Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas pirmā (attālinātā ārkārtas) sēde
2022. gada 6. janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 6. janvāra attālināto ārkārtas sēdi.

Bet, pirms sākam izskatīt darba kārtību, vēlos visiem novēlēt laimīgu jauno gadu.

Paldies par darbu un sadarbību aizvadītajā gadā!

Šajā gadā visiem stipru veselību – gan deputātiem, gan darbiniekiem!

Sāksim izskatīt Saeimas šā gada 6. janvāra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) 2021.-2027. gadam programmu vadības likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Tālāk darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Zamurs.

G. Zamurs (AP!).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” (Nr. 1250/Lp13).

Pašreiz Latvijā ir tāda situācija, ka zivju resursu aizsardzību un uzraudzību veic divas iestādes - Valsts vides dienests un Dabas aizsardzības pārvalde, kura īpaši strādā ar aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem.

Lai optimizētu šos resursus, likumprojekts paredz nodot makšķerēšanas un zvejas kontroli visos Latvijas Republikas ūdeņos Valsts vides dienestam... un arī novērš nepilnību, jo likumā par 23. panta nosacījumu pārkāpumu nav paredzēta atbildība un nav noteiktas kompetentās iestādes administratīvo pārkāpumu procesā.

Komisijā likumprojektu atbalstījām.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

G. Zamurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 20. janvāris.

Likumprojekts “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Viesturs Liepkalns.

V. Liepkalns (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Izmantojot izdevību jūs uzrunāt šī gada pirmajā Saeimas sēdē, arī es novēlēšu jums laimīgu jauno gadu. Veselības pilnu un uz attīstību vērstu 2022. gadu!

Bet tagad - par likumprojektu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un otrajam lasījumam sagatavoja likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr. 1219/Lp13).

Kopumā uz otro lasījumu tika saņemti pieci priekšlikumi, un komisija tos ir izskatījusi.

1. - vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums, kas paredz precizēt 6. panta pirmās daļas redakciju, nosakot, ka privātam īpašumam aprobežojumu par labu sabiedrības iespējām piekļūt iekšzemes publiskajiem ūdeņiem var noteikt tikai teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā. Šis ir redakcionāla rakstura priekšlikums, un tā redakcija  ir atbilstoša jau spēkā esošajam Teritorijas attīstības plānošanas likumam. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 2. - vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Arī šis ir redakcionāla rakstura priekšlikums, kas paredz precizēt Zemes pārvaldības likuma 7. panta pirmo daļu, papildinot nosacījumus jaunu zemes gabalu izveidei un nosakot, ka, veidojot jaunus zemes gabalus, piekļuvi var nodrošināt ne tikai no pašvaldības ielas vai ceļa, bet arī no privātā īpašumā esoša ceļa vai ielas, kam Zemes pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā ir noteikts pašvaldības zemes, ielas vai ceļa statuss. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 3. - vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Priekšlikums nepieciešams, lai saskaņotu Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (tas šobrīd arī tiek skatīts komisijā, un ir saistošs likumprojekts) un Zemes pārvaldības likumā ietverto regulējumu, nosakot, ka jūras piekrastes joslas noteiktās robežas aktualizē nevis pēc ģeopolitisko pamatdatu aktualizācijas, bet tad, kad Ministru kabineta noteiktā kārtībā ir noteikta, apstiprināta jūras krasta līnija un jūras augstākās bangas robeža. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums paredz precizēt, kādā kārtībā valsts tajos gadījumos, kad tai nepieciešama valsts pārvaldes funkciju īstenošana, var tikt pie rezerves zemes fondā ieskaitītās zemes. Arī šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. Un 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas izsaka pārejas noteikumu 12. punktu jaunā redakcijā. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Liepkalns. Kolēģi, esam izskatījuši visus piecus komisijā izskatītos priekšlikumus.

Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu.

Aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

V. Liepkalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 13. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 13. janvāris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Linda Medne. (Pauze.)

Mēs jūs nedzirdam, Mednes kundze, nedzirdam jūs. Joprojām nedzirdam! (Pauze.)

L. Medne (JK).

Vai šobrīd mani dzirdat?

Sēdes vadītāja. Jā, jūs var dzirdēt.

L. Medne. Labdien, kolēģi! Laimīgu visiem jauno gadu!

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Nr. 1071/Lp13), otrais lasījums.

Otrajam lasījumam Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izvērtējusi 14 priekšlikumus.

1. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Ritvara Jansona priekšlikums. Priekšlikums paredz 3. pantu izteikt jaunā redakcijā, lai kultūras pieminekļu pārveidošanas, pārvietošanas un iznīcināšanas... uzraudzības atbildību sadalītu atbilstoši jauniem vērtību līmeņiem. Vietējas nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanu un uzraudzību nodrošinātu pašvaldības, bet reģiona un valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanu uzraudzītu Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. 2. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Ritvara Jansona priekšlikums. Priekšlikums paredz svītrot likuma 5. panta ceturto daļu, jo šis tiesiskais regulējums vairs nav aktuāls, ņemot vērā, ka likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14. panta septītā nodaļa noteic, ka vietējās kultūras pieminekļu saglabāšanu, uzraudzību nodrošina pašvaldības. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. 3. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Ritvara Jansona priekšlikums. Priekšlikums paredz likuma 8. panta trešo daļu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekli var atsavināt, ja par nodomu atsavināt īpašnieks ir paziņojis Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, bet par vietējās nozīmes kultūras pieminekli - pašvaldībai. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. 4. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Ritvara Jansona priekšlikums. Priekšlikums paredz likuma 11. panta otrās daļas 1. un 2. punktu izteikt jaunā redakcijā, lai precizētu kultūras pieminekļu īpašnieku pienākumus attiecībā uz kultūras pieminekļu aizsardzību. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. 5. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Ritvara Jansona priekšlikums. Priekšlikums paredz izslēgt likuma 14. panta trīspadsmito daļu, kas nosaka, ka kultūras pieminekļu un to teritoriju iezīmēšanu administratīvi teritoriālo vienību plānos un valsts kadastrālās uzmērīšanas dokumentos nodrošina Valsts zemes dienests par valsts budžeta līdzekļiem. Šis tiesiskais regulējums vairs nav aktuāls, jo kultūras pieminekļu un to teritoriju iezīmēšanu administratīvi teritoriālo vienību plānos un valsts kadastrālās uzmērīšanas dokumentos jau veic Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. 6. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Ritvara Jansona priekšlikums. Priekšlikums paredz likuma 20. pantu izteikt jaunā redakcijā, lai noteiktu, ka norādījumus par attiecīgā kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu valsts vai reģiona nozīmes kultūras pieminekļa īpašniekam paziņo Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, bet vietējās nozīmes kultūras pieminekļa īpašniekam - pašvaldība. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. 7. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Ritvara Jansona priekšlikums. Priekšlikums paredz 21. panta pirmo daļu izteikt jaunā redakcijā, lai kultūras pieminekļu izpētes, konservācijas un restaurācijas remontdarbu veikšanas kārtības uzraudzību attiecībā uz valsts un reģiona nozīmes kultūras pieminekļiem atstātu Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes kompetencē, savukārt attiecībā uz vietējiem kultūras pieminekļiem - pašvaldību kompetencē. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. 8. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Priekšlikums paredz izteikt 24. panta pirmo daļu jaunā redakcijā, nosakot, ka kultūras pieminekļa īpašnieks ir atbildīgs par savlaicīgu kultūras pieminekļa restaurācijas un konservācijas darbu veikšanu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. 9. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Priekšlikums paredz izteikt likuma 22. pantu jaunā redakcijā, lai noteiktu, ka publiska persona, kuras īpašumā vai valdījumā ir kultūras piemineklis, no kultūras pieminekļa izmantošanas veiktās saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus vispirms iegulda kultūras pieminekļa izpētē, uzturēšanā un saglabāšanā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. 10. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Ritvara Jansona priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Medne. 11. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt divdesmit (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Tātad acīmredzot ir radies interneta pārrāvums.

Vienu mirkli, kolēģi, mēģināsim noskaidrot situāciju. (Pauze.)

L. Medne. Es atvainojos, laikam bija interneta problēmas.

Sēdes vadītāja. Es redzu, ka situācija ir atrisināta, varam turpināt.

L. Medne. Tātad 12. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Ritvara Jansona priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Medne. 13. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz 36. pantu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumu attiecībā uz valsts un reģionālās nozīmes kultūras pieminekļiem veic Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. 14. - Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra Ritvara Jansona priekšlikums. Paredz likuma pārejas noteikumus papildināt ar 9. un 10. punktu, kas nosaka pašvaldības kompetenci - nodrošināt vietējās nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanas uzraudzību... un ar to saistītos priekšlikumus, tādējādi nodrošinot, ka pirms pienākumu izpildes uzsākšanas tiktu veikta pilnvērtīga attiecīgās dokumentācijas nodošana no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pašvaldībām. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbalstījusi likumprojektu otrajam lasījumam un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

L. Medne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 27. janvāris.

Tālāk darba kārtībā - likumprojekts “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām, protams, laimīgu jauno gadu, veselīgu jauno gadu, un lai mums visiem veicas vēlēšanās!

Šobrīd strādājam ar likumprojektu “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums” (Nr. 1159/Lp13).

Kopumā otrajam lasījumam ir saņemti 47 priekšlikumi.

Vēlētos tikai bilst, ka komisijā bija ļoti plašas debates gan par personu, kas varētu saņemt atlīdzību, loka paplašināšanu (tas izpaudās gan likumprojekta nosaukumā, gan mērķī), gan, protams, arī par to, kādā veidā tiks uzraudzīts šo līdzekļu izlietojums. Bet, es domāju, iesim cauri visiem priekšlikumiem, un gan jau tad arī paši iesniedzēji vēlēsies ko bilst.

1. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts, jo te arī ir runa par saņēmēju loka paplašināšanu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie Saeimas deputāti! Latvija savā Satversmē ir pateikusi, ka tā nosoda totalitāro režīmu pastrādātos noziegumus, un kopš neatkarības atjaunošanas mēs arī esam konsekventi strādājuši, lai atlīdzinātu netaisnību, kas no totalitāro režīmu puses ir vērsta pret mūsu valsts iedzīvotājiem, nešķirojot tos nedz pēc etniskās piederības, nedz pēc sociālā stāvokļa, bet cenšoties godīgi, taisnīgi atlīdzināt nodarīto kaitējumu gan privātpersonām, gan juridiskajām personām, - cik vien tas ir bijis Latvijas iespējās. Šobrīd mums ir iespēja sākt jauno gadu vai nu ar godīgu un taisnīgu risinājumu attiecībā uz visiem totalitāro režīmu noziegumu upuriem, nešķirojot tos, vai arī var izveidot likumprojektu, kas šauri strādā pat nevis vienas tautības labā, bet šauras, ļoti apšaubāmas kompānijas ar ļoti, ļoti sliktu reputāciju labā, par ko mēs noteikti šodien vēlāk arī pagūsim runāt.

No savas puses es vēlos akcentēt, ka teju visas partijas vienoti skatās uz to, ka Latvijas politiski represētie ir tie, kuriem ir jāsniedz atbalsts dažādās situācijās. Mēs esam likumdošanu pakārtojuši šim mērķim. Latvijas politiski represētie netiek iedalīti pēc tautības, pēc tā, kas ir pret viņiem vērsis šos noziegumus - nacistiskā Vācija vai Padomju Savienība. Mēs mūsu Latvijas politiski represētos... nemēģinām pateikt, ka tas, kurš ir gulējis vienā lopu vagonā, ir kaut kādā veidā vairāk cietis nekā tas, kurš ir gulējis citā lopu vagonā. Mēs necenšamies no Latvijas puses pateikt, ka tas, kurš ir aizsūtīts uz koncentrācijas nometni, ir ar kaut ko labāks vai īpaši atbalstāmāks nekā cits, kurš ir gulējis tieši tajā pašā koncentrācijas nometnē... ar pirmo personu.

Tāpēc es tiešām aicinu Saeimas deputātus ļoti rūpīgi un atbildīgi izturēties. Ja jums ir vēlme sniegt šo labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebrejiem, tad pavisam noteikti nevajadzētu aizmirst Latvijas čigānus jeb romus, kuri faktiski ļoti līdzvērtīgā procentuālā apjomā tika iznīcināti nacistiskās Vācijas veiktajā holokaustā. Tāpat arī būtu absurdi, ja mēs mēģinātu izdzēst tās vēstures lapaspuses, kur bija novērojami noziegumi pret latviešu tautu gan no Padomju Savienības puses, gan no nacistiskās Vācijas puses. Tas būtu absurdi, ņemot vērā arī to konsekvento Latvijas īstenoto ārpolitiku un iekšpolitiku, kur mēs esam skaidrojuši šo totalitāro režīmu noziegumus, - ka faktiski tie ir pilnīgi identiski, ka mēs esam snieguši identisku atbalstu gan vienai tautībai, gan citām. Pamats ir nevis tautība, bet fakts, ka šīs personas ir bijušas represētas. Es domāju, mums šāda politika ir jāturpina arī turpmāk. Nemēģināsim šauras, ļoti ietekmīgas biznesa grupas lobija dēļ mainīt šo konsekvento politiku.

Es aicinu atbalstīt šo Nacionālās apvienības iesniegto priekšlikumu, kurš tātad paredz mainīt likumprojekta mērķi, - ka labas gribas atlīdzinājums tiek izmaksāts totalitāro režīmu upuriem. Mēs varam runāt par apjoma palielināšanu, precizēšanu, mēs varam tālāk runāt arī par konkrētiem pasākumiem, kurus tad finansētu ar šīs programmas palīdzību, bet tas būtu pareizs un taisnīgs risinājums, - ka mēs šo programmu būtiski paplašināsim.

Aicinu atbalstīt iesniegto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Labdien! Latvijā katru gadu 25. martā un 14. jūnijā tiek pieminēti komunistiskā genocīda upuri, 4. jūlijā - ebreju tautas genocīda upuri.

Par latviešiem un ebrejiem kā totalitāro režīmu upuriem mūsu sabiedrība nav jāpārliecina. Mazāk ir zināms par genocīdu, kas vērsts pret Latvijas romiem, kas ieguvis apzīmējumu “Samudaripen”.

1935. gadā Latvijā, pēc oficiālās tautskaites datiem, dzīvoja jau 3840 romi. Starpkaru periodā sākās romu iesaistīšanās Latvijas sabiedriskajās norisēs, taču nacistiskās okupācijas rezultātā pret romiem tika veikts genocīds. Nacistu rasu ideoloģija romus, tāpat kā ebrejus, uzskatīja par zemākas rases cilvēkiem, un bija paredzēts viņus fiziski pilnīgi iznīcināt.

Sākot ar 1942. gada otro pusi, Latvijas romus no iznīcības izglāba vienīgi akūts darbaspēka trūkums un atsevišķu pašvaldību, kā, piemēram, Talsu apriņķa pašvaldību, vadītāju - latviešu - lūgumi vācu varas vīriem romus nenošaut. Pēc dažādām pētnieku aplēsēm, Latvijā tika noslepkavoti 2000-3000 romu.  Jebkurā gadījumā tā bija vairāk nekā puse no kopienas. Precīzu skaitli nav iespējams noteikt arhīvu dokumentu trūkuma dēļ un arī tādēļ, ka romi uzdevās par citu tautību pārstāvjiem. Pēdējā iemesla dēļ kopējais romu skaits arī bija lielāks nekā 1935. gadā reģistrētie 3840.

Romu genocīds ir atstājis neizdzēšamu traumu Latvijas romu vēsturiskajā atmiņā un pašapziņā. Romu vēstures, tai skaitā pret viņiem vērstā genocīda, izpēte arhīvos un atmiņu pārstāstu vākšana, kā arī unikālās romu kultūras saglabāšana romiem ir ļoti nepieciešama. Latvijas romiem labo gribu nevar izrādīt romu valsts, jo tādas nav. Latvijas valsts labo gribu var izrādīt.

2015. gada 15. aprīlī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par naidīgumu pret romiem Eiropā un romu genocīda... dienas... Otrā pasaules kara laikā... kurā tika atzīts romu genocīda fakts Otrā pasaules karā laikā. Valstis tika aicinātas pieminēt genocīda upurus, kā arī pasludināt 2. augustu par romu genocīda... dienu.

Latvijā romu piemiņa vēl ir ļoti neizteikta. Romu muzejā joprojām vientulīgs stāv neuzstādītā romu genocīda upuru memoriāla makets.

Aicinu paplašināt šī likumprojekta tvērumu un definēt tā nosaukumu “Par labas gribas atlīdzinājumu totalitāro režīmu upuriem”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Latvijas okupācijas rezultātā valsts zaudēja apmēram 350 500 pilsoņu. 1935. gada tautskaitē Latvijā dzīvoja viens miljons 950 tūkstoši 502 pilsoņi un 1946. gadā - 1,6 miljoni. Tātad Latvijas pilsoņi, kas Satversmē tiek apzīmēti ar vārdiem ”Latvijas tauta”, Otrā pasaules katra laikā zaudēja apmēram 350 tūkstošus... vairāk nekā 350 tūkstošus.

Padomju okupācijas laikā un arī pēc kara Latvijā vardarbīgi tika izkropļota demogrāfiskā situācija. 1935. gadā Latvijā dzīvoja 75 procenti, 1989. gadā - 52 procenti. No Krievijas un citām PSRS republikām pēc kara Latvijā iebrauca apmēram 900 tūkstoši iedzīvotāju.

Ja ebreji ir saņēmuši zināmas kompensācijas, tad citas etniskās grupas - latvieši, krievi, vācbaltieši, poļi - nav saņēmušas neko. Par čigāniem šeit jau tika pieminēts. Netika kompensēta zeme zem dzīvojamām mājām, kas tika uzceltas šiem 900 tūkstošiem pilsoņu, jaunie dzīvojamie rajoni. 70 gadus īpašnieki nesaņēma nekādu atlīdzību, netika kompensēti Ķeguma HES aizņēmuma vērtspapīri (kas tika izsludināti pirms kara), lai uzbūvētu šo elektrostaciju, un pēc kara tika paziņots, ka atmaksa sāksies 1965. gadā (Gadskaitlis nav skaidri saklausāms.).

Daudzie dzīvokļi, kas tika atņemti turīgiem deportētajiem un nogalinātajiem Latvijas pilsoņiem tika izmantoti iebraucēju izmitināšanai no Padomju Savienības.

Leo Dribins savā grāmatā “Ebreji Latvijā” raksta, ka pēc kara apmēram divas trešdaļas no šīs ebreju kopienas ir iebraukuši no Padomju Savienības un nav nekādi Latvijas pilsoņi.

Jautājums faktiski ir daudz nopietnāks. “Latvijas tauta” - apzīmējums Satversmē - ir jēdziens, kas apzīmē visus Latvijas pilsoņus. Pirmo reizi Latvijas vēsturē neatkarīgi no etniskās izcelsmes šī Latvijas tauta tiek aizvietota ar vienu daļu, kas, manuprāt, ir diezgan apvainojošs nosaukums, - “ebreju kopiena”. Tātad mums ir Latvijas pilsoņi jeb Latvijas tauta Satversmē un nekur Satversmē neminēta ebreju kopiena... kas ir izrauta no konteksta. Tātad tiek pretstatīta Latvijas tauta, no vienas puses, un, no otras puses, kaut kāda kopiena, kuras, kā jau es teicu, divas trešdaļas ir iebraukuši no Padomju Savienības... tā ir pretstatā Latvijas tautai.

Anotācijā tas ir diezgan aizvainojoši, un tur parādās viens absolūti melīgs paziņojums - es brīnos, ka neviens nebija pievērsis tam uzmanību -, ka, lūk, daudziem īpašumiem, kas esot atsavināti padomju laikā un arī pēc kara... atjaunotās Latvijas laikā... no šiem īpašumiem labumu esot guvusi valsts un pašvaldības, bet ne ebreju kopiena. Šis paziņojums ir melīgs un absolūti negodīgs, jo iznāk tā - ja kāda skola, ko mēs jau atdevām ebreju biedrībai... ja kāda skola tiek izmantota Latvijas tautai jeb Latvijas pilsoņiem, tad iznāk, ka tur ir mācījušies visi neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes, kā jau es teicu, -  latvieši, poļi, krievi, bet nekādu labumu nav guvuši ebreju kopienas pārstāvji, viņi nav gājuši tajā skolā.

Tāpat arī uz, kā jau es teicu, šo deportēto, nogalināto pilsoņu zemes tika uzbūvētas daudzstāvu dzīvojamās mājas, kurās acīmredzot tika izmitināta Latvijas tauta un Latvijas pilsoņi, kas guva no tā labumu, Latvijas pašvaldības guva labumu, bet nekādu labumu nav guvusi ebreju kopiena, jo viņi, protams, nedzīvoja šajās mājās.

Jautājums - kas guva labumu no Latvijas turīgo pilsoņu konfiscētajiem dzīvokļiem. Jūs zināt, ka bija piecistabu, septiņistabu dzīvokļi. Padomju vara šos cilvēkus sablīvēja, un pārsvarā tur tika izmitināti iebraucēji no Padomju Savienības.

Es nezinu, vai šī likumprojekta autori ir saskaņojuši šo aizvainojošo nosaukumu un izraušanu no Latvijas tautas jeb Latvijas pilsoņu kopienas... atsevišķu grupu. Vai tas ir pret...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, Kiršteina kungs, debašu...

A. Kiršteins. Aicinu atbalstīt mūsu, Nacionālās apvienības, priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labrīt, Saeimas deputāti! Par šo priekšlikumu. Romus jeb čigānus nacionālie sociālisti iznīcināja tikpat aukstasinīgi kā ebrejus. Ja valdība vai kāda valsts institūcija būtu iecerējusi nacionālsociālistu izvērstajā genocīdā cietušajām tautām atlīdzinājuma likumprojektu, tas attiektos uz abām tautām.

Tikmēr šādu valsts izstrādātu likumprojektu mēs neesam sagaidījuši, taču ebreju kopiena šādu likumprojektu ir izstrādājusi. Nevar viņiem pārmest to, ka ebreji esot rūpējušies tikai par sevi. Kas par viņiem parūpēsies, ja ne viņi paši. Restitūcijas kopsumma ir aprēķināta, apzinot uz 1940. gada 16. jūniju tieši ebreju kopienai piederējušos īpašumus un balstoties uz likumprojekta anotācijas pielikumā minēto nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018. gada 31. decembrī. Tāpēc uzskatu, ka tagad attiecināt šo ebreju kopienā izstrādāto likumprojektu uz visiem genocīda upuriem nebūtu korekti.

Es piebildīšu, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Krupņikovs visai artikulēti ir paudis: ja šāds likumprojekts attiecībā uz romiem tiks izstrādāts, ebreju kopiena to noteikti atbalstīs. Ja viņam būtu iespēja uzstāties mūsu debatēs, es domāju, viņš noteikti manu apsvērumu atkārtotu.

Uzskatu, ka Nacionālās apvienības priekšlikumu nevar atbalstīt, likumu par atlīdzinājumu totalitāro režīmu upuriem var iesniegt atsevišķi un izskatīt vispārējā kārtībā, kas ir paredzēts Kārtības rullī, un tas var būt izdarīts. Tāpēc, es domāju, gan Dombravas kungam, gan Kiršteina kungam ir visas iespējas tādu likumprojektu izstrādāt un... kuru mēs noteikti izskatīsim tikpat rūpīgi un čakli, kā mēs to darījām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē.

Bet tagad par 1. priekšlikumu. Aicinu balsojot to neatbalstīt, balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Mums nav nekas jāgaida. Nacionālā apvienība un arī vairāki citi deputāti ir iesnieguši priekšlikumus, ar kuriem faktiski šis likumprojekts tiktu precizēts un noteiktas tās personas, tās personu grupas, kuras tad varētu saņemt šo atlīdzinājumu, tāpat arī paredzot dažādus atbalsta mehānismus šīm cietušajām tautām, to kultūru saglabāšanai un tamlīdzīgi. Mums nav nekas jāgaida, mēs jau šobrīd varam šo likumprojektu grozīt.

Savukārt, ja šāds likums tiks pieņemts un netiks pieņemti, piemēram, atsevišķi labas gribas atlīdzinājumi latviešiem, labas gribas atlīdzinājumi romu kopienai, tad gan būs izteikta diskriminācija, kur būs pamats arī vērsties Satversmes tiesā par to, kāpēc viena etniskā grupa ir vērtīgāka un labāka nekā citas.

No valsts puses, jā, varbūt bija nepieciešams virzīt šādu likumprojektu jau iepriekš, bet te ir tāda smalka nianse, ka Latvija nav atbildīga nedz par nacistiskās Vācijas, nedz Padomju Savienības pastrādātajiem noziegumiem. Visu šo laiku Latvijas valsts ir konsekventi centusies panākt, ka šādu atlīdzinājumu vienā vai otrā formā izmaksātu attiecīgi Vācija vai Krievija kā šo divu totalitāro režīmu mantinieces. Līdz šim faktiski ir bijuši kaut kādi atsevišķi pavērsieni no Vācijas puses, bet kopumā tie ir tiešām bijuši izsmieklu līdzekļi, kas ir bijuši novirzīti mūsu cietušajiem.

Es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, sakārtot jau otrajā lasījumā šo likumprojektu un trešajā lasījumā to vēl vairāk precizēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Pimenova kungs aicināja neatbalstīt Nacionālās apvienības priekšlikumu...

Redziet, nevienam jau nav aizliegts no saviem personīgajiem līdzekļiem kaut ko atbalstīt. Tātad, ja mēs neatbalstām Nacionālās apvienības priekšlikumu, tad faktiski iznāk, ka... Ne jau no Pimenova kunga kabatas šie 40 miljoni tiks savākti. Šie 40 miljoni jāmaksā būs romiem, kuri cieta ne mazāk kā ebreji, latviešiem, kas bija deportēti un nošauti, poļiem, krieviem un citām tautībām. Tātad tiem, kas ir apzīmēti Satversmē ar vārdiem “Latvijas tauta”, būs jāsamet nauda vienai etniskajai grupai.

Manuprāt, tas ir morāli neētiski, kā jau es teicu, nevienam nav aizliegts no savas kabatas kaut ko ziedot. Pimenova kungs acīmredzot rādīs piemēru. Bet mēs nevaram piespiest Latvijas pilsoņus ar saviem nodokļiem... mēs nevaram piespiest bojā gājušo Latvijas pilsoņu piederīgos maksāt tikai vienai etniskajai grupai. Tas ir neētiski, nehumāni, apkaunojoši un pazemojoši Latvijas Saeimai.

Aicinu atbalstīt Nacionālās apvienības priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam otro reizi.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Kiršteina kungam atgādināšu šā likumprojekta nosaukumu, īpaši vārdus, kuri ir visaugstāk... pašā sākumā - “labas gribas atlīdzinājums”... Līdz ar to, ja valstij ir laba griba, tad valsts atlīdzinās tos zaudējumus, kurus cietusi ebreju kopiena. Ja nav labas gribas, nu tad neatlīdzinās. Tā ir katra deputāta, kurš ir tautas priekšstāvis, nacionālajā parlamentā pārstāvot savus vēlētājus, labas gribas izvēle.

Nav mans uzdevums aicināt Kiršteina kungu balsot “par” šo likumprojektu. Tā ir viņa labas gribas izpausme. Tāpēc šeit nevar būt nekādi racionāli pamatojumi, kāpēc tas ir jādara. Tā ir jūsu, Kiršteina kungs, tāpat kā arī mana, izvēle... un katra deputāta.

Savu pamatojumu ļoti īsi es tikko esmu izteicis. Diez vai man vajag atkārtot, ko nozīmēja ebrejam vai romam nokļūt nacionālsociālistu gūstā kara laikā. Liktenis bija pavisam cits, ja tas nebija ebrejs vai roms, bet bija latvietis vai krievs, vai baltkrievs, vai ukrainis. Ebrejam un romam tas nozīmēja nāvi, ļoti mokpilnu nāvi.

Es gribēju atcerēties to ļoti skaidri, kad jūs aicinājāt nešķirot tautas. Mēs nešķirojam tautas, šķiroja nacionālsociālisti, un par to vajadzētu atkārtot. Es vēlreiz gribētu pateikt: labas gribas izpausme - katra deputāta izšķiršanā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Gluži kā komisijā... gluži kā šeit, arī komisijā bija ļoti plašas debates par šo, 1., priekšlikumu, bet 1. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 17, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 2. - kolēģa Nemiro priekšlikums. Arī paplašina saņēmēju loku caur nosaukuma izmaiņu. Arī šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Skatoties uz likumprojektu kopumā... mēs runājam par labu gribu. Šajā gadījumā likumprojekts, kuru mēs tagad skatām, faktiski ir vērsts uz vienu kopienu, bet mēs varam šo likumprojektu arī izveidot kā bāzes likumprojektu, kas būtu plašāks. Tas tvertu plašāku personu un kopienu loku.

Savos tālākajos priekšlikumos es esmu runājis par labas gribas atlīdzinājumiem ne tikai ebrejiem, kas ir šeit, šajā likumprojektā, jau bāzē ielikts, arī romiem, arī baltkrieviem, arī latviešiem, kas ir ļoti būtiski, arī vācu kopienai. Te mēs varētu, protams, paplašināt šo diskusiju, pieaicinot pietiekami daudz ekspertu, kas varētu izteikties un varbūt pat pierādīt labas gribas atlīdzinājuma apmēru, bet, lai mēs to varētu darīt, mums noteikti šis likumprojekts ir vienkārši jāpadara plašāks... kuru mēs ar grozījumiem, papildinājumiem spējam paplašināt.

Šobrīd mans priekšlikums ir ļoti vienkāršs: no likumprojekta faktiski izņemt tikai vienu vārdu un turpmāk saukt par Labas gribas atlīdzinājuma likumu Latvijas kopienām. Faktiski tas ir aspekts, pie kā šis pats priekšlikums ir vērsts.

Kolēģi, mēs patiešām varam pēc tam ļoti plaši debatēt par apmēriem, kādi būtu atlīdzinājumi, un tad aicināt Finanšu ministriju sniegt savu atzinumu par to. Šobrīd labas gribas atlīdzinājumam ir vieta. Ebreju kopiena ir pirmā, kas ir vērsusies ar šādu lūgumu to izdarīt. Tas ir labi, bet es aicinu neaizmirst arī citas kopienas, kuras arī ir ļoti, ļoti cietušas. Kolēģi pieminēja romu kopienu, bet ne tikai, ir arī citas kopienas, kas ir cietušas. Līdz ar to šis ir tas brīdis, kad mēs varam šo vēstures lappusīti gan atvērt, gan uzreiz aizvērt ciet. Ir pietiekami daudz laika, lai mēs to vēl pagūtu izdarīt. Līdz ar to šobrīd mēs... Tā kā skatām šo likumprojektu otrajā lasījumā, ja šāds priekšlikums tiktu atbalstīts, mēs noteikti vēl varētu strādāt un virzīties uz priekšu.

Ja šis priekšlikums netiks atbalstīts... un, redzot 1. priekšlikuma balsojuma rezultātus, es, protams, kolēģi, aicināšu izstrādāt likumprojektu, kas sauksies tieši tāpat kā šis priekšlikums, tādā ziņā nevis identificējot kādu konkrētu kopienu, bet padarot daudz plašāku... iesniegt attiecīgi arī Saeimā, lai mēs varētu likumprojektu izdebatēt un virzīties uz priekšu.

Līdz ar to šobrīd, liekas, tas varētu būt tāds kā dubults darbs gadījumā, ja viens likumprojekts faktiski iet uz priekšu. Turklāt vēlreiz vēlos pasvītrot, ka šajā priekšlikumā un turpmākajos es nekādā veidā vairs nerunāju par summām, kuras būtu pareizi aprēķināt ekspertiem un attiecīgi sniegt Finanšu ministrijai atzinumu par summu pamatotību vai varbūt iebildumus par nepamatotību. Līdz ar to mēs varam runāt jau par plašākām iespējām, par kurām komisijā varētu debatēt.

Pie šī likumprojekta, kā komisijas priekšsēdētājs ļoti pareizi atzīmēja, tiešām bija plašas diskusijas. Bija pieaicināti dažādu kopienu pārstāvji, kas arī izteicās. Tās diskusijas bija ļoti kvalitatīvas, un, manuprāt, arī pie tā mums būtu jāpieturas, ja mēs šo likumprojektu tomēr paplašinām un ietveram citas grupas, kuras arī varētu saņemt savu labas gribas atlīdzinājumu.

Tāpēc es, kolēģi, aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Šis Ralfa Nemiro iesniegtais priekšlikums ir arī pietiekami labs un atbalstāms. Protams, trešajā lasījumā var vēl precizēt šī likumprojekta nosaukumu. Visticamāk, tas arī būs jādara. Bet es te vēlreiz gribētu īpaši akcentēt šī priekšlikuma būtību, kas bija faktiski arī pirmā priekšlikuma būtība, ka mēs nedrīkstam kaut kā mākslīgi sašaurināt personu loku, pret kurām tika īstenotas represijas periodā... es teiktu - ne tikai Otrajā pasaules karā, bet arī pēc tā.

Te Pimenova kungs gudri runāja iepriekš, bet es vēlos uzsvērt, ka nav tā, ka visos gadījumos tikai šī etniskā piederība bija izšķirošā. Arī ebreju kopiena, prasot šo atlīdzinājumu no Latvijas valsts, uzsver Padomju Savienības īstenotos noziegumus. Un tas ir galvenais pamatojums, kāpēc tiek prasīta īpašuma restitūcija... šis finansējums tieši saistībā ar īpašuma nacionalizāciju. Tā nenotika nacistiskās Vācijas laikā, īpašuma nacionalizācija notika Padomju Savienības okupācijas laikā, kad arī Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem īpašumi tika atņemti - līdzīgi kā citām tautībām, kas dzīvoja Latvijā.

Faktiski tur nebija būtiski, vai 1941. gadā cilvēks bija Latvijas ebrejs vai Latvijā dzīvojošs latvietis. Ja viņam piederēja pārāk daudz, viņam faktiski nebija nekādu izredžu. Padomju Savienības noziedznieki šīs personas pasludināja par valsts ienaidniekiem, atņēma mantu, vai nu uzreiz likvidēja, vai nosūtīja uz Sibīriju. Ja mēs raugāmies uz statistiku - kas tad tika izsūtīti lopu vagonos, tad tur bija arī ļoti dažādu tautību pārstāvji, ne tikai, piemēram, Latvijas ebreji un ne tikai Latvijā dzīvojoši latvieši.

Tāpēc arī Latvijas valsts ir konsekventi rīkojusies, lai šo represiju upuriem neatkarīgi no to etniskās izcelsmes tiktu noteikti dažādi atvieglojumi, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi, dažādas sociālās rehabilitācijas programmas, ikmēneša atbalsts un tamlīdzīgi.

Es īpaši gribētu vērsties nevis pie “Saskaņas”, kura ir tāda, nu, ļoti specifiska partija... es arī nevēlos vērsties pie Attīstībai/Par!, kuri faktiski ir šī likumprojekta virzītāji un ar kuriem ir sarunāts, ka viņi bīda šo šauro likumprojektu, es vēlos vērsties pie Jaunās konservatīvās partijas, pie Jaunās VIENOTĪBAS, Zaļo un Zemnieku savienības. Jūsu partijas bieži vien ir pārstāvētas dažādos Latvijas politiski represēto salidojumos, pasākumos, un tur jūs ne reizi neesat uzsvēruši, ka jums viņu ciešanas ir mazāk svarīgas nekā Latvijas ebreju kopienas ciešanas. Jūs to neesat darījuši. Tad ir jautājums, kāpēc ar saviem balsojumiem... Jūs, visticamāk, šodien visos balsojumos nobalsosiet “par” Latvijas politiski represēto izslēgšanu no šī likumprojekta. Būs vairāki priekšlikumi ar to saistīti.

Es tomēr aicinātu tā nedarīt. Es aicinātu jau tagad ielikt pamatakmeņus, lai šis likumprojekts veidotos loģisks, pareizs, taisnīgs attiecībā uz visiem represijās cietušajiem, un tad trešajā lasījumā vēl precizēt nianses, kuras ir saistāmas ar šo likumprojektu, bet jau šobrīd šo likumprojektu paplašināt un veidot vienotā likumdošanas loģikā ar tiem likumiem, kuri jau šobrīd runā par Latvijas politiski represētajiem neatkarīgi no tautības.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Atgādinu vēlreiz, ka Latvijā nekādi noziegumi netika pastrādāti. Noziegumi... Latvija kā valsts de iure savu statusu zaudēja 1940. gada jūlijā, de facto kļūdama par Padomju Savienības sastāvdaļu. Visus noziegumus pastrādāja šajā LPSR PSRS varas iestādes, PSRS tiesiskā pārmantotāja šodien ir Krievija. Ostlandē noziegumus pastrādāja Vācijas iestādes. Tātad atbildīgie šodien ir Vācija un Krievija. Un gribētu atgādināt Pimenova kungam, ka tādā gadījumā arī labas gribas aktus vajadzētu sacerēt vai nu Vācijai, vai Krievijai.

Kāda ir atšķirība? Vācija ir samaksājusi šīs kompensācijas. Kad mēs komisijas sēdē pajautājām vienam no kopienas pārstāvjiem un likumprojekta autoriem Krupņikova kungam, cik lielas kompensācijas un kas konkrēti tās Latvijā ir saņēmis, Krupņikova kungs nesniedza atbildi uz šo jautājumu. Te ir arī morāles jautājums, vai par vienu un to pašu lietu var saņemt vairākas kompensācijas.

Otrs jautājums ir, kāpēc šī kopiena nekad nav vērsusies pie Krievijas, kas ir pastrādājusi šos noziegumus, kā jau es teicu, ne tikai atsavinot šos īpašumus PSRS okupācijas laikā, pirms vēl Vācija bija kaut ko izdarījusi, bet arī deportējot lielu daļu ebreju tautības iedzīvotāju, nogalinot pat Saeimas deputātus, tādus kā Nuroks vai Dubins (Dubins gāja bojā padomju koncentrācijas nometnē). Tad nez kāpēc šī ebreju kopienas vadība nekad un nekur nav izrādījusi interesi par to, lai Padomju Savienības juridiskā mantiniece Krievija kaut kādā veidā kompensētu to, ko tā ir nodarījusi. Vai tas ir skaidrojams ar to, ka daudzi bijušie VDK darbinieki atrodas šajā kopienā, vai ar citām lietām (mēs jau zinām, ka arī bijusī izpilddirektore tur bija VDK aģente) - tas ir cits jautājums un varbūt nav šī likumprojekta, tā sakot, subjekts. Bet ir ārkārtīgi divkosīgi prasīt no Latvijas, kurai nav nekāda sakara ne ar Ostlandi, ne ar padomju noziegumiem, ne ar Vācijas noziegumiem... Bet Vācija, kā es teicu, ir izrādījusi šo labo gribu, ir kompensējusi šos īpašumus un zaudējumus atbilstoši Terezīnas deklarācijai.

Tad gribētu arī, starp citu, atgādināt, ka anotācijā un šur tur pieminētā Terezīnas deklarācija neparedz vispār atdot kaut kādām sabiedriskajām organizācijām īpašumus. Tiek runāts, teiksim, par pilsoņu... par kompensācijām atsevišķiem cilvēkiem un viņu īpašumu atgriešanu.

Vēl gribētu atgādināt, ka nav ētiski vieniem piederošu īpašumu kompensēt citiem, kuriem nekad šis īpašums nav piederējis. Kāds sakars divām trešdaļām kopienas locekļu, kas ir iebraukuši no PSRS un no kuriem daudzi ir strādājuši arī dažādās PSRS totalitārās, teiksim, noziedzīgās organizācijās, iekšlietu ministrijās, Valsts drošības komitejā... prasīt kaut ko no Latvijas pilsoņiem, kas paši šeit ir cietuši? Tas nav ētiski, tas nav morāli. Bet jautājums ir - kāpēc tad netiek prasīta kaut kāda atbildība no Krievijas? Tikai no Latvijas. Padomājiet par šo!

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Arī par 2. priekšlikumu komisijā bija plašas debates, tomēr 2. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Nemiro priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 20, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 3. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Faktiski aicina papildināt likumprojektu ar “Latvijas Mazpulkiem”. Tātad arī pēc plašām debatēm šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm, bet ir lūguši balsojumu par šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 9, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Faktiski - valodniecisks precizējums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Savukārt 5. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Faktiski ir saistīts ar likuma mērķi un uzdevumiem. Deputāts Valainis vēlas precizēt mērķus un uzdevumus. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 6. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Arī ir par 1. pantu, tātad par šī likuma mērķi. Komisijā pēc plašām debatēm priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Sveiciens vēlreiz! Tātad ar šo priekšlikumu mēs sākam darbu faktiski pie likumprojekta loģiskas sakārtošanas atbilstoši tam, kādas deklarācijas Saeima iepriekš ir pieņēmusi, - par to, ka nosoda totalitāros režīmus, to pastrādātos noziegumus un dažādos veidos cenšas atlīdzināt radītos zaudējumus mūsu... politiski represētajiem neatkarīgi no tautības.

Es citēšu šo priekšlikumu attiecībā uz 1. pantu “Likuma mērķis un uzdevums”: “Šā likuma mērķis ir, balstoties uz faktu, ka Latvijas valsts nav vainojama un nav atbildīga par Latvijas okupācijas laikā padomju okupācijas režīma īstenoto īpašumu nacionalizāciju, kā arī nav vainojama un nav atbildīga par nacistiskā un komunistiskā režīmu īstenoto iedzīvotāju deportācijām un iznīcināšanu, atjaunot taisnīgumu un ar labu gribu atlīdzināt radītos zaudējumus, lai likvidētu vēsturiskās netaisnīgās sekas, kas radušās padomju komunistiskā un nacistiskā totalitāro režīmu darbības rezultātā Latvijas teritorijā.”

Es pat tiešām nezinu, ko te daudz var komentēt. Manuprāt, ir ļoti precīzi pateikts tas, kas notika Latvijas teritorijā laikā starp 1940. gadu un 1945. gadu... un tālākiem gadiem - līdz 1991. gadam.

Šis priekšlikums noteikti ir daudz labāks un precīzāks, nekā sākotnēji likumprojekta iesniedzēji bija izveidojuši šo likuma mērķi, kur interesantā kārtā nebija skaidri uzsvērti komunistiskā režīma noziegumi. Pamatā bija runāts tikai par īpašumu nacionalizāciju, kas notika PSRS okupācijas laikā, faktiski cenšoties no vēstures lapaspusēm izdzēst ārā faktus, ka Padomju Savienība gan īstenoja cilvēku deportācijas, gan vienkārši fiziski likvidēja mūsu valsts iedzīvotājus. Es pieļauju, ka tas arī ir iemesls, kāpēc partija “Saskaņa” tik dedzīgi atbalsta šo sākotnējo “Attīstībai/Par!” iesniegto likumprojekta redakciju.

Es aicinu atbalstīt tātad šo, 6., Nacionālās apvienības iesniegto priekšlikumu, kurš ļoti skaidri pasaka par nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības īstenotajiem noziegumiem, kā arī uzsver šo faktu, ka Latvijas valsts nav vainojama pie šiem noziegumiem; ka viss tālākais likums ir tiešām labas gribas atlīdzinājums, bet Latvijas valsts nav vainojama pie tā, ko paveica šie divi totalitārie režīmi.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man tiešām nešķiet, ka mūsu vidū (“mūsu” plašākā nozīmē - šīsdienas balsotāju vidū), arī to, kuri atbalsta komisijas piedāvāto un likumprojekta autoru piedāvāto versiju, daudz būtu tādu, kas uzskatītu, ka šis ir tiešām labas gribas likumprojekts un ka tam ir kaut kāds sakars ar taisnīgumu. Es nedomāju, ka daudzi varētu noticēt, ka cilvēku ciešanu šķirošana un izteikšana naudas izteiksmē var būt tiešām dēvējama par labu gribu. Piemēram, vienas tautas ciešanas tiek izmērītas noteiktos miljonos eiro gada ietvarā, citas tautas - varbūt dažos desmitos tūkstošu. Lai nu kas, bet taisnīgums tas nav un labā griba tā nav.

Ja mēs zem četrām acīm arī ar šīs idejas piekritējiem par šo jautājumu diskutētu, tad... es nedomāju, ka daudzi uzdrošinātos to saukt par labo gribu. Protams, es domāju, ka labākajā gadījumā - labākajā gadījumā! - būtu atsaukšanās un mājieni par stratēģisko partneru interesēm (labākajā gadījumā!), jo, protams, pie motīviem bieži tiek minētas arī dažādas ietekmīgas ekonomiskas grupas un vajadzība uzturēt ar šīm grupām labas attiecības, tādi pragmatiski apsvērumi, bet, jā, starp tādiem labiem, pragmatiskiem apsvērumiem, kurus arī var saprast, izskan reizēm Latvijas stratēģisko partneru viedoklis... attiecību uzturēšana un tā tālāk.

Un šis arguments ir saprotams, jo arī es uzskatu, ka mūsu galvenie stratēģiskie partneri - tie ir tie iespējamie labākie partneri, un mums ir jādara viss, lai šīs attiecības būtu labas. Taču arī partnerībā tomēr ir kaut kādas robežas un kaut kādi likumi. Mums ir vairākas partijas, kas sevi pasniedz par partnerattiecību ekspertiem, tad... es domāju, ka viņi man neļaus samelot, ka jebkurās labās partnerattiecībās ir jāsaglabā cieņas robeža. Un nekad... un ir jāuzdod jautājums, kā vārdā šī partnerība notiek. Partnerība acīmredzot ir tāpēc, lai pildītu to pašu mērķi, kas ir ierakstīts Latvijas Satversmē, - tātad garantēt latviešu nācijas, tās tautas... tās kultūras un valodas pastāvēšanu un attīstību cauri laikiem. Tieši tāpat partnerība vajadzīga, lai varētu pildīt citas neatkarīgas valsts funkcijas. Un neatkarīgas valsts funkcija noteikti ir aizstāvēt savas tautas... upuru labo vārdu, viņu godu un viņu cieņu, tai skaitā politiski represēto godu un cieņu, un tā ir kaut kāda sarkanā līnija, kuras... labās partnerattiecībās ir jāprot aizstāvēt.

Tāpēc, lūdzu, šodien... Man nav ilūziju par balsojuma iznākumu, es arī nedomāju pie katra priekšlikuma ļoti aktīvi runāt, bet tos, kuri balsos kopā ar komisiju, kas neatbalstīja šos Nacionālas apvienības priekšlikumus, es lūgtu sev tā atklāti atbildēt uz diviem jautājumiem.

Pirmkārt, nu kāda ir tā īstā motivācija, kāpēc jūs balsosiet kopā ar komisiju? Kāpēc jūs neatbalstīsiet Nacionālo apvienību?

Un, otrkārt, vai šī cena ir samērīga? Vai tas, kāpēc pastāv mūsu valsts... un kas ir mūsu kā valsts vadītāju pamatpienākums attiecībā pret saviem pilsoņiem... vai šis princips labu partnerattiecību vārdā pašlaik netiek upurēts? Un atbildiet, lūdzu, uz šo jautājumu godīgi.

Konkrēto priekšlikumu es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 6. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 17, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 7. - deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Arī tas komisijā netika atbalstīts. Un ir saistīts ar mērķa formulēšanu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Tiešām vēlos izteikties par šo un faktiski arī visiem nākamajiem priekšlikumiem, jo tie ir par vienu un to pašu. Tātad tas ir saistīts ar šīs grupas... nu, faktiski kopienu, grupu... kā mēs vēlamies dēvēt, vienalga... labas gribas atlīdzinājumu.

Gribu vēlreiz atgādināt, ka mēs skatām otrajā lasījumā... Šobrīd vēl ir arī iespējams uz trešo lasījumu sniegt priekšlikumus.

Un šajā gadījumā es konkrēti esmu minējis vairākas kopienas, bet, iespējams, ka arī to loks būtu paplašināms. Tātad - gan latvieši, gan ebreji, gan baltkrievi, gan romi... vācieši... un, iespējams, ir arī citas kopienas, kas patiešām ir cietušas.

Mani kolēģi jau daudz ir runājuši arī par vēsturiskiem aspektiem, kuros varbūt es tik dziļi nevaru iedziļināties, apzinoties to, ka zināšanas kolēģiem ir plašākas tieši šajā kontekstā, tomēr vēlos norādīt, ka šis bāzes likumprojekts, par kuru mēs šodien debatējam, patiešām varētu būt plašāks, jo mēs varētu daudz vairāk runāt par katras kopienas... nodarītajām sāpēm un šo labo gribu... kuru mēs tad arī varētu censties atlīdzināt, tādējādi aizverot tās vēstures lappuses, kuras visu laiku šobrīd paliek atklātas.

Otra būtiska lieta ir paskatīties uz finanšu ministra atzinumu, kur finanšu ministrs norāda uz, manuprāt, divām būtiskām lietām.

Pirmā - ka šis finanšu līdzekļu apmērs, kurš tiktu izmaksāts desmit gadu laikā, ir pieejams valsts budžetā. Acīmredzot arī citām kopienām tas varētu atrasties līdzīgā... teiksim, izmaksas formā.

Bet otrs būtiskais jautājums ir tas, ka faktiski, lai vai kura biedrība, kopiena vai jebkura cita organizācija saņemtu šos līdzekļus no valsts budžeta, nevajag aizmirst, ka tie ir Latvijas Republikas nodokļu maksātāju līdzekļi, tiem būs jābūt izlietotiem atbilstīgi Latvijas normatīvajiem aktiem, tostarp - normatīvo aktu, kas ir saistīts ar naudas... tātad līdzekļu nelietderīgu izmantošanu, un faktiski... līdz ar to kontrolei pār šo ir jābūt.

Finanšu ministrs norāda arī uz to, ka Tieslietu ministrijai būtu pienākums slēgt līgumu caur kādu... tātad organizāciju, vai nu tas būtu Sabiedrības integrācijas fonds, kas liekas ļoti pamatoti, vai kāda cita organizācija, lai turpmāk šos līdzekļus izdalītu, kontrolētu un tie, teiksim, tiktu izlietoti kā tiešām labas gribas žests konkrētai kopienai.

Šajā gadījumā mēs noteikti varētu paplašināt šo kopienu skaitu, un tie līdzekļi arī varētu būt noteikti lielāki, par kuru... kā jau teicu iepriekš, varētu debatēt, bet... nu, līdz ar to, protams, šim izlietojumam ir jāseko līdzi, tas ir būtiski, jo tie ir, tā teikt, mūsu visu, nodokļu maksātāju, naudas līdzekļi.

Noslēgumā es gribu teikt to, ka patiešām, valstiski domājot, ir vairāki jautājumi, kas mums ir bijuši ilgstoši ļoti sensitīvi. Kāds ir mēģinājis varbūt uz šiem sensitīvajiem jautājumiem arī būvēt politisko kapitālu, bet šobrīd, saņemoties tātad drosmi un faktiski tiešām izdarot kādu soli pretī tām kopienām, kuras šobrīd ir cienīgas saņemt labas gribas atlīdzību, tām arī to piešķirt. Komisijas sēdē bija skumji redzēt romu kopienas priekšsēdētāja... kārtējo atraidījumu. Nu, kolēģi, tas nedara, teiksim, labas gribas... tādu žestu pret šīm kopienām.

Es aicinu paplašināt likumprojekta tvērumu, par to debatēt komisijā un šo atlīdzinājumu tomēr atrast.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Es tiešām aicinu tos, kas to nav izdarījuši, atvērt vaļā likumprojekta priekšlikumus un rūpīgi iepazīties ar šiem priekšlikumiem.

Ralfa Nemiro iesniegtais priekšlikums nebūt nav ideāls, bet tas noteikti ir labāks un pareizāks nekā likumprojekta iesniedzēju sākotnēji... šis atbalstītais priekšlikums attiecībā uz 1. pantu.

Tātad Ralfs Nemiro savā priekšlikumā pasaka, ka padomju okupācijas režīma īstenoto īpašumu nacionalizāciju un citām veiktajām darbībām... Tas noteikti nav pareizs formulējums, bet tas noteikti ir pareizāks nekā šī sākotnēji atbalstītā redakcija, kur vispār netiek runāts par padomju okupācijas režīma īstenotiem noziegumiem, kuros arī gāja bojā ļoti daudz Latvijas ebreju.

Es vēlos atsaukties uz Saeimas Deklarāciju par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu. Šajā deklarācijā ļoti, ļoti skaidri pateikts, ka visā okupācijas laikā PSRS mērķtiecīgi īstenoja genocīdu pret Latvijas tautu. Savulaik šo deklarāciju ļoti kaismīgi neatbalstīja, es pat neatceros, kā tobrīd saucās - PCTVL... vai vēl kuras tās partijas tajā laikā bija... bet, mūsdienu terminoloģijā runājot, mūsdienu “Saskaņa”, kur daži no deputātiem ir gājuši no vienas partijas uz citu.

Es tiešām gribētu aicināt likumprojekta iesniedzējus neatkarīgi, vai tas būtu Bikšes kungs vai Dūrīša kungs, vai Skrides kungs, vai Šteina kungs... nezinu, vienalga, kurš no “Attīstībai/Par!”... varētu pieteikties debatēs un paskaidrot, kāpēc jūs savā likumprojektā esat ignorējuši faktu, ka padomju okupācijas režīms īstenoja genocīdu Latvijas teritorijā. Es tiešām aicinu, ka jūs nāktu debatēs un to paskaidrotu, jo tā ir faktiski būtiska nianse, kas iet pretrunā ar līdz šim apstiprinātajiem dokumentiem, un tas arī var būtiski iedragāt jebkuras turpmākās sarunas par PSRS īstenotajiem noziegumiem Latvijas teritorijā.

Es arī labprāt dzirdētu Jaunās konservatīvās partijas, Jaunās VIENOTĪBAS, it īpaši to, kuri ir no tāda nacionālā flanga šajās partijās, argumentus, kāpēc jūs uzskatāt, ka mums, pieņemot šo likumu, ir jāizsvītro ārā padomju okupācijas režīma īstenotie noziegumi un pamatā jārunā tikai par nacistiskās Vācijas īstenotajiem noziegumiem.

Es tiešām saprotu argumentāciju, kāpēc SASKAŅAI šie priekšlikumi šķiet ļoti kaitīgi, nepareizi un kāpēc viņi ir ļoti priecīgi par “Attīstībai/Par!” iesniegto redakciju, ko viņi arī kaismīgi atbalsta, bet - kāpēc Jaunā VIENOTĪBA un Jaunā konservatīvā partija šo metas atbalstīt?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 7. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Nemiro iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 18, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 8. - arī kolēģa Ralfa Nemiro priekšlikums. Paplašina saņēmēju kopienu skaitu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Kāpēc komisija neatbalstīja šo priekšlikumu? Tāpēc, ka šis likumprojekts jau nekādu taisnīgumu vispār neparedz atbalstīt. Kāpēc? Nu, ja jūs ievērosiet un uzmanīgi izlasīsiet, tad, piemēram, nekur nav minēta biedrība “ŠAMIR”. Nav jau šī Latvijas ebreju kopiena vienīgā organizācija, kas iedomājusies, ka viņiem pienāktos kaut kādas, teiksim, labas gribas aktā samaksātas kompensācijas.

Tātad šeit ir domāta viena grupa. Kad nonāksim līdz 22. priekšlikumam, tad mēs redzēsim, ka nauda pat nav paredzēta šai kopienai, bet pavisam citam fondam, kuram ir cits konta numurs un kuru pārstāv trīs blēži, no kuriem viens ir saistīts ar ASV sankciju pārkāpšanu. Bet līdz 22. vēl tiksim.

Tātad par šo priekšlikumu. Es aicinu to atbalstīt tāpēc, ka taisnīgums ir jāatjauno pret visiem Latvijas pilsoņiem, pret Latvijas tautu, kā ir minēts Latvijas Satversmē. Un te Pimenova kungs minēja diezgan aizvainojošu lietu, ka latviešiem esot bijis ļoti viegli, jo, redziet, ja ebreju vai kādu citu, teiksim, romu, ieliktu koncentrācijas nometnē, tad viņam būtu bijis ļoti smagi, bet latvietis tur, tā sakot, varētu viegli dzīvot, jo viņiem tā lieta pavisam savādāka bijusi.

Es gribētu atgādināt vienu ārkārtīgi interesantu dokumentu, kas ir manās rokās un saucas Vissavienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas lēmums, kas ir pieņemts 1938. gada 15. aprīlī un kas paredz un atļauj iekšlietu tautas komisāram turpināt operāciju, sagraujot spiegu diversantu kontingentu, kas sastāv no - uzmanību! - poļiem, vāciešiem, latviešiem, igauņiem, somiem, grieķiem, irāņiem, harbiniešiem, ķīniešiem un rumāņiem.

Tātad šeit precīzi... Lai gan padomju sistēma reklamēja internacionālismu un padomju pilsoņus, tad, kad vajadzēja sākt nogalināt cilvēkus, tad nez kāpēc tika uzskaitīta viņu etniskā izcelsme. Šajā sarakstā ebreji nav minēti, starp citu, Pimenova kungs! Tikai nez kāpēc vācieši, latvieši, igauņi, somi, poļi. Bet kas ir interesanti - šajā lēmumā ir teikts: atstāt spēkā ārpustiesas izskatīšanu līdz 1938. gada 15. aprīlim. Ko nozīmē “atstāt spēkā ārpustiesas izskatīšanu”?

Pimenova kungam gribētu atgādināt, ka padomju žargonā “ārpustiesas izskatīšana” nozīmē “troikas”, kur vienkārši ņēma un piesprieda nāvessodu bez kaut kādas tiesas. Kas ir parakstījis šo lēmumu? Šo lēmumu arī ir parakstījuši etniski dažādu tautību pārstāvji - Staļins (kas bija gruzīns), Molotovs, Kaganovičs (nezinu, kāda viņam bija tautība), Vorošilovs, Mikojans (laikam armēnis), Čubars... Tātad, redziet, nav ētiski teikt, ka latviešiem bija viegli, ja viņus nošāva, bet citu etnisko grupu pārstāvjiem bija smagi.

Tāpēc aicinu atbalstīt Nemiro kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Liels paldies kolēģim Kiršteinam, kas precīzi iezīmēja ieskatu vēsturē.

Bet, kolēģi, nelolojot lielas ilūzijas par to, ka šis priekšlikums varētu būt atbalstīts, ņemot vērā balsojuma gaitu no 1. līdz šim priekšlikumam, es aicinu: kolēģi, aizveram šo lappusi ciet un līdz ar to sākam izstrādāt likumprojektu... vēl vienu diemžēl identiska teksta likumprojektu, kas būtu “Labas gribas atlīdzinājuma likums” bez kopienām un tā tālāk.

Kāpēc? Tāpēc, ka tad mēs varētu runāt plašās diskusijās komisijā ar ekspertiem par šo labo gribu... poļiem, baltkrieviem, latviešiem galu galā (ļoti būtiski!), citām tautībām, iespējams, reliģiskajām organizācijām, iespējams, citām organizācijām nodarīto kaitējumu, kuru ir nodarījusi padomju okupācijas rezultātā... tātad padomju okupācijas vara. Mēs varētu izdiskutēt šos jautājumus taisnīgi, tos izprast. Finanšu ministrija arī piedalītos šajās diskusijās, sniegtu savus atzinumus, un slēdzam šīs lappuses ciet.

Tā ir nobriedušas valsts spēja atzīt kādas kļūdas, varbūt ne savas, bet šajā gadījumā aizvērt šīs lappuses ciet, lai mēs nākotnē atkal neredzētu diskusijas un, godīgi sakot, arī aizvainojumus. Jo, kā jau es iepriekš minēju, tiešām romu kopienas pārstāvis, manuprāt, bija pietiekami aizvainots, ka mēs pie viena faktiski fundamentāla jautājuma nepielaidām arī citas kopienas izteikt viedokli... un arī ņemt to vērā, jo patiešām mēs varējām viena likumprojekta ietvaros šos jautājumus izdiskutēt.

Ka varētu rasties neliela greizsirdība attiecībā uz labas gribas atlīdzinājuma apmēru starp kopienām, - tas varētu, protams, tā būt, bet, ja kopiena - viena, otra vai trešā - būtu piekritusi apmēram komisijas sēžu laikā, tad arī jautājums būtu dzēsts un mēs varētu virzīties uz priekšu.

Līdz ar to man pat liekas ļoti jocīgi, ka šajā brīdī, kad mēs runājam tikai par likumprojekta tvēruma paplašināšanu un labas likumdošanas praksi, tomēr nosaka, ka mēs nerakstām likumu vienam cilvēkam vai vienai kopienai, vai kaut kam... nevienam, bet mēs runājam par plašāku tvērumu, kas attiecas kā regulējums pilnīgi uz visiem, tad šobrīd - nē, tā mēs tomēr nedarīsim. Nu labi, nekas traks, šis likumprojekts lai iet uz priekšu, es pat aicinu to atbalstīt, bet tad atgriežamies, kolēģi, pie citām kopienām. Nevis kaut kad, tuvinoties šī gada, teiksim, rudenim, kad, iespējams, priekšvēlēšanu skurbulī ļoti daudzi zaudēs savu loģisko, racionālo spēju spriest, bet tieši tagad. Šobrīd likumprojekts ir otrajā lasījumā, nav nekādas problēmas - izveidojam vēl vienu likumprojektu, iesniedzam tai pašā komisijā. Varbūt pat kaut kādā brīdī tos apvienojam kopā.

Bet es pilnībā piekrītu, ka finanšu ministra atzinumam ir jābūt, turklāt no gaisa tā izzīst kaut kādus skaitļus nebūtu pamatoti. Tie būtu jānosaka ekspertiem, komisijai jāpierāda, un tad finanšu ministram jāpaskatās iespējas, kā šo jautājumu... finansēt šīm kopienām.

Tā ka es ļoti aicinu virzīties arī uz citu kopienu labas gribas apliecinājumu... no valsts puses. Mēs noteikti runāsim arī par latviešiem, kuriem tas pienāktos. Bet, lai tas notiktu, mums ir vajadzīgs pamats. Es biju iesniedzis priekšlikumus, lai šajā likumprojektā to izdarītu. Bet, ja ne, aicinu izveidot jaunu likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Atbildot uz Kiršteina kunga pausto. Ziniet, jūs uzdodat vēlamo par esošo, Aleksandr. Tā rīkojas oponenti tad, kad nav, ko teikt, aizstāvot savus apsvērumus (Skaņas pārrāvums.)... ka latviešiem bija ļoti viegli - šādas frāzes vispār nav manā leksikonā. Un nekad... es pat nebiju... grūti iedomāties, ka es varētu kaut kā to izrunāt.

Pirmkārt, es runāju par to, ka kara laikā ebrejiem, kas nokļuva vācu gūstā, tas nozīmēja nāvi - simtprocentīgu nāvi. Pavisam cita situācija bija visiem citiem Latvijai piederošajiem un citas etniskās piederības personām. Man grūti iedomāties, ka jūs, Aleksandr, to nesaprotat. Tikai par to bija stāsts.

Otrkārt. Par represijām, kas bija vērstas pret latviešiem Padomju Savienībā 1937. un 1938. gadā. Tas tik tiešām bija pret latviešiem vērsts genocīds. Par to es vairākkārt Saeimā (arī šai sasaukumā, arī iepriekšējā sasaukumā) biju runājis un aicinājis Saeimas Prezidiju nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa decembra pirmajā svētdienā, dienā, kad mēs varētu tik tiešām vienoties kopā un atcerēties tos padomju latviešus, kas gājuši bojā lielā terora laikā.

Iepriekšējā gadā es esmu iesniedzis priekšlikumu pārcelt un atzīmēt šo dienu nevis decembra pirmajā svētdienā, kad datums paliek noslēpts un tikai valsts karogi ar melnām lentēm atgādina cilvēkiem, ka kaut kas kādreiz ir noticis... Un, kāpēc vispār šī piemiņas tiek atzīmēta, diez vai kāds var paskaidrot. Es domāju, ka tas ir vēl mājasdarbs, kas nav izdarīts Latvijas valstī, un... datums, kuru Latvijas valsts piemin ar sakostiem zobiem.

Es gribētu atkārtot, ka mums ir trīs piemiņas dienas, kad mēs atceramies netaisnīgi notiesātos, izsūtītos un nošautos. Divām piemiņas dienām - 25. martam un 14. jūnijam - tradicionāli tiek pievērsta sabiedrības uzmanība, gatavošanās tām notiek savlaicīgi, un tās norit svinīgi. Valdības locekļi un Saeimas Prezidijs noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā, notiek konferences. Turpretim decembra pirmajā svētdienā nekas tamlīdzīgs nenotiek. Piemiņas diena norit klusi un nemanāmi.

Kāpēc tas notiek? Es domāju - tāpēc, ka vienkārši šis piemiņas datums un tie notikumi, par kuriem jūs runājāt, Kiršteina kungs... ļoti amizanti - tomēr sagādā mūsu valsts elitei neērtības. Šie notikumi ir norisinājušies pirms 1940. gada 17. jūnija, no kura varasvīri ir pieraduši atskaitīt nelaimju hroniku Latvijā. Turklāt decembra piemiņas diena attiecas arī uz to valsti, par kuru mūsu varas elitei nemaz negribas prātot. Un, domājot par lielā terora upuriem, latviešiem neizbēgami būtu jāizdara plaši secinājumi, kas nesader ar pašreizējām Latvijas Republikā valdošajām ideoloģiskajām un politiskajām klišejām.

Ja jūs esat par to, lai tik tiešām pieminētu Latvijā tos upurus, es aicinu jūs nākamā gada decembra pirmajā svētdienā tomēr atnākt ar ziediem pie Brīvības pieminekļa un aicināt savus partijas biedrus un arī citus deputātus izdarīt to pašu. Pagaidām tikai neliela cilvēku grupa to dara. Es domāju, ka tas ir liels kauns mūsu politiķiem, un jums, Kiršteina kungs, ir laba izvēle mums pievienoties. Tā būtu tik tiešām labas gribas izpausme.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nu, redziet, Pimenova kungs, tad jau esam vienojušies. Tikai - kāpēc nākamajā gadā? Mums taču iespējas sākt tūliņ labot... neizdarītos darbus. Es ceru, ka jūs nobalsosiet un atbalstīsiet visus Nacionālās apvienības priekšlikumus, jo tajos ir iekļauts tieši tas, ko jūs šeit sakāt, - ka jāatjauno vēsturiskais taisnīgums; tieši tāds ir šis priekšlikums. Es ceru, ka jūs par to nobalsosiet. Un - nevis nākamajā gadā, bet tūliņ sāksim to darīt! Tātad mūsu priekšlikumi jau tieši tādi arī ir - atjaunot vēsturisko taisnību pret visiem cilvēkiem, visu tautību cilvēkiem Latvijā, kuri ir cietuši ne tikai no vācu, bet arī no padomju okupācijas. Un sākam tūliņ, nevis nākamajā gadā!

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam otro reizi.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Mēs šobrīd izskatām ļoti konkrētu likumprojektu ar nosaukumu, kuru jūs labi atceraties, tas ir “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums”. Un es aicinu vienkārši nepaplašināt likuma priekšmetu un runāt ļoti konkrēti. Ja mēs vēlamies izdarīt to, ko mūs tagad aicina darīt Nacionālā apvienība... Tas nozīmētu, ka mēs vēlamies vienkārši pārcelt šo likumu uz nākamo sasaukumu. Šī politiskā viltība ir acīmredzama. Es domāju, ka viss ir jādara konsekventi, secīgi.

Paldies tiem, kas ir izstrādājuši šo likumprojektu un iesnieguši Saeimā. To jau sen vajadzēja izdarīt Latvijas institūcijām un valdībai. Ja tas ir izdarīts, tagad risināsim šo problēmu pēc iespējas ātrāk. Un risināsim arī citas problēmas!

Vēlreiz, Kiršteina kungs, - nākamajā decembrī nāciet pie Brīvības pieminekļa. Protams, jūs varbūt būsiet joprojām deputāts, tāpēc jums būs visas iespējas aicināt arī savus vēlētājus atzīmēt... Padomju Savienībā kritušos latviešus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 8. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Nemiro priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 17, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, pirms pārtraukuma laiks paziņojumam.

Aizvadītā gada pēdējā dienā apaļu jubileju svinēja mūsu kolēģis Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars, un mēs viņu sveicam.

Paldies.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Arī no manis, lūdzu, pieņemiet veselības, veiksmes un enerģijas vēlējumus šim gadam.

Turpinām Saeimas 2022. gada 6. janvāra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību ar likumprojektu par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai. Un turpinām darbu pie 9. priekšlikuma.

Komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars. (Skaņas pārrāvums.)... Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī precizē likumprojekta mērķi. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Saeimas deputāti parasti paļaujas uz Juridiskā biroja viedokli vai specializāciju, tomēr šajā gadījumā es uzskatu, ka Juridiskais birojs varētu strādāt krietni labāk un efektīvāk, jo faktiski te ir divas problēmas, ko es saskatu gan šajā priekšlikumā, gan kopumā saistībā ar Juridiskā biroja sniegtajiem atzinumiem.

Numur viens. Ļoti līdzīga rakstura dokuments, līdzīgs šim dokumentam, ir likums “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”, kur ir atsevišķa sadaļa, piemēram, tieši par nacistiskā režīma noziegumos cietušajām personām - kā tiek noteikts, kuras tās ir, kuras tās nedrīkst būt, kuras var saņemt atlīdzinājumu, kuras nevar saņemt atlīdzinājumu.

Citos gadījumos... Es varu atsaukties, piemēram, uz likumprojektu “E-pārvaldības likums”, kur... Juridiskais birojs pateica, ka šis faktiski ļoti apjomīgais un jaunais likumprojekts nebūtu jāvirza kā atsevišķs likums, bet būtu jāiekļauj kādā jau spēkā esošā likumā.

Nav īsti skaidrs, kāpēc Juridiskajam birojam ir bijušas kaut kādas atkāpes un nav piedāvāts iekļaut šī priekšlikuma būtību, piemēram, likumā par privatizāciju vai jau pieminētajā politiski represēto personu statusa noteikšanas likumā.

Otra nianse ir saistīta ar konkrēti šo priekšlikumu un šī priekšlikuma noslēguma daļu, kur ir pateikts, ka, lai atjaunotu taisnīgumu un sniegtu atbalstu Latvijas ebreju kopienai, “atlīdzināt īpašuma tiesību atjaunošanas procesa ietvaros neatgūtā nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību”.

Tad man ir jautājums - par kādu kadastrālo vērtību šeit ir runa? Kā mēs zinām, šo Latvijas ebreju kopienas pārstāvju vai, precīzāk, šīs mazās grupiņas, kurai ir ļoti slikta reputācija, pārstāvju atnestie dokumenti nav ciešā veidā saistīti ar kadastrālo vērtību. Tā kadastrālā vērtība visu laiku mainās. Vienubrīd tie ir 20 miljoni, tad - 47 miljoni; šobrīd mēs runājam par 40 miljoniem. Tāpēc tas ir ļoti problemātiski - teikt, ka šim likumprojektam ir jebkāda saistība ar nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību.

Ja tas tā būtu, tad mums būtu jāiekļauj likumprojektā ļoti precīza formula, ka, piemēram, tiek izmaksāta kadastrālā vērtība, reizināta ar, piemēram, koeficientu 0,8. Tas nav šajā likumprojektā iekļauts.

Tāpēc, manuprāt, nav pareizi, it īpaši no Juridiskā biroja puses, kuriem tomēr būtu jāsniedz tāda ekspertīze, iekļaut šādas, nu, faktiski falšas normas.

Ja mēs runājam par labas gribas atlīdzinājumu, tad tas ir labas gribas atlīdzinājums. Ja mēs mēģinām šeit piesiet klāt kadastrālās vērtības, tad tas vienkārši nav patiesi vai arī tad ir jāparāda konkrēts aprēķins, kā tad veidojas šī summa - 40 miljoni.

Aicinu tomēr uz trešo lasījumu... vajadzētu varbūt arī Juridiskā biroja vadībai pieslēgties klāt pie šī finansiāli ļoti ietilpīgā likumprojekta un to tiešām mēģināt sakārtot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ja mēs uzmanīgi izlasām šo tekstu... Protams, Latvijas valsts labā griba nav pretēji Latvijas Satversmei sašķelt Latvijas sabiedrību un taisīt 90 etniskajām vai 120 etniskajām grupām, ko mēs varētu saskaitīt šeit, Latvijā, - dažādas izcelsmes cilvēkus, kas pieder dažādām etniskām grupām... katrai taisīt atsevišķu likumu.

Es domāju, ka būtu ļoti muļķīgi, ja mēs tiešām rakstītu labas gribas aktu latviešiem, labas gribas jeb vēlmes likumu par īpašumu kompensāciju poļiem, labas gribas... teiksim, vēlmi kompensēt īpašumus lībiešiem un tā tālāk. Līdz ar to jau, manuprāt, tas ir neētisks teikums, ka Latvijas valsts labā griba...

Latvijas valsts labo gribu var izteikt varbūt tautas nobalsošanā, nevis šādos dokumentos, kur vispār nav pat paredzēts piešķirt visiem Latvijā dzīvojošiem ebrejiem, bet tikai vienai atsevišķai kopienai...

Un nākamais. Atsaukties uz kadastrālo vērtību ir vienkārši smieklīgi. Mēs palūdzām palīgiem apzvanīt pašvaldības, kur... bija minētas šīs adreses, un mūsu uzmanību piesaistīja tas, ka tajā sarakstā, ko bija šie likumprojekta autori... nu, acīmredzot Krupņikova kungs ar dažiem cilvēkiem... sacerējuši, - ka tur parādījās tādas jocīgas summas - teiksim, 90 eiro, 250 eiro...

Ziniet, tas man atgādina anekdoti par cilvēku, kurš izglābis no noslīkšanas bērniņu, kas iekritis āliņģī. Kad tas bērniņš izaug, viņš atnāk un tam cilvēkam saka: “Bet kur palika mana adītā cepurīte?”

Tātad, piezvanot šīm pašvaldībām, izrādījās, ka tur ir kaut kādi dadžiem aizauguši laukumi. Vienā vietā bija pirms vairākiem gadiem uzlikts ebreju... piemineklis, kuru pašvaldība labprāt atdotu jebkurai ebreju biedrībai jeb sabiedriskai organizācijai, bet viņi to nemaz nevēlas.

Tad bija dažas pussabrukušas ēkas, kuras tika piedāvātas īpašniekiem, piemēram... te ir konkrēti; ja interesē, es varu arī parādīt sīkāk, bet šobrīd es netērēšu laiku. Piemēram, Dienvidāfrikas pilsonis bija atbraucis, interesējās, apskatīja tos īpašumus. Pateica, ka viņam tos nevajag, un aizbrauca.

Tātad - pilnīgi bezjēdzīgs saraksts, kurš tiek... daži īpašumi tiek izmantoti visas sabiedrības vajadzībām, daži īpašumi vispār nevienam nepieder un nav vajadzīgi.

Un šeit ir priekšlikumi, ko ir iesniegusi arī Nacionālā apvienība. Tur ir precīzi pateikts, kādā veidā ir jāsadala un jāpiešķir līdzekļi un jāskatās, teiksim... Bet nedrīkst atsaukties uz kaut kādām kadastrālām vērtībām, kuras... es nezinu, no kurienes ir izrautas... un kuras ir ārkārtīgi neprecīzas, un kuras... protams, prasa pārbaudīt.

Es esmu gatavs derēt, ka vismaz trešo daļu no šiem minētajiem īpašumiem pašvaldības ar lielu prieku atdotu jebkurai biedrībai, kura būtu gatava tos paņemt šajā situācijā.

Līdz ar to... Es nesaku, ka tas ir slikts. Tas ir ļoti neprecīzs. Tas absolūti neatbilst nekādai Latvijas valsts labajai gribai. Bet... nu, es saprotu, ka politkorekti nebūtu rakstīt, ka dažu blēžu sacerētam likumprojektam atbilst... Tāpēc es atturos un vispār nepiedalīšos šajā balsojumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs!

M. Bondars. Komisijā 9. priekšlikums tika atbalstīts.

Vēlos tikai vērst jūsu uzmanību, ka kadastrālās vērtības ir minētas un fiksētas likumprojekta 3. pantā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 56, pret - 3, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 10. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas arī ir saistīts ar likuma mērķi un uzdevumiem. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Mēs jau te esam vairākas reizes runājuši, ka faktiski, ja šāds likums tiek pieņemts, tad... atbilstoši Satversmei tas ir vai nu diskriminējošs pret citiem, kuri ir bijuši līdzīgā situācijā... un tātad nav paredzēts caur šo likumu viņiem nodrošināt taisnīgu atlīdzinājumu, vai arī... tad Saeimai būs ļoti straujos tempos jāpieņem vairāki citi likumi, kas atbildētu... attiecībā uz citu etnisko grupu ciešanām, kas notika totalitāro režīmu laikā. Un nav izslēdzama arī iespēja, ka būs jārisina šie jautājumi, ko jau iezīmēja Zaļo un Zemnieku savienība vai, precīzāk, Valaiņa kungs ar savu priekšlikumu par “Latvijas Mazpulkiem”... ka būs jāatlīdzina daudzām jo daudzām biedrībām atņemtie nekustamie īpašumi, jo tas izrietēs no tādas politiskās loģikas, ka, ja vieniem atlīdzina, tad ir jāatlīdzina visiem - nevar tā, ka tagad vienai etniskai grupai atlīdzinās, bet pārējos diskriminēs.

Šis Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikums tātad ļoti skaidri pateiktu, ka, ja mēs paplašinātu šo likumu... ja mēs paplašinātu, ka šis likums ir galīgs un izbeidz visiem totalitāro režīmu upuriem jebkādas citas prasījuma tiesības par restitūcijas laikā neatgūto nekustamo īpašumu, kā arī attiecībā uz cita veida zaudējumiem un nodarīto kaitējumu... Šis likums neskartu citu nekustamo īpašumu... tiesību atjaunošanu, kas notiek citu normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

Tas būtu tiešām pareizi, ka mēs ar vienu likumu tātad izbeigtu jebkādas prasījuma tiesības no nevalstisko organizāciju puses pret Latvijas valsti - precīzāk jau būtu vērst šos prasījumus pret Krieviju kā PSRS mantinieci! - par atņemtajiem īpašumiem, par iznīcinātajiem īpašumiem, par atņemtajām mantām, par iznīcinātajām mantām, nozagtajām... un tamlīdzīgi.

Aicinu atbalstīt 10. - Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs!

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos tikai atgādināt, ka 10. priekšlikums komisijā atbalstīts netika.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu, ko ir iesniegusi Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija! Lūdzu, balsosim! Par - 15, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 11. - deputāta Nemiro priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 12. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labdien, kolēģi! Šī priekšlikuma sakarā es vēlētos izteikt vienkārši pateicību Saeimas Juridiskajam birojam par šādu priekšlikuma formulējumu. Es domāju, ka tas ir pietiekami svarīgs šajā likumprojektā, un tas paredz, ka... arī nesen debatēs tika piesaukts šis jautājums... Tātad: “Šajā likumā noteiktais atlīdzinājums ir galīgs un izbeidz jebkādas Latvijas ebreju kopienas prasījuma tiesības attiecībā uz īpašuma tiesību atjaunošanas procesa ietvaros neatgūto nekustamo īpašumu.”

Atgādināšu, ka šajā likumprojektā mēs runājam tieši par jautājumu par neatgūto nekustamo īpašumu. Un šis Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā atbalstīts, nozīmē to, ka faktiski šajā jautājumā tiek pielikts punkts. Es domāju, punkts ir nepieciešams šajā lietā.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Feldmana kungs visai pareizi norādīja, ka šis priekšlikums varētu pielikt punktu attiecībā uz Latvijas ebreju kopienas prasījuma tiesībām attiecībā uz īpašuma tiesību atjaunošanu.

Bet - tas noteikti radīs daudzus jo daudzus komatus attiecībā uz citu kopienu prasījuma tiesībām! Minēšu piemēru. Ir ļoti daudzi latvieši, kuri neatguva savus nekustamos īpašumus, piemēram, Abrenes apriņķī. Abrenes apriņķī bija pietiekami daudz gan zemnieku saimniecību, gan īpašumu pilsētā, kurus nebija iespējas atgūt pēc PSRS okupācijas laika.

Tāpat arī... protams, ir vesela virkne īpašumu, kuri dažādām biedrībām tika atņemti, un pēc tam netika atjaunotas šīs īpašumtiesības. Ir arī tādi gadījumi, par kuriem ir minējis Kiršteina kungs, - ka īpašums ir piederējis akciju sabiedrībai, kuras kapitāla daļu turētājs ir bijis, piemēram, latvietis vai varbūt baltvācietis... nu, kā kurā situācijā... un kuriem arī nebija iespēju atgūt šos nekustamos īpašumus. Tāpēc pavisam noteikti varu teikt, ka šis likumprojekts, ja to atstās negrozītu, radīs ļoti daudz prasījuma tiesību, kuras tiesā noteikti nebūs iespējams noraidīt, jo citādi būs saskatāma pretruna ar Latvijas Satversmes 91. pantu, kas paredz: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”

Un pēc etniskās pazīmes tā ir vistiešākā diskriminācija, pret ko, piemēram, Judina kungs citos likumos ļoti aktīvi iestājas, izņemot šo, šeit viņam nav izdevīgi, jo viens bijušais partijas sponsoram pietuvināts ģimenes loceklis ir šī likuma vistiešākais bīdītājs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Feldmana kungs laikam ir pārāk jauns, lai atcerētos visu šo vēsturi, kas notikusi, un pārāk naivs, lai slavētu šādus priekšlikumus vai neslavētu šādus priekšlikumus.

Es tikai atgādināšu - līdzīgi paziņojumi par to, ka jautājumi ir atrisināti un nekādu prasību nebūs... tas sākās jau 1993. gadā, kad tika atdota vesela rinda īpašumu ebreju kultūras biedrībai, kas pārstāvēja pavisam citu organizāciju.

Tātad nākamais. Te ir pieminēts, ka nekādu prasību no ebreju kopienas nebūs, bet kāpēc tad nevarētu būt citas biedrības, teiksim, biedrība “ŠAMIR”, kurai ir pamatotas un likumīgas prasības... un kuras vispār nav saistītas varbūt tieši ar šo karu, bet ir saistītas ar to lielo darbu, ko, piemēram, šī biedrība dara?

Es atgādināšu, ka īpašumi tika atdoti 1993. gadā. Sākam jau ar to ēku, kurā tagad atrodas muzejs “Ebreji Latvijā”. Tā nebija ierakstīta zemesgrāmatā kā īpašums, jo tur bija nenokārtotas saistības, jeb, pareizāk sakot, tā bija ar apgrūtinājumu... tad tika atdota 1997. gadā. 2017. gadā tika atdotas dzīvojamās mājas Daugavpilī, Liepājā, slimnīcas, skolas... skolu ēkas... un katru reizi izskanēja runas, ka tās prasības ir galīgas. Rakstīt iekšā, ka kaut kādas prasības ir galīgas un negalīgas, nav pārāk nopietni, jo tad ir tāds jautājums: vai Latvija, ja šo likumu pieņems, pārtrauks finansēt, piemēram, ebreju skolas... Šimona Dubnova vārdā nosaukto vidusskolu, jūdaistikas studijas? Katru gadu Latvija piešķir līdzekļus dažādiem ebreju muzejiem: muzejam “Ebreji Latvijā”, Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejam, Žaņa Lipkes memoriālam...

Kad mēs komisijā uzdevām jautājumu Krupņikova kungam - vai šīs summas tiek ierēķinātas (teiksim, cik tiks izmaksāts nākošajos 10 gados) tajos 40 miljonos, vai šīs summas ir papildus, protams, nekādu atbildi mēs nesaņēmām, un tā arī nevar tikt sniegta, jo jebkurai biedrībai (vai tā būtu kultūras biedrība vai etniskā... piederība, vai tā balstītos, teiksim, uz kaut kādiem izglītojošiem pasākumiem un prasībām)... katrai Saeimai, ko ievēlē Latvijas tauta jeb Latvijas pilsoņi, ir tiesības piešķirt vai nepiešķirt attiecīgo finansējumu.

Kā jau es teicu un palabošu - komisijas priekšsēdētājs Bondara kungs teica, ka ir saraksts, kurā ir fiksēti visi šie uzņēmumi un īpašumi, kuriem ir aprēķināta kadastrālā vērtība... tad es gribu teikt vēlreiz, ka šis saraksts ir fikcija, es to varu iesniegt šīm pārbaudēm, piemēram... sākot ar Varakļānu Skolas ielu 9A, par kuru pašvaldība brīnās, kāpēc viņi nekādi nevar atdot šo īpašumu. Tā vērtība ir 315 eiro, nesakopta, pamesta ēka. Vai skatāmies tālāk -  Skolas iela 29, kadastrālā vērtība 813 eiro. Atkal - nav neviena īpašnieka, nevienam nevajadzīgs īpašums. Subatē, mēs redzam, - par 203 eiro zeme 614 kvadrātmetri, kādreiz bija sinagoga. Tas ir tas, ko es teicu par šo Dienvidāfrikas pilsoni, un es te varētu saukt un saukt. Rīga, Bauskas iela 37 - neizmantotas noliktavas, nevienam nav vajadzīgas. Ejiet un savāciet to ēku un beidziet prasīt kaut kādu kompensāciju!

Bauskas iela... Tas ir, Bauska, Rīgas iela 35. Skvērs. Pirms vairākiem gadiem tur tika uzlikts viens tēlniecības objekts. Kāpēc par to būtu jāpieprasa kaut kāds īpašums? Un tā tālāk. Es te varētu saukt un saukt. Mēs redzam, ka nav nekāda nopietna saraksta, bet par finanšu jautājumiem mēs runāsim tālāk. Bet pats galvenais, kā es jau teicu, - šeit prasīt vai teikt, ka kaut kas ir galīgs, ir pilnīgas muļķības. Jebkura Latvijas biedrība (jebkura - etniskā, politiskā), tāpat kā partijas, var prasīt, un katra Saeima var lemt vai nelemt piešķirt šo kompensāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Es tomēr neuzskatu, ka būtu pareizi slavināt šo priekšlikumu divu iemeslu pēc.

Pirmām kārtām šis priekšlikums, kolēģi, ja mēs ieskatāmies, runā par nekustamajiem īpašumiem. Ir kustamā manta un nekustamais īpašums. Tātad šeit, šajā priekšlikumā, mēs runājam tikai par nekustamo īpašumu. Ja, piemēram, kāda kopiena nākotnē cels prasību par labu gribu attiecībā pret kustamo mantu, pret kustamās mantas zaudējumiem, tad šis slavinājums, manuprāt, tā kā izplēnēs, tāpēc ka patiešām būs pamatoti vērsties ar lūgumu atlīdzināt kustamajai mantai nodarītos zaudējumus. Šad tad kustamā manta var būt daudz vērtīgāka par nekustamajiem īpašumiem.

Spilgts piemērs laikam būs tas, kam pieskārās Kiršteina kungs, norādot kadastrālās vērtības un atsevišķu nekustamo īpašumu... vispār vajadzību. Bet kustamā manta - protams, tas būtu jautājums. Tāpēc šajos priekšlikumos, kurus es esmu iesniedzis, es jau iepriekš... visu laiku centos, kolēģi, minēt: atveram vaļā lapaspusi, izstrādājam kopā ar ekspertiem likumprojektu un aizveram šo lapaspusi visi kopā ciet - gan attiecībā uz kustamo mantu, gan attiecībā uz nekustamo mantu, gan attiecībā uz visām kopienām, kurām ir kaut kāds pamatojums vērsties un prasīt labas gribas atlīdzinājumu.

Tāpēc, jā, šobrīd, otrajā lasījumā, šāds priekšlikums, manuprāt, ir atbalstāms, bet neapšaubāmi varbūt uz trešo lasījumu tomēr būtu precizējams tieši kontekstā ar kustamo mantu.

Bet konceptuāli - vēlreiz, kolēģi! - vēlos atgādināt, ka mēs šobrīd šeit izskatīsim tikai ļoti šauru nodaļu no vēstures grāmatas, ļoti daudzas nodaļas  nebūs nemaz aizskartas un nebūs sākts par tām debatēt un skatīt tās kopumā un pēc būtības... un tieši kontekstā ar citām kopienām. Poļi, latvieši... visas tās kopienas, kuras patiešām varētu nākt uz komisiju runāt par atlīdzinājuma apmēriem, tajā skaitā to pamatotību, iesniegt kādus pierādījumus. Tas būs nepieciešams, tas vienkārši netiek šeit analizēts.

Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir atbalstāms, bet nekādā gadījumā ne slavējams, jo ir vēl dažas detaļas, par kurām noteikti būs jārunā. Turklāt katrs likumā ierakstītais punkts vai likuma pants ar laiku noteikti ir arī grozāms un maināms. Tāpēc šodien tas netiks iecirsts akmenī, tas tiks vai netiks atbalstīts, bet nākotnē, iespējams, par šo jautājumu kāds cels rūpi, tas tiks atvērts, varbūt nedaudz pagrozīts, galu galā pēkšņi izmainīts, jo izrādīsies, ka vēl kādam kaut kādas kompensācijas... pēc tam tomēr parādīsies vēlme sev kompensēt. Tas absolūti ir iespējams un nav izslēdzams.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet uz trešo lasījumu, iespējams, tomēr padomāt par precīzāku redakciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bondara kungs, komisijas vārdā, lūdzu!

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka 12. - Juridiskā biroja priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 13. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts komisijā. Tas precizē 2. pantu valodnieciski.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 14. - Nacionālās apvienības... jā, Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Paredz apvienot 3. un 4. pantu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, šis ir ļoti būtisks priekšlikums, un es tiešām aicinu tajā iedziļināties. No Nacionālās apvienības puses mēs piedāvājam, ka tiek saglabāts nemainīgs kopējais izmaksājamais atlīdzinājuma apmērs, tā labā griba - 40 miljoni eiro. Protams, šo summu var teorētiski palielināt, bet, nu, tātad tas ir labas gribas atlīdzinājums... bet fundamentāli mainīt veidu, kā šie līdzekļi tiks izmaksāti. Sākotnēji... Likumprojekta iesniedzēji piedāvā šo naudu gluži vienkārši faktiski pārskaitīt fondam, kurā ir daži pārstāvji ar ļoti sliktu reputāciju tieši finanšu lietās, un tad tie cilvēki apsaimniekotu šos 40 miljonus.

Nacionālā apvienība savā priekšlikumā piedāvā izveidot īpašu valsts budžeta programmu “Līdzekļi labas gribas atlīdzinājumam totalitāro režīmu upuriem” un šo izmaksu veikt caur Valsts kultūrkapitāla fondu. Tas nav principiāli - ka tam noteikti jābūt Valsts kultūrkapitāla fondam -, tikpat labi tas varētu būt Sabiedrības integrācijas fonds, tas var būt arī kāds cits fonds, kurš jau šobrīd valstī strādā, kur ir izstrādāti konkrēti mehānismi, kā tad notiek šis ekspertu darbs, kuri izvērtē dažādus pieteiktos projektus, kur ir izstrādāts mehānisms, kā pēc tam notiek atskaite par fonda līdzekļu izlietojumu.

Tātad mēs piedāvājam izveidot īpašu programmu pie Valsts kultūrkapitāla fonda, kur piedalītos arī daudzu nevalstisko organizāciju pārstāvji, tostarp Latvijas Ebreju kopiena, kur varētu piedalīties arī Latvijas Čigānu nacionālā kultūras biedrība, varētu piedalīties Latvijas Politiski represēto apvienība un citas organizācijas, kuras tad arī lemtu par līdzekļu tālāku izlietojumu. Ko mēs no šī iegūtu? Mēs noteikti iegūtu daudz precīzāku pārskatu par to, kur aiziet šie valsts budžeta līdzekļi. Mēs novērstu jebkādus pārmetumus par to, ka notiek kaut kāda veida diskriminācija... Ja mēs paskatāmies sākotnēji atbalstīto redakciju, tā paredzēja, ka līdzekļi ir izlietojami, piemēram, medicīnas pakalpojumu segšanai... piemēram, Suharenko kungam, nu, kas ir absurds... jo likums to neaizliedz darīt.

Šajā gadījumā runa būtu, piemēram, ka šie līdzekļi tiek novirzīti, lai sniegtu dažādus rehabilitācijas vai veselības pakalpojumus tieši totalitāro režīmu upuriem, kuriem tas gadu skaitlis tiešām ir ievērojams un šāda palīdzība nepieciešama. Tāpat arī varētu atbalstīt dažādas kultūras aktivitātes. Varētu atbalstīt pieminekļu un memoriālu uzturēšanu un atjaunošanu. Varētu atbalstīt dalību dažādos valstiska mēroga pasākumos cilvēkiem no reģioniem un ļoti daudzas citas aktivitātes.

Tātad šis finansējums varētu virzīties caur Valsts kultūrkapitāla fondu, bet tas varētu būt arī kāds cits, jau esošs, fonds, nevis tā, ka mēs šo naudu uzticam administrēt trim kungiem ar tādu pietiekami apšaubāmu reputāciju.

Ko vēl saistībā ar šo priekšlikumu vēlos teikt. Jā, tātad mēs piedāvājam apvienot 3. un 4. pantu. Bondara kungs teica, ka 3. pantā ir minēta šī aprēķinātā kadastrālā vērtība - 47 miljoni -, bet viņš tā arī nespēja atbildēt, pirmkārt, kā tad precīzi šī vērtība ir aprēķināta, otrkārt, ja jau ir aprēķināti 47 miljoni, kāpēc atlīdzinājums ir 40 miljoni. Arī no Juridiskā biroja puses bija jāpievērš uzmanība, ka tā tas nedrīkstētu būt, ka nav pamatots, kāpēc atlīdzinājuma apmērs pēkšņi ir 40 miljoni. Mēs nesen izskatījām likumprojektu par dalītā īpašuma izbeigšanu - tur bija pietiekami skaidri sniegts šis pamatojums.

Tātad aicinu atbalstīt šo Nacionālās apvienības iesniegto priekšlikumu. Tas būtiski sakārtos likumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Jā, kolēģi, jau Dombravas kungs pievērsa uzmanību 3. panta redakcijai. Manuprāt, tā tiešām ir juridiski absurda viena iemesla pēc - tātad labas gribas atlīdzinājuma apmērs. Ja reiz mēs runājam par labu gribu un tās atlīdzinājumu, tad laba griba vienmēr ir saistīta ar vienpusēju žestu. Mēs izsakām labu gribu, dodam kādu atlīdzību tādā apmērā, kādu mēs pēc savas labās gribas esam attiecīgi izlēmuši. Šo līdzekļu apmērs 3. pantā tiek nodefinēts, bet pēc tam seko komats... “kas aprēķināts, balstoties uz 1940. gada 16. jūnijā”... un tā tālāk... tātad kopienai piederošo īpašumu kadastrālo vērtību, kura pēc tam tiek atkal piezīmēta klāt un sasaistīta ar 2018. gada 31. decembri. Jāuzdod tādi kaut vai vienkārši jautājumi: kādā sakarā 2018. gada 31. decembris un kāpēc tās vērtības? Turklāt kadastrālās vērtības, kā mēs zinām, ik gadu mainās, tās ir plūstošas, tās var būt lielākas, var būt arī mazākas. Kāpēc mēs vispār šāda veida - aiz komata sekojošu - tekstu 3. pantā redzam?

Es varbūt arī izteikšos gan par 14., gan par 15., gan par 16. priekšlikumu, jo tie ir saistīti. 16. ir mans priekšlikums, un šajā gadījumā es aiz labas gribas noteiktā līdzekļu apmēra aicinu likt punktu un par to vairs šeit nedebatēt, jo nav būtiski, kas ir noticis 2018., 2019. vai 2020. gadā, šobrīd mēs jau esam 2022. gadā... un kādas ir bijušas vērtības, ja mēs pašā pamatā runājam par labu gribu.

Laba griba nav sasaistāma ar kadastrālajām vērtībām, turklāt uz kādu attiecīgu periodu. Šajā gadījumā galvenais būtu finanšu ministra sniegtais atzinums par to, vai šādu labu gribu no valsts budžeta ir iespējams finansēt vai ne. Kā mēs redzam, tas jautājums... finanšu ministra atzinumā ir sniegts un finanšu ministrs ir centies budžetā atrast līdzekļus, lai šādu labas gribas apliecinājumu ebreju kopienai atrastu un izmaksātu no mūsu nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Otra lieta, kas ir būtiska un kas šajā atzinumā seko praktiski pēdējā rindkopā, un finanšu ministrs norāda uz to - Tieslietu ministrijai būtu jāizstrādā šo līdzekļu izlietošanas, pārraudzības... nu, tādas institūcijas nodefinēšana, kura turpmāk ar šiem līdzekļiem arī attiecīgi rīkotos, lai, nedod dievs, varbūt kļūdas vai apzināti... teiksim, kādu iemeslu pēc šie līdzekļi nenonāktu kaut kādās apšaubāmās institūcijās vai varbūt kāda personu loka... rokās. Tas savukārt varētu celt jautājumus, uz kuriem, es domāju, neviens negrib īsti atbildēt, tas ir, noziedzīgu līdzekļu legalizācija, iespējams, kaut kādi citi darījumi. Es vēlos vienkārši... nekādā gadījumā to nesasaistīt ar kopienas nolūkiem, bet ar iespējamo līdzekļu nonākšanu jau tālākajos ķēdes posmos, kaut kur... kur būtu kādām citām institūcijām papildu jautājumi.

Līdz ar to šim jautājumam noteikti vajadzētu pieskarties, iespējams, uz trešo lasījumu šis jautājums tomēr ir jārisina, jo finanšu ministra atzinums ir jālasa, es nezinu, cik kolēģi vispār ir iepazinušies ar šiem dokumentiem, pirms izdara balsošanu, bet tomēr, ja kāds to nav izdarījis, aicinu izlasīt šos dokumentus. Tie ir pietiekoši būtiski, lai pievērstu tiem uzmanību.

Tā ka aicinu tomēr likt punktu aiz atlīdzības apmēra un pievērst uzmanību tam, par ko jau tika runāts, - ka šie līdzekļi ir jāapgūst caur kādu no institūcijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mums jāskatās, ka te ir radies neliels juceklis, un, ja mēs šo priekšlikumu neatbalstīsim, mēs zināmā mērā tikai pastiprināsim haosu. Kāpēc? Anotāciju mēs varam izlasīt, arī atsaukšanos, teiksim... arī Ārlietu ministrija bija iesniegusi atsaukšanos uz Terezīnas deklarāciju, kurai Latvija ir pievienojusies. Bet kur te ir zināma pretruna? Terezīnas deklarācijas ideja radās Rietumvalstīs, kuras nebija okupējusi padomju vara, un Latvijā tā situācija ir pilnīgi otrāda.

Terezīnas deklarācijā raksta par to... tur ir teikts, ka jākompensē vācu okupācijas laikā nodarītās pārestības, īpašumi un tā tālāk, pie tam (te es piekrītu arī Nemiro kungam), ja mēs pieturētos pie Terezīnas deklarācijas, būtu jāievēro... privātpersonām atņemtais zelts, naudas noguldījumi, dārglietu kolekcijas, vērtspapīri - visi vērtīgie priekšmeti un tā tālāk, tā saucamā kustamā manta.

Latvijā mēs to nevaram piemērot nekādā gadījumā, jo, kā jau es teicu, vērtspapīrus - ne Ķeguma HES būvniecības vērtspapīrus, ne citas lietas - mēs nevaram atdot. Ķuzes dzīvoklī ievākušos padomju funkcionāru nolaupītās lietas mēs arī nevaram atdot, tāpēc ka... savā laikā mēs prasījām, lai Padomju Savienība kompensē nodarītos zaudējumus, un to prasīja vairāk, teiksim, nacionālie spēki, tad šādām prasībām un piedzīšanai no PSRS... un tagad no tās tiesību pārmantotājas Krievijas vienmēr pretojas “Saskaņa”.

Un kas tagad sanāk? Paliek zināms haoss - atsaucoties uz Terezīnas deklarāciju, kas prasa, starp citu, atdot tikai nacistu nolaupītos īpašumus, Latvijā šos īpašumus ir nolaupījuši komunisti un padomju okupanti. Līdz ar to tā mūsu ideja - Nacionālās apvienības ideja - nesadrumstalot šos līdzekļus! Un cilvēki dzīvo tik ilgi, kamēr ir viņu piemiņa! Ja mēs šeit minam skaitli 40 miljoni, tā nav tik liela summa, lai to sadrumstalotu dažādos veidos. Kāpēc Valsts kultūrkapitāla fonds? Tāpēc, ka kultūra un izglītība - tās acīmredzot ir divas galvenās lietas, kā saglabāt piemiņu par bojāgājušajiem, un ir pilnīgi dabīgi, ka šī nauda netiek izkaisīta un izmētāta dažādām vajadzībām, bet, mūsuprāt, pārsvarā šī nauda ir jāpiešķir piemiņas saglabāšanai, tātad geto muzejam... holokausta muzejam, muzejam “Ebreji Latvijā”, dažādiem memoriāliem, Lipkes muzejam, pieminekļiem un tā tālāk.

Ja mēs sāksim sadrumstaloties... saprotiet, vienmēr ir simtiem un tūkstošiem vajadzību. Mēs taču netaisīsim, piemēram, Stradiņa slimnīcā vai infektoloģijas slimnīcā divas nodaļas - vienā nodaļā ārstēsies Latvijas pilsoņi, Latvijas tauta, otrā nodaļā ārstēsies labas gribas atlīdzinājuma saņēmēji; vieni ēdīs biezputru, otri ēdīs kaviāra maizītes. Tā taču nebūs, tas ir smieklīgi.

Ja mēs nepieņemam šo precīzi definēto un formulēto priekšlikumu - naudu piešķirt kultūras objektiem un jebkurā gadījumā izskatīt, teiksim, padomei, kas atrodas pie Valsts kultūrkapitāla fonda -, tad, ticiet man, notiks tas, kas ir 22. priekšlikumā, kurš netiks šeit pieņemts. Es varu paredzēt, ka nauda tiks piešķirta pavisam citam fondam ar citu konta numuru, kur trīs valdes locekļi to sadalīs pēc saviem ieskatiem. Tai pašā laikā, ja mēs paskatāmies esošos likumus, nav kādam aizliegts aizņemties no fonda naudu vai to izlietot kaut kur citur.

Tātad vēlreiz - ja mēs gribam precīzi mērķēt šo atbalstu bojāgājušo cilvēku piemiņas saglabāšanai, kultūras un izglītības attīstībai, muzejiem, memoriāliem, pieminekļiem, ir pilnīgi dabīgi, ka šo naudu sadala padome, kas atrodas pie Valsts kultūrkapitāla fonda.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Es vēlos sniegt pavisam īsu precizējumu. Šis priekšlikums tik tiešām runā par to, ka šos līdzekļus varētu virzīt caur Valsts kultūrkapitāla fondu, bet, nu, es nezinu, te neviens, protams, nesniegs argumentus, kāpēc Valsts kultūrkapitāla fonds nav lobiju institūcija.

Es pieļauju, kādam varbūt ir bažas par to, ka Nacionālā apvienība vada Kultūras ministriju un kaut ko sliktu varētu darīt šai kontekstā. Bet es tiešām labprāt vērstos pie Pūces kunga un teiktu: atbalstiet šo konstrukciju kā tādu, un trešajā lasījumā es varu garantēt, ka Nacionālā apvienība nobalsos par to, ka šī iestāde tiek precizēta - no Valsts kultūrkapitāla fonda uz Sabiedrības integrācijas fondu. Tad, es domāju, “Attīstībai/Par!” varēs mierīgu sirdi gulēt un zinās, ka Nacionālā apvienība neko sliktu nevarēs iesākt saistībā ar šo fondu.

Bet es uzskatu, ka tas būtu pareizi. Kāpēc? Tāpēc, ka šie līdzekļi tad tiktu virzīti caur jau esošu fondu mehānismu, nevis tiktu uzticēti faktiski jaunizveidotam nodibinājumam, kuram nav bijusi nekāda pieredze ar tik lielu finanšu līdzekļu pārvaldību. Nu, ja neskaita - kaut kādām tādām naudas atmazgāšanas iesaistēm. Šeit vienā situācijā mēs šo naudu virzītu caur valsts institūcijām, otrā situācijā mēs to nododam faktiski trīs privātpersonu pārziņā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs!

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos tikai atgādināt, ka 14. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 17, pret - 57, atturas - nav. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

M. Bondars. 15. - kolēģa Valaiņa priekšlikums. Arī skar 3. pantu. Kā jau jūs atceraties, Valaiņa kungs vēlējās pievienot “Latvijas Mazpulkus”, un 3. panta kontekstā tas arī tiek darīts. Tātad “Latvijas Mazpulki” tiek pievienoti... ar nekustamajiem īpašumiem... kuri būtu attiecināmi uz tiem. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 16. - deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Arī skar 3. pantu. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Pavisam īsi. Es jau iepriekš biju izteicies par šo konkrēto priekšlikumu. Kolēģi, tātad es aicinu likt punktu aiz labas gribas apliecinājuma apmēra naudiskā izteiksmē un nesasaistīt to ar kaut kādiem datumiem, kadastrālajām vērtībām, kam šodien vispār nav nekādas aktualitātes. Un nav arī nekādas jēgas likumā šo pieminēt.

Kolēģi, aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Bondara kungs...?

M. Bondars. 16. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Nemiro priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 13, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas valodnieciski precizē tos vārdus, kuri tiek lietoti šajā pantā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 18. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Arī precizējošs priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 19. - kolēģa deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī precizē valodnieciski 4. pantā lietojamos vārdus. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 21. - kolēģa deputāta Nemiro priekšlikums par 4. pantu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 22. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Par 5. panta izslēgšanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Es vēlos pievienoties Bondara kungam, kurš teica, ka komisijā notika ļoti plašas debates par daudziem priekšlikumiem, bet tajā pašā laikā es vēlos veltīt kritiku, ka, manuprāt, netika pienācīgi sniegta informācija komisijas deputātiem par patiesajiem labuma guvējiem, par fondu, kurš saskaņā ar šo likumu saņems 40 miljonus eiro.

Tātad tiek piedāvāts, ka šie 40 miljoni eiro tiks pārskaitīti uz Valsts kasi izveidotam kontam, kuru pārvalda Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds, vienotais reģistrācijas Nr. 40008252290. Ja mēs apskatām “Lursoft” datubāzē informāciju par šo fondu, par šo nodibinājumu, tad redzam, ka fondā ir trīs patiesie labuma guvēji - tā nav kaut kāda mistiska kopiena ar pārstāvētiem visiem Latvijas ebrejiem, tur ir trīs patiesie labuma guvēji - Vladimirs Fogels, Leonīds Kiļs un Dmitrijs Krupņikovs. Pavirši pameklējot informāciju - pavirši! - var atrast, ka atsevišķai personai ir ļoti slikta reputācija saistībā ar sadarbību ar sankciju sarakstā iekļautām personām, naudas atmazgāšanu un tamlīdzīgi. Dmitrijs Krupņikovs savukārt (Nu tas arī ir tāds varbūt interesants stāsts, kuru, manuprāt, būtu godīgi izstāstīt.) ir brālis Grigorijam Krupņikovam, kurš savulaik ir bijis “Jaunā laika” pelēkais kardināls, kurš ir bijis arī ziedotājs “Jaunajam laikam” un kurš ir bijis čekas maisos, tāpēc savulaik viņš nevarēja kļūt par ministru, kad viņu - Grigoriju Krupņikovu - virzīja šim amatam. Viena no pirmajām lietām, ar kuru Dmitrijs Krupņikovs ieguva atpazīstamību Latvijā, bija tā, ka caur ģimenes locekļiem vai caur partiju viņam izdevās iegūt apjomīgus valsts pasūtījumus. Tā visa informācija ir izlasāma, tā ir publiski pieejama, un faktiski tā nav nekādā veidā atspēkota.

Ņemot vērā, ka te ir runa par 40 miljonu uzticēšanu nodibinājumam, kura vadībā ir trīs personas, man liekas, būtu tikai loģiski, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms likumprojekta tālākas virzīšanas būtu saņēmusi izsmeļošu informāciju, kas noraidītu visas šīs aizdomas par politisko ieinteresētību, par naudas atmazgāšanu, par dažādām shēmām, kas potenciāli būtu izmantojamas.

Un faktiski arī no valsts reputācijas viedokļa tas būtu ļoti, ļoti traģisks signāls, ja finanšu līdzekļi, kurus valsts no labas gribas, Saeima no labas gribas ir vēlējusies izmaksāt Latvijas ebreju kopienai par nodarītajiem noziegumiem totalitāro režīmu okupācijas laikā, nonāktu tādu personu pārziņā, kuru kontus kādu dienu varbūt nobloķēs mūsu stratēģiskie partneri, jo gluži vienkārši viņi ir iekļaujami to vidū, kuri sadarbojas ar personām, ar kurām saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu nemaz nedrīkst sadarboties, ar kurām nedrīkst pat sadarboties saskaņā ar Eiropas Savienības kopējo regulējumu.

Es tiešām uzskatu, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nedrīkstēja šo likumprojektu virzīt pat pirmajā lasījumā tālāk... uz priekšu, pirms nebija ieguvusi pilnu informāciju par šo nodibinājumu, par tā nevainojamo reputāciju, tostarp par šo trīs valdes locekļu un vienīgo patieso labuma guvēju (Ir norādīti vienīgie patiesie labuma guvēji - Leonīds Kiļs, Vladimirs Fogels un Dmitrijs Krupņikovs.) nevainojamo reputāciju un spēju vispār pārvaldīt šādus finanšu līdzekļus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nu te vajag nelielu paskaidrojumu. Varbūt tiem, kas neorientējas, es nedaudz īsumā mēģināšu izskaidrot, kādā veidā šis fonds ir saistīts ar ASV izsludinātajām sankcijām un kā notiek šo sankciju pārkāpšana.

Tātad pēc 2014. gada Krimas okupācijas Amerikas Savienotās Valstis izsludināja mērķsankcijas pret Putinam un Kremlim pietuvinātajiem oligarhiem, kuri tika iejaukti nelikumīgās darbībās saistībā ar Krimu. Zināmie oligarhi brāļi Rotenbergi, kas būvēja tiltu no Krievijas uz okupēto Krimu, nokļuva zem šīm sankcijām. Interesanti, ka Krievijas pilsonis ir tikai Arkādijs Rotenbergs, savukārt viņa brālis un brāļadēls dzīvo Somijā, ir Somijas pilsoņi un, loģiski, pret viņiem, Somijas pilsoņiem, šīs sankcijas netiek piemērotas, jo viņi tā kā skaitās... formāli nav tur iejaukti, lai gan naudas līdzekļi, protams, kopēji.

Pēc tam notika ārkārtīgi interesantas lietas: dažādu banku vadītāji pēkšņi atkāpās no amata, tātad brāļiem Rotenbergiem piederošo banku vadītāji... tai skaitā arī banka, kas bija Latvijā... un dažas bankas mainīja nosaukumu, lai izvairītos no šīm sankcijām, bet faktiski situācija izvērtās tāda, ka tie paši finanšu līdzekļi, kas piederēja Arkādijam Rotenbergam, caur dažādiem ofšoriem tika atmazgāti dažādās bankās Kiprā, dažādās ofšoru zonās... bet tai skaitā arī Latvijā. Pašreiz ar to nodarbojas Finanšu izlūkošanas dienests Znotiņas kundzes vadībā. Mēs arī iesniedzām sīkāku pieprasījumu. Pagaidām tā izmeklēšana nav beigusies. Ko es varu pateikt - uz šo brīdi ir arestēti jau vairāki miljoni, kuru piederība ir saistīta ar šiem brāļiem Rotenbergiem, bet visinteresantākais, ka viens no šo finanšu operāciju veicējiem Latvijā ir tas pats cilvēks, kas... viens no trijiem, kas vada šī fonda valdi, kurai likumprojekts paredz piešķirt 40 miljonus. Es arī norādīju komisijā: kamēr nav zināmi šie rezultāti vai arī nav nomainīta valde, mēs nekādā gadījumā nevaram tādā veidā riskēt ar ASV sankciju apiešanu.

Mani ārkārtīgi pārsteidz... Jaunās konservatīvās partijas tieslietu ministrs vienmēr ir uzsvēris, ka viena no galvenajām Latvijas prioritātēm ir cīņa ar naudas atmazgāšanu, bet šīs partijas pārstāvis konsekventi balsoja komisijā, neskatoties uz to, ka ir zināms, ka šī fonda valde ir saistīta... vismaz viens cilvēks no šīs valdes ir tiešā veidā iejaukts šajā naudas atmazgāšanā un notiek sistemātiska ASV sankciju pārkāpšana, tik un tā šis JK pārstāvis konsekventi balso “par” 40 miljonu piešķiršanu. Tas mani ārkārtīgi pārsteidz. Tā ka es domāju, ka mēs vispār visu šo likumprojektu nemaz nevaram izskatīt, un es domāju, ka tās sekas var būt diezgan nepatīkamas. Viens.

Otrs. Tātad šis fonds vispār nepārstāv nekādu ebreju kopienu, viņiem ir atsevišķs fonds, un tikpat labi to naudu varēja skaitīt, teiksim, uz biedrības “ŠAMIR” kontu un uz ebreju kopienas biedrības kontu, tai būtu bijis jābūt sadalītai, nevis tā jāpiešķir vienai grupai, kuru absolūti nemulsina... šo kopienu absolūti nemulsina, ka tādi cilvēki atrodas šī fonda vadībā.

Tāpēc es aicinu jebkurā gadījumā atbalstīt šo Nacionālās apvienības priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Mēs dzīvojam tiesiskā valstī, un tikmēr, kamēr nav tiesas sprieduma, arī vairāki Saeimas... 13. Saeimas deputāti, kuri tiek turēti aizdomās par noziegumiem un pat prokuratūra ir izvirzījusi viņiem apsūdzības, kamēr tiesa nav spriedusi par viņu vainu, turpina pildīt deputāta pienākumus, viņi turpina pieņemt lēmumus, kas skar visus Latvijas iedzīvotājus.

Ja mēs runājam par biogrāfijas plankumiem vai, teiksim tā, tādām nezināmām vai aizklātām lappusēm, tad, manuprāt, Kiršteina kungam arī ir vairāki ļoti nopietni, teiksim tā, fakti biogrāfijā, gan ņemot vērā iepriekšējo uzvārdu, gan VDK kartotēku un tās nianses. Es domāju, ka būtu jābalstās konkrētos faktos un tiesas spriedumos... atspoguļotos spriedumos, nevis faktu interpretācijās, faktu personīgās interpretācijās vai interpretācijās sev vēlamā virzienā.

Tā ka, es domāju, mums jābūt pietiekami atbildīgiem un nav jāmanipulē ar informāciju un faktiem.

Neatbalstīšu šo priekšlikumu. Lūdzu arī kolēģus to neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, es noteikti piekrītu Švecovas kundzes teiktajam: kamēr vaina nav pierādīta, tikmēr cilvēkam ir iespēja saglabāt savu reputāciju un mēģināt pamatot, ka viņam ir taisnība.

Bet, piemēram, es domāju, ka neviens kolēģis šobrīd negrasītos uzticēt sevišķi slepenu informāciju Ādamsona kungam. Nu, neviens kolēģis, ņemot vērā aizdomas, ka viņš ir spiegojis Krievijas labā, neviens nedotu šobrīd viņam sevišķi slepenu informāciju. Neviens. Kamēr nebūs skaidra pārliecība, ka viņš tik tiešām nav spiegojis Krievijas labā. Nu, es nezinu, man jau liekas tā humoristiski, ja kāds domā, ka viss tur ir kārtībā, bet lai nu būtu.

Šajā gadījumā runa ir par finanšu līdzekļiem un pietiekami pamatotām aizdomām par nelikumīgām darbībām. Tad ir jautājums, kāpēc Latvijas Republikas Saeima, kāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un kāpēc “Attīstībai/Par!” kā šī likumprojekta virzītāji vēlas par katru cenu šos 40 miljonus virzīt caur nodibinājumu, kura vadībā ir personas ar sliktu reputāciju, nevis virzīt šos finanšu līdzekļus caur kādu jau esošu valsts izveidotu fondu? Ja mērķis ir tik tiešām atbalstīt Latvijas ebreju kopienu, tad to noteikti var arī izdarīt, virzot šos līdzekļus caur kādu jau esošu valsts izveidotu fondu, piemēram, Sabiedrības integrācijas fondu vai Valsts kultūrkapitāla fondu.

Tāpēc es tiešām aicinu mainīt šo likumprojekta struktūru un to izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Cienījamā Švecovas kundze! Mani ārkārtīgi izbrīnīja jūsu teiktais. Es nekad neesmu bijis tiesāts, man nekad nav bijuši arestēti nekādi līdzekļi. Un, ja jūs šeit minat, ka bez tiesas sprieduma var pārskaitīt naudu uz kaut kādu blēdīgu cilvēku pārvaldītu organizāciju, tad jau jūs arī varat uzrakstīt vēstuli finanšu izmeklēšanas dienestam, lai tas atdod arestētos līdzekļus, jo bez tiesas sprieduma, bet ar neapgāžamiem pierādījumiem par naudas atmazgāšanu šie līdzekļi pašreiz ir aizturēti. Un tas nav nekas tāds, kas būtu, es domāju, jums nezināms, jo par to ir ziņojusi gan Latvijas Televīzija, gan citi Latvijas informācijas līdzekļi un mediji. Un tur nav daži simti tūkstošu, bet ir vairāki miljoni.

Tātad, cienījamā Švecovas kundze, ja jūs domājat, ka vairāku miljonu arestēšana nav pietiekama, lai izteiktu neuzticību šādam fonda vadītājam vai vienam no vadītājiem, tad tas ir diezgan dīvaini. Viens.

Otrs. Jūs šeit publiski teicāt, ka ievērojāt manu iepriekšējo uzvārdu. Es jums varētu parādīt gan savu dzimšanas apliecību, gan savas, teiksim, skolas liecības - pirmās klases un visādas citādas. Es nekad savā dzīvē neesmu mainījis uzvārdu. Man tas nekad nav bijis vajadzīgs, jo mani senči ir dzīvojuši jau... un viņu uzvārdu jūs varat atrast, sākot jau ar 18. gadsimta beigām, 19. gadsimta sākumu. Tāpat, zinot tos īpašumus, kas viņiem ir piederējuši, nu, būtu muļķīgi, ja es būtu atteicies kaut kādā veidā un mainījis uzvārdu...

Bet lai tas paliek uz Švecovas kundzes sirdsapziņas, jo, es zinu, šo versiju savā laikā izplatīja Krievijas drošības dienesti un to uzķer cilvēki, kas ir bijuši saistīti ar VDK. Savā laikā bija tāds laikraksts Segodņa, kur, mēs zinām, 80 procenti...

Sēdes vadītāja. Paldies, Kiršteina kungs, laiks beidzies.

Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Lūdzu!

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Kiršteina kunga kritika un aizdomas ir vērstas pret nodibinājumu “Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds” un īpaši - pret fonda valdes locekļiem.

Es gribētu atgādināt, ka fondam jeb nodibinājumam pēc definējuma nav patieso labuma guvēju. Fonds ir izveidots tieši kā naudas maks, kurā iesniegtie līdzekļi tiek izmantoti projektu finansēšanai, un cits uzdevums - to visu... nodrošināt šo līdzekļu labprātīgu un godīgu izmantošanu. Tas ir pavisam cits stāsts. Tas nav saistīts ar šo konkrēto priekšlikumu. Un vēl mazāk šīs aizdomas ir saistītas ar nodibinājuma valdes locekļiem.

Kā es jau teicu, nodibinājumā patiesā labuma guvēja nevar būt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Reflektējot uz izskanējušajām ziņām par informāciju par reputāciju, gribu vērst kolēģu uzmanību arī uz faktu, ka, teiksim, ar organizēto noziedzību saistītais Sparāna kungs bija ilgus gadus gan sadarbības partneris, gan arī kolēģis mūsu Juridiskās komisijas vadītājam un Jaunās konservatīvās partijas frakcijas līderim. Nu, jāsaka, laikam Saeimai pašai, deputātiem, un valdošās koalīcijas politiķiem ir, par ko padomāt un paskatīties spogulī.

Kad kolēģi skatās citiem acīs, tad būtu vērts arī paskatīties, kā valdošās koalīcijas politiķi sadarbojas ar... tajā skaitā ar Krievijas organizēto noziedzību un tās pārstāvjiem gan Latvijā, gan arī blakus Latvijai.

Esam uzmanīgi savos secinājumos un vērtējumos un novērtējam arī to, ko paši darām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu ar lūgumu turēties vairāk pie priekšlikuma būtības.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs!

M. Bondars. Jums taisnība, sēdes vadītājas kundze, ka pēc būtības būtu ideāli, ja runātu par priekšlikuma būtību, kas ir par to, kam tiek šie līdzekļi pārskaitīti un kur šie līdzekļi tiks glabāti. Es gribu teikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tik personiski patiešām, debatējot šo jautājumu, tas neaizgāja... šie jautājumi. Vēlos tikai teikt, ka piekrītu Dombravas kungam, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav perfekta. Bet īsumā - 22. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 17, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 23. - kolēģa Viktora Valaiņa priekšlikums. Faktiski paredz naudas sadalījumu pēc reģionālā principa. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 24. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums par 6. pantu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 25. - deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Arī par 6. pantu. Komisijā arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, man jāatvainojas. Es saprotu, ka mēs nevaram laikam vairs atgriezties pie 24. priekšlikuma, bet tiešām nebija iespējas nospiest “Pieteikšanās debatēm”.

Neatkarīgi no tā es tomēr vēlētos runāt, nu, nosacīti, par 24. un 25. priekšlikumu, kuri tomēr ir ļoti būtiski un visaptveroši. Tātad pirmais punkts, ko mēs bijām piedāvājuši attiecībā uz šī panta precizēšanu, bija, ka šie līdzekļi būtu virzāmi visu Latvijas totalitāro režīmu upuru piemiņas saglabāšanai, tostarp apbedījumu piemiņas vietu un memoriālu labiekārtošanai. Likumprojekta iesniedzēji šādus priekšlikumus nepiedāvāja, ka šie līdzekļi būtu izmantojami šādam mērķim.

Tāpat arī mēs piedāvājām, ka šie līdzekļi būtu novirzāmi genocīdam un holokaustam pakļauto Latvijā dzīvojošo tautu kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, kā arī vēstures izpētei, kura ir saistīta... ar šo tautu vēsturi. Arī šādu lietu priekšlikuma iesniedzēji nepiedāvāja.

Tāpat mēs piedāvājām, ka šie līdzekļi būtu novirzāmi ne tikai atsevišķiem muzejiem, kas ir “Ebreji Latvijā”, Žaņa Lipkes memoriāls un tamlīdzīgi, bet arī Latvijas Okupācijas muzejam. Faktiski nav skaidrs, kāpēc likumprojekta iesniedzēji Latvijas Okupācijas muzeju ir svītrojuši no šī uzskaitījuma, ņemot vērā, ka tas ir centrālais muzejs, kuru apmeklē visi ārvalstu diplomātiskie pārstāvji un kur ļoti būtiska ekspozīcijas daļa ir veltīta arī pret Latvijas ebrejiem īstenotajam holokaustam.

Vēl pie priekšlikumiem mēs bijām piedāvājuši, ka šie līdzekļi būtu veltāmi dokumentālo un mākslas filmu uzņemšanai, literāro darbu publicēšanai par nacistiskā un komunistiskā režīma noziegumiem Latvijas teritorijā,  tāpat arī latviešu, ebreju un čigānu (romu) biedrību īpašumu apsaimniekošanai.

Ja skatāmies Nemiro kunga priekšlikumus, tad arī tur ir teikts plašāk, ka šie līdzekļi būtu izmantojami ne tikai ebreju, bet romu, baltkrievu, vācu, poļu un latviešu kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai.

Es, kolēģi, tiešām aicinātu atgriezties atpakaļ pie 24. priekšlikuma, bet, ja tas nav iespējams, tad, kā minimums, atbalstīt šo, 25., priekšlikumu.

Šobrīd tas uzskaitījums, kas ir no likumprojekta iesniedzēju puses, nav pilnīgs, nav precīzs, nav nekādi arī saprotama argumentācija, kāpēc komisijā tika noraidīts piedāvājums papildināt šo sarakstu, piemēram, ar Latvijas Okupācijas muzeju. Nu, neizskanēja neviens arguments. Ceru, ka vismaz kāds no Jaunās konservatīvās partijas vai, piemēram, JAUNĀS VIENOTĪBAS, kuriem ir aktīva saikne ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, pieteiksies debatēs un pateiks, kāpēc Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija, kas ir veltīta Latvijā notikušajam holokaustam, nav pietiekami nozīmīga, lai šos finanšu līdzekļus tur varētu novirzīt. Tāpat arī - kāpēc šie līdzekļi nav novirzāmi dažādu piemiņas vietu, memoriālu sakārtošanai un uzturēšanai. Es tiešām gribētu dzirdēt šos argumentus, kāpēc ir noraidīts 24. priekšlikums un kāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā noraidīts arī 25. priekšlikums.

Es aicinu tos atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates pie 25. priekšlikuma.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā sēdes vadītāja! Tātad vēlreiz tiem, kas varbūt nav lasījuši priekšlikumus, es atgādināšu, par ko tad ir priekšlikuma būtība.

Tātad būtība ir par to, ka no valsts budžeta piešķirto līdzekļu izmantošanas mērķi būtu paplašināmi un šajā gadījumā pirmām kārtām būtu jārunā par budžeta līdzekļu izlietošanu Latvijas kopienu pasākumu un projektu īstenošanai Latvijā. Tātad šo pasākumu kopums arī manā priekšlikumā tiek uzskaitīts, bet ne tikai ebreju, arī romu, baltkrievu, vācu, poļu un latviešu kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai. Tas ir viens.

Otrs. Protams, arī šie fonda līdzekļi būtu izlietojami labdarībai, veselības aprūpei, zinātnei, kultūrai, reliģijai, izglītībai, sportam un citām tādām būtiskām sadaļām, kas būtu tieši saistāmi ar labo gribu, kas šīm kopienām tad ļautu gan uzturēt savu vēsturisko mantojumu, gan arī kopienu mērķus kaut kādā veidā tiešām sasaistīt ar tiem līdzekļiem, kas ir paredzēti.

Vēlreiz gribu teikt, ka līdzekļu apmēru, kas ir paredzēts ebreju kopienai, šajā priekšlikumā mēs neaiztiekam, bet mēs noteikti runājam par plašāku kopienu interesēm un, godīgi sakot, arī vajadzībām - ne tikai ebreju, bet romu, baltkrievu, vācu, poļu un, protams, arī latviešu. Tas ir ļoti būtiski tamdēļ, ka priekšlikums uzreiz iezīmē mērķus. Jau iepriekš deputāti runāja par bažām, ja līdzekļi varbūt pārsteidzīgi vai neapzināti nepareizi tiek izlietoti un rada tiesiskas konsekvences, līdz ar to arī, iespējams, negatīvu ēnu, kā šie līdzekļi tiek izlietoti.

Tāpēc šajā gadījumā priekšlikumā ir jau ierakstītas muzeju programmas, konkrēti: atbalstīt muzeju “Ebreji Latvijā”, Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzeju, Žaņa Lipkes memoriālu. Un tas ir ļoti būtiski, bet vēlreiz - tātad ne tikai par šo, bet arī plašākā kontekstā attiecībā uz tiem virzieniem un pasākumiem, kas ir tieši saistīti. Kam tad vēl tā labā griba būtu paredzēta, ja ne konkrētiem mērķiem. Tas nav kaut kāds atlīdzinājums, kuru pēc tam ļoti šaurs loks savāc sev. Nu, tā tas noteikti nevar būt izdarāms, ja mēs runājam par valsts budžeta līdzekļiem.

Tāpēc, manuprāt, kolēģi, šis priekšlikums tiešām varbūt nav pilnībā precīzs no tā viedokļa, ka te nav aptvertas visas vajadzības un visas grupas vai kopienas, bet uz trešo lasījumu mēs priekšlikumu varam precizēt un paplašināt, un galu galā es jau vairākas reizes esmu šajās debatēs runājis par to, ka mums vajadzētu šo vēstures lappusi gan atvērt, gan arī taisnīgi aizvērt. Eksperti ir spējīgi sniegt attiecīgu pamatojumu līdzekļu apmēram, kā arī izmantošanas mērķiem.

Tāpēc lūdzu, kolēģi, tiešām atbalstīt, un tas ir tas brīdis, kad mēs varam diezgan drosmīgi, šobrīd pie šī likumprojekta strādājot, to izdarīt. Ja gadījumā tas atkal netiks atbalstīts, kā, nelolojot ilūzijas, es prognozēju, tad neapšaubāmi mums būs jāatgriežas atkal pie vēl viena labas gribas atlīdzinājuma likumprojekta, kurā mēs runāsim par plašāku loku ar tām personām, tām grupām, par kurām mums atkal nāksies runāt. Šī ir iespēja to izdarīt šobrīd, tagad un tūlīt. Ja ne, tad es aicinu vēlreiz visas kopienas vērsties kaut vai pie manis kā pie deputāta vai pie citiem deputātiem - izveidot attiecīgu grupu. Pie tā mēs arī strādāsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam. Lūdzu!

R. Jansons (NA).

Es aicinātu atbalstīt deputāta Nemiro priekšlikumu. Muzejs “Ebreji Latvijā”, Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejs un Žaņa Lipkes memoriāls, cerams, līdzekļus dabūs, ja arī netiks atbalstīts šis priekšlikums. Cerams, ka visa nauda neaizplūdīs uz “Rietumu Banku” vai uz kādu citu līdzīgu banku. Taču, uz trešo lasījumu papildinot Nemiro priekšlikumu, tajā noteikti būtu iekļaujams arī “Romu kultūras centra” romu muzejs, kurš jau tagad stāsta par genocīdu, kas bija vērsts pret romiem. Papildu finansējums šim muzejam būtu nepieciešams, lai tas kļūtu par akreditētu muzeju. Tas nozīmē, ka tā krājums tiktu uzskaitīts, ietilptu Nacionālajā muzeju krājumā un būtu sistemātiska, regulāra pētniecība, nevis tikai atsevišķi pētniecības momenti.

Līdz ar to aicinu atbalstīt Nemiro kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Diemžēl tagad tika noraidīts 22. - Nacionālās apvienības priekšlikums par to, ka svītrot 5. pantu, jo tur minētais plāns nepārstāv visas ebreju organizācijas, bet tikai vienu kopienu. Kā jau es teicu, pants nepārstāv, piemēram, biedrību “ŠAMIR” nekādā veidā un vēl citas, kas varētu būt.

25. priekšlikums, tāpat kā 24., uz kuru... es spiedu, bet nez kāpēc nepaguvu pieteikties (un te, izrādās, arī citi ir gribējuši debatēt pie 24.). Tātad 25. priekšlikums mums jebkurā gadījumā ir jāatbalsta. Protams, pie viena es gribu pateikt, ka 24. ... Tie ir līdzīgi, tas bija drusciņ plašāks, te trūkst Latvijas Okupācijas muzeja.

Kāpēc es gribu uzsvērt tieši Latvijas Okupācijas muzeja nozīmi? Latvijas Okupācijas muzejs ir tāds kā muzeju muzejs. Tas ir muzejs, kas apvieno visus Latvijas pilsoņus. Tas ir iekļauts valsts protokola procedūru sastāvā, teiksim, dažādu delegāciju iepazīstināšanai ar situāciju Latvijā, un sevišķi jaunākās paaudzes politiķiem, kas ir auguši Rietumos, ir liels brīnums par daudz ko, ko viņi Latvijā uzzina. Diemžēl, tāpat kā Latvijā mainās politiskās partijas un mainās deputāti, tā visu laiku ik pēc dažiem gadiem notiek nomaiņa arī Rietumu parlamentos, valdībās, un cilvēkiem, kas ierodas vizītē Latvijā, no jauna un no jauna būtu jāiepazīstas ar situāciju, kāda pie mums ir bijusi. Protams, ierobežota laika dēļ nevar apstaigāt visus Latvijas muzejus, tāpēc Latvijas Okupācijas muzejs jebkurā gadījumā ir jāiekļauj.

Bet kopumā šis Nemiro kunga priekšlikums, tāpat kā iepriekšējais, 24., priekšlikums, faktiski uzsver to, ko mēs iepriekš esam šeit teikuši, -virsvērtība jeb galvenā ideja ir piemiņas saglabāšana. Protams, lielākā daļa līdzekļu ir jāpiešķir muzejiem, pieminekļiem, memoriāliem; nav pārāk jāsadrumstalo.

Tā kā mēs noraidījām 22. priekšlikumu, tad, lai netiktu subjektīvi sadalīti šie līdzekļi un piešķirti dažādām citām vajadzībām (un esošā likumdošana Latvijā, kā jau es teicu, neaizliedz, piemēram, fondam aizdot naudu, kam ļoti vajag), bet... Šinī gadījumā, pieņemot un nobalsojot par šo priekšlikumu, tomēr tiek precizēts, kam šie līdzekļi tiek novirzīti. Jebkurā gadījumā, protams, ir iespēja papildināt likumprojektu uz nākamo lasījumu.

Aicinu atbalstīt. Būtu ļoti dīvaini, ja mēs vispār neatbalstītu šo priekšlikumu. Tad mēs it kā esam gatavi piešķirt 40 miljonus, nenosakot precīzi, kā tā nauda tiek izlietota. Šeit tas ir daudz labāk precizēts.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs!

M. Bondars. Debatējot par 25. priekšlikumu, izskanēja doma, ka Latvijas Okupācijas muzejs būtu atstāts ārpus iespējas saņemt līdzekļus, bet varu jums teikt, ka ir 32. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš iekļauj Latvijas Okupācijas muzeju. Tā ka, ja jūs atbalstīsiet 32. priekšlikumu, tad būs viss kārtībā, bet 25. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputāta Nemiro priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 16, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 26. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Tas ir saistīts ar budžeta izmantošanas mērķiem, un tur atkal ir minēti plānošanas reģioni, kurus mēs iepriekšējos priekšlikumos esam noraidījuši. Tāpēc 26. priekšlikums netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 27. - deputāta Edvīna Šnores priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 28. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 28. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 30. - deputāta Edvīna Šnores priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 32. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Par to jau es minēju. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates. Bet...

Jansona kungs, jums ar vienu minūti nepietiks, tā ir...

R. Jansons (NA).

Tad nākamajā sesijā.

Sēdes vadītāja. Tad nākamajā.

Paldies.

Kolēģi, ir laiks pārtraukumam. Debates tiek pārtrauktas... uz pārtraukumu.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija ir noslēgusies.

Atsāksim darbu pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Turpinām Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 6. janvāra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums”.

Esam nonākuši pie 32. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegtā priekšlikuma. Komisijas vārdā Bondara kungs par priekšlikumu jau ir ziņojis.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Esmu patiesi gandarīts, ka, pateicoties deputātam Edvīnam Šnorem, šajā komisijas priekšlikumā ir iekļauts arī Latvijas Okupācijas muzejs. Latvijas Okupācijas muzejs kā privātais muzejs nupat ir ievācies rekonstruētajā ēkā Rīgā, Latviešu strēlnieku laukumā. Pavasarī vasarā tiks atklāta jaunā ekspozīcija, kurā okupācijas vēstures kontekstā tiks stāstīts arī par holokaustu pret ebrejiem.

Saeimā ir deputātu grupa Okupācijas muzeja atbalstam, diemžēl tā skaitās tikai formāli, neviena iniciatīva no šīs grupas nav nākusi, arī - iniciatīva iekļaut Latvijas Okupācijas muzeju šajā likumprojektā.

Līdz ar to es aicinu grupas dalībniekus deputātus tomēr atbalstīt vismaz šo komisijas priekšlikumu, lai Latvijas Okupācijas muzejs varētu stāstīt gan par holokaustu pret ebrejiem, gan par genocīdu pret latviešiem, gan par romu genocīdu un citām represijām, kuras notika Latvijas okupācijas periodā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos tikai teikt to, ka 32. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums tika komisijā atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 52, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 33. - deputāta Edvīna Šnores priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Deputāts Edvīns Šnore ir pieteicies debatēt. Lūdzu!

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šī likumprojekta iesniedzēji vēlas, lai valsts dotu naudu vienas etniskas kopienas veselības aprūpei šodien, tātad 80 gadus pēc Otrā pasaules kara.

Jau debatēs šī likumprojekta pirmajā lasījumā es minēju, ka tas būs ārkārtīgi netaisnīgi attiecībā uz visiem pārējiem sabiedrības locekļiem. Un toreiz man teica, ka būs otrais lasījums un tad varēs iesniegt savus priekšlikumus; ka, iespējams, kaut kādas normas tiešām ir strīdīgas un tās varēs izmainīt. Es šo priekšlikumu tagad esmu iesniedzis. Vēl bez manis par šo tēmu iesniedza priekšlikumu arī Saeimas Juridiskais birojs, kurš aicināja pilnībā izslēgt no šī likumprojekta normu par veselības aprūpi, jo, nu, kā saka, tiešām īsti solīdi jau tas laikam nebūs.

Lūk, mans priekšlikums savukārt ir par to, ka, ja nu reiz ir minēta šī veselības aprūpe, tad tā būtu attiecināma tikai uz tiem, kuri ir cietuši holokaustā. Tā to, starp citu, paredz arī Terezīnas deklarācija. Nu, bet komisijā izrādījās... un man jau bija tādas aizdomas, ka droši vien tad tas tā izrādīsies... Krupņikova kungam īsti nederēja šāds formulējums, jo esot tur sava slimnīciņa un tā... un, kā saka, vajagot visu tomēr attiecināt uz visiem, tai skaitā iesniedzējiem, kas piederīgi šai etniskajai kopienai. Rezultātā Saeimas Juridiskais birojs uzreiz atsauca savu priekšlikumu un manu priekšlikumu komisijā noraidīja.

Šajā gadījumā es gribu teikt, ka, ja arī tagad Saeimā noraidīs šo priekšlikumu, tad tas būs slikti divu galveno iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tas būs precedents, likumā formulēts un ietverts precedents, ka viena etniska grupa tiek prioritizēta veselības aprūpes saņemšanā.

Un otrs - nu tīri praktiski... Proti, šajā likumprojektā ir runa arī par saliedētību un kaut ko tamlīdzīgu. Katrs pats jau var apmēram saprast, kā šāda norma atsauksies uz sabiedrības saliedētību.

Iedomāsimies, teiksim, daudzdzīvokļu māju kaut kur Rīgā. Divi blakus esoši dzīvokļi - blakus viens otram dzīvo divi seniori, kuriem ir problēmas ar veselību un pensija ir maza. Un šādā situācijā vienam ir “zaļais koridors”, viss par velti, bez rindas un tā tālāk, bet otram, kā saka, viss kā parastiem cilvēkiem - rindas, pieraksts, dārgi un tā tālāk. Lūk! Un kāpēc tas tā? Nu tāpēc, ka tas otrs piederīgs, tā sakot, etniskai grupai, kura nav prioritizēta.

Es domāju, ir pilnīgi skaidrs, kāds mikroklimats tur drīz veidosies un kādu ietekmi tas viss kopumā atstās uz sabiedrību. Ir pilnīgi skaidrs, ka šis likumprojekts pašreizējā redakcijā... Ja šis likums tiks pieņemts, tas nevis veicinās saliedētību, bet, tieši otrādi, vairos neiecietību cilvēku starpā Latvijā.

Un tāpēc es aicinu šādu situāciju tiešām neradīt un padomāt par sabiedrības interesēm kopumā, plašākā kontekstā, izvērtēt šī lēmuma sekas un aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Deputāts Edvīns Šnore jau norādīja uz šo absurdu un netaisnību, kas veidosies, ja netiks atbalstīts šis viņa priekšlikums.

Mums Saeimā ir bijušas diskusijas, piemēram, par to, vai sniegt veselības aprūpes pakalpojumus personām, kuras nav vakcinējušās pret kovida vīrusu, un ir izskanējuši argumenti, ka tā būtu sabiedrības šķirošana - noteikt, kuriem tad tiek sniegti veselības aprūpes pakalpojumi un kuriem netiek sniegti. Šeit nu atkal... Tur Judina kungs laikam ir aizmidzis savā krēslā... Šī ir izteikta diskriminācija pēc etniskās pazīmes. Tas nozīmē, ka nevis personām, kuras tiešām objektīvi ir cietušas represijās, bet vienkārši pēc etniskās pazīmes tiks nodrošināta veselības aprūpe. Tā teikt, ja jūs esat ebrejs, lūdzu, nāciet un saņemiet šo apmaksāto veselības aprūpi. Esat latvietis, krievs, baltkrievs? Nē, nē, ejiet projām, jums nepienākas šāda - apmaksātā - veselības aprūpe.

Nu es saprotu, ka kolēģi no “Attīstībai/Par!” cer, ka tajā brīdī, kad viņi klauvēsies pie durvīm, tad viņiem teiks: “Nu, jūs taču esat atbalstījusi šo likumprojektu. Tas nekas, ka jūs neesat ebreji, - jums iedosim caurlaidi, varēsiet iešmaukt tāpat iekšā, saņemot šo apmaksāto veselības aprūpi!”

Bet, es domāju, jūs visi apzināties, ka tas ir absurds. Absurds - veidot veselības aprūpi pēc etniskās pazīmes. Iedomājieties, kāda būtu reakcija, ja kāds politiskais spēks piedāvātu, ka valsts apmaksāta veselības aprūpe turpmāk tiek nodrošināta, piemēram, tikai etniskajiem latviešiem, bet visiem pārējiem tā netiek nodrošināta. Varbūt tad arī uz šādu risinājumu jūs gribat iet? Nu, nez vai tur Judina kungs gan uzreiz atmodīsies no savas dziļās snaudas...

Aicinu atbalstīt deputāta Edvīna Šnores priekšlikumu un neveidot absurdas normas mūsu likumdošanā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates tiek slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. 33. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - deputāta Edvīna Šnores iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 14, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš pēc būtības ir redakcionāls. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Debatēt deputāti nav pieteikušies. Priekšlikumu Saeima atbalsta.

M. Bondars. 35. - deputāta Edvīna Šnores priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Tātad - ko paredz mans priekšlikums? Tas paredz, ka daļa no šiem 40 miljoniem tiktu novirzīta Latvijas teritorijā esošo holokausta memoriālo vietu uzturēšanai un apsaimniekošanai.

Latvijas teritorijā ir 256 šādas holokausta piemiņas vietas. Pašreiz tās uztur Latvijas valsts vai pašvaldības. Un, manuprāt, būtu tikai loģiski, ja tagad, kad Latvijas valsts grasās maksāt 40 miljonus holokaustā nogalināto mantas kompensācijai, daļa no šīs naudas tiktu izlietota arī šo upuru piemiņas vietām.

Un, kad es iesniedzu šo priekšlikumu, tad man likās, ka to jau nu gan droši vien atbalstīs. Bet - nē! Arī to komisijā noraidīja, un iesniedzēji un ebreju kopiena neizrādīja īpašu vēlmi tērēt šos 40 miljonus holokausta piemiņas vietu uzturēšanai Latvijā.

Kolēģi! Es šajā gadījumā gribētu tiešām vērst uzmanību uz pašu ideju... Tātad, saprotiet, situācija ir šāda. Iesniedzēji ir gadiem pa arhīviem meklējuši, kas piederēja šiem cilvēkiem, kurus nošāva Rumbulā vai citur, atraduši, smalku sarakstu sastādījuši, sarēķinājuši, cik tas viss kopā maksā, un tagad ir piestādījuši rēķinu Latvijas valstij vairāku miljonu - 40 miljonu - apmērā un prasa, lai nu Latvijas valsts tagad kompensē nošauto ebreju īpašumus. Taču, kad iesniedz priekšlikumu, ka varbūt daļu no šīs naudas varētu arī ziedot to cilvēku piemiņai, kuru mantu tagad dala, - ka varētu to ziedot viņu kapiem un memoriāliem, - nē! Nevienu kapeiku nedos. Tur - vienalga... Tur, kā saka, lai Latvijas valsts vai pašvaldības... Vārdu sakot - “tieciet paši galā, mēs neko nedosim”.

Manuprāt, šī ir ārkārtīgi spilgta ilustrācija tam savtīgumam un tai amoralitātei, kas faktiski raksturo visu šodienas pasākumu. Nu ko mēs redzam? Mēs redzam, ka izmanto holokaustu, izmanto nošauto cilvēku piemiņu, lai tiktu pie viņu mantas, bet viņu kapu un memoriālu uzturēšanai nedos pilnīgi neko. Tas ir vienkārši nožēlojami. Nožēlojami!

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Mēs atceramies budžeta pieņemšanas procesu, kas bija vēl pavisam nesen, - tad bija no Cēsīm ieradušies politiski represētie, kuri pie mums nāca burtiski ar pastieptu roku, lūdzot piešķirt tiem finansējumu, lai tie varētu pabeigt politiski represēto piemiņas vietas izveidi Amatas stacijā.

Deputāta Edvīna Šnores priekšlikums varētu būt pat krietni plašāks, es teiktu, - Latvijas teritorijā esošo holokausta memoriālu un komunistiskā genocīda memoriālo vietu uzturēšanai un apsaimniekošanai, jo... atgādināšu - likumprojekta sākumā... Te tiek prasīts atlīdzināt atņemtos nekustamos īpašumus, kurus atņēma PSRS okupācijas vara, nevis nacistiskā Vācija.

Un, piemēram, ir jautājums par Torņakalnā esošo piemiņas vietu - vai tā ir tikai kaut kāda unikāla etnisko latviešu piemiņas vieta vai tomēr visiem represijās cietušajiem Latvijas pilsoņiem, tostarp tiem, kuri bija ebreji pēc tautības?

Es pievienojos deputāta Edvīna Šnores teiktajam, ka tas ir tiešām absurds, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pagaidām nav atbalstījusi šo priekšlikumu, kas paredz naudas līdzekļus novirzīt piemiņas vietu sakārtošanai personām, kuras ir cietušas holokaustā. Jā, tur nav runa par plašāku formulējumu, kā es izteicos; tur ir runa tikai par Latvijas teritorijā esošo holokausta memoriālo vietu uzturēšanu un apsaimniekošanu.

Es saprotu - ja šis finansējums ietu caur kādu valsts institūciju, tad, visticamāk, šādam mērķim noteikti atrastos vieta likumā. Bet, ņemot vērā, ka tas iet caur šauras grupiņas nodibinājumu, kur... man šķiet, Pimenova kungs debatēs izteicās, ka tur nevar būt patieso labuma guvēju. Bet tur ir patiesie labuma guvēji. Nu atveriet Uzņēmumu reģistra datus vai “Lursoft” datus un jūs redzēsiet, ka tur ir norādīti trīs patiesie labuma guvēji, par ko mēs jau iepriekš runājām.

Un acīmredzot šiem kungiem absolūti nerūp rūpēties par holokausta piemiņas vietām, par to cilvēku piemiņas saglabāšanu, uz kā rēķina viņi cenšas šobrīd no Latvijas valsts iegūt 40 miljonus, kurus viņi varēs apsaimniekot. Tas ir, es teiktu, skumīgi un noziedzīgi, ja šī norma tā arī paliks nemainīta.

Protams, var politiskās vienošanās bīdīt uz priekšu, visu ignorēt, bet, es domāju, te ir tāds cilvēcīgais faktors, kuru, es domāju, sabiedrība ļoti ilgi atcerēsies, - ka aizsegā... attiecībā uz represijās cietušajiem... faktiski tā nauda tiek savākta no veiklu darboņu puses, kuriem nerūp mirušo piemiņa.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates tiek slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlētos tikai citēt Dombravas kungu, debatējot pie 35. priekšlikuma, ka... tas komisijā netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - deputāta Edvīna Šnores iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 12, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 36. - deputāta Edvīna Šnores priekšlikums. Tas ir saistīts ar saņēmēju loka paplašināšanu. Arī tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir pieprasīts balsojums par 36. - deputāta Edvīna Šnores iesniegto priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - deputāta Edvīna Šnores iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 12, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 37. - deputāta Edvīna Šnores priekšlikums. Arī tas ir saistīts ar saņēmēju loka plašināšanu. Arī tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par 37. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - deputāta Edvīna Šnores iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 11, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 38. - deputāta Edvīna Šnores priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Šis priekšlikums ir par to, lai līdzekļi netiek izmantoti nacistiskās Vācijas un PSRS represīvo iestāžu bijušo darbinieku un aģentu veselības aprūpei. Tas ir tādēļ, lai nerastos tāda situācija, ka naudas kompensāciju par totalitāro režīmu upuru mantu saņemtu tie, kuri, piemēram, piedalījās pie šīs mantas atņemšanas vai sadarbojās ar iestādēm, kuras īstenoja šo totalitāro režīmu teroru.

Kāpēc es iesniedzu šo priekšlikumu? Tāpēc, ka... kā mēs zinām, viena no aktīvākajām šīs lietas bīdītājām ir ebreju kopienas izpilddirektore, cik es saprotu, laikam jau bijusī, - Gita Umanovska, kuras vārds ir arī šo čekas aģentu sarakstā. Un čeka, kā mēs zinām, un PSRS režīms 1940. gadā tieši šīs mājas, par kurām mēs te tagad runājam, atņēma. Un tagad cilvēks, kas sadarbojās ar čeku, piemēram, piesakās, lai valsts finansē viņam veselības aprūpi. Un turklāt dara to, kā saka, no upuru naudas.

Manuprāt, te ir milzīgas ētiskas problēmas, par kurām jau ir arī ne vienreiz vien runāts, un es to uzsvēru arī komisijas sēdē, bet... Krupņikova kungam, iesniedzēju pārstāvim... nu, viņš tur nekādas lielas problēmas nesaskatīja... ka viss esot normāli un visi jau tur ar čeku laikam ir sadarbojušies, un, kā saka, nekādas problēmas viņiem nav.

Es domāju, ka šāda lieta arī, protams, būtu pilnīgi nepieņemama un netaisnīga, un amorāla.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates tiek slēgtas.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka 38. - deputāta Šnores priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - deputāta Edvīna Šnores iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 14, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 39. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Tas skar jau 7. pantu. Komisijā tas arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par priekšlikumu. Nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 11, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 40. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Arī tas skar 7. pantu, un tas ir pārskats par piešķirto līdzekļu izmantošanu. Viņš atkal piemin, teiksim, plānošanas reģionus... Nu, plānošanas reģionus jau... mēs noraidījām iepriekš. Arī 40. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 7, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 41. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas skar 8. pantu. Tātad ir runa par valsts uzraudzību par piešķirto līdzekļu izmantošanu. Arī šis, 41., priekšlikums netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Komisijā, izskatot 8. pantu, varēja secināt, ka valsts uzraudzība, vismaz sākotnēji piedāvātā valsts uzraudzība, faktiski nebūs nekāda attiecībā uz... par šo piešķirto līdzekļu izmantošanu. Tur darbību īsteno šie trīs valdes locekļi, kas ir šajā restitūcijas fondā kopā ar starptautisko organizāciju piesaistītiem pārstāvjiem, kas pat nebūs Latvijas ebreju kopienu pārstāvji. Un tad nu tikai tādā... savā ziņā novērotāja statusā tiks pieaicināts viens Finanšu ministrijas pārstāvis, kuram nebūs īsti nekādas lemšanas par līdzekļu izlietošanu.

Nacionālā apvienība savā priekšlikumā savukārt piedāvā izveidot īpašu padomi, komisiju, kurā tad tiktu iekļauti:

Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvis,

Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvis,

Latvijas Čigānu nacionālās kultūras biedrības pārstāvis,

Rīgas Latviešu biedrības pārstāvis,

biedrības “ŠAMIR” (kuriem ir ass konflikts ar šīm tā saucamajām organizācijām, kas it kā pārstāv visus Latvijas ebrejus) pārstāvis,

Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvis,

Tieslietu ministrijas, Kultūras ministrijas, kā arī Finanšu ministrijas nozīmēts pārstāvis.

Ar šādu plašu pārstāvniecību būtu iespēja nodrošināt caurspīdīgumu, caurskatāmību attiecībā uz pieņemtajiem lēmumiem par fonda līdzekļu tālāko izmantošanu, kā arī tiktu novērstas jebkuras bažas, kas ir izskanējušas par to, ka varētu veidoties kaut kādas konfliktsituācijas pat Latvijas ebreju kopienas biedrību starpā.

Tāpat arī tiktu iekļauta - un to es vēlos īpaši akcentēt - Latvijas Politiski represēto apvienība, kura komisijā atbalstīja šādu konceptuālu piedāvājumu, ka... arī viņi uzskata, ka... Tā ir, tā teikt, Latvijā, es teiktu, vadošā organizācija, kura pārstāv visus Latvijas... politiski represētos neatkarīgi no tautības, tostarp arī Latvijā dzīvojošos ebrejus, kuri ir cietuši vai nu nacistiskās Vācijas, vai komunistiskā režīma īstenotajos noziegumos.

Es tiešām aicinu kolēģus... Es zinu, ka, piemēram, frakcijā JAUNĀ VIENOTĪBA tagad ir atgriezies deputāts Kārlis Šadurskis, kurš regulāri apmeklēja Latvijas Politiski represēto apvienības pasākumus, salidojumus un tamlīdzīgi. Ir vairāki kolēģi no Jaunās konservatīvās partijas, kuri arī bieži vien rēķinās ar politiski represēto atbalstu.

Šī būtu tā īstā vieta, kur mēs pateiktu, ka Latvijas Politiski represēto apvienība arī būtu viena no šīm organizācijām, kurai būtu jāpiedalās un jālemj par šo līdzekļu izlietošanu.

Es neredzu argumentus, kāpēc mums būtu jāuztic 40 miljoni eiro nodibinājumam, kur kopā ar kaut kādām no ārvalstīm pieaicinātām personām lems par šo 40 miljonu izlietojumu. Es tur tik tiešām neredzu pamatojumu, tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kur ir piedāvāts šo uzskaitījumu paplašināt ar biedrību “ŠAMIR”, ar Latvijas Politiski represēto apvienību, ar Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvjiem. Šo sarakstu var precizēt vēl trešajā lasījumā, bet tā ir tāda konceptuāla izšķiršanās, kur es tiešām aicinātu šobrīd balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos tikai teikt, ka Latvijas Politiski represēto apvienība, ja nemaldos, komisijas sēdē īpaši neizteica vēlmi jeb, precīzāk sakot, nevēlējās būt šāda veida uzraudzības padomē. 41. priekšlikums kopumā komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 15, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Nākamais - 42. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī skar 8. pantu, arī par valsts uzraudzību attiecībā uz piešķirto līdzekļu izlietojumu. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam.

M. Bondars. 43. - mūsu kolēģa Edvīna Šnores priekšlikums. Arī skar 8. pantu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 45. - mūsu kolēģa Edvīna Šnores priekšlikums. Arī skar 8. panta 4. apakšpunktu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par priekšlikumu.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Tā kā jau tika noraidīta vesela rinda priekšlikumu saistībā ar to, kā tad vajadzētu lemt par finanšu līdzekļu sadalījumu, es saprotu, ka pat šis necilais priekšlikums nepieļauj, ka pie šī procesa kāds varētu stāvēt klāt. Tātad ne Latvijas politiski represētie, kurā... šajā organizācijā ir ietverti visi represētie, ne tikai atsevišķi izredzētie... ne Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvji, kas arī pārstāv, kā es saprotu, Latvijas pilsoņus, nevis vienu atsevišķu grupu, - viņi nav vēlami. Un kāpēc viņi nav vēlami? Tāpēc, ka dažādu muzeju vai organizāciju uzskaitījums jau nenosaka naudas sadalījuma proporcijas.

Likums jau nebija iecerēts, lai sadalītu vienādi naudu, piemēram, starp biedrību “ŠAMIR” un ebreju kopienu. Likums jau bija... tas vispār nepieminēja tādu biedrību “ŠAMIR”, starp citu, bet tas bija iecerēts... Tagad, protams, uz otro lasījumu, tikpat labi tas naudas sadalījums var būt, piemēram, tāds: 95 procenti vienai organizācijai, kas saucas “Latvijas Ebreju kopiena”, un pieci procenti, piemēram, biedrībai “ŠAMIR” ar tās muzejiem, tāpēc nav vēlami nekādi citi, teiksim, no malas esoši cilvēki, kas kaut kādā veidā varētu šos līdzekļus dalīt.

Kopumā mani mulsina viena lieta. Skaidri zinot, ka šis likums ir pretrunā ar Satversmi, jo tas turpmāk sadala iedzīvotājus Latvijas tautā un vienā atsevišķā kopienā, ko Satversme neparedz; skaidri zinot, ka šeit faktiski nekāda teikšana nebūs ebreju biedrībai “ŠAMIR”; skaidri zinot, ka šis likums nav ētisks, jo tas paredz Latvijas pilsoņiem, kuru piederīgie nogalināti okupācijas laikā, ar saviem nodokļiem finansēt tikai vienas etniskās grupas pārstāvjus... un tikai tāpēc, ka viņiem varbūt ir cita tautība, viņiem nekas nav paredzēts... tas ir absolūti neētiski un nemorāli. Un 350 tūkstoši Latvijai zudušo pilsoņu nav, protams, nekas, salīdzinot ar vienas etniskās grupas izredzētību. Tiek ignorētas arī Latvijas Republikas likumā ietvertās normas par labas reputācijas nepieciešamību, kas ir iestrādātas dažādos likumos, piemēram, mēs zinām, ka tur, kur ir nodokļi vai valsts nodokļu maksātāju nauda, valsts nauda, - bankās, komercsabiedrībās, apdrošināšanas sabiedrībās, dažādos fondos - visur parādās prasība, ka valdes locekļiem ir jābūt ar labu reputāciju.

Pārsteidz Valsts ieņēmumu dienestā strādājošās deputātes Švecovas teiktais, ka ar finansēm var brīvi rīkoties cilvēki, kas nav tiesāti. Mēs taču esam nomainījuši gan Latvijas Bankas prezidentu, gan piespieduši veselu rindu citu banku vadības pārstāvju aiziet vai atkāpties no amata, tāpēc ka viņi bijuši kaut kādā mērā saistīti ar zināmām naudas mahinācijām. Finanšu izlūkošanas dienests, teiksim, Finanšu policija, Valsts ieņēmumu dienests ir iesaldējis simtiem, ja ne tūkstošiem dažādu kontu tikai par aizdomām par naudas atmazgāšanu, par kaut kādām koruptīvām darbībām.

Mani ārkārtīgi pārsteidz, ka cilvēks, kas ir strādājis Valsts ieņēmumu dienestā, šeit mierīgi paziņo: kamēr nav bijusi tiesa, jūs varat strādāt. Tātad, ja ASV ir uzlikušas sankcijas cilvēkam, kura pārvaldītie naudas līdzekļi ir arestēti, un pie tam vairāki miljoni... bet mēs turpinām pārskaitīt naudu uz fondu, kura vadībā atrodas šāds cilvēks, kura daļa pārvaldīto līdzekļu jau ir arestēti. Kaut kas te nav tīrs.

Es nezinu, kas dzen balsot cilvēkus par šādu nelikumīgu un nemorālu likumu. Nu kaut kas tur slēpjas. Mums nav informācijas. Es saprotu, ka SASKAŅA sevišķi neuztraucas par padomju laikā pieņemtajām normām un likumiem, bet Latvijas Zemnieku savienības un Jaunās konservatīvās partijas deputāti, kas it kā nepakļaujas šai padomju propagandai un ievēro likumus, - kāpēc viņi atbalsta šo lietu?

Bet nu labi, es domāju, vēlētāji novērtēs šo balsojumu. Kopumā es aicinu balsot “pret” šo nelikumīgo un nemorālo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Es ļoti labi saprotu to motivāciju, kāpēc Kiršteina kungs ir tik aktīvs un iebilst kopumā pret šo likumprojektu un kāpēc mēģina novērst uzmanību uz citām pozīcijām un uz citiem priekšlikumiem. Bet, ja mēs runājam par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un vispār par finanšu kapitālo remontu kā tādu, tad kļūdas šajā remonta laikā jūs pats arī vairākkārt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs esat norādījis - par kļūdām, nepilnībām un par investoru novēršanos no Latvijas, no ienākšanas Latvijā vai aiziešanas no Latvijas, kuri varēja turpināt strādāt un kuri piederēja skandināvu kapitālam.

Un nevajag arī teikt par sankcijām, kas tiek vērstas pret konkrētiem cilvēkiem vai konkrētiem... tik vienkārši traktēt, tik vienkārši tulkot un arī manipulēt. Ja nekļūdos, arī “Re:Check” publicisti atzīmēja Kiršteina kunga izcilās spējas manipulēt ar faktoloģiju... manipulēt ar faktiem un interpretācijām. Tā ka no manas puses... protams, jūs ļoti cienu par tādu izkoptu mākslu daudzus gadus esot deputātam un politiķim. Man vēl būtu ļoti daudz, ko no jums mācīties, un es tāpat laikam nesasniegtu jūsu pieredzi.

Par VDK spējām, informācijas izplatīšanu man nav pieredzes... un saskarsme bija... es nebiju tajā laika periodā tik zinoša vai interesanta šim dienestam. Jūs, Kiršteina kungs, noteikti labāk zināt, kā darbojas VDK un kādas metodes un informācijas izplatīšanu piemēro.

Bet kopumā, atgriežoties pie likumprojekta, lūdzu kolēģus neuzķerties uz provokācijām un ar skaidru galvu un skaidru prātu vērtēt gan priekšlikumus, gan mērķi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Es pilnīgi piekrītu iepriekšējai runātājai - es tiešām neatbalstīju lielu daļu no tā saucamā kapitālā remonta... pieņemtajiem pārspīlētajiem normatīviem, kuru rezultātā ļoti daudzi godīgi uzņēmēji pārcēla savus kontus, teiksim, uz Lietuvu. Bet tam nav nekāda sakara ar šo likumprojektu, jo, kā es teicu, mani pārsteidza Valsts ieņēmumu dienestā strādājošas darbinieces, kura pati ir piedalījusies... un zina, kādā veidā negodīgi līdzekļi tiek arestēti gan no VID puses, gan no dažādām finanšu izmeklēšanas iestādēm, paziņojums, kurā šī darbiniece teica, ka bez tiesas it kā nedrīkst... bez tiesas lēmuma nedrīkst nekādā veidā kaut ko aizturēt vai lemt, vai darīt. Tātad tas ir pilnīgā pretrunā - es vēlreiz uzsveru! - ar to likumdošanu, ko mēs esam pieņēmuši. Tad metam ārā no visām apdrošināšanas sabiedrībām un bankām “labu reputāciju”!

Un atsaukties te uz vienu vai otru Saeimas deputātu ir pilnīgi bezjēdzīgi, jo neviens taču no mums nepieprasa 40 miljonus ieskaitīt savā kontā vai kaut kādā veidā rīkoties ar nodokļu maksātāju līdzekļiem. Te ir precīzi teikts, ka ASV sankcionētai personai pārvaldīšanā tiks uzticēti līdzekļi, neskatoties uz to, ka daļa viņa pārvaldībā esošo līdzekļu ir arestēti. Tas taču nav normāli! Un kāpēc tas notiek, es nezinu.

Kāda materiālā ieinteresētība te ir, teiksim, SASKAŅAS deputātiem, kāda materiālā ieinteresētība te ir citiem, mēs varam tikai minēt. Tās ir aizdomas, bet saprotiet - ja šeit nāk bijušais VID darbinieks un pēkšņi sāk stāstīt muļķības, ka tikai ar tiesas lēmumu to var darīt, lai gan pats noteikti ir piedalījies arī šādu līdzekļu, teiksim, aizturēšanā, citiem tas ir jocīgi.

Aicinu likumprojektu neatbalstīt, bet šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Bondara kungs, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijā 45. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. - deputāta Edvīna Šnores iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 15, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 46. un 47. priekšlikums. Abi ir kolēģa Butāna priekšlikumi un skar 8. pantu. Tātad 46. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Labdien, kolēģi! Paldies kolēģiem par plašajām debatēm, par dažādajiem priekšlikumiem. Reflektējot vēl uz Kiršteina kunga sacīto, gribu teikt, ka personīgi man no šī likumprojekta nekāda labuma nebūs, bet tomēr ceru, ka Latvijas valstij kā starptautiski atzītai valstij Rietumu pasaulē tomēr būs kāds labums.

Tomēr, neesot vienprātīgs, es arī esmu sagatavojis un iesniedzis šos priekšlikumus, jo, manuprāt, likumprojekts nebija pilnīgi noslīpēts un izstrādāts tādā līmenī, ka nebūtu nekādu neskaidrību, līdz ar to arī es uzskatu, ka, iespējams, deputāti... mēs neesam tie, kas varētu vislabāk noslīpēt šo likumprojektu, kādai tad šai naudas līdzekļu sadalei vajadzētu būt, tāpēc iesniedzu priekšlikumus par to, ka šo naudas līdzekļu sadali un metodiku... un vispār - lai tas process būtu iespējami caurspīdīgs un pārskatāms un sabiedrībai nerastos šaubas par to, ka finanšu līdzekļi varētu aiziet nezināmā mums virzienā, iesniedzu priekšlikumu par to, ka Ministru kabinets izstrādā gan kārtību, kādā šie finanšu līdzekļi tiek izlietoti, gan metodiku, lai arī pašiem finanšu līdzekļu saņēmējiem būtu skaidrs, kā tad šo procesu organizēt, jo šāda veida procesi parasti nav vienkārši un šiem procesiem jānotiek tiesiski, atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām Latvijā.

Manuprāt, Finanšu ministrija ir tā, kurai jau ir plaša pieredze dažādu finanšu līdzekļu administrēšanā, uzraudzībā, sadalē, līdz ar to Finanšu ministrija... ja šie priekšlikumi, viņuprāt, nebūs atbilstoši, viņi uz trešo lasījumu sagatavos atbilstošus un darīs visu, lai šis process būtu caurspīdīgs un visiem saprotams, un pārliecinās arī tos deputātus, kuri varbūt vēl šaubījās par to, ka šie līdzekļi varētu aiziet ne tur, kur tiem vajadzētu... bet tiks izlietoti tiem mērķiem, kas likumā ir noteikti.

Paldies.

Aicinu atbalstīt manus priekšlikumus un likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Nu smieklīgi, godājamie deputāti! Te Butāna kungs... Kāds labums Latvijai no tā, ka no 1993. gada nepārtraukti katru otro gadu tā ir atdevusi kaut kādus īpašumus dažādām ebreju biedrībām? Kāds Latvijai no tā labums, kā jūs teicāt, starptautisks? Kāds labums no tā, ka Latvija katru gadu miljoniem eiro (pirms tam latu) piešķir gan izglītības vajadzībām dažādu etnisko grupu (nerunāsim tikai par ebrejiem) muzejiem, tai skaitā, kā es arī teicu, gan muzejam “Ebreji Latvijā”, gan Rīgas geto un Latvijas Holokausta muzejam, gan Žaņa Lipkes memoriālam? Un to vienmēr ir darījusi. Kāds mums no tā starptautiski labums, kurš mūs par to ir paslavējis? Kāds labums vai sliktums Latvijai, piemēram... un kāpēc Latvijai būtu kaut kādā veidā jāgūst labums, mēģinot pieņemt labas gribas aktus par Ostlandē un Latvijas PSR pastrādātajiem noziegumiem, kur Latvijas valsts nav ņēmusi nekādu dalību?

Kāds sliktums ir Polijai, kas nesen pieņēma lēmumu, ka tā pārtrauc jebkādas diskusijas par šiem tematiem, pie tam tur nebija nekādu diskusiju vispār par kaut kādu no svešām valstīm iebraukušu pilsoņu pretenzijām uz svešiem īpašumiem, tur bija tikai likums par to, ka tiek pārtraukta īpašuma atdošana īpašniekiem vai viņu likumīgajiem pēctečiem sakarā ar noilgumu - laiks ir pagājis, un tie mantinieki, kas nav pieteikušies, neko arī vairs nesaņems. Nu, daži viņus nosodīja, tai skaitā nosodīja arī ASV Valsts departamenta pārstāve. Vai Polija spēlē mazāku lomu NATO vai Centrāleiropā kaut kādā veidā?

Atšķirība ir tā, ka Polijā pie valsts... gan valdībā, gan arī Seimā ir cilvēki, kas labi apzinās... cilvēki ar nacionālo lepnumu, cilvēki, kas neļurkājas dažādu starptautisko emisāru priekšā, nododot savas - nacionālās - intereses. Latvijas Saeimā acīmredzot tā nav, kā jau es teicu. Lai vēlētāji novērtē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vārds Bondara kungam komisijas vārdā.

M. Bondars. Komisijā 46. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, vai jūs pieprasījāt balsojumu par šo priekšlikumu? (Pauze.)

Kiršteina kungs?

A. Kiršteins (NA).

Es neko neesmu pieprasījis.

Sēdes vadītāja. Tātad Saeima piekrīt, atbalsta.

M. Bondars. 47. - arī mūsu kolēģa Butāna priekšlikums. Par 8. pantu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. Līdz ar to esam izskatījuši visus 47 priekšlikumus. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojekts otrajā lasījumā tika atbalstīts. Vēlos vēl pieminēt, ka Ārlietu ministrija papildus ir atsūtījusi savus apsvērumus, kuri ir pieejami likumdošanas datubāzē, tāpēc, kolēģi, aicinu jūs iepazīties ar šiem apsvērumiem.

Bet tagad aicinu balsot par likumprojektu “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums” otrajā lasījumā un to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 62, pret - 18, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.

M. Bondars. Komisija lēma, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viens mēnesis jeb līdz šī gada 4. februārim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Prezidijs ir saņēmis deputāta Jura Pūces iesniegumu dot viņam vārdu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums”.

Pūces kungs, jums vārds.

J. Pūce (AP!).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka šim likumprojektam uz otro lasījumu bija noteikts neparasti garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš - divi mēneši -, ļoti intensīvas diskusijas ir notikušas atbildīgajā komisijā, tam tērējot piecas sēdes, mēs arī šodien plašās debatēs esam uzklausījuši šo likumprojektu otrajam lasījumam, šķiet, ka piedāvājums noteikt veselu mēnesi priekšlikumiem trešajam lasījumam... ir par garu. Mans priekšlikums ir noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 10 dienas jeb šī gada, 2022. gada, 16. janvāri.

Sēdes vadītāja. Pūces kungs, atvainojos. Sakiet vēlreiz termiņu.

J. Pūce. Tātad šī gada 16. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Arī Dombravas kungs ir pieteicies. Vai jūs vēlaties par priekšlikumu iesniegšanas termiņu...?

J. Dombrava (NA).

Jā, es vēlos par priekšlikumu iesniegšanas termiņu... Kolēģi! Ņemot vērā šo sarežģīto situāciju ar iespējamību veidot vēl papildu - paralēlos - likumprojektus, tāpat arī to, ka mums jāsagaida informācija no drošības iestādēm, kam tad šie 40 miljoni tiek uzticēti, tāpat arī to, ka jāsagatavo Ministru kabineta noteikumi atbilstoši Butāna kunga iesniegtajam priekšlikumam, atbalstītajam otrajā lasījumā, es piedāvāju priekšlikumu iesniegšanas termiņu - šī gada 5. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad esam saņēmuši trīs priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam: komisija lūdza noteikt termiņu - šā gada 4. februāris, Pūces kungs ierosināja šā gada 16. janvāri, un Dombravas kungs ierosināja šā gada 5. oktobri.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mums vispirms jābalso par tālāko priekšlikumu, proti, par 5. oktobri.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam uz trešo lasījumu noteikt 2022. gada 5. oktobri! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 16, pret - 59, atturas - nav. Šis priekšlikums tātad nav atbalstīts.

Nākamais balsojamais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir komisijas noteiktais - 4. februāris.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam noteikt šā gada 4. februāri! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 22, pret - 50, atturas - 2. Tātad arī šis priekšlikums nav atbalstīts.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam ir šā gada 16. janvāris.

Paldies.

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Esam izskatījuši visus Saeimas 2022. gada 6. janvāra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības jautājumus.

Vēl tikai deputātu reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Sēdi slēdzu.

Jauku pēcpusdienu!

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 1. (attālinātā ārkārtas) sēde
2022. gada 6. janvārī

Par likumprojektu “Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) 2021.–2027. gadam programmu vadības likums” (Nr. 1283/Lp13) (Dok. Nr. 5228, 5228A)
Par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” (Nr. 1284/Lp13) (Dok. Nr. 5229, 5229A)
Likumprojekts “Grozījumi Zvejniecības likumā” (Nr. 1250/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5073, 5208)
- Ziņo	- dep. G. Zamurs
Likumprojekts “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr. 1219/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5219)
- Ziņo	- dep. V. Liepkalns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Nr. 1071/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5221)
- Ziņo	- dep. L. Medne
Likumprojekts “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums” (Nr. 1159/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5231)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
- Debates	- dep. J. Dombrava
	- dep. R. Jansons
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. R. Nemiro
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. J. Dombrava
	- dep. R. Dzintars
	- dep. R. Nemiro
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. R. Nemiro
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. I. Pimenovs
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. J. Dombrava
	- dep. K. Feldmans
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. R. Nemiro
	- dep. J. Dombrava
	- dep. R. Nemiro
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. J. Dombrava
	- dep. R. Nemiro
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. J. Dombrava
	- dep. R. Nemiro
	- dep. R. Jansons
	- dep. A. Kiršteins
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. R. Jansons
	- dep. E. Šnore
	- dep. J. Dombrava
	- dep. E. Šnore
	- dep. J. Dombrava
	- dep. E. Šnore
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. J. Butāns
	- dep. A. Kiršteins
- Priekšlikumi	- dep. J. Pūce
	- dep. J. Dombrava
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 06.01.2022 09:06:01 bal001
Par - 78, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zvejniecības likumā (1250/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.01.2022 09:09:53 bal002
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemes pārvaldības likumā (1219/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 09:18:27 bal003
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (1071/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 09:43:15 bal004
Par - 17, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 09:58:46 bal005
Par - 20, pret - 55, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 09:59:46 bal006
Par - 9, pret - 55, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 10:09:21 bal007
Par - 17, pret - 57, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 10:19:17 bal008
Par - 18, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 10:36:10 bal009
Par - 17, pret - 58, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 8. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 10:36:38 bal010
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 06.01.2022 11:11:41 bal011
Par - 56, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 9. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 11:15:24 bal012
Par - 15, pret - 58, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 10. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 11:29:01 bal013
Par - 60, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 12. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 11:47:22 bal014
Par - 17, pret - 57, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 14. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 11:49:26 bal015
Par - 13, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 16. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 12:10:57 bal016
Par - 17, pret - 55, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 22. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 12:27:59 bal017
Par - 16, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 25. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 12:30:03 bal018
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 06.01.2022 13:34:16 bal019
Par - 52, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 32. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 13:42:08 bal020
Par - 14, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 33. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 13:50:42 bal021
Par - 12, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 35. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 13:51:42 bal022
Par - 12, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 36. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 13:52:42 bal023
Par - 11, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 37. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 13:56:00 bal024
Par - 14, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 38. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 13:57:04 bal025
Par - 11, pret - 56, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 39. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 13:58:10 bal026
Par - 7, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 40. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 14:04:14 bal027
Par - 15, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 41. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 14:16:36 bal028
Par - 15, pret - 55, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 45. priekšlikums. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 14:24:10 bal029
Par - 62, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.01.2022 14:27:43 bal030
Par - 16, pret - 59, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 3.lasījumam 05.10.2022

Datums: 06.01.2022 14:28:34 bal031
Par - 22, pret - 50, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta "Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums" (1159/Lp13) 3.lasījumam

Datums: 06.01.2022 14:29:23 bal032
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

06.01.2022.

9.00

11.00

13.30