Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas divdesmit pirmās (attālinātās ārkārtas) sēdes
2021. gada 23. februārī
turpinājums 2021. gada 24. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt šā gada 18. februāra trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Pirms mēs ķeramies pie likumprojekta, godātie kolēģi, deputāti Feldmans, Jurašs, Muižniece, Riekstiņš, Budriķis, Znotiņš, Zālīte-Grosa, Žunna, Medne, Mārtuža, Cielēns, Butāns un Eglītis lūdz Saeimas sēdē šā gada 24. februārī izsludināt pārtraukumus uz 15 minūtēm no pulksten 15.30 līdz 15.45 un no pulksten 17.15 līdz 17.30. Kolēģi, par to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pārtraukumiem Saeimas sēdē šā gada 24. februārī, kurā izskatām šā gada 18. februāra trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību, no pulksten 15.30 līdz 15.45 un no pulksten 17.15 līdz 17.30! Lūdzu, balsosim! Par - 55, pret - 10, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Līdz ar to būs pārtraukumi no pulksten 15.30 līdz 15.45 un no pulksten 17.15 līdz 17.30.

Godātie kolēģi! Mēs tātad palikām pie 184. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegtā priekšlikuma un debatēm par šo priekšlikumu.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Tātad šis, 184., Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas veidotais priekšlikums ir priekšlikums, kurš apraksta to, kādām augstskolā būtu jābūt padomēm. Daudzas normas, kas šajā priekšlikumā ir iestrādātas, ir tādas, kas tiešām komisijā ir diezgan detalizēti izdiskutētas, un pret lielāko daļu no šīm normām arī man iebildumu nav, taču ir pāris lietas, par kurām es tomēr gribu runāt.

Tātad par vienu es... Par vienu no šīm lietām es jau runāju vakar - iepriekšējā sēdes daļā -, un tas bija jautājums par to, vai padomēm ir jābūt obligātām visās augstskolās. Mans viedoklis bija, ka tā nevajadzētu būt. Ar šo 184. priekšlikumu pēc noklusēšanas tiek pasludināts, ka padomēm būtu jābūt visās augstskolās. Tā ir viena lieta, kas man nešķiet īsti pareiza.

Otra lieta. Un tas ir ļoti būtiski. Ja jūs izskatīsiet visu šo uz otro lasījumu piedāvāto likumprojektu, jūs redzēsiet, ka jautājums par padomju atbildību garāmejot ir skarts tikai šajā pantā, tātad šajā 184. priekšlikumā, veidojot 14.¹ pantu. Tur ir teikts, ka “augstskolas padome ir augstskolas koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas ir atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību, kā arī nodrošina augstskolas darbību atbilstoši augstskolas attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem”.

Visā pārējā likumprojekta tekstā nekā par atbildību nav. Tajā pašā laikā pēc būtības padome augstskolā tiek iecelta visaugstākajā vadības līmenī. Un, ja mēs skatāmies pēc analoģijas ar citām nozarēm (un šeit atkal, gribat vai ne, man ir jāvēršas kā pie paralēlās nozares pie komercdarbības, kaut arī... un, godīgi sakot, daļa no augstskolām arī īsteno šo mācību procesu kopā ar komercdarbību), tad tur tajā komercdarbību regulējošā likumdošanā ir ļoti skaidri noteikta padomes atbildība kā solidāra atbildība, ja tikai kāds no padomes locekļiem atklāti nav demonstrējis savu nevēlēšanos piedalīties jeb savu īpašo viedokli kāda konkrēta lēmuma pieņemšanā.

Manuprāt, līdzīgam regulējumam būtu jābūt arī šeit. Vienā no pēdējām Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēm es piedāvāju šādu regulējumu, kā es to redzēju, diemžēl komisijas vairākums šādu piedāvājumu noraidīja, sakot, ka varbūt pie tā jautājuma varētu atgriezties trešā lasījuma redakcijā. Manuprāt, tas ir pārāk nozīmīgs jautājums, lai par to runātu tikai trešajā lasījumā. Bet cerēsim, ka tas tā tiešām notiks.

Vēl viena lieta, par ko der aizdomāties, ir tā, ka, nu, tiešām padome šajā likumprojektā ir iecerēta kā augstskolas augstākā vadības institūcija, kura darbosies saskaņā ar savu nolikumu, bet atbilstoši šī panta... šajā priekšlikumā piedāvātā panta trešajai daļai šis nolikums būs pašas padomes apstiprināts.

Parasti līdz šim augstskolā ir bijis tā, ka ir strādājis vai nu tandēms - rektors ar senātu -, vai pat tāds trīsstūris - rektors, senāts, satversmes sapulce -, un šie, teiksim, darbību regulējošie dokumenti parasti tad ir stiprināti vismaz blakus esošajās pārvaldes institūcijās, lai nebūtu tā, ka tu pats nosaki visu un pats esi priekšnieks par visu. Tā ir lieta, par ko es arī aicinu aizdomāties uz trešo lasījumu - vai tiešām tam tā vajadzētu palikt.

Runājot tīri par redakcionālām lietām, es aicinu tomēr komisiju un arī visus deputātus pārlasīt vēlreiz šos formulējumus, jo, teiksim, jautājums par to, kas tiek uzsvērts vairākās vietās 14.¹ pantā, ka augstskolas padomes sastāvā vairākums nedrīkst būt pašas augstskolas personāls... šī norma dublējas vismaz divās, ja ne trijās vietās, divās vietās noteikti šajā pantā, un, manuprāt, tas prasa tīri redakcionālus uzlabojumus.

Vēl ko es gribu teikt, - šis pants uzliek diezgan lielu atbildību Valsts prezidentam, jo tagad viņam būs visām valsts augstskolām jāizdomā vai jāvirza vismaz pa vienam padomes loceklim. Manā skatījumā, daudz pārdomātāk būtu bijis, ja šī neitrālā pārstāvja virzīšana (kā Igaunijas situācijā) būtu no Latvijas Zinātņu akadēmijas.

Es šo grozījumu neatbalstīšu un aicinu to nedarīt arī jūs.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Es vēlētos pievērst uzmanību, vismaz to kolēģu, to deputātu uzmanību, kas ir savā laikā studējuši, ieguvuši augstāko izglītību un kam varbūt bērni vai paziņu vai draugu bērni šobrīd studē, - padomes sastāvā (un tā bija arī diskusija komisijā) šobrīd nekādas ietekmes, pat ne konsultatīvas, nav studentu pašpārvaldēm. Kā zināms - kas gan ir tie, kuri ir tiesīgi runāt par to, kas būtu nepieciešams augstskolai, kas gan tie būtu, ja tie nebūtu studenti, tātad tie, lielākā daļa cilvēku, uz kuriem attiecas viss, ko lems šīs augstskolu padomes.

Komisijā, jāatzīst, mums bija diskusijas par to un arī nozares ministrijas parlamentārais sekretārs piekrita, ka debates par to varētu turpināties, proti, kopumā studenti lūdz vai nu veto tiesības, ja ir kāds lēmums, kas nav pieņemams pašpārvaldes lēmumu pieņemšanā vai interešu lokā, vai arī vismaz kādam no pārstāvjiem attiecīgajā augstskolā (studentu pašpārvaldes pārstāvim vai pārstāvei) būt saistītam ar padomi ar tādām zināmā mērā konsultatīvām tiesībām konsultāciju, ieteikumu veidā, tas ir, padomei būtu sadarbība ar attiecīgās augstskolas studentu pašpārvaldi.

Šķiet, ka modernā sabiedrībā jauniem cilvēkiem būtu jābūt balsij ja ne gluži lemšanā, jo padome pamatā lemj arī par finanšu lietām, tad tomēr par to, kā attīstās, kādi ir stratēģiskie mērķi, kādas ir stratēģiskās taktikas, īstenojot kādu no studiju programmām, slēdzot tās vai atverot. Studenti būtu tie, kam būtu jābūt vismaz konsultatīvai balsij.

Es aicinu kolēģus padomāt par to, jo, visticamāk, diskusija arī uz trešo lasījumu komisijā notiks, vēl jo vairāk tādēļ, ka nozares ministrijas parlamentārais sekretārs solīja, ka tas ir tiešām izvērtējams... viņš nebija vienīgais komisijā... ka tas ir izvērtējams un vērā ņemams priekšlikums.

Aicinu atcerēties, ka jaunie cilvēki ir mūsu sabiedrības dzinējspēks un vajadzīgais spēks, īpaši, ja mēs runājam par jauniem cilvēkiem, kas varētu kļūt gan par zinātniekiem, gan par inovāciju ieviesējiem, tas ir, tiem cilvēkiem, kuru darbs būtu mums šobrīd visvairāk vajadzīgs.

Aicinu ieklausīties šajā priekšlikumā un atbalstīt, ja tādi priekšlikumi būs arī nākamajās diskusijās uz trešo lasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir tāds visas šīs tā saucamās augstākās izglītības reformas piedāvātais centrālais elements, jo atceramies - no tā, kas bija piedāvāts pirmajā lasījumā, faktiski izriet, ka saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas viedokli galvenā problēma, kāpēc mūsu augstākās izglītības sistēmā ir tik lielas problēmas - nepietiekama konkurētspēja, neviena augstskola nav pasaules Top 500 -, ir tā, ka augstskolu padomēs nav valdības deleģētu pārstāvju.

Šī hipotēze pati par sevi, protams, ir... tai, protams, ir tiesības pastāvēt, bet tā ir stipri apšaubāma mazākajā mērā tāpēc, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav piedāvājusi (jūs varat pārbaudīt, paskatīties vēlreiz anotāciju pie pirmā lasījuma) nekādus pierādījumus tam, ka augstākās izglītības sistēmas galvenā problēma būtu šīs padomes sastāvs. Mēs neesam redzējuši nekādu ne pētījumu, ne analīzi par augstākās izglītības sistēmu, kur būtu izvirzītas dažādas hipotēzes un, kā tagad modīgi teikt, ar datos balstīto metožu palīdzību būtu pateikts, ka, lūk, tas viss ir padomju dēļ. Piemēram, ir ļoti labi zināms fakts, ka mūsu augstskolu budžets, ar kuru augstskolas strādā, ir vairākkārt mazāks uz vienu studentu nekā, piemēram, Tartu Universitātei un Tallinas Universitātei. Bet Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka tās ir padomes. Labi, es domāju, laiks drīz rādīs, vai Izglītības un zinātnes ministrijai šajā jautājumā bija taisnība.

Kolēģi, uz ko es vēlētos vērst jūsu uzmanību, - ka ir iespējami vismaz divi scenāriji, kā notikumi attīstīsies tālāk. Ja Izglītības un zinātnes ministrijai tomēr ir taisnība un visa problēma bija augstskolu sliktas pārvaldības vadības dēļ - un tad parādīsies tie valdības pārstāvji padomēs un beidzot virzīs augstskolu attīstību pareizajā virzienā, tad es, protams, atzīšu, ka, jā, man nebija taisnība, Izglītības un zinātnes ministrijai bija taisnība, tas tiešām bija viss padomes pārvaldības jautājums.

Otrs scenārijs, kolēģi, varētu būt tāds, ka, protams, padomēm nav nekāda liela sakara ar to, kas notiek vai nenotiek vai kāpēc mūsu augstskolas ir tik ļoti atpalikušas no Igaunijas un citām valstīm. Un tas, ko mēs redzēsim, ir tas, ka tās padomes ar tiem ļoti daudzajiem locekļiem... Mēs, piemēram, savu priekšlikumu piedāvājam, lai zinātnes augstskolās būtu tikai septiņi padomes locekļi, šeit ir 11 - kaut kā, jo vairāk, jo labāk. Tātad tas cits variants ir tas, ko mēs redzēsim, - ka tās padomes kļūs par siltām vietām tiem cilvēkiem, kas ir tā vai tā... vai savādāk saistīti ar vienu vai otru politisko partiju, kura virzīs šos kandidātus no vienas vai otras ministrijas. Protams, tas, ka tā būs... Kas būs vai kas nebūs, - to rādīs laiks, bet, kolēģi, dzīvosim - redzēsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Par šīm padomēm... Es domāju, mums visiem atklāti ir jāsaprot tie iemesli, kāpēc vispār šādas padomes mums šobrīd tiek piedāvātas. Iemesli jau lielā mērā ir meklējami nevis tajos visnotaļ gudrajos un pareizajos vārdos, kas tiek virpināti, pamatojot šo padomju vajadzību, bet iemesls ir meklējams Latvijas Universitātes rektora vēlēšanās. Tad, kad bija Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas... Varbūt kāds jau ir aizmirsis, kas notika. Protams, divi ļoti godājami cilvēki startēja: Muižnieka kungs un Bērziņa kungs, un pēc tam Izglītības un zinātnes ministrija prettiesiskām metodēm centās tajā visā iejaukties un, protams, pēc tam vēl cīnījās par savu taisnību līdz brīdim, kad zaudēja arī tiesvedībā.

Manuprāt, tas jau simbolizē to visnotaļ lielo vēlmi Izglītības un zinātnes ministrijai iejaukties augstskolu autonomijā. Šajā gadījumā šīs piedāvātās padomes būs nekas cits kā vēlme iejaukties, iesaistīties šajā darbā, izvēlēties īsto rektoru, nevis to, ko pats universitātes kolektīvs, tas, ko pati universitāte vēlas, bet šajā procesā ļoti, ļoti būtiski iejaukties. Jābūt atklātiem - tas arī ir galvenais, kāpēc vispār šādas padomes tiek šobrīd mums piedāvātas.

Tas, kas paliek papildus neatbildēts, ir šo padomju locekļu atbildība. Ja mēs vakardien runājām, un arī es minēju augstskolu autonomijas zudumu šobrīd, tad nevar nepieminēt to, ka, lai arī mums ir pants, uzlabots pants par augstskolu autonomiju, šo padomju izveide to tiešā veidā ietekmē. Tā var ietekmēt. Šajā Izglītības un zinātnes ministrijas gadījumā... Ja nebūtu fona ar šo epopeju, kas bija ap Latvijas Universitāti, un pēc tam šī ģeniālā ideja par padomju izveidi, kurās tad Izglītības un zinātnes ministrija varētu ielikt, teiksim tā, savus cilvēkus šajā procesā, varētu vēl saklausīt kaut kādu loģisko graudu šajā visā piedāvājumā, bet pēc būtības tas ir tikai un vienīgi, manā ieskatā, mēģinājums ietekmēt universitāšu vadību, pie tam vēl - bez jebkādas atbildības latiņas.

Kolēģi, man būtu aicinājums: ja mēs paliekam pie šī priekšlikuma, ka ir padomes, es aicinu kolēģus balsot “pret” vai atturēties par šo priekšlikumu vispār. Tad uz trešo lasījumu risināt galvenos jautājumus, tas ir, par to, kādas ir padomju pilnvaras, un samazināt padomju iespēju ietekmēt autonomos lēmumus, kas ir ļoti būtiski, tai skaitā piedalīties rektora atbalstīšanas procesā. Manuprāt, tur šādai padomei nevajadzētu jaukties, tas ir tīrs universitātes iekšējais jautājums.

Un tai pašā laikā arī jautājums par šo padomju locekļu atbildību, jo sanāks tā, ka var veidoties tāda situācija, ka padomes nonāks konfliktā ar pašas universitātes tālākiem attīstības scenārijiem, un, manuprāt, ja šādi konflikti radīsies, tad jābūt arī kaut kādai atbildības nastai arī tiem cilvēkiem, kas ir šajā padomē un pieņem lēmumus par universitāšu tālāku attīstību.

Šobrīd, neredzot atbildes uz... tieši atbildības jautājumu un neredzot to, ka... redzot skaidri, ka ir, manuprāt, pārāk liela iejaukšanās universitāšu autonomijā, es aicinu šo priekšlikumu šodien otrajā lasījumā kā nesagatavotu noraidīt vai balsot “pret”, vai atturēties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, kolēģi! Jāsāk ar to, ka katrā jokā ir sava daļa patiesības. Arī tajā jokā, ko teica Vjačeslavs Dombrovskis, protams, ir daļa patiesības. Un tā skaudrā patiesība ir tiešām tā, ka augstākā izglītība netiek pilnībā finansēta, kā to vajadzētu finansēt Latvijā, lai mēs būtu konkurētspējīgi un sasniegtu galvenos rezultātus, labākos rezultātus.

Tā joka daļa, protams, kas ir, nu, tas joks, tiešām pats joks, ko Vjačeslavs Dombrovskis stāstīja... tātad ir tā daļa, kur viņš minēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija norādījusi, ka vienīgā un būtiskākā problēma Latvijas augstākajā izglītībā ir tā, ka valdības pārstāvji nav padomēs. Tādu apgalvojumu Izglītības un zinātnes ministrija nekad nav izteikusi. Es aicinu atrast un atsūtīt, kur tad ir tas, kurā brīdī kāds Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis ir šādus vārdus lietojis: “Šī ir vienīgā un galvenā problēma.”

Jāsaka, padomes, protams, tiek veidotas pirmām kārtām pārvaldības uzlabošanai, tieši tā. Un uzminiet nu, Valaiņa kungs, kura ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur vēl līdz šim nav ieviestas augstskolās padomes vai padomēm līdzīgas struktūras? Kura tā ir? Es jums pateikšu priekšā - vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur nav ieviestas padomes vai padomēm līdzīgas struktūras augstskolās, ir Latvija. Ļoti iespējams, ka tas ir bijis saistīts ar politisko ietekmi, kas līdz šim ir bijusi un kā dēļ dažādas politiskās partijas ir mēģinājušas ielikt savus cilvēkus rektora amatā. Tad ir iespējams tur arī apgrozīt kaut kādus naudas līdzekļus.

Un, nu, jā, par to atbildību, padomes locekļu atbildību. Padomes locekļi būs amatpersonas, viņi tāpat kā citu iestāžu amatpersonas, valsts amatpersonas, būs atbildīgi par pieņemtajiem lēmumiem. Tas ir rakstīts likumā, un ar to nevajadzētu spekulēt.

Toties jāsaka par padomju neesību. Tad jāatskatās droši vien uz vienu tādu interesantu piemēru, ka ZZS valdībai esot... Nu, pāris gadus atpakaļ, kad ZZS bija valdībā, vienā brīdī no amata tika atcelta Ventspils Augstskolas rektore. Tehniski šis lēmums bija jāapstiprina Ministru kabinetam, bet diemžēl šāds apstiprinājums no Ministru kabineta nekad nav ticis sagaidīts, bet tas notika. Un rektori atcēla viens Zaļo un Zemnieku savienības bijušais biedrs, līderis, kurš, nu, no šī veiksmīgā saimnieka, par ko droši vien Vucāna kungs viņu arī uzskata, ir nokļuvis citā vietā un saimnieko, un varēs turpināt saimniekot tur, kur viņš ir nokļuvis.

Tāpēc es aicinu tiešām saprast un izprast, ka tieši šis padomju izveides princips ir tas, kādu pārvaldību ir izvēlējušās praktiski visas attīstītās valstis, arī Amerikas Savienotās Valstis un citas, lai tiešām uzlabotu šo caurspīdīgumu - caurspīdīgumu augstskolu finansēs, caurspīdīgumu augstskolu lēmumu pieņemšanas procesā - un arī sabiedrības iesaisti. Tātad ne tikai maza, šaura universitātes kolektīva tāda vienpersonisku lēmumu pieņemšana, bet tiešām plašākas sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanā. Un tieši šī iemesla dēļ arī ir šis... lielākajai daļai padomes locekļu ir jābūt ārējiem ekspertiem, tāpat kā tas ir daudz kur citur, nevis iekšējiem augstskolas cilvēkiem, kas pieņems lēmumus, savstarpēji vienojoties un bieži vien neskatoties uz kopējo bildi un uz kopējo stratēģiju, bet gan kādās savās vai savu pietuvināto politisko partiju interesēs.

Vēl ir jāatgādina arī, ka padomes locekļiem politiķiem būs “atdzišanas periods”, lai tie varētu kļūt par padomes locekļiem. Līdz ar to arī šo politisko jautājumu... potenciālu... tieši Jaunās konservatīvās partijas priekšlikumu rezultātā komisija ir pieņēmusi, bet par to runāsim arī citā priekšlikumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, priekšsēdētājas kundze! Un paldies par debatēm, kuras droši vien profesionāli iegūtu vairāk, ja mēs runātu par padomju izveidošanas problēmām.

Šobrīd ir skaidrs, ka pirmā iecere... Un tas nav arguments, ka tikai Latvijā nav šādas padomes. Nu, tas ir visjocīgākais, ko var argumentēt kā oficiālu faktu. Nu un tad? Mēs esam daudz kur iestājušies un visādi citādi... Vai tas ir uzlabojis mūsu situāciju?

Bet es gribēju runāt par kaut citu un, iespējams, saklausīt atbildi. Tas ir par padomju locekļu darba samaksu. Vismaz diskusijās, kas bija komisijā, izskanēja doma, ko es pieminēju arī savā ievadrunā, ka šiem cilvēkiem atalgojumu, nu (Skaņas pārrāvums.)... augstskolā pieejams... un padomju locekļu skaits ir diezgan liels, un algas arī droši vien būs lielākas nekā pasniedzējiem... faktiski nodrošinās Eiropas struktūrfondi.

Tas arī liecina, ka, pat ja mēs nebūtu vairs pēdējā valsts, kur nav šīs padomes pārvaldības modelī, tad šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija nav īsti izdomājusi, kā to risināt nevis uz augstskolu rēķina, zinot, ka finansējums nav pietiekami liels, bet - faktiski izmantojot struktūrfondus. Tas ir jautājums, vai padomju darbība pēc struktūrfondu finansējuma darbības beigām būs ilgtermiņā un būs nodrošināta no kādiem citiem valsts budžeta līdzekļiem, izņemot pašām augstskolām. Gribētos dzirdēt šo atbildi.

Zināmā mērā tā pati ideja - piesaistīt sabiedrībā zināmus cilvēkus, sabiedrībā gudrus cilvēkus, sabiedrībā vērtētus cilvēkus - ir atbalstāma. Par politisko uztraukšanos uztraucas tikai viena partija, jo tie, kas ir strādājuši augstākajā izglītībā, vairāk domā par jēgu un saturu.

Tā ka aicinu atbildēt arī par finansējumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nu, Znotiņa kungs, te diemžēl nekāda joka nav, jūs esat uzdevuši jautājumu - kur bija pateikts un kas ir pateicis, ka jūsu galvenais mērķis ir grozīt padomes. Ja jūs, Znotiņa kungs, atvērsiet likumprojekta anotāciju, tad tur ir tāda sadaļa, kurā rakstīts: “Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība. 1. Pamatojums.” Tur ir rakstīts: “Projekts ir izstrādāts, pamatojoties un ievērojot konceptuālā ziņojuma “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” [..] ietverto risinājumu.” Un tas arī ir viss, Znotiņa kungs! Zem šīs anotācijas ir ministres paraksts.

Līdz ar to sanāk, ka vienīgais un galvenais pamatojums Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajiem grozījumiem Augstskolu likumā ir izmaiņas iekšējā pārvaldības modelī, līdz ar to - padomēs. Nu, vajag kaut kā arī lasīt pašu gatavotās anotācijas.

Es pēdējo... jau daudzu gadu laikā esmu dzirdējis, redzējis daudzas hipotēzes par to, kas jādara ar augstāko izglītību. Roberts Ķīlis uzskatīja, ka vajag identificēt un aizvērt ciet sliktas studiju programmas. Es uzskatīju, ka vajag ieviest tā saucamo stratēģisko specializāciju, neļaujot augstskolām dublēt studiju programmas, un, starp citu, paldies kolēģiem - otrajā lasījumā šis priekšlikums ir izstrādāts. Man jāatzīst, esmu dzirdējis, ka problēma ir arī pārvaldībā, un daļēji tam var piekrist, bet tikai daļēji. Bet to uztaisīt par centrālo reformas elementu, - tas ir, maigi izsakoties, dīvaini. Tas varētu būt padsmitais elements, bet centrālais - ne.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jā, man... paldies. Man Znotiņa kungam būtu jāatbild, manuprāt.

Jūs savā debašu uzrunā neatbildējāt uz galveno... par šīm... Tas, ka Latvija varbūt arī ir vienīgā valsts, kurai nav šīs padomes, jau nebija tas, par ko es savā uzrunā uzstājos. Manā ieskatā, jautājums, kādas ir šīs padomes pilnvaras... ka šīs padomes pilnvaras pārlieku iejaucas universitātes autonomijā.

Ja mēs skatāmies jūsu minēto piemēru par... Es saprotu, jūs domājāt Rēvaldes kundzi un Ventspils Augstskolu. Tad tur bija... Gan pati augstskola lēma atcelt Rēvaldes kundzi no šī amata, gan arī pēc tam bija tiesas spriedums. Un jūs varat paskatīties uz Ministru prezidentu, jo tieši Ministru prezidents pārstāv to partiju, kuras ministrs bija tas, kas virzīja šo lēmumu valdībā. Tā ir viena lieta.

Otra lieta - attiecībā uz šīm padomēm. Es aicinātu tomēr jūs izklāstīt viedokli par šo padomju kompetenci. Jo pilnīgi noteikti vienīgie, kas vēlējās politiski ielikt sev vēlamu un arī ielika sev vēlamu rektoru (un tas bija Latvijas lielākajā universitātē - Latvijas Universitātē), bija Jaunā konservatīvā partija ar Ilgu Šuplinsku priekšgalā un pēc tam kaunpilnā veidā zaudēja tiesvedībā. Un, manuprāt, kolēģi, tas ir bijis vienīgais gadījums, pēc kura arī radās priekšlikums par šo padomi un par padomes pilnvarām ietekmēt rektora izvēli.

Kolēģi, tāpēc, manuprāt, šis priekšlikums vairāk ir tāda personīgu attiecību kārtošana, nevis sistēmisks piedāvājums sistēmas uzlabošanai.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam otro reizi.

R. Znotiņš (JK).

Atbildot vispirms Papules kundzei par padomju apmaksu, tātad padomes locekļu apmaksu.

Pastāv dažādi modeļi. Pirmām kārtām, jā, Eiropas struktūrfondi šim ir paredzēti, un šeit es pieskaršos, ka ir paredzēti Eiropas atjaunošanas fonda finansējumā ap 90 miljoniem... šī apvienošanās procesa stimulēšanai. Ja es nemaldos, šo jautājumu aizskāra arī Vjačeslavs Dombrovskis vakardien, sakot, ka nav piedāvāts nekāds burkāns, lai augstskolas apvienotos un tā tālāk. Ir piedāvāti 90 miljoni, kas būs pieejami, lai mazinātu gan programmu skaitu, gan programmu dublēšanos un tā tālāk, lai konsolidētu sistēmu un ieguldītu efektīvāk un mērķtiecīgāk.

Protams, nevar nepiekrist, ka tiešām ir jākāpina valsts budžeta bāzes finansējums augstākajai izglītībai. Absolūti! Un arī tur radīsies papildu nauda padomju apmaksai. Tāpat viens no padomes uzdevumiem ir piesaistīt papildu finanšu līdzekļus, tātad aktīvāk sadarboties ar industriju. Tas nav noticis pietiekamā apmērā.

Tāpat gribu teikt, ka ļoti būtiski būs šai padomei paskatīties un izvērtēt dažādu augstskolu darbību un to, kā tieši augstskolas iekšienē sadala savus budžeta un finanšu līdzekļus. Kā piemēru es minēšu vienu no lielākajām Latvijas universitātēm, kur rektora finansējums ir apmēram piecas reizes lielāks... četras ar kaut ko reizes lielāks nekā nozares ministres atalgojums mēnesī. Kamēr pasniedzēji šajā augstskolā saņem tikai tūkstoš eiro, piemēram, kāds varbūt pat vēl mazāk, rektors, kuru neviens neuzrauga šobrīd, kuram nevienam nav īsti jāatskaitās... var droši noteikt, ka viņa atalgojums būs daudzas reizes lielāks nekā nozarē vidējais un nekā pasniedzējiem, un tā tālāk... Šāda situācija jāizbeidz, un padomes to palīdzēs arī izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. Paldies kolēģiem par debatēm.

Es mēģināšu reflektēt dažus jautājumus, kas tika runāti.

Pirmais. Vai visās augstskolās ir nepieciešamas padomes? Jā, šķiet, komisijas debates pie tā arī nonāca, kaut gan man šis jautājums tika... uzrunāts. Ja mēs raugāmies uz to, ka Latvijā ir nepieciešams augstskolu, tā teikt, mērogu palielināt, tās konsolidēt, tad valsts pārvaldītajās augstskolās pilnīgi noteikti padomes ir nepieciešamas. Viens no būtiskiem argumentiem, kādēļ padomes ir nepieciešamas, ir sabiedrības līdzdalība. Šis likumprojekts ir konstruēts, nevis lai te iejauktos valdība un noteiktu savus pārstāvjus padomēs, bet lai pēc iespējas vairāk mēs piesaistītu sabiedrības pārstāvjus un tādā veidā virzītu augstskolu attīstību uz priekšu.

Nākamais. Jā, tas ir svarīgs jautājums - par padomes locekļu atbildību, par ko runā Vucāna kungs un Valaiņa kungs. Tātad šinī brīdī komisija ir aprobežojusies ar to, ka tas ir amatpersonu atbildības ietvars, un tas ir Latvijas likumdošanā diezgan precīzi aprakstīts, taču vērā ņemama ir diskusija par to, ka lielā mērā šīs atvasinātās publiskās personas, kas ir augstskolas, - viņu ieņēmumi veidojas arī brīvajā tirgū, un viņiem ir tā saucamo kapitālsabiedrību elementi. Iespējams, ka jāveido ir... tātad uz trešo lasījumu jāveido modelis gan augstskolu atskaites sistēmās, gan arī padomju locekļiem gan kā amatpersonai, gan arī kā kapitālsabiedrības pārvaldītājiem. Būtu vēl nepieciešama plašāka diskusija, bet ļoti svarīgs ir šodienas lēmums, vai Saeima atbalstīs vai neatbalstīs padomes.

Attiecībā uz studentu pārvaldi un studentu dalību. Nav šaubu, studenti var būt padomē, bet tas ir augstskolas pašas jautājums, jo, rūpīgi izlasot tekstu... augstskolai ir tiesības deleģēt padomei noteiktu padomes locekļu skaitu... un viens no tiem pilnīgi mierīgi var būt students. Tai pašā laikā es gribu teikt, ka studentu tiesības ir nostiprinātas gan augstskolas satversmes sapulcē, gan arī senātā un šeit nekādu ierobežojumu studentiem nav... arī uz šo. Tas būs senāta lēmums, kurā tad lems vai nelems virzīt studentus.

Attiecībā uz pārējiem jautājumiem. Pilnīgi noteikti nepiekrītu augstskolu autonomijas zudumam, šeit netika pieminēti nekādi argumenti. Es gribu teikt, ka šis likumprojekts pārsteidzošā kārtā būtiski palielina augstskolas autonomiju. Padome nav nekas ārējs, padome ir iekšējs institūts, kurā ir gan augstskolas pārstāvji, gan sabiedrības pārstāvji. Līdz ar to tā būtiski uzlabo augstskolas... vajadzētu uzlabot augstskolas darbu. Un šeit sadarbībai starp abām pusēm ir... Šī ir tā platforma, kur abām pusēm ir jāsadarbojas un jārisina... labākais rezultāts.

Man liekas, ka Dombrovska kungs runāja par ļoti svarīgu jautājumu - vai šis būs galvenais jautājums, kas atrisinās augstskolu likteni. Pilnīgi noteikti ne, šī ir daudz kompleksāka problēma. Pats Dombrovska kungs arī pieminēja trīs galvenos jautājumus.

Vēl viens, kas likumā ir iestrādāts, - stratēģiskā specializācija. Tātad valstij Ministru kabineta personā ir pienākums noteikt, kas ir augstskolu stratēģiskā specializācija, un tālāk jau šīs padomes kopā, sadarbojoties ar augstskolas visām pārvaldes institūcijām, pieņem lēmumu un rada savu attīstības stratēģiju šajā ietvarā. Tā ka tas ir viens jauns, efektīvs pārvaldības modelis, kurā sabiedrība sadarbojas ar augstskolas pārstāvjiem.

Protams, trešā daļa ir finansējums. Šeit es gribētu piekrist visiem, kas par to runāja. Minēšu tikai vienu piemēru: ja Igaunijas vienas augstskolas budžets, Tartu Universitātes budžets, pārsniedz 200 miljonus eiro, tad Latvijas laikam visas izglītības... augstākās izglītības budžets ir knapi pārsniedzis pusi no šīs summas. Tātad mēs esam ļoti, ļoti tālu, lai sasniegtu jaudīgu augstskolu... konkurētspējīgas augstskolas.

Tā ka šeit es varu kolēģiem piekrist, un es gribu teikt, ka šis likumprojekts ir tikai pirmais solis sistēmas maiņā.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 184. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu,_balsosim! (Skaņas pārrāvums)... 24. Vēlreiz: par - 57, pret - 3, atturas - 24. Priekšlikums ir atbalstīts.

iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 57, pret - 3, atturas - 24. Priekšlikums ir atbalstīts.

 

A. Ašeradens. Paldies.

186. - Izglītības un zinātnes, es atvainojos... 185. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Vucāna, Auguļa un Bergmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, manuprāt, ļoti labs priekšlikums. Es vēlējos uzteikt arī likumprojekta ziņotāju par tik plašu priekšlikumu atstāstu, bet es arī aicinātu ziņotāju iesaistīties debatēs, līdzīgi kā to dara parlamentārais sekretārs, jo par to, ko jūs ziņojāt, arī ir vērts padebatēt, jo ne visam var piekrist.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vēlreiz...?

A. Ašeradens. Komisija 185. priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. Paldies.

186. - izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 194. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 187. - deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas un Goldbergas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 194. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 188. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 194. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 189. - deputātes Čakšas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 194. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 190. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Līdzīgs iepriekšējam - par augstskolas padomi. Daļēji atbalstīts un iekļauts 194. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 191. - Ašeradena kunga priekšlikums.  Saistīts arī ar augstskolas padomes kompetenci. Daļēji atbalstīts un iekļauts 194. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 192. - deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 194. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 193. - deputāta Vucāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es aicinātu atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu, jo tas runā par mūsu iepriekš sākto tēmu par padomes locekļu atbildību. Šis priekšlikums paredz to, ka padomes locekļi solidāri atlīdzina augstskolai radušos zaudējumus, kas cēlušies no padomes vai tās atsevišķu locekļu lēmumiem par mērķa ziedojumu mērķu mainīšanu vai ziedoto līdzekļu vai mantas (lietas) izmantošanu neatbilstoši mērķiem.

Manuprāt, ļoti konkrēts priekšlikums. Kaut kādā veidā iezīmē arī to, ko komisijas vadītājs pie iepriekšējiem priekšlikumiem runāja. Iezīmē atbildības nepieciešamību šīm padomēm, un tas ļoti iztrūkst šajā likumprojektā. Manuprāt, šāda veida jautājumi ir jāatrisina jau otrajā lasījumā, lai uz trešo lasījumu mēs varētu runāt par detaļām, nevis konceptuāli runāt par atbildību.

Šis priekšlikums, kā jau runājām... Ja nu ir padomes (un Saeimas vairākums lems par to, ka ir), tad uz trešo lasījumu noteikti jārunā par padomju kompetenci un atbildību.

Tas, ko minēja Ašeradena kungs, - es tam galīgi nevaru pievienoties. Ja tā ir... Ja padomēs būs cilvēki arī no malas, no ārvalstīm... iespējams, no ārvalstīm, tad šie cilvēki būs tiesīgi lemt tai skaitā par rektoru, kas ir ļoti tiešs universitātes iekšējais jautājums. Arī par šiem pārējiem jautājumiem padomei ir jāuzņemas... kaut kādai atbildības latiņai ir jābūt. To jāsāk definēt jau tagad... pirms otrā lasījuma. Pretējā gadījumā mums ir padomes ar visnotaļ lielām pilnvarām, mums ir milzīga aizdomu ēna par to, ka tā ir vienkārši vēlme likt nevis tos cilvēkus, kas ir labākie, un ļaut universitātei no sava vidus izvēlēties labākos cilvēkus, kas vadīs universitāti, bet likt tos, kas ir politiski pietuvināti vai izdevīgi vienam vai otram politiskajam spēkam. Diemžēl tas... Šī Saeimas sasaukuma laikā mēs to visu esam jau pieredzējuši.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo konceptuālo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Es gribu runāt par vairākām lietām. Iesniedzot šo priekšlikumu... Pirmām kārtām es gribu pateikt, ka šis priekšlikums ir virzīts pēc to cilvēku iniciatīvas, kas ir ziedojuši Latvijas augstākās izglītības sistēmai un kas pārstāv sabiedrību, un vēlētos droši to darīt arī uz priekšu, esot pārliecināti, ka ziedotie līdzekļi tiks izmantoti tiem mērķiem, kam ir paredzēti.

Taisnības labad man ir jāsaka, ka par šo lietu mēs komisijas sēdē diskutējām un tika apsolīts, ka pie jautājuma par padomju atbildību mēs atgriezīsimies plašākā kontekstā, runājot ne tikai par ziedoto līdzekļu izmantošanu... par atbildību tādā gadījumā, ja ziedotie līdzekļi būtu izmantoti neatbilstoši norādītajam mērķim, bet vispār kopīgā kontekstā par atbildību.

Diemžēl, kā es jau iepriekš teicu, šī saruna par kopīgo atbildību nesanāca un šis aspekts likumprojektā šobrīd nav ietverts, taču, runājot tieši par ziedotajiem līdzekļiem, mums ir jāsaprot, ka pasaules un arī Latvijas tradīcija, tai skaitā tās Latvijas tradīcija, kas bija starp diviem pasaules kariem... ļoti lielā mērā attīstība ir bijusi balstīta tieši uz ziedotajiem līdzekļiem.

Ja mēs paskatāmies uz Latvijas senāko universitāti, uz tās īpašumiem, tad liela daļa no tām ēkām, kas ir Rīgas centrā un kas juridiski pieder Latvijas Universitātei, ir testamentāri ziedotie īpašumi. Līdz šim īpaši pārkāpumi šo ziedojumu izlietošanā... vismaz man nav zināmi. Taču nekur nav teikts, ka kaut kādā brīdī situācija nevarētu mainīties, it sevišķi, ja augstskolu vadībā nonāk cilvēki ar, teiksim, biznesa interesēm, un es neizslēdzu tādu iespēju. Tāpēc šis jautājums par kopīgo atbildību, manuprāt, ir jāskata gan ziedojumu kontekstā, gan plašākā solidārās atbildības kontekstā, un šādiem punktiem... šāda veida punktiem noteikti likumprojektā ir jābūt.

Vai tieši tādam, kā es esmu piedāvājis? Es domāju, ka attiecībā uz ziedojumiem... uz ziedotajiem līdzekļiem tai normai būtu jābūt tieši šādai. Tajā sarunā, kas mums bija komisijā, tika norādīts, jā, ka ir vispārējās likuma normas attiecībā uz ziedojumiem, to regulē speciāls likums un tur jau atbildība ir paredzēta, bet Latvijas likumdošanā ir gana daudz gadījumu, ka kādā jomā, kur viena vai otra norma ir sevišķi jūtīga, mēs nodublējam atbildību, lai tie cilvēki, kas tiešām būtu gatavi ziedot augstskolām, būtu ar pilnu pārliecību, ka viņu ziedotie līdzekļi nonāks tam mērķim, kam viņi līdzekļus ir ziedojuši. Tas ir ar mērķi vairot sabiedrības līdzdalību, tai skaitā arī augstākās izglītības un zinātnes finansēšanā, inovāciju darbības finansēšanā. Mēs par sabiedrības līdzdalību un sabiedrības līdzdalības veicināšanu gana daudz runājam dažādās situācijās, un, es domāju, šeit arī ir viena reize, kad par to atkal nevajag aizmirst.

Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu tomēr atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (JV).

Jā, paldies.

Es gribētu lūgt kolēģus tiešām nemaldināt par to, ka šobrīd padomju locekļiem nav noteikta atbildība. Tā ir noteikta, un tā ir... Likumprojekts skaidri nosaka to, ka viņi ir valsts amatpersonas. Un eksistē vesels garš likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas nosaka viņu atbildību sabiedrības priekšā. Droši vien vietā pat ir diskusija, vai tas neierobežos atrast optimālus padomju locekļus vai kandidātus. Tas ir daudz izskanējis, teiksim, diskutējot ar sociālajiem partneriem, bet komisija izvēlējās šo ceļu, un tātad atbildība ir noteikta šādā veidā un pilnībā iestājas... Šiem cilvēkiem ir pilna atbildība likuma priekšā par valsts mantas izšķērdēšanu vai kādu citu, tā teikt, interešu konfliktu.

Tā ka es gribu teikt, ka es novērsu kolēģu bažas par to, ka nav atbildības. Arī tātad, ja ir nepieciešama papildu vajadzība par, tā teikt, kapitālsabiedrību pārvaldi, kas īsti līdz galam nav augstskolu... tā ir vēl jādiskutē, un tāda arī ir iespējama, bet es gribu teikt, ka tas ir trešā lasījuma jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam otro reizi.

J. Vucāns (ZZS).

Paldies, Ašeradena kungs, ka iesaistījāties šajā diskusijā. Ceru, ka trešajā lasījumā mēs tiešām par šīm lietām debatēsim.

Bet - runājot par atbildību. Mēs jau runājam par lēmumu atbildību, ne jau par to, ka vienmēr ir jāatbild tikai par ļaunprātīgiem lēmumiem. Arī šībrīža Latvijas valdība nes atbildību par visiem tiem lēmumiem, kas tiek pieņemti kovidkrīzes laikā. Pēc likuma jau tur viss ir kārtībā, katrs valdības lēmums tiek piesegts ar likumu, bet jautājums ir - vai sabiedrība no tā kopumā gūst labumu vai negūst labumu, vai mēs būsim dzīvotspējīgāki vai mazāk dzīvotspējīgi.

Gluži tāpat ir arī augstskolas situācijā. Var taču gadīties tāda situācija, ka augstskolai pēkšņi, lai realizētu kādu ļoti, ļoti, ļoti svarīgu inovāciju projektu, vajadzētu uz brīdi iebraukt tajā kabatā, kas ir ziedojumu nauda, un padome spiež, labu mērķu vadīta, rektoram un tiem pārējiem, kas ir atbildīgi par šādu lēmumu īstenošanu, šādu darbību veikt. Un, ja šie darbību veicēji to nav darījuši aiz laba prāta, bet padomes spiesti, tad viņiem par to ir jānes atbildība, kaut arī likuma priekšā, iespējams, padome tādā situācijā būs bez vainas, jo darītāji jau būs bijuši citi. Runa ir arī par šāda veida atbildību.

Tieši tāpēc es aicinu pie jautājuma par atbildību atgriezties ļoti nopietnā kontekstā, diskutējot to ar dažādu jomu pārstāvjiem, ar juridisko normu pārzinātājiem, un tomēr šīs normas par atbildību likumprojektā iestrādāt.

Šo konkrēto priekšlikumu tomēr aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. Paldies.

Komisija šo, 193., deputāta Vucāna priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 193. - deputāta Vucāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. 194. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz augstskolas padomes kompetenci. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 195. - deputātu Reiznieces‑Ozolas, Valaiņa, Vucāna, Auguļa un Bergmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 196. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 197. - izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas priekšlikums. Runā par augstskolas padomes locekļu kandidātu atlases nominēšanas kārtību. Daļēji atbalstīts un iekļauts 184. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 198. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ar līdzīgu saturu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 184. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 199. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Arī ir ar līdzīgu saturu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 184. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 201., es atvainojos, 200. - deputātu Golubevas, Dūrīša, Voikas, Bluķes, Pavļuta, Rukšānes‑Ščipčinskas, Skrides un Pleša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 184. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 201. - deputātes Čakšas priekšlikums. Arī runā par kandidātu atlasi. Daļēji atbalstīts un iekļauts 184. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 202. - deputāta Vucāna priekšlikums. Arī runā par padomes locekļu atlasi. Daļēji atbalstīts un iekļauts 184. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 203. - deputātes Reiznieces‑Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 204. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 205. - deputātes Čakšas priekšlikums. Arī runā par padomes locekļu atlases kārtību. Daļēji atbalstīts un iekļauts 184. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 206. - izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas priekšlikums. Runā par augstskolas padomes locekļu atsaukšanu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 184. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 207. - deputātu Golubevas, Dūrīša, Voikas, Bluķes, Pavļuta, Rukšānes-Ščipčinskas, Skrides un Pleša priekšlikums. Runā par augstskolas padomes locekļu atsaukšanu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 184. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 208. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Runā par valsts dibinātas augstskolas padomes atskaiti par darba rezultātiem. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 209. - deputātes Čakšas priekšlikums. Runā par augstskolas padomes locekļu atsaukšanu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 184. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 210. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Runā par valsts dibinātas augstskolas padomes locekļu atsaukšanu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 184. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 211. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Vucāna, Auguļa un Bergmaņa priekšlikums. Paredz izslēgt no likumprojekta tā 12. pantā iekļautos grozījumus par likuma 15. panta pirmās daļas izteikšanu jaunā redakcijā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 212. - deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas un Goldbergas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 12. pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 213. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 221. - komisijas priekšlikumā. 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 214. - deputātu Golubevas, Dūrīša, Voikas, Bluķes, Pavļuta, Rukšānes-Ščipčinskas, Skrides un Pleša priekšlikums. Runā par augstskolas senātu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 221. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 215. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Arī runā par universitātes senāta sastāvu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 221. - komisijas priekšlikumā. 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 216. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Nav... atvainojos, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 217. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 218. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 219. - deputātes Čakšas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 221. - komisijas priekšlikumā. 

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 220. - deputātes Čakšas priekšlikums. Runā par rektoru kā senāta priekšsēdētāju. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 221. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nosaka 15. pantā senāta sastāvu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Šis, 221., priekšlikums ir par to, kā augstskolā ir veidojams senāts - viena no augstākajām institūcijām, vadības institūcijām, tai skaitā augstākā vadības institūcija akadēmiskajos jautājumos.

Normas šajā priekšlikumā tiešām komisijā ir izdiskutētas. Lielākā daļa no tām normām ir akceptētas ar komisijas vienprātīgu atbalstu, taču ir viena norma, kura man raisa pārdomas.

Es runāju par šī atbilstošā panta ceturtās daļas 3. apakšpunktu, kas skan tā, ka rektors ir senāta loceklis saskaņā ar ieņemamo amatu. Attiecībā uz šo normu nonākam pēc būtības pie jautājuma par varas sadalījumu augstskolā (vai universitātē), jo rektors - tas ir izteikts izpildvaras pārstāvis, savukārt senāts pieder pie lēmējvaras zara.

Un tagad iznāk tā, ka rektoram kā senāta loceklim, tiesa, ar kolektīva lēmumu, būs jāuzdod sev kā izpildvarai darīt senāta vai arī padomes pieņemtos lēmumus. Tas, ka rektoram ir jāpilda, ko lēmusi padome, no lēmuma pieņemšanas loģikas šķiet saprotami, bet, kāpēc rektoram pašam būtu jāpiedalās kā senāta loceklim uzdevumu došanai sev un kā katrā šādā situācijā atstatīt sevi no interešu konflikta, - tas ir tas jautājums, par ko der padomāt.

Es zinu, ka augstskolu vidē (un arī komisijas diskusijās to mēs redzējām) ir dažādas tradīcijas. Teiksim, Rīgas Tehniskā universitāte kategoriski iestājas par to, ka rektoram ir jābūt senāta loceklim. Ir citas augstskolas, kuras iestājas ar mazāku varbūt pārliecināšanas prasmi par to, ka rektoram būtu jābūt senāta loceklim. Tajā pašā laikā es zinu arī pietiekami sekmīgus piemērus, kur varas dalīšana... Un tiešām tas, ka rektors, kuram nav liegts piedalīties senāta sēdēs (un viņam pat tajās senāta sēdēs būtu jāpiedalās)... gluži tāpat kā ministri nāk uz Saeimas sēdēm... būtu jānāk uz Saeimas sēdēm un jāsaprot, kas notiek likumdevējā. Gluži tādā pašā veidā ir ar rektoru līdzdalību senāta sēdēs. Tad šis varas nodalīšanas princips ir daudz skaidrāks.

Es nesaku, ka vajadzētu būt normai, kas aizliedz rektoram piedalīties senāta darbā un būt senāta loceklim, bet šobrīd tā norma ir iestrādāta tādā veidā, ka augstskolām nav izvēles un arī rektoram nav izvēles, jo tad, kad vēlē senātu, visi pārējie senatori var vai nu pieteikties senāta sastāvā, vai nepieteikties. Tāpēc rektors, piekrītot kandidēt būt par rektoru, vienlaikus tad kandidē... piekrīt būt arī par vienu no senāta locekļiem atbilstoši ieņemamajam amatam.

Un tātad tā ir tā vienīgā norma šajā pantā, kuras dēļ es atturēšos. Es par to centos diskutēt un runāt arī komisijas sēdē. Komisijas vairākums nobalsoja, lai atbalstītu šādas normas, ka rektors pēc sava amata ir senāta loceklis, kā kategoriskas normas iekļaušanu likumā. Es uzskatu, ka tas ir lieki.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (JV).

Cienījamie kolēģi! Uz šo jautājumu var skatīties dažādi. Ja mēs raugāmies uz lielu daļu Eiropas universitāšu tepat kaimiņos, ziemeļos, kuras ir sekmīgas savā darbībā, mēs redzam pavisam citu ainu. Rektors ir ne tikai senāta loceklis, bet viņš ir arī senāta priekšsēdētājs.

Ja mēs runājam par šo jauno pārvaldes modeli, kurā ir divas lēmējinstitūcijas - padome un senāts -, kas ir savstarpēji, varētu teikt, tādās līdzīgās svara kategorijās augstskolā, tad bieži vien rektors kā senāta priekšsēdētājs ir cementējošais lēmumu pieņemšanas ķēdes posms. Un tas ir tāds ļoti, ļoti, manuprāt, saprātīgs un sakarīgs modelis.

Tai pašā laikā juridiski tāda teorētiska diskusija komisijā neļāva mums vienoties par šādu modeli, ka rektors būtu arī ex officio senāta priekšsēdis, bet pilnīgi noteikti es uzskatu, ka rektoram ir jābūt senāta sastāvā. Manuprāt, komisija pieņēma izcilu lēmumu par to, ka rektors tur ir, un tas ir labs kompromiss šajā situācijā, kad mums jāveido jauna pārvaldes tradīcija, kurā tiešām jāmeklē veidi, kā augstskolas padome lieliski sadarbojas ar senātu un nodrošina labu lēmumu pieņemšanu augstskolā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, paldies, Ašeradena kungs, bet, manuprāt, Vucāna kungs runāja par mazliet citu jautājumu loku. Viņš vairāk skatījās uz to sistēmisko, kas tad ir senāts, kas ir rektors un kur katrs no tiem atrodas. Tā ka, protams, ja ņem piemērus, kur reālajā, praktiskajā dzīvē ir, ka rektors ir senāta loceklis, tā pati Rīgas Tehniskā universitāte... Tas ir ļoti interesanti, ka dzīvē tā pastāv... Bet, manuprāt, mums kā Saeimas deputātiem, veidojot šo sistēmu, arī tiešām sistēmiski ir jāpaskatās uz šo jautājumu, kur ir izpildvara, kur - lēmējvara, arī universitātes iekšienē. Tas ir, mēs tai pašā laikā... Manuprāt, šādas pašas diskusijas būs citos kontekstos - būs pašvaldību likumā minēts, tiks apskatīts nodalījums, kur tad ir tā robeža...

Tāpēc šajā jautājumā Vucāna kunga aktualizētā tēma, manuprāt, ir leģitīma un es nevarētu piekrist tam, ka piedāvātais risinājums būtu atzīmējams kā jaunas, labas pārvaldības veicināšana. Tieši otrādi - tas tieši iet prom no lēmējvaras un izpildvaras nodalījuma. Drīzāk te būtu jāatrod varbūt kāds cits formulējums uz trešo lasījumu, kur mēs kaut kādā citā redakcijā lemtu par to, kādā veidā rektors piedalās senāta sēdēs, un caur šo prizmu leģitīmi nodrošināt... Nu, pieņemsim, labs piemērs ir par valdību un Saeimu, ka valdības locekļiem ir visas tiesības piedalīties... un arī piedalīties Saeimas debatēs, kā arī pie šī likumprojekta ir noticis - Šuplinskas kundze piedalījās pie atsevišķu priekšlikumu izskatīšanas -, neviens jau to neliedz.

Manuprāt, tā ir tā galvenā doma, ko mēģināja uzsvērt Vucāna kungs ar šo priekšlikumu. Tāpēc es aicinātu pievienoties Vucāna kungam un atturēties šajā balsojumā, un šo jautājumu turpināt diskutēt, ja mēs.... Mēs taču visi redzam: viens piemērs - Ramona Petraviča, valdības locekle un Saeimas deputāte. Vai tas ir labais piemērs, ko mēs gribam turpināt arī augstskolās un to pat nostiprināt kā obligātu normu? Nu, es šaubos.

Aicinu aizdomāties par šiem piemēriem, kas varbūt mums ir labāk saprotami nekā - ja mēs runājam par kaut ko atsevišķu. Saeima un universitātes pārvaldība ir... savā ziņā mēs varam vilkt paralēles šeit tā... Šis piedāvājums nav līdz galam pārdomāts tieši no sistēmiskā viedokļa.

Aicinu pievienoties Vucāna kunga viedoklim un priekšlikumu šādā redakcijā neatbalstīt. Aicinu atturēties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. 221. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 221. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 54, pret - nav, atturas - 21. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Ašeradens. 222. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Vucāna, Auguļa un Bergmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 223. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 224. - Izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 221. un 231. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 225. - deputātes Čakšas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 226. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 221. un 231. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 227. - deputāta Vucāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti sāk debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Jā, nu, šajā priekšlikumā jautājums ir par to, kam būtu jāapstiprina senāta nolikums. Tā man saprotamā kārtība ir tāda, kā es jau teicu vienā no savām iepriekšējām uzstāšanās reizēm šodien, ka šo nolikumu, ja tikai ir tāda iespēja, šādu darbību reglamentējošo dokumentu izstrādā, protams, tā institūcija, kas pēc šī dokumenta strādā. Bet, lai augstākai institūcijai būtu pilna skaidrība, ar kādām pilnvarām un kādā veidā katra no šīm lēmējvaras institūcijām darbojas, būtu vēlams šādus dokumentus apstiprināt augstākās lēmējinstitūcijās.

Ja mēs skatāmies pēc hierarhijas, kurš lēmums augstskolā ir svarīgāks, tad satversmes sapulces lēmumi ir saistoši augstskolas senātam. Līdz ar to, manā skatījumā, šī kārtība būtu tāda, ka senāta darbības nolikums būtu jāapstiprina satversmes sapulcē.

Paredzētā norma to nenosaka, nosaka to, ka senāts pats apstiprina savu nolikumu. Līdz ar to es šoreiz balsojumu neprasīšu. Bet es aicinu uz trešo lasījumu tomēr pie šī jautājuma atgriezties un pārdomāt, vai no varas dalīšanas viedokļa un no atbildības pārraudzības viedokļa tā ir pareiza norma. Jo es saprotu, ka padomes gadījumā tur tomēr ir tā, ka virs viņiem ir tikai pats Dievs vai tie, kas viņus iecēluši, teiksim tā, bet tie nav no augstskolas, un tiem nebūtu īsti pareizi dot apstiprināt šo padomes darbības nolikumu. Tajā pašā laikā virs senāta noteikti ir tā institūcija, kas to senātu ir veidojusi. Nu tad tai arī būtu visas tiesības noteikt, kā tas senāts īsti darbojas.

Tāpēc, kā es jau teicu, es balsojumu neprasu, bet es redzu, ka Aldis Gobzems ir pieprasījis balsojumu. Nu tad balsosim. Tādā gadījumā es atturēšos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. Komisija 227. - deputāta Vucāna priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 227. - deputāta Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 21, pret - 53, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. 228. - deputāta Vucāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 231. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 229. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 231. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 230. - deputātu Golubevas, Dūrīša, Voikas, Bluķes, Pavļuta, Rukšānes‑Ščipčinskas, Skrides un Pleša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 231. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 231. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nosaka senāta kompetenci. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 232. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 233. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nosaka augstskolas padomnieku konventa sastāvu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 234. - deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas un Goldbergas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 14. pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 235. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 236. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 237. - izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas priekšlikums. Nosaka rektora pienākumus. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 254. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 238. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Arī nosaka rektora kompetenci. Daļēji atbalstīts un iekļauts 254. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 239. - frakcijas KPV LV priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 254. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 240. - deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas un Goldbergas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 254. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 241. - frakcijas KPV LV priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 254. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 242. - deputātes Čakšas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 254. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 243. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 254. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 244. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 254. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 245. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Paredz izslēgt likuma 17. panta ceturto daļu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 246. - deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Paredz, ka augstskolas ievēlēto rektoru apstiprina Ministru kabinets. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 247. - deputātes Čakšas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 254. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 248. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 254. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 249. - deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Paredz, ka rektoru atceļ no amata Ministru kabinets. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 250. - deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts un ietverts 254. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 251. - deputāta Jansona priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 254. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 252. - deputātes Kursītes-Pakules priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 254. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 252. - deputātes Janīnas Kursītes-Pakules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 3, pret - 35, atturas - 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. Paldies.

253. - deputāta Vucāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 254. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nosaka to, kādi ir rektora pienākumi un kā viņš tiek ievēlēts amatā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 255. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Vucāna, Auguļa un Bergmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 256. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 257. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 258. - deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas un Goldbergas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 259. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 260. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 261. - deputātu Golubevas, Dūrīša, Voikas, Bluķes, Pavļuta, Rukšānes-Ščipčinskas, Skrides un Pleša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 262. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Vucāna, Auguļa un Bergmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 263. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Par augstskolu struktūrvienībām. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 264. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 265. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 266. - deputātes Čakšas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 268. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 267. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 268. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 268. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Par to, kā tiek veidota fakultāte augstskolā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 269. - deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas un Goldbergas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 270. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 271. - deputātu Golubevas, Dūrīša, Voikas, Bluķes, Pavļuta, Rukšānes-Ščipčinskas, Skrides un Pleša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 272. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 273. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 274. - deputātu Golubevas, Dūrīša, Voikas, Bluķes, Pavļuta, Rukšānes-Ščipčinskas, Skrides un Pleša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 274. - deputātu Golubevas, Dūrīša, Voikas, Bluķes, Pavļuta, Rukšānes-Ščipčinskas, Skrides un Pleša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 14, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. 275. - deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas un Goldbergas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 276. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 277. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 278. - deputātu Golubevas, Dūrīša, Voikas, Bluķes, Pavļuta, Rukšānes-Ščipčinskas, Skrides un Pleša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 279. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 280. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 281. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Vucāna, Auguļa un Bergmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 282. - deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas un Goldbergas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 283. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 284. - deputātu Golubevas, Dūrīša, Voikas, Bluķes, Pavļuta, Rukšānes-Ščipčinskas, Skrides un Pleša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 285. - deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas un Goldbergas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 286. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 287. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 288. - deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 289. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 290. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Vucāna, Auguļa un Bergmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 291. - deputātu Golubevas, Dūrīša, Voikas, Bluķes, Pavļuta, Rukšānes-Ščipčinskas, Skrides un Pleša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 292. - deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas un Goldbergas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 293. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 294. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 295. - deputātu Golubevas, Dūrīša, Voikas, Bluķes, Pavļuta, Rukšānes-Ščipčinskas, Skrides un Pleša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 296. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Patiesības labad jāsaka, ka jautājums par Augstākās izglītības padomes vietu un lomu augstākās izglītības sistēmā šobrīd ir atlikts. Tātad jūs jau zināt, ka sākotnēji bija lemts, ka Augstākās izglītības padome no šī likumprojekta vispār tiek slēgta ārā. Šobrīd diskusiju rezultātā komisija ir vienojusies, ka šī loma būtu jāpārskata un būtu jāizstrādā atsevišķs, speciāls regulējums - ar ko tad turpmāk nodarbotos Augstākās izglītības padome.

Tad, kad Zaļo un Zemnieku savienības frakcija gatavoja šo savu priekšlikumu, protams, mēs nevarējām zināt, kāds būs komisijas lēmums, redzējums un kopīgais normu salikums šajā likumprojektā uz otro lasījumu, tas normu salikums, ko būs atbalstījusi komisija. Bet, neskatoties uz to un neskatoties uz to, kāda būs šī jaunā Augstākās izglītības padomes loma, mēs tomēr uzskatām, ka tai lomai ir jābūt arī likumdošanas ziņā daudz atbildīgākai un ar daudz plašākām pilnvarām.

Šeit man jums ir jāatgādina, ka Augstākās izglītības padomes sastāvā bez augstskolu un koledžu un tās pārstāvošo asociāciju pārstāvjiem ir arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji, ir studentu asociāciju pārstāvji, ir tātad darba devēju pārstāvji, ex officio ir arī ministrs. Šīs institūcijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalās arī atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītājs. Respektīvi, tā ir tāda koleģiāla institūcija, kura no visām pusēm var tiešām izvērtēt, kā būtu pārdalāmas no budžeta finansējamās studiju vietas, lai tas gan mūsu sabiedrības attīstībai, gan tautsaimniecības attīstībai dotu maksimālo efektu. Noteicošais vārds šajā sadalījumā būtu sakāms šai padomei.

Tai shēmai būtu jābūt tādai, ka, iegūstot visu nepieciešamo informāciju, padome nosaka un ministrs apstiprina, jo ministram tomēr ir jābūt kaut kādai lomai visā tajā procesā, viņam ir jāskatās, kādi ir pieejamie resursi... ka ministrs apstiprina šo padomes lēmumu.

Šobrīd esošais lomu sadalījums ir nedaudz citāds, jo mēs ļoti labi zinām, ka Augstākās izglītības padome arī līdz šim... Tai bija uzticēts dot rekomendācijas par to, kā transformēt no valsts budžeta finansējamās studiju vietas, bet reti kad šajās rekomendācijās ieklausījās. Pēdējos gados ir bijis, nu, teiksim, pavērsiens pozitīvā virzienā, bet galvenokārt tas bija saistīts ar tā saucamās STEM - tātad dabaszinātņu, matemātikas un ar to saistītās arī datorzinātņu - jomas studiju vietu palielināšanu galvenokārt uz pārējo studiju vietu rēķina. Bet tas reti kad, teiksim, bija atbilstoši Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm, kas šobrīd ir informatīvais dokuments, ar ko mēs varam strādāt un ar ko šī padome var strādāt. Tātad principā es uzskatu, ka padomes lomai būtu jāstiprinās.

Vēl viens aspekts, kas ir iestrādāts šajā mūsu priekšlikumā, - ka ne jau visas augstskolas ir tieši pakļautas Izglītības un zinātnes ministrijai. Mēs zinām, ka mums ir augstskolas (un tai skaitā arī universitāte), kas ir pakļautas Veselības ministrijai. Mums ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošas augstākās izglītības institūcijas, mums ir arī Kultūras ministrijas pārraudzībā esošas institūcijas. Un tur, apstiprinot budžeta vietas, šis vārds acīmredzot būtu jāsaka nevis izglītības un zinātnes ministram, bet nozares ministram. Tātad tā ir otra daļa no mūsu priekšlikuma.

Paturot prātā to, ka Augstākās izglītības padome šo jauno darbības modeli un jaunās funkcijas vēl izstrādās, aspektu, kad tas varētu būt viens no jautājumiem, ar ko šai padomei vajadzētu nodarboties, es aicinātu atbalstīt jau šodien. Tāpēc aicinu atbalstīt 296. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. Jā, kā jau iepriekšējais debatētājs minēja, komisija nolēma atstāt bez izskatīšanas priekšlikumus par Augstākās izglītības padomes funkciju maiņu. Tātad komisija 296. priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 296. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 31, pret - 57, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Laiks pārtraukumam.

Deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.45.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Labdien! Turpinām 2021. gada 23. februāra sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens. Lūdzu!

A. Ašeradens. Nākamais ir 297. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Es runāšu gan par šo, 297., gan arī nākamo, 298., priekšlikumu, kas ir mans priekšlikums. Pēc būtības tie ir sakrītoši.

Protams, ka priekšlikumus gan atsevišķi deputāti, gan frakcijas varēja veidot, skatoties to, kas tika piedāvāts likumprojekta pirmajā lasījumā. Ja jūs paskatīsieties pirmajā lasījumā piedāvāto un atbalstīto redakciju, tad tur skaidri un gaiši ir aprakstīts, kā tiek veidotas... 14.¹ pantā... kā tiek veidotas augstskolu padomes. Tur no tiem delegātiem augstskolas padomē, ko virza pati augstskola, viena vieta ir rezervēta augstskolas studentu pašpārvaldes pārstāvim. Tas nozīmē, ka pirmajā lasījumā atbalstītajā redakcijā bija modelis, kurā bija nodrošināta studentu pārstāvniecība augstskolas padomē.

Diemžēl tā redakcija, kuru atbalstīja Saeimas vairākums šodienas sēdē, neskatoties uz to, ka “pret” argumentēja... atbilstoši par... tieši par šo studentu pārstāvniecības jautājumu mana kolēģe Evija Papule... Tātad šodien atbalstītā redakcija tādu studentu pašpārvaldes pārstāvju obligātu klātbūtni padomē neparedz.

Tiesa, sagadīšanās pēc var gadīties, ka augstskolas senāts deleģē kādu no studējošo pārstāvjiem padomē, bet var gadīties arī, ka ne. Līdz ar to attiecībā uz šodien apstiprināto padomes variantu mūsu priekšlikums, kurš ir visai loģisks un sasaucas ar to, kā vispār augstākās izglītības likumdošanā ir iestrādātas studējošo tiesības, varbūt šķiet, nu, krītošs ārā no kopīgā konteksta, jo mēs prasām, lai studentiem būtu veto tiesības tajos jautājumos, kas skar viņu intereses, ne tikai senātā, ne tikai satversmes sapulcē, bet arī augstskolas padomē. Šobrīd, jā, augstskolas padomē nav tiešā veidā studenti pārstāvēti. Protams, viņi var netieši - ar studentu pašpārvaldes lēmumu - prasīt ievērot šīs veto tiesības, tā ka viņu tieša pārstāvniecība padomē, lai izmantotu veto tiesības, pat nav nepieciešama, bet apgrūtināta katrā gadījumā tā ir.

Taču, mūsu skatījumā, ir būtiski, lai šīs veto tiesības studējošajiem tiktu nodrošinātas visās augstskolas kolektīvajās vadības institūcijās, jo studējošie ir pilnvērtīgi augstskolas personāla pārstāvji, viņi sastāda absolūti lielāko daļu no augstskolas personāla un viņiem ir jābūt zināmam savu interešu aizstāvības mehānismam visās šajās vadības institūcijās.

Balstoties uz šo argumentāciju, neskatoties, ka šodien atbalstītajā padomes variantā studējošo pārstāvja tiešā veidā nav, es tomēr aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu par to, ka arī augstskolas padomē studentiem ir veto tiesības tajos jautājumos, kas skar viņu intereses.

Aicinu atbalstīt 297. un 298. priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies sēdes vadītājai.

Es arī aicināšu atbalstīt gan 297., gan 298. priekšlikumu. Gan izmantojot to argumentāciju, ko jau minēja, gan piekrītot arī kolēģa Vucāna kunga kā zināmā mērā šo priekšlikumu autora teiktajam, gan faktiski argumentējot “pret” komisijas vadītāja Ašeradena kunga teikto, spriežot par 184. priekšlikumu, ka studentiem ir iespēja piedalīties vai nokļūt augstskolas padomē, - tā droši vien nav gluži reāla iespēja. Līdz ar to šis minējums vai izteikums nav vērtējams viennozīmīgi kā studentu tiesības, pirmkārt.

Otrkārt, skaidrs, ka studentiem ir jābūt iesaistītiem lēmumu pieņemšanā. Varbūt, ja šobrīd jūs nepiekritāt kā konsultatīvām lietām vai kā padomes sastāvā esošu pārstāvju iespējai, tad šajā brīdī studentiem ir jābūt citām iespējām, tai skaitā apturot vai uzliekot zināmā mērā veto tiesības arī padomes lēmumiem, kaut vai tādēļ, lai notiktu diskusija ar studentu pašpārvaldi, lai studenti saprastu, uzzinātu un, iespējams, tālāk arī atbalstītu padomes lēmumu, bet lai tiešām studenti būtu pilntiesīgi spēlētāji nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

Mēs zinām, ka šī likumprojekta terminoloģijā un jaunajā pārvaldībā, kur padomēm ir vislielākais lemšanas spēks, ir vairāki orgāni, bet katrā gadījumā mēs redzam arī, ka, veidojot šos lēmējorgānus jeb lēmējinstitūcijas, ir vairākas ieinteresētās puses un studenti ir viennozīmīgi nevis piemērojama vai salīdzināma ar pasniedzējiem, ar administrācijas darbiniekiem, ar tehniskajiem darbiniekiem, bet tā ir īpaša auditorija, kura visbiežāk ir vislielākā, vai ne? Un līdz ar to tai varētu būt, nu, vismaz veto tiesības, ja kāds lēmums ir jāapspriež ilgāk, jāiedod laiks (vai otrādi), aicinot uz sarunu ne tikai padomi, bet arī pārējos lēmējorgānus vai pārstāvjus, lai dzirdētu un, iespējams, mainītu vai ietekmētu, vai kā citādi saņemtu akceptu no studentu pašpārvaldes.

Es aicinu tomēr atbalstīt šos priekšlikumus un vēl ceru uz diskusijām trešajā lasījumā, jo skaidrs, ka, kā jau es minēju, jauno cilvēku balss ir ļoti svarīga, vēl jo vairāk, ja mēs vēlamies, lai šie studenti turpina mācības augstākajā līmenī, turpina kļūt par zinātniekiem un katrā gadījumā redz, ka Latvijā viņu ietekme un viņu balss ir svarīga, un līdz ar to izvēlas pēc tam turpināt studijas Latvijas augstskolās un arī strādāt Latvijā.

Aicinu vismaz padomāt par to, un šie abi priekšlikumi būtu kā priekšvēstneši tam, ka mēs cienām un cienīsim studentus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam. Lūdzu!

R. Znotiņš (JK).

Cienījamie kolēģi! Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajā redakcijā, pirmajā tātad, studentiem vieta augstskolu padomēs bija paredzēta. Bija paredzēta studentiem vieta kā daļai, kā vienam no augstskolas iekšējiem pārstāvjiem, lai tiešām nodrošinātu šo ļoti būtisko studentu skatījumu, studentu pārstāvniecību. Un vēl viens ļoti būtisks iemesls droši vien, kāpēc studentiem būtu jābūt padomē, ir - lai caur šo lēmumu pieņemšanas procesu studentiem būtu iespēja vismaz redzēt, kā šie lēmumi tiek pieņemti... augsta līmeņa lēmumi. Tādējādi mēs varētu audzināt tiešām savus jaunos līderus - nākamos uzņēmējus, iestāžu vadītājus, politiķus... un dažādu citu nozaru vadītājus.

Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija noteikti atbalsta studentu tiesības būt padomē... studentu tiesības būt padomē kā daļai no augstskolas kolektīva. Tas ir ļoti būtiski, es domāju, ka pārējam augstskolas kolektīvam nevajadzētu diskriminēt studentus kā, protams, visbūtiskāko, kā jau te citi kolēģi pieminēja, sastāvdaļu.

Līdz ar to es aicinu... Nu, diemžēl lielākā daļa komisijas nobalsoja citādāk, tātad mainot Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumu. Es aicinātu trešajā lasījumā tomēr atgriezties pie Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātās redakcijas, ka studentiem šī vieta ir paredzēta.

Vienlaikus man jāpiebilst, ka šīs veto tiesības gan ir kaut kas cits. Tātad šādas veto tiesības potenciāli var kavēt... Teiksim, konkrēti mēs zinām, ka Latvijā ir vairāk nekā 900 augstākās izglītības programmas. Tas ir vislielākais augstākās izglītības programmu skaits uz iedzīvotāju skaitu Eiropas Savienībā. Nu, potenciāli varētu būt tā, ka studenti, ja viņiem būtu šīs veto tiesības, tātad, piemēram, negribētu, ka viņu konkrēto virzienu, kurš ir varbūt neefektīvs vai nestrādā, vai nespēj nodrošināt augstu izglītības kvalitāti, bet tomēr ir kādam tuvs un mīļš... varētu šādu lēmumu par šo, teiksim, virzienu apvienošanu vai samazināšanu, vai efektivizēšanu bloķēt. Tāpēc veto tiesības nebūtu pareizais veids.

Tāpēc es aicinu šos konkrētos priekšlikumus, par ko runāja Vucāna kungs un Papules kundze, neatbalstīt, bet atgriezties pie tā, ko ir piedāvājusi Izglītības un zinātnes ministrija, - paredzēt būtisku vietu studentiem padomēs, lai viņi tiešām redz, piedalās šajos procesos un arī ietekmē tos ar savu viedokli un lēmumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, paldies. Tas, kā man pietrūka no Znotiņa kunga stāstītā, bija skaidrojums, kāpēc tad no tām padomēm šie studenti vispār tikuši izslēgti ārā.

Studentu pārstāvji, protams, darbojas arī Augstākās izglītības padomē, un es neesmu dzirdējis vēl līdz šim nevienu tādu sliktu ziņu par to, ka viņi tur destruktīvi būtu uzvedušies. Vienīgais, kas ir bijis attiecībā uz Augstāko izglītības padomi, - vienu reizi bijusi Saeimā diskusija par atsevišķu studentu pārstāvju virzīšanu, apstiprināšanu vai neapstiprināšanu, bet nekas cits nav bijis.

Bet šajā gadījumā, manuprāt, jau pareizi iepriekš minētie runātāji teica un visi tam var pievienoties - bez studentiem diemžēl nekāda universitāte nesanāk, studenti ir galvenais faktors jebkurā universitātē. Un šīs tiesības, ko dod šis priekšlikums, ko ir iesniegusi Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, dod studentiem tieši veto tiesības tikai tajos jautājumos, kas skar studējošo intereses. Šobrīd jau, manuprāt, šāda priekšlikuma atbalstīšana arī savā ziņā ieliktu pamatus tam, ka tālākajā likumprojekta izskatīšanas gaitā mēs tomēr atgrieztos pie tā, ka studenti ir padomē. Manuprāt, nebūtu jābaidās arī no tā, ka studentiem arī tajos jautājumos, kas skar viņu intereses, tiek dotas veto tiesības.

Tāpēc es aicinātu atbalstīt šo un nākamo priekšlikumu un aicinātu kādu arī izskaidrot, kas tad bija tie argumenti, kāpēc studenti nevarētu darboties... studentu pārstāvis nevarētu darboties šajā padomē. Man tas nav saprotams, un, es domāju, ikvienam... Es domāju, daudziem deputātiem šāds jautājums rodas. Šādu skaidrojumu mēs neesam saņēmuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies sēdes vadītājai. Nu, katrā ziņā mūsu politiskajās diskusijās ir modē nākusi šāda sacīkste - kurš ir lielāks baļķa nesējs un kurš pirmais baļķi ir sācis nest. Bet stāsts šoreiz nav par to. Stāsts nav arī par to, vai programmu skaits korelē... par to, vai studentiem ir jādod vai nav jādod veto tiesības, ja kāda lēmuma pieņemšana ir tieši saistīta ar studentu interesēm. Nedomāju, ka vienas programmas slēgšana būs tas gadījums, kurā studenti izmantos veto tiesības. Jūs par zemu novērtējat studentus tādā gadījumā.

Šajā brīdī stāsts ir par to, ka, ja studentiem nav tiesību piedalīties zināmā mērā jaunajā pārvaldības modelī, lēmumu pieņemšanā vai kādā citādā veidā pat diskutēt par to... Es runāju tieši par padomi, par padomes darbu, nevis par pārējo orgānu darbu (tā likumdevējs sauc lēmējinstitūcijas)...

Taču šajā brīdī tas ir viens solis uz to, ka mēs parādītu, ka mēs cienām studentus, novērtējam viņus un tiešām vēlamies, lai viņi, kā Znotiņa kungs teica, vēlāk kļūst par politiķiem, par atbildīgiem vadītājiem un arī par normāla darba darītājiem... īpaši, ja mēs runājam par zinātni.

Tātad šajā gadījumā argumentācija nav pieņemama... un nav arī profesionāla.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam otro reizi. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Jā. Es centīšos būt iespējami lakonisks.

Par veto tiesībām. Mēs zinām, ka eksistējošajā praksē, tātad arī augstskolu pārvaldībā, ir dažādas veto tiesības. To skaitā mēdz būt arī atliekošā veto tiesības. Teiksim, rektoram dod tiesības atlikt kādu senāta pieņemtu lēmumu izpildi uz mēnesi vai citu samērīgu periodu. Un tas tiek noteikts atbilstošos normatīvajos dokumentos. Tā ka - lai Znotiņa kunga izteiktās bažas, ka studenti varētu būtiski kavēt kaut kādus procesus... Es redzu, ka šis jautājums ir risināms tādā veidā - nosakot, kāda veida veto tiesības tad ir.

Šeit būtiski ir tas, ko teica Papules kundze, - ka ir situācijas, kurās der nevis karsti pieņemt lēmumus... uz ātro pieņemt lēmumus, kamēr situācija ir karsta, bet dažreiz der ieturēt pauzi, noskaidrot lietas apstākļus. Un ir svarīgi, lai būtu šīs pauzes iniciēšanas mehānisms. Un šāds atliekošais veto ir šādas pauzes iniciēšanas mehānisms.

Ar to arī saistīts šis priekšlikums, tāpēc aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aigaram Bikšem. Lūdzu!

A. Bikše (AP!).

Jā, liels paldies. Arī es uzskatu, ka diskusija par studentu dalību padomēs ir pamatota. Tomēr ir ļoti jāpārdomā arī tie riska faktori, kādi var veidoties, jo, ja mēs iedomājamies, ka visi šie padomes locekļi būs ārkārtīgi augsta līmeņa pieredzējuši cilvēki, kas ļoti skaidri apzinās savas spējas un ir spējīgi arī manipulēt ar citiem cilvēkiem, tad, teiksim, tā bīstamība, ka šis students var nokļūt kaut kādā, nu, ietekmē, ir pieļaujama. Un gadījumos, kad... dažās augstskolu padomēs... mazākajās ir samērā mazs skaits cilvēku, tad tur arī tā milzīgā atbildība... atbildība katram padomes loceklim ir ļoti liela.

Es personīgi domāju, ka studentu pārstāvis varētu būt padomes sastāvā kā novērotājs - nepieciešamības gadījumos viņš varētu ziņot par situāciju, kāda padomē veidojas saistībā ar lēmumu pieņemšanu, tālāk - satversmes pārstāvjiem, studentu pārstāvjiem un arī studentu apvienības pārstāvjiem, kur... tālāk arī senātā debatēt jautājumus... Bet, es domāju, šis jautājums ir trešā lasījuma jautājums.

Un šādā veidā, kā te ir piedāvāts, - ka studentu pārstāvis varētu uzlikt veto, viņam būtu veto tiesības jautājumos, kuri ir svarīgi studiju procesam... Nu, principā jebkurš jautājums, kas ir saistīts ar augstskolas darbību, var tikt tulkots kā jautājums, kas ir ar veto tiesībām aplikts. Tāpēc man liekas, ka šajā piedāvājumā tomēr ir pārāk liela iespējamība apturēt vispār kaut kādus normālus procesus un diskusijas un uzlikt milzīgu atbildības slogu uz vienu cilvēku.

Tā ka es tomēr šajā gadījumā palikšu pie tā, ka es balsošu “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, lūdzu, ko skaidrosiet, Ašeradena kungs?

A. Ašeradens. Nē, es neko īpaši neskaidrošu.

297. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 297. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 54, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. 298. - deputāta Vucāna kunga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tas ir līdzīgs priekšlikums un nav balsojams. Vienāds.

A. Ašeradens. Labi, paldies.

299. - deputātu Reiznieces‑Ozolas, Valaiņa, Vucāna, Auguļa un Bergmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 300. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 301. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 301. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas runā par augstskolu īstenotajām studiju programmām un to atbilstību Latvijas izglītības klasifikācijai. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 302. - deputātu Reiznieces‑Ozolas, Valaiņa, Vucāna, Auguļa un Bergmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 303. - deputātu Reiznieces‑Ozolas, Valaiņa, Vucāna, Auguļa un Bergmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 304. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 305. - deputātu Golubevas, Dūrīša, Voikas, Bluķes, Pavļuta, Rukšānes‑Ščipčinskas, Skrides un Pleša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 306. - deputāta Vucāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 307. - deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas un Goldbergas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 308. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 309. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 310. - deputātu Reiznieces‑Ozolas, Valaiņa, Vucāna, Auguļa un Bergmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un deputāti arī atbalsta.

A. Ašeradens. 311. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 312. - deputātu Golubevas, Dūrīša, Voikas, Bluķes, Pavļuta, Rukšānes‑Ščipčinskas, Skrides un Pleša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 313. - deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas un Goldbergas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 314. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 315. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 316. - deputātu Golubevas, Dūrīša, Voikas, Bluķes, Pavļuta, Rukšānes‑Ščipčinskas, Skrides un Pleša priekšlikums, kas ir par Augstākās izglītības padomes izveidošanas kārtību un locekļu pilnvaru termiņu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Marijai Golubevai. Lūdzu!

M. Golubeva (AP!).

Godātie kolēģi! Mēs komisijā vienojāmies par to, ka Augstākās izglītības padomes modeli piedāvās izstrādāt Izglītības un zinātnes ministrija, un deputāti tad iepazīsies ar šo piedāvājumu.

Taču es gribētu īsi iepazīstināt ar mūsu vīziju par to, kāda loma jāpilda nākotnē Augstākās izglītības padomei.

Augstākās izglītības pārvaldības reformai ir tālejošs mērķis. Tas mērķis nav vienkārši pārveidot augstskolu pārvaldību, izveidojot padomes, bet gan pārorientēt Latvijas augstākās izglītības sistēmu uz tās nākotnes misiju. Un tā misija ir - kalpot par visas tautsaimniecības un valsts attīstības, tā teikt, spēkstaciju.

Agrāk augstskolas varēja būt vienkārši vietas, kurās sagatavoja tautsaimniecībai speciālistus, taču mūsdienās, 21. gadsimtā, augstskolas ir vietas, kas kalpo visas sabiedrības, visas tautsaimniecības attīstībai, kā arī ideju attīstībai, un tas tiešām ir tas dzinējs, kurš virza sabiedrības attīstību. Augstskolām šajā misijā ir nepieciešams stratēģisks skatījums, un arī visai izglītības sistēmai ir nepieciešams stratēģisks skatījums.

Mūsu priekšlikums ir pārveidot Augstākās izglītības padomi, lai tā nodrošinātu gan kompetenci, gan neatkarību, tas ir, politisko neatkarību, gan arī stratēģisko redzējumu visai Latvijas augstākās izglītības sistēmai.

Lai nodrošinātu šādas misijas mērķu sasniegšanu, ir būtiski, lai Augstākās izglītības padomē strādā augsta līmeņa eksperti, kurus virza visa sabiedrība vai tās institūcijas, kas atbild par Latvijas valsti visaugstākajā līmenī, tas ir, Saeima, Ministru kabinets un, protams, arī institūcijas, kas pārstāv augstskolas, - Latvijas Rektoru padome un, iespējams, arī Latvijas Studentu apvienība. Un visus šos ekspertus, mūsuprāt, būtu jāapstiprina Saeimai. Analoģija ir, piemēram, Fiskālās disciplīnas padome, kas pašlaik strādā ļoti veiksmīgi un nodrošina šo stratēģisko redzējumu visam finanšu sektoram.

Lai īstenotos šis redzējums, mums jāskatās arī uz Augstākās izglītības padomi kā uz valsts stratēģiskās kapacitātes nodrošināšanas institūciju augstākajai izglītībai.

Tātad - kompetence, neatkarība un stratēģiskais redzējums. Un mēs ceram, ka arī Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais modelis nākotnē atspoguļos šīs vajadzības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Man ļoti simpātisks šķiet šis deputātu Golubevas, Dūrīša, Voikas, Bluķes, Pavļuta, Rukšānes-Ščipčinskas, Skrides un Pleša piedāvātais priekšlikums, jo tiešām arī es uzskatu, ka Augstākās izglītības padomē ir jāstrādā dažādu jomu ekspertiem, cilvēkiem ar nākotnes skatījumu, cilvēkiem ar izpratni par to, kā noris tautsaimniecības procesi un kā notiek sabiedrības kā tādas attīstība.

Par to, kas man šajā priekšlikumā ir simpātisks un kas nav simpātisks. Visas tās iepriekš minētās lietas, par kurām runāja Golubevas kundze, - tās visas es būtu gatavs atbalstīt, tajā skaitā arī to, ka šajā minēto deputātu virzītajā modelī Augstākās izglītības padomē tiešā veidā nav ministrijas pārstāvju, nevienas ministrijas pārstāvju.

Tajā pašā laikā man neizpratni tomēr rada tas, ka zināma politiskā ietekme šai padomei ir, jo ir paredzēts, ka trīs no piedāvātajiem padomes sastāva locekļiem virza tātad ar vismaz 10 deputātu iniciatīvu, ar vismaz 10 deputātu parakstiem. Tas ir līdzīgi, kā mēs, teiksim, virzām pārstāvjus uz Satversmes tiesu, kā mēs virzām pārstāvjus dažās citās institūcijās, ar ko tad Saeima vēlē šīs kolektīvās institūcijas.

Es domāju, ka Augstākās izglītības padomē... šajā punktā... nu, iespējams, trešajā lasījumā... varētu izdomāt un piedāvāt arī kādu citu virzītāju; ka tie varētu arī nebūt Saeimas deputāti; ka varētu tātad šīs tiesības deleģēt sabiedrībā kādai citai institūcijai. Viena no tām noteikti ir Latvijas Zinātņu akadēmija, bet tā nav vienīgā, kur par šādām deleģēšanas tiesībām varētu runāt.

Es par šo priekšlikumu... šīs vienas manas iebildes dēļ... atturēšos... Bet es tiešām domāju, ka mēs varbūt trešajā lasījumā varētu atgriezties pie šī priekšlikuma, kaut arī tas ir mazliet atšķirīgs no tā, kuru nākošajā priekšlikumā piedāvā Zaļo un Zemnieku savienības frakcija un par kuru es runāšu jau nākošajā uzstāšanās reizē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim. Lūdzu!

I. Dūrītis (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Augsti godātie deputāti! Jā, es arī... faktiski gribētu tikai nedaudz piebilst tam, ko teica Golubevas kundze.

Patiesībā viņa izstāstīja šī priekšlikuma jēgu, bet es gribētu darīt zināmu deputātiem arī to, ka mēs uzturam tomēr šo jautājumu par Augstākās izglītības padomes... nu, teiksim tā, izmaiņām vai, mēs varētu teikt, jaunu, pēc būtības jaunu, saturiski jaunu, Augstākās izglītības padomi, par šādas padomes nepieciešamību. Un man jāizsaka nožēla, ka komisija savā darba gaitā... otrajā lasījumā tomēr neķērās klāt šim jautājumam pēc būtības. Un likumā faktiski attiecībā uz Augstākās izglītības padomi tagad, otrajā lasījumā, nekas nemainās.

Mēs daudz esam dzirdējuši, ka esošā Augstākās izglītības padome būtībā arī tiek zināmā mērā kritizēta, un šai kritikai ir pamats. Un līdz ar to mūsu piedāvājums bija pēc būtības nopietni pārskatīt gan Augstākās izglītības padomes sastāvu, gan arī šīs funkcijas, kas parādās vēl nākamajos mūsu priekšlikumos. Taču faktiski, nezinu, kādu iemeslu dēļ, tomēr komisijā darbs, nopietns darbs, pie šīs Augstākās izglītības padomes netika uzsākts.

Sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju es esmu sapratis un, arī apakškomisijā strādājot, esmu sapratis, ka komisija tomēr lūgs Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt jaunu... tātad faktiski - piedāvājumu Augstskolu likumam šai Augstākās izglītības padomei. Iespējams, ka to var izdarīt jau uz trešo lasījumu, kaut gan varbūt tas nav ļoti pareizi no labas likumdošanas prakses viedokļa. Mans aicinājums tiešām ir šāds - ļoti ilgi neatlikt šo jautājumu par Augstākās izglītības padomes izveidi atbilstoši šodienas prasībām un nepieciešamībai. Un būtībā saprotu, ka šādas padomes funkcijas un darbība ir tomēr svarīga, lai Augstskolu likumā pieņemtās normas un faktiski augstskolas stratēģijas attīstība nākotnē ietu to pareizo ceļu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Ašeradena kungs, lūdzu, - komisijas vārdā.

A. Ašeradens. Paldies. Komisijā bija diskusija par šo jautājumu. Un es varu teikt sekojošo - kā jau es minēju iepriekš, komisija pieņēma lēmumu atstāt šobrīd bez izskatīšanas priekšlikumus par padomes funkciju maiņu vai sastāva maiņu un uzdot to darīt Izglītības un zinātnes ministrijai. Tai ir uzdevums iesniegt līdz augusta beigām komisijā šo priekšlikumu.

Attiecībā uz trešo lasījumu es gribu teikt, ka šobrīd, uzklausot dažādas puses, es gribu teikt, ka mēs esam ļoti, ļoti, ļoti tālu no konsensa par to, kādai vajadzētu būt šai Augstākās izglītības padomei. Varu minēt tikai to pozīciju, kas ir, teiksim, vienam no sociālajiem partneriem - darba devējiem; viņi redz šo institūciju pilnīgi citādu (nerunājot par nozari), nekā tas šobrīd ir minēts šajā priekšlikumā.

Tā ka es gribu teikt, ka komisijai būs jāveic ļoti rūpīgs darbs un ļoti daudz jāiegulda, lai izveidotu tiešām efektīvu Augstākās izglītības padomes sastāvu, bet šoreiz komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi un aicina arī parlamentu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 316. - deputātu Golubevas, Dūrīša, Voikas, Bluķes, Pavļuta, Rukšānes-Ščipčinskas, Skrides un Pleša priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 4, pret - 63, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. 317. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas arī paredz funkciju un sastāva maiņu Augstākās izglītības padomē. Arī tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Es gribētu pastāstīt mazliet plašāk par Augstākās izglītības padomes lomu Latvijas izglītības sistēmā.

Skatot šo likumprojektu un daudzus citus ar augstāko izglītību saistītos pēdējā laika likumprojektus, mēs nereti esam dzirdējuši kritiskus vārdus, kuri adresēti Augstākās izglītības padomei.

Taču, būdams iesaistīts visos tajos procesos, kas ir bijuši saistīti ar augstāko izglītību, kopš vispār šis likums, Augstskolu likums, ir stājies spēkā un kopš tajā ir parādījusies Augstākās izglītības padome ar savām funkcijām, es tomēr gribu uzsvērt, ka Augstākās izglītības padomei kā tādai ir bijusi ļoti nozīmīga loma Latvijas augstākās izglītības sistēmas stabilizēšanā un tajā, ka Latvija ilgu laiku ir bijusi viena no, es gribētu teikt, tām valstīm, kuras ir tādas kā pionieres, tādas kā priekšgājējas gan Boloņas procesa ieviešanā augstākajā izglītībā, gan dažādu akreditācijas procesu modernizācijā un tā tālāk.

Augstākās izglītības padome bija tā institūcija, kura deviņdesmito gadu otrajā pusē un arī vēl divtūkstošo gadu sākumā iznesa visu to smagumu, kas bija saistīts ar augstskolu, augstākās izglītības institūciju akreditāciju, proti, tā gāja cauri arī tādām nepatīkamām lietām kā dažu kvalitātes kritērijiem neatbilstošu augstskolu slēgšana un tiesvedības, kuras ar to bija saistītas. Tā dabūja arī savus punus šajā procesā, bet izturēja; izturēja un mēģināja šo kvalitātes latiņu noturēt.

Protams, laikiem mainoties, mainās arī prasības attiecībā pret institūcijām, un šobrīd mēs vairāk vēlamies redzēt, ka Augstākās izglītības padome šo savu sistēmas stabilizētājas lomu papildina ar, teiksim, attīstības vektora ģenerētājas lomu, parāda tos virzienus, kuros izglītības sistēmai kā tādai būtu jāvirzās. Es negribu teikt, ka jāvirzās tādēļ, lai iekļūtu kaut kādā piecsimtniekā. Jāvirzās vienkārši tādēļ, lai mūsu izglītības sistēma būtu konkurētspējīga un lai absolventi būtu tādi, kuri paši par sevi (katrs savā jomā) ir konkurētspējīgi.

Un tas ir saistīts gan ar šo valsts budžeta vietu sadalīšanu, ar modeli, kā tas tiek darīts, par ko mēs jau šodien runājām, gan arī ar to, kāda ir lēmumu pieņemšana. Un varbūt... kur ir bijusi Augstākās izglītības padomes lēmumu pieņemšanas vājā vieta. Un to es šobrīd saku ne tik daudz kā politiķis, bet kā cilvēks, kurš kādreiz ir stāvējis arī otrā pusē un kurš ir bijis eksperts izglītības vērtēšanas procesos, un ar nožēlu ir konstatējis, ka atsevišķi, teiksim, skarbi lēmumi, skarbi ekspertu piedāvājumi nav tikuši ņemti vērā; ka atsevišķas augstskolas ir no tiešām diezgan kļūmīgām situācijām pārāk... sveikā tikušas cauri, kaut arī eksperti ir prasījuši daudz bargākus vērtējumus gan akreditācijas procesos, gan citos vērtējumos.

Un tagad, lūk, ir šis jautājums - par to, kā tas tā ir varējis būt, ka tur, kur ir dažreiz bijis jābūt skarbiem lēmumiem, tie lēmumi galu galā tādi nav sanākuši. Un viens no tiem kritiskajiem momentiem, manuprāt, ir tas, ka ir bijusi pārāk cieša nabassaite starp Augstākās izglītības padomi un Izglītības un zinātnes ministriju, jo atbilstoši šībrīža regulējumam izglītības un zinātnes ministrs ir - ex officio ir! - Augstākās izglītības padomes loceklis. Cits jautājums - vai visi ministri tiešām šīs sēdes apmeklē un piedalās aktīvi Augstākās izglītības padomes darbā. Tas jau ir jautājums, tas jau ir akmens pašu ministru dārziņā - vai viņiem tam atliek laika un vai viņi grib tiešām intensīvi tur piedalīties.

 Šis mūsu piedāvājums ir tāds: mēs piedāvājam atkal nodalīt varas. Ministrs - tā ir izpildvara, un Augstākās izglītības padome - tā ir kolektīvā lemšanas institūcija, kura piedāvā ministrijai, ko darīt. Kādreiz tās lomas var būt apgrieztas... pagrieztas arī pretējā virzienā - ka ministrija piedāvā risinājumus un padome apstiprina. Tas, kuram ir noteicošais vārds, - tas pie šī jaunā Augstākās izglītības padomes modeļa izstrādes būs diskusiju jautājums.

Bet šobrīd es šo, 317., priekšlikumu, kurā šīs varas tiek atdalītas un izglītības un zinātnes ministrs vairs nav padomes sastāvā, aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītāja.

Es šajās diskusijās vēlētos pievērst uzmanību divām lietām, ja tās var par lietām saukt.

Pirmām kārtām uzsvēršu - Augstākā izglītības padome ir darbojusies ļoti ilgu laiku. Ir skaidrs, ka laiki mainās un šajā brīdī ir jābūt arī funkciju maiņām un arī statusa maiņām. Nepārprotami!

Taču jāatceras - Augstākās izglītības padome ir veikusi ļoti svarīgus darbus. Man ir bijusi iespēja piedalīties vairākās viņu organizētajās diskusijās un arī projekta darbībā, kur... Tieši Augstākās izglītības padome bija tā, kas vairākas programmas tiešām slēdza, izstrādāja virzienu pieeju un veicināja arī jaunu pieeju ieviešanu augstākajā izglītībā.

Manuprāt, mums ir jāiemācās laba lieta - nevis visus sūtīt, kā man viens deputāts vienreiz ieteica, “uz mežu ar ragaviņām”, bet pateikt paldies. Šie cilvēki, kas ir darbojušies Augstākās izglītības padomē, ir padarījuši darbu, un mums šajā brīdī ir nevis jāpasaka, ka viņiem ir jāiet projām, bet ir jāpasaka viņiem paldies. Un katrā gadījumā ir jāskatās uz jaunām iespējām.

Es ļoti ceru, ka iepriekšējā priekšlikuma iesniedzēji turpinās debates un sadzirdēs arī opozīcijā esošo vai neatkarīgo deputātu priekšlikumus un pārdomas - ne tikai pieredzes pēc, bet arī tāpēc, ka ir skatījums uz nākotni.

Pasakot paldies, mēs saprotam, ka Augstākās izglītības padome paliek, bet saprotam, ka funkcijas, nozīme un arī statuss tiks mainīts, īpaši - statuss. Piekrītot, ka Augstākās izglītības padome vairs nav kaut kāda izpildinstitūcija, bet ir ar stratēģisku redzējumu - cilvēki, kas var pateikt, ko darīt un kā darīt, tai skaitā augstākās izglītības institūcijās saveidotajām padomēm.

Manuprāt, ir svarīgs arī otrs aspekts, kurš gan ik pa mirklim izskan debatēs, arī tajās, kas komisijā izskan. Mēs ļoti kritiski... dzirdam izteikumus par Latvijas Zinātņu akadēmiju. Manuprāt, tas arī ir diezgan tuvredzīgi. Ja mēs Latvijas Zinātņu akadēmiju nesaistām tikai ar konkrētiem cilvēkiem un konkrētām personālijām, tad, manuprāt, tas ir tuvredzīgi - teikt, ka šī institūcija arī ir nokalpojusi vai neko labu nav darījusi. Šādi runājot, mēs arī veidojam tādu nihilistisku attieksmi pret zinātni. Vārdiem vienmēr ir nozīme.

Tāpēc šajā brīdī, manuprāt, ir svarīgi teikt paldies cilvēkiem, kas ir darbojušies, un vienkārši iedot jaunu spēku un jaunu virzību. Un tādēļ gan par iepriekšējo, gan par šo priekšlikumu es nebalsošu. Ceru, ka debates turpināsies un ka ieklausīsies arī racionālos priekšlikumos - neatkarīgi no tā, kurā brīdī kuri deputāti izsaka priekšlikumus, par ko var vismaz debatēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai. Lūdzu!

I. Šuplinska (izglītības un zinātnes ministre).

Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva! Klausoties diskusiju par Augstākās izglītības padomes lomu, funkcijām, tās iespējamo transformāciju nākotnē, rodas dažas pārdomas.

Pirmā lieta. Protams, mēs novērtējam devumu, kas ir bijis Augstākās izglītības padomes dibināšanas posmā. Taču laika gaitā esam pamanījuši, ka lielākā daļa no funkcijām, kas ir piešķirtas Augstākās izglītības padomei, dublē... tieši izglītības un zinātnes funkcijā... darāmos darbus un principā neveidojas šī stratēģiskā virziena papildu funkcija, papildu pievienotā vērtība, ko varētu sagaidīt.

Otra lieta, kas vieš bažas gadu no gada, vērojot Augstākās izglītības padomes sastāvu, - ka tur tiek ievēlētas vienas un tās pašas figūras, vienas un tās pašas personības... Nenoliedzami, katram ir iespēja startēt uz kādu pozīciju vairākas reizes, bet tieši šis aspekts, ka pārstāvji pamatā nāk no paša augstākās izglītības sektora (un, vēlreiz atkārtoju, - vienas un tās pašas personības!), nevieš pārliecību, ka runa ir par stratēģisku... vismaz padomdevēja funkciju, kas varētu kalpot arī šobrīd izveidotajām padomēm.

Vēl viena lieta. Noteikti atbalstām arī sarunu par to, ka padomei varētu būt pilnīgi cita gan ievēlēšanas kārtība, gan pārstāvniecības kārtība.

Un ir skaidrs, ka viena no šīm konkrētajām funkcijām un piedāvājums, kāds ir arī Izglītības un zinātnes ministrijai, ir bijis saistīts jau ar padomju izvēli konkrēto augstskolu sakarā. Mēs esam patiešām par ekspertiem, kuri nav saistīti tiešā veidā ar šajā brīdī esošajām augstākās izglītības institūcijām, bet kuriem ir šis ekspertu redzējums pētniecībā, pārmaiņu vadībā un citās jomās.

Un, ja mēs runājam par šībrīža Augstākās izglītības padomi, tad es tikai divus piemērus minēšu. Mums nav izdevies panākt, ka akreditācijai... ka patiešām arī šajā brīdī uzlabojas konkrētais novērtējums. Konkrēti Hotel School akreditācijas procesā piedalījās... Arī šajā sēdē, kas bija Augstākās izglītības padomē... Es neredzēju ne tikai stratēģisku, bet, godīgi sakot, arī nozares attīstību virzošu skatījumu.

Un pēdējais. Principā mēs arī šajā brīdī ļoti gaidītu precīzas vēlmes no nozares, kurā mēs... nebaidītos teikt, ka ir ļoti liels uzsvars jāliek uz patiešām spēcīgākajiem stratēģiskajiem virzieniem kopumā Latvijā. Diemžēl mēs redzam, ka Augstākās izglītības padome - tādā veidā, kādā tā pastāv un kādā tā šobrīd arī uzsāk savu darbību, - vairāk ir saistīta ar administratīvo procesu veikšanu un ar noteiktu pārmaiņu bremzēšanu, ierobežošanu, ne attīstību un virzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies ministrei par dalību debatēs.

Nākamajam debatēs vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Jā, savā ziņā par šo un arī iepriekšējo, kolēģu no “Attīstībai/Par!” frakcijas iesniegto, priekšlikumu.

Augstākās izglītības padome... arī ministre nupat mums ieskicēja problēmjautājumus. Man liekas mazliet neizprotami, kāpēc šādus konceptuālus jautājumus (šis nav vienīgais!) deputāti ir izvēlējušies atlikt uz trešo lasījumu. Tad izveidosies situācija, ka mēs daudzas konceptuālas lietas lemsim kaut kad tālākā...

Vai šīs Saeimas sasaukumā ir šādi gadījumi jau bijuši? Jā, ir. Administratīvi teritoriālā reforma ir viens spilgts piemērs: daudzas konceptuālas lietas tika atliktas uz vēlāku laiku, beigās - jau pat pēc likuma pieņemšanas laika. Visticamāk, nekas no tā visa jēgpilnas... nestāsies spēkā. Tas viss paliek tikai tādās tukšās runās.

Tāpēc es aicinātu atbalstīt šo Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu, kas jau iezīmē redzējumu par Augstākās izglītības padomes sastāvu, kā mēs to redzam, lai vismaz komisija tiešām būtu spiesta par šiem jautājumiem runāt un būtu jau kaut kāds rāmis iezīmēts, tālāk strādājot pie likumprojekta un to gatavojot trešajam lasījumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā - Ašeradena kungs.

A. Ašeradens. Jā. Es gribu teikt, ka šobrīd Augstākās izglītības padome ir ievēlēta ar jaunu sastāvu. Tā teikt, jaunas sejas ir redzamas, un viņi, tā teikt, veic savas funkcijas. Savukārt komisija ir uzdevusi ministrijai - uzdevusi ar pārejas noteikumiem tātad - vēlreiz atvērt šo... nevis - vēlreiz, bet atvērt diskusiju par to, kādas būtu šīs jaunās funkcijas, kad būtu nepieciešams jaunais sastāvs, bet... jaunais sastāvs un funkcijas.

Komisija 317. priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 317. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. 318. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 319. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 319. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 320. - deputātu Golubevas, Dūrīša, Voikas, Bluķes, Pavļuta, Rukšānes-Ščipčinskas, Skrides un Pleša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 321. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Paldies par doto vārdu.

Pirms dažām minūtēm deputāte Golubeva izstāstīja viņas un viņas kolēģu redzējumu par to, kādām būtu jābūt kompetencēm un funkcijām pārveidotai Augstākās izglītības padomei.

Lūk, šis, 321., priekšlikums ir par tiem pašiem jautājumiem, tikai - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas skatījums. Un es... tikai dažas lietas no tā. Katrs no jums var izlasīt, ko mēs piedāvājam.

Tātad: tas, uz ko šeit ir akcents, ir tas, kas ir minēta kā pirmā no šīm funkcijām, kuras ir Augstākās izglītības padomei, - ka tai būtu jāizstrādā augstākās izglītības, augstskolu un koledžu attīstības nacionālā koncepcija, paredzot gan valsts, gan citu juridisko un fizisko personu dibināto augstskolu un koledžu attīstību, un jāveicina visu veidu augstākās izglītības institūciju, augstākās akadēmiskās un augstākās profesionālās izglītības līdztiesīga un līdzsvarota attīstība. Tas ir ļoti būtiski.

Šai padomei būtu jāpiešķir resursi, lai tā varētu veikt pētījumus un analizēt datus par augstākās izglītības nozari, izstrādāt ilgtermiņa plānus un priekšlikumus izglītības, zinātnes un inovāciju attīstībai augstākās izglītības iestādēs un zinātniskajās institūcijās. Šai padomei būtu jādod pilnvarojums izstrādāt priekšlikumus par augstskolu un koledžu zinātniskā darba personāla kvalifikāciju un studiju programmu kvalitātes celšanas plāniem, un... vēl virkne citu aspektu. Tas arī tālāk ir iestrādāts šajā mūsu diezgan izvērstajā priekšlikumā.

Daudz kas no tā tur tiešām ir tāds, kas sakrīt ar to, par ko runāja Golubevas kundze. Tāpēc es jau teicu, ka pēc būtības es atbalstu šādu funkcionālo piepildījumu pārveidotai Augstākās izglītības padomei.

Es tiešām aicinu deputātus nedomāt par šī svarīgā jautājuma atlikšanu uz kādu citu reizi, kad varbūt atkal atvērsim Augstskolu likumu, lai veiktu grozījumus tajā. Manā skatījumā, tas ir jārisina šajā likumā - šajā reizē. Vēl jo vairāk tāpēc, ka, ja mēs tā kompleksi domājam par augstākās izglītības pārvaldības modeļa maiņu, par ko tagad Saeimas vairākums tā kā jau ir nobalsojis, tad, manā skatījumā, ļoti svarīga ir saspēle, tāda produktīva saspēle, starp šo nacionālā līmeņa... pārveidoto Augstākās izglītības padomi kā valsts stratēģijas virzītāju augstākajā izglītībā, zinātniskajā darbībā un inovāciju politikā un šīm atsevišķajās universitātēs un augstskolās jaundibināmajām padomēm kā pārvaldības institūcijām. Un, nezinot, ko darīs vieni, tagad palaist otrus, ievēlēt otrus un dot viņiem kaut kādas funkcijas...

Godīgi sakot, mēs nonākam pie tāda nesabalansēta visas sistēmas pārvaldības modeļa, kur var gadīties, ka vai nu kāds uz kādu gaida, vai kāds priekšlaicīgi dara kaut ko tādu, par ko viņš pēc tam varbūt pat izpelnīsies pārmetumus, ka viņš ir darījis to, ko viņam nevajadzēja darīt. Jau no paša jaunās sistēmas palaišanas brīža būtu jābūt skaidram - pietiekami skaidram! - šim funkciju un atbildības sadalījumam.

Tāpēc es arī aicinu šo mūsu priekšlikumu, 321., atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Gribu vērst uzmanību uz vairākkārt minētajiem labas likumdošanas principiem. Labas likumdošanas principi mums būtu jāievēro, jo īpaši - skatot šādu likumu.

Manā un arī manu kolēģu ieskatā, jautājums par Augstākās izglītības padomes uzdevumiem un kompetenci būtu jārisina jau šobrīd. Jau šobrīd, otrajā lasījumā, būtu jāieskicē, kādas būs tās... Man vēl joprojām ir ļoti nepieņemami tas, ka komisija ir nolēmusi šādus jautājumus risināt uz trešo lasījumu... vai vēl kaut kur citur... pēc kāda laika.

Ja mēs skatāmies kompleksi, tad arī kompleksi ir jāveic šis... piedāvājums. Līdzīgi, kā jau minēju, arī kolēģi no “Attīstībai/Par!” ir uz to vērsuši uzmanību. Manuprāt, mums šobrīd Saeimā vispareizākais ceļš būtu atbalstīt šo priekšlikumu, lai tas jau konkrēti iezīmētu rāmi, kurā komisijai strādāt trešajā lasījumā, turpinot darbu pie šī likumprojekta.

Atkāpes no labas pārvaldības principiem un labas likumdošanas principiem... varbūt kādos gadījumos... bet šis nevienā brīdī un nekādā ziņā nav uzskatāms par tādu gadījumu, kad šādas konceptuālas debates... kad deputāti ir arī iesnieguši priekšlikumus par to... būtu jāatliek uz kādu vēlāku laiku. Beigās sanāks tā, ka uz trešo lasījumu būs tik daudz konceptuālu jautājumu, ka tie tiks apstiprināti ļoti vājā, sasteigtā redakcijā... izpildījumā, kas pēc tam labu domu padarīs par ne tik labu domu, teiksim tā, maigi sakot.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Ašeradena kungs, komisijas vārdā, lūdzu...?

A. Ašeradens. 321. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 321. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. 322. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 323. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 324. - deputāta Vucāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Kā mēs šodien jau dzirdējām un arī paši atceramies, mēs esam nobalsojuši un apstiprinājuši jaunu Augstākās izglītības padomes sastāvu, kuram acīmredzot šobrīd ir visas pilnvaras strādāt un kurš arī strādā, par to es esmu pilnīgi pārliecināts.

Augstākās izglītības padome, kā rāda tās nosaukums, tiešām lemj par augstākās izglītības jautājumiem, tas nozīmē - lemj par jautājumiem, kuri ir būtiski gan augstskolām, gan koledžām. Un arī pašā Augstākās izglītības padomē... ar saviem pārstāvjiem no kolektīvajām institūcijām... no Latvijas Rektoru padomes, no Latvijas Koledžu asociācijas... ir pārstāvētas gan vienas, gan otras no šīm augstākās izglītības institūcijām.

Tiesa, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vairākums ir pieņēmis tādu nolēmumu, ka šis vairākums vēlētos koledžu jautājumu slēgt ārā no Augstskolu likuma, bet, kamēr tas nav noticis, tikmēr, manā skatījumā, ir svarīgi, lai Augstākās izglītības padome savu funkcionālo lēmumu ziņā, savu funkcionālo darbību ziņā vienādi būtu... tātad regulējumi būtu vienādi attiecībā pret visām augstākās izglītības institūcijām - gan pret augstskolām, gan pret koledžām.

Šobrīd spēkā esošā likuma norma nosaka, ka Augstākās izglītības padomei par saviem lēmumiem ir jāinformē visas augstskolas. Taču šāda norma nav attiecināta uz koledžām, kaut arī koledžas jau ļoti ilgu laiku ir šīs sistēmas sastāvā un arī kādu laiku noteikti vēl būs šīs sistēmas sastāvā. Nu tad, lai kaut vai uz šo laiku, kamēr vēl koledžas būs šīs sistēmas sastāvā... lai to situāciju līdzsvarotu, lai tiešām par lēmumiem tiktu obligātā kārtā informētas visas augstākās izglītības institūcijas, es esmu iesniedzis šo priekšlikumu, kuru iniciēja - es neslēpšu - iniciēja pati Latvijas Koledžu asociācija, jo viņiem reizēm esot bijušas problēmas ar šo.

Tātad priekšlikums ir par to, ka Augstākās izglītības padomei obligātā kārtā par saviem lēmumiem ir jāinformē gan augstskolas, gan arī koledžas. Tas iepriekš tā nebija.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Par koledžu jautājumu iepriekš esam jau runājuši, un, manuprāt, kamēr nav jaunā regulējuma - iepriekš šī paša likumprojekta debatēs akcentēja, ka tāds varētu kaut kad būt -, šis priekšlikums būtu jāatbalsta, jo vēl nav pateikts, kur tās koledžas pēc likuma pieņemšanas būs. Jo var jau sanākt tā, ka koledžu jautājums tomēr paliek šajā likumā.

Es aicinātu atbalstīt gan Vucāna kunga priekšlikumu, gan arī... kā jau Vucāna kungs minēja, tā tomēr ir Latvijas Koledžu asociācija, kas ir izteikusi šādu lūgumu. Aicinu ieklausīties un atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Ašeradena kungs, komisijas vārdā...? Lūdzu!

A. Ašeradens. Jā, paldies.

Es gribu teikt, ka šis priekšlikums galīgi neregulē koledžu jautājumu šajā likumā. Un attiecībā uz likumā esošo normu, kas paredz, tā teikt, lēmumu nosūtīšanas... informācijas sniegšanu... paredz to, ka lēmumu norakstus nosūta gan augstskolām, gan citām institūcijām, uz kurām šie lēmumi attiecas. Tā ka pilnībā šī norma ir segta likumā.

Tātad 324. priekšlikums nav atbalstīts, jo likumā šī lieta jau ir pilnībā nosegta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par precizējumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 324. - deputāta Vucāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. 325. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi, es nelūgšu balsojumu par šo priekšlikumu.

Man nebija iespējas atbildēt uz komisijas priekšsēdētāja repliku, ko viņš izteica jau pēc manas uzstāšanās. Tā ir tāda situācija, ka tad, kad ziņotājs kaut ko ziņo, pēc tam deputātiem, kas ir debatējuši, tiešām nav atbildēšanas iespēju.

Bet... te acīmredzot atkal ir tā situācija, kurā katrs no mums attiecīgo likuma normu... ka šajā normā ielasām kaut ko citu, jo... tieši tā, kā Ašeradena kungs par iepriekšējo priekšlikumu teica... tātad - nosūta... Augstākās izglītības padome savu lēmumu norakstus nosūta augstskolām un citām institūcijām, uz kurām tie lēmumi attiecas.

Tātad tas nozīmē, ka augstskolām tiek nosūtīti absolūti visi lēmumi, bet koledžām nosūta tikai tos, kuri uz tām attiecas, un - tikai konkrētai koledžai. Līdz ar to koledžām nav vispārīgā redzējuma par to, ko tad tā Augstākās izglītības padome ir nolēmusi, un informācijas plūsma ir fragmentēta. Un jautājums jau ir par to, kā nodrošināt, lai šī informācijas plūsma nebūtu fragmentēta.

Tā bija mana replika uz Ašeradena kunga repliku. Balsojumu es par šo priekšlikumu neprasu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Ašeradena kungs, lūdzu, komisijas vārdā...

A. Ašeradens. Man nekā nav, ko īpaši piebilst.

325. priekšlikums ir atbalstīts, un šķiet, ka arī balsojums par to netiek prasīts.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies.

326. priekšlikums.

A. Ašeradens. 326. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 327. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 327. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 328. - deputātu Golubevas, Dūrīša, Voikas, Bluķes, Pavļuta, Rukšānes-Ščipčinskas, Skrides un Pleša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim. Lūdzu!

I. Dūrītis (AP!).

Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Šis frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātu iesniegtais priekšlikums ir, manuprāt, faktiski vienīgais, kas skar augstskolu finansējuma jautājumu.

Lai arī Augstskolu likums ļoti detalizēti nerunā par augstskolu precīzu finansēšanu un daudzi jautājumi it kā ir pašu augstskolu ziņā un dažādu Ministru kabineta noteikumu ziņā, tomēr ar šo priekšlikumu mēs gribējām precizēt jau pašreiz Augstskolu likumā esošu normu, kas ir 77. pantā, - ka augstskolas no valsts budžeta piešķirto finansējumu izmanto konkrētam paredzētam mērķim. Proti, - paredzēt, ka augstskola to finansējumu, kas ir novirzīts vai ir kā dotācija studiju programmas realizācijai... tātad augstskolai būtu šis finansējums arī jānovada precīzāk līdz konkrētai struktūrvienībai, kas realizē attiecīgo studiju programmu. Protams, paredzot arī, maksimums, 25 procentus no šī finansējuma... centralizēto... dažādu funkciju veikšanai un darbības uzturēšanai.

Kolēģi! Nav noslēpums, ka augstākā izglītība, nemaz nerunājot par zinātni, Latvijā ir ļoti vāji finansēta. Un mēs tiešām nevaram pat sacensties ar daudzām citām... esam ļoti, ļoti iepakaļus daudzām citām Eiropas un rietumvalstīm.

Nav noslēpums, kā jau arī pati Izglītības un zinātnes ministrija teica un ir teikusi (un ministrijas parlamentārais sekretārs arī), ka mums ir daudz studiju programmu, mums ir diezgan liela fragmentācija. Un, ņemot vērā, ka viena studiju vieta ir vāji finansēta, tas nozīmē... un viena programma līdz ar to vāji finansēta... tas nozīmē, ka faktiski kvalitāti bieži vien nevar sasniegt tieši šī nepietiekošā finansējuma dēļ. Un tādēļ, lai augstskolu reforma būtu sekmīga, mums tomēr ir jārunā arī par finansēšanas sistēmas maiņu.

Zinu, ka Izglītības un zinātnes ministrija... vismaz ir solījusies pie šī jautājuma strādāt, bet katrā ziņā viena... Faktiski, kamēr nesakārtosim finansēšanas modeli un finansējuma novirzīšanu līdz konkrētajam mērķim, tikmēr īsti neizdosies mazināt kaut vai programmu sadrumstalotību. Došu vienu piemēru. Un uz šo problēmu ir norādījusi Valsts kontrole, vairākkārt analizējot augstskolas.

Nu, piemēram, varētu teikt, ka mums ir augstskolas, kurās ir ļoti mazs studējošo skaits, samērā liels programmu skaits un arī samērā liels ēku skaits, ar dažādu energoefektivitāti un tā tālāk, un augstskola, piemēram, ir spiesta... nu, varbūt ne spiesta, bet varbūt nespējas dēļ... nespēj, teiksim, šīs ēkas konsolidēt vai atteikties no tām. Un šis finansējums, kas iet it kā studiju programmām, tiek izmantots, iespējams, ēku uzturēšanai, kuras faktiski nav būtiskas un nav vajadzīgas studiju programmu realizācijai.

Tātad faktiski mēs redzam arī to, ka augstskolas veido programmas, kurās... pat nav valsts finansējuma, nav dotācijas, bet neviens un arī augstskolas pašas nevar pateikt, vai šīs programmas finansiāli vispār atmaksājas. Rezultāts ir tas, ka valsts zināmā mērā, dodot augstskolām valsts budžeta programmām paredzēto finansējumu, dotē arī kaut ko, iespējams, pavisam citu. Tātad nauda tiek iztērēta mērķim, kurš nav paredzēts no valsts puses. Un šis priekšlikums zināmā mērā šo problēmu mazinātu.

Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas palīdzētu daudz precīzāk un mērķtiecīgāk finansēt augstākās izglītības programmas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Ilmārs Dūrītis un viņa kolēģi ir aizskāruši ļoti sāpīgu jautājumu, kas saistīts ar augstskolu finansējumu, ar to situāciju... ar to, kā augstskolu personāls redz šos finansēšanas jautājumus... ka tie, kuri ir, teiksim, rakstījuši dažādus projektu pieteikumus un pēc būtības izcīnījuši naudu augstskolai, pēc tam ne visu šo naudu saņem tieši savu iniciatīvu apmaksāšanai. Šis jautājums būtu jārisina.

No otras puses, zināmā mērā arī šis ir jautājums, kas skar augstskolas autonomiju un augstskolas kā tāda vesela dzīva organisma pastāvēšanas iespējamību, jo šīs administratīvās izmaksas, dažādas pieskaitāmās izmaksas... ir skaidrs, ka jebkurā institūcijā tās ir... lai tās varētu pastāvēt. Un ir jāatrod vienmēr kaut kāds kompromiss.

Tas, ko piedāvā kolēģi, - ka šajās administratīvajās izmaksās, šajās pieskaitāmajās izmaksās... ar likumu noteikt, ka ne vairāk kā 25 procenti... es pat teiktu, ka labā prakse būtu krietni mazāk pa 25 procentiem... ne vairāk par 20 procentiem...

Es zinu, ka ir augstskolas, kurās, teiksim, tiešām domājot par zemākā līmeņa akadēmisko personālu, domājot par inženieriem un tā tālāk... Tātad, ja paskatās pēc grāmatvedības atskaitēm, šie cipari neiet īpaši pāri pār 15 procentiem. Bet... tad skaidrs, ka kaut kāda daļa no visiem izdevumiem tomēr uz šīm administratīvajām izmaksām krīt.

Taču tie, kas strādā šajā sektorā, zina, ka ir atbilstoši Ministru kabineta noteikumi, kuros pietiekami precīzi ir aprakstīts, par kādām pozīcijām katra no šīm studiju vietām tiek finansēta, - kas tas ir, kas tur ir uzskaitīts. Un, skatoties pēc likuma burta, acīmredzot to, kam finansējums ir paredzēts... tam to arī vajadzētu izmantot. Un, godīgi sakot, - jo labāk izdodas šīs lietas salāgot, jo prasmīgāka ir augstskolas administrācija.

Es ļoti ceru, ka padomju ieviešana, it sevišķi lielajās augstskolās, kur šī problēma, uz kuru norādīja deputāti no frakcijas “Attīstībai/Par!”, ir visasākā... es ļoti ceru, ka šī problēma ir sadzirdēta gan no ministrijas puses, gan arī no deputātu puses un ka kaut kādu tālāku risinājumu mēs tam jautājumam dosim.

Es šobrīd aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai trešajā lasījumā mēs varētu varbūt detalizētāk par šo lietu parunāt, jo mēs zinām, ka likums prevalē pār Ministru kabineta noteikumiem. Un, ja šādu normu iestrādāsim likumā, tad acīmredzot, arī izstrādājot atbilstošos, ar finansēšanu, arī ar studiju vietas finansēšanu, saistītos Ministru kabineta noteikumus, daudz skaidrāk iezīmēsies tas, cik tad var aiziet uz administratīvajām izmaksām.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Ašeradena kungs, komisijas vārdā, lūdzu, sniedziet komentāru.

A. Ašeradens. Paldies.

Komisija diskutēja par šo jautājumu, par 328. priekšlikumu. Šis priekšlikums komisijas sēdē neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 328. - deputātu Golubevas, Dūrīša, Voikas, Bluķes, Pavļuta, Rukšānes-Ščipčinskas, Skrides un Pleša priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 18, pret - 49, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. 329. - deputātu Golubevas, Dūrīša, Voikas, Bluķes, Pavļuta, Rukšānes-Ščipčinskas, Skrides un Pleša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 330. - deputātu Golubevas, Dūrīša, Voikas, Bluķes, Pavļuta, Rukšānes-Ščipčinskas, Skrides un Pleša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim. Lūdzu!

I. Dūrītis (AP!).

Kolēģi! Šis priekšlikums patiesībā papildinātu jau iepriekšējo, par kuru es runāju, bet tas ir būtībā dzīvotspējīgs arī bez iepriekšējā.

Un tā ir ļoti vienkārša un, manuprāt, ļoti svarīga prasība (un vēlreiz es atgādināšu, ka to ir norādījusi daudzkārt Valsts kontrole), - ka finansējums augstskolām, kas tiek saņemts no valsts programmu - tātad valsts finansētu studiju programmu - finansēšanai jeb uzturēšanai, ir augstskolas budžetā jānodala no tā finansējuma, kuru augstskola iegūst gan no studiju maksām, gan no citiem saimnieciskajiem darījumiem un citām, teiksim, saimnieciskajām darbībām.

Šis ir ļoti svarīgs jautājums, lai valsts to mazo finansējuma apjomu, kas ir absolūti - es vēlreiz uzsveru! - nepietiekošs programmu realizācijai... lai valsts tomēr varētu gūt garantiju - vai pārliecību, ja ne garantiju - tam, ka tiešām šī nauda, kuras tā jau tik ļoti trūkst, tiek iztērēta atbilstoši valsts mērķim, valsts uzstādījumam.

Es zinu, ka pašreiz šis jautājums... No vienas puses, tas, iespējams, tiek pieskatīts no atbilstīgo ministriju, attiecīgo ministriju puses, slēdzot ar augstskolām šos ikgadējos trīspusējos vai divpusējos līgumus par finansējumu, bet... diemžēl pieredze rāda un prakse rāda, ka ne vienmēr tas darbojas.

Tāpēc, manuprāt, šādu prasību varētu noteikt Augstskolu likumā. Es domāju, tas zināmā mērā... tas absolūti neietekmētu augstskolu autonomiju, jo autonomija... ar vārdiem “augstskolu autonomija” mēs tomēr saprotam augstskolas spēju pašai brīvi noteikt tās metodes, tos zinātniskos virzienus... tās studiju metodes, ar kurām viņi strādā. Bet autonomija pār valsts finansējuma izlietojumu - tas, manuprāt, tomēr īsti nebūtu tas jautājums, kurā... teiksim, tāds jautājums, kurā vajadzētu augstskolu autonomiju piesaukt kā argumentu, jo tās tomēr ir valsts augstskolas.

Tātad valsts augstskolām dod naudu ļoti konkrētam mērķim. Valstij ir jābūt pārliecībai, ka šī nauda tiek iztērēta šim mērķim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!

A. Ašeradens (JV).

Paldies. Šis frakcijas “Attīstībai/Par!” priekšlikums... šķiet, ka to arī rakstījis deputāts Dūrītis. Viņš lielā mērā parāda tās problēmas, kādas ir pašlaik augstskolu pārvaldē.

Cik var noprast, nekādas skaidrības par finansējumu nav. Kur paliek resursi, arī nav skaidrs. Un pat cienījamam augstskolas profesoram ir jācīnās - caur likumu -, lai panāktu šādas lietas...

Taču, es gribētu teikt, šis ir patiesībā norādījums, kā būtu vedama grāmatvedība augstskolā un... nu, tā teikt, tā varbūt būtu, labākajā gadījumā, Ministru kabineta noteikumu vai drīzāk pašas augstskolas iekšējā lieta, kā to darīt, bet ne augstākās izglītības... teiksim, Augstskolu likuma jautājums.

Tā ka es izturos ar dziļu izpratni pret šo priekšlikumu, bet es noteikti balsošu “pret”, jo tas nav likuma jautājums. Tas ir, tā teikt, labas pārvaldības... nu, sliktākajā gadījumā, Ministru kabineta noteikumu jautājums - tas, kā būtu jāved grāmatvedība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Es piekrītu Ašeradena kungam tajā ziņā, ka tiešām šis ir labas pārvaldības jautājums. Tās augstskolas, kuras tiešām domā par savu reputāciju, vai arī - otrs gadījums - tās augstskolas, kuras no auditoriem ir dabūjušas aizrādījumus, ka to finanšu līdzekļu izlietojums nav pārskatāms, - tās vai nu spiestā kārtā, vai labprātīgi šo grāmatvedības fondu jeb kontu nošķiršanu arī realizē.

Taču būtībā jautājums jau ir daudz plašāks.

Nu iedomāsimies, ka mēs tiešām kaut kādā brīdī atbalstīsim šo ideju - konsorciju starp augstskolām. Jau šobrīd tiek īstenotas kopīgas studiju programmas; tas pēc būtības nozīmē, ka vairākas augstskolas savu naudu miksē kopā un mēģina izglītības procesu padarīt efektīvāku, tātad - arī izmaksu ziņā efektīvāku. Tad var gadīties, ka šādas normas iestrādāšana likumā ir traucējoša.

Līdz ar to es aicinu skatīties uz šo jautājumu plašāk, tātad - pieļaujot to, ka ar laiku noteikti mainīsies arī visa šī kopīgā augstākās izglītības finansēšanas kārtība... ņemot vērā to, ka mēs arvien vairāk un vairāk gribam veicināt sadarbību dažādos formātos, tajā skaitā - arī stimulējot šo sadarbību starp papildu... caur papildu finansējumu... un varbūt arī caur atvieglinājumiem šī finansējuma apgūšanā... tādā gadījumā. Jo tas, ko šādā veidā ieekonomē, īstenojot studiju programmas, acīmredzot ir izmantojams attīstībai, nevis tieši programmu īstenošanai.

Un par to der padomāt.

Es šoreiz atturēšos balsojumā par šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītājas kundze.

Nu, no vienas puses, skatoties un klausoties šīs debates, ir gūts zināms apliecinājums tam, par ko runāju arī vakardien.

Jebkurā gadījumā... Ja koalīcija šo likumu kopumā nodēvēs par lielo reformu un grozījumu likumu, tad šīs debates uzskatāmi parāda galveno trūkumu jeb to, kam būtu jābūt šajā likumā. Šeit būtu jābūt... tai skaitā iniciēto jauno lēmumu pieņēmējinstitūciju... un varbūt... iespējams, kādu citu izmaiņu rezultātā... galvenajai lietai - finansēšanas mehānismam.

Komisijas darbā... esmu vairākas reizes uzstājīgi lūgusi Izglītības un zinātnes ministriju vismaz ieskicēt, kāds būs šis jaunais finansēšanas mehānisms vai... izmaiņas. Atbilde nav gūta, un arī šobrīd mēs dzirdam, ka atbildes būs kaut kad. Bet, ja mēs tiešām redzam, ka likuma grozījumi dos augstākajai izglītībai iespēju attīstīties, tad finansēšanas mehānisms un tātad arī nepieciešamā finansējuma atrašana ir galvenais priekšnosacījums, lai tas notiktu. Citādi tās ir tukšas un formālas grozīšanas lietas, kas nenes attīstību augstākajai izglītībai. Un šāda veida lāpījumi, sīki priekšlikumi, uzskatāmi rāda, ka nav konkrēta redzējuma, kā izmaiņas... kā 2021., 2022. gadā finansēt augstāko izglītību, lai kaut cik sāktu finansēt to nepieciešamajā apjomā, lai augstākā izglītība kļūtu... un varētu konkurēt starptautiski vai vismaz Eiropas Savienības līmenī.

Lūdzu debatēs vismaz ieskicēt, kāds būs finansēšanas mehānisms. Un tieši tāpēc, ka tāda šobrīd nav, es arī atturēšos atbalstīt šo priekšlikumu, kaut arī saprotu, ka finansēšanas lietas ir jāuzlabo, bet tas nav šī likuma grozījumu kontekstā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Ašeradena kungs, lūdzu komisijas vārdā komentēt.

A. Ašeradens. Komisija 330. - deputātu priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 330. - deputātu Golubevas, Dūrīša, Voikas, Bluķes, Pavļuta, Rukšānes-Ščipčinskas, Skrides un Pleša priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 9, pret - 48, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. 331. - deputātu Bondara, Golubevas, Dūrīša, Šteina, Pavļuta, Rukšānes-Ščipčinskas, Skrides un Pleša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 331. - deputātu Bondara, Golubevas, Dūrīša, Šteina, Pavļuta, Rukšānes-Ščipčinskas, Skrides un Pleša priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 31, pret - 44, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. 332. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 333. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 334. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti... Piedodiet!

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Vakar debatēs mēs runājām par pantu, kas pēc savas saturiskās būtības runāja par jaundibinātām augstskolām un par to, ka tām triju gadu laikā no dibināšanas brīža ir jāapmierina vai nu tās prasības, kas ir izvirzītas zinātnes universitātēm, vai tās prasības, kas ir izvirzītas lietišķo zinātņu augstskolām, vai tās prasības, kas ir izvirzītas kultūras un mākslas universitātēm. Un gadījumā, ja šīs prasības nav apmierinātas, tad... tā panta noslēguma daļā bija rakstīts, ka tādā gadījumā Izglītības kvalitātes valsts dienests lemj par augstskolas izslēgšanu no Augstskolu reģistra.

Vakar es jau norādīju, ka kļūdaini šajā vietā... tika diskutēts tā kā par tām augstskolām, kuras jau eksistē, kaut arī tas pants attiecas uz tām augstskolām, kuras potenciāli nākotnē varētu vēl tikai tikt izveidotas.

Nu, lūk, šeit... Mēs esam nonākuši pie panta, kas ir komisijas atbalstīts, kas līdzīgu normu attiecina uz jau eksistējošām augstskolām, to skaitā - uz Liepājas Universitāti, Daugavpils Universitāti... uz citām augstskolām. Sākot no tā brīža, kad šie likuma grozījumi tiks pieņemti trešajā lasījumā un kad tie stāsies spēkā, triju gadu laikā būs jānodrošina, lai augstskolas apmierina atbilstošajās panta daļās uzskaitītos kritērijus, tātad - ka tās pieder tam vai citam augstskolu tipam. Ja tas nenotiks, tad... Šis pants nozīmē, ka nevis varēs Izglītības kvalitātes valsts dienests lemt par to - slēgt ārā vai neslēgt ārā -, konsultēties ar kādu par šo jautājumu un tā tālāk, bet ka vienkārši viņiem tiks dots zaļais signāls izslēgšanai. Šī panta būtība ir tāda.

Kā jau vakardien mani kolēģi diskutējot teica, šādas varas došana un šāda burtam pakļauta rīcība, mūsu skatījumā, nav atbilstoša, tāpēc Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā es aicinu neatbalstīt šo komisijas atbalstīto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 334. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 56, pret - 11, atturas - 14. Priekšlikums atbalstīts.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir noslēgusies.

Atsākam darbu pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Turpinām izskatīt Saeimas 2021. gada 18. februāra trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekta izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens. Lūdzu!

A. Ašeradens. 335. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 336. - deputāta Vucāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Es atsaucu savu, 336., priekšlikumu, jo šis priekšlikums tika rakstīts tajā brīdī, kad bija piedāvāts likumdošanas... šī likuma... iniciētāju priekšlikums par to, ka visām tām augstskolām, ko mēs tagad saucam par lietišķo zinātņu augstskolām, būtu jāizpilda šis kritērijs - tūkstotis studentu - un izņēmumi tiktu attiecināti tikai uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju un divām reliģiskā tipa augstskolām. Un mans piedāvājums bija neattiecināt tos arī uz Latvijas Jūras akadēmiju.

Tā kā komisija diskusijās nolēma tomēr šo kvantitatīvo kritēriju aizstāt ar kvalitatīvo kritēriju, šāds mans priekšlikums ir zaudējis savu iecerēto funkciju, un es to atsaucu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputāts Jānis Vucāns ir atsaucis 336. priekšlikumu. Tas nav balsojams.

A. Ašeradens. 337. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums, kas ir līdzīga rakstura. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 338....

Sēdes vadītāja. Atvainojos, Papules kundze ir lūgusi balsojumu, bet šis priekšlikums nav balsojams, jo ir ticis atbalstīts 335. priekšlikums. Tātad balsojums nav iespējams.

A. Ašeradens. Jā, tieši tā. Precīzi! Jā, tātad tas nav... tam nav jēgas, jā.

338. - deputātu Znotiņa un Eglīša priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 339. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 340. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 341. - deputātu Znotiņa un Eglīša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 342. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 343. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 344. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 345. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 346. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 347. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 348. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 349. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 350. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 351. - deputātes Čakšas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 352. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 353. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 354. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 364. un 365. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 355. - deputātes Čakšas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 364. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 356. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 357. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 358. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 359. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 359. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 360. - izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 339. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 361. - deputātu Golubevas, Dūrīša, Voikas, Bluķes, Pavļuta, Rukšānes-Ščipčinskas, Skrides un Pleša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 362. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 363. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 364. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 365. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 366. - deputātes Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 367. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! No šiem 374 priekšlikumiem, kurus mēs skatījām vakar un skatām arī šodien, šis priekšlikums, 367., šajā tabulā ir pēdējais no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vai kāda mūsu frakcijas deputāta iesniegtajiem priekšlikumiem.

Ir loģiski, ka tas nav atbalstīts, jo, lai arī kā mēs gribētu un lai kā komisijas kolēģi būtu gribējuši atbalstīt, to nevar, jo priekšlikums bija par to, ka Ministru kabinetam vēl līdz pērnā gada 31. decembrim būtu bijis jāizstrādā  - saskaņā ar šī likuma 14.¹ pantu, tas ir, pantu par padomēm, - atbilstošie Ministru kabineta noteikumi.

Tas vienkārši liecina par to, cik ilgi komisija ir ar šo likumprojektu strādājusi. Un es gribu teikt, ka... un jūs paši to redzat un esat liecinieki tam, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pēc būtības šo likumprojektu ir uzrakstījusi no jauna, kardināli mainot to, kas bija iesniegts uz pirmo lasījumu.

Tad, kad mēs sākām šo likumprojektu skatīt, vēl pirms pirmā lasījuma Saeimas sēdē, mums komisijā bija ilgas diskusijas par to, vai vispār komisijai vajadzētu šādu likumprojektu skatīt, vai vajadzētu atdot atpakaļ Ministru kabinetam. Diemžēl tika pieņemts (manā skatījumā, jāteic - diemžēl tika pieņemts!) lēmums par to, ka komisija mēģinās šo likumprojektu uzlabot.

Otrajā lasījumā... tas ir paņēmis vairāk par pusgadu, plus vēl vasaras laiks... Jā, tad pēc būtības... pēc šī mūsu iesniegtā priekšlikuma, ka visam bija jābūt jau gatavam uz gadumiju... Jūs skaidri redzat, kā tās lietas ir iekavējušās. Ar to es gribu tikai pateikt, ka, manā skatījumā, tā nav laba prakse parlamenta darbā, ka mēs pēc būtības strādājam šādā veidā.

Protams, labi ir tas, ka šobrīd liela daļa no jautājumiem ir izdiskutēti ar nozari. Un ir identificēti arī tie problēmjautājumi, kuros nozarei ir viens skatījums, bet deputātiem, vismaz deputātiem no valdošās koalīcijas, - cits skatījums.

Un arī tas jau ir solis uz priekšu - tas, ka mēs vismaz zinām, kā kurš domājam, un zinām, ar ko varam rēķināties nākotnē, un varam arī izprast, kur ir reālās problēmas un kur ir problēmas iegribu dēļ.

Katrā ziņā es domāju, ka mēs visi daudz ko esam no šī procesa mācījušies, bet jautājums ir, vai tas tiešām bija to resursu vērts, kurus mēs esam patērējuši šajā... daļā.

Diemžēl es kā viens no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas... tikai kā viens no deputātiem... man nav tiesību atsaukt šo priekšlikumu. Es neuzturētu prasību veikt balsojumu par to... un arī neprasu; šis priekšlikums ir noraidīts. Taču tas, ko es stāstīju, arī izskaidro, kāpēc šo priekšlikumu nevarēju atbalstīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vucāna kungs nelūdz balsojumu par šo priekšlikumu, bet arī balsojums par šo priekšlikumu nav iespējams, jo tas ir saistīts ar 198. priekšlikumu.

Ašeradena kungs, komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. Tātad 367. priekšlikums netiek atbalstīts. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 368. - deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas un Goldbergas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 369. - deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas un Goldbergas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 370. - deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas un Goldbergas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 371. - deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas un Goldbergas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 372. - deputātu Papules, Dombrovska, Švecovas un Goldbergas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 364. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, cienījamā sēdes vadītāja. Runāšu par šo priekšlikumu un vispār par likumprojektu kopumā.

No vienas puses, mēs esam gandarīti, ka mūsu priekšlikumi ir sadzirdēti. Daļa ir atbalstīta tādēļ, ka tie tiešām izslēdza Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtās normas pirmajā lasījumā. Tas nebūtu bijis saprātīgs risinājums augstākās izglītības tādai... virzībai vai esībai.

Taču, runājot par 372. priekšlikumu, jāteic, ka nu faktiski mēs piedāvājam... valdībai un koalīcijai vajag pildīt to, kas daļēji ir iekļauts arī Kariņa valdības deklarācijā. Un mēs tiešām priecājamies, ka priekšlikums ir iekļauts... ar saprātīgu izpildes datumu, jo tiešām likumprojekta skatīšana ir bijusi gana laikietilpīga... mainot izpildes datumu... izveidot Ministru kabineta noteikumus par to, lai atbalstītu Latvijas universitātes... un šajā brīdī... droši vien tās jau būs topošās zinātniskās universitātes... lai tās varētu konkurēt un iekļauties reitinga pirmajā piecsimtniekā.

Mēs tagad daudz nerunājam par reitingiem, bet runājam par to, ka, lai sasniegtu šo reitingu, arī piecsimtnieku, būtībā ir nepieciešami ļoti lieli, būtiski... ne tikai tādi formāli augstākās izglītības pārvaldības labojumi vai uzlabojumi, bet gan būtiski finanšu ieguldījumi. Un šie priekšlikumi ir tieši par to, lai palīdzētu augstskolām saņemt no valdības papildu finansējumu, lai tās varētu pēc tam mēģināt ar savu darbu iekļūt Top 500.

Paldies par atbalstu.

Paldies arī komisijai par tām debatēm, kur tiešām bija iespēja debatēt pēc būtības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Ašeradena kungs, komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. 372. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 364. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Papules kundze nelūdza balsojumu.

Deputāti piekrīt.

A. Ašeradens. 373. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Šis ir ļoti būtisks priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts, bet es tiešām vēršu jūsu uzmanību uz to, ka tas ir tas priekšlikums, par kuru mēs šodien vairākkārt runājām. Tas ir priekšlikums par Augstākās izglītības padomes šo jauno jeb atjaunināto, jeb uzlaboto lomu visā Latvijas augstākās izglītības sistēmā.

Priekšlikums paredz, ka Ministru kabinetam līdz šī gada 31. augustam ir jāizstrādā un Saeimā jāiesniedz nepieciešamie grozījumi attiecīgajos likumos... iespējams, ne tikai šajā likumā, bet vēl kādā, kas paredz jaunu Augstākās izglītības padomes institucionālās darbības regulējumu... augstākajā izglītībā un zinātnē... lai nodrošinātu, ka Augstākās izglītības padome ir neatkarīga, nacionāla ekspertu institūcija (es uzsveru vārdus “ekspertu institūcija”!), kuras locekļus ieceļ Saeima un kura veido augstākās izglītības attīstības stratēģiju un izvērtē tās īstenošanu.

Es ļoti ceru, ka norādītajā termiņā tas tiks izdarīts, ka Ministru kabinets šo uzdoto funkciju izpildīs. Un gribu norādīt, ka, pēc taisnības, pie šīs funkcijas vajadzētu ķerties klāt jau šobrīd, ja jau tas nav uzsākts, jo laiks iet ļoti ātri.

Es tikai gribu izteikt nožēlu, ka diemžēl šos ar Augstākās izglītības padomi saistītos jautājumus mēs neesam atrisinājuši šobrīd - otrajā lasījumā. Līdz ar to cerība, ka trešajā lasījumā šiem jautājumiem nopietni varēs pieķerties klāt man ir zudusi - teikšu godīgi, kā ir. Un tas nozīmē to, ka, visticamāk, šie grozījumi trešajā lasījumā tiks pieņemti bez tām atbilstošajām normām, kas skar Augstākās izglītības padomes jauno statusu.

Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mūsu frakcija, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, nevar atbalstīt likumprojektu kopumā un kāpēc mūsu frakcija atturēsies balsojumā par likumprojektu kopumā.

Bet par šo priekšlikumu es balsojumu neprasu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates tiek slēgtas.

Ašeradena kungs, komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. Komisija 373. priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Tātad Vucāna kungs nelūdza balsojumu par šo priekšlikumu.

Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. Un visbeidzot 374. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam. Lūdzu!

A. Ašeradens (JV).

Šis priekšlikums paredz, ka šis likums stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Un, ņemot vērā, ka šis ir pēdējais priekšlikums šajā... debatēs un diskusijās... likumprojekta apstiprināšanā, es gribu - atšķirībā no mana kolēģa Vucāna - teikt, ka es, taisni otrādi, redzu, ka komisija ir veikusi milzīgu darbu. Un, manuprāt, tas ir paraugs, kā komisijai vajadzētu strādāt.

Neskatoties uz to, kāda bija... Koalīcija, pozīcija, opozīcija, nozare vai sociālie partneri... mēs visus uzklausījām, rūpīgi vērtējām visus iesniegtos priekšlikumus - neatkarīgi no iesniedzēju politiskās piederības - un mēģinājām atrast labāko risinājumu.

Manuprāt, komisija ir spērusi milzīgu soli uz priekšu, lai Latvijā izveidotu konkurētspējīgu augstākās izglītības sistēmu, lai Latvijas universitātes tiktu noliktas, tā teikt, uz Eiropas kartes un mēs varētu ar tādu pašu lepnumu kā igauņi vai lietuvieši runāt par savām augstskolām... vai arī - kā somi vai zviedri, vai angļi... un tā tālāk. Tā ka - tas pamats ir ielikts, tas pirmais solis ir sperts.

Un man jāteic sirsnīgs un milzīgs paldies visai komisijai par to, ka strādāja daudz vairāk stundu, nekā parasti tas bija pieņemts, nāca un bez kurnēšanas diskutēja, debatēja un mēģināja panākt labākās redakcijas.

Milzīgs paldies arī parlamentam par līdz šim atbalstītajiem grozījumiem.

Ceram, ka trešajā lasījumā mēs būsim daudz... īsāki un precīzāki. Lielākās lietas jau šobrīd ir atrisinātas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Ašeradena kungs, komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. 374. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. Līdz ar to mēs... cienījamā Saeima, mēs esam izskatījuši visus grozījumus Augstskolu... visus iesniegtos... komisijas... grozījumus Augstskolu likumā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 58, pret - 1, atturas - 24. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Ašeradens. Paldies Saeimai par balsojumu.

Komisija ir nolēmusi, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir trīs nedēļas no likumprojekta izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā. Un sanāk, ka tas ir 17. marts.

Sēdes vadītāja. Tātad, ja citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav, termiņš - trīs nedēļas. Šā gada 17. marts ir termiņš priekšlikumu iesniegšanai likumprojekta trešajam lasījumam.

Kolēģi! Līdz ar to mēs esam izskatījuši 2021. gada 18. februāra trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Vēl tikai deputātu reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Sēdi slēdzu.

Arlabvakaru!

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 21. (attālinātā ārkārtas) sēdes
2021. gada 23. februārī
turpinājums 2021. gada 24. februārī

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 702/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3602)
- Ziņo	- dep. A. Ašeradens
- Debašu turpinājums	- dep. J. Vucāns
	- dep. E. Papule
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Znotiņš
	- dep. E. Papule
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Znotiņš
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Vucāns
	- dep. A. Ašeradens
	- dep. J. Vucāns
	- dep. J. Vucāns
	- dep. A. Ašeradens
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Vucāns
	- dep. J. Vucāns
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. J. Vucāns
	- dep. E. Papule
	- dep. R. Znotiņš
	- dep. V. Valainis
	- dep. E. Papule
	- dep. J. Vucāns
	- dep. A. Bikše
	- dep. M. Golubeva
	- dep. J. Vucāns
	- dep. I. Dūrītis
	- dep. J. Vucāns
	- dep. E. Papule
	- izglītības ministre I. Šuplinska
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Vucāns
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Vucāns
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Vucāns
	- dep. I. Dūrītis
	- dep. J. Vucāns
	- dep. I. Dūrītis
	- dep. A. Ašeradens
	- dep. J. Vucāns
	- dep. E. Papule
	- dep. J. Vucāns
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. J. Vucāns
	- dep. J. Vucāns
	- dep. E. Papule
	- dep. J. Vucāns
	- dep. A. Ašeradens
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 24.02.2021 14:03:54 bal001
Par - 55, pret - 10, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par pārtraukumiem 18.februāra trešās attālinātās sēdes turpinājumā 24.februārī: pl.15.30 līdz 15.45 un pl.17.15 līdz 17.30

Datums: 24.02.2021 14:40:22 bal002
Par - 57, pret - 3, atturas - 24.
Balsošanas motīvs: 184. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2021 14:53:39 bal003
Par - 29, pret - 53, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 193. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2021 15:09:28 bal004
Par - 54, pret - 0, atturas - 21.
Balsošanas motīvs: 221. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2021 15:13:22 bal005
Par - 21, pret - 53, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: 227. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2021 15:18:25 bal006
Par - 3, pret - 35, atturas - 25.
Balsošanas motīvs: 252. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2021 15:22:12 bal007
Par - 14, pret - 60, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 274. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2021 15:30:25 bal008
Par - 31, pret - 57, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 296. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2021 15:30:40 bal009
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 24.02.2021 16:08:26 bal010
Par - 24, pret - 54, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 297. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2021 16:21:37 bal011
Par - 4, pret - 63, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: 316. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2021 16:36:34 bal012
Par - 25, pret - 55, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 317. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2021 16:44:00 bal013
Par - 25, pret - 54, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 321. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2021 16:49:21 bal014
Par - 25, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 324. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2021 17:01:15 bal015
Par - 18, pret - 49, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: 328. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2021 17:11:30 bal016
Par - 9, pret - 48, atturas - 21.
Balsošanas motīvs: 330. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2021 17:12:30 bal017
Par - 31, pret - 44, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 331. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2021 17:16:04 bal018
Par - 56, pret - 11, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: 334. priekšlikums. Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2021 17:16:20 bal019
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 24.02.2021 17:50:44 bal020
Par - 58, pret - 1, atturas - 24.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (702/Lp13), 2.lasījums

Datums: 24.02.2021 17:51:49 bal021
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

24.02.2021.

14.00

15.45

17.30