Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas divdesmit septītā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 4. martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sāksim Saeimas 2021. gada 4. marta piekto attālināto ārkārtas sēdi.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs.
J. Jurašs (JK).
Kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr. 968/Lp13).
Atgādināšu, ka likumprojektu izstrādāja Juridiskā komisija, lai nodrošinātu efektīvāku labticīgā ieguvēja interešu aizstāvību kriminālprocesā un aizsargātu tās personas, kas īpašumu ieguvušas labā ticībā, bet vēlāk īpašums atzīts par noziedzīgi iegūtu.
Tātad Juridiskajā komisijā tika izskatīti trīs priekšlikumi.
Proti, 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz gan redakcionālus precizējumus, gan piedāvā grozījumu izdarīšanu 360. pantā, nevis 357. pantā, piedāvājot papildināt pantu ar 2.1 daļu redakcijā, kas nosaka: “Ja noziedzīgi iegūta manta būtu atdodama valstij kā īpašniekam, to atstāj trešās personas, kas ir šīs mantas labticīga ieguvēja, īpašumā. No noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas valsts labā piedzen šīs mantas vērtību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.” Ņemot vērā, ka priekšlikums paplašina sākotnējo likumprojekta redakciju, Juridiskajā komisijā tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 2. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Jurašs. 2. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurā ir iekļauts Juridiskā biroja redakcionālais precizējums un 360. pants papildināts ar 2.1 daļu šādā redakcijā: “Ja noziedzīgi iegūta manta ir nekustamais īpašums, kas ir piekritīgs valstij, to atstāj trešās personas īpašumā, ja tā ir šīs mantas labticīga ieguvēja un tās īpašuma tiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā. No noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas valsts labā piedzen šīs mantas vērtību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.” Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. 3. ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka likuma spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, godātie kolēģi! Vērojot visas tās kustības ap šo likumprojektu, man ir divi jautājumi, un es novērtētu, ja likumprojekta autori vai šā risinājuma autori varbūt varētu palīdzēt gan man, gan visai sabiedrībai arī dzirdēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Pirmais jautājums. Visu šo lietu... Policija pieņēma lēmumu par šā dzīvokļa konfiskāciju... Nu skaidrs, ka šeit runa ir par vienas konkrētas lietas risinājumu. Tātad Valsts policija pieņēma lēmumu par šā dzīvokļa konfiskāciju 2019. gadā. Kāpēc tad tas prasīja tik daudz laika - gandrīz divus gadus -, lai pieņemtu lēmumu par to, ka ir nepieciešams tieši šāds likumdošanas risinājums?
Un jautājums numur divi. Kolēģi, tātad es vēlreiz atkārtošu, es domāju, ka visiem ir absolūti skaidrs, ka šie grozījumi Kriminālprocesa likumā tiek pieņemti kā reakcija uz vienu konkrētu gadījumu, lai gan šādu gadījumu, protams, varētu būt vēl vairāk. Bet jautājums ir tāds - kāpēc, ņemot vērā to, ka šis dzīvoklis, kam nav nekāda cietušā, kuram būtu iespējams atgriezt šo dzīvokli saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu... Kāpēc valsts vai Ministru kabinets nepieņēma lēmumu šo dzīvokli nekonfiscēt? Vai nu, ja valstij bija pienākums konfiscēt šo dzīvokli saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, kāpēc valsts, tas ir, Ministru kabinets, nepieņēma lēmumu šo dzīvokli atdot atpakaļ labticīgam ieguvējam Vilipsona kungam? Vai tas nebūtu bijis daudz vienkāršāks un skaidrāks risinājums? Vai tas, ko mēs tagad šodien darām, tādā gadījumā nav kārtējais apliecinājums tam, ka valdība nu nav gluži rīcībspējīga?
Es skatos, ka Judina kungs jau pieteicies. Paldies, es ar interesi uzklausīšu atbildes uz saviem jautājumiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A. Judins (JV).
Labdien, kolēģi! Centīšos atbildēt. Pirmām kārtām mantu nekonfiscē. Šeit nav jautājuma par mantas konfiskāciju. Ir process par noziedzīgā ceļā iegūtu mantu, kas notika saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 59. nodaļu. Un tas paredz, ka, ja manta atzīta par noziedzīgi iegūtu, to atdod īpašniekam, cietušajam. Cietušais šajā kriminālprocesā ir valsts, un tāpēc saskaņā ar likumu ir jāatdod valstij. Lēmums par mantas atdošanu valstij pieņemts 2021. gada 17. februārī - par to nolēma tiesa. Tātad tikko pieņemts.
Nākamajā nedēļā ir paredzēta... nākamajā vai aiznākamajā, man grūti pateikt, bet teorētiski nākamajā nedēļā var notikt apgabaltiesas sēde, kas izskatīs sūdzību. Nu tā ir tāda situācija.
Papildus tam gribu vērst uzmanību - tas nav viena gadījuma stāsts. Es teiktu, ka tas ir vienas shēmas, noziedzīgas shēmas, stāsts. Un shēma ir vienkārša. Diemžēl, nu, droši vien, es pieļauju, ir vairāki cilvēki iesaistīti, tad... Bet es saprotu, kā tā shēma strādā - noskaidrojot, ka ir vientuļi cilvēki, kuriem nav mantinieku, tika viltoti testamenti, pēc tam, kļūstot par īpašnieku, krāpnieki atsavina, pārdod tālāk, tālāk un tālāk vairākas reizes, un galu galā viņiem ir nauda, bet kādam cilvēkam ir dzīvoklis, mājoklis, kas uz viņa vārda ir noformēts, bet, ja pārkāpumu atklāj, tad valsts atsavina un nodod īpašniekam. Šajā gadījumā īpašnieks ir valsts, kā es jau teicu, un šim īpašajam gadījumam mēs veidojam regulējumu, bet kriminālprocesā, par kuru mēs runājam (kas tika uzsākts 2014. gadā), tur nav viena labticīga ieguvēja, ir vairāki. Tātad, ja būtu runa par vienu cilvēku, mēs noteikti meklētu citu risinājumu, bet te ir vajadzība pēc regulējuma, un šodien mums ir iespēja atrisināt situāciju gadījumā, kad manta ir piekritīga valstij. Vēlāk, teiksim, pēc trim nedēļām, es domāju, mēs varēsim sākt garu, sarežģītu darbu un meklēt risinājumu arī citiem gadījumiem.
Es ceru, ka es atbildēju un jautājums ir noskaidrots. Diemžēl es redzu, ka tur būs droši vien vēl citi jautājumi. Nu, ja būs vajadzība, vēlreiz debatēšu, mēģināšu atbildēt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Paldies Judina kungam, ka viņš pieteicās debatēm un centās paskaidrot. Tik tiešām, Judina kungs, jums vajadzēs nākt vēlreiz skaidrot, jo es klausījos jūsu paskaidrojumu un man radās pamatots jautājums. Tātad jūs izvirzījāt tēzi (kurai, es domāju, visi piekrīt), ka tad, ja manta ir iegūta noziedzīgā ceļā, šī manta ir jāatdod. Tad paskaidrojiet man, lūdzu, konkrēti Vilipsona kunga gadījumā - kā viņš... kur bija viņa noziedzīgā darbība, iegūstot šo mantu, šo dzīvokli. Viņš pārliecinājās zemesgrāmatā, ka tas pat ir īstais - likumīgais - īpašnieks, no viņa nopirka, godīgi samaksāja prasīto samaksu par šo īpašumu, piereģistrēja to zemesgrāmatā. Tad viņam pēkšņi paziņoja, ka, ziniet, jums ir negodīgi iegūts, jūs esat negodīgi ieguvis... Sakiet, kur bija Vilipsona kunga negodīgā, noziedzīgā rīcība? Kur viņš bija noziedzīgs dotajā gadījumā? Drīzāk, ja kāds šeit bija noziedzīgs šinī situācijā, tad tā bija valsts, kura izturējās vieglprātīgi vai nekompetenti pret saviem pienākumiem un neveica nepieciešamās darbības, vēl vairāk - maldināja pēc tam pārējo Latvijas sabiedrību ar ierakstu reģistrā, paziņojot, ka šeit viss ir kārtībā, šis īpašums tiek reģistrēts. Uz ko tad var paļauties tādā gadījumā cilvēks, ja viņš nevar paļauties uz to, ko valsts pati ir savos reģistros ierakstījusi. Tad dotajā gadījumā paziņot, ka viņš noziedzīgā veidā ieguvis šo īpašumu, un viņam to atņemt, manuprāt, ir pilnīgi neloģiski. Līdz ar to ir pareizi, ka mēs meklējam risinājumu tam visam stāstam.
Viena lieta ir par nekustamo īpašumu. Tikpat labi reģistrā var būt... Teiksim, ir citi valsts reģistri - ir arī automašīnas, traktori vai kuģi reģistrā. Un, ja es vēlos iegādāties kādu no šīm mantām, pārliecinos valsts reģistrā, ka tas, kas man pārdod, tik tiešām saskaņā ar valsts reģistrā reģistrēto informāciju, ko apliecina pati valsts, ir šī īpašuma likumīgais īpašnieks, un es no viņa nopērku, tad atkal sanāk savs stāsts. Tā ka šeit es gribētu dzirdēt arī komentāru par šo. Vai šeit arī mums nebūtu jāpadomā... ja jau valsts ir piereģistrējusi un...
Šī reģistra jēga ir kāda - lai mēs varētu pārliecināties, kas ir patiesais īpašnieks, un pārliecināties tādā veidā, ka tā ir valsts, kas to apliecina. Ja jau valsts ir šādu reģistru izveidojusi un ar to apliecina, ka tas ir patiesais īpašnieks, un, ja es esmu veicis nepieciešamās darbības un pārliecinājies par to, izmantojot šo reģistru, izmantojot valsts sniegto informāciju, tad kādā veidā mani var taisīt par noziedzīgu... par noziedzīgas rīcības darītāju? Par to, ka es uzticējos valstij?
Es vēlētos saņemt skaidrojumu par to visu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Es, protams, varētu tikai apsveikt par to, ka šodien tiešām steidzamā kārtā tiek pieņemti šādi grozījumi. Un, neskatoties uz to, ka tas skar vienu vai vairākas ģimenes, tas ir ļoti svarīgi, ka mēs pat vienas ģimenes interešu aizstāvības dēļ pieņemam grozījumus likumos, jo katram Latvijas iedzīvotājam ir tiesības uz to, ka likumdošanas vara viņu saredz, saredz viņa problēmas un risina to likumdošanas procesā.
Bet sakarā ar Judina kunga sniegto informāciju es varētu vērst jūsu uzmanību uz vairākiem jautājumiem.
Pirmām kārtām mūsu uzdevums ir tiešām nākotnē novērst jebkuras shēmas nekustamo īpašumu jomā. Šeit es gribētu pievērst uzmanību arī zvērinātu notāru lomai šajā procesā, un arī šajos konkrētajos kriminālprocesos tieši notāri bija tas atslēgas punkts, kur varēja novērst šo shēmu un nepieļaut to, kas noticis, gandrīz noticis, ja mēs šodien nebūtu pieņēmuši šos grozījumus Kriminālprocesa likumā.
Otra ļoti nopietna problēma ir jebkuru publisko paziņojumu pieejamība Latvijas iedzīvotājiem kopumā. Jo tā prakse... ar kuru daudziem cilvēkiem ļoti svarīgi paziņojumi tiek ievietoti “Latvijas Vēstnesī”, interneta vidē, nepilda savu uzdevumu, jo bieži vien šie paziņojumi nesasniedz adresātu. Es zinu, ka “Latvijas Vēstnesi” regulāri lasa, protams, juristi, zvērināti tiesu izpildītāji un tā tālāk, bet cilvēki pat, teiksim, nezina to, ka viņiem kādreiz ir jāieskatās šajā “Latvijas Vēstnesī”. Jo, pētot vairākas lietas sakarā ar piespiedu nomu, izrādījies, piemēram, ka cilvēki nemaz nebija zinājuši, ka zemi zem viņu mājas kāds ir privatizējis, nopircis un tā tālāk, bet saskaņā ar likumu ir tā - ja tu gada laikā neapstrīdi ierakstu zemesgrāmatā, tad tu vairs neko nevari izdarīt. Un es visiem cilvēkiem tagad konsultējot saku: “Lūdzu, vismaz vienreiz gadā ieskatieties savā zemesgrāmatā - vai tur kaut kas nav mainījies, vai nav pēkšņi parādījies kāds īpašnieks, kas ir nopircis zemi zem jūsu mājas.”
Un, protams, šī prakse, kad ilgstoši netiek veikti ieraksti zemesgrāmatā (tad, kad darījums jau noticis, kad ir noslēgts līgums), nav pieļaujama. Un, es domāju, šeit arī ir jāpaskatās uz likumu kvalitāti, regulējot visus šos procesus.
Šis gadījums parāda, no vienas puses, ļoti pozitīvu momentu - ka mēs tad, kad sabiedriskais viedoklis un mediji uz mums spiež, protam ātri pieņemt vajadzīgo grozījumu likumā, bet kopumā tas liecina par to, ka līdz likumdošanas procesa ātrumam un kvalitātei mūsu valstī ir vēl ļoti tālu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es, kolēģi, pateicos Judina kungam par reakciju uz maniem jautājumiem un mēģinājumu atbildēt, bet tomēr, piedodiet, Judina kungs, es pēc būtības atbildes uz saviem jautājumiem neesmu dzirdējis. Es atkārtošu savus divus galvenos jautājumus.
Pirmais jautājums. Policija piemēroja arestu šim Vilipsona labticīgi iegūtajam dzīvoklim 2019. gadā. Šodien mēs lielā steidzamībā vienas dienas laikā pieņemam šo likumprojektu no un līdz - līdz pēdējam lasījumam. Tad kāpēc tas prasīja (ja jūs uzskatāt, ka šis ir pareizs risinājums) gandrīz divus gadus?
Otrais jautājums. Tomēr es nekādi nevaru piekrist jūsu teiktajam, ka šeit cietušais ir valsts. Nu kā valsts var būt cietušais? Vai šis dzīvoklis piederēja valstij? Nē. Valsts absolūti skaidri nav nekāds cietušais. Kāpēc valsts, tas ir, valdība, nepieņēma lēmumu atteikties no šā dzīvokļa par labu labticīgajam ieguvējam, tas ir, Vilipsona kungam? Vai nu, kāpēc valdības sēdē nepieņēma lēmumu atdot, ja jau nebija nekādas izejas... nekā konfiscēt... Kāpēc valdība nepieņēma lēmumu atdot šo dzīvokli labticīgiem ieguvējiem? Kāpēc? Es ceru, ka jūs tomēr atbildēsiet pēc būtības uz šo manu jautājumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man drīzāk jautājums ir gan tieslietu ministram Bordāna kungam, gan arī šī likumprojekta virzītājam par šo situāciju kā tādu, jo plašāka sabiedrība uzzināja pavisam nesen, pirms pāris nedēļām, no sabiedriskajiem medijiem par to, ka ir izveidojusies šāda situācija. Un vēl vairāk - ka šāda situācija (kā arī pats Judina kungs min) -, ka tā vispār ir vesela sistēma, kurā strādā, teiksim tā, grupās un mēģina kaut kādā veidā šos īpašumus piesavināties.
Bet kādi ir fakti? Fakti ir tādi, ka jau pirms diviem gadiem Vilipsona kungs ar savu kundzi bija vērsies pie ministra Bordāna, kurš viņiem bija devis solījumu, ka šī nejēdzība ir jānovērš, ka viņš darīšot visu (lai Vilipsona ģimene neuztraucas) - sistēmas iekšpusē viņš to visu atrisinās, un tiks atsūtīts paziņojums par dzīvokli, ka dzīvokļa arests ir beidzies. Un šādos apstākļos tā ir zināma uzticība valdības loceklim, kas ir šādus solījumus devis. Valdības loceklis, neviens cits! Latvijas valdības loceklis vieš cilvēkos uzticību, un visa viņa rīcība divu gadu laikā ir viena plika vēstule savam partijas biedram Juraša kungam par to, lai šo jautājumu sāktu diskutēt. Un nodzīvojās tik tālu, ka pēc būtības nonākam tajās problēmās, kur mēs šodien esam. Tikai tad, kad situācija jau ir tik kritiska, tad, kad par to sāk runāt sabiedriskie mediji, sākas kaut kāda rīcība. Tad kur iedzīvotājiem ar savām problēmām vērsties? Pa taisno pie žurnālistiem? Vai tā ir normāla pieeja? Ar ko tad nodarbojas atbildīgās amatpersonas, kas zina par šīm lietām jau vairākus gadus, bet neko nedara, lai tās risinātu?
Šodien, protams, mēs atbalstīsim šos grozījumus, bet problēma jau ir tā, ka ne jau vienīgais Vilipsona kungs ir šādā situācijā. Vilipsona kunga dēļ šis vispār... Šie grozījumi ir tapuši un kaut kādā veidā šo problēmu piedāvāts risināt tikai tāpēc, ka tas nonāca sabiedriskajā telpā. Bet ja nebūtu nonācis? Tad tie cilvēki, kuri cieš no šīs problēmas, kuriem varbūt nav iespējas vai kurus varbūt žurnālisti neatspoguļo sabiedriskajā telpā, turpinātu vienkārši ciest. Un šī jautājuma atrisinājums ir... Tas ir tieši žurnālistu nopelns par to, ka šis jautājums vispār ir aktualizējies Saeimā un ka tas tiek risināts.
Tā, kolēģi, ir nolaidība - tieši atbildīgo amatpersonu nolaidība -, ka mēs esam līdz šādai situācijai nodzīvojušies. Un tas nekādā veidā neveicina ticību valsts pārvaldei, neveicina uzticību Ministru kabinetam kopumā, ja Ministru kabinetā strādā ministri, kas bārstās ar solījumiem līdzīgi kā priekšvēlēšanu kampaņā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam otro reizi.
A. Judins (JV).
Paldies. Paldies kolēģiem par jautājumiem un par patiesu interesi saistībā ar labticīgo ieguvēju. Es tad mēģināšu ātri atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.
Pirmām kārtām es gribu uzsvērt, ka piekrītu Ločmeles kundzes paustajam, ka jautājums nav tikai par kriminālprocesu. Mums ir jāskatās pēc būtības, kādu lomu pilda notāri, kādas lomas tad ir... kāda loma ir zemesgrāmatai un citām institūcijām, jo krimināltiesiskais bloks... nu tas ir tāds rezultāts, tās ir konsekvences, bet pēc būtības tad jāskatās dziļāk. Saistībā ar notāriem problēma ir kāda - vai mēs esam gatavi maksāt vairāk? Un šeit es dzirdu no dažiem viedokli, ka nu nevajag, gribam lēti un droši, bet sanāk tā - vai nu droši, vai lēti. Tas ir viens jautājums.
Par ticamību. Protams, ka ticamībai ir liela nozīme. Tieši cilvēks lasa reģistra informāciju, un viņam ir pamats ticēt, bet, ja noziedznieki izjauc situāciju, ja tiešām kaut kas ir iegūts nelikumīgi, tad veidojas problēma.
Zariņa kungs, jūs varat iedomāties situāciju: jums ir mašīna, kāds izdarīja darbību, pārdeva tālāk, tad ir viena mašīna un divi cilvēki, un katrs no viņiem tad pretendē. Viens ir īpašnieks, otrs ir labticīgs ieguvējs. Mēs nevaram sazāģēt to mašīnu un visus aplaimot.
Tālāk, runājot par cietušo, - Kriminālprocesa likumā cietušais ir valsts. Bet es arī piekrītu Dombrovska kungam, ka valstij tas nesāp. Cilvēkam... Ja tas cietušais būtu cilvēks, tad būtu citādāk, bet Kriminālprocesa likumā ir noteikts, ka valsts ir cietusī, tāpēc ka tā manta bija piekritīga valstij.
Runājot par arestu, par ko jūs gribējāt, lai es paskaidrotu, - arests ir nodrošinājums. Manta bija arestēta, bet tas nenozīmē, ka mantu var atsavināt. Un es arī, tāpat kā jūs, 2021. gadā uzzināju, ka ir iespējama mantas atsavināšana, un mēs rīkojamies ātri tāpēc, ka tagad tā ir tiešām liela problēma. 2019. gadā problēma bija pilnīgi cita. Nebija riska, ka mantu atņems.
Paldies. Diemžēl nav laika, lai skaidrotu tālāk. Nu tad komisijas sēdē mēģināšu to darīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Jurašam.
J. Jurašs (JK).
Kolēģi! Šajās diskusijās, debatēs ir izskanējušas ļoti daudzas faktiskajai situācijai neatbilstošas lietas. Un šeit, protams, gribu teikt tā... faktiski paust nožēlu, ka diemžēl 30 gadu laikā valsts nav varējusi nodrošināt efektīvus šī labticīgā ieguvēja tiesību aizsardzības mehānismus. Esmu gandarīts, ka mums, es ceru, šodien izdosies vismaz nelielu soli spert tajā virzienā, lai vismaz vienā tādā šaurā aspektā šo jautājumu atrisinātu, un skaidrs, ka... Izskanēja arī no Dombrovska kunga... Viņš minēja, ka 2019. gadā ir uzlikts arests un kur bija visi tie, kam vajadzēja reaģēt un nākt klajā ar ierosinājumiem par rīcību. Bet es vēlos atgādināt, ka arests ir tikai nodrošinājums un lēmums par konfiskāciju ir pieņemts faktiski tikai pirms divām nedēļām.
Gribu pateikt lielu paldies Tieslietu ministrijai, Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijai par aktīvo iesaisti, lai šo problēmsituāciju risinātu. Tika piedāvātas dažādas redakcijas, tātad risinājumi gan plašākam problēmjautājumu lokam, gan arīdzan šaurākam, bet šobrīd es gribu teikt tā, ka šis konkrētais risinājums, pat ja tas būtu tikai vienam cilvēkam vai vienam gadījumam piekritīgs... arī tad mums kā Saeimai ir jārīkojas un jānovērš problēmas, un jāatjauno tiesiskums.
Bet diemžēl šis nav vienīgais gadījums, runa ir par sistēmu, par vairāku gadu garumā noziedznieku īstenotu sistēmu, tāpēc šis konkrētais gadījums tikai faktiski ilustrēja, mudināja un deva pamatu aktīvai rīcībai. Un paldies medijiem, paldies Vilipsona kungam, kas šo jautājumu aktualizēja. Man ir gandarījums, ka mēs esam spējuši pietiekami ātri noreaģēt, lai nepieļautu netaisnīgu rīcību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Jā, nu vispirms es gribētu uzteikt Andreju Judinu par viņa dalību debatēs. Manuprāt, tas ir labs piemērs, kā normāli Saeimā vajadzētu izskatīties debatēm, kad atbildīgās komisijas deputāti piesakās debatēm, skaidro, pamato komisijas lēmumu un visi var kompetenti sekot līdzi, kas tad īsti notiek, nevis kā tas ir parasti, kad deputāti, kuri ir pieņēmuši lēmumu, kautrējas paust savu viedokli vai klusē vienkārši tāpēc, ka neko nesajēdz par to, ko ir nobalsojuši.
Taču, ja mēs runājam konkrēti par to piemēru, ko jūs, Judina kungs, minējāt, es tam nekādi nevaru piekrist, man tas par mašīnu liekas visnotaļ neveiksmīgs... tad varbūt... ko jūs minējāt, piesaucot arī mani, ka, pieņemsim, man ir mašīna un es esmu šīs mašīnas īpašnieks, un pēc tam ir labticīgais ieguvējs. Un kuram tad tā mašīna piederēs? Atvainojiet, kā tad var būt labticīgais ieguvējs, ja viņš šo mašīnu nav ieguvis? Tad, ja es esmu īpašnieks, tas nozīmē, ka šī mašīna reģistrēta uz mani saskaņā ar valsts reģistru, jo tā ir tā pazīme, pēc kuras mēs secinām - vai es esmu īpašnieks vai neesmu īpašnieks. Tālāk, ja es to kādam pārdodu vai kāds ir labticīgais ieguvējs, tad viņš pēc šī reģistra arī varēs pierādīt, ka viņš ir ieguvējs, ka viņš ir ieguvis šo mašīnu.
Tas ir tas... Mēs runājam nevis par vienkāršu darbību, mēs runājam par darbībām, kurās iesaistīta ir valsts. Šīs debates mums sākās tieši par to - par valsts iesaisti. Ja valsts ir apliecinājusi šos darījumus, apliecinājusi šo darījumu patiesumu un pamatotību, tad kādā sakarā pēc tam cilvēks, kurš ir paļāvies uz šo valsts apliecinājumu, uz šiem valsts reģistriem, varētu uzskatīt, ka viņš ir veicis noziedzīgas darbības. Drīzāk jau šeit kaut kas nav kārtībā ar valsti, un tas ir tas, par ko es aicinātu padomāt.
Tātad kā gan citādāk mēs, pilsoņi, varam pārliecināties par kaut kādu lietu patieso kārtību, ja mēs nevaram uzticēties pat savai valstij, tam, ko tā ir garantējusi. Un, manuprāt, tas ir ļoti svarīgs aspekts, kam es aicinātu pievērst uzmanību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par 3. priekšlikumu?
J. Jurašs. Komisijas vārdā nav nekas piebilstams par 3. priekšlikumu... vien tas, ka komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Paldies. Vai kāds no... Ieslēdziet procedūru. Vai kāds no deputātiem lūdz balsojumu par 3. - komisijas priekšlikumu, kurš ir atbalstīts?
Deputāti runāja debatēs, bet balsojumu par 3. priekšlikumu nelūdz. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. Tātad vairāk priekšlikumu netika iesniegts pie šī likumprojekta.
Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr. 968/Lp13) otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 94, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi, sēdes darba kārtību esam izskatījuši. Tātad pēc 15 minūtēm, pulksten 16.20, turpināsim izskatīt 4. marta otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.
Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija notikusi.
Paldies. Tātad 4. marta piekto attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 27. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 4. martā
| Likumprojekts “Grozījums Kriminālprocesa likumā” (968/Lp13)(2.lasījums) (Steidzams) (3 priekšlikumi) (Dok. Nr. 3717B) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Jurašs |
| - Debates | - dep. V. Dombrovskis |
| - dep. A. Judins | |
| - dep. I. Zariņš | |
| - dep. R. Ločmele | |
| - dep. V. Dombrovskis | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. A. Judins | |
| - dep. J. Jurašs | |
| - dep. I. Zariņš | |
| Informācija par ārkārtas sēdi | |
| Informācija par reģistrācijas rezultātiem | |
Datums: 04.03.2021 16:04:56 bal001
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Kriminālprocesa likumā (968/Lp13), 2.lasījums
Datums: 04.03.2021 16:05:20 bal002
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 04.03.2021. | 9.10 |
9.55 |
11.00 |
13.30 |
15.30 |
16.20 |
17.30 |