Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas trīsdesmit trešās (attālinātās ārkārtas) sēdes
2021. gada 11. martā
turpinājums 2021. gada 18. martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām šā gada 18. marta sēdi ar 2021. gada 11. marta trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā ir likumprojekta izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”.
Par šo likumprojektu Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ilmāra Dūrīša iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136. pantu lūdzu atgriezt likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 933/Lp13) atpakaļ izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.”
Par šo priekšlikumu mums ir iespējams debatēt, izteikties. Viens var runāt “par”, viens - “pret”.
Lūdzu pieteikties.
Lūdzu, vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi!...
Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Stepaņenko kundze, runāsiet “par” vai “pret”?
J. Stepaņenko. Es runāšu “pret”.
Es aicinu godātos kolēģus no koalīcijas ņemt vērā, pirmkārt, to, ka šajā likumprojektā ir ļoti daudzi ļoti svarīgi priekšlikumi, kuri gaida savu kārtu jau ilgāk nekā nedēļu. Šie priekšlikumi ir saistīti gan ar bērnu sportu... Un mēs varam lasīt, kas notiek ar pusaudžiem, kuri šobrīd nesaņem nekādu atbalstu. Palasiet, lūdzu, kas notiek šobrīd ar pusaudžiem un kādas pusaudžu nelaimes šobrīd... tie, kuri ir nokļuvuši iestādēs... pēc tam, kad viņi ir sēdējuši stundām ilgi pie datora un nav varējuši pat atslēgties... un mēģina kaut kādā citādā veidā sevi izklaidēt, lietojot dažādas apreibinošās vielas, ieslīgst depresijā...
Tas viss ir uz Dūrīša kunga rēķina, tas viss ir uz Dūrīša kunga sirdsapziņas un uz Skrides kunga sirdsapziņas, un uz Pavļuta kunga sirdsapziņas, tāpēc ka jūs vienkārši gribat šobrīd piesegt savējos... savus čomus, paglābt viņus no darba biržas. Tas ir tas, ko jūs šobrīd darāt. Tāpēc jūs gribat atgriezt šo likumprojektu atpakaļ komisijā, iekavējot vēl mums laiku, ko mēs varētu veltīt citiem priekšlikumiem. Tikai tāpēc, ka jums ir bail, ka Saeima šodien nobalsos “par” vakcinācijas biroja likvidēšanu un jums nebūs iespējas ieslēpt šajā pašā likumā veidu, kādā vakcinācijas biroja darbinieki varēs citā struktūrvienībā saņemt tikpat daudz naudas.
Tikai tāpēc jūs bremzējat šo likumprojektu vairāk nekā nedēļu un tagad bezkaunīgi gribat to atgriezt komisijā. Tikai tāpēc, ka jūs, Dūrīša kungs, esat piesolījuši saviem čomiem šajā vakcinācijas birojā to, ka viņi nezaudēs darbu un ka viņi varēs turpināt atkal neko nedarīt uz mūsu visu nodokļu maksātāju rēķina. Jūs to šobrīd darāt, un jums ir nospļauties par 18 tūkstošiem parakstu, kurus divās dienās izdevās savākt tikai tāpēc, ka cilvēki negrib šo vakcinācijas biroju, viņi vienkārši ir noguruši no šiem bezkaunīgajiem tēriņiem un šīs naudas “zāģēšanas” tikai savējiem, nevis cilvēkiem, kuri uztur jūs par saviem nodokļiem. Tikai tāpēc jūs gribat atgriezt šo likumprojektu atpakaļ, lai varētu atkal sataisīt shēmas un lai varētu izglābt savus čomus, un jums ir nospļauties gan par bērniem, kuri šobrīd cieš nenormāli, gan par tirgotājiem, kuri jau nezina vispār, kā izdzīvot šajās dienās.
Jums ir nospļauties par pilnīgi visiem, kuri gaida šos priekšlikumus - atbalstu šajā likumprojektā. Jums ir pilnīgi vienalga. Vienīgais, par ko jūs varat domāt, - tikai par savu maciņu un par savu pēcpusi. Tas ir vienīgais, kas jūs uztrauc šajā tā saucamajā pandēmijā, jūs rūpējaties tikai par saviem... saviem džekiem, saviem čomiem.
Jums nekādā veidā... Jūs vispār neuztrauc, kādus priekšlikumus šobrīd jūs iekavējat, Dūrīša kungs! Nekādā veidā!
Palasiet, ko raksta cilvēki! Kā viņi šobrīd vispār vēl var izdzīvot? Kas notiek ar jauniešiem! Kas notiek ar bērniem! Kas notiek ar vecākiem! Jūs taču neesat vecāks, jūs nekad nebūsiet vecāks. Jūs nezināt, kas tas ir vispār, - kādā veidā jāatbalsta savs bērns, kad viņš cieš šajā pandēmijas laikā.
Es aicinu jūs, godātie kolēģi no koalīcijas, tos, kuri pagājušajā sēdē bijāt gatavi atbalstīt šo priekšlikumu par vakcinācijas biroja likvidāciju, - neklausiet Dūrīša kungu, neatgrieziet atpakaļ šo likumprojektu komisijā! Mums nav nepieciešams piesegt šos mahinatorus. Neatbalstiet, balsojiet “pret”!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, es lūdzu... mazliet ar cieņu izturēties pret kolēģiem.
Gobzema kungs, vai jūs runāsiet “par” Dūrīša kunga iesniegumu? Vai jūs runāsiet “par”? (Dep. A. Gobzems: “Es runāšu “par” Dūrīša kunga iesniegumu.”)
Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā, un es aicinu arī visus dūrīšus un pārējos ar cieņu izturēties pret sabiedrību.
Laikā, kad Dūrīša kungs grib atsaukt likumprojektu, kas ir būtisks sabiedrības interešu aizstāvībai, psihoterapeite Inga Birkmane ir publiskojusi tādu ziņu (citēju): “Jau pirmajā pēcatvaļinājuma darba nedēļā esmu stacionējusi 3 pusaudžus. Citkārt tie ir 1 vai 2 stacionēti pusaudži gada laikā. Vēlaties zināt, ko viņi dara? Nu, piemēram, - kāds visu dienu guļ gultā, kāds griežas, kāds žņaudzas, kāds dedzina sevi, kāds trauksmes un panikas lēkmēs trīc visu dienu, un vienīgais, kur rod mierinājumu, ir zālīte.” Marihuāna! “Kāds raud nonstopā, kāds pārdozē medikamentus, kāds pie datora apčurājas, jo pazudusi vēlme noiet no datora. Cik vēl ir to, kuri vienkārši neredz vairs dzīvei jēgu [..]. Mēs [..] vairs netiekam galā. Ar visu savu sirdi, prātu, saprātu un Augstāko saprātu esmu pilnīgi pārliecināta, ka tāda pandēmijas apkarošana, kāda notiek šobrīd, ir iznīcinoša. Es nestrīdēšos par to, ka apstākļi bijuši grūtāki. Arī ne par to, ka mīlestības katastrofāli trūkst visos līmeņos, ne tikai ģimenēs. Bet, ja vien cilvēkam ir iespēja situāciju nepasliktināt, nu nepieliekam roku, nu.” Mans iestarpinājums... Dūrīša kungs.
“Pusaudži nemīlestību izlīdzsvaro ar socializēšanos, treniņiem, hobijiem, savu komūnu, skolu, kādu ieinteresētu “citu pieaugušo”. Tagad... izdzīvo tie, kuriem ir tās stiprās ģimenes. Bet ne tuvu visiem nav. Man jau trūkst spēka argumentēt. Tur, varas krēslos, kādam vajag nopietni [..]”... pa pieri - mans iestarpinājums, Dūrīša kungs! “Man sarkanās lampiņas uz galda...” (Pavļuta kungs, tas arī ir mans iestarpinājums) “... vairs nemirgo. Man sen jau šauj korķus.” Tā raksta psihoterapeite Inga Birkmane.
Un jūs... Un es aicinu jūs balsot “par” mūsu tautas, mūsu bērnu nodevēju, Dūrīša kungs, iznīcinātāju, naudas kāsēju... vakcinācijas birojos, kurus jūs tagad pievienosiet... palielināsiet tur tās štata vietas vai ko, Dūrīša kungs. Mēs jau zinām, Dūrīša kungs, tos jūsu pētījumu iepirkumus - par sagrieztiem gurķiem un tomātiem - tajā jūsu augstskolā vai kurā, kuru jūs tur lobējat. Jūs esat nasks uz lobēšanu, kā kāst no cilvēkiem naudu, mūsu nodokļu maksātāju naudu, kā iznīcināt Latvijas cilvēkus, Dūrīša kungs.
Ļoti iespējams... Dūrīša kungs, es nezinu... vai jums ir bērni? Man šķiet, ka nav. Un man liekas, ka tā ir atbilde, kāpēc jūs tā rīkojaties.
Tādiem kā jums, Dūrīša kungs, nevajadzētu atrasties, manā ieskatā (tā ir mana dziļa pārliecība!), parlamentā, jo jūs balsojat pret cilvēkiem. Jūs balsojat... un es gribu, lai jūs balsojat šodien “par” un parādāt to katrā nākamajā balsojumā, Dūrīša kungs, lai pēc tam atkal saldās balstiņās runātu par to, kā mums vajag kārtējo vakcinācijas avīzi par uzskrūvētām cenām, kur... tur reklamēs Daces Rukšānes-Ščipčinskas vīrs - jūsu frakcijas deputātes vīrs. Jo tā jau ir to vecāku nauda, tā jau nav jūsējā. Jūs jau piešķirsiet atkal kādus iepirkumus vakcinācijas birojam un visam pārējam.
Dūrīša kungs, es zinu, ka jūs neārstējat cilvēkus, bet laikam kaķus. Aizbrauciet varbūt uz kādu psihoneiroloģisko klīniku un paskatieties, ka tās ir pārpildītas ar tiem, kas vairs neiztur šo slodzi, ko jūs viņiem uzliekat...
Sēdes vadītāja. Lūdzu, Gobzema kungs...
A. Gobzems. Bet tā ir taisnība, Beitneres-Le Gallas kundze. Bet tā ir taisnība, Beitneres-Le Gallas kundze! Tā ir taisnība!
Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, es atvainojos, - lūdzu, neuzbrūciet Dūrītim personiski. Lūdzu, bez personiskiem uzbrukumiem.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Ilmāra Dūrīša iesniegto priekšlikumu: “Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 136. pantu lūdzu atgriezt likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 933/Lp13) atpakaļ izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”! Lūdzu, balsosim! Par - 55, pret - 8, atturas - 17. Saskaņā ar jūsu balsojumu deputāta Ilmāra Dūrīša priekšlikums ir atbalstīts un lēmuma... projekts nodots atpakaļ komisijai - caurskatīšanai.
Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru. Un lūdzu deputātu Ilmāru Dūrīti pieteikties.
Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim. Lūdzu!
I. Dūrītis (AP!).
Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie deputāti! Paldies, paldies. Es gan gribēju par procedūru runāt pirms balsojuma, bet... Liels paldies par atbalstu.
Es vienkārši gribēju pamatot, ka šis priekšlikums ir arī balstīts uz Veselības ministrijas lūgumu - detalizētāk komisijā... tātad atgriezties vēl pie dažiem priekšlikumiem.
Bet viennozīmīgi... par procedūru runājot, es ļoti aicinātu Prezidiju raudzīties, vai deputāts, kurš piesakās runāt “par”, patiesi runā par šo lēmuma projektu un par nodošanu... par balsošanu... vai ne.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Es arī par procedūru.
Atbildot Dūrīša kungam, es gribētu teikt: lai tad Dūrīša kungs izmanto tās iespējas, kas viņam kā deputātam ir dotas, un piesakās laikus! Ja tas tā nenotiek, tad saprotiet - lūk, arī rezultāts.
Tā ka... Mums ir Kārtības rullis, un visiem ir iespējas to izmantot, un, manuprāt, viss ir korekti.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram. Lūdzu!
M. Bondars (AP!).
Es pilnībā piekrītu Dūrīša kungam, ka tomēr vajadzētu mums kaut kā koleģiāli... saprast to, ka jārunā “par” un “pret”, tiem, kas no sirds uzskata, ka... vai nu ir par, vai pret. Jo pretējā gadījumā... pretējā gadījumā jūs... dārgā opozīcija, jūs esat liekuļi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!
V. Valainis (ZZS).
Manuprāt - manuprāt! - liekulīgi ir tas, ka to saka Mārtiņš Bondars no “Attīstībai/Par!” un vispār “Attīstībai/Par!” frakcijas cilvēki, jo viņi šo kultūru ievazāja šajā 13. Saeimā. Jūs bijāt tie, kas sāka šādus politiskos gājienus. Tā ka par liekulību... lūdzu, paturiet šo pie sevis.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim. Lūdzu!
I. Dūrītis (AP!).
Jā, paldies. Vēlreiz.
Es neaizkavēšu ilgi. Es tikai vēl gribu teikt, ka viennozīmīgi... šajā likumprojektā... komisijā atbalstītās normas un priekšlikumi daļēji... ņemot vērā ārkārtas situāciju... jau ir stājušās spēkā un strādā. Tā ka nav pamata šiem uzbrukumiem no opozīcijas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Par liekuļiem mēs saucam tos, kuri runā par aizsardzību un atbalstu cilvēkiem tikai savos Facebook profilos un tviteros, bet patiesībā vienmēr balso “pret” un domā tikai par savu maciņu. Un liekulībai šajā gadījumā ir cits vārds - “Attīstībai/Par!”.
Tas ir tas, par ko mēs jau vairākas reizes runājam šīs Saeimas sēdēs, - par to, ka vienā brīdī mēs pozējam kopā ar cilvēkiem ar invaliditāti (jūs, Bondara kungs un pārējie), bet otrā brīdī jūs balsojat pret atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti. Jūs to darāt sistemātiski.
Tas, ko jūs šobrīd esat izdarījuši, - jūs liekulīgi esat nobalsojuši par to, lai vakcinācijas birojs tiktu izglābts. Un tiem 18 tūkstošiem cilvēku, kuri šajās brīvdienās balsoja par vakcinācijas biroja likvidāciju, tika vienkārši parādīts nepieklājīgs žests no jūsu puses.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Beitneres-Le Gallas kundze, es ļoti lūdzu jūs izskaidrot Dūrīša kungam, pirmkārt, Kārtības rullī noteikto kārtību, lai Dūrīša kungam būtu skaidrs, kā piesakās attiecīgajām debatēm. Tas ir numur viens.
Un numur divi. Es arī aicinu...
Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, paldies. (Skaņas pārrāvums.)... šīs debates. Varbūt dodamies pie darba! Paldies.
Par procedūru. Mēs esam noskaidrojuši attiecības. Lūdzu, atgriežamies pie mūsu darba kārtības!
Darba kārtībā - deputātu pieprasījuma izskatīšana.
Deputāti Viktors Valainis, Uldis Augulis, Janīna Jalinska, Jānis Dūklavs, Edgars Tavars, Māris Kučinskis, Edgars Daudze... piedodiet, Gundars Daudze, Armands Krauze, Raimonds Bergmanis un Jānis Vucāns ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Kurš atbildēs par cilvēku dzīvībām, kuras tiks zaudētas martā vakcīnu neesamības dēļ”.
Vārds motivācijai deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!
Lūdzu! Vārds deputātam Viktoram Valainim, lūdzu!
V. Valainis (ZZS).
Jā, paldies. Kolēģi! Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka mums ne tikai nav vakcīnu, ne tikai mēs (Skaņas pārrāvums.)... nespējam šīs vakcīnas izvadāt pa Latviju, neskatoties, ka... tā biroja vadītāja Eva Juhņēviča vaļsirdīgi atzina Latvijas Televīzijā, ka martā būs akūts vakcīnu trūkums. Un šobrīd... Valdība demonstrē visu laiku to, ka viņiem arī nav izpratnes, kādā veidā organizēt šo vakcinācijas procesu, un kļūdas tiek pieļautas viena pēc otras. Tāpēc, mūsu ieskatā, šis pieprasījums ir Ministru prezidentam, lai viņš skaidro, kas ir vainīgs, un arī rīcības modeli.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Edgara Tavara, Māra Kučinska, Gundara Daudzes, Armanda Krauzes, Raimonda Bergmaņa un Jāņa Vucāna pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Kurš atbildēs par cilvēku dzīvībām, kuras tiks zaudētas martā vakcīnu neesamības dēļ”! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 38, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.
Tālāk darba kārtībā - Pieprasījumu komisijas atzinums.
Deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Krišāna, Valērija Agešina, Artūra Rubika, Edgara Kucina, Jāņa Tutina, Ivana Klementjeva, Borisa Cileviča, Igora Pimenova, Regīnas Ločmeles pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Jūsu vadītās valdības pieņemto lēmumu pamatotību saistībā ar Covid-19 sērgas izplatības ierobežošanu”.
Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga.
I. Puga (KPV LV).
Sveicināti, kolēģi! Dāmas un kungi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Krišāna, Valērija Agešina, Artūra Rubika, Edgara Kucina, Jāņa Tutina, Ivana Klementjeva, Borisa Cileviča, Igora Pimenova, Regīnas Ločmeles pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Jūsu vadītās valdības pieņemto lēmumu pamatotību saistībā ar Covid-19 sērgas izplatības ierobežošanu” (Nr. 49/P13) un, balsojot sešiem “par”, deviņiem - “pret” un vienam deputātam nebalsojot, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi, es par procedūru gribētu pieteikties.
Kad iespējams, ieslēdziet sadaļu par procedūru.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.
Lūdzu pieteikties, Valaiņa kungs.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi, iepriekšējais balsojums... man ir milzu neizpratne, kāpēc šāds jautājums tika likts balsojumam. Man aicinājums sēdes vadītājai - paskaidrot, kas notika iepriekšējā balsojumā... par pieprasījuma nodošanu.
Manuprāt, pēc Saeimas kārtības ruļļa tāds balsojums vispār nedrīkst tikt pieprasīts un jūs, aicinot to darīt, pārkāpāt Saeimas kārtības rulli. Sanāk tomēr šo pieprasījumu nodot Pieprasījumu komisijai, nevis paziņot to, ka tas vēl nav izskatīts Pieprasījumu komisijā... Un Saeimai nav tādu tiesību (Skaņas pārrāvums.)...
Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, mēs jūs nedzirdējām.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Es arī pieteicos runāt par procedūru, bet par procedūru es runāšu papildus, ja jūs man dosiet vēl vārdu.
Es par Valaiņa kunga piebildi. Es vēlos pateikt - ja Valaiņa kungam nav iespējas runāt šobrīd interneta traucējumu dēļ -, ka problēma ir tāda, ka Valaiņa kungs pieteica iesniegto - deputātu iesniegto - pieprasījumu un par šo iesniegto pieprasījumu mums nav jābalso Saeimas sēdē. Mēs noklausāmies Valaiņa kunga ziņojumu, piesakot šo pieprasījumu, un mēs vienkārši nododam šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.
Tas, par ko mēs šodien, tagad, balsosim, ir jau Pieprasījumu komisijas atzinums par to pieprasījumu, kas jau ir ticis izskatīts.
Tā ka šis balsojums, kas bija, kas sekoja pēc Valaiņa kunga teksta, pēc būtības vispār nav leģitīms, un tas ir jāanulē, jo šim balsojumam... nedrīkstēja vispār notikt šis balsojums - nedrīkstēja notikt, jo pieprasījums ir tikko iesniegts Saeimā, tas nav ticis skatīts. Mēs nevaram vispār par to balsot. Es lūdzu ņemt vērā šo.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Jā, paldies, Stepaņenko kundze.
Es gribu teikt, ka es kļūdījos. Par pieprasījuma nodošanu komisijai nebija jābalso, un tāpēc iesniegtais pieprasījums ir nodots komisijai.
Par procedūru. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!
I. Zariņš (SASKAŅA).
Jā, nu, tomēr... runājot par procedūru... Es tagad vēlētos saņemt Juridiskā biroja skaidrojumu.
Lai gan tas nebija balsojams, Saeima ir pieņēmusi lēmumu, mēs esam nobalsojuši par to, ka... nenodot to komisijai. Kā tad tagad īsti ir? Šī situācija... Vai mums nevajag vēl vienu balsojumu - balsojumu par to, ka mēs anulējam šo balsojumu, jo Saeima ir reāli lēmusi? Tautas priekšstāvji ar balsu vairākumu ir pieņēmuši lēmumu. Ko tagad darīt ar šo lēmumu? Jautājums tagad ir par procedūru.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Pieprasījums ir nodots komisijai.
Skatām deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Krišāna, Valērija Agešina, Artūra Rubika, Edgara Kucina, Jāņa Tutina, Ivana Klementjeva, Borisa Cileviča, Igora Pimenova, Regīnas Ločmeles pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Jūsu vadītās valdības pieņemto lēmumu pamatotību saistībā ar Covid-19 sērgas izplatības ierobežošanu”.
Pieprasījumu komisija ir...
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labdien vēlreiz visiem! Jā, tātad - par ko ir šis pieprasījums? Šis pieprasījums ir Krišjānim Kariņam par viņa valdības pieņemto lēmumu pamatotību saistībā ar Covid-19 sērgas izplatības ierobežošanu. Šis pieprasījums tika iesniegts jau februāra sākumā, 4. februārī. Pagājis ir vairāk nekā mēnesis, beidzot mēs esam tikuši līdz šī pieprasījuma izskatīšanai. Šis pieprasījums lielākoties bija saistīts ar to, ka sabiedrība pie mums vērsās ar jautājumiem, ar lūgumiem skaidrot valdības pieņemto lēmumu pamatotību. Tas bija saistīts tieši ar šiem leģendārajiem preču ierobežojumiem, preču sortimenta ierobežojumiem. Cilvēki mēģināja saprast, kāds ir pamatojums.
Arī mums nebija saprotams šo valdības lēmumu pamatojums, un, tā kā valdība nekur nebija stāstījusi un nebija spējusi izskaidrot savu lēmumu pamatotību, mēs sagatavojām šo pieprasījumu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam. Atbilde diemžēl neļāva mums vilties. Proti, mēs saņēmām pilnīgi bezjēdzīgu, bezsakarīgu atbildi, pilnīgu atrakstīšanos... un pilnu ar pērlēm, ar kurām es šodien ar jums padalīšos, lai jums visiem būtu iespēja redzēt, cik atbildīgi, cik kompetenti un jēgpilni lemj šī valdība.
Bija vairākas konkrētas situācijas, kuras mēs lūdzām izskaidrot, piemēram, kāpēc alkoholu un cigaretes var pārdot, bet bērnu preces nevar pārdot, kāpēc cepampapīru var pārdot, bet turpat blakus stāvošo foliju nevar pārdot. Lūk, tās visas ir lietas, ko mums prasīja cilvēki: skaidrojiet, mēs nesaprotam, kāpēc valdība tā ir lēmusi.
Kāpēc grāmatas nedrīkst pārdot? Un tā tālāk, un tā joprojām. Kāpēc ziemas salā cilvēks nevar aiziet un nopirkt sev radiatoru, ja tas ir saplīsis, vai nomainīt tualetes krānu, tualetē podu, ja tas ir salūzis? Un virkne vēl visādu jautājumu.
Ko atbildēja? Tātad šo atbildi deleģēja Krišjānis Kariņš... Protams, pats baidījās atbildēt, baidījās vai arī vienkārši saprata, ka viņš neko nesaprot, jo pēc būtības... Bija viens liels pienesums, ko deva šis pieprasījums, - pēc tam kad tas tika saņemts, pēc dažām dienām, Krišjānis Kariņš publiski atzina, ka valdība pieņem savus lēmumus bez atbilstošas analīzes un nepieciešamiem datiem. Tātad šis pieprasījums jau bija sasniedzis savu mērķi attiecībā uz Krišjāni Kariņu. Mēs palīdzējām viņam saprast - pēc gada lemšanas viņa valdībā! -, ka viņi bezjēgā pieņem savus lēmumus.
To apliecina arī atbildes, kas ir sniegtas uz šo pieprasījumu. Sāksim ar briljantākajām. Sāksim pēc kārtas. Jau pirmajā rindkopā... jautājot par visiem šiem “lieliskajiem” ierobežojumiem, to pamatotību, atbildē tiek paskaidrots, ka tie ir pieņemti, izvērtējot iepriekš noteikto drošības pasākumu ietekmi uz epidemioloģisko situāciju un to iedarbības efektivitāti. Ļoti pareizs, skaists, apjomīgs formulējums. Pieprasījumu komisijas sēdē mēs bikli pajautājām ekonomikas ministram: nu tad iedodiet mums, lūdzu, šo izvērtējumu - drošības pasākumu ietekmi uz epidemioloģisko situāciju un to iedarbības efektivitāti... ja jūs to esat darījuši. Atbildi, protams, nespēja iesniegt. Tas nozīmē, ka tie cilvēki vai nu ir rakstījuši paši, ko viņi nesajēdz, vai arī vienkārši mēģinājuši atkal melot, turpināt melot, kā viņi to darījuši visu šo laiku, runājot par savu, valdības, lēmumu pamatojumu.
Tā jau ir tā problēma, kāpēc valdībai nesokas ar komunikāciju, kāpēc nekādi nespēj sabiedrībai izskaidrot un dabūt sabiedrības atbalstu savai rīcībai, jo rīcība ir bezjēdzīga, haotiska, bezatbildīga un nekompetenta. Un to mēs tālāk redzēsim, ar uzskatāmiem piemēriem no šīm atbildēm es jums to noraksturošu.
Tālāk. Piemēram, šāda konkrēta lieta. Mēs prasījām par grāmatu tirdzniecības ierobežošanu. Kāpēc grāmatu tirdzniecība bija jāierobežo? Skaidrs, atbilde bija, ka lēmuma mērķis ir mazināt Covid‑19 infekcijas izplatības riskus tirdzniecības vietās.
Tad rodas pamatots jautājums. Cilvēks, kurš loģiski domā, prasa: nu, labi, bet kādi tad ir šie infekcijas riski tirdzniecības vietās? Cik lieli tie ir? Diemžēl visās tanīs tabulās, kuras ir iesniegusi valdība un kurās tiek stāstīts... jūs tur neatradīsiet runu par to, kādi ir infekcijas riski tirdzniecības vietās. Mēs redzam - tur runa ir par darbu, par mājsaimniecībām, par darbavietām, par transportu, bet par to, kādi ir infekcijas izplatības riski tirdzniecības vietās, - par to jūs nekur nekādus datus neatradīsiet. Un, ja valdība apgalvo, ka tas ir būtiski... un, protams, tam ir sava nozīme, lai ierobežotu infekcijas izplatības riskus, bet vajadzētu būt kaut kādai atskaites sistēmai. Nekādas tādas atskaites sistēmas nav.
Vēl vairāk! Pamatots jautājums, kas uzreiz rodas domājošam cilvēkam, - ja jūs cilvēkam aizliedzat lasīt grāmatas, tad... Jautājums, ko mēs bijām uzdevuši Krišjānim Kariņam, - lai viņš pamato, kā viņaprāt... kā viņam liekas - vai cilvēks, kuram tiek liegta nodarbe... Ja mēs vēlamies, lai cilvēki būtu pēc iespējas izolācijā un nesocializētos, tad jautājums ir: ja cilvēkam tiek liegtas iespējas nodarboties ar grāmatu lasīšanu, neatļauj pirkt jaunas grāmatas, vai tas veicinās viņa uzturēšanos, sēdēšanu mājās, vai tieši otrādi...? Kur šeit ir loģika?
Kāpēc es minēju šo piemēru? Protams, tas ir retorisks jautājums. Jebkuram, es atvainojos, idiotam būtu skaidrs, kāda ir ietekme no šāda ierobežojuma. Bet kādēļ šāds jautājums? Es to paceļu, par to runāju, lai jūs ieraudzītu, cik šauri valdība, tie, kas ir pie varas, risina šo situāciju, proti, viņiem... pēc tā paša Excel tabulas piemēra... Ja mēs pamainām kādu parametru Excel tabulā, tad tas nozīmē, ka viss automātiski izmainīsies, ka cilvēki ir tieši tādi paši statistiskie lielumi, paklausīga plūsma, kura vienkārši... ja vienā vietā tai piegriezīs ventilīti, tad tā citā vietā pazudīs. Lūk, tāda ir šī šaurā domāšana no varas puses - domāšana, kuru viņi pašlaik demonstrē. Proti, ja cilvēks nav tirdzniecības vietā, tad viņam jābūt kaut kur citur. Jūs tiešām uzskatāt, ka cilvēki ir vienkārši kā tādas elementārdaļiņas, kuras spēj anihilēties vai iegrimt anabiozē? Jūs vienkārši pasakāt - hop, viss, tagad jūs nekur nekustieties, un viss! Un cilvēki pazudīs. Nu tā taču nav! Ja jūs viņus aizvirzāt no vienas vietas, tad viņi pulcējas citā vietā. Ja jūs nespējat sistēmiski domāt, tad jūs nekad nespēsiet iztaisīt arī jēgpilnus ierobežojumus šim visam... stāstam.
Man ir šeit atzīmētas apmēram 20 šādas nianses šajās atbildēs. Protams, pa šo laiku es nepaspēšu tām iziet cauri, es paņemšu vēl dažas - tādas zīmīgākās.
Viens no jautājumiem bija tieši par to, kāpēc alkoholu drīkst tirgot, bet bērnu lietas nedrīkst tirgot. Man ļoti zīmīga šķiet valdības atbilde. Tūlīt es to nocitēšu, lai nebūtu tā, ka es pats kaut ko izdomāju. No sākuma tātad - par šo bērnu mantiņu ierobežojumu... par to, kāpēc bērnu preces nevar nopirkt. Minētais ierobežojums... Vai viņi vispār atzīst, ka tas tiešām ir bijis jēgpilni - ziemas laikā... Atcerieties - milzīgs sals uznāca, bija zemas temperatūras, un cilvēki, kas pie mums vērsās, teica: “Ko mums darīt? Mums vajag bērniem nopirkt jaunas drēbes, siltas drēbes, bet mēs tās vienkārši nevaram nopirkt. Mums bērns aug, mēs nezinām, kādas tieši tās vajadzēs, mēs nevaram tā vienkārši uz aklo pirkt, bet reāli paņemt šīs drēbes un pielaikot, uzvilkt, pamēģināt uzvilkt, lai varētu nopirkt, mums nav iespējams.” Tātad bērns ziemā ir bez atbilstoša apģērba.
Ko atbild Ekonomikas ministrija, mūsu valdība? Kad viņiem pajautāja: “Vai tiešām jūs uzskatāt, ka tas ir atbilstošs ierobežojums, prātīgs, jēdzīgs ierobežojums, un jūs to atbalstāt?”, viņi atbild: “Norādāms, ka minētais ierobežojums sasniedz lēmuma mērķi - mazināt apmeklētāju uzturēšanās ilgumu un biežumu tirdzniecības vietā - un īstermiņā tas ir uzskatāms par pārdomātu, samērīgu un pamatotu.”
Pilnā nopietnībā - viņi to saka! Un pamatoti mēs pajautājām ekonomikas ministram, lai viņš pasaka, cik tad ilgs ir tas pieņemamais termiņš, kurā bērns var atrasties bez atbilstoša apģērba ārā ziemas salā... nu, ja ministrs pilnā nopietnībā tā uzskata. Protams, atbildi mēs nesaņēmām. Mēs vispār nesaņēmām atbildi gandrīz ne uz vienu jautājumu, bija vienkārši tukša, vispārīga muldēšana.
Tālāk. Mēs pajautājām, kāpēc ir tā, ka alkoholu un cigaretes var pārdot, bet bērnu preces nedrīkst pārdot. Atbilde - tas notika, tāpēc ka... valdība to lēmumu pieņēmusi, vērojot pieaugošo sociālo spriedzi sabiedrībā un pieprasījumu pēc minētajām precēm tuvojošos svētku laikā.
Johaidī! Tas parāda šīs valdības domāšanu. Tātad - maize un izpriecas. Ko vajag tautai, lai to varētu turēt pakļautībā? Vajadzīga maize un izpriecas!
Tātad alkoholu un cigaretes mēs varam pārdot, tāpēc ka mums vajag noņemt sociālo spriedzi, sevišķi - tuvojošos svētku laikā. Savukārt to spriedzi, kuru jūs radāt ģimenēm, kuras nevar apģērbt savu bērnu? Tā neskaitās?!
Tad man ir jautājums: kas rada lielāku spriedzi? Vai lielāku spriedzi ģimenē radīs tas, ka viņiem nav alkohola (protams, atsevišķās ģimenēs arī tas radīs lielu spriedzi), vai tas, ka viņi savu bērnu nevar apģērbt atbilstoši un bērns jāpakļauj veselības un, iespējams, pat dzīvības riskiem? To valdība nav spējusi saprast.
Tālāk. Mēs paprasījām arī vienu zīmīgu lietu: kādi tad ir tie panākumi? Ko jūs ar šiem ierobežojumiem esat panākuši cīņā ar šo infekciju, cīņā ar šīs infekcijas izplatīšanos? Tas, ko rakstīja atbildē... Tā ir ļoti zīmīga atbilde, kas parāda šo varu, liecina par viņu sajēgu, vispār par to, kā viņi skatās uz lietām. Viņi sāka uzskaitīt, ko viņi ir panākuši ar šiem ierobežojumiem, - ka apgrozījums ēdināšanai ir krities par 68 procentiem, pirmās nepieciešamības precēm - par 30 procentiem, pārējo preču apgrozījums - par 47 procentiem. Okay. Skaidrs, apgrozījums ir krities. Bet tas ir viss, ko viņi ir atbildējuši!
Kolēģi! Jautājums bija par infekcijas riskiem. Tātad būtu normāli, ja šai valdībai, šai varai, būtu vispār kaut kāda sajēga, ka... ja viņi tālāk korelētu un parādītu, kā tas viss ir izpaudies... par inficēšanās riskiem... jo mēs jau neprasījām, cik lielā mērā jūs esat ar saviem lēmumiem sagrāvuši ekonomiku. Skaidrs, ka ekonomika cietīs. Tas ir saprotams fakts, bet visa valdības analīze apstājas ar to: jā, ekonomikai mēs esam uztaisījuši triecienu, par tik un tik miljoniem apgrozījums ir krities, viss kārtībā, tātad mēs arī... mēs cīnāmies ar infekcijas riskiem.
Un te ir tā problēma! Te parādās tā fundamentālā problemātika šajos valdības lēmumos. Kāpēc sabiedrība tos nepieņem? Tāpēc, ka pašai sabiedrībai nav sajēgas... Tā nespēj redzēt šīs cēloņsakarības... konkrētās rīcības, lai tiešām reāli iedarbotos uz infekcijas izplatību.
Viņi redz tikai pirmo soli. Viņi ir samazinājuši... uztaisījuši triecienu pa ekonomiku, ir samazinājies apgrozījums, un nu viņi pieņem, ka arī infekcijas riski ir samazinājušies. Jā, tie ir samazinājušies, bet mēs nevaram novērtēt, cik jēgpilni tas ir bijis. Varbūt tur nemaz to triecienu nevajadzēja taisīt. Varbūt tas, kas notiek, vispār būtu... vispār būtu jāveic citi pasākumi.
Līdzīgi, kā mēs redzam attiecībā uz sabiedrisko transportu. Ļoti bieži runā par sabiedrisko transportu. Ļoti bieži mēs redzam paziņojumus, ka tiek lūgts pieteikties vai būt uzmanīgiem tos, kuri braukuši reisā Rīga-kaut kāda pilsēta. Bet vai jūs esat kādreiz dzirdējuši, ka teiktu, lai visi tie, kas braukuši tanī un tanī sabiedriskā transporta maršrutā, ir uzmanīgi, jo tur atklāts ir tas un tas? Nekad! Jūs nekad neesat dzirdējuši, ka, teiksim, 15. trolejbusā cilvēkiem būtu bijis jāizsargājas. Tur kovida nav, lai gan tur tas blīvums ir daudz lielāks nekā starppilsētu braucienos? Tas ir viens no piemēriem.
Tāpat, runājot par šiem visiem ierobežojumiem... Godātā valdība (ja jūs kāds vēl vispār godā), jums pašiem nerodas pārdomas, kāpēc jūsu lēmumus neviens... aizvien mazāk un mazāk respektē? Viens iemesls ir tas, ka jūs paši nesajēdzat, nesaprotat, ko jūs pieņemat, tie lēmumi bieži ir nepamatoti. Ja tas tā nav, es vēlētos, lai piesakās... lai piesakās tie... Es atceros - mums bija debates... arī Rancāna kungs savulaik teica, ka ir bijušas, ļoti rūpīgi izsverot visus lēmumus. Tagad jūs varat pieteikties debatēs un pastāstīt, kur ir šis valdības izvērtējums - konkrēti, par šiem preču ierobežojumiem -, kā tas ir reāli nostrādājis.
Tas, ko mēs redzam un ko arī apliecināja Ekonomikas ministrija savās atbildēs, - kad tika pamainīts šis tirdzniecības režīms, režīma... šie ierobežojumi tika noņemti, tad infekcijas izplatība nevis palielinājās, bet samazinājās. Arī par to taču vajadzēja būt kaut kādai analīzei.
Es pieņemu, ka, iespējams, tur ir cilvēki, kas fiziku nav mācījušies, un šeit tik tiešām - tik tiešām! - iederas šis leģendārais teiciens, ko varētu attiecināt uz mūsu valdību: “Bērni, mācieties fiziku!” Tātad attiecībā arī uz tiem ierobežojumiem, ko jūs pieņemat, teiksim, tirdzniecības platībām, būtiskais ir nevis kvadrātmetri, bet gan tas, kāda ir gaisa kvalitāte: ja gaiss tur netiek ventilēts pienācīgi, tad... Jūs jau varat tur cilvēkus izretināt, kā gribat, bet viņi visi būs inficējušies, ja tur nebūs ventilācijas. Tas būtu primārais, par to domājot.
Ņemot vērā, ka manai uzrunai paredzētais laiks iztek, es gribētu vērst uzmanību uz to, ka valdībai ir jāsāk domāt nevis par to, kā mukt no šiem riskiem, bet par to, kā vadīt šos riskus, jo ir acīmredzami, ka šī infekcija ir uz palikšanu, tā nebeigsies, būs vilnis pēc viļņa, un vakcinācija... mums vēl nav zināms, kad vispār beigsies. Tas ir ļoti svarīgi - sākt domāt ilgtermiņā, nevis kā nīkuļiem mukt no tā visa. Bet, ja jūs tiešām esat gatavi uzņemties varas atbildību, tad pieņemiet atbildīgus lēmumus, ar kuriem jūs vadāt šos riskus, un dodiet iespēju vadīt citiem. Tas ir ļoti svarīgi, jo sevišķi mūsu ekonomikai.
Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Vārds deputātam Jānim Ādamsonam. Lūdzu!
J. Ādamsons (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Es apbrīnoju deputāta Zariņa kunga optimismu. Viņš cer, ka viņš var aizklauvēties līdz valdībai, līdz kaut kādai sapratnei un ka atbildes uz tiem jautājumiem, kuri ir uzdoti pieprasījumā, būs loģiskas un pamatotas.
Zariņa kungs, es domāju, visiem ir skaidrs, ka tādu atbilžu nebūs. Nebūs, tāpēc ka mēs dzīvojam valstī, kur Valsts prezidents pārkāpj Satversmi, kad tiek nosaukts Ministru prezidenta amata kandidāts, - nevis viņš pats aicina, izvērtē, bet viņš piekrīt tam, ko viņam iesaka. Mums arī premjers neievēro Satversmi. Veidojot valdību, viņš piekrīt tam, ko viņam iesaka politiskās partijas, neizvērtējot - labs vai slikts. Ieteica - nu tad apstiprināsim.
Īsāk sakot, kolēģi, mēs dzīvojam mafiozā valstī, kur mafiozās struktūras ir aplikušas visus mūsu izpildvaras cilvēkus, un viņi ir tie, kas pieņem lēmumus, bet tie, kas spriņģo un dejo valdībā, - tie ir īslaicīgi izpildītāji. Šo mafiozo struktūru pārstāvjiem nav nekādas politiskās piederības, kā viņi apkalpoja iepriekšējās valdības vai pašvaldības, tā viņi turpina apkalpot un izsaimniekot mūsu valsts naudu. Tāpēc ir loģiski - kaut kādus pamatotus priekšlikumus mēs nevaram sagaidīt. Kā tad mēs esam nonākuši līdz tādai dzīvei? Vismaz manā atmiņā šī ir trešā spilgtākā krīze. Laikam pati bīstamākā. Pati pirmā bija 1994., 1995. gadā. Finanšu, budžeta, ekonomikas krīze. Var teikt arī - kriminogēnā krīze, kad Latvijas valstī darbojās 72 organizēti noziedzīgi grupējumi, kad cilvēki vakaros un naktīs baidījās iziet uz ielas, tāpēc ka galvenie karaļi bija bandīti.
Iekšlietu ministrija toreiz, pieliekot profesionālus spēkus, gada laikā iznīcināja reketu, un faktiski 72 organizētās noziedzības grupējumi bija iznīcināti. Tad organizētā noziedzība satrūkās, bet savus nodomus neatmeta un turpināja attīstīties. Un savu attīstību... Tāds apogejs jau sākās pēc 8. Saeimas vēlēšanām, kad es rakstīju Valsts prezidentam iesniegumu par to, kādas partijas un cik ir saņēmušas no organizētās noziedzības pasaules un grupējumiem ziedojumus 8. Saeimas vēlēšanās. Diemžēl toreiz vienā avīzītē tikai parādījās viena rindkopiņa, ka tas ir tā noticis, ka tiešām tā nauda ir saņemta, vairāk nekas tālāk nesekoja.
Kolēģi! Kas sekoja tālāk, pēc tam, kad vēlēšanās uzvarēja “Jaunais laiks” un par premjeru kļuva Repšes kungs? Pirmais un galvenais, kas tika izdarīts, - tika padzīti profesionāļi no iekšlietu struktūrām un tiesību aizsardzības sistēmas struktūrām, it sevišķi vērība tika pievērsta tiem, kuri savā laikā iniciēja un ierosināja krimināllietas pret toreizējo bankas... 1995. gadā esošo bankas prezidentu Repšes kungu un viceprezidentu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Pēc tam visiem spēkiem visādos veidos tika degradēta tiesību aizsardzības sistēma; policisti, ugunsdzēsēji, robežsargi nevarēja saņemt sociālos pabalstus tā saucamajos treknajos gados un arī pārējos gados... atvaļinājumus un tā tālāk... Piespieda cilvēkus iet...
Es domāju, ka ne viens vien litrs grādīgo tur tika izlietots... tad, kad tika pieņemts lēmums par Latvijas Policijas akadēmijas likvidāciju. Tas bija pats kronis, tas bija tas, ko gaidīja organizētā noziedzība, kura jau sāka pārvērsties par valstisko organizēto noziedzību (jauns organizētās noziedzības paveids). Kā es jau teicu, viņiem ir absolūti vienalga, kas ir pie varas; galvenais, ka viņi ir pie tās siles un viņi ir tie, kas reāli pieņem šos lēmumus.
Un tad... Mēs varam atskatīties uz OIK afēru, kurai pamatus ielika Kariņa kungs.
Mēs varam atskatīties uz “Parex bankas” afēru, kur miljardu... nodokļu maksātāju naudas tika ieguldīts, bet tika pārdota “Citadele” par 70 miljoniem; pirms tam gan atsevišķi politiķi un frakciju vadītāji aizbrauca uz Gruziju ekskursijā, lai acīmredzot par visām šīm lietām vienotos.
Mēs varam atcerēties “Aizkraukles bankas” likvidāciju. Bija iecere to likvidēt, nevis palaist pašplūsmā un pašlikvidācijā, bet tur jau bija sadalīti apmēram 400 miljoni. Es aizmirsu piebilst, ka “Parex bankas” gadījumā tā nauda, kura aizgāja atsevišķās kabatās, bija vismaz 350 miljoni.
Mēs varam turpināt uzskaitīt - no “A” līdz “Z”. Mēs varam runāt par ātrās palīdzības automašīnu iepirkšanu, kas ir noziedzīga pēc savas būtības, kad kravas mikroautobusus paņēma, pārtaisīja par ātro palīdzību, un tagad slimniekiem ir jācieš un jākratās šajās mašīnās.
Mēs varam runāt par veselības sistēmu, par to, ka pirmo, kuru iedibināja un mēģināja iedibināt... bija iztērēti 11 miljoni, kur... mēs pieprasījām, rakstījām vēl 2010., 2011. gadā. Tagadējai sistēmai ir izniekoti vēl kādi astoņi. Nākošā - vēl astoņi miljoni...
Mēs varam runāt par ceļu remontiem. Par to, par ko jau te pirms dažām dienām runāja Valaiņa kungs.
Runāt mēs varam bezjēdzīgi, mums tas ir atļauts. Galvenais, lai mēs nepieņemam lēmumus un lai pie varas nenonāk normāli cilvēki, kas šo visu bezjēdzību var arī izbeigt. Pie tā tiks piestrādāts, un tiks darīts viss, lai tas nenotiktu.
Mēs nevaram runāt par neatkarīgiem masu medijiem, tāpēc ka viņi jau ir izgājuši skolu... Pārsvarā masu mediju pārstāvji jau ir izskoloti, viņi izgājuši tādu skolu, ka viņi zina, par ko var rakstīt, par ko nevar, kas ir jāatbalsta, kas nav jāatbalsta.
Mēs varam runāt par labas pārvaldības principiem, bet tad paskatāmies spogulī, kas notiek tālāk...
Mēs varam veidot frakciju no aizdomās turamajiem un tiesājamiem. Mēs esam pieļāvuši, ka tiek pieņemts Satversmes tiesas spriedums, kurš atļauj apsūdzētiem deputātiem pildīt savus darba pienākumus un izmantot savu stāvokli - acīmredzot, lai ietekmētu šos tiesas procesus.
Mēs varam par normālu uzskatīt to, ka valdības pārstāvji var braukt pie mūsu stratēģiskajiem partneriem un cīnīties, lai kādu ievieto melnajā sarakstā, kas vispār ir absurds.
Tas uzskaitījums, es jau teicu, ir pietiekoši pamatīgs. Vai jūs tiešām domājat, ka kādreiz nebūs jāatbild, ka vēsturnieki arī to neizķidās?
Smieklīgi ir skatīties, ka Pieprasījumu komisijā vienīgais arguments, kāpēc neatbalsta vienu vai otru pieprasījumu... nav argumentētas atbildes, bet galvenais ir “pret”. Kāpēc “pret”? Tāpat arī balsojumi parlamentā ir absolūti vienādi. Nav argumentu, kāpēc viens vai otrs, vai trešais priekšlikums ir noraidīts komisijā, galvenais ir tas - jābalso “pret”.
Un kas tad apkalpo šīs mafiozās struktūras? Pārsvarā apkalpo tie, kuri ar kvēlām acīm gāja uz Saeimas vēlēšanām un teica: mēs cīnīsimies ar korupciju, mēs cīnīsimies ar noziedzību. Kādi ir rezultāti? Rezultāti ir vairāk nekā nožēlojami.
Nez kāpēc politiķi un visi pārējie uzskata par normālu, ka var nesodīti ievietot ģenerālprokurora mājā noklausīšanās aparatūru, neviens to neizmeklē. Izrādās, tas nav apdraudējums valsts drošībai. Neviens nenoskaidro, kas tad tur īsti ir noticis, kādas tam visam ir sekas. Ģenerālprokurors, kurš nelocījās, tad kļuva slikts. Tā vietā, lai tie izmeklētāji, kas izmeklēja tās lietas, paskatītos... un tie, kas vadīja to izmeklēšanu, paskatītos, kas tad tur nepareizs un noziedzīgs tika paveikts...
Kāpēc “pirts sarunas” tika noliktas atvilktnītēs?
Kāpēc Streļčenoka kungs kļuva slikts pēkšņi? Tikai viena iemesla dēļ - viņš sāka interesēties par vecām lietām, par iespējamām korupcijām valdībā, kad tika veikti pasūtījumi saistībā ar ātrās palīdzības automašīnām.
Kolēģi, vai jums tiešām nesanāk tanī spogulī skatīties... it sevišķi tiem, kas skuj savas sejas? Vai tiešām patīkami skatīties uz visu to, kas notiek? Mēs varam dzīvot plaukstošā, zaļā valstī, tikai - ja tie, kas ir pie varas, daudzmaz padomātu, kāpēc viņi atrodas... nevis domātu tikai par vienu - kā piebāzt savas kabatas.
Mēs varam par normālu uzskatīt, ka ministrs ar parlamentāro sekretāru nākošā dienā... tad, kad ir atbrīvots kāds no apcietinājuma smagos noziegumos apsūdzēts cilvēks, viņi ar viņu satiekas. Interesanti, par ko notiek sarunas? Vai tā nav valstiski organizētā noziedzība? Vai, vienkāršāk sakot, tās nav tās mafijas struktūras, kuras ir cauraudušas absolūti visu?
Tagad vakcinācijas biroju mēs izņemsim ārā, bet tas atkal... nekur nepazudīs. Mēs varam te bļaustīties, cik gribam, bet nekas jau nemainīsies. Tāpēc ka tie, kas ir tikuši pie pasūtījumiem, pie visiem šiem šaubīgajiem darījumiem gan ar masku iepirkumiem, gan saistībā ar vakcinācijām... vienam pret otru... viņus jau tas neskars, viņi visi paliek savās vietās.
Mēs jau varam minēt arī to - nesen mēs pieņēmām paziņojumu par Navaļnija kungu...
Lūdzu apvienot man abus debašu laikus.
Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti.
J. Ādamsons. Mēs nesen pieņēmām paziņojumu saistībā ar Navaļnija kungu. Bet varbūt deputātiem vajadzēja paskatīties mazliet vēsturē, kad Krievijā tiesāja kādu gubernatoru, pie kura piestrādāja Navaļnija kungs, un šim gubernatoram bija nez kāda vienošanās ar kādu no mūsu bankām, kurā piestrādāja toreizējā ministra... premjera dēls, par naudas atmazgāšanu, kura varētu iet caur Latvijas valsti... bet kā zicpriekšsēdētāji, vadītāji tur bija ievēlēti... neviens cits kā bijušais NATO ģenerālsekretārs, Vācijas specdienestu vadītājs. Un līdz ar to viss tur ir normāli.
Kolēģi, smieklīgi nepaliek? Man bieži vien ir kauns, kad man uzdod jautājumus kolēģi profesionāļi par situāciju, kur mēs esam nonākuši. Es neceru, ka no šīs valdības mēs varam sagaidīt kaut kādu saprātīgu rīcību.
Runājot par to, ko Kariņa kungs... par preču ierobežošanu, eksperti jau sen ir teikuši arī komisijas sēdē, ka tas bija īslaicīgs periods, bet valdībai vajag, lai tracinātu cilvēkus. Tas ir galvenais iemesls. Kaut ko izdomāt par labu cilvēkiem ir ļoti grūti, tāpēc ka ir vajadzīgas smadzenes, ar kurām mūsu valdībā acīmredzot ir problēmas.
Kolēģi! Aicinu jūs tomēr pārdomāt, kur jūs esat, ko jūs darāt un kā interesēs strādājat. Paskatieties apkārt! Visi tie blēži, kas bija iepriekšējās... valdību apkārtnē, kas bija pašvaldību apkārtnē, nekur nav pazuduši, viņi ir tie, kas diktē noteikumus, kā spēlēt politiķiem, bet politiķiem pietrūkst prāta, lai saprastu, ka ar viņiem manipulē. Viņi ir priecīgi, ka ir ieņēmuši vienu vai otru beņķi, un tad lielās kā tādi papagaiļi, cik skaisti viņi izskatās, tikai ar to dziedāšanu ir problēmas.
Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Paldies.
Cienījamie kolēģi! Runājot par pašu pieprasījumu, jāteic, ka nav šaubu, ka balsošanas mašīna, par kuru ir pārtapuši koalīcijas deputāti, noraidīs šo pieprasījumu, bet jautājums, kas tur ir formulēts, par valdības lēmumu pamatotību, bija, ir un līdz pandēmijas beigām paliks aktuāls.
Daudz piemēru jau izskanēja par pagājušajiem lēmumiem. Šodien mēs diskutējam, teiksim, par to - par iekšējiem un ārējiem ierobežojumiem, to samērīgumu un lietderīgumu. Kā jūs atceraties, šodien bija runa arī par to, ka vakar tika atvērta robeža kontaktiem ar trešajām valstīm. Gribu pateikt tikai vienu - vakar, uzstājoties Eiropas Komisijā, Komisijas vadītāja Urzula fon der Leiena pievērsa uzmanību vairākām lietām, un viena no tām ir, ka pandēmija iet plašumā Eiropā, ka pandēmijā iestājies trešais vilnis; ka viņi domā, ka vajadzētu ierobežot kontaktus ar trešajām valstīm, lai neizplatītu pandēmiju; ka īpaši bīstams ir vīruss, kas nāk no... vīrusa štams, kas nāk no Lielbritānijas. Un tieši vakar mēs atvērām robežu, un pirmā lidmašīna gāja tieši no Lielbritānijas! Kur ir tā pamatotība mūsu lēmumiem?
Nu labi, opozīcija kritizē valdību, tas ir opozīcijas pienākums, bet šinī gadījumā tās norādes dod arī augstākstāvošā priekšniecība. Kāpēc mēs tās neņemam vērā? Starp citu, bija runa ne tikai par to; bija runa arī par to, ka vairākās Eiropas valstīs, arī ļoti tuvajā valstī Polijā grasās ieviest pilnu lokdaunu, pilnu karantīnu visā valsts teritorijā, sākot jau ar marta beigām un līdz aprīļa vidum.
Mēs darām kaut ko pavisam citu, kaut ko īpatnu, īpatnēju. Nevar saprast, kāpēc tas tā notiek. Tāpēc arī radās tie jautājumi ne tikai deputātiem, bet arī sabiedrībai - cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā, un arī cilvēkiem, kas uztur kontaktus ar Latviju. Viņi jautā: kas pie jums notiek? Kas šeit domā par tiem lēmumiem, kas ir pieņemti? Kāda ir lēmuma pamatotība, un kādi ir argumenti par vai pret šo lēmumu? Godīgi sakot, šeit jau nav runa par to, vai tā ir pozīcija vai opozīcija; ir runa par izdzīvošanu - par tautas izdzīvošanu, par Eiropas izdzīvošanu. Un šinī procesā, man šķiet, tomēr būtu mazāk jādomā par to, kuram tas skats ir pievilcīgāks, bet vairāk par efektivitāti un lietderīgumu.
Tāpēc es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Vēlreiz es saku, ka pieprasījums būs aktuāls līdz pat tai dienai, kad beigsies pandēmija.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Mēs tiešām cenšamies aizklauvēties līdz lēmumu pieņēmējiem, lai cik dīvaini tas skanētu, jo pēc būtības jau sabiedrība mūs uzskata par lēmumu pieņēmējiem, lai gan tādi mēs jau gandrīz gadu neesam. Mēs tikai vienkārši ratificējam šos Ministru kabineta murgus.
Un, ja mēs runājam par to, kāds ir pamatojums, ka pamatojuma joprojām nav, lai kā varbūt arī strīdētos daži kolēģi no koalīcijas, tad es gribētu nelielu piemēru jums šobrīd parādīt.
Kā jūs atceraties, vislielākais sašutums tika radīts ar to, ka 30. novembrī Ministru kabinets nolēma sākt šo savu izklaides pasākumu - sāka aizliegt dažādas preces un aizliedza jau tik daudz, ka tika aizliegts pat logu šķidrums uzpildes stacijās un e-biļete. Pēc dienas šīs kļūdas tika koriģētas, bet... nu, ne stipri palīdzot situācijai. Līdz ar to mēs uzreiz reaģējām ar deputātu jautājumiem. Tas ir diemžēl vienīgais, ko mēs varam operatīvi darīt šajā situācijā.
Mēs uzdevām jautājumus Kariņa kungam, kādi pētījumi ir veikti, lai noteiktu aizliegumus brīvdienās un svētku dienās (toreiz tas bija tikai brīvdienās un svētku dienās, tagad mums ir vēl jautrāk) iegādāties konkrētas preču grupas, piemēram, ziedus, saimniecības preces, auto detaļas, un kā tas ietekmē Covid-19 izplatību; kādi pētījumi ir veikti, lai noteiktu visu pārējo pakalpojumu sniegšanas (skaistumkopšanas saloni, auto darbnīcas, restorāni...) pilnīgu apturēšanu brīvdienās un svētku dienās, un kā šādi aizliegumi ietekmē Covid-19 izplatību. Atgādināšu - tas vēl bija tajos labajos laikos, kad viss tika aizliegts tikai brīvdienās. Vai ir veikti aptuvenie aprēķini par iespējamiem zaudējumiem valsts budžetā no šādu aizliegumu ieviešanas? Nosauciet atbildīgo personu par šādu priekšlikumu izstrādi Ministru kabinetā! Šis jautājums tika uzdots 3. decembrī, atgādināšu, un atbilde tika saņemta 19. ... 9. decembrī. Atbildi mums sagatavoja, tavu brīnumu, Izglītības un zinātnes ministrija. Un Izglītības un zinātnes ministrija... Es nezinu, kāpēc mums atnāca atbilde no Izglītības un zinātnes ministrijas, bet - kā tas ir, tā tas ir... es jums lasu... Ministrija atbildēja tā: “Covid‑19 pasaule pazīst mazāk nekā gadu, tādēļ nav pietiekams klāsts zinātniski pierādītu pasākumu šīs infekcijas ierobežošanai sabiedrībā. Ievērojot minēto, valstis, ieviešot piesardzības un drošības pasākumus, vadās no citu valstu pieredzes, tāpat to dara arī Latvijas atbildīgās iestādes. Līdzīgi ierobežojumi preču tirdzniecībai un pakalpojumu sniegšanai, lai mazinātu cilvēku plūsmu tirdzniecības vietās un pakalpojumu sniegšanas vietās, ir noteikti arī citās valstīs, piemēram, Beļģijā, Austrijā, Itālijā, Īrijā, Slovēnijā, un, kā rāda situācijas analīze, tad šajās valstīs divās nedēļās ir novērojama stabila saslimstības rādītāju samazināšanās. Tas liecina, ka šādi pasākumi kopā ar citiem piesardzības un drošības pasākumiem dod rezultātu, tādēļ arī Latvija ir pārņēmusi šo valstu labās prakses piemēru.”
Tātad mēs skatāmies uz kaimiņiem... Šķiet, ka kaimiņos viss ir kārtībā, - bliežam! Tas bija 30. novembrī.
Un tad mēs skatāmies uz saslimstības rādītājiem. Mēs skatāmies šo tabulu, kurā no 30. novembra... nedēļā 30. novembris-6. decembris bija attiecīgi 8,64 procenti saslimušo; droši vien jāskatās ir, ka pēc divām nedēļām būtu jābūt ciparu kritumam.
Nākamā nedēļa: 7. decembris-13. decembris. 7,77 procenti - it kā ir kritums, bet šis kritums nav no aizliegumiem. Kā mēs zinām, divas nedēļas ir jāskatās.
Un tad mēs skatāmies divu nedēļu periodu pēc šo aizliegumu spēkā stāšanās. 14. decembris-20. decembris. 9,11 procenti. Un tālāk. Nākamā nedēļa - 10,68 procenti, vēl nedēļa - 11,78 procenti.
Nedēļas iet, cipari aug, bet valdība vispār nedomā... pat nemēģina kaut ko darīt lietas labā, viņi vēl vairāk sāk aizliegt, kā jūs zināt. Vēl vairāk! Vēl aizliedzam lāpstas, aizliedzam plastilīnu, visu, visu aizliedzam! Un nekas nepalīdz.
Tas pierāda... Šis konkrētais piemērs pierāda to, ka valdībā šobrīd ir savākušies kaitnieki, kuri pilnīgi nedomā par to, kā mums ekonomiku nenobendēt līdz galam, kā palīdzēt cilvēkiem. Viņi vispār par to nedomā, ja jau Izglītības un zinātnes ministrija atbild uz ekonomiskiem jautājumiem ar atrakstīšanos, ka mēs vienkārši skatāmies... lūram pāri žogam un to, ko mēs esam noķēruši no kaimiņvalstīm, ieviešam arī šeit, tikai to sliktāko, protams, kā vienmēr. Tad par ko vispār var būt runa? Par kādiem pamatotiem lēmumiem vispār šeit var būt runa?
Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Es piekrītu kolēģim, kurš pateica, ka tiešām tas nav tik svarīgi šodien - vai jūs atbalstīsiet vai neatbalstīsiet. Protams, neatbalstīsiet šo konkrēto pieprasījumu, jo... Godātie koalīcijas deputāti, jūs taču paši katru dienu apšaubāt jūsu valdības pieņemto lēmumu pamatotību. Jūs to darāt pat publiski - sociālajos tīklos. Vai jūs tiešām domājat, ka to neviens neredz? To neredz sabiedrība? Pat valdības ministri publiski... sākotnēji pieņem vienus lēmumus kopā valdībā, bet pēc tam, aizejot no šīs virtuālās valdības sēdes, sociālajos tīklos raksta par to, kādus stulbus lēmumus, kādus nepamatotus lēmumus viņi ir pieņēmuši un ka viņi visam tam nepiekrīt. Valdības ministri dod intervijas avīzēs, sabiedriskajos medijos, atklāti paužot viedokli, ka viņu valdības kolēģi... ka valdība kopā, pieņemot savus lēmumus, neredz to kontekstuālo, lielo bildi. Tāpēc jūs paši, kolēģi, es domāju, ļoti labi saprotat, ka tas, kas notiek, - tas absolūti nav tā, kā tam vajadzētu notikt.
Minēšu ļoti vienkāršu piemēru... vienu piemēru par to, ar ko nodarbojas valdība, kura, kā zināms, ieklausās ekspertos. Pirms trim nedēļām viens no mūsu galvenajiem epidemioloģijas ekspertiem visai sabiedrībai paziņoja, ka pēc divām trim nedēļām mums iestāsies trešais vilnis, ka vajag gandrīz jau atkārtoti iepirkt tualetes papīru, griķus un tā tālāk. Paiet trīs nedēļas, mēs... Pēc šīm prognozēm mums jau vajadzētu būt trešā viļņa vidū. Un vakardien mums atkal publiski viens no mūsu valsts galvenajiem epidemiologiem paziņo, ka aprīļa vidū varētu samazināties kovidinficēto skaits dienā līdz 200 uz 100 tūkstošiem. Tas bija vakardien... vakardienas ziņās.
Šodien cits no mūsu epidemioloģijas ekspertiem paziņo: nē, mums vajag pastiprināt ierobežojumus, jo tomēr tūlīt, tūlīt... sarkanās lampiņas deg, tūlīt kaut kas sāksies, jau divas dienas pēc kārtas iet uz augšu šī statistika. Šodien trešā diena, statistika vairs neiet uz augšu, bet par to tagad visi klusē.
Jūs padomājiet, lūdzu, par to, kādu iespaidu tas atstāj uz sabiedrību, kurai jāklausās visi tie pretrunīgie paziņojumi! Un tas nav tikai pēdējo divu trīs nedēļu laikā, mēs tagad runājam par pēdējiem mēnešiem.
Vai jūs domājat, ka cilvēki... Jūs atceraties bērnu grāmatu par puisi un vilku... ja jūs šādi... vienu dienu jums vilks ir, nākamajā nav, pēc dažām dienām atkal ir... vai jūs domājat, ka tas vairo sabiedrības uzticēšanos tam, ko jūs sakāt, tam, ko saka valdība, tam, ko saka likumdevējs? Jūs domājat, ka cilvēki tam vispār sāks... vispār ņems nopietni jebko, kas nāk no valdības un no Saeimas?
Es aicinu jūs tiešām padomāt par to, ko māca jau maziem bērniem, - ka vārdiem jāsakrīt ar darbiem. Tas ir ļoti nopietni - vai tam, ko mēs sakām, seko darbi vai neseko. Un vissliktākais, kas var notikt, - sabiedrība vairs vispār neņem nopietni... nekādi neņem pretim neko, kas nāk no valdības un no Saeimas. Tad ir ļoti tuvu totālam sabrukumam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!
V. Valainis (ZZS).
Godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es gribētu teikt, ka, manuprāt, Dombrovska kunga pārdomas par to, cik cilvēki ir tracināti... un viņu uzticēšanās valdībai... Jau šobrīd ir visai plaši pieejami rādītāji, kas parāda to, ka uzticēšanās šai valdībai nu galīgi nav vērtējama kā kaut kādā mērā tāda, kādai tai vajadzētu būt šādā krīzes laikā, kad valdībai vajadzētu demonstrēt tiešām līderību - tā, lai sabiedrība seko viņu pieņemtajiem lēmumiem, visiem ir izpratne par to pamatotību, nepieciešamību un ticība, ka viss ir pareizi. Taču šobrīd... Haotiskā mētāšanās vēl joprojām turpinās, un var tikai pievienoties tam, kas šajās debatēs tika izskanējis šodien.
Bet ir būtiska lieta. Manuprāt, Saeimas deputātiem... Saeimai ir jāuzņemas atbildība un jāsniedz sabiedrībai atbildes par to, kā šie lēmumi Covid‑19 laikā ir pieņemti. Vajag izanalizēt to, kāda ir bijusi šo lēmumu ietekme gan uz pandēmijas, šīs infekcijas izplatības, mazināšanu, gan uz tautsaimniecību, kā arī apskatīt šo situāciju arī no tā, kādas sekas ir izraisījusi viena vai otra politiķa bezdarbība un valdības kopējā bezdarbība atsevišķās situācijās, kur bija nepieciešama aktīvāka rīcība, piemēram, šajā vakcīnu iepirkumā. Un es neredzu citu veidu, kā to izdarīt, kā šobrīd... ja neviens pieprasījums no opozīcijas netiek apmierināts... Dažādi lēmumu projekti tika iesniegti ar aicinājumiem veikt dažādu veidu izmeklēšanas, tika piedāvāts nodot prokuratūrai izmeklēt Veselības ministriju... Veselības ministrija divreiz pierādīja to, ka tai nevar uzticēt izmeklēt pašiem sevi. Un beigu beigās - nekādu secinājumu, nekādu vainīgo mums nav. Mums ir viena politiski atbildīgā ministre, kas, manuprāt... Manuprāt, ne tikai šī ministre, bet arī valdība kopumā bija atbildīga par šo, īpaši - valdības vadītājs. Manuprāt, ja valdības vadītājs neredz un nesaprot, kas notiek viņa valdībā un vēl šodien turpina stāstīt par to, ka viņš kaut ko meklē un nevar atrast, - tas jau tieši liecina par valdības vadītāja atrašanos neīstajā vietā neīstajā laikā.
Es uzskatu, ka vienīgais pareizais ceļš, kā mēs šo varam atrisināt un nonākt pie īstajām atbildēm pēc būtības, un rast sabiedrībai skaidrību, ko kurš ir izdarījis, ko kurš nav izdarījis, kāda ir bijusi pieņemto lēmumu ietekme uz infekcijas samazināšanos vai, tieši otrādi, izplatīšanos, uz šiem nāves gadījumiem... Desmit cilvēki dienā mirst, valdība mēģina darīt visu iespējamo, lai liktu cilvēkiem ar to samierināties. Es personīgi nevaru samierināties ar to, ka mums ir tik traģiska statistika. Katru dienu ap desmit cilvēkiem mirst, un visi uzskata, ka viss kārtībā. Latvijā pēc būtības apturēts vakcinācijas process, jo citas valstis ir apturējušas, tām ar “AstraZeneca”... gluži vienkārši ir arī citas alternatīvas. Mēs te sēžam - vienīgie, kuriem ir vienīgā vakcīna, un pēc būtības arī tā ir ļoti niecīgos apjomos. Kolēģi, manuprāt, par to ir jāatbild un ir jāatbild ne tikai ierēdņiem, ir jāatbild arī politiķiem.
Es uzskatu, ka vienīgā jēdzīgā un pareizā rīcība būtu šai Saeimai organizēt parlamentārās izmeklēšanas komisiju, vienoties par izmeklējamiem jautājumiem, par rāmi, un veikt šādu parlamenta atbildībā - pilnībā atbildībā - esošu analīzi, jo no normālas parlamentārās procedūras, no deputātu jautājumiem, no dažādiem lēmumu projektiem, no visa tā, ko mēs esam mēģinājuši visā šajā laika posmā izdarīt... Mēs redzam tikai tādu izvairīšanos no atbildības. Un dažādi mēs prasām, lūdzam prokuratūrai izmeklēt... tās dienas vakarā... Veselības ministrija paziņo to, ka izmeklēs pati sevi. Vienreiz izmeklēs, tagad atkal - otrreiz - izmeklēs... pēc tam parāda to, ka viņiem nulles riska vadība... noslēdz līgumu ar uzņēmumu, kurš nespēj izvadāt pāris tūkstošus vakcīnu.
Nu, kolēģi, tam vienā brīdī ir jāapstājas! Un visiem, arī valdības locekļiem, jāsaprot, ka arī parlaments var šo analīzi, šo uzraudzību ņemt savās rokās, un tas būs caur parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Un es aicināšu kolēģus atbalstīt tās izveidi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Vai mani var dzirdēt? Var.
Kolēģi! Tiem, kuri seko līdzi Saeimas darbam: pieprasījums par šo vakcīnu iepirkumu, par šo dienesta izmeklēšanu arī šodien darba kārtībā; kam interesē, sekojiet līdzi, tur būs interesanti atklājumi, interesanti fakti.
Debašu sākumā es vērsos pie saviem koalīcijas kolēģiem, pie valdības, pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ar aicinājumu atspēkot manu apgalvojumu, ka šī valdība ir lēmusi stulbi, bezatbildīgi un bez atbilstošas sapratnes. Kā es saprotu, neviens nav pieteicies. Tas nozīmē, ka, lai atspēkotu šos manus apgalvojumus, lai pierādītu, ka man nav bijusi taisnība... tātad, kā es saprotu, visi deputāti tam piekrīt, neviena nav, kas būtu gatavs pretī tam runāt. Es saprotu, ka būs arī atbalsts šim balsojumam, jo pretējā gadījumā sanāks... ja jūs šodien... tagad neatbalstāt šo balsojumu, tad jūs ar to vienkārši cenšaties noslēpt patiesību par to, ka šī valdība ir bezatbildīga, es atvainojos, stulba un lemj bez sajēgas par to, par ko tai būtu jālemj. Tāpēc, lai palīdzētu šai valdībai, es pateikšu dažas lietas, kas tai var noderēt.
Pirmkārt. Principā jums ir jāsaprot, ka ar šo krīzi... no šiem riskiem, no kuriem jūs cenšaties aizmukt, nebūs iespējams aizmukt. Tātad jāmācās vadīt tos. Tā ir tā principiālā atšķirība starp nīkuļiem un uzņēmīgiem cilvēkiem. Rīkojieties, kā jums pienākas! Jūs visu laiku mēģināt aizmukt no šiem riskiem. Uzņēmīgi cilvēki cenšas riskus vadīt. Jums ir jānotic, ka visapkārt nav tikai vieni vienīgi nīkuļi un nelgas kā jūs. Ir arī uzņēmīgi cilvēki, ir atbildīgi cilvēki. Dodiet viņiem iespēju vadīt šos riskus! Proti, ja mēs skatāmies uz šiem tirdzniecības ierobežojumiem, tad šeit ir vēl viena svarīga lieta, kas jāierauga (no sērijas “Bērni, mācieties fiziku!”), - jums jāsaprot, ka cilvēki nav elementārdaļiņas, kuras var anihilēties. Arī attiecībā uz cilvēkiem darbojas - līdzīgi kā fizikā, ķīmijā darbojas! - vielas nezūdamības likums: ja jūs cilvēkus no vienas vietas gribat izspiest laukā, lai viņu tur nebūtu, tad viņi parādīsies kādā citā vietā. Tas, kas būtu svarīgi, - būtu tiešām svarīgi mums veicināt, lai sabiedrība pēc iespējas vairāk atrastos svaigā gaisā, pie dabas. Bet padomājiet par to, lai cilvēki varētu to izdarīt!
Viena no lietām, par ko būtu vērts šajā sakarā padomāt, ņemot vērā, ka tuvojas pavasaris, tuvojas arī lauku darbi, - padomāt par to, lai saimniecības preču veikaliem dotu iespēju strādāt, dotu iespēju sabiedrībai pirkt nepieciešamās preces, lai viņi varētu gatavoties šiem lauku darbiem.
Otra lieta, par ko padomāt, - sabiedriskā ēdināšana. Atļaut vismaz ēdināšanu ārā, pie dabas! Un tiešām padomāt par kaut kādu drošības protokolu, kā to varētu darīt arī telpās - pie atbilstošas gaisa kvalitātes un pārējiem parametriem. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc: ja jūs gribat, lai cilvēki... un es tagad stāstu, ko esmu pieredzējis jau vairāku nedēļu nogalēs, vērojot cilvēku rīcību... dodas pie dabas un ja jūs vēlaties, lai viņi tur ilgstošāk uzturētos, tad viņiem vajadzīga iespēja, kur paēst. Tas ir tas, ko jums vajadzētu nodrošināt, - lai, teiksim, šādās āra kafejnīcās cilvēki var normāli paēst... un āra terasēs vai pie ugunskura. Tādā veidā jūs panāktu to, ka cilvēku koncentrācija mazinātos. Turklāt tā jūs panāktu to, ka cilvēki piekopj veselīgu dzīvesveidu, paaugstinās viņu imunitāte, samazinās viņu ievainojamība pret šo risku. Ļoti vienkārša lieta.
Tāpēc es aicinātu jūs padomāt sistēmiski, mēģināt ieraudzīt to, ka nevar tā vienkārši - ja jūs kādā vietā uzliksiet aizliegumus, automātiski cilvēku tur nebūs. Kaut vai uzskatāms piemērs, ko esmu novērojis “Rimi”. Jūs esat uzlikuši šo ierobežojumu par cilvēku skaitu, uz platību rēķinot, un kas iznāk? Cilvēki vienkārši drūzmējas, gaida rindā pie ieejas. Pēc tam... Kas notiek, kad viņi ir veikalā? Jūs pavērojiet, kur viņi ir, - viņi jau neizklīst vienmērīgi pa visu platību, viņi pēc tam visi sastrēgst pie “Rimi” kasēm, jo “Rimi” arī... lai saudzētu droši vien kaut kādu savu biznesu, viņi ir uzlikuši vienu pārdevēju uz četrām kasēm. Un rezultāts - bezjēdzīgs paliek viss, ko jūs tur esat “saražojuši” ar šiem ierobežojumiem.
Pamēģiniet skatīties reāli, sistēmiski uz lietām, nevis kā nīkuļi, kuriem bailēs lielas acis! Jūs vispār nespējat saprast reālo lietu kārtību.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!
R. Ločmele (SASKAŅA).
Labdien! Pašlaik es uzrunāšu nevis opozīciju, bet valdošo koalīciju.
Jūs domājat, ka jums vēl ir laiks līdz vēlēšanām, jums ir laiks, lai labotu savu tēlu, lai pārliecinātu tautu, vēlētājus par to, ka jūs esat labi. Es uzdrošināšos apgalvot, ka jums vairs nav laika, jo tautas pacietības glāze ir pilna. Pilna ar jūsu muļķīgajiem lēmumiem, pilna ar dusmām par to, kādā veidā, kādu ierobežojumu ēnā viņiem ir jādzīvo.
Mēs tikko pārdzīvojām drausmīgu ziemu. Tā bija auksta. Tā bija pelēka, bez saules un bez nekādas cerības, bez cerības uz to, ka valdība attapsies, uz to, ka kaut kādā brīdī nāks apgaismojums, cilvēki domās par savas tautas nākotni. Pašlaik cerība tautā ir tikai viena - uz saules stariņiem, kuri nāks dabīgi, no pavasara un vēl vairāk no vasaras, jo uz šo valdību, Ministru kabinetu, cerības vairs nav.
Un jums, cienījamie valdošās koalīcijas deputāti, pašlaik cerība tikt Saeimā nākamajās vēlēšanās ir tikai vienā gadījumā - nobalsojiet tagad par mūsu pieprasījumu! Nometam šo valdību, izveidojam tādu cilvēku grupu, kuri tiešām var vadīt šo valsti un kuri varētu būt atbildīgi un par tautu domājoši cilvēki!
Balsojiet “par”!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Pugas kungs, vai komisijas vārdā ko komentēsiet? Lūdzu!
I. Puga. Nē, komisijas vārdā es nekomentēšu neko, tikai atgādināšu, ka deputātu pieprasījums komisijā tika noraidīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Krišāna, Valērija Agešina, Artūra Rubika, Edgara Kucina, Jāņa Tutina, Ivana Klementjeva, Borisa Cileviča, Igora Pimenova, Regīnas Ločmeles pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Jūsu vadītās valdības pieņemto lēmumu pamatotību saistībā ar Covid-19 sērgas izplatības ierobežošanu”! Lūdzu, balsosim! Par - 34, pret - 52, atturas - nav. Deputātu pieprasījums ir noraidīts.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Kultūras institūciju likumā”, trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga. Lūdzu!
I. Puga (KPV LV).
Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Kultūras institūciju likumā” ir saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Muzeju likumā”. Likumprojekts paredz jaunu valsts muzeja iespējamo juridisko statusu - atvasināta publiska persona -, vienlaikus saglabājot šobrīd spēkā esošo regulējumu attiecībā uz muzeja darbību iestādes statusā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā netika saņemti priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kultūras institūciju likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Muzeju likumā”, trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga. Lūdzu!
I. Puga (KPV LV).
Paldies. Tātad turpinām.
Likumprojekta “Grozījumi Muzeju likumā” mērķis ir pilnveidot valsts un pašvaldību muzeju pārvaldību un precizēt muzeju nozares normatīvo regulējumu.
Uz trešo lasījumu saņemti 42 priekšlikumi.
1. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt likuma 1. panta 5. punktu, jo paredzētās normas tiek iestrādātas likumprojekta 7.1 pantā, kurā tiek definēts muzeju iedalījums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, ar kuru tiek redakcionāli precizēta likumprojekta 7.1 panta redakcija, lai labāk uztvertu muzeju iedalījuma veidus pēc juridiskā statusa. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls precizējums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Puga. 4. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt 7.2 pantu un izteikt to kā likuma 11.1 pantu. Tas ir redakcionāls labojums, lai secīgi sakārtotu likuma struktūru. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, redakcionāls precizējums, kas nosaka, ka norma attiecas uz ikvienu akreditētu muzeju dibinātāju. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Puga. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli tiek precizētas atsauces uz likuma 7.1 panta redakciju. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli tiek precizēta likumprojekta 3. panta piektās daļas norma, nosakot muzeju rīcību ar muzeju krājumiem gadījumos, ja tiek likvidēts valsts vai pašvaldības muzejs vai kāds autonomais muzejs, kura dibinātājs ir valsts augstskola vai cita publisko tiesību juridiskā persona. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 8. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas nosaka publisko un privāto muzeju dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls precizējums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Puga. 10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tiek redakcionāli precizētas atsauces uz 7.1 panta daļām. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. Paldies.
11. priekšlikums...
Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Pugas kungs.
Mums ir vēl viens paziņojums. Ir pienācis laiks pārtraukumam. Mēs turpināsim skatīt šo likumprojektu pēc pārtraukuma.
Es dodu vārdu deputātam Jurim Rancānam - paziņojumam. Lūdzu!
J. Rancāns (JK).
Labdien vēlreiz, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde par atgriezto kovidlikumu - tūlīt, burtiski pēc dažām minūtēm; links jau būs gatavs, attālinātā saite būs gatava un izsūtīta visiem komisijas locekļiem uz WhatsApp grupu un e-pastu.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to mēs dodamies pārtraukumā.
Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Kvorums ir konstatēts.
Atsākam darbu pulksten 15.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim ar šā gada 11. marta trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Muzeju likumā”.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga.
I. Puga. Kolēģi, turpinām skatīt likumprojektu “Grozījumi Muzeju likumā” trešajā lasījumā.
Palikām pie 11. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikuma. Rosina papildināt likuma 10. pantu ar jaunu daļu, norādot, ka uz muzejiem neattiecas ziedojumu pieņemšanas ierobežojumi tiktāl, ciktāl tie attiecas uz muzeja pamatdarbības funkcijām, muzeja krājuma papildināšanu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurā ietverti redakcionāli precizējumi. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 13. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Likumprojekts tiek papildināts ar normu, kas nosaka, ka pašvaldības muzeja biedrības direktoru un vadītāju pieņem darbā biedrības dibinātājs. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 14. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt likuma 11. panta trešo daļu, jo šī norma jau ietverta 11. panta otrajā daļā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.
I. Puga. 15. - kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums, kur precizēti muzeja direktora pienākumi. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 16. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Rosina papildināt likuma 11. pantu ar piekto daļu, kas nosaka muzeja darbību un muzeja funkciju izpildi, - ka par muzeja darbību un muzeja funkciju izpildi atbild biedrības valde. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 17. - kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Tur tiek aicināts izslēgt likumprojekta 7. pantu, jo regulējums par muzeja direktora pienākumiem ir iekļauts 11. panta ceturtajā daļā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 18. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kurā tiek sakārtota likuma struktūra. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums, kur redakcionāli tiek precizētas atsauces uz likuma 7.1 panta redakciju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 8. panta ceturto daļu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 22. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums atbilstoši likumos lietotajai terminoloģijai. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums, kur tiek precizēta redakcija, lai noteiktu, kādos gadījumos muzeja priekšmets var tikt nodots citas atbildīgās institūcijas pārziņā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 24. - kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Tur tiek noteikts, kādos gadījumos tiek piemērota norma par priekšmeta atgriešanu likumīgajam īpašniekam. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Puga. 25. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kur tiek noteikts, ka priekšmeta izņemšana no Nacionālā krājuma var notikt, pamatojoties tikai uz tiesas nolēmumu par jauna īpašnieka noteikšanu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurā tiek rosināts izslēgt likumprojekta 8. panta septīto daļu, saglabājot spēkā esošo likuma normu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir redakcionāls precizējums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 28. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Puga. 28. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tur tiek precizēta likumprojekta 9. panta pirmās un otrās daļas redakcija. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir redakcionāls precizējums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Puga. 30. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kur atbilstoši muzeja juridiskajai formai tiek precizēta lēmuma pieņemšanas institūcija. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 31. - kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 10. panta 1.1 daļas 6. punkta redakciju ar vārdu “inženierkomunikācijas”. Priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Puga. 32. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ietverot 31. priekšlikuma precizējumus, likumprojekta 10. panta 1.1 daļas 6. punkts ir izteikts jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 33. - kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums, kur tiek precizēta norma, nosakot, ka pašvaldību dibināti muzeji... nolikumā esošajā kārtībā pašvaldības piedalās muzeju funkciju nodrošināšanā ar finansējumu no pašvaldības budžeta. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 34. - kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 10. panta 1.2 daļas 5. punktu ar vārdu “inženierkomunikāciju”. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 35. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Puga. 35. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ietver 34. priekšlikuma precizējumus. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 36. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kur tiek redakcionāli precizēta likumprojekta 10. panta trešā daļa. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 37. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 11. pantu ar normu, kurā tiek noteikts, ka valsts muzeji - atvasinātas publiskas personas - īpašumu var nodot tā funkciju īstenošanai, ierakstot īpašumu zemesgrāmatā kā attiecīgā valsts muzeja -atvasinātas publiskas personas - īpašumu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums, kur tiek veikti precizējumi pārejas noteikumos. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 39. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Puga. 39. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kur tiek precizēts, ka muzeja direktors, kas stājies amatā pirms šī likuma grozījumu spēkā stāšanās, turpina pildīt amata pienākumus turpmākos piecus gadus no likuma grozījumu spēkā stāšanās dienas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 40. - kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums, kur tiek papildināta pārejas noteikumu norma, nosakot, ka valsts muzeju direktori var pretendēt atkārtoti uz amatu pēc pilnvaru termiņa beigām. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums, kur paredzēts likumprojekta pārejas noteikumu 8. punktu izteikt kā likuma 8. panta ceturto daļu, jo tas ir definējams kā patstāvīgs noteikums. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. Un 42. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir saistīts ar 41. - Juridiskā biroja priekšlikumu un paredz no likumprojekta 12. panta izslēgt pārejas noteikumu 8. punktu, kura norma ir iekļauta likuma 8. pantā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Puga. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus, kuri bija iesniegti uz trešo lasījumu.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Muzeju likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Darba kārtībā ir iekļauts likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”. Atgādināšu, ka šo likumprojektu Saeima ir izskatījusi jau šā gada 11. marta piektajā attālinātajā ārkārtas sēdē.
Līdz ar to pārejam pie likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien vēlreiz, godātie kolēģi! Šoreiz par pozitīvo.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kuru mērķis ir ieviest tā saucamo vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu, lai tie, kas veic saimniecisko darbību un izvēlas šādu režīmu, varētu strādāt tā, ka visi ieņēmumi, kas nāk šajā saimnieciskajā kontā un saistīti ar saimniecisko darbību... un arī no šā konta veic visus izdevumus, izmaksas... Tad šajā kontā pēc tam banka automātiski aprēķina maksājamo nodokli, par to informē Valsts ieņēmumu dienestu. Līdz ar to visi nodokļu maksājumi šādi, automātiski, tiek līdzi...
Es atgādināšu, ka pie budžeta pieņemšanas mēs pagājušā gada novembrī diezgan daudz un plaši par šo diskutējām, un Finanšu ministrijas sākotnējais plāns bija šo risinājumu ieviest tikai pēc apmēram diviem gadiem.
Līdz ar to... Tā kā mums tas parādījās jau šodien, daudz ātrāk nekā pēc diviem gadiem, varam pateikt: Latvija var! Šis, protams, ir ļoti pozitīvs piemērs. Varam ļoti uzteikt, īpaši pozitīvi atzīmēt Finanšu ministrijas un Latvijas Finanšu nozares asociācijas milzīgo darbu, kas paveikts pie šā risinājuma.
Es varu arī paziņot, ka viena no Latvijas komercbankām ir gatava eksperimenta veidā šo risinājumu arī piedāvāt uzņēmējiem.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šie grozījumi tika izskatīti un vienbalsīgi atbalstīti.
Līdz ar to es aicinu jūs tos atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
V. Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 1. aprīlis. Nē, tas nav joks.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1. aprīlis.
Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Šis likumprojekts arī ir daļa no kopējās likumprojektu paketes, kuras mērķis ir ieviest manis iepriekš minēto vienkāršoto nodokļu nomaksas risinājumu.
Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ir nepieciešami, lai mikrouzņēmumu īpašniekiem būtu iespēja izvēlēties šādi, izmantojot šo risinājumu, maksāt nodokļus.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu vienbalsīgi atbalstīja.
Līdz ar to aicinu arī jūs to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
V. Dombrovskis. Termiņš tāds pats - divas nedēļas, šā gada 1. aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 1. aprīlis.
Un likumprojekts “Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Šis ir vēl viens likumprojekts no šīs kopējās paketes, lai ieviestu vienkāršoto nodokļu nomaksas risinājumu.
Šie grozījumi ir nepieciešami. Līdz ar to... tā kā komercbankām, kuras ir piekritušas vai kuras piekritīs ieviest un piedāvāt klientiem šo vienkāršoto nodokļu nomaksas risinājumu, radīsies informācija, lai tam pielāgotu savas IT sistēmas... Tā kā šīs izmaksas, kā lēšam, ir līdz 50 tūkstošiem eiro, šo grozījumu mērķis ir radīt šo vienreizējo kompensējošo instrumentu, samazinot finanšu stabilitātes nodevas apmēru par summu... līdz pat 50 tūkstošiem eiro.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šie grozījumi tika izskatīti un vienbalsīgi atbalstīti.
Līdz ar to aicinu jūs šos grozījumus atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
V. Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 1. aprīlis.
Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 1. aprīlis.
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir pēdējais no kopējās paketes ar to pašu mērķi. Šie konkrētie grozījumi ir izstrādāti, lai radītu tehnisko risinājumu iespējamai situācijai, tādam scenārijam, kas notiks ar juridisko personu, kuras darbība ir izbeigta... tajā skaitā - likvidēta... vienkāršotajā kārtībā un ko darīt ar tiem līdzekļiem, kas palika uz glabāšanu kredītiestāžu kontos.
Šis likumprojekts paredz noteikt pienākumu kredītiestādēm... paredz tām pienākumu sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par minēto juridisko personu naudas līdzekļu atlikumiem.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojekts izskatīts un vienbalsīgi atbalstīts.
Līdz ar to aicinu arī jūs šos grozījumus atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
V. Dombrovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 1. aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1. aprīlis.
Likumprojekts “Par Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamenta pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Dombrava.
J. Dombrava (NA).
Paldies Saeimas priekšsēdētājai par pilnā nosaukuma nosaukšanu. Tātad strādājam ar likumprojektu Nr. 929/Lp13.
Šī priekšlikuma būtība ir, ka Amerikas Savienotās Valstis pievienosies Latvijā izvietotajam NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centram.
Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja pirmajā lasījumā un aicina Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamenta pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Dombrava. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10 dienas, tas sanāk 28. marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 28. marts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par Dānijas Ārlietu ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Krista Baumane.
K. Baumane (AP!).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi un kolēģes! Strādājam ar dokumentu Nr. 930/Lp13. Šis likumprojekts paredz Dānijas pievienošanos NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centram.
Centra darbību nosaka divi saprašanās memorandi - memorands par centra izveidošanu, administrēšanu un darbību, kā arī memorands par tā funkcionālajām attiecībām. Šie memorandi ar Saeimā pieņemto likumu apstiprināti 2014. gada 14. jūlijā. Memorandi paredz iespēju centram pievienoties jauniem dalībniekiem, gan jaunajiem dalībniekiem, gan visiem esošajiem parakstot divus pievienošanās paziņojumus, kuri pirms parakstīšanas ir visiem dalībniekiem jāsaskaņo.
Likums paredz Dānijas Ārlietu ministrijas pievienošanos - ar pievienošanās paziņojumiem - abiem saprašanās memorandiem. Pievienošanās paziņojumi tika saskaņoti ar visām esošajām centra dalībvalstīm un NATO Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu. Tie ir attiecīgi parakstīti: paziņojums par pievienošanos memorandam, par centra izveidošanu, administrēšanu un darbību - 2020. gada 5. oktobrī, un par funkcionālajām attiecībām - 2020. gada 16. oktobrī.
Likumu nepieciešams apstiprināt Saeimā, lai Dānijas pievienošanās centram gūtu likumisku spēku un Dānija kļūtu par pilntiesīgu centra dalībnieku.
Likumprojekts Ārlietu komisijā ir atbalstīts.
Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Dānijas Ārlietu ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
K. Baumane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 10 dienas, tātad šā gada 28. marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28. marts.
Likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans (JK).
Labdien, dārgie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.
Šis likumprojekts, atgādināšu, paredz saskaņot Patērētāju tiesību aizsardzības likumā normas, kas saistītas ar citiem likumprojektiem un ir par segto obligāciju institūta ieviešanu Latvijā.
Likumprojekts bija faktiski nekļūdīgs, tādēļ netika saņemts neviens priekšlikums.
Līdz ar to neatliek nekas cits kā man komisijas vārdā lūgt Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 29. marts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 29. marts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Karina Sprūde.
K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 918/Lp13) un nolēmusi atbalstīt minēto likumprojektu, un līdz ar to (Nav saklausāms.)...
Likumprojekts ir izstrādāts pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iniciatīvas, lai izpildītu GRECO piektās novērtēšanas kārtas ziņojumā par Latviju izteikto rekomendāciju. Visas centrālās valdības politiskās amatpersonas, izņemot Ministru kabineta locekļus un parlamentāros sekretārus, saņem atļauju veikt citu darbu (savienot amatus).
Likuma 4. panta pirmās daļas 5. punkts nosaka, ka Valsts prezidenta padomnieks, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašo uzdevumu ministra biroja vadītājs, padomnieks, konsultants un palīgs ir valsts amatpersonas. Tiesu praksē atzīts, ka valsts amatpersonas saistībā ar savu statusu uzņemas paaugstinātu atbildību publiskajās tiesībās, kurās atšķirībā no privāto tiesību pamatprincipa darbojas publisko tiesību pamatprincips - aizliegts ir viss, kas nav atļauts. Vienlaikus no likuma, no tiesiskā regulējuma izriet, ka minētās informācijas sniegšana atkarīga tikai no politiskās amatpersonas godprātības.
Arī GRECO eksperti pauda bažas par to, ka politiskās amatpersonas var savienot valsts amatpersonas pienākumus ar atalgotu... civiltiesisku uzņēmuma līgumu izpildi trešo pušu interesēs un trūkst tiesiskā pamata, lai politiskās amatpersonas veiktu ad hoc interešu konflikta atklāšanu.
Likumprojekta paredzētā tiesiskā regulējuma mērķis ir ieviest funkcionālu mehānismu, lai noteiktu pienākumu politiskām amatpersonām lūgt atļauju savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, tādējādi novēršot iespējamos interešu konfliktus un ieviešot lielāku caurskatāmību politisko amatpersonu darbībā, kā arī novērst ētikas normu pārkāpumus vai kaitējumu tiešo pienākumu pildīšanai.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
K. Sprūde. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas - šā gada 1. aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 1. aprīlis.
Likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce.
J. Pūce (AP!).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Strādājam ar likumprojektu Nr. 910/Lp13 “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā 3. marta sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, kuru izstrādājusi Iekšlietu ministrija un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un kura būtība ir saistīta ar personas apliecību obligātu lietošanu.
Šobrīd likumā ir noteikts, ka ar 2023. gada 1. janvāri personas apliecība ir obligāts personu apliecinošs dokuments jebkuram Latvijas pilsonim un nepilsonim, bet vienlaikus tiek noteikts, ka līdz 2030. gada 31. decembrim minēto daļu, minēto normu nepiemēro attiecībā uz personām, kuras Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā ir sniegušas ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstīs.
Pagājušā gada 17. jūlijā, Diasporas konsultatīvās padomes sēdē izskatot “Plānu darbam ar diasporu 2021.-2023. gadam”, tika atbalstīta iniciatīva izstrādāt grozījumus šajā likumā, nosakot īsāku pārejas periodu, no kura personas apliecība tiek noteikta par obligātu personu apliecinošu dokumentu arī tām personām, kuras ir Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā sniegušas ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstīs.
Minētās iniciatīvas mērķis ir nodrošināt to, lai personas, kuras ir Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, bet dzīvo ārvalstīs, varētu piekļūt valsts sniegtajiem elektroniskajiem pakalpojumiem, ievērojot to faktu, ka aizvien lielāka daļa valsts sniegto pakalpojumu ir pieejami tikai ar paaugstinātas drošības... kvalificētu... paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekli, kas... Latvijā ir noteikts viens, un tā ir e-ID karte jeb personas apliecība.
Minētais likumprojekts komisijā tika atbalstīts pirmajā lasījumā.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti nav pieteikušies debatēt.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Pūce. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - divas nedēļas, tas ir, 2021. gada 1. aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Termiņš priekšlikumiem - šā gada 1. aprīlis.
Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.
V. Valainis (ZZS).
Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 904/Lp13).
Pēc būtības tie ir tehniski grozījumi, kas sākotnēji iesniegti, balstoties uz administratīvi teritoriālās reformas likumprojekta pieņemšanu. Šis ir ar to saistītais likums.
Uz otro lasījumu nav saņemti priekšlikumi.
Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
V. Valainis. Komisijā nolēmām, ka priekšlikumu termiņš - piecas dienas. Tas būtu 23. marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Termiņš priekšlikumiem - šā gada 23. marts.
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gatis Eglītis.
G. Eglītis (JK).
Labdien, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.
Šis likumprojekts ir saistīts arī ar nākamo likumprojektu, un tas skar tādus aspektus kā... tie ir tehniski aspekti, kas... pārņem divas direktīvas, Eiropas līmeņa direktīvas, kas skar finanšu pārvaldītāju sabiedrību aspektus, atalgojuma politiku, kapitāla saglabāšanas pasākumus, rezervju aprēķināšanu finanšu iestādēm un tā tālāk. Tie ir tādi ļoti tehniski grozījumi.
Tātad es aicinu... Jā, sakarā ar to, ka šīs direktīvas bija jāpārņem līdz 2020. gada 28. decembrim, komisija ir noteikusi un lūdz Saeimu atbalstīt arī likumprojekta steidzamību.
Sēdes vadītāja. Par steidzamību deputāti runāt nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 69, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
G. Eglītis. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
G. Eglītis. Priekšlikumu termiņš ir šā gada 15. aprīlis. Izskatīšana Saeimā otrajā lasījumā - šā gada 29. aprīlī.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Termiņš priekšlikumiem - šā gada 15. aprīlis, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 29. aprīlī.
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gatis Eglītis.
G. Eglītis (JK).
Paldies. Šie grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā ir saistīti ar iepriekšējiem, un tie nosaka tādus aspektus kā ārpakalpojuma definējums banku attiecībās, banku grupas definējums, pirmā līmeņa kapitāla definējums, globāli, sistēmiski nozīmīgu banku definējums un tā tālāk.
Šis ir arī divu direktīvu pārņemšanas stāsts. Latvija kavējas ar direktīvu pārņemšanu, tāpēc arī šajā gadījumā... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi noteikt steidzamību šim likumprojektam.
Sēdes vadītāja. Par steidzamību runāt deputāti nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 65, pret - 14, atturas - 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
G. Eglītis. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēt.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
G. Eglītis. Termiņš priekšlikumiem ir šā gada 15. februāris. Izskatīšana Saeimā otrajā lasījumā - šā gada 29. aprīlī.
Sēdes vadītāja. Nu, laikam 15. aprīlis bija domāts, ja?
G. Eglītis. Jā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 15. aprīlis, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 29. aprīlī.
Likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna.
N. Žunna (JK).
Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā”.
Otrajam lasījumam saņemti seši priekšlikumi.
1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
N. Žunna. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas paredz, ka izdienas stāža aprēķināšanas kārtību ģenerālprokurora amatam nosaka tādu pašu kā tiesneša un tiesībsarga amatam. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
N. Žunna. 3. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas paredz, ka pie nosacījuma, ja tiesnesis amatā ir nostrādājis 30 gadus, viņam ir tiesības uz izdienas... speciālo pensiju. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jurim Jurašam.
J. Jurašs (JK).
Labdien, kolēģi! Cienījamā sēdes vadītāja! Ja būs nepieciešams, lūdzu apvienot manus debašu laikus.
Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.
J. Jurašs. Kolēģi! Runājot par tiesu varu un tiesnešiem, vairums klātesošo deputātu parasti min un piesauc tiesu un tiesnešu neatkarību. Tagad ar balsojumu par šo priekšlikumu mums visiem būs iespēja apliecināt to, ka mūsu vārdi saskan ar mūsu darbiem.
Tātad - kāda ir šī priekšlikuma būtība? Tā ir - piešķirt tiesnesim tiesības doties izdienas pensijā, ja tiesneša amatā ir nostrādāti vismaz 30 gadi.
Svarīgi atgādināt, ka par tiesnesi var kļūt tikai no 30 gadu vecuma. Pat tad, ja pieņemam, ka par tiesnesi persona kļūst uzreiz, sasniedzot 30 gadu vecumu, jebkurā gadījumā tiesnesis savas tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar šo priekšlikumu varēs izmantot ne ātrāk kā... sasniedzot 60 gadu vecumu.
Ja aplūkojam skaitļus, tad redzam, ka šobrīd ir tikai aptuveni 20 tiesnešu, kuriem šogad, 2021. gadā, stāžs tiesneša amatā sasniedz 30 un vairāk gadus un kuri tātad, iespējams, varētu izmantot šo priekšrocību - saņemt izdienas pensiju nedaudz ātrāk, nekā to šobrīd noteic normatīvais regulējums.
Vēlos īpaši uzsvērt, ka minētais regulējums paredz tiesneša izvēles tiesības - doties izdienas pensijā vai arī turpināt amata pienākumus.
Pēc savas būtības tiesneša izdienas pensija nav izdienas pensija, bet gan speciālā pensija. Tās nepieciešamība izriet no tiesu varas neatkarības principa. Un tās mērķis nav kompensēt zaudētās darba spējas specifiskā nodarbošanās veidā, bet gan sniegt nepieciešamo sociālo nodrošinājumu pēc tiesneša amata atstāšanas.
Līdz ar to klasisko izdienas pensijas sistēmas principu attiecināšana uz tiesneša izdienas pensiju ir pēc būtības kļūdaina un pat rada antikonstitucionālu situāciju. Tiesneša izdienas pensija nav tikai sociālais nodrošinājums; tās būtība ir arī tiesneša neatkarības un neietekmējamības garantēšana, attiecīgi garantējot šīs viņa tiesības uz atbilstošu materiālo nodrošinājumu pēc amata atstāšanas. Tiesnešu neatkarība ir arī Satversmē nostiprināts pamatprincips.
Tāpat tas, ka tiesnešiem ir finansiālā drošība arī pēc amata atstāšanas, kalpo par garantiju pienācīgai tiesas spriešanai un dod pamatu izvirzīt tiesnesim augstas prasības, kā arī ļauj saglabāt uzticēšanos viņa kompetencei, neatkarībai un taisnīgumam. Tāpat finansiālā drošība, beidzot pildīt tiesneša amata pienākumus, būtiski samazina potenciālos korupcijas riskus tiesneša darbā.
Vērtējot citu Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvo regulējumu attiecībā uz tiesnešu sociālo nodrošinājumu pēc tiesneša amata atstāšanas, jāsecina, ka lielākajā daļā valstu ir īpaši nosacījumi, kas noteic tiesnešu sociālo nodrošinājumu pēc tiesneša amata atstāšanas, tādējādi garantējot tiesnešu neatkarību.
Priekšlikums nav pretrunā arī ar Valsts kontroles ieteikumiem attiecībā uz izdienas pensiju sistēmas jautājumiem. Valsts kontrole īpaši ir uzsvērusi, ka pirms rūpīgas izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanas nav pieļaujama izdienas pensiju saņēmēju loka paplašināšana. Tam pilnībā var piekrist. Bet, jāteic, šis priekšlikums nepalielina izdienas pensiju saņēmēju, subjektu, loku, jo tiesneši jau ir izdienas pensiju saņēmēji. Jautājums ir tikai par laika periodu - kad tiesnesim rodas šīs tiesības saņemt izdienas pensiju. Valsts kontroles kritika bija par laiku, kad personai rodas tiesības uz izdienas pensiju, proti, ka tas ir ļoti... ātrs - tad, kad persona ir vēl darbspējas vecumā. Norādāms, ka tiesības saņemt izdienas pensiju tiesnesim ir tikai tad, kad tas ir atstājis tiesneša amatu, proti, tas nevar turpināt strādāt. Līdz ar to Valsts kontroles secinājumi ir skaidri, un šis priekšlikums nav pretrunā ar Valsts kontroles atziņām.
Vēlos vērst kolēģu uzmanību uz to, ka priekšlikums izstrādāts, ņemot vērā Tieslietu padomes 2020. gada 9. marta lēmumu, ar kuru Tieslietu ministrija tika aicināta virzīt šo grozījumu Tiesnešu izdienas pensiju likuma 2. pantā.
Tāpat arī atbildīgajā komisijā Tieslietu padome un Latvijas Tiesnešu biedrība pauda pilnu atbalstu šim priekšlikumam.
Kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gundaram Daudzem.
G. Daudze (ZZS).
Labdien, kolēģi! Man patiess “prieks”, ka šo priekšlikumu aizstāvēja kriminālprocesā iesaistīta un kriminālvajāta persona, kas šobrīd vada Saeimas Juridisko komisiju. Un man līdz ar to ir tādas patiesas bažas par to, ka tā ir reāla ieinteresētība, lai varētu kaut kādā veidā savā labā noskaņot tiesnešus, jo... tāpēc, ka... mēs jau zinām, ka šajā Saeimā ir bezprecedenta gadījums, ka ir trīs deputāti, kas ir kriminālapsūdzēti un kriminālvajāti, bet viņi, vienalga, turpina ieņemt savus amatus.
Un tieši tāpēc es lūgtu šobrīd atbalstīt komisijas viedokli, nevis to, ko teica deputāts Jurašs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Varbūt tomēr... neatkarīgi no tā, kāda ir biogrāfija un darbības vēsture katram konkrētam deputātam, kurš ziņo un aicina atbalstīt šo priekšlikumu... Es tomēr aicinātu ieklausīties - neatkarīgi no tā, kurš to teica. Jā, jo... Par Juraša kungu runājot... Tomēr ieklausīties tajos argumentos, ka Tieslietu padome ir virzījusi šo priekšlikumu un arī tiesnešiem šis priekšlikums ir nepieciešams.
Es saprotu, ka, iespējams, Sociālo un darba lietu komisijā ir noticis kaut kāds misēklis un šis balsojums ir aizgājis greizi, bet... Pēc būtības šis priekšlikums ir domāts nevis tādēļ, lai kādu tiesnesi konkrēti kaut kā pielabinātu, bet... Es runāju par sociālo atbildību pret konkrētām profesijām. Es domāju, ka mēs varam atbalstīt šo priekšlikumu.
Es aicinu tomēr balsot “par”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
N. Žunna. Komisijas vārdā man nav, ko piebilst.
Sēdes vadītāja. Tātad komisija...?
N. Žunna. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - tieslietu ministra Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 46, pret - 31, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
N. Žunna. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, ar ko tiek noteikts, no kura datuma, atstājot amatu, stājas spēkā izdienas stāža aprēķināšanas kārtība. Komisijā 4. priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
N. Žunna. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas precizē pārejas noteikumu... pirmajā lasījumā pieņemto likumprojekta 2. pantu, nosakot, ka personu izdienas stāža aprēķināšanas kārtība attiecināma uz personām, kas tiesneša vai tiesībsarga amatu atstājušas pēc 2021. gada 1. jūlija. Komisijā 5. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
N. Žunna. 6. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas precizē likuma spēkā stāšanās laiku, nosakot, ka likums stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Komisijā 6. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
N. Žunna. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
N. Žunna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šī gada 26. marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. marts.
Likumprojekts “Segto obligāciju likums”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gatis Eglītis.
G. Eglītis (JK).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Segto obligāciju likums”.
Jāteic, ka šie seši likumprojekti, šis un arī tie likumprojekti, kas tagad sekos, ir pilnībā saistīti un skar ļoti svarīgu tēmu... banku sektoram ļoti svarīgu tēmu. Segtās obligācijas - tas ir nozīmīgs un efektīvs ilgtermiņa finanšu instruments, kas ļauj kredītiestādēm, bankām piesaistīt jaunu finansējumu, emitējot parādzīmes, obligācijas, kas ir segtas ar... nu, pārsvarā tie ir hipotekārie kredīti.
Šajā gadījumā... tas ir pat Baltijas valstu līmeņa projekts, kuru triju gadu garumā ir palīdzējusi attīstīt Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, kas nosaka to, ka... ar šo regulējumu, kas būs būtībā ļoti līdzīgs trijās Baltijas valstīs, varēs attiecināt... teiksim, šos hipotekāro kredītu aktīvus, piemēram, no Lietuvas un Igaunijas kredītportfeļiem varēs attiecināt arī uz emitentu, kas ir bāzēts Latvijā.
Tātad šis ir ļoti ilgi gaidīts pasākums.
Šie priekšlikumi, kas šeit ir... to ir 60, to ir ļoti daudz, un tie visi ir, teiksim tā, pārsvarā redakcionālas un tehniskas, ļoti tehniskas, dabas precizējumi, tāpēc es referējot īpaši nekavēšos.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
G. Eglītis. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas nosaka īpašā administratora tiesības segto obligāciju pārvaldības uzņēmumā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī - redakcionālas dabas. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Arī - redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī - redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 7. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Arī - redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas definē segto obligāciju programmu emisijas... kredītiestādes, kuras drīkst emitēt šīs segtās obligācijas. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 9. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums, kas nosaka nozaru papildinājumu... likumprojekta 3. pantam... attiecībā uz Civillikuma normām. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 10. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputātu atbalsta.
G. Eglītis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 12. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī - redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 14. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Arī - precizējoša rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 15. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums, kas definē segto obligāciju sabiedrības finanšu pārskatu izveidošanu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 16. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Arī - precizējoša rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 17. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums, kas definē likumprojekta 17. panta... tātad... attiecībā uz seguma aktīvu atsavināšanu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 18. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 19. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Arī ir redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī - skaidrojoša rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 21. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 31. pantu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 22. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 23. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Arī - precizējošas dabas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 24. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Precizējoša rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 26. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 27. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 28. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 29. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Arī - redakcionālas dabas. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 30. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums, kas saistīts ar likumprojekta 43. pantu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 31. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 32. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 33. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas nosaka attiecībā uz emitentu... emitenta... teiksim, kā riska profila novērtējumu... Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 35. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī - precizējoša rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 37. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Arī - precizējoša rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 38. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 39. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 40. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 41. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 42. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 43. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums, kas skar seguma portfeļa uzraugu... teiksim, definīciju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 44. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums, kas attiecas uz īpašā administratora iecelšanu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 45. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Arī - precizējoša rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 46. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Arī - precizējoša rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 47. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 48. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 49. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Ir redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 50. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 51. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 52. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 53. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 54. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 56. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 57. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 58. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 59. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. Un noslēdzošais ir 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī - precizējoša rakstura. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. Līdz ar to es aicinu atbalstīt likumprojektu “Segto obligāciju likums” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Segto obligāciju likums” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! (Skaņas pārrāvums.)...
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
G. Eglītis. Priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 29. marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Termiņš priekšlikumiem - šā gada 29. marts.
Likumprojekts “Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gatis Eglītis.
G. Eglītis (JK).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā”, kas saistīts ar iepriekšējo likumprojektu.
Netika saņemts neviens priekšlikums.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
G. Eglītis. Termiņš priekšlikumiem otrajam lasījumam ir šā gada 29. marts.
Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 29. marts.
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gatis Eglītis.
G. Eglītis (JK).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.
Ir saņemti seši priekšlikumi.
1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 3. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Arī ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 4. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. 6. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Arī ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
G. Eglītis. Termiņš priekšlikumiem otrajam lasījumam ir šā gada 29. marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Termiņš priekšlikumiem - šā gada 29. marts.
Likumprojekts “Grozījums Kredītu reģistra likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gatis Eglītis.
G. Eglītis (JK).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Kredītu reģistra likumā”.
Bija saņemti trīs priekšlikumi, tomēr Aizsardzības komisija... Aizsardzības ministrija atsauca šos priekšlikumus, līdz ar to nav neviena priekšlikuma.
Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Kredītu reģistra likumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad trīs priekšlikumi ir atsaukti.
Balsosim par likumprojektu otrajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Kredītu reģistra likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
G. Eglītis. Termiņš priekšlikumiem ir šā gada 29. marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 29. marts.
Likumprojekts “Grozījums Noguldījumu garantiju likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gatis Eglītis.
G. Eglītis (JK).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Noguldījumu garantiju likumā”, kas ir saistīts ar iepriekšējiem likumprojektiem.
Ir saņemts viens priekšlikums.
Šis priekšlikums ir no Juridiskā biroja, un tas ir precizējoša rakstura. Komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Eglītis. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Noguldījumu garantiju likumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Noguldījumu garantiju likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
G. Eglītis. Termiņš priekšlikumiem ir šā gada 29. marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 29. marts.
Un likumprojekts “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gatis Eglītis.
G. Eglītis (JK).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā”.
Otrajam lasījumam nav saņemts neviens priekšlikums.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
G. Eglītis. Termiņš priekšlikumiem ir šā gada 29. marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Arī šim likumprojektam termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 29. marts.
Sēdes darba kārtību esam izskatījuši.
Ir iesniegti deputātu jautājumi.
Deputāti Zariņš, Agešins, Tutins, Klementjevs un Nikonovs ir iesnieguši jautājumu “Par Covid-19 datu uzskaiti”, ko nododam veselības ministram atbildes sniegšanai.
Deputāti Stepaņenko, Švecova, Sprūde, Gobzems un Kazinovskis ir iesnieguši jautājumu “Par Vakcinācijas avīzes veidošanas, maketēšanas, drukāšanas un piegādes izmaksām”, ko nododam veselības ministram atbildes sniegšanai.
Deputāti Stepaņenko, Švecova, Sprūde, Gobzems un Tavars ir iesnieguši jautājumu “Par mācību materiāliem jaunajā mācību saturā jeb Skola 2030”, ko nododam izglītības un zinātnes ministrei atbildes sniegšanai.
Godātie deputāti! Vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vēstuli... un informāciju, ka komisija ir beigusi darbu pie likumprojekta “Grozījumi Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 933/Lp13) un lūdz sasaukt ārkārtas sēdi šī likumprojekta izskatīšanai šodien, šā gada 18. martā.
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs dosies lemt par šo jautājumu - par vēl vienas ārkārtas sēdes sasaukšanu minētā likumprojekta izskatīšanai.
Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija notikusi.
Tātad Saeima turpinās darbu pēc 30 minūtēm, tas nozīmē - pulksten 18.00.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 33. (attālinātās ārkārtas) sēdes
2021. gada 11. martā
turpinājums 2021. gada 18. martā
Datums: 18.03.2021 13:13:14 bal001
Par - 55, pret - 8, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums, steidzams atgriešanu atpakaļ Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai
Datums: 18.03.2021 14:24:17 bal002
Par - 34, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Krišāna, Valērija Agešina, Artūra Rubika, Edgara Kucina, Jāņa Tutina, Ivana Klementjeva, Borisa Cileviča, Igora Pimenova, Regīnas Ločmeles pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par Jūsu vadītās valdības pieņemto lēmumu pamatotību saistībā ar Covid-19 sērgas izplatības ierobežošanu" (49/P13)
Datums: 18.03.2021 14:25:49 bal003
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kultūras institūciju likumā (706/Lp13), 3.lasījums
Datums: 18.03.2021 14:30:10 bal004
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 18.03.2021 16:25:38 bal005
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Muzeju likumā (707/Lp13), 3.lasījums
Datums: 18.03.2021 16:28:32 bal006
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (920/Lp13), 1.lasījums
Datums: 18.03.2021 16:30:14 bal007
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (937/Lp13), 1.lasījums
Datums: 18.03.2021 16:32:10 bal008
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā (936/Lp13), 1.lasījums
Datums: 18.03.2021 16:34:00 bal009
Par - 86, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (935/Lp13), 1.lasījums
Datums: 18.03.2021 16:38:37 bal010
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamenta pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām (929/Lp13), 1.lasījums
Datums: 18.03.2021 16:44:27 bal011
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Dānijas Ārlietu ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām (930/Lp13), 1.lasījums
Datums: 18.03.2021 16:46:29 bal012
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (801/Lp13), 2.lasījums
Datums: 18.03.2021 16:49:54 bal013
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (918/Lp13), 1.lasījums
Datums: 18.03.2021 16:52:42 bal014
Par - 86, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā (910/Lp13), 1.lasījums
Datums: 18.03.2021 16:54:04 bal015
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (904/Lp13), 2.lasījums
Datums: 18.03.2021 16:55:58 bal016
Par - 69, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Kredītiestāžu likumā (940/Lp13) atzīšanu par steidzamu
Datums: 18.03.2021 16:56:44 bal017
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (940/Lp13), 1.lasījums
Datums: 18.03.2021 16:58:30 bal018
Par - 65, pret - 14, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (941/Lp13) atzīšanu par steidzamu
Datums: 18.03.2021 16:59:19 bal019
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (941/Lp13), 1.lasījums
Datums: 18.03.2021 17:09:05 bal020
Par - 46, pret - 31, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā (486/Lp13), 2.lasījums
Datums: 18.03.2021 17:11:10 bal021
Par - 83, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā (486/Lp13), 2.lasījums
Datums: 18.03.2021 17:23:07 bal022
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Segto obligāciju likums (911/Lp13), 2.lasījums
Datums: 18.03.2021 17:24:26 bal023
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā (802/Lp13), 2.lasījums
Datums: 18.03.2021 17:26:46 bal024
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (800/Lp13), 2.lasījums
Datums: 18.03.2021 17:28:13 bal025
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Kredītu reģistra likumā (799/Lp13), 2.lasījums
Datums: 18.03.2021 17:29:38 bal026
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Noguldījumu garantiju likumā (798/Lp13), 2.lasījums
Datums: 18.03.2021 17:30:50 bal027
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā (797/Lp13), 2.lasījums
Datums: 18.03.2021 17:33:05 bal028
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 18.03.2021. | 9.00 |
13.00 |
15.00 |
16.15 |
18.00 |