Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas devītā (attālinātā ārkārtas) sēde
2022. gada 27. janvārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 27. janvāra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā – likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā.
Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Un sākam to izskatīt pirmajā lasījumā.
Atbildīgās komisijas vārdā - deputāte Ilze Indriksone.
I. Indriksone (NA).
Labdien, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums”.
Likumprojekta galvenais mērķis ir mazināt energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību un tautsaimniecības izaugsmi. Likumprojekts nosaka terminētus atbalsta pasākumus, kuri mazinās energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma izraisīto negatīvo ietekmi gan uz mājsaimniecībām, gan arī uz tautsaimniecību.
Likumprojekts paredz divus galvenos pasākumu blokus: viens - tieši atbalsta pasākumi cenu mazināšanai, un otrs - atbalsta pasākumi noteiktām mājsaimniecībām, noteiktām personu grupām.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam, kā arī lūdz noteikt... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz noteikt steidzamību šim likumprojektam.
Sēdes vadītāja. Deputāti par steidzamību debatēt nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 70, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
I. Indriksone. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu izskatīja pirmajam lasījumam. Bija arī diskusijas, un veicām nelielus uzlabojumus (Skaņas pārrāvums.)... ieteikuma.
Kopumā likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja un vērtēja kā ļoti neatliekamu un vajadzīgu. Un šajā brīdī teikšu tā: darbu turpināsim pēc priekšlikumu saņemšanas.
Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija arī atbalstīja pirmajam lasījumam.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Uzskatu, ka šodien tiešām mums steidzami ir jāpieņem šis likums. Steidzami tāpēc, ka Latvijas iedzīvotājiem ir steidzami nepieciešama palīdzība komunālo rēķinu apmaksai.
Mēs visi jau zinām tās pašvaldības, kur iedzīvotāji cieš visvairāk no cenu kāpuma, - tās ir Pierīga un Daugavpils... Laimīgā kārtā šo visvairāk skarto pašvaldību sarakstā nav nevienas Kurzemes pašvaldības.
Vakar bija Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēde, mēs izskatījām vairākus jautājumus un problēmas, kuras ir saistītas ar energokrīzi mājsaimniecībās, un runājām arī par to, ko tad nepareizi darīja citas pašvaldības atšķirībā no Kurzemes pašvaldībām, kur energokrīzes... pašlaik cenu kāpums nav tik straujš un iedzīvotājiem pamanāms.
Izrādās, pamatproblēma ir apkures saistība tieši ar gazifikāciju. Tas, ka Kurzeme palika visā Latvijas teritorijā visneapgādātākā ar gāzi, šoreiz nospēlēja savu laimīgo lomu - cenu kāpums Kurzemes pašvaldībās nav tik straujš.
Ja mēs runājam par šo konkrēto likumprojektu, vēlos pievērst jūsu uzmanību vienam svarīgam faktam. Es nezinu, cik daudz deputātu ir pamanījuši, ka šis likumprojekts paredz kompensēt cenu pieaugumu to pašvaldību mājsaimniecībām, kur cena par vienu megavatstundu ir lielāka par 68 eiro. Ja jūs paskatītos uz pašreizējām cenām, jūs ieraudzītu, ka tieši šī robeža - 68 - atdala, piemēram, visus rīdziniekus, kuri ir “Rīgas siltuma” klienti, no pārējiem, jo, ja būtu noteikti 67 eiro, tad valdībai nāktos kompensēt rēķinus arī rīdziniekiem, bet tas nav noticis.
Un vēl viens interesants fakts - jau pašlaik pakalpojumu regulatorā guļ iesniegums no “Rīgas siltuma” par tarifa paaugstināšanu, bet šis paaugstinājums stāsies spēkā ne agrāk par martu. Tas nozīmē: ja rīdzinieki dabūs šo kompensāciju, tas notiks ne agrāk par martu.
Tas izskatās ļoti dīvaini. Es nezinu, cik lielā mērā tas saistīts ar politiku vai ar to, ka, ja valdībai nāktos maksāt arī rīdziniekiem, šīs kompensācijas summa būtu daudz lielāka nekā pašreizējie 450 miljoni, kurus valdība sameklēja, lai kompensētu cenu pieaugumu.
Bet es domāju, ka šajā gadījumā... Visi šie 450 miljoni - tā ir budžeta nauda, lielā mērā tā ir aizņemta nauda, un jāmaksā par to būs visai mūsu tautai - ne tikai mums, bet arī nākamajām paaudzēm. Un šī ir cena ne tikai par šīs, bet arī iepriekšējo Latvijas valdību kļūdām enerģētikas jomā. Un pamatkļūda ir tā, ka mums nav stratēģijas enerģētikas nākotnes attīstības gaismā.
Ko es ar to domāju? Jebkuras stratēģijas esamība paredz arī risku analīzi un krīzes darbības... kādu no riska iestāšanās gadījumiem. Es neticu, ka šajā gadījumā neviens no ekonomikas ministriem, kuri bija mums pēdējo gadu laikā, nevērtēja tādu risku, ka, lūk, pie pārejas uz brīvo tirgu enerģētikā... vai nevar iestāties tāds gadījums, ka cena pieaug. Vai tiešām tas netika vērtēts? Vai tiešām nevienai no valdībām un šai valdībai nebija krīzes plāna - plāna, kā rīkoties tādā gadījumā? Šajā gadījumā jūs liekat mums maksāt par savām kļūdām.
Jā, mēs šodien nobalsosim “par” šo likumprojektu, par tā steidzamību, lai jau šodien tas stātos spēkā, bet - tikai ar vienu nolūku: lai pēc iespējas ātrāk palīdzētu iedzīvotājiem, jo viss, kas varēja notikt, jau ir noticis, un galvenais - lai Latvijas iedzīvotāji neapaugtu ar parādiem, kas viņiem pēc tam, nākotnē, pārvērstos par draudu zaudēt savu mājokli. Tā tiešām būtu traģēdija, kuru mēs nedrīkstam pieļaut.
Bet aicinu visus Saeimas deputātus domāt par to, kā piespiest esošo valdību beidzot izstrādāt enerģētikas stratēģiju, pieprasīt no valdības visu risku analīzi un skaidru un gaišu plānu, kā rīkoties jau šogad, nesagaidot nākamās Saeimas vēlēšanas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, kolēģi, paldies. Protams, šis likumprojekts ir atbalstam, taču tas ir novēlots.
Mēs zinām, ka nežēlīgais cenu lēciens bija jūtams mājsaimniecībās un iedzīvotājiem jau decembrī. Un arī uzņēmumi saskaras ar ļoti krasu cenu pieaugumu - saņēma attiecīgus rēķinus gan par elektrību, gan par gāzi, gan par siltumu. Tā ka šīs problēmas parādījās un skāra ļoti asi Latvijas iedzīvotājus jau decembra sākumā. Tas nav pēkšņi, tas nav tagad. Ir jau janvāra beigas, mēs tikai tagad diskutējam un pieņemam šo likumprojektu.
Vēl viena būtiska lieta kontekstā ar šo likumprojektu. Šis likumprojekts - tā ir pabalstu politika, ko izvēlējās realizēt valdošā koalīcija. Spriežot pēc publiski pieejamās informācijas un diskusijām Ministru kabinetā, ir redzams, ka sākotnējā posmā tika apsvērta arī iespēja samazināt nodokļus. Ja līdz gada beigām samazinātu, piemēram, pievienotās vērtības nodokli energoresursiem, tad saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem tas ietekmētu valsts budžetu... apmēram līdz 200 miljoniem... 250 miljonus eiro... Šodien mēs pabalstos pārdalām... uz četriem mēnešiem atbalsta politiku... 250 miljoni...
Ir jāsaprot, ka pabalstu izsniegšana arī izmaksās un tās izmaksas būs administratīvas - lai nodrošinātu administrēšanu attiecīgajiem pasākumiem. Un arī tas maksās... nodokļu maksātājiem un iedzīvotājiem naudu. Un, ja mēs salīdzinām pabalstus un salīdzinām nodokļu politiku, samazinot... tad ir labs jautājums - kas varētu būt ar zemākajām administratīvajām izmaksām, piemērojot šādus instrumentus?
Vēl viena būtiska lieta. Valdība un valdošie politiķi vispār neapsver iespēju... un neturpina diskusijas par samazinātas nodokļu likmes piemērošanu. Kāpēc tas ir svarīgi? Es pievēršu uzmanību, ka tas arī būtu svarīgi kontekstā ar akcīzes nodokļa iespējamu atcelšanu vai samazināšanu, jo tas padarītu tieši uzņēmumus, tieši ražojošos uzņēmumus, konkurētspējīgus vai vismaz nostabilizētu tos salīdzinoši... konkurētspējīgā situācijā ar citiem uzņēmumiem, kuriem jau pašlaik ir nodrošinātas samazinātas nodokļu likmes tādās bagātās un attīstītās valstīs kā Vācija (jo Vācija ir samazinājusi nodokļu likmes enerģētikas produktiem), Francija (jo Francija arī ir paredzējusi nodokļu samazinājumus attiecībā uz enerģētisko produktu piegādēm) un Itālija (arī ieviesa nodokļu instrumentus, mazinot energokrīzes sekas). Latvijā to neparedz. Latvijas valdošā koalīcija piemēro un izmanto tikai un vienīgi pabalstu politiku. Vismaz šajā likumprojektā tas ir acīmredzams.
Kā izdzīvos mazais un vidējais bizness ar šādu politiku, cik tas varētu būt konkurētspējīgs salīdzinājumā ar to pašu Poliju - droši vien mēs redzēsim tuvākajā nākotnē, bet, izejot no piemērotiem instrumentiem, jau pašlaik ir skaidrs un saprotams, ka kosmētika, ko ražo, piemēram, Polijā, un kosmētika, ko ražo Latvijas uzņēmums - mūsu, Latvijas, uzņēmums! -, zaudēs konkurencē, zaudēs cenu ziņā un līdz ar to arī zaudēs gan vietējā tirgū pirktspējas krišanas dēļ, gan arī ārvalstu tirgū konkurences ziņā.
Un, ja runājam arī par ļoti ambicioziem plāniem attiecībā uz viedo reindustrializāciju, tad viedā reindustrializācija noteikti nav iespējama bez konkurētspējīgas politikas attiecībā uz energoresursu cenu samazināšanu un tās pielāgošanu attiecīgiem izaicinājumiem.
Es atbalstu esošo, iesniegto likumprojektu un piedāvātos pasākumus, taču vēlos, lai sabiedrība un vēlētāji neuzķeras uz šo lēto triku, ko tagad izmanto valdošās koalīcijas politiķi, piedāvājot pabalstus un pārdalot aizņemtos naudas līdzekļus tikai viskrasāk cietušajām iedzīvotāju grupām un ļoti lielā riska grupā esošajām mājsaimniecībām.
Es domāju, ka ilglaicīgā... laika periodā būtu nepieciešams patiešām gan diskutēt, gan arī paredzēt nodokļu atvieglojumus, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju nākotnē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.
I. Indriksone (NA).
Gribētu gan atgādināt, gan uzsvērt tiem, kas varbūt iepriekš nav dzirdējuši, ka šis likumprojekts ir tiešām īstermiņa palīdzības risinājums faktiski šai apkures sezonai - četru mēnešu periodam, bet kopā ar šo risinājumu valdība strādā un veido arī vidēja termiņa pasākumu plānu, kas būtu risinājumi nākamajai apkures sezonai jau daļai no patērētājiem, kas šobrīd ir atkarīgi no dabasgāzes apkures... un arī, varētu teikt, turpināt šo atbalsta pasākumu īstenošanu turpmākajos gados vēl plašāk, lai mēs pēc iespējas ātrāk varētu izvairīties no līdzīga rakstura cenu kāpšanas un neprognozējamām cenu krīzēm.
Un vēl gribētu skaidrot, ka, pēc šī likumprojekta, tiek kompensēti tikai ekstremālie kāpumi apkurei, tas ir, siltumenerģijas piegādēm - gan centralizētai siltumapgādei, gan gāzes siltumapgādei, jo ir arī... mēs ļoti rūpīgi... Ekonomikas ministrija ļoti rūpīgi vērtēja esošo cenu līmeni un vidējo mediānu, kā arī pētīja, kur un kādi cenu kāpumi ir bijuši kuriem pakalpojuma sniedzējiem. Kopā šobrīd kvalificētos atbalstam astoņi siltumapgādes nodrošinātāji un pakalpojuma sniedzēji.
Runājot tieši par Rīgu un par citiem reģioniem, tad mazliet zem 68 eiro par megavatstundu ir vairākas pašvaldības, kur pakalpojums... regulatorā ir noteikta šāda cena, kas faktiski ir tā paša līmeņa cena, kas šobrīd Rīgā, un tās pašvaldības šādu cenu ir noteikušas jau, varētu teikt, iepriekšējās apkures sezonas beigās, tas ir, 2021. gada pavasarī, un tur nebūt nav ietekme bijusi no kaut kāda cenu kāpuma, bet tās ir izmaksas par kvalitatīvu pakalpojumu, kuras regulators ir apstiprinājis, varētu teikt, siltumapgādes pakalpojumiem, kur tiek izmantoti vietējie atjaunojamie resursi.
Tāpēc varbūt 68 ir tas slieksnis, kas tika kvalificēts kā pirmais slieksnis, no kura vajadzētu sākt kompensēt, kas varētu būt... ir ekstremāls kāpums un tieši saistīts ar gāzes cenu pieaugumu, kas faktiski visvairāk tiešām ir tajās pašvaldībās, kur ir pieejama šī gāzes piegāde... kas ir austrumos no Rīgas, Rīgas reģions... un arī Zemgalē ir pašvaldības, kur ir vēl, vēl daudz augstāks tarifs šobrīd dažos ciemos nekā Rīgā.
Protams, tai brīdī, kad kādā no pašvaldībām tiks apstiprināts tarifs, kas ir virs šiem 68 eiro, tad automātiski tās arī kvalificēsies šim atbalstam, bet, protams, ja tas būs mazliet virs, tad tie būs, varētu teikt, centi (pat ne eiro) katram pakalpojuma saņēmējam, jo kompensēta tiks tikai tā sadaļa, kas ir virs šī ekstremālā cenu kāpuma līmeņa.
Tai pašā laikā par gāzi es gribētu uzsvērt, ka ir divi atbalsta (Skaņas pārrāvums.)... pakalpojumi. Tiem, kas izmanto gāzi apkurei līdz 500 kubikmetriem mēnesī, kas ir tāda vidēja lieluma mājsaimniecība, gāzes sadārdzināšanās tiks kompensēta 100 procentu apmērā no janvāra mēneša uz četriem mēnešiem, un tiem, kas tērē vairāk par 500 kubikmetriem, - 75 procentu apmērā no izmaksu sadārdzinājuma.
Gribu uzsvērt, ka uzņēmējdarbības atbalsta jomā šobrīd ir piemērots atbalsts - elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksas simtprocentīga kompensēšana, kā arī obligātās iepirkuma komponentes un jaudas komponentes kompensēšana, kas sasniegs tieši uzņēmējus.
Tiešā atbalsta maksājumi konkrētām iedzīvotāju grupām ir tēmēti tieši uz sociāli mazaizsargātākajām grupām, kas ir visu veidu pensiju saņēmēji, kas ir bērni un arī jaunieši, un jaunieši, kas studē un... mācās klātienē un ir studenti, līdz 24 gadu vecumam, kas, manuprāt, arī ir ļoti labs risinājums - atbalstīt tieši jauniešus, kam šobrīd tie ir lieli izdevumi, negaidīti un būtiski izdevumi.
Aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.
M. Možvillo (Neatkarīgie).
Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Labdien, skatītāji un klausītāji! Skaisti izklausās šis atbalsts elektroenerģijas lietotājiem uzņēmēju vidē, bet ir viens ļoti būtisks rādītājs, kas šobrīd netiek ņemts vērā, tas ir, apmēram 45 procenti no elektroenerģijas patērētājiem joprojām operē ar vecajiem līgumiem. Ko nozīmē - vecie līgumi? Vecie līgumi nozīmē to, ka šī elektroenerģijas cena... šobrīd šiem lietotājiem tiek piegādāta par cenu, kas nepārsniedz 10 centus. Savukārt tiem, kam līgumi beidzās vasarā, “Latvenergo” konsultanti ieteica tomēr izvēlēties tābrīža piedāvājumu, kas izskatījās labāks nākotnē, tas ir, elektrības cenu piesaistīja biržas cenai.
Līdz ar to šobrīd, ņemot vērā to, ka šie līgumi tika slēgti dažādos laikos, veidojas situācija, ka, pieņemsim, divas vienādas kokzāģētavas ar šo pabalstu tiek padarītas savstarpēji konkurētnespējīgas. Vinnē tie, kuriem šobrīd ir vecie līgumi, kuriem tiek kompensēti pārvades izdevumi, kuriem tiek kompensēts OIK un PVN. Un šobrīd šie uzņēmēji turpinās maksāt šo tā saucamo veco cenu, kas nepārsniedz varbūt 10 centus. Savukārt tiem, kuri ir noslēguši līgumu par tirgus cenām, kompensējot šo pārvades maksu, elektroenerģijas cena joprojām saglabāsies 20 un pat vairāk centu par kilovatu.
Tas nozīmē, ka ar šo pabalstu šobrīd tiek panākts pretējs efekts, cilvēki, kas uzticējās “Latvenergo” konsultantiem un noslēdza tanī brīdī it kā izdevīgu līgumu, nonāk ķīlnieka lomā, jo elektrības cena viņiem joprojām sanāk ievērojami augstāka.
Es ceru, ka Ekonomikas ministrija ieklausīsies šajos apsvērumos un tomēr radīs iespēju noteikt varbūt kaut kādu cenu, pie kuras tikai tiek kompensētas pārvades izmaksas un OIK, nevis vadīsies... ka visiem vienādi, tādējādi radot situāciju, ka šajā tirgū veidojas nevienlīdzīga attieksme. Līdz ar to es aicinu Ekonomikas ministriju nopietni par šo lietu domāt.
Nākamais noteikti ir tas jautājums, kas skar visus un jau ilgtermiņā... un to neskatīt vis īstermiņā, bet varbūt beidzot no Saeimas lādes izvilkt likumu par OIK negodīgās sistēmas likvidāciju, kas tur ir iestrēdzis jau no pagājušās vasaras, varbūt pabeigt cīņu ar OIK sistēmu un pārliecināt Latvijas iedzīvotājus, ka viņiem jābeidz maksāt šie maksājumi, kas zināmā mērā ir negodīgi, ja mēs skatāmies... attiecībā pret citām valstīm.
Aicinu vēlreiz Ekonomikas ministriju kārtīgi pārdomāt šo atbalsta mehānismu un tomēr pārskatīt sistēmu, kā tiks kompensētas pārvades izmaksas un OIK, un PVN.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti godātie kolēģi! Šodien ir 27. janvāris, un valdība mums piedāvā jau otro risinājumu - kā risināt energoresursu cenu kāpuma problēmu šai apkures sezonai. Mēs, protams, visi saprotam, kad šī apkures sezona sākās - ne jau vakardien un pat ne 1. janvārī, bet daudz, daudz agrāk.
Tātad mēs runājam par problēmu - energoresursu cenu kāpums -, kura bija zināma (vismaz tiem, kas kaut cik seko tam, kas notiek starptautiskajos enerģētikas tirgos) no augusta... no pagājušā gada augusta noteikti, par ko valdībai nebija ne jausmas tad, kad valdība veidoja, virzīja Saeimā šā gada budžeta projektu. Valdība, tā teikt, absolūti neredzēja neko tādu, kas būtu saistīts ar energoresursu cenu kāpumu.
Tad, kā mēs atceramies, valdība pagājušā gada beigās mums piedāvāja vienu, tā saukto komplekso risinājumu, kas, pēc vairāku valdības politiķu paustā, atrisinās šo problēmu, - kā atbalstīt iedzīvotājus šajā sarežģītajā laikā. Mēs ļoti labi atceramies, ka daudzi, ieskaitot arī mani, atbildēja, ka paskatīsimies... kad iedzīvotāji sagaidīs savus rēķinus janvārī, paskatīsimies, kāda būs viņu reakcija. Protams, tā tas arī viss ir noticis. Valdība ir sapratusi, ka kompleksais risinājums ir neadekvāts, nepietiekams risinājums. Tagad mums ir nākamais.
Es jums, kolēģi, atgādināšu to, par ko visu šo mēnešu garumā bija ja ne garas, tad vismaz diezgan biežas debates. Tās bija par priekšlikumu, kurš izskanēja vēl septembrī un kurš tika iesniegts vairākas reizes, proti, samazināt PVN likmi energoresursiem - gan gāzei, gan elektrībai -, runa bija arī par siltumenerģiju. Ko mēs esam dzirdējuši no valdības un no koalīcijas politiķiem par to, kāpēc šis konkrētais risinājums nav labs? Mēs esam dzirdējuši divu veidu argumentus.
Pirmais. Mums pateica, ka finanšu ministrs apgalvo, ka, lūk, šī PVN samazināšana valsts budžetam ir pārāk dārga. Ja ieviestu samazinātu PVN likmi gan gāzei, gan siltumenerģijai, gan elektrībai, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, tas valsts budžetam maksātu vairāk nekā 60 miljonus eiro. Pat ņemot vērā visu, ko pavisam nesen piedāvāja Ekonomikas ministrija, tas maksātu, ja nemaldos, ap 100 miljoniem eiro.
Otrais arguments no daudziem koalīcijas politiķiem, valdības politiķiem, bija tāds, ka samazināt pievienotās vērtības nodokli energoresursiem - tas taču nav mērķēts atbalsta mehānisms, jo tādā veidā no tā iegūs visas tās ģimenes, visi tie cilvēki Latvijā, kuriem ir privātmājas ar baseiniem, kuri, no koalīcijas politiķu viedokļa... acīmredzot tādu cilvēku ir gandrīz katrs otrais. Tātad tas... Tagad mēs redzam šo valdības piedāvāto risinājumu. Un ko mēs redzam?
Pirmais. Mēs redzam, ka šajā piedāvātajā risinājumā cena valsts budžetam ir 250 miljonu eiro. Tā, protams, visa ir aizņemtā nauda. Tātad šī Kariņa valdība, mēnešiem ilgi mums stāstot to, ka, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa likmi samazināt nedrīkst, jo tas taču ir pārāk dārgi valsts budžetam, šis pasākums varētu izmaksāt pat līdz 100 miljoniem eiro, tagad piedāvā savu risinājumu par 250 miljoniem eiro. Es pie tā neskaitu arī to, cik maksā šis kompleksais risinājums.
Tad mēs skatāmies uz to, cik mērķēts ir šis piedāvātais risinājums. 50 eiro par vienu bērnu, 20 eiro - pensionāriem. Varbūt kāds no koalīcijas politiķiem varētu pateikt, kādi mērķēšanas aprēķini ir pamatā šiem skaitļiem? Kāpēc 50? Kāpēc ne 45? Kāpēc ne 55? Kāpēc ne 60? Kāpēc pensionāriem 20, nevis 30? Uz ko tas viss balstās? Kā tas sasaistās ar šo konkrēto ģimeņu, ar šo konkrēto mājsaimniecību elektroenerģijas, gāzes, siltumenerģijas patēriņu? Tad sanāk tā, ka - pēc valdības domu gājiena - starp ģimenēm ar bērniem (šādi piešķirot pabalstu par katru bērnu) noteikti nav tādu, kurām ir privātmājas ar baseiniem. Vai tā to vajag saprast?
Šeit, kolēģi, iezīmējas... Tas acīmredzot ir tas, par ko runāja daudzi koalīcijas politiķi, - ka šis ir tāds moderns un gudrs risinājums. Un šeit, kolēģi, diemžēl iezīmējas tāds Kariņa valdības rokraksts.
Ja mēs atceramies, kā bija pirms gandrīz diviem gadiem - kovida krīzes sākumā: ierobežojumi, nepieciešamība piešķirt pabalstus tām nozarēm un tiem uzņēmumiem, kuru darbība ir slēgta pilnībā vai ierobežota valdības ieviesto ierobežojumu dēļ... Mēs visi labi atceramies, ka pašā sākumā valdība faktiski pat lepojās ar to, ka tās ļoti stingro atbalsta saņemšanas kritēriju dēļ daudzi uzņēmumi, cilvēki nevar to atbalstu īsti saņemt.
Atceraties, ka valdība... dažas amatpersonas pat lepojās ar to, ka, lūk, kāda ēdināšanas nozares darbiniece saņēma dīkstāves pabalstu, kas bija apmēram trīs eiro mēnesī. Tas bija tas pirmais posms.
Bija daudz kritikas, kā mēs atceramies, no opozīcijas puses, priekšlikumu pārskatīt kritērijus, nodrošināt adekvātu atbalstu un tā tālāk. Ja mēs atceramies, valdībai tas prasīja ļoti daudz laika - to visu pārskatīt un izdarīt. Un kas sekoja pēc tam?
Pēc tam sekoja fiskālo slūžu atvēršana, kad valdība daudzos gadījumos sāka vienkārši pat mest (es uzsvēršu - aizņemto!) naudu cilvēkiem. Rezultātā Latvijas valsts, salīdzinot, es domāju, gandrīz ar jebkuru citu valsti Eiropā, kas ir piedzīvojusi kovida krīzi... mēs šo kovida krīzi esam pārdzīvojuši, palielinot savu valsts parādu par... nu, tagad vairāk nekā septiņiem miljardiem eiro nepilnu četru gadu laikā.
Tātad tas rokraksts ir tāds, ka valdība sākotnēji ilgstoši neredz problēmu, tad pēc vairākiem, labākajā gadījumā, atgādinājumiem no opozīcijas puses valdība sāk ļoti, ļoti lēni strādāt pie risinājumiem. Tad, kad tie risinājumi no valdības puses nāk, tie ir ne tikai novēloti, bet tie nav īpaši mērķēti, teiksim tā. Ļoti iespējams, ka izšķērdīgi.
Līdz ar to šodien mēs, kolēģi, esam tādā situācijā... Protams, pārāk kritizēt šo valdības priekšlikumu, ņemot vērā to, ka ir 27. janvāris un apkures sezona pēc kāda mēneša jau varētu iet uz beigām, sūtīt valdību atpakaļ, kaut kā likt valdībai kaut ko pārskatīt - protams, nevienam Saeimas deputātam roka necelsies kaut ko tādu darīt. Labi vismaz, ka šis ir vēl viens risinājums uz 27. janvāri. Liels paldies, jums, cienījamā valdība! Beidzot, pēc...
Gribētos novēlēt - varbūt ja ne šai valdībai, tad nākamajām valdībām: ja mēs šādi risināsim krīzes, sākot ar kovida krīzi un tagad - energoresursu cenu krīzi un tā tālāk, tad, protams, pasaulē ir ļoti daudz miljonu eiro, kurus vēl neesam aizņēmušies un kurus vēl var aizņemties. Bet, kolēģi, ja mēs tā turpināsim, tad mums pat naudu vairs tā īpaši neaizdos. Ar šādiem tempiem, ar šādiem gudriem, moderniem un pārdomātiem risinājumiem - tā mēs ilgi turpināt nevarēsim.
Nav jau nekādas citas izejas, kā atbalstīt.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labvakar visiem! Saistībā ar šo valdības partiju piedāvāto lēmumu ir daudz nianšu, daudz aspektu, ar kuriem var parādīt, cik bezatbildīga, nekompetenta un visatļautīga ir šī vara. Daži piemēri jau tika minēti, bet tie ir tikai ziediņi.
Es piedāvāju paskatīties vēl pāris lietas, atcerēties par tām un padomāt, par ko ir ne reizi vien runāts. Esošajā situācijā Saeima ir pārvērsta nevis par to... kā tas ir paredzēts Satversmē, - par šīs valsts lēmējorgānu, bet patiesībā mēs strādājam kā koalīcijas padomes izpildmehānisms, kurš vienkārši legalizē koalīcijas padomes lēmumus. Tātad sanāk bariņš cilvēku, līdzīgi kā mēs to esam redzējuši bandītu filmās, mafijas saiets, kurš izlemj kaut ko, un tad visiem tas ir jādara.
Šis likumprojekts ir uzskatāms piemērs tam, kā tas ir noticis. Tātad šodien tas, ko mēs darām... Šī situācija tiešām ir jārisina, bet - kā tā tiek risināta? Ja jūs paņemsiet šī likumprojekta anotāciju... ja kāds to ir lasījis, tad kāds ir pamatojums tam, ko mēs šodien darām, tam, par ko mums šodien visiem vajadzēs balsot? Pamatojums ir valdību veidojošo partiju koalīcijas Sadarbības sanāksmes 2022. gada 18. janvāra vienošanās. Saskaņā ar šo vienošanos... vot, viņi tā vienojās, un tagad jums būs jālemj, mums visiem būs jālemj, kas uzskatāmi parāda šo antidemokrātisko pret Satversmi... Satversmē neparedzēto kārtību, kādā veidā mūsu valstī ir nozagta demokrātija un tiesiskums. Vienkārši šīs partijas... šis saiets uzskata: šis ir gana labs lēmums, kurš visiem ir vajadzīgs, un tāpēc mēs varam tiešā tekstā deklarēt... kā tas notiek.
Bet tagad es pieskaršos pēc būtības šī lēmuma pāris svarīgām lietām, kuras tiek noklusētas un par kurām būtu vērts aizdomāties un tās piefiksēt, jo es domāju, ka tam varētu būt ļoti tālejošas, nopietnas sekas.
Pirmkārt, ko paredz šis lēmums? Kā vienu no instrumentiem - kompensēt OIK, kam tiks tērēti entie miljoni. Kolēģi, es vēlētos atgādināt, ka savulaik krietni sen, jau šīs Saeimas sākumā, mēs sākām... viens no pirmajiem darbiem, ko mēs sākām, bija grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kuri ļoti ilgi iestrēga, jo visas tās politiskās partijas, kas bija solījušas saviem vēlētājiem, ka cīnīsies ar OIK afēru, tieši otrādi - sāka izmisīgi to aizsargāt. Un rezultātā... Neskatoties uz to, tomēr izdevās dabūt cauri šinī likumā... dabūt iekšā svarīgas lietas. Viena no svarīgajām lietām, ko izdevās panākt attiecībā uz OIK, bija tā, ka valdībai līdz pagājušā gada vasarai bija jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi, kuri novērstu šo pārmērīgo kompensāciju. Un šeit mēs runājam par daudziem, daudziem miljoniem, par nepamatoti iekļautajiem izdevumiem, par nepilnīgi iekļautajiem atbalsta apjomiem, ko ir saņēmuši šie komersanti, rezultātā viņi visu laiku turpina saņemt šo pārmērīgi dāsno atbalstu.
Un tagad - kas notiek? Šie noteikumi, pārkāpjot - nu jau pārkāpjot - likumu (jo likums paredzēja, ka tiem bija jābūt izstrādātiem pagājušā vasarā, dedlains... pēdējais brīdis bija pagājušās vasaras augusts)... tie joprojām nav izstrādāti. Vēl vairāk - saskaņā ar likumā paredzēto sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu izstrādāšanas bija jānotiek pārvērtēšanai. Tā nav izdarīta.
Un tagad - ko mēs darīsim? Šī Kariņa valdība... Kariņš, kurš ielika pamatus OIK afērai un kurš bloķē, kurš neļauj savai valdībai cauri iet šiem noteikumiem, kuri joprojām nav pieņemti... Tagad, “pateicoties” šai rīcībai, mēs maksāsim daudzus miljonus nodokļu maksātāju naudas, lai nodrošinātu šo pārmērīgi dāsno atbalstu šiem komersantiem. Tas ir stāsts par to, cik labi un atbildīgi rīkojas šī vara.
Tālāk. Ja mēs runājam par šiem 250 miljoniem. Liela daļa no tā aizies, lai dzēstu siltumenerģijas tarifus, lai kompensētu šo nesamērīgo pieaugumu, kas, protams, ir saistīts ar pieaugušajām gāzes cenām. Daudz tiek runāts par to, kāpēc gāzes cenas ir pieaugušas, bet šeit (kā jau minēju ārpolitikas debatēs) ir divas sastāvdaļas.
Viena tik tiešām ir šie objektīvie ārējie faktori, kas nebija atkarīgi no mums. Un tie ir tiešām šie klimata... neparedzētie laikapstākļi, globālais pieprasījums - gāzes... pieprasījums pasaules tirgos un citas lietas.
Bet ir arī konkrētas subjektīvas lietas, kas bija atkarīgas no mums un kuras patiesībā... tās, kas ir radījušas tieši šo lielāko gāzes cenas pieauguma daļu. Un tas ir saistīts ar to, kā tika izveidots mūsu gāzes tirgus, kurš no vienas galējības tika iemests pilnīgi citā galējībā. Tas bija maksimāli regulēts, monopolizēts un tika uztaisīts maksimāli liberāls... uzreiz, maksimāli spekulatīvs.
Tad, kad tika veidots šis gāzes tirgus, es brīdināju. Divas principiālas lietas, uz kurām es norādīju tā laika varai, kura pa lielam ir tā pati vara, kura ir pie varas tagad, tās pašas politiskās partijas: ja jūs uztaisīsiet maksimāli liberālu tirgu... un es prasīju: vienkārši praktiski man izstāstiet, kā jūs to stādāties priekšā, ka tagad būs Latvijas siltumuzņēmumi, kuriem vajadzēs katram pašam izvērtēt visus iespējamos riskus no... tirgotāja riskus... pasaules gāzes tirgus tendences un izvēlēties labāko, pareizāko piedāvājumu? Vai jūs tiešām esat pie pilna prāta, domājot, ka viņi būs spējīgi to izdarīt? Jo tas bija tieši tas, ko paredz šis izstrādātais Latvijas gāzes tirgus modelis.
Un tie, kas to izstrādāja (un tās ir tās pašas varas partijas), pilnā nopietnībā teica: “Jā, viss būs okay!” Es vaicāju: “Un kurš uzņemsies tos riskus? Kurš uzņemsies atbildību, ja kāds siltumuzņēmums nopirks nepareizi to gāzi vai nopirks gāzi no tirgotāja, kurš būs sastāstījis visādas pasakas, un beigās vispār to gāzi nedabūs?” Un tad pilnīgā nopietnībā (tas ir dokumentēts... atbildes Saeimā, ar tām katrs var iepazīties) tā laika ekonomikas ministrs, manuprāt, Ašeradena kungs, teica: “Normāli - būs ārkārtas situācija. Būs enerģētiskā ārkārtas situācija, un viss.” - “Un kas būs vainīgs?” - “Viņi paši būs vainīgi, viņi atbildēs. Mēs parūpēsimies par mājsaimniecībām, pārējie - paši vainīgi.” Pilnīgā nopietnībā tas tika uztaisīts.
Man izdevās panākt, ka attiecībā uz Inčukalnu... Kāpēc šogad Inčukalnā ir gāze? Jo es parādīju, ka šī sistēma Inčukalnu uztaisa vienkārši par tirgus placi spekulantiem un Inčukalnam nav nekādu drošo prasību... piegāžu drošuma prasību, neuzliek neko... tas var novest pie tā, ka mums šīs gāzes nebūs. Un vienu gadu bezmaz vai tā arī notika. Un Inčukalns pats sāka nodrošināt šo gāzes iepirkšanu, iesūknēšanu, pārkāpjot to tirgus modeļa “dizainu”, kādu bija izdomājusi šī vara. Pateicoties tam, Latvijai bija gāze. Un pēc tam, pēc šī gadījuma, kad man izdevās pierādīt, kādi riski būs, tika izmainīts šis prasījuma regulējums attiecībā uz Inčukalnu, kuram paredzēja drošības spilvenu trīs teravatstundu apmērā, lai Inčukalns varētu normāli nodrošināt Latviju ziemas sezonā ar gāzi apkurei.
Bet kāpēc es par to visu stāstu, ja mēs runājam tagad par gāzi? Ko es vēlos pateikt? Pat šinī situācijā, pie šiem ārējiem apstākļiem, ja nebūtu bijis šis spekulatīvais tirgus modelis, kurš tika uztaisīts speciāli priekš kāda tirgotāja, lai viņam būtu ērtāk šeit spekulēt, ienākt tirgū un nopelnīt, ko viņš lieliski ir arī izdarījis, tad tā situācija mums būtu pavisam citādāka, pat pie esošajiem nepatīkamajiem ārējiem apstākļiem. Un es to pierādīšu ar faktiem.
Tātad, ja jums paprasīs, kur ir visaugstākās cenas... kuriem siltumuzņēmumiem, visi, protams, teiks, ka tiem, kuri izmanto gāzi. Un tik tiešām - tiem, kuri izmanto gāzi, šīs cenas... mēs atradīsim, tiem tās būs starp augstākajām. Bet vai jūs zināt, kuri ir trīs paši zemākie siltumenerģijas tarifi... kuriem siltuma uzņēmumiem? Top trīs: tie ir “Ķekavas nami” - 39,6 eiro par megavatstundu (tie ir siltumenerģijas tarifi uz 2022. gada 11. janvāri - saskaņā ar SPRK tarifu karti)... tātad zemākie siltumenerģijas tarifi: “Ķekavas nami” - 39,64 eiro, Olaine - 41,69 eiro, Aizkraukle - 43,55 eiro par megavatstundu. Un ziniet - ko? Viņi visi izmanto gāzi.
Un šeit ir tas patiesības brīdis - tas patiesības mirklis, kā mēs varam ieraudzīt, cik daudz mums izmaksā šīs varas mazspēja, nekompetence, visatļautība. Proti, ja šis tirgus modelis būtu uztaisīts pareizi, tad pat pie tā, kas notiek globāli ar gāzes piegādēm, ar gāzes cenām, mums būtu bijusi iespēja nodrošināt sevi ar gāzes resursu, kurš būtu krietni lētāks. Visu šo siltumuzņēmumu tarifi atrodas krietni zem kompensējamā apjoma, kas būs jākompensē, - zem 68 eiro par megavatstundu.
Tas ir tas, uz ko es mēģinu norādīt, - ka šīs varas bezatbildība, mazspēja un nekompetence ir izmaksājusi entos miljonus, kurus mēs tagad ņemsim no nodokļu maksātājiem.
Krišjāni Kariņ, tu, kurš teici, ka tev nav jāuztur uzņēmēji! Uzņēmēji tagad uztur tavu bezatbildību un tavu... es atvainojos, laikam vārds “stulbums” nebūtu pareizi lietojams...
Sēdes vadītāja. Es atvainojos, es atgādinu, ka ir Saeimas sēde, un lūdzu izvēlēties formālu komunikācijas stilu un saglabāt pieklājību.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Paldies. Manas runas otrā daļa būs veltīta matemātikai un skaitļiem. Tātad vēlreiz. Šīs apkures sezonas energoresursu sadārdzināšanās cena ir viens miljards 200 miljonu eiro. No šīs summas valsts kompensēs Latvijas iedzīvotājiem - gan mājsaimniecībām, gan biznesam - 37,5 procentus. Tie ir precīzi 450 miljoni eiro.
Atgādināšu vēlreiz - 450 miljoni eiro no valsts budžeta - tā ir tikai šīs apkures sezonas cena, nemaz nerunājot par to, ka 2022. gadā arī būs rudens un sāksies jauna apkures sezona. Nekādu runu, nekādu pieņēmumu par to, ko darīs šī valdība, kura būs... vai kāda valdība būs šeit rudens sākumā pirms vēlēšanām, kas būs tad, jo jau pašlaik... un vakardienas, atkārtošu, Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdē izskanēja ekspertu viedokļi par to, ka cenas nesamazināsies. Vēl vairāk - jau pašlaik šķeldas cenas iet uz augšu. Uzņēmēji lauž līgumus ar pašvaldībām par šķeldas piegādēm.
Šī enerģētikas krīze būs tāda, kuru nevarēs apturēt vienas apkures sezonas laikā. Vienas apkures sezonas laikā jūs varēsiet tikai mazlietiņ pieklusināt neapmierināto iedzīvotāju un uzņēmēju balsis, kuri saka, ka šīs cenas nav panesamas. Tā ka jautājums par to, ko darīt, protams, ir absolūti ārkārtējs, un tas ir jārisina nekavējoties.
Vēl par mediānu, par ko runāja Ekonomikas ministrijas valsts parlamentārā sekretāre. Vakardien arī izskanēja viedokļi no ļoti kompetentas enerģētikas asociācijas biedriem par to, ka šajā gadījumā mediāna tika noteikta, varētu teikt, politiski, nevis ekonomiski izsvērti, ka tika paņemti tikai tie gadi, kurus bija izdevīgi paņemt, lai šo mediānu noteiktu. Mūsu valstī joprojām neviens nav definējis, kas ir enerģētiskā nabadzība. Nav noteikta... mediānas noteikšanas formula, kas norāda tikai uz to, ka mēs nebijām gatavi šai enerģētiskajai krīzei, mēs neesam gatavi šīs krīzes turpinājumam.
Runājot par šo likumprojektu, lūdzu visus to atbalstīt, jo - vēlreiz pasvītroju! - palīdzība Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir nepieciešama nekavējoties, neskatoties uz to, cik nepilnveidots ir šis piedāvājums no valdības puses, cik strīdīgi ir risinājumi. Cilvēkiem ir nepieciešams kaut kāds risinājums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Man nav īsti skaidrs, kādēļ tika pārtraukta mana runa, jo to, ko es teicu, es visu pierādīju ar faktiem. Man ir tiesības izteikt šos apgalvojumus, vēl jo vairāk, ja tie ir pamatoti. Un es vēlreiz atkārtoju un to ar faktiem varu pierādīt, ka šī vara rīkojas bezatbildīgi, nekompetenti un visatļautīgi... un arī nekrietni, kā es uzskatāmi to esmu pierādījis ar šo OIK, kad visas varas partijas ar putām uz lūpām stāstīja, kā tās cīnīsies ar OIK afēru. Tā vietā pašlaik to piesedz - un piesedz nevis vienkārši, bet piesedz, jau pārkāpjot likumu, kas tā nekad nav bijis darīts. Par ko mēs tagad nepamatoti maksāsim entos miljonus! Tieši tāpat attiecībā uz šo gāzes stāstu.
Es uzskatāmi, ar faktiem, parādīju, kas notiek pašlaik, kad patiesībā tas, par ko mums būs jāmaksā entie miljoni, ir Latvijas valdības, Ekonomikas ministrijas nepareizi pieņemtie lēmumi... un tas, ko pēc tam varas koalīcija un, es atvainojos, arī jūs, Mūrnieces kundze, atbalstījāt, nobalsojāt par šādu gāzes tirgus modeli, lai gan es jums uzskatāmi, pārliecinoši pierādīju, kādi riski iestāsies. Tagad tie ir iestājušies.
Viss, par ko es brīdināju, pašlaik notiek, un mums par to būs jāmaksā. Maksās tie cilvēki, par kuriem... Maksās nodokļu maksātāji. Tie ir entie miljoni, un pēc tam kādam tie būs jāatdod, jo šī ir aizņemtā nauda. Diemžēl šī ir aizņemtā nauda. Šī valdība ir vienkārši čempioni. Kariņa valdības laikā valsts parāds pieaugs, izskatās, par kādiem septiņiem miljardiem. Tas vienkārši ir dramatiski, nekas tamlīdzīgs nekad nav bijis. Un tas viss tiek darīts tāpēc, lai varētu nopirkt vēlētāju balsis vienalga par kādu naudu, vienalga par kādu cenu. Kas notiks pēc tam, nevienu neuztrauc.
Vai to var nosaukt kaut kā savādāk kā par bezatbildību, visatļautību, nekompetenci un arī par nekrietnību? Tāpēc, Mūrnieces kundze, es aicinu nākošreiz, kad jūs vēlēsieties kādam pārtraukt uzrunu, tomēr padomājiet - arī jums ir jāievēro Saeimas kārtības rullis...
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Paldies.
Zariņa kungs, aizrādījumu sēdes vadītājam izteikt ir nepieļaujami. Es aicinu jūs ievērot Saeimas deputāta ētikas kodeksu un varētu norādīt uz Saeimas deputāta ētikas kodeksa 16. pantu: “Deputāts ir pieklājīgs pret Saeimas, citu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ikvienu sabiedrības locekli.” Uz 17. pantu... bet kopumā arī uz to, ka deputātam ir tiesības izteikt savu viedokli asā formā, ir tiesības izteikt savu pārliecību arī formā, kas var būt asa, tomēr aicinu arī ievērot pieklājības robežas. Jūsu runa tika pārtraukta, tādēļ ka netika ievērota ne formālā komunikācija... patiesību sakot, tika rupji pārkāpta formālā komunikācija un pieklājības robežas.
Atbildīgās komisijas vārdā - deputāte Ilze Indriksone.
I. Indriksone. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, tāpat kā to atbalstīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
I. Indriksone. Komisija priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteica 30 minūtes un izskatīšanu - šodien Saeimas ārkārtas sēdē.
Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt procedūras sadaļu. Vai ir citi priekšlikumi, nosakot termiņu priekšlikumu iesniegšanai?
Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.
I. Indriksone (NA).
Tā kā jau iepriekš bija pietiekoši daudz laika sagatavot priekšlikumus, priekšlikums ir noteikt 15 minūtes.
Sēdes vadītāja. Tātad ir komisijas noteiktais priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30 minūtes un deputātes Indriksones piedāvātais termiņš priekšlikumiem - 15 minūtes.
Godātie kolēģi, tātad mēs balsosim par deputātes Ilzes Indriksones priekšlikumu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 15 minūtes.
Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums”- 15 minūtes! Lūdzu, balsosim! Par - 61, pret - 10, atturas - nav. Ir atbalstīts priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15 minūtes.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks - šā gada 27. janvāris pulksten 17.15, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 27. janvāris.
Darba kārtībā - sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Ivara Āboliņa ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, kolēģi deputāti! Izskatām lēmuma projektu Nr. 832/Lm13 - “Par Ivara Āboliņa ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.
Ņemot vērā to, ka šogad, 1. februārī, beidzas pilnvaras četriem no pieciem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes līdzšinējiem locekļiem, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 2021. gada 24. novembrī izsludināja aicinājumu pieteikt iespējamos kandidātus apspriešanai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu amatiem.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu amatiem tika pieteikti 10 kandidāti. Komisija aicināja biedrības un nodibinājumus, kas darbojas plašsaziņas līdzekļu, izglītības, kultūras, zinātnes un cilvēktiesību jomās, un citas ieinteresētās personas sniegt savas atsauksmes par pieteiktajiem kandidātiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu vakantajiem amatiem.
Iepazīstoties ar iesniegtajām atsauksmēm, izvērtējot atbildīgo iestāžu informāciju par atbilstību likuma prasībām un komisijas sēdēs uzklausot katra kandidāta vīziju par savu lomu padomes sastāvā un padomes darbības attīstību, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, balsojot šā gada 25. janvāra atklātā sēdē, nolēma izvirzīt ievēlēšanai par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem Ivaru Āboliņu, Aurēliju Ievu Druvieti, Ilvu Milzarāju un Andi Plakanu.
Šobrīd komisijas vārdā aicinu atbalstīt Ivara Āboliņa ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ivara Āboliņa ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”! Lūdzu, balsosim! Par - 67, pret - 17, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Aurēlijas Ievas Druvietes ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.
Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Skatām lēmuma projektu Nr. 833/Lm13 - “Par Aurēlijas Ievas Druvietes ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt Aurēlijas Ievas Druvietes ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli. Vēlos piebilst, ka balsojums komisijā bija vienbalsīgs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aurēlijas Ievas Druvietes ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Ilvas Milzarājas ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.
Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Skatām lēmuma projektu Nr. 834/Lm13 - “Par Ilvas Milzarājas ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo kandidatūru un ievēlēt Ilvu Milzarāju par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli. Vēlos piebilst, ka ar balsu vairākumu šī kandidāte tika virzīta apstiprināšanai Saeimā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ilvas Milzarājas ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”! Lūdzu, balsosim! Par - 74, pret - 10, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Anda Plakana ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.
Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Un pēdējais lēmuma projekts šajā etapā ir lēmuma projekts Nr. 835/Lm13 - “Par Anda Plakana ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt Anda Plakana ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli. Ar komisijas balsu vairākumu šis kandidāts guva atbalstu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Godātais komisijas vadītāj Kaimiņa kungs! Tik tiešām - tieši šis balsojums un šī kunga, kuru jūs minējāt, dalība šajā konkursā parāda to, ka patiesībā kārtējo reizi šeit nav bijis nekāds konkurss un būtībā visa šī kandidātu atlases sistēma ir viena liela fikcija, jo ne jau tāpēc šīs pieteikšanās tiek organizētas. Šīs pieteikšanās tiek organizētas tikai un vienīgi, lai iegūtu laiku, vietu politiskajam tirgum, kas pēc būtības šeit ir noticis. Un mums jābūt atklātiem, ka tam visam, ko jūs minējāt sākumā, īsti nav nekādas vērtības, jo tieši šī kunga apstiprināšana un nominēšana šeit, kā mēs - un ne tikai mēs, es domāju, arī virkne ekspertu, šīs jomas ekspertu, - esam norādījuši uz to, ka Plakana kungam varbūt nav tās labākās zināšanas... kaut kādas zināšanas jau viņam ir šajā jomā, bet pilnīgi noteikti viņš nav labākais no kandidātiem, kas bija pieteikušies uz šo jūsu minēto atklāto procedūru.
Un kopš tiem laikiem, kad, es atceros, vēl bija tādas “Ēlertes kundzes lapiņas” - kam, par ko, kā jābalso, kas, par ko ir vienojies (tā tās savulaik tika iesauktas) -, arī visi šie tālākie procesi vienmēr tikuši kritizēti.
Es šobrīd vēršos tai skaitā arī pie politiskās partijas Attīstībai/Par! kur virkne deputātu īpaši uzsver atklātību, caurskatāmību un tā tālāk - visus šos principus. Tad šis ir tas gadījums, kad mēs vēlam četrus kandidātus, un, būsim atklāti, nav jābūt sevišķi ģeniālam politikas zinātnē, lai pateiktu to, kurš politiskais spēks stāv aiz katra no šiem kandidātiem un ka šie četri kandidāti ir nekas vairāk kā četru politisko partiju, koalīcijas partiju, savstarpēja vienošanās. Un šeit nav bijusi doma nevienā brīdī... Varbūt kādam ir kaut kāda sapņaina ideja bijusi, bet mēs redzam šo rezultātu, kas apliecina to, ka šeit nav bijusi doma kādam atrast labākos, šeit gluži vienkārši ir politiskā vienošanās. Un visspilgtāk mēs šobrīd redzam, ka cilvēks, kas startējis no konkrētas politiskās partijas, koalīcijas politiskās partijas, tiek virzīts par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli un visiem tas šķiet pieņemami.
Kolēģi, varbūt tas arī ir pieņemami, bet tas pilnīgi noteikti nebūtu pieņemami tiem politiskajiem spēkiem, kas ir nākuši ar šiem atklātības un caurskatāmības postulātiem, kas to ir deklamējuši un šobrīd piedalās šajā vienošanās pasākumā, un pats skumjākais ir tas, ka vēl mēģina kāds kādam iestāstīt, ka šeit ir konkurss, atklātība, un aicināja visus iesniegt... Pēc būtības dienas beigās tā jau sanāk tāda ņirgāšanās par šīm organizācijām un visiem tiem cilvēkiem, kas šo procesu kaut vienā brīdī uztvēra nopietni. Patiesībā šis process bija vienkārši viena liela fikcija, un tieši šis konkrētais cilvēks to visspilgtāk apliecina - ka tā ir bijusi viena liela fikcija.
Plakana kungs noteikti... gan jau viņš arī ir speciālists kaut kādās jomās... Un šobrīd arī tā informācija, kas pie mums Saeimas frakcijā ir nonākusi, ka ir vesela organizācija, kura ir pat ļoti ieinteresēta, lai šis cilvēks nonāktu šajā konkrētajā amatā, nekādā veidā nevieš un nevairo ticību tam, ka šis cilvēks būs tas, kas visgodprātīgāk pildīs savus amata pienākumus, uzņemoties šo amatu.
Mēs frakcijā esam bijuši pastāvīgi informēti par šo procesu, kas notiek komisijā, un kaut kādā brīdī to tiešām varēja saukt par caurskatāmu, bet tieši fināla stadija bija tā, kāpēc šodien es šeit uzstājos ar šādu runu. Un esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka tas tā arī ir noticis. Pirmā stadija bija tā, kas principā visu to iesākto labo darbu ar šīm atlases kārtām noveda līdz prastam politiskajam tirgum, par ko daudzi ir iestājušies “pret”, bet šobrīd paši tajā piedalās.
Tāpēc, kolēģi, varbūt paskatieties paši uz sevi spogulī, pirms kritizējat citus. Aicinu neatbalstīt šo kandidātu, un arī mūsu frakcija viņu neatbalstīs. Aicinu tomēr pārdomāt un izvēlēties kompetentus kandidātus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ralfam Nemiro.
R. Nemiro (Neatkarīgie).
Cienījamā priekšsēdētāja! Jā, tiešām - veicot internetā pavisam elementāras manipulācijas, mēs redzam, ka šis kandidāts ir bijis konkrētas politiskās partijas kandidāts deputāta amatam, līdz ar to, protams, būtu jāievēro tāds “atdzišanas” periods, par kuru mēs esam ļoti daudz runājuši dažādos aspektos dažādu amatpersonu ievēlēšanas laikā.
Šobrīd mēs runājam par Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, kas ir ļoti būtiska institūcija. Ļoti būtiski, lai šī institūcija nebūtu politizēta nekādā veidā, un cilvēks, kas iepriekš ir sludinājis kādas partijas priekšvēlēšanu programmas, dažādus lozungus... slavinājis, nevar būt īsti objektīvs, ļoti ātrā veidā no šīs partijas, teiksim, attālinoties.
Līdz ar to, protams, konkursa kārtībā ir iespējas izvēlēties ļoti kompetentus cilvēkus, mums noteikti tādi Latvijā ir. Tātad nekas traks nenotiks, ja padome šobrīd strādās nepilnā sastāvā, bet toties mēs, Saeima, kā likumdevējs... kā lēmējvara... šobrīd tomēr pieņemsim lēmumu šo kandidātu neatbalstīt un paskatīties tomēr uz plašāku kandidātu loku, tādējādi ievērojot korporatīvās pārvaldības principus, kas ir ļoti būtiski, ja mēs runājam par atklātību un nepolitiskumu.
Tāpēc es aicinu, kolēģi, šo kandidātu neatbalstīt. Ne tamdēļ, ka slikts cilvēks, bet tamdēļ, ka “atdzišanas” periods ir vajadzīgs tik ļoti būtiskai padomei, kura pēc tam uzrauga medijus. Šajā gadījumā es arī pievienojos tam, kas tika minēts iepriekš, ko kolēģis Viktors Valainis pieminēja, - šis nav stāsts par kādām simpātijām vai nesimpātijām, šeit ir runa par politiskā tirgus apciršanu saknē un pēc iespējas kompetentāka cilvēka izvēlēšanos.
Mums ir gan laiks, gan iespējas. Nekas traks nenotiks, ja padome mazliet pastrādās bez piektā locekļa un mēs izvēlēsimies to plašākā konkursa kārtībā un pārliecināsimies, ka cilvēks nav politiski angažēts vai varbūt ar kādām simpātijām pret kādu no politiskajiem spēkiem... tieši šajā ļoti, ļoti būtiskajā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
A. Kaimiņš. Jā, reflektējot uz abu runātāju pausto, mēs komisijā runājām par to, kā īsti darīt, lai gan SEPLP likums, gan NEPLP likums - abi - būtu vienā līmenī un vienādi atbilstīgi, kur runa bija par to, ka SEPLP ir trīs locekļi, bet NEPLP ir pieci locekļi. Vai patiešām NEPLP ir vajadzīgi pieci locekļi? Kur bija... SEPLP termiņš ir četri gadi, bet NEPLP termiņš ir pieci gadi. Vēl būtiska atšķirība ir arī attiecībā uz “politiskās atdzišanas” termiņu, kas ir SEPLP likumā, bet nav NEPLP likumā.
Tā kā termiņš šiem valdes locekļiem beidzas šī gada 1. martā, komisija nolēma nevērt vaļā NEPLP likumu, lai veiktu dažnedažādas izmaiņas (šeit iepriekš arī manis nosauktās), viena iemesla dēļ. Cienījamie kolēģi deputāti, šis ir priekšvēlēšanu gads, un šajā laikā mēs sagaidīsim, ja atvērsim šo likumu... ja mēs būtu to atvēruši, mēs nesagaidītu nekādu padomi, nekādas šīs padomes vēlēšanas. NEPLP darbs būtu paralizēts, šobrīd tur būtu vien Ieva Kalderauska, un mēs nebūtu izdarījuši to darbu, jo būtu kā no pārpilnības raga... no jums dažnedažādi priekšlikumi, kas vienkārši paralizētu pašu NEPLP likumu.
Līdz ar to kompromisa rezultātā mēs nonācām pie secinājuma, ka NEPLP likumu mēs nevaram vaļā un pieņemam piecus... kopā NEPLP ir pieci padomes locekļi.
Vēlreiz - ar balsu vairākumu Plakana kungs tiek deleģēts ievēlēšanai Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Anda Plakana ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”! Lūdzu, balsosim! Par - 61, pret - 19, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Apsveicam visus ievēlētos Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļus.
Darba kārtībā - sadaļa “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Lēmuma projekts “Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai darbības laika pagarināšanu”.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Pauze.)
Tātad... es atvainojos, ir arī referents šim lēmuma projektam.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā - deputāts Rihards Kozlovskis.
R. Kozlovskis (JV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisija savā 25. janvāra sēdē vienbalsīgi, visiem deputātiem balsojot “par”, nolēma lūgt Saeimu pagarināt komisijas pilnvaras par vienu nedēļu, proti, līdz šā gada 4. februārim.
Līdz ar to lūdzu Saeimu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tagad gan uzsākam debates.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Jā, es arī, kolēģi, aicinu atbalstīt šo lēmumu - pagarināt komisijas darbu. Un tam ir vairāki iemesli.
Pagājušā gada novembrī es vērsos pie komisijas (kā jūs zināt, šī komisija izvērtē darījumus, kas veikti kovida pandēmijas pārvarēšanas procesā, visus šos dažādos iepirkumus) par vienu konkrētu iepirkuma epizodi, kad tika iepirkti gandrīz miljons respiratoru no reklāmas aģentūras un vēlāk izrādījās, ka šie respiratori ir nederīgi.
Savulaik, kā jūs atceraties, es veicu savu izmeklēšanu... pieprasījumu procedūras ietvaros, veicot vairākus pieprasījumus gada laikā, savācot informāciju, kura uzskatāmi parāda, ka būtu pamatoti izmeklēt šo darījumu dziļāk, konkrēti... radot pamatotas bažas attiecībā uz šī iepirkuma apjoma pamatotību, cenas pamatotību, pamatotību, kādā veidā tika izvēlēts piegādātājs, pamatotību, kādā veidā šī prece tika pieņemta. Jau tad bija acīmredzami, ka tur kaut kas nav kārtībā. Vēlāk to arī apliecināja fakts, ka šie respiratori tiešām izrādījās nederīgi, tātad dokumenti, kas liecināja, ka šie respiratori ir kārtībā, patiesībā bija viltoti.
Es vērsos pie Kozlovska kunga ar šiem atklātajiem faktiem, ar konkrētiem jautājumiem, kurus uzdodot šī izmeklēšanas komisija varētu noskaidrot patiesību, - ir bijusi vai nav bijusi, iespējams, ne tikai afēra, bet pat noziedzīgs nodarījums, kurā iesaistītas politiskas personas vai amatpersonas. Tas bija pagājušā gada novembrī. No Kozlovska kunga joprojām neesmu saņēmis nekādu atbildi, iespējams, viņam vajadzīgs šis komisijas pagarinājums tāpēc, lai varētu sagatavot šo atbildi un atbildēt uz šiem jautājumiem.
Vēl viena lieta, ko es novembrī norādīju šinī iesniegumā, - es aicināju ar šiem faktiem iepazīstināt gan Ģenerālprokuratūru, gan Finanšu izlūkošanas dienestu. Kāpēc arī Finanšu izlūkošanas dienestu? Tas, kādā veidā ir noticis šis darījums, liecina, iespējams, par iespējamām noziedzīgām darbībām arī saistībā ar finanšu līdzekļu legalizēšanu, jo šo darījumu nez kāpēc tika uzticēts izpildīt ne tikai kompānijai, kurai nav nekāda sakara ar medicīnas preču iepirkumiem, tātad reklāmas aģentūrai, bet šie kompānijas darījumu apjomi, tas biznesa apmērs bija, manuprāt, simtiem reižu mazāks nekā tas viens konkrētais darījums, kas tai nez kāpēc pēkšņi tika uzticēts. Kādā veidā tā varēja to izdarīt?
Pēc tam (kas ir aizdomīgi), kad izrādījās, ka šie respiratori ir nederīgi, atbildīgās amatpersonas nevis vērsās pie šīs kompānijas ar prasību, nevis izmantoja likumā dotās tiesības, bet tieši otrādi - piedāvāja viņiem iespēju apmainīt šo... tātad nevis atgūt šos zaudējumus, bet apmainīt šos respiratorus par to veco cenu, nenormāli augsto cenu... apmainīt vienkārši respiratorus pret citiem respiratoriem. Un nevērsās pret šo kompāniju ne ar kādām prasībām, bet gaidīja, kamēr šī kompānija izmaksās dividendes no šī darījuma... tātad peļņu, ko tā bija ieguvusi, lai tā varētu izmaksāt dividendēs.
Un šeit... ja Kozlovska kungs būtu vērsies Finanšu izlūkošanas dienestā (mēs to nezinām, es gribētu, lai viņš piesakās debatēs un pasaka, vai viņš to ir izdarījis - vai viņš ir vērsies ar šiem faktiem Ģenerālprokuratūrā un vai viņš ir vērsies ar šiem faktiem Finanšu izmeklēšanas dienestā), Finanšu izmeklēšanas dienests šīs naudas plūsmas varētu izsekot un vai nu kliedēt, vai apstiprināt mūsu bažas, ka šis darījums nav bijis veikts kā noziedzīga shēma, kurā ir iesaistītas amatpersonas, iespējams, arī politiskās amatpersonas, kuras piesedz šo darījumu.
Vēlos aicināt Rihardu Kozlovski pieteikties tagad debatēs un vai nu apstiprināt, vai noliegt, ka šādas darbības viņš ir veicis. Kādas darbības viņš ir veicis pēc šī mana iesnieguma, kurā es norādīju uz šiem faktiem, kuri acīmredzami, ja viņš savu darbu kā izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs veic godprātīgi... viņam šie fakti būtu bijuši jāpārbauda?
Paldies. Redzu, ka ir pieteicies debatēm.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kozlovskim.
R. Kozlovskis (JV).
Godātie kolēģi! Pilnīgi noteikti šī informācija, kuru Zariņa kungs minēja, komisijā ir saņemta un arī nodota visiem komisijas deputātiem.
Runājot par komisijas darba apjomu un... jautājumu loks, ko vērtē tieši komisija, - tā ir vienošanās komisijas deputātu starpā, kā arī es gribētu atzīmēt to, ka šis mandāts, kas bija dots no parlamenta un bija ļoti plašs, un attiecīgi tas jautājumu loks, kuru mēs esam vērtējuši, bija skaņots ar visiem komisijas deputātiem, bet...
Jā, es šajā gadījumā savā vārdā un kā komisijas vadītājs pilnīgi noteikti varu apgalvot, ka mēs dosim atbildi Zariņa kungam un pilnīgi noteikti nepieciešamības gadījumā arī visus materiālus nosūtīsim atbilstošajām iestādēm.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Jā, šeit es tomēr vēlētos precizēt - šis iesniegums jums tika nosūtīts novembrī. Tagad mums ir kas? Janvāris. Tātad, nerunājot pat par to, ka ir kaut kādas procedūras, ir arī likums, kas nosaka, ka ne tikai deputātam, bet jebkuram cilvēkam atbilde jums būtu jāsniedz mēneša laikā. Pagājis ir vairāk nekā mēnesis, jūs neko neesat atbildējis. Tātad es uz to vēlētos norādīt.
Jūs tagad neatbildējāt arī uz manu jautājumu. Tātad es jums vairāk nekā pirms mēneša, pagājušā gada novembrī, nosūtīju šos faktus. Vai jūs šos faktus esat iesnieguši Ģenerālprokuratūrai un Finanšu izlūkošanas dienestam? Tas, ka jūs kaut kad to izdarīsiet (kad jūsu darbs jau būs beidzies), tad tā būs vienkārši tāda formāla... Mēs principā varēsim runāt, ka jūs veicat darbības, kuras var uzskatīt par šī iespējamā nozieguma piesegšanu.
Tā ka man ir jautājums: vai jūs, kad saņēmāt iesniegumu novembrī, reaģējāt uz šiem faktiem, nosūtījāt tos Ģenerālprokuratūrai, Finanšu izlūkošanas dienestam vai ne?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
R. Kozlovskis. Komisijas vārdā es varu teikt tikai par to jautājumu, ko mēs skatījām komisijas sēdē, un tas bija lūgums pagarināt...
Līdz ar to, atgādinot, ka visi komisijas deputāti vienbalsīgi atbalstīja šo lūgumu, lūdzu pagarināt komisijas darbības laiku un atbalstīt šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai darbības laika pagarināšanu”! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi, sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Man jūs jāinformē par iesniegtajiem deputātu jautājumiem.
Deputāti Zariņš, Klementjevs, Agešins, Tutins un Rubiks ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Jūsu valdības piedāvāto risinājumu ekonomisko pamatotību enerģētiskās krīzes pārvarēšanai”. Jautājumu nododam atbildes sniegšanai Ministru prezidentam.
Deputāti Sprūde, Možvillo, Švecova, Nemiro, Petraviča un Stepaņenko ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par SARS-CoV-2 (COVID-19) testēšanas, inficēšanās, miršanas un vakcinācijas statistikas datiem”. Jautājumu nododam atbildes sniegšanai veselības ministram.
Godātie kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija dodas strādāt ar likumprojektu “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums”. Provizoriskais komisijas darba laiks ir aptuveni stunda, tā prognozē komisijas priekšsēdētājs. Aicinu jūs gaidīt īsziņas jūsu mobilajos telefonos par tālākajām Saeimas sēdēm un par tālāko Saeimas sēdes darbu.
Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.
Tātad, godātie kolēģi, šodien provizoriski - tas ir, protams, atkarībā no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes ilguma... provizoriski aptuveni pēc stundas turpināsim Saeimas darbu, bet jūs tiksiet informēti par precīzu sēdes laiku ar īsziņām jūsu mobilajos telefonos.
Līdz ar to Saeimas 2022. gada 27. janvāra otro attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 9. (attālinātā ārkārtas) sēde
2022. gada 27. janvārī
Datums: 27.01.2022 15:59:33 bal001
Par - 70, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likums (1317/Lp13)" atzīšanu par steidzamu
Datums: 27.01.2022 16:51:25 bal002
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likums (1317/Lp13), 1.lasījums
Datums: 27.01.2022 16:53:17 bal003
Par - 61, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 15 minūšu termiņa noteikšanu priekšlikumu iesniegšanai
Datums: 27.01.2022 16:56:29 bal004
Par - 67, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ivara Āboliņa ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli (832/Lm13)
Datums: 27.01.2022 16:57:43 bal005
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Aurēlijas Ievas Druvietes ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli (833/Lm13)
Datums: 27.01.2022 16:58:59 bal006
Par - 74, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ilvas Milzarājas ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli (834/Lm13)
Datums: 27.01.2022 17:10:32 bal007
Par - 61, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Anda Plakana ievēlēšanu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli (835/Lm13)
Datums: 27.01.2022 17:20:17 bal008
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai darbības laika pagarināšanu (836/Lm13)
Datums: 27.01.2022 17:21:42 bal009
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 27.01.2022. | 9.00 |
11.00 |
13.30 |
15.55 |
18.45 |
20.15 |