Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas divdesmit astotā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 11. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, Ministru prezidenta kungs! Labrīt, godātie deputāti! Sāksim Saeimas 2021. gada 11. marta pirmo attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Vārds Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti, ministri, kolēģi! Es esmu novērojis to, ka nakts bieži liekas vistumšākā īsi pirms saullēkta. Tā mēs arī ar šo pandēmiju...

Rītdien paiet gads, kopš mēs pērnā gada martā bijām spiesti izsludināt ārkārtas situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Šī pandēmija ir pāršalkusi visu pasauli, visu Eiropu un, protams, arī mūsu valsti. Pavasarī mēs kopīgiem spēkiem spējām ļoti īsā laikā pieņemt ļoti izlēmīgus un izšķirošus lēmumus, kas to pirmo vilni ļoti ātri nospieda. Līdz ar to iepretī daudzām citām Eiropas valstīm mēs nepiedzīvojām nekādu lielo pieaugumu pavasarī, un visu vasaru mēs dzīvojam faktiski bez jebkādiem būtiskiem ierobežojumiem.

Kad nāca rudens, diemžēl situācija bija izmainījusies. Ja pavasarī mēs visi bijām gatavi kopīgiem spēkiem ļoti ātri pieņemt ļoti izšķirīgus lēmumus, kādā veidā mēs šo pandēmiju varētu apkarot, tad rudens posmā ne ekspertiem, ne valdībai un, es gribētu teikt, ne sabiedrībai kopā nebija tās gatavības uz tik radikāliem soļiem, kādiem mēs bijām gatavi un kādus mēs spērām pavasarī. Līdz ar to mums bija mērens, bet nemitīgs vīrusa... pieaugums, saslimstības pieaugums visu rudeni, un tā kulminācija tieši sagadījās Vecgada vakarā, kad bija visvairāk saslimstības.

Kopš tā laika, pieņemot arī stingrākus mērus īsi pirms Ziemassvētkiem, mēs esam spējuši šo vilni, kas mēreni gāja uz augšu, tagad arī mēreni dabūt uz leju. Ja mēs salīdzinām ar daudzām valstīm Eiropā... pirmais vilnis uzgāja, otrais vilnis uzgāja, un tagad jau iet trešais vilnis. Latvijai tā nebija. Pirmais vilnis gandrīz vispār neparādījās, otrais ir bijis mērens, un mēs ejam uz leju, un līdz šim esam varējuši izvairīties no trešā viļņa. Tas ir pretēji tam, kā bija, piemēram, mūsu dienvidu kaimiņzemē Lietuvā... ar ļoti asu saslimstības pieaugumu. Un arī mūsu ziemeļu kaimiņzemē Igaunijā šobrīd ir ļoti ass pieaugums un veselības aprūpes sistēma ir ļoti, ļoti kritiskā stāvoklī, tik kritiskā, ka arī mēs esam piedāvājuši viņiem palīdzību, ja viņiem tas būtu nepieciešams, ar kovidpacientu ārstēšanu.

Mēs esam attīstījuši un ievērojam virkni drošības pasākumu – divus metrus, mazgājam rokas, valkājam sejas maskas, vēdinām telpas; mēs nepulcējamies, mēs neciemojamies, un mēs strādājam no mājām, kur vien tas ir iespējams. Bet mums arī ir dažādu veidu ierobežojumi. Mēs pavasarī ļoti smagi ierobežojām pasažieru pārvadājumus, un arī tagad tie ir ierobežoti. Mums ir daudz kur Latvijā slēgtas skolas, mums ir visur slēgti veikali... mums ir slēgti veikali, restorāni, kafejnīcas, viss apkalpojošais sektors. Un tas iemesls ir – tāpēc ka mēs darām visu, lai glābtu cilvēku dzīvības. Joprojām mūsu slimnīcas ir ļoti smagā, kritiskā stāvoklī, nespēj diemžēl sniegt pilnu pakalpojumu klāstu, kā tas būtu jādara.

Un es teiktu tā, ka, pateicoties kopīgam darbam... un es tiešām gribu teikt paldies ne tikai mūsu mediķiem, frontes pirmās līnijas cilvēkiem, bet visai sabiedrībai kopumā... tikai pateicoties kopīgiem darbiem, kopīgām pūlēm, mums tas vilnis līdz šim ir bijis salīdzinoši... ārkārtīgi mērens.

Mums diemžēl šī krīze vēl nav beigusies. Saslimstības rādītāji joprojām ir augsti, neskatoties uz to, ka tie krīt uz leju. Bet, ja daudzi cilvēki sāk domāt, ka šī ir tāda bezgalīga situācija, ir izeja no šīs situācijas, ir izeja no šīs krīzes – un tā ir vakcinācija. Vakcinācija ir tas, kas mums kopīgi varēs nodrošināt imunitāti, jo imunitāti var iegūt tikai divos veidos – vai nu saslimstot, vai vakcinējoties. Mēs zinām, ka saslimstot ir liels risks ar hospitalizāciju un liels risks diemžēl arī ar mirstību.

Vakcinācijas process jau mūsu valstī ir sācies. Tiesa, tas ir sācies lēni, un lielā mērā tas ir tādēļ, ka Veselības ministrijas ierēdņi tad, kad bija pirmā “Pfizer” sadalīšana visā Eiropā, atteicās no proporcionālā sadalījuma tieši šim konkrētajam ražotājam un no vairāk nekā 800 tūkstošiem toreiz mums piedāvātajām vakcīnām piekrita paņemt mazāk nekā 100 tūkstošus. Tātad mēs paņēmām tikai 11 procentus no mums piedāvātā.

Kad Ministru kabinets to uzzināja, mēs strauji mainījām situāciju un esam atkārtoti iepirkuši papildu “Pfizer” vakcīnas, papildu “Moderna” vakcīnas. Un ir gaidāms tagad, ka gada otrajā ceturksnī, kas sāksies aprīlī, kas nav aiz trejdeviņiem kalniem, bet aiz nepilnām trim nedēļām, – ka mums trīs mēnešu laikā... mēs plānojam, ka mūsu valstī ienāks aptuveni divi miljoni vakcīnu devu. Ja mēs šīs vakcīnas izpotējam, tas nozīmē, ka vairāk nekā puse mūsu valsts iedzīvotāju būtu saņēmuši vismaz pirmo poti, un tas nozīmē, ka uz jūlija sākumu mēs varēsim lielā mērā sākt atgriezties daudz normālākā ikdienā, nekā tas ir tagad.

Protams, atslēga šim ir šie lielie vakcinācijas centri, kas... viens otrs jau ir uzstādīts. Tie visi vēl nav uzstādīti. Mēs valdībā... skatīsim katrā valdības sēdē ziņojumu no šī tā saucamā vakcinācijas biroja, lai mēs būtu pārliecināti, ka šie vakcinācijas centri ir gatavi.

Mūsu izeja no krīzes tātad ir vakcinācija. Vakcīnas ir pasūtītas no ražotājiem, mēs tās tagad gaidām. Galvenais ir spēt tās visas arī izpotēt. Un ka cilvēki labprātīgi un brīvprātīgi piesakās to arī darīt.

Neskatoties uz pandēmiju, pārējais valdības darbs arī visu laiku ir turpinājies. Mēs turpinām darbu pie finanšu sektora uzraudzības pārmaiņām.

Administratīvi teritoriālā reforma... kontekstā vēl pēdējais likums Saeimā iziet cauri.

Mums... Saeimā jūs skatāt, kolēģi, trešajā lasījumā augstākās izglītības reformu, kas ir ļoti būtiska mūsu valsts izglītības sistēmas tālākai attīstībai, faktiski mūsu ekonomikas tālākai attīstībai.

Protams, arī tiek strādāts pie veselības sistēmas uzlabojumiem (tā saucamā slimnīcu līmeņošana un algu sistēmas samaiņa mediķiem).

Mēs pieņēmām savlaicīgi 2021. gada, tātad šī gada, valsts budžetu, un tur mēs īstenojām būtiskas nodokļu reformas, tai skaitā... samazinot darbaspēka nodokļus.

Mēs ieviešam vienoto nodokļu kontu uzņēmumiem.

Mēs palielinājām minimālo algu, un mēs, protams, būtiski palielinājām atalgojumu gan mediķiem, gan skolotājiem – pat ārpus visa pandēmijas konteksta.

Bet mums ir arī jāraugās uz nākotni. Jautājums ir tāds – kā mēs kļūsim par turīgu tautu, par turīgu valsti? Kā panāksim to vēlamo labklājības līmeni, kas tuvinās Ziemeļvalstīm? Es uzskatu, ka mēs to varam darīt un sasniegt caur tā saucamo viedo reindustrializāciju. Viedā reindustrializācija – es nedaudz paskaidrošu. Lai šo izprastu, ir drusku jāiekāpj mūsu valsts vēsturē.

Mēs visi zinām, ka mūsu tauta ļoti agrīni prata lasīt un rakstīt daudz lielākā proporcijā, nekā tas bija daudz kur citur Eiropā: 1897. gadā, gandrīz 20 gadus pirms valsts neatkarības, mums jau bija 95 procenti... lasītprasme Latvijā. Tas ir viens no labākajiem rādītājiem. Bet ko daudzi nezina? Ka tajā pašā laikā 40 procenti no visiem valsts iedzīvotājiem dzīvoja pilsētās. Mēs bijām... un esam arī šodien... viena agrīni urbanizēta valsts, kur vairums vai... ne vairums, bet ļoti daudzi cilvēki vēl pirms Pirmā pasaules kara dzīvoja pilsētās. Un kas notika šajās pilsētās? Rūpniecības attīstība.

Latvijā tātad jau pirms Pirmā pasaules kara... Daudzi domā, ka lepnie Rīgas nami... daudzi ir celti tirdzniecības dēļ. Faktiski lielā nauda un lielā turība ir rūpniecības nopelns. Mums bija jau tajā laikā attīstīta ķīmiskā rūpniecība, kokapstrāde, metālapstrāde, mašīnbūve, vagonrūpniecība. Mums strādāja 1914. gadā 90 tūkstoši cilvēku dažādās rūpnīcās, daudzas no kurām bija ļoti lielas – vairums –, kuras izmantoja pasaules visjaunākās tehnoloģijas un bija jau tajā laikā avangardā. Tas nozīmēja eksporta kapacitāti, un tas nozīmēja lielāku labklājību valsts iedzīvotājiem. Tad uznāca Pirmais pasaules karš un arī mūsu neatkarības karš. Tas nozīmē – starp 1915. un 1920. gadu, piecus gadus, nemitīgi bija karadarbība Latvijā, kuras rezultātā mūsu valsts lielā mērā fiziski bija izpostīta.

Mēs zinām, daudzas rūpnīcas tika izvestas ārpus Latvijas, un valsti pameta apmēram viens miljons iedzīvotāju... bēgļu gaitās... un citos veidos, pametot tajā laikā valsti, bēgot no karadarbības. Ja pirms kara bija divarpus miljoni iedzīvotāju, tad 1920. gadā, pēc neatkarības kaujām, mums bija tikai pusotrs miljons iedzīvotāju palicis un faktiski fiziski iznīcināta rūpniecības bāze.

Bet ko tolaik mūsu senči darīja? Viņi uzbūvēja visu rūpniecību no jauna atkal – metālbūve, mašīnbūve, tekstilindustrija, kokapstrādes industrija, pārtikas ražošanas industrija. Mums bija tādi uzņēmumi tajā laikā attīstījušies kā “VEF”, kas, protams, ražoja visiem zināmus radioaparātus un telefona aparātus; viņi ražoja arī lidmašīnas un pasaules mazāko fotoaparātu tajā laikā – “Minox”. Mums bija uzņēmums “Vairogs”, kas ražoja ne tikai vieglās automašīnas, arī kravas automašīnas, arī autobusus... un arī vieglās lidmašīnas.

Tātad jau mūsu pirmās neatkarības laikā tā laika valdības reindustrializēja Latviju, tas bija balstīts uz inovācijām un tehnoloģijām, uz kapitāla lietderīgu izmantošanu. Un tas viss, protams, arī bija orientēts uz eksportu, kas nozīmē – naudas ienākumi valsts kasē, lielāka labklājība valsts iedzīvotājiem kopumā.

Un tad uznāca mums visiem zināmais Otrais pasaules karš un vairākas okupācijas, kas ilga līdz pat mūsu valsts neatkarības atjaunošanai pirms 30 gadiem. Notika zemes nacionalizācija. Bet ir ļoti svarīgi atcerēties un saprast, ka Padomju Savienībā rūpniecības nopelnītā nauda tika pārdalīta PSRS centrālā... varētu teikt, impērijas budžetā. Tā nauda... Ja mēs eksportējām tajā laikā produktus no Latvijas uz pārējo Padomju Savienību, tad Padomju Savienība arī paņēma peļņu no tā un to arī eksportēja. Mūsu valstij faktiski tas nenāca pa labu, tās bija tieši okupācijas varas politikas sekas.

Protams, arī šajā laikā mums bija attīstīti lieli uzņēmumi – “Rīgas Vagonu rūpnīca”, “Rīgas Autobusu fabrika” (“RAF”); mums bija “Alfa”, “Komutators”  – padomju kara rūpniecības milži; “Liepājas Metalurgs”, “Valmieras stikla šķiedra”, “VEF” arī turpināja darbu; “Radiotehnika”, kas jau bija uzsākusi darbību brīvvalsts laikā, turpināja darbu; “Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca”... Tas viss...

Attīstījās tā saucamā plānveida... PSRS ekonomika, kur tirgus bija slēgts, un šie uzņēmumi nebija orientējušies... nebija attīstījušies... konkurēt pasaules tirgū, tie bija izveidoti, lai darbotos slēgtā plānveida ekonomikā PSRS impērijas iekšienē.

Tad nāca tas, ko mēs visi kā tauta gaidījām jau 50 gadus, – iespēja atjaunot savu neatkarību, kas gāja roku rokā ar PSRS kopējo sabrukumu, bet, sabrūkot PSRS sistēmai, arī sabruka tie šķēršļi starp mūsu valsti un pārējo pasauli. Un izrādās diemžēl, ka ļoti daudzi šie PSRS laikā pārveidotie... daudz kas bija no brīvvalsts laika... pārveidotie uzņēmumi nebija konkurētspējīgi pasaules tirgū. Viena daļa šo uzņēmumu sabruka pilnībā, un šodien, vēl šodien, mēs varam skatīties uz lieliem, tukšiem korpusiem, kur agrāk notika ražošana. Citos korpusos, kur agrāk notika ražošana, šodien cilvēki pērk un pārdod drēbes un citas preces, bet nav vairs... ir tikai varbūt vārds saglabājies no “Alfas”, bet no rūpnīcas tur nekas vairs nav saglabājies.

Bet ir arī, protams, uzņēmumi, kuru vadība un jaunie īpašnieki spēja ātri pārorientēties un pielāgojās jauniem apstākļiem, iemācījās un kļuva konkurētspējīgi pasaules tirgū.

Mums šodien Latvijā... nevar teikt, ka mums nav industrijas, mums faktiski ir industrija – eksportspējīga industrija –, un tā ir tā, kas šobrīd, krīzes laikā, tur valsti uz augšu, kamēr tirdzniecība ir slēgta. Kamēr bāri, restorāni, kafejnīcas ir slēgtas, tikmēr mūsu eksports turpina strādāt un pelnīt, un vilkt visu valsti uz augšu.

Mūsu vispelnošākais eksporta uzņēmums ir “Mikrotīkls”, tas ir pilnīgi jauns uzņēmums. Pērnajā gadā tā eksports bija 273 miljonu eiro vērtībā, un tur strādāja tikai 251 strādnieks. Tas nozīmē – uz katru strādājošo vairāk nekā miljons eiro... eksports.

Mums ir daudzi citi uzņēmumi, daļa arī... kuri pārveidoti no vecākiem uzņēmumiem... jau jaunajā paskatā un jaunajā konkurētspējā: “Kronospan Rīga” (173 miljoni – eksports); “Latvijas Finieris” (162 miljoni – eksports gada laikā); “LATRAPS”, kas ir lielākais zemnieku kooperatīvs, ļoti konkurētspējīgs (105 miljoni eiro – eksports); “Valmieras stikla šķiedra” (90 miljoni – eksports); “UPB” – atkal pilnīgi jauns uzņēmums Liepājā (67 miljoni eiro – eksports pērnajā gadā); “Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca”, kas ir pārveidojusies un pārdzīvojusi visus maiņu laikus (61 miljons – eksports); “Skonto Plan” (46 miljoni – eksports). Tas saraksts ir ļoti garš, un to varētu turpināt. Diemžēl tas saraksts nav pietiekami garš un pietiekami dziļš, lai celtu mūsu kopējo ekonomiku tādā labklājības līmenī, kas mums ir nepieciešams.

Ja mēs salīdzinām sevi ar citām valstīm Eiropā, tad ražošana kā procents no iekšzemes kopprodukta... Latvija ir 30. vietā no 40 Eiropas valstīm. Mums ir 10,39 procenti no IKP, tas ir uz pusi mazāk nekā Vācijā, tikai viena trešdaļa no tā, kas ir Īrijai, un tomēr krietni zem tā, kas ir Somijā, Zviedrijā un citās valstīs.

Kā šo mainīt? Mēs februāra vidū, pirms nedaudzām nedēļām, valdībā apstiprinājām ilgi izstrādāto nacionālo industrializācijas politiku – tā saucamo NIP projektu. Un es jums nolasīšu tā mērķi.

Es citēju: “Panākt produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta attīstībā.”

Es, līdzīgi kā jūs, trīs reizes šo izlasīju, mēģinādams īsti saprast, ko šie vārdi nozīmē. Un tad es izdomāju... vismaz, kā es to saprotu... un uz ko mums jākoncentrējas. Es tieši šo saucu par viedo reindustrializāciju.

Ja agrāk, pirms simts gadiem, pirms 50 gadiem, pirms 30 gadiem, industrija pārsvarā asociējās ar fiziski ļoti lieliem uzņēmumiem, kas varbūt tērēja ļoti daudz enerģijas, ļoti daudz emitēja netīrumus, tur cilvēki strādāja melnām mutēm, mūsdienu industrija ir gan smagā industrija, bet mums ir arī... piemēram, kā “Mikrotīkls”. Šī ir industrija, kur strādā ļoti augsti izglītoti cilvēki labās... kā saka, labos darba apstākļos, iekštelpās pie datoriem, veidojot... tai skaitā – jaunas mikroshēmas.

Tātad tas ir viss, kas ir balstīts uz eksportu. Uz eksportu tātad ir ne tikai tiešā rūpniecība, bet... mums ir arī, piemēram, izglītības eksporta potenciāls – studenti nāk uz Latviju studēt; mums ir medicīnas sektora eksporta potenciāls – pacienti dodas uz Latviju, lai veiktu vienu vai otru procedūru, un atkal dodas prom. Protams, nerunājot par mūsu tūrisma industriju, kas atplauks tad, kad kovida... šī pandēmijas krīzes fāze būs pārgājusi... un citi.

Bet, ja mēs ieskatāmies tieši mūsu rūpniecībā, tad mums nav ļoti laba aina šobrīd. Proti, tas, ko eksperti saka, – ka tie nav pārāk produktīvi vai..... tā tulkojumā – mums ir valstī vidējā alga, un, ja mēs gribam, ka mūsu industrija ceļ vidējo algu, tad, protams, industrijai... ir jābūt virs vidējās algas. Diemžēl ļoti daudz kur tas tā nav. Apstrādes rūpniecībā vidējā alga ir tikai 97 procenti no valsts vidējās. Pārtikas rūpniecībā – gandrīz, bet tikai 99 procenti. Vieglajā rūpniecībā algas vidēji ir tikai 64 no tā, kas valstī ir vidēji. Un pat kokapstrādē, kas ir viens no mūsu lielajiem flagmaņiem, – 95 procenti... vidēji. Ir daži uzņēmumi, kur ir ļoti labas algas, kas ir tehnoloģiski ļoti attīstīti, bet lielais vairums... ļoti skaidri saprotam, ka tie nav pietiekami tehnoloģiski attīstīti, un algas tur ir zemas, un cilvēku prasmes un prasības ir zemas.

Ir tomēr arī rūpniecības sektori, kas ir virs vidējā. Ķīmiskā rūpniecība – 117 procenti, metāla ražošana un apstrāde – 107 procenti, mašīnu un iekārtu būve – 111 procenti, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – 122 procenti. Un ir skaidri redzams: šīs industrijas, kur ir virs vidējā alga, – tās visas ir acīmredzami tehnoloģiski attīstītas industrijas, kas prasa labi, augsti izglītotu darbaspēku. Tātad mums šeit ir krietni, kur augt.

Kā mēs varēsim sasniegt šo visu? Kādi ir iespējamie investīciju avoti? Mums ir trīs dažādi avoti šim. Pirmais, protams, vienmēr ir un paliek mūsu pašu valsts budžets. Bet papildus mūsu valsts budžetam mums ir divi lieli finansēšanas avoti, tie abi nāk no Eiropas Savienības. Viens ir tā saucamais daudzgadu budžets, kas nākamajos septiņos gados ir apmēram astoņu miljardu apjomā, kas ir vairāk, nekā bija iepriekšējā periodā; to mēs arī panācām. Un tad ir jaunais finansēšanas avots, kas ir tieši ar pandēmijas krīzi saistīts. Tas... angļu valodā to sauc par RRF fondu, latviski – par attīstības un noturības mehānismu; tur ir paredzēti apmēram 10 miljardi eiro.

Mēs valdībā... un kopā ar koalīcijas partneriem, kā arī kopā ar mūsu sociālajiem partneriem esam izstrādājuši šo atturības un noturības mehānisma redzējumu un iesnieguši Eiropas Savienībā.

Kolēģi! Es uzskatu, ka šis projekts ir uzlabojams. Mums tagad, kopš mēs iesniedzām... ir pieņemts un apstiprināts šis Nacionālās industrializācijas politikas plāns – NIP –, un mums vajag vēlreiz iziet cauri, jo laiks mums ir, un vēlreiz skatīt, vai tās pozīcijas, ko mēs esam paredzējuši finansēt... vai rezultāts būs reindustrializācija vai nebūs reindustrializācija. Ja nebūs, mums tā pozīcija būtu jāsvītro. Ja būs, tad mums tā pozīcija ir jāatstāj. Šis ir darbs, kas mums vēl ir kopīgiem spēkiem jādara, tur ir iespēja šo uzlabot un izmantot šo naudu, lai kalpotu mūsu lielajiem mērķiem.

Kolēģi, pandēmijas laikā mēs visi esam spiesti domāt, kā pārvarēt šo krīzi, kā pasargāt cilvēku dzīvības un veselību. Taču šajā laikā mums ir arī jāpaskatās pār šo krīzi uz nākotni. Mums ir jāpaceļ... teiksim, no jūras bangām, no viļņiem mums ir jāpaceļas uz augšu un jāskatās arī tālāk nākotnē. Mūsu pamatmērķis ir celt mūsu valsts un tautas labklājību.

Balstoties uz mūsu izstrādātā nacionālā industrializācijas politikas dokumenta, es izvirzu tagad jau paskaidroto... ļoti skaidru mērķi – mūsu valsts viedo reindustrializāciju. Tas ir tas, uz ko mums visiem kopā turpmāk ir jākoncentrējas. Mums ir jāaug gudriem.

Ja mēs paskatāmies pasaules vēsturē, – ļoti interesanta tendence iezīmējas. Tajās valstīs, kur neattīstās rūpniecība, kur neattīstās industrija, līdz ar to nav iespējams nekāds būtisks eksports, – tur valda nabadzība. Bet visās valstīs... pēdējos 500 gados... pasaules vēsturē skatoties... tur, kur attīstās industrija, kur attīstās tehnoloģijas, kur attīstās eksports, – tur aug labklājība.

Kolēģi, neskatīsimies uz nabadzīgo valstu piemēru, skatīsimies uz bagāto valstu piemēru! Tas mums visiem ir pa spēkam. Lai mums visiem kopīgiem spēkiem arī izdotos sasniegt šo mērķi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies premjerministram Arturam Krišjānim Kariņam.

Kolēģi, uzsākam debates.

Debatēs rakstveidā ir pieteicies deputāts Ivars Zariņš.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labrīt visiem! Atvēlēt tikai piecas minūtes debatēm par valdības darbu, – tā, protams, ir parlamentārās demokrātijas piesmiešana. Nu, bet – kāda mūzika ir, ar tādu dejosim.

Kariņa kungs, kamēr jūs vēl neesat aizmucis, man ir pāris noderīgu ieteikumu jums. Es zinu, ka jūs tajos ieklausāties un jums tie noder. Proti, kad es jūs aicināju uzdrošināties kļūt par premjerministru un sākt prasīt atbildību no saviem ministriem, jūs saņēmāties un atlaidāt Viņķeli. Kad norādīju uz nepieciešamību izmeklēt vakcīnu iepirkumu, jūs tam pievērsāt KNAB uzmanību.

Kad jums tika iesniegts mūsu sagatavotais pieprasījums par jūsu valdības pieņemto lēmumu pamatotību saistībā ar kovidsērgas ierobežošanu (šis pieprasījums, starp citu, šodien beidzot tiks izskatīts trešajā Saeimas sēdē; ir vērts tam pasekot līdzi), – tikai tad, pēc gada lemšanas, līdz jums atnāca atklāsme, ka valdības lēmumi par kovidpasākumiem tiek pieņemti bez svarīgiem datiem un analīzes un ka tā būtu vajadzīga.

Un tieši tajā dienā... pāris stundu pēc tam, kad mēs iesniedzām Satversmē paredzētos parakstus, lai nekavējoties tiktu sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, lai lemtu par atklātām valdības sēdēm saistībā ar kovidu, jūs – pēc garas slapstīšanās slepenībā! – pēkšņi paziņojāt, ka turpmāk šīs valdības sēdes būs atklātas un sabiedrība varēs saprast jūsu lēmumu pamatotību.

Es vēl varētu turpināt.

Starp citu, to, ko jūs šodien piedāvājat visai valstij, – to es piedāvāju jūsu valdībai... jūsu partijai 10 gadus atpakaļ no Saeimas tribīnes, – tieši šo ideju par viedo industrializāciju.

Es varētu turpināt, vēl daudz ko atgādināt. Bet, tā kā laika nav daudz, – pāris jaunu, noderīgu ieteikumu jums.

Savā ziņojumā, 23. lapā, jūs pieminat paveikto saistībā ar OIK. Citēju: “Ir pieņemti jauni noteikumi, kas attiecas uz OIK regulējumu un nosaka efektīvāku elektrostaciju kontroles un uzraudzības mehānismu, kā arī gadījumus, kādos minētās tiesības tiek zaudētas [..].”

Pēc tā, kā jūs pieņemat lēmumus par kovida ierobežojumiem, retorisks ir jautājums: Kariņa kungs, vai jūs pats vispār tos noteikumus esat lasījis?

Es īsi jums iezīmēšu dažas nianses, par kurām zinot, jūs diez vai vēlētos pieminēt šos noteikumus savas valdības paveikto darbu sakarā, jo šie noteikumi ir ne tikai brāķis, tie ir kārtējais noziegums pret Latvijas sabiedrību, ko tagad veic jūsu valdība. Un par to agrāk vai vēlāk kādam nāksies atbildēt. Un tas jau ir reāls likumu pārkāpums, kas pašlaik notiek.

Pretēji likumā noteiktajam par izkrāptā atbalsta atgūšanu jūs esat pieņēmuši noteikumus, kas paredz iespēju atgūt tikai nelielu daļu no izkrāptā atbalsta, bet pārējo – krāpniekam paturēt sev. Jā, jā – to jūs esat izdarījuši!

Pretēji likumā noteiktajam jūsu valdība joprojām nav ne tikai pieņēmusi, tā pat nav izstrādājusi kārtību virknei pasākumu, kas ir būtiski, lai varētu novērst OIK afēru. Piemēram, tas attiecas uz likumā noteikto pārkompensācijas novēršanu, kurai bija jābūt izstrādātai līdz pagājušā gada 31. augustam. Tās joprojām nav.

Vienotā tehnoloģiskā cikla princips, kura ievērošana bija jāievieš jau pagājušajā gadā. To neievērojot, tiek īstenotas plašas krāpniecības. Tie ir entie miljoni, kurus jūs spiežat visai Latvijas sabiedrībai pārmaksāt, un tas notiek jūsu valdības rīcības dēļ, jo jūsu valdība, nu jau klaji pārkāpjot likumu, turpina piesegt šo afēru.

Tā ir jūsu vēlētājiem solītā cīņa ar OIK afēru?! Jūs atkal teiksiet, ka jūs to nezinājāt?!

Ziniet, par to jums jau 22. februārī tika iesniegts pieprasījums Nr. 53, kuru, pārkāpjot Satversmes... Saeimas kārtības rulli, joprojām nav izskatījuši. Un jūs pat atbildi uz to neesat spējuši iesniegt.

Vēl turpinu par šo. Jūs zināt, ka Ekonomikas ministrija visu jūsu valdības laiku ir piesegusi faktus par OIK atbalsta izkrāpšanu sevišķi lielos apmēros un joprojām turpina to piesegt. Vai nu jūsu ekonomikas ministrs ir vienkārši nekompetents un OIK šeftmaņi viņu vazā aiz deguna kā mazu kucēnu, vai tā ir politiskā korupcija jūsu valdībā. Diemžēl citu variantu šeit nav.

Kariņa kungs! Ja jūs vistuvākajā laikā nevērsīsieties pie ekonomikas ministra un neieviesīsiet skaidrību šajā saimniecībā, tad es vērsīšos tiesībsargājošajās iestādēs, lai tās tad ieved kārtību jūsu saimniecībā, jo šie fakti ir tik klaji, ka par tiem būs kādam jāatbild.

Un atšķirībā no jūsu ministriem es savus solījumus pildu. Tāpēc mans pirmais jautājums ir – cik laika jums ir vajadzīgs, lai saņemtos un pajautātu... uzdotu to saviem ministriem? Nedēļa? Divas?

Zināt, ar ko atšķiras nīkuļu domāšana no uzņēmīgu cilvēku domāšanas? Nīkuļi meklē, kā izbēgt no riskiem, uzņēmīgi cilvēki domā, kā vadīt šos riskus.

Kas ir jāizdara jūsu valdībai, lai jūs ieraudzītu šo ilgi gaidīto saullēktu, par ko jūs runājat, nevis atrastos tumšā naktī, maldītos pa tumšu nakti?

Ja mēs paskatāmies, ko ir darījusi jūsu valdība, – tā ir izmisīgi un nemākulīgi mēģinājusi...

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies. Runas laiks ir beidzies.

Jauno konservatīvo frakcijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labdien, dārgie kolēģi! Es vēlos sākt ar to: lai nestu paliekošas pārmaiņas, tikai ar skaistiem plāniem vien nepietiek. Ir nepieciešama arī liela apņēmība un arī drosme idejas aizstāvēt.

Tā, piemēram, tiesiskuma jomā pēdējā gada laikā... iepriekšējā gada laikā ir izdevies panākt būtisku izrāvienu, ko novērtējušas arī nevalstiskās organizācijas... tieši attiecībā uz korupciju potenciāli mazinošiem pasākumiem. Piemēram, atklātā un caurspīdīgā konkursā tika ievēlēts jauns ģenerālprokurors – par spīti lielām cīņām par šo atlases procesu.

Tāpat drīzumā – jau tuvāko dienu laikā vai, teiksim, mēneša laikā – darbs būtu jāsāk jaunajai... Ekonomisko lietu tiesai, ko es mīlu saukt par lielo korumpantu tiesu. Un, lai stiprinātu šo tiesas spriešanas kvalitāti, paredzēts izveidot arī Tieslietu akadēmiju, jo Latvijai ir nepieciešama jaunu un profesionālu tiesnešu paaudze.

Attiecībā uz deviņdesmito gadu mantojumu pieredzējām, ka oligarhs Aivars Lembergs ir šobrīd nonācis cietumā. Es domāju, ka tas bija solis, kas var paātrināt Latvijas izraušanos no deviņdesmitajos gados pieredzētās... un vispār pēdējos 30 gados noritējušās valsts stagnācijas, īpaši – labklājības jomā.

Par izglītības jomu. Ir izdevies nodrošināt to, ka skolotāju atalgojums aug tam paredzētajā ātrumā, un nākamgad tas varētu sasniegt 900 eiro par tā saukto likmi. Un, es domāju, šis atalgojuma kāpums jāturpina arī turpmākajos gados.

Bija izaicinājumi attiecībā arī uz kovidpandēmiju, un tāpēc bija jāorganizē viens no Latvijas vēsturē lielākajiem, ja ne lielākais viedierīču iepirkums, un tas bija jāveic faktiski viedierīču deficīta laikā. Tāpēc arī tur, kaut gan vienmēr var nopirkt vairāk, es domāju, zināms progress tika sasniegts.

Saeima tikko pieņēma otrajā lasījumā Augstskolu likuma grozījumus. Arī šī reforma virzās uz priekšu, un, ceru, Saeima atbalstīs drīzumā šo likumprojektu trešajā lasījumā. Tikmēr doktorantu stipendijas arī šajā laikā būtiski augušas.

Ar nepacietību gaidām hokeja čempionātu. Cerams, ka izdosies to noorganizēt atbilstošā kvalitātē Rīgā, ievērojot visus piesardzības pasākumus.

Par satiksmi. Ir ļoti labi, ka attiecībā uz Rail Baltica projektu beidzot ir nonākts no vārdiem pie darbiem. Ir uzsākta Rīgas stacijas būvniecība Rīgas centrā. Es domāju, ka daudzi neticēja, ka tas kādreiz varētu vispār sākties. Tikmēr – ja runājam par vilcieniem – Čehijā jau uzsākta Latvijai paredzēto elektrovilcienu ražošana. Ceru drīz tos redzēt ripojam pa Latvijas sliedēm.

Jauni autobusi ir sagaidāmi Latvijas starppilsētu maršrutos un arī cirkulē jau pilsētās. Piemēram, jauni transportlīdzekļi ir Liepājā, jauni tramvaji jau brauc Daugavpilī. Arī jauni transportlīdzekļi... Šī virzība uz efektīvākiem, videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem arī aktīvi tiek īstenota.

Par spīti, teiksim tā, vēlmei īstenot skopumu un tādu nedaudz reironomiku, ir tomēr izdevies panākt to, ka šajā pandēmijas laikā ģimenes saņems šo 500 eiro pabalstu par katru bērnu. Tur jāsaka paldies tiem, kas aprēķināja šā pabalsta fiskālo apmēru un arī aktīvi atbalstīja.

Tāpat arī seniori, kuru veselība šobrīd, nepieejamības apstākļos, ir jāstabilizē, saņems 200 eiro pabalstu, par ko Saeimai droši vien drīzumā jālemj. Kopumā...

Lūdzu pagarināt debašu laiku.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

K Feldmans. Paldies. Tātad, kopumā vērtējot, – ir lietas, ko, par spīti šai pandēmijai, ir izdevies panākt valdībai. Tas jāatzīst.

Vienlaikus ir notikušas lietas... teiksim tā, kā pa celmiem daudzviet. Piemēram, tas, ka valdības sēdes, kur tika lemts par kovidierobežojumiem, notika... ļoti ilgu laiku, teiksim tā, tās bija slepenas, tāpēc sabiedrībai un pat Saeimas deputātiem bija liegtas iespējas piedalīties šajā procesā un veikt parlamentāro kontroli. Un tāpēc ir rezultējies šis premjera lēmums ar to, ka tika palaists garām šis vakcīnu... iepirkumu stāsts, pareizāk sakot, vakcīnu neiepirkšana.

Kā saka, jo vairāk acu, jo labāk var pamanīt kaut kādas nepilnības procesos. Nu, šobrīd tas ir uzlabojies, bet vienalga ir redzams, ka, piemēram, par vakcīnu neiepirkšanu, visticamāk, vainīgs nebūs neviens, tāpēc ka lēmumi netika pieņemti formālās sanāksmēs.

Tāpat nedaudz ir mulsinājusi tā skaudība un skopums, īpaši no Finanšu ministrijas puses, attiecībā uz dažādu pabalstu... masveidīgu pabalstu izmaksu valstī, redzot... Tātad mulsinājusi ir šī vēlme šķirot bērnus, invalīdus, seniorus kaut kādās grupās... kurš ir labāks, kurš – sliktāks bērns.

Es domāju, no šīs domāšanas ir jāiet prom arī attiecībā uz turpmāko darbu.

Un tāpat – ja runājam par reindustrializāciju, ko Ministru prezidenta kungs pieminēja, es labprāt redzētu, ka šī tā saucamā atjaunotnes fonda nauda tiek novirzīta rūpnīcām, nevis birokrātijas stiprināšanai valsts pārvaldē. Manuprāt, šī nauda netiek izmantota pietiekami lietderīgi šobrīd.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Ja sabiedrības atbalsts nav saņemts vēlēšanās, tad ir naivi to gaidīt pēc tam, it īpaši – ņemot vērā to, ka valdības ministri un parlamenta atsevišķi privileģētie deputāti saņem potes pret Covid-19 ārpus kārtas saskaņā ar īpašiem sarakstiem, apejot daudzas citas riska grupas – mediķus, pedagogus, veco ļaužu pansionātu iemītniekus. Prioritāro grupu saraksts tika veidots, ņemot vērā šo personu it kā svarīgo lomu valsts pārvaldīšanā. Manuprāt, tas ir ne tikai nepareizi, bet arī necienīgi. Desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, kuri jau ir pieteikušies potei, nevar to saņemt, un nav zināms, kad saņems. VIP vakcinēšana, potes ministriem un atsevišķiem privileģētiem deputātiem – manuprāt, tas nav augstāko valsts amatpersonu cienīgi.

Tanī pašā laikā par nopietnu vakcinēšanu pret Covid-19 valstī kopumā runāt nemaz nevar. Valda haoss, kas, manuprāt, radies vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt. Vēl joprojām visi iedzīvotāji nav informēti par to, kuri ģimenes ārsti veic vakcinēšanu pret Covid-19, kuri – neveic. Otrkārt. Ģimenes ārsti, kas saņem kārtējo vakcīnu devu, lielākoties to saņem ļoti mazā apjomā. Vēl viens jucekļa iemesls ir tas, ka cilvēki potei piesakās vietnē manavakcina.lv, tāpat daudzi pat vienas ģimenes pārstāvjus piesaka dažādos vakcinēšanas punktos.

Virtuālā rinda vispār ir milzīgs iemesls haosam. Domājam, ka nekas tāds nebija vajadzīgs. Labāk būtu bijis likt cilvēkiem, kā ierasts ar citām vakcīnām, pieteikties pie sava ģimenes ārsta, un viss. Patlaban vakcīnu trūkuma dēļ temps ir ļoti, ļoti lēns, tāpēc politiķu un ierēdņu aicinājumi pieteikties vakcinēšanai ir pilnīgi lieki, tikai radījuši sabiedrībā lieku stresu. Tas ir konsekvences trūkums.

Ministri nestrādā kā viena komanda. Tas, manuprāt, liecina par to, ka Kariņa kungs ne visai efektīvi un ne visai pārliecinoši koordinē valdības darbu. Par to liecina arī ļoti neprofesionālas un pat jocīgas diskusijas Ministru kabinetā. Krīzes situācijas risināšanai joprojām trūkst kompleksas pieejas. Dažādiem aizliegumiem un ierobežojumiem jābūt racionāli pamatotiem un cilvēkiem saprotamiem.

Mums, cienījamie kolēģi, vajadzīga valdība, kura runā atklātu, tiešu un godīgu valodu. Pareizi būtu atbalstīt profesionālus un kompetentus cilvēkus, kam ir sajēga par to, kas ir nozarē un kā šo nozari pareizi vadīt, bet diemžēl 13. Saeimā tā nenotiek. Tāpēc domāju, ka ir bezjēdzīgi mainīt ministrus, ja pati šī sistēma nemainās.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Sveicināti, kolēģi! Kā jau premjers minēja, vīrusam ir bijuši divi viļņi un sagaidāms ir trešais uzliesmojuma vilnis. Var teikt, ka iepriekšējais gads ir pagājis vīrusa zīmē, tas izgaismojis valdības spēju strādāt krīzes apstākļos.

Šeit jāsaka, ka arī valdībai, līdzīgi kā vīrusam, darbs bijis kā pa viļņiem. Brīžiem sadarbība bijusi veiksmīga un ātra, brīžiem ar to nav tik labi veicies. Reizēm sadrumstalota valdība ir mīnuss, reizēm – pluss. Tieši tajos brīžos, kad valdības darbā iezogas nesaprotami un no tautas atrauti lēmumi, valdībā rodas nevienprātība, kas ļauj šos lēmumus labot.

Piemēram, satiksmes nozarē pēc ilgstoša pārliecināšanas darba esam spējuši atrast ne vienu vien kopsaucēju. Jāsaka, ka labāk vēlāk nekā nekad. Un tā pie katra valdības lēmuma redzam, ka agri vai vēlu spējam panākt kopsaucēju. Ir, kur tas notiek ātrāk, ir, kur – vēlāk.

Tāpēc novēlu valdībai un tās vadītājam stūrēt kuģi pārliecinoši un lēmumus pieņemt laikus, lai nenotiek tā, ka brīdī, kad kuģis tuvojas klintij, to pagriezt ir jau par vēlu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs, ja jūs vēl esat pieslēdzies šai sēdei! Klausoties jūsu runu, man šķita ļoti dīvaina tā.... Nevarēja saprast, vai tā ir nostalģija pēc vēlmes atgriezties Padomju Savienībā vai kaut kas tāds. Bet tie laiki... un tās rūpniecības tendences, par ko jūs atcerējāties... diemžēl ir beigušies. Nāksies jūs sarūgtināt vismaz šajā virzienā.

Ir pavisam cita veida ekonomika un pavisam citas attīstības tendences, kas šobrīd ir. Un par to var pārliecināties, es domāju, apskatot Liepājas pilsētas attīstības scenārijus un tālākās perspektīvas, – kāda loma bija “Liepājas Metalurgam” un kāda ir šodienas realitāte, un kāda ir attīstības perspektīva šai pilsētai, kas... es domāju, ja tas viss izdosies, pārspēs iepriekšējo... “Liepājas Metalurga” ziedu laikus.

Bet par šo ziņojumu... Runājot par šo ziņojumu, gribētu pievērst uzmanību tām lietām, kuras tur neparādās vai parādās... mazliet... ne tādā gaismā pasniegtas. Piemēram, šie speciālie nodokļu režīmi, kas pēc būtības ir likvidēti, un šie... šobrīd, kad parādās šie ēnu ekonomikas skaitļi... Manuprāt, laikā, kad mēs esam ļoti lielai sabiedrības daļai uzlikuši šādus ierobežojumus attiecībā uz iespēju vispār strādāt, šie speciālie nodokļu režīmi būtu atjaunojami. Tā bija liela valdības kļūda – pagājušajā gadā pēc būtības šos režīmus likvidēt.

Tāpat man liekas ļoti dīvains 75. lapā minētais. Tur jūs sakāt: lai risinātu pašvaldības finanšu nepietiekamību, tiek veidoti dažādi aizņēmumi. Tas pat raisa mazliet... humoru, jo tajā pašā laikā... jūs neierakstījāt to, ka 100 miljonus pašvaldībām jūs noņēmāt nost. Un pēc tam... Principā piepildījās tas, ko mēs jau budžeta debatēs teicām, – ka sliktā Saeima noņem 100 miljonus nost un tad labā valdība nāks un atdos. Un spilgtākais piemērs ir šī piecu miljonu dotācija 33 pašvaldībām. Es domāju, skaidri jāpasaka tas, ka būs nepieciešami vēl... vēl vismaz tikpat, lai šīs 33 pašvaldības kaut kādā veidā varētu izdzīvot līdz gada beigām. Tā problēma nemazinās.

Tas pats minētais par administratīvi teritoriālo reformu... Kolēģi, no iespējas tiešām izveidot kaut ko... jūs to neesat izdarījuši. Un šobrīd piedāvātais pašvaldību likums ir tikai pantu sasummējums, nekas vairāk. Un pēc būtības nekas netiek piedāvāts, un melu līmenis sasniedzis jaunas orbītas. Jau šobrīd tiek melots arī saviem valdības partneriem, viens otram stāstot par nulltā līmeņa pašvaldībām un par otrā līmeņa pašvaldībām, kas absolūti... šobrīd valdības dokumentos parādās, ka nekas no tā visa nebūs.

Tajā pašā laikā ATR... tajā pašā 75. lapā minētais par ATR... mazināt nevienlīdzību – tas ir no vienas puses, bet, no otras puses, mums ir atjaunošanās fonds... atjaunošanās, noturības fonds, kas... tieši otrādi – tas palielina nevienlīdzību.

Man ļoti liels prieks, ka Eiropas Komisija ir tik skarbi nokritizējusi šībrīža piedāvājumu, jo tas ir ļoti būtiski jāpārstrādā. Šī pati valdība, ko, Krišjāni Kariņ, jūs personīgi vadāt, ir sagatavojusi ļoti sliktu plānu.

Šeit gribētu vērst uzmanību uz to, ka ne tikai šis plāns, bet arī daudzgadu budžets ir jāskata no reģionālās attīstības prizmas; tas šobrīd diemžēl netiek darīts. Un tieši atjaunošanās fonds ir tas spilgtākais apliecinājums tam, ka mēs turpināsim stiprināt galvaspilsētu, kā tas līdz šim ir darīts ļoti ilgus laikus, bet... tādējādi palielinot to nevienlīdzību (kur mēs esam līderi Eiropas Savienībā) starp Rīgas un pārējās Latvijas attīstības tendencēm. Rīga pret Daugavpili – vēl joprojām trīs reizes atšķirība. Tas, manuprāt, nav pieņemami.

Visbeidzot es gribētu, premjerministra kungs, jūs uzrunāt attiecībā uz to, kas šobrīd notiek ar vakcīnām. Ja mēs skatāmies iepriekšējo pieredzi, Veselības ministrija ir izgāzusies vairākkārt, un arī šodien jūsu taisnošanās par to, ka jūs nezinājāt, ka mēs atteicāmies, valsts atteicās, valdība atteicās no “Pfizer” vakcīnām, manuprāt, neiztur kritiku, bet ne par to ir stāsts.

Es lūgtu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

V. Valainis. Es runāšu par to, kas šobrīd notiek: šīs pieļautās kļūdas arvien atkārtojas. Veselības ministrija šobrīd skaidri parāda to, ka, neskatoties uz to, ka tiek tērēti ļoti lieli līdzekļi ekonomikas stimulēšanai, tiek tērēts ļoti daudz budžeta... nodokļu maksātāju naudas, mēs ejam pēc lētākā principa. Vakardienas spilgts piemērs – kārtējā pieļautā kļūda. Mēs ejam uz lētāko piedāvājumu par vakcīnu izplatīšanas organizēšanu. Un, protams, saņemot lētāko piedāvājumu, mēs saņemam objektīvu rezultātu. Vakardien šis piegādātājs jau nav ticis galā ar pirmajiem izaicinājumiem, un nav nekādu garantiju, ka tas nenotiks arī nākotnē.

Bet šīs Veselības ministrijas pieļautās kļūdas maksās desmitiem simtu cilvēku dzīvību. Katra kļūda, katra vienas dienas nokavēšanās, katra viena diena, kad šie cilvēki saņem vienu vakcīnu dienā, katra šāda diena maksā desmitiem cilvēku dzīvību. Tāda ir diemžēl šī statistika. Šī kļūda, ka vairāki vakcinācijas kabineti nav saņēmuši vakcīnas, manuprāt, spilgti apliecina, ka Veselības ministrija ar to netiek galā.

Un vēl kas. Beidzot iesaistiet pēc būtības pašvaldības! Gints Kaminskis, Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs, jau gadu staigā apkārt, stāstot, ka pašvaldību vadītājiem nav informācijas par to, kas notiek viņu pašvaldībā. Beidzot sāciet dalīties ar šo informāciju! Bez pašvaldībām nekāda izcilā vakcinācija nesanāks. Tikai un vienīgi iesaistot pašvaldības, strādājot ar viņiem kopā. Šodien, vēl pēc gada esošajā krīzē, pašvaldības joprojām uzskata, ka ar tām nestrādā. Sāciet kaut ko darīt un mainiet Veselības ministriju nost, ja viņi netiek galā ar šiem pienākumiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es varbūt sākšu ar statistikas datiem, kas ir manā rīcībā.

Tātad otrā tautas skaitīšana – 1925. gads. Skujenieks. Latgalē tajā brīdī bija 539 682 iedzīvotāji jeb 29,25 procenti no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gadā Latgalē bija vairs tikai 256 tūkstoši iedzīvotāju, tas ir, tikai 13,4 procenti. Tātad no trešdaļas iedzīvotāju, kas bija Latgalē, skaits ir sarucis līdz 13 procentiem. Līdzīga situācija ir arī Vidzemē. No 21,67 procentiem šis iedzīvotāju skaits 2020. gadā sarucis līdz 9,6 procentiem. Rīgā un Pierīgā tas ir pieaudzis milzīgs: ja 1925. gadā Rīgā bija 337 699 iedzīvotāji jeb 18,31 procents, tad šobrīd kopā Rīgā un Pierīgā ir viens miljons divi tūkstoši jeb 52,5 procenti iedzīvotāju.

Ko es ar to gribu teikt? Es gribu teikt to, ka šī milzīgā migrācija... Tai ir vairāki cēloņi. Un galvenais cēlonis ir nevienlīdzīgā attīstība reģionos. Es varbūt vēl dažus ciparus pateikšu, kas saistās ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegto... Tātad Latgalē – 40 procenti latgaliešu ir zem nabadzības riska sliekšņa jeb divi no pieciem latgaliešiem ir zem nabadzības sliekšņa. Tas ir augstākais nabadzības rādītājs Latvijā starp reģioniem. Līdzīga situācija ir arī Vidzemē, kurā 35 procenti vidzemnieku ir zem nabadzības riska sliekšņa. Kariņa kungs savā ziņojumā ne ar vienu vārdu nepieminēja, ka ir šī problēma – nevienlīdzīgā reģionu attīstība... nabadzība – starp reģionu iedzīvotājiem un Rīgas, Pierīgas iedzīvotājiem.

Es vairākkārt esmu teicis, ka šis jautājums ir jārisina steidzami. Ir bijuši dažādi varianti un priekšlikumi. Priekšlikums par administratīvo reģionu izveidošanu kā administratīvo teritoriju (kur Latgale, Vidzeme, Zemgale, Kurzeme un arī Rīga kopā ar Pierīgu būtu šie administratīvie reģioni) ir iestrēdzis.

Tad, kad Ministru prezidenta kungs runāja par miljardiem, kas nāk no Eiropas Savienības struktūrfondiem, es nedzirdēju šo miljardu apgūšanu reģionu griezumā. Nu kā citādi mēs varam attīstīt savas valsts teritoriju? Man šķiet, ka premjera kungam nav priekšstata par to, kas notiek Latvijā, visā valstī, ir tikai runa par Rīgu, Pierīgu, par industrializāciju.

Protams, mēs to varam uzsvērt... Es nenoliedzu, ka, piemēram, Ilgtspējīgas attīstības komisijā... prezentācijā, ko sniedza Satiksmes ministrija, ir paredzēts, ka Rīgā un Pierīgā ir plānots ieguldīt piecarpus miljardus eiro, lai sakārtotu Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanu. Tas nozīmē –dažāda veida projekti atkal uzlabos Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju dzīves kvalitāti un dzīves līmeni. Tomēr es nedzirdēju par to, kā Satiksmes ministrija domā nodrošināt transporta kustību, uzlabot ceļu struktūru reģionos.

Un... es atvainojos, es gribētu vēl papildu laiku.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

A. Kazinovskis. Jā, paldies. Šajā sakarā man būtu priekšlikums vēlreiz pārdomāt, vai tiešām šie struktūrfondu līdzekļi, šie milzīgie miljardi... Vai nevajadzētu vienreiz sakārtot visus grunts ceļus visā Latvijā? Tie miljardi... Būtu apmēram... identiski tam, ko šobrīd plānots ieguldīt Rīgā. Iedomājieties, kādu efektu dotu, teiksim, cietā seguma ceļi visā Latvijā! Gan mašīnu ekspluatācijā ieguvums, gan ceļu uzturēšanā ieguvums, bet galvenais – skolēniem, pensionāriem piekļuve pie pakalpojumu centriem. Tas būtu jādara. Tad mēs varam runāt par normālu, attīstītu valsti Eiropas Savienībā, bet šajā situācijā – ko mēs gribam panākt?

Tad, kad es par šiem priekšlikumiem runāju ar premjeru, ar finanšu ministru, tad viņi sauc tās par separātiskām idejām. Es teikšu pat pretēji – tā ir koloniālā politika, kas šobrīd tiek attiecināta uz reģioniem, ja netiek ieguldīti Eiropas struktūrfondu līdzekļi tieši reģionos... plānveidīgi, racionāli.

Jūs minējāt savā ziņojumā par administratīvi teritoriālo reformu, bet noklusējāt, ka administratīvo reģionu veidošanas likums ir iestrēdzis un diez vai turpināsies. Jums tā nav prioritāte.

Ar tādu domāšanu mēs... es praktiski jūtos tā, ka, teiksim, šī atjaunotā Latvijas neatkarības valsts nav domāta lauku cilvēkiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

A. Gobzems. Kariņa kungs, pirms jūs runājat par reindustrializāciju, varbūt vienreiz dzīvē pieņemiet šajā krīzē, valsts vēsturē lielākajā krīzē, vienu lēmumu. Jūs taču neesat, Kariņa kungs, trusis Rodžers, jūs esat Latvijas Republikas premjerministrs. Vispirms varbūt tieciet galā ar krīzi un pēc tam kuliet tukšus salmus.

Un es paskaidrošu, kāpēc. Reindustrializācija, par kuru jūs runājat, ir tas pats, kas strukturālās reformas vai kapitālie remonti un veiksmes stāsti, proti, nav jēgas runāt par reindustrializāciju Latvijas apstākļos viena vienkārša iemesla dēļ, Kariņa kungs, – un tas ir darbaspēka trūkums. Latvija ir izsējusi pasaulē kvalificēto darbaspēku.

Vai Kariņa kungs zina, cik ir cilvēku darbspējīgā vecumā ar atbilstošu kvalifikāciju kokapstrādē, metālapstrādē vai ķīmiskajā industrijā Latvijā? Vai Kariņš kā premjers zina, kura ir Latvijas Republikas eksporta bilancē lielākā pozīcija? Vai Kariņš zina, kādu īpatsvaru Latvijas IKP sastāda Latvijas mežu un kokapstrādes industrija? Ja viņš to visu zina, tad būtu labi arī saprast, kā viņš ir ieplānojis reindustrializēt valsti, pamatojoties uz šīm zināšanām. Un, proti, nav jēgas kult tukšus salmus.

Latvijas reindustrializācijai ir nepieciešams plāns. Labs plāns, kurš balstās zināšanās un kompetencē. Kariņa kungam nav ne viena, ne otra. Viņš ir pierādījis šajā krīzē, ka viņam nav vispār plānu un ideju, ir tikai kaut kādi tukši saukļi, populistiski saukļi. Ja viņš un viņa sastādītais Ministru kabinets nav spējis izstrādāt plānu pašreizējās krīzes pārvaldībai, nevajag cerēt, ka viņš spēs izdarīt kaut ko tik lielu kā reindustrializācija. Tas vienkārši nav iespējams, Kariņš to nespēj. Omes, saprotiet – viņš to nespēj. Viņš nenosauca, kāds ir plāns, ko tad viņš īsti darīs, kūla tukšus salmus. Un šī reindustrializācijas plāna punkts Nr. 0  – pat nevis 1, bet 0! – ir cilvēki. Mēs savējos izstumjam no valsts visos veidos, cilvēki aizbrauc, uzņēmumi... aizbrauc, visi aizbrauc. Un viņš reindustrializēs valsti! Ja viņam nav plāna punkta Nr. 0... Kvalitatīvo migrāciju mēs sabotējam visos iespējamos veidos, bet būs modernā reindustrializācija.

Starp citu, ir daudz priekšnoteikumu tam, lai Latvija varētu būt ekonomiski spēcīga valsts, bet Kariņš nesaprot, kāds pamats tam ir nepieciešams. Tam ir vajadzīga lēta enerģētiskā bāze, vajag kvalificētu darbaspēku, vajag izejmateriālu bāzi. Enerģētikā mums ir OIK, kuru ieviesa Kariņš, starp citu. Viņš runā pa reindustrializāciju, bet ieviesa mums dārgāko elektrību. Kvalificēts darbaspēks ir izvazāts pa pasauli, izejmateriālu bāzi esam nogriezuši tā, ka pilnībā... Rinkēvičs katru dienu to griež arvien vairāk un vairāk.

Ja esam nogriezuši sevi no Krievijas, kurā ir visi resursi, ar ko mēs veidosim reindustrializāciju? Ar tiem jūsu valdības piāristiem, ar tiem makaku ēriksoniem, kas skaidros tautai, kā iepirkties? Vai tiem stafiloknokiem, kas tur tajos visos citos iepirkumos uzvar, paristiem? Vai krūmu domāšanā iestigušo LIAA? Ar ko mēs veidosim to reindustrializāciju, Kariņa kungs? Jūs varat uzkāpt tribīnē, pastāstīt, kāds ir tas jūsu ģeniālais plāns? Līdzīgs kā Levita kungam? Tie, kas pārdzīvos Ziemassvētkus, tie nenomirs – tāds ir tas?

Starp citu, bankas konts, Kariņa kungs, Latvijā ir greznība. Tas ir kaut kas īpašs, ka tu vari Latvijā bankas kontu atvērt, bet būs modernā rein... tā tur... man jau sāk jukt... tukša deklarācija, kārtējais populisms no Kariņa kunga. Būs kaut kas te moderns tāpēc, ka uzcels jaunu cietumu, vai tāpēc, ka būs Rail Baltica pēc simts gadiem vai kad?

Mīļās omes, kas skatās un klausās! Jums ir jāsaprot – Kariņa kungs runā tādā leksikā, lai mēģinātu uzrunāt mazāk izglītoto sabiedrības daļu. Šī ir Kariņa kunga kārtējā populisma paraugstunda – brīdī, kad nav sakārtots pamats, runāt par tukšiem sapņiem. Mēs vēl neesam raduši risinājumu Latvijas vēsturē lielākajai krīzei, un jums, sabiedrība un deputāti, tiek piedāvāta pasaka, tāpat kā par kapitālajiem remontiem, veiksmes stāstiem un tām visām reformām, kuras viņi tur tikai... cilvēkus dzen ārā no Latvijas.

Ja jūs tam ticat, tad visi esat trešie tēva dēli, mīļā sabiedrība, visi! Tad meklējiet sev stikla kalnu, kur uzjāt, un visa cerība, ka tur būs Saulcerīte un tā jūs izglābs, bet šis premjers tas nebūs. Šis premjers jūs neizglābs. Šim premjeram nav plāna nevienu dienu. Šis premjers neko neprot. Viņš pat neprot atlaist izglītības ministri, jo pie reindustrializācijas ir vajadzīgs kvalificēts, tātad izglītots darbaspēks. Bet izglītības ministres postenī mums ir Tukšumas kundze.

Mīļā sabiedrība, es apbrīnoju jūsu pacietību. Un es apbrīnoju to, ka ir vēl kaut kādi cilvēki, kas spēj tajā visā tukšumā klausīties, ko katru reizi, kā atver muti, saka Kariņa kungs. Jūs neredzat? Katru dienu... viņš nespēj pieņemt nevienu lēmumu, un tagad viņš būs tas virzītājs lielajām lietām? Visas lielās lietas, ko viņš ir virzījis, Latvijai ir bijušas ar mīnusa zīmi. Visas! OIK – ar mīnusa zīmi! Tālāk kapitālais... tas finanšu... tas remonts – vai kā tur to sauc – ar mīnusa zīmi! Jūs nevarat pārskaitīt viens otram 20 eiro... ka jūs cietumā neieliks vai neprasīs asins analīzes nodot 17 reizes!

Un tad jums tas plāns, viss, kas ir... tad jums piesaista visus tos makaku... tos piāristus un skalo smadzenes no rīta līdz vakaram par vakcinēšanos – viss plāns! Avīzes drukās vai to, kā jums iet pēc piena uz veikalu.

Kariņš jānomet ir. Un es brīnos par Levita kungu. Ja Levits saka, ka tas ir viņa labākais skolnieks bijis...

Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es uzreiz lūdzu apvienot debašu laikus, jo (Nav saklausāms.)... ļoti daudz.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

V. Dombrovskis. Paldies.

Augsti godātais Kariņa kungs! Es ar ļoti lielu interesi noklausījos jūsu runu, un es ticu tam, ka jūs tiešām patiesi vēlaties izdarīt labāk. Vai jums sanāk – tā, protams, ir cita lieta, bet es nevaru neskatīties bez lielām simpātijām uz tiem cilvēkiem, kas nu tiešām no sirds vēlas izdarīt labāk.

Kariņa kungs, man laika ierobežojumi ļaus runāt tikai par divām lielām tēmām: par, protams, politiku attiecībā uz kovidu un to, kas šodien ir jauns, kas ir izskanējis, – par to viedās reindustrializācijas politiku, vispār par attīstības jautājumiem.

Par kovidu. Šodien, Kariņa kungs, viens no jūsu valdības ministriem Artis Pabriks “Neatkarīgajai Rīta Avīzei” devis interviju, kurā viņš uzstādījis, manuprāt, ļoti trāpīgu diagnozi, nu, vismaz daļai no jūsu valdības. Viņš runā... Pabrika kungs runā par pandēmijas fundamentālistiem, kuri lietas un procesus neredz kontekstuāli. No intervijas var izdarīt secinājumu, ka viņš runā tajā skaitā par jums, Kariņa kungs. Ļaujiet man ilustrēt ar piemēru, kas ar šo tiek saprasts.

Pavisam... tikai pirms pāris dienām jūsu valdība pieņēma lēmumu par ierobežojumiem sabiedriskajā transportā, lai sabiedriskā transporta noslodze būtu ne lielāka par 30 procentiem. Nākamajā dienā Rīgas pilsētas mērs Staķa kungs paziņo, ka šis ierobežojums nav izpildāms. Tas, protams, liek uzdot jautājumu, vai tad jūs savlaicīgi nevarējāt pakonsultēties ar Staķa kungu, vispār ar Rīgas izpildvaru, kura jums pateiktu, ka jūsu pieņemtie ierobežojumi nav reāli īstenojami. Ļaujiet man, Kariņa kungs, jums atklāt tādu... nu, lielu profesionālu noslēpumu – katrs eksperts, Kariņa kungs, ir eksperts tikai savā šaurajā jomā. Uz pārējo pasauli viņi skatās caur saviem pieņēmumiem, un tiem pieņēmumiem ir ļoti maz sakara ar realitāti. Tāpēc tad, kad jums epidemioloģijas eksperts kaut ko iesaka, tad šis eksperts uzskata, ka to, ko viņš iesaka, ir elementāri izpildīt, tas ir izpildāms, to visi ievēros, tā īstenošanai nav nekādu izmaksu un tā tālāk. To nedrīkst ņemt par pilnu, Kariņa kungs.

Tas arī ir valdības darbs – redzēt to plašāko kontekstu, to lielo bildi. Vai tas, ko iesaka viens eksperts, ir reāli izpildāms, ar kādām izmaksām un tā tālāk. Tātad jūs... Diemžēl tā diagnoze – ka jūsu valdība neredz lielo bildi, neredz kontekstu. Un to saku ne tikai es, Kariņa kungs, to saka jūsu valdības ministrs. Jūs runājat par trešo vilni, Kariņa kungs, bet, godīgi sakot, skatoties pasaules ziņas... Citās valstīs netiek tik daudz runāts par trešo vilni, ja vispār tiek runāts. Arī tur ir britu vīrusa paveids, bet citās valstīs tāda panika nav novērojama, neviens tādu paniku neceļ.

Arī pie mums, Kariņa kungs, slimnīcas nav pārslogotas. Kovida pacientiem paredzēti tikai 24 procenti no kopējā gultu skaita. No tām gultām, kas ir paredzētas kovidslimniekiem, tikai 62 procenti ir aizņemti. Un pēdējo dienu dinamika ir ļoti pozitīva. Bet jūs plānojat pieņemt kaut kādus pavisam citus lēmumus.

Drusku atkāpe, Kariņa kungs, par tādām... kam ir sakars ar šo cīņu pret kovidu. Nesen Eiropas Padome ieteica jums mainīt attieksmi un politiku pret mazākumtautībām. Jūsu atbilde – labas rekomendācijas, bet mēs neko nemainīsim. Tā bija galvenā ziņa visos krievvalodīgajos portālos, Kariņa kungs, galvenā ziņa. Kā jūs domājat, kāda būs šo cilvēku (mēs runājam gandrīz par 40 procentiem no Latvijas iedzīvotājiem)... kāda būs viņu attieksme pret jums, pret jūsu valdību? Tad, kad jūs kārtējo reizi aicināsiet viņus ievērot divu metru distanci, mazgāt rokas, aicināsiet viņus vakcinēties, jūs domājat – viņi to darīs? Viņi domā... Jūs domājat, ka viņi jūs respektē un sekos jūsu aicinājumiem? Es jūs aicinu padomāt par to, Kariņa kungs!

Par vakcīnām. Es jūs citēju. Veselības ministrijas ierēdņi atteicās kaut ko... atteicās kaut ko pirkt... kaut ko ir izdarījuši. Kariņa kungs, nu, kas īsti ir valdībā? Vai tie ir Veselības ministrijas ierēdņi, kas pieņem šos lēmumus? Kāpēc jūs katru nedēļu katru sēdi nesekojat šim jautājumam? Un tad jūs runājat par tiem ierēdņiem, bet jūs pat neesat spējīgs noteikt, kas ir šie ierēdņi. Es tā saprotu no pēdējām ziņām, ka neviens... atkal vainīgo atrast nav iespējams.

Par attīstību. Jūs runājāt par viedo industrializāciju. Tas ir ļoti labi, ka jūs domājat par attīstību, bet es baidos, ka jūs te esat atvēris Pandoras lādi. Es atzīmēšu, ka jūs iepriekš runājāt par zaļo kursu. Zaļais kurss, premjera kungs, ir ļoti grūti savienojams ar industrializāciju. Es šodien, starp citu, no jums vairs daudz nedzirdēju par zaļo kursu, bet liela daļa mūsu naudas paredzēta tieši tam.

Es varu uzdot jautājumu – cik labi jūsu padomnieki studē vēsturi? Jo tas, ko jūs pateicāt, liek uzdot... Jūsu salīdzinājumi ar to, kas bija pirms Pirmā pasaules kara, liek uzdot ļoti daudzus jautājumus, Kariņa kungs. Pirms Pirmā pasaules kara Latvija bija daļa no Krievijas impērijas un de facto Latvijas saimnieki bija vācieši, vai ne? Un kāpēc tad bija industrializācija? Tāpēc, ka tā pati Vācija vēlējās eksportēt uz Krieviju. Bet tas bija grūti, bija augsti tarifi, viņi uzdeva jautājumu – kur mēs varam ražot Krievijā? Atbilde bija acīmredzama – Latvijā, jo šeit de facto saimnieki ir vācieši. Tā šeit parādījās visas tās investīcijas.

Kariņa kungs, tad ir jautājums: kā to ir iespējams atkārtot šodien, kad jūsu valdības politika ir tāda, ka vajag uzbūvēt tādu sienu pret visu to, kas ir austrumos. Tas notika pirms Pirmā pasaules kara, pateicoties mūsu tā sauktajam ģeogrāfiskajam stāvoklim un tam, ka šeit konstruktīvi dzīvoja vairākas tautas. Tas ir tas viss, ko jūsu valdība noliedz, Kariņa kungs!

Nu diemžēl, kā novērojuši kolēģi, šeit deputātiem nedod laiku debatēt tik plaši kā jums.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Paldies. Augsti godātais Kariņa kungs! Jūs pilnīgi pareizi teicāt, ka pārvarēt tik nopietnu krīzi var tikai visa sabiedrība kopumā. Lai to panāktu, sabiedrībai jābūt saliedētai, un “solidaritāte” ir tas atslēgvārds. Ja sabiedrībā nav uzticības varai, tad vispareizākie lēmumi nedos rezultātus, jo cilvēki tos vienkārši nepildīs.

Atšķirībā no daudziem opozīcijas kolēģiem es nebūt neuzskatu, ka viss, ko jūs lēmāt, ir nepareizi. Jūs pieņēmāt dažus ļoti pareizus lēmumus, bet tie vienkārši netiek pildīti. Un galvenā problēma ir milzīgā plaisa starp varu un sabiedrību.

Tam ir vairāki cēloņi. Es minēšu tikai vienu, bet ļoti būtisku. Pirms nedēļas Eiropas Padomes Ministru komiteja publicēja rezolūciju par Eiropas minoritāšu konvencijas izpildi Latvijā. Kārtējo reizi Eiropas Padome norāda, ka Latvijas politika sabiedrības integrācijas un mazākum... tiesību jomā neatbilst Eiropas standartiem. Eiropas Padome kārtējo reizi atgādina, ka integrācija ir divvirzienu ceļš un nepietiek tikai ar valsts valodas prasmes veicināšanu. Saliedētība uz valsts valodas pamata, proti, vēsturiskās valodu daudzveidības izskaušana, ne tikai neatbilst Eiropas standartiem, tā ir vienkārši neefektīva un kaitīga valsts un sabiedrības attīstībai. Tikai tāda sabiedrība, kurā katrs neatkarīgi no dzimuma, vecuma, seksuālās orientācijas, etniskās izcelsmes vai dzimtās valodas bauda vienādu cieņu no valsts puses, var būt ekonomiski veiksmīga.

Eiropas Padome uzsver nepieciešamību veicināt mazākumtautību efektīvu līdzdalību, un tam ir tīri praktiska un ekonomiska nozīme. Latvija ir maza valsts, un, lai pārvarētu krīzi, jānodrošina, lai valsts pārvaldē darbotos objektīvi spēcīgākie, profesionālākie un motivētākie. Bet jūsu valdība ir veidota uz cita – etniskā – pamata. To veido ļoti dažādas partijas, un galvenais priekšnosacījums ir, ka tās ir nacionālas vai latviskas.

Runāsim atklāti, jūs veidojat valdību ar ksenofobiem, homofobiem un populistiem, ar jebkuru, izņemot krievus, un cerat, ka ksenofobu un populistu izvirzītie ministri izstrādās un īstenos politiku, kas atbilst mūsdienu Eiropas standartiem.

Lielas sabiedrības daļas atstumšana no valsts pārvaldes, konkurences trūkums neizbēgami noved pie degradācijas un bezatbildības, ko mēs visi redzam. Arī jūs, Kariņa kungs, to redzat.

Man grūti iedomāties, ka mūsdienu vecās demokrātijas valsts... Eiropas vecajā demokrātijā valsts pārvaldē netiktu atspoguļota visa sabiedrības daudzveidība – arī visaugstākajā līmenī. Bet Latvijā – jā. Un jūs to pamatojat ar valstiskuma koncepcijām, kas pilnībā balstās uz padomju teorijām, piemēram, termins “valstsnācija” ir tieši ņemts no Staļina darbiem un tulkots no krievu valodas, jo angļu valodā šāda termina vienkārši nav.

Krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji jau vairākkārt ir pierādījuši savu lojalitāti Latvijai, viņi pilnībā visi, kas ir darbspējīgā vecumā, apguva valsts valodu un to lieto. Bet dati parāda, ka joprojām viņiem nav nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas piedalīties valsts pārvaldē. Publiskajā sektorā strādā 23 procenti no latviešiem un tikai ap 12 procentiem no mazākumtautībām.

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

B. Cilevičs. Kāda var būt uzticība jūsu valdībai, ja cilvēki redz, ka viņi nav uztverti kā vienlīdzīgi? Piemēram, demonstratīva atteikšanās runāt krievu valodā, pat sniedzot intervijas sabiedrisko mediju programmām krievu valodā. Nu, piemēram, no jums, protams, vai no citiem valdības locekļiem, kas vienkārši nerunā krieviski, neviens to neprasīs, tas ir pilnīgi saprotams, bet, kad, piemēram, vakcinācijas biroja vadītāja, par kuru ir zināms, ka viņa lieliski runā krieviski, demonstratīvi runā tikai latviski, – nu, vai patiešām jūs domājat, ka pēc tam to var kompensēt? Jebkurš PR speciālists teiks, ka tā ir kļūda, ko labot vairs nevar, ka mediji... ka faktiski Latvijā ražoto mediju saturs ir principā iznīcināts, jo mēs to pārtraucām tīri ar politiskiem lēmumiem un faktiski atdevām to milzīgo auditoriju Krievijas propagandai.

Un izglītība. Diemžēl ļoti rūpīgi izstrādātā bilingvālās izglītības sistēma tiek pilnībā iznīcināta. Un, ar kādām problēmām sastopas visi vecāki tagad, mēs labi zinām, nu, varbūt jūs ne... bet mēs kā deputāti visu laiku saņemam informāciju, cik grūti klājas vecākiem, kam jāstrādā, attālināti jāstrādā, un vēl jāmācās kopā ar saviem bērniem. Tiem bērniem, kas mācās valodā, kura nav viņu dzimtā vai ģimenes valoda, ir daudz grūtāk. Joprojām mēs daudz runājam par valsts valodas veicināšanu, bet – vai jūs zināt, cik daudzās skolās vienkārši nav latviešu valodas skolotāju? Un es jau nerunāju par šo skolotāju profesionālo līmeni un metodoloģijas kvalitāti. Tātad...

Es varētu uzskaitīt ļoti daudz, bet nobeigumā ir ļoti būtisks moments, kā mēs uztveram ieteikumus un draudzīgu kritiku no sabiedrotajiem. Tajā pašā dienā, kad tika publicēta Eiropas Padomes rezolūcija, Ārlietu ministrija nāca klajā ar savu preses relīzi. Man ļoti žēl, ka šo preses relīzi grūti nosaukt savādāk kā par viltus ziņu, dezinformāciju. Es vienkārši iesaku jebkuram to izlasīt. “Vienota dažādībā” ir mūsdienu Eiropas lozungs, un tieši tas ir nepieciešams. Šī vienotība daudzveidībā ir vienīgais veids, kā veiksmīgi pārvarēt krīzi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Klausoties Kariņa kunga uzrunu, man tiešām likās, ka ir viena kļūda ieviesusies viņa runā, proti, tad, kad Kariņa kungs teica: “Kalposim lielajiem mērķiem,” es domāju, ka “mērķu” vietā bija jābūt “saimniekiem”.

Šeit mēs esam sastapušies ar situāciju, kad cilvēkam ir iedots teksts un jauns vārds “reindustrializācija”, kuru tad mēs dzirdam jau vairākas dienas pēc kārtas. Un ar šo vārdu tiek izvērstas dažādas spēles un fantāzijas.

Protams, mēs nedzirdam patiesību. Mēs nedzirdam to, ko tiešām Kariņa kungs vēlētos mums pateikt, ja būtu godīgs. Mēs saprotam, ka arī cilvēks, kuram nav izpratnes par Latvijas industrializācijas attīstību, var nezināt, ka, piemēram, “MikroTik” nav jauns Latvijas uzņēmums. Tas ir tapis 1996. gadā. Tādas sīkas detaļas atklāj to, ka cilvēks, kurš absolūti nav ieinteresēts Latvijas attīstībā, vienkārši automātiski atstāsta sagatavoto runu un sagatavotos materiālus. Mums, protams, bija ļoti interesanti klausīties par Latvijas vēstures lappusēm, taču tas nav tas, ko gaidījām no valdības vadītāja.

Tas, ko mēs redzam, ir patiesībā tāda vēlme noslēpt ugunsgrēku aiz kaut kādām izklaidēm. Un šeit ļoti labi iederas tiešām cienītā Butāna kunga salīdzinājums. Jā, mēs ļoti bieži salīdzinām valdību ar kuģi, un mums ir bijuši dažādi kuģi – šķībi, greizi, skaisti, varbūt slīkstoši –, taču mēs visi saprotam, ka, ja salīdzinām Kariņa kunga valdību ar kuģi, tad vienīgais nosaukums, kas nāk prātā, ir “Titāniks”, nekas cits. Un šis “Titāniks” diemžēl slīkst jau vairākus mēnešus, bet tas, par ko ir parūpējušies valdības locekļi, īpaši, ja mēs runājam par Kariņa kungu un varbūt tiem viņa slepenajiem padomniekiem, kuri katru nedēļu ražo dažādus priekšlikumus, – jūs esat parūpējušies par animāciju uz šī “Titānika”, tātad jūs mēģināt tiešām vairot šo sabiedrības (Skaņas pārrāvums.)... attīstību. Jūs vēlaties vairot tātad sabiedrības... vēlaties ieguldīt sabiedrības folkloras attīstībā, kura šobrīd jau, protams, ir ļoti, ļoti ievērojamu līmeni sasniegusi, ņemot vērā to, ko jūs piedāvājat katru nedēļu. Mēs esam jau pieraduši. Otrdienās mēs zinām, ka mums ir no kaut kā jābaidās, ceturtdienās pienāk jau spriedums – kas būs.

Protams, no jūsu pēdējās nedēļas priekšlikumiem mēs redzam to, ka patiesībā droši vien tas scenārijs, kas jums ir iedots, mazliet nesakrīt ar tiem cipariem, kuri, sasodīts, krīt visu laiku uz leju. Un tāpēc arī šie lēmumi, kuri tika pieņemti pēdējā nedēļā un kuri arī šodien tiks pieņemti, būs diezgan dīvaini uztverami uz saslimstības krituma fona, ievērojot pat to, ka jūs jūtaties tik ļoti pārliecināts par Latvijas medicīnas sistēmu, ka esat gatavs piedāvāt arī Igaunijai palīdzību. Un tas nozīmē, ka mēs esam pārliecināti, ka mēs arī igauņu brāļus un māsas neaplipināsim ar kovidu savās slimnīcās un nenodarīsim viņiem pāri. Tiešām ļoti optimistiski!

Bet tas, ko mēs redzam, ir tiešām nesakritība ar scenāriju, pilnīgs izmisums, un tagad šis reindustrializācijas ielāps skaidri norāda, ka Kariņa kungu neinteresē cilvēki, viņš grib mūs visus lopu vagonos ar vakcinācijas pasēm kaut kur prom izsūtīt. Šeit būs lētais darbaspēks un kurinās un taisīs visādu ķīmisko rūpniecību un tā tālāk.

Tā ir tā aina, ko Kariņa kungam ir iedevuši. Nāc un nolasi šitām visām aitām. Nolasi, lai zina, kas viņus sagaida, lai vienkārši izklaidējas. Paldies tiešām par izklaidēm! Bet varbūt varētu kaut vai uz nedēļu aizslēgt Ministru kabinetu, lai mēs mazliet atpūšamies no tiem jokiem, ko jūs ražojat. Mazliet. Vienkārši nav spēka jau vairs tiešām klausīties tos brīnumus, jūsu fantāzija ir neizsīkstoša. Lūdzu, dodiet nedēļu atpūsties cilvēkiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Kolēģi deputāti! Kariņa kungs savā prezentācijā izmantoja vairākas metaforas un politiskus salīdzinājumus. Bet ļaujiet man jums pateikt vienu skumju skaitli.

Pagājušajā gadā Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts bija ap diviem miljardiem eiro. Šī negatīvā bilance starp eksportu un importu bija saistīta tieši ar jūsu valdībās kļūdām, proti, Finanšu nozares asociācijas dati liecina, ka kopš 2015. gada beigām Latvijas banku aktīvu vērtība ir samazinājusies par 23 procentiem jeb 7,38 miljardiem eiro. Ja mēs saskaitīsim, tas būs patiešām tāds pats skaitlis kā... cipars... ko Latvija aizņēmās no Eiropas Savienības un no finanšu tirgus.

Ar to vainagojas jūsu tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts. Pateicoties dažu ārpus Eiropas Savienības valstu dienestu ieteikumiem, Latvija iznīcināja veselu savas ekonomikas nozari, un, kā šodien runā Latvijas Bankas prezidents Kazāka kungs, mēs vairs neesam tilts starp austrumiem un rietumiem.

Protams, man arī patīk atkārtotas reindustrializācijas jēdziens, bet atcerēsimies Latvijas metalurģijas skumjo likteni... kuru jūsu valdība diemžēl neveicināja. Tas noteikti ir ļoti labi, ka Latvijā ir tehnoloģijas uzņēmumi ar 200 darbiniekiem, bet atcerēsimies arī to, ka tikai nesen Latvijā pārstāja darboties liels pārtikas uzņēmums. Tā bija vienkārša maizes ceptuve, kas pieder, starp citu, kapitālam no tās pašas Ziemeļeiropas, kurai jūs ierosinājāt mums visiem sekot. Un tā Ziemeļvalsts novērtēja jūsu, Kariņa kungs, valdības rīcību. Man šķiet, ka jūsu laiks ir beidzies.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tātad ir laiks pārtraukumam. Pirms pārtraukuma – paziņojumi.

Šodien pulksten 12.35 ir Frakciju padomes sēde, kas notiek daļēji attālināti. Tātad visiem tās dalībniekiem ir izsūtīta informācija. Tā notiek Saeimas Sarkanajā zālē, bet arī daļēji attālināti ir iespējams pieslēgties.

Un otrs paziņojums. Godātie kolēģi! Pavisam nesen, 5. martā, apaļu jubileju ir svinējis mūsu kolēģis deputāts Uldis Budriķis, un mēs viņu sveicam.

Kolēģi, tātad vēl deputātu reģistrācija.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa‑Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ministru prezidenta kungs! Turpinām Saeimas sēdes darba kārtības izskatīšanu pēc pārtraukuma. Darba kārtībā – Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Turpinām debates par ziņojumu.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi deputāti! Un, ja klausās, arī premjera kungs un, iespējams, ministru kungi un ministru kundzes!

Es šobrīd runāšu tiešām par vienu tēmu – izglītību –, jo par zinātni faktiski ziņojuma saistībā nav jēgas runāt. Tur ir minēts kosmoss un aizsardzības tēma, un viena maza, maza pētniecības programma. Tas, protams, rāda valdības attieksmi pret zinātni, piešķirot īpaši šobrīd, kovida situācijā, niecīgus līdzekļus zinātnieku darbībai, kur Latvija varētu dot savu ieguldījumu.

Ja mēs paskatāmies uz ziņojumu, tad interesanta un varbūt pat zīmīga šķiet atsauce premjera ievadrunā uz lasītprasmes apguves procentu kaut kad senāk, kādā no gadsimtiem. Un, iespējams, tāpēc, ka tas tiek minēts kā 90 procenti, atbalsts izglītībā ir mērāms kā niecīgs un ļoti mazs. Tas rāda attieksmi. Jāsaka gan, ka 21. gadsimta dati par lasītprasmes apguvi nav tik spoži un būtu faktiski uzlabojami.

Bet ko tad mums piedāvā šobrīd Pārresoru koordinācijas centra veidotais ziņojums, nodalot to no premjera ievadrunas šodien?

Mēs redzam divas tēmas izglītībā – kovids un digitalizācija jeb atbalsts modernajām tehnoloģijām, lai varētu notikt attālinātās mācības. Un ko mēs redzam? 19,7 miljoni... un tikai 19,7 miljoni, no kuriem, nu, mazliet vairāk par sešiem miljoniem ir atvēlēti pirmsskolai, ir iedoti pedagogu atbalstam, dažādu veidu atbalstam – gan speciālajā izglītībā, gan vispārējā izglītībā, arī konsultācijām. Šo atbalstu, pieminēšu, nav saņēmuši (vismaz ziņojums to nerāda) profesionālās izglītības pedagogi un augstākās izglītības pedagogi. Bet pirmsskolai – 6,3, lai gan zinām, ka tieši šī pedagogu grupa strādā visu laiku, arī noteiktajos smagajos ierobežojumos, bet pirmsskolas izglītības iestādes ir atvērtas un... pedagogi strādā.

Es lūgšu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Runas laiki ir apvienoti.

E. Papule. Paldies. Otra tēma, par ko jau runāja arī daži mani kolēģi, ir atbalsts moderno tehnoloģiju nodrošinājumam, lai varētu notikt attālinātās mācības. Nu, kopumā 1,3 miljoni eiro, par kuriem, pēc datiem un cipariem, kas ir minēti šajā brīdī ziņojumā, ir nopirktas 6620 viedierīces un 56 licences. Es jau neminēšu, ka pašvaldības ir saņēmušas datorus bez licenču nodrošinājuma un ne visas licences ir pieejamas bez maksas. Tas nozīmē – par kādu vērienīgu iepirkumu var runāt šobrīd? Un par kādu valdības nodrošinājumu attālinātajām mācībām var runāt šobrīd?

Vēlreiz atkārtošu, ka ziņojumā nav minēti tādi skaitļi, lai varētu tiešām precizēt, kas īsti ir izdarīts, jo ir minētas kopējās summas par kopējo pedagogu atbalstu, bet nav minēts, cik katrs pedagogs (nu, vismaz robežās) ir saņēmis un cik vispār pedagogu, kas šobrīd strādā dažādās izglītības jomās, ir saņēmuši šo atbalstu. Cipari... 19,7 miljoni, protams, ir salīdzinoši maz, zinot, ka skolotāji strādā, nepārtraucot darbu, un nesaņem ne subsīdijas, ne dīkstāves pabalstus.

Ja mēs paskatāmies, par ko vēl ziņojumā runāts, tad, manuprāt, “interesants” (pēdiņās) ir minētais laikposms no pagājušā gada 10. novembra līdz 26. novembrim, kad notikušas 66 tiešsaistes ar skolām, tai skaitā 10 pirmsskolām, par to, kā skolotāji jūtas.

Ir minēts, ka ir sagatavotas vadlīnijas, nav minēti skaitļi... ka ir sagatavoti materiāli, nav minēti noteikti skaitļi. Kaut kas ir minēts, tātad kaut kāda rosība notiek, bet, kas tieši, – ziņojumā netiek rādīts. Skaitļi netiek norādīti. Ir minēts, ka ir sagatavota un sākta e-vides veidošana. Kāda summa tam tiks atvēlēta, un kāds būs ieguvums? Ziņojums to nerāda.

Varētu tā turpināt, bet īpaši interesanta šķiet augstākās izglītības joma, kur ir minēts jauns pārvaldes modelis, kas tiek izveidots. Ar to acīmredzot reindustrializācijā būs noteikti liels ieguldījums un lēciens, jo augstākā izglītība to noteikti ietekmēs. Ir minētas doktora stipendijas... vai stipendiju pieaugums, bet tas ir budžeta izpildījums. To nolēma budžetā, un tas būtu jādara. Summas, protams, nav norādītas.

Šķiet, visbūtiskākais, kas būtu saistāms arī ar premjera runu šodien – ievadrunu –, būtu pēdējais ziņojuma teikums izglītības sadaļā. To atļaušos citēt: “Nodrošināta pieaugušo nodarbināto iesaiste attālinātā mācību procesā digitālo prasmju pilnveidei dažādās tautsaimniecības nozarēs.” Laikam zīmīgi sasaistīt to ar minēto reindustrializāciju, ar to, kā tas tiks izdarīts. Atkal tie ir tikai vārdi, frāzes, bet nekas vairāk.

Godīgi sakot, droši vien nevar vainot Pārresoru koordinācijas centra ziņojuma sagatavotājus, jo faktiski ziņojuma darbībām ir maz saiknes ar realitāti un maz saiknes ar kovida situācijas tiešām reālu risinājumu. Kādēļ? Nu, mēs jau zinām, mēs esam vairākkārt lūguši, pieprasījuši un dažādi jautājuši Kariņa kungam – vai jums ir kārtīgs kovida seku novēršanas plāns? Un šajā brīdī ir skaidri redzams, ziņojuma sadaļas to rāda, ka izglītībā šāda plāna un darbību konsekvences nav un nevar būt.

Nav arī skaidrs, kādu turpmāko atbalstu... Ja jau minēta e-vide, tad varēja minēt arī nākamos atbalstus pedagogiem, atkal uzsverot īpaši pirmsskolas pedagogus, kuri strādā, uzsverot arī augstāko izglītību, kur lielas pārmaiņas ir gaidāmas, bet tādu tukšu normu slavināšana kā ieguldījums reindustrializācijas īstenošanā, šķiet, ir likumsakarīgs šā brīža valdībai. Tukšas frāzes... Pārvaldības modelis tiks īstenots ar struktūrfondu līdzekļiem, lai padomju cilvēkiem nodrošinātu atalgojumu, – tā būs reindustrializācija, tas būs augstākās izglītības, profesionālās izglītības un zinātnes pienesums šim?

Droši vien, ka ar vēstures pārrakstīšanu var nodarboties, un mēs zinām, ka viena liela valsts to šobrīd dara, bet diez vai tas palīdzēs. Ļoti ceru, ka premjera vēstures ekskursu neiekļaus kompetenču standarta saturā vai sarunās vebināros par Latvijas un, nedod Dievs, vēl pasaules vēsturi.

Es ceru...

Sēdes vadītāja. Papules kundze, laiks.

Nākamais debatēs iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Lūdzu!

S. Ģirģens (iekšlietu ministrs).

Vai jūs varētu piešķirt maksimālo laiku?

Sēdes vadītāja. Jūsu debašu laiki ir apvienoti.

S. Ģirģens. Augsti godātie Latvijas iedzīvotāji! Saeimas priekšsēdētājas kundze un deputāti! Es vēlētos jūs iepazīstināt ar Iekšlietu ministrijas paveiktajiem darbiem un sasniegumiem laika periodā no 2020. gada marta līdz šodienai.

Protams, vispirms atcerēsimies, ka valsts attīstības pamatā ir rūpes par Latvijas uzņēmējiem, tiesiskums, jo mūsu valstī, kur ir maza, atvērta ekonomika, tomēr ir jābūt mazai, efektīvai valsts pārvaldei, kura kalpo iedzīvotājiem, nevis... uzņēmējiem, un otrādi. Tā ka es gribēju pateikt, ka mums jādara viss, lai mēs varētu kvalitatīvi sniegt pakalpojumus saviem iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Kas attiecas uz Iekšlietu ministrijas paveikto darbu, tad jānorāda, ka Iekšlietu ministrija ir virzījusi un ir pieņemts Valsts civilās aizsardzības plāns, kurš netika pieņemts vairākus gadus. Un neviena valsts nevar pastāvēt un pārvarēt krīzi bez civilās aizsardzības plāna. Liels paldies valdībai un dienestiem, kuri šo plānu ir izstrādājuši un pieņēmuši.

Nākamais. Esam izpildījuši arī FATF rekomendācijas, ir pieņemts plāns, kas palīdz apkarot noziedzīgi iegūtos līdzekļus. Un darba rezultāti pirmstiesas kriminālprocesā ir acīmredzami. Finanšu izlūkošanas dienests pagājušajā gadā un šogad, kopā ņemot, ir iesaldējis... un ir piemēroti arī mantas aresti iespējami noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem aptuveni 450 miljonu eiro apmērā, kuri pēc tiesas lēmuma var tikt konfiscēti un ieskaitīti valsts labā – valsts budžetā, kur attiecīgi tiek novirzīti izglītībai, veselības aprūpei un arī citām funkcijām.

Tomēr aicinātu aktīvi Finanšu un kapitāla tirgus komisiju darboties ar finanšu sektoru, lai uzņēmējiem neradītu nevajadzīgu administratīvo slogu kredītiestādēs, lai mūsu uzņēmējiem nerastos dažādi pārpratumi, problēmas ar bankas kontu atvēršanu kredītiestādēs, lai tomēr bankas nestrādātu ar nulles risku un lieki neapgrūtinātu mūsu uzņēmējus ar birokrātiskām procedūrām. Un es aicinātu sakārtot šo sistēmu, lai Latvijā uzņēmējdarbību varētu veikt efektīvāk un labāk nekā kaimiņvalstīs.

Tas, ko mēs darām un kam mēs nepiekrītam, – ka faktiski mūsu uzņēmējiem ir jālūkojas kaimiņvalstu virzienā. Un te arī jautājums būtu par to, kā vēl vairāk palīdzēt Valsts ieņēmumu dienestam uzlabot pakalpojumu kvalitāti... kas ir no svara. Respektīvi, kā jau es arī ievadrunā teicu, mūsu valstij un mūsu pakalpojumiem... valsts aparātam ir jāstrādā sabiedrības un uzņēmēju labā un jāsniedz kvalitatīvi pakalpojumi bez liekas birokrātijas.

Vēl es gribētu norādīt, ka iekšlietu nozare ir sākusi un ievieš dienestos Eiropas Savienības strukturālās reformas, notiek dienestu – Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts robežsardzes – modernizācija.

Īpaša uzmanība tiek veltīta Valsts policijai. Pārskatām funkcijas, lai tās nedublētos, notiek personāla rotācijas. Un, kā es teicu, pārmaiņām ir vajadzīgs laiks, jo vairāku gadu garumā nav bijusi pievērsta liela uzmanība nepieciešamajām reformām tiesībsargājošo iestāžu darba kvalitātes uzlabošanai. Līdz ar to valsts attīstības pamatā ir ne tikai uzņēmēji, kvalitatīva izglītība, veselības pakalpojumi, bet ir jāliek liels uzsvars uz korupcijas, noziedzības mazināšanu. Kā arī redzam, ka tas ir iespējams, ja mēs investēsim faktiski mūsu tiesībsargājošajās iestādēs. Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi un jau notiek jaunās atalgojuma koncepcijas saskaņošana. Tās mērķis ir panākt kvalitatīva personāla piesaisti un esošā personāla motivēšanu. Mēs gribētu izlīdzināt atalgojumu gan ar aizsardzības resoru, gan prokuratūru. Un šo jautājumu vairāk nevar atlikt, Latvija nevar slīgt korupcijas riskos – tas bremzē valsts attīstības tempus.

Tāpat jāņem vērā, ka valdībai šodien jālemj par līdzekļu piešķiršanu Iekšlietu ministrijas infrastruktūras sakārtošanai. Pirmais etaps no budžeta būtu līdzekļi 27,3 miljonu eiro apmērā. Esam gatavi Latvijas reģionos uzbūvēt septiņus jaunus D kategorijas depo un par šo naudu sakārtot visus Rīgas policijas iecirkņus, un es pat teiktu, ka tie ir (Nav saklausāms.)... Līdz ar to liels paldies par šo pirmo atbalstu.

Mēs strādājam pie jauno tehnoloģiju ieviešanas. Iekšlietu ministrijas informācijas centrs būs savienots ar Eiropas Savienības datubāzēm, 112 zvanu centra izveide ir procesā, ir izstrādāta ieceļotāju uzskaites kontroles informācijas sistēma Covidpass.lv, kas mazina vīrusa ievešanas riskus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir iegādājies dronus.

Šogad mēs prezentēsim robežsargu un ugunsdzēsēju jaunās formas.

Iekšlietu ministrija stiprina valsts iekšējās robežas ar Lietuvu un Igauniju, lai mazinātu tādu pārrobežu noziedzību kā kontrabanda, automašīnu zādzības.

Visbeidzot. Es gribētu nobeigt savu runu, ka ir... notiek arī sava veida vēsturiski procesi – valdībai tuvākajā laikā attiecīgajā formā prezentēšu savu ideju par valsts policijas akadēmijas atjaunošanu. Es uzskatu, ka šī iniciatīva ir realizējama, topošajā fondu periodā mums pietiek līdzekļu un Latvijas Policijas akadēmija ir jāatjauno.

Līdz ar to liels paldies. Ceru, ka esmu tādā konsolidētā veidā pastāstījis to mazumu, ko mēs esam darījuši šajā laikā periodā. Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Abi runas laiki ir apvienoti.

R. Ločmele. Labdien, kolēģi! Labdien, cienījamais premjerministr Kariņa kungs! Man ļoti žēl, ka jūsu runa šodien vairāk atgādināja vidusskolas līmeņa lekciju sociālajā zinātnē par industrializāciju.

Man ļoti žēl, ka šodien, 2021. gada 11. martā, kad līdz ārkārtas stāvokļa beigām ir palikušas 25 dienas, jūs mums nepastāstījāt... nepastāstījāt Latvijas tautai par to, kā jūsu valdība apkaro pandēmiju, par to, kā tiek pārvarēta krīze ekonomikā un kā tiek īstenota Latvijā nacionāla mēroga vakcinācija.

Par pēdējo punktu es varētu jūs informēt, ka uz pagājušās nedēļas piektdienu, proti, 5. martu, vakcinēto skaits Latvijā bija 60 tūkstoši cilvēku. Tie ir trīs procenti no Latvijas iedzīvotāju skaita. Pie tam tika atzīmēts, ka tie 60 tūkstoši cilvēku nav visi tie, kuri saņēma divas potes. Tas nozīmē, ka īstenībā Latvijā vakcinēto skaits ir zem viena procenta. Tad, kad šo informāciju saņēma Igaunijas un Lietuvas kolēģi, kuri piedalījās Baltijas Asamblejas ģimenes (Skaņas pārrāvums.)... komitejas sēdē, godīgi sakot, viņi bija ļoti, ļoti izbrīnīti. Vismaz tās sejas – deputātu no Igaunijas un Lietuvas sejas – bija ar ļoti apaļām acīm.

Es domāju, tas ir jūsu valdības kauns. Īstenībā tas ir jūsu valdības galvenais rezultāts. Viss kabinets kopumā... mūsu Ministru kabinets jūsu vadībā pašlaik atgādina cauru spaini, kurš nekam nav derīgs, bet izmest ir žēl. Šajā caurajā spainī kā bezdibenī pazūd gan krīzes pārvarēšanas sistēmiska pieeja, gan profesionāla menedžmenta loģika un konsekvence. Pat jūsu ziņojumā šodien absolūti iztrūka ziņas par to, kā tiek pārvarēta šīs krīzes sociālā dimensija. Kas tika darīts un kādas varētu būt kļūdas, jo veiksmīgs vadītājs vienmēr kritizē pats sevi pirmām kārtām. Šodien diemžēl šīs kritikas nebija. Un es jūsu vietā to pamēģināšu izdarīt.

Es vēlētos jūs informēt, ka viens no jūsu Ministru kabineta locekļiem, proti, labklājības ministre, šī gada 19. februārī ir saņēmusi atklātu vēstuli no lielas vecāku grupas, kur izmisušas mammas stāstīja par saviem bērniem, kurus viņas joprojām apgādā (tie ir augstskolu studenti vecumā līdz 20 gadiem), bet par kuriem saskaņā ar mūsu likumdošanu vairs nav tiesību saņemt ģimenes pabalstu.

Diemžēl tā 500 eiro piemaksa pie ģimenes pabalsta paredz, ka to saņem tikai tie cilvēki, kuri saņem ģimenes pabalstu. Bet šo jauniešu grupa, viņu vecāki, šo ģimenes pabalstu vairs nesaņem. Saskaņā ar mūsu likumdošanu viņi nesaņem arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā paredzēto naudu. Un sanāk tā, ka šī ģimeņu daļa (tā ir ļoti liela grupa) pašlaik paliek vispār bez nekāda atbalsta. Tāpēc jūsu apgalvojumi, cienījamā pozīcija, ka šis pabalsts ir par katru bērnu, ir, piedodiet, klaji meli. Ne par katru bērnu, bet tikai par tiem bērniem, par kuriem tiek saņemts konkrētais pabalsts.

Tātad labklājības ministre par to ir informēta 19. februārī. Nekādas atbildes joprojām nav, nekādi grozījumi Covid‑19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā joprojām nav iesniegti. Es jūs informēju, ka šodien es iesniegšu šo grozījumu tad, kad mēs skatīsim 200 eiro piemaksu katram pensionāram un invalīdam, un apgalvošu jau pašlaik, ka tie arī ir meli, jo šos 200 eiro saņems ne visi pensionāri, ne visi invalīdi. Par to būs atsevišķs skaidrojums.

Vēl, cienījamais Kariņa kungs, vēlamies informēt, ka tā pati labklājības ministre šī gada 28. februārī saņēma vēstuli no Kristīnes Žorenko, kas ir savas septiņgadīgās meitas ar invaliditāti asistente. Tā ir tā sieviete, kura uzdrošinājās neatdot savu bērnu aprūpes centrā un pati cīnās par viņas veselību, un sēž mājās, un pilda principā valsts funkciju aprūpēt bērnu ar invaliditāti. Līdz šim par savu asistenta darbu Kristīne saņēma mēnesī vidēji ap 300 eiro, rūpīgi aizpildot visas anketas ar visām stundām. Vai, lūdzu, labklājības ministre jūs informēja, ka visi bērnu ar invaliditāti asistenti pašlaik saņem divreiz mazāku atalgojumu nekā pagājušā gada vasarā? Jo ir kaut kāda nesaprotama formula, kas liedz šo bērnu asistentiem saņemt vismaz tādu naudiņu, lai par to varētu savus bērniņus uzturēt.

Kristīne ir pilnīgā izmisumā. Jā, viņa neprot rakstīt smukas vēstules, sagatavot smukas runas, viņa raksta tā, kā prot, bet diemžēl arī Kristīnes kliedziens izies cauri jūsu caurajam spainim. Jo jūsu ministri, neskatoties uz to, ka šīs sēdes jau ir atklātas, pateicoties opozīcijas spiedienam, nenones līdz jums visu pilnu informāciju, un tā ir jūsu galvenā problēma.

Aicinu jūs izmest cauro spaini, godīgi pateikt, ka jūs netiekat galā. Mēģiniet, lūdzu, izveidot profesionālu komandu, kas tiešām pārvarēs krīzi un pandēmiju mūsu valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Lūdzu man apvienot runas laikus.

Sēdes vadītāja. Abi runas laiki ir apvienoti.

S. Dolgopolovs. Paldies. Labdien, kolēģi! Un pirmā piezīme – šodien tika minēts par valdības kuģi. Godīgi sakot, valdība ir tikai kuģa, kas saucas “Latvijas Republika”, apkalpe, kas vada kuģi pēc uzdevuma, ko dod kuģa īpašnieks – Latvijas tauta.

Šodien es gribētu pateikties Kariņa kungam par vēstures ekskursu, tas tiešām ir ļoti svarīgi ne tikai, lai raudātu par vēsturiskām sāpēm, bet arī, lai neatkārtotu vēsturiskās kļūdas.

Tā kā pagājušais gads nebija veiksmes stāsts... stāsta gads, vairāk ir runāts par to, kas būtu darāms. Es arī gribētu pateikt, ka, lūk, ir trīs momenti, ko vajadzētu ņemt vērā.

Pirmais – bija runa par reindustrializāciju. Tiešām tas ir svarīgi, bet jāatceras, ka industrializācija Latvijā parādījās tad, kad izveidojās lielais tirdzniecības ceļš starp austrumiem un rietumiem un uz tā ceļa sāka augt arī industrija. Līdz ar to, kad mēs runājam par reindustrializāciju, tur ir vairāki faktori, bet divi ir galvenie. Viens – kā mainījusies patēriņa struktūra, un otrs –cik ir un būs sīva konkurence izvēlētajās jomās, jo, ja tas šinī jomā nav pieļauts... nav veikta attiecīga analīze un izvērtēšana, ieguldītie līdzekļi var izplūst pa gaisu.

Otrs moments ir, runājot par patēriņu. Vienīgais stabilais patēriņa veids ir pārtika. Man liekas, ka mēs esam ļoti pavirši attiekušies un attiecamies pret lauksaimniecību Latvijā kā tādu, jo neatkarīgi no pārtikas veidiem pārtika kā pamats – tās nepieciešamība tikai pieaugs. Līdz ar to man šķiet, ka, ja mēs runājam par attīstību, būtu svarīgi padomāt arī, kā attīstīt un kā padarīt vēl konkurētspējīgāku lauksaimniecības sektoru.

Trešais. Mēs dzīvojam krīzes situācijā, un ne tikai krīzes situācija, bet vispār normāla attīstība ir atkarīga no tā, cik saliedēta ir sabiedrība. Par to arī šodien tika runāts, bet man liekas, ka ļoti svarīgi, lai valdība saprastu, ka tas ir viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais instruments, kā panākt pozitīvas izmaiņas visās jomās, īpaši pārvarot krīzi, jo bez saliedētas sabiedrības rezultāti nav sagaidāmi. Tāpēc tas ir uzdevums numur viens, par ko vajadzētu ne tikai runāt, bet arī kaut ko darīt lietas labā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds veselības ministram Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (veselības ministrs).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Ministru prezidenta kungs! Cienījamās deputātes, godātie deputāti... kolēģi! Ir pagājuši nedaudz vairāk nekā divi mēneši, kopš neesmu jūsu kolēģis ikdienā. Un šodien vēlos mazliet ieskicēt tos jautājumus, ar kuriem sanāk visvairāk ikdienā strādāt.

Bet, pirms es to daru, es vēlētos pateikt milzīgu paldies visiem Latvijas cilvēkiem, visai Latvijas sabiedrībai par kopīgo darbu pie Covid-19 pandēmijas apkarošanas visa pēdējā gada garumā.

Nesen apritēja gads, kopš šī kovida ēra Latvijā sākās ar pirmo konstatēto saslimšanu... pagājušā gada marta sākumā. Un cīņa ar vīrusu notiek visur ikdienā, katrā darbavietā, katrā ģimenē, katrā mājā, katrā pilsētā, ne tikai slimnīcās, kur ir frontes līnija, ne tikai policistu un autobusu šoferu, un pakalpojumu sfēras cilvēku darbā, protams, arī valdībā.

Dombrovska kungs šodien debatēs ironizēja par to, ka nevarot ieraudzīt trešo vilni, vai kaut kā tamlīdzīgi viņš izteicās. Es domāju, ka šī ironija ir nevietā. Mēs varam patiešām būt pateicīgi paši savai apdomīgajai rīcībai, visiem tiem cilvēkiem, kuri ievēro drošības pasākumus, netiekas ar citām... mājsaimniecībām, pareizi valkā individuālās aizsardzības līdzekļus, sadarbojas ar valdības dienestiem šīs pandēmijas... ievērošanā, jo kopīgiem spēkiem mums līdz šim ir izdevies novērst saslimstības pieaugumu.

Piemēri nav tālu jāmeklē. Ja mēs paskatāmies tepat blakus, pie mūsu kaimiņiem Igaunijā, kuriem bija zemāks saslimstības līmenis nekā mums vēl pirms dažām nedēļām, šodien Igaunija ir vienā no pirmajām vietām Eiropā un pasaulē ar 1957 gadījumiem 24 stundu laikā, ar kumulatīvo 14 dienu rādītāju 1453. Igaunijas slimnīcās šodien ir 639 pacienti, un jādomā, ka šī situācija Igaunijas slimnīcās kļūs tikai sliktāka.

Mums kopīgiem spēkiem ir izdevies to novērst, mums jau vairākus mēnešus ir spēkā diezgan stingri pasākumi. Mūsu saslimstība mazinās lēnām, bet mazinās. Mēs droši vien gribētu, lai tas notiktu ātrāk, bet tomēr arī pēdējo 24 stundu laikā ir vērojams saslimstības samazinājums. Mūsu... šis 14 dienu skaitlis uz 100 tūkstošiem ir 420... iepretim 429 – vakar.

Latvijas slimnīcās šodien ir 706 cilvēki ar kovidsaslimšanu, no tiem 77 slimo smagi. Tas vēl arvien ir ļoti, ļoti daudz. Tas ir daudz par daudz, lai mēs varētu spert soļus pretī un atvieglot, normalizēt nozaru darbu vairāk, nekā tas ir darīts līdz šim.

Valdība ir lēmusi, ka šajos apstākļos, kad Latvijā pēdējās nedēļas laikā ir vairāk nekā dubultojies kovidpozitīvo gadījumu skaits ar jaunajiem paveidiem... ar šo britu vīrusa paveidu B117, kurš ir lipīgāks un bīstamāks nekā līdz šim Latvijā pazīstamais vīruss... Šajā situācijā valdības pienākums ir spert soļus... saprātīgi pastiprināt prasības visriskantākajās zonās – darbavietās, tur, kur cilvēki šobrīd... īpaši bieži saslimst; arī pastiprināt prasības pašizolācijas un karantīnas ievērošanai un citus pasākumus, lai saslimstība Latvijā neatsāktu augt. Pie kā tas var novest, mēs ļoti labi redzam Igaunijas gadījumā.

Mums jārēķinās, ka kovidsaslimšana nebeigsies drīz, mums ir jārēķinās ar tā dēvēto ilgo kovidu, ar to, ka, vīrusam mainoties, mutējot, mums, iespējams, nāksies... pēc šīs pirmās masveida brīvprātīgās vakcinācijas būs, iespējams, jāveic vēl atkārtota vakcinācija nākotnē ar uzlabotām vakcīnām – līdzīgi, kā tas tiek darīts ar gripas saslimšanu, ar gripas vīrusu. Tas nozīmē, ka mums vēl ilgi būs jāievēro zināma piesardzība. Droši vien pa īstam uzelpot mēs nevarēsim pirms vasaras.

Kovids būs izraisījis garas sekas... ilgas, smagas, uzkrātas sekas citā saslimšanas jomā – hronisku saslimšanu saasinājumus, kurus mēs ilgstoši risināsim, jo šobrīd diemžēl Latvijas veselības aprūpe veselu virkni būtisku veselības pakalpojumu nevar sniegt. Tāpat būs arī kovidpacientiem nepieciešama rehabilitācija, un pie šiem pasākumiem mēs valdībā kopā strādājam.

Sēdes vadītāja. Ministra kungs, laiks.

Jums laiks tika apvienots.

D. Pavļuts. Paldies. Par vakcināciju es acīmredzot detalizētāk stāstīšu citās Saeimas sēdēs, dažādās komisijās. Šobrīd varu ziņot, ka ir vakcinēts 88 tūkstoši devu, tostarp vismaz vienu devu ir saņēmuši jau 70 tūkstoši Latvijas cilvēku. Un mūsu mērķis, pie kura mēs strādājam, gan veidojot masveida vakcināciju, gan citus... mēs plānojam sasniegt... līdz augusta beigām vakcinēt vienu miljonu 200 Latvijas iedzīvotāju jeb 70 procentus no pieaugušajiem iedzīvotājiem.

Mēs esam izveidojuši lielu vakcīnu portfeli. Kopš manas stāšanās amatā mēs esam nopirkuši – pie katras iespējas – papildu vakcīnas, un šobrīd mums ir vairāk nekā septiņi miljonu devu.

Par to, kādas kļūdas pieļautas pagātnē attiecībā uz vakcīnu iepirkumiem, mēs esam sarīkojuši jau divas dienesta pārbaudes, vienas rezultāti ir pieejami, un otru mēs pabeigsim marta beigās. Un šie rezultāti būs pieejami arī jums.

Mēs cieši strādājam kopā ar pašvaldībām, un es aicinātu Valaiņa kungu sazināties ar Kaminska kungu un pārjautāt. Kaminska kungs vēl otrdien valdības sēdē apliecināja, ka pašvaldības ir ciešā kontaktā ar vakcinācijas biroju un kopā strādā pie vakcinācijas procesa.

Kovids neatceļ citas reformas nozarē. Jaunā algu modeļa ieviešana, slimnīcu līmeņošanas jautājumi (tos mēs plānojam skatīt nākamo otrdien valdības sēdē), uzlabojumi farmācijas jomā, lai zāles būtu lētākas un pieejamākas, investīcijas infrastruktūrā un modernās ārstniecības metodēs.

Diemžēl mantotās, lielā mērā nestrādājošās e-veselības pārveide ir viens no jautājumiem... uz mana galda. Mēs pārveidosim to par atvērtu, modernu digitālās veselības sistēmu; nepieciešamie līdzekļi ir rezervēti. Mēs strādāsim pie onkoloģijas plāna, pie paliatīvās aprūpes uzlabošanas, pie paliekošiem uzlabojumiem psihiskās veselības jomā, rezidentūras apstākļu uzlabošanas un citiem jautājumiem.

Vēlreiz paldies visiem par kopīgām pūlēm pie cīņas ar Covid-19. Šis laiks reiz beigsies, bet šobrīd mums priekšā ir kopīgs uzdevums – novērst trešo vilni, samazināt saslimstību, lai mēs varam normalizēt nozaru darbu... skolās, veikalos, teātros, muzejos... atbilstoši ilgā kovida apstākļiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam. Lūdzu!

A. T. Plešs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godājamie Saeimas deputāti un deputātes! Arī es runas sākumā lūgšu apvienot abus runas laikus.

Sēdes vadītāja. Runas laiki apvienoti.

A. T. Plešs. Runājot par galvenajiem padarītajiem darbiem un izdarīto Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijā 2020. gadā, vēlos akcentēt svarīgāko.

Kā pirmo vēlos izcelt administratīvi teritoriālo reformu, kas nu jau ir iegājusi finiša taisnē. Šī reforma bija ilgstoši izstrādāts un apsvērts lēmums, kas pamatots dažādu institūciju un starptautisko organizāciju pētījumos, atzinumos un rekomendācijās. Tā noteikti uzlabos iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti neatkarīgi no to dzīvesvietas, kā arī mazinās reģionālo nevienlīdzību. Tā ļaus piesaistīt papildu investīcijas, kā to jau ir parādījusi arī iepriekš veiktā reģionālā... administratīvi teritoriālā reforma, un radīs augsni daudz... ekonomiski spēcīgākām pašvaldībām, vairos to kapacitāti un arī administratīvo profesionalitāti.

Un, lai uzlabotu šīs nākotnes pašvaldības, ministrija turpina īstenot autoceļu investīciju programmu, kas ir īpaši svarīga šīs pašvaldību reformas kontekstā, lai iedzīvotājiem, kā arī uzņēmējiem sniegtu nozīmīgus uzlabojumus mobilitātes attīstībā.

Ceļu tīkla sakārtošana ir ļoti būtisks moments visas valsts tālākai attīstībai, tādēļ reformas ietvaros jau pagājušajā gadā šī programma tika uzsākta un tika piešķirti arī vairāk nekā 20 miljoni eiro ceļu sakārtošanai. Arī šajā gadā ir plānots atvēlēt vairāk nekā 50 miljonus eiro no valsts budžeta ceļu tīkla sakārtošanai, kā arī 100 miljoni eiro ir iestrādāti piedāvājumā Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros. Un šis darbs ir bijis ļoti būtisks sadarbībā gan ar Satiksmes ministriju, gan ar plānošanas reģioniem, lai identificētu, kuri ceļu posmi ir svarīgi, lai no nākotnes perspektīvas nodrošinātu daudz lielāku reģionālo savienojamību un mobilitātes uzlabošanu.

Tāpat jāpiemin, ka svarīgs lēmums Ministru kabinetā tika pieņemts par atkritumu apsaimniekošanas plānu nākamajiem septiņiem gadiem, kas paredz paplašināt atkritumu dalītās vākšanas sistēmu, būtiski palielināt atkritumu pārstrādi un īstenot aprites ekonomikas principus.

Taču pie šī visa būtisku uzmanību vēlos pievērst arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasākumiem, kas ir orientēti uz to, lai sekmētu ekonomikas noturību un Covid-19 krīzes seku mazināšanu tautsaimniecībā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pērn izveidoja ekonomikas atveseļošanās programmu, galveno uzsvaru liekot uz pašvaldību... aizdevumu programmu. Un šis pieejamais finansējums gan iepriekšējā gadā, kā arī šogad ļauj sildīt ekonomiku reģionos, radīt darba vietas iedzīvotājiem un sniegt nepieciešamo atbalstu pandēmijas seku mazināšanai.

Un šeit jāpiemin, ka pagājušajā gadā virkne pašvaldību saņēma valsts aizdevumus – ap 100 miljonu eiro kopējā apmērā (kopumā 307 projektu finansēšanai) –, turklāt šogad aizņēmumu limits ir palielināts līdz 150 miljoniem eiro. Un arī atbalstāmo programmu un virzienu saraksts ir ievērojami paplašināts, lai pašvaldībām būtu iespējas realizēt augstas gatavības un svarīgus investīciju projektus tālākai attīstībai.

Tāpat jāpiemin, ka pērn ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu 13 pašvaldībās... 17 bērnudārzu projektos... radīta iespēja apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi vēl vairāk nekā divarpus tūkstošiem bērnu un tādā veidā arī kopumā samazināt bērnudārzu rindu Latvijā par aptuveni trešdaļu.

Jāsaka, ja ir kaut viens ieguvums no šīs pandēmijas, kurā mēs dzīvojam, tad tā ir noteikti daudz straujāka digitalizācijas attīstība Latvijā un virzība uz digitālo transformāciju. Un šeit jāatzīmē ministrijas izstrādātais projekts digitālās transformācijas pamatnostādņu sakarā, kurš jau tuvākajā laikā tiks skatīts valdībā un aptvers ļoti plašu virzienu un nozaru sarakstu, lai turpmākajos septiņos gados mēs patiešām... patiesi iedzīvinātu digitālo transformāciju – komplektā ar tiem atbalsta instrumentiem, kuri ir pieejami no Eiropas Savienības, – un radītu patiesi digitāli prasmīgu sabiedrību un lai šīs pārmaiņas... tādā ziņā pozitīvi ietekmētu un īstenotos gan valsts pārvaldes jomā, gan arī, protams, visdažādākajos tautsaimniecības sektoros un jebkura iedzīvotāja dzīves jomā.

Par tādiem konkrētiem plāniem runājot šajā kontekstā, līdz 2023. gadam ir plānots izvērst... un ievērojami paplašināt valsts un pašvaldības vienotos klientu apkalpošanas centrus, izveidot vismaz 587 visā valsts teritorijā; tas nozīmētu – vismaz pa vienam centram katrā pagastā, lai iedzīvotājiem pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai būtu iespējams saņemt gan valsts, gan pašvaldību pakalpojumus.

Tāpat turpināsim aktīvi apmācīt digitālos aģentus visā Latvijas teritorijā – papildus vismaz divus tūkstošus tuvākajos gados. Un uz šo brīdi visā Latvijas teritorijā esam apmācījuši vairāk nekā sešus tūkstošus cilvēku, kuri var sniegt nozīmīgu atbalstu, tā teikt, digitālās pasaules iepazīšanā un dažāda veida pakalpojumu saņemšanā.

Tādā ziņā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija turpina uzņemto kursu, lai Latvija pārliecinoši soļotu aizvien zaļākas un digitālākas valsts virzienā, vienlaikus radot augsni reģionu ekonomiskās jaudas veicināšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Ļoti cienījamās dāmas! Godātie kungi! Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību, par laiku, kad... Valstī jau gadu ir kritisks stāvoklis medicīnā, kur... Šobrīd Eiropā esam “pirmie”, bet – pirmie no beigām, respektīvi, pēdējie, vakcinācijas ziņā. Ir kritisks stāvoklis valsts tautsaimniecībā, kritisks mazajiem, vidējiem un arī lielajiem darba devējiem. Problēmas ir ne tikai veselības aprūpē, bet ikvienā nozarē, tātad arī izglītībā. Jā, taisnības labad jāsaka, ka šis ārkārtas stāvoklis ir īsta klondaika atsevišķām fiziskajām un juridiskajām personām, bet tādu ir ļoti maz.

No jūsu ziņojuma cerēju sagaidīt konkrētus rīcības plāna mērķus, cerēju sagaidīt, kā palīdzēsiet tai valsts sabiedrības daļai, kurai palīdzība šobrīd ir visvairāk nepieciešama, lai no šīs krīzes mūsu valsts izietu ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem. Visa tā vietā mēs šodien saņēmām primitīvu valsts vēstures pārstāstu! Nekā no tā, kas nepieciešams, nav nedz valdības pieņemtajos lēmumos, nedz šajā ziņojumā, nedz arī... nav saklausāms arī šajā 26 minūšu garajā stāstījumā.

Tā vietā, lai veltītu visas savas pūles krīzes seku mazināšanai, jūsu vadītā koalīcija likvidē universitātes, rada haosu pašvaldībās, veic daudz un dažādas reformu imitācijas, kurām nav nekāda sakara ar līdz šim lielāko krīzi valstī.

Un nobeigumā. Ministru prezident, es aicinu jūs izvērtēt ne tikai atsevišķu savu padoto atbildību un atbilstību ieņemamam amatam, bet sākt ar sevi un izvērtēt arī savu personīgo atbildību par līdz šim valstī radīto vislielāko haosu Latvijas vēsturē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai.

I. Šuplinska (izglītības un zinātnes ministre).

Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva! Visu laiku, neskatoties uz to, ka šobrīd savu dienaskārtību diktē Covid-19, izglītības kvalitāte ir Izglītības un zinātnes ministrijas pamatmērķis. Un tas ir tā kā braucot kādā ceļojumā vai maršrutā: tu saproti, ka Covid-19 tev diktē pieturas, kurās tu pats īsti neesi plānojis apstāties.

Izglītības un zinātnes ministrijas pamatmērķis ir bijis tāds, ka arī kovida izraisīto apstāšanos mēs izmantojam nevis kā konkrētas situācijas risinājumu tieši tagad un tikai šim momentam, bet katrs risinājums ir ar ilgtermiņa ieguldījumu.

Tāpēc mums ir tapis projekts “Tava klase”, kas šobrīd jau ir atzīts par labāko pasaules risinājumu gan UNESCO, gan OECD... šajā konkrētajā vērtējumā. Šo projektu un tā mācību materiālus izmanto 77 Eiropas valstīs. Ir tapuši vairāk nekā 1400 raidījumi. “Tava klase” ir uzsākusi otro sezonu, un mēs šobrīd mēģinām mazināt pandēmijas ietekmi arī ar karjeras dienu “Tavā klasē”, lai redzētu, ko un cik lielā mērā izvēlas mūsu skolēni.

Mēs esam radījuši sistēmu... Covid-19... atbalstam ļoti dažādām mērķauditorijām, sportam. Ir pieci miljoni – studentu izcilības un nodarbinātības stipendijai. Un te tikai viena replika jāsaka Ločmeles kundzei. Nodarbinātības stipendijai ir panākti pieci miljoni – studenti, uz to piesakoties, var mēnesī saņemt 200 eiro... un vismaz sešu mēnešu garumā. Tas nozīmē, ka arī mērķgrupa, kuru jūs minējāt kā neaizsargātu un nepamanītu... ir iespējams vēl noteikti pamanīt... un ir iespējams šo stipendiju arī pieteikt.

Pētniecībai ir piešķirts 21 miljons, un šeit es minu summas, kas ir kopā gan ar Covid-19 seku mazināšanas projektiem, gan ar tiem komercializācijas projektiem, kas turpināsies. Ja mēs paskatāmies uz pētnieku veikumu, tad mēs ļoti precīzi varam teikt, ka šajā brīdī...

Ir izveidota Baltijā pirmā laboratorija individuālo aizsardzības līdzekļu akreditētai testēšanai, ir aprobēta notekūdeņu monitoringa metode, ir izveidota centralizēta biobankas un datu apmaiņas platforma. Sekvenēšana mums ļauj precīzāk pateikt... un noteikt, kāda ir arī trešā viļņa attīstība.

Ir noticis siekalu testu masveida pielietojums Kuldīgā, kas ļoti veiksmīgi Kuldīgai ir ļāvis tikt galā ar Covid-19 situāciju... atšķirībā no citām pašvaldībām... un rādīt piemēru, ka... Šobrīd tur jau turpinās klātienes mācības.

Ir izveidoti digitālie resursi un materiāli krātuves apmācībai, un pētnieki turpina pārsteigt un, jāsaka, gatavot aizvien jaunus produktus un pakalpojumus, un inovācijas, darbojoties arī Eiropas Kosmosa aģentūrā un iesaistoties Eiropas Kodolpētījumu centrā, jo tieši par šo divu pasaulē atzīto pētniecības institūciju asociēto biedri Latvija ir kļuvusi pagājušajā gadā.

Esam domājuši arī par atbalstu skolotājiem, jo saprotam, ka skolotāju papildu slodze saistībā ar attālināto mācību darbu ir milzīga, un te ir gan ieguldījums pirmsskolas speciālo pedagogu un darbinieku piemaksu veidošanā... tie ir 6,3 miljoni, vispārējā izglītībā un profesionālajā skolā – 13,1.

Šobrīd tiek gatavots arī papildinātais profesionālās ievirzes... apmaksas piešķiršanas projekts un... augstākajai izglītībai... paredzot gan to, jāsaka, tēriņu segšanu, kas ir saistīti tieši ar Covid-19 pasākumiem (dezinfekciju, digitalizāciju), gan arī to, kas ir saistīti ar akadēmiskā personāla atbalstu.

Uzreiz teikšu, ka nākamais solis ir digitalizācija, un šeit ir jāatzīmē, ka ne tikai Izglītības un zinātnes ministrijas rūpe, bet arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Satiksmes ministrijas rūpe, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības rūpe ir, lai internets un viedierīce būtu katrā mājā. Un teikšu uzreiz, ka Izglītības un zinātnes ministrija šajā gadījumā laikam... ir izvēlējusies iet kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību šajā prioritārajā jeb dominantes gājienā, jo... Principā pagājušajā gadā ir nopirkts un skolām nogādāts 12 tūkstoši viedierīču. Paldies katrai pašvaldībai, kas atrada līdzekļus un to darīja! 20 tūkstoši šobrīd ir iepirkumu procesā.

Principā, skatoties uz interneta pieslēgumu... Sadarbībā ar vairākiem partneriem mēs esam panākuši un izveidojuši skolu interneta platformu, kur interneta pakalpojumi tiks uzlaboti vairāk nekā 280 iestādēm...

Lūdzu apvienot manu debašu laiku.

Un šajā brīdī...

Sēdes vadītāja. Runas laiki apvienoti.

I. Šuplinska. ... šis interneta uzlabojums jau ir panākts 100 skolās. Un tās ir skolas reģionos.

Tāpat arī 2021. gadam interneta pakalpojumu izdevumi tiek plānoti visām Latvijas vispārizglītojošām skolām kā apmaksāti no Izglītības un zinātnes ministrijas. Un tie ir digitālās pratības kursi pedagogiem. Uzreiz teikšu, ka digitalizācija un digitālā pratība ir Izglītības un zinātnes ministrijas degpunktā, un principā visi iesāktie procesi turpināsies arī šajā gadā.

Noteikti ir jāuzsver tas, ka digitalizācijas procesā nevar prasīt atbildību tikai no Izglītības un zinātnes ministrijas, lai sagādātu viedierīci pilnīgi katrā mājā un nodrošinātu interneta pārklājumu pilnīgi katrā Latvijas vietā. Bet atgādināšu, ka arī pēc pēdējiem datiem Latvija, salīdzinot ar citām valstīm, šajos rādītājos dominē... Proti, mums ir pieejama infrastruktūra un ļoti labs nodrošinājums. Turpretim digitālās pratības spējas mums joprojām nav pietiekamā līmenī. Un tāpēc – tieši tā, kā norādīja arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pleša kungs, – patiešām šis akcents ir uz digitālās pratības daudzveidību, uz pieejamību, uz ļoti dažādu līmeņu programmu piedāvājumu šajā, nākamajā gadā un arī turpmāk.

Kā viens no būtiskākajiem Izglītības un zinātnes ministrijas darbiem ir augstākās izglītības reforma. Un, neskatoties uz to, ka vairāki runātāji pieminēja, cik... jāsaka, daudzas lietas ir saistītas ar plānojumu, kāds ir bijis un kāds vēl tiks īstenots... Mums ir jāatzīst, ka šobrīd jau darbojas jaunais doktorantūras modelis, kas paredz doktorandam 1000 eiro apmēra projektu finansējumu no valsts. Un līdzīgu finansējumu nodrošina augstskola vai vismaz tā darbavieta, kurā viņš izstrādā arī savu doktora disertācijas... darbu.

Tiek gatavoti ierosinājumi trešajam lasījumam... grozījumi Augstskolu likumā. Tas ir pirmais solis, jo mēs saprotam, ka Latvija ir Eiropā pēdējā valsts, kurā padome nav bijusi izveidota un kura nav ļāvusi... Proti, šī pārvaldības sistēma nav ļāvusi mērķtiecīgi plānot stratēģisku un arī finansiālu attīstību katrai no Latvijas augstākās izglītības iestādēm. Otrais solis ir akadēmiskā personāla slodzes un karjeras modeļa maiņa. Trešais solis ir uzlabota finanšu modeļa ieviešana. Turpretim... arī ir būtiska atbildība ne tikai valstij, bet arī augstākās izglītības institūcijai, kas... pārsteidz un piedāvā sava snieguma rādītāju konkrētās stratēģiski noteiktās jomās...

Sēdes vadītāja. Ministres kundze, laiks.

I. Šuplinska. Un ceturtais ir arī šī iekšējā un ārējā...

Sēdes vadītāja. Vārds kultūras ministram Naurim Puntulim.

N. Puntulis (kultūras ministrs).

Labdien, cienītā sēdes vadītāja! Premjer, kolēģi ministri, deputāti, sabiedrība! Man šķiet, lieki būtu atgādināt, ka tieši kultūras nozari šī pandēmija ir skārusi vistiešākajā trāpījumā visā pasaulē. Tāpat katram ir skaidrs, cik ļoti tas ietekmē ne vien pašu nozari, bet sabiedrības morālo veselību kopumā. Tādēļ es šobrīd vairāk runāšu skaitļu valodā... konkrēti, skaitļu valodā.

Vispirms – par kovida pirmo vilni. Kovida pirmajā vilnī kultūras nozare tika atbalstīta ar apmēram 20 miljoniem – dažādu atbalstu veidā –, un tas skaitlis ir tuvs tam, ar kādu kultūras nozares atbalstīja mūsu kaimiņi gan Lietuvā, gan Igaunijā, ar ko mums tik ļoti patīk mūs salīdzināt.

Šobrīd, sākoties jaunam budžeta gadam, mēs ciešā sasaistē ar visu kultūras nozari strādājam pie atbalsta mehānismiem kultūras nozarei šinī budžeta gadā un kovida otrajā vilnī. Mēs analizējām visus plusus un mīnusus iepriekšējiem atbalsta mehānismiem un nācām klajā ar jauniem.

Piebildīšu, ka kultūras nozare ir vienīgā nozare, kurai – paralēli universālajiem atbalsta mehānismiem – ir izstrādāti savi atbalsta mehānismi, bet tanī pašā laikā arī kultūras nozare saņem pabalstus no universālajiem atbalsta mehānismiem; teju vai astoņu miljonu apmērā tie ir saņemti (pēc pēdējiem Valsts ieņēmumu dienesta datiem).

Tātad... Par mūsu šābrīža atbalsta mehānismiem. Tos nosacīti varētu dalīt divās daļās. Tās pirmām kārtām būtu izdzīvošanas programmas, kurās... Viens miljons – biļešu kompensāciju, trīs miljoni – institūciju ilgtspējas programmai, nosedzot ikdienas rēķinus, īres maksas un tamlīdzīgas lietas, un divi miljoni – pašnodarbinātu personu atbalsta programma, kas orientēta uz tiem pašnodarbinātajiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nekvalificējas vispārējam atbalstam.

Mūsu devīze – “Pandēmija mums ir aizliegusi rādīt, taču nav aizliegusi radīt”. Tādēļ mums ir vēl otra programmas sadaļa – “Kultūras nākotnei”. Šeit mēs runājam par sešiem miljoniem nākotnes produktu radīšanai... 60 procentu – aizdevumu un 40 procentu – grāmatu formā. Un nākotnes programma, ko mēs dēvējam par programmu “Orfejs”. Tātad vēl trīs miljoni – kultūras nākotnes programmu radīšanai.

Kolēģi! Es joprojām kā praktizējošs mākslinieks apzinos, ka tik garā pandēmijā nozares pilnvērtīgu darbību un komfortu nespēj nodrošināt neviena nauda. To spēj nodrošināt tikai un vienīgi tikšanās ar skatītāju un šī enerģijas mijiedarbība.

Es piekrītu, ka, pieņemot dažādus ierobežojumus un lēmumus, ir bijis ļoti daudz neloģismu, ir bijis daudz kļūdu, taču tās ir iespējams labot, un mēs to arī darīsim. Taču, darot to, labojot šīs kļūdas un mēģinot palīdzēt dažādām nozarēm, tostarp kultūras nozarei, mēs nedrīkstam pazaudēt pašu galveno šajā situācijā – valdības un arī visas sabiedrības galvenā atbildība pandēmijas apstākļos ir katra cilvēka dzīvība. Es lūgtu to neaizmirst.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds tieslietu ministram Jānim Bordānam.

J. Bordāns (tieslietu ministrs).

Labdien, cienījamās Saeimas deputātes un godātie deputāti! Saeimas Prezidij! Vispirms es gribētu pateikt paldies visiem politiķiem, kas atrodas Saeimā un kas ir balsojuši par tiem likumiem, kurus... vienā vai citā veidā... esam ierosinājuši mēs no Tieslietu ministrijas – viss kolektīvs.

Un visi šie sasniegumi – es īsumā mēģināšu tikai uzskaitīt tos šajā uzrunā  – ir, pateicoties arī kopsadarbībai ar jums un pateicoties jūsu atbalstam. Un citstarp – neatkarīgi no tā, vai partija ir pozīcijā vai opozīcijā.

Jo visi... arī šie darbi, ko Tieslietu ministrija ir paveikusi... un, ja mēs paskatāmies premjera ziņojumā valsts drošības un ārlietas, tad 90 procenti – tie ir tiešām Tieslietu ministrijas kolektīvi ierosināti... un visu mūsu kopīgā darbā paveikti... un noderējuši visiem. Un citstarp, piemēram, Cileviča kunga uzrunu klausoties, man jāsaka – arī neatkarīgi no tautības.

Un kas ir no Tieslietu ministrijas būtiskākās lietas? Es tikai uzskaitīšu, un jūs redzēsiet, ka tie ir nevis atsevišķi likuma panti, kas ir... varbūt arī daudz varētu saskaitīt, un tāpēc izskatītos liels darbu, kā saka, saraksts, bet... visi šie paveiktie... patiešām... pēdējā gada laikā, kad ir nācis šis rezultāts... jo sākums ir bijis... arī 2019. gadā, lai šie darbi tiktu paveikti... Tie ir sistēmiski pārveidojumi tieslietu nozarē – ar mērķi, lai tieslietu nozare būtu efektīva. Un citstarp rezultātus, visdrīzāk, nemanīs šīs Saeimas laikā... Tāpēc, kā saka, šos laurus plūks... vienalga, kurš būs nākamais Tieslietu ministrijas... nākamā valdība, man būs gandarījums par to, ka šis Tieslietu ministrijas šodienas kolektīvs... komanda ir paveikusi darbu, kura augļus redzēs tuvā nākotnē.

Un tie ir: šogad darbu uzsāks Ekonomisko lietu tiesa; ir pabeigts tieslietu audits; pirmo reizi atklātās tiesas... atklātā procesā... ir izvēlēts jauns ģenerālprokurors; ir uzsākta tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju akadēmijas izveide.

Un atsevišķi mazāki darbi. Ir paplašināta Noziedzības novēršanas padomes kompetence, proti, Noziedzības novēršanas padome reāli sāks strādāt ar noziedzības novēršanu, ne tikai naudas sadalīšanu no konfiskācijas fonda. Ir uzsākta tiesu ekspertīžu institūta reforma, kura gaidīja 30 gadus, lai uzsāktos. Tieslietu sistēmā strādājošo profesionālo zināšanu pilnveides sistēma. Ir notikuši apjomīgi grozījumi Advokatūras likumā, iesakot... Noskaidroti un noteikti saprotami biroju tiesisko statusu grozījumi... Ne tikai notāriem, bet arī advokātiem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem būs skaidrs, tirgus ekonomikā saprotams... iespējams izveidot tirgus ekonomikā saprotamus birojus un biroju formas. Ir noteikta jauna tiesnešu atlases kārtība. Ir paplašināts publicējamo tiesas spriedumu saraksts. Ir aizsākta nepilngadīgo kriminālatbildības reforma. Papildu ierobežojumi uzturlīdzekļu parādniekiem. Iespēja fiziskajām personām atbrīvoties no maza apmēra parādiem. Ir uzsākta piespiedu nomu... kopīpašuma izbeigšanas reforma. Ir izvēlēti jauni Valsts zemes dienesta vadītāji. Un te mēs runājam par to, ka ļoti svarīgu lomu mūsu darbā ieņem tieši personāla atlases jautājumi.

Paldies.

Vēlu jums veiksmi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Ministru prezidenta kungs, man simpatizē tas, ka jūs šodien savā runā, balstoties atsevišķās līdzībās no pagātnes, vairāk runājāt par nākotnē iecerēto, par šo reindustrializācijas vai viedās industrializācijas... iespējamo valsts attīstības modeli. Simpatizē arī tas, ka jūs norādījāt uz to, cik liela loma šāda modeļa veiksmē ir tam, ko pirms simts gadiem cilvēki sauca par lasītprasmi, bet šodien mēs ietveram terminā “cilvēkkapitāls”.

Nedaudz tomēr, pieskaroties jūsu valdības paveiktajam... Jūs jau pats esat atzinis, ka, cenšoties meklēt atbilstošus risinājumus, it sevišķi Covid‑19 radīto problēmu pārvarēšanai, ne viss, ko ir darījusi valdība, ir bijis pareizi.

Objektīvā situācija un virkne subjektīvo faktoru liecina, ka ir liela varbūtība, ka jūsu vadītajai valdībai nāksies pārvaldīt mūsu valsti līdz pat nākamajām Saeimas vēlēšanām, tas ir, vēl apmēram pusotru gadu. Un tāpēc ļoti būtiski būtu, lai šīs pagātnes kļūdas...  lai tā būtu mācība nākotnei.

Bet tagad – par šo iecerēto... nākotnes modeli, kuru, pēc jūsu vārdiem, valdība ir iecerējusi īstenot. Kā lielu problēmu šī plāna sekmīgai īstenošanai es redzu jūsu vadītās valdības sektoriāli fragmentēto un horizontāli, starp resoriem, brīžiem nesaskaņoto darbību, par ko liecina ne tikai brīžiem, starpnozaru skatījumā, pretrunīgie valdības lēmumi kovida sakarā, bet arī jūsu šodien Saeimai piedāvātais Ministru kabineta ziņojums diemžēl. Vismaz man, to lasot, tas izskatās pēc atsevišķu ministriju ziņojumu kompilācijas, nevis pēc kopīga visa Ministru kabineta ziņojuma, kurā sinerģētiski tiktu pamatota arī iecere jūsu pieminētajam un īstenošanai iecerētajam viedās industrializācijas modelim.

Lietas, kas attiecas uz šo modeli, fragmentāri ziņojumā ir vairākās vietās – atsevišķi runājot par produktivitātes kāpināšanu, zinātni un pētniecību, izglītību, ilgtspējīgu un mērķtiecīgu reģionālo attīstību. Iespējams, ka augstāks saskaņotības līmenis ir jūsu pieminētajā dokumentā “Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam”.

Bet, ja mēs runājam par pašu Ministru kabineta ziņojumu, tad... Piemēram, šā ziņojuma sadaļā par produktivitātes kāpināšanu, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu, tiek runāts par investīcijām uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā, attīstot (un šeit es akcentēju!) nacionālas nozīmes industriālos parkus vai teritorijas reģionālajos centros.

Šeit es vēlos jautāt jums kā Ministru prezidentam, kā tas iet kopā ar cilvēkkapitāla veidošanas politiku, kuru šobrīd... valdošā koalīcija ir iestrādājusi grozījumos Augstskolu likumā... pēc otrā lasījuma, uzliekot skaitlisko kritēriju zinātnes universitātēm, kas vistuvākajā laikā... vistiešākajā veidā ietekmēs cilvēkkapitāla attīstību vismaz Kurzemes un Latgales reģionos.

Manā skatījumā, panākt, lai šī starpministriju un starpnozaru sadarbība tiešām būtu produktīva šādu nozīmīgu valsts politikas plānu īstenošanā, – tā ir jūsu kā Ministru prezidenta tieša atbildība. Un šajā turpmākajā jūsu valdības darbības laikā aicinu jūs tiešām uzņemties pilnu atbildību par visas valdības saskaņotu rīcību un darbību un censties to veicināt.

Paldies.

Ar to arī beigšu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Kolēģi! Covid-19 izraisītā krīze veselības jomā un ekonomikā, kā arī vakcinācijas process atklāj daudz dziļākas un pamatīgākas problēmas valsts pārvaldē un valsts attiecībās ar sabiedrību.

Valsts pārvalde ir izveidota, balstoties uz varas elites politisko spēku uzstādījumu par monoetnisko sastāvu, un realizē arī attiecīgo kopējo politiku, kas pamatā turpina šķelt sabiedrību. Uz problēmām minoritāšu interešu ievērošanā norādīja arī Eiropas Savienības pēdējie oficiālie dokumenti; tas pašlaik no valdības puses tiek ignorēts.

Vienlaikus politiskā elite piekopj dubultstandartus. Atgādināšu, ka pagājušā gada 16. janvārī bija premjerministra vizīte uz Baltkrieviju un pat mēģinājums dažus teikumus pateikt krievu valodā, koķetējot ar Lukašenko.

Atgādināšu arī Ārlietu ministrijas nostāju, pateicoties kurai pirms apmēram nedēļas no Eiropas Savienības sankciju saraksta tika izslēgts oligarhs – Lukašenko režīmam pietuvinātais Aleksejs Oleksins.

Vienlaikus plaisa starp sabiedrību un politisko eliti turpina padziļināties, un valdība turpina ignorēt 40 procentu iedzīvotāju vēlmi izvēlēties poti un veikt vakcinācijas procesu ar “Sputņik V” vakcīnu, pat – draudus dzīvībai un veselībai, kā arī iespēju pēc iespējas ātrāk un lielākam personu lokam vakcinēties un sasniegt kolektīvo imunitāti.

Uzskatu, ka reālu uzticību un respektu sabiedrībā iegūst, realizējot varu un pieņemot pamatotus lēmumus visas sabiedrības kopējās interesēs, nevis izdabājot dažnedažādām koalīcijas dalībnieku interesēm, precīzāk, untumiem un iegribām.

Veselības ministra nomaiņa neatrisināja daudz pamatīgākas problēmas visā valsts pārvaldē un lēmumu pieņemšanas kārtībā Latvijā. Daudz sliktāk ir tas, ka vismaz pagaidām, šķiet, ne premjerministrs, ne citi ministri neapzinās tos iemeslus un cēloņsakarības, kas noveda pie pagaidām neveiksmīgās un pretrunīgās vakcinācijas.

Analizējot situāciju ar iedzīvotāju saslimstības līmeni, slimības procesu... notiekošo... un vakcināciju, var izdarīt pieņēmumu, ka patiesībā lielākā daļa sabiedrības jau latenti ir pārslimojusi Covid-19 un pašlaik sabiedrībā – pateicoties pašai sabiedrībai! – ir izveidojusies vai veidojas kolektīvā imunitāte. Tas noteikti notiek, nevis pateicoties valdībai un valdības pieņemtajiem lēmumiem, bet pateicoties tam, ka ir tieši pretēji, proti, cilvēki nebija saņēmuši pietiekoši nopietnu ekonomisko atbalstu un netika ievēroti attiecīgi ierobežojoši pasākumi, un, visticamāk, lielākajai daļai sabiedrības pašlaik antivielu daudzums ir izveidojies, latenti pārslimojot Covid-19. Līdz ar to es prognozēju, ka tuvākajā laikā, aprīlī vai maija sākumā, saslimstība krasi samazināsies un mēs varēsim daudzmaz atgriezties pie normālas vai daļēji normālas dzīves... situācijas.

Ko vēl gribu pateikt? Es gribu pateikt, ka cilvēki tic un uzticas reālajām, labajām lietām un reāliem darbiem. Ja šos darbus un lietas aizvieto runāšana, tad zūd ticība un uzticēšanās gan pašām lietām, gan tiem, kas tās dara vai tikai runā.

Jau labu laiku personas, kas reprezentē valdību, saka, ka ir jāskaidro un jārunā ar sabiedrību. Bet publiskā komunikācija nevar aizvietot reālus darbus. Publiskā komunikācija nevar aizvietot vakcinēšanos, publiskā komunikācija nevar un nedrīkst kļūt par vētrainu darbības imitāciju. Tāpēc es uzskatu, ka valdība ir sevi izsmēlusi un darbu vietā tiek piedāvāta sabiedrībai tikai komunikācija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sveicināti, kolēģi! Cik skumji bija klausīties premjera uzrunu! Mums katru gadu kuģa ceļš, virziens mainās. Vārdi nesakrīt ar darbiem.

Pagājušajā gadā mēs pompozi pabeidzām finanšu sektora kapitālo remontu – un kādu rezultātu mēs redzam? Konti tiek aizvērti. Simtiem miljonu aizgāja uz citām valstīm. Un miers un klusums! Neviens neatbild par to!

Tagad premjers paziņoja par reindustrializāciju, pieminot lielos, veiksmīgos uzņēmējus – tādus kā “Mikrotīkls” un “Latvijas Finieris”. Neviena vārda par Latgales speciālās ekonomiskās zonas atbalstu! Es varu izdarīt secinājumu, ka nav mērķa cīnīties ar nabadzību un attīstīt ražošanu. Jūs piekalpojat lieliem saimniekiem. Tie, kas bija turīgi, paliks vēl turīgāki. Latvijas tirgus tiks pārdalīts un iznīcināts, sākot no restorāniem, viesnīcām un beidzot ar finanšu pakalpojumiem, ko Latvija kādreiz sniedza.

Kāda reindustrializācija, kad jūs nesen apstiprinājāt par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Pleša kungu, kas izvirzīja savu galveno darbu – cīnīties ar klimata pārmaiņām?! Nu, lai veicas!

Un visbeidzot. Es ceru, ka pienāks laiks, kad jūsu valdība tiks sodīta un tiesāta par cilvēktiesību pārkāpumiem – jau par to vien, ka nekvalitatīvas maskas likāt nēsāt bērniem... un visbeidzot – par to, ka cilvēki ar pozitīvu kovidtestu tiek potēti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā. Un man ir vēl viens ieteikums Krišjānim Kariņam. Zināt, ar ko atšķiras nīkuļu domāšana no uzņēmīgu cilvēku domāšanas? Nīkuļi meklē, kā izbēgt no riskiem, uzņēmīgi cilvēki – kā vadīt šos riskus.

Ja mēs paskatāmies, ko ir darījusi jūsu valdība, tad redzam, ka tā ir izmisīgi un nemākulīgi mēģinājusi bēgt no šiem riskiem līdzīgi kā slikts ķirurgs – nevis operēt radīto traumu, bet nocirst to: pirksts, roka, kāja – nav svarīgi; galvenais, ka ir risinājums, kā infekciju nelaist tālāk. Taču tādējādi, risinot vienus izaicinājumus, jūs radāt citus – vēl lielākus.

Jā, arī tā var risināt šos izaicinājumus, taču es jau jums to pagājušajā gadā skaidroju, ka šī nav tā situācija, ko varēs atrisināt, kā zaķītis slēpjoties zem eglītes. No kaut kā aizmukt, izvairīties – tie ir īslaicīgi risinājumi... līdzīgi, kā izvairīties iet uz tualeti. Jā, kādu laiku tā var darīt, bet pēc tam jūs skraidīsiet ar pietaisītām biksēm un nezināsiet, ko darīt ar to sastrādāto. Tas ir tas, ar ko pēc būtības jūs tagad nodarbojaties. Un ar šādu pieeju nav starpības, vai jums ir plāns A, plāns B, plāns C; jums vienmēr sanāks plāns D. Un jūsu darbība to uzskatāmi apliecina.

Ir jāsaprot, ka no šiem izaicinājumiem neizdosies noslēpties un ir jāveido risinājumi, kas dos iespēju sadzīvot ar tiem. Ir jānodarbojas nevis ar roku un kāju histērisku, nemākulīgu amputāciju, tas ir, ar pasākumiem, kas grauj Latvijas tautsaimniecību un sabiedrības uzticību, bet gan ar pasākumiem, kas ļauj sadzīvot ar kovidu un stiprināt mūsu nācijas pārliecību, ka mūsu valdībai ir ceļš, kurš nebeigsies ar izmisīgu un neziņas pilnu mīņāšanos pie kārtējās aizslēgtās tualetes.

Taču diez vai jūs būsiet spējīgi to izdarīt, pat saprast, kā tas būtu darāms, tāpēc labāk jums būtu iet mājās, kamēr jums vēl ir tāda iespēja. Un, kā to izdarīt cienījamā veidā, to es jums jau izstāstīju iepriekšējā reizē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi! Mana kolēģa Zariņa kunga pieminētais haoss droši vien ļoti labi būtu raksturojams ar konkrēto faktu... Es gribētu arī dzirdēt no Puntuļa kunga kādu skaidrojumu... varbūt ne šodien, varbūt kaut kad.

Principā, kamēr šeit visi cilvēki cīnās par savu izdzīvošanu, kāds ballējas. Un, kamēr cilvēki cīnās par to, lai būtu vismaz kaut kāda nākotne, ir tādi, kuri izmanto valsts resursus, lai bīdītu savas lietas.

Es gribētu saprast no Puntuļa kunga, vai viņš ir lietas kursā par to, ka Kultūras ministrijas finansētais Sabiedrības integrācijas fonds palīdz LGBT House Riga veiktajā aptaujā, kurā LGBT House Riga šobrīd, šajās dienās, lien bezkaunīgi pie mūsu bērniem ar dažādiem jautājumiem – no seksuālās dziņas līdz reliģiskajai pārliecībai. Nepilngadīgiem bērniem!

LGBT House Riga par Kultūras ministrijas, Puntuļa kungs, līdzekļiem lien bezkaunīgi pie mūsu bērniem, jautājot detaļas gan par skolām, Šuplinskas kundze, gan par apmācību valodu un par visām detaļām, kuras interesē organizāciju LGBT House Riga, kura sola šo informāciju nodot kaut kādiem pētniekiem. Un tas neinteresē nevienu no jums, godātie Ministru kabineta locekļi! Jūs runājat par dažādām citām fantāzijām, kamēr šobrīd mūsu bērniem tiek darīts pāri.

Puntuļa kungs, es gaidīšu jūsu atbildi... un Šuplinskas kundze arī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pēc debatēm vārds tiek dots Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam. Lūdzu!

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Paldies, cienījamā... laikam jau, ka... sēdes vadītājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Kolēģi ministri! Es ar lielu interesi esmu klausījies šīs debates, arī pierakstījis veselu virkni... piezīmes, noderēs arī varbūt atmiņām kādu dienu.

Es centīšos uzrunāt vienu otru runātāju.

Zariņa kungs, jūs... jums ir tāda pieeja, kas ir... es saprotu daļu valsts iedzīvotāju... jūs paužat pamatā dusmas un kaut kādu frustrāciju. Es jūtu jums līdzi, bet, redz, šādos laikos, man liekas, ir svarīgi skatīties vairāk uz to, ko var darīt nevis, nu, tādā ziņā, kādi ir kopēji apstākļi...

Tāpēc es arī šodien savā uzrunā... es runāju ne tikai par to, ko mēs darām pandēmijas apstākļos un kāda ir mūsu izejas stratēģija ar vakcināciju – par to arī runāja vairāki ministri... izteicās, paldies viņiem –, bet es arī runāju par to, kur mums kā valstij vispār ir jāiet, jo šādos apstākļos mēs bieži aizmirstam, ka ir kaut kas ārpus krīzes, aizmirstam, ka mums ir arī jādomā par rītdienu. Un es esmu diezgan, manuprāt... man liekas, skaidri argumentējis, uz kuru virzienu... un kādā veidā valstij būtu tālāk jāattīstās.

Agešina kungs kritizēja, ka ministri nestrādā kā komanda, jocīgas un dīvainas diskusijas Ministru kabineta darbā. Demokrātiskā valstī atklātās sēdēs ir brīvas diskusijas, un vienam otram var tās šķist arī interesantas. Es domāju, ka jebkurš arī, iespējams, līdzīgi varētu komentēt pat Saeimas debates vienu otru reizi. Tā ir laikam demokrātijas īpašība, ka vienam liekas, ka tas, ko kāds saka, ir gudri un labi, un patīkami, un otram liekas, ka tas ir dīvaini. Galvenais, ka jums ir tiesības, līdzīgi kā man, arī izteikt šo jūsu viedokli.

Tā. Par Valaiņa kunga... Man liekas, ka jūs esat nedaudz pārpratis mani, un es centīšos drusku laboties. Pieņemu, ka tā vaina ir manī, ne jūsu uztverē. Viedā reindustrializācija... tikpat labi varētu saukt par zaļo reindustrializāciju. Mūsu nacionālais... industriālās politikas pamatnostādnes... es jums nolasīju to garo... mērķu nosaukumu, bet varētu saukt – eksporta kāpināšanas stratēģija. Tas ir viss faktiski viens un tas pats. Ir jautājums, kā to grib nosaukt, kā to grib uzsvērt, jo, kas mūsu valstī ir vajadzīgs, lai mēs kļūtu par turīgāku valsti, ir lielāks eksports. Un kas šodien konkurē eksporta tirgos? Nu, tās ir preces un pakalpojumi, kā tas ir allaž arī bijis. Tātad mums ir attīstīta rūpnieciskā bāze, kura mums ir jāstiprina. Es nolasīju visas industrijas, kur algas ir zem vidējā, kas norāda uz to. Un arī, ja mēs skatāmies uz viņu produktivitātes rādītājiem, mēs atpaliekam konkurences ziņā no daudziem Eiropas uzņēmumiem. Mēs esam visi kopīgā tirgū, mums ir jāpalīdz šiem uzņēmumiem investēt tā, lai viņi būtu konkurētspējīgāki. Vai nu tur ir elektronikas industrija, farmācija, lauksaimniecība, metālapstrāde, vieglā rūpniecība, apstrādes rūpniecība, kokapstrāde, pārtika, jebkurš cits... tur mums tās industrijas ir, bet viņām ir jākļūst eksportspējīgākām.

Un tad, protams, mums ir vesels pakalpojumu sektors. IKT sektors, kas pirms 30 gadiem praktiski nekur nepastāvēja, tagad ir viens no lielākajiem; pat mūsu vadošais uzņēmums ir tieši no šī sektora. Mums ir būvniecības eksports – ļoti veiksmīgs, mums ir medicīnas eksports, kas ir augošs, un mums ir arī izglītības eksports. Īpaši, piemēram, medicīnu dodas uz Latviju studēt. Bet varētu jau krietni vairāk.

Tātad galvenais ir orientēties uz eksportu un vērst mūsu investīcijas, lai stiprinātu visus uzņēmumus, kuri ir eksportspējīgi. Tas ir tas, ko es domāju, kad es saku vārdus “viedā reindustrializācija”. Un es atvainojos, ja es neskaidri jums izteicos.

Kazinovska kungs, jūs runājāt par nevienlīdzību... nevienlīdzīgu attīstību valstī. Jūs arī pēdējā reizē, kad Saeimu uzrunāju, runājāt šo pašu.

Un tā... tas ir mūsu kopīgais izaicinājums. Ja man būtu vienkāršs risinājums uz sarežģītu problēmu... es domāju, ka tas tā... nebūtu īsti nopietni. Bet, ja mēs skatāmies uz to ceļu augšā, kas ir valstī caur šo viedo reindustrializāciju, eksportspējīgu uzņēmumu attīstību, tad, protams, kas attiecas uz mums kā valsti iepretī daudzām citām Eiropas valstīm, arī attiektos, piemēram, uz reģioniem, uz Latgali. Mums ir gan Rēzeknē, gan Daugavpilī, Līvānos... mums ir pasaules mērogā ļoti konkurētspējīgi uzņēmumi, bet mums vajag vairāk tādu. Tātad tā vaina nav gribēšanā vai varēšanā, bet faktiski tieši skaita ziņā. Un es domāju, ka tas ir tas, kā mēs varēsim pacelt arī mūsu reģionus, – līdzīgi, kā mēs varam pacelt mūsu valsti kopumā. Nevis ar naudas pārdali, bet ar darba vietu rašanu. Un tas ir mūsu kopīgais izaicinājums.

Gobzema kungs, jūs daudz ko teicāt. Jūs lietojāt... vārdu... tukšu populismu...  Es laikam tālāk nekomentēšu.

Vjačeslav Dombrovska kungs, faktiski ļoti interesanti, ko jūs sakāt. Nu, jūs kritizējat, protams, jūs opozīcijā esat, tas ir pats par sevi... Jūs sakāt, ka trešā viļņa nekur nav. Man liekas, ka mūsu veselības ministrs Pavļuta kungs jums labi skaidroja, ka tas trešais vilnis ir gandrīz visās valstīs Eiropā, izņemot mūs, un, ja grib redzēt, kā tas izskatās, tad diemžēl var tikai skatīties uz ziemeļiem – Igaunijā... tur diemžēl plosās... ļoti sliktā vārda nozīmē. Mums... paldies Dievam, mēs esam līdz šim izvairījušies, mums turpina samazināties saslimstība. Tas ir faktiski mūsu kopīgais nopelns, ka mēs neredzam šobrīd to trešo vilni.

Un par industrializāciju. Jūs pareizi sakāt, ka pirms Pirmā pasaules kara Latvijas rūpniecības uzplaukums bija saistīts ar cara impērijas protekcionismu. Tātad – uzlikt lielu ievedmuitu uz rūpnieciski izgatavotām precēm. Tātad tie, kuri gribēja tirgoties un strādāt šajā impērijā, kas toreiz bija, attīstīja ražošanu, un Latvija bija viens no galvenajiem centriem šai ražošanai. Tai ir ļoti daudz vēsturisku iemeslu, ko, man liekas, mēs visi labi zinām.

Bet, ja mums šodien nav iespējas celt mūsu valsts ekonomiku ar tarifu palīdzību un Eiropas Savienības kopējā struktūra to faktiski noliedz... Bet Eiropas Savienībā iekšēji darbojas mehānisms, ko arī Amerikas Savienotās Valstis izmantoja pēc Otrā pasaules kara, lai celtu arī Vācijas ekonomiku, – tā saucamais Māršala plāns, kas bija... faktiski, ja atpakaļ skatās, – tā bija Vācijas reindustrializācijas politika, ko Savienotās Valstis veica ar domu, ka nodarbināti un turīgi cilvēki būs demokrātijas draugi, nevis demokrātijas ienaidnieki. Un tas arī piepildījās.

Mums šobrīd ir šāda veida transfēri, naudas transfēri notiek no pārējās Eiropas Savienības mūsu virzienā. Tie ir tie visi Eiropas fondi, kopumā ap desmitiem... miljardiem. Ja mēs tos gudri izmantojam, mums nav nepieciešami šobrīd šie aizsargtarifi. Mums ir nepieciešams tomēr šos līdzekļus gudri izmantot. Tātad nu mums ir pilnībā jātiek nost no tā, ko folklorizētā valodā sauc par “pirtiņām meža vidū”, ko būvēja par Eiropas naudām, jāiet uz to, ka mēs šīs naudas tiešām vēršam uz mūsu eksportspējīgo uzņēmumu attīstību. Un tas ir... tai skaitā – arī infrastruktūra, tai skaitā – arī izglītība. Tas nav jau tikai dot naudu uzņēmumiem, tas ir veidot visu ekosistēmu, tai skaitā – tiesisko ietvaru, par ko Bordāna kungs ļoti pareizi arī runāja un kur daudz kas ir darīts.

Tātad paldies, Dombrovska kungs, par jūsu komentāriem, un es labprāt ar jums vēl par to runātu.

Cileviča kungs, jūs runājat par saliedētu sabiedrību. Es saprotu, šī ir jūsu ilgstoša tēma, un tā nav nepareizā tēma. Ja mēs varētu valstī līdz galam pārvarēt, varētu teikt, mūsu vēsturisko mantojumu un strādāt pie aizvien saliedētākas tautas, tas būtu lieliski. Es gan saredzu, ka tā saliedētība... jo jaunāks ir cilvēks, jo dabiskāk un vieglāk tas notiek. Tātad tie cilvēki, kas mūsdienu Latvijā ir, kas jau neatkarīgā Latvijā ir uzauguši, tagad skolās prot visi valsts valodu. Es domāju, ka tur par saliedētību... tur faktiski vairs īstas grūtības nav, drīzāk tā ir tāda atlieka diemžēl arī no agrākiem laikiem, bet, es domāju, ar katru gadu virzās krietni uz labo pusi. Es jebkurā gadījumā varu teikt, ka tā, kā bija pirms 20 gadiem... es domāju, ka nav tā pati situācija šodien.

Stepaņenko kundze, jūs, es atvainojos, samērā nepieklājīgi izteicāties, es domāju, es to vienkārši nekomentēšu. Tas ir mans viedoklis par jūsu teikto.

Kabanova kungs, jūs runājāt par to, kas, manuprāt, mūsu valsti ir atturējis attīstībā kādus 10–15 gadus. Šī novecojusī doma, ka tranzīts mūs glābs... Tilts starp austrumiem un rietumiem... Nu kur tas mūs aizveda? Mēs vedam un vedām naftas produktus, akmeņogles, minerālus... minerālvielas, beramkravas uz mūsu ostām. Iet caur mūsu... kā saka, šķērso mūsu teritoriju, aiziet uz ostu, tiek sūtīts uz āru... Indivīdi varbūt no tā kļūst bagāti, bet valsts no tā diemžēl nekļūst bagāta.

Naudas tranzītbizness, ko jūs slavējat... finanšu sektoru, kā tas kādu laiku strādāja, tur indivīdi kļuva ļoti turīgi, bet... ja jūs manījāt... tad, kad lielākā banka sāka pašlikvidēšanas procesu, iespaids uz iekšzemes kopproduktu bija vispār nemanāms. Tas tikai norāda uz to, cik šis bizness bija faktiski pilnībā atdalīts no mūsu tautsaimniecības.

Un šī tranzīta domāšana – pirkt, pārdot, vest... ka mēs kļūsim bagāti... Mēs tāpēc neesam bagāti. Es teikšu tieši pretēji jūsu apgalvojumam. Šāda domāšana ir tā, kas mūs ilgstoši ir atturējusi. Tā pretpote ir šī – viedā reindustrializācija, kas nozīmē darba vietas un algas cilvēkiem, nevis algas pāris cilvēkiem, kas spēj tādā monopola stāvoklī pelnīt uz vienkārši tranzīta rēķina.

Papules kundze, jūs par izglītību... Man liekas, jums ir vairāk saruna nepieciešama ar Šuplinskas kundzi. Man liekas, viņa jūs arī uzrunāja.

Ģirģena kungs stāstīja par iekšlietu sistēmu.

Ločmeles kundze, jūs prasījāt visādus jautājumus, kas faktiski tiek visu laiku skaidroti... acīmredzot ne pietiekami labi. Tātad – ko mēs darām, lai pārvarētu pandēmiju, ko mēs darām, lai pārvarētu krīzi ekonomikā, un ko mēs darām, lai veiktu vakcināciju. Nu, šis ir arī šodien runāts.

Par krīzi ekonomikā varu teikt tikai vienu lietu. Paldies Dievam, 2020. gadā mūsu ekonomikas kritums bija viens no mazākajiem Eiropā.

Par šo gadu mēs vēl nezinām, bet ir pierādījies tas, ka mūsu ekonomika ir ļoti daudzšķautņaina. Un, ja viena ekonomikas daļa ir visi, kas ir kontaktatkarīgi, – tirdzniecība, restorāni un tā tālāk (es nerunāju par veikaliem), tad... Mums ir otra daļa – tā ir visa šī eksportspējīgā daļa, kas turpina attīstīties; nodarbinātība auga, peļņa auga, un tas mūs velk uz augšu.

Tātad tas tikai norāda uz to, cik svarīgi mums ir pārstrukturēt savu ekonomiku, liekot lielāku uzsvaru uz to, kas tiešām mūs nes un kas ir šādas krīzes... arī triecienizturīgs.

Par pandēmiju un par vakcināciju. Nu ir valdībai plāns, Veselības ministrijai ir skaidrs plāns, mēs ejam uz to, ka no 1. aprīļa strādās masu vakcinēšanas centri. Mēs esam iegādājušies... un sagaidām no ražotājiem piegādes... apmēram divus miljonus pošu trīs mēnešu laikā. Mums ir jāpieņem, ka tas arī piepildīsies. Tas nav no mums atkarīgs, tas ir no dažādu zāļu ražotāju kapacitātēm atkarīgs.

Mums ir galvenais... un es saprotu jūsu bažas... iespējams, ka valdībai ir jābūt gatavai ar šiem masu vakcinēšanas centriem, un tas ir tas, uz ko arī es kā valdības vadītājs uzstāju, un, protams, mūsu veselības ministrs to pašu... strādā, lai būtu... arī šodien pēc šīs sēdes... pēc šī jautājuma skatīšanas Saeimā... valdībai būs sēde, kur mēs arī... tai skaitā... tieši skatīsim. Tātad, lūdzu, sekojiet tam rūpīgi līdzi.

Dolgopolova kungs, jūs... Tā, par to industrializāciju. Nu, jūsu lasījums vēsturē un mans lasījums vēsturē varbūt nedaudz atšķiras. Tie tirdzniecības ceļi... nu, tad jau tie iet atpakaļ uz viduslaikiem, uz to, kad pirmie tirgotāji no Vācijas ieradās... Tātad... Protams, tas ir vienmēr... pats par sevi, bet... mums tas, ko... laikam beigās tas bija vai... kurš to teica... Vucāna kungs ļoti labi pateica – to, ko agrāk mēs saucām par lasītprasmi, šodien mēs saucam par cilvēkkapitālu. Mums ir ļoti senas tradīcijas attīstīt šo cilvēkkapitālu, un tas ir tas, kas mums ir jādara.

Pavļuta kungs runāja par veselības nozari. Paldies viņam par to.

Pleša kungs attiecīgi – par savu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Un Tavara kungs... Tavara kungs, jūs esat neapmierināts, to es saprotu. Un jūs gribat... konkrēti, kā palīdzēt tiem, kam ir grūti. Nu es vismaz pāris atbilžu jums centīšos sniegt. Jūs droši vien esat dzirdējis, ka valdība ir nesen pieņēmusi lēmumu par 300 miljonu eiro pakotni, tas ir viens procents no iekšzemes kopprodukta, pat nedaudz vairāk tagad, lai būtu nauda – 500 eiro – katram bērnam, kas ir vecāku aprūpē, un 200 eiro – visiem pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Tad vēl papildus... jūs, iespējams, esat dzirdējis par to, ka mēs esam atvēlējuši vairāk nekā 350 miljonus eiro konkrētiem un tiešiem uzņēmumu atbalstiem, tātad – naudu, kas palīdz slēgtajiem veikaliem samaksāt par īri vai samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem un tā tālāk; arī tur ir algas, subsīdijas iekšā, tur ir visādu veidu atbalsts uzņēmumiem. Un tad, ja mēs skatāmies uz netiešiem atbalstiem, kas caur Altum... dažādiem finanšu instrumentiem... tur ir vairāk nekā 900 miljoni eiro paredzēti, kas tiek... arī visi nav izmantoti, bet tur tiek aktīvi izmantoti. Un mēs arī šodien valdības sēdē... plānojam investēt 200 miljonus eiro infrastruktūras attīstībai, kas atkal palīdzēs ar nodarbinātību tad, kad šie projekti attīstīsies... tiem jābūt no šī gada jūlija. Tātad tur ir samērā konkrēti.

Varbūt jums vēl... un es domāju, ka... nu, es arī labprāt ar jums tad parunātu, ja jūs vēl neesat līdz galam sapratis.

Un, ja jūs runājat par... Nu, jūs esat opozīcijā, un jūs neapmierina valdības darbs, bet kā valdības vadītājs tā pavisam nopietni varu teikt – es tiešām uzmanīgi klausos kritiku arī, ko jūs un citi izsakāt, un es tiešām cenšos saprast, ko un kā mēs varam labāk darīt. Un es arī saprotu no jūsu teiktā, ka mēs skaidri un gaiši... ne pietiekami skaidri stāstām to, ko mēs esam izdarījuši. Tātad paldies jums.

Šuplinskas kundze stāstīja par izglītības sistēmu, Puntuļa kungs – par kultūru. Paldies jums abiem. Un Bordānu Jānis – tiešām izsmeļoši par... Man liekas... Jāni, es atvainojos... nemaz visu nebūsi uzskaitījis, kas ir darīts tiesiskajā jomā, kas stiprina mūsu to bāzi.

Vucāna kungs, paldies jums par vienu otru labu komentāru. Un es gribu uzzināt to, ko... Jūs runājāt par to valdības trūkumu tajā... nu, saskaldītā darbā un ka trūkst tā horizontālisma vai tā kopsaucēja. Un es varu jums tikai piekrist. Mūsu valsts pārvaldes uzbūve diemžēl tieši šādā veidā veicina to, ka katra ministrija vairāk strādā savā jomā, kā saka, ar savu vagu, un īpaši neskatās pa labi, un īpaši neskatās pa kreisi. Un tas, ko mēs cenšamies darīt valdības sēdēs, ir rast kopsaucēju. Tāpēc ir izveidots Pārresoru koordinācijas centrs, kas savā ziņā... sanāk tā kā Ministru prezidenta ministrija... tā gluži nav, bet... nu, tāda koordinējoša...

Tas darbs ir nepilns, es jums pilnībā piekrītu, un tas ir tas, pie kā mums ir jāturpina strādāt, pie kā es cenšos ikdienā strādāt.

Ir jāsaka gan, ka reizēm ir jāatceras, ka, lai nu kā, bet šī valdība ir Saeimas un sabiedrības atspulgs. Mēs esam šobrīd... Ievēlētas daudzas partijas, ne tik ļoti skaitliskas, un koalīcija sastāv no piecām dažādām partijām. Tātad tas ir vēl viens izaicinājums, kas mums ikdienā ir, bet ko mēs arī faktiski pārvaram. Un kopumā es varētu teikt – manā vērtējumā –, ka pretēji kritikai, kas reizēm izskan, mūsu valdība faktiski strādā tīri labi kā komanda. Mēs tikai esam reizēm samērā skaļi un nekautrējamies... viens otrs... pateikt to, ko domā. Reizēm varbūt būtu labāk klusēt, bet nu tādi mēs esam.

Švecovas kundze, jūs... es sapratu, ka jūs gribat “Sputņik” poti, no jūsu teiktā, un es varu teikt, ka mūsu valdība šobrīd iepērk potes, kas ir izgājušas cauri Eiropas Zāļu aģentūras vērtēšanas sietam. Mums ir ļoti svarīgi, ka jebkura pote, kas Latvijā tiktu izmantota, ir tiešām pārbaudīta un droša. Ja pote ir izgājusi cauri šim sietam, tad... mēs tās arī esam iegādājušies un pieteikušies. Un šobrīd no pošu daudzuma, ko mēs esam iegādājušies, mēs varētu katru... ja visas tiešām tiks saražotas un ievestas... nu, tas ir, ja ražotāji spēs tās saražot un arī visi ražotāji saņems atļaujas vai reģistrēšanos, mums pietiktu gandrīz divām vakcinēšanas tūrēm katram Latvijas iedzīvotājam. Mēs faktiski jau esam iepirkuši krietni vairāk pošu, nekā minimāli tas būtu vajadzīgs, tieši ar domu – nezin kurš ražotājs piegādās, kurš nepiegādās, kuru reģistrēs un kuru nereģistrēs.

Sprūdes kundze, jūs arī... pilna neapmierinātība. Nu es novēlu jums veiksmi.

Zariņa kungs, ai-ai, jūs arī tur... par labierīcībām... un tā runājat... Man ir grūti tieši atbildēt.

Stepaņenko kundze vēlreiz arī runāja. Jūs teicāt, ka ir tādi, kuri ballējas, kamēr citi cenšas izdzīvot. Tas ir tā tēlaini. Varētu vēl papildināt jūs, ka ir tādi, kuri pērk Šveicē pulksteņus, kamēr citi strādā. Nu šādās līdzībās var daudz un gari runāt.

Noslēgumā, kolēģi, es tiešām gribu jums izteikt paldies... vispirms – koalīcijas deputātiem un kolēģiem ministriem par ieguldīto darbu. Mēs esam grūtos apstākļos, agrāk nepieredzētos, ar šādu pandēmiju. Neviens mums nevar iedot priekšrakstu, ne vairāk kā citās valstīs.

Tad, kad viss būs beidzies, – tad mēs varēsim atskatīties un īsti saprast, ko mēs esam izdarījuši labi, ko mēs būtu varējuši labāk un kas nav pareizi izdarīts. Un es ticu, ka nebūs viss pareizi izdarīts. Es jau šodien domāju, ka viss nav pareizi izdarīts, bet mēs esam ļoti dinamiskā procesā, un mēs strādājam kā kara apstākļos, kur ir migla un dūmaka. Mēs neredzam visus faktus, līdz... kamēr tie fakti jau ir pagājuši diemžēl. Mēs esam spiesti – visa sabiedrība un visas valstis – pieņemt labākos lēmumus, kas tajā brīdī ir saprotami. Tā dara mūsu kaimiņvalstis. Nu, kam ir labāk, kam ir sliktāk – to skatīsim tad, kad viss būs beidzies.

Es, kolēģi, arī pasakos opozīcijai par savu devumu, par kritiku, īpaši – konstruktīvo kritiku, paldies par to.

Un atcerēsimies, ka mēs visi esam šajos amatos, vai tas ir Saeimā, vai tas ir valdībā. Mēs pārstāvam mūsu valsts iedzīvotājus, mums ir jāturpina strādāt viņu labad.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam par ziņojumu un par atbildēm uz debatēm. Paldies Ministru kabineta locekļiem un deputātiem par plašajām debatēm.

Līdz ar to Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību ir izskatīts.

Tādējādi arī esam izskatījuši 11. marta pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Atgādinu, ka pēc pārtraukuma, pulksten 13.30, mēs sanākam uz 11. marta otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanas sēdi. Tāpat atgādinu, ka tagad, pārtraukumā, ir sasaukta Saeimas Prezidija un Frakciju padomes attālināta sēde.

Vēl tikai dalībnieku reģistrācija sekmīgi noritējusi.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 28. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 11. martā

Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību (Dok. Nr. 3714)
- Ziņo	- Ministru prezidents A. K. Kariņš
- Debates	- dep. I. Zariņš
	- dep. K. Feldmans
	- dep. V. Agešins
	- dep. J. Butāns
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. N. Kabanovs
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. E. Papule
	- iekšlietu ministrs S. Ģirģens
	- dep. R. Ločmele
	- dep. S. Dolgopolovs
	- veselības ministrs D. Pavļuts
	- vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs
	- dep. E. Tavars
	-izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
	- kultūras ministrs N. Puntulis
	- tieslietu ministrs J. Bordāns
	- dep. J. Vucāns
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. K. Sprūde
	- dep. I. Zariņš
	- dep. J. Stepaņenko
	- Ministru prezidents A. K. Kariņš
Informācija par ārkārtas sēdi
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 11.03.2021 10:30:09 bal001
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 11.03.2021 12:38:50 bal002
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

11.03.2021.

9.00

11.00

13.30

14.15

15.15

16.55

17.30

19.30

20.05