Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas
četrdesmit otrās (attālinātās ārkārtas) sēdes
turpinājums 2021. gada 17. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim izskatīt 16. jūnija trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, otrais lasījums.

Un tātad debates par 5. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, labdien visiem! Ceru, ka visi deputāti ir pamodušies pie saviem datoriem un mēs varam turpināt darbu. Es biju pieteicies šīm debatēm, reflektējot par dzirdēto saistībā ar šo priekšlikumu.

Tātad viens no argumentiem, kas tika minēts, kādēļ šis priekšlikums par atvieglojumu sniegšanu bērniem nav pieņemts, - tāpēc, ka tehniski to nav iespējams īstenot, tas nav administrējams. Šeit man nāktos norādīt, ka patiesībā tas kā arguments īsti neiederas un tā vairāk ir kā atruna. Kādēļ? Iespējams, ka tie, kuri mēģināja atrast šādu atrunu, nezināja, kas tas tāds AVIS. AVIS - tā ir Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma.

Pirms pāris nedēļām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs kā reiz apstiprinājām likumprojektu saistībā ar šo sistēmu. Un ir paredzēts, ka šī gada laikā šī sistēma tiks ieviesta un sāks darboties. Patiesībā tā jau ir, tā jau ir lielā mērā uztaisīta, šāda sistēma reāli darbojas. Un mēs pat zinām, kas to ir izveidojis. Taču, neskatoties uz to, ir jau noslēgti līgumi, apmēram laikam kādu miljonu ir paredzēts par to iztērēt. Izpildītājs, ar ko noslēgts līgums, būs tas pats, kurš mums taisa tagad visus šos stāstus par... medicīnā ar vakcināciju, lai gan līgumu slēgs ar šo kompāniju, bet reāli izpildītāji būs citi. Tas ir, mēs redzam, ka būvniecības labākās tradīcijas tiek pārņemtas uz IT sektoru, kur veidojas ģenerāļi, pietuvinātie varai, kuri dabūs visādus pasūtījumus par visādām sistēmām, un būs tālāk citi, kas to visu pildīs.

Tātad - ko šī sistēma darīs? Ieviešot AVIS, tiktu nodrošināta dažādu atvieglojumu veidu un jomu integrēšana šajā vienā sistēmā, kā arī varētu piesaistīt komersantus kā atvieglojumu devējus. Tātad ne tikai valsts kaut kādas atlaides varēs... šī sistēma monitorēt un integrēt sevī, bet arī atsevišķu komersantu atvieglojumus un programmas.

Principā tiktu nodrošināta arī publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbība, caurskatāmība un sadarbība valsts mērogā. Tātad tehniski risinājums tam visam ir. Jautājums ir: kāpēc šis priekšlikums, kas tik tiešām pēc būtības ir svarīgs, tiek noraidīts?

Šeit es gribētu dzirdēt no ziņotāja argumentētu pamatojumu tam visam vai arī no tiem, kuri šodien ir gatavi balsot pret šo priekšlikumu. Aicinu pieteikties debatēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, kā jau norādīja mūsu kolēģe Ramona Petraviča, šķēršļu šāda pabalsta izmaksai nav, jo ir iespējams dažādus risinājumus izdomāt un arī, kā Zariņa kungs norādīja, ir sistēma.

Bet, ja mēs runājam par skopumu, par to, ka tie 24 vai 30 miljoni, kuri ir aprēķināti šim pasākumam un kurus nekādā gadījumā Reira ministrija nevēlas piešķirt, tad varbūt padomājiet kaut vai par to, ka mūsu nākotnes vārdā jūs varētu mazliet izšķirties par šo soli, jo tie studenti, kas vasarā tagad saņem dažādus jokainus rīkojumus no augstskolām, kā, piemēram, RSU rektora rīkojums, ka studentiem turpmāk būs vai nu pašiem jāmaksā par testiem, vai nu jāvakcinējas. Ja mēs iedomājamies studentus, kuri dažādu apstākļu dēļ nevar vakcinēties, tad diezgan paprāva summa sanāks šo testu veikšanai katras 72 stundas. Nu varbūt jūs noziedojiet studentiem tos 500 eiro, lai vismaz pirmajam kaut kādam posmam viņiem pietiktu vai arī lai viņiem pietiktu naudas tiesvedībai, jo visiem pārējiem šiem dīvainajiem rektoriem jums nauda atrodas, jo mēs redzam, cik daudz naudas tiek veltīts atalgojumam augstskolās. Nu apžēlojieties kaut vai par studentiem, nu ļaujiet viņiem mācīties un ļaujiet viņiem šo naudu kaut vai virzīt būtiskām lietām, kas tiešām saistītas ar viņu tiesībām mācīties, ja jau savādāk jūs nesaprotat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Klātesošie skatītāji! Mana kolēģe Ramona Petraviča ļoti skaidri iezīmēja, ka šie risinājumi arī ir un tie ir iespējami. Lielākā problēma ir tā, vai grib to darīt.

Nu, protams, mēs esam redzējuši no Izglītības un zinātnes ministrijas, no partijas, kas pārstāv... no Jaunās konservatīvās partijas, cik nu viņi aktīvi cīnīsies, pārstāvēs... pārstāvēs studentus, bet ir tas viens lielais, ļaunais bubulis, kas ir Reira kungs no Finanšu ministrijas, kas nekad naudu nedos. Un pie viņa vainīga ir tikai Jaunā VIENOTĪBA, bet mēs... mēs kā jaunie te cīnīsimies un darīsim.

Nu tad varbūt es aicinātu Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāri Grosas kundzi: nāciet un argumentējiet, nu kāpēc ne, vai kuri ir tie iemesli, kāpēc mēs nevaram studentiem palīdzēt un atbalstīt, vai, nu labi, tad Iveta... tad varbūt tu vari noziņot, jo komisijā šos argumentus es nesaņēmu. Un šis priekšlikums ir atbalstāms. Un tagad studenti ir aizgājuši brīvdienās un katrs dodas kaut kur piepelnīties, jo studenti skatās, ja viņiem tagad būs jāsāk maksāt jau rudenī par testiem, mēs atkal studentus tā nogrūžam tādā atstumtā situācijā.

Tā ka, kolēģi, es aicinu atbalstīt, un šis priekšlikums tiešām ir labs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

I. Benhena-Bēkena. Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Komisijas vārdā varu teikt, ka šis bija politiskās izšķiršanās jautājums. Argumenti katram deputātam no komisijas bija individuāli, un rezultātā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 46, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 6. priekšlikums saņemts no deputātes Jūlijas Stepaņenko. Paredz izteikt likuma 64. pantu sekojošā redakcijā: “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra bez personas iesnieguma līdz 2021. gada 31. martam izmaksā atbalstu šā likuma 62. pantā noteiktajā apmērā personai, kurai ir piešķirts bērna kopšanas pabalsts, ģimenes valsts pabalsts, piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti vai kurai ir tiesības saņemt ģimenes valsts pabalstu par bērnu, kuram pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas ir noteikta invaliditāte ar cēloni - slimība no bērnības, bet līdz 2021. gada 31. jūlijam - personai par apgādībā esošu pilngadīgu personu, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību.” Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es, protams, saprotu, ka, pieslienoties valdošajai koalīcijai, dažiem ir tāda vēlme ieņirgt par opozīcijas priekšlikumiem, it īpaši, ja tu esi ziņotājs un tavs vārds ir pēdējais, bet varbūt tomēr mēs varētu paaicināt ziņotāju (jau kuro reizi mēs to darām attiecībā uz Benhenas-Bēkenas kundzi), lai šāda, teiksim, Saeimas deputāta izturēšanās nebūtu jau tāda ierasta prakse.

Ja mēs runājam par šo priekšlikumu, es jau, protams, pieminēju, ka šis priekšlikums ir saistīts ar iepriekšējo un nosaka kārtību, kādā būtu izmaksājami šie pabalsti, un arī laika posmu, sākot ar kuru tas būtu veicams. Bet šeit mazliet par skopumu paturpinot.

Mēs zinām, ka ir izpļekarēta nauda, vismaz tā, ko mēs zinām, šobrīd tie ir pieci miljoni pētījumiem, kuri nav aizgājuši īsti studentiem, kuri aizgājuši dažādiem infektologiem, kuri tagad tā kā tādi ciema šamaņi stāsta, ka, ziniet, jums šodien līst lietus, tāpēc ka jūs esat sliktas dāvanas nesuši dieviem. Tikai tāpēc līst lietus, tikai tāpēc jūsu raža gājusi bojā. Un tas ir apmēram tas stils, kādā mēs redzam to izturēšanos pret Latvijas sabiedrību no piebaroto infektologu puses. Mēs runājam par Ugu Dumpi, kurš ir piedalījies šajos pētījumos, kuri, kā beigās izrādījās, pilnīgi nekam nav derīgi.

Mēs redzam, ka vienkārši notiek ņirgāšanās par cilvēkiem. Katru reizi, kad kaut kādi rezultāti uzrādās (es nezinu - no kurienes), cilvēki ir vainīgi, sabiedrība tiek vainota, sabiedrība vienkārši ir par maz dāvanas nesusi viņu dieviem. Tātad par sliktu uzvedusies, ja mēs to pārliekam uz mūsdienām. Un tagad, protams, ir nepieciešams upurēt mūsu bērnus. Tāpēc lai tie dievi nedusmotos. Tas ir apmēram tas līmenis, kādā šobrīd strādā visa šī kliķe, kas ir sagrābusi ķīlniekos Latvijas sabiedrību.

Tas, ka tie 500 eiro, kas tika nodrošināti bērniem ar tādu tiešām... ar tādu domu, ka par 500 eiro varēs nopirkt pilnīgi visu: gan apmaksāt nometnes, gan jaunus datorus nopirkt, gan arī apmaksāt rēķinus, kurus vecāki nevarēja apmaksāt, tāpēc ka zaudēja darbu. Tagad, protams, vēlēšanas ir beigušās, Jaunā konservatīvā partija kļuvusi mega... ne mega paklausīga, vairs nav nekādas... vispār nekādas runas no Jaunās konservatīvās partijas, neviens vairs neuzstājas, neviens vairs neko negrib, viss ir mierīgi, jo visi ir dabūjuši savus amatiņus. Tas ir tas apbrīnojamais veids, kādā vispār mūsu valdošā kliķe darbojas. Apbrīnojama nekaunība!

Ja mēs runājam par naudas... par skopumu, par to, ka žēl tos dažus miljonus veltīt mūsu jauniešiem, kuri šobrīd, kā jau teicu, saskaras ar nenormāli grūtu izvēli... Lai viņi varētu turpināt mācības, viņiem ir jāveic ārstnieciska manipulācija, savādāk viņi to nevarēs izdarīt, savādāk viņiem būs katras 72 stundas jātērē nauda par testiem.

Tas ir tas, kā jūs izturaties pret mūsu nākotni; tas ir tas, kā jūs izturaties arī pret mūsu zinātni, jo zinātne, jūsu ieskatā, ir atkārtota kaķu pētīšana, gurķu griešanas pētījumi, par kuriem jums nav žēl naudas, jo tur ir, protams, savi cilvēki ielikti, lai viņi varētu pēc tam būt paklausīgi. Tas ir tas, kā jūs redzat gan zinātni, gan nākotni. Nenormāli koruptīva un sapuvusi shēma!

Paldies. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Iepriekšējais balsojums spilgti parādīja gan Nacionālās apvienības, gan Jaunās konservatīvās partijas, gan Jaunās VIENOTĪBAS un Attīstībai/Par! tādu... liekulību, jo nauda visiem citiem līdzekļiem... bet ‒ kuri ir cilvēkiem, tur nauda neatrodas. Arī, ziņotāja, ‒ nu nedaudz iezīmē... šī bija tāda viņu politiskā izšķiršanās. Citi izšķīrās varai kalpot, citi izšķīrās koalīcijai kalpot, un, protams, mēs redzam - šīs četras partijas izšķīrās neatbalstīt studentus. Ļoti labi, ka šī politiskā izšķiršanās parādās tagad, sabiedrība to redz: viņi skatās, un viņi arī vērtēs. Ļoti žēl, ka netika atbalstīts šis priekšlikums, bet turpināsim strādāt pie nākamajiem priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā varu tikai atgādināt, ka priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 31, pret - 46, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. Arī 7. priekšlikums ir saņemts no deputātes Jūlijas Stepaņenko. Ir paredzēts papildināt likumu ar jaunu atsevišķu pantu šādā redakcijā: “Ministru kabinets vienas darba dienas laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas sagatavo un iesniedz Saeimai nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, ar kuriem līdz 2022. gada 1. jūlijam tiek atlikts pienākums veikt sociālās apdrošināšanas minimālās obligātās iemaksas par katru sociāli apdrošināmo personu.” Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šis ir droši vien jau kāds astotais vai 15. mēģinājums valdošo koalīciju stimulēt uz balsošanu par to, lai neveiksmīgie mēģinājumi ar šo nodokļu reformu tiktu atlikti. Protams, ka runa ir par sociālajām iemaksām, par kurām mēs runājam ar jums katru ceturtdienu, pateicoties arī opozīcijas kolēģiem, kuri neatlaidīgi mēģina piedāvāt šo priekšlikumu, cerot uz jūsu godaprātu. Un, protams, ir skaidrs, ka tendence ir diezgan dīvaina, jo pirms pašvaldību vēlēšanām skanēja dažādi solījumi, ka tiešām, tiešām tūlīt jau mēs atcelsim šos pienākumus, jo tā tiešām bija kļūda; vienā brīdī kāds atzina, un tad pēc tam vairs - ne. Pilnīgs klusums, salds miegs un absolūta vienaldzība.

Komisijā vakardien izskanēja pārmetumi no Juridiskā biroja, ka, lūk, vienas darbdienas laikā Ministru kabinets nevarēs paspēt veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, vajag apžēloties un dot mazliet vairāk laika. Es nepiekrītu tam, jo, lai veiktu nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, ir nepieciešams faktiski izgrozīt vienu rindiņu tajā likumā, bet, ja mēs redzam, ka opozīcijas priekšlikumi par šīs vienas rindiņas izmainīšanu likumā netiek atbalstīti, tad var būt, ka tā ir kaut kāda redakcijas vaina, varbūt opozīcija vienkārši ir kaut kur kļūdījusies tekstā, varbūt kaut kas nepatīk, varbūt ir lielākas atstarpes starp burtiem jāliek vai kaut kādi citi punkti, komati. Pilnīgi vienalga... Tāpēc mēs uzticam šo uzdevumu valdībai, lai valdība pati sastāda šo sarežģīto teikumu par sociālo iemaksu pārcelšanu uz nākamo gadu.

Vienas darba dienas... viena darba diena ir pilnīgi pietiekami, lai to izdarītu. Mēs ticam, ka, ja jau valdošā koalīcija pirms pašvaldību vēlēšanām par to runāja, tad droši vien arī kaut kur melnraksti ir saglabājušies ar šādiem priekšlikumiem. Nebūs problēmu tagad šādu priekšlikumu likt galdā, nobalsot un aizsūtīt uz Saeimu. Nu tur nevajag vairāk kā vienu darba dienu. Tas ir, protams, nepieciešams... tā ir politiskā izšķiršanās, kas ir nepieciešama, tā ir pēc būtības ķīlnieku krīzes izbeigšana, kurā mēs atrodamies jau vairāk nekā gadu, jo, ja kādi nelieši ir sagrābuši mūsu sabiedrību un nevēlas to laist vaļā, tad droši vien ir jāgaida tiesībsargājošās iestādes, lai varētu iejaukties šajā situācijā.

Tas, ko mēs redzam, ir šo neliešu ņirgāšanās par ķīlniekiem. Tēlaini izsakoties, ja ķīlnieks saņem iespēju padzerties vai aiziet uz tualeti, tad viņš ir laimīgs. Ja restorāniem ir iespējas atvērt terases kaut vai līdz deviņiem vakarā, visiem ir svētki. Un, ja kādam atļauj strādāt, kaut vai vakcinētajam, viņš arī ir priecīgs, viņš ir laimīgs. Ķīlnieks ir laimīgs, ka viņam iedeva padzerties, viņš saka paldies tiem cilvēkiem, kas viņu ir sagrābuši, ka viņam kaut vai ļauj elpot. Mēs esam nonākuši šādā situācijā.

Un tagad, protams, skrūves ir piegrieztas vēl vairāk. Mēs redzam cenu kāpumu ar 1. jūliju, un mēs redzam, ka ar 1. jūliju atsevišķām grupām būs ļoti, ļoti sarežģīta dzīve. Droši vien mūsu kolēģi no valdošās koalīcijas ir aprēķinājuši, ka tie nebūs viņu vēlētāji, tos var droši norakstīt. Es nekā savādāk nevaru izskaidrot nenormālo vēlmi iegrābties svešā maciņā, tanī pašā laikā tērējot pa labi, pa kreisi visu naudu, kas vien ienāk.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un nodrošināt to, ka kaut vai šis pasākums, ko jūs iebalsojāt budžetā, būtu pārcelts uz nākamo gadu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pēc visām šīsnedēļas ziņām un pēc vēlēšanām nu gribētos pateikt ‒ jūs esat malači, jūs šķirojat cilvēkus, jūs šķirojat bērnus; kam piešķirt pabalstu, kam nepiešķirt un... kā vispār jātērē šie pabalsti.

Jūs neredzat, ka IKP mums krīt, ēnu ekonomika mums palielinās, un es nezinu, ar ko nodarbojas Nacionālās apvienības partijas biedrs demogrāfijas lietās, ka viņš neredz, ka mums bērnu skaits ir samazinājies un pirmo bērnu vispār cilvēki nedzemdē. Ar ko mēs nodarbojamies? Man nav skaidrs.

Bet mums ir uzklāts galds. Mūsu premjerministrs saka: “Jebkurš valsts iedzīvotājs virs 12 gadu vecuma ir tiesīgs saņemt vakcīnu, un mums ir, ko dot pretī.”

Mīļie iedzīvotāji! Paklausieties, ko viņš dos jums pretī. Galds ir saklāts, kā saka, visi šķīvji, glāzes, pudeles, šķiņķi, rasoli - viss ir. Viss ir! Tikai jānāk pie tā galda un bez maksas jāpaēd, cik tik var. To sauc par vakcinēšanu. Un kā viņi sauc savu nodokļu reformu?

Pirmajā darba dienā ekonomikas ministrs vispār iesaistījās lietās, kurās viņam nevajadzēja iesaistīties, bet labklājības ministrs mums stāsta, ka viņš tagad no uzkrājuma... no otrā pensijas fonda uzkrājumiem pārbīdīs daļu uz pirmo līmeni. Pēc tam mēs brīnāmies, kāpēc cilvēki negrib maksāt un uzkrāt kaut kādus savus līdzekļus. Mums visas bankas iet reizi piecos gados pa burbuli, cilvēki zaudē naudu, bet tagad viņi aizdomāsies, vai vispār vajag uzkrāt kaut kādas pensijas savai nākotnei. Es negribētu teikt, ka šai valstij nav nākotnes, bet ar tādu valdību, ar tādiem kangariem, kas sēž pie datoriem, tik tiešām nākotne neskan... un neizskatās, ka cilvēkiem būs saulaina.

Paldies. Atbalstiet.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Benhena-Bēkena. Gribu tikai atgādināt, ka priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 32, pret - 51, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. Tātad 8. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 15. punktu šādā redakcijā: “Ja dalībnieku (akcionāru) sapulce ir izsludināta līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 37. panta vienpadsmitā daļa, valdei pēc savas iniciatīvas vai pēc to dalībnieku (akcionāru) pieprasījuma, kuri kopā pārstāv vismaz 20 procentus no kapitālsabiedrības pamatkapitāla, ir tiesības noteikt, ka dalībnieku (akcionāru) sapulce notiek šā likuma 37. panta vienpadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā. Šādā gadījumā valde vēlākais trīs darba dienas pirms izsludinātās dalībnieku (akcionāru) sapulces paziņo dalībniekiem (akcionāriem), ka dalībnieku (akcionāru) sapulce notiek tikai elektroniski, un paziņojumā norāda kārtību, kā dalībnieki (akcionāri) var izmantot tiesības piedalīties vai balsot dalībnieku (akcionāru) sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Ja akciju sabiedrības akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, šajā punktā minēto paziņojumu akcionāriem publicē akciju sabiedrības mājaslapā.” Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Andrim Vītolam.

A. Vītols (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labdien, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Šis priekšlikums ir cieši saistīts ar 4. - tieslietu ministra priekšlikumu, kas ir atbalstīts. Un tas paredz, ka kovida infekcijas izplatības dēļ līdz šā gada, proti, 2021. gada, beigām kapitālsabiedrībām ir tiesības rīkot pilnīgi attālinātas dalībnieku vai akcionāru sapulces. Šādas tiesības jau iepriekš bija paredzētas kooperatīvajām sabiedrībām, biedrībām, un identiska kārtība tagad ir attiecināta arī uz kapitālsabiedrībām.

Es vēlētos atgādināt, ka to atbalstīja ne tikai Komerclikuma pastāvīgā darba grupa, bet arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija.

Paldies deputātiem par to, bet, kā jau minēju, tieslietu ministrs ir iesniedzis arī saistīto, proti, šo, 8., priekšlikumu, kas paredz papildināt likuma pārejas noteikumus, paredzot, ka, tā kā daļa no kapitālsabiedrībām jau ir izziņojušas savas sapulces, šādu izsludinātu sapulci varētu pārveidot par pilnīgi attālinātu sapulci. Tādā gadījumā kapitālsabiedrībai nebūtu jārīko jauna sapulce, bet gan vēlākais trīs dienas pirms sapulces jāpaziņo dalībniekiem, ka tā notiks pilnīgi attālināti un tajā nevarēs piedalīties klātienē.

Tātad, ņemot vērā, ka šis priekšlikums faktiski tikai precizē jau atbalstīto, respektīvi, 4. priekšlikumu, lūdzu deputātus rast par iespējamu atbalstīt arī šo, 8., priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā varu piebilst, ka šis netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - tieslietu ministra Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 54, pret - 14, atturas - 13. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena‑Bēkena. Tātad 9. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Papildināt likuma pārejas noteikumus ar šādu jaunu pantu: “Ministru kabinets vienas darba dienas laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas nosaka kārtību, kādā īstenojami atbalsta pasākumi Covid‑19 krīzes skartajiem komersantiem - sporta centru īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem un nomniekiem - to īpašumā, pārvaldībā vai nomā esošo sporta centru (turpmāk - sporta centrs) apgrozījuma krituma kompensācijai - komercdarbības atbalstam.

Šī likuma izpratnē par komercdarbības atbalstu uzskata valsts finansiālo atbalstu, ko piešķir komersantam tā īpašumā, pārvaldībā vai nomā esoša sporta centra apgrozījuma krituma kompensācijai par iekštelpu platību, lai segtu operacionālās izmaksas (komunālos maksājumus, tai skaitā par elektrību, ūdeni un siltumu, nekustamā īpašuma nomu, saistību maksājumus, tai skaitā kredītmaksājumus, un ārpakalpojumu izmaksas), uzkrāto atvaļinājuma kompensāciju un personāla izmaksas par periodu no 2021. gada 1. aprīļa līdz 2021. gada 31. augustam, kuram Covid-19 krīzes ietekmē konkrētā sporta centra kopējais apgrozījuma kritums 2021. gada aprīlī, maijā, jūnijā, jūlijā un augustā, salīdzinot ar 2019. gada vai 2020. gada attiecīgo mēnešu apgrozījuma kopsummu, ir samazinājies vismaz par 50 procentiem.”

Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Radot tādus apstākļus, kuros sporta centri nevar pilnvērtīgi darboties, ir jāparedz atbalsts tiem sporta centriem, kuri ir aprēķinājuši savu kapacitāti un saprot, ka pie jauniem noteikumiem, kas nav kaut kādi apstākļi, kuri, teiksim, nav no valdības atkarīgi, bet šie noteikumi ir valdības izdomāti... un tie ir grozījumi epidemioloģiskās drošības pasākumu noteikumos Nr. 360, ar kuriem tagad valdība ļoti, ļoti aktīvi vada principā valsti, pamatojoties uz Saeimas pilnvarojumu.

Šajos noteikumos ir noteikts ļoti šaurs to klientu loks, kurus var apkalpot sporta klubi. Un noteikti, izrēķinot klientu iespējas un to klientu skaitu... atgriežoties pie vakardienas sarunas... ņemot vērā to, ka, pirmkārt, vakcinācijas iespēja nebija visiem dota, un to, ka pārējo jautājumu atrisināšana saistībā ar vakcinācijas plūsmu, saistībā ar sporta centru noslogojumu... nebija iespējams nekādā veidā tik īsā laikā atrisināt... ja mēs runājam par to, ka vakcinācijas iespējas tika dotas, tikai sākot ar maiju.

Un, ņemot vērā to, ka, kā jau es teicu, sporta klubi ir aprēķinājuši, ka tikai 40 procenti no viņu esošajiem klientiem... bet, ņemot vērā to, ka tagad ir vasaras sezona un varbūt apmeklētāju intensitāte ir daudz mazāka... būs mazāka, kā arī 20 procenti no apmeklētājiem nekādā brīdī nav domājuši, nav apsvēruši iespēju vakcinēties... Līdz ar to klientu loks būtiski samazinās, administrācijas izmaksas, kuras ir, teiksim, šo klubu darbībai, tostarp arī peldbaseinu darbībai, nepieciešamas, krietni pārsniedz iespējamos ienākumus, jo jāņem vērā tas, ka, lai palaistu... peldbaseinu, ir nepieciešams līdz septiņām dienām, lai visu sistēmu noregulētu.

Līdz ar to, radot papildu grūtības sporta klubiem... ņemot vērā to, ka sporta klubiem iespēju strādāt ir ļoti, ļoti maz, tāpēc ka šis pabalsts, šis atbalsts netika izmaksāts par aprīli un par maiju, tātad šobrīd knapi, knapi vispār var savilkt galus kopā, ja ne vispār nevar savilkt galus kopā. Tagad tiek radīti apstākļi, kuri tiešām nu liks izdzīvot tikai pašiem, pašiem stiprākajiem, kuriem varbūt būs paveicies ar klientiem, kuri būs attiecīgi veikuši nepieciešamās manipulācijas. Un ne tāpēc, ka viņiem ir bail no kovida, bet tāpēc, ka viņi grib sportot. Tas ir normāli. Šis saklātais Kariņa galds...

Tāpēc mēs aicinām kopā ar kolēģiem (un es ceru, ka arī būs atbalsts no pārējiem kolēģiem)... mēs aicinām noteikt šādu atbalsta mehānismu, īpaši ņemot vērā to, ka netika izmaksāts atbalsts par aprīli un maiju, un to, ka ne visi tiešām varēs strādāt.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

I. Benhena-Bēkena. Atgādinu, ka komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 31, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. Arī 10. - Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar šādu jaunu pantu: “Ministru kabinets vienas darba dienas laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas nosaka kārtību, kādā īstenojami atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem - skaistumkopšanas salonu īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem un nomniekiem - to īpašumā, pārvaldībā vai nomā esošo skaistumkopšanas salonu (turpmāk - skaistumkopšanas salons) apgrozījuma krituma kompensācijai - komercdarbības atbalstam.

Šī likuma izpratnē par komercdarbības atbalstu uzskata valsts finansiālo atbalstu, ko piešķir komersantam tā īpašumā, pārvaldībā vai nomā esoša skaistumkopšanas salona apgrozījuma krituma kompensācijai par iekštelpu platību, lai segtu operacionālās izmaksas (komunālos maksājumus, tai skaitā par elektrību, ūdeni un siltumu, nekustamā īpašuma nomu, saistību maksājumus, tai skaitā kredītmaksājumus, un ārpakalpojumu izmaksas), uzkrāto atvaļinājuma kompensāciju un personāla izmaksas par periodu no 2021. gada 1. aprīļa līdz 2021. gada 31. augustam, kuram Covid-19 krīzes ietekmē konkrētā skaistumkopšanas salona kopējais apgrozījuma kritums 2021. gada aprīlī, maijā, jūnijā, jūlijā un augustā, salīdzinot ar 2019. gada vai 2020. gada attiecīgo mēneša apgrozījuma kopsummu, ir samazinājies vismaz par 50 procentiem.”

Komisija šo priekšlikumu izskatīja, un tas neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Skaistumkopšanas nozare ir viena no visvairāk cietušajām nozarēm, un skaistumkopšanas speciālisti ir saņēmuši ļoti lielu triecienu no valdības, saņemot pienākumu obligāti vakcinēties vai izvēlēties sev citu ienākumu veidu gadījumā, ja viņi vēlas strādāt. Tas viss, protams, ir atstājis ļoti, ļoti negatīvu ietekmi uz sievietēm ‒ jā, uz sievietēm!

Es domāju, ka nevienam - visiem mūsu lielajiem sieviešu pseidoaizstāvjiem un aizstāvēm - nav liels brīnums, ka skaistumkopšanas nozarē lauvas tiesu strādā sievietes, kuras ir atradušas sevi šajā jomā, kuras ir izcīnījušas savas tiesības, noticējušas sev, savam biznesam un saprot, kādā veidā to visu vadīt. Šobrīd viņas saņem triecienu no tādām pašām sievietēm, kuras tēlo, ka viņas ir lielās aizstāves.

Jā, mēs runājam šobrīd par “Attīstībai/Par!” kolēģēm, kuras citkārt mēģina pozicionēties, ka mums būtu jānodrošina vienlīdzīgs atbalsts gan sievietēm, gan vīriešiem (mēs runājam par darba algu). Tas viss ir tikai vārdos, jo darbos mēs redzam, kā šie visi aktīvisti balso. Un, protams, nav brīnums, ka mēs esam sasnieguši pamatīgu rekordu ēnu ekonomikas jomā.

Es domāju, ka nav jautājumu, kāpēc tā notiek. Tāpēc, ka valdība ar visām savām darbībām ir veicinājusi ēnu ekonomiku, ir grūdusi ēnā visus uzņēmējus, kuriem tika noteikti dažādi absolūti neloģiski un šamaniski ierobežojumi. Bet attiecībā uz skaistumkopšanas nozari, protams, es domāju, situācija ir pati traģiskākā, jo šīm sievietēm ir jāmēģina izdzīvot, un viņas to darīs. Un viņas to darīs par katru cenu, jo jūs esat atņēmuši šobrīd ļoti daudzām sievietēm iespēju strādāt. Es domāju, ka sievietes kā ļoti gudras būtnes varēs to noteikti atrisināt savādākā ceļā.

Un es gribētu arī uzrunāt pēdējo drosmīgo deputātu no JK - Budriķa kungu, kurš pēdējās debatēs, pirms JK pārņēma kapa klusums... pagājušajā sēdē un šajā sēdē vēl mēģināja kaut ko bilst par tetovēšanas saloniem. Varbūt Budriķa kungs varētu pieteikties un pastāstīt, kā tad tetovēšanas saloniem šobrīd klājas un vai arī tiem nevajadzētu kādu atbalstu.

Paldies, kolēģi.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es gribētu atbalstīt šo priekšlikumu. Man liekas, tas ir laikā un vietā. Mēs šo gadu vienkārši ņirgājāmies par cilvēkiem, mēs viņus ierobežojām, mēs atņēmām iespējas viņiem strādāt. Un ar ko viņus sagaida 1. jūlijs? 1. jūlijs viņus sagaida ar valsts sociālajām obligātajām iemaksām, kas nav panesami māmiņām, uz pusslodzi strādājošiem. Un kas vēl sagaida cilvēkus? Cilvēkus var sagaidīt elektrības... pieaugums ‒ “Latvenergo” rēķini pieaugs par vairāk nekā 40 procentiem, bet “Latvijas Gāzei” dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no jūlija pieaugs robežās no 25 līdz 43 procentiem.

Nu, es apsveicu! Jūs rūpējaties par cilvēkiem, par iedzīvotājiem, jūs atcēlāt OIK. Viss ir saplānots, ļoti gudra politika, ļoti gudri ekonomisti, speciālisti, eksperti. Visa tā administrācija un valsts pārvalde, ko uztur nodokļu maksātāji, ‒ tā atstrādā šo naudu. Cilvēki jau dzīvo ļoti labi. Skaistumkopšana mums plaukst, pie mums brauc... mēs eksportējam vispār šo pakalpojumu.

Es atvainojos, ar ko mēs nodarbojamies?

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Iespējams, ka jūs mazliet smaidījāt vai smīkņājāt, klausoties kolēģes Jūlijas Stepaņenko argumentāciju par šī priekšlikuma atbalstu. Bet tas nav gluži vietā.

Jā, patiešām skaistumkopšanā šobrīd lielākā daļa nodarbināto ir tieši sievietes. Un, kā mēs zinām, sievietes ir zināmā mērā tās, kuras krīzes situācijās tiešām izveido saprātīgu balansu starp uztraukumu un izdzīvošanu.

Otrs, ko es gribētu teikt, ‒ nesmīkņājiet! Tiešām šajā nozarē lielākā daļa ir strādājošas sievietes, kuras šobrīd izjūt valsts, zināmā mērā teiktu, nicinājumu vai noniecināšanu par to, ka strādā kādā noteiktā nozarē un tajā ir vairākumā.

Šajā brīdī neatbalstot vai aizliedzot vienas skaistumkopšanas nozares daļu, jūs aizvainojat ļoti daudzas ģimenēs strādājošas sievietes. Apdomājiet to, jo tā šobrīd tiek traktēta gan kā premjera personiska attieksme, gan kā veselības ministra personiska attieksme, kas, iespējams, ir tomēr traktējama kā neizpratne par to, ko nozīmē skaistumkopšanas nozarē strādājošo sieviešu skaits un viņu nodrošinātība. Un arī ģimenes labjūtība vai ģimenes pārliecība par iespēju legāli - legāli! - iegūt sev iztiku, legāli strādājot. Es nerunāju par to, kas īsti bauda rezultātu skaistumkopšanā, bet tieši par to, ka sievietes šajā nozarē ir lielākā daļa strādājošo - tātad gan darba ņēmējas, gan, visbiežāk, arī uzņēmējas. Šajā brīdī jūs ļoti nopietni sitat pa uzņēmējdarbības sieviešu aktivitāti.

Es aicinu ne par vienu nesmīkņāt šajā brīdī, bet padomāt par šīs nozares attīstību un sieviešu nodarbinātību. Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā varu teikt, ka Valsts ieņēmumu dienests šobrīd izvērtē saņemtos pieteikumus par pabalstiem un atbalstiem, vērtējot pēc pieņemtajiem finanšu kritērijiem, kritēriju rādītājiem, nešķirojot pēc dzimuma vai citām ārējām pazīmēm. Līdz ar to šajā gadījumā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 31, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. Kopumā esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Un komisijā likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Darbu turpināsim pēc pārtraukuma.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Turpinām izskatīt 2021. gada 16. jūnija trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā ‒ likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce. Lūdzu!

J. Pūce (AP!).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie deputāti! Ļoti cienījamās deputātes! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr. 1097/Lp13).

Likumprojekts ir izstrādāts Iekšlietu ministrijā un atbalstīts Ministru kabinetā. Tas ir saistīts ar to, ka atbilstoši Fizisko personu reģistra likumam, kas stāsies spēkā šī gada 28. jūnijā, ir noteikts paplašināts subjektu loks Fizisko personu reģistrā, iekļaujot tajā arī ārzemniekus, kuriem ir tiesiska saikne ar Latviju. Šis reģistra noteikums dod iespēju ārzemniekiem, kas dzīvo, pastāvīgi uzturas Latvijā vai ir ar citu tiesisku saikni ar Latviju, uzturēt šo saikni arī juridiskā veidā. Savukārt Personu apliecinošu dokumentu likums nosaka to, ka personu apliecinošu dokumentu izsniedz, pamatojoties tieši uz šiem fizisko personu reģistra datiem, bet likumā nav noteikts, kāda tipa personas tiesisko statusu apliecinošu dokumentu šādām personām izsniegt. Un, lai ieviestu šo regulējumu, ir sagatavots likumprojekts, kas paredz ārzemniekiem Latvijā iegūt digitālo identitāti - eID karti un elektronisko parakstu, un to visvieglāk izdarīt, ieviešot Personu apliecinošu dokumentu likumā jaunu personas apliecības tipu - ārzemnieka personas apliecību. Šīs ārzemnieka personas apliecības ieviešana arī ir sagatavota, šis likumprojekts, kas nodrošinās personām, kurām ir tiesiska saikne ar Latviju, iespēju iegūt Latvijas valsts sniegtos elektroniskos pakalpojumus, atvieglos veselas rindas pakalpojumu tālāku digitālu attīstību.

Minētais likumprojekts tika izskatīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un tika atbalstīts pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Pirms mēs uzsākam debates par pirmo lasījumu, vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu - Pūces, Feldmana, Budriķa, Ašeradena, Čakšas, Šteina, Zamura, Liepkalna, Dombravas un Iesalnieka - lūgumu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 92. pantu atzīt likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” par steidzamu.

Tātad visupirms mums ir jālemj par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Viens deputāts var runāt “par”, viens deputāts var runāt “pret”.

Deputāti nav pieteikušies runāt par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 59, pret - 14, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Sākam debates par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Pirmajam debatēs vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies, sēdes vadītāja. Labdien, kolēģi! Es jau biju piespiedis pogu arī runāt par steidzamību, jo vispār steidzamība nav labas parlamentārās prakses pazīme. Kā saka klasiķi - steidzamība ir nepieciešama, blusas ķerot.

Bet, runājot konkrēti par šo likumprojektu, kāpēc te steidzamība ir lieka.

Pirmkārt. Skatot likumprojekta tekstu, šeit rodas nepieciešamība tomēr piestrādāt arī pie paša likumprojekta teksta, jo, ja tas ir saistīts ar Fizisko personu reģistra likumu, šeit ir zināmas pretrunas un nepilnības, kuras būtu jānovērš, pamatīgi izsverot visas tās normas, kas ir paredzētas šinī likumprojektā.

Otrs arguments ir: ja tas likums stājas spēkā (un tā ir paredzēts, ka tas stāsies droši vien spēkā kopā ar Fizisko personu reģistra likumu, proti, 29. jūnijā), tas nozīmē, ka ar 1. jūliju var pieprasīt apliecību izsniegšanu jau visi ārzemnieki vai ārvalstnieki, kas dzīvo jebkurā valstī, griežoties mūsu diplomātiskajās iestādēs. I par pirmo, i par otro bija iebildumi no Juridiskā biroja puses, kas atzīmēja, ka nepieciešams pilnveidot likumprojekta normas, kā arī no Ārlietu ministrijas, kuri uzskata, ka pilnībā viņi nav gatavi sākt šo procedūru.

Bet, runājot par pašu likumprojektu, neapšaubāmi ir atbalstāms tas, ka mēs mēģinām atvieglot dzīvi cilvēkiem, vienalga, vai viņi dzīvo Latvijā vai ārvalstīs, bet šeit ir svarīgi atbildēt uz dažiem jautājumiem.

Pirmais jautājums. Kādas kategorijas īpaši ietekmē vai kādām kategorijām rodas nepieciešamība pēc šāda veida apliecībām? Biznesa ļaudīm? Droši vien, jā, kaut arī šodien bizness nav sācies no jauna, bizness ir, bija un būs. Kam vēl? Studentiem, kas iebrauks Latvijā mācīties, - neapšaubāmi viņiem tas stipri atvieglos dzīvi. Bet īpaša nepieciešamība pēc šāda veida apliecībām, cik tas nebūtu paradoksāli, ir patvēruma meklētājiem, jo tieši viņiem šāda veida apliecinošs dokuments ar elektroniskā paraksta tiesībām ir ārkārtīgi svarīgs, komunicējot ar mūsu sarežģīto valsts pārvaldes struktūru.

Tāpēc, paredzot, ka, beidzoties ierobežojumiem, kas saistīti ar pandēmiju, patvēruma meklētāju plūsma pieaugs, es esmu drošs, ka Eiropas Komisija aktivizē savas darbības arī par migrantu ieceļošanu Eiropas Savienības valstīs un to uzņemšanu katrā Eiropas Savienības valstī. Lai sagatavotos tam, šāda veida apliecība būtu nepieciešama.

Tāpēc es aicinātu atbalstīt šo likumprojektu, kaut tas nerisina daudzas problēmas, tas ir tikai viens no līdzekļiem un ne visbūtiskākais, bet tas palīdzēs lielai cilvēku kategorijai. Bet es vēlreiz saku, ka šeit tā steidzamība ir ārkārtīgi nepārdomāta un tā var izraisīt zināmas problēmas mūsu valsts pārvaldes reputācijai ārvalstīs, par ko šodien runāja arī Valsts prezidents.

Vēl viens arguments, ko es gribētu izmantot, un šeit ir tā... tas faktiski nav arguments par labu vai par sliktu šim likumprojektam, te ir vienkārši pārmetums mūsu valsts pārvaldes struktūrām, jo darbs pie šāda veida risinājuma ir sācies nevis vakar, nevis aizvakar, bet jau 2011. gadā, kad parādījās, kā izriet no anotācijas, pirmais mēģinājums apkopot visas tās problēmas, kas saistītas ar digitālo vidi, un tad parādījās Ministru kabineta attiecīgs rīkojums. Tas bija savukārt arī precizēts 2016. gadā Ministru kabineta rīkojumā, par ko liecina anotācija, un tad sākās visi šie darbi.

Notika arī iepirkumi, neskatoties uz to, ka šāda veida apliecība nav paredzēta nevienā normatīvajā aktā, līdzekļi jau ir iztērēti, iepirkumu procedūras jau tika veiktas, un ne Valsts kontrole, ne kādas citas pārvaldošās institūcijas neskatījās uz to, vai ir likumīgs pamats šāda veida darbībām vai nav, vai nodokļu maksātāju nauda tika iztērēta saistībā ar likuma normām, vai tas bija eksperiments.

Tāpēc man šķiet, ka tā nav laba prakse. Un līdz ar to šāda veida eksperimenti, man liekas, tiešām vājina mūsu i tā ne īpaši stipro valsts pārvaldi un liecina par to, ka dažas struktūras tomēr strādā ne īpaši labi. Nu tā ir viela pārdomām un ne tikai pārdomām, bet arī rīcībai.

Likumprojektu es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi un frakcija “Attīstībai/Par!”! Jums ir lieliska ministre, kura tur savu vārdu, savā uzrunā viņa teica, ka viņa atbalstīs un risinās problēmu ar patvēruma meklētājiem un imigrantiem. Un ministre teica - ministre dara, jo iniciatīva iet no Iekšlietu ministrijas. Un ko mēs redzam?

Pagājušajā nedēļā ekonomikas ministrs iestājās pret investīcijām, Nacionālā apvienība savu ideoloģiju pasniedza, ka viņi rūpējas par īpašumiem, par pamestām muižām, ka tie ārzemnieki apsaimnieko ļoti slikti savus īpašumus, un tagad mēs gribam šķirties no viņiem. Un ko mēs šodien darām? Mēs piešķirsim ārzemnieka personas apliecību. Un tikai uz vēlmēm. Ja šī persona vienkārši vēlas saņemt ārzemnieka personas apliecību, lai veicinātu ekonomikas, zinātnes, izglītības vai kultūras sakaru attīstību... zem šiem vārdiem es neredzu nekādus kritērijus, ko nozīmē “vēlas”.

Mēs... entos gadus mums pārmeta, ka mēs esam tilts kaut kādu naudu atmazgāšanai. Nedod dievs, tā nedrīkst, mēs varam tikt iekļauti pelēkajā zonā, un visa mūsu banku sistēma... nekas nestrādās. Un visas Eiropas dalībvalstis atteiksies no mums. Bet visi jau atteicās no mums. Un pat vietējiem mēs nevaram nodrošināt pakalpojumus. Bet mēs varam nodrošināt pakalpojumus ārzemniekiem un patvēruma meklētājiem. Un par ko mēs pārvēršamies? Par tiltu? Šiem cilvēkiem - par tiltu Eiropā? Tā ir Nacionālās apvienības ideoloģija? Tā jūs rūpējaties par valsts drošību, par valsts stabilitāti?

Es aicinu kolēģus balsot pret šo likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Pūces kungs, komisijas vārdā...?

J. Pūce. Es gribētu varbūt divus komentārus.

Pirmais - par Dolgopolova kunga teikto, par to, ka Ārlietu ministrija ir vakar sēdē vai PMLP kaut kādā ziņā iebildusi pret šo likumprojektu. Tieši pretēji, likumprojektu abas šīs institūcijas atbalstīja un teica, ka tas ir svarīgs un iespējams. Un ir arī jau izrunāts mehānisms, kādā veidā šīs iestādes nodrošinās šo ārzemnieku personas apliecību izsniegšanu. Protams, tam būs nepieciešami vēl MK noteikumi, kurus, es ļoti ceru, Ministru kabinets spēs pieņemt laikā.

Savukārt attiecībā uz Sprūdes kundzes minēto par to, ka ar šo likumprojektu tiek pavērtas kādas durvis... šeit faktiski ir runa... šajā likumprojektā par ārzemniekiem, kuriem jau ir tiesiska saikne ar Latviju, turklāt šī tiesiskā saikne likumā ir noteikta un jau Saeimā atbalstīta.

Komisijā šis likumprojekts tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 68, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas dienu Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā.

J. Pūce. Nu te man ir jāinformē, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē komisija neatbalstīja steidzamību, tāpēc arī nelēma par izskatīšanas laiku un noteica priekšlikumu iesniegšanas termiņu - piecas dienas, kas būtu 22. jūnijs. Bet, ja sēdes vadītāja man atļautu, es varētu izteikt alternatīvu priekšlikumu kā deputāts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, Pūces kungs!

J. Pūce (AP!).

Es aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu vienu stundu, proti, pulksten 12.16 šodien, 17. jūnijā, un izskatīšanu - nākamajā ārkārtas Saeimas sēdē pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ir divi priekšlikumi. Piecas dienas, proti, 22. jūnijs, un viena stunda, proti, 17. jūnija pulksten 12.16. Mums ir jāizšķiras balsojot. Vispirms mēs balsojam par tālāko iespējamo priekšlikumu iesniegšanas termiņu, proti, piecas dienas jeb 22. jūnijs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim! Par - 19, pret - 46, atturas - 1. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šodien, 17. jūnijā, pulksten 12.16. Izskatīšana - šodien, 17. jūnijā, jaunā Saeimas ārkārtas sēdē.

Nākamais likumprojekts sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Patvēruma likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījums Patvēruma likumā” (Nr. 1107/Lp13).

Likumprojekts izstrādāts Iekšlietu ministrijā un atbalstīts Ministru kabinetā. Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekš minēto likumprojektu “Grozījumi personu apliecinošu dokumentu likumā” un arī ar nākamo - “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā”.

Tiesību akta projekts izstrādāts, lai pilnveidotu kārtību, kādā patvēruma meklētājiem patvēruma procedūras laikā tiek nodrošināta Patvēruma likumā paredzēto tiesību izpilde, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju uzņemšanai. Lai pilnveidotu kārtību, kādā patvēruma meklētājiem patvēruma procedūras laikā tiek nodrošināta viņu tiesību realizācija, paredzēts, ka papildus Iedzīvotāju reģistra likuma subjektiem Fizisko personu reģistra likumā tiks iekļautas ziņas par ārzemniekiem, kuriem ir tiesiska saikne ar Latviju, uz kuras pamata būs radušās savstarpējās tiesības un pienākumi nekustamā īpašuma, komercdarbības, veselības, nodokļu, pabalstu, patvēruma un izglītības jomā.

Lai nodrošinātu, ka informācija par minētajām personām, kas attiecīgi saņem kādas iestādes pakalpojumus, automātiski tiek iekļauta vienotajās sistēmās, Fizisko personu reģistrs iekļautu ziņas, tai skaitā personas kodu, arī par patvēruma meklētājiem.

Iekļaujot šīs ziņas par patvēruma meklētājiem Fizisko personu reģistrā, tiks nodrošināta patvērumu meklētājiem paredzēto tiesību efektīvāka nodrošināšana, jo iesaistītajām iestādēm būs centralizēta piekļuve personas datiem. Tādējādi kopumā tiks samazināts administratīvais slogs un ārzemnieku apkalpošana iestādēs būs ātrāka.

Par šo likumprojektu komisijā nebija iebildumu no Saeimas Juridiskā biroja, un komisijas vārdā lūdzu Saeimu likumprojektu “Grozījums Patvēruma likumā” atzīt par steidzamu, jo likumprojektam jāstājas spēkā 28. jūnijā ‒ vienlaikus ar Fizisko personu reģistra likumu.

Lūdzu atzīt likumu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Tātad vispirms viens deputāts var runāt “par”, viens var runāt “pret” likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Dolgopolova kungs, jūs runāsiet “par” vai “pret” likumprojekta atzīšanu par steidzamu?

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Es runāšu “pret” steidzamību, kā es to gribēju arī par iepriekšējo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies, Dolgopolova kungs, jūs varat runāt “pret”.

S. Dolgopolovs. Es jau teicu, ka steidzamība ir vajadzīga, nepieciešama, blusas ķerot, nevis strādājot pie likumdošanas. Es gribētu arī palūgt jūs, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja, ievērot Kārtības rulli, jo, pirmkārt, komentāros Pūces kungs nebija teicis to, ko es esmu izteicies, uzstājoties Saeimas sēdē. Es nevienu vārdu neteicu, ka Ārlietu ministrija iebilda pret likumprojektu. Es runāju par tehniskām problēmām, kas ir saistītas ar nepieciešamajām konkrētajām darbībām, kas izraisa bažas Ārlietu ministrijā, - tā bija mana doma, un līdz ar to šis komentārs nebija vietā.

Es uzskatu, ka ar šāda veida dokumentiem, kas reglamentē darbības ar fiziskajām personām, tomēr nepieciešams pārdomātāk un konkrētāk strādāt, jo šeit viss bija ievilcies baigā garumā. Un tagad mēs stundas laikā gribam kaut ko uzlabot vai kaut ko mēģināt sataisīt efektīvāku un labāku - tā nav laba parlamentārā prakse!

Līdz ar to kādreiz pienāks laiks, kad no tās vajadzēs atteikties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu neviens deputāts... Papules kundze, vai jūs runāsiet “par” likumprojekta atzīšanu par steidzamu?

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Jā, protams, man ir jārunā “par”. Paskatoties kopumā uz likumprojektu, protams, ir atbalstāmas darbības, kas sakārto patvēruma meklētāju dzīvi, situāciju un eksistenci vai šeit būšanu. Kopumā tas ir atbalstāmi, tomēr, skatoties uz kopējo Saeimas darbību, es gribu teikt: ja jūs visi būsiet “par” jebkura likuma skatīšanu steidzamības kārtā, iespējams, ir jāgroza Kārtības rullis un jāgroza iekšējie noteikumi, kādā veidā likumus skata. Varbūt šobrīd, runājot “par” jebkura likuma steidzamību, būtu jāpaskatās uz to, ka likumus vispār var lasīt vienā vai divos lasījumos un nav vairāk debates nepieciešamas. Ja jūs šādā veidā steigsieties arī par it kā pozitīvu likumu pieņemšanu, tas ne tikai neradīs labu praksi un labu, teiksim, attieksmi pret to, ko Saeimas deputāti dara kā savu tiešo uzdevumu, bet tas arī kopumā rada tādu mistisku steigas izjūtu. Kur jūs steidzaties? Līdz septembrim jūs gribat pieņemt visu, kas ir šaubīgs jūsu koalīcijas pastāvēšanai? Protams, ka “par” šādā gadījumā.

Es aicinu tomēr tos cilvēkus, kas nopietni lūkojas uz pārmaiņām likumdošanā, tai skaitā Patvēruma meklēšanas likumā, atbildīgi vērot un atbildēt par procesiem, kādus lēmumus mēs pieņemam un kādā veidā mēs pieņemam. Ja stundas laikā var izdiskutēt iepriekšējo likumu steidzamības kontekstā, tad rodas jautājums ‒ varbūt tiešām Saeima vairs nav vajadzīga un tikai Ministru kabinets var ražot likumus un pats arī apstiprināt?

Es atkārtoju: atbalstīšu šo likumprojektu, arī tajā ietvertā satura dēļ, bet jebkurā laikā... aicinu mazlietiņ paskatīties uz sevi no malas, kādā veidā likumi tiek pieņemti - stundas laikā, godīgi sakot, pat neļaujot tiem, kas rūpīgi lasa un rūpīgi pārdomā likumdošanas iespējas un likumdevēja darbu, faktiski savu darbu īstenot kvalitatīvi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens ir runājis “pret” likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Patvēruma likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 58, pret - 17, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M. Šteins. Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Patvēruma likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 68, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas dienu Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā.

M. Šteins. Komisijā lēmām aicināt Saeimu lemt par šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, ja Saeimai nav iebildumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti iebilst pret šā likumprojekta izskatīšanu šajā sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā?

Lūdzu, vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze un kolēģi! Es saprotu, ka faktiski arī vasarā ārkārtas sēdes tiks sasauktas tieši šādā veidā - likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā divos lasījumos, bet vienā minūtē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Papules kundze, no jūsu teiktā... jūs iebilstat pret izskatīšanu šajā sēdē otrajā lasījumā?

E. Papule. Jā, protams, jā, protams.

Sēdes vadītāja. Papules kundze iebilst.

Ja Papules kundze iebilst, ja deputāti iebilst, ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Šteina kungs, komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisija rosina ‒ 30 minūtes. Un izskatīšana - tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija ierosina ‒ 30 minūtes, pulksten 11.58. Citi priekšlikumi Saeimas Prezidijā nav saņemti.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam ir šodienas, 17. jūnija, pulksten 11.58. Un izskatīšana - 17. jūnija ārkārtas sēdē.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam ir saņemti septiņi priekšlikumi, kas ir galvenokārt redakcionāli. Iekšlietu ministrija ir uzlabojusi un papildinājusi atsevišķas redakcijas, kas bija sākotnēji paredzētas šajā likumprojektā.

1. - iekšlietu ministres Marijas Golubevas priekšlikums. Kā jau minēju, redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 2. - iekšlietu ministres Marijas Golubevas priekšlikums. Redakcionāli precizējumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 3. - iekšlietu ministres Marijas Golubevas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Redakcionāla rakstura.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 4. - iekšlietu ministres Marijas Golubevas priekšlikums. Arī tas precizē redakcijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 5. - iekšlietu ministres Marijas Golubevas priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Rancāns. 6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Arī par pārejas noteikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Un pēdējais ir 7. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanās laiku - ka stājas spēkā šī gada 28. jūnijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Cienījamā sēdes vadītāja! Šis un nākamais likumprojekts - tie ir divi likumprojekti, kas saņemti no Ministru kabineta, Ekonomikas ministrijas izstrādāti. Dziļi tehniski likumprojekti, kuri paredz administratīvi teritoriālās reformas sakarā salāgot terminoloģiju starp dažādiem likumiem, faktiski satur vienu teikumu.

Šajā sakarā vakardien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo likumprojektu - un arī nākamo - atbalstīja.

Komisija lūdz piešķirt likumprojektam steidzamību, tāpēc lūdzu atbalstīt steidzamības piešķiršanu.

Sēdes vadītāja. Jautājumā par likumprojekta atzīšanu par steidzamu viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.

Iepriekš deputāti teica, ka nevar pieteikties, bet... tātad šis ir tas brīdis, kad jūs varat pieteikties.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par” vai “pret” likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 65, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K. Feldmans. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēm nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 67, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un datumu likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā.

K. Feldmans. Tā kā šis ir tiešām tāds ļoti īss likumprojekts, komisija vienojās... vienbalsīgi nolēma lūgt to atbalstīt šodien arī otrajā lasījumā - bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šodien izskatām šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā - bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Deputātus lūdzu pieteikties, ja šādi iebildumi jums ir.

Deputātiem iebildumu nav. Papules kundzei tomēr ir. Lūdzu, jums vārds, Papules kundze.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītāja. Jā, man ir iebildumi, un es lūgšu komisiju noteikt garāku laiku priekšlikumu iesniegšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam, lai komisijas vārdā noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K. Feldmans. Kaut gan komisija vienbalsīgi šo likumprojektu tā kā virzīja otrajam lasījumam, mēs, protams, pieļāvām iespēju, ka kādam varētu būt iebildumi pret šo viena teikuma grozīšanu, tāpēc komisija vienojās par to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 18. jūnijs un izskatīšana - tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē pēc 5. jūlija.

Sēdes vadītāja. Citi priekšlikumi par termiņu nav saņemti.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 18. jūnijs. Un Saeimas sēdes diena, izskatīšanas diena, ir... Saeimas ārkārtas sēde ne agrāk kā 5. jūlijā.

Kolēģi! Tātad jau Saeimas Prezidija vārdā varu informēt, ka, neraugoties uz to, ka Valsts prezidenta kungs mums visiem vēlēja atpūtu pēc Saeimas pavasara sesijas slēgšanas, mēs vasarā noteikti sanāksim uz darbu Saeimas sēdēs un komisiju sēdēs. Tātad jau jūlija nedēļā varam ieplānot darbu Saeimas sēdē, par ko jūs tiksiet informēti pēc Saeimas Prezidija pieņemtā lēmuma par Saeimas sēdes sasaukšanu.

Nākamais likumprojekts Saeimas sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Jā, nu... Šis ir saistīts ar iepriekšējo... nu, nevis saistīts, bet... tieši tādi paši labojumi ir arī šajā likumprojektā, dziļi tehniski.

Komisija vienbalsīgi lūdz atbalstīt steidzamības noteikšanu likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Vai kāds vēlas runāt? Viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu pieteikties e‑Saeimas... tātad šajā dotajā iespējā... poga “Pieteikties”.

Deputāti nav pieteikušies runāt “par” vai “ pret” likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 58, pret - 3, atturas - 3. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

K. Feldmans. Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 71, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdi likumprojekta izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

K. Feldmans. Kaut gan man nav ilūziju par tādu konstruktīvu attieksmi, man komisijas vārdā ir jālūdz izskatīt šo likumprojektu šodien arī otrajā lasījumā - bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija lūdz izskatīt arī otrajā lasījumā - bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Deputātiem ir iebildumi.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, cienījamā sēdes vadītāja. Jā, protams, ir iebildumi, īpaši tāpēc, ka Feldmana kungs teica, ka šis likumprojekts ir kaut kā saistīts ar iepriekšējo, kuram ir noteikts garāks izskatīšanas laiks un arī garāks priekšlikumu iesniegšanas laiks.

Tātad, ja likumprojekti ir komplektā, tad, iespējams, tie... tieši to es šobrīd lūdzu... tie ir jāskata kopā, lai vismaz izskata pēc būtu savstarpēja to saistība likumdevēja acīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Pietiek ar viena deputāta iebildumu.

Dolgopolova kungs, vai jūs vēl ko papildus par procedūru vēlaties teikt vai iebilst?

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Steidzamība šeit... iepriekšējā un vēl sekojošos likumprojektos... ir saistīta ar diezgan vāju politisko atbildību no Pūces kunga kā bijušā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, jo toreiz, kad bija runa par ATR...

Sēdes vadītāja. Dolgopolova kungs, šobrīd tikai un vienīgi...

S. Dolgopolovs. ... bija runa par to, ka jāskata visi likumprojekti... likumi, kuri jāgroza sakarā ar to reformu. Un tas darbs nebija paveikts savlaicīgi, un līdz ar to šodien mēs mēģinām atrisināt to, kas nebija izdarīts savlaicīgi un atbildīgi.

Tāpēc šeit mēs varam būt “pateicīgi” Pūces kungam par viņa “augsto” politisko atbildību, pildot ministra amatu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti iebilst pret likumprojekta izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā šajā Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Feldmana kungs, komisijas vārdā sakiet - kāds ir priekšlikums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes dienu?

K. Feldmans. Es atļaušos precizēt, ka, kaut gan es sākumā minēju, ka šie likumprojekti ir saistīti, tā bija pārteikšanās; es pēc tam koriģēju savu sacīto un teicu, ka tie ir par to pašu tēmu, faktiski ļoti līdzīgi, varbūt identiski, bet paši par sevi tie nav saistīti. Un šajā sakarā, protams, bija pilnīgs pamats prasīt arī izskatīšanu otrajā lasījumā - tā, kā komisija to lēma.

Dolgopolova kungam droši vien būtu drīzāk vajadzīgs iepazīties ar šo likumprojektu. Nezin kāpēc Pūces kungs tieši pie Ekonomikas ministrijas likumprojekta tiek vainots. Bet, līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā, es varu tikai piedāvāt to, ko komisija ir lēmusi. Un ir runa par termiņu otrajam lasījumam - 18. jūnijs. Un izskatīšana - tuvākajā ārkārtas sēdē pēc 5. jūlija.

Sēdes vadītāja. Paldies.

No deputātiem citi priekšlikumi par termiņu nav saņemti.

Tātad kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam tiek noteikts šā gada 18. jūnijs. Un izskatīšana Saeimas ārkārtas sēdē sesiju pārtraukumā - ne agrāk kā 5. jūlijā.

Nākamais likumprojekts sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Regīna Ločmele. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr. 1099/Lp13. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu, kuru ir iesniegusi Ekonomikas ministrija.

Likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” lietotos jēdzienus bija nepieciešams precizēt atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, lai, ievērojot tiesiskās skaidrības principu, novērstu dažādos tiesību aktos lietoto jēdzienu nesaskaņotību.

Tieši šajā likumā bija nepieciešams atteikties no jēdziena “republikas pilsēta” un aizvietot to ar vārdu “pašvaldība”. Bet izrādās, ka tas nerisina problēmas, kuras ir saistītas ar tiesībām. Piemēram, Ogres pilsēta agrāk nebija valstspilsēta... un nav bijusi republikas pilsēta, bet pašlaik, lai noteiktu valstspilsētas statusu, bija nepieciešams izdarīt grozījumus šajā likumā.

Vienlaikus privatizācijas likuma atsevišķus pantus skaidrības nolūkā nepieciešams izteikt jaunā redakcijā, tā kā lietotā terminoloģija ir sadrumstalota un aizstājamie jēdzieni aizņem lielu daļu no tiesību normas teksta, bet jaunās redakcijas pēc būtības nemaina tiesību normās ietverto tiesību un pienākumu sadalījumu.

Komisija bija lēmusi lūgt Saeimu atzīt šo likumprojektu par steidzamu tādēļ, ka tam ir jāstājas spēkā jau šī gada 1. jūlijā. Un, ņemot vērā to, ka grozījumi paredz terminoloģijas izmaiņas un nemaina tiesību apjomu, tiesību būtību, lūdzam piešķirt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts var runāt “par”, viens var runāt “pret” likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Deputāti nav pieteikušies runāt “par” vai “pret” likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 69, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R. Ločmele. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēm par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes dienu likumprojekta izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

R. Ločmele. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu rast iespēju bez izskatīšanas komisijā atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā, ņemot vērā jau izskanējušos apstākļus un mērķus.

Sēdes vadītāja. Tātad arī pie šā likumprojekta...

Deputāti, vai jums ir iebildumi pret šā likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā šajā Saeimas sēdē - bez atkārtotas izskatīšanas komisijā? Lūdzu pieteikties!

Tātad deputātiem nav iebildumu likumprojekta izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā. Varam to darīt.

R. Ločmele. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Labdien! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā 15. jūnija sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” (Nr. 1092/Lp13).

Likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā” izstrādāts, balstoties uz 2021. gada... Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā 1. papildinājumā - Pasaules antidopinga kodeksā - minētajām prasībām, kā arī saņemtajiem ieteikumiem no Pasaules Antidopinga aģentūras par nepieciešamo grozījumu veikšanu Latvijas normatīvajos aktos, lai nodrošinātu 2021. gada kodeksa pārņemšanu nacionālajā likumdošanā.

Likumprojektā iekļautie grozījumi ir nepieciešami, lai Latvijas Republika un Latvijas Antidopinga birojs spētu nodrošināt 2021. gada kodeksa ievērošanu nacionālajā līmenī un aģentūra atzītu Latvijā pieņemto regulējumu un antidopinga sistēmu par atbilstošu kodeksa prasībām. Vienlaikus, veicot likumprojektā iekļautos grozījumus, detalizētāk tiks regulēti jautājumi, kas skar biroja kompetenci un deleģējumu, dažādu antidopinga pārkāpumu izmeklēšanā un novēršanā iesaistīto komisiju deleģējumu, un citi jautājumi, kuri izriet no 2021. gada kodeksā minētā.

Komisija atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” un lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, viens deputāts var runāt “par”, viens var runāt “pret” likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Deputāti nav pieteikušies runāt “par” vai “pret” likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sporta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 73, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R. Jansons. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm par pirmo lasījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sporta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un Saeimas sēdes dienu likumprojekta izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.

R. Jansons. Komisijas vārdā lūdzu noteikt, ka otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 30. jūnija pulksten 12.00, un izskatīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā Saeimas tuvākajā ārkārtas sēdē pēc 30. jūnija vai, ja vasaras... pārtraukumā sēdes netiks sasauktas, tad 9. septembrī.

Sēdes vadītāja. Citi priekšlikumi par termiņu nav saņemti.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš šā likumprojekta otrajam lasījumam ir šā gada 30. jūnija pulksten 12.00. Un izskatīšana - tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē pēc 30. jūnija vai... kā komisijas ziņotājs teica, ja Saeimas... pārtraukumā ārkārtas sēdes netiktu sasauktas (tas gan, visticamāk, nebūs tā), tad pēc 9. septembra, kad atsāksim darbu jau sesijā.

Paldies.

Nākamā Saeimas sēdes darba kārtības sadaļa - Prezidija ziņojumi. Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Saeimas deputāti Māris Možvillo, Ralfs Nemiro, Kaspars Ģirģens, Ieva Krapāne, Ēriks Pucens, Ramona Petraviča, Edgars Tavars, Uldis Augulis, Karina Sprūde un Didzis Šmits ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam Tieslietu ministrijas personā pārtraukt cilvēktiesību pārkāpumus un iespējami īsā termiņā nodrošināt Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra lietas Nr. 2018-25-01 sprieduma izpildi esošās infrastruktūras ietvarā”.

Ja kādam deputātam ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē, lūdzu pieteikties. Tātad, ja kādam ir iebildumi, lūdzu pieteikties!

Deputāti... Kola kungs, lūdzu!

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Kolēģi! Es iebilstu pret iekļaušanu šajā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā Saeimas sēdē.

Līdz ar to mums jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Par šā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās kārtējās ārkārtas sēdes darba kārtībā viens deputāts var runāt “par”, viens var runāt “pret”.

Deputāts Māris Možvillo ir pieteicies runāt. Jūs runāsiet “par”?

M. Možvillo (KPV LV).

Es runāšu pret iekļaušanu nākamajā, jo uzskatu, ka šis lēmuma projekts ir jāizskata šajā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Možvillo kungs, Saeimas kārtības rullis noteic, ka nevaram izskatīt šajā, jo ir bijuši iebildumi.

Jūs varat runāt “par” vai “pret” izskatīšanu nākamajā Saeimas sēdē.

Jūs runāsiet “par” vai “pret”?

M. Možvillo. Es esmu “par”. Tad izskatīšana nākamajā, ja šajā nav iespējams.

Sēdes vadītāja. Runāsiet “par”. Lūdzu, jums vārds.

M. Možvillo. Cienītie kolēģi! Šajā gadījumā šis lēmuma projekts ir iesniegts tikai tāpēc vien, ka neesam saņēmuši nekādu apliecinājumu tam, ka šobrīd tiek mēģināts vismaz tikt galā ar šo Satversmes tiesas lēmumu.

Pirms četrām stundām Valsts prezidents mūs aicināja ievērot Satversmes tiesas lēmumus, Saeimai darboties atbilstoši Satversmes tiesas lemtajam. Šajā gadījumā... Šis lēmums jau ir stājies spēkā pirms pusotra gada. Diemžēl nenotiek nekas no tā, kas šajā lēmumā ir lemts. Un tas liecina tikai par to, ka šobrīd Ministru kabinets... un konkrēti - Tieslietu ministrija... Tieslietu ministrijas personā klaji ignorē šo Satversmes tiesas lēmumu.

Līdz ar to man un maniem kolēģiem ir pamats uzskatīt, ka Tieslietu ministrija nespēj šo jautājumu atrisināt. Pieskaroties šim lēmumam, cilvēktiesības nevar mazlietiņ ievērot, mazlietiņ neievērot. Cilvēktiesības vai nu ievēro, vai neievēro.

Šajā gadījumā... nu, skatoties vismaz uz Tieslietu ministrijas darbībām, rodas pārliecība, ka Tieslietu ministrija cietumus izmanto nevis kā pāraudzināšanas iestādi, bet kā spīdzināšanas rīku, jo reāli... Satversmes tiesa ir norādījusi uz cilvēktiesību pārkāpumiem šajās ieslodzījuma iestādēs.

Līdz ar to es tomēr aicinu kolēģus šim jautājumam pievērsties ļoti nopietni. Lai gan aizvakar mēs tur mēģinājām mazlietiņ kaut ko mainīt, diemžēl tā mainīšana nevainagojās ar panākumiem.

Pārejot mazliet pie liriskās sadaļas, ir sajūta, ka šajā brīdī Tieslietu ministrija - ministra personā - rīkojas un jūtas... kā to saka latviešu tautas teiciens par ezīti: “Ezītis lepns putns, neiespersi - nelidos.” Šajā gadījumā šis ir tas īstais brīdis, kad varbūt Kariņa kungam vajadzētu ezītim iespert, lai beidzot sāktu darboties un sāktos lidojums pareizajā virzienā, jo cilvēktiesību pārkāpumus nedrīkst ignorēt.

Aicināšu ķerties pie šā jautājuma risināšanas arī Kaimiņa kungu kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāju, kuram ļoti rūp arī Satversmes tiesas lēmumu ievērošana, kurš vienmēr ir uzsvēris, ka cilvēktiesības ir pāri visam un tās būtu jāievēro ļoti, ļoti stingri.

Tāpat aicinu arī Kariņa kungu - ja reiz šis ezītis nekustas, varbūt vajag piecelties no galda un iespert ezītim, un arī veicināt, lai šis lidojums ir pareizajā virzienā. Jo, ja nesekos rīcība, tad nu es aicināšu savus kolēģus Saeimā sanākt kopā un lemt varbūt par vēl vienu spērienu. Un tad gan tas lidojuma virziens var mainīties... nu, dažādi.

Tā ka aicinu kolēģus tomēr pieiet šim jautājumam ļoti nopietni, nevilcināties ar šī jautājuma izskatīšanu un nepakļaut cilvēkus turpmākai spīdzināšanai cietumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā neviens deputāts nav pieteicies runāt.

Mums ir jābalso.

Balsosim par lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam Tieslietu ministrijas personā pārtraukt cilvēktiesību pārkāpumus un iespējami īsā termiņā nodrošināt Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra lietas Nr. 2018-25-01 sprieduma izpildi esošās infrastruktūras ietvarā” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 31, pret - 37, atturas - 2. Tātad lēmuma projekts nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Vai deputātiem ir priekšlikums attiecīgo patstāvīgo priekšlikumu nodot kādai no komisijām?

Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (KPV LV).

Ja reiz kolēģi nav gatavi šo jautājumu risināt Saeimas sēdē, es ierosinu šo jautājumu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Tātad ir saņemts priekšlikums nodot šo patstāvīgo priekšlikumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Tātad viens deputāts...

Kaimiņa kungs, vai jūs vēlaties izteikt priekšlikumu par kādu citu komisiju?

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Protams, citu komisiju, tāpēc ka šeit šodien darba kārtībā vēl būs citi pieprasījumi.

Manuprāt, tas jau nu ir pārāk nesamērīgi... par to, kādā veidā... vienkārši tērēt valsts nodokļu maksātāju naudu ar šiem pieprasījumiem...

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, lūdzu... Šis nav pieprasījums, bet patstāvīgais priekšlikums. Lūdzu, nosakiet, kādai komisijai jūs rosināt to nodot.

A. Kaimiņš. Man gribētos lūgt šo patstāvīgo priekšlikumu varbūt Sociālo un darba lietu komisijai tad uzticēt.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Tātad ir saņemti divi priekšlikumi par šā patstāvīgā priekšlikuma nodošanu - nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai vai Sociālo un darba lietu komisijai.

Papules kundze? Tātad... vai komisijai...

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, cienījamā sēdes vadītājas kundze. Nu, ja cilvēktiesības nav vairs aktuālas attiecīgajai komisijai, tad droši vien būtu pareizi to nodot izskatīšanai Juridiskajai komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad ir nosauktas jau trīs komisijas. Ar to slēdzu iespēju nosaukt jaunas komisijas. Ja vēlaties, tad, lūdzu, vēl piesakieties. Deputāti vairs nav pieteikušies.

Trīs komisijas - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Sociālo un darba lietu komisija un Juridiskā komisija.

Par nodošanu balsosim šo ierosinājumu iesniegšanas secībā.

Par nodošanu komisijai viens deputāts var runāt “par”, viens var runāt “pret”. Lūdzu pieteikties.

Deputāti nav pieteikušies runāt “par” vai “pret” nodošanu komisijai.

Mums lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šā patstāvīgā priekšlikuma nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 27, pret - 39, atturas - 2. Patstāvīgais priekšlikums nav nodots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 18, pret - 47, atturas - 2. Tātad patstāvīgais priekšlikums nav nodots Sociālo un darba lietu komisijai.

Un visbeidzot tika izteikts priekšlikums patstāvīgo priekšlikumu nodot Juridiskajai komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 30, pret - 40, atturas - nav. Patstāvīgais priekšlikums Juridiskajai komisijai nav nodots. Un līdz ar to patstāvīgais priekšlikums ir noraidīts.

Nākamā Saeimas sēdes darba kārtības sadaļa - deputātu pieprasījumu izskatīšana. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Vladimira Nikonova, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Edgara Kucina, Regīnas Ločmeles, Jāņa Krišāna, Ivana Klementjeva pieprasījums veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem. BioNTech/Pfizer vakcīnu iepirkums”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga.

I. Puga (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, esiet sveicināti, kolēģi! Dāmas un kungi! Pieprasījumu komisija izskatīja Saeimas deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Vladimira Nikonova, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Edgara Kucina, Regīnas Ločmeles, Jāņa Krišāna, Ivana Klementjeva pieprasījumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem. BioNTech/Pfizer vakcīnu iepirkums” (Nr. 62/P13) un, balsojot 5 - par, 8 - pret un vienam deputātam nebalsojot, atzina, ka šis deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem vēlreiz! Gan kolēģiem, gan tiem, kas seko līdzi šai Saeimas sēdei! Mēs esam nonākuši līdz šīs Saeimas sēdes nenoliedzami interesantākai sadaļai - deputātu pieprasījumiem. Šodien šeit mēs izskatīsim veselus trīs pieprasījumus saistībā ar vakcīnu iepirkumu.

Kāpēc trīs? Kā jau es minēju, izskatot iepriekš šo pieprasījumu par vakcīnu iepirkumu, mēs redzam, ka šī vakcīnu iepirkuma vai, pareizāk sakot, neiepirkuma sāga aizvien vairāk sāk atgādināt OIK afēru, proti, tā vietā, lai atbildētāji sniegtu skaidras un konkrētas atbildes uz skaidri un konkrēti uzstādītiem jautājumiem, viņi vai nu izvairās sniegt šīs atbildes, mēģina izvairīties, teiksim pareizi, vai arī cenšas sniegt da jebkādu informāciju, bet tikai neatbildēt pēc būtības uz sniegtajiem jautājumiem.

Tieši to pašu mēs pieredzējām, sākot šķetināt OIK afēru. Arī tur no sākuma bija jāiziet visi šie paši posmi. Tātad pirmais posms, kad jums mēģina atbildēt vienkārši bezsakarīgi, pareizāk sakot, mēģina neatbildēt. Pēc tam, ja pieprasītāji tomēr turpina, uzstāj uz to, lai būtu sniegtas nepieciešamās atbildes, agrāk vai vēlāk atbildētāji sāk sniegt šīs atbildes, bet sāk sniegt vienkārši kaudzēm bezsakarīgas informācijas.

Nākamais solis ir tad, kad tiek iziets cauri šim... proti, neskatoties uz šo bezsakarīgo informāciju, kas tiek sniegta, šī informācija tiek analizēta un likta kopā. Mēs nonākam jau pie interesantākā etapa visā šinī stāstā, ka, neskatoties uz to, ka netiek sniegta pieprasītā informācija, jau no tās sniegtās informācijas, kas ir, var sākt salipināt zināmas informācijas konstrukcijas, ar kurām tad paši atbildētāji ar saviem meliem, ar savām puspatiesībām nonāk zināmās pretrunās, un tad sāk šķilties patiesības brīži.

Saistībā ar šo vakcīnu iepirkumu mēs arī tuvojamies šim brīdim. Un šodien tiem, kuri seko līdzi - jo sevišķi es aicinu sekot līdzi parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļus -, būs daudz interesantas informācijas un vielas pārdomām, un ne tikai vielas pārdomām, bet arī tālākai rīcībai, ja jūs tik tiešām vēlaties kaut ko tur izmeklēt un šinī sakarā nonākt līdz patiesībai. Arī Ģenerālprokuratūrai, izmeklētājiem, kuri arī pieslēgušies pie šī procesa, būs noderīga viela, informācija pārdomām, kā arī pavedieniņi, kurus tālāk šķetinot... varēs nonākt līdz tai patiesībai, kas tiek slēpta no Latvijas sabiedrības.

Tieši tāpēc mēs šodien uztaisījām šos trīs pieprasījumus. Mums nācās to izdarīt, jo uz iepriekšējo pieprasījumu atbildētāji mēģināja atrakstīties. Uz to mēs momentāni noreaģējām, sagatavojām viena pieprasījuma vietā jau trīs pieprasījumus, turpinot uzstāt, lai tiktu sniegtas atbildes uz nepieciešamajiem jautājumiem. To darījām plaši zināmu arī masu medijiem. Pēc tā visa ir pieslēgusies arī Ģenerālprokuratūra. Tā ka process virzās, un mēs to palīdzēsim turpināt šķetināt.

Tātad konkrēti runājot par šo BioNTech/Pfizer pirmo iepirkumu. Tātad - kas bija visšokējošākais šinī visā stāstā, ko jūs zināt. Tātad vairākas lietas. Viens ir tas, kā mēs zinām, kā mums tas tiek pasniegts, - ka politiskās amatpersonas un ministrijas vadība vispār nebija iesaistīta šinī procesā, ka bija kaut kāda mistiska darba grupa, kuru izveidoja nezin kas, kurai bija nezin kādas pilnvaras, kura nezin kā sanāca, nezin kā lēma, bet galu galā tiek atzīta kā atbildīgā par visu šo pasākumu.

Un tas viss notika pēkšņi. Kāpēc tas viss bija tā jādara, viena no atrunām bija - tāpēc, ka tas bija jādara ļoti steidzami, mums bija tikai divas dienas laika, lai pieņemtu lēmumu par šīm vakcīnām.

Bija arī dienesta pārbaude, kur to visu... tas, ko es stāstu, - tā ir tā patiesība, kas mums tiek pasniegta no šīs dienesta pārbaudes rezultātiem, kura tika sākta tad, kad sabiedrībai kļuva zināms par to, kādā veidā un ko ir lēmusi Latvija attiecībā uz šīm vakcīnām... par šo vakcīnu neiepirkšanu.

Un to it kā darīja Veselības ministrija, lai atklātu lietas patiesos apstākļus un noskaidrotu vainīgos. Patiesībā, kā mēs redzam aizvien vairāk un vairāk, šīs dienesta pārbaudes... ir pamats domāt, ka tās ir tikušas veiktas nevis lai kaut ko izmeklētu, lai atklātu patiesību, bet tieši otrādi - lai steigtu to noslēpt. Lai steigtu noslēpt lietu patieso kārtību un patiesos atbildīgos.

Tātad viens uzskatāms piemērs, kas apliecina to, ka šī dienesta pārbaude patiesībā nenodarbojas ar izmeklēšanu, bet ar piesega veidošanu, ir kaut vai par šo termiņu, par laika termiņiem, kuros Latvijai bija jāpieņem šis lēmums. Mums tiek pasniegts, ka šī informācija tika Latvijai iedota 16. un jau 18. bija jāpieņem lēmums. Novembris. Tātad runa ir par novembri, par pagājušā gada novembra datumiem.

Tik tiešām Eiropas Komisija bija nosūtījusi vēstuli par šo vakcīnu, par to, ka Latvijai ir jāsniedz atbilde, bet tas, kas tika noklusēts un vispār netika pieminēts šinī dienesta ziņojumā nez kāpēc, - ka patiesībā Latvija par to, ka būs šis iepirkums... kādas ir Latvijas kvotas attiecībā uz šo iepirkumu, tika darīts zināms Latvijai jau 12. novembrī. 12. novembrī Latvijai tika nosūtīta šī informācija. Un vēl vairāk - 12. novembrī šinī informācijā, ko mēs esam arī beidzot saņēmuši kā tā saucamo Bazaar failu, kurā ir skaidri norādīts, kāds apjoms ir Latvijai, un arī skaidri norādīts, ka līdz nākošās dienas pulksten 12.00 Latvijai bija jādod apstiprinājums - tā ņems vai neņems šo apjomu. Nekas nav ticis darīts.

Mēs lūdzām, lai saistībā ar šo pieprasījumu... ietvaros... Veselības ministrija iesniegtu visu saraksti, kas ir tālāk bijusi.

Tātad 12. novembrī atnāca šī informācija no Eiropas Komisijas, bet no Latvijas puses nekas netika darīts. Vispār nekas netika darīts! Tā sanāk, jo nekādas informācijas, nekādas sarakstes tālāk nav bijis. Un tad pagāja vairākas dienas, kad nāca Eiropas Komisijas jau konkrētais šis pieprasījums Latvijai divu dienu laikā paziņot savu galalēmumu, un tikai tad notika kaut kāda darbība.

Tad jautājums - kāpēc dienesta pārbaudē šī epizode vispār nav minēta? Te nevajadzēja nekādu izmeklēšanu. Kāpēc tas tika noklusēts? Tas ir acīmredzami, ka šeit, pašķetinot šo, būtu vērts noskaidrot, kādas darbības bija pēc 12. novembra, kāpēc nekas netika darīts? Kāpēc rezultātā mēs nonācām situācijā, ka steidzami kaut kas jāiepērk, jālemj divās dienās?

Mēs prasījām sniegt informāciju arī par to, kāda konkrēti ir bijusi šī procedūra, saņemot šādu informāciju, kā tad būtu bijis jārīkojas Latvijas pusei, uz ko Veselības ministrija atbildēja, ka jārīkojas saskaņā ar to, kāda atnāks šī instrukcija no Eiropas. Šī instrukcija no Eiropas bija ļoti skaidra atnākusi - līdz nākošās dienas pulksten 12.00 paziņojiet. Tas netika izdarīts. Piefiksējiet to, noskaidrojiet, kāpēc un kurš par to ir atbildīgs!

Šinī visā stāstā ir ļoti interesanta nianse. Ja mēs gribam tiešām noskaidrot patiesību, kā tad īsti ir bijis, tad - kā mums tas tiek pasniegts? Tātad par visu atbildīga bija šī darba grupa, kurā viss tika lemts. Bet joprojām, kas tiešām ir ļoti dīvaini un mistiski, Veselības ministrija izmisīgi un spītīgi atsakās atklāt informāciju par to, kurš ir nodibinājis šo darba grupu, jo, kā jūs saprotat, darba grupa pati nevarēja izveidoties. Tā nevarēja vienkārši rasties no nekā. Kādam vajadzēja to iniciēt, kādam vajadzēja to izveidot.

Tas ir jautājums, kas joprojām nav noskaidrots un uz kuru joprojām Veselības ministrija izmisīgi nevēlas dot atbildi. Mēģina izdomāt da jebko. Tā pēdējā informācija, kas jau ir atnākusi, tā atbilde, ko Veselības ministrija pašlaik saka, ka tātad ir bijusi - iedomājieties! - darba grupa, kuras paspārnē ir notikusi visa šī lemšana un visi šie notikumi. Un ko atbild Veselības ministrija? Tā atbild, ka Veselības ministrija nav izdevusi rīkojumu par darba grupas izveidi vakcīnas iegādes jautājumu koordinētai apspriešanai un galalēmuma pieņemšanai. Nu, tā ir fundamentāla pretruna, un tas parāda to... nu, vienkārši tas ir maksimāls bardaks, bezatbildība, kas vispār notiek ministrijā.

Tad rodas pamatots jautājums Veselības ministrijai un Veselības ministrijas vadībai - labi, ja jums tāda rīkojuma nebija, tad kā jūs bijāt domājuši īstenot šo procesu? Šis process virzās, uz to vajadzēs reaģēt - kāds bija jūsu piedāvātais mehānisms to visu darīt, ja jūs sakāt, ka šis mehānisms nebija saistīts ar Veselības ministriju un Veselības ministrija nekādus rīkojumus par to nebija devusi? Jūs tagad atkratāties no tā visa. Kāds bija jūsējais...? Vēl vairāk - parādās pamatoti jautājumi, par kuriem mēs runāsim pie nākošajiem pieprasījumiem.

A no kurienes tad izriet vispār šis, ja Veselības ministrija nebija devusi nekādus rīkojumus un atsakās atbildēt uz jautājumu, kura konkrēta Veselības ministrijas amatpersona saskaņā ar dienesta pārbaudē saņemto informāciju izveidoja šo ad hoc darba grupu? Tas taču bija jānoskaidro dienesta pārbaudē! Tā bija viena no lietām, ko vajadzēja uzreiz noskaidrot, ja jau dienesta pārbaudē noskaidroja, ka darba grupa to visu ir veikusi, tad kurš ir izveidojis šo darba grupu? Kurš šo putru ir ievārījis? Un tas tiek slēpts. Bet to var vienkārši noskaidrot. Tātad tā ir viena būtiska lieta.

Tālāk, ja mēs zinām, ka ir bijusi konkrēti veidota šī grupa, kādas ir bijušas šīs grupas pilnvaras... jo tā ir tagad tā lielākā mistika - Veselības ministrijas vadība nav šādu grupu veidojusi, nav bijis nekāda konkrēta rīkojuma, no kurienes tad vispār izriet... kā tad šī darba grupa... viens ir - kā tā vispār sanāca kopā, kā saprata, kuram ar ko ir jāsanāk kopā? Bet mums tiek apmēram pēc Darvina teorijas skaidrots, ka tur vienkārši molekulas sastājās tā un radās cilvēks. Nu, apmēram šeit ir tas pats, mēģina iestāstīt, ka vienkārši, vot, katra molekula tur darbojās un pēkšņi - hop! - sanāca kopā pašas par sevi tieši tādā sastāvā, zinot, kur kurai ir jāierodas, kurā brīdī jāierodas, un tas viss notika. Tas skan ļoti ticami, vai ne?

Tātad, ja mēs noskaidrojam, kurš ir izveidojis šo darba grupu, tālāk - kurš to sasauca, jo tā atkal nevarēja sasaukties pati no sevis, tālāk - kā šie darbinieki zināja par savām pilnvarām... Par to mēs runāsim nākošajā pieprasījumā. Kas vispār deleģēja šai darba grupai tādā gadījumā pieņemt šos lēmumus, ja rīkojuma nebija?

Ne uz vienu no šiem jautājumiem joprojām nav atbildēts. Tāpat mēs vēlējāmies noskaidrot, kas tad bija tā amatpersona, kura sasauca šīs izšķirošās sanāksmes attiecībā uz šo iepirkumu par BioNTech/Pfizer vakcīnām.

Gandrīz miljonu atteicāmies iepirkt. Tātad tas bija 17. novembris, pirmā sēde, galvenā sēde, kā redzams, kuru dienesta pārbaudē nez kāpēc neviens negrib atspoguļot un noskaidrot, kas tur īsti ir bijis lemts. Vienkārši... Kad mēs to prasījām, tad atkal Veselības ministrija izvairās šo informāciju sniegt. Lai gan patiesībā to ir ļoti vienkārši noskaidrot, jo no tās informācijas, ko Veselības ministrija ir iesniegusi, parādījies pavediens, proti, ir pielikta klāt izdruka ar uzaicinājumu sanāksmei online formā, kuru ir izsūtījusi Linda Sprudzāne.

Es nepaslinkoju, iegāju, apskatījos internetā, Veselības ministrijas mājaslapā, kas tagad ir Linda Sprudzāne, kura it kā tagad... uz kuru mēģina “noairēt”, pateikt, ka viņa bija tā, kas sasauca sanāksmi. Linda Sprudzāne ir pats mazākais rūķītis - referente. Tātad viņa bija izpildītāja. Acīmredzami ne jau izpildītājs, referents, pats uz savu galvu izdomāja - nu es tagad gribu, lai sanāk kopā visi mūsu veselības iestāžu vadītāji - NVD, SPKC, Imunizācijas valsts padome... es te izdomāju, es viņus sasaukšu - nāciet šurp! Viņi visi paklausīgi ieradās. Kurš tam tic?

Bet, ja tur būtu dienesta pārbaude, kāds reāli šo pārbaudi veiktu un ja veselības ministram tiešām būtu interese, vēlme noskaidrot patiesību, tad viņš pajautātu šai Lindai Sprudzānei, kas viņai deva šādu uzdevumu. Un tā mēs pamazām noskaidrotu, kā šī darba grupa ir veidojusies un kādas tai bija pilnvaras, un vai tiešām tai nav bijis nekāda sakara ar politisko vadību, ar ministrijas vadību. Vai patiesībā tas bija veikli izdomāts mehānisms, kā kādam pieņemt vajadzīgo lēmumu?

Tā ka es vēršos pie parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem, pie Kozlovska kunga. Un man ir jautājums - kā jūs, Kozlovska kungs, dzirdot šo visu, balsosiet par šo pieprasījumu? Vai jūs tiešām uzskatāt, ka uz šo pieprasījumu ir atbildēts, uz šiem jautājumiem ir saņemtas saturīgas un pamatotas atbildes? Jo atkarībā no tā tad mēs varam spriest, kā jūs strādājat šinī izmeklēšanas komisijā un ar kādu mērķi jūs tur darbojaties, ja jūs apmierina šādas atbildes.

Un es aicinu arī Jauno konservatīvo partiju, kura iestājas par tiesiskumu, kura iestājas par to, lai valsts kļūtu atbildīgāka, - ar savu balsojumu parādiet - jūsu balsis būs izšķirošās -, vai mēs ieviesīsim skaidrību šinī jautājumā vai ne. Jautājumā, kur mēs runājam par nozīmīgiem iespējamiem zaudējumiem Latvijas tautsaimniecībai tā dēļ, ka mūsu vakcinācijas process tika nobremzēts, un par daudzu cilvēku dzīvībām, kuras tika pazaudētas šāda procesa dēļ. Jūs tagad nevis ar saviem skaistajiem solījumiem, bet ar reāliem darbiem varēsiet nodemonstrēt, vai jūs esat gatavi atbildēt par saviem vārdiem.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu un sekot līdzi, kā balsos šīs personas, jo sevišķi Kozlovska kungs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tuvojas laiks kārtējam pārtraukumam. Ņemot vērā to, ka vairākas Saeimas komisijas šajā pārtraukumā ir vēlējušās sanākt uz komisijas sēdēm, mums tātad laicīgi jābeidz debates. Turpināsim pēc pārtraukuma.

Bet, pirms mēs ejam pārtraukumā, man ir patiess prieks un gods šodien Saeimas vārdā sveikt mūsu kolēģi Saeimas deputāti Ievu Krapāni, kurai tieši šodien ir dzimšanas diena, un tā ir apaļa jubileja. Tātad no sirds sveicu Ievu Krapāni dzimšanas dienā! (Aplausi.)

Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Pārtraukums sēdē līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma. Turpinām skatīt 16. jūnija trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību un turpinām debates pie darba kārtības sadaļas - deputātu pieprasījumi.

Vārds debatēs deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies, cienījamā sēdes vadītāja! Mīļie kolēģi! Ļoti, ļoti sen ir formulēts likums, kas nosaka valsts pārvaldes darbības principus un stadijas. Kā izriet no pieprasījuma, par kuru mēs šodien runājam, it īpaši no Zariņa kunga plašā un labi argumentētā komentāra, mūsu valdība konsekventi un strikti pieturas pie šo normu izpildes un ne tikai šinī jomā.

Es saprotu, ka visi jūs zināt šo likumu tāpat kā arī citus likumus, kas iziet no Saeimas sienām, bet atļaušos atgādināt tās piecas stadijas, kas šeit ir formulētas. Pirmā stadija ir liels troksnis, otrā stadija ir liels juceklis, trešā stadija ir vainīgo meklēšana, ceturtā stadija ir nevainīgo sodīšana. Nu mēs jau tagad esam ļoti tuvu piektajai stadijai, kura tiek formulēta kā garāmgājēju apbalvošana.

Es aicinātu atbalstīt šo pieprasījumu, jo tas ir mūsu tradīcijās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Tātad vēlreiz - par ko ir šis pieprasījums un kāpēc mēs uzskatām, ka tas būtu atbalstāms, un kāpēc vispār ir nepieciešami šie pieprasījumi un tieši šie konkrētie jautājumi. Proti, ļoti konkrēti jautājumi, ko mēs vēlamies noskaidrot par to, kura konkrētā amatpersona ir izveidojusi šo darba grupu, kurā tika pieņemti visi šie lēmumi saistībā ar vakcīnu iepirkšanu vai, pareizāk sakot, neiepirkšanu. Tālāk - kāda ir bijusi konkrēta procedūra visam šim pasākumam no brīža, kad tiek saņemta informācija no Eiropas Komisijas, kas šo procedūru ir vadījis, kas ir pieņēmis lēmumus, kādas darbības tālāk veikt, kā arī konkrēti par šīm atbildīgajām... kas tad ir konkrēti sasaucis šo sanāksmi.

Kāpēc visi šie jautājumi ir svarīgi? Kolēģi! Mēs... Ir konkrētas lietas, kas mums ir zināmas. Mēs zinām, cik vakcīnu esam pasūtījuši vai neesam pasūtījuši un kas to ir darījis. Mums ir pastāstīts, kur šie lēmumi ir tikuši pieņemti, bet ir lietas, kuras mēs nevaram noskaidrot, kuras mums nekādi nevēlas neviens pasniegt vai mēģina pasniegt tādā veidā, ka nav iespējams uzzināt, kas lācītim vēderā.

Redziet, nu tad, ja nevēlas stāstīt, kas lācītim vēderā, tad noskaidrojam, kas to lācīti ir gatavojis. Tas līdzīgi kā ar augli: ja jums neatļauj ieskatīties, kas ir auglī iekšā, lai uzzinātu, kas tas par augli, nu tad noskaidrojam, no kura koka tas ir nokritis. Un, ja mēs zināsim, no kāda koka tas ir nokritis, tad arī zināsim, kas tam auglim ir iekšā.

Tas ir tas, ko mēs vēlējāmies noskaidrot ar šo pieprasījumu, tāpēc bija šādi ļoti konkrēti jautājumi, kas palīdzētu izgaismot, no kura koka tad šis auglis ir nokritis, jo pašlaik mums tas tiek pasniegts kā tāds mistisks bezmaz vai Ēdenes auglis, kurā noslēpts viss pasaules grēks jeb kaut kāds... bet nekādā ziņā politiskās amatpersonas tam nav pieskārušās.

Šie jautājumi, ja atbildes būtu sniegtas, to izgaismotu. Tāpēc es aicinu, kolēģi, ja jūs tik tiešām vēlaties pildīt savu Latvijas tautai doto solījumu, proti, pildīt savu darbu godprātīgi, ja jūs tik tiešām vēlaties palīdzēt sabiedrībai noskaidrot, kas tad patiesībā ir atbildīgs par to un kāda iesaiste tajā bijusi politiskajām amatpersonām, tām amatpersonām, par kurām, iespējams, pēc gada atkal būs sabiedrībai jābalso, es uzskatu, tas būtu mūsu pienākums palīdzēt to noskaidrot.

Tāpēc es aicinu balsot “par” šo pieprasījumu, sevišķi šeit es vēršos pie saviem kolēģiem no Jaunās konservatīvās partijas, jo ar šo balsojumu, ar jūsu izšķirīgajām balsīm jūs apliecināsiet, kas jums ir svarīgāk - jūsu vēlētājiem dotie solījumi un principi vai iespēja pēc iespējas ilgāk atrasties pie varas siles.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Pugas kungs?

I. Puga. Komisijas vārdā - šis deputātu pieprasījums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Vladimira Nikonova, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Edgara Kucina, Regīnas Ločmeles, Jāņa Krišāna, Ivana Klementjeva pieprasījumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem. BioNTech/Pfizer vakcīnu iepirkums”! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 51, atturas - nav. Pieprasījums ir noraidīts.

Darba kārtībā - deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Vladimira Nikonova, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Edgara Kucina, Regīnas Ločmeles, Jāņa Krišāna, Ivana Klementjeva pieprasījums veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem. Moderna vakcīnu iepirkums”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (KPV LV).

Kolēģi! Turpinām. Pieprasījumu komisija izskatīja Saeimas deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Vladimira Nikonova, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Edgara Kucina, Regīnas Ločmeles, Jāņa Krišāna un Ivana Klementjeva pieprasījumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem. Moderna vakcīnu iepirkums” (Nr. 63/P13) un, balsojot 5 - par, 9 - pret un vienam deputātam nebalsojot, atzina, ka šis deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Dārgie kolēģi! Šķiet, ka pavisam nesen jau nācās runāt par kaut ko līdzīgu, un tas, manuprāt, bija pie kāda cita pieprasījuma, bet toreiz es teicu tā, ka mums šobrīd Saeimā ir speciāla parlamentārās izmeklēšanas komisija, kura dara savu darbu. Es aicinātu Zariņa kungu darīt visu iespējamo, lai palīdzētu kolēģiem noskaidrot patiesību.

Tāpat jāatgādina, ka Ģenerālprokuratūra ir ierosinājusi kriminālprocesu par iespējamu personu bezdarbību, kas novedusi pie smagām sekām, un, manuprāt, arī tas ir tāds labs virziens.

Bet nu šajā gadījumā, līdzīgi kā pie iepriekšējā pieprasījuma, es domāju, ka nu Zariņa kungam jau neviens nevar aizliegt runāt 15 minūtes, varbūt vēl piecas, un es domāju, ka viņam vēl jācenšas... es pat viņu aicinu šeit, pie šī pieprasījuma, arī runāt 15 minūtes. Un vēl pie nākamā runāt 15 minūtes, lai mēs varētu normāli plānot savu laiku, ja.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Paldies. Sekojot sava kolēģa Krišjāņa Feldmana aicinājumam palīdzēt noskaidrot patiesību, mēs arī esam sagatavojuši šos pieprasījumus. Kādēļ mums tos nācās sagatavot? Diemžēl izrādījās, ka tās personas, kuras varētu palīdzēt noskaidrot šo patiesību, nevēlas to patiesību atklāt. Vēl vairāk - viņas mēģina visiem iespējamiem veidiem slēpt šo patiesību un mēģināt to izkropļot, veidot savu alternatīvo patiesību. Tie atklātie fakti, ko mēs atklājam pamazām saistībā ar šo vakcīnu iepirkumu, to apstiprina.

Kaut vai attiecībā uz šiem dienesta pārbaudes rezultātiem. Mēs redzam, ka pēc būtības tas, ar ko ir nodarbojusies Veselības ministrija, arī esošā politiskā vadība, ir tas, ka viņi ir nevis mēģinājuši patiesībā atklāt, kā es teicu, šo notikumu patieso gaitu, bet gan veidot alternatīvo realitāti, pēc būtības noslēpt.

Kāpēc mēs par to varam runāt? Tāpēc, ka, kā es jums jau minēju, parādīju uzskatāmi ar faktiem... ir fakti, kas to uzskatāmi apliecina, kas liek par to domāt.

Mēs ar saviem jautājumiem šo patiesību atklājam pašlaik. Kā tas notiek? Es paskaidrošu. Kāpēc ir tik daudz jautājumu? Kāpēc tik daudz nākas skaidrot šos notikumus, jo ir acīmredzami, ka ne visi, kam vajadzētu iedziļināties un saprast šīs nianses, to vēlas darīt. Tad, kā jau tika aicināts, mēs palīdzam to noskaidrot, proti, kas notiek.

Tātad tas, kas pašlaik ir izdarīts. Ir uztaisīta dienesta pārbaude, kura ir uzbūrusi šo alternatīvo realitāti. Tas, ko mēs darām, - mēs pārbaudām, vai šī informācija, kas ir sniegta dienesta pārbaudē, vai tā alternatīvā realitāte, ko cenšas radīt mums esošā Veselības ministrijas vadība un tie visi, kas ir saistīti ap šo ziņojumu, ir patiesa vai ne. Un tas ir līdzīgi kā ar gleznu. Tātad ir glezna, un es pārliecinos, vai tā tiešām ir autentiska, patiesa glezna, vai tas ir kāds gleznas viltojums. Kā to var izdarīt? Pēc šī visiem zināmā teiciena, ka velns slēpjas detaļās.

Tātad tas, ko mēs pašlaik redzam, ja jūs tā pavirši paskatāties uz šo gleznu, kas jums ir uzmālēta priekšā, jums šķiet, ka tā ir īsta - īsts darbs, īsts mākslinieka darbs, kas tiek pasniegts, teiksim, kā Rembranta vai van Goga darbs. Jūs paskatāties, nu tik tiešām - līdzīgi! Viss it kā sakrīt. Un tad jūs sākat pētīt atsevišķas detaļas. It kā viss sakrīt, tik tiešām liecina, ka šī ir īsta glezna, un tad pēkšņi jūs redzat atsevišķas sīkas detaļas, kuras nesakrīt. Bet, ja jūs skatāties kopumā uz visu gleznu, tad jūs varat arī noticēt, ka tā ir īsta. Bet ir atsevišķas detaļas. Un tad ko dara tie, kas jums mēģina šo gleznu nopārdot kā patiesību? Viņi saka - nē, tās ir sīkas detaļas, nepievērsiet tam uzmanību, bet kopumā taču visa aina sakrīt! Bet tā lietas būtība jau ir kāda? Ja šinī gleznā atsevišķas detaļas nesakrīt, ir viltojums, tas nozīmē, ka patiesībā visa glezna ir viltojums. Tas nozīmē, ka īstenībā ir bijis pavisam ne tā, kā jums tas tiek pasniegts.

Un tas ir tas, pie kā mēs pašlaik esam nonākuši, šķetinot šo afēru, līdzīgi kā ar OIK. No sākuma tātad jums tiek mālēta pilnīgi cita realitāte, tiek slēpta patiesība, bet pamazām, skatoties šo mālējumu, kas jums tiek piedāvāts, jūs sākat atšķetināt un ieraudzīt neatbilstības. Un tagad mēs pie tām esam nonākuši. Ar šo pieprasījumu atkal parādīsim pāris interesantas nianses, kas par to visu liecina. Mūsu priekšā ir viltojums.

Pirmkārt, mēs pašam veselības ministram uzdevām konkrētu jautājumu - tātad, ņemot vērā, ka viņš šo mālējumu mums rāda kā patiesību, šo dienesta pārbaudi, šo stāstu par to, ka ir bijusi darba grupa, kuru neviens nav dibinājis, kurai nav bijušas zināmas ne skaidras pilnvaras, ne uzdevumi, ka šī ir bijusi tā darba grupa, kur ierēdņi paši uz savu roku visu ir pieņēmuši un... neinformējot ministrijas vadību, šādu lēmumu ir pieņēmuši tātad... un tas ir bijis tas, kas vēlāk bijis par iemeslu, kāpēc šīs vakcīnas nav tikušas iepirktas... mēs pajautājām - vai jums pašam šķiet ticama šāda jūsu amatpersonu pasniegtā lietu kārtība?

Tā kā mēs ejam jau otro apli un šinī otrajā aplī tie paši meli vairs īsti nestrādā, jāizdomā kaut kas cits. Un tad ministrs, saprotot, ka jābūt absolūtam vientiesim un atrautam no valsts pārvaldes principiem, lai kaut ko tādu varētu pateikt, jā, ka tā tiešām... viņš arī tic, ka tā tas ir, parādījusies ir jauna retorika. Pretēji tam, kas bija agrāk teikts šinī dienesta ziņojumā - ka dienesta ziņojumā nav atklāta jebkāda informācija, apliecinājums tam, ka Veselības ministrijas vadība būtu iesaistīta bijusi šinī procesā -, jau tiek teikts, ka to... ko var secināt no disciplinārlietā iegūtās informācijas... tad par izveidotās ad hoc darba grupas darbību bija informēta Veselības ministrijas valsts sekretāre, savukārt veselības ministre Ilze Viņķele bija uzticējusi jautājuma izlemšanu ekspertu līmenī. Nu, redziet, tātad jau sāk parādīties neatbilstības.

Tagad viņi stāstīs: nē, nē, viņi tur nav bijuši, viņi neko nav zinājuši. Kas šeit zīmīgi, kaut vai vienā šinī teikumā, ko sniedzis ekonomikas ministrs... veselības ministrs. Tātad viens - mēs redzam, ka Veselības ministrijas valsts sekretāre bijusi informēta. Tad ir jautājums - ja viņa bija informēta un ja mums apgalvo, ka Veselības ministrija nav pieņēmusi nekādu rīkojumu, būtu bijis pamatoti noskaidrot, kā tad Veselības ministrijas valsts sekretāre, galvenais ierēdnis, reaģējusi uz to, ka viņai aizmuguriski... iedomājieties, tas ir tas, ko mums mēģina pasniegt - ka viņai aizmuguriski... bez viņas rīkojuma ir kaut kāda darba grupa, kura sanāk, kura darbojas un pieņem bez viņas... tātad bez viņas dotā mandāta kaut kādus būtiskus lēmumus... Tas liekas ļoti ticami? Bet tagad mēs to zinām - ka viņa ir bijusi informēta, viņa par to zināja. Tad jau acīmredzama neatbilstība, fundamentāla neatbilstība vai arī tā ir vienkārši fundamentāla visatļautība un bezatbildība, kas ir notikusi.

Tāpat, ja mēs tagad runājam par to, kas tiek oficiāli paziņots, ka veselības ministre Ilze Viņķele bija uzticējusi jautājuma izlemšanu ekspertu līmenī. Ekspertu līmenī lēmumu pieņemšana! Eksperti dod viedokli, bet lēmumus pieņem atbildīgās amatpersonas - vismaz atbildīgās amatpersonas -, vai arī politiskā līmenī tas tiek pieņemts, kā dotajā gadījumā tam vajadzēja notikt, ja šī vara bija paziņojusi, ka šis ir tiešām principiāli svarīgs jautājums, izeja no krīzes, vienīgais, kā viņi redz, kā no tās iziet. Tad šis jau... Viena frāze jau dod tik daudz vielas pārdomām un izmeklēšanas orgāniem, ko darīt. Un arī šeit es vēršos... arī šai izmeklēšanas komisijai - tad noskaidrojiet īsti, kā tad ir bijis ar to valsts sekretāri, ko viņa ir zinājusi un kā viņa ir vērtējusi šo situāciju.

Tālāk. Būtisks jautājums ir - ja nebija noteiktas šīs darba grupas pilnvaras, kā tas tika apgalvots dienesta ziņojumā un visā tanī informācijā, kas mums tiek sniegta, no kurienes izriet šīs darba grupas tiesības pieņemt augstāk minēto lēmumu? Ja Viņķele pasaka: “Jūs paši lemiet!”, bet nekādas pilnvaras nav iedevusi, nekāds rīkojums nav bijis, kā tad šie cilvēki varēja lemt? Un šeit mēs nonākam pie nākošajām interesantajām pretrunām, kuras jau sāk iezīmēties, kā es jums jau minēju, līdzīgi kā šķetinot OIK afēru. Mēs pieejam pie nākošā sliekšņa, kad sāk šķilties šie patiesības graudi laukā, tad atbildētāji sāk sapīties savos melos.

Tātad komisijas atbildēs tiek teikts, ka “ne ārējos, ne iekšējos normatīvajos aktos nav noteikta kārtība, kā arī atbildīgās institūcijas, kas gadījumos, kad Eiropas Komisijas dalībvalstu vārdā slēdz pirkuma līgumu”... tā, tā, tā... tur... “kas izvērtē un pieņem galalēmumu par noteiktu vakcīnu iegādi un to apjomu”. Un tālāk: “Veselības ministrija nav izdevusi rīkojumu par darba grupas izveidi vakcīnu iegādes jautājumu koordinētai apspriešanai un galalēmumu pieņemšanai.” Tātad nav bijis šo rīkojumu, un tāpēc tas, kas tiek pasniegts, nu tad, kad... ja nekā tamlīdzīga nav bijis, tad visam šim procesam vajadzēja notikt saskaņā ar esošajiem normatīvajiem aktiem... noteikto kārtību.

Un šeit tiek piesaukti Ministru kabineta noteikumi Nr. 330 “Vakcinācijas noteikumi”, pasakot, ka konkrētām institūcijām, kuras piedalījās šinī darba grupā, bija šīs pilnvaras un pat pienākumi izriet no šiem noteikumiem. Šeit ir interesanta nianse. Jā, šie pienākumi izriet šīm konkrētajām institūcijām, un tur ir noteikta procedūra, kā bija jālemj, bet tur nav teikts, ka tur bija... pirmkārt, tur nekas nav teikts par šādu darba grupu, ka tai būtu kaut kāda kompetence un tiesības un... otrkārt, ka tas būtu jādara šādas darba grupas ietvaros. Tieši otrādi - ja tagad atsaucas uz šiem noteikumiem... un šeit, kā saka, paši atbildētāji jau pamazām sev ir izrakuši bedri, atvēruši vārtiņus, kurus viņi gribēja slēgt... tad mēs, lasot šos noteikumus, redzam, ka, lai profesionāli... es konkrēti citēju šo noteikumu 9. punktu: “Lai profesionāli izvērtētu jautājumus, kas saistīti ar vakcināciju un imunizācijas valsts politiku, un sniegtu priekšlikumus to risināšanai, kā arī lai izvērtētu vakcīnu pasūtījumus, veselības ministrs izveido konsultatīvu Imunizācijas valsts padomi un apstiprina tās nolikumu. Padomes locekļi atalgojumu par šo darbību nesaņem.”

Jā, tātad, ja tiek... atsauce uz to, ka, redziet, šinī darba grupā piedalījās institūcijas, kurām pēc normatīvajiem aktiem ir pienākums lemt par šiem jautājumiem, tad tālāk ir konkrēts process, kurš ir aprakstīts, kā šie jautājumi ir jālemj. Vēl vairāk, te ir pateikts, ka veselības ministrs ir tieši iesaistīts visā šinī procesā. Viņš to vada. Un viņš to apstiprina. Tātad viena neatbilstība.

Nākošā neatbilstība. Par Slimību profilakses un kontroles centru, kurš “plāno nepieciešamo vakcīnu daudzumu vakcinācijas kalendāra izpildei, ņemot vērā demogrāfiskos datus un vidējo preparāta patēriņu, un saskaņo to ar Veselības ministriju”. Atkal iznāk nesasaistība. Tātad vajadzēja tomēr saskaņot, nebija tiesības viņiem pašiem to visu pieņemt - vēl jo vairāk ārkārtas situācijā, tad vēl jo vairāk tas bija jāsaskaņo.

Tāpēc pamatots bija nākamais jautājums. Vai un kā šīs darba grupas locekļi zināja par savām pilnvarām un tiesībām pieņemt šādu lēmumu? Mēs prasījām pamatot šo Veselības ministrijas pozīciju. Atbilde: “Atbilstoši dienesta pārbaudēs un disciplinārlietās iegūtajai informācijai darba grupas locekļiem individuāli nebija definētas konkrētas pilnvaras vai loma lēmumu pieņemšanā.” Bet tādā gadījumā, kolēģi, ir jautājums, no kurienes tad viņi zināja, ka viņiem ir šādas pilnvaras šinī darba grupas sēdē? Un tas ir tas, uz ko tagad vēršu uzmanību parlamentārās izmeklēšanas komisijai, - kolēģi, šie ir tie konkrētie jautājumi, kurus vajadzētu noskaidrot.

Vēl interesants, nopietns bloks šī pieprasījuma ietvaros ir par to, vai un kā Veselības ministrijas vadība bija iesaistīta šī lēmuma pieņemšanā. Un te ir tāda interesanta nianse, kura atkal nez kāpēc nav izmeklēta, jo, ja, no vienas puses, tātad mēs zinām, ka veselības ministre visiem veidiem atkratās no tā, ka tā jel kā ir bijusi iesaistīta šinī procesā, no otras puses, mēs redzam, ka tās atbildīgās amatpersonas, kuras tagad cenšas padarīt par atbildīgām un vainīgām, kā, piemēram, Svenu Henkuzenu... nez kāpēc netiek noskaidrots, konkrēti uzdoti jautājumi, lai noskaidrotu, kāda tad bijusi viņa reālā iesaiste un ko viņš kā atbildīgā amatpersona... vai un kā viņš ir komunicējis ar savu vadību, ar Veselības ministrijas valsts sekretāri un ar ministri.

Tā kā tā saucamajā dienesta izmeklēšanā to nez kāpēc negribēja noskaidrot, tad mēs šī pieprasījuma ietvaros uzdevām veselības ministram noskaidrot un sniegt mums šo informāciju, proti, to, kas viņam bija jāizdara, - viņam ar savu rīkojumu bija jāiegūst šī informācija, jāpieprasa šai amatpersonai atskaitīties un tālāk sniegt šo informāciju mums. Nez kāpēc Veselības ministrija izmisīgi nevēlas to darīt. Un te es atkal vēršos pie izmeklēšanas komisijas - noskaidrojiet tad jūs šo faktu, jo es saprotu, ka, lai gan Henkuzens bija uzaicināts piedalīties šinī parlamentārās izmeklēšanas komisijā, šie jautājumi viņam nez kāpēc netika uzdoti.

Kozlovska kungs, jūs esat vadītājs, jūs atbildat par šo, jūs bijāt tas, kurš balsoja “pret” šo pieprasījumu un kurš negribēja iegūt Pieprasījumu komisijā šo informāciju. Ja jūs nenodarbojaties tagad ar šīs afēras piesegšanu, tad jūs kā izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs, lūdzu, nodrošiniet, lai šī informācija tiktu iesniegta jums jau kā parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājam.

Kolēģi no parlamentārās izmeklēšanas komisijas! Es aicinu jums uzdot, tātad pieprasīt... aicināt vēlreiz Henkuzena kungu un uzdot viņam šos jautājumus, un noskaidrot patiesību, kā tad īstenībā ir bijis, tātad gan no vienas puses, gan no Henkuzena kunga puses, no atbildīgo amatpersonu puses, kuri pieņēma šos lēmumus, kuri piedalījās šo lēmumu pieņemšanā, gan arī no otras puses, no Veselības ministrijas vadības puses, kuri saka: “Nē, nē, nē, mēs neko nezinām, mums nekas netika teikts.” Un tad salāgojiet šīs versijas, un jums būs pamats tālākiem jautājumiem, pamats pārdomām.

Manuprāt, tas ir būtiski - to izdarīt. Šī pieprasījuma ietvaros tas nav ticis atbildēts. Un tāpēc mēs uzskatām, ņemot vērā, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas līdz šim ir nodarbojušās nevis ar izmeklēšanu, bet ar sabotēšanu, tām uzdoto uzdevumu sabotēšanu... mēs aicinām atbalstīt šo pieprasījumu, jo, mūsuprāt, atbildes uz šiem jautājumiem ir būtiskas - būtiskas! - un tās nav tikušas sniegtas. Uzzinot šo, mēs nonāksim krietnu soli tuvāk patiesībai, kas tad par ko ir bijis atbildīgs un kā patiesībā ir bijuši pieņemti šie lēmumi, un vai tik tiešām ir bijis tā, ka ierēdņi uz savu roku ir pieņēmuši šos atbildīgos lēmumus, kā mums tas tiek pasniegts.

Kolēģi! Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, jo sevišķi tos politiskos spēkus, kuri iestājas par atbildīgu varas rīcību. Aplieciniet savus solījumus ar balsojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Protams, aicināšu jūs balsot “par” šo pieprasījumu, jo dokumenti... un informācija par šo iepirkumu ir ļoti svarīga ne tikai mums, parlamenta deputātiem, bet visai sabiedrībai, jo saistīta ar iespējamo valsts līdzekļu izšķērdēšanu, saistīta ar rīcību, kuras sekas bija cilvēku dzīvības un vakcinācijas tempa samazināšanās pandēmijas karstākajā laikā.

Vienlaikus vēlējos norādīt, ka debatēs par šo pieprasījumu no JK deputāta Feldmana kunga puses tika pieļauta atklāta ņirgāšanās par Saeimu... par Saeimu, par Saeimas deputātiem un par Saeimas darba instrumentu efektivitāti. Manuprāt, tas ir absolūti nepieļaujami. Tas notiek ne jau pirmo reizi. To pieļauj arī citi deputāti, ieskaitot komisijas vadītāju - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāju - Kaimiņa kungu. Un es vēlos, lai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatītu šos gadījumus kā vispārnepieņemamu praksi, kas degradē sabiedrības acīs Saeimu, Saeimas darbu un Saeimas deputātu darba instrumentus.

Protams, JKP deputāti ir pieraduši vadīt valsti ar tvitera ierakstu palīdzību un pēc tam melot, ka, lūk, viņi nebija tā domājuši. Laikam bija piedzērušies. Tas Kaimiņa kunga vēsturē arī ir bijis - ka no sākuma kaut ko izdara un pēc tam padomā, kad viņam norāda sabiedrība.

Eglīša kungam sekoja Cielēna kungs, kurš nesenajā Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijā tad... piedošanu... tad, kad par Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas vadītāju tika ievēlēts nevis viņa izvirzītais Budriķa kungs, bet Valaiņa kungs, atklāti apakškomisijas tērzētavā ierakstīja, ka nevajag priecāties, tagad būs pamats pārskatīt lielās - Valsts pārvaldes un pašvaldības - komisijas vadītāja kandidatūru.

Trešais gadījums. Baltijas Asamblejas sēdes laikā Beitneres-Le Gallas kundze apšaubīja prokuratūras darbu un norādīja gandrīz atklāti, ka, lūk, ja Ādamsona kungs ir nepārprotami vainīgs, tad Juraša kungs tiešām varētu būt nevainīgs.

Par ko mēs runājam? (Pauze.) Man atslēdzās viss.

Sēdes vadītāja. Ločmeles kundze, es jums gribētu norādīt, ka mēs debatējam par pieprasījumu. Jūs mazliet novirzāties no jautājuma.

R. Ločmele. Jā, paldies, paldies, bet tas notika tieši tajā brīdī, kad es par jūsu rīcību sāku runāt.

Sēdes vadītāja. Nē, man nav iebildumu.

R. Ločmele. Un es vēlējos jums norādīt, ka tas ir arī Saeimas sēdes vadītāja pienākums - sekot līdzi, lai netiktu pazemoti Saeimas deputāti.

Bet, runājot par Feldmana kungu, varu Feldmana kungam ieteikt nolikt savu mandātu, ja viņam nepatīk Zariņa kunga kaismīgā vēlme aizstāvēt savu vēlētāju intereses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Tā. Nu, paldies. Atgriezīsimies pie pieprasījuma. Tātad to, kam vajadzēs nolikt mandātu un kam tas paliks, lems vēlētāji. Es domāju, pavisam drīz tas viss būs skaidrs, jo, kā mēs zinām, pirmajā reizē ievēlē par to, ko sasola, otrajā reizē jau vērtē to, ko ir padarījuši.

Bet, runājot konkrēti par šo pieprasījumu, vēlreiz vēlētos akcentēt uzmanību parlamentārās izmeklēšanas komisijai, jo sevišķi Kozlovska kungam. Tātad būtiskas lietas, kas... uz ko nav atbildējuši šinī pieprasījumā un ko, es uzskatu... šī ir būtiska informācija, ja jūs vēlaties tiešām savā izmeklēšanas komisijā noskaidrot kādu patiesību un nodarbojaties tiešām ar izmeklēšanu, nevis ar simulēšanu un nelietību piesegšanu, bezatbildības piesegšanu... Tad konkrēti - lai saprastu, kas ar šo procesu ir bijis noticis un kas par to ir atbildīgs, ir svarīgi noskaidrot, pirmkārt, kā tika izveidota šī komisija... šī darba grupa, kura pieņēma šos lēmumus, jo tā nevarēja... Tās pasakas, kas tiek stāstītas, ka tā pati no sevis spontāni izveidojās, līdzīgi kā izveidojās dzīvība un rodas cilvēks... tad nu šeit ir pārāk īss laika periods, lai tas varētu notikt... tādā veidā.

Tātad - kā izveidojās šī grupa? Kas to izveidoja? Tālāk - kā dalībnieki uzzināja par pilnvarām, par viņiem dotajām pilnvarām? Kur bija... pilnvaras viņiem ņemt šos lēmumus, jo, ja mums tagad tiek apgalvots, ka viņi to lēmumu bija paši... malači, paši sanāca un to darīja... Kā viņi zināja, ka viņiem ir šādas pilnvaras šinī sanāksmē, šinī darba grupā to lemt? Jo mēs redzam - nekur... visi apliecinājumi, ka nekādu rīkojumu, nekādu pilnvarojumu nav bijis. Normatīvie akti arī to nenosaka. Vēl vairāk - normatīvie akti nosaka pavisam citu kārtību. Tās ir principiālas lietas.

Tālāk. Nākošais, ko ir principiāli saprast, - kāda ir bijusi informācijas... patiesība... informācijas apmaiņa. Vai tik tiešām ir bijis tā, ka ierēdņi paši uz savu roku, nezinot par savām pilnvarām, ir pieņēmuši šos būtiskos lēmumus, bet patiesībā ir bijis pavisam cits scenārijs un pavisam citi iemesli, kāpēc ir bijusi šādu lēmumu virzība. Un to ir ļoti vienkārši noskaidrot, uzdodot konkrēti šos jautājumus šai darba grupai un pēc tam noskaidrojot par šo informācijas apmaiņu starp šīm atbildīgajām amatpersonām, kuras it kā ir lēmušas, un Veselības ministrijas politisko vadību. Šīs principiālās lietas.

Kāpēc es to visu stāstu un kāpēc jums to svarīgi ir ņemt vērā, it sevišķi jums, Kozlovska kungs, to es pastāstīšu pie nākošā pieprasījuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Pugas kungs, komisijas vārdā, lūdzu...?

I. Puga. Komisijas vārdā - šis pieprasījums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Vladimira Nikonova, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Edgara Kucina, Regīnas Ločmeles, Jāņa Krišāna, Ivana Klementjeva pieprasījumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem. Moderna vakcīnu iepirkums”! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 53, atturas - nav. Pieprasījums noraidīts.

Darba kārtībā - deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Vladimira Nikonova, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Edgara Kucina, Regīnas Ločmeles, Jāņa Krišāna, Ivana Klementjeva pieprasījums veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem. Veselības ministrijas vadības iesaiste”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies. Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Vladimira Nikonova, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Edgara Kucina, Regīnas Ločmeles, Jāņa Krišāna, Ivana Klementjeva pieprasījumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem. Veselības ministrijas vadības iesaiste” (Nr. 64/P13) un, balsojot 5 - par, 9 - pret un vienam deputātam nebalsojot, atzīst, ka arī šis deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Turpinām šķetināt šo pasaku, kas mums tiek pasniegta kā īstenība. Proti, kā jau es minēju, kā viss ir ticis lemts... ka to ir lēmuši... visi ierēdņi pie tā ir atbildīgi... tas viss noticis darba grupā, un Veselības ministrijas vadība tanī nav bijusi iesaistīta. Kā mēs jau zinām, tā īsti nav patiesība, jau no pašu atbildētāju atbildēm. Tomēr, turpinot šķetināt, mēs uzdevām konkrētus jautājumus, kas ļoti skaidri izgaismo, cik tad lielā mērā tiešām tā ir ierēdņu atbildība un cik lielā mērā tā ir Veselības ministrijas atbildība.

Tātad vienu pusi šī stāsta mēs jau izskatījām iepriekšējā pieprasījumā, proti, par to, ka noskaidrot, kāds tad bijis konkrēti ietvars, pilnvarojuma apjoms, šiem ierēdņiem, lai mēs varētu saprast, vai tiešām viņi kaut ko ir pildījuši vai pārkāpuši, vai rīkojušies savu pilnvaru ietvaros un kā viņi vispār ir nonākuši līdz tam, ka viņiem tas viss bijis tādā veidā jālemj. Tātad mēs to varētu noskaidrot. Taču nez kāpēc vai, pareizāk sakot, labi saprotamu iemeslu dēļ Saeima, valdošā koalīcija, izvēlējās, ka tas jāslēpj no sabiedrības, to nedrīkst uzzināt.

Diemžēl - es vēršu uzmanību! - arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs, kuram jāvada izmeklēšanas process par šo vakcīnu iepirkšanu, arī nobalsoja pret to, lai tiktu iegūta informācija, kas ļautu uzzināt patiesību. Un šeit es aicinātu pieteikties viņu debatēs un paskaidrot savu pozīciju, pretējā gadījumā es aicinu... iespējams, komisijas kolēģiem šis ir pamatots iemesls izmeklēšanas komisijai nomainīt šādu vadību, jo ir acīmredzami, ka šī vadība pašlaik nodarbojas ar izmeklēšanas procesa sabotāžu un nav ieinteresēta patiesības noskaidrošanā. To apliecina tās balsojumi. Kāpēc arī būtu svarīgi par to padomāt, to es vēlāk paskaidrošu.

Bet kas ir ar šo pieprasījumu? Tātad arī interesanta epizode, kura jums visiem ļaus aizdomāties, kuri vēl... kuriem vispār ir jāaizdomājas par to, kas patiesībā notiek. Tātad saskaņā ar pasaku, kas mums tiek pasniegta, tiek teikts, ka Veselības ministrijas vadība nekādi nebija iesaistīta šinī procesā, neko nezināja. Tad politiskā vadība, sevišķi ministrs, vispār, kā saka, ir naivā nevainība, kura labticīgi cerēja, ka viņa ierēdņi visu izdarīs par viņu un pieņems visus lēmumus... vispār neko nav zinājis, kam mums ir grūti noticēt, ņemot vērā... ja jūs sekojat līdzi visam iepriekšējam stāstam gan par pilnvarojuma apjomu, gan par procesu, kā tas viss ir noticis... ka nav bijis nekāda rīkojuma, nekāda uzdevuma šai darba grupai... kas liecina, ka diez vai tā varēja būt.

Taču, vai tā bija vai nebija, to vienkārši varēja noskaidrot, uzdodot konkrētus jautājumus šiem darba grupas locekļiem, atbildīgajām amatpersonām, kuras piedalījās šī lēmuma... it kā piedalījās šī lēmuma pieņemšanā. Tātad uzdot viņiem jautājumus, vai viņi ir informējuši Veselības ministrijas vadību vai ne par šo savu lēmumu, par to, kas notiek darba grupā. Ir taču dienesta pārbaude, to varēja noskaidrot, vai ne? Izrādās, ka šī dienesta pārbaude nez kāpēc to nemaz nav noskaidrojusi, tai vispār nav bijis nepieciešams uzzināt, kā tad īsti ir bijis, - vai bija šī sasaiste, vai nav bijusi šī sasaiste. Principā tas taču ir būtisks jautājums, sevišķi, ja tiešām vēlas noskaidrot šo politisko amatpersonu atbildību.

Un šeit es vēršos atkal pie parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ka tas tagad ir jūsu darbs. Kāpēc jūsu darbs? Tāpēc, ka šī pieprasījuma ietvaros gandrīz visa draudzīgi valdošā koalīcija, protams, uzskatīja, ka nekādā gadījumā nedrīkst to noskaidrot, nekādā gadījumā nedrīkst iegūt šo informāciju. Proti, kādu informāciju? Pieprasīt šos paskaidrojumus no darba grupas locekļiem, vai viņi ir snieguši šādu informāciju Veselības ministrijai vai nav snieguši. Kā es minēju, dienesta pārbaude to nav darījusi.

Tāpēc mēs arī uztaisījām šo vēl vienu pieprasījumu, jo tad, kad veselības ministrs atrakstījās par to, ka, ziniet, dienesta pārbaudes procesā mēs neko neesam noskaidrojuši, tad mēs teicām: labi, lūk, pieprasījums, un jums saskaņā ar Satversmē noteikto bija jāatskaitās tagad parlamentam un jāsniedz šīs atbildes... pašam jānoskaidro vienkārši rīkojums... lūdzu iesniegt konkrētus skaidrojumus... paskaidrojumus, esat vai neesat un ko esat teikuši veselības ministram saistībā ar šiem iepirkumiem par jūsu pieņemtajiem lēmumiem, vai tiešām bijis tā, ka jūs to visu esat darījuši uz savu roku. To var elementāri noskaidrot - elementāri! Tas netika izdarīts, un arī netika izdarīts tagad, kad tas tika konkrēti uzlikts. Jautājums - kādēļ, ar kādu mērķi? Vērts aizdomāties.

Kolēģi no izmeklēšanas komisijas, izdariet jūs tagad to, paņemiet šo sarakstu darba grupas! Tur ir attiecīgo institūciju vadītāji, kuri it kā ir piedalījušies šī lēmuma pieņemšanā, un uzdodiet šos konkrētos jautājumus, lai viņi apliecina. Ja viņi teiks, ka neko nav teikuši veselības ministram un to visu darījuši uz savu roku, paprasiet, kas viņiem ir devis tādas pilnvaras. Un droši vien sāksies arī šī, teiksim tā, paladziņa staipīšana, kuram tad uzņemties atbildību.

Otra lieta, ko arī varēja izdarīt ļoti skaidri, - pajautāt veselības ministrei konkrēti par šīm epizodēm, kāda informācija bijusi viņiem sniegta. Tas viss ir bijis diezgan epizodiski, par atsevišķām epizodēm ir pajautāts, par atsevišķām - nez kāpēc netiek jautāts. Un atbilde uz to, kāpēc... ņemot vērā gan to, ka ir kaut kāda zināma informācija publiski, gan to, ko ir sniegusi Viņķeles kundze, mēs lūdzām konkrētu jautājumu... ka no šīs informācijas, kas ir sniegta, nav skaidrs, vai un kādu informāciju ir saņēmusi Ilze Viņķele.

Un jautājām, kādēļ joprojām nav noskaidrots un saņemts Ilzes Viņķeles paskaidrojums, kādu informāciju un no kā par šiem darba grupas pieņemtajiem lēmumiem ir saņēmusi tā laika veselības ministre. Tas, kas tika mums atbildēts, ka attiecīgi tas nemaz... vārdu sakot... tas, kas ir izdarīts, jau apmēram tāpat ir skaidrs un konkrēts. Citēju konkrētu teikumu no atbildes: “Dienesta pārbaudē iegūtā informācija dod pamatu izdarīt secinājumu par to, ciktāl Veselības ministrijas vadība iesaistījās, neiesaistījās lēmumu pieņemšanā, kā arī izdarīt secinājumus par politiski atbildīgām amatpersonām.”

Šis ir ļoti zīmīgs teikums, jo principā tas raksturo gandrīz visu, ko pašlaik dara veselības ministrs. Viņš runā skaistām, apaļām frāzēm, formulējumiem, kuriem apakšā nav vispār nekā. Ir vienkārši, atvainojiet, tukša muldēšana, skaista nostādītas balss tukša muldēšana, ar ko veselības ministrs cer, ka viņš izbrauks cauri, jo parasti pa lielam ar to arī sabiedrībai pietiek.

Taču mēs no savas puses bijām tik nekaunīgi un uzdrošinājāmies pajautāt: lūdzu, pasakiet mums par šiem apgalvojumiem! Ko jūs tagad esat uzrakstījuši, ka var izdarīt secinājumus par politiski atbildīgām amatpersonām šī lēmuma pieņemšanā un viņu iesaisti? Nu nosauciet šos secinājumus! Reizes trīs no dažādiem rakursiem mums nācās vēlreiz un vēlreiz atkārtot šo jautājumu, un mēs tā arī nesaņēmām atbildes uz šo jautājumu. Tātad izrādījās, ka tā ir vienkārši labākā gadījumā tukša, es atvainojos, muldēšana vai arī, kā saka, visā šinī kopējā kontekstā ir acīmredzams, ka kāds mēģina izmeloties un kaut ko piesegt.

Kolēģi, ja jūs uzskatāt, ka šis jautājums tomēr būtu jānoskaidro, ka mums ir svarīgi noskaidrot politisko personu atbildību... Sevišķi šeit es atkal vēršos pie saviem kolēģiem no Jaunās konservatīvās partijas - tieši jūs bijāt tie, kuri kaismīgi, es atceros, bezmaz vai kā revolucionāri uz barikādēm stāstījāt par to, kā jūs nesīsiet jauno politiku, kā jūs liksiet varai būt atbildīgai. Lūk, ir pienācis laiks jūsu solījumiem. Jūsu balsis būs izšķirošās, lai mēs varētu noskaidrot šo būtisko jautājumu šinī visā stāstā, kas ir ļoti svarīgs mūsu valstij par izeju no kovida krīzes... par vakcīnu iepirkumiem.

Ir acīmredzami, ka atbildes ne uz vienu no jautājumiem nav sniegtas. Atbildētāji ir izvairījušies sniegt atbildes, pieprasīto informāciju. Jūsu balsis būs izšķirošās. Kozlovska kungs, arī jūsu balss būs svarīga. Jūs bijāt tas, kas nobalsoja pret šo pieprasījumu, pret šīs informācijas sniegšanu.

Tad man jautājums: kā jūs kā izmeklēšanas komisijas vadītājs... kāds ir jūsu plāns? Jūs joprojām neesat pieteicies debatēs. Vai tas nozīmē, ka jūs slēpjat - slēpjat savu pozīciju? Tas nozīmē, ka mums ir pamats uzskatīt, ka šī būs kārtējā izmeklēšanas komisija, kas tiks izgāzta? Es jūs aicinātu ļoti nopietni aizdomāties. Tātad vēlreiz: kāpēc jums būtu svarīgi uzdot visus šos jautājumus? Es ceru, ka jūs tos piefiksējāt. Ja nepiefiksējāt, protokolā varēsiet izlasīt, jo agrāk vai vēlāk politiskie procesi noteiks to, ka, ja mani kolēģi no Jaunās konservatīvās partijas tomēr vēlēsies pildīt savus vēlētājiem dotos solījumus un pamazām sāks saprast, ka, atrodoties esošajā koalīcijā kopā ar jums, viņi draud aiziet politiskajā mēslainē, šāds brīdis tuvojas.

Agrāk vai vēlāk var sanākt tā, ka Saeimā partijas, kas ir opozīcijā... būs vairākas partijas, kas ir koalīcijā, jo tad, kad notiks tas pats, kā tas ir noticis ar partiju “KPV LV”, ka frakcija ir saglabājusies, bet deputāti ir aizgājuši... Neskatoties uz to, ka jums būs vairāk balsu tīri skaitliski, frakciju skaits lielāks būs opozīcijai. Un tad mēs uztaisīsim jaunu izmeklēšanas komisiju, kura izmeklēs to, kam mēs būsim šeit ar pieprasījumiem jau ceļa karti sagatavojuši, un paralēli izmeklēsim arī to, kāpēc iepriekšējā izmeklēšanas komisija šīs lietas neatklāja un kāpēc nevēlējās ar to strādāt.

Kozlovska kungs, jums ir labi jāpadomā. Ja jūs gribat piesegt visu šo afēru, visas šīs varas afēras, kas tagad ir notikušas ārkārtas situācijas piesegā, ja jūs esat gatavs kļūt par politisko līķi, protams, jūs to varat darīt. Bet tas ir labākajā gadījumā, ka jūs būsiet politiskais līķis. Iespējams, ka šeit vajadzēs runāt arī par krietni nopietnāku atbildību par šī procesa piesegšanu.

Tāpēc jums ir vērts aizdomāties, ko jūs darāt, un piefiksēt visus tos jautājumus, par kuriem es tagad runāju, jo, ja tagad... jūs tagad visu to zināt, ir konkrēti zināmi šie jautājumi, kas ir jānoskaidro. Šie jautājumi tiks arī nodoti jums komisijā, un jums nāksies pēc tam skaidrot, un visdrīzāk tas būs kā reiz uz vēlēšanām, kādēļ jūs to neesat darījuši un ar ko jūs patiesībā esat nodarbojušies.

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu un aicinu arī jo īpaši Jauno konservatīvo partiju atcerēties par saviem vēlētājiem dotajiem solījumiem un ar savu balsojumu pierādīt to, ka jūsu principi, jūsu solījumi jums ir svarīgi -svarīgāki nekā iespēja atrasties pie varas siles.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Pugas kungs?

I. Puga. Paldies.

Komisijas vārdā - šis pieprasījums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Vladimira Nikonova, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Edgara Kucina, Regīnas Ločmeles, Jāņa Krišāna, Ivana Klementjeva pieprasījumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem. Veselības ministrijas vadības iesaiste”! Lūdzu, balsosim! Par - 26, pret - 52, atturas - nav. Pieprasījums ir noraidīts.

Darba kārtībā - deputātu Ralfa Nemiro, Kaspara Ģirģena, Ērika Pucena, Jūlijas Stepaņenko, Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Didža Šmita, Māra Možvillo pieprasījums labklājības ministram Gatim Eglītim “Par Jūsu publiskajiem izteikumiem par valsts, ES fondu un citu finanšu plūsmu kontroli”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies. Pieprasījumu komisija izskatīja Saeimas deputātu Ralfa Nemiro, Kaspara Ģirģena, Ērika Pucena, Jūlijas Stepaņenko, Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Didža Šmita un Māra Možvillo pieprasījumu labklājības ministram Gatim Eglītim “Par Jūsu publiskajiem izteikumiem par valsts, ES fondu un citu finanšu plūsmu kontroli” (Nr. 68/P13) un, balsojot 4 - par, 9 - pret, atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates

Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Šajā Pieprasījumu komisijā piedalījās ministrs, sniedzot savus paskaidrojumus. Vairākiem deputātiem, protams, radās pamatoti jautājumi par deputāta izteikumiem, kuri jau nav bijuši vienu reizi, bet vairākas reizes. Tomēr, neizejot no pieprasījuma rāmja, šajā gadījumā, runājot tikai par to pieprasījumu, par ko bijām iesnieguši mēs kā deputāti, saņēmām atbildes un arī tajā skaitā atvainošanos no paša ministra par tādu neveiksmīgu komunikāciju.

Jāsaka, šī neveiksmīgā komunikācija ir bijusi pieprasījuma ietvaros... ir bijusi pēc vēlēšanām. Līdz ar to tāda cenšanās iespaidot vēlēšanu rezultātus īsti nav notikusi, bet ir mēģināts tā kā sadalīt iedzīvotājus (vismaz pēc viedokļa, kas ir izskanējis sociālajos tīklos) divās daļās - viena, kas atbalsta valdības partijas, un otra, kas neatbalsta valdības partijas.

Šajā gadījumā jautājums komisijā pacēlās krietni plašāks: vai šajā gadījumā par cilvēka politisko izvēli, vēlot par konkrētu vietvaras pārstāvi, ir pamatoti vispār šādu iedalījumu veikt un vai šāda komunikācija, ņemot vērā arī Valsts prezidenta teikto, ir pieņemama? Ministrs komisijas sēdes laikā atvainojās. Manuprāt, tā bija tāda īsta vīra pieņemama rīcība.

Protams, daudziem deputātiem, maniem kolēģiem arī bija citi jautājumi, kas arī, likās, bija pietiekami pamatoti. Bet, ņemot vērā tieši paša pieprasījuma rāmi un saturu, šis pieprasījums līdz ar to nav tāds, lai to atbalstītu, ņemot vērā, ka ministrs ir tikko uzsācis savu darbu un, iespējams, vēl neapzinās, ka augstākās amatpersonas, tajā skaitā ministri, vēl nespēj... respektīvi, vēl nespēj īsti apzināties, cik būtiska loma ir katram izteiktajam vārdam... un sociālajos tīklos arī rakstītajam.

Tāpēc līdz ar to es pats, dzirdot Pieprasījumu komisijas laikā minētos ministra argumentus, šo pieprasījumu arī līdz ar to neatbalstīšu, bet nākotnē mēs, protams, sekosim līdzi ministra izteikumiem.

Nu, ja godīgi un ja skatāmies mēs nedaudz arī uz priekšu, pavisam nesen atkal ministrs izcēlās ar jaunu paziņojumu, tas ir, ministrs apsver iespēju rosināt daļu otrā pensijas līmeņa iemaksu pārdalīt par labu esošajiem pensionāriem. Kolēģi, šeit jau laikam atkal būs jauni jautājumi, jo, ja šāda veida darbības tiek pieļautas, tas faktiski nozīmē to, ka tie cilvēki, kas šodien maksā sociālās iemaksas un cer uz savu pensiju, tiks apzagti. Šajā gadījumā pats ministrs tiks apzagts, viņš apzags pats sevi, ja šādā veidā lēmums tiks pieņemts. Un kādu signālu tad mēs īsti taisāmies sabiedrībai dot, īpaši tiem cilvēkiem, kas maksā nodokļus?

Nepārtraukti notiek cīņa ar aplokšņu algām, un aplokšņu algā... cīņas ietvaros tiek minēts, ka ar nodokļiem, ko cilvēki maksā, nodrošina tieši savas pensijas apmēru. Ja seko šādi izteikumi no labklājības ministra, ka faktiski ir tieši pretēji - nauda tiek pārdalīta no nākotnes ieņēmumiem par labu šodienas pensiju izmaksām, to neviens šobrīd esošais pensionārs, tajā skaitā saviem bērniem, protams, nenovēlēs.

Neapšaubāmi tur bija arī pareiza tēze. Tēze bija pareiza par to, ka šobrīd pensijas uzkrājumi, līdzekļi tiek ieguldīti nevis Latvijas, bet citu valstu ekonomikā. Bet šis jautājums šobrīd nav sasaistāms, tas, tieši pretēji, ir pilnībā nodalāms, un pie tā, protams, ir jāstrādā. Tāpēc tieši šī iemesla dēļ ministram dotais uzticības mandāts, kuru mēs devām, balsojot Saeimā, ir jāturpina, ja ministrs turpinās godprātīgi strādāt un tomēr ievēros prezidenta noteikto mutes disciplīnu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu... Debates tātad vēl nav slēgtas. Lūdzu deputātus pieteikties laikus.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es centos pieteikties laikus, bet rādās, ka ne tikai atsevišķi deputāti ir noguruši strādāt, bet arī datorsistēmai, rādās, gurdums uzradies.

Tomēr, runājot par šiem publiskajiem izteikumiem, ministra publiskajiem izteikumiem, manuprāt, tiešām ir svarīgi noskaidrot ne tikai, ar kādu atbildību tas tiek teikts, bet kas vispār ir ticis... kas tālāk mūs sagaida, jo mēs ļoti labi zinām, kā strādā šī valdība, kā strādā šīs valdības ministri. Tātad viņi pašas savas neiedomājamākās idejas, par cik viņiem pašiem nav drosmes nekādus lēmumus pieņemt, bieži ne drosmes, ne sapratnes (šis gan varētu nebūt šī ministra gadījums, jo mēs redzam, ka apņēmība viņam ir un arī kaut kāda sapratne ir)... tomēr parasti tiek darīts tā, ka sabiedrībai tiek izmesta kaut kāda informācija un tad tiek skatīts, kāda būs sabiedrības reakcija.

Šeit jau Nemiro kungs pieminēja šo jauno stāstu, kas veidojas attiecībā uz pensiju sistēmu, par šo otro līmeni. Kāpēc mums tas ir ļoti satraucoši ‒ šāda Labklājības ministrijas reakcija? Jo principā šī reakcija ir pēc tam, kad mēs uzdevām jautājumus labklājības ministram par pamatotību, par pensiju sistēmas pamatotību. Un šeit tiešām uzmanīgi visai sabiedrībai jāieklausās un jāseko līdzi notiekošajam, jo tas, ko mēs pajautājām, ‒ mēs pajautājām vienkāršas, pašsaprotamas lietas, pieņemot, ka šis ministrs tiešām ir atbildīgs un pietiekoši kompetents finanšu lietās: iedodiet mums, lūdzu, aprēķinus, kas apliecina, ka esošā Latvijas pensiju sistēma ir ilgtspējīga, jo diemžēl līdz šim ne Finanšu ministrija, ne Labklājības ministrija to nebija spējīga izdarīt.

Un šeit ir jāatzīst, ka saņemtā atbilde tiešām ir salīdzinoši godīga. Labklājības ministrs ir atzinis, ka patiesībā šādu aprēķinu, uz kuriem varētu paļauties, Labklājības ministrijai nav, atzīstot, ka dati, visi tie dati, uz kuriem balstoties tas modelis, kas tika izveidots, kuru no mums slēpa un nekādi negribēja rādīt iepriekšējie ministri, iepriekšējās valdības, ‒ ka tie ir novecojuši, tie ir neatbilstoši. Un tas ir ļoti nopietns signāls. Un kāpēc ļoti nopietns signāls? Tāpēc, ka paralēli mēs tagad redzam, ka līdz ar uzdotajiem jautājumiem un saņemto atbildi paralēli labklājības ministrs ir nācis ar šādiem paziņojumiem par pensiju sistēmu, kas, iespējams, liecina, ka labklājības ministrs meklē risinājumus, kā padarīt pensiju sistēmu ilgtspējīgu, jo pie esošā modeļa tā nav ilgtspējīga.

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, lūdzu, atvainojiet. Mēs šobrīd tomēr runājam par citu pieprasījumu. Varbūt paliekam pie tēmas par publiskajiem izteikumiem, par...

I. Zariņš. Tie ir publiski izteikumi, kurus paudis Eglīša kungs tagad, un tas ir tiešām tas, par ko būtu vērts aizdomāties, un šeit viņam vajadzētu nākt ar saviem komentāriem.

Es varu arī neturpināt par šo, jo tik tiešām tas ir mazliet plašāks nekā esošais pieprasījums, bet, par cik debatēs pieskārās šim jautājumam, vēršu uz to uzmanību. Un es uzskatu, ka Eglīša kungam, ja viņš ir kompetents un pietiekoši drosmīgs, vajadzētu nākt ar skaidru atbildi par to, ir vai nav esošā pensiju sistēma ilgtspējīga un vai galvenais iemesls, kāpēc tas tiek darīts, nav tāpēc, ka viņš redz, ka pirmais līmenis nespēs nodrošināt godīgas sociālās atmaksas tiem, kas godīgi ir tās maksājuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Pugas kungs?

I. Puga. Komisijas vārdā es atgādināšu, ka šis pieprasījums komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ralfa Nemiro, Kaspara Ģirģena, Ērika Pucena, Jūlijas Stepaņenko, Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Didža Šmita, Māra Možvillo pieprasījumu labklājības ministram Gatim Eglītim “Par Jūsu publiskajiem izteikumiem par valsts, ES fondu un citu finanšu plūsmu kontroli”! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 53, atturas - nav. Pieprasījums ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to mēs esam beiguši skatīt 16. jūnija trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Divi paziņojumi.

Pirmais paziņojums ir par deputātu jautājumiem.

Deputāti Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova, Ramona Petraviča un Māris Možvillo ir iesnieguši jautājumu labklājības ministram Gatim Eglītim “Par sociālās aprūpes centriem”. Deputātu jautājums tiek nodots ministram.

Un otrs - ļoti svarīgs - paziņojums. Godātie deputāti! Es vēlos jūs informēt, ka Prezidijs ir lēmis izsludināt Saeimas 17. jūnija otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu... pārcelt un izskatīt sesijas starplaika beigās. Par konkrētu sēdes sasaukšanas laiku un datumu Prezidijs jūs informēs atsevišķi.

Šobrīd es lūdzu jūs ņemt vērā, ka Prezidijs izsludinās vēl vienu sēdi šodien. Par sēdes laiku Prezidijs jūs informēs.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija... ir noslēgusies.

16. jūnija trešo attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 42. (attālinātā ārkārtas) sēdes
2021. gada 16. jūnijā
turpinājums 2021. gada 17. jūnijā

Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 1093/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4438)
   
- Ziņo - dep. I. Benhena-Bēkena
   
- Debašu turpinājums - dep. I. Zariņš
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. Ē. Pucens
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. Ē. Pucens
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. K. Sprūde
  Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs A. Vītols
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. K. Sprūde
  - dep. E. Papule
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
   
Likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr. 1097/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4276, 4452, 4452A)
   
- Ziņo - dep. J. Pūce
   
- Debates - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. K. Sprūde
   
Likumprojekts “Grozījums Patvēruma likumā” (Nr. 1107/Lp13) (1.lasījums) (Komisija ierosina atzīt par steidzamu)
(Dok. Nr. 4329, 4445)
   
- Ziņo - dep. M. Šteins
   
- Debates - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. E. Papule
  - dep. E. Papule
   
Likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” (Nr. 1070/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4117B)
   
- Ziņo - dep. J. Rancāns
   
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” (Nr. 1100/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4279, 4442)
   
- Ziņo - dep. K. Feldmans
   
- Par procedūru - dep. E. Papule
   
Likumprojekts “Grozījums Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” (Nr. 1101/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4280, 4443)
   
- Ziņo - dep. K. Feldmans
   
- Par procedūru - dep. E. Papule
  - dep. S. Dolgopolovs
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr. 1099/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4278, 4453)
   
- Ziņo - dep. R. Ločmele
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” (Nr. 1099/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4278, 4453)
   
- Ziņo - dep. R. Ločmele
   
Likumprojekts “Grozījumi Sporta likumā” (Nr. 1092/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams)
(Dok. Nr. 4248, 4433)
   
- Ziņo - dep. R. Jansons
   
Par lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam, Tieslietu ministrijas personā, pārtraukt cilvēktiesību pārkāpumus un iespējami īsā termiņā nodrošināt Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra lietas Nr. 2018-25-01 sprieduma izpildi, esošās infrastruktūras ietvarā” (Nr. 707/Lm13) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 4434)
   
- Priekšlikumi - dep. R. Kols (pret)
  - dep. M. Možvillo (par)
   
- Par procedūru - dep. M. Možvillo
  - dep. A. Kaimiņš
  - dep. E. Papule
   
Deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Vladimira Nikonova, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Edgara Kucina, Regīnas Ločmeles, Jāņa Krišāna, Ivana Klementjeva pieprasījums veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem. BioNTech/Pfizer vakcīnu iepirkums” (Nr. 62/P13) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 4166, 4166A, 4439)
   
- Ziņo - dep. I. Puga
   
- Debates - dep. I. Zariņš
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
   
- Debašu turpinājums - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. I. Zariņš
   
Deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Vladimira Nikonova, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Edgara Kucina, Regīnas Ločmeles, Jāņa Krišāna, Ivana Klementjeva pieprasījums veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem. Moderna vakcīnu iepirkums” (Nr. 63/P13) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 4167, 4167A, 4439)
   
- Ziņo - dep. I. Puga
   
- Debates - dep. K. Feldmans
  - dep. I. Zariņš
  - dep. R. Ločmele
  - dep. I. Zariņš
   
Deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Vladimira Nikonova, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Edgara Kucina, Regīnas Ločmeles, Jāņa Krišāna, Ivana Klementjeva pieprasījums veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem. Veselības ministrijas vadības iesaiste” (Nr. 64/P13) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 4168, 4168A, 4439)
   
- Ziņo - dep. I. Puga
   
- Debates - dep. I. Zariņš
   
Deputātu Ralfa Nemiro, Kaspara Ģirģena, Ērika Pucena, Jūlijas Stepaņenko, Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Didža Šmita, Māra Možvillo pieprasījums labklājības ministram Gatim Eglītim “Par Jūsu publiskajiem izteikumiem par valsts, ES fondu un citu finanšu plūsmu kontroli” (Nr. 68/P13) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 4377, 4377A, 4451)
   
- Ziņo - dep. I. Puga
   
- Debates - dep. R. Nemiro
  - dep. I. Zariņš
   
Informācija par deputātu K. Sprūdes, J. Stepaņenko, Ļ. Švecovas, R. Petravičas un M. Možvillo jautājumu labklājības ministram Gatim Eglītim “Par sociālās aprūpes centriem” (Nr. 231/J13)
   
Informācija par ārkārtas sēdi
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 17.06.2021 09:51:45 bal001
Par - 29, pret - 46, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1093/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.06.2021 09:59:04 bal002
Par - 31, pret - 46, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1093/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.06.2021 10:08:00 bal003
Par - 32, pret - 51, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1093/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.06.2021 10:12:03 bal004
Par - 54, pret - 14, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: 8. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1093/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.06.2021 10:18:36 bal005
Par - 31, pret - 49, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 9. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1093/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.06.2021 10:28:38 bal006
Par - 31, pret - 48, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 10. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1093/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.06.2021 10:29:36 bal007
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1093/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.06.2021 10:29:47 bal008
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 17.06.2021 11:05:40 bal009
Par - 59, pret - 14, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (1097/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 17.06.2021 11:15:49 bal010
Par - 68, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (1097/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.06.2021 11:17:46 bal011
Par - 19, pret - 46, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 22.06.

Datums: 17.06.2021 11:25:27 bal012
Par - 58, pret - 17, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Patvēruma likumā (1107/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 17.06.2021 11:26:21 bal013
Par - 68, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Patvēruma likumā (1107/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.06.2021 11:31:22 bal014
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā (1070/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.06.2021 11:33:34 bal015
Par - 65, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (1100/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 17.06.2021 11:34:27 bal016
Par - 67, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” (1100/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.06.2021 11:38:57 bal017
Par - 58, pret - 3, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1101/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 17.06.2021 11:39:54 bal018
Par - 71, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (1101/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.06.2021 11:47:17 bal019
Par - 69, pret - 1, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Nr.1099/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 17.06.2021 11:48:21 bal020
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (1099/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.06.2021 11:50:21 bal021
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (1099/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.06.2021 11:53:20 bal022
Par - 73, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Sporta likumā (1092/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 17.06.2021 11:54:16 bal023
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sporta likumā (1092/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.06.2021 12:03:45 bal024
Par - 31, pret - 37, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Datums: 17.06.2021 12:07:35 bal025
Par - 27, pret - 39, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai

Datums: 17.06.2021 12:08:23 bal026
Par - 18, pret - 47, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai

Datums: 17.06.2021 12:09:17 bal027
Par - 30, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Juridiskajai komisijai

Datums: 17.06.2021 12:27:06 bal028
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 17.06.2021 13:40:15 bal029
Par - 25, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Vladimira Nikonova, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Edgara Kucina, Regīnas Ločmeles, Jāņa Krišāna, Ivana Klementjeva pieprasījums veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem. BioNTech/Pfizer vakcīnu iepirkums” (62/P13)

Datums: 17.06.2021 14:05:46 bal030
Par - 27, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Vladimira Nikonova, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Edgara Kucina, Regīnas Ločmeles, Jāņa Krišāna, Ivana Klementjeva pieprasījums veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem. Moderna vakcīnu iepirkums” (63/P13)

Datums: 17.06.2021 14:19:50 bal031
Par - 26, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Vladimira Nikonova, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova, Edgara Kucina, Regīnas Ločmeles, Jāņa Krišāna, Ivana Klementjeva pieprasījums veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Latvijas amatpersonu rīcību un patiesajiem atbildīgajiem saistībā ar vakcīnu iepirkumiem. Veselības ministrijas vadības iesaiste” (64/P13)

Datums: 17.06.2021 14:31:16 bal032
Par - 24, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Deputātu Ralfa Nemiro, Kaspara Ģirģena, Ērika Pucena, Jūlijas Stepaņenko, Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Didža Šmita, Māra Možvillo pieprasījums labklājības ministram Gatim Eglītim “Par Jūsu publiskajiem izteikumiem par valsts, ES fondu un citu finanšu plūsmu kontroli” (68/P13)

Datums: 17.06.2021 14:32:51 bal033
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

17.06.2021. 09.00
09.40
11.00
13.30
15.00



Svētdien, 22.decembrī