Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas divdesmit sestās (attālinātās ārkārtas) sēdes
turpinājums 2021. gada 9. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Sāksim Saeimas sēdi. Turpināsim izskatīt šā gada 27. maija attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību, kas palikusi neizskatīta.

Un tātad darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs ir informējis, ka par šo likumprojektu ziņotājs būs deputāts Jānis Butāns.

Lūdzu, Butāna kungs.

J. Butāns (JK).

Labdien, kolēģi! Iepriekšējā reizē mēs palikām pie 3. priekšlikuma un... kur notika arī debates.

Tātad 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likuma 48. panta pirmās daļas 14. punktu pēc vārda “motīvu” ar vārdiem “aiz sociālā naida”. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ļausim... Deputāti vēl bija pieteikušies debatēs.

Vai kāds no deputātiem, kas bija iepriekš pieteicies, vēlas debatēt šodien?

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Jāsaka, ka Latvijas nacionālajā likumdošanā ir paredzēti dažādi vispārīgi un speciāli diskriminācijas aizliegumi un to ievērošana ir nodrošināta ar dažādiem tiesiskiem līdzekļiem. Skaidrs, ka abi minētie priekšlikumi - 2. un 3. - ir skatāmi kopā. Tas, manuprāt, skaidrs pat tiem, kuriem runāt gribas, bet gatavoties slinkums.

Vēlos informēt, ka šis jautājums tika skatīts arī Tieslietu ministrijas 25. maija Krimināllikuma darba grupas sēdē, reaģējot uz Andreja Judina priekšlikumu un arī atsevišķu deputātu iesniegto likumprojektu. Es domāju, ka šī diskusija par jaunās kvalificējošās pazīmes iekļaušanu attiecīgajos Krimināllikuma pantos kārtējo reizi liecina nevis par to, - ir vai nav nepieciešams jauns regulējums, bet gan par atsevišķu kolēģu, Saeimas deputātu, tieksmi sevi popularizēt uz traģēdijas fona.

Es aicinu šos kolēģus uz kāda nelaimes neveidot politisko kapitālu. Tāpēc 3. priekšlikums ir Tieslietu ministrijas un Juridiskās komisijas vairākuma reakcija, redzējums šī jautājuma risināšanai - ietvert kā pastiprinošu apstākli sociālo naidu kontekstā ar Darba likumā ietverto formulējumu. Piemēram, Darba likuma 29. panta devītā daļa nosaka atšķirīgas attieksmes aizliegumu atkarībā no darbinieka rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.

Svarīgi būtu atzīmēt, ka šādu redakciju, par kuru mēs pašlaik diskutējam, atbalsta gan ģenerālprokurors Juris Stukāns, gan Augstākās tiesas zinātniski analītiskais padomnieks Jānis Baumanis. Ja noziegums ir izdarīts sociāla naida dēļ, tas pastiprina atbildību.

Esmu gatavs atbalstīt jebkādus grozījumus, kas mazinātu noziedzības līmeni mūsu valstī. Vienlaikus uzskatu, ka nebūtu pareizi izcelt tikai vienu, konkrētu, sociālo grupu un pretnostatīt to citiem Latvijas iedzīvotājiem. Latvijā nav vietas nekādiem noziegumiem. Visi noziegumi jāizmeklē rūpīgi neatkarīgi no tā, pie kādas sociālās grupas pieder cilvēks. Noziegumus nedrīkst šķirot atkarībā no tā, pret ko tie ir vērsti. Es domāju, ka šī redakcija ir saprātīgs kompromiss, jo 2. priekšlikums ir krietni sašaurinātāks, bet 3. priekšlikums iekļauj universālu redakciju.

Juridiskās komisijas piedāvātā risinājuma redakcija ir visaptveroša, tas ietver visas iespējamās sociālās grupas, tāpēc 3. priekšlikums salīdzinājumā ar 2. priekšlikumu ir pieņemamāks un negrauj Krimināllikuma loģiku.

Aicinu atbalstīt 3. - Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Turpinot šo, es jau tagad neatceros, cik ilgo diskusiju, kura bija laikam pirms nedēļas vai pat divām... kolēģi, 2. - deputāta Judina priekšlikums, lai kāda būtu attieksme pret to, vismaz bija juridiski skaidrs, par ko ir runa.

Šajā priekšlikumā ir šis vārdu salikums “sociālais naids”. Kas tad, kolēģi, ir sociālais naids? Vai šis ir jurisprudencē kāds pazīstams, zināms apzīmējums? Es gan pirms tam... Es pārmeklēju... arī angļu valodā par to - vai tas, tā teikt, tiesību zinātnēs ir kaut kāds izmantots jēdziens, un atbilde diezgan viennozīmīgi ir - nē. Nav zināms, nav izmantojams citās valstīs.

Ja pat no veselā saprāta viedokļa grūti ir saprast, kur un kas tad ir sociālais naids? Kad mēs zinām, ka tas sociālais naids ir bijis, nav bijis? Tad šie... Kad tiks iztiesātas konkrētas lietas, tad šie vārdi, šis formulējums vai nu ir pilnīgi lieks, vai tas sagādās vairākas... tā teikt, galvassāpes konkrētajiem cilvēkiem - advokātiem, tiesnešiem, prokuroriem, kas mēģinās ar to operēt. Un tad tas, protams, apgrūtinās tiesvedības procesus, paildzinās tos procesus.

Kolēģi, vēlreiz - es uzskatu, ka likumdevēja uzdevums ir radīt cilvēkiem saprotamu likumdošanu. Šī nav saprotama likumdošana. Līdz ar to aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Varbūt dažiem deputātiem tas nav saprotams, bet jāatzīst, ka juristiem tas ir saprotams. Es pirms divām nedēļām, atbildot uz Dombrovska kunga jautājumu par to, kas ir sociālais naids, jau stāstīju, ka Krimināllikumā ir 150. pants, kas ietver šo definīciju, un var lasīt komentārus, var lasīt spriedumus, un tad varbūt... tiešām tad, ja ir interese, patiesa interese, tad būs arī lielāka skaidrība.

Saistībā ar pašu priekšlikumu es gribu uzsvērt, ka 48. pants neparedz atbildību par kādu noziedzīgu nodarījumu. Tas nav pants, kas definētu noziedzīgu nodarījumu. Runa ir par atbildību pastiprinošu apstākli. Gadījumā ja cilvēks izdara noziedzīgu nodarījumu kaut kādu ideoloģisku apsvērumu dēļ pret cilvēkiem, ņemot vērā viņu attieksmi pret reliģiju, tautību, ādas krāsu, tad atbildība jau tagad ir pastiprināta.

Sociālais naids nozīmē, ka gadījumā, ja būs kādi citi kritēriji, pret kādu grupu būs vērsts pārkāpums, tad arī attiecīgais gadījums būs pamats piemērot... atsaukties uz 48. pantu. Nu, piemēram, ja kāds aicinās iznīcināt mantu, tāpēc ka tā pieder migrantiem, tāpēc ka tā pieder cilvēkiem, kas dzīvo kaut kādās atsevišķās teritorijās, ieņem kādu citu statusu, tad attiecīgajos gadījumos būs arī atbildība pastiprināta.

Es tiešām gribu uzsvērt un atgādināt, ka priekšlikums bija izvērtēts apakškomisijā un to atbalstīja Tieslietu ministrija, prokuratūra, policija. Būtībā tie, kas strādā, tie saprot. Un es domāju, ka politiķiem nevajadzētu šeit iejaukties, nu, tādā ziņā, ka traucēt juristiem risināt juridisku problēmu. Tad vismaz ir jāsaprot, par ko ir stāsts.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Jurašam.

J. Jurašs (JK).

Labdien, kolēģi! Arī es no savas puses mēģināšu ātri atgādināt, par ko tad īsti ir priekšlikums.

Tātad priekšlikums paredz Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 14. punkta papildinājumu, nosakot kā atbildību pastiprinošu apstākli faktu, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts sociālā naida dēļ. Šāds priekšlikums tika atbalstīts Juridiskajā komisijā, ievērojot to, ka sociālā naida saturs jau ir ietverts Krimināllikuma 150. panta pirmās daļas dispozīcijā un kā atbildību pastiprinošs apstāklis ir nosakāms jebkāds sociālais naids, nevis tikai naids pret kādu atsevišķu sociālu grupu.

Atgādinu, ka spēkā esošā Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 14. punkta redakcija paredz, ka par atbildību pastiprinošu apstākli var atzīt faktu, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu dēļ. Jau tagad tiesa par rasistiska, nacionāla, etniska vai reliģiska naida vai motīva dēļ izdarītu noziedzīgu nodarījumu var piemērot bargāku sodu, un vēlos uzsvērt, ka laika periodā no 2012. gada līdz 2018. gadam, proti, septiņu gadu laikā, to ir darījusi tikai vienu reizi.

Ir maldīgs priekšstats, ka grozījumu rezultātā palielināsies izmeklējamo noziegumu skaits, kas saistīti ar naida runu, un ka tiek apdraudēta vārda brīvība. Tas tā nav, jo par naida izraisīšanu jau tagad ir paredzēta kriminālatbildība divos Krimināllikuma pantos, proti, 78. un 150. pantā.

Tātad, kolēģi, lai tiesa varētu piemērot atbildību pastiprinošu apstākli, ir jābūt izdarītam konkrētam Krimināllikumā paredzētam noziedzīgam nodarījumam, jākonstatē un jāpierāda konkrētās personas vaina, un tikai tad, ja tas tiek konstatēts, kāds no atbildību pastiprinošiem apstākļiem, piemēram, alkohola reibums, mantkārīga tieksme... tad tiesa to var piemērot. Es uzsveru vārdus “var piemērot”, tāpēc es, kolēģi, šobrīd aicinu atbalstīt saprātīgu un tiesisku risinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Un tātad komisijas vārdā...?

J. Butāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Vien tas, ka komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 52, pret - 16, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Butāns. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz likuma 139. panta otrās daļas sankcijā vārdus “vai ar piespiedu darbu” aizstāt ar vārdiem “vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu”. Priekšlikums Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 5. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Līdzīgi kā 4. priekšlikumā, paredz vārdus “vai ar piespiedu darbu” aizstāt ar vārdiem “vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu” 139.¹ panta pirmās un otrās daļas sankcijā. Priekšlikums Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 6. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Līdzīgi kā 4. un 5. priekšlikumā, paredz vārdus “vai ar piespiedu darbu” aizstāt ar vārdiem “vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu” 141. panta 2.¹ daļas sankcijā. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 7. - deputāta Andreja Judina priekšlikums. Paredz Krimināllikuma 150. panta pirmās daļas dispozīciju izteikt šādā redakcijā: “Par darbību, kas vērsta uz sociālā naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, seksuālās orientācijas, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ, -”. Priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Krimināllikuma 150. pantā ir nepieciešams konkrēti identificēt seksuālo orientāciju kā vienu no pazīmēm, kuras dēļ tiek celts naids vai sociālā nesaticība. Tāpat kā atzīmējām debatēs par grozījumiem 48. pantā, tas ir apliecinājums tam, ka mēs kā sabiedrība redzam un apzināmies, ka naids tiek vērsts konkrēti pret šo sabiedrības daļu.

Pašreizējais likuma regulējums, paredzot atbildību par tādām darbībām, kas vērstas uz naidu vai nesaticības izraisīšanu, skaidri nosauc tikai trīs kritērijus: personas dzimumu, vecumu un invaliditāti. Norma ir novecojusi un neiekļauj vairākus būtiskus diskriminācijas aizlieguma kritērijus, kuri minēti starptautiskajās cilvēktiesību aizsardzības normās, kā arī kuru pārkāpumi vērojami Latvijas sabiedrībā.

Ierosinātais grozījums izpilda tiesībsarga aicinājumu šai pantā atteikties no pazīmes “būtisks kaitējums”, kuras konstatēšana līdz šim ir apgrūtinājusi izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar sociālā naida un nesaticības izraisīšanu. Tiesībsargs norāda, ka tas atvieglotu tiesvedības procesu un palīdzētu konkretizēt, kurā brīdī tiek pārkāpta robeža no vārda brīvības izpausmes uz naidu vai nesaticības izraisīšanu.

Tiesībsarga birojs norādījis uz nepieciešamību sabiedrībā veicināt izpratni, kur ir šī robeža, kā arī uzsver, ka visas sabiedrības interesēs ir izmeklēt jebkuru naida runas noziegumu.

Kolēģi, konkretizēsim atsauci uz seksuālo orientāciju šajā likuma pantā un atvieglosim tiesvedības procesus! Tas palīdzēs atpazīt naida runu, palīdzēs caur tiesvedībām visai sabiedrībai saprast, kur mēs kā sabiedrība velkam robežu starp vārda brīvības izpausmēm un naida un nesaticības izraisīšanu.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.

J. Iesalnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Šis, 7., priekšlikums no visiem šajā likumprojektā iesniegtajiem priekšlikumiem ir tas, kas visvairāk apdraud vārda brīvību, un nevis tāpēc, ka ir ietverta vēl viena grupa, proti, šī darbība, kas vērsta uz sociālā naida vai nesaticības izraisīšanu pret seksuālo orientāciju, bet tāpēc, ka no šīs normas ir izslēgts būtisks kritērijs, proti, ka ar šo darbību ir jāizdara būtisks kaitējums.

Ko tas nozīmē? Ka faktiski jebkurš par jebkuru publiski izteiktu komentāru varēs vērsties pie policijas ar iesniegumu un policijai nebūs jāvērtē, vai šis izteikums, ko kāds ir nodēvējis par naida runu, ir izraisījis kādas sekas vai ne. Pēc šāda priekšlikuma pieņemšanas Krimināllikumā policijai būs jāizskata faktiski politiski motivēti iesniegumi pret politiskajiem oponentiem tikai tāpēc, ka kādam liksies, ka kāda cita teiktā runa ir naida runa, un policijai pat nebūs tiesību vērtēt, vai šī naida runa tiešām ir kaut kādas sekas izraisījusi vai ne, jo šāds kritērijs šajā priekšlikumā tiek slēgts ārā. Tas nozīmē, ka, līdzīgi kā atsevišķās Rietumvalstīs, kur spēkā ir līdzīgas normas, cietumā varēs mierīgi ielikt mācītāju, kas citē Bībeles tekstus.

Es negribu, lai Latvija pievienojas tām valstīm, kas tik barbariski, ar totalitārām metodēm ierobežo vārda brīvību. Tāpēc, deputāti, es aicinātu šo bīstamo priekšlikumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Jā. Šis priekšlikums no “Attīstībai/Par!” deputātu puses ir tāds klaji populistisks mēģinājums izdabāt šaurai vēlētāju grupai, faktiski neredzot plašāku ainu, kāda ir realitāte.

Ja mēs pieņemam, ka šis priekšlikums tiktu atbalstīts... Seksuālo orientāciju ir daudz, un dažkārt ir sajūta, ka ar katru dienu tās tiek papildinātas. Starp šīm seksuālajām orientācijām, novirzēm tostarp ir vērojams... respektīvi, ir vērojamas novirzes, kur, piemēram, cilvēki meklē veidu, kā ar mazgadīgiem bērniem apmierināt savas dzimumtieksmes. Nereti šādi virsraksti nonāk arī Latvijas plašsaziņas līdzekļos - ka policija ir veikusi izmeklēšanu un atklājusi personas, kuras ir vai nu pavairojušas un izplatījušas bērnu pornogrāfiju, vai pašas nodevušās šādām attiecībām ar nepilngadīgiem bērniem.

Šajā situācijā sanāk tā, ka tie cilvēki, kas komentāros izteiksies, ka šim cilvēkam būtu jāsaņem bargs sods, iespējams, pat nāvessods, ka vajadzētu Latvijā atjaunot nāvessodu un piespriest nāvessodu šādiem noziedzniekiem... nu faktiski šos cilvēkus varētu saukt pie atbildības par to, ka viņi izraisa sociālo naidu pret cilvēkiem ar konkrētu sociālo... orientāciju.

Tādus piemērus, protams, mēs vēl varam redzēt, un tāpēc ir ļoti rūpīgi jāpadomā. Es saprotu iesniedzēju vēlmi, motivāciju izdabāt konkrētai vēlētāju grupai, bet galarezultātā ir radies tāds brāķis, kurš ir jānoraida.

Tāpēc balsosim “pret”!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Iespējams, ka dažiem kolēģiem būs pārsteigums, bet seksuālā orientācija kā pazīme jau septiņus gadus 150. pantā minēta nevis tiešos vārdos, bet tur ir rakstīts “naids pret jebkādu sociālu grupu”, tas nozīmē - tai skaitā arī pret cilvēkiem viņu seksuālās orientācijas dēļ.

Protams, priekšlikums paredz skaidrā valodā norādīt, izcelt šo grupu, lai nebūtu nekādu pārpratumu, bet tas nav nekas jauns. Saistībā ar šo jūs visi redzat, ka nav tā, ka policija ir ļoti noslogota, ka nevar tikt galā ar iesniegumiem. Tas ir viens.

Bet, runājot par priekšlikuma būtību, svarīgākais šajā priekšlikumā ir cits. Proti, mums... Patlaban mēs varam redzēt divas dažādas pieejas saistībā ar naida noziegumiem. 78. pantā ir paredzēta atbildība par naida kurināšanu pret cilvēku viņa tautības, rases, ticības dēļ, un 78. pantā nav prasīts, lai būtu kaut kādas sekas. Ja kāds cilvēks sludina savu ideoloģiju, ka kādas tautības pārstāvjiem nav tiesību dzīvot, ka viņi nav pilnvērtīgi, viņu sauc pie atbildības, nemēģina tur atrast kaut kādu kaitējumu... ka radīts būtisks kaitējums, jo ir saprotams - tādas ideoloģijas sludināšana nav pieļaujama. Bet ir jāsaprot, ka arī citas identitātes var būt tikpat svarīgas.

Ja kāds sludina, ka nav tiesības dzīvot citiem cilvēkiem, pēc kāda cita kritērija viņus, teiksim, definējot... ka viņiem varbūt nav tiesību uz mantu, nav tiesību, teiksim, veikt kaut kādas darbības, piedalīties vēlēšanās, nu vienalga kas, tad... pēc būtības, ja kāds aicina ierobežot cilvēku tiesības, tāpēc ka viņi pieder kādai sociālai grupai, tas ir ļoti bīstami.

Man tiešām šķiet ļoti dīvaini, ka saistībā ar šo normu piesauc vārda brīvību. Ja kāds pauž savu viedokli, neaicina rīkoties noziedzīgi, neaicina veikt kaitīgu darbību, tas ir tikai viedoklis. Un tie viedokļi, tie piemēri, kas izskanēja iepriekšējā sēdē, kas izskanēja šodien, manuprāt, nekvalificējas kā noziedzīgi nodarījumi. Biedēt sabiedrību ar to, ka piesaukt pedofiliju, piesaukt bērnu pornogrāfiju... nu, es domāju, ka cilvēki, kas runā, viņi saprot, par ko viņi runā. Viņi lasa priekšlikumus, viņi lasa likumus, nevis vienkārši biedē sabiedrību. Tas ir bezatbildīgi.

Bet runājot par priekšlikuma būtību. Es domāju, mums nevajadzētu saglabāt divus standartus. Naids ir naids, un mēs nedrīkstam būt iecietīgi, mēs nedrīkstam būt toleranti pret naidu. Ja kāds nevis pauž viedokli par kaut ko, nevis dalās ar savu attieksmi, bet viņš, nu, rīkojas... izplata savu ideoloģiju, aicinājumus, viņš rada ļoti bīstamu... tas var radīt ļoti bīstamas sekas. Un ir jautājums - vai gaidīt, kad šīs sekas iestāsies, vai rīkoties preventīvi? Un, ja mēs 78. pantā skaidri nodefinējam, ka mēs negaidām sekas, ja kāds sludina naidu, ja kāds mēģina ietekmēt citus cilvēkus ar savu propagandu, kas ir ļoti, ļoti kaitīga, mēs rīkojamies. Līdzīgi jābūt arī 150. pantā.

Saistībā ar statistiku es gribu uzsvērt, ka katru gadu mums ir viens, divi, trīs gadījumi, kad attiecīgo pantu piemēro, un tas notiek droši vien tāpēc, ka pantu piemēro nevis politiķi, kas šeit biedē sabiedrību, bet to dara profesionāļi. Policija, prokuratūra saprot, kādos gadījumos ir naids un kādos gadījumos ir cilvēka viedoklis. Ja kādam nepatīk kādi citi cilvēki, tas nav noziedzīgs nodarījums. Ir jāsaprot, ka atbildība ir paredzēta par konkrētām darbībām, nevis par savu attieksmi.

Es ļoti lūdzu kolēģus korekti interpretēt attiecīgo priekšlikumu, neveikt kaut kādas spekulācijas un atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Jurašam.

J. Jurašs (JK).

Kolēģi! Vēlos vērst uzmanību, ka Juridiskajā komisijā faktiski neatbalstīja Judina kunga ierosinājumu padarīt sociālā naida runu par formāli kriminālsodāmu nodarījumu neatkarīgi no seku iestāšanās. Juridiskajā komisijā tika vērtēts un atzina, ka jāpaliek spēkā esošajai Krimināllikuma 150. panta redakcijai, kas paredz kriminālatbildību tikai pie nosacījuma, ka darbība, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ, ir radījusi būtisku kaitējumu.

Tātad gadījumos, kad sociālā naida izraisīšana ir saistīta ar vardarbību vai vardarbības draudiem, par to jau ir paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 150. panta trešajā daļā... neatkarīgi no radītā kaitējuma apmēra. Tāpat “būtiska kaitējuma” izslēgšana radītu tādu Krimināllikuma 150. panta pirmajā daļā paredzēto darbību kriminalizāciju, kuru rezultātā jebkāds nedraudzīgs vai kritisks izteikums par noteiktu personu tās sociālās piederības dēļ būtu vērtējams kā, iespējams, krimināli sodāms nodarījums, kas nebūtu samērīgi.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Kolēģi, labdien! Es klausos šīs diskusijas, un man brīžiem, nu, gribas smaidīt un raudāt vienlaikus.

Pirmkārt, par ko mēs šeit runājam? Acīmredzot šeit ir vēlme kriminalizēt, nu, tādu bērnudārza līmeņa apsaukāšanos, paziņot, ka tā ir tā naida runa, ka kāds kādu nosauca... un tādējādi izraisīja šo naidu. Es patiešām, kolēģi, aicinu vienmēr nopietni aizdomāties, lai kādu likumu mēs pieņemtu, par likumdošanas labo praksi, kas nozīmē, ka mums ir jāatrod vispirms fakti sociālajā realitātē, par kuru mēs runājam un ko mēs tur īsti gribam mainīt.

Es atgādināšu, ka Krimināltiesību politikas apakškomisijā viss, ko spēja atrast kā iespējamos šos noziegumus, par kuriem būtu jārosina krimināllietas, pati LGBT organizācija trīs gadu laikā - ap 30 komentāriem... un arī tad šajos komentāros, daļā no tiem, palasot saturu, bija runa par to, ka cilvēki atsaucās uz vēsturiskiem faktiem, piemēram, ka visā Rietumu pasaulē līdz pat 1992. gadam parādība ar šīm seksuālajām minoritātēm tika uzskatīta par psihisku saslimšanu, un, kad Pasaules Veselības organizācija to tomēr izņēma no saslimšanu saraksta 1992. gadā... nu tad mūsu gadījumā sanāktu, ka šo vēstures faktu pieminēšana vai pat vēstures faktu mācīšana specializētās medicīnas iestādēs varētu tikt interpretēta kā naida runa pret šīm personām, un acīmredzot tad ir jāveic cenzūra, gan vēstures cenzūra, gan medicīnas cenzūra, un par to ir tā kā jāaizliedz runāt, jo šobrīd tas uz to velk, tā izskatās.

Vēl viena lieta, ko es tomēr gribētu šeit uzsvērt un ko es vienmēr esmu uzsvēris, - mums tomēr ir jābūt valstsvīriem un jāspēj skatīties lielā mērogā gan laikā, gan telpā, kas notiek. Un Dombravas kungs ļoti pareizi pieminēja, ka patiesībā jau šīs visas personas, kas ļoti aktīvi un skaļi uzvedas publiskajā telpā un stāsta par to, ka viss ir norma, mums ir svarīgs ikviens, mēs esam par visām ģimenēm... Šīs personas nenovelk skaidru robežu, pieņemsim, starp dažādām... Nu kur tad viņi apstāsies? Diskusijas par to nav. Un mēs saprotam, ka pedofiliju viņi neizslēdz nevienā brīdī. Viņi vienmēr ir par visu, par visu. Nu pieņemsim, daudzi liek feisbukā saukli “Mēs esam par visām ģimenēm”. Civillikumā, piemēram, ir aizliegtas laulības tuvu radinieku starpā, kas ir incests. Acīmredzot šīs personas, kas ir par visām ģimenēm, iestājas, lai atceltu arī incestu, un par daudzvīrību viņi iestājas. Bet, kad tu viņiem jautā: “Nu tad jūs par to iestājaties?”, tad viņi saka: “Nē.” Kāpēc tad jūs sakāt “par visiem”?

Tā ka sabiedrībā ir ļoti, ļoti pamatotas bažas par to, ka šī dažādu iepriekš vēsturiski par novirzēm uzskatīto lietu tāda legalizācija, plašāka atzīšana var turpināties, un tai nav nekādu robežu. Viss ir atkarīgs no tā, cik būs bagātas konkrētās organizācijas, kuras spēs ietekmēt masu medijus un politisko lēmumu pieņēmējus. Tāpēc es aicinātu ļoti uzmanīgi attiekties pret šādiem priekšlikumiem.

Un vēlreiz! Kolēģi, nu nav samērīgi kriminalizēt bērnudārza līmeņa problēmas, kā apsaukāšanos. Par naida runu... Mēs arī varējām apvainoties, piemēram, uz Sandru Veinbergu, kura tiešām... kura pat izdomāja konservatīvajiem un baznīcai... konkrētas īpašības piedēvēja, tādējādi radot naidu pret šīm grupām.

Bet mēs saprotam, ka ir cilvēki, kuriem galvā dažāda putra darās, tai skaitā no padomju laikiem, no propagandas mākslas dažādiem aspektiem, un mēs neapvainojamies. Tāpēc, kolēģi, es aicinu neapvainoties un nekriminalizēt katru sīkumu.

Paldies, kolēģi.

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Tie, kas tikko nobalsoja “par” sociālā naida kā vainu pastiprinoša apstākļa iekļaušanu Krimināllikumā, var vairs neizlikties. Droši balsojiet arī “par” šo priekšlikumu, jo nevar būt mazliet stāvoklī un nevar būt mazliet konservatīvs. Nevajag sev melot.

Ja mēs runājam par šo konkrēto priekšlikumu, Judina kunga priekšlikumu, izņemt ārā šo “būtisko kaitējumu”, protams, arī pielikt akcentu - nevis vienkārši “naida”, bet “sociālā naida” iekļaušanu arī šajā pantā -, tad man rodas tādas divējādas sajūtas. No vienas puses, tiešām labprāt, labprāt... godīgi jums teikšu, kopā gan... arī ļoti liela daļa sabiedrības labprāt redzētu Kariņa kungu kopā ar Levita kungu slaukām ielas kā piespiedu darba rezultātu, jo, ja mēs lasām šo Judina kunga priekšlikumu, mēs redzam, ka jebkurš sociālais naids, kas ir vērsts pret sociālajām grupām... šai gadījumā tie ir cilvēki, kas izvēlas nevakcinēties... šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla. Tātad mēs skaidri redzam, ka gan Kariņš, gan Levits ir izteicis... viņi izteikuši nepārprotamus viedokļus... kopā ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu, kas, starp citu, ir arī Judina kunga partijas biedrs. Es tiešām brīnos, ka Judina kungs vēl sliktu saviem partijas biedriem. Viņi ir izteikuši nepārprotamu naidu pret cilvēkiem, kuri tādu vai citādu apstākļu dēļ izvēlas neveikt šo vakcināciju... tātad gan vēršanās pret cilvēkiem, atņemot viņiem iespējas un tiesības vērsties... pret cilvēkiem, draudot ar to, ka pavisam drīz jau šī bezmaksas testēšana cilvēkiem izbeigsies. Tas viss saskaņā ar šo pantu liecina par klaju sociālā naida sludināšanu, protams, bez būtiskiem kaitējumiem. Un tas ir tas, kas principā... tiešām cilvēki labprāt to būtu redzējuši.

Bet būsim konsekventi. Ja mēs vēlamies apkarot kāda muļķību ar Krimināllikumu, mēs neļaujam cilvēkiem būt muļķiem, vienkārši mēs viņiem uzreiz liekam virsū pantu, tad mēs nonākam tiešām situācijā, kur vārda brīvība nomirst un nevienam vairs nav tiesību izrādīt sevi pēc vislabākās sirdsapziņas, kā nu viņš to vēlas.

Līdz ar to katram viedoklim ir tiesības pastāvēt, pat šādam viedoklim, kādu es tikko nosaucu, attiecībā uz nevakcinētām personām. Un vērsties pret cilvēkiem tikai tāpēc, ka mums ir jāaizver kādam mute, nebūs pareizi, pat ja tas viedoklis mums nepatīk, pat ja mēs labprāt izbeigtu šo propagandu, kā teica Judina kungs, gan sociālajos tīklos, gan uz autobusu logiem, gan arī sociālajos... gan arī valsts apmaksātajā televīzijas raidlaikā - visur. Mēs labprāt to izbeigtu, bet mēs saprotam, ka vārda brīvība ir ļoti svarīga un arī mūsu viedokļi, kas reizēm nesaskan ar meinstrīma viedokļiem, ir svarīgi, un mēs arī negribam, lai pret mums vērstos, tieši tāpat, kā mēs negribam, lai vērstos pret Kariņa kungu un Levita kungu.

Tāpēc ļoti vienkārši - es neatbalstīšu šo priekšlikumu, un es aicinu arī pārējos kolēģus neatbalstīt šādu ļoti, ļoti bīstamu priekšlikumu, kas tiešām, kā jau minēja gan Dombravas kungs, gan Iesalnieka kungs, šobrīd atraisīs ļoti lielu gūzmu ar problēmām, kuras tiks radītas uz līdzenas vietas. Tātad “būtiska kaitējuma” izņemšana no šī panta nav atbalstāma nevienā gadījumā.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Butāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Vien tas, ka priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 21, pret - 57, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Butāns. 8. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Piedāvā 195.² panta 2.¹ daļas sankcijā aizstāt vārdu “piespiedu” ar vārdu “sabiedrisko”. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 9. - deputāta Andreja Judina priekšlikums. Ierosina papildināt Krimināllikumu ar jaunu 218.¹ pantu par faktiski nenotikuša darījuma uzrādīšanu pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā. Priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 10. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Priekšlikums ir izdiskutēts, un mēs izveidojām papildinājumu, to precizējām. Bet par priekšlikuma būtību. Es gribu vienkārši jūs informēt, ka mēs saņēmām vēstules no grāmatvežu asociācijām, un grāmatvežiem bija zināmas bažas, vai nesanāks tā, ka attiecīgās profesijas pārstāvjus sāks sodīt, saukt pie kriminālatbildības pat gadījumos, kad viņi nesaprot, ka kāds mēģina izkrāpt PVN. Viņi ir tehniskie darbinieki un varbūt ne vienmēr var saprast, ka uzņēmuma īpašnieki dara kaut ko noziedzīgu, un es tieši apakškomisijā skaidroju šo jautājumu un solīju, ka arī no tribīnes atkārtošu. Cilvēkam nevajadzētu uztraukties par to, ka viņu sauks pie kriminālatbildības, ja viņam nav nolūka izdarīt noziedzīgu nodarījumu.

Ja grāmatvedis ir iesaistīts noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ja viņš iesaistīts PVN izkrāpšanā, protams, viņam būs jāatbild kā nodarījuma izdarītājam vai līdzdalībniekam - atkarībā no situācijas, bet ierosinājums rakstīt likumā vārdus “apzināta darbība”... teiksim, vārdu “apzināta” vai ierakstīt likumā vārdu “tīši”... Mēs par to diskutējām, bet nav tādas vajadzības, jo skaidrs, ka, ja nav nodoma, tad nebūs arī kriminālatbildības.

Tāpēc, ja kādam ir interese iedziļināties, es lūdzu noklausīties mūsu diskusiju Krimināltiesību politikas apakškomisijā. Bet priekšlikums, kas bija apspriests un izstrādāts Tieslietu ministrijas darba grupā, prokuratūrā, saturiski ir atbalstāms.

Es lūdzu sekot līdzi komisijas nolemtajam un atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad arī runātājs izteica atbalstu komisijas viedoklim un deputāti piekrīt.

J. Butāns. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu 218.¹ pantu - par faktiski nenotikušu darījumu uzrādīšanu pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā - konkrētā redakcijā. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 11. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Piedāvā 221.⁶ panta sankcijā aizstāt vārdus “vai ar piespiedu darbu” ar vārdiem “vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu”. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 12. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz 239.¹ panta pirmās daļas sankcijā vārdus “vai ar piespiedu darbu” aizstāt ar vārdiem “vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 13. - deputāta Andreja Judina priekšlikums. Paredz Krimināllikuma 317. panta pirmās daļas, 318. panta pirmās daļas un 319. panta pirmās daļas dispozīcijā izslēgt vārdus “valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm”. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 14. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz Krimināllikuma pārejas noteikumos virknei pantu noteikt spēkā stāšanās datumu - 2022. gada 1. janvāri. Priekšlikums Juridiskajā komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 15. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Butāns. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt Krimināllikuma pārejas noteikumus ar 24. un 25. pantu konkrētā redakcijā. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 76, pret - 4, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas dienas jeb šā gada 14. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 14. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (ZZS).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 865/Lp13).

Uz otro lasījumu Juridiskajā komisijā ir saņemti seši priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Izstrādāts sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi. Priekšlikuma būtība ir deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kā zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu un zvērināta... un pēc mantojuma aizgādņa lūguma sastāda mantojuma inventāra sarakstu. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 2. - arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, redakcionāls priekšlikums. Arī paredz deleģējumu Ministru kabinetam papildināt 74. panta 2.² daļu ar deleģējumu, kādā veidā zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma fiksē faktus. Komisijā ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 3. - deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikums. Paredz izteikt 80. pantu jaunā redakcijā - paredz deleģējumu Ministru kabinetam, ja runā par tiesu izpildītāju aktos noteiktajām atbildības un atlīdzības maksām un maksimālo procentu likmi, ko var saņemt zvērināts tiesu izpildītājs. Komisijā šis priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Kolēģi, labdien visiem! Mana priekšlikuma būtība ir samazināt tiesu izpildītāja atalgojuma apjomu, noteikt griestus. Un ir sekojošs pamatojums: “Gribu savu tiesu!” - laikam šis lozungs vislabāk raksturo tieslietu ministra realizētās reformas tiesu sistēmā.

Pieņemu, ka sava tiesa noteikti jau ir saņemta par iepriekš izveidoto tiesu izpildītāju atalgojuma sistēmu, pateicoties kurai mums valstī Top 100 ar vislielākajiem personu ienākumiem ietilpst ne tikai uzņēmēji, bet arī tiesu izpildītāji. Un tieši Tieslietu ministrija ir atbildīga par šādas sistēmas izveidi, uzturēšanu un darbības leģitimitāti.

Domāju, ka nevajag atgādināt par publiskajā telpā plaši izskanējušajiem negodprātīgas rīcības un pat krāpšanas gadījumiem, kur ir iesaistīti šai juridiskajai profesijai piederīgi amata profesionāļi, - pavisam nesen. Kāpēc tieslietu ministrs primāri realizē reformu, kuras rezultātā tiek izveidota speciāla Ekonomisko lietu tiesa? Starp citu, liels skaits no apstiprinātajiem tiesnešiem nāk no maksātnespējas lietu kategorijas izskatīšanas. Kāpēc netiek reformēts tiesu izpildītāju institūts, īpaši ņemot vērā tā atalgojuma sistēmu? Ir izveidota šķērssubsidēšanas iemaksu principa - tiesu izpildītājiem - atalgojuma sistēma, kas darbojas ļoti interesanti. Ko tas nozīmē?

Izrādās, ka, veicot izpildu darbības valsts interesēs, proti, uzturlīdzekļu piedziņu valsts un pašvaldības interesēs... veiktās piedziņas... izdevumus, kas saistīti ar šo lietu kategoriju, valsts nesedz, bet tieši izpildītāju institūts tiek uzturēts no piedzenamo lietu kategorijām. Bet vissliktākais šajā situācijā ir tas, ka (saskaņā ar pašu tiesu izpildītāju sagatavoto informāciju) ar izpildi pabeigto lietu īpatsvars visaugstākais ir lietu kategorijai, kur piedzenamās summas ir līdz 300 eiro. Nākamā kategorija ir no 300 līdz 700 eiro. Tas nozīmē, ka vismazāk turīgie apmaksā gan izmaksas, kas saistītas ar viņu parādu piedziņu, gan arī nodrošina šķērssubsidēšanu to piedziņu lietu izmaksu segšanai, kuru piedziņa tiek veikta valsts interesēs.

Tiesu izpildītāju padome Saeimas Juridiskās komisijas sēdes laikā apgalvoja, ka, jo lielāks parāds, jo lielākas izmaksas to administrēšanai. Bet ar izpildi pabeigto lietu īpatsvars... summas... lietu kategorijās no 10 tūkstošiem līdz 100 tūkstošiem eiro ir - no 16 reģistrētām lietām pabeigtas tikai piecas lietas. Atļaušos apgalvot, ka piedzenamo lietu tipoloģija un centralizētas metodikas izveide atbilstoši lietu kategorijām nekorelējas ar piedzenamām summām, bet atbilstoši lietu juridiskajai specifikācijai.

Manu iesniegto priekšlikumu mērķis - noteikt zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses apmēru atbilstoši ieguldītā darba apjomam un samērīgi ar piedzenamā parāda apmēru, nosakot, ka tiesu izpildītājs saņem papildu amata atlīdzību 2,5 procentu apmērā no tiesu izpildītāja atgūtās summas, bet papildu atlīdzību nepiemēro par parāda daļu, kas nav piedzīta līdz brīdim, kad piedzinējs ir atsaucis prasību. Ja prasītājs atsauc prasību, pirms nauda ir iekasēta vai parādnieks izpilda saistības līdz Civilprocesa likuma 555. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā noteiktā termiņa beigām, - amata atlīdzībai piemēro koeficientu 0,3 un vienas izpildu lietas amata atlīdzības takse kopā ar amata atlīdzību procentos no atgūtās summas nevar pārsniegt piecus tūkstošus eiro.

Saeima jau trīs gadus turpina diskutēt par mazo parādsaistību segšanas ieviešanu vienkāršotas maksātnespējas procesa ietvaros, bet pagaidām lēmumi nav pieņemti un likumi nedarbojas. Neskatoties uz publiski izsludinātās amnestijas par 2008. gada krīzes laikā izņemto saistību norakstīšanu, vēl aizvien no cilvēkiem tiek turpināts piedzīt vecos parādus. No amnestijas ir sanācis vien farss. Sistēma, kura darbojas, balstoties uz šādiem principiem, nav nedz taisnīga, nedz tiesiska. Laiks ir uzsākt diskusiju un mainīt tiesu izpildītāju atalgojuma aprēķināšanas kārtību.

Tāpēc, kolēģi, lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

E. Tavars. Komisijas vārdā varu apliecināt, ka par šo jautājumu bija garas un plašas debates... gan analizēju vēsturiskās izmaiņas, ko iepriekšējā parlamenta sasaukuma laikā... kas ir veiktas, un arī iepriekš Ministru kabinetā, kas ir veiktas. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 19, pret - 46, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Tavars. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz pārejas noteikumus saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas un arī ar Satversmes tiesas nolēmumiem un noteic: “Šā likuma 71. panta pirmās daļas noteikumi par ierobežojumu zvērinātam tiesu izpildītājam veikt amata darbības tās apgabaltiesas darbības teritorijā, pie kuras viņš pastāv, neattiecas uz amata darbībām (šā likuma 73. un 74. pants), kuras saistībā ar Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas ietveršanu Latgales apgabaltiesas teritorijā savu amata pienākumu pildīšanai Vidzemes apgabaltiesas zvērināts tiesu izpildītājs veic Latgales apgabaltiesas darbības teritorijā lietās, kuras uzsāktas līdz 2021. gada 30. jūnijam.” Priekšlikums tātad bija saistīts ar Satversmes tiesas nolēmumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 5. - arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Deleģējums Ministru kabinetam saistībā ar lūgumu fiksēt zvērinātu... ar kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs fiksē faktus, un šī kārtība stājas spēkā no 2022. gada 1. janvāra. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Tavars. 6. - deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikums. Zināmā mērā ir saistīts ar 3. priekšlikumu, kas nosaka termiņu, kad stājas spēkā tiesu izpildītāju amata atlīdzības likmes. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, kolēģi! Šis priekšlikums vistiešākā veidā sasaistīts un ir pamatojošs... termiņus noteicošs attiecībā uz 3. priekšlikumu, ko Saeimas deputātu vairākums diemžēl noraidīja. Līdz ar to man ļoti žēl (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vienu mirkli nogaidīsim, acīmredzot ir tehniski traucējumi. Nogaidīsim, varbūt izdodas atjaunot interneta sakarus.

Tātad deputātei Švecovai neizdodas pievienoties Saeimas sēdei.

Pamēģiniet pieteikties vēlreiz. (Pauze.) Nē, acīmredzot neizdodas... un acīmredzot interneta savienojuma dēļ.

Tātad uzskatīsim debates par slēgtām.

Un komisijas vārdā...?

E. Tavars. Paldies. Komisijā 6. priekšlikums netika atbalstīts. Līdz ar to visi priekšlikumi...

Sēdes vadītāja. 6. priekšlikums arī nav balsojams.

E. Tavars. Jā, nav balsojums. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 64, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

E. Tavars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10 dienas jeb līdz šī gada 21. jūnijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 21. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Inga Goldberga.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 1065/Lp13) un atbalstīja to virzīšanai uz Saeimas sēdi pirmajā lasījumā.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu tā atbilstību Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, vienlaikus paredzot pašvaldībām lielāku rīcības brīvību savu pakalpojumu sniegšanas organizēšanā.

Ar 2021. gada 1. jūliju, kad pēc 5. jūnija pašvaldību vēlēšanām sanāks jaunievēlētās pašvaldību domes, kā administratīvās teritorijas beigs pastāvēt republikas pilsētas, kurās... turpmāk pārvaldi īstenos valstspilsētas pašvaldības vai novada pašvaldības. Līdz ar to likumprojekts paredz izslēgt norādes uz republikas pilsētām.

Tāpat likumā “Par pašvaldībām” ir nodrošinātas korektas atsauces uz citiem likumiem, paredzot aizstāt vārdus “Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums” ar vārdiem “Pašvaldības domes deputāta statusa likums” un “Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums” - ar vārdiem “Pašvaldības domes vēlēšanu likums”.

Likumprojektā ir izslēgtas norādes uz vēlētāju apvienībām, kas vairs nav tiesīgas iesniegt pašvaldību domes deputātu kandidātu sarakstus. Tāpat ir vairāki precizējumi, kas nosaka domes darba organizāciju un pārvaldes struktūru veidošanu un pakalpojumu organizēšanu.

Pirmkārt, paredzēts, ka pašvaldības domes deputātu kandidātu saraksta pārstāvju skaitu komitejā nosaka iespēju robežās proporcionāli no kandidātu saraksta ievēlēto deputātu skaitam.

Otrkārt, likumprojekts paredz iespēju novada pašvaldības domei izveidot teritoriālā iedalījuma vienību apvienības pārvaldi un atteikties no iespējas vienā novada pagastā veidot vairākas pagasta vai pilsētas pārvaldes, kā arī ļaut pagasta pārvaldi neveidot, ja novada administratīvajā teritorijā ietilpst tikai viens pagasts.

Treškārt, likumprojekts paredz atcelt prasību saskaņot pārvalžu izveidi ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru un neierobežo pagastu vai pagastu un pilsētas apvienības pārvaldes izveidi tikai no divām novada teritoriālā iedalījuma vienībām.

Un, ceturtkārt, likumprojekts pieļauj teritoriālā iedalījuma vienību apvienības izveidi tikai ar nosacījumu, ka katrā no tām tiek nodrošināti līdz šim pagasta vai pilsētas pārvaldē pieejamie pakalpojumi. Tie ir: izziņu izsniegšana un informācijas sniegšana par pašvaldības kompetencē esošiem jautājumiem, valsts un pašvaldības noteikto nodokļu, nodevu un maksājumu par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem pieņemšana, pašvaldības sociālo pabalstu izmaksa, iesniegumu pieņemšana un atbildes sniegšana, kā arī informācijas pieejamības nodrošināšana par domes pieņemtajiem lēmumiem.

Likumprojekts paredz no teritoriālā iedalījuma vienības vai to apvienības pārvaldē sniedzamajiem pakalpojumiem izslēgt pakalpojumus, kas saistīti ar civilstāvokļa aktiem.

Tāpat likumprojektā paredzēts, ka uz apvienības pārvaldi, tās vadītāju un viņa vietnieku būs attiecināmi likumā “Par pašvaldībām” ietvertie nosacījumi pagasta vai pilsētas pārvaldei, tās vadītājam un viņa vietniekiem.

Atgādināšu, ka 2021. gada 1. jūlijā sanāks jaunievēlētās pašvaldības domes jaunajās administratīvajās teritorijās, un šie grozījumi nepieciešami, lai ne tikai saskaņotu normatīvos aktus, bet arī lai nodrošinātu šo jaunveidojamo pašvaldību atbilstošu darbu jau no šī gada 1. jūlija, līdz spēkā stāsies jaunais Pašvaldību likums.

Ņemot vērā iepriekš minēto, komisijas vārdā aicinu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu un atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 71, pret - 3, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Vai deputāti vēlas debatēt par šo likumprojektu? Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

I. Goldberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam - viena diena, šā gada 10. jūnijs, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas šā gada 17. jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 10. jūnijs, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 17. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Aigars Bikše.

A. Bikše (AP!).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 981/Lp13).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja un konceptuāli atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” virzību pirmajā lasījumā. Minētā likumprojekta mērķis ir... Tātad pašreizējais likuma regulējums paredz, ka profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā augstākās izglītības institūcijā. Tādējādi par pamatu profesora amatam tiek uzlikta formāla atbilstība, ne kandidātu faktiskie sasniegumi attiecīgajā zinātnes nozarē. Šāds regulējums ierobežo to zinātnieku un ekspertu loku, kas var pretendēt uz akadēmiskajiem amatiem, ierobežojot arī augstāko izglītības iestāžu kapacitātes un konkurētspējas līmeni, iespēju piesaistīt studentus un iekļauties starptautiskajā zinātnes un pētniecības telpā.

Piedāvātais likuma grozījums paplašina to kandidātu skaitu, kuri var pieteikties konkursos uz akadēmiskajiem amatiem, nosakot, ka docenta, asociētā profesora un profesora amatam var pretendēt arī tie zinātnieki un pasniedzēji, kuri ir docenti, asociētie profesori, profesori bez doktora grāda Eiropas Savienībā, Šveicē, Apvienotajā Karalistē, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un Jaunzēlandē.

Šādā gadījumā kandidātu atbilstība tiktu vērtēta pēc to zinātniskās darbības rezultātiem, piemēram, par pamatu izmantojot atbilstību Latvijas Zinātnes padomes eksperta kvalifikācijas kritērijiem attiecīgajā zinātnes apakšnozarē. Tas pavērtu iespēju Latvijas universitātēs izmantot to zinātnieku pieredzi un zināšanas, kuriem ir izcili zinātniskie un pedagoģiskie sasniegumi, kas atbilst likumā noteiktajiem zinātniskajiem kritērijiem, pat ja viņiem nav Latvijā atzīta doktora grāda.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Pēc būtības mēs diskusiju par šo priekšlikumu uzsākām jau vakar, skatot grozījumus Augstskolu likumā - tajā lielajā atvērumā, kur uz trešo lasījumu bija 271 priekšlikums. Un tur arī līdzīgs priekšlikums bija iesniegts gan attiecībā uz profesūru, gan attiecībā uz personām, kas var ieņemt rektora amatu.

Bikšes kungs teica, ka komisija atbalstīja šo likumprojektu tālākai virzībai. Teikt, ka atbalstīja, manā skatījumā, nebūtu īsti pareizi. Komisija nolēma, ka ir jēga atvērt plašāku diskusiju par karjeras attīstības iespējām cilvēkiem, kas strādā augstākajā izglītībā. Es to lietu gribētu nosaukt šādā veidā.

Ja mēs runājam par konkrēto likumprojektu, es jau vakar debatēs daļēji par šīm lietām runāju, bet šodien mēģināšu paskaidrot... vispirms es pateikšu - es atbalstīšu tālākai virzībai šo likumprojektu, bet atbalstīšu pavisam cita iemesla dēļ, nekā par to runāja Bikšes kungs.

Tātad, ja mēs skatāmies šībrīža stāvokli, spēkā esošajā Augstskolu likumā un arī tajā Augstskolu likumā, kuru mēs vakar... kura grozījumus apstiprinājām, ir noteiktas visai striktas normas tām personām, kuras pretendē uz docenta, asociētā profesora, profesora... tātad akadēmiskajiem amatiem, un viena no šīm normām ir doktora vai Ph. D. grāda esamība.

Šajos grozījumos tiek piedāvāts aizstāt doktora vai Ph. D. grādu ar kvalitātes prasībām, kuras ir norādītas likuma 34. panta piektajā daļā. Bet, ja jūs pavērsiet vaļā likuma 34. panta piekto daļu un paskatīsieties... arī pēc vakar pieņemtiem grozījumiem (kas gan īpaši šo panta daļu neskar), tad tur ar šī panta piekto daļu Ministru kabinetam ir deleģētas tiesības noteikt kvalifikācijas prasības gan attiecībā uz pētniecisko darbu, gan attiecībā uz akadēmisko darbu, gan attiecībā uz organizatorisko darbu, kuras ir nepieciešamas, lai persona varētu pretendēt uz profesora, asociētā profesora amatu.

Ministru kabinets tam doto uzdevumu ir izpildījis. Šā gada 25. februārī Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus Nr. 129, kuru 3.2.1. punkts runā par tām pedagoģiskajām kvalifikācijām jeb to pedagoģisko kvalifikāciju, kāda ir jādemonstrē cilvēkam, kas var pretendēt uz profesora, asociētā profesora grādu... akadēmisko amatu, es atvainojos.

Ko mēs tur lasām? Pats pirmais punkts, kas tur ir, ir tas, ka profesoram pēdējo sešu gadu periodā ir jābūt vadījušam vismaz vienu... vismaz vienu promocijas darbu, un tam darbam ir jābūt bijušam sekmīgi aizstāvētam. Asociētam profesoram ir mazliet pazemināta prasība. Viņam ir jābūt vienam promocijas darbam vadīšanas procesā.

Kolēģi, ir visai grūti iedomāties, ka cilvēki, kuri paši promocijas procesam nav gājuši cauri, paši nav Ph. D. vai doktora grādu ieguvuši... ka, pirmkārt, viņiem tiek deleģētas tiesības vadīt šos darbus, jo promocijas padomes un doktora studiju programmu padomes lemj par to, vai vispār kādam akadēmiskā personāla pārstāvim deleģēt šīs tiesības. Un, otrkārt, nu tīri praktiski ir grūti iedomāties, ka cilvēks bez šādas pieredzes varētu to sekmīgi izdarīt.

Protams, tur ir atruna... varētu atrunāties ar to, ka promocijas darba vadīšana ir viena no astoņām iespējamām darbībām, kā apliecina savu akadēmisko kvalifikāciju, bet tā ir pati svarīgākā darbība. Cilvēki, kas ir strādājuši augstskolās, zina, ka šībrīža situācijā Latvijas augstākās izglītības sistēmā akadēmiskā personāla ataudzes nodrošināšana - tieši to cilvēku, kuriem ir Ph. D. grāds vai doktora grāds, ataudzes nodrošināšana - ir šaurā vieta, jo trūkst speciālistu, kas spētu labi vadīt promocijas darbus.

Līdz ar to, man liekas, ar šo priekšlikumu iesniedzēji šauj sev kājā. Praktiski iznāk loģiskais riņķis - lai risinātu vienu problēmu, tiek radīta cita problēma. Es varētu stāstīt diezgan daudz, kā, teiksim, Latvijas augstākās izglītības sistēmā ilgstoši strādājošie cilvēki ir redzējuši profesionālās karjeras attīstības iespēju, - ka, iespējams, ir jāiet pavisam citā virzienā. Un tas virziens, kurā ir jāiet... daļēji Saeima to ir sākusi darīt, jo Saeima to sāka darīt tajā brīdī, kad legalizēja profesionālā doktora grādu mākslās. Bet tajās diskusijās, kas mums ir bijušas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, praktiski ir identificējies tas, ka līdzīgas problēmas ir medicīnā, līdzīgas problēmas ir biznesa vadībā, kur arī virknē no pasaules... nu, piesauktajām... vadošajām augstskolām ir tā, ka cilvēki... pirmkārt, tie profesoru amati tur ir ļoti dažādi - ir profesori, kuri tikai lasa lekcijas, un ir profesori, kuri nodarbojas arī ar pētniecisko darbu. Bet tā atkal ir problēma pati par sevi - kā viņus sakvalificēt.

Bet tas, uz ko mums vajadzētu iet Latvijā, - mums būtu plašāk jāskatās uz iespējām, kā nodrošināt profesionālo doktorantūru jeb profesionālā doktora grāda iegūšanu ne tikai mākslās, bet arī citos virzienos. Tad mēs praktiski risinātu vairākas problēmas tādā racionālā, savstarpēji sasaistītā veidā.

Es domāju, ka par to mums arī būs diskusijas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, vismaz es piedāvāšu iet šajā virzienā un skatīties, kā mēs tos jautājumus varam tā konceptuāli virzīt šajā virzienā.

Bet es vēl gribētu nedaudz pieskarties likumprojektam. Ja jūs uzmanīgi izlasīsiet šī likumprojekta anotāciju, tur ir atsauce uz to, ka likumprojekta... tātad ar šo piedāvāto priekšlikumu... ka tas Latviju pozitīvi virzītu uz Zalcburgas principu izpildi. Es pieļauju, ka lielākā daļa no jums... ka jums nav ne mazākā priekšstata, kas ir šie skaļi piesauktie... skaļi piesauktais Zalcburgas princips... jeb principi. Runa ir par 10 principiem.

Tātad runa ir par to, ka 2005. gada februārī augstākās izglītības jomas speciālisti tikās Austrijas pilsētā Zalcburgā seminārā. Un tas seminārs bija saistīts ar tā saucamo Boloņas procesu, ar to, ka doktorantūra tika ierindota kā augstākā līmeņa studiju programma virs bakalaura programmām, virs maģistra programmām - kā trešā loģiskā studiju programma, ne tikai pētnieciskais darbs, bet tiešām studiju programma, kuras rezultātā ir jāpiešķir grāds, doktora grāds. Un jautājums bija par ieteikumiem visām Eiropas valstīm, kā šajā kopīgajā Boloņas procesa shēmā... kā šo doktora grāda iegūšanu sasaistīt ar zemākajiem grādiem, no vienas puses, lai nenotiktu nevajadzīga, teiksim, zināšanu... iepriekš iegūto zināšanu atkārtošana, lai būtu kaut kāda pievienotā vērtība tam visam. Un arī otra lieta - lai no tā, ko dara šajās doktora programmās, būtu labums tautsaimniecībai. Lai tas būtu pēc iespējas vairāk vērsts uz to, ka tās zināšanas, kuras iegūst cilvēki, studējot doktorantūrā, būtu pielietojamas ne tikai augstskolā pašā, bet pielietojamas atbilstošajā jomā, nodrošinot arī visaugstākās kvalifikācijas cilvēkus plašam tautsaimniecības nozaru spektram. Un tur tika skaidri un gaiši norādīts, ka jādara viss iespējamais, lai doktora studijas nostiprinātu, lai panāktu to, ka arvien vairāk un vairāk Eiropas izglītības telpā cilvēki iegūst doktora grādu.

Šādā nozīmē šī procesa atvieglošana Latvijā, manuprāt, būtu tieši virzība pretī tam, kas ir Zalcburgas principos. Varbūt es kļūdos. Ja kāds no kolēģiem tajās diskusijās, kas mums būs Saeimas komisijā, nāks un argumentēs pretēji un parādīs, kā mēs Zalcburgas principus iedzīvināsim... bet es tikai gribēju norādīt uz to, ka, ja raksta skaļus vārdus anotācijās, tad varbūt ir līdz galam jāizprot, kā tas sasaistās ar visu to procesu, kuru mēs cenšamies nu tā kā ievadīt ar konkrēto likumdošanas iniciatīvu.

Kā es jau teicu, aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet es paredzu, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai atkal būs, neteiksim - neiespējamā misija, bet... diezgan sarežģīta misija, kā no šī varianta, kas šobrīd ir iesniegts, izveidot to, no kā tiešām būtu pievienotā vērtība Latvijas augstākajai izglītībai, augstākās izglītības procesam. Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aigaram Bikšem.

A. Bikše (AP!).

Kolēģi! Jā, es piekrītu Vucāna kungam, tas noteikti būs sarežģīts likums, bet, manuprāt, tādiem likuma grozījumiem, kuru uzdevums ir vispirms atvērt durvis uz Latvijas augstākās izglītības iestādēm latviešu diasporas profesoriem no anglosakšu universitātēm, ir vieta... Šajās universitātēs par profesoru var ievēlēt ne tikai doktora grādu saņēmušu personu, bet arī zinātnieku, kurš ar ievērojamiem sasniegumiem darbojas kādā zinātnes nozarē praktiski.

Gribu par kritiku... Ir vēstule no Augstākās izglītības padomes ar iebildumiem Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai šo likuma grozījumu sakarā. Skaidrs, ka tie iebildumi ir saprotami un tos motivē Latvijas augstākās izglītības tradīcija, augstākās izglītības sistēma, vēlme aizsargāt labi izveidoto kvalitātes kontroles kārtību, un šajā kārtībā doktora grāds ir svarīgs solis pa akadēmiskās karjeras kāpnēm. Tomēr es lūdzu jūs paskatīties uz augstākās izglītības sistēmu, kura nebeidzas ar Latvijas Republikas robežām.

Starptautiskā prakse rāda, ka valstīs, kuru augstskolas tiecas piesaistīt izcilību sasniegušus praktizējošus zinātniekus, ir šāda kārtība. Par profesoriem tiek ievēlēti zinātnieki, kuriem ir izcili, nozarē atzīti praktiski sasniegumi, bet nav aizstāvēts doktora grāds. Prakse rāda, ka universitātes, kuras ir iekļautas pasaules universitāšu topos (arī to augšgalā), ir spējīgas to panākt, ievēlot par profesoriem arī praksē balstītus zinātniekus. Acīmredzot šādā sinerģiskā modelī, kur kopā darbojas doktora pētniecisko darbu veikuši zinātnieki un praktizējoši zinātnieki, var gan iedvesmot studējošos, gan nodrošināt dinamisku zinātnes un izglītības procesu.

Vēlos lūgt savus kolēģus Latvijas augstākās izglītības sistēmā neuztvert šo ārzemju profesoru pielāgošanas kārtību kā aizvainojošu un diskriminējošu, tā ir iespēja piesaistīt Latvijas augstākās izglītības, akadēmiskās izglītības un zinātnes procesam un videi savus kolēģus ar starptautisko pieredzi. Domāju, ka šāda atvērtība nodrošinās jaunus izaicinājumus Latvijas akadēmiskās vides pārstāvjiem. Parasti šāda sadarbība nav vienpusēja. Esmu pārliecināts, ka profesori, kuri šādā kārtībā tiks ievēlēti, atvērs durvis saviem Latvijas kolēģiem uz tām universitātēm, kurās paši strādā un ir pārstāvējuši.

Otrkārt, runājot par šo profesoru ievēlēšanu Latvijas augstskolās, es gribu uzsvērt, ka šis likums neliek ievēlēt, tas ļauj ievēlēt. Neviens neatceļ to Latvijas augstākās izglītības kvalitātes kontroles mehānismu, ar kuru profesoru padomes izskata pieteikumus uz vēlētiem amatiem. Ja universitāšu padomes neredzēs kvalitāti šajos pretendentos, tie netiks ievēlēti. Toties no augstskolu programmu vadītāju, nodaļu katedru vadītāju skatpunkta šāds likums ļautu komplektēt docētājus augstskolu programmās daudz dinamiskāk. Šis likums paplašina augstskolas izvēles iespējas. Augstskolām ir lielāka brīvība akadēmisko kadru atlasē.

Esmu pārliecināts, ka likums, virzoties tālāk, atbildīgās komisijas diskusijās tiks uzlabots, tiks saskaņots nozarē, tālākajos grozījumos tiks līdzsvarots likuma gars ar esošās sistēmas garu.

Noslēgumā gribu uzsvērt, ka, domājot par augstāko izglītību, mēs domājam par studentu, mēs vēlamies, lai students Latvijas universitātē saņemtu izcilu augstāko izglītību. Manuprāt, izcila augstākā izglītība rodas no izciliem docētājiem un šis likums dod iespēju Latvijas augstskolām ievēlēt, paplašināt to loku, kurš tām ir vajadzīgs un... kuri būs izcili.

Tāpat gribu teikt, ka nebūs jau tā, ka ārzemju profesori straumēm gāzīsies uz vēlēšanu komisijām ar iesniegumiem. Droši vien ne. Svarīgāk ir tas, ka ar šādu likumu mēs izdarām arī simbolisku soli uz Latvijas augstākās izglītības sistēmas atvērtību.

Lūdzu atbalstīt likuma grozījumus pirmajā lasījumā un ļaut notikt kvalitatīvai diskusijai par šī likuma atbilstošo vietu Latvijas augstākās izglītības sistēmā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kucina kungs, vai jums debatēm pietiks ar septiņām minūtēm?

E. Kucins (SASKAŅA).

Jā, pietiks.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins. Labdien, kolēģi! Diemžēl piedāvātajā redakcijā SASKAŅAS frakcija neatbalstīs likumprojektā... pieņemtos grozījumus, kas paredz, ka profesora, asociētā profesora un docenta amatā var ievēlēt personu ar pedagoģiskās un zinātniskās darbības kvalifikāciju, bet bez doktora grāda.

Likuma grozījumi vērsti uz akadēmisko amatu kandidātu skaita paplašināšanu personām bez doktora grāda no ārvalstīm - Eiropas Savienības, Šveices, Apvienotās Karalistes, Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādas, Austrālijas, Jaunzēlandes, kā arī diasporas pārstāvjiem.

Vēršu jūsu uzmanību, ka likumprojektu savā vēstulē neatbalstīja gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, gan Augstākās izglītības padome. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība uzskata, ka Latvijā pastāvošā sistēma, ka doktora grāda iegūšana docētājam nodrošina akadēmisko amatu un zinātniskās darbības pēctecību un hierarhiju, ir stabila un funkcionējoša. Likuma normas ieviešana noniecinās esošo, tieši Latvijā strādājošo, docētāju ar doktora grādu ieguldīto darbu, karjeru un tiesisko paļāvību. Faktiski, dodot iespēju personām uz noteiktiem akadēmiskajiem amatiem kandidēt bez zinātņu doktora grāda, tiek radīta diskriminējoša situācija Latvijā - tieši Latvijā! - strādājošiem profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem, kuriem attiecīgā akadēmiskā amata ieņemšanai bija jāiegūst doktora grāds.

Likuma norma nosaka atšķirīgas prasības uz vienādu amatu Latvijā dzīvojošiem pretendentiem un pretendentiem no ārvalstīm, ieskaitot diasporas pārstāvjus. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība arī uzskata, ka likuma norma rada apdraudējumu Latvijā akadēmiskajai un zinātniskajai sabiedrībai. Šāda likuma prakse ir pretrunā ar tiesiskās vienlīdzības un līdztiesības principiem, kā arī... un uz diskriminācijas aizliegumu.

SASKAŅAS frakcija neatbalstīs likumprojektu, proti, atturēsies balsojumā. Aicinu kolēģus arī neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Šuplinskas kundze, vai jums pietiktu debatēm ar četrām minūtēm?

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, noteikti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai.

I. Šuplinska. Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva! Varbūt uzreiz daži precizējumi, īpaši reaģējot uz Kucina kunga teikto.

Pirmais, kas būtu jāzina, - doktora grādu Latvijā var iegūt, gan izstrādājot darbu, gan iesniedzot noteiktu publikāciju kopu... vai arī, jāsaka, iesniedzot ne tikai publikācijas, bet kāda eksperimenta daļu, kas attiecīgi ir arī aprakstīta. Proti, vienīgais ceļš uz doktora grādu... nav tikai ar izstrādātu doktora grādu. Tas ir vairāk... Vucāna kunga, jāsaka, šim domu gājienam - kā var vadīt promocijas darbu cilvēks, kas pats varbūt to nav darījis. Arī Latvijā šādi gadījumi ir. Tā ir viena lieta.

Otra lieta, kas ir ļoti precīzi jāsaprot, - ne jau tikai doktora grādā ir sāls, bet tieši tajā momentā, cik lielā mērā patiešām šis jaunais pētnieks sadarbojas ar nozari, kurā viņš ir ieguvis savu konkrēto kvalifikāciju, un cik lielā mērā viņš spēj savu piedāvāto specializāciju, kvalifikāciju nest tālāk arī starptautiskajā mērogā. Tāpēc ļoti daudzās valstīs ir nedaudz atšķirīgi kritēriji, kas principā pēc savām prasībām atbilst līdzīgām... ko mēs saprotam ar disertāciju. Šeit vairāk ir stāsts par to, kā uztver kritērijus un ko uzskata par svarīgāko - formālu kritēriju izpildi vai tomēr arī tālāko pētnieka līdziesaisti savā izaugsmē, nozares izaugsmē un pienesumā, vai tā būtu teorijas vai, jāsaka, prakses attīstība.

Tāpēc šie konkrētie grozījumi būtu vitāli svarīgi, lai tas intelektuālais potenciāls, kas ir izbraucis, īpaši no Latvijas, spētu savas zināšanas pielietot šeit, Latvijā, tādā veidā nodrošinot gan ataudzi, gan konkurenci, gan ceļot arī Latvijas augstākās izglītības kvalitātes latiņu, piedāvājot - tieši tā, kā Bikšes kungs arī teica - profesionālu un mērķtiecīgi uz izaugsmi orientētu zinātnisko personālu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo konkrēto likumprojektu, un noteikti var debatēt par to, kādā veidā un kur šīs izmaiņas precīzāk būtu veicamas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Bikše. Komisijā šī likumprojekta tālākā virzība ir atbalstīta.

Lūdzam Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 59, pret - 1, atturas - 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Bikše. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam būtu viens mēnesis - tas ir 8. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 8. jūlijs.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi, 27. maija sēdes darba kārtību.

Skatām likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 896/Lp13), otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Kopumā ir saņemti astoņi priekšlikumi.

1. priekšlikums ir ar komisijas lēmumu pārcelts no viena cita likumprojekta, kurā bija runa par tiesību uz nodarbinātību piešķiršanu patvēruma meklētājiem trīs mēnešu laikā (iepriekšējā sešu mēnešu termiņa vietā). Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Lai redakcionāli precizētu, tiek piedāvāts izslēgt likumprojekta 1. pantu un mainīt numerāciju. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Jā, paldies.

3. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Šis priekšlikums ir saistīts ar... par ārzemnieku tiesībām pārsūdzēt lēmumus Administratīvajā apgabaltiesā. Tas ir pēc šiem grozījumiem... jo iepriekš bija paredzēts, ka to var darīt augstākajā... Administratīvās tiesas augstākajā... Senāta departamentā. Tagad ir runa par apgabaltiesu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tie ir redakcionāli precizējumi... par lēmumu pieņemšanas pamatojumiem. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 5. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Arī tas mazliet citā vietā likumprojektā... Arī tas saistīts ar kompetenci - lietu izskatīšanu Administratīvajā apgabaltiesā (iepriekš - Augstākajā tiesā). Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un deputāti arī atbalsta.

J. Rancāns. 6. - iekšlietu... nu jau bijušā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Par to, ka, ja ir pieņemts ārzemniekam negatīvs lēmums, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta slepeno informāciju, tad tiesas procesā... par to, cik daudz no šīs slepenās informācijas drīkst izpaust šim ārzemniekam, lemj... par izpaužamās informācijas apjomu lemj pats Valsts drošības dienests. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izslēgt likumprojekta 4. pantu, kas bija saistīts ar pārejas noteikumiem par termiņiem (2021. gada 1. marts - tas vairs nav aktuāli). Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Un pēdējais - 8. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Pārejas noteikums par to, ka sūdzības par iekšlietu ministra lēmumu par ārzemnieka iekļaušanu ārzemnieku sarakstā, kuru ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim izskata Augstākā tiesa, bet pēc tam - apgabaltiesa. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 896/Lp13) otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam ir piecas dienas - tas ir šā gada 14. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14. jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 916/Lp13), otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Šim likumprojektam savukārt ir saņemti seši priekšlikumi.

1. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kas paredz ārvalstnieka uzaicinātāja atbildības uzņemšanos par uzaicinātā ārvalstnieka... par uzaicinātajiem ārvalstniekiem, iemaksājot valsts kasē drošības depozītu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Iespēja studēt ārvalstīs ir lielisks veids, kā apgūt prasmes, kuras nav pieejamas konkrētajā valstī. Tomēr ir jāsaprot, ka šis ārvalstu studentu bizness ir nevis pat daudzmiljonu, bet daudzmiljardu bizness, kura ietvaros notiek nelikumīga studiju vīzu tirgošana. Un ar to saskaras teju visas Rietumu valstis - Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Eiropas Savienības valstis. Un principā visos pasaules reģionos, kur ir pietiekami laba ekonomiskā attīstība, šī problēma pastāv.

Šajā gadījumā ir piedāvāts, ka konkrētā augstskola, kura gūst finansiālu labumu no ārvalstu studentu studēšanas tajā, uzņemas arī zināmu atbildību par tiem studentiem, kurus tā atlases procedūrā atlasa un uzaicina uz Latviju.

Un konkrēti šajā priekšlikumā tiek piedāvāts noteikt, ka šim ārvalstu studentam ir pienākums iemaksāt 1000 eiro lielu drošības naudu, kura atgriežas personas kontā pēc sekmīgas studiju beigšanas.

Es vēlos norādīt, ka līdzīgu normu jau ir ieviesušas atsevišķas augstskolas. Piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte jau šobrīd ir noteikusi drošības naudas maksājumu. Savā mājaslapā, kas ir veltīta ārvalstu studentiem, tā raksta, ka drošības nauda maksājama kopā ar studiju maksu par pirmo studiju gadu un tiek atmaksāta studenta kontā viena mēneša laikā pēc līguma par studijām Rīgas Tehniskajā universitātē izbeigšanas, ja vien students nav pārkāpis līgumu par studijām Rīgas Tehniskajā universitātē un/vai Latvijas Republikas normatīvos aktus.

Tātad šis ir konkrēts, labs piemērs, ka to jau šobrīd praktizē viena konkrēta augstskola, bet ir arī citas. Ja persona varbūt ir pamanījusies ieceļot Latvijā, apejot Imigrācijas likuma normas, un tās faktiskais mērķis ir bijis ekonomiskā migrācija, nevis studijas Latvijas augstākajās izglītības iestādēs, un ir pārkāpts likums Latvijā, tad mums ir vismaz iespēja no šīs personas piedzīt naudu, pat ja persona vairs neatrodas Latvijas Republikas teritorijā.

Es vēlos norādīt, ka pārsvarā problēma ar šādiem fiktīviem uzaicinājumiem pastāv attiecībā uz privātajām augstskolām - uz mazām privātām augstskolām.

Es tiešām aicinu Saeimas kolēģus balsot “par” 1. priekšlikumu un tālāk sekojošajiem priekšlikumiem, lai mēs šo nozari sakārtotu un ieviestu zināmu kārtību, lai arī valsts augstskolas, kuras nu tomēr rāda priekšzīmi visā šajā jomā, varētu konkurēt par labākajiem studentiem, nevis fiktīviem studentiem. Es domāju, ka no Saeimas puses tas būtu jāatbalsta, ja jūs vēlaties stiprināt Latvijas augstāko izglītību, nevis atsevišķu privāto augstskolu biznesu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Rancāna kungs...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Dombravas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 14, pret - 60, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 2. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Runa ir par to, ka ārvalstnieka izsaukuma apstiprināšanu atsaka vai atceļ, ja uzaicinātāja pamatkapitāls ir mazāks par 50 tūkstošiem eiro. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Šajā priekšlikumā nav runa par augstākās izglītības iestādēm, koledžām un citām izglītības iestādēm, bet ir runa par to, lai izvirzītu kaut kādas prasības uzņēmumiem, kuri ir tiesīgi uzaicināt uz Latviju viesstrādniekus.

Šobrīd faktiski ir iespēja nodibināt SIA par vienu eiro un, izpildot noteiktas prasības, nosūtīt šos uzaicinājumus ārvalstniekiem, ka viņi var ierasties Latvijā un pēc tam viņi var droši ceļot tālāk uz citām Eiropas Savienības valstīm un formāli skaitīties, ka viņi ir darba attiecībās šeit, Latvijā.

Lai šo normu kaut kādā mērā sakārtotu, ir piedāvāts noteikt, ka uzņēmumam, kurš uzaicina ārvalstniekus darbam uz Latviju, būtu jābūt vismaz 50 tūkstošus eiro lielam pamatkapitālam, lai gadījumā, ja Valsts kontrole konstatē nelikumīgu darbību no konkrētā uzņēmēja puses, valstij būtu vismaz kaut kādi... kaut kādas iespējas piedzīt zaudējumus no šī uzņēmuma vai piedzīt soda naudas no šī uzņēmuma, ja tas ir pārkāpis Latvijas likumus. Lai nebūtu tā, ka šis uzņēmums nākamajā dienā pēc tam, kad tiek konstatēts, ka ir pārkāpti Latvijas likumi, likvidē... apstādina savu darbību. Tur ir viena eiro pamatkapitāls, uzņēmumam nav nekādu aktīvu, un faktiski ir saglabāta iespēja uzaicināt neierobežotu skaitu ārvalstnieku caur šādu fiktīvu uzņēmumu.

Tāpēc būtu aicinājums regulēt vismaz šajā ziņā - kaut kādā mērā regulēt, kuri uzņēmumi var aicināt ārvalstniekus. Proti, būtu jānoteic, ka uzņēmuma, kurš uzaicina ārvalstniekus, pamatkapitālam ir jābūt vismaz 50 tūkstošu eiro apmērā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Es aicinu pieturēties pie komisijā lemtā šajā sakarā.

Runājot par pamatkapitāla jautājumiem, vēlos vērst uzmanību, ka, pirmkārt, jebkāda apmēra pamatkapitāls nenozīmē, ka uzņēmumam ir adekvāts tā sauktais pašu kapitāls bilances pasīvos, un līdz ar to var veidoties situācija, ka pamatkapitāls ir, teiksim, viens miljons, bet pašu kapitāls ir varbūt negatīvs, ņemot vērā iepriekšējo gadu uzkrātos zaudējumus šajā - pasīvu pusē. Līdz ar to pamatkapitāls pats par sevi nenodrošina un nekādi neraksturo uzņēmuma ilgtspēju. Un, otrkārt, Komerclikums paredz, ka normālam, adekvātam uzņēmumam ir jāizpilda šis pamatkapitāla slieksnis - 2 tūkstoši eiro -, lai tas varētu tikt uzskatīts par adekvātu uzņēmumu, tādu, kuram ir tiesības izņemt dividendes.

Maza kapitāla SIA gadījumā, ja vēlas izņemt dividendes, šis pamatkapitāls ir jāpieaudzē līdz 2 tūkstošiem eiro, bet, kā jau teicu, tas nekādā ziņā neraksturo uzņēmuma finanšu stāvokli; to vislabāk raksturotu pašu kapitāla apmērs un proporcija pasīvu pusē.

Līdz ar to es aicinu neeksperimentēt šobrīd... vispār šajā likumprojektā neeksperimentēt. Es aicinu - nu, ja ir interese par grāmatvediskiem jautājumiem, par ekonomiskiem jautājumiem, tad var komisijā pieaicināt attiecīgus ekspertus un diskutēt, var pieaicināt arī Valsts ieņēmumu dienestu, diskutēt par pazīmēm, kā kvalificēt dažādus uzņēmumus.

Šobrīd es aicinu stingri turēties pie komisijā lemtā par šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kaut kas piebilstams komisijas vārdā, Rancāna kungs?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nebūs piebilstams. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Dombravas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 67, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 3. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas paredz izslēgt likuma 23. panta daļas 29. punktu, kurā ir runa par termiņuzturēšanās atļaujām ārvalstniekiem, kuri pērk īpašumus atsevišķās Latvijas teritorijās. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ritvaram Jansonam. Lūdzu!

R. Jansons (NA).

Labdien! Ja ilgāk seko Latvijas politikai, rodas iespaids, ka ir lietas, kas teju kā mūžīgā sasalumā ir iekrampējušās uz palikšanu uz ilgiem gadiem, lai arī kādas šķietamas pārmaiņas notiktu. Viena no šādām lietām ir tā saukto termiņuzturēšanās atļauju tirgošana komplektā ar nekustamajiem īpašumiem.

Termiņuzturēšanās atļauju zelta laiks jau labu laiku ir garām - vismaz tā sākotnējā izpildījumā, kad klienti tika meklēti Krievijā, vēlāk arī Centrālāzijā. Kad 2010. gada vidū konkrētu politiķu uzstājīgi lobētā programma tika iedarbināta, tā bija diezgan iekārojama: pietika ar aptuveni 70 tūkstošiem eiro, lai iegādātos īpašumu attālākos Latvijas reģionos, vai ar aptuveni 143 tūkstošiem eiro - īpašumu Rīgā un tādējādi iegūtu atļauju brīvi dzīvot un darboties Eiropas Savienībā.

Pie mums tas tika daudzināts kā investīcijas ekonomikā, lai gan reālie ieguvēji bija tikai nekustamā īpašuma tirgoņi, savukārt iedzīvotājiem, īpaši rīdziniekiem, joprojām nākas saskarties ar problēmu - nepietiekamo dzīvojamo fondu. Ir skaidrs, ka termiņuzturēšanās atļauju turpināšanai nav jēgas. Teikšu pat vairāk - to nevajag darīt. Ir skaidrs, ka Latvijas attīstībai un izaugsmei nekāda būtiska labuma no termiņuzturēšanās atļaujām nav, taču dažiem paveras iespēja nopelnīt uz kopējā mūsu drošības un sabojāta valsts (Skaņas defekts.)... risku rēķina.

Latvijā 2020. gadā tika izsniegtas 5916 pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas cilvēkiem, kuri šeit ieradušies uz ilgāku laiku dažādu iemeslu dēļ. Arī Valsts drošības dienesta pēdējo gadu atzinumos, kas nodoti atklātībai, pastāvīgi piesaukti termiņuzturēšanās atļauju shēmu izmantojuši investori un ar tiem saistītie ekonomiskie riski, pretizlūkošanas riski un pat riski konstitucionālās iekārtas aizsardzībai. Kā sacījis krievu literatūras spilgts personāžs, tirgošanās te ir nevietā.

Valsts drošības dienests pagājušajā gadā turpināja ārvalstu investoru un patieso labuma guvēju pārbaudes nacionālajai drošībai nozīmīgajos darījumos, pērn pārbaudīja 763 termiņuzturēšanās atļauju pieprasītājus. Uz termiņuzturēšanās atļaujām pretendējošo ārvalstu investoru biežākās izcelsmes valstis pagājušā gadā saglabājās nemainīgas - tie bija 364 Krievijas pilsoņi, tiem pēc īpatsvara sekoja Ukrainas pilsoņi - 64, Vjetnamas pilsoņi - 59 un Ķīnas pilsoņi - 31. Tāpat var atzīmēt, ka interese saņemt termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām bija arī 60 personām no valstīm ar teroristu grupējumu paaugstinātu klātbūtni vai citiem ar terorismu saistītiem riskiem.

Balstoties uz iegūto informāciju, pagājušā gadā Valsts drošības dienests rosināja termiņuzturēšanās atļaujas nepiešķirt 18 ārvalstniekiem un piešķirto termiņuzturēšanās atļauju anulēt diviem ārvalstniekiem. Atteikuma vai anulēšanas nepieciešamības pamatu noteica VDD rīcībā esoša negatīva informācija un konstatētie riski Latvijas nacionālajai drošībai; tas ir tiesisks pamats ierobežot ārzemnieku atrašanos Latvijā, tātad arī liegt tiesības iegūt termiņuzturēšanās atļaujas.

Lai arī termiņuzturēšanās atļauju programma ir iegrožota, vēl savā ziņojumā par pagājušo gadu Valsts drošības dienests sniedza negatīvu atzinumu galvenokārt izlūkošanas un ekonomisko risku dēļ, atsevišķos gadījumos pastāvot abiem. Izlūkošanas riski ir saistīti ar dienesta rīcībā esošu informāciju, kas liecina, ka termiņuzturēšanās atļauju pretendents tiek vai var tikt izmantots ārvalstu specdienestu aktivitātēs, kuras vērstas pret Latvijas interesēm. Savukārt riski ekonomiskajai drošībai lielākoties ir saistīti ar aizdomām par iespējami nelegālu finanšu līdzekļu legalizāciju, iegādājoties ekskluzīvus nekustamos īpašumus un veicot investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā.

Aicinu atbalstīt šo - 3. - mūsu, Nacionālās apvienības frakcijas, priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam. Lūdzu!

J. Vitenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Īss ieskats par programmu. Tās darbības 10 gados izsniegti 19 tūkstoši termiņuzturēšanās atļauju un 86 procentus no kopējā atļauju skaitu ir pieprasījuši investori no bijušajām PSRS valstīm.

Sākotnējie argumenti, kuri tika izteikti, izveidojot šo programmu, nav piepildījušies. Šis instruments sākotnēji tika prezentēts kā iespēja, lai uz Latviju pārceltos no režīma bēgoši uzņēmēji, kuri veiks ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstīšanā. Bet visas programmas laikā dominējošais ir bijis šis - tieši šīs investīcijas nekustamajos īpašumos. Piemēram, 2019. un 2020. gadā ieguldījumi nekustamajā īpašumā veido 91 procentu no kopējā ieguldījumu apjoma. Ieguldījumi galvenokārt veikti, iegādājoties īpašumus Rīgā un Jūrmalā.

Šeit es gribētu kā vienu no šiem programmas ieguldījumiem izcelt kāda Krievijas pilsoņa investīciju. Viņš savulaik iegādājās muižu - muižu manā dzimtajā ciemā Zentenē -, un šobrīd muiža strauji iet postā, jo šis uzņēmējs, ja tā varētu teikt, nekad nav ticis manīts mūsu ciemā. Nav arī iespējams ar viņu sazināties, lai noskaidrotu tālākos viņa plānus attiecībā uz šo īpašumu. Baumo, ka dzīvojot Šveicē. Muiža, kura ir kultūrvēsturisks piemineklis, viņam nav vajadzīga. Tā ir bijusi tikai viņa biļete uz Rietumeiropu. Es domāju, ka šādu stāstu ir gana daudz.

Ar Imigrācijas likumu saistītu ieguldījumu nozīme ir mazinājusies, un šobrīd tas vairs nav motivējošs instruments investīciju piesaistei. 2010. gadā šādi tika piesaistīti tikai 0,4 procenti no kopējā investīciju apjoma.

Ekonomikas ministrija atbalsta to Imigrācijas likuma normu izslēgšanu, kuras paredz šādu investīciju piesaisti, proti, nekustamā īpašuma iegādi apmaiņā pret iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļaujas, un uzsver, ka ir saglabāta iespēja investoriem veikt ieguldījumus mērķēti, lai attīstītu uzņēmējdarbību, ražošanu. Un tāds arī sākotnēji ir bijis šīs programmas mērķis.

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Paldies Ritvaram Jansonam par šādu statistikas datu... nu, nosaukšanu. Ir jūtams, ka tie dati ir iegūti un analizēti.

Un paldies arī Vitenberga kungam, kurš ir neapšaubāms lokālpatriots - Zentenes. Nu, it kā liekas - kas tad tur tāds ir ar to vienu muižu, ja? Bet man, to noklausoties, ir tādas aizdomas, ka... vai tikai tā nav sistēma?

Līdz ar to es sāku spriest, ka... Manuprāt, ir pamats atbalstīt šo priekšlikumu un, tā pārskatot tabulu, - arī nākamo... tātad - 3. un 4. priekšlikumu. Par 4. priekšlikumu arī droši vien būs debates, jo...

Godīgi sakot, mani aizķēra tas arguments par... nu, par to, ka ir ieguldīta arī neskaidras izcelsmes nauda. Mēs ļoti labi zinām, kādas problēmas Latvijas finanšu sistēmai vispār ir sagādājusi šī apšaubāmās izcelsmes nauda. Nekādu tādu īpašu labklājību tā sabiedrībai kopumā nesusi nav, ir radušās tikai problēmas finanšu sistēmai, ir cietuši Latvijas uzņēmēji, tātad ir cietusi tautsaimniecība. Man šķiet, ka daudz lielāks labums būtu no tā, ka šo praksi izbeigtu - un nevis kādu ideoloģisku vai kādu emocionālu apsvērumu dēļ, bet tāpēc, ka tiešām ir šie piemēri, ir statistikas dati.

Līdz ar to es secinu, ka... Nu, ja runājam par pierādījumos balstītu politiku, tad man... tomēr šobrīd es esmu nosliecies, ka... un arī jaunie konservatīvie ir nosliekušies, ka ir jāatbalsta 3. un 4. priekšlikums, jo tās sekas, kas ir iestājušās tai ilggadējai praksei... tomēr nav labi tās aizmirst. Tādēļ jaunie konservatīvie atbalstīs 3. un 4. priekšlikumu.

Es aicinu... kaut gan man nebija iespējas piedalīties Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē un pirmšķietami likās... bet tagad liekas citādāk... bet, noklausoties arī to argumentāciju... es domāju, ka varbūt tik drīz mēs netiksim pie tā paša priekšlikuma apspriešanas vēl vienu reizi. Un ir jāizmanto šis likuma atvērums, un varbūt ir jāmēģina Saeimas deputātiem paust attieksmi pret šo priekšlikumu.

Tā ka balsosim “par”. Atbalstām 3. un 4. ... Nu, 3. ir...

Jā, paldies Jansonam un Vitenbergam. Jāsaka tā - paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Jā, paldies Jauno konservatīvo frakcijas deputātiem par atbalstu šim priekšlikumam.

Es vēlos vērsties pie frakcijas Jaunā Vienotība.

2021. gada 11. martā ziņu virsrakstos bija lasāms: Krišjānis Kariņš saka, ka ir jāizbeidz termiņuzturēšanās atļauju piešķiršana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Latvijā. Un ziņā bija rakstīts, ka Ministru prezidents Kariņš sēdes laikā - tā bijusi valdības sēde - atzinis, ka piesaistītās ārvalstu investīcijas, kuras saistītas ar ārvalstnieku ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, ir neproduktīvas; tā ir atblāzma no agrākās politikas, tās ir naudas tranzītpolitikas pēdējās atliekas. Mēs no tā tiksim prom, šī programma sevi ir izsmēlusi, uzsvēra premjers. Ministru prezidents aicināja aktīvāk domāt par eksportējošo uzņēmumu... investīciju piesaisti, vienlaikus piebilstot, ka šiem investoriem un viņu darbiniekiem varētu piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas par darbu Latvijā.

Es tiešām ceru, ka jūs, frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA, balsosiet atbilstoši jūsu premjerministra publiski paustajiem uzskatiem, ka šī atblāzma no vecā laika politikas ir jāslēdz ciet, ka ir jāizbeidz termiņuzturēšanās atļauju piešķiršana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, vai jums pietiktu ar četrām minūtēm debatēs?

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tad pēc... Paldies.

Sēdes vadītāja. Tad pēc pārtraukuma.

Mums ir jādodas pārtraukumā. Pārtraukums ir 15 minūtes. Ja šobrīd pulkstenis ir 17.26, tas nozīmē, ka mēs tiekamies pulksten 17.40.

Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir notikusi.

Tātad pārtraukums 15 minūtes - līdz pulksten 17.40.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa‑Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Turpinām izskatīt Saeimas 2021. gada 27. maija attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, otrais lasījums.

Par 3. priekšlikumu ir uzsāktas debates. Turpinām debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es sākumā neplānoju vispār runāt ne par vienu no šiem priekšlikumiem, jo kopumā tas viss ir skaidrs un ir redzēts ne vienu reizi vien.

Grozījumi Imigrācijas likumā. Nu, protams, te tiek iesniegti vairāki Nacionālās apvienības priekšlikumi, kas, protams, būtu pret jebkāda veida imigrāciju neatkarīgi no tā, vai runājam par ārvalstu studentiem, par darbiniekiem, investoriem vai... kas tur ir. Nu, nekā tāda īpaši, tā teikt, dīvaina vai abnormāla te nav. Bet tas, kas padara šo dienu par tiešām vēsturisku, - tā ir ekonomikas ministra uzruna un, tā teikt, dalība, atbalsts šādiem priekšlikumiem, jo es, kolēģi, neatceros nevienu ekonomikas ministru, neesmu arī dzirdējis ne par vienu ekonomikas ministru kādā citā valstī, kurš iestātos pret investīcijām - pret investīcijām! -, pat ja tās investīcijas ir, tā teikt... Varbūt daudzi investēja nekustamajā īpašumā. Investīcijas nekustamajā īpašumā arī ir investīcijas. Es domāju, nu pat Feldmana kungam tas ir... vajadzētu būt skaidram.

Tātad... Šeit vairāki kolēģi pateica, ka, lūk, no tām investīcijām nav nekā laba. Es te nerunāšu par tiem nenoliedzamajiem riskiem, kas, protams, pastāv, kad šī TUA programma tiek izmantota ļaunprātīgi. Protams, nav nekā viennozīmīgi laba, tā teikt, un gaiša šajā pasaulē, bet, kolēģi, pateikt, ka no šīs TUA programmas un no tām investīcijām nekustamajā īpašumā valstī, lūk, nevienam nekā laba nav... nu, vismaz ekonomikas ministram tas nav gluži piedodams, kolēģi, jo tomēr... nu, es domāju, ka šo to var saprast... to var saprast pat skolēns, to var saprast pat bērns.

Kolēģi! Ja šeit kāds no Latvijas iedzīvotājiem pārdod savu māju vai dzīvokli par 250 tūkstošiem eiro un šī nauda, tie 250 tūkstoši eiro, nenāk no cita Latvijas iedzīvotāja, nenāk no Latvijas valsts budžeta, bet nāk no citas valsts, tas nozīmē, ka valstī ir ienākusi nauda, valstī ir parādījušies 250 tūkstoši eiro un kāds no Latvijas iedzīvotājiem šo naudu ir saņēmis, un, ja šo naudu viņš (vai viņa) vai viņa ģimene ir saņēmusi, tad tas nozīmē, ka ar šo naudu viņi var izdarīt vairākas gan sev, gan Latvijas valstij labas lietas, - protams, ar nosacījumu, ka viņi, paņemot šo naudu par savu īpašumu, uzreiz nedosies uz Īriju vai Lielbritāniju, vai kādu citu valsti, uz visu mūžu pametot Latviju. Bet, ja ne, tad... kolēģi, tad iespējams, ka par šo naudu viņi iegādāsies sev labāku māju, varbūt uztaisīs arī remontu, tādējādi dodot darba vietas cilvēkiem būvniecības nozarē; varbūt viņi spēs atļauties labu izglītību saviem bērniem, un tas vispār nebūtu iespējams, ja viņiem šīs naudas nebūtu.

Tāpēc, kolēģi, nu vismaz ekonomikas ministram šodien... Pateica, ka viņš pilnīgi atbalsta šo programmu, kas ir pret investīcijām. Nu, vismaz ekonomikas ministram šodien būtu vajadzējis pie tā jautājuma paklusēt - neatkarīgi no tā, kāda ir viņa jaunā, tā teikt, partijiskā piederība.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es šajā ziņā arī... gribētu izteikties pēc visa iepriekš dzirdētā. Bija ļoti dīvaini klausīties to par šīm investīcijām - ka tās mums nav vajadzīgas, ka no tām mēs varam mierīgi atteikties.

Ja paskatāmies šobrīd uz šo likmi - 250 tūkstoši, kas, manuprāt, nav maza summa - un visiem tiem citiem ierobežojumiem...

Es domāju, ka šī programma... Nu, ja kāds vēlas iegūt tikai tādu uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā... Es domāju, ka Eiropas Savienībā ir arī citas, daudz konkurētspējīgākas valstis, kas šādu piedāvājumu daudz vienkāršāk spēj piedāvāt kādam, kas tiešām grib investēties tikai tādēļ, lai iegūtu šo atļauju, lai dzīvotu Šveicē vai Polijā, vai Anglijā, vai Īrijā... vienalga kur, bet kur šī atļauja dod kaut kādas privilēģijas.

Tāds nopietns bizness savulaik bija, kur uzņēmēji paļāvās uz šo programmu un investēja kaut kādā attīstībā, investēja kaut kādas summas. Tomēr šobrīd... jau ilgāku laiku... šī programma pēc būtības Latvijā jau sen ir beigusies, tā eksistē attiecībā uz atsevišķiem gadījumiem, un šobrīd drīzāk būtu jautājums, vai vispār kādam ir redzējums, kā mēs to turpinām un padarām varbūt kaut kādā veidā pievilcīgu, jo tāda situācija, kāda ir tagad, arī īsti nav normāla, manuprāt.

Par to, ka it kā pie mums ir iespēja iegūt šīs termiņuzturēšanās atļaujas, - par to samērā liela diskusija Saeimā notiek ikreiz, kad atver vaļā šo likumu, - ir kāds, kam liekas, ka vajag; ir kāds, kam liekas, ka nevajag. Bet šī programma pati par sevi ir, nu, tāds nejēdzīgs produkts, jo ir jābūt kaut kādam īpašam piedāvājumam, lai kāds uzņēmējs vai cilvēks, kas gribētu iegūt šo termiņuzturēšanās atļauju... jābūt īpašam nosacījumam, lai viņš izvēlētos tieši Latviju, kur to iegūt. Ne jau tikai Latvija ir tā, kas piedāvā šādas iespējas; tikpat labi cilvēks varētu ieinvestēties kādā citā Eiropas Savienības valstī. Gribētu dzīvot Latvijā - viņam visas iespējas ir.

Tāpēc par šo programmu būtu drīzāk atbildīgajai ministrijai... un tas šobrīd ir jau nonācis Attīstībai/Par! redzeslokā... un jaunajai ministrei būtu jābūt kaut kādam redzējumam, ko mēs ar šo programmu darām, - vai tā paliek tāda, kāda ir, vai arī mēs to vienkārši likvidējam, jo tāda, kāda tā ir šobrīd... es domāju, tā ir gana nepievilcīga. Tomēr, neraugoties uz šiem diezgan augstajiem ierobežojumiem, ir cilvēki, kas iegādājas Latvijā īpašumu, kā jau teica Dombrovska kungs, - kāds atrod, un kādam citam, Latvijas iedzīvotājam, ir iespēja viņam to te pārdot.

To, ka tā būtu kaut kāda baigā joma... kaut kāda baigi labā ekonomikas... tāda joma, no kā visa ekonomika attīstītos... es domāju, ka šobrīd tas tā galīgi nav, bet atsevišķiem cilvēkiem tomēr tas dod kaut kādas iespējas pārdot savu īpašumu.

Tāpēc es aicinu šo jautājumu ļoti nopietni izvērtēt, šodien katrā ziņā neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas, manuprāt, ir tāds... ielikts, lai būtu tikai, par ko Saeimā parunāt. Likvidēsim visu...? Bet tajā pašā laikā... ja mēs šo priekšlikumu atbalstītu, tāpat kaut kas jau arī tur paliktu... Un arī tad, ja kādam būs īpaša vēlme iegādāties īpašumu citos veidos, viņš to varēs mierīgi izdarīt, pretī saņemot termiņuzturēšanās atļauju. Šis priekšlikums to galīgi nerisina.

Tāpēc, kolēģi, es aicinātu šo priekšlikumu noraidīt, bet... nākt ar kaut kādu valdībai kopīgu redzējumu. Varbūt Nacionālā apvienība... ja jums tas ir tik svarīgs jautājums, nu rosiniet valdībā šādas debates, lai tad valdība pieņem savu redzējumu, ja jau Krišjānis Kariņš tā ir izteicies, ka nevajag nekustamajā īpašumā... Lai tad piedāvā valdība savu redzējumu, kādā veidā šai jomai ir vai nu jāattīstās, vai arī... kādā veidā mēs to izbeidzam.

Šobrīd... tas stāvoklis, kas ir tagad, arī ir patiesībā nekāds - mums ir programma, kas vienkārši eksistē, bet jēgas no tās, es teiktu, sevišķi lielas nav. Ir tikai tāda liela bļaustīšanās ap šo programmu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Mana runa arī būs refleksija uz ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga uzstāšanos.

Ministram nedrīkst būt tik vieglprātīga attieksme pret statistiku. Proti, pret to, ka statistikas kā tādas nav... nu, vismaz Vitenberga kungs mums nav paudis... Vai ministra kungs varētu nosaukt, cik miljonu pa šiem gadiem, kamēr strādā šī norma, Latvijā tika investēts? Varbūt ir jau miljards sakrājies? Tādus statistikas datus viņš mums nepasniedza.

Toties tika pasniegts viens... vienīgais piemērs - par Zentenes muižu. Es esmu tur bijusi. Un šeit, manuprāt, ir ekonomikas ministra otrā kļūda, jo tiek sajauktas divas problēmas - investīcijas pret uzturēšanās atļauju (tātad imigrācijas jautājums) ar jautājumu par nekustamā īpašuma stāvokli (piebildīšu - konkrēta nekustamā īpašuma stāvokli).

Arī šajā ziņā nav nekādas statistikas, nekāda informācijas apkopojuma. Varbūt ir simtiem, varbūt pat tūkstošiem ēku, kuras ir renovētas par investīciju naudu; par šīm investīcijām cilvēki saņēmuši pretī uzturēšanās atļauju.

Vēl. Kā jau es teicu, es biju Zentenes muižā. Varu jums apgalvot, ka Zentenes muižai ir vismaz jumts un šī ēka ir iekonservēta. Tur vismaz neaug koki bijušajās zālēs un istabās. Bet cik ir tādu muižu, kurās aug tie koki, kuras pilnībā izdemolētas stāv, tukšiem logiem un bez jumtiem, pa visu Latviju?! Un pārsvarā tās ir muižu ēkas, kur kādreiz bija skolas... kur kādreiz bija skolas, tāpat kā Zentenes muižā, un kur skolu vairs nav, jo nav bērnu, kuri tur varētu mācīties. Un tā ir cita problēma, par kuru cienījamais ekonomikas ministrs nav ieminējies.

Es varētu ilgi stāstīt par ēkām, kas stāv izdemolētas, bez jumtiem un bez logiem tepat Rīgā un kas pieder valstij un atrodas “Valsts nekustamo īpašumu” pārziņā. Es pat varētu adreses jums teikt. Piemēram, ēkas bijušajā Daugavgrīvas rajonā, kur bija savulaik padomju karaspēka daļa. Šīs ēkas pieder dažādām ministrijām, un nevienam nav nekādas darīšanas gar tām ēkām. Tā ka, Vitenberga kungs, jūs varētu arī Rīgu izpētīt attiecībā uz šo problēmu.

Un ir vēl kas, ko es varētu jums ieteikt. Nu padomājiet, varbūt tiešām varētu izstrādāt kaut kādus likuma grozījumus, kuri atrisinātu šo problēmu ar šo konkrēto muižu, Zentenes muižu, lai varētu šim nerātnajam īpašniekam atsavināt šo īpašumu. Tikai jautājums - kas atsavinās? Vai jaunizveidotā pašvaldība būs spējīga pat... ja ne izpirkt, tad vismaz uzturēt šo ēku? Un galvenais - kādam nolūkam? Jo, kā es jau teicu, skolas tur nav, skola tur nevar būt, jo nav, kam tur mācīties. Kas būs ar šo ēku? Kāda ir izeja? Jūs izeju nepiedāvājat. Jūs piedāvājat absolūti destruktīvu ceļu, kas neļaus Latvijai saņemt investīcijas, kuras ir mērāmas tūkstošos, simtos tūkstošu un pat miljonos, un Zentenes muižas likteni tas neatrisinās, ticiet man.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (KPV LV).

Labdien, sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Paskatoties uz šo priekšlikumu, cauri spīd jau gadiem maltais - krievi nāk! Krievi ir nākuši, nākuši, tā arī nav atnākuši. Un Latvijā šobrīd no šīs krievu atnākšanas... nekas neliecina par to, ka viņi ir atnākuši.

Kāpēc es šobrīd uzstājos par šo priekšlikumu? Pašreiz Latvija jau ir izpirkta - un ir izpirkta tāpēc, ka jau vairāk nekā 20 gadus valdība un Saeima kopā nevar izdomāt, kā ierobežot īpašuma pārdošanu Eiropas Savienības pilsoņiem.

Diemžēl sfērā, kurā es darbojos un no kuras es nāku, - tā ir mežsaimniecība - ļoti lieli privāto mežu īpašumi šobrīd atrodas zviedru vai dāņu pensionāru kapitālfondu rīcībā. Lai veselība, protams, visiem tiem pensionāriem, kuru naudas pārvaldītāji ir atraduši veiksmīgu vietu, kur savu kapitālu, kā saka, attīstīt un audzēt.

Atgriežoties pie jautājuma, ka būtu jāaizliedz vispār jebkādas termiņuzturēšanās atļaujas, es gribētu kolēģiem atgādināt, ka ārpus Eiropas Savienības dzīvo ne tikai krievi, bet arī mūsu sabiedrotie - Amerikas pilsoņi, mūsu sabiedrotie - Austrālija, arī citas valstis, kas nebūt nav naidīgas pret Latviju. Un, šādi nogriežot, mēs vispār pazaudējam kaut kādu pievilcību šo Eiropas... ne Eiropas...  Eiropas zonas cilvēku acīs.

Nākamais aspekts, par ko es gribētu runāt. Vai kāds no jums ir mēģinājis atvērt bankā kontu un piedzīvojis to visu, ko bankas šobrīd prasa? Jau ir aiziets tik tālu, ka vēl atlicis tikai prasīt, atvainojos, urīna analīzes un rentgenu par pieciem gadiem. Pārējo visu šobrīd bankas pieprasa no normāla cilvēka, kam naudas plūsma ir caurskatāma un nav nekādu krāpniecisku pazīmju. Tad paskaidrojiet man, kā var ienākt kaut kāds netīrais kapitāls vispār Latvijā, ja pat normālam cilvēkam šeit ir problēmas darboties ar saviem naudas līdzekļiem bankā... bankās vispār?

Es saprotu, ka šī mana uzstāšanās tiks “translēta” no Nacionālās apvienības puses ar parakstu, ka es atbalstot krievus un ka krievi tagad nākšot un... cita veida stāstus, ka atbalstu krievus. Nē, es atbalstu brīvu kapitāla ienākšanu Latvijā; tas ieplūdinātu zināmu naudas daudzumu mūsu ekonomikā. Un nebūtu jānotiek šai kapitāla šķirošanai pēc nacionalitātes principa.

Es vēlreiz aicinu kolēģus neizdarīt nepareizu soli tikai tāpēc vien, ka ir politiskais spēks, kas to visu pasniedz kā kaut kādu valsts suverenitātes zaudēšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J. Ādamsons (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Vispār jau dīvaini klausīties, no ekonomikas ministra puses dzirdēt par to, ka investīcijas valstij nav vajadzīgas. Taču vēl dīvaināk bija dzirdēt no Ministru prezidenta, ka arī tranzīts un banku bizness mums nav vajadzīgs un ka mums tagad būs kaut kāda viedā uzņēmējdarbība, kuru es gan vēl neredzu... un nezinu, kad tāda diena pienāks. Ceru, ka nodzīvosim līdz tam laikam.

Vismaz ekonomikas ministram vajadzēja zināt, par kādām investīcijām ir runa. Ekonomikas ministrijas pārstāvji vienmēr uz komisiju bija nākuši ar konkrētiem cipariem, kādas investīcijas ir ienākušas Latvijā... Latvijas ekonomikā, un tās ir mērāmas miljardos.

Un jūs zināt... tagad tas izskanēs it kā ironiski, bet diemžēl tur ironijas ir diezgan maz. Tādas dīvainas sagadīšanās. Tikko kā Krievijas valsts vadība paziņo par to, ka jāpanāk, lai investīcijas no ārzemēm atgriežas Krievijā, pie mums aktīvi tieši Nacionālā apvienība sāk ķerties pie Imigrācijas likuma, visādos veidos apgrūtinot iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļaujas... gan pret īpašumu, gan pret to, kas skar uzņēmējdarbību, gan... to, kas skar banku darbību un tā tālāk. Tikko kā Krievijā paziņo par to, ka jāpanāk, lai nauda nāk atpakaļ uz Krieviju no Rietumu bankām, pie mums sākas “kapitālie remonti”. Rezultāts - banku sektors mūsu valstī zaudēja 11,5 miljardus eiro. Tie gan aiziet vai nu atpakaļ uz Krieviju... aizgāja, vai atpakaļ pie mūsu kaimiņiem tepat netālu.

Un atcerēsimies vēl lielāku anekdoti. Tad, kad Krievijā šaurās aprindās sāka runāt par to, ka tas aviācijas bāzes kuģis, ko būvē Francijā, nav vajadzīgs (un tas tik tiešām nemaz nav vajadzīgs Krievijas apstākļiem), mūsu ārlietu ministrs sacēla lielu brēku; rezultāts bija tas, ka Francija lauza līgumu un samaksāja Krievijai lielu sāpju naudu - pusotru miljardu, ja nekļūdos, - un tas kuģis, aviācijas bāzes kuģis, aizgāja uz Ēģipti, un Krievija par šo naudu būvē mūsdienīgu aviācijas bāzes kuģi. Visi ir apmierināti, tikai ir jautājums - kāda darīšana gar visu šo ir Nacionālajai apvienībai un mūsu ārlietu ministram.

Pirms desmit gadiem sāka spēlēties... Rietumi sāka izspēlēt Lukašenkas kārti, ka viņš būs tas labais, un visādā gadījumā nobīdīt viņu no Krievijas... ka viņš ir pareizais; ņēma nost dažādas sankcijas, kuras līdz tam bija uzliktas. Bet ar šīm karoga raustīšanām un visām pārējām darbībām jūs, tieši otrādi, esat panākuši, ka šī tuvināšanās ir neizbēgama. Tas pats skar arī Krievijas un Ķīnas tuvināšanos.

Jautājums - kurš kura labā strādā? Un te man jāpiekrīt manam kolēģim Zariņa kungam, ka Kremļa aģenti acīmredzot ir ar nacionālu nokrāsu.

Šī nav pirmā reize, kad mēs debatējam par šo jautājumu, un ne pirmā reize, kad izskan visi šie argumenti, tikai pirmā reize, kad ekonomikas ministrs nedomā par ekonomikas attīstību, nedomā par investīcijām, bet paziņo, ka investīcijas mums nav vajadzīgas.

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.

J. Iesalnieks (NA).

Kolēģi! Es atceros - 2013. gadā, kad Nacionālajai apvienībai izdevās uzlikt zināmu žņaugu virsū šai Šlesera izstrādātajai programmai, es piedalījos kādā uzņēmēju diskusijā, kurā bija klāt arī Šlesera kungs. Es aizstāvēju Nacionālās apvienības pozīciju, un tajā diskusijā Šlesera kungs tiešā tekstā draudēja iznīcināt Nacionālo apvienību. Sanācis ir tieši pretēji. Šlesera kungs ir aizgājis pa politisko skuju taku, savukārt Nacionālā apvienība ir spēcīgāka nekā jelkad.

Šodien mēs dzirdam, ka daži bijušie un esošie Kremļa... saskaņas deputāti māca ekonomikas ministram, ko viņam vajadzētu teikt vai neteikt. Es - tieši pretēji - gribētu uzslavēt ekonomikas ministru. Mums beidzot ir ekonomikas ministrs, kas domā par Latvijas iedzīvotāju interesēm, nevis par dažādiem ārvalstu uzpircējiem.

Kolēģi! Es domāju, nevienam nav šaubu, ka šī programma tiks izbeigta pavisam, bet jūsu rokās ir tas, vai jūs būsiet tie politiķi, kas aizies pa skuju taku, līdzīgi kā Šlesers, atbalstot Latvijas... uzturēšanās atļauju tirgošanu par naudu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Nu, es laikam nesacentīšos tukšmuldēšanā ar iepriekš runātajiem visiem stāstiem. Tas, ka Nacionālajai apvienībai ir problēmas gan ar ekonomisko izpratni, gan ar to, ka viņi nu jau neslēpti... vienkārši kļūst par Kremļa politikas īstenotājiem šeit, Latvijā, - tas, manuprāt, visiem ir redzams.  

Es gribētu, lai tagad... lūdzu, ar konkrētiem faktiem... tieši to, ko jūs tikko apgalvojāt gan par savu ekonomikas ministru, gan par to visu, ko jūs te teicāt... Ko konkrēti šinī sakarā jūs vēl esat izdarījuši priekš Latvijas - bez tā, ka uzlikuši žņaugus kādam? Kā konkrēti, šinī konkrētajā aspektā, tagad izpaužas šīs rūpes par Latvijas iedzīvotājiem?

Es izteikšu savus apsvērumus par šo programmu. Es redzu, ka patiesībā šī programma Latvijai būtu vajadzīga un noderīga, viss ir atkarīgs no tā, kādā veidā tā tiek īstenota. Tas, ko jūs pašlaik demonstrējat, - tas ir atkal kārtējais uzskatāmais piemērs šīs valdības mazspējai, nekompetencei. Proti, ja jūs nezināt kaut kādu procesu un nespējat to vadīt, tad jūs izdomājat: nu, labāk mēs to vispār nocirtīsim, lai no tā nekas nebūtu, lai gan patiesībā - patiesībā! - šis process var būt ļoti noderīgs.

Nacionālā apvienība, ja jūs atceraties... jūs kaut kā noklusējāt, kāpēc... Jūs nepastāstījāt, kāpēc pēkšņi pārtrūka finansējums jaunajām ģimenēm dzīvokļiem, mājokļu iegādei. Kāpēc tas pārtrūka? “Pateicoties” jums, jo tas viss tika finansēts no uzturēšanās atļauju naudas. Un tas ir jūsu nopelns, jūsu centieni! Jūs panācāt, ka mūsu jaunajām latviešu ģimenēm nav iespēju tikt pie šī finansējuma, jo tā vienkārši nav! Tas nāca no šīs programmas, kuru jūs nogriezāt, apgriezāt.

Es redzu, ka esošajā situācijā... Es redzu, ka Nacionālajai apvienībai nav sajēgas ne par ekonomiku, ne arī ģeopolitiku, viņi īsteno Kremļa politiku, jo esošajā situācijā, kad mēs redzam, kas notiek pie mūsu austrumu kaimiņiem... Tā vietā, lai mēs šeit radītu iespēju cilvēkiem, kuri spēj nopelnīt, kuri ir ekonomiski aktīvi, un tā vietā, lai viņi varētu šeit atrast sev mājasvietu, mēs uztaisām tieši otrādi - mēs pasakām: nē, jūs uz šejieni nedrīkstēsiet braukt! Mēs apgrūtināsim viņiem sistēmu, mēs apgrūtināsim viņiem iespēju atrasties šeit; labāk lai viņi paliek zem tiem režīmiem un tur ar viņiem varētu izrēķināties tas režīms. Tas ir jūsu mērķis, ko jūs gribat panākt.

Ja kāds stāsta, ka šī programma kaitēšot latviešiem vai Latvijas iedzīvotājiem... Tieši otrādi - šī programma, ja pareizi to uztaisa, palīdzēs. Jo, pirmkārt... punkts numur viens, ko tiešām vajadzētu izdarīt, - es domāju, šo programmu vajadzētu uzlabot, to vajadzētu attīstīt, nevis nogriezt. Tātad punkts numur viens, ko vajadzētu izdarīt, ja runājam par nekustamajiem īpašumiem, - šos nekustamos īpašumus... vajadzētu paredzēt, ka tas ir tikai... ka zemes vērtība tur neiet iekšā. Un tad, lūdzu, nāciet un pērciet, dodiet iespēju, apgrozījumu mūsu celtniekiem, mūsu apsaimniekotājiem, jo katrs šāds nopirkts īpašums veicinās iekšējo patēriņu, veicinās nodarbinātību. Tas būs tikai pluss.

Turklāt paralēli... es aicinu aizdomāties par to: ja tas cilvēks, kas uz šejieni atbrauc, ir gatavs šeit ieguldīt līdzekļus, visas šīs procedūras veikt, tas nozīmē, ka viņš vēlas šeit pēc iespējas legalizēties. Tātad šāds cilvēks būs daudz atbildīgāks par savu rīcību šeit nekā vienkārši tāds, kurš iebrauks, teiksim, ar ļauniem nodomiem; tādam nebūs nepieciešamas visas šīs lietas, tās var īstenot pavisam citā ceļā.

Šādus cilvēkus būs arī ērtāk kontrolēt (sevišķi ņemot vērā visus tos jaunos aspektus, kuri ir parādījušies saistībā ar digitalizāciju, kur mums tās iespējas krietni pieaug), un visu šo uzskaiti, šīs programmas pārlūkošanu varētu veikt daudz efektīvāk.

Tāpēc, manuprāt, vajadzētu... tieši otrādi - tieši otrādi! - vajadzētu padomāt par to, kā šo programmu efektīvāk varētu izmantot, jo šeit paveras daudzas iespējas. Mēs varam pamācīties - kaut vai šis pats Baltkrievijas stāsts... cik lielā mērā Lietuva to spēja izmantot un cik lielā mērā - Latvija, jo atšķirība ir desmitkārtīga. Šādas iespējas mēs laižam garām. Šī būtu viena no iespējām, kā, pareizi to visu saliekot, varētu to izdarīt. Protams, ne mazspējīgi un nekompetenti, kā to ir darījusi šī valdība. Iespējas ir, un es aicinu izmantot tās.

Es aicinu ekonomikas ministru pieteikties debatēs un paskaidrot, kur ir ļaunums šai programmai un kāpēc viņš ir pret šo programmu, kāpēc viņš ir pret valsts attīstību, pret to, ka šeit mēs dabūjam iekšā uzņēmīgus, ekonomiski aktīvus cilvēkus, kuri ir gatavi šeit ieguldīties, gatavi būt piederīgi šai vietai un uzņemties zināmas saistības par to. Rezultāts būtu tas, ka mēs visi būtu ieguvēji.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Nu jau ir vēls vakars, mēs vēl strādājam, bet labi, ka saule spīd un vēl joprojām ir silti.

Es gribu atgādināt: tad, kad sākās šī programma, - tad Latvija atradās dziļā, dziļā krīzē, kurā joprojām... mēs vēl neattapāmies... līdz tam 2008. gadam...  Un tad mums naudas nebija.

Tā mūsu vajadzība - uz 50 procentiem samazināt aizsardzības... ministriju... budžetā... aizsardzības... ministriju... Ļoti daudzi cilvēki aizgāja vai tika atvaļināti gan no armijas, gan no Iekšlietu ministrijas un citām valsts iestādēm.

Tā ka tā bija krīze. Un to, ko... pa tiem gadiem iegāja... vismaz pusotra miljarda - pusotra miljarda! - iegāja šeit Latvijas ekonomikā, tas ir ļoti daudz; no tā tika izmaksāti gan sociālie pabalsti, gan uzturēja mediķus, pedagogus un citus. Tā ka tas palīdz.

To, ka... Ekonomikas ministrija nesagatavoja papildus... nepiedāvā priekšlikumu, lai tā programma būtu vēl efektīvāka, vēl daudz pievilcīgāka tiem pašiem biznesmeņiem, kas jau ielika savu kāju... ar savu ģimeni... šeit un saņēma to atļauju atrasties Šengenas zonā. Mēs ar viņiem cieši nestrādājām, un tāpēc viņi aizbrauca tālāk - uz Šveici vai uz kādu citu valsti. Tā ir mūsu vaina. Tā ir mūsu vaina! Tā ir tieši Ekonomikas ministrijas, tā ir Ministru kabineta vaina. Nav vis tā, ka viņi investē par maz... Varbūt tā cena, ko vajag viņiem samaksāt par Šengenas vīzu, ir ļoti augsta? Varbūt vajag samazināt to cenu, un tad varbūt būs uzreiz kāpums uz augšu.

Par to visu vajag domāt, visu vajag darīt, bet... Es domāju, ka pārtraukumos jums bija laiks pastaigāt tepat, Vecrīgā, un jūs pamanījāt, ka katra trešā māja Vecrīgā, šeit pat, apkārt Saeimai, nav apdzīvota. Nevajag iet un pa visu Latviju meklēt muižas, paskatieties šeit, Rīgas vēsturiskajā centrā, - katra trešā māja stāv tukša, neapdzīvota. Tāpēc nav... kur tās investīcijas ir?

Mēs investējam naudu Latvijas Okupācijas muzejā, un tas ir ļoti svarīgi, bet mēs neinvestējam naudu cilvēkos, kuri šeit ir, šeit dzīvo un kuri grib šeit dzīvot, un tāpēc cilvēki brauc prom. Pa tiem gadiem aizbrauca prom no Latvijas vismaz 400 tūkstoši (varbūt pat vairāk!) cilvēku, kuriem vajadzēja strādāt šeit un investēt naudu šeit.

Tā ka varbūt Kariņa kungam vajag pajautāt, nu kāpēc tad viņa dzimtene neinvestē naudu šeit - mūsu ekonomikā. Kāpēc viņš nevar uzaicināt biznesmeņus, lai naudas miljardi nāktu uz Latviju? Diemžēl - nē.

Un Eiropas Savienība - arī... Saka: jā, mēs apgrūtinām ar saviem likumiem, ar noziedzīgi, nelikumīgi iegūto līdzekļu likumiem.

Nu ir tik sarežģīti sākt investēt Latvijas ekonomikā, ka labāk ir doties uz Lietuvu un investēt tur. Mēs redzam, ka Amerikas gandrīz pats bagātākais cilvēks Masks sāk investēt naudu Lietuvas ekonomikā, ne Latvijā. Vajag padomāt par to, kāpēc Lietuva daudz pievilcīgāka nekā Latvija, nevajag bremzēt ekonomiku. Naudu mums vajag, un naudas nekad nav par daudz, tikai vajag būt prātīgiem un domāt.

Tā ka, Vitenberg, nevajag mūs mācīt, mēs nekad nevadījām Ekonomikas ministriju, visu laiku to vadīja vadošie politiķi.

Un tad, kad nāk lozungs “krievu aģenti”, nu paskatieties uz to vēsturi, - kas bija krievu aģenti, no kurienes, vai tie bija krievu nacionalitātes vai latviešu nacionalitātes. Tā ka... Un esmu pārliecināts, ka tā nūja atrodas jūsu pusē... Jums vajag paklanīties, piedodiet, visas tautas priekšā par to, ko jūs sastrādājāt... saistībā ar tiem pašiem krieviem... krievu aģentiem. Un strādājat pret mūsu valsti.

Tā ka aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un iet tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Tas ir fantastiski, cik ļoti daži ļaudis ir satraukušies, nu arī tie, kuri agrāk saņēma dāsnus ziedojumus no termiņuzturēšanās atļauju tirgotājiem.

Es gribētu... varbūt secīgi...

Par Valaiņa kunga pausto. Es neiedziļināšos satura detaļās, bet... Valaiņa kungs, ko jūs darījāt, ja es nekļūdos, 2014. gadā, kad jūs apmeklējāt Saeimas deputātus, pārstāvot biedrību, kuras galvenais mērķis bija lobēt uzturēšanās atļauju tirdzniecību? Nu nenāciet tribīnē tagad un nemēģiniet atkal to pašu darīt. Nezinu, vai tagad arī kaut kādu tur atlīdzību jūs gūstat vai ne, bet... nu, tas ir tiešām nepatīkami. Jūs esat profesionāls politiķis, nu nedariet tā.

Par SASKAŅAS kritiku ekonomikas ministram. Nu nemāciet mums, kā vadīt tautsaimniecību! Es saprotu, ka jūsu tas tautsaimniecības vadīšanas piegājiens ir iztirgot zemi, mājas, vīzas, uzturēšanās atļaujas, pases - visu, ko vien var, tirgojam projām. Ka tik dabūt naudu - un, vēlams, no Krievijas!

Mūsu redzējums ir, ka mēs rūpējamies par mūsu valsts iedzīvotājiem. Nacionālā apvienība bija tā, kas pateica, ka mēs šo programmu aizstāsim ar ģimeņu garantiju programmu. Šī programma tika izveidota, arī tur tika sakārtots finansējuma jautājums. Ar šīs mājokļu garantiju programmas palīdzību ir izdevies 15 tūkstošiem ģimeņu tikt pie saviem mājokļiem. Un arī nekustamā īpašuma tirgus ir faktiski sakārtojies. Agrāk tas bija tikai ārvalstniekiem, tagad ir mūsu iedzīvotājiem.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Arī es brīžiem nesaprotu tos dažu kolēģu izteikumus, ka vajagot saglabāt to, ka ir šīs uzturēšanās atļaujas, kuras tiek piešķirtas pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Ne jau ieguldījumi nekustamajā īpašumā dod to lielāko pienesumu Latvijas valstij.

Ja cilvēkam ir vēlme tiešām doties uz Latviju, tad Latvija novērtēs viņa ieguldīto darbu kādā darbavietā. Ja viņš ir augsti kvalificēts speciālists, viņš var saņemt darba atļauju - lūdzu, dodieties strādāt! -, un tas arī būs tas viņa ieguldījums, pret ko viņš varēs dabūt atļauju uzturēties šeit, Latvijā. Bet, ja vienkārši nopērk nekustamos īpašumus un pēc tam tos izīrē vai pārpārdod, vai vēl nezin ko... nu, es nesaprotu, kāpēc tas ir nepieciešams.

Ja cilvēks ir nopietns uzņēmējs, tad viņš var investēt un attīstīt uzņēmumu, viņam tāpat būs iespēja tikt šeit strādāt. Ja viņš ir nopietns speciālists, augsti kvalificēts, viņam tāpat šāda iespēja būtu. Kāpēc mums vajag uzlikt papildu slogu mūsu finanšu iestādēm, likt tām pārbaudīt naudas izcelsmi un vēl nezin kādas nevajadzīgas lietas?

Līdz ar to, manuprāt, priekšlikums ir ļoti loģisks, un aicinu atbalstīt to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Kolēģi! Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu un pamatošu, kādu apsvērumu dēļ.

Iemesli ir šādi.

Latvija Baltijas valstu vidū izceļas ar nekonsekventu pieeju, veidojot investīciju politiku. Tiek raustīta pieeja, ir sistēmiskas pieejas trūkums.

Fakts, ka Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir viens no zemākajiem starp visām Eiropas Savienības valstīm, ir pierādījums tam, ka Latvijas Ekonomikas ministrija (arī Vitenberga kunga vadībā) neko nav izdarījusi pietiekami izcili un kvalitatīvi, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem labklājības līmeņa pieaugumu un tā atbilstību vismaz vidējam Eiropas Savienības dzīves līmenim.

Diemžēl profesionalitātes, sistēmiskas pieejas neesamība, nekonsekventa rīcība tiek aizsegta ar demagoģiju, ar runāšanu, ar... Konsekvences trūkums - tas arī noved pie tā, ka ekonomiskajā attīstībā mēs nespējam konkurēt starp Baltijas valstīm. Gan Igaunija, gan Lietuva mūs apsteidz, turklāt diezgan iespaidīgi. Salīdzinājumā ar Igauniju Latvijas ekonomiskā attīstība atpaliek par apmēram desmit gadiem.

Nekonsekventa rīcība tieši investīciju politikā - tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc Latvija atpaliek attīstībā. Visi “kapitālie remonti”, visas diskusijas un skaļie saukļi - tā ir tikai runāšana; diemžēl atpaliekam ar darbiem, ar konkrētām rūpēm par iedzīvotāju labklājību. Un tas viss ir redzams gan statistikas apkopojumos, gan arī labklājības līmenī, kāds ir Latvijas iedzīvotājiem.

Lūdzu neatbalstīt nekonsekventu, nepārdomātu un bez sistēmiskas pieejas un izsvēršanas... priekšlikumu virzīšanu tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es domāju, tiem, kuri seko līdzi debatēm, būtībā viss ir skaidrs.

Nacionālajai apvienībai tika dota iespēja nākt un argumentēt, šeit kaut ko pateikt. Mēs dzirdējām, ar ko viņi nodarbojas - ar tukšu demagoģiju. Neviena konkrēta argumenta, vienkārši meli un demagoģija, kuru... visu varētu atspēkot, ja vien būtu vispār, par ko runāt.

Vēl ir iespēja ekonomikas ministram pieteikties debatēm un tomēr apliecināt savu kompetenci... nu, vai arī - apliecināt to, ka īstenībā viņš ir nekompetents un vispār nesaprot, ko runā, līdz ar to apliecinot, ar kādu ekonomisko kompetenci ir Nacionālā apvienība.

Ja jau runājam par visām šīm lietām, es tomēr gribētu dzirdēt konkrētus faktus, nevis mēģinājumus apvainot kādus konkrētus cilvēkus par to, ko viņi ir darījuši vai nav darījuši.

Kad es runāju, es konkrēti uzskaitīju, kā es redzu, kā šī programma var strādāt Latvijas labā, Latvijas iedzīvotāju labā, droši un pienesot ekonomisko labumu. To var izdarīt, bet jūs no tā visa... darāt visu to pašu, ko jūs darījāt gan ar vakcīnu iepirkumu, gan ar OIK. Starp citu, OIK - tas ir atsevišķs stāsts; jūsu ekonomikas ministrs varētu pastāstīt, kā viņš piesedz šo afēru. Diemžēl piesedz, nu jau pārkāpjot likumu, radot latviešiem un visiem Latvijas iedzīvotājiem daudzu miljonu zaudējumus.

Tie ir pierādāmi fakti, un es jums tos nolikšu priekšā, un jūs varēsiet stāstīt un skaidrot, cik kompetenti un rīcībspējīgi jūs esat un kā jūs rūpējaties par saviem vēlētājiem, lai gan patiesībā jūs vienkārši meklējat kārtējo iespēju, kur jūs varat radīt kašķi, pretimstāvēšanu ar savu retoriku: “Krievi nāk! Latvieti, nepadodies!” Tas ir vienīgais, kas jūs interesē. Jūs neinteresē rūpes par latviešu tautu. Jūs interesē, kādā veidā jūs varat radīt tai kārtējo apdraudējumu, lai pēc tam jūs varētu uzstāties kā aizstāvji. Tas ir tas, ar ko jūs pašlaik nodarbojaties; pretējā gadījumā jūs tagad izstrādātu spēcīgu instrumentu, ar kuru mēs varētu piesaistīt daudz līdzekļu un palīdzēt savu... šo problēmu risināšanā. To jūs nespējat izdarīt. Diemžēl.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam otro reizi.

R. Jansons (NA).

Kolēģi! Ar meliem gan nodarbojas deputāts Zariņš. Atbalsta programmai “Mājokļu atbalsts ģimenēm ar bērniem” finansējums ne tikai nav samazinājies, bet ir pat pieaudzis. Bet tas nu tā.

Eiropas Komisija pērnā gada 20. oktobrī sāka pārkāpuma procedūru pret Kipru un Maltu sakarā ar abās valstīs piekoptajām tā sauktajām zelta pasu programmām jeb būtībā pilsonības pārdošanu. Tas ir pretrunā ar Līgumu par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību attiecīgajiem pantiem. Tas nav nekas jauns. Briselē arī aizpagājušajā gadā bija publiskoti secinājumi, ka minētās programmas rada apstākļus dažādiem apdraudējumiem un netīrās naudas atmazgāšanai. Pagājušā gada sākumā publicētajā Eiropas Komisijas ziņojumā tāpat kritizēta lielā daļā Eiropas valstu praktizētā radniecīgā shēma.

Termiņuzturēšanās atļauju sistēmas pastāvēšanas pamatojumi ir vāji. Tās atbalstītāji un uzturēšanās atļauju tirgotāji regulāri piesauc lielās summas, kas tērētas uzturēšanās atļauju iegādei, taču bieži vien ignorē faktu, ka nauda visbiežāk nenonāk Latvijas ekonomikā. Termiņuzturēšanās atļaujas ir paaugstinājušas zemes kadastrālo vērtību Jūrmalā, Rīgā un Pierīgā, kas savukārt paaugstinājusi nodokļus vietējiem iedzīvotājiem, kuriem īpašums ir jau paaudzēs.

Salīdzinājumā ar citu Eiropas valstu praksi Latvijas izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas no ārvalstnieka pieprasa ļoti maz - faktiski tikai jāspēj iegūt īpašumu virs noteiktā sliekšņa vērtības. Pārējās Eiropas valstis savu termiņuzturēšanās atļauju politiku veido citādāk - pastāv kvotas, pieprasījumi pēc reālām investīcijām, turklāt tie cilvēki, kuri vēlas saņemt termiņuzturēšanās atļauju, tiek rūpīgi pārbaudīti. Latvijā pilnīgas prakses nebija gadiem.

Sēdes vadītāja. Jansona kungs, laiks...!

R. Jansons. Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nu ievelciet gaisu, Nacionālā apvienība un SASKAŅA!

Pirmais ir tāds retorisks jautājums: SASKAŅA, vai jums tiešām nav nekāda PR speciālista, kurš jums var iedot kādu mācību - ko runāt, kā runāt, kad nerunāt?! Jo, manuprāt, šis jautājums bija tāds, par kuru jums tiešām... vienkārši nevajadzēja runāt. Man nav jāklausās stundu Nacionālās apvienības un SASKAŅAS debates par to, kurš ir kurā bastiona pusē, tur viss ir skaidrs. Šādā veidā vienkārši, nu, šķiļas dzirksteles gan vienai, gan otrai partijai.

Man lielu izbrīnu... un uzmanību... rada tas, ka es dzirdu, ka Ādamsona kungs tik ļoti labi zina visu, kas notiek Krievijā, - kurā gadā, kurā mēnesī, kurā datumā. Ādamsona kungs, jūs esat, manuprāt, vienīgais deputāts Latvijas Saeimā, kurš saņem pensiju gan no Latvijas nodokļu maksātājiem, gan no Krievijas Federācijas nodokļu maksātājiem. Un jūs tagad uzkāpjat tribīnē un sākat stāstīt par to... nu, ka šis ir tā, kā tam ir jābūt. Nu tad tas raisa jautājumus. Kāpēc jūs, Ādamsona kungs, par to runājat?

Zariņa kungs, labi, es saprotu, jums arī vienmēr ir viedoklis. Un forši, ka te ir tas viedoklis. Bet ir kaut kādi jautājumi, kuri... Nu tas ir pīārs personīgais? Kā to saprast tagad?

Nacionālā apvienība. Sēž Iesalnieka kungs, Jānis, ja. Sēž nu - un tik lepns un tik pārliecināts: Šlesers man teica tā, bet es Šleseram - šitā, un, re, Šlesers tagad ir tur, a es esmu šeit... un, vot, tā, lūk! Jā, lūk, tā. Nu nenopietni! Un tā nav argumentācija. Tas nav...

Šajā sēdē, manuprāt, vispār nevajadzēja parādīties kaut kādam duelim. Un mani sabiedē vēl jo vairāk tas, ka - mēs esam tik stipra partija kā vēl nekad, un tad tā kā: wow, wow, wow, kur es atrodos? Man taču ir... ā, man ir iespēja vēl izteikties, es vēl drīkstu runāt, paldies Dievam. Tad es spiežu pogu un piesakos, kad visi ir jau pa otrām reizēm izrunājušies.

Kolēģi! Komisijā taču runāja par šo. Nebija taču tā, ka vienkārši netīšām tas nonāca Saeimas darba kārtībā un ka komisijā par to nav runāts. Referentam - lūdzu, nu pastāstiet, kā jums gāja ar šo jautājumu, kāds bija balsojums, kā balsoja, kā balsoja paši koalīcijas deputāti.

Es uzskatu, ka šobrīd uz šīm emocijām, karstajām oglēm, ko visi ir sabēruši viens otram virsū... nepieņemiet šādu lēmumu, ejiet komisijas pavadā. Un, ja komisija ir lēmusi, tad tā lai arī paliek. Nevis šobrīd, kad nu Iesalnieks kā Kingkongs dauza sev pie krūtīm - es, es, es! - un pretī viņam ir Zariņš un Ādamsons, un Regīna, un vēl ministrs Vitenbergs, deputāts no Zentenes, kas ir redzējis muižu... Nu kas tas tāds ir tagad?

Lūdzu, rakstiet visus šos pieprasījumus... tāpat... vai Eglīša kungu, labklājības ministru... Jūs rakstāt par to, ka viņš ir tviterī uzrakstījis kaut ko... Tagad tērēs valsts resursus, taisīs komisijas sēdes, vai viņš ir rakstījis vai nav. Vakardien taču Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā visu noskaidroja. Lūdzu, rakstiet tagad par ekonomikas ministru, ko viņš ir pateicis... kā viņš tā drīkstēja pateikt... deputātu tai skaitā... Rekur, Vitenberga kungs ir pieteicies debatēm. Nu nenopietnas debates, smieklīgas debates.

Gribat ziņās šovakar parādīties? Nu parādīsieties, nu! Nu pēc kā tas izskatīsies? Pēc lunaparka.

Paldies. Ejiet, lūdzu, komisijas pavadā!

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Paldies. No Nacionālās apvienības retorikas izriet ļoti interesanti argumenti, kuru dēļ viņi lūdz jūs balsot par šo priekšlikumu.

Argumenti īstenībā ir absolūti citi. Nacionālā apvienība lūdz izsvītrot šo normu no likuma tikai savas ideoloģijas dēļ. Un pat piesauc SASKAŅU - ka, lūk, izrādās, tā ir SASKAŅA, kura izpārdod Latvijas zemi, varbūt arī Latvijas mežus.

Nu labi, tad es runāšu ar argumentiem. Vairākos Latvijas novados gandrīz puse zemju pieder ārzemniekiem. (Avots: “De Facto” un “Lursoft”.)

Ārzemniekiem pieder Latvijas zemes platība, kas 11 reižu lielāka par Rīgu. Lielajiem uzņēmumiem pieder 340 tūkstoši hektāru Latvijas lauksaimniecības un meža zemju. Vairāk nekā pusei platību faktiskie īpašnieki nāk no Zviedrijas, Dānijas un Vācijas. (Vēlreiz atkārtošu - avots ir Valsts zemes dienests, “Lursoft” un raidījums “De Facto”).

Tā ka, Dombravas kungs, - kas izpārdod Latvijas zemi un Latvijas mežus? Padomājiet par to, pirms apgalvot kaut ko tik smieklīgu, par ko tikko mums stāstīja Kaimiņa kungs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam otro reizi.

J. Vitenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies kolēģiem! Negaidīju, ka šis jautājums izraisīs tik plašas debates.

Atgādinu: šī programma savus apjomus strauji samazina ik gadu. Šobrīd mēs runājam par, nu, 100 pilsoņiem, kuri nopērk īpašumu Rīgā vai Jūrmalā.

Tā kā es dzirdēju no kolēģa Zariņa par to, ka mājokļu programmai šādi ir ticis norauts vai tiks norauts finansējums, tad atgādinu: mājokļu programma jaunajām ģimenēm, jaunajiem speciālistiem turpina strādāt. Kopumā kādi 17 tūkstoši ir izmantojuši šo iespēju... jaunās ģimenes.

Turklāt mēs vēl papildinājām un uzlabojām programmu, iekļaujot atbalsta programmu “Balsts”, kur mūsu daudzbērnu ģimenēm ir iespēja saņemt no valsts grantu, dāvinājumu mājokļa iegādei. Tas ir līdz šim nebijis pasākums, kuru arī daudzbērnu ģimenes aktīvi izmanto, un ceru, ka tas sekmēs mūsu, vietējās, daudzbērnu ģimenes... veidoties vēl vairāk. Tā ir lieliska iespēja viņiem tikt pie šāda mājokļa.

Tātad turpinās šī programma. Vai to ir iespējams izmantot mūsu potenciālajiem investoriem, investējot mūsu biznesā 100 tūkstošus eiro un saņemot šīs termiņuzturēšanās atļaujas, tas ir, mērķēti, tā, kā mēs to gribētu?

Nolikšu pretī, piemēram, Franciju: tāds pats slieksnis ir - 10 miljoni. Nīderlande - vairāk nekā miljons, Vācija - miljons, Austrija - 10 miljoni. Tā ka tās iespējas mūsu investoriem ir ar zemāku pieejas slieksni, un viņiem ir iespējas nākt un mērķēti investēt, to mēs arī gribētu.

Pārrunājot ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru šo jautājumu, arī viņi atzīst, ka tas ir labs burkāns, lai piesaistītu... Un esam veikuši uzlabojumus daudzās citās programmās, kā “Zaļais koridors”, lai šīs investīcijas varētu piesaistīt.

Tā ka turpinām, kolēģi, kopā strādāt, bet šis rīks sevi ir izsmēlis, un tam šobrīd nav īsti pielietojuma.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Paldies, cienījamā priekšsēdētāja. Kolēģi! Nu, ja mēs par kaut ko runājam, nu tad runāsim tomēr par faktiem un ar skaitļiem, jo tas ir absolūti skaidrs, ka “jaunajam” un “vecajam” ekonomikas ministram faktiski jāatstrādā savs jaunais politiskais jumts. Tas, protams, nekādu izbrīnu nerada.

Bet, kolēģi, jūs esat slikti sagatavojušies. Jansona kungs, jūs citējāt dokumentus, kas runā tieši par zelta pasēm, tātad par pilsonību. Nekādu starptautisku dokumentu par investīciju piesaisti apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām... līdzīgu nav. Ir... daži deputāti tur kaut ko teica... Tāpat kā mūsu Saeima... Bet šobrīd tā programma ir plaši izplatīta, un nekādu juridisku šķēršļu tam nav, jo...

Attiecībā uz Kipru un Maltu... nu, tās dalībvalstis patiešām aizgāja par tālu un vairāki ārvalstnieki saņēma Eiropas Savienības pilsonību, tāpēc tas izraisīja arī neapmierinātību un lielu kritiku gan no Eiropas Komisijas, gan no Eiropas Parlamenta. Bet par investīcijām... nekā tamlīdzīga nav.

Godātais Vitenberga kungs, jūs pieminējāt dažas valstis, bet nepieminējāt tās valstis, kur uzturēšanās atļauja apmaiņā pret investīcijām ir daudz vieglāk iegūstama un daudz lētāka nekā Latvijā. Jūs nepieminējāt Bulgāriju, jūs nepieminējāt vēl veselu virkni valstu. Un patiešām šī nav pirmā reize, kad mēs runājam par šo problēmu.

Citā kontekstā mēs... runājām arī par Baltkrieviju, jo... Patiešām mēs pieņēmām paziņojumu - politisko paziņojumu. Tur mums viss ir kārtībā, kaut vai katru ceturtdienu mēs varam nobalsot. Bet kā mēs varam praktiski palīdzēt šiem cilvēkiem? Paskatieties, cik daudzi no viņiem atrodas... nu, es neteikšu - patvērumā, es teikšu - darbavietā, jo tie uzņēmēji no Baltkrievijas, kuri patiešām vēlas glābties no diktatora, no Lukašenkas režīma, grib un ir spējīgi strādāt. Cik daudzi no viņiem faktiski palika Latvijā, un cik daudzi - Lietuvā un pat Igaunijā, kas ir daudz tālāk no Baltkrievijas?

Tur viss ir pilnīgi skaidrs. Ne jau ekonomika ir cēlonis Nacionālās apvienības un tā... nu, jaunā savervētā Nacionālās apvienības ministra (Nav skaidri saklausāms.)... Galvenais ir patiešām politisks uzstādījums. Jūs gribat, lai robežas tiktu slēgtas un... un ekonomiskie apsvērumi ir tikai iegansts. Bet tas tiešām ir kaitīgi.

Jūs sakāt, ka ir aizdomīgas personas, ir draudi drošībai, bet likums jau taču nosaka diezgan rūpīgas pārbaudes. Jūs neticat mūsu drošības institūcijām, mūsu kompetentajām iestādēm: viņi slikti strādā, ja nevar atklāt šīs sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Manā skatījumā, mūsu drošībnieki strādā labi un patiešām atsijā diezgan daudz aizdomīgu pretendentu. Un tur arī ir skaitļi, un jūs varat ar tiem skaitļiem iepazīties.

Un pēdējais. Nu patiešām... Vitenberga kungs, pieminēt vienu konkrētu gadījumu - tā nav ministra cienīga rīcība. Un es nevaru nepiekrist Ločmeles kundzei. Kas notiktu ar šo ēku un ar šo zemi, ja kaut kāds ārvalstnieks to nenopirktu? Vai tad situācija būtu labāka? Nu nekādu problēmu taču nav, nauda ir samaksāta, nauda ienāca Latvijā. Nu lai šis cilvēks dzīvo kaut kur Eiropā! Jums žēl? Jums jāpriecājas, ka viņš tomēr nolēma nepalikt Latvijā un neapdraud mūsu kultūras unikalitāti un tā tālāk.

Tā ka skaidrs, ka šis priekšlikums ir pilnīgi politiski motivēts. Es esmu vienmēr par to, lai sauktu lietas īstajā vārdā. Un, piedodiet, jūsu ekonomiskie argumenti neiztur nekādu kritiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Mājokļu būvniecības attīstības tempos Latvija jau ilgstoši ļoti iepaliek no Lietuvas un Igaunijas, ja salīdzinām, pieņemsim, apjomus, kādos Baltijas valstu galvaspilsētās tiek būvēti mājokļi. Un tam ir ļoti daudzi un dažādi iemesli. Protams, viens no iemesliem ir arī pieprasījums un iespēja vispār iedzīvotājiem iegādāties šos jaunos īpašumus.

Un savulaik tiešām šīs uzturēšanās atļaujas... bija ļoti daudz uzņēmēju, un tā bija viena no tādām, manuprāt, vienīgajām iespējām kā vispār balstīt savu uzņēmējdarbību; bija daudz ēku, kas tika reāli būvētas ar mērķi pārdot šos dzīvokļus... kā termiņuzturēšanās atļaujas. Un savā ziņā arī krīzes laikā, kas bija 2009. gadā, tas ļoti daudziem uzņēmējiem palīdzēja izdzīvot.

Kopš tā laika ļoti daudz kas ir mainījies, un arī šo programmu... es domāju, tā vairāk dzīvo tādos mītos nekā ekonomikā balstītā realitātē. Sen jau šo programmu neviens uzņēmējs kā pamatu sava biznesa attīstībai neizmanto, bet tomēr tā ir.

Es aicinu vēlreiz Iekšlietu ministriju kopā ar Ekonomikas ministriju nākt un radīt valdības kopējo redzējumu (iesaistoties Nacionālajai apvienībai), kāda tad būs šī kopējā politika. Citādāk mums mājoklī - nē, uzņēmējdarbībā - jā...

Bet, no otras puses, - cik tad šī programma būs konkurētspējīga... spēs konkurēt ar citām valstīm un kāda būs pievienotā vērtība tam visam? Tāpēc, manuprāt, šobrīd šis jautājums ir ļoti nesagatavots.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates tiek slēgtas.

Rancāna kungs, komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nebūs piebilstams, izņemot to, ka komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 26, pret - 46, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 4. priekšlikums ir ļoti līdzīgs iepriekšējam, tas ir par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu pret investīcijām, taču šoreiz ir runa par 30. punkta izslēgšanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jā, par šo priekšlikumu komisijā bija plašas debates, kuru laikā runāja arī Ekonomikas ministrijas pārstāvis, kurš uzstājās ar prezentāciju un informēja mūs par diezgan interesantiem datiem, nosauca, piemēram, statistikas datus, ka pēdējos divos gados... bija runa, ka kopš 2018. gada šīs programmas ietvaros (tātad - termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret ieguldījumiem Latvijas bankās)... ka šajā laikposmā nav saņemts pilnīgi neviens pieteikums.

Tātad šī programma pastāv, tā tiek uzturēta, administratīvie resursi tiek tērēti, bet atdeve no tās nav pilnīgi nekāda, pilnīgi neviens pieteikums nav saņemts. Līdz ar to, nu, teiksim, tiem, kas interesējas par šo ekonomisko pienesumu, ir diezgan skaidri dati.

Mūsu komisijā saņēmām arī informāciju ne tikai par to, ka, teiksim, neienāk nauda no šīs apakšprogrammas konkrētās sadaļas, bet arī par to, ka ir runa pat par zaudējumiem atsevišķos gadījumos. Mūsu uzmanību uz to vērsa Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Znotiņa, kura mūs informēja, ka ir gadījumi... un konkrēti viņa runāja par vienu gadījumu - ka viņas klientu lokā ir nonācis Krievijas pilsonis, kurš šeit, Latvijā, ir izdarījis finanšu noziegumu un kurš šeit, Latvijā, ir nonācis šīs termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas programmas rezultātā. Un tas ir noticis situācijā, kad... Kā jau šeit norādīja, drošības dienests veic šīs pārbaudes un atsijā potenciāli bīstamos investorus, bet tik un tā ir kādi, kas šim sietam tomēr iziet cauri. Un... nu, bija runa konkrēti par šo vienu gadījumu, kad ir nevis ieguvums, bet pavisam tieši zaudējumi Latvijas ekonomikai šajā jomā.

Tāpat es gribētu vērst uzmanību uz to, ka drošības iestādes ir vērsušas jau iepriekš uzmanību uz šiem dažādajiem riskiem, ne tikai drošības riskiem.

Un konkrēti. Savulaik, kad tika izstrādāti un publicēti ikgadējie Ministru kabineta informatīvie ziņojumi par šīs programmas ietekmi uz Latvijas sabiedrību... pēdējos gados tie netiek izstrādāti, bet vienā no pēdējām reizēm drošības dienests šajā informatīvajā ziņojumā rakstīja šādus secinājumus: “Joprojām saglabājas tendence, ka termiņuzturēšanās atļaujas galvenokārt pieprasa personas no Krievijas Federācijas, kuras nav motivētas apgūt latviešu valodu, un tādējādi Latvijā turpina nostiprināties divkopienu valsts modelis. Šāda situācija ir pretrunā vienai no Nacionālās drošības koncepcijā izvirzītajām prioritātēm - pilsoniskās sabiedrības vienotības apdraudējuma novēršanai.”

Tātad, kā mēs redzam un dzirdam, risku ir diezgan daudz, riski ir dažādi, savukārt ieguvumi arvien samazinās un atsevišķās nozarēs, konkrēti šajā, par ko tieši šis priekšlikums ir, finanšu ieguvumu nav nekādu.

Līdz ar to es aicinu izbeigt šo programmu, šo sadaļu, vismaz šajā sadaļā nobalsot “par”, lai neradītu tālākus zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai un neradītu papildu riskus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Nu visā pasaulē valstis cīnās par investīcijām, cīnās par cilvēkresursiem, mēģina izveidot visdažādākās piesaistes programmas, lai kaut kādā veidā savā teritorijā ievilinātu ekonomiski aktīvus, uzņēmīgus, zinošus cilvēkus, tādus, kuri spēj radīt pievienoto vērtību, tātad tādus, kuriem ir nauda, lai šo cilvēku nauda strādātu konkrētās valsts ekonomikā.

Es saprotu, ka mums ir jauna ekonomiskā paradigma, mēs mēģināsim iet citu ceļu, līdzīgi kā to dara Ziemeļkoreja, kā to dara Irāna, - ka mēs vadīsimies pēc kaut kādiem ļoti konkrētiem, šauriem ideoloģiskajiem uzstādījumiem, kādā veidā būtu jāattīstās mūsu valstij. Tas viss, protams, ir skaisti, bet jūs tad pastāstiet, kādas būs alternatīvas, kā jūs domājat nodrošināt šeit investīciju piesaisti, kā jūs domājat šeit nodrošināt šo cilvēkresursu piesaisti, jo tas ir tas, par ko mums ir reāli jādomā. Tās ir samilstošas problēmas, kuras jums, Nacionālā apvienība, nu jau arī kā par ekonomikas jomu atbildīgiem būtu jārisina.

Šeit es vēlētos dzirdēt ne jau tādas vienkārši skaidras, tādas vispusīgas demagoģiskas frāzes vai arī faktu jaukšanu, kā jūs to darījāt pie iepriekšējām debatēm, kad es jums pamatoti norādīju, ka pirmām kārtām jūs jau bijāt tie, kas nogrāva šo programmu, tāpēc tai pašlaik ir maza atdeve. Proti, no sākuma jūs izdomājat nosacījumus, pie kuriem šai programmai ir samērā maza atdeve, maza jēga (tātad netiek izmantots šis potenciāls, ko mēs varētu izmantot droši un ar pozitīvu efektu visu Latvijas iedzīvotāju labā), un pēc tam jūs piedāvājat, ka tāpēc ka no tās nav nekādas jēgas, to vajadzētu taisīt ciet.

Tieši tāpat tas bija debatēs par šiem atbalsta maksājumiem Latvijas jaunajām ģimenēm. Sākotnēji šī atbalsta programma... ienākumi no šīs programmas, atļauju programmas, nāca, lai finansētu šīs jauno ģimeņu atbalsta programmas, mājokļu programmas jaunajām ģimenēm. Un pēc tam, kad jūs to sagrāvāt, tad tik tiešām - tik tiešām! - nācās meklēt citus avotus. Un tagad jūs paši... principā ar šo savu debatēšanu jūs paši pierādījāt, ko jūs esat izdarījuši, jo rezultāts ir tāds, ka tā vietā, lai mēs to varētu finansēt no šīs ārvalstnieku pienestās naudas, mēs tagad esam spiesti tērēt citus resursus. Resursus, kurus mēs varējām ieguldīt citur valsts attīstībā, tagad esam spiesti tērēt, lai nosegtu šo caurumu, ko jūs radījāt, - šo finansēšanas caurumu, ko jūs radījāt, izveidojot šos aizliegumus un ierobežojumus termiņuzturēšanās programmu iespējām.

Tā ka es aicinātu, kad jūs debatējat, rīkoties tā, kā es cenšos darīt vienmēr, - es runāju ar pamatotiem faktiem, runāju to, kas ir. Ja jūs domājat darīt tādā profanācijas līmenī - ar vispārējiem lozungiem un demagoģiju -, tad nu tas jums cauri neies. Un tad tik tiešām mums šeit var sanākt diezgan garas debates, jo pamatoti... būs ļoti daudzi, kas jums norādīs uz šo jūsu demagoģiju un šo nepamatotību, jo reāli jūs jau tagad uzstājaties kā latviešu tautas ienaidnieki, nevis kā tās aizstāvji.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Rancāna kungs, komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 23, pret - 50, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 5. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Tas paredz sodu ārvalstnieka uzaicinātājam gadījumā, ja ārvalstnieks izdara pārkāpumu un pats nav spējīgs samaksāt šo sodu. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godājamie Saeimas deputāti! Tātad, kā jau tika teikts, šis priekšlikums paredz noteikt konkrētu atbildību uzņēmumiem, kuri uzaicina ārvalstniekus strādāt vai mācīties Latvijā, bet kuru uzaicinātās personas pārkāpj Imigrācijas likuma normas, piemēram, veic kriminālnoziegumus, piemēram, aizceļo uz citām valstīm, piemēram, pārkāpj Darba likumu, un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi.

Te ir paredzēts radīt mehānismu, ka nevis par pirmo gadījumu, kad kāds šādu pārkāpumu veic, bet tikai tad, ja konstatējama masveidīga darbība... Un es atgādināšu, ka Latvijā ir bijušas, piemēram, augstākās izglītības iestādes, kurām licence ir anulēta saistībā ar to, ka faktiski ir noticis fiktīvs izglītības process caur šīm izglītības iestādēm.

Tāpat es vēlos norādīt, ka šī problēma ir tiešām plaša un ar to saskaras liela daļa Rietumvalstu un arī attiecīgi rīkojas, piespriežot dažādām izglītības iestādēm un uzņēmumiem naudas sodus, kuri ir mērāmi nevis viena miljona eiro vērtībā, bet pat daudzos desmitos miljonu eiro, - saistībā ar vīzu tirdzniecību, vīzu faktisku legalizāciju caur izglītības iestādēm vai caur uzņēmumiem.

Tāpat es vēlos norādīt, ka arī Latvija nav pasargāta no šīm problēmām. Mums vēstniecība Indijā pirms dažiem gadiem ziņoja par šo nopietno problēmu, ka ir vesela virkne personu, kuras vilto savus izglītības dokumentus, fiktīvi faktiski veic šos atlases testus, kur jau iepriekš ir pateiktas priekšā visas atbildes, un tādā veidā arī cenšas ieceļot Eiropas Savienībā, izmantojot Latviju kā tranzītvalsti.

Es patiesi aicinu balsot “par” šo priekšlikumu. Turpmāk augstskolām būtu noteikta atbildība attiecībā uz uzaicinātiem ārvalstu studentiem un ārvalstu strādniekiem, attiecīgi - arī uzņēmumiem. Ja tiktu konstatēts, ka vairāki uzaicinātie studenti vai darbinieki pārkāpj likumus, tad uzņēmumi vai augstskolas saņemtu soda naudas līdz pat vienam miljonam eiro un sekotu licences anulēšana, lai novērstu turpmākus pārkāpumus. Tik lielas soda naudas, protams, tiktu piemērotas tikai situācijās, ja būtu konstatēta mērķtiecīga un masveidīga Eiropas Savienības vīzu tirdzniecība.

Vēlos īpaši norādīt, ka faktiskie ieņēmumi uzņēmumam no dažu simtu ārvalstnieku legalizācijas viena gada laikā var krietni pārsniegt miljonu eiro; tas ir ļoti ienesīgs bizness, ja kāds rīkojas negodprātīgi. Bet šobrīd mūsu likumos diemžēl nav paredzēti adekvāti sodi par šādiem... faktiski ekonomiskajiem noziegumiem.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Rancāna kungs, komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nav nekas piebilstams. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 11, pret - 70, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Un pēdējais - 6. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Tas ir par pārejas noteikumiem, par atsevišķu punktu spēkā stāšanos šā gada 1. jūlijā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu. Debatēm nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 10, pret - 71, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi! Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 81, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 14. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citi priekšlikumi par termiņu nav saņemti.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam - šā gada 14. jūnijs.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Latkovska, Benhenas‑Bēkenas, Kalniņa, Ašeradena un Čakšas iesniegumu ar lūgumu izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 27. maija ārkārtas sēdes turpinājuma attālinātajā ārkārtas sēdē no pulksten 19.00, tātad šobrīd, līdz šā gada 10. jūnija pulksten 9.00.

Vai kāds deputāts vēlas runāt “par” vai “pret”?

Neviens runāt “par” vai “pret” nevēlas.

Mums par šo ir jābalso.

Balsosim tātad par to, lai šajā sēdē izsludinātu pārtraukumu līdz 10. jūnija, tātad rītdienas, pulksten 9.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 75, pret - 3, atturas - 1. Tātad esam nobalsojuši par pārtraukuma izsludināšanu šajā sēdē.

Vēl tikai dalībnieku reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Kolēģi, tātad šovakar sēdes darba kārtības izskatīšanu beidzam.

Pārtraukums līdz 10. jūnija pulksten 9.00.

Arlabvakaru!

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 26. (attālinātās ārkārtas) sēdes
2021. gada 27. maijā
turpinājums 2021. gada 9. jūnija

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 971/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4161)
- Ziņo	- dep. J. Butāns
- Debašu turpinājums	- dep. V. Agešins
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Judins
	- dep. J. Jurašs
	- dep. V. A. Tērauda
	- dep. J. Iesalnieks
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Judins
	- dep. J. Jurašs
	- dep. J. Rancāns
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Judins
Likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 865/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4164)
- Ziņo	- dep. E. Tavars
- Debates	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. Ļ. Švecova
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 1065/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4076, 4169)
- Ziņo	- dep. I. Goldberga
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 981/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3824, 4170)
- Ziņo	- dep. A. Bikše
- Debates	- dep. J. Vucāns
	- dep. A. Bikše
	- dep. E. Kucins
	- dep. I. Šuplinska
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 896/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4179)
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 916/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4180)
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
- Debates	- dep. J. Dombrava
	- dep. J. Dombrava
	- dep. K. Feldmans
	- dep. R. Jansons
	- dep. J. Vitenbergs
	- dep. K. Feldmans
	- dep. J. Dombrava
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Ločmele
	- dep. M. Možvillo
	- dep. J. Ādamsons
	- dep. J. Iesalnieks
	- dep. I. Zariņš
	- dep. I. Klementjevs
	- dep. J. Dombrava
	- dep. J. Butāns
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. I. Zariņš
	- dep. R. Jansons
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. R. Ločmele
	- dep. J. Vitenbergs
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. V. Valainis
	- dep. E. Šnore
	- dep. I. Zariņš
	- dep. J. Dombrava
- Par procedūru
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 09.06.2021 14:16:06 bal001
Par - 52, pret - 16, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi Krimināllikumā (971/Lp13), 2.lasījums

Datums: 09.06.2021 14:40:34 bal002
Par - 21, pret - 57, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Grozījumi Krimināllikumā (971/Lp13), 2.lasījums

Datums: 09.06.2021 14:46:28 bal003
Par - 76, pret - 4, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (971/Lp13), 2.lasījums

Datums: 09.06.2021 14:54:10 bal004
Par - 19, pret - 46, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (865/Lp13), 2.lasījums

Datums: 09.06.2021 14:58:58 bal005
Par - 64, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (865/Lp13), 2.lasījums

Datums: 09.06.2021 15:04:08 bal006
Par - 71, pret - 3, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1065/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 09.06.2021 15:04:53 bal007
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1065/Lp13), 1.lasījums

Datums: 09.06.2021 15:30:01 bal008
Par - 59, pret - 1, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (981/Lp13), 1.lasījums

Datums: 09.06.2021 15:30:38 bal009
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 09.06.2021 17:01:10 bal010
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (896/Lp13), 2.lasījums

Datums: 09.06.2021 17:07:10 bal011
Par - 14, pret - 60, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Imigrācijas likumā (916/Lp13), 2.lasījums

Datums: 09.06.2021 17:12:58 bal012
Par - 10, pret - 67, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi Imigrācijas likumā (916/Lp13), 2.lasījums

Datums: 09.06.2021 17:26:56 bal013
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 09.06.2021 18:44:15 bal014
Par - 26, pret - 46, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi Imigrācijas likumā (916/Lp13), 2.lasījums

Datums: 09.06.2021 18:53:17 bal015
Par - 23, pret - 50, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījumi Imigrācijas likumā (916/Lp13), 2.lasījums

Datums: 09.06.2021 18:58:46 bal016
Par - 11, pret - 70, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījumi Imigrācijas likumā (916/Lp13), 2.lasījums

Datums: 09.06.2021 18:59:52 bal017
Par - 10, pret - 71, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Grozījumi Imigrācijas likumā (916/Lp13), 2.lasījums

Datums: 09.06.2021 19:00:42 bal018
Par - 81, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (916/Lp13), 2.lasījums

Datums: 09.06.2021 19:02:38 bal019
Par - 75, pret - 3, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par pārtraukuma izsludināšanu 27.maija attālinātās ārkārtas sēdes turpinājumā 9.jūnijā plkst.19.00 līdz šā gada 10.jūnija plkst.9.00

Datums: 09.06.2021 19:02:56 bal020
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

09.06.2021.

14.00

16.00

16.55

17.40