Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas divdesmitā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 18. februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sākam šā gada 18. februāra piekto attālināto ārkārtas sēdi.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 934/Lp13) izskatīšanai otrajā, galīgajā, lasījumā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.
M. Šteins (AP!).
Sveicināti vēlreiz, Saeimas priekšsēdētājas kundze un kolēģi, skatītāji un klausītāji! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam cītīgi un aktīvi šodien strādājuši un izskatījuši arī šo likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.
Kopā saņemti 12 priekšlikumi.
1. - deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Paredz aizliegumu kreditoriem iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv noteiktas pazīmes, līdz 2021. gada 6. aprīlim. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 2. - arī deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Paredz, ka parādniekam nav pienākuma iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv noteiktas pazīmes, līdz 2021. gada 1. jūlijam. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 3. - deputāta Pimenova priekšlikums. Paredz aizstāt 62. punktā vārdu “vienreizēju” ar “ikmēneša”. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Labvakar, cienījamās deputātes, godātie deputāti! 3. priekšlikums un 4. priekšlikums ir savstarpēji saistīti. Likumprojektā noteiktais naudas atbalsts ir piešķirams, lai atvieglotu bērnu vecāku slogu ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu apstākļos. Tāpēc arī laikposms, kurā atbalstu ir plānots nodrošināt, beidzas ar Covid-19 izplatību ierobežojošās izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām. Tomēr bez ārkārtējās situācijas režīmā paredzētajiem ierobežojumiem, kurus Ministru kabinets veic, arī grozot lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, Saeimai pieņemot grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā iepriekšējā gada 18. decembrī, Ministru kabinets ir saņēmis papildu deleģējumu noteikt ierobežojumus Covid-19 infekcijas izplatīšanās un izplatīšanās draudu gadījumā arī ārpus ārkārtējās situācijas jeb pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Tikmēr acīmredzami, ka infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudi var ievilkties arī pēc ārkārtējās situācijas beigām un vecāku vajadzība pēc palīdzības paliks tikpat akūta. Tāpēc es aicinu valsti neaprobežoties ar vienreizējo atbalstu, lai cik dāsns tas patlaban kādam liktos, bet uzņemties rūpes par personām, kas audzina bērnu, un sniegt 63. pantā noteikto pabalstu regulāri, ik mēnesi, līdz inficēšanās draudu pazušanai.
Es saprotu, ka summa 180 miljoni eiro jau ir liela, un arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē kolēģi uz to atkārtoti man norādīja, tomēr arī pats likumprojekts rada jautājumus, proti, kāpēc, piemēram, vienreizējā atbalsta piešķiršana ir saistīta ar tādu nosacījumu kā ārkārtējās situācijas beigas, kāpēc vispār likumā, kur jau ir atsauce uz infekcijas izplatības seku pārvarēšanu, ir jānorāda, ka tas ir piešķirams tieši laikposmā, kurš ir vienāds ar ārkārtējo situāciju. Gadījumā ja - atkārtošu vēlreiz - valdība noteiks ierobežojumus, kuri ilgs ilgāk, noteikti tās pašas problēmas paliks ģimenēs arī pēc tam.
Tāpēc es rosinu - nu, vismaz gribētu aktualizēt šo problēmu -, lai gan mans priekšlikums izskatās izaicinošs, tomēr to atbalstīt, lai pēc tam mēs varētu pie tā atkārtoti atgriezties, lai risinātu šo problēmu jau būtiski, piešķirot lielāku summu salīdzinājumā ar to, kas tagad ir noteikta likumprojektā ģimenes vajadzībām pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Lai arī sākotnēji Pimenova kunga priekšlikums šķiet tāds provocējošs, izaicinošs, es tomēr gribētu norādīt, ka šajā priekšlikumā ir ļoti liela gudrība. Es piekrītu tam, ka šis atbalsts ir jāizmaksā katru mēnesi par to laiku, kamēr valdība jūk prātā no savas visatļautības, jo tas kaitējums, ko valdība ir nodarījusi ģimenēm nu jau gandrīz gada garumā, ir kaut kādā veidā tomēr jākompensē. Ja jums pietiktu drosmes atbalstīt šo priekšlikumu, tad, visticamāk, šis priekšlikums arī mobilizētu valdību savākties un izbeigt gan ārkārtas situāciju, gan arī Ministru kabineta noteiktos ierobežojumus jau pēc mēneša.
Jūs izmaksāsiet vienu reizi šo pabalstu, un jūs negribēsiet maksāt vēl, un tādēļ jūs vienkārši izbeigsiet māžoties ar visiem ierobežojumiem - 25 kvadrātmetri, aizliegt interešu izglītību, aizliegt kameršļūkšanu un visu pārējo. Tāpēc es atbalstīšu šo priekšlikumu un aicinu pārējos kolēģus (arī no opozīcijas) atbalstīt šo priekšlikumu, jo, kā jau teicu, tajā ir ietverta ļoti liela daļa šīs... tādas saprātīgas pieejas, jo valdībai ir jāmaksā par to, ko tā šobrīd dara.
Šie visi pabalsti, šie dīkstāves pabalsti, kas tiek izmaksāti cilvēkiem, - tie nav pietiekami... pat nemaz. Ja mēs runājam par tiem pašiem frizieriem, paņemsim... nu, 300 eiro viņi saņem pabalstā, bet viņiem ir jāmaksā noma par studiju, kuru viņi nomā. Viņiem taču kaut kur būs jāatgriežas. Viņiem ir pastāvīgie līgumi ar piegādātājiem, viņiem ir jāizņem tomēr tās preces regulāri, lai nebeigtos sadarbība, un daudzas citas lietas ir nepieciešamas cilvēkiem, lai šo pauzi, kuru valdība ir uzlikusi, kaut kā mēģinātu pārdzīvot.
Un šādai atbildībai ir jābūt. Arī likums par ārkārtējo situāciju paredz to, ka personām ir tiesības vērsties valdībā ar aicinājumu kompensēt visus ierobežojumu radītos zaudējumus un valdībai nav tiesības atteikties no sava pienākuma.
Tāpēc es arī uzskatu, ka par saviem lēmumiem, par savām muļķībām ir jāmaksā. Kā mēs redzam, valdība nevienā brīdī pat nav ņēmusi galvā to, ko mēs šodien ar jums runājām šeit, Saeimas sēdē, turpina eksperimentēt, velkot aplīšus apkārt vistām... un trīsstūrīšus - tagad mums būs atkal kārtējais efekts no tā, ka ir stiprāki ierobežojumi vienā citā sfērā.
Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, lai cik varbūt kādam šis priekšlikums dīvains liktos, bet tajā nav nekā dīvaina, jo pavisam drīz... pavisam drīz jūs nāksiet klajā - Butāna kungs droši vien arī - ar aicinājumu atbalstīt kārtējo reizi slīkstošo airBaltic. Un tur gan jums nebūs jābaidās no tā, cik milzīgas summas tagad būs jāizdod no valsts budžeta, tāpēc ka airBaltic vajag naudu, bet ģimenēm ar bērniem pietiks ar vienu reizi.
Es aicinu jūs atbalstīt, kolēģi!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.
J. Butāns (JK).
Sveiki vēlreiz, kolēģi! Jā, manuprāt, šis Igora Pimenova priekšlikums nav gluži... nav izstrādāts pilnīgi, jo nav skaidrs, kāpēc ikmēneša pabalsts būtu nepieciešams tieši no šī brīža, jo, ja runājam par ārkārtējo situāciju, tad tā jau ir ilgāku laiku. Un deputātam Igoram Pimenovam vajadzēja jau priekšlikumā paredzēt un noteikt to, ka faktiski šis pabalsts izmaksājams arī par mēnešiem, kuri jau pagājuši, jo, ja mēs varam vienreizējo pabalstu (180 miljonus) aptuveni izmaksāt, es domāju, kāpēc gan mēs nevarētu arī par visiem iepriekšējiem ārkārtas situācijas mēnešiem izmaksāt šādu pabalstu.
Vienlaikus varbūt, ja cilvēkus ļoti apmierina šāda kārtība, valdībai vēl varētu uzdot ārkārtas situācijas laiku pagarināt uz krietni vairāk mēnešiem, jo tad valdības darba novērtējums noteikti būtu daudz augstāks nekā pašreiz.
Tā ka aicinu šo neatbalstīt, jo, manuprāt, nav izstrādāts korekti.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Protams, kad kāds valdības koalīciju pārstāvošs cilvēks saka, ka viņš domā, tas, protams, izraisa ja ne sajūsmu, tad vismaz cerību kovida sakarā. Bet, Butāna kungs, varbūt jūs pamēģiniet paši no sākuma atbildēt, kāpēc tieši šobrīd, tieši tagad, jūs izdomājāt samaksāt bērniem šos 500 eiro. Un tad jums būs varbūt arī atbilde, kāpēc mēs vispār par to tagad runājam. Pretējā gadījumā no jūsu puses sanāk vai nu liekulīgi, vai, atvainojiet, šizofrēniski - tas viss, ko jūs pašlaik runājat.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, kolēģi! Man ir liels lūgums Butāna kungam. Tad, kad viņš, protams, būs gatavs (un es ceru, ka tas būs drīz un viņš labi sagatavosies), šo jautājumu mums pastāstīt - cik daudz tad viņš prasīs airBaltic nākamo reizi. Tas būs katru mēnesi? Tie būs atkal 300 miljoni eiro? Vairāk? Labāk pastāstiet mums par šo, Butāna kungs!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Es arī, kolēģi, gribēju vērsties pie mūsu cienījamā Butāna kunga, kolēģa, kurš izteica dažādas piezīmes, vai nevajadzēja vispār ar atpakaļejošu datumu...
Ziniet, Butāna kungs, jums ir taisnība, vajadzēja ar atpakaļejošu datumu un vajadzēja šos atbalsta mehānismus daudz ātrāk, nevis tikai šobrīd, kad valdības darba vērtējums ir tuvu kājslauķa līmenim... tikai tad pamosties. Kolēģi, sen jau vajadzēja šos atbalsta veidus.
Un tas, ko ir iesniedzis Pimenova kungs, manuprāt, ir ļoti atbalstāmi. Protams, komisijā izskanēja tie daudzie miljoni, ko tas maksātu, bet tai pašā laikā šī priekšlikuma būtība, kā jau minēja Stepaņenko kundze, ir vērst uzmanību uz to, ka šie atbalsta mehānismi būs vajadzīgi arī turpmāk. Un ne jau, kamēr būs ārkārtas stāvoklis spēkā, bet tik ilgi, kamēr būs šie ierobežojumi spēkā. Arī pēc ārkārtas stāvokļa ierobežojumi vēl var pastāvēt, un šiem cilvēkiem atbalsts būs vajadzīgs.
Šis, par ko mēs balsosim šodien, ir tikai sākums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, paldies, kolēģi! Nu Butāna kungam nevajadzēja uzstāties, manuprāt, jo viņš sarunāja tādas lietas... Es komisijas sēdes laikā atturējos, jo patiešām finansiālais ieguldījums šajā priekšlikumā ir pietiekami iespaidīgs. Bet kontekstā ar Butāna kungu un viņa argumentāciju “kāpēc ne ātrāk”. Kāpēc valsts sedz Jaunās konservatīvās partijas izklaides vai... es nezinu, kā nosaukt to delikāti, Bordāna kunga atrakcijas attiecībā uz Ventspils brīvostu un attiecībā uz to, ka tagad no valsts līdzekļiem bija nepieciešams Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izskatīt un 15,3 miljonus piešķirt papildus, lai nodrošinātu aizdevumus, jo visas bankas, kas finansēja šos projektus Ventspils brīvostā, atteicās to darīt. Tā ir vistiešākajā veidā kaitnieciska darbība, ko izdarīja Jaunās konservatīvās partijas politiskais spēks un līderis kā tāds. Un tagad visi iedzīvotāji - nodokļu maksātāji - ir līdzatbildīgi par tādiem izgājieniem. Kas tas ir? Un tagad, kad mēs runājam par tiešām atbalstu iedzīvotājiem, kurš ir vienreizējs, teiksim tā, maigi izsakoties, sākas tāda demagoģija no Jaunās konservatīvās partijas un Butāna kunga.
Patiešām mēs 200 miljonus ieguldām airBaltic un vēl, visticamāk, tikpat ieguldīsim dzelžos (mēs tuvu 200 miljoniem ieguldīsim un ieguldījām jau “Latvijas dzelzceļā”), kuri ir briesmīgā stāvoklī. Un, visticamāk, ka turpmāk būs jādotē no valsts budžeta līdzekļiem un arī no nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Saprotiet, par politiskajiem izgājieniem, ko ir nodarījusi patiesībā valstij Jaunā konservatīvā partija, maksā visi iedzīvotāji, maksās tie bērni, par kuriem tagad mēs lemjam... par atbalstu ģimenēm. Nu tas ir nonsenss!
Tāpēc laikam nāksies atbalstīt Pimenova kunga priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ziniet ko, Butāna kungs? Ar likumu vajadzētu pieņemt... ar likumu vajadzētu pieņemt, ka jūsu transporta kompensācija (pie jūsu trīs un cik tur tūkstošu algas), ko jūs prasāt vēl Saeimā (40 eiro vai cik), arī būtu jāpiešķir bērniem. Un es ceru, Butāna kungs, vismaz krīzes laikā jūs esat daļu, nu, kaut vai daļu (es zinu, ka jums vajag vairāk), kaut vai 20 eiro no šīs transporta kompensācijas pārskaitījis bērniem. Pirms jūs aizrādāt Pimenova kungam, vai vajadzēja Latvijā bērniem pabalstus... Jā, to 11 eiro un cik tur to centu vietā Latvijā bērniem jau gadu desmitiem vajadzēja pabalstus, atbalstu, lai bērni gribētu piedzimt Latvijā, Butāna kungs!
Tad, kad jums būs bērni, jūs to sapratīsiet. Kamēr jums nav, es jums ieteiktu savu muti pievaldīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tā, Gobzema kungs, es jums izsaku aizrādījumu.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Es vēlos piebilst, ka Butāna kunga politiskais spēks ir vainīgs pie tā, ka bērniem šie 500 eiro... Ļoti daudzām ģimenēm par šiem 500 eiro, pieliekot vēl savu naudiņu, vismaz 100, būs jāmeklē datori skolas nodarbībām, jo viņi joprojām nav saņēmuši nekādu atbalstu, nekādus datorus no Izglītības un zinātnes ministrijas. Un nevajag vainot pašvaldības, jo pašvaldības vienkārši šīs lietas nodod tālāk ģimenēm. Jūs neesat nodrošinājuši datorus ļoti daudzām Latvijas ģimenēm, ļoti daudzām. Mēs saskaitīsim, cik ģimenes jūs esat apkrāpuši.
Tāpēc šie 500 eiro, par kuriem jūs tik ļoti cepaties tagad un kurus jūs tagad reklamēsiet uz katra staba, lielākajā daļā ģimeņu tiks notērēti jūsu neizdarības seku likvidēšanai.
Un vēl, Butāna kungs, es saprotu, ka jūs esat griezušies pie tiem pašiem speciālistiem, ar kuriem jūs runājāt tad, kad mēs runājām par masku lietām bērniem. Es atceros jūsu citātu, bet šis citāts nav iekļauts Saeimas stenogrammā, jo ir pārāk rupjš. Jūs teicāt, ka, ja jūs gribat griezties pie ārsta, jūs ejat pie Skrides kunga, bet, ja jūs gribat griezties pie tiem tā saucamajiem speciālistiem daiļ... (un tālāk punktiņi) - jums toreiz neviens neaizrādīja -, tad jūs griežaties pie viņiem. Es redzu, ka jūs esat saņēmis pamatīgu konsultāciju pie tiem daiļ... (trīs punktiņi) un jūs šoreiz ļoti labi izpildījāties. Lūdzu, nāciet vēl un stāstiet, mēs ļoti gaidīsim jūsu argumentus.
Paldies.
Es aicinu balsot “par”.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā, es arī gribētu atgādināt, man tika aizrādīts par to, ka es teicu, ka vajag pievaldīt muti. Neviena rupja vārda nebija. Butāna kungs... Par cik... Mūrnieces kundze, jūs atceraties, jūs vadījāt sēdi, Butāna kungs teica...
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
M. Šteins. Komisijā... Kā jau arī Pimenova kungs minēja, priekšlikums tiešām ļoti izaicinošs, un pēc debatēm komisija to noraidīja.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 21, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
M. Šteins. 4. - arī deputāta Pimenova priekšlikums. Paredz izmaiņas atbalsta regulējuma izmaksas termiņā. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Jā, paldies. Savā būtībā 4. priekšlikums, kā jau teicu, ir saistīts ar 3. priekšlikumu, un pamatā es to jau paskaidroju, kāpēc es esmu to izdarījis. Bet, lai gan organiski saistītam ar 3. priekšlikumu, 4. priekšlikumam ir sava patstāvīga nozīme. Es to neiesniegtu, ja pabalsta piešķiršanas nosacījumā netiktu pieminētas ārkārtējās situācijas beigas. Kāpēc pabalsta piešķiršana ir saistīta ar ārkārtējās situācijas beigām? Ja tas ir svarīgi, tad turēsim atmiņā, ka ārkārtējās situācijas atcelšana nenozīmē valdības noteikto ierobežojumu atcelšanu, tie var turpināties tik ilgi, cik valdība uzskatīs par nepieciešamu. Un līdz ar to nav nekādas pārliecības, ka tās problēmas, kuras tagad piedzīvo vecāki, audzinot bērnus, nebūs arī izsmeltas ikdienā.
Tāpēc, ja tomēr šis termiņš ir svarīgs, es aicinu aizstāt frāzi, ar kuru beidzas 62. pants, un tā laika intervāla beigas, proti, “līdz sakarā ar Covid‑19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām”, ar citu nosacījumu, proti, “līdz sakarā ar Covid‑19 infekcijas izplatīšanās vai izplatīšanās draudiem Ministru kabineta noteikto ierobežojumu atcelšanai”. Nu tad būs viss skaidrs, kāpēc varbūt arī vienreizējs, bet šis pabalsts ir piešķirts.
Lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt.
Paldies, jums, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Es saprotu, ka mēs visi esam noguruši, bet tomēr droši vien personīgajai attieksmei nevajadzētu prevalēt pār darbu, pār koleģialitāti.
Bet, ja mēs runājam par Pimenova kunga priekšlikumu un turpinājumu, teiksim, šai diskusijai, es arī gribētu atgādināt godātajiem kolēģiem un arī tiem, kas skatās šo Saeimas sēdi, ka ar ārkārtas situācijas beigām nekas nebeigsies.
Nekas nebeigsies ar ārkārtas situācijas izbeigšanos, jo tiešām, tā kā arī Pimenova kungs norādīja, Ministru kabineta pilnvaras šobrīd ir neierobežotas. Mēs faktiski šobrīd dzīvojam tādā valstī, kurā parlamentam vispār nav nekādas teikšanas. To jūs redzējāt arī šodien Saeimas sēdē. Un Ministru kabinetam ir tiesības turpināt šos ierobežojumus, izdomāt jaunus ierobežojumus, un vēl jo vairāk - Ministru kabinetam nav nekāda pienākuma kompensēt šos ierobežojumus.
To mēs redzējām praksē par Ministru kabineta ierobežojumiem, kuri tika pieņemti oktobrī attiecībā uz interešu izglītības skolotājiem. Interešu izglītības skolotāji joprojām līdz šim brīdim nav saņēmuši nevienu centu par šiem aizliegumiem, kuri tika ieviesti pirms ārkārtas situācijas sākuma - nevienu pašu! Vienīgais, ko viņi saņēma, ir neizpratne un brīnīšanās: “Kā, vai tad jūs nevarat peldēšanas nodarbības novadīt attālināti?” Tāda bija atbilde.
Tāpēc es aicinu jūs pievērst izmanību arī šim jautājumam un noteikt to, ka ģimenes pēc tam arī būs jāatbalsta - tad, kad ārkārtas situācija beigsies. Ar ārkārtas situāciju nebeigsies murgs un ierobežojumi.
Paldies.
Es aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
M. Šteins. Komisijā 4. priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 22, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
M. Šteins. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē un papildina redakcionāli 62. pantu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 6. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Paredz izmaiņas atbalsta apmērā un piemērošanā. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Šo priekšlikumu, tāpat kā šos četrus likumprojektus, kurus mēs šodien jums arī piedāvājam un kuri izraisīja valdības vēlmi ātrāk rīkoties bērnu pabalstu jautājumā, mūs mudināja iesniegt neviens cits kā tie paši Saeimas kolēģi, kuri šodien balsoja paši pret saviem priekšlikumiem.
Mēs runājam par “Attīstībai/Par!”, par kolēģiem no “Attīstībai/Par!”, konkrēti, Marija Golubeva pagājušajā nedēļā pieminēja, ka “Attīstībai/Par!” atbalsta šo 500 eiro pabalstu bērniem, bet šo atbalstu vajadzētu paplašināt un palielināt attiecīgi tām ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti. Golubevas kundze piedāvāja 250 eiro. Viņa uztaisīja reklāmas rullīti, tika palaista preses relīze, un visa sabiedrība uzzināja, ka Attīstībai/Par! ir tas politiskais spēks, kas ļoti, ļoti rūpējas par bērniem ar invaliditāti, no visas sirds. Tāpat tika pieminēti arī vientuļie vecāki un pensionāri. Bet koncentrēsimies uz šo konkrēto jautājumu!
Mēs iesniedzām likumprojektu, kas paredzēja šo vienreizējo papildu piemaksu ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti, nevis 500 eiro, bet 1000 eiro apmērā. Mēs parēķinājām, ka šī papildu piemaksa no valsts budžeta maksās vien tikai nedaudz vairāk kā 7,9 miljonus eiro, pavisam nedaudz, salīdzinot ar visiem tēriņiem, kas šobrīd notiek valdībā un kuri vēl tikai nāks uz Saeimu apstiprināšanai.
Taču pretēji savai nostājai papildus atbalstīt ģimenes ar bērniem ar invaliditāti - un, ja es nemaldos, arī šodien frakcijas “Attīstībai/Par!” deputāti ļoti daudz mums stāstīja par to, kādas vajadzības ir šajās ģimenēs un cik ļoti vecākiem ir nepieciešams papildu atbalsts -, pretēji visam sacītajam šobrīd visi klusē. Pretēji visam sacītajam visi “Attīstībai/Par!” deputāti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nobalsoja “pret”. Tieši tāpat “pret” nobalsoja arī Nacionālā apvienība. “Pret” nobalsoja frakcija KPV LV.
Godātie kolēģi! Es aicinu... Jā, es aizmirsu, ir arī tāda JAUNĀ VIENOTĪBA... Pareizi, viņi arī nobalsoja “pret”.
Es aicinu, godātie kolēģi, šo priekšlikumu atbalstīt, tāpēc ka šis priekšlikums ir nepieciešams tām ģimenēm, kurām tēriņi ikdienā ir saistīti nevis ar greznuma lietām vai papildu kaut kādām izklaidēm, - šie ikdienas tēriņi ir nepieciešami bērna uzturēšanai, bērna atbalstam, bērna ārstniecībai.
Šie vecāki sapņo par to, ka viņi varētu sakrāt 2000 eiro, lai nopirktu bērnu sēdeklīti, kuru joprojām mēs visi kopā, valdība, Saeima, nevaram... nevaram atrast naudu šīm lietām, lai cik reizes mēs esam lūguši un snieguši priekšlikumus. Šīs ģimenes sapņo par to, lai varētu nopirkt specializētās mēbeles un aprīkojumu saviem bērniem. Šīs ģimenes sapņo par to, lai viņi varētu atļauties asistentu.
Un jūs, bezkaunīgi reklamējoties uz viņu rēķina, palaižat preses relīzes, palaižat video, bet pēc tam nobalsojat “pret” un - sēžat tagad un klusējat. Tā ka šie 500 eiro un šī papildu reklāmiņa, kuru jūs palaidāt, jums pēc tam atmaksāsies sūri un grūti, jo cilvēki atceras jūsu balsojumu un mēs darīsim visu, lai arī šo balsojumu cilvēki atcerētos.
Paldies.
Kolēģi, es aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi, tiešām, manuprāt, laiki nav vienkārši. Citiem tie varbūt ir vieglāki, citiem smagāki, bet tiem bērniem, kas ir ar invaliditāti - un tieši šajā priekšlikumā iekļautā doma -, nu, viennozīmīgi ir visnotaļ ļoti sarežģīta situācija. Šobrīd, ja mēs skatāmies, kuri ir grūtākā situācijā...
Šodien jau šo jautājumu gan Regīna Ločmeles kundze izstāstīja, tāpat arī Jūlija jau vairākkārt par šo ir runājusi šodien. Bet no pozīcijas īsta tāda pretargumentācija nav izskanējusi, kāpēc šo nevarētu atbalstīt. Protams, tam ir budžeta ietekme, protams, to nevar noliegt. Bet, mūsu ieskatā - un arī mēs šodien atbalstīsim šo priekšlikumu -, tomēr būtu jārod valsts budžetā neparedzētajos līdzekļos, vienalga, kurā kabatā, bet būtu jārod šie līdzekļi, lai šobrīd varētu pēc būtības palīdzēt cilvēkiem vairāk, jo palīdzība ir nepieciešama.
Tāpat mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, jau esam iesnieguši arī citu likumprojektu par atbalstu senioriem, kuru mēs tuvākajās sēdēs skatīsim. Un arī tur, tāpat kā šeit, ir vajadzīga nauda, tā nauda būs jāmeklē, un valdības uzdevums šos resursus sameklēt, jo īpaši šajā laikā.
Tas, kas šeit ir tāds, nu, diezgan man nesaprotams, tik tiešām ir tā publiskā komunikācija - ko politisko partiju pārstāvji pauda... reklamējās, dažādi izziņoja par to, ka šādi priekšlikumi... tai skaitā, ka viņi atbalstīs, ka tas ir tas, kā tam būtu jābūt, bet šobrīd tā ļoti aizdomīgi klusē.
Šobrīd būtu tas īstais brīdis. Es aicinu kolēģus no “Attīstībai/Par!” un visus, kas runāja par to, nākt un stāstīt, kas ir mainījies, kas ir tie iemesli, kāpēc jūs nevarat šo priekšlikumu atbalstīt, jo mēs visi redzējām, ka daudziem, tajā skaitā mums, Saeimas kolēģiem, interesanti gāja komunikācijā ar to, ko var izdarīt un ko nevar izdarīt par 500 eiro. Šī būtu īstā vieta paklausīties tos argumentus, kāpēc jūs neatbalstāt šādu priekšlikumu, par kuru jūs paši iepriekš esat izpaudušies, ka tāds ir tas pareizais ceļš un tā būtu jābūt, un pareizais atbalsts būtu tieši šāds.
Šāds priekšlikums ir iesniegts, kolēģi! Aicinu atbalstīt, arī mēs domājam šo priekšlikumu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Papildinot kolēģu iepriekš teikto, es arī noteikti aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt, jo šobrīd, Covid‑19 pandēmijas laikā, ārkārtas situācijas laikā, ir grūti ne tikai ģimenēm, kurām bērni ir mājās, kad vecāki strādā par pedagogiem, pedagogu asistentiem, palīdzot mācībās attālinātā procesa laikā, strādājot par pavāriem, faktiski upurējot visu dzīvi, lai varētu šobrīd saviem bērniem nodrošināt nākotnes posmu un neatņemt viņiem iespēju nākotnē, bet vecākiem, kuru bērniem ir invaliditāte - un ne tikai fiziski kustību traucējumi, arī garīga invaliditāte -, šobrīd ir īpaši smagi. Es domāju, ka daudzi no jums zina, cik problemātiski šobrīd ir strādāt ar asistentiem, ņemot vērā arī šo ierobežojumu, ka cilvēki nav no vienas mājsaimniecības, ir vairāki ierobežojumi, arī šie cilvēki ir nonākuši pašizolācijā. Šis moments ģimenēm, kur bērnam ir invaliditāte, ir ļoti, ļoti smags.
Šis priekšlikums paredz tiešām saprātīgu atbalstu, tas nav kosmisks atbalsts. Mēs par iepriekšējiem diviem priekšlikumiem nebalsojām, mēs draudzējamies ar loģisko saprātu. Šis priekšlikums tiešām, kolēģi, ir ļoti, ļoti būtisks, un tam absolūti nav milzīgas ietekmes uz valsts budžetu, ja mēs raugāmies, kādas summas kopumā valsts tērē Covid-19 laikā. Cik mēs naudas esam tērējuši dažādiem pētījumiem, kā gatavot salātus un tamlīdzīgi, kuri rezultātā nevienam nav vajadzīgi. Mēs iepērkam par desmitiem tūkstošu mēbeles vakcinēšanas birojam laikā, kad ļoti daudzas ministrijas, valsts kapitālsabiedrības, iestādes strādā attālināti no mājām un biroja mēbeles un tehnika ir pieejamas, un tamlīdzīgi.
Bet šeit, šajā priekšlikumā, mēs runājam par ģimenēm, kuras audzina bērnus ar invaliditāti. Tiešām, kolēģi, atbalstām šo priekšlikumu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Tāpat kā no rīta es aicināšu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Es aicināšu visas frakcijas, visus deputātus likt valdībai atrast tos nedaudz vairāk par septiņiem miljoniem, lai ģimenes, kuras audzina bērnus ar invaliditāti, saņemtu palielināto vienreizējo piemaksu pie ģimenes pabalsta - tos 1000 eiro. Vienu reizi, jo septiņi miljoni sastāv no... piemēram, no summas viens miljons... Es jums tagad nodemonstrēšu, kas mūsu valstī ir viens miljons.
Jūs varētu izlasīt divas dienas vecu Lsm.lv ziņu par to, ka bijušais komunikācijas uzņēmuma Tet (tas ir bijušais Lattelecom) ar valsts kapitālu... pagājušajā gadā saņēma no šī uzņēmuma ienākumus, proti, atalgojumu, kā arī kompensāciju par amata atstāšanu viena miljona eiro apmērā. Viens miljons - tā ir viena septītā daļa no tā, ko mēs varētu šodien piešķirt ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti.
Paldies dievam, airBaltic vadītājs Gausa kungs atteicās krīzes laikā no atalgojuma vispār, bet neaizmirsīsim, ka līdz šim viņa atalgojums gadā bija vairāk nekā viens miljons eiro, un varētu arī saskaitīt, cik daudz miljonu viņš saņēma pirms. Tagad, krīzes laikā, viņš nevarētu vadīt savu uzņēmumu tā, lai tomēr noturētos.
Es pašlaik nerunāšu plaši un gari par airBaltic darbību un to, kāpēc viņi īsteno savus lidojumus no Lietuvas un Igaunijas un kāpēc Igaunija un Lietuva rūpējas par savu tūrisma nozari, bet Latvija ir ārpus šīs konkurences cīņas, un mūsu tūristi lido no Igaunijas un Lietuvas uz to pašu Ēģipti un tā tālāk. Tā ir vēl viena nopietna saruna.
Pašlaik ir nopietna saruna par to, vai mēs tiešām saprotam, ka ģimenēm ar bērniem invalīdiem ir nepieciešams īpašs atbalsts, un, ja helikoptera nauda mums ir novērtēta kā 500 eiro uz vienu bērnu, tad es domāju, ka absolūti loģiski, ka uz bērnu ar invaliditāti šai summai ir jābūt lielākai.
Protams, ne visus deputātus interesē, kas tā ir par invaliditāti un kādas izmaksas ir šīm ģimenēm, lai padarītu savu bērniņu laimīgu, un cik dārgi tas maksā Latvijā. Latvijā, lai, piemēram, bērni autisti izaugtu pilnvērtīgi, vecāki ir spiesti tērēt līdz 600-700 eiro mēnesī speciāliem pedagogiem, speciāliem kursiem un tā tālāk. Tās nav pat mēbeles, tas nav krēsliņš automašīnai, vienkārši - lai bērns attīstītos, jo valsts nesniedz šo palīdzību, nesniedz šo iespēju. Es nerunāju par logopēdiem, par bērniem, kuriem ir runas aizture un kuriem nepieciešamas ļoti dārgas un smalkas operācijas, kuras ne vienmēr Latvijā ir pieejamas.
Es jūs, absolūti visus deputātus, ļoti lūdzu izdarīt šo soli, un, es domāju, tas varētu būt labākais, ko jūs varētu šodien, tieši šodien, izdarīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi, es iegāju tādā portālā Ziedot.lv, un, ziniet, kas pirmais mums izlec - “Atbalsts īpašajiem bērniņiem”: “Bērni ar cerebrālo trieku ir Covid‑19 riska grupa, jo spastikas dēļ infekcijas gadījumā nopietni apdraudēta elpošana. Palīdzēsim saņemt drošu rehabilitāciju mājas apstākļos!”
Godātā Nacionālā apvienība, godātā “Attīstībai/Par!”, JK, JAUNĀ VIENOTĪBA, KPV LV (Skaņas traucējums.)... reklamēties (Skaņas traucējums.)... 500 eiro... tiktokos, feisbukos, tviterī, visur kur citur un tajā pašā laikā pieļaut to, ka Ziedot.lv portāls vāc naudu tik ļoti pašsaprotamai lietai šajās...
Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, es jūs pārtraukšu. Ir laikam nepieciešama tehniskā pauze. Jūsu teiktais pēdējās divas minūtes bija diezgan nesaprotams.
Cik ilgu vajag tehnisko pauzi, IT daļa? Cik? 10 minūtes? Pietiks ar 10.
Godātie kolēģi, tehniskais pārtraukums līdz pulksten 19.10.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tātad varam turpināt sēdi pēc pārtraukuma.
Es aicinu Stepaņenko kundzi vēlreiz pieteikties sistēmā.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, paldies, kolēģi! Tātad vēlreiz atgādinu jums to, ka šobrīd portāls Ziedot.lv vāc ziedojumus kādam mērķim. Ja mēs atveram to vaļā, tad mēs redzam - “Atbalsts īpašajiem bērniņiem”: “Bērni ar cerebrālo trieku ir Covid‑19 riska grupa, jo spastikas dēļ infekcijas gadījumā ir nopietni apdraudēta elpošana. Palīdzēsim saņemt drošu rehabilitāciju mājas apstākļos!”
Godātie kolēģi, kamēr vien tiek vākti ziedojumi no sabiedrības šādiem pašsaprotamiem mērķiem, jums nav nekādu morālu tiesību reklamēt savu apņemšanos par aizņemto naudu piešķirt ģimenēm šos 500 eiro pabalstus. Mēs redzam, kā partijas šobrīd reklamējas pirms pašvaldību vēlēšanām. Pilns TikTok ar reklāmām. Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars saka, ka bērniem ir jāsaņem 500 eiro un tā tālāk, un tā joprojām. Golubevas kundze saka, ka bērniem ar īpašajām vajadzībām ir jāsaņem papildu pabalsts. Visa... visa šī reklamēšanās pirms pašvaldību vēlēšanām... Mēs jums garantējam, ka katra nākamā iniciatīva, ar kuru jūs nāksiet uz Saeimu, lai palielinātu budžeta deficītu, lai aizņemtos naudu priekš airBaltic vai visu pārējo... Mēs katru reizi atgādināsim jums šos 7,9 miljonus eiro, kurus jūs pažēlojāt šiem bērniem, šīm ģimenēm. Jūs nekad... jūs nekad nevarēsiet atmazgāties no tā, ka jūs reklamējaties ar šo iniciatīvu, bet neesat nodrošinājuši šo papildu atbalstu bērniem, kas ir paredzēts Satversmes 110. pantā - valstij ir jārūpējas par šādām ģimenēm vairāk nekā par citām.
Es aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
M. Šteins. Komisijā 6. priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātes Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 35, pret - 44, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
M. Šteins. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē un redakcionāli papildina 63. pantu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 8. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek apvienotas normas par atbalsta neaplikšanu ar nodokli un arī to, ka tas nav pakļauts ieturējumu veikšanai un parādu piedziņai. Komisijā ir atbalstīts šis priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 9. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē normu... tehniski un redakcionāli... 67. pantu. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojektā piedāvāto 67. un 68. pantu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 11. - deputāta Dombrovska papildu priekšlikums. Paredz PVN nulles procentu likmi ēdienu piegādei sabiedriskajā ēdināšanā un izmitināšanas pakalpojumiem tūrisma mītnēs. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūguši balsojumu. Un arī pieteikušies debatēm.
Sākam debates.
Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Es pirmām kārtām uzstājīgi lūdzu, lai šie divi panti būtu nodalīti kā divi atsevišķie balsojumi. Es domāju, ka tas nebija pareizi šādi izveidot tabulu, saliekot tos divus priekšlikumus kopā.
Tālāk, kolēģi, es... Kāpēc mums šodien jārunā arī tai skaitā par, pirmkārt (Nav saklausāms.)... par to, vai piemērot nulles PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai, kura, kā zināms... šī nozare šobrīd ieviesto ierobežojumu dēļ strādā tikai uz ēdienu piegādi, klātienē to darīt nedrīkst. Un, otrkārt, kāpēc tā pati nulles PVN likme jāpiemēro arī viesnīcām.
Kolēģi, tas, par ko mēs šodien galvenokārt runājam, par 500 eiro pabalstu par katru bērnu - tas ir tā saucamās reironomikas beigu sākums. Mēs visi ļoti labi zinām, ka sākotnēji šī ideja valdībā netika atbalstīta un ka tas tika atbalstīts tikai pēc tam, kad sabiedrībā parādījās milzīgs sašutums un liels spiediens uz valdību. Mēs redzam, kāpēc tas sākotnēji netika atbalstīts, jo daži, protams, pamatoti norādījuši uz to... Mēs te runājam par vienu lielu aizņemšanos 182 miljonu eiro apmērā, ko gan vecākiem, gan bērniem pēc tam, protams, vajadzēs atdot. Un šis pabalsts ir piešķirts visām ģimenēm neatkarīgi no šo ģimeņu ienākumu apmēra, no tā, vai ģimenes ir vai nav, vai cik daudz cietušas šajā pandēmijā.
Kāpēc šis lēmums galu galā tika pieteikts? Tāpēc, ka pat koalīcijas partneri, pat valdība un pat pats premjers Kariņš beidzot ir sapratuši, ka Finanšu ministrija, valdība kopumā nav spējīga mērķtiecīgi veidot politiku, nav spējīga noteikt kritērijus, kuri strādātu. Tā teikt, sapratuši, ka, ja faktiski jūs neesat ārsts, tad nav jēgas runāt par skalpeli, tad var tikai mest naudu no helikoptera. Un šis, kolēģi, ir “reironomikas” beigu sākums.
Ja jau mēs runājam par... ja jau mēs šodien redzam to “reironomikas” beigu sākumu, tad mums vajadzētu pievērsties vēl vienam ļoti svarīgam “reironomikas” sasniegumam, tas ir, principiālam noraidījumam izmantot nodokļu politiku tam, lai veicinātu vai palīdzētu vienai vai otrai nozarei.
Tāpēc mēs šodien te runājam par tām divām nozarēm - sabiedrisko ēdināšanu un viesnīcām -, kuras, kā mēs zinām, ir vissmagāk cietušas šajā pandēmijā un arī no visiem šiem valdības ierobežojumiem; ka daudzos uzņēmumos apgrozījuma kritums ir pat līdz 90 procentiem no augstākā punkta. Tāpēc, kolēģi, pirmām kārtām ir absolūti skaidrs, ka, ja mēs runājam par nozarēm - par sabiedrisko ēdināšanu un par viesnīcām -, kurās ir apgrozījuma kritums līdz 90 procentiem, ir amorāli, kolēģi, vispār piemērot nodokļus, jebkādus nodokļus, prasot jebkādu nodokļu nomaksu no šīm nozarēm. Tas ir punkts pirmais, kolēģi.
Punkts otrais. Ir tāda īsta ekonomika atšķirībā no “reironomikas”, kura tiek praktizēta valdībā. Saskaņā ar īstu ekonomiku, kolēģi, ja mēs samazinām nodokli, pievienotās vērtības nodokli, tam ir ietekme uz cenu, tas ļauj samazināt cenu. Samazināta cena nozīmē lielāku pieprasījumu, lielāks pieprasījums nozīmē lielāku apgrozījumu. Citiem vārdiem, tas palīdz uzņēmumiem pašiem izķepuroties no šīs krīzes, tas palīdz tiem izdzīvot. Tāpēc tas ir pareizi, kolēģi, piemērot šīm nozarēm - sabiedriskajai ēdināšanai un viesnīcām - nulles PVN likmi. Tas ir pareizi ne tikai morāli, kolēģi, bet tas ir pareizi arī no ekonomikas viedokļa. Nejaukt ar “reironomiku”!
Tāpēc, kolēģi, es pirmām kārtām aicinu Prezidiju nodalīt šo balsojumu divos balsojumos par diviem atsevišķiem pantiem un aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Kolēģi, mēs pabeigsim debates par šo priekšlikumu un tad atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 133. pantam lemsim par priekšlikumu izskatīt 11. priekšlikumu pa daļām, nodalot atsevišķus pantus.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Jā, nu, diemžēl šo likumprojektu kā parasti visu, kas saistīts ar kovidu, mēs saņemam pēdējā brīdī, mums vienkārši to noliek priekšā un saka: “Balsojiet!”
Un man tiešām ļoti interesētu, lai tie cilvēki, kas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā balsoja “pret” šo priekšlikumu, tagad pieteiktos debatēs un paskaidrotu, kāpēc jūsu viedā un gudrā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Vienkārši, nu, tas ir, es domāju... Visiem, kas seko līdzi, kas kaut ko saprot no ekonomikas, tagad tas būs... tas būs...
Nu, es parasti stāstu šeit anekdotes, bet tagad šī būs reāla anekdote, jo, kolēģi, ja jūs nevarat tagad pastāstīt, tas nozīmē, ka jūs vienkārši pieņemat... tikpat stulbi, tikpat bezatbildīgi kā visus pārējos savus lēmumus attiecībā uz šo krīzi. Kāpēc tie ir stulbi un bezatbildīgi? Tāpēc, ka mēs pašlaik runājam par nozari, kurai apgrozījuma gandrīz nav vispār, kurš ir nokrities.
Tātad pēc būtības, lai šī nozare sāktu strādāt, lai tā sāktu elpot, lai sāktu pelnīt, lai ekonomika iegrieztos, jums piedāvā vienkārši noņemt šo pievienotās vērtības nodokli. Tas pēc būtības piedāvā jums fiskāli neitrālu risinājumu, tas ir, pat ne fiskāli neitrālu, īstenībā tas būs fiskāli pozitīvs, jo pašlaik jūs tik un tā neko nesaņemat. Tātad jums piedāvā neaplikt ar nodokli to, par ko jūs tik un tā neko nesaņemat pašlaik. Un piedāvā to tāpēc, lai varētu panākt to, ka kaut kas sāk notikt, ka sāk griezties ekonomika un sāk nodokļi nākt iekšā, citi nodokļi sāk nākt iekšā, plus jums būs mazāk jāmaksā pabalsti, mazāk būs jāmaksā dīkstāves nodokļi. Un plus vēl paralēli, ja jūs tagad domājat tik tiešām reāli izmantot viesnīcas karantīnai, tad jums pašiem būs mazāk jāmaksā par šīm viesnīcām.
Tā ka, kolēģi, es gribētu, lai kāds no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, kas balsoja “pret” šo priekšlikumu, piesakās. Ja jūs nepieteiksieties, tas būs vienkārši vēl viens uzskatāms piemērs, cik bezatbildīgi, atvainojiet, arī stulbi jūs lemjat par šo krīzi. Un patiesībā tieši jūs, valdošā koalīcija, jūsu valdība ir galvenais šīs sērgas izplatības iemesls ar saviem nepārdomātajiem, neadekvātajiem lēmumiem. Ja tas tā nav, lūdzu, piesakieties debatēs un atspēkojiet to. Pretējā gadījumā visai sabiedrībai būs uzskatāms apliecinājums tam, ko es tikko teicu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.
E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labvakar, cienījamā priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, arī skatoties uz citām valdības darbībām, piešķirot kādus noteiktus papildu finansējuma līdzekļus. Šis priekšlikums novērsīs, piemēram, šādu valdības darbību: kad pedagogiem piešķīra beidzot atalgojuma piemaksas par darbu attālināti vai kovida apstākļos (nav svarīgi pat par ko) un laikposms bija gandrīz... par sešiem mēnešiem un dažiem pat vairāk, tad no šīm piemaksām, kas bija daži miljoni no valsts skatpunkta, daži skolotāji reāli saņēma tikai 10 eiro. Kādēļ? Tādēļ, ka no atalgojuma piemaksām viņi, protams, nomaksāja visus nodokļus.
Šis priekšlikums ir tiešām, lai novērstu šāda veida pieeju, atbalstot to, ka ar vienu roku dod un ar otru nocērt to, ko dod, lai tas neatkārtotos. Un droši vien, runājot arī par turpmākajām iespējamām valdības darbībām, es lūgtu mainīt pieeju, ka tai pašā brīdī skolotājiem, ja jūs piešķirsiet kāda veida atbalstu, tas netiktu pēc tam veidots kā nodokļu atmaksa. Un tad skolotāji reāli novērtēs šo valsts un arī attiecīgās partijas it kā rūpi par izglītības nozari.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un sadalīšanas gadījumā arī otru priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Jā, racionāls priekšlikums. Vēl iepriekšējā gada pavasarī, aprīlī, ekonomisti brīdināja, ka restorāniem un viesnīcām ir vissliktākais stāvoklis salīdzinājumā ar citām nozarēm. Viņiem neveidojas lieli uzkrājumi arī miera laikā, bet tad, kad sākas krīze, situācija kļūst pavisam bēdīga. Galvenokārt restorāni un viesnīcas dzīvo uz apgrozījuma rēķina. Zinot, cik krasi samazinājies klientu skaits gan vieniem, gan otriem, ekonomisti ir brīdinājuši - galvenais mērķis ir nepieļaut, lai manis nosauktajām nozarēm sāktos maksātnespējas procesi. Pēc tam atjaunināt gan vienu, gan otru nozari arī Latvijā būs ļoti grūti, ja vispār iespējams pacelt līdz līmenim, kurā restorāni un viesnīcas darbojās pirms 2020. gada. Galvenais - nepieļaut, lai maksātnespējas administratori pieskartos restorāniem un viesnīcām. Ir jādara viss, lai paturētu gan vienu, gan otru nozari virs ūdens.
Tāpēc es uzskatu, ka kolēģa Dombrovska priekšlikums ir vietā, kaut tā mēs varētu viņiem pasniegt roku un uzturēt viņu esību Latvijas ekonomikā. Es aicinu atbalstīt priekšlikumu, kuru iesniedzis Vjačeslavs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Jā, kolēģi, šobrīd šis ir tāds, manuprāt, arī pareizs priekšlikums īstajā laikā. Pilnīgi piekrītu Dombrovska kunga teiktajam, ka šādā veidā mēs tieši varētu kaut kā veicināt to, lai viesnīcas, mītnes spētu atjēgties no krīzes pašas saviem spēkiem un ar valsts atbalstu tomēr spētu atgriezties normālā ekonomikā.
Ja mēs skatāmies šobrīd, cilvēku skaits, tūristu skaits, kas paliek mītnēs, ir dramatiski krities. Jau šobrīd no valdības puses tiek tērēti miljoni, lai sniegtu dažādu veidu atbalstu šīm mītnēm. Tai pašā laikā mēs skaidri redzam - tepat Vecrīgā, pie Brīvības pieminekļa, milzīga viesnīca šobrīd, es saprotu, vai nu jau ir, vai tūliņ nonāks pārdošanā. Kas ir īpatnēji - tā jau slēgta, bet tai vēl joprojām pienāk nodokļu rēķini.
Kolēģi! Vajag vairāk iedziļināties tajā problemātikā, un arī es esmu runājis ar viesnīcu pārstāvjiem, kas, es domāju, ne pie viena vien no mūsu kolēģiem jau griezušies. Un tieši nodokļu jautājumu viesnīcu pārstāvji uzsver kā vienu no galvenajiem, kas viņiem ir šobrīd, tiekot galā ar dažādiem jautājumiem par dīkstāves pabalstiem vai... lai atrisinātu problēmas ar darbiniekiem - pat tos neatlaižot, tiekot galā ar to. Lielākais trieciens, kas ir, - nodokļi. Un nodokļi - no tiem, izskatās, aizmukt nekādi nav iespējams.
Ja mēs skatāmies tādā nākotnes perspektīvā, tad Baltijas valstu vidū, manā ieskatā, mēs būsim ļoti nekonkurētspējīgi, ja neraidīsim skaidrus signālus, ka esam gatavi veikt izmaiņas un padarīt savu piedāvājumu konkurētspējīgāku. Līdzīgi kā minēja Pimenova kungs attiecībā uz to, ka, ja mēs nodzīvosimies tik tālu, ka pieļausim šī biznesa bankrotu, tad atjēgties no tā būs ļoti, ļoti sarežģīti.
Tāpēc, kolēģi, es aicinu balsot gan par pirmo, gan par otro - sadalīto - priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Es tomēr mēģināšu vēlreiz apelēt gan pie jūsu sirdsapziņas, gan, nu, kāda pašsaglabāšanās instinkta.
Mēs te visi, kolēģi, esam tādā, nu, faktiski siltumnīcā. Mūsu ienākumi nav samazinājušies. Jūs zināt, ka daudzi no jums, kolēģi, pat neskatoties uz to, ka mēs strādājam attālinātajā režīmā (un es redzu, ka daudzi no jums sēž mājās), izmanto transporta kompensācijas gandrīz tādā pašā apmērā kā bez attālinātā darba. Un tauta to visu zina un redz.
Mēs runājam par tiem, kas, nu, tiešām cīnās par izdzīvošanu. Jūs pamēģiniet ienākt kādā kafejnīcā vai viesnīcā. Viņi cīnās par izdzīvošanu, viņiem jāmaksā par elektrību, viņiem jāmaksā par telpu īri, darbiniekiem. Viņi cīnās par izdzīvošanu. Un jūs tagad vēlaties pateikt ar savu “reironomiku”, ka viņiem jāmaksā, ka viņiem vajadzētu būt tādam pašam nodokļu slogam kā visiem pārējiem. Nopietni, kolēģi?
Tauta taču zinās, kā jūs balsosiet tagad par šo priekšlikumu. Pēc tam, kolēģi, kad tas viss beigsies, jums nebūs bail iet uz kafejnīcām un restorāniem? Jūs taču nezināt, ko viņi tur, virtuvē, jums ieliks tajos jūsu ēdienos, jūs to nezināt. Padomājiet drusku uz priekšu, kolēģi! Padomājiet par sevi! Padomājiet - jūs taču nevarēsiet aiziet ne uz vienu kafejnīcu, ne restorānu pēc tam.
Es jūs aicinu, ja ne no veselā saprāta... tieši no veselā saprāta viedokļa. Padomājiet par sevi un nenodariet sev pāri, kolēģi! Atbalstiet šo priekšlikumu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Nu, es speciāli pieteicos otro reizi, lai dotu iespēju koalīcijas kolēģiem saņemties, atnākt šeit un pieteikties debatēs. Un, ja tik tiešām šis lēmums, ko jūs tagad esat pieņēmuši, šis noraidījums nav kārtējais jūsu stulbais un bezatbildīgais lēmums saistībā ar kovidkrīzi, tad jums tagad ir iespēja to pamatot un noliegt.
Pie reizes es aicinātu arī paskaidrot jūsu gudro un viedo domu gājienu - airBaltic jūs atradāt vairāk nekā 250 miljonus, savukārt viesmīlības nozarei jūs negribat atlaist pat nodokļus. Mēs nerunājam par to, lai iedotu naudu... vienkārši, lai atlaistu nodokļus. Tad pasakiet man, lūdzu, uz kurieni, jūs domājat, viņi, tas airBaltic, vedīs tūristus? Kur viņi dzīvos? Kur viņi ēdīs? Kāds bija tas jūsu ģeniālais domu gājiens - 250 miljoni izmesti airBaltic. Kā šī nauda atpelnīsies? Ja vien doma nav tāda, ka jums vienkārši ir jāuztaisa šis izdevīgais darījums kādam, lai nopirktu lidmašīnas, jo pa lielam tie 250 miljoni jau neaizies mūsu ekonomikā. Tie aizies citu valstu ekonomikā, lai mēs finansētu lidmašīnu būvi, kurām nebūs, kur lidot, un nebūs, uz kurieni ko vest.
Kolēģi, ja šis nav jūsu bezatbildīgais un stulbais lēmums, nāciet to un pierādiet. Ja - nē, tad ir iespējams, ka tas ir ne tikai bezatbildīgs un stulbs, bet arī tiešām jūs jau domājat kādu konkrētu citu biznesa nozari, teiksim, maksātnespēju... sarūpēt saviem sponsoriem jaunu biznesiņu. Ja tas tā nav, lūdzu, nāciet šeit un atspēkojiet. Ja - nē, tad jūsu klusēšana to uzskatāmi apliecinās.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi, pirmām kārtām es arī gribētu atzīmēt to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tā nav pirmā reize, kad tiek salikti tabulā divi priekšlikumi, kuriem būtu jābūt atsevišķi balsojamiem. Vai tā ir kaut kāda veida ieriebšana opozīcijai vai kaut kāda nemācēšana, es tiešām... man grūti pateikt, bet arī mums bija šāda pieredze. Varbūt ir jāstrādā mazliet labāk.
Šeit es arī gribētu atbalstīt kolēģu priekšlikumu.
Un jums, godātie kolēģi, ir iespēja tātad apdomāties pēc šī priekšlikuma, jums vēl būs mazliet laiciņa arī padomāt, varbūt jūs varētu arī mainīt savu viedokli, taču skaidrs ir viens - Latvija varētu būt viena no tām nedaudzajām valstīm, kura nekādā veidā nemēģina atvieglot nodokļu politiku saviem nodokļu maksātājiem.
Uz ko mēs ceram? Kādā veidā mēs ceram atjaunot ekonomiku? Vai tiešām jūs domājat, ka mēs tā arī turpināsim dzīvot uz parāda, aizņemties, aizņemties, mazliet iedodot ģimenēm, pēc tam atkal iedodot airBaltic, samaksājot algu Tet šefam, un tālāk rullēt.
Jūs droši vien nesaprotat to, ka valsts kase būs jāpilda ar nodokļu maksātāju samaksātajiem nodokļiem, kurus viņiem ir jāspēj arī samaksāt, nevis tā, ka jūs piedzīsiet no viņiem, atņemot restorānu, atņemot īpašumu, jo... vienkārši, nu, cilvēku vairāk nebūs šeit. Es nezinu, kas jums maksās tos nodokļus pēc tam.
Tāpēc arī šis īpaši saudzējošais režīms, ko piedāvā mūsu kolēģi, ir vislabākais veids, kā ļaut ekonomikai atkopties. Palielināsies pēc tam arī uzņēmēju skaits šajā jomā... nu, nevis palielināsies, bet vismaz paliks iepriekšējā līmenī. Mums uz to ir tikai jācer. Tad jūs varēsiet tālāk aizdevumu atdot, kuru jūs tagad paņēmāt - par bērniem -, un vēlreiz varbūt airBaltic saglābt. Jūs jau neko citu neprotat.
Tāpēc es aicinu jūs, godātie kolēģi, atbalstīt šo priekšlikumu. Ja - nē, tad jums vēl ir laiks apdomāties kādas dažas dienas.
Paldies.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā, labvakar, kolēģi! Es īstenībā mazliet brīnos par saviem kolēģiem opozīcijā, kas cer, ka pozīcija nobalsos par Latvijas iedzīvotājiem. Tas jau nav kaut kāds paziņojums par atbalstu tautai Somālijā vai vēl kaut kādai citai tautai kaut kur citur. Tā mēs solidarizējāmies... Nu, priekšlikums nepareizi uzrakstīts, vajadzēja kaut ko, ka solidarizējas ar kādu kaut kur, kādā citā valstī, tad varbūt arī atbalstītu mūsu vietējos cilvēkus. Tā ir pirmā sadaļa.
Otrā sadaļa - kas no Vjačeslava Dombrovska. Sapratu, ka “reironomika” ir tāds ekonomikas veids, kurā dara visu, lai tiem, kam vajag, nepalīdzētu. Un mani tas neizbrīna. Es esmu sapratis pa šo gadu, ka tas patiesībā ir valdības un koalīcijas plāns. Nu, to acīmredzot uzdod viņu... Šāds plāns Kariņam ar visu koalīciju ir jāizpilda, acīmredzot viņu saimnieki dod tādu uzdevumu, ka, nu, nevienam nekur citur, nevienā citā valstī, nevajag spēcīgu Latviju, vajag vāju, tukšu Latviju, jo mūsu cilvēki kā lētais darbaspēks ir izdevīgi visās citās valstīs, arī tajās valstīs, kas ir saimniekvalsts mūsu valsts vadītājiem. Es domāju, ka tā ir ļoti apzināta rīcība, ka tā nav nejaušība, ka tas nav vienkārši tāds... nu, kaut kāds stulbums, nekompetence un tamlīdzīgi.
Es domāju, ka ļoti apzināti mūsu valsts tiek laista pa burbuli. Mūsu uzņēmēji netiek aizstāvēti gandrīz nevienā nozarē. Nu, nevis gandrīz - nevienā nozarē! Un tas izkristalizējas visiem. Stulbums paliek tikai tajā sadaļā, ka nedrīkstēs no kalna šļūkt uz riepas. Bet ekonomiski ir pilnīgi skaidrs - absolūti apzināta rīcība.
Vienīgais, kad koalīcija kāpj tribīnē un skaļi runā, ir tad, kad jāizsaka atbalsts citām tautām citās valstīs un jānodarbojas ar to, no kā Latvijas valstij labāk nekas nepaliek. Ne labāk, ne pilnīgi tādas lietas, kas attiektos uz mūsu valsts cilvēkiem... Viņi nerisina - apzināti nerisina! - šīs problēmas. Bērniem invalīdiem nepiešķir, restorāniem, viesnīcām nepalīdz, mazajam biznesam nepalīdz, nevienam nepalīdz. Cilvēkiem nepalīdz. Viņiem jāstāv tagad mīnus 20 grādos, joprojām stāvēs, nezinu, līdz Līgo svētkiem stāvēs, ugunskurus kurinās pie lielveikaliem droši vien. Nav jēgas par to vispār vairs diskutēt.
Te iet uz visu banku. Tā ir ļoti apzināta rīcība, tā nav nejaušība. Cilvēkiem arī jāsaprot - tas ir gājiens uz visu banku, lai mūsu valsts faktiski bankrotētu. Lai mūsu cilvēki bankrotētu. Lai mēs būtu lētais darbaspēks vāciešiem, zviedriem, vienalga, pat poļiem un igauņiem. Žēl uz to noskatīties.
Bet, nu, vienīgā cerība, kas man ir, - ka viņi neizspruks. Visi šie cilvēki neizspruks. Viņi neizspruks sveikā. Viņi domā, ka viņi izspruks, bet parasti tas viss beidzas ļoti slikti. Tie, kas tik pārliecināti domā, ka viss būs... ka viņi varēs turpināt kā vienmēr... viņu pašpārliecinātība... Tā ir mana lielākā cerība, ka viņi neizspruks.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
M. Šteins. Komisijas vārdā es gribu informēt, ka tikko pārbaudīju Saeimas sistēmā priekšlikuma iesniegumu, un aicinu nevainot komisijas konsultantes, jo ir acīmredzams, ka nav skaidri un precīzi noformulēts priekšlikums no iesniedzējiem.
Līdz ar to tad aicinu lemt, kā priekšlikumu sadalīt, lai kopumā ir korekti noformulēts priekšlikums.
Paldies.
Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Jā, paldies par ziņojumu komisijas vārdā.
Tātad deputāts Dombrovskis ir izteicis priekšlikumu atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 133. pantam lemt par 11. priekšlikumu pa daļām. Tātad par šo Dombrovska kunga ierosinājumu mums ir jābalso.
Par šo priekšlikumu var viens deputāts runāt “par”, viens “pret”.
Lūdzu atvērt procedūras sadaļu, lai ir iespēja pieteikties.
Deputāti nav pieteikušies runāt “par” vai “pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikuma sadalīšanu pa daļām, respektīvi, atsevišķi nodalot 69. pantu un 70. pantu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 33, pret - 55, atturas - 1. Tātad priekšlikums balsot 11. priekšlikumu pa daļām nav atbalstīts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātu Dombrovska un Papules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 34, pret - 53, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
M. Šteins. 12. - arī deputātu Dombrovska un Papules priekšlikums. Paredz pārejas noteikumu papildināšanu. Saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu un nav balsojams. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Augsti godātie kolēģi! Es neesmu pārsteigts par to, ka jūs esat tik lojāli šai “reironomikai”, bet es tomēr aicinu gan jūs, gan tos cilvēkus, kas mūs klausās, sabiedrību padomāt par sekojošo. Tātad jūs - vienkārši, lai dotu dažus piemērus, - ne tik sen esat atbalstījuši vairāk nekā 280 miljonu eiro piešķiršanu airBaltic. Turklāt, es domāju, mēs soon... drīz uzzināsim, ka liela daļa no šīs naudas pat nepalika Latvijā, visticamāk, bet aizgāja jaunu lidmašīnu iegādei uz Kanādu.
Tad mēs jau dzirdējām ziņās, ka Satiksmes ministrijas amatpersonas... ja es nemaldos, arī pats ministrs pateicis, ka drīz - drīz! - airBaltic vērsīsies pēc palīdzības atkal, un ministrs arī teicis, ka valdība šo palīdzību piešķirs. Pat nebija runas par naudu, par to, cik lielu palīdzību airBaltic prasīs. Uzreiz, lai cik neprasītu, vai tie būs 100, 200, 300 miljoni eiro. Jau ministrs pateicis, ka valdība atbalstīs, un neviens, neviens no šīs valdības - ne finanšu ministrs, ne kāds... neviens, ne premjers, ne kāds cits ministrs - nav teicis: “Nē. Tā taču nevar būt, ka mēs esam gatavi piešķirt jebkuru summu airBaltic.”
Un uz šā visa fona... un es arī varu runāt, protams, par to, kādas apropriācijas iet caur Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Arī ar ierobežotas pieejamības zīmogu - to es nevaru pateikt. Tāpēc, nu, es domāju, ka šai valdībai ir diezgan daudzi skandāli priekšā. Ar to kosmisko ātrumu, ar kādu šī nauda - miljoni, desmitiem miljoni eiro - tiek apgūta... Un uz visa šā fona, kolēģi, jūs neesat gatavi samazināt nodokļu slogu tiem cilvēkiem - uzņēmējiem, darbiniekiem -, vairākiem desmitiem tūkstošiem cilvēku, kas strādā uzņēmumos, kur apgrozījums krītas par 80-90 procentiem?
Kur ir jūsu sirdsapziņa, kolēģi! Kur? Kur jūs to esat pazaudējuši? Kad? Jūs domājat, ka šis nekad nebeigsies, ka jūs šeit mūžīgi sēdēsiet? Pienāks laiks, un jums... jūs satiksiet, nu, noteikti vienu, vairākus no šiem cilvēkiem, kas strādā vai nu sabiedriskajā ēdināšanā, vai viesnīcās... kādu no viņu ģimenes locekļiem, un jums vajadzēs viņiem atbildēt. Nedomājiet, ka jūs spēsiet izvairīties no šīs atbildes. Jums vajadzēs par visu atbildēt, kolēģi! Arī par šo balsojumu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Nu, būsim godīgi, airBaltic ir jālaiž pa burbuli. Nav jādod airBaltic neviens santīms vairs. Paskatāmies uz Lietuvu un Igauniju. Tā nauda, kas ir izgrūsta airBaltic, - mēs būtu daudz vairāk ieguvuši, ja tā būtu ieguldīta kaut vai mūsu ceļu infrastruktūrā. Pat neiedodot cilvēkiem tieši rokā, bet ieguldot... vienkārši salabojot mūsu ceļus. Igaunija un Lietuva nemokās ar to, ka viņiem nav savu kompāniju, kas aprij miljardus, jo mēs par tiem miljardiem varētu braukt pa Latviju tā kā pa parketu. Un gan jau atrastos lidsabiedrības, kas Latvijā grib lidot.
Es gribu iesēt šo domu sabiedrībā, ka tas ieguldījums - īstenībā nav saprotams, kāpēc tik milzīgas summas ir jāiegulda, - ekonomiski vairs nav loģisks. Viss. Viss ir beidzies. Nav jāpalīdz airBaltic ne ar vienu santīmu. Un tā ir principā noziedzīga rīcība - to darīt šobrīd. Jāpārdod, jālaiž uz bankrotu, vienalga, un jāiegulda tā nauda mūsu reālajā ekonomikā, kas mums reāli nes un nākotnē nesīs ilgtermiņā daudz lielāku pienesumu, lai mēs kaut cik mūsu dzīves laikā varētu spēt pietuvoties Lietuvai un Igaunijai.
Pēc visiem statistikas datiem, šobrīd tas pat liekas nereāli. Nu, ar šādu valdību ir skaidrs, ka tas tikai attālinās, bet pat ar sakarīgu valdību mūsu, mana vecuma cilvēku, dzīves laikā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju vienkārši nav iespējams. Tā ir godīga atbilde. Viņiem nav savas nacionālās aviokompānijas. Iztiek un dzīvo, un lido. Un viss kārtībā.
Beigsim vienkārši tērēt visus līdzekļus, kuru mums jau tā nav. Mēs redzam, ka valsts kasē nebija naudas, valsts kasē nebija naudas 500 eiro izmaksai bērniem. Bija starptautiski jāaizņemas. Nu, tātad pilnīgi skaidrs, ka airBaltic starptautiski jāaizņemas. Valsts kase ir tukša no daudzās naudas. Tur ir tukšums, nulle principā, ja starptautiski bija jāaizņemas vienkārši 500 eiro bērniem. Nerunāsim par kaut ko nopietnāku un lielāku.
Nu, cik tad mēs taisīsim mūsu bērniem, mazbērniem parādus? Un kad mēs sāksim domāt ilgtermiņā? Jo tā nauda kādreiz būs jāatdod.
Šobrīd izskatās, ja godīgi, vienīgā loģiskā politiskā rīcība, ko valdība varētu izdarīt un kuru, es domāju, liela sabiedrības daļa apsveiktu, - no rīta pieteikt Vācijai karu un vakarā padoties. Lai mēs izkļūtu no tā vājprāta, no tā ekonomiskā bezdibeņa, kurā esam nokļuvuši. Vai Zviedrijai. Vācijai vai Zviedrijai.
Es iesaku jums apdomāt šādu scenāriju, Kariņa kungs. Varbūt tad jums cilvēki piedotu, viss pārējais ir nepiedodami. Uz mūžiem nepiedodami vienkārši, ko jūs esat nodarījuši Latvijas tautai. Jūs neglābjat, jūs dzenat vēl lielākā izmisumā, vēl lielākā nabadzībā, vēl lielākā bezcerībā. Jūs dzenat valstī, kurai nebūs nākotnes. Tur ir visas jūsu darbības. Un kāpēc? Tāpēc, ka pilnīgi par visu, ko jūs darāt, jūs domājat no tādas prizmas, ka, nu, kaut kur ir jāierēķina jūsu procentiņi iekšā. Ja nevar ierēķināt, nu, tad nav, tad nekas nav. Tāpēc nevar bērniem samaksāt, tāpēc arī aizkavējas visas citas lietas. Notiek tikai tas, kur ir kaut kādi procentiņi ierēķināti iekšā.
Tā ir tā greizā domāšana par valsti. Nu, vismaz krīzes laikā varēja nezagt. Gadu nepazagtu, nekas nenotiktu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
M. Šteins. Komisijā... Ņemot vērā, ka 11. priekšlikums tika noraidīts, šis nav balsojams un nav arī atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums nav balsojams.
Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.
M. Šteins. Paldies. Paldies arī komisijai, konsultantiem par operatīvo darbību.
Aicinu Saeimu lemt otrajā, galīgajā, lasījumā par likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtību esam izskatījuši.
Ir iesniegts viens deputātu jautājums. Deputāti Zariņš, Kucins, Rubiks, Tutins un Ločmele iesnieguši jautājumu “Par “agresīvu buļļa ņemšanu aiz ragiem, lai neļautu notikt lietām, kuras nedrīkst notikt””.
Vārds motivācijai - deputātam Ivaram Zariņam. (Pauze.)
Ir vārds motivācijai dots deputātam Ivaram Zariņam, ja jūs gadījumā vēlaties motivēt šo jautājumu. Tātad, jā, lūdzu, vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Jā, nu, beidzot man vārds ir dots. Jā, es domāju, kolēģi, visa sabiedrība vēlas uzzināt, vai tad beidzot mums būs tas vakcinācijas birojs tāds, kurš var ņemt to bulli aiz ragiem vai nevar ņemt, kā Krišjānis Kariņš teica. Un mēs visi, protams, esam gaidās, visa sabiedrība vēlas noskaidrot, vai Krišjānis Kariņš ir saņēmis atbildi par to, ka būs, kas ņem bulli aiz ragiem, vai nebūs.
Tāpēc mēs esam sagatavojuši konkrētus jautājumus, uz kuriem ceram saņemt Krišjāņa Kariņa atbildes un arī to atbildi, kas tika sniegta, jo tik tiešām ir svarīgi saprast, kā šis vakcinācijas birojs, kas saņem lieliskāko atalgojumu, tiek galā ar šo vakcinācijas loģistiku, kam tas arī tika paredzēts. Proti, šis stāsts par to, ka no viena flakona tika veikta viena pote, bet, kā mēs zinām, vienā flakonā... Patiesībā ne visi zina, jo savā starpā... Vakcinācijas birojs, kas to visu vada, tā arī skaidri nevar pateikt, cik tanī flakonā devu ir - piecas, deviņas vai desmit? Un kas ir noticis ar šīm pārējām devām?
Es domāju, tas ir svarīgs jautājums, kas būtiski parādīs, uz ko...
Sēdes vadītāja. Labi, paldies, paldies. Jautājumu par bulli nododam Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam.
Tagad laiks paziņojumam. Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir lēmis par to, ka šā gada 18. februāra trešo attālināto ārkārtas sēdi, kur darba kārtībā ir Augstskolu likums... Prezidijs ir pārcēlis šo sēdi uz šā gada 23. februāra pulksten 14.00. Tātad otrdien, 23. februārī, pulksten 14.00 skatīsim 18. februāra trešo attālināto ārkārtas sēdi, kur darba kārtībā ir Augstskolu likums.
Vēl deputātu reģistrācija. Paldies.
Piekto attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.
Paldies.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 20. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 18. februārī
| Likumprojekts “Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 934/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3625B) |
|
| - Ziņo | - dep. M. Šteins |
| - Debates | - dep. I. Pimenovs |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| - dep. J. Butāns | |
| - dep. I. Zariņš | |
| - dep. V. Dombrovskis | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. Ļ. Švecova | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. I. Pimenovs | |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. E. Tavars | |
| - dep. R. Ločmele | |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| - dep. V. Dombrovskis | |
| - dep. I. Zariņš | |
| - dep. E. Papule | |
| - dep. I. Pimenovs | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. V. Dombrovskis | |
| - dep. I. Zariņš | |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - Par procedūru | |
| - Debašu turpinājums | - dep. V. Dombrovskis |
| - dep. A. Gobzems | |
| Informācija par deputātu I. Zariņa, E. Kucina, A. Rubika, J. Tutina un R. Ločmeles jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par 'agresīvu buļļa ņemšanu aiz ragiem, lai neļautu notikt lietām, kuras nedrīkst notikt'” (Nr. 183/J13) | |
| - Motivācija | - dep. I. Zariņš |
| Informācija par ārkārtas sēdi | |
| Informācija par reģistrācijas rezultātiem | |
Datums: 18.02.2021 18:41:11 bal001
Par - 21, pret - 56, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (934/Lp13), 2.lasījums
Datums: 18.02.2021 18:46:07 bal002
Par - 22, pret - 59, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (934/Lp13), 2.lasījums
Datums: 18.02.2021 19:16:58 bal003
Par - 35, pret - 44, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (934/Lp13), 2.lasījums
Datums: 18.02.2021 19:45:15 bal004
Par - 33, pret - 55, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 11. priekšlikuma balsošanu pa daļām
Datums: 18.02.2021 19:45:55 bal005
Par - 34, pret - 53, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 11. priekšlikums. Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (934/Lp13), 2.lasījums
Datums: 18.02.2021 19:55:46 bal006
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (934/Lp13), 2.lasījums
Datums: 18.02.2021 19:58:33 bal007
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 18.02.2021. | 9.00 |
9.45 |
10.15 |
11.00 |
13.30 |
15.30 |
16.05 |
16.45 |
18.20 |
19.10 |