Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas trīsdesmit pirmā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 11. martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Es ceru, tagad visi tehniskie traucējumi ir novērsti un jūs mani dzirdat. Izskatīsim Saeimas 2021. gada 4. marta ceturtās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Anitas Rodiņas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 2. marta sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Anitas Rodiņas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.
Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši, un saskaņā ar Satversmes tiesas likumu tiesnešus amatā apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā 10 Saeimas deputātu priekšlikuma, divus - pēc Ministru kabineta priekšlikuma, vēl divus - pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir 10 gadi.
Jauns Satversmes tiesas tiesnesis ir jāapstiprina, jo bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele ir iecelta Eiropas Savienības Tiesas tiesneša amatā. Ziemeles kundze Satversmes tiesas tiesneša amatā bija apstiprināta pēc Saeimas deputātu priekšlikuma.
Vakantajam Satversmes tiesas tiesneša amatam iepriekš bija izvirzīti pieci kandidāti. Tiesneša vēlēšanās, kas notika pagājušā gada decembrī, neviens no kandidātiem neguva vismaz 51 Saeimas deputāta atbalstu, kas nepieciešams, lai apstiprinātu amatā Satversmes tiesas tiesnesi.
Likums “Par tiesu varu” paredz, ka Tieslietu padome uzklausa Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus un sniedz Saeimai viedokli par viņiem. 26. februārī Tieslietu padome atbalstīja Anitas Rodiņas kandidatūru.
Anita Rodiņa kopš 2015. gada ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne. Viņa ir ieguvusi jurista kvalifikāciju, tiesību doktora zinātnisko grādu valststiesībās, kā arī sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē.
Juridiskās komisijas deputāti uzklausīja Anitas Rodiņas redzējumu par Satversmes tiesas lomu un turpmāko attīstību un pārrunāja jautājumus par Satversmes tiesas spriedumu izpildi. Tāpat Juridiskās komisijas deputāti lēma par Anitas Rodiņas atbilstību likumā noteiktajām prasībām. Visas attiecīgās institūcijas ir sniegušas atbildes, kas apstiprina Anitas Rodiņas atbilstību Satversmes tiesas tiesneša kandidātes amatam.
Arī Juridiskā komisija nolēma, ka Rodiņas kundze atbilst izvirzītajiem kritērijiem un ir amatam piemērota. Juridiskā komisija ar balsu vairākumu nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu “Par Anitas Rodiņas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.
Galalēmums jāpieņem Saeimai, tāpēc Juridiskās komisijas vārdā aicinu lemt par lēmuma projektu “Par Anitas Rodiņas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates.
Frakcijas “Attīstībai/Par!” vārdā - deputāte Inese Voika.
I. Voika (AP!).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, kolēģi! Labdien, visi, kas šobrīd klausās Saeimas sēdi! Šodien Saeimai ir būtisks pārbaudījums. Vairākus mēnešus Satversmes tiesa strādā nepilnā sastāvā, un, ja tā turpināsies, Latvijas iedzīvotāji varēs pamatoti uzskatīt to par Saeimas darbību Satversmes tiesas un tiesiskuma vājināšanai Latvijā.
Šodien mums ir lieliska iespēja paveikt Saeimai uzticēto un ievēlēt Satversmes tiesas tiesnesi, jo uz balsojumu tiek virzīta kvalificēta kandidāte - juridisko zinātņu doktore Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne un asociētā profesore, konstitucionālo tiesību eksperte Anita Rodiņa.
Frakcija “Attīstībai/Par!”, izvirzot Rodiņas kundzi amatam, izvērtēja viņas skatījumu uz Satversmes tiesas lomu un vietu valstī, skatījumu uz tiesu neatkarību, tiesnešu lomu publiskajā telpā un citiem jautājumiem.
Rodiņas kundzes kandidatūru vērtēja arī tiesneša izvirzīšanai būtiska institūcija - Tieslietu padome. Šai sarunai tiešsaistē varēja sekot visi interesenti. Anita Rodiņa norādīja, ka piekritusi kandidēt augstajam amatam, izvērtējot savas zināšanas, prasmes un kvalifikāciju. Konstitucionālās tiesības ir viņas specializācija zinātniskajā darbībā. Viņa pārzina Latvijas pieredzi un attīstības tendences šajā tiesību jomā. Tāpat kandidātei ir vēsturiskā atmiņa konstitucionālo tiesību veidošanai Latvijā, jo viņas pirmā darba pieredze bijusi, strādājot Satversmes tiesā par tiesneša palīgu tiesas pirmajā sastāvā. Tiesneša amatam nepieciešamo gara briedumu kandidāte guvusi, ejot cauri dažādām profesionālajām pieredzēm. Anita Rodiņa sarunā ar Tieslietu padomi arī norādīja, ka, vadot Juridisko fakultāti, viņa to virzīja starptautiskajā apritē, kas arī varētu būt viņas pienesums Satversmes tiesai, kas sevi pozicionē starptautiski reģionālajā līmenī. Tieslietu padome atzina Anitu Rodiņu par piemērotu amatam.
Izvērtējot kandidāti, mums arī ir radusies pilna pārliecība, ka mēs nevarētu vēlēties labāku kandidātu gan profesionālo, gan personisko īpašību dēļ.
Tomēr Rodiņas kundze šodien nesaņems visu Saeimas deputātu balsis. “Kāpēc?” - varētu jautāt vēlētāji. Viena no acīmredzamajām atbildēm ir tā, ka Saeimā ir frakcijas, kuras nevēlas, lai Latvijas iedzīvotāju pamatvērtības un brīvības tiktu aizstāvētas vienlīdzīgi un līdzvērtīgi, kā to nosaka Latvijas Republikas Satversme, kuras sardzē stāv Satversmes tiesa.
Vēlējot Satversmes tiesas tiesnesi, nav vietā piesaukt ideoloģiskas atšķirības, nav vietā to darīt tad, kad jāvērtē tiesneša profesionālās spējas tiesību jomā. Uz kārts ir katra Latvijas cilvēka cerība un vienlaikus pamatotā prasība būt vienlīdzīgiem likuma un valsts priekšā.
Liberāli, konservatīvi, centriski, sociāldemokrātiski - visiem Eiropas valstī, kāda ir Latvija, jāaizstāv vienota tiesiskā telpa. Mums nav vajadzīgi ideoloģiski tiesneši. Mums vajadzīgi tiesneši, kas pārzina Latvijas un Eiropas Savienības tiesiskās telpas principus un spēj tos piemērot visas Latvijas iedzīvotāju interesēs.
Anita Rodiņa noteikti būs viena no tiem. Aicinu atbalstīt Anitas Rodiņas kandidatūru Satversmes tiesas tiesneša amatam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, sabiedrība un kolēģi! Es aicinu visu sabiedrību, īpaši baznīcu, vērot šī balsojuma rezultātus. Kāpēc?
Juridiskajā komisijā es Anitai Rodiņai uzdevu jautājumu, kā viņa vērtē kritiski vērtēto spriedumu tā saucamajā seksuālo minoritāšu lietā, kas skar jautājumu par ģimenes jēdzienu Satversmē. Anita Rodiņa bija noskaņota ļoti pozitīvi pret šo spriedumu, nekritizēja to, neskatoties uz to, ka Latvijas Satversmē ne tās dibināšanas laikā, pirmskara Latvijā, ne vēlāk - nevienu dienu! - nav ticis rakstīts, ka ģimenes jēdziens ir jebkādā veidā domāts paplašināti. Faktiski tas nozīmē, ka minētā kandidāte, manuprāt, nevar būt Satversmes tiesnese, jo Satversmes tiesa šajā gadījumā izgāja ārpus savas kompetences un sprieda politiski, nevis juridiski. Rodiņas kundzei kā juristei uz to bija jānorāda Juridiskajā komisijā, tas netika izdarīts.
Tāpēc es aicinu - jo īpaši ZZS frakcijas pārstāvjus un jo īpaši JK pārstāvjus, kas iestājas par baznīcu, it kā par tradicionālām vērtībām, - balsot “pret”. Es aicinu arī Nacionālo apvienību balsot “pret”. Arī es balsošu “pret”. Visi, kas balso “par”, faktiski piesliesies ģimenes jēdziena paplašināšanai Satversmē. Šis būs ļoti zīmīgs balsojums, un šis balsojums ir nevis “par” vai “pret” profesionāli, bet gan par to, ka profesionālis, neskatoties uz savām konstitucionālajām zināšanām, baidās pateikt to, kas patiesībā Satversmē ir ticis teikts, jau Satversmi uzrakstot.
Principā daudz vairāk nav par šo tematu, ko stāstīt. Tātad, gan katoļu baznīcas pārstāvji, gan luterāņu baznīcas pārstāvji, vērojiet JK, Nacionālās apvienības, ZZS un visu citu, kas it kā iestājas par tradicionālajām vērtībām, balsojumu šajā balsojumā. Tie, kas balsos “par” vai nebalsos, vai atturēsies un nebalsos “pret”, faktiski savu pozīciju ar šo balsojumu būs parādījuši darbos. Es aicinu turpmāk skatīties darbos, nevis klausīties vārdos.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (NA).
Lūdzu apvienot laikus.
Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti
A. Kiršteins. Paldies.
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Neapšaubot cienījamās Rodiņas kundzes kandidatūru un kvalifikāciju, es domāju, ka šodien mums nevajag vēlēt nevienu kandidātu, jo Satversmes tiesa ar savu spriedumu par Darba likuma 155. panta atbilstību Satversmes 110. pantam ir radījusi lielu tiesisko nenoteiktību un haosu Latvijas juridiskajā telpā. Tas ir tiesneša Laviņa atsevišķajās domās skaidri un gaiši pateikts.
Pieņemtais Satversmes tiesas lēmums ir pretrunā ar vienu Eiropas Savienības direktīvu un vismaz ar pieciem Latvijas Republikas likumiem, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu par identisku gadījumu Francijā. Domāju, ka mums vispirms ir nepieciešama tiesu sistēmas reforma, izveidojot konstitucionālo tiesību nodaļu vai departamentu pie Augstākās tiesas, kā tas ir Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un vairākās citās mazās, bet bagātās valstīs. Satversmes tiesa, kā norādījis profesors Rudevskis, ir lielu valstu privilēģija. Tur, kur ir dažādas universitātes ar liberālu ievirzi, universitātes ar konservatīvu ievirzi, katoliskās universitātes, kā Vācijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, - tur, protams, tas atmaksājas, jo šie tiesneši nāk no dažādiem slāņiem, ir dažādu juridisko skolu pārstāvji un pārstāv dažādus sabiedrības slāņus. Latvijā kā mazā valstī visi šie seši un arī kandidāte Rodiņas kundze ir vienas - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes maģistrantūras beidzēji, nav nekādas konkurences, un es domāju, ka tik mazai valstij kā Latvija ir dārgi un lieki... un tā ir lieka greznība uzturēt vienas fakultātes paziņu pulciņu. To mierīgi var izdarīt Augstākā tiesa.
Es nosaukšu ātri tos likumus, ar kuriem ir radīts haoss, un es domāju, ka mums vispirms ir jāizstrebj viss šis haoss šeit un tad jāturpina un jādomā, ko darīt tālāk. Vai arī jāmeklē tāds tiesnesis, kas tiešām tam var pretoties, teiksim, visām tām muļķībām, kas ir sastrādātas diemžēl.
Tātad direktīva... Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2019/1158 precīzi saka, ka bērna mātes partnerim ir tiesības uz paternitātes atvaļinājumu vien tajās dalībvalstīs, kur normatīvajos aktos bērna vecāka partneris ir pielīdzināts otram vecākam. Latvijas tiesiskajā sistēmā bērna mātes partnere nav pielīdzināta bērna tēvam. Atbilstoši Civillikumam tēvs ir tikai tas, kas atzīstams par tēvu, pamatojoties uz paternitātes pieņēmumu; otrs punkts, ir brīvprātīgi atzinis paternitāti vai atzīts par bērna tēvu ar tiesas spriedumu. Saskaņā ar likumu “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” bērna tēvam, kam piešķirts apstrīdētajā normā paredzētais atvaļinājums, jau ir tiesības saņemt šādu paternitātes atbalstu.
Nākamais. Vislielākais haoss ir tajā faktā, ka darba devējam ir uzlikts pienākums, kuru tas nevar izpildīt. Un kāpēc tas nevar izpildīt? Nezin kāpēc tiesa nav paskatījusies... Tāpēc, ka Civilprocesa likuma 93. panta otrā daļa... un Administratīvā procesa likuma 152. panta otrā daļa nosaka: “Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.” Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 46. pants saka, ka persona ir bērna vecāks tikai tad, ja to var pierādīt ar civilstāvokļa akta reģistrācijas dokumentu, konkrētajā gadījumā bērna dzimšanas apliecību, kurā ietvertas ziņas par bērna māti un bērna tēvu. Un tikai tad, kad fakts ir pierādīts ar likumā atļautu pierādīšanas līdzekli, darba devējs ir tiesīgs piešķirt likumā paredzēto paternitātes atvaļinājumu, savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir tiesīga izmaksāt šo paternitātes pabalstu. Jāsaka, ka mūsu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra rupji pārkāpa likumu, nepārliecinoties, kas ir bērna tēvs, un izmaksājot šo naudu, kas prokuratūrai būtu jāpiedzen... tā būtu jāatmaksā valstij.
Nākamais. Viendzimuma partneru tiesiskā aizsardzība var notikt dažādos veidos. Tādās valstīs kā Grieķija, Ungārija, Itālija, Luksemburga un Čehija pastāv tieši tāds pats regulējums, kas šo paternitātes pabalstu piešķir tikai bērna tēvam. Arī Francijā līdzīgs gadījums tika noraidīts, kur mātes draudzene gribēja saņemt šo pabalstu.
Un pēdējais. Faktiski izrietot no Eiropas Cilvēktiesību tiesas gadījuma... šai Francijas gadījumā... Šādus likumus var pieņemt tikai Latvijas suverēns - nepastarpināti vai ar demokrātiskās vēlēšanās ievēlēta valsts orgāna, parlamenta, starpniecību. Tātad vai nu mainām visus šos likumus un tad skatāmies, kā pildīt, un domājam, ko darīt tālāk ar Satversmes tiesu...
Tāpēc es aicinu pašreiz balsot “pret” vai nebalsot vispār.
Un Rodiņas kundzei ieteiktu tomēr pašai atteikties no lēkšanas šai vilku bedrē un šajā radītajā haosā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Cienītā sēdes vadītāja, kolēģi! Šis balsojums zināmā mērā atšķirsies no iepriekšējā piegājiena, kad Saeima mēģināja ievēlēt Satversmes tiesas tiesnesi. Ja es censtos atbildēt tam, ko teica Kiršteina kungs par to, ka mums jātaisa tiesu reforma... Tiesu reformu var taisīt, ir visas iespējas to darīt, bet šobrīd mums ir tāda kārtība, kāda ir.
Ja mēs skatāmies, iepriekšējā reizē, lai vai kā, es domāju, visas frakcijas lielā mērā balsoja politiski - politiski par sev simpātiskiem kandidātiem, un visas diskusijas bija ne par šo cilvēku jebkāda veida profesionalitāti, bet par viņu politiskajiem uzskatiem un par viņu politisko piederību. Un, es domāju, tas arī beigās parādījās balsojumos un tajā, ka šie balsojumi beidzās ne ar ko.
Šajā gadījumā, manuprāt, pirmām kārtām jau tomēr ir šis profesionālais aspekts, kas tiek vērtēts, un Rodiņas kundze kā viena no ne pārāk daudzajiem cilvēkiem Latvijā, kas ir tiešām konstitucionālo tiesību eksperti, ir viena no līderiem šajā jomā. Ja mēs gribam Satversmes tiesā redzēt cilvēku, kas ir eksperts šajos jautājumos, tad Rodiņas kundze pilnīgi noteikti tāda ir.
Zaļo un Zemnieku savienība tikās ar Rodiņas kundzi gan Zaļo un Zemnieku savienības un frakcijas kopsēdē, gan Latvijas Zemnieku savienības valdes sēdē, kur mēs ļoti gari un plaši iztaujājām arī par ideoloģiskajiem jautājumiem, un tās atbildes, kuras mēs saņēmām, bija izteikti profesionālas. Es pat varētu teikt, ka tās bija apolitiskas atbildes un nekādā veidā neiezīmējās Rodiņas kundze ne pie liberālajiem vai... kā nu vēl te ir... konservatīvajiem galiem. Es nekādā veidā jautājumu negribētu pavērst par liberālu vai konservatīvu... Es šajā gadījumā gribētu teikt, ka Zaļo un Zemnieku savienība politiski balsos par šo cilvēku kā par profesionālu savas jomas ekspertu, kas ir atzīta ne tikai... kas ir atzīta arī no visām pusēm par to, ka viņa ir profesionāle. Un to neviens nevarētu noliegt.
Ja mēs skatāmies uz Satversmes tiesas spriedumiem, tad būsim objektīvi. Šopiektdien Satversmes tiesa pasludinās spriedumu pirmajās divās ar administratīvi teritoriālo reformu saistītajās lietās. Lai vai kāds būs spriedums, daļa sabiedrības, liela daļa sabiedrības, būs neapmierināta. Ja Satversmes tiesa pateiks to, ka starptautisko normu neievērošana ir normāla prakse, protams, man personīgi tas nebūs pieņemami, jo raidīs signālu, ka Saeima var darīt pilnīgi vienalga ko un pilnīgi vienalga kādām metodēm un Satversmes tiesai tas liekas pieņemami.
Tāpat arī jautājumā par šo pabalstu - arī tur domas atšķiras, bet Satversmes tiesā tie nav vienīgie jautājumi. Tāpēc mums ir jāskatās, lai šis tiesnesis, kas dodas pildīt amatu, ir augsti kvalificēts, bez politiskās “piegaršas”, teiksim tā, kuram nav politiskā fona un kas ir izteikts profesionālis un spēs pildīt šos pienākumus.
Es ļoti ceru, ka Saeimai izdosies šodien vienoties par Anitas Rodiņas kandidatūru, ka mēs viņu atbalstīsim. Ja mums tas neizdosies, tad es domāju, ka tas būs diezgan liels izaicinājums, kādā veidā vispār atrast kādu tiesnesi. Tad būs jāvienojas par politiskajām kvotām un politiķiem pašiem jāiet uz Satversmes tiesu. Nu, tas, manuprāt, nebūtu tas ceļš, jo šodien mēs lemjam par Rodiņas kundzi, pēc pavisam neilga laika - jau vasarā - mums no valdības nāks kandidāts, par ko atkal būs jālemj.
Tāpēc, kolēģi, vērtēsim pēc profesionalitātes šos kandidātus. Tā tomēr ir tiesa, tāda pati kā visas pārējās. Respektēsim tiesu varu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Aivaram Geidānam.
A. Geidāns (KPV LV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Neviens neapšauba Rodiņas kundzes profesionalitāti, kompetenci un zināšanas, bet ir svarīgi vērst kolēģu uzmanību uz būtisku faktu, par kuru neviens nerunā.
Šobrīd izskatās, ka Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte tiek pārcelta uz Satversmes tiesu. Liela daļa Satversmes tiesnešu un darbinieku ir no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes, daži pat ir no vienas katedras. Un pa vidu vēl Lauris Liepa, kurš arī strādā Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē vienā katedrā ar Osipovu, Rezevsku, Neimani un Kuču, kurš ir no blakus katedras. Un tagad mēs viņiem vēl piepulcēsim Juridiskās fakultātes dekāni Rodiņas kundzi. Absolūti čomiska savienība. Principā zūd jēga Satversmes tiesas ēkas uzturēšanai, jo šie tiesneši tiesu var spriest Latvijas Universitātes Mazajā aulā, tuvāk Juridiskās fakultātes atrašanās vietai.
Nezinu nevienu nopietnu Eiropas Savienības valsti, kuras konstitucionālajā tiesā salikta visa vienas augstskolas juridiskā fakultāte. Līdz ar to uz priekšdienām būtu jādomā par kandidātu no citas juridiskās vides - advokatūras, prokuratūras, citas augstskolas.
Tāpēc aicinu kolēģus balsot pēc savas apziņas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.
A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Skatot šo kandidatūru, man arī bija iespēja uzdot jautājumu Juridiskās komisijas sēdē. Un mana jautājuma būtība bija par to, ka savulaik Satversmes tiesa bija skatījusi jautājumu par robežu un bija tā, ka tika pieņemts lēmums, ka paliek šī teritorija, kas ir Abrene un seši pagasti, Krievijas Federācijas valstij.
Es uzdevu jautājumu, vai tam tiešām bija pamats, vai šis lēmums bija pareizs, jo es atsaucos uz to, ka tomēr Latvijas valsts tika nodibināta, pamatojoties uz to, ka trīs vēsturiskās administratīvās teritorijas - Kurzemes guberņa, Vidzemes guberņas daļa, tāpat arī Vitebskas guberņas daļa... latvieši, kuri dzīvoja šajās guberņās, apriņķos, pieņēma kopēju lēmumu. Tās bija administratīvās teritorijas. Un tika izveidota mūsu Latvijas valsts, Latvijas Republika.
Rodiņas kundze atsaucās uz Satversmes tiesas spriedumu. Es šo spriedumu izvērtēju - 2007. gada 29. novembra spriedums. Jā, tiešām, tur ir interesantas lietas minētas. Tur ir pateikts, piemēram, 7.3. pantā, ka Ministru kabinets, kad prasīja šo robežu jautājuma risinājumu, norādīja, ka pirmām kārtām tālaika politisko mērķu īstenošanai, proti, Latvijas valsts kā četru etnogrāfisku novadu vienota veseluma izveidei... Tātad tiek minēts - etnogrāfisku, nevis administratīvu.
Tālāk. Vēl bija norādīts, ka, atsaucoties uz Satversmes 3. pantu, kas ir par pamatu Latvijas izveidošanai, saistībā ar Latgali minēts, ka šis pants esot pieņemts, lai novērstu Latgales iespējamo atdalīšanos no Latvijas. Nu, ziniet, pilnīgi murgi! Un es saprotu, ka brīdī, kad būtu nepieciešams atrisināt robežjautājumu saistībā ar atņemto teritoriju 1944. gadā, lai iestātos Eiropas Savienībā un NATO, iespējams, šī ārējā robeža... tie jautājumi bija jāsakārto, bet palikt pie tā, kas faktiski ir vēsturiska netaisnība, ka Latviju veidoja etnogrāfiski reģioni, - nu, tās ir pilnīgas muļķības! Un uz šo tad arī atsaucās Rodiņas kundze.
Man žēl, bet te bija nepieciešams kā nākamajai kandidātei vismaz paanalizēt, vismaz mēģināt turpmāk tikt skaidrībā ar šo jautājumu. Mēs nevaram atstāt tā šo lietu.
Es atceros daudzus šodien arī Tēvzemes... Nacionālās apvienības politiķus, kas uz plikām krūtīm bija uzrakstījuši “Abreni neatdosim!” un tamlīdzīgi. Un tad šis jautājums tika aizmirsts.
Es Rodiņas kundzei tomēr novēlētu tieši šo jautājumu - tas nav vienkāršs, tas ir sarežģīts - ļoti rūpīgi izanalizēt. Un arī Satversmes tiesai ir jāpieņem konkrēts lēmums, jo lēmums par robežām, kur atzīti šie etnogrāfiskie novadi jeb reģioni - Latgale, Vidzeme, Zemgale, Kurzeme -, šodien traucē izveidot administratīvos reģionus kā administratīvās teritorijas.
Ja mēs šo kļūdu atstājam Latvijas valstī, tad nav nākotnes Latvijai kā vienotai teritorijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Nu, kopš Aivars Lembergs ir cietumā, ZZS ir kļuvusi par geju un lesbiešu tiesību aizstāvjiem, es tā, klausoties Valaiņa kungu, saprotu. Es aicinu tomēr Valaiņa kungu, visu ZZS pārdomāt, jo jautājums Juridiskajā komisijā bija ļoti tiešs - par konkrēto spriedumu - un bija ļoti tieša atbilde. Balsojot par Rodiņas kundzi, jūs balsosiet pret tradicionālajām vērtībām un pret tradicionālo ģimenes vērtību izpratni Satversmē.
ZZS, nedariet to, lūdzu! Un, lai kādas arī ir bijušas konsultācijas, bet Satversmes tiesa... Visās valstīs, tostarp arī Amerikas Savienotajās Valstīs, tiesneši tiek izvēlēti tajā skaitā pēc ideoloģiskajiem uzstādījumiem - ne tikai profesionālajiem, bet arī ideoloģiskajiem uzstādījumiem. Un tas ir ļoti būtiski.
Šobrīd jūs atsakāties, ZZS, no ideoloģiskajiem uzstādījumiem, faktiski kļūstat par vēl vienu frakciju Saeimā, kas atsakās no tradicionālo vērtību aizstāvības, jo augstākā vieta, kur aizstāvēt tradicionālās vērtības, ir Satversmes tiesa. Un ļoti iespējams, ka šī būs izšķirošā tiesneša balss kādā no nākamajiem spriedumiem.
Es aicinu to darīt, ja ne, man turpmāk būs jūs visi, Valaiņa kungu ieskaitot, jāsauc par liberālu partiju, kas neaizstāv tradicionālās vērtības un kas ir atteikusies no ideoloģijas.
Par profesionalitāti runājot. Neviens neapšauba profesionalitāti, bet profesionalitāte nav vienīgais, ir jābūt komplektam ar īpašībām, lai kļūtu par Satversmes tiesas tiesnesi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
clear=all style='page-break-before:always'>
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Arī es vēlētos pievienoties Aldim Gobzemam aicinājumā mūsu kolēģiem no Saeimas, kuri ir pozicionējuši sevi kā konservatīvo vērtību pārstāvjus un saviem vēlētājiem arī nes šo vēsti, un dod solījumus.
Es aicinu arī godātos SASKAŅAS pārstāvjus, lai kā jūs varbūt tur nav piespieduši balsot vai nebalsot, tomēr neizvēlēties Rodiņas kundzi kā Satversmes tiesas tiesneša kandidāti. Jo no tā nebūs izlabota situācija, kura jau ir šobrīd, visticamāk, jālabo visai sabiedrībai, ja mēs runājam par Satversmes tiesas spriedumu, kurš ir praktiski pārvērtis ģimenes jēdzienu Latvijas vēsturē un kuru šobrīd mēģinās izlabot Latvijas sabiedrība, cenšoties aizklauvēties līdz Saeimai tādā vai citādā veidā.
Es nedomāju, ka Satversmes tiesa kļūs cilvēcīgāka, gudrāka un taisnīgāka... diemžēl. Es uzskatu, ka par Satversmes tiesas tiesnesi nav obligāti jābūt konstitucionālo tiesību ekspertam, tam ir jābūt arī plašas jomas juristam... ne tikai konstitucionālajās tiesībās, tāpēc šis Satversmes tiesas sastāvs varētu būt papildināts ar citu kandidātu.
Mēs ļoti ceram - mēs ļoti ceram! -, ka šodien vēl nebūsim izdarījuši savu izvēli un sagaidīsim trešo kārtu. Un tad nāks attiecīgais kandidāts, kuru mēs ļoti gaidām... attiecībā uz Satversmes tiesas sastāvu.
Mēs ļoti ceram, ka šodien šis lēmums netiks pieņemts, un es tiešām aicinu arī godātos kolēģus no ZZS nesteigties ar lēmuma pieņemšanu. Jūs ļoti labi apzināties arī to, ka konservatīvās nevalstiskās organizācijas visā savā apjomā, visā savā lielajā skaitā ir iestājušās par to, lai Satversmes tiesas tiesnesis būtu ievēlēts atbilstoši vērtību pārliecībai. Un jūsu vērtību pārliecība nav tāda pati kā Rodiņas kundzei. Viņa to ir apliecinājusi arī Juridiskās komisijas sēdē. Visas konservatīvās NVO aicina jūs neatbalstīt Rodiņas kundzes kandidatūru Satversmes tiesā.
Tāpēc es aicinu arī visus kolēģus, kuri varbūt pašvaldību vēlēšanās vai arī Saeimas vēlēšanās centīsies pārliecināt savus vēlētājus, - nedariet to, jo pēc tam jūsu balsojums arī noteikti izvērtīsies par citiem Satversmes tiesas spriedumiem, par kuriem pēc tam visiem būs kauns.
Paldies.
Kolēģi, es aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Nu, atsevišķi kolēģi jau iezīmēja situāciju, kāda mums ir radusies ar Satversmes tiesu. Tik tiešām lielai daļai sabiedrības (ne tikai Saeimā) ir radušies pamatoti jautājumi par to, kādā veidā tiek gatavoti Satversmes tiesas lēmumi un vadoties no kādām interesēm un no kādām vērtībām.
Diemžēl man arī nākas secināt, ka tas, kā ir rīkojusies Satversmes tiesa, bieži nav bijis, vadoties pēc likuma un taisnības, bet gan cenšoties izkalpoties valdošajai konjunktūrai. Ir bijuši politiski angažēti lēmumi.
Viens no tādiem uzskatāmākajiem, par ko es pilnībā varu atbildēt un to pierādīt, ir kaut vai tas pats lēmums par OIK. Kādā veidā Satversmes tiesa atkratījās no šī lēmuma lemšanas, lemšanas pēc būtības par faktiem, kas tai tika iesniegti, un pat kādā veidā tika apspēlēti. Vienkārši vienu piemēru, lai jūs saprastu, ar ko nodarbojas Satversmes tiesa, kantoris, kuram tik tiešām, ja viņi tā turpinās, es neredzu nekādu nākotni.
Tātad viena no lietām, par ko bija pieteikumā prasība, runājot par OIK, bija par pārkompensāciju, par to, ka atbalsts ir pārāk dāsns. Tika iesniegti uzskatāmi... ar faktiem pierādīts, ka tā ir šāda lietu kārtība.
Ko izdarīja Satversmes tiesa, lai ar to nevajadzētu nodarboties? Tai tika konkrēti norādīts, ka šis jautājums būtu jāuzdod Eiropas Komisijai, jo tieši Eiropas Komisija ar savu lēmumu noteica, pēc kādiem principiem, kādā veidā būtu jānosaka šis pārkompensācijas novēršanas mehānisms.
Ko izdarīja Satversmes tiesa? Tā vispār nevērsās... pusgadu, pa šo pusgadu ne reizi nevērsās pie Eiropas Komisijas, lai to noskaidrotu. Ņēma visādus ekspertus, kuri ir saistīti ar šo it kā industriju, kuri viņiem sagatavoja vajadzīgos lēmumus, vajadzīgos pamatojumus, ka, redziet, viss ir it kā kārtībā, ka nav vispār jāskata tas viss, bet Eiropas Komisijai viņi šos jautājumus neuzdeva.
Vēl vairāk - redzot, ar ko nodarbojas Satversmes tiesa, es nosūtīju Eiropas Komisijas komisāres vēstuli, kurā viņa pati bija jau tiešā tekstā pateikusi to, ka šāda atbalsta sistēma ir neatbilstoša Eiropas Savienības tiesību normām un tam lēmumam, ko viņa bija pieņēmusi. Ko izdarīja Satversmes tiesa? Tā vienkārši ignorēja šo lēmumu, jo, redziet, tas tika iesūtīts pēdējā brīdī un nebija iztulkots viņiem... Tas bija angļu valodā, un viņi teica - angļu valodā mēs tādus neskatīsim. Labi, jūs varat to neskatīt, bet jūs paši varējāt pieprasīt šo informāciju.
Tas ir tas, ar ko nodarbojas Satversmes tiesa, lai vienkārši izkalpotos šai politiskajai elitei, pieņemot politiski angažētus lēmumus.
Tāpēc es, kolēģi, redzu, ka tik tiešām mums ir ļoti nopietnas problēmas ar Satversmes tiesu, ar institūciju kā tādu pēc būtības, un šeit tik tiešām ir vērts paskatīties, vai mums šāda institūcija mūsu valstī nav izgāzusies tādā ziņā, ka, nu, tiešām, iespējams, mums jāiet kaimiņu piemērs un šī institūcija ir jāpārveido par kaut ko citu. Pēc būtības tādu, lai to pildītu kāda cita institūcija, kā tas tika minēts, iespējams, kāds konstitucionālais departaments pie Augstākās tiesas vai kā tamlīdzīgi, jo ir acīmredzami, ka pašlaik šī tiesa nespriež pēc tiesas un taisnības.
Nu, vienīgā cerība tiešām, ka mēs ielaižam jaunas asinis, jo redzams, ka ar esošo sastāvu nekas tur īsti nesanāk viņiem, un ka šīs jaunās asinis kaut ko spēs mainīt. Ja tās nespēs mainīt, tad, manuprāt, kolēģi, tiešām ir jādomā par daudz nopietnākiem mēriem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es šoreiz vēlētos vērsties nevis pie jums, bet pie Satversmes tiesnešiem - gan pie esošajiem, gan arī topošajiem.
Man ir pārliecība, ka jūs visi šodien uzmanīgi klausāties debates, kuras notiek. Man ir pārliecība, ka jūs arī sekojat diezgan rūpīgi tam, kas notiek, kas noticis ap Saeimas tiesnešu izvirzīšanas procesu šajos pēdējos mēnešos. Un es domāju, ka jums no tā jāizdara ļoti nopietni secinājumi.
Es ceru, ka jūs tagad redzat, kas notiek un kas notiks tad, kad Satversmes tiesa sāks pieņemt lēmumus, kuri pēc savas būtības ir politiski, vadoties varbūt ne tik daudz no profesionālajiem juridiskajiem apsvērumiem, bet, iespējams, no politiskās konjunktūras. Tad es domāju, ka jūs redzat, kas notiek un kas notiks ar Satversmes tiesas neatkarību.
Paskatieties uz šīm debatēm! Jūs joprojām esat pārliecināti, ka esat neatkarīgi? Jūs esat pārliecināti, ka vēlēšanas par to, kas būs un kas nebūs Satversmes tiesnesis vai tiesnese, būs atkarīgas no kandidāta profesionālās kvalifikācijas, izglītības, publikāciju skaita, bet nevis no tā, kāda ir šī tiesneša vai šīs tiesneses pozīcija par konkrētu politisku jautājumu, un ka jums ir jāseko tam, kas notiek, ļoti uzmanīgi, jo tas būs tas, kas notiks, ja jūs arī... ja Satversmes tiesa ies šo ceļu... ļoti, manuprāt, neprofesionālu ceļu. Tad Saeima diemžēl degradēs līdz tam, ka pirmajā vietā būs nevis kandidātu profesionālā kvalifikācija, bet šā kandidāta pozīcija politiskajos jautājumos. Es jūs aicinu par to padomāt ļoti nopietni.
Bet tagad, vēršoties pie saviem kolēģiem, es jūs aicinu vismaz šodien nobalsot par to kandidātu, kurš ir profesionāli tam visvairāk piemērots. Man nav nekādu šaubu par to, ka Anita Rodiņa tam ir profesionāli piemērota. Es ceru, ka Anita Rodiņa arī, uzmanīgi klausoties šīs debates, to, kas pateikts, izdarīs secinājumus par to, vai, pieņemot lēmumus Satversmes tiesā, vajadzētu tos pieņemt, vadoties tikai un vienīgi no juridiskajiem, profesionālajiem apsvērumiem, vai spēlēt politiku. Es ceru, ka jūs redzat, kas notiek un kas notiks, ja Satversmes tiesa sāks spēlēties politikā.
Aicinu atbalstīt Anitu Rodiņu, kolēģi. Redzēsim, kas notiks tālāk. Cerēsim, ka Satversmes tiesas tiesneši sapratīs šo mācību un izdarīs pareizos secinājumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Manuprāt, šobrīd šī diskusija jau ir aizgājusi nedaudz par tālu. Mēs vēlējam Satversmes tiesas tiesnesi. Arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcija... kā jau mans kolēģis deputāts Valaiņa kungs iepriekš minēja, mēs uzklausījām Rodiņas kundzi. Mēs izrunājām arī šos ideoloģiskos jautājumus, tai skaitā, iespējams, pat kādu provokatīvu jautājumu, vai tiesnesim ir jāskata šie jautājumi no savas ideoloģiskās pārliecības. Un tas, kas mums simpatizēja, ka šeit runa nebija, vismaz Rodiņas kundzes atbildēs, ko viņa mums sniedza, par kādu ideoloģiju, runa bija par Satversmes jēgu un garu, par mūsu konstitūciju, Satversmi, augstāko Latvijas likumu - atbilst konkrētais likums vai norma konkrētajam Satversmes pantam vai neatbilst.
Un tas ir ļoti svarīgi, kolēģi! Ja mēs šobrīd sāksim šķirot tiesnešus pēc viņu ideoloģijas vai tamlīdzīgi, tas, manuprāt, būs gaužām aplami, jo var pienākt moments, kad visi tiesneši būs salikti tikai pēc savas ideoloģiskās pārliecības. Nu tad mēs varam apdraudēt savu valsti. Mums, parlamentāriešiem, ir ļoti svarīgi arī zināmā... faktiski tādā nozīmē arī sekot līdzi šiem spriedumiem. Protams, ja kaut kas mums nepatīk, mums ir tiesības mainīt konstitūciju, labot konstitūciju, bet ļoti svarīgi ir, lai Satversmes tiesas tiesnesis ievēro neitralitāti un spriež atbilstoši Satversmei. Un šeit runa nav par liberālajiem vai konservatīvajiem, vai centriskajiem, šeit runa ir par Satversmi. Satversmes tiesas tiesneši ir Satversmes sargi, kuri uzrauga to, vai likumdevējs strādā atbilstoši Satversmei, augstākajai konstitūcijai.
Un mēs uzklausījām Rodiņas kundzi, un tiešām kandidatūra atstāja ļoti profesionālu iespaidu. Tāpēc vismaz lielākā daļa no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas kolēģiem atbalstīs Rodiņas kundzes kandidatūru. Novēlam veiksmi un ievēlēšanas gadījumā veiksmīgi strādāt atbilstoši Satversmei, atbilstoši Satversmes jēgai un garam, nevis kādas ideoloģijas vienai vai otrai... faktiski ideoloģijas kādam virzienam.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.
E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Paldies, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Klausoties debates, ir skaidri redzamas trīs tendences no tiem cilvēkiem un kolēģiem deputātiem, kuri runā, pārstāvot it kā kādu konservatīvu spēku vai kā citādi.
Pirmā tendence, kas izskanēja arī tiesībsarga ievēlēšanas debatēs, ir apšaubīt jebkura kandidāta, jebkura cilvēka profesionalitāti. Ko tas liecina? Droši vien, ka tās ir šaubas par sevi. Bet apšaubīt cilvēku pieredzi un cilvēku profesionalitāti ir viens no veidiem, kā graut jebkuras profesijas prestižu, tai skaitā tiesneša.
Otrkārt. Apšaubīt izglītību. Un es pat atļautos teikt, apšaubīt izglītību kā vērtību, norādot, ka kāda viena augstskola pēkšņi nav tīkama kādam konkrētam politiskajam spēkam, jo viņi, redz, vēlētos izvēlēties kādu tiesnesi no viņu norādītas vai izvēlētas augstskolas vai darbavietas.
Treškārt. Es teiktu, ka parādās pavisam izsvērta un redzama tendence politiski ietekmēt tiesu varu, aizsedzoties ar dažādiem izdomājumiem, piemēram, par tiesu reformu, par tiesnešu akadēmijas izveidi, kurā, visticamāk, kāds vēlētos veidot jaunos tiesnešus pēc savas sejas un līdzības. Visu reformēt, visu graut, jo pašā pamatā mēs apšaubām iegūto izglītību un apšaubām profesionalitāti, jo tikai tie, kas šobrīd atbild par tiesu varu, vai tie spēki, kas atbild pat tiesu varu šajā brīdī Ministru kabinetā, ir tie pareizie.
Es aicinu atbalstīt kandidāti tieši tādēļ, ka mums ir bijušas pirms tam jau garas, politizētas debates.
Turklāt piekrītu, ka ir jānodrošina, lai Satversmes tiesa var strādāt pilnā skaitā un pilnā apjomā. Iespējams, ka daži lēmumi ir diskutējami, īpaši - ja mēs runājam par augstākās izglītības finansējumu, kur šobrīd Saeima izliekas, ka tāds lēmums nav ticis pieņemts un ka par to nav jārunā. Mēs runājam tikai par to Saeimā, cienījamā koalīcija, kas izskatās populistiski un tautai “interesanti” (pēdiņās). Bet patiesi, šķiet, ka būtu šobrīd vieta runāt arī par augstākās izglītības Satversmes tiesas lēmumu, kas prasa zināmā mērā pārskatīt budžeta veidošanas principus.
Aicinu šobrīd ievēlēt Satversmes tiesas tiesnesi un tad skatīties, ko tālāk darīt vai ko pārveidot. Anita Rodiņa nav atbildīga par iepriekšējiem lēmumiem, bet Ziemeles kundze gan.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi.
A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Tātad vēlreiz. Nevaru pilnīgi piekrist kolēģim Vjačeslavam Dombrovskim. Tas ir politisks jautājums. Un vai Satversme nav politisks dokuments? Tur jebkuram kandidātam un tiesnesim šī Satversme būtu jāzina kā ābece, kā reizrēķins.
Ja ir uzdots konkrēts jautājums par šo Satversmes 3. pantu un ja ir šī līferēšana - etnogrāfiskie vai vēl kaut kādi novadi -, tad man jāatgādina vēsture. Vai tiešām jūs domājat, ka kaut kādas etnogrāfiskās tantiņas izveidoja valsti? Bija vairāki gadi nepieciešami un pārstāvniecība, deputāti no zemēm, no garīdzniecības nāca kopā, plānoja, kā sākumā autonomiju dabūt Krievijas sastāvā, pēc tam - šo neatkarīgo valsti. Tas ir, katra administratīvā teritorija - Latgale, Vidzeme, Zemgale - deleģēja savus pārstāvjus, Latgalē kongress bija. Vai tad tas nav administratīva, teiksim, reģiona lēmums?
Un jūs sakāt, ka šo atstāt tā, kā bija, kad šie reģioni... 3. pants ir nonivelēts. Es nevaru tam piekrist. Un Rodiņas kundzei kā nākamajai kandidātei bija jādomā, kā risināt šo manis uzdoto jautājumu, nevis kā atrunāties.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Jā, klausoties šīs debates, var pateikt, - kāds virzās divos virzienos.
Pirmais. Par Satversmes tiesu. Tā ir tāda, kādu mēs esam to izveidojuši, un tāda, kāda tā pastāv visus šos gadus, - ar savām problēmām, ar savām neizlēmībām un pārlēmībām. Man arī bija attiecības, ja var tā nosaukt, ar Satversmes tiesu. Mani arī ne visai apmierināja spriedums, bet es ļoti labi zinu, ka domas Satversmes tiesā par pieņemtajiem lēmumiem dalās ļoti bieži, un tomēr es ceru, ka lielākoties uzvar profesionalitāte, kaut bija arī izņēmuma gadījumi. Bet ne par to stāsts.
Šodien mēs runājam par kandidāti. Dabīgi, neviens kandidāts nav līdzīgs sudraba pieclatniekam, kas patīk visiem. Tāpēc arī šeit ir ļoti daudz subjektīva. Ja mēs neesam kopā strādājuši, dzīvojuši, satikušies ar kandidātu, ja mēs vērtējam tikai pēc raksturojumiem, pēc visa pārējā, tad jāpaļaujas uz profesionalitāti, kura ir neapšaubāma un neapstrīdama. Tas ir punkts viens.
Punkts divi. Bet tomēr man šķiet, ka jāspriež nevis pēc vārdiem, bet pēc darbiem. Un arī darbs Satversmes tiesā parādīs, vai tā bija pareiza izvēle vai - kā vienu otru reizi pirms tam - ne īpaši pareiza izvēle. Tāpēc šodien tas ir katra cilvēka, katra deputāta sirdsapziņas jautājums, ne tikai sirdsapziņas, bet arī veselā saprāta jautājums - atbalstīt vai neatbalstīt izvirzīto kandidatūru.
Es personīgi atbalstīšu, vadoties no profesionalitātes, ko es ļoti augstu vērtēju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.
J. Iesalnieks (NA).
Labdien, kolēģi! Man mazliet neizpratni raisa dažu kolēģu, īpaši, piemēram, Tavara kunga, mēģinājumi tēlot nezinīšus un turēt savus vēlētājus par muļķiem, kas nesaprot, kur beidzas kandidātu profesionalitāte un kur sākas tomēr ļoti būtiski lēmumi, kas ietekmē visas sabiedrības dzīvi politiskajā plāksnē.
Un skaidrs, ka Satversmes tiesas tiesnešus jau nu mēs nedrīkstam vērtēt tikai no profesionālā viedokļa. Absolūti skaidrs, ka Anita Rodiņa ir profesionāla konstitucionālo tiesību juriste. Taču gan Juridiskajā komisijā uzdotie jautājumi, gan arī vairāku frakciju... konservatīvās vērtības pārstāvošo frakciju kopsēdē ar Anitu Rodiņu... uzdodot jautājumus par šiem vērtību jautājumiem, par Satversmes tiesas 12. novembra spriedumu, kas klaji iejaucās likumdevēja kompetencē... Tika lemts nevis juridisks lēmums, bet politisks lēmums, kas ir Saeimas kompetence.
Ir skaidrs, ka šajā laikā mēs vairs nevaram izvairīties no Satversmes tiesas tiesnešu vērtēšanas, no tā, kāda ir viņu personīgā pārliecība. Tas notiek Amerikā, tas notiek Eiropas valstīs, un neturēsim savus vēlētājus par muļķiem, Tavara kungs, sakot, ka Satversmes tiesas tiesnešu izvēle ir tikai profesionāls jautājums un viņi tālāk tiesā nepārstāvēs noteiktas vērtības.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Lībiņai‑Egnerei.
I. Lībiņa-Egnere (JV).
Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Ļoti smagas debates, un kaut kādā ziņā es esmu gandarīta, ka tās ir tik smagas, jo, protams, ir lietas, kas mums šeit kā kolēģiem deputātiem ir jāizrunā vai, tā teikt, jānorunā no sirds nost, jo, protams, tāda Satversmes tiesas judikatūra, kāda tā ir Latvijā, iespējams, politiski kādu laiku nav bijusi diskutēta.
Arī šobrīd, mums sanākot šeit, platformā e-Saeima, iespējams, iztrūkst tādas plašākas diskusijas starp kolēģiem, tai skaitā komisijās. Tāpēc es pat neteiktu, ka politiska diskusija vai politiska vētīšana tieši šobrīd, domājot par Saeimas kandidātu Satversmes tiesai, ir laba vai slikta, tai gluži vienkārši ir jābūt, un tā arī atspoguļo mūs kā suverēna vēlētus pārstāvjus šeit, parlamentā.
Bet jautājums ir par to, ka šodien mums vētīšanai un vēlēšanām ir dots viens kandidāts. Bija noteikts gana ilgs termiņš kandidatūru iesniegšanai, bet tika iesniegta viena kandidatūra. Tika noteikts termiņš kandidātu vētīšanai Juridiskajā komisijā, kandidāts ir atbalstīts. Tieslietu padome, vērtējot kandidāta profesionālās zināšanas, ir kandidātu atbalstījusi.
Un mūsu debates šodien par Satversmes tiesas vietu un lomu Latvijas Republikā ir saistītas ar Satversmes 85. pantu, nevis šo konkrēto kandidātu. Tāpēc, manuprāt, mums būtu jādomā par to, ja reiz pati Saeima ir noteikusi Satversmes tiesai šo septiņu Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšanas kārtību, ka trīs pārstāv Saeimu, divi - Ministru kabinetu, divi - Augstāko tiesu, tad, kas ir tas, ko mēs no Saeimas ievēlēta kandidāta sagaidām?
Ja tā ir profesionalitāte... un es ļoti ceru, ka tas nebija pārmetums juristu akadēmiskajai videi, jo akadēmiskā vide ir ļoti skaudra, daudz skaudrāka par politisko vidi - tā nepanes izlikšanos, tā nepanes neizdarību. Noturēties akadēmiskajā vidē, būt ievēlētam par asociēto profesoru vai katedras vadītāju Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē - tas nav tāds viegls izaicinājums ar vienu lokomotīvi priekšgalā iebraukt Saeimā, tas ir smags darbs dienu no dienas, strādājot pie publikācijām, strādājot ar studentiem. Juridiskā fakultāte nav ideoloģijas kalve.
Šeit, starp Saeimas deputātiem, ir Juridiskās fakultātes absolventi ar visdažādāko ideoloģiju, studējuši pie vieniem un tiem pašiem pasniedzējiem, kļuvuši par labiem juristiem, labiem Saeimas deputātiem, pārstāvot visdažādāko ideoloģiju.
Jā, es saprotu, ka ir kaut kas jānorunā nost, bet varbūt šis nav tas īstais veids noniecināt profesionālu juristu, tiesību zinātnē augstus laurus sasniegušu juristu, tai skaitā Eiropas tiesībzinātnieku vidē.
Es ļoti ceru, ka katru reizi, kad mums būs jādebatē par kandidātu Satversmes tiesas tiesneša amatam, mums būs šādi kandidāti, kuri vēlēsies tikt apspriesti Saeimas sēdē.
Es lūdzu savienot abus runas laikus, Mūrnieces kundze.
Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti.
I. Lībiņa-Egnere. Un mums nebūs jāmeklē Satversmes tiesas tiesneša kandidāts, iesaistot personāla atlases kompāniju, kā mēs tikko Prezidija un Frakciju padomes kopsēdē lēmām par uzraugu sabiedriskajiem medijiem. Mēs gribam, lai profesionāļi uzticas, ka šeit mēs vērtējam viņu profesionālās spējas, kvalifikāciju, personīgo briedumu.
Jā, Satversmes tiesā ir politiski jūtīgas tēmas. Satversmes tiesa pati neierosina lietu. Satversmes tiesā nonāk ļoti dažādas lietas - gan kā vienas personas pieteikums, gan kā deputātu pieteikums, gan jautājums, kuru sākotnēji ir vētījis tiesībsargs. Un ir lietas, kur, jā, arī likums, mūsu šeit debatēts likums, var tikt atzīts par Satversmei neatbilstošu. Var būt arī tā, ka pieteicējs ir cerējis, ka likums tiks atzīts par Satversmei neatbilstošu, bet Satversmes tiesa nav saskatījusi pamattiesību pārkāpumu vai procedūras pārkāpumu.
Un visos šajos gadījumos ir noteikta procedūra, jo, lai kā mēs gribētu domāt, ka tiesību zinātne nav precīza zinātne, bet, lai veiktu šo pamattiesību testu, lai vērtētu atbilstību pamattiesībām, mēs to varam uzskatīt par precīzu zinātni.
Es tiešām ļoti, ļoti ceru, neskatoties uz visām pretrunām, kas šeit izskanēja, ka visi zina, ka Satversmes tiesa būs stipra tad, ja mēs kā likumdevējs būsim stiprs. Un bieži vien, pašiem šeit neizdarot savus mājasdarbus, mēs arī dodam iespēju Satversmes tiesai kādu no mūsu pieņemtajiem likumiem atzīt par Satversmei neatbilstošu.
Ļoti labas diskusijas šodien, bet es tiešām aicinu novērtēt, ka profesionāls kandidāts ir uzticējis šo vētīšanu mums. Es atbalstīšu Anitu Rodiņu, es esmu iesniegusi viņas kandidatūru, un es aicinu visus to atbalstīt, jo es vēlos, lai būtu profesionāla, nevis politiska Satversmes tiesa.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B. Cilevičs (SASKAŅA).
Paldies. Kolēģi! Nu, mēs, šķiet, aizmirstam par pamatideju - varas dalīšanas principu. Mēs gribam, lai Satversmes tiesa rīkotos politiski? Nē. Tomēr tā atsauce uz ASV pieredzi īsti nav vietā, jo Eiropas sistēma atšķiras diezgan būtiski un tiesnešu un tiesu neatkarība ir mūsdienu likuma varas... principā stūrakmens.
Man tiešām grūti iedomāties - jūs gribat iecelt tiesnesi, kas vadīsies pēc noteiktas politiskas partijas programmas. Kas notiks tad, ja tiesnesis pēkšņi rīkosies savādāk? Vai tad viņu atsauks? Tiesnesis ir pilnīgi neatkarīgs. Un tiesu lēmumus nevajag kritizēt vai... tie vienkārši jāpieņem - patīk tie vai ne.
Man ir zināma pieredze ar Satversmes tiesu. Bija gan vinnētas lietas, gan zaudētas lietas, bet es nekad neatļāvos teikt, ka Satversmes tiesa ir kļūdījusies un tā tālāk. Nevajag sasaistīt tiesu ar likumdevēju. Likumdevējam un tiesai ir pilnīgi atšķirīgas funkcijas demokrātijā. Mūsu uzdevums ir pieņemt likumus, Satversmes tiesas uzdevums ir vērtēt mūsu pieņemto likumu no atbilstības Satversmei viedokļa. Satversmes tiesa ir tā institūcija, kas ir kompetenta, kurai ir uzdots interpretēt Satversmes burtu un garu.
Un šķiet, ka daži kolēģi grib nodrošināt jau iepriekš, ka Satversmes tiesa to darīs saskaņā ar noteiktas partijas politisko pārliecību. Bet tas ir strupceļš. Pakļautas tiesas nav īstas tiesas. Vienkārši ir tiešām jāuzticas profesionāļiem.
Es arī uzskatu, ka Rodiņas kundzes kandidatūra ir vislabākā no tām, kas šodien ir iespējama, kas ir piedāvāta. Un, kolēģi, tas vienkārši kārtējo reizi liecina par to, cik vāja ir jūsu koalīcija, ka tai ir gadījuma raksturs. Es neatkārtošu to, ko es jau šodien runāju, bet šajā situācijā nav citas izejas kā tikai patiešām paļauties uz profesionālismu. Es piekrītu tiem, kas par to šodien runā.
Jūsu ideāls, šķiet, ir kaut kas līdzīgs tam, kas notiek šodien, piemēram, Polijā, kad politiskā vara pilnībā kontrolē tiesu. Es jums iesaku izlasīt, ko par to saka Eiropas Savienība, piemēram, un kā... cik asi, nopietni tā kritizē Poliju ar pilnīgi konkrētām sekām. Vai mēs tiešām gribam līdzināties šai politikai? Paldies Dievam, tas nav iespējams. Latvijā nav tāda viena skaidri dominējoša politiskā spēka, bet nevajadzētu arī krist citā galējībā, ka notiek tīri tāds politiskais tirgus un šī vieta Satversmes tiesā tiek atdota vienkārši kaut kādai partijai, un mēs jau iepriekš zinām, ka konkrēts tiesnesis ir konkrētas partijas cilvēks. Paldies Dievam, tā tas nenotiek, un tam nav jānotiek tādā veidā.
Tātad domāju, ka šobrīd nav citas iespējas kā tikai atbalstīt Rodiņas kundzes kandidatūru, un es ļoti aicinātu visus kolēģus tomēr neaizmirst par pamatprincipiem un pamatjēdzieniem neatkarīgi no tā, vai jūs esat konservatīvi vai liberāli, vai sociāldemokrātiski - vienalga. Es ļoti ceru, ka mēs visi ļoti nopietni uztveram demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas pamatprincipus. Un tiesas neatkarība ir noteikti viens no šiem pamatprincipiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.
J. Rancāns (JK).
Labdien, kolēģi! Klausoties šīs debates... Mēs daudz runājam par profesionālismu. Tikai es gribētu tiem, kas jau runāja un teica, ka runa ir tikai par profesionalitāti, pajautāt - kur tad mūsu bēdīgi slavenajā spriedumā četriem no sešiem tiesnešiem bija profesionalitāte, ka viņi nespēja saskatīt nepieciešamību juridiskajai saiknei starp bērnu un vecāku. Kur bija profesionalitāte? Jo tāda saikne ir nepieciešama. Ja viņi šo saikni ignorēja, tas nozīmē, ka viņi jau jaucās politikā. Viņiem bija visas iespējas spriest šauri, viņi izgāja ārpus robežām, viņi ielīda... vai iejaucās politikas laukā.
Un ļoti pareizi šeit Dombrovska kungs, manuprāt, atzīmēja, ka šīs diskusijas šobrīd notiek tieši tāpēc, ka notika iejaukšanās politikas sfērā no tiesnešu puses.
Ja mēs runājam par profesionalitāti un mēģinām sašaurināt mūsu kā likumdevēja konkrēta kandidāta vērtēšanu līdz šai profesionalitātei, es gribētu teikt, ka ar to ir par maz. Ir nepieciešama vēl arī objektivitāte, lojalitāte konkrētajai sabiedrībai un konkrētajai kultūrai.
Es gribētu teikt, ka ļoti profesionāls tiesnesis vai jebkura ļoti profesionāla amatpersona ar nepareizu vērtību sistēmu ir vēl lielāks drauds valstij un sabiedrībai nekā jebkurš parasts kaitnieks. Manuprāt, lojalitāte, objektivitāte un politiskā neitralitāte ir tās īpašības, kas ir savienojamas šajā konkrētajā kandidātā.
Šeit ļoti pareizi arī tika atzīmēts šis veco zēnu tīkls (angliski tā var pārtulkot) jeb blatu sistēma, ka visi vienā institūcijā nāk no vienas universitātes - klasesbiedru salidojums. Piedodiet, konkrētajā gadījumā man gribētos redzēt, ka visu šo ideoloģiski noskaņoto Satversmes tiesu, kas mums ir šobrīd, kura apkalpo vienu šobrīd dominējošo ideoloģiju Eiropā, ka to vajadzētu tomēr līdzsvarot arī kādam ļoti profesionālam cilvēkam, kurš plašāk apzinātos, kurā sabiedrībā viņš dzīvo. Viņš saprastu, kā šobrīd uztver sabiedrība to vai citu lietu, viņš būtu lojāls šai sabiedrībai un valstij un pirmajā vietā liktu konkrētās sabiedrības intereses, lai nesanāktu tā, ka tautas maizi ēd, bet svešu dziesmu dzied.
Piedodiet, kolēģi, vajag skatīties plašāk, un mums ir jāiziet ārpus šauras profesionalitātes. Šauru profesionāļu un gudrinieku, kuri strādā dažreiz pret valsts un sabiedrības interesēm, mums valstī pietiek. Man gribētos redzēt tieši godprātīgus, lojālus tiesnešus Satversmes tiesā, nevis tādus, kuri šos savus nesmukumus par šīs juridiskās saiknes neesību jeb ignorēšanu starp bērnu un vecāku... Vienkārši tāpēc, ka viņiem aktuāla šķiet ideoloģija - tā ir moderni, un ideoloģija to prasa, un būtu labi, ja mēs nolemtu un mēģinātu izskatīties tā, kā šobrīd vajag izskatīties, viņuprāt.
Es teiktu, ka mums būtu ļoti jāaizdomājas par to, ka Satversmes tiesa šobrīd tiek izmantota kā instruments negribētā sabiedrības pārveidē. Nevienam neko neprasot, ļoti viltīgi interpretējot, mums tiek ielikti vienas ideoloģijas konkrēti rāmji. Piedodiet, ir vajadzīgs līdzsvars, kolēģi, un šeit tieši tāpēc es labprāt sagaidītu kādu konservatīvāk noskaņotu kandidātu... un ne no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes.
Es ticu, ka arī citās mūsu augstskolās ir pietiekami daudz kvalificētu profesionāļu, un ceru, ka viņi arī kandidēs un nonāks šajos amatos, un līdzsvaros, manuprāt, šobrīd pārāk politizēto Satversmes tiesu.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Augsti godātie kolēģi! Tiešām labas debates šodien. Es piekrītu kolēģei, kas teica, ka laikam tiešām vajag izrunāties. Varbūt to vajag darīt biežāk.
Es atbildēšu uz jautājumu, ko uzdeva gan Kazinovska kungs, gan arī daži citi kolēģi, par to... Tad šī tiesneša, īpaši Satversmes tiesas tiesneša, izvēle... vai tai izvēlei vajadzētu būt politiskai. Tā ir politiska izvēle vai vadoties tikai no profesionalitātes.
Kolēģi, vēl senie grieķi atbildēja uz šo jautājumu. Taisnīguma iemiesojums, taisnīguma dieviete Temīda ir akla. Kolēģi, akla, neredzīga. Uzdodiet sev jautājumu (tā kā, iespējams, kādreiz arī jūs tiksiet tiesāti - varbūt no Satversmes tiesas, varbūt kādas citas tiesas): vai jūs vēlaties, lai jūs tiesātu cilvēks, kurš kļuvis par tiesnesi, pateicoties savai ideoloģiskajai orientācijai? Politiskajai ticībai? Savai tautībai? Vai jūs vēlētos, lai tiesnesis būtu šā vārda pārnestā nozīmē akls? Kolēģi, tuvākais, kur mēs varam nonākt pie šā akluma - vadoties tomēr no cilvēka profesionalitātes, nevis no tā, vai šim cilvēkam patīk krievi vai latvieši, ko viņš domā par gejiem vai citām minoritātēm un tā tālāk, jo jau tajā dienā, kad mēs sāksim šādi izvēlēties tiesnešus, tiesiskums beigsies, kolēģi. Un tas, kā es jau teicu, jāatceras arī Satversmes tiesnešiem, jo tas viss ir jūsu rokās. Ja jūs tā turpināsiet, tā būs politiska izvēle Saeimā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Ļoti īsi. Tiešām, runājot par profesionalitāti, man liekas, ka profesionalitāte ietver sevī visu, par ko šodien runāja, - gan neitralitāti, gan stipru mugurkaulu, gan gaišu skatu uz dzīvi un visu pārējo. Punkts viens.
Punkts divi. Runājot par Satversmes tiesu - nevar grozīt, mainīt, atcelt Satversmes tiesu kā institūciju, bet var ieviest normu, ka, teiksim, tie strīdīgie likumprojekti, kas iznāk caur Saeimu, saņem ekspertīzi Satversmes tiesā, pirms tie ir pieņemti. To var labot ar Satversmes tiesas likumu.
Punkts trīs. Runājot par vienu ligzdu, no kurienes izlido dažādi putni. Mēs ar deputātu Juri Dobeli mācījāmies piecus gadus vienā grupā, vienā fakultātē, vienā kursā. Nu ko - mēs esam ļoti dažādi, ļoti atšķirīgi no visām... no visiem veidiem. Tas netraucē mums “salidoties” katru gadu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.
E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Paldies, priekšsēdētājas kundze! Nu, godīgi sakot, vienas partijas pārstāvji, runātāji, patiešām paldies jums. Runājat taisnu valodu, taisnu, bet ne tiešu, ne godīgu. Jūsu priekšlikums izveidot... vērtēt tiesnešus, kuriem ir nepareizas vērtības, rosina jautāt, vai jūs ierosināsiet jaunu likumprojektu, kurā būs noteiktas pareizas vai nepareizas vērtības vai veids, kā noteikt šīs cilvēkiem piemītošās pareizās vai nepareizās vērtības? Jūs gribat arī to šobrīd jau izskaust, ka cilvēks ir brīvs gan savos uzskatos, gan arī savu vērtību paušanā?
Atceramies, ka mēs runājam par tiesnesi, mēs nerunājam par kādu citu profesiju, kur cilvēki profesionāli varbūt var atļauties arī kaut ko subjektīvu. Uz tiesnešiem mēs paļaujamies kā objektīviem vērtētājiem un izvērtētājiem, nevis pareizu vai nepareizu vērtību ievērotājiem. Es saprotu, ka zināmā mērā uzstājība pret vienu augstskolu (jeb šajā brīdī Anitas Rodiņas kundzes darba vietu) ir vērtējama kā atriebība par jau zaudētu tiesvedības procesu. Un jūs gribat samazināt šajā brīdī, es teiktu atklāti, augstskolu autonomiju, un tam jūs virzījāt arī savus Augstskolu likuma grozījumus, kurus, pateicoties Saeimas vairākumam, tomēr mēs visi svītrojām.
Es aicinu tomēr nepakļauties vārda brīvības liegšanai, vērtību norādīšanai pareizajās un nepareizajās un arī augstskolu autonomijas likvidēšanai.
Atbalstiet Anitu Rodiņu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Jā, tieši Rodiņas kundze bija tā, kas iestājās par Latvijas Universitātes autonomiju laikā, kad šo autonomiju apstrīdēja Jaunās konservatīvās partijas pārstāve, izglītības un zinātnes ministre. Jāatzīst, beigu beigās tiesiski arī Rodiņas kundze guva uzvaru, un izrādījās, ka Latvijas Universitātei bija taisnība.
Bet par šīm debatēm. Protams, ja uzdod konkrētam ekspertam, cilvēkam, jo īpaši juristam, jautājumu, vai tas ir balts vai melns, ja viņš tajā lietā nav iedziļinājies vai viņš ir iedziļinājies (nu, šajā gadījumā, kur Satversmes tiesa jau ir lēmusi), es domāju, tā atbilde ir... Lai vai kāda tā būtu, lai vai cik diplomātiska tā būtu, pēc tam to var iztirzāt un vēl visādi apspriest, cik nu tā konservatīva vai liberāla.
Mēs Zaļo un Zemnieku savienībā tikāmies divas reizes un uzdevām šos jautājumus. Mēs tos pārrunājām, ne tikai uz vienu jautājumu atbildot, bet daudz plašāk pārrunājām šos jautājumus, un es stipri apšaubu tos centienus ieskaidrot, ka Rodiņas kundze ir ļoti liberāla.
Ja kādam advokātam vai juristam uzdotu jautājumu: “Vai šī lieta tiesā... vai es uzvarēšu tiesā?” un viņš atbildēs: “Simts procenti - jā!”, tad es uzreiz iešu prom gan no tā advokāta, gan no tā jurista, jo tas nozīmē to, ka viņš ir izteikts diletants.
Un šajā gadījumā jau arī tas, kas ir noticis attiecībā uz Rodiņas kundzes iztaujāšanu, - tas ir pilnīgi saprotams... tās atbildes. Un mēs pārliecību guvām.
Kas attiecas uz Iesalnieka kungu. Es domāju, konservatīvismā Tavara kungs un Zaļo un Zemnieku frakcija ir tiešām... Mums kurss nemainās, un mēs pilnīgi noteikti esam konservatīvāki par Nacionālo apvienību. Bet atcerieties, kas tos tiesnešus iebalsoja, kuri nobalsoja par šo lēmumu, - vai tik tie nebijāt jūs paši.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam otro reizi.
J. Rancāns (JK).
Jā, paldies, kolēģi. Es mazliet precizēšu šo savu komentāru par vērtību sistēmu, nevis vērtībām, bet, protams, varam runāt arī par vērtībām.
Es uzskatu, ka profesionālam tiesnesim, kādam būtu jābūt Satversmes tiesneša amatā, būtu jābūt sekojošām pareizām vērtībām: godīgums, taisnīgums, politiskā neitralitāte, lojalitāte sabiedrībai. Es brīnos, kāpēc tas netika saklausīts no atsevišķu deputātu puses.
Es uzskaitīju četras. Jums varētu būt viedoklis, ka tur var arī būt citas vērtības, bet man negribētos domāt, ka tās ir kaut kādas mūsu sabiedrībā nepieņemamas vērtības, kuras ir korumpētām amatpersonām, negodīgām amatpersonām. Tās ir nepareizas vērtības: negodīgums, es teiktu, konformisms lielā mērā, nespēja pastāvēt par savu pozīciju, locīties ideoloģisku apsvērumu priekšā. Tā ir nepareiza vērtību sistēma.
Saprotiet, mēs tomēr dzīvojam šajā valstī. Katram ir jāpilda savs darbs un savs amats. Godprātīgums - tā ir pareizā vērtība, tai ir jābūt, sevišķi, ja cilvēks ir tik augstā amatā. Ir šīs konkrētās vērtības, bez kurām nav iespējama mūsu valsts pastāvēšana. Un tikai tad, ja amatpersonas pārstāv šo pareizo vērtību sistēmu, kuru es tikko uzskaitīju, - tikai tad mēs varam runāt par to, ka valsts var pastāvēt ilgtermiņā un strādāt efektīvi.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, kolēģi, es piekritīšu Lībiņas-Egneres kundzei par to, ka akadēmiskā vide ir skaudra. Mēs to varam redzēt no tā, ka izcilākie Latvijas juristi Baiba un Juris Rudevski ir spiesti dzīvot citā valstī, tāpēc ka viņiem ir ļoti, ļoti grūti šeit strādāt. Bet, Lībiņas-Egneres kundze, droši vien mēs negribētu dzirdēt to, kādā veidā jūs esat būvējusi savu karjeru, cik jums ir bijis grūti vai viegli, mēs to negribam dzirdēt, tas nebūs pareizi, pasaudzējiet mūs.
Ja mēs runājam par tiesnešiem, tad tas bija tiešām ļoti, ļoti labs tests - pajautāt konkrēti tiesneša amata kandidātam, kā viņš vērtē šo Satversmes tiesas spriedumu. Klausoties Satversmes tiesas debates šajā slavenajā un skandalozajā lietā, juristiem (mēs runājam par juristiem, kas ar sirdi un dvēseli ir juristi, nevis vienkārši papīru bīdītāji) bija kauns. Viņiem bija kauns, un viņi saprata, ka jurisprudence šajā brīdī mirst. Tāpēc tas cilvēks, kurš sevi sauc par tiešām juristu, ja viņš saka, ka šis Satversmes tiesas spriedums ir pareizs un taisnīgs, viņš savus lēmumus tālāk būvēs uz ļoti ļodzīgu vērtību sistēmu.
Un es aicinu visus tos kolēģus, konservatīvos kolēģus, kuri balsos šodien par Rodiņas kundzes kandidatūru, atcerēties to, ka nākamie Satversmes tiesas spriedumi būs uz jūsu sirdsapziņas un mēs to noteikti pieminēsim.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Es arī - reflektējot uz debatēm, uz to, kas šeit tika minēts, ka Satversmes tiesa vienmēr lemj kompetenti un ka tas, ka kādam deputātam nepatīk Satversmes tiesas lēmumi, nenozīmē, ka tie bijuši lemti kā savādāk nekā tikai kompetenti. Es pieņemu, ka, iespējams, tas tika minēts par manis izteiktajām pretenzijām saistībā ar OIK.
Un šeit tad es vēlos paskaidrot un norādīt uz tādu būtisku lietu, ka šim lēmumam, ko pieņēma Satversmes tiesa, nepiekrita arī pašas Satversmes tiesas tiesneši un vairāki Satversmes tiesas tiesneši pievienoja savas atsevišķās domas. Un tā būtība ir sekojoša, kas pēc...
Tas, ko es mēģināju paskaidrot, ka Satversmes tiesa speciāli izvēlējās tādu tvērumu, vērtējot šo pieprasījumu, lai tai nebūtu jāvērtē tie aspekti, kas būtu nevēlami esošajai politiskajai varai. Jo tas bija acīmredzami, ka viņiem nāktos pieņemt skandalozu, ļoti skandalozu lēmumu, kas, iespējams, būtu principiāli izmainījis arī esošo Saeimas sastāvu. Iespējams, mums būtu pavisam cita, daudz jēdzīgāka un rīcībspējīgāka Saeima šodien. Tas netika izdarīts, un tās ir vienas no sekām, ko mēs tagad izbaudām no šīs Satversmes tiesas rīcības.
Tāpēc, kolēģi, es tiešām aicinu sekot līdzi Satversmes tiesai, cik viņi kompetenti, cik atbildīgi, cik tiešām atbilstoši tām vērtībām... Manuprāt, tā vērtību sistēma, ko pieminēja Rancāna kungs, - tas tiešām ir labs kritērijs, pēc kura būtu vērts paskatīties, ar ko nodarbojas Satversmes tiesa. Un, ja mēs redzam, ka šī politiskā angažētība, šis konjunktūrisms turpinās šajā institūcijā, tad šāda institūcija demokrātiskai, tiesiskai valstij nav vajadzīga.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā, Agešina kungs, vai ir kas piebilstams?
V. Agešins. Paldies, nekas nav piebilstams.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Anitas Rodiņas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”! Lūdzu, balsosim! Par - 56, pret - 35, atturas - nav. Līdz ar to Satversmes tiesas tiesnesis ir ievēlēts. Apsveicam Anitu Rodiņu ar ievēlēšanu par Satversmes tiesas tiesnesi!
Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Laiks paziņojumam.
Nākamo sēdi, respektīvi, šā gada 11. marta ceturto attālināto ārkārtas sēdi, kuras darba kārtībā ir divi šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izskatītie Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumprojekti, mēs skatīsim pēc 15 minūtēm, tas ir, pulksten 16.55.
Kolēģi! Tātad darbu turpināsim pēc 15 minūtēm.
Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.
Līdz ar to 2021. gada 4. marta ceturto attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.
Tiekamies pēc 15 minūtēm.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 31. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 11. martā
| Lēmuma projekts “Par Anitas Rodiņas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi” (Nr. 600/Lm13) (Dok. Nr. 3716) |
|
| - Ziņo | - dep. V. Agešins |
| - Debates | - dep. I. Voika |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. A. Kiršteins | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. A. Geidāns | |
| - dep. A. Kazinovskis | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| - dep. I. Zariņš | |
| - dep. V. Dombrovskis | |
| - dep. E. Tavars | |
| - dep. E. Papule | |
| - dep. A. Kazinovskis | |
| - dep. S. Dolgopolovs | |
| - dep. J. Iesalnieks | |
| - dep. I. Lībiņa-Egnere | |
| - dep. B. Cilevičs | |
| - dep. J. Rancāns | |
| - dep. V. Dombrovskis | |
| - dep. S. Dolgopolovs | |
| - dep. E. Papule | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. J. Rancāns | |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| - dep. I. Zariņš | |
| Informācija par ārkārtas sēdi | |
| Informācija par reģistrācijas rezultātiem | |
Datums: 11.03.2021 16:39:23 bal001
Par - 56, pret - 35, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Anitas Rodiņas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi (600/Lm13)
Datums: 11.03.2021 16:40:16 bal002
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 11.03.2021. | 9.00 |
11.00 |
13.30 |
14.15 |
15.15 |
16.55 |
17.30 |
19.30 |
20.05 |