Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas sešpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 6. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Sākam Saeimas sēdi ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vitas Andas Tēraudas, Marijas Golubevas, Andra Skrides, Daces Rukšānes-Ščipčinskas, Gata Zamura, Ineses Voikas un Kristas Baumanes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Vita Anda Tērauda. Lūdzu!

V. A. Tērauda (AP!).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Tiesībsargs savā 2020. gada ziņojumā konstatē, ka pieaug naida runas gadījumu skaits pret personām ar citu ādas krāsu, etnisko izcelsmi, kā arī pret seksuālajām minoritātēm. Plašsaziņas līdzekļos lasām par verbāliem un fiziskiem uzbrukumiem cilvēkiem viņu seksuālās orientācijas dēļ.

Traģiskais gadījums (ko policija joprojām izmeklē) Tukumā arī ir liecība tam, cik dramatiski var pavērsties cilvēka liktenis - cilvēka, kam izteikti naidpilni draudi un kas vērsies pēc palīdzības, bet nav to saņēmis.

Šodien piedāvājam likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, kas precizē personas atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar sociālo naidu, nesaticības izraisīšanu un cita veida diskrimināciju.

Pašreizējā likuma regulējumā skaidri nosaukti tikai trīs kritēriji darbībām, kas vērstas uz naidu vai nesaticības izraisīšanu. Tie kritēriji ir - personas dzimums, vecums un invaliditāte. Šī 2014. gadā pieņemtā norma ir jāpapildina, iekļaujot arī citus būtiskus diskriminācijas aizlieguma kritērijus, kuri minēti starptautiskajās cilvēktiesību aizsardzības normās un kuru pārkāpumus varam novērot arī Latvijas sabiedrībā.

Piedāvājam kritēriju uzskaiti papildināt ar sociālo piederību un seksuālo orientāciju. Robeža, kur beidzas dažādas vārda brīvības izpausmes un kur sākas naida runa, nav vienkārši definējama un sabiedrībā bieži tiek pārprasta. Arī tiesībsargājošās instancēs vēl tikai sāk veidoties kopīga eiropeiska izpratne par to, kur šī robeža ir velkama.

Likumprojekts piedāvā Krimināllikumā papildināt un precizēt jēdzienus, lai tuvinātu mūsu sabiedrību vienotai izpratnei par kritērijos iekļaujamu un vārdā nosaucamu cilvēku grupu, pret kuru Latvijā ir vērsta naida runa. Tā ir tā mūsu sabiedrības daļa ar homoseksuālu orientāciju. Ir svarīgi skaidrā tekstā pateikt, ka nedrīkst diskriminēt pēc seksuālās orientācijas, nedrīkst pakļaut cilvēkus naida runai vai naida noziegumiem seksuālās orientācijas dēļ. Valstij ir pienākums aizsargāt cilvēku pret šādiem aizskārumiem. Ja šādi gadījumi notiek, tiesībsargājošajām instancēm ir pienākums tos izmeklēt, kā to daudzkārt ir uzvērusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

Likumprojekts piedāvā izpildīt tiesībsarga aicinājumu precīzāk skaidrot arī vardarbības jēdzienu, konkretizējot, ka vardarbība var būt gan fiziska, gan seksuāla, gan emocionāla. Likumprojekts paredz atteikties no pazīmes “būtisks kaitējums”, jo tās konstatēšana līdz šim ir apgrūtinājusi tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kas saistīti ar sociālā naida un nesaticības izraisīšanu.

Tiesībsargs savā ziņojumā 2020. gadā ir paudis, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir novēroti krietni vairāk gadījumu, kad ir izteikta naida runa pret personām ar citu ādas krāsu un etnisko izcelsmi, kā arī pret seksuālajām minoritātēm. Vairākos gadījumos par šiem izteikumiem tiesībsargs pats ir vērsies tiesībsargājošajās iestādēs. 2019. gadā Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību ziņojumā par Latviju tiek norādīts, ka komisija pauž bažas par ziņojumiem, kas saistīti ar naida runu, vardarbīgiem uzbrukumiem un diskrimināciju attiecībā pret tādām aizsargātajām grupām kā homoseksuālas personas, transpersonas un citas minoritātes. Tas esot tāpēc, ka trūkst skaidras aizsardzības likumā pret naida kurināšanu un vardarbību seksuālās orientācijas dēļ.

Komisija norādīja Latvijai, ka valdība neapkopo datus par seksuālo orientāciju un tādējādi tā nevar novērtēt problēmas lielumu. Patiesi, nav viegli iegūt datus par to, cik daudz ir naida runas vai nesaticību izraisošu gadījumu. Daļēji tāpēc, ka par šiem negadījumiem neziņo tiesībsargājošajām instancēm, jo netic, ka palīdzēs, jo trūkst pārliecības, ka, vēršoties pēc palīdzības, nenāksies atdurties pret neizpratni par to, ka naida noziegums var būt ne tikai saistīts ar ādas krāsu vai etnisko izcelsmi, bet arī seksuālo orientāciju.

Lai gan valsts neveic pētniecību šai jomā, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra veic regulāras aptaujas ar reprezentatīviem datiem arī par Latviju. Pēdējā aptauja notikusi 2019. gadā. Latvijā, aptaujājot seksuālo minoritāšu kopienas pārstāvjus, secināts, ka 13 procenti aptaujāto pēdējo piecu gadu laikā ir piedzīvojuši fizisku vai seksuālu uzbrukumu savas seksuālās orientācijas dēļ.

Sēdes vadītāja. Tēraudas kundze, paldies. Jūsu laiks ir beidzies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Edgars Tavars. Lūdzu! (Pauze.)

Lūdzu skaņu. Mēs jūs nedzirdam, Tavara kungs!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Kāpēc es neatbalstu konkrēto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”?

Pirmkārt. Mēs neatbalstām to, ka seksuālā orientācija tiek pielīdzināta invaliditātei, kā paredz konkrētais priekšlikums 150. panta pirmajā daļā.

Otrkārt. Mēs neatbalstām tāpēc, ka kriminālnoziegums un naida runa ir un paliek kriminālnoziegums un naida runa neatkarīgi, vai tā ir veikta pret kādu... seksuālo orientāciju vai pret ādas krāsu, vai pret heteroseksuāli, vai pret vīrieti, vai sievieti, vai bērnu. Kriminālnoziegums ir un paliek kriminālnoziegums, tie visi ir jāizmeklē vienlīdz atbildīgi un vienlīdz nopietni neatkarīgi no kādām orientācijām, sociālajām grupām vai kādiem citiem iedalījumiem. Nešķirosim noziegumus pēc prioritātes. Jebkurš noziegums ir noziegums.

Es aicinu neatbalstīt šo konkrēto piedāvāto redakciju nekādā gadījumā un neizdalīt kādas prioritātes, runājot par noziegumiem. Tie visi ir vienlīdz svarīgi un operatīvi jāizmeklē un vienlīdz atbildīgi jāpieiet ikvienam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Tēraudas, Golubevas, Skrides, Rukšānes‑Ščipčinskas, Zamura, Voikas un Baumanes iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 51, pret - 16, atturas - 8. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Darba kārtībā - sadaļa “Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā”.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Valaiņa kungs, jūs runāsiet “pret”?

V. Valainis (ZZS).

Es runāšu “pret”... es runāšu “pret”, jā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis. Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es par sagatavoto likumprojektu vairāk... Protams, ir jautājums par to, vai šobrīd, reālā krīzes laikā, ir pareizi vispār skatīt jautājumus par algu paaugstināšanu. Bet, ja mēs reiz esam nonākuši līdz tādai situācijai, tad, manuprāt, tikpat svarīgi ir pievērst uzmanību tam, ka šis likumprojekts ir kārtējais vienotās atlīdzības likuma izņēmums, kas šobrīd jau tiek gatavots Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Darbojoties Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā... jauno likumu par vienotās atlīdzības sistēmu, kas gan... ir bijuši gan vairāki Valsts kontroles atzinumi par to, ka īsti nav nekādas vienotas atlīdzības sistēmas mūsu valstī, gan dažādi pētījumi un, pats galvenais, solījumi no valdības par to, ka šis likums būs. Šobrīd vienotās atlīdzības likums ir iestrēdzis kaut kur valdības gaiteņos... pie valsts sekretāriem, netiek virzīts tālāk.

Manuprāt, kolēģi, šajos apstākļos pareizākais, ko mēs varētu darīt, ir nevis atbalstīt šo kārtējo izņēmumu, neskatoties, cik tas ir pareizs vai nepareizs - šajā likumā ir ļoti daudz jomu, kas gaida, kad beidzot tiks sakārtoti atlīdzības jautājumi -, bet izdarīt spiedienu uz valdību, lai valdība beidzot tiešām iesniedz Saeimā jauno vienotās atlīdzības likumprojektu. Tā ir ļoti slikta prakse, ko mēs šobrīd darām, veicot kārtējo izņēmumu. Tā ir slikta prakse, kas arī iepriekš ir bijusi, - veidot jaunus un jaunus izņēmumus. Viss šis likums šobrīd sastāv no vieniem vienīgiem izņēmumiem. Izņēmums vienā jomā, otrā jomā. Šeit tiek radīts kārtējais. Vienalga, cik tas ir svarīgs, manuprāt, svarīgi ir kopumā valstī sakārtot vienoto atlīdzības sistēmu. Vienotās atlīdzības likumprojekts ir izstrādāts valdībā, ir sagatavots valdībai izskatīšanai, un nu jau zināmu laiku, vairāk nekā pusgadu, tas stāv un netiek virzīts.

Manuprāt, tas nav pieņemami Saeimai turpināt ražot jaunus izņēmumus laikā, kad valdība netiek galā ar savu pamatuzdevumu - sagatavot vienotās atlīdzības likumprojektu, lai valsts pārvaldē strādājošie strādātu pēc vienotiem nosacījumiem atbilstoši atbildības jomām: gan pašvaldību darbinieki, pašvaldību domju priekšsēdētāji, vietnieki, gan valsts pārvalde, valsts sekretāri un tā tālāk, lai visiem šajās jomās būtu vienoti noteikumi, kā diemžēl šobrīd nav.

Šobrīd nu jau Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija piedāvā savu redzējumu. Nu, iedomājieties, ja mēs... Tūlīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sāks... par tautsaimniecības jomā strādājošajiem, Sociālo un darba lietu komisija sāks celt ārā sociālajā jomā strādājošo atalgojuma sistēmu un visu tagad grozīt. Cik vienota būs šī vienotā atlīdzības sistēma?

Kolēģi, es vēršu uzmanību uz to, ka tas, ko mēs šobrīd darām, nav pareizi un valdībai ir normāli jāstrādā, jāiesniedz normāls redzējums par visu valsts pārvaldi kopumā, nevis atraut tikai vienu ļoti šauru sadaļu.

Paldies.

Aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Es nevaru nepiekrist Valaiņa kunga izteiktajiem pārmetumiem par to, ka nav šīs vienotās atlīdzības sistēmas likuma kopējās jēgas un mēs šeit no komisijas virzām savu likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” konkrēti topošajai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei un esošajai Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei.

Valaiņa kungs, kur es jums nevaru piekrist, ir tas, ka tas ir kaut kāds šaurs un mazsvarīgs loks, kas iespējams, varbūt jums pat nav svarīgs. Es jums pilnīgi tam nevaru piekrist. Lūdzu, izlasiet to, ka šim likumprojektam klāt ir pievienots arī Finanšu ministrijas pozitīvs atzinums. Es nezinu, Valaiņa kungs, kuros gaiteņos, koridoros šis likumprojekts par vienoto atalgojuma modeli ir iestrēdzis... kurās durvīs, kuros kabinetos. Es nezinu un savu enerģiju tam tērēt negribu. Tas, kur es tērēju savu enerģiju un gribu to tērēt, ir - šajā likumprojektā, kuru mēs esam radījuši, un šajā jaunajā sabiedriskā medija arhitektūrā, kuru mēs esam uzbūvējuši ar likumu, tā teikt, uz papīra, bet dabā tā nav. Un šis likums stājās spēkā šī gada, 2021. gada, 1. janvārī.

Un, Valaiņa kungs, mēs joprojām neesam ievēlējuši SEPLP. Mēs esam taisījuši, ja tā var teikt, pieteikšanās (iekavās) konkursus. Mums joprojām nav bijis neviena nopietna, apspriežama kandidāta no Saeimas. Mēs esam ņēmuši... iesaistījuši personāla atlases kompānijas, reklāmas izvietojuši. Pieci mēneši ir pagājuši, un mums joprojām nav, manuprāt, vērā ņemama kandidāta, ko mēs varam virzīt uz šo svarīgo padomi.

Kolēģi! Tā ir taisnība, ka patiesībā viss slēpjas atalgojumā. Mēs piedāvājam no komisijas - un es šeit runāju savā vārdā - atalgojumu celt, lai piesaistītu profesionālus indivīdus atlases procesam.

Es arī piedāvāju un lūdzu visu Saeimu šodien šo likumu pieņemt steidzamības kārtā. Piedāvāju pēc iespējas ātrāk deputātiem piedāvāt savus kandidātus, jo šeit deputātiem... 10 deputātiem ar saviem parakstiem ir jāatbalsta kandidāts, lai mēs varētu Saeimā to virzīt, jo Saeimas kandidāts ir kā bāka pārējiem diviem kandidātiem. Proti, vēl viens kandidāts nāk no Valsts prezidenta kunga, un viens kandidāts nāk no nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes. Nebūs neviena kandidāta, kamēr nebūs Saeimas kandidāta. Mums šie kandidāti ir jāievēlē, un mums tas ir jāizdara, es teiktu, vēlākais, vakar. Mēs jau kavējam, mēs kavējam jau piecus mēnešus. Es ceru, ka mēs šodien pieņemsim šo likumu steidzamības kārtā.

Atalgojums tiks pacelts gan vēl neesošajai SEPLP, kur būs trīs locekļi, gan esošajai NEPLP, kur mēs pārskatāmā, drīzā nākotnē, iespējams, varam arī samazināt padomes locekļu skaitu. Šobrīd ir pieci, varētu pielīdzināt arī SEPLP, kas ir trīs. Tāpat, iespējams, varbūt varētu mēģināt palielināt SEPLP struktūrvienības jaudas, jo viņiem darbs nebūt nesamazinās. Bet tas nav šodienas darba kārtības jautājums. Šodien lūdzu šo visu atbalstīt.

Principā jautājums ir par to, ka mēs piedāvājam konkurētspējīgāko atalgojumu, ko šobrīd spēj vispār piedāvāt Saeima, Finanšu ministrija un valsts kopumā. Tie būtu 3200 eiro neto padomes priekšsēdētājam. Mums ir jāievēlē šī SEPLP - viens loceklis no Saeimas, pārējie ir jāapstiprina Saeimā.  NEPLP locekļi šo algas, ja tā var izteikties, lēcienu vai piemaksu saņems tikai no 1. septembra, bet, kolēģi, ir maijs - sestais.

Es ceru, ka jau rīt... sākot varbūt pat no šodienas, mēs varēsim iegūt potenciālus kandidātus, kurus varam šim svarīgajam, nozīmīgajam amatam nominēt arī no Saeimas.

Tā ka es nu... Es saprotu, šeit nevar dubultot laiku runāt.

Tā ka, lūdzu, kolēģi, šo atbalstīt.

Un gaidām kandidātus uz SEPLP.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Par likumprojekta nodošanu viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 57, pret - 27, atturas - 4. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Sākam skatīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Par pašu likumprojektu un tā būtību. Tātad mēs izskatām likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Likumprojekts paredz palielināt atalgojumu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem no šā gada 1. septembra, arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem. Likumprojektā ir paredzēts, ka, aprēķinot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja atalgojumu, tiek piemērots koeficients 4,48, kas ir 3200 eiro, bet padomes locekļiem - 3000 eiro neto.

Šī atlīdzība, kā jau minēju, ir šobrīd konkurētspējīgākā, ko mēs spējām piedāvāt šāda līmeņa profesionāļiem. Mēs arī apzināmies to, kāds izaicinājums ir šai padomei turpmākajā darbības laukā... kas tai ir jādara. Un, cienījamie kolēģi, SEPLP ir jāveic sabiedrisko mediju apvienošana. Ir jāveic apvienošana gan tieši arhitektūras ziņā, es domāju, gan dokumentācijas ziņā, gan grāmatvedības ziņā, un arī, pats galvenais, vienotas ēkas princips, un nevar izslēgt arī to, ka mēs esam likumā ierakstījuši, ka šai padomei ir jārada risinājums, kā tad sabiedriskais medijs turpmāk saņems finansējumu.

SEPLP būs atbildīga par 40 miljoniem eiro - sabiedriskā medija kopējo finansējumu, kas nāk no valsts budžeta. Par to būs atbildīgi trīs padomes locekļi, kas šo naudu tālāk dalīs vai nu Latvijas Radio, vai Latvijas Televīzijai, vai interneta platformai LSM.lv, vai kādiem citiem projektiem. Tur vajag augstas raudzes speciālistus.

Tas arī paredz to, ka SEPLP nav izņēmuma regulators, tā teikt, bet arī NEPLP nepaliek mazāk svarīga, un NEPLP atalgojuma sistēma tiek pielīdzināta viens pret vienu ar SEPLP locekļiem. Mēs esam arī nolikuši termiņu, kad NEPLP saņems šo atalgojumu, proti, ja nu gadījumā izrādās, ka mēs varam, pieņemsim, jau nākamnedēļ ievēlēt kādu SEPLP locekli... padomes locekli no Saeimas. NEPLP savu atalgojumu saņems tikai un vienīgi tad, kad būs 2021. gada 1. septembris.

Mēs jau esam iekavējuši ar visu šo likuma iedzīvināšanu, tādēļ arī šis likumprojekts šodien ir mums darba kārtībā.

Tā ka es arī lūgtu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Cileviča kungs... Ā, labi, Cileviča kungs ir atcēlis savu debati.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 53, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Sākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam. Lūdzu!

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Paldies.

Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu trīs galveno iemeslu dēļ.

Pirmkārt. Tie cēloņi, kāpēc profesionāļi nevēlas pieteikties darbam SEPLP, manā skatījumā, ir pilnīgi citi, nevis zemā atalgojuma dēļ. Vienalga tādu atalgojumu kā, piemēram, airBaltic vadībai mēs nevarēsim nodrošināt, un šī starpība nav tik nozīmīga, lai kompensētu citus trūkumus, kas piemīt darbam šajā institūcijā.

Kāpēc tas notiek - tas ir atsevišķas nopietnas sarunas priekšmets. Vienkārši gribu atgādināt jums iepriekšējo NEPLP... Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītāju un vairāku locekļu likteni. Mēs lielā vienprātībā, dažreiz pat vienbalsīgi, ievēlējam šos cilvēkus NEPLP. Pēc dažiem mēnešiem sākas uzbrukumi viņiem, kritika, spiediens vai mēs vienkārši atlaižam, nu, diezgan apšaubāmi no likuma viedokļa, vienu vadītāju, cits vadītājs ir spiests aiziet no amata it kā brīvprātīgi, bet faktiski dažu partiju un dažu politiķu spiediena rezultātā.

Vai jūs domājat, ka profesionāļi to neredz? Vai jūs domājat, ka patiešām profesionāļi neredz, ka padomei nav nodrošināta reāla neatkarība, ka politiskais spiediens turpinās un ka no šiem cilvēkiem koalīcija sagaida tieši pakļaušanos koalīcijas vēlmēm? Tas, manā skatījumā, ir galvenais iemesls, kāpēc mēs nevaram piesaistīt patiešām profesionālus un kvalificētus cilvēkus. Un ar naudu šeit nevar palīdzēt. Ar deklarācijām, ka padome ir neatkarīga, nepietiek. Tās neatkarība jānodrošina praktiski - gan ar praktiskiem mehānismiem, kas būtu jāieliek likumā (šobrīd tā tas nav), gan arī ar praktisku darbu.

Paaugstinot atalgojumu, mēs panāksim vienīgi to, ka cilvēki vēlēsies strādāt tur lielās algas dēļ. Un patiešām īsti profesionāļi negrib būt par peramajiem zēniem un politisko partiju varas izpildītājiem, bet tie cilvēki, kurus pirmām kārtām interesē nauda, tam piekritīs. Es uzskatu, ka tā nav tāda padome, ko mēs gribētu redzēt, tieši vadoties no likuma burta un gara viedokļa.

Otrkārt. Kā jau Valaiņa kungs pieminēja, mēs kārtējo reizi iedragājam vienoto atlīdzības sistēmu. Protams, es pilnībā piekrītu Kaimiņa kungam, ka šī padome ir ļoti svarīga, bet vai tad citas valsts institūcijas nav svarīgas? Un patiešām tā nav laba prakse. Sākotnēji Finanšu ministrija un arī valdība bija diezgan rezervēti noskaņotas pret šo likumprojektu tieši šī iemesla dēļ. Man īsti nav skaidrs, kas jums tur notiek koalīcijas iekšienē un kā izdevās tomēr pārliecināt Finanšu ministriju, ka tā pārskatīja savu attieksmi, bet visas problēmas paliek, un visas bažas paliek.

Faktiski šis likumprojekts ir paradoksāls, jo tas paredz, ka esošās NEPLP atalgojums tiks palielināts tajā brīdī, kad tiks izveidota SEPLP. Bet šobrīd taču NEPLP pilda arī SEPLP funkcijas, un, kad SEPLP tiks izveidota, tad darba apjoms NEPLP samazināsies, un tieši tajā brīdī alga palielināsies. Tātad darba būs mazāk, bet algas būs lielākas. Vai patiešām tas ir tas labas pārvaldības princips, pēc kā jūs, koalīcija, vārdos it kā tiecaties?

Beidzot trešais moments. Patiešām daudziem cilvēkiem šobrīd ir grūti. Ir pandēmija, cilvēki zaudē darbu, ienākumi samazinās, dzīve kļūst grūtāka, un tieši šajā brīdī mēs demonstratīvi gribam pacelt algu tiem cilvēkiem, kas vēl nav sākuši strādāt. Vai tas veicinās šīs padomes prestižu? Vai tas veicinās sabiedrisko mediju prestižu vispār? Manā skatījumā, tas ir šāviens kājā tiem jaunajiem sabiedriskajiem medijiem, ko mēs it kā gribam veidot.

Tāpēc aicinu balsot “pret” šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cileviča kungs, jūs strādājat Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ne pirmo sasaukumu, un jūs ļoti labi zināt, kādas ir NEPLP funkcijas, ļoti labi zināt, kādā veidā ir evolucionējusi mediju pasaule, tai skaitā Latvijā.

Tā ir taisnība, kā jūs sakāt, ka NEPLP funkcijas sanāks pārdalīt, NEPLP funkcijas pāries uz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkcijām. Tā ir taisnība. Bet es jums nevaru piekrist, ka NEPLP paliek darba mazāk, tā galīgi nav taisnība. Šobrīd šie visi interneta mediji, šie visi komerckanāli, radio FM frekvences - to nu gan mazāk nepaliks. Paliks arvien vairāk un vairāk šo internetā esošo mediju... elektronisko mediju darbības. Un tas ir normāli - ir 21. gadsimts! -, un ar to nodarbosies NEPLP. SEPLP savukārt nodarbosies ar sabiedrisko mediju.

Par algu pacelšanu tagad. Nu jā, tā ir sanācis, ka tas notiek šobrīd -6. maijā. Manuprāt, mēs esam uztaisījuši kļūdu pašā likumā, ka esam ņēmuši copy-paste variantu no NEPLP algām un ierakstījuši to iekšā šajā likumā, tāpēc arī mēs labojam šo kļūdu, un tas bija principā jādara jau, manuprāt, pagājušajā gadā. Nezinu, varējām to arī oktobrī izdarīt, kad vēl nebija sācies viss šis pandēmijas nu jau kurais vilnis. Tad tādā gadījumā par to gan es gribētu ņemt nost bažas. Cileviča kungs un arī visi pārējie, nu, jūs saprotiet - tas cilvēks, kurš iet uz SEPLP, viņš ir tādā prožektoru apgaismojumā, nepārtrauktā gaismā, un viņam šie... un tie tiešām būs nepārtraukti... es domāju, tie būs tādi sitieni pārnestā nozīmē, jo šie izaicinājumi ir milzīgi, kas jāizdara šai padomei.

Atalgojums, manuprāt, joprojām neatbilst tam, kādam vajadzētu būt brīvā tirgus atalgojumam. Cilvēkam ar šādu korporatīvo pārvaldības pieredzi vajadzētu saņemt vismaz sešus tūkstošus eiro uz rokas. Šis ir labākais, ko mēs varam šobrīd piedāvāt, - trīs tūkstošus uz rokas. Šim cilvēkam ir liegts strādāt kaut kur citur. Viņš var būt vai nu tikai un vienīgi... tas nav - tikai, atvainojiet, viņš var strādāt vai nu kā ārsts, viņš var strādāt kā mākslinieks, rakstnieks un kā pasniedzējs - tas arī ir viss. Vai viņam pietiks laika šiem darbiem, nezinu gan. Ir bijusi pieredze ar citiem NEPLP vadītājiem, kas mēģināja to apvienot, - diezgan švaki.

Kolēģi, lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam otro reizi. Lūdzu!

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Paldies. Kaimiņa kungs, es patiešām ļoti augstu vērtēju jūsu degsmi un enerģiju, un to, kā jūs cenšaties patiešām panākt šī likumprojekta pieņemšanu un īstenošanu, bet tomēr, manā skatījumā, nevar paļauties uz to, ka nauda visu izšķirs, jo... Jūs pilnīgi neņemat vērā to, ko es teicu, tur mani argumenti faktiski palika, karājoties gaisā. Jā, būs tā gaisma, bet būs arī politisks spiediens. Jautājums ir, vai cilvēks ir gatavs pakļauties politiskajam spiedienam un, ja ir, tad par kādu summu. Par diviem tūkstošiem - nē, viņš tomēr paliks neatkarīgs. Par trim tūkstošiem - jau piekritīs. Es domāju, ka naivi uz to cerēt. Ja cilvēks ir gatavs upurēt savu neatkarību, tad tas ir neatkarīgi no atalgojuma, ko viņš vai viņa saņem.

Otrs moments attiecībā uz NEPLP. Tas ir patiešām ļoti būtisks jautājums. Interneta mediju regulējums - tā ir problēma, ar ko tagad cīnās visā Eiropā un visā pasaulē. Bet vai ir pareizi sākt ar algas paaugstināšanu? Šis regulējums vēl nav pieņemts, vēl īsti nav skaidrs, kā globalizācijas apstākļos mēs varam uzdot padomei kaut kādā veidā regulēt un tā tālāk tos medijus, kas ir ārpus mūsu jurisdikcijas... kā var regulēt tās globālās platformas, kas ieņem arvien būtiskāku vietu mūsu mediju struktūrā. Te ir ļoti daudz sarežģītu un neatbildētu jautājumu, un, kamēr tie nav atrisināti un vismaz mums nav kaut kādi ieskicējumi, kā mēs gribam tiem jautājumiem pieiet, pacelt algu, kā saka, uz priekšu cerībā, ka mēs spēsim kā likumdevēji kaut kādā veidā to noregulēt... Jau tagad pacelt algu cilvēkiem, kas darīs to, mēs nezinām, ko, manā skatījumā, pareizi nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu... komisijas vārdā.

A. Kaimiņš. Nu jā, Cileviča kungs iezīmēja komisijai ļoti lielu darba apjomu turpmāk nākotnē, un tā ir tiešām taisnība par elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem internetā. Tas ir komisijai jādara un būs jādara, un to arī mēs darīsim, bet neatkarīgi no tā es komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 54, pret - 26, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Kaimiņš. Cienījamā sēdes vadītāja! Ņemot vērā šī likumprojekta steidzamību, komisijas vārdā lūdzu izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā šodien šajā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu pieteikties.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Es pievienojos argumentācijai un viedoklim, ko pauda Cileviča kungs, un uzskatu atalgojuma palielināšanas lēmumu kā ļoti pārsteidzīgu un... ka netiek risinātas nopietnākas problēmas, bet ar finansējuma papildu piešķiršanu tikai vienam konkrētajam amatam tiek virzītas politiskas vienas grupas intereses, kas neatbilst sabiedrības interesēm.

Tāpēc uzskatu, ka šis likumprojekts nav jāskata tik steidzīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sakarā ar to, ka deputāte ir runājusi “pret”, es lūdzu komisijas vadītāju noteikt termiņu priekšlikumiem un datumu izskatīšanai Saeimas sēdē.

A. Kaimiņš. Cienījamā sēdes vadītāja! Te bija... Švecovas kundze runāja par kaut kāda... steidzamību. Viņa nerunāja par kaut ko citu. Es nedzirdēju neko tādu. Tas pēc procedūras ir pavisam kaut kas cits. Viņa neprasīja ne datumus, neko. Jūs jautājāt, vai deputātiem ir iebildumi.

Sēdes vadītāja. Viņa ir iebildusi. Viņa ir iebildusi.

A. Kaimiņš. Bet viņa iebildusi, un ko tad... nu, pret ko viņa ir iebildusi? Jūs noformulēt varat?

Sēdes vadītāja. Pret izskatīšanu šajā sēdē šobrīd. Jums ir jānosaka...

A. Kaimiņš. Jums aizmugurē sēž Juridiskā biroja pārstāvis. Un noteikti... Es noteikti... es tagad neredzu, vai viņš krata ar galvu “jā”, vai viņš...

Sēdes vadītāja. Jā, viņa lūdz noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas datumu Saeimas sēdē.

A. Kaimiņš. Okay. Labi, jo to es no deputātes Švecovas nedzirdēju.

Tātad, cienījamie kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 20 minūtes - līdz pulksten 12.37 šodien. Izskatīšana ir, es ceru, jau šodien nākamajā izsludinātajā ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem ir līdz šodienas pulksten 12.37 un izskatīšana - vēl vienā ārkārtas attālinātajā sēdē 6. maijā.

Paldies.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Lēmuma projekts “Par 10 529 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Vienreizēju 500 EUR pabalstu ģimenēm, kuru bērni turpina iegūt augstāko izglītību Latvijā” turpmāko virzību”.

Lūdzu atvērt sadaļu par procedūru. Vai deputātiem (Skaņas pārrāvums.)... skatīšanu šajā sēdē? Deputātiem iebildumu nav.

Sākam skatīt lēmuma projektu “Par 10 529 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Vienreizēju 500 EUR pabalstu ģimenēm, kuru bērni turpina iegūt augstāko izglītību Latvijā” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs. Lūdzu!

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! 2021. gada 29. martā Saeima saņēma 10 529 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu “Vienreizēju 500 EUR pabalstu ģimenēm, kuru bērni turpina iegūt augstāko izglītību Latvijā”, kur aicināts piešķirt vienreizēju pabalstu vecākiem, kuru bērni studē un vēl nav sasnieguši 20 gadu vecumu.

Šā gada 28. aprīlī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas iesniedzēju pārstāvi, kura atzinīgi vērtēja pabalsta piešķiršanu 500 eiro apmērā ģimenēm, kurās aug nepilngadīgi bērni. Tomēr, iesniedzēju ieskatā, arī ģimenēm, kurās ir studenti, būtu jāpiešķir materiālais atbalsts, jo liela daļa studentu nesaņem stipendijas, kā arī maksā kopmītņu īres maksu, kaut arī tās neizmanto attālināto mācību dēļ. Iesniedzēju ieskatā, valstij būtu jāsniedz atbalsts visiem bērniem.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji informēja komisiju par jau ieviestajiem atbalsta mehānismiem, izmaiņām kreditēšanas sistēmā un iespējām atlikt kredīta atmaksu, kā arī par palielināto skaitu paaugstināto stipendiju, tāpat arī par iespēju pieteikties apmaksātai praksei darba prasmju attīstīšanai.

Labklājības ministrijas pārstāve informēja, ka Labklājības ministrija atbalsta iniciatīvu, turklāt plašākā apjomā, nekā lūgts kolektīvajā iesniegumā. Atbalsts, Labklājības ministrijas ieskatā, būtu nepieciešams vecākiem, kuru bērni studē un nav sasnieguši 24, nevis 20 gadu vecumu.

Komisija vienbalsīgi nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 10 529 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Vienreizēju 500 EUR pabalstu ģimenēm, kuru bērni turpina iegūt augstāko izglītību Latvijā” turpmāko virzību”.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Jautājums, kuru mēs tūlīt skatīsim un par kuru balsosim, varētu iet ar devīzi “Netaisnīgums”, “Klajš netaisnīgums un valdības pieļauta kļūda”. Šodien mums ir trešā iespēja labot šo kļūdu.

Atgādināšu, ka iepriekš biju sniegusi jau divus priekšlikumus grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kurus jūs, valdošā koalīcija, noraidījāt. Es jūs toreiz jau brīdināju, ka ManaBalss.lv platformā tiek vākti paraksti iniciatīvas atbalstam, lai arī studenti līdz 20 gadu vecumam saņemtu tā dēvēto helikoptera naudu, vienreizējo atbalstu Latvijas bērniem, it kā visiem Latvijas bērniem. Es ar cipariem un faktiem mēģināju jūs pārliecināt, ka tā ir netaisnība, ka, lūk, profesionālo skolu un tehnikumu studenti bez nekāda ģimenes materiālā stāvokļa izvērtējuma, bez izvērtējuma tam, vai konkrēts tehnikuma students saņem stipendiju vai nesaņem, vai viņš strādā vai nestrādā... Tās ģimenes saņēma šo atbalstu, bet augstskolu studenti, pārsvarā pirmā, otrā kursa studenti, tādu atbalstu nebija saņēmuši.

Jūs divreiz nobalsojāt “pret”, divas reizes es uzklausīju dažādus argumentus, kāpēc to nevar izdarīt, un man ļoti žēl, ka tā argumentācija ļoti apšaubāmi skanēja tieši no atbildīgās ministrijas, proti, Izglītības un zinātnes ministrijas, kura apgalvoja, ka pirmām kārtām nav datubāzes, ka nav iespējams saskaitīt tās ģimenes, kurām šis pabalsts tiešām būtu nepieciešams, jo, lūk, ir jāsavāc dati no dažādām institūcijām - no Valsts ieņēmumu dienesta, no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un arī no jums, Izglītības un zinātnes ministrija, jo jums ir jāzina, cik mūsu valstī ir konkrēto studentu konkrētajā vecumā un vai viņi saņem stipendiju vai nesaņem. Bet izrādās, ka tādu datu nav ne ministrijā, ne valstī kopumā. Un šajā bezspēcībā tika arī pieļauta šī kļūda, kuru es dēvēšu tikai tā - netaisnīgums, klajš netaisnīgums.

Tagad ir iespēja labot, novirzot šo tautas iniciatīvu, jo, atgādināšu, saskaņā ar jums... Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajiem datiem, tādu eventuālu personu mūsu valstī varētu būt 4402 - 4402 studenti, bet šo iniciatīvu, kā jūs redzat, ir parakstījuši vairāk nekā 10 tūkstoši Latvijas pilsoņu. Tas nozīmē, ka šo iniciatīvu, šo kļūdas labojumu, atbalsta ne tikai konkrētās ģimenes, kurās aug jaunie studenti, bet arī sabiedrība kopumā.

Aicinu jūs atbalstīt šodien šīs iniciatīvas nodošanu atbildīgajai komisijai un atgādināšu, ka finansiāli tas ir jautājums par nedaudz vairāk kā diviem miljoniem, bet varbūt ar noteiktu kritēriju piemērošanu - mazāk par diviem miljoniem. Padomājiet, vai šī summa ir vērta, lai nelabotu jūsu pieļauto rupjo kļūdu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, vai jums pietiks ar piecām minūtēm debatēs?

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, kolēģi! Znotiņa kungam pietiks ar piecām minūtēm debatēs, jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš. Gribu atgādināt Regīnas Ločmeles kundzei pirmām kārtām, ka Izglītības un zinātnes ministrija neatbild par sociālo politiku un sociālajiem pabalstiem valstī.

Punkts viens. Izglītības un zinātnes ministrija atbild par izglītības stratēģijas koordinēšanu, izglītības politikas veidošanu un tā tālāk, ne par sociālajiem atbalsta mehānismiem. Par sociālajiem atbalsta mehānismiem atbild Labklājības ministrija.

Punkts divi. Izglītības un zinātnes ministrija... Un es personīgi vismaz trīs reizes Saeimas sēdē esmu uzsvēris to, ko Izglītības un zinātnes ministrija ir darījusi šajā laikā, lai nāktu pretī studentiem, lai atbalstītu viņus. Precīzi nosaukšu vēl vienu reizi, varbūt šoreiz sadzirdēsiet.

Tātad pirmām kārtām. Izglītības un zinātnes ministrija ir palielinājusi stipendiju skaitu par 871 stipendiju un dubultojusi stipendijas apmēru no 99 eiro uz 200 eiro.

Papildus Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju, kura ir atbildīga par sociālo politiku, ir realizējusi iespēju katram studentam pieteikties 200 eiro lielam sociālajam pabalstam. Tātad tiem studentiem, kuriem tas ir vajadzīgs, ir jāaiziet un tikvien kā jāpiesakās Labklājības ministrijas iestādē, un viņi var saņem 200 eiro sociālo pabalstu.

Trešais mehānisms, ko mēs esam ieviesuši tieši kovida krīzes laikā, ir iespēja valsts finansēti strādāt augstskolās, piestrādāt pētījumu veikšanā, piestrādāt augstskolas atbalstā dažādos veidos un par to saņemt vēl 200 eiro.

Papildus gribu pateikt, ka šos atbalsta mehānismus var kombinēt savā starpā. Latvijas Studentu apvienība, starp citu, piešķīra Izglītības un zinātnes ministrijai balvu par labu atbalstu tieši šajā krīzes laikā, jo šāda veida atbalsts nekad nav bijis Latvijas Republikas pastāvēšanas vēsturē, kādu šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija, atbalstot studentus, ir veikusi.

Kas attiecas uz sociālajiem pabalstiem kā tādiem, vēlreiz - Labklājības ministrijas kompetence. Bet visi mehānismi, ko es uzskaitīju, ir tieši vērsti uz studentu atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Ločmeles kundze, vai jums pietiks ar divām minūtēm?

R. Ločmele (SASKAŅA).

Nē, nepietiks.

Sēdes vadītāja. Tādā gadījumā mēs debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Turpinām Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 6. maija pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Lēmuma projekts “Par 10 529 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Vienreizēju 500 EUR pabalstu ģimenēm, kuru bērni turpina iegūt augstāko izglītību Latvijā” turpmāko virzību”.

Turpinām debates par šo lēmuma projektu. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Turpinām debates. Vispirms vēršos pie Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa kunga. Ziniet, jūs nonācāt pats ar sevi pretrunā, norādot to, ka sociālā atbalsta politika ir Labklājības ministrijas pārziņā un Izglītības un zinātnes ministrija par to neatbild. Tad es nesaprotu jūsu lielību ar to, ka, lūk, cik laba ir Izglītības un zinātnes ministrija, jo tā ir palielinājusi stipendijas apmēru, stipendiātu skaitu un tā tālāk.

Man tikai ir ļoti žēl, ka jūs, Znotiņa kungs, noklusējāt statistiku, kura ir pieejama Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā, proti, ka no visiem gandrīz 80 tūkstošiem Latvijas studentu tikai pieciem procentiem - pieciem procentiem! - ir pieejama stipendija. Jūs noklusējāt arī to, ka no šiem gandrīz 80 tūkstošiem studentu 60 procentiem uz šo stipendiju vispār nav nekādu tiesību, jo viņi apgūst mācības nevis valsts finansētajās programmās, tātad budžeta vietās, bet paši maksā par savām mācībām. 60 procentiem nav vispār tiesību ne uz kādu stipendiju.

Bet pats galvenais. Es, uzrunājot Saeimu, vēlreiz norādīju uz to, ka netaisnīgums šajā jautājumā attiecībā uz studentiem ir saistīts tieši ar to, ka tehnikumu un arodskolu studenti ir saņēmuši 500 eiro pabalstu no valsts bez nekādas atšķirības - vai viņi saņem stipendiju vai nesaņem stipendiju, vai viņi strādā, vai ģimenei labi klājas vai nav tik labi pandēmijas laikā. Un tieši uz šo netaisnīgumu, Znotiņa kungs...

Es ļoti ceru, ka jūs šodien tomēr atbalstīsiet šīs iniciatīvas tālāku virzību, jo es ceru, ka jums kādreiz vēl būs jāsatiekas ar studentu organizācijas pārstāvjiem, kuri, kā jūs teicāt, nesen apbalvoja Izglītības un zinātnes ministriju, un būs iespējams viņiem pateikt, ka, lūk, mums bija iespēja katram studentam vecumā līdz 20 gadiem izmaksāt 500 eiro vienreizējo pabalstu. Bet, ziniet, es nobalsoju “pret”, jo mūsu ministrija tik labi jūs atbalsta, ka, nu, priekš kam pirmā un otrā  kursa studentiem šie 500 eiro. Mums taču visiem visa pietiek. Un diez vai jums pateiks paldies studentu organizācijas pārstāvji. Ticiet man, es esmu pārliecināta, varēsiet pēc tam mūs painformēt, kā jums gāja šajās sarunās.

Un vēl es ļoti ceru, ka jūs, Znotiņa kungs, un visa Jaunā konservatīvā partija, atceroties savus solījumus “3 × 500” un katram bērnam 50, 100 un tā tālāk, šodien atbalstīsiet manu priekšlikumu, kad mēs skatīsim likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, kur es piedāvāju labot to kļūdu, kura kļuva par pamatu otrai kļūdai par šo 500 eiro pabalstu izmaksu, jo tieši ģimenes valsts pabalsta... likuma normā jau ir ielikta šī kļūda, ka, lūk, arodskolu un tehnikumu studenti... viņu ģimenes var saņemt valsts ģimenes pabalstu, bet, tiklīdz bērns iestājas augstskolā, tā šī iespēja pazūd.

Es zinu, ka komisijā netika atbalstīts, tomēr ceru uz brīnumu. Es šoreiz runāju par likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Visas atrunas, ka nav naudas, - es jums sniegšu pierādījumus, ka tās ir tikai atrunas un neiztur nekādu kritiku. Bet pašlaik ļoti ceru, Znotiņa kungs, uz jūsu atbalstu tālākai virzībai šai iniciatīvai, lai tomēr Labklājības ministrija tā kā jūs... visa valdība tomēr radīs šo iespēju jums sniegt labu atskaiti studentu padomei, ka, lūk, jūs tomēr atradāt iespēju atbalstīt ar 500 eiro pabalstu visus studentus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam (Skaņas defekts.)...

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi! Ločmeles kundze un pārējie kolēģi! Man tomēr jālabo un jāizskaidro nepatiesi izskanējusī informācija. Pirmām kārtām par to, ka šie pabalsti ir pieejami tikai pieciem procentiem. Jūs, Ločmeles kundze, šeit jaucat divas lietas.

Pirmām kārtām šis sociālais pabalsts, kas ir pieejams caur Labklājības ministrijas institūcijām, ir pieejams katram studentam. Katrs, kuram tas ir nepieciešams, var pieteikties un to saņemt. Un tas, par ko jūs runājat, savukārt ir snieguma finansējums jeb snieguma atbalsts tiem studentiem, kas izcili mācās, lai motivētu sasniegt augstus rezultātus, lai motivētu iegūt labus sasniegumus, iegūstot augstāko izglītību, un tas tiešām nav pieejams visiem, bet tikai daļai. Šo summu mēs esam dubultojuši izcilajiem studentiem, un arī skaitu mēs esam pieaudzējuši par 841 stipendiju šogad. Bet šis sociālais atbalsts kā tāds ir pieejams jebkuram studentam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Orlova kungs (Skaņas pārrāvums.)...

Orlova kungs, mēs jūs neredzam.

V. Orlovs. Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 529 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Vienreizēju 500 EUR pabalstu ģimenēm, kuru bērni turpina iegūt augstāko izglītību Latvijā” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 77, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 446 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Gribam sportot tagad” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi šo patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu.

Ja kādam deputātam ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē, lūdzu pieteikties. Tātad neviens nav pieteicies. Deputātiem iebildumu nav.

Līdz ar to sāksim izskatīt iesniegto Saeimas lēmuma projektu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna. Lūdzu!

N. Žunna (JK).

Labdien, kolēģi! Saeima šā gada 6. aprīlī saņēma 10 446 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Gribam sportot tagad”. Iniciatīvā tiekam aicināti sabiedrības interesēs ieviest sabalansētus un drošus sportošanas risinājumus iekštelpās, nosakot, kā sporta klubi var darboties un kā cilvēki var nodarboties ar sporta aktivitātēm iekštelpās, ievērojot visas infekcijas izplatību ierobežojošās un higiēnas prasības atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

Šā gada 28. aprīlī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā sēdē uzklausīja iniciatīvas autoru, kurš norādīja uz priekšlikumu ieviešanas ieguvumiem, tas ir, veselīgu un sportisku sabiedrību, kā arī mazākiem veselības aprūpes izdevumiem, kas saistīti ar mazkustīgu dzīvesveidu.

Tāpat komisija uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta pārstāvi, kura norādīja uz šā gada 1. aprīlī pieņemto regulējumu, kas ļaus Ministru kabinetam pakāpeniski paplašināt sportošanas iespējas iekštelpās un ārtelpās, tiklīdz tas būs iespējams, lemjot par regulējuma spēkā stāšanās datumu atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai.

Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis komisijas sēdē uzsvēra to, ka saslimstības rādītāji šobrīd neliecina par iespējām atļaut sportošanu iekštelpās, jo tas radītu papildu saslimšanas riskus.

Komisija atbalstīja iniciatīvas turpmāko virzību un secināja, ka iniciatīva ir jāturpina skatīt kontekstā ar visiem pārējiem ierobežojumiem. Komisija nolēma nodot iniciatīvu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai tālākai izvērtēšanai.

Lūdzu atbalstīt komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu “Par 10 446 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Gribam sportot tagad” turpmāko virzību”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 446 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Gribam sportot tagad” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā sēdes darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”. Iesniedzēji - deputāti Ainars Latkovskis, Anda Čakša, Iveta Benhena‑Bēkena, Inese Lībiņa‑Egnere, Arvils Ašeradens, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rihards Kozlovskis, Aldis Adamovičs, Māris Možvillo un Edgars Kronbergs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ainara Latkovska, Andas Čakšas, Ivetas Benhenas‑Bēkenas, Ineses Lībiņas‑Egneres, Arvila Ašeradena, Ojāra Ērika Kalniņa, Riharda Kozlovska, Alda Adamoviča, Māra Možvillo un Edgara Kronberga iesniegto lēmuma projektu “Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts - deputātu Ainara Latkovska, Andas Čakšas, Ivetas Benhenas‑Bēkenas, Ineses Lībiņas‑Egneres, Arvila Ašeradena, Ojāra Ērika Kalniņa, Riharda Kozlovska, Alda Adamoviča, Māra Možvillo un Edgara Kronberga iesniegtais lēmuma projekts “Par deputātes Ivetas Benhenas‑Bēkenas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ivetas Benhenas‑Bēkenas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 67, pret - 1, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamā sadaļa darba kārtībā - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Edmunds Teirumnieks. Lūdzu!

E. Teirumnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijā strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 1023/Lp13).

Uz otro, galīgo, lasījumu bija saņemti 12 priekšlikumi. Daļa no tiem tika atsaukti, jo dublējās ar pirmajā lasījumā jau iestrādāto, un daļēji arī priekšlikumi tika atsaukti, jo bija finanšu ietilpīgi, un tas pēc būtības būtu šim budžetam nepaceļams slogs. Tāpēc viena daļa no priekšlikumiem tālāk arī netika virzīta.

Šobrīd izskatām piecus priekšlikumus, kuri ir palikuši uz otro, galīgo, lasījumu.

1. - deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums. Tā būtība ir, ka paralēli vispārējās izglītības, profesionālās izglītības iestādēs studējošajiem jeb audzēkņiem... tiek iekļauta jeb attiecināta norma uz augstāko izglītību. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds (Skaņas pārrāvums.)...

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Turpinām tēmu par studentiem līdz 20 gadu vecumam. Turpinām mēģināt labot tās kļūdas, kas tiešām kļuva par pamatu klajam netaisnīgumam.

Vēlreiz atkārtošu - 500 eiro vienreizējs pabalsts tika piesaistīts valsts ģimenes pabalstam. Izrādījās, ka valsts šķiro pēc vidusskolas pabeigšanas visus studējošos divās grupās - tajos, kuri turpina mācības profesionālajās skolās, arodskolā vai tehnikumā, un tajos, kuri jau ir kļuvuši par studentiem, iestājoties augstskolā. Nezināmu, man tiešām nesaprotamu iemeslu dēļ... Pietiek jaunajam cilvēkam iestāties augstskolā, kad izrādās, ka ģimenei vairs valsts ģimenes pabalsts nav nepieciešams.

Mans priekšlikums ir, manuprāt, tiešām ļoti loģisks piedāvājums - labot šo kļūdu. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību, ka atruna, kura tika minēta komisijas sēdē, noraidot manu priekšlikumu (kā izteicās Teirumnieka kungs, tas ir nepanesams slogs valsts budžetam), - tas neatbilst patiesībai, jo, ja mēs runājam par, piemēram, 500 eiro pabalstu šai jauniešu grupai, kuru skaits ir nedaudz virs četriem tūkstošiem, tad budžeta slogs būtu 2 200 000 eiro apmērā.

Bet, ja mēs tagad pieņemsim mūsu priekšlikumu... manu priekšlikumu un piešķirsim iespēju šo jauno studentu ģimenēm saņemt valsts ģimenes pabalstu līdz studenta 20 gadu vecuma sasniegšanai, tas valsts budžetam izmaksās gadā, lūdzu, saskaitiet, amplitūdā no 1 320 600 eiro līdz aptuveni divarpus miljoniem. Tas ir vienkārši, nu... nezinot, kurš bērns ģimenē ir šis students. Ja pirmais, tad tie ir tiešām 1 320 000 eiro. Es nedomāju, ka mūsu valstī šajā gadā šie 1 320 000 ir tiešām nepanesams finansiāls slogs, kā izteicās Teirumnieka kungs.

Lūdzu, atbalstiet manu priekšlikumu, un tādā veidā mēs varētu labot šo netaisnību, atzīstot, ka jaunie studenti, jaunie augstskolu studenti, arī ir mūsu Latvijas bērni, kuriem nepieciešams atbalsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - Teirumnieka kungs.

E. Teirumnieks. Jā, es tikai gribētu atgādināt, ka diskusijas tiešām bija diezgan nopietnas un garas un viedokļi bija dažādi. Tāpat tika uzsvērts, ka augstākās izglītības iestādēs studējošajiem šobrīd arī ir iespējas saņemt stipendijas. Tāpat ir paredzēts stipendijas atbalsts studējošajiem, kas ir daudzbērnu ģimeņu bērni, tas ir, ja šī ģimenes valsts pabalsta reforma tiek īstenota... un attiecīgi tie ir 160 eiro mēnesī, kas paredzēti. Tāpēc arī komisijā vairākums lēma, ka 1. - Regīnas Ločmeles priekšlikumu neatbalstām.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Regīnas Ločmeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 23, pret - 47, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Teirumnieks. 2. - Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Arī nav atbalstīts. Tas paredzēja par vienu bērnu pabalstu noteikt 34 eiro apmērā mēnesī.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Man gan ir ļoti, ļoti žēl, ka man nav iespējas nobalsot “par” priekšlikumu, kas gāja pirms manis komisijas tabulā. Un man ir ļoti žēl, ka tā priekšlikuma autore Anita Muižniece nerīkojās kā es, kas tomēr pastāv uz sava un mēģina cīnīties līdz galam par saviem priekšlikumiem.

Ir runa par to, ka mēs, visa Saeima, šodien labprāt atbalstītu nevis manu visai tādu tiešām samērīgu, ļoti, ļoti neietilpīgu finanšu ziņā priekšlikumu, kas ir daudz, daudz mazāks un daudz mazāk labuma nes nekā Anitas Muižnieces priekšlikums, kuru viņa bija spiesta atsaukt nākamajā rītā pēc tam, kad komisija kopā ar tiem pašiem deputātiem - Evitu Zālīti-Grosu un Normundu Žunnu - sākumā atbalstīja šo priekšlikumu, kuru mēs diemžēl šobrīd neredzam, un mums ir tikai mans priekšlikums, kas ir balsojams. Nākamajā rītā Normunds Žunna un Evita Zālīte-Grosa pārbalsoja šo priekšlikumu un Anita Muižniece piekrita tam.

Tāpēc, kolēģi, nekad nedariet tā, kā dara Anita Muižniece, - sākumā iesniegt savu priekšlikumu un pēc tam no tā atteikties. Es tā nedarīšu! Es tā nedarīšu, un es aicināšu jūs tomēr atbalstīt vismaz manu priekšlikumu, lai gan mums šodien būtu bijuši tiešām īsti svētki ģimenēm, jo, neskatoties uz to, ka Imants Parādnieks ir ļoti rūpīgi strādājis pie ģimenes valsts pabalsta reformas un padarījis laimīgas ļoti daudzas ģimenes ar uzlabojumiem ģimenes valsts pabalsta jautājumos, Anitas Muižnieces priekšlikumi bija daudz, daudz dāsnāki. Tie pildīja Anitas Muižnieces un JKP kopumā dotos solījumus vēlētājiem: 50 pirmajam bērnam, 100 - nākamajam, 150 - trešajam un tā tālāk. Tāpēc ir ļoti žēl, ka šobrīd droši vien mums būs jāiesniedz pašiem šādi priekšlikumi, lai mēs varētu redzēt Anitu Muižnieci balsojam “par” saviem priekšlikumiem.

Bet, ja mēs runājam par manu priekšlikumu, tad šeit ir pavisam skaidrs. Te ir pēc būtības tāda zināma netaisnība radusies no visa šī lielā darba, kurš tika ieguldīts ģimenes valsts pabalsta reformā. Tātad tas bērns, kurš ir palicis daudzbērnu ģimenē pēdējais, tiek savā ziņā aplaupīts, mazāk naudas šobrīd ir paredzēts tādiem bērniem - par 10 eiro mazāk. Tas pēc būtības ir izraisījis neapmierinātību ļoti daudzos vecākos. Ģimenes, kuras ir uzaudzinājušas jau lielākus bērnus, tiešām ir neizpratnē par to, kāpēc... par ko tad ir, lūk, šāda attieksme.

Es ļoti labi saprotu tos labos nodomus, un es saprotu to, ka rēķināt šo pabalstu... Arī ietekme uz budžetu bija. Sarežģīti ir salāgot visu šo lupatu deķīti, bet tomēr mēs redzam, ka mums nāk iekšā diezgan lieli finanšu līdzekļi, mums ir ļoti lielas iespējas. Mēs redzam, kā tiek tērēta nauda dažādiem citiem projektiem. Un šie Finanšu ministrijas aprēķinātie 18 miljoni, ja es pareizi atceros, pēc būtības, salīdzinot ar visiem pārējiem tēriņiem, nav nekas, bet tas tiešām nodrošinātu vismaz tādu taisnīgu attieksmi pret tām ģimenēm, kurās attiecībā uz to vienu bērnu ir samazinājums. Tā tam nevajadzētu būt, tāpēc šis samazinājums nedrīkst notikt.

Es tiešām aicinu jūs, godātie kolēģi, ja ne Anitas Muižnieces priekšlikumu, kurš... Mums būtu bijis šodien tiešām svinīgs brīdis, ļoti žēl, ka viņa atsauca šo priekšlikumu, ka viņas kolēģi to atbalstīja... Vismaz manu mēs varētu atbalstīt, lai vismaz šāda taisnība tiek ieviesta.

Paldies, kolēģi.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Kolēģi! Es tagad vēršos... Ziniet... Lūgšu visas Saeimas deputātes sievietes ieklausīties manā runā. Es lūgšu ieklausīties manā runā arī tā dēvētā Saeimas liberālā spārna pārstāvjus.

Ja jūs neatbalstīsiet tagad Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu, jūs atsitīsiet vēlmi dzemdēt - ziniet, kam?  Sievietēm, kam ir ap 40 gadu - īsi pirms 40 un uzreiz pēc. Sievietēm, kurām ir iespēja dzemdēt un kurām pirmais vai otrais bērns jau ir sasniedzis pilngadību.

Ziniet, pietiek jau, ka ārsti atrunā, saka: par vecu jūs esat, lai dzemdētu. Bet vai tiešām mūsu valstī tie bērni ir lieki? Vai tiešām pēkšņi šie bērni kļūst savām mammām tādi, kā pareizi teica Stepaņenko kundze, - lētāki?  Salīdzinot ar to, cik daudz naudas saņem šodien, - par deviņiem eiro lētāki. Vai tie deviņi eiro ir vērts tam, lai neatbalstītu šo priekšlikumu un lai izsauktu tādu ļoti dziļu rūgtuma sajūtu šīm sievietēm, kuras atļāvās dzemdēt jau krietnā vecumā, ap 40, šo pēdējo bērniņu.

Es tiešām ļoti lūdzu visus deputātus pārdomāt, varbūt ir vēl dažas sekundes, un rast iespēju atbalstīt šos bērnus un viņu mammas. Arī - lai motivētu Latvijas sievietes sajust sevī... kļūt par mātēm, esot 40 gadu vecumā un pat varbūt vēlāk, jo veselības aprūpe iet uz priekšu un attīstās.

Es ceru, ka Anita Muižniece, kura tikko pieteikusies, arī atbalstīs šo manu priekšlikumu, jo par sievietēm es stāvēšu vienmēr pilnā spēkā. Nu tiešām - atbalstām! Padomājiet, jūs mīnusojat tagad šīm sievietēm deviņus eiro nost. Jūs sakāt: tās sievietes, kuras dzemdē ik pēc gada, tās ir cienīgas, bet tām sievietēm, kuru bērni piedzimuši ar lielu starpību, - jūs neesat pelnījušas. To jūs gribat ar šo normu, kura tika iebalsota komisijā, teikt.

Tāpēc atbalstiet, lūdzu, Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu, jo tā ir iespēja labot šo kļūdu, un es ceru, ka tā tiks labota.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Man jāsaka tā: paldies Stepaņenko kundzei par... es nezinu, laikam kādas 20 reizes jūs manu vārdu, uzvārdu te publiski nosaucāt. Protams, jebkura reklāma ir laba arī politikā, bet droši vien, ka ir vietā paskaidrot, kāpēc un kāda veida priekšlikums tika iesniegts un kāpēc šodien mēs par to nevaram balsot.

Pirmkārt, es noteikti gribētu uzteikt to, ka mēs vispār esam šajā Saeimas sasaukumā nonākuši pie šāda vēsturiska lēmuma - būtiski palielināt ģimenes valsts pabalsta apmēru, kas nav ticis darīts iepriekšējos gados. Tas, manuprāt, jebkuros apstākļos ir tikai apsveicami.

Otrkārt, protams, katras partijas programmās šis redzējums var atšķirties. Patiesi, Jaunā konservatīvā partija uzskata, ka šim kāpumam būtu jābūt krietni dāsnākam, proti, 50 eiro apmērā par vienu bērnu, 100 eiro apmērā par diviem un 150 eiro apmērā par trīs un vairāk bērniem ģimenē, taču jāsaprot arī tās iespējas un spēku samērs politikā.

Uzklausot to, ka šis priekšlikums maksā, ja es pareizi atceros, 113 miljonus, un saprotot, ka tam vienkārši šobrīd nebūs seguma (es personīgi nezinu, kur šādu summu var šajā budžetā rast, proti, nākamā gada budžetā), būdami atbildīgi un saprotot to, ka iesniegt priekšlikumus, kurus atbalstīt vienkārši tāpēc, lai būtu kaut kas atbalstīts, kā to nereti dara visa opozīcija, - tas absolūti nav ne atbildīgi, ne pareizi. Manuprāt, šis piedāvājums arī ir diezgan, diezgan labs... un patiesībā tiešām labs. Tā ka tāda ir tā situācija.

Bet, protams, paldies Stepaņenko kundzei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds (Skaņas pārrāvums.)... otro reizi debatēs.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es klausos Muižnieces kundzi, un es dzirdu, ka viņa pārmet opozīcijai par to, ka opozīcija iesniedz kaut ko, lai tas būtu atbalstīts. Vispār jau deputāti tā arī darbojas, un tā darbojāties arī jūs, Muižnieces kundze. Droši vien, gribot izpildīt vēlētājiem dotos solījumus, iesniedzāt šo brīnišķīgo priekšlikumu, kuru pēc tam pati arī atsaucāt 24 stundu laikā, pat mazāk nekā 24 stundu laikā pēc tam, kad gan visa opozīcija, gan arī daļa no koalīcijas kolēģiem (KPV LV un arī jūsu pašu kolēģi) šo priekšlikumu atbalstīja. Atbalstītais priekšlikums komisijā būtu tiešām nozīmējis arī atbalstu Saeimas sēdē. Bet, lai nepieļautu šādu kauna traipu savai reputācijai un arī lai mēģinātu kaut kādā veidā iziet no situācijas, jums nācās lūgt jūsu kolēģus pārbalsot šo priekšlikumu.

Tas tiešām ir, manuprāt, ļoti, ļoti netaisnīgi attiecībā pret visu sabiedrību, arī pret jūsu vēlētājiem, jo mēs atceramies, kā jūs cīnījāties pirms šīm Saeimas vēlēšanām par to, lai vēlētāji jums ticētu un lai jūs varētu izpildīt šo solījumu. Tagad, kad jūs šo solījumu esat izpildījusi un saņēmusi arī pozitīvu balsojumu komisijā, jūs nākamajā dienā, 24 stundu laikā, šo pozitīvo balsojumu pati arī sabojājat.

Tas nav labi, tas tiešām neveicina pozitīvo praksi jūsu darbā. Mēs ļoti ceram, ka nākamreiz, kad būs šis jautājums darba kārtībā, jūs balsosiet “par”.

Bet šobrīd vismaz atbalstiet manu priekšlikumu, kas ir mazāk finanšietilpīgs.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam (Skaņas defekts.)...

K. Feldmans (JK).

Labdien! Nezinu, ko teica sēdes vadītājas kundze, jo nedzirdēju un regulāri nedzirdu.

Bet, runājot par šo priekšlikumu, nu, mums ir tāda interesanta situācija Latvijā. Jūs jau zināt, ka mums ir sadarbības līgums ar citām partijām un tad, kad ir jācīnās... piemēram, tad, kad mēs cīnāmies par nekustamā īpašuma nodokļa samazināšanu, adekvātiem ģimenes valsts pabalstiem, neapliekamo minimumu, protams, šis līgums tiek piesaukts priekšā un aizmugurē. Bet tad, kad pašiem tas ir jāpilda, tad tās normas, izrādās, nestrādā.

Ir skaidrs, ka jāsper pirmais solis, un tas pirmais solis ir šī reforma. Tad patiešām ir jāvelta atzinīgi vārdi “Demogrāfisko lietu centram” par to, ka izdevās panākt vismaz šādu... nu, tādu kompromisa redzējumu ģimenes valsts pabalsta reformā no tās sistēmas, kāda bija, kur maksāja par bērnu kārtas skaitli, uz to sistēmu, kāda tagad būs, kad maksā par reāli apgādībā esošiem bērniem. Plus vēl viena komponente, kas jāņem vērā, - ir sociālās stipendijas izglītības jomā, augstākās izglītības apguvē, kas domātas tām daudzbērnu ģimenēm, kur kāds bērns jau ir sasniedzis pilngadību.

Te ir tā, ka, lai... Precizējot Muižnieces kundzes teikto - ir svarīgi šo pirmo soli (un es to tiešām uztveru kā pirmo soli) nekādā veidā nedarīt kā tādas darbības, kas varētu... kur kāds varētu teikt, ka tā ir torpedēšana, jo mums ir svarīgi, lai notiktu šī transformācija no vecā uz jauno modeli. Pēc tam kad tas ir noticis, tad mēs varam runāt par to... likt klāt attiecīgo pabalstu apmēru par katru bērnu. Šis šobrīd, protams, ir kompromisa variants. Mani personīgi tas līdz galam neapmierina, jo tas nav pilnīgi, teiksim tā, pierādījumos balstīts tieši attiecībā uz to, ka faktiski vairāku bērnu ģimenēm, kur kāds ir kļuvis pieaudzis, var gadīties šis samazinājums, ko, protams, kompensē tās sociālās stipendijas, kas ir arī pietiekami pieklājīgas paredzētas jau no šā gada 1. septembra. Bet, protams, cilvēki un sabiedrība varbūt to gluži tā neuztver un nesaista šīs lietas, viņi redz to, kas ienāk bankas kontā. To arī sabiedrība redz un vērtē.

Tāpēc kopumā paldies Anitai Muižniecei, kas iesniedza šo priekšlikumu, respektīvi, savu priekšlikumu. Es domāju, ka mēs agri vai vēlu nonāksim līdz tam, ka šī nianse tiks izlabota sabiedrībai saprotamā veidā, bet kopumā mēs nevaram pieļaut, ka pirmā soļa speršana, tieši modeļu maiņa, varētu tikt kavēta, nonākot līdz tam, ka vispār var nepaspēt to pieņemt laikus - tieši šo konkrēto likumu. Ir svarīgi, lai tas būtu pieņemts pietiekami ātri, ņemot vērā, ka spēkā stāšanās laiks ir 1. janvāris, lai būtu kaut kāds pārejas periods vismaz pusgada apmērā. Tas arī ir izskaidrojums, kāpēc mēs pietiekami strauji ļaujam tam virzīties uz priekšu.

Paldies visiem tiem cilvēkiem, kas ir rakstījuši vēstules man, droši vien arī citiem deputātiem par šīm niansēm, kas ir šajā modelī vēl jāatrisina. Es ceru, ka arī citi deputāti piekritīs un atbalstīs Jauno konservatīvo frakcijas piedāvāto modeli, kas bija loģikā un datos balstīts.

Es vēlos uzsvērt, ka tieši sabiedrības spiedienam visās šajās lietās ir liela nozīme... un pat tik vienkāršās lietās kā āra terases. Visa Saeima nebūtu nobalsojusi, ja nebūtu tāds liels sabiedrības spiediens... un paliktu kādi deputāti, kas iesniedz, teiksim, mazākumā. Tā ka paldies sabiedrībai.

Šo konkrēto, protams, opozīcijas priekšlikumu, kas nav ne ar vienu saskaņots, nav arī iezīmēti fiskālie avoti, aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei (Skaņas pārrāvums.)...

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien! Es domāju, ka Feldmana (Skaņas pārrāvums.)...

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Es ļoti ceru un paļaujos, ka visas tehniskās problēmas ir atrisinātas.

Mēs turpinām darbu pie likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” izskatīšanas otrajā lasījumā. Debates pie 2. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegtā priekšlikuma.

Lūdzu Ločmeles kundzi vēlreiz pieteikties debatēs.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Kolēģi! Noklausoties Feldmana kunga runu, kura bija degsmīga un, manuprāt, Stepaņenko kundzes priekšlikumu atbalstoša, es lūgšu gan Feldmana kungu, gan visus JK... visus deputātus nobalsot “par” Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu, kurš, kā mēs dzirdējām, ir gandrīz identisks ar Anitas Muižnieces priekšlikumu, kuru viņa ir atsaukusi. Spriežot pēc Feldmana kunga retorikas, JK kopumā atbalsta šo priekšlikumu, bet nevēlas atbalstīt tikai tādēļ, ka tas ir atkal opozīcijas priekšlikums, kurš it kā ne ar vienu nav saskaņots.

Tad ir jautājums, vai tiešām jūs esat pārliecināti, ka šo priekšlikumu neatbalsta ne sabiedrība, ne pat jūsu vēlētāji, un vai tiešām jums ir aizdomas par to, ka jūsu, JKP, vēlētāji šo priekšlikumu neatbalstīs? Manuprāt, jums pašlaik ir lieliska iespēja apliecināt gatavību labot šo ģimeņu sociālā atbalsta sistēmu līdz tādam veidam, lai tas saskanētu gan ar atsaukto Anitas Muižnieces priekšlikumu, gan ar tagadējo - gandrīz ar Muižnieces kundzes priekšlikumam identisko - Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu.

Lūdzu, parādiet tautai un saviem vēlētājiem, ka jūs tiešām esat gatavi atbalstīt priekšlikumā minēto sociālā atbalsta sistēmas maiņu uz jūsu ideāliem tuvāko.

Paldies.

Balsojam “par”!

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Teirumnieka kungs, komisijas vārdā...?

E. Teirumnieks. Es tikai gribētu atgādināt, ka komisija tika informēta no “Demogrāfisko lietu centra”, ka šīs reformas ir izstrādātas ciešā sasaistē ar ļoti plašu ekspertu klātbūtni un dalību, tāpat arī iesaistot vecāku intereses pārstāvošās organizācijas, un tika rasts kompromiss, kurš iebalsots jau pirmajā lasījumā.

Tāpat es gribētu nocitēt Latvijas Republikas tiesībsarga teikto, ka, tiesībsarga ieskatā, zaudēto pabalstu apmēru tām ģimenēm, kurām pabalsta apmērs reformas rezultātā samazināsies, kompensēs stipendijas studējošajiem daudzbērnu ģimeņu bērniem. Tā ka faktiski nākamais solis ir sociālās stipendijas augstskolās studējošajiem... ģimenēm, kurās ir izauguši vai šobrīd tiek, jāsaka tā, audzināti bērni un kuras aktīvi iesaistās arī jauniešu izglītošanā.

Komisijas vārdā attiecībā uz Jūlijas Stepaņenko iesniegumu es tikai varu teikt, ka tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 28, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Teirumnieks. 3. - deputātu Dūrīša, Golubevas, Čakšas, Voikas un Pūces priekšlikums. Paredz valsts sociālā pabalsta piešķiršanu paplašināt uz kopdzīves partneriem vai ģimenes locekļiem. Komisijā tas netika atbalstīts, bet izvērtās diezgan plašas diskusijas. Pēc būtības komisijā tika skatīts, ka, iespējams, pie šī priekšlikuma izskatīšanas būtu vēl jāatgriežas nākotnē.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es gribētu pamatot, kāpēc mēs uzskatām, ka ir vērts atbalstīt šo priekšlikumu, ar kuru mēs aicinām 6. pantā definēto pabalstu... tiesības vecākam vērsties, lai to izmaksātu ne tikai vecāka laulātajam, bet arī, iespējams, vecāka kopdzīves partnerim jeb dzīvesbiedram vai citam ģimenes loceklim, ar kuru kopā vecāks audzina bērnus.

Satversmes tiesa novembra spriedumā noteica, ka nav likumīgi un Satversmei atbilstoši diskriminēt nelaulātus kopdzīves partnerus. Mēs uzskatām, ka šis pants tādā redakcijā, kādā pašlaik tiek piedāvāts šai likumprojektā, diemžēl diskriminē nelaulātus kopdzīves partnerus, kas kopā audzina bērnus. Un mēs aicinām ar šo grozījumu šo konkrēto diskriminācijas gadījumu novērst.

Mēs dzirdējām argumentus, ka būs grūti noteikt, vai šie divi cilvēki tiešām kopā audzina šos bērnus. Mēs uzskatām, ka, ņemot vērā, ka ir paredzēts, ka vecāks vēršas ar iesniegumu attiecīgajās valsts iestādēs, tad pēc būtības vecākam ir pienākums sniegt informāciju, kura atbilst patiesībai. Gadījumā ja cilvēks izliekas, ka viņš kopā ar kādu audzina bērnus, un realitātē tā nav, tad ir arī attiecīga juridiskā atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts iestādēm. Līdz ar to šis arguments, mūsuprāt, nav īsti pamatots, un attiecināt šo iespēju saņemt pabalstu vecāka vietā uz vecāka kopdzīves partneri vai dzīvesbiedru, mūsuprāt, būtu visai pamatoti.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.

I. Dūrītis (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā Lībiņas-Egneres kundze! Augsti godātie deputāti! Ļoti cienījamās deputātes! Arī gribētu aicināt jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo konkrētajā situācijā faktiski mēs redzam, un tas tiešām izriet jau no manas kolēģes iepriekš pieminētā Satversmes tiesas sprieduma, ka mēs šajā likumdošanas procesā un šajā likumā radām jaunu normu, kura ir pilnīgi analoģiska un ļoti līdzīgi atkal nostāda nevienlīdzīgā situācijā dažādas ģimenes.

Raugoties tieši no bērna labākajām interesēm un no faktiskās situācijas, šis priekšlikums būtībā paredz paplašināt cilvēku jeb reālo vecāku klāstu... jeb, teiksim, to cilvēku, kuri varētu pretendēt uz šī pabalsta saņemšanu.

Es tikai vēl gribētu pateikt dažus faktus, ko mums parāda iepriekšējās, 2011. gadā veiktās, tautas skaitīšanas rezultāti, kas publicēti arī Nacionālajā enciklopēdijā: 32 procenti no visām ģimenēm, kurās ir bērni, dzīvo laulībā, un faktiski nereģistrētā laulībā, ārpus laulības, ģimenes ar bērniem sastāda 7,8 procentus no visām ģimenēm. Tātad tas ir liels skaits.

Grūti pateikt, kādi ir šodienas dati, to parādītu jauni rezultāti, bet diez vai ārpus laulības dzīvojošo ģimeņu skaits ir samazinājies. Jo vēl interesanti... Dati rāda, ka kopš deviņdesmitajiem gadiem ir trīskāršojies ārpus laulības dzimušo bērnu skaits. Tas sastāda pat 43 līdz 45 procentus pēc šiem datiem, kuri ir iegūti iepriekšējā tautas skaitīšanā.

Tāpēc, kolēģi, kopumā ļoti atbalstot šo likumprojektu, tiešām novērtējot tās daudzās iniciatīvas, kas tur nāk, aicinājums ir vienkārši padomāt par reālo situāciju un to, ka mums ir dažādas ģimenes un mums ir vecāki, kuri varbūt nav bioloģiskie vecāki, bet kuriem ir saikne ar bērnu, kuri ir atbildīgi par bērnu, kuri rūpējas par šo bērnu. Un kāpēc gan viņiem nedot šādu iespēju - saņemt šo pabalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Manī ļoti tādu... dažādas sajūtas izraisīja Dūrīša kunga vārdi, ka viņiem tās ir tikai un vienīgi rūpes par bērniem.

Es gribētu atgādināt, ka jūs pagājušajā nedēļā noraidījāt manis sagatavoto likumprojektu, kas paredzēja pandēmijas laikā noņemt ierobežojumus un termiņus vienreizējiem piedzimšanas pabalstiem bērniem. Nu, jūs neesat divkoši? Un tagad jūs rūpējaties par bērniem.

Iepriekšējais - Jūlijas Stepaņenko - priekšlikums bija par bērnu pabalstu - 34 eiro. Jūs visi noraidījāt. Vai tā nav divkosība? Tā ir interese par... tās ir rūpes par bērniem? Es atvainojos! Un tagad jūs runājat par... un vēl minējāt fiskālo ietekmi... Kad jūs airBaltic piešķīrāt 250 miljonus, jo eksperti jums tā palūdza un kaut kādā veidā argumentēja... Publiski nebija pieejama informācija, uz kāda pamata vispār bija piešķirti daudzi miljoni. Un tagad jūs rūpējaties par bērniem! Es atvainojos - nu, neesiet divkoši!

Aicinu kolēģus noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Teirumnieka kungs, komisijas vārdā...?

E. Teirumnieks. Komisijas vārdā atgādinu, ka 3. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Dūrīša, Golubevas, Čakšas, Voikas un Pūces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 16, pret - 53, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Teirumnieks. 4. - deputātu Dūrīša, Golubevas, Čakšas, Voikas un Pūces priekšlikums. Līdzīgs kā iepriekšējais un paredz pabalsta pārtraukšanu... tāpat ietverot... Priekšlikumā bija, ka to pārtrauc kopdzīves partneris vai ģimenes loceklis. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tā kā nav atbalstīts 3. priekšlikums, tad 4. priekšlikums nav balsojams.

E. Teirumnieks. Tālāk. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Teirumnieks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labdien! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai otrajā lasījumā par steidzamu iepriekš atzīto likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”.

Atgādināšu, ka likumprojekts paredzēts, lai nodrošinātu Ministru kabineta rīkojumu “Par valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” pamatkapitāla palielināšanu” un Eiropas Komisijas paziņojuma “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā” 60. punkta prasību izpildi.

Likumprojektam otrajā lasījumā ir deviņi priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar jaunu 1. panta pirmās daļas 20. punktu, definējot, kas ir rekapitalizācijas instruments. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar 3. un 8. priekšlikumu, kas paredz aizliegumu valdei vai padomei izvirzīt personas ar nedzēstu vai nenoņemtu sodāmību. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo un 8. priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nosaka spēkā stāšanās laiku 2. un 3. priekšlikumā atbalstītajām normām. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījums Ieroču aprites likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Šajā konkrētajā likumprojektā priekšlikumi uz trešo lasījumu nav saņemti, tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Ieroču aprites likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 71, pret - nav, atturas - 2. Likums pieņemts.

Nākamais - likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu datu apstrādes likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aldis Gobzems. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Tātad Juridiskā komisija pirms trešā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu datu apstrādes likumā” (Nr. 890/Lp13).

Trešajam lasījumam nekādi priekšlikumi nav iesniegti.

Lūdzu apstiprināt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Fizisko personu datu apstrādes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs. Lūdzu!

Klementjeva kungs, mēs jūs neredzam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien! Vienu mirkli. Tā, tūliņ, vienu mirkli.

Cienījamie deputāti! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”, trešais lasījums.

Ir iesniegti 17 priekšlikumi, kuri izskatīti Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 2. - iekšlietu ministra Ģirģena kunga priekšlikums. Komisija precizēja un atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 5. - iekšlietu ministra Ģirģena kunga priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 8. - iekšlietu ministra Ģirģena kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 9. - iekšlietu ministra Ģirģena kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 10. - iekšlietu ministra Ģirģena kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 14.¹ pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 13. - iekšlietu ministra Ģirģena kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 14. - iekšlietu ministra Ģirģena kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 15. - iekšlietu ministra Ģirģena kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Klementjevs. 16. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 17. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. Komisija izskatīja visus 17 priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis. Lūdzu!

R. Bergmanis (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 27. aprīļa sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 784/Lp13) trešajā lasījumā.

Komisija likumprojektā “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz likumprojekta 1. panta otro daļu papildināt pēc vārda “komandieri” ar vārdiem “vai Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvaroto komandieri (priekšnieku)”. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 3. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien vēlreiz, godātie kolēģi! Šajā likumprojektā ir saņemti septiņi priekšlikumi, visi pārsvarā ir redakcionāli.

1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Redakcionāls precizējums par vārdu “lietot” un “pielietot” lietošanu šajā likumprojektā. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Rancāns. 2. - arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Arī redakcionāli precizējumi par amatpersonu tiesībām apsekot personas, lai pārbaudītu, vai tās ieslodzījuma vietās neatrodas alkohola vai narkotiku reibumā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Kā jau iepriekš minēju, šis ir par tiem vārdiem “lietot” un “pielietot”. Šeit runa ir par to, ka “lietot” vai “pielietot” ieroci vai speciālos cīņas paņēmienus. Šis redakcionālais precizējums izveidots kā komisijas priekšlikums un ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 4. - arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tieši par to pašu, tikai... Attiecībā uz tiem pašiem vārdiem “lietot” un “pielietot”, bet tie attiecas mazliet tālāk uz citiem pantiem likumā. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 5.  - komisijas izveidotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Rancāns. Tātad 5. - kā jau tikko minēju, komisijas priekšlikums. Par speciālo cīņas paņēmienu, līdzekļu un ieroču lietošanu vai pielietošanu. Redakcionāls precizējums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 6. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Par pārejas noteikumiem par apcietināto un notiesāto personu apsekošanas kārtību, vai viņi nav alkohola reibumā. Šis arī ir precizējums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Rancāns. Pēdējais, 7. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumiem, par šīm alkoholisko un narkotisko vielu lietošanas pārbaudēm apcietinātajiem un notiesātajiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, ir pienācis laiks kārtējam pārtraukumam sēdē.

Vēl tikai dalībnieku reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Pārtraukums sēdē līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpināsim darbu ar šā gada 6. maija pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Lūdzu, elektroniski...

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ralfs Nemiro.

R. Nemiro (KPV LV).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Šis likumprojekts ir izstrādāts... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas likumprojekts.

Likumprojekts ir cieši saistīts ar likumprojektu... Meža likums... kas jau ir atbalstīts Saeimā trešajā lasījumā. Šis likumprojekts paredz koku atsavināšanu Rail Baltica izbūves kontekstā.

Līdz ar to sākotnēji komisijas vārdā es lūgšu noteikt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies runāt par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 63, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

R. Nemiro. Paldies, kolēģi.

Kā jau iepriekš teicu, šis likumprojekts ir saistīts tieši ar tiem kokmateriāliem, kas rodas, izbūvējot Rail Baltica ceļu.

Komisijā šis likumprojekts tika atbalstīts virzībai pirmajam lasījumam.

Komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēm nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

R. Nemiro. Kolēģi, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 10. maijs, un izskatīšana otrajā lasījumā - 13. maijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. maijs, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 13. maijā.

Likumprojekts “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs (JK).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja un konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 1033/Lp13).

Likumprojekts izstrādāts, lai mazinātu azartspēļu kaitīgās sekas, paredzot, ka turpmāk alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība tiek aizliegta azartspēļu organizēšanas vietās. Aizliedzot alkohola lietošanu spēļu zālēs, tiktu sekmēta azartspēļu spēlētāja spēja saglabāt kontroli pār notiekošo un mazinātos pārmērīgas aizraušanās, azarta riski. Samazinātos arī likumpārkāpumu skaits spēļu zālēs un to tuvumā. Tieši alkohola reibumā notiek dažādi likumpārkāpumi azartspēļu organizēšanas vietās un to tiešā tuvumā. Alkohols un azartspēles - tā ir sociāli bīstama kombinācija, tāpēc valsts un sabiedrības interesēs ir nepieļaut, ka azartspēles spēlētājs turpat uz vietas, spēļu zālē, vairo kontroles zudumu pār azartu, lietojot tur piedāvāto alkoholu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 70, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 3. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Karina Sprūde.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šā gada 28. aprīlī savā sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 703/Lp13).

Likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz konceptuālo ziņojumu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu. Ziņojumā ir atrunāts valsts dibināto augstskolu padomes sastāvs un minimālās prasības tās locekļiem. Padome tiks nodrošināta arī ar ārējo ekspertu pārstāvībām. Padomes sastāvu apstiprinās Ministru kabinets.

Saskaņā ar ziņojumā noteikto augstskolas padomes locekļi būs valsts amatpersonas. Tām būs jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajā kārtībā, taču tiks samazināts deklarācijas publiskojamā daļā ietveramais informācijas apjoms. Likumprojekts paredz, ka augstskolas padomes loceklim valsts amatpersonas deklarācija ir jāiesniedz, bet publiski pieejama ir tikai daļa no tās - pirmkārt, ziņas par saņemto atlīdzību par amatpersonas pienākumu pildīšanu un, otrkārt, par citiem amatiem publiskas personas institūcijās, kapitālsabiedrībās, biedrībās un nodibinājumos.

Uzklausot komisijā pieaicinātos ekspertus...

Es gribētu nedaudz pastāstīt viedokļus un bažas, kas izskanēja komisijā, tāpēc... Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija un Pārresoru koordinācijas centrs ir atbalstījis šo likumprojektu.

Izglītības un zinātnes ministrija Dmitrija Stepanova vārdā... Gribu pastāstīt, ka viņš uzskata, ka Augstskolu likuma... diskusijās nostiprināts fakts, ka augstskolu padomes tiks ieviestas, tāpēc padomes locekļi būs amatpersonas un tiem būs jāiesniedz ienākumu deklarācijas. Augstskolu un valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu uzdevumi ir līdzīgi, tāpēc pieejai vajadzētu būt līdzīgai.

Tāpat Stepanova kungs teica... un aicināja atbalstīt principu, ka publicējamā daļa būtu saistāma tikai ar padomē gūtajiem ienākumiem, lai augstskolas un valsts kapitālsabiedrības piesaistītu augsti kvalificētus profesionāļus, tostarp - no privātā sektora. Privātā sektora darba līgumos bieži mēdz būt atruna, ka saņemtais atalgojums nav publicējams.

Savukārt Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks teica, ka mērķis - padomēm piesaistīt pēc iespējas plašāku personu loku, arī no privātā sektora.

Un padomes locekļu atlases procesā... saskaras ar to, ka padomes locekļi nevēlas kandidēt uz valsts kapitālsabiedrību. Un potenciāli... var paredzēt, ka arī uz augstskolu padomju amatiem... Ir pienākums iesniegt publiskas deklarācijas ar ļoti plašu informāciju, tātad - arī par privāti gūtajiem ienākumiem komercsektorā.

Darba līgumos pat mēdz būt norādīts, ka informācija par ienākumiem nevar tikt publiskota. Tas ierobežo... piedalīties konkursos un kandidēt uz padomju locekļu amatiem.

Uzsveru, ka tiesībsargājošajām iestādēm būtu piekļuve visai informācijai, taču tā netiktu publiskota. Publiskojamā daļā atrastos informācija par atalgojumu amatpersonas darbā, kā arī informācija par dažādiem uzņēmuma līgumiem. Tas būtu pietiekoši, lai piesaistītu speciālistus no privātā sektora.

Savukārt Juridiskais birojs... Danovska kungs iebilst, uzskata, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, izskatot likumprojektu... tika vērsta uzmanība, ka likumprojekts paredz izņēmumu, kas attiecas uz šauru amatpersonu loku. Nav izskanējuši argumenti, kas šīs divas grupas - augstskolu padomes locekļus un valsts kapitālsabiedrību padomes locekļus - padara īpašākas par citām valsts amatpersonu grupām, attiecībā uz kurām ir sastopamas tās pašas problēmas.

Danovska kungs teica arī, ka, atbalstot šo likumprojektu šādā redakcijā, tas būtu Satversmes 91. panta pārkāpums, vienlīdzības principa pārkāpums. Kāpēc tieši šīs divas grupas... šāds labvēlīgs (Nav saklausāms.)... nav skaidrs. Tāpat Danovskis teica, ka var vienoties par kritērijiem, kas nosaka atšķirīgu attieksmi, nevis konkrētas grupas.

KNAB pārstāvjiem... No KNAB puses piedalījās Anna Aļošina, kura izteica... un pievērsa uzmanību tam, ka sabiedrībai nebūs pieejama informācija par valsts amatpersonu nekustamajiem īpašumiem, transportlīdzekļiem, izsniegtajiem aizdevumiem, parādsaistībām, darījumiem, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, un par radiniekiem. Pēc būtības 90 procenti no amatpersonu deklarācijā ietvertā nebūs pieejami sabiedrībai.

Grozījumi skars arī svarīgākās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, tādas kā, piemēram, “Latvijas valsts meži”, airBaltic, “Latvijas dzelzceļš”.

Diskusijās ar nevalstisko sektoru izkristalizējās, ka galvenā problēma ir bažas par politisku iejaukšanos atalgojuma apmēra jautājumos.

Valsts valodas jautājums kā kritērijs...

Tikai katrs desmitais respondents aptaujā atbildēja, ka nevēlas kandidēt uz padomes locekļa amatu amatpersonas deklarācijas publiskojamās daļas dēļ.

Šādā redakcijā kapitāla daļu turētāji zaudēs iespēju veidot iekšējās kontroles sistēmu, uzraudzības iespēju... pār padomes locekļu darbu.

KNAB apsvēra alternatīvu redakciju, jo, ja problēma ir tajā, ka privātajā sektorā gūtais ienākums ir komercnoslēpums, tad varētu sagatavot alternatīvu likumprojektu, kurā būtu paredzēts, ka tajos gadījumos, kad darba devējs privātajā sektorā būtu atzinis par komercnoslēpumu... amatpersona informāciju iesniegtu Valsts ieņēmumu dienestā, bet publiskajā telpā šī informācija būtu pieejama amplitūdas veidā - piemēram, no nulles līdz... 20 minimālās algas. Bet no 20 līdz 50 minimālajām algām un tā tālāk, tādā veidā sagrupējot... KNAB teica, ka nebūs redzami konkrēti skaitļi. Šis risinājums tiktu piedāvāts attiecībā uz pilnīgi visām amatpersonu grupām un izslēgtu nevienlīdzīgu attieksmi, un tas radītu līdzsvaru starp sabiedrības tiesībām uz atklātību un amatpersonu tiesībām attiecībā uz darba devēju komercnoslēpumu.

Būtu nepieciešami papildu finanšu resursi Valsts ieņēmumu dienestam IT risinājumu ieviešanai.

Pret šo likumprojektu iebilda Rektoru padome - Jānis Bernāts, kas uzskata, ka valsts augstskolas pieminētas nepamatoti, jo lielākā diskusijas daļa ir par valsts kapitālsabiedrību padomju locekļiem. Izmantota iespēja virzīt šo likumprojektu tagad Augstskolu likuma aizsegā, jo citādi būtu daudz lielāka sabiedrības pretestība un mediju iesaiste.

Iebildumi ir no Rektoru padomes, no KNAB, no Finanšu ministrijas, no “Sabiedrības par atklātību - Delna”.

Saeimā nodots negatīvs likumprojekts, brāķis - Jāņa Bernāta vārdi.

Nesamērība. Augstskolās... daudzi amati ir ar daudz mazākām funkcijām... piemēram, šķīrējtiesas locekļa... eksāmena komisija... saņem niecīgu atalgojumu vai vispār nesaņem. Taču deklarācija jāiesniedz pilnā apmērā.

“Sabiedrība par atklātību - Delna” (Agnija Birule) uzsvēra, ka neatbalsta šo likumprojektu, jo ir par to, lai sabiedrībai un medijiem būtu pēc iespējas lielāka iespēja iepazīties un analizēt, kas notiek ar valsts mantu, kādas ir blakus intereses šādu padomju locekļiem.

Uzklausījusi komisijā pieaicinātos ekspertus un Juridisko biroju, komisija nolēma noraidīt minēto likumprojektu. Tāpēc es komisijas vārdā aicinu balsot “pret” šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi, vēlreiz! Gribētu ieskicēt nedaudz tos galvenos iemeslus, kāpēc šāds likumprojekts tapa. Ziņotāja jau ļoti labi izstāstīja to diskusiju gaitu, ļoti precīzi un daudzpusīgi.

Jāteic, ka šādas diskusijas ir ne tikai tagad, bija jau pirms vairāk nekā gada, kad Izglītības un zinātnes ministrija virzīja grozījumus Augstskolu likumā uz Ministru kabinetu; arī tad mēs tikāmies gan ar KNAB pārstāvjiem, gan ar “Delnas” pārstāvjiem, gan ar citiem iesaistītajiem un runājām par šo regulējumu. Un tas būtiskākais, kas izkristalizējās, - ka viena no būtiskām lietām šajā Augstskolu likuma grozījumu paketē... viens no būtiskākajiem mērķiem ir iesaistīt augstskolu pārvaldībā profesionāļus no privātā sektora, sabiedrībā cienītus profesionāļus, kas spēj stratēģiski paskatīties uz augstskolu un universitāšu darbību un attīstību.

Un atšķirībā no citiem padomes darbiem šis gluži nav tāds... nebūt ne pilna laika darbs, nebūt arī kaut kas tāds, kur privātās nozares pārstāvji, piemēram, uzņēmumu vadītāji, ietu pelnīt naudu; viņi droši vien pat varētu atteikties no tās samaksas un būtu gatavi to darīt, ja tas viņiem atvieglotu šo birokrātisko slogu, kas nāk līdzi ar valsts amatpersonas pienākumu uzņemšanos.

Līdz ar to ilgās diskusijās ar visiem partneriem un visiem minētajiem ir patiesībā nonākts pie tādas kompromisa redakcijas - kompromisa redakcijas par to, ka šie padomes locekļi augstskolās ir amatpersonas. Bija arī piedāvājums, ka varētu arī nebūt amatpersonas... Un tātad arī šiem cilvēkiem, arī šiem padomes locekļiem, būs jāiesniedz amatpersonas deklarācija pilnā apmērā, kā jau ziņotāja teica. Vienīgā atšķirība būs tā, ka ne visa tā būs redzama. Tātad daļa no šīs deklarācijas būs redzama visām tiesībsargājošām iestādēm - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts ieņēmumu dienestam un visiem pārējiem -, bet nebūs redzama plašākai publikai.

Un šeit... Ja mēs runājam tiešām par uzņēmumu vadītājiem un tāda līmeņa cilvēkiem, nu tad... Galvenais, ko viņi nevēlas... un to arī ir apliecinājuši dažādi eksperti, arī Pārresoru koordinācijas centrs uz to ir norādījis... un arī korporatīvās pārvaldības centrs ir norādījis uz to, ka šāda līmeņa ekspertiem tas birokrātiskais slogs ir daudz lielāks šķērslis nekā varbūt pat kaut kādas tās finansiālās saistības un tā tālāk, lai vispār iesaistītos šāda veida darbos.

Kolēģi! Te ir jāsaprot, ka augstskolu padomēs šādi cilvēki iesaistītos ar... nu, visticamāk, ar tādu motivāciju, lai tiešām palīdzētu tās augstākās izglītības sistēmai, ar ko viņi ir saistīti savā profesionālajā darbībā, izaugt un attīstīties, Latvijas augstskolām kļūt konkurētspējīgākām un... stratēģiskām, varbūt ieguldīt savus resursus. Un ne tikai.

Līdz ar to... Nu pēc ilgām, ilgām sarunām šis ir tas kompromiss, kas ir piedāvāts. Es aicināšu to atbalstīt.

Jāteic, ka Izglītības un zinātnes ministrijas sākotnējā piedāvājumā šis nosacīti izņēmuma statuss attiecās tikai uz augstskolas padomes... šiem dalībniekiem, ne uz citu padomju pārstāvjiem, kas šeit ir pievienoti klāt no Pārresoru koordinācijas centra puses. Taču arī Pārresoru koordinācijas centrs šo sadaļu... To, kāpēc viņi izvēlējās pievienot, teiksim, šim regulējumam šo daļu, viņi ir publiski skaidrojuši, ir stāstījuši savu motivāciju savukārt.

Taču, lai mums izdotos sasniegt to kopējo mērķi, kāds ir Augstskolu likuma grozījumiem, tātad - īstenot vienu no lielākajām reformām, kas pieņemtas šajā Saeimā, proti, tiešām padarīt visu šo sistēmu atvērtāku, padarīt to konkurētspējīgāku, augstskolām piesaistīt izcilus, savā nozarē veiksmīgus sabiedrības pārstāvjus, kuri zina, kā savā nozarē jāstrādā, un kuri varētu augstskolām tiešām palīdzēt ar savu stratēģisko vīziju kā tādu... ar, jāsaka, gandrīz tādu, nu, došanu atpakaļ sabiedrībai, dodami tāda veida atbalstu universitātēm... tas, es domāju, ir to vērts, lai mēs nāktu viņiem pretī šo pussoli, kaut vai šo pussoli, un pateiktu viņiem, ka vismaz viņiem nebūs jārāda pilnīgi visiem savi ienākumi... visi, ko viņi ir guvuši un ko viņi turpina gūt savā privātajā darbībā, bet ka to redzēs, protams, gan KNAB, gan citas tiesībsargājošās iestādes.

Tāpēc es uzskatu, ka šis ir samērīgs... ka sabiedrības intereses ir samērīgi novērtētas šajā likumprojektā un tas ir atbalstāms.

Es lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Vēlos norādīt uz dažiem argumentiem, kuri izskanēja, izskatot šo likumprojektu komisijā, kā arī vērst jūsu uzmanību uz dažām neprecizitātēm, uz kurām nav norādījis Znotiņa kungs.

Pirmkārt, viņš nosauca šo likumprojektu par kompromisu. Tas nav tiesa, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji informēja komisijas deputātus par to, ka KNAB no savas puses bija piedāvājis Pārresoru koordinācijas centram tiešām kompromisa variantu, kā varētu izteikt šo normu, bet nezināmu iemeslu dēļ - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam nezināmu iemeslu dēļ! - šis priekšlikums (tiešām tas bija kompromisa priekšlikums!) netika pieņemts.

Proti, KNAB piedāvāja, lai padomes locekļi, kuri vēl kaut kur citur strādā (citās komercsabiedrībās), varētu norādīt savu algu... nevis precīzi atalgojumu, bet... nu, teiksim, kaut kādā intervālā - no piecām līdz 10 minimālajām algām un tā tālāk... un noteikt, ka nav jāuzrāda atalgojums, ja konkrētajā komercuzņēmumā ir noteikts, ka atalgojums ir komercnoslēpums.

Protams, es, piedaloties debatēs, norādīju uz to, ka, ja būs atruna par komercnoslēpumu, tad jebkuram komercuzņēmumam nebūs grūti ar konkrētu valdes lēmumu noteikt tieši to, ka ziņas par atalgojumu uzskatāmas par komercnoslēpumu. Bet... nu, tā ir nianse.

Ir daudz būtiskākas lietas, kuru dēļ šis likumprojekts neguva atbalstu komisijā. Mēs runājam par cilvēkiem, kuri saņems krietnu atalgojumu par to, lai viņi profesionāli un godīgi pieņemtu lēmumu par miljoniem. Runa ir par valsts augstskolām - par kapitālsabiedrībām ar valsts kapitāla daļu. Neaizmirstiet, ka tas nav likums tikai par augstskolu padomēm! Šeit 2. punkts ir par kapitālsabiedrībām ar valsts kapitāla daļu. Vēlreiz uzsveru - šie cilvēki pieņems lēmumus, rīkosies ar valsts mantu, ar valsts finansiālajiem līdzekļiem, ar budžeta naudu, miljonos tas viss būs.

Un jūs, Znotiņa kungs, gribat teikt, ka šiem cilvēkiem, kuri pieņems tādus lēmumus un kuriem būs ļoti labs atalgojums, - ka viņiem amatpersonas deklarācijas aizpildīšana vienreiz gadā būs nesamērīgs birokrātisks slogs?! Jūs nopietni...?! Tie, kuri neprot, es domāju, būs spējīgi no sava atalgojuma izdalīt nelielu daļiņu, lai algotu, piemēram, kādu grāmatvedi, kas viņiem palīdzētu aizpildīt šo valsts amatpersonas deklarāciju.

Šeit būtiskākais ir tas, par ko ir stāsts. Stāsts ir par to, ka mēs vēlamies uzlabot valsts augstskolu darbu, kapitālsabiedrību ar valsts kapitāla daļu darbu. Atruna par to, ka neviens nevēlas... nozīmē tikai vienu - ka jūs gribat teikt, ka mūsu valstī trūkst šādu profesionāļu, cilvēku, kuri ir gatavi strādāt valsts labā, par labu atalgojumu, godīgi un atklāti, jo tiem nav ko slēpt no pārējās sabiedrības.

Absolūti pareizi Juridiskā biroja pārstāvis norādīja uz to, ka šis izņēmums, kas ir fiksēts šajā mums piedāvātajā likumprojektā, ir absolūti neloģisks, nav loģisks ne no valsts interešu puses, ne pat no juridiskās prakses puses, jo šis izņēmums ir nesamērīgs attiecībā uz citiem cilvēkiem, kuriem jāpilda ik gadu valsts amatpersonas deklarācija.

Lūdzu, balsojiet “pret” šo likumprojektu!

Valsts institūcijām - gan ministrijām, gan Pārresoru koordinācijas centram... sadarbībā ar NVO sektoru un KNAB... ir iespēja labot savu brāķi un sagatavot tādu likumprojektu, par kuru nobalsos Saeimas vairākums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Paldies iepriekšējiem runātājiem, kuri detalizēti izstāstīja tās diskusijas, kas ir bijušas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.

Es nestrādāju šajā komisijā, bet ļoti lielā mērā saprotu visas tās bažas un to saturisko būtību... to, kas tur ir runāts. Un es gribētu runāt par to, kā tas izskatās no nozares, šajā gadījumā - no izglītības nozares, viedokļa (protams, neuzurpēšu sev tiesības runāt visas nozares vārdā).

Pēc būtības šeit mēs runājam par divām... pat par trijām tēmām, kuras savstarpēji mijiedarbojas. Viena no tām tēmām ir profesionāļu iesaiste augstskolu pārvaldībā. Profesionāļi no citām jomām... caur šīm padomēm... Otra tēma ir daļēja varas jeb lēmumu pieņemšanas nodošana šīm padomēm augstskolās. Un trešā tēma, uz ko attiecas šis likumprojekts, - kā caur šo varas nodošanu nodrošināt to, lai netiktu pārkāpti labas pārvaldības principi un lai neparādītos koruptīvas pazīmes... koruptīvu darbību pazīmes, jo šis likums tomēr ir tas likums, kas ir līdzeklis korupcijas novēršanai.

Mums līdz ar to ir jāvērtē visas šīs tēmas kopumā. Un, manuprāt, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija to arī ir mēģinājusi darīt, bet, manā skatījumā, tomēr pāris nianses ir palikušas aiz kadra. Un par tām tagad es mēģināšu pateikt.

Pirmkārt. Kā jūs zināt, Augstskolu likuma grozījumi šobrīd tiek virzīti uz trešo lasījumu. Komisija pie tā strādā, tur ir pāri par 220 priekšlikumiem, komisija ir tikusi līdz 126. priekšlikumam, ja es nemaldos, bet paši galvenie priekšlikumi, kuri sasaucas ar šīm lietām... tie ir priekšlikumi par augstskolas padomes atbildību... 153., 158. priekšlikums... par tiem priekšlikumiem diskusija vēl nav bijusi. Un otrā lasījuma redakcija... Augstskolu likumā padomes atbildība kā tāda nebija iestrādāta vispār... finansiālā ziņā. Un lielā mērā tam, par ko mēs runājam šeit, būtu jābūt sajūgtam ar to, kas tad būs izglītības... kas Augstskolu likumā būs paredzēts attiecībā uz šiem atbildības jautājumiem. Un kamēr tas nav izlemts... Manuprāt, mēs šobrīd jūdzam ratus priekšā zirgam, jo mēs runājam par vispārīgām lietām, bet parasti velns slēpjas detaļās.

Otra lieta, par ko es gribu runāt, ir tā, ka šie priekšlikumi, ja mēs runājam par augstskolu sektoru, šobrīd ir attiecināti tikai uz valsts augstskolu padomēm. Bet arī Latvijas situācijā... arī privātajās augstskolās ir paredzētas padomes, un ir virkne privāto augstskolu, kuras jau iepriekš ir saņēmušas noteiktu mērķu īstenošanai valsts finansējumu, tātad publisko finansējumu. Un šajā gadījumā, ja mēs skatāmies pēc interešu konflikta novēršanas likuma... man izskatās, ka arī to augstskolu padomju locekļi būs tie, uz kuriem tad attieksies šie valsts amatpersonas pienākumi, to skaitā arī pienākums iesniegt deklarāciju. Un šis izņēmums, ko mēs attiecinām tikai... kas ar šo likumprojektu tiek attiecināts tikai uz valsts augstskolu amatpersonām, tad šos valsts augstskolu padomju locekļus nostādīs nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret privāto augstskolu padomju locekļiem.

Šābrīža situācijā, kad arī privāto augstskolu rektori ir valsts amatpersonas... tas ir saistīts ne tikai ar to, ka viņi paraksta valsts vārdā izdotus diplomus, bet arī ar to, ka tiešām caur privātām augstskolām var iet - ja ir deleģējums, var iet! - arī publiskais finansējums. To nevajag aizmirst! Taču, manuprāt, par to likumprojekta izstrādātāji vispār nav padomājuši.

Vēl viena lieta. Šeit jau tika runāts par to - vai šīs iestrādātās normas ir samērīgas... samērīgas pret citām šobrīd nodefinētajām amatpersonām. Nu jau vairāk nekā desmit... nē, nu jau vismaz 15 gadus ir tā, ka augstskolas senāta locekļi, ieskaitot studentus, ir valsts amatpersonas. Un tas nozīmē, ka viņiem pilnā apmērā ir jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija, kaut arī par finanšu jautājumiem tā lemšana galu galā iznāk varbūt tikai reizi gadā - tad, kad lemj par budžetu; varbūt pāris reižu gadā.

Savukārt augstskolu padomes būs vadības institūcijas, kurām pietiekami regulāri nāksies lemt par lielām finanšu plūsmām. Turklāt tur būs jālemj gan par tiem līdzekļiem, kas nāk no valsts budžeta, kas nāk no dažādiem fondiem, gan arī par to naudu, kas caur augstskolu... kaut arī tā nauda ir ienākusi caur privāto... no privātā sektora, pašā augstskolā tā kļūst par publisku naudu. Un tur būs jālemj arī par mantotajām lietām, kas arī pēc būtības... ja to ir mantojusi valsts augstskola, tad tas ir pēc būtības pielīdzināms publiskajam finansējuma veidam... jeb publiskajiem aktīviem - tā laikam būtu pareizāk teikt.

Tātad, no šī viedokļa, tas, ka tās personas, kurām būs tiesības lemt ne tikai par stratēģijas jautājumiem, bet arī par pietiekami lielu naudas plūsmu virzīšanas jautājumiem... tas, ka tām personām būs daudz mazāka... ka publiskā redzamība attiecībā uz to, kā ir vairojusies viņu bagātība, būs daudz mazāka nekā, teiksim, attiecībā uz studentu vai augstskolas tehnisko sekretāri, kas ir senāta locekļi, - tas, manuprāt, ir nesamērīgi, un es piekrītu tam, ko Juridiskā biroja pārstāvis Danovska kungs ir teicis, - ka, iespējams, mēs te tiešām varam saskatīt Satversmes 91. panta pārkāpumus, vismaz principu pārkāpumu.

Tās ir tās lietas, kas arī man nešauboties liek teikt, ka tātad, varbūt labu gribot, caur šādā veidā izstrādāto likumprojektu... Tur ir palicis daudz vairāk jautājumu nekā atbilžu. Un tāpēc es aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Arī es aicināšu Saeimu neatbalstīt šo likumprojektu un paskaidrošu - kāpēc.

Situācijas, kādās mēs esam skatījuši likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, ir bijušas dažādas... un jautājumā par amatpersonu deklarācijām - jo īpaši. Un šajā gadījumā mēs, manuprāt, no pilnīgi nepareizās puses sākam risināt šo jautājumu.

Es atgriezīšos... mazliet plašāk... Iepriekš mums ir bijušas situācijas, kad... ir organizācijas, kuras dažādu iemeslu dēļ, pat starptautisku prasību dēļ... ir bijis ierobežots to cilvēku skaits, kas drīkst pieteikties un kas drīkst ieņemt amatus kaut kādā... vienā vai otrā biedrībā, nodibinājumā, kur šīm personām arī ir šis amatpersonas statuss.

Un atbildīgajā komisijā arī ir vēl jautājumi, kurus ir izdevies atrisināt, un ir jautājumi, kurus nav izdevies atrisināt, tādi kā, piemēram, jautājums par Latvijas Zvērinātu advokātu padomes locekļiem; arī tas vēl joprojām karājas gaisā. Bet, piemēram, Starptautiskās Olimpiskās komitejas prasība par neatkarīgām medicīnas... ārstniecības personām, kurām jābūt ir šajā komisijā, radīja apstākļus, ka bija ļoti ierobežots to cilvēku skaits, kurus vispār var uzrunāt, lai ņem dalību šajā neatkarīgajā komisijā - antidopinga komisijā... Saeima nonāca pie lēmuma par to, ka šis ir izņēmums. Un sabiedrībai bija skaidri saprotams, kāpēc šāds izņēmums tiek veikts. Tāpat arī attiecībā uz zvērinātiem revidentiem. Un es esmu pārliecināts, ka mums vēl būs jādomā par advokātiem un vēl atsevišķām jomām, kurām... šādi uzlabojumi un šī pieeja amatpersonas statusam kā tādam būtu jāpārskata.

Bet šobrīd tas, kas tiek piedāvāts... kolēģi, tiek piedāvāts divās jomās. Tātad - augstākā izglītība... Augstskolu padomes un lielās kapitālsabiedrības, kur... Tiek piedāvāts tātad veidot... ka šiem padomju locekļiem būs atvieglotas prasības attiecībā uz publicējamo daļu. Ja jautājums ir tieši par šo publicējamo daļu - tā jau ir amatpersonu deklarāciju viena no lielākajām... jēgām, ka šo publicējamo daļu, lai tā būtu pieejama gan žurnālistiem, sabiedrībai...

Znotiņa kungs, aizstāvot šo likumprojektu, minēja šos dienestus, iestādes, - Valsts ieņēmumu dienestu... ka visiem būs pieejams... Šiem dienestiem jau tāpat viss ir pieejams, viņiem ne sevišķi vajag amatpersonas deklarāciju, lai izvērtētu kāda cilvēka ienākumus, to viņi var darīt arī bez amatpersonu deklarācijām. Taču sabiedrībai, visiem, kas seko līdzi, tas ir būtisks aspekts - lai šāda pieeja būtu.

Šobrīd... izveidojusies situācija, ka laikā, kad mums ir pārdesmit tūkstoši amatpersonu... ka mums ir amatpersonas, kurām ir pilnīgi nesamērīgi augsts šis slogs... kas ir amatpersonas, kuras ir tehnisku darbu veicēji un kas... ir ļoti daudzskaitlīgs pie tam vēl... kas ir tehnisku darbu veicēji, kuriem ir jāievieš... kuriem ir reizi gadā, varbūt reizi gadā, jāaizpilda kāds dokuments... kur viņi ir kā kādas komisijas locekļi vai atbalsta personāls... Un viņi iesniedz šīs deklarācijas tādā pašā apjomā... kā to dara Saeimas deputāti, kā to dara Valsts prezidents. Viņiem šīs prasības, manuprāt, ir absolūti nesamērīgas pret to darba apjomu, ko šīs personas dara.

Bet tajā pašā laikā tādiem lieliem uzņēmumiem kā “Latvijas dzelzceļš”, piemēram, padomes locekļiem... kā airBaltic... tad šeit mēs pasakām to, ka šīm kapitālsabiedrībām... ka šiem cilvēkiem, kas nāk šajās kapitālsabiedrībās strādāt, ir šie atvieglotie nosacījumi... Manuprāt, tā ir absolūti ačgārna, nepareiza pieeja pēc būtības, jo... Ir politiķi, kuriem patīk runāt par faktiem un faktos balstītiem lēmumiem. Tad te nu viņi ir.

Katrs desmitais cilvēks, kas ir atzinis to, ka amatpersonas deklarācija ir iemesls... viens no desmit ir atzinis, ka amatpersonas deklarācija ir iemesls, kāpēc viņš nestartē uz kapitālsabiedrību padomēm vai kādiem citiem amatiem, kur ir nepieciešama šī prasība. Pie tādiem apstākļiem, manuprāt, tā problēma nav tik ļoti samilzusi, kā to šobrīd mēģina pasniegt, un ar šo statistiku mūs iepazīstināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas ar šo jautājumu, es domāju, ikdienā diezgan daudz strādā.

Manuprāt, šī pieeja ir pilnīgi aplama pašā saknē. Ja mēs sākam atbalstīt šādu likumu... šādus likumprojektus... un es esmu pārsteigts, ka valdība vispār kaut ko tamlīdzīgu ir sagatavojusi un šobrīd Saeimai piedāvā... Ja mēs atbalstām šāda veida likumprojektus, mēs speram milzīgu soli atpakaļ - no atklātības un sabiedrības informēšanas viedokļa -, jo tas attieksies tieši uz svarīgākajām pozīcijām - lielās kapitālsabiedrības un valsts augstskolu padomes, par kurām... šobrīd tiek ļoti daudz runāts par to, ka tā būs panaceja un ka tieši šīs padomes būs tās, kā dēļ mēs tūlīt virzīsimies tuvāk augstskolu top simtniekam. Bet ar augstskolu lietām saistītie cilvēki, piemēram, Rektoru padome, kategoriski iebilst un tieši uzsver to, ka potenciāli šīs augstskolu padomes būs... pieņems ļoti svarīgus stratēģiskus lēmumus, un uzskaita virkni tādu. Un tas pats arī attiecībā uz kapitālsabiedrību padomēm. Tas ir milzīgs, milzīgs solis atpakaļ sabiedrības... atklātības... pretējā virzienā, ko šobrīd piedāvājusi ir valdība.

Es aicinu, kolēģi, rūpīgi apdomāties, saprast, kāpēc Saeimas komisija noraidīja šo likumprojektu un arī principā šis likumprojekts būtu jānoraida.

Arī valdībai jāvērš uzmanība uz to, ka valdības sēdē, atbalstot... Šis ir kārtējais likumprojekts, kuru valdības sēdē ir atbalstījuši ar domu, ka tas jau Saeimai tāpat būs jālemj. Un visas šīs diskusijas par to, cik tas ir pareizi vai nepareizi... arī no nevalstiskajām organizācijām, no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja... šīs diskusijas bija arī valdības sēdē, bet kārtējo reizi, ņemot vērā to, ka tas ir likums... valdība vienkārši atdeva šo likumprojektu Saeimai: lūdzu, ņemiet un strādājiet ar to, neskatoties uz to, cik tas ir nepareizs būtībā, nepareizs savā saknē!

Es uzskatu, ka var sagatavot likumprojektu, ja tiešām ir doma risināt jautājumus par amatpersonu deklarēšanās jautājumiem. To var sākt darīt. Un šie jautājumi... tur ir vairāki bloki, kas vēl joprojām ir nesakārtoti, - par amatpersonām, kas ir ļoti maznozīmīgas amatpersonas, un par deklarācijā sniedzamo ziņu apjomu, kas tām jāiesniedz. Es domāju, tā ir ļoti būtiska sadaļa, kas būtu jārisina. Tāpat par amatpersonas statusu personām, kurām ļoti grūti savienot ar profesionālo darbību... bet prasa šo amatpersonas statusa noteikšanu. Šis jautājums arī vēl joprojām karājas gaisā. Tas ir... Piemēram, Latvijas Zvērinātu advokātu padome... Tas īsti nav pareizi, un tā situācija būtu jārisina.

Bet šo jautājumu... manuprāt, tas ir ļoti pārsteidzīgs, un ikviens, kas balso par šo jautājumu... ja ir doma šo atbalstīt, tad nu es aicinu turpmāk aizdomāties, kad jūs runājat par atklātību, caurskatāmību, sabiedrības iesaisti. Šajā brīdī tas viss tiks atmests atpakaļ par... es teiktu, pat par gadu desmitiem, kad... jeb mēs atgriežamies kaut kādos senos laikos, kuri varbūt nebija tie labākie.

Šobrīd ir pieņemti jauni standarti, mēs runājam par OECD standartiem, mēs runājam par sabiedrības iesaisti, par informēšanu, atklātību, un šiem standartiem... Augstākajā politiskajā līmenī, augstākajā vadībā, valsts pārvaldē tie ir jāsaglabā, un šis ir milzīgs lēciens atpakaļ - šis piedāvātais likumprojekts.

Es aicinu noraidīt šo likumprojektu. Un, ja ir vēlme ar šiem jautājumiem strādāt, tad arī strādāt Saeimas komisijā, bet no pilnīgi cita rakursa skatīties uz šiem jautājumiem.

Tas, kas šobrīd tiek piedāvāts, - tas ir absolūti, absolūti nepareizi. Mēs grasāmies ļaut cilvēkiem darboties šajās padomēs un slēpt ienākumus. Sanāks tāpat kā ar vakcinācijas biroju, piemēram. Tur bija vēlme slēpt ienākumus no sabiedrības, un pēc sabiedrības spiediena viss tika publiskots, un mēs redzam, ar ko tas viss ir beidzies.

Arī šajā gadījumā, ja tiks sperts šāds solis, būs vēlme vēl kaut ko paslēpt no sabiedrības. Mēs nedrīkstam pieļaut šādas atkāpes. Es aicinu balsot pret šo likumprojektu, ieklausīties, ieskatīties... Ieskatieties likumprojektam pievienotajos dokumentos, kādas sabiedriskās organizācijas... kādus viedokļus ir pauduši, cik tas ir netaisni arī pret citām personām, kas iesniedz amatpersonu deklarācijas. Kaut vai tajā pašā universitāšu jautājumā... arī augstskolās... padomēs... Tas ir absolūti nepareizi. Arī tur būs tā, ka personas, kas uzņemas daudz mazākas atbildības jautājumus, pilda pilnu deklarāciju... kas ikdienā daudz vairāk strādā ar augstskolas attīstības jautājumiem, bet pieņem mazsvarīgākus lēmumus... viņiem ir jāpilda, bet tiem, kas ir padomes locekļi, pieaicinātie, - tiem nav jāpilda.

Nu kāpēc mēs gribam spert šādu soli atpakaļ, ja mēs zinām, ka viens no desmit respondentiem ir norādījis, ka tā ir problēma?!  Būtiski ir pieminēt arī to, ka šiem... viens no desmit... ir bijusi vēl virkne citu jautājumu - arī bez jautājuma par amatpersonu deklarācijām -, kāpēc viņi neiet uz šiem amatiem.

Tā ka, kolēģi, es aicinu noraidīt šo likumprojektu un atbildīgi izturēties pret atklātības jautājumiem un tiem standartiem, kas ir ieviesti pēdējos gados, un netaisīt atkāpi atpakaļ. Manuprāt, tā ir atkāpe arī no demokrātijas pamatprincipiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Nu jau jūs kā seriālā klausāties kolēģus no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas par to, ka sanāk, ka valdība, kuras sēžu zālē, es ļoti labi atceros, uz sienas ir rakstīts ar lieliem burtiem - “Viens likums  - viena taisnība visiem”, tagad uz Saeimu nosūta šādu likumprojektu, kurā pilnīgi acīmredzami nav ievērots šis princips - “Viens likums - viena taisnība visiem”. Vieniem - tikai publiskojamā amatpersonas deklarācijas daļa, bet citiem - arī nepubliskojamā amatpersonas deklarācijas daļa, jo, lūk, citādi būs grūti - laikam pārāk maz Latvijā palicis cilvēku, kuri būtu gatavi strādāt, ja amatpersonas deklarācijā būtu tikai publiskojamā daļa.

Taču, iespējams, kolēģi, tās ir sekas tam, ka valdība kādu laiku jau strādā attālināti un tāpēc tā neredz vārdus “Viens likums - viena taisnība visiem”. Varbūt vajag kaut kā nokārtot, lai Zoom sesijās tos rādītu viņiem ekrānos.

Arī diezgan interesanti, ka tas nāk no partijas, kura... Vai kāds, kolēģi, vēl atceras, kura partija pirms šīs Saeimas sasaukuma visskaļāk runāja par bezkompromisa tiesiskumu? Un tagad - publiskojamā un nepubliskojamā...

Kolēģi! Es aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu ne tikai šo iemeslu dēļ, par kuriem jau ilgi un plaši runājuši mani kolēģi, kuri strādā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Es jūs aicinu neatbalstīt šo likumprojektu arī tāpēc, ka tas, kas notiek augstākās izglītības jomā, tas, ko dara šī valdība augstākās izglītības jomā, ir dziļi nepareizi. Tas, ko šobrīd dara valdība augstākās izglītības jomā, - tas pat neatbilst šīs valdības deklarācijai. Saprotiet, pat tai neatbilst!

Jā, mums augstākās izglītības jomā ir nopietnas problēmas. Jā, tā kopējā kvalitāte ir vāja. Jā, izcilības ziņā mums ir milzīga atpalicība no mūsu kaimiņiem, īpaši - igauņiem. Es atgādināšu, ka nevienas mūsu universitātes pasaules top reitingos nav, Igaunijas Tartu Universitāte pasaules Top 500 ir.

Es domāju, ka visiem nozarē ir absolūti skaidrs, ka pirmām kārtām - un arī otrām un trešām kārtām! - tas ir finansējuma jautājums. Tā pati Tartu Universitāte uz vienu studiju vietu saņem finansējumu, kas ir vismaz divas reizes lielāks nekā Latvijas augstskolai... Taču, neraugoties uz visu to, šīs valdības, tātad arī Izglītības un zinātnes ministrijas, galvenais piedāvātais risinājums tam ir padomes. Piedodiet, kāds padomēm ir sakars ar šo?

Kolēģi! Ja paskatīsimies, kas šīs valdības deklarācijā teikts attiecībā uz augstākās izglītības jomu, tad... Es jums varu nolasīt dažus punktus: turpināsim pakāpeniski palielināt studiju vietas bāzes finansējumu; nodrošināsim valsts budžeta finansējuma pieaugumu starptautiski konkurētspējīgai, uz izcilību vērstai augstākajai izglītībai, panākot, ka vismaz viena universitāte iekļūst 500 pasaules labāko universitāšu skaitā; spēcināsim augstskolu kapacitāti... un tā tālāk.

Valdības deklarācijā nav ne vārda par padomēm. Tātad tas, ko šobrīd dara valdība (šis likumprojekts ir daļa no valdības pieejas... augstākās izglītības politikas... īstenotās politikas augstākās izglītības jomā), - tas pat neatbilst šīs valdības deklarācijai, kolēģi.

Tātad - kāds sakars ar padomēm? Varētu saprast... Es domāju, ka saprast, kāpēc ir nepieciešamas padomes, varētu, ja mūsu augstskolām būtu nepieciešams finansējums vismaz tādā pašā līmenī kā, piemēram, Tartu Universitātei un ar tādu finansējumu Tartu Universitāte būtu tajā pasaules Top 500 reitingā, bet mūsu augstskolas nebūtu tajos reitingos.  Tad, protams, vajadzētu pacelt jautājumu par to, vai šo augstskolu vadība visu dara pareizi. Un, ņemot vērā to, ka augstskolas ir publiski atvasinātas personas ar milzīgu autonomiju, būtu saprotami valdības mēģinājumi, tā teikt, pārņemt vai ieteikt pārņemt kontroli vai ietekmēt tās augstskolas.

Bet - mūsu augstskolas ieņem starptautiskajos reitingos vietas, kuras ir pilnīgi, pilnīgi atbilstošas tam finansējumam, kuru mūsu augstskolām piešķir!

Tātad, kolēģi, tas, ko šobrīd valdība dara augstākās izglītības jomā, ir tas, ka... mēs vienkārši zaudējam laiku. Kamēr mēs te nodarbojamies ar padomēm un ar visiem šiem likumprojektiem... ar šo likumprojektu, ar to, kas nāks... Augstskolu likums... ļoti liela daļa no Augstskolu likuma grozījumiem... par tām pašām padomēm... Kamēr mēs ar visu šo nodarbojamies, tā pati Tartu Universitāte, kura pirms diviem gadiem bija pasaules Top 500 labāko augstskolu sarakstā, tagad ir jau Top 200 pasaules labāko augstskolu sarakstā. Un mēs neesam pavirzījušies praktiski pat ne soli... es domāju, neesam spēruši pat ne soli pretī savam - starp citu, valdības deklarācijā nospraustajam! - mērķim.

Un varbūt ir vērts pieminēt, ka ir arī cita... vismaz viena cita nozare, kurā... Tā ir transporta nozare un tranzīta joma, kurā Jaunā konservatīvā partija nodarbojas ar kaut ko līdzīgu. Kopumā nozarei ir iepriekš neredzēts apgrozījuma, ieņēmumu kritums, taču tas, ko dara valdība, - nevis tieši risina šo problēmu pēc būtības (vēl jau, protams, ir jautājums, vai ir iespējams to risināt pēc būtības), bet faktiski nodarbojas ar pārvaldības jautājumiem, it kā tā būtu šo ostu vaina, ka Krievija tagad pārceļ visas savas kravu plūsmas uz citām ostām.

Līdz ar to, kolēģi, rodas secinājums, ka tas, ko šobrīd dara valdība (vai vismaz konkrētās ministrijas) gan augstākās izglītības jomā, gan... labi, tas ir tāls piemērs, šeit tieši varbūt nav tik pielietojams... gan transporta jomā, ir tas... ka tas viss ir vienkārši tādēļ, lai varētu runāt par kontroli. Būtībā valdībai nav svarīgi, kas notiek augstākās izglītības jomā, - cik spēcīgas ir mūsu augstskolas, cik konkurētspējīgas, cik augsta ir izglītības kvalitāte. Un tāpat arī, kas notiek ar tranzītu, - kāds ir kravu apjoms un kādi ir mūsu ieņēmumi.

Tas viss ir vienkārši tādēļ, ka... ir runa par kontroli - precīzāk sakot, par kontroles pārņemšanu. Un, protams, kamēr mēs te... nevis mēs, bet valdība... kamēr šī valdība vai valdības daļa nodarbojas ar kontroles... ar cīņu par kontroli, mūsu konkurenti, kaimiņi, turpina attīstīties, viņi iet uz priekšu, viņi nenodarbojas ar, tā teikt, jautājumiem par šādām padomēm... un tā tālāk.

Tāpēc es aicinu jūs, kolēģi, neatbalstīt šo likumprojektu - ne tikai tāpēc, ka tas viss ir ļoti apšaubāmi (īpaši - no “bezkompromisa tiesiskuma” skatpunkta!), bet arī tāpēc, ka šī ir daļa no pieejas, kura ir saknē nepareiza un kura tiek īstenota augstākās izglītības jomā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Ja mēs runājam par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, es runāšu par to likumprojekta daļu, kas saistīta ar valsts amatpersonu deklarācijām, ar vēlmi ierobežot deklarāciju publicējamo daļu.

Kolēģi, vai tādējādi mēs veicinām sabiedrībā atklātību? Vai tādējādi mēs vēlamies panākt, lai caurskatāmāka būtu lēmumu pieņemšana sektorā, kurš saņem algu no nodokļu maksātājiem, no nodokļu maksātāju finansēm? Tiek maksāti nodokļi, lai būtu šajā sektorā atalgojums, - par nodokļu maksātāju naudu tiek uzturētas darba vietas šīm personām, kuras lemj fiskālus jautājumus, finansiālus jautājumus, lemj par to, kā tērēsim ne vienu vien miljonu.

Kolēģi! Ja mēs gribam tādējādi piesaistīt izglītības jomai izcilības, mums jāsaprot, ka mēs smagi kļūdāmies, jo mēs kārtējo reizi parādām, ka kāda grupa mums ir svarīgāka par citām grupām. Izglītības sektors - jā, tur mēs gribam piesaistīt kādas izcilības, bet citi sektori - nē, tur mums var būt viduvējības, pelēcības vai pat pilnīgi, absolūti neprofesionāļi. Kāpēc mēs kaut ko tādu nerunājam Saeimā, mēs negribam, lai Saeimā pulcējas izcilības?

Kolēģi, vai mums liekas, ka, ierobežojot amatpersonu deklarāciju publicējamo daļu, mēs piesaistīsim izcilības? Varbūt mēs vienkārši esam runājuši ar kādām konkrētām personām, kuras ir gatavas startēt šajās padomēs pie zināmiem nosacījumiem, un tagad mēs šos nosacījumus, iespējams, izpildām?

Kolēģi, es aicinu neatbalstīt šo konkrēto redakciju, šo likumprojektu, tieši šīs formas dēļ, tādēļ ka mēs tiekam aicināti svītrot zināmu daļu no publicējamās informācijas amatpersonu deklarācijās.

Tas ir ļoti svarīgi visiem politiskajiem spēkiem, kas veido Zaļo un Zemnieku savienību. Mēs iestājamies par atklātību ne tikai vārdos, bet arī darbos, un, ja ir viens nosacījums, tad šim nosacījumam ir jābūt visos sektoros. Nevajag nemitīgi izdarīt izņēmumus, vienu izņēmumu pēc otra. Ja mēs gribam, lai gaišākie prāti un izcilības ir visos sektoros un visās jomās, tad mums uz šo jautājumu ir jāskatās kompleksi, ne tikai no vienas nozares skatpunkta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies, priekšsēdētājas kundze.

Kolēģi! Man šķiet, ka Vucāna kungam ir pilnīga taisnība. Šeit zem viena likuma, kura galvenais, ja ne vienīgais mērķis ir novērst... labākajā gadījumā - novērst, sliktākajā gadījumā - mazināt korupcijas riskus, ir mēģināts iebāzt visu - labu pārvaldību, labu uzraudzību, labus rezultātus, labus cilvēkus, labu atalgojumu - un tā tālāk, un tā joprojām.

Mums jau bija vairāki eksperimenti ar šo likumu, un pēdējais no tiem bija, ka maksātnespējas administratori bija pielīdzināmi... bija uzskatāmi par valsts amatpersonām, neskatoties uz to, ka lielākā daļa maksātnespējas procesu skar privāto biznesu, nevis publisko sektoru. Bet tur ir parādījusies viena problēma, - tāpēc ka maksātnespējas administratoru viena daļa ir tie, kuru galvenais nodarbošanās veids ir maksātnespējas procesi, bet otra, pietiekami nozīmīga, daļa ir advokāti, kuru publicitātes jautājumi regulēti Latvijas Republikas Advokatūras likumā. Proti, parādījās zināma kolīzija, kā rīkoties šinī gadījumā. Un mēs arī ļoti daudz strīdējāmies par to - parādīt šo deklarāciju vai neparādīt to deklarācijā.

Bet galvenais šeit bija - kas? Kādēļ parādījās pati šī kategorija - amatpersonas - šinī procesā? Vai ar vēlmi, lai paskatītos, cik maksātnespējas administratori pelna, realizējot maksātnespējas procesu? Šeit ir citas metodes, citi paņēmieni, kā to panākt. Teiksim, viens no tiem... Ir maksātnespējas administrācija, kur katra procesa rezultāti ir atspoguļoti, ieskaitot arī visus izdevumus, kuri ir saistīti ar konkrētā procesa novēršanu, kā arī ar atlīdzības lietām katrā konkrētajā gadījumā. Tiem, kas nodarbojas ar maksātnespējas procesiem, atkrīt nepieciešamība būt par valsts amatpersonām un aizpildīt arī tās pašas deklarācijas, kuras, starp citu, rada nevis konkrētā procesa rezultāts, bet integrētas darbības rezultāts, kur ļoti grūti paskatīties un izņemt ārā, no kurienes ir parādījušies vieni vai otri ieņēmumi, vieni vai otri īpašumi. Tas ir, vienkārši runājot, par to, ko mēs gribam panākt.

Tas pats arī šeit, kur ir runa par augstskolu padomēm. Augstskolu padomju uzdevums - vadīt visu darbību, kas saistīta ar augstskolu, un tas nozīmē, ka tām ir jāvada ne tikai mācību process un jānodrošina mācību procesa rezultāti (izcilība, vieta top sarakstos un tā tālāk), bet ir arī milzīga administratīvā un saimnieciskā darbība, jo valsts augstākās izglītības sektors izlaiž caur sevi ārkārtīgi lielas finansiālās... summas un pārvalda lielus īpašumus. Vai tā ir vienīgā forma, kā pārvaldīt šo procesu? Nē, man šķiet, ka nē; var padomāt arī par citām. Ārzemēs eksistē, teiksim, tāda forma, kas palīdz augstskolām vadīt saimnieciskās lietas, - fondi, kas savukārt būtu uzņēmušies zināmu atbildību arī par to, kā notiek saimnieciskā darbība.

Būtu arī pavisam cita saruna par pārvaldības modeli, ko, starp citu, regulē nevis šis likums, bet Valsts pārvaldes iekārtas likums, kurā pietiekami precīzi izklāstītas visas šīs problēmas un ar kuru būtu jāstrādā pirmām kārtām.

Un pēdējais, ko es gribētu teikt. Par caurspīdīgumu, caurskatāmību. Neapšaubāmi, to amatpersonu rīcībai, kuras nodarbojas ar publisko līdzekļu izlietošanu, publiskās mantas lietošanu, jābūt absolūti perfekti caurspīdīgai. Un šeit nevar būt nekādas debates par to, vai tas ir administratīvais slogs, birokrātiskais slogs... Ja cilvēkam tiek uzticēts darbs ar publiskajiem līdzekļiem un publisko mantu, viņam ir jāapzinās arī atbildība sabiedrības priekšā... atbildība par to, kādas saistības viņš uzņemas sabiedrības priekšā. Līdz ar to te tās debates, man liekas, ir liekas.

Tā kā šis piedāvātais likumprojekts neatbild ne uz vienu no tiem jautājumiem, par kuriem bija runa šodien debatēs, es aicinu neatbalstīt to pirmajā lasījumā un tomēr sākt ar valsts pārvaldes modeli un tās optimizāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...? Lūdzu!

K. Sprūde. Komisijas vārdā lūdzu noraidīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 45, pret - 42, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

K. Sprūde. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viens mēnesis - šī gada 6. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 6. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā (Skaņas pārrāvums.)...

Kolēģi, laikam tehniskas problēmas sistēmā. Vai ir dzirdama skaņa? Ir dzirdama skaņa.

Tātad darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” un to sagatavojusi otrajam lasījumam.

Ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Pēc sava rakstura tehnisks, precizējošs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Dombrovskis. 2. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Precizējošs. Precizē ziņojuma iesniegšanu Finanšu izlūkošanas dienestam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Dombrovskis. 3. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Arī tas ir tehnisks, precizējošs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Dombrovskis. 4. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Precizējošs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Dombrovskis. 5. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Dombrovskis. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas dienas.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 11. maijs.

Kolēģi, ir laiks pārtraukumam.

Lūdzu, pievērsiet uzmanību - darbu pēc pārtraukuma turpināsim pulksten 17.15.

Vēl deputātu reģistrācija. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 17.15.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Skatām likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” un to sagatavoja otrajam lasījumam.

Saņemti 12 priekšlikumi.

1. - deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikums.

Tūlīt pieslēgsies deputāts Dombrovskis - kā deputāts, nevis kā ziņotājs.

Sēdes vadītāja. Tā, sākam debates.

Taču vispirms paziņojiet, lūdzu, komisijas vērtējumu par 1. priekšlikumu.

V. Dombrovskis. Komisijā 1. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies.

Un nu sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi, vēlreiz - labdien! Runāšu par virkni priekšlikumu uzreiz - gan par šo, gan par nākamajiem priekšlikumiem, kas kopā veido vienu kopumu, jaunu pieeju tam, kā piemērot jauno, labvēlīgo nodokļu režīmu mazajam biznesam, mikrouzņēmumiem un biznesa iesācējiem.

Šī nav pirmā reize, kad šī priekšlikumu kopa ir tikusi iesniegta. Pirmajā reizē tā tika iesniegta attiecībā uz budžeta paketi - pagājušā gada novembrī. Un ir trīs iemesli, kāpēc šie priekšlikumi tagad ir iesniegti atkal.

Pirmais iemesls ir tāds, ka novembrī šī priekšlikumu kopa sevī iekļāva arī piedāvājumu... priekšlikumu izveidot vienoto saimniecisko kontu precīzi pēc Igaunijas parauga, kas ir tas, ko tagad piedāvā darīt Finanšu ministrija un kas ir visa šī likumprojektu pakete... no četriem likumprojektiem.

Iespējams, ka jūs atceraties, ka šo priekšlikumu Saeimas vairākums noraidīja. Finanšu ministrijas politika tad bija tāda, ka tas prasīs divus gadus vismaz, lai šādu priekšlikumu... lai šādu sistēmu vispār izveidotu, bet nu ir noticis brīnums - pa dažiem mēnešiem Finanšu ministrija kopā ar Finanšu nozares asociāciju ir tomēr izstrādājusi reālu mehānismu, kā šis vienkāršotais saimnieciskais konts varētu darboties.

Tātad, ņemot vērā to, ka gan valdība, gan acīmredzot Saeimas vairākums ir, tā teikt, mainījis savu attieksmi un viedokli attiecībā uz daļu no maniem vēl pagājušā gada novembrī iesniegtajiem priekšlikumiem, es domāju, ka, iespējams, jūs būtu gatavi mainīt savu viedokli arī attiecībā uz labvēlīgo nodokļu režīmu.

Otrais iemesls. Jūs, protams, atceraties, ka valdība, sastādot šā gada budžeta projektu, nolēma ļoti būtiski palielināt nodokļu slogu no 1. jūlija vairāk nekā 200 tūkstošiem nodokļu maksātāju, kuri strādā tā saucamajos alternatīvajos režīmos. Mēs diezgan daudz bijām runājuši par to, vai tas ir gudri  - recesijas vidū, pandēmijas laikā ļoti būtiski palielināt nodokļu slogu tiem vairāk nekā 200 tūkstošiem cilvēku, kuri strādā šajos nodokļu režīmos -, bet tad izskatījās, ka daudzi no jums bija pārliecināti, ka līdz 1. jūlijam visi tiks savakcinēti vai kaut kā savādāk šī pandēmija beigsies.

Es domāju, ka šodien ir pilnīgi skaidrs, ka arī 1. jūlijā diez vai kaut kas pilnīgi beigsies. Tāpēc jautājums par to, vai tas ir tiešām gudri - būtiski palielināt nodokļu slogu vairāk nekā 200 tūkstošiem cilvēku -, ir arvien vairāk aktuāls... faktiski ir aktuālāks, nekā tas ir bijis pagājušā gada novembrī.

Un trešais iemels. Apspiest uzņēmējdarbību - tas, kolēģi, nav pareizi, tas nav gudri, īpaši attiecībā uz mazo biznesu un biznesa uzsākšanu. Tas, kolēģi, kaitēs tautsaimniecības attīstībai. Man bija tāds viedoklis novembrī, pirms gada, pirms diviem, pieciem, desmit gadiem, un tāds tas viedoklis arī paliks, un es iestāšos par to, lai... par to nodokļu režīmu, labvēlīgo, kas šo uzņēmējdarbību, īpaši mazo biznesu, uzņēmējdarbības uzsākšanu... lai to maksimāli veicinātu. Tāpat kā... kolēģi, ja mēs par to padomāsim, mēs... Piemēram, bērniem mēs neizvirzām tādas pašas prasības, kādas mēs izvirzām pieaugušajiem. Tāpat ir arī ar mazo biznesu un ar biznesa uzsākšanu. Tām prasībām nevajadzētu būt tādām pašām kā pieaugušajam, lielajam biznesam.

Līdz ar to... labvēlīgais nodokļu režīms mazajam biznesam - kolēģi, tas ir pareizi; viens priekšlikums arī ir par šo. Es līdz ar to aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā jūs ziņojāt, ka priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Vjačeslava Dombrovska 1. priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 22, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Dombrovskis. 2. - deputāta Dombrovska priekšlikums. Komisijā arī šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tātad, godātie kolēģi, turpinu šo tēmu.

Šeit nesen parādījās tāds viedoklis, ka, ja Saeima neatbalstīs valdības... priekšlikumu, kas nāk no valdības, tad tas nozīmē, ka Saeimā notiek... ir noticis kaut kāds “parlamentārs negadījums”.

Nu tad, es domāju, kolēģi, varbūt jums būtu interesanti... par to, kāds tad ir valdības viedoklis attiecībā uz šiem priekšlikumiem, par to, kā radīt labvēlīgu nodokļu režīmu mazajam biznesam un biznesa iesācējiem.

Ja mēs, kolēģi, paskatāmies uz valdības, uz Kariņa valdības, deklarāciju, tad varbūt nav nekāds liels pārsteigums, ka vārdu “uzņēmējdarbība”... Pamēģiniet atrast! To atrast nav iespējams. Arī tāds vārds kā “bizness” tur nav īpaši bieži sastopams, ja vien runa nav par “Latvijas dzelzceļu” vai airBaltic biznesa plānu. Tātad valdībai uzņēmējdarbības veicināšana nav prioritāte, vismaz no valdības deklarācijas viedokļa... vismaz... to nostāju var saprast.

Ja mēs runājam par debatēm komisijā, kolēģi, tad... uzstājās divas ministrijas - Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija. (Paņēmu vārdu, lai izteiktos un sniegtu savu vērtējumu par šiem konkrētajiem iesniegtajiem priekšlikumiem.)

Finanšu ministrijai faktiski bija divi galvenie argumenti, kāpēc neatbalstīt šos priekšlikumus. Pirmais arguments Finanšu ministrijai bija tāds, ka šī sistēma ir sarežģīta un to rēķināt arī būs sarežģīti, īpaši šī vienotā saimnieciskā konta ietvaros. Nu šeit, kolēģi, tad, kad mēs iesim tālāk... pēc tiem priekšlikumiem jūs varat spriest paši, vai to visu var aprēķināt ar, nu, sešu vai septiņu... es domāju, ka, maksimums, astoņu klašu izglītību.

Līdz ar to... Es domāju, ka jūs piekritīsiet, ka Finanšu ministrijas vērtējums Latvijas iedzīvotājiem, Latvijas biznesam... nu, tas vērtējums nav cienījams, tas ir pārāk zems.

Otrais Finanšu ministrijas arguments bija tāds, ka, lūk, tas, kas tiek piedāvāts, ir valsts atbalsts. Te nu man nācās Finanšu ministrijai atgādināt, ka ļoti līdzīga sistēma jau gadiem strādā Francijā. Es pārbaudīju - arī uz šodienu... Francija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tātad arguments, ka Eiropas Komisija varētu šo noraidīt kā valsts atbalstu, ir pilnīgi acīmredzami nevietā.

Otra ministrija, kura tad izteicās un deva savu vērtējumu šiem priekšlikumiem, bija Ekonomikas ministrija, kuras atbildība principā ir veicināt uzņēmējdarbību, vismaz atbilstoši Ekonomikas ministrijas nolikumam. Ekonomikas ministrijas pozīcija bija tāda, ka konceptuāli Ekonomikas ministrija ir par labvēlīgu nodokļu režīmu mazajam biznesam un biznesa iesācējiem, bet Ekonomikas ministrijai nebija laika izvērtēt šos manis iesniegtos priekšlikumus.

Nu šeit, kolēģi, man jūs jāinformē, ka šie priekšlikumi tika iesniegti 1. aprīlī un komisijas sēde bija apmēram pēc mēneša, un tad... pirmo reizi šie priekšlikumi tika iesniegti vēl pagājušā gada novembrī. Tāpēc Finanšu ministrijai bija pietiekami laika, lai izvērtētu šos priekšlikumus, lai kāds tas vērtējums būtu. Ekonomikas ministrijai šie daži mēneši nebija pietiekams laiks, lai to izvērtētu. Tagad, ņemot vērā pēdējos notikumus, to var saprast. Mēs tagad zinām, ka ekonomikas ministrs bija ļoti aizņemts, meklējot sev jaunu partiju. Tāpēc, protams, nebija pietiekami daudz laika, lai izvērtētu priekšlikumus par labvēlīgu uzņēmējdarbības režīmu.

Kolēģi, tagad par priekšlikuma būtību. Priekšlikuma būtība ir izveidot trīs grupas mazajam biznesam, kurā... Pirmā grupa, tā saucamie komersanti, ir tie, kas nodarbojas ar preču pārdošanu... proti, ar tipisku preču pārdošanu.

Šāda ir 2. priekšlikuma būtība. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tā kā priekšlikums komisijā ir noraidīts, balsosim.

Lūdzu zvanu! Balosim par 2. - deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Dombrovskis. 3. - deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Komisijā šis priekšlikums arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, drusku vairāk... lai jūs saprastu šo sistēmu, kura Finanšu ministrijai izskatījās tik briesmīgi nesaprotama.

Redziet, nodokļu piemērošanas ābece biznesam ir tāda, ka nodoklis jāpiemēro starpībai starp apgrozījumu... starp bruto... kopējiem ieņēmumiem un biznesa izmaksām.

Tātad, ja mēs vēlamies radīt vienkāršotu nodokļu režīmu mazajam biznesam, kur tad... mazajam biznesam vienkāršot tādā nozīmē, ka administratīvi mazajam biznesam nevajadzētu.... mēs viņus atbrīvotu no tā pienākuma veikt biznesa izdevumu... izmaksu uzskaiti, un tādējādi mēs atbrīvotu arī nodokļu dienestu... Valsts ieņēmumu dienestu no pienākuma veikt arī šo izmaksu atbilstības pārbaudi. Un tā tālāk.

Mums ir nepieciešami kaut kādi pieņēmumi par to, cik liela ir šī izmaksu daļa kopējā apgrozījumā. Tā ka, ja mums ir apgrozījums, piemēram, 100 tūkstoši, tad... cik liela daļa - procentos - no šā apgrozījuma ir izmaksas.

Tātad šī Francijas sistēma būtībā... tas ir tieši šis priekšlikums, kas... viens, kuru jūs jau esat noraidījuši, - 2. ... Tagad - 3. un arī 4. ...

Ir tā, ka pēc būtības mēs varam runāt par trim plašām darbības grupām.

Pirmā ir tā grupa, kura ir noraidītajā 2. priekšlikumā, kas nosauc... Komersants - tas ir tas, kas nodarbojas ar preču pārdošanu, pēc savas būtības - tirgotājs. Šādā biznesā, kur viņš nodarbojas ar preču pārdošanu... var teikt, nu, jā, pavisam vienkāršoti - pirkšanu un pārdošanu... te, protams, tā saucamo biznesa izmaksu īpatsvars būs diezgan augsts, jo tas sevī iekļauj vismaz to pašu preču vai... nu, šo preču... kaut kādā starpposmā... iegādi un pēc tam tās pašas preces vai kādas pilnveidojamas preces tālākpārdošanu. Līdz ar to šeit ir ietverts pieņēmums, ka šāda biznesa, tā izmaksu īpatsvars kopējā apgrozījumā ir apmēram divas trešdaļas. Līdz ar to, nosakot nodokļa likmi šādai grupai, tiek pieņemts, ka šis nodoklis tiek piemērots faktiski vienai trešdaļai no kopējā apgrozījuma.

Otrā kategorija (tas ir 3. priekšlikums) - tie ir tie, kas rada faktiski unikālus produktus, ja tā var teikt. Tie nosaukti par amatniekiem. Amatnieki - tie ir cilvēki, kas ir radošajās profesijās. Parasti tie ir cilvēki, kas nodarbojas ar... nu, faktiski kultūras jomas cilvēki, kas... šeit ir pat definīcija - amatnieks ir tas, kas patstāvīgi rada vai izgatavo autordarba subjektus.

Te... un tas, starp citu, saskan arī ar Valsts ieņēmumu dienesta, cik man ir zināms, vadlīnijām... šajās radošajās profesijās tas pieņēmums ir tāds, ka biznesa izmaksu īpatsvars... apgrozījumā... ir apmēram 50 procenti. Līdz ar to turpmākajos priekšlikumos arī ietverts šis pieņēmums, ka pieļaujamais biznesa izmaksu īpatsvars ir tieši 50 procenti.

Kolēģi, tā kā atlikusi minūte, es pastāstīšu arī par 3. priekšlikumu, lai mēs varētu ātrāk virzīties uz priekšu.

Savukārt trešā grupa ir profesionālo pakalpojumu sniedzēji... tie, kas sniedz profesionālos pakalpojumus. Tie būtu, piemēram, grāmatveži un tie, kas strādā skaistumkopšanas nozarē, un tā tālāk. Tātad tur... skaidrs, īpaši salīdzinot ar pirmo grupu, gan arī uz otru grupu... Tā kā tas neprasa tik daudz kādu izejvielu, tad te biznesa izmaksu īpatsvars ir viszemākais, un tā varētu būt apmēram trešdaļa.

No tā seko, kā mēs redzēsim tālāk, atšķirīgas nodokļu likmes tām trim dažādajām grupām un, protams, daudz... atvieglots administratīvais slogs šiem cilvēkiem, lai viņi varētu fokusēties uz savu biznesu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Dombrovskis. 4. - deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Komisijā arī šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šeit, kolēģi, noslēdzot šo klasifikāciju... Kā es jau iepriekš teicu, 4. priekšlikums ir par to uzņēmēju grupu, kas ir profesionālo pakalpojumu sniedzēji.

Tātad vēlreiz... rezumēšu manis teikto, šīs pieejas būtību vēlreiz. Lai mēs varētu atvieglot administratīvo slogu cilvēkiem, kas nodarbojas ar biznesu, ar mazo biznesu, vai ar biznesa uzsākšanu, lai šie cilvēki sākotnēji varētu fokusēties tieši uz to, ko viņi dara, - uz savu biznesu, lai viņiem nevajadzētu tērēt laiku un resursus uz grāmatvežiem, uz atskaitēm... uz atskaišu sagatavošanu un iesniegšanu un arī lai Valsts ieņēmumu dienests varētu netērēt laiku un administratīvos resursus uz to, lai pārbaudītu, vai šāds mazais bizness... lai tam nodokļa... aprēķinātais nodoklis ir, piemēram, 110 eiro vai 115 eiro... nu, no sabiedrības viedokļa, tā ir pilnīgi lieka laika tērēšana. Bet nu tas ir tas, ar ko Valsts ieņēmumu dienests diemžēl diezgan daudz nodarbojas.

Tātad šo priekšlikumu būtība ir tāda, ka tie risina visas tās problēmas, nosakot ar šiem pieņēmumiem, ar tām trim plašajām grupām... trīs uzņēmēju, nodokļu maksātāju, kategorijas, kur... šiem cilvēkiem nevajag, kā es jau teicu, nodarboties ar visu to, ar visām tām administratīvajām lietām, - ar savu izmaksu uzskaiti, ar pieradījumiem, ar atskaišu iesniegšanu, ar tērēšanos uz grāmatvežiem un tā tālāk. Un arī Valsts ieņēmumu dienestam nevajag ar to nodarboties... Ar to mēs vai nu ietaupām nodokļu maksātāju naudu, vai nu... Valsts ieņēmumu dienests varētu fokusēties, vairāk uzmanības tērēt, tā teikt, uz lielo zivi - uz tiem, tā teikt, tiešām lielajiem, nopietnajiem nodokļu nemaksātājiem.

Vai tad jūs, kolēģi, neredzat: kad runa ir par tieši tautsaimniecībai svarīgiem, akūtiem jautājumiem, tad te, Saeimā, iestājas kaut kāds pilnīgi... absolūts klusums!

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Debates jau tika slēgtas, Tavara kungs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Vjačeslava Dombrovska 3. priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Dombrovskis. Komisijas vārdā es visiem ieinteresētajiem un arī Tavara kungam varu pateikt, ka deputātam Dombrovskim ir vēl vairāki priekšlikumi šajā likumprojektā. Var pieteikties un arī par tiem runāt.

Tātad 5. - nākamais...

5. - deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Un, iespējams, kolēģi, jūs būsiet pārsteigti - komisijā arī šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šā priekšlikuma mērķis, kolēģi, ir gan precizēts, gan... tomēr galvenokārt fokusēts uz likuma mērķi... uz to, ka likuma mērķis ir galvenokārt trīs... divas lietas: tas ir - veicināt uzņēmējdarbību; tas ir - mazināt administratīvo un nodokļu slogu uzņēmējiem (un īpaši to darīt darbības uzsākšanas periodā). Šī likuma... mērķis, kurš ir pašreizējam likumam... Ja jūs uzmanīgi izlasīsiet šo, - te runa ir, ka, piemēram, arī nozarēs ar zemu ienākumu līmeņa potenciālu, vienlaikus ievērojot sabiedrības kopējās intereses godīgas konkurences un sociālās drošības jomā...

Pašlaik diemžēl spēkā ir tāds likuma formulējums, tāds šā likuma mērķis, kurš šos mikrouzņēmējus... jau faktiski prezumējoši uz tiem skatās ar tādiem aizspriedumiem, ka tie ir kaut kādas otrās vai, vēl sliktāk, trešās šķiras cilvēki, tā kā viņi strādā kaut kādās nozarēs ar zemu ienākumu līmeņa potenciālu. Līdz ar to viss šis likums faktiski - un arī pēc sava, tā teikt, gara - ir par to, kā lai šiem cilvēkiem... tā teikt, vairāk iegrozīt tā, lai viņiem būtu mazāk iespēju nodarboties ar šo uzņēmējdarbību un lai viņi kļūtu par darba ņēmējiem kaut kādā lielā uzņēmumā.

Tātad, kolēģi, šī likuma, tā teikt, gars un mentalitāte līdz ar tādu likuma mērķi ir absolūti garām. Tā ir greiza! Tā tas notiek aiz dziļas neizpratnes par uzņēmējdarbības lomu tautsaimniecības attīstībā. Un par to mūsu tautsaimniecība, kolēģi, dārgi samaksās, samaksās augstu cenu. Un tas, ka jūs to nesaprotat, - tas nenozīmē, ka tas nenotiks. Ziniet, kolēģi, ka cilvēki (un dažos Amazones mežos joprojām ir tādas ciltis!) diezgan ilgi nevarēja saprast, piemēram, to saikni starp dzimumaktu un bērna piedzimšanu pēc deviņiem mēnešiem; tas, protams, no sekām nekādi neatbrīvoja.

Tātad, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un tomēr uzlikt uzņēmējdarbību uz tā pjedestāla, tā teikt, kur tā pieder, tāpēc ka tā ir nevis kaut kāda nosodāma aktivitāte, bet sabiedrībai un tautsaimniecībai ļoti svarīga aktivitāte.

Kolēģi, šis ir tautsaimniecības piramīdas pamats - uzņēmējdarbība, biznesa uzsākšana. Un, jo vairāk cilvēku ar to nodarbojas, pat ja tikai dažiem no viņiem pēc tam izdosies tiešām attīstīt savus uzņēmumus un radīt pēc tam vidējos un pēc tam arī lielos uzņēmumus... Visi tie, kas cenšas to darīt... Viņiem - katram! - jāpiešķir medaļa, kolēģi, nevis te par viņiem runāt šajā likuma mērķa valodā - ka it kā viņi nodarbotos ar kaut ko... kā ar zemu ienākumu līmeņa potenciālu...

Aicinu atbalstīt, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Ja mēs raugāmies uz konkrēto priekšlikumu... grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā... tāpat kā uz iepriekšējiem, par ko koalīcijas balsošanas mašīna bez debatēm, bez iedziļināšanās vienkārši balso “pret”... Saprotu, ka arī par turpmākajiem priekšlikumiem, kurus iesniedzis deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, tiks balsots “pret” - tā, kā to vēlas finanšu ministrs; tā, kā to vēlas valdošā koalīcija, Valsts ieņēmumu dienests.

Bet es domāju, ka jūs ļoti labi saprotat, kas ir šie cilvēki, kuri nodarbojas ar mazo uzņēmējdarbību, kuri strādā mikrouzņēmumu nodokļa režīmā. Tie ir mūsu pašu vietējie iedzīvotāji, kuri nopelna nelielu iztiku, lai varētu pabarot savu ģimeni, ar grūtībām nomaksāt komunālos pakalpojumus, bet viņi nenāk pēc pabalsta uz sociālo dienestu, viņi šo naudu, savu nopelnīto nelielo naudiņu, tērē Rimi, Maxima, Circle K un dažādos citos uzņēmumos, kas ir lielie nodokļu maksātāji. Šī nauda atgriežas mūsu budžetā.

Atbalstot mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošos, mēs atbalstām mūsu pašu cilvēkus, kuri strādā, kuri faktiski ir mūsu tautsaimniecības lielākā daļa. Un tie nav lielie nodokļu maksātāji, jā, bet tie ir cilvēki...

Un mums jāsaprot arī tas, ka, iedzenot viņus strādāt par kalpiem... nevis būt par maziem saimniekiem savā mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, bet par kalpiem pie lielajām kompānijām... uz algu pilnā nodokļu režīmā... ne visi tam ir gatavi, ne visi tam piekrīt, daudzi vienkārši izvēlas pamest šo valsti.

Jautājums - ko mēs gribam? Mēs gadu gadiem esam aicinājuši cilvēkus nodarboties ar uzņēmējdarbību, būt saimniekiem savā zemē, savā mājā, bet tagad mēs viņus faktiski izdzenam, ieliekam citā nodokļu režīmā, un, ja viņi kaut ko kavē, tad ir tiesu izpildītājs klāt momentā.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu, skatoties ne tikai no tādas fiskālās ietekmes uz šo jautājumu... iespējams, arī no fiskālās ietekmes... ja mēs uz to paskatāmies nedaudz plašāk, ne tikai, kā mums to piedāvā Finanšu ministrijas ierēdņi savās tabulās, bet... Ja mēs paskatāmies plašāk uz visu šo sociālo spriedzi, ko noņem arī... zināmā mērā arī cilvēki, kas strādā mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, tad mēs saprotam, ka tas ir faktiski tāds mūsu valsts... nu, tāds eksistences jautājums, vismaz šajā krīzes laikā... visnotaļ... noteikti.

Es aicinu, kolēģi, tiešām padomāt... un domāt ne tikai, kā koalīcijas līgums pasaka vai kā Finanšu ministrija pasaka, bet... padomājiet bišķiņ arī ar savu sirdi un savu prātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Es arī aicinātu atbalstīt Dombrovska kunga priekšlikumu, bet... tikai man būtu lūgums - sekot līdzi priekšlikumu secībai. Man šķiet, ka mēs tikko... otro reizi nobalsojām par trešo priekšlikumu, bet tagad jau ir runa par piekto.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Dombrovskis. 6. - deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Komisijā šis priekšlikums arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Pirmām kārtām gribu pateikties saviem kolēģiem Tavara kungam un Dolgopolova kungam, kas tikko ir uzstājušies un arī aicinājuši atbalstīt šos priekšlikumus.

Es zinu, ka Saeimas debates klausās ļoti daudzi cilvēki.

Es zinu, ka... gan no Finanšu ministrijas datiem, gan arī no tā saucamā uzņēmējdarbības monitoringa, kuru gandrīz katru gadu veic Rīgas Ekonomikas augstskola, ir zināms, ka kopumā tādu cilvēku, uz kuriem attiecas šie priekšlikumi, ir apmēram 200 tūkstoši. Es domāju, ka daudzi no šiem cilvēkiem šodien mūs klausās. Es domāju, ka šodien daudzi no šiem cilvēkiem dzīvo reģionos. Un apmēram pēc mēneša daudzi no viņiem dosies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai balsotu.

Es tagad to saku bez jebkādas, tā teikt, tiešas ieinteresētības, jo ne es, ne manis (Nav saklausāms.)... partija nekandidē reģionālajās vēlēšanās, tātad man te tiešā veidā, tā teikt, no tā nav ko iegūt, bet jums jāzina, ka... Ja tagad jūs klausāties un vērojat šo sēdi, jūs redzat, ka par šo piedāvājumu... par šo nodokļu... labvēlīgāku nodokļu režīmu mazajam biznesam... Ekonomikas ministrijai nekāda piedāvājuma nav. Tas nekad netika sagatavots. Finanšu ministrijai arī nekāda piedāvājuma nav. Cik man ir zināms, arī nevienai koalīcijas partijai šāda piedāvājuma nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā no kolēģu... no koalīcijas partneru pārstāvjiem pat nekādu jautājumu... nē, bija par vienu priekšlikumu... es pēc tam pastāstīšu... no Kiršteina kunga bija jautājums, bet ne par šo. Kopumā nekādu debašu arī nebija.

Tāpēc nu jums... kolēģi, nu jums ir, par ko padomāt tad, kad jūs iesiet uz vēlēšanu iecirkņiem. Tiem no jums, kas strādā, kas mazajā biznesā... vai kas ir biznesa iesācēji... tam, kas ir viens no tiem 200 tūkstošiem cilvēku... vai ja jūs esat viens no viņu ģimenes locekļiem. Es domāju, ka jums ir, par ko aizdomāties šodien.

Bet 6. priekšlikums, kolēģi, ir pretizvairīšanās norma, lai viss būtu godīgi. Tas saka, ka, ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs strādā kādā nozarē, kādā jomā kā... šis mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs nevar darboties tajā pašā jomā kā vai nu darbinieks, kā amatpersona, īpašuma daļu turētājs vai patiesais labuma guvējs kādā komercsabiedrībā. Un šī pretizvairīšanās norma ir paņemta, tā teikt, vārds vārdā, kolēģi, - tā ir paņemta no Igaunijas, no Igaunijas likumdošanas, par kuru mūsu amatpersonas un politiķi tik bieži ir dziļā sajūsmā.

Tas, kolēģi, es domāju, kaut ko pasaka par to iedziļināšanās līmeni gan no valdības puses, no atbildīgo ministriju puses, gan no Saeimas deputātu puses; tas parāda, ka viņi nav gatavi ne atbalstīt, ne pat apspriest pretizvairīšanās normu... ar visu, tā teikt, “bezkompromisa tiesiskumu”.

Kolēģi, aicinu... atšķirībā no komisijas un valdības... es jūs aicinu, tā teikt (Nav saklausāms.)... kolēģi, izdarīt kārtējo “parlamentāro negadījumu” un - atšķirībā no valdības, no kuras nav nekādu priekšlikumu attiecībā uz labvēlīgāku nodokļu režīmu mazajam biznesam, - šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 55, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Dombrovskis. 7. - deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Un arī šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tātad, kolēģi, turpinu šo manu monologa sarunu par nodokļu režīmiem mazajam biznesam.

Te es jau kādreiz salīdzināju pieeju mazajam biznesam un biznesa iesācējiem... salīdzināju ar to, ka mēs piemērojam atšķirīgas prasības bērniem un pieaugušajiem. Protams, mēs to darām gan tādēļ, ka bērna spējas ir atšķirīgas no pieaugušā spējām, gan arī darām ar nolūku, lai bērnus audzinātu un... nu, lai viņi izaugtu par spēcīgiem, kompetentiem pieaugušajiem. Mēs, protams, negribētu, lai bērni uz mūžu paliktu par bērniem, vai ne? Līdzīga pieeja ir ar nodokļu piemērošanu mazajam biznesam un biznesa iesācējiem, kur, protams, atšķirībā no bērniem šis izaugsmes process ir... pavisam nav dabisks... nu, vismaz, tā teikt, fiziskajā ziņā...

Ja zināms... Es jau kādreiz salīdzināju, ka biznesa dinamika... uz to var paskatīties kā uz tādu piramīdu: piramīdas pamats - tie, kas biznesā ir iesācēji. Un tie ir... vismaz mūsu valstī tie ir vairāki desmiti tūkstošu... pat vairāk nekā 100 tūkstoši cilvēku, kas jebkurā brīdī cenšas radīt savu biznesu. Un, pat ja šis bizness nav tāds, kurš... kā te daži kolēģi vēlētos, lai tas uzreiz pārdotu augsti tehnoloģiskas preces vai pakalpojumus globālajos tirgos, tas tomēr ir bizness; tas tomēr ir daudz labāk nekā aizbraukt no valsts vai doties uz darba biržu. Šie cilvēki cenšas radīt biznesu, dažiem no viņiem tas varētu izdoties.

Tātad, veidojot šo nodokļu režīmu, mums, protams, jānosaka griesti, lai neradītu, tā teikt, tādu siltumnīcas efektu, lai tas bizness negribētu palikt šajā salīdzinoši zemo prasību jomā pārāk ilgi, lai gan, protams, daži vai pat daudzi tur paliks, jo vienkārši fiziski nespēs kādu, arī objektīvu, iemeslu dēļ izaugt un kļūt par vidējiem un pēc tam arī par lielajiem uzņēmumiem.

Šeit tie griesti ir noteikti katrai grupai atsevišķi, ņemot vērā tā biznesa specifiku. Skaidrs, ka visaugstākie griesti ir komersantu apgrozījumam, kas, kā paredzēts šajā priekšlikumā, ir 118 tūkstoši eiro gadā. Un tad ir griesti amatniekiem un profesionālo pakalpojumu sniedzējiem, kas ir 48 500 eiro. Kāpēc tieši šādi skaitļi griestiem? Tāpēc, ka šī pieeja, kolēģi, ir pārņemta no Francijas, kur tā veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus, un šie skaitļi ir izrēķināti, ņemot vērā to, kādi ir mūsu ienākumi (pēc pirktspējas paritātes).

Tātad - veidot šādu režīmu, ar tieši šādiem griestiem, lai, piemēram, komersants, kuram apgrozījums būtu līdz 118 tūkstošiem eiro gadā... lai viņam tā nodokļu likme, kas būtu piemērojama šim apgrozījumam, būtu 15 procenti. Viņš samaksātu 15 procentus, un viss. Bez jebkāda administratīvā sloga! Vairs nekādu jautājumu, var fokusēties uz savu biznesu. Un arī Valsts ieņēmumu dienestam būtu daudz mazāk darba, nevajadzētu pārliecināties par izmaksu pamatotību, par pierādījumiem un tā tālāk.

Amatniekam - 20 procenti no tā apgrozījuma, kas ir mazāks nekā 48 500 eiro.

Profesionālo pakalpojumu sniedzējam - likme 25 procenti uz apgrozījumu, kas nepārsniedz 48 500 eiro gadā.

Ieviešot šādu sistēmu, mums būtu tādi paši griesti, tikpat labvēlīga nodokļu sistēma kā Francijā, bet, protams, koriģējot pēc mūsu ienākumiem.

Ja tagad jūs, kolēģi, to neatbalstāt, tad tas nozīmē, ka mazajam biznesam Francijā nodokļu sistēma ir vairāk labvēlīga, daudz vairāk labvēlīga nekā Latvijā. Vai jūs tiešām vēlētos to pieļaut? Ja nē, lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Sakarā ar to, ka 2., 3. un 4. priekšlikums ir noraidīts, par 7. priekšlikumu mēs nebalsojam.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Marijas Golubevas, Mārtiņa Bondara, Vitas Andas Tēraudas, Ineses Voikas un Kristas Baumanes iesniegumu ar lūgumu izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 6. maija pirmajā attālinātajā ārkārtas sēdē līdz... pulksten 18.00... līdz šā gada 13. maija pulksten 9.00.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Golubevas, Bondara, Tēraudas, Voikas un Baumanes iesniegto priekšlikumu par sēdes pārtraukumu līdz 13. maija pulksten 9.00! Lūdzu, balsosim! Par - 69, pret - 5, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts - sēdes pārtraukums ir līdz 13. maija pulksten 9.00.

Godātie deputāti! Vēl ir paziņojumi par deputātu iesniegtajiem jautājumiem.

Deputāti Ivars Zariņš, Artūrs Rubiks, Ivans Klementjevs, Vladimirs Nikonovs un Jānis Krišāns ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par vakcinācijas vides reklāmu”.

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova, Edgars Tavars, Andris Kazinovskis un Karina Sprūde ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par skābekļa saturācijas pētījumiem”.

Un deputāti Jūlija Stepaņenko, Edgars Tavars, Aldis Gobzems, Ļubova Švecova un Karina Sprūde ir iesnieguši jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena norises kārtību”.

Jautājumi tiks nodoti ministriem.

Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir noslēgusies.

Sēdes pārtraukums līdz 13. maija pulksten 9.00.

Ar labvakaru!

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 16. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 6. maijā

Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1062/Lp13) (Dok. Nr. 4049, 4049A)
- Priekšlikumi	- dep. V. A. Tērauda (par)
	- dep. E. Tavars (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1063/Lp13) (Dok. Nr. 4055, 4055A)
- Priekšlikumi	- dep. V. Valainis (pret)
	- dep. A. Kaimiņš (par)
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1063/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4055)
- Ziņo	- dep. A. Kaimiņš
- Debates	- dep. B. Cilevičs
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. B. Cilevičs
- Priekšlikums	- dep. Ļ. Švecova (pret)
Lēmuma projekts “Par 10 529 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Vienreizēju 500 EUR pabalstu ģimenēm, kuru bērni turpina iegūt augstāko izglītību Latvijā” turpmāko virzību” (Nr. 632/Lm13)
- Ziņo	- dep. V. Orlovs
- Debates	- dep. R. Ločmele
	- dep. R. Znotiņš
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. R. Ločmele
	- dep. R. Znotiņš
Lēmuma projekts “Par 10 446 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Gribam sportot tagad” turpmāko virzību” (Nr. 633/Lm13) (Dok. Nr. 4067)
- Ziņo	- dep. N. Žunna
Lēmuma projekts “Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas” (Nr. 634/Lm13) (Dok. Nr. 4070)
Lēmuma projekts “Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 635/Lm13) (Dok. Nr. 4071)
Likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 1023/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3917B)
- Ziņo	- dep. E. Teirumnieks
- Debates	- dep. R. Ločmele
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. R. Ločmele
	- dep. A. Muižniece
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. K. Feldmans
	- dep. R. Ločmele
	- dep. M. Golubeva
	- dep. I. Dūrītis
	- dep. K. Sprūde
Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (Nr. 979/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3802B)
- Ziņo	- dep. K. Feldmans
Likumprojekts “Grozījums Ieroču aprites likumā” (Nr. 756/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4056)
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu datu apstrādes likumā” (Nr. 890/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4057)
- Ziņo	- dep. A. Gobzems
Likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” (Nr. 541/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4058)
- Ziņo	- dep. I. Klementjevs
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 784/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4064)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” (Nr. 786/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4065)
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 1042/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3992, 4052)
- Ziņo	- dep. R. Nemiro
Likumprojekts “Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 1033/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3952, 4054)
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 703/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2531, 4059)
- Ziņo	- dep. K. Sprūde
- Debates	- dep. R. Znotiņš
	- dep. R. Ločmele
	- dep. J. Vucāns
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. E. Tavars
	- dep. S. Dolgopolovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 920/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4060)
- Ziņo	- dep. V. Dombrovskis
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 937/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4061)
- Ziņo	- dep. V. Dombrovskis
- Debates	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. E. Tavars
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Dombrovskis
Par procedūru
Informācija par deputātu I. Zariņa, A. Rubika, I. Klementjeva, V. Nikonova un J. Krišāna jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par vakcinācijas vides reklāmu” (Nr. 219/J13)
Informācija par deputātu J. Stepaņenko, Ļ. Švecovas, E. Tavara, A. Kazinovska un K. Sprūdes jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par skābekļa saturācijas pētījumiem” (Nr. 220/J13)
Informācija par deputātu J. Stepaņenko, E. Tavara, A. Gobzema, Ļ. Švecovas un K. Sprūdes jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena norises kārtību” (Nr. 221/J13)
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 06.05.2021 11:47:13 bal001
Par - 51, pret - 16, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (1062/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 06.05.2021 11:57:55 bal002
Par - 57, pret - 27, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1063/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 06.05.2021 12:02:10 bal003
Par - 53, pret - 25, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1063/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 06.05.2021 12:14:28 bal004
Par - 54, pret - 26, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1063/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.05.2021 13:39:46 bal005
Par - 77, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 10 529 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Vienreizēju 500 EUR pabalstu ģimenēm, kuru bērni turpina iegūt augstāko izglītību Latvijā” turpmāko virzību (632/Lm13)

Datums: 06.05.2021 13:44:04 bal006
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 446 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Gribam sportot tagad” turpmāko virzību (633/Lm13)

Datums: 06.05.2021 13:45:32 bal007
Par - 77, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas (634/Lm13)

Datums: 06.05.2021 13:46:41 bal008
Par - 67, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (635/Lm13)

Datums: 06.05.2021 13:53:18 bal009
Par - 23, pret - 47, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1023/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.05.2021 14:35:15 bal010
Par - 28, pret - 53, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1023/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.05.2021 14:43:37 bal011
Par - 16, pret - 53, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1023/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.05.2021 14:45:17 bal012
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (1023/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.05.2021 14:49:06 bal013
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (979/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.05.2021 14:50:19 bal014
Par - 71, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ieroču aprites likumā (756/Lp13), 3.lasījums

Datums: 06.05.2021 14:51:49 bal015
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu datu apstrādes likumā (890/Lp13), 3.lasījums

Datums: 06.05.2021 14:56:54 bal016
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apsardzes darbības likumā (541/Lp13), 3.lasījums

Datums: 06.05.2021 14:59:11 bal017
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (784/Lp13), 3.lasījums

Datums: 06.05.2021 15:03:26 bal018
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā (786/Lp13), 3.lasījums

Datums: 06.05.2021 15:53:36 bal019
Par - 63, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (1042/Lp13) atzīšanu par steidzamu (1042/Lp13), ".lasījums

Datums: 06.05.2021 15:54:48 bal020
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (1042/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.05.2021 15:57:21 bal021
Par - 70, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Alkoholisko dzērienu aprites likumā (1033/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.05.2021 16:54:43 bal022
Par - 45, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (703/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.05.2021 16:57:35 bal023
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (920/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.05.2021 17:22:39 bal024
Par - 22, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (937/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.05.2021 17:28:47 bal025
Par - 27, pret - 53, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (937/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.05.2021 18:00:01 bal026
Par - 69, pret - 5, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par pārtraukumu līdz šā gada 13.maija plkst.9.00

Sēdes videotranslācija

06.05.2021.

9.00

10.30

11.35

13.30

14.30

15.30

15.50

17.15