Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas otrā (attālinātā ārkārtas) sēde
2022. gada 11. janvārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 11. janvāra attālināto ārkārtas sēdi.
Darba kārtībā – likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?
Papules kundze, runāsiet “par” vai “pret”?
E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Es droši vien gribētu runāt par procedūru. Zinu, ka jāpiesakās.
Šobrīd, sistēmā ieejot, šis dokuments nav pieejams, līdz ar to balsojumu nevar uzskatīt par objektīvu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vienu mirkli! Kolēģi, tūlīt šo jautājumu noskaidrošu. (Pauze.)
Paldies Evijai Papulei par to, ka vērsa uzmanību. Patiešām ir tehniskā kļūda.
Tātad – pārtraukums līdz pulksten 14.15.
Tehniskais pārtraukums līdz pulksten 14.15.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Patiešām mūsu e-Saeimā šī saite uz attiecīgo dokumentu... nu, tur ir tehniskas problēmas. Lūdzam izmantot vai nu dokumentu, kas ir pieejams Saeimas mājaslapā, vai arī jums uz e-pastiem aizsūtīto Saeimas sēdes darba kārtību, kur šis dokuments ir pieejams.
Tātad – vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta “Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Sākam likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris Skride.
A. Skride (AP!).
Labdien, Mūrnieces kundze! Kolēģi! Šis ir komisijas izstrādāts likumprojekts, un šis ir otrs jeb pavadošais likumprojekts, kurš ir saistīts ar konceptuālo ziņojumu “Par māsas profesijas turpmāku attīstību”. Un tas paredz to, ka šis process... ka medmāsu izglītība tālāk faktiski nebūs tā dalīta, kā ir tagad. Tas viss ir izstrādāts kopā ar Latvijas Māsu asociāciju, un tas paredz atteikties no sertifikācijas procesa.
To visu mēs jau salikām un arī pirmajā lasījumā Saeimā apstiprinājām grozījumos Ārstniecības likumā. Un tad kopā ar Juridisko biroju, ministriju un komisiju izstrādājām arī grozījumus, jo ir nepieciešams šo apstiprināt arī pavadošajā likumprojektā. Mums tas jau ir likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” pirmajā lasījumā apstiprināts.
Un otrajā, galīgajā, lasījumā... šīs lietas, kas attiecas uz medmāsas profesiju, šo ceturtdien mēs skatīsim otrajā, galīgajā, lasījumā. Un tāpēc šo pavadošo likumprojektu mēs komisijā šodien izdiskutējām un arī atbalstījām.
Un tagad tas pirmais punkts – komisijas vārdā es lūdzu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies runāt par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 69, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
A. Skride. Jā, paldies.
Vēlreiz: tātad kopā šie divi likumprojekti paredz to, ka medmāsu sertifikācija un izglītība būs tāda pati kā lielākajā daļā Rietumeiropas valstu.
Komisijas vārdā es aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā. Komisijā vienprātīgi tas tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
A. Skride. Tā kā šis faktiski jau ir izdiskutēts un šie grozījumi ir sagatavoti un arī saskaņoti ar Izglītības un zinātnes ministriju, Veselības ministriju un Saeimas Juridisko biroju, un uz otro lasījumu netiek plānoti nekādi jauni priekšlikumi par šo, tad komisija, ja deputāti neiebilst, lūdz atbalstīt likumprojektu uzreiz arī otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu procedūras sadaļu. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Deputātiem ir iebildumi.
Vārds deputātei Evijai Papulei.
E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Es iebilstu. Šis tomēr ir nozīmīgs likums... mēs zinām par māsu trūkumu šābrīža situācijā, un, ja nav alternatīvu pasākumu, tad...
Sēdes vadītāja. Jā, paldies, paldies. Ir iebildumi.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
A. Skride. Jā, tātad termiņš... Komisijā lemtais termiņš priekšlikumiem ir viena stunda, un komisijas vārdā arī lūdzu izskatīt Saeimas sēdē 13. janvārī.
Sēdes vadītāja. Labi, paldies.
Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 11. janvāris pulksten 15.20, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 13. janvārī.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Regīna Ločmele.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā šodien izskatīja grozījumu likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, atbalstot Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, kas paredz paplašināt to iedzīvotāju grupu loku, kuriem varētu tikt sniegta palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, sniedzot gan valsts, gan pašvaldības atbalstu, - paplašināt ar vienu grupu, kas ir Nacionālo bruņoto spēku karavīri.
Komisija ir atzinusi par nepieciešamu steidzami ieviest šo grozījumu likumā. Lūdzu Saeimu balsot par to, lai šo likumprojektu atzītu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti nav pieteikušies runāt par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
R. Ločmele. Paldies Saeimai par komisijas viedokļa atbalstu.
Un lūdzu Saeimu arī balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā... kas tika atbalstīts šodien komisijas sēdē.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
R. Ločmele. Komisija lūdz noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku vienu stundu un likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā Saeimas sēdē šī gada 13. janvārī.
Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 11. janvāris pulksten 15.25, izskatīšana - Saeimas šā gada 13. janvāra sēdē.
Darba kārtībā - lēmumu projektu izskatīšana.
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 22. decembra rīkojumu Nr. 999, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.
J. Rancāns (JK).
Labdien, godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien, 2022. gada 11. janvārī, izskatīja Ministru kabineta 2021. gada 22. decembra rīkojumu Nr. 999, ar kuru tika grozīts rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Nosaukšu būtiskākās lietas, kas tika minētas šajā rīkojumā. Mēs visi atceramies vairāk vai mazāk, kādas tās bija pirms jaunā gada, bet atgādināšu.
Tātad - tika precizēts, ka tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē var sniegt reģistrēto autoostu un dzelzceļa staciju biļešu kasēs.
Tika precizēta pulcēšanās kārtība reliģiskās darbības veikšanas vietās, nosakot, ka, ja netiek uzrādīti vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāti, iekštelpās var pulcēties ne vairāk kā 10 apmeklētāji, paredzot ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus vienam apmeklētājam no kopējās platības un pirms ieejas reliģiskās darbības veikšanas vietās nodrošinot apmeklētājus ar FFP2 respiratoriem lietošanai dievkalpojuma laikā.
Tāpat tika paredzēts, ka laika posmā no 2021. gada 24. decembra līdz 2022. gada 11. janvārim, ieceļojot Latvijā no Vācijas, Apvienotās Karalistes, Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Beļģijas, Īrijas un Krievijas, personai pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī jāuzrāda gan vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, gan arī negatīvs Covid-19 RNS vai antigēna tests.
Rīkojums arī paredz, ka laika posmā no 2021. gada 31. decembra pulksten 23.00 līdz 2022. gada 1. janvāra pulksten 6.00 no rīta netiek ierobežots saimniecisko pakalpojumu sniegšanas darbalaiks.
Komisijā, uzklausot attiecīgo ministriju pārstāvju un speciālistu viedokļus, šis konkrētais rīkojums un tajā minētie grozījumi tika atbalstīti, tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti nav pieteikušies debatēm.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2021. gada 22. decembra rīkojumu Nr. 999, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu, balsosim! Par - 47, pret - 21, atturas - 4. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2022. gada 7. janvāra rīkojumu Nr. 2, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.
J. Rancāns (JK).
Labdien vēlreiz, kolēģi! Šodien, 11. janvārī, mēs izskatījām arī Ministru kabineta 2022. gada 7. janvāra rīkojumu Nr. 2, ar kuru tiek pagarināta izsludinātā ārkārtējā situācija līdz 2022. gada 28. februārim. Protams, šajā rīkojumā ir arī konkrētākas lietas, kas tiek precizētas un papildinātas. Es sākumā varbūt mēģināšu raksturot esošo situāciju... kas arī izskanēja komisijā, kāda šobrīd ir aktuālā situācija, tai skaitā ar omikronu.
Prognozes liecina, ka tuvākajā laikā tomēr ir sagaidāms straujš Covid-19 saslimstības pieaugums Latvijā, neskatoties uz to, ka omikrona saslimstības izraisītie gadījumi norit ar vieglāku slimības gaitu, jārēķinās, ka ir mazāka vakcīnu efektivitāte pret jaunā varianta... izraisītu hospitalizāciju.
Šodien komisijā Perevoščikova kungs mums parādīja attiecīgos skaitļus un statistikas līknes, un tur bija diezgan viennozīmīgi redzams, ka visvairāk, bez šaubām, no hospitalizācijas nav pasargātas tās personas, kuras nav saņēmušas nevienu vakcīnas devu vai nav pabeigušas primāro vakcinācijas kursu, respektīvi, nav saņēmušas abas vakcīnas. Tās, kuras ir saņēmušas abas vakcīnas, diemžēl arī ir ļoti tuvu šai nevakcinēto grupai attiecībā tieši uz omikrona variantu.
Savukārt ļoti skaidra un izteikta līkne bija attiecībā uz tiem, kas ir saņēmuši jau trešo vakcīnu. Tur bija diezgan acīmredzami, ka tie, kas ir saņēmuši trešo vakcīnu, ir būtiski... vairāk pasargāti gan no hospitalizācijas, gan arī no smagas slimības gaitas un nāves iestāšanās. Es šeit diemžēl nevaru demonstrēt visus šos ļoti vērtīgos, informatīvos slaidus, bet tāds ir mans mēģinājums īsumā atstāstīt to, kas izskanēja komisijā.
Ir arī jārēķinās, ka vakcīnu efektivitāte, kamēr mums nav ļoti lielas balstvakcinācijas aptveres, kā jau minēju, ir samazināta, un vienā brīdī, ļoti strauji pieaugot šīm līknēm, mēs atkal varam nonākt pie slimnīcu pārslodzes, tāpēc arī Ministru kabinets ir izdarījis attiecīgus grozījumus.
Grozījumi paredz arī to, kāds sertifikāts nepieciešams nodarbinātības gadījumā, kāds - pakalpojumu saņemšanai, kāds - ceļošanai. Es tūlīt arī sīkāk pastāstīšu.
Es uzskatu, ka šeit nepieciešams kopsakarībā arī pieminēt un paskaidrot, kā Ministru kabineta noteikumi Nr. 662 turpmāk regulēs šo terminoloģiju. Proti, par primāri vakcinētu personu tiks uzskatīta persona, kas ir saņēmusi abas vakcīnas, kas ir “Moderna”, “AstraZeneca” un “Pfizer”, devas, un vienu nepieciešamo devu, kas ir “Janssen”. Par pilnībā vakcinētām turpmāk tiks uzskatītas personas (tīri terminoloģiski), kuras ir saņēmušas šīs abas un plus balstvakcīnu. Savukārt par tām, kas ir nevakcinētas vai vakcinācijas kursu nepabeigušas, tiks uzskatītas personas, kas nav saņēmušas nevienu vai ir saņēmušas tikai vienu poti.
Tas ir svarīgi - šis definējums - visā turpmākajā regulējumā, kad runa ir par dažādu pakalpojumu pieejamību dažādām vakcinēto grupām.
Un kopumā... mēs zinām, ka turpmāk Eiropas Savienībā ceļošanai šie sertifikāti būs derīgi deviņus mēnešus, bet tas ir attiecībā uz ceļošanu.
Latvijā vakcinācijas sertifikātam deviņu mēnešu derīguma termiņš tiek noteikts arī attiecībā uz pakalpojumu saņemšanu, bet “Janssen” vakcīnu saņēmušajam vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš attiecībā uz pakalpojumu saņemšanu tiek noteikts pieci mēneši.
Ko ir būtiski pieminēt un vēlreiz skaidrot arī plašāk sabiedrībai - vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņš netiek attiecināts uz nodarbinātības jautājumiem. Tas nozīmē, ka tie, kas ir primāri vakcinēti jeb saņēmuši abas vakcīnas vai vienu “Janssen” vakcīnu, kā tas bija paredzēts, varēs turpināt strādāt, arī nesaņemot balstvakcīnu.
Tālāk. Vakcinētajām personām sertifikāts tātad būs spēkā deviņus mēnešus pēc primārā vakcinācijas kursa pabeigšanas ar jau nosauktajām trijām - “Pfizer”, “AstraZeneca” un “Moderna” - vakcīnām un piecus mēnešus pēc “Janssen” vakcīnas saņemšanas.
Noteikts, ka regulējums par Covid-19 vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu Latvijā stāsies spēkā 15. februārī un attieksies tikai uz pakalpojumu saņemšanu un pasākumu apmeklēšanu epidemioloģiski drošā vidē.
Kas vēl ir svarīgi - šis regulējums par derīguma termiņiem stājas spēkā 15. februārī, savukārt vakcinācijas derīguma termiņš tiek skaitīts no otrās potes saņemšanas dienas. Tā mums šodien tika izskaidrots komisijā, precizēts, lai mēs nesajauktu šīs lietas, lai kāda no personām nepārprot un nesāk skaitīt vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu no 15. februāra. Nē, vakcinācijas derīguma termiņš sākas no “AstraZeneca”, “Pfizer” un “Moderna” vakcīnas otrās potes vai arī no “Janssen” vakcīnas pirmās potes. Un svarīgi, ka šis termiņš - vēlreiz uzsveru! - attiecas tikai uz pakalpojumu saņemšanu un pasākumu apmeklēšanu epidemioloģiski drošā vidē. Savukārt nodarbinātībai būs spēkā līdzšinējais regulējums - tātad pilns vakcinācijas kurss, un tad šis sertifikāts ir derīgs.
Bez šaubām, mēs saprotam, ka mums ir jāveicina, ja mēs gribam pārvarēt arī omikrona izraisītos riskus veselības sistēmai - pārslodzes riskus, es domāju, un mirstības riskus... mums ir jāveicina arī balstvakcinācija, bet šobrīd šis regulējums... Ministru kabinetā... pēc speciālistu un ekspertu ieteikuma ir tieši tāds.
Vēl papildu informācija. Vakcinācijas derīguma termiņš netiek attiecināts uz bērniem līdz 18 gadu vecumam, jo šai iedzīvotāju grupai pašlaik nav pieejama balstvakcinācija, un, kā jau minēju, tas nav attiecināms arī uz darba pienākumu veikšanu.
Bez tam rīkojuma grozījumi, kas ir 7. janvāra rīkojuma grozījumi, paredz, ka Covid-19 izplatības risku mazināšanai var organizēt visu klātienē strādājošo personu, tai skaitā amatpersonu, testēšanu ar Covid-19 un Covid-19 rutīnas skrīninga testiem. Šādā gadījumā testēšanas izmaksas tiek segtas no darba devēju līdzekļiem.
Tātad vēl papildus. Kā jau minēju, atbilstoši Eiropas Komisijas 2021. gada 21. decembra lēmumam, sākot ar 1. februāri, arī ceļošanai Covid-19 sertifikāts būs derīgs deviņus mēnešus, šeit gan ir piebilde, ka neatkarīgi no saņemtās vakcīnas veida, respektīvi, attiecībā uz ceļošanu Eiropas Savienībā... Šis ir Eiropas Savienības regulējums, un tas pieļauj šo derīguma termiņu jebkurai vakcīnai... tas nevis pieļauj, bet derīguma termiņš jebkurai no četrām Eiropas Savienībā šobrīd atzītajām vakcīnām ir deviņi mēneši.
Konkrētāk visi šie termiņu jautājumi ir sīkāk atrunāti Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 par epidemioloģiskās drošības pasākumiem, tā ka aicinu deputātus iepazīties ar šiem noteikumiem sīkāk, ja tomēr rodas kādi papildu jautājumi par šo.
Tālāk. Rīkojuma grozījumi paredz arī nosacījumus profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai klātienē un prasības gan attiecībā uz personām, kas iesaistītas eksāmenu norisē, gan attiecībā uz telpām. Nosacījumi paredz tādas lietas kā skrīninga testus, FFP2 respiratoru lietošanu, ne vairāk kā 20 personas klātienē, eksāmena nodošanas laikā telpu ventilācijas prasības, tai skaitā CO2 līmeņa kontroles.
Rīkojuma grozījumi skar arī izglītības nozari un paredz paplašinātas iespējas objektīvi pamatotos gadījumos pārklāties dažādām klasēm arī konsultācijās, pagarinātās dienas grupās un interešu izglītības nodarbībās, ja vien tiek ievērotas prasības par telpu platību, ventilāciju, izglītojamo skaitu, rutīnas skrīninga testu. Izglītojamo skaita prasība netiek piemērota, ja klase, grupa vai kurss nepārklājas ar citu klasi, grupu vai kursu.
Attiecībā uz darbu ar jaunatni ir veikti precizējumi, vienādojot aktivitāšu īstenošanas prasības ar interešu izglītības programmas īstenošanas prasībām. Turpmāk darbs ar jaunatni varēs notikt arī klātienē iekštelpās, un tajās... varēs piedalīties jaunieši ar primārās vakcinācijas, balstvakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kā arī bērni, kuriem ir sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts vai kuriem... atbilstoši centra algoritmam... formālajā izglītībā un vidējā pakāpē... ir veikts Covid‑19 antigēna skrīninga tests vai RNS noteikšanas tests un tas ir negatīvs.
Rīkojums paredz arī drošā un kontrolētā veidā nodrošināt iespēju izglītojamiem no 12 gadu vecuma, kuriem nav primārās vakcinācijas, balstvakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, bet kuri formālajā izglītībā ir veikuši rutīnas skrīninga testu, atsākt sporta treniņus, nodarbības iekštelpās arī grupās.
Attiecīgi interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņu sporta treniņi drīkst notikt arī iekštelpās, ja tiek ievēroti nosacījumi, kas atbilst droša sporta treniņa norisei, proti, tie jau ir iepriekš pieminētie - noteikts izglītojamo skaits, piepildījums ģērbtuvēs; visā iekštelpu sporta norises vietā... apmeklējuma laikā visur tiek ievērota divu metru distance un pārējās prasības.
Rīkojuma grozījumi paredz arī iespēju treniņu norisei iekštelpās pirmsskolas vecuma izglītojamiem, ja tiek nodrošināts, ka nodarbību norises laikā to plūsma nepārklājas ar pamata izglītības pakāpes izglītojamiem un treniņā piedalās ne vairāk kā 20 izglītojamie.
Vienlaikus noteikta prasība: ja pirmsskolas vecuma izglītojamo nodarbības iekštelpās pārklājas ar pamatizglītības pakāpes izglītojamo nodarbībām, pirmsskolas vecuma izglītojamiem ir jāveic antigēna paštests ne agrāk kā pirms 24 stundām vecāku uzraudzībā, paziņojot par rezultātu atbildīgajai personai, vai pirms treniņa norises - autorizētas personas un vecāku klātbūtnē.
Līdz ar šo tiek noteikta prasība, ka testēšanas izmaksas nodrošina attiecīgās interešu izglītības vai profesionālās izglītības ievirzes programmas īstenotājs. Testēšanas izmaksas nav jāsedz bērna vecākiem - ir svarīgi arī to šeit pieminēt.
Tāpat rīkojumā ir precizēta arī rīkojuma Nr. 720 jeb sākotnējā rīkojuma redakcija attiecībā uz treniņu un nodarbību norisi ārtelpās; tas paredz iespēju izmantot ģērbtuves, ja piepildījums ģērbtuvēs nepārsniedz 25 procentus.
Precizēta ir arī sporta sacensību norise, attiecinot noteiktās prasības - par darbību epidemioloģiski drošā vidē - arī uz izglītojamiem, kuri ir veikuši Covid‑19 testu izglītības iestādē organizētā skrīninga ietvaros, un pirmsskolas izglītības izglītojamiem, ja tie pirms sacensību norises veic antigēna paštestu autorizētas personas un vecāku klātbūtnē un tas ir negatīvs.
Kopumā komisijā... Uzklausot pirmām kārtām infektologus, speciālistus jautājumā par aktuālo Covid‑19 infekcijas izplatību, kā arī uzklausot ministriju skaidrojumus un piebildes, komisija nolēma atbalstīt minētos grozījumus un aicina arī atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu, ar kuru tiek atbalstīti izsludinātie grozījumi ārkārtas situācijas rīkojumā.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms - sveiciens visiem jaunajā gadā! Lai jums visiem laba veselība, un lai mums kopā izdodas paveikt labus darbus Latvijas iedzīvotāju labā!
Runājot par šo Ministru kabineta sagatavoto rīkojumu, ko aicinu Saeimu atbalstīt, man būtu jāatgriežas mazliet pagātnē un jums, kolēģi, jāatgādina: jau novembra beigās, pagājušā gada novembra beigās, visā pasaulē, tātad arī Latvijā, ziņoja par to, ka ir jauns vīrusa paveids. Strauji izplatās, Lielbritānijā - jo īpaši; tur vispār dienu no dienas bija ziņās par to, kā šis vīruss izplatās, cik tas ir lipīgs. Un šīs līknes jau sāka modelēt arī mūsu vietējie infektologi, studenti. Katrs, kas vēlējās, varēja ar to iepazīties. Informācija bija diezgan plaša.
Un šobrīd diemžēl nākas atzīt, ka visas šīs prognozes attiecībā arī uz Latviju... tās, kas tika modelētas attiecībā uz Latviju, sāk piepildīties, un visnotaļ tās nākotnes prognozes Latvijai nav diez ko perspektīvas attiecībā uz šī vīrusa izplatību.
Ja runājam par valdības plānu, kādā veidā ar to cīnīties, tad tiešām jau decembra vidū mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, nosūtījām jautājumu, vai valdībai ir plāns un vai var iepazīties ar to plānu, un kādā veidā tas tiks īstenots. Tā vietā... Kas notika?
Decembra sākumā valdības sēdē tika atzīts, ka tāda plāna nav. Nav nekāda plāna, kādā veidā šobrīd cīnīties ar šo vīrusu. Decembra beigās tas notika... Tā vietā, lai kaut kādā veidā ierobežotu vīrusa izplatību, valdība pieņēma, manuprāt, vienu no visbezatbildīgākajiem lēmumiem, kādu tā varēja pieņemt tajā situācijā, - atļāva Jaungada naktī balles līdz agrai rīta stundai, tā raidīdama visai sabiedrībai signālu: lūdzu, ballējiet, neguliet, svinam Jauno gadu, svinam dzīvi, neskatoties uz to, ka vīruss ārkārtīgi izplatās! Un pēc tam tie smieklīgie paziņojumi no Ministru prezidenta... Tas bija ļoti bērnišķīgi - pēc šāda lēmuma pieņemšanas iet un aicināt iedzīvotājus tomēr nepulcēties, neballēties, nenākt kopā. Tas nebija iespējams pie šāda nepārprotami skaidra signāla novirzīšanas visai sabiedrībai, ka valdība akceptē to, ka... Jaungada svinībām iedod zaļo gaismu.
Un ko mēs redzam šodien? Mēs šodien redzam 2240 jaunu gadījumu. Vīruss izplatās arī Latvijā ļoti strauji, un valdība mums ieliek dienaskārtībā jautājumu par dažādu ierobežojumu kārtējo paketi. Un pēc būtības šie jautājumi, manuprāt, ir smagi... nokavēti; ir pilnīgi bezjēdzīgi nākt ar kaut kādām jaunām idejām, no gaisa sagrābstītām, bez jebkāda skaidra redzējuma, kādā veidā rīkoties, skaidra plāna, skatoties varbūt ne tikai divu nedēļu griezumā, bet skatoties mēnesi, divus mēnešus uz priekšu.
Mums diemžēl jaunais gads ir iesācies ar to, ka mēs atkal skrienam vīrusam no muguras un nav nekāda redzējuma par to, kādā veidā šo vīrusa infekcijas izplatību apsteigt. Nevienā vietā! Šobrīd mēs atkal redzam drūmu seju, kas mums lasa to, kas nu tagad būs, kādi jauni ierobežojumi būs. Pilnīgi bezjēdzīgi, ja valdība turpina kāpt uz tiem pašiem grābekļiem, uz kuriem tā kāpa pagājušajā gadā. Rudens sākumā - nokavēja. Cilvēki mira tā dēļ, ka valdība neieviesa ierobežojumus tad, kad tie bija jāievieš. Paiet daži mēneši - tas pats: atkal skaidri redzams, ka notiek vīrusa izplatība.
Lidmašīnas - vairākas lidmašīnas dienā - ienāk bez jebkādas kontroles... Kādu lēmumu valdība pieņēma? Zaļo gaismu Vecgada svinībām! Kolēģi, tā ir atbildīga rīcība?
Un šobrīd te kaut kādi jauni noteikumi... Šie noteikumi ir bezjēdzīgi. Rodas sajūta, ka labāk būtu, ja valdība vispār nekādus noteikumus varētu neieviest, ļaut cilvēkiem dzīvot un pašiem cīnīties ar šī vīrusa izplatību; varbūt tad rezultāti būtu pat daudz labāki nekā šobrīd, kad valdība raida savstarpēji pretējus signālus, nokavē laiku, kad tiešām kāda rīcība dotu rezultātu, un rīkojas tad, kad tas diemžēl jau ir bezjēdzīgi.
Kolēģi, aicinu domāt ar galvām un tiešām laikus rīkoties, nevis atkal... iesākt kārtējo gadu un skriet vīrusam no muguras.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Mārim Možvillo.
M. Možvillo (Neatkarīgie).
Labdien, sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Labdien, klausītāji un skatītāji! Komisijā šodien bija diezgan gara lekcija par to, kas notiek valstī; kas notiek ar vīrusu; kas notiek vispār. Diemžēl deputātiem nebija iespējas īpaši daudz uzdot jautājumus un saņemt atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem.
Pirmais un svarīgākais, kas, manuprāt, šobrīd ir, uz ko jāvērš uzmanība arī visām ministrijām, ir tas, ka - papildus kovidkrīzei - ir arī enerģētiskā krīze, kad cenas visiem komunālajiem pakalpojumiem pieaug vienkārši astronomiskā ātrumā. Tas nozīmē, ka pienāks brīdis, kad šo rēķinu apmaksas termiņi iestāsies un sāksies nākamais moku aplis tiem cilvēkiem, kuri nevarēs samaksāt rēķinus, jo tiks veikti uzrēķini, tiks veikta piespiedu piedziņa. Un tādā veidā mēs iegrūdīsim iedzīvotājus atkal kārtējā negāciju vilnī, kārtējā satraukumā, kārtējā neziņā.
Diemžēl Ministru prezidenta pārstāvji arī komisijas sēdē nespēja palīdzēt šajā jautājumā, tikai informēja, ka ir pieejami dažādi pabalsti, atbalsti. Bet, manuprāt, šie cipari, kas ir piedāvāti no valsts puses, nebūt nesedz visu to rēķinu pieaugumu, kas tūlīt sasniegs iedzīvotājus.
Būtiskākais - vēl pie visa tā - ir tas, ka šobrīd izslavētais QR kods un visi šie sertifikāti nekā nepalīdz cīņā ar infekciju, jo šobrīd zaļajā režīmā strādājošās iestādes nevar pārliecināties, vai cilvēks, kam ir sadarbspējīgais sertifikāts, tiešām nav slims.
Un mēs redzam, ka šobrīd ir izveidojusies situācija, ka pēc šīm lielās svinēšanas dienām mums sāk augt infekcijas rādītāji. Un pats interesantākais visā šajā situācijā ir tas, ka Latgales iedzīvotāji ir tie, kuri pret sevi un savu veselību ir izturējušies daudz atbildīgāk, jo, ja skatāmies Perevoščikova kunga prezentāciju, tad redzam, ka Latgalē saslimšanas līmenis, infekcijas līmenis, aug vislēnāk, lai gan tur ir viszemākie vakcinācijas... dati.
Tas nozīmē, ka mēs jau redzam un jau pierādās tas, ka arī Latvijas teritorijā var strādāt Zviedrijas modelis, ka valdība necenšas piespiest cilvēkus darīt kaut ko obligāti, ieviešot nesaprātīgus noteikumus un tādējādi cilvēkus padarot, kā saka, bailīgus un... vienai daļai atkal rodas pretestība tam, ko valdība izdomā un izdod.
Arī komisijā es minēju gadījumus, ka cilvēks, kurš saslimis, kurš saņēmis pozitīvu testa rezultātu, joprojām staigā ar šo sadarbspējīgo sertifikātu, kas ir aktīvs, un viņam nav problēmas ieiet veikalā. Un tādi ir... Tie, kuri ar omikronu slimo bez simptomiem, bet ir ar sadarbspējīgu sertifikātu, var ieiet jebkurā pakalpojumu sniegšanas iestādē.
Tā ka šajā gadījumā arī... jaunais veidojums, ko šobrīd piedāvā valdošā koalīcija, tas ir, pagarināt šo... ierobežot šo sadarbspējīgā sertifikāta termiņu... tas nav, manuprāt, prātīgs lēmums, jo tas radīs situāciju, ka būs atkal ļoti sarežģīta sistēma.
Lūdzu apvienot man debašu laikus.
Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.
M. Možvillo. Tiek veidota kārtējā nesaprotamā sistēma, kuru cilvēki nespēs saprast, jo var veidoties situācija, ka pēc šī termiņa beigām, pieņemsim, veikala darbinieks ar sertifikātu, kas ir apstiprināts... ar divām šīm vakcīnām varēs stādāt veikalā, savukārt cilvēks, kuram arī ir divas vakcīnas, bet nav sadarbspējīga sertifikāta, nevarēs apmeklēt veikalu, kamēr nebūs saņēmis balstvakcīnu.
Līdz ar to, manuprāt, šie vingrinājumi ar dažādiem jauniem izdomājumiem, cenšoties arvien vairāk sarežģīt sistēmu, radīs tikai negatīvas sekas, un es aicinu kolēģus tomēr neatbalstīt arī ārkārtas stāvokli, jo tas... nes ļoti daudz problēmu, kam šobrīd nav risinājuma, un tas nekādi neveicina vīrusa izplatības ierobežošanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Sveicieni pirmām kārtām, protams, jaunajā gadā! Vislabākie jums novēlējumi! Pirmām kārtām, protams, veselību, veselību un vēlreiz veselību, neskatoties uz omikroniem un citiem grieķu alfabēta iespējamiem burtiem!
Godātie kolēģi! Mums valdība kārtējo reizi (tikai šodien tā ir otrā reize) piedāvā apstiprināt viņu lēmumus ar formulējumu “atbalstīt pasākumus ar mērķi apturēt straujo Covid-19 infekcijas izplatību”. Tai pašā laikā mēs šodien lasām ziņas, ka Pasaules Veselības organizācijas amatpersonas apgalvo, ka dažu nedēļu laikā puse no Eiropas iedzīvotājiem inficēsies ar omikronu.
Jau šodien puse no visiem gadījumiem mums ir omikrona dēļ. Kolēģi, kad beidzot valdībai un arī likumdevējam kļūs skaidrs, ka apturēt kovida izplatību nav iespējams? Runāt par kaut kādiem pasākumiem, lai apturētu izplatību, ir pilnīgi un absolūti bezjēdzīgi.
Par visu notiekošo, iespējams, ir kļuvis... Polijas prezidents ir kļuvis par tādu iespējamo simbolu visam notiekošajam. Polijas prezidentam, kā zināms, jau otro reizi konstatēts pozitīvs testa rezultāts attiecībā uz kovidu, neskatoties uz to, ka Polijas prezidents ir gan pilnībā vakcinēts, gan arī ir saņēmis balstsvakcīnu. Tas, protams, neliecina par to, ka šādi notiks ar katru, tomēr gadījums ir diezgan simbolisks.
Šodien mums arī daudz tiek runāts par testiem - testiem, testiem un vēlreiz testiem. Mēs testēšanai tērējam vairākus miljonus, ja ne desmitus miljonu eiro. Tai pašā laikā mēs tikai šodien, lasot ziņas, redzam, ka intervijā Latvijas Televīzijai Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas vadītājs Sergejs Ņikišins saka - omikrona variantam ir paaugstināta varbūtība uzrādīt viltus negatīvu kovida testa rezultātu. Šajā situācijā ir jautājums: kāpēc mēs turpinām tērēt miljonus uz testēšanu, ja pret omikronu tas īpaši nedarbojas, ja mēs zinām, ka tas ir, iespējams, dienu, nedēļu jautājums, kad ar omikronu inficēsies teju visi? Tad ir jautājums, kuru jau sen vajadzēja uzdot: kāda jēga tērēt tik milzīgu naudu testēšanai? Ko mēs no tā uzzināsim? Kā mums tas palīdzēs pieņemt labākus lēmumus?
Kolēģi, mēs gan šodien, gan citas dienas klausāmies par kārtējām ļoti niansētām sistēmām, kā vēl kaut kādā vienā vietā... vai darbavietās, studiju vietās radīt ārkārtīgi niansētas, drošas... tā saucamās drošās epidemioloģiskās zonas. Bet, kolēģi, ja kāds no jums pēdējā laikā vai nu ir braucis sabiedriskajā transportā, vai varbūt ir redzējis pa savas automašīnas logu to, kas notiek sabiedriskajā transportā... Tad kas sanāk? Mēs tērējam daudz laika, uzliekot aizvien sarežģītākus un sarežģītākus ierobežojumus, radot drošas epidemioloģiskās zonas darbavietās un studiju vietās, bet, braucot uz tām darbavietām vai no tām darbavietām vai uz studiju vietām, tie, kuriem nav personīgās automašīnas...
Es lūdzu apvienot debašu laikus.
Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.
V. Dombrovskis. Paldies.
Tad sanāk, ka cilvēki... iebāžas tajā sabiedriskajā transportā, kur, protams, pavadot pusstundu vai stundu... īpaši ņemot vērā omikrona īpašības, ir pilnīgi skaidrs - ja vismaz vienam tur tas omikrons ir, tad visiem pārējiem pusstundas laikā arī būs. Tad uzdosim sev jautājumu: vai sabiedriskais transports ir droša epidemioloģiskā zona? Kāda tad ir jēga tik daudz investēt, radot tās drošās zonas - darbavietas un studiju vietas -, ja cilvēki katru dienu brauks uz tām un no tām sabiedriskajā transportā, kur viņi noteikti inficēsies?
Kolēģi, mums... tiem, kas lasa anotācijas... mums valdība piedāvā apstiprināt šo konkrēto rīkojumu, kur anotācijā teikts, ka ārkārtējās situācijas pagarināšanai nav nekāda efekta uz tautsaimniecību. Šajā anotācijā ir teikts, ka ārkārtējās situācijas pagarināšanai uz diviem mēnešiem nav nekāda efekta uz valsts budžetu. Nekāda efekta uz valsts budžetu, kolēģi! Tajā pašā laikā šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pieņem valdības apropriāciju, lai aizņemtos vēl 300 miljonus eiro ārkārtējās situācijas pagarināšanai, kurai (saskaņā ar šo anotāciju) nav nekāda - nekāda! - efekta uz valsts budžetu!
Bet, kolēģi, te stāstīts par valdības prognozēm. Šajā anotācijā arī rakstīts, ka prognozes demonstrē ļoti strauju, nekontrolētu pacientu pieaugumu stacionāros, pārsniedzot slimnīcu kapacitātes galējās robežas.
Ja mēs paskatāmies uz valdības šodienas sēdes datiem, mēs neko tādu neredzam. Mēs redzam, ka, neskatoties uz to, ka gadījumu skaits ir daudz lielāks nekā pirms gada, ir tikai puse no tās hospitalizācijas, kāda ir bijusi pirms gada. Tie ir nopietni jautājumi - par valdības prognozēm, uz kuru pamata valdība pieņem lēmumus.
Kolēģi, rezumējot - omikrons maina absolūti visu, tas liek pārskatīt absolūti visu. Tā vietā, lai pārvērtētu un pārskatītu to, ko mēs darām, valdība iebāž galvu smiltīs un saka: “Vēl divus mēnešus turpināsim tā, kā iepriekš.”
Es aicinu neatbalstīt šo politiku, kolēģi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.
R. Bergmanis (ZZS).
Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Daudz jau ir debatēts, un daudz kam var piekrist, daudz ko varbūt arī ne precīzi... izteikušies cilvēki, un arī šīsdienas komisijas sēdē... mēs kā vienmēr gaidām un vēlamies saņemt šos argumentus - argumentus, kāpēc mums ir jāpieņem konkrētais lēmums.
Jā, mums ir jāatskatās uz to laiku, kad valdība jau vairākkārt to ir arī darījusi. Nenoliedzami. Un mēs šobrīd šo lēmumu par 7. janvāri... bet tas attiecas uz 9. oktobrī pieņemto rīkojumu Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, un tas ir ļoti, ļoti apjomīgs, un mēs jau zinām, ka arī Ministru prezidents lūdza to kaut kādā veidā... un arī komisijā mēs dzirdējām, ka to vajag kaut kādā veidā vienkāršot, lai cilvēkiem būtu vienkāršāk to visu uztvert. Tas tika izdarīts, tika izdoti jauni rīkojumi, bet šobrīd mēs atkal mēģinām tos sarežģīt.
Kāpēc es runāju visas Zaļo un Zemnieku savienības vārdā? Mēs ļoti bieži esam iesnieguši priekšlikumus, kā rīkoties, kā palīdzēt, bet ļoti reti mēs esam redzējuši, ka tas tiek ņemts vērā. Nevar teikt, ka netiek ņemts vērā, es tiešām esmu pateicīgs par to, ka arī manis rosinātais, piemēram, par to, ka nešķirosim cilvēkus, kuri sniedz palīdzību slimnīcās vai kuri pilda savus pienākumus uz robežas, tika uzklausīts. Šobrīd tas ir mainīts un cilvēki absolūti vienādi saņem šīs piemaksas.
Jā, ārkārtas situācija ir kā instruments - kā instruments valdībai rīkoties. Tas ir kā instruments. Kā mēs ar to rīkojamies, tas gan ir, liekas... tāpēc jau arī veidojas šie milzīgie un daudzie jautājumi, kā mēs tos... Arī šodien komisijas sēdē man bija grūti saprast, kāpēc ir pieņemts tieši tāds lēmums... vai savādāks.
Piemēram, tiesībsarga pārstāvis uzdeva jautājumu, kāpēc tieši sociālās aprūpes namos būs valsts apmaksātie testi. Es nesaņēmu skaidru atbildi. Vienīgais, ko es dzirdēju, ka labklājības ministrs ir labi strādājis un tādā veidā ir pieņemts šāds lēmums. Man liekas, ka tas nav pareizi... un sistēmiska pieeja risināt kaut kādas jomas... kurš tad nu ministrs ir spēcīgāks vai kaut kādā veidā savu jomu pārzina un vēlas tajā darīt vairāk, tas iegūst kaut kādu rezultātu, un citas jomas neiegūst. Tā, man liekas, netiek pareizi vadīta sistēmiska pieeja valsts pārvaldē, vēl jo vairāk šādā sarežģītā situācijā.
Arī šodien, uzdodot Latkovska kungam jautājumus par situāciju, kā rīkojas, piemēram, citās valstīs, vai kaut kur ir izsludināti lokdauni vai ārkārtas situācijas, mēs nesaņēmām argumentētu atbildi... un kāpēc, piemēram, šis instruments netiek izmantots, jo mēs jau arī paši zinām, kad beidzās pavasarī šī... sēde, mēs darbojāmies tālāk bez ārkārtas situācijas ar ļoti daudziem ierobežojumiem.
Un šobrīd es arī nedzirdēju šos... arī šīsdienas komisijas sēdē es nedzirdēju, kāpēc tieši tik ilgu laiku ir jābūt ārkārtas situācijai. Un tie ir ļoti būtiski jautājumi, kurus droši vien ir nepieciešams vairāk skaidrot. Paldies - arī Rancāna kungs šobrīd diezgan daudz un plaši skaidro, jo cilvēkiem ir daudz jautājumu... šobrīd, pienākot klāt vēl vienam sertifikātam, kad nu... ja kādreiz bija testēšanas, primārais, pārslimošanas, tad tagad ir pilnīgās vakcinācijas sertifikāts tiem cilvēkiem, kuri ir saņēmuši balstvakcīnu.
Līdz ar to ir daudzas lietas, kas ir ļoti labas un kas dod kaut kādu pienesumu, bet tai pašā laikā ir tik daudz jautājumu par lietām, kuras vajadzētu mainīt un kuras, mēs redzam, šajā laikā tiek arī mainītas - tiek mainītas!
Un paldies par to, ka jūs sapratāt, cik nozīmīgi bērniem ir nodarboties ar sportu un piedalīties ārpusstundu nodarbībās interešu izglītībā. Tas tiešām ir svarīgi, un jūs esat kaut ko mainījuši. Bet tai pašā laikā ir daudzas lietas, kas ir saglabājušās.
Es uzsveru, ka šis ir tikai viens rīkojums, viss pārējais jau ir tas plašais rīkojums, kurš ir saglabājies un kurš prasa skaidrojumu. Mēs arvien vēl to neesam saņēmuši.
Es lūdzu - apvienojiet laikus.
Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.
R. Bergmanis. Paldies.
Līdz ar to šāda sadarbība un tā sistēmiskā pieeja, loģika... kāpēc mēs atsaucamies uz konkrētām valstīm anotācijā, kaut kāda tās sasaiste ar situāciju, kas ir mūsu valstī, kāpēc mēs kaut kādā brīdī runājam par mūsu kaimiņvalstīm, tad mēs par mūsu kaimiņvalstīm vairs nerunājam - tas ir tas, ko cilvēki droši vien vēlas dzirdēt un arī mēs komisijā vēlamies dzirdēt, lai mēs varētu argumentēti pieņemt lēmumus un nobalsot par šiem lēmumiem.
Bet ļoti daudz kā pietrūkst, arī šī komunikācija un šīs maiņas, un... Kaut vai elementāras lietas. Mēs tik bieži esam runājuši komisijā, ka varbūt tajās valstīs, kurās ir augsta vakcinācija, ir uzticība valdībai. Šai gadījumā rodas jautājums: kur tad ir uzticēšanās sabiedrībai, kad mēs prasām... piemēram, lai aizietu uz veikalu pēc nepieciešamajām precēm, mums ir jāuzrāda gan sertifikāts, gan arī dokuments?
Nu tas ir tas, kas... skatījums... Es nezinu, varbūt man būtu vieglāk pieņemt šādu izveidoto sistēmu, ja man teiktu, ka tā ir lielākajā daļā, piemēram, Eiropas Savienības valstu, bet es neesmu dzirdējis šādu argumentāciju, un te jau rodas... Piemēram, cilvēki atgriežas no Lielbritānijas, viņi iebrauc, viņiem ir uzticēts uzrādīt testu, viņi veic testu, viņi aizsūta, viņiem uzticas valdība. Skaidrs, ka vienmēr būs kāds pārkāpējs, par to nav runas. Arī šobrīd mēs redzam pārkāpējus un dažādas lietas notiek, bet, nu, šī uzticība veidojas, un tas ir tas, kas šobrīd varbūt ir ļoti, ļoti nepieciešams mūsu sabiedrībā... mums ir diezgan sašķelta... situācija, un dažādi cilvēki nostājušies pret dažādām lietām, kas varbūt ir tiešām labas.
Šajā gadījumā es kā Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis gribētu arī teikt, ka mēs labprāt... vēlamies... un paldies par to, ka jūs dažreiz esat ieklausījušies arī mūsu piedāvātajos risinājumos, mēs nevēlamies būt tie, kas, piemēram, nesot klavieres uz pili, domā, ka tādā veidā var kaut ko atrisināt.
Un tāpēc mēs šajā balsojumā atturēsimies.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Labdien visiem! Labdien Latvijas sabiedrībai! Es tikko dzirdēju, kā Bergmaņa kungs jau “ziepējās” VIENOTĪBAI.
Es gribu uzrunāt visus Latvijas cilvēkus kā omikrona slimnieks. Man ir pozitīvs kovidtests, vairākkārt taisīts, turklāt šī gada janvārī. Tātad vēl vakardien man bija pozitīvs kovidtests. Jūs paši redzat - esmu dzīvs. Man nav iesnu, man nav klepus. Ko es gribu pateikt. Mani inficēja... Man gan bija temperatūra... Mani inficēja vakcinēta persona - pilnībā vakcinēta persona pēc visiem valsts noteiktajiem standartiem ar visām tām špricēm, kuras valsts ir noteikusi kā pareizās -, kas pierāda, ka vakcinācija nepasargā no saslimšanas. Tas ir numur viens.
Numur divi. Slimības gaita man pavisam noteikti kā nevakcinētai personai noritēja daudz vieglāk nekā vakcinētajai personai, kas mani inficēja. Atšķirība ir milzīga... starp mani... pirms diviem gadiem, kad man bija 101 kilograms un kad es biju mazliet apaļīgāks, un tagad, kad man ir vairāk nekā 20 kilogramu mazāk.
Ko es ar to gribu pateikt? Es gribu pateikt to, ka risinājums ir nevis nepārtraukta špricēšanās... potēšanās, tabletes, farmācija un viss pārējais, risinājums ir (par ko būtu jārunā, un parlamenta uzdevums būtu ne tikai runāt, bet arī faktiski atbalstīt) - veselīgs dzīvesveids. Veselīgs dzīvesveids. Kustības, svaigs gaiss, bez ierobežojumiem, kā tas īstenībā ir lielākajā daļā Eiropas, kur nu jau, veikalā ieejot, nav jārāda QR kodi. Daudz kur pasaulē... lielākoties pasaulē nav jārāda QR kodi... un tādā garā.
Vēl viena lieta, ko es šajā pašā kontekstā gribu pateikt. Manuprāt, naudu tērēt uz kaut kādiem testiem un visādām biedēšanas kampaņām ir nelietderīgi. Ja jūs gribat palīdzēt cilvēkiem, cilvēkiem var palīdzēt ļoti vienkārši. Tātad ir cilvēki, kuriem varbūt ir sliktāka imunitāte... viņi ir bijuši slinki, savā dzīvē pārāk daudz lietojuši alkoholiskos dzērienus, viņiem ir novājināta imunitāte, viņi ir resni un tādā garā. Nopērciet... Lai valsts subsidē C vitamīnu, D vitamīnu, cinku, selēnu. Tas tik dārgi nemaksā. Kaut vai vienu paciņu katram pensionāram. Tas būs lētāk, nekā no rīta līdz vakaram taisīt tos bezjēdzīgos testus.
Es pēdējā laikā esmu uztaisījis četrus vai piecus testus. Tas kaut ko maksā valstij... nu, tā tīri intereses pēc. Man pašam interesēja uztaisīt tos testus. Bet kāda jēga no tā, vai mans stāvoklis, labsajūta uzlabojusies... vai valstij labāk? Kam no tā ir labāk? Vienīgie, kam ir labāk, - tie, kas ar to biznesu nodarbojas. Un viss. Vairāk nekā.
Tāpat kovidpozitīvs tests man ir no personas, kura ir vakcinēta... es to saņēmu, jo ne ar vienu citu personu attiecīgajā laika posmā es neesmu bijis nekādā kontaktā. Tā, lūk! Tā ka tas ir... Tā ir viena lieta.
Otra lieta. Es tomēr gribētu, lai cilvēki paskatās plašāk - paskatās arī ārpus Latvijas robežām un...
Es lūdzu apvienot laikus.
Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.
A. Gobzems. Es gribētu, lai cilvēki paskatās plašāk. Tātad ārvalstīs lielveikalos nav jāuzrāda tas QR kods. Tas viss ir reāla diskriminācija, cilvēku diskriminācija. Pasaulē - normālā pasaulē - nekur neprasa, ejot veikalā, QR kodu. Tu vari iet pozitīvs, negatīvs; ar kodu, bez koda; vakcinējies, nevakcinējies - nevienu tas neinteresē, pat lidostās tas nevienu neinteresē, starp citu. Es nerunāju par Rīgas lidostu, es runāju par citu valstu lidostām - tur neinteresē, ticiet man, mīļie cilvēki, ne kodi, ne testi. Tā ka - tas viss atkal atduras tikai un vienīgi pret biznesu.
Mīļie cilvēki, es jūs ļoti, ļoti aicinu, visus kā vienu, saprast: jā, omikrons ir lipīgs, jo to pierāda arī fakts, ka no manis saslima vienīgais cilvēks, ar kuru es komunicēju, kad es jau biju inficēts... kad es vēl nezināju, ka es esmu inficēts, bet kad es jau biju inficēts. Simptomi mums visiem vienādi, visiem cilvēkiem vienādi, - kā parastai gripai: paaugstināta temperatūra, lauž kaulus, sāp muskuļi divas dienas, un viss. Nu, tiem, kas ir fiziski mazāk attīstīti, mazāk sportiski, - tiem mazliet grūtāk. Tiem, kas ir fiziski spēcīgāki, ar labāku fizisko bāzi, kas vairāk ir laukā bijuši, - tiem vieglāk.
Tāpēc es aicinu, mīļie cilvēki, nevis baidīties un visu dzīvi pakārtot tikai un vienīgi bailēm no vīrusa un turpināt, kā saka, rīt visu to drazu, bet kļūt veselīgākiem pašiem, iet laukā svaigā gaisā uzlabot savu veselību katru dienu. Šis laiks - mīnus 10 grādi - ir izcils laiks, lai uzlabotu savu veselību. To es varu no savas personīgās pieredzes pateikt. Un aicinu uz to ikvienu.
Un atgādināšu, ka ārkārtas stāvoklis ir, manuprāt, divās valstīs - Kazahstānā un Latvijā. Diemžēl Latvijā pārāk maz kazahu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Savukārt Gobzema kungu un kolēģus aicinātu apzināties, ka šeit ir Saeimas sēde, un izvēlēties Saeimas sēdei atbilstošu leksiku.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Frakcija SASKAŅA neatbalstīs šo Ministru kabineta rīkojumu. Mēs nevaram atbalstīt šo rīkojumu tādēļ, ka ar to tiek pagarināta ārkārtas situācija valstī.
Mēs uzskatām, ka nekāda ārkārtas situācijas pagarināšana nespēs palielināt šī Ministru kabineta spējas apkarot pandēmiju. Par to mēs esam jau pārliecinājušies gan pagājušā gada nogalē, gan turpinām pārliecināties, runājot ar cilvēkiem, kuri saskārās ar kārtējo haosu un kārtējo absolūti absurdo situāciju.
Pēdējais piemērs. Cilvēks, kurš ir vakcinēts, kuram ir sadarbspējīgs sertifikāts, saslimst ar Covid-19 (droši vien ar omikrona paveidu) un cerībā uz to, ka jau no pirmās dienas viņam valsts palīdzēs un apmaksās viņam darbnespēju, dodas (dodas virtuāli) pie ģimenes ārsta, jo tāda bija kārtība, kuru noteica likuma “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 55. un 56. pants. Bet izrādās, ka šie panti bija spēkā tikai līdz pagājušā gada 31. decembrim un ka jau ar jauno gadu... visi ģimenes ārsti Latvijā ir saņēmuši no Nacionālā veselības dienesta brīdinājumus par to, ka no 1. janvāra slimības lapu izrakstīšana jāturpina iepriekšējā, ierastajā, kārtībā - proti, no pirmās dienas var būt izrakstīta tikai un vienīgi tā lapa, kura ir jāapmaksā darba devējam. Tātad valsts vairs nepiedalās šo vakcinēto un pārslimojušo cilvēku darbnespējas apmaksā. Ārsts teica: “Mums vairs nav naudas.”
Galvenais, ko šī valdība vēlas panākt ar ārkārtas situācijas pagarināšanu pēc 11. janvāra, - pagarināt savas iespējas izšķērdēt un izsaimniekot naudu no valsts budžeta un no Eiropas Savienības palīdzības... iztērēt tā, kā viņiem tīk, ne tā, kā ir nepieciešams, lai apkarotu pandēmiju un palīdzētu sociāli cilvēkiem, kuri nonāk grūtībās sakarā ar valdības politiku. Viņi, šī valdība, vēlas turpināt tādā pašā garā, kā viņi to ir darījuši 2021. gadā.
Nekad un neparko frakcija SASKAŅA nebalsos “par” šo lēmuma projektu, jo viss, kas ir jāizdara šai valdībai, - jādemisionē!
Jāievēlē tādi cilvēki, kas ir spējīgi pieņemt tādus lēmumus, kuri nāks par labu gan valstij, gan cilvēkiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Rancāna kungs, komisijas vārdā...?
J. Rancāns. Jā. Paldies kolēģiem par debatēm.
Komisijas vārdā es gribētu teikt, ka atbildes, piemēram, par atšķirībām Baltijas valstīs, par to, kāda situācija ir Igaunijā un Lietuvā, tomēr izskanēja. Un šīs atšķirības bija gan mirstības rādītājos, gan slimnīcu noslodzes rādītājos, gan arī citos aspektos. Nav tā, ka komisijas deputātiem netika nekas stāstīts.
Kopumā aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2022. gada 7. janvāra rīkojumu Nr. 2, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu, balsosim! Par - 48, pret - 26, atturas - 10. Lēmums ir pieņemts.
Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība izskatīta.
Laiks paziņojumam.
Atgādinu, ka šodien paredzēta Frakciju padomes sēde. Frakciju padomes sēdi sāksim pulksten 15.30. Tā notiks daļēji attālināti Sarkanajā zālē, izmantojot interneta pieslēgumu.
Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Arī tā ir noslēgusies.
Paldies šodien par darbu.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 2. (attālinātā ārkārtas) sēde
2022. gada 11. janvārī
Datums: 11.01.2022 14:18:49 bal001
Par - 69, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" (1286/Lp13)" atzīšanu par steidzamu
Datums: 11.01.2022 14:19:58 bal002
Par - 78, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" (1286/Lp13), 1.lasījums
Datums: 11.01.2022 14:23:39 bal003
Par - 78, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījums likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (1247/Lp13)" atzīšanu par steidzamu
Datums: 11.01.2022 14:24:38 bal004
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" (1247/Lp13), 1.lasījums
Datums: 11.01.2022 14:29:14 bal005
Par - 47, pret - 21, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2021.gada 22.decembra rīkojumu Nr. 999, ar kuru grozīts 2021.gada 9.oktobra rīkojums Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (818/Lm13)
Datums: 11.01.2022 15:22:51 bal006
Par - 48, pret - 26, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2022.gada 7.janvāra rīkojumu Nr.2, ar kuru grozīts 2021.gada 9.oktobra rīkojums Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (819/Lm13)
Datums: 11.01.2022 15:23:22 bal007
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 11.01.2022. | 14.00 |