Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas devītā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 15. oktobrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sāksim Saeimas šā gada 15. oktobra attālināto ārkārtas sēdi.
Godātie kolēģi! Vakar saņēmām ziņu, ka no dzīves pēkšņi šķīries mūsu kolēģis - politiķis un diplomāts Ojārs Ēriks Kalniņš. Godināsim viņa piemiņu ar klusuma brīdi. (Klusuma brīdis.)
Paldies.
Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtībā ir Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu un ar to saistītajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
“Par” pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.
A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, kolēģi! Likumprojekta mērķis ir valsts un publiski privātajām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs), noteikt vienotu regulējumu ar privātā sektora kapitālsabiedrībām par uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanu, kā arī papildināt Ministru kabinetam doto pilnvarojumu dividenžu noteikšanas regulējumā, attiecinot to uz citiem kapitālsabiedrību veidiem.
Tiek ierosināts grozīt Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 28. panta nosaukumu, sesto daļu un papildināt pantu ar septīto daļu.
Ir likumprojekti, kas ir vajadzīgi, ir likumprojekti, kas ir ļoti vajadzīgi. Šis ir degošs.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
“Pret” ir pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
Gobzema kungs, jums arī elektroniski jāpiesakās.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Labdien, Latvijas sabiedrība! Labdien, kolēģi! Kas nu jūs par kolēģiem, kas mani pirms tam ir izslēguši uz septiņām sēdēm.
Es gribētu teikt sekojošo. Protams, ir loģiski, ka budžets un visi pavadošie likumprojekti nonāk Saeimā, Saeimas komisijās, un tā tam vajadzētu būt. Problēma ir viena cita. Es esmu pret sistēmu, kādā veidā tiek sagatavots jebkurš likums, jebkurš likumprojekts saistībā ar budžetu, kā noris budžeta sagatavošanas gaita un kā tas tiek izskatīts Saeimā.
Un es gribu paskaidrot. Es varu komentēt, ka reāla diskusija par jebkuru budžeta likumprojektu, tajā skaitā arī par likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, ir notikusi aiz slēgtām durvīm.
Šogad dažādiem prioritāriem pasākumiem ir sadalīti 527 miljoni eiro, un diskusija par to nav bijusi redzama nekur. Vēl kas īpaši jāuzsver - tajos 527 miljonos ir gan slavenais flīģelis, gan aizdomīgi apaļi 50 miljoni Zemkopības ministrijai tās infrastruktūras pilnveidošanai... un tādā garā.
Reāli šim visam bija jābūt galdā jau pirms mēneša, lai, budžetam formāli nonākot Saeimas diskusijā, tā būtu kvalitatīva. Pat sociālie partneri budžetu apsprieda pirms Saeimas, un tā faktiski ir necieņas izrādīšana Saeimas deputātiem, kuri pēc būtības ir tikai un vienīgi balsošanas mašīna, kas katru gadu, katru reizi to tikai tā arī apstiprina.
Būtiski arī uzsvērt, ka budžetā faktiski ne pirms, ne pēc... ne Saeimas komisijās nenotiek diskusijas par budžeta tā saucamo bāzi. Tā a priori ir neapstrīdama, nepārgrozāma, kas ir pilnīgs absurds, it īpaši krīzes apstākļos. It īpaši krīzes apstākļos, kuros mēs tērēsim 12 miljardus... gandrīz divus miljardus deficīta budžetā... par jūsu, mīļie cilvēki, nodokļu maksātāju naudu, par jūsu bērnu naudu. Uz parāda mēs to darīsim.
Tad, kad budžets nonāk Saeimā, tas tiek vienkārši formāli, brutāli izgrūsts cauri. Tā tas notiek no gada uz gadu. Tā ir nevis kvalitatīva diskusija vairāku nedēļu, varbūt pat mēnešu garumā gan pirms nonākšanas Saeimā, gan arī faktiski pēc nonākšanas Saeimā, jo katram inteliģentam cilvēkam, ja viņš ir inteliģents cilvēks, ar (Skaņas defekts.)... mērāms simtos - simtos! - lapaspušu. Lai vienkārši tehniski iepazītos, pēc būtības iepazītos ar katru punktu, ir vajadzīgas vismaz divas nedēļas... lai notiktu kvalitatīva diskusija. Protams, ja mēs gribam, lai diskusija nav kvalitatīva, lai mēs neatrastu tādus flīģeļus Levitam, pie kuriem dzied Kariņš, lai mēs neatrastu 50 miljonus...
Kāpēc 50 miljoni kaut kādai meliorācijai vai kam šobrīd? Ārstiem trūkst naudas. Ārstu biedrība kliedz par to, ka ārstiem nav attiecīgi samaksāts. Krīze veselības aprūpē, bet meliorācijai 50 miljoni, kā piemērs. Vai Pūces sievai pusmiljons laikā, kad daudzbērnu ģimenēm 24 tūkstoši tiek iedoti... un tādā garā.
To pozīciju ir ļoti daudz, un par to nerunās arī mediji, kuriem... Tādiem “Delfiem” vai TVNET 2,5 vai trīs miljonus vienkārši atsviež, jo tie ir tādi varas PR mašinērija, kas nekritizēs budžetu pēc būtības.
Tāpēc es esmu pret principiem, kā budžets nonāk Saeimā un kā tas tiek virzīts tālāk. Tie ir tādi varas karteļa principi, kam nav nekāda sakara ar valsts budžeta kvalitatīvu sagatavošanu un kvalitatīvu virzīšanu visas sabiedrības interesēs... uz priekšu.
Paldies jums par iespēju... ka jūs neesat mani izslēguši arī no šīs sēdes. Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.
A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Šis likumprojekts nosaka pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā grāmatu un periodisko izdevumu piegādei, tādējādi veicinot to daudzveidību un pieejamību sabiedrībai, nodrošinot sabiedrības kultūras, izglītības un informētības vajadzības.
Ir likumprojekti, kas ir latviski, ir likumprojekti, kas ir dikti latviski, un tad ir nacionāli nozīmīgi likumprojekti. Šis ir tāds.
Lūdzu, atbalstiet.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Mīļie cilvēki! Es visos šajos punktos, pie kuriem esmu pieteicies runāt “pret”, runāšu, faktiski arī vairākkārt atkārtojot, lai tā sabiedrības daļa, kura nesaprot, beidzot sāk saprast, ka budžeta virzīšana parlamentā ir tikai tāda teātra izrāde, kurai nav nekāda sakara ar dzīves realitāti un nav nekāda sakara ar sabiedrības interešu aizstāvēšanu.
Tas galvenais iemesls... ko es esmu piedzīvojis ne tikai pēdējos trīs gados, kamēr pats atrodos Saeimā... ir tas, ka faktiski netiek uzklausīti ne sociālie partneri, ne nozares, ne arī attiecīgi opozīcija... Kur nu opozīcija! Opozīcijai vienmēr aizver muti ciet. Būtībā notiek formāls, birokrātisks process, caur to Bondara budžeta komisiju ātrāk izgrūžot cauri bez kvalitatīvas diskusijas. Citās attiecīgi demokrātiskās, attīstītās, bagātās beigu galā valstīs, valstīs, kurās bagātība ir stipri lielāka nekā Latvijā, šī diskusija ir daudz nopietnāka.
Protams, nav šaubu par to, ka PVN likme šajā laikā būtu jāsamazina ne tikai grāmatām, bet jāsamazina arī elektrībai. Es domāju, ka tas ir jautājums, ar kuru šobrīd vajadzēja sākt, nevis runāt tikai par kultūru. Mēs no kultūras vien neizdzīvosim. Tūlīt sāksies lielie elektrības rēķini un cilvēkiem nebūs, ko samaksāt. Par to mums ir jārunā. Mums ir jārunā, kāpēc mums joprojām ir OIK un kāpēc pensionāriem ir jāmaksā PVN par elektrību... vai daudzbērnu ģimenēm, vai kaut kā tamlīdzīgi.
Tajā pašā laikā kā piemērs, vienkārši kā piemērs. Es nosaukšu... Tātad es skatos budžeta projektu - 5.1. tabulu “Prioritārie pasākumi” - papildus piešķirtais finansējums no 2022. līdz 2024. gadam. Kultūras ministrija, starp citu. Kultūras ministrija! “Prioritārie pasākumi”. “Prioritārie pasākumi” - Mediju atbalsta fonda darbības nodrošināšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 24. septembra sēdes protokola Nr. 63 1. paragrāfa 2. punktu 2,6 miljoni medijiem - “Delfiem”, TVNET. Par ko? Par to, ka viņi lielīs Kariņu? Cik fantastiski! Divi miljardi ir atkal papildu aizņēmums! Un vēl papildus tam ir nākamā ailīte “Strukturālas izmaiņas” - Mediju atbalsta fonda darbības paplašināšanai vēl viens miljons 128 tūkstoši. Palielinājums. Un mēs te diskutēsim par to, ka grāmatām mazliet nolaist PVN. Kā tajā filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” teica: “Kultūra sākas no mazmājiņas.”
Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka mums ir jāsāk ne tikai ar grāmatām, kas būtu tā augstākā daļa, bet būtu jāsāk no tās prastākās daļas - no “Delfiem” un TVNET. Un varbūt, ka uz šī rēķina mums nevajag divus miljardus aizņemties papildus, gandrīz divus miljardus, 1,6 miljardus aizņemties papildus šajā laikā.
Tas ir tas, par ko nenotiek diskusija parlamentā. Par ko faktiski tikai tika samazināts... skaidrs, ka tiks samazināts runas laiks, izskatot budžetu. Ne velti ir zināms... Tas jau visiem ir skaidrs, kāpēc mēs strādājam attālināti.
Zem pandēmijas argumentiem pie 95 vakcinētiem Saeimas deputātiem visi atkal sēž mājās. Ko nesēž Saeimā? Ko baidās? Vakcinēti un baidās runāt par budžetu Saeimā. Iemesls ir tikai viens. Ne jau pandēmijas dēļ, bet lai nenotiktu diskusija pēc būtības par budžetu, par to, kā tiek izzagta Latvijas valsts, dāļājot naudu pa labi un pa kreisi savām PR struktūrām, nevis Latvijas tautai un Latvijas iedzīvotājiem... nevis Latvijas iedzīvotājiem, lai viņiem detalizēti izskaidrotu katru punktu, kā mēs veidojam mūsu budžetu, kā mēs tērējam Latvijas nodokļu maksātāju naudu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 62, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Filmu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.
“Par” pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.
A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Likumprojekts ir izstrādāts, lai veiktu ārvalstu filmu līdzfinansējuma administrētāja maiņu - no Nacionālā kino centra uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.
Valsts budžeta līdzfinansējums ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā ir nozīmīgs atbalsts nozares uzņēmumu darbības nodrošināšanai un starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, kā arī šī programma ir vērā ņemams investīciju piesaistes mehānisms, kas ļauj piesaistīt Latvijas ekonomikai finanšu resursus, kuri citādi varētu tikt novirzīti filmēšanai citās valstīs.
Ir atraktīvi likumprojekti, ir nudien atraktīvi likumprojekti, un tad ir pasaulei rādāmi likumprojekti. Šis ir pasaulei rādāms likumprojekts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Jā, mīļie cilvēki, man arī nav nekas pret to, ka tiek piešķirts filmām, jautājums tikai par ārvalstu filmām. To es nevarēju saprast no Zakatistova kunga teiktā. Skaidrs, ka latviešiem un Latvijas iedzīvotājiem ir jātaisa filmas šeit, Latvijā. Ne tikai šeit, Latvijā, bet mūsu ražojuma filmas, bet ne par to.
Un atkal. Mēs runājam par formālu procesu - vienkārši izgrūst cauri, nu, kaut kādiem projektiem kaut ko, bet parunājam par būtību. Parunājam par būtību. Es paņēmu atkal budžetu. Ko es tur lasu? “Prioritārie pasākumi”... “Prioritārie pasākumi” - papildus piešķirtais finansējums no 2022. līdz 2024. gadam. Skatos, piemēram, Ekonomikas ministrijā, kur mēs tām filmām varētu dabūt uzreiz, - finanšu instruments aizdevumu investīciju projektiem ar kapitāla atlaidi - 41 miljons 2022. gadā.
Bet baigi interesanti, baigi interesantā lieta. Raksta... tātad ir paredzēti šādi finanšu instrumenti: nodrošināt finanšu pieejamību lieliem investīciju projektiem ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes, atbalstītie lielie investīciju projekti, iekavās skaits, iekavas ciet, ir trīs - trīs! - par 41 miljonu. Ar nepacietību gaidu un gribu uzzināt šos trīs veiksmīgos biznesmeņus, droši vien Vienotības vai paristu sponsori, kuriem izkritīs tā fantastiskā laime katram apgūt 13,6 miljonus eiro.
Varbūt par to mums ir jāparunā. Varbūt, ka šis 41 miljons uzreiz... lai nebūtu vispārīgās frāzēs jārunā par to, kā mums pasaulē tagad... kādas filmas... Īstenībā, cik mums Latvijā ir to filmu, kas pasaulē ir slavenas? Viena? Divas? Piecas? Žēl, protams, ka tik maz. Bet kāpēc tik maz? Tāpēc, ka 41 miljons būs trim projektiem - droši vien VIENOTĪBAS ģenerālsponsoram Bergam, kurš tur visu laiku laizās gar VIENOTĪBU, un vēl diviem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, es jums izsaku aizrādījumu par nepamatotiem apgalvojumiem.
Kolēģi! Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Filmu likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu, balsosim! Par - 61, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai.
“Par” pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.
A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Turpinām darbu, kolēģi. Šis likumprojekts paredz nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.
2022. un 2023. gadā paredzēts valsts atbalsts atlīdzības palielināšanai aprūpētājiem, kuri ir nodarbināti pašvaldību dibinātās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.
Ir projekti, kas ir gādīgi, ir likumprojekti, kas visumā ir gādīgi. Šis ir patiešām gādīgs likumprojekts.
Lūdzu, atbalstiet.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Kā pie visiem iepriekšējiem, arī šeit man, protams, nav pēc būtības... nevis pēc būtības, bet pēc formas man nav pretenziju pret to, ka likumprojektu izskata komisijās, bet pēc būtības.
Es vienkārši gribu atkal salīdzinoši parādīt, kā notiek diskusija parlamentā. Tātad piesakās Zakatistovs, runā “par”... “gādīgs projekts” un tamlīdzīgi. Cilvēki neko nesaprot. Nu, kāds “gādīgs projekts”?
Parunāsim pēc būtības mazliet arī par sociālo atbalstu. Vienkārši salīdzinošs piemērs. Tātad, ko es lasu, - tātad sabiedrības... valsts atbalsts sociālo, piemēram, stipendiju nodrošināšanai studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm. Nu tātad sociālais atbalsts - 24 315 eiro paredzēts nākamajā gadā. Tas ir tas gādīgais atbalsts, milzīgi lielais atbalsts. Tajā pašā laikā Kariņš, kurš ir sašķēlis sabiedrību, apkarojot tā saucamo kovida pandēmiju, Pūces sievai jeb Sabiedrības integrācijas fondam papildus piešķir pusmiljonu, lai šo sašķelto sabiedrību saliedētu.
Tātad nacionāli saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstībai būs 450 tūkstoši eiro. Droši vien izveidos atkal kaut kādu biroju, droši vien atkal šis birojs izdomās kādu ģeniālu reklāmas kampaņu, kur būs jāpiesaista kādi ģeniāli piāristi, iztērēs reklāmas kampaņā, kura nedos nekādus rezultātus, tāpat kā visas iepriekšējās reklāmas kampaņas nav devušas nekādu rezultātu. Sabiedrība joprojām būs sašķelta, bet sociālā stipendija studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm būs 24 tūkstoši. Filips Rajevskis kā piārists... droši vien viņš jau tur pie paristiem, pie Viņķeles, kur tur bija pielikts... no tā pusmiljona, no Pūces fonda būs. Vai vismaz... Vai vismaz Pūču ģimenei beidzot būs līdzekļi, ar ko autostāvvietu apmaksāt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu, balsosim! Par - 63, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
“Par” pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.
A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Turpinām darbu, kolēģi. Šī likumprojekta mērķis ir veicināt valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba snieguma efektivitāti un kvalitāti, uzlabojot atlīdzības konkurētspēju, nosakot mēnešalgu mērķa līmeni valsts pārvaldē atbilstoši 80 procenti no vidēji privātajā sektorā maksātā darba samaksas līmeņa, kā arī mainot proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un ieviešot citus mūsdienīgus darba samaksas risinājumus. Turklāt likumprojektā paredzētā atalgojuma sistēma valsts un pašvaldību institūcijās ieviešama esošā budžeta ietvaros bez papildu finansējuma piesaistes. Vienlaikus ir precizēts arī valsts augstāko amatpersonu atalgojums, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu.
Ir likumprojekti, kas ir novēloti, ir likumprojekti, kas ir ilgstoši novēloti, un tad ir likumprojekti ar bārdu. Šis ir tāds likumprojekts.
Lūdzu, atbalstiet.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.
V. Valainis (ZZS).
Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pēdējā piebilde par to, ka likumprojekti ir arī ar bārdu, būs īstajā vietā un ļoti precīzi definēts apzīmējums šim likumprojektam.
Jau vairākus gadus strādājot Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā, esmu redzējis dažādas prezentācijas par to, cik sarežģīta situācija valsts pārvaldē ir ar atalgojuma sistēmu, un esmu bijis viens no tiem, kas visaktīvāk ir uzstājies par to, ka ir nepieciešams kaut kāds regulējums, vienots regulējums, un, jo ātrāk tas atnāks uz Saeimu, jo būs labāk... jo būs labāk, un ātrāk ir jāveic šie grozījumi, lai sakārtotu atalgojuma sistēmu. Tā pieeja, ka mēs ņemam atsevišķi, atrauti no sistēmas... mēs paņemam un, piemēram, risinām Konkurences padomes jautājumus, Finanšu izlūkošanas dienesta jautājumus vai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes jautājumus, - tas nav pareizi, un es par to vienmēr esmu iestājies.
Bet šajā gadījumā es gribētu, kolēģi, jums teikt, ka šis jautājums par valsts pārvaldes šo amatu atlīdzības sistēmu un šī piedāvātā koncepcija nevar būt budžeta likumprojektu sastāvā. Tā nevar būt šāda koncepcija, tā pēc būtības ir reforma, un to vajag arī pienācīgi izskatīt kā reformu, nevis steidzamā kārtā - divos lasījumos - kā budžeta paketes likumprojektu. Tas, manuprāt, ir pats galvenais, kas šeit jāņem vērā.
Ja mēs skatāmies uz šo sastāvu, kas šeit ir iekļauts iekšā, tad, kolēģi, es gribētu pievērst īpašu uzmanību sadaļai, kas attiecas uz amatpersonām. Protams, ir vesela virkne amatu, kuriem pilnīgi noteikti (un es arī atbalstu to) algas būtu jāpalielina, ņemot vērā viņu darbu, ko viņi dara, un viņu darba... sasniegtos rezultātus. Bet, ja mēs skatāmies uz to, ko Zakatistova kungs minēja, un ja mēs skatāmies, kādā veidā viss šis likumprojekts ir pasniegts, - tas tiek pasniegts ar vārdiem “vienlaikus tiek precizēti koeficienti”.
Kolēģi, viss šis likumprojekts ir tāda savdabīga valdības attieksmes pret Saeimas deputātiem izrādīšana, pēc būtības maldinot Saeimas deputātus, rādot viņiem to, ka vienā daļā budžetu... to vispār neietekmē, otrā daļā mēs tikai precizējam koeficientus. Kolēģi, koeficientu precizēšana pēc būtības nozīmē algas pieaugumu. Šajā gadījumā ir jāsaka, kā ir, kolēģi, - ja mēs skatāmies uz valdību un Saeimas deputātiem, tad šajā periodā, šajā laikā, kad tiešām ir milzīgi izaicinājumi attiecībā uz elektroenerģijas cenām, siltuma cenām un tiešām krīzi valstī, kas šobrīd notiek, man ir jautājums: vai valdība šobrīd neuzvedas klaji bezkaunīgi, piedāvājot šādu lēmumu? Kopā ar nozarēm, kas pēc būtības ir pelnījušas algu pieaugumu, valdība mums ir atnesusi vienotu atlīdzības sistēmu, tajā iekļaujot pašiem sevi.
Šai valdībai pēc būtības bija viens uzdevums, ko tā apņēmās izdarīt, - rudenī 70 procenti vakcinēto... pēc būtības ar visiem instrumentiem - neierobežoti finanšu resursi, vakcīnas. Tā vietā šodien mēs esam tur, kur mēs esam, vakardien jūs jau klausījāties šīs debates. Rezultātā valdība atnāk uz Saeimu ar klaji bezkaunīgu piedāvājumu palielināt algas - Ministru prezidentam par 42 procentiem, ministriem par 33 procentiem -, sajūdzot to kopā ar visu pārējo... ar tiešām vajadzīgām lietām, kas ir gan budžetā, kur ir daudzas labas lietas minētas, gan arī šajā likumprojektā daudzas labas lietas ir minētas, ko tiešām vajag atbalstīt jau tagad.
Manuprāt, šī valdības attieksme, ka valdība pati sevi ir ielikusi šeit iekšā, - tas nav pareizi un nav atbalstāmi. Viss šis likumprojekts bija jāskata atsevišķi, izvērtējot to pēc būtības, ejot cauri detaļām, cik tas ir ilgtspējīgs un cik tas ilgtermiņā... lai pēc gada vai diviem tas atkal nav jāmaina.
Šobrīd tik nopietnu lietu kā vienotā atlīdzības sistēma pēc būtības piedāvā izskatīt steidzamā kārtā - divos lasījumos -, kas, manuprāt, neatbilst nekādiem normāliem labas pārvaldības principiem, tai pašā laikā iegrūžot iekšā sava atalgojuma pieaugumu, būtisku atalgojuma pieaugumu. Būtu pacēluši pensionāriem pensijas par 42 procentiem. Tam jums neatradās laiks, sev par 42 - atradās. Nožēlojami. Noraidīt šo!
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu, balsosim! Par - 53, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Ārlietu komisijai.
“Par” pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.
A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Šis likumprojekts nosaka Centrālo finanšu un līgumu aģentūru kā iestādi, kas nodrošina Eiropas Savienības ārējās darbības instrumentu un citu ārvalstu starptautiskās palīdzības finansētāju finansētu attīstības sadarbības projektu vienotā kontaktpunkta un koordinatora funkciju izpildi, sniedzot atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām un privāto tiesību juridiskajām personām attīstības sadarbības projektu piedāvājumu izstrādes, iesniegšanas un projektu administrēšanas procesā. Aģentūras funkcijas pilda Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.
Ir likumprojekti, kas ir vērsti uz attīstību, ir likumprojekti, kas ir attīstībā esoši. Šis ir attīstību nesošs likumprojekts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Mīļie cilvēki! Jūs tikko dzirdējāt, kā deputāts Zakatistovs kaut ko stāstīja. Jūs kaut ko sapratāt no tā? Cik daudz? Kāpēc? Kāds pamatojums? Kāpēc jāvirza? Vispār nekas nebija saprotams.
Un tagad parunāsim par lietu. Tātad visas tās starptautiskās lietas - palīdzības, tamlīdzīgi.
Es ņemu budžetu, skatos: 2022. gads, 2023. gads, 2024. gads - Ārlietu ministrija - Latvijas ārlietu spēju stiprināšana pieaugošu starptautisko izaicinājumu un sarežģītas starptautiskas vides apstākļos - katru gadu pa 2,3 miljoniem klāt, plusā. Bet varbūt nevajadzēja karogus raut nost, nebūtu tik sarežģīti. Diplomātiju veic tomēr mazliet citādāk, Rinkēviča kungs. Diez vai septiņi jauni ierēdņi atrisinās šo izaicinājumu. Katram šim ierēdnim nākamā gada budžetā paredzēti gandrīz 200 tūkstoši. Septiņi jauni ierēdņi. Ārlietu spēju stiprināšanai - 200 tūkstoši katram ierēdnim.
Lasām tālāk - stiprināt Latvijas ārlietu spējas, lai nodrošinātu kvalitatīvu Latvijas nacionālo drošību un ekonomisko interešu aizstāvību aizvien sarežģītākā, izaicinājumiem bagātā starptautiskā vidē. Skatāmies. Tātad -izveidot jaunas amata vietas, skaits - septiņi, un vēl plusā pieci semināri - katrs par 80 tūkstošiem... štukām, kā tautā saka. Būs vismaz uz kurieni izrauties biznesa klasē Rinkēviča kungam.
Tie ir tie starptautiskie izaicinājumi, mīļie cilvēki, kur tērēs jūsu naudu uz parāda 1,6 miljardu apmērā, kurš jau šobrīd tiek plānots budžetā... par kuru nerunā, par kuru Zakatistovs uzkāpj runāt “par” kaut kādās nesaprotamās frāzēs, lietojot kaut kādu nesaprotamu terminoloģiju. Bet vajag par būtību runāt. Un tā būtība ir Ministru kabineta šī gada 24. septembra protokols Nr. 63, 1. paragrāfs, 2. punkts. Tur to visu var izlasīt.
Tas bija jārunā šajā punktā... par starptautisko palīdzību, par kaut kādu attīstību un tamlīdzīgi. Viss, kas mūsu valstī slikts starptautiski ir noticis, visa biznesa sagraušana, viss, kas mums medicīnā slikts ir noticis, ir noticis, “pateicoties” Rinkēvičam, viņa arogancei un tam, ka vienīgais, kas viņu interesē, ir biznesa klase, semināri, opera un salona lauvas cienīgi izgājieni ar vīna glāzēm. Tas ir vienīgais, ko mums dod mūsu ārlietu ministrs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Ārlietu komisijai! Lūdzu, balsosim! Par - 54, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai.
“Par” pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.
A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredzēs, pirmkārt, noteikt iemaksu objekta maksimālo apmēru un, otrkārt, pabalstu aprēķinā ņemt vērā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras aprēķināto minimālo obligāto iemaksu objektu.
No 2019. gada 1. janvāra likumā ir noteikts obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs 62 800 eiro. Obligāto iemaksu objekts tiek aprēķināts trim gadiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu formulu. Obligāto iemaksu maksimālais apmērs vienlaikus ir arī slieksnis, no kura tiek uzsākta solidaritātes nodokļa maksāšana, kā arī no šī sliekšņa tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstinātā likme. Minēto iemaksu maksimālo apmēru ir piedāvāts palielināt līdz 78 100 eiro.
No 2021. gada 1. jūlija ir ieviests minimālais obligāto iemaksu objekts. Normatīvie akti neparedz valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķinā ņemt vērā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras aprēķināto minimālo obligāto iemaksu objektu. Šie grozījumi ir arī nepieciešami, lai nodrošinātu, ka valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu aprēķinā ņemtu vērā minimālo obligāto iemaksu objektu.
Ir likumprojekti, kas ir solidāri, ir tādi, kas ir nedaudz solidārāki. Šis ir atbilstošs solidārs likumprojekts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Mēs atkal runājam par kaut kādām sociālajām iemaksām kaut kādās vispārīgās frāzēs, par solidaritāti un vēl nezin ko.
Parunāsim par būtību. Vienkārši par būtību. Atkal salīdzinošs piemērs, ko es gribu pastāstīt. Tātad mums būs budžeta deficīts - 1,6 vai gandrīz divi miljardi. Uz parāda mēs dzīvosim - milzīga parāda! Un tagad es lasu nākamā gada budžetā - Trīs jūru iniciatīvas samita organizēšana 2022. gadā. Tās trīs jūras ir Baltijas jūra, Adrijas jūra un Melnā jūra. Interesanti, kā Melnā jūra vai Adrijas jūra mums kaut ko baigi līdzēs.
Bet pats interesantākais... te mēs runājam par solidaritāti tātad. Šo samitu vienlaikus ir iebudžetējušas trīs institūcijas. Tas dzerstiņš būs milzīgs. Skatāmies: Valsts prezidenta kanceleja - 568 tūkstoši, Ārlietu ministrija - 394 817 eiro un Ekonomikas ministrija - 532 500 eiro. Kopā vienam šitādam samitam - viens miljons 495 317 eiro!
Es jums pastāstīšu, kā tas Trīs jūru iniciatīvas samits vēsturiski tika veidots. To man stāstīja viens Vējoņa padomnieks. Tātad Vējonis nebija īpaši, kā saka, aktīvs ārpolitikā, bet vajadzēja uzorganizēt kaut ko, lai uz Latviju arī atbrauc kāds citas valsts prezidents un tamlīdzīgi. Tad izdomāja, ka taisīs to Trīs jūru iniciatīvas samitu. Pasākums notika, pasākums bija solīds... pieticīgs, solīds. Mediji to pat īpaši neatspoguļoja un tamlīdzīgi. Tā notika tas pasākums, lai tie cilvēki atbrauktu šeit, lai būtu kaut kāda starptautiska darbība.
Tagad zem tā Trīs jūru iniciatīvas samita rēķina trīs valsts institūcijas... laikā, kad viņi runā par solidaritāti, par atbalstu... tur piecu eiro apmērā pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm... vispār neko gandrīz... viņi pusotru miljonu tērēs dzerstiņam, ko nosauc par Trīs jūru iniciatīvas samitu.
Mīļie cilvēki! Saprotiet, tā veido budžetu! Budžets tiek veidots, lai ierēdniecība un tie, kas ir pie varas Ārlietu ministrijā, kas tur ir... Rinkēvičs, Ekonomikas ministrijā - Nacionālā apvienība, atbildīgā par demogrāfiju (par demogrāfiju mēs arī vēl parunāsim), un Valsts prezidents ar visiem flīģeļiem... Tie ir tie, kas jums stāsta, ka jābūt solidāriem šodien, un paši pusotru miljonu tērē šajā dzerstiņā, otrā dzerstiņā, kas ir par Satversmes tiesas... simto gadadienu. Pie tā... Par to mēs parunāsim.
Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, nekādi dzerstiņi šeit netiek plānoti.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.
A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā” ir izstrādāts, lai, pirmkārt, uzlabotu finanšu pārskatu informācijas salīdzināmību globālā mērogā, pilnveidotu finanšu pārskata posteņu atzīšanas, novērtēšanas un norādīšanas normas atbilstoši starptautisko grāmatvedības standartu prasībām.
Otrkārt, likumprojekts izstrādāts, lai uzlabotu pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanu, tai skaitā izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas resursus.
Treškārt, likumprojekts izstrādāts, lai uzlabotu datu iegūšanu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas resursus, kas atvieglos valsts nodevas par reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā administrēšanu.
Ceturtkārt, likumprojekts izstrādāts, lai saskaņotu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā un Komerclikumā ietvertās publikācijas prasības.
Kolēģi, ir likumi par prognozējamību, ir prognozējamību veicinoši likumprojekti. Šis likumprojekts iecementē prognozējamību praksē.
Lūdzu, atbalstiet.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Vienīgais, kas ir prognozējams budžetā un jebkurā ar budžetu saistītā likumā, ir vienkārši nenormāli tēriņi. Nenormāli tēriņi uz iedzīvotāju rēķina. Ja mēs skatāmies par gada pārskatiem - ko mums vajadzētu no tiem gada pārskatiem izsvītrot ārā?
Es atkal ņemu budžetu, skatos - prioritārs pasākums. Prioritārs, tātad tas ir svarīgāks par citiem pasākumiem - papildus piešķirtais finansējums laika posmā no 2022. gada līdz 2024. gadam. Nākamajā gadā, 2022. gadā, šādā gada pārskatā tiks atspoguļota Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas simtgades atzīmēšana. Svarīgs notikums. Tātad laikā, kad Satversme tiek faktiski ignorēta, atzīmēs Satversmes pieņemšanas simto gadadienu.
Skatāmies budžeta pozīcijas - cik tāds pasākums, tāda atzīmēšana maksās. Valsts prezidenta kanceleja - 155 050 eiro, Kultūras ministrija - 73 300 eiro, Tieslietu ministrija - 61 tūkstotis, Augstākā tiesa - 32 tūkstoši, Satversmes tiesa - 21 860 eiro. Kopā Satversmes pieņemšanas simtās gadadienas atzīmēšana Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksās 343 210 eiro. Starp citu, tajā cenā iekšā esot iekļauta divu gleznu uzzīmēšana par 180 tūkstošiem eiro. Droši vien tās zīmēs Pikaso. Diemžēl Pikaso ir miris, to vajadzēja zināt budžeta sastādītājiem.
Tā ka, par gada pārskatiem runājot, es domāju, mums šis pārskats, ko sauc par budžetu, bija būtiski jāpārstrādā, pirms tas vispār nonāk Saeimā, jo tas, ko dara pozīcija, mīļie cilvēki, lai jūs saprastu, - pozīcija domā, ka opozīcija tik īsā laikā... jo tas priekšlikumu iesniegšanas termiņš parasti ir kaut kādas četras minūtes 34 sekundes - lai par tūkstoš lapām iesniegtu priekšlikumus un lai to vispār izskatītu.
Viņi saprot un redz, ka neviens normāls, adekvāts cilvēks nevar visas tūkstoš lapas izlasīt, nav iespējams atrast visus flīģeļus tik īsā laikā. Var tikai norādīt uz kaut kādām ļoti zīmīgām pozīcijām, kā, piemēram, šis Satversmes pieņemšanas simtgades pasākums, kurā, es ceru, būs arī melnie ikri, es ceru, būs arī Dom Pérignon un visi citi labumi, kā jau pie smalkiem kungiem un pie flīģeļiem pienākas.
Tādēļ, mīļie cilvēki, būtiski ir jāpārskata tas, kā tiek virzīts uz priekšu attiecīgais dokuments, ko sauc par budžetu, un jābeidz šitās Zakatistova tipa runas par to, ka tagad viss būs labāk... un tamlīdzīgi.
Mēs paši redzam, kā “labāk” cilvēki piedzīvo šo rudeni, šo ziemu, kas nāk, - ar asarām acīs... tiek atlaisti no darba. Un jums no Saeimas tribīnes kāds no pozīcijas cenšas ieskaidrot, ka nu tikai būs tas īstais labums, nu tikai sāksies.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 62, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
“Par” pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.
A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Likumprojekts ir izstrādāts, lai, pirmkārt, stiprinātu Konkurences padomes kā lēmējinstitūcijas kapacitāti. Paredzēts, ka turpmāk padomi veidos padomes priekšsēdētājs un četri padomes locekļi (pašlaik padomē paredzēti trīs locekļi).
Padomei... līdz ar iestādes kapacitātes stiprināšanu... turpmāk vēl jo vairāk būs jāspēj risināt sarežģītus, uz ekonomikas pamatprincipiem balstītus jautājumus dažādās tautsaimniecības nozarēs.
Otrkārt, likumprojekts ir izstrādāts, lai pārskatītu iesniegumu un sūdzību izskatīšanas kārtību Konkurences padomē. Veicot attiecīgus grozījumus, tiek nodrošināts, ka, pirmkārt, iesniegumus izskata padome; otrkārt, pēc iesnieguma izvērtēšanas sniegtā atbilde iesnieguma iesniedzējam tiek sagatavota lēmuma formā administratīvā procesa ietvaros; treškārt, pieņemto lēmumu ir iespējams pārsūdzēt tiesā... noteiktā kārtībā.
Tādējādi tiek nodrošinātas iesnieguma iesniedzēja iespējas īstenot un aizsargāt savas tiesības attiecībā uz iesnieguma pilnvērtīgu izskatīšanu un argumentētas atbildes saņemšanu... ar tiesībām pārsūdzēt iestādes pieņemto lēmumu... pārsūdzēt administratīvajā apgabaltiesā.
Ir likumprojekti par konkurenci, ir konkurenci aprakstoši likumprojekti. Šis likumprojekts definē konkurences jēgu.
Lūdzu, atbalstiet.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Man liekas, ka Zakatistovam jāiet par dzejnieku ir. Steidzami. Ar budžetu viņam tur sakara maz, manuprāt.
Par konkurenci runājot.
Tas, ko jūs, mīļie cilvēki, tikko dzirdējāt, - kapacitātes stiprināšana... Tas nozīmē vēl vienu... ierēdniecības vietas izveidošanu. Atkal uz jūsu rēķina, mīļie cilvēki. Mazliet vairāk ierēdniecības, mazliet lielākas aldziņas... Tikmēr jūs atlaiž no darba. Tas ir aptuveni tas, ko viņi tagad te virza uz priekšu. Un saka: tas ir ļoti vajadzīgs valstī, kurā samazinās iedzīvotāju skaits.
Valstī šobrīd tas aparāts ir tāds, ka varētu apkalpot 40 miljonu lielu sabiedrību. Birokrātiskais aparāts palielinās no gada uz gadu faktiski, iedzīvotāju skaits - samazinās. Un to sauc par kapacitātes stiprināšanu, budžetā to ietērpj tādos vārdos parasti.
Tā ka atveriet acis arī jūs, tie cilvēki, kuri skatās meinstrīma medijus un kuriem stāsta, cik Kariņš un visi šitie varas... visi tie ir labi. Atveriet beidzot acis, mīļie cilvēki!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu, balsosim! Par - 56, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai.
“Par” pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.
A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai samazinātu darba devēju izmaksas par darbaspēku. Tas paredz samazināt darba devēju apmaksāto darbnespējas termiņu, nosakot, ka, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, darba devējs apmaksā no saviem līdzekļiem... maksā slimības naudu ne mazāk kā 75 procentu apmērā no vidējās izpeļņas par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu un ne mazāk kā 80 procentu apmērā par laiku no ceturtās darbnespējas dienas līdz devītajai darbnespējas dienai. Šobrīd tas ir līdz desmitajai darbnespējas dienai.
Ir likumprojekti, kas ir neitrāli, ir pretimnākoši likumprojekti. Šis ir uzņēmējiem draudzīgs likumprojekts.
Lūdzu, atbalstiet!
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Tā kā epifānijas te laiž.
Es lasu budžetu. Izmaiņas izdevumos. Salīdzinot 2022. gada projektu ar 2021. gada plānu... Nu, par to sociālo apdrošināšanu maternitātes un slimības gadījumos... tas droši vien skar demogrāfiju arī kaut kādā veidā.
Demogrāfijas pasākumi, es lasu budžetā, 2022. gadā... Parādniekam būs 3,5 miljoni... precīzi sakot, 3 546 800 eiro. Tas ir palielinājums demogrāfijas pasākumu nodrošināšanai saskaņā ar Ministru kabineta... 24. septembra attiecīgo protokolu.
Bet ir viena problēma, mīļie cilvēki. Kas tie ir par pasākumiem? Kas tiks darīts? Atkal reklāmas kampaņa kaut kāda, atkal jaunas ierēdniecības vietas?
Kurš būs atbildīgs? Parādnieks? Ko Parādnieks ir izdarījis pa šiem trim gadiem?
Kura ministrija īstenos? Ekonomikas ministrija, kas runā par uzņēmējiem un elektrības cenu joprojām tur visdārgāko, OIK nespēj atcelt? No Nacionālās apvienības ministrs, starp citu, tur ir. No tās pašas Parādnieka partijas. Uzņēmējiem, starp citu, “draudzīgie” (pēdiņās)!
Latvijas demogrāfijas tēvs Imants Parādnieks šo summu dabūs uz savu kontu? Vai... kāds ir plāns? Nozagt? Varbūt Kariņš ir lietas kursā, kur tērēs tos 3,5 miljonus... demogrāfijas pasākumiem? Kas tie būs par demogrāfijas pasākumiem? Bet jums stāsta... atnāk uz Saeimu un tādās ļoti... tādās balstiņās... tā kā dzejā, tā kā epifānijās stāsta par to, kā palīdzēs uzņēmējiem.
Tie cilvēki... viņi nav sapratuši to, ka lielākā sabiedrības daļa, lielākā daļa uzņēmēju Latvijā ir... Te prasās rupjš vārds, nedrīkst Saeimas tribīnē, kaut tas ir attālināti, to lietot. Latvijas uzņēmēji pārvācas - dodas prom no Latvijas. Uz Igauniju, uz Lietuvu, uz Vāciju, Zviedriju, jo te nav iespējams veikt uzņēmējdarbību pie šīs varas, kura neko neatbalsta, tikai zog, tikai brutāli zog, turklāt - uz parāda...
Kariņa valdības pastāvēšanas vienīgais priekšnoteikums ir tas, ka tiek ņemts aizņēmums - 1,6 miljardi.
Mīļie cilvēki! Lai Kariņš turpinātu būt premjers, no jūsu naudas tiks tērēti 1,6 miljardi, jo, ja šāda aizņēmuma nebūtu, Kariņš būtu lidojis aizvakar. Saprotat? Vienīgais iemesls, kāpēc vakardien publiskajā telpā parādījās Kariņa flīģeļa video, ir tas, ka par vienu jautājumu viņi nav vienojušies uz nākamajām vēlēšanām.
Mīļie cilvēki, tik ciniski pret jums izturas! Un tad jums... rādīs “Panorāmā”, “Delfos” un visur citur, kā jums, omes, divreiz gadā par 15 santīmiem indeksēs pensijas. Un stāstīs, ka Gobzems pie visa ir vainīgs. “Delfi” un TVNET to stāstīs par papildus piešķirtajiem 2,6 vai 3,7 miljoniem. Tā tas notiek.
Mēs vēl parunāsim par to, ka Kaimiņam iedod pusmiljonu un vēl pusmiljonu patur rezervē - gadījumam, ja nu tā Kaimiņa balss tiešām būs ļoti izšķirīga, lai noturētu Kariņu pie varas. Bet par to - nākamajās debatēs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu, balsosim! Par - 63, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
“Par” pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.
A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nosaka personas, kurām ir tiesības saņemt Latvijas Goda ģimenes apliecību.
Apliecību nesaņem persona, kura ir reģistrēta kā parādnieks Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas... iesniedzēju un parādnieku reģistrā.
Ir noteikti izņēmumi šim nosacījumam. Piemēram, ja parādnieks ir persona ar invaliditāti, persona, kura pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus.
Likumprojekts nosaka arī vecumu, no kura bērnam tiek izsniegta Latvijas Goda ģimenes apliecība, - seši gadi.
Ir likumprojekti, kas ģimenes piemin. Ir likumprojekti, kas ģimenes skar. Šis likumprojekts apliecina cieņu ģimenēm.
Lūdzu nodot komisijām.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Likumprojekts “apliecina cieņu ģimenēm”... Ārprāts, ārprāts, ārprāts!
Mēs pa 30 gadiem joprojām tos dažus latviešus... no tiem, kuri tika izsūtīti uz Sibīriju... neesam varējuši atvest atpakaļ, jo viņi paši nevar atbraukt, viņiem nav tādu līdzekļu. Neesam varējuši viņiem piedāvāt šeit dzīvesvietu. Par kādu cieņu mēs vispār varam runāt? Par kādu pašapziņu mēs vispār varam runāt? Mūsu “Sibīrijas bērni” dzīvo tālu - tur, Krievijā.
Tikmēr... Es lasu budžetu. Ko es tur atrodu? Kultūras ministrijas sadaļā... Tur - par tautas pašapziņu un visu pārējo... Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes sekretariāta darbības nodrošināšanai - 97 096 eiro. Uz jūsu rēķina, mīļie cilvēki, jauns sekretariāts - Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome! Tas ir tik būtiski 2022. gadā - šādas attīstības padomes izveidošana un tās darbības nodrošināšana?
Un tikmēr mēs runājam par to, ka mums atkal kaut kam nepietiks naudas. Nepietiks bērniem, nepietiks pensionāriem un nepietiks nekam citam, bet pietiks kaut kādam pilnīgi bezjēdzīgam sekretariātam 97 tūkstošu apmērā. Tā, lūk.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai! Lūdzu, balsosim! Par - 64, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai.
“Par” pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.
A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Likumprojekts ir izstrādāts, lai pārskatītu apmēru kancelejas nodevām par rajona (pilsētas) tiesu veiktajām darbībām zemesgrāmatu lietās, to noapaļojot līdz veselam skaitlim, kā arī lai noteiktu samazinātas kancelejas nodevu likmes par elektroniski iesniegtiem dokumentiem.
Tiek noteiktas šādas likmes:
pirmkārt, par jauna nodalījuma atklāšanu - 30 eiro;
otrkārt, par dzīvokļa īpašuma nodalījuma atklāšanu - 15 eiro;
treškārt, par jaunas tiesības nostiprinājumu katrai personai - 15 eiro;
ceturtkārt, par nostiprinājuma pārgrozījumu un atzīmes ierakstīšanu - 8 eiro;
piektkārt, par zemesgrāmatu apliecības izsniegšanu - 8 eiro;
sestkārt, par tiesneša lēmuma apliecinātas datorizdrukas izsniegšanu - 5 eiro.
Ir gandrīz savlaicīgi likumprojekti. Un ir savlaicīgi likumprojekti. Šis nāk tieši pareizajā laikā.
Lūdzu atbalstīt nosūtīšanu komisijām.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Bija pieteicies runāt arī deputāts Gobzems. Acīmredzot Gobzema kungs nevēlas... Vēlas tomēr.
Tātad “pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Mūrnieces kundze, jūs jau cerējāt, ka es nevēlos parunāt, ja? Gaidījāt tikai to? Nesagaidīsiet.
Par zemesgrāmatām runājot, - kāpēc vispār Latvijā ģimenēm ar bērniem, it īpaši daudzbērnu ģimenēm, ir jāmaksā tās drausmīgās nodevas? Reģistrēt pie mums nekustamos īpašumus ir ļoti, ļoti dārgi (salīdzinot).
1,6 miljardi - budžeta deficīts, un mēs runājam par kaut kādiem tur 8 eiro vai vēl kaut ko tamlīdzīgu.
Mīļie cilvēki! Jums ir jāsaprot: jums izdala kapeikas no 1,6 miljardiem parāda, kamēr tiem, kuri ir pie varas, - tiem ir melno ikru ballīte.
Pensionāri! Jums ir jāsaprot: mūsu valsts tiek laista pa burbuli, lai viņiem būtu ballīte tagad, lielākā ballīte valsts vēsturē, kamēr puse sabiedrības ir izmisumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)... likumprojekta “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Juridiskajai komisijai! Lūdzu, balsosim! Par - 59, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Godātie kolēģi! “Par” bija pieteicies... paldies, tātad mēs redzam arī elektroniski...
“Par” pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.
A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” paredz:
pirmkārt, palielināt pensionāru... neapliekamā minimuma apmēru;
otrkārt, no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvot darba devēja segtos ārstniecības izdevumus normas ietvaros, kā arī atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai ietvaros piešķirtos grantus;
treškārt, precizēt normas saistībā ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes atsavināšanas ienākuma atbrīvošanu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa;
ceturtkārt, ietvert normas attiecībā uz mikrouzņēmuma darbiniekiem.
Ir likumprojekti par nejaušiem uzlabojumiem. Ir likumprojekti par plānotiem uzlabojumiem. Šis ir likumprojekts par pelnītiem uzlabojumiem.
Lūdzu atbalstīt un nosūtīt komisijai.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Ja jau mēs tā runājam par to, ka mums vajag atbalstīt cilvēkus un ka mums vajag atbalstīt demogrāfiju un vēl nezin ko, tad... Mēs te runājam atkal par santīmiem pensionāriem un tamlīdzīgi.
Pirmais, kas būtu bijis jāizdara uz tik milzīgā budžeta deficīta rēķina, - būtu bijis daudzbērnu mammas vai daudzbērnu ģimenes jāatbrīvo... To mēs varējām atļauties, nav tik daudz to daudzbērnu ģimeņu. Pilnībā atbrīvot... teiksim, četru bērnu ģimenes pilnībā, uz visiem laikiem, atbrīvot no ienākuma nodokļa - par to būtu jārunā, un tas būtu liels darbs. Par ko mēs runājam? Par to, ka divreiz gadā - 15 eiro. Tas neko nepalīdz, tas tiks tūlīt notērēts elektrības rēķinos, kurus tūlīt - šomēnes, nākammēnes - jau lielākā daļa cilvēku nevarēs samaksāt.
Mīļie pensionāri, jūs nesaprotat, ka jūs māna. Jums pieliks pie tās pensijas mazāk, nekā jūs zaudēsiet inflācijā un nekā jums būs jāsamaksā rēķinos - elektrības rēķinos, gāzes rēķinos, siltuma rēķinos. Un jums stāstīs, kā jums palielināja tur tos neapliekamos minimumus un vēl visu pārējo. To visu jums atņems, atgūs atpakaļ caur komunālajiem pakalpojumiem. Tā tas notiks šajā ziemā. Tas ir skarbi, jums tas var nepatikt; diemžēl “Panorāmā” jums to neteiks, “Delfos” nerakstīs, jo tur tikai slavēs varu.
Pamēģiniet arī jūs, tie, kuriem joprojām ir tās aizvērtās acis un aiztaisītās ausis, - pamēģiniet tās atvērt. Pamēģiniet ieraudzīt dzīves realitāti. Pamēģiniet ieraudzīt to, ka Latvijā ir vissliktākais ekonomiskais stāvoklis Baltijā. Pamēģiniet ieraudzīt, ka no Latvijas visvairāk brauc projām jauni cilvēki.
Pensionāri! Kas par jums rūpēsies, ja jūs neaizstāvēsiet jaunos? Jūsu ir gandrīz 600 tūkstoši - vairāk nekā 500 tūkstoši. Jums jāsāk aizstāvēt jaunos. Jums vajag ne tikai klausīties “Panorāmu”, ne tikai klausīties par savu... indeksāciju, bet iestāties par jaunajiem, kas jums samaksās pensijas. Pēdējais laiks ir. Pēdējais laiks beigt ticēt “Panorāmai”, “Delfiem” un visiem pārējiem, Zakatistovam ticēt. Pēdējais laiks beigt. Jāsāk to darīt. Mūsu valsts iet uz galu ar šiem te visiem.
Paskatieties, kā Igaunijā viss notiek, kā attīstās igauņi. Tur nav šitādu ierobežojumu, šitā cilvēkus nečakarē. Paskatieties, kā ir Lietuvā, - ostas strādā, viss notiek. Paskatieties, kā ir Zviedrijā, Somijā... tepat, Skandināvijas valstīs. Jums visu laiku stāsta, ka Latvija būs Skandināvijas tipa valsts.
Atveriet, lūdzu, acis, mīļie pensionāri! Mūsu dēļ, mūsu bērnu dēļ, savu mazbērnu dēļ izdariet to. Es saprotu, ka jūs esat pieraduši, ka visu laiku liela, visu laiku žēlo, cik grūti ir, cik nabadzīga tauta mēs esam... un tamlīdzīgi, bet pienācis laiks tiešā valodā runāt, sarunāties par reālajām problēmām. Jā, jums var nepatikt, ka jums tiešā valodā to stāsta no Saeimas tribīnes, bet tā ir.
Jums tagad stāstīs, ka palielinās tur to neapliekamo minimumu līdz 500 eiro vai... līdz kurienei... kurā tur gadā, nākamgad vai kaut kad. Tas vairs neko nedod, neko nerisina, tas viss jau ir nokavēts. Tagad jau vajag 800 eiro lielu neapliekamo minimumu.
Jums neviens nestāsta, ka esošā pensiju sistēma faktiski pie tik maza iedzīvotāju skaita un pie tik lielas birokrātijas, tik liela valsts sektora nav iespējama, lai jūs uzturētu. Tā ir iespējama tikai tad, ja drukā naudu, visu laiku aizņemas, lai pēc tam mums un mūsu bērniem, un mūsu mazbērniem būtu tas viss jāatdod, lai mēs kļūtu par vergiem, par kalpiem, par kalpu tautu. Mēs to negribam.
Omes, atveriet acis, lūdzu! Mūsu dēļ, ne sevis, bet mūsu dēļ atveriet acis!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 64, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.
A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” balstās uz makroekonomiskām prognozēm šim laika posmam. Šīs makroekonomiskās prognozes ir apstiprinājuši Latvijas Bankas, Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas eksperti, un tās parāda pieaugošu... tendenci.
Ir sagaidāms, ka iekšzemes kopprodukts 2022. gadā būs 34 miljardi 22 miljoni, 2023. gadā tas būs pieaudzis līdz 36 miljardiem 115 miljoniem un 2024. gadā tas būs 38 miljardus 33 miljonus liels.
Tāpat ir pozitīvas tendences attiecībā uz nodarbinātību. Tiek prognozēts, ka 2022. gadā Latvijā būs 899... nodarbinātie un tendence paliks stabila arī nākotnē, kad nodarbināto skaits būs pāri 900...
Ekonomisti ir pilnīgā vienprātībā arī par vidējo bezdarba līmeni gadā. Proti, sagaidāms, ka bezdarbs 2022. gadā būs 7 procenti, 2023. gadā - 6,3 procenti un 2024. gadā - 5,9 procenti.
Ir likumprojekti, kas definē budžetu. Ir likumprojekti par saprotamu budžetu. Šis ir likumprojekts par ilgtspējīgu budžetu.
Lūdzu, atbalstiet nodošanu komisijai.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Mīļie cilvēki, ja mēs te runājam atkal dzejā... Visa tā dzeja par ilgtspējīgām... un visām tām lietām...
Skatos budžetu. Ko nozīmē ilgtspējīga visa šī vara un visa...? Tā ilgtspējība nozīmē, ka tai Kaimiņa padarīšanai, ko sauc par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, papildus būs - papildus būs! - 603 959 eiro. Interesanti, kas viņiem papildus tāds būs jādara? Bet... nu labi, pieņemsim, ka vajag. Bet, lai Kaimiņš “nenolēktu” pavisam un tomēr to balsi noturētu, tagad drošības pēc (lasu) “gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” (tas ir papildus vēl rezervēts) ir 500 tūkstoši - vēl pusmiljons papildus rezervēts... nu, tā, lai noturētu Kaimiņu tādā drošā pozīcijas “par” balsojumā un lai muti aizvērtu ciet.
To sauc par ilgtspējīgu budžeta sagatavošanu. Bet par ko vajadzēja runāt? Par budžeta ilgtspējīgumu vajadzēja runāt saistībā ar Latvijas Bankas prognozēm. Kāda tad ir inflācija? Kāpēc šajā budžetā nav ielikta inflācijas prognoze vismaz tajā līmenī, ko Latvijas Banka ir prognozējusi, bet divreiz mazāka... gandrīz divreiz mazāka?
Ir pilnīgi skaidrs, ka pie šīs naudas drukāšanas, kāda šobrīd notiek, - drukā, drukā, drukā, drukā... drukā bez jebkāda seguma - tiek ņemti aizņēmumi, aizņēmumi, aizņēmumi... ir pilnīgi skaidrs, ka būs inflācija; inflācija jau ir. Inflācijas prognoze - tik zema, kāda ir budžetā, - ir vienkārši nesaprātīga, tā ir neatbilstoša.
Mums šeit zīmē... stāsta par to, kāds mums būšot ekonomiskais uzrāviens. Aizejiet uz Vecrīgu, Mūrnieces kundze, jūs turpat blakus esat, aizejiet apskatīties. Tur apokalipse ir. Viss ir ciet, viss ir aizvēries. Un jūs runājat par tādu ekonomisko uzrāvienu! Viss ir aizvēries ciet. Rīga izskatās pēc miskastes ar stabiņiem, nevis pēc metropoles. (Paristi, tas bija uzbrauciens jūsu virzienā.)
Tāda ir tā ilgtspēja šajā budžetā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 53, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 2022. gadam” nodot visām komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.
A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Mums ir vismaz 696,8 miljoni iemeslu, lai atbalstītu likumprojektu “Par valsts budžetu 2022. gadam”, jo būtiskākais, prioritārajiem pasākumiem atbalstītais finansējums 2022. gadam ir 696,8 miljoni eiro. No tiem investīcijām ir paredzēti 270 miljoni eiro.
Izdevumi pasākumiem, kurus es vēlāk definēšu... tiem ir paredzēti 380,5 miljoni eiro.
Ar Covid-19 saistītajiem izdevumiem... atbilstoši faktiski nepieciešamajam... ir paredzēts 41 miljons eiro.
No izdevumu pasākumiem... Mums ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšanai paredzēti 93,8 miljoni eiro. Un tas ir saistīts ar neapliekamā minimuma palielināšanu.
Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai un investīcijām onkoloģijas iekārtās ir paredzēti 70,9 miljoni eiro. Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai ir paredzēti 40,6 miljoni eiro.
Amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm kapacitātes stiprināšanai ir paredzēti 20,7 miljoni eiro.
Pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanai (tas nozīmē - arī pirmsskolas pedagogu minimālās algas likmes palielināšanai) ir paredzēti 17,5 miljoni eiro papildu naudas.
Zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai un fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai ir paredzēti 10,6 miljoni papildu naudas.
Ir likumprojekti par kaut kādu naudu. Ir likumprojekti par svešu naudu. Šis ir likumprojekts par mūsu naudu.
Lūdzu, atbalstiet nodošanu komisijām.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.
V. Valainis (ZZS).
Ļoti cienītā sēdes vadītāja... Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es gan nevarētu piekrist Zakatistova kungam. Šis tomēr ir likumprojekts par svešu naudu.
Ir dažādi aprēķini, cik katram Latvijas iedzīvotājam tas maksā, bet es atsaukšos uz vienu, kur bija aprēķināts, ka tas maksā 3200 eiro ikvienam Latvijas iedzīvotājam... ir uzkrāts parāds, kas nodokļu veidā būs arī jāatdod.
Tā teikt, parāds nav brālis, tāpēc īpaši rūpīgi ir jāizvērtē tas, kādā veidā mēs šo naudu tērējam un kādiem mērķiem mēs to novirzām.
Ja mēs skatāmies šobrīd... Publiskajā telpā vairāki politiķi bija mēģinājuši kaut kā šo budžetu nosaukt, bet nosaukums šim budžetam tā arī nav radies. To ir mēģinājuši gan JKP politiķi, gan arī pats finanšu ministrs ir mēģinājis komentēt šo budžetu, bet, manuprāt, vistrāpīgākais komentārs bija žurnālistam Ivo Butkēvičam, kurš, tikai paskatoties vien uz šo budžetu, skaidri nodefinēja, ka šis budžets, kas uz Saeimu ir atnests, izskatās pēc tāda portatīva koka puszārciņa.
Manuprāt, ir grūti nepiekrist Butkēviča kunga viedoklim. Tiešām, ja mēs paskatāmies, cik liels ir budžeta deficīts šajā budžetā, kļūst skaidrs, ka tas noteikti būs liels slogs turpmākajām valdībām. Man nekas cits neatliek, kā tikai piekrist.
Ja mēs saturiski vērtējam šo budžetu, skatāmies, kas tur ir iekļauts iekšā, tad... Ir pilnīgi skaidrs, ka valdība, pieņemot šo budžetu, nav ņēmusi vērā ārējos apstākļus.
Ārējie apstākļi, kas saistīti ar elektroenerģijas cenu pieaugumu, siltuma tarifu pieaugumu... Tie ir apstākļi, kuri vēl tikai iestāsies. Tie vēl tikai būs, bet tie ir neizbēgami. Mēs tur nevaram neko darīt. Rēķini pieaugs, un kaut kādā veidā tie būs jākompensē.
Un, ja mēs skatāmies šajā budžetā, tad... Šo pamatpiedāvājumu pirmšķietami apskatot, ir skaidrs, ka lielākie cietēji no šī budžeta pieņemšanas būs tieši ģimenes ar bērniem un liela daļa senioru. Tie būs lielākie cietēji no šī budžeta pieņemšanas. Pirmšķietami - uz to paskatoties.
Kolēģi! Ja pirmšķietami skatāmies uz investīciju sadaļu - arī tur šīs investīcijas... Ir ļoti grūti atrast pamatojumu šīm investīcijām, vienotu redzējumu attiecībā uz tām. Izskatās, ka tās ir dalītas pēc dīvainiem principiem, nevis pēc kaut kādas kopīgas stratēģijas principa.
Šis ir izteikti politisks dokuments, kas nav nedz saskaņots ar sociālajiem partneriem... tas ir tikai pārrunāts ar tiem. Un ikviena lieta šajā budžetā par to liecina.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir ļoti asi kritizējusi tieši pieņemšanas procesu, to, kā šis budžets ir atnācis uz Saeimu, un viņiem var tikai piekrist. Nekas neliecina par to, ka te būtu vērtētas tiešām problēmas pēc būtības.
Ja mēs skatāmies uz veselības aprūpi, tad... Šis budžets pēc būtības pasaka to, ka kovids beigsies 1. janvārī. Šis budžets nerespektē slimnīcu izmaksu pieaugumu. Šis budžets nerespektē PVN izmaiņas veselības aprūpes, medicīnas pakalpojumiem. Šis budžets nerespektē to, ka slimnīcu izmaksas pieaugs, tām nav nekādas palielinātas... Nav nekādā veidā respektēts tas, ka arī tur būs enerģijas cenu pieaugums. Viss ir atstāts slimnīcu pašu ziņā. Slimnīcām pašām būs jāmeklē risinājums, un tas notiks uz pacientu rēķina. Vismazāk aizsargātā daļa cilvēku no tā visvairāk cietīs, ja tas netiks izmainīts šī budžeta projekta skatīšanas gaitā.
Kolēģi! Iepazīstoties ar šo budžetu pirmšķietami, ir pilnīgi skaidrs, ka šis budžets ir sagatavots kaut kad vasarā, ka šis budžets nerespektē to situāciju, kas šobrīd valstī ir. Šis budžets ir sagatavots, politiskajām partijām savstarpēji vienojoties, īstenojot kaut kādas politiskās prioritātes, bet nerespektējot to situāciju, kas ir reāli, pēc būtības, šobrīd Latvijā, - to, kāda ir sociāli ekonomiskā situācija.
Es un mani kolēģi - mēs nevaram atbalstīt šādu budžetu, jo tas ir vāji sagatavots. Tas ir sagatavots, politiskajām partijām saliekot kopā kaut kādas politiskās prioritātes, bet nerespektējot tos izaicinājumus, kuri pēc būtības mums ir saistībā ar veselības aprūpes sistēmu un saistībā ar izmaksu pieaugumu. Pat Eiropas Komisija šonedēļ ir aicinājusi to iekļaut nacionālajos budžetos. Mēs to neesam darījuši, tāpēc šis budžets būtu jāatgriež atpakaļ valdībai.
Aicinu tā arī darīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2022. gadam” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 53, pret - 14, atturas - nav. Tātad likumprojekts par valsts budžetu nākamajam gadam ir nodots visām komisijām.
Godātie kolēģi! Līdz ar to sēdes darba kārtību esam izskatījuši.
Deputātu reģistrācija ir notikusi.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 9. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 15. oktobrī
Datums: 15.10.2021 10:09:55 bal001
Par - 60, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1180/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2021 10:16:33 bal002
Par - 62, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1181/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2021 10:21:09 bal003
Par - 61, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Filmu likumā (1182/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2021 10:25:17 bal004
Par - 63, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1183/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2021 10:32:47 bal005
Par - 53, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2021 10:37:55 bal006
Par - 54, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā (1185/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2021 10:43:55 bal007
Par - 60, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (1186/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2021 10:49:59 bal008
Par - 62, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (1187/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2021 10:54:11 bal009
Par - 56, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konkurences likumā (1188/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2021 11:00:22 bal010
Par - 63, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1189/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2021 11:04:15 bal011
Par - 64, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (1190/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2021 11:07:58 bal012
Par - 59, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (1192/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2021 11:14:58 bal013
Par - 64, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1193/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2021 11:20:26 bal014
Par - 53, pret - 12, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam (1194/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2021 11:28:47 bal015
Par - 53, pret - 14, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2022.gadam (1195/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 15.10.2021 11:29:03 bal016
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
| 15.10.2021. | 10.00 |