Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas trīsdesmit pirmā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 9. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt Saeimas šā gada 9. decembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Judina, Iesalnieka, Šteina, Čakšas un Šadurska iesniegto likumprojektu “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labrīt, kolēģi! Likumprojekts paredz noteikt administratīvo atbildību par agresiju, kas vērsta pret personu. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka jautājums ir ļoti aktuāls un tādu gadījumu, kad gan sociālajos tīklos, gan arī klātienē pret cilvēkiem ir vērsta agresija, ir ļoti daudz.

No vienas puses, mums ir kriminālatbildība, kas paredz atbildību par rupju sabiedriskā miera traucēšanu, par cilvēka vajāšanu, ja viņam ir pamats uztraukties par savu drošību. Tas ir ļoti labi, un attiecīgās normas var tikt piemērotas, bet, no otras puses, mums arī ir citi gadījumi, kad varbūt cilvēkam nav uztraukuma par savu dzīvību, par tuvinieku dzīvību, bet tomēr attiecīgajos gadījumos tiek traucēts cilvēka miers.

Mums ir panti, un mums ir pantu piemērošanas problēma, bet ir arī gadījumi, kas nav paredzēti. Gan kriminālatbildība par huligānismu, gan administratīvā atbildība par huligānismu paredz sodu gadījumā, ja ir traucēta sabiedriskā kārtība, sabiedriskais miers, bet ir jāsaprot, ka arī gadījumā, ja agresija vērsta pret indivīdu, ir svarīgi rīkoties. Un, konstruējot šo likumpārkāpuma sastāvu, mēs tieši domājām par administratīvo atbildību. Tie nav gadījumi, kad radīts liels kaitējums, bet atstāt bez uzmanības, nerīkoties un neko nedarīt nav pareizi

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai. Nākamajā nedēļā mēs plānojam diskutēt par šiem jautājumiem, un es ļoti ceru, ka kolēģi, kas strādā Tieslietu ministrijā, prokuratūrā, policijā, nāks ar saviem piedāvājumiem. Ir ļoti svarīgi rīkoties un aizsargāt ne tikai sabiedrību kā cilvēku kopu, bet arī aizsargāt katru cilvēku.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Ļubova Švecova.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi! Gribu tikai pateikt, ka Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdes laikā uzaicinātie gan ministriju pārstāvji, gan eksperti, gan tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvji kopumā norādīja uz to, ka juridiskais pamats, lai risinātu problēmas saistībā ar agresiju, agresiju sociālajos tīklos, vārdisko agresiju, ir paredzēts likumdošanā.

Problemātika, kas, manā skatījumā, izkristalizējās no diskusijas, saistīta tieši ar piemērošanu. Problemātika ir saistīta ar to, kādas prioritātes tiesībaizsardzības iestādēm ir definētas, kā resursu izmanto tiesībaizsardzības iestādes jeb Iekšlietu ministrijas resora padotībā esošās iestādes, kā tiek organizēta savstarpējā sadarbība starp pašvaldības policiju un Valsts policiju, starp patruļu dienestiem un tā tālāk, un tā joprojām. Proti, Tieslietu ministrija vienā no sēdēm arī atspoguļoja, ka Tieslietu ministrijā, runājot par problemātiku tiesiskajā konceptā un aspektā, pamatā pašlaik nodarbojas ar naida runu pret minoritātēm izskatīšanu un regulējuma izvērtēšanu un tā tālāk, un tā joprojām.

Tas arī pilnībā sakrīt ar iekšlietu ministres doto uzdevumu, ka primāri gan kibernoziegumu nodaļai jānodarbojas ar, teiksim tā, naidīgi... un naida runas izraisošas... tieši pret minoritātēm vērstiem izaicinājumiem un gadījumiem, un faktu izpēti, nekā, iespējams, jāpievēršas citiem noziedzīgiem nodarījumiem, proti, iespējams, agresīvu administratīvo uzvedību citos virzienos.

Tā ka es saskatu šajā priekšlikumā deputātu politisko izrādīšanos, politisko teātri, kam nav nekāda sakara ar reālo un īsto problēmu risinājumu, kas izpaužas tikai un vienīgi pareizā resursu izmantošanā un tiesībaizsardzības iestāžu prioritāšu nospraušanā un efektīvā to piemērošanā, lai sasniegtu konkrētu rezultātu, proti, te ir savstarpēji saistīts jautājums par to, kā tiesībaizsardzības iestādes savā starpā sadarbojas, kā Iekšlietu ministrijas dienesti sadarbojas ar prokuratūru. Vai prokuratūrā arī uzskata, ka kvalifikācija un piemērošanas prakse atbilst arī prokurora redzējumam par nodarījumu un par rīcības kvalifikācijas momentiem.

Tā ka, kolēģi, es personīgi neatbalstīšu politisko izrādi un cirku un piedāvāju dienestiem nodarboties ar viņu tiešo darbu un ministriem koordinēt un pareizi noteikt prioritātes, kas rūp sabiedrībai, kas uztrauc sabiedrību, nevis veltīt laiku un resursus lētu politisko dividenžu saņemšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies runātājiem.

Kolēģi, tātad balsosim!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 75, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Nolīgumu par gaisa transportu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kataras Valsti, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Gramzdas ielā, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valaiņa, Auguļa, Krauzes, Dūklava un Tavara iesniegto likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Tā, deputāti ir pieteikušies runāt acīmredzot... “par”. Tātad Valaiņa kungs runās “par”.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Runājot par šo likumprojektu, es tomēr aicinātu to nodot komisijai un sākt diskusiju par šo jautājumu.

Šajā likumprojektā mēs vēlamies Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteikt pienākumu valdībai iesaistīties mājokļa pabalstu segšanā 30 procentu apmērā, kas būtu arī pašvaldību budžetu atslogošana. Šobrīd mājokļa izmaksas ir pieaugušas vidēji valstī par 15 procentiem. Pašvaldībās tie ir tūkstošiem pieprasījumu - gan jaunu pieprasījumu, gan arī tieši mājokļa pabalsta segšanai -, un diemžēl ir ļoti daudz gadījumu, kad pašvaldības jau šobrīd ir spiestas atteikt mājokļa pabalstu. Tā situācija vienkāršāka nepaliks.

Mūsu ieskatā... Mēs izstrādājām šo likumprojektu kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību, un es zinu, ka arī Labklājības ministrija šo jautājumu zina. Risinājums ir nepieciešams jau no 2022. gada, nevis no 2023. gada, kā piedāvāja nākamā gada valsts budžets.

Mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības, ieskatā, šis jautājums jau šobrīd ir jāatrisina, lai pašvaldībām nākamā gada budžeta plānošanas un šobrīd budžeta izstrādes laikā būtu skaidri saprotami nosacījumi par to, vai valsts piedalās šajā procesā vai nepiedalās, un 30 procentu līdzdalība būtu absolūti minimālais finansējuma apjoms, kas ir nepieciešams mājokļa pabalstu segšanai. Tas būtu tikai normāli, ja mēs to atbalstītu un arī iesaistītos šīs problēmas risināšanā.

Manuprāt, tas nedrīkst palikt tikai un vienīgi uz pašvaldību pleciem, kā tas ir šobrīd, ņemot vērā arī to fonu, kas ir pašvaldībās, - elektroenerģijas un siltuma izmaksu pieaugums veido papildu izdevumus teju 20 miljonu eiro apmērā. Pašvaldībām šis finanšu sloga (Skaņas pārrāvums.)... vērtējams aptuveni uz deviņiem desmit miljoniem... kas, manuprāt... šo likumprojektu nodot komisijai un sākt diskusiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi! Ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 35, pret - 49, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ģirģena, Dombrovska, Pucena, Papules un Švecovas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Vispirms es vēlētos pateikt lielu paldies, ka jūs vakar atbalstījāt priekšlikumu, ka ģimenes, kurās ir bērns ar invaliditāti, var pretendēt uz dzīvojamo platību pašvaldībās. Tas ir ļoti svarīgs solis pretī šīm ģimenēm.

Šodien es esmu iesniedzis šo priekšlikumu, kas paredz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 50 procentu apmērā arī ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti.

Vēlos uzsvērt to, ka šāds atvieglojums jau šobrīd ir ģimenēm, kurās aug vairāk nekā trīs bērni... trīs un vairāk bērni. Es uzskatu, ka mums būtu nepieciešams piedāvāt šādus pakalpojumus arī ģimenēm, kur aug bērns ar invaliditāti.

Katrs no mums noteikti var ieiet Sabiedrības integrācijas fonda mājaslapā un iepazīties ar apliecību “Goda ģimene” - programmu, kur uzskaitīti pakalpojumi, kādi pieejami ģimenēm, kurās aug trīs un vairāk bērni, un ģimenēm, kur aug bērns ar invaliditāti.

Mans uzskats - mums būtu nepieciešams šos pakalpojumus līdzvērtīgi piedāvāt ģimenēm, kur ir vairāki bērni, un ģimenēm, kurās ir bērns ar invaliditāti. Šobrīd šis process arī notiek. Kaut vai par piemēru var ņemt atlaidi sabiedriskajā transportā, tāpat arī nodokļu atlaides, ejot automašīnas tehnisko apskati, tāpat arī atlaides, saņemot daudz un dažādus valsts pakalpojumus.

Ja mēs runājam par nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, tad, ja nemaldos, 2012. gadā tā tika ieviesta ģimenēm ar trīs un vairāk bērniem. Kopumā tas tika paredzēts vairāk nekā 40 tūkstošiem ģimeņu, un kopējās izmaksas uz to mirkli sastādīja apmēram 100 tūkstošus latu.

Šobrīd ir nedaudz vairāk kā 8000 ģimeņu, kurās aug bērns ar invaliditāti, un šīs izmaksas varētu sastādīt daudz mazāk, nekā tas bija, piešķirot atlaidi ģimenēm, kur aug trīs un vairāk bērni.

Tādēļ es, kolēģi, aicinu šo likumprojektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, lai mēs varētu diskutēt par to, kādus atvieglojumus varētu paredzēt tieši šīm ģimenēm, kur ir bērns ar invaliditāti, un noteikti arī varbūt saskatīt vēl kādus papildu piedāvājumus ģimenēm, kurās aug trīs un vairāk bērni.

Jau šobrīd es varu teikt paldies daudzām pašvaldībām, kuras ir ieviesušas šo pakalpojumu. Par piemēru varu minēt Saulkrastu novadu, kur jau šobrīd ir apmēram 90 procentu atlaide nekustamā īpašuma nodoklim ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti. Tomēr mūsu uzdevums ir panākt, ka visā Latvijā, visās pašvaldībās, būtu vienāds regulējums.

Aicinu nodot likumprojektu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 35, pret - 40, atturas - 11. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti nav pieteikušies runāt “par” vai “pret”, bet ir lūguši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 71, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Godātie kolēģi! Tālāk darba kārtībā - likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Sāksim to izskatīt pirmajā lasījumā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Visi trīs turpmāk izskatāmie likumprojekti, kurus skatīsim pirmajā lasījumā, ir saistīti, proti, “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, “Grozījumi Izglītības likumā” un “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Augstskolu likuma pārejas noteikumu 76. punkts nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. augustam izstrādā un iesniedz Saeimai nepieciešamos grozījumus Augstskolu likumā, Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā, kuri nosaka koledžu institucionālās darbības regulējumu profesionālās izglītības sistēmā.

Komisija, skatot grozījumus Profesionālās izglītības likumā, tātad atvērumu par tipoloģiju, terminiem un profesionālās kvalifikācijas līmeņiem, diskutēja arī par to, kurā no likumiem - Profesionālās izglītības vai Augstskolu likumā - būtu iekļaujams regulējums par koledžām. Komisijas vairākums atbalstīja, ka institucionāli koledžas būtu nostiprināmas Profesionālās izglītības likumā un tas būtu skatāms jaunā Profesionālās izglītības likuma atvērumā. Pret to komisijas deputāti neiebilda.

Tātad izskatāmā likumprojekta “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” mērķis ir precizēt jautājumus par koledžu regulējumu, ņemot vērā koledžu vietas un lomas Latvijas izglītības institucionālajā sistēmā aktualizēšanu, tās stiprinot kā profesionālās izglītības iestādes, kas īsteno īsā cikla augstākās izglītības programmas. Projekts paredz, ka jautājumus par koledžu kā institūciju regulēs Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likumā regulējot tikai jautājumus par studiju procesu koledžā, jo Augstskolu likums turpmāk būs attiecināms tikai uz augstskolām un studiju procesu.

Tātad Izglītības un zinātnes ministrija komisijai iesniedza minēto likumprojektu paketi, aicinot tos virzīt kā komisijas likumprojektus.

Būtu jāpiebilst, ka komisijā no vairākiem deputātiem izskanēja iebildumi, ka minētie likumprojekti nav virzīti vispārējā kārtībā caur Ministru kabinetu. Ievērojot minēto, komisija jau pirms komisijas sēdes lūdza gan Tieslietu ministrijas, gan Finanšu ministrijas atzinumus par saņemtajiem likumprojektiem. Atzinumi tika saņemti (Tieslietu ministrija norādīja vairākus sakārtojamus un izvērtējamus jautājumus), taču vienlaikus komisija sēdē atzina, ka tos iespējams atrisināt arī ar priekšlikumiem uz otro lasījumu, un konceptuāli neiebilda minēto likumprojektu virzībai.

Tātad komisijas vairākums lēma par atbalstu šai likumprojektu paketei, konkrētajā gadījumā - likumprojektam “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” pirmajā lasījumā.

Tātad komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Dzintars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. decembris.

Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots

Sākam šo likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Godātie kolēģi! Tātad, kā jau es norādīju ziņojumā par iepriekšējo likumprojektu, arī šis likumprojekts ir nepieciešams, lai nodrošinātu saskaņotību ar likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” un tālāk skatāmo likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Tātad komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Dzintars. Tātad arī šim likumprojektam komisija lūdz noteikt termiņu - šā gada 30. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. decembris.

Tālāk - likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Sākam to izskatīt pirmajā lasījumā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Tātad “Grozījumi Augstskolu likumā” ir trešais likumprojekts no likumprojektu paketes, par kuru es jau ziņoju pie likumprojekta “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”.

Arī šo likumprojektu komisija aicina atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Dzintars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. decembris.

Likumprojekts “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Sākam likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Gatis Zamurs. (Pauze.)

Godātie kolēģi! Laikam ir radušās problēmas ar interneta pieslēgumu.

Līdz ar to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labrīt, dārgie kolēģi! Nu, man, protams, nedaudz jāatver attiecīgie dokumenti...

Tātad komisijā ir izskatīts likumprojekts “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Tas ir ļoti vienkāršs, saistīts ar to, ka ir... tātad, lai varētu no, piemēram, tirdzniecības vietas šo iepakojumu, kas ir faktiski depozitētais iepakojums, nogādāt savākšanas vietā arī ar citu transportu, ne tikai atkritumu apsaimniekotāja... respektīvi, ne tikai tāds komersants, kuram būtu atkritumu apsaimniekošanas licence.

Manuprāt, tas ir ļoti labs likumprojekts pret birokrātiju.

Komisija aicina to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Par steidzamību deputāti runāt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 74, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

K. Feldmans. Šajā sakarā vēlos lūgt atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K. Feldmans. Komisijā vienbalsīgi deputāti vienojās lūgt saskaņā ar Saeimas kārtības rulli atbalstīt likumprojektu uzreiz arī otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, ja nevienam nav iebildumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt procedūras sadaļu.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Deputātiem nav iebildumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Irēnas Kucinas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 21. septembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Irēnas Kucinas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.

Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, un saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 4. pantu tiesnešus amatā apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus - pēc Ministru kabineta priekšlikuma, un vēl divus - pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma.

Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir desmit gadi. Jauns Satversmes tiesas tiesnesis ir jāapstiprina, jo Satversmes tiesas tiesnesei Sanitai Osipovai amata pilnvaru termiņš beidzies šī gada augustā. Osipovas kundze turpina pildīt Satversmes tiesas tiesneša un Satversmes tiesas priekšsēdētāja amata pienākumus līdz jauna tiesneša apstiprināšanai amatā.

Irēnas Kucinas kandidatūru ir izvirzījis Ministru kabinets.

Kopš 2019. gada 8. jūlija Kucinas kundze ir Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniece, Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja, padomniece tiesiskuma un Eiropas Savienības tiesību politikas jautājumos.

No 2013. gada 1. augusta līdz 2019. gada 8. jūlijam Irēna Kucina bija Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos. No 2016. gada 13. decembra līdz 2019. gada 8. jūlijam - Latvijas Republikas pārstāve Eiropas Savienības Tiesā. 2016. gadā viņa tika ievēlēta par Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociēto profesori.

Irēnai Kucinai ir tiesību doktora zinātniskais grāds starptautiskajās tiesībās. Kucinas kundze ir vairāku zinātnisko publikāciju un pētījumu autore.

Likums “Par tiesu varu” paredz, ka Tieslietu padome sniedz Saeimai viedokli par Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātiem. Tieslietu padome nolēma atzīt par piemērotu Irēnas Kucinas kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam.

Juridiskās komisijas deputāti uzklausīja Irēnas Kucinas redzējumu par Satversmes tiesas lomu un turpmāko attīstību. Juridiskā komisija konstatēja, ka Saeimā iesniegtā Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāte Irēna Kucina atbilst Satversmes tiesas likumā noteiktajām Satversmes tiesas tiesneša amata prasībām.

21. septembrī, astoņiem deputātiem balsojot “par” un četriem deputātiem nebalsojot, komisija nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu “Par Irēnas Kucinas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.

Galalēmums jāpieņem Saeimai. Saskaņā ar Satversmes 85. pantu Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.

Tāpēc Juridiskās komisijas vārdā aicinu lemt par lēmuma projektu “Par Irēnas Kucinas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam. (Pauze.)

Kolēģi, acīmredzot deputātam ir problēmas ar interneta pieslēgumu.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Man bija iespēja... mūsu frakcijai bija iespēja tikties ar Kucinas kundzi. Mēs to vakardien izdarījām.

Neapšaubāmi, Kucinas kundze atstāja ļoti, ļoti augsti kvalificēta speciālista iespaidu, un, arī iepazīstoties ar viņas dzīves gājumu, ir pilnīgi skaidrs, ka Kucinas kundzei ir pilnīgi visas tās... visi tie priekšnosacījumi, lai kļūtu par labu Satversmes tiesas tiesnesi, par kuru mums nevienam nebūtu kauns.

Bet tomēr visās šajās diskusijās mēs nedrīkstam neuzsvērt izvirzīšanas procesu, kas... Nekādā veidā mēs nevaram teikt, ka tas atbilstu labas pārvaldības principiem, ka tas atbilstu tiem principiem, kurus mums ir definējusi šī jaunā valdība, jaunā politika, ka visam jābūt caurskatāmam. Šajā gadījumā tas nav ievērots.

Vēl jo vairāk - man tiešām ļoti žēl... Mēs šo jautājumu uzdevām arī Kucinas kundzei un saņēmām ļoti patiesu atbildi uz to situāciju, kurā Kucinas kundzi nolika pie varas esošais Valsts prezidents Egils Levits, manuprāt, absolūti rīkojoties ļoti neētiski, kā Valsts prezidentam nevajadzētu rīkoties, zvanot Saeimas deputātiem, lobējot un pat izdarot spiedienu uz Saeimas deputātiem, lai lemtu par Kucinas kundzes apstiprināšanu amatā. Manuprāt, tā nav Valsts prezidenta cienīga rīcība, un tas met milzīgu ēnu uz pašu Kucinas kundzi.

Tāpēc mēs publiski bijām aicinājuši Kucinas kundzi atkāpties no amata, jo tas... atkāpties vispār no pretendēšanas uz šo amatu, jo tas met milzīgu ēnu uz Kucinas kundzes karjeru. Mēs redzam, ka Kucinas kundze šim aicinājumam nav sekojusi un tomēr startē par Satversmes tiesas tiesnesi, bet, izvērtējot Kucinas kundzes profesionalitāti un atbilstību šim amatam, mēs redzam, ka viņa varētu būt laba tiesnese.

Es personīgi viņu atbalstīšu šajā amatā. Bet es tiešām novēlu Kucinas kundzei - un tas būs viņas lielākais izaicinājums - tikt vaļā no Valsts prezidenta ēnas un tikt vaļā no tā traipa, ko diemžēl radīja Valsts prezidents, lobējot viņu šim amatam.

Protams, es novēlu strādāt ļoti rūpīgi tieši pie sprieduma daļām un skaidrot sprieduma daļas. Mums visiem jārespektē Satversmes tiesas spriedumi, bet, nu, arī mani personīgi tie ļoti aizkaitina. Ja es redzu - administratīvi teritoriālā reforma... kur Satversmes tiesa uzaicina veselu virkni ar ekspertiem, kuri visi kā viens nokritizē administratīvi teritoriālo reformu (ar retiem izņēmumiem), bet pēc tam mēs lasām spriedumā, ka pēc būtības bija pilnīgi bezjēdzīgi vispār klausīties šos... jo tas absolūti nav vērtēts. Un pati tiesa pasaka - ekonomiskos apsvērumus tā vispār nevērtēja (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs...

V. Valainis. ... lika domāt par to, kā izskatās tas, ko tā...

Jā, lūdzu!?

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, man jūs jābrīdina, ka...

V. Valainis. ... Satversmes tiesai, manuprāt, ir, kur vēl augt...

Jā, lūdzu!?

Sēdes vadītāja. Interneta pieslēgums brīžam raustās, un brīžam nav saprotams jūsu teiktais.

V. Valainis. Paldies.

Es atbalstīšu Kucinas kundzi, bet es aicinu Kucinas kundzi strādāt pie (Skaņas pārrāvums.)... spriedumiem, lai tie atbilstu arī tam, kas rakstīts... Arī, lai tas, ko tiesneši pēc tam runā, atbilst tam, kas arī ir uzrakstīts pašā spriedumā...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Godātie kolēģi! Es vēlreiz atgādinu, ka par...

V. Valainis. Paldies.

Un aicinu atbalstīt Kucinas kundzes kandidatūru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. ... ka par interneta pieslēguma kvalitāti atbildīgs katrs no deputātiem pats... kurš piedalās Saeimas sēdē ārpus Saeimas telpām.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Arī es esmu tikusies ar Kucinas kundzi, mēs bijām uzaicinājuši viņu uz savu frakciju, un bija iespējams uzdot jautājumus. Tiešām pārliecinājos, ka Kucinas kundze ir atbilstošs kandidāts, lai ieņemtu šo amatu. Protams, ar augstu profesionalitāti.

Neapšaubāmi, ēnu pāri visam met mūsu Valsts prezidenta rīcība. Bet tas ir arī iemesls, kāpēc es atbalstīšu Kucinas kundzi, jo nav pieļaujams, ka vīrietis, izmantojot savu dominējošo stāvokli, izmantojot varu un ietekmi, neatkarīgi no tā, kādi ir bijuši mērķi - palīdzēt vai sagraut šī profesionāļa izaugsmi un tālāko karjeru -, šādi var rīkoties.

Līdz ar to es tiešām viņu atbalstu kā sievieti, atbalstu kā cilvēku, kuru mēģināja iznīcināt cilvēks, kurš izmantoja savu ieņemamo amatu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man liekas, ka nevienam šeit nav nekādu šaubu par to, ka Kucinas kundze... Šī pretendente gan pēc izglītības, gan profesionāli ir absolūti atbilstoša, absolūti piemērota šim ļoti augstajam amatam. Mums par to arī pēc tikšanās ar Kucinas kundzi nekādu jautājumu nebija un bija pilna pārliecība.

Jā, kā šeit jau daudzi kolēģi ir norādījuši, diemžēl šis incidents ir atstājis zināmu, var teikt, ēnu uz visu šo procesu. Es un arī daudzi citi bijām domājuši, ka pēc kaut kā tāda... nu, daudzi pretendenti vienkārši noņemtu savu kandidatūru. Tas, ka Irēna Kucina to nav izdarījusi, es domāju, drīzāk liecina viņai par labu, tas liecina par zināmu mugurkaulu, kurš, es domāju, viņai šajā amatā noderēs.

Es arī uzskatu, ka Irēna Kucina būs gan profesionāli ļoti liela pievienotā vērtība Satversmes tiesai, gan arī nodrošinās lielāku viedokļu daudzveidību Satversmes tiesā, no kā kopējais rezultāts būs tikai labāks.

Līdz ar to es šodien atbalstīšu Irēnas Kucinas kandidatūru uz Satversmes tiesas tiesneses amatu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Labdien, labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nu, arī izvērtējot tieši profesionālo pretendentes, teiksim, dzīves gaitu, CV, mēs tiešām varam redzēt, ka cilvēks ir ļoti kompetents un atbilstošs amatam, uz kuru viņš pretendē.

Tomēr pieskaršos nedaudz pašam procesam. Ļoti precīzi jau tika norādīts, ka Irēna Kucina tiek virzīta kā Ministru kabineta pretendents uz Satversmes tiesas tiesneša amatu. Taču, izrādās, lielākais lobists šim kandidātam ir bijis tieši Valsts prezidents, kā to mums presē stāstīja daži mūsu kolēģi no citas frakcijas. Ļoti būtiski šajā gadījumā ir norādīt uz to aspektu, kas faktiski šobrīd ir diezgan skumjš, - to, ka valsts... Ministru kabinets, valsts vara, izpildvara, ir faktiski saaugusi kopā ar Valsts prezidentu un viens otru šeit vai nu lobē, vai sargā, vai kā... Savukārt cieš cilvēks, kurš dodas uz jauniem karjeras izaicinājumiem un ir pilnībā atbilstošs amatam.

Daudzas frakcijas ir tikušās ar Irēnu Kucinu un uzklausījušas viņu, respektīvi, katrs izdarījis izvēli, tomēr es arī atbalstu Irēnas Kucinas turpmāko virzību, neskatoties uz to, kādas problēmas viņai šajā ceļā ir sagādājis Valsts prezidents.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jā, kā jau mans kolēģis no frakcijas Valaiņa kungs minēja, Zaļo un Zemnieku savienība tikās ar Irēnu Kucinu, mēs uzklausījām Kucinas kundzi, uzklausījām Kucinas kundzes redzējumu par Satversmes jēgu un garu, arī par Satversmes 1. un 2. panta būtību, un faktiski par Satversmes pašu pamatu - to, ka mūsu valsts ir neatkarīga demokrātiska republika un ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

Es gribētu minēt to, ka Kucinas kundze zināmā mērā kliedēja bažas, kas nepārprotami... pār viņu tika mestas faktiski Levita kunga izdarības rezultātā... ar šo spiedienu uz atsevišķiem Saeimas deputātiem, kas ir izskanējis. Bet mums skaidri apliecināja, ka šī ir bijusi Levita kunga, Valsts prezidenta, pašdarbība, iniciatīva.

Mūsu izpratnē, viņa tiešām ir kompetents kandidāts, ar plašu skatījumu saistībā ar konstitucionālajām tiesībām, un mēs nevaram šādas Valsts prezidenta pašdarbības dēļ, iespējams, norakt, ja tā drīkst izteikties, cienījamu kandidatūru. Tāpēc Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vairākums domā līdzīgi, mēs arī plānojam atbalstīt Irēnas Kucinas kundzes kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam... un vienmēr atcerēties to, ka Latvijas vara pieder Latvijas tautai, ka mēs esam neatkarīga demokrātiska republika.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Kolēģi! Es kā partijas “Latvija pirmajā vietā” pārstāve izrunāju kopā ar Jūliju Stepaņenko Kucinas kundzes kandidatūru un varu teikt, ka Jūlija Stepaņenko ļoti augsti vērtē Irēnas Kucinas profesionalitāti, viņas atbalstu Latvijas pilsoņiem, kad viņi tika... bija problēmas ārvalstīs, jo ir daudz cilvēku, kas daudz runā, prezentējot sevi, bet ļoti maz cilvēku, kas pēc vārdiem... pēc tam arī rīkojas. Irēna Kucina ar savu rīcību, aizstāvot Latvijas pilsoņu intereses... konkrēti Misānes lietā atbalstīja ar visiem viņai pieejamiem līdzekļiem un resursiem, zināšanām un juridiskajām zināšanām, šo sarežģīto tiesisko starpvalstu situāciju risinot...

Es uzskatu, ka tas raksturo viņu ne tikai kā ļoti augsta līmeņa profesionālu juristi patiesi augstākajā tiesiskajā aspektā, bet arī kā cilvēku, kuram ir sirds, kuram rūp Latvijas iedzīvotāju, Latvijas pilsoņu likteņi un kurš ne tikai runā, bet arī ļoti mērķtiecīgi, tiesiski un operatīvi rīkojas, lai aizstāvētu Latvijas pilsoņu intereses. Tas ir milzīgs, milzīgs pluss partijas “Latvija pirmajā vietā” acīs, lai balsotu par cilvēku, kas ieņems ļoti augstu amatu Satversmes tiesā.

Mēs ar Jūliju Stepaņenko vēlam Kucinas kundzei veiksmi, panākumus un nepazaudēt to cilvēcīgumu, kas viņai saglabājies, strādājot augstajos amatos un redzot varas koridorus un netīras spēles, kas diemžēl tika izspēlētas ar viņu.

Tā ka es atbalstīšu, balsojot “par” Kucinas kundzes apstiprināšanu Satversmes tiesas tiesneša amatā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Jā, tikšanās laikā un arī iepazīstoties ar autobiogrāfiju... ir skaidrs, ka kandidātei Irēnai Kucinai ir vairāki ļoti objektīvi pozitīvi punkti, lai atbalstītu viņas kandidatūru.

Pirmais. Tā ir pieredze, un tā ir profesionālā pieredze, pieredzes dažādība. Domāju, ka tas ir ļoti svarīgi.

Otrais. Mēs esam paskatījušies... un es esmu arī sekojusi Kucinas kundzes publikācijām, tai skaitā pēdējā laikā... tai skaitā jau Latvijā dzīvojot, Latvijā esot un strādājot.

Un trešais. Arī sarunās tas tika pierādīts un apliecināts, ka Kucinas kundzei patiešām ir profesionāla pieeja arī ļoti, iespējams, sensitīvos jautājumos, kādus šobrīd risina Satversmes tiesa un kādus, iespējams, arī turpmāk risinās Satversmes tiesa. Šī profesionālā pieeja, manuprāt, ir tas, kas itin bieži, izvirzot kādu amatpersonu augstam amatam... nu, ne vienmēr pēdējā laikā ir bijusi svarīga. Šajā gadījumā tā noteikti ir Irēnas Kucinas kundzes stiprā puse.

Manuprāt, ļoti svarīgs ir personības aspekts. Kucinas kundzes (un sarunā tas arī tika apliecināts) raksturojums būtu - viņa ir visnotaļ stipra personība, profesionāla personība un arī patīkama personība, kas nav mazsvarīgi, jo arogances šobrīd ir pārāk daudz, bet vismaz mūsu sarunā, tiekoties ar Irēnu Kucinas kundzi, šāda lieta netika novērota, un tas, manuprāt, ir būtiski.

Klausoties arī kolēģus, gribu teikt, ka kolēģu minētās “ēnas puses” (pēdiņās), ja drīkst tā teikt, noteikti piemirsīsies, jo profesionalitāte prevalē. Ievēlēšanas gadījumā novēlu veiksmi stiprai personībai un profesionālei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Sabiedrība! Labdien, Saeimas deputāti! “Rododendra” nedēļā tiek lemts par Satversmes tiesas tiesneses ievēlēšanu, tiek lemts par cilvēku, kuru virza faktiski Egils Levits, prezidents, kuru Latvijas tauta un Latvijas sabiedrība neciena... ļoti lielā apmērā neciena.

Mēs dzirdam Latvijas sabiedrībā, ka ir ilgas pēc tautas prezidenta, pēc prezidenta, kurš rīkojas tautas interesēs un kurš attiecīgajiem amatiem virza personas... neatkarīgi no viņu profesionālajām kompetencēm... nevis tās, kuras ir kaut kādā veidā saistītas ar prezidentu, lai iekārtotu siltos un labi apmaksātos amatos, bet lai šīs personas rīkotos tautas interesēs.

Šodienas apstākļos es personīgi nevaru balsot “par” Irēnas Kucinas apstiprināšanu Satversmes tiesas tiesneša amatā viena vienīga iemesla dēļ - tāpēc ka mūsu Valsts prezidents nebauda uzticību mūsu valstī un lielākajā sabiedrības daļā. Es aicinu citus Saeimas deputātus sākt atklātu sarunu, publiskas debates no Saeimas tribīnes par to, cik bieži augstākie valsts amati tiek izmantoti, lai iekārtotu tajos draugus, paziņas, sponsorus, mīļākos vai mīļākās. Šī sistēma vienreiz ir jāizbeidz. Un šis ir ļoti simbolisks brīdis.

Šis ir brīdis, ko varētu saukt par demokrātijas nedēļu...  “Rododendra” nedēļu. Šis ir brīdis, kas izgaismo visu to pretlikumību, kas ir Latvijā, visu to alkatību, kas ir Latvijā, visu korupciju, visu aroganci, kas plūst no varas tautas virzienā. Ir pienācis laiks būtiskām izmaiņām. Tieši tāpēc šis zīmīgais balsojums, lai kā tas arī nenoslēgtos, “Rododendra” nedēļā būs vēl viens punkts uz “i”, lai arvien vairāk cilvēku pieceltu kājās visā Latvijas Republikas teritorijā.

Mīļie deputāti - šajā attālinātajā sēdē katrs no savas siltās dzīvesvietas vai no Saeimas ļoti apsargātās zāles -, es jūs aicinu iziet no savas komforta zonas un paskatīties, kas notiek Latvijā, ko domā cilvēki, ko viņi jūt. Paskatīties un ieraudzīt, ka izmaiņas ir sākušās. Un šīs izmaiņas ir nenovēršamas.

Tāpēc, mīļā Latvijas tauta, 13. decembrī pie tā sauktā prezidenta pils...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Labdien, skatītāji, klausītāji! Arī man bija tas gods frakcijā tikties ar Kucinas kundzi. Es patiešām esmu pārliecināts, ka viņa ir savas profesijas labākā pārstāve, viņai ir zināšanas un viņa būtu pietiekami atbilstoša kandidāte šim augstajam amatam.

Mani šobrīd pārsteidz “Attīstībai/Par!” klusēšana un nepiedalīšanās šajās diskusijās, jo viņi bija tie, kas atklāja šo amatpersonu tirgošanos, kur divas manas kolēģes atzinās, ka prezidents mēģinājis viņas iespaidot par labu Kucinas kundzes kandidatūrai šim augstajam amatam. Ir nožēlojami, ka šādi augsti amati tiek tirgoti pa kluso, caur piespiešanu, par varēm.

Un šobrīd ar šādu kandidāta virzīšanu, vai tas būtu Satversmes tiesas tiesnesis, vai tas būtu tiesībsargs, vai tās būtu citas augstas amatpersonas, kuru pienākums faktiski ir aizstāvēt ikvienu Latvijas iedzīvotāju... ikvienu, kurš neatrodas varbūt pareizajā politiskajā strāvojumā, ikvienu, kurš neatrodas pareizajā pusē tajā brīdī... Ir nožēlojami skatīties, ka šādi procesi notiek tagad, 2021. gadā, kad būtu skaidri jāpasaka, ka šajā grūtajā laikā, kad nāk viens pārbaudījums pēc otra, valstī joprojām turpinās sīkmanīga tirgošanās pa stūriem, turpinās mēģinājums diskreditēt valsts pārvaldi vēl vairāk. Lai gan - kur vairs tiekties! Izdarīts ir viss iespējamais.

Tāpēc es aicinu kolēģus pirms balsojuma pārdomāt visu notiekošo un varbūt apstādināt šo procesu, un uzsākt to no jauna ar godīgiem noteikumiem, ar kandidātiem, kas izturētu šo... morālo stāju.

Es pieļauju, ka arī Kucinas kundze varētu būt viena no kandidātiem, kura tiktu izvirzīta godīgā ceļā, bez piespiešanas un kurai nebūtu jāmokās sirdsapziņas pārmetumos, ka viņas idejas un profesionālās spējas tiek pakļautas kaut kādām netīrām spēlēm... lai viņa varētu šo darbu uzsākt patiešām ar pārliecību, ka viņa ir tautas izvirzīta un deputātu atbalstīta.

Aicinu kolēģus pirms balsojuma ļoti pārdomāt šo savu balsojumu un arī Kucinas kundzes... parūpēties par Kucinas kundzes sirdsapziņu, lai viņai nebūtu jāmokās vainas apziņā, ka šis darbs tiks sākts ar šādām netīrām metodēm no valsts augstāko amatpersonu puses.

Tā ka vēlreiz un vēlreiz aicinu kolēģus, pirms spiest podziņu, pārdomāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, vai komisijas vārdā ir kas piebilstams vai skaidrojams?

V. Agešins. Aicinu Saeimu paust savu viedokli balsojot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Irēnas Kucinas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”! Lūdzu, balsosim! Par - 71, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicam Satversmes tiesas tiesnesi Irēnu Kucinu!

Darba kārtībā nākamā sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (JK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”.

Uz trešo lasījumu tika saņemti seši priekšlikumi.

1. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, un ir izveidots 2. - komisijas priekšlikums, kurā ir nodalīta tā informācija, kas ir nepieciešama apdrošināšanas līguma slēgšanai, no informācijas, kas ir nepieciešama, paziņojot apdrošinātājam par apdrošināšanas līguma izbeigšanu un iespējamo neizmantotās apdrošināšanas prēmijas vai prēmijas daļas atmaksu.

Komisijas vārdā aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Tātad par 1. priekšlikumu - deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J. Cielēns. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Mēģināšu jums mazliet paskaidrot šo visu priekšlikumu būtību. Tātad pats... Viss sākās ar otro lasījumu, kad es personīgi iesniedzu trīs priekšlikumus šim likumprojektam.

1. priekšlikums paredzēja to, ka OCTA polise, piemēram, tiek pārtraukta tajā mirklī, kad jūs esat pārdevis savu transportlīdzekli, un jums ir visas iespējas atgūt atlikušo naudas summu, kura nav izmantota.

2. priekšlikums paredzēja to, ka pēc automašīnas avārijas... kura nelielu periodu ir lietota, piemēram, divus vai trīs gadus, vai kuras nobraukums ir līdz 100 tūkstošiem... pēc negadījuma iespējams dabūt virskompensāciju.

Un 3. priekšlikums paredzēja to, ka ceļu satiksmes negadījumos, kuros ir iesaistīti meža dzīvnieki, iespējams ar OCTA polises palīdzību saņemt atlīdzību.

Kā jau iepriekš minēju, komisijā mēs kopīgi vienojāmies par to, ka izveidosim darba grupu, lai apspriestu visus šos priekšlikumus, tos korekti sagatavotu un virzītu tālāk. Vēlos pateikt lielu paldies Finanšu ministrijas pārstāvjiem, kuri organizēja šo grupu, kurā bija iespējams gan apdrošinātājiem, gan man, gan Finanšu ministrijai kopīgi meklēt labākos risinājumus. Daudzas idejas no tā, ko mēs apspriedām, ir šajā priekšlikumā, bet ir arī dažas lietas, kuras, teiksim tā, nejaušības pēc pēkšņi ir mainījušās šajā periodā.

Tātad šis priekšlikums, ko mēs visi kopīgi izrunājām un arī atbalstījām, izklausīsies šādi. Tātad, piemēram, ja jūs esat pārdevis savu automašīnu, šī informācija nonāk CSDD. CSDD savukārt nosūta informāciju Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam, kur šī informācija tālāk ir pieejama arī apdrošinātājiem, un automātiski uz jūsu telefonu tiks nosūtīta īsziņa ar informāciju, ka jūsu polise tiek pārtraukta un jums ir iespēja šos naudas līdzekļus atgūt.

Viena no problēmām, kas pēkšņi parādījās, ir tāda, ka šos naudas līdzekļus var atgūt septiņu dienu laikā. Es uzskatu, ka septiņas dienas nav adekvāti, būtu nepieciešams visā šajā periodā, par kuru bija atlikusi šī polise... atgūt šos naudas līdzekļus, tomēr mistiski - septiņas dienas. Sākotnēji - piecas dienas, bet vienojāmies vismaz par septiņām dienām. Tomēr pluss ir tāds, ka atnāks informācija, ka jums, bijušajam transportlīdzekļa vadītājam, ir iespēja atgūt šos naudas līdzekļus.

Es aicinu visus aktīvi izmantot šo iespēju, un tālāk vērtēsim, kāds būs rezultāts pēc šāda priekšlikuma apstiprināšanas Saeimā. Tas ir galvenais, ko es vēlējos minēt.

Par pārējiem diviem priekšlikumiem arī esam diskutējuši... par to, ka transportlīdzeklim... būs iespējams saņemt papildu finansējumu pēc avārijas.

Un 3. priekšlikums par negadījumiem, kuros ir iesaistīti meža dzīvnieki. Uzsvars būs uz cilvēka veselību, cilvēka dzīvību, uz to, ka tiks kompensēti zaudējumi... teiksim, atlīdzināti ārstniecības izdevumi.

Nākamie priekšlikumi tiks izskatīti nākamreiz, kad atkal tiks atvērts Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums, jo šobrīd vēl ir jāsagatavo precizējumi. Bet pirmais darbs ir izdarīts - kā jau minēju, tiks saņemta īsziņa, un aicinu pieteikties šim... atgūt savus naudas līdzekļus.

Bet galvenais uzsvars... kam arī aicinu deputātus pievērst uzmanību, - darbs ar apdrošinātājiem ir ļoti smags un grūts. Ir jāsaskaras ar pārmetumiem un, teiksim, arī necieņas izrādīšanu, bet tas laikam ir normāli, jo apdrošinātāji rūpējas par saviem naudas līdzekļiem un nevēlas tik viegli no tiem šķirties.

Aicinu atbalstīt šo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu un arī pārējos priekšlikumus - saskaņā ar komisijas balsojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad debatētājs aicina atbalstīt, un deputāti atbalsta 2. priekšlikumu.

J. Cielēns. 3. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Saistīts ar 10. panta izteikšanu jaunā redakcijā. Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Cielēns. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Precizēts 10. pants “Adrošināšanas līguma izbeigšana pirms termiņa”. Par šo komisijā notika plašas debates, un tika rasts kompromiss par dienu skaitu, kad ir jāiesniedz pieteikums apdrošināšanas ņēmējam, lai saņemtu atpakaļ naudas līdzekļus par neizmantotās apdrošinātās prēmijas... prēmiju vai tās daļu. Proti, ir rasts kompromiss - noteiktas septiņas dienas. Priekšlikumā ir arī noteikts, ka saņemt atpakaļ naudas līdzekļus var tikai apdrošināšanas ņēmējs. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 5. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Cielēns. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” trešajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam - 15 minūtes. Nākamais pārtraukums tiek plānots no pulksten 12.30 līdz 13.30.

Es atgādinu, ka darbu atsākam pēc pārtraukuma pulksten 11.00.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām Saeimas 2021. gada 9. decembra otro attālināto sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Skatām likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs. Lūdzu!

V. Orlovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” (Nr. 1108/Lp13), trešais lasījums.

Uz trešo lasījumu iesniegti septiņi priekšlikumi. Visi tehniska rakstura. Pāriesim pie priekšlikumiem.

1. priekšlikumu izstrādāja Sociālo un darba lietu komisija. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. 2. priekšlikumu iesniedza aizsardzības ministrs. Tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un deputāti arī atbalsta.

V. Orlovs. 3. priekšlikumu arī iesniedza aizsardzības ministrs Pabrika kungs. Komisijā tas guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. 4. priekšlikumu arī iesniedza aizsardzības ministrs. Tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Orlovs. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. 6. priekšlikumu arī iesniedza aizsardzības ministrs Pabrika kungs. Tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Orlovs. 7. priekšlikumu izstrādāja atbildīgā komisija. Tas guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. Komisijas vārdā lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs. Lūdzu!

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir tieši saistīts ar iepriekš izskatīto.

Uz trešo lasījumu iesniegti trīs priekšlikumi.

1. priekšlikumu izstrādāja aizsardzības ministrs Pabrika kungs. Tas guva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. 2. priekšlikumu arī sagatavoja aizsardzības ministrs Pabrika kungs. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Orlovs. 3. priekšlikumu izstrādāja atbildīgā komisija. Tas guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt un atbalsta.

V. Orlovs. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 75, pret un atturas - nav.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, trešais lasījums.

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce. Lūdzu!

J. Pūce (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Strādāsim ar likumprojektu Nr. 1171/Lp13 - “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”.

Administratīvi teritoriālās reformas komisija trešajam lasījumam saņēma 23 priekšlikumus. Komisija tos visus ir izskatījusi un sagatavojusi Saeimas sēdei.

Sāksim pēc kārtas.

1. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Ierosina noteikt, ka administratīvās teritorijas ir valsts attīstības centri, ieviešot jaunu terminu “valsts attīstības centri”. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Par šo priekšlikumu gribētu teikt - jā, pareizi Pūces kungs minēja, ka es ar šo priekšlikumu gribētu iezīmēt, ka ne tikai konkrēta vieta novadā ir definējama kā attīstības centrs, bet viss novads ir definējams kā attīstības centrs.

Piemēram, kad tiek piešķirtas kaut kādas mērķdotācijas vai tiek piešķirts finansējums kā tāds pašvaldībai, kad tas tiek nodrošināts caur ieņēmumu nodokļa metodi, šis finansējums netiek piešķirts piemēram... vienam novadam, pieņemsim, Gulbenes novadam... šis finansējums netiek piešķirts tikai Gulbenes pilsētai, tas tiek piešķirts visam Gulbenes novadam, un tālāk jau Gulbenes novads pats izlemj, kādā veidā šo finansējumu izdalīt - cik novirzīt reģioniem, cik novirzīt novada centram.

Bet mums ir pilsētas, ir novadi, kuros var veidoties pat vairāki attīstības centri, piemēram, Tukuma novadā, kurā šobrīd iekļaujas iekšā Kandava, kas arī nav maznozīmīgs attīstības centrs, tāpēc, manā ieskatā, šai pieejai būtu jāmainās. Mainot šo pieeju - ka viss novads ir attīstības centrs, - tas palīdzētu arī atrisināt tos jautājumus, ko mums ir definējusi Satversmes tiesa. Šie priekšlikumi pēc būtības palīdzētu šo problēmu risināt, un mēs jau tagad varētu pieņemt un izpildīt Satversmes tiesas lēmumu. Mums nebūtu jāgaida 2029. gads, mēs jau šobrīd pateiktu, ka... atbilstoši likumprojekta anotācijai... tieši šis attīstības centrs ir viss novads, un tas arī būtu galvenais jautājums. Tādā veidā tiktu atrisināts tas, ko Satversmes tiesa ir pārmetusi Saeimai.

Tāpēc, kolēģi, aicinu šo priekšlikumu atbalstīt un mainīt šo pieeju. Tas atbilstu vairāk šīsdienas realitātei... piemēram, šim likumprojektam... Ja jūs iepazīsieties ar Jelgavas novada pozīciju šajā jautājumā, tad Jelgavas novads skaidri ir paudis, ka Jelgavas novadā ir trīs potenciāli attīstības centri. Tie ir Eleja, Kalnciems un Ozolnieki, un ikviens no tiem pilda ļoti nozīmīgu funkciju novada attīstībā. Pateikt, ka ir viens, - tas nebūtu nedz pareizi, nedz, tālejoši skatoties, diez ko efektīvi, jo tas pakalpojumu klāsts, kas jāsniedz iedzīvotājiem... viņiem ir pilnīgi cits iedzīvotāju blīvums. Šajā novadā apdzīvotība... tomēr ir specifika.

Mēs ar šādu ierakstu, kas šobrīd ir, ka ikvienā novadā jābūt vienam attīstības centram, tāpat nerisinām to problēmu, kas ir, piemēram, Saulkrastu novadā. Ar šo priekšlikumu mēs to atrisinātu. Vai arī, piemēram, Varakļānu novadā - arī tur šī problēma vēl joprojām pastāv. Šis priekšlikums pēc būtības risinātu arī šo novadu problēmu - par attīstības centru neesību.

Manuprāt, viss novads var būt kā attīstības centrs, un es aicinu arī šādu pieeju atbalstīt šajā likumprojektā.

Kolēģi, paldies aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Pūces kungs...?

J. Pūce. 1. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 16, pret - 57, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 2. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Arī paredz administratīvās teritorijas noteikt kā valsts attīstības centrus. Tas ir līdzīgs 1. priekšlikumam. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Tas tiešām ir līdzīgs, bet pēc būtības tomēr ir savādāks. Šis priekšlikums ir ļoti līdzīgs tam priekšlikumam, ko bija iesniedzis deputāts Dombravas kungs. Uzrunājām mēs vienu un to pašu tēmu, respektīvi, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, ir divas versijas, kā virzīties tālāk. Viena - saglabāt spēkā esošo pašvaldību... šī likumprojekta pielikumu un pateikt to, ka katrā novadā ir attīstības centrs. Tas atrisinātu ne tikai Jelgavas novada un Augšdaugavas novada problemātiku, bet tas atrisinātu arī citu novadu, kuros to nav, problemātiku, tai skaitā arī to novadu, par kuriem likumprojekts nerunā.

Bet, kolēģi, pie šī priekšlikuma... pieskaršos mazliet arī citai tēmai, kas šajā likumprojektā tika uzrunāta no Juridiskā biroja un kur ir jautājums, vai šodien ir jēgpilni runāt par attīstības centru jebkādu lomu, jo Satversmes tiesas spriedumā ir analizēta attīstības centru jēga pēc būtības. Un pēc būtības vienīgais iemesls, kāpēc ir šie attīstības centri, ir tas, ka tiek dalīta Eiropas Savienības fondu nauda pēc pazīmes - attīstības centra esība vai neesība.

Nākamajā plānošanas periodā, plānojot Eiropas Savienības struktūrfondu naudas sadalījumu, šāda kritērija vairs nebūs. Līdz ar to pati attīstības centra statusa esība vai neesība šajā likumā pašvaldībām absolūti neko dzīvē nemaina. Līdz ar to šis Satversmes tiesas spriedumā konstatētais būtiskais faktors, kāpēc jāpārskata šī likumprojekta pielikumi, manuprāt, neiztur kritiku, un mēs varētu mierīgi bez tā iztikt, jo šobrīd... 2021. gada plānošanas periodā šim statusam kā tādam ir zudusi jēga, un to mums atbildīgajā komisijā apliecināja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Un Juridiskā biroja pārdomas pēc būtības netika ņemtas vērā.

Līdz ar to parādās jautājums par šo vienlīdzību. Vienlīdzība būs jebkurā gadījumā visiem šiem novadiem, jo naudas sadalē šādi kritēriji netiks vērtēti. Līdz ar to likumprojekta anotācijā minētajam faktoram vairs nav nekādas būtiskas lomas šī likumprojekta tālākajā izskatīšanā.

Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas faktiski izpildītu Satversmes tiesas uzdoto uzdevumu Saeimai... ļoti precīzi izpildīt - tā, kā Satversmes tiesa to vēlas. Šis priekšlikums ir saistīts arī ar citiem priekšlikumiem... bet apdomāt un saprast to, ka šobrīd Saeima pieļauj kļūdu un Satversmes tiesa arī savā ziņā ir pieļāvusi kļūdu, jo balstījās uz faktiem, datiem, kas bija 2014.-2020. plānošanas perioda pieeja, - tātad 2014.-2020. gada plānošanas perioda pieeja, kur tik tiešām bija nozīme, vai šim novadam ir attīstības centra statuss vai nav. Turpmāk... Nākotnē šīs nozīmes praktiski nebūs nekādas, līdz ar to tāds ieraksts anotācijā, ka katram novadam jābūt attīstības centram, pēc būtības neveido nekādu pievienoto vērtību, tas ir vienkārši tukšs ieraksts.

Manuprāt, tas būtu jāņem vērā, pieņemot lēmumus, kas pēc būtības... par to sāka runāt tikai un vienīgi trešajā lasījumā, jau pirms likumprojekta pieņemšanas galīgajā lasījumā.

Kolēģi, aicinu šo ņemt vērā un atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Pūces kungs, lūdzu, komisijas vārdā!

J. Pūce. 2. - Viktora Valaiņa priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 15, pret - 60, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 3. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Saistīts ar nākamajiem - 4. un 5. - priekšlikumiem un paredz no Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma svītrot normu par administratīvo reģionu izveidi, un secīgi 4. un 5. priekšlikums - arī svītrot uzdevumu valdībai izstrādāt un iesniegt šos reģionu likumprojektus.

Otrajā lasījumā mēs atbalstījām priekšlikumu - Saeima kopumā un arī komisija - pārcelt termiņu vienu gadu uz priekšu administratīvo reģionu izveidei. Viktors Valainis ir aicinājis pilnībā atteikties no reģionu izveides. 3. priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es gribu atgādināt vienu no mūsu Saeimas kolēģiem Andri Kazinovski, kurš, manuprāt, bija viens no dedzīgākajiem šīs idejas atbalstītājiem, bet, protams, viņš nebija vienīgais, bija arī citi deputāti, kas par šo ideju iestājās, par reģionālo līmeni. Un, kad mēs skatījām administratīvi teritoriālās reformas likumu, es jums, kolēģi... domāju daudziem... stāstīju un arī rādīju to, kādos līmeņos Eiropas Savienībā... runājot par Eiropas Savienību, pašvaldības tiek pārvaldītas.

Mēs pilnīgi noteikti būsim viena no unikālajām valstīm... Man būtu grūti nosaukt vēl kādu valsti, kurā ir tikai viena līmeņa pašvaldību pārvaldības modelis. Es domāju, mēs ar šo pieeju, kāda mums šobrīd ir apstiprināta likumā, savā ziņā esam mazliet pazaudējuši pašvaldības jēgu un būtību, bet, saglabājot šo ierakstu likumā par to, ka mums būs šie plānošanas reģioni... manuprāt, tas ir lieks, un savā ziņā to apliecināja arī VARAM atbildīgajā komisijā, stāstot par to, ka viskautkādi darbi notiek, nosauca vairākus līmeņus, kur tiek strādāts pie šī jautājuma, bet pats būtiskākais līmenis, tātad funkciju analīze un funkciju audits, diemžēl izpalika. Ikviens var iepazīties ar valdības darba kārtībā esošajiem dokumentiem, kur ir izziņa par to, ko domā ministrijas par šo reģionālo līmeni.

Un kas ir skumīgi? Tāda viskritiskākā reakcija uz šo reģionālo līmeni ir lasāma... ikviens to var izlasīt tieši Izglītības un zinātnes ministrijas un Satiksmes ministrijas jomās, jo šīs jomas ir tās, kuras pēc būtības parādīja, ka neko nevēlas mainīt esošajā sistēmā, tas ir, vēlas saglabāt visu tā, kā ir, tā, kā tas ir bijis līdz šim.

Tāda ieraksta esība likumā prasa milzīgu administratīvo resursu gan no valsts pārvaldes, gan no dažādām nevalstiskajām organizācijām, iesaistoties, veidojot... analīzi, domājot par šiem jautājumiem, bet dienas beigās tam nav nekāda politiskā atbalsta.

Ja kāds par šiem jautājumiem varētu runāt, tad tai būtu jābūt nākamajai valdībai, jau pēc Saeimas vēlēšanām. Šī valdība pēc būtības ir pateikusi to, ka šo jautājumu netaisās risināt, vienīgais iemesls un vienīgā iespēja, kad to varēja darīt, bija Saeimā, kad mēs skatījām pamatreformu, un to vajadzēja darīt vienlaicīgi ar visu lielo reformu. Citādā veidā mēs varam atgriezties Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma iepriekšējā redakcijā. 2009. gada reforma: bija tieši tāds pats ieraksts likumā - ka 2013. gadā tiks izveidoti apriņķi, un likumā jau bija ļoti detalizēti noteikts, kādi tie būs, ko tie darīs, ar ko nodarbosies, bet pienāca 2013. gads, un diemžēl nekas netika izveidots. Un tā tas ieraksts nostāvēja vēl septiņus gadus.

Manuprāt, šī ieraksta esība likumā radīs tieši to pašu, kas bija ar apriņķiem. Pēc tam visi locījās, ņēmās, ministrijas strādāja... tukšgaitā strādāja, rekur, ieraksts ir, bet nu kaut ko tā kā dara, tā kā nedara, rāda uz Saeimu, taisnojas, kāpēc to nevar ieviest. Tās ir pilnīgi liekas darbības, administratīvā aparāta lieka griešana, tā rezultātā neviens neko neiegūst.

Ja šāda apņēmība ir, tai jābūt visas koalīcijas vienotai izpratnei, visas valdības vienotai izpratnei, ka mēs uz to ejam un mēs to darām; tai jābūt valdības deklarācijā skaidri ierakstītai tajā brīdī.

Valdības, ministriju dokumenti liecina par to, ka nav apņēmības šobrīd kaut ko šajā jautājumā pēc būtības darīt. Līdz ar to šāds ieraksts ir tukšs, tas vienkārši parāda tādu politisko liekulību, ka, redziet, mums ir ieraksts, ka būs plānošanas reģioni, bet pēc būtības neviens pat netaisās neko darīt, bet - tieši otrādi - strādā pretējā virzienā, lai nekas nebūtu.

Manā ieskatā, labāk lai tāda ieraksta vispār nav likumā. Nedomājam par to, ļaujam pašvaldībām strādāt, veidot jaunās pašvaldības, bet par plānošanas reģioniem runājam jau pēc Saeimas vēlēšanām!

Kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

J. Pūce. Arī 3. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 56, pret - 19, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Pūce. 4. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas ir saistīts ar iepriekšējo, 3., priekšlikumu. Attiecas uz pārejas noteikumiem, arī uz administratīvo reģionu izveides normu izslēgšanu. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts, bet, tā kā Saeimas vairākums nupat ir nolēmis atbalstīt 3. priekšlikumu, par 4. priekšlikumu būtu jābalso “par”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Milzīgs paldies par atbalstu 3. priekšlikumam. Aicinu arī šo priekšlikumu atbalstīt. Tas ir saistīts ar 3. priekšlikumu.

Un tiešām novēlu šo jautājumu neaizmirst, bet pie nākamās valdības veidošanas pēc būtības pie tā atgriezties. Un šajā brīdī varbūt nekacināt šo... šis priekšlikums pēc būtības paredz nekacināt (Nav saklausāms.)... administratīvo aparātu. Respektīvi, tad, kad būs politiskā griba, tad arī atgriezīsimies pie šiem jautājumiem, bet šobrīd tās acīmredzot nav. Un tas prasa milzīgu enerģiju, lai ar šiem jautājumiem strādātu.

Tāpēc aicinu atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Un paldies par iepriekšējo balsojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu, Pūces kungs...?

J. Pūce. Kā es teicu, komisijā 4. priekšlikums netika atbalstīts, bet, ņemot vērā to, ka Saeima nupat ir nobalsojusi par atbalstu 3. priekšlikumam, arī 4. priekšlikums būtu atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 62, pret - 18, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Pūce. 5. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējiem - 3. un 4. priekšlikumu. Komisijā tas netika atbalstīts, bet, tā kā 3. un 4. priekšlikums ir atbalstīti, 5. priekšlikums būtu atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēt deputāti nav pieteikušies, bet ir lūguši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 17, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Pūce. 6. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas ir saistīts ar 8., 9. un 13. priekšlikumu. Tas neparedz otrajā lasījumā atbalstīto pašvaldību apvienošanu nekavējoties, bet paredz pakāpenisku procesu, kas pēc tam apskatīts 8. un 9. priekšlikumā. Šī priekšlikumu kopa, kurā ir arī 6. priekšlikums, komijā netika atbalstīta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Šis priekšlikums mazliet... Pareizi Pūces kungs minēja - to var skatīt gan atrauti, gan arī kopsakarā ar pārējiem priekšlikumiem, kurus (Skaņas pārrāvums.)... arī minēja.

Taču šim priekšlikumam ir divas dabas. Pirmām kārtām jau tas... Es rosinu to, ka šī pašvaldību sadarbība... Kolēģi, es aicinu nepārsteigties ar šo sadarbību, varbūt ir vērts vēl gadu ļaut pašvaldībām tikt galā ar tiem administratīvajiem izaicinājumiem, kas ir, veidojot jaunus novadus. Protams, tur, kur tā situācija ir vienkāršāka... Bet ir novadi, kur tiek apvienoti seši septiņi novadi vienā, un pēc tam vēl tiem ir kopā ar valstspilsētu jāveido kopīgi attīstības plāni un tā tālāk. Manuprāt, būtu tikai pareizi, ja mēs iedotu šiem novadiem iespēju tikt galā ar savu reorganizāciju un vienu gadu iepauzēt šo sadarbību ar valstspilsētu, un tikai pēc tam veidot tālāko sadarbību, un veikt šo sadarbību šī likumprojekta kontekstā, kas... bija šajā likumā noteikts par šiem sadarbības mehānismiem.

Par nākamo pieeju. Es tomēr domāju, ka mēs šo priekšlikumu varētu skatīt arī atrauti no tiem nākamajiem un šajā... balsot tieši par to, lai šie novadi varētu šo sadarbību atlikt par vienu gadu un šo gadu nodzīvot tomēr patstāvīgi - valstspilsētas domā par savu attīstību, apkārtējie novadi domā vairāk par savu, tieši šo iekšējo reorganizāciju, un tikai tad, kad viņi jau tikuši galā ar šiem jautājumiem, tad pēc būtības sākt strādāt kopā ar citām pilsētām.

Kolēģi, es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Un par to pieeju, kas ir mazliet citādāka attiecībā uz šo apvienošanas plānu, es runāšu tad pie nākamajiem... Bet šis priekšlikums vairāk ir par sadarbības atlikšanu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

J. Pūce. 6. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 16, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 7. - deputāta Ulda Budriķa priekšlikums. Tas paredz atgriezties pie pirmā lasījuma redakcijas, nosakot to, ka jaunās pašvaldības, kas līdz ar šī likuma pieņemšanu tiktu izveidotas, tiktu izveidotas jau 2025. gadā, nevis 2029. gadā, kā tas tika atbalstīts otrajā lasījumā. Minētais deputāta Ulda Budriķa priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Uldim Budriķim. Lūdzu!

U. Budriķis (JK).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Vēlreiz atskatīsimies uz Administratīvi teritoriālās reformas komisijā izskatīto jautājumu - ar kuru gadu pabeigt reformu attiecībā uz valstspilsētām un piegulošajiem novadiem.

Satversmes tiesa jau pēc būtības noteica un norādīja, kādā virzienā Saeimai būtu jāstrādā, un tāda kopēja atlikšana - bez kāda liela un nozīmīga pamatojuma - pēc būtības būtu Satversmes tiesas lēmuma daļēja neizpilde. Tikpat labi mēs šeit varējām ielikt 2045. gadu, 2041. gadu, jo argumenti, kāpēc, kādēļ atlikt, ir tieši tādi - nekādi. Tā vietā, lai šobrīd sāktu strādāt... Bet kas jau pēc būtības notiek? Kā jau es minēju otrā lasījuma debatēs, ilgtermiņa plānošanas dokumenti šobrīd jau tiek izstrādāti, kopā lērums... Nozīmīgo funkciju plānošana un izpilde jau šobrīd tiek īstenota kopā.

Šis priekšlikums tika iesniegts ar jautājumu, kuru es uzdevu komisijai, - vai ir vēl kāds arguments, izņemot esošo deputātu motivācijas trūkumu, jo esot pēdējais sasaukums līdz tā saucamajai apvienošanai? Sekoja tāds - pārnestā nozīmē - klusums.

Ja tas ir vienīgais arguments, tad, kolēģi, nu atvainojiet, bet nu izmetam ārā, miskastē, arī Civillikuma 1. pantu - ka pienākumi pildāmi pēc labākās ticības un apziņas.

Es esmu par lieliem, ekonomiski spēcīgiem un galvenokārt pamatotiem novadiem, tāpēc es aicinu atbalstīt priekšlikumu, jo pamatojuma atlikšanai nav. Un tā ir arī daļēji Satversmes tiesas lēmuma neizpilde, jo mēs varam atlikt bezgalīgi.

Tāpēc, jā, kolēģi, es aicinu atbalstīt un atgriezties pie pirmā lasījuma redakcijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Dārgie kolēģi! Jā, nu laiks man arī pievienoties debatēm par administratīvo teritoriju jautājumu.

Paldies Uldim Budriķim, kas ir iesniedzis šo konstruktīvo priekšlikumu, kas būtībā risina divas problēmas.

Pirmā lieta ir, ka... Es vēlētos atgādināt cienījamiem kolēģiem, ka publiskā pārvalde - pašvaldības ir publiskās pārvaldes sastāvdaļa! - tomēr pastāv, lai kalpotu cilvēkam, kalpotu iedzīvotājiem un - pašvaldību gadījumā - attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem. 

Iedzīvotājiem šajos mainīgajos apstākļos, kad Saeima sākumā nolēma vienu, pēc tam bija Satversmes tiesas spriedums un dažādas diskusijas vēl pēc tam notikušas, ir radusies tāda, nu, neskaidrība. Man ir radusies pārliecība, ka tagad nu būtu jāievieš šajā jautājumā noteiktība.

Kad deputāti lemj par šiem jautājumiem, tai skaitā par šo jautājumu, ir jāņem vērā - prioritāri - iedzīvotāju intereses, reģionu iedzīvotāju intereses, nevis konkrēto deputātu personiskās intereses... par to, ka, piedaloties - piemēram, 2025. gadā - nākamajās pašvaldību vēlēšanās, konkurence uz vienu deputāta mandātu būs lielāka un tāpēc ir lielāks risks netikt pārvēlētam. Un tādēļ labāk... Tātad ir praktiski tāds, nu, tā kā aicinājums nodrošināt vēl vienu termiņu, kur var pārvēlēties pašvaldības deputāta amatā, nu, vēl vismaz... vēl uz vienu termiņu - līdz 2029. gadam. Bet tātad tiesiskā noteiktība un iedzīvotāju intereses - tas ir tikai viens aspekts šajā jautājumā, kā dēļ droši vien Budriķa kungs ir iesniedzis šo ļoti labo priekšlikumu.

Otrs jautājums, kas ar šo priekšlikumu tiktu risināts, ir tas, ka... Vispār šie grozījumi ir nepieciešami, lai tomēr pildītu Satversmes tiesas spriedumu kā tādu. Tātad tas, ka mums ir šis spriedums... tas liktu parlamentam, teiksim tā, labā ticībā un pēc labākās sirdsapziņas arī to spriedumu, protams, korektā veidā, politiski korektā veidā, arī demokrātiskā procesa ietvaros... izpildīt šo spriedumu. Un nu arī tāpēc... varbūt pēc gara... un es piekrītu, ka tikpat labi... Nu nav neviena argumenta, kādēļ šo jautājumu neatlikt, piemēram, uz 2033. gadu vai 2037., 2041. vai 2045. gadu.

Nu vajag taču, lai tie deputāti pārvēlas, jo... Par iedzīvotājiem reģionos pilnīgi vienalga! Vajag taču, lai tie deputāti pārvēlas vēl uz kādu termiņu, lai mazāka konkurence tajos novados, lai var savas šeptes, kā saka, bīdīt, bet par Satversmes tiesas sprieduma izpildi vai par iedzīvotāju interesēm... nu, tas lai tāds sekundārs jautājums paliek. Nu, tā nevarētu! Es nedomāju, ka tas ir labais stils, kā nodarboties ar likumdošanu parlamentā.

Un šajā sakarā man atliek lūgt kolēģu atbalstu arī šim konkrētajam deputāta Budriķa priekšlikumam - 7. priekšlikumam, kas... tātad pateikt, ka ir veseli četri gadi, ko deputātiem strādāt, kā arī kvalitatīvi gatavoties nākamajām pašvaldību vēlēšanām, saņemt deputātu algu, un ka pēc tam, 2025. gadā, vienkārši būtu problēma atrisināta, un visi jau tagad zinātu, uz ko viņi iet, arī novada iedzīvotāji... viņi jau zinātu, kādām lietām ir jāpievērš uzmanība, ko potenciālie kandidāti solītu nākamajās pašvaldību vēlēšanās... piemēram, par to, ka par novadu netiks aizmirsts. Tas tagad būtu jau pietiekami svarīgi, un deputāti varētu tad arī attiecīgi gatavoties, arī iespējamie kandidāti.

Vai tiešām četri gadi - tas ir par maz? Es domāju, ka četri gadi - tas ir pietiekami un nevajag pagarināt termiņu līdz astoņiem gadiem. Citādāk mums valstī viss notiek tikai desmit un divdesmit gadu griezumā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi no Jaunās konservatīvās partijas! Šajā sakarā es gribētu minēt dažas lietas.

Pirmām kārtām jau jāteic, ka visa šī reforma ir ārkārtīgi milzīgs brāķis. Šo reformu sabiedrība uzskata par ļoti labu un ir saskatījusi pozitīvus rezultātus no tās? Socioloģiskās aptaujas dati rāda: tieši divi procenti Latvijas sabiedrības uzskata, ka no šīs reformas bija kaut mazākā... vispār jēga. Fakti liecina par to, ka šī reforma rada tikai un vienīgi papildu izdevumus; tie ir reāli fakti, ar kuriem mēs ikviens varam iepazīties.

Tas, kas notiks... Es domāju, kolēģi, nākamā Saeima... es ļoti ceru, ka nākamā Saeima būs tā, kas to reformu labos - un labos to, balstoties pētījumos, balstoties analīzē, balstoties iedzīvotāju viedokļos, un tikai tā mēs varēsim nonākt pie tāda risinājuma, kāds ir atbilstošs iedzīvotāju interesēm. Šobrīd tas tā nav.

Šobrīd... Šī reforma ir veidota, lai būtu tikai un vienīgi politiskajām interesēm atbilstoša. Mēs šobrīd skatām likumprojektu, kurš nav balstīts nevienā pētījumā; nav šeit pievienots neviens pētījums, kāpēc būtu jāveic apvienošana, kāpēc Saeima iet šādu ceļu. Tas viss balstās tikai un vienīgi uz politisko gribu.

Kā jau minēju, bija iespējami arī citi virzieni, un arī mēs piedāvājām no sākuma veikt analīzi, pētījumu un tad pieņemt lēmumu, ko... šis likums, starp citu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jau ir uzdevis veikt pētījumu, analīzi. Un, kas zina, varbūt mēs nonāksim situācijā, ka Saeimā būs ne tikai deputātu grupa Sēlijas atbalstam, bet pēc būtības tiks izveidots Sēlijas novads, un Jēkabpils turpinās darboties kā valstspilsēta; to Jēkabpils valstspilsēta nepārprotami arī vēlējās un to norādīja diezgan lielā vienprātībā komisijā. Arī Sēlijas novads vēlējās, lai viņus izveido kā Sēlijas novadu, un es redzēju tam zināmu pamatu, bet tas viss tika noraidīts.

Es domāju, ir nepieciešami pētījumi... pētījumi, tajā skaitā arī... runājot par Liepāju vai Jelgavu, vai Daugavpili. Tādi lēmumi ir jābalsta pētījumos, nevis kaut kādās politiskās sajūtās, intuīcijā vai domās par to, kas tur... tiks pārvēlēts vai netiks pārvēlēts kaut kāds pašvaldību deputāts.

Mums vajag atcerēties, kas vispār tā pašvaldība tāda ir - pašvaldības būtību un jēgu. Šobrīd mēs to esam absolūti pazaudējuši.

Mēs redzam tikai to, ka visa šī politiskā reforma, kas tika īstenota, bija nekas vairāk kā iedzīvotāju tracināšana pirms vēlēšanām, politiski motivēta, kuras rezultātā... es domāju, iedzīvotāji parādīja to, ka viņi saprot, kuri ir darītāji, kuri nav darītāji, un izdarīja savas izvēles.  

Pēc būtības administratīvi tas radīs tikai papildu slogu. Un to var pajautāt ikvienam - ikvienam! - pašvaldības vadītājam neatkarīgi no politiskās piederības. Tas rada tikai arvien vairāk un vairāk izaicinājumus. Tas bija lieki šajā brīdī. Manuprāt, pašvaldībām šobrīd vajadzēja vairāk cīnīties ar Covid-19 pandēmijas apkarošanu, nekā ar saviem administratīvajiem izaicinājumiem, veidojot vienotas pārvaldes un tā tālāk. Tas viss, ar ko viņi šobrīd nodarbojas, nerada finansiālo ekonomiju; tas viss - tieši otrādi - rada tikai papildu izdevumus, kolēģi.

Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu noraidīt un ļaut šīm pašvaldībām strādāt normālos apstākļos, lai nav tāda satricinājuma, kāds šobrīd ir, lai pašvaldības mierīgi turpina strādāt.

Un savā ziņā arī es... saprotu to, ka nāks nākamā Saeima, un esmu pārliecināts, ka nākamā Saeima savus lēmumus jau balstīs pētījumos - pētījumos! - un sapratīs to, ka šīs pilsētas ir attīstītas... kā ir attīstītas vispār pilsētas, kā ir attīstījušies novadi... Mazliet vairāk nekā tikai informācijas apkopojums no pašvaldību mājaslapām un Latvijas Bankas diskusiju materiāls, ko pati Latvijas Banka kaunējās nosaukt par pētījumu... Diskusiju materiāls - tas ir tas, uz kā balstījās šī reforma. Un viss, kas nāca no VARAM, bija “divi plus divi ir četri”. Un tāpēc mēs dzīvosim labāk? Tāpēc reģionos dzīve uzlabosies?

Trīssimt miljonus noņēma nost, reģioniem nost... šīs valdības laikā 300 miljoni no pamatbāzes ieņēmumiem ir noņemti nost. Tas palīdz pašvaldībām reģionos attīstīties? Manuprāt, ne.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Sveicināti kolēģi! Es tomēr nepiekritīšu Viktoram Valainim, jo vairāk sliecos atbalstīt domu un teicienu “Pastāvēs, kas mainīsies”.

Redzu, ka šīs Saeimas laikā arī mēs satiksmes nozarē... veicot daudz dažādu reformu, lai uzlabotu valsts pārvaldi, padarītu to efektīvāku, lai Latvija kļūtu konkurētspējīgāka un valsts izdevumi tiktu samazināti...

Un arī šajā administratīvi teritoriālajā reformā ir līdzīga pieeja - reformas iniciatori un veicēji ir centušies valsts pārvaldi padarīt efektīvāku un Latviju - konkurētspējīgāku, domājot par visiem mūsu valsts, Latvijas, iedzīvotājiem. Un es viņus atbalstu. Un atbalstu arī šo reformu, neskatoties uz to, ka tajā ir arī trūkumi.

Kritizētājus no malas vienmēr var atrast. Gan satiksmes nozares reformām kritizētāju netrūkst, gan arī administratīvi teritoriālajai reformai kritizētāju un bremzētāju netrūkst. Un tam skaidrojumu es rodu tikai vienu: visur, kur ir pārmaiņas... kur ir pārmaiņas uz kaut kādu efektivitāti valsts pārvaldē, vienmēr ir ieinteresētās puses. Un šeit ļoti spēlē savtīgās intereses, un šādu, savtīgu, interešu dēļ mēs Latvijā līdz šim esam diezgan lēni virzījušies uz valsts pārvaldes efektivitātes celšanu. Līdz ar to atbalstu reformu kā tādu.

Un šajā priekšlikumā ir tieši tas pats - vai nu izpildīt Satversmes tiesas spriedumu ātrāk vai vēlāk, jo... atkal ir saistīts ar savtīgu interešu, visticamāk, kādu specifisku... nevis ar kopējo valsts pārvaldes uzlabošanu.

Līdz ar to aicinu atbalstīt šo priekšlikumu... un nevis atkal rast iemeslu, kāpēc nedarīt, bet darīt to iespējami ātri, lai tomēr kopējais Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis celtos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies, cienījamā sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Trīs momenti. Pirmais. Dabīgi, Budriķa kunga priekšlikums tomēr nekādi nav saistīts ar atsevišķu deputātu vēlmi tikt pārvēlētiem ar mazākām pūlēm. Reformas reformu dēļ - tā vispār ir bīstama lieta, bet... nu, tā nav skaidrojama tikai ar savtīgām interesēm.

Otrs moments. Nākamajai Saeimai būs visas iespējas mierīgi, racionāli izvērtēt reformu gaitu, pirmos rezultātus, kas būs sasniegti, un pieņemt arī... varbūt arī citu lēmumu.

Bet! Šinī gadījumā ir trešais moments, kas, manā skatījumā, motivē atbalstīt Budriķa kunga priekšlikumu, jo... šeit ir izvēle, sniedzot atbildi uz diviem jautājumiem: kas ir labāk - bezgalīgs trakums vai traks gals? Es domāju, ka traks gals - tas ir labāk.

Es aicinu atbalstīt Budriķa kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu! Komisijas vārdā, Pūces kungs...?

J. Pūce. Jā. Es gribētu pirmām kārtām komisijas vārdā kliedēt... Varbūt deputāta Valaiņa uzstāšanās rezultātā radās iespaids, ka komisijai nebija pieejami nekādi dati vai pētījumi, sagatavojot šo likumprojektu. Mēs paļāvāmies uz to informāciju, kas tika gatavota... sagatavota jau... oriģināli... Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu... no ministrijas, VARAM, puses... kas sevī ietvēra analīzi par iespējamiem apvienotajiem novadiem, tādiem, kādi šobrīd tiek piedāvāti likumprojektā.

Attiecībā uz konkrēto priekšlikumu. Komisijā bija ļoti plašas debates par to un par līdzīgiem priekšlikumiem. Gan pirmajā lasījumā mēs Saeimā ļoti plaši par to debatējām... un arī attiecīgi tagad... Otrajā lasījumā notiek debates, kas ir līdzīgas... Trešajā lasījumā notiek debates, kas ir līdzīgas, kādas notiek otrajā lasījumā...

Šī iemesla pēc komisija, šo visu izvērtējot, neatbalstīja 7. - deputāta Ulda Budriķa priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Budriķa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 36, pret - 45, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 8. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas ir saistīts ar 6., 9. un 13. priekšlikumu, par kuriem es jau iepriekš teicu... Tas paredz citu kārtību jauno pašvaldību izveidei. Ministru kabineta izvērtējuma sagatavošana... Minētais priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Labas pārvaldības principi paredz arī to, ka mēs šādus jautājumus balstām kaut kādos pētījumos. Vēl vairāk! Jāņem vērā, ka, veidojot administratīvi teritoriālo reformu, Saeimas komisija nolēma, ka šādiem pētījumiem un analīzei noteikti ir jābūt. Un mums likumā noteikts arī termiņš, kad tie būs...

Mans piedāvājums ir tāds, ka mēs no sākuma sagaidām šos pētījumus, ļaujam pašvaldībām strādāt; mēs pasakām to, ka būs apvienošana 2029. gadā un ka pašvaldības tiks... respektīvi, notiks 2029. gadā pašvaldību reorganizācija, bet mēs nepasakām, kādā virzienā notiks šī reorganizācija. Šī reorganizācija var  notikt gan apvienojot, gan sadalot. Nevajag vienmēr domāt, ka tieši apvienošana ir vienīgais reorganizācijas veids!

Es domāju, ka paies laiks un... Ne velti es minēju Sēliju, ne velti es minēju Jēkabpili; es domāju, ka šīs teritorijas... ir augsta iespējamība, ka tās varētu būt vienas no tām, kuras parādīs to, ka tomēr, atsevišķi strādājot, pašvaldība spēj attīstīties labāk. Un ka tas nāk par labu gan pašai valstspilsētai, gan arī piegulošajam novadam.

Un tas būs salīdzinājums. Tajā situācijā, kad šie dati būs salīdzināmi, mēs varēsim salīdzināt gan novadus, kas darbojas atsevišķi no valstspilsētas, gan novadus, kas darbojas kopā. Mums ir tā unikālā iespēja. Un tieši tā arī tam jautājumam būtu... jāiet uz priekšu.

Bet šobrīd pateikt to, ka... kas likumā ir pateikts... ka 2029. gadā notiks teritoriju apvienošana, - tas, manuprāt, īsti nav pareizi, jo tas savā ziņā... lai vai kā būtu, tas rada nenoteiktību, rada apjukumu šajās konkrētajās pašvaldībās, uz kurām tas attiecas, un būtu vispareizāk, ja mēs neminētu vārdā, kuras teritorijas tiks apvienotas un kuras netiks apvienotas. Vislabāk būtu... un tā arī ir šo priekšlikumu galvenā jēga un būtība... mēs pasakām to, ka 2029. gadā būs reorganizācija, kas balstīsies uz pētījumiem, balstīsies uz faktiem.

Un te es Pūces kungam īsti nevaru piekrist. Es stipri apšaubu ikvienu šo pētījumu. Tie, manā ieskatā, nebija nekādi pētījumi, uz kā balstījās šī reforma. Tie nebija sociālekonomiskie pētījumi; to norādīja vesela virkne pašvaldību, iesniedzot jautājumus, uz kuriem nebija absolūti nekādu atbilžu.

Un šobrīd pašvaldības ir atstātas sava veida... pašu spēkos ir atstāts cīnīties ar visām tām nejēdzībām, kas tika pieļautas, veidojot pašvaldību reformu, gluži vienkārši pārzīmējot karti. Tie bija vienkārši izvilkumi no pašu pašvaldību mājaslapām, pasakot: šajā pašvaldībā ir viena vidusskola, tajā - divas, un, ja mēs tās apvienosim, viņiem kopā būs trīs. Ko tieši šāds secinājums mums palīdz? Tāpat arī apvienoja šos budžetus: vienā ir desmit miljoni, otrā - piecpadsmit, kopā būs divdesmit pieci miljoni. Nu šādā veidā ir veidota šī reforma. Ko tieši dod šāda datu analīze? Kolēģi, tas būtu tāpat, kā šodien pateikt to, ka apvienosim Satversmes tiesu ar citu tiesu un šai tiesai būs lielāks budžets, un viņi varēs labāk skatīt lietas. Vai tas izklausās saprātīgi? Nu īsti ne. Bet administratīvi teritoriālās reformas kontekstā mierīgi tas viss gāja uz priekšu. Mēs nevērtējam pēc būtības, mēs skatāmies, ka divi plus divi ir četri, un mēģinām iestāstīt, ka divi plus divi kopā būs desmit.

Kolēģi, pētījumi... ja šeit bija pētījumi... Šeit nebija nekādu pētījumu. Pētījumi bija veikti, bet tie netika vispār ņemti vērā reformas izskatīšanas gaitā. Tos veica gan Miglava kungs, Šķiņķa kungs, kuriem neviens nemaksāja, kuri paši to izdarīja, un visu cieņu šiem pētniekiem, profesoriem par viņu veikto darbu!

Bet nu šajā gadījumā... Kolēģi, es aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt. Tā galvenā jēga - ir lēmums, kas balstīts pētījumos, tai skaitā arī... Varakļānu un Saulkrastu jautājumu iekļaujot iekšā... Un tad, kad tie pētījumi būs, tad arī tālāk skatīsimies, ko darīt ar šīm pašvaldībām, teritorijām, jo beigu beigās mēs varam nonākt pie secinājuma, ka varbūt labāk ir veidot tādus novadus kā Saulkrastu novads. To neviens nezina, to mēs varēsim redzēt tikai tad, kad būs reālie dati, kad tie būs objektīvi.

Aicinu atbalstīt 8. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Pūce. Komisijā 8. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 15, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 9. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas ir saistīts ar iepriekšējo - 8. priekšlikumu, tas nosaka tālāko rīcību ar iepriekšējā priekšlikumā paredzēto Ministru kabineta izvērtējumu.

Arī šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J. Pūce. 10. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Zamura priekšlikums. Tas ir identisks ar nākamo - 11. - deputātu Pūces, Ašeradena, Budriķa un Jāņa Dombravas priekšlikumu. Tas paredz termiņa pārcelšanu... par Varakļānu novada tālāko nākotni... no nākamā gada 1. janvāra uz 2023. gada 1. janvāri. Tas ir saistīts ar pašreizējo procesu, kas ir iespējamā lēmuma pieņemšanai... par Varakļānu novadu... valdībā un koalīcijā kopumā. Minētais priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai. Lūdzu!

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva! Īstenībā es gribu izteikties ne tikai par šo priekšlikumu, bet par likumprojektu kopumā. Uzsvēršu trīs lietas.

Pirmā. Jau vairāki kolēģi norādīja, ka īstenībā grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā bija nepieciešami tieši tāpēc, ka bija Satversmes tiesas spriedums. Un pirmais, ko mēs redzam, - ka būtiskākie jautājumi, kas ir saistīti ar Satversmes tiesas lēmumu, šajā brīdī netiek risināti pēc būtības, bet vienkārši pārcelti laikā.

Un tur es absolūti piekrītu... gan, jāsaka, Budriķa kunga priekšlikumam... par to, ka nav pamatotības pārcelt valstspilsētu un novadu apvienošanu, gan arī šajā konkrētajā jautājumā, kur... mēs redzam, ka tikai tāpēc, ka izskan dažādi viedokļi, ir sarežģīti pieņemt lēmumu. Un, protams, katrs administratīvi teritoriālās reformas lēmums ir sarežģīts, jo saistīts ar noteiktu iedzīvotāju interesēm.

Tajā pašā laikā īsti nav saprotams arī Valaiņa kunga arguments, kurš... visu laiku runā par to, ka administratīvi teritoriālā reforma ir absolūti bez jelkāda ieguvuma un ka tikai divi procenti to pēc būtības atbalsta. Īstenībā, ja mēs skatāmies gan uz šo kopējo gaitu, gan arī šībrīža statistiku, mēs redzam, ka lauku vidē dzīvojošo iedzīvotāju skaits ir strauji sarucis. Un arī tajā laikā, kad norisinājās šis skolu optimizācijas process, paralēli varēja redzēt, ka vairāk nekā 60 procenti iedzīvotāju atbalsta tieši to, ka Latvijā ir spēcīgas pašvaldības, kurās ir gan pietiekams resursu, gan... pats svarīgākais - cilvēkkapitāla resurss.

Un, ja runājam par konkrēto priekšlikumu, tad arī šajā gadījumā nav saprotama, jāsaka, pirmām kārtām jau Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pozīcija (tai bija jāsagatavo šie scenāriji un... kas netika iesniegti, un tikai trešajā lasījumā vispār parādās Varakļānu jautājuma pieminēšana), gan arī kopumā - parlamenta darbs...

Un droši vien... skatoties uz to, kas patiešām pētījumos jau ir balstīts, var redzēt, ka... visa šībrīža politika ir balstīta uz atlikšanu, es teiktu, arī tādu aizrunāšanos... ar iespējamo pētījumos un argumentos balstīto politiku, jo... Mēs jau šobrīd redzam, ka principā ne tikai Latviešu vēsturisko zemju likums, kas šajā brīdī pastiprina pozīcijas, ka, administratīvi teritoriālās robežas mainot, ir jārespektē tieši šī vēsturiskā piederība, bet arī noteiktas ekonomiskās pozīcijas liecina par to, kāds risinājums būtu optimāls šajā brīdī. Proti, ja mēs skatāmies... Pati VARAM norāda, ka vēl līdz administratīvi teritoriālajai reformai 14 procenti Varakļānu novada iedzīvotāju strādāja Rēzeknes novadā un tikai trīs procenti - Madonas novadā, kas... ir viens no risinājuma variantiem.

Ja mēs skatām pieejamības jautājumu un tieši loģistiku, tad redzam, ka arī Rīgas-Rēzeknes šoseja (ir apņemšanās arī to būvēt par ātrgaitas šoseju) noteikti ir labvēlīgāka daudzu darījumu risināšanai, jo attālums līdz Rēzeknei ir mazāks par attālumu līdz Madonai. Un noteikti arī speciālās ekonomiskās zonas pieminēšana... Latgales pusē... runātu par labu ekonomiskajiem faktoriem.

Bet droši vien pats sāpīgākais ir trešais aspekts - šis ir patiešām... es teiktu, otrais likumprojekts, kas principā neizskata vai neļauj pievērsties padomju mantojuma pārskatīšanai. Kā smejies, otrs ir Svētā Pētera baznīcas likums...

Man ļoti gribētos domāt, ka Saeimas deputāti tiešām nedomā tikai par pārvēlēšanu un neatliek likumprojektu izskatīšanu pēc būtības tikai šī iemesla dēļ, tāpēc es arī šoreiz tomēr vēršos pie Saeimas deputātiem un lūdzu pārdomāt šo lēmumu pieņemšanas atlikšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Es aicināšu Šuplinskas kundzi atbildēt varbūt pašai sev uz jautājumu par to, kā tieši šī reforma uzlabos to situāciju, lai iedzīvotāji turpmāk neaizplūstu no reģioniem. Kā tieši šī reforma atrisinās to jautājumu par pašvaldības stiprumu un par resursu pietiekamību?

Atcerieties... tikai fonā... to, ka 300 miljoni - vairāk nekā 300 miljoni! - noņemti nost reģioniem šobrīd, šīs valdības laikā.

Un, ja mēs runājam par pētījumiem, tā ir viena svarīga lieta. Tikpat svarīgas ir Latvijas starptautiskās saistības, Eiropas vietējo pašvaldību harta, kura ir ratificēta Latvijas likumos; mēs neesam to atcēluši no Latvijas likumiem. Un tur arī ir minētas vairākas lietas... Un pati galvenā lieta ir iedzīvotāju viedoklis. Un arī šajā - Varakļānu - jautājumā iedzīvotāju viedoklis ir ārkārtīgi svarīgs. Viņi nepārprotami ir pauduši savu nostāju - viņi, kuri tur dzīvo, kuriem ikdienā... Viņu ikdienu skar šis jautājums, nevis varbūt to cilvēku, kuriem patīk par Varakļānu jautājumu runāt.

Manuprāt, šī Saeimas sasaukuma laikā... šis priekšlikums - atlikt šī jautājuma izskatīšanu - ir vienīgais (vienīgais!) reālais, iespējamais, jo gluži vienkārši cerēt uz objektīvu Saeimas lēmumu... tiešām, manuprāt, nav iespējams uz to cerēt.

Šim lēmumam, manuprāt, būtu jābūt primāri iedzīvotāju interesēs - ar domu, ka mēs atceramies, kāda ir vispār pašvaldības jēga un būtība. Tā ka ja mēs arī šo jautājumu atliekam uz nākamo Saeimu, tas būtu tikai pareizi, un tad varētu politiskās partijas iziet cauri vēlēšanu ciklam, pozicionēt... un arī saprast, ko vēlētāji domā par šo jautājumu. Jo šobrīd man būtu grūti iedomāties un nosaukt pat vienu politisko partiju, kas, startējot šajās Saeimas vēlēšanās, par šādu jautājumu būtu ar vēlētājiem runājusi... par to, ka vispār tas varētu nonākt politiskajā darba kārtībā. Manuprāt, to... Es stipri apšaubu, ka kaut kas tāds ir bijis.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt un saprast to, ka... Nu viens piemērs. Šuplinskas kundze, jūs minējāt skolu tīkla reformu. Mums bija iespēja Administratīvi teritoriālās reformas komisijā šo jautājumu... vērtēt katru pašvaldību atsevišķi, uz katru atsevišķi skatīties un uzklausīt mēra viedokli par konkrētajā teritorijā esošo skolu reorganizācijas plāniem. Un pilnīgi noteikti... man ir pilnīga pārliecība par to, ka šie apstiprinātie plāni... pašvaldību vadītāji stāstīja... pašvaldību reforma nekādā veidā - absolūti nekādā veidā! - šo plānu turpmāko izpildi neietekmēs. Pilnīgi nekādā veidā! Varbūt, ar atsevišķiem izņēmumiem, - ļoti sīkā veidā... Bet principā skolu reorganizācijas plāni dzīvo savu dzīvi, iet savu ceļu. Tam nav nekāda sakara ar administratīvi teritoriālo reformu.

Šobrīd šīs reformas, tā teikt, iniciatoriem ir tā vēlme un cerības, ka varbūt pašvaldības apvienosies un tad nu pieņems šos plānus par skolu skaita samazinājumu; šīs reformas iniciatori atsaucas uz dažādiem starptautiskiem pētījumiem, ka, redz, vienā pašvaldībā jābūt vienai spēcīgai vidusskolai ar cik tur tiem skolēniem... Tas pēc būtības nozīmētu vairāk nekā puses Latvijas vidusskolu aizslēgšanu. Tas nepiepildīsies. Un mēs darīsim visu, lai šādas trakas idejas nepiedzīvotu dienasgaismu.

Es domāju, šobrīd pašvaldības virzās pēc tiem plāniem... un paldies dievam, ka tā notiek, ka tās virzās pēc tiem plāniem, kādi tām arī sākotnēji bija, ar pavisam nelielām izmaiņām.

Taču pēc būtības šīm lietām nav nekāda sakara... Un nu vēl domāt par to, ka tas kaut kādā veidā varētu mazināt iedzīvotāju aizplūšanu no teritorijām?! Tieši otrādi - šī reforma palielina izdevumus un veicinās iedzīvotāju aizplūšanu.

Mums ļoti nopietni būs jādomā - reģionālās programmas, atbalsta programmas, ne tikai tādas, kādas šobrīd valdība piedāvā ķeksīša pēc, noņemot 300 miljonus nost un pēc tam atdodot 50 atpakaļ, tajā pašā laikā vēl ceļiem noņemot nost... to, kas - atbilstoši likumam - pienākas, neiedodot. Kolēģi! Ar reģionālo attīstību ir milzīgas problēmas šobrīd.

Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai otro reizi.

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Reflektēšu uz Valaiņa kunga teikto. 2008. gadā piedalījos milzīgā pētījumā (tajā laikā - Eiropā lielākajā) par lingvistisko ainavu un piederību... Latgales reģionā. Iedzīvotāju skaits 350 tūkstoši, šajā brīdī - 177 tūkstoši.

Valaiņa kungs! Es domāju, ka tikai šī viena fakta pieminēšana noteikti runā par labu tam, ka... aizvērt pusi no skolām nav iespējams, jo tieši puse... principā... iedzīvotāju ir izbraukusi. Un mēs ļoti labi zinām arī to, ka sabiedrības novecošanās ir viena no aktuālākajām problēmām. Un, protams, turēties pie ēkas noteikti ir krietni “vērtīgāk” nekā gādāt par kvalitatīvu un pieejamu izglītību bērniem.

Un otra lieta, ko es noteikti pieminēšu, - tā ir noteikti divkosība. Un tā ir Saeimas politiskās atbildības neuzņemšanās. Šie administratīvie reģioni bija vitāli svarīgi, lai katrs no reģioniem attīstītos. Tieši jūs ierosinājāt šī jautājuma izņemšanu. Jā, teikšu uzreiz, arī es neloloju cerības, ka atlikšana uz diviem gadiem varētu rosināt šī jautājuma kvalitatīvu... izstrādi, jo uzskatu, ka tā arī bija apzināta vilcināšana. Taču noteiktu funkciju pildīšanai... un citstarp tieši izglītības... tā būtu maksimāli liktenīga.

Un par to, ka iedzīvotāji var pieņemt lēmumu, - jā, droši vien. Tajā pašā laikā visa pasaule liecina un rāda, ka urbanizācijas procesi nav apturami un ka principā ļoti svarīga šajā brīdī ir digitalizācija.

Un ļoti svarīgi ir nodrošināt sociālo pakalpojumu pieejamību, bet ne tik lielā mērā - saglabāt katru padomju laika ēku... un, jāsaka, arī lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Šobrīd es esmu arī... nu, Baltkrievijas pierobežā. Šeit, runājot ar vietējiem iedzīvotājiem, es esmu vairākkārt pārliecinājies par to, ka mazo skolu jautājums ir vitāli svarīgs. Mēs, protams, varam tās vienā dienā aizslēgt, ieklausījušies šajos “ekseļa domātājos”, ka šīs skolas jātaisa ciet, bet neviens nevar iedot atbildi - kur tad tiem bērniem tālāk dzīvot, kur viņiem mācīties? Vai viņiem pamest šo - pierobežas - teritoriju?

Šie izaicinājumi paliek. Un jūs, Šuplinskas kundze, to zināt labāk par mani. Jūs savā ziņā arī esat iestājusies par to, ka ir jābūt risinājumam, bet... runājot par reģionālo līmeni, tas ir diezgan kuriozi. Šeit tas parādās. Jūs runājat par to, vārdos esat par to, bet tad, kad nonākam pie darbiem... Tieši jūsu vadītā Izglītības un zinātnes ministrija... jūs, manuprāt, vēl ministre bijāt tad... jūs paudāt principā absolūti noraidošu pozīciju attiecībā uz šiem plānošanas reģioniem - otra, kas pauda šādu pozīciju, bija Satiksmes ministrija -, pēc būtības iznīcinot ideju jau saknē. Pati valdība un tieši šīs divas ministrijas, nevis kāda cita (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, mums pazūd skaņa.

V. Valainis. Divas ministrijas bija tās, kuru rūpē ir galvenās funkcijas, kuras varētu deleģēt reģionālajam līmenim, un tieši šīs divas ministrijas to (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Diemžēl nav labi interneta sakari.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītājas kundze. Kolēģi un kolēģes! Šajā brīdī... protams, ja diskusijā tiek pieminētas izglītības lietas un skolu tīkls, tad... šķiet, ka tieši šobrīd... un es esmu bijusi gandrīz visos Latvijas jaunizveidotajos novados, runājot par skolu tīklu, runājot ar pašvaldību vadītājiem un arī ar izglītības komiteju...

Deputātiem ir skaidrs, ka lielākajā daļā... Latvijas teritorijā skolu skaits... skolu tīkls ir sasniedzis optimālu izmēru, jo lielākajā daļā... šobrīd pašvaldību skolu uzturēšanas izmaksas un skolēnu pārvadāšana... vairs nav vienādas šīs izmaksas; skolēnu pārvadāšana ir pat dārgāka nekā skolu, ja runā par ēkām, uzturēšana. Un tas nozīmē, ka lielākajā daļā... Latvijas teritorijā skolu tīkls ir sasniedzis optimālu līmeni... optimālu skaitu.

Taču stāsts, visticamāk, nav par to, jo kovidsituācija ir ieviesusi vairākas korekcijas, to skaitā arī korekcijas skolēnu pārvadāšanā, kas droši vien nav gluži... epidemioloģiski labākais veids.

Līdz ar to... Jauno tehnoloģiju izmantošana, tātad arī digitalizācija, nosaka to, ka vairs... nav noteikusi to, ka ir svarīgi, cik skolu ēku mums ir, bet - tieši pretēji - nosaka to, cik skolēniem šī izglītība ir pieejama, īpaši uzsverot digitālo pieejamību. Iespējams, ka deputāti, runājot šobrīd par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma lietām, ir piemirsuši solīto, ka interneta pieejamība - ne pa gaisu raidošajā, bet arī optiskajā tīklā - būtu jānodrošina visiem skolēniem gan skolās, gan, jādomā, arī mājās, jo attālinātās mācības kovidsituācijas dēļ nebeigsies šodien, tās, visticamāk, turpināsies.

Droši vien jāatgādina, ja šobrīd Valaiņa kungs ir pierobežā Baltkrievijas pusē... tad Bauskas pusē un arī pašā pilsētā - zināmā mērā tā arī ir robežas puse - vēl arvien nav pieejams kvalitatīvs optiskā tīkla internets. Tas nozīmē, ka skolēni gan skolās, mazajās skolās, gan mājās ne vienmēr var pieslēgties... iegūstot izglītību attālināti. Tātad skolēniem ir liegta izglītības pieejamība.

Šķiet, šoreiz, diskutējot par ēkām, īpaši par skolu ēkām, šeit nav īstā vieta, jo izglītībā ir notikušas ļoti lielas izmaiņas, un es aicinātu nerunāt, tai skaitā arī politiķus Izglītības un zinātnes ministrijā, par skolu tīklu, jo arī pēc reģionālās reformas pašvaldības šo jautājumu risina, un tas ir tikai viņu ziņā noteikt, cik pieejama ir izglītība, bet nav gluži viņu spēkos nodrošināt... Tas, visticamāk, ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uzdevums - nodrošināt izglītības pieejamību digitāli, tai skaitā attālināti.

Šķiet, ka par to būtu jādiskutē, ja mēs skatāmies uz izglītību, un pašvaldības par to arī runā... Latvijas Pašvaldību savienība un arī pašvaldības. Lūdzu, runājiet par to, bet nevis par skolu tīklu un ēku pieejamību vai nepieejamību! Jaunās tendences izglītībā vairs neskatās uz to, vai ir izglītība pieejama tikai ēkās, bet Latvijai diemžēl tas ir vēl jautājums par to, vai attālinātās mācības var notikt kvalitatīvi, plus - vispār pieejami.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Pūces kungam lūgums atgādināt deputātiem, par ko ir 10. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums.

J. Pūce. Jā, paldies, sēdes vadītāja.

Es vēlējos teikt, ka šīs bija ļoti, protams, saistošas debates, bet minētais parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums nav ne par digitālajām mācībām, ne par administratīvajiem reģioniem, ne par skolu tīklu un nav arī par to, vai un kādā periodā mēs likvidēsim padomju mantojumu. Priekšlikums paredz termiņa pārcelšanu Ministru kabinetam par... mirkli, kad Ministru kabinetam ir jāiesniedz priekšlikums Saeimai par Varakļānu novada tālāko nākotni. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un deputāti ir debatējuši. Balsojums nav... ir pieprasīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 74, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Pūce. 11. - deputātu Pūces, Ašeradena, Budriķa un Dombravas priekšlikums. Tas ir identisks ar 10. priekšlikumu. Arī komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā, un faktiski nav balsojams.

Paldies.

J. Pūce. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas precizē 2025. gada pašvaldību vēlēšanu izsludināšanu saistībā ar pieņemtajiem lēmumiem otrajā lasījumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 13. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Precizē pārejas noteikumu regulējumu saistībā ar 6., 8. un 9. priekšlikumā noteikto kārtību. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. Tālāk secīgi no 14. līdz 23. ir deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumi. Visi paredz faktiski atjaunot situāciju pirms otrā un pirmā lasījuma redakcijas, proti, saglabāt piecas valstspilsētas un piecus novadus nemainīgās teritorijās.

14. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz Daugavpils valstspilsētas saglabāšanu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs nav pieteikušies deputāti, bet ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 15, pret - 61, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 15. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz saglabāt Jelgavas valstspilsētu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 16. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz saglabāt Liepājas valstspilsētu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 12, pret - 59, atturas - 2. 16. priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 17. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz saglabāt Rēzeknes valstspilsētu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 12, pret - 58, atturas - 1. 17. priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 18. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz saglabāt Ventspils valstspilsētas pašvaldību. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 12, pret - 58, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 19. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz izveidot Daugavpils novada pašvaldību esošā Augšdaugavas novada teritorijā. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 11, pret - 59, atturas - 1. 19. priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 20. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz saglabāt Jelgavas novada pašvaldību esošajā teritorijā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 12, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 21. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz saglabāt Dienvidkurzemes novadu esošajā pašvaldības teritorijā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 13, pret - 54, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 22. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz saglabāt Rēzeknes novadu esošajā pašvaldības teritorijā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 13, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. Visbeidzot 23. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz saglabāt Ventspils novadu esošajā pašvaldības teritorijā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Piedodiet.... debates.

Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es pie šī priekšlikuma gribēju kolēģiem vēlreiz atgādināt un aicināt padomāt par to, vai mēs ar šo likumprojektu... pieņemot šo likumu un stāstot, ka tas pēc būtības risina Satversmes tiesas sprieduma izpildi, pēc būtības panākam taisnīgumu un vai tas ir tas, ko šīs pašvaldības vēlējās, ejot uz Satversmes tiesu. Vai Ozolnieku novada pašvaldība, vai Ilūkstes novada pašvaldība, kuras gāja ar pieteikumu Satversmes tiesā, - vai tas bija tas, ko tās vēlējās.

Vēl jo vairāk - šajā priekšlikumā ir par Ventspils novada pašvaldību, kura vispār netiek skarta šajā likumprojektā. Vai tāda bija šo iedzīvotāju vēlme, par ko viņi cīnījās, ejot uz Satversmes tiesu, tas ir, aizstāvot savas tiesības, argumentējot Satversmes tiesā. Es domāju, ikviens var paskatīties tos argumentus, kas bija. Savā ziņā tie vinnēja, Satversmes tiesa atzina, ka lēmums nav bijis pareizs, bet dienas beigās, ja jūs paši sev uzdodat jautājumu, vai lēmums ir taisnīgs, vai tas ir tas, ko novada iedzīvotāji ir pelnījuši, - manuprāt, ne.

Kopumā šis likumprojekts uzvarai Satversmes tiesā un cerībām, ka tomēr Saeima kaut kādā veidā ieklausīsies novadu iedzīvotājos, domās arī par viņu interesēm, pārbrauca pāri kā ar ceļa rulli - pārbrauca pāri kā ar ceļa rulli! - un principā sabradāja visas tās labās cerības, kas šiem novadu iedzīvotājiem, pašvaldību domēm, kad tās sāka cīņu pret administratīvi teritoriālo reformu... Principā tā nu tas viss ir noticis, un diemžēl Saeima to visu ir atbalstījusi. Saeimai bija iespēja iet citu ceļu atbilstoši iedzīvotāju interesēm, bet to Saeima diemžēl neizmantoja.

Es domāju, šajos novados tas nekādā veidā neveicinās uzticību ne Saeimai, ne valsts pārvaldei kopumā, jo - kurš gan kuram prasīja. Pasauca novadus, pasauca valstspilsētas, pajautāja, skaidri pauda viedokli “pret”, viens vairāk, viens mazāk, bet skaidri pauda viedokli, un tādas kopīgas vienprātības nebija nevienā novadā. Mums bija divas valstspilsētas, kas pateica - jā, “par”. Bet dienas beigās mums Saeima pieņēma lēmumu, absolūti viņos neieklausoties. Un arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ignorēja ikvienu viedokli, kas bija pausts šajās konsultācijās. Konsultācijas notika ķeksīša pēc: nu, vajag uzklausīt - uzklausām. Cilvēki gāja, deputāti gāja ar cerībām, ka viņi tiks saklausīti, un viņi gāja ar cerībām jau pēc vēlēšanām, pēc tam, kad viņi bija ieguvuši jaunus mandātus un iedzīvotāju atbalstu. Saeima beigās viņus nesaklausīja, un par to diemžēl man ir skumji.

Kolēģi, es ceru, ka nākamā Saeima daudz vairāk ieklausīsies Latvijas iedzīvotāju interesēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Pūces kungs...?

J. Pūce. 23. priekšlikums komisija netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 12, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. Līdz ar to visi trešajam lasījumam saņemtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijā minētais likumprojekts tika atbalstīts trešajā lasījumā.

Komisijas vārdā lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 68, pret - 6, atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms dodamies pārtraukumā, lūdzu dot vārdu mūsu kolēģim deputātam Kasparam Ģirģenam paziņojumam. Lūdzu!

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījami kolēģi! Tātad, Deputātu grupas reto slimību pacientu atbalstam deputāti, lūdzu, šobrīd pieslēdzamies šajā pārtraukumā sēdei!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija ir noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt šā gada 9. decembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ļubova Švecova.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Kolēģi! Mēs strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 905/Lp13), skatām to trešajā lasījumā.

Komisija izskatīja priekšlikumu, kas ir pašas komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, priekšlikums. Tas ir vairāk redakcionāls, precizējošs. Tas ir saistīts ar to, ka šī likuma grozījumi stāsies spēkā ar 2022. gada 1. februāri. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu. Lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 66, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 30. novembra sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 1096/Lp13) un to sagatavojusi trešajam lasījumam.

Uz trešo lasījumu tika iesniegti divi priekšlikumi.

1. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Šis priekšlikums ir par pasniedzēju un darbinieku darbību un viņu nodrošināšanu, strādājot Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 1121/Lp13).

Uz trešo lasījumu neviens priekšlikums netika saņemts.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A. Adamovičs (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētaja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā 1. decembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

Komisija izveidoja un atbalstīja vienu priekšlikumu, kas paredz atsevišķu likuma pantu spēkā stāšanās datumu (ar 2023. gada janvāri)...  un arī atsevišķu pantu daļu izslēgšanu. Tātad komisijā šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Adamovičs. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti... trešajam lasījumam.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 71, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs (JK).

Sveicināti vēlreiz, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1230/Lp13), kurš tiek skatīts vienlaikus ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 1231/Lp13).

Likumprojekts izstrādāts, lai precizētu jēdziena “netieši noziedzīgi iegūta manta” skaidrojumu, kā arī noteiktu “kriminālatbildību par diskrimināciju rasu, nacionālās, etniskās vai reliģiskās piederības dēļ vai par cita veida diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja tā saistīta ar spīdzināšanu”.

Likumprojekts izslēdz starpniecību kukuļošanā kā patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu, kā arī pārskata kvalificējošās pazīmes - “būtisks kaitējums” - tvērumu Krimināllikuma Sevišķās daļas pantu dispozīcijās.

Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties gan uz Ģenerālprokuratūras priekšlikumiem, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un ANO rekomendācijām.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2022. gada 6. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - 2022. gada 6. janvāris.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs (JK).

Juridiskā komisija konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 1231/Lp13), kurš tiek skatīts vienlaikus ar tikko izskatīto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1230/Lp13).

Likumprojekts izstrādāts, lai skaidrotu vienu no kukuļošanas ar starpniecību veidiem, pamatojoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas Latvijas 2. fāzes novērtējuma ziņojumā ietverto rekomendāciju.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2022. gada 6. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Arī šim likumprojektam termiņš priekšlikumiem - 2022. gada 6. janvāris.

Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (JK).

Labdien vēlreiz! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā 30. novembra sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1191/Lp13) un to sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojekts pamatā ir izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Savienības direktīvas, kā arī citas Latvijas uzņemtās starptautiskās saistības:

pārņemtu direktīvu par kopējo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu un akcīzes nodokļa piemērošanas vispārējo režīmu attiecībā uz aizsardzības pasākumiem;

paplašinātu pievienotās vērtības nodokļa nulles procentu likmes piemērošanas tvērumu uz preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti citu Eiropas Savienības dalībvalstu bruņotajiem spēkiem.

Tiek radīta iespēja reģistrētiem PVN maksātājiem piemērot tiešu PVN atbrīvojumu.

Iezīmēšu galvenos punktus un blokus, kas skar šo likumprojektu.

Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti citu Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku vienībām.

PVN piemērošana preču importam, ko veic citu Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku vienības.

Preču nosūtīšanas vai transportēšanas no citas dalībvalsts uz iekšzemi, ko izmanto Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku, tai skaitā pavadošā civilā personāla, vajadzībām, definēšana PVN piemērošanas nolūkā.

Redakcionāli precizējumi attiecībā uz PVN piemērošanu preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti citu NATO dalībvalstu bruņoto spēku vienībām.

Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas dienas, šā gada 14. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 14. decembris.

Likumprojekts “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.

I. Benhena‑Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, ievērojot faktu, ka Eiropas Komisija regulāri veic Eiropas Savienības normatīvo aktu prasību pilnīgas izpildes un atbilstības pārbaudi.

Nepieciešamība grozījumu veikšanai izriet no Eiropas Komisijas ieteikumiem precizēt likuma normas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa direktīvai 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojekts tika atbalstīts skatīšanai Saeimas sēdē.

Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2022. gada 11. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - 2022. gada 11. janvāris.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli””. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam.

Likumprojekta būtība. Nemainot nevienu no akcīzes nodokļa likmēm, kuras ir iepriekš noteiktas, likumprojekts paredz turpināt iepriekš noteikto samazināto akcīzes nodokļa likmi dabasgāzei, kas tiek izmantota transportā, bet piemēro citu veidu... kā vispārējo nodokļa likmes samazinājumu, nevis kā iepriekš, kad šis atbalsts tika uzskaitīts kā de minimis atbalsts. Bet viss pārējais likumprojektā... likumā tiek saglabāts... kā iepriekš.

Komisija likumprojektu atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Indriksone. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 20. decembris.

Likumprojekts “Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja pirms pirmā lasījuma likumprojektu paketi, kurā ietverti septiņi likumprojekti - “Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums”, “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, “Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā”, “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” un “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”.

Finanšu instrumentu tirgus likumā”.

 

Likumprojekts “Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums” ir likumu paketes prioritārais likumprojekts, kurš izstrādāts ar mērķi izveidot ieguldījumu brokeru sabiedrībām atsevišķu regulējumu Latvijā, vienlaikus pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra direktīvu Nr. 2019/2034 par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES un 2013/36/ES... kā arī vēl divas atlikušās - 2014/59/ES un 2014/65/ES, kā arī atsevišķas Eiropas Parlamenta un Padomes... 2019. gada 20. maija direktīvas Nr. 2019/878...

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts skatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Līdz ar to aicinu jūs atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2022. gada 10. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - 2022. gada 10. janvāris.

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tagad skatām nākamo likumprojektu paketes likumprojektu - “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

Tā mērķis ir saskaņot Kredītiestāžu likuma normas ar likumprojekta “Ieguldījumu brokeru sabiedrības likums” normām, lai nodrošinātu tiesību sistēmas saskaņotību, kā arī pārņemtu direktīvas Nr. 2019/2034 prasības.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja to pirmajam lasījumam Saeimas sēdē.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2022. gada 10. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - 2022. gada 10. janvāris.

Likumprojekts “Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un kolēģi! Tagad skatīsim likumprojektu paketes otro likumprojektu - “Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā”.

Šī likumprojekta mērķis ir saskaņot Finanšu konglomerātu likuma normas ar likumprojekta “Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums” normām, lai nodrošinātu tiesību sistēmas saskaņotību un pārņemtu direktīvas Nr. 2019/2034 prasības.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja tā izskatīšanu pirmajā lasījumā Saeimas sēdē.

Līdz ar to aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir tāds pats kā iepriekšējam - 2022. gada 10. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - 2022. gada 10. janvāris.

Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un kolēģi! Šobrīd skatīsim likumprojektu paketes trešo likumprojektu - “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”.

Arī šī likumprojekta mērķis ir saskaņot Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma normas ar likumprojekta “Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums” normām, lai nodrošinātu tiesu sistēmas saskaņotību un pārņemtu direktīvas Nr. 2019/2034 prasības.

Arī šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un atbalstīja tālāku tā virzību - balsojumam uz pirmo lasījumu Saeimas sēdē.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Tāpat kā iepriekšējam likumprojektam - priekšlikumu termiņš ir 2022. gada 10. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - 2022. gada 10. janvāris.

Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un kolēģi! Šobrīd skatām likumprojektu paketes ceturto likumprojektu - “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”.

Likumprojekta mērķis ir saskaņot Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma normas ar likumprojekta “Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums” normām, lai nodrošinātu tiesību sistēmu saskaņotību un pārņemtu direktīvas Nr. 2019/34 (Skaņas pārrāvums.)...

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja tālāku izskatīšanu Saeimas sēdē.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Benhena-Bēkena. 2022. gada 10. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - 2022. gada 10. janvāris.

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un kolēģi! Turpinām. Skatām likumprojektu paketes piekto likumprojektu - “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”.

Likumprojekta mērķis ir saskaņot Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likuma normas ar likumprojekta “Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums” normām, lai nodrošinātu tiesību sistēmas saskaņotību un pārņemtu direktīvas Nr. 2019/2034 prasības.

Tāpat kā iepriekšējos, arī šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un atbalstīja tālāku tā skatīšanu - izskatīšanu pirmajā lasījumā Saeimas sēdē.

Līdz ar to aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2022. gada 10. janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem - 2022. gada 10. janvāris.

Un likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu paketes sesto likumprojektu - “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”.

Likumprojekta mērķis ir saskaņot Finanšu instrumentu tirgus likuma normas ar likumprojekta “Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums” normām, lai nodrošinātu tiesību sistēmas saskaņotību un pārņemtu direktīvas Nr. 2019/2034 prasības.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja tālāku tā skatīšanu - izskatīšanu pirmajā lasījumā Saeimas sēdē.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par komisijas vārdā sniegto ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Benhena‑Bēkena. 2022. gada 10. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2022. gada 10. janvāris.

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Labdien, kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 1. decembra sēdē tika izskatīts likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai” (Nr. 1221/Lp13).

Projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā, Rīgā, sastāvā esošās zemes vienības daļu 0,6144 hektāru platībā. Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta ar dzelzceļa transporta infrastruktūras izbūvi saistītās infrastruktūras attīstībai, un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.

Saskaņā ar zemesgrāmatas ierakstiem attiecībā uz nekustamo īpašumu ir reģistrēta ķīlas tiesība - nostiprināta hipotēka, un ierakstīta atzīme par piedziņas vēršanu. Hipotekārais kreditors ir informēts par nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 18. panta pirmo daļu. Informācija ir nosūtīta arī piedziņas procesa īstenotājam - zvērinātam tiesu izpildītājam. No zvērinātā tiesu izpildītāja saņemts rīkojums par naudas līdzekļu apķīlāšanu piedzenamās summas un ar sprieduma izpildi saistīto izdevumu apmērā.

Pamatojoties uz Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2020. gada 20. marta lēmumu Nr. 03-14/969 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā, Rīgā, sastāvā esošās zemes vienības daļu - 0,6144 hektāri -, nosakot, ka tas ir  81 285 eiro jeb 13,23 eiro par vienu kvadrātmetru. Īpašnieks nav sniedzis viedokli par aprēķināto atlīdzības apmēru.

2020. gada 18. jūnijā Ministru kabinets ir pieņēmis rīkojumu Nr. 327 “Par nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā, Rīgā, daļas pirkšanu projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai”.

Pēc rīkojuma Nr. 327 pieņemšanas sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Eiropas dzelzceļa līnijas” saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 11. pantā noteikto 2020. gada 29. jūnijā nosūtīja nekustamā īpašuma īpašniekam paziņojumu ar uzaicinājumu trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad tas saņemts, paziņot par iespēju noslēgt līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu un sniegt piekrišanu nekustamā īpašuma kadastrālajai uzmērīšanai, kā arī lūdza likumā noteiktajā kārtībā un termiņos vienoties ar hipotekāro kreditoru par atlīdzības sadali un veikt nepieciešamās darbības zemesgrāmatā ierakstītās piedziņas atzīmes dzēšanai, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 601. panta pirmās daļas 1. apakšpunktu un 600. panta otro daļu piedziņas atzīme zemesgrāmatā satur nekustamā īpašuma atsavināšanas aizliegumu un Zemesgrāmatu likuma 46. panta pirmā daļa noteic, ka piedziņas atzīme kavē jebkuru īpašnieka izdarāmu labprātīgu nostiprināšanu, izņemot 45. panta 6. un 7. punktā paredzētās atzīmes. Paziņojumam tika pievienota rīkojuma Nr. 327 izdruka, Satiksmes ministrijas lēmuma kopija un grafiskais materiāls, kurā iezīmētas atsavināmā nekustamā īpašuma robežas.

Pēc minētā paziņojuma nosūtīšanas tika saņemta nekustamā īpašuma īpašnieka 2020. gada 29. jūlija atbilde, kurā tika lūgts pagarināt termiņu atbildes sniegšanai uz SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” 2020. gada 29. jūnija paziņojumu. 2020. gada 12. augustā tika nosūtīta atbilde, kurā pagarināja atbildes sniegšanas termiņu līdz 2020. gada 29. augustam. Norādītajā termiņā nekustamā īpašuma īpašnieka atbilde netika saņemta.

SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” nekustamā īpašuma īpašnieka pārstāvjiem 2020. gada 21. septembrī nosūtīja elektroniskā pasta vēstuli, kurā lūdza sniegt informāciju, kādas būs tālākās darbības saistībā ar SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” 2020. gada 29. jūnijā nosūtīto paziņojumu par iespēju noslēgt pirkuma līgumu labprātīgai nekustamā īpašuma atsavināšanai. Norādītajā termiņā - līdz 2020. gada 25. septembrim - atbilde netika saņemta.

SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” 2020. gada 23. oktobrī nosūtīja paziņojumu ar atkārtotu uzaicinājumu septiņu dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas paziņot par iespēju noslēgt līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu. Arī pēc atkārtota paziņojuma nosūtīšanas nekustamā īpašuma īpašnieks nav sniedzis atbildi.

SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” ir tikusies klātienē ar nekustamā īpašuma īpašnieka pārstāvjiem. Tikšanās laikā pārstāvji informēja, ka nepiekrīt nekustamā īpašuma atsavināšanai, jo neapmierina noteiktās atlīdzības apmērs par nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā, Rīgā, sastāvā esošās zemes vienības daļas 0,6144 hektāru platībā atsavināšanu.

Kopš 2019. gada 27. jūnija saskaņā ar “Lursoft” datiem komercreģistrā nekustamā īpašuma īpašniekam - juridiskajai personai - nav aktuālu datu par tā amatpersonām, kas rada šķēršļus labprātīgai nekustamā īpašuma atsavināšanai.

Ņemot vērā, ka Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā termiņā nekustamā īpašuma īpašnieks nav sniedzis atbildi uz nosūtītajiem paziņojumiem ar piekrišanu kadastrālajai uzmērīšanai un labprātīgai atsavināšanai, kā arī līgums par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu nav noslēgts, ir izpildīti Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 13. pantā noteiktie priekšnoteikumi šāda likumprojekta - par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - virzīšanai izskatīšanai Saeimā.

Turklāt saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2019. gada 3. oktobra lēmumu nekustamā īpašuma īpašnieka - juridiskās personas - darbība ir izbeigta. Līdz ar to atzīstams, ka šī juridiskā persona ir zaudējusi savu rīcībspēju, jo nevar iegūt tiesības un uzlikt pienākumus.

Labums, ko sabiedrība iegūs, nosakot nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā, Rīgā, īpašniekam pamattiesību ierobežojumu, ir lielāks par indivīda interesēm nodarīto kaitējumu, jo šajā gadījumā minētais nekustamais īpašums nepieciešams īpašu sabiedrības interešu un publisku mērķu sasniegšanai - dzelzceļa transporta infrastruktūras būvniecībai, kas nodrošinās Latvijas integrāciju Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmā, veicinot Latvijas iedzīvotāju mobilitāti un tautsaimniecības attīstību.

Juridiskā komisija likumprojektu ir atbalstījusi pirmajam lasījumam.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Butāns. Likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viens mēnesis jeb 2022. gada 9. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - 2022. gada 9. janvāris.

Likumprojekts “Elektronisko sakaru likums”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Elektronisko sakaru likums” (Nr. 1216/Lp13). Komisija nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojektu izstrādājusi Satiksmes ministrija, lai pārņemtu... Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi noteiktos pasākumus.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tehnoloģiski neitrālu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu regulēšanu, tīklu integritāti un savienojamību, pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, numerācijas, radiofrekvenču spektra un augstākā domēna “.lv” racionālu un efektīvu izmantošanu, valsts, galalietotāju un elektronisko sakaru komersantu interešu aizsardzību un galalietotāju datu aizsardzību; veicināt universālā pakalpojuma pieejamību.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Elektronisko sakaru likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2022. gada 7. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - 2022. gada 7. janvāris.

Likumprojekts “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Viesturs Liepkalns.

V. Liepkalns (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un pirmajam lasījumam sagatavoja likumprojektu “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (Nr. 1218/Lp13).

Par likumprojektu. Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Civillikuma 1104. pants noteic, ka jūras piekraste pieder valstij līdz tai vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas, šī likumprojekta mērķis ir sniegt skaidru minētās vietas definējumu, kā arī deleģēt Ministru kabinetam izstrādāt tās noteikšanas un apstiprināšanas kārtību. Likumprojekts nosaka arī darbības un jomas, kurām atļaujas vai licences šajā teritorijā izsniedz pašvaldība.

Komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. Liepkalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 16. decembris.

Likumprojekts “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Viesturs Liepkalns.

V. Liepkalns (AP!).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms pirmā lasījuma izskatīja likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr. 1219/Lp13).

Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo, tikko izskatīto likumprojektu.

Atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 17. panta sestajai daļai rezerves zemes fondā ieskaitītās zemes vienības piekrīt pašvaldībām. Taču ir gadījumi, kad ir zemes vienības, kuras - atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” kritērijiem - piekrīt valstij. Problēmas risinājumam likumprojekts paredz papildināt Zemes pārvaldības likuma 17. pantu ar jaunu daļu - 5.¹ daļu -, paredzot iespēju vienoties ar pašvaldību par zemes vienības piekritību un nodošanu attiecīgās ministrijas īpašumā. Likumprojekts paredz arī pagarināt termiņu noteikumu izstrādei par kārtību, kādā tiek reģistrēta jūras piekrastes josla.

Komisija ir vienbalsīgi atbalstījusi likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. Liepkalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 16. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 16. decembris.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Evita Zālīte-Grosa.

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un atbalstīja pirms pirmā lasījuma likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.

Likumprojekta mērķis ir precizēt ģimenes valsts pabalsta izmaksas nosacījumus. Likumprojekts paredz, ka ģimenes valsts pabalsta izmaksu turpina arī par bērniem, kuri veselības traucējumu dēļ atrodas akadēmiskajā atvaļinājumā.

Likumprojekts paredz precizēt arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta izmaksas nosacījumus personām, kuras sasniegušas valstī noteikto pensionēšanās vecumu, kā arī to, ka senioriem valsts sociālā nodrošināšana... pabalsta izmaksa netiks pārtraukta, ja persona uzsāks darba attiecības.

Likumprojekts paredz precizēt arī nosacījumus, kādā apmērā ir izmaksājams valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts par diviem mēnešiem uz priekšu personai gadījumā, ja persona izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas.

Šie likuma grozījumi paredz regulāru informācijas apmaiņu starp Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Izglītības un zinātnes ministriju par personām, kuras atrodas ieslodzījuma vietā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē un kuras ir valsts sociālo pabalstu saņēmējas.

Un vēl. Šis likumprojekts paredz nostiprināt Valsts sociālo pabalstu likumā deleģējumu Ministru kabinetam - noteikt kritērijus, atbilstoši kuriem Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija sniedz atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.

Komisijas vārdā es aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

E. Zālīte-Grosa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 23. decembris.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Deputātu reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30. Darbu atsākam pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām 9. decembra otro attālināto ārkārtas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis. Lūdzu!

R. Bergmanis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 30. novembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā” (Nr. 1148/Lp13) otrajā lasījumā.

Uz otro lasījumu netika saņemts neviens priekšlikums.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 66, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir septiņas dienas - šā gada 16. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16. decembris.

Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis. Lūdzu!

R. Bergmanis (ZZS).

Komisija šā gada 30. novembra sēdē izskatīja arī likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 1124/Lp13) otrajā lasījumā.

Uz otro lasījumu tika saņemti divi priekšlikumi.

1. - aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Par valsts militārās aizsardzības objektu būvniecības organizēšanu. To veic Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 2. - aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Tā kā 2020. gada 13. oktobrī valdība atbalstīja Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra izveidošanu, tad ir iesniegts arī aizsardzības ministra priekšlikums šādā redakcijā: “Centralizētos iepirkumus Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām veic un pilnu materiāltehnisko līdzekļu - individuālā ekipējuma pārvaldību un loģistiku aizsardzības nozarē īsteno Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs.” Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu, Bergmaņa kungs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 64, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir septiņas dienas - šā gada 16. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 16. decembris.

Godātie kolēģi, sākam darba kārtības sadaļu “Lēmumu projektu par personas atzīšanu par Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par Leo Hiršsona atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku”.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šodien mums ir jāpieņem lēmums, atzīstot Leo Hiršsonu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku.

Lēmumam, par kuru mums ir jālemj, ir piešķirama īpaša nozīme, tāpēc ka tas ir pirmais Saeimas lēmums, kurā tiek izmantotas likumdevējam piešķirtās tiesības atzīt personu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku, un tāpēc ka konkrētais lēmums tiek pieņemts par Latvijas Republikas valstiskuma idejas dedzīgu aizstāvi Leo Hiršsonu.

Deputāta Jura Juraša iesniegumā Saeimai, lūdzot izvērtēt Leo Hiršsona ieguldījumu mūsu valsts neatkarības atjaunošanā un aicinot pieņemt attiecīgu lēmumu, ir norādīti detalizēti fakti no Leo Hiršsona dzīvesgājuma, kuri apliecināti gan dokumentāri, gan arī ar laikabiedru liecībām. Vēlos minēt tikai dažus faktus no iesniegumā norādītā pamatojuma.

Minētās informācijas kontekstā būtiski uzsvērt dažus no notikumiem, kuri tieši raksturo Leo Hiršsona nopelnus okupācijas režīma ietekmes mazināšanā. Proti, aktīva pretdarbība Liepājā dislocētajam padomju okupācijas karaspēkam, vērsta pret konkrētām militārpersonām. Jāmin arī jauniešu pulcēšana ap sevi Rīgā, strādājot par skolotāju un brīvajā laikā iesaistot viņus sarunās par Latvijas neatkarību. Vēlāk, tuvojoties Atmodas gadiem, - aktīva iesaistīšanās pretpadomju kustībā, pildot uzdevumus, lai nodrošinātu pārējo kustības dalībnieku drošību pulcēšanās pasākumu laikā.

Kā uzsver Leo Hiršsons, būtiska nozīme ir piešķirama viņa darbībām, kuras vērstas uz daudzpartiju sistēmas atjaunošanu Latvijā, sākotnēji aktīvi darbojoties kā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedram. Īpaši jānorāda, ka viņa aktīvā darbība bija piesaistījusi okupācijas režīma Valsts drošības komitejas uzmanību un, represīvajiem dienestiem mērķtiecīgi strādājot, Leo Hiršsons bija aizturēts par šaujamieroču un munīcijas apriti.

Nozīmīgi ir tas, ka viņš faktiski ir pēdējais politiskais ieslodzītais, kurš 1990. gada 16. maijā tika atbrīvots no VDK izolatora Stabu ielā - nepilnas divas nedēļas pēc dienas, kad tika pieņemta deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.

Jāpiebilst, ka Leo Hiršsons kā nacionālās pretošanās kustības dalībnieks par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā 2018. gada 19. oktobrī tika iecelts par Viestura ordeņa kavalieri un apbalvots ar augstāko valsts apbalvojumu - Viestura ordeni.

Jāuzsver, ka, neskatoties uz norādīto faktu kopumu, gan attiecīgā pašvaldības komisija, gan Latvijas tiesu trīs instances, vadoties no likuma burta, bija atteikušās atzīt Leo Hiršsonu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku.

Pateicoties tam, ka 2021. gada 16. jūnijā 13. Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”, kas dod iespēju šādu cilvēku ieguldījumu novērtēt atsevišķā, likumdevēja kompetencē esošā, procesā un, sekojot likuma mērķim, respektīvi, novērtēt to cilvēku nopelnus, kuri, darbodamies nacionālās pretošanās kustībā, piedalījās bruņotā cīņā vai citiem līdzekļiem cīnījās par 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas atjaunošanu un ziedoja sevi, lai aizstāvētu tautu pret okupācijas režīma īstenoto vardarbību un genocīdu, aicinu Saeimas deputātus atbalstīt Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā izskatīto un sagatavoto lēmuma projektu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu Leo Hiršsonam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Leo Hiršsona atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku”! Lūdzu, balsosim! Par - 59, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Darba kārtībā - sadaļa “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 24. novembra rīkojumu Nr. 879 un 2021. gada 26. novembra rīkojumu Nr. 880, ar kuriem grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Māris Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Labdien, klausītāji, skatītāji! Jūsu uzmanībai tiek likts priekšā dokuments Nr. 794/Lm13, kas satur divus Ministru kabineta rīkojumus - Nr. 879 un Nr. 880 -, kas savukārt ir grozījumi Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.

Īsumā par Ministru kabineta rīkojumu Nr. 879, ko šis rīkojums risina. Tā kā nolemts tiem darbiniekiem, kas līdz 15. novembrim ir uzsākuši vakcināciju, ļaut turpināt strādāt, nepieciešams attiecīgi precizēt atsauces uz vairākiem noteikumu Nr. 662 punktiem, kas paredz pretējo.

Grozījumi rīkojuma 5.10.2. apakšpunktā precizē nosacījumus saimniecisko pakalpojumu (tai skaitā kultūras pakalpojumu vai atrakciju ārtelpās) izmantošanai un pasākumu (tai skaitā sporta sacensību) apmeklēšanai epidemioloģiski drošā vidē, nosakot, ka bērni, kuriem nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, var izmantot pakalpojumus un apmeklēt pasākumus, taču tikai personu, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, pavadībā, kā arī, ievērojot 5.10.5. un 5.10.6. apakšpunkta nosacījumus. Vienlaikus no šiem grozījumiem izriet, ka saimnieciskos pakalpojumus izmantot un pasākumus apmeklēt nevar bērni vieni paši, bez pieaugušo klātbūtnes, ja bērniem nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.

Ir veikti tehniski precizējumi 5.14. punktā, lai precīzi noteiktu to, ka darba laika ierobežojumi neattiecas uz būtiskiem pakalpojumiem un pirmās nepieciešamības preču tirdzniecību, izņemot ielu tirdzniecību un tirgus.

Ir veikti tehniski precizējumi, lai nodrošinātu skaidru 5.20. punkta interpretāciju, kas nosaka to, ka brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības pakalpojumus un būtiskus saimnieciskos pakalpojumus var sniegt tirdzniecības vietās, kuru tirdzniecības pakalpojumu sniegšanai paredzētā platība, neskaitot citas publiski pieejamās telpas, tualetes, koridorus un tamlīdzīgi, nepārsniedz 1500 kvadrātmetrus un kas veic pirmās nepieciešamības preču tirdzniecību epidemioloģiski nedrošā vidē. Tāpat tirdzniecības pakalpojumus var veikt pirmās nepieciešamības tirdzniecības vietās un būtisku saimniecisko pakalpojumu sniegšanu vietās, kas atrodas tirdzniecības centros, kuru platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus. Šie saimnieciskie un tirdzniecības pakalpojumi tiek sniegti epidemioloģiski drošā vidē.

Brīvdienās un svētku dienās var darboties ikviena tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vieta tirdzniecības centrā, ja tai ir atsevišķa ieeja no ārtelpas un tās apmeklētāji nenonāk tirdzniecības centra koplietošanas telpās. Šīs tirdzniecības un saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietas darbojas atbilstošā epidemioloģiskā drošības režīmā. Papildus rīkojuma projektā ir ietverts punkts, kas nosaka, ka tirdzniecības centros esošās tirdzniecības un saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietas nemaina epidemioloģisko drošības vidi.

Tiek redakcionāli precizēti sporta treniņu un sporta sacensību nosacījumi augstākā līmeņa sportistiem epidemioloģiski drošā vidē, konkretizējot, kuras no vispārējām epidemioloģiskās drošības prasībām sportā nav attiecināmas uz augstākā līmeņa sportistiem (par nodrošināmo platību, grupu lielumu, treniņu norises ilgumu, darba laiku sporta sacensībās un tamlīdzīgi).

Tiesību normu skaidrības nolūkā komandu sporta spēļu augstāko līgu sacensību norises izņēmumu regulējums tiek izdalīts atsevišķi no starptautisko sporta pasākumu (tai skaitā komandu sporta spēļu starptautisko līgu) norises regulējuma, jo vienīgais izņēmums, kad sporta sacensības drīkst norisināties epidemioloģiski daļēji drošā vidē (dzeltenajā režīmā), ir attiecībā uz starptautiskajiem sporta pasākumiem (tai skaitā komandu spēļu starptautiskajām līgām), turklāt tikai gadījumā, ja tiek nodrošināta norise tā saucamajā burbuļa formātā, kas paredz visu sacensību organizēšanā un norisē iesaistīto personu pilnīgu nošķiršanu no pārklāšanās ar sacensību organizēšanā un norisē neiesaistītām personām.

Tiek paredzēts, ka telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji varēs ne tikai sniegt pakalpojumus, bet arī tirgot ar tiem saistītās preces.

Lai praktizējošam veterinārārstam būtu iespēja sniegt veterinārmedicīnisko palīdzību dzīvniekiem, nepieciešams noteikt, ka veterinārmedicīniskos pakalpojumus drīkst saņemt bez sadarbspējīga sertifikāta.

Lai novērsu cilvēku nekontrolētu pulcēšanos pašvaldību un valsts iestāžu organizētu uguņošanas, salūtu un citu pasākumu ietvarā, tiek noteikts, ka valsts un pašvaldību iestādēm atļauts rīkot svētku un atceres dienu svinīgai atzīmēšanai paredzētas aktivitātes, bet nav atļauts rīkot publiskus pasākumus, kas veicina cilvēku nekontrolētu pulcēšanos, kuras rezultātā nav iespējams ievērot epidemioloģiskos pasākumus.

Neskatoties uz to, ka šobrīd Latvijā novērojama Covid-19 gadījumu samazināšanās tendence, kā arī pakāpeniski samazinās Covid-19 pacientu skaits slimnīcās, joprojām pastāv augsti riski atkārtotam slimības pieaugumam. Tas ir saistīts ar to, ka novērojama ļoti strauja Covid-19 izplatība Eiropā, kā arī tiek prognozēta pastiprināta cilvēku mobilitāte pirmssvētku periodā, Ziemassvētku un Jaungada svinību laikā. Tādēļ, lai maksimāli novērstu riskus atkārtotam straujam kovida uzliesmojumam, kas radītu smagas sekas uz veselības nozari, nepieciešams veicināt testēšanu kolektīvos, kur ir novērojami augstāki riski Covid-19 izplatībai, proti, darba kolektīvos. Plaša testēšana visās darbavietās arī samazinātu darbinieku darba nespējas, slimojot ar Covid-19, vai pienākuma ievērot mājas karantīnu riskus cieša kontakta ar inficētu cilvēku dēļ. Tādēļ jāparedz, ka, veicot darba pienākumus klātienē, kur ir iespējams kontakts ar citiem darbiniekiem, pakalpojumu saņēmējiem vai apmeklētājiem, ir jāveic regulāra Covid-19 testēšana divas reizes nedēļā, izmantojot antigēna paštestus.

Veicot darba pienākumus attālināti vai esot pilnībā noslēgtā vidē no pārējiem darbiniekiem, pakalpojumu saņēmējiem vai apmeklētājiem, regulāru skrīninga testēšanu var neveikt. Tādējādi ir nepieciešams noteikt, ka darba pienākumus klātienē var veikt tikai ar regulāru Covid-19 skrīninga testu. Projekts paredz, ka, sākot ar 2021. gada 6. decembri, visi darbinieki darbu veic klātienē (vakcinētie un pārslimojušie) tikai ar testēšanas sertifikātu, kas izsniegts ne agrāk kā pirms 72 stundām, vai darba devēja ne agrāk kā pirms 72 stundām organizētu skrīninga antigēnu testu. Darba devējs darbinieku skrīningam var izmantot paštestus.

Tas ir Ministru kabineta rīkojuma Nr. 879 anotācijas izklāsts.

Un otrs dokuments - Ministru kabineta noteikumi Nr. 880. Arī anotācijas izklāsts.

Lai aizkavētu iespējamu nekontrolētu Covid-19 vīrusa paveida B.1.1.529 izplatību Latvijas teritorijā, jānosaka pasākumi, lai mazinātu vīrusa ievešanu no minētajām valstīm Latvijā, paredzot ieceļošanas aizliegumu personām, kas nav Latvijas valstspiederīgie un ir uzturējušies minētajās valstīs, kā arī noteikt pienākumu ievērot mājas karantīnu un veikt RNS testu pēc ieceļošanas Latvijā.

Komisijas sēdē piedalījās speciālisti, kas izklāstīja savu redzējumu, informēja par slimības gaitu un rezultātiem šobrīd.

Tas man būtu ziņojums... viss no komisijas. Lūdzu kolēģus izskatīt šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Paldies, Možvillo kungs, par ziņojumu.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2021. gada 24. novembra rīkojumu Nr. 879 un 2021. gada 26. novembra rīkojumu Nr. 880, ar kuriem grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu, balsosim! Par - 49, pret - 18, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, esam nonākuši pie darba kārtības sadaļas “Prezidija ziņojumi” - “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis lēmuma projektu “Par 10 023 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par sadarbspējīga sertifikāta piešķiršanu iedzīvotājiem ar Sars-CoV2 antivielām organismā” turpmāko virzību”. Vai kādam no deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē? Lūdzu pieteikties.

Deputātiem iebildumu nav. Sākam izskatīt Saeimas lēmuma projektu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte‑Pakule. Lūdzu!

J. Kursīte‑Pakule (NA).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Saeima šī gada 6. novembrī saņēma 10 023 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par sadarbspējīga sertifikāta piešķiršanu iedzīvotājiem ar Sars-CoV2 antivielām organismā”.

Šī gada 1. decembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kura informēja, ka Lietuvā, Igaunijā un Šveicē sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu ir tiesības saņemt tām personām, kuru asinīs ir konstatētas minētās antivielas.

Iniciatīvas pārstāves ieskatā, arī Latvijā šādos gadījumos personai būtu jāizsniedz īslaicīgs sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts ar iespēju to pagarināt, ja persona veikusi analīzes par pašas līdzekļiem.

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis, kā arī imunologu pārstāvji pauda viedokli, ka, balstoties uz šībrīža zinātnisko pētījumu bāzi, sadarbspējīgu sertifikātu izsniegšana personām ar antivielām organismā nebūtu atbalstāma, jo nav pilnīgas pārliecības par to, ka antivielu esamība cilvēka organismā patiesi aizsargā personu no saslimšanas. Tika uzsvērts, ka vakcinēšanās pēc vīrusa pārslimošanas nodrošina labāku aizsardzību pret atkārtotu saslimšanu.

Uzklausot uzaicinātās personas, komisija nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai.

Komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 10 023 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par sadarbspējīga sertifikāta piešķiršanu iedzīvotājiem ar Sars-CoV2 antivielām organismā” turpmāko virzību”.

Lūdzu kolēģus atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šis jautājums par tā saucamo... vai nu pārslimojušo imunitāti vai no vakcīnām iegūtu imunitāti, manuprāt, ir ārkārtīgi interesants.

Nenoliedzami būtu labumi un ieguvumi no tā, ja mēs visi varētu vienoties un konstatēt... vismaz vienoties par to, kā mums interpretēt to imunitāti, kura ir iegūta pēc pārslimošanas.

Diemžēl tas, ko mēs redzam, ir varbūt pat tāda... sabiedrības polarizācija, kur tie, kas izsaka viedokli, ka, lūk, imunitāte, kura ir iegūta pēc pārslimošanas, ir tikpat efektīva vai vispār ir efektīva... vai pat... tikpat efektīva kā tā imunitāte, kura ir iegūta no vakcīnām, tiek uzskatīti gandrīz par tiem, kas netic zinātnei.

Bet interesanta lieta, kolēģi, ja mēs sākam... es ar lielu interesi... Es diemžēl nevarēju piedalīties apakškomisijas sēdē, bet es ar lielu interesi pēc tam iepazinos ar tiem atreferējumiem no šīs apakškomisijas sēdes, kuri parādījās masu medijos, kur citstarp esmu izlasījis, ka, lūk, Saeimas... es tad arī citēju no tā, kas bija atreferēts: “[..] Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis oponē, ka politiski lēmumi jābalsta ekspertu ieteikumos, nevis otrādi, turklāt jautājumos par cilvēku veselību tam primāri jābūt ekspertu viedoklim, nevis politiskam. “Vai zemteksts šai iniciatīvai ir vēlme nevakcinēties?” vaicāja I. Dūrītis.”

Kolēģi, šis ir ļoti labs jautājums, kuru var uzdot arī otrādi. Pirmām kārtām uzdosim jautājumu, vai vispār būtu kādi praktiski ieguvumi no tā, ja mums būtu konstruktīvāka saruna bez šīs kaut kādas reliģiskā kulta pēcgaršas par imunitātes jautājumiem... kas ir no vakcīnas iegūta, salīdzinot ar... pēc pārslimošanas.

Ja mums tāda saruna būtu, mēs varētu daudz mierīgāk skatīties uz tiem cilvēkiem, kas ieguvuši imunitāti pārslimojot. Tas noņemtu diezgan lielu spriedzi sabiedrībā, un tas arī pieslēgtu daudz lielāku cilvēku skaitu aktīvā apritē tautsaimniecībā.

Mums, iespējams, šī problēma, kuru, es tā saprotu, valdība un koalīcijas politiķi tagad izvēlas neredzēt... tas, ka faktiski 10 procenti... desmitā daļa no darbaspēka tagad ir faktiski izslēgta ne tikai no ekonomiskās aprites, bet (Nav saklausāms.)... viņiem tiek liegta iespēja ne tikai strādāt, saņemt... iespējams, būs liegta iespēja saņemt bezdarbnieka pabalstu un tā tālāk.

Tātad, ja mēs varētu konstruktīvi runāt par šo pārslimošanas imunitāti, iespējams, šī problēma būtu daudz... varbūt pat nepastāvētu. Tātad sāksim ar to, ka Dūrīša kungs ir teicis... ļoti labi - es pilnībā piekrītu Dūrīša kungam tādā ziņā, ka šajos jautājumos mums jābalstās ekspertu ieteikumos, nevis otrādi... nevis politikā.

Ko saka eksperti? Tāda interesanta lieta, kolēģi. Dažādi eksperti saka diezgan dažādas lietas. Tiesa (kā es sapratu), ka visi tie eksperti, kas piedalījās apakškomisijas sēdē, kurā notika šī saruna... visi šie eksperti vienā balsī saka, ka, nē, nav iespējams piešķirt Covid-19 sertifikātu, zaļo sertifikātu, cilvēkiem, balstoties uz kaut kādiem antivielu testiem, kopumā imunitāte pēc pārslimošanas ir daudz vājāka nekā tā imunitāte, kas ir pēc vakcinācijas.

Bet nav maz ekspertu... Un arī tiesa, ka... Ja to var nosaukt par pasaules kaut kādu zinātnieku konsensu, tad tas viedoklis ir diezgan līdzīgs... Bet nav arī maz ekspertu, zinātnieku (un tie ir zinātnieki ar ļoti respektējamiem vārdiem un pozīcijām, tie ir zinātnieki, profesori un pētnieki, kas strādā, māca un pēta pasaules labākajās augstskolās, tādās kā Hārvarda Universitāte, Stenforda Universitāte un tā tālāk), kas saka pretējo. Un nav maz pētījumu... Piemēram, var atsaukties uz publikāciju, kurā sacīts, ka... ir apkopots saraksts ar 141 kvalitatīvu pētījumu, kuros apgalvo, ka pārslimošanas imunitāte jeb dabiskā imunitāte arī ir diezgan, diezgan efektīva.  Līdz ar to ir dažādi eksperti, un dažādiem ekspertiem un dažādiem zinātniekiem ir diezgan dažādi viedokļi par šo jautājumu.

Ļaujiet man, kolēģi, nocitēt, piemēram, vienu pētījumu... secinājumus no viena pētījuma, kurš bija publicēts pat respektējamā zinātniskajā žurnālā “The Lancet”. Tajā apgalvots, ka, ņemot vērā kopējos pierādījumus par imunitāti, kura iegūta no iepriekšējās... infekcijas, tas ir, no pārslimošanas, politikas veidotājiem nepieciešams... vajadzētu ļoti nopietni apsvērt šo pārslimošanas imunitāti savos lēmumos par sertifikātu piešķiršanu. Te tika pieminēta viena valsts - Lietuva, kura jau šādus sertifikātus piešķir, balstoties uz antivielu testiem. Ir pieminēta arī cita valsts - Šveice, kur arī tos cilvēkus, kas ar PCR testu var pierādīt, ka viņi ir pārslimojuši kovidu, uzskata par vienlīdz aizsargātiem kā tos, kas bijuši vakcinēti.

Ņemot vērā to, ka dažādi eksperti saka dažādas lietas, manuprāt, mums nav citas izejas, kā sākt domāt ar savu galvu un uzdot arī mūsu ekspertiem jautājumus ar mērķi labāk saprast to, kas tomēr notiek.

Šajā Saeimas apakškomisijā Dace Zavadska teica sekojošo... es arī citēšu, kolēģi, no atreferējuma par šo apakškomisijas sēdi. Citēju: “Nav iespējams droši piešķirt Covid-19 sertifikātu pēc antivielu daudzuma, jo nevar pateikt, cik dienas cilvēks būs pasargāts un vai viņš neinficēs citus un nebūs bīstams sabiedrībai [..].” Tā teica Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska.

Tātad šeit, kolēģi, manuprāt, var un vajag uzdot šādus jautājumus. Jā, tiesa, attiecībā uz tiem cilvēkiem, kas ir pārslimojuši, nav iespējams pateikt, cik dienas cilvēks būs pasargāts un vai viņš neinficēs citus. Bet, kolēģi, kā ar vakcīnām? Vai mēs šodien nezinām? Mēs taču zinām, ka tie cilvēki, kas ir vakcinēti, arī diezgan mierīgi var inficēt citus cilvēkus.

Mēs te... ne 100, tagad 99 Saeimas deputāti, neskatoties uz to, ka tie, kas nav vakcinēti, ar vairākuma lēmumu ir izslēgti no Saeimas sēdēm... mēs palikušie apmēram 99 deputāti, visi vakcinēti, sēžam Saeimas attālinātā sēdē. Un tie, kas sēž lielajā Saeimas zālē, kā sēdes vadītāja, sēž maskās. Tātad sanāk, ka arī tie, kas ir vakcinēti, var inficēt citus cilvēkus un būt bīstami sabiedrībai, jo kāpēc tad mēs to darām?

Tālāk uzdosim arī jautājumu: ja mūsu eksperti saka, ka antivielu testiem nevar uzticēties, tad kā notiek tie pētījumi, kuros tiek noskaidrota vakcīnu efektivitāte? Tie paši pētījumi, no kuriem pēc tam mēs saņemam secinājumus par to, ka, lūk, tāda un tāda vakcīna... tās efektivitāte pēc trim, sešiem mēnešiem krīt līdz tik un tik procentiem. Vai šajos pētījumos netiek mērīts antivielu daudzums cilvēkiem, kas ir vai nav saņēmuši vakcīnu, pēc trim, sešiem un tā tālāk mēnešiem? Tātad vai kāds, varbūt tas pats Dūrīša kungs, var man paskaidrot, kā tad tas ir, ka mēs varam... mēs sakām, ka, balstoties uz šiem pētījumiem, kas, skatoties uz antivielu daudzumu cilvēkiem, secina to, cik ilgi darbojas vakcīnas... mēs varam pieņemt lēmumus par to, cik ilgi darbosies vakcinēšanās sertifikāts, bet, balstoties uz antivielu testiem, to pašu sertifikātu mēs nevaram piešķirt. Nu tātad - vai nu mēs ticam antivielu daudzumam, vai mēs neticam antivielu daudzumam.

Un kā tad ir...? Mums sanāk, ka... Latvijas eksperti saka, ka nav iespējams no antivielu daudzuma... atbildēt, noteikt, vai cilvēks ir vai nav aizsargāts, bet Lietuvas eksperti var noteikt no antivielu daudzuma, vai cilvēks ir vai nav aizsargāts, un uz tā pamata piešķirt viņam sertifikātu uz, ja es nemaldos, 60 dienām. Tāpat arī Šveicē - pamatojoties uz PCR testu, uz antivielu daudzumu, cilvēkam var izsniegt sertifikātu.

Kolēģi, manuprāt, šeit jautājumu ir ļoti daudz, bet galvenais jautājums, vai lēmumi tiešām tiek pieņemti, balstoties uz ekspertu un pētījumu objektīviem secinājumiem, vai tas, kas notiek, ir vienkārši politika, kur vai nu viena vai otra lieta kļūst par pašmērķi un viss, kas, tā teikt, nav ar mums, ir pret mums.

Es domāju, ka šādai polarizācijai (uzsvēršu - politiska polarizācija!) nav nekā kopīga ar zinātni. Tā tikai radīs nevajadzīgu spriedzi mūsu sabiedrībā, tai būs liela ekonomiska cena un visādas citas cenas. Tāpēc esmu gandarīts par kolēģu, kas strādā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, lēmumu turpināt... aicināt turpināt šo diskusiju Sociālo un darba lietu komisijā. Es ceru, ka šī diskusija būs tiešām balstīta uz faktiem, nevis uz dažādu pušu aizdomām, vai vieni vai otri grib vai negrib vakcinēties, vai tie ir vakseri vai antivakseri, vai kas.

Es ļoti ceru uz šo - konstruktīvu, uz faktiem balstītu - diskusiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Dombrovska kungs, par ļoti detalizētajām debatēm par šo jautājumu, bet es lūdzu un atgādinu nākamajiem runātājiem, ka mēs patlaban runājam par lēmuma projektu un lemjam par turpmāko virzību. Mēs nedebatējam par apakškomisijas lēmumiem, mēs debatējam par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas pieņemto lēmumu par šī patstāvīgā priekšlikuma tālāko virzību. Lūdzu nākamajiem debatētājiem runāt par turpmāko virzību, citādāk es pārtraukšu jūsu debates.

Vārds debatēs Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies par doto vārdu. Centīšos pieturēties pie sēdes vadītājas noteiktā jautājumu un problēmu loka, ko mēs izskatām šobrīd, taču vēlos arī vērst kolēģu uzmanību uz dažām lietām, kuras diemžēl man ne vienmēr izdodas attīstīt un virzīt tālāk... un saņemt atbildes Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, jo netiek uzklausīts kolēģu viedoklis, lielākoties gan opozīcijas viedoklis.

Vēlos izteikt savu atbalstu šī iesnieguma tālākai virzīšanai un kā ceļa vārdus varētu teikt pārējiem kolēģiem, kas tālāk nodarbosies ar šo, ka šobrīd mums jāapzinās, ka mēs ar Ministru kabineta noteikumiem un Saeimas lēmumiem esam nolēmuši, ka daļu no iedzīvotājiem mēs pasludinām par slimiem, jo viņi nav saņēmuši vakcīnu. Mēs esam uzņēmušies, kā lai saka, likteņa lēmēja lomu tiem cilvēkiem, kas šobrīd nesajūt ne saslimšanu, ne arī cenšas saslimt.

Nākošais, kas ir ļoti svarīgi, ir tas, ka šī antivielu noteikšana organismā ir ļoti svarīga un testa pieejamība un akceptēšana no valsts puses ir ļoti svarīga arī darba devējiem, jo darba devēju darbinieki šobrīd ir spiesti nepildīt savus darba pienākumus, jo valsts ir noteikusi uzņēmējiem un deleģējusi uzņēmējiem atrisināt valsts pieļautās kļūdas un veicināt vakcinācijas procesu, lai gan tas nav uzņēmēju pienākums un nebūt ne uzņēmēju galvenais nodarbošanās veids.

To jau mēs redzam, kā valsts institūcijās ar šo saskaras, konkrēti - skolās, kur skolotāji pamet darbu tikai tāpēc, ka viņi nav vakcinēti. Lai gan salīdzinot ar procesiem, kas notiek skolās, kur šobrīd bērni var mācīties, izmantojot eksprestestus, šiem cilvēkiem rodas ļoti daudz pārdomu par valsts konsekvenci attiecībā gan uz šo procesu, gan uz visu pasākumu kopumā.

Turpmāk, izskatot šo iesniegumu, būtu vēlams ņemt vērā to, ka valsts šobrīd ir nevajadzīgi apgrūtinājusi gan uzņēmējus, gan valsts institūcijas, kas nevar pilnvērtīgi strādāt, nevar pilnvērtīgi nodrošināt saviem darbiniekiem ieņēmumus un turpināt pildīt savu... misiju.

Un trešais jautājums, kas šobrīd ir ļoti svarīgs (un arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā neesmu saņēmis... dzirdīgas ausis), ka ir situācijas, kur, lai gan Ministru kabinets nosaka, ka finanšu pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem sarkanajā režīmā, šobrīd mēs sastopamies ar situācijām, kad atsevišķas bankas ir paziņojušas, ka iedzīvotāji bankas pakalpojumiem var piekļūt tikai zaļajā režīmā.

Ko tas nozīmē cilvēkiem, kuri varbūt nav tik, kā lai saka, zinoši IT tehnoloģijās, kuri neuzticas dažādiem elektroniskajiem datu uzkrāšanas un verifikācijas līdzekļiem, bet joprojām izmanto gadiem izkopto un uzticamo veidu, kā komunicēt ar saviem līdzekļiem, kas atrodas bankā, - tiešo klātbūtni.

Šajā gadījumā atkal valsts ir uzlikusi gan rūpi uz banku pleciem, gan nepamatotus liegumus cilvēkiem, kuri savus līdzekļus uzglabā bankā, jo tā valsts vienmēr ir gribējusi - lai bankā pēc iespējas vairāk naudas turētu jebkurš iedzīvotājs. Šajā iesniegumā minētās antivielas un šī antivielu noteikšana būtu zelta vidusceļš, kas ļautu cilvēkiem nokļūt pie saviem finanšu līdzekļiem bez problēmām.

Man ir vairāki dokumenti, kas saņemti no Latvijas Finanšu nozares asociācijas, kuros asociācija sūdzas par to, ka viņu iebildumi Ministru kabinetā, operatīvās vadības grupā, nav ņemti vērā, un šie iebildumi ir par to, ka uzstādītie noteikumi par telpu platībām un visu pārējo ne vienmēr sasniedz tos rādītājus, ko bankas var piedāvāt. Līdz ar to bankas pieņem lēmumu šos pakalpojumus sniegt zaļajā režīmā, lai izpildītu visus nosacījumus.

Šajā gadījumā es redzu, ka sadarbspējīga sertifikāta piešķiršana iedzīvotājiem ar noteiktu antivielu līmeni būtu zelta vidusceļš, mēs varbūt kaut mazliet atgrieztu uzticību valdībai, varbūt mazliet mazinātu šausmīgo sašķeltību sabiedrībā, kas raisa ļoti daudz negāciju. Un arī vietā un nevietā piesauktā mirstība slimnīcās un viss pārējais šobrīd ir sekas tai sašķelšanai, šobrīd ir sekas tam, ka valsts rīkojas ļoti neapdomīgi gan vakcinācijas sakarā, gan skaidrojot šo svarīgo misiju, kas katram būtu jāuzņemas.

Es aicinu nekavēties ar šī iesnieguma tālāku virzību un pieņemt saprātīgu lēmumu, kas šajā gadījumā varbūt būtu zelta vidusceļš, kas ļautu tomēr valstij pārvarēt šos grūtos laikus un varbūt mēģinātu kaut mazliet apvienot tās sašķeltās cilvēku un tautas masas... kas šobrīd tiešām ir ļoti, ļoti sašķeltas, ļoti, ļoti neapmierinātas ar valdības darbu un galu galā ierobežotas savā rīcībā - gan ar savu laiku, gan ar savu darbu, gan ar saviem līdzekļiem.

Es aicinu kolēģus atbalstīt lēmuma tālāko virzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu un nevilkt garumā lēmuma tālāko izskatīšanu pēc būtības. Visus Sociālo un darba lietu komisijas un it īpaši Veselības ministrijas pārstāvjus es aicinu rūpīgi, rūpīgi izlasīt Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un “Bior” kopīgo pētījumu “Covid-19 seroprevalences pētījums Latvijas iedzīvotāju vispārējā populācijā”, kurš tika sagatavots šī gada vasarā, kura autori ir, varētu teikt, Latvijā paši labākie zinātnieki šajā jomā - profesors Uga Dumpis, Anda Ķīvīte-Urtāne, Jeļena Storoženko un vairāki citi. Es visus šos cilvēkus šobrīd necentīšos uzskaitīt, bet ļoti, ļoti daudzi dalībnieki šajā pētījumā bija. Šajā pētījumā tika mēģināts noteikt, kāds ir antivielu daudzums Latvijas populācijā, cik daudzi cilvēki ir izslimojuši bez simptomiem. Šajā pētījumā tātad tika iesaistīti visi tie, kas bija izslimojuši, bet nebija konstatējuši to laboratoriski, tai skaitā tie, kuri vispār nebija jutuši saslimšanas simptomus. Šajā pētījumā tika noskaidrots, ka no visiem respondentiem aptuveni 20 procenti bērnu bija izslimojuši bez oficiāla konstatējuma, ka viņi ir saslimuši ar kovidu... laboratoriski apstiprināti, 20 procenti! Vasarā tas bija. Līdzīga aina bija vērojama dažādās iedzīvotāju grupās, kur saslimšanas rādītājs bija krietni augstāks, nekā parādījās oficiālajā statistikā, tostarp, piemēram, tāda interesanta nianse Latgales reģionā, kur cilvēkiem, visticamāk, vienkārši ir grūtības ikdienā nokļūt līdz testēšanas punktiem, lai pārliecinātos par saslimšanu.

Ja mēs saprotam, ka vasarā tie bija aptuveni 20 procenti bērnu, kuri bija izslimojuši ar SARS Covid-19 un tas viņiem parādījās antivielu testā, tad ir skaidrs, ka šie cilvēki pēc būtības varētu saņemt vakcinācijas... pārslimošanas sertifikātu. Šie visi bērni varētu netraucēti piedalīties dažādās sporta aktivitātēs, kopā ar vecākiem apmeklēt kultūras pasākumus, neuztraucoties par to, vai viņiem tur... ir vakcinējies vai nav, bet viņi pēc būtības bija pārslimojuši.

Varbūt no šī aspekta arī komisijai būtu tālāk jāraugās, kā šo jautājumu atrisināt, it īpaši attiecībā uz bērniem, kuriem tomēr šie laboratoriskie izmeklējumi ir procentuāli mazāk, tai pašā laikā saslimšanas intensitāte ir bieži vien lielāka nekā pat atsevišķām pieaugušo grupām.

Es tiešām aicinu ikvienu Sociālās un darba lietu komisijas deputātu iepazīties ar šo 39 lapaspuses garo pētījumu. Tas neprasīs ilgu laiku, tās ir dažas... daži desmiti minūšu, lai šim pētījumam izietu cauri, ņemot vērā, ka tur ir arī sadaļas, kurām noteikti var pārskriet pāri. Iepazīstieties ar šo pētījumu un izdariet secinājumus, un pieņemiet pareizus, atbilstošus lēmumus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds debatēs deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Ļoti īsa uzruna.

Man ir divi priekšlikumi.

Pirmais priekšlikums - atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Otrs priekšlikums - padomāt par to, ka darbā ar kolektīvajiem iesniegumiem iztrūkst noslēdzošais posms: informācija par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem. Man šķiet, ka būtu labi, ja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pārdomātu, ka varbūt jāievieš grozījums normatīvajā aktā, paredzot ik ceturkšņa atskaiti Saeimas sēdē par kolektīvo iesniegumu izskatīšanas rezultātiem ar sekojošām plašām publiskajām debatēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Dolgopolova kungs, par ļoti konstruktīvajām debatēm.

Turpinām!

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labvakar visiem! Es atbalstīšu šīs tautas iniciatīvas tālāku virzību, jo pats savulaik arī esmu sniedzis šādus pašus priekšlikumus. Tā kā es nestrādāju atbildīgajā komisijā, es gribētu vērst atbildīgās komisijas, kura tālāk skatīs šo iniciatīvu, uzmanību uz lietu, kas, manuprāt, jums varētu palīdzēt pieņemt pareizo lēmumu šinī jautājumā. Proti, kā jau šeit pareizi tika minēts, ir svarīgi ieklausīties ekspertu ieteikumos un pieņemt lēmumus, balstoties uz ekspertu viedokļiem.

Es gribētu papildināt, ka, lēmumus pieņemot, būtu svarīgi arī uzklausīt ne tikai ekspertu viedokļus, bet arī balstīties uz reāliem faktiem. Tad pāris reālu faktu, kas jums varētu noderēt.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju par inficēšanos, inficēšanās gadījumiem... Es paskatījos, cik ir reinfekcijas gadījumu, proti, tas ir tas, par ko mēs pašlaik runājam. Vai šie cilvēki, kam ir antivielas... cik viņi ir pakļauti vīrusa riskiem, saslimstībai, cik viņi tālāk ir tie, kas var radīt slodzi mūsu veselības aprūpes sistēmai un sabiedrībai kopumā.

Dati ir šādi: ja mēs paņemam par laika periodu no 2020. gada oktobra līdz 2021. gada novembrim (ieskaitot), tad šis atkārtoti inficēto cilvēku īpatsvars... tad skaits ir 1633 cilvēki un šis īpatsvars ir mazāk, nekā viens procents - 0,9 procenti aptuveni sanāk. No tiem nevakcinētie... kas nav bijuši vakcinēti, bez vakcinētajiem... sastāda apmēram trīs ceturtdaļas. Tas iznāk aptuveni 0,7 procenti, nedaudz vairāk nekā 0,7 procenti.

Ko es ar to gribu teikt? Kolēģi, komisijā, kur jūs debatēsiet, mēģiniet ieraudzīt, cik šis ir ļoti minimāls īpatsvars uz tā visa, kas notiek. Acīmredzami, ka šis niecīgais īpatsvars, ja mēs vēl tālāk paanalizētu, cik no tiem reāli nokļūst... ir nepieciešama stacionārā palīdzība, cik no tiem šī atkārtotā inficēšanās rada dzīvības briesmas, tad mēs ieraudzīsim, ka tas ir ļoti, ļoti niecīgs riska procents. Diez vai mums ir nepieciešams veidot tagad kaut kādu speciālu menedžēšanas... uzlikt viņiem tādus pašus ierobežojumus kā cilvēkiem, kuri nav vakcinējušies un nav arī nekad izslimojuši. Manuprāt, ir acīmredzami, ka šeit ir neatbilstība, ļoti liela neatbilstība.

Atkal, teiksim tā, šī vara ir uzticami sev... šeit radījusi regulējumus analoģiski, kā viņi savulaik mēģināja pārtikas šos... preces ierobežot, lai ierobežotu infekciju. Atcerieties tos leģendāros... ka zeķubikses nevarēja pirkt un foliju nevarēja pirkt. Pēc tāda paša principa pašlaik tas tiek attiecināts nevis uz precēm, bet uz cilvēkiem, tikpat bezjēdzīgi... mazjēdzīgi, teiksim tā.

Un tas, uz ko es aicinātu, - paņemiet ne tikai ekspertu ieteikumus, bet paņemiet arī reālo dzīvi, reālos faktus un paanalizējiet, cik lielu slodzi, cik lielus riskus radītu tas, ja šo tautas iniciatīvu mēs atbalstītu un dotu iespēju cilvēkiem ar antivielām organismā saņemt sertifikātu.

Paldies, no manas puses tas viss.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, vai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vadītāja grib ko bilst?

J. Kursīte-Pakule. Nē, paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 023 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par sadarbspējīga sertifikāta piešķiršanu iedzīvotājiem ar Sars-CoV2 antivielām organismā” turpmāko virzību! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret - 2, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 183 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par pilnvērtīgu dzirdi, sevišķi bērniem ar dzirdes traucējumiem” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī lēmuma projekta izskatīšanu šajā sēdē? Lūdzu pieteikties.

Iebildumu nav. Sākam izskatīt šo lēmuma projektu.

Vārds Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājai Janīnai Kursītei-Pakulei. Lūdzu!

J. Kursīte-Pakule (NA).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Saeima šī gada 10. novembrī saņēma 10 183 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par pilnvērtīgu dzirdi, sevišķi bērniem ar dzirdes traucējumiem”. Šī gada 1. decembrī... Te man jāakcentē, ne Sabiedrības veselības apakškomisija, ne Aizsardzības... vai cita tikpat cienījama komisija, bet Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš norādīja, ka iniciatīvas mērķis ir panākt, lai bērni un pieaugušie varētu dzirdēt neatkarīgi no viņu vecāku finansiālajām vai pašu finansiālajām iespējām.

Pārstāvis skaidroja, ka dzirdes iekārtām nepieciešamās baterijas maksā 20 eiro mēnesī, kohleārā implanta rezerves detaļas - no 130 līdz 240 eiro, ar vēl lielākām izmaksām personai ir jāsaskaras gadījumā, ja ierīcei ir nepieciešams remonts.

Iniciatīvas pārstāvis uzsvēra, ka, realizējot šo iniciatīvu, bērniem ar dzirdes traucējumiem būs pieejama līdzvērtīga izglītība kā pārējiem bērniem. Līdz ar to viņiem nākotnē būs iespējams pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū.

Komisija, uzklausot iniciatīvas autoru, vienbalsīgi nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai.

Komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 10 183 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par pilnvērtīgu dzirdi, sevišķi bērniem ar dzirdes traucējumiem” turpmāko virzību”.

Lūdzu kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies komisijas vadītājai par ziņojumu.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 183 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par pilnvērtīgu dzirdi, sevišķi bērniem ar dzirdes traucējumiem” turpmāko virzību”! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to esam izskatījuši Saeimas 2021. gada 9. decembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Pēc 15 minūtēm turpināsim darba kārtības skatīšanu... Saeimas 2. decembra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija ir noslēgusies.

Tātad pēc 15 minūtēm, teiksim, pulksten 16.50, sāksim skatīt 2. decembra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību. Pēc 15 minūtēm.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 31. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 9. decembrī

Par likumprojektu “Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā” (Nr.  1238/Lp13) (Dok. Nr. 5054 , 5054A )
- Priekšlikumi	- dep. A. Judins (par)
	- dep. Ļ. Švecova (pret)
Par likumprojektu “Par Nolīgumu par gaisa transportu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kataras Valsti, no otras puses” (Nr.  1239/Lp13) (Dok. Nr. 5055 , 5055A )
Par likumprojektu “Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses” (Nr.  1240/Lp13) (Dok. Nr. 5056 , 5056A )
Par likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr.  1244/Lp13) (Dok. Nr. 5067 , 5067A )
Par likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” (Nr.  1245/Lp13) (Dok. Nr. 5068 , 5068A )
Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Gramzdas ielā, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve 'Rail Baltica' koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai” (Nr.  1246/Lp13) (Dok. Nr. 5069 , 5069A )
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr.  1247/Lp13) (Dok. Nr. 5070 , 5070A )
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (Nr.  1248/Lp13) (Dok. Nr. 5071 , 5071A )
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” (Nr.  1249/Lp13) (Dok. Nr. 5072 , 5072A )
Par likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” (Nr.  1250/Lp13) (Dok. Nr. 5073 , 5073A )
Par likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr.  1252/Lp13) ( Noraidīts) (Dok. Nr. 5093 , 5093A )
- Priekšlikums	- dep. V. Valainis (par)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr.  1253/Lp13) ( Noraidīts) (Dok. Nr. 5097 , 5097A )
- Priekšlikums	- dep. K. Ģirģens (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr.  1254/Lp13) (Dok. Nr. 5107 , 5107A )
Par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr.  1255/Lp13) (Dok. Nr. 5108 , 5108A )
Par likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr.  1241/Lp13) (Dok. Nr. 5063 , 5063A , 5087 )
Likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr.  1241/Lp13) (1.lasījums)
- Ziņo	- dep. R. Dzintars
Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr.  1242/Lp13) (Dok. Nr. 5064 , 5064A , 5087 )
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr.  1242/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5064 , 5087 )
- Ziņo	- dep. R. Dzintars
Par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr.  1243/Lp13) (Dok. Nr. 5065 , 5065A , 5087 )
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr.  1243/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5065 , 5087 )
- Ziņo	- dep. R. Dzintars
Par likumprojektu “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr.  1251/Lp13) (Dok. Nr. 5088 , 5088A )
Likumprojekts “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr.  1251/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5088 )
- Ziņo	- dep. K. Feldmans
Likumprojekts “Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr.  1251/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5088 )
- Ziņo	- dep. K. Feldmans
Lēmuma projekts “Par Irēnas Kucinas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi” (Nr.  746/Lm13) (Dok. Nr. 4707 , 4707A )
- Ziņo	- dep. V. Agešins
- Debates	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Petraviča
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. R. Nemiro
	- dep. E. Tavars
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. E. Papule
	- dep. A. Gobzems
	- dep. M. Možvillo
Likumprojekts “Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr.  1123/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5103 )
- Ziņo	- dep J. Cielēns
- Debates	- dep. K. Ģirģens
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā” (Nr.  1108/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5104 )
- Ziņo	- dep. V. Orlovs
Likumprojekts “Grozījums Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” (Nr.  1109/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5105 )
- Ziņo	- dep. V. Orlovs
Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr.  1171/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5106 )
- Ziņo	- dep. J. Pūce
- Debates	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. U. Budriķis
	- dep. K. Feldmans
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Butāns
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. I. Šuplinska
	- dep. V. Valainis
	- dep. I. Šuplinska
	- dep. V. Valainis
	- dep. E. Papule
	- dep. V. Valainis
Paziņojums
	- dep. K. Ģirģens
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr.  905/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5059 )
- Ziņo	- dep. Ļ. Švecova
Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr.  1096/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5100 )
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr.  1121/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5101 )
- Ziņo	- dep. J. Kursīte
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr.  1001/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5102 )
- Ziņo	- dep. A. Adamovičs
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.  1230/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5005 , 5057 )
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr.  1231/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5006 , 5058 )
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr.  1191/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4824 , 5060 )
- Ziņo	- dep. J. Cielēns
Likumprojekts “Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” (Nr.  1203/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4851 , 5061 )
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr.  1223/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4965 , 5062 )
- Ziņo	- dep. I. Indriksone
Likumprojekts “Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums” (Nr.  1196/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4844 , 5075 )
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr.  1197/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4845 , 5076 )
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” (Nr.  1198/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4846 , 5077 )
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr.  1199/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4847 , 5078 )
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr.  1200/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4848 , 5079 )
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” (Nr.  1201/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4849 , 5080 )
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr.  1202/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4850 , 5081 )
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve 'Rail Baltica' koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai” (Nr.  1221/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4943 , 5082 )
- Ziņo	- dep. J. Butāns
Likumprojekts “Elektronisko sakaru likums” (Nr.  1216/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4918 , 5083 )
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (Nr.  1218/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4940 , 5084 )
- Ziņo	- dep. V. Liepkalns
Likumprojekts “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” (Nr.  1219/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4941 , 5085 )
- Ziņo	- dep. V. Liepkalns
Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr.  1215/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4917 , 5091 )
- Ziņo	- dep. E. Zālīte-Grosa
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā” (Nr.  1148/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5098 )
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr.  1124/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5099 )
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Lēmuma projekts “Par Leo Hiršsona atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku” (Nr.  797/Lm13) (Dok. Nr. 5094 )
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 24. novembra rīkojumu Nr. 879 un 2021. gada 26. novembra rīkojumu Nr. 880, ar kuriem grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (Nr.  794/Lm13) (Dok. Nr. 5066 )
- Ziņo	- dep. M. Možvillo
Lēmuma projekts “Par 10 023 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par sadarbspējīga sertifikāta piešķiršanu iedzīvotājiem ar Sars-CoV2 antivielām organismā” turpmāko virzību” (Nr.  795/Lm13) (Dok. Nr. 5089 )
- Ziņo	- dep. J. Kursīte-Pakule
- Debates	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. M. Možvillo
	- dep. J. Dombrava
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. I. Zariņš
Lēmuma projekts “Par 10 183 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par pilnvērtīgu dzirdi, sevišķi bērniem ar dzirdes traucējumiem” turpmāko virzību” (Nr.  796/Lm13 ) (Dok. Nr. 5090 )
- Ziņo	- dep. J. Kursīte-Pakule
Informācijapar ārkārtas sēdi
Informācijapar reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 09.12.2021 09:39:07 bal001
Par - 75, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (1238/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 09.12.2021 09:47:14 bal002
Par - 35, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1252/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 09.12.2021 09:51:33 bal003
Par - 35, pret - 40, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1253/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 09.12.2021 09:53:00 bal004
Par - 71, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1255/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 09.12.2021 09:57:46 bal005
Par - 81, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Profesionālās izglītības likumā (1241/Lp13), 1.lasījums

Datums: 09.12.2021 09:59:39 bal006
Par - 82, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1242/Lp13), 1.lasījums

Datums: 09.12.2021 10:01:28 bal007
Par - 80, pret - 0, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1243/Lp13), 1.lasījums

Datums: 09.12.2021 10:04:37 bal008
Par - 74, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā (1251/Lp13)" atzīšanu par steidzamu

Datums: 09.12.2021 10:05:24 bal009
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā (1251/Lp13), 1.lasījums

Datums: 09.12.2021 10:06:52 bal010
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Atkritumu apsaimniekošanas likumā (1251/Lp13), 2.lasījums

Datums: 09.12.2021 10:37:43 bal011
Par - 71, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Irēnas Kucinas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi (746/Lm13)

Datums: 09.12.2021 10:46:11 bal012
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (1123/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 10:46:32 bal013
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 09.12.2021 11:07:07 bal014
Par - 70, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Farmācijas likumā (1108/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 11:09:15 bal015
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā (1109/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 11:14:56 bal016
Par - 16, pret - 57, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 11:20:49 bal017
Par - 15, pret - 60, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 11:27:30 bal018
Par - 56, pret - 19, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 11:29:33 bal019
Par - 62, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 11:30:34 bal020
Par - 60, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 11:34:27 bal021
Par - 16, pret - 60, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 11:52:41 bal022
Par - 36, pret - 45, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 11:58:54 bal023
Par - 15, pret - 63, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 8. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 12:19:33 bal024
Par - 74, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 10. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 12:21:26 bal025
Par - 15, pret - 61, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 14. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 12:22:22 bal026
Par - 12, pret - 59, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 16. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 12:23:06 bal027
Par - 12, pret - 58, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 17. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 12:23:53 bal028
Par - 12, pret - 58, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 18. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 12:24:42 bal029
Par - 11, pret - 59, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 19. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 12:25:26 bal030
Par - 12, pret - 58, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 20. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 12:26:11 bal031
Par - 13, pret - 54, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 21. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 12:26:55 bal032
Par - 13, pret - 58, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 22. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 12:32:06 bal033
Par - 12, pret - 59, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 23. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 12:33:07 bal034
Par - 68, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1171/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 12:33:42 bal035
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 09.12.2021 14:12:26 bal036
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (905/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 14:14:19 bal037
Par - 68, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (1096/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 14:15:32 bal038
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (1121/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 14:17:12 bal039
Par - 71, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1001/Lp13), 3.lasījums

Datums: 09.12.2021 14:19:11 bal040
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (1230/Lp13), 1.lasījums

Datums: 09.12.2021 14:21:06 bal041
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1231/Lp13), 1.lasījums

Datums: 09.12.2021 14:24:05 bal042
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1191/Lp13), 1.lasījums

Datums: 09.12.2021 14:25:57 bal043
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā (1203/Lp13), 1.lasījums

Datums: 09.12.2021 14:27:40 bal044
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli” (1223/Lp13), 1.lasījums

Datums: 09.12.2021 14:30:34 bal045
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums (1196/Lp13), 1.lasījums

Datums: 09.12.2021 14:32:12 bal046
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (1197/Lp13), 1.lasījums

Datums: 09.12.2021 14:33:50 bal047
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā (1198/Lp13), 1.lasījums

Datums: 09.12.2021 14:35:37 bal048
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (1199/Lp13), 1.lasījums

Datums: 09.12.2021 14:37:28 bal049
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (1200/Lp13), 1.lasījums

Datums: 09.12.2021 14:39:23 bal050
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā (1201/Lp13), 1.lasījums

Datums: 09.12.2021 14:41:12 bal051
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (1202/Lp13), 1.lasījums

Datums: 09.12.2021 14:50:40 bal052
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Mūkupurva ielā, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai (1221/Lp13), 1.lasījums

Datums: 09.12.2021 14:52:54 bal053
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Elektronisko sakaru likums (1216/Lp13), 1.lasījums

Datums: 09.12.2021 14:54:52 bal054
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (1218/Lp13), 1.lasījums

Datums: 09.12.2021 14:56:54 bal055
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemes pārvaldības likumā (1219/Lp13), 1.lasījums

Datums: 09.12.2021 14:59:51 bal056
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1215/Lp13), 1.lasījums

Datums: 09.12.2021 15:00:13 bal057
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 09.12.2021 15:34:44 bal058
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā (1148/Lp13), 2.lasījums

Datums: 09.12.2021 15:37:15 bal059
Par - 64, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (1124/Lp13), 2.lasījums

Datums: 09.12.2021 15:42:41 bal060
Par - 59, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Leo Hiršsona atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku (797/Lm13)

Datums: 09.12.2021 15:54:08 bal061
Par - 49, pret - 18, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2021.gada 24.novembra rīkojumu Nr.879 un 2021.gada 26.novembra rīkojumu Nr.880, ar kuriem grozīts 2021.gada 9.oktobra rīkojums Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (794/Lm13)

Datums: 09.12.2021 16:30:18 bal062
Par - 77, pret - 2, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 10 023 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par sadarbspējīga sertifikāta piešķiršanu iedzīvotājiem ar Sars-CoV2 antivielām organismā” turpmāko virzību (795/Lm13)

Datums: 09.12.2021 16:34:01 bal063
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 183 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par pilnvērtīgu dzirdi, sevišķi bērniem ar dzirdes traucējumiem” turpmāko virzību (796/Lm13)

Datums: 09.12.2021 16:34:37 bal064
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

09.12.2021.

9.00

9.30

11.00

13.30

15.30

16.50