Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas divdesmit ceturtās(attālinātās ārkārtas) sēdes
turpinājums 2021. gada 16. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas 2021. gada 15. novembra attālināto ārkārtas sēdi pēc izsludinātā pārtraukuma.

Skatām likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

Turpinām ar 23. priekšlikumu.

Vārds deputātam Rihardam Kozlovskim. Lūdzu!

R. Kozlovskis (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Turpinām skatīt minēto likumprojektu.

23. – deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Tā būtība ir izslēgt 5.¹ pantu jaunajā redakcijā. Tas nozīmē, ka deputātes lūdz faktiski iesaldēt deputātu atalgojumu. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies, bet ir lūguši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 14, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 24. - arī deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Tas paredz ierobežot to deputātu atalgojumu, kuri pilda papildu amata pienākumus kā komisiju vai apakškomisiju vadītāji. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies, bet ir lūguši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 17, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 25. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Arī paredz izslēgt likumprojekta 5.¹ pantu. Faktiski ir līdzīgs, identisks 23. priekšlikumam, par ko mēs balsojām un neatbalstījām. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Šis priekšlikums nav balsojams.

Deputāti debatēs nav pieteikušies. Tātad deputāti piekrīt komisijas lēmumam.

R. Kozlovskis. 26. - deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Identisks iepriekšējam priekšlikumam. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un arī nav balsojams.

Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 27. - Ministru kabineta priekšlikums. Paredz to, ka... Balstoties uz Juridiskā biroja atzinumu par reprezentācijas izdevumu izslēgšanu no mēnešalgas... Juridiskais birojs norādījis, ka tas neatbilst likuma sistēmai, tāpēc Ministru kabinets ir sagatavojis šo priekšlikumu. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir lūguši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 47, pret - 17, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Kozlovskis. 28. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Paredz izslēgt 6. panta jauno redakciju, kas reglamentē Saeimas vēlēto amatpersonu atalgojuma pieaugumu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Kolēģi! Es uzskatu, ka papildu finansējuma piešķiršana ir saistāma tikai un vienīgi ar kvalitatīviem un izaugsmes rādītājiem valstī kopumā. Tikai pie nosacījuma, ja notiek ekonomiskā attīstība, ir pārvarēta ekonomiskā krīze, ir uzlabojušies dzīves kvalitātes standarti, dzīves kvalitāte un ienākumu līmenis mājsaimniecībās, - tikai tad mēs varam lemt un arī palielināt atalgojumu, tajā skaitā arī Saeimā strādājošajiem.

Tāpēc es uzskatu, ka nav jāatbalsta piedāvātā reforma un atalgojuma palielinājums un pie šī jautājuma nepieciešams atgriezties tikai tādā gadījumā, ja Latvijas konkurētspēja un Latvijas sniegums starptautiskajā līmenī uzlabosies attiecībā uz iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu. Tāpēc arī tika iesniegts priekšlikums izslēgt no likumprojekta piedāvāto atalgojuma paaugstinājumu.

Kolēģi, vēršu uzmanību uz to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā debatēs piedalījās arī Valsts kontrole un Valsts kontrole norādīja uz to, ka patiesībā esošais likumprojekts ar būtiskiem papildu finansējuma piešķīrumiem valsts pārvaldē strādājošajiem neatbild uz tiem izaicinājumiem un uz tām problēmām, uz kurām norādīja Valsts kontrole vairākos savos atzinumos.

Vēl aizvien saglabājas nelīdzsvarota finansējuma sadale starp ministrijas ierēdņiem, vēl aizvien nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem viens koeficients tiks aizvietots ar citu koeficientu un piemaksas atkarībā no atbilstošā resora tiek variētas. Tas viss parāda, ka piedāvātais likumprojekts patiesībā nav ar mērķi nodrošināt valsts pārvaldē strādājošo konkurētspējīgu atalgojumu, bet patiesībā aiz tā slēpjas citi iemesli, un, visticamāk, tie citi iemesli ir potenciālo vēlētāju motivēšana balsot par pie varas esošās politiskās elites partijām.

Tāpēc es neatbalstu šo likumprojektu un šo piedāvāto atalgojumu paaugstinājumu un uzskatu, ka likumprojekta turpmākā virzība nav pamatota un nav sabiedrības interesēs.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Ļoti cienītā Saeimas sēdes vadītāja! Arī pārējie kolēģi! Par šo priekšlikumu... Tas zināmā mērā ir tāds pats kā Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegtais priekšlikums. Kolēģi, es mēģināšu jums šodien paskaidrot, kāpēc Zaļo un Zemnieku savienības frakcija uzskata, ka šis jautājums šobrīd Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas... budžeta izskatīšanas laikā nav balsojams.

Kā vakar jau minējām pie citiem priekšlikumiem, arī šis pēc būtības nozīmē no 2023. gada atalgojuma pieaugumu, kā jau šajā priekšlikumā ir minēts, ministriem, īpašo uzdevumu ministriem, Ministru prezidenta biedram, Ministru prezidentam, Saeimas dažādajām ieceltajām amatpersonām. Manuprāt, šajā priekšlikumā skaidri parādās tas, ka ir saliktas kopā, ļoti, teiksim tā, svarīgas amatpersonas, piemēram, Valsts kontroles padomes locekļi, tiesībsargs, KNAB priekšnieks, NEPLP un citi, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs un tā tālāk. Šeit ir salikta kopā vesela čupa ar amatiem, kuriem, es domāju, pēc būtības būtu vērts izskatīt un arī atbalstīt šādu algas palielinājumu, tomēr šeit ir jāskatās tā loģika, kāda ir.

Jau vakardien minēju, piemēram, šīs krasās atšķirības. Vai kāds var izskaidrot, kāpēc šī amplitūda ir no deviņu procentu pieauguma līdz 53 procentu pieaugumam, kas nekādā veidā nav īsti loģiski izskaidrojams. Tas tikai parāda to, ka šie priekšlikumi ir sagatavoti zināmā steigā, ielikti budžetā, un savā ziņā, būsim atklāti, šeit ir mēģinājums pēc būtības muļķot sabiedrību. Kā jau iepriekš, vakardien, mūsu kolēģis Feldmana kungs mēģināja stāstīt to, ka šis jau ir tikai uz nākamo Saeimu, šis ir tikai no 2023. gada, es tam nevaru piekrist. Tas ir tāds mēģinājums.

Šis tomēr ir daudzgadu budžets, kas tiek apstiprināts. Arī daudzgadu budžetā visam šim jau tiek ierēķināts ļoti konkrēts finansējums, ar ko nākamajām Saeimām būs jārēķinās. Šī finansējuma pamatojums netiek izdiskutēts normālā diskusijā - trijos lasījumos -, bet gan ielikts budžetā, budžetu pavadošajos likumprojektos, un, manuprāt, sadaļa, kas attiecas uz amatpersonām, tieši to nesakritību dēļ, ka tas tomēr rada milzīgu amplitūdu attiecībā uz algu pieaugumiem - no deviņiem procentiem līdz 53 procentiem -, rada daudz neskaidrību, daudz jautājumu. Tāpēc mēs no savas frakcijas neapšaubāmi attiecībā uz jautājumu par citām amatu kategorijām, kas ir šajā likumā minētas, - tieši valsts augstākās amatpersonas, tai skaitā mēs paši, ministri, prezidents... no šī likumprojekta būtu izslēdzami.

Paldies, kolēģi. Aicinu atbalstīt šo, kā arī nākamo Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Kā kolēģi jau minēja, šeit ir vismaz divas daļas. Pirmā daļa ir tā, kas attiecas uz valsts ierēdņiem. Te jautājums nav... Otrā daļa, protams, ir tā, kas attiecas uz politiķiem un valsts augstākajām amatpersonām.

Ja mēs sāksim ar ierēdņiem, arī šeit jautājums nav tik viennozīmīgs. No vienas puses, ir saprotams Valsts kancelejas arguments par to, ka valsts pārvaldē - vismaz dažās kategorijās - ir grūti konkurēt ar privāto sektoru. Te gan jāpievērš uzmanība tam, ka, pēc Valsts kontroles sniegtās informācijas, runa ir par salīdzinoši augsta līmeņa valsts ierēdņiem. Tiem, kas strādā... ar vidēju un mazāk nekā vidēju atalgojumu, tik lielas atšķirības no tā, kas tiek maksāts privātajā sektorā, nav. Tātad te Valsts kontrole, piedodiet... Valsts kanceleja vēlas ja ne pielīdzināt, bet dabūt (kā vismaz izriet no anotācijas) vismaz 80 procentus no tā, kas tiek maksāts privātajā sektorā.

Bet, kolēģi, šodien tam visam ir vēl viens aspekts. Ja jau Valsts kanceleja aicina tik ļoti skatīties uz atalgojumu privātajā sektorā, tad vajadzētu skatīties arī uz to, kā vispār lietas notiek, kā tiek organizēts darbs privātajā sektorā. Un privātajā sektorā... Iedomājieties situāciju, ka kāda uzņēmuma augsta līmeņa vadītājs vai pat vidēja līmeņa vadītājs pēc tam, kad šis uzņēmums ir piedzīvojis nopietnu izgāšanos tirgū, cietis nopietnus zaudējumus, neapšaubāmus... iedomājieties situāciju, ka šis vidēja vai augsta līmeņa vadītājs nāk pie īpašnieka un lūdz algas pielikumu... jo, lūk, viņa atalgojums, viņš uzskata, nav konkurētspējīgs un šādi vajadzētu pacelt... un tas palielinās viņa produktivitāti. Pēc privātā sektora noteikumiem šāds vadītājs - vidējā vai augstā līmenī - uzreiz būtu atlaists no darba. Iespējams, viņš būtu atlaists no darba (tas ir ļoti iespējams) pat iepriekš - par faktu, ka viņa vadībā tika piedzīvota tik liela izgāšanās.

Nu tad, kolēģi, paskatīsimies uz to, kas mūsu valstī ir noticis... kas notiek, kas ir noticis pēdējo gadu laikā. Vai kāds uzdrošināsies šo nosaukt par kādu veiksmes stāstu? Un mums ir situācija, ka Valsts kanceleja nāk un saka, ka mums jāpaceļ atalgojums - būtiski jāpaceļ atalgojums - valsts pārvaldes vadītājiem. Tā kā mēs tomēr esam darba devēji, tautas pārstāvji, tad jautājums, kas mums ir jāuzdod, - par ko? Par kādu veiksmi pēdējos gados mums būtiski jāceļ atalgojums augsta līmeņa ierēdņiem?

Varbūt tas... Protams, es pieņemu, ka tas varētu nebūt godīgi attiecībā uz ierēdņiem tādā ziņā, ka ne jau ierēdņi pilnībā pieņem lēmumus mūsu valstī, un te diezgan daudz kas ir sakāms par viņu politisko vadību. Ļoti iespējams, ka lielā mērā tā ir politiskās vadības vaina. Bet, redziet, darba devējs, tauta, jau tik ļoti neizšķir, kurš te ir vainīgs. Šajā situācijā nākt un lūgt atalgojuma pieaugumu, maigi izsakoties, nav laikā un nav vietā.

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja, vai jūs varat, lūdzu, apvienot debašu laikus?

Sēdes vadītāja. Jūsu debašu laiki ir apvienoti. Lūdzu!

V. Dombrovskis. Paldies.

Un tad otra daļa tam visam, par ko esmu izteicies gan es, gan izteikušies mani kolēģi, - kāds tam visam sakars ar augtākajām amatpersonām un ar politiķiem, ja šā likumprojekta mērķis ir nodrošināt konkurētspēju ar privāto sektoru. Es aicinu koalīcijas kolēģus vismaz palasīt anotāciju, to, kāds ir šā likuma mērķis. Kāds tam ir sakars ar deputātiem, kāds ir sakars ar ministriem, kāds ir sakars ar parlamentārajiem sekretāriem?

Kā mēs jau runājām par to vakardien - mēs kaut kā nenovērojam brīvprātīgo trūkumu vai cilvēku trūkumu, kas vēlas kļūt par deputātiem, vēlas kļūt par ministriem, parlamentārajiem sekretāriem un tā tālāk. Kur te ir jautājums par kādu konkurētspēju, salīdzinot ar privātā sektora atalgojumu?

Mums, piedodiet... Uzdosim sev jautājumu, vai tiešām katrs no mūsu valdības ministriem tad, kad šī valdība beigs pastāvēt, - vai tiešām viņš vai viņa spēs atrast darbu ar tādu pašu atalgojumu - ar tādu pašu atalgojumu kā valdībā - privātajā sektorā? Vai tiešām varēs?

Un tad pēdējais piemērs, kolēģi, par parlamentārajiem sekretāriem, kuriem tiek piedāvāts palielināt atalgojumu, lai tas būtu gandrīz tikpat liels kā ministriem. Kādu darbu šeit, šajā Saeimā, vispār dara parlamentārie sekretāri? Viņu darbs ir pārstāvēt savas ministrijas parlamentā. Mums šodien ir budžeta debates. Kur ir šie parlamentārie sekretāri? Ar varbūt vienu izņēmumu - Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru... vakardien. Viņu nav, viņi nedara savu darbu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Šis ir jautājums, ko Dombrovska kungs pacēla, par to, ar ko šobrīd nodarbojas parlamentārie sekretāri. Budžets tomēr nav jautājums, kur, manā ieskatā, pamatloma būtu jāspēlē parlamentārajiem sekretāriem. Es jau vakardien savā uzrunā minēju par šo astoņu cilvēku “veiksmīgo” sadarbību Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur, ja kāds no malas mēģinātu vērot un saprast, kā šis process notiek, diez vai kļūtu gudrāks par to, kāds tas bija, pirms viņš sāka vērot budžeta izskatīšanas procesu sākotnēji, mēģinot izprast, kāpēc valdība vai nu atbalsta kādu priekšlikumu, vai noraida.

Kas pats interesantākais - pat ja mēs runājam par saviem priekšlikumiem, pat par koalīcijas iesniegtajiem priekšlikumiem, argumentācijas, kāpēc tie tiek atbalstīti, praktiski nav. Un kas pats interesantākais - ja jūs pasekosiet līdzi tai ķēdītei tālāk valdībā, vismaz publiskajā daļā, arī tur šo skaidrojumu pēc būtības nav. Ja mēs pasekojam līdzi, kā kopumā notika budžeta pieņemšanas process (kā to noprecizēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera - par neskaidro procesu), kā ir ticis vadīts budžets, tad šobrīd šajā sēdē, es redzu, ir 85 dalībnieki, un es nekļūdīšos, sakot, ka šeit, šajā sēdē, nepiedalās neviens ministrs, nav pat formāli pieslēdzies šajā attālinātajā režīmā.

Manuprāt, šis ir viens no retajiem budžetiem, kur valdības locekļi ignorē budžeta debates, tajā pašā laikā šīs budžeta debates ignorē arī, teiksim tā, 97 procenti Saeimas locekļu - tie, kas ir no koalīcijas, neviens šo budžetu neaizstāv, tai skaitā priekšlikumus. Tas, manuprāt, kaut kādā veidā...

Aicinu kolēģus apdomāties par to, kādu signālu mēs raidām sabiedrībai un kā mēs vairojam uzticību Saeimai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kozlovska kungs, vai teiksiet ko komisijas vārdā?

R. Kozlovskis. Komisijas vārdā tikai atgādināšu, ka priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 26, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 29. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Identisks iepriekšējam. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies un arī balsojumu nav pieprasījuši.

Tātad deputāti piekrīt. (Pauze.)

Lūdzu pieprasīt balsojumu savlaicīgāk.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 30. - deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Arī faktiski identisks iepriekšējam. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies, bet ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputāta Nemiro iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 26, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 31. - Ministru kabineta priekšlikums. Faktiski argumentācija līdzīga kā 27. priekšlikumam. Pēc Juridiskā biroja atzinuma arī Ministru prezidenta reprezentācijas izdevumi tiek noteikti no amatpersonai noteiktās mēnešalgas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Manuprāt, arī šis priekšlikums, ko iesniegusi valdība, ir absolūti nevietā. Līdzīgi kā pie šāda nu... Ministru prezidentam tātad algas paaugstinājums ir 42 procenti... algas paaugstinājums ir viens no lielākajiem algas paaugstinājumiem vispār valsts pārvaldē. Ir tikai nedaudz - uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmu - amatpersonu, kurām ir lielāks algas pieaugums, bet no publiskām personām tas ir... vēlētām amatpersonām viennozīmīgi tas ir visaugstākais algas pieaugums.

Pie šāda algas pieauguma domāt vēl par 20 procentu piemaksu reprezentācijai (uz fona, kad nevar nodrošināt mediķiem nepieciešamo algas pieaugumu, ko pati Saeima bija solījusi), manuprāt, - tas nav īstajā brīdī un nav īstajā vietā. Pieaugumam, kas ir mērāms tūkstošos eiro, pa virsu likt vēl 20 procentu no algas, kas ik mēnesi būs skaitlis reprezentācijai, kas arī ir tūkstošos mērāms skaitlis, manuprāt, - tas nav īstajā vietā un nav īstajā laikā.

Es jūs aicinu neatbalstīt šādu valdības priekšlikumu, jo pēc būtības tā sanāk zināma veida šmaukšanās. Es to varētu nosaukt par šmaukšanos. Līdzīgi kā Ģirģena kungs minēja vakardienas debatēs par to, ka Citskovska kungs, Valsts kancelejas vadītājs, kuram uz papīra... tātad augstākais ierēdnis... būs uz papīra viena alga, bet faktiski saņems pilnīgi citus ienākumus. Un šeit mēs pasakām - premjeram alga būs teju septiņi tūkstoši eiro un tad vēl bonusi - plus tas, plus tas, rekur, vēl 20 procenti mēnesī. To jau var ierēķināt kā papildu algas pielikumu. Manuprāt, tas nav īsti pareizi. Tā apetīte ir pārāk liela, un šo apetīti būtu vēlams mazliet noslāpēt.

Ar šo 20 procentu pielikumu reprezentācijai... Kā jau minēju, šis nav ne īstais brīdis, ne īstā vieta kaut ko tādu likt iekšā valsts budžetā - laikā, kad mēs neesam parūpējušies par to, lai medicīnas darbinieki varētu strādāt, lai tiktu mazināta nevienlīdzība atalgojuma sistēmā pirmsskolas izglītībā un vispārējā izglītībā. Laikā, kad mūsu senioriem izdevumu pieaugums būs lielāks nekā viņu ienākumu pieaugums, pateikt to, ka reprezentācijai - pusdienām, drēbēm, brillēm, sazin kam vēl - Ministru prezidentam piešķiram mēnesī, pēc viņa paša ieskatiem, tūkstošos mērāmu skaitli, manuprāt, - tam nav īstā vieta un nav īstais laiks.

Kolēģi, es aicinu šo priekšlikumu noraidīt un pārstāt šo sava veida šmaukšanos, kas... pēc būtības turpina to situāciju, kas bija līdz šim, un parāda tikai to, ka šis vienotās atlīdzības likums savā ziņā ir sasteigts... brāķis, kas ir iesniegts šajā budžeta paketē ar domu to ātri izdzīt cauri. Bet vai tas būs ilgtspējīgs? Es domāju, ka, nē, tas nebūs ilgtspējīgs. Pienāks nākamā Saeima, un tas atkal būs jāgroza, jāmaina. Un tā ir milzīga cūcība, ko mēs darām... pret visām pārējām nozarēm - ja mēs runājam par to, kas notiek ar pašām augstākajām amatpersonām. Šis ir vēl viens pierādījums tam.

Paldies, un aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Vislabāk prezentē vai reprezentē (nav svarīgi, vai tas ir cilvēks, vai tā ir organizācija, vai tas ir prezidents, vai tas ir Ministru prezidents, vai tie ir ministri) nevis viņu vizuālais tēls un tā kvalitāte - uzvilktā uzvalka šuvums, skaistums un cena -, bet darbi, ko šie cilvēki ir izdarījuši vai dara, vai turpinās darīt Latvijas iedzīvotāju labā.

Ja mēs apskatīsim... vai iziesim cauri katrai no ministrijām un ministriem un uzdosim jautājumu, ko tādu dižu ir paveikusi, piemēram, izglītības un zinātnes ministre, ka viņai nepieciešams papildu finansējums reprezentācijas izdevumiem? Vai tika atrisinātas problēmas zinātnē? Vai tika nodrošināts pietiekošs atalgojuma pieaugums pedagogiem? Vai mūsu pirmklasnieki ir konkurētspējīgi, un ir nodrošinātas visas digitālās vajadzības mūsu skolniekiem? Laikam nē. Bet kā “panākumu” var nosaukt gaisa kvalitātes mērīšanas sistēmu iegādi tuvu trim miljoniem, ja ne vairāk. Tas ir labs “sasniegums”, un tas vislabāk reprezentē Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātes. Un tagad vairākums no Saeimas koalīcijas deputātiem atbalstīs Izglītības un zinātnes ministriju, papildu piešķirot reprezentācijas izdevumu segšanai naudas līdzekļus no nodokļu maksātāju kabatas.

Paskatīsimies uz Labklājības ministriju. Vai mums ir samazinājies nabadzības līmenis? Vai laukos, reģionos, cilvēki kļuvuši turīgāki un labāk dzīvo? Viņiem uzlabojas medicīnas pieejamība? Nē, neuzlabojas. Viņiem kā trūka medicīnisko pakalpojumu kvalitatīvas pieejamības, tā arī trūkst. Bet mēs palielināsim tagad... papildu reprezentācijas izdevumus gan labklājības ministram, gan veselības ministram. Protams, viņiem labi jāizskatās, pārstāvot Latviju Eiropas Savienības līmenī, un skaisti jāziņo par sasniegtajiem rezultātiem, tikai nez kāpēc Latvija vairākās pozīcijās vēl aizvien atrodas apakšā - priekšpēdējā vai pēdējā vietā. Nabadzības līmeņa ziņā gan mēs esam pirmajā vietā. Starp bagāto un nabago iedzīvotāju skaitu... plaisu mēs arī esam pirmrindnieki.

Par ko ir šie papildu izdevumi, kas piešķirti ministriem reprezentācijas izdevumiem? Tie nav pamatoti. Pasākums ar atalgojuma palielinājumu vairāk izskatās pēc tādas kā ballītes, kad patiesībā lielākā daļa sabiedrības atrodas un dzīvo neziņā, dzīvo un nesaprot, kas tālāk notiks ar ierobežojumiem, kas tālāk notiks ar uzņēmējdarbību, kas būs ar darbaspēka pieejamību, kas būs ar veselību. Cenas pieaug. Pieaug cenas elektrībai, gāzei, degvielai, kas reducējas, un līdz ar to pieaug cenas gan pārtikas produktiem, gan visam pārējam. Šī Saeima neatrod līdzekļus, lai apstādinātu cenu kāpumu, lai nodrošinātu cilvēkiem kvalitatīvākus dzīves apstākļus, bet šī Saeima atrod naudas līdzekļus, lai palielinātu atalgojumu ierēdņiem.

Tā ir ļoti kroplīga un netaisnīga pieeja kopējās nodokļu maksātāju naudas pārdalei. Jā, turpinām vēl aizņemties un turpinām vēl dalīt naudu, ko neesam paši nopelnījuši.

Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu un balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Cienījamie kolēģi! Šoreiz es gribētu runāt nevis par summām un par procentiem, es gribētu runāt par lietas būtību. Vai kādam kādreiz bija ienākusi prātā doma - ko tad mēs reprezentējam vai prezentējam?

Ja, teiksim, Kariņa kungam vai kādam citam augsta ranga ierēdnim vajag uzņemt viesus, viņš neklāj galdu, maksājot no sava maciņa; ja viņam vajag dāvināt ārvalstu delegācijai suvenīrus, viņš par to nemaksā. Līdz ar to - kam domāti šie līdzekļi tā saucamajai reprezentācijai? Spodrināt paša cilvēka tēlu? Tad varbūt vajadzētu izmantot teātra paņēmienus un izmantot arī valsts rekvizītu, paņemt, teiksim, uzvalku, parūku, ja nepieciešams, un tā tālāk, un tā joprojām.

Nav jēgas visam šim mērķim un naudas tērēšanai... tādām vajadzībām, jo tas tā vai tā notiek par valsts līdzekļiem, tas ir, par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Līdz ar to vispār reprezentācijas izdevumi augsta ranga amatpersonām ir lieka un nevajadzīga... parādība.

Runājot par pašu likumu. Jūs man piedodiet - no 2009. gada, kad parādījās šis likums, šie ir 34. grozījumi šinī likumā. Tas ir absurds, jo no sākotnējās ieceres ietaupīt uz valsts pārvaldes - es pasvītroju! - valsts pārvaldes ierēdņu algu kāpinājuma ekonomiskās krīzes situācijā... par ko pārvēršas šis likums? Te jau nav runa ne par vienotu sistēmu, ne par valsts pārvaldi, ne par publisko sektoru. Šeit ir maisījums, rasols no visa kā, izņemot pašu jēgu, kam domāts šis likums, - paaugstināt valsts pārvaldes efektivitāti visos līmeņos, sākot no visaugstākā līmeņa un beidzot ar parastiem ierēdņiem. Šis mērķis netika risināts ne iepriekšējos labojumos un grozījumos, ne - īpaši! - šinīs grozījumos.

Tāpēc, es domāju, vispareizāk būtu izņemt šo likumprojektu no budžeta paketes... kas būtu uzdevums tam pašam Valsts prezidentam... un atgriezties pie tās sistēmas... Starp citu, Valsts kanceleja pie tā jau sen strādā, bet tikai sausais atlikums ir ļoti tuvu nullei.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Es cenšos vēlreiz pievērst jūsu uzmanību tam, cik sirreāli ir tas, kas šobrīd notiek. Valdības un 13. Saeimas uzticības, jebkādi citi reitingi ir... citādāk kā “brīvā kritienā” to raksturot ir ļoti grūti.

Mums ir situācija, kad slimnīcās trūkst personāla. Veselības ministrija aicina brīvprātīgos pieteikties darbam slimnīcās, lai palīdzētu. Un tas viss ir situācijā, kad tiek iztērēti miljardi, bet uz tiem iztērētajiem miljardiem naudu, lai pieņemtu darbā medicīnas māsas un ārstus... kaut kā līdzekļus bija grūti atrast.

Mēs pasaulē esam pirmajā vietā - bet no nepareizā gala - daudzos jautājumos: gan ar vakcīnu iegādi, gan ar iedzīvotāju vakcināciju, gan ar pirmo mājsēdi (jau kurā viļņa) un tā tālāk... gan arī, protams, par to, cik... par aizņemtiem līdzekļiem, par valsts parāda pieaugumu. Un visā šajā situācijā valdība un valdošā koalīcija mums piedāvā ne tikai būtiski palielināt valsts augstāko amatpersonu algas, bet arī ministriem pielikt klāt 20 procentus reprezentācijas izdevumiem. Jūs - ko? Jūs nopietni domājat, ka visas tās problēmas bija tādēļ, ka ministriem pietrūka naudas, lai sevi reprezentētu? Tā ir visu problēmu sakne? Ja tikai būtu tie resursi, ministri varētu beidzot, tā teikt, kārtīgi sevi prezentēt un komunicēt un viss būtu kārtībā?

Kas būtu nākamais? Varbūt pielieciet viņiem klāt vēl 20 procentus komunikācijas izdevumiem vai varbūt pielieciet klāt vēl 20 procentus izglītības izdevumiem, lai ministri varētu sevi arī izglītot, celt kvalifikāciju, tā teikt. Nu kas vēl tas būs...

Kolēģi! Vai nu te ir kaut kāds kārtīgs - kārtīgs! - prāta aptumsums, vai kaut kāda mega pārliecība par savu politisko nesodāmību, par to, ka mazāk nekā gads pirms vēlēšanām, un jūs domājat, ka tauta visu to aizmirsīs. Man pat interesanti, no kurienes ir tik liela mega pārliecība savā politiskajā nesodāmībā. Ko jūs tādu zināt, ko mēs un tauta nezinām, kas jums palīdzēs noperformēt nākamajās vēlēšanās ar visiem tiem flīģeļiem, amatpersonu algu celšanu, reprezentācijas izdevumiem un citiem veiksmes stāstiem?

Man tomēr ir aizdomas, kolēģi, ka šis ir prāta aptumsums. Bet padomājiet vēlreiz par to - vai jūs tiešām vēlaties, lai šis likumprojekts šajā budžeta paketē... ietu uz priekšu. Es jūs aicinu to izņemt no budžeta paketes un virzīt normālā kārtībā - trīs lasījumos.

Saskaitiet līdz 10, līdz 100 un kārtīgi padomājiet, vai tiešām šis ir īstais laiks, vai tiešām ir pareizi šodien virzīt šādas iniciatīvas. Padomājiet!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Droši vien... Ja mēs paskatāmies uz mūsu valsts ieņemamajām vietām kaut vai UNESCO datos, mēs taču nevaram lepoties ar to, ka esam pirmajā vietā prieka ziņā, pirmajā vietā - labklājības ziņā, pirmajā vietā - nabadzības novēršanas ziņā. Nē. Visas šīs zīmes rāda, ka labklājības valsts mums šobrīd nav gluži sasniegta. Ja mēs paskatāmies uz skolotāju un mediķu algām, arī tās nav konkurētspējīgas.

Šajā brīdī... daudzi mani kolēģi runā par to, vai parlamentārie sekretāri ir klāt. Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs ir šeit. Un es jau vakardien uzdevu jautājumu: cik lielu atalgojumu par minimālo likmi (neatkarīgi no tā, kāds būs darba samaksas modelis) ministrija plāno 2023. gadā, faktiski arī 2022. gada septembrī? Vai tas būs 20 procentu apmērā... reprezentācijas izdevumiem no premjera un ministru algas? Ja - jā, varam spriest, ka pedagogu atalgojums pieaugs diezgan būtiski.

Es tiešām sagaidu vai nu saprātīgu lēmumu... un koalīcijas deputātiem pašiem nobalsot “pret” šādiem priekšlikumiem, zinot izglītības prioritāti jūsu koalīcijas dokumentos, un mainīt šo pieejamo finansējumu, palielinot pedagogiem algas. Es vēlreiz atkārtoju jautājumu Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam sekretāram, kurš piedalās šajā sēdē: cik lielu algu 2023. gadā Izglītības un zinātnes ministrija plāno, un vai tā sasniegs 20 procentu apjomu no premjera un ministru algas piemaksām... 20 procentu apjomā reprezentācijas izdevumiem? Reprezentācijas izdevumiem. Es nerunāju par premjera un ministru algu mēnesī. Sagaidu atbildi.

Ja atbildes nav un vidēja termiņa budžetā nav paredzēts pieaugums pedagogu algām, tad lūdzu Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam sekretāram atbildēt uz šo jautājumu... un tikai tad spiest pogu balsojumā par 20 procentiem Ministru prezidentam un ministriem reprezentācijas izdevumiem, kuru summa, visticamāk, šobrīd nesasniedz... pedagogu atalgojumu par minimālo likmi.

Tāda ir jūsu patiesā attieksme pret izglītības nozari. Gaidu atbildi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Tātad šis priekšlikums ir par reprezentācijas izdevumu palielināšanu Ministru prezidentam un ministriem.

Daudzi kolēģi izsaka sašutumu par to. Manuprāt, jūs nesaprotat, kāpēc ir ielikts šis priekšlikums. Es domāju, ka šīs valdības pārstāvji, ieskaitot premjerministru, saprot, ka viņi neko jēdzīgu izdarīt nespēj, tāpēc ir vajadzīgi lielāki reprezentācijas izdevumi, lai varētu braukāt pie tiem pašiem mediķiem, stāstīt viņiem. Varbūt arī, ja neizdodas stāstīt, - šos reprezentācijas izdevumus izmantot vienkārši, teiksim, lai piedzertos un tādā veidā aizmirstos no tā, kas viņiem patiesībā jādara.

Es domāju, mēs visi esam ieinteresēti rīcībspējīgā valdībā, bet mums ir jāapzinās, ka varat barot kāmīšus, cik daudz vēlaties, lauvas no viņiem neuzbarosiet, no tā vienkārši būs vairāk izkārnījumu. Tas ir tas, ko mēs tagad rezultātā saņemam no šīs valdības.

Aicinu noraidīt šo bezjēdzīgo priekšlikumu. Bezjēdzīgo un amorālo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

Debates bija slēgtas, Tavara kungs, es atvainojos.

R. Kozlovskis. Komisijas vārdā varu pateikt tikai to, ka šī priekšlikuma būtība un argumentācija līdzīga tai, kāda bija 27. priekšlikumam. Līdz šim reprezentācijas izdevumi tika noteikti gadskārtējā budžeta likumā, un pēc Juridiskā biroja atzinuma, ka tas neatbilst likumu sistēmai... Šis priekšlikums tika sagatavots Ministru kabinetā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 52, pret - 30, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Kozlovskis. 32. - deputātu Pucena, Papules, Ģirģena un Dombrovska priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 9. punktu. Šī priekšlikuma būtība faktiski ir iesaldēt tiesnešu atalgojumu esošajā līmenī. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 33. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Faktiski identisks iepriekšējam. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad nav balsojams, bet ir debatējams.

Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Lūdzu!

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie Saeimas deputāti! Mēģināju pieslēgties, lai runātu frakcijas SASKAŅA vārdā par iepriekšējo priekšlikumu, taču, nepaguvis to izdarīt savlaicīgi, uzskatu, ka to pašu var teikt arī... saskaņā ar 33. priekšlikumu.

Mēs vēlamies paskaidrot savu attieksmi par šo, kā arī par dažiem nākamajiem priekšlikumiem, - par to normu izslēgšanu no likumprojekta, kas noteic valsts institūciju un iestāžu amatpersonu un darbinieku atalgojuma paaugstināšanu.

Mēs iebilstam pret izpildvaras un likumdošanas varas amatpersonu algu paaugstināšanu, kas lielā mērā ir atlīdzības celšana pašiem sev, kā arī pret Saeimas ievēlēto, apstiprināto un iecelto amatpersonu mēnešalgas palielināšanu, kas ir izaicinoša pandēmijas izraisītajos apstākļos, kad liela daļa Latvijas iedzīvotāju izjūt materiālas grūtības.

Tomēr mēs atbalstām tiesu varas amatpersonu, proti, tiesnešu un prokuroru, atlīdzības paaugstināšanu. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi motivēt šā varas atzara lielāku neatkarību no izpildvaras, mazināt politiskās korupcijas riskus tiesu varā.

Vienlaikus mēs atbalstām atsevišķās valsts iestādēs un pašvaldību iestādēs nodarbināto amatpersonu un darbinieku mēneša algu palielināšanu, uzskatām, ka nav pareizi pret to iebilst. Arī valstī, motivējot ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, tiek panākts, ka kopējais algu līmenis aug. Attiecīgi valsts pienākums ir ar to saskaņot valsts iestāžu un pašvaldību darbinieku atalgojumu. Viņi ir nosaukti likumā. Tās ir plašsaziņas līdzekļu darbību regulējošo institūciju, Centrālās vēlēšanu komisijas, tiesu un prokuratūras, publisko nodibinājumu, zinātnisko institūtu, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Augstākās izglītības padomes, pašvaldību, plānošanas reģionu amatpersonas un darbinieki. Arī Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas struktūrvienību, Valsts kontroles, Tiesībsarga biroja un valsts dibināto augstskolu personāls.

Savu attieksmi paudīsim balsojot.

Izskatāmo, 33., priekšlikumu manis nosauktā iemesla dēļ mēs neatbalstām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubova Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es uzskatu, ka, vērtējot kontekstā ar atalgojuma palielinājumu valsts pārvaldē strādājošajiem, noteikti, protams, jāvērtē arī tiesu varas nozīmīgums, neatkarība, stabilitāte un drošība. Taču vienlaikus tam jābūt arī sasaistītam kopumā ar to, ko var atļauties valsts, ko var atļauties valsts budžets.

Ja naudas līdzekļi ir aizņemti, vai mēs esam tiešām tiesīgi aizņemtos naudas līdzekļus tā gluži iztērēt, lai nodrošinātu atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes sektorā nodarbinātajiem, tai skaitā arī tiesnešiem? Vai tas sasaistās ar kādu konkrētu rezultātu sasniegšanu, un tas ir skaidri definēts kāda dokumenta vai likumprojekta anotācijā, proti, konkrētajā likumprojektā “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”? Ko sasniegs tiesa, tiesneši, ja mēs ieviesīsim jaunu atalgojuma sistēmu? Kādi rezultāti, kādi pakalpojumi būs pieejami sabiedrībai, kā uzlabosies kvalitāte, kā uzlabosies konkurētspēja? Datu nav, informācijas nav. Arī pozīcija debatēs nepiedalās un klusē.

Vienlaikus, ja mēs paskatīsimies kaut uz to lietu, kā gadu garumā notiek Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās, un salīdzināsim to ar likmi, kas parāda, vai notiek nodarbināto valsts pārvaldes sektorā samazināšana, mēs neredzēsim krasas tendences, bet mēs redzēsim, ka, piemēram, 2009. gadā iedzīvotāju skaits bija 2 162 000 iedzīvotāju, bet 2011. gadā jau tikai 2 074 605. Respektīvi, Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās par 88 tūkstošiem. 2013. gadā jau iedzīvotāju skaits samazinājās vēl par 50 tūkstošiem, 2015. gadā - par 37 tūkstošiem iedzīvotāju, 2017. gadā - 35 tūkstoši iedzīvotāju mīnusā, 2019. gadā - 30 tūkstoši mīnusā un 2020. gadā - mīnus 26... iedzīvotāju.

Vienlaikus valsts pārvaldē nodarbināto skaits praktiski paliek nemainīgs. Un kopš 2015. gada 58,1 tūkstotis valsts budžeta iestādēs nodarbināto un apmēram 115 tūkstoši pašvaldībās nodarbināto skaits paliek nemainīgs. Un pat varētu redzēt, ka 2020. gadā pašvaldībās un citās pašvaldības struktūras iestādēs strādājošo skaits ir 118 000, bet valsts pārvaldē strādājošo... valsts budžeta iestādēs strādājošo - 57,9 tūkstoši. Respektīvi, mēs redzam pagājušogad nodarbināto samazinājumu - 0,2 procenti.

Un tad rodas jautājums: ja mums katru gadu vidēji iedzīvotāju skaits samazinās un samazinās, un samazinās, tad nodarbināto skaits attiecīgos valsts dienestos praktiski paliek nemainīgs. Rezultāti nemainās.

Uzskatu, ka nav pamata pašlaik runāt par atalgojuma palielināšanu un tā ir netālredzīga un pret iedzīvotāju interesēm vērsta rīcība, tāpēc arī neatbalstu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Tā kā mums koalīcijas deputāti budžeta debatēs nepiedalās, tad es domāju, ka mūsu auditorija jau sen varēja izsecināt... nu ar ļoti retiem izņēmumiem, vismaz vakardien tāds viens izņēmums ir bijis, precīzi viens izņēmums no koalīcijas deputātiem un precīzi viens izņēmums - jānovērtē Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs, vienīgais, kurš vakardien ir darījis savu darbu, pildījis savus tiešos pienākumus.

Bet tagad ne par to ir stāsts. Te ir tā, ka mums sanāk debates jau starp opozīcijas deputātiem. Es vēlētos atbildēt, reaģējot uz kolēģa Igora Pimenova teikto, par to savu pozīciju - ko atbalsta, ko neatbalsta.

Mūsu, “Republikas”, pozīcija ir šāda: mēs šajā situācijā neatbalstām šādu valsts amatpersonu algu celšanu, lai gan mēs uzskatām, ka jautājums par ierēdņu algu celšanu ir izskatāms gadījumā, tikai gadījumā, ja tiešām var demonstrēt... ir pierādījumi tam, ka nepietiekama atalgojuma rezultātā tiešām tiek zaudēti spējīgi cilvēki privātajam sektoram, tikai pie tāda nosacījuma.

Savādāk, ņemot vērā gan šodienas valsts pārvaldes, gan politiskās vadības valdības sasniegumus, ne par kādu algu celšanu nevar būt nekādas runas. Ja ir vēlme skatīties uz privāto sektoru: privātajā sektorā par izgāšanos algas nepalielina nevienam, par to atlaiž no darba, par to piemēro disciplinārsodu, bet algas par izgāšanos... par neveiksmi privātajā sektorā nevienam nekad nav palielinājuši algu.

Bet tai daļai šajā likumprojektā, kas ir par trīs atzaru vienlīdzību un vienādām pozīcijām, proti, par likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas vienlīdzību, “Republika” pilnīgi atbalsta... savādāk - kāda tā ir republika, ja tie trīs atzari atrastos nevienlīdzīgā situācijā. Tāpēc man kolēģa vēlme kaut kā īpaši atbalstīt vienu no tiem atzariem... man šī vēlme nav saprotama, tas nav kaut kas tāds, ko es atbalstu.

Tā kā mēs bijām pret visu to algu celšanu, esam iesnieguši priekšlikumus, kas attiecas uz visiem atzariem, bet, ņemot vērā to, ka mūsu priekšlikumi attiecībā uz izpildvaras un likumdevēja atalgojuma celšanu netika atbalstīti, tad mēs arī neprasījām balsojumus un neuzstājāmies par saviem priekšlikumiem attiecībā uz tiesu varu. Ja jau tagad uz doto brīdi sanāk, ka atalgojums tiks palielināts izpildvarai un likumdevējam, nu tad skaidrs, ka, lai gan mēs kopējo atalgojuma pieaugumu neatbalstām... bet skaidrs, ka šajā situācijā mēs nevaram iestāties, mēs nedrīkstam iestāties pret to, lai tiesu varai arī palielinātu atalgojumu.

Bet tas, kolēģi, kas ir interesanti, ka, ņemot vērā, ka, neskatoties uz to, ka šā likumprojekta autori apgalvo, ka ir nepieciešams vienādot izpildvaras, tiesu varas, likumdevēja pozīcijas, tad varbūt kāds no koalīcijas deputātiem, kurš būs tas parlamentārais sekretārs, kas būtu par šo atbildīgs... varbūt Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, kas mums ir, vai jūs varētu mums paskaidrot šo nevienlīdzīgo attieksmi, lūdzu: kāpēc ministriem un premjeram reprezentācijas izdevumi paredzēti 20 procentu apmērā no mēnešalgas, bet Augstākās tiesas un Satversmes tiesas priekšsēdētājam - tikai 10 procentu? Šī nav vienlīdzīga attieksme. Vai kāds no koalīcijas varētu, lūdzu, paskaidrot šādu nevienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz tiesu varu?

Sēdes vadītāja. Jūsu laiks ir beidzies. Ja jūs gribat papildlaiku, mēs turpināsim pēc pārtraukuma.

Šajās debatēs ir pārtraukums.

Un, godātie kolēģi, par šo priekšlikumu mēs nebalsojam, bet mēs turpināsim debates pēc pārtraukuma.

Deputātu reģistrācija ir notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma ar likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

Mēs esam pie 33. priekšlikuma.

Un debatēs bija pieteicies deputāts Viktors Valainis.

Lūdzu, vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Es vispirms gribu pateikt paldies Reira kungam, kas tomēr atrada laiku pieslēgties šīm debatēm, un būtu vēl labāk, ja kāds arī mēģinātu skaidrot priekšlikuma jēgu un būtību no koalīcijas puses. Līdz šim mēs to esam dzirdējuši ļoti maz, bet par šo priekšlikumu es paudīšu Zaļo un Zemnieku savienības attieksmi.

Mēs neatbalstīsim šo priekšlikumu, jo mēs uzskatām, ka ir tomēr amatu kategorijas, grupas, kuras šajā likumā tomēr ir jāatbalsta un kurām šie pielikumi ir jānosaka. Un šajā gadījumā... runa šajā konkrētajā priekšlikumā ir par tiesnešiem. Un mēs no savas puses to atbalstām.

Un arī iepriekš šī likumprojekta izskatīšanas gaitā... attiecībā uz pašvaldību deputātiem un arī citām grupām mēs uzskatām, ka tam vajadzētu tomēr palikt, jo, ja mēs skatāmies: tas, kas attiecas uz deputātiem, uz ministriem, prezidentu, uz šīm amatpersonām, mēs nevienā brīdī nesakām, ka viņiem nevajag šo algas pielikumu.

Mēs uzskatām, ka šīm debatēm būtu jānotiek ārpus šī likuma koncepta. Jāizstrādā pirmām kārtām ir kaut kādi skaidri kritēriji, pēc kādiem nosaka... Viens piemērs bija arī šī likumprojekta izskatīšanas laikā, ko bija Švecovas kundze iesniegusi, kur bija piedāvājums kaut kāda veida kritērijiem, kādā veidā noteikt šo pamatbāzi, no kuras tad arī iziet vēlēto amatpersonu ienākumu līmenis.

Šajā gadījumā šis tomēr ir mazliet savādāk. Šis ir par tiesnešiem un arī citām kategorijām šajā grupā, ko mēs uzskatām, ka tas ir pareizi. Protams, nepareizi ir tas, ka mēs viņus ieliekam iekšā, tā teikt, sajaucam visus kopā un liekam šādu nosacīti lielu reformu tādā steidzamības kārtā. Protams, gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, gan arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā dzirdējām no atbildīgajiem ierēdņiem, ka tomēr šis jautājums ir saskaņots dažādos līmeņos Tieslietu padomē un dažādi komentāri ir saņemti, un viss jau izskatās daudzmaz sakarīgi vismaz šajā sadaļā, bet tomēr tā būtu pelnījusi iziet cauri trīs lasījumos, ne tā, kā tagad tas ir piedāvāts, - divos lasījumos.

Šo sadaļu mēs atbalstām, bet jau pie nākamā priekšlikuma es runāšu daudz konkrētāk par tām nesakritībām šajā likumprojektā, kas tomēr īsti nav saprotamas: kāpēc pret vieniem ir viena attieksme, pret otriem - otra attieksme. Un tas viss nāk no valdības puses.

Šis konkrētais priekšlikums par to, ka tiesnešiem vajadzētu iet ārā no šī likumprojekta, mūsu ieskatā, nav atbalstāms, tāpēc arī aicinu to neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Kozlovska kungs, ko komentēsiet?

R. Kozlovskis. Kā es minēju, šis priekšlikums ir identisks iepriekšējam. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tas nav atbalstīts. Debates ir notikušas, bet šis priekšlikums nav balsojams.

34. priekšlikums.

R. Kozlovskis. 34. - Ministru kabineta priekšlikums ar līdzīgu argumentāciju par iekļaušanu sadaļā pie mēnešalgas. Paredz arī noteikt reprezentācijas izdevumus Satversmes tiesas priekšsēdētājam un Augstākās tiesas priekšsēdētājam 10 procentu apmērā no noteiktās mēnešalgas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Nu, kolēģi, redziet, šis priekšlikums - tā ir tā kroplība, par ko es runāju, kas ir tad, ja likumprojektu izskata tādā steidzamības kārtā divos lasījumos un tam netiek atvēlēts pietiekami daudz laika, lai skatītu trīs lasījumos.

Tātad - kas ir šajā priekšlikumā? Ko piedāvā valdība? Valdība piedāvā to, ka 10 procentu apmērā no noteiktās mēnešalgas ir šie reprezentācijas izdevumi. Un kam tas ir - Satversmes tiesas priekšsēdētājam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam.

Nu, manuprāt, gana nozīmīgas amatpersonas Latvijā, un vai viņas ir, kā jums šķiet, nu šajā... vai viņas ir salīdzināmas ar kādu citu amatpersonu? Vai viņas ir salīdzināmas ar Ministru prezidentu, piemēram?

Protams, tās ir dažādas... bet, piemēram, ja mēs skatāmies uz atalgojuma līmeņiem, tad atalgojuma līmeņi ir salīdzināmi diezgan līdzīgi. Ja mēs skatāmies uz reprezentācijas līmeņiem, tad valdības vadītājam tie ir 20 procenti, Satversmes tiesas priekšsēdētājam - 10 procenti. Kur loģika? Kāpēc ir tāda starpība?

Ja mēs skatāmies attiecībā uz Valsts prezidentu, arī tur valdības iesniegtais priekšlikums - 20 procenti. Satversmes tiesas priekšsēdētājam - 10 procenti. Man liekas, vispār par šīm piemaksām attiecībā uz valsts augstākajām personām, kas ir... attiecībā uz Valsts prezidentu, Ministru prezidentu... kā jau minēju, es aicināju to noraidīt un neatbalstīt vispār.

Bet šajā gadījumā ir jautājums jau par principu, un tie ir nevis šo iestāžu iesniegtie priekšlikumi, tie ir Ministru kabineta iesniegtie priekšlikumi. Nu tad varbūt kāds no Ministru kabineta varētu pieteikties debatēs un pateikt, ar ko, viņuprāt, Satversmes tiesas priekšsēdētāja ir sliktāka par Ministru prezidentu? Jo tieši tas šajā brīdī attiecībā uz atalgojumiem... tie ir praktiski vienādi, bet attiecībā uz reprezentācijas izdevumiem - tie būtiski atšķiras.

Nu kur tad atšķiras viņu šī... vai tad viņiem... ja reiz viņiem vajadzīgi šie reprezentācijas izdevumi, ar ko tad viņi tik ļoti atšķiras? Ar ko viņi tik ļoti atšķiras no Augstākās tiesas priekšsēdētāja, ar ko atšķiras no Valsts prezidenta attiecībā pret reprezentāciju?

Valdības attieksmē tā atšķirība ir precīzi divas reizes. Tātad divreiz sliktāk nekā Ministru prezidentam. Nu, manuprāt, tās ir tādas... parāda tikai neko vairāk kā šī likuma, manuprāt, neizdiskutēto dabu un to, ka šeit varētu būt precizējumi vai arī, tieši otrādi, tas parāda to, ka daudz kas šajā likumā ir paņemts vienkārši no gaisa un tam nav nekāda racionāla pamatojuma vai arī tas ir ņemts pēc principa “nu cik jūs vēlaties”.

Kariņa kungam, piemēram, pajautā: “Nu cik tu vēlies?” “Nu 20 procenti būtu labi.” “Lūdzu, ierakstām - 20 procenti.” Tiesnešiem pajautā: “Cik jūs gribētu?” “10 procenti būtu labi.” Ierakstām - 10 procenti.

Bet vai tas tā ir pareizi? Tāda pieeja, manuprāt, nav pareiza. Ja neviens neskaidro, kāpēc ir 10 vai 20 procenti, tad man jāpieņem, ka, visticamāk, šiem skaitļiem pamatojuma nav. Anotācijā mēs šādus pamatojumus arī īsti atrast, izlasīt... nekur... vismaz man neizdevās atrast, kur kaut kas būtu skaidrots.

Tāpēc es lūdzu - varbūt vismaz kāds Tieslietu ministrijas, kāds JKP kolēģis, varbūt Feldmana kungs... nu, kāpēc jūs pieļāvāt, ka tieslietu jomas cilvēkiem ir divreiz mazākas kompensācijas nekā valdības vadītājam? Varbūt valdības vadītājs ir ar kaut ko īpašu... vai Valsts prezidents ir īpašāks nekā tieslietu sistēmas augstākās amatpersonas? Varbūt es kļūdos, bet nu skaidrojumu tomēr gribētos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, varbūt tie, kas nedarbojas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, nav saņēmuši vēstuli no Valsts kontroles saistībā ar šo likumprojektu. Tāpēc es atļaušos citēt dažus teikumus un argumentus, ko Valsts kontrole min par šo likumprojektu un piedāvātajiem grozījumiem tajā.

Valsts kontrolei nav saprotama likumprojekta virzības steidzamība valsts budžeta likumprojektu paketē.

Viens no vispārējiem tiesību principiem, kas atvasināts no demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatnormas, ir tiesiskas valsts princips. No tiesiskas valsts principa demokrātiskā, tiesiskā valstī izriet noteiktas prasības arī attiecībā uz likumdošanas procesu.

No Satversmes tiesas judikatūras izriet, ka likumdošanas procesā jāievēro vispārējie tiesību principi, kā arī reglamentēti procesuālie priekšnosacījumi un prasības arī attiecībā uz to likumprojektu pieņemšanas gaitu, kuri ir saistīti ar valsts budžetu.

Demokrātiskā, tiesiskā valstī likumdevējam citstarp ir arī pienākums savlaicīgi un pienācīgi informēt un pēc iespējas likumdošanas procesā iesaistīt sabiedrību, un konsultēties ar iesaistītajām personām.

Valsts kontroles ieskatā, likumprojekta iekļaušana likumprojekta “Par valsts budžetu 2022. gadam” paketē nav pamatota.

Pirmkārt, likumprojektam kopumā paredzēts stāties spēkā 2022. gada 1. jūlijā, bet daļai normu - 2023. gada 1. janvārī. Papildu finansējuma apmērs saskaņā ar likumprojekta anotācijā minēto pieprasāms, skatot valsts budžeta projektu 2023. gadam un vidēja termiņa budžeta projektu 2023., 2024. un 2025. gadam. 2021., 2022. gadā nav plānotas finansējuma izmaiņas kārtējā gadā vai salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru. Tādējādi nav pamata likumprojekta virzībai steidzamības kārtībā.

Un, otrkārt, likumprojekta izskatīšanai Ministru kabinetā netika nodrošināts pienācīgs process un netika ievērots labas likumdošanas princips.

Līdz ar to es uzskatu, ka jebkurš no likumprojektā piedāvātajiem pantiem, kas paredz attiecīgi mainīt atalgojuma sistēmu, ir nepamatots un pretlikumīgs. Tāpēc es tos neatbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Trīs lietas.

Pirmā lieta. Es nerunāšu par reprezentācijas izdevumu būtību augstākām amatpersonām, jo tās reprezentē vai prezentē nevis sevi, bet savas vadītās iestādes darbu un būtību.

Otra lieta. Mēs daudz runājam par to, ka tiesu vara ir neatkarīga vara. Šī ir ilustrācija tam, ka tiesu vara ir atkarīga no labas vēlmes vai sliktas vēlmes, kas nāk no Ministru kabineta. Valaiņa kungs jau pareizi norādīja, ka Ministru prezidentam tie ir 20 procenti, bet Ministru kabineta priekšlikumā Augstākās tiesas priekšsēdim tie ir 10 procenti. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka vispār tiesnešu atalgojums jāparedz nevis šinī likumā, bet likumā “Par tiesu varu”.

Un trešā lieta. Es uzskatu un domāju, ka Valsts prezidentam pietiks drosmes atgriezt šo likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai, pieprasot izņemt to no budžeta paketes.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Manuprāt, Valsts prezidents neatgriezīs šo likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai gluži vienkārša iemesla dēļ - šeit labas lietas saliktas kopā ar nelabām lietām. Un tā ir šī likumprojekta lielākā problēma.

Tomēr es apskatījos un arī jums, kolēģi, iesaku apskatīties šo Valsts kontroles vēstuli... un attiecībā uz šo likumprojektu, manuprāt, ir vērts vēlreiz nolasīt galveno ziņu, kas šeit ir iekļauta. Tātad: “Ministru kabinetā netika nodrošināts pienācīgs process un labas likumdošanas principa ievērošana. Likumprojekts tika pieņemts Ministru kabineta sēdē 29. septembrī steidzamības kārtā, nenodrošinot pienācīgas konsultācijas ar ieinteresētajām personām.”

Es domāju, ja pat Valsts kontrole nav tikusi iesaistīta, uz kā pamata vispār šis likums ir tapināts? Tieši uz šiem Valsts kontroles atzinumiem... Tad kā mēs varam runāt par ilgtspējīgu un kaut kāda veida... tiešām labu, pārvaldību uzlabojošu likumprojektu. Tāpēc jau ir visas tās aplamības un muļķības, kas ir šajā likumprojektā samestas iekšā - savstarpējās pretrunas, kas caurvij un caurstrāvo šo likumprojektu.

Tā ir milzīga problēma, ko arī neviens no kolēģiem nemēģina nekādā veidā skaidrot, jo, visticamāk, arī saprot - tas tā ir. Nu žēl tikai, ka Valsts kontroles vēstulē tas priekšlikums, kas izriet pēc visas šīs lielās kritikas, tikai un vienīgi par pašu Valsts kontroli un par viņu pašu algām... nekas cits diemžēl šeit nav.

Līdz ar to aicinu joprojām skaidrot šo 34. priekšlikumu, kāpēc ir divkārša atšķirība šajās kompensācijās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Bet pirmām kārtām - visi tie, kas mūs šodien klausās! Šis varētu būt ne tik svarīgs priekšlikums un ne tik svarīgs jautājums valstij - par tām reprezentācijas izdevumu atšķirībām, bet tas, kas šodien ir ļoti svarīgi un principiāli, ir tas, ka Latvijas Republikas Saeimā notiek tā saucamās debates par budžetu, debates, kurās koalīcijas deputāti nepiedalās, debates, kurās nepiedalās ministriju un valdības tā saucamie parlamentārie sekretāri, kuru tiešais darba pienākumus ir skaidrot savu ministriju, valdības pozīciju par likumdošanas grozījumu jautājumiem. Viņi nepiedalās, neskatoties uz to, ka viņi paši sev... valdība prasa viņiem, parlamentārajiem sekretāriem, palielināt atalgojumu, lai tas būtu mērāms tūkstošos - tūkstošos! - eiro.

Un tas ir tad, kad Saeimas deputāti uzdod jautājumus par to, kāpēc ir tāda neatbilstība deklarētajiem likuma mērķiem, kāpēc ir atšķirīga attieksme pret izpildvaru, prezidentu, Saeimas augstākajām amatpersonām un tiesas (Augstākās tiesas un Satversmes tiesas) priekšsēdētājiem. Kad deputāti uzdod šos jautājumus, tie jautājumi paliek bez jebkādām atbildēm. Bez jebkādām atbildēm arī jums, cienījamā sabiedrība.

No vienas puses, likumprojekta autori... un par likumprojekta virzību ir atbildīgs saskaņā ar anotāciju Latvijas Republikas Ministru prezidents, tieši premjers Kariņš ir atbildīgs par šī likumprojekta virzību. Un, lai gan anotācijā rakstīts, ka Satversmes tiesa... es citēju: “Satversmes tiesa ir atzinusi, ka jānodrošina triju valsts varas atzaru savstarpējais līdzsvars.”

Un, lai to īstenotu, no vienas puses, likumprojekta autori piedāvā vienādu atalgojumu Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam un Augstākās tiesas un Satversmes tiesas priekšsēdētājam. Nez kāpēc piedāvā arī reprezentācijas izmaksas, bet tās nav vienādas. Un te jautājums - kāpēc tās nav vienādas? Kā tas saskan ar deklarēto likuma mērķi? Bet neviens - neviens no koalīcijas deputātiem, neviens no valdības - šodien nav gatavs, nevēlas dot atbildi uz tiem jautājumiem.

Tas, godātie kolēģi un godātā auditorija, ir tāds nožēlojams stāvoklis, kurā šodien atrodas demokrātija Latvijas Republikā un cieņa... likumdevējam. Precīzāk - šīs cieņas neesamība.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Mēs runājam par 34. - Ministru kabineta priekšlikumu. Un, līdzīgi kā iepriekš runātājam, tiešām objektīvi jautājumi. Precīzi, kā jau minēja, par anotācijā uzskaitīto - par šo līdzsvaru, par vienlīdzību - tad tiešām - kur ir objektīvs skaidrojums, kur tad ir šis līdzsvars? Kur tad ir arī mūsu augstākajā valsts likumā noteiktā šo varu neatkarība, šī izsvērtā proporcija starp varām?

Tas, ko mēs redzam, - vārdos ir viens, bet darbos atkal pilnīgi kas cits. Un, ja bija objektīvi jautājumi, kāpēc pie 31. priekšlikuma, Ministru kabineta priekšlikuma, kur Ministru prezidentam 20 procentu, - kāpēc šeit 10 procenti? Šie 20 procenti, ko nule kā koalīcija atbalstīja Ministru prezidentam, ir lielāka piemaksa pie algas reprezentācijas izdevumiem, nekā saņem ļoti daudzi inspektori un kārtībnieki Valsts policijā.

Mēs varam ieiet paskatīties šīs algas, bruto algas. Šogad kārtībniekam 894 eiro vidējā alga Valsts policijas operatīvās vadības saimē. Izmeklēšanā... mēs redzam, kādas ir algas cilvēkiem. Inspektoram vidējā alga ir 1124 eiro, bruto alga. Un mēs varam saukt un saukt lielas amatu pozīcijas, kur ļoti daudz cilvēku strādā. Mēs varam paskatīties, kādas ir algas VUGD, mēs varam paskatīties reģionālajās skolās un medicīnas speciālistiem, kādas algas, bet šeit mēs ar vienu brīvu roku iedevām Ministru prezidentam absolūti neadekvātu piemaksu pie algas reprezentācijas izdevumiem.

Bet, ja mēs runājam par vienlīdzību, skaidrs, ka bija nepieciešami algu pielikumi. Skaidrs, tam bija jāiet normālā procesā caur trim lasījumiem, kur mēs izdiskutētu, uzaicinātu un saprastu, kas, ko, kā, lai tiešām būtu efektīvāk un būtu motivācija cilvēkiem strādāt.

Bet, ja mēs runājam par konkrēto priekšlikumu, - kāpēc nav tie 20 procenti tādā gadījumā šeit? Uz kāda pamata ir aprēķināti 10 procenti? Šeit mēs runājam - par cik? Ne jau par simtiem cilvēku. Šeit mēs runājam par Satversmes tiesas priekšsēdētāju (tā ir viena amatpersona) un Augstākās tiesas priekšsēdētāju (tā ir otra amatpersona). Par diviem cilvēkiem mēs runājam. Kur ir šī vienlīdzība? Kāpēc jau budžeta likumā, šī gada svarīgākajā likumā, šī nevienlīdzība izpaužas tik ļoti izteikti, kas citstarp anotācijā bija aprakstīta pilnīgi citādi?

Tāpēc, kolēģi, ja mēs gribam būt konsekventi, tad... es tiešām gaidīju objektīvu skaidrojumu. Un citstarp, ja runājam par ministriem un parlamentārajiem sekretāriem, mēs ļoti labi zinām... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs nesen skatījām Ostu likumu. Svarīgākais likums satiksmes jomā, kāds varētu būt, par lielākajām ostām, par tranzīta mugurkaulu. Parlamentāro sekretāru vispār nedzirdējām ne reizi. Pašā sākumā pieslēdzās ministrs uz īsu brīdi un atslēdzās pēc pāris teikumu uzrunas. Šeit tieši tas pats - budžeta skatīšanas laikā nenotiek vienkārši skaidrojumi. Uzkāpjam un pasakām - kāpēc ir šāda nevienlīdzība, kolēģi?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā komentējiet!

R. Kozlovskis. Komisijas vārdā varu pateikt to, ka šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts, un komisijā, arī uz otro lasījumu skatot šo priekšlikumu, nebija debates tieši par šo jautājumu, kādas šodien izvērsās. Tā ka komisijas vārdā lūdzu atbalstīt iepriekšminēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 53, pret - 20, atturas - nav. 34. priekšlikums ir atbalstīts.

R. Kozlovskis. 35. - deputātu Pucena, Papules, Ģirģena un Dombrovska priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 10. punktu, un faktiski tas ir saistīts ar prokuroru atalgojuma pieaugumu. Faktiski bija lūgums. Līdz ar to šis priekšlikums paredz iesaldēt pieaugumu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 36. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Identisks iepriekšējam. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Tas nav balsojams, jo deputāti tikko ir akceptējuši 35. priekšlikumu.

R. Kozlovskis. Tātad mēs runājam par 36., tas ir, 37., es atvainojos.

Sēdes vadītāja. 37., jā.

R. Kozlovskis. 37. ir Ministru kabineta priekšlikums. Un tā būtība ir tāda, ka, pamatojoties uz Tieslietu padomes atzinumu, šajā Ministru kabineta priekšlikumā ir noteikts pakāpeniskāks starpības pieaugums starp tiesnešu un prokuroru atalgojumu. Un komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 38. ir deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Paredz izslēgt 11. panta jauno redakciju, kas nosaka atalgojumu virknei pastāvīgo institūciju amatpersonu un darbinieku. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Līdzīgi, kā es jau iepriekš minēju, - atalgojuma koncepta maiņa attiecībā uz atalgojuma paaugstināšanu var būt tikai un vienīgi saistīta ar rezultatīviem rādītājiem un ar iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanu.

Un, kā es jau arī citēju Valsts kontroles atzinumu, ņemot vērā, ka attiecīgā likumprojekta steidzamībai nav nekāda tiesiska pamatojuma, tad arī lemt jautājumu par atalgojuma paaugstināšanu pašlaik nav ne īstais laiks, ne vieta.

Šo likumprojektu mierīgi ir iespējams izskatīt bez steidzamības, izvērtējot un ieviešot skaidrus kritērijus, ekonomiski pamatotus un arī balstītus attiecīgi uz tajā skaitā ekspertu atziņām, kas varētu nodrošināt patiešām izvērtētu pieeju atalgojuma pieaugumā.

Tikmēr, kamēr pieaugums vairāk kalpo, lai nodrošinātu elektorālo bāzi pie politiskās varas esošajiem politiskajiem spēkiem, atbalstīt šāda veida atalgojuma palielinājumu nesaskatu par iespējamu. Tāpēc arī lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un izņemt no likumprojekta normu, kas paredz atalgojuma palielinājumu pašvaldību un citu valsts un pārvaldes amatpersonu un darbinieku atalgojumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, es nevaru atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu. Kā jau minēju, pašā likumprojektā ir vesela virkne arī labu lietu, kas ir iestrādātas, un, protams, ja mēs runājam tai skaitā par Satversmes tiesu, Augstāko tiesu, prokuratūru, Valsts kontroli, tiesībsargu un citām institūcijām, es domāju, ir vērts šos priekšlikumus tomēr atbalstīt un saglabāt šajā likumprojektā.

Bet šeit jau ir tā viltība iestrādāta, ka nākamā gada budžetā, kā kolēģi te min, it kā nekas nemainās, bet šajā likumā... mēs ar likumu pieņemam to, ka no 2023. gada Valsts prezidentam tie būs papildu 46 630 eiro, Saeimas deputātiem papildus uz šā likuma bāzes - 526 tūkstoši eiro, kas būs nepieciešami ik gadu. Ministru kabinetam - 510 tūkstoši eiro ik gadu būs nepieciešami papildus, kas ir iekļauti šajā likumā, manuprāt, absolūti nevietā.

Vēl vairāk - šie skaitļi, ko es tikko nosaucu, jau ar katru gadu pieaugs. 2024. gadā Valsts prezidentam tie vairs nebūs 46 tūkstoši, pieaugums turpināsies, un tie jau būs 51 856 eiro, kas būs nepieciešami papildus jau esošajam finansējumam Valsts prezidenta darbības nodrošināšanai.

Attiecībā uz Saeimu tas pats. Ja 2023. gadā tie ir 526 tūkstoši, tad 2024. gadā tie jau ir 554 316 eiro, kas ar šo likumu tiks apstiprināti un būs saistoši nākamajām Saeimām.

Par Ministru kabinetu tas pats - no 510 tūkstošiem 2023. gadā uz 568 504 eiro - papildus nepieciešamais finansējums, jau tā šobrīd... un tie ir tikai šie skaitļi. Ministru kabinetam - 500 tūkstoši, Saeimai - 500 tūkstoši, prezidentam - 50 tūkstoši. Es tā mazliet noapaļoju.

Kolēģi, šie ir algu pielikumi. Tie ir algu pielikumi šobrīd, krīzes laikā, šīm amatpersonām. Tāpēc, kolēģi, es šādu pieeju nevaru atbalstīt. Šis konkrētais priekšlikums ir ļoti... ko ir iesnieguši mani kolēģi, ir par citām amatpersonām, kuras, manuprāt, nebūtu jāaiztiek. Kā jau minēju, šajā likumā ir vesela virkne amatu kategorijas, kurām šis algu pielikums ir pelnīts, kuras ir strādājušas un sevi pierādījušas darbā.

Ja mēs runājam par valdību, Ministru prezidentu, Saeimas deputātiem krīzes laikā, kuri lielā mērā šo krīzi... ļoti lielu darbu ieguldījuši, lai tā krīze būtu tik smaga, kāda tā ir šobrīd, tieši paši Saeimas deputāti, kā arī valdības locekļi. Manuprāt, tas nebūtu atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu! (Pauze.)

Mēs jūs nedzirdam, Tavara kungs.

E. Tavars (ZZS).

Papildinot savu kolēģu teikto, es tiešām ieteiktu koalīcijas pārstāvjiem iziet cauri pašreizējām algu izmaksām, paskatīties, cik šobrīd saņem visi policijas darbinieki, īpaši tie, kas fiziski strādā maiņu darbu. Paskatieties tiešām, cik saņem pedagogi, mediķi un kāds viņiem šis pielikums šobrīd, un tad paskatāmies uz deputātu, valdības locekļu, īpaši parlamentāro sekretāru, ministru un premjera, un prezidenta esošajām algām, kādas tās ir šobrīd, nu šo milzīgo algu pielikumu, kas tiek plānots jau ar 2023. gadu, plus vēl dažādi reprezentācijas izdevumi.

Tāpēc, kolēģi, salikt šobrīd vienā katlā bez tiešām rūpīgas analīzes - tas ir netaisnīgi, tas ir nekrietni, ja mēs skatāmies uz mūsu sabiedrību kopumā, un īpaši kādas grupas izcelt ar tik milzīgiem algu pielikumiem - tas ir tiešām spļāviens sejā visai Latvijas sabiedrībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā komentējiet!

R. Kozlovskis. Komisijas vārdā varu tikai atgādināt to, ka šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - deputātu Švecovas un Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 3, pret - 70, atturas - nav. 38. priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 39. ir deputātu Pucena, Papules, Ģirģena un Dombrovska priekšlikums. Un faktiski paredz izslēgt no likumprojekta normu, kas nosaka ģenerālprokuroram piemaksu par dalību Tieslietu padomes sēdē. Uzklausot Juridiskā biroja argumentus, komisija nolēma atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Es jums nolasīšu to priekšlikuma tekstu, ko mums, likumdevējam, iesniedza valdība. Tātad: “Ģenerālprokurors par katru apmeklēto Tieslietu padomes sēdi saņem piemaksu triju procentu apmērā no rajona (pilsētas) prokuroram noteiktās mēnešalgas.”

Es jūs godīgi... kolēģi, es jūs aicinu drusku par to padomāt. Saņem piemaksu par Tieslietu padomes apmeklējumu. Un es te nerunāšu par to, kas tā tāda par Tieslietu padomi, ka ģenerālprokuroram jāmaksā par to, lai viņš to padomi apmeklētu. Bet es uzdošu jums visiem jautājumu: ja jau mēs runājam par to, ka mums ir “viens likums - viena taisnība visiem”, ja valdība mums piedāvā tagad šādu praksi - maksāt ģenerālprokuroram par Tieslietu padomes apmeklējumu -, tad kāpēc valdība mums nepiedāvā šādas prakses plašāku pielietojumu?

Tad uzdosim jautājumu, kolēģi, - kāpēc nemaksāt Ministru prezidentam par valdības sēdes apmeklējumiem? Piemaksu arī. Tad cik tur - trīs procentu apmērā no valdības ministra algas premjeram par valdības sēžu apmeklējumu. Un tad pie tā, kolēģi, es domāju, ka nevajag apstāties. Vajag tad arī ministriem, protams, maksāt par valdības sēžu apmeklējumiem, arī trīs procenti par katru sēdi no tādas, nezinu, valsts sekretāra algas. Un tad jau maksāsim arī deputātiem par Saeimas sēžu apmeklējumiem, par komisiju sēžu apmeklējumiem. Vai tad maksāsim arī tiesnešiem par tiesas sēžu apmeklējumiem.

Es ceru, ka jūs visi sapratāt, cik absurds ir šis priekšlikums. Tā interesantā lieta, kolēģi, ir mēģināt saprast, no kurienes valdībai (un es atgādināšu, ka šā konkrētā likumprojekta virzītājs ir Ministru prezidents)... no kurienes parādījās šī doma noteikt ģenerālprokuroram šādu piemaksu? Es citēju: “Ģenerālprokuroram, kurš saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” ir pastāvīgs Tieslietu padomes loceklis un piedalās Tieslietu padomes sēdēs, saskaņā ar likumu netiek paredzēta piemaksa par katru apmeklēto sēdi, kā tas ir Augstākās tiesas priekšsēdētājam. Lai novērstu šo nevienlīdzīgo attieksmi, likumprojekts paredz, ka turpmāk ģenerālprokurors par katru apmeklēto Tieslietu padomes sēdi saņems piemaksu trīs procentu apmērā no rajona (pilsētas) prokuroram noteiktās mēnešalgas.” Un tā tālāk.

Tātad iedomājieties, kolēģi, likumprojekta autoru loģiku. Viņi nevis uzdod jautājumu, kāpēc vispār jebkādai amatpersonai, pat Augstākās tiesas priekšsēdētājam... kāpēc viņam jādod piemaksa par Tieslietu padomes apmeklējumiem? Viņi secina, ka, lūk, ja Augstākās tiesas priekšsēdētājam šāda piemaksa ir un ģenerālprokuroram nav, tas nav taisnīgi. Tad vajag noteikt piemaksu arī ģenerālprokuroram.

Tātad pilnīgi skaidrs, kolēģi, turpinot iet šo loģikas ceļu: ja jau Augstākās tiesas priekšsēdētājam jāmaksā par Tieslietu padomes apmeklēšanu un ģenerālprokuroram par to jāmaksā piemaksa, tad nav tik tālu līdz Ministru prezidentam, līdz ministriem un līdz Saeimas priekšsēdētājam. Un tad līdz Prezidija locekļiem, un tad līdz deputātiem, ministriem un... Varbūt, kolēģi, arī ierēdņiem vajadzētu maksāt piemaksas par to, ka viņi nāk uz darbu, par katru dienu? Atnāci uz darbu, tad, lūk, te tev piemaksa - daži procenti no vidējās algas.

Nu kur smadzenes, kolēģi?

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu un šo murgu svītrot.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

R. Kozlovskis. Komisijas vārdā varu pateikt tikai to, ka, vēlreiz uzklausot Juridiskā biroja argumentus par atšķirīgas attieksmes faktiski aizliegumu, komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. - deputātu Pucena, Papules, Ģirģena un Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 70, pret - 4, atturas - nav. 39. priekšlikums ir atbalstīts.

R. Kozlovskis. 40. ir deputātu Pucena, Papules, Ģirģena un Dombrovska priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 14. punkta daļu, un faktiski tas ir saistīts ar piemaksu pie mēnešalgas apmēra noteikšanu amatpersonām un darbiniekiem. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam. Lūdzu!

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Esam nonākuši līdz piemaksu sistēmai. Un par šo jautājumu, es domāju, mēs varētu ilgi un plaši runāt, un arī, kā jau es minēju vakar, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā par šīm piemaksām un algu sistēmām uzstājās Citskovska kungs no Valsts kancelejas.

Un mans, kā lai saka, priekšlikums bija, lai Valsts kanceleja iesūta komisijai tieši pārskatu, kādas šobrīd ir piemaksas un kādas ir prēmijas valsts iestāžu sistēmā.

Protams, kā jau vienmēr, kad saņemam informāciju no Valsts kancelejas, tā vienmēr tiek sagatavota tā, lai neizgaismotu patiesos apmērus. Jo... kā piemēru varu minēt... nevis lai konkrēti parādītu amata vienības, cik papildus saņem, tiek norādīti vispārīgi... piemēram, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija - cik ir darbinieki, kāda ir vidējā alga, vidējā piemaksa, kāda ir vidējā prēmija. Kaut vai par piemēru mēs varam minēt šobrīd, piemēram, Nacionālo veselības dienestu. Ja dienestā vidējā alga ir 1296 eiro, tad automātiski vidējā piemaksa šobrīd katru mēnesi katram darbiniekam ir 519 eiro un vēl papildu prēmija tiek samaksāta 515 eiro.

Bet nevar rēķināt tādā veidā, ka piemaksa ir vidēji katram cilvēkam. Ņemsim par piemēru Nacionālo veselības dienestu, kur ir pārcelts slavenais vakcinēšanas birojs ar Juhņēvičas kundzi, kura šobrīd, ja mēs pētītu daudz dziļāk, noteikti nesaņem 519 eiro papildu piemaksu, bet ar virsstundām... vai varbūt aizstāj vēl papildu kādus darbiniekus... šī summa varētu aiziet jau vairākos tūkstošos.

Tieši tāpat arī Citskovska kungs. Es viņam adresēju jautājumu, lai viņš izskaidro, kādus papildu amatus veic... kādā viedā sasniedz to, ka šobrīd viņa piemaksas sastāda apmēram 100 procentus no viņa algas, tas ir 2441 eiro, ko viņam vajadzētu saņemt uz rokas, bet kopumā viņš saņem vairāk nekā 5000 eiro.

Un, ja mēs paskatāmies šo pašu Valsts kanceleju, tad vidējā alga ir 1568 eiro, bet vidējā papildu piemaksa katru mēnesi darbiniekiem ir 429 eiro. Ja mēs varam tā rēķināt, apmēram tie ir 30... kādi 30 procenti, pat vairāk. Bet, ja mēs skatāmies pašu Citskovska kungu, tas jau sastāda pat 100 procentus. Tas nozīmē: ja Citskovska kungs saņem 100 procentus, noteikti kāds mazāk - 10 procentus, varbūt pat vēl mazāk.

Ja ir šāda vēlme, noteikti var griezties Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā un saņemt šo tabulu un pārskatu, kur mēs (Nav saklausāms.)... skrupulozi varam redzēt, cik dāsnas ir šobrīd ministrijas, piemēram, Finanšu ministrija, kura prēmijās var izmaksāt, protams, arī šādas dubultās... vēl vienu algu.

Tāpat neatpaliek Zemkopības ministrija, kura automātiski katram darbiniekam samaksā vairāk nekā 30 procentu piemaksu katru mēnesi. Un vēl izmaksā trīspadsmito algu.

Šādi mēs varam turpināt ilgi un dikti, skatot katru iestādi, un mans priekšlikums ir, ka ierēdniecībai, valsts iestādēm vajadzētu atteikties no šīm prēmijām. Un, ja tās paliek noteiktā apjomā, tad arī atskaites, par ko pienākas šīs... vai šīs prēmijas nav automātiski... vai tiešām par kādiem nopelniem.

Ja mēs paskatāmies arī šajā sarakstā, pamatojums, kāpēc katra ministrija vai iestāde izmaksā... tas ir, teiksim, copy-paste - piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, piemaksas par pienākumu pildīšanu papildus... par papildu amatu darbinieka prombūtnes laikā - šīs ir vispārīgās frāzes, kuras nav izsekojamas un pārbaudāmas, vai tiešām papildus bija nepieciešams maksāt šīs prēmijas.

Kā minēju, Zemkopības ministrijā automātiski katrs darbinieks saņem papildu piemaksas un prēmijas, neskatoties ne uz kādu darba kvalitāti.

Paldies, aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šeit tiešām, tiešām jāatzīst, ka šī piemaksu prakse valsts pārvaldē ir ļoti apšaubāma, jo tā maldina valsts iedzīvotājus par to, kāds ir īstais valsts ierēdņu atalgojuma apmērs. Tas, protams, apšauba arī Valsts kancelejas argumentāciju, ka, lūk, atalgojuma līmenis valsts pārvaldē ir nekonkurētspējīgs, salīdzinot ar privāto sektoru, jo, protams, parādās jautājums, vai tiešām visas piemaksas ir pareizi saskaitītas.

Interesanti, ka saskaņā ar likumu maksimālajam piemaksu apjomam nevajadzētu būt lielākam kā 60 procenti, bet te tikko mans kolēģis Kaspars Ģirģens demonstrēja to, ka piemaksu apmērs it kā pārsniedz tos 60 procentus, bet varētu pat dubultot ierēdņa algu.

Mums arī Valsts kanceleja diezgan daudz ir stāstījusi par to, ka, lūk, šis atalgojuma pieaugums valsts pārvaldē ir nepieciešams, lai tā varētu atteikties no piemaksām. Bet vai mēs realitātē redzam šo atteikšanos no pabalstiem? Ļoti, ļoti daļēju labākajā gadījumā.

Jā, tiek piedāvāts mazināt maksimālo piemaksu apjomu no 60 līdz 30 procentiem, bet, kā jau runāja kolēģis Kaspars Ģirģens, jau šodien mēs it kā novērojam, ka piemaksas kaut kādā veidā pārsniedz arī... varētu pārsniegt tos 60 procentus.

Ja tā tas nav, tad es atkārtoti aicinu vai nu kādu valdības deputātu, vai kādu no daudzajiem parlamentārajiem sekretāriem, kuriem ir tiešais pienākums šodien nostāties un kliedēt šādus jautājumus, uzstāties un izskaidrot mums, ka tas neatbilst patiesībai. Bet tad tiek svītrota piemaksa par vakantā amata pienākumu pildīšanu valsts pārvaldē, kas no paša sākuma bija absolūti absurda, absurda piemaksa. Kā tad ir? Kad darbinieks pilda vakanta amata pienākumu? Vai tas nozīmē, ka sākotnēji viņa paša, tā teikt, darbavietā, par ko viņš saņem pilna laika atalgojumu, tas nav gluži pilna laika?

Bet tad kas notiek ar citām piemaksām? Es tā skatījos no Valsts kancelejas prezentācijas... Valsts kanceleja piedāvā svītrot speciālo piemaksu atslēgas cilvēkiem. Tātad šī piemaksa tiks svītrota, bet tiks aizvietota ar tirgus koeficienta piemaksu. Tad Valsts kanceleja piedāvā svītrot piemaksu par personīgo darba ieguldījumu un kvalitāti, bet šī piemaksa tiks aizstāta ar piemaksu par ieguldījumu iestādes stratēģisko mērķu sasniegšanā.

Realitātē mēs redzam, ka notiek tāda... fasādē tāda acu aizmālēšana, ka dažas piemaksas vienkārši tiek pārveidotas citās piemaksās, vienkārši pārceltas, bet piemaksu prakse turpināsies arī pēc šā lēmuma par atalgojuma celšanu.

Tātad rezumēsim, kolēģi. Valsts kanceleja piedāvāja celt atalgojumu, argumentējot ar to, ka, lūk, vajag sakārtot atalgojuma sistēmu, atsakoties no šīs ļoti strīdīgās piemaksu prakses un pārejot uz caurskatāmu atalgojuma sistēmu. Rezultātā mēs redzam algu celšanu, bet neredzam īsti atteikšanos no piemaksām. Es pat nerunāju par šo praksi valsts pārvaldē, apvienojot amata vietas. Piemēram, “Latvijas dzelzceļa” vadītājs vienlaikus arī ir “Rīgas ūdens” padomes priekšsēdētājs. Laikam tik labi tiek galā ar saviem darba pienākumiem, vadot “Latvijas dzelzceļu”, ka var atļauties arī būt padomes priekšsēdētājs. Vairāki ierēdņi vienlaikus arī ir visādu kapitālsabiedrību valdes vai padomes locekļi. Vai tas ir izskausts? Nē.

Sēdes vadītāja. Debašu laiks beidzies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, manuprāt, šis priekšlikums ir ļoti svarīgs un ir vietā šīs debates, jo pats par sevi priekšlikums paredz šo pantu izslēgt. Bet te man prātā... gribas atcerēties tos iemeslus, ko Valsts kontrole ļoti izmisīgi mēģināja norādīt Saeimai, valdībai, kur tad ir tā problēma valsts pārvaldē, kur šobrīd ir tā nepareizība.

Te jau Dombrovska kungs pareizi minēja, ka ir ierēdniecība, kas darbojas dažādos citos papildu amatos, bet tas viss notiek dažādu iemeslu dēļ un likums to pieļauj, lai augsta līmeņa ierēdņus, tiešām augsta līmeņa ierēdņus, kas strādā stipri virs darbalaika un tiešām cienījami pilda savus amata pienākumus, noturētu amatā. Jo tik tiešām par šādiem cilvēkiem ir cīņa arī privātajā sektorā. Un neviens no man zināmiem augsta līmeņa ierēdņiem, kas ir tiešām godprātīgi pildījuši savus darbus un dažādu iemeslu dēļ šobrīd vairs neatrodas augstākajā ierēdniecībā... šobrīd nav tā, ka viņi sēdētu bez darba, viņi tomēr ir ļoti... daudz labāk atalgotos darbos, darbojoties dažādu veidu kapitālsabiedrībās, uzņēmumos un tā tālāk, bet... Un tā ir problēma, kas ar šo vienotās atlīdzības likumu arī no Valsts kontroles prezentācijām... te bija jābūt risinājumam, bija jābūt risinājumam, lai tas vairs tā neturpinātos.

Vai šobrīd kāds no šī likumprojekta virzītājiem var pateikt to, ka tas vairs neturpināsies? Vai kāds var pateikt to, ka šī norma, kas ir pamatlikumā ielikta iekšā par to, ka, ja amatpersonai ir noteiktas vairākas šajā pantā minētās... tātad par šīm piemaksām, ka 30 procenti no mēnešalgas šī piemaksa var būt, un te ir dažādās... kopsumma - ka tā nedrīkst pārsniegt 50 procentus no mēnešalgas, un vēl dažādi sīki kritēriji, kuru rezultātā jau, kā Ģirģena kungs minēja, mēs redzam amatpersonas, kurām šī alga, maigi sakot, liekas, jau divreiz lielāka nekā viņām šī noteiktā pamatalga. Vai mēs šo kaut kādā veidā risinām?

Pati norma kā tāda - tā jau ir pareiza. Tā ir pareiza ar to, ka, ja amatpersona aizstāj citu amatpersonu... manā ieskatā, tā ir pareiza... ka tad viņa saņem kaut kāda veida piemaksu. Šāda te pati norma attiecas ne tikai uz ierēdņiem, tā attiecas arī uz ministriem - arī viņiem ir piemaksas par aizvietošanu, bet es nekādā gadījumā negribu teikt, ka tas nav pareizi. Tas ir pareizi, ja tiešām šis cilvēks pilda šos pienākumus, ja tas nav ķeksīša pēc.

Šobrīd pastāvošā kārtība lielā mērā ir ķeksīša pēc - attiecībā uz ierēdņiem pilnīgi noteikti. Visas šīs piemaksas, ko Valsts kontrole izmisīgi centās... visus gadus rādīt to, ka, ja alga ir, piemēram, pusotrs tūkstotis, tad jau sludinājumā raksta, bet tev būs piemaksa par labi padarītu darbu 30 procenti un vēl sazin kāda piemaksa, mēs tev vēl piemaksāsim klāt.

Vai tas ir normāli? Vai tas ir skaidri saprotams, caurskatāms, labai pārvaldībai atbilstošs vienotās atlīdzības likums? Manuprāt, nav. Vai mēs ar šo likumu, ko mēs šodien skatām, panāksim kaut kāda veida izmaiņas šajā visā? Būsim godīgi, kolēģi, es domāju, ka nebūs nekādu izmaiņu. Šī norma turpinās darboties tāpat, kā tā ir darbojusies līdz šim. Un šie pielikumi, kas šeit ir... tieši tā iemesla dēļ, ka mēs neskatām šo jautājumu normālā kārtā trīs lasījumos, mēs neredzam šīs blaknes - šīs blaknes, kas arī veido šo likuma robu. It kā laba norma, kas šajā likumā ir laba un pareiza, bet tā gadiem tiek izmantota pilnīgi citu mērķu sasniegšanai, nevis tam, kādēļ tā tur ir iekļauta.

Līdz ar to likumprojektā, es uzskatu, šī norma ir jāatstāj, tā jau pēc būtības ir laba, tāpēc es nevaru atbalstīt šo priekšlikumu, es aicinu balsot “pret”, bet kopumā tas vien, ka tā ir iesniegta un parāda šīs debates, ir pilnīgi vietā un to vajag diskutēt, un šī sistēma šobrīd... nedomāju, ka tā būs ilgtspējīga turpmāk tieši...

Sēdes vadītāja. Paldies. Debašu laiks beidzies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Nu pirmais, ko es gribētu pateikt, - ka diez vai ir kaut kāda vērtība tam, kāds balsojums būs par šo vai citiem priekšlikumiem, jo tās lomas jau ir sadalītas un tas iznākums ir apmēram zināms.

Tāpēc daudz svarīgāk ir runāt par lietas būtību. Un šinī gadījumā tas jautājums par piemaksām tiešām ir ļoti interesants un ļoti sarežģīts, jo diemžēl piemaksu sistēma valsts pārvaldē ir pārveidojusies par pastāvīgām piemaksām, lai apietu vienotās darba samaksas sistēmas esību. Tad tā parādās arī, teiksim, mākslīgas vakances, jo, teiksim, iestāde pieprasa vairākas darbavietas štatu sarakstos, piepildīt to nevar un negrib, un līdz ar to parādās amatu savienojums. Vispār, par piemaksām un darba samaksu runājot, galvenais jautājums ir - par ko mēs maksājam, par ko cilvēki saņem algu: par procesu vai par rezultātiem? Un tas ir tas, par ko šodien un vakar daudz tika runāts, - kritēriji. Un tie kritēriji, runājot arī par samaksu, par piemaksām, ir ārkārtīgi svarīgi.

Tāpēc likumprojekta autori, man liekas, ļoti maz pētīja šo lietu kā praktiski, tā arī teorētiski. Jo tad, kad bija runa par, teiksim, tām piemaksām par dalību kaut kādās sanāksmēs un citās lietās... Jāteic, ka kādreiz tāda prakse pastāvēja arī Saeimā - ka deputāti saņēma atlīdzību par to, ka apmeklēja komisiju un apakškomisiju sēdes. Tanī laikā komisija strādāja gandrīz diennakts režīmā, bet arī (Skaņas pārrāvums.)... laiks parādīja, ka, nu, process ir svarīgs, bet rezultāts ir daudz svarīgāks, un tāpēc šī norma tika izņemta.

Tāpēc es aicinātu šodien atbalstīt piedāvāto priekšlikumu tamdēļ, lai būtu priekšmets turpmākam darbam. Es esmu pārliecināts, ka šis likumprojekts tiks atgriezts, neskatoties uz visiem mēģinājumiem tā diezgan jocīgi kukuļot Valsts prezidentu... ka viņam tomēr pietiks drosmes atgriezt šo likumprojektu.

Bet šinī gadījumā es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Ir skaidrs - ja valdība šādu priekšlikumu, ko mēs ierosinām mainīt un atcelt, ir iesniegusi, tad tam ir divas lietas.

Pirmā. Acīmredzami vienotā valsts pārvaldes atalgojuma sistēma ir beigusi pastāvēt. Tā sevi vairs neattaisno. Ir jau arī pirms vairākiem gadiem izveidota, gandrīz jau desmit vai pat vēl... Un tas ir skaidrs, ka šī atalgojuma sistēma ir sevi izsmēlusi un vairs nespēj sekot līdzi mūsu panākumiem kopējā valsts labklājībā un cilvēku atalgojuma ziņā. (Par panākumiem es ironizēju.) Un ir saprotams, ka šī sistēma patiešām vairs neļauj pieņemt darbā vai noturēt darbā tos cilvēkus, kas vēl tic Latvijas valsts pārvaldes sistēmai un ka arī ierēdņi var saglabāt kaut ko, izveidot kaut ko un attīstīt kaut ko. Drīzāk būtu atbalstāms priekšlikums vienkārši šo sistēmu likvidēt un uzdot Ministru kabinetam ātri, steidzamības kārtā, izveidot jaunu.

Un otra lieta. Piemaksu sistēma, protams, norāda, ka arī ir izgāzusies vai beigusi pastāvēt, vai vairs nav vajadzīga nemitīgā formālā ierēdņu novērtēšanas sistēma, kura darbojas ne tikai valsts pārvaldes ministrijās, bet arī citās vietās. Šķiet, ka tā savstarpējā novērtēšana būtu jāatmet un vairāk spēka un laika, un arī radošuma būtu jāvelta nevis tabulu aizpildīšanai, ko savā laikā Valsts kanceleja izdomāja, bet gan normālu darba kārtības jautājumu risināšanai, īpaši, ja mēs runājam par izglītības jomu, kur patiešām būtu svarīgi valsts pārvaldes risinājumi, nevis visu problēmu risināšanas uzlikšana pašvaldībām, skolām un skolu administrācijai, pie tam vēl nepalielinot pedagogu atalgojumu.

Šķiet, ka es šajā brīdī aicinātu valdošo koalīciju padomāt par to, kādā veidā vispār valsts pārvaldes darbinieki tiek pie algām un kādēļ tās ir tik zemas, kādēļ konkurence neveidojas un kādēļ šobrīd cilvēki izvēlas nestrādāt valsts pārvaldē. Un tas nav pārliecības jautājums, bet, es piekrītu, atalgojuma jautājums. Piemaksu rosināšana tikai parāda, ka arī valsts pārvaldē ir sagaidāma resursu krīze.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es atļaušos nepiekrist Valsts kases apgalvojumam, ka tikai atalgojuma nekonkurētspējas dēļ valsts pārvaldi pamet darbinieki. Atļaušos arī pateikt, ka saskaņā ar pētījumiem kopumā cilvēka vēlmi strādāt kādā darbā vai amatā, tajā skaitā valsts pārvaldē, ietekmē ne tikai atalgojums, bet arī atmosfēra kolektīvā, darba vides kvalitāte, stabilitāte, tajā skaitā arī attieksme no vadības puses.

Un atļaušos arī atcerēties, ka apmēram gadu atpakaļ, kad notika... Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes laikā es uzdevumu jautājumu Citskovska kungam, kādi iemesli, viņaprāt, ir faktam, ka toreiz atkāpās no amata Konkurences padomes vadītāja. Vai gadījumā tie iemesli nebija politiski, nevis atalgojuma dēļ?

Protams, kā arī pienākas augstākās ierēdniecības amatpersonai, Citskovska kungs izvairījās no atbildes, bet uz jautājumu, vai pastāv korelācija starp to, ka cilvēki arī ierēdniecībā pamet darbu saistībā ar politisko ietekmi, ar politisko spiedienu, viņš nenoliedza, ka šādi fakti ir. Un, es domāju, jebkurš valsts pārvaldē strādājošais... pietiekoši, teiksim tā, ilgstoši un noteiktajā līmenī... ļoti labi apzinās, kāda ir tā politiskā ietekme un politiskais spiediens uz ierēdņiem no politiķiem.

Varbūt īstais iemesls patiesībā visām peripetijām ar nespēju atrast kādu augstāku amatpersonu valsts pārvaldē tieši saistīts ar politisko spiedienu un ar politiķu ietekmi, nevis ar profesionalitāti un atalgojumu.

Un arī attiecīgi tam pakārtots jautājums par kolektīva veidošanu, par tā lojalitāti un arī par piemaksu, jo, jā, piemaksas patiesībā - tas ir instruments, ko izmanto iestādes vadītājs, lai veidotu sev lojālu, atbalstošu, iespējams, atsevišķos gadījumos klusējošu un attiecīgi arī savus amata pienākumus pildošu kolektīvu.

Ko es ar to gribu pateikt? Tai pašā prezentācijā bija pateikts, ka attiecīgi skandināvu valstīs piemaksas valsts pārvaldē strādājošiem neeksistē. Un, ja patiešām prezidenta un premjerministra vēlme ir tuvināt Latviju skandināvu valstu modelim gan biznesā, gan valsts pārvaldē, gan arī pārējās jomās, tad patiesībā būtu jāatsakās no piemaksām, jo reāli darbam valsts pārvaldē jābūt pašam par sevi nopelnam... un lepnumam par to, ka cilvēks pārstāv valsti un nodrošina pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

Un šajā gadījumā patiešām tā starpība starp pamatalgu un piemaksu - tas ir tikai kroplīgs instruments, kas ļauj manipulēt ar cilvēkiem, manipulēt ar ierēdņiem un veidot sev lojālu kolektīvu, kas balstās nevis uz profesionalitāti, bet uz, teiksim tā, pakļaušanu un piekrišanu priekšniecībai, viņu uzdevumu izpildei.

No tā arī veidojas nekonkurētspēja, kas vainagojas ar kritiskiem sasniegumiem, cīnoties ar Covid-19 pandēmiju Latvijā. Tā ir tieša ministru, valsts pārvaldes iestāžu un attiecīgo resoru ierēdņu atbildība.

Un, ja mēs nespējam normāli un atbilstoši rīkoties, tad arī paaugstināt atalgojumu mēs neesam tiesīgi.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu komentēt komisijas vārdā.

R. Kozlovskis. 40. priekšlikums netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - deputātu Pucena, Papules, Ģirģena un Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 41. - deputātu Pucena, Papules, Ģirģena un Dombrovska priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 14. punkta daļu, kas attiecas uz piemaksu noteikšanas un attiecīgi arī apmēra noteikšanas kārtību. Komisijā šis priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam. Lūdzu!

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es mēģināšu citēt šī priekšlikuma būtību, varbūt koalīcijas deputāti nemaz nav to izlasījuši. Tātad “ne retāk kā reizi gadā - pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu. Valsts un pašvaldības institūcija piemaksu nosaka tādējādi, lai amatpersonas (darbinieka) mēnešalga kopā ar piemaksu nepārsniegtu Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu”.

Īsumā ir tā, ka katru mēnesi var izvērtēt šīs piemaksas, un šobrīd tātad ar mēnešalgas un piemaksas apmēru nedrīkst pārsniegt Ministru prezidenta atalgojumu. Tātad, ja nemaldos, koalīcija ir lēmusi par to, ka Ministru prezidenta atalgojums jau būs vairāk nekā septiņi tūkstoši eiro. Šobrīd tas, manā skatījumā, paver vēl lielākas slūžas, lielāku atalgojumu šiem ierēdņiem, uz ko viņi var tiekties ar visām šīm piemaksām. Šo piemaksu sistēma ir neizmērojama... kā var sev palielināt algu.

Iepriekš minēju šo atsūtīto failu par to, kā piemaksas... un pēc kādiem kritērijiem viņi saņem. Tad viens no galvenajiem jautājumiem ir... Katrai institūcijai ir noteikts amatu slodzes skaits, cik viņi būtu gatavi nodarbināt šos darbiniekus. Realitātē vidēji... apmēram... vismaz 10-15 procentu ir brīvas amata vienības, un šie atlikušie darbinieki teorētiski aizstāj darbinieku skaitu, kas būtu realitātē it kā nepieciešams. Šeit jau vajadzētu dziļāku analīzi, vai tiešām šie visi darbinieki, kas joprojām ir uzrādīti, gadījumā... vai katru gadu viņiem... ir viens un tas pats skaits un nemainās, un uz šī pamata tiek izmaksātas papildu piemaksas.

Tāpat arī piepildījās manas prognozes... ko es biju arī izlasījis internetā par vakcinācijas biroju - kādā veidā viņi nodrošina algas, kuras tika solītas sākotnēji, ja nemaldos, virs kādiem trīs tūkstošiem eiro, bet, pārejot uz Nacionālo veselības dienestu, realitātē bija virs tūkstoša līdz diviem tūkstošiem eiro. Un, protams, nepagāja necik ilgs laiks, kad tika sākts maksāt par virsstundām.

Tāpat es arī nebrīnītos, ka šīs virsstundas noteikti 18. novembrī izmaksās... un arī 18. novembra naktī, kad viņi ir ļoti strādājuši, lai sasniegtu to līmeni, kas tika solīts iepriekš. Bet šis atalgojums, ko maksā, es uzskatu, būtu vadītājam jāizvērtē pēc būtības - vai tiešām tas pienākas, jo šobrīd notiek viss automātiski. Un, ja katrs no mums uzdotu jautājumu, vai Juhņēvičas kundzei būtu jāmaksā par viņas darbu, par viņas solītajiem 70 procentiem vakcinēto cilvēku, kas būs jau septembrī, es domāju, ka ne.

Tieši tāpat arī Valsts kancelejas vadītājam par šiem viņa lēmumiem par to, ka ir jāierobežo veikali, neļaujot cilvēkiem iegādāties pat apakšbikses... Viņš vēlāk arī pats atzina, ka šī pieeja nav bijusi pareiza. Tad mums vajadzētu noteikti ieraudzīt... viņa atalgojumā vajadzētu būt kādam samazinājumam, bet realitātē tā nemaz nav.

Tādēļ šī visa sistēma noteikti ir jāuzlabo un pie tās ir jāatgriežas, jo šobrīd, teikšu, tas ir haoss, un jebkurš cilvēks, kam nav pārliecības par to, par ko konkrētie ierēdņi saņem atalgojumu...

Aicinu jūs atbalstīt partijas “Republika” priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu komentēt komisijas vārdā.

R. Kozlovskis. 41. priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - deputātu Pucena, Papules, Ģirģena un Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 22, pret - 51, atturas - 1. 41. priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionālas dabas. Daļēji atbalstīts... tas bija iekļauts... jau daļēji bija atbalstīts 4. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. Un 43. - Ministru kabineta priekšlikums. Attiecīgi arī saistīts ar šo 4. priekšlikumu, redakcionālas dabas, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 62, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Kozlovskis. 44. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums, kas paredz praktiski izslēgt pabalsta saņemšanu Saeimas... tai skaitā deputātiem, ja tie netiek pārvēlēti. Komisijā šis priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Kolēģi, es uzskatu, ka atlaišanas pabalsts vienas mēnešalgas apmērā nav izmaksājams, ja persona nav guvusi attiecīgu mandātu no saviem vēlētājiem jeb, teiksim tā, darba devējs - vēlētāji, Latvijas tauta - nav vairs šo personu ievēlējis. Un tas nozīmē, ka arī pabalstu no nodokļu maksātāju naudas šī persona nebūtu tiesīga saņemt. Tāpēc arī attiecīgi piedāvāju ieviest, teiksim tā, atbilstošu regulējumu, ekonomēt nodokļu maksātāju naudu un tērēt to krietni lietderīgāk, nekā kompensējot kritušo deputātu... atalgojuma esību pēc tam, kad viņus neievēlē nākamajā Saeimā.

Lūdzu kolēģus atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

R. Kozlovskis. 44. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 19, pret - 51, atturas - nav. 44. priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 45. - Ministru kabineta priekšlikums. Skar amatpersonas un personas, kurām līgumi ir noslēgti uz noteiktu laiku, un nosaka tos gadījumus, kad, izbeidzoties attiecīgi šim pilnvaru laikam, netiek izmaksāti pabalsti. Ministru kabineta priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 46. - Ministru kabineta priekšlikums. Līdzīgi kā iepriekšējais arī attiecas uz amatpersonām un gadījumiem, kad tiek izmaksāts atlaišanas pabalsts. Komisija, izskatot šo priekšlikumu, daļēji to atbalstīja un iekļāva 47. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 47. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Attiecīgi, ņemot vērā arī iepriekš daļēji atbalstīto, precizējot terminoloģiju, faktiski redakcionāls priekšlikums, kas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 48. - deputātu Pucena, Papules, Ģirģena un Dombrovska priekšlikums. Attiecīgi skar jau šodien skatītos un atbalstītos jautājumus par reprezentācijas izdevumu iekļaušana šajā mēnešalgu sadaļā. Attiecīgi komisijā šis priekšlikums konkrēti tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam. Lūdzu!

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, arī mēs esam iesnieguši par šīm 20 procentu papildu piemaksām, arī uzskatām, ka nav pieļaujams šāds papildu finansējums, tieši tāpat kā ar papildu piemaksām. Šobrīd valstī ir daudz un dažādas citas svarīgākas jomas, kurās nepieciešams koncentrēt šobrīd gan Saeimas, gan valdības uzmanību.

Tādēļ es aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. - deputātu Pucena, Papules, Ģirģena un Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 57, pret - 9, atturas - nav. 48. priekšlikums ir atbalstīts.

R. Kozlovskis. 49. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts, un arī komisijas vārdā vēlreiz gribu atgādināt, ka attiecīgi mēs, ejot cauri šim likumprojektam, esam atbalstījuši amatpersonu augstāko reprezentācijas izdevumu noteikšanu, nosakot to 20 procentu apmērā no mēnešalgas, un attiecīgi konkrētos pantos esam atbalstījuši. Tādēļ komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, sanāca tāda viltīga juridiska konstrukcija, kuras rezultātā, vairākumam atbalstot iepriekšējo priekšlikumu, sanāca, ka arī šis priekšlikums atbalstīts. Bet ko mēs pēc būtības vēlējāmies pateikt?

Mēs vēlējāmies pateikt tikai to, ka piemaksām ir jābūt skaidri definētām pēc tiem kritērijiem, pēc kuriem vadoties... tās tiek piešķirtas. Diemžēl likumprojektā nav noteikti tādi skaidri un nepārprotami nosacījumi. Ne koeficientu skalas minimums, viduspunkts, maksimums piemērošanai, ne arī mainīgās atlīdzības daļas noteikšanas sasaiste ar darba sniegumu. Un kopumā līdz ar to tas atstāj ļoti plašas manipulācijas iespējas iekšienē, izmantojot attiecīgi ar šo likumprojektu jaunieviesto modeli valsts pārvaldē strādājošajiem.

Ņemot vērā, ka praktiski šis ir viens no pēdējiem priekšlikumiem, par ko es varu debatēt, aizstāvot to, es gribu tikai vēlreiz pateikt, ka es balsošu “pret” šo likumprojektu, jo uzskatu, ka tas nav attiecīgi balstīts konkrēti sasniedzamo rezultātu definīcijā, tas neatbilst esošajai ekonomiskajai situācijai. Tas neparedz nopietnas, uz rezultātu balstītas pieejas izmaiņas valsts pārvaldē strādājošo darba novērtējumā. Un tas paredz ļoti būtisku atalgojuma paaugstināšanu valsts augstākajām amatpersonām. Bet šo augstāko amatpersonu sniegums manī neizraisa nekādas ilūzijas, un es neuzskatu, ka viņi ir pelnījuši šo atalgojuma palielinājumu.

Vēlreiz gribu pateikt arī to, ka atalgojuma palielināšana jāsasaista ar ekonomikas atlabšanu, valsts parāda samazināšanu un iedzīvotāju labklājības līmeņa pieaugumu. Ja tas notiek, tad arī var lemt par valsts pārvaldē strādājošo atalgojuma paaugstināšanu.

Ņemot vērā, ka šīs visas pamatlietas netiek atrisinātas šajā likumprojektā, līdz ar to es arī balsošu “pret” likumprojektu un attiecīgi arī uzskatu, ka likumprojektam nav vietas budžeta pakotnē.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

R. Kozlovskis. Vēlos tikai atgādināt, ka komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. 49. priekšlikums ir atbalstīts.

R. Kozlovskis. 50. - deputātes Ločmeles priekšlikums. Arī skar šo reprezentācijas izdevumu regulējumu. Kā es jau minēju komisijas vārdā, šis ir atbalstīts jau iepriekš pieņemtajos priekšlikumos. Līdz ar to komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Jā, priekšlikums nav balsojams, bet ir debatējams.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Vēlos pielabot komisijas pārstāvja teikto par to, ka it kā mans priekšlikums ir atbalstīts iepriekšējos priekšlikumos. Tas neatbilst patiesībai, jo mana priekšlikuma būtība bija vispār izslēgt tādu pozīciju kā piemaksa augstākā ranga valsts amatpersonām par reprezentācijas izdevumiem. Tas nav noticis. Noticis ir tikai vienīgi... kā es jau minēju iepriekšējās debatēs, Ministru kabinets ir rīkojies kā... man nav citu vārdu kā - viltīgi un, izņemot to pantu, kuru es ar to priekšlikumu piedāvāju izņemt no likumprojekta, sadalīja to pa visu likuma tekstu, paredzot šīs piemaksas katrai no augstākajām amatpersonām atsevišķi. Vienīgais, kas tika ņemts vērā attiecībā uz reprezentācijas izdevumiem, bija Juridiskā biroja norāde uz to, ka izdevumu iemaksu par reprezentācijas izdevumiem kā atsevišķa veida kompensāciju, kura netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli... Juridiskais birojs uzskatīja, ka tas nav atbilstoši valsts augstāko amatpersonu darba mērķiem un būtībai. Jo tas tiešām reprezentē mūsu valsti, un šāda veida piemaksas ir absolūti, es teiktu, neatbilstošas tam, kas pašlaik notiek, piemēram, Eiropas Savienības parlamentos.

Es domāju, ja kādam no Zviedrijas Riksdāga deputātiem teiktu, ka mūsu augstākajām amatpersonām pastāv šādas piemaksas, viņi būtu šokā. Un, es domāju, ja Vācijas deputātiem teiktu, ka par tāda veida piemaksām pie mums Latvijā neviens neprasa atskaites ar konkrētiem dokumentiem, rēķiniem, čekiem un tā tālāk, viņi būtu vēl lielākā šokā.

Bet, kā es jau teicu, Ministru kabinets rīkojās viltīgāk - viņi sadalīja šo sadaļu, kur ir mans priekšlikums, daļās, piekrita Juridiskā biroja viedoklim, ka ir tomēr jāapliek šī piemaksa ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet pēc būtības tas neko nemaina. Mūsu Latvijas valsts augstākās amatpersonas saņems turpmāk piemaksu reprezentācijas izdevumiem 20 procentu apmērā no savas algas, par ko nekad nevienam neatskaitīsies. Un tā ir slēpta piemaksa pie darba algas, ne ar ko nepamatota, jo, kā es jau teicu, jebkādas pozīcijas, kuras varētu būt šeit iekļaujamas tāpat (un tā ir realitāte), tiek segtas pašlaik no valsts budžeta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

50. - deputātes Ločmeles priekšlikums ir atbalstīts. Tālāk 51.

R. Kozlovskis. 51. - Ministru kabineta priekšlikums. Arī līdzīgs. Un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams, bet varam debatēt.

Tātad vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Jā, pie mana - 51. - priekšlikuma vēlos pasvītrot...

Sēdes vadītāja. Šis nav jūsu priekšlikums. Šis ir Ministru kabineta priekšlikums, Ločmeles kundze.

R. Ločmele. Tad piedošanu. Atsakos...

Sēdes vadītāja. Jā, Ministru kabineta. Jā, paldies.

Tātad debates slēdzu.

Deputāti... Mēs nebalsojam, jo jau esam nobalsojuši par šo priekšlikumu. 52. priekšlikums. Lūdzu!

R. Kozlovskis. 52. - deputāta Nemiro priekšlikums. Arī attiecas uz reprezentācijas izdevumu redakcionālu regulējumu. Un ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 53. - deputātes Ločmeles priekšlikums. Paredz pārcelt šo amatpersonu atalgojuma palielinājumu no 2023. gada 1. janvāra uz 2025. gada 1. janvāri. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams, jo esam nobalsojuši par 48., bet ir iespējamas debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Termiņš, ar kuru stāsies spēkā pielikumi pie algām augstākā līmeņa ierēdniecībai Latvijā, izraisīja debašu vētru, ļoti lielas dusmas no Latvijas iedzīvotāju puses, bet valdošā koalīcijā attaisnoja...

Sēdes vadītāja. Ločmeles kundze, lūdzu, atvainojiet, mums diemžēl ir jāpārtrauc šīs debates, mēs nobalsosim par likumprojektu un jūsu debates notiks pēc pārtraukuma. Šobrīd ir pārtraukums uz stundu - līdz pulksten 13.30.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa‑Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Turpinām Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 15. novembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Izskatām 53. priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

Likumprojekts ir atzīts par steidzamu, otrais lasījums. Ir uzsāktas debates.

Debatēs vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Mans priekšlikums būs viens no pēdējiem šajā likumprojektā. Likumprojektā, kurš izraisīja ļoti spraigas debates visā sabiedrībā un kļuva par pamatu lielam sašutumam Latvijas iedzīvotāju vidū tādēļ, ka krīzes situācijā, kovida pandēmijas apstākļos Saeimas vairākums atļāvās lemt par valsts

augstāko amatpersonu atalgojuma lielu paaugstinājumu. Prezidenta, premjerministra, ministru algas pieaugs... vairākas reizes lielākas nekā, piemēram, mūsu pedagogiem, mediķiem - tiem, kuriem šis pielikums pie algas tiešām būtu nepieciešams pašreizējos sarežģītajos ekonomiskajos apstākļos.

Mans priekšlikums, kurš tika noraidīts, paredzēja atlikt šo algu paaugstināšanu līdz 2025. gada 1. janvārim. Paskaidrošu, kādēļ. Nu, pirmkārt, tas, ka valdošā koalīcija attaisnoja savu lēmumu pielikt algas valsts augstākajām amatpersonām... pamatoja ar to, ka, lūk, tas jau neattieksies uz mūsu ministriem, neattieksies uz pašreizējās, 13., Saeimas deputātiem, uz pašreizējo Valsts prezidentu, bet stāsies spēkā tikai no 2023. gada 1. janvāra, tātad pēc tam, kad tauta ievēlēs nākamo - 14. - Saeimu. Bet viņi aizmirsa par to, ka bez nākamā gada budžeta mēs tuvākajā laikā balsosim arī par trīs gadu budžeta ietvaru. Un šis trīs gadu budžeta ietvars arī paredz visus valsts tēriņus nākamajiem trim gadiem, tieši līdz 2025. gada 1. janvārim.

Uzskatu, ka gadu pirms parlamentārajām vēlēšanām šī Saeima ir leģitīma pieņemt labojumus likumā par valsts augstāko amatpersonu atalgojumu, tikai sākot ar 2025. gadu, jo tas, kas tiks pieņemts gan uz nākamo gadu, gan uz 2023., ietilpst šīs, 13., Saeimas pilnvarās un varā.

Uzskatu, ka, ja tiešām pastāv nepieciešamība kaut ko risināt sakarā ar valsts amatpersonu atalgojumu viņu darba kvalitātes uzlabošanas kontekstā, par to ir jālemj nevis mums - 13. Saeimai, kura varbūt ienāks Latvijas parlamentārajā vēsturē kā visnekvalitatīvākā Saeima visas Latvijas vēsturē -, bet gan 14. Saeimai - tai Saeimai, kura nāks aiz mums un kuru ievēlēs cilvēki, skatoties uz to, kādas kļūdas tiek pieļautas pašlaik.

Lūdzu... nu vairs nevaru lūgt atbalstīt, jo jūs, valdošā koalīcija, izlēmāt savādāk, bet vēlējos pamatot savu pozīciju, iesniedzot šo priekšlikumu. Ļoti žēl, ka tas netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Šis priekšlikums nav balsojams, bet debates bija iespējamas.

R. Kozlovskis. 54. - Ministru kabineta priekšlikums. Precizē pārejas noteikumus attiecībā uz spēkā stāšanās termiņiem, ņemot vērā iepriekš atbalstītos priekšlikumus. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Šeit arī paredzēts... šinī priekšlikumā paredzēts iesaldēt samaksas sistēmu līdz 2025. gadam.

Jāteic, ka iesaldēt bojātu pusfabrikātu var; lietot to nevar ne atsaldētā veidā, ne saldētā veidā. Tas ir viens, kāpēc nevajadzētu atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Otrām kārtām. Iepriekšējā prakse liecina, ka atlīdzības likums nepilnu 12 gadu laikā tika grozīts, ieskaitot šo reizi, 34 reizes. Kas tik ar to nenodarbojās - gan Juridiskā komisija, gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Ļoti bieži, regulāri - 14 reizes - likumu grozīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. To, ko mēs saņēmām, to mēs saņēmām, bet tas jau liecina par to, ka garantēt, ka nekādi grozījumi sistēmā netiks ieviesti, nevar.

Un trešais. Pat šis likumprojekts... Obligāti mēs būsim spiesti atgriezties pie tā, jo te tiešām, no vienas puses, ir ārkārtīgi daudz brāķa, no otras puses, ir ārkārtīgi daudz cinisma. Un šeit, runājot vispār par to likumprojektu, pēdējais priekšlikums tieši ar to ir saistīts... jāsaka, ka būtu ļoti labi... es nekad neesmu vērsies pie vēlētājiem no Saeimas tribīnes, bet šinī gadījumā es to gribētu izmantot - paņemiet atbalstītāju, likumprojekta atbalstītāju, uzvārdu sarakstu, ejot uz vēlēšanu iecirkņiem nākamgad rudenī. Paņemiet un paskatieties! Droši vien, ka jūs ļoti daudzus uzvārdus atradīsiet vēlēšanu sarakstos, un tad ļoti stipri padomājiet par to, vai atbalstīt cilvēkus, kas pirmām kārtām domā par savu labklājību, nevis par tautas labklājību, nevis par tautas laimi, ja var tā pateikt skaļiem vārdiem, kas pielieto paši skaļus vārdus, ka “mēs rūpējamies par valsts attīstību, par pārējiem cilvēkiem”. To pārējo cilvēku, par kuriem viņi rūpējas, ir ļoti šaurs... bet es domāju, ka šodien un vakar izskatīšanas laikā... kāpēc koalīcijas deputāti nebija piedalījušies vēlēšanās? Es pieļauju vairākas iespējas, un es domāju, ka šeit varbūt iedarbojās tas princips, kas bija paredzēts filmā “Briljanta roka”, kur bija tāds interesants teiciens: “Ja nepirksiet biļetes, atslēgsim gāzi.”

Šinī gadījumā varbūt bija viegli mājieni, varbūt tieši norādīja, ka - nepiespiedīsiet pareizi pogu, nebūsiet iekļauti vēlēšanu sarakstā nākamajās vēlēšanās. Tāpēc ļoti svarīgi ir, lai vēlētāji tieši reāli, uz reālo lēmumu pamata, vērtē, kas tiešām rūpējas par valsti un par valsts iedzīvotājiem, par cilvēkiem un kas rūpējas pirmām kārtām par savu labklājību.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt nedz šo priekšlikumu, nedz likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kozlovska kungs, komisijas vārdā...?

R. Kozlovskis. Komisijas vārdā tikai varu pateikt, ka šis priekšlikums tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 51, pret - 22, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Kozlovskis. Kolēģi! Visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 51, pret - 33, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts sēdes darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Skatām uz otro lasījumu likumprojektu “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā”.

Komisijā tika saņemts viens priekšlikums no Juridiskā biroja ar aicinājumu izslēgt likumprojekta 4. pantu, pamatojot to ar nepieciešamību skatīt piedāvātās izmaiņas ārpus budžeta paketes ietvara. Juridiskā biroja priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par priekšlikumu.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, kolēģi! Kā mēs redzam, arī Juridiskais birojs pamanīja un pateica, ka attiecīgi tas, ko piedāvāja budžeta pakotnē Ministru kabinets, neattiecas īsti uz šī noteiktā budžeta likumdošanas ietvaru.

Kas patiesībā man ir sakāms kontekstā ar šo likumprojektu - ka šis likumprojekts pēc būtības paredz papildu divu štata vietu izveidošanu. Un es uzskatu, ka attiecīgi kontekstā arī ar tikko Saeimas deputātu vairākuma pieņemto likumprojektu par atalgojuma palielinājumu šis ir spilgts piemērs tam, kā valsts pārvaldē nodarbojas ar burtiski ierēdniecības klonēšanu jeb skaita palielinājumu. Un diemžēl šo nākamo... 2022.-2024. gada budžeta pakotnē ir vēl daži likumi, kas saistīti ar papildu štata vietu izveidošanu valsts pārvaldē strādājošajiem.

Līdz ar to mums, teiksim tā, valsts ierēdniecības aparāts pieaug un turpina pieaugt, un turpinās arī pieaugt atalgojums attiecīgi šiem dienestiem.

Ziniet, kolēģi, es uzskatu, ka ļoti daudzas lietas un ļoti daudzas funkcijas var veikt, efektīvāk organizējot darba resursus un izmantojot arī tehnoloģijas. Un es jums pateikšu, ka, ņemot vērā to ievērojamo ieguldījumu, kas tiek veikts un tiks veikts, arī attīstot digitālās prasmes, digitālās tehnoloģijas un valsts pārvaldes digitalizāciju... noteikti ir jāapsver kontekstā ar to, ka mēs vēl aizvien turpinām palielināt valsts pārvaldē nodarbināto skaitu.

Tāpēc es balsošu “pret” šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Gribu papildināt, ka Ārlietu ministrija budžeta kontekstā ir ieplānojusi izveidot papildu 10 jaunas amata štata vietas, no kurām trīs ir terminētas.

Tātad mēs redzam, ka, neskatoties tiešām uz demogrāfijas ne pārāk pozitīvo attīstību Latvijā, mēs turpinām audzēt pretēji tam, kas rakstīts arī valdības deklarācijās, - mēs turpinām audzēt valsts pārvaldes aparātu. Un šajā brīdī tiešām, paaugstinot atalgojumu, kas pats par sevi nebūtu sliktākais veids... tikai kam paaugstina atalgojumu un kam nepaaugstina atalgojumu vienādā tempā vai vienādā procentuālā apjomā.

Bet šajā gadījumā nebūtu atbalstāma papildu jaunu štata vietu veidošana, arī Ārlietu ministrijā.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates ir slēgtas.

Benhenas-Bēkenas kundze, vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

I. Benhena-Bēkena. Varu tikai piebilst, ka likumprojektā bija iekļauti šie 9. panta grozījumi, kas paredzēja tiesības nepiešķirt grantu, ja projekta iesniedzējs ir atzīts par vainīgu ar kukuļošanu saistītos noziegumos. Tā bija OECD kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas izteikta rekomendācija.

Juridiskais birojs uzskatīja, ka tas ir jāskata daudz plašāk un daudz detalizētāk. Līdz ar to komisijā priekšlikums tika atbalstīts... izslēgt. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 68, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena‑Bēkena. Kopumā komisija izskatīja un atbalstīja likumprojekta tālāku virzību. Līdz ar to aicinu arī jūs pievienoties komisijas lēmumam un atbalstīt likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 71, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Rihards Kozlovskis. Lūdzu!

R. Kozlovskis (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Dienaskārtībā ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Kopumā ir saņemti 23 priekšlikumi.

1. ir deputātu Papules, Dombrovska, Ģirģena un Pucena priekšlikums. Paredz noteikt veselības apdrošināšanu pret Covid‑19 izraisītajām blakusparādībām. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Jā, mēs esam par šo diskutējuši attiecīgā cita likuma grozījumu vai rīkojumu apstiprināšanā, bet tai pašā laikā arī Latvijai, klausoties tajā, par ko diskutē Eiropas Parlaments, būs jāizveido īpašs fonds, kas tomēr maksās cilvēkiem par kovidsērgas izraisītajām blaknēm.

Latvija iegūtu ar to, ja paskatītos uz alternatīviem veidiem, kā motivēt cilvēkus vakcinēties. Ne jau ar sodiem, ne jau ar amatpersonu atalgojuma palielināšanu, ne jau ar reprezentācijas izdevumu palielināšanu mēs motivēsim cilvēkus vakcinēties, bet ar pareizu uzrunāšanu un ar pareiziem motivācijas instrumentiem.

Ja jau mēs reiz varam apdrošināt cilvēkus, tai skaitā pret veselības riskiem, un mums ir attiecīgi Ārstniecības fonds, kas šīs lietas sedz, tad katrā gadījumā arī Latvija varētu atzīt, pirmkārt, to, ka saslimšanai ar kovidu ir arī blaknes, un, otrkārt, to, ka arī kovids ir saslimstība, kuru var apdrošināt.

Tādēļ šajā gadījumā šis priekšlikums ir vairāk vērtējams kā mudinājums koalīcijai izvērtēt, kā motivēt cilvēkus, un izvērtēt arī kovida saslimstības sekas. Un kovida saslimstības sekas ir arī Latvijā.

Līdz ar to mēs rosinām koalīciju tomēr vairāk domāt pozitīvi par cilvēkiem - nevis tikai pātagot, nevis tikai sodīt - un, ceru, nepacelt vēl soda apmērus.

Līdz ar to šajā brīdī aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, es arī pievienojos Papules kundzes izteiktajam priekšlikumam un atbalstu šo priekšlikumu, jo tikko atbalstītajā likumprojektā par valsts amatpersonu atalgojumiem, starp citu, ir paredzētas arī formulējuma izmaiņas, kas nosaka, ka Valsts prezidentam un viņa kundzei apdrošināšanas prēmijas slieksnis būs savādāks nekā līdz šim.

Un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē mums bija arī debates, kur bija uzaicināti tajā skaitā arī Valsts prezidenta pārstāvji un arī apdrošinātāji. Apdrošinātāji norādīja, ka tieši jaunie grozījumi šajā likumprojektā, ko tikko vairākums Saeimā ir apstiprinājis, paredz daudz plašāku iespēju interpretēt, kāda tad ir tā apdrošināšanas prēmija prezidentam un viņa kundzei.

Es uzskatu, ka vajadzētu būt solidāriem un padomāt arī par cilvēkiem, it īpaši par tiem cilvēkiem, kuri, iespējams, patiešām uztraucas un baidās no vakcinācijas procedūras kā tādas, un jāuzņemas atbildība sabiedrības priekšā. Ja jau mēs runājam par savādāku pieeju, nodrošinot apdrošināšanu prezidentam un viņa kundzei, tad varbūt ir arī nopietns pamats apsvērt un nodrošināt iedzīvotājiem apdrošināšanu pret Covid-19 vakcinācijas izraisītajām iespējamām blaknēm. Tas būtu tikai godīgi un arī atbildīgi pret sabiedrību. Un tad varētu pateikt: jā, šajā gadījumā arī prezidents ar kundzi ir pelnījuši, lai prēmijas apdrošināšanas apjoms būtu adekvāts viņu atbildībai, viņu skatījumam par to, kādai tad jābūt apdrošināšanas prēmijai augstākajām reprezentatīvajām valsts amatpersonām.

Neaizmirsīsim par cilvēkiem un atbalstīsim šo priekšlikumu, nodrošinot sabiedrības uzticību likumdevēja varai, kura rūpējas ne tikai par amatpersonām, bet arī par cilvēkiem.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Šis ir kārtējais priekšlikums, attiecībā uz kuru Veselības ministrijas parlamentārajam sekretāram vajadzēja pildīt savus tiešos darba pienākumus, ņemt vārdu un izskaidrot gan visiem Saeimas deputātiem, gan klātesošajiem, ko Veselības ministrija un valdība ir izdarījusi šajā jautājumā.

Neapšaubāmi, ka masu informācijas līdzekļos Veselības ministrija plaši stāsta par to, ka, lūk, no valdības puses... šāds atbalsts iedzīvotājiem ir paredzēts, tā stāsta, ka iedzīvotāji var iesniegt prasības pēc kompensācijas par vakcīnu blaknēm.

Bet, ja koalīcijas deputāti savā laikā uzmanīgāk skatītos vai varbūt pat vispār skatītos iesniegto Ministru kabineta rīkojumu un likumprojektu anotācijas, tad koalīcijas deputāti pamanītu šo mehānismu, ko izveidojusi valdība, kā cilvēkiem, iedzīvotājiem, kompensēt iespējamos ārstēšanās izdevumus no vakcīnu blaknēm. Tas mehānisms ir tāds, ka pēc fakta, tātad pēc ārstēšanās, iedzīvotājiem jāiesniedz prasījums Veselības ministrijas iestādei, kurai ir tiesības šo prasījumu izskatīt pusgada laikā. Un, ja šis prasījums ir sarežģīts, ja nav skaidrs, kas tieši nav atrunāts, kas padara prasījumu sarežģītu, tad šai iestādei ir tiesības izskatīt šo prasījumu viena gada laikā.

Kolēģi, iedomājieties, kas galvenokārt ir tie cilvēki, kuriem šīs blaknes varētu būt. Tie, visticamāk, ir gados vecie cilvēki. Kas ir tā mērķauditorija, kuru mēs cenšamies pārliecināt vakcinēties? Pirmajā, otrajā un trešajā kārtā - tās ir riska grupas, cilvēki gados, jo no 10 ar kovidu hospitalizētiem deviņi ir vecuma grupā virs 50 gadiem.

Tātad liela daļa, lielākā daļa no viņiem ir pensionāri. Un tagad, kolēģi, padomājiet, kā pensionārs mūsu valstī, pensionārs vai pensionāre, kuram parādījušās blaknes no vakcīnām, spēs dabūt medicīnisku palīdzību. Valsts slimnīcās? Nu tur pieejamība un rindas pensionāriem... es domāju, tā teikt, jau stāsti par to tiek likti kopā. Tas varētu viņiem prasīt vairākus mēnešus. Pašreizējā situācijā, kad slimnīcas ir pārpildītas, - varbūt pat vēl vairāk.

Vai viņš, šis pensionārs, var vērsties privātā sektora klīnikās vai slimnīcās? Nu skaidrs, ka atbilde ir - diez vai, jo, lai gan šis pensionārs pēc tam, pēc fakta it kā var pretendēt uz kompensāciju, bet kā, no kādiem līdzekļiem šis pensionārs pirmām kārtām spēs apmaksāt tos ārstniecības izdevumus? Vai tad jūs, godātie kolēģi Veselības ministrijā, piedāvājat paņemt pensionāram ātro kredītu un tad gaidīt pusgadu vai pat gadu, kamēr Veselības ministrijas iestāde... pakļautībā kāda iestāde izskatīs šo pieteikumu?

Mēs piedāvājam ātru un efektīvu ceļu, kā ar šo apdrošināšanu pensionārs tiešām var būt pārliecināts, ka viņš šādu kompensāciju saņems, ka viņam ārstniecība tiks apmaksāta. Šis ir daudz efektīvāks veids mērķa sasniegšanai situācijā, kad...

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, laiks.

Debates slēdzu.

Kozlovska kungs, komisijas vārdā...?

R. Kozlovskis. Komisijas vārdā varu tikai piebilst, ka tika uzklausīta Labklājības ministrija, kura norādīja, ka šis priekšlikums nav risināms tieši šajā likumprojektā.

Tātad vēlreiz vēlos tikai atgādināt - pēc diskusijām komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Papules, Dombrovska, Ģirģena un Pucena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 26, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 2. - deputātu Papules, Dombrovska, Ģirģena un Pucena priekšlikums. Un paredz noteikt, ka iemaksu objekts, no kura veicamas minimālās obligātās iemaksas, ir nosakāms ne mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es pirmām kārtām vēlētos ieviest korekcijas ziņotāja teiktajā, ka par iepriekšējo vai vispār par iepriekšējiem, vai par kādiem daudziem priekšlikumiem, par kuriem mēs te runājam, ka par tiem tika uzklausīti ministriju pārstāvji.

Vai tad, kad tika minēts... Labklājības ministrija... Protams, ka es pieļauju, ka mani pieviļ mana atmiņa, bet, cik es atceros, mēs par daudziem priekšlikumiem neesam uzklausījuši atbildīgo ministru viedokļus. Par daudziem priekšlikumiem atbildīgās ministrijas vispār neuzskatīja par vajadzīgu ierasties, pat piedalīties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, lai atbildētu uz deputātu jautājumiem.

Tāpēc es te gribētu kliedēt jebkādus jautājumus par to, vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā notikusi kāda padziļināta vai pilnvērtīga šo priekšlikumu izskatīšana. Tāda nav notikusi. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir bijis pa lielam konveijers. Varbūt ne tik liels konveijers kā valdībā, kur, iespējams, vienam priekšlikumam veltīja dažas sekundes kopējā laika, bet tomēr nekādi atbildīgo ministriju viedokļi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par šiem priekšlikumiem netika uzklausīti ar retiem - ar retiem! -izņēmumiem, un nekādas debates pa lielam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav notikušas.

Tāpat kā mēs redzam, ka nekādas debates nenotiek arī šodien.

Sēdes vadītāja, es lūdzu apvienot debašu laikus par šo priekšlikumu, ja iespējams.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti.

V. Dombrovskis. Paldies.

Kolēģi, šeit ir runa... šajā priekšlikumā par to, vai atcelt tā saucamās Reira nodokļu reformas galveno... nu, faktiski simbolu, proti, to, ka pirms gada šī Saeima pieņēma, manuprāt, apkaunojošo likuma grozījumu - prasīt no cilvēkiem, kas ir daļēji nodarbināti, maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas no minimālās algas apmēra.

Lai gan vismaz vārdos šīs iniciatīvas autori pirms gada deklarēja cēlus mērķus, proti, lai aizsargātu visus, aizsargātu sociālās apdrošināšanas ziņā, lai par visiem būtu maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz minimālajā apmērā, diemžēl šo izmaiņu, šo iniciatīvu autori vai nu neredzēja, vai nevēlējās redzēt to pilno bildi, visas savas iniciatīvas sekas.

Proti, viņi nevēlējās vai nespēja redzēt to, ka daudzi no tiem, kas saņem mazāk nekā minimālo algu, tiešām strādā mazāk nekā pilnu slodzi. Iespējams, ka šādā veidā darbs ir ļoti tālu no vidējā Finanšu ministrijas ierēdņa, tas ir ļoti tālu no Saeimas politiķa. Varbūt ierēdņi un politiķi nestrādā tik ilgi, lai redzētu, piemēram, apkopējas, kas nāk, esmu pārliecināts, gan uz Finanšu ministriju, gan uz Saeimu, lai izdarītu savu darbu. Apkopējas parasti nestrādā pilnu slodzi. Šādi ir daudzās citās profesijās, kurās cilvēki nestrādā pilnu slodzi.

Bet Finanšu ministrija un jūs, kolēģi no valdošās koalīcijas, esat izvirzījuši prasību viņu darba devējam par viņiem maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas no minimālās algas.

Te mēs redzam Finanšu ministrijas kādu filozofiju, kuras būtība laikam ir tāda, ka Finanšu ministrija uzskata, ka katrs uzņēmējs ir gandrīz jau zaglis, kuram principā naudas ir tik daudz kā valstij. Tik daudz, kā nekad nav bijis, un viņam, uzņēmējam, nav nekādu problēmu saviem darbiniekiem samaksāt faktiski jebkādas sociālās apdrošināšanas iemaksas, par viņiem samaksāt jebkādus nodokļus. Un kā vienīgais šis uzņēmējs visu laiku apkrāpj valsti un Finanšu ministriju, un Valsts ieņēmumu dienestu, nemaksājot tās sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Bet tā lieta būtībā diemžēl ir tāda, ka, izvirzot šādu prasību, tā kā daudzi uzņēmēji nevar samaksāt šādus nodokļus, šie cilvēki vienkārši tiks atlaisti no darba. Piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aptaujas dati liecina, ka pirmā kārtā liela daļa biedru nodarbina šādas personas. Un, ka gandrīz ceturtā daļa no LTRK aptaujātajiem uzņēmumiem plāno šos darbiniekus atlaist no darba.

Par cik daudziem cilvēkiem mēs te runājam? Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie dati liecina, ka mēs te runājam par gandrīz 180 tūkstošiem cilvēku, darbinieku, kas nestrādā pilnu laiku.

Tātad pēc Finanšu ministrijas... un te pārsvarā mēs runājam par uzņēmumiem, kas būs visvairāk skarti, un tie ir tie, kas strādā reģionos. Mēs runājam par cilvēkiem, piemēram, tām pašām apkopējām, kas jau tā ir sabiedrības trūcīgākā daļa. Jūs, kolēģi no valdošās koalīcijas, faktiski radāt apstākļus tam ar saviem lēmumiem, lai šos cilvēkus izmestu uz ielas, lai viņus atlaistu no darba.

Es aicinu šo lēmumu pārskatīt un atbalstīt šo priekšlikumu, atceļot absurdo prasību.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Kozlovska kungs, komisijas vārdā...?

R. Kozlovskis. Komisijas vārdā atgādināšu, ka šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Papules, Dombrovska, Ģirģena un Pucena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 27, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 3. - deputāta Tavara priekšlikums. Faktiski tas sastāv no divām daļām, pirmā daļa attiecas uz to, ka jautājums, par ko tiek veiktas šīs piemaksas... tātad tiek noteiktas uz darba līguma pamata, pretēji iepriekšējai redakcijai, kur bija jēdziens “darba ņēmēji”. Un otrs, ka darba devējam nav pienākums veikt iemaksu par laiku, kurā uz darba līguma pamata nodarbinātais darba ņēmējs nav veicis darba pienākumus bez attaisnojoša iemesla. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par priekšlikumu.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Paldies komisijas loceklim, kurš tiešām komisijas vārdā vismaz precīzi pateica, par ko ir konkrētais priekšlikums.

Un cita starpā vēršu uzmanību, ka šis priekšlikums, kā jau arī komisijas sēdē minēju, nav manis izstrādāts. Šo priekšlikumu ir izstrādājusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Tieši tāpat kā 4., 5., 6., 7. un 8. priekšlikumu.

Iespējams, jūs esat vairākkārt pamanījuši un arī dzirdējuši Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas aicinājumu labot kļūdu, ko šī Saeima veica tieši starp vairākiem kovida viļņiem pašā pandēmijas brīdī - uzņēmējiem ļoti grūtā laikā, kad daudzi mazie un vidējie uzņēmēji knapi velk galus kopā, bet valsts nāca ar šīm minimālajām sociālajām iemaksām.

Šo priekšlikumu būtība paredz tiešām, kā Kozlovska kungs minēja, ka darba devējam nav pienākuma veikt iemaksas par laiku, kurā uz darba līguma pamata nodarbinātais darba ņēmējs nav veicis darba pienākumus bez attaisnojoša iemesla.

Ja mēs pieņemam cilvēku darbā uz pavisam, pavisam īsu brīdi, uz dažām stundām, mums ir jāveic zināma iemaksa par viņu, ja viņam nav citas darbavietas. Un tas neveicina pieņemt šo cilvēku darbā, tas neveicina rast kādus citus risinājumus. Tas veicina, kā jau iepriekš debatētājs minēja, atbrīvot šos darbiniekus no darba. Un precīzi... tie ir nepilni 180 tūkstoši cilvēku Latvijā, uz kuriem šī norma vārda tiešā nozīmē tika attiecināta. Ļoti daudz cilvēku jau šobrīd ir zaudējuši darbu, daudzi ir aizbraukuši, citi mēģina, kā var, šobrīd savilkt galus un gaida brīdi, kad, iespējams, ekonomika varbūt varētu arī atvērties un varētu atrast kādu alternatīvu darbu. Bet ļoti daudz cilvēku no šiem darba ņēmējiem, visticamāk, ir aizgājuši tā saucamajā pelēkajā vai pilnīgi melnajā ēnu ekonomikā un nemaksā vairs vispār nekādus nodokļus. Vai no tā valstij ir labums? Nē, nav labums. Vai uzņēmējiem no tā paliek vieglāka dzīve? Nē, nepaliek vieglāka dzīve. Taisni otrādi, paliek sliktāk, daudzi godprātīgi uzņēmēji uz kaut ko tādu nav gatavi parakstīties. Un rezultātā no tā mēs ciešam, viss budžets cieš, darba devējs cieš, darba ņēmēji cieš un faktiski neiegūst neviens sabiedrības loceklis.

Tiešām, kolēģi, ja mēs raugāmies uz šiem priekšlikumiem... tāpēc bija diezgan sāpīgi pat klausīties atreferējumus no konkrētās komisijas sēdes, kur Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji īsi tiek uzklausīti, bet principā kā balsošanas mašīna šie visi konkrētie priekšlikumi tiek pārbalsoti.

Un vēl sāpīgāk bija dzirdēt, ja mēs runājam par konkrētiem priekšlikumiem, kas ir bijuši... arī konkrēti šī likuma normas un citstarp budžeta ieņēmumu sadaļā, kur Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pat nav bijusi pieaicināta kā normāls partneris, lai precizētu. Teiksim, vai jūs kā Latvijas lielākā uzņēmēju (nodokļu maksātāju) organizācija redzat, vai šīs ieņēmumu prognozes budžetā ir precīzas? Praktiski mēs atstājam pilnībā šos cilvēkus viņu pašu... kā saka, likteņa varā.

Tai pašā laikā valdība aizņemas naudu un mēs zinām, ka tuvojamies jau 17 miljardu robežai - ārējais valsts parāds, kādam tas būs jāatdod. Kādam ir jāstrādā, lai šos nodokļus... lai šo naudu nopelnītu, lai tautsaimniecība kustētos, lai budžetā būtu līdzekļi, ko atdot naudu, bet šeit mēs sistemātiski Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai - lielākajai uzņēmēju biedrībai - faktiski pagriežam muguru. Tas nav pareizi, kolēģi.

Es aicinu atbalstīt konkrēto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evitai Zālītei-Grosai.

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Es neatceros, varbūt Tavara kungs nebija klāt, tādēļ es vienkārši informēju, ka bija debates un bija arī no Labklājības ministrijas par šo priekšlikumu informācija. Ir izstrādāts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kuru virzīs uz Ministru kabinetu, nosakot, ka minimālais objekts netiek aprēķināts par dienām, kurās darba ņēmējs atrodas dīkstāvē, kas radusies darba ņēmēja vainas dēļ, kā arī par kalendārajām dienām, kurās darba ņēmējs ir atstādināts no darba, un ir paredzēts, ka iepriekšminētās ziņas darba devējs varēs iesniegt par periodu no šī gada 1. jūlija līdz šī likumprojekta stāšanās spēkā brīdim.

Tā ka, jā, par šo konkrēto priekšlikumu bija konkrētas debates un arī informācija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Man te jāatvainojas Evitai Zālītei-Grosai. Tiešām no Labklājības ministrijas puses Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs kā parlamentārā sekretāre viņa gan piedalījās debatēs un savu iespēju robežās mēģināja atbildēt uz jautājumiem, kas skar Labklājības ministrijas kompetences un ne tikai. Ne tik daudz attiecīgās ministrijas varbūt ierēdņi... katrā ziņā tas ir piemērs citiem ministriem.

Zālītes-Grosas kundze, jūs esat šajās budžeta debatēs otrā parlamentārā sekretāre, kas ir ņēmusi vārdu. Tātad mēs tagad varam piefiksēt vēsturei to, ka Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs parasti nekautrējas un ir gatavs atbildēt Saeimas debatēs uz tiem jautājumiem, kas skar Kultūras ministrijas jomu. Un no Labklājības ministrijas puses jūs tagad esat otrā.

Lai gan šis konkrētais priekšlikums tieši skar Finanšu ministrijas jomu, domāju, tiešāk nekā Labklājības ministriju, atgādināšu, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera šo konkrēto iniciatīvu - iekasēt, prasīt minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas no cilvēkiem, kas strādā mazāk nekā pilnu slodzi un saņem mazāk nekā minimālo algu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera to kvalificēja kā brāķi, un uz to norādījis, starp citu, arī Valsts prezidents Egils Levits. Un, cik man zināms, Finanšu ministrijā strādā darba grupa Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova vadībā. Un tieši Zakatistova kungam šobrīd vajadzētu darīt savu darbu, pildīt savus tiešos pienākumus un paskaidrot mums, kas tad notiek ar šīs prasības pārskatīšanu. Zakatistova kungu, neskatoties uz to, ka viņš ir Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, mēs vispār neesam redzējuši šajās debatēs par budžetu, starp citu, vispār.

Bet valdošā koalīcija nesen nobalsoja par to, lai parlamentārajiem sekretāriem, tai skaitā Zakatistova kungam, sākot no nākamās, 14., Saeimas būtiski palielinātu atalgojumu. Vismaz skatoties no šīs Saeimas skatpunkta, absolūti nav skaidrs, par ko.

Un tagad - attiecībā uz Zālītes-Grosas kundzes teikto par to, kādi soļi tiek sperti. Tas, protams, ir labi, ka netiks ņemts vērā tas periods, kad darbinieks atrodas dīkstāvē un tā tālāk, bet tas nerisina pamatproblēmu. Un tā pamatproblēma faktiski ir divi galvenie punkti. Pirmais punkts, ka daudziem uzņēmumiem, kuriem tomēr tā spēja maksāt darbiniekiem gan algu, gan par viņiem nodokļus... tā starpība veidojas no saviem ieņēmumiem, pārdodot preces vai pakalpojumus, un izdevumiem, kuri tai skaitā ir darba samaksa. Un, šīs valdības un valdošās koalīcijas lēmumu dēļ, pieaugot izmaksām, ne katrs uzņēmums, iespējams, varēs to atļauties. Rezultāts būs šo cilvēku atlaišana no darba. Mēs te runājam tieši par tādiem cilvēkiem, kuriem vispār vajadzētu būt Labklājības ministrijas vienai no galvenajām prioritātēm. Tie ir trūcīgie cilvēki, kuri tiks atlaisti no darba šīs valdības, šīs Reira nodokļu reformas dēļ. Tas ir viens.

Divi. Pat ja šie cilvēki netiks atlaisti no darba - vismaz tie, kuri netiks atlaisti no darba, - sanāks, ka viņi maksās vairāk nodokļu procentuāli no saviem ienākumiem nekā tādi cilvēki kā jūs, cienījamie deputāti, kā ministri un valdība, jūs esat ieviesuši faktiski regresīvo nodokli. Un tai situācijā, kad tikko jūs esat lēmuši par to, vai piešķirt dāsnus reprezentācijas izdevumus ministriem un valdībai... nu šis izskatās ļoti interesanti, kolēģi.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kozlovska kungs, komisijas vārdā...?

R. Kozlovskis. Jā. Uz debatēm bija gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, gan Latvijas Darba devēju konfederācija, arī Labklājības ministrijas viedoklis tika labi pārstāvēts. Un uzklausot komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Edgara Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 30, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 4. - deputāta Tavara priekšlikums. Un tas paredz papildināt to personu loku, par kurām neveic minimālās obligātās iemaksas. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Paldies. Jā, kolēģi, šis priekšlikums paredz... Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras izstrādātais, manis iesniegtais priekšlikums paredz vairāk papildināt likuma normas, uz kurām tiešām nebūtu attiecināmas šīs minimālās sociālās iemaksas (Skaņas defekts.)... veicinātu gan nodarbinātību un zināmu arī sociālās labklājības pieaugumu. Un šajā daļā mēs runājam par personām, ne tikai par personām, kuras ir sasniegušas jau pensijas vecumu, tai skaitā priekšlaicīgi, mēs runājam arī par personām... par pirmspensijas vecuma personām, kurām līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi.

Es domāju, ka jūs ļoti daudz esat dzirdējuši tiešām attiecīgos stāstus, ka cilvēks pirmspensijas vecumā ilgstoši nevar atrast darbu. Viņš nevar atrast nekādu darbu. Ja šobrīd ir šāda norma, tad arī darba devējam, lai kāds viņš arī būtu nereti sociāli atbildīgs, viņš raugās no sava Komerclikuma normām, nevis no kādas nevalstiskās organizācijas normām, kas nodarbojas ar sociālo palīdzību. Viņa pienākums ir faktiski veicināt to, lai uzņēmums strādā - strādā ar peļņu un strādā efektīvi.

Un šai gadījumā, lai viņam būtu kāds stimuls pieņemt darbā priekšlaicīgi... nevis priekšlaicīgi, bet pirmspensijas vecuma cilvēku un nodarbināt, jo var gadīties situācijas (mēs zinām, ka tādas situācijas ir), ka ir cilvēki pirmspensijas vecumā, bet viņi nevar atrast darbu un rezultātā paliek bez jebkādiem ienākumiem. Viņš vēl nav devies pensijā, viņš atrast sistemātiski arī darbu nevar. Šai gadījumā arī darba devējs saprot, ka tas viņam var būt ekonomiski neizdevīgi - kaut vai īslaicīgi viņu pieņemt darbā, uz kādu mazu darbiņu nodarbināt likumīgi, tiesiski, reģistrējot valstī, viņam maksājot nodokļus. Tāpēc ir konkrētais priekšlikums.

Tieši tāpat kā aicinu papildināt normas ne tikai ar I un II, bet arī ar III grupas invaliditāti, kā arī personām, kuras laulātā vai otrā bērna vecāka algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēts bērns, kas nav sasniedzis triju gadu vecumu.

Ja mēs runājam par atbalstu ģimenēm, kuras ir palikušas bez ieņēmumiem vai šie ieņēmumi ir ļoti mazi un nekvalificējas vēl sociālā pabalsta saņemšanai...

Arī personām, kuras pašas laulātā... priekšlikuma būtība ir - vai otra bērna vecāka algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēti trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam.

Tāpat arī personu, kuras pašas laulātā vai otra bērna vecāka algas nodokļu grāmatiņā reģistrēts nepilngadīgs bērns, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti.

Tāpēc, kolēģi, es domāju, ka šis priekšlikums tiešām šajā brīdī ļoti daudziem cilvēkiem ar maziem ieņēmumiem nāktu par labu. Ne visi šie darba dēvēji spēj samaksāt tās lielās algas, un ne visi to var, un ne visi to dara, bet cilvēkiem ir nepieciešams darbs.

Mēs pie iepriekšējiem likumiem ar vieglu roku lēmām par 20 procentu piemaksām, tai skaitā reprezentācijas piemaksām, par milzīgiem algu kāpumiem. Bet šeit mēs runājam par to, lai varētu nodarbināt pirmspensijas pensionārus un cilvēkus ar III grupas invaliditāti un tamlīdzīgi, uz kuriem neattiektos šī norma, pret ko iebilst praktiski absolūti lielākā daļa Latvijas darba devēju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kozlovska kungs, komisijas vārdā...?

R. Kozlovskis. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Edgara Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 29, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 5. - arī deputāta Tavara priekšlikums. Paredz to, ka persona, kura atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas... par viņu netiek veiktas minimālās obligātās iemaksas. Komisijā arī šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Jā, kolēģi! Šis arī ir viens mazs, tehnisks un skaidrojošs priekšlikums no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kurš absolūti loģiski... tas liekas absolūti pašsaprotami, ka par laiku, kurā uz darba līguma pamata nodarbinātais darba ņēmējs atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas, netiek veiktas sociālās iemaksas. Tāpēc, kolēģi, lai nebūtu šie darbinieki jāatlaiž, ko citstarp daudzi uzņēmēji jau ir sākuši veikt, tiešām aicinu atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Kozlovska kungs...?

R. Kozlovskis. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Edgara Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 31, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 6. - deputāta Tavara priekšlikums. Priekšlikuma būtība - paredz samazināt termiņu līdz vienam mēnesim, kura laikā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina minimālās obligātās iemaksas. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Jā, paldies. Kolēģi! Saprotam, ka uzņēmēju organizācijas ir daudzas.

Pieņemt šo situāciju, lai cik drastiska pret mūsu sabiedrību tā būtu...

Bet tajā pašā laikā runājam par tehniskiem priekšlikumiem, kuri paredz no valsts puses paātrinātu darbību, pakustamies mazlietiņ ātrāk.

Šobrīd likumā ir pateikts, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai triju mēnešu laikā pēc ceturkšņa beigām ir jāaprēķina šīs minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, taču priekšlikums paredz, ka pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā.

Kolēģi, tas tiešām ir tehnisks priekšlikums, kas mazlietiņ nāk pretī no valsts puses, pakustamies mazliet ātrāk, lai sniegtu nepieciešamo informāciju darba devējiem.

Lūdzu, atbalstiet konkrēto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kozlovska kungs, komisijas vārdā...?

R. Kozlovskis. Komisijas vārdā tikai neliela piebilde.

Uzklausījām arī Labklājības ministrijas skaidrojumu par šo priekšlikumu. Norādīja, ka šīs minimālās obligātās iemaksas tiek veiktas par pašnodarbinātajiem mikrouzņēmumu pārstāvjiem, līdz ar to esot arī tā problēma, ka tās tiek pastāvīgi precizētas, līdz ar to šāds termiņš ir pašlaik diemžēl nereāls.

Līdz ar to komisijā šis priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Edgara Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 32, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 7. - deputāta Tavara priekšlikums. Paredz pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam - informēt darba devēju par aprēķinātajām minimālajām obligātajām iemaksām konkrētam uzņēmuma darbiniekam. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Jā, paldies. Līdzīgi kā iepriekšējā priekšlikumā - uzņēmēji lūdz... ņemot vērā arī grāmatvedības noslodzi, prasa no valdības mazliet plašāku... detalizāciju...

Proti, ir runa par informāciju, kura Valsts ieņēmumu dienestam jāsniedz darba devējam, - par aprēķinātajām minimālajām obligātajām iemaksām.

Tātad - lūgums tiešām informēt arī par konkrētiem uzņēmuma darbiniekiem, precīzi par katru darbinieku - to, ko uzņēmums lūdz. Un tiešām - tas nav budžetietilpīgs darbs! Arī no Valsts ieņēmumu dienesta puses būtu nepieciešama adekvātāka iesaiste... un saprotošāka iesaiste attiecībā pret darba devējiem.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evitai Zālītei‑Grosai.

E. Zālīte‑Grosa (JK).

Jā, paldies. Mēs vienā un... tieši šajā pašā sēdē runājām par to, ka starp VID un VSAA jau ir vienošanās par to, ka Valsts ieņēmumu dienests darba devējam sniegs personalizētu sarakstu. Par to mēs runājām šajā konkrētajā komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Kozlovska kungs, komisijas vārdā...?

R. Kozlovskis. Komisijas vārdā tikai varu atgādināt - komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Edgara Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 28, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 8. - deputāta Tavara priekšlikums. Paredz aizstāt jēdzienu “darba ņēmējs” ar vārdiem “uz darba līguma pamata nolīgts darba ņēmējs”. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Edgara Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 27, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 9. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Virkne turpmāko priekšlikumu faktiski paredz spēkā stāšanās termiņa pārcelšanu, un šajā konkrētajā priekšlikumā paredzēts - par vienu gadu. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par priekšlikumu.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Kā jau pareizi norādīja Kozlovska kungs, šis priekšlikums un pārējie, sekojošie priekšlikumi, līdz 21. priekšlikumam, - tie ir savstarpēji saistīti.

Proti, tie saistīti ar to, ka es lūdzu atlikt spēkā stāšanos obligātajam... sociālās iemaksas maksājuma ieviešanai... attiecīgi Latvijā vairākas kategorijas... pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumiem, autoratlīdzības saņēmējiem vai daļēji nodarbinātajiem.

Es neuzstāšos par katru no šiem priekšlikumiem, bet lūgšu balsot un atbalstīt tos sekojošu iemeslu dēļ.

Sadarbības partneri - gan Latvijas Darba devēju konfederācija, gan arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera - pauda savu pozitīvo attieksmi pret ieceres kā tādas - par obligāto sociālo iemaksu - ieviešanu, bet norādīja, ka šo iemaksas objektu... noteikti vajadzētu ieviest pakāpeniski un izmantot reducētu pieeju jeb sākt ar nelielu maksājumu un tad paredzēt lielāka un atbilstoša minimālajam - 170 eiro - apmēram maksājuma ieviešanu.

Kāpēc izskanēja tāds priekšlikums? Tāpēc, ka patiesībā mums patiešām ir ļoti liels skaits cilvēku, kuri nodarbināti ar nelielu atalgojumu, proti, tādu atalgojumu, kura apmērs nesasniedz obligāto minimālās algas apmēru.

Jāsaprot arī tas, ka daļa darbinieku darbojas... iespējams, tikai daļēju darba slodzi, kā, piemēram, tulki, apkopējas, kaut kādi palīgdarbu strādnieki; arī māmiņas, kas atrodas, iespējams, bērna kopšanas atvaļinājumā un piestrādā kādas dažas stundas.

Sistēma, kas ir ieviesta, pēc būtības padara tādu nodarbinātību kā daļēju nodarbinātību ļoti neizdevīgu. Protams, darba devējs atlaidīs tādus nodarbinātos kā, piemēram, students vai kā, piemēram, jaunā māmiņa. Bet mēs zinām, ka pašlaik daļa studentu... Tie, kas bija daļēji nodarbināti, varēja gan mācīties, gan arī piestrādāt viesmīlības jomā vai restorānos. Kontekstā ar pandēmiju un valstī ieviestajiem ierobežojumiem viņu ienākumu iegūšanas iespējas ir krietni samazinājušās. Viņi stāvēja ļoti nopietnas izvēles priekšā - vai nu mācīties, vai nemācīties un iet strādāt. Strādāt uz pusslodzi - tādas iespējas viņiem vairs nav. Tas viss ļoti būtiski pasliktināja finansiālo stāvokli un turības stāvokli gan ģimenēm, gan arī šāda veida iedzīvotāju kategorijām.

Protams, sociālās apdrošināšanas jautājums ir svarīgs un būtisks, taču šādam regulējumam vajag būt ieviestam īstajā laikā un īstajā brīdī. Un tam jāskar tās kategorijas, kurām tas, teiksim tā, nenodarīs kaitējumu.

Pašlaik ir redzams, ka pēc būtības tas nodara kaitējumu. Tas pasliktina ienākumu līmeni iedzīvotājiem, tas neļauj saglabāt daļēju nodarbinātību jūtīgās kategorijas iedzīvotājiem.

Uz to, ka šis likumprojekts - brāķis, norāda arī tas fakts, ka Labklājības ministrija jau vairākkārt nākusi klajā ar attiecīgiem šī likumprojekta papildinājumiem un labojumiem. Mēs redzam, ka jau ir grozīti nosacījumi, kā jāveic obligātās sociālās iemaksas lauksaimniecībā nodarbinātajiem, autoratlīdzības saņēmējiem. Un šie nosacījumi tika grozīti un mīkstināti par labu šīm kategorijām.

Mēs redzam, ka vēl aizvien nav atrisināts jautājums ar mikrouzņēmumu režīmā strādājošajiem, kam būtu pieejams saimnieciskās darbības konts. Tā ir Finanšu ministrijas atbildība.

Respektīvi, ir virkne tehnisku jautājumu, ir virkne detaļu un problēmu, kuras nav atrisinātas. Un ieviest... un turpināt ieviest šo reformu pašlaik ir vienkārši necilvēcīgi.

Tāpēc es kolēģus lūdzu atbalstīt šo manu priekšlikumu un arī pārējos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kozlovska kungs, komisijas vārdā...?

R. Kozlovskis. Komisija šo termiņa pārcelšanu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātes Švecovas un deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 23, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 10. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Kā jau Švecovas kundze minēja, arī šeit ir runa par termiņa pārcelšanu par vienu gadu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par 10. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātes Ļubovas Švecovas un deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 26, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 11. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Arī tas saistīts ar termiņa pārcelšanu par vienu gadu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Vai ir pieprasīts balsojums? Lūdzu pogu par balsojuma pieprasījumu spiest savlaicīgi, kamēr ziņotājs ziņo.

Tātad balsosim par 11. - deputātes Švecovas un deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 24, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 12. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Paredz termiņa pagarinājumu. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātes Ļubovas Švecovas un deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 27, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 13. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums par spēkā stāšanās termiņa pārcelšanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir pieprasīts balsojums par 13. - deputātes Ļubovas Švecovas un deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Par - 30, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 14. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Arī tas saistīts ar spēkā stāšanās termiņa pārcelšanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir pieprasīts balsojums par šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputātes Ļubovas Švecovas un deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 29, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 15. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Arī tas paredz spēkā stāšanās termiņa pārcelšanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātes Ļubovas Švecovas un deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 29, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 16. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Arī tas paredz termiņa pārcelšanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputātes Ļubovas Švecovas un deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 31, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 17. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Arī tas saistīts ar termiņa pārcelšanu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputātes Ļubovas Švecovas un deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 30, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 18. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums par termiņa pārcelšanu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputātes Ļubovas Švecovas un deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 27, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 19. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Arī tas saistīts ar termiņa pārcelšanu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputātes Ļubovas Švecovas un deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 30, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 20. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Arī tas saistīts ar termiņa pārcelšanu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputātes Ļubovas Švecovas un deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 28, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 21. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Arī tas saistīts ar termiņu. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kā norāda Juridiskais birojs, priekšlikums nav balsojams, jo ir saistīts ar neatbalstīto 20. priekšlikumu, taču ir debatējams.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Noslēdzot šīs debates par valsts sociālās apdrošināšanas likuma grozījumiem... un saistībā ar obligātā sociālās apdrošināšanas maksājuma ieviešanu gribu pateikt tādu aspektu, kas raksturo kopumā nodokļu sistēmu un nodokļu slogu, un arī attieksmi pret nodokļu maksātājiem.

Jebkurš nodokļu maksātājs labprāt maksās nodokļus, ja viņam tie ir saprotami, ja tie ir izdiskutēti, paskaidroti un ja nodokļu maksātājs izprot to aso nepieciešamību mainīt attiecīgo regulējumu. No publiskās vides - gan no diskusijām, gan arī no paustajām atziņām - ir redzams, ka nodokļu maksātāji ir neizpratnē par politiķu ieviestajiem... obligātā maksājuma ieviešanu un ir ļoti sarežģītā situācijā, jo ir spiesti izdarīt izvēli - vai nu ievērot visas prasības, vai arī mēģināt attiecīgi optimizēt savu darbību, mēģināt pāriet uz ēnu ekonomikas sektoru.

Jāuzsver, ka eksperti, speciālisti norāda uz to, ka pastāv ļoti, ļoti augsts risks, ka nākamgad un aiznākamgad, “pateicoties” tieši šiem grozījumiem, visticamāk, pieaugs ēnu ekonomikas īpatsvars. Tas liecina par to, ka politiķi ar savu nepārdomāto rīcību patiesībā izraisa ēnu ekonomikas īpatsvara pieaugumu, stimulē tās parādības paplašināšanos - stimulē diemžēl uz ēnu ekonomiku vērstu darbību no nodokļu maksātāju puses.

Ir ļoti skumji skatīties, ka vienīgais veids, kā motivēt maksāt nodokļus... valdošā politiskā elite izvēlas sodus, sankcijas, nepārtrauktu kontroli, bet neizvēlas izskaidrošanu un saprotamu, skaidru un pakāpenisku nodokļu sloga palielināšanu. Un arī tas, ka nav konsekvences nedz komunikācijā, nedz arī attiecīgo normu grozījumos, - arī tas nevairo sabiedrības uzticēšanos valdībai, politiķiem, valsts pārvaldei.

Un diemžēl... Ja mēs paaugstinām nodokļu slogu, bet pēc tam nodokļu maksātāju naudu iztērējam, lai nodrošinātu atalgojuma palielinājumu valsts pārvaldē strādājošajiem, tad ir apšaubāmi gaidīt no nodokļu maksātāju puses morāli ētisku atbalstu ieviestajām izmaiņām. Man ļoti žēl, ka tieši šādu ceļu izvēlējās 13. Saeimas deputāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kā jau iepriekš minēju, 21. priekšlikums nav balsojams.

R. Kozlovskis. 22. - deputāta Tavara priekšlikums, kas paredz likuma izmaiņu spēkā stāšanos pārcelt par vienu gadu. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums paredz to, ka šīs sociālās iemaksas tiek pārceltas par vienu gadu, kā jau pareizi Kozlovska kungs minēja.

Es saprotu, ka virkne iepriekšējo opozīcijas priekšlikumu nav atbalstīti, tomēr aicinu ar izpratni izturēties pret problēmjautājumu, kuru mēs šobrīd cenšamies izrunāt.

Tā ir ļoti liela uzņēmēju grupa - tie ir simtiem tūkstošu uzņēmēju, kuri šobrīd... simtiem tūkstošu darbinieku, kuri šobrīd ir nonākuši diezgan sarežģītā situācijā. Proti, tā problēma šiem 180 tūkstošiem cilvēku, uz kuriem šī norma attiecas, ir apstāklī, ka... Nu, viens ir tas, ka... Labi, mēs pieņemam, ka ir daļa uzņēmēju un daļa darba ņēmēju, kuri spēkā esošo normu ir izpildījuši godprātīgi un šobrīd veic šīs obligātās sociālās iemaksas. Taču tikpat liela daļa... es teiktu, ka tie būs desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri decembra pirmajās nedēļās saņems no Valsts ieņēmumu dienesta uzrēķinu par viņu nesamaksātajām minimālajām sociālajām iemaksām.

Par to ir brīdinājusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Par to ir brīdinājuši vesela virkne uzņēmēju. Un ir pat tāda mājaslapa, kas saucas ļoti vienkārši - “Kļūdu labojums”. Un tur mēs varam iepazīties ar šīs situācijas aprakstu - par to, ka tika pieņemts visnotaļ nepārdomāts lēmums, kurš netika izdiskutēts ar uzņēmējiem, bet vienkārši tika uzspiests uzņēmējiem.

Protams, tas ietekmēs šo uzņēmēju attīstības perspektīvas un viņu konkurētspēju. Es domāju, tas ietekmēs arī tādējādi, ka mūsu valstī pieredzēsim ēnu ekonomikas īpatsvara palielinājumu. Taču no tā var izvairīties - var labot šo kļūdu.

Mans kolēģis deputāts Edgars Tavars šo priekšlikumu sagatavoja kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kas ir Latvijā lielākā uzņēmēju organizācija. Šā priekšlikuma izstrādē ir piedalījušies kameras eksperti. Šo priekšlikumu atbalsta vesela virkne nevalstisko organizāciju - dažādas biedrības, uzņēmēju organizācijas, kas pārsvarā atrodas reģionos (kādu laiku iepriekš es jau esmu šīs organizācijas saucis).

Vislielākie cietēji būs mazie uzņēmēji reģionos - dažādu iemeslu dēļ... Varbūt viņam nav mājaslapas, varbūt viņam nav vēl sazin kaut kādas iespējas pieteikties šiem... tikt... kaut kādā veidā konkurēt ar Rimi, Maxima vai... vienalga, kurām vietnēm... ar tiem, kas savus pakalpojumus var piedāvāt, kas ir daudz spēcīgāki šajā, attālinātajā, biznesā nekā kaut kāds mazs uzņēmējs, kuram varbūt ir viens... vai viņš pašnodarbinātais. Viņi var nopelnīt šos 100-200 eiro, viņiem ir jāpārdod produkcija par šiem 100-200 eiro, lai viņiem šie ienākumi rastos.

Mēs šobrīd šīs mazā biznesa tiesības esam ignorējuši. Mēs... tajā laikā, kad viņiem ir visgrūtāk, un krīzes laiks viņiem - es domāju, īpaši viņiem! - ir grūts, mēs viņiem nevis kaut kādā veidā palīdzam, bet... mēs viņiem gluži vienkārši iedodam ķieģeli rokās un sakām: tā ir jūsu sociālā apdrošināšana, tagad esi vēl aizsargātāks.

Nu viņi arī parāda savu attieksmi. Virkne ignorē šos aicinājumus maksāt. Pēc tam būs Valsts ieņēmumu dienesta atgādinājumi, piespiedu mehānismi. Un visa šī ķēdīte nekādā veidā neveicinās uzņēmēju un valsts kaut kādu savstarpēji cieņpilnu dialogu; tieši otrādi, tas to graus un novedīs pie vēl lielākas neuzticēšanās valdībai, valsts pārvaldei kopumā. Nu, un tad jau... Kā mēs varam cerēt, ka šie uzņēmēji nāks valstij pretī tajā brīdī, kad valsts aicinās viņus iesaistīties kādos valstiskos procesos, piemēram, vakcinācijas procesā? Mēs redzam - iedzīvotāju attieksme ir visai noraidoša.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, tas ir vietā un laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kozlovska kungs, komisijas vārdā...?

R. Kozlovskis. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputāta Edgara Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 30, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 23. - deputāta Tavara priekšlikums. Tas paredz, ka līdz 2023. gada 1. jūlijam minimālās sociālās iemaksas objekts ir viena puse no likuma 20.⁴ panta otrajā daļā paredzētā apmēra. Komisijas sēdē Juridiskais birojs izteica viedokli, ka šis priekšlikums nav balsojams, jo nav atbilstoši noformēts, bet pēc deputāta Tavara lūguma komisija balsoja un neatbalstīja savā balsojumā šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Debates par šo priekšlikumu uzsāksim pēc pārtraukuma.

Vēlos jūs informēt, ka pārtraukums sēdē būs 15 minūtes, proti, līdz pulksten 15.15, kad atsāksim darbu.

Vēl tikai deputātu reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 15.15.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Turpinām skatīt 23. priekšlikumu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Labvakar, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Turpinot debates par minimālajām sociālajām iemaksām, vēlos norādīt - arī kolēģis to minēja -, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera savu biedru vidū veica aptauju, vai politiķiem ir jāpārceļ minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas spēkā stāšanās termiņš, un 87,29 respondenti atbildēja, ka ir jāpārceļ.

Līdzīgi kā 22. priekšlikums, kurš netika atbalstīts, 23. priekšlikums savā būtībā paredz tādu, nu, nākšanu pretī politiķiem... ja mēs runājam par to, ka priekšlikuma būtība... ir paredzēts pārejas noteikumos noteikt, ka līdz 2023. gada 1. jūlijam minimālo sociālo iemaksu objekts ir viena puse no likuma 20.⁴ panta otrajā daļā paredzētā apmēra. Nu, soli pretī...

Diemžēl komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts, neskatoties uz to, ka lielākie, absolūti lielākie, maksātāji Latvijas valsts budžetā - darba devēji - ir aicinājuši uz to - kopumā pārskatīt šo sociālo iemaksu... gan ar savu kampaņu, par ko rakstījām... tika rakstīts avīzēs, stāstīts radio un televīzijā, tika rakstīti e‑pasti, tika aicināti...

Absolūta problēma! Tāda sajūta, ka tiešām tos dzirdes aparātus vajadzētu arī koalīcijas deputātiem.

Kolēģi! Šis ir gana būtisks solis, kuru mēs varējām veikt, - ar šo kļūdu labojumu panākt pretī mūsu darba devējiem, nodokļu maksātājiem, lai vismaz daļēji šī kļūda tiktu izlabota kādā no daļām, kas saistās ar minimālo sociālo iemaksu apmēru. Neskatoties uz to...

Es varu paust nožēlu, ka nedzirdam vai arī negribam dzirdēt, vai arī... kādi nopietnāki nolūki attiecībā uz mūsu valsti... saistībā ar visiem, kā jau minēju, valsts ārējiem parādiem un citām lietām... Tas būs jāatdod, par to būs jāmaksā, un mēs, iespējams, atgriezīsimies pie nodokļu reformas, iespējams, pie daudz skarbākiem lēmumiem, nekā tas ir šobrīd.

Tāpēc, kolēģi, diemžēl, jā, komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Arī es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, ko ir sagatavojis mans kolēģis Edgars Tavars sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

Šis ir tāds aicinājums - kaut kādā brīdī, vismaz pēdējā brīdī ieklausīties... ieklausīties saprāta balsī un saprast, ka šiem uzņēmējiem gluži vienkārši tā ienākumu masa, kas šobrīd ir... tieši kovida dēļ... un no paša kovidlaika sākuma jau...

Tā krīze nav beigusies, varbūt kādam ir beigusies, bet tas ir ļoti mazs uzņēmēju skaits; lielākā daļa...

Šie grozījumi attiecas uz... kopumā šī sistēma attiecas uz 180 tūkstošiem cilvēku.

Un, kā jau Zaļo un Zemnieku savienības frakcija pašā sākumā, pie šī budžeta iesniegšanas, minēja, minimālās sociālās iemaksas... Nevar būt meklējami kaut kādi minimāli risinājumi kaut kādai vienai šaurai interešu grupai, kurai nu kaut kā ir izdevies... ir izdevies panākt to, ka uz viņiem šīs normas tik tiešā veidā un tādā apjomā neattieksies. Tomēr ir vesela virkne uzņēmēju, godprātīgu uzņēmēju, kuriem šis slogs ir nepanesams. Un pie šāda sloga viņiem jau nav citu iespēju. Ja viņiem jāizdara šī izvēle - samaksāt nodokļus vai nopirkt maizi -, viņi nopirks maizi; viņi nesamaksās kādu citu rēķinu. Bet te jau ir stāsts par mūsu uzņēmēju iespējām vispār izdzīvot.

Ar šādu politiku mēs triecam šos uzņēmējus vai nu ēnu ekonomikā, vai prom no valsts.

Krīzes laikā, kad šiem uzņēmējiem ir visgrūtākie izdzīvošanas apstākļi, sākam viņus audzināt un sakām: redz, viņi ir nepietiekami sociāli apdrošināti; tad, kad viņiem ir problēmas, citiem par viņiem ir jāmaksā. Šādi teksti tagad dzirdami.

Visiem kopā jāglābj airBaltic un vēl sazin kādi uzņēmumi...

Nu, kolēģi, pie simtiem miljonu, kuri pēc tam iet...

Mēs redzējām - desmitiem miljonu tika iedoti valsts kapitālsabiedrībām bez jebkāda biznesa plāna, bez vispār jebkāda redzējuma. Komisijā uz šiem jautājumiem neviens nespēja atbildēt. Tas radīja dīvainu situāciju... dīvainu sajūtu, ka nauda tiek dota tāpēc, ka viņi paprasīja, tāpēc, ka viņiem vajag.

Šie uzņēmēji, kuriem liedza strādāt un... Tikai tajā brīdī, kad viņiem liedza strādāt, ar likumiem liedza strādāt, darboties nozarē, - tikai tajā brīdī viņi nāca pie valsts, kaut kāda veida palīdzību prasīja, un pat tad - ne visi; liela daļa mēģināja citus risinājumus meklēt. Un vēl joprojām, arī šobrīd, šiem pabalstiem... nav tā, ka visi piesakās šiem pabalstiem. Ir vesela virkne uzņēmēju, kuri nenāk pēc šīs palīdzības, bet turpina kaut kā sisties, cīnīties, mēģina izdzīvot, taču viņiem valsts pasaka: klausieties, jūs nemaksājat līdz galam tos nodokļus; tas nekas, ka jūs tur, mazajā biznesā, darbojaties, jūs...

Mazais uzņēmējs, pat lielais uzņēmējs, kas nodrošina... kaut kādiem studentiem vai senioriem dod kaut kādu darbiņu, iespēju piepelnīties, - nu labu lietu šie cilvēki dara. Taču tiek pateikts: nē, jums jāmaksā!

Izvēles ir tādas, ka šos cilvēkus vienkārši atlaiž... atlaiž no darba. Tāda ir realitāte.

Un ir arī, kas piedalās sociālajā kampaņā. Izdomā: labi, neatlaidīsim, maksāsim. Bet, protams, tādu gadījumu nav daudz.

Izteikti lielākā daļa uz šiem Ziemassvētkiem... kolēģi, vēlreiz un vēlreiz saku - uz šiem Ziemassvētkiem saņems uzrēķinus. Par to ir brīdinājusi Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija. Neviens nav pat mēģinājis atspēkot to un teikt, ka tas tā nebūs. Un ko mēs darām? Tajā brīdī, kad šiem cilvēkiem dubultosies siltuma rēķins, dubultosies elektrības rēķins, viņiem - papildus visam tam - atnāks vēl arī Ziemassvētku “dāvana” no Valsts ieņēmumu dienesta: pārsimt eiro apmērā, lūdzu, samaksājiet nodokļus! Bloķēs kontus un tā tālāk.

Nu “skaisti” Ziemassvētki uzņēmējiem būs! Ja tādu būtu desmit vai simt uzņēmēju, tā jau būtu traģēdija, bet ko mēs darīsim situācijā, ja tādu būs tūkstošiem? Visticamāk, tādu varētu būt tūkstošiem. Nav nekādu indikāciju, ka tas tā varētu nebūt.

Šis priekšlikums paredz vismaz... pēdējā brīža priekšlikums paredz vismaz daļēju šī nodokļa atlikšanu, samazinot to vismaz uz pusi.

Kolēģi, tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Edgars Tavars.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā... ?

R. Kozlovskis. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputāta Tavara priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. Kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Labdien, kolēģi! Cienījamā sēdes vadītāja! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā”, kas arī ir steidzams.

Likumprojekta izstrādes mērķis ir stiprināt Konkurences padomes tieši kā lēmējinstitūcijas kapacitāti, kā arī pārskatīt iesniegumu jeb sūdzību izskatīšanas kārtību, to padarot skaidrāku un efektīvāku.

Uz otro lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi, visi tie ir redakcionāli.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē iepriekš, pirmajā lasījumā, atbalstīto attiecīgās normas redakciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. Un 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē pārejas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. Komisija likumprojektu kopumā atbalstīja, un aicinu jūs atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 15, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (JK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Lai samazinātu darba devēju izmaksas par darbaspēku, kā viens no atbalsta mehānismiem darba devējiem ir paredzēts atvieglot viņiem slogu, kas saistīts ar darbinieku darbnespējas lapu apmaksu, nosakot, ka darbnespējas lapu no 10. darba nespējas dienas apmaksā valsts.

Uz otro lasījumu tika saņemti seši priekšlikumi.

1. - deputāta Tavara priekšlikums. Vecāku pabalsta saņēmējam, kurš bērna kopšanas laikā ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, pabalstu izmaksā 80 procentu apmērā. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ja mēs runājam par konkrēto priekšlikumu, šis priekšlikums ir izstrādāts kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ar viņu biedriem, īpaši aptaujājot mazos un vidējos darba devējus - ar ko viņi saskaras, ar kādām problēmām viņi saskaras.

Un citstarp viena no lietām, par ko mēs bieži runājam, ir tā, ka mums trūkst darbinieku. Mēs bieži runājam par to, ka mums cilvēkus ir nepieciešams atgriezt sociālā dzīvē, komunikācijā, darba dzīvē, bet ir tādi piemēri, situācijas, kad vecāks atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, taču, ja viņš dara kaut vienu mazu darbiņu, tādā gadījumā viņš šo pabalstu saņem tikai 30 procentu apmērā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera lūdz šo pabalstu izmaksāt 80 procentu apmērā. Mēs nerunājam par pabalstu 100 procentu apmērā, ka turpinās to izmaksāt pie nosacījuma, ja vecāks, kurš ir bērna kopšanas atvaļinājumā, tomēr atrod iespēju, kā veikt darbu vai nu attālināti, vai kādā citādā veidā, saskaņojot ar darba devēju un tādējādi veicinot mūsu tautsaimniecības izaugsmi, papildus stimulējot gan mūsu iekšzemes kopproduktu, gan budžeta ieņēmumus kopumā.

Šeit ir runa par palielinājumu no 30 līdz 80 procentiem, lai cilvēks tiešām pēc iespējas ātrāk atgrieztos darba vidē. Valstij tas pat būtu finansiāli izdevīgāks variants, jo nereti šie darba ņēmēji izvēlas tomēr neiet un neveikt nekādu darbu, lai saņemtu 100 procentu apmērā bērna kopšanas atvaļinājuma algu, atlīdzību no valsts puses, no sociālā budžeta, tādējādi šī priekšlikuma būtība ir pat pozitīva, fiskāli pozitīva, un ir pozitīva attieksme arī pret mūsu darba devējiem, kuri rod iespēju. Šajā gadījumā ir arī papildu motivācija darba ņēmējam rast sev iespēju atvēlēt laiku, jo īpaši tad, kad bērna kopšanas atvaļinājums tuvojas beigām un ir iespēja veikt kaut vai attālinātu darbu, piemēram, grāmatvežiem, ļoti daudzu un dažādu profesiju pārstāvjiem, uz kuriem šī norma attiecas.

Tāpēc, kolēģi, es lūdzu, aicinu jūs arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras kolēģu vārdā, kuri ir sagatavojuši šo priekšlikumu, tiešām to atbalstīt, lai vecākiem, jaunajiem vecākiem, būtu vismaz dota iespēja, finansiāls papildu stimuls sākt atgriezties darba dzīvē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Arī es vēlos jūs aicināt atbalstīt šo priekšlikumu. Kā jau Tavara kungs minēja, tas ir sagatavots kopā ar Latvijas lielāko uzņēmēju organizāciju - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru - un pēc būtības paredz to, ka tas tieši varētu veicināt cilvēku atgriešanos darbā, kad tie atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Tai pašā laikā šībrīža sistēma... arī mani, atrodoties reģionālajos braucienos, tiekoties ar uzņēmējiem, par šo jautājumu ir uzrunājuši un teikuši, ka šī sistēma, kas ir šobrīd, pat tad, ja pastāv kaut kādi darbi, kurus kaut vai teorētiski varētu darīt arī vecāks atrazdamies bērna kopšanas atvaļinājumā... šī tomēr būtu iespēja kaut kādā veidā viņus piesaistīt, bet esošā kārtība absolūti nemotivē to darīt, bet, tieši otrādi, rada šķēršļus. Tāpēc pat mazliet laiku veltīt, lai sagatavotos, lai varētu kaut kādā veidā iesākt atgriešanos darbā, varbūt tam veltot pavisam neilgu laiku...

Bet šajā gadījumā šī sistēma darbojas tā, ka no zvana līdz zvanam. Un tikai tā. Tiklīdz tu sāc kaut vai pakustēties, tā uzreiz šis pabalsts ļoti būtiski samazinās, un, manuprāt, tas īsti nav pareizi. Arī uzņēmēji uzskata, ka tas nav pareizi. Tāpēc uzņēmēji nāk ar šādu priekšlikumu.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo Tavara kunga sagatavoto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

J. Cielēns. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts, tāpēc aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Tavara priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 30, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 2. - deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Priekšlikumā piedāvāts samazināt darba nespējas dienu skaitu, ko apmaksā darba devēji. Arī šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ņemot vērā visus iepriekšējos faktiski Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras izstrādātos priekšlikumus, kuri nav guvuši atbalstu šajā budžetā, šis ir samērā maigs un, kā saka, pieticīgs priekšlikums attiecībā uz to, ka valsts varētu panākt kādu soli pretī darba devējiem, lai vismaz kādā segmentā, ja mēs runājam par darbnespējas lapām un šo laiku, kas ir jāapmaksā darba devējam... kur varētu panākt pretī valsts, ņemot vērā arī pašreizējo situāciju, kas notiek ar slimības lapām, darbnespējas lapām, mūsu valstī visiem labi zināmu apstākļu dēļ un no kā darba devējs vistiešākajā ziņā nav pasargāts, lai gan, iespējams, ir nodrošinājis cilvēku obligāto veselības aprūpi, viņu labsajūtu, sociālo apdrošināšanu un ļoti daudz dažādu aspektu, ko darba devēji nodrošina saviem darba ņēmējiem, saviem darbiniekiem, lai viņu darbavieta būtu pietiekami atbilstoša un lai cilvēks justos komfortā un sociāli iederīgs savā kolektīvā, un ar labu veselību.

Bet ir situācijas, tādas kā šobrīd, kad tiešām notiek darbnespējas lapu skaita palielināšanās. Citstarp tas ir saistīts ne tikai ar kovida apstākļiem, arī cilvēkiem, kuri ir pilnībā vakcinējušies un kuri strādā, bet ilgstoši ir bijuši turēti telpās, ir imūnsistēmas problēmas, objektīvi cilvēkiem ir veselības problēmas.

Tāpēc, kolēģi, šajā sarežģītajā laikā uzņēmēji lūdz tiešām mainīt, nedaudz mainīt - par dažam dienām - darbnespējas lapu termiņu. Lūdzu, atbalstiet konkrēto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

J. Cielēns. 2. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 26, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Cielēns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Cielēns. 4. - labklājības ministra Gata Eglīša priekšlikums. Priekšlikumā piedāvāts mainīt likumprojekta spēkā stāšanās datumu. Komisijā priekšlikums atbalstīts, iekļauts 5. - Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 5. - Ministru kabineta priekšlikums. Izteikt pārejas noteikumu 54. punktu šādā redakcijā: “Grozījumi šā likuma 13. panta pirmajā daļā, 16. panta otrajā daļā un 36. panta pirmajā daļā attiecībā uz slimības pabalsta piešķiršanu un izmaksu no 10. dienas un pienākumu darba devējam izmaksāt darba ņēmējiem no saviem līdzekļiem slimības naudu par laiku, ne ilgāku par deviņām kalendāra dienām”. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 6. - labklājības ministra Gata Eglīša priekšlikums. Likums stājas spēkā 2022. gada 1. aprīlī. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 75, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1190/Lp13).

Uz otro, galīgo, lasījumu komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus. Šis likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

1. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas redakcionāli papildina 26. panta sestās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “Novērtējot ieguldījumu un vairojot prestižu sabiedrībā”. Šis priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir lūguši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 63, pret - 3, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Znotiņš. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu. Faktiski redakcionāli precizē 1. priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas šādi precizē redakciju: “Sabiedrības integrācijas fonds nodrošina valsts atbalsta programmas “Latvijas Goda ģimenes apliecības programma” īstenošanu”. Faktiski aizstāj vārdus... “nodrošina valsts atbalsta programmas”... ar vārdiem “Latvijas Goda ģimenes apliecības programma” īstenošanu”. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī redakcionāli precizē, līdzīgi kā iepriekšējā priekšlikumā, papildinot ar vārdiem “goda ģimenes apliecības”. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 5. - arī Juridiskā biroja priekšlikums, kas redakcionāli precizē un 26. panta sesto daļu pēc vārda “piešķiršanas” papildina ar vārdu “izsniegšanas”. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir redakcionāls un koriģē kārtību, precizējot redakciju. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt 26. panta papildinājumu ar astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu. Tātad komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Un 8. - pēdējais - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē pārejas noteikumus ar spēkā stāšanās laiku, kā arī tehniski nedaudz precizē. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Paldies, kolēģi, esam izskatījuši un atbalstījuši visus priekšlikumus.

Līdz ar to aicinu likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīto likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”.

Uz otro, galīgo, lasījumu ir saņemti četri priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz redakcionāli precizēt 107. panta sesto daļu. Un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 2. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas paredz, ka no kancelejas nodevas ir atbrīvojamas pašvaldības gadījumos, kad pašvaldību apvienošanās vai sadalīšanas rezultātā jaunizveidotā pašvaldība veic nostiprinājuma pārgrozījumus iedaļā par īpašnieku. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - alternatīvajā, Ministru kabineta iesniegtajā priekšlikumā, faktiski saglabājot šī priekšlikuma būtību.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tik tiešām šis ir viens no trim priekšlikumiem līdz šim, kas ir ticis atbalstīts vismaz daļēji, ko ir sagatavojusi un iesniegusi Zaļo un Zemnieku savienības frakcija. Tāpēc arī mazliet pastāstīšu par šī priekšlikuma būtību.

Tātad šis priekšlikums pēc būtības nozīmē to, ka, veicot administratīvi teritoriālo reformu, veidojās jaunveidojamās pašvaldības, un, kad izveidojās šīs jaunveidojamās pašvaldības, protams, notiek arī īpašuma tiesību nostiprināšana, vairs nav, piemēram, Ozolnieku novada, ir viens liels Jelgavas novads, un tad šī niansīte mainās.

Tas, uz ko mums vērsa uzmanību Latvijas Pašvaldību savienība, viņiem par šo izmaiņu nostiprināšanu zemesgrāmatā pēkšņi jāmaksā nodeva. Tas nebūtu normāli. Un tik tiešām prieks, ka valdība to ir saklausījusi un akceptējusi un šis priekšlikums ir vismaz daļēji atbalstīts, kolēģi.

Tāpēc - paldies, un aicinu atbalstīt 3. priekšlikumu, kas ir iesniegts no valdības puses, kur šis jautājums ir atrisināts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

R. Znotiņš. Komisijas vārdā, kā jau minēju, šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un tā būtība ir apstiprināta 3. priekšlikumā, bet, tā kā šis ir daļēji atbalstīts priekšlikums, tad aicinu šo priekšlikumu noraidīt un atbalstīt 3. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 26, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. 3. - Ministru kabineta priekšlikums. Ar līdzīgu būtību, tikai redakcionāli precīzāk ir noformulēta šī doma. Līdz ar to 3. priekšlikumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja un lūdz arī Saeimai atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Savukārt 4. - deputātu Budriķa, Pūces un Znotiņa priekšlikums. Un šī priekšlikuma mērķis ir veicināt vienlīdzīgu konkurenci nekustamā īpašuma investīciju tirgū Baltijas valstīs, kā arī novērst nesamērīgu valsts nodevu slogu uz nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem. Un šeit tiek novērsta situācija, kur Latvija ir tieši neizdevīgāka, nepievilcīgāka, salīdzinot ar citām valstīm, nekustamā īpašuma ieguldījumu ziņā. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi, kolēģes! Jā, komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts, un paldies.

Priekšlikums dod uzdevumu Ministru kabinetam noteikt valsts nodevas griestus 50 tūkstošu apmērā. Šādi griesti ir noteikti gan Lietuvā, gan Igaunijā, un tieši šī iemesla dēļ Latvija pēc būtības nekonkurē reģionā par lielo projektu attīstību un realizāciju.

Tā ir viena no atbildēm, kāpēc, iebraucot Lietuvā, Viļņā, piemēram, mēs redzam daudzu projektu būvniecību. Šis priekšlikums nosaka griestus 50 tūkstošu apmērā, kas ir atgriešanās pie regulējuma, kurš tika atcelts 2018. gadā. Taču, grozot Ministru kabineta noteikumus, es ceru, ka valdība izvērtēs mūsu konkurētspēju reģionā un noteiks konkurētspējīgu arī maksimālās nodevas apmēru, ne tikai atgriežoties pie 2018. gada maksimālās likmes.

Kopumā nesenā valsts nodevas samazināšana uz diviem procentiem un šī priekšlikuma atbalstīšana Latviju padarīs tiešām daudz pievilcīgāku lieliem investīciju projektiem.

Tāpēc aicinu... Es redzu, ka kolēģi ir pieprasījuši balsojumu. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es uzskatu, ka šis priekšlikums, protams, ir atbalstāms, ja mēs to varam atļauties. Ja mēs varam atļauties atkal uzlikt, tā teikt, griestus, jo ne velti jau 2018. gadā tos noņēma nost.

Te jāsaprot tas, ko no iesniedzējiem nedzirdējām. Viens ir - forši, veidojam konkurētspēju, atbalstām lielo biznesu. Te jābūt atklātiem, šeit runa ir par lieliem attīstītājiem, un būtu jau labi, ja šis būtu vienīgais iemesls, kamdēļ Baltijas valstīs ceļ vairāk dzīvokļu, ceļ vairāk biroja ēku un dažādu komercplatību. Kvadrātmetru tur ir stipri vairāk nekā Latvijā. Tam, manuprāt, ir daudz arī citu iemeslu, kāpēc tas tā ir. Un mājokļu politikai kā tādai vispār arī šajā budžetā ļoti maza vērība tiek pievērsta. Šis priekšlikums kaut kādā veidā veicina, bet, kā jau minēju, būtu labi dzirdēt kaut aptuvenas aplēses, cik tas varētu maksāt valsts budžetam, jo ne velti 2018. gadā šādus griestus noņēma nost, jā, tas bija, tas tika noņemts nost. Kaut kādā veidā domāja, kā vairot budžeta ienākumus.

Protams, šobrīd apstākļi ir mainījušies, mēs dzīvojam aizņemšanās laikmetā, kad naudu vairs neviens neskaita. Mēs varam atļauties darīt visu, galvenais, lai tikai ir politiskā griba. Nu tad šajā gadījumā būtu vērts saprast, cik tā griba maksā, lai kolēģiem tas nebūtu vienkārši spiediens pa pogām, bet arī apjausma, cik šāda pretimnākšana lielajam biznesam mums izmaksā un cik tas būs efektīvi, cik tieši šāds priekšlikums vairos mūsu starptautisko konkurētspēju nekustamā īpašuma investoru piesaistē.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu vismaz iesniedzējus mēģināt paskaidrot mazliet vairāk par viņu pašu sagatavoto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

R. Znotiņš. Jā, komisijā šis 4. priekšlikums tika izsvērts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Budriķa, Pūces un Znotiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 66, pret - 2, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Znotiņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 1192/Lp13).

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi otrajā, galīgajā, lasījumā un aicina arī Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 70, pret - nav, atturas - 9. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ilze Indriksone.

I. Indriksone (NA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajam lasījumam.

Kopumā tika iesniegti 11 priekšlikumi. Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumiem ir iesniegtas ļoti daudz un dažādas labas lietas - atbrīvojumi no ienākuma nodokļa gan darba devēja maksātajiem ārstniecības izdevumiem, gan arī precizēti nosacījumi atvieglojumu piemērošanai darījumiem ar lauksaimniecības zemi.

1. priekšlikums ir no deputāta Tavara. Un tas paredz aizstāt atvieglojumu par ārstniecības izdevumiem ar atvieglojumu par transporta izdevumiem... darba devēja apmaksātiem. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Mazliet, es nezinu, laikam komisijas vārdā tomēr vajadzētu precizēt, jo šeit nav runa par aizstāšanu, šeit ir runa par papildinājumu. Un jautājums ir par priekšlikuma būtību, kurš citstarp arī ir izstrādāts kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru par gada ienākuma... apliekamā ienākuma avotiem, par kuriem maksā algas nodokli, un izslēdz darba devēja apmaksātos darba devēju koplīgumā noteiktos darbinieku ēdināšanas izdevumus. Un šai gadījumā mēs papildinām faktiski, par ko netiek maksāti nodokļi, tā kā tas bija vēsturiski par ēdināšanu vai transporta izdevumiem. Un, ja mēs runājam par apmēru, kurš šobrīd ir noteikts likumā, proti, 480 eiro gadā, tad priekšlikums ir palielināt šo summu (protams, saskaņā ar koplīgumu) līdz 720 eiro gadā. Nevis 40 eiro, kā līdz šim, bet 60 eiro mēnesī būtu jaunais priekšlikums.

Es domāju, ka mēs visi katru dienu redzam, vismaz tie, kas pārvietojas ar privāto transportu un ne tikai, mēs redzam šīs izmaksas, kā palielinās degvielas cenas, līdz ar to arī transporta izmaksas. Šis priekšlikums, kas faktiski papildina ne tikai ar ēdināšanas izdevumu, bet arī ar transporta izdevumu segšanu, no uzņēmējiem ir jau sen, un attiecīgi šobrīd arī budžetā šis priekšlikums ir iekļauts. Tāpat arī šajā priekšlikumā vairākās vietās minēti transporta izdevumi, kas papildina konkrēto pantu.

Un visbeidzot, 19. daļa ir tā, ko piedāvāts izslēgt: “Šā panta piecpadsmitajā daļā noteikto nodokļa atbrīvojumu nepiemēro, ja darba devējs ir valsts, pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība.”

Tāpēc, kolēģi, arī atbalstot mūsu nodokļu maksātājus - darba devējus -, ir aicinājums konkrēto priekšlikumu pamatā papildināt ar transporta izdevumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisijas vārdā gribu tomēr skaidrot, ka pirmajā lasījumā atbalstītajā redakcijā ārstniecības izdevumi tika iekļauti papildus klāt ēdināšanas izdevumiem. Un Tavara kunga priekšlikums paredzēja tikai darbinieku ēdināšanas vai transporta izdevumus, pārējie papildinājumi ir tie, ko arī Tavara kungs nosauca. Un komisija šādu priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 2. - deputāta Tavara priekšlikums. Papildināt likumu ar jaunu normu, kas pārnesta uz šo likumu kā patstāvīga norma, - atbrīvojumu no ienākuma nodokļa darba devēja segtajiem izdevumiem par attālinātā darba veikšanu 60 eiro apmērā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Kolēģi, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras izstrādāts priekšlikums par to, kā jo īpaši pandēmijas laikā vai ārkārtējos apstākļos, kad jāstrādā attālināti, un ne tikai ārkārtējos apstākļos, es domāju, ka attālinātais darbs ienāks mūsu ikdienā stipri vairāk, kā tas bija pirmspandēmijas posmā. Attiecīgi, ja strādā no mājām, ļoti bieži cilvēki lūdz, lai ir kādi labāki apstākļi, lai viņi paši tos varētu uzlabot, un šī apstākļu uzlabošana ir nepieciešama viņu darba pienākumu veikšanai. Tāpēc tas ir normāli, ka darba devējs segtu šādus izdevumus, kas saistīti ar attālināto darbu, minot konkrētu, šai gadījumā pat ļoti samērīgu normu, kas nepārsniedz 60 eiro mēnesī.

Tāpēc, lūdzu, kolēģi, atbalstām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 3. - deputāta Tavara iesniegtais priekšlikums. Runā par kārtību, kādā piemērojama iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaide izdevumiem, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu. Saistīts ar iepriekš neatbalstīto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Kolēģi, manā izpratnē, priekšlikums ir balsojams arī tad, ja nav atbalstīts iepriekšējais priekšlikums. Tie tiešām bija konceptuāli kopīgi izstrādāti. Konkrētais priekšlikums paredz kārtību, ar kādiem nosacījumiem un ar kādu vienošanos ir spēkā šī piemaksa, ko paredzēja 2. priekšlikums saistībā ar attālināta darba veikšanu un 60 eiro mēnesī.

Šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka šos nosacījumus faktiski mēs varam piemērot, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, piemēram, vienošanās par attālinātā darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai noteikta ar darba devēja rīkojumu, un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē. Tas ir iepriekš skaidri atrunāts arī darba līgumā vai pie specifiskas vienošanās. Un otrs punkts, ko paredzēja konkrētais priekšlikums par apstākļiem, kādos var veikt šo atbalstu, neapliekamo papildu piemaksu darba ņēmējam, ir tāds - ja ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, pie kura ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa.

Respektīvi, priekšlikuma būtība bija šāda: ja tiešām ir pārbaude no valsts institūciju puses, lai visiem viss jau būtu iepriekš korekti un skaidri, un saprotami un būtu zināmi kritēriji, kā cilvēks būtu saņēmis šo savu atbalstu.

Manā ieskatā, šis priekšlikums, neskatoties uz to, ka 2. priekšlikums nav atbalstīts... tie nav savstarpēji nedalāmi, tā ka lūdzu atbalstīt 3. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, Juridiskā biroja atzinumā šis priekšlikums nav balsojams.

Tātad turpinām ar 4.

I. Indriksone. 4. - Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums, kas attiecina atvieglojumu iedzīvotāju ienākuma nodoklim 30 eiro apmērā par izdevumiem, kas saistīti ar pilnas slodzes attālinātā darbu veikšanu, arī uz 2022. gadu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 5. - kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums, kas paredz, varētu teikt, par gadu pārcelt un pagarināt iespēju maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli tajā pašā kārtībā, kā šobrīd autoratlīdzības saņēmējiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds Kultūras ministrijas parlamentārajam sekretāram Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Labdien! Jā, kultūras ministra priekšlikuma mērķis tiešām ir līdz 2022. gada 31. decembrim pagarināt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos paredzēto laika periodu, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet nodokļus - gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas - par viņiem nomaksā ienākuma izmaksātājs 25 procentu apmērā no ieņēmumiem līdz 25 000 eiro un 40 procentu apmērā no ieņēmumiem, kas pārsniedz 25 000 eiro.

Šādi grozījumi nepieciešami, jo pienākums no 2022. gada reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī pašiem aprēķināt un samaksāt nodokļus radījis radošām personām būtisku administratīvo un finanšu slogu, taču plānotās saimnieciskās darbības norēķinu kontu ieviešana, kas atvieglotu nodokļu nomaksu, ir aizkavējusies, un šis pakalpojums nodokļu maksātājiem vēl aizvien nav pieejams.

Salīdzinājumā ar situāciju pirms autoratlīdzību nodokļu reformas, īstenojot šajā un tam sekojošos kultūras ministra priekšlikumos piedāvātos risinājumus, tiks uzlabots autoratlīdzību saņēmēju sociālais nodrošinājums. Šis risinājums neprasīs autoru ienākuma izmaksātāju un Valsts ieņēmumu dienesta papildu administratīvos resursus, kā arī nesamazinās līdzšinējos nodokļu ieņēmumus, jo tiek paredzēts pagarināt līdzšinējo nodokļu maksāšanas kārtību autoratlīdzību saņēmējiem.

Kultūras nozarē ministra Naura Puntuļa priekšlikums ir guvis atbalstu.

Aicinu atbalstīt šo un turpmākos ar šo priekšlikumu saistītos kultūras ministra priekšlikumus šajā likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Redziet, kolēģi, šis ir tas gadījums, kur skaidri parādās situācija - ja grib, tad var. Var atrast kaut kādus risinājumus. Pareizi Jansona kungs minēja, ka tātad saimnieciskās darbības veicējiem kultūras jomā, radošajām personām ir gan finansiāli, gan administratīvi šķēršļi ieviest... pievienoties šai jaunajai sistēmai, un tāpēc tas tiek atlikts. Protams, ka tas ir jāatliek, bet tā ir tikai viena maza daļa no kopējās problēmas, no tās reformas, kuru mēs ieviesām, pareizāk sakot, jūs ieviesāt, jau balsojot par pagājušā gada budžetu, kur sabalsoja visu šo nodokļu reformu... un šobrīd ir ļoti labi dzirdēt un redzēt, ka kaut kādai jomai, kultūras jomai... es nezinu, kāpēc, varbūt tāpēc, ka viņi Doma laukumā taisīja kaut kādas akcijas, bija pazīstami, sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuri iesaistījās, varbūt tas ir tas iemesls, kāpēc viņi ir kaut kādā mērā saklausīti.

Bet, kolēģi, tie tūkstoši cilvēku, kuri šobrīd klusē, bet pret kuriem pagājušā gada ieviestā nodokļu reforma, kas stājās spēkā vasarā un atspoguļosies ļoti tieši un konkrēti jau šī gada decembrī... tie būs ļoti daudzi tūkstoši, kuri varbūt nav pacēluši to balsi tik skaļi, kā to izdarīja mākslinieki. Bet kas ar viņiem notiks? Viņi ir tādā pašā situācijā, kā šie kultūras jomas darbinieki.

Tiešām paldies, ka vismaz daļu Kultūras ministrija ir kaut kādā veidā saklausījusi. Kaut arī ne pilnībā atrisinājusi šo situāciju, arī tikai daļēji, tai skaitā šajā jomā nav pilnīgs risinājums un tāds, par ko varētu visi priecāties, bet ir bijusi kaut kāda pretimnākšana, saklausīšana, iedziļināšanās.

Kolēģi! Es aicinu jūs nebūt tik augstprātīgiem un tik... Nu grūti man saprast, kā var tā pieiet, tik neieinteresēti izturēties pret tik lielu Latvijas iedzīvotāju daļu, nodokļu maksātājiem, kuriem šis būs tikpat grūts periods, kā tas ir tiem māksliniekiem, kas te taisīja ķieģeļu sienas un nāca pie Saeimas.

Un arī Zaļo un Zemnieku savienība organizēja diezgan plašu piketu šeit, kas saucās “Atdod karoti”, iepriekšējā budžeta pieņemšanā, kur piedalījās gan kultūras darbinieki, gan dažādi citu jomu pārstāvji. Zvejnieki... manikīra speciālisti brauca no Valmieras, zvejnieki no Kolkas ieradās šeit, Rīgā, un norādīja uz to, cik tas ir nepareizi un kļūdaini un ka tas liegs viņiem normāli darboties un būs kā cilpa kaklā.

Tos mēs nedzirdējām, šos mēs dzirdējām. Nu vismaz. Labi, daļa, bet tas ir nepietiekami - tas ir nepietiekami! - redzot to, kā valsts budžets tiek plosīts politiskos uzstādījumos vairāk nekā jebkad, kā tiek plosīts šis budžets, neatrodot tā arī nevienu prioritāti, nepalīdzot tiem, kuriem vajag palīdzēt visvairāk, kuriem vajag panākt pretī. Viss, kas bija vajadzīgs, - mums vienkārši vajadzēja likt mierā, ļaut viņiem strādāt. Tā vietā mēs viņiem uzlikām cilpu kaklā. Dažus mēs no šīs cilpas ar šiem priekšlikumiem tagad velkam ārā, pārējos mēs aizmirstam.

Kolēģi! Tas būs milzīgs trieciens. Vēlreiz un vēlreiz atgādinu, un pēc iespējas atgādināšu vēlreiz. Tā būs ļoti liela iedzīvotāju daļa, kuru jūs ietrieksiet - ietrieksiet! - ēnu ekonomikā šī gada decembrī. Un tas patiesībā būs labākais, kas varētu notikt. Sliktākais - tad, ja jūs viņus aiztrieksiet prom no Latvijas uz kādu citu valsti, kur pret viņiem tā neizturēsies.

Paldies par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Nu ir skaidrs, ka šis risinājums, kas tiek ar pompu piedāvāts kā atbalsts radošajiem cilvēkiem, nav nekāds risinājums. Arī Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra teiktais izklausās dīvaini, ja vien jūs, Jansona kungs, tomēr to nepaskaidrosiet mums.

Tātad bezkaislīgs teikums: “Vienotā konta ieviešana aizkavējusies.” Tas bija vienīgais, ko radošie cilvēki gaidīja tiešām kā risinājumu. Tas bija risinājums, ko atbalstīja dažāda veida uzņēmēji (ar to es domāju radošos cilvēkus). Jūs vienā teikumā bezkaislīgi pasakāt: “Vienotā konta ieviešana aizkavējusies.”

Būtu jauki paskaidrot - kādēļ, lai mēs saprastu, ka šis atliktais termiņš tiešām ir jāatbalsta. Kādēļ vienotā konta ieviešana ir aizkavējusies?

Un otrs teikums, ka nozare atbalsta šādu lēmumu. Sakiet, lūdzu, ko nozarei darīt šajā brīdī? Nozare saprot, ka varēs nodokļus maksāt pa vecam vēl kādu noteiktu laiku, saprot, kā tas jādara un kāpēc tas jādara, bet nozare diez vai atbalsta jūsu teikto, ka vienotā konta ieviešana ir aizkavējusies.

Lūdzu, pasakiet, kādēļ, kādu iemeslu vai kādu mistisku risinājumu dēļ šī vienotā konta ieviešana ir aizkavējusies? Šajā brīdī nu neesiet būtībā liekulības atbalstītājs, bet pasakiet - kad būs risinājums, ko tiešām kultūras nozare gaidīja un atbalstīja. Labprāt sagaidītu skaidrojumu un arī termiņus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Jā, nu mazs, ļoti mazs solītis, kurš bija jāveic jau sen. Tiešām labi, ka kultūras ministrs Puntuļa kungs šo priekšlikumu iesniedza... ministrs no Nacionālās apvienības. Bet diemžēl ir jāsaka - bet. Mēs šeit tālāk neredzam ekonomikas ministra iesniegtos priekšlikumus, kā arī citas jomas, lai pagarinātu pārejas noteikumus arī attiecībā uz citiem ienākumu veidiem, kuri citstarp tiešām atstāj vēl lielāku, daudz būtiskāku ietekmi uz mūsu tautsaimniecību, lai ne tikai tad, kad ir komercbanku pusē kāda problēma - šobrīd tā ir vienotā konta izstrāde -, bet vadoties arī no tā, ko cilvēki fiziski šobrīd spēj vai nespēj samaksāt valsts budžetā.

Tā ka šo konkrēto priekšlikumu mēs noteikti atbalstīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisijas vārdā gribu atgādināt, ka šis priekšlikums tika atbalstīts un nodokļu apmērs netiek mainīts, bet tiek rasta iespēja, ka izmaksas brīdī tiek ieturēts nodoklis un pēc tam gada pārskatā... ienākumu deklarācijā, varētu teikt, tiek precizēts nomaksājamā nodokļa apmērs.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - kultūras ministra Puntuļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Indriksone. 6. - kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz kārtību, kādā tiek īstenots jau iepriekš atbalstītais 5. priekšlikums un ieturēts nodoklis, un sniegta gada ienākumu deklarācija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 7. - arī kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 8. - kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums, kas precizē nosacījumus iepriekš jau atbalstītajam priekšlikumam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 9. - kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē izteiksmes formu iepriekš jau atbalstītajai normai, aizstāj 24 mēnešu termiņu ar konkrētu datumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Indriksone. 11. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas paredz straujāk palielināt pensionāru neapliekamo minimumu nekā iepriekš pirmajā lasījumā atbalstītajā redakcijā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Tātad par 10. priekšlikumu... 11. priekšlikums. Tā, tā, tā... man laikam ir cita tabula.

Sēdes vadītāja. 10. ir Juridiskā biroja priekšlikums. 11. ir Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums.

V. Valainis. Jā, kolēģi, šis priekšlikums ir par termiņu, kad stājas spēkā neapliekamais minimums 500 eiro apmērā. Mēs piedāvājam, ka šis termiņš ir nevis 1. jūlijs, bet 1. janvāris. Mūsu ieskatā, tas būtu pareizāk, jo šis atbalsts, ja mēs skatāmies, piemēram, attiecībā uz šo 500 eiro neapliekamo minimumu (es atceros, ka bija politiskie spēki, kas to solīja ieviest jau no 2019. gada), šobrīd ir no 2022. gada 1. jūlija paredzēts. Mūsu ieskatā, tam būtu jābūt ātrāk. Šī nauda un tie... šis tiešām ir kaut kāds veids, kā mēs varam tiešā veidā ātri palīdzēt iedzīvotājiem paturēt mazliet vairāk naudas viņu maciņos, es domāju, ļoti daudz iedzīvotāju no tā tikai iegūs. Un šis stāšanās spēkā laiks... mūsu ieskatā, tam būtu bijis jānotiek jau iepriekš. Mēs šo jautājumu esam snieguši arī iepriekšējos budžetos. Tas diemžēl netika atbalstīts. Un arī šobrīd, mūsu ieskatā, valsts budžetā noteiktais 1. jūlijs ir pārāk vēls laiks, tam būtu jāsākas ar 1. janvāri.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Kāpēc šim jaunajam neapliekamajam minimumam jābūt spēkā jau faktiski ar 1. janvāri? Mēs redzam vēlreiz šīs visas izmaksas, kas nāk burtiski kā pa ķēdīti līdzi energoresursu cenu kāpumam, mēs zinām, cik senioriem ir sarežģīti samaksāt par elektroenerģiju, par siltumtarifiem, mēs redzam, kā... un arī dzirdam jaunās cenas, ko regulāri paziņo ražotāji, citstarp tās ir padsmitos procentu, tas ir, divciparu skaitlis procentuāli, par ko pieaug pirmās nepieciešamības preces un daudzi dažādi citi izdevumi, līdz ar to faktiski visi pakalpojumi kāpina... Un seniors par naudu, kas viņam šobrīd paliek pāri pēc nodokļu nomaksas no pensijas, var nopirkt stipri mazāk nekā līdz šim. Un daudziem - ļoti daudziem! - pamatoti un objektīvi radīsies problēmas apmaksāt ikdienišķos komunālos pakalpojumus.

Mēs zinām, ka seniori nereti ir tie, kuri visapzinīgāk veic visus maksājumus laicīgi - jau pensijas dienā dodas uz pastu vai arī caur banku... ar bankas palīdzību veic šos maksājumus, praktiski nekavē. Bet laikā, kad izmaksas būtiski kāpj, mēs redzam, kas notiek galvaspilsētā un ne tikai galvaspilsētā, faktiski visās pilsētās, kur centralizētā apkure... lielākoties šīs izmaksas kāpj ne tikai ar energoresursu globālajām cenām, bet arī zināmā mērā ar šķeldas cenu izmaksām un ne tikai... elektrības rēķini.

Faktiski tāpēc, kolēģi, šā termiņa stāšanās spēkā tagad tiešām palīdzētu cilvēkiem daudz, daudz, daudz vairāk taisni pirms šīs ziemas... un jau janvāris, februāris, kad ir lielākie rēķini, nevis burtiski pāris mēnešus pirms vēlēšanām.

Tāpēc, lūdzu, atbalstiet konkrēto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Tas tiešām ir ļoti labs, interesants jautājums, kāpēc tās iniciatīvas, kas ir neapliekamā minimuma palielināšanai gan kopumā iedzīvotājiem... pensionāriem, kas kopumā, protams, ir pilnīgi atbalstāmas iniciatīvas, kāpēc tas viss nestājas spēkā, tieši sākot ar nākamā gada 1. janvāri, kas būtu pilnīgi un absolūti normāli.

Tie iespējamie skaidrojumi, ka tas varētu būt saistīts ar līdzekļu pieejamību, - nu tiem noticēt ir ļoti grūti, skatoties uz to, kā šī koalīcija un valdība rīkojas ar fiskālajiem resursiem, skatoties uz budžeta deficītu, kurš krietni pārsniedz pusotru miljardu eiro (vismaz sākotnēji bija ieplānots) un tuvojas jau gandrīz diviem miljardiem eiro. Paliek tikai viens variants, ka tas viss stājas spēkā tad, tajā brīdī, kad ir divi mēneši līdz vēlēšanām. Nu laikam, ja vēlēšanas būtu nevis nākamā gada oktobrī, bet nākamā gada martā, tad laikam būtu... tas viss stātos spēkā vai nu 1. janvārī, vai nu 1. februārī, kas, kā ļoti pamatoti norādīja iepriekš runājušie kolēģi, nu tiešām ļoti skaidri rāda, ka tas tomēr nav par cilvēku. Ja tas būtu par cilvēku, tad tas viss stātos spēkā tiešām 1. janvārī - tad, kad cilvēkiem vajadzēs tai skaitā apmaksāt tos rēķinus par elektrību, dabasgāzi, apkuri. Bet tā tas nav.

Tas viss ļoti izskatās, ka koalīcija domā, ka šādi viņi nopirks vēlētāju balsis pirms vēlēšanām, to pašu pensionāru un... cilvēku. Vai koalīcija domā, ka cilvēki neatcerēsies par to, kā viņiem bez jebkāda atbalsta vajadzēja maksāt par visiem tiem elektrības, dabasgāzes, apkures rēķiniem?

Tāpēc, kolēģi, aicinu jūs domāt par cilvēkiem, nevis par vēlēšanām un atbalstīt šo, 11., priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Šis tiešām nav priekšlikums ar domu... pamatā no valdības, kas ir iesniegts ar domu, kādā veidā palīdzēt iedzīvotājiem. Tas tiešām ir kaut kāda veida mēģinājums pildīt savus priekšvēlēšanu solījumus. Diemžēl... diemžēl šie vairs nevar būt priekšvēlēšanu solījumi, jo tie gluži vienkārši tādi vairs nav.

Priekšvēlēšanu solījums bija 500 eiro neapliekamais minimums no 2019. gada. Šobrīd mēs esam 2021. gada nogalē, šis valdības piedāvājums paredz uz 2022. gada nogali... iesniedz šo risinājumu, kaut gan mēs skaidri saprotam to, ka šis neapliekamais minimums 500 eiro apmērā - tas jau... tas gluži vienkārši dabiski ir pienācis. Tam nav nekāda sakara ar kaut kādiem solījumu pildījumiem. Šīs iedzīvotāju izmaksas, ikdienas izmaksas, iedzīvotāju ienākumu līmenis jau nestāv uz vietas, tas kaut kādā veidā attīstās. Un šobrīd ir pienācis tas laiks, kad iedzīvotājiem šie rēķini, kas viņiem būs, būtiski pieaugs.

Šajā gadījumā tas, ko piedāvājam mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, - mēs piedāvājam, ka šo atbalstu iedzīvotāji saņem jau no 1. janvāra, lai, izmantojot šo atbalstu, viņi varētu jau sākt maksāt šos rēķinus, kas viņiem pieaugs, kas būs jāmaksā, un cita veida maksājumus, lai tas jau šobrīd sāk viņiem atvieglot dzīvi. Pretējā gadījumā no 1. jūlija tas jau būs kaut kas cits - tas būs atbalsts parādu maksāšanai, jo tad parādi radīsies.

Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un dārgie kolēģi! Es tiešām esmu nedaudz izbrīnīts, ka kāds domā, ka Latvijā, Latvijas vēsturē, varētu teikt, lielākā nodokļu samazināšana darbaspēka nodokļu jomā tieši personām ar mazākiem ienākumiem ir pienākusi tā vienkārši dabiski. Tā, protams, tas nav.

Vienlaikus man jāsaka, ka Latvijā ir demokrātija un demokrātiskā procesa ietvaros jebkurai iniciatīvai ir nepieciešamas vairākas lietas - ne tikai novērtēt iniciatīvas fiskālo ietekmi, bet arī nodrošināt lēmējvarā vairākuma atbalstu tieši koalīcijā. Šoreiz man jāsaka paldies visai koalīcijai, kas ir izpratusi nepieciešamību celt neapliekamo minimumu, jā, tai skaitā arī, ņemot vērā slodzi uz izdevumiem, kas šobrīd rodas lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, nu šajā gadījumā, protams, ka tā apstākļu sakritība arī zināmā mērā ir palīdzējusi nonākt līdz šim risinājumam, ka tātad no 1. janvāra diferencētais neapliekamais minimums būs 350 eiro, bet no 1. jūlija - 500 eiro, un plakanais neapliekamais minimums pensionāriem arī tātad no 1. janvāra būs 350 eiro, bet no 1. jūlija - 500 eiro.

Un te ir būtiski ņemt vērā, ka tas viss attiecībā uz diferencēto neapliekamo minimumu attieksies tieši arī diferenciācijas diapazonā no 500 līdz 1800 eiro, kas sākotnēji, kad šis plāns “3 × 500” tika fiskāli aprēķināts... man jāatgādina, ka dārgie opozīcijas kolēģi, kas šobrīd ir opozīcijā, teica, ka tas ir nereāls, neiespējams pat tad, kad diferenciācijas diapazona augšējā robeža bija tikai 1150 eiro, kā, piemēram, 2018. gada sākumā, tad šobrīd viņi saka, ka to vajadzēja jau ātrāk un tā tālāk. Nu šobrīd tātad tas attieksies uz visiem, kas ir līdz 1800 eiro.

Te vēl viena lieta jāņem vērā. Tātad iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma paredz šo ieņēmumu dalījumu starp pašvaldību un valsti: 75 procenti pašvaldībai un 25 procenti valstij. Un šajā gadījumā ir jāsabalansē mums... veidojot budžetu, jāsabalansē ne tikai centrālās valdības budžets, teiksim, tas lielais budžets, ko mēs šobrīd tā kā apstiprinām, bet mums ir jāparedz, kā pašvaldības amortizēs potenciālo ieņēmumu iztrūkumu arī savos individuālajos budžetos, pie kā arī, starp citu, pašvaldības šobrīd aktīvi strādā.

Un, kaut gan ir sniegtas šīs centrālās valdības garantijas pašvaldībām, kas arī nosegs potenciālus zaudējumus no neapliekamā minimuma palielināšanas, šie aspekti ir jāņem vērā un tos ignorēt būtu, es teiktu, maigi sakot, bezatbildīgi.

Šobrīd tātad kopējā fiskālā ietekme jau pat no 1. jūlija neapliekamajam minimumam 500 eiro gan pensionāriem, gan strādājošajiem ir aptuveni 90 miljoni eiro. Un par visu gadu, piemēram, 2023. gadā fiskālā ietekme būtu aptuveni 140 miljoni eiro. Man jāsaka tā... nu tas ir, summējot pašvaldību un valsts budžeta daļu... šo fiskālo kopējo ietekmi, tad skaidrs, ka, lai sabalansētu budžetu tik straujā nodokļu samazināšanas pasākumā, kas tieši ietekmē budžeta bāzi, tas ir, maigi sakot, izaicinājums, par ko šobrīd (Nav saklausāms.)... Finanšu ministrija (paldies viņiem), arī koalīcija ir tikusi veiksmīgi galā... Un es domāju, ka... tieši mums visiem kopā, arī saprotot, kā... cik sarežģīts šajā gadā bija budžeta process ar tiem izaicinājumiem, kas mums ir, jo mums jau ir ne tikai viena, piemēram, enerģētikas krīze, bet mums ir vēl kovida pandēmija, mums ir robežas krīze... Mums faktiski ir trīs krīzes. Un tas viss kopā, protams, ir... Es ļoti priecājos, ka mēs esam tik tālu nonākuši, ka mēs šobrīd, šodien Saeimā varam...

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

K. Feldmans. Es šodien priecājos, ka mēs varam šodien par to budžetu lemt. Un šis priekšlikums, ņemot vērā, ka ir budžets, sabalansējot ir nedaudz nozīme, vai tie ir 140 miljoni vai 90 miljoni... Tiem 50 miljoniem ļoti liela nozīme, turklāt tā ir budžeta bāze.

Te izskanēja, ka tas ir kaut kā aizņemts un deficīts. Nē, šis ir pasākums, kas tieši attiecas un tika rēķināts, lai tas būtu amortizējams tieši attiecībā uz budžeta bāzēm.

Tas, kas budžetā kopumā attiecas uz deficīta sadaļu, kas objektīvi nākamajā gadā būs dažādu iemeslu dēļ, tas ir saistīts vairāk ar investīciju sadaļu budžetā, ar vienreizējiem izdevumiem, tai skaitā arī izdevumiem pašvaldībām, piemēram, grantiem vai tamlīdzīgi. Tāpēc es ieteiktu uzmanīgāk attiekties tieši pret šiem fiskālajiem apsvērumiem, kas ir budžetā.

Aicinu tātad pieturēties pie ļoti smalki un tiešām līdz eiro izrēķinātajam budžeta projektam šobrīd, ko arī komisija ir atbalstījusi, un noraidīt šo priekšlikumu. Un pieņemt likumprojektu kopumā, lai mēs nodrošinātu, ka tātad jau no 1. jūlija 12 mēnešu periodā persona, piemēram, ar 800 eiro bruto ienākumiem saņemtu aptuveni par 30 eiro mēnesī vairāk vai par 360 eiro gadā vairāk... uz rokas gada laikā. Tas ir, es domāju, būtisks atspaids, pie tam diapazonā līdz 1800 eiro.

Paldies par uzmanību. Aicinu šo priekšlikumu noraidīt un pēc tam atbalstīt visu likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram otro reizi.

E. Tavars (ZZS).

Paldies. Kolēģi! Es nebiju plānojis otro reizi uzstāties, bet, dzirdot šo cinismu un nekaunības kalngalu, ko nule kā mēs dzirdējām no koalīcijas deputāta... kolēģa, kurš mēģina salīdzināt 2018. gadu kā piemēru, bet tikai aizmirst, ka tajā laikā budžeta izdevumu sadaļa bija 8,9 miljardi... Tas bija tas laiks, kad mēs faktiski arī skaidri teicām, ka uz 2019. gada 1. janvāri mēs neredzam, kā var nodrošināt 500 eiro neapliekamo minimumu, ko citstarp ļoti skaisti solīja dažādi skaistrunātāji.

Bet nākamā gada budžeta izdevumu sadaļa 12,4 miljardi - mazlietiņ ir atšķirība. Un, ja mēs runājam par neapliekamā minimuma piemērošanu senioriem pensionāriem, tad tas ir jādara laikā, kad tiešām šiem cilvēkiem to ļoti, ļoti vajag, nevis uz pensijām, kas attieksies divus mēnešus pirms 14. Saeimas vēlēšanām, kad jau būs ar naudu, kas piešķirta partijām par valsts budžeta līdzekļiem, noklāta visa Latvija... ka mēs to izdarījām. Un pēc tam - kas būs? Kaut ūdens plūdi atkal!

Tā ka, kolēģi... un par demokrātiju jau nu arī vismazāk vajadzētu runāt šīs partijas pārstāvjiem, kuri citstarp izslēdz citus deputātus no Saeimas sastāva pilnīgi pretēji tam, kā tas ir noteikts Latvijas Republikas Satversmē.

Kolēģi, šis priekšlikums konkrēti palīdz senioriem, palīdz laikā, kad tas visvairāk ir nepieciešams, palīdz laikā, kad energoresursu cenas kāpj, pārtikas cenas kāpj un kopējie cilvēku izdevumi kāpj. Plus depresīvais noskaņojums vājprātīgi augsts, plus mēs redzam arī šo pašnāvību skaitu ļoti augstu... un citstarp diemžēl arī senioru vidū.

Tāpēc, kolēģi, nenodarbosimies šeit ar populismu. Šeit mēs varam reāli palīdzēt cilvēkiem, varam palīdzēt viņiem jau tagad, sākot ar janvāri. Viņi jau februārī saņems savu daudz cienījamāku pensiju savā maciņā un spēs nomaksāt šo briesmīgo cenu kāpumu, kas šobrīd ir noticis.

Kolēģi, tāpēc atbalstām konkrēto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Te, dzirdot... protams, ka labi... kā parasti te ir tikai viens drosmīgais koalīcijas deputāts, kurš uzdrošinās piedalīties budžeta debatēs. Es to, protams, ļoti novērtēju, bet man ir grūti pat tuvu piekrist tam, ko Feldmana kungs ir teicis par valdību, kura it kā veiksmīgi tiek galā ar trīs krīzēm - pandēmiju, ar krīzi uz robežas un ar krīzi, kas ir energoresursu cenu kāpuma dēļ.

Sāksim ar šo pandēmijas krīzi. Es domāju, ka jebkurš apgalvojums, ka valdība veiksmīgi tiek galā ar pandēmiju, nu neko citu kā izsmieklu izsaukt nevar. Tas ir viens.

Otrs - par krīzi uz robežas. Nu, Feldmana kungs, mums nav krīzes uz robežas. Poļiem ir krīze, robežu krīze. Poļiem tā ir. Ja Lukašenko kungs nolemtu visus tos migrantus sūtīt nevis uz Poliju vai Lietuvu, bet uz Latviju, man būtu ļoti interesanti paskatīties, kā jūs... šī valdība tiktu galā ar šo krīzi, ņemot vērā to, ka pat īpašu likumu par žoga būvniecību mēs esam apstiprinājuši tikai pirms dažām dienām. Un līdz tam valdība nespēja neko izdarīt šajā sakarā.

Un, protams, ka trešais punkts - attiecībā uz elektroenerģijas cenām nākamajos mēnešos, kad cilvēki saņems tos rēķinus. Nu tad jūs redzēsiet, kā jūs esat tikuši galā ar šo krīzi un ko jums Latvijas iedzīvotāji pateiks... ka jūs lieliski tiekat galā ar šo energoresursu cenu krīzi.

Tāpēc aicinu, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu, lai vismaz ar vienu krīzi jūs varat tikt galā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Jāsaka, ka es ar milzīgu interesi klausījos Feldmana kunga runu par šo priekšlikumu. Īpaši mani pārsteidza un iepriecināja rūpes par pašvaldību budžetiem. Es uzreiz padomāju - nu nevar taču būt, ka viņš neminēs arī par kovida problēmu. Bija.

Vēl lielāka interese un lielāks sašutums man bija, kad es noklausījos arī tēzi par to, ka ir ļoti rūpīgi jāpieiet fiskālajai ietekmei, runājot par neapliekamo minimumu, ka šeit tiešām vajag ļoti nopietni pieiet tām visām lietām.

Nu es tā padomāju, jo viņš šinī gadījumā uzstājās nevis kā koalīcijas pārstāvis, bet kā Jaunās konservatīvās partijas biedrs, jo tieši Jaunajai konservatīvajai partijai bija tas solījums par 500 eiro neapliekamo minimumu... Tanī gadījumā droši vien tā fiskālā ietekme bija izvērtēta no A līdz Z, un toreiz tanī laikā droši vien viss bija kārtībā.

Kāpēc šodien vajadzētu tomēr atbalstīt priekšlikumu par 1. janvāri? Uzņēmumu apgrozījums, inflācija. Tiešām tie rēķini paliek nepanesami ļoti lielai daļai cilvēku. Bet šinī gadījumā tie, kas iestājas pret to, lai reāli sniegtu palīdzību, jo šeit nav runa par aizņemšanos, par budžetu, jo aizņemšanās ir tik liela, ka 10 miljoni šur vai tur, man liekas, valdošajai koalīcijai nespēlē nekādu lomu, ja, teiksim, nav runa par bruņumašīnām. Bet šinī gadījumā tiešām to vajadzētu izdarīt, jo tas būtu loģiski, prātīgi, un tiešām būtu reāla palīdzība cilvēkiem.

Kāpēc piedāvāts 1. jūlijs? Valaiņa kungs saka, ka, nē, tie nav nekādi priekšvēlēšanu solījumi. Nebūt ne. Te ir tieši runa par to, ka vēlētājiem, konservatīvo partiju biedru uzskatā, ir ļoti īsa atmiņa. Un, ja tas būtu no 1. janvāra, līdz oktobrim varētu aizmirsties. Pareizāk jau būtu vispār to izdarīt ar 1. septembri, tad nu gan tas solis paliktu atmiņā, un tad varbūt tas varētu arī ietekmēt vēlēšanu iznākumu.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, ka tiešām šai normai ir jābūt jau no 1. janvāra, jo ziema būs grūta, un labi, ja cilvēki varēs visu to pārdzīvot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Indriksone. Komisijas vārdā vēlos atgādināt, ka komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 34, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. Esam izskatījuši visus 11 priekšlikumus, un komisija otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu atbalstīja.

Aicinu arī jūs atbalstīt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir plānots pārtraukums.

Tātad pārtraukums būs 15 minūtes, darbu atsāksim pulksten 17.00. Un plānojam strādāt šodien līdz pulksten 19.00. Par tālāko tad būs jāvienojas Saeimas balsojumā.

Vēlreiz atgādinu - darbu atsāksim pulksten 17.00.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 17.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labvakar, godātie kolēģi! Turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Saeimas sēdes darba kārtībā ir likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M. Bondars (AP!).

Cienītā sēdes vadītājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”.

Saņemti 202 priekšlikumi.

1. - deputātu Vjačeslava Dombrovska, Evijas Papules, Kaspara Ģirģena un Ērika Pucena priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam. Lūdzu!

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Labdien, arī deputāti, kuri ir pārkāpuši Satversmi un izslēguši mūsu kolēģus no šīs Saeimas sēdes! Ar to es jūs arī apsveicu!

Bet gribu pastāstīt par šo priekšlikumu. Tātad mēs ļoti labi atceramies - kad mēs runājām par iepriekšējo budžetu, mēs... Saeima tiešā veidā aplaupīja Latvijas pašvaldības, atņemot tām daļu no ienākumiem, kurus tās varēja... veikt... tātad attīstībai. Gribu norādīt, ka kādreiz šis sadalījums bija 80 procenti pašvaldībām un 20 procenti valstij, bet, iepriekšējos gados grozot šo budžetu, tas ir 75 procenti un 25 procenti... iedzīvotāju ienākumu sadale.

Kamdēļ būtu vajadzīgs atgriezt 80 procentus pašvaldībām un 20 procentus valstij? Pašvaldība ar savu budžetu, mēs esam redzējuši, nu tomēr māk nedaudz prātīgāk rīkoties. Redzam, kā valsts naudu mētā pa labi, pa kreisi, bet pašvaldības tomēr ir daudz prātīgākas, jo tās strādā ar iedzīvotājiem un redz reģionā tieši iedzīvotāju vajadzības, vēlmes, redz pakalpojumus, kādus ir vajadzīgs nodrošināt iedzīvotājiem, un tās nevar sēdēt šādā augstā tronī, kā sēž mums Ministru prezidents, kurš neko neredz.

Un varbūt par dažām lietām, kuras ir samilzušas arī problēmā. Ne jau tikai iedzīvotājiem ir kāpis elektrības rēķins vai gāzes cenas, bet arī pašvaldības ir izjutušas šo slogu. Tiek paaugstinātas gāzes cenas, tātad kāpj apkures rēķini gan skolās, gan kultūras namos, gan pašvaldības iestādēs, un tur arī šie rēķini ir jāsedz. Tātad, proti, ja naudas ir tik, cik ir, tad kādam tā ir jāņem nost - vai nu tad mazāk aizies izglītībai, vai mazāk aizies, piemēram, pilsētas drošībai, vai nauda tiks atņemta pilsētas attīstībai. Un tamdēļ šis priekšlikums tieši paredz atgriezties pie vecās kārtības, kur pašvaldība var rēķināties ar šo konkrēto naudiņu.

Kamdēļ mums būtu vairāk jāuzticas tieši pašvaldībām? Mēs vienmēr esam runājuši, un daudzas partijas ir runājušas par to, ka mūsu valstij ir jāattīstās ļoti līdzsvaroti, lai nebūtu tikai Rīga - ūdensgalva - un dažas lielās pilsētas, bet mums būtu arī jābūt visai valstij reģionāli attīstītai, lai cilvēki varētu dzīvot savos laukos, mazajās pilsētās, un šī nauda, ko pašvaldība saņem, tieši nonāktu gan ceļu būvniecībā, gan skolu uzturēšanā, gan bērnudārzu jautājumu risināšanā, ūdenssaimniecībā, sociālajā palīdzībā, kur mums ir vajadzīga palīdzība pensionāriem, gados veciem cilvēkiem.

Ir jāsakārto arī daudzi jautājumi ar pašvaldības policiju, lai mūsu pilsētas būtu drošas un nebūtu nekādu nekārtību. Valsts, mēs redzam, ar daudz ko netiek galā, bet pašvaldības tieši reģionos ar savām problēmām daudz labāk tiek galā. Protams, ir pašvaldības, kuras arī skatās uz lieliem megaprojektiem, un ir, kur tas ir attaisnojami, bet ir, kur tas nav attaisnojami un nav saprotami, kamdēļ pašvaldības šādi tērē. Bet tamdēļ iedzīvotājiem ir sava vēlme iet pašvaldības vēlēšanās izteikt... un vai nu viņi atbalstīs šos domes pārstāvjus, vai ne.

Un es saku, ka šis ir tāds tiešs risinājums. Tiešs risinājums pašvaldībām, un tām nebūtu jāgaida šie kaut kādi instrumenti, kas būs tagad vai arī būs no valsts, kā segt šos izdevumus, jo izdevumi tikai kāpj. Un, kā mēs redzam, arī neapliekamais minimums kāpj, un arī pašvaldībām tiks samazināti šie ieņēmumi.

Es aicinu apvienot abus debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Jūsu debašu laiki ir apvienoti. Lūdzu!

Ē. Pucens. Paldies. Un, proti... ne tikai es esmu strādājis pašvaldības domē kā deputāts, bet arī jūs, vairāki kolēģi, esat strādājuši... un paskatieties no šī skatpunkta. Jūs esat cītīgi strādājuši, jūs saprotat, ka pašvaldībai šī nauda ir daudz vairāk vajadzīga, nevis tikai mēs atdodam valstij, kur izšķērdē naudu visādās PR kampaņās un mistiskos projektos.

Tāpēc, kolēģi, varbūt padomāsim par cilvēkiem Latvijas nostūros, Latvijas reģionos, ne tikai par mūsu valsts nostāju, bet tieši par cilvēkiem, kas ir reģionos.

Tāpēc es aicinu, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu un būt saprotošiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Mums priekšā ir budžets, kuru var nosaukt par priekšvēlēšanu budžetu - priekšvēlēšanu budžetu tādā ziņā, ka šajā budžetā mums būs grūti atrast (lai gan tomēr var atrast) tādas, tā teikt, acīmredzamas kļūdas vai lietas, kuras būtu cilvēkiem, Latvijas iedzīvotājiem, nepatīkamas.

Tie, kas veidoja šo budžetu, - pirmām kārtām, protams, finanšu ministrs, JAUNĀ VIENOTĪBA - ļoti labi saprot, tā teikt, politiskā cikla noteikumus un saprot, ka gadu pirms vēlēšanām budžetam jābūt maksimāli skaistam, tā teikt. Tāpēc mums arī ir budžets, kurš ļoti daudzos veidos ir skaists - palielināts neapliekamais minimums pensionāriem, visiem iedzīvotājiem ir algu palielinājums, skolotājiem un tiem, un tiem un tā tālāk.

Bet mēs visi labi atceramies, uz ko šis budžets tai skaitā ir izveidots. Koalīcija domā, ka tie līķi ir apglabāti, tā teikt, un neviens par tiem līķiem neatcerēsies. Bet tā nav.

Mēs par to, uz kādiem pamatiem šis budžets ir izveidots, atceramies ļoti labi. Mēs atceramies gan šo un... es domāju, vēlētāji noteikti arī atceras to, kādā veidā, cik reizes tika palielināts nodokļu slogs, darbaspēka nodokļi tiem cilvēkiem, kas ir pašnodarbināti, strādāja tā saucamajos alternatīvajos nodokļu režīmos, kur runa ir par gandrīz 200 tūkstošiem cilvēku un, protams, par to galveno, kas ir tā kā pirms gada - bez jebkāda pamatojuma, bez jebkādas skaidrošanas... kā arī šodien... tad no koalīcijas puses bija pilnīgs klusums, tika pieņemts lēmums pārdalīt tos piecus procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem no pašvaldībām uz valsts budžetu. Kā mēs atceramies, bez jebkāda pamatojuma, nesamazinot pašvaldību likumos nostiprināto pienākumu apjomu, vienkārši būtiski samazināt pašvaldību ieņēmumu apjomus...

Un tā, kā teica... slavens teiciens no kaimiņzemes bijušā prezidenta... premjerministra - naudas... pateikt pašvaldībām - naudas nav, bet jūs tur turieties...

Šis, dārgie koalīcijas kolēģi, ir atgādinājums par to, uz kā ir veidots šis budžets. Apmēram 93 miljoni eiro, kas ir tie pieci procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, ir viens no tiem pamatiem, uz kuriem tiek veidots šis nākamā gada budžets.

Bet šis viss nav galvenais. Kolēģi, jūs zināt, kas ir visinteresantākais un galvenais šajā stāstā? Tas, ka, redziet, šodien šajā, 13., Saeimā jūs pieņēmāt lēmumu pārdalīt šos līdzekļus no pašvaldībām uz valsts budžetu, šādi saņemot valsts budžetam klāt 93 miljonus eiro katru gadu, vismaz attiecībā uz nākamo gadu.

Es, sēdes vadītāj, lūdzu pagarināt... apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Jūsu debašu laiki ir apvienoti. Lūdzu!

V. Dombrovskis. Pateicos. Tātad - tam, lai varētu izdarīt valstī visas tās labās lietas. Bet interesanta lieta, kolēģi, ir tā, ka mazāk nekā pēc gada būs vēlēšanas. Un jūs zināt - ko? Esmu absolūti pārliecināts, ka pēc 2022. gada vēlēšanām, piemēram, tāda partija kā... Zaļo un Zemnieku savienība atkal būs valdībā. Un esmu gatavs saderēt, kolēģi, ka tā pirmā lieta, uz ko viņi uzstās, ir tas, lai atjaunotu šo proporciju, šo iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju. Proti, tā pirmā lieta, uz ko viņi uzstās, atgriežoties valdošajā koalīcijā un valdībā, ir atjaunot šo 80:20 proporciju iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē.

Un tad tie (uz to brīdi tie jau būs vairāk nekā 93 miljoni eiro) - tie līdzekļi atkal pārceļos uz pašvaldību budžetiem. Un valsts budžetam tad nāksies kaut kādā veidā konsolidēt savus izdevumus, lai rēķinātos ar tiem mīnus 93 miljoniem.

Un te ir jautājums. Es, protams, neuzdodu šo jautājumu tām jaunajām partijām, tādām kā JKP un tā tālāk... Bet tādi kā Jaunā VIENOTĪBA - par ko jūs bijāt domājuši? Jūs taču ļoti labi saprotat, ka tas notiks - tas, par ko es tagad saku. Vai jūs domājat, ka valstij būs no tā labi, ka mums viena valdība bez ZZS pārdala līdzekļus no pašvaldībām uz valsts budžetu, tad ZZS vai kāda cita reģionālā partija atgriežas, un tad tie paši līdzekļi tiek pārdalīti atpakaļ. Vai jūs domājat tiešām nopietni, ka tas kaut kādā veidā veicinās valsts ekonomikas attīstību? Šāda, tā teikt, segas pārvilkšana no vienas puses uz otru.

Tātad, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un izdarīt to par gadu ātrāk nekā tad, kad tas notiks.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Es, protams, arī aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu. Un, godīgi sakot, visticamāk, ka tieši izglītības dēļ. Ir skaidrs, ka pašvaldībām finansējums izglītības nodrošināšanai... kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai būs nepieciešams vairāk naudas. Kādēļ? Ne jau infrastruktūras uzturēšanai, bet gan pedagogu algām gan skolās, gan pirmsskolās.

Kādēļ pedagogu algām? Tādēļ, ka jaunais pedagogu algu modelis ar skaistu nosaukumu “Skolēns pašvaldībā” - skolēns pašvaldībā! - paredzēs, ka naudas valsts finansējuma mērķdotācijas apjomā nepietiks, lai nodrošinātu ministres izdomāto, noteikto vai kā citādi atrasto ciparu, cik būs pedagogu minimālā likme par slodzi. Vienalga, cik slodze būs liela - vai tā būs 40 stundas, 30... vai kādā citā izskatā... Ir skaidrs, ka, lai celtu pedagogu algas, ja to neceļ mērķdotācijas kontekstā valsts, tad kādam tās jāmaksā. Un šajā brīdī, ja nepietiks naudas, maksās skolu dibinātāji, pirmsskolu dibinātāji, kas ir pašvaldības.

Līdz ar to pašvaldībām jau šobrīd ir jāsāk skatīties, uzkrāt finansējumu ne izglītības iestāžu attīstībai, ne izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācijai, tai skaitā vēdināšanai un daudzām citām lietām, ko nosaka un māca arī kovida situācija, bet tieši pedagogu algām.

Kādēļ algām pirmsskolā? Tādēļ, ka pirmsskolas pedagogiem atalgojumu maksā dibinātājs jeb pašvaldības. Un arī tur, kā mēs zinām, nepārtraukti tiek lūgta papildu nauda pedagogu atalgojuma izlīdzināšanai, lai pirmsskolas pedagogi, kas šobrīd strādā pēc likmes mazlietiņ vairāk nekā skolu pedagogi, saņemtu vienlīdzīgu samaksu vismaz par vienu darba stundu, tātad vienlīdzīgu algu.

Kādēļ pašvaldību finansējums jāpalielina? Ja valsts un ministre šobrīd apgalvo, ka situācijā viss ir labi, viss ir kārtībā, tad mēs redzam skolu sludinājumos, arī sociālajos tīklos, arī medijos, ka direktori un skolu vadītāji, pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji runā par vakancēm. Par vakancēm šobrīd izglītībā intensīvi runā vismaz divus gadus, bet, kā mēs saprotam, tad problēma nav jārisina ministrei, nav jārisina kādam citam, bet jārisina ir skolu vadītājiem. Un šajā gadījumā šī problēma būs jārisina skolu un pirmsskolu dibinātājiem - pašvaldībām.

Tas nozīmē, ka šajā brīdī (lai arī izskan doma, ka skolās un pirmsskolās strādā cilvēki, kam patīk šis darbs) šiem cilvēkiem tomēr algas apjomam ir nozīme, un, pieaugot rēķiniem, ir nozīme arī, cik maksā par pedagogu darbu. Līdz ar to ir skaidrs, ka vakanču risināšanā būs jāiesaistās pašvaldībām, nosakot lielāku atalgojumu pedagogiem vispirms jau pirmsskolā, un tas ir svarīgi, jo visas izglītības sākums ir tieši pirmsskolā, un mums ir šobrīd īpaši jārunā... divus gadus, baudot neprasmīgo kovida pārvaldību izglītībā, tai skaitā kvalitātes krišanos...

Līdz ar to pirmsskolā pašvaldības meklēs papildu finansējumu (un tām vienkārši būs nepieciešams papildu finansējums) algām un arī skolām, lai piesaistītu ne tikai pedagogus, jo šobrīd tiek meklēti arī skolu vadītāji, tātad arī administrācijā, lai piesaistītu atbalsta personālu, par ko finanšu ziņā arī atbild pašvaldības, ar to saprotot - labāk finansēt psihologus, speciālos pedagogus un logopēdus, tātad atbalsta personālu bērniem, pašvaldībā dzīvojošiem bērniem... Būs vajadzīgs papildu finansējums, un šis finansējums nebūs pietiekams ar šābrīža koalīcijas piedāvāto proporcionālo sadalījumu.

Šajā brīdī, ja koalīcija atbalsta šo priekšlikumu un arī kolēģu turpmāko priekšlikumu, ir skaidrs, ka, iedodot finansējumu pašvaldībām, jūs atbalstāt arī kvalitatīvu izglītību un vispār skolotāju pieejamību pirmsskolā un skolā. Aicinu padomāt par to un nesabiezināt krīzi izglītībā.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es vēlos atgādināt, ka pašvaldības Latvijā ir galvenie pakalpojumu sniedzēji valstī. Galvenie pakalpojumu sniedzēji! Citstarp ne tikai tās funkcijas, kuras minēja iepriekš runājušie kolēģi, bet... mēs zinām un labi atceramies laiku, kas bija kovida pandēmijas laiks. Kamēr valdība sēdēja un baidījās no saviem vēlētājiem, pašvaldības rīkojās.

Pašvaldības rīkoja sociālo palīdzību saviem cilvēkiem, pašvaldības organizēja pārtikas piegādes, pašvaldības organizēja ļoti daudzu pakalpojumu sniegšanu ekstra gadījumā, galu galā pašvaldības citstarp ir atbildīgas arī par civilo aizsardzību. Pabalsti... dažādas sociālās grupas... tas ir transports senioriem, tiem, kam tas ir nepieciešams, tā ir pirmsskolas izglītība, tas ir atbalsts mazajam biznesam, lielajam biznesam, tā ir infrastruktūras radīšana, lai būtu, kur šiem uzņēmējiem (par kuriem mēs daudz kur runājam, kurus citstarp arī jūs neatbalstāt)... lai būtu viņiem, kur būvēt savas ražotnes, lai viņi nebrauktu prom uz citām valstīm, lai viņi šeit strādātu, nodarbinātu... maksātu nodokļus. Daļa no šiem nodokļiem paliek pašvaldībai, tas ir kaut kāds zināms stimuls pašvaldībai  - šis iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Bet mēs redzam, ka jūs ar vieglu roku to ņemat nost.

Jums jāsaprot, ar ko mēs... ar ko jūs, precīzāk sakot, šobrīd riskējat. Jūs riskējat ar to, ka, ļoti iespējams, būs pašvaldības, kuras būs spiestas samazināt saviem pirmsskolas izglītības pedagogiem atalgojumu, lai varētu ziemā ceļu uzturēt, jo sniegs arī jātīra. Vai arī sabiedriskais transports vai transports bērniem, vai ēdināšana skolās - mēs zinām, cik tas ir nepieciešams visās Latvijas pašvaldībās. Būtu normāli, ka bērni līdz 12. klasei ēstu siltas vietējās bezmaksas pusdienas. Tādas ir tikai dažas pašvaldības, kas to šobrīd vēl var atļauties, bet ar šo brīdi arī tās vienkārši to nevarēs atļauties.

Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros tika solīts, ka pēc reformas, apvienojoties vairākām pašvaldībām, apvienojoties novadiem, šie sociālie grozi izlīdzināsies, bet nevienam nepaliks sliktāk. Tas, ko mēs redzam šobrīd, - ka pašvaldības nevar savilkt budžetus. Ar šo jauno plānošanu jūs esat arī aizmirsuši (ko Latvijas Pašvaldību savienība citstarp minēja vēl šī gada pavasarī, pandēmijas laikā), kā nokritās pašvaldību budžeta ieņēmumi, vairākām pat par 55 procentiem.

Jūs domājat, ka bija valsts atbalsts? Tas, ko piedāvāja: “Mēs jums varam aizdot naudu.” Aizdot naudu attiecīgi augstas pakāpes projektiem. Šeit nav runas par aizdošanu, šeit ir runa par to, ko pašvaldības iedzīvotāji ir nopelnījuši... naudu, kurai būtu jāpaliek pašvaldībai. Pašvaldības organizē visu dzīvi pašvaldībās - ielu apgaismojums, elektrības rēķini... mēs esam runājuši neskaitāmas reizes... pašvaldībām par to ir jāmaksā. Jā, varam izslēgt apgaismojumu uz ielām. Šobrīd, kad vairs nav mājsēdes, mēs atkal gribam, lai noziedzības līmenis kāpj? Nē, negribam. Drošība, kārtības nodrošināšana - viena no pašvaldības funkcijām. Nebūs mums pašvaldības policijas? Vai samazinājumi būs pašvaldības policijā? Ar ko mēs rēķināmies, pie kā tas var novest, kolēģi?

Mēs ar vieglu roku atņemam pašvaldībām 90 miljonus un tai pašā laikā cenšamies izlikties neredzam, ka pašvaldības, tieši pašvaldības, ir tās, kas sniedz visas funkcijas, svarīgākās funkcijas, mūsu valstī. Izglītībā pirmsskolas izglītības iestādes - pamatu pamats tālākai attīstībai. Pamatu pamats tas ir! Nē, mēs droši, droši, nejautājot pašvaldībām - kur jūs samazināsiet līdz ar to naudu, ja mēs jums 90 miljonus noņemsim... vienkārši noņemam nost, lai būtu deputātu kvotām un vēl daudzām citām foršām Ziemassvētku dāvanām.

Kolēģi, tas nav pareizi, tas ir netaisnīgi pret Latvijas sabiedrību, pret visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo mēs visi dzīvojam kādā pašvaldībā - vai nu tā ir galvaspilsēta Rīga, vai tie ir attālākie Latvijas reģioni.

Tāpēc, kolēģi, es noteikti aicinu atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu, tāpat kā nākamo, Zaļo un Zemnieku savienības, priekšlikumu. Es aicinu atgriezties pie proporcijas 80:20.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Parunāsim mazliet par pašvaldībām.

Tātad man jāsāk ar to, ka 2018. gadā, kad tika veikta nodokļu reforma, tika panākti vairāki būtiski principi. Un sākšu ar šo pirmo, tai skaitā arī ar pašvaldībām, ka tika panākta vienošanās ar pašvaldībām par to... bija skaidrs, ka nodokļu reformas rezultātā, samazinot darbaspēka nodokļus, kas bija ļoti būtisks samazinājums, tas ietekmēs pašvaldību budžetus, jo sevišķi - jo sevišķi! - to pašvaldību budžetus, kas atrodas tālāk, tā teikt, no ekonomiskās... aktīvākās daļas, tātad no galvaspilsētas, tur šī ietekme būs vislielākā.

To visu saprotot, valdība, pieņemot nodokļu reformu, apzinājās to, ka pašvaldību ieņēmumi samazināsies, iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopējiem ieņēmumiem gluži vienkārši samazinoties, kad tika paredzēta šī nodokļu reforma. Tajā pašā laikā netika aiztikti speciālie nodokļu režīmi, tie palika; tika ieviests šis reinvestētās... uzņēmējdarbības nodoklis, lai uzņēmēji varētu reinvestēt šo peļņu.

Bet - kā tas viss attiecas uz pašvaldībām? Pašvaldībām šajā daudzgadu budžetā, kuru mēs... vai nu šodien, vai rīt, vai pat kādā citā brīdī, visticamāk, balsosim... Tātad bija iestrādāts šis princips, ka pašvaldībām ir jāgarantē šie ienākumi, neskatoties uz to, ka nodokļu ienākumi krītas.

Tā rezultātā... vairākus gadus ļoti spītīgi valdība, kā vismaz izskatās, ap šo mērķdotāciju ir lēkājusi riņķī, bet nu kaut kādā veidā tomēr ir panākusi to risinājumu, tomēr saglabājot... un panākot to, ka tām pašvaldībām tomēr šie ienākumi nu varbūt nesamazinās. Bet, lai to saprastu, kolēģi, es aicinu jūs ieklausīties mazliet arī ciparos un paskatīties uz šo situāciju mazliet plašāk. Proti, paskatīties no 2017. gada un... griezumā... līdz 2022. gadam... nu, vismaz 2022. gada budžeta projektam, kas šobrīd ir mūsu priekšā.

2017. gadā valsts budžeta ienākumi bija... nodokļu ieņēmumi (šobrīd es runāju par nodokļu ieņēmumiem) visi kopā veidoja 4,1 miljardu eiro. Ja mēs skatāmies uz to, kas ir valsts budžeta ieņēmumi... tas ir no 2017. gada... pašvaldībām tie bija 1,59 miljardi, kas bija pašvaldību budžetos. Protams, arī speciālais budžets nāk ar 2,2 miljardiem. Turpretī, ja mēs paskatāmies, kā tas ir audzis, tad redzam, ka līdz 2022. gadam tas ir... valsts budžeta ienākumu sadaļa - 5,4 miljardi, šī pašvaldību budžeta sadaļa - ienākumi ir 1,6 miljardi eiro. Protams, tas nebūs līdz galam korekti - minēt šādu skaitli, jo šis ir bez šīs speciālās dotācijas, kas tika ieviesta. Un tad ar speciālo dotāciju tas jau veido 1,7 miljardus eiro.

Kāpēc svarīgi šos skaitļus saprast un pievērst tiem uzmanību, kolēģi? Jo šajā gadījumā mums ir jāskatās uz to, kā tas pieaugums veidojas procentuāli. Tātad, ja mēs salīdzinām valsts budžeta pieaugumu no 2017. gada līdz 2022. gadam, tad redzam, ka valsts budžeta pieaugums ir par 26 procentiem... no 2017. gada. Ja mēs skatāmies uz pašvaldību budžetiem - pašvaldību budžetos šis pieaugums ir 12 procenti.

Un te ir jautājums. Kā jums šķiet - vai pašvaldībās dzīve no 2017. gada līdz 2022. gadam ir stāvējusi uz vietas? Mēs redzam... reformas laikā... reformas virzītāji teica, ka pašvaldībām nu būs izaugsme, nu tik būs atspēriens.

Ja vidēji 10 gadu laikā pašvaldību budžeta īpatsvars valsts budžetā bija 19,6-19,8 procenti, tad tagad, pēc reformas veikšanas un visiem slavinošajiem tekstiem, ka pašvaldībām būs dzīve labāka, es redzu to, ka šobrīd ieņēmumi... ar speciālo dotāciju... pašvaldību budžetos... 2022. gada budžeta projektā ir 17,6 procentu apmērā.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, atvainojiet... Jūsu debašu laiku var apvienot, ja gribat turpināt.

V. Valainis. Kolēģi, man ar divām minūtēm nepietiks. Es vēlreiz pieteikšos. Es šobrīd apvienoju, bet es vēl pie nākamajiem priekšlikumiem turpināšu. Šobrīd es aicinu apvienot.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti. Lūdzu!

V. Valainis. Jā, paldies.

Tātad, kolēģi, šajā manā stāstā ir... Turpinām.

Tātad šis pamata... bāzes ieņēmumu samazinājums ir būtisks - būtisks! - pretstatā tam, kāds ir valsts budžeta ienākumu pieaugums.

Ja iesim tālāk un paskatīsimies, kas tad ir izmainījies, kā ir izmainījušies dažādi faktori, kuri ietekmē arī pašvaldību darbu... Minimālās algas pieaugums par 32 procentiem šajā laika periodā. Vidējās darba samaksas pieaugums par 40 procentiem šajā laika periodā. Pedagogu minimālā darba algas likme ir pieaugusi par 32 procentiem, ja mēs atskatāmies uz 2017. gadu... pret 2022. gada projektu.

Patēriņa cenu izmaiņas - 10 procenti. Iekšzemes kopprodukta izmaiņas - 26 procenti. Tās visas ir būtiskas sastāvdaļas, kuras maina šo budžeta tēriņu apmēru.

Minēju, ja mēs saliekam kopā, tad valsts budžeta pieaugums ir 26 procenti, pašvaldībām - tikai 12 procenti. Bet, ja šī algu sadaļa ir tik būtiski pieaugusi, nevar nepieminēt to, ka pašvaldībām šī algu sadaļa sastāda aptuveni... vairāk vai mazāk, bet tie ir 43 procenti (es runāju par visām pašvaldībām kopumā).

Tātad: ja mēs pieļaujam to, ka šī pašvaldību kopējo budžetu ienākumu attīstība stipri vien atpaliek no valsts kopējās attīstības pasākumiem, tad pašvaldībām šis algu fonds... tas jau pēc būtības... tā spriedze... pat veidojot jebkāda veida reformas, tā spriedze paliek arvien lielāka.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, atvainojiet, man jūs ir jāpārtrauc.

Vārds deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labvakar, sēdes vadītāja! Labvakar, kolēģi! Pašvaldību finansējuma samazinājums tika panākts laikā, kad valdība uzskatīja, ka ir grūti laiki un pašvaldības varētu solidarizēties ar centrālo varu un mazlietiņ pakāpties atpakaļ savā naudas vajadzībā, un piekrist šim dalījumam - 75:25 - par labu valstij. Grūtie laiki ir pagājuši, jo, kā mēs zinām, jau vairākus gadus... premjers ir teicis, ka naudas ir vairāk nekā jebkad.

Ja reiz naudas ir vairāk nekā jebkad, tad taču valsts varai grūtie laiki ir aiz muguras. Varbūt ir pienācis laiks atjaunot taisnīgo principu, ka pašvaldības turpina saņemt 80 procentus un valsts vara patur 20 procentus? Tas būtu tikai godīgi, jo īpaši - pret tām pašvaldībām, kuras atrodas perifērijā.

Šāda mākslīga “finansējuma bada” uzturēšana ir izdevīga valsts varai - kāpēc? Tāpēc, ka tad var diktēt savus noteikumus. Pašvaldību aizņemšanās noteikumos, dažāda finansējuma līdzekļu piešķiršanas gadījumos pašvaldības tiek kontrolētas caur naudu, caur ietekmi, arī caur politisko piederību.

Līdz ar to jāpiemin, ka tieši perifērās pašvaldības šobrīd, arī pēc administratīvi teritoriālās reformas, izjūt šo naudas līdzekļu trūkumu, jo labi domātais pasākums, ka valsts vara atdos parādu un atgriezīs... atjaunos šo dalījumu - 80 procentu un 20 procentu - ienākumos... ka kaut kad atgriezīsies pašvaldību budžetos... un ka varēs realizēt tos projektus, ko vietējie deputāti, labi gribēdami, bija saplānojuši savos attīstības plānos, kur... bija jau iedzīvotājiem tā kā parādījuši, ka iedzīvotājiem būs tāds vai citādāks infrastruktūras objekts, kas uzlabos iedzīvotāju dzīvi, ka atjaunos kādu ceļu vai kā citādāk... Šobrīd tas viss izskatās pēc tukšas muldēšanas un solīšanas... tādu solījumu došanas, kurus netaisās izpildīt.

Vēlreiz uzsveru - turot mākslīgā naudas badā, pašvaldības tiek pazemotas un tiek veicināta iedzīvotāju aizplūšana no šīm pašvaldībām, jo arī skolu optimizācija noveda pie tā, ka perifērijā dzīvojošie bērni ir spiesti virzīties centru virzienā, pēc tam - jau lielo pilsētu virzienā, un pēc tam jau tālāk - uz ārzemēm. Tā mēs zaudējam savus iedzīvotājus. Tā mēs zaudējam jauno paaudzi. Tā mēs zaudējam savus iedzīvotājus, tā mēs zaudējam jauno paaudzi, tā mēs zaudējam nosacītās nokias vai nākamos printfulus, tā mēs paši radām šo mākslīgo deficītu, radām neapmierinātību laukos. Un cilvēki tiešām ir sapratuši, ka izpildās tas, ko bieži investīciju baņķieris Rungaiņa kungs... ka laukos cilvēkiem nav jādzīvo, tur jādzīvo ir meža zvēriem, jāaug sēnēm, mežam, un cilvēkiem tur nav, ko darīt. Viss. Īstā dzīve ir pilsētā.

Es saprotu, ka mēs te opozīcijas vārdā mēģinām kaut kā “vingrot”, bet... es zinu, kas notiek otrajā pusē. Un par to - mazliet vēlāk.

Bet šobrīd aicinu balsot “par” šo godīgo sadalījumu, atgriezt, atjaunot šo sadalījumu un beigt aplaupīt reģionus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Godīgi sakot, diskusija par proporcijām, man liekas, ir mūžīga. Es atceros vēl laikus, kad tā proporcija bija 82:18 - par labu pašvaldībām, dabīgi.

Šeit, man liekas, svarīgākais ir tas, ka pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir galvenais ieņēmumu avots. Galvenais! Neviens cits nevar aizvietot šo avotu. Līdz ar to ir svarīgi ļoti rūpīgi izvērtēt, kādus politiskus - tieši politiskus, ekonomiski politiskus! - lēmumus pieņemt šinī gadījumā.

Šeit ir divas lietas.

Pirmā lieta. Izveidojot administratīvi teritoriālo reformu, mēs kā vienu no galvenajiem uzdevumiem... teicām, ka, lūk, šī reforma ir impulss attīstībai. Bet, lai būtu impulss attīstībai ne tikai vārdos, ir jābūt arī ekonomiskiem impulsiem. Un šinī gadījumā neapšaubāmi vajadzīgs arī finansiāls impulss, ko diemžēl šis budžets nerāda. Tāpēc priekšlikums saglabāt kaut iepriekšējo proporciju - 20:80 - ir samērīgs priekšlikums.

Otrā lieta. Runājot par absolūtiem skaitļiem, te vairākkārt tika pieminēti tie 20 vai... 93 miljoni eiro, kas sastāda to robu, mazinot šo... mainot šo proporciju līdz tam, kas ir piedāvāts budžeta projektā. Bet 90 miljoni priekš valsts budžeta... pie miljarda ieplūdēm budžetā... ir piliens jūrā. Pašvaldībām tā ir vitāli svarīga summa.

Ņemot vērā to, ka ir mēģinājumi (un tie mēģinājumi dažviet ir diezgan veiksmīgi) ierobežot pašvaldību patstāvību, pašvaldībām sasiet rokas attiecībā uz pašvaldību pamatfunkciju realizāciju, man liekas, ka tas priekšlikums, par kuru mēs šodien diskutējam, ir atbalstāms ar abām rokām, jo tas... kaut arī tas nerisinās visas problēmas, tas dos iedvesmu pašvaldību ļaudīm, kas strādā pašvaldībās, kas rūpējas - daudz labāk nekā valdošā koalīcija - par savām interesēm.

Tāpēc pašvaldībām tas būtu impulss - lielākoties morāls impulss -, lai tās varētu labāk, efektīvāk, lietderīgāk un par labu cilvēkiem veikt savus pienākumus un risināt savus uzdevumus.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Pūcem. Lūdzu!

J. Pūce (AP!).

Labvakar, ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie deputāti! Ļoti cienījamās deputātes! Prieks jūs visus uzrunāt pulksten 17.40 - darba dienas vakarā.

Es gribētu dažas mazas replikas pateikt. Mani faktiski uzrunāja vairāki iepriekšējie runātāji, minot konkrētus skaitļus un konkrētu pieeju, kā formulēt attieksmi pret to, vai un kādai jābūt sadalei starp valsts un pašvaldību budžetiem.

Jāteic, ka kolēģis Sergejs Dolgopolovs visprecīzāk... patiesībā pasacīja to, ko es arī gribēju teikt, - ka proporcijas tiešām... vēsturiski... ir ļoti daudzas reizes mainījušās, nekad nav bijusi viena un tā pati proporcija. Nav nekāda “zelta likuma” jeb “zelta sadalījuma”, kādam ir jābūt ienākumu sadalījumam starp valsti un pašvaldībām. Šajā mūsu 30 gadu vēsturē kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas sadalījums starp valsti un pašvaldībām ir bijis starp 30 procentiem pašvaldībai... es atvainojos, valstij... līdz 18 procentiem valstij... un faktiski jebkurš skaitlis pa vidu starp šiem skaitļiem. Un vairākkārt politiski tas ir mainījies.

Pašreizējā proporcija - 75:25 - neiziet ārpus normālā lauka, normālā... līdzsvars starp to, kāds ir bijis valstij un pašvaldībai, sedzot pašvaldības funkcijas.

Un, protams, mūsu kolēģi no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas... Viktors Valainis runā par 2017. gadu kā kaut kādu zelta laiku, pret kuru tad būtu jāsalīdzinās, kas ir visoptimālākais laiks, un... jebkuras novirzes no tā laika, 2017. gada, sadalījuma ir abnormālas un apdraud pašvaldību eksistenci. Un pat viņš savā uzrunā saka, ka kopš tā laika pašvaldību budžets ir audzis, nevis samazinājies, kā vairāki kolēģi uzsvēra. Pašvaldību budžets šajā periodā... gan nodokļu ienākumos, gan... viss kopējais budžets ir audzis. Un augs arī nākamgad, salīdzinot ar esošo gadu. Turpina augt.

Tā ka pašvaldībai būs pieejami līdzekļi funkciju realizācijai, būs pieejams vairāk līdzekļu, nekā to ir tagad. Turklāt ir pieejami ievērojami investīciju līdzekļi gan valsts budžetā, kur... pirmo reizi ir atjaunota investīciju programma... Pagājušogad tika atjaunota, šogad tā turpinās - valsts budžeta investīciju programma pašvaldībām... pēc 17 gadu pārtraukuma. Kad ZZS bija pie varas, tas nekad neizdevās, tagad tas ir izdevies. Gan arī... Protams, ar nākamo gadu sāksies struktūrfondu jaunais periods, Atveseļošanas un noturības mehānisma jaunais periods, kur ievērojami līdzekļi būs pieejami pašvaldībām attīstībai.

Visbeidzot - pēdējā tēze, ko es gribētu pateikt. Es redzu, ka jūs, cienījamais kolēģi Možvillo, ievērojami augat kā politiķis, jo tas, par ko jūs pirms gada balsojāt “par”, šodien ir jau pašvaldību aplaupīšana.

Ar to es arī gribētu beigt.

Aicinu šo konkrēto priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs!

M. Bondars. Komisijas vārdā es gribu teikt, ka tik plašas debates komisijā nebija. Un vienalga... Neskatoties uz to, ka debates bija, 1. priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Domrovska, Papules, Ģirģena un Pucena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 32, pret - 53, atturas - nav. 1. priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 2. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Tas ir līdzīgs 1. priekšlikumam, un arī tajā runāts par šīs proporcijas maiņu... nekā tā ir noteikta pašreiz. Komisijā arī šis priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Juridiskais birojs norāda, ka šis ir analogs priekšlikums, nav balsojams, bet ir debatējams.

Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Paldies, Pūces kungs, par jūsu pamācošo runu. Tiešām paldies, ka jūs iesaistījāties šajās debatēs, un patiesībā tā runa ir vietā.

Vienīgā lieta, ko es jums gribētu pateikt, ir tāda. Vai jūs tiešām ieklausāties - pilnībā ieklausāties - tajā, ko mēs sakām šajā jautājumā?

Jā, taisnība, - mēs salīdzinājāmies ar 2017. gadu, un tik tiešām jūs pareizi sapratāt - ir bijis pašvaldību budžetos pieaugums par 12 procentiem. Bet jūs neesat sadzirdējis to, ka par 32 procentiem ir pieaugusi minimālā alga, kas, protams, ietekmē pašvaldību izdevumu sadaļu; tāpat vidējā darba alga valstī ir būtiski pieaugusi; tāpat pedagogu minimālā... darba samaksas, algas likme ir būtiski pieaugusi; tāpat valstī ir bijusi 10 procentu apmērā inflācija, kas vienkārši jau pašos pamatos nolīdzina jebkādu pieaugumu, kas pašvaldību budžetos ir bijis pēdējo piecu gadu laikā.

Kolēģi, tajā pašā laikā... Paskatāmies valsts budžeta ienākumus: pieaugums - 26 procenti.

Jūs tikko kā minējāt to, ka ir arī labas lietas izdarītas... un ka jūs esat izdarījuši to, ko nevarēja 17 gadus izdarīt, - jūs esat izveidojuši pašvaldību investīciju programmu. Kolēģi, jūs pašvaldībām noņēmāt 300 miljonus nost un šobrīd tām atpakaļ iedodat iespēju aizņemties Valsts kasē naudu, ko jūs nosaucat par pašvaldību investīciju attīstības programmu... ar nelielu daļu grantu programmu, kas arī... arī tā nauda ir būtībā sadalīta, vadoties pēc politiskajām simpātijām.

Kolēģi, tas nav veids, kā attīstīt reģionus! Kolēģi, tā plaisa, kas ir starp Rīgu, Vidzemi, Zemgali, Latgali, Kurzemi... skatieties jebkuru no šīm teritorijām... pēc administratīvi teritoriālās reformas... pēc vairākiem budžetiem, kurus jūs... esat balsojuši...

Vienīgie budžeti, kuri neparedzēja būtisku samazinājumu pašvaldību budžetiem, bija tie budžeti, kurus pašos pamatos bija izstrādājusi Zaļo un Zemnieku savienība... tai skaitā arī šajā valdībā... iesniedzot trīs gadu budžetu, ko mēs izdarījām vēl 2018. gadā.

Šobrīd, kad jūs jau paši pieņemat šos budžetus, šeit ļoti būtiski parādās šis pašvaldību īpatsvara samazinājums. Ir ļoti skumīgi, ka tas notiek tieši pēc administratīvi teritoriālās reformas, kad pašvaldībām tika solīta strauja izaugsme.

2021. gads - 18,6 procenti. Tas ir kopā ar visu mērķdotāciju.

2022. gads - 17,6 procenti.

Kolēģi, tie ir fakti. Un jūs savā ziņā... gribat teikt, ka tas nodrošinās kaut kādu teritoriālo attīstību?! Jūs - tieši otrādi - noņemat pašvaldībām naudu, izdarāt milzīgu spiedienu uz attīstības budžetu.

Tas, ka cilvēki pašvaldībās grib attīstīt, ko nu jūs tur gribējāt... uzņēmējdarbību... vienalga kuri pasākumi, par kuriem tik ļoti labi patīk runāt politiķiem, ka tā ir tā lieta, kas nu tagad ir jāattīsta, ka tā ir tā lieta, kas veicinās iedzīvotāju atgriešanos, mājokļu būvniecību... Sazin kādas lietas tiek minētas, bet tajā pašā laikā jūs ļoti būtisku daļu no naudas pašvaldībām noņemat nost.

300 miljoni - tas ir minimālais naudas apjoms, kas ir noņemts pašvaldības... pamatbāzēm.

Pagājušogad bija valdībai pat jāpieņem lēmums, lai palīdzētu Latgales pašvaldībām samaksāt... pamatpakalpojumus nodrošināt. Veselai virknei Latgales pašvaldību bija problēmas ar pamatpakalpojumu nodrošināšanu.

Šogad tika meklēti speciāli risinājumi. Es arī teicu - paldies, ka vismaz tos atradāt, bet... trīs procentu pieaugums pret inflāciju, kas ir četri procenti... pret tām algām... ka arī pieaug... un pašvaldībām jāmaksā...

42 procenti - tāda pašvaldību budžetos ir algu sadaļa. Ja tā pieaug, tad samazinās investīciju sadaļa. Ko jūs liekat pretī? Jūs šo noņemto naudu viņiem nevis kaut kādā veidā atdodat (būtu vismaz caur grantiem atdevuši atpakaļ!), bet gan sakāt: “Jums nepietiek naudas? Jūs varat aizņemties naudu.”

Kolēģi, vai tā ir pašvaldību teritoriāla... kaut kāda attīstība?! Jūs pēc reformas pašvaldības dzenat vēl lielākā izmisumā. Jūs viņas uztaisāt lielākas, sakāt - reformējieties! Nu kā tad viņas var reformēties? Kur ir tie Latvijas Bankas lielie pasūtījumi, pētījumi? 180 miljonu ekonomija radīsies... un vēl... finanšu ministrs vēl piesauca šos ciparus... Kaunējušies būtu!

Nekā tāda tur nebūs. Šobrīd pat parādu izdevumi tikai palielinās. Sociālās garantijas jāizlīdzina, pakalpojumi jāizlīdzina. Izdevumi palielinās. Kas no tā cieš? Attīstība! Tieši attīstības investīcijas ir tās, kas cieš. Primārās investīcijas iet pa priekšu, pēc tam - viss pārējais. Un piesaukt te kaut kādus sīkumus...

Kolēģi! Šis budžets pašvaldībām, teritorijām, reģioniem būs kaitniecisks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Pirmām kārtām teikšu - es ļoti novērtēju to, ka mūsu kolēģis Juris Pūce pēc divām šo budžeta debašu dienām ir nolēmis pieslēgties, piedalīties šajās debatēs. Nu tiešām - labāk vēlāk nekā nekad. Es ceru, ka Juris Pūce arī turpinās to darīt. Un ceru, ka tas būs piemērs un viņa piemēram sekos arī citi koalīcijas kolēģi.

Bet tagad par lietu. Tātad, kā es sapratu no kolēģa teiktā, lūk, šo iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju starp pašvaldībām un valdību var mainīt, tāpēc ka šis diapazons vēsturiski ir bijis plašs. Gan tāds, gan tāds, gan 22, gan 30... un kas tur bija.... Bet šādu argumentu... par labu tam, lai nomainītu... Un tas bija tiešām vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, kas tolaik bija tieši Juris Pūce, lēmums, vismaz iniciatīva (droši vien - kopā ar finanšu ministru), pirms gada - mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali. Bet izvirzīt par argumentu to, ka, lūk, to drīkst darīt vai var darīt, tāpēc ka, lūk, vēsturiski šī proporcija ir bijusi dažāda, - to grūti kvalificēt kā kaut kādu uz pierādījumiem balstītu pieeju vai vispār kā nopietnu pieeju lēmumu pieņemšanai valsts pārvaldē.

Ja mēs vadīsimies no šādas loģikas, tad varbūt finanšu ministram katru gadu vajadzētu taisīt kaut kādu loteriju - paņemt kaut kādu vēsturisku diapazonu, kas ir bijis, un šā diapazona ietvaros uztaisīt loteriju par to, kāda mums šogad būs iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadale starp pašvaldībām un valsti.

Otrs arguments ir bijis tāds: lūk, mēs skatījāmies uz to, ka pašvaldībām ieņēmumu pieaugums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ir bijis ļoti liels. Nu, ja mēs, kolēģi, skatīsimies šādi, tad nu... kas tā par pieeju? Tad pašvaldībām... Skatīties uz to, kāds ir bijis vai kāds ir prognozēts nodokļu ieņēmumu pieaugums budžetā... valsts budžetam, kā arī pašvaldībām... un pie pirmās izdevības mēģināt paņemt to daļu no šā pīrāga?

Es drusku... Kolēģi, tāda vēsturiska atkāpe... vismaz no mana skatpunkta. Esmu kaut ko iemācījies vai izdarījis savus secinājumus.

Pirms apmēram desmit gadiem Reformu partijai bija tāds liels uzstādījums - samazināt darbaspēka nodokļu slogu. Tieši Reformu partija bija tā, kura - vismaz sākotnēji - likumdošanā nostiprināja vislielāko, varbūt pat vēsturiski, darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu - samazināšanu par pieciem procentpunktiem, no kuriem trīs procentpunkti bija izpildīti, to mēs tajā laikā panācām.

Bet diemžēl tajā laikā mūsu koalīcijas partneri, kas arī šodien vada valdību, nolēma to samazināt bez jebkādas kompensācijas pašvaldībām. Un, protams, tad Zaļo un Zemnieku savienība arī nebija valdībā. Līdz ar to tā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana bija... uz 80 procentiem... uz pašvaldību rēķina.

Kas notika? Kaut kādā brīdī ZZS atnāca atpakaļ valdībā, un viņu pirmā prasība, protams, bija izbeigt šo iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas programmu. Līdz ar to tas samazinājums ir bijis tikai daļējs. Kāds ir rezultāts?

Lūdzu apvienot debašu laiku.

Sēdes vadītāja. Jūsu debašu laiki ir apvienoti. Lūdzu!

V. Dombrovskis. Kāds ir bijis rezultāts? Ko tas viss ir devis valstij?

Tātad sākotnēji uzņēmējiem tika apsolīts, ka būs darbaspēka nodokļu samazinājums par pieciem procentiem, reāli bija tikai par trīs procentiem, līdz ar to uzņēmējiem bija zināma vilšanās, un tas arī pa lielam bija viss.

Mana prognoze ir tāda, ka kaut kas līdzīgs notiks arī pēc nākamā gada vēlēšanām. Kā uz to norāda reitingi, Zaļo un Zemnieku savienība, visticamāk, atkal būs valdībā, un, visticamāk, viņu pirmā prasība būs atgriezties pie šā vecā sadalījuma - 80:20 -, un līdz ar to tiem 93 miljoniem eiro gadā vajadzēs atkal pārceļot no valsts budžeta uz pašvaldību budžetiem (ar visām no tā izrietošām sekām).

Un nu man jautājums gan Pūces kungam, gan visiem citiem koalīcijas deputātiem - kāds no tā labums valstij, ja ik četrus gadus notiek tādas cikliskas pārmaiņas? Zaļo un Zemnieku savienības nav valdībā - notiek resursu pārdale no pašvaldībām uz valsts budžetu. Zaļo un Zemnieku savienība atgriežas valdībā - tad notiek līdzekļu pārdale no valsts budžeta uz pašvaldību budžetu. Tātad tas viss, kas notiek, patiesībā ir vienkārši segas pārvilkšana no viena gala uz otru galu. Kāda tam saistība ar valsts attīstību, kolēģi? Kā tas vispār palīdz valsts attīstībai? Nekādi!

Tāpēc arī bija iesniegts mūsu pirmais priekšlikums - kā atgādinājums kolēģiem. Jūs varat to šodien noraidīt, bet, es domāju, gan Pūces kungs, gan citi pieredzējuši deputāti, kuri ir šajā Saeimā, ļoti labi saprot: kā es šodien saku, tā arī būs. Pēc gada, pēc diviem gadiem, bet tā būs. Un tad mēs atcerēsimies par šo sarunu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Paldies par doto vārdu. Sākšu ar pāris pateicībām.

Pirmā un svarīgākā. Es pateicos Jurim Pūcem par manu kvalitāšu novērtēšanu un izaugsmes atzīmēšanu.

Otra pateicība būs bijušajai koalīcijai un koalīcijas kolēģiem. Paldies par to, ka jūs man parādījāt, kā pieredzējuši politiķi vada valsti. Paldies vēlreiz.

Nākamais. Par šiem pašvaldību budžetiem. Kāpēc pagājušogad es nobalsoju “par” visu kolēģu sastrādāto? Jo es biju jauns gurķis, nesen iestājies Saeimas sastāvā, līdz ar to viss man bija jauns un nezināms. Taču es mācījos, skatījos, klausījos, vēroju, un man nāca apskaidrība, ka tas, ko dara šobrīd centrālā vara un koalīcija... nebūt nav doma par valsti, bet gan politiskās spēlītes par lielām naudām, par ietekmi, par varu.

Tagad vēršos pie tiem, kas nezina... un kas nav bijuši pašvaldībā: neviena pašvaldība, izņemot Rīgu, nedrīkst sastādīt budžetu ar deficītu. Neviena. Visiem budžetiem ir jābūt vai nu pa nullēm, vai ar pārpalikumu. Tāds ir likums! To nosaka likums un centrālā vara.

Es esmu bijis vairākos sasaukumos - no 2009. gada -, un katru gadu pēc valsts budžeta pieņemšanas vietējie ekonomisti caurām naktīm mēģināja sastiķēt galus, lai tiešām šo budžetu varētu izveidot ar to naudas daudzumu, ko centrālā vara visžēlīgi ir atvēlējusi.

Jā, šis sadalījums - 80:20 - bija diezgan tuvu tam, kas ļāva šos budžetus uztaisīt, lai kaut cik varētu realizēt tos plānus, kurus bija iecerējuši deputāti kopā ar iedzīvotājiem.

Jā, nāca vēlēšanas, bija vēlēšanu trakumi, bija visādi trakulīgi solījumi, dažādi... arī šobrīd opozīcijā esošās partijas vadoņi... vietējie vadoņi solīja brīnumu lietas, solīja visādus zelta kalnus un antiņus, kas kalnā jās. Diemžēl mēs esam nonākuši pie tā, ka ir izveidoti vēl lielāki novadi, taču vietējās vajadzības nav mazinājušās un to kļūst arvien vairāk, jo šobrīd centrālā vara ir aizvirzījusies prom no šīm problēmām un ir jūtams, ka šai centrālajai varai, kas ir prom aizgājusi, īpaši neinteresē, kā atrisināt to reģionu, kas šobrīd ir tālāk no varas, problēmas.

Līdz ar to es domāju, ka tas ir pilnīgi normāli - atgriezt naudas līdzekļus pašvaldībām, lai netiktu aizmirsti reģioni.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Kolēģi! Tā kā priekšlikumi ir līdzīgi, faktiski identiski, neatkārtošu to, ko es teicu pie iepriekšēja priekšlikuma... par galveno pakalpojumu sniedzēju valstī, bet vērsīšu uzmanību... kolēģi, jūsu zināšanai.

Es domāju, ka daudzi nav sekojuši līdzi pašvaldību budžetiem, jo... Es saprotu, ka par pašvaldību funkcijām koalīcijas (Skaņas defekts.)... nav absolūti nekādas sapratnes. Galu galā visas šīs sociālās funkcijas, izglītības funkcijas, ko nodrošina...

Bet tas, ka izglītības sadaļa pašvaldību budžetos var būt no vienas trešdaļas līdz pat vienai pusei... Kolēģi, ir ne tikai izglītība, ir arī infrastruktūra izglītības uzturēšanai, skolas, lai cilvēki dzīvotu... Mēs šobrīd runājam par to, lai būtu vēdinātas telpas. Mēs runājam par to, lai bērniem būtu pieejama izglītība, izglītības pulciņi; lai pakalpojumi būtu pieejami; lai būtu pēc iespējas mazāki līdzmaksājumi vecākiem.

Tas... 50 procentu... gadījumā... šajā brīdī... ņemot vērā, ka budžetos ir... no trešdaļas līdz vienai pusei... ir izglītības sadaļa... pašvaldības budžeti... tos varbūt skars... un, visticamāk, tas arī tiks skarts...

Mēs runājam, ka bērni ir mūsu nākotne, bet šobrīd jūs faktiski atņemat ne jau pašvaldību mēriem (mēriem jūs noteicāt algas iepriekš, paši balsojāt, nācāt ar saviem priekšlikumiem), jūs atņemat izglītībai, tiem, kuriem visvairāk vajag.

Pilnīga taisnība Vjačeslavam Dombrovskim - mēs šo kļūdu noteikti labosim, tāpat kā vēl veselu lērumu kļūdu, kas ir šobrīd sastrādātas.

Kolēģi, to nedrīkst darīt.

Mēs daudz esam runājuši arī par satiksmes drošību; es iepriekš jau uzskaitīju pašvaldību funkcijas, kuras saistītas ar satiksmes jomu. “Mazās” lietas, tai skaitā melno caurumu, melno punktu likvidēšana (tur ir bojāgājušie!), - tās pārsvarā ir pašvaldību funkcijas, kas ir jānodrošina; tur veic dažādus satiksmes uzlabojumus un tamlīdzīgi.

Tāpēc, kolēģi, šī pašvaldību nauda... šie 93 miljoni, kas ir atņemti, - tā nav ieriebšana vienam vai otram politiskajam spēkam; kolēģi, tā ir ieriebšana Latvijas iedzīvotājiem, tā ir ieriebšana pašvaldībām, kas nodrošina galvenos pakalpojumus mūsu valstī mūsu iedzīvotājiem. Pilnīgi visi iedzīvotāji, kas dzīvo mūsu valsts teritorijā, dzīvo kādā pašvaldībā, kā jau minēju, - vai nu tā ir Rīga, vai varbūt attāla pašvaldība pierobežā.

Tāpēc, kolēģi, ir ļoti, ļoti nekrietni šajā laikā... ņemot vērā gan potenciālo inflācijas koeficientu, gan arī daudzas citas lietas, arī labas lietas, starp citu...

Ja mēs esam runājuši arī par neapliekamo minimumu, tad tas viss summējas... uz pašvaldību budžetiem. Tāpēc tas ir ļoti nekorekti - salīdzināt ar iepriekšējiem gadiem, vēl jo vairāk - vilkt paralēles ar valsts budžeta izmaksu sadaļu.

Tāpēc, kolēģi, es uzskatu, ka šī kļūda būs jālabo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Nu, diezgan naivi tas ir - tagad runāt par to priekšlikumu, kurš ir noraidīts, bet es gribētu tomēr pateikt dažas lietas.

Pirmā lieta ir tā: šī saruna ir vietā, bet ne īstajā laikā. Man šķiet, ka runāt par pašvaldību finansēšanas problēmām... vajadzēja runāt un darīt to vienlaikus ar administratīvās reformas ieviešanu.

Pūces kungs droši vien atceras, ka, uzstājoties pašā reformas starta punktā, pašvaldību kongresā, es arī to teicu, es arī to piedāvāju tālaika ministrijai - padomāt arī par tādu modeli, kas palīdzētu izvairīties no izlīdzināšanas fonda, palīdzētu pašvaldībām savilkt galus, realizējot savas autonomās funkcijas.

Šinī gadījumā... 20:80 - tas nav risinājums, tas ir tikai politisks signāls, ne vairāk, jo modelis nav izstrādāts, tas ir nemainīgs jau ilgus gadus un neapmierina nedz pašas pašvaldības, nedz valsti, nedz, galvenais, iedzīvotājus. Tas, kādam tad modelim būtu jābūt, - tas nav šīsdienas sarunas priekšmets, bet pie tā noteikti būs jāatgriežas.

Bet ir vēl viena lieta, kas ir ļoti būtiska tieši šodien. Kā Pūces kungs ļoti labi atceras, arī jaunais pašvaldību likums paredz lielas izmaiņas pašvaldību darbībā. Nu es nesaukšu visas, bet vienu piemēru es gan gribētu nosaukt. Ministrijas piedāvātajā projektā... Ministru kabineta piedāvātajā projektā ir paredzēts, ka visās pašvaldībās būtu jāizveido pašvaldības policija. Tas ir diezgan dārgs process. Kas to finansēs un no kādiem avotiem - to šodien grūti pateikt.

Kāds būs galarezultāts? Kā izskatīsies šis modelis, kad Saeima pieņems jauno likumu par pašvaldībām? Un kā tas būs saistīts ar jau apstiprināto valsts budžetu?

Pēdējais, ko es gribētu teikt. Šī saruna ir vietā... arī pie tā, ka ir runa par to, ka pašvaldību budžeti pieaug. Jā, tiešām tā tas ir. Pieaug arī valsts budžeta ieņēmumu daļa. Ļoti labi... un paldies dievam. Bet ir vēl viens rādītājs - pašvaldību budžeta īpatsvars konsolidētajā budžetā. Diemžēl mēs šinī rādītājā... nevaram lepoties, ka mēs būtu visas Eiropas priekšgalā, kaut tas ir viens no svarīgākajiem punktiem, jo tas atslogo valsts pārvaldi un pārliek reālo funkciju izpildi tuvāk pie tiem cilvēkiem, kas šo funkciju... kas saņems šos pakalpojumus, šo pakalpojumu klāstu.

Tāpēc es neaicinu atbalstīt neatbalstāmo priekšlikumu, kurš jau ir noraidīts, bet aicinu valdošo koalīciju tomēr padomāt par to, ka šī problēma prasa risinājumu. Un tas risinājums nevar būt aiz kalniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Ir tik tiešām interesanti klausīties šīs debates, kas vijas ap administratīvi teritoriālo reformu un to, kā tas viss izskatās realitātē, dzīvē.

Protams, tika solīta nauda ceļiem, varbūt arī ir visādi fondi un vēl sazin kas izveidots, bet kopumā ceļiem ir mīnus 50 miljoni šajā budžetā... pret iepriekšējo gadu.

Ja runājam par šo attīstības naudu, - protams, šī attīstības nauda sākotnēji tika noņemta pašvaldībām, pēc tam kā dāvana tā tiek atgriezta... tiek dota noteiktam skaitam pašvaldību, ne visām; visām pārējām tiek dota iespēja aizņemties.

Tāpat arī Dolgopolova kunga minētā pašvaldības policija... Tā tiek noteikta kā obligāta funkcija jau arī šajā budžetā... un daudzgadu budžetā. Mēs redzam to, ka šeit nav ne vārda, neviena vārda par to, ka valsts varētu piedalīties šīs funkcijas līdzfinansēšanā. Ir likums, kas to paredz, bet nav neviena vārda par to, kas šos solījumus kaut kā realizētu dzīvē.

Bet nu, kolēģi, kopumā jau jāsaprot, ka pašvaldībām šobrīd, šajā laikā, ir... vissvarīgāk ir sniegt šo valsts atbalstu pietiekošā apmērā, lai arī pašvaldības varētu palīdzēt mūsu iedzīvotājiem un izmantotu... šo iespēju daudz efektīvāk izmantotu tieši caur pašvaldību infrastruktūru, sniedzot sociālos pakalpojumus, mājokļu pabalstus un citus, ko mēs varam... Tas ir pats par sevi saprotams.

Visi šie pabalsti, kurus valsts ir pieņēmusi... mēs te visi kopā par tiem esam balsojuši - 20 eiro katram senioram, neskatoties uz to, vai viņam ir 1000 vai 2000 eiro ienākumi, vienalga, visiem pēc kārtas, 500 eiro - visiem pēc kārtas...

Nu vai tiešām mēs varam ilgtermiņā... atļauties ilgi šādi spēlēties? Es uzskatu, ka ne. Un caur pašvaldībām to varētu darīt daudz efektīvāk, mērķtiecīgāk, iedot tiešām tiem, kuriem vajag.

Tāpēc šī pašvaldību ieņēmumu struktūra ir jāmaina par labu pašvaldībām, īpaši šobrīd.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Godātie kolēģi, šis priekšlikums bija debatējams, bet ne balsojams.

Turpinām ar 3. priekšlikumu. Lūdzu!

M. Bondars. 3. - Ministru kabineta priekšlikums. Tas ir faktiski par dividenžu iemaksām valsts budžetā... no “Augstsprieguma tīkla”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es nezinu, kāpēc ziņotājs nav paskaidrojis šā priekšlikuma būtību.

Šā priekšlikuma būtība ir šāda. Valsts budžeta projekta pirmajā lasījumā bija plānots, ka dividendes... 64 procenti... no valsts akciju kapitālsabiedrības “Augstsprieguma tīkls” ieņēmumi budžetā būs 10 miljoni eiro, bet tad uz otro lasījumu tika iesniegts no valdības priekšlikums, ka no “Augstsprieguma tīkla” budžets saņems nevis 10 miljonus bet 29 miljonus eiro. Tātad, kolēģi, laikā starp pirmo un otro lasījumu valsts budžeta ieņēmumu prognoze attiecībā uz ieņēmumiem no valsts akciju kapitālsabiedrības “Augstsprieguma tīkls” palielinājās par 20 miljoniem eiro. Tas liecina par to, kā šī valdība veic budžeta plānošanu.

Līdz ar to, kolēģi, man ir tāds jautājums koalīcijas kolēģiem... Varbūt Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs varētu uz to atbildēt... jeb tā ministrija... es tagad neatceros, kura, - vai tā ir Ekonomikas ministrija vai Finanšu ministrija. Varbūt Finanšu ministrija. Tas pats Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Zakatistova kungs varētu atbildēt uz tādu jautājumu: vai jūs esat pārliecināti, ka šis dividenžu apmērs, kas pienākas valsts budžetam, tiešām ir tāds? Jo, ja jums tagad tā atšķirība gandrīz četras reizes... Ja mainījusies tā prognoze par to, kāda galu galā šogad būs šīs akciju sabiedrības peļņa, varbūt mums ir vērts uzgaidīt vēl kādu nedēļu vai divas? Varbūt tā peļņa kļūs augstāka? Nē, nopietni! Varbūt valdībai vajadzētu vēl pagaidīt kādu laiku un padomāt, sakārtot grāmatvedību? Jo, ja laikā starp diviem lasījumiem parādās tik lielas, milzīgas atšķirības tajos skaitļos, tad tas liek uzdot jautājumus.

Nu varbūt Finanšu ministrijā kāds varētu paskaidrot, kas te noticis?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Patiesībā šis jautājums, kam pieskārās kolēģis Vjačeslavs Dombrovskis, ko akcentējušas... par konkrētiem Ministru kabineta lēmumiem un par šo straujo peļņas prognozi...

Es domāju, ka tie, kas seko līdzi tam, kas biržā notiek ar elektroenerģijas cenu, tie, kas seko līdzi tam, pēc kādiem principiem veidojas “Augstsprieguma tīkla” un citstarp arī mūsu “Latvenergo peļņa”, - tie saprot un orientējas šajā jautājumā.

Par kādu iespējamo rekordpeļņu mēs varētu runāt 2022. gadā - laikā, kad cilvēki knapi savelk galus, laikā, kad mēs piemaksājam pa mazām summiņām - 20 eiro - tiem senioriem, kas ir vakcinējušies?

Šajā priekšlikumā... Nudien, kolēģi, prasītos, lai vismaz... finanšu ministrs vai ekonomikas ministrs pieslēgtos debatēm un pateiktu... jo šeit mēs runājam par 2021. gadu; šeit mēs nepieskaramies 2022. gadam. Ir runa par šī gada iespējamo peļņu... par to, ko arī “Sadales tīkls” un “Latvenergo” varētu nopelnīt.

Bet, kolēģi, kamēr cilvēki par to maksā un knapi samaksā... Daudzi arī nespēs samaksāt, un daudziem šīs lietas nonāks tiesu izpildītāju rokās.

Tāpēc tas būtu godīgi pret sabiedrību - laikus pateikt, ka... arī šī peļņas proporcija - par 2022. gadu - būtu skaidri jāieraksta budžetā... un daudz lielāks procents nekā... mēs runājam par 2021. gadu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Nu, vismaz attiecībā uz “Augstsprieguma tīklu” šim peļņas pieaugumam nevajadzētu atspoguļot to, ka tirgū ir pieaugusi elektrības cena. Es būtu pārsteigts, ja šis peļņas pieaugums būtu izveidojies tieši tā dēļ, jo tas tomēr ir elektrības pārvadātājs, nevis ražotājs.

Bet kolēģis Tavara kungs ir pacēlis ļoti labu jautājumu. Arī no tā, cik daudz valsts jeb, precīzāk sakot, “Latvenergo”, kas pieder valstij, nopelnīs no šī elektrības cenas pieauguma... Un nav nekādu šaubu, ka jau šogad “Latvenergo” no tā pelnīs.

Protams, atšķiras tas, kāda ir noslēgto līgumu struktūra, jo tiem, kas ir ar fiksētiem līgumiem, cena mainīsies, tikai sākot ar 1. janvāri. Bet to elektrības daļu, ko “Latvenergo” pārdod pēc biržas cenām jau šodien... un tā tas būs arī nākamajā mēnesī - decembrī... tad skaidrs, ka šī elektroenerģija ir pārdota par cenu, kas ir vairāk nekā divas reizes... nekā tā, kura bija ieplānota.

Un interesanti, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē... kad Finanšu ministrijai tika uzdots jautājums, vai ir ieplānota lielāka peļņa, tad tika saņemta atbilde, ka ne; ka, lūk, Ekonomikas ministrija saka, ka netiek plānota. Tas ir ļoti dīvaini, kolēģi.

No “Republikas” puses, no “Republikas” deputātu puses, ir priekšlikums... ir aprēķins lielākai peļņai... un priekšlikums to peļņu novirzīt tam, lai samaksātu par onkoloģijas medikamentiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Es redzu, ka debatēm seko līdzi arī finanšu ministrs. Šī varbūt būtu īstā vieta, kur finanšu ministrs varētu pieslēgties un viest skaidrību šajā jautājumā, ne tikai sekot līdzi šīm visnotaļ interesantajām debatēm.

Šajā gadījumā... Latvijas iedzīvotāji saņem ikdienā rēķinus, kas ļoti būtiski ietekmē viņu maciņus. Par elektrību mēs šobrīd redzam to, ka tik tiešām šis būtiskais peļņas palielinājums nedēļas laikā kopš iesniegšanas ir grūti saprotams un par “Latvenergo” ieņēmumu izmaiņām vispār netiek runāts.

Tai pašā laikā tas, ko redz iedzīvotāji... Nu šīs ir tās iestādes, kas rēķinus iedzīvotājiem izstāda, un iedzīvotājiem pilnīgi vienalga, kāds rēķins, kas tur iekšā ir: vai tur ir OIK, vai tur ir sadales maksa, vai tur ir kādi notikumi biržās, pilnīgi vienalga, viņiem interesē galacipars. Tā vietā mēs šeit redzam caur priekšlikumiem, ka ir ļoti grūti saprotams, no kurienes radies šis peļņas pieaugums. Arī mēs paredzam to, ka pašam “Latvenergo” šis peļņas pieaugums būs stipri augstāks nekā šobrīd budžetā ieplānotais.

Es aicinu vismaz kādam... varbūt arī Bondara kungs varētu izskaidrot, ko tieši mēs neesam sapratuši... vai tas ir tas, kur mēs kļūdāmies. Ja mēs nekļūdāmies, tad iedzīvotāji maksās lielus rēķinus, bet kas notiks ar šīm peļņām? Absolūti nav skaidrs, kur tās tiks novirzītas, kā tās tiks novirzītas. Šie jautājumi prasa atbildes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs!

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlētos teikt, ka 3. priekšlikums, kurš bija Ministru kabineta priekšlikums, komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Skaidrojuma nebūs?

M. Bondars. Ziniet, ja man jāsaka komisijas vārdā, tad skaidrojums nevar būt, jo pie šī priekšlikuma nebija debates. Personīgi kā Mārtiņš Bondars es, protams, varētu skaidrot, bet tas nebūtu komisijas vārdā un tad man būtu bijis jāpiesakās debatēs.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 68, pret - 2, atturas - nav. 3. priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 4. - mūsu kolēģa deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums, kas jau faktiski runā par budžeta gatavošanu 2023., 2024. un 2025. gadam un runā par strukturālo bilanci. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Labvakar, sēdes vadītāja! Labvakar, kolēģi! Bondara kungs jau precīzi iezīmēja, tātad es runāju par... savā priekšlikumā par virzību uz bezdeficīta budžetu. Tajā brīdī, kad šodien 51 varas deputāts nobalso par sev, teiksim... savām amatpersonām, ministriem, citām ievēlētām amatpersonām par amatu algu celšanu, kādā brīdī ir tomēr jārunā par šādas drudžainas aizņemšanās pārtraukšanu.

Šobrīd valdība un finanšu ministrs nedaudz atgādina tādu kā azartspēlmani, kurš faktiski ar saviem ienākumiem nespēj savu kaisli nosegt, līdz ar to ir jāsāk aizņemties un visas nepieciešamības apmierināt.

Šis priekšlikums kā reiz nosaka arī turpmāk - 2023., 2024., 2025. gadam - pienākumu veidot budžetu no saviem nopelnītajiem līdzekļiem. Brīdī, kad IKP ir sešu procentu pieaugums, mēs vēl joprojām aizņemamies, aizņemamies un aizņemamies.

Ja mēs atskatāmies uz Krišjāņa Kariņa valdības periodu, tātad no 2019. gada 23. janvāra līdz šodienai, ārējais parāds ir pieaudzis no 11 miljardiem nu jau līdz 17 miljardiem. Ļoti daudz eksperti ir norādījuši uz to, ka varbūt ir iespējams aizņemties līdzekļus, lai tos turpmāk novirzītu attīstībai, investētu dažādos IKT uzņēmumos, iespējams, investīciju projektos ar turpmāku pievienoto vērtību un līdz ar to arī pievienotās vērtības nodokļa prognozes iespējamībām, taču, ja mēs skatāmies uz šodienas notikumiem, tad šī aizņemtā nauda praktiski tiek piešķirta pašiem sev, piešķirta deputātu kvotām pilnīgi nesaprotamos kritērijos... absolūti nesaprotami, kur tas šķirošanas notikums ir noticis, kāpēc vieniem tiek piešķirts, kāpēc otriem netiek piešķirts.

Tas viss, protams, ir tikai tādēļ, ka naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis. Un laikam šī valdība nav spējusi šo naudas daudzuma un varas pārbaudījumu izturēt, jo visu laiku nauda tiek kaut kur ieguldīta, tikai ne primāri attīstībai, bet primāri pašiem sev.

Līdz ar to, kolēģi, priekšlikums pats par sevi ir virzībai uz bezdeficīta budžetu. Bezdeficīta budžets vismaz beidzot ir tas brīdis, kad mēs varētu sākt domāt par kaut vai tādu līdzīgu finanšu rādītāju sasniegšanu kā, piemēram, Igaunijā, kur ārējais parāds, protams, ir krietni mazāks nekā mums. Un tajā brīdī, kad bija 2008., 2009. gada krīze, kad mēs palielinājām ārējo parādu, - tajā brīdī arī ārējā parāda apkalpošanas izmaksas bija cēlušās. Ja šobrīd izmaksas nav lielas, absolūti neviens negarantē, ka šīs izmaksas nākotnē nevarētu kāpt. Līdz ar to slogs uz budžetu var vēl vairāk kāpt. Ne tikai būs jānopelna, kolēģi, tā nauda, kas ir jāatdod kā ārējais parāds, bet, protams, arī parāda apkalpošanas maksas, kuras uz šādu parāda apmēru nebūs mazas.

Brīdī, kad mēs izmeklējam parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumus par finanšu līdzekļu izlietošanu, tajā skaitā arī vakcinācijas biroja atlīdzībai un citiem izdevumiem, finanšu ministrs saka: nu kā tad nedot, kā tad nesolīt, kā tad nepiepildīt šīs vajadzības, bet atbilde ir - jāsāk sākumā ar nopelnītu naudu un tikai pēc tam ar aizņemtu naudu.

Tieši tādēļ, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai valdība turpmāk vairs neaizņemtos tik drudžaini, kā tas notiek šobrīd, un lai mēs neaudzētu mūsu ārējo parādu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlētos teikt, ka 4. priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Nemiro iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 52, atturas - nav. 4. priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 5. - arī mūsu kolēģa Andreja Klementjeva priekšlikums, kurš runā jau par, kas ir 2023., 2024., 2025. gada budžetiem. Tur savukārt ir par dažādām izmaksām, tā ka... Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies. Ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 23, pret - 52, atturas - nav. 5. priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 6. - Ministru kabineta priekšlikums. Saistīts ar Brexit, Brexit korekcija. Un tas komisijā ir atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies, bet ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 64, pret - 1, atturas - nav. 5. priekšlikums ir atbalstīts. 6. priekšlikums, atvainojiet, ir atbalstīts.

M. Bondars. 7. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir gana tehnisks. Un arī komisijā ir atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 8. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī ir gana tehnisks. Un komisijā, protams, arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 9. ... mēs pārejam jau uz tabulu, kur... tas ir Ministru kabineta priekšlikums. Un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 10. - arī Ministru kabineta priekšlikums. Arī ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti...

Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Nu šis ir viens no slavenā flīģeļa priekšlikumiem, kurš te... acīmredzot ir mēģinājums no valdības puses, tā teikt, klusi izbeigt šo flīģeļa lietu, tā teikt.

Es aicināšu kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tai skaitā mums, partijas “Republika” deputātiem, ir alternatīvs priekšlikums, proti, norādīt precīzu posteni, uz ko iztērēt tos 183 tūkstošus eiro, par kuriem tika paredzēts iegādāties Valsts prezidenta kancelejai šo slaveno flīģeli.

Tāpēc aicinu šajā balsojumā atturēties un tad vēlāk atbalstīt mūsu priekšlikumu, kas paredz novirzīt šā flīģeļa naudu precīzi medicīnai, kas, manuprāt, būtu daudz, daudz atbilstošāks solis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Debates bija slēgtas, Valaiņa kungs, es atvainojos.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā es vēlos teikt, ka 10. - Ministru kabineta priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 62, pret - 5, atturas - 4. 10. - Ministru kabineta iesniegtais priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 11. - arī Ministru kabineta priekšlikums. Faktiski ir komisijā atbalstīts. Un ir saistīts ar dividenžu iemaksām valsts budžetā un to pārvirzīšanu uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 12. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 13. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 68, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. Savukārt 14. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Šis ir priekšlikums, kuru mēs izstrādājām kopā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību. Un pēc būtības šis priekšlikums paredz... mēs uzrunājam augstskolu pedagogus... ja mēs paskatāmies, sākotnēji budžetā tika iesniegts tātad šis pedagogu darba samaksas pieauguma modelis. Visi ļoti skaisti teica, ka tas ir izpildīts. Tā arī ir. Tas tiek pildīts. Tas, manuprāt, varēja tikt labāk pildīts attiecībā uz pirmsskolas pedagogiem, jo tur šī šķēre paliek arvien lielāka, bet par to mēs runāsim vēlāk.

Šeit par augstskolu pedagogiem. Premjers braši pateica to, ka, rekur, mēs zinātnē tagad liekam klāt naudu. Augstskolu pedagogiem atalgojuma modelis ir beidzies 2022. gadā. Tātad ar 2022. gadu viņiem nekādas izmaiņas netiek paredzētas. Netiek domāts par to, ka viņiem kaut kādi rēķini pieaug vai viņiem kaut kādas izmaksas pieaug attiecībā uz viņu ikdienas izdevumiem. Tiek pieņemts, ka augstskolu pedagogi var mierīgi turpināt strādāt ar to pašu atalgojumu, neskatoties uz to, ka valstī ir inflācija, neskatoties uz to, ka vesela virkne citu kategoriju, tai skaitā citu pedagogu, kuru algas pieaug... viņiem šis grafiks beidzas 2021. gadā.

Es sākotnēji domāju, ka tā ir kļūda. Šobrīd, iesniedzot šo priekšlikumu un redzot to, ka neviens arī nemēģina kaut kādā veidā rast šeit risinājumu, es saprotu, ka tā nav kļūda. Nu tad man ir jautājums, kāds no izglītības jomas vai Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs varbūt varētu paskaidrot par to, kā tad augstākās izglītības sistēmā... mēs runājam: augstākajā izglītībā reformas un tagad mēs te pārvaldības modeli mainām, visādas gudras lietas, gudri vārdi - dienas beigās tam pedagogam, kas tur pasniedz lekcijas... par to mēs esam piemirsuši.

Nu, manuprāt, kolēģi, tas nav normāli. Un tāpēc arī mūsu frakcija atsaucās šim Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aicinājumam. Mēs iesniedzām šo priekšlikumu, pārrunājām ar arodbiedrību. Un pilnīgi noteikti ir skaidrs, ka šeit ir nepieciešams risinājums. Šobrīd šāds risinājums diemžēl netiek piedāvāts.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo mūsu sagatavoto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītājas kundze un kolēģi! Nu ir skaidrs, ka izsludinātās reformas augstākajā izglītībā netiek atbalstītas finansiāli. Un netiek atbalstītas arī ne tikai atalgojuma ziņā, bet netiek atbalstītas arī tādā ziņā, ka pieaug maksājumi par augstākās izglītības iestāžu uzturēšanu. Netiek atbalstītas tādējādi, ka agri vai vēlu arī izsludinātajiem padomju cilvēkiem būs jāmaksā atalgojums, visticamāk, no augstākās izglītības iestādes budžeta, nevis no kāda cita atbalsta veida. Ja arī būs izmantots Eiropas struktūrfondu finansējums, tad tas nevar būt ilglaicīgi un nevar būt visu laiku. Ir saprotams, ka augstākās izglītības iestādēm pieaug finansējuma izlietojuma pozīcijas neatkarīgi no tā, kā viņi plāno savu budžetu un cik veiksmīgas vai neveiksmīgas būs augstskolu padomes.

Aicinu atbalstīt, jo šajā situācijā, pieaugot uzturēšanas izmaksām, pieaugot arī padomju cilvēku izmaksu... meklējumiem, ir skaidrs, ka mācībspēku atalgojuma paaugstināšanai var nepietikt finansējuma.

Līdz ar to aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs!

M. Bondars. Ņemot vērā, ka ir pieprasīts balsojums, vēlos tikai atgādināt, ka 14. - Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Savukārt 15. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 67, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 16. - mūsu kolēģa Alda Gobzema priekšlikums. Paredz pārdali no Valsts prezidenta kancelejas budžeta uz vispārējo budžetu, jo, kā viņš komisijā teica, viņš neredz pamatojumu šim finansējumam. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Labvakar, Latvijas sabiedrība! Labvakar, mani kolēģi! Principā Bondara kungs nepareizi norādīja, ka es tur kaut ko gribu pārdalīt. Es gribu Valsts prezidentam Levita kungam vienkārši atņemt šos līdzekļus, lai samazinātu valsts budžeta izdevumus, lai samazinātu to milzīgo ārējo parādu, kurā šī valdība cenšas iegrūst mūsu tautu. Un es paskaidrošu, ko es ar to domāju.

Tātad es lasu budžeta projektu un skatos, kam tad Valsts prezidenta kanceleja ir paredzējusi tērēt miljonu 200 tūkstošus ar kapeikām eiro. Valsts prezidenta kancelejas kapacitātes stiprināšanai. Es atvainojos - kā stiprināšanai? Ko mēs gribam stiprināt? Vēl pieņemt kaut kādus padomniekus 27 vai cik? 220 tūkstošus tērēs papildus. Igaunijā, starp citu, prezidenta kanceleja tērē par vairākiem miljoniem mazāk.

Tad - Valsts prezidenta institūcijai simtgades pasākumu nodrošināšanai. Cik ilgi svinēs to Latvijas simtgadi? Vēl kādus 10-15 gadus svinēs?

Tad ir pats labākais. Pateicoties man, par to sāka runāt visa mūsu valsts un parādīja, starp citu, televīzijā, ka Valsts prezidents atteiksies no slavenā koncertflīģeļa iegādes Rīgas pils Svētku zālei. 183 tūkstoši. Rādīja “Panorāmā”, rādīja Delfos, visur rādīja, ka Levits atteiksies. Viņš nav atteicies joprojām! Budžeta projektā koncertflīģelis par 183 tūkstošiem ir iekšā. Īstais laiks. Atkal Pavļuts spēlēs uz tā flīģeļa un Kariņš dziedās? Kā tur būs?

Un vēl ir interesanti - kur tie flīģeļi paliek tai Rīgas pilī? Tur taču nesen nopirka vienu jaunu. Tie izgaist. Un tas nebija flīģelis, kurš sadega ugunsgrēkā, tas jau bija pēc tam nopirkts, pēc ugunsgrēka, bet tur laikam spokojas, ka tie flīģeļi pazūd... Un tad ir jāpērk visdārgākais, jo dārgāk jau... jo mums jau Levita kungs tā kā Raimonds Pauls ir, māk uz flīģeļa laist kā Raimonds Pauls! Man liekas, Raimondam Paulam tik dārga flīģeļa nav.

Rīgas pils dārza labiekārtošanai arī paredzēts... es tā velku ar pirkstu - 70 tūkstoši. Rododendrus stādīs droši vien. Pēc pasākuma decembrī vajadzēs rododendrus atjaunot, tad nu īstais laiks 70 tūkstošus izmest dārzam.

Tad ir vēl viena tāda interesanta pozīcija - Trīs jūru iniciatīvas samita organizēšana. Trīs jūras. Es gribētu zināt, kāds Latvijas Valsts prezidentam... un principā, man liekas, nekur neaicina. Viņš vispār nav populārs ārpus Latvijas. Kāds viņam vispār sakars ar Adrijas jūru un Melno jūru, un kāds Latvijai no tā ieguvums. Vairāk nekā pusmiljonu - 568 tūkstošus! - tērēs šai iniciatīvai. Interesanti, ka šī pati Trīs jūru iniciatīva... tam samitam ir paredzēts vēl aptuveni, man liekas... nezinu, cik tur tajās ministrijās... Ārlietu ministrijā ir iebudžetēts arī kaut kāds, man liekas, pusmiljons (tam mēs vēl iesim cauri), vēl kaut kādā ministrijā...

Vienkārši tās budžeta programmas, lai jūs saprastu, mīļie cilvēki, tiek taisītas tā - programma tiek kaut kā nosaukta, nu, tā, lai smalki skan, un tad var paņemt no jums, mīļie cilvēki, no jūsu, nodokļu maksātāju, naudas, ielikt tur pusmiljonu, iebudžetēt. Un valdība nobalso. Tagad jau arī šajā balsojumā nobalsos “par”, jo koalīcija jau ir vienojusies, tātad faktiski televīzijā jums pateica, ka flīģeļa nebūs, bet šodien šajā balsojumā jūs redzēsiet, ka balsos “par”.

Tad vēl ir Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas simtgades atzīmēšanai... ballītei - 155 tūkstoši.

Apvienojiet uzreiz man tos laikus, lai es varu izstāstīt līdz galam cilvēkiem.

Sēdes vadītāja. Jūsu debašu laiki ir apvienoti.

A. Gobzems. Tātad ballītei.

Satversmes tiesai. Osipovas kundze, Satversmes tiesas priekšsēdētāja, kur jūs esat pazudusi - lielā cilvēktiesību aizstāve? Saeimā Satversmes 1. pants par demokrātisko republiku nedarbojas, nedarbojas 5. pants. Jūs kaut kur pazudusi esat.

Bet, ja vajag 155 tūkstošus ballītei (ar melnajiem ikriem droši vien), tad ne QR kodus, neko nevajadzēs, tad viss notiks. Par jūsu naudu, mīļie cilvēki, tas viss notiks.

Kopā 1 237 816 eiro ir šajās pozīcijās, kas papildus Valsts prezidentam ir vajadzīgi. Miljons tur, miljons tur, vēl kāds trešais miljons... Un tad jau mēs sāksim runāt par īstu naudu, par miljardiem. Aptuveni tādā formā šis budžets tiek gatavots.

Vēl viena būtiska detaļa. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, uzdodot jautājumus par visiem turpmākajiem punktiem, par kuriem es esmu lūdzis samazināt budžeta izdevumus... Es uzdevu jautājumu - kāpēc mums to vajag? Neviena institūcija - ne Valsts prezidenta kanceleja, ne visas nākamās institūcijas, par kurām es runāšu pie saviem priekšlikumiem, nespēja konkrēti atbildēt, kāpēc viņiem patiesībā vajag tos papildu līdzekļus. Neviens nevarēja paskaidrot to degošo nepieciešamību tik milzīgi lieliem tēriņu palielinājumiem.

Nu, paskatīsimies tūlīt balsojumu, vai Latvijas Republikas Saeima piešķirs prezidentam koncertflīģeli vai nepiešķirs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labdien šajā vakarā! Es vēlējos tikai kārtības labad atgādināt deputātiem un arī sabiedrībai, ka mēs tikko esam nobalsojuši šajā likumprojektā par 10. - Ministru kabineta priekšlikumu, kas balstīts uz Latvijas Valsts prezidenta būtībā izteikto viedokli par to, ka šobrīd, krīzes laikā, nebūtu nepieciešami ieguldījumi kustamās mantas iegādei Rīgas pilī, un līdz ar to tika pārdalīti 184 tūkstoši eiro no attiecīgās programmas uz 74. “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Līdz ar to, lai tagad un turpmāk visiem būtu skaidrs: nākamā gada budžetā finansējums kustamās mantas iegādei Rīgas pilī tieši tādiem svētku gadījumiem šobrīd nav paredzēts.

Lūdzu, tad attiecīgi šis priekšlikums nav atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Es tikai gribēju apstiprināt to, ko teica Gobzema kungs.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tik tiešām Gobzema kungs nebija ne ar ko ekskluzīvs. Bija arī citi deputāti, kuri mēģināja saprast un iegūt atbildes no ministriju paustā, meklēt pamatojumu šī budžeta atsevišķām pozīcijām vai paust kritiku par atsevišķiem priekšlikumiem. Tas tik tiešām bija.

Un šeit es gribētu izteikties par Feldmana kunga komentāru. Es arī pievienojos un saku jums tiešām paldies - jūs šīs debates padarāt interesantākas, un savā ziņā kaut kas līdzinās debatēm. Atsaucoties uz jūsu teikto, Gobzema kungs nerunāja tikai par flīģeli. Gobzema kungs runāja par daudz plašāku izdevumu apjomu. Viņš runāja par visu Valsts prezidentam noteiktā budžeta pieauguma apjomu, tai skaitā ne tikai kustamā manta, bet arī dārza iekārtojums, kas arī... Ja flīģelis bija interesants, tad arī tā dārza iekārtošana... Ja mēs paanalizētu sīkāk, gan jau sabiedrībai rastos jautājumi arī par to, bet diemžēl... to mēs šeit nedarīsim, vismaz es ne.

Bet par jūsu pieeju, ka jūs šo flīģeli esat tā kā atcēluši šobrīd. Jūs to neesat atcēluši, jūs to esat aizcēluši, un pareizi jūs teicāt, uz programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Tā ir tā naudas sadaļa, no kuras bez ierunām, bez jebkādiem biznesa plāniem, bez nekā - vairāk nekā 10 miljoni eiro “Latvijas dzelzceļam”... Vienkārši tāpat. Tā ir tā sadaļa, naudas sadaļa, kura vienkārši lido bez jebkādām analīzēm, bez jebkādām izvērtēšanām. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nobalsoja, koalīcija uzreiz, Saeima...

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Kādā veidā tie tiek izmantoti mūsu valstī pēdējos gados? Pārsimts miljonu - airBaltic. Es piekrītu deputātiem, kuri šodien ir tomēr gatavi šo flīģeļa naudu vai kādu citu naudu ar saviem priekšlikumiem - kā demokrātiskā valstī pienākas... kā Saeimas deputāti ar saviem priekšlikumiem novirzīt konkrētam mērķim, jau šobrīd izdebatējot.

To arī mani kolēģi piedāvāja. Un tā ir pareiza pieeja. Gobzema kungs šajā gadījumā piedāvā, ja mēs lasām viņa priekšlikumu... Viņš pēc būtības piedāvā ar šo naudu dzēst valsts parādu. Vai šodien tas ir aktuāls jautājums? Manuprāt, ļoti aktuāls. Mēs esam aizņēmušies vairāk kā nekad. Nekad mēs neesam tādos apjomos aizņēmušies miljardus. Mierīgi! Tērējam, kā gribam, bez jebkādas analīzes.

Šobrīd tas, ko jūs minējāt attiecībā uz to, ka to flīģeli esam “noguldījuši” uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, nedod nekādas garantijas, ka pēc kāda laika pēc šī budžeta pieņemšanas tikpat labi tas flīģelis var kļūt par “neparedzētu gadījumu”. Un pēkšņi varbūt kādam to ievajadzēsies, jo vecajam flīģelim, es nezinu, taustiņi būs nodiluši.

Kolēģi, es aicinu tomēr ieklausīties tajā, ko saka Gobzema kungs, tāpat arī Dombrovska kungs. Šīs debates ir vietā. Vēl vairāk vietā tiešām būtu skaidrojums arī par citām lietām.

Par flīģeli... viens ir skaidrs, paldies. Tiešām, paldies, tiešām es to patiesi saku, Feldmana kungs! Jūs par to flīģeli izskaidrojāt, bet tās pārējās lietas jau netika izskaidrotas nedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, nedz šobrīd Saeimā. Kā norādīja pat Valsts kontrole... Valsts kontrole norādīja uz to, ka budžeta izskatīšana ir bijusi, nu, tāda grūti saprotama, maigi sakot.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Nu šeit diemžēl Feldmana kungs drusku maldina sabiedrību tādā ziņā, ka...

Punkts pirmais. Es kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāts varu apliecināt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nekādas vēstules no Valsts prezidenta kancelejas ar ierosinājumu, ka atsakās no šā slavenā flīģeļa iegādes kaut kādu iemeslu dēļ. Šādu vēstuli es neesmu redzējis. Ja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tiešām ir tādu saņēmusi, bet nav iepazīstinājusi komisijas deputātus ar šādu vēstuli, nu tad, protams, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram tagad ir visas iespējas pieslēgties šīm debatēm, pieteikties un pateikt, ka, nē, šāda vēstule bija saņemta.

Līdz ar to acīmredzot šis Valsts prezidenta viedoklis, par kuru runāja Feldmana kungs, ir bijis izteikts kaut kā neoficiāli. Par oficiālo vēstuli man nekas nav zināms.

Te, protams, var piebilst: Feldmana kungs pateicis, ka iemesls, kāpēc Valsts prezidents ir attiecies no flīģeļa iegādes, ir tas, ka valstī ir pandēmija un krīze. Protams, var piebilst, ka, manuprāt, situācija attiecībā uz pandēmiju un krīzi starp pirmo un otro budžeta lasījumu nav mainījusies, cik esmu novērojis, dzīvojot mūsu valstī. Bet var būt - kā kuram, protams, kā kuram.

Savukārt otrais punkts, kur Feldmana kungs maldina sabiedrību, sakot, ka, lūk, jā, tiesa, ka mēs esam... ka vismaz Saeimas vairākums ir lēmis šo finansējumu - 180, gandrīz 184 tūkstošu eiro apmērā - atņemt šim prioritārajam pasākumam - koncertflīģeļa iegādei Rīgas pils Svētku zālei - un novirzīt uz programmu “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”... Šī, kolēģi, ir tikai daļa no patiesības, jo te kolēģis Viktors Valainis ir izteicis vienu minējumu par to, kas notika vai varētu notikt ar tiem līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Bet tas, kas ir noticis, kolēģi, ir diezgan vienkārši. Tas, kas ir noticis, ir deputātu kvotas. Mēs visi ļoti labi atceramies to interesanto finanšu ministra apgalvojumu par to, ka, lūk, tie divi miljoni eiro, kas tika piešķirti deputātu kvotām, nekādi neietekmētu valsts fiskālo pozīciju. Un viņš to pateica tāpēc, ka tie divi miljoni tika piešķirti no tiem pašiem līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Citiem vārdiem, kolēģi, tas, kur Feldmana kungs, tā teikt, nesaka pilnu patiesību par to, kas noticis, ir tas, ka, pateicoties tam 10. priekšlikumam, tagad tie 100... gandrīz 184 tūkstoši eiro, kas bija sākotnēji paredzēti Valsts prezidenta flīģeļa iegādei, ir aizceļojuši pa taisno uz deputātu kvotām.

Nu, varbūt Feldmana kungs būs gatavs mums tagad pateikt, kurai tieši deputātu kvotai aizgāja tie 184 tūkstoši eiro, vai arī tas paliks, tā teikt, tāds amizants koalīcijas noslēpums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sēdes vadītājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Faktiski pie šī priekšlikuma droši vien koalīcijas deputātiem, līdzīgi kā mums visiem, ir jāuzdod, iespējams, nepopulārs jautājums - kas mums ir Valsts prezidents?

Ar to es nedomāju personāliju, ar to es domāju, ka Valsts prezidents ir zināmā mērā simbols: valsts simbols, godīguma simbols, garīguma simbols, tautas labāko cerību un arī aizstāvju simbols, ētikas simbols.

Šobrīd, situācijā, kad daļa cilvēku zaudē darbu tāpēc, ka vairākas nozares nevar attīstīties, vai tāpēc, ka ir izlēmuši kaut kā savādāk organizēt savu dzīvi; kad pedagogu trūkums, jo vakanču skaits palielinās, zināmā mērā arī ietekmē izglītības kvalitāti; kad nabadzības līmenis nav kļuvis mazāks Latvijā, - ko dara Valsts prezidents kā simbols? Pasūta flīģeli, apkopj dārzu, grib izrādīties samitā un tā tālāk, nevis ir ētikas paraugs un ētikas simbols... solidarizējoties ar cilvēkiem, solidarizējoties ar tautu, vienkārši nepieprasītu papildu līdzekļus. Nekādus - ne 2022. gada budžetā, ne vidēja termiņa budžetā. Tas būtu Valsts prezidents. Tas būtu tautas un arī ētikas simbols. Vai mums ir šāds prezidents?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Ar mūzikas instrumentu, man liekas, viss ir skaidrs.

Mani kā Eiropas lietu komisijas locekli vairāk interesē jautājums par Trīs jūru iniciatīvas samitu un to pusmiljonu eiro, kas tam tiek paredzēts.

Es kaut kā neesmu dzirdējis, ka Eiropas politikas kontekstā šāda veida samits tiktu plānots un kāda tam ir nozīme nacionālo interešu... vietā.

Es to ne īsti saprotu, un ļoti gribētos arī varbūt... ja neviens cits... ja Valsts prezidents nav atsaucis šo ierosinājumu vai nav pamatojis kā savādāk, varbūt Feldmana kungs varētu paskaidrot?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labvakar visiem! Es atbildēšu uz pāris jautājumiem un padarīšu situāciju vēl interesantāku ap budžetu, Valsts prezidenta kanceleju.

Tātad par šo Trīs jūru iniciatīvas samitu mums vēl būs iespēja padebatēt, jo man ir konkrēti priekšlikumi saistībā ar šo finansējumu. Bet - ko es gribu pateikt, kas šeit ir ļoti interesants. Tātad, kā jau tika minēts, šī izdevumu pozīcija parādās ne tikai Valsts prezidenta kancelejas, bet arī... vismaz es zinu vēl vienu ministriju, kuras budžetā tas parādās. Tā ir Ārlietu ministrija.

Es pieprasīju Ārlietu ministrijai, ārlietu ministram sniegt komentārus, atbildes saistībā ar šo paredzēto finansējumu. Ko par to ir domāts darīt? Izrādās, ka ar tiem, manuprāt, kādiem 380 tūkstošiem, kas ir paredzēti Ārlietu ministrijas budžetā, pamatā tiek paredzēts veikt visu organizatorisko darbu, kas ir saistīts ar Trīs jūru iniciatīvas samita organizēšanu. Ja Ārlietu ministrija ir bijusi kompetenta un nav maldinājusi Saeimu, savu atbildi sniedzot. Tas savukārt nozīmē, ka šis vairāk nekā pusmiljons, kas ir Valsts prezidenta kancelejas budžetā... Absolūti nav saprotams, kā viņi taisās to tērēt.

Šeit tiešām būtu ļoti interesanti... Es domāju, es aicinātu žurnālistus, ja kāds seko līdzi, painteresēties, kam konkrēti tiks tērēti aptuveni 560 tūkstoši Valsts prezidenta kancelejai... paredzētajam Trīs jūru iniciatīvas samitam.

Bet pati rozīnīte visā stāstā... Ja mēs atgriežamies pie flīģeļa, tad šeit situācija kļūst vēl interesantāka. Tātad, kamēr notika debates, es vēlreiz atvēru un rūpīgi izgāju cauri Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iesniegtajiem dokumentiem. Es neatradu tādu Ministru kabineta priekšlikumu. Es skatījos: te ir virkne deputātu priekšlikumu, bet es neatradu šo Ministru kabineta priekšlikumu par to, ka šī Valsts prezidenta nauda būtu novirzāma uz neparedzētiem gadījumiem, un tas man liek izdarīt secinājumu, ka varbūt... iespējams, patiesībā šāda priekšlikuma nemaz nav bijis. Un tas, ko centās darīt šī mūsu “tiesiskuma” koalīcija, ir tas, ka, redzot, ka opozīcija ir piedāvājusi jēdzīgus priekšlikumus, kādā veidā būtu apsaimniekojama šī flīģeļa nauda...

Konkrēti es arī esmu iesniedzis priekšlikumu par šo flīģeļa naudu, manuprāt, ļoti jēdzīgu un ļoti pamatotu. Varbūt pamatoti atbalstīt, tas ir, šo naudu novirzīt migrēnas ārstēšanai, jo šie 184 tūkstoši ir apmēram tā summa, ko bija lūguši šie galvassāpju mocītie cilvēki. Apmēram vismaz 200 tūkstoši būtu ļoti labi, ar ko mēs varētu sākt un kas varētu reāli palīdzēt.

Nu, lūk, un tad es domāju, ka tika veikli meklēts, kādā veidā varētu neitralizēt šādus opozīcijas priekšlikums. Šeit tad es lūgtu, lai piesakās koalīcija un pasaka, un es arī lūdzu Bondara kungu kā ziņotāju pateikt, kur bija šis Ministru kabineta priekšlikums, jo jūsu komisijas dokumentos es tādu neatrodu. Tas nozīmē, ka, iespējams, mēs runājam par kādu nelikumīgu priekšlikumu un pie šī balsojuma mums vēl būs jāatgriežas. Tas nav bijis pamatots, jo šāds priekšlikums komisijā nav bijis iesniegts termiņā. Visas šīs manipulācijas sākušās pēc šī termiņa, kad tika saņemti opozīcijas priekšlikumi.

Iespējams, es kļūdos. Tādā gadījumā lūdzu, Bondara kungs, izstāstiet, kur radās šis Ministru kabineta priekšlikums un kāpēc tas nav reģistrēts. Savukārt, ja tas ir reģistrēts, es labprāt ar to iepazītos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Godātie kolēģi! Mēs dzirdam par jauniem, jauniem un jauniem pasākumiem klātienes... lieliem, nozīmīgiem pasākumiem, kur citstarp pie mums lidos cilvēki no daudzām, daudzām valstīm. Mēs klausīsimies interesantas, garas runas, un būs viss no tā izrietošais, bet man kaut kā visu laiku atmiņā stāv mūsu Valsts prezidenta uzruna Glāzgovā, kur nule kā noslēdzās COP26 samits, kur citstarp pulcējās vairāk nekā 40 tūkstoši dalībnieku no dažādām valstīm, kuri bija ieradušies ar simtiem lidmašīnu, zinot to, ka aviācija ir lielākais klimata piesārņotājs CO₂ jomā.

Mūsu Valsts prezidents citstarp samērā nesen nopirka glaunāko BMW, nevis nopirka, es atvainojos, - iznomāja par 125 854 eiro un 86 centiem, uz trīs gadiem iznomāja lielāko BMW limuzīnu ar dīzeļdzinēju.

Es gribu, kolēģi, pateikt, ka daudzas šīs iniciatīvas, ko mēs šobrīd redzam budžetā, absolūti nav zaļas un mūsu Valsts prezidents šo nezaļumu iemieso absolūti, jo vārdos saka, ka mums jādomā globāli, jārīkojas lokāli un katram individuāli. Te mēs redzam šos individuālos tēriņus un šo individuālo rīcību.

Tās ir absolūti nezaļas iniciatīvas, no kurām Latvijas tautsaimniecībai nebūs nekāda labuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Labvakar, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja un godātie kolēģi! Nu nav jau īsti pārsteigums, ja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav atnākusi vēstule par to, ka flīģeļa nauda tagad tiek novirzīta uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Visticamāk, tas tika kārtots ar telefona zvanu, tā jau tagad tāda ierasta prakse, gan jau Valsts prezidenta kungs piezvanīja Feldmana kungam un deva uzdevumu flīģeļa naudu noslēpt līdzekļos neparedzētiem gadījumiem, jo... Tieši tā, nu, tas būs ļoti neparedzēts gadījums, un flīģelis būs neatliekama vajadzība un tiks iegādāts šā vai tā.

Par dārza iekārtošanu. Būtu bijis ļoti jauki, ja tajā brīdī, kad pie Rīgas pils bija sapulcējušies tūkstošiem cilvēku, dārza vārti būtu atvērušies un pa tiem būtu iznācis Valsts prezidents aprunāties ar savu tautu.

Un ko tad diez teiks par Latviju tai Trīs jūru iniciatīvas samitā? Par Latviju, kas ir valsts, kura ir aizliegusi tautas vēlētiem deputātiem piedalīties budžeta pieņemšanas procesā, kura ir aizliegusi tautas vēlētiem deputātiem balsot. Vai tas ir tas, ar ko Valsts prezidents ieradīsies uz Trīs jūru iniciatīvas samitu, ar ko leposies, kā pasniegs Latvijas vārdu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Bondara kungs!

M. Bondars. Komisijas vārdā, pirmkārt, es vēlētos atbildēt Zariņa kungam, ka es nevaru kā ziņotājs ziņot par citiem priekšlikumiem, tikai par 16. - deputāta Gobzema priekšlikumu.

Savukārt, otrkārt, es vēlētos atvainoties Gobzema kungam, ja kaut kādā veidā un formā esmu bijis neprecīzs, ziņojot par to, kādā veidā viņš par šo jautājumu uzstājies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Es ļoti ceru, ka savās debatēs šodien viņš spēja viest skaidrību, kas tad patiesībā ir.

Visbeidzot - 16. priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Gobzema priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 23, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jura Pūces, Kristas Baumanes, Gata Zamura, Mārtiņa Šteina un Viestura Liepkalna iesniegumu ar lūgumu izsludināt pārtraukumu Saeimas 2021. gada 15. novembra otrajā attālinātajā ārkārtas sēdē, ko mēs skatām 16. novembrī, līdz šā gada 17. novembra pulksten 9.00. Par šo sēdes pārtraukumu mums ir jānobalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par sēdes pārtraukumu līdz 17. novembra pulksten 9.00! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret - 6, atturas - nav. Tātad sēdes pārtraukums līdz 17. novembra pulksten 9.00.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir noslēgusies.

Pārtraukums sēdē līdz rītdienas pulksten 9.00.

Arlabvakaru!

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 24. (attālinātās ārkārtas) sēdes
turpinājums 2021. gada 16. novembrī

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1184/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4812B)
- Ziņo	- dep. R. Kozlovskis
- Debašu turpinājums	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. E. Papule
	- dep. I. Zariņš
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. V. Dombrovskis
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. E. Tavars
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. V. Valainis
	- dep. E. Tavars
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. E. Papule
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. R. Ločmele
	- dep. R. Ločmele
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. R. Ločmele
	- dep. S. Dolgopolovs
Likumprojekts “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” (Nr. 1185/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4813B)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
- Debates	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. E. Papule
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” (Nr. 1186/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4814B)
- Ziņo	- dep. R. Kozlovskis
- Debates	- dep. E. Papule
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. E. Tavars
	- dep. E. Zālīte-Grosa
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. E. Tavars
	- dep. E. Tavars
	- dep. E. Tavars
	- dep. E. Tavars
	- dep. E. Zālīte-Grosa
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. V. Valainis
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. E. Tavars
	- dep. V. Valainis
Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 1188/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4821B)
- Ziņo	- dep. I. Indriksone
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 1189/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4822B)
- Ziņo	- dep. J. Cielēns
- Debates	- dep. E. Tavars
	- dep. V. Valainis
	- dep. E. Tavars
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1190/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4823B)
- Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 1192/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4838B)
- Ziņo	- dep. R. Znotiņš
- Debates	- dep. V. Valainis
	- dep. U. Budriķis
	- dep. V. Valainis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1193/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4839B)
- Ziņo	- dep. I. Indriksone
- Debates	- dep. E. Tavars
	- dep. E. Tavars
	- dep. E. Tavars
	- Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs R. Jansons
	- dep. V. Valainis
	- dep. E. Papule
	- dep. E. Tavars
	- dep. V. Valainis
	- dep. E. Tavars
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. K. Feldmans
	- dep. E. Tavars
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. S. Dolgopolovs
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” (Nr. 1194/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4841B)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
- Debates	- dep. Ē. Pucens
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. E. Papule
	- dep. E. Tavars
	- dep. V. Valainis
	- dep. M. Možvillo
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. J. Pūce
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. M. Možvillo
	- dep. E. Tavars
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. E. Tavars
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Nemiro
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. E. Papule
	- dep. A. Gobzems
	- dep. K. Feldmans
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. E. Papule
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. I. Zariņš
	- dep. E. Tavars
	- dep. R. Petraviča
Informācija par ārkārtas sēdi
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 16.11.2021 09:34:00 bal001
Par - 14, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 23. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 09:35:07 bal002
Par - 17, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 24. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 09:37:10 bal003
Par - 47, pret - 17, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 27. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 09:55:09 bal004
Par - 26, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 28. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 09:56:26 bal005
Par - 27, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 29. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 09:57:23 bal006
Par - 26, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 30. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 10:20:03 bal007
Par - 52, pret - 30, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 31. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 10:33:20 bal008
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 16.11.2021 11:24:45 bal009
Par - 53, pret - 20, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 34. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 11:34:33 bal010
Par - 3, pret - 70, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 38. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 11:41:20 bal011
Par - 70, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 39. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 12:08:27 bal012
Par - 25, pret - 53, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 40. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 12:13:55 bal013
Par - 22, pret - 51, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 41. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 12:15:16 bal014
Par - 62, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 43. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 12:17:40 bal015
Par - 19, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 44. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 12:21:05 bal016
Par - 57, pret - 9, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 48. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 12:25:18 bal017
Par - 77, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 49. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 12:32:12 bal018
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 16.11.2021 13:40:41 bal019
Par - 51, pret - 22, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 54. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 13:41:41 bal020
Par - 51, pret - 33, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 13:47:05 bal021
Par - 68, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā (1185/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 13:48:04 bal022
Par - 71, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā (1185/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 13:59:35 bal023
Par - 26, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 14:08:03 bal024
Par - 27, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 14:20:22 bal025
Par - 30, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 14:25:10 bal026
Par - 29, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 14:26:57 bal027
Par - 31, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 14:29:29 bal028
Par - 32, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 14:32:02 bal029
Par - 28, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 14:33:03 bal030
Par - 27, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 8. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 14:39:11 bal031
Par - 23, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 9. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 14:40:13 bal032
Par - 26, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 10. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 14:41:18 bal033
Par - 24, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 11. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 14:42:15 bal034
Par - 27, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 12. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 14:43:11 bal035
Par - 30, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 13. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 14:44:11 bal036
Par - 29, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 14. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 14:45:08 bal037
Par - 29, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 15. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 14:46:06 bal038
Par - 31, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 16. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 14:47:02 bal039
Par - 30, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 17. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 14:48:00 bal040
Par - 27, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 18. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 14:48:58 bal041
Par - 30, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 19. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 14:49:55 bal042
Par - 28, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 20. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 15:00:13 bal043
Par - 30, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 22. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 15:01:26 bal044
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 16.11.2021 15:27:22 bal045
Par - 28, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 23. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 15:28:17 bal046
Par - 78, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 15:30:13 bal047
Par - 60, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konkurences likumā (1188/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 15:37:08 bal048
Par - 30, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1189/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 15:40:15 bal049
Par - 26, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1189/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 15:42:21 bal050
Par - 75, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1189/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 15:44:06 bal051
Par - 63, pret - 3, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1190/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 15:47:15 bal052
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1190/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 15:51:01 bal053
Par - 26, pret - 48, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (1192/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 15:56:54 bal054
Par - 66, pret - 2, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (1192/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 15:57:59 bal055
Par - 70, pret - 0, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (1192/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 16:02:14 bal056
Par - 27, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1193/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 16:04:22 bal057
Par - 27, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1193/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 16:18:15 bal058
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1193/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 16:43:55 bal059
Par - 34, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 11. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1193/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 16:44:51 bal060
Par - 79, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1193/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 16:45:25 bal061
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 16.11.2021 17:43:35 bal062
Par - 32, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 18:19:10 bal063
Par - 68, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 18:25:26 bal064
Par - 24, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 18:26:28 bal065
Par - 23, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 18:27:22 bal066
Par - 64, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 18:30:25 bal067
Par - 62, pret - 5, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 10. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 18:31:52 bal068
Par - 68, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 13. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 18:37:22 bal069
Par - 27, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 14. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 18:38:11 bal070
Par - 67, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 15. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 19:07:00 bal071
Par - 23, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 16. priekšlikums. Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.11.2021 19:08:12 bal072
Par - 77, pret - 6, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Izsludināt sēdē pārtraukumu pulksten 19.00 līdz 2021.gada 17.novembra pulksten 9.00

Datums: 16.11.2021 19:08:31 bal073
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

16.10.2021.

9.15

9.30

11.00

13.30

15.15

17.00