Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas trīsdesmit piektā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 17. martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Labdien, godātie deputāti! Sāksim izskatīt Saeimas 2021. gada 17. marta attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā ir likumprojekta nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā.
Saeimas Prezidijs ierosina Administratīvi teritoriālās reformas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” nodot Administratīvi teritoriālās reformas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Sākam izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Tātad - likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, pirmais lasījums.
Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce.
J. Pūce (AP!).
Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Augsti godātie deputāti! Ļoti cienījamās deputātes! Strādāsim ar likumprojektu Nr. 980/Lp13 - “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”.
Minētais likumprojekts ir izstrādāts, lai izpildītu Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta spriedumu lietā Nr. 2020-37-0106. Un specifiski - šī sprieduma punktu, ar kuru minētā likuma - Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma - pielikuma 35.4. apakšpunkts ir atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmei.
Atgādināšu, ka šajā lietā Satversmes tiesa izskatīja... tā sacīt, tā ir pirmā apvienotā lieta par likuma atbilstību Satversmei. Šādas ir vēl 19 prasības no dažādām pašvaldībām.
Kopumā Satversmes tiesa šajā spriedumā atzīst, ka administratīvi teritoriālā reforma ir sagatavota... un izvirzītais mērķis šai reformai ir bijis pamatots, tas ir, kalpo Latvijas iedzīvotāju vajadzībām un Latvijas sabiedrības kopīgajam labumam. Tāpat Satversmes tiesa atzīst, ka izstrādātie kritēriji administratīvo teritoriju izveidei ir bijuši atbilstoši un tādi, kas veicina mērķa sasniegšanu. Lēmumi, kas ir pieņemti atbilstoši šiem kritērijiem, pēc Satversmes tiesas domām, arī ir atbilstoši Satversmei.
Vienlaikus ir jāatzīst, ka šajā spriedumā Satversmes tiesa norāda, ka tajos gadījumos, kuros Saeima ir atkāpusies no šiem kritērijiem, tā ne vienmēr ir pietiekami argumentējusi, un konkrētajā lietā tā atzīst, ka Skultes pagasta pievienošana jaunveidojamam Saulkrastu novadam nav bijusi pietiekami pamatota.
Līdz ar Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanos... šobrīd sanāk, ka attiecīgā norma... 35.4. apakšpunkts pielikumā jau ir zaudējis savu spēku, un Skultes pagasts kā administratīva vienība šobrīd nav iekļauts neviena novada sastāvā. Līdz ar to iedzīvotājiem, kas dzīvo... Skultes pagasta iedzīvotājiem nav arī tiesību piedalīties... sanāk, ka nav tiesību piedalīties pašvaldību vēlēšanās... ne aktīvo, ne pasīvo tiesību... ne balsojot, ne arī kandidējot.
Lai novērstu šo problēmu, Administratīvi teritoriālās reformas komisija sanāca uz savu sēdi vakar, 16. martā, un izskatīja sagatavoto likumprojektu... priekšlikumu, ko pamatā, protams, izstrādāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja eksperti.
Ar šo likumprojektu tiek faktiski risināts arī... tāds ierobežots likumprojekts, kas risina tieši šo galveno problēmu, bet kopumā sanāk - tiek iestrādāti šādi labojumi tekstā... tiek noteikts, ka attiecīgais pagasts, Skultes pagasts, tiek pievienots Limbažu novadam, tādā veidā pildot Satversmes tiesas sprieduma garu un saturu... un atbilstību arī tam pieteikumam, kas tiek apmierināts Satversmes tiesā.
Ņemot vērā šīs izmaiņas, vairs nav nepieciešams Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma pārejas noteikumu 14. punkta 3. apakšpunkts, kas paredzēja, ka Limbažu novada pašvaldība un Saulkrastu novada pašvaldība veic pašvaldības mantas pārdali attiecībā uz Skultes pagastu, jo, protams, Skultes pagasts tad arī paliktu jaunā Limbažu novada sastāvā.
Satversmes tiesas spriedumā ir arī noteikti... Satversmes tiesa savā spriedumā norādīja, ka par jaunā Saulkrastu novada attīstības potenciālu gan debatēs, gan apspriežot komisijā ir izteikti tikai vispārīgi apsvērumi, nevis sniegta konkrēta, pētījumos balstīta informācija.
Lai to risinātu, ir ierosināts likuma pārejas noteikumu 29. punktā paredzēt pienākumu Ministru kabinetam veikt... iesniedzot tātad paredzēto ziņojumu par izmaiņām pašvaldību administratīvo reģionu sociāli ekonomiskajā situācijā... papildināt arī ar to, ka tiek veikts izvērtējums un pētījumos iegūta... pētījumos balstīta informācija par Saulkrastu novada attīstības potenciālu, un tas tiktu iesniegts kopā ar šo pirmo ziņojumu... Ministru kabineta ziņojumu Saeimā par administratīvi teritoriālās reformas rezultātiem.
Un visbeidzot, izmantojot iespēju, ka likumprojekts... likums tiek atvērts, ir piedāvājums labot vienu tehnisku neprecizitāti, kas ir pieļauta šajā likumā. Faktiski līdz ar likumu Ādažu, Mārupes un Ķekavas pilsētām ir noteikts pilsētas statuss, bet tehniski ir bijusi nepilnība - tas nav noteikts arī likumprojekta pielikumā. Lai to labotu, šis priekšlikums ir iesniegts... līdz ar šo likumprojektu.
Komisijā šis priekšlikums vakar tika plaši izskatīts. Sēdē piedalījās gan visi komisijas deputāti, gan arī vairākas ieinteresētās puses - Latvijas Pašvaldību savienība un arī ministrijas pārstāvji, protams... kā arī tika uzaicināti trīs ieinteresēto pašvaldību - Limbažu novada, esošā Saulkrastu novada un esošā Sējas novada pašvaldību - pārstāvji; piedalījās visu šo pašvaldību vadītāji, viņi uzstājās arī komisijas sēdē, pauda savu viedokli. Visi trīs pašvaldību vadītāji konceptuāli atbalstīja sagatavoto likumprojekta... piedāvājumu. Tāpēc arī komisija kopumā... ne tikai tāpēc, bet, protams, arī lai risinātu šo jautājumu... bet arī tāpēc komisija izšķīrās atbalstīt šo likumprojektu - gan tā sagatavošanu, gan arī šī likumprojekta... pirmajā lasījumā.
Komisija lēma arī par to, lai šim likumprojektam piešķirtu steidzamību.
Lūdzu Saeimu atbalstīt steidzamības piešķiršanu likumprojektam.
Sēdes vadītāja. Par steidzamības piešķiršanu deputāti nav pieteikušies runāt.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Komisija ir lūgusi atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Deputāti ir pieteikušies debatēs. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Par šo situāciju un par to, kāpēc mēs šodien vispār lemjam par šiem jautājumiem.
Ir ļoti svarīgi saprast, ka Satversmes tiesa, izskatot... un kā komisijas vadītājs komisijas vārdā arī mēģināja pamatot šos Satversmes tiesas nolēmumus...
Man gribētos uzsvērt dažas lietas.
Protams, nedrīkst kritizēt Satversmes tiesas nolēmumus, tas nebūtu pareizi, tie ir jārespektē. Arī es, protams, to respektēju, bet es nevaru nepamanīt situāciju, ka... Satversmes tiesa uzaicina dažādu jomu ekspertus - pati uzaicina dažādu jomu ekspertus, ne jau kāds viņiem to uzspieda -, kuri debatēs ļoti plaši argumentēja, pauda citu viedokli, bet nolēmumā es nespēju atrast nekāda veida skaidrojumu, kur Satversmes tiesa kaut kādā veidā ir mēģinājusi atspēkot šo citu viedokli. Tāpēc, manā ieskatā, pats lēmums ir viena lieta, bet lēmuma skaidrojums, manuprāt, šajā lietā ir ļoti vājš un savstarpēji... vairākās vietās nonāk pretrunā ar to, ko paši ir izsecinājuši.
Te ir vairākas lietas. Viens - protams, par šiem ekonomiskajiem pamatojumiem un par dažādiem spriedelējumiem, kas tad ir pamatots un kas nav pamatots, kas var būt izvērsts pamatojums. Tajā pašā laikā šeit... arī Saulkrastu novada izveidē pamatojums, kas bija komisijā, manuprāt, savā ziņā bija pietiekams, jo, ja tas nebija pietiekams, tad ir jautājums - vai tas bija sliktāks par tiem papīra gabaliem, kurus mums iesniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija? Manuprāt, nē.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija bija sagatavojusi Excel tabulas, kur bija uzrakstījusi to, ka divi plus divi ir četri... un nākotnes perspektīva - ka šis “četri” būs iedzīvotājiem daudz labāk... Kolēģi, tas pilnīgi... tā nav nekāda argumentācija, kādai tai būtu bijis jābūt! Tāpat arī šo... nosacīti... Saulkrastu novadu... Kad mēs... šajā komisijā tas tika veidots, bija argumentācija, un tā nebija ne par gramu sliktāka kā cita... kā paša... kā valdības argumentācija.
Šajā ziņā tas liek domāt, ka Satversmes tiesa savā ziņā ir gājusi un tā... deputāti... patiesībā ierobežojusi deputātu tiesības pieņemt lēmumu, balstoties uz savu pārliecību un pamatojot to ar saviem argumentiem, jo kas tad ir tie argumenti, ar kuriem tad būtu jāpamato...? Es domāju, ka mēs, skatot šo likumprojektu otrajā lasījumā, dzirdēsim virkni jaunu, interesantu argumentu vienam vai otram risinājumam, kas šeit varētu parādīties, un, manuprāt, katrs no tiem ir vērtējams, un katrs no tiem ir skatāms.
Bet tas, kur ir lielākā pretruna pašā... šajā Satversmes tiesas ziņojumā, ko mēs tūlīt savā ziņā risināsim, - tas ir par demokrātisko pārstāvniecību... par to, ko ir teicis Valsts prezidents... par šīm vēlētajām... par vēlētajiem orgāniem, kam būtu jābūt pašvaldību pārvaldē, ko... Pati Satversmes tiesa arī atzina, ka ekonomiskie argumenti nevar būt stiprāki par demokrātijas argumentiem. Un šajā likumā, Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, demokrātijas latiņa tiek būtiski - būtiski! - samazināta, veidojot lielos novadus. Sākotnējais piedāvājums paredzēja to, ka Saulkrasti iekļaujas Ādažu novadā, kaut gan mēs visi saprotam, ka tās ir pilnīgi dažādas teritorijas ar dažādām interesēm, bet tas, protams, diez vai... Lielākā kontekstā visa administratīvi teritoriālā reforma kā tāda jau nu... Tā milzīgā kļūda, kas šeit ir pieļauta... es personīgi domāju, ka nākamās pašvaldības... nākamā Saeima šīs kļūdas labos un šīs teritorijas būs jādala, jo jebkāda veida mēģinājumi šo demokrātiju ielikt atpakaļ caur tiem instrumentiem, ko piedāvā jaunais pašvaldību likums, - tā ir tāda ākstīšanās un sevis mānīšana.
Nekas tur pēc būtības netiek piedāvāts. Šādas pagastu valdes un dažādu iedzīvotāju iesaiste... instrumenti visdažādākie (un par tiem es vēl daudz runāšu pašvaldību likuma skatīšanas kontekstā) jau šobrīd pastāv, tie ir. Un tie ir daudz plašāki un ērtāk lietojami nekā šobrīd piedāvātais modelis... ko piedāvā... kā piespiedu kārtā ieviest...
Šī, manuprāt, tāda Āfrikas stila demokrātija, kuru šobrīd piedāvā Varam, lai novērstu galveno brāķi, kas ir demokrātijas mazināšanās, šai reformai, ko pati Satversmes tiesa šajā spriedumā ir atzinusi... un pateikusi to, ka valdība kopā ar Saeimu to atrisinās... Saeima... Valdība šobrīd piedāvā Āfrikas modeli, ka iedzīvotāji var izvēlēties, bet pēc tam centrālā vara to apstiprinās.
Es nezinu, es neesmu tajā laikā strādājis, pārāk jauns tomēr esmu... Padomju Savienībā esot bijis kaut kas tamlīdzīgs - ka iedzīvotāji varēja kaut ko izvēlēties, nu, tā kā ievēlēt kaut ko, un pēc tam centrālā vara, kas kaut kur... nezinu, Maskavā vai kur viņi bija... tie tad apstiprināja, vai Jānis un Pēteris ir gana labs vai nav gana labs. Šobrīd pašvaldību likums tieši to piedāvā. Iedzīvotāji var izvēlēties kaut kādus savus pārstāvjus - tur Liene, Jānis, Pēteris tagad pārstāvēs Saulkrastu iedzīvotāju viedokli kādā lielākā novadā... nu, kā piemērs... un pēc tam tad tā lielā dome... tie tad apstiprinās - der viņi vai neder. Kolēģi, tas, manuprāt, neatbilst tādiem normāliem demokrātijas standartiem. Demokrātijas standartiem atbilstu tas, ja būtu leģitīmi ievēlēta pašvaldība.
Šajā gadījumā, kā to ir vēlējies prezidents... un arī Ministru prezidents to ir uzsvēris... ka viņi redz, ir kopīgā izpratnē par to, ka uz to ir jāiet... Tikai to diemžēl neatspoguļo neviens regulējums šobrīd.
Ja tās būtu vēlētas pagastu apvienības... vienalga, kas... tā sauktās nulltā līmeņa pašvaldības ar noteiktu kompetenci, tas būtu ļoti normāli. Tādā veidā šo demokrātijas mazināšanos novērstu. Protams, tas pēc būtības nozīmētu atgriešanos pie 520 pašvaldībām un divu līmeņu pašvaldību izveides.
Vai šī Saeima tam ir gatava? Manuprāt, nē. Manuprāt, debates to visu pierādīs. Tas arī pierādīs to, ka Satversmes tiesas šīs pārdomas... un laba vēlējums, ka Saeima šo demokrātijas latiņu mazinās, dzīvē nepiepildīsies. Vēl, protams, šis Satversmes tiesas spriedums skaidri un gaiši pateica to, ka Saeima ir rīkojusies patvaļīgi. Un tā patvaļa ir tas iemesls, kāpēc šodien mums šeit ir jāgroza šis likums.
Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un iesniegt uz otro lasījumu priekšlikumus (arī es to darīšu), kas saistīti ar šo Satversmes tiesas spriedumu un... lai lemtu par to tālāko nākotni - kādā veidā attīstīsies šī konkrētā teritorija vai saistītās teritorijas, kas... pamatojumā varētu atbilst šim Satversmes tiesas spriedumam...
Kolēģi, aicinu atbalstīt un ar pilnu atbildību strādāt pie šī likumprojekta.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.
A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nu, lūk, Satversmes tiesa ir izskatījusi vienu no daudzajiem pieteikumiem par to, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums nav īsti pareizs, un Satversmes tiesa tātad ir pieņēmusi lēmumu... Faktiski jau ir atzīta viena konkrēta kļūda - saistībā ar šo Skultes jautājumu.
Tas liek nedaudz dziļāk... vēlreiz paskatīties uz administratīvi teritoriālo reformu kopumā. Atkal ir radušies jautājumi, kas prasa nedaudz analīzes.
Tātad pirmais jautājums - vai administratīvi teritoriālā reforma spēj šādā veidā sasniegt nospraustos mērķus?
Atcerēsimies, kāds bija viens no galvenajiem šīs administratīvi teritoriālās reformas mērķiem. Bija paredzēts, ka, apvienojot esošos novadus, izveidosies lielāki, spēcīgāki novadi ar būtisku attīstības centru, kas sniegs labākus, kvalitatīvākus pakalpojumus, spēs labāk attīstīties, uzņēmējdarbība notiks un tā tālāk. Lūk! Bet kā ir dzīvē? Dzīvē diemžēl viss norit tieši pretēji, jo... Atcerēsimies kaut vai jautājumu, kad mēs skatījām budžetu - valsts budžetu un arī pašvaldību budžetus...
Jau pieņemot budžetu 2021. gadam, kā viens no galvenajiem jautājumiem, kas skāra pašvaldību finansējumu, bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu samazināšana par pieciem procentiem pašvaldību daļai - par labu valstij. Respektīvi, pašvaldībām tika noņemti 92 miljoni eiro, kuri veidoja pašvaldībām ieņēmumu bāzi. Visvairāk tas skāra nabadzīgākas pašvaldības reģionos, Latgalē - faktiski visas, praktiski visas pašvaldības. Es jau iepriekš esmu minējis... piemēram, Balviem šogad budžets samazinājās spiestā kārtā - šīs iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu samazināšanas dēļ - par piektdaļu, tātad par 20 procentiem, faktiski miljons mazāk. Tāda ir reālā situācija. Un tā tas ir visās pašvaldībās... nabadzīgajās pašvaldībās. Lūk, raugoties no šo nabadzīgo pašvaldību skatpunkta, var teikt atklāti, ka šī administratīvi teritoriālā reforma faktiski ir afēra - to tā var arī nosaukt. Kāpēc? Mēģināšu pamatot.
Pirmām kārtām par to liecina tas, ka, izveidojot jaunās pašvaldības, absolūti netiek ņemti vērā tie apstākļi un nosacījumi, un arī finansējuma sadale, kas dotu iespēju jaunizveidotajām pašvaldībām stiprināt kapacitāti, infrastruktūru, pakalpojumus iedzīvotājiem sniegt kvalitatīvākus, labākus. Ne valsts budžets, ne Eiropas struktūrfondu līdzekļi faktiski neparedz, negarantē šīm pašvaldībām nedz reģionu griezumā, nedz kā citādi pieaugumu. Taisni pretēji! Mēs redzam, analizējot ministriju griezumā, kā tiek paredzēts līdzekļu izlietojums, teiksim, nākamajā programmēšanas periodā. Satiksmes ministrija pilnīgi atklāti dara zināmu, ka tās mērķis, šīs ministrijas mērķis, ir galvenokārt ieguldīt līdzekļus Rīgā un Pierīgā, sakārtojot infrastruktūru, uzlabojot dzīves līmeni, dzīves kvalitāti tieši Pierīgas iedzīvotāju daļai.
Tālāk. Ja es nemaldos, tas bija, izskatot iepriekšējā gada budžetu, trīs gadu budžetu... Toreiz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai tika paredzēti tieši reformas realizēšanai 2020. gadā vairāk nekā 700 tūkstoši... tieši šim mērķim... un tikpat - arī nākamajā gadā.
Mēs praktiski īsti nezinām, kur šie līdzekļi un kādā veidā ir izlietoti. Ekspertiem, kādiem pasākumiem...? Man tādas aizdomas, ka mēs varam pilnīgi atklāti pateikt, ka tā ir tāda zināma naudas apgūšana, nu, afēra.
Tālāk. Bija konkrēts priekšlikums, kā var izlīdzināt... šo līdzsvaroto attīstību valstī, izveidot administratīvos reģionus. Šajā likumā, Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, ir paredzēts konkrēti izveidot šos administratīvos reģionus. Vai tas ir noticis? Vispār ir iestrēdzis šis jautājums, un izskatās, ka neviens to netaisās risināt.
Kas tad būtu jādara, lai izbeigtu faktiski šo afēru? Manā skatījumā, ir jāizstrādā likumprojekts par valsts pārvaldes reformu. Citiem vārdiem sakot, šajā likumā būtu jāparedz ministriju skaita samazināšana, funkciju, tām paredzēto līdzekļu pārdale, līdz ar to arī ierēdņu skaita samazināšana un funkciju pārdale saistībā gan ar reģioniem un arī ar novadiem, ar šo jauno administratīvi teritoriālo reformu. Zināms darbs jau ir iesākts, un es faktiski aicinātu arī pievienoties šī likumprojekta izstrādē vispirms jau jaunās partijas, kas šobrīd ir Saeimā, - gan “KPV LV”, gan Jauno konservatīvo partiju -, tāpat Nacionālo apvienību un arī pārējās partijas aicinātu ņemt aktīvu dalību.
Šis likums varētu stāties spēkā ar nākamo Saeimu, tātad neskartu šī brīža situāciju, šī brīža politisko, teiksim, ietekmes sadalījumu ministrijās un koalīcijā, bet, ievēlējot jauno Saeimu, šis likums varētu radīt iespēju sakārtot valsti citādi, jo mēs taču visi jūtam un redzam, ka nav kārtībā, nevaram atrisināt daudzus jautājumus, nerunājot jau par atpalicību no kaimiņvalstīm - Igaunijas un Lietuvas. Kaut kas ir jādara. Un es zinu, ka partijas savos priekšvēlēšanu solījumos, šīs jaunās partijas, ir teikušas iedzīvotājiem un vēlētājiem šo vēlmi. Nu tā būtu jārealizē, pretējā gadījumā - kā tad uz nākamajām vēlēšanām šīs partijas varēs uzrunāt iedzīvotājus?
Es domāju, ka arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai būtu laiks padomāt par šo jautājumu. Tas būtu jādara steidzami un kontekstā... kopējā sasaistē ar šo administratīvi teritoriālo reformu, kas skars gan novadus, gan administratīvos reģionus, jo funkciju pārdale un arī līdzekļu pārdale - tā ir jāveic vienlaicīgi. Bet vispirms jau jāsakārto arī valsts pārvalde.
Šo priekšlikumu par Skulti, protams, es atbalstu. Es domāju, ka šis nebūs vienīgais jautājums, ko Satversmes tiesā izskatīs un apstrīdēs, jo rindā gaida arī daudzi citi novadi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.
E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Paldies.
Cienījamā priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Es negribētu... un nerunāšu par Satversmes tiesas pieeju un nolēmumiem. Respektēju un sagaidīšu arī līdzīgu darbību no Saeimas par vienu no Satversmes tiesas lēmumiem, kas skar augstākās izglītības finansēšanu jeb nefinansēšanu. Jo ātrāk Saeima sāks ar to strādāt, jo mazāk būs iespējama spekulācija par to, kas tad īsti notiks vai nenotiks ar augstākās izglītības finansējumu budžeta kontekstā - un vēl vairāk, ņemot vērā, ka ir izsludināta ļoti, ļoti liela reforma un mums nav īsti skaidrs, cik daudz no tā tiks atvēlēts augstākajai izglītībai.
Bet, atgriežoties pie šī likumprojekta, es tomēr gribu izteikt zināmu prieku - un tiešām prieku! - par Skultes teritorijas (šobrīd arī likumprojekta izskatā) atgriešanos Limbažu novadā. Šī it kā ir viena maza detaļa, bet domāju, ka tā ir tāda simboliska zīme. Tas parāda, ka tās, ko koalīcija sauc par diskusijām, runājot par reģionālo reformu, tomēr ir bijušas, un es piekrītu Valaiņa kungam - tāda zināma slikta pieredze no, iespējams, Padomju Savienības laika, un, manuprāt, ļoti skumji, ka šīs diskusijas jeb komisijas darbību vadīja ļoti jauns cilvēks. Tas, manuprāt, ir daudz bīstamāks precedents tam, kā mēs pārņemam... vai ko mēs īsti saprotam ar brīvu valsti, brīvām diskusijām un brīviem lēmumiem.
Jebkurā gadījumā mēs nezinām Satversmes tiesas turpmākos lēmumus, bet es atkal un atkal gribu teikt - man ir patiess prieks par to, ka arī mana balss ir palīdzējusi, balsojot par Skultes pagasta pievienošanu Limbažiem, ir bijusi vērtīga, un to pierāda diemžēl tiesas lēmums.
Prieks ir, mieles paliks, bet atkal - es aicinu skatīties optimistiski, kļūdas var labot. Es domāju, Kazinovska kungs, pienāks laiks, kad arī šāda veida kļūdas tiks izlabotas, un tas laiks tiešām ir tuvu.
Aicinu atbalstīt likumprojektu un ceru, ka cilvēki, arī piedaloties tagad jau likumīgi atļautās... pēc likuma pieņemšanas... vēlēšanās, pašvaldību vēlēšanās, izvēlēsies tos cilvēkus, kas Limbažu novadam tomēr dos attīstību, neskatoties uz to, kāda šobrīd ir reģionālā reforma vai reģionālais iedalījums. Tomēr cilvēki dzīvo Limbažu novadā, un cilvēki vēlas attīstību un tātad arī dzīvesprieku. Es tiešām ceru, ka šis lēmums būs šajā gadījumā pozitīva zīme, simboliska zīme attīstībai. Lai arī vienā novadā - un tomēr.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Es gribēju atbildēt savam kolēģim Kazinovska kungam par viņa pārdomām par šo reģionu izveidi un jaunajiem politiskajiem spēkiem, kas par to iestājās. Manuprāt, šobrīd jau ir pienācis tas brīdis, kad pilnīgi noteikti nekādi reģioni netiks izveidoti, jo šobrīd valdībā esošais ziņojums... kurš tur, kā jūs teicāt, ir iestrēdzis... Tas tur ir iestrēdzis, jo gluži vienkārši ir tukšs kā balta lapa. Tur vairs nav nevienas normālas funkcijas. Arī visas jaunās partijas ir iestigušas tādā kā birokrātijā.
Visi otrā reģionālā līmeņa atbalsta pasākumi ir palikuši tikai vārdos. Ja mēs paskatāmies reālos darbos, tad Satiksmes ministrija ir nodevusi... galvenās funkcijas jau ir izsludinājusi, sabiedriskā transporta iepirkumu nodevusi dažādām stipri apšaubāmām kompānijām uz nākamajiem gadiem. Es domāju, par šo funkciju vairs nav jēgas runāt. Tāpat ceļu plānošana, organizēšana arvien vairāk tiek centralizēta Satiksmes ministrijas rokās, ņemot šo jautājumu nost reģioniem, pašvaldībām.
Izglītības jomā tieši tas pats - nekādi reāli funkciju priekšlikumi no viņu puses vairs neizskan šajā ziņojumā, nekas no tā neatspoguļojas. Tieši otrādi - viss virzās tādā varas centralizācijas virzienā. Tas, manuprāt, ir ļoti slikti. Protams, šis pašvaldību likums būs tāds nopietns izaicinājums tieši demokrātijas aspektam. Ja Saeima šo demokrātijas aspektu neatrisinās... jo pēc būtības šobrīd tas, kas ir piedāvāts pašvaldību likumā, kur tiek piedāvāts novērst šo demokrātijas neesību šībrīža Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, ko Saeima pieņēma, - tā ir tāda ņirgāšanās par demokrātiju. Šīs vēlētās iedzīvotāju valdes, kuras pēc tam pašvaldības vadība var atcelt un kurām absolūti nav nekāda kompetence, vai šie līdzdalības budžeti - nu, tās tādas lietas, kas pēc būtības daudz labākā izpildījumā jau pastāv. Ja ar šīm pozīcijām tiek mēģināts kaut kādā veidā aizstāt to, ka šīs pašvaldības ir pārāk lielas un nespēj efektīvi nodrošināt tos pamatdemokrātijas procesus, lai iedzīvotājs ir spējīgs ietekmēt lēmumus, kas notiek ap viņa mājām, tad es domāju, ka nākamā Saeima būs tā, kas pēc būtības šo reformu pilnībā pārstrādās.
Šobrīd tie ir tehniski, kosmētiski labojumi, bet tie neko nerisinās pēc būtības. Tad, kad šīs pašvaldības sāks strādāt, es domāju, virkne pašvaldību pašas nāks ar priekšlikumiem mainīt, grozīt šo regulējumu un atgriezt pašvaldības citā teritoriju veidojumā, nekā paredz šobrīd spēkā esošais likums, un Saeimai nāksies nevis turpināt, bet pārstrādāt Latvijas administratīvo teritoriju iedalījumu, jo jau šodien skaidrs, ka tas nestrādās. Un jau šodien skaidrs, ka tās cerības uz ekonomiskiem labumiem nepiepildīsies, bet ļoti cietīs demokrātijas institūts Latvijā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Ja mēs runājam par likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” īpaši šobrīd, pēc Satversmes tiesas sprieduma, tad, es domāju, mēs ļoti labi saprotam, ka šis ir tikai pirmais spriedums. Mums priekšā stāv... sagaidāmi vēl vairāki. Mēs šobrīd nevaram prognozēt, kā tie noslēgsies - par labu pieteicējiem vai kā savādāk, vai lietas tiks atstātas bez virzības, vai negatīvi beigsies šīm konkrētajām pašvaldībām -, bet mēs vēl varam sagaidīt ļoti daudz dažādu skarbu pārsteigumu. Tāpēc es noteikti aicināšu arī kolēģus - savu iespēju robežās atkarībā no atvēlētā priekšlikumu iesniegšanas laika sniegsim priekšlikumus vismaz pārskatīt ja ne visās daļās, tad šajās pašvaldībās, kas ir griezušās Satversmes tiesā, lai izvērtētu šos riskus jau pirms tiesas spriedumiem, jo ļoti iespējams... pastāv iespēja, ka prasību apmierina, ka nāksies rīkot ārkārtas vēlēšanas jau daudz vairāk vietās... nekā būs apmierināti Satversmes tiesas pieteikumi.
Ja mēs tiešām rūpīgi lasījām šo Satversmes tiesas spriedumu, tad Satversmes tiesa diezgan nepārprotami norādīja uz riskiem, kas ir saistīti ar demokrātiju Latvijā un ar Saeimas darba kvalitāti administratīvi teritoriālās reformas sakarā. Tas ir tieši tas, uz ko norādīja ļoti daudzi iedzīvotāji un arī mazās pašvaldības, kuras aicināja ieklausīties viņu viedokļos un domju lēmumos, pieņemot šādu administratīvo karti.
Šī administratīvā karte ir politiski pārzīmēta karte bez racionāliem argumentiem. Nav nevienas skaidras atbildes, kas norādītu, nepārprotami pamatotu... nevis ar lozungiem, bet skaitļiem pierādītu, ka cilvēkiem dzīve pēc šīs reformas, jo īpaši attālākajos ārpus Rīgas areāla reģionos, paliktu labāka. Tam nav argumentu, un mēs būsim spiesti vai nu pēc pusgada, vai pēc gada, vai pēc vairākiem gadiem atkal atgriezties un pārskatīt daudzus no šiem lēmumiem. Ļoti svarīgi ir saglabāt iespēju cilvēkiem lemt par vietām, kur viņi atrodas vistuvāk, lai tavs administratīvais centrs nebūtu 70-80 kilometru attālumā... ka cilvēki un dzīve ir pilnīgi atšķirīga no tās vietas, kur atrodas administratīvais centrs, lai vara nebūtu atrauta no cilvēkiem vēl vairāk, nekā tas ir šobrīd.
Šis pašreizējais iedalījums tieši to arī paredz, un es vienkārši norādu uz riskiem, kuri mums kā likumdevējam noteikti šobrīd ir jāizvērtē savu iespēju robežās, ņemot vērā, ka likums šobrīd ir atvērts... būs jālemj jau uz otro lasījumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Ar prieku aicināšu jūs visus šodien nobalsot “par” šo likumprojektu. Tādā veidā Saeima labos tās kļūdas, kuras tika pieļautas lielas administratīvi teritoriālās reformas ieviešanā Latvijā. Jau toreiz es pati personīgi brīdināju no tribīnes par to, ka daži precedenti, veidojot no jauna, pat nevis no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavota plāna, bet pilnīgi no jauna, politiski angažēti, - tas bija absolūti... tos novadus... ka tas viss slikti beigsies.
Kāds ir rezultāts? Pašlaik Satversmes tiesā jau ir izskatīta viena lieta, bet vēl procesā ir 17 analoģisku lietu izskatīšana attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu. Septiņpadsmit! Tas skar šādus novadus: Auces novads, Babītes novads, Ilūkstes novads, Garkalnes pagasts, Alojas novads, Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga un Sunākstes pagastu pievienošana pie Aizkraukles novada, Ozolnieku novads, Lazdukalna pagasts, Rugāju pagasts, Rundāles novads, Salacgrīva, Kandavas novads, Mazsalaca, Iecava, Murmastiene, Varakļāni, Vangažu pilsēta, Carnikavas pagasts, Salas pagasts, Sēlpils pagasts. Tas ir no visas Latvijas.
Ja vēl jūs ieskatītos termiņos, kad Satversmes tiesa izskatīs šīs lietas. Piemēram, lietu par Auces novada pievienošanu Dobeles novadam Satversmes tiesa skatīs 6. jūnijā. Šis datums gandrīz sakrīt ar pašvaldību vēlēšanām. Jautājums - vai šajā sakarā sekas nebūs daudz interesantākas nekā tās, kas... notiek pašlaik, jo šoreiz vienkārši paveicās - atgriežot Skultes novadu atpakaļ pie Limbažu novada, pietrūka 45 iedzīvotāju līdz tai robežai, kad Centrālajai vēlēšanu komisijai būtu bijis jāmaina deputātu skaits, kuri jāievēlē jaunizveidotajā Limbažu novadā. Bet, ja nepaveiksies ar citiem novadiem, - ko mēs darīsim ar pašvaldību vēlēšanu rezultātiem?
Tā ka es jūs lūdzu, protams, šoreiz balsot “par” šo likumprojektu, bet turpmāk aktīvāk ieklausīties opozīcijas argumentos un vairs nepieļaut tik rupjas kļūdas, kādas tika pieļautas tad, kad gadu atpakaļ mēs balsojām par lielu administratīvi teritoriālo reformu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Jāsāk ar to, ka teiksim paldies Saeimai un valdībai - Satversmes tiesai ir un būs darbs.
Bet, runājot par... Pirmām kārtām es gribētu atbalstīt iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā, bet gribētu pateikt arī vienu lietu, kas mani ļoti uztrauc. Kas ir pastrādāts, tas ir pastrādāts. Kas ir izdarīts, tas ir izdarīts. Visas tās garās debates, kas bija pirms tam, kad Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums tika pieņemts, liecināja par to, ka tur nebija viss pārdomāts līdz galam. Bet tagad tas jau ir galaprodukts, kas skar katru Latvijas iedzīvotāju un visas pašvaldības, varbūt izņemot galvaspilsētu, kaut nosacīti skar arī to. Līdz ar to katra izmaiņa šinī likumā, godīgi sakot, rada diezgan lielu traci ne tikai amatpersonām, bet arī pašiem iedzīvotājiem. Un es ļoti gribētu novēlēt Latvijas iedzīvotājiem, ejot balsot par jaunām domēm, pašvaldību domēm, padomāt par to, lai tās sastāvētu no cilvēkiem ar mugurkaulu, ar prātu un izpratni. Lai viņi tiešām varētu ne tikai vadīt savas lietas savās teritorijās, bet lai viņi varētu aizstāvēt arī iedzīvotāju intereses un panākt arī turpmāk, lai nekādas lielas muļķības tomēr no valsts varas puses nebūtu pielietojamas tā, kā tas bija vienu otru reizi... ne tikai vienu otru reizi, pieņemot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.
Vēl viena lieta. Es esmu pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotāji ir daudz gudrāki nekā likumdevēji, nekā izpildvara un ka viņi ar izpratni uztvers arī to, ko viņiem “dāvina” Saeima ar saviem likumiem un konkrēti ar šo likumu, un spēs pielāgoties arī tām neērtībām un grūtībām, ko rada viens vai otrs likums, ko pieņem mūsu cienījamā Saeima.
Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā iesniegto likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams vai skaidrojums?
J. Pūce. Jā. Komisijas vārdā es varu teikt: deputāti šodien debatēs, protams, aizskāra ļoti plašu jautājumu loku, daudz plašāku nekā iesniegtais likumprojekts. Likumprojekta sagatavošanas fāzē mēs arī komisijā vakardien uzklausījām Juridiskā biroja analīzi par attiecīgo Satversmes tiesas spriedumu un ņēmām vērā visus aspektus, kas tika minēti no Juridiskā biroja puses kā tādi, kas būtu nekavējoties precizējami likumā, lai nodrošinātu to, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kas ir plānotas šī gada jūnija sākumā.
Savukārt citos jautājumos... protams, faktiski Satversmes tiesa arī mūs kā deputātus aicina ierobežot sevi. Deputātiem, protams, ir iespējas rīkoties un iesniegt jebkādus priekšlikumus un diskutēt par jebkādiem priekšlikumiem, bet mēs arī komisijā esam lēmuši faktiski sevi šobrīd ierobežot, divus ar pusi mēnešus pirms vēlēšanām, tikai ar jautājumiem, kas skar konkrēti no Satversmes tiesas sprieduma izrietošos jautājumus.
Tā ka komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
J. Pūce. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - viena stunda, tas būtu pulksten 16.50, un izskatīšana Saeimas sēdē - 18. martā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 17. marta pulksten 16.50, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 18. marts.
Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Laiks paziņojumam.
Atgādinu, ka pēc 15 minūtēm turpināsim ar šā gada 25. februāra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.
Tātad turpināsim darbu pulksten 16.00.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 35. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 17. martā
| Par likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 980/Lp13) (Dok. Nr. 3806, 3806A) |
|
| Likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 980/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3806) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Pūce |
| - Debates | - dep. V. Valainis |
| - dep. A. Kazinovskis | |
| - dep. E. Papule | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. E. Tavars | |
| - dep. R. Ločmele | |
| - dep. S. Dolgopolovs | |
| Informācija par ārkārtas sēdi | |
Datums: 17.03.2021 15:09:18 bal001
Par - 87, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (980/Lp13) atzīšanu par steidzamu
Datums: 17.03.2021 15:46:44 bal002
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (980/Lp13), 1.lasījums
Sēdes videotranslācija
| 17.03.2021. | 15.00 | 16.00 | 17.00 |