Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas četrdesmit pirmā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 25. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

 

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sāksim izskatīt Saeimas šā gada 25. marta pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – lēmuma projekts par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Lēmuma projekts “Par Borisa Frumina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Labdien, godājamie kolēģi! 2020. gada novembrī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija saņēma Latvijā 1947. gadā dzimušā ASV pilsoņa Borisa Frumina iesniegumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā.

1965. gadā Frumina kungs uzsāka mācīties kinematogrāfiju un paralēli praktizējās kā režisors Rīgas Kinostudijā. 1970. gados režisējis vairākas filmas, vienu - arī Rīgas Kinostudijā.

Pēc emigrācijas uz ASV 1978. gadā Boriss Frumins mācīja režisūru Ņujorkas Tehnoloģiju institūtā un Ņujorkas Universitātē. Atjaunotās Latvijas Republikas periodā Frumins lasīja lekcijas Kultūras akadēmijā, vadīja Baltijas Filmu un mediju skolas Starptautisko filmu programmu, kurā tika pieņemti talantīgi nākamie latviešu kinorežisori.

Boriss Frumins ir scenārija autors 2019. gadā uzņemtajai mākslas filmai “Dvēseļu putenis”, kura ir kļuvusi par kinoteātros visskatītāko filmu Latvijā, kandidējusi ASV Kinoakadēmijas “Oskara” balvai kā ārvalstu filma, izplatīta vairāku kontinentu valstīs. No tādu mediju kā The New York Times un The Hollywood Reporter recenzijām par “Dvēseļu puteni” ļoti liela auditorija ir uzzinājusi par Latviju. Filma stiprinājusi izpratni par Latvijas Republikas valstiskumu un tās vēsturi.

Kā iesniegumā norādīja Frumina kungs: “Es vēlos veidot filmas dzimtenē un turpināt ieguldīt savu laiku un pieredzi Latvijas jauno kino profesionāļu izglītībā, tāpēc vēlos kļūt par Latvijas pilsoni, lai varētu to darīt pilnvērtīgi.”

Piešķirt Latvijas pilsonību rekomendē Kultūras ministrija, Dailes teātris, režisori Dzintars Dreibergs, Jānis Streičs, Gatis Šmits.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izvērtēja pilsonības pretendenta iesniegtos dokumentus, pieprasījumu saņemt papildu informāciju. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ir veikusi pārbaudi un sniedz atzinumu, ka uz pilsonības pretendentu nav attiecināmi Pilsonības likumā paredzētie ierobežojumi.

Šā gada 24. martā komisija uzklausīja pilsonības pretendentu Borisu Fruminu un atbalstīja viņa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Frumina kungs sēdē deva un ir parakstījis solījumu par uzticību Latvijas Republikai, iegūstot Latvijas pilsonību.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt Borisa Frumina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Borisa Frumina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”! Lūdzu, balsosim! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicam Latvijas pilsoni - Borisu Fruminu!

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Anda Čakša.

A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir no Ministru kabineta saņēmusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””.

Likumprojekts paredz pagarināt bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periodu, ņemot vērā Covid-19 radītās sociālās un ekonomiskās sekas. Pabalsta izmaksas laiks ir pagarināts no četriem mēnešiem, kas ir šobrīd, uz sešiem mēnešiem.

Komisijā šis likumprojekts ir noteikts kā... ieguvis steidzamību.

Lūgums ir atbalstīt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tātad mēs balsosim par steidzamību. Par steidzamību runāt nav pieteicies neviens no deputātiem.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Un deputāti vēlas pieteikties debatēs. Tā, Krišāna kungs bija pieteicies debatēm. Ja tā nav kļūdīšanās un ja vēlaties debatēt par šo likumprojektu, lūdzu pieteikties.

Deputāti debatēm nav pieteikušies.

Lūdzu mikrofonu komisijas ziņotājai Andai Čakšai.

A. Čakša. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Čakša. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - 15 minūtes. Lūgums izskatīt nākamajā Saeimas ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Vai lūgums ir par izskatīšanu šodien, šā gada 25. martā, vai kādā citā dienā?

A. Čakša. Šodien.

Sēdes vadītāja. Tātad - šodien, šā gada 25. martā.

Tātad termiņš priekšlikumiem - 15 minūtes, līdz šā gada 25. marta pulksten 14.55, un izskatīšana Saeimas sēdē - šodien, šā gada 25. martā.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana 1. lasījumā”.

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 66, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Sāksim to izskatīt pirmajā lasījumā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Marija Golubeva.

M. Golubeva (AP!).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz Saeimu steidzami izskatīt grozījumus Augstskolu likumā, kas ir saistīti ar Satversmes tiesas 2020. gada spriedumu un skar 56. pantu, kā arī dažus no pārejas noteikumu punktiem. Tas ir saistīts ar Satversmes tiesas spriedumu, kas skar valodu augstskolās.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es gribēju runāt par šā likumprojekta steidzamību, jo, cik es saprotu, komisijas sēdē bija paredzēts to skatīt kā steidzamu. Un es gribēju runāt pret steidzamību, pamatojot ar to, ka atbilstošais Satversmes tiesas lēmums bija jau pagājušā gada jūnijā... par valodu lietojumu... Augstskolu likuma 56. pantā, kas vistiešākajā veidā skar privātās augstskolas.

Kā mēs dzirdējām, komisijas sēdē piedāvātie grozījumi nav tikuši pārrunāti ar Privāto augstskolu asociāciju. Līdz ar to, manā skatījumā, jautājums tomēr... kaut arī Satversmes tiesa ir uzlikusi Saeimai par... normu... tātad saregulēt 56. pantu līdz šī gada 1. maijam... manā skatījumā, tomēr ar tām institūcijām, ko tas skar visvairāk, šis jautājums būtu vismaz jāpārrunā.

Tāpēc es aicinu pirmajā lasījumā likumprojektu atbalstīt, bet steidzamību aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu vēlreiz mikrofonu komisijas ziņotājai Marijai Golubevai.

M. Golubeva. Kolēģi! Kad es sākumā teicu, ka komisija lūdz steidzami izskatīt, tas bija lūgums pēc steidzamības.

Sēdes vadītāja. Tātad, es saprotu, komisija ir lūgusi atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Vai kolēģi vēlas runāt par likumprojekta atzīšanu par steidzamu?

Papules kundze, runāsiet “par” vai “pret”?

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es runāšu “pret”.

Sēdes vadītāja. Tātad “pret” pieteikusies runāt deputāte Evija Papule.

E. Papule. Paldies.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un kolēģi! Atbalstot kolēģa Jāņa Vucāna teikto... Ir skaidrs, ka šim likumprojektam, no vienas puses, ir jābūt steidzamam, jo Izglītības un zinātnes ministrija to ir iesniegusi faktiski tikai vakar vai aizvakar... un tad vēl ar krietniem labojumiem. Tas nozīmē, ka faktiski arī ministrijas politiskās vadības dēļ šis jautājums nav bijis iekļauts normālā... darba kārtībā. Un Satversmes tiesas noteikums ir tāds, ka līdz 1. maijam šādiem grozījumiem Augstskolu likumā ir jābūt. Tas būtu tāds... pirmais... nu, zināmā mērā pārdomu teikums.

Runāju “pret” tādēļ, ka debatēs komisijā... jā, patiešām, arī komisijā nebija īsti laika diskusijām ar Privāto augstskolu asociāciju, tātad - asociāciju, kas pārstāv tieši tos, kas zināmā mērā bija arī iesniedzēju mudinātāji runāt par valodu lietojumu privātajā izglītības jomā augstākajā izglītībā. Pirms tam šādas diskusijas nebija bijušas ar attiecīgo - nozares - ministriju, un šādu diskusiju praktiski nebija arī mūsu komisijas sēdē, kura notika vakar vai aizvakar.

Līdz ar to steidzamībai ir diezgan mazs pamatojums. Jo steidzamību... labot... šajā gadījumā - neizdiskutētam jautājumam... Lai augstskolas, privātās augstskolas to skaitā, varētu sagatavoties noteiktu nolēmumu izpildei... ir bijis nepietiekams diskusiju laiks.

Jebkurā gadījumā... saprotot, ka valsts valodai ir jābūt dominējošai un jāattīstās... augstākās izglītības pakāpē un arī zinātnes jomā... Ir skaidrs, ka šis aizliegums vai šie iesniegtie grozījumi tieši skar privāto jomu.

Mēs zinām, ka ir atrunātas Eiropas Savienības valodu lietošanas normas, bet tajā pašā laikā ir arī diskusijas par to, ka ministrija ir iekļāvusi arī tādas normas, kuras nav izdiskutētas ar valsts augstskolu pārstāvjiem.

Līdz ar to šajā gadījumā, protams, likumprojekta nodošana Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ir jēgpilna un pamatota, tomēr par steidzamību aicinu padomāt. Šis ir ļoti nopietns solis, lai pamatoti un arī gudri stiprinātu valsts valodas lietojumu augstākās izglītības pakāpē.

Aicinu balsot pret steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” steidzamības pamatojumu nav pieteicies runāt neviens deputāts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 54, pret - 24, atturas - 7. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Un tagad uzsākam debates par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Vārds deputātei Evijai... tātad Papules kundze nevēlas runāt.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Satversmes tiesa savā spriedumā norādīja, ka tiesības uz augstāko izglītību ir atzīstamas par vienu no tiesību uz izglītību aspektiem. Augstākā izglītība apvieno divus savstarpēji nenodalāmus aspektus - izglītības procesu un zinātnisko darbību un pētniecību.

Tiesības uz izglītību augstākās izglītības pakāpē nav iespējams realizēt bez mācībspēku un studējošo akadēmiskās brīvības, kā arī izglītības iestāžu autonomijas. Augstskolu studējošo un mācībspēku akadēmiskās brīvības īstenošanai un aizsardzībai nepieciešamas ar autonomiju apveltītas augstskolas. Tās ir tādas augstskolas, kas savas autonomijas ietvaros akadēmiskās brīvības nodrošināšanai var pieņemt no ārējā spiediena brīvus lēmumus.

Satversmes tiesa secināja, ka Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa un pārejas noteikumu 49. punkts ierobežo privāto augstskolu mācībspēku akadēmisko brīvību izstrādāt un docēt studiju kursus svešvalodās Latvijas privātajās augstskolās, jo šis regulējums ietekmē augstskolu mācībspēku iespēju iesaistīties studiju programmās svešvalodās.

Kolēģi! Pamatojoties uz iepriekš minēto, Satversmes tiesa nosprieda atzīt Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu un pārejas noteikumu 49. punktu, ciktāl norma attiecas uz privātajām augstskolām, to mācībspēkiem un studējošajiem, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 112., 113. pantam.

Izglītības un zinātnes ministrijai bija vairāk nekā astoņi mēneši, lai sagatavotu likumprojektu atbilstoši Satversmes tiesas lemtajam. Un ko mēs šodien redzam likumprojekta jaunajā redakcijā? Iepazīstoties ar to, rodas priekšstats, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir ļoti pavirši iepazinusies ar Satversmes tiesas spriedumu vai vispār to nav redzējusi. Faktiski IZM ir aprobežojusies ar atsevišķu 56. panta trešās daļas teikumu pārfrāzēšanu, neņemot vērā, ka Satversmes tiesa vienu reizi to ir atzinusi par neatbilstošu.

Likumprojekta jaunajā redakcijā joprojām nav nodalītas valsts un privātās augstskolas, kaut gan Satversmes tiesa norādīja, ka izskatāmajā lietā vērtēja normu atbilstoši Satversmei - tiktāl, ciktāl tas attiecas uz privāto augstskolu mācībspēku un studējošo, kā arī privāto augstskolu Satversmē ietvertajām tiesībām.

Vēršu jūsu uzmanību arī uz to, ka likumprojekta normu sagatavošanas un pieņemšanas process nemaz neatbilst labas likumdošanas principam, tas netika izdiskutēts ar jomas speciālistiem, kā arī netika pilnā mērā aplūkots un izanalizēts Saeimas atbildīgajā komisijā. Likumprojekta sagatavotāji nav izvērtējuši un nepiedāvā mērķa sasniegšanai alternatīvus līdzekļus, kuri mazāk aizskartu studējošo, mācībspēku un augstskolu tiesības.

Piedāvātās redakcijas ierosinātāji nav arī vērtējuši normu atbilstību Eiropas Savienības tiesībām. Faktiski norma joprojām ierobežo ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantu aizsargātu uzņēmējdarbības brīvību un veido konkurences tiesību ierobežojumu, tādēļ uzskatu, ka pamattiesību ierobežojums, uz ko savā spriedumā norādīja Satversmes tiesa, joprojām pastāv.

Augstskolu likuma 56. panta... pirmā lasījuma - jaunā - redakcija joprojām ierobežo privāto augstskolu autonomiju. Pieļaujot likumprojekta pieņemšanu, mēs atkal varam nonākt līdz tiesvedībai.

Aicinu neatbalstīt likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Paldies, priekšsēdētāja. Maz ko piebilst pie tā, ko Kucina kungs jau pateica. Ir, protams, jāpilda Satversmes tiesas lēmumi ne tikai savlaicīgi, bet arī pēc būtības, nevis formāli, jo faktiski ļoti maz kas mainās šajā kontekstā. Un acīmredzot... Kolēģi, jūs zināt, ka lietas daļas izskatīšana turpināsies Eiropas Tiesā, un jau tagad ir pieejami daži materiāli...

Jāsaka, ka komisija kopumā atbalstīja iesniedzēju pozīciju. Tātad pieņemt grozījumus, ko pēc tam vēlreiz vajadzēs pārskatīt, nekādas jēgas nav. Man palika iespaids, ka Izglītības un zinātnes ministrija grib kaut ko mainīt, neko nemainot. Un patiešām - vai tad būs jāatkārto viss process?

Mēs ļoti daudz runājam par Latvijas augstskolu starptautisko konkurētspēju, internacionalizāciju un tā tālāk, bet tajā pašā laikā gribam saglabāt regulējumu, kas faktiski apšauba un iedragā to starptautisko konkurētspēju. Nekādas jēgas es tam neredzu.

Es uzskatu, ka Satversmes tiesas spriedumu šis likumprojekts faktiski nepilda, tāpēc aicinu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Cienījamie kolēģi! Gribēju tikai uzsvērt, patiesībā gandrīz turpinot Borisa Cileviča domu... Deputāts Cilevičs norādīja, ka viena no Latvijas augstākās izglītības prioritātēm ir starptautiskā konkurētspēja. Un tieši to mēs ar šo likumprojektu vēlreiz apstiprinām.

Mēs zinām, kā starptautisko konkurētspēju augstskolu ziņā pārsvarā vērtē, - tātad tās labākās, spēcīgākās augstskolas pārsvarā ir Rietumu pasaulē. Un mēs ar šo likumprojektu, ar grozījumiem, vēlreiz apliecinām, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma ir atbilstoša Rietumu... teiksim, Rietumu pasaules vērtībām, tā ir orientēta uz Eiropas Savienības valodu - dažādu valodu... tātad iespēja šajās valodās pasniegt. Tāpat arī trešo valstu valodas, kurās tiek mācīta šo valstu kultūra, mācīta šo valstu valoda... tas ir atļauts, tātad - arī trešo valstu valodās. Un pats būtiskākais - ka to konkurētspēju mēs, tieši tā, gribam stiprināt Eiropas un Rietumu pasaules kontekstā.

Tieši tāpēc arī šie grozījumi, ko Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā, vēlreiz apliecina šo piederību, šo ceļu, šo starptautisko konkurētspēju, uz kuru mēs virzāmies, un, protams, neizslēdz kultūras un valodu... augstākās izglītības... studijas, kas ir saistītas ar dažādu kultūru un valstu, teiksim, vides... kultūrvides apgūšanu.

Tāpēc aicinu šo likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, priekšsēdētājas kundze. Nu, šajā gadījumā ministrijas parlamentārais sekretārs rādīja diezgan šauru Satversmes tiesas nolēmuma izpildi.

Satversmes tiesa savā nolēmumā ir pieminējusi, ka likumdevējam un līdz ar to arī nozares ministrijai ir jāizvērtē alternatīvi varianti, alternatīvi veidi. Un šajā brīdī šie alternatīvie veidi, visticamāk, būtu sagaidāmi tieši privātajā izglītības sektorā, privātajā augstākās izglītības sektorā, kas, protams, darbojas pēc Latvijas likumdošanas, pēc Latvijas noteikumiem un pēc nacionālas valsts interesēm. Un tomēr šo alternatīvo veidu nosaukšanas nebija arī komisijas diskusijās.

Tātad ministrija nav izpildījusi Satversmes tiesas nolēmumu, un tas ir arī galvenais diskusiju objekts, nevis tas, vai tās ir tikai Eiropas Savienības valstu valodas vai kādas citas lietas. Šajā brīdī ir jautājums par to, kā nozares ministrija redz sadarbību ar privāto augstākās izglītības, teiksim, piedāvātāju asociāciju... tajā skaitā.

Tālāk. Mēs labi zinām, ka 21. gadsimts ienes zināmas izmaiņas arī ekonomiskajā attīstībā, tātad arī augstākās izglītības eksportā. Un šis augstākās izglītības eksports ne vienmēr ir saistāms tikai ar Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo konkurenci, bet arī - ārpus Eiropas Savienības. Un šajā brīdī tas vairs nav jautājums tikai par valodu.

Vēl viens aspekts. Tie, kas nodarbojas ar lingvistiku un mazāk runā par sev nesaprotamām lietām, piemēram, par kultūras studijām un tamlīdzīgām lietām, piemirstot mākslu, kas varbūt arī ir kultūras sadaļa... nu, aizmirst, ka šobrīd ne tikai ekonomiskā situācija, bet arī lingvistiskā situācija nosaka vismaz piecas lielas, plašas valodu grupas, kas attīsta ne tikai savus ekonomiskos tirgus, bet kas attīsta arī savas kultūras sadarbības... un arī studiju tirgu. Un šajā brīdī... ar to nebūt nav jāsaprot tikai viena mūsu kaimiņvalsts, bet arī mazlietiņ tālākas valstis, to skaitā arābu valstis.

Ir skaidrs, ka diez vai... piedāvājums šajās, nu, mūsu šaurajā vēsturiskajā skatījumā... diez vai šādas eksotiskas valodas gribēs izmantot. Bet, ja mēs runājam par jaunu cilvēku konkurenci, tad... ķīniešu valoda, arābu... kāda noteikti... valoda un vēl vairākas citas konkurējošas jeb piecas lielās valodas ir interesantas studiju procesā - ne tikai no kultūras aspekta, bet arī no savas konkurences aspekta... arī jauniem cilvēkiem, kas varētu Latvijai nodrošināt starptautisku konkurenci citās jomās, izņemot... runājot par kultūru, bet vēl jo vairāk - runājot par mākslu, par kuru Izglītības un zinātnes ministrija bija piemirsusi savā tuvredzībā, akli ieliekot savus kritērijus par... “izcili” vai “labi”, bet nerunājot par to, ko šādi likuma grozījumi dod vai atņem starptautiskai konkurencei, Latvijas izglītībai... mācoties un studējot Latvijā, nevis kādā citā augstskolā, kas nav Latvijas augstskola.

Līdz ar to šajā brīdī es aicinu izsvērt... tādēļ arī runāju pret steidzamību, bet nevis pret izskatīšanu komisijā... aicinu izsvērt... aicinu kolēģus, kurus interesē izglītība, ekonomiskā attīstība un, īpaši uzsveru, arī izglītības eksports, piedalīties diskusijās un sniegt priekšlikumus, lai šis šaurais, neprofesionālais viedoklis, ko tikko pauda, nebūtu dominējošais Saeimas lēmumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Laiks paziņojumam.

Vārds deputātam Andrim Skridem.

A. Skride (AP!).

Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde tagad, tūlīt, - piecas minūtes pēc šīs sēdes beigām tiekamies.

Sēdes vadītāja. Acīmredzot nevis pēc sēdes beigām, bet pēc piecām minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

Kolēģi, vēl pirms pārtraukuma - deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Turpinām Saeimas 25. marta otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”, pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Mēs esam debatēs.

Debatēm pieteicies deputāts Boriss Cilevičs otro reizi.

Lūdzu! Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Paldies, priekšsēdētājas kundze. Man ir patiess prieks, ka Izglītības un zinātnes ministrija beidzot atzina, ka angļu valodas un citu svešvalodu lietošana vai... plašāka lietošana veicinās Latvijas augstskolu konkurētspēju. Protams, žēl, ka mūsu argumenti netika sadzirdēti, pirms Satversmes tiesa pieņēma savu lēmumu. Un arī Satversmes tiesas prāvā IZM izmisīgi aizstāvēja savu iepriekšējo pozīciju. Nu, labāk vēlu nekā nekad.

Problēma diemžēl ir tāda, ka šie piedāvātie grozījumi paredz tikai dažus izņēmumus, kad citu svešvalodu lietošana ir iespējama. Un vēl viena problēma ir tā, ko jau minēja kolēģe Papules kundze, - faktiski šie grozījumi pilnīgi ignorēja privātskolu... privāto augstskolu īpatnības, jo tā lieta, ko patlaban skata Eiropas Tiesa, skar tieši vienlīdzīgu konkurenci, un tur ir runa nevis par valodām, bet tieši par citu Eiropas Savienības dalībvalstu augstskolu tiesībām strādāt un piedāvāt pakalpojumus Latvijas teritorijā. Un absolūtā vairākumā valstu nekādu ierobežojumu nav, piemēram, kā mēs zinām, Igaunijas augstskola var piedāvāt Latvijas teritorijā izglītību ne tikai igauņu valodā, bet arī citās valodās, ieskaitot krievu valodu, ko Znotiņa kungs... tik daudz baidās. Tātad joprojām problēma netiek risināta. Tur ir tā problēma! Protams, privāto augstskolu īpatnības jāņem vērā, jānosaka atšķirīgs regulējums, un tas ir tieši tas, ko teica Satversmes tiesa. Diemžēl grozījumu izstrādātāji to neņēma vērā. Tātad - paldies, Znotiņa kungs, jūs visu ļoti pareizi teicāt, bet tikai ar lozungiem nepietiek. Šie lozungi jāīsteno konkrētā rīcībā un konkrētās likuma normās. Diemžēl šoreiz IZM to neizdarīja.

Tāpēc es joprojām aicinu neatbalstīt šos grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, godātie kolēģi! Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs savā pamatojumā norādīja uz to, ka, lūk, vislabākās universitātes ir Rietumu pasaulē. Līdz ar to ir šī norma, ka, ja citās valodās - nu, citās, nevis valsts valodā - drīkst, tad tikai Eiropas Savienības valodās.

Kolēģi, ja mēs paskatāmies uz to, kas notiek ar pasaules labāko universitāšu Top 20, Top 50, redzam, ka tur arvien vairāk parādās arī universitātes, kuras nav no Rietumu pasaules, nav no Eiropas vai no ASV. Mēs skatāmies: 11. vietā... Naņjanas Tehnoloģiskā universitāte Singapūrā... 11. - arī Singapūrā, 16. - Cinhua Universitāte no Beidzinas. Ja mēs tagad sekojam Znotiņa kunga loģikai, tad vajadzētu tajā likumprojektā ierakstīt arī Ķīnas... ķīniešu un japāņu valodu, jo arī šo valstu universitātes arvien biežāk kļūst par pasaules labākajām universitātēm. Bet man ir aizdomas, ka... nu, tas pavisam nav tiešām par to... par angļu valodu vai ķīniešu, vai kādu citu, bet tiek darīts viss, lai nenosauktu vārdā vienu valodu. Un, lai to nenosauktu vārdā, tiek izdomāti visi tie formulējumi - par Eiropas Savienības valodām un tā tālāk.

Man ir aicinājums koalīcijas kolēģiem: nemocīt sevi tik ļoti ar tiem izdomājumiem! Atrodiet reiz drosmi un nosauciet to valodu, kurā jūs nevēlaties, lai šeit vispār kaut kas notiktu... vai nu augstākajā izglītībā, vai vēl kaut kādās jomās! Ierakstiet likumos, ka Latvijā augstākā izglītība... nu, protams, pamatā - valsts valodā, bet atsevišķos gadījumos atļauts organizēt mācību procesu jebkurā pasaules valodā, izņemot to vienu valodu, kuru jūs tik ļoti baidāties nosaukt vārdā! Mans aicinājums jums - tiešām atrast drosmi un beidzot to izdarīt.

Vēl viens punkts. Kolēģi, protams, šī... kā man to pateikt... šī aizrautība ar šīs vienas valodas... nekādā veidā... tādu nepieļaušanu... vai nu mēģināt to maksimāli aizliegt, vai... vai tas būtu augstākajā izglītībā vai kaut kur citur... Protams, tas viss ir apbrīnojami, un var, protams, paraustīt plecus, bet tā tas ir diemžēl. Bet vai jūs sev uzdodat jautājumu par to, kādas sekas ir šai... kā mēs to, tā teikt, nosauksim... šai īpašībai? Ir tādas valstis kā, piemēram, Polija... Es nosaucu Poliju, tāpēc ka es zinu, ka tā politiskā partija, kura šobrīd ir atbildīga par Izglītības un zinātnes ministriju, es domāju, ar diezgan lielu sajūsmu skatās uz Polijas esošo politisko vadību.

Tā pati Polija, piemēram, ļoti aktīvi strādā pie tā, lai maksimāli dabūtu sev ārvalstu studentus - principā no tām valstīm, no kurām vislabāk izdodas, jo runa taču ir vairāk par talantu, par jauniem cilvēkiem, par tiem, kas kļūs par nākamo darbaspēku, un tā tālāk. Polijā šobrīd ārvalstu studentu skaits ir vairāk nekā 80 tūkstoši, tas ir divas reizes vairāk, nekā tas bija pirms sešiem gadiem, 2014. gadā, un puse no šiem studentiem, vislielākā grupa, ir studenti no Ukrainas. Otra lielākā grupa ir studenti no Baltkrievijas. Protams, Polija tiem ir pievilcīga valsts, kurā mācīties, kurā iegūt augstāko izglītību un pēc tam, ļoti iespējams, arī palikt strādāt, tāpēc ka poļu valoda ne tik ļoti atšķiras no ukraiņu valodas, no baltkrievu valodas un arī no krievu valodas. Krievvalodīgajiem ir diezgan... var ātri un viegli iemācīties runāt poļu valodā, tāpēc tā priekšrocība ir diezgan liela.

Skaidrs, ka šādi... šajā savā vēlmē - maksimāli aizliegt šeit mācīties šajā valodā - mēs, protams, sev nocērtam šādas iespējas - piesaistīt ārvalstu studentus no bijušajām PSRS valstīm. Te, protams, var cerēt, ka daudzām citām augstskolām izdosies tas, kas izdevies Rīgas Stradiņa universitātei, - piesaistīt vāciešus un norvēģus -, bet tās pašas Polijas prakse rāda, ka tas tik ļoti nestrādā. Polijā arī ir samērā neliels skaits, kā saka, studentu no šīm Rietumeiropas valstīm, tie pārsvarā mācās medicīnu medicīnas universitātēs, bet neko īpaši citu... Nu, ja tas nav izdevies Polijai, tad var droši pateikt, ka tas neizdosies arī šeit.

Tāpēc rezumējumā, kolēģi, ko var teikt par šo? Tā partija, kas šajā sasaukumā ir atbildīga par augstākās izglītības politiku... mēs redzam, kā tā tiek galā ar tādiem jautājumiem... nu, uz ko... tas ir, principā tērē savu laiku. Tāpēc, lai pārveidotu... ieviestu padomes universitātēs... Ja kāds tiešām tic, ka tam būs kaut kādi panākumi lielajā pasaulē, nu tad...

Attiecībā uz to, vai Daugavpils Universitātei atņemt vai neatņemt universitātes statusu, arī ļoti cienījama cīņa. Un par to, lai nekad vārdā nepieminētu to valodu, kurā te nekādā veidā nedrīkst organizēt mācību procesu augstākajā izglītībā. Nu, tas, protams, arī milzīgs panākums, var aplaudēt.

Bet, ja mēs paskatīsimies uz to, ka augstākajai izglītībai tas bija, nu, principā viens liels mērķis valdības deklarācijā... Tas nav tā, ka šo mērķi noteicu es vai opozīcija, vai kā... Valdības deklarācijā augstākajai izglītībai bija nostādīts... nosprausts viens ļoti skaidrs mērķis - panākt, lai... nu, acīmredzot šīs valdības darbības laikā... lai vismaz viena Latvijas augstskola būtu pasaules Top 500. Vai Izglītības un zinātnes ministrija ir vismaz soli tuvāk tam, lai to panāktu? Nē! Es domāju, ka pat ne soli nav tuvāk. Šis mērķis, protams, tika nosprausts mūsu kaimiņu dēļ - Tartu Universitātes dēļ, igauņu dēļ. Igaunijas tauta... Tartu Universitāte tajā brīdī, kad tika rakstīta, veidota šī valdības deklarācija, bija tiešām pasaules Top 500. Šodien Tartu Universitāte jau ir pasaules Top 200, kamēr Izglītības un zinātnes ministrija nodarbojas ar augstskolu padomēm, ar to, vai Daugavpils Universitāti saukt par universitāti vai nesaukt par universitāti, un ar to, lai nekādā veidā nedrīkstētu šeit mācīties tajā valodā, kuru nedrīkst saukt vārdā, vismaz ne likumā, un kura nav viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

Ir, ar ko sevi apsveikt, kolēģi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Iespējams, tas tiešām varētu būt kā viens no risinājumiem, kā ātrāk izbeigt šo murgu, kurā ir ierauta visa mūsu valsts un kuru sauc par 13. Saeimu, proti, pieņemt pēc iespējas vairāk stulbu, nepārdomātu un, es teiktu, pat kaitīgu lēmumu - kaitīgu Latvijas valstij un Latvijas sabiedrībai.

Viens no šādiem lēmumiem, protams, ir attiecībā uz valodu aizliegumiem augstākajā izglītībā. Kāpēc? Es paskaidrošu. Iespējams, tiem, kuri spēj to saprast, kuri spēj domāt ilgtermiņā, sistēmiski, kuriem tiešām interesē valsts nākotne, nevis vienkārši uz īsu brīdi nokļūt pie varas siles, tur piestrēbties, un pēc tam vienalga, kas notiek ar valsti. Tātad mūsu galvenā problēma - mūsu ekonomikas, mūsu tautsaimniecības galvenā problēma (un tas ir tas, ko aizvien vairāk apjauš arī tie, kuri atrodas pie varas) - tas ir darbaspēks, kvalitatīvs darbaspēks. Kāpēc tas ir tik svarīgs faktors, lai vispār mēs varētu pastāvēt? Jo tas, kas pašlaik notiek... Ir lietas, kuras rada papildu izaicinājumus, papildu nozīmību šim faktoram, proti, mainās visas ekonomikas tehnoloģiskie pamati, notiek tiešām reāla zinātniski tehniskā revolūcija - līdz pašiem pamatiem. Tādas lietas notiek reizi vairākos gadsimtos! Šīs pārmaiņas, kuras ir konkrēti saistītas ar tehnoloģisko pamatu pārmaiņām, īpaši svarīgas būs priekš cilvēka, jo, lai tās varētu īstenot, īpaši svarīgi būs, lai būtu cilvēki ar atbilstošām zināšanām. Var teikt, ka tā ir tāda zināšanu ekonomikas rašanās, kad primārais būs tas, cik cilvēki ir zinoši.

Mēs labi zinām, kādi ir mūsu cilvēkresursi, mēs labi zinām, cik mēs varēsim paši saražot, paši radīt cilvēkus ar atbilstošām prasmēm. Šie resursi ir ļoti ierobežoti. Ja mēs tagad tos ekonomikas izaicinājumus, kas veidojas, saliekam kopā ar tiem sociālajiem izaicinājumiem, kas mums ir, tad redzam, ka mēs paši ar savu demogrāfiju šos izaicinājumus neatrisināsim. Un tad šeit ir divi varianti. Vai nu mēs ejam nabadzības ceļu... un ne vienkārši nabadzības, bet arī iznīcības ceļu... jo kas notiks šīs revolūcijas rezultātā? Šīs tehnoloģiju revolūcijas rezultātā, nomainoties ekonomikas pamatiem? Tās valstis, kuras to spēs izdarīt, - tās pieredzēs strauju attīstību. Tās, kuras nevarēs to izdarīt, - tām šī straujā attīstība nebūs iespējama. Tas nozīmē, ka uz visu pārējo konteksta... pat tad, ja jums it kā liksies, ka jūs attīstāties, jūs patiesībā atpaliksiet. Atpaliksiet no šīm pārējām valstīm. Līdz ar to šī atpalicība veidosies, tālāk izpaudīsies ar to, ka mēs vienkārši tiksim izspiesti no visām globālajām ražošanas ķēdēm... ražošanas vai pakalpojumu, nav svarīgi, - tiksim izspiesti no šīm biznesa ķēdēm un nokļūsim perifērijā. Tas nozīmē, ka tas, ko mēs būsim spējīgi darīt... viss, kas mums atliks, - atliks nodarboties ar to biznesu, ar tiem darbību veidiem, kas nes vismazāko atdevi. Tas ir daudz kur... līdzīgi kā mums tagad, pašlaik, mūsu ekonomikā.

Kāpēc esam tādi nabagi? Kāpēc mēs nevaram izrauties no nabadzības slazda? Lai arī mūsu cilvēki tiešām strādā čakli, mēs cenšamies daudz ko darīt, tomēr mēs atrodamies tur, kur mēs atrodamies, jo... tieši tāpēc, ka mēs neizdarījām iepriekšējā ekonomiskajā ciklā tos nepieciešamos mājasdarbus.

Mēs esam nokļuvuši perifērijā, mēs visās ražošanas ķēdēs spējam piedāvāt tikai produktus ar mazu... Būtībā 90 procenti mūsu ekonomikas (ir, protams, arī veiksmes stāsti, ir arī citi stāsti), gandrīz 90 procenti mūsu ekonomikas, - tie ir produkti ar mazu pievienoto vērtību vai arī... mēs atrodamies ražošanas ķēdēs, kur mēs varam piedāvāt produktus, no kuriem mums pašiem ir maz labuma. Vienīgais veids, kā mēs varam nopelnīt, ir tas, ka sevi spēcīgāk ekspluatējam, nevis spējam piedāvāt vērtīgākus produktus un tādā veidā nodrošināt savu labklājību.

Tā problēma ir tāda: ja mēs tagad nesākam pareizi risināt šos izaicinājumus, bet... tieši otrādi! Tas, ar ko mēs reāli nodarbojamies, - mēs... Mūsu vērtīgākā eksportprece ir mūsu cilvēki. To jau sen ir sapratušas attīstītās valstis, un tieši tādā veidā tās ir veidojušas savu labklājību - tās ir vilkušas sev iekšā idejas, smadzenes... un tur tās iespējas dod viņiem... iespējas materializējas. Tas ir tas, kas būtu jādara mums. Un, ja mēs reāli novērtējam savas iespējas, tad mēs saprotam, ka tas tirgus, kurā mēs varam dabūt... no kura mēs varam pasmelties šīs smadzenes, šos cilvēkresursus, - tas atrodas, patīk tas kādam vai nepatīk, uz austrumiem no mums. Mums tur ir ļoti lielas priekšrocības. Un tas būtu absolūti stulbi - neizmantot šīs priekšrocības vai pat censties tās nogriezt.

Tāpēc es aicinu tos, kuriem tiešām rūp Latvijas nākotne, kuri tomēr uzskata, ka viņi vēlas izdarīt kaut ko paliekošu... paliekošu ne tādā ziņā, ka par to smiesies un par to lādēsies, bet tiešām paliekošu, tādu, kas varētu nest labumu mūsu valstij, mūsu sabiedrībai, - aicinu padomāt tomēr par šo iespēju, par to, kā mēs varam šo austrumu tirgu izmantot smadzeņu piesaistīšanai šeit. Gribam mēs to vai negribam, mums vajadzēs piesaistīt šos cilvēkresursus. Un tad ir jautājums - no kurienes mēs tos... kā viņus piesaistīsim? Vai mēs gribam pieredzēt tos stāstus, ko mēs tagad redzam Eiropā? Tur izdomāja risināt darbaspēka problēmu krietni radikālākā veidā, un tagad mēs redzam, kas tur notiek.

Manuprāt, mūsu ceļš, kamēr mums vēl ir iespēja izvēlēties, tomēr ir tā saucamā viedā imigrācija - tas, ka mēs piesaistām mērķtiecīgi šeit tādus cilvēkus, kuri mums var palīdzēt radīt produktus ar augstāku pievienoto vērtību. Smadzenes. Un vislabākais, visefektīvākais veids, kā to izdarīt, ir caur augstāko izglītību. Tas ir tas veids, kā Rietumvalstis ir gadiem pumpējušas prom mūsu smadzenes. Varbūt kādam tas ir licies nesaprotami vai šķitis kā nesaprotama labdarība - kāpēc citas valstis bez maksas ir gatavas izglītot mūsu studentus, dot viņiem augstāko izglītību? Aprēķins ir tieši tāds - tādā veidā iegūt augstvērtīgus darbaspēka resursus, kurus kāda cita valsts ir audzinājusi, tērējusi tam savus līdzekļus un laiku, tagad viņus vienkārši savākt. Un tas notiks visur. Ir muļķīgi mums negatavoties tam visam, vēl vairāk - to visu nogriezt.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu nopietni padomāt par to visu un reāli novērtēt situāciju, novērtēt to, kādā līmenī ir mūsu augstākā izglītība un ko mēs varam darīt. Manuprāt, augstākās izglītības pakalpojumu eksports - tā ir viena no svarīgākajām lietām; to mums vajadzētu attīstīt, jo, balstoties uz to, mēs varētu attīstīt virkni citu nozaru, kurām resursu mums nepietiks. Tā ka aicinu par to padomāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Es nepieteicos runāt debatēs, bet man kā komisijas vadītājam ir lūgums Saeimai attiecībā uz likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā noteikto... noteicamo datumu.

Komisija ir nobalsojusi par 15. aprīli, bet, ņemot vērā to, ka Saeima, atbalstot steidzamību, ir atbalstījusi ar mazāk nekā divām trešdaļām balsu šo lasījumu... Lai šo likumu varētu pieņemt līdz 1. maijam un Valsts prezidents to varētu izsludināt, ir jānosaka ātrāks likumprojekta izskatīšanas datums, un tas ir 8. aprīlis.

Es lūdzu Saeimu, nosakot likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā datumu, ņemt vērā šo manu lūgumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Golubevas kundze, komisijas vārdā...?

M. Golubeva. Komisijas vārdā nevēlos neko piebilst, bet komisija nobalsoja par to, ka termiņš ir 1. aprīlis un izskatīšana - 15. aprīlī. Tāpēc aicinu arī ievērot komisijas vadītāja teikto.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies. Bet vispirms mums ir jānobalso par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 65, pret - 21, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Tagad varam noteikt gan priekšlikumu iesniegšanas termiņu, gan arī sēdes dienu - kad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā tiks izskatīts Saeimas sēdē.

Lūdzu, Golubevas kundze.

M. Golubeva. Komisijas vārdā: priekšlikumu termiņš ir 1. aprīlis, un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - 15. aprīlī.

Sēdes vadītāja. Tā. Mums Arvils Ašeradens lika priekšā citu Saeimas sēdes... izskatīšanas datumu - 8. aprīli, bet... tātad priekšlikumu termiņš tāds pats - aprīlis. Neviens cits nav izteicis Prezidijam savu vēlmi noteikt kādu citu termiņu.

Mums ir jābalso vispirms par tālāko termiņu, kas ir Golubevas kundzes prezentētais komisijas noteiktais Saeimas sēdes... izskatīšanas termiņš - 15. aprīlis.

Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 47, atturas - 1. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam ir šā gada 1. aprīlis, un izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā ir šā gada 8. aprīlī.

Nākamais sēdes darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 900/Lp13) otrajā lasījumā.

Ir saņemti četri priekšlikumi.

1. - deputāta Jura Pūces priekšlikums. Šis priekšlikums paredz saglabāt spēkā esošo redakciju, ka apraides atļaujas tiek izsniegtas uz 10 gadiem. Priekšlikums netika komisijā atbalstīts.

Komisijas vārdā lūdzu šo neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Pūcem.

J. Pūce (AP!).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti, cienītās deputātes! Es aicinu tomēr pārdomāt šo jautājumu un balsojumā Saeimas sēdē atbalstīt manu priekšlikumu. Izstāstīšu argumentāciju un arī aspektu, kāpēc es šādu priekšlikumu esmu iesniedzis.

Klausoties debates par likumprojektu pirmajā lasījumā, es kopumā piekrītu likumprojekta mērķiem. Ir skaidrs, ka ir nepieciešams paplašināt iespējas mediju uzraugam sekot līdzi tam, kā raidorganizācijas ievēro likuma prasības. Par to nav šaubu, tas ir gan valsts drošības apsvērums, gan arī tiesiskas valsts veidošanas noteikums. Un ir būtiski, ka regulatoriem tātad ir tiesības uzraudzīt tos objektus, kuri atrodas viņu regulācijas jomā. Taču vienlaikus šajā likumā... protams, plašāku diskusiju ietvaros komisijā... un NEPLP... atbalstīts... priekšlikuma ietvaros ir atbalstīts modelis... saīsināt laiku, uz kuru ir noteikts apraides atļaujas laiks.

Komisijā bija plašas diskusijas par šo jautājumu, paldies arī komisijas priekšsēdētājam par iespēju tajās piedalīties un ļoti plašu viedokļu... faktiski visu komisijas deputātu iesaisti debatēs par šo manis iesniegto priekšlikumu. Argumentācija faktiski lielā mērā ir saistīta ar iespēju uzraugam veikt biežāk uzraudzības darbības. Jāteic, ka likums jau šobrīd pieļauj iespēju NEPLP jebkurā mirklī veikt uzraudzības darbības un arī ar šo likumu... pārējām izmaiņām... mēs paplašinām šīs tiesības.

Apraides atļaujas termiņš - tas ir ne tikai regulēšanas jautājums, bet arī tirgus veidošanas jautājums. Nav nekāds noslēpums, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, īpaši tie, kas raida latviešu valodā, šobrīd piedzīvo ļoti grūtus laikus ekonomiski - ne tikai kovida ietekmē (tas arī ir viens papildu faktors), bet kopumā. Komerciālajām raidorganizācijām ievērojami sarūk tirgus, ko izmaina patērētāju paradumu maiņa, kā arī tas faktors, kas ir pats galvenais, proti, faktiski pats galvenais faktors, kas to maina, - to maina reklāmas tirgus veidošanās nosacījumu maiņa: mēs pārejam no klasiskas reklāmas pārdošanas uz pārdošanu internetā un lielo... faktiski interneta milžu dominanci šajā tirgū.

Sakarā ar to raidorganizācijas dzīvo ar ļoti ierobežotiem ienākumiem, faktiski gandrīz neviena raidorganizācija, komerciāla raidorganizācija, vairs nepelna; tas apgrūtina to iespējas veikt ieguldījumus tehnoloģijās un saglabāt savu tehnoloģisko konkurētspēju. Raidorganizāciju jomā tehnoloģiskā konkurētspēja ir principiāla. Bez ieguldījumiem tehnoloģijā raidorganizācijas pastāvēt nevar un agri vai vēlu izbeigsies, ja viņi nespēs tādas veikt.

Līdz ar apraides atļaujas termiņa samazināšanu mēs patiesībā dodam signālu arī bankām, finansēšanas institūcijām, ka raidorganizācijām sarūk periods, uz kuru tās varēs aizņemties. Tās no valsts puses tiek uzlūkotas kā mazāk stabilas, un kā tādas tās tiks uzlūkotas arī no finanšu institūciju puses.

Jā, es zinu, ka tepat kaimiņvalstī termiņš ir pieci gadi, bet kaimiņvalstī šis termiņš - pieci gadi - ir jau 20 gadus, kamēr Latvijā ilgstošu periodu... ir bijis 10 gadus, un mūsu finanšu institūcijas ir izveidojušas tirgum finansēšanas nosacījumus ap šo 10 gadu termiņu.

Pieņemot lēmumu samazināt apraides termiņu uz sešiem gadiem, mēs faktiski ierobežojam iespējas raidorganizācijām aizņemties naudu - aizņemties naudu, lai ieguldītu tehnoloģijās, un alternatīvas, no kurienes viņiem ņemt naudu ieguldījumiem nav, jo peļņas raidorganizācijām pēdējos gados, kā jau es teicu, nav.

Es aicinu... Es zinu, ka komisijā bija mēģinājums atrast kompromisu un varbūt vienoties par astoņiem gadiem; ar vienu balsi, ar priekšsēdētāja balsi, faktiski izšķīrās, ka šī kompromisa redakcija netika noformulēta.

Es aicinātu, lai pie tā atgrieztos, un es ticu, ka trešajā balsojumā tas tāpat notiks... nobalsot šodien, atbalstot manu piedāvājumu, dodot signālu... tātad arī komisijai signālu par nepieciešamību izveidot tādu redakciju, kas ņemtu vērā arī raidorganizāciju objektīvās tirgus nepieciešamības.

To visiem Saeimas deputātiem ir norādījusi arī Latvijas Raidorganizāciju apvienība, tā ir nosūtījusi visiem vēstuli, aicinot atbalstīt šo priekšlikumu.

Es arī jūs šodien aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, kolēģi, mēs komisijā ar šo likumprojektu strādājām... ui, vairāk nekā divi mēneši bija! Un atlikušie trīs priekšlikumi (kopā šeit, šinī likumprojektā, ir četri) ir kompromisa priekšlikumi. Un tik tiešām mana balss šajā gadījumā izšķīra, vai Pūces kunga priekšlikumam ir atbalsts vai nav. Bet šim likumprojektam ir jāiet uz priekšu. Un, es saku, mēs jau tagad tā kā buksējam. Šis ir otrais lasījums. Tā ir taisnība, ka šeit bija meklēts arī kompromisa variants ar ciparu “8”... tā kā astoņi gadi, varbūt septiņi gadi...

Pirmajā lasījumā mēs vienojāmies par sešiem gadiem, un šie seši gadi... komisijas deputātu vairākuma uzskatā, tas arī palika nemainīgs... es arī nosvēros par to: jā, lai ir seši gadi. Nozares pārstāvji bija neapmierināti ar to, jo 10 gadi - tas, viņuprāt, ir vēlamais un labais, kam vajadzētu būt...

Ir šie argumenti - arī no Pūces kunga puses - par bankām, par naudas dabūšanu, pelnīšanu un vispār mediju situāciju kā tādu šobrīd; par to, kas vispār notiek, jo patiesībā reti kurš medijs nav pieteicies kovida naudai. Es domāju, šeit runa ir par komercmedijiem, komercradio, bet mēs esam arī uztaisījuši milzīgu revolūciju un evolūciju mediju laukā Latvijā. Sabiedriskais medijs ir pametis reklāmas laukumu kā tādu.

Kolēģi, vēlreiz atkārtoju - šis ir otrais lasījums. Šis ir tas strīdīgais priekšlikums, kur tiešām bija tā šaurā, šaurā līnija, pa kuru tad mums tā īsti nožonglēt. Es aicinu neatbalstīt Pūces kunga priekšlikumu. Debates būs dzīvas tā vai tā, un komisijā mēs turpinām... Uz trešo lasījumu mēs varam vēl mēģināt pārliecināt viens otru, kuram lielāka taisnība, vēl iesaistot, protams, arī nozares pārstāvjus, kaut gan komisijas darbs ievilkās dēļ... ne deputātu vainas dēļ, bet tieši tādēļ, ka šis apaļais galds, kas lika... tika likts darīt principā uzraugam un iesaistītajiem... tātad gan no mediju puses, gan no nozares pārstāvju puses dialogs īsti neveicās. Šis dialoga neveicināšanas process arī palika... palaida... ievilka šo visu tādā diezgan lielā garumā. Mēs gaidījām visu šo laiku: nu tad parunājiet varbūt vēl nedēļu, tad parunājiet vēl nedēļu. Tā rezultāts - tad komisija... pati tad izdarīja tā... Manuprāt, tas ir pat vairāk nekā apmierinošs rezultāts... arī ar pārējiem priekšlikumiem par šo kompromisu, kas ir.

Tātad šeit ir runa par to, ka ir seši gadi. Pūces kungs piedāvā 10 gadus. Bet, kā jūs pieminējāt iepriekš, Igaunijā ir pieci gadi. Šeit mēs varam salīdzināties un arī vajag salīdzināties: redziet, mums šobrīd ir seši gadi. Mēs vēl varam trešajā lasījumā... Vēlreiz saku - vārti vaļā, neesam neko akmenī kaluši iekšā, bet šobrīd, lūdzu, nelaužam šķēpus un ejam uz priekšu, un pieņemam šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Mums vēl ir trīs citi priekšlikumi jāskata...

Tas īsumā viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Ja runājam par konkrēto priekšlikumu, tad es arī aicinātu balsot “par” šo priekšlikumu, jo mums jāsaprot, kas nodarbojas ar radio uzņēmējdarbību Latvijā. Tie pārsvarā ir mūsu pašu uzņēmēji - vietējie uzņēmēji, kuri ir veikuši apjomīgas investīcijas tehnoloģijās, iekārtās, kuri maksā algas saviem cilvēkiem. Jāņem vērā, ka šobrīd reklāmas tirgus krītas; jāņem vērā, ka daudziem no šiem uzņēmējiem ir saistības ar bankām... kā jau Pūces kungs minēja. Es tiešām uzskatu, ka šajā laikā samazināt apraides atļaujas izsniegšanas termiņu nav prāta darbs.

Es aicinātu noteikti atbalstīt vietējos uzņēmējus, jo... Mēs saprotam, ka šajā sektorā - mūzikas sektorā, ziņu sektorā - mums ienāk ļoti daudzas dažādas digitālās... arī interneta platformas, interneta straumēšanas kanāli, par kuriem mēs bieži vien maksājam abonēšanas maksu, lai mēs klausītos tos, bet visa šī nauda iziet no mūsu ekonomikas ārā. Digitālais nodoklis Latvijā vēl aizvien nav ieviests. Vietējiem radio reklāmas tirgus būtiski krītas ne tikai tāpēc, ka ekonomika kopumā krītas, bet arī tāpēc, ka tehnoloģijas mainās un pasaulē ir šī radio... faktiski arī mūzikas un ziņu uztveršanas kanāli... parādās aizvien jauni un jauni.

Es tiešām uzskatu, ka tas ir nepareizi - šinī brīdī mainīt atļaujas izsniegšanas termiņu no pašreiz esošajiem 10 gadiem uz sešiem gadiem.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Un vienlaikus es aicinu atbalstīt arī kopumā visus šos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, arī par likumprojektu kopumā balsot “par”. Tāpat kā par šo, 1., Pūces kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es aicināšu balsot “par” šo Jura Pūces priekšlikumu. Esmu pateicīga Pūces kungam par to, ka viņš ir iesniedzis šo priekšlikumu, un ļoti ceru, ka Saeimas vairākums to atbalstīs.

Iepriekšējās debatēs esmu norādījusi uz lielu korupcijas risku, kas joprojām pastāv šajā jomā, jo, izejot sabiedriskajam medijam no reklāmas lauka, pastiprinās konkurence. Vienlaikus... tas, ko vēlas izdarīt Saeima... Es nesaprotu vārdu “kompromiss”, kad ir runa par uzņēmuma vērtību un par to, ka jebkurš NEPLP lēmums var ietekmēt tieši gan peļņu, gan uzņēmuma vērtību raidorganizāciju jomā un tirgū. Proti, kāda ir doma - jo biežāk NEPLP radīsies iespēja ar saviem lēmumiem ietekmēt komercradio staciju tirgu, jo mazāks ir korupcijas risks, uz ko norādu.

Aicinu visus deputātus (galvenokārt tos politiskos spēkus, kuri savā priekšvēlēšanu retorikā izmantoja cīņu ar korupciju kā galveno trumpi): lūk, šeit tagad, pašlaik, jums ir iespēja parādīt, ka jūs esat pret korupcijas riskiem, it īpaši tādā jūtīgā jomā kā raidorganizāciju, radiostaciju tīkls.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kaimiņa kungs, vai komisijas vārdā vēlaties vēl ko piebilst?

A. Kaimiņš. Kolēģi, es vēlreiz atkārtoju: komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo Jura Pūces priekšlikumu. Un, jā, iesniedziet uz trešo lasījumu savus priekšlikumus... citus.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Jura Pūces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 50, pret - 41, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kaimiņš. Nu mums būs ļoti interesantas turpmākās sēdes par šo likumprojektu. Tas ir tagad gan akmenī iecirsts. Tagad ejam uz priekšu.

2. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Šis priekšlikums paģēr, ka... Nu netika, kā jau minēju, atrasts šis... saucēja balss tuksnesī, tā teikt, par to, lai tad nozare ar uzraugu vienotos. Tad komisija nāca palīgā, un mēs arī piedāvājām savu redzējumu, un gan juristi... gan Saeimas Juridiskais birojs, gan nozare, gan arī uzraugs... tā kā palika apmierināti... tajā skaitā pozīcijas un opozīcijas deputāti.

Šis priekšlikums paredz, ka ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms apraides atļaujas termiņa beigām elektroniskais plašsaziņas līdzeklis var iesniegt Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei iesniegumu par jaunas apraides atļaujas izsniegšanu bez konkursa rīkošanas. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ne vēlāk kā piecus mēnešus pirms apraides atļaujas termiņa beigām pieņem motivētu lēmumu izsniegt elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim apraides atļauju bez konkursa vai atteikt apraides atļaujas izsniegšanu.

Tā ir šī priekšlikuma būtība, un tas atbalstīts vienbalsīgi komisijā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

3. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Atbalstīts komisijā vienbalsīgi.

Un tas izsaka to, ka... Lai nodrošinātu šo vienlīdzīgo pārreģistrācijas kārtību visiem komersantiem, komisija izstrādāja šo priekšlikumu... tas nozīmē... par to, ka NEPLP par jaunas apraides atļaujas izsniegšanu bez konkursa iesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pirms apraides atļaujas termiņa beigām, bet NEPLP pieņem lēmumu par apraides atļaujas izsniegšanu bez konkursa vai atteikumu izsniegt apraides atļauju ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms apraides atļaujas termiņa vai termiņa beigām.

Komisijā atbalstīts vienbalsīgi. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

Un arī pēdējais šajā likumprojektā - 4. - ir komisijas izstrādāts priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar norādi, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Komisijā atbalstīts vienbalsīgi. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Pateicos, tas arī būtu viss par šo likumprojektu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Kaimiņš. Termiņš ir šī gada 30. marts. Gaidīsim visus interesantos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu par termiņu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 30. marts.

Paldies.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāte Vita Anda Tērauda. Lūdzu!

V. A. Tērauda (AP!).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Likumprojektam ir iesniegti 39 priekšlikumi.

1. - deputātu Jūlijas Stepaņenko un Alda Gobzema priekšlikums, kas paredz nepiešķirt pilnvaras Ministru kabinetam regulēt virkni jautājumu saistībā ar epidemioloģisko situāciju valstī, tā vietā paturot šīs pilnvaras Saeimai. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Nu jau gandrīz droši ir zināms, ka ārkārtas situāciju plāno izbeigt, bet... tieši tāda pati situācija, kāda mums bija jūnijā, - mēs redzam, ka valdība grib turpināt dažādus ierobežojumus uzturēt, protams, arī uzturēt dažādus sodus par šo ierobežojumu pārkāpšanu. To mēs redzam arī šajā likumā - Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Gluži tāpat, kā tas notika pēc pirmās ārkārtas situācijas atcelšanas, kad, varbūt sabiedrība atceras, šie ierobežojumi tomēr palika. Šie ierobežojumi, kuri palika, tika balstīti šajā likumā. Tieši tāpat ir plānots, ka šis likums darbosies arī pēc šīs ārkārtas situācijas beigām.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka valdība bez Saeimas pārapstiprinājuma - jau bez Saeimas pārapstiprinājuma! -, nostiprinot vien tikai atsevišķos Ministru kabineta noteikumos, šos ierobežojumus varēs turpināt ražot vienu pēc otra, un tādā situācijā - atšķirībā no ārkārtas situācijas - valdībai nav noteikts konkrēts pienākums atlīdzināt zaudējumus, kuri ir radušies no ierobežojumiem.

Mēs redzam, ka Ministru kabinetam ir uzdots uzdevums izvērtēt, paskatīties, vai tiešām viņi varēs šos ierobežojumus pārdzīvot - tie cilvēki, kuriem tie tiks uzlikti, bet mēs redzam, ka Ministru kabinets vēl joprojām nav atlīdzinājis tos zaudējumus, kuri ir radušies no tiem ierobežojumiem, kurus Ministru kabinets bija paredzējis attiecībā uz interešu izglītību oktobrī, un par to mēs runājam jau vairākus mēnešus, bet nekas netiek darīts. Mēs paredzam, ka tieši tāpat notiks arī tagad, kad šī ārkārtas situācija tiks izbeigta, - arī tad, kad šī ārkārtas situācija izbeigsies, Ministru kabinets būs tiesīgs dažādus ierobežojumus piemērot.

Tas, ko mēs piedāvājam no savas puses, - ja vien šie ierobežojumi ir nepieciešami kādam, tad šie ierobežojumi ir apstiprināmi tikai un vienīgi Saeimā; tikai un vienīgi šādos likuma grozījumos mēs varam paredzēt ierobežojumus, kuri kādam ir vajadzīgi. Mēs redzam, ka likumu ir iespējams pieņemt vienas dienas laikā. Saeima ir tikpat mobila kā Ministru kabinets. Saeimai šobrīd nav nekādu šķēršļu sanākt jebkurā brīdī un lemt par jebkuriem ierobežojumiem, tāpēc nevajag izlikties, ka mēs to nevaram darīt. Tad, kad deputāti nobalsos par šiem ierobežojumiem, tad viņi arī attiecīgi varēs būt atbildīgi par šo ierobežojumu stāšanos spēkā un darbošanos.

Tas, kas notiek šobrīd... Mēs jau vairāk nekā gadu esam atteikušies paši no savām pilnvarām, esam atdevuši šīs pilnvaras Ministru kabinetam - precīzāk sakot, nevis mēs, bet jūs, jo mēs balsojām visu laiku “pret”, mēs, opozīcija, - īstā opozīcija. Bet jūs negribat uzņemties atbildību par šiem ierobežojumiem, par šo ierobežojumu sekām!

Tāpēc mēs aicinām Saeimu būt atbildīgai par saviem lēmumiem un uzņemties pilnu atbildību par visu, kas tiks izlemts attiecībā uz nākotni. Ja ierobežojumi ir nepieciešami, tad tiem ir jābūt noteiktiem likumā, nevis Ministru kabineta noteikumos, kuri attiecīgi būs mazāk redzami, mazāk saprotami, un, protams, nekādas atbildības Saeimas deputātiem par šiem ierobežojumiem nebūs vispār.

Es aicinu, godātie kolēģi, atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tēraudas kundze, vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

V. A. Tērauda. Komisija neatbalstīja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Jūlijas Stepaņenko un Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 27, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 2. - deputāšu Sprūdes un Švecovas priekšlikums. Tas ir identisks 1. priekšlikumam un netika atbalstīts, tas nebūtu arī balsojams.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Patiesībā diskusija... reālas diskusijas neesamība, dialoga neesamība komisijas darba laikā - tas rada ļoti nopietnas bažas. Arī Ministru kabineta sēdes, kur piedalās pieaicināti eksperti un nozares, kuras ļoti būtiski skar tie ierobežojumi, kurus Ministru kabinets pieņem, parāda to, ka pret sabiedrības vajadzībām, pret sabiedrības viedokli, pret konkrētu nozaru... un konkrētu darbības veidu... kā, piemēram, interešu izglītība, skaistumkopšanas nozare, tirdzniecība...

No valdības puses un diemžēl arī Saeimā - no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadības puses - sabiedrības pārstāvniecības viedoklis tiek ignorēts. Tas tiek ignorēts diezgan rupjā un, manuprāt, vulgārā formā, jo patiesībā gan deputātus, gan arī vēlāk Ministru kabinetu ievēlē iedzīvotāji, ievēlē tie paši cilvēki, kuri tagad ir spiesti pakļauties un kuriem ir uzdots ievērot tos ierobežojumus, ko valdība pieņem un vēlāk Saeima apstiprina, akceptē un uzdod ievērot.

Tas noteikti ir klaji netaisnīgi, ka patiešām ierobežojošus pasākumus, sodošus pasākumus pieņem Ministru kabinets, bet tā atbildība pēc tam - no ierēdņu puses, jo tas ir ierēdniecības... pārstāvības... instruments, kas nodrošina visas šīs sankcijas un mehānismus. Tas arī reducējas uz visiem... arī uz parlamentu un parlamentāriešiem, neskatoties uz to, ka ir atšķirīgi viedokļi, ir atšķirīgs viedokļa paušanas veids un attiecīgi ir diskusija.

Diemžēl komisijas darba laikā, izskatot tādus būtiskus jautājumus, kas skar visu sabiedrību, diskusijai un viedokļu apmaiņai netika dots vārds un iespēja. Manuprāt, gan no sabiedrības viedokļa respektēšanas, gan no diskusijas kultūras, gan arī no atbildības sabiedrības priekšā... deputātiem vajadzētu citādāk gan rīkoties, gan arī uzvesties.

Protams, šis priekšlikums, ņemot vērā, ka tas ir atkārtots, nav vairs balsojams, bet es lūdzu un gribu, lai sabiedrība zina, ka Saeimas deputāti ir dažādi; ka pret sankcijām, sodiem, ierobežojumiem ir dažāda attieksme un ka diemžēl bieži opozīcijas deputātu viedoklis... un ne tikai... netiek uzklausīts... un ļauts argumentēt pozīcijai. Tāpēc tā attieksme... Nebūtu jābrīnās pēc tam, kāpēc sabiedrība negrib ievērot tos ierobežojumus, ko piedāvā Ministru kabinets un ko pēc tam akceptē Saeimas deputātu vairākums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es gribētu piebilst vēl to, ka mums sanāk ļoti dīvaina situācija. Mēs ļoti labi atceramies dažu Saeimas politiķu sašutuma pilnos saucienus un tekstus attiecībā uz citu valstu valdību un parlamentu pieņemtajiem lēmumiem kovida laikā, mēs runājam konkrēti par Ungāriju, bet mēs redzam, ka šobrīd tie paši deputāti (un es runāju par Tēraudas kundzi) pavisam mierīgi - pavisam mierīgi! - nobalso pret šo priekšlikumu atgriezt atpakaļ demokrātiju valstī... parlamentam... Precīzi tas pats notika Ungārijā, pret ko tik ļoti sirsnīgi iestājās Tēraudas kundze.

Mēs redzam - arī Eiropas Komisija stingri nosoda šādu rīcību attiecībā uz demokrātijas trūkumiem kovida laikā, un viena no rekomendācijām bija: ja tiek ieviesti ierobežojumi, tad tiem ir jābūt terminētiem. Šobrīd, godātie kolēģi, jūs esat nobalsojuši par to, lai šie ierobežojumi nebūtu terminēti vispār, jo, kā mēs redzam, šis likums pastāvēs tik ilgi, kamēr Pavļuta kungam un Kariņa kungam, un Dumpja kungam būs bail vai viņi tēlos, ka viņiem ir bail no vīrusa. Visa sabiedrība būs pakļauta šīm bailēm, šiem ierobežojumiem, un neviens nezinās, cik ilgi šie ierobežojumi darbosies.

Šis konkrēti ir jau klajš pārkāpums, ko realizē Saeima, pati balsojot pret priekšlikumu atgriezt demokrātiju Saeimā, atgriezt tiesības Saeimai - sabiedrības pārstāvjiem! - lemt par ierobežojumiem un noteikt ierobežojumu darbību.

Tāpēc... Kolēģi, es, protams, redzu, ka šis priekšlikums nav balsojams, bet divkosība jūsu balsojumos turpinās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tēraudas kundze, vai vēlaties vēl kaut ko piebilst? Šis priekšlikums tiešām nav balsojams.

V. A. Tērauda. Nē, pie šī priekšlikuma nav nekas piebilstams.

3. - deputātu Stepaņenko un Gobzema priekšlikums, kas prasa izslēgt likumprojekta 1. pantu. Un tas nozīmē nepiešķirt Ministru kabinetam tiesības noteikt ierobežojumus tirdzniecībai.

Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Kā jau mēs bijām solījuši vakardien, mēs iesniedzām priekšlikumus, lai atceltu praktiski visus trīs jaunos šī likumprojekta pantus, kuri ir paredzēti priekš tam, lai pārnestu sodošās normas uz šo likumu, jo ārkārtas situācijas regulējums beidzas, līdz ar to beidzas arī sankcijas.

Komisijā, aizstāvot savu priekšlikumu, mēs bijām visai izbrīnīti par steigu, kādā šis priekšlikums un viss šis likumprojekts tika izskatīts, jo pēc būtības tik ļoti svarīgs jautājums - šo ierobežojumu turpināšanās likumā - būtu, mūsuprāt, izskatāms ar visiem sociālajiem partneriem. Mēs zinām, ka tehnisku iemeslu dēļ Latvijas Tirgotāju asociācija nevarēja izteikties un Latvijas Darba devēju konfederācijā viedokļi dalījās, mēs redzējām - bija viens priekšlikums (rakstveidā), kurā tika izteikta stingra pozīcija šādu aizliegumu neturpināt likumā, vismaz šajā likumā, bet cits pārstāvis (droši vien pārpratuma dēļ) izteicās visai dīvaini par šo aizliegumu, aizbildinoties ar to, ka, lūk, ir ļoti liela cerība visiem veikaliem beidzot atvērties un šī ir tā brīvības cena. Faktiski šī ir brīvības cena, kuru visi veikalnieki maksā, lai viņi varētu atsākt strādāt. Protams, ir tikai un vienīgi cerības, ka tirdzniecība tiks atvērta, bet mēs redzam - kamēr šī norma netiks iebalsota likumā, droši vien tā šantāža turpināsies un nekas tālāk arī nenotiks. Mēs to ļoti skaidri redzam.

Mēs arī saprotam, ka ne visi ir brīvi savā rīcībā, bet... Mēs uzskatām, ka šāda norma, kas paredz uz septiņām dienām slēgt tirdzniecības vietu, lai kāda tā arī būtu, pat mazu bodīti, par to, ka kāds būs iegājis iekšā vienu solīti... paskatīties... par daudz... nevis viens, bet divi cilvēki... pusotrs cilvēks būs iegājis... Šo mēs nekādā gadījumā negribētu atbalstīt, jo tagad, protams, vērsies vaļā visi veikali, ja tas tiks atļauts, un nu tikai būs pļaujas laiks, nu tiešām būs pļaujas laiks.

Tas, ko mēs vakardien dzirdējām no Miezaiņa kunga, - ka tiks sodīti tikai un vienīgi tie ļaunprātīgie, - tas absolūti nav nopietns arguments, jo mēs zinām, ka, ja likums... ja sodošā norma ir likumā, tad sodošajai normai nav ne acu, ne ausu, ne jūtu - tā norma ir, un tā strādā. Un tad, kad tā ir jāpiemēro, tā tiek piemērota. Šajā gadījumā nav runa par kaut kādām... par kaut kādiem sentimentiem vai visu pārējo. Mēs redzam, ka, iebalsojot šādu normu, mēs esam atbildīgi par šīs normas tālāko postošo... tālākajām postošajām sekām.

Ja jūs, godātie kolēģi, tostarp arī Možvillo kungs, kurš pagājušajā Saeimas sēdē ļoti, ļoti aizstāvēja tirgotājus un tur mērīja kvadrātmetrus... un traktorus pārdeva... viņš arī sēdē nobalsoja “par” šīs normas tālāko darbību. Tā ka visi... visi, kas mūs šobrīd klausās, godātā sabiedrība... visi lielie veikalnieku aizstāvji ir izrādījušies tikai uz papīra.

Es aicinu, godātie kolēģi, atbalstīt mūsu priekšlikumu un izbalsot ārā šo normu no likumprojekta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J. Ādamsons (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu viest skaidrību. Ir neizpratne par likumprojekta izskatīšanas gaitu.

Bet dažādu viedokļu nebija LDDK starpā, tāpēc ka... Kiukucānes kundze runāja par to, kas notika janvārī, februārī, un bija runa tikai par to, ka šīs sodošās normas varētu būt Ministru kabineta rīkojumā. Meņģelsones kundze runāja par to, ka šīs normas nevar būt pārceltas uz šo likumprojektu, kuru mēs šobrīd izskatām. Tā ka viedoklis viņām abām bija absolūti vienāds. Un es uzskatu, ka šo normu pārcelšana uz šo likumu ir absolūti neadekvāta un nevietā, tāpat kā visa tā sodīšanas politika.

Ziniet, neiztur kritiku tas, ka mēs līdz šim neesam nevienu sodījuši... Priekš kā tad ieviest tādas normas, ja tās nevienam nav piemērotas vai ja negrasāties tās piemērot? Vēl jo vairāk, ja... ne visai adekvāti būs, ja policists slēgs kādu tirdzniecības vietu. Labi, Rīgā - tas citādāk, bet kā būs laukos?

Vai mēs netiešā veidā... pareizāk sakot, jūs... jūs nevirzāt to visu uz jau valstisku tādu reketu, ko arī var uzskatīt kā iespējamu variantu tālākai attīstībai?

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu... un beidzot domāt ar galvu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Kolēģi! Es arī uzskatu, ka mums ļoti patīk nodarboties ar sodīšanu un piemērot sankcijas. Vispār valdība, Kariņa valdība, kā pirmo no saviem darbiem, definētajiem, bija pieteikusi finanšu sektora “kapitālo remontu” un sāka ar skaļiem procesiem. Tagad Covid-19 pandēmijas dēļ tas viss jau pāraug “kapitālajā remontā”, kurš vairāku mēnešu garumā... diemžēl nevainagojas ar konkrētu samazināta saslimstības līmeņa sasniegšanu, kam vajadzētu it kā notikt, ņemot vērā visus tos ierobežojošos pasākumus un visas tās sankcijas, ko ievieš un paredz Ministru kabinets.

Tā saslimstība turas - kaut kāda riska robežās... Un luksofora sarkanā gaisma - tā arī turas. Tas liek aizdomāties par nepārdomātu un nelīdzsvarotu... ekspertu un valsts pārvaldē strādājošo, un ministru piedāvāto instrumentu ieviešanu un darbību. Arī no sabiedrības puses tas izsauc neapmierinātību un spriedzi, un tā sociālās neapmierinātības temperatūra vēl aizvien... turpinās paaugstināties, ja tiks turpināti ierobežojoši pasākumi. Netiek komunicēts ar sabiedrību skaidri un saprotami. Sākotnējā posmā netika arī piedāvāti adekvāti instrumenti, lai atturētu no iespējamiem stingrā režīma pārkāpumiem un lai samazinātu saslimstības riskus.

Mēs redzam tagad... un, ja papētām arī dokumentus, ko pati valdība gatavo un izskata savās sēdēs, tad redzam, ka pēc ilgstošas ierobežojošu pasākumu darbības... pēc noteikta laika posma, proti, pēc sešiem mēnešiem, sabiedrībā jau iestājas nogurums un iestājas arī pretdarbība šiem pasākumiem. Un tas ir tikai loģiski. Ja sabiedrība neredz rezultātu no ieviestajiem pasākumiem, ja netiek atvieglota socializācija, komunikācija, ja netiek nodrošināts normāls mācību process, it īpaši sākumskolas skolēniem, tad iespējams, ka tas viss beidzas ar sociāliem nemieriem sabiedrībā.

Manuprāt, ir pienācis laiks līdzsvarot sankcijas, ir pienācis laiks sākt uzticēties sabiedrībai! Ir pienācis laiks, lai ļautu patiešām cilvēkiem iepirkties, nevis lobētu lielos uzņēmumus, kuri nodrošina tirdzniecību, un vajag arī preventīvi rīkoties - brīdināt, runāt un informēt.

Tikai tādā veidā mēs varam nodrošināt sabiedrības lojalitāti valdības pieņemtajiem lēmumiem un sabiedrības uzticēšanos gan valdībai, gan Saeimai, un sabiedrības vēlmi ievērot tos ierobežojošos pasākumus un tos noteikumus, kurus nosaka vai ievieš valdība - Ministru kabinets.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu un ar cieņu izturēties pret mūsu cilvēkiem, iedzīvotājiem, un atteikties no sodošiem instrumentiem šajā likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tēraudas kundze, vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

V. A. Tērauda. Priekšlikums netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Jūlijas Stepaņenko un Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 29, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 4. - deputāšu Sprūdes un Švecovas priekšlikums. Tas ir identisks 3. priekšlikumam, netika atbalstīts komisijā un nav arī balsojams.

Sēdes vadītāja. Jā, priekšlikums ir identisks, nav balsojams, bet debates saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir pieļaujamas.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Kolēģi! Es tikai gribu informēt pārējos kolēģus deputātus, kuri... noteikti ne visi iepazīstas ar Ministru kabinetā izskatāmajiem dokumentiem un, iespējams, arī nezina... nav tik informēti par tiem ekspertu viedokļiem un tām sekām... par to vērtējumu, ko viņi sniedz Ministru kabinetam.

Vakardien Ministru kabineta sēdē tika piedāvāta prezentācija, ko sniedza ekspertu grupa, par priekšlikumiem Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu pārskatīšanai, un no saviem, teiksim tā, aspektiem viņi - eksperti - norādīja, kāda, no sabiedrības uztveres viedokļa, ir pasākumu ilgtspēja.

Ierobežojumi, kuri nestrādās, ja tie tiek turpināti vēl trīs mēnešus:

iekštelpās un ārtelpās var pulcēties ne vairāk kā divas personas (mēs jau sēžam, ja jūs atceraties, vairāk nekā trīs mēnešus - ierobežotu pasākumu dēļ!);

bērnu interešu izglītības nodarbības attālināti;

klātienes pirmsskolas izglītības pieejamība tikai ģimenēm, kurās vecāki nevar strādāt attālināti;

tirdzniecības vietu apmeklē tikai viena persona no ģimenes;

bērēs un kristību ceremonijās, neatliekamos gadījumos pulcējas ne vairāk kā 10 cilvēki.

Ierobežojumi, kuri nestrādās, ja tie tiek turpināti vēl sešus mēnešus:

mācības attālināti;

ierobežoti plānveida pakalpojumi slimnīcās;

ierobežots veikalu loks, kas nodrošina tirdzniecību klātienē;

ierobežots preču klāsts tirdzniecībai klātienē;

sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi tikai līdzņemšanai;

sporta klubu un ar labsajūtu saistītu pakalpojumu nepieejamība;

desmit dienu pašizolācija pēc ierašanās Latvijā;

ieceļošana Latvijā tikai neatliekamos gadījumos;

ierobežojumi kultūras un sporta pasākumu pieejamībai;

privātu un publisku pasākumu aizliegums.

Un ar grūtībām īstenojami ierobežojumi: studijas attālināti un darbs attālināti.

Kolēģi, padomājiet! Ir pienācis laiks sākt domāt loģiski un skaidri un neturpināt sabiedrību ierobežojošus pasākumus, kuri nevainagojas ar rezultātiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es gribētu, lai jūs arī zinātu, jo, ņemot vērā to, ka komisijā viss noritēja ļoti ātri, spraigi un varbūt ne visiem bija iespēja iepazīties ar šiem dokumentiem, kurus iesniedza sociālie partneri...

Latvijas Tirgotāju asociācija konkrēti minēja, ka šie grozījumi, par kuriem mēs šobrīd runājam un kurus jūs attiecīgi... neatbalstījāt, nosakot, ka šie sodi... ka šiem sodiem ir jābūt noteiktiem likumā... pēc Latvijas Tirgotāju asociācijas domām, nav atbalstāmi, nebija atbalstāmi, jo šobrīd likumdošanā ir izstrādāta procedūra par objekta darbības apturēšanu, tā paredz brīdinājumu saimnieciskās darbības veicējam, bet saimnieciskā darbība tiek apturēta, ja uzņēmējs nav novērsis norādītos pārkāpumus. Tā ir Valsts ieņēmumu dienesta kompetence. Likumprojekta anotācijā mēs runājam par šo. Pamatoti norādīts, ka epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpšanas izvērtēšana ir Veselības inspekcijas kompetencē. Uzskatām, ka policistiem nav zināšanu, lai pamatoti izvērtētu epidemioloģiskās drošības situāciju objektā.

Vēl viens arguments. Likumā ir noteikts ļoti stingri... ir noteikti ļoti stingri sodi par šāda rakstura pārkāpumiem. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šādi pārkāpumi ir atsevišķi un nav pamatojuma, kāpēc pašreizējā kontroles sistēma ir nepietiekoša un nav iespējams novērst atkārtotus pārkāpumus. Mēs zinām, ka arī komisijā tika ziņots, ka neviens nav ticis sodīts līdz šim. Tātad tā nav kaut kāda sistēma, kura būtu šobrīd jāapkaro. Pašreizējā uzraudzības kārtība pilnībā pierāda, ka kontroles rezultāts nav epidemioloģiskās drošības izvērtēšana, bet gan birokrātiska procedūra subjektīvai dokumentu esamības, aizpildījuma, pilnīguma un atrašanās vietas objektā pārbaudei.

Tāpēc, kolēģi, tas, ko jūs šobrīd esat izdarījuši... mēs ceram, ka tas būs jākoriģē tuvākajā laikā, jo, visticamāk, jūs šobrīd neesat īsti sapratuši, ko jūs... esat nobalsojuši. Jūs tiešām gribat turpināt terorizēt tirgotājus, tikai cerot uz to, ka viņi... tirgojot viņiem brīvību pret šiem ierobežojumiem. Tas, man liekas, nav absolūti samērīgi. Tas vispār nav valsts pārvaldes darbinieku cienīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es arī aicinātu atbalstīt šos priekšlikumus. Es pats arī esmu iesniedzis... tie gan būs tuvāk beigām... par vienu... šo konkrēto... šo sadaļu par sodīšanu. Bet kopumā... es redzu arī pievienotajos dokumentos... Mums ir Latvijas Darba devēju konfederācijas iesniegtā vēstule, kurā viņi iebilst pret šiem grozījumiem, kuri nosaka administratīvo atbildību tirdzniecības... komersantiem. Tāpat Latvijas Tirgotāju asociācija... arī viņi neatbalsta šo likumprojektu kā tādu un arī šīs normas... iebilst. Manuprāt, visnotaļ ir pamatots viņu sašutums, ko viņi šajā vēstulē izklāsta un pauž. Tāpēc aicinu kolēģus ieklausīties tajā.

Manuprāt... Nāks vasara - ko mēs darīsim tirgos? Kas notiks tirgus plačos? Vai tos... Kā tur tas viss tiks ievērots, un kā tā kārtība... kā šīs normas vispār tiks izpildītas? Kādā veidā šī kontrole pār šo notiks arī vienkāršajos... šajos mazajos veikalos? Jau pie nodošanas... pirmajā lasījumā es runāju par šo, bet vēl šobrīd tie jautājumi nav atrisināti.

Vai tiešām tiem komersantiem, kuriem darbība jau tā karājas mata galā, it īpaši mazajiem uzņēmējiem, kuriem arī... pēc Latvijas Tirgotāju asociācijas paustā, šie atbalsti līdz viņiem nenonāk... Vai tiešām viņiem būs vēl arī šīs papildu rūpes par visu to? Vai tiešām viņiem ir nepieciešams vēl arī uztraukums par visu to? Ja nu tur nevis tikai viens, bet arī otrs cilvēks vai trešais cilvēks ienāk un pēc tam ienāk policists un viņus tur visus vēl soda... un tas sods var būt tāds, ka vispār nākas vērt to veikaliņu ciet, varbūt tas vairs nebūs izturams.

Kolēģi! Manuprāt, šī pieeja ir pārspīlēta. Nu, šis ir tāds ļoti... tāds... pātagas princips, ko mēs mēģinām ieviest, un tā nav pareiza pieeja. Pareizāk būtu tomēr vienoties ar uzņēmējiem, ka viņi kontrolē, nevis noteikt viņiem... Principā mēs viņiem uzliekam... godīgi sakot, mēs viņiem uzliekam papildu pienākumu... papildu pienākumu, atbildību, kas rezultējas konkrētās izmaksās un kas šiem uzņēmējiem būs jāuzņemas. Tas šajā laikā, manuprāt, nav īsti pareizi.

Aicinu atbalstīt šos manu kolēģu iesniegtos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Priekšlikums nav balsojams, bet vai komisijas vārdā Tēraudas kundze vēlas ko piebilst? Ja ne, tad pārejam pie 5. priekšlikuma.

V. A. Tērauda. Pie 4. priekšlikuma nav nekas piebilstams.

5. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Tas precizē redakciju attiecībā uz sporta pasākumiem, kā arī pagarina derīguma termiņus dažādiem dokumentiem un atļauj noteikt ievešanas aizliegumu pret Covid-19 uzņēmīgu dzīvnieku sugām un šo dzīvnieku produkcijai. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 6. - deputātu Stepaņenko un Gobzema priekšlikums, ar kuru vēlas atkal nepiešķirt Ministru kabinetam pilnvarojumu noteikt jautājumus, bet paturēt Saeimai lemšanas tiesības. Komisijā neguva atbalstu šis priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātu Jūlijas Stepaņenko un Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 29, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 7. - deputšu Sprūdes un Švecovas priekšlikums. Tas ir identisks 6. priekšlikumam. Netika komisijā atbalstīts un nav arī balsojams.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums nav balsojams.

Turpinām ar 8. priekšlikumu.

V. A. Tērauda. 8. - deputātu Stepaņenko un Gobzema priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. Tas ir saistīts ar iepriekš noraidītiem priekšlikumiem - par tiesību nepiešķiršanu Ministru kabinetam. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. A. Tērauda. 9. - deputāšu Sprūdes un Švecovas priekšlikums, kas ir identisks 8. priekšlikumam. Netika atbalstīts, nav arī balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. A. Tērauda. 10. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums, kura mērķis ir saglabāt stingru Saeimas pārraudzību pār tiem noteikumiem, kas tiks izdoti saskaņā ar šo likumu, tai skaitā... uzliekot pienākumu Ministru kabinetam 24 stundu laikā ziņot Saeimai par šādiem noteikumiem. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Lūdzu!

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums ir par parlamenta kontroles turpmāko uzturēšanu pār Ministru kabineta darbību infekcijas izplatības ierobežošanā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.

Kāda ir kārtība patlaban? Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos piemērojamo ierobežojumu tiesiskais regulējums balstās uz diviem likumiem, proti, likumu “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” un Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu. Pamatojoties uz likumu “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, Ministru kabinets pieņēma rīkojumu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Savukārt uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu lielā mērā balstās Ministru kabineta noteikumi... epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai... kuri nosaka epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību.

Tātad ir Ministru kabineta rīkojums, un ir Ministru kabineta noteikumi. Ja Ministru kabinets groza šos dokumentus, atbilstoši likumam tā pienākums ir paziņot Saeimai par grozījumiem. Proti, pildot likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 9. panta trešo daļu, Ministru kabineta pienākums ir paziņot Saeimas Prezidijam lēmumu par grozījumiem iepriekš pieņemtajā rīkojumā... rīkojumā par ārkārtējo situāciju, ja ir nepieciešami papildu - teritoriāli vai tiesību - ierobežojumi.

Saeimas Prezidijs atbilstoši likuma 10. pantam Ministru kabineta lēmumu nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā. Ja, izskatot Ministru kabineta lēmumu, Saeima to noraida, tas zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.

Savukārt, pildot Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4. panta trešo daļu, Ministru kabinets par grozījumiem noteikumos, kuri skar personu tiesības un likumiskās intereses, informē Saeimu un Saeimas noteiktā komisija Ministru kabinetam var ierosināt pārskatīt paredzētos ierobežojumus.

Kad ārkārtējā situācija būs atcelta, valdības rīkojumi par ārkārtējo situāciju vairs nav spēkā, bet paliek spēkā ierobežojumi noteikumos, kuri nosaka epidemioloģiskās drošības pasākumus infekcijas izplatības ierobežošanai. Iespējamie jaunie ierobežojumi vairs nebūs nododami izskatīšanai Saeimas sēdē, bet atbilstoši spēkā esošajai likuma normai paliks tikai Saeimas komisijas kontrolē.

Iespējams, Saeimas komisija var novērst sabiedrības drošības riskus saistībā ar Covid‑19 infekcijas izplatību, kā to komisijai deleģē likums patlaban, tomēr Saeimas komisijai ir ļoti vāji resursi citu risku novērtēšanai.

Spēkā esošais regulējums neļaus Saeimai īstenot kontroli, lai novērstu iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus, personu tiesību un likumisko interešu ierobežošanu Covid‑19 infekcijas izplatības apstākļos, kad ārkārtējā situācija būs atcelta.

Manis aprakstīto iemeslu dēļ es ierosinu pārcelt uz Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu to Saeimas kompetenci, kontroli pār izpildvaru, kura jau piešķirta likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”.

Saeimas komisija atteikusies nostiprināt Saeimas kontroli pār Ministru kabinetu, līdz ar to rīkojas pret likumdevējam uzdotā leģitīmā uzdevuma izpildi. Tomēr, kamēr esam tautas priekšstāvji, šādai kontrolei ir jābūt parlamenta rokās.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tēraudas kundze, vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

V. A. Tērauda. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 23, pret - 55, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 11. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Atļaus turpināt esošo kārtību, nodrošinot cilvēkiem valsts atbalstu, ja izolācijas vai pašizolācijas nolūkos ir nepieciešama izmitināšana tūristu mītnēs. Priekšlikums tika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 12. - tieslietu ministra priekšlikums. Precizē darba devēja atbildību nodrošināt infekcijas izplatību ierobežojošos pasākumus, ja darbiniekiem darba specifikas dēļ ir jāstrādā klātienē. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 13. - tieslietu ministra priekšlikums. Nosaka nepieciešamību ievērot epidemioloģiskās prasības, ja ir nepieciešama tiesu lietu izskatīšana klātienē. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 14. - tieslietu ministra priekšlikums. Nosaka epidemioloģiskās drošības pasākumus saistībā ar soda izpildi. Par konvojēšanu, par rīcību, ja ieslodzījuma vietā ir noteikta karantīna, un par kārtību, kāda jāievēro, ja ieslodzītais atbrīvošanas brīdī ir kovidpozitīvs vai ir kontaktpersona. Priekšlikums atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 15. - tieslietu ministra priekšlikums. Nosaka kārtību, kādā notiek ārvalstīs notiesāto personu atgriešanās Latvijā uz soda izciešanu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 16. - tieslietu ministra priekšlikums. Nostiprina to, ka tiesas pakalpojumi tiek sniegti attālināti, bet izņēmumus varēs noteikt tiesas priekšsēdētājs, un tad ir jānodrošina visu epidemioloģiskās drošības prasību izpilde. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 17. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Nodrošina tiesības tiesu izpildītājiem un notāriem atlikt darbības, ja ir paaugstināts risks inficēties, ja tas nerada nopietnu tiesību aizskārumu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 18. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Pilnvaro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi un Latvijas Zvērinātu notāru padomi noteikt ierobežojumus apmeklētāju pieņemšanai klātienē. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 19. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Nosaka, ka publiskas personas mantas atsavināšanas un nomas tiesību izsoles var organizēt neklātienes formātā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 20. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Nodrošina, ka mēs atgriezīsimies pie normālās kārtības, kad ir jāpiemēro Publisko iepirkumu likums... tad, kad Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs veic centralizētās iegādes individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, medicīniskajām ierīcēm vai laboratorisko... testēšanas pakalpojumiem. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 21. - tieslietu ministra priekšlikums. Nodrošina dažādu Eiropas Savienības regulu neattiecināšanu uz dažādu veidu dokumentiem transporta un pārvadājumu nozarē. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 22. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Izslēgt likuma 30. pantu. Ir iesniegts, jo nav vairs nepieciešamības pēc īpašas kārtības veselības pakalpojumu sniegšanai. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir vēlējušies uzsākt debates par šo priekšlikumu, bet ir pienācis laiks pārtraukumam. Tātad debates varēsim uzsākt pēc pārtraukuma.

Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labvakar, godātie kolēģi! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Mēs palikām pie likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”.

Palikām pie debatēm par 22. priekšlikumu.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam. Lūdzu!

J. Ādamsons (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Šī likumprojekta izskatīšana acīmredzami pierāda to haosu, kāds valda valdībā un valdošajā koalīcijā un ka loģika nedarbojas.

Ko nozīmē izslēgt 30. pantu šajā likumā? Šis likuma pants sastāv no divām daļām. Otrā daļa, kā jau Tēraudas kundze pareizi teica... tas beidz darboties 31. martā. Nebūtu nekādas problēmas, bet ko vienlaikus piedāvā, arī izsaka Bordāna kungs par to, kas skar pirmo daļu?

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kurām ir tiesības saņemt Iekšlietu ministrijas Veselības un sporta centra apmaksātu medicīniskās rehabilitācijas kursu viena gada laikā pēc nelaimes gadījuma darbā, pārciestas traumas vai ķirurģiskas operācijas un kurām šā kursa saņemšanas termiņš beidzas ārkārtējās situācijas laikā vai mēneša laikā pēc medicīniskās rehabilitācijas saņemšanas... ierobežojumu atcelšanas... ir tiesības saņemt Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra apmaksātu medicīniskās rehabilitācijas kursu triju mēnešu laikā pēc minēto ierobežojumu atcelšanas. Un vienlaikus... ar šo Bordāna kunga priekšlikumu izslēgt 30. pantu arī šī daļa, 30. panta pirmā daļa, tiek izslēgta.

Nu un tagad... Tās ir tās rūpes, ko jūs visu laiku mutiski sakāt... vārdos, - ka jūs rūpējaties gan par policistiem, gan par visiem pārējiem?! Nu tad nemelojiet! Es piedāvāju... komisijas laikā... sadalīt šo pantu un balsojumu divās daļās, bet diemžēl tā steiga un haoss, kas notiek, to nepieļāva.

Es aicinu tātad kopumā balsot “pret” šo Bordāna kunga priekšlikumu, lai vismaz pirmā daļa paliek. Otrā daļa tāpat nestrādās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...? Tēraudas kundze, jums ir kāds komentārs?

V. A. Tērauda. Komisijā priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 45, pret - 18, atturas - 7. Priekšlikums atbalstīts.

V. A. Tērauda. 23. - tieslietu ministra priekšlikums. Paredz dažādām darbinieku kategorijām iespējas strādāt virsstundu darba laiku, kas pārsniedz likumos noteikto. Tas arī paredz piemaksas Iekšlietu ministrijas amatpersonām par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 49, pret - 1, atturas - 22. Priekšlikums atbalstīts.

V. A. Tērauda. 24. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Paredz automātiski pagarināt... dokumentus, kas nepieciešami saskaņā ar Reliģisko organizāciju likumu. Komisijā 24. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 25. - tieslietu ministra priekšlikums. Paredz pilnvarojumu Aizsardzības ministrijai iesaistīt Zemessardzes veterānus Covid‑19 seku apkarošanā. Tas paredz arī tiesības pasta komersantiem neiegūt klienta sūtījumu adresātu parakstus. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 26. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Paredz iespēju vakcinēt personu grupas, kuras uzturas Latvijā ar termiņuzturēšanās atļaujām vai... saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem viņiem ir tiesības saņemt veselības pakalpojumus tādā pašā apmērā kā Latvijas iedzīvotājiem. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 27. - deputātu Stepaņenko un Gobzema priekšlikums. Paredz izslēgt no likuma nodaļu, kas paredz sodus par pārkāpumiem. Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. A. Tērauda. 28. - deputāšu Sprūdes un Švecovas priekšlikums. Identisks 28. Tas netika atbalstīts komisijā un nav arī balsojams.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Ir noticis misēklis, nezin kāpēc es nevarēju pieteikties debatēm. Droši vien nenostrādāja sistēma. Man ir ļoti žēl, ka nav balsojams, bet nekas, mēs šajā likumā iesniegsim vēlreiz šādu priekšlikumu.

Es paskaidrošu priekšlikuma būtību. Mēs redzam, ka šajā likumā ir attiecīga sadaļa “Administratīvā atbildība par likumā noteikto ierobežojumu neievērošanu” un administratīvā atbildība ir noteikta par pulcēšanās ierobežojumu pārkāpumiem, par masku nenēsāšanas pārkāpumiem. Mēs redzam, ka ļoti daudz ir informācijas par to, kā cilvēki tiek sodīti. Reizēm sodi tiek atcelti, jo droši vien ļoti grūti ar to piemērošanu iet, un tas ir ļoti labi, jo šie sodi, manuprāt, nav īsti savietojami ar kaut kādu cilvēcību šajā gadījumā.

Tas, ko es gribētu teikt, - mēs redzam, ka vispār šī sistēma nestrādā, jo ir sodi, kas parastajiem cilvēkiem ir noteikti par pulcēšanās ierobežojumiem, piemēram, ir kaut kāda dziesminieku kopa, kas pulcējas un saņem attiecīgi par to sodu, un tad ir arī cita cilvēku kategorija - “Zelta Mikrofons”, kurš pulcējas, bauda vakaru (ļoti labi, ka viņi to dara, mēs arī par viņiem priecājamies), bet viņi attiecīgi neko nesaņem... nekādu sodu, jo, lūk, viņi ir pēc kaut kādiem saviem noteikumiem izdomājuši, ka viņi var attiecīgi šādi rīkoties. Kaut kādi testi tur nodoti un tā tālāk. Nekur likumā šī norma nav paredzēta, es neesmu atradusi, ka mums būtu norma, ka, ja cilvēks ir saņēmis negatīvu testu, tad viņš var darīt visu kaut ko. Tas, protams, būtu ļoti labi, bet tas strādā tikai uz konkrētiem cilvēkiem.

Tieši tāpat arī, es atvainojos, attiecībā uz Saeimas Prezidija locekļiem, kuri ļoti brīvi visādās fotosesijās piedalās iekštelpās, neskatoties uz to, ka mums ir skaidri un gaiši rakstīts, ka fotosesijas iekštelpās ir aizliegtas pilnībā, bez jebkādiem nosacījumiem - vai tu esi augsta amatpersona, vai tev ir tests, vai tev nav tests. Tieši tāpat. Mēs redzam, ka šie noteikumi ir rakstīti tikai tiem cilvēkiem, kurus var sodīt, parastiem cilvēkiem, kas iet, staigā pa ielu, bet tos cilvēkus, kuri mums ir īpaši izredzēti un paši sev izdomā noteikumus, - viņus mēs nesodām. Tātad šī nodaļa pēc būtības šajā likumā absolūti nav nepieciešama.

Mēs iesniegsim vēlreiz šādu priekšlikumu. Ļoti žēl, ka šodien tehnisku iemeslu dēļ neizdevās pieteikties debatēm un lūgt balsojumu, bet mēs šo kļūdu labosim.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Par šo priekšlikumu tātad balsojums nav iespējams.

Tēraudas kundze, 29. priekšlikums. Lūdzu!

V. A. Tērauda. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 30. - deputātu Stepaņenko un Gobzema priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 2. pantu. Tas nozīmē izslēgt iespēju sodīt tirdzniecības vietas par pārkāpumiem. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šis varētu būt laikam pats galvenais priekšlikums šajā likumprojektā. Mēs runājam konkrēti par sodiem komersantiem... tirgotājiem.

Kā jau jūs redzējāt iepriekš un kā jūs dzirdējāt, tātad visas organizācijas bija pret šiem priekšlikumiem, bija pret šo likumprojektu kā tādu. Šis sodīšanas mehānisms absolūti nav pieņemams, tas nedrīkst palikt šajā likumā uz nenoteiktu laiku. Ja ārkārtas situācijas regulējumā šis sods tika iestrādāts (protams, mēs arī daži no opozīcijas balsojām “pret”), bet šobrīd jau tas būs... tā būs likuma norma, un arī Saeimas deputātiem būs jāuzņemas atbildību par to, ka šobrīd tiek iedzīvināta šī soda norma un šis mehānisms jau konkrēti likumā. Tas mazais veikals, kurš pirmais tiks aizvērts jūsu balsojuma dēļ, jūsu sodošās normas iedzīvināšanas dēļ, būs ļoti “pateicīgs” visiem deputātiem, kuri balsos “par” šīs normas saglabāšanu likumā, tātad “pret” šo priekšlikumu.

Mēs aicinām šo sodošo normu ņemt ārā. Mēs atsaucāmies Latvijas Darba devēju konfederācijas aicinājumam, mēs atsaucāmies Latvijas Tirgotāju asociācijas aicinājumam. Mēs saprotam mazos uzņēmējus, jo viņi jau būs tie, kas cietīs, viņi būs tie, ne jau tie lielie monstri, kuriem tagad ir labi tāpat, mazie veikali, kuri gaida atvēršanu, cietīs, un tiem būs ļoti grūti.

Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, kolēģi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim. Lūdzu!

R. Bergmanis (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Mēs tik daudz šobrīd esam dzirdējuši dažādas lietas par vērtībām. Ļoti bieži priekšvēlēšanu laikā mums dzirdami arī vārdi “drošība”, “demokrātija”, “laba pārvaldība”. Tas ir tas galvenais, par ko mēs esam veikuši ļoti daudzas reformas, un te nu mēs šodien esam saskārušies ar ļoti tādu “skaistu” labas pārvaldības un godīgu principu realizāciju.

Ticiet man, liekas tiešām ļoti dīvaini, piedaloties divas dienas šajās mūsu komisijas sēdēs un dzirdot galēji pretējus viedokļus un īstenībā... steidzamību. Mēs nezinājām, ka ārkārtas situācija ir izsludināta līdz 6. aprīlim? Vai mēs kaut kā gaidījām, līdzīgi kā Lieldienās, ka notiks kaut kādi brīnumi? Nē, nenotiks. Tam savlaicīgi ir jāgatavojas, un tad nav jāprasa ne steidzamība, ne arī tas veids, kā mēs šobrīd strādājam.

Man tas ir ļoti grūti pieņemami... šādā veidā strādāt, ka mēs neļaujam runāt, neļaujam balsot. Nu tad kā mēs turpināsim, kāda būs uzticība? Es saprotu, tūliņ jau balsojums arī parādīs, ka viss ir kārtībā ar demokrātiju un labas pārvaldības principiem mūsu valstī, bet tomēr - vai tiešām nevar savlaicīgi sagatavot, lai varētu uzklausīt, jo vienā komisijas sēdē mēs dzirdam vienu, pēc tam Saeimas sēdē mēs dzirdam no ministrijām pavisam citu. Galu galā mēs gribam saprast, kāds tad bija tas lēmums.

Ja mēs atgriežamies pie šīs labās pārvaldības un godīgā principa, tad mēs dzirdējām to, ko vakar Saeimas sēdē teica Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, ka janvārī ir bijusi tikšanās, ka ir sēdušies pie galda un pārrunājuši iespējas. Un tad no valdības puses, saprotu, ir bijis šis solījums. Jā, tirgotāji ir piekrituši, ka šādas normas ir nepieciešamas, bet ar nosacījumu, ka tad mēs ļaujam arī viņiem strādāt. Bet šobrīd mēs atkal, tieši tāpat kā tajā sēdē, kas nupat, pārtraukumā, notika, nu, paļaujamies, bet neviens nezina, vai tas solījums tiks turēts. Mēs visu tagad izdarīsim, bet - “Ai, nu, gan jau kaut kā mēs...”, “Ai, nu, nesanāca šoreiz!” Līdzīgi kā mēs esam balsojuši arī par mediķu algām.

Kādu iespaidu tas viss atstāj par parlamentu, par mūsu darbu? Vai tad tiešām mēs nevaram savlaicīgi par to runāt? Mēs visi zinājām, ka būs jāpieņem lēmums, kā mēs rīkosimies pēc 6. aprīļa, - atcelsim, neatcelsim... Nu, sagatavojam savlaicīgi dokumentus! Līdzīgi... mēs to redzam, kā esam gatavojušies ar vakcināciju. Arī tas jautājums tika pārskatīts un bieži tika runāts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Un tad pagājušā gada vasarā, kad viss ir sagatavots... Mēs ļoti labi zinājām, ka vakcīnas ir tas, kas mums var palīdzēt šajā brīdī. Nekas nav sagatavots! Atkal mēs uzdodam, skrienam pa galvu, pa kaklu. Nu, kungi, vai tas ir godīgi, ja tie cilvēki, visi, kas ir uzņēmēji, vēlas, sēžas ar jums pie galda, pārrunā, viņi piekrīt diezgan sarežģītiem, ierobežojošiem, viņiem pienākumus uzliekošiem noteikumiem, un beigās jūs viņiem tā kā - nē, nē, mēs šobrīd tā negribam, tad nebūs. Tā nedrīkst, man liekas, rīkoties, un tas nav pareizi, neskatoties uz to, kāds būs balsojums. Tas viss ietekmē mūsu, parlamenta, darba prestižu. Mēs paši brīnāmies, ka tik zems ir mūsu prestižs, ka tik zems ir prestižs mūsu valdībai, cilvēki nevēlas iesaistīties politikā, bet šie ir mūsu pašu lēmumi. Vai tad tiešām mēs nespējam kaut kādā veidā...?

Man, piemēram, šobrīd nav... iespējams atbalstīt šo. Līdzīgi kā jūs esat ļoti bieži izmantojuši... Tiešām, koalīcija, jūs saliekat labas lietas vienlaicīgi ar pietiekoši sarežģītām lietām. Es domāju, ka tā nevajadzētu rīkoties.

Man ir arī pārsteigums... iespējams, ka dažas ministrijas tomēr ir novērtējušas, ka pusstundas laikā mēs varējām saņemt 38 priekšlikumus. Nu, aizdomājieties! Tā ir steidzamība, tad kā mēs esam gatavojušies! Tiešām paldies Tieslietu ministrijai, kura arī palīdz mums un skaidro daudzus jautājumus, kas nav pat no viņiem... Nu, varbūt mēs aicināsim... savlaicīgi, lai mēs varam izdiskutēt pietiekoši kvalitatīvi, lai tie lēmumi arī būtu tādi, ka mēs varētu mainīt sabiedrības attieksmi pret mūsu pašu darbu.

Diemžēl es nevarēšu atbalstīt šajā gadījumā šo likumprojektu... bet šajā gadījumā es aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam. Lūdzu!

J. Ādamsons (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Lieta ir tāda, ka šis Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums darbosies neatkarīgi no tā, ir ārkārtas situācija vai nav. Un tas darbosies gadu, divus un trīs. Arī sankcijas, ko jūs ieliekat iekšā, darbosies... turpinās darboties. Ko tās dod?

Es vienmēr savā dzīvē izeju no sliktākajiem variantiem, un, ja tie nepiepildās, tad es esmu optimists - redz, cik labi plānoja, ka tie sliktākie varianti nepiepildās. Ko dod šī sankciju ieviešana? Man te skaidro, un arī komisijas sēdē tika skaidrots: “Jūs ziniet - līdz šim ne reizi šīs sankcijas nav piemērotas, neviens veikals nav aizvērts.” Bet šis Dāmokla zobens karājas virs visiem tirgotājiem, virs visiem veikalu īpašniekiem, un tas dod elementāru iespēju šantažēt, reketēt šos īpašniekus. Es saprotu, ka tuvojas vēlēšanas, ir vēlēšanu gads, nākamgad atkal ir vēlēšanas, acīmredzot partijām nauda ir vajadzīga, bet vai tas ir jādara tādā veidā?

Man vismaz izskatās tā, ka šīs normas ir nepieciešamas, lai piespiestu uzņēmējus maksāt atsevišķām politiskajām partijām, tāpēc ka savādākas loģikas šeit nav. Nav nekādas loģikas tajā, ka būvmateriālu veikalos ar sarkanām lentēm ir aizlīmēti veseli iecirkņi, plaukti, letes, kur tu nevari neko nopirkt, kaut gan mēs esam jau sen runājuši, visi piekrīt, ka nevajag ierobežot preces, bet vajag ierobežot cilvēku klātbūtni.

Kolēģi, nav atbalstāma šī sodu politika tādā veidā, kā tā tiek īstenota ar šo likumu. Es šīs normas savādāk neuztveru kā valstisku reketu, kā mēģinājumu izspiest no uzņēmējiem un īpašniekiem naudu atsevišķām politiskajām partijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja, godātie kolēģi! Ja mēs skatāmies konkrēto priekšlikumu un visu likumprojektu kopumā, tad konkrētais priekšlikums paredz nesodīt uzņēmējus, izslēgt šo konkrēto pantu, jo, ņemot vērā arī to, ko iepriekš... un arī Bergmaņa kungs minēja, ka arī valdības sadarbības partneri (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija - tie ir lielākie darba devēji valstī, kopumā absolūti lielākie) nāk ar saviem priekšlikumiem, ir gatavi uzlikt milzīgu slogu uz sevis, lai ievērotu šo drošas iepirkšanās... tirdzniecības koncepciju, bet rezultātā nekas no tā netiek ieviests dzīvē, un mēs saglabājam sodus.

Ne tikai darba devēji, ne tikai tirgotāji, bet arī patērētāji, cilvēki ļoti daudz kur ir spiesti meklēt ekonomikā melnos punktus vai melnos caurumus vai tos pat stimulēt un veicināt, lai varētu nopirkt nepieciešamās preces, apiet likumu. Daudzi mazie, vidējie uzņēmēji arī ir spiesti to darīt, lai viņi varētu pabarot savu ģimeni, lai viņi spētu nomaksāt komunālos pakalpojumus, jo viņiem neienāk mēneša vidū avansa summa un mēneša sākumā darba alga (kā tas ienāk Saeimas deputātiem neatkarīgi no tā, kādi ir pieņemti Ministru kabineta rīkojumi par tirdzniecību vai par ekonomikas ierobežošanu), tai pašā laikā viņi tiek pakļauti par to milzīgam sodam. Gan viņi, gan faktiski arī šie patērētāji. Un pie kā mēs... novedam? Mēs nedarām neko, lai veicinātu.

Mēs redzējām dažas stundas atpakaļ par eitanāziju... Mēs diskutējām plaši - opozīcija, pozīcija. Kur šobrīd ir mūsu diskusijas par to, kā mēs varētu tiešām objektīvi un kvalitatīvi atvērt tirdzniecību, ievērojot drošas prasības? Tai pašā laikā mēs gribam sodīt, sodīt, visus vēlreiz sodīt un izdzīt no šīs valsts. Daudzi nevar saņemt šo uzņēmējiem tik ļoti nepieciešamo atbalstu, kas tika pavasarī solīts. Nevar! Nemitīgi tiek pārlikti termiņi, kad viņi varēs atsākt normālu darbu un tamlīdzīgi.

Kolēģi! Nu, padomājam arī par tām nozarēm, par ļoti svarīgajām nozarēm, kas nodarbina Latvijas sabiedrību, Latvijas cilvēkus, kas maksā nodokļus valsts budžetā, par ko mēs visi, parlamenta deputāti tai skaitā, saņemam algu un uzturam valsts pārvaldes aparātu. Nešķirojam, ko vieni var, ko vieni nevar. Es negribu varbūt piekrist tam, ko teica iepriekšējais runātājs - Ādamsona kungs - par šo iespējamo korupciju, man tam tiešu pierādījumu nav, bet tas izskatās tieši tā, kā to teica Ādamsona kungs.

Kolēģi! Tiešām esam vienlīdzīgi pret visiem Latvijas sabiedrības locekļiem, pret tirgotājiem, pret uzņēmējiem, cienām viņus, un tad arī mēs varēsim sagaidīt šo cieņpilno attieksmi no viņiem, ka viņi maksā godīgi nodokļus par saviem darbiniekiem, uzņēmumu ienākuma nodokli, pilda budžetu, ka viņi ir sociāli atbildīgi uzņēmēji. Kolēģi! Atceramies vienu lietu - attieksme veido attieksmi. Ja mēs ar šādu attieksmi... vai, precīzāk sakot, koalīcija ar šādu attieksmi šobrīd vēršas pret Latvijas uzņēmējiem, tad kādu attieksmi mēs no viņiem sagaidīsim nākotnē pret valsti? Padomājam par to!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Par tirdzniecību, par mazajiem veikaliem mēs esam cīnījušies jau kopš paša sākuma, kad parādījās šie murgainie aizliegumi. Mēs esam sastādījuši vairākus lēmuma projektus, likuši uz balsojumu, aicinājuši arī koalīciju atbalstīt, un visu šo laiku bija tāda rezervēta attieksme no koalīcijas puses, un es tagad redzu - kāpēc.

Paralēli es vēl gribētu pateikt, ka jums joprojām, mīļie kolēģi no koalīcijas, nav tiešu, konkrētu pierādījumu, ka saslimstības rādītāji ceļas, tāpēc ka tirdzniecība atveras vaļā. Tieši pretēji, un to es jums pierādīju pagājušajā sēdē, parādot konkrētas tabulas, nolasot konkrētus ciparus, kuri cēlās augšā tad, kad jūs aizliedzāt pirmssvētku tirdzniecību. Tā arī bija, un jūs paši to esat atzinuši. Bet, kāpēc jūs mēģināt šo priekšlikumu virzīt tagad, ir pilnīgi skaidrs, jo, ja jūs būtu atvēruši mazos veikalus pirms mēneša, jūs nevarētu ietirgot šo aizliegumu tagad. Jūs nevarētu! Jūs tagad mēģināt tiešām sarunāt, ka jūs atvērsiet veikalus tikai, ja sociālie partneri vai vēl kāds piekritīs šim - šai sodošajai normai -, tikai ar tādiem nosacījumiem. Un mēs tagad saprotam, kāpēc jūs klusējāt, kāpēc jūs izvairījāties, kāpēc jūs balsojāt “pret”, - jūs vienkārši ciniski esat ieplānojuši visu šo pasākumu pa notīm. Šobrīd notiek vēl viens konkrētais cēliens - jūs tagad esat nolikuši uz ceļiem tirgotājus, un jūs tagad viņiem sakāt, ka, ja jūs piekritīsiet paši sevi sodīt, tad mēs varbūt padomāsim, kā jūs atvērt. Mēs to redzam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tēraudas kundze, vai komisijas vārdā ko bildīsiet?

V. A. Tērauda. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputātu Jūlijas Stepaņenko un Alda Gobzema priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 53, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 31. - deputāšu Sprūdes un Švecovas priekšlikums. Identisks 30. Komisijā nav atbalstīts un nav arī balsojams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams, bet debates iespējamas.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, kolēģi! Valdības... Ministru kabineta piedāvāto un ieviesto Covid-19 ierobežojumu dēļ visvairāk cieta un cieš, un turpinās ciest tieši mazais un vidējais bizness. Arī tad, kad valdība ieviesa vēl stingrākus nosacījumus un atļāva tirdzniecību tikai lielajos veikalos, mazais un vidējais bizness, kas ir orientēts uz patēriņa... plaša patēriņa preču realizāciju, cieta vēl vairāk no šiem ierobežojumiem.

Pašlaik tas, kas tiek turpināts darīt un kas patiesībā nesamērīgi attiecas tieši uz mazo un vidējo biznesu, ir tas, ka sākotnējā posmā, ieviešot ierobežojumus, atbalsta instrumentu klāsts, kas tika piedāvāts mazajam segmentam, nebija pietiekoši adekvāts un vairākos gadījumos nesasniedza to mērķauditoriju, kurai bija nepieciešams valsts atbalsts un valsts palīdzība.

Pašlaik patiešām izskatās, ka, turot stingrus ierobežojumus ilgākā laika posmā, tiek panākta konceptuāla piekrišana no mazā un vidējā tirdzniecības sektora atbalstīt un piekrist sodošajiem mehānismiem un to ieviešanai, ieskaitot arī darbības apturēšanu, pretī saņemot kaut tikai iespēju sākt darbību... sākt mazajam biznesam tik nepieciešamo... kaut kādu biznesa aktivitāti.

Man liekas, ka sodošo instrumentu pārnese no viena likuma tagad šajā likumā nav īstais instruments, kā panākt ierobežojošo pasākumu ievērošanu. Manuprāt, būtu labāk, ja būtu skaidra un saprotama stratēģija. Būtu labāk, ja valdība un Veselības ministrija nodrošinātu nepieciešamā daudzumā vakcīnas un vakcinācijas procesu. Tad gan sabiedrība atgrieztos normālajos apstākļos... pie dzīves, gan tirdzniecības vietas varētu sniegt drošāk pakalpojumus.

Un uz to, ka valdība ir ļoti reaģējoša un nav proaktīva, norāda ne tikai tas fakts, ka mums vēl aizvien pietrūkst vakcīnu, kaut ir cilvēki, kas vēlētos vakcinēties, bet arī fakts, ka kamēr Igaunija jau no 1. aprīļa ieviesīs zaļo vakcinācijas pasi un Lietuva arī izstrādā un, visticamāk, maijā vai jūnijā ieviesīs zaļo vakcinācijas pasi, Latvijā attiecīgie dienesti vēl aizvien turpina diskusijas un norāda viens uz otru: Veselības ministrija - uz Iekšlietu ministriju, Iekšlietu ministrija - uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Bet rezultātā fakts kā tāds, ka Latvijā vēl tikai ministrijas skatās un runā savā starpā, kamēr Igaunijā jau no aprīļa būs zaļā vakcinācijas pase ieviesta.

Diemžēl tas viss arī parāda to patieso attieksmi valsts pārvaldē un ministriju attieksmi pret aktīvu iesaisti un proaktīvu reakciju uz problēmām. Nu, nav tie sodi īstais instruments šajā situācijā, lai nodrošinātu veselības jomas drošību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad priekšlikums nav atbalstīts un nav arī balsojams.

32. priekšlikums. Tēraudas kundze, lūdzu!

V. A. Tērauda. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura labojums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. Ir pieprasīts balsojums. Lūgums pieprasīt balsojumu savlaicīgi.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par 32. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 74, pret - 4, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

V. A. Tērauda. 33. - deputātu Stepaņenko un Gobzema priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 3. pantu. 3. pants ir tas, kas atļauj sodīt par epidemioloģiskās drošības pārkāpumiem tirdzniecības vietās. Komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, arī šo, kā jau solījām, 3., pēdējo, pantu šajā likumprojektā, kurš sastāvēja kopumā no trīs pantiem, mēs aicinām izslēgt ārā. 3. pants tātad papildina likuma 50. pantu, sodošo pantu, ar nosacījumiem, ka visi šie sodi ir piemērojami arī par tirdzniecības un citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanas prasību pārkāpumiem. Bez tirdzniecības vietas slēgšanas ir vēl citi prieki tirgotājiem - tātad juridiskajām personām no 28 līdz 1000 naudas soda vienībām, fiziskajām personām no divām līdz 400 naudas soda vienībām.

Tad līdz ar to mēs varam redzēt, ka šie “draudzīgie”... “draudzīgie” nosacījumi tirgotājiem ir papildināti ne tikai ar tirdzniecības vietas slēgšanu, kas, kā mums paskaidroja komisijā, nav administratīvs sods, bet tikai tāds līdzeklis, tātad sodāmības nav, bet bizness ir izjaukts, tad šeit ir konkrēts jau sods, kuru var piemērot tirgotājiem par dažādiem pārkāpumiem, par ierobežojumu pārkāpumiem, kurus Ministru kabinets tagad savā vaļā bez Saeimas saskaņojuma būs izdomājis.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas atcels sodus tirgotājiem.

Lūdzu, atbalstiet mūsu priekšlikumu vismaz tagad.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ko piebildīsiet, Tēraudas kundze?

V. A. Tērauda. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - deputātu Jūlijas Stepaņenko un Alda Gobzema priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 33, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 34. - deputāšu Sprūdes un Švecovas priekšlikums. Identisks 33. priekšlikumam. Tas netika atbalstīts un nav arī balsojams.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti debatēt nav pieteikušies.

Deputāti piekrīt.

V. A. Tērauda. 35. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Pēc satura arī vienāds ar 33. un 34. priekšlikumu. Komisijā netika atbalstīts un, tā kā saturs vienāds, nav arī vairs balsojams.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams, bet ir debatējams.

Lūdzu, vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Par šo priekšlikumu jau pie sākotnējiem priekšlikumiem tika daudz runāts. Es mazliet paužu izbrīnu par to, ka tomēr komisijā tieši pēdējās sadaļas priekšlikumus noraidīja. Manuprāt, tā ir tāda neizpratne par to, kas notiek mazajos veikalos, kas notiek reģionos. Tur šos trauksmes zvanus ceļ jau vairākus mēnešus, ka veikali veras ciet. Vecrīgā varat paskatīties, tie, kas strādā no Saeimas, - reti atrast, kuras durvis vispār vēl ir vaļā. Un tad tiem, kuriem ir šīs durvis vaļā, manuprāt, uzlikt pienākumu sekot līdzi, vai tajā veikalā ir iegājuši pietiekoši... vai nav par daudz, vai vēl kaut kā, un vēl radīt baiļu sajūtas papildus tām, kas viņiem ir, gluži vienkārši nav pareizi. Šādā veidā mēs tikai vairojam to neuzticību valsts pārvaldei, valdībai un tā tālāk. Tā ka, nu, tas... Šeit būtu pareizāk, ja mēs tomēr būtu ar izpratni.

Arī tas, ko mums minēja pie likumprojekta nodošanas, ka ar nozarēm un organizācijām ir panākta vienošanās. Nu, te mēs skaidri redzam, ka šajā jautājumā nav panākta vienošanās, šajā jautājumā pie likumprojekta ir pievienotas vēstules par to, ka nav panākta vienošanās un tirgotāji lūdz, lai viņiem neliek... neceļ zobenu virs viņu galvām. Nu viņiem... Ja saka, ir kaut kādi negodprātīgie... Ar negodprātīgajiem, es domāju, var tikt galā. Nu, ir. Bet godprātīgajiem tirgotājiem, kuriem jau pietiek rūpju, tagad sagādāt vēl vienas papildu rūpes - manuprāt, tas nav pareizi, kolēģi.

Tāpēc, lai arī neatbalstu, tikai vēlējos pateikt, ka, manuprāt, tas nav pareizi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Priekšlikums nav atbalstīts un arī nav balsojams.

36. priekšlikums.

V. A. Tērauda. 36. - deputātu Stepaņenko un Gobzema priekšlikums. Paredz vienas darba dienas laikā atjaunot bērnu un jauniešu sporta nodarbības ārtelpās un iekštelpās. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Pirmām kārtām man ir jāsaka liels paldies visiem tiem, kuri ceturtdien, pagājušajā Saeimas sēdē, atbalstīja priekšlikumus par sporta atjaunošanu.

Mēs redzam, ka mums bija divi priekšlikumi, kas tika atbalstīti, kuri bija savstarpēji konkurējoši. Tātad viens priekšlikums bija septiņu dienu laikā, ja nemaldos, atvērt sportu, un otrs priekšlikums bija - līdz 31. martam valdībai bija jāizdomā kārtība, kādā sports ir atverams, ja to pieļauj epidemioloģiskā situācija. Tātad valdības pārstāvji, kuri iesniedza šo pēdējo priekšlikumu, ļoti labi nodrošinājās pret visiem iespējamiem riskiem atvērt sportu par agru (es šobrīd ironizēju).

Tāpēc mēs redzam, ka, ņemot vērā to, ka šis iepriekšējais likums stājās spēkā tikai šodien, jo Valsts prezidents nesaprotamu iemeslu dēļ to dažas dienas paturēja, pirms izsludināja - tikai vakardien ir parakstīts no Valsts prezidenta puses -, tad mēs redzam, ka, no šodienas skaitot, tas sports mums... ir stipri par vēlu.

Līdz ar to, lai papildinātu Saeimas gribu, lai formulētu to daudz skaidrāk, nekā mēs to izdarījām pagājušajā sēdē, jo tur bija daži deputāti tiešām nokļūdījušies un tāpēc mēs iebalsojām divus savstarpēji konkurējošus priekšlikumus, lai paustu skaidru pozīciju, mēs rosinām atbalstīt šādu priekšlikumu, kas nosaka konkrēti tātad vienas darba dienas laikā... Es ceru, ka Valsts prezidents ilgi negaidīs, pirms šo likumu parakstīs. Tātad viņam ir vismaz trijās dienās šis likums jāizsludina. Ja viņš nevar divās dienās, varbūt viņš var pamēģināt vienā dienā.

Tātad vienas darba dienas laikā pēc šo grozījumu stāšanās spēkā bez kavēšanās atjauno bērnu un jauniešu sportu iekštelpās un ārtelpās saskaņā ar mūsu slaveno Saeimas lēmumu 28. janvārī (kas tika pieņemts un ko joprojām valdība ignorē), nodrošinot reģionālo principu un attiecīgi sporta veida īpatnību un atbalstot un ievērojot Ministru kabineta noteikto kārtību - to Ministru kabineta noteikto kārtību, kurai jau sen bija jābūt gatavai uz šo brīdi, jo Ministru kabinets jau sen varēja šo kārtību izdomāt, kā būs tad, kad vairs nebūs visi riski, par kuriem šobrīd tur kāds ir satraucies.

Vairāki mehānismi, kādos tas ir nodrošināms, bet konkrēts uzdevums - atvērt nekavējoties, nevis domāt, kā mēs tagad vērsim. Viss. Mēs veram vaļā kaut vai hokeju pašu pirmo, jo hokejs, kā jau jūs dzirdējāt, šobrīd cieš visvairāk, arī daiļslidošana cieš visvairāk... kopā ar hokeju. Sākam ar to, bet atveram. Tātad šai atvēršanai ir jābūt, nevis ilgi jāsēž un jādomā pēc tam atkal, vai mēs varam vai nevaram, cik tur ir ciparu, cik nav. Viss! Sākam vērt vaļā pakāpeniski saskaņā ar visiem drošības protokoliem, kas mums ir jau sarakstīti kopš janvāra. Veram vaļā - negaidām!

Jūs varat iedomāties, cik daudz bērnu šobrīd cieš un cik daudz bērnu šobrīd ir nonākuši arī institūcijās, iestādēs sakarā ar to, ka viņiem šobrīd ir absolūti grūti izturēt šo laiku. Sports, jūs zināt, ir tas veids, kas palīdzēs, tas dzīvesveids, kas palīdzēs bērniem tikt pāri šim kovida ārprātam.

Lūdzu, mīļie kolēģi, mēs vairs nemuļļājamies, mēs vienkārši uzdodam valdībai šobrīd jau atvērt vienas darba dienas laikā. Es pieļauju, ka valdībai viss ir gatavs. Visa kārtība jau ir sastādīta, es ceru, jo tur taču ir tik daudz darbinieku, kas var to visu izdarīt, un mēs esam vairākus priekšlikumus jau iesnieguši, kā tam ir jānotiek, - gan par hokeju, gan par basketbolu... par visiem sporta veidiem. Lūdzu! Vajag vienkārši uzlikt uz papīra, parakstīt, un viss ir gatavs.

Es aicinu, godātie kolēģi, šo priekšlikumu tiešām atbalstīt, jo tas papildina to kārtību, kuru mēs nobalsojām pagājušajā ceturtdienā. Tas ievieš konkrētu skaidrību.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim. Lūdzu!

R. Bergmanis (ZZS).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Nu, man liekas, par sportu mēs tik daudz esam runājuši! Šis būs, ja mēs nobalsosim, jau trešais mēģinājums palīdzēt.

Bet tā sajūta ir tāda, līdzīgi kā skolā un arī daudzās ģimenēs varbūt... Tas laikam arī šobrīd mainās, bet attieksme ir - galvenais, lai ir atzīmes citās... Nu, ja tu esi nesekmīgs sportā, tad nekas. Tā nevar būt, jo visi priekšmeti ir vienādi skolā. Un sports, fiziskā aktivitāte ir tas, kas var palīdzēt mums šobrīd, jo mēs visi esam noguruši, mums visiem ir morāli grūti, bet fiziskā aktivitāte palīdzēs gan visiem atgūties, gan arī pārvarēt... Nevajag domāt, ka tas nebūs atstājis ļoti tādas dziļas pēdas uz visas sabiedrības veselību. Mēs ilgi vēl cīnīsimies, lai to pārvarētu.

Es varu paskatīties kaut vai uz saviem bērniem, es redzu, ka man būs pietiekoši sarežģīti tuvākā laikā tikt galā ar to, kas ir noticis ar bērniem. Nu, mēs varam dažādi runāt, tas Sporta apakškomisijā jau ir runāts, viss ir gatavs, viss ir pārrunāts, gandrīz katra federācija ir izstrādājusi savus sanitāros protokolus, kā viņi varētu rīkot sacensības, kā viņi varētu rīkot treniņus. Nu, cik ilgi mums tas ir jāgaida un kāpēc?!

Tad arī iepriekšējā... man liekas, vakar, jā... Man jau sāk vienkārši tas informācijas daudzums... Diezgan sarežģīti ir atcerēties, kurā reizē tad... par to sportu ir tik daudz jau runāts. Arī vakar mēs dzirdam: nu labi, Ministru kabinets lemj šobrīd par iespējamu ierobežojumu un ārkārtējās situācijas atcelšanu, bet par sportu runās nākamnedēļ. Nu, tas tur kā tāds... kā nevajadzīga lieta kaut kur mētājas.

Nav tā nevajadzīga lieta, tā ir ļoti svarīga lieta sabiedrībai, bērniem. Mēs tik bieži, kā es arī minēju iepriekšējā savā uzstāšanās reizē, runājam: “Bērni, bērni, bērni, bērni, kas mums ir tik svarīgi!” Tad parādām to attieksmi un palīdzam! Palīdzam! Sporta nozare šobrīd jau ir tuvu izmisumam - ne tikai tie, kas ir profesionālie sportisti un profesionālās izglītības skolas, bet arī tie, kas sniedz pakalpojumus, sporta industrija. Tā šobrīd ir uz bankrota robežas. Viņi arī saka, ka ir gatavi. Un visā pasaulē ir atrasti modeļi, kā palīdzēt, kā darboties. Neviens nesaka, ka vajag pārkāpt kādus drošības noteikumus, kas ir izstrādāti, bet ir taču iespējas. Kā arī te minēts, tieši šajā priekšlikumā: ir gan reģionālā, gan sporta veida specifika. Nu, viss taču ir nosaukts!

Kāpēc nevar orientēšanās notikt? Mums Sporta apakškomisijā bija... autosports... 35 hektāru teritorijā viens cilvēks sēž vienā mašīnā, apģērbies... ar drošības drēbēm pret dažādiem negadījumiem. Kā tad vēl viņš ievēros... nu?! Un tas ir nepietiekami! Un tad ir arguments no Veselības ministrijas - viņi, iespējams, pēc sacensībām varētu socializēties un nosvinēt panākumus.

Ja mēs pēc šāda principa vadāmies šobrīd valstī, kā es teicu, - mēs tad veram visu ciet. Es nevaru saprast, kas ir tik sarežģīti, un tiešām es lūdzu, aicinu - nu, padomājam par to, kas notiks ar mūsu sabiedrību, ja mēs neļausim kaut kādā veidā fiziskās aktivitātes cilvēkiem veikt. Tas ir tas veids, kā mēs ļoti ātri... un tās emocijas! Jūs taču paši zināt, kādas emocijas dod sports. Tāpēc mēs tik daudz priecājamies par mūsu sportistu panākumiem, kad viņi atgriežas no kādām sacensībām. Tāpēc jau mēs arī būsim priecīgi, ja mūsu sabiedrība... mēs redzēsim uz ielas cilvēkus sportojam, ārielās darbojieties, sacensībās. Visur pasaulē šobrīd mēs redzam, ka ir atraduši iespējas kaut kādā veidā nodarboties... Amerikas Savienotajās Valstīs pat spēlē volejbolu uz laukuma ar maskām. Mēs taču varam atrast veidu. Bet ļaujam beidzot to darīt!

Tas ir lūgums arī šoreiz ieklausīties un atbalstīt... Man liekas jau, nu, es nezinu, trīs lietas, labas lietas... Droši vien būs jāgaida arī ceturtā - no sirds -, iespējams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un pievienojos visam tam, ko teica kolēģis Bergmaņa kungs. Manuprāt, ja mēs turpināsim šādi izturēties pret šo jautājumu, it kā vienā brīdī atbalstot, bet pēc tam valdības sēdē īsti līdz galam lēmumu nepieņemot...

Bet es domāju, ka sabiedrība, laikam paliekot siltākam jo īpaši... Šis būs tas gadījums, kad gluži vienkārši sabiedrība neklausīs, ko viņiem saka valdība. Arī tagad, ja paskatās, kas notiek sporta laukumos... Šobrīd, tiklīdz paliek laiks mazliet siltāks, cilvēki jau paši sāk veidot izpratni par to, kas ir droši, kas nav droši.

Nedodot iespēju publiskajām personām, teiksim tā, un profesionālajām organizācijām veidot kaut kādas vadlīnijas, ieviest un tiešām organizēt šo sporta norisi drošā veidā, mēs panākam... līdzīgi kā bija ar frizieriem. Tā ir absolūta sevis mānīšana, ka cilvēki negāja pie frizieriem, negāja pie manikīriem un vēl sazin kā... tajā brīdī, kad valsts ierobežoja to. Ar sportu būs tieši tāpat. Visi gāja, grieza matus, un liela daļa sabiedrības to darīja. Protams, bija liela daļa sabiedrības, kas to nedarīja. Bet tie, kas darīja... vai tur bija šie drošības pasākumi tajā brīdī ievēroti? Tur nebija nekādu drošības pasākumu, tas bija nekontrolēti, pilnīgā paškontrolē... nu, pilnīgā tādā pašplūsmā.

Šobrīd attiecībā uz sportu - tiklīdz laiks paliks siltāks... Nākamnedēļ jau to mēs varēsim vērot. Jau šodien var jebkurš pēc šīs sēdes, vienalga, cikos tā beigsies... Aizbrauciet līdz tuvākajam sporta laukumam, paskatieties, kas tur notiek. Tas jau notiek. Cilvēki jau ignorē visus šos noteikumus attiecībā uz sportu un izpildās tā, kā viņiem pašiem šķiet pareizi.

Vai tas ir pareizi, ja reiz tāda baigā krīze mums šobrīd ir. Visi saprot to, ka ir šie epidemioloģiskie riski, un mēs vēl nezinām, kādā veidā šī infekcija izplatīsies. Ir pietiekoši daudz jautājumu. Un mēģināt šobrīd cīnīties pret cilvēku dabisko vēlmi iet ārā kaut ko darīt...

Ikviens no mums var pasekot, kas notiek kaimiņvalstīs, var pasekot, kas notiek citās valstīs, līdzīgi kā Bergmaņa kungs minēja, kur spēlē volejbolu maskās. Nu, ir jau arī daudzi citi piemēri, kur cilvēki dalās sociālajos tīklos ar pieredzi, kā viņu valstīs tas notiek.

Mēs vienīgie turamies pie tā, ka sakām: “Nē, mēs labāk esam kārtīgi, likumpaklausīgi, mēs to visu aizliedzam, un ļoti ierobežotā veidā mēs to atļaujam.” Bet sporta organizācijas, balstoties uz citu valstu praksi, pieredzi, kur šie rādītāji ir trakāki, ir atradušas veidu, kā to droši darīt... Mēs to nedarām.

Bet tai pašā laikā mēs noskatāmies, kā cilvēki paši gluži vienkārši... Nevar jau tajā deviņstāvu mājas divistabu vai trīsistabu dzīvoklī nosēdēt taču... Kolēģi, lielākā daļa Latvijas sabiedrības dzīvo šajos dzīvokļos. Nu, nevar viņiem likt sēdēt tur arī vasarā. Kad paliks jau siltāks laiks, viņi ies ārā, sportos. Jautājums, vai mēs uzliekam kaut kādus nosacījumus, kā to var darīt, vai mēs to nedarām. Ja mēs to nedarām, tad cilvēki darīs tā, kā viņi grib to darīt un kā viņi var to darīt. Un es pilnībā viņus saprotu, kāpēc viņi tā darīs.

Tā ka es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un beidzot ieviest kārtību šajā jautājumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Kolēģi, es prognozēju, ka opozīcijai būs, ar ko nodarboties - nepārtraukti katru nedēļu sniegt priekšlikumus grozījumiem Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, jo saskaņā ar valdībā pieņemto vai pašlaik atlikto lēmumu otrais solis tiks sperts aprīļa beigās. Sporta inventāra noma telpās ir paredzēta tikai aprīļa beigās.

Ja mēs runājam par to otro soli, kas taps aprīļa beigās, tad tajā solī vismaz ir paredzēts, ka tirdzniecības centri arī brīvdienās strādā pilnā apjomā.

Un tikai trešajā solī, kas ir plānots maijā, nodarbības ir paredzētas sporta zālē individuāli... un ne vairāk kā astoņi cilvēki vienlaicīgi telpā. Attiecīgi peldbaseiniem, kur ir uzrakstīts - 50... 25... peldbaseinos... Sports ārtelpās ar vienas treniņgrupas lielumu līdz 20 audzēkņiem.

Tā ka, nu, kolēģi, nopietni? Mēs paredzam sportu ārtelpās tikai pie trešā soļa maijā? Un mēs paredzam vēl aizvien ierobežojumus un nespēju ne bērniem, ne jauniešiem nodrošināt to veselīgo spriedzes - emocionālās, intelektuālās un mentālās spriedzes - noņemšanu. Tas vēl aizvien tiek paredzēts tikai maijā.

Es uzskatu, ka šādā veidā tiek nodarīts ļoti nopietns kaitējums psihiskajai veselībai un arī fiziskajai veselībai tieši bērniem un jauniešiem. Tie ierobežojumi, kas ir ieviesti un ilgst jau gandrīz sešus mēnešus, arī no sabiedrības sociālās veselības un arī līdzsvara viedokļa, - tie ir ļoti bīstami.

Es ļoti lūdzu kolēģus no pozīcijas padomāt, pie kādiem rezultātiem novedīs šī ilgstošā, stingrā sarkanās gaismas degšana visā valsts teritorijā, pie kādiem secinājumiem cilvēki nonāks. Es patiesi ļoti ceru, ka jūs, neskatoties ne uz kādiem... neļausieties ļoti šauram un ierobežotam skatam uz problēmu risinājumiem - visu visur aizliegt. Lūdzu padomāt. Aicinu pret sportu izturēties citādi - pārdomāti.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam Lūdzu!

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Kamēr mēs šeit spriežam - atļaut vai neatļaut sportot bērniem -, šodien jau pasaules čempionātā Stokholmā Deniss Vasiļjevs izpildīja olimpisko kvalifikāciju un dabūja tiesības startēt olimpiskajās spēlēs, kas nākamajā gadā notiks Pekinā. Tas ir labs panākums. Apsveicu viņu un visu daiļslidošanas federāciju!

Bet - sportot vai nesportot? Mēs jau no 21. janvāra prasām: dodiet mums savas piezīmes, kā jūs redzat... kā izpildīt šo programmu. Nevar sportot masveidā - labi, darām to individuāli! Parādiet to grafiku, parādiet to shēmu - kā. Nu, pa trim mēnešiem var kaut ko izdomāt vai nevar izdomāt?

Pagājušajā reizē es jau jums ziņoju par to, ar kādām problēmām... cieš bērni, kas sēž mājās, - nevar redzēt draugus, nevar arī sportot.

Pie katras skolas ir stadions, ir uzbūvēti laukumi ar mākslīgo segumu, ir apgaismojums. Lūdzu, sastādiet grafiku sportam tur, ārā, ja nav iespējams sportot iekšā. Var spēlēt daudzas spēles, var skriet vai iet kājām, varēja slēpot arī, varēja nodarboties ar orientēšanos. Ir daudzas iespējas, ko darīt, tikai vajag darīt, domāt. Ja jūs nedomājat vienu vai divus soļus uz priekšu, jūs esat zaudētāji.

Tas ir absurda likums, ka... neviens neko negrib darīt. Nu mēs kaut ko lēmām, vakar mēs sākām izskatīt likumprojektu, kura vēl nav uz papīra. Atnesa šodien... pēc tam dabūja kaut ko... Rīt Ministru kabinets izskatīs vēl kaut ko, mēs nezinām - ko. Pēc tam mēs dzīvosim un gaidīsim, kas būs... Būs pirmdien vēl pieņemts... Nu varbūt pieņems, ka vienu reizi nedēļā Ministru kabinets strādās, un viss.

Saeimā strādājam jau 370 dienas haotiskā režīmā - visu laiku ārkārtā, ārkārtā... Nu kad mēs sāksim strādāt normālā režīmā, tā, kā visur pasaulē jau sāk strādāt, - klātienē? Ar maskām, bet klātienē! Varbūt mēs arī varam atgriezties pie darba klātienē? Aicinu Ministru kabinetu arī sākt strādāt klātienē - ar maskām, tām iepirktajām maskām, labām vai sliktām, bet ar maskām -, lai var izrunāties. Nevis tikai digitālā formātā strādāt, bet normāli, reāli - aci pret aci.

Es nevaru atbalstīt šo likumu, tāpēc ka tas ir absurda likums. Vajag domāt vienu soli uz priekšu. Vasara tuvojas. Kā mēs dzīvosim vasarā? Nu pa 370 dienām varēja jau kaut ko izdomāt. Un tas nebeigsies rīt.

Mēs visi pieteicāmies vakcinācijām. Nu un ko? Pieteicāties. Jums kāds paziņoja, kad ir jūsu rinda, kad būs? Jūnijā, jūlijā vai nākamā gada janvārī būs jums rinda? Nevar zināt, nav nekādas skaidrības. Birojs strādā, nestrādā? Mēs par to nezinām, datu mums nav nekādu, vai ir tie dati, kuri nav pareizi. Nav prognozējami nekādi...

Tā ka atļausim bērniem kaut ko darīt! Spersim vismaz vienu soli uz priekšu, iesim pakāpeniski, bet - vienu soli uz priekšu, lai kāds redz, ka mēs par viņiem domājam.

Paldies. Neatbalstu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Labvakar visiem kolēģiem! Es arī aicinu domāt par sportu, sacensību, īpaši par to, kā atbalstīt iespēju sportot jauniešiem. Tas ir ļoti būtiski, tāpēc ka jaunieši sportojot veicina savu veselību, tādējādi nodrošinot arī savas imunitātes stiprināšanu. Imunitātes stiprināšana ir īpaši svarīga šajā laikā, kad mēs runājam par kovida ietekmi.

Neapšaubāmi, nevajadzētu domāt, ka sportošana būtu kādā veidā savienojama ar epidemioloģisko prasību neievērošanu. Par to nevar būt ne runas. Tomēr es domāju, ka šāds priekšlikums būtu atbalstāms. Es zinu arī daudzus deputātus, kuriem ir tieša saistība ar sportu, aktīvu dzīvesveidu un kuriem šajā laikā arī ir vēlēšanās sportot, uzlabot savu veselību.

Jauniešiem tas ir īpaši svarīgi. Attālinātais mācību režīms nodrošina pasīvu atrašanos mājās. Sporta aktivitātes un kustēšanās iespējas ir ārkārtīgi ierobežotas. Sporta stundas bija faktiski vienīgās, kas tādā darba režīmā, kas ir stundu laikā, nodrošināja bērniem iespēju izkustēties. Tagad tas tā nav. Šobrīd ir attālinātās mācības, un līdz ar to daudziem bērniem ir trūcis fiziskās sagatavotības, fizisko aktivitāšu ikdienā. Kur nu vēl runāt par kādiem sporta pulciņiem, kas... bērniem bija pietiekoši daudz... nu, teiksim, daudz laika, ja mēs skatāmies uz šo nedēļas grafiku.

Es uzskatu, ka sportošanas iespējas noteikti ir jādod, ir jāatļauj. Šis priekšlikums to tomēr stimulē. Nevienā brīdī mēs šī priekšlikuma ietvaros nerunājam par kādu epidemioloģisko noteikumu pārkāpšanu. Mēs, tieši pretēji, runājam par veselības stiprināšanu. Te es runāju ne tikai par fizisko veselību, tā ir arī psiholoģiskā veselība, psiholoģiskā noturība pret stresu, pret šo kovida ietekmi un tā izraisītajām sekām.

Manuprāt, priekšlikums būtu atbalstāms, turklāt daudzi sporta veidi ir tādi, kur jaunieši var ievērot epidemioloģiskos noteikumus. Varbūt nav runa par to, ka vajadzētu atļaut ģērbtuves izmantot; bērnus var atvest uz skolu vai sporta pulciņu jau attiecīgi saģērbtus - izdara fiziskās aktivitātes un dodas projām. Šāda ierasta prakse jau šobrīd notiek treniņos... tā ka nerunājot par sporta nozari, kura tiešām ir ļoti ietekmēta, ne par to šoreiz, bet tieši par šo veselības aspektu.

Es uzskatu, ka fiziskās aktivitātes man pašam ir ļoti būtiskas, lai varētu aktīvāk strādāt, sagatavoties darbam. Aicinu arī jūs sportot un līdz ar to arī atbalstīt šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es arī aicinu noteikti atbalstīt šo priekšlikumu, jo pa šo laiku, jo īpaši - laiku pēc 28. janvāra, kad mēs visi jau vienreiz praktiski vienbalsīgi atbalstījām... par to, ka, ievērojot veselības drošības protokolu, ir iespējams atjaunot bērnu un jauniešu sportu... Tas netika izdarīts. Mēs redzam un dzirdam - neizliksimies, ka tas tā nav! -, ka ir atsevišķi sportisti un atsevišķas organizācijas, kas šobrīd trenē bērnus nelegāli: aizlīmē sporta hallei logus, lai neviens neredzētu, vecāki noliek automašīnas tālāk un iet... bērnus ved uz šiem treniņiem tikai tāpēc, lai bērns nezaudētu savu profesionālo... fizisko kondīciju, salīdzinot ar citiem jauniešiem, īpaši tiem, kas vēlas profesionāli attīstīties Eiropas līmenī, lai Latvijas sportisti, īpaši tie, kas būtu šobrīd U-10, U-14, U-16 vecuma grupā, kas vēl nav profesionālie sportisti... tāpēc ka viņiem ir ļoti svarīgs katrs treniņš.

Parunājiet ar sportistiem! Parunājiet ar basketbolistu Kambalu. Parunājiet ar Mairi Briedi, ar tiem, kas ir bijuši profesionāļi vai kas aizvien ir profesionāļi. Pajautājiet viņiem, ko nozīmētu, ja viņi periodā līdz savām profesionālajām sporta gaitām būtu izlaiduši mēnesi, divus, trīs, četrus... vai šajā gadījumā mēs runājam par gadu... un nebūtu trenējušies - normāli trenējušies. Daudzi bērni sēž mājās visu dienu pie ieslēgtiem televizoriem un planšetēm... un MS Teams vidē notiek, nu jau atjaunoti notiek, šīs... šīs mācības... nekustas. It īpaši tie, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, kuriem nav iespējams skriet pa vietējo parku pie mājām, ļoti daudz zaudē - ne tikai savu fizisko kondīciju, bet arī savu veselību kopumā. Kolēģi, mums ir ļoti svarīgi, lai bērni, jaunieši, īpaši grupas, nekavējoties atsāktu savas treniņa nodarbības, ievērojot veselības drošības protokolu vai kādas citas loģiskas prasības attiecībā uz veselību - telpu vēdināšanu vai tamlīdzīgi.

Bet ne mums, politiķiem, par to šobrīd lemt. Ir profesionāļi, kuri var pateikt, kādas ir šīs prasības. Paskatāmies, kā notiek citās Eiropas valstīs, kur tas ir atļauts. Daudzās Eiropas Savienības valstīs bērni šobrīd, ievērojot dažādus kritērijus, epidemioloģiskos nosacījumus, trenējas. Veselā miesā - vesels gars! Tas ir vitāli svarīgi mūsu nākamajai paaudzei. Un ne tikai bērniem, jauniešiem, arī pieaugušiem cilvēkiem ļoti svarīgi nodarboties ar sportu un ievērot veselīgu dzīvesveidu.

Tāpēc, kolēģi, es atbalstu šo priekšlikumu. Es tiešām aicinu visus atbalstīt šo priekšlikumu, lai Ministru kabinets ar premjeru Arturu Krišjāni Kariņu priekšgalā nekavējoties izstrādā Ministru kabineta noteikumus, lai tagad, pēc šī likuma stāšanās spēkā, šīs nodarbības atsāktos. Tas ir tas, uz ko ir aicinājusi arī izglītības ministre un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, ka ir jāatsāk, ir jāatrod veids, kā bērniem, jauniešiem droši nodarboties ar sportu, ievērot veselīgu dzīvesveidu.

Es aicinu, kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļ. Švecova. Paldies. Es tikai ļoti lūdzu kolēģus no pozīcijas un no attiecīgu... kuru pārraudzībā atrodas attiecīgās ministrijas, it īpaši Izglītības un zinātnes ministrija... ja mēs runājam par sportu, par bērniem un jauniešiem, proti, es gribu teikt, ka dokumentā, ko izskata Ministru kabinets, ir paredzēts, ka tirdzniecības centri arī brīvdienās strādās pilnā apjomā... aprīļa beigās. Tas ir otrs solis, ko paredz attiecīgi valdībā pieņemt un realizēt, bet par bērnu un jauniešu sportu nekas netiek pateikts. Tikai pie trešā un ceturtā soļa attiecīgi parādās informācija - tas ir maijs un jūnijs, kad ir runa par sportu. Un sportu tikai maijā, kad, iespējams, ir... tiks atļauts nodarboties ar sportu ārtelpās, un vienas treniņgrupas lielums līdz 20 audzēkņiem.

Kolēģi, tad sanāk, ka valdība atvērs veikalus, bet sports bērniem un jauniešiem vēl aizvien paliks slēgts līdz maija, jūnija beigām. Vai Izglītības un zinātnes ministrijai ir svarīga bērnu un jauniešu fiziskā veselība vai nav svarīga? Jūs pievērsiet uzmanību plāniem, ko jūs rakstāt, un pieņemto ierobežojumu un attiecīgi pieņemto atvieglojumu loģikai. Ir jābūt līdzsvaram - līdzsvaram starp ierobežojošiem pasākumiem un attiecīgo nozaru un pašvaldību ierobežojumiem, kas tiek ieviesti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam otro reizi. Lūdzu!

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien! Es aicinu deputātus paskatīties uz savām tālruņu ierīcēm. Ir tāda funkcija - cik soļus jūs esat nogājis gan šodien, gan vakar, gan iepriekšējās dienās. Nu cik jums tur ir? Ir pieci tūkstoši soļu šodien vai vakar vai nav? Tas ir tāds rādītājs, cik kustīgi jūs esat, cik jūs nostiprināt savu veselību. Tā ka, pirms balsot, pārbaudiet sevi, un, ja gadījumā jums nav šodien pieci vai desmit tūkstoši soļu, labāk nebalsojiet, ja negribat atbalstīt šo priekšlikumu.

Bet pats vārds “sports”. Kad Izglītības un zinātnes ministrija deviņdesmitajos gados mainīja nosaukumu no “fiziskā audzināšana” uz “sports”, daudzi, arī bērni, nobaidījās no tā vārda, visi domā, ka sports - tas ir lielu sasniegumu vai augstu sasniegumu sports. Tagad skatos, ka deputāti arī baidās no sporta. Vai jūs zināt, kā izskatās daži sporta veidi, piemēram, airēšana? Airētājs viens sēž laivā, brauc viens pats pa upi, un tuvumā - ne 100 metru, ne 200 metru attālumā - nav neviena. Vai viņš nevar braukt? Katrā celiņā ir seši metri; seši deviņi metri starp airētājiem. Kāpēc viņi nevar piedalīties sacensībās? Svinēs pēc tam? Jau sen sportisti neko nesvin, nav tāda pasākuma. Jums ir tādas aizdomas, nezinu, kā septiņdesmitajos, astoņdesmitajos gados. Nav tādas svinēšanas, īpaši, ja nav medaļas.

Par katru sporta veidu vajag pieņemt atsevišķu lēmumu. Federācijām ir izstrādāti noteikumi, un viņi ievēros tos noteikumus. Tā ka, lūdzu, pirms balsojat, apskatiet savu tālruņa ierīci, cik soļu jums šodien ir, jums ir tiesības balsot “pret” šo priekšlikumu vai nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien! Es vispār nesaprotu, kāpēc ir nepieciešamas debates par šo priekšlikumu. Es nevaru saprast, kā normāls cilvēks varētu nenobalsot “par” šo priekšlikumu.

Mūsu visu bērniem, Latvijas bērniem, ir nozagts viens gads no viņu bērnības. Un maksa par to, ka mēs nespējam... ka valsts atšķirībā, piemēram, no Beļģijas nespēj nodrošināt bērniem nepārtrauktu apmācību klātienes skolās - ne tikai bērnudārzos, bet arī skolās... liecina tikai par to, ka mēs kā sabiedrība ļoti dārgi maksāsim. Maksāsim ar bērnu veselību, ar mūsu bērnu fiziskās un intelektuālās attīstības atpalicību. Jā, nopietni, tā ir atpalicība. Bērniem ir nozagts viens gads no bērnības un viens gads no viņu normālas attīstības.

Nenobalsot tagad “par” šo priekšlikumu nozīmē tikai to, ka jums galvenais ir noturēt šo koalīciju un šo valdību. Jūs domājat ar galvu, vai jūs vienkārši nezināt, kas notiek sabiedrībā un kā dzīvo cilvēki tajā?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar! Es gribētu savu runu sadalīt divās daļās, viena daļa - pozīcija, otra daļa - opozīcija.

Ja mēs runājam par pozīciju. Šodien soctīklos bija kārtējās fotogrāfijas no kāda Rīgas mikrorajona, kur jauna meitene bija izlēkusi pa logu, uztaisījusi pašnāvību. Tās ir sekas jūsu rīcībai, dārgā pozīcija. Sekas, ka jūs iesprostojat cilvēkus. Šīs sekas ir daudz smagāks un daudz lielāks ļaunums nekā tas, ko jūs sargājat. Un jūs par to dabūsiet atbildēt. Es esmu dziļi par to pārliecināts.

Un otra daļa ir opozīcijai. Dārgā opozīcija, es domāju, ka šīs visas ir tukšas runas. Šonedēļ jums tika piedāvāts parakstīt Kariņa demisijas pieprasījumu. SASKAŅA un ZZS neparakstīja. Parakstīja tikai “Likums un kārtība” deputāti. Arī jūs atbalstāt šo valdību, jūs atbalstāt faktiski to, ka zināt - tiks noraidīts arī šis priekšlikums. Spiedienu izdara, prasot demisiju. Nu tad esiet īsta opozīcija, nevis viltus opozīcija! Jūs palīdzat noturēt šo valdību, kas pieņem šos likumus. Tā ir taisnība. Neviens no jums neparakstīja Kariņa demisijas pieprasījumu. Neviens!

Par bērniem. Es domāju, ka šī gada laikā ir izrunāts pilnīgi viss - pilnīgi viss! - par šo tematu. Tas, ko jūs darāt, ir noziegums pret cilvēci, Krimināllikuma attiecīgais pants. Tā, kā jūs šodien priecājaties, ka Lembergs sēž cietumā, pienāks diena, kad kāds priecāsies, ka jūs sēdēsiet cietumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es vēlos pateikt lielu paldies kolēģei Švecovas kundzei, kura, manuprāt, atvēra jums visiem acis, palasot varbūt to, ko jūs nepaspējāt izlasīt. Šis ir tas valdības plāns, un pēc būtības ir jāsecina, ka valdība muļķo gan jūs, godātie koalīcijas kolēģi, kuri varbūt nespēja izsekot visiem valdības piruetiem, gan arī sabiedrību. Šobrīd mēs esam nostādīti tādā muļķa lomā, ka mēs kopā ar jums, mīļā koalīcija, esam nosolījuši visām federācijām, ka, lūk, tagad, ar 31. martu, vismaz tiks atvērti visi sporta veidi ar dažādiem ierobežojumiem.

Kā jūs dzirdējāt no šīm debatēm, nekas tamlīdzīgs netiks darīts. Nekas tamlīdzīgs netiks darīts, mūs atkal... mēs turpināsim muļļāties. Un zināt - kāpēc? Visticamāk, tāda vienkārša teorija varētu būt: lai kāds nopelnītu uz hokeja čempionāta rēķina. Mēs kopā ar jums, tas ir, jūs, kas šobrīd nobalsos “pret”, vienkārši turat bērnus ieslodzījumā, neļaujat viņiem neko darīt tikai tāpēc, lai kāds kungs varētu nopelnīt naudu uz šī čempionāta rēķina, uz organizācijas rēķina. Tikai tāpēc.

Paskatieties, kāda ir cena, paskatieties, kāda ir cena! Ja jums ir tik grūti, ja jūs uztraucaties par to, ka kāds svinēs, ierakstiet Ministru kabineta noteikumos, ka svinēt nedrīkst. Jums ir visas tiesības ierakstīt jebko, kādus noteikumus jūs gribat, tikai atļaujiet, lūdzu, vienas darba dienas laikā kaut vienu sporta veidu, hokeju, kaut vai, vismaz.

Sāksim ar to. Lūdzu, kolēģi, atbalstiet šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - Saeimas deputātu Jūlijas Stepaņenko un Alda Gobzema priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 39, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 37. - deputāšu Sprūdes un Švecovas priekšlikums. Ir identisks 36. Komisijā nav atbalstīts un nav arī balsojams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums diemžēl nav balsojams. Tātad tālāk.

V. A. Tērauda. 38. - tieslietu ministra priekšlikums. Paredz šī likuma spēkā stāšanos uzreiz, lai nebūtu pārrāvums, beidzoties ārkārtas stāvoklim. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 58, pret - 8, atturas - 23. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, mēs esam izskatījuši 25. marta attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Vēl tikai deputātu reģistrācija.

Tagad es izsludinu pārtraukumu uz 15 minūtēm, un mēs atsāksim darbu ar 25. marta trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību. Tātad 15...

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā”” un lēmuma projekts par Ministru kabineta 2021. gada 24. marta rīkojumu Nr. 185.

Reģistrācija ir noslēgusies.

Darbu turpinām pulksten 19.15.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 41. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 25. martā

Lēmuma projekts “Par Borisa Frumina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” (Nr. 617/Lm13) (Dok. Nr. 3899)
- Ziņo	- dep. R. Jansons
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 1014/Lp13)(1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3875, 3909)
- Ziņo	- dep. A. Čakša
Par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1019/Lp13) (Dok. Nr. 3886, 3886A)
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1019/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3886)
- Ziņo	- dep. M. Golubeva
- Priekšlikumi (par steidzamību)	- dep. J. Vucāns (pret)
	- dep. E. Papule (pret)
- Debates	- dep. E. Kucins
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. R. Znotiņš
	- dep. E. Papule
Paziņojums
	- dep. A. Skride
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. B. Cilevičs
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. I. Zariņš
	- dep. A. Ašeradens
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 900/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3863, 3863A)
- Ziņo	- dep. A. Kaimiņš
- Debates	- dep. J. Pūce
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. E. Tavars
	- dep. R. Ločmele
Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 962/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3700)
- Ziņo	- dep. V. A. Tērauda
- Debates	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Ādamsons
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. V. Valainis
	- dep. I. Pimenovs
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. J. Ādamsons
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. R. Bergmanis
	- dep. J. Ādamsons
	- dep. E. Tavars
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. R. Bergmanis
	- dep. V. Valainis
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. I. Klementjevs
	- dep. R. Nemiro
	- dep. E. Tavars
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. I. Klementjevs
	- dep. R. Ločmele
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
Informācija par ārkārtas sēdi
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 25.03.2021 14:36:04 bal001
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Borisa Frumina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā (617/Lm13)

Datums: 25.03.2021 14:37:39 bal002
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (1014/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 25.03.2021 14:38:59 bal003
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (1014/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.03.2021 14:40:58 bal004
Par - 66, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1019/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 25.03.2021 14:47:05 bal005
Par - 54, pret - 24, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Augstskolu likumā (1019/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 25.03.2021 15:00:00 bal006
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 25.03.2021 15:52:26 bal007
Par - 65, pret - 21, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1019/Lp13), 1.lasījums

Datums: 25.03.2021 15:54:01 bal008
Par - 29, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Izskatīšanas datums 15.aprīlis

Datums: 25.03.2021 16:08:25 bal009
Par - 50, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (900/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.03.2021 16:12:00 bal010
Par - 90, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (900/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.03.2021 16:18:32 bal011
Par - 27, pret - 55, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (962/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.03.2021 16:36:12 bal012
Par - 29, pret - 53, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (962/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.03.2021 16:46:38 bal013
Par - 29, pret - 52, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (962/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.03.2021 16:53:04 bal014
Par - 23, pret - 55, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: 10. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (962/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.03.2021 16:57:47 bal015
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 25.03.2021 17:35:27 bal016
Par - 45, pret - 18, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: 22. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (962/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.03.2021 17:36:32 bal017
Par - 49, pret - 1, atturas - 22.
Balsošanas motīvs: 23. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (962/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.03.2021 17:58:30 bal018
Par - 29, pret - 53, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 30. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (962/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.03.2021 18:04:04 bal019
Par - 74, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 32. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (962/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.03.2021 18:07:14 bal020
Par - 33, pret - 55, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 33. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (962/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.03.2021 18:48:50 bal021
Par - 39, pret - 47, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 36. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (962/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.03.2021 18:50:31 bal022
Par - 58, pret - 8, atturas - 23.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (962/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.03.2021 18:51:31 bal023
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

 

Sēdes videotranslācija

25.03.2021.

9.00

11.15

14.30

15.30

17.30

19.15

19.55