Latvijas Republikas Saeima

13.Saeimas sēžu stenogrammas4a1

Drukāt Drukāt bez attēliem

Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas divdesmit piektā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 4. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Sāksim Saeimas 2021. gada 4. marta pirmo attālināto ārkārtas sēdi.

Kolēģi, ir nepieciešams tehniskais pārtraukums.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 9.10.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt šā gada 4. marta pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - lēmuma projekta izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 24. februāra rīkojumu Nr. 111, 2021. gada 25. februāra rīkojumu Nr. 115 un 2021. gada 26. februāra rīkojumu Nr. 129, ar kuriem grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labrīt, godātie kolēģi! Tehniskā rakstura problēmas ir veiksmīgi pārvarētas, un noziņošu par komisijā lemto.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 3. marta sēdē mēs izskatījām trīs Ministru kabineta rīkojumus par grozījumiem rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Un, kā parasti, nosaukšu tikai būtiskākās lietas, neatreferējot pilnīgi katru vārdu un visu šo garo ziņojumu.

Kā jau jūs zināt, no šā gada 1. marta ir atļauta friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniegšana. Detalizēta pakalpojumu sniegšanas kārtība paredzēta Ministru kabineta noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.

Ir arī noteikts, ka bēres un neatliekamos gadījumos arī kristības turpmāk varēs notikt ne tikai ārtelpās, bet arī iekštelpās (protams, ievērojot iepriekš noteiktos pulcēšanās ierobežojumus, tas ir, ne vairāk kā 10 cilvēki no divām mājsaimniecībām, neskaitot personas, kas tieši saistītas ar attiecīgo ceremoniju norisi, un ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības).

Grozījumos tiek precizēts arī punkts par izglītības iegūšanas iespējām klātienē, proti, papildus paredzēts, ka atsevišķos gadījumos - atkarībā no epidemioloģiskās situācijas un iespējām mazināt infekcijas izplatības riskus - mācību procesu klātienē 1.-4. klasei ir atļauts nodrošināt, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju pārsniedz 200 gadījumus, bet ne vairāk kā 220 gadījumus.

Paredzēts arī, ka Slimību profilakses un kontroles centrs reizi nedēļā - ceturtdienās - publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” to pašvaldību sarakstu, kurās būs atļautas 1.-4. klašu mācības klātienē.

Grozījumos ir paredzēts arī... un pagarināts iepriekš noteiktais ierobežojums ceļot nebūtisku iemeslu dēļ... saglabājot visus iepriekš noteiktos nosacījumus un izņēmumus.

Tāpat grozījumi paredz iespēju nodrošināt individuālās konsultācijas tiem mākslas skolu audzēkņiem, kuriem šajā pusgadā paredzēts kārtot noslēguma pārbaudījumus. Grozījumi paredz izglītojamo tiesības nelietot mutes un deguna aizsegus pūšaminstrumentu spēles, dziedāšanas un dejošanas individuālajās konsultācijās, ja pēdējo 72 stundu laikā pirms konsultācijas viņiem ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs.

Tāpat noteikts, ka ar 1. martu var realizēt mācības dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozarē, kā arī pasažieru pārvadājumu, kravu pārvadājumu un bīstamo kravu pārvadājumu jomā... un pirmās palīdzības mācību kursu praktiskās daļas individuālo apguvi un noslēguma pārbaudījumu kārtošanu.

Noteikti vairāki vienlaikus izpildāmi nosacījumi gan attiecībā uz izņēmuma nepieciešamības pamatojumu, gan attiecībā uz epidemioloģiskās drošības kritērijiem. Proti, pasākumam jābūt šajā pusgadā, to nav iespējams veikt attālināti, mācības nepieciešamas iecelšanai amatā vai sertifikātu, licenču, apliecinājumu, apliecību un citu tamlīdzīgu dokumentu saņemšanai, uzturēšanai, termiņu pagarināšanai vai atjaunošanai, kā arī profesionālās kvalifikācijas atzīšanai un kompetences atbilstības apliecināšanai. Tāpat pasākums jārealizē maksimāli individuāli un lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus.

Līdzīgs izņēmums ir paredzēts arī no šā gada 15. marta attiecībā uz transportlīdzekļu vadīšanas apmācību un pirmās palīdzības mācību kursu praktiskās daļas individuālo apguvi un noslēguma pārbaudījumu kārtošanu tajos gadījumos, kad mācības bija uzsāktas līdz pagājušā gada 20. decembrim.

Komisijā, uzklausot ministriju pārstāvjus, iestādes, infektologus, tiesību ekspertus, valdības noteiktie grozījumi rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” tika atzīti par konkrētajā situācijā nepieciešamiem, pamatotiem, samērīgiem.

Tāpēc aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šis atkal ir kārtējais - kārtējais! - komplekts ar dažādiem lēmumiem, kuri, nu, no vienas puses, it kā atnes atvieglojumu atsevišķai nozarei... mēs runājam par frizieriem, manikīriem un podologiem, kuriem nācās atdot savus pēdējos uzkrājumus vai ņemt aizdevumus attiecībā uz savu telpu ierīkošanu saskaņā ar epidemioloģiskajām prasībām un gaidīt, kad viņus aizvērs atkal... nesniedzot nekādu cerību kosmetologiem un pārējiem skaistumkopšanas nozarē strādājošiem.

Šajā lēmuma projekta komplektā ir arī visai dīvainas lietas iekšā. Vienu no tām Rancāna kungs jau it kā pieteica, bet... Es ļoti gribētu redzēt to cilvēku, kurš ir piedāvājis tādu regulējumu. Un es vienkārši gribētu saprast, kas darās tā cilvēka galvā, kurš piedāvā tā izturēties pret bērniem, konkrēti, ir grozījumi 5.44. apakšpunktā. Tas ir pēdējais teikums, un tas skan tā: “Izglītības iestādēs mutes un deguna aizsegus nelieto izglītojamie pūšaminstrumentu spēles, dziedāšanas un dejošanas individuālajās konsultācijās” - individuālajās konsultācijās, nevis grupu! -, “ja pēdējo 72 stundu laikā pirms konsultācijas viņiem ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs.”

Kā jūs vispār esat iedomājušies, godātie kolēģi, godātie ierēdņi vai kas vien sastāda šos Ministru kabineta rīkojumu grozījumus, ka tik šausmīgi... vienkārši tos bērnus tagad dzenāt uz testiem katras 72 stundas tikai tāpēc, ka bērns grib turpināt dejot, spēlēt pūšaminstrumentus un dziedāt, turklāt darīt to individuāli - viens pret vienu - kopā ar pasniedzēju?! Kas darās jūsu galvās?! Es atvainojos, man vienkārši trūkst vārdu par to, ko jūs šobrīd piedāvājat.

Nē... Jā, protams, ir labi, ka jūs esat kaut mazliet atvieglojuši šo slodzi, šīs važas, bet tas, ko jūs šobrīd darāt, ir vienkārši... tas ir pazemojums. Jūs ņirgājaties par mūsu bērniem. Jūs vienkārši ņirgājaties! Es labprāt redzētu pati ar savām acīm to cilvēku, kas, savā kabinetā sēžot, ir izdomājis šādu “lielisku” frāzi.

Es uzskatu, ka visi šie lēmumu projekti - tas ir viens vienīgs pazemojums: vienkārši dodat mazliet, mazliet paelpot un tad atkal - galvu zem ūdens!

Es neatbalstīšu šo lēmuma projektu, šos rīkojumus, lai arī tie nes kaut kādu labumu kaut kur, mazliet, pa drusciņai. Tā vienkārši ir ņirgāšanās par tautu, ņirgāšanās par sabiedrību, par bērniem, par uzņēmējiem. Jūs vienkārši turpināt ņirgāties - pa drusciņai kaut ko pasviežat un pēc tam... jau nākamajā nedēļā... draudat, ka visiem atkal būs jāsēž mājās.

Ir kauns par to, kas notiek gan mūsu valdībā, gan Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams vai skaidrojams?

J. Rancāns. Jā, paldies.

Kolēģi! Komisijas vārdā tikai piebildīšu, ka šis negatīvais tests 72 stundas pirms mācībām ir paredzēts nevis vienkārši tāpēc, ka bērns grib mācīties, viņam to neliedz, tas ir saistīts ar slimības ierobežošanu... un lai pārliecinātos, ka mainīgajā situācijā tas bērns, kurš iet uz šīm nodarbībām, nav tomēr šīs infekcijas pārnēsātājs.

Un vēl piebildīšu, ka man ir liels prieks, ka šodien mums neizskan Igaunija kā pozitīvais piemērs, jo mēs redzam, kas tur notiek. Šodien netika pieminēti arī laikapstākļi, saistībā ar kuriem Ministru kabinets pieņem lēmumu.

Paldies. Kolēģi, vairāk nekas nav piebilstams.

Aicinu atbalstīt konkrēto komisijas lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2021. gada 24. februāra rīkojumu Nr. 111, 2021. gada 25. februāra rīkojumu Nr. 115 un 2021. gada 26. februāra rīkojumu Nr. 129, ar kuriem grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu, balsosim! Par - 57, pret - 1, atturas - 26. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekta nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots, un sāksim to izskatīt pirmajā lasījumā.

Tātad darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs (JK).

Labrīt, kolēģi! Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisija iesniedza Juridiskajai komisijai tās izstrādāto likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā”.

Likumprojekts paredz papildināt Kriminālprocesa likuma 357. pantu ar jaunu daļu, kas regulētu gadījumu un kas būtu izņēmums no vispārīgā regulējuma, - ka bezmantinieka manta, kas ir atzīta par noziedzīgi iegūtu mantu un uz kuru pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas tās labticīgajam ieguvējam zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības, tiek atstāta labticīgajam ieguvējam, savukārt valsts labā tiek piedzīta šīs mantas vērtība no noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas.

Šobrīd esošie tiesību aizsardzības līdzekļi, kuri paredzēti tādas personas aizsardzībai, kura īpašumu ieguvusi labā ticībā, bet kurai vēlāk tās īpašums tiek atzīts par noziedzīgi iegūtu, ir mazefektīvi. Tādēļ nepieciešami grozījumi Kriminālprocesa likumā, lai nodrošinātu tiesisko regulējumu labticīgu mantas ieguvēju tiesību aizsardzībai.

Juridiskā komisija savā šā gada 2. marta sēdē izskatīja minēto likumprojektu un nolēma virzīt to izskatīšanai Saeimas ārkārtas sēdē kā Juridiskās komisijas izstrādātu likumprojektu.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā” atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Judina kungs, vai runāsiet par steidzamības noteikšanu? Nē.

Acīmredzot Judina kungs pieteicies runāt debatēs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kriminālprocesa likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret - nav, atturas - 5. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Labrīt, kolēģi! Man gribētos dažos vārdos pastāstīt gan par likumprojektu, gan arī par nepieciešamību ātri to pieņemt.

Pēdējā laikā par labticīgo ieguvēju mēs runājam ļoti, ļoti daudz.

Likumprojekts ir izstrādāts ļoti ātri, un šodien ir lūgts to izskatīt steidzamības kārtībā.

Tātad - kas ir labticīgs ieguvējs? Diemžēl gadījumos, kad manta - nekustamais īpašums - ir izkrāpta, var veidoties situācija, ka ir gan īpašnieks, persona, kurai manta piederēja, gan arī cilvēks, kurš vēlāk to ir iegādājies, neko nezinot par izdarīto noziedzīgo nodarījumu... proti, veidojas situācija, ka ir viens īpašums un divas personas, kas uz to pretendē.

Saskaņā ar likumu - un tas ir absolūti pareizi - priekšroka ir cietušā interesēm, proti, ja ir tāda situācija, mēs mantu atdodam īpašniekam, bet labticīgais ieguvējs savukārt var civiltiesiskā kārtībā prasīt zaudējumu kompensāciju. Tas ir labi, tas ir pareizi, bet ir jāsaprot, ka labticīgais ieguvējs ir samaksājis naudu. Labticīgais ieguvējs ir uzskatījis, ka zemesgrāmatai var ticēt un informācija atbilst patiesībai, ka viņa intereses būs aizsargātas. Bet ko mēs diemžēl redzam? Diemžēl mēs redzam, ka labticīgā ieguvēja intereses nav pietiekami efektīvi aizsargātas.

Vilipsona gadījums, par kuru mēs pēdējā laikā runājam un kura dēļ mēs tieši tagad sākām aktīvi strādāt un piedāvājam šos grozījumus, skaidri parādīja, ka labticīgais ieguvējs nav aizsargāts, viņa intereses diemžēl ir nopietni apdraudētas, jo, ja mēs sakām, ka cilvēks var civiltiesiskā kārtībā problēmu risināt, praktiski tas nozīmē, ka pēc tam, kad cilvēks zaudē mantu, viņš var rakstīt... tiesā iesniegt savu iesniegumu un gaidīt lietas izskatīšanu, un gadījumā, ja, piemēram, krāpniekam būs nauda, no kuras var piedzīt zaudējumus, tad viņš to varēs dabūt, ja nebūs - tad nebūs tāda rezultāta.

Tas nav taisnīgi. Tas nav taisnīgi, un tuvākajā laikā mēs plānojam risināt problēmu kompleksi. Mēs izstrādājām un šodien virzām projektu, kas risinās tikai daļu no problēmas; tas nav tikai Vilipsona gadījums, ir vairāki citi cilvēki, kas atrodas šādā situācijā, bet tā ir tikai daļa no problēmas.

Mēs runājam par tā saucamo bezmantinieka mantu, proti, par tādu gadījumu, kad kāds cilvēks nomirst, - manta ir, mantinieku nav, un saskaņā ar Civillikumu tā manta piekrīt valstij, bet krāpnieki to iegūst savā valdījumā, tālāk shēmo, pārdod vairākkārt, un rezultātā valsts neiegūst to, kas tai pienākas. Tas, protams, nozīmē, ka valstij ir jārīkojas, ir jāprasa zaudējuma kompensācija, bet jāņem vērā, ka šajā gadījumā valsts nav bijusi nekustamā īpašuma īpašniece. Tai bija tiesības kļūt par tādu, bet nav izdevies.

Līdz ar to mēs piedāvājam šajos gadījumos izņēmumu no vispārējās kārtības, proti, paredzam, ka manta, ko iegādājies labticīgais ieguvējs, paliks pie viņa (mēs runājam, protams, tikai par nekustamo īpašumu) - paliks pie viņa! -, savukārt valsts varēs piedzīt zaudējumus no vainīgās personas.

Vilipsona gadījums parādīja, ka mums ir ļoti nopietnas problēmas. Krimināltiesiskais aspekts ir ļoti svarīgs, bet tas ir tikai viens no aspektiem, un, domājot par plašāku... visaptverošu risinājumu, mēs saprotam, ka ir jāparedz kārtība, kādā labticīgais ieguvējs varēs iegūt kompensāciju. Tieši to piedāvā Tieslietu ministrija, mēs visi to atbalstām, bet ir vajadzīgs laiks, lai to visu izdiskutētu, lai pieņemtu lēmumu, lai atbildētu uz jautājumu, kas ir uzdots, tāpēc faktiski mēs nolēmām virzīties divu ātrumu vilcienos, ja tā var teikt, - ātri pieņemt grozījumus attiecībā uz bezmantinieka mantu un labticīgo ieguvēju, paredzot šo izņēmumu, un vienlaikus sākt strādāt pie tādiem grozījumiem, kas risinās problēmu kompleksi.

Priekšlikumi jau ir saņemti, ierosinājumi ir. Krimināltiesību politikas apakškomisijas vārdā es lūdzu institūcijām līdz 15. datumam - 15. martam - sūtīt savus viedokļus, informāciju par savu vīziju, sniegt datus un norādīt uz problēmām, kas jārisina. Bet man uzreiz gribētos vērst jūsu uzmanību: jāstrādā būs ne tikai ar Kriminālprocesa likumu, jo, ja Civillikums neparedzētu iespēju diviem cilvēkiem, parakstot privāto testamentu... ja nebūtu tādas iespējas agrāk, tad tādas krāpšanas nebūtu iespējamas. To mēs atrisinājām, vairs nevar tur... diviem cilvēkiem... kaut kādā pagalmā kaut ko parakstīt. Tas ir labi, bet mums ir, vienalga, cits... privātais testaments... un tagad, ja pašrocīgi kāds uzrakstīs, tad... nu, tas dod iespēju viltot, jo notārs nav iesaistīts.

Ir liels jautājums par zemesgrāmatu. Mēs saprotam, ka, ja noziedzīgs nodarījums ir izdarīts, tad personas cieš, tāda situācija var notikt, bet mums jāskatās uz jautājumu plašāk un jādomā, kā mainīt kārtību, jo, manuprāt, zemesgrāmata nav vienkārši datubāze, kur var ievadīt informāciju neanalizējot.

Tātad šeit būs arī darbs, kas jāveic, jo pretējā gadījumā mums zemesgrāmata kā tāda nav vajadzīga. Tā var būt datubāze.

Ir jādomā par notāra lomu darījumos. Tā arī ir liela, liela problēma, un uz to es gribu vērst jūsu uzmanību saistībā ar šo jautājumu. Gribu jums pastāstīt, ka pirms gadiem pieciem notāri piedāvāja mainīt kārtību, proti, paredzēt, ka viņi ne tikai apliecinās paraksta īstumu, bet pie katra darījuma strādās. Bija prezentācijas Juridiskajā komisijā, bet jautājums nebija atrisināts. Un es saprotu, kāpēc. Tāpēc, ka tas var sadārdzināt procedūru. Daži uzskata, ka labāk - lētāk. Bet, ja lēti, tad diemžēl nav droši.

Tātad būs jādomā, ko darīt, jo mēs saprotam, ka Vilipsona gadījums tāds nav vienīgais. Ja tas būtu vienīgais, tad Saeima pieņemtu lēmumu un uzdāvinātu to dzīvokli. Ir noziedzīgas shēmas. Ar kriminālprocesu... es saprotu, ko mēs varam darīt, bet es lūdzu arī Tieslietu ministriju aktīvi iesaistīties un domāt par kompleksiem risinājumiem, kas attiecas uz citiem normatīvajiem aktiem.

Taču šodien es gribu teikt paldies visiem deputātiem, mums bija daudz strīdu, bet mani priecē, ka deputāti saprot, ka grozījumi ir vajadzīgi un tas nav stāsts par vienu cilvēku. Šajā procesā, kas, starp citu, bija uzsākts 2014. gadā, ir vairāki cilvēki, vairāki labticīgie ieguvēji, un viņi visi var zaudēt savu īpašumu. Ir jāsaprot, ka valsts nevar no sākuma vienkārši pateikt... mēs nevaram pateikt, ka valsts ir cietusi, pēc tam pateikt, ka saskaņā ar likumu valstij pienākas tā manta, un atsavināt to no cilvēka, kurš par to samaksājis, kurš bija pārliecināts, ka viņš varēs kļūt par īpašnieku. Tātad - taisām šo izņēmumu.

Es lūdzu pieņemt šodien šo likumprojektu... šos grozījumus arī galīgajā lasījumā. Kāpēc tā? Tāpēc, ka nākamajā nedēļā, piemēram, Vilipsona kungam... var būt jau apgabaltiesas sēde, kura pieliks punktu šai lietai, proti, nākamajā nedēļā valsts var kļūt bagātāka, jo mums būs vēl viens dzīvoklis. Es domāju, mēs nedrīkstam to pieļaut. Valsts ir līdzvainīga šajā situācijā. Ir noziedznieki, kuri pastrādāja noziegumu, bet valsts neizdarīja visu, kas bija jāizdara, lai... ko bija iespējams izdarīt, lai tādu noziedzīgu nodarījumu novērstu, nepieļautu.

Tātad - pasargāsim vienu cilvēku, pasargāsim citus cilvēkus, kas atrodas līdzīgās situācijās, un strādāsim, lai būtu labāka, efektīvāka aizsardzība labticīgiem ieguvējiem kriminālprocesā!

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Labrīt, cienītie kolēģi! Pievienojos, protams, Judina kungam, visam viņa teiktajam, bet primāri gribu atvainoties Saeimas vietā gan Vilipsona kunga ģimenei, gan pārējām ģimenēm, kurām nācies ciest. Saeima visus šos daudzos gadus nav spējusi vai nav gribējusi sakārtot likumdošanu, un, pateicoties tikai šādam skaļākam vārdam... kā Vilipsona kungam... un ažiotāžai masu medijos, beidzot mums ir izdevies pieķerties šim jautājumam, un ceru, ka tuvākajā laikā izdosies arī sakārtot likumdošanu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā ir kas vēl piebilstams?

J. Jurašs. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu izskatīt likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā” pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas Juridiskajā komisijā un atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 94, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Jurašs. Komisijas vārdā lūdzu noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 30 minūtes, un likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt Saeimas šīsdienas ārkārtas sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem - 30 minūtes, līdz... labi, līdz pulksten 10.10, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 4. martā.

Godātie kolēģi! Tātad pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtība šodien ir izskatīta.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Šā gada 4. marta otro attālināto ārkārtas sēdi sāksim pēc 15 minūtēm, tātad pulksten 9.55.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 25. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 4. martā

Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 24. februāra rīkojumu Nr. 111, 2021. gada 25. februāra rīkojumu Nr. 115 un 2021. gada 26. februāra rīkojumu Nr. 129, ar kuriem grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (Nr. 602/Lm13) (Dok. Nr. 3720)

- Ziņo	- dep. J. Rancāns

- Debates	- dep. J. Stepaņenko

Par likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr. 968/Lp13) (Dok. Nr. 3717, 3717A)

Likumprojekts “Grozījums Kriminālprocesa likumā” (Nr. 968/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3717)

- Ziņo	- dep. J. Jurašs

- Debates	- dep. A. Judins
	- dep. J. Butāns

Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Informācija par ārkārtas sēdi