Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas trīspadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 22. oktobrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Sākam Latvijas Republikas Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2021. gada 22. oktobrī. Un, pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, es lūdzu – ar minūtes klusuma brīdi pieminēsim šodien mūsu kolēģi deputātu Ojāru Ēriku Kalniņu. (Klusuma brīdis.) Paldies.
Sākam skatīt 2021. gada 22. oktobra sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā – lēmumu projektu izskatīšana.
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 21. oktobra rīkojumu Nr. 749, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā ziņo deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!
M. Šteins (AP!).
Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Pirmais, ko mēs izskatām, ir lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 21. oktobra rīkojumu Nr. 749, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””. Tas ir saistīts ar ārkārtējo situāciju uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas.
Rīkojuma projekts paredz pagarināt ārkārtējo situāciju atsevišķās administratīvajās teritorijās, kā iepriekš noteikts, ņemot vērā joprojām nestabilo situāciju uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas. Tātad ir paredzēts ārkārtējo situāciju pagarināt līdz 2022. gada 10. februārim.
Komisija atbalstīja lēmuma projektu un aicina arī Saeimu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.
Par šo lēmuma projektu deputāti nav pieteikušies debatēt.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2021. gada 21. oktobra rīkojumu Nr. 749, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu, balsosim! Par - 65, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā – lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 13. oktobra rīkojumu Nr. 736 un 2021. gada 20. oktobra rīkojumu Nr. 748, ar kuriem grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā ziņo deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!
J. Rancāns (JK).
Labdien, godātie kolēģi! Tātad, kā jūs zināt, šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja abus tikko nosauktos rīkojumus par grozījumiem izsludinātajā ārkārtas situācijā. Es šos numurus... neatreferēšu, vien teikšu, ka tas, ko mēs dzirdam šobrīd no ministrijām, tai skaitā no Veselības ministrijas, ka situācija patiešām ir dramatiska... Es varbūt neatreferēšu visas tās būtiskākās lietas, jo redzu, ka ir pieteicies arī veselības ministrs, bet es varbūt tās galvenās lietas, kas izskanēja komisijā...
Tātad grozījumi ir izsludināti sakarā ar epidemioloģiskās situācijas būtisku pasliktināšanos un slimnīcu pārslodzi. Kā jau jūs zināt, četras dienas pēc kārtas Latvija ir pirmajā vietā pasaulē saslimstības ar Covid-19 ziņā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Šodien slimnīcās (pēc komisijā izskanējušā) ir 1210 pacienti. Epidemioloģiskā prognoze ir – ja nekas netiek darīts, tad šis skaits dubultosies 16 dienu laikā, būtiski pieaugs smagi saslimušo un mirušo skaits.
Komisijas sēdē izskanēja, ka pagājušajā diennaktī pozitīvo testu skaits pārsniedzis 3000 gadījumu un ir ziņas par 29 mirušajiem. Līdz šim tie bija vidēji 16 mirušie dienā. Un absolūtajā vairākumā gadījumu šīs nāves bija novēršamas ar vakcinēšanos.
Nosaukšu būtiskākās lietas, kas ir minētas abos grozījumos. Pirmie bija vairāk tehniski. Otrie ir daudz būtiskāki, un tajos ir noteikta mājsēde un ļoti stingri ierobežojumi. Tātad būtiski, ka turpmāk arī vakcinētām personām būs jāievēro karantīna, jo ar šo rīkojumu tiek noteikts, ka pašlaik netiek piemērots Ministru kabineta noteikumu Nr. 662 194. punkts, kas iepriekš ļāva vakcinētām personām neievērot karantīnu. Turklāt no šā gada 15. decembra tiek noteikts, ka visiem darbiniekiem, kuri strādā klātienē, tostarp arī brīvprātīgajiem un personām ar ārpakalpojumu līgumiem, būs nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.
Kas attiecas uz pulcēšanās un pārvietošanās brīvību ierobežošanu, tad rīkojums paredz, ka ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi, pulcēšanās vairāk nekā vienas mājsaimniecības ietvaros – arī pulcēšanās piketos, sanāksmēs un tamlīdzīgos pasākumos. Kristībās var pulcēties līdz 10 cilvēkiem no divām mājsaimniecībām, bērēs – ārā – līdz 20 cilvēkiem, neskaitot personas, kas tieši saistītas ar bēru vai kristību nodrošināšanu. Ja nepieciešams nodrošināt personas aprūpi vai ja persona mājsaimniecībā dzīvo viena, ir pieļaujami apmeklējumi, bet ne vairāk kā divu mājsaimniecību ietvaros.
Tāpat ir aizliegts pamest dzīvesvietu laikā no pulksten 20.00 līdz 5.00, tātad no vakara pulksten 20.00 līdz 5.00 no rīta, izņemot personas ar aizpildītiem pašapliecinājumiem, kuras veic darba pienākumus, dodas uz darbu vai no tā, dodas saņemt psiholoģiskā atbalsta un ārstniecības pakalpojumus, tai skaitā vakcināciju, dodas uz aptieku vai dodas saņemt veterinārmedicīnas pakalpojumus. Tāpat izņēmumi attieksies uz pārvietošanos, lai nokļūtu līdz pasažieru pārvadājumu sniegšanas vietai lidostā, ostā, dzelzceļa stacijā vai autoostā vai atgrieztos no tās dzīvesvietā.
Pašapliecinājumā norāda personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas atstāšanas iemeslu un laiku, darbavietas nosaukumu, adresi un darba devēja vai tā norīkotas kontaktpersonas tālruņa numuru vai pakalpojuma saņemšanas vietu.
Gribu teikt, ka pašapliecinājuma veidlapas ir atrodamas Valsts policijas mājaslapā internetā, tā ka tos, kam būtu tas nepieciešams, aicinu attiecīgi arī izmantot šo iespēju.
Ja runā par taksometriem, tad tur varēs atrasties tikai viens pasažieris vai vienas mājsaimniecības locekļi, kas var būt vairāki, vai pasažieris kopā ar nepilngadīgu bērnu vai personu, kurai nepieciešama asistenta palīdzība vai kurai ir objektīvas grūtības vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ. Protams, ka transportā visos gadījumos jālieto arī maskas.
Ar privāto transportlīdzekli atļauts pārvietoties vienlaikus tikai vienas mājsaimniecības locekļiem, un šeit skaits ir ierobežots tikai ar satiksmes noteikumiem – tik, cik ir atļauts automašīnā atrasties. Savukārt, ja personas nav no vienas mājsaimniecības, tad var būt tikai divas personas no dažādām mājsaimniecībām.
Pavadot nepilngadīgu bērnu vai personu, kurai nepieciešama asistenta palīdzība vai kurai ir objektīvas grūtības vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ, privātajā transportlīdzeklī atļauts pārvietoties līdz trim personām no vairākām mājsaimniecībām.
Ierobežojums par šiem privātajiem transportlīdzekļiem neattiecas uz darbiniekiem (amatpersonām), kas nodarbināti sabiedrībai kritiski svarīgās nozarēs. Tātad, kā jau minēju, arī šajos gadījumos visiem transportlīdzeklī ir jālieto maskas.
Grozījumi arī paredz, ka visi darbinieki, kas strādā klātienē, tajā skaitā pilnībā vakcinētas un pārslimojušas personas, ierodoties darbavietā, rakstveidā apliecina, ka tām nav akūtu elpceļu infekcijas slimību pazīmju un tās nav bijušas tiešā kontaktā ar personām, kurām noteikta izolācija, mājas karantīna vai pašizolācija.
Tāpat, runājot par tirdzniecības un pakalpojumu jomu, tātad pakalpojumu sniegšanas vietas un pirmās nepieciešamības preču tirdzniecības vietas klātienē darbu varēs sākt ne ātrāk kā pulksten 6.00 no rīta un beigt ne vēlāk kā 19.00 vakarā.
Degvielas uzpildes stacijas, diennakts aptiekas, tūristu mītņu, vakcinācijas punktu, sabiedriskā transporta, kravu un pasažieru pārvadājumu un ar to saistīto pakalpojumu piegādes, avārijas un neatliekamo komunālo pakalpojumu sniegšanas vietu darbības laiks nav ierobežots.
Klātienē strādā pārtikas un higiēnas preču veikali, aptiekas, optikas veikali, degvielas uzpildes stacijas, dzīvnieku barības veikali un veterinārās aptiekas, preses tirdzniecības vietas, grāmatnīcas, telekomunikāciju preču un pakalpojumu vietas, ziedu tirdzniecības vietas, kā arī autoostu un dzelzceļa staciju biļešu tirdzniecības kases. Distances tirdzniecībā iegādātās preces ir jāizsniedz ārpus telpām.
Tātad vēl prasība – tirdzniecības vietā vienam apmeklētājam jānodrošina 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības.
Jāatzīmē, ka mājsēdes laikā šobrīd netiek sniegti ar izklaidi, skaistumkopšanu, fiziskajām aktivitātēm un tūrismu, azartspēlēm, derībām, atrakcijām saistīti pakalpojumi, tostarp akvaparkos, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos. Nestrādās kultūrvietas, bibliotēkas un izstāžu norises vietas.
Ēdināšanas vietās ēdienu drīkst izsniegt tikai līdzņemšanai.
Runājot par transportu – pilsētu un piepilsētu sabiedriskajā transportā maksimālā ietilpība ir 50 procenti, savukārt reģionālajā transportā – 80 procenti, un, protams, visur jānodrošina vēdināšana un masku lietošana.
Pašvaldības un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji, kuri saņem dotācijas no pašvaldībām, nepiemēro braukšanas maksas atvieglojumus, savukārt valsts noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus arī turpmāk var saņemt pasažieri, braucot reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos. Braukšanas maksas atvieglojumi visur paliek personām ar pirmās un otrās grupas invaliditāti un viņu pavadoņiem.
Savukārt attiecībā uz izglītības jomu skolēnu rudens brīvdienas tiek pagarinātas līdz šā gada 29. oktobrim. Klātienes izglītības atjaunošana notiks pakāpeniski – no 1. novembra atsākot klātienes mācības 1.–3. klasei, no 15. novembra – 4.–12. klasei. Līdz šiem datumiem tātad mācības notiek attālināti.
Bērnudārzos darbojas dežūrgrupas bērniem, kuru vecāki strādā klātienē kādā kritiski nepieciešamā darbavietā. Līdz 15. novembrim arī tiek atceltas visas interešu izglītības nodarbības un ārpusklases pasākumi.
Jāpiemin par tiesu darbību. Tātad tiesas maksimāli veic savus pienākumus attālināti vai rakstveida procesā. Lietas izskatīšana mutvārdu procesā klātienē notiek, ja lietas izskatīšanu nav iespējams nodrošināt rakstveidā vai attālināti un lietas izskatīšana ir saistīta ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību.
Runājot par sportu – ir aizliegti un atcelti visi sporta pasākumi (ar atsevišķiem izņēmumiem, kuri sīkāk ir atreferēti rīkojumā, bet es šeit varbūt detalizēti visu nelasīšu vēlreiz).
Tātad, runājot par šo kopējo dramatisko situāciju, komisijā uzklausot ministriju pārstāvjus, Slimību profilakses un kontroles centru par šīm epidemioloģiskās situācijas attīstības tendencēm, uzklausot arī tiesībsargu, komisija atzīst, ka konkrētie grozījumi un izsludinātie ierobežojumi šajā konkrētajā situācijā ir pamatoti, nepieciešami un samērīgi.
Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu, ar kuru tiek atbalstīti valdības izsludinātie grozījumi ārkārtas situācijā.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu. Sākam debates.
Vārds veselības ministram Danielam Pavļutam. Lūdzu!
D. Pavļuts (veselības ministrs).
Cienījamās Saeimas deputātes! Godājamie deputāti! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Kolēģes un kolēģi! Mūsu valstī plosās nežēlīga sērga. Mēs jau speram savu kāju pāri kraujas malai, lai apstādinātu vīrusu, kuram bijusi iespēja uzaudzēt nepieredzētu spēku mūsu valstī. Mēs esam spiesti apstādināt savus cilvēkus.
Šis valdības lēmums ir nācis ar smagu sirdi, bet mums nav citas izvēles. Mēs esam atvainojušies un lūguši vakcinēto iedzīvotāju, vecāku ar bērniem, izglītības sistēmas cilvēku solidarizēšanos. Paldies tiem, kas ir gatavi pacietīgi ievērot drošības nosacījumus, lai pasargātu slimnīcas no katastrofas, mediķus – no pienākuma izvēlēties, kam sniegt vai nesniegt palīdzību. Un pats galvenais – pasargāt mūsu seniorus no smagas un, iespējams, letālas saslimšanas.
Katra diena, kur kāds sevi nepasargājušais vilcinās vai nogaida, nes milzu zaudējumus mums visiem – zaudētas zināšanas, garīgo līdzsvaru, zaudētus ienākumus un arī zaudētu veselību un dzīvību. Jā, šīs mājsēdes galvenais iemesls ir tas, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju vēl nav izmantojuši viņiem nodrošināto iespēju vakcinēties. Mums ir jauda vakcinēt 100 tūkstošus cilvēku nedēļā. Ja visi, kuri vēl nav vakcinējušies, to vēlētos, mēs varētu viņus pasargāt sešās septiņās nedēļās.
Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas ir ļoti strauji kāpuši vakcinācijas tempi. Šobrīd esam Eiropas līderi ne tikai saslimstības, bet arī vakcinācijas tempu ziņā. Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas brīža vecuma grupā virs 60 gadiem ir 33 tūkstoši vakcinācijas faktu, tostarp 26 tūkstoši senioru saņēmuši pirmās potes. Paldies ģimenes ārstiem, ārstniecības iestādēm, visiem tiem, kas vakcinējuši jau vairāk nekā pusi Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā miljonu cilvēku.
Ģimenes ārstiem palīgā nāks pašvaldības. Mums jāuzrunā ikviens. Ārstniecības iestādes un pašvaldības ir apliecinājušas savu gatavību palīdzēt sasniegt seniorus, apzvanīt, izvadāt, izbraukāt. Jāizmanto katra iespēja šajā ārkārtas situācijā un jo īpaši mājsēdes četrās nedēļās palielināt vakcinācijas aptveri.
Šobrīd klīniskajās universitātes slimnīcās, reģionu slimnīcās un slimnīcās visā Latvijā glābj Covid-19 pacientu dzīvības. Šodien slimnīcās ir 1257 pacienti, pēc divām nedēļām nenovēršami šis skaits varētu būt divreiz lielāks. Paralēli vakcinācijai mēs strādājam pie slimnīcu izvēršanas krīzes plāna, lai spētu aprūpēt 1500, 2000, 2500 vai pat vairāk pacientu. Mēs esam pieprasījuši starptautisko palīdzību. Mobilizēsim visu ārstniecības iestāžu (arī privāto) resursus, kad tas būs nepieciešams. Mums palīgā nāk jaunie ārsti, rezidenti, studenti, nepraktizējošie mediķi, tomēr mums jārēķinās, ka ar katru jaunu pacientu, kovida pacientu, simtu Latvijas slimnīcās pieaug citu... nesniegtu veselības pakalpojumu klāsts. Uzkrāsies neārstētas slimības, un vissliktākajā gadījumā nebūs iespējas sniegt palīdzību cilvēkiem ar citām dzīvībai bīstamām saslimšanām.
Kolēģi, pašlaik ir pienācis brīdis visaptverošai kopīgai mobilizācijai. Sakopot visus spēkus, resursus, labo gribu, lai panāktu mājsēdes mērķi – būtiski samazināt kontaktus. Samazināt vīrusa pārneses iespējas, salauzt jaunas saslimšanas un hospitalizācijas pieauguma līknes. Pēc mājsēdes atgriezīsimies zaļajā režīmā. Pakalpojumi, veikali, izklaides iespējas būs pieejami tikai cilvēkiem ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem. Savukārt nevakcinētiem cilvēkiem ir jārēķinās ar arvien lielākiem apgrūtinājumiem.
Es aicinu katru vakcinēto, arī ikvienu Saeimas deputātu, kuram ir iespēja uzrunāt kaut vai vienu nevakcinētu cilvēku, – viens cilvēcīgs, iedrošinošs zvans var izrādīties izšķirošs un kādam glābt dzīvību. Tikai kopā – vakcinētie un svārstīgie – mēs esam viens veselums neatkarīgi no pārliecības, ticības, dzīvesvietas, valodas, kurā runājam, mēs esam viena sabiedrība. Kritiskās situācijās mēs vienmēr esam spējuši saņemties un cīnīties, un kopā mēs spējam izcīnīt brīvību arī no Covid-19. Es gribu pateikt paldies visiem, kas palīdz un atbalsta.
Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Valdības vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies veselības ministram par dalību debatēs.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!
V. Valainis (ZZS).
Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Situācija šobrīd nav nekādā veidā nosaucama par ikdienišķu, un tie risinājumi šeit, manuprāt, ir diezgan sarežģīti meklējami. Tomēr paldies ministra kungam par viņa uzrunu un savā ziņā par problēmu ieskicēšanu. Bet ministram būtu arī godīgi jāpasaka, kas ir šo problēmu cēlonis, kāpēc mēs šodien Latvijā esam šādā situācijā.
Mēs redzam valdības pieņemto lēmumu... teiksim tā... vājo pozīciju šajā brīdī. Tā mēģina ar spēku iet un cīnīties ar šo pandēmiju. Diemžēl mēs esam tādā situācijā un diemžēl arī redzam to, ko nozīmē šie ierobežojumi ikdienas dzīvē. Tāpat, es domāju, jebkurš no mums, kolēģiem... daudzi no mums vakardien bija Rīgas ielās un varēja redzēt to, ka šī dzīve lielā mērā turpinās, un šī situācija absolūti nav salīdzināma ar to, kāda tā bija, kad pirmo reizi bija šie lielie ierobežojumi, kad iedzīvotāji tiešām tos respektēja un paklausīja. Šobrīd tā sajūta ir tāda, ka iedzīvotāji turpina dzīvot tā, kā līdz šim, un tas lielā mērā ir pamatojams ar to, ka ir šī milzīgā neuzticība valdībai un valdības pieņemtajiem lēmumiem.
Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka pat veselības jomas eksperti neuzticas valdībai. Tas, manuprāt, ir milzīgs signāls, lai valdības locekļi, arī tās vadītājs, apdomātos par to, vai viņi šobrīd ieņem īstos amatus.
Ja mēs skatāmies, veselības jomas eksperti jau septembra sākumā – jau septembra sākumā! – raidīja pirmos signālus par to, ka situācija nav laba. Ja mēs skatāmies, septembra beigās jau bija konkrēti aicinājumi, ko valdība izlikās nedzirdam. Mēs redzējām oktobra sākumā, ka valdības ekspertu darba grupa pat atteicās no turpmākas sadarbības, jo tā jau prognozēja to iznākumu, kāds šodien mums Latvijā ir slimnīcās. Tas viss bija prognozējams, un eksperti to prognozēja. Un šobrīd stāstīt, ka kāds pie tā ir vainojams... Es domāju, ka valdībai būtu jāpaskatās spogulī un jāierauga, kuri ir patiesie vaininieki pie tā, ka šī situācija ir tik tālu novesta.
Šobrīd slimnīcas ir pārslogotas, cilvēki neuzticas valdībai un arī nerespektē valdības lēmumus. Cīņa ar šo pandēmiju ir kļuvusi vēl sarežģītāka, nekā tā bija iepriekš.
Protams, es pozitīvi vērtēju ministrijas... šobrīd, es teiktu, visas pandēmijas laikā otro reizi un tikai šobrīd, varētu tā teikt, beidzot sasparojušies, kad pēc būtības vēršas pie pašvaldībām pēc palīdzības, ka saprot to, ka pašvaldības tomēr ir tuvāk iedzīvotājiem un tās var sniegt palīdzīgu roku šajā situācijā, kā tās to izdarīja jau tajā brīdī, kad vajadzēja veidot šos lielos vakcinācijas centrus. Nevar nepieminēt to, ka vēl joprojām, vēl šodien mums ir vietas, kas šos centrus izveidoja un vēl joprojām nav saņēmušas atlīdzību par to. Tāpēc šobrīd šī iesaistīšanās palīdzīgas rokas sniegšanā... Labi, ka mums ir tādi pašvaldību vadītāji, kas tiešām ir gatavi to darīt, neskatoties uz to, kā pret viņiem izturas valdība. Arī šajā krīzes laikā.
Tāpat es ceru, ka Pavļuta kungs klausās šo uzrunu un varbūt tiks izdarītas arī tās izmaiņas, ko mēs vakardien piedāvājām, – ka šos 20 eiro būtu vērts maksāt, cilvēkam jau saņemot pirmo vakcīnu. Varbūt valdībā izskatiet šo jautājumu. Cilvēkiem, jo īpaši senioriem, ja mēs liekam uzsvaru tieši uz senioriem, no tā pirmā brīža, kad viņi tomēr ir izvēlējušies iet, – lai viņiem jau no tā brīža tiek šie 20 eiro. Tas atslogos mūsu veselības sistēmu. Tas būtu pareizais solis.
Un vēl pareizāk būtu tiešām pēc būtības stiprināt... izslēgt tādu situāciju, kad kāda veselības aprūpes sistēma var lūgties pēc kaut kāda atbalsta.
Kolēģi! Neiedziļinoties šī lēmuma saturā... es domāju, ka valdībai ir jāuzņemas atbildība par šo situāciju, ko šobrīd diemžēl tā nedara.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!
R. Petraviča (Neatkarīgie).
Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es lasu rīkojumu... Punkts 5.49.1: “Aizliegta iedzīvotāju pārvietošanās laikposmā no pulksten 20.00 līdz pulksten 5.00, nosakot pienākumu iedzīvotājiem uzturēties savā dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā.” Aizliegums pārvietoties, ja persona uzrāda aizpildītu apliecinājumu un personas dokumentu – tad uz to tas neattiecas. Un tālāk ir uzskaitīti atsevišķi gadījumi, kad drīkst pārvietoties laikā no pulksten 20.00 līdz 5.00 no rīta.
Tad rodas loģisks jautājums – kā ar mājdzīvnieku (suņu) izvešanu ārā? Un tādu jautājumu uzdod daudzi cilvēki, jo tas ir tiešām aktuāls jautājums. Sunim nav iespējas iestāstīt, ka tagad ir komandantstunda un savu vajadzību kārtošana ir jāveic līdz pulksten 20.00 vakarā un tad jāgaida līdz 5.00. Un suņi nav tikai vienam procentam iedzīvotāju.
Ja mēs būtu klātienē un es lūgtu pacelt rokas, kuriem no deputātiem... kuru ģimenēs ir suns, es domāju, ka vismaz pusei ir. Bet noteikti, ja jums arī pašam nav, tad jūs zināt kādu kaimiņu, kam ir suns.
Kā policijas priekšnieks Ruka kungs presē ir paudis, ka katru suņa izvešanas gadījumu vērtēs individuāli. Tad policija aktīvi nodarbosies ar suņu saimnieku izvērtēšanu, un kā tas būs, pēc kā vērtēs – pēc suņa šķirnes vai saimnieka nacionalitātes vai vakcinācijas fakta? Vakcinēts saimnieks varbūt varēs izvest savu suni nokārtot dabiskās vajadzības, bet nevakcinēts ne? Tas ir skaidri jāpasaka. Jārunā konkrēti, nevis apkārt. Suņu dabisko lietu kārtošanai nav pilnīgi nekāda sakara ar vīrusa izplatības samazināšanu.
Un Ministru kabinetam ir jānovērš šāda rupja neuzmanības vai apzināti pieļauta kļūda.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam. Lūdzu!
N. Kabanovs (SASKAŅA).
Lūdzu apvienot laikus.
Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti. Lūdzu!
N. Kabanovs. Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šā gada pavasarī es tiku vakcinēts pret koronavīrusu – brīvprātīgi un pēc parastas kārtas kopējā ierindā vienkāršā Purvciema rajona poliklīnikā. Taču pašlaik, tāpat kā simtiem tūkstošu iedzīvotāju, es jūtos Latvijas valdības maldināts. Es neuzskatu šos pasākumus par adekvātiem, šie pasākumi neatbilst arī labas pārvaldības principiem. Tomēr patiesībā nav, par ko brīnīties.
Ja mēs atceramies visus pēdējos trīs valdošās koalīcijas darba gadus 13. Saeimā, mēs atradīsim pastāvīgu stulbumu un muļķības neatkarīgi no tā, vai tas bija finanšu sektora kapitālais remonts, brīvostas pārņemšana valsts kontrolē, skolu reforma vai attiecības ar kaimiņvalstīm – visur Kariņa valdība ir uzkāpusi uz grābekļa.
Starp citu, kas vēl nebija zināms šī gada vasarā, ka rudenī var rasties sezonas saslimstības pieaugums, kā tas notika jau gadu iepriekš. Vai tiešām Latvijas valdība nezināja par īpaši infekciozu, lipīgu delta koronavīrusa celmu, ko zinātne ir aprakstījusi vismaz gadu iepriekš?
Notiekošais pilnībā iekļaujas vienā trāpīgā politiķa formulējumā: “Tas nekad nav noticis, un šeit tas ir atkal.” Bet šī aforisma autors Černomirdins bija domājis Krieviju deviņdesmitajos gados, nevis Latviju, kas tagad ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts 21. gadsimta divdesmitajos gados.
Es saredzēju Ministru kabineta translācijā diezgan lielu apjukumu. Tur nebija ārlietu ministra Rinkēviča, viņš steidzās aizlidot uz Ameriku, iespējams, lūgt palīdzību mūsu aizokeāna sabiedrotajiem. Bet Anita Muižniece Izglītības ministrijā apņēmās bērnus visā drīzumā izvest no mājām atpakaļ uz skolām, taču es nezinu, kāpēc ministrija atstāja funkciju pieskatīt bērnus skolās ar īpašām vajadzībām pat rudens brīvdienās. Tas ir tā, it kā bērns ar slimību, kas skar smadzenes, būtu labāk pasargāts no koronavīrusa.
Starp citu, Rīgas dome, kuras vadība šobrīd atbilst pašreizējai valdošajai koalīcijai visā valstī, atcēla privilēģijas skolotājiem sabiedriskajā transportā. Viņiem nav atlaižu, viņiem jādodas uz darbu kājām. Rīgas domes vadība acīmredzot nolēma, ka vislabāk arī rudens dienās bērniem palikt akliem un savērpt muguru datoru monitoru priekšā, pieradināt bērnus pie tālmācības, ja tā var teikt, tāpēc sporta laukumi galvaspilsētā arī ir slēgti. Tātad, ja valdība par kaut ko ir aizmirsusi, tad galvaspilsētas varas iestādes izdarīs kontrolšāvienu mums visiem galvā.
Vai visi šie drakoniskie pasākumi mums palīdzēs? Šaubos. Es varu pieņemt, ka tikai nedaudz. Katrā ziņā līdz 15. novembrim tie nespēs mainīt situāciju un, visticamāk, pašreizējie ierobežojumi tiks pagarināti vēl un vēl, un tad līdz 2022. gada vasarai.
Turklāt daudzi Ministru kabineta locekļi jau ir acīmredzami inficējušies ar koronavīrusu, jo viņu oža ir pilnībā pazudusi. Jo varas iestāžu darbībai ir nepatīkama zādzības smaka.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Bija, protams, mums tāda cerība, ka Ministru kabinets mazliet grozīs šo rīkojumu un tomēr apdomāsies, taču mēs redzam, ka šie grozījumi attiecībā... principā nekādi. Tātad ne ir pagarināts termiņš iespējām kaut mazliet cilvēkiem izdzīvot vēl šīs dažas nedēļas, ne arī iespēja kaut kādā veidā runāt par testu apmaksu no, teiksim... vienoties ar darba devēju.
Mēs redzam, ka šis atstādināšanas vilnis ir... tiek sagatavots. Mēs redzam, ka darba tiesiskās attiecības, uz kurām darbinieki paļāvās visus šos gadus brīvās Latvijas laikā, cerot, ka... un pārliecinoties par to, ka Darba likums viņus sargās un ka nav nekā stabilāka mūsu valstī kā darba tiesiskās attiecības, un darbinieks vienmēr būs pasargāts... tagad... šobrīd, protams, šī ilūzija ir pilnībā izjukusi.
Mēs, protams, varam runāt par mājsēdi, mēs varam runāt par dažādām lietām, kuras šobrīd ir... sagādā neērtības tiem cilvēkiem, kuri, kā Kabanova kungs norādīja, ir vakcinējušies un šobrīd ir tādā neizpratnē, kāpēc viņiem par to ir jācieš, taču es gribu teikt, ka arī mūsu saņemtā informācija no tā paša Pavļuta kunga liecina par to, ka šajā gadījumā diemžēl slimo visi. Un dalīt cilvēkus tādā veidā, kādā šis rīkojums ir paredzējis, un atriebties tiem cilvēkiem, kuri ir izdarījuši savu izvēli, pēc tam draudēt viņiem ar kaut kādiem superierobežojumiem, ka viņi vispār nevarēs pamest savu mājvietu, ir, protams, ne tikai ļauni, bet arī ļoti muļķīgi, jo mēs redzam, ka ar valdību jau vairs neviens negrib sadarboties. Mēs redzam, ka valdība vienkārši mēģina kaut kādā veidā izķepuroties no sevis pašas radītām problēmām un nekur tālu netiek.
Mēs dzirdējām tādu ļoti sērīgu runas nolasīšanu, ko Pavļuta kungs veica. Viņš pat nav spējīgs pats kaut kā no sirds pateikt cilvēkiem, kas ir noticis. Acīmredzot šeit ir tikai tāds aprēķins savā ziņā, un es gribētu saprast arī no Pavļuta kunga, kur tad tā visa nauda ir palikusi; kur tad tā sagatavošanās, kurai bija jābūt šajā vasarā attiecībā uz visām iespējām, kuras mums būtu jāveltī šīs slimības ārstēšanai, ir pazudusi. Un mēs esam arī palūguši detalizētu pārskatu par visiem tēriņiem – kas ir ticis nopirkts par šo naudu, kad un uz kādiem nosacījumiem. Mums būs ļoti interesanti uzzināt arī no Pavļuta kunga tieši šo informāciju.
Tāpēc es gribētu aicināt jūs, kolēģi, atjēgties, izbeigt šķirot cilvēkus, izbeigt uzbrukt cilvēkiem, sakārtot veselības aprūpes sistēmu tā, lai tā spēj palīdzēt visiem, un atgriezties pie cilvēcības, kuru šobrīd esat zaudējuši.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!
R. Ločmele (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Esmu pateicīga veselības ministram par to, ka viņš atrada laiku uzrunāt Saeimas deputātus, lai kaut kādā mērā skaidrotu pozīciju, ieviešot Latvijā ārkārtas situāciju, ka tā tika balstīta lielā mērā tieši uz Veselības ministrijas sniegtām ziņām.
No otras puses – esmu sašutusi par jūsu, Pavļuta kungs, aicinājumu runāt ar cilvēkiem un pierunāt tos vakcinēties. Ziniet, mēs jau to darām katru dienu. Es personīgi katru dienu runāju ar kādu, un man tiešām izdodas pārliecināt gan jauniešus, gan seniorus, gan hroniski slimus cilvēkus. Bet vai tas bija jādara man? Vai tas bija jādara mums? Vai tas nebija jādara cilvēkiem, kas par to saņem algu? Es runāju vispirms par jūsu izveidoto vakcinācijas biroju.
Ziniet, nu atlaidiet, lūdzu, Juhņēvičas kundzi, es vairs nevaru izturēt klausīties viņas runas, goda vārds! Jūs man piedodiet, bet atlikt līdz nākamai trešdienai, kad Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija skatīs jautājumu, vai ļaut tomēr izplatīt krievvalodīgiem senioriem viņu dzimtajā valodā vēstuli, aicinājumu potēties, pašlaik, kad mums pat jau nevis ģeometriskajā, bet kubiskajā progresijā aug inficēto skaits, apstākļos, kad cilvēki mirst no vīrusa izraisītas pneimonijas, no vīrusa pneimonijas, kura nav ārstējama ne ar vienu antibiotiku... un nav nekādu zāļu pašlaik pret šo pneimoniju... Un tieši tādēļ cilvēki mirst. Jūs pat to nevarat izskaidrot cilvēkiem normālā valodā, nemaz nerunājot par to, ka ar senioriem bija jārunā sen, pirms gada.
Es pirms gada jūs aicināju visu šo procesu nodot ģimenes ārstu... iesaistīt tos, izsniegt tiem resursus, un, piedodiet man, kā mēs varam runāt par to, ka man šodien paceltos roka atbalstīt šīs ārkārtas situācijas ieviešanu? Es zinu, ka tas vienalga tiks atbalstīts, jo valdošā pozīcija to izdarīs. Bet es šodien balsošu
“pret” – kā protestu pret to, kas notiek.
Es saņēmu pirms dažām dienām atbildi no Pavļuta kunga uz jautājumu, vai valstī tiek veikti pētījumi sakarā ar Covid-19 pandēmiju. Es saņēmu atbildi, ka, jā, ir izdalīti 5,5 miljoni eiro. 5,5 miljoni eiro pētījumiem kopumā, kopskaitā 11 pētījumiem, un, izlasot šo... katram pētījumam pusmiljons eiro. Izlasot šo pētījumu nosaukumus, virsrakstus, es brīnos, kāpēc valdība joprojām atrunājas ar to, ka, lūk, nepietiek informācijas, nepietiek spējas vienoties par kaut ko. Kur šo 11 pētījumu rezultāti, kuriem jūs tērējat budžeta naudu un kuri nevar jūs pārliecināt rīkoties atbilstoši veselajam saprātam? Runa nav par to, ka nebija tagad jāievieš ārkārtas situācija. Runa ir par to, ka tās ir jūsu neizdarības un neprofesionalitātes sekas, tas ir jūsu neizdarības un neprofesionalitātes rezultāts, kuru jūs turpināt konsekventi multiplicēt.
Es šodien balsošu “pret” – kā protestu pret to, kas notiek. Jums ir jāiet prom! Visai valdībai, visam... veselības ministram... un, lūdzu, Juhņēvičas kundze... nu netiek viņa galā ar saviem pienākumiem. Atdodiet viņai atpakaļ Dziesmu svētkus! It īpaši tāpēc, ka ārkārtas situācijas laikā tie nenotiek.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam. Lūdzu!
I. Klementjevs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Sen jau nebijām tikušies online režīmā, bet pienācis laiks arī parunāt par šīm tēmām. Mēs jau runājām pusotru gadu, un it kā mēs runājām tos pašus tekstus, kas ir pašlaik. Nekas nemainās. Valdība
vienmēr – ka nav gatava, gultu nav slimnīcās, speciālistu trūkums, arī 8000 medmāsu mums trūkst.
Kas ir pa šo laiku izdarīts, pa pusotra gada laiku? Kāpēc mēs nevaram steidzami, tā kā kara laikā, sagatavot medmāsas, kas apkalpo tos kovidniekus vai slimniekus? Mums nav to brīvprātīgo cilvēku, kas var to darīt? Īpaši ar to naudas plūsmu, kas iet caur Ministru kabinetu – pa labi, pa kreisi... miljoni, simtiem miljonu. Bet pats galvenais – diemžēl valdība nevar izglābt valsti. Ja mēs prasām starptautisko palīdzību... ar to, kas ir, ka mums trūkst gultu... atvainojiet mani, vēl dažus gadus atpakaļ premjerministrs teica, ka mums par daudz slimnīcu Latvijā. Par daudz! Taisīsim ciet!
Un no 25 tūkstošiem speciālistu mums palika... cik? Tikai puse no tā. Puse aizbraukuši, puse aizgāja prom. Un jaunie ko? Kāpēc neapmācām jaunos steidzīgā kārtā? Es saprotu, ka nevar apmācīt medmāsas pa mēnesi, pa trim. Bet pa pusotru gadu var apmācīt. Tas kovids nebeidzas, un nevajag skatīties tikai – ā, labi, pirmais, otrais vilnis gāja garām, labi, mums neko nevajag. Vajag! Un pēc gada, pēc trim, pēc pieciem gadiem vajag. Kas notiks ar mūsu medicīniskās aprūpes sistēmu? Ka visu laiku mēs runājam – nav. Vienmēr – dot naudu... pietrūka naudas... Pieliekam klāt medicīnas darbiniekiem, un ar to pietiks. Bet viņiem izdegšanas sindroms. Ko jūs tur darāt? Neko nedarāt. Un šeit, ja mēs pieņemam tādus nopietnus trīs rīkojumus, tad šeit vajag ne tikai Pavļutam runāt, katram ministram vajag par savu nozari un Kariņam arī vajag šeit skaidrot... ne tikai televīzijā klātbūtnē, bet šeit skaidrot Saeimas deputātiem, kas notiek.
Mūs, SASKAŅU, apvaino par to, ka mēs it kā... mēs pret to vakcināciju... mēs neesam pret vakcināciju, bet, ja Kariņš grib arī sarunāties ar citu tautību cilvēkiem, tad, lūdzu, nāciet un runājiet! Tajā valodā, kādā runā tauta, nevis svešā valodā. Varbūt tad viņi jūs paklausīs. Nevajag baidīties no cilvēkiem. Vajag iet tautas priekšā un runāt, nevis tikai policijas klātbūtnē.
Mēs redzējām – šeit pie Saeimas stāvēja daudz nozares darbinieku, jā, viņus tas uztrauca... tas, kā viņi var uzturēt savas ģimenes. Vajag meklēt kompromisu! Tāpēc politiķi ir – lai meklētu kompromisu un atrastu to pašu labāko.
Ja mēs tagad ieviešam lokdaunu, nu, kur tie speciālisti, kur tie pētījumi par pieciem ar pusi miljoniem, ja nevar izrēķināt, kā tabula iet uz augšu... kā ieviest to lokdaunu jau septembrī, kad bija tikai sākums... tā slimība... tad mēs varējām apturēt... un jau sen varētu atgriezties atpakaļ. Nē, mēs gaidām līdz pēdējam, līdz pašam sliktākajam, un tagad mēs ieviešam lokdaunu, lai vēl divus mēnešus mēs ietu uz... mēs kāptu uz augšu līdz jaunajam gadam, un tikai pēc tam sāktu kāpt uz leju. Nu nebūs mums tie mūsu Latvijas svētki 18. novembrī brīvībai. Nebūs mums! Mēs sēdēsim tāpat lokdaunā, kā sēdējām... sēžam tagad. Un tas... vaina diemžēl ir Ministru kabinetā. Es arī piekrītu tiem deputātiem, kas pateica, ka visam Ministru kabinetam vajag aiziet prom, tāpēc ka jūs nevarat atrisināt šo jautājumu pusotra gada laikā.
Aicinu balsot “pret”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam. Lūdzu!
Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamie kolēģi! Ļoti liels prieks, ka šodien mūs ir pagodinājis arī veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Bet, klausoties viņa sēru runu un pārmetumus mums, deputātiem, ka mēs kaut ko nedarām, tad... Vispirms vajadzētu ministram paskatīties uz sevi. Mēs kā deputāti esam vairākkārt snieguši visādus priekšlikumus, un, Daniel Pavļut, tev ir lieliska iespēja dabūt manu uzticību, un es tev palīdzēšu.
Mēs tev bijām iesnieguši likumprojekta grozījumus, kur mēs runājām par šūnu antivielām, kuras ir cilvēkiem, kuri ir pārslimojuši, tad paņemiet un, lūdzu, vismaz izskatiet to komisijā, nevis vienkārši noraidiet. Jūs sakāt, ka mums ir jāstrādā kopā, bet ko jūs paši darāt? Jūs paši nemaz pat negribat strādāt ar mums kopā, un tad ejat televīzijā un stāstāt, kā opozīcijas deputāti... cik viņi ir slikti... Tad paskatieties vispirms uz sevi!
Un šis Ministru kabineta rīkojums... Es neredzu, kā es varētu atbalstīt vai neatbalstīt. Šis Ministru kabineta rīkojums skaidri parāda, ka sabiedrība tiks sadalīta vēl vairāk uz pusēm, un varbūt kādam no valdošajiem tas ir izdevīgi, ka sabiedrība nav vienota. Un šis lēmums iedzīs nabadzībā vēl vairāk cilvēku. Man vakardien viens no paziņām, kur es eju frizēt bārdu... viņš man saka: “Ērik, Veselības ministrija mums dos 250 eiro. Kā lai... Man pat īri nesanāk samaksāt. Kā tad lai mēs izdzīvojam?” Un ko tad lai šie cilvēki dara?
Es viņiem tikai varu ieteikt: zvaniet uz Ekonomikas ministriju un stāstiet viņiem šo. Tas ir drausmīgi, un šis lokdauns neko nerisinās, cilvēki tāpat meklēs risinājumus, kā strādāt, jo viņiem ģimenes ir jāpabaro.
Tā ka es neredzu, ka šis Ministru kabineta rīkojums ir racionāls un saprotams.
Kolēģi! Izsveriet paši ar vēsu prātu, vai šis ir atbalstāms.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi. Lūdzu!
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi, es dzirdēju, ko teica mani kolēģi no it kā opozīcijas. Klementjeva kungs, 12. oktobrī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē jūs personīgi nobalsojāt “par” šo ārkārtas situācijas izsludināšanas rīkojumu, kas pirmajā savā porcijā, ja tā var teikt, atnesa visu šo nelaimi ar darba tiesisko attiecību kropļošanu. Jūs lieliski zinājāt, kas šajā rīkojumā ir iekļauts, jums komisijas sēdē Evika Siliņa izskaidroja, viņa ļoti gari stāstīja par to, ko satur šis rīkojums. Jums bija iespēja nobalsot “pret” kaut vai jūsu vēlētāju priekšā. Jūs nobalsojāt “par”. Tas, protams, ir piefiksēts, mēs to visi redzējām. Tagad nevajag stāstīt, ka jūs kaut ko kritizējat vai ka jūs kaut ko piedāvājat. Katra deputāta balsojums ir redzams.
Tālāk. Ja mēs runājam par kaut kādām valdības kļūdām, nedienām – lielākā frakcija SASKAŅA, savāciet balsis, jūs taču varat to izdarīt, 34 balsis “par” valdības krišanu. Jūs varat to izdarīt, un mēs visi jūs atbalstīsim – tie, kas ir īstā opozīcija. Mēs labprāt nobalsosim par to, lai Danielu Pavļutu aizsūtītu uz mājām... un visus pārējos, kas šobrīd te mēģina kaut ko tēlot no sevis – lielos glābējus. Dariet, rīkojieties, jums rokās ir visi groži! Arī Satversmes tiesas pieteikumu jūs varējāt parakstīt, bet jūs to nedarījāt. Jūs neesat gatavi neko darīt, jūs esat gatavi tikai runāt Saeimas sēdēs un sūdzēties par slikto valdību. Izdariet vienreiz kaut ko jēdzīgu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Paldies. Kolēģi! Pirms spiest kaut ko darīt citiem, nepieciešams pašiem izpildīt mājasdarbus jeb pienākumus. Vai valdība ir izpildījusi savus mājasdarbus šajā laika periodā kontekstā ar Covid‑19 pandēmiju? Gan pagājušogad valdība aizgāja atvaļinājumā vasaras periodā, gan arī šogad aizgāja atvaļinājumā, brauca komandējumos un tērēja naudu izbraucieniem, tai skaitā arī Saeimas deputāti, masveidā patiesībā. No valdošās koalīcijas, protams. Uz ko tas norāda? Tas norāda uz vēl aizvien katastrofālo komunikācijas – korektas, atklātas un patiesas – neesamību ar sabiedrību. Valdībai nebija vienotas stratēģijas, nebija starpinstitūciju un ministriju sadarbības.
Vēl aizvien nav atgriezeniskās saiknes ar sabiedrību. Informācijas pieejamība visiem valsts pilsoņiem un iedzīvotājiem saprotamā valodā... krievvalodīgajai iedzīvotāju daļai arī nebija pieejama kvalitatīva un detalizēta un vēl aizvien nav pieejama atšķirībā no Igaunijas, kura, uzsākoties pandēmijai, nodrošināja iedzīvotāju informēšanu visās trīs valodās – igauņu, krievu un angļu. Latvijā krievu tautības iedzīvotāju kategorijas grupa prioritāri neietilpst informēšanai un arī skaidrošanai par vajadzīgo. Nodokļus maksā visi Latvijas iedzīvotāji un pilsoņi, bet 37 procenti iedzīvotāju ir izslēgti no informatīvās telpas praktiski objektīvi.
Valdība nav nodrošinājusi arī tiesības izvēlēties vakcīnu. Pat nav izvērtējusi iespēju divpusējo attiecību kontekstā tos cilvēkus, kuri vakcinējās citās valstīs ar Ķīnas vai Krievijas vakcīnu, atzīt par atbilstošiem... kā to izdarīja citas Eiropas Savienības valstis, piemēram, Itālija, Austrija, Čehija.
Protams, vieglāk ir tērēt līdzekļus PR kampaņām un vakcinācijas birojam, reklāmas aģentūrām, nevis uzbūvēt jaunu slimnīcu, nodrošināt attiecīgi rezervi. Līdz ar to ir jautājums, cik efektīvi tiek nodrošināta investīciju ieplūde. Ja pa šo laiku varētu uzbūvēt jaunu slimnīcu, iespējams, nevajadzētu griezties pēc starptautiskās palīdzības.
Ziniet, kolēģi, ja valdības vadošie pārstāvji visinteresantākajā vai visneētiskākajā veidā apzīmē savu tautu vai nu par neracionāli domājošu, vai citādā veidā, tas absolūti neietekmē pozitīvas attieksmes veidošanu no sabiedrības puses vai sociālā kontrakta nostiprināšanu starp valdību, politiķiem un sabiedrību. Diemžēl sekas ir tādas, kādas tās ir. Mums nav uzbūvēta jauna slimnīca, bet mums ir izmesti miljoni pētījumiem un PR speciālistiem.
Diemžēl tikai tagad tiek runāts par kaut kādiem motivējošiem materiāliem stimuliem, bet pirms tam pamatā... un arī pašlaik, apstiprinot šo rīkojumu, mēs realizējam tikai un vienīgi pātagas politiku. Mēs sodām savus iedzīvotājus ar informācijas nepieejamību, ar administratīvajiem sodiem, ar ierobežojumiem, ar apsaukāšanos, bet mēs nedodam... un necienām tautas izvēli vai arī tautas vajadzības.
Runājot par burkānu. Tie resursi, ko no publiskās naudas ieguva varas elitei pietuvinātie, – tie nav miljoni, kurus var nosaukt par burkānu. Tās ir smalkmaizītes ar ikriem “Deep White” un citām aģentūrām, kas nodrošina PR kampaņas šajā sakarā.
Diemžēl es balsošu “pret” šo rīkojumu, jo uzskatu, ka tas neizmainīs situāciju un vairs nepaglābs mūs vai mediķus no tās situācijas, kurā mēs atrodamies.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!
R. Nemiro (Neatkarīgie).
Paldies. Cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātais ministra kungs! Šī situācija, kas mums šodien ir aiz loga, nav nekāds jaunums. Pirmais vilnis... jā, pietiekoši daudz dažādu kļūdu varbūt tur tika pieļauts, bet jau toreiz es teicu, ka nekļūdās tikai tas, kas neko nedara.
Šis savukārt jau ir otrais vai trešais, vai ceturtais vilnis. Jau kļūst grūti saskaitīt. Līdz ar to, ja mēs atskatāmies uz kļūdām, kuras ir pieļautas... nu jau faktiski hroniski tās atkārtojas. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ietvaros uzdodot jautājumus dažādām amatpersonām, mēs secinām, ka reizi pa reizei tiek norādīts uz tām pašām kļūdām, amatpersonas rāda ar pirkstu viena uz otru un šajā gadījumā nekas īsti nemainās.
Neapšaubāmi mūsu primārais uzdevums ir pasargāt iedzīvotājus no saslimstības. Veselības ministrs, protams, ļoti precīzi darbojas un norāda uz to, ka veselības sistēmas kapacitāte šobrīd ir apdraudēta. Un tas ir ļoti pareizi. Bet, manuprāt, ja mēs ejam ne tik daudz tāda burkāna virzienā, bet pātagas virzienā, mēs varam iegūt dažādus efektus.
Pirmām kārtām tauta var kļūt spītīga un speciāli pretdarboties kādiem no... šādiem aspektiem. Turklāt ļoti būtiski ir atzīmēt... Tad, kad cilvēks maksā nodokļus (un mēs valsts budžetu veidojam no mūsu, Latvijas, uzņēmēju un sabiedrības samaksātajiem nodokļiem), ir jāsaprot... Vai šie cilvēki tajā brīdī, kad maksāja nodokļus, tika informēti par to, ka gadījumā, ja viņi nebūs vakcinēti, viņi nesaņems līdzvērtīgu atbalstu? Nē, viņi netika informēti. Līdz ar to, manuprāt, šeit arvien vairāk un vairāk veidojas... dziļāka sašķeltība un plaisa... šajā kontekstā.
Tāpēc, ja mēs skatāmies ne tikai uz kritiku, bet arī uz tādu kā iespēju norādīt uz kļūdām, kuras būtu jālabo, cienījamie kolēģi un klātesošie, – tie, kas pavisam nesen bijuši ārpus Latvijas Republikas, ieceļojuši atpakaļ, piemēram, caur lidostu “Rīga”... kā viņi iziet pa lidmašīnas durvīm, tā viņi arī aizbrauc mājās. Manuprāt, šajā gadījumā ir jāsaprot, no kurienes tad tas vīruss rodas, ja klasē neviens skolnieks nekontaktējas ārpus savas ģimenes, pulciņiem un klases, kur neviens nav inficēts, vai cilvēki, kas strādā un pēc tam brauc mājās, un ierodas lielveikalā, kur arī cilvēki nav inficēti... bet pēkšņi skaitļi kļūst nenormāli lieli. Acīmredzot mēs to vīrusu lielā mērā invadējam... jeb ievazājam no ārvalstīm.
Priekšlikums un piedāvājums būtu – vienkāršus siekalu testus likt uztaisīt absolūti visiem cilvēkiem, kas ielido Latvijas Republikā, pārbaudīt, vai vismaz indikatīvi ir kovidpozitīvs vai kovidnegatīvs. Ja ir kovidpozitīvs, tad šo cilvēku izolēt. Tādā veidā mēs arī mazinātu šos skaitļus. Bet no piemēriem, kas notiek ikdienā, tā tas nav. Cilvēks kā izkāpj no lidmašīnas, tā aiziet... un tālāk dodas, kur grib. Līdz ar to indikatīvi šādi cilvēki mums ir jāizķer, nevis primāri jāizolē sabiedrība.
Protams, jāteic, ka tagad jau viss ir par vēlu un ļoti daudz kas ir aizgājis tik tālu, ka faktiski, lai kontrolētu situāciju, jāpieņem drastiski lēmumi. Tas acīmredzot šoreiz ir pareizi. Bet šai situācijai noteikti varēja sagatavoties un daudz labāk sagatavoties. Es pieļauju domu, ka koalīcijas ietvaros valdībā esošajām partijām ir grūti vienoties un pieņemt stingrus lēmumus.
Šajā gadījumā man nekas cits neatliek, kā novēlēt pieņemt tomēr stingrus un savlaicīgus lēmumus, lai mūsu sabiedrība tiktu pasargāta.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labdien visiem! Jā, tik tiešām mūsu valstī pašlaik plosās sērga. Un šī sērga plosās jau sen. Šī sērga ir šīs varas mazspēja, bezatbildība un nekompetence. Tieši tādēļ Latvija šodien ir vienīgā valsts Eiropā, kurai nākas lemt par šādiem kritiskiem pasākumiem.
Es aicinātu aizdomāties katru par šīs situācijas patiesajiem iemesliem. Kāpēc Latvija ir šādā situācijā? Kāpēc Latvija atpaliek da jebkamā? Aizdomāties par to, kādu lāstu Latvijai nes šīs savilktās sarkanās līnijas, pateicoties kurām vara Latvijā nefunkcionē, kā tas pienāktos demokrātiskā valstī. Proti, ja vara ir mazspējīga, ja tā nespēj pildīt tai uzticētās funkcijas, nespēj pildīt savus dotos solījumus, tad šāda vara ir jānomaina. Latvijā tas nav iespējams. Nav iespējams, tieši pateicoties šīm sarkanajām līnijām. Vēl vairāk.
Otrs liels ļaunums, ko izdarījušas šīs savilktās sarkanās līnijas, – ne tikai šo varu padarījušas bezatbildīgu un mazspējīgu, bet arī sašķēlušas un atsvešinājušas Latvijas sabiedrību, sašķēlušas savā starpā un atsvešinājušas no šīs varas. Rezultātā mēs redzam to, ko mēs redzam. Tas, kas pašlaik notiek ar vakcināciju, ir ļoti uzskatāms piemērs – cilvēki, kurus šī vara 30 gadus ir atstūmusi, ignorējusi, centusies pazemot, tagad atbild ar to pašu.
Es sekoju līdzi Ministru kabineta sēdei, kurā tika lemts par šo ārkārtas situāciju. Tāda sajūta, ka jums šī situācija ir kaut kas negaidīts, neparedzēts. Sajūta bija tāda, ka galvenais, kas jūs uztrauca, ar ko jūs nodarbojāties tanī valdības sēdē, – stīvējāties savā starpā par to, kura politiskā spēka lobiji panākuši sev labvēlīgākus risinājumus, un greizsirdīgi centāties apkarot viens otru. Tas bija traģikomiski – redzēt, kā izglītības ministre iebilst pret to, ka drīkstēs pārdot grāmatas. Kur ir problēma – krīzes laikā, šinī lokdauna laikā, ļaut cilvēkiem lasīt grāmatas? Ar ko tad jūs, izglītības ministre, piedāvājat bērniem nodarboties, ja viņi nedrīkst lasīt grāmatas? Ja jūs tā satrauca mācības klātienē, būtu labāk pastāstījuši, ko jūs pa visu šo laiku esat izdarījuši, lai šo procesu – mācību procesu klātienē – varētu nodrošināt... droši. Ar gaisa ventilāciju.
Kā mēs zinām, šis vīruss izplatās gaisā aerosola veidā. Kontrolējot gaisa kvalitāti, nodrošinot atbilstošu gaisa kvalitāti, bērni varētu droši atrasties telpās un mācīties. Jūs neko no tā neesat izdarījuši. Varbūt tāpēc, ka jums nebija nepieciešamo sponsoru, kas motivētu to izdarīt. Kā gan savādāk saprast visus tos pasākumus, ko jūs esat veikuši. Piemēram, tā vietā, lai dotu naudu ģimenes ārstiem, lai viņi nodrošinātu veiksmīgu vakcinācijas procesu un mērķēti uzrunātu tos, kam vakcinācija visvairāk nepieciešama, jūs šķiedāt naudu dārgos, mazefektīvos risinājumos, tērējāt naudu bezjēdzīgās reklāmās, dārgos vakcinācijas centros, kuri pa lielam stāvēja pustukši.
Jūs uzliekat ierobežojumus, bet joprojām nespējat pamatot to jēgu un efektivitāti. Kā akli kaķēni jūs... maldāties savos centienos, un jūsu vienīgā doma ir, kā piezīsties pie mātes pupa. Kamēr no tā var baroties, kamēr visas jūsu nejēdzības un neizdarības var apmaksāt ar kādu aizdoto naudu, jūs turpināsiet šo mazspējības un bezatbildības šovu un pasniegsiet to kā savu panākumu, kā jūsu rūpes par Latvijas sabiedrību. Jā, jums pašiem varbūt arī šķiet, ka jūs darāt visu iespējamo. Tik tiešām jūs praktiski neko neesat spējīgi izdarīt, būtībā vienīgais, ko jūs varētu izdarīt, – iet mājās, atbrīvot valsti no šīs bezatbildības un mazspējības... ar kuru jūs esat to visu ietinuši.
Jau tad, kad sākās šī kovidsērga, es aicināju (tas bija jau gada sākumā... iepriekšējā gada sākumā) Krišjāni Kariņu pieņemt vienīgo pareizo lēmumu – demisionēt, iet mājās... saprotot, ka šis laiks nav mazspējniekiem, nelgām un nīkuļiem. Mums tagad nebūtu šīs situācijas, nebūtu tūkstošiem mirušu cilvēku, kuri mirs šīs bezatbildīgās, mazspējīgās varas un nekompetento lēmumu dēļ, par kuriem mums visiem vēl nāksies... visiem tiem, kuri paliks dzīvi un izdzīvos... ļoti dārgi maksāt. Tāpēc es aicinātu apdomāt šo manu priekšlikumu, Krišjāni Kariņ, un pieņemt vienīgo pareizo lēmumu.
Aicinu neatbalstīt šādu lēmumu, kādu mums šodien piedāvā šeit pieņemt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi. Lūdzu!
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Paldies. Saskaņā ar to pašu publiski pieejamo informāciju... ir paziņots, ka liels mirušo skaits ir saistīts ar vispārējo veselības stāvokli Latvijas sabiedrībā. Arī esošā situācija ar ārkārtas stāvokli, slimnīcu noslodzi, ārstu pārdegšanu un attiecīgi ar ārstu un nepieciešamā medicīnas personāla trūkumu saistīta ar problēmām, kas ir ilgstošas un netika risinātas 10–15 gadu garumā.
Un tad ir jautājums – vai valdība ir proaktīva, un vai Veselības ministrija piedāvā risinājumus kontekstā ar nākamā gada budžetu? Ko tad paredz nākamā gada budžets? Ja mēs zinām, ka Latvijā trūkst vidēji 300 ārstu un astoņu tūkstošu medmāsu... mēs redzam, ka atalgojums nākamā gada budžetā mediķiem ir piešķirts par 43 miljoniem mazāks nekā nepieciešams, lai nodrošinātu atalgojumu atbilstoši jaunā ārstniecības personu darba samaksas modeļa ieviešanai, ko valdība ir apsolījusi.
Vienlaikus valdība paredz palielināt atalgojumu valsts pārvaldē strādājošajiem. Es nesaku, ka nevajadzētu atsevišķiem valsts pārvaldē strādājošajiem kvalitatīviem darbiniekiem paaugstināt algu, es gribu tikai teikt: ja veselības problēmas ir prioritāte un sabiedrības veselība ir prioritāte, tad resursus prioritāri vajadzētu novirzīt šajā sektorā un šajā virzienā, nodrošinot gan ģimenes ārsta institūta nostiprināšanu, gan jauno ārstu atbalstu... finansējuma jomā, gan jau praktizējošo ārstu attiecīgu un konkurētspējīgu atalgojumu. Tas netiek izdarīts.
Un tad ir jautājums – vai ārkārtas situācija glābs situāciju nākotnē?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi. Lūdzu!
R. Ločmele (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi, vēlreiz! Turpinot tēmu, kuru tikko iesāka Ļubova Švecova, turpināšu ar atbildēm, ko sniedza Veselības ministrija ne tikai uz manu jautājumu par pētījumiem, bet arī uz lūgumu izskaidrot, kādēļ Igaunijā mirstība (proti, cik cilvēku nomirst no inficēto kopskaita) ir daudz zemāka nekā Latvijā. Veselības ministrija sniedza atbildi, ka tas izskaidrojams ar to, ka lielākā mirstības pakāpe... ir novērojama vecuma grupā “60+”, tātad cilvēkiem, kuri vecāki par 60 gadiem. Veselības ministrija norāda, ka Igaunijā šajā vecuma grupā vakcinēto skaits ir tuvu 90 procentiem, Latvijā puse no šīs grupas nav vakcinēta.
Izskaidrojot normālā politiskā valodā, varētu to skaidrot sekojoši: tā kā valdība pusotra gada laikā, kamēr ilgst pandēmija, nebija spējīga panākt kaut 90 procentu vakcinēšanos cilvēku grupā, kuri ir vecāki par 60 gadiem, pēc mirstības rādītājiem mēs esam otrajā vietā aiz Rumānijas un tieši tādēļ mums ir miruši vairāki tūkstoši cilvēku. Vēl vairāk – pēc visiem matemātiskiem modeļiem, kurus piedāvā zinātnieki, līdz jaunajam gadam nomirs vēl līdz sešiem tūkstošiem cilvēku. Tātad vēlreiz...
Sēdes vadītāja. Debašu laiks ir beidzies.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!
I. Zariņš (SASKAŅA).
Viss, ko spēj darīt šī mazspējīgā vara, – meklēt kādu vainīgo, uz ko novelt savu neizdarību un mazspēju. Šis ir viens uzskatāms piemērs, kas tikko tika minēts, proti, par saslimstību un mirstību. Vēl tad, kad vakcinācijas process tikai... nebija sācies... pagājušogad, es arī paņēmu salīdzinošos datus ar Latviju un Igauniju. Kad inficēto skaits bija apmēram vienāds, mums mirstība bija gandrīz divreiz lielāka – igauņiem bija nedaudz pāri tūkstotim, mums bija pāri diviem tūkstošiem. Starpība pie tūkstoš cilvēkiem, tūkstotis mirušo, un tas ir reāls fakts, kuru nevar attaisnot ar visu to, ar ko tagad mēģina atrunāties Veselības ministrija. Tas vienkārši parāda, ko ir izdarījusi šī vara, šīs varas mazspēju un bezatbildību, kā tā vienmēr ir risinājusi savu problemātiku – vienkārši to pārliekot uz citu pleciem.
Šeit ir pamatots jautājums. Ja kāds, kas sēžas pie auto stūres, brauc, bet nav spējīgs vadīt šo auto un viņa dēļ autoavārijā iet bojā cilvēki, tad šādu cilvēku visdrīzāk tiesās. Tad man ir jautājums: kā būtu jāvērtē to cilvēku rīcība, kuri tagad ir piesēdušies pie varas stūres, bet nespēj to vadīt un viņu dēļ iet bojā tūkstoši un tūkstoši cilvēku, valsts tiks ierauta nepamatotos daudzmiljonu parādos? Kā būtu jāvērtē šo cilvēku rīcība?
Es ceru, ka Latvija kādreiz sāks funkcionēt kā demokrātiska valsts arī valsts pārvaldes līmenī un iepriekšējai varai būs jāatbild par savu sastrādāto nākamās varas priekšā. Tikai tādā veidā mēs nonāksim pie tā, ka Latvijā vara beidzot būs atbildīga, rīcībspējīga un motivēta pildīt savus solījumus un rūpēties par savu tautu, nevis par saviem sponsoriem un savām šaurajām interesēm.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Šodien daudz runā opozīcija. Skumīgi. Būtu jau labāk, ja arī kāds no koalīcijas būtu pieteicies un kaut kādā veidā skaidrotu. Tas, kur nepieciešams skaidrojums (man personīgi ļoti nepieciešams skaidrojums), – kāpēc tika pieļauta šī novēlotā reakcija, novēlotā kļūda, par kuru es jau minēju pirms iepriekšējā balsojuma, kad iepriekšējo reizi mēs izsludinājām ārkārtas stāvokli. Tā bija kļūda, un es vēl joprojām uzskatu, ka tā bija kļūda. Un šobrīd ļoti daudz cilvēku... diemžēl, diemžēl būs ļoti sliktas... sekas.
Šo kļūdu, es ļoti ceru, mēs arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas kontekstā varēsim pavērtēt, kuri bija tie lēmumi, pēc kuru pieņemšanas, starp citu, es vēl ar izbrīnu skatījos, kā Ministru prezidents pēc tam, nākamajā rītā, televīzijā skaidroja, visiem mēģināja ieskaidrot, ka viss ir kārtībā un ka ir pieņemts pareizs lēmums par ārkārtas stāvokli, kad ikviens medicīnas jomas eksperts pateica, ka tas vienkārši ir fiasko, un atteicās no sadarbības ar valdību.
Kas bija tie... Kas bija vainīgi pie šīs visnotaļ, manuprāt, ārprātīgās kļūdas, kādēļ mēs šodien visi atrodamies šādā stāvoklī? Kāpēc nevarēja šos risinājumus skatīties jau septembrī, kad tie paši medicīnas jomas eksperti teica, ka ir pienācis laiks rīkoties? Visi viņus ignorēja. Kas bija šīs ignorances pamatā? Mums bija visa iespējamā pieredze, jau visi fakti bija uz galda. Kāpēc šāda bezatbildība?
Kolēģi, tas būs tas jautājums, ko, es domāju, mēs arī Saeimā... un es ceru uz citu kolēģu atbalstu... šo situāciju mēs spēsim paanalizēt izmeklēšanas komisijā. Mums būs pietiekoši daudz informācijas, lai to spētu darīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Labdien! Labdien, Latvijas sabiedrība! Labdien, kolēģi! Es gribu parunāt par Ministru kabineta 2021. gada 13. oktobra rīkojumu Nr. 736 un 2021. gada 20. oktobra rīkojumu Nr. 748, ar kuriem grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.
Ārkārtējās situācijas izsludināšana, mīļie cilvēki, ir valdības fiasko – Kariņa, Pavļuta un visu fiasko. Tie ir cilvēki, kas nav spējuši, aizņemoties četrus miljardus, no kuriem 500 miljonus viņi it kā ir ieguldījuši primārās veselības... tas ir, veselības aprūpes sistēmā, lai tiktu galā tieši ar kovidslimniekiem... 500 miljonus, kuru nav! Mums pa diviem gadiem ir 100 gultasvietas radītas.
Mums ir ministrs no paristu partijas, un mums ir Rīgas domes mērs no tās pašas – paristu – partijas. Un Rīga ir pilsēta, kurā dzīvo puse no Latvijas iedzīvotājiem... veselības aprūpes sistēmai neiet palīgā, nav gājusi palīgā, vakardien ir sākusi attapties, jo visu vasaru bija jāliek stabiņi un velojoslas pa labi un pa kreisi un mazliet jāpazog. Rīgas 1. slimnīca, kas pēc infrastruktūras pilnībā ir piemērota kovidslimnieku ārstēšanai, jo tā pēc savas būtības ir slimnīca, nevis poliklīnika, šodien nav gatava šādam darbam.
Ko tad tas Staķis ir darījis... no paristiem? Ko Pavļuts ir darījis? Jūs ieliekat lokdaunā vakcinētus jaunus cilvēkus. Jūs esat novakcinējuši jauniešus. Man pagājušajā nedēļā kā Saeimas frakcijas vadītājam bija saruna ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadību. Es uzdevu jautājumu, cik bērnu ir miruši no kovida. Tāds cinisks jautājums. Un atbilde, paldies dievam, bija – neviens, nulle.
Jūs cīnāties ar slimību, ieslēdzot cilvēkus mājās. Lai viņi pa vakariem dzertu? Sēdētu dīvānos un ēstu čipsus? Un tas būšot veselīgāk un drošāk nekā bērniem sportot, iet svaigā gaisā – grupām, kuras ir vismazāk apdraudētās.
Jūs runājat, ka vajag vakcinēt un vakcinēt. Pat Saeimas deputāti – 95 vakcinēti – baidās iet uz Saeimu. Cik tad jūs gribat novakcinēt? Visus, 101 procentu? Tas nav iespējams un nekad nebūs.
Jūs runājat, ka nav uzrunāta krievu auditorija. Ko tad tā Juhņēviča darīja visu laiku? Algu saņēma? Viņa jāpadzen šodien ir... Pat pensionāriem nav izstāstīts viss. Starp citu, es nesen saslimu, man bija pozitīvs kovidtests. Man līdz šai dienai, pat zinot, ka esmu skaļš opozīcijas deputāts, nav izskaidrots protokols, kā man būtu bijis jārīkojas, – jāguļ, jāstaigā, silti jāģērbjas, kādi medikamenti jālieto vai vēl kaut kas. Vienīgais jautājums, kas bija, – vai es esmu pietuvojies Mūrniecei (no Saeimas zvanīja). Bet protokola, ko mūsdienās var aizsūtīt ar īsziņu, ar operatoru, kas jādara kovidslimniekam... nav tāda. 500 miljoni iztērēti, skābekļa baloni, kurus ģimenes ārsti varētu izmantot saslimušajiem mājās, nav nopirkti. Tādu nav. Viss ir nozagts... līdz pēdējam. Vēl tagad arī šito grib nozagt. Tad jāļauj nozagt visu – visu, kas ir, un tad lai viņi bēg. Tā šeit ārstē kovidslimniekus. Nevis kā Igaunijā un Zviedrijā, kur ir pieejami skābekļa baloni, kur katram slimniekam ir aizsūtīts protokols, kas viņam jādara, kad saslimst... un kur iesaistās arī pilsētas mērs, nevis tikai rauj karogus vai liek stabiņus.
Lūdzu apvienot laikus.
Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti.
A. Gobzems. Un vēl parunāsim par šo lietu. Tagad ir moderni, ka jūs taisāt sarakstus. Kā toreiz, tajā laikā, kurš tad tur vainīgs vai ne. Es gribu atgādināt: vienīgie, kam ir paraksta tiesības – vienīgie, kam ir paraksta tiesības! –, ir Arturs Krišjānis Kariņš un Daniels Pavļuts. Viņiem ir paraksta tiesības. Vainīgs un atbildīgs var būt tikai tas, kuram ir paraksta tiesības, nevis tie, kuriem var būt viedoklis, kurš atšķiras no kāda politiķa viedokļa.
Mūsu premjers ir gļēvs un nespēj uzņemties atbildību. Ar paraksta tiesībām viņš spēj fiasko gadījumā tikai izsludināt pilnīgu lokdaunu cilvēkiem, kurus nevajag ierobežot. Tā vietā, piemēram, valdības vadītājs varētu vecajiem cilvēkiem piedāvāt noslēgt... teiksim, valdība noslēdz līgumus ar lielveikaliem, lai tie vecajiem cilvēkiem piegādā pārtiku, lai vecajiem cilvēkiem nebūtu jāstāv rindās. Nē, tagad septiņos vakarā visu aizklapē ciet, lai piecos, sešos būtu drūzma. Un tas ir tas krīzes menedžments.
Oktobra beigās attapās, ka rudenī būs uzliesmojums! Visu (Skaņas defekts.)... laiku bija tie čempioni. Jau no Viņķeles laikiem – visu laiku čempioni. Nu tikai, nu tikai! Aizņemsies vēl divus miljardus, tos arī (Skaņas defekts.)... Tāda ir tā valdība, un tā valdība risina krīzes Latvijā. Un tā ir taisnība. Nepatīkama, bet taisnība.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es domāju, ka šodien nav tā diena, kad mums vajadzētu vai nu gari runāt par to, kurš ir vainīgs, vai priecāties par to, ka viņi ir vainīgi. Ir skaidrs, kas ir vainīgs, un lielam priekam šeit nav vietas.
Es domāju, ka šodien mums visiem visu savu laiku un enerģiju vajag fokusēt uz to, lai kopīgi meklētu risinājumu šai situācijai, – kā nepieļaut apokalipsi slimnīcās, kā nepieļaut veselības aprūpes sistēmas pilnīgu sabrukumu. Tajā pašā laikā, protams, – kā to visu izdarīt par saprātīgu cenu tautsaimniecībai, neejot nekādās galējībās pret tiem cilvēkiem, kas principiāli ir ieņēmuši citu pozīciju.
Es domāju, ka šajā situācijā katra deputāta pienākums, kā minimums, ir ļoti skaidri pateikt saviem vēlētājiem: 1. punkts – vakcinēties ir viņu personīgajās interesēs; 2. punkts – vakcinēties ir arī sabiedrības interesēs, jo mēs visi dzīvojam vienā sabiedrībā. Mēs visi braucam pa vieniem un tiem pašiem ceļiem, mēs visi izmantojam vienas un tās pašas slimnīcas. Un slimnīcās gultu ir tik daudz, medmāsu un ārstu arī ir tik daudz...
Kāpēc medmāsu un ārstu ir tik “daudz”...? Tāpēc, ka visu šo laiku mēs šo nozari finansējām tā, kā mēs to finansējām. Un, ja kāds no kolēģiem nevar pateikt tur... 1. un 2. punktu, tad es šo kolēģi aicināšu turpmākās dienas, varbūt mēnešus vienkārši paklusēt.
Tas arī viss.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, Rancāna kungs, vai komisijas vārdā ko komentēsiet?
J. Rancāns. Komisijas vārdā – paldies kolēģiem par debatēm. Nekas nav piebilstams.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2021. gada 13. oktobra rīkojumu Nr. 736 un 2021. gada 20. oktobra rīkojumu Nr. 748, ar kuriem grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu, balsosim! Par - 47, pret - 16, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Līdz ar to esam izskatījuši 2021. gada 22. oktobra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.
Deputātu klātbūtnes reģistrācija ir noslēgusies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 13. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 22. oktobrī
| Klusuma brīdis, deputātu O. Ē. Kalniņu pieminot | |
| Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 21. oktobra rīkojumu Nr. 749, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (Nr. 770/Lm13) (Dok. Nr. 4895) |
|
| - Ziņo | - dep. M. Šteins |
| Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 13. oktobra rīkojumu Nr. 736 un 2021. gada 20. oktobra rīkojumu Nr. 748, ar kuriem grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (Nr. 771/Lm13) (Dok. Nr. 4896) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Rancāns |
| - Debates | - veselības ministrs D. Pavļuts |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. R. Petraviča | |
| - dep. N. Kabanovs | |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| - dep. R. Ločmele | |
| - dep. I. Klementjevs | |
| - dep. Ē. Pucens | |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| - dep. Ļ. Švecova | |
| - dep. R. Nemiro | |
| - dep. I. Zariņš | |
| - dep. Ļ. Švecova | |
| - dep. R. Ločmele | |
| - dep. I. Zariņš | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. V. Dombrovskis | |
| Informācija par reģistrācijas rezultātiem | |
Datums: 22.10.2021 13:35:07 bal001
Par - 65, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2021.gada 21.oktobra rīkojumu Nr.749, ar kuru grozīts 2021.gada 10.augusta rīkojums Nr.518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (770/Lm13)
Datums: 22.10.2021 14:56:43 bal002
Par - 47, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2021.gada 13.oktobra rīkojumu Nr.736 un 2021.gada 20.oktobra rīkojumu Nr.748, ar kuriem grozīts 2021.gada 9.oktobra rīkojums Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (771/Lm13)
Datums: 22.10.2021 14:57:07 bal003
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
| 22.10.2021. | 13.30 |