Latvijas Republikas Saeima

Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas četrdesmit otrā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 25. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sāksim izskatīt šā gada 25. marta trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Anda Čakša.

A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Tātad uz likumprojekta otro lasījumu Sociālo un darba lietu komisija saņēmusi trīs priekšlikumus.

1. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums, kas aicina bezdarbnieka pabalsta izmaksu mainīt no šobrīd esošā 180 eiro apjoma uz 250 eiro. Uzklausot deputātu debates, komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Krišānam.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Šodien Latvijas iedzīvotāju ģimeņu materiālais nodrošinājums turpina pasliktināties un daudziem, ļoti daudziem, tas ir uz kritiskās robežas, jo darba nav, daudzas pakalpojumu nozares atrodas dīkstāvē vai jau ir bankrotējušas, vai apturējušas savu darbību.

Šodien ir runa par tādiem... jaunas kategorijas bezdarbniekiem. Tie ir gados jaunāki cilvēki, jaunākas ģimenes, kas pēkšņi palikušas bez darba. Un viņiem šodien tā ir bezizeja, jo daudzi ir paņēmuši kredītus vienīgā mājokļa iegādei, viņiem ir jāmaksā komunālie maksājumi, viņiem jāmaksā par dārziņu, viņiem jāmaksā par elektrību, viņiem jāmaksā arī par internetu, jo bērni mācās attālināti. Un 250 eiro - tas nav daudz. Es nezinu, kāpēc valdība to nevar atrast. Tā ir tikai puse no minimālās algas, tas ir tāds pats iztikas minimums... lai cilvēki varētu nopirkt pārtiku. Viņiem aug bērni, un viņiem vajag arī apģērbu mainīt. Un es nezinu, kā šiem cilvēkiem... kaut ko tādu paskaidrot, ka mūsu valdība atrod simtiem miljonu apšaubāmiem iepirkumiem, mēs atrodam simtiem miljonu lidmašīnām, mēs gribam megaceltnes būvēt, bet nu parūpēties par minimālo iztiku saviem valsts iedzīvotājiem... nu mums tā kā tās rūpes... nepietiek tās naudiņas. Es nezinu, ko šiem cilvēkiem darīt. Viņi ir izmisumā un bezcerībā.

Tāpēc es aicinu tomēr apdomāties. Tā nav liela nauda, un to cilvēku nav jau arī pārāk daudz, lai šī valsts tieši šajos krīzes apstākļos nu kaut kā viņiem palīdzētu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka mans priekšlikums līdzīgs priekšlikumam, ko iesniedza deputāts Andrejs Klementjevs, es gribu pateikt, kāpēc mēs lūdzam palielināt bezdarbnieka pabalstu līdz 250 eiro.

Kolēģi! Iepriekšējā krīzē, kura bija 2011. gadā... mēs ļoti labi atceramies... es jau tajos laikos kopā ar Andreju Klementjevu strādāju Sociālo un darba lietu komisijā. Un viens no pabalstiem bija tā saucamajiem simtlatniekiem. Atcerieties - tie bija bezdarbnieki, kuri nevarēja atrast darbu, bet par kaut kādu padarīto darbu viņiem maksāja simt latu. Un tad, kad mēs apspriedām šo summu, es ļoti labi atceros, ka Labklājības ministrija stāstīja to... ka tajos laikos minimālā alga bija ap 200 latiem, tāpēc bija piedāvāts simts latu maksāt tiem bezdarbniekiem, kuri pildīja pašvaldības doto uzdevumu.

Ņemot vērā to, ka diez vai mainījās Labklājības ministrijas norēķinu kārtība, es uzskatu, ka 250 eiro ir līdzvērtīgi tiem 100 latiem, kurus mēs maksājām 2011. gadā.

Lūdzu atbalstīt Andreja Klementjeva priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gundaram Daudzem.

G. Daudze (ZZS).

Kolēģi! Deputāts Vitālijs Orlovs jau principā izstāstīja pamatbūtību, kāpēc tie ir 250 eiro un no kurienes tie rodas. Es gribēju teikt, ka šobrīd viņi ir nevis kaut kādi hroniskie bezdarbnieki, jo negrib strādāt (arī tādi ir, kā mēs zinām), bet viņi vienkārši nevar atrast darbu, jo šobrīd nav vakanču. Un viņi to naudu neliks zeķē. Viņi to naudu tērēs, līdz ar to atbalstot Latvijas ekonomiku, un līdz ar to arī tā nauda daļēji atgriezīsies valsts budžetā nodokļu veidā.

Tāpēc es komisijā arī atbalstīju šo priekšlikumu. Un es aicinu arī kolēģus padomāt par to, lai atbalstītu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu!

A. Čakša. Komisijas vārdā... par šo priekšlikumu mēs daudz diskutējām, saprotot, ka viens no sociālās politikas svarīgiem aspektiem ir palīdzēt cilvēkiem, kuri šajā brīdī ir bez darba. Komisijā tika lemts par to tālāk vēl runāt, bet šobrīd šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Klementjeva iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 30, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 2. - deputāta Vitālija Orlova priekšlikums, kas sakrīt ar iepriekšējo priekšlikumu, tādēļ nav balsojams. Tātad... arī palielināt bezdarbnieka pabalstā izmaksājamo summu no 180 uz 250 eiro. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad nav balsojams, bet debatēt ir iespējams.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Es gan biju pieteikusies iepriekšējās debatēs, bet, nu, iespējams, ka minūšu nobīde. Bet paldies par doto iespēju, priekšsēdētājas kundze.

Runājot par iepriekšējo priekšlikumu, šķiet, ka svarīgi ir ne tikai tas, ka tie cilvēki, kas saņems palielinātu bezdarbnieka pabalstu, to tiešām tērēs... jo maz ticams, ka cilvēkiem ir kādi uzkrājumi. Un tai pašā laikā bez darba palikušajiem ir arī bērni, visticamāk, un ir vairākas... vajadzīgas rūpes ne tikai sev personiski, bet arī droši vien citiem.

Bet es gribēju pievērst uzmanību vienai interesantai lietai. Ja jūs šobrīd baidāties pacelt bezdarbnieka pabalstu būtiski, tad varbūt paskatieties statistikā un klausieties, ko jums saka attiecīgā aģentūra. Mēs redzam nepārtraukti ziņas, ka bezdarba līmenis Latvijā samazinās. Tad, lūdzu, atbalstiet cilvēkus, neesiet liekuļi, atbalstiet cilvēkus, un, iespējams, pārskatot Labklājības ministrijas pārziņā esošās aģentūras darbu, jūs varat vēlreiz iesniegt (jau no koalīcijas puses) pozitīvi vērtētu augstāku bezdarbnieka pabalstu un... arī pagarinātā laikā, saprotot, ka pirmām kārtām bezdarbs samazinās... lai nebūtu aizdomas par to, kādā veidā tiek uzskaitīti bezdarbnieki un kādā veidā Latvijā vispār šī statistika veidojas (par to ir daudz stāstu un pasaku, atļaušos teikt), bet lai cilvēki saprastu, ka tiešām tie ir cilvēki, kas nevar šobrīd atrast darbu, tādēļ valsts uzņemas rūpes un gādā par šiem cilvēkiem. Tie noteikti nav ļaunprātīgi cilvēki tādā izpratnē, ka viņi īpaši gaida kaut ko speciālu un nemeklē darbu. Šie cilvēki, kuriem, visticamāk, ir arī ģimenes, labprāt strādātu, ja kovida apstākļos tas būtu iespējams.

Mēs zinām, ka vairākas nozares šobrīd ir tuvu bankrotam vai tuvu savu darbības veidu pārskatīšanai, ja tas vispār ir iespējams, tikai tādēļ, ka Latvijā ir vairāki aizliegumi, kuriem ne vienmēr ir objektīvs pamatojums vai saprātīgs risinājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mēs visi... Es ceru, mēs visi esam vienādi vienlīdzīgi likuma priekšā. Un nepārprotami ir skaidrs, ka deputāte Anda Čakša šobrīd telpā atrodas ar savu kolēģi, visticamāk, tas ir Latkovska kungs (pēc balss). Es aicinu Čakšas kundzi atklāt, kāpēc viņa darba vietā atrodas bez maskas... un kāpēc tos cilvēkus, kuri atrodas bez maskas, soda, bet Čakšas kundze sodu nesaņem. Mēs esam vienlīdzīgi likuma priekšā. Vai ne tā?

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai par konkrēto priekšlikumu, Čakšas kundze, ir kas piebilstams?

A. Čakša. Šis priekšlikums netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojams.

A. Čakša. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas nemaina pēc būtības likumprojektā iesniegto saturu, bet ir veiktas redakcionālas teksta pārmaiņas, pārliekot no diviem punktiem vienā punktā, padarot tekstu uztveramāku un skaidrāku. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Čakša. Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 24. marta rīkojumu Nr. 185, ar kuru grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labvakar, godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šodienas sēdē izskatīja Ministru kabineta vakardienas, 2021. gada 24. marta, rīkojumu par grozījumu izsludinātās ārkārtas situācijas rīkojumā.

Šis grozījums ir pavisam īss un paredz tikai vienu nosacījumu, proti, republikas pilsētu pašvaldībām sabiedriskajā transportā visvairāk noslogotajās stundās atsevišķām pasažieru grupām, kurām ir noteikti braukšanas maksas atvieglojumi sabiedriskajā transportā, ir jānosaka šo atvieglojumu ierobežojumi. Komisijā, uzklausot pamatojumu, šāds grozījums atbalstīts, ņemot vērā nepieciešamību mazināt šajās noslogotākajās stundās pasažieru plūsmu un iespējamo drūzmēšanos.

Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (ZZS).

Labdien vai šobrīd jau labvakar, kolēģi! Nu jā, mūsu valsts vēsturē ir dažādi brīži bijuši, un tad, kad pagājis kāds laika posms, mēs uz tiem atskatāmies un izvērtējam.

Arī uz mūsu darbību pēc kāda laika skatīsies un tad teiks - jā, 13. Saeima... tur būs daudz kā... Cik daudz cilvēki un sabiedrība gaidīja pēc vēlēšanām... ka nu tagad ir nomainījies deputātu skaits... ir atnākušas jaunas vēsmas, un mēs strādāsim daudz labāk, viss būs tik skaisti un labi... Bet šodienas diskusija komisijā diemžēl atgādināja man tās drūmākās vēstures lappuses, tādas, no kurām... mēs ļoti nevēlamies, lai mēs tādās nonāktu atkal. Arī šodien ir viena no tām dienām, kas ir ierakstīta ļoti sāpīgiem burtiem mūsu valstī.

Es neesmu gatavs atbalstīt šādu rīkojumu, kuru man pat neizstāsta. Es saprotu, ka ierēdņiem ir dažādas lietas... Un mēs sakām, cik labi tagad ir, ka ir attālināti, kad visi var pieslēgties, un mēs redzam - arī deputātu skaits ir daudz lielāks nekā, kad mēs bijām klātienē. Bet tad klātienē vismaz tas cilvēks atnāca un izstāstīja, lai es varu lemt par kaut ko un likt savu vārdu zem šī lēmuma. Šajā gadījumā, kā es saprotu, tas virzītājs bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kuras ierēdnis pat neatnāk. Un tā ir bijis ļoti bieži. Un mums taču ir tādas priekšrocības, mēs taču strādājam attālināti.

Nu nezinu, varbūt tas sports šobrīd ir tik tālu jau, ka mēs nevaram atnākt pat līdz kompjūteram un izstāstīt deputātiem, par ko tad mums ir jālemj un kas tika pieņemts Ministru kabinetā, un ko mēs vēlamies pārapstiprināt.

Nu, ziniet, kādreiz bija tāda vēsture... kad iedeva baltu lapu, lai paraksties, un, kas tur tālāk notika, mēs ļoti labi zinām. Ja kāds jaunāks kolēģis nezina, tad pajautājiet saviem kolēģiem, kuriem ir lielāka gadu pieredze, viņi jums izstāstīs, kas pēc tam notika.

Es šajā gadījumā... Paldies tiešām Tieslietu ministrijas pārstāvei Lailai Medinai, kura mēģināja glābt šo situāciju, vismaz kaut ko izstāstot par to, kas tur ir lemts, lai gan tas nebija viņas pienākums.

Un kā tad mēs tā strādāsim? Nu es nesaprotu. Nu un... kā tad jūs sakāt... mēs opozīcijā esam gatavi atbalstīt, palīdzēt valstij grūtā brīdī, bet nu tad varbūt vajag cienīt mūs arī drusku. Un ne tikai opozīciju. Jebkuru deputātu, jebkuru cilvēku, jebkuru sabiedrībā - cienīt un attiecīgi ar godaprātu attiekties pret saviem pienākumiem.

Mēs nevaram atbalstīt šādas lietas - nu jā, viss būs kārtībā, tas nav ilgi, varbūt 6. aprīlī atcels ārkārtas situāciju, un tad viss būs labi un tas jau viss nebūs vairs spēkā. Nē, nē! Par jebkuru mūsu (es jau vairākkārt šodien par to esmu runājis)... par jebkuru mūsu darbību, par jebkuru mūsu lēmumu mēs nesam atbildību. Un šajā gadījumā es nevaru atbalstīt, lai arī varbūt tas ir ļoti vajadzīgs pašvaldībām... lai varētu izvērtēt un kaut kādā veidā mazināt saslimstības riskus. Bet nu šādas attieksmes dēļ... un, protams, kā es arī teicu, es nevaru balsot par kaķi maisā. Atvainojiet, nu tad vismaz sarūpējiet iespēju mums iepazīties ar to, ko jūs esat pieņēmuši, un tad arī varbūt mūsu lēmumi būs daudz izsvērtāki, pārdomātāki un palīdzīgi mūsu sabiedrībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es arī atbalstu Bergmaņa kunga sašutumu, es arī biju šajā komisijā, kurā Siliņas kundze nevarēja pastāstīt šī lēmuma būtību, bet, lasot šo lēmumu, es redzu - te ir teikums, ka “republikas pilsētu pašvaldības sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanas maksimumstundās pilsētas nozīmes maršrutos nosaka atsevišķām pasažieru grupām noteikto braukšanas maksas atvieglojumu ierobežojumus”.

Šis priekšlikums acīmredzot ir tas, par kuru jau kādu laiku sākās debates, - par pensionāriem, kuri, nu, visiem valdības vīriem traucē, jo viņi, lūk, pārvietojas sabiedriskajā transportā par biežu un braukā, vienkārši nesaprotot, ka viņi traucē un palielina šo saslimstības risku.

Mēs esam jau gājuši cauri šim posmam, kad arī pavasarī bija lemts par atvieglojumu atcelšanu, tādējādi it kā mēģinot pasargāt vecīšus no saslimstības riska. Bet tie lēmuma pieņēmēji patiesībā absolūti nedomāja par šī lēmuma efektu, jo pilnīgi skaidrs ir, ka vecāka gadagājuma cilvēki izmanto sabiedrisko transportu nevis plezīram, bet viņi izmanto sabiedrisko transportu, lai dotos, piemēram, konkrēti uz procedūrām vai pie ārsta. Un, ja lēmuma pieņēmējiem nepietiek smadzeņu saprast, ka ārsts neskatās transporta grafikā, kad viņš nozīmē nākamo vizīti... Šīs divas sistēmas nav savietotas. Ja pensionāram ir noteikta vizīte pulksten astoņos no rīta, tad viņš brauc uz vizīti pulksten astoņos no rīta; ja viņam ir noteikta vizīte pulksten piecos vakarā, viņš brauc pulksten piecos vakarā uz šo vizīti. Tas, ko jūs šobrīd gribat izdarīt, ir cietsirdība. Jūs gribat, lai šie cilvēki maksā pilnu summu, lai gan viņiem pienākas atlaides, jo viņi ir īpaša grupa. Jūs gribat, lai viņi maksā pilnu summu, cerībā, ka viņi atteiksies no šī brauciena, domājot, ka, lūk, kāds negrib, lai mēs vienkārši tāpat vizināmies. Tā ir cietsirdība. Un mēs...

Vēl ir situācija, kad cilvēki vispār... viņi brauc uz zupas virtuvēm, viņi mēģina atrast iespēju paēst. Viņi kāpj sabiedriskajā transportā un brauc, un tur arī, protams, ir savs grafiks. Jūs saprotat, ko jūs šobrīd darāt?! Kas tā ir... vienkārši - kas tā par cietsirdību, kas tā par cilvēku dalīšanu? Jūs, nedomājot par cilvēkiem, vienkārši ar vienu rokas vēzienu gribat šos cilvēkus iemest atpakaļ mājās un neļaut viņiem saņemt kaut vai tos pašus veselības pakalpojumus, jo viņi tiešām katru kapeiciņu, katru eiro krāj un domā, kā viņi samaksās par vienu, par otru, par trešo pakalpojumu. Un jūs tagad domājat, ka, ja jūs atteiksieties no šiem atvieglojumiem, tad neviens vairs nebrauks. Tā ir vienkārši cūcība.

Es aicinu, godātie kolēģi, šo priekšlikumu... šo lēmuma projektu noraidīt. Un es lūdzu arī koalīcijas deputātus izlasīt, par ko ir šis lēmuma projekts, un noteikti balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Man tikai jautājums Rancāna kungam, ziņotājam, vai tur nav kaut kāda kļūda. Mums taču, es saprotu, nav republikas pilsētu vairs, bet ir valstspilsētas. Ja ir republikas pilsētas, tad jau ir arī jābūt monarhijas pilsētām. Vai tur nav kaut kas jāpalabo drusciņ? Teiksim, varbūt Rancāna kungs zina, no kurienes tā “republikas pilsēta” radās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi deputāti! Trešdien Sociālo un darba lietu komisija skatīja, kā notiks vakcinācija valstī tad, kad būs pietiekošs vakcīnu apjoms. Un viens no veidiem - izveidoti lieli centri, piemēram, Jēkabpilī tas ir jaunuzbūvētā sporta hallē, kura atrodas kreisajā Daugavas pusē, pilsētas malā, uz kurieni var aizbraukt tikai ar autobusu, tāpēc ka apkārtnē ir tikai slimnīca, kapi un neliels privātmāju rajons. Un tad kādā veidā Veselības ministrija plāno vakcinēt cilvēkus, ja nebūs pieejama iespēja ar sabiedrisko transportu aizbraukt un vakcinēties? Es, goda vārds, nesaprotu, ko... kādu lēmumu pieņēma Ministru kabinets, ja Veselības ministrijai, vismaz man tā liekas, ir drusciņ citi plāni, kādā veidā notiks masveida vakcinācija.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Jā, paldies, kolēģi.

Komisijas vārdā atbildēšu Kiršteina kungam. Tieši tā arī ir rakstīts konkrētajā rīkojumā - “republikas pilsētām”, tieši tāpēc es arī tā noziņoju - tā, kā rakstīts šajā konkrētajā rīkojumā. Cits nekas nav piebilstams.

Aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2021. gada 24. marta rīkojumu Nr. 185, ar kuru grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu, balsosim! Par - 54, pret - 29, atturas - 4. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet ir saņemti deputātu jautājumi.

Deputāti Sprūde, Stepaņenko, Gobzems, Švecova un Valainis ir iesnieguši jautājumu “Par darba apstākļiem Bērnu Klīniskā universitātes slimnīcā”, ko nododam atbildes sniegšanai veselības ministram.

Un deputāti Stepaņenko, Sprūde, Gobzems, Švecova un Kazinovskis ir iesnieguši jautājumu “Par biocīda saturu daudzreiz iepirktajās sejas auduma maskās”, ko nododam atbildes sniegšanai Ministru prezidentam.

Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Reģistrācija notikusi.

Godātie kolēģi! Tātad pēc 15 minūtēm turpināsim ar šā gada 18. marta otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību. Tātad to sāksim izskatīt pulksten 19.55.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 42. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 25. martā

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 1014/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3875B)

- Ziņo	- dep. A. Čakša

- Debates	- dep. J. Krišāns
	- dep. V. Orlovs
	- dep. G. Daudze
	- dep. E. Papule
	- dep. J. Stepaņenko

Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 24. marta rīkojumu Nr. 185, ar kuru grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (Nr. 618/Lm13) (Dok. Nr. 3912)

- Ziņo	- dep. J. Rancāns

- Debates	- dep. R. Bergmanis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. V. Orlovs

Informācija par deputātu K. Sprūdes, J. Stepaņenko, A. Gobzema, Ļ. Švecovas un V. Valaiņa jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par darba apstākļiem Bērnu Klīniskā universitātes slimnīcā” (Nr. 201/J13)

Informācija par deputātu J. Stepaņenko, K. Sprūdes, A. Gobzema, Ļ. Švecovas un A. Kazinovska jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par biocīda saturu daudzreiz iepirktajās sejas auduma maskās” (Nr. 202/J13)

Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Informācija par ārkārtas sēdi