Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas devītā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 21. janvārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 21. janvāra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.
“Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Rolanda Irkļa atcelšanu no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja amata”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ralfs Nemiro. Lūdzu!
R. Nemiro (KPV LV).
Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izskatījām lēmuma projektu par Rolanda Irkļa atcelšanu no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja amata ar 2021. gada 27. janvāri, pamatojoties uz iesniegumu par atkāpšanos no amata.
Komisijā, pirms deputāti pieņēma lēmumu atbalstīt šo lēmuma projektu, mēs arī uzaicinājām Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, lai uzzinātu par tālāko darba organizāciju. Tā kā priekšsēdētājs šobrīd ir izteicis vēlmi atkāpties, par priekšsēdētāja amata izpildītāju tiks nozīmēts Intars Birziņš, un pārmantojamība jeb tāda pēctecība Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ir faktiski nodrošināta.
Deputātiem bija arī vairāki jautājumi, kas ir saistīti ar regulatora darba regulējamajām jomām, īpaši attiecībā uz “Augstsprieguma tīkla” tarifikāciju un tā tālāk, savukārt komisijas locekļi saņēma atbildes.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rolanda Irkļa atcelšanu no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa ir “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 14. janvāra rīkojumu Nr. 19 un 2021. gada 15. janvāra rīkojumu Nr. 24, ar kuriem grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!
J. Rancāns (JK).
Labdien, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 2021. gada 20. janvāra sēdē izskatīja Ministru kabineta 2021. gada 14. un 15. janvāra rīkojumus par grozījumiem rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Kā jūs zināt, šobrīd situācija mazliet stabilizējas, bet nav būtiski mainījusies. Līdz ar to šie grozījumi ir diezgan lakoniski. Es uzskaitīšu tikai būtiskākos no tiem.
Tātad ir paredzēts noteikt izņēmumu attiecībā uz ēdinātāju un tirdzniecības pakalpojumu sniedzēju darba laiku ierobežojumiem, paredzot, ka valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” darba laiks netiek ierobežots tā dēvētās mājsēdes laikā.
Tāpat rīkojums paredz arī svītrot punktu, saskaņā ar kuru personas, kas ierodas Latvijā no Lielbritānijas un Ziemeļīrijas, lidostā veic Covid-19 testu. Šāda prasība vairs nav aktuāla sakarā ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, paredzot, ka no 2021. gada 15. janvāra pasažieriem pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī ir jāuzrāda dokuments, kas apliecina, ka persona 72 stundas pirms iekāpšanas transportlīdzeklī ir veikusi Covid-19 testu un šī testa rezultāts ir negatīvs. Vai arī ir jāuzrāda medicīnisks dokuments, kas apliecina, ka persona nav infekcioza.
Tāpat ir grozīts punkts, kas regulē ziemas brīvdienas 2020. un 2021. gadam, un tiek papildināts ar normu, ka šie nosacījumi neattiecas uz izglītības ieguvi tālmācībā.
Tāpat rīkojums paredz, ka Latvijas sabiedriskie mediji, ievērojot nepieciešamo likumu prasības, ir tiesīgi nodot savu izstrādāto saturu, kas ir saistīts ar 1991. gada barikādēm, bez atlīdzības lietošanā citiem plašsaziņas līdzekļiem.
Savukārt 15. janvāra rīkojums paredz vakcinācijas biroja izveidi un ar to saistītos organizatoriskos jautājumus.
Komisijā, uzklausot ministriju pārstāvjus, iestādes, infektologus, tiesību ekspertus, valdības noteiktie grozījumi rīkojumā tika atzīti par pamatotiem, samērīgiem un konkrētajā situācijā nepieciešamiem.
Tāpēc aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu, ar kuru tiek atbalstīti Ministru kabineta rīkojumos noteiktie grozījumi izsludinātajā ārkārtas situācijā.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Ja mēs sākam runāt par vakcinācijas biroju, tad droši vien jau vairāki mūsu kolēģi ir sagatavojuši deputātu jautājumu attiecībā uz vakcinācijas biroja darbinieku atlīdzības apmēru, kas, protams, mūsu ieskatā, šai situācijā ir absolūti nesamērīgs, ņemot vērā to, ka Veselības ministrija jau pati pilda šīs funkcijas, kuras tā šobrīd mēģina vēl tā kā nodrošināt birojam papildus... no papildu budžeta līdzekļiem. Tas nu gan šajos apstākļos absolūti nav pieņemami.
Protams, mēs arī saprotam to, ka vakcinācija - iedzīvotāju vakcinācija un darbinieku vakcinācija - visu, kuri vēlas šo vakcīnu saņemt... Lai apkalpotu visus šos cilvēkus, ir nepieciešama procesa vadība, nepieciešams plāns, bet, protams, ir skaidrs, ka šajā situācijā vakcinācijas biroja, nu, pēkšņa tāda izveide ar jauna ministra atnākšanu liecina par to, ka joprojām daudziem no jums, godātie kolēģi, šī krīze ir tikai iespēju lauks.
Paturpinot, protams, tēmu arī par izglītības procesu, mēs redzam, ka izglītības process joprojām ir nonācis tādā strupceļā, ka, vecākiem... 1.-4. klašu skolēnu vecākiem nekādā veidā nepaskaidrojot, vienkārši bērni tika noturēti divas nedēļas dīkstāves brīvlaikā, piespiedu dīkstāves brīvlaikā bez apmācību procesa nodrošināšanas, lai nākamajā nedēļā bērni ietu uz attālinātām apmācībām.
Kas par to būs atbildīgs? To mēs, protams, arī pajautāsim Kariņa kungam. Mēs arī gatavojam pieprasījumu, lai Kariņa kungs varētu mums beidzot nodemonstrēt savu stratēģisko plānošanu.
Bet, runājot vēl par testiem, par to mūsu cilvēku testēšanu, kuri atgriežas, piemēram, no Anglijas, - nu, arī manā personīgajā ieskatā, noteikti vajadzēja atstāt testus, nevis apliecinājumu par 72 stundām. Jo - kas notiek, ja, piemēram, cilvēks aizbrauc darba darīšanās uz divām dienām. Tad sanāk tā, ka viņš, atgriežoties atpakaļ uz Latviju, brauc ar to pašu testa rezultātu, kas viņam ir bijis, izbraucot ārā. Vai arī, ja cilvēks dodas darba darīšanās un viņam nav iespējas šo testu veikt un pagaidīt tās 72 stundas tur, tanī pusē, tad arī šajā situācijā cilvēks vispār nav tiesīgs atgriezties atpakaļ dzimtenē.
Tas ir tas, ko jūs šobrīd esat pielēmuši. Ja, piemēram, persona nevar uzrādīt testu, jo tai nav bijusi iespēja šo testu veikt - gluži vienkārši viss ir ciet, nav iespējas, tad šajā situācijā sanāk, ka Latvijas Republikas pilsonis uz Latvijas Republikas robežas tiks apturēts... aizturēts līdz kādam brīdim. Jūs to nevarat paskaidrot, jo šajos noteikumos rakstīts, ka arī robežsardze var transportlīdzekli apturēt. Kas notiek tālāk ar šo cilvēku, ar to Latvijas pilsoni, kam nav tas tests uz rokas? Vai jūs to, lūdzu, varat paskaidrot?
Es, protams, atvainojos, ka es to daru šobrīd, Saeimas debašu laikā, jo mēs visi nevaram piedalīties Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, bet šis ir ļoti būtisks jautājums. Šis ir jautājums, kas skar mūsu līdzpilsoņu Satversmē garantētās tiesības atgriezties mājās. Līdz šim bija absolūti saprotama prasība - uz robežas mēs veicam testu, braucam pašizolēties, tad gaidām rezultātu un rīkojamies atbilstoši situācijai. Bet tas, ko jūs šobrīd esat izdomājuši, - tie tiešām ir zili brīnumi, kolēģi. Es ļoti gaidītu no kāda atbildīga deputāta, kurš ir šo situāciju izpratis, komentāru. Varbūt tiešām Rancāna kungs varētu arī paskaidrot.
Paldies liels. Es aicinu...
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Mīļā sabiedrība! Dārgie kolēģi! Ārkārtas stāvoklis Latvijā ir pārvērties par legālu formātu brutālai zagšanai. Vakcinācijas birojs, kur Pavļuts saliks kaut kādus savus piāristus vai ko, ir klasisks piemērs tam. Pētījumi, kovida pētījumi par pusmiljonu... Kur pavasarī izdalīja naudu, kur tās visas biešu receptes un tas, kā sagriezt gurķi un tomātu, ir vēl viens piemērs. Un tie ir tikai tādi ziediņi, ko mēs redzam, jo daudz ko mēs neredzam. Masku iepirkumi, kur pavisam noteikti dažiem zināmiem, tostarp arī politiķiem, būtu jāstājas tiesas priekšā. Tā vietā - ko viņi dara? Pat nespēj atbildēt uz kolēģa Zariņa jautājumiem par šo tematu.
Vēl viena lieta, kas ir interesanta, ir tā, ka es, man liekas, esmu pārliecināts, bet es uzdošu jums, kolēģi, šo jautājumu, došu mājienu sabiedrībai. Diezin kāds šobrīd būtu balsu sadalījums sabiedrībā par un pret ārkārtas stāvokli, lokdaunu, maskām un tā tālāk. Es dzirdēju tādas baumas, ka Šveicē grasās reāli šo problēmu risināt ar referendumu, lai vara arī tur mazliet pierautos, tāpat kā dažā labā banānu republikā, kurā cilvēku intereses sen jau vairs neinteresē, kurā bērniem Šuplinska joprojām nav izstrādājusi pat nekādu vīziju par mācību procesu.
Un es aicinu cilvēkus - nu, cik ilgi jūs sēdēsiet, gaidīsiet? Nu, jāceļas ir kājās, ir jāpadzen Šuplinska, jāpadzen Kariņš, jāpārtrauc tā zagšana. Nu, mums nevajag vakcinācijas kārtējo padomi, kā saka: “Visu varu padomēm!” - kā padomju laikos pirms 30 gadiem.
Ieliks - ko tur gribēja? To Krivades kundzi? Valmierā viņa beidza tūrismu kaut kādu. Viņa tagad būs speciāliste vakcīnu jautājumos? Tiešām? Par pieciem tūkstošiem eiro mēnesī. Tikai tāpēc, ka viņa Viņķelei un Pavļutam PR ir taisījusi. Mums nevajag PR taisīt vakcīnām. Mums vajag, ja jūs gribat vakcinēt tos, kuri vēlas vakcinēties, vienkārši viņus vakcinēt. Tā, kā to dara Igaunijā vai Lietuvā, nevis plānot kaut kad pavasarī, lai to ārkārtas stāvokli pavilktu vēl garāku, vēl garāku. Jo garāks ārkārtas stāvoklis, jo ilgāk var to brutālo zagšanu... Apzagt savu tautu, savu valsti. Tas ir tas, kas tagad notiek.
Sabiedrība, jūs to neredzat? Es zinu, ka jūs to redzat. Izslēdziet televizorus un apskatieties apkārt, kas notiek. Kā apzog jūs, cilvēki. Ar visu. Kamēr jums kaķu asaras - tos grašus - atmet, pēc tam sūta Valsts ieņēmumu dienestu ar automātiem, lai neļauj bankas kontā 20 eiro pārskaitīt. Dažiem pat būs piecu tūkstošu alga par neko principā. Tāpēc ka mums jau nav Imunizācijas valsts padomes un vēl kaut kādas veselības padomes, un vēl nav Latvijas Ārstu biedrības - mums jau nekā nav. Mums tieši vajag piāristiem uztaisīt.
Izglītība arī ir... Tas ir kaut kāds tur... Nevajag jau gudrus cilvēkus, jo gudriem cilvēkiem, protams, nevarēs sastāstīt visas tās blēņas, kas tiek stāstītas pamatstraumē nopietnām sejām, pieklājīgi un tādās... tādās maigās balstiņās.
Sabiedrība, ir pēdējais laiks! Ja jūs negribat, lai šeit ir tuksnesis, ir laiks! Jākļūst aktīvākiem. Jāpiesit kulaks galdā un jāsaka: “Viss! Stop!” Nebūs Latvija nekāda banānu republika, un šī zagšana, brutālā zagšana ir jāizbeidz tagad. Jūsu rokās, sabiedrība, tas ir. Viņi baidās no jums. Pagaidām viņi nebaidās, tāpēc ka jūs sēžat un klusējat. Jums jāsāk rīkoties. Un tad viņi sāks baidīties. Oi, kā sāks baidīties!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labdien vēlreiz visiem, kas seko līdzi sēdei! Skatoties uz to, kā mūsu valdība it kā cīnās ar šo kovida afēru, atmiņā nāk multiplikācijas filma no bērnu dienām “Suns Funs un vējš”. Kā suns, šis Suns Funs, mēģināja ķert vēju. Un rezultātā viņam tas, protams, nekādi neizdevās. Tad tur bija tāds brīdis, kad tas Suns Funs apsēdās, domāja, domāja un izdomāja, ka vajag padomāt. Nu, tas ir apmēram no tās sērijas, kā strādā mūsu valdība: viņi sanāca, domāja, domāja, un ko viņi izdomāja? Viņi izdomāja, ka, nu, labi, tur vēlreiz kaut ko, turpināsim... turpināsim tādā pašā garā. Absolūti nav spējīgi izdarīt secinājumus ne par savu rīcību, ne par situāciju, ne par to, kas būtu jādara.
Un kāpēc tas ir tā? Kāpēc to var tā uzskatāmi pierādīt? Ja tas tā nebūtu, ja šai valdībai būtu reāla sajēga, drosme un dūša rīkoties šinī situācijā, ko darītu šāda valdība? Pirmām kārtām tā nāktu pie sabiedrības. Nevis vienkārši jums nomestu šo lēmumu, pateiktu: “Ziniet, nu, mums nekas nav sanācis, bet turpināsim tādā pašā garā. Varbūt kaut kas beigās sanāks,” bet nāktu ar situācijas analīzi, nevis vienkārši ar vaimanoloģiju, ar faktiem kaut ko stāstot, bet analizējot šos faktus, parādot - kas notiek, kas nenotiek.
Tālāk. Nāktu ar kaut kādu pasākumu klāstu, ko viņi redz, ko šajā situācijā varētu darīt un ko katrs šis pasākums varētu dot vai nedot. Un tālāk, zinot šo situācijas analīzi jau... kura būtu sniegta izanalizēta, kā mēs saprotam... ko valdība saprot, sajēdz, kas īstenībā notiek, kādas ir likumsakarības. Tālāk iespējamās rīcības plāns, iespējamie pasākumi šinī situācijā, kas var būt. Valdība no šī tālāk nāk ar konkrētiem priekšlikumiem, ko tad viņi no tā visa piedāvā un kāpēc piedāvā. Lūk, tas būtu jēdzīgi, sakarīgi. Tas liecinātu par to, ka šī valdība sajēdz, ko dara.
Es nesākšu analizēt visus pasākumus, jo uzskatāmi varētu pierādīt šo vienkāršo bezjēdzību un mazspēju, ar ko viņi nodarbojas, - kaut vai par šīm pašām skolām. Kāpēc jums vajadzēja pagarināt pārtraukumu, ja pēc tam jūs izdomājat, ka mācības turpināsies attālināti? Tāpat to jau varēja darīt.
Es vēlētos pieskarties tiešām šim lēmumam, ko jūs tagad piedāvājat apstiprināt, - par vakcinācijas biroju. Šis ir tāds uzskatāms piemērs, kas atkal parāda, ka Latvija kā demokrātiska valsts pašlaik nefunkcionē. Jo pēc būtības - ko dara vara? Tā ir sashēmojusi kaut kādu savu lēmumu, kuru tagad nomet mums uz galda un vienkārši saka: “Apstipriniet!”
Atvainojiet, ja tik tiešām Saeima kaut ko lemtu šinī valstī - un tas nozīmē, ja tautai vispār būtu dotas kaut kādas balsstiesības un vēl ar tautas viedokli kāds rēķinātos -, tad šeit, Saeimā, jums vajadzēja nākt un stāstīt, kāpēc šis vakcinācijas birojs vajadzīgs, kā jūs līdz tam nonācāt, kādas funkcijas tas veiks, kā sadalīsies. Jūs dotu pamatojumu tam visam. Bet jūs neko nedarāt. Vēl vairāk - jūs šim savam ziņojumam, ko jūs tur lēmāt, ko jūs gribat apstiprināt, jūs neesat pielikuši pat to atslepenoto ziņojumu, kas tagad jau ir zināms, uz kura balstoties jūs taisāt šo vakcinācijas biroju, kas ir vienkārši katastrofa. Ziņojumu lasot, uzreiz rodas jautājums. Ir redzams, ka tā ir kārtējā afēra. Kārtējā afēra, ar kuru jūs gribat piesegt savu mazspēju un nekompetenci, jo pēc būtības - ar ko jūs nodarbojaties?
Kāpēc ir vajadzīgs šis birojs? Īsi, pāris vārdos, lai sabiedrība saprastu. Tātad neviens - neviens! - no jūsu valdības (ne ministrs, ne premjerministrs) nav ne spējīgs, ne arī vēlas, ne arī sajēdz risināt šos izaicinājumus. Jūs šo uzdevumu par vakcināciju mētājat savā starpā.
Pirmām kārtām tas tika iedots veselības ministram, uz ko veselības ministrs nokratījās un teica: “Nē, nē, nē! Tas ir daudz plašāks pasākums.” Un tur tiešām ir pamatoti argumenti, ka tas būtu tomēr premjerministra kompetencē, bet premjerministrs arī to negrib darīt. Un tad tagad draudzīgi sashēmoja: “A davai, neviens nedarīsim to! Atdosim to birojam, iemetīsim vienkārši viņiem naudu, lai viņi tur rīkojas, viņi arī būs atbildīgi par to visu.” Tas ir veids, kādā jūs vienmēr esat risinājuši visas problēmas. Tātad jūs tās nerisināt, vienkārši meklējat, kā nomest.
Mēs sekosim līdzi tam visam. Un jūs pat nepieliekat tam klāt šo pamatojumu. Ja mēs paskatāmies šo pamatojumu, tas ir vienkārši unikāli, kā valdība to ir apstiprinājusi. Jūs paši tos ciparus esat redzējuši? Tur tā matemātika neiet kopā, vispār tie cipari neiet kopā, bet jūs ar vieglu roku 640 tūkstošus esat vienkārši piešķīruši. Kam? Bez jebkāda pamatojuma. Tā esat darījuši visu laiku. Gan ar tiem iepirkumiem, gan ar visu pārējo, vienkārši bailēs kā mazi bērni ieplestām acīm stāstāt, mēģināt iebiedēt sabiedrību, lai tādā veidā legalizētu savu bezspēcību un bezjēdzību.
Sabiedrība! Aicinu sekot līdzi tam visam! Kamēr jūs atļausiet būt kā cērpami auni, jūs cirps!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (ZZS).
Paldies, cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienība šoreiz atturēsies balsojumā un nebalsos “par”, kā mēs to darījām iepriekš par šo Ministru kabineta rīkojumu, jo, kā jau mēs minējām, ir jābūt tiešām skaidram pamatojumam par šiem lēmumiem, kāpēc tiek pieņemti tieši šādi un nekādi savādāki.
Ļoti daudzi kolēģi jau iepriekš minēja par nejēdzībām, kas ir ietvertas šinī Ministru kabineta rīkojumā, bet es vēlos uzsvērt dažas.
Pirmā. Piemēram, šis 72 stundu... šī saucamā kovida pase, lidojot uz UK. Mēs katru dienu varam lasīt un ar zināmām šausmām pat gaidīt rezultātus, vai Latvijā ir parādījies jaunais Covid-19 paveids, kurš ir daudz lipīgāks nekā līdzšinējais un kas nāk no Anglijas, vai nav. Un tagad mēs pasakām, ka vairs nav nepieciešams tests, ielidojot no UK. Ar Latvijā izņemtu pasi 72 stundu garumā es varu aizbraukt, kā jau Stepaņenko kundze minēja, uz 24 stundu sanāksmi vai pat uz divām dienām uz Angliju, satikties ar cilvēkiem un ar to pašu atlidot atpakaļ. Kolēģi! Vai tas ir tas, uz ko mēs aicinām sabiedrību?
Otra lieta. Kolēģi arī nedaudz pieskārās par brīvdienām, īpaši no pirmās līdz ceturtajai klasei. Man rodas tāda sajūta, ka koalīcijā vai valdībā tiešām nevienam nav bērnu no pirmās līdz ceturtajai klasei. Man ir gan pirmajā klasē viens, gan ceturtajā klasē viens, un es ļoti labi redzu ne tikai mūsu skolā, bet kopumā visās skolās pedagogu gatavību attālinātajām mācībām.
Mēs noturējām bērnus no pagājušā gada decembra, pirms Ziemassvētkiem, šajā garajā brīvlaikā un tagad viņiem pasakām, ka būs e‑mācības, tehniskais nodrošinājums, pedagogu apmācība. Kā pedagogs Zoom vai kādā citā platformā spēs savākt pirmklasniekus kopā? Kur mēs bijām visu šo laiku? Ko vecākiem darīt? Kā vecāki plāno savu dzīvi? Tagad mēs pasakām, ka pagarinājām vēl par pāris nedēļām. Kas būs pēc septītā datuma?
Mēs arī pavasarī rakstījām vēstuli Arturam Krišjānim Kariņam, arī Valsts prezidentam Egilam Levitam par to, ka ir nepieciešami skaidri kritēriji - kad un kādos apstākļos šis ārkārtas stāvoklis tiek pagarināts un kādos tiek izbeigts. Vai tas ir hospitalizēto skaits vai saslimušo skaits, vai veselo cilvēku, kas ir atveseļojušies, skaits, bet - skaidri kritēriji. Un vecākiem, mazo bērnu vecākiem, kuri strādā, kuriem arī šobrīd ir ekonomiskas problēmas, ļoti daudziem šobrīd ir jāņem zināmā mērā atvaļinājums. Viņi nevar iet uz darbu - tie, kam vēl ir darbs, kas to vēl nav zaudējuši -, lai sēdētu faktiski klāt un būtu asistents savam bērnam kā skolotājs, kā otrs pedagogs.
Tāpēc, kolēģi, šoreiz Zaļo un Zemnieku savienība nebalsos “par”, bet mēs atturēsimies balsojumā par šo Ministru kabineta rīkojuma projektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.
I. Klementjevs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Nu šeit ir tā kā Šekspīra lugā - būt vai nebūt. Un arī izmantot šo ārkārtējo situāciju... Mēs redzam, ka nav tik skaidri viss ar pieņemtajiem lēmumiem... gan Ministru kabinetā... par to, kā mēs izlietojam mūsu nodokļu maksātāju naudiņu.
Ja mēs paskatāmies uz to... uz repatriācijas reisiem, kas bija veikti pirms Jaungada, laikam bija divi no Lielbritānijas, tā dzirdēju vismaz, un cik izmaksāja, piemēram, prēmijās par to, ka cilvēki sēdēja pie datoriem un savāca tos divus reisus... lidmašīnā gan mūs, gan leišus. Izmaksāti 300 tūkstoši prēmijās. Nu, ja apvieno divas lidmašīnas, - tur varbūt arī... nezinu, cik tur bija skaitļi, varbūt arī 300 bija. Tā ka - vai vajag samaksāt tūkstoš eiro prēmijās gandrīz par vienu cilvēku? Ja jau rupji tā skaitīt, būsim tā kā normāli, adekvāti cilvēki. Par padarīto darbu, protams, vajag maksāt naudu, bet tai pašā laikā mums ir tāda institūcija, kas strādā un kam ir pienākums to darīt.
Tāpat arī, piemēram, uztaisīja to vakcinācijas grafiku. No marta mēneša, no aprīļa mēneša visi zināja, ka vakcinācija būs, tai jābūt, un vasaras laikā mums te bija miera laiki, kur mierīgi varēja to uztaisīt. Nē, tad nevarēja, a tagad pēkšņi, kad samainīja ministru, uzreiz mums ir nauda. Ministru kabinets iedeva gan 23 miljonus jaunu vakcīnu iepirkšanai, gan uz biroju milzīga summa iet.
Atvainojiet mani, a ko tad darīja tie ierēdņi, kam tas ir pienākums - organizēt to vakcinēšanu... Veselības ministrijas darbs. Nu, ja Veselības ministrija nevar, tad pieliksim klāt vēl aizsardzības ministru, ekonomikas ministru, tieslietu ministru, kur visi tā kā līdzatbildīgi tajā procesā ārkārtējā situācijā. Tāpēc ka cilvēki grib zināt - kas noticis ar to vakcīnu? Vai mēs pirkām labu vakcīnu vai ne īsti labu? Vai tā vakcīna, piemēram, tā pati Pfizer firmas vakcīna, ko mēs pirkām it kā no Eiropas Savienības, Latvijai ir tāda pati, kādu sūta uz ASV? Vai tā ir tāda pati, ar to pašu kodu, vai atšķiras? Tas ir... kā mēs redzam arī tad, kad bija tās pētniecības laikā, ka tur laikam bija tikai 70 procenti vakcīna atbalstāma kā complied, a tad, kad sākās ražošana, tad tikai 50 procenti. Nozīmē, ka jau tikai 50 uz 50 tā vakcīna der. Un, ja tā vēl ir dubulta standarta - vienām valstīm ir viens standarts, otrām valstīm ir cits standarts, nu tā kā nesanācis tur kaut ko... Tāpēc ir cilvēkiem, pat mediķiem, tā nevēlēšanās vakcinēties. Tāpēc ka nav pārliecināti - kas noticis? Lūdzu, pasakiet savai tautai, kas noticis ar to vakcīnu, ko mēs pirkām. No novembra mūsu Ministru kabinets ziņoja, ka mēs esam rezervējuši no četrām firmām vakcīnas, tagad izrādās - vakcinācija tikai sākas, un tās jau beidzas. Nav vakcīnu, visas izlietotas. Tagad gaidām un nezinām, kad būs tās vakcīnas nākošajā reizē atvestas uz Latviju.
Nu, tas neiet nekādos rāmjos. Vajag strādāt.
Tāpēc sociāldemokrātiskās partijas frakcija “Saskaņa” nebalsos par šo lēmuma projektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Vārds deputātam Jānim Butānam.
J. Butāns (JK).
Sveicināti, cienītie kolēģi! Sadzirdēju dažos no jums neskaidrību par to, kādi ierobežojumi ir attiecībā uz ceļošanu.
Tad nu īsumā. Latvijas pilsoņiem kā tādiem Latvija nevar aizliegt ieceļot, iebraukt, atgriezties savā dzimtenē Latvijā, un tas nozīmē, ka, ja cilvēks pats spēj nokļūt līdz Latvijai, tad neviens netiks uz robežas nelaists iekšā Latvijā, visi ir laipni gaidīti mājās, vien jāievēro visas noteiktās prasības attiecībā uz ieceļošanu. Tas ir viens.
Otrs ir par testiem. Ja tests nav veikts, tad attiecīgi nevar... Lidmašīna ir tā, kurā nevar tikt, vai starptautiskais autobuss ir tas, kur nevar tikt un atbraukt uz Latviju. Ja pats tu mēģini tikt, tad tu vari tikt ar mašīnu, vienīgi jārēķinās, protams, ar visām prasībām un normatīvajiem aktiem, kas noteikti epidemioloģisko jautājumu... ierobežošanai.
Savukārt par to, ja šo testu veic Latvijā, aizbrauc uz Lielbritāniju un atgriežas atpakaļ. Var teikt, ka neviens arī nav atcēlis pašizolācijas prasības. Šajā gadījumā, atgriežoties Latvijā, cilvēkam joprojām tās ir jāievēro un pēc atgriešanās ir jāpašizolējas, un jānovēro sava veselība. Tātad, ja parādās kādi simptomi, tad attiecīgi tests jāveic atkārtoti un jāpārbaudās, vai nav saslimis.
Manuprāt, loģiska kārtība, kādā notiek starptautiskā ceļošana, un, ja ir vēl kādas neskaidrības attiecībā uz ceļošanu, laipni aicināti jautāt, labprāt atbildēšu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Labdien, augsti godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Šodien skatot un arī iepriekš Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā skatot šo jautājumu, palikusi virkne jautājumu, kas nav atbildēti, ko arī mūsu kolēģis komisijā Bergmaņa kungs bija uzdevis. Mēs iepriekš arī frakcijā izrunājām visus neskaidros jautājumus.
Nepamet tāda sajūta, ka laikā, kad Latvijā plosās šī infekcija, kaut kāda veida infekcija ir iemiesojusies arī mūsu pašu valdībā. Viena ministre jau ir zaudējusi savu amatu valdībā. Izskatās, ka šī infekcija turpina plosīties pa valdības māju un nekādā veidā pat šie signāli, kas nāk no opozīcijas, netiek sadzirdēti. Ja sākotnēji opozīcija atbalstīja virkni šo priekšlikumu pandēmijas mazināšanai, tad šobrīd ir atsevišķas jomas, kur mēs redzam, ka valdības rīcība ir absolūti neizskaidrojama, novēlota un absolūti nesagatavota, piemēram, bērnu skolā iešana. Tikai šobrīd mēs sākam domāt par attālinātajām mācībām, un nav noslēpums, ka šobrīd, es domāju, virkne izglītības iestāžu tam absolūti nav sagatavotas. Šis dialogs ar kultūru... ar izglītības jomu un pašvaldībām šajā brīdī ir absolūti iztrūcis.
Es domāju, ka šī vīrusa izplatība valdībā šobrīd skar vismaz trīs ministrus - tā ir Šuplinskas kundze, tā ir Petravičas kundze, un tas, protams, ir arī Bordāna kungs -, kuru pakļautībā esošajās jomās, neskatoties uz to, cik aktīvi publiskajā telpā tiek pausts un aizrādīts viens otram par to, ka kaut kas kādā jomā - veselības jomā vai pansionātos, vai ieslodzījuma iestādēs - nav kārtībā. Kopējais valdības darbs un pieņemtie lēmumi liecina tikai un vienīgi par to, ka valdība vai attiecīgie ministri ar šo situāciju absolūti netiek galā.
Es vēlreiz aicinu pēc iespējas vairāk iesaistīt šīs krīzes pārvarēšanā tieši pašvaldības, kas šobrīd vēl joprojām tiek turētas tādā distances attālumā un pēc būtības šajos jautājumos netiek iesaistītas. Valdība pati saviem spēkiem netiek ar to galā. Tas ir skaidri redzams. Mēs to redzam pēc dienišķās statistikas, un mēs to redzam arī pēc sabiedrības attieksmes pret visiem noteiktajiem ierobežojumiem. Šie ierobežojumi pēc būtības šobrīd uz iepirkumiem... uz precēm, kuras ir iespējams iegādāties veikalos... Mēs skaidri redzam - vēl joprojām situācija pie lielveikaliem nav mainījusies - mašīnu tur ir daudz un cilvēki izvēlas citus veidus, kā tikt tomēr pie šīm precēm. Tas savā ziņā ir arī saprotami.
Šobrīd, īpaši izglītības jomā, sociālajā jomā un tieslietu jomā, manuprāt, ir ļoti liela krīzes situācija un atbildīgie ministri netiek ar pienākumiem galā. Tai skaitā arī neieklausās opozīcijas argumentos - ko mēs paužam atbildīgajā komisijā, ko ir paudis Bergmaņa kungs atbildīgajā komisijā -, visus šos jautājumus vienkārši stumjot cauri lielā ātrumā, neiedziļinoties pēc būtības.
Vēlreiz aicinu valdošās koalīcijas pārstāvjus ieklausīties un iedziļināties, kāpēc opozīcija vairs neatbalsta jaunus un jaunus ierobežojumus, jo gluži vienkārši, kolēģi, no tās reālās situācijas, kāda ir šobrīd iedzīvotājiem reģionos, ģimenēs, kuras sūta bērnus uz skolu vai kuru bērni vienkārši ir vairākas nedēļas mājās nīkuši... Šī situācija, kolēģi, ir ļoti kritiska. Es aicinu pēc būtības sākt risināt šos jautājumus.
Šodien es šo Ministru kabineta rīkojumu... par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neatbalstīšu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Vārds deputātam Armandam Krauzem.
A. Krauze (ZZS).
Labdien, kolēģi! Man liekas, ka šajā situācijā valdībai būtu vairāk vajadzīgi psihoterapeita pakalpojumi, jo tie lēmumi, kas tiek pieņemti, tiešām ir, nu, ļoti haotiski un nesaprotami. Un tie ir nesaprotami jau kopš pagājušā gada - otrā pandēmijas viļņa sākuma. Valdībai un vispār kopumā visiem Latvijā bija iespēja sagatavoties otrajam vilnim piecus mēnešus un kaut ko darīt. Tas, ko es redzu, - ka izdarīts nav nekas.
Jūs tagad nosakāt algas vakcinācijas procesa uzraudzības projekta struktūrvienībai, kur, piemēram, projekta vadītājam ir 4900, procesa koordinatoram - 4247, loģistikas koordinatoram - 4247 un tā tālāk, un tā tālāk. Ļoti lielas algas.
Es domāju, ja jūs pieņemtu darbā vienu psihoterapeitu valdībai, kurš pakonsultētu šos ministrus, tad tas rezultāts būtu daudz labāks. Un vienkārši ir arī tas... Tas pat nav ar sarkasmu, tas ir pavisam nopietni, jo jums ir jāsaprot, kāda ir cilvēku psiholoģija. Cilvēki skatās uz šo jucekli, uz šīm nejēdzīgajām darbībām, un viņi vairs netic. Viņi netic Latvijas valdībai, viņi netic, ka mēs kaut ko varam izdarīt pareizi. Tāpēc... kā, piemēram, mēs un es personīgi... kā es varu atbalstīt šādus lēmumus, kuriem jau netic lielākā daļa tautas?
Vīruss. Tas bija pilnīgi skaidri saprotams, ka ziemā, sākoties vēsajam periodam, infekcijas izplatīsies un ka vīruss būs vairāk... saslims vairāk. Tas bija... tas vienmēr tā ir bijis, ka ziemā visi slimo ar elpošanas ceļu slimībām.
Tas, ka vīruss pazudīs, tas skaidrs, jo nāks pavasaris - drīz jau būs pavasaris, dienas paliek garākas -, un tāpēc nedomājiet pavasarī pierakstīt, ka jūs esat kaut ko izdarījuši. Vīruss pazudīs nevis tāpēc, ka valdība strādā, bet tāpēc, ka saule uzspīdēs vairāk. Un kas bija jādara valdībai? Valdībai, piemēram, jādomā par tiem, kuri tagad paliek mājās un nevar strādāt.
Es savus matus varēšu apgriezt, jo vīrieši var apgriezt, paņemt mašīnīti un nogriezt. Es gribu redzēt, ko dāmas darīs un kā viņas drīz izskatīsies. Bet vēl trakāk... Štrunts, kā izskatīsies mūsu Saeimas kundzes, bet ko darīs tie frizieri? Es zinu, man ir konkrēti piemēri, kur, piemēram, friziere ir saņēmusi 130 eiro kompensāciju (vai kā to tur pareizi sauc) par to, ka viņa nedrīkst strādāt, par to, ka valdība aizliedz strādāt. Vai cilvēks ar ģimeni var izdzīvot no 130 eiro, nopirkt ēdienu un samaksāt...? Vai valdība ir padomājusi par vēl daudziem citiem biznesiem, kas ir aiztaisīti ciet un kur nav nekādu ienākumu, un kur banka, piemēram, Altum, banka, kas ir attīstības banka, kas ir valstij piederoša banka, atbild, ka - nē, mēs jums varam atlaist procentus, bet pamatsummu mēs neatlaidīsim. Jums jāmaksā vienalga, tas nekas, ka jūs esat ciet, tas nekas, ka valdība pateica, ka jums ir jābūt ciet, bet jums ir jāmaksā pamatsumma. Raujiet, kur gribat. Nu, tā ir pilnīga nejēdzība! Tas viens.
Otrs. Par skolām. Nu, kā jūs iedomājaties - vecāks, piemēram, strādā mājās attālinātajā režīmā. Tēvs aiziet darbā, dara darbu kaut kur ārpusē, un māte mājās attālinātajā režīmā kopā ar diviem bērniem. Vai tas ir iespējams izdarīt darbu un vienlaicīgi vēl uzpasēt pirmās vai otrās, vai trešās klases bērnus, kā viņi mācās? Tas nav iespējams, tas vienkārši nav iespējams! Es skaidri zinu, man sūdzējās šādas mammas. Es zvanu vakarā pusdesmitos, un viņa saka: “Zini, man nav laika runāt, man ir jādara mans darbs.” Tas nozīmē, ka viņa divās maiņās strādā: pa dienu kā pedagogs palīdz skolu pedagogiem un vakarā strādā savu tiešo darbu. Nu, šis... Šis ir vispār, nu, pilns ar nejēdzībām.
Arī par ceļošanu runājām. Latvijā vispār nevarēja Latvijas Republikas pilsoņiem uzlikt nekādu prasību, ka viņiem ir vajadzīgs tests. Latvijas Republikas pilsoņi ir jāielaiž Latvijā. Jūs varējāt uzlikt obligātu prasību doties uz viesnīcu, ko apmaksā valsts. Jūs varējāt uzlikt prasību, ka valsts par brīvu uztaisa visas nepieciešamās analīzes, nevis Latvijas Republikas pilsoņiem piespiest kaut kur, kādā trešajā valstī vai arī Eiropas Savienības dalībvalstī, meklēt vietu, kur var uztaisīt analīzes, dabūt vēl kaut kādu papīru, ja tas vispār ir iespējams. Kurš, piemēram, sapratīs... ja atbrauks no Arābu Emirātiem, kur būs izdots papīrs, kas nav angļu valodā? Neviens nesapratīs, kas tur ir rakstīts!
Tāpēc vēlreiz - es uzskatu, ka par šādu Ministru kabineta rīkojumu Saeima nevar balsot. Mēs nevaram atbalstīt šīs muļķības. Lai strādā valdība. Nu jau būs bijis vesels gads.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, paldies. Es arī gribētu vēl papildināt Krauzes kunga sacīto par testiem. Man tiešām gribētos saprast, kā Valsts robežsardze varētu šos visus testus atšifrēt, jo, kā jau pareizi Krauzes kungs minēja, no dažādām valstīm šie testi var nākt. Un tad ir, es saprotu, nepieciešams notariāli apstiprināts tulkojums varbūt vai kā. Kā tas bija domāts - absolūti nav skaidrs. Tas, protams, sarežģī mūsu Latvijas valsts pilsoņu ieceļošanu atpakaļ Latvijas Republikā.
Vēl, papildinot par vecāku tiesībām, es vēlos atzīmēt to, ka vairākas vecāku organizācijas vairākas reizes ir griezušās arī Ministru kabinetā ar prasību... lūgumu nodrošināt atbalstu vecākiem, kuri palīdz saviem mazajiem skolēniem mācībās. Šī prasība izskanēja jau vasarā, kad vecāki veica situācijas apskatu pēc pirmā viļņa un konstatēja, ka tiešām bija nepieciešams lielāks atbalsts tad, kad vecāki palīdzēja mācīties bērniem no pirmās līdz ceturtajai klasei. Šobrīd mēs redzam, ka nav ne čiku, ne grabu no kaut kāda vecāku atbalsta. Jā, jūs noturējāt tos bērnus dīkstāvē, un tad ar pirmdienu - lūdzu! Pilnīgi vienalga, vai vecāki ir jau izņēmuši visus savus atvaļinājumus vai nav. Kā viņi ir saplānojuši savu darbu un kā darba devējs to pacietīs - jums pilnīgi vienalga. Ne par kādu atbalsta mehānismu mēs šobrīd nedzirdam.
Tas ir liels kauns valdībai. Ar atbalstu bija jāsāk, godātie kolēģi!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Nu, sabiedrība un kolēģi! Tas, kas... par ko es galvoju, es pilnīgi galvoju, ka visām smalkajām dāmām un ne tikai dāmām tāpat ir gan manikīrs, gan pedikīrs, gan frizūra - viss kā nākas. Mēs te vienkārši izliekamies. Un varbūt jābeidz izlikties, jāļauj cilvēkiem strādāt.
Ir pilnīgi skaidrs, ka šie ierobežojumi neko nedod un arī neko nedos. Kā cilvēki sāks strādāt, atkal vajadzēs jaunus ierobežojumus. Pavisam citādāka kaut kāda problēma... Kaut kā būtu jāķeras un jārisina šī problēma, nevis vienkārši jādomā, kā brutāli zagt. Citādi tas nekad nebeigsies.
Un es ceru, ka cilvēku pacietības mērs izsīks. Es tiešām ļoti ceru... nu, es vēršos pie jums, Latvijas sabiedrība! Jūs redzat, ka jūsu bērnus neskolo, jūs redzat visu to pasākumu, jūs redzat, ka jums ar propagandas mašinēriju skalo smadzenes, un visu pārējo. Es esmu dzirdējis ļoti daudzus sakām, ka jūs vienkārši gribat strādāt, lai varat samaksāt savus rēķinus. Nu tad jābeidz činkstēt vienreiz! Nu, kas tā par činkstētāju tautu ir? Ir jāsaņem vienreiz drosme mainīt šo visu, mīļie cilvēki! Drosme iet kaut vai uz tiesu prasīt visu atcelt! Nebaidīties, saukt referendumus - vienalga! -, bet rīkoties, nevis gaidīt brīnumu.
Brīnuma nebūs. Viņiem ir izdevīgi tas viss. Viņi vilks garumā, cik vien var izvilkt. Viņus neinteresē, ka Latvijas ekonomika brūk un viss pārējais ir tikai sliktāk un sliktāk. Viņus interesē tas stāvoklis - šis brutālās zagšanas un neko nedarīšanas stāvoklis. Viņi vilks, cik vien var, un būtu laimīgi, ja varētu novilkt līdz gada beigām.
Jāceļas, cilvēki, tagad!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Jā, nu, tūlīt mums būs balsojums par to, ko piedāvā valdība - apstiprināt tās lēmumus. Un es gribētu dzirdēt no deputātu puses vai no ziņotāja skaidrojumu par šo vakcinācijas biroju. Par to es tā arī neesmu dzirdējis ne no viena skaidrojumu, ar ko tad nodarbosies vakcinācijas projekta vadītājs un ar ko nodarbosies vakcinācijas procesa koordinators, kur abi saņem premjera cienīgas algas.
Ja jūs kāds mēģināsiet man pateikt, ka, redziet, projekta vadītājs ir par visu projektu, bet vakcinācijas procesa koordinators ir par pašu vakcinācijas procesu, tad man radīsies uzreiz loģisks jautājums par nākamo - kam tad ir loģistikas koordinators, jo tas jau pēc būtības koordinēs visu šo vakcinācijas procesu. Katram no viņiem ir paredzētas premjera cienīgas algas.
Nāciet, lūdzu, cienītie kolēģi, tie, kuri gatavojas par to balsot - ja tas nav vienkārši kārtējais mēģinājums sagādāt kādam siltas vietiņas un pašiem aizmukt no atbildības un neko nedarīt -, izstāstiet, kā jūs sajēdzat, ko jūs tagad esat piedāvājuši. Kādas tad ir konkrēti visas šīs funkcijas?
Un arī paskaidrojiet... Es skatos, teiksim, ir biroja administrators un arī biroja sekretārs. Ja mēs paskatīsimies, teiksim, šinī amatu sarakstā, kuru jūs esat apstiprinājuši, kuru valdība ir apstiprinājusi un piešķīrusi finansējumu, tur ir gan informācijas tehnoloģiju koordinators, gan komunikācijas koordinators - abiem viņiem paredzētas vienādas algas. Bet, ja mēs paskatāmies, kāds ir paredzētais nepieciešamais finansējums, ko jūs katram no viņiem esat apstiprinājuši, tad šis nepieciešamais finansējums pie šīm vienādajām algām atšķiras dubultā - vienam ir divreiz vairāk nekā otram. Un tas ir nepieciešamais finansējums 2021. gadam, kas ir katrai šai pozīcijai.
Tālāk. Ja mēs paskatīsimies tālāk, ir komunikācijas vadītāja asistents, kuram alga ir divreiz mazāka nekā komunikācijas koordinatoram, bet nepieciešamais finansējums viņam ir paredzēts pusotru reizi lielāks.
Nāciet kāds un pastāstiet, ko jūs tur konkrēti darīsiet un par ko maksāsiet.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.
I. Dūrītis (AP!).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie deputāti! Jā, es gribēju tikai varbūt īsi... ieskicēt arī Zariņa kunga uzdotos jautājumus.
Pirmkārt, ir jāsaprot, cienījamie kolēģi, ka ātra un visaptveroša vakcinācija, nu, tas ir... principā tas ir līdz šim nebijis notikums jebkurā valstī, tai skaitā arī Latvijā. Aprēķini rāda: ja mēs vakcināciju nodrošināsim pat ar intensitāti 50 tūkstoši savakcinētu cilvēku nedēļā, tad vakcinācijas process var turpināties ļoti, ļoti ilgi un tā saucamo pūļa imunitāti vismaz 60 procentu līmenī mēs varam šogad arī nesasniegt. Un tas nozīmē, ka ierobežojumi, kas pašreiz ļoti spēcīgi sit, kā jūs arī paši izsakāties, pa mūsu ekonomiku un visām nozarēm, būs jāsaglabā vēl ilgu laiku. Tas viennozīmīgi neradīs drošību mūsu valsts iedzīvotājiem, tas viennozīmīgi neradīs, nu, veiksmes stāstu par mūsu valsti kā valsti, kura... kā tā izies no kovida krīzes.
Aprēķini rāda, ka, lai mēs vasaras beigās sasniegtu kaut kādu, teiksim, pūļa imunitāti, kas varētu būt vismaz šie 60 procenti, mums ir jāvakcinē ar nosacījumu, ka mums ir pieejamas un reģistrētas vakcīnas (un vakcīnas pasūtījusi valsts ir ļoti, ļoti daudz, tātad mums ir krietna rezerve), 100, pat līdz 150... iedzīvotāji nedēļā. Šis apjoms prasa ļoti lielu koncentrēšanos, tādēļ arī valdības lēmums izveidot vakcinācijas biroju, manuprāt, ir ļoti pareizs un pamatots.
Biroja pamatā būs trīs, ja tā varētu teikt, tādas koordinatoru grupas. Viena no tām ir galvenā grupa, kas koordinēs pašu vakcinācijas procesu: kur, kas vakcinēs, kur būs šie vakcinācijas kabineti, kādā apjomā tie tiks izveidoti, kāda būs sadarbība ģimenes ārstu praksēm, privātās vakcinācijas iestādes praksēm un tā tālāk. Tātad - kas vakcinēs un tā tālāk.
Otrs bloks tātad - runājot par iedzīvotāju informēšanu, arī par informēšanu par vakcīnas iedarbību, par vakcīnas blaknēm, aicināšana iedzīvotājus vakcinēties, jo, kā mēs redzam, tā sākotnējā pieredze parādīja, ka iedzīvotāji diezgan kūtri... sākotnēji vēlas vakcinēties. Vakcinēšanās būs brīvprātīga un ir brīvprātīga.
Un trešā grupa - šis atbalsts katram iedzīvotājam, lai viņš varētu pieteikties vakcinācijai pēc iespējas drīzāk un saņemt arī informāciju par laiku un vietu, kur notiks viņa vakcinācija. Tas ir jautājums par informācijas tehnoloģiju... būtībā platformas izveidi, lai šī rinda būtu vadāma un lai šī rinda būtu pienācīgi ērta un saprotama. Tad, ja kāds arī izkrīt no vakcinācijas rindas, piemēram, nevēloties vai pārdomājot, lai šajā rindā elastīgi varētu iekļauties nākamais cilvēks, kas grib saņemt vakcīnu. Tāpēc vakcinācijas biroja darbs tuvākajā laikā būs ārkārtīgi intensīvs un ārkārtīgi sarežģīts, es gribu teikt.
Par atalgojumu - tikai īsumā. Kolēģi, es aicinu ieskatīties pētījumos, kas parāda to, kādas ir vidējās algas kopumā Latvijā privātajā sektorā. Ja mēs gribam piesaistīt labākos speciālistus un būt konkurētspējīgi ar privāto sektoru, tad atalgojums privātajā sektorā attiecīgajās mēnešalgu grupās ir lielāks nekā valsts pārvaldē, tādēļ arī šis atalgojums tika noteikts nedaudz lielāks.
Paldies.
Es aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam. Debates varam turpināt pēc pārtraukuma.
Dalībnieku reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.
Pārtraukums sēdē līdz pulksten 15.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā - lēmuma projekta izskatīšana.
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 14. janvāra rīkojumu Nr. 19 un 2021. gada 15. janvāra rīkojumu Nr. 24, ar kuriem grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.
Turpinām debates.
Vārds deputātei Anitai Muižniecei.
A. Muižniece (JK).
Labdien, cienījamie kolēģi! Es savu runu vēlētos vērst uz Valaiņa kunga teikto saistībā... un Krauzes kunga teikto saistībā ar ierobežojumiem izglītības jomā.
Pirmām kārtām - kas ir jāsaprot? Nu, kolēģi, nav mums citas atslēgas izejai no šīs krīzes un saslimstības mazināšanai kā paralēli jau uzsāktajam (par laimi, jau uzsāktajam) vakcinācijas procesam joprojām samazināt kontaktus. Un ar to es domāju ne tikai tā sauktās mājsēdes vai veikala apmeklējumus, bet arī, jā, attālinātās mācības - tieši tik ilgi, cik tās ir vajadzīgas, un tieši tik ilgi, lai atgriezties skolā būtu droši gan bērniem, gan skolotājiem, gan vecākiem un vecvecākiem, pie kuriem skolēni pēc tam, pēc stundām, dosies mājās.
Vai tas ir viegli skolotājiem? Nē, jo tā ir jauna situācija. Ir arī dažādas pārmaiņas gan mācīšanas pieejā, gan mācību saturā. Ir ļoti daudz nezināmā. Jā, ir grūti, tomēr šeit es redzu, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas puses tiek sniegts gan finansiāls, gan informatīvs atbalsts tādā apmērā, kāds acīmredzot šobrīd ir maksimāli iespējams.
Vai attālinātās mācības ir vieglas vecākiem? (Šo aspektu ļoti uzsvēra Krauzes kungs, minot tieši pirmklasnieku vecākus.) Un es gribētu teikt - nepavisam, nē! Es to saku ar pilnu atbildību, jo mana meita attālināti mācās jau kopš pagājušā gada marta (ar nelielu klātienes efektu septembrī un oktobrī), un mani divi pirmklasnieki jau pirmajā semestrī piedzīvoja šo attālināto mācīšanos mājās... un nu arī turpinās - acīmredzot līdz februārim vai tik ilgi, cik vajadzēs.
Tas ir gigantisks vecāku darbs sadarbībā ar skolotājiem - nepārtraukti bērnus motivēt, atbalstīt, līdz vēliem vakariem skaidrot, jo pa dienu pašiem ir jāstrādā. Četras reizes dienā jāgatavo ēst, jāpalīdz mācībās un arī kaut kas mājsaimniecībā ir jāpadara. Grūti, bet tas ir paveicams.
Vai mācības ir vieglas bērniem? Nē, nē un vēlreiz - nē! Un jo īpaši lielas grūtības... pieļauju iespēju, ka to redzēsim nākamgad... būs bijušas tieši jaunākajiem skolēniem - apgūto zināšanu ziņā, un vecākajiem - viņu psihoemocionālā stāvokļa sakarā.
Bet es absolūti - absolūti! - noraidu jebkādu kritiku par to, ka IZM šajā sakarā rīkotos nepareizi. Vai bija iespējams paredzēt tieši šādu notikumu attīstības scenāriju? Nu kurš no jums, liekot roku uz sirds, to var apgalvot?
Vai IZM nesniedz atbalstu? Sniedz, kolēģi. Šī nu gan ir tā retā ministrija, kas kovida laikā... IZM jau laikus sagatavojusi gan algoritma modeļus iespējamajai skolu darbībai kovida laikā, gan rīkojusi neskaitāmus tiešsaistes seminārus; tā izplata materiālus gan skolotājiem, gan - tas jo īpaši svarīgi - vecākiem. Vienmēr var teikt, ka var citādi un var labāk. Un pat vajag tā teikt. Bet šobrīd par atbalstu no IZM puses jau nu gan, manuprāt, sūdzēties nav korekti.
Tāpat būtiski ikvienam vecākam ir paturēt prātā to, ka šobrīd ir... un mēs paši nolēmām, ka ir iespējas... Ja ar kovidu saistīto apstākļu dēļ bērns nevar apmeklēt bērnudārzu vai mācību iestādi vai ja mācību iestādē ir noteikts šis attālinātais process, bērna vecākiem, ja bērna vecums līdz 10 gadiem, ir iespējas saņemt šo slimības... palīdzības pabalstu.
Un te man ir jāpiebilst, ka par spīti tam, ka Petravičas kundze... Saeimas debatēs, kad es iebildu, ka tas nedrīkst būt vienreizējs pasākums... tomēr ir sapratusi savu kļūdu... Un nu to atbalstu būs iespējams arī visa semestra ietvaros, cik ilgi vajadzēs un cik reizes vajadzēs, saņemt. Un vecākiem tas ir jāizmanto, jo... Cik man zināms, šobrīd to izmantojuši aptuveni 380 cilvēki tikai. Lūk, viens praktisks, reāls piemērs atbalstam vecākiem attālināto mācību sakarā.
Bet... Kolēģi, vēlreiz es aicinu - no sirds - atcerēties, ka... Es kā ikviens no mums gaidu dienu, kad bērni atgriezīsies skolās - mācīsies klātienē, bet to nevarēs ātri panākt, ja mēs turpināsim šo muļļāšanos un laipošanu ar stingro ierobežojumu mazināšanu un kaut kādiem izņēmumiem vienā vai otrā jomā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi kārtējās debatēs mēs pārliecināmies, ka gada laikā mēs neesam iemācījušies izdarīt pareizus secinājumus diezgan smagā situācijā, kurā mēs visi esam nokļuvuši. Var runāt par dažādiem ierobežojumiem, par ierobežojumu atslābināšanu vai par to, lai padarītu tos vēl bargākus un stingrākus. Ja tur nav sistēmas, nebūs arī nekāda rezultāta.
Taču es gribētu pieskarties vienai lietai, un tā ir tieši medicīna. Mēs runājam par gultu skaitu. Šodien tas ir uz kritiskās robežas, faktiski - virs kritiskās robežas, jo visu laiku bija runa par to, ka tūkstoš gultas slimnīcās priekš kovidslimniekiem ir tā kritiskā robeža, bet šodien to skaits ir daudz lielāks... ne daudz lielāks, bet lielāks.
Var paplašināt gultu skaitu. Var? Var! Varētu piesaistīt privātās... privātos medicīnas centrus; var darīt tā, kā plāno, teiksim, Pabrika kungs, kas taisās nopirkt mobilo hospitāli. Bet rodas otrs jautājums - kas strādās šinīs vietās, jo parādās tādas situācijas, kad ārstiem saka, ka, lūk, no rītdienas jūsu nodaļa strādās, pārkvalificējusies par kovidslimnieku nodaļu. Personāls ir gatavs tam? Nav gatavs, jo darbs ar kovidslimniekiem tomēr prasa īpašas zināšanas, īpašas iemaņas un īpašu kvalifikāciju.
Līdz ar to otrs jautājums ir, kā sagatavot medicīnas personālu specializētam darbam, darbam īpašos apstākļos, - darbam ar kovidslimniekiem (pēc īpašām ārstniecības metodikām, pēc īpašām medikamentozām tehnoloģijām un tehnikām un tā tālāk).
Un trešais jautājums. Par vakcinēšanu. Šodien viens no debatētājiem izteicās ļoti skarbi, ka, lūk, pūlis līdz gada beigām diez vai būs pilnībā vakcinēts. Izveidots vakcinācijas vai vakcinēšanas birojs. Ļoti labs pasākums, bet - kas tālāk? Vai pietiek vakcīnu, lai nodrošinātu masveida vakcinēšanu? Vai ir sagatavoti centri un personāls tam darbam? Pagaidām ir izveidots... paveikts tikai pirmais solis - ļoti nokavēti, ļoti novēloti. Bet - kas tālāk? Kādi ir tempi? Kādas būs tās vakcīnas, par kurām visu laiku ir runa? Un kādos tempos tiek nodrošināts šis process?
Un tāpēc galvenais iespaids, kas izriet no visām mūsu debatēm šodien, - ka mēs neesam iemācījušies strādāt pēc sistēmas, neesam iemācījušies izdarīt secinājumus no tā, kas jau ir paveikts, un no tā, kādi rezultāti ir sasniegti un par kādu cenu.
Man šķiet, ka esošais dokuments, kas šodien mūsu uzmanībai ir atvērts, nesniedz atbildes uz to jautājumu. Es domāju, ka mums tomēr vajadzētu reiz atteikties no tās stulbās sistēmas, ka mēs debatējam par to, kas jau ir nolemts. Faktiski valdība atbildību par savu rīcību pārliek uz Saeimu, nepieņemot nekādus uzlabojumus un grozījumus vai... kaut vai uzklausot tos ierosinājumus, kas nāk no Saeimas deputātiem. Tas ir tukšs darbs - tāds, kas ir ar ļoti niecīgu, es pat teiktu - zem nulles esošu lietderības koeficientu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā. Paldies.
Kolēģi! Jāatzīst, ka jau 8. aprīlī opozīcija un personīgi es griezāmies Publisko izdevumu un revīzijas komisijā ar detalizētu lūgumu uzsākt diskusiju un apspriest nepieciešamību visām iesaistītajām valsts iestādēm un arī premjerministram nodrošināt horizontālo... efektīvu sadarbību, lai nodrošinātu... kovidkrīzes iespējamās sekas...
Sēdes notika Publisko izdevumu un revīzijas komisijā trīs dienas pēc kārtas - 15., 22. un 29. aprīlī. Darbā piedalījās visu iesaistīto ministriju pārstāvji, to skaitā arī premjerministra biroja vadītāja... attiecīgi - pārstāvis... Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas tika uzdots... par nepieciešamību... Visaptveroša un mērķtiecīga sadarbība starp iestādēm un koordinācija, lai efektīvi apkarotu pandēmiju. Pie kā mēs nonācām? Mēs... rezultātā plānu dabūjām tikai oktobrī. Ko mēs esam sasnieguši valdības neprofesionālās komunikācijas, nesagatavotības, skaidri saprotama horizontālās sadarbības plāna neesamības dēļ? Pandēmijas otrais vilnis... vienkārši ar galvu praktiski mēs atrodamies jau zem ūdens līmeņa... nodrošināja... izraisīja krasu saslimstības pieaugumu... un arī nepārdomātas rīcības...
Mums pansionātos iet bojā cilvēki. Mums ir problēmas ar gultasvietām. Mums tagad nepieciešams izveidot jaunu imunizācijas padomi. Bet... Cienījamie kolēģi, informācijai: starp citu, Veselības ministrijā patiesībā darbojas 147 valsts amatpersonas, un Veselības ministrijai ir vairāki departamenti... Nosaukšu: Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departaments, Komunikācijas nodaļa, Audita nodaļa, Personāla un dokumentu pārvaldības departaments, Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļa, Vides veselības nodaļa, Veselības aprūpes departaments, Veselības aprūpes organizācijas nodaļa, Ārstniecības kvalitātes nodaļa, Integrētās veselības aprūpes nodaļa, Farmācijas departaments, Nozares budžeta plānošanas departaments, Investīciju un Eiropas Savienības fondu uzraudzības departaments, Eiropas Savienības fondu ieviešanas nodaļa, Eiropas Savienības fondu plānošanas, izvērtēšanas un uzraudzības nodaļa, Kapitālsabiedrību un investīciju uzraudzības nodaļa, Grāmatvedības nodaļa, Iepirkumu nodaļa, Informācijas tehnoloģiju nodaļa, Īpašumu un tehniskā nodrošinājuma nodaļa, Projektu vadības departaments, Sabiedrības veselības veicināšanas projektu nodaļa, kurā, starp citu, darbojas ap 10 valsts amatpersonām, Ārstniecības personu iesaistes darbam reģionos projekta nodaļa, Ārstniecības personu tālākizglītības projekta nodaļa, Juridiskā nodaļa, Politikas koordinācijas nodaļa, Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļa.
Un pasakiet man, lūdzu, - ja Veselības ministrijā darbojas visi šie departamenti, nodaļas un cilvēki, tad ko viņi ir darījuši kopš 8. aprīļa, kad visiem vajadzēja, konkrēti sadarbojoties, izveidot visus šos mehānismus, lai kovidkrīzē nepieļautu esošo situāciju veselības jomā?
Manuprāt, pašlaik tas, ko mēs darām... mēs patiesi redzam nesistemātisku un nepārdomātu rīcību, varētu pat teikt - haotisku, un nekādi konkrēti secinājumi, visticamāk, tiešām netika izdarīti.
Un ir ļoti bēdīgi... uzskatīt, ka.... un vainot cilvēkus, ka viņi negrib vakcinēties jeb potēties, kaut gan patiesie iemesli cilvēku noraidošai un skeptiskai attieksmei pret visiem notikumiem ir saistīti ar pašas valdības nespēju organizēt savu darbu, nespēju nodrošināt saprotamu, skaidru komunikāciju ar sabiedrību un nespēju sākotnēji un savlaicīgi izstrādāt kvalitatīvu, visiem saprotamu... un arī attiecīgi informēt par to sabiedrību. Rezultāts - sabiedrība neuzticas valdībai un neuzticas valdības piedāvātajiem mēriem. Un tā ir tikai un vienīgi pašu valdības locekļu atbildība.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pirms kāda brīža Dūrīša kungs minēja par... kaut ko par veiksmes stāstu. Es gribētu teikt, ka Latvijā mēs diemžēl... diemžēl veiksmes stāstus... varēsim lasīt par veiksmes stāstiem citās valstīs - citās Eiropas Savienības valstīs un valstīs ārpus Eiropas Savienības -, bet ne Latvijā.
Un attiecībā uz to, ko Muižnieces kundze teica. Vai varēja paredzēt šādu attīstības scenāriju izglītības jomā? Pilnīgi noteikti varēja paredzēt.
Un veselības jomā, kolēģi... situācijā, kad visiem skaidri zināms, ka brīdī, kad būs vakcīna... Vakcīna ir vienīgais veids, kā cīnīties ar šiem cēloņiem - šīs pandēmijas cēloņiem... Ka būs jāveic vakcinācija lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, - vai to nevarēja paredzēt? Vai tas ir kaut kāds ārkārtējs jautājums un tur bija vajadzīga zinātniska ekspertīze tam, ka tas tā notiks?
Attiecībā uz vakcīnu iegādi... par to mēs vēl runāsim... pie citiem jautājumiem... bet tomēr, kolēģi, visi šie jautājumi bija un ir paredzami. Un šobrīd... Vai tad, kad izsludināja kārtējo ārkārtas stāvokli, kādam bija ilūzijas par to, ka mēneša laikā šis ārkārtas stāvoklis tiks... apturēts? Manuprāt, nē.
Arī izglītības jomā... Kad izsludināja šos brīvlaikus jau pirms Ziemassvētkiem, kādam bija ilūzijas, ka pēc Ziemassvētkiem situācija būtiski mainīsies? Manuprāt, nē.
Kolēģi, tāpēc ir jābūt koordinētai rīcībai. Un arī par šī vakcinācijas biroja izveidi... Plānošanas reģioni - kāpēc tie netiek iesaistīti jau šobrīd? Ir vesela virkne institūciju, piemēram, Pārresoru koordinācijas centrs. Ar ko tie nodarbojas šobrīd?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem otro reizi.
A. Krauze (ZZS).
Jā. Paldies, priekšsēdētājas kundze.
Es gribētu vērst uzmanību uz šādu lietu saistībā ar šo vakcinācijas biroju. Ziniet, izveidot biroju laikā, kad Veselības ministrijā strādā simtiem ierēdņu, kad ar viņiem ir institūcijas... kad ir dienesti, kas... kopā, man liekas... ja es pareizu skaitu zinu, ir vairāk nekā tūkstotis cilvēku - ierēdņi, dažāda līmeņa speciālisti -, kuri faktiski šo darbu varētu darīt un izveidot jaunu biroju.
Ar tik lielām algām - tas ir pilnībā nepieņemami! Tas parāda to, ka visā šajā sistēmā vai nu nav vēlēšanās, vai arī tiešām nav tāda līmeņa speciālistu, kas varētu darīt šādu darbu un koordinēt šo vakcinācijas procesu.
Bet, reflektējot uz Dūrīša teikto, es gribu gan teikt, kolēģi, - nu nevajag biedēt tautu: ja jūs darīsiet tā, tad mēs arī nākošgad visi staigāsim maskās, tad būs ierobežojumi, tad mēs nedabūsim pūļa imunitāti! Nevajag biedēt. Vajag ar labiem piemēriem parādīt un motivēt, nevis biedēt.
Es vēlreiz saku - man liekas, ka šinī gadījumā ne jau tikai valdībai psihoterapeits vajadzīgs, bet arī mūsu Saeimas koalīcijas kolēģiem, lai viņi zinātu, kā pareizi strādāt ar cilvēkiem, un arī paši sakārtotu prātus, lai varētu motivēt, nevis biedēt.
Es vēlreiz saku - beidzam biedēt Latvijas iedzīvotājus ar to, kas būs, ja nevakcinēsies! Motivējam! Ir daudzi... Ir tūkstošiem, ir desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri grib vakcinēties, un tos, kas negrib, - tie ir daži desmiti tūkstošu vai daži simti tūkstošu, - nu, nebiedējam viņus! Strādājam ar tiem, kuri vēlas, un nodrošinām to, ka viņi var vakcinēties.
Man jau tas viss atgādina tā kā padomju laikus, kad visi tika biedēti un, ja kāds kaut ko nedaudz savādāk pateica, tad viņu varēja ielikt cietumā, aizsūtīt uz Gulagu vai vēl kaut ko... Nu man tas sāk ļoti atgādināt tos laikus.
Tāpēc es saku - nebiedējam, bet motivējam mūsu Latvijas iedzīvotājus!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
J. Rancāns. Komisijas vārdā gribu teikt kolēģiem paldies par krāšņajām debatēm. Tika uzdoti daudzi jautājumi, uz kuriem arī tika rastas atbildes. Paldies parlamentārajiem sekretāriem un deputātiem, kuri šīs atbildes sniedza.
Ja ir palikušas kādas neskaidrības, aicinu vērsties pie atbildīgajām ministrijām un iegūt visu sev nepieciešamo informāciju.
Paldies, kolēģi, vēlreiz.
Aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2021. gada 14. janvāra rīkojumu Nr. 19 un 2021. gada 15. janvāra rīkojumu Nr. 24, ar kuriem grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu, balsosim! Par - 54, pret - 5, atturas - 24. Lēmums pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Kristas Baumanes apstiprināšanu par Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas locekli”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Kristas Baumanes apstiprināšanu par Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas locekli”! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Aigara Bikšes apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Aigara Bikšes apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli”! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara, Latkovska, Muižnieces, Zālītes-Grosas, Jansona un Možvillo iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Raivis Dzintars.
R. Dzintars (NA).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Abi likumprojekti - “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” un “Grozījums Invaliditātes likumā” - ir saistīti, un tie paredz goda ģimenes programmas paplašināšanu.
Šobrīd goda ģimenes statusa tvērums ir ģimenes ar trīs vai vairāk bērniem, taču piedāvātās izmaiņas noteiktu šo statusu arī ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti. Tātad būtiski tiktu paplašināts to ģimeņu loks, kuras varētu izmantot visu to atbalstu, ko goda ģimenes šobrīd saņem. Piemēram, ir ievērojamas atlaides starppilsētu sabiedriskajā transportā.
Atgādināšu, ka bērns ar invaliditāti jau tagad starppilsētu sabiedrisko transportu var izmantot bez maksas, tāpat arī viņa pavadonis. Taču, pieņemot šos grozījumus, 50 procentu atlaide būtu paredzēta arī bērna vecākiem, kad viņi sabiedrisko transportu izmanto bez bērna klātbūtnes, kā arī 90 procentu atlaide - bērna brālim vai māsai.
Apzinoties, ka rūpes kaut vai par vienu bērnu ar īpašām vajadzībām var būt līdzvērtīgas rūpēm par trim bērniem, jau sākotnēji goda ģimenes koncepcijas izstrādes laikā šāds paplašinājums bija paredzēts kā nākamais posms.
Ņemot vērā, ka vairāk nekā tūkstoš ģimenes, kurās aug īpašie bērni, jau šobrīd kā daudzbērnu ģimenes ir iekļautas goda ģimenes tvērumā, šo grozījumu pieņemšana sniegtu papildu atbalstu vēl apmēram septiņiem tūkstošiem ģimeņu.
Pagaidām ar Finanšu ministriju ir saskaņota šīs programmas paplašināšana kā terminēts pasākums līdz šā gada 31. decembrim, bet mūsu mērķis, protams, ir šīs izmaiņas ieviest kā pastāvīgu risinājumu.
Likumu grozījumus ir izstrādājis Demogrāfisko lietu centrs. Tos parakstījuši un lūdz nodot atbildīgajai komisijai četru Saeimas frakciju - Nacionālās apvienības frakcijas, frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA, Jauno konservatīvo frakcijas un frakcijas KPV LV - pārstāvji.
Kolēģi! Lai gan šobrīd ir piedāvāts likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, lūgtu tomēr abus likumprojektus kā saistītus nodot Sociālo un darba lietu komisijai.
Paldies jums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Lai nemulsinātu sabiedrību un kolēģus, paskaidrošu - es neesmu pret šo likumprojektu, es esmu pret divkosīgu politiku, un šī likuma kontekstā...
Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, jūs esat pieteicies runāt “pret” likumprojekta nodošanu konkrētajai komisijai.
A. Gobzems. Bet jūs klausieties, ko es teikšu.
Sēdes vadītāja. Vai jūs runāsiet “pret” likumprojekta nodošanu konkrētajai komisijai?
A. Gobzems. Jā, es runāšu. Noklausieties, tad jūs sapratīsiet.
Sēdes vadītāja. Tātad deputāts Gobzems runās “pret” likumprojekta nodošanu konkrētajai komisijai.
A. Gobzems. Es esmu pieteicies runāt pret likumprojektu, jo mani tracina divkosība.
Es lasu avīzes, es lasu presi, kurā mēs šodien, starp citu, redzam, ka pēdējo simts gadu laikā... Latvijā atkal ir sasniegts kārtējais rekords - pie mums dzimst vismazāk bērnu. Un tieši šī iemesla dēļ... tas patoss, kas skan no Raivja Dzintara, no Nacionālās apvienības, kas vienmēr it kā ir iestājusies par demogrāfiju un par bērniem... Es gribu teikt, ka tieši Nacionālā apvienība, tieši Raivis Dzintars... ka tieši šis spēks, kas faktiski ir gandrīz vienmēr pie varas, visās koalīcijās, lai kāda tā koalīcija būtu - VIENOTĪBAS vai kāda cita koalīcija -, ir vistiešāk atbildīgs par tām sekām... par visu to, kas šo daudzo gadu garumā ir noticis saistībā ar demogrāfisko situāciju. Demogrāfiskā situācija ir tāda, ka mēs esam rekordisti negatīvā ziņā.
Tāpēc uzskatu, ka šādi patosa pilni uzsaukumi - tā ir divkosība. Mums būtu jāatbalsta visi bērni daudz vairāk.
Šis likumprojekts, protams, neregulē... nerisina jautājumu par to, kā izmainīt dramatiskos, negatīvos demogrāfiskos rādītājus, kādi ir, “pateicoties” esošajai zagšanas un pret tautas interesēm vērstajai politikai kopumā. Tā ir tāda politika, kuras dēļ cilvēki aizbrauc no Latvijas, pārceļ biznesu, pārceļ bankas kontus un visu pārējo. Par to tiešā veidā ir atbildīga Nacionālā apvienība.
Un tieši tāpēc es gribu atgādināt, it īpaši, teiksim, vecākā gadagājuma cilvēkiem, kam patīk tādas patosīgas runas, tādas skaistas runas par to, kā tiek sargāti bērni, gribu atgādināt, kādi ir mūsu statistikas rādītāji un ka šie rādītāji ir atkarīgi no tā, kas ir bijuši pie varas visus šos daudzos gadus un kas ir pie varas arī šodien.
Es aicinātu šādus likumprojektus iesniegt par visiem bērniem.
Es aicinātu iesniegt likumprojektus par atbalstu bērniem - likumprojektus, kas ir solīti pirms vēlēšanām -, lai pabalsti būtu simtos eiro (un tamlīdzīgi), vismaz sasniegt Igaunijas līmeni, nevis patosīgi un divkosīgi runāt par aptuveni deviņiem tūkstošiem cilvēku. Tas neizmainīs demogrāfisko situāciju Latvijā.
Un jūs... Raivi Dzintar, tā ir jūsu vistiešākā atbildība. Jūsu atbildība un jūsu darba rezultāts ir “izcili” negatīvie demogrāfiskie rādītāji Latvijā. Tieši jūsu viltus patriotisma politika ir iemesls latviešu izmiršanai, manā ieskatā. Un tā ir mana dziļa pārliecība.
Tieši jūsu organizācija ir panākusi to, ka latviešu skaits samazinās Latvijā, jo jūs neatbalstāt visus mūsu valsts pilsoņus. Jūs atbalstāt koalīciju, kas ir pret mūsu valsts pilsoņiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Nu tātad viens deputāts ir runājis “par” likumprojekta nodošanu komisijai, viens deputāts ir runājis “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.
Ir priekšlikums šo likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai. Tātad mēs balsosim par likumprojekta nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara, Latkovska, Muižnieces, Možvillo, Zālītes-Grosas un Jansona iesniegto likumprojektu “Grozījums Invaliditātes likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Tālāk. Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā.
Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas iesniegto likumprojektu “Par Džona Martina Tallija atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?
“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.
A. Judins (JV).
Labdien, kolēģi! Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija virza izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Par Džona Martina Tallija atzīšanu par Latvijas pilsoni”.
Džons Martins Tallijs ir ASV pilsonis. No 1995. gada viņš uzturas Latvijā, nodibināja ģimeni, pašreiz audzina dēlu - Latvijas pilsoni. Viņš ir saņēmis Latvijas... pastāvīgas uzturēšanās atļauju.
Džons Martins Tallijs ir izveidojis vienu no lielākajiem Latvijas telekomunikāciju iekārtu un aprīkojuma ražošanas uzņēmumiem - SIA “Mikrotīkls”, kas savu produkciju eksportē uz daudzām pasaules valstīm.
Līdztekus pamatdarbībai uzņēmums aktīvi iesaistās labdarībā, veicot apjomīgus ziedojumus Bērnu slimnīcas fondam, Latvijas Universitātei, Latvijas Tehniskajai universitātei un citām Latvijas izglītības iestādēm. Pētniecības izglītības atbalstā un citos projektos uzņēmums pēdējos gados kopumā ir ziedojis vismaz piecus miljonus eiro.
Džons Martins Tallijs sniedzis atbalstu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas nodaļai, izveidojis Latvijas bērnu onkoloģijas fondu.
Par ieguldījumu mecenātismā un nopelniem Latvijas labā Džonam Martinam Tallijam 2017. gadā tika piešķirts Atzinības krusts un viņš ir iecelts par Atzinības krusta komandieri.
Atbalstu pretendenta vēlmei iegūt Latvijas pilsonību ir paudušas vairākas sabiedrībā pazīstamas personas.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija sagatavojusi šo likumprojektu par Tallija atzīšanu par Latvijas pilsoni, izvērtējot viņa individuālās situācijas apstākļus, darbības un pienesuma valstij un sabiedrībai nozīmīgumu, kā arī ņemot vērā apstākli, ka esošā normatīvā regulējuma neparedzētu gadījumu dēļ viņam rodas nepārvaramas grūtības iegūt Latvijas pilsonību, taču pilsonības iegūšana atbilst ne tikai Pilsonības likuma mērķiem, bet arī būtiskām valsts interesēm.
Tātad mūsu komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Komisija lūdz virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Un lūdzam atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Un sākam izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.
A. Judins (JV).
Kolēģi, es jūs iepazīstināju ar informāciju. Jautājums tika skatīts vairākās komisijas sēdēs. Un man ir liels prieks, ka visi mūsu komisijas deputāti atbalstīja likumprojekta virzīšanu. Lēmums bija pieņemts vienbalsīgi.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdzu izskatīt to steidzamības kārtībā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad vispirms - steidzamības noteikšana.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Džona Martina Tallija atzīšanu par Latvijas pilsoni” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Un komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.
Debatēt deputāti nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Džona Martina Tallija atzīšanu par Latvijas pilsoni” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
A. Judins. Kolēģi! Ņemot vērā, ka likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā ar 91 balsi, un ņemot vērā, ka komisijā mēs atbalstījām likumprojektu bez iebildumiem, komisijas vārdā es aicinu izskatīt šodien likumprojektu arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Džona Martina Tallija atzīšanu par Latvijas pilsoni” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Apsveicam Latvijas pilsoni Džonu Martinu Talliju!
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.
Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Sākam to izskatīt pirmajā lasījumā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ļubova Švecova.
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, paldies. Mēs strādājam ar likumprojektu Nr. 905/Lp13.
Kāpēc ir nepieciešami grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā?
Šī likumprojekta mērķis ir precizēt pievienotās vērtības nodokļa regulējumu, lai vienkāršotu pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, samazinātu administratīvo slogu un izmaksas un saskaņotu PVN regulējumu ar citos normatīvajos aktos pieņemto regulējumu. Mērķis ir vienkāršot Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu paziņošanas kārtību un pievienotās vērtības nodokļa maksātāju saziņu ar Valsts ieņēmumu dienestu.
Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 66. pantam Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par personas reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā var paziņot trīs veidos - atkarībā no personas reģistrācijas iesniegumā izvēlētā lēmuma paziņošanas veida. Šādu lēmumu VID paziņo VID mājaslapā internetā, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, ja persona ir šīs sistēmas lietotājs, vai pa pastu.
No lēmuma paziņošanas veida ir atkarīgs arī brīdis, kad persona kļūst reģistrēts PVN maksātājs, un attiecīgi tam iestājas ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu noteiktie pienākumi un tiesības: ar nākamo dienu pēc lēmuma paziņošanas VID mājaslapā internetā, ar otro darbdienu pēc lēmuma ievietošanas EDS, ar septīto dienu pēc šā lēmuma nodošanas pastā.
Līdz ar to šī likumprojekta pamatmērķis ir nodrošināt mūsdienīgu informācijas apmaiņu attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa maksātāju. Šie grozījumi paredz arī saskaņošanu attiecīgi... normatīvā regulējuma... depozīta sistēmā...
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz Saeimas deputātus atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēm nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
Ļ. Švecova. Es neredzu, man... jā, piecas dienas, tas ir 26. janvāris... 2021. gads.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad termiņš priekšlikumu iesniegšanai ir šā gada 26. janvāris.
Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Sākam to izskatīt pirmajā lasījumā.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
I. Lībiņa-Egnere (JV).
Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Šis Juridiskās komisijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, kas pēc būtības ir izstrādāts īpašā Tieslietu ministrijas darba grupā, paredz kopīpašuma tiesiskā regulējuma pilnveidošanu.
Grozījumu nepieciešamību ir aktualizējusi Juridiskās komisijas paspārnē esošā Tiesu politikas apakškomisija. Jau pirmajā sēdē, kas bija 2019. gada nogalē, mēs kā apakškomisija reaģējām uz medijos izskanējušām lietām par juristu un juridisko personu iespējamo negodprātīgo praksi, kad, nekustamo īpašumu izsolēs nopērkot īpašumu domājamās daļas un no pārējiem kopīpašniekiem kopīpašuma izbeigšanas ceļā prasot jau daudzkārt lielākas summas... un atsevišķos gadījumos pat būtībā piespiežot pārējos kopīpašniekus no sava īpašuma atteikties, jo īpašums tiek pārdots izsolē, iegūtos līdzekļus sadalot kopīpašnieku starpā... Un tad, balstoties uz šīm situācijām, Tieslietu ministrijai arī mēs apakškomisijā lūdzām sagatavot iespējamus grozījumus esošajā regulējumā.
Turklāt nedaudz vēlāk, 2019. gada 17. decembrī, Augstākās tiesas Senāts pieņēma blakus lēmumu, ar kuru nolēma darīt zināmu Saeimai, Valsts prezidentam un Ministru kabinetam par nepilnību Civillikuma 1075. pantā, neparedzot mūsdienu apstākļiem atbilstošus kopīpašuma izbeigšanas veidus.
Tāpat Tieslietu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka vēl šā gada jūlijā... jūnijā kopumā Latvijas tiesās norisinājās vairāk nekā 200 tiesvedības, kurās tiek skarts jautājums par kopīpašuma izbeigšanu.
Kā jau es minēju, šo likumprojektu ir izstrādājusi Tieslietu ministrijas vadīta darba grupa, balstoties uz Tiesu politikas apakškomisijas sēdē lemto.
Minētais likumprojekts paredz jaunus tiesiskos mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai, to skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā.
Tāpat tiek paredzēts ierobežojums kopīpašniekiem attiecībā uz to tiesībām prasīt kopīpašuma dalīšanu bez īpaša pamata, tādējādi mazinot tendenci izmantot kopīpašuma domājamās daļas peļņas (Skaņas pārrāvums.)... personu tiesības uz īpašumu un mājokļa neaizskaramību.
Likumprojektā ietverts arī jaunā redakcijā izteikts Civillikuma 1075. pants, kas paredz divas jaunas kopīpašuma dalīšanas iespējas.
Grozījumu mērķis ir radīt tādus mehānismus, kas ļautu pēc iespējas sabalansēt visu kopīpašnieku intereses, piemēram, lai kopīpašniekam, kurš nevēlas palikt kopīpašumā, ir iespējams izstāties, neietekmējot pārējo kopīpašnieku pamatotās intereses un tiesības.
Juridiskās komisijas sēdē par šo likumprojektu izraisījās plašas diskusijas - gan par likumprojektā rosināto ierobežojumu, kas paredz, ka bez svarīga iemesla nevar prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu piecus gadus, kopš īpašumtiesību nostiprināšanas brīža... Tāpat arī notika diskusijas par tādiem jautājumiem kā kopīpašnieku izstumšana kopīpašuma sadales laikā, vairākuma tiesības prasīt kāda kopīpašnieka izslēgšanu un kopīpašuma pārvaldīšanas kārtība.
Līdz ar to arī virkne šādu jautājumu priekšlikumu formā varētu tikt risināta šā likumprojekta turpmākajos lasījumos, sagaidot priekšlikumus šajā likumprojektā.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
I. Lībiņa‑Egnere. Juridiskās komisijas vārdā aicinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 19. martu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 19. marts.
Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.
Deputāti Vitālijs Orlovs, Andrejs Klementjevs, Regīna Ločmele, Jānis Krišāns, Edgars Kucins, Jānis Urbanovičs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks, Ivans Klementjevs un Inga Goldberga ir iesnieguši pieprasījumu labklājības ministrei Ramonai Petravičai “Par vilcināšanos ar Covid‑19 izplatības samazināšanas pasākumu ieviešanu sociālās aprūpes centros”.
Vārds motivācijai deputātam Vitālijam Orlovam.
Orlova kungs, jums sistēmā jāpiesakās elektroniski.
Tātad vārds deputātam Vitālijam Orlovam.
V. Orlovs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie kolēģi deputāti! Mēs frakcijā SASKAŅA sagatavojām deputātu pieprasījumu labklājības ministrei Ramonai Petravičai “Par vilcināšanos ar Covid‑19 izplatības samazināšanas pasākumu ieviešanu sociālās aprūpes centros”.
Jau oktobrī, novembrī un decembrī, kad SPKC ziņoja par atrastiem saslimšanas gadījumiem, - jau tad parādījās pirmie perēkļi sociālās aprūpes centros, kuri... decembrī sasnieguši 10 procentus no saslimušo... dienu kopējā skaita... Saslima ne tikai sociālo māju iemītnieki, bet slimoja arī darbinieki.
Decembra beigās Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš izdeva rezolūciju, kur lūdza Labklājības ministriju, Veselības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāt priekšlikumus, lai pastiprinātu epidemioloģisko kontroli sociālās aprūpes centros.
Mēs sagatavojām 11 jautājumus, lai saņemtu atbildi no Veselības ministrijas... labklājības ministres Ramonas Petravičas - ko darīja Veselības... Labklājības ministrija no oktobra mēneša, lai... un visu vasaras periodu, lai sagaidītu otro vilni, tāpēc ka uz svaru kausiem ir ne tikai darbinieku un iemītnieku veselība, bet arī dzīvība.
Nākamajā... Es ceru, ka deputāti, kuri piedalīsies Pieprasījumu komisijā... Aicinu arī pārējos deputātus, kuri... kā Sociālo un darba lietu komisija... skatīja šo jautājumu, sekot līdzi un piedalīties Pieprasījumu komisijas sēdē un izteikt savu neapmierinātību ar Labklājības ministrijas nepabeigto darbību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.
Godātie kolēģi, sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Taču ir iesniegti deputātu jautājumi, par kuriem man jūs jāinformē.
Deputāti Zariņš, Rubiks, Tutins, Kucins un Ločmele ir iesnieguši jautājumu “Par Vakcinācijas projekta biroja izveidošanu, tā uzdevumiem, vietu un nozīmi valsts pārvaldes struktūrā”.
Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam. (Pauze.)
Tā, tagad ir... Tagad beidzot ir...
Tātad vārds deputātam Ivaram Zariņam - jautājuma motivācijai.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi! Pēc tam, kad valdībā neviens negribēja uzņemties atbildību par vakcinācijas procesu, neviens nevēlējās par to atbildēt un neizdevās to nevienam uzgrūst, valdība draudzīgi ir vienojusies, ka tagad būs jauna institūcija, kura par to visu atbildēs un no kuras varēs prasīt šo atbildību.
Šodien jūs nobalsojāt par šādu risinājumu, lai gan neviens tā arī nespēja mums izstāstīt, ko tad šis birojs... kā tad īsti rīkosies, kā būs sadalītas kompetences, kā tas būs integrēts kopējā valsts pārvaldes struktūrā, par ko tad īsti viņiem tiks maksāts un cik daudz tiks maksāts.
Tad nu mēs, jau paredzot šādu lietu kārtību, esam sagatavojuši jautājumus... un, vadoties no Rancāna kunga ironiskā ierosinājuma par to, ka: “prasiet institūcijām, bet no sākuma par to visu nobalsojiet”, mēs jau esam šādu jautājumu sagatavojuši un iesniedzam Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, jo mēs uzskatām, ka tas ir premjera kompetences līmeņa jautājums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad šo jautājumu nododam Ministru prezidentam.
Deputāti Sprūde, Stepaņenko, Gobzems, Švecova, Tavars un Kazinovskis ir iesnieguši jautājumu “Par medicīnas darbinieku vakcināciju pret Covid-19 un vakcīnas iedarbību”. To nododam veselības ministram atbildes sniegšanai.
Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.
Līdz ar to Saeimas 2021. gada 21. janvāra otro attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 9. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 21. janvārī
Datums: 21.01.2021 14:08:51 bal001
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rolanda Irkļa atcelšanu no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja amata (557/Lm13)
Datums: 21.01.2021 14:59:17 bal002
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 21.01.2021 15:50:41 bal003
Par - 54, pret - 5, atturas - 24.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2021. gada 14. janvāra rīkojumu Nr.19 un 2021. gada 15. janvāra rīkojumu Nr. 24, ar kuriem grozīts 2020. gada 6. novembra rīkojums Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (556/Lm13)
Datums: 21.01.2021 15:51:39 bal004
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Kristas Baumanes apstiprināšanu par Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas locekli (554/Lm13)
Datums: 21.01.2021 15:52:25 bal005
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Aigara Bikšes apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli (555/Lm13)
Datums: 21.01.2021 16:01:20 bal006
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (908/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 21.01.2021 16:06:26 bal007
Par - 83, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Par Džona Martina Tallija atzīšanu par Latvijas pilsoni (907/Lp13) atzīšanu par steidzamu
Datums: 21.01.2021 16:07:11 bal008
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Džona Martina Tallija atzīšanu par Latvijas pilsoni (907/Lp13), 1.lasījums
Datums: 21.01.2021 16:08:34 bal009
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Džona Martina Tallija atzīšanu par Latvijas pilsoni (907/Lp13), 2.lasījums
Datums: 21.01.2021 16:12:05 bal010
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (905/Lp13), 1.lasījums
Datums: 21.01.2021 16:17:16 bal011
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (906/Lp13), 1.lasījums
Datums: 21.01.2021 16:23:30 bal012
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 21.01.2021. | 9.00 |
9.45 |
11.00 |
13.30 |
14.05 |
15.30 |