Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas trīsdesmit septītā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 18. martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Sākam 18. marta trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.
Kā šodien mūsu pirmajā darba kārtībā, ko sākām izskatīt pulksten 9.00, jūs informēja Saeimas priekšsēdētāja, tiklīdz Prezidijs saņēma divu Saeimas komisiju - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Administratīvi teritoriālās reformas komisijas - lēmumu un lūgumu šodien sasaukt ārkārtas sēdi ar šādu darba kārtību par divu likumprojektu izskatīšanu, Prezidijs šajā pārtraukumā šādu sēdi ir sasaucis. Līdz ar to izskatīsim šo 18. marta trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību un pie 11. marta trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanas atgriezīsimies 15 minūtes pēc šīs sēdes. Tas ir informācijai, lai mums visiem būtu pavisam skaidrs par mūsu darbu secību šodien.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Inga Goldberga. Lūdzu!
I. Goldberga (SASKAŅA).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja Labklājības ministrijas izstrādāto un Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 975/Lp13).
Tas izstrādāts, lai saskaņotu vienotu tiesisko regulējumu mājokļa pabalsta nodrošināšanai, un saistīts ar šī gada 4. martā Saeimā apstiprināto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, kurš nosaka pārcelt mājokļa pabalsta ieviešanas termiņu no 2021. gada 1. aprīļa uz 2021. gada 1. jūliju.
Lai saskaņotu likumu normas, šis likumprojekts paredz likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” pārejas noteikumu 16. punktā aizstāt 2021. gada 1. aprīli ar 2021. gada 1. jūliju.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu un atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
I. Goldberga. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.
I. Goldberga. Ņemot vērā, ka likumam ir jāstājas spēkā līdz šā gada 1. aprīlim un tajā ietvertie grozījumi ir tehniski (ar mērķi saskaņot likumu normas), komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru. Ja kādam deputātam ir iebildumi vai citi priekšlikumi, lūdzu pieteikties šajā sadaļā. (Pauze.) Tātad esam nogaidījuši, neviens deputāts iebildes vai citus priekšlikumus nav izteicis. Līdz ar to varam balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce. Lūdzu!
J. Pūce (AP!).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Ļoti cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 980/Lp13).
Atgādināšu - minētais likumprojekts izstrādāts Administratīvi teritoriālās reformas komisijā, lai risinātu jautājumus, kas ir saistīti ar Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta spriedumu.
Uz otro, galīgo, lasījumu šim likumprojektam ir iesniegti 25 priekšlikumi, un tie ir izskatīti komisijā.
Tātad 1. - Saeimas deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Tas komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu! (Pauze.)
Dombravas kungs, mēs jūs nedzirdam. Mēs jūs redzam, bet nedzirdam. (Pauze.) Joprojām nedzirdam.
J. Dombrava (NA).
Vai tagad ir dzirdams?
Sēdes vadītāja. Jā, tagad jūs esat dzirdams. Paldies.
J. Dombrava. Godātā Saeima! Satversmes tiesa savā spriedumā atsaucās uz pētījumos balstītiem... ilgtermiņa attīstības dokumentos definētiem reģionālas un nacionālas nozīmes attīstības centriem.
Esmu lasījis gan šos ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentus, gan “Latvija 2030” izstrādātāju darba grupas protokolus. Līdz šim man nav izdevies atrast nevienu zinātnisku pamatojumu, kā pirms aptuveni 15 gadiem Ķīļa vadītā darba grupa tika pie konkrētajiem attīstības centriem, izņemot filozofiskas sarunas starp darba grupas dalībniekiem. Faktiski nebija atrodams neviens cits kvalitātes rādītājs, izņemot iedzīvotāju skaitu konkrētajā pilsētā.
Ja kāds var atrast informāciju, kā divtūkstošo gadu sākumā zinātniski tika analizēts... vai šobrīd... respektīvi, šie šobrīd nosauktie reģionālas nozīmes centri, kuri atbilst centra statusam, tiešām ir lūgums atsūtīt šo informāciju.
Tomēr tas, ko esmu redzējis no darba grupas protokoliem, - tie ir politiski lēmumi, kurus pieņēma darba grupas dalībnieki, nosakot reģionālas nozīmes centrus. Tāpēc nav skaidrs, kāpēc Satversmes tiesa tik lielu nozīmi piešķir pirms 15 gadiem strādājušas, neviena neievēlētas darba grupas politiskiem lēmumiem, nevis lēmumiem, kurus 2020. gadā pieņēma Saeima, kas savos apsvērumos atzina, ka līdzās esošiem reģionālas nozīmes centriem ir vairāki citi faktiskie reģionālas nozīmes centri.
Ļoti pieredzējušais kolēģis Einārs Cilinskis savulaik teica, ka nākotnē vara attālināsies no Saeimas deputātiem un aizvien vairāk tā nonāks pie ierēdņiem, un Saeimas deputātiem atliks nobalsot par ierēdņu sagatavotiem lēmumiem, rīcības brīvība aizvien vairāk samazināsies.
Stāsts par reģionālas nozīmes centru precizēšanu ir spilgts piemērs, kā ierēdniecība panāk, lai nekas nemainītos. 2019. gada nogalē Nacionālā apvienība bija iesniegusi priekšlikumu, kas piedāvāja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā ierakstīt starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes centru definīciju (identisku tai, kura šobrīd ir ierakstīta “Latvija 2030” stratēģijā) un pieņemt precizētu pielikumu ar reģionālas nozīmes centru uzskaitījumu.
Toreiz ministrijas darbinieki pamatoja, ka šis nav piemērots likums, to vajadzētu rakstīt citā likumā. Un tad mēs attiecīgi arī piedāvājām šīs definīcijas ierakstīt norādītajos likumos. Tajā brīdī atkal sākās futbols tālāk, ka tomēr šādas normas nebūtu rakstāmas likumā, bet būtu jādefinē Nacionālajā attīstības plānā. Piedāvājām ierakstīt šos centrus Nacionālajā attīstības plānā. Jāatzīmē, ka Saeimas deputātiem ir ierobežotas iespējas iesniegt priekšlikumus, bet Saeima balso par piedāvāto Nacionālā attīstības plāna redakciju.
Galarezultātā 2027. gada Nacionālajā attīstības plānā vispār nav minēti konkrēti nacionālas un reģionālas nozīmes centri. Neviens! Ja atvērsiet vaļā Nacionālo attīstības plānu, ko nesen Saeima apstiprināja, jūs tur neatradīsiet šo nacionālas un reģionālas nozīmes centru uzskaitījumu.
Tātad vēlvienreiz - šis priekšlikums piedāvā iekļaut likumā definīciju par to, kas tad ir starptautiskas nozīmes centrs, kas ir nacionālas nozīmes centrs un kas ir reģionālas nozīmes centrs, lai ikvienai pašvaldībai būtu skaidrība, kurā brīdī kāda apdzīvotā vieta tajā var potenciāli kvalificēties šim nosaukumam.
Paldies.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!
V. Valainis (ZZS).
Godātā, cienītā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Šajā priekšlikumā, es uzskatu, Dombravas kungam ir pilnīga taisnība. Arī es šajās debatēs mēģināju panākt un uzskatu, ka tas bija kaut kādā veidā jādefinē - kas tad ir attīstības centrs, kas nav. Jo tā vadlīnija, pēc kuras mums tiek piedāvāts vadīties, ir tiešām vēsturiski jau neatbilstoša šīsdienas realitātei, un ir stipri diskutējams, pēc kādiem kritērijiem tad vispār ir pie šiem attīstības centriem nonākuši.
Un būtiskākais ir - komisijā mums visu laiku tika norādīts tas, ka attīstības centra statusa definēšanai likumā kā tādai nav nekādas jēgas. Bet Satversmes tiesa, atceļot šo normu (kāpēc mēs šodien šeit esam), definē to kā vienu no lietām, kas ir īpaši svarīga attīstības centra statusam. Tādējādi parlaments ar Satversmes tiesu nonāk zināmās pretrunās šajā jautājumā. Un ar Saeimas deputātiem šeit tika uzspēlēts, manuprāt, viens no meistarīgākajiem futboliem, kāds vispār politikā šī procesa laikā redzēts, - šeit nevaram, darām to citur, citur mēs to nevaram, jo mēs vienkārši nevaram ietekmēt, mēs varam tikai nobalsot par NAP... šo sagatavoto dokumentu, citā likumā arī īsti nevar, nav īstā vieta, beigās nevar nekur, bet tāpēc, ka nevar, šādu novadu, redz, izveidot arī nekādā veidā nesanāk.
Nu tāds kalambūrs tur bija, un dienas beigās mēs esam atpakaļ pie šī likumprojekta. Un visai loģiski, ka Dombravas kungs piedāvā iesniegt šo priekšlikumu. Bet šeit Dombravas kungs mēģina savā ziņā labot kļūdu, un, manuprāt, būtu bijis pareizi, ja Saeima būtu noteikusi to, ka katrā administratīvajā teritorijā, kas ir šajā likumā, jābūt vienam attīstības centram, kas līdz šim nav izdarīts un, es domāju, arī turpmāk radīs šādas tādas nesaskaņas.
Bet pats galvenais, kas, manuprāt, šeit jau iezīmējās... un šajā Satversmes tiesas spriedumā iezīmējās... kas man arī nav saprotams - kā var būt tā, ka pilnīgi uz baltas lapas atnests pamatojums, ka divi plus divi ir četri, uzreiz jau a priori nozīmē, ka dzīve būs labāka. Dažādas statistikas informācijas iesniegšana kalpo par... tiek izvērtēta kā labāka tikai tāpēc, ka to ir atnesis valdības pārstāvis, vai dokumenti, uz kuriem atsaucas Satversmes tiesa, - ka tie ir svarīgāki nekā Saeimas deputātu virzītie argumenti par to, kāpēc viņš ir “par” vai “pret” vai kā viņš pamato viena vai otra novada izveidi šajā gadījumā.
Lai vai kā būtu, lai arī es nepiekrītu Skultes pievienošanai Saulkrastiem, es lielā mērā gribu atbalstīt Dombravas kungu, jo tomēr viņš pamatoja to. Un tas pamatojums, manuprāt, bija pietiekams, un tas, ka tas nesakrīt ar to, kas bija anotācijā, - tas tikai spilgti parāda to, ka likumdevējs, izņemot ārā šos kritērijus, patiesībā sevi ierobežoja, būtiski ierobežoja. Un principā Saeima tikai apstiprina valdības iesniegtu karti bez jebkādām objektīvām iespējām kaut ko vēl ietekmēt.
Manuprāt, šis kritēriju stāsts un tas, ka šie Dombravas kunga pamatojumi nederēja, - tas ir ļoti slikti vērtējams. Manuprāt, mums jādomā, kādā veidā attīstīt likumdošanu, lai tomēr deputātu iesniegtam priekšlikumam būtu tiešām kaut kāds spēks. Šādā gadījumā deputāts var iesniegt, pamatot, un pēc tam, izrādās, kāds var atnākt un pateikt - šis pamatojums nav bijis pietiekams. Bet pamatojums pēc būtības bija. Un kas tad ir tā mēraukla, kas ir pietiekams pamatojums un kas nav? Manā ieskatā, VARAM iesniegtie pamatojumi vispār nebija nekur liekami, tas bija tīri statistikas informācijas apkopojums.
Kopumā šo priekšlikumu es no savas puses aicinu neatbalstīt, bet pie šī jautājuma strādāt turpmāk citos atvērumos, ne šajā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Pūces kungs, jums vārds komisijas vārdā.
J. Pūce. Minētais priekšlikums vakardien komisijas sēdē tika izskatīts, un bija divi aspekti, kas tika ņemti vērā, kāpēc komisija tomēr izšķīrās balsot pret šo priekšlikumu.
Proti, pirmais - tas, ka minētais likumprojekts (Nr. 980/Lp13) ir steidzams un ir izstrādāts, lai risinātu vienu konkrētu sprieduma aspektu. Būtu ļoti nepārdomāti... iespējams, nepārdomāti, ja steidzamā likumprojektā vienlaikus tiktu izšķirts tik nozīmīgs jautājums kā tas, kas Latvijā ir starptautiski, nacionāli un reģionālas nozīmes attīstības centri.
Tomēr debatēs mēs nonācām pie priekšlikuma (kas šajā komisijas priekšlikumu tabulā ir 6.), kas uzdod valdībai veikt šādu izvērtējumu par attīstības centriem un sagatavot priekšlikumu.
Un otrs jautājums. Pašlaik attīstības centri ir noteikti Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam un Nacionālajā attīstības plānā. Kā komisijas sēdē norādīja Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis, šie dokumenti, protams, ir koriģējami un grozāmi, taču to koriģēšanas un grozīšanas kārtību nosaka Attīstības plānošanas sistēmas likums, un Saeimai ir jāievēro pašas pieņemtie likumi.
Tāpēc šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 12, pret - 65, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Pūce. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura priekšlikums. Sakārto pārejas noteikumu 26. punktā lietoto terminoloģiju. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Pūce. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas pārformulē pārejas noteikumu 26. punkta redakciju, lai precīzi izpildītu uzdevumu saistībā ar Ādažu pilsētas, Ķekavas pilsētas un Mārupes pilsētas statusa spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Pūce. 4. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kas aicina papildināt pārejas noteikumu 29. punktu ar trešo teikumu, prasot veikt izvērtējumu par reģionālas nozīmes centru arī attiecībā uz Saulkrastiem. Šis priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Pūce. 5. - deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Aicina papildināt šo pašu pārejas noteikumu 29. punktu ar papildu vērtējumu arī attiecībā uz Babītes, Ozolnieku un Salacgrīvas novadu attīstības potenciālu. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Pūce. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumu 29. punktu ar trešo teikumu, kurā tātad uzdod valdībai sniegt pirmajā ziņojumā ar... nākamā gada maijā sniegt izvērtējumu par potenciālajiem reģionālas nozīmes centriem Latvijā. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Pūce. 7. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kas aicina Limbažu novada pašvaldībai uzdot Skultes... sagatavot Skultes pagasta sadalīšanas plānu. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!
J. Dombrava (NA).
Godātie Saeimas deputāti! Šobrīd Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 28. punkts nosaka, ka Ropažu novada pašvaldība līdz 2023. gada 31. decembrim apstiprina Garkalnes pagasta sadalīšanas plānu un nosūta to Ādažu novada pašvaldībai. Pēc minētā plāna izvērtēšanas iesaistītās pašvaldības lemj par novada teritoriju robežu grozīšanu.
Šādu normu mēs pieņēmām, lai risinātu vienotās infrastruktūras problēmas, kas veidojās Baltezera apkaimes iedzīvotājiem, kuri šobrīd (pēc administratīvi teritoriālās reformas) nonāks tātad Ropažu novadā, kaut gan faktiski viņu dzīve ir saistīta ar Ādažu novadu.
Mans piedāvājums ir izveidot pilnīgi identisku formulējumu: “Limbažu novada pašvaldība līdz 2023. gada 31. decembrim apstiprina Skultes pagasta sadalīšanas plānu un nosūta to Saulkrastu novada pašvaldībai. Pēc minētā plāna izvērtēšanas iesaistītās pašvaldības lemj par novadu teritoriju robežu grozīšanu.”
Pilnīgi identisks punkts, lai risinātu pilnīgi identisku problēmu, kas tagad izriet no Satversmes tiesas sprieduma, ka ir daudzi iedzīvotāji, kuru faktiskā dzīvesvieta ir Saulkrasti, kur viena iela pēkšņi pārtop par cita novada ielu, kur bieži vien pat cilvēkiem ir grūti saprast: kāpēc brauc divas ceļu tīrīšanas automašīnas, greiders var braukt tikai līdz ielas vidum; kāpēc apgaismojumu nav iespējams ierīkot visas ielas garumā, tas kaut kur pēkšņi pusceļā apraujas. Un tad vēl jautājums, no kurienes nāk šī apgaismojuma barošana, kanalizācijas izbūve un daudzas citas problēmas, kas rodas no tā, ka pietiekami liels iedzīvotāju skaits atrodas divu pašvaldību teritorijā.
Ja jūs atceraties - pirms gada, kad mēs diskutējām par Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam, tas arī bija viens no būtiskākajiem argumentiem, ka ļoti liels Skultes pagasta iedzīvotāju īpatsvars... fiziski viņi dzīvo tiešām Saulkrastu pilsētas tuvumā, nevis dažu kilometru attālumā, bet viena metra attālumā no Saulkrastu pilsētas vai 10 metru attālumā no Saulkrastu pilsētas, bet viņi skaitās Limbažu novada Skultes pagasta pastāvīgie iedzīvotāji.
Lai labotu šo nepilnvērtību, es tiešām aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas noteiks, ka trīs gadu laikā - trīs gadu laikā! - rūpīgās diskusijās Limbažu novada pašvaldība varēs sagatavot savu piedāvājumu par pagasta sadalīšanu, un tālāk vēl abām pašvaldībām būs jālemj par to, trīs gadu termiņā šādas problēmas atrisinot, - identiski, kā mēs ceram, ka tiks atrisināts jautājums Ropažu un Ādažu pašvaldību starpā attiecībā uz Garkalnes pagasta sadalīšanu.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!
V. Valainis (ZZS).
Cienītā sēdes vadītāja! Par šo priekšlikumu... Pareizi, ir jau viens tāds precedents, ka Garkalnes novads tiek... nu, ar pārejas noteikumiem šajā pašā likumā ir uzdots izvērtēt, bet es vēršu uzmanību uz to, ka šis konkrētais priekšlikums - tieši šis uzdevums vērtēt arī ir viens no strīda punktiem šobrīd Satversmes tiesā, kur Garkalnes novads arī šo jautājumu ir apstrīdējis par šādu uzdevumu likšanu.
Es domāju, ka jaunveidoto novadu domes pēc šīm pašvaldību vēlēšanām varbūt nāks ar rosinājumiem dalīt novadu loģiskākos sadalījumos, bet es stipri apšaubu, vai šis būs tas gadījums. Drīzāk viena un otra novada savstarpējā sadarbība būs aktuālāks jautājums, pie kā būtu jāstrādā, tāpēc es šo priekšlikumu aicinu šobrīd neatbalstīt tikai tā iemesla dēļ, ka mēs varam radīt normu, par kuru jau ir strīds Satversmes tiesā. Tad apstiprināt to vēlreiz vienā citā vietā, manuprāt, šobrīd būtu pārsteidzīgi, bet uzreiz pēc vēlēšanām, esmu pilnīgi drošs, šie abi novadi šos jautājumus risinās.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Pūces kungs, jums vārds komisijas vārdā.
J. Pūce. Jā, kā pareizi norādīja deputāts Dombrava, minētais priekšlikums ir analogs priekšlikumam, kas... nevis priekšlikumam, bet normai, kas šobrīd jau ir likumā attiecībā uz Ropažu un Ādažu novada pašvaldībām un apdzīvotību Baltezera ciemā. Bet atgādināšu, ka šī norma par Ropažu un Ādažu novada pienākumiem tapa pēc ļoti detalizētām diskusijām, uzklausot pašvaldības, sagatavojot likumprojektu toreiz izskatīšanā Saeimā, vairākas reizes atgriežoties pie šī priekšlikuma aplūkošanas.
Komisijas vakardienas sēdē, ņemot vērā to, ka faktiski šis ir steidzams likumprojekts, kas nav bijis veltīts šim jautājumam, protams, nebija uzaicinātu pašvaldību pārstāvju, nav iespēja pašvaldībai paust savu viedokli par iespējamām teritoriju pārmaiņām. Un atbilstoši arī Satversmes tiesas pieņemtajam tiesas spriedumam faktiski tāda pašvaldību uzklausīšana ir obligāta procedūras sastāvdaļa. Šī iemesla dēļ arī komisija neatbalstīja Jāņa Dombravas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 12, pret - 70, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Pūce. 8. - deputāta Edgara Tavara priekšlikums, kas aicina izveidot Babītes novadu esošajā Babītes novada teritorijā. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu! (Pauze.)
Tavara kungs, mēs jūs nedzirdam.
E. Tavars (ZZS).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Ja mēs runājam par Babītes un Salas pagasta nodalīšanu no Mārupes, mums jāsaprot viena lieta, ka šobrīd ar visiem šiem priekšlikumiem kopumā... ka mums pēc Satversmes tiesas sprieduma ir iespējams parādīt to, ka mēs pieejam ar vienlīdzīgu attieksmi topošajām pašvaldībām un ka mēs atzīstam (tas mums faktiski ir jādara), ka ir bijis vienlīdzīgas attieksmes nepamatots pārkāpums, kā arī Satversmes tiesas sprieduma nepildīšana un ka Saeimai savos pieņemtajos lēmumos ir jābūt konsekventai. Nu tāda konsekvence līdz šim nav bijusi. Šobrīd mums to ir iespēja labot, ja vien mēs negribam radīt daudzos Latvijas novados vēl lielāku haosu, nekā tas ir šobrīd.
Ja mēs runājam par jauno novadu, par Mārupes novadu, kur tiek apvienota Mārupe, Babīte un Sala... Piemēram, šobrīd jau Babītes novads, tāpat kā Mārupes novads, ir donori pašvaldību izlīdzināšanas fondā, veic iemaksas - Mārupe indikatīvi 4,9 miljonus, Babīte indikatīvi 1,6 miljonus. Iedzīvotāju skaits, ja mēs pēc Satversmes tiesas sprieduma salīdzinām ar Saulkrastu novadu, kāds tas paliek... faktiski jau pirms Satversmes tiesas un arī pēc Satversmes tiesas nolēmuma, nodalot nost Sējas novadu, iedzīvotāju skaits Saulkrastos - 7686, Babītē šobrīd ir 11 tūkstoši... stipri vairāk nekā 11 tūkstoši. Budžeta ieņēmumi Saulkrastu un Sējas novada daļai kopā bija mazāki, nekā tas ir Babītes novadam. Mārupei ir vēl lielāki ieņēmumi. No Babītes uz Mārupi, kas ir faktiski novada centrs, nevar aizbraukt normāli, neizbraucot caur Rīgu vai neizmantojot šoseju. Absolūti neloģiski. Šie divi novadi šobrīd ļoti... lieliski attīstās - gan Mārupe, gan Babīte.
Tāpēc, kolēģi, es aicinu atzīt šo nekonsekvenci, kas mums ir bijusi iepriekš, virzot administratīvi teritoriālo reformu (ņemot vērā arī, ka Babītes pašvaldība ir griezusies Satversmes tiesā), aiztaupīt arī Satversmes tiesas laiku, labot šo kļūdu un saglabāt Babītes novadu, Salas pagastu un Mārupi kā atsevišķus plaukstošus novadus Pierīgā. Tas mums ir, domāju, ļoti svarīgi kā likumdevējam, lai mēs nenonāktu vienā lielā haosā. Ja Satversmes tiesa jau pēc vēlēšanām lemj kā citādi, tādā gadījumā būtu jārīko ārkārtas vēlēšanas. Plus - mums ir jāsaprot, ka, saglabājot šīs pašvaldības, pastāv iespēja, ka attīstības dinamika būs daudz veiksmīgāka un pašvaldību iedzīvotāju saņemtie pakalpojumi no savas pašvaldības būs augstākā kvalitātē, nekā tas būs pēc reformas. Bet, vadoties tīri pēc skaitļiem, vadoties tīri pēc Satversmes tiesas sprieduma, - ar ko Babītes novads ir sliktāks par Saulkrastu novadu... pēc Satversmes tiesas sprieduma?
Šādu piemēru mums ir ļoti daudz, mēs varam salīdzināt arī ar Līvāniem, arī ar Valku un tamlīdzīgi.
Kolēģi, būsim konsekventi savos pieņemtajos lēmumos un saglabāsim pašvaldības, kuras ir uz attīstību vērstas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Es piedalos šajās debatēs, lai pamatotu frakcijas SASKAŅA deputātu balsojumu par veselu virkni ZZS iesniegto priekšlikumu ar domu mainīt lielās administratīvi teritoriālās reformas rezultātus, proti, atkal pārveidotu karti, kuru mēs izveidojām, izveidojot 43 pašvaldības. Un mūsu motivācija balsot pret visiem šiem priekšlikumiem ir šāda: balsojot par lielo karti, par administratīvi teritoriālo reformu tādā izskatā, kādu pamatu tai bija ielikusi VARAM un pēc tam pieslīpēja ar savu politisko motivāciju valdošā koalīcija, mēs jau norādījām uz veselu virkni neloģisku lēmumu, kas varētu novest pie ļoti nopietnām sekām gan ekonomiskajā attīstībā, gan reģionālajā attīstībā, gan pakalpojumu pieejamībā katras pašvaldības iedzīvotājiem.
Bet pašlaik mums ir palikuši divarpus mēneši līdz pašvaldību vēlēšanām. Un šis pašvaldību sagaidīšanas konteksts maina arī mūsu nostāju attiecībā pret to, kā rīkoties ar vēlmi uztaisīt mūsu Latvijas pašvaldību karti loģiskāku, proti, SASKAŅA ir nolēmusi paļauties uz Satversmes tiesnešu saprātu, tiesiskuma izpratni un rīkoties atbilstoši Satversmes tiesas nolēmumiem.
Respektīvi, šodien likumprojekts ir saistīts ar Satversmes tiesas lēmuma izpildi attiecībā uz Skultes novada atgriešanu Limbažu novadam. Tā mēs šodien arī rīkosimies. Nekādas citas izmaiņas mēs šodien nepieļausim, lai ļautu katras konkrētas pašvaldības (arī Pierīgā) iedzīvotājiem atbilstoši likumam, izmantojot visus likumā paredzētos termiņus, izmantot savas tiesības ievēlēt savu vietējo varu. Pašlaik normāla sagatavošanās pašvaldību vēlēšanām un iespēja iedzīvotājiem normāli iepazīties ar katras partijas politisko piedāvājumu vietējās varas vēlēšanās - tas ir mūsu mērķis numur viens.
Tāpēc SASKAŅA balsos pret visiem šiem priekšlikumiem, kuru mērķis ir varbūt arī labot uz labo pusi ATR izveidoto lielo Latvijas karti, bet šodien mēs rīkosimies tā un ne citādi. Paļausimies uz Satversmes tiesu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Pūces kungs, komisijas vārdā...?
J. Pūce. Tavara kunga priekšlikums ir saistīts ar 12. priekšlikumu, ar kuru arī tiek izņemti no Mārupes novada divi attiecīgie pagasti. Un komisijā, izskatot šo un arī pēc tam veselu rindu citu priekšlikumu attiecībā uz teritoriju maiņu, dominējošais arguments, kāpēc komisijas pārliecinošs vairākums izšķīrās neatbalstīt šos priekšlikumus, bija saistīts ar to, ka minētais likumprojekts steidzamā kārtā ir izstrādāts un arī Saeimā steidzamība ir atbalstīta, lai risinātu vienu konkrētu juridisku problēmu, kas ir objektīvi jāatrisina līdz ar Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanos Skultes pagastam. Tas vairs nav Saulkrastu novada sastāvā un tādā veidā nepieder nevienai citai administratīvajai teritorijai, un Skultes pagasta iedzīvotāji šobrīd nevar īstenot savas demokrātiskās tiesības vēlēt un līdzdarboties pašvaldībā. Un, lai šo nodrošinātu, ir izvēlēts likumprojekts, kas tiek skatīts steidzamības kārtā.
Savukārt divarpus mēnešus pirms vēlēšanām politiski pārskatīt administratīvi teritoriālo iedalījumu ir ļoti riskanti, un, pieņemot lēmumus, mēs varam radīt arī tādus riskus, ko šobrīd... nevar novērst. Tāpēc komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Edgara Tavara priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 9, pret - 71, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Pūce. 9. - deputāta Edgara Tavara priekšlikums izslēgt no Jelgavas novada teritorijas trīs pagastus, kas šobrīd veido Ozolnieku novadu. Tas ir saistīts ar 13. - šī paša deputāta priekšlikumu, kas izveido Ozolnieku novadu. Minētais priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!
E. Tavars (ZZS).
Kolēģi! Es aicinu būt konsekventiem, ja mēs vadāmies pēc Satversmes tiesas sprieduma, par ko vispār šodien ir šī ārkārtas sēde. Saulkrastu novadā, noņemot nost faktiski to vienu daļu... vienu daļu esošajā situācijā... saglabājas iedzīvotāju skaits - 7686.
Ozolniekiem šobrīd ir vairāk nekā 10 tūkstoši iedzīvotāju. Ar ko Ozolnieku novads pašlaik ir sliktāks par Saulkrastu novadu pēc Satversmes tiesas sprieduma? Ja mēs skatāmies skolēnu skaita ziņā, ieņēmumu skaita ziņā, mēs varam skatīties visus rādītājus... Būsim konsekventi, kolēģi, un, ņemot vērā šo faktoru, tieši šo Satversmes tiesas nolēmumu, es aicinu ievērot konsekvenci un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem novadiem.
Ja mēs sakām, ka mēs šobrīd varam izdarīt kādu... pirms diviem... divus mēnešus pirms vēlēšanām kādu sliktu darbu, es, kolēģi, norādu uz risku: ja Satversmes tiesa lems citādi, tad ārkārtas vēlēšanas un šī jautājuma pārskatīšana jau pēc pašvaldību vēlēšanām būs nesalīdzināmi dārgāka, un mēs radīsim daudz lielāku un vēl smagāku... novērtējumu... zaudējumu nekā, ja mēs šīs kļūdas atzīsim šodien un izlabosim šos jautājumus šodien.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Pūces kungs, komisijas vārdā...?
J. Pūce. Kā jau es teicu pie iepriekšējā priekšlikuma - komisija izvērtēja šos aspektus, un, ņemot vērā likumprojekta steidzamību un ierobežoto raksturu, minēto priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Edgara Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 7, pret - 72, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Pūce. 10. - deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Aicina papildināt likumprojekta pielikumu ar jaunu novadu, atjaunojot Kandavas novadu esošajā teritorijā. Ar šo priekšlikumu ir saistīti arī deputāta Edgara Tavara priekšlikumi - 18., 19., 20., 21., 22., 23. un 24. Minētie priekšlikumi komisijā netika atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (ZZS).
Godātie kolēģi! Es gribu saglabāt vismaz konsekvenci šajos jautājumos. Saulkrastu novads pēc Satversmes tiesas nolēmuma... Ja mēs izdarām salīdzinājumu: iedzīvotāju skaits Saulkrastos - 7686, Kandavā - 8036. Teritorija: Saulkrastiem - 46,8 kvadrātkilometri, Kandavas novadam - 648,55 kvadrātkilometri.
Pagastu, pilsētu skaits novadā: Saulkrastos - divi, ja mēs raugāmies... tie ir Saulkrastu pilsēta un Saulkrastu pagasts. Kandavā tie ir - Kandava, Kandavas pilsēta, un seši pagasti. Attīstības centrs: Saulkrastos - nav, Kandavas novadā ir potenciāls šo statusu iegūt.
Vidusskolēnu skaits un vidusskolu skaits: divas vidusskolas ir Saulkrastu novadā, Saulkrastu vidusskolā - 381 skolēns, Zvejniekciema vidusskolā - 278 vidusskolēni; savukārt Kandavā Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolā - 373, Kandavas Reģionālajā vidusskolā - 323, kopā Kandavas novadā skolās mācās 949 bērni, plus profesionālā izglītības iestāde - Kandavas Lauksaimniecības tehnikums -, kurā mācās 853. Skolēnu skaits ir lielāks.
Budžeta ieņēmumi (2019. gadu salīdzinu): Saulkrastos tie ir 11 972 776 eiro, Kandavā tie ir 11 796 670 eiro. Administratīvie izdevumi uz vienu iedzīvotāju (ja mēs salīdzinām pēc VARAM pašvaldību profila salīdzinājuma): Saulkrastos uz vienu iedzīvotāju administratīvie izdevumi ir 160,7 eiro, Kandavā tie ir 72,6 eiro - būtiski mazāki. Administratīvo izdevumu īpatsvars (salīdzinām ar 2018. gada datiem, ko ir publicējusi VARAM savā mājaslapā par pašvaldību profiliem): mēs redzam, ka kopējais administratīvo izdevumu īpatsvars Saulkrastos ir 10 procenti, Kandavā - 5,3 procenti. Uzņēmējdarbības konsultants - Saulkrastu novadā nav, Kandavā ir. Būvvalde ir abās. Komunālie pakalpojumi... pašvaldības kapitālsabiedrība ir kā vienā, tā otrā pašvaldībā. Bāriņtiesas arī ir kā vienā, tā otrā pašvaldībā. Un tamlīdzīgi.
Kolēģi, es aicinu ievērot konsekvenci, vadoties pēc šī Satversmes tiesas sprieduma. Un, ja mēs balsojam pret Kandavu, tad kāds tam ir arguments? Kur ir salīdzinājums - ar ko Saulkrastu novads ir labāks par Kandavas novadu, ja mēs raugāmies pēc šī Satversmes tiesas sprieduma?
Tāpēc, kolēģi, es aicinu saglabāt Kandavas novadu kā patstāvīga novada teritoriju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.
Ē. Pucens (KPV LV).
Labdien, cienītie kolēģi! Nu, kolēģis Edgars Tavars jau ļoti precīzi izstāstīja par datiem, kādi ir Kandavai un Saulkrastiem. Un varbūt... Es gribētu pieminēt, ka Kandava bija pirmais novads Latvijā, kurš tika izveidots, un Kandava vienmēr ir rādījusi tādas labas saimniekošanas praksi un veiksmīgi attīstījusies. Mums būtu jāsaprot - ja šie rādītāji ir līdzīgi... mēs šeit lemjam par cilvēkiem, nevis politiski.
Es aicinātu, kolēģi, tad atbalstīt arī Kandavas novadu. Saulkrastu novads tad... Kandava ir pelnījusi būt kā atsevišķs novads, un lielajā Tukuma novadā, mēs zinām, pārstāvniecība viņiem būs daudz mazāka. Ja mēs runājam, ka sabiedrība atsvešinās no politiķiem, no varas, nu tad šis būs vēl viens solis, kur Kandavas (Skaņas pārrāvums.)...
Sēdes vadītāja. Pucena kungs? (Pauze.) Pucena kungs? Kolēģi, mazliet pagaidīsim, vai Pucena kungam atjaunosies interneta savienojums. Kamēr mēs to gaidām, turpinām debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!
V. Valainis (ZZS).
Jā, kamēr Pucena kungs atjauno interneta savienojumu... Es domāju, ka Pucena kungs mēģināja pateikt to, ka demokrātijas latiņa būtiski pazeminās, un arī Satversmes tiesa to ir atzinusi. Un šodien jau šajās debatēs mēs ļoti labi redzam to, ka īsti... šobrīd to kļūdu labot neviens nevēlas, bet pēc pašvaldību vēlēšanām, es domāju, pašas pašvaldības vēlēsies šo kļūdu labot, tai skaitā Tukuma jaunveidotā dome, kurā, ja šo priekšlikumu neatbalstīs, ietilps arī Kandavas dome. Un es gribētu tā domāt, un tas jau nav nekas tāds jauns, mēs atceramies - Roja, Mērsrags, manuprāt, tās bija tās pašvaldības, kas nolēma, ka tomēr grib būt atsevišķi viena no otras, un tādi gadījumi Latvijā ir bijuši.
Tikai šobrīd to gadījumu, es domāju, pēc pašvaldību vēlēšanām varētu būt daudz vairāk, jo gluži vienkārši tā pārvaldības forma būs tāda, ka būs ļoti grūti sastrādāties. Un vairākās vietās jaunā Tukuma pašvaldība tieši no šīs pārvaldības prizmas ir labs piemērs... kandavnieki ar tukumniekiem - nu pieļauju, ka daudz kas viņus saista, bet tomēr pašvaldības dzīve ir uz vietas. Un te varētu būt zināma domu dažādība, tukumnieku interese par kandavnieku problēmām un otrādi. Un, ļoti iespējams, tās problēmas būs stipri citādas.
Šodien es no savas puses aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, bet kopumā, manuprāt, Saeimai, lai vai kāda tā būtu... Neviens nemēģina atbildēt pašvaldībām uz jautājumu par demokrātijas mazināšanos. Un, manuprāt, viena no svarīgākajām tēzēm, kas bija Satversmes tiesas spriedumā, kur pašās beigās, lasot spriedumu... godātais tiesneša kungs akcentē to, ka ekonomiskie ieguvumi nevar prevalēt pār demokrātiskajiem jautājumiem, un šajā gadījumā šī pašvaldība ir spilgts piemērs tam.
Saeimā bija jābūt jau likumam par pašvaldībām - par tā sauktajām nulltā līmeņa pašvaldībām, kur iedzīvotājiem būtu iespēja vēlēt varu, kas ir tuvāk viņu mājām, lai, teiksim tā, viņi justu, ka viņu lēmumi kaut ko spēj ietekmēt. Tā vietā valdība ir atbalstījusi priekšlikumu likumprojektam, kur tā izpratne par to, kas ir vēlēta nulltā līmeņa pašvaldība atbilst, es jau esmu to minējis, tādam Āfrikas līmenim, jo Āfrikā ir tādas pašvaldības... un tāds modelis kaut kur Padomju Savienībā ir strādājis, kāds šobrīd tiek piedāvāts mūsu mūsdienīgajā, modernajā valdībā, kas ar fantastisku rezultātu šobrīd strādā. Un par to mēs noteikti vēl daudz runāsim. Tas viss novedīs pie tā, ka pašas pašvaldības prasīs, lai tās dala atpakaļ. Un šī reforma no tāda pašvaldību pārvaldības modeļa jau ir izgāzusies. Es domāju, tie pieteikumi Satversmes tiesā to tikai apliecina.
Demokrātijas mazināšanās problēma būs nepārvarams spiediens uz pašām jaunajām pašvaldībām, tās vienkārši nespēs tikt galā ar tiem izaicinājumiem, kas tām būs, un iedzīvotāju neapmierinātība augs, jo gluži vienkārši viņi būs atrauti no tās pārvaldības, būs vēlme cilvēkiem lemt par... Tukumā lemt par to, kur Kandavas novadā būt ražošanas ēkām, kur būt riepu pārstrādes rūpnīcām, kur būt un kādam būt skolu tīklam... par jautājumiem, kas neattiecas uz viņiem un otrādi.
Es ceru, ka Pucena kungam ir atjaunojies internets, un aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pucena kungs, ja jūs vēlaties turpināt savu uzrunu debatēs, jums vēlreiz ir šeit elektroniski jāpiesakās, klikšķinot uz pogas “Pieteikties”. Redzam, ka jūs esat sistēmā.
Jā, lūdzu, vārds Ērikam Pucenam. Lūdzu!
Ē. Pucens (KPV LV).
Paldies. Jā, man nebūs vairāk ko piebilst.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā - Pūces kungs. Lūdzu!
J. Pūce. Līdzīgi kā par iepriekšējiem priekšlikumiem, arī šajā gadījumā komisija vērtēja to faktu, ka šobrīd pārskatīt novadu iedalījumu divarpus mēnešus pirms vēlēšanām nebūtu pamatoti, un neatbalstīja šo, 10., priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Edgara Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 24, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Pūce. 11. - deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Tas paredz no Limbažu novada izslēgt divas pilsētas un trīs pagastus, un tas ir saistīts ar 14. - arī deputāta Edgara Tavara priekšlikumu, kas paredz atjaunot Salacgrīvas novadu esošajā teritorijā. Komisijā tas netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Pūce. 12. - deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Tas ir saistīts ar jau nobalsoto 8. priekšlikumu par Babītes novadu. Un tas netika komisijā atbalstīts, bet šķiet, ka nav balsojams.
Sēdes vadītāja. Jā, 12. priekšlikums nav balsojams, jo nav atbalstīts saistītais, 8., priekšlikums.
J. Pūce. 13. - deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Saistīts ar 9. priekšlikumu, kas netika atbalstīts. Komisijā nav atbalstīts, un šķiet, ka nav balsojams.
Sēdes vadītāja. Jā, 13. priekšlikums nav balsojams, jo saistīts ar 9. priekšlikumu.
J. Pūce. 14. - deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Saistīts ar 11. priekšlikumu. Tas komisijā netika atbalstīts, bet, tā kā Saeima neatbalstīja, nav balsojams.
Sēdes vadītāja. Jā, tātad arī 14. priekšlikums nav balsojams, jo nav atbalstīts 11. priekšlikums.
J. Pūce. 15. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz izslēgt no Saulkrastu novada teritorijas Sējas pagastu un ir saistīts ar 17. priekšlikumu, paredzot izveidot jaunu Sējas novadu esošā teritorijā. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Es caur šo priekšlikumu gribēju norādīt uz to... Manuprāt, tas ļoti simboliski parāda, ka, ja mēs varam saglabāt Saulkrastu novadu, mēs principā varam pārskatīt visu šo Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma piedāvāto kartējumu, jo Sējas novads teritoriāli ir lielāks nekā esošais Saulkrastu novads. Iedzīvotāju skaita ziņā tajā ir mazāk iedzīvotāju, bet te ir jautājums, kas izriet no Satversmes tiesas... Kādiem kritērijiem tad atbilst šis Saulkrastu novads, ja tā var teikt? Tad, ja mēs saliekam kaut vai Sēju un Saulkrastus abus divus kopā, tie tāpat nespēj izpildīt likuma pielikumā minētos kritērijus. Tad kāpēc mēs tos nevarētu sadalīt atsevišķi?
Un tas parāda, manuprāt, ļoti spilgti to, ka Tavara kunga iepriekš minētie priekšlikumi gan par Kandavu, gan par Ozolniekiem, gan par Salacgrīvu... un vēl vesela virkne citu šādu teritoriju ir šajā likumā, kuras būtu pēc būtības pareizāk skatīt... ka tās saglabātu savu esību atsevišķi. Protams, vesela virkne vēl cīnās par savu taisnību Satversmes tiesā. Un es no savas puses arī novēlu viņiem to darīt un lai būtu labi rezultāti, un tad jau pēc pašvaldību vēlēšanām arī skatīties, kādas izmaiņas, grozījumus varētu veikt.
Sējas novada gadījumā arī priekšsēdētājs šajā komisijā, kurā viņš bija, pauda neapmierinātību ar to, ka viņš tiek iekļauts šajā Saulkrastu novadā. Un būtu tikai loģiski atbalstīt šādu priekšlikumu, kas ir kaut mazliet iedzīvotāju interesēs, vismaz tajā novada priekšsēdētāja paustajā...
Bet es, kolēģi, mēģināšu aiztaupīt šodien laiku, tādēļ atsaucu šo un visus priekšlikumus, kas seko šajā likumprojektā no manas puses, un aicinu par tiem vairs neturpināt debates, bet atgriezties pie šiem jautājumiem konceptuāli, kad būs visi Satversmes tiesas spriedumi, un paskatīties, ko tad Satversmes tiesa ir lēmusi, un atgriezties pie šī kartējuma pārskatīšanas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Tātad deputāts Valainis ir atsaucis savu, 15., priekšlikumu.
Pārejam pie 16. priekšlikuma, Pūces kungs. Lūdzu!
J. Pūce. Jā, 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz tehniski precizēt... izslēdzot iepriekš ierosinātā likumprojekta 2. panta piekto daļu. Tas komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Pūce. 17. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Kā es saprotu, tas ir atsaukts.
Sēdes vadītāja. Jā, deputāts Valainis ir atsaucis 17. priekšlikumu.
J. Pūce. 18. - deputāta Edgara Tavara priekšlikums. Tas komisijā netika atbalstīts, bet ir saistīts ar 10. priekšlikumu, kas Saeimā netika atbalstīts, tātad nav balsojams.
Sēdes vadītāja. Jā, balsojums par šo priekšlikumu nav iespējams, bet debates ir iespējamas.
Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (ZZS).
Kolēģi! Es atsaucu 18.-24. priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies, tātad arī 18. priekšlikums ir atsaukts.
J. Pūce. Tātad attiecīgi nākamie priekšlikumi arī... 19., 20., 21., 22., 23., 24. ... nupat deputāts Tavars atsauca.
Sēdes vadītāja. Jā, un pārejam pie pēdējā - 25. priekšlikuma.
J. Pūce. 25. - deputāta Dombravas priekšlikums. Tas ir saistīts ar 1. - deputāta Dombravas priekšlikumu. Komisijā netika atbalstīts, bet tas tad arī nebūtu balsojams.
Sēdes vadītāja. Juridiskais birojs mani ir informējis, ka šis priekšlikums, kaut arī saistīts ar 1. priekšlikumu, tomēr ir balsojams, bet balsojums nav prasīts, līdz ar to deputāti piekrīt komisijas nolemtajam, ka priekšlikums nav atbalstīts.
J. Pūce. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi, līdz ar to esam izskatījuši 18. marta trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.
Pirms deputātu reģistrācijas vēlos jūs informēt, ka pēc 15 minūtēm - pulksten 16.15 - turpināsim izskatīt 11. marta trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.
Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija sekmīgi noritējusi.
Šo sēdi slēdzu. Uz tikšanos pulksten 16.15 - nākamās sēdes turpinājumā!
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 37. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 18. martā
| Par procedūru | |
| Likumprojekts “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 975/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3797, 3859) |
|
| - Ziņo | - dep. I. Goldberga |
| Likumprojekts “Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 975/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3797, 3859) |
|
| - Ziņo | - dep. I. Goldberga |
| Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 980/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3829) |
|
| - Ziņo | - dep J. Pūce |
| - Debates | - dep. J. Dombrava |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. J. Dombrava | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. E. Tavars | |
| - dep. R. Ločmele | |
| - dep. E. Tavars | |
| - dep. E. Tavars | |
| - dep. Ē. Pucens | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. E. Tavars | |
| Informācija par ārkārtas sēdi | |
| Informācija par reģistrācijas rezultātiem | |
Datums: 18.03.2021 15:04:54 bal001
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (975/Lp13) atzīšanu par steidzamu (975/Lp13)
Datums: 18.03.2021 15:05:49 bal002
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (975/Lp13), 1.lasījums
Datums: 18.03.2021 15:07:22 bal003
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (975/Lp13), 2.lasījums
Datums: 18.03.2021 15:20:31 bal004
Par - 12, pret - 65, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (980/Lp13), 2.lasījums
Datums: 18.03.2021 15:29:54 bal005
Par - 12, pret - 70, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (980/Lp13), 2.lasījums
Datums: 18.03.2021 15:39:45 bal006
Par - 9, pret - 71, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 8. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (980/Lp13), 2.lasījums
Datums: 18.03.2021 15:42:49 bal007
Par - 7, pret - 72, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 9. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (980/Lp13), 2.lasījums
Datums: 18.03.2021 15:54:38 bal008
Par - 24, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 10. priekšlikums. Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (980/Lp13), 2.lasījums
Datums: 18.03.2021 16:02:04 bal009
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (980/Lp13), 2.lasījums
Datums: 18.03.2021 16:02:51 bal010
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 18.03.2021. | 9.00 |
13.00 |
15.00 |
16.15 |
18.00 |