Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas astotā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 21. janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

 

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sāksim Saeimas 2021. gada 21. janvāra attālināto ārkārtas sēdi.

Vispirms - par darba kārtību. Iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Ārlietu komisija lūdz izslēgt no Saeimas šā gada 21. janvāra ārkārtas sēdes darba kārtības Ārlietu komisijas iesniegto Saeimas lēmuma projektu “Par 2021. gada Pasaules hokeja čempionātu vīriešiem”.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Bondara kungs runās “par” vai “pret”? Par izslēgšanu vai pret izslēgšanu? (Dep. M. Bondars: “Es runāšu “par”.”)

Sēdes vadītāja. Tātad “par” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienītās kolēģes un augsti godātie kolēģi! Es noteikti esmu par to, lai šis lēmuma projekts tiktu izslēgts no darba kārtības, tāpēc ka pēc būtības tas vairs nav aktuāls.

Taču vēlos vienlaikus teikt, ka es esmu par to, lai valdība, skatot jautājumu par hokeja čempionāta norisi Latvijā, izskatītu ne tikai jautājumu par Rīgu kā iespējamo vietu, kur notiks šis čempionāts, bet izskatītu arī iespēju... varbūt ir iespējams organizēt Rēzeknē; tas simboliski būtu daudz atbilstošāk nekā Rīgā.

Un tas nozīmē... Nu mēs esam devuši līdzekļus... Mēs esam devuši līdzekļus olimpiskajam centram “Rēzekne”. Mēs zinām, ka hokeja čempionāts notiek Latvijā, zinām, ka tā nav tikai Rīga. Zinām, ka tā visa ir nodokļu maksātāju nauda. Tāpēc lūgums izskatīt iespēju... lūgums gan federācijai, gan valdībai... šo čempionāta daļu, kas bija paredzēta Baltkrievijā... izskatīt iespēju noorganizēt Rēzeknē.

Rīga 2006. gadā nekvalificējās būt par NATO samita galvaspilsētu, bet Rīgā samits notika. Es domāju, ka visu var, ja grib.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputāti vēlas balsojumu? Neviens no deputātiem balsojumu nelūdz. Līdz ar to lēmuma projekts tiek izslēgts no sēdes darba kārtības.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?

Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 896/Lp13) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Judina, Čakšas, Kalniņa, Šteina, Voikas, Rukšānes-Ščipčinskas, Krapānes, Možvillo, Geidāna un Lībiņas-Egneres iesniegto likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” (Nr. 901/Lp13) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Par sagatavoto grozījumu Imigrācijas likumā.

Skaidrs, ka šis jautājums kaut kādā kontekstā jau tika skatīts Saeimā, atbildīgajā komisijā, kur jau vienreiz balsojums bija un balsojums bija negatīvs. Skaidrs, ka šis grozījums ir vairāk saistīts ar notikumiem kaimiņvalstī un tās režīma īstenotajām represijām, un cilvēki pamet to valsti vajāšanas vai citu apstākļu dēļ.

Kopš pērnā gada augusta Latvijā ir ar katru mēnesi pieaudzis patvēruma meklētāju pieteikumu skaits no Baltkrievijas; kā vakar mediji ziņoja, Latvija nolēmusi piešķirt patvērumu 13 Baltkrievijas pilsoņiem, savukārt vēl 35 personu pieteikumi ir izskatīšanā.

Skaidrs, ka šajā jautājumā primāri darbs ir veicams Latvijas drošības iestādēm un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Lai gan - atbilstoši aktualitātei - grozījums līdz šim lielākoties komunicēts tikai kontekstā ar patvēruma meklētājiem no Baltkrievijas, likumprojekts nav tikai par baltkrieviem.

Šobrīd spēkā esošais regulējums Imigrācijas likumā paredz piešķirt tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem ārzemniekam no trešajām valstīm, kurš Latvijā iesniedzis iesniegumu par bēgļa alternatīvā statusa piešķiršanu, ja lēmums par statusa piešķiršanu vai noraidīšanu nav pieņemts sešu mēnešu laikā un tas nav noticis viņa vainas dēļ. Grozījumā piedāvāts likumā noteikto termiņu atbildes saņemšanai un darba tiesību iegūšanai saīsināt līdz trīs mēnešiem.

Būtiska nianse. Atcerēsimies, ka šie grozījumi attiecas uz visiem trešvalstniekiem.

Likumprojekts arī nepiedāvā terminētu risinājumu konkrētas krīzes ietvaram.

Šobrīd esošā kārtība nav kaut kas unikāls. Cik zināms, bez statusa saņemšanas patvēruma meklētāji darba attiecības nevar uzsākt, nevar strādāt teju nevienā Eiropas valstī (ar atsevišķiem izņēmumiem). Un šāda vai līdzīga kārtība attiecas uz ikvienu ārzemnieku, ne tikai uz patvēruma meklētājiem.

Pat nespekulējot par to, cik vēl nestabilāka un neparedzamāka tuvākajos gados, visticamāk, kļūs mūsu pasaule, nešķiet prātīgi nogriezt laiku savai drošībai, valsts pašaizsardzībai, pārbaudot, izmeklējot, noskaidrojot visu vajadzīgo un iespējamo, nemaz nerunājot par, teiksim, pamatīgu migrācijas krīzi.

Piekrītu tēzei, ka visveiksmīgākā sociāli ekonomiskā integrācija notiek caur darbu: jo ātrāk uzsāc darba attiecības - jo ātrāk iejūties jaunajā vidē, izproti tās spēles noteikumus, vērtības, cilvēkus. Taču nepiekrītu domai, ka grozījums Imigrācijas likumā ir tas, kas atrisinās pamatproblēmu.

Šobrīd likumā noteiktais termiņš pat nav galvenā problēma, jo, kā likumprojekta autori vairākkārt atkārtojuši un kā tas arī anotācijā minēts, iesniegumi tiek izskatīti trīs mēnešu laikā absolūtajā vairākumā gadījumu. Turklāt lēmumu pieņemšanas ātrumu nedrīkst padarīt par pašmērķi, jo nav izslēgts, ka starp palīdzības lūdzējiem Latvijā var mēģināt iekļūt, teiksim, kāds ar Baltkrievijas drošības dienestiem saistīts. Tā, kā tas jau notika pirms dažiem mēnešiem, kad tepat, pie mūsu robežas, uzradās bijušais Baltkrievijas Izmeklēšanas komitejas darbinieks Andrejs Ostapovičs. Nedrīkst vienkārši ātri atvērt, padarīt par pašmērķi... noteikti ne tādos jautājumos kā valsts drošība...

Mūsu dienestiem ir jābūt spējīgiem izvērtēt cilvēkus, kuri lūdz patvērumu, ir jābūt pieejai dokumentiem, ir jābūt attiecīgam laikam izvērtēšanai un izmeklēšanai. Kas noderētu? Protams, noteikti birokrātija ir jāmazina.

Kā uzzinājām jau pirms pāris mēnešiem, galvenā problēma slēpjoties visaptverošas un secīgas informācijas nepieejamībā gan tiešsaistē, gan vēstniecībās, gan institūcijās. Redzam, ka ir atbildīgās iestādes, kas proaktīvi nekomunicē par dažādiem pieejamiem pakalpojumiem un nodarbinātības iespējām, par iespēju pieteikties vīzai, kas tiek izsniegta humanitāru apsvērumu dēļ. Problēma nav regulējuma trūkumā vai sliktā regulējumā; problēma ir regulējuma nepiemērošanā, iespēju neizmantošanā vai noklusēšanā.

Redzam, ka arī mūsu kaimiņvalstis - Igaunija un Lietuva - joprojām šo sešu mēnešu termiņu ir saglabājušas aktuālās krīzes ietvarā.

Nevis mehāniski mēģināt salabot ko tādu, kas nemaz nav salūzis, bet gan pielietot dažādus citus instrumentus, piemēram, ievērojami atvieglot vīzu saņemšanas procesus. Varbūt ir vērts sākt ar to, nevis mēģināt uzlipināt plāksterus uz pēdas, kad brūce ir uz pieres.

Kolēģi, es aicinu neatbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labrīt, kolēģi! Par jautājuma būtību.

Deputāti iesniedza priekšlikumu grozīt Imigrācijas likuma 9. pantu.

Saskaņā ar 9. pantu patlaban, ja cilvēks meklē patvērumu... drīkst strādāt, ja viņa iesniegums nav izskatīts pusgada laikā. Tātad, ja pusgada laikā iesniegums ir izskatīts, viņš dabūs tiesības strādāt legāli un varēs strādāt.

Tas, ko piedāvā iesniedzēji, - saīsināt šo laiku līdz trīs mēnešiem. Tas nekādā gadījumā nav saistīts ar drošības apdraudējumu, par ko tikko Kola kungs ir runājis. Mūsu priekšlikums nav saīsināt pārbaudes laiku, tātad joprojām PMLP varēs strādāt; mēs runājam tikai un vienīgi par tiesībām strādāt.

Ja persona lūdz bēgļa statusu, persona sēž Muceniekos, saņem katru dienu trīs eiro un gaida savu... lēmumu, un tā tas ir, un tā tas arī būs. Protams, viņš varbūt dzīvo arī kaut kur citur, bet galvenais - viņš gaida lēmumu.

Jautājums - vai ir labi, ka viņš nedrīkst strādāt līdz sešiem mēnešiem?

Mūsuprāt, ja cilvēks atrodas Latvijā, viņam būtu tiesības arī strādāt, turklāt, es uzsveru, - legāli strādāt. Mēs gribam cilvēkiem, kuri gatavi strādāt, ļaut to darīt. Tas neapdraud drošību, jo abos gadījumos, vai viņš strādā vai nestrādā, šis cilvēks ir Latvijā. Un, es domāju, tas nebūtu pareizi - aicināt PMLP tieši tagad samazināt drošības standartu, un to mēs arī nedarām.

Runājot par ārvalstīm, - nu, nav tā, kā stāstīja mums visiem Kola kungs. Ir valstis, kur cilvēks, kas atbraucis uz konkrēto zemi, uzreiz var sākt strādāt. Ir valstis, kur viens mēnesis jāgaida; ir, kur ir trīs mēneši; ir, kur ir seši mēneši, - ir dažāda prakse. Es runāju par Eiropas Savienību.

Un, runājot par apdraudējumu, - es domāju, ļoti žēl, ka Kola kungs nepieminēja to cilvēku skaitu, par kuriem mēs runājam. Vēl nav datu par 2020. gadu, bet 2019. gadā 178 cilvēki lūdza šo statusu; 188 vai 186 bija 2018. gadā. Daļa no viņiem gribētu strādāt. Tātad principā mēs runājam par situāciju, ka kādiem padsmit cilvēkiem būtu atļauts strādāt.

Šis jautājums, protams, saistībā ar Baltkrieviju tika aktualizēts, bet runa ir par principu. Kāda problēma, kāda vaina, ja cilvēks nevis sēdēs un gaidīs sava likteņa izlemšanu, bet strādās - strādās legālu darbu?

Turklāt man gribētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka, ja viņam būs atļauts strādāt pēc trīs mēnešiem, tas nenozīmē, ka viņam jau uzreiz būs tiesības palikt Latvijā neatkarīgi no pieņemtā lēmuma. Ja PMLP konstatēs, ka konkrētajam cilvēkam nedrīkst piešķirt ne bēgļa statusu, ne alternatīvo statusu, neraugoties uz to, ka viņš strādā, viņam būs jābrauc prom.

Tātad: pēc trīs mēnešiem viņš sāks strādāt; ja viņam būs statuss, viņš turpinās savu darbu, bet, ja nebūs statuss piešķirts, viņš brauks uz citu zemi.

Mēs varam palīdzēt šiem cilvēkiem. Mēs varam dot iespēju šiem cilvēkiem nopelnīt legāli naudu, jo trīs eiro nav liela summa, un es ļoti šaubos, ka mūsu partijas ir gatavas runāt un nopietni diskutēt par pabalsta apmēra palielināšanu. Tātad, ja mēs nevaram dot vairāk, varbūt tad ļausim cilvēkiem strādāt?

Šajā solī daudz simbolisma, jo nedrīkst tikai runāt par palīdzību gan Baltkrievijai, gan arī citām zemēm; dažreiz kaut kas arī ir jāizdara.

Es aicinu atbalstīt attiecīgā likumprojekta nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Imigrācijas likumā” (Nr. 901/Lp13) nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 56, pret - 13, atturas - 5. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Darba kārtībā - likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Un sākam likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā - deputāte Inga Goldberga.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Centrālo vēlēšanu komisiju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Saeimas Juridisko biroju ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”.

Projekts sagatavots saistībā ar 2020. gada 17. decembra grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kurā ir paredzētas tiesības vēlētājiem, kuri uzturas ārvalstīs, pašvaldību vēlēšanās piedalīties, balsojot pa pastu.

Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā ir tehniski grozījumi, un tie nepieciešami, ņemot vērā, ka pašvaldību vēlēšanās Centrālā vēlēšanu komisija tiešsaistes datu pārraides režīmā izdarīs Vēlētāju reģistrā atzīmi par vēlētāja pieteikšanos piedalīties attiecīgajās vēlēšanās, balsojot pa pastu, un iekļaus vēlētāja elektroniskā pasta adresi, uz kuru izsūtāmi dokumenti balsošanai pa pastu.

Šiem grozījumiem nepieciešams stāties spēkā, vēlākais, ar dienu, kad... atbilstoši 2020. gada 17. decembra grozījumiem... atbilstoši pašvaldību vēlēšanu likumā ietvertajam termiņam vēlētājs var pieteikties balsošanai pa pastu. Proti, vēlētājs var pieteikties balsošanai pa pastu 70 dienas pirms vēlēšanu dienas, bet ne vēlāk kā 42 dienas pirms vēlēšanu dienas. Tādējādi vēlētājs balsošanā pa pastu varēs pieteikties, sākot no 2021. gada 27. marta.

Kolēģi! Ņemot vērā minēto, komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I. Goldberga. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 90, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

I. Goldberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26. janvāris. Un izskatīšana Saeimas sēdē - 2021. gada 11. februārī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. janvāris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 11. februārī.

Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Regīna Ločmele. (Pauze.)

Tātad deputāte nav sistēmā. Nu pagaidīsim mazu brīdi. (Pauze.)

Ir ziņas, ka deputāte šodien vispār nav pieslēgusies.

Deputāti ir lūguši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 70, pret - 16, atturas - 4. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Un izskatīsim to pirmajā lasījumā.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, dārgie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 900/Lp13).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir sagatavojusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”.

Likumprojekts paredz Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei tiesības vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības atbilstību ne tikai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma, bet arī citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozari regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Lai veicinātu elektronisko plašsaziņas līdzekļu konkurenci un stiprinātu apraides atļauju turētāju atbildību izmantot ierobežoto valsts resursu (tās ir radio frekvences), apraides atļaujas izsniegšanas termiņš samazināts no 10 uz sešiem gadiem. Beidzoties elektroniskā plašsaziņas līdzekļa apraides atļaujas termiņam, pirms jaunas apraides atļaujas izsniegšanas NEPLP tiek paredzētas tiesības vērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību iepriekšējās apraides atļaujas darbības laikā.

Būtiski uzsvērt, ka gadījumā, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis apraides atļaujas termiņa laikā būs darbojies atbilstoši mediju nozares regulējošo normatīvo aktu prasībām un Latvijas informatīvās telpas drošības interesēm, neradot apdraudējumu valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, NEPLP pieņems lēmumu bez konkursa izsniegt elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim jaunu apraides atļauju.

Ja elektroniskie plašsaziņas līdzekļi vēlēsies, tie arī apraides atļaujas darbības termiņā varēs mainīt programmas pamata audiovalodu uz valsts valodu. Vienlaikus tas neietekmēs elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, kuru pamata audiovaloda jau ir svešvaloda.

Likumprojekta izstrādē bija iesaistīta Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Kultūras ministrija, Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Komerciālo radiostaciju asociācija. Diskusijās tika panākti vairāki kopsaucēji, tomēr par atsevišķiem jautājumiem nav vienprātības un tiek meklēti risinājumi, gatavojot priekšlikumus uz otro lasījumu.

Kolēģi, ir tā, ka patiešām mēs komisijā esam ilgi par to runājuši, veidojuši darba grupas, apaļos galdus, un industrija un arī attiecīgās nozares speciālisti ir bijuši iesaistīti, ir bijušas arī viedokļu nesaderības, bet šis viss vēl nav akmenī kalts, un otrajā lasījumā mēs patiešām gaidām... uz otro lasījumu gaidām priekšlikumus.

Bet katrā ziņā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” pirmajā lasījumā.

Paldies. (Pauze.) Mani dzird (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Nedzirdam un neredzam. Lūdzu vēlreiz mikrofonu deputātam Artusam Kaimiņam. Šeit bija nelieli pārrāvumi jūsu runā, Kaimiņa kungs. (Pauze.) Kolēģi, ir nepieciešams tehniskais pārtraukums 15 minūtes.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 9.45.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim darbu pēc tehniskā pārtraukuma.

Tātad darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”.

Kaimiņa kungs, es aicinu jūs vēlreiz īsi atkārtot - bet tiešām īsi atkārtot - komisijas vārdā skaidrojumu par šo likumprojektu pirmajam lasījumam.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vēlreiz labrīt, kolēģi! Mēģināšu īsi. Tātad strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Kā referents komisijas vārdā es izstāstīšu īsi, Mūrnieces kundze, par to, ko paredz likumprojekts.

Lai veicinātu elektronisko plašsaziņas līdzekļu konkurenci un stiprinātu apraides atļauju turētāju atbildību izmantot ierobežotu valsts resursu - radiofrekvences -, apraides atļaujas izsniegšanas termiņš samazināts no 10 uz sešiem gadiem. Šeit ir jautājums... un likumprojekts skar radiofrekvences, radio pāratestāciju, tā teikt, kad radiostacija tiek... kad automātiski uzreiz netiek atjaunināta radiofrekvences izmantošanas atļauja. Radiofrekvences pieder Latvijas valstij, un tas ir valsts īpašums, un ir arī šajā likumprojektā paredzētas lielākas tiesības NEPLP ar drošības iestādēm regulēt... ja ir kādi potenciālie pārkāpumi, tad regulēt frekvences izmantošanu.

Tātad šis ir pirmais lasījums, un komisija ļoti gaidīs priekšlikumus uz otro lasījumu. Par šo likumprojektu tika arī veidoti apaļie galdi... sarunu. Šī likumprojekta izstrādē piedalījās pati NEPLP, Kultūras ministrija, Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Komerciālo radiostaciju asociācija. Diskusija vēl nav beigusies, tur bija un arī būs šķēpu laušana, arī mūsu komisijā tā būs.

Tāpēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” pirmajā lasījumā, tad otrajā lasījumā jau ieviest šīs kardinālās izmaiņas, par kurām es minēju, - no 10 gadiem uz sešiem, varbūt uz astoņiem... un kādas pārbaudes un būtiski pārkāpumi iespējami radiostacijām, lai neatjaunotu vai atņemtu raidstacijas atļauju Latvijas valsts frekvences izmantošanai. Tas būtu īsumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Es kopumā atbalstu iesniedzēju mērķi sakārtot apraides atļaujas atjaunošanas procesu, jo patiešām tur ir diezgan būtiskas problēmas. Pirmām kārtām būtu jānovērš iespēja faktiski pārdot radiostaciju... kas diemžēl tagad notiek.

Taču piedāvātie grozījumi, manā skatījumā, nav piemēroti šī mērķa sasniegšanai. Es uzskatu, ka piedāvātie līdzekļi nesamērīgi... paredz nesamērīgu iejaukšanos privātā subjekta darbībā un līdz ar to pieļauj faktiski nesamērīgu ietekmi konkurencei šajā tirgus pārdalē, vienkārši runājot.

Pirmkārt, runa ir par tiesiskās paļāvības principu. Kā zinām, šis tirgus nemaz nav viegls - prasa ilglaicīgu plānošanu, diezgan nopietnas investīcijas - un regulējums, kas pastāv šobrīd, faktiski nodrošina to, ka, ja radiostacija darbojas atbilstoši likumam un atbilstoši savas licences nosacījumiem, tad īpašnieki var rēķināties ar to, ka viņu darbība tiks garantēta.

Piedāvātie grozījumi šo kārtību atceļ, jo faktiski, ja grozījumi tiek pieņemti, tad pilnīgi iespējama ir šāda situācija - radiostacija darbojas normāli, nav nekādu problēmu, viss ir kārtībā, bet tomēr apraides atļauja netiek atjaunota, un frekvence tiek atdota kādam citam.

Es domāju, ka šie grozījumi tomēr būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē tieši no tiesiskās paļāvības principa ievērošanas viedokļa.

Otrkārt. Konkrēts piemērs. Grozījumi paredz, ka, atjaunojot licenci, būtu jāizvērtē valsts iestāžu sniegtā informācija par elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības radīto apdraudējumu valsts drošībai vai būtisku apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai drošībai. Tur it kā viss ir pareizi, bet jau spēkā esošās likuma normas paredz, ka tas ir jādara pastāvīgi. Ja elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbība rada apdraudējumu valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, tad padomei jārīkojas momentā, nesagaidot to brīdi, kad būtu jāizskata jautājums par apraides atļaujas atjaunošanu.

Visas iespējas, nu, vismaz likumā... likums paredz padomei. Ir arī piešķirti papildu līdzekļi. Mēs zinām, ka vairākkārt esam piešķīruši papildu līdzekļus monitoringa vienībai un tā tālāk.

Tā ka es neredzu nekādas vajadzības atkārtot šo procedūru, ar ko jānodarbojas pastāvīgi, vēl tieši tajā apraides atļaujas atjaunošanas izskatīšanas brīdī. Tātad tā ir absolūti lieka, birokrātiska procedūra, un var rasties arī jautājumi - kāpēc šī norma tika iekļauta? Vai tas nozīmē, ka padome ļaus tagad iet tālāk savām funkcijām - pastāvīgi kontrolēt iespējamos apdraudējumus valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai?

Rodas arī daži jautājumi sakarā ar piedāvātajiem nosacījumiem apraides valodas grozījumiem. Es zinu, ka ir viena konkrēta situācija, kad kāda radiostacija vēlas mainīt savu apraides valodu - no mazākumtautības valodas uz valsts valodu. Nu, bet pielāgot likumu katrai konkrētajai situācijai nav laba prakse. Un man tiešām nav skaidrs... Es piekrītu tam, ka pieejai jābūt elastīgākai, ka jādod, jāpiešķir lielāka brīvība raidorganizācijām arī attiecībā uz apraides valodas izvēli, bet man tiešām nav skaidrs - kāpēc spēcīga radiostacija, kas pamatā raida valsts valodā, vēlas piedāvāt raidījumus arī krieviski runājošajai auditorijai.

Manā skatījumā, tas ir ļoti būtiski. Mēs daudz runājam par komunikācijas problēmām tieši ar krievvalodīgo auditoriju, un kāpēc gan nevarētu atļaut tām raidorganizācijām, kas jau tagad diezgan efektīvi darbojas Latvijas tirgū... Manā skatījumā, šie ierobežojumi ir, nu, vienkārši izdevīgi Krievijas raidorganizācijām. Kārtējo reizi mēs brīvprātīgi atdodam sava tirgus daļu tieši Krievijai, jo, ņemot vērā esošo situāciju, informatīvo karu un tā tālāk, - nu, es tieši tajā varu saskatīt zināmus drošības apdraudējumus.

Manā skatījumā, šie grozījumi kopumā ir domāti pareizajā virzienā, bet, ja pārāk tālu... Un šajā variantā es tos atbalstīt nevaru. Tāpēc es atturēšos balsot “par”.

Tiešām es piekrītu Kaimiņa kungam, ka mums bija diezgan spraigas diskusijas, tika izteikti vairāki argumenti gan “par”, gan “pret”, bet kopumā tomēr es skatos, ka nozare šos grozījumus neatbalsta. Un es domāju, ka būtu jāieklausās tieši nozares viedoklī. Ja šie grozījumi tiks atbalstīti pirmajā lasījumā, tad es ceru, ka tomēr saturīgas diskusijas, kā arī Kaimiņa kungs atzīmēja, notiks pirms otrā un trešā lasījuma, un galu galā mums ir jāspēj šo lietu sakārtot, lai tomēr netraucētu šī tirgus brīvai attīstībai un konkurētspējai ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā, jo globalizācija notiek un jādomā arī par mūsu raidorganizāciju konkurētspēju Eiropas līmenī. Līdz ar to nevajadzētu uzlikt nesamērīgus ierobežojumus.

Aicinu neatbalstīt šos grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Vispirms gribēju pastāstīt, kādēļ es nevarēju piedalīties šī likumprojekta izskatīšanas gaitā tad, kad bija jālemj jautājums par šī likumprojekta nodošanu komisijai. Es, būdama Saeimas namā, saskāros ar to, ka nevaru ienākt e-Saeimas sistēmā tādēļ, ka man nav interneta pieslēguma. Interneta pieslēgums man nebija 15 minūtes, un tikai pēc IT speciālista palīdzības man izdevās tomēr iekļūt sistēmā. Par to es esmu pateicīga Saeimas IT nodaļai.

Bet pašlaik es vēlos izteikties par šī likumprojekta būtību un norādīt uz citu aspektu, kas man rada ļoti lielas bažas par šī likumprojekta virzīšanas īstajiem mērķiem.

Vispirms pateikšu, ka gandrīz 15 gadus es biju radio tirgus dalībniece kā vairāku komercradio producente. Es strādāju “RADIO SWH+”, vairākās citās radiostacijās - “TOPRADIO”... Pēdējais projekts, kurā es piedalījos, bija RADIO RETRO FM. Tāpēc es stāstīšu to, ko es zinu no prakses un vairākkārtējas saskarsmes ar NEPLP darbību.

Atslēgvārdi šajā likumprojektā būtu tiešām, kā teica Cileviča kungs, “tirgus pārdale”.

Paldies Kaimiņa kungam, kurš teica, ka runa ir par rūpēm par valsts drošību un to, ka radiofrekvences - jo visas komerciālās radiostacijas raida FM diapazonā - ir tiešām valsts īpašums. Bet kas notiek realitātē? Realitātē šis valsts īpašums tiek izmantots komerciālos mērķos, lai ne tikai pelnītu savu ikdienas maizi, pārdodot reklāmu, bet arī pelnītu ļoti lielu naudu, līdz vairākiem miljoniem, pārdodot licences ar iespēju raidīt konkrētajā frekvencē. Šī prakse ilgst jau kopš deviņdesmito gadu vidus. Un, es domāju, būtu ļoti vērtīgs pētījums mūsu parlamenta atbildīgajai komisijai tieši par to, kas un cik lielu naudu ir nopelnījis pa šiem gadiem, pārdodot iespēju raidīt valstij piederošajā frekvencē.

Es domāju, ka šo grozījumu virzīšana arī ir saistīta ar to, ka kāds vēlas pārdalīt šo ļoti ienesīgo tirgu, kāds vēlas pārdalīt šo ļoti ietekmīgo tirgu tieši tad, kad šogad ir gaidāmas pašvaldību vēlēšanas un nākamgad - parlamenta vēlēšanas. Ir cīņa par to, lai daži grupējumi saglabātu savā īpašumā monopolu un iespēju raidīt ne tikai latviešu valodā, valsts valodā, bet arī krievu valodā.

Ja jūs papētīsiet šo tirgus daļu, jūs pamanīsiet, ka tikai dažiem spēlētājiem pieder tā dēvētās paketes - iespēja pārdot uzreiz reklāmu gan latviski raidošajā radiostacijā, gan krieviski raidošajā radiostacijā. Atbildi uz to, kāpēc tieši pašlaik tiek virzīti šie grozījumi, varētu sameklēt, papētot, kam drīzumā beigsies licence, un tad var arī sekot līdzi tam, kas iegūs šo frekvenci.

Kā tas notiek īstenībā? Trīs pārkāpumi! Ja kāda radiostacija sasniedz trīs pārkāpumus noteiktā laika periodā, tai frekvence varētu tikt atņemta. Līdz ar frekvences atņemšanu tiks atņemta arī iespēja pārdot šo licenci kopā ar SIA, kas šo frekvenci apkalpo, jo radio ir ļoti īpatnēja prece. Pati radiostacija kā tāda, programma, radošie cilvēki, kas piedalās šīs programmas tapšanā, pat ierīces, ar kurām notiek apraide, īstenībā maksā pavisam nelielu naudu. Lielākā vērtība ir tieši tā licence un iespēja raidīt noteiktajā frekvencē.

Tas, par ko es stāstu, - es to zinu no prakses un aicinu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātus būt ļoti, ļoti uzmanīgiem, atturēties no piedalīšanās konkrētu komersantu lobijā, jo ar piesegu ar nosaukumu “Rūpes par valsts drošību” diemžēl tiek piesegtas konkrētu komersantu intereses. Man ir bažas, ka šis piesegs tiks izmantots arī noteiktu politisko mērķu sasniegšanai.

Lūdzu atturēties vai balsot pret šī likumprojekta tālāko virzību, pirms tiks saņemts absolūts atbalsts par konkrētajiem likuma grozījumiem no radio nozares dalībnieku puses, jo viņi jau zina, par ko ir stāsts.

Manas bažas ir absolūti pamatotas, un es pati turpināšu sekot notikumu attīstībai, jo tas, kas notiek, ir absolūti nepieņemams gan no valsts drošības puses, gan no potenciālas auditorijas interešu saglabāšanas puses. Mēs kā deputāti nevaram atbalstīt grozījumus, kuri piesedz tādas darbības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, paldies iepriekšējiem runātājiem. Paldies Borisam Cilevičam un Regīnai Ločmelei. Abi divi ļoti daudz runāja patiešām, iespējams, nu, dramatisku patiesību. Tas ir mans personīgais viedoklis. Tas tikai un vienīgi palielina arī manu personīgo atbildību par šo likumprojektu. Lai nebūtu iespējamās aizdomas, kuras tikko kā pauda Ločmeles kundze, ar vēl lielāku bijību pret šo likumprojektu es, nu, varu teikt... varu jums apsolīt, ka nekādu policejisku likumprojektu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija uz priekšu nevirzīs tādā formā, kā tas tikko tika, iespējams, izskaistināts.

Bet tagad par faktiem. Ir tā, kolēģi, ka šobrīd... šogad 18 raidstacijām, kas raida FM viļņos, beidzas licence. Un tā ir jāpārstiprina. Tas vienkārši ir fakts, un tas tā ir. Es negribu runāt šobrīd par kaut kādām tirgus dalīšanām, pārdalēm un tā tālāk. Tas ir pirmais lasījums, un šeit piekrita arī Boriss Cilevičs, komisijas loceklis, par to, ka šī sistēma ir jāsakārto.

Par to, ka... Kolēģi, es gribēju vēl minēt arī to, ka nozare, Latvijas Raidorganizāciju asociācija, ir iesaistīta likumprojekta apspriešanā. Tāpēc es jau teicu, ka tā... tie strīdus āboli bija divi: pirmais ir valsts drošība, lai tas netiek kā tāds bubulis visur mests priekšā, un otrais bija licences termiņš. Tagad ir 10 gadi un notiek automātiska pārapstiprināšana uz priekšu, tad var raidīt vēl un vēl. Te tiek piedāvāts - uz sešiem gadiem. Viņi paši ir strādājuši pie sava... pie saviem... savās diskusijās ar NEPLP ar... pat pie Kučinska kunga... Kučinska kunga komisijā, Nacionālās drošības komisijā, ir bijusi diskusija par to, un viņi ir nonākuši pie cipara “6”. Mēs, iespējams, vēl varam arī mainīt uz septiņi... septiņi gadi, varbūt astoņi gadi.

Bet, ko es gribēju teikt? Tātad Boriss minēja to valodas maiņu. Šobrīd ir tā, ka, ja licence ir izdota, pieņemsim, krievu valodā raidīt kādai radiostacijai, viņi gribot nevar raidīt latviski, jo viņiem licence ir uz krievu valodu. Šeit tiek piedāvāts, ka viņi var pāriet uz latviešu valodu, valsts valodu. Jā, tā ir taisnība, ja viņam ir iedota licence latviešu valodā, viņš nevar pāriet uz krievu valodu, - tas tā ir.

Tālāk. Regīna pareizi minēja aspektu, ka valstī ir tādi cilvēki, esmu pats to arī dzirdējis... Manuprāt, te nevajag nekādu pētījumu veikt par to, ka tiek pārdotas FM frekvences. Kaut kad kaut kur pa ausu galam es dzirdēju, manuprāt, es vēl nestrādāju parlamentā, pirms kādiem sešiem gadiem laikam, bija 100 tūkstoši eiro vai lati pat bija, jā, kaut kas tā. Bet tas viss ir iekšā šajā likumprojektā, lai šo lietu sakārtotu.

Par to, ka ir jābūt pārkāpumam, - bet te nav runa par vienkāršu pārkāpumu, te ir runa par būtisku pārkāpumu. Tas nenozīmē, ka, pieņemsim, ja kāda radiostacija palaidīs kādu dziesmu ar rupjiem vārdiem, uzreiz ir pārkāpums, NEPLP monitoringa centrs to piefiksē un uzreiz viņiem ņem nost licenci. Nē. Te ir jābūt būtiskam pārkāpumam, kas ir nodarījis būtisku kaitējumu, kas arī likumā speciāli ir atrunāts. Mēs jautājām, vai vispār juridiskā konfigurācija vārdam “būtiski”... vai tiešām kaut kas tāds eksistē, un no Juridiskā biroja un arī no raidorganizācijas debatēm mēs sapratām, ka, jā, tur viss ir labi, ar vārdu “būtiski”... “būtisks kaitējums” mēs varam strādāt uz priekšu.

Nu, lūk, bet par to, ka deputāti aicināja neatbalstīt, nevirzīt uz priekšu un paši arī norāda uz to, ka ir problēmas, tad - kā mēs sakārtosim to lietu? Es jums varu apsolīt, ka mēs nelaidīsim uz priekšu policejisku likumprojektu.

Tāpēc lūdzu priekšlikumus... un piedalīties arī debatēs. Apaļais galds ar iesaistīto industriju tieši - tas ir vaļā, tas notiek, debates notiek, industrijas pārstāvji šobrīd skatās šīs debates, un mēs jau šos akcentus šeit arī iezīmējam. Nu lūk, un tas tāds mans personīgais viedoklis par to, lai... jo, es arī nevaru iedomāties, ka mēs tagad taisām kādu dubulto tādu... tādu dubulto pārbaudi, lai jebkurš raidorganizācijas... teiksim, radiostacijas īpašnieks... Pieņemsim, viņš paņem licenci uz sešiem gadiem, viņam vajag saprast, kā viņa biznesa modeli veidot, vai viņam varbūt vajag astoņus gadus, varbūt viņam vajag septiņus gadus, katrā ziņā pieci gadi patiešām ir par maz, jo tur jāliek investīcijas un jāattīsta tas viss un...

Jā, kolēģi, šis ir pirmais lasījums. Es tiešām aicinu atbalstīt šo likumprojektu, un ar saviem priekšlikumiem nāciet, lūdzu, uz komisiju - debatējam, runājam un izveidojam labu, sakarīgu šo likumprojektu, jo šeit taisnība ir no abām pusēm un ir kaut kādas sēnalas, kuras mums vajag aizslaucīt.

Paldies jums, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Labrīt, cienījamie deputāti! Cienījamā priekšsēdētāja! Es paņēmu vārdu, vienkārši lai apstiprinātu, ka nenopietni ar šo likumprojektu neviens nestrādā.

Kaimiņa kungs jau pieminēja, ka tas tiek skatīts arī Nacionālās drošības komisijā. Ja man tagad ir jāatbild uz jautājumu, vai likumprojekts šobrīd ir gatavs, lai to varētu pieņemt jau galīgajā lasījumā, tad viennozīmīga atbilde ir “nē”, jo vēl ir jāpaskatās no visām pusēm. Parasti, teiksim, viena no lielākajām kļūdām ir paskatīties no tā viedokļa, ka viss notiek precīzi un gludi - tā, kā ir ielikts likumprojektā, un visi godīgi to arī izpilda, bet mums vienmēr jāmodelē arī situācija, ka kāds grib darīt kaut ko ļaunprātīgu vai grib darīt kaut ko, nu, kaut vai lai kādam ieriebtu, jo lielākās diskusijas laiks bija...

Vēl viena piebilde - no sākotnējās redakcijas, ar ko NEPLP atnāca, šeit gandrīz nekas nav vairs palicis. Tā ka strādāts ar likumprojektu patiešām ir pietiekami daudz, tas ir izvērtēts. Un tas, kas mums ir palicis uz otro lasījumu, ir precizēt laika nogriezni, kurā tad... lai nebūtu iespējams kaut kādā ziņā sasteigt, pēkšņi pateikt, ka kāds ir slikti strādājis, tāpēc viņam jāiet uz jaunu konkursu vai viņam licence tiks noņemta. Visam ir jābūt skaidriem noteikumiem, un mēs ar nozari vēl arī diskutēsim tāpat, lai nepaliktu kaut kādas astes.

Bet es gribu iedrošināt arī šobrīd tomēr pirmajā lasījumā likumprojektu atbalstīt un tad visiem dot savu pienesumu, ja to var, un novērst kaut kādas bažas, ja tādas joprojām pastāvēs, jo nav noliedzams fakts, ka pati par sevi šī kārtība ir jānormalizē. Kā komersants kādreiz ieguva iespēju automātiski no gada uz gadu... Mēs zinām, kāds tur tirgus bija, - viens nopērk piecas licences un pēc tam pārpārdod citam, un tā tālāk. Nu, es ceru, ka tie laiki ir aizgājuši un tā vairs nebūs, bet mūsu kā likumdevēja uzdevums ir arī padarīt to par neiespējamu.

Tāpēc aicinu šobrīd atbalstīt un strādāt tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Paldies Kaimiņa kungam un Kučinska kungam, kuri vēlējās precizēt esošo situāciju un šī likumprojekta virzīšanas kontekstu. Gribēju precizēt dažus aspektus.

Nu, pirmām kārtām, Kaimiņa kungs, es jums varētu pateikt, ka jūsu nosauktie 100 tūkstoši eiro vai latu neatbilst patiesībai, jo, cik es zinu, vislētākā radiostacija, kura tika pārdota pa šiem gadiem, maksāja gandrīz 300 tūkstošus eiro, un vislielākais pirkums šajā nozarē bija ap četriem miljoniem eiro. Vēlreiz - tiek pārdotas nevis frekvences, bet tiek pārdotas SIA, kuru tirgus vērtība palielinās 100 reizes tikai tādēļ, ka konkrētais komersants vinnē konkursu uz noteikto frekvenci, it īpaši, ja šim komersantam pieder nevis viena frekvence, bet vairākas un viņam rodas iespēja veidot reklāmas pārdošanas paketes, kuras pārdot ir daudz izdevīgāk, nekā ja tu operē tikai ar vienu frekvenci.

Un var norādīt, ka šajā tirgū ļoti ietekmīgi ir nevis tie komersanti, kurus varētu uzskatīt par Latvijas valsts drošības apdraudējumu, jo tie pieder kādam ārzemju komersantam, bet tieši vietējie latviešu komersanti, kuri uzskata šo tirgu par tiešām ļoti ienesīgu, jo reti var sameklēt kādu komercijas jomu, kur, ieguldot pavisam nelielu naudu plus politisko lobiju, tu vari rēķināties ar to, ka tavās rokās būs prece, kuru tiešām var pārdot par ļoti lielu naudu.

Kāpēc es aicināju atteikties virzīt tieši šo likumprojektu uz priekšu? Tieši tāpēc, ka šis likumprojekts tika izstrādāts atbildīgajā komisijā, kuras pienākums bija rūpīgi izvērtēt nozarē esošo situāciju, veikt pētījumu un vismaz uzzināt, kāda bija situācija ne tikai šogad vai pagājušajā gadā, bet par kaut kādu noteiktu radio nozares vēstures periodu, un sagatavot tādu likumprojektu, kurš tiešām palīdzētu sakārtot situāciju šajā nozarē.

Tas, kas tiek sagatavots pašlaik, manuprāt, ir kaut kas ļoti īpatnējs, un neko citu, ko es stāstīju jau savas pirmās uzstāšanās laikā, es pašlaik pateikt nevaru. Izskatās, ka šis likumprojekts tiek izstrādāts kaut kādu noteiktu mērķu sasniegšanai, bet nerada iespaidu, ka likumprojekta izstrādātāji tiešām ir iedziļinājušies esošajā situācijā.

Aicinu šo likumprojektu nevirzīt un atbildīgo komisiju - izstrādāt alternatīvu likumprojektu, kurš tiešām būtu pamatots.

Vēl viens izbrīns man ir par to, kāpēc līdzīgu likumprojektu neizstrādāja Kultūras ministrija (kura pašlaik atrodas Nacionālās apvienības atbildības zonā), kur strādā vesela nodaļa ar cilvēkiem, kuri saņem algu, lai pētītu situāciju mediju jomā, lai sagatavotu valsts politikas nostādnes šīs jomas attīstībai un sakārtošanai. Un es tiešām esmu izbrīnīta, nesaprotu - kāpēc mēs joprojām runājam par to, ka ir jāsāk ar to jomu, bet likumprojekts nezin kāpēc tiek gatavots no komisijas puses, nevis no atbildīgās ministrijas puses, kura atbild par valsts politiku mediju jomā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kaimiņš. Jā, kolēģi. Paldies Ločmeles kundzei par savām otrajām debatēm.

Šajā likumprojektā, kurš nokļuva komisijas darba kārtībā, kā jau Kučinska kungs minēja, maz kas palika no sākotnējās versijas un tika mainīti... Šajā likumprojektā dalību ņēma, es vēlreiz atgādināšu, Kultūras ministrija, Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Komerciālo radiostaciju asociācija, Saeimas Juridiskais birojs, NEPLP un divas Saeimas komisijas. Un es gribētu, kolēģi, lai jūs atbalstītu šo likumprojektu pirmajā lasījumā, lai mēs... Arī jūs, Ločmeles kundze, - Boriss Cilevičs jau ir komisijā - nāciet, lūdzu, uz komisiju! Runājam un uztaisām labu, kvalitatīvu likumu!

Paldies, kolēģi.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 70, pret - 6, atturas - 17. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Kaimiņš. Jā, kolēģi. Termiņš ir 2021. gada 11. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 11. februāris.

Tātad darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu - patstāvīgo priekšlikumu “Par 11 710 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm” turpmāko virzību”.

Lūdzu ieslēgt... procedūras sadaļa ir ieslēgta.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā Saeimas sēdē? Deputāti neiebilst. Tātad varam izskatīt lēmuma projektu.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Dūrītis.

I. Dūrītis (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie deputāti! Šodien es esmu deleģēts Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā ziņot par 13. janvāra sēdē izskatīto lēmuma projektu “Par 11 710 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā bija samērā plaša diskusija par šo jautājumu, tika uzaicināti arī Veselības ministrijas pārstāvji. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti nolēma šo kolektīvo iesniegumu nodot tālākai izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijai.

Lūdzu deputātus atbalstīt šo Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 11 710 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm” turpmāko virzību”! Lūdzu, balsosim! Par - 95, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ritvara Jansona atsaukšanu no Saeimas Juridiskās komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ritvara Jansona atsaukšanu no Saeimas Juridiskās komisijas”! Lūdzu, balsosim! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ritvara Jansona ievēlēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ritvara Jansona ievēlēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Ulda Auguļa atsaukšanu no Juridiskās komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ulda Auguļa atsaukšanu no Juridiskās komisijas”! Lūdzu, balsosim! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Ulda Auguļa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ulda Auguļa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu, balsosim! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Edgara Tavara ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Edgara Tavara ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Edgara Tavara ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Edgara Tavara ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu, balsosim! Par - 94, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Marijas Golubevas atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Marijas Golubevas atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Marijas Golubevas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Marijas Golubevas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Gata Zamura ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Gata Zamura ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”! Lūdzu, balsosim! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Gata Zamura ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Gata Zamura ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja aizstājēja Edgara Tavara apstiprināšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja aizstājēja Edgara Tavara apstiprināšanu”! Lūdzu, balsosim! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Kolēģi, ir laiks pārtraukumam.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Dienas kārtībā - lēmuma projekts “Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītājas kundze! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi!

Sēdes vadītāja. Nedzirdam, Vucāna kungs! (Pauze.)

Lūdzu!

J. Vucāns. Jūs dzirdat mani?

Sēdes vadītāja. Jā, jā. Lūdzu!

J. Vucāns. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi jautājumu... un sagatavojusi lēmuma projektu “Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu”.

Augstākās izglītības padomes funkcijas... padomes izveidošanas kārtību nosaka Augstskolu likuma IX nodaļas 66. pants “Augstākās izglītības padomes izveidošanas kārtība”. Šis pants noteic, ka padomi 13 locekļu sastāvā pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Saeima.

Likuma 68. pants “Augstākās izglītības padomes locekļu pilnvaru laiks” noteic, ka padomes locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi; izņēmums ir studējošo pārstāvji padomē - viņu pilnvaru termiņš ir divi gadi.

Iepriekšējo reizi Augstākās izglītības padomes sastāvs - pilnais sastāvs - ir ticis apstiprināts 2016. gada 29. novembrī un sācis savu darbību 2016. gada 22. decembrī. Tas nozīmē, ka šīs padomes pilnvaru termiņš beidzās 2020. gada 21. decembrī - pirms apmēram mēneša.

Ministrijas virzītais un komisijas izskatītais lēmuma projekts paredz apstiprināt Augstākās izglītības padomi šādā sastāvā:

Baiba Rivža - Latvijas Zinātņu akadēmijas deleģēta pārstāve;

Artūrs Zeps - Latvijas Universitāšu asociācijas deleģēts pārstāvis;

Andris Teikmanis - Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas deleģēts pārstāvis;

Jeļena Vediščeva - Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas deleģēta pārstāve;

Anna Saltikova - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras deleģēta pārstāve;

Ināra Upmale - Latvijas Koledžu asociācijas deleģēta pārstāve;

Kristīne Carjova - Latvijas Rektoru padomes deleģēta pārstāve;

Tatjana Volkova - Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas deleģēta pārstāve;

Aigars Laizāns - Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģēts pārstāvis;

Inga Vanaga - Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības deleģēta pārstāve;

Katrīna Sproģe - Latvijas Studentu apvienības deleģēta pārstāve;

Aldis Baumanis - Privāto augstskolu asociācijas deleģēts pārstāvis.

Un saskaņā ar ieņemamo amatu (ex officio) padomē darbojas arī izglītības un zinātnes ministrs.

Saeimai ir tiesības lemt par to, vai balsot par šo padomes sastāvu ar vienu kopēju balsojumu, vai izdalīt atsevišķi balsojumu par kādu no minētajiem pārstāvjiem.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija aicina kolēģus, Saeimu, balsot par šo sastāvu kā par vienu kopumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies debatēt.

Balsosim pēc kopējā saraksta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu”! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Turpinām. Darba kārtības nākamā sadaļa - “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.

Deputāti Edgars Tavars, Gundars Daudze, Jānis Dūklavs, Māris Kučinskis, Raimonds Bergmanis, Janīna Jalinska, Uldis Augulis, Viktors Valainis, Armands Krauze un Jānis Vucāns ir iesnieguši Saeimas Prezidijā pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam “Par naftas noplūdi Baltijas jūrā no Būtiņģes naftas termināļa un videi nodarītā kaitējuma aprēķinu”.

Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.

Lūdzu deputātu Edgaru Tavaru...

E. Tavars (ZZS).

Godātie kolēģi! Drīz būs apritējis mēnesis, kopš no Būtiņģes naftas termināļa noplūda Baltijas jūrā būtisks naftas apjoms, kas drīz vien sasniedza arī Latvijas piekrasti.

Nedz par videi nodarītā kaitējuma apmēru, nedz par kompensācijām no Lietuvas puses līdz pat šai dienai nav skaidras informācijas, tādēļ kopā ar citiem kolēģiem no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas esmu iesniedzis... esam iesnieguši pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam, kurā prasām skaidrot situāciju par Būtiņģes termināļa naftas noplūdi un adekvātas kompensācijas piedziņu.

Kad masu saziņas līdzekļos parādījās informācija, ka pērnā gada 28. decembrī Lietuvā no kompānijai “Orlen Lietuva” piederošā Būtiņģes termināļa, atvienojoties uzpildes cauruļvadam, Baltijas jūrā noplūda jēlnafta, jau toreiz mēs brīdinājām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par tās pasīvo darbu. Ministra Artūra Toma Pleša reakcija brīdī, kad Baltijā notika šāda būtiska ekoloģiska katastrofa, kā arī tālākās situācijas skaidrojums no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un tā pakļautībā esošā Valsts vides dienesta nebija pietiekami operatīvs. Tas mums rada pamatotas bažas, ka Latvijas puse šādas ekoloģiskas katastrofas gadījumā nespēj adekvāti, ātri reaģēt.

Mūs uztrauc ietekme uz Baltijas jūras ekosistēmu pēc naftas noplūdes no Būtiņģes naftas termināļa un interesē, kāda ir videi nodarītā kaitējuma aprēķina metodika, kā arī kas apmaksās videi un Latvijas valstij radušos zaudējumus saistībā ar šī piesārņojuma kontroli, novēršanu un vides atveseļošanu.

Tādēļ aicinām ministru Artūru Tomu Plešu nekavējoties sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem.

Kāds ir šobrīd oficiāli konstatētais kopējais Baltijas jūrā izplūdušais naftas daudzums no Būtiņģes naftas termināļa? Kāds daudzums no noplūdušās naftas tika savākts, un kāds palika Baltijas jūrā?

Kāda bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un tās pakļautībā esošā Valsts vides dienesta rīcība, saņemot informāciju par ekoloģisko katastrofu Baltijas jūrā?

Kāda ir videi nodarītā kaitējuma aprēķina metodika, un kad varētu būt gatavs gala aprēķins? Vai Latvijas valsts veiks savu aprēķinu vai paļausies uz Lietuvas puses sniegtajiem datiem?

Vai plānots, ka pilnīgi visas izmaksas Latvijas valstij saistībā ar šī ekoloģiskā negadījuma situāciju izpēti, izmeklēšanu, seku novēršanu un vides atveseļošanu segs Lietuvas puse?

Vai ir plānoti pasākumi starpvalstu komunikācijai un rīcības uzlabošanai Baltijas jūras problēmu risināšanai Baltijas jūras reģiona valstu starpā?

Un visbeidzot - kāda ir bijusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra personīgā rīcība, lai šajā gadījumā nepieļautu vai arī samazinātu Latvijas vides piesārņojumu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam šis pieprasījums nododams Pieprasījumu komisijai.

Tālāk. Darba kārtībā ir deputātu Ivara Zariņa, Vitālija Orlova, Artūra Rubika, Edgara Kucina, Regīnas Ločmeles, Ingas Goldbergas, Valērija Agešina, Ivana Klementjeva, Jāņa Tutina un Ivana Ribakova pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par neatbilstošu respiratoru iepirkumu no SIA “TITLED”, par attiecīga Ministru kabineta lēmuma pieņemšanu, par respiratoru izlietojumu un par respiratoru novēlotu testēšanu akreditētā laboratorijā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (KPV LV).

Esiet sveicināti, kolēģi! Dāmas un kungi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Ivara Zariņa, Vitālija Orlova, Artūra Rubika, Edgara Kucina, Regīnas Ločmeles, Ingas Goldbergas, Valērija Agešina, Ivana Klementjeva, Jāņa Tutina un Ivana Ribakova pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par neatbilstošu respiratoru iepirkumu no SIA “TITLED”, par attiecīga Ministru kabineta lēmuma pieņemšanu, par respiratoru izlietojumu un par respiratoru novēlotu testēšanu akreditētā laboratorijā” (Nr. 39/P13), dokuments Nr. 3137, un balsojot (5 - par, 10 - pret) atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šis pieprasījums... Šis pieprasījums, kolēģi, ir uzskatāms apliecinājums... Uzskatāmu varas nespējas, nekompetences un visatļautības apliecinājumu mēs iegūsim, šodien šo pieprasījumu izskatot. Proti, šis pieprasījums ir par šo leģendāro... individuālo aizsardzības līdzekļu - respiratoru un masku - iepirkumu, ko valdība veica pagājušā gada pavasarī no firmas “TITLED”. Tie bija gandrīz miljons respiratoru, kuri, kā vēlāk - tagad, pēc pusgada, - izrādījās, patiesībā ir nederīgi.

Par ko tad īsti ir šis pieprasījums? Paskaidrošu par šīm detaļām.

Valdība 9. aprīlī noslēdza piegādes līgumu par gandrīz miljonu respiratoru, kuri bija jāpiegādā 14 dienās, un 2,9 eiro maksāja par katru šo respiratoru.

Kā jūs domājat - vai valdība izvēlējās kādu no medicīnas preču piegādātājiem? Nē, valdība izvēlējās kompāniju, kuras pamatbizness ir tas, ka tā ir reklāmas aģentūra.

Vai šī kompānija piegādāja šos respiratorus 14 dienās? Nē, tā tos nepiegādāja. Līdz ar to Aizsardzības ministrija pagarināja šo piegādi līdz 5. maijam.

Krava muitā ienāca 1. maijā, taču Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atteicās to pieņemt, jo piegādātājs nevarēja pierādīt piegādājamo preču atbilstību - ka tās atbilst kādiem standartiem. Tika iesniegti Ķīnas akreditētas iestādes... tika iesniegts testa pārskats, kas... bija izsniegts pavisam citam ražotājam, nekā tas norādīts uz preces.

11. maijā mūsu (nu jau - bijusī) veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka respiratoru rezerves ārstniecības iestādēm ir tikai pusotrai dienai, bet nākamajā dienā Ministru prezidents preses konferencē pēc valdības sēdes, atzīstot, ka izcelsmes dokumenti nav tādi, kādiem tiem jābūt, paziņoja par respiratoru pieņemšanu.

Mēs pieņēmām lēmumu, ka tomēr tie ir pārbaudīti; mēs konstatējām, ka dabā ir pārbaudīti Latvijā; tie atbilst tam, kā tam ir jābūt, - tie ir Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vārdi.

Un tāpēc 12. maijā, pēc aizsardzības ministra Pabrika ziņojuma, kuru izskata slēgtā sēdē, valdība nolemj šo kravu pieņemt, piemērojot vienkāršotu preču pārbaudes kvalitātes pārbaudi.

Tā arī joprojām nav īsti skaidrojuma - kas tas tāds ir...

Arī pats Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kam vēlāk... bija spiests pieņemt šo... arī nav bijis skaidrs... Arī joprojām vēl nav skaidrs, kas konkrēti tie bija par dokumentiem un ko tad īsti ir pieņēmis šis centrs.

To, ko mēs zinām... vēlāk... Nākamais solis - 14. maijā pēkšņi tiek mainīts... grozīts līgums, pēc kura piegādātas šīs preces. Parādās tajā pavisam citi ražotāji, pavisam citas preces, citi dokumenti, kas... Ir acīm redzams, ka tie ir pievienoti... vispār, iespējams, no citiem darījumiem, jo tie ir dažādas kvalitātes, ar dažādiem kodiem, taču nekas no tiem neliek atbildīgajām amatpersonām domāt par to, ka šis iepirkums būtu kaut kādā veidā... ka kaut kas ar to nav īsti kārtībā. Tieši otrādi - mums tiek apgalvots, ka viss ir kārtībā.

Ja jūs atceraties, - mēs skatījām šo stāstu... jau sākām skatīt pagājušajā vasarā... par šo iepirkumu. Tad mums apgalvoja ar putām uz lūpām - nē, viss ir kārtībā, viss atbilst. Tas, ko mēs tagad, pēc pusgada, esam noskaidrojuši, - izrādās, ka šis iepirkums... šie iepirktie respiratori - miljons respiratoru - nav bijuši kvalitātei atbilstoši.

Tātad ar šo pieprasījumu mēs vēlējāmies noskaidrot, kādi ir patiesie šā iepirkuma apstākļi. Kāpēc bija vajadzīgs tāds ekskluzīvs iepirkums tieši šim komersantam, ar tieši tādiem nosacījumiem, par tādu ekskluzīvu cenu, un kāpēc tas lēmums bija jāpieņem, apejot likuma prasības? Un vai atbildīgās amatpersonas tiešām ir veikušas visu nepieciešamo, lai to darītu, vadoties no sabiedrības interesēm, nevis no kādu šauru personu grupu interesēm?

Mēs lūdzām noskaidrot sekojošas lietas... Es uzreiz stāstīšu arī, ko mēs esam īsti noskaidrojuši šī pieprasījuma gaitā.

Pirmām kārtām mēs vēlējāmies noskaidrot, vai bija nepieciešams pirkt tik daudz respiratoru un tieši no šī tirgotāja. Mēs pieprasījām iesniegt informāciju par to, cik tad ir atlicis šo respiratoru. Esam ieguvuši informāciju, ka no šiem miljons respiratoriem, gandrīz miljons respiratoriem, gandrīz puse, vismaz 430 tūkstoši respiratoru, joprojām nav izmantoti - pēc pusgada. Un tie ir ļoti zīmīgi cipari. Ko tie pierāda? Tie pierāda, ka patiesībā valdība ir steigšus centusies iepirkt neatbilstoši lielu apjomu ar šiem respiratoriem, jo pēc pusgada vēl puse no respiratoriem nebija izmantota.

Tālāk. Mēs palūdzām iesniegt informāciju... Ja jau Viņķeles kundze teica, ka mums nav to atlikumu slimnīcās... visu šo individuālo aizsardzības līdzekļu, gribējām pārliecināties, kāds bija reālais pieprasījums visiem šiem... nepieciešamais... aizsardzības līdzekļiem un cik bija palikuši... kādi bija atlikumi. Arī šīs informācijas mums nav, tā nav tikusi iesniegta. Izvairīgi ir iesniegta tikai daļa, bet nekas nav iesniegts par to, kādi bija reālie atlikumi slimnīcās. Kādēļ? Jo, ja jau tik tiešām šī situācija būtu tāda, kā mums stāsta, tad nebija nekādu problēmu visu šo informāciju iesniegt. Tātad mēs nezinām nedz to, cik reāli bija tie atlikumi, nedz to, cik reāli vajadzēja... būtu bijis nepieciešams, lai veidotu atbilstošus uzkrājumus, bet no reāliem faktiem mēs redzam, ka iepirkts bija krietni vairāk, nekā tas bija nepieciešams.

Tālāk. Ir pamatots arī jautājums, kāpēc tieši no firmas “TITLED” bija jāiepērk šie respiratori un par tādu cenu. Mēs pieprasījām informāciju par to, kādas ir bijušas alternatīvas. Ja tik tiešām tas ir labākais risinājums, vienīgais un pareizākais, tad nebūtu bijis nekādu problēmu iesniegt šo informāciju. Arī šo informāciju Aizsardzības ministrija izvairījusies iesniegt, un mēs joprojām - joprojām! - varam tikai paļauties uz tukšiem vārdiem, ka nav bijis labāku risinājumu. Taču šos citus risinājumus, lai gan mēs labi zinām, ka tie ir bijuši (un to arī noskaidrojuši izmeklējošie žurnālisti!), nez kāpēc izvairās iesniegt un šo informāciju dot.

Tālāk. Mēs palūdzām noskaidrot, cik pavisam ir saslimuši... saslimuši cilvēki tanī laikā, kad tika lietoti šie respiratori. Šos respiratorus lietoja mediķi - mūsu cilvēki, kuri frontes priekšējās līnijās cīnās ar šo sērgu. Ko mēs redzam? Mēs redzam, ka saslimušie bijuši simtos mērāmi kopumā. Mēs bijām pieprasījuši, lai būtu iesniegta informācija par katru konkrēto iestādi, jo tādā veidā mēs varētu sekot līdzi, vai ir bijuši pie vainas šie respiratori vai ne. Arī šo informāciju ir izvairījušās iesniegt atbildīgās institūcijas.

Pēc būtības, kolēģi, tas, ko mēs redzam, - mēs uzskatāmi redzam, ka šie fakti liecina par to, ka amatpersonas savus pienākumus nav veikušas pienācīgi, nav nekādu pierādījumu tam, ka tās ir rīkojušās atbilstoši sabiedrības interesēm. Informācija, kas varētu to apstiprināt vai noliegt, netiek iesniegta.

Kolēģi, tas viss norāda uz to, ka tas būtu pamatoti - šodien atbalstīt šo pieprasījumu un likt Krišjānim Kariņam beidzot saviem ministriem... kļūt par īstu premjerministru un likt saviem ministriem atbildēt uz šiem jautājumiem un iesniegt visu pieprasīto informāciju, lai kliedētu jebkādas bažas par to, ka šis iepirkums ir ticis veikts, nevis rūpējoties par sabiedrību, bet izmantojot šo ārkārtas situāciju, lai gūtu nepamatotu labumu kādas šauras personu grupas cilvēki. Manuprāt, tas ir ļoti būtiski, jo tagad mēs redzam, ka tie paši, kas ir veikuši šos iepirkumus (Skaņas pārrāvums.)... Kā viņi spēs nodrošināt kvalitatīvu vakcinēšanas organizēšanu?

Un šeit es vēršos pie saviem kolēģiem, kuri ienāca šeit, Saeimā, ar solījumiem kaut ko mainīt, būt atbildīgiem, nepieļaut varas visatļautību. Jūs tagad ar savu balsojumu to varēsiet apliecināt.

Es pirmām kārtām vēršos pie saviem kolēģiem no Jaunās konservatīvās partijas.

Aicinu jūs atbalstīt šo pieprasījumu, jo tieši jūsu balsis būs izšķirošās, lemjot par to, kas īsti būs ar šo pieprasījumu, - vai mēs to turpinām tālāk Saeimā izskatīt vai neturpinām. Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu un pierādīt, ka jūs tur neesat kopā tagad... tāpēc, lai vienkārši piesegtu viens otra afēras.

Aicinu atbalstīt pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu! Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I. Puga. Jā... Nē, komisijas vārdā piebilstams nav nekas, tikai atgādināšu, ka deputātu pieprasījums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Vitālija Orlova, Artūra Rubika, Edgara Kucina, Regīnas Ločmeles, Ingas Goldbergas, Valērija Agešina, Ivana Klementjeva, Jāņa Tutina un Ivana Ribakova pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par neatbilstošu respiratoru iepirkumu no SIA “TITLED”, par attiecīga Ministru kabineta lēmuma pieņemšanu, par respiratoru izlietojumu un par respiratoru novēlotu testēšanu akreditētā laboratorijā”! Lūdzu, balsosim! Par - 32, pret - 52, atturas - 4. Pieprasījums noraidīts.

Nākamā sadaļa mūsu darba kārtībā - “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ēriks Pucens. Lūdzu!

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” pirms trešā lasījuma.

Komisijā netika iesniegti priekšlikumi. Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks. Lūdzu!

A. Rubiks (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”, dokuments Nr. 3435.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu pirms trešā lasījuma un saņēmusi divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret 1. - Juridiskā biroja priekšlikumu, kas ir daļēji atbalstīts.

A. Rubiks. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rubiks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja un kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika skatīts likumprojekts “Par atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai”.

Uz trešo lasījumu tika saņemts viens priekšlikums. Tas ir finanšu ministra Reira priekšlikums saistībā ar likumprojekta 4. panta pirmās daļas 3. punkta redakcionālu precizējumu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Komisija likumprojektu izskatīja un kopumā atbalstīja tā skatīšanu trešajā lasījumā Saeimas sēdē. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, trešais lasījums.

Arī par šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā referē deputāte Iveta Benhena‑Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā” ir saistīts ar iepriekšējo.

Komisijā uz trešo lasījumu tika saņemts viens priekšlikums no tieslietu ministra Bordāna - 1. priekšlikums. Tas tika daļēji atbalstīts un precizēts, un tika izveidots 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Benhena-Bēkena. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz noteikt kārtību, kādā var tikt pieprasīts video un foto materiāls no bankomātiem... operatīvās... vai kriminālprocesa darbību realizēšanai, kas pamatojas uz amatpersonu pieprasījumu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Komisija kopumā atbalstīja likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” skatīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā Saeimas sēdē. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Kontu reģistra likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Likumprojekts “Grozījums Kontu reģistra likumā” ir saistīts ar diviem iepriekšējiem.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to skatīja pirms trešā lasījuma. Uz trešo lasījumu netika iesniegts neviens priekšlikums.

Komisija izvērtēja likumprojektu “Grozījums Kontu reģistra likumā” un kopumā atbalstīja tā skatīšanu trešajā lasījumā Saeimas sēdē. Aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Kontu reģistra likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ļubova Švecova. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies.

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 761/Lp13), trešais lasījums.

Komisijā ir saņemti un izskatīti seši priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 2. - deputāta Eglīša priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 3. - deputāta Eglīša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ļ. Švecova. 4. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ļ. Švecova. 5. - deputāta Eglīša priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

 

Ļ. Švecova. Un 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

 

Ļ. Švecova. Lūdzu deputātus pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aldis Gobzems. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Labdien, Latvijas sabiedrība! Es ziņošu par likumprojektu Nr. 700/Lp13 - “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu pirms trešā lasījuma.

Komisijā ir saņemti 11 priekšlikumi. Es gribētu teikt, ka visi priekšlikumi ir samērā vienkārši un nav pārāk nopietni, tāpēc ātri iziesim tiem cauri.

1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas precizē piekritību atsevišķu kategoriju lietās Vidzemes priekšpilsētas tiesai Rīgā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Gobzems. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Gobzems. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Gobzems. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Gobzems. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Gobzems. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Gobzems. 7. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Gobzems. 8. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā, kurš ir komisijā atbalstīts un kuru mēs arī tūlīt skatīsim.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Gobzems. 9. - Juridiskās komisijas redakcionāls priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Gobzems. 10. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Gobzems. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Gobzems. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Karina Sprūde. Lūdzu!

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Komisijā tas sagatavots trešajam lasījumam.

Kopumā tika iesniegti 16 priekšlikumi.

1. - deputātu Kursītes‑Pakules, Dūrīša, Vucāna, Papules, Teirumnieka un Skrides priekšlikums, kas izskaidro jaunos likumā lietotos terminus. Priekšlikums daļēji ir atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Kursītes‑Pakules, Dūrīša, Vucāna, Papules, Teirumnieka un Skrides priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 23, pret - 32, atturas - 10. Priekšlikums noraidīts.

K. Sprūde. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas likumā aizstāj vārdus “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta” ar vārdiem “Finanšu izlūkošanas dienesta”. Priekšlikums komisijā atbalstīts. Aicinu balsot un atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Balsojums nav pieprasīts. Deputāti atbalsta.

K. Sprūde. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas rosina noteikt, ka pedagoga un zinātnieka darbs ir arī dalība institūcijās, kas saistītas ar kvalifikācijas vai kvalitātes novērtēšanu. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam. Lūdzu!

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, cienījamie kolēģi! Gribu atgādināt, ka Saeimas deputāta darbu šobrīd ir atļauts savienot ar akadēmisko vai zinātnisko darbu un ka līdz šim esošais regulējums nav tam traucējis.

Tomēr gan 1. priekšlikumā piedāvātā redakcija, gan arī šis komisijas priekšlikums principā pasaka to, ka Saeimas deputāta darbu var apvienot arī ar akadēmiskiem... nu, teiksim, administrācijas amatiem. Līdz ar to... Šie amati ir tādi, kuros principā var arī lemt par dažādām lietām, un ir skaidri redzams, ka ar šo konkrēto priekšlikumu atsevišķi Saeimas deputāti - gan Janīna Kursīte‑Pakule, gan Ilmārs Dūrītis - cenšas, teiksim, apiet tādu samērā skaidru interešu konfliktu.

Un man ir jums jāatgādina ļoti skaidri, ka arī šis interešu konflikts izpaužas... tas ir izpaudies tieši šajā Saeimā un šajā Saeimā tas izpaužas ļoti skaidri. Proti, šie divi deputāti, ko es jau minēju, ieņem... gan administratīvās funkcijas pilda konkrētās augstskolās, gan arī... Kad pirmajā lasījumā mēs skatījām Augstskolu likuma grozījumus, tieši šie konkrētie deputāti ļoti kvēli runāja pret nopietnām pārmaiņām augstākās izglītības sistēmā, iebilda pret būtiskām pārmaiņām, piekrītot, labākajā gadījumā, tikai kosmētiskiem grozījumiem.

Es uzskatu, ka tas ļoti skaidri parāda to interešu konfliktu, kādā deputāti nonāk, esot universitātes administrācijas pārstāvji, tātad ar zināmām lemttiesībām un lēmumu pieņemšanas tiesībām, un vienlaikus esot arī Saeimas deputāti, un spriežot par dažādiem ar valsts finansēto augstskolu saistītiem jautājumiem.

Līdz ar to Jaunā konservatīvā partija, protams, nevar atbalstīt šādu priekšlikumu, nevar atbalstīt šādu amatu savienošanu, kura skaidri parāda, ka interešu konflikta situācijas var veidoties.

Es aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei. Lūdzu!

J. Kursīte-Pakule (NA).

Kolēģi! Gan deputātu grupas iesniegtais priekšlikums, gan uzlabotais - komisijas priekšlikums... To iesniegšanas nepieciešamība izrietēja no vairākiem apstākļiem. Pirmais un galvenais - tas izrietēja no KNAB aktivitātēm saskatīt deputātu profesoru darbībā... vai profesoru padomē... eventuāli - arī doktorantūras padomē, eventuāli - arī eksāmenu komisijās... neatļautu amatu savienošanu. Otrkārt, tas izrietēja arī no tā, ka ir atrodamas definīcijas zinātniskam, pedagoģiskam darbam, bet nav definīcijas zinātnieka un augstskolas pedagoga darbam. Tās tomēr ir dažādas lietas.

Likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kā jūs zināt, ir atļauta pedagoģiskā un zinātniskā darbība... Taču pedagoga un zinātnieka darbs nav tikai lekciju lasīšana un nav tikai publikāciju gatavošana, bet ir nesaraujami saistīts arī ar zinātnisku un pedagoģiski administratīvu funkciju veikšanu, tādu kā jau manis minētā dalība eksāmenu komisijās, doktorantu promocijas darbu vadīšana, zinātnisku projektu sagatavošana un līdzdalība tajos, zinātnisko atskaišu rakstīšana, sagatavošana un nodošana, darbošanās doktorantūras, promocijas, profesoru un citās koleģiālās padomēs, tādējādi veicot pilntiesīgu augstskolas pedagoga, profesora un zinātnieka, vadošā pētnieka darba apjomu.

Profesora kā pedagoģisko un zinātnisko darbību veicošas personas amata nesaraujamo saikni ar administratīva rakstura funkcijām pierāda arī Ministru kabineta 2001. gada 4. septembra noteikumos “Profesora un asociētā profesora amata pretendenta zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas novērtēšanas kārtība” noteiktie kritēriji.

Saskaņā ar šo noteikumu 4.3. apakšpunktu viens no vērtēšanas kritērijiem profesora amata ieņemšanā ir (citēju): “organizatoriskās kompetences vērtēšanā (saistībā ar akadēmisko un sabiedrisko darbību): [..] zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadība vai līdzdalība to darbībā; [..].” (Citāta beigas.)

Līdz ar to arī... nu, līdz šim... līdzšinējā... nu, man jau ir samērā gara pieredze Saeimas darbā... Līdz šim nedz KNAB, nedz citām uzraugošajām institūcijām nebija problēmas interpretēt esošo redakciju, bet tieši tagad...

Lai novērstu šos iespējamos pārpratumus un nesašaurinātu profesora un vadošā pētnieka, un - plašāk - zinātnieka darbības lauku, visu funkciju pilntiesīgu izpildi, ir iesniegti šie komisijas... grozījumi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim. Lūdzu!

I. Dūrītis (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Augsti godātie deputāti! Iepriekšējā runātāja Janīna Kursīte-Pakule jau būtībā daudzus svarīgus aspektus pateica. Es tikai gribētu pateikt vēl atsevišķus uzsvarus.

Šī Izglītības un zinātnes ministrijas interpretācija par to, kas ir profesora darbs, pārsteidza tātad ne vienu vien šajā valstī, ne vienu vien, tajā skaitā arī mūs, bet... kopumā - ne vienu vien organizāciju, ne vienu vien juristu. Jo tad, kad mēs diskutējām par šo jautājumu un apskatījām šo jautājumu - ko tad pēc savas būtības ietver profesora darbs un vispār akadēmiskā personāla darbs -, tad...

Pilnīgi skaidri no visiem Latvijā esošajiem normatīvajiem aktiem, tātad arī no Augstskolu likuma, izriet, ka profesora darbs sastāv no trim komponentiem - no zinātniskā, akadēmiskā un organizatoriskā darba. Un neapšaubāmi organizatoriskajā darbā... Lai zinātnieks, profesors varētu, teiksim, vadīt savā jomā, savā specifiskajā nozarē darbību, viņam ir nepieciešams arī... nu, vadīt, piemēram, profesoru padomi vai būt promocijas padomē un tā tālāk, respektīvi, aktīvi līdzdarboties jauno profesoru vai topošo profesoru vērtēšanā un arī sagatavošanā.

Un, protams, profesoru padomes un tāpat arī promocijas padomes ir tās institūcijas, kas būtībā nodarbojas ar zinātnieku, jauno zinātnieku, kvalifikācijas izvērtēšanu, specifiskas kvalifikācijas izvērtēšanu. Tātad es kā profesors veterinārmedicīnā vērtēju potenciālo nākamo profesoru profesionālo, zinātnisko kvalifikāciju, būdams profesoru padomē, tātad - viņu publikāciju kvalitāti, viņu projektu kvalitāti.

Tātad faktiski arī nosacījums, ka profesoru padomē var būt tikai attiecīgā zinātņu nozarē jau ievēlēts profesors, skaidri un gaiši pasaka, ka būtībā šim darbam ir nepieciešamas dziļas, specifiskas, profesionālas zināšanas. Es, piemēram, neesmu spējīgs izvērtēt, teiksim, jaunā vai topošā profesora... kandidāta kvalitātes, piemēram, fizikā. Es to varu izdarīt tikai veterinārmedicīnā.

Un šī neizpratne atspoguļojas arī vēl vienā faktā. Mēs lūdzām viedokli paust Augstākās izglītības padomi, kas Augstskolu likumā... vadoties pēc Augstskolu likuma, pārrauga profesoru padomju darbu, un lūdzām viedokli paust arī Latvijas Augstskolu Profesoru Asociāciju un Latvijas Zinātņu akadēmiju. Un visas šīs trīs institūcijas - visas kā viena! - norādīja, ka, viņuprāt, darbs profesoru padomē atbilst... un ir - skaidri un gaiši! - viena no profesora darba komponentēm.

Ja mēs neatrisinām likumā šo jautājumu, ko šis priekšlikums, manuprāt, ļoti labi atrisinās, tad iznāk tā, ka profesors, kas, piemēram, ir ticis ievēlēts Saeimā vai ieņem kādu amatpersonas amatu, zināmā mērā nevar vairs turpināt šo darbu (kaut gan, no vienas puses, zinātniskais un akadēmiskais darbs, likuma izpratnē, ir atļauts), jo viņš vienkārši... viņam trūkst viena ļoti būtiska komponenta no viņa darba reālajām un ikdienišķajām sastāvdaļām.

Tāpēc es ļoti aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, manuprāt, šis priekšlikums ir noformulēts pietiekoši plaši, lai izbeigtu šīs, nu, kā lai saka, nesaprašanās, jo... Mani tiešām pārsteidz arī Znotiņa kunga paustais... un tas, ka viņš sasaista šo jautājumu ar augstskolu reformu. Manuprāt, augstākās izglītības jautājumi tiek intensīvi risināti, un augstskolu reforma notiks, un likums virzās uz priekšu.

Cienījamie kolēģi, aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 73, pret - 15, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

K. Sprūde. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī šis priekšlikums likumā aizstāj vārdus “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta” ar vārdiem “Finanšu izlūkošanas dienesta”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Sprūde. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas paplašina ziedojumu pieņemšanas ierobežojumus. Arī 5. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Sprūde. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt vārdu “vismaz”. Priekšlikums komisijā atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Sprūde. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas rosina papildināt 25. panta sesto daļu, nosakot termiņu, kādā jāiesniedz deklarācijas precizējums, ja administratīvā pārkāpuma procesā vai kriminālprocesā ir stājies spēkā nolēmums, ar kuru persona ir sodīta par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Sprūde. 8. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Tas iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā. Komisijā daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Sprūde. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas rosina likumā aizstāt vārdus “Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests” ar vārdiem “Finanšu izlūkošanas dienests”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Sprūde. 10. - finanšu ministra Reira priekšlikums, kas noteic, ka precizētās deklarācijas publiskošana būs jānodrošina Valsts ieņēmumu dienestam. Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Sprūde. 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas noteic, ka Valsts ieņēmumu dienestam ne vēlāk kā mēneša laikā būs jānodrošina precizētās deklarācijas publiskošana. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Sprūde. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls priekšlikums, kas paredz ietvert iepriekš citā pantā veiktās izmaiņas un papildināt panta tekstu ar skaitli “2.¹”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Sprūde. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls, līdzīgi kā 12. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Sprūde. 14. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas rosina likumā aizstāt vārdus “mājaslapā internetā” ar vārdu “tīmekļvietnē”. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Sprūde. 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas Satversmes aizsardzības biroja direktoram deklarācijas iesniegšanas termiņu pagarina līdz 1. aprīlim, proti, skaitli un vārdu “1. februāris” aizstāj ar skaitli un vārdu “1. aprīlis”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Sprūde. 16. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka atsevišķas izmaiņas likumā stājas spēkā nevis nākamajā dienā pēc likuma izsludināšanas, bet gan 2021. gada 1. jūlijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Sprūde. Aicinu deputātus balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš. Lūdzu!

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 873/Lp13), nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojekts paredz aizstāt Autopārvadājumu likumā vārdus “republikas pilsētas pašvaldība”, “republikas pilsētas dome” un “republikas pilsēta” ar vārdiem “valstspilsētas pašvaldība”, nodrošinot atbilstību Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam teritoriālajam iedalījumam.

Atbilstoši likumprojektā paredzētajam ar likuma spēkā stāšanos Jēkabpils un Valmieras pašvaldības speciālās atļaujas un licences kartītes vairs neizsniegs.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi un atzinusi par steidzamu.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25. janvāris. Un izskatīšana otrajā lasījumā - 28. janvārī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25. janvāris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 28. janvārī.

Paldies.

Likumprojekts “Grozījums Zvejniecības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Tas ir Ministru kabineta sagatavots likumprojekts un saistīts ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu.

Kā jūs atceraties, Saeima 2020. gada 10. jūnijā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Atbilstoši likumā noteiktajam jaunajam administratīvo teritoriju un novadu teritoriālajam iedalījumam nepieciešams izdarīt grozījumus vairākos normatīvajos aktos, saskaņojot normatīvajos aktos lietoto teritoriālo vienību nosaukumus ar likumā noteikto. Proti, vienkāršākiem vārdiem, - šie grozījumi Zvejniecības likumā paredz nenorādīt konkrētu ezera atrašanās vietu attiecīgajās administratīvajās teritorijās (izņemot Dūņezeru, jo tādi ir divi), tā kā publisko ūdenstilpju administratīva atrašanās vieta ir jau noteikta Civillikuma 1. pielikumā.

Vienlaikus, lai nodrošinātu tiesību normu nepārprotamu piemērošanu, likumprojektā... atrašanās vieta konkrētā administratīvajā teritorijā... ir norādīts Dūņezers Ādažu novadā, jo Limbažu novadā atrodas cits Dūņezers, kurā rūpnieciskā zveja nav aizliegta. Tā arī ir šī likumprojekta būtība.

Kolēģi, komisijā mēs esam šo likumprojektu atbalstījuši un lūguši steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Zvejniecības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret - nav, atturas - 2. Tātad likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I. Zariņš. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanai Saeimas sēdē.

I. Zariņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš... Priekšlikumus gaidīsim līdz 25. janvārim. Savukārt izskatīšana otrajā lasījumā... aicinām izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā 28. janvārī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25. janvāris, un izskatīšana Saeimas sēdē - 28. janvārī. Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Atis Zakatistovs. Lūdzu!

A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr. 872/Lp13 - “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”.

Šie grozījumi skar tā saucamo kapitālo remontu finanšu jomā, un būtībā tiek skaidroti un definēti klientu izpētes procesi. Un, tāpēc ka tas ir ļoti nozīmīgi finanšu jomai vispār, komisijā ir nolemts šos grozījumus atzīt par steidzamiem.

Tā ka es lūdzu Saeimu atzīt šos grozījumus par steidzamiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu!... Piedodiet... Vai deputāte Ļubova Švecova vēlas runāt par steidzamību?

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, es vēlos runāt par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova. Jā, paldies.

Kolēģi! Šis likumprojekts skar ļoti jūtīgu jomu, proti... tajā skaitā... šis likumprojekts paredz ne tikai instrumentus informācijas apmaiņai, bet arī pat... likuma subjektus... informācijas nodošanu ārpakalpojumam. Ārpakalpojuma platforma tiks plānota... kā privāto subjektu veidota... ārpakalpojuma sniedzējs - uzņēmums.

Es saskatu šeit ļoti būtiskus un ļoti konceptuālus jautājumus par cilvēka tiesību ievērošanu, ņemot vērā personas datu aizsardzības problemātiku. Un, ņemot vērā, ka sākotnēji šis likumprojekts tika izskatīts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, nevis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē... es noklausījos šīs komisijas sēdes audioierakstu un iepazinos ar argumentiem.

Jā, protams, visas valsts... pārstāvošās amatpersonas, ierēdņi bija vienisprātis, ka ir nepieciešams steidzīgi grozīt likumu, un šī steidzamība ir saistīta ar nepieciešamību ieviest FATF iniciatīvas... jaunus, papildinātus... mūsu likumdošanā.

Bet ir viena būtiska lieta, ko es sadzirdēju no finanšu ministra pārstāvja komisijas diskusijas laikā. Bija pateikts, ka patiesībā Eiropas Savienības... FATF iniciatīva par ārējā rīka ieviešanu un tā izmantošanu AML pārbaudēs ir tikai diskusija, kas ir uzsākta Eiropas Savienībā. Tad man rodas ļoti būtisks jautājums. Ja FATF piedāvā tikai sākt diskusiju Eiropas Savienības dalībvalstīs par iespēju ieviest šādu rīku, bet Latvija jau to ievieš likumdošanā, neveidojot nopietnu diskusiju ar visiem iesaistītajiem spēlētājiem šajā segmentā, ar visām nozīmīgajām organizācijām, ne tikai ar Finanšu nozares asociāciju, bet arī ar tiem likuma subjektiem, kas ir advokātu biroji, auto tirdzniecības sektors, nekustamā īpašuma tirdzniecības sektors. Jāatzīmē, ka šie grozījumi skar ļoti būtisku daļu.

Ņemot vērā, ka komisijas sēdē piedalījās tikai Finanšu nozares asociācijas pārstāvji, taču nebija plašāka segmenta pārstāvju, es uzskatu, ka lēmums virzīt tieši šādu likumprojektu steidzamības kārtā ir nepārdomāts un, manuprāt, pat cilvēku tiesības ļoti būtiski skarošs lēmums, kas var apdraudēt un arī nekvalitatīvi nodrošināt regulējumu šajā jomā.

Jāatzīmē, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē piedalījās arī tiesībsargs. Un tiesībsarga argumenti bija ļoti uzmanīgi un ļoti delikāti. Uz tiem komisijas sēdes laikā es personīgi nesadzirdēju atbildes, tāpēc kategoriski iebilstu pret šāda veida likumprojekta pieņemšanu steidzamības kārtā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 61, pret - 22, atturas - 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A. Zakatistovs. Kolēģi! Acīmredzot ir debates.

Sēdes vadītāja. Tātad sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Kolēģi! To, ka Latvijā ir problēma ar netīro naudu, mēs zinām. Jā, tieši tā - mēs zinām, balstoties uz Latvijas amatpersonu, nevalstisko organizāciju un daudzu mediju kā ļaundabīgo mantru skaitīto pantiņu. Dienu no dienas, gadu no gada.

Arī Kariņa valdība pirmo no saviem darāmajiem darbiņiem pasludināja “kapitālo remontu”. Pie kā noveda “kapitālais remonts”? Diemžēl tas noveda pie tā, ka tūkstotis cilvēku zaudēja darbu; pie tā, ka Latvijas budžets nesaņem nodokļos apmēram 50 miljonus eiro ik gadu; pie tā, ka jau pats aizsardzības ministrs norāda, ka ar “kapitālo remontu” mēs esam iebraukuši grāvī; pie tā, ka arī Fiskālās disciplīnas padome savā atzinumā, izskatot valsts budžetu un ekonomisko krīzi Covid-19 pandēmijas dēļ, norāda, ka Latvijas pozīcija, kad sākās krīze, bija novājināta ekonomiski “kapitālā remonta” veikto pasākumu dēļ, tādēļ ka, neuzmanīgi un ļoti netaktiski rīkojoties, ja var tā pateikt, bet patiesībā pārmērīgi - nepārdomāti un nestrukturēti - ieviešot prasības, Latvijas ekonomika kļuva nekonkurētspējīga.

Tagad mums tiek piedāvāts likumprojekts, kurš pamatā paredz ārpakalpojuma ieviešanu AML nodrošināšanai. Bet šajā likumprojektā ir viena ļoti būtiska lieta, jo tiek ieviesta arī tāda lieta kā: “Ja uzraudzības un kontroles institūcija konstatē likuma subjekta patiesā labuma guvēja neatbilstību šā panta pirmās daļas prasībām (iestarpinājums - tas ir, nesodāmība un nevainojama reputācija), tā pieņem lēmumu uzdot attiecīgajam likuma subjekta patiesajam labuma guvējam vai personai, ar kuras starpniecību minētais likuma subjekta patiesais labuma guvējs īsteno kontroli, noteiktā termiņā novērst konstatēto neatbilstību, tostarp atsavināt attiecīgās nozīmīgu vai kontrolējošu līdzdalību nodrošinošās kapitāla daļas vai akcijas.”

Un tad man rodas jautājums - nevainojama reputācija... Vai advokātu birojam, kurā strādā Juraša kunga sieva Alla Juraša, ir nevainojama reputācija vai ir tagad problēmas ar reputāciju, ņemot vērā, ka šī biroja advokāte sniedza juridiskas konsultācijas Krievijas organizētās noziedzības pārstāvim Sļivam jeb Vjačeslavam Šestakovam?

Jā, es domāju, ka noteikti reputācijas problēmas šeit pastāv. Un saskaņā ar šiem likuma grozījumiem... paredzētajām sankcijām šim birojam būtu jāatsavina kapitāldaļas. Un aizdomājieties arī, kolēģi, ka jēdziena ieviešana likumdošanā par reputāciju ir ļoti, ļoti plaši traktējama un var būt izmantojama. Ja par kādu no kapitāla daļu turētājiem masu medijos izplatīs kādu informāciju - vai tā būs sakarā ar to, ka šai personai ir jau nevainojama reputācija... vai ne? Un kādas sekas un manipulācijas līdz ar to var iestāties.

Es uzskatu, ka šī likuma grozīšana tādā redakcijā un ar tādiem nosacījumiem ir sasteigta, nepārdomāta un var skart ļoti būtiskas cilvēku intereses un tiesības. Tāpēc es lūdzu neatbalstīt šī likumprojekta tālāko virzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šis likumprojekts pēc būtības netika izskatīts Saeimā. Es atkārtoju - pēc būtības. Tāpēc ka šis likumprojekts, kurš skar ļoti sarežģītus finanšu sektora jautājumus, tika formāli izskatīts Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kura nekad nav bijusi ne atbildīga, ne ar kompetenci finanšu sektora jautājumos.

Līdz ar to pēc definīcijas šī komisija nespēja un nevarēja pienācīgi un profesionāli, un kompetenti izskatīt šo likumprojektu, jo, nu, piemēram... kolēģi, esmu absolūti pārliecināts, ka neviens no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem - visu cieņu kolēģiem -, nesaprot, kas, piemēram, ir tā saucamais shared KYC utility jeb klienta izpētes rīks. Un neviens īsti nesaprot, kādas ir iespējamās opcijas, kādas ir šobrīd debates finanšu pasaulē par šī rīka iespējamo izmantošanu, problemātiku un tā tālāk.

Ja jūs, kolēģi, uzskatāt, ka šī izskatīšana pēc būtības tomēr notikusi, nu tad ir piedāvājums turpmāk darīt, piemēram, tā: Augstskolu likumu sūtīt uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Krimināllikumu sūtīt izskatīšanai uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, budžeta likumu sūtīt izskatīšanai uz Sociālo un darba lietu komisiju, kolēģi!

Vai varbūt izdarīsim pat labāk - varbūt taisīsim tādu izlozi. Tad varbūt Prezidijs varētu organizēt izlozi katras sēdes sākumā, un tad izlozes kārtībā kā tāds... būtu mums tāds sportloto. Mēs varētu nosaukt - tāds Saeimas loto... vai kāds. Nejaušā kārtībā likumprojekti tiks nosūtīti uz vienu vai otru komisiju. Nu, kāda tad problēma?

Tāpēc es vēlreiz atkārtoju, kolēģi, un tas ir protokolam un nākotnei, - pēc būtības šis likumprojekts netika izskatīts Saeimā un nav saņēmis... netika pienācīgi apspriests, izdiskutēts. Mēs patiesībā... mums nav ne jausmas par to, kādas varētu būt šā likumprojekta sekas uz Latvijas finanšu sektoru un tautsaimniecību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Sabiedrība! Es kā zinādams par šo tēmu šodien arī vienu rakstu nopublicēju, daļēji uz to atsaukšos.

Gribu sākt savu runu ar to, ka ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu vara grib sagraut Latviju līdz galam. Šie grozījumi ir faktiski tādi, kas grib sagraut Latvijas finanses pilnīgi un galīgi... līdz galam.

Ievadam - divi stāsti, bet to stāstu ir daudz, un visiem tādi ir zināmi. Katram cilvēkam ikdienas dzīvē... Es domāju, ka pēdējā gada laikā cilvēki ar šiem stāstiem ir sastapušies neskaitāmas reizes. Es izstāstīšu tikai no savas dzīves pēdējos zināmos.

Pirmais stāsts ir šāds. Kāds paziņa, kam pieder kuģniecības kompānija, pārdod kuģi un grib atgriezt bankai kredītu. Viņš jau ir uzkāries simts veidos, cenšoties pierādīt naudas izcelsmi un to, ka nav zilonis. Latvijā viņu ilgi mocīja ar banku kontiem, beigās šis cilvēks nospļāvās, Vācijā atvēra bankas kontu, nemaz fiziski neesot klāt, nemaz neesot Vācijā. Atver bankas kontu, dzīvo un laimīgs strādā.

Otrs stāsts. Tikko saskāros ar vēl vienu līdzīgu situāciju. Kāds kungs, zviedrs pēc tautības, investors, kurš iegādājies ražošanas uzņēmumu, pieaudzējot nodarbināto skaitu no viens līdz 10, vakardien vēl teica, ka viņam ir līdz kaklam katrā Latvijas bankā savu kuli atrādīt, naudas kuli. Respektīvi, visur, kur viņš iet, viņam jādara viens un tas pats - viņam faktiski ir jāizģērbjas līdz pēdējai kronai un bezmaz vai jāpaskaidro dažas lietas, kas pārsniedz jebkādas robežas. Kāpēc nav tur uz pussešiem, bet ir uz pusastoņiem, piemēram, vai septiņiem vakarā un tamlīdzīgi. Viņš saka, ka viņam tas ir līdz kaklam. Pie kam viņš ir viens no tās valsts, Zviedrijas, vissenāko vikingu daļas pārstāvjiem, un, ļoti iespējams, viņa senči tiešām to naudu pirms simtiem, simtiem un simtiem gadu ir nofenderējuši kādā klosterī Francijā vai Īrijā, vai kādos vikingu kuģu manevros tajos laikos. Tāda sajūta, ka šobrīd Latvijā mēs mēģinām pārbaudīt, kā tas bija toreiz.

Tagad galvenais. Kopsavilkums. Pietiek katru grāmatvedi, juristu, banku taisīt par pinkertonu-švonderu šovu. Tas vienkārši... Pietiek, tas ir par daudz. Latvija ar to tiek iznīcināta. Uzņēmumu reģistrā piereģistrē uzņēmumu, un visiem viss ir skaidrs. Viss, punkts.

Kāpēc tas ir svarīgi, un kāpēc tas ir galvenais. Tāpēc, ka banku konti šobrīd Latvijā... Būtībā Latvijas politiķi un tie cilvēki, kas kaut ko saprot no ekonomikas, ir jāaicina kontus vērt citās valstīs, jo Latvijā gandrīz tas nav iespējams. Taisnības labad arī ir jāsaka, ka pēc katrām šādām pionieru... varas pionieru aktivitātēm Latvijā, ko dara esošā vara, gan pašām komercbankām, gan klientiem, fiziskajām un juridiskajām personām, būs jūtami grūtāk arī ārvalstīs. Un tas, ko nesaprot ne vara, ne Finanšu izlūkošanas (vai izmeklēšanas) dienests, ne FKTK, ne viņu politiskie pārstāvji, Jaunā VIENOTĪBA, paristi un kas tur vēl ne, - prasību pret klientiem stingrība pasaulē nevienu neinteresē. Proti, nekur pasaulē neinteresē, kā Latvijā izrēķinās ar uzņēmējiem. Neviens neprasīs bankai “Citadele”, piemēram: “Nu, kā jums tur iet?” Teiks tikai: “Mēs dzirdējām, ka pie jums Latvijā kontu atvērt ir nereāli. Plus, ka jums vajag pierādīt kapitāla izcelsmi par 1997. vai 2007. gadu.” Un neviens jums neaplaudēs: “Malači!” Citiem vārdiem (un Saeimā ir lietots šis vārds, starp citu, un ir atzīts, ka tas ir... to drīkst lietot) - mūsu tie idioti sarežģīs dzīvi vēlētājiem un neko labu nepanāks starptautiskajai atzinībai. Neviena starptautiska organizācija, kam ir būtiska loma finanšu sektorā un kas nosaka riska līmeni strādāšanai ar noteiktas valsts kredītiestādi vai kompānijām, neteiks Latvijai: “Malači!” Nekad.

Šeit vēl ir jāpiebilst viens jautājums. Mums ir tāds viens valsts kantoris, kuru vada Šteinbukas kundze. Makroekonomistu pulciņš, kurš varētu par tiem 500 tūkstošiem kovida naudiņas, kas viņiem tika, cik es saprotu, izdalīts, beidzot ar ekonometrisko metožu palīdzību sarēķināt šādus jautājumus un atbildēt - cik Latvijai izmaksāja Kariņa “kapitālā remonta” monetārais... šī monetārā lieta? Cik izmaksāja “kapitālais remonts”? Kāda ir “kapitālā remonta” monetārā un fiskālā ietekme? Cik naudas pazaudēja Latvijas finanšu sektors? Cik valsts nesaņēma nodokļos? Kāda bija ietekme uz pakārtotajām nozarēm? Cik naudas mēs zaudējām pastarpināti, Latviju padarot par ārvalstu kapitālam nedraudzīgu jurisdikciju, no kuras bēg finanses?

Un nobeidzot. Pats būtiskākais, manuprāt, visā šajā stāstā, kur mums vajadzētu mazliet nolaisties no šo apkarotāju un pareizo augstumiem un saprast vienu lietu - Latvijas izmērs un Latvijas finanšu sektora izmērs ir tāds, ka te nav nekāda pasaules naba naudas legalizācijā. Mūsu mikimausa ekonomika nevienu normāla izmēra kukuli vai otkatu noslēpt nemaz nevar. Tas fiziski nemaz mūsu mikimausa ekonomikā nav iespējams.

Beigsim mocīt mūsu valsts cilvēkus. Beigsim mocīt uzņēmējus. Jūs tiešām neredzat, ka no Latvijas aizbrauc ne tikai fiziski... cilvēki? Jūs neredzat, ka no Latvijas prom pārceļas uzņēmumi? Un jūs neredzat, ka uzņēmumi un cilvēki arvien vairāk no Latvijas pārceļ savus norēķinus, bankas kontus uz citām valstīm tepat Eiropā, kur nevienā nav “kapitālie remonti”, “strukturālās reformas” un “veiksmes stāsti” vai čempionu tituli kovida apkarošanā?

Sāksim aizstāvēt mūsu cilvēkus! Un beigsim iznīcināt Latviju!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

A. Zakatistovs. Kā jau debatētāji minēja acīmredzamo, jā, finanšu sektorā ir problēmas. Tieši tāpēc ir jāsāk tās problēmas labot, un šie grozījumi ir solis uzlabošanas un skaidrošanas, un procesu definēšanas virzienā. Komisijā tika atbalstīts.

Lūdzu pirmajā lasījumā atbalstīt Saeimu šos grozījumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret - 4, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Zakatistovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas, šī gada 4. februāris.

Sēdes vadītāja. 4. ... un izskatīšana Saeimas sēdē?

A. Zakatistovs. Tuvākajā iespējamā ārkārtas sēdē pēc tam, kad komisija iesniegs...

Sēdes vadītāja. Tuvākā sēde - 11. februāris.

Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - vārds deputātam Jurim Jurašam. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi Veselības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” (Nr. 885/Lp13), kurš tiek virzīts vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 886/Lp13).

Likuma grozījumi paredz vienkāršot un padarīt mazāk laikietilpīgu kārtību, kādā Latvijā kontrolei pakļauj narkotiskās vielas, psihotropās vielas, augus, zāles un prekursorus, apvienojot gan minēto vielu kontroles statusa, gan iedalījumu apmēra noteikšanu vienā tiesību aktā.

Likumprojekts nodrošina arī Eiropas Savienības regulu narkotiku prekursoru jomā piemērošanu. Vienlaikus likuma grozījumi nosaka iespēju dzīvnieku turētājiem pēc praktizējoša vetārsta norādījumiem ievadīt zāles dzīvniekam ārstēšanas kursa turpināšanai vai pabeigšanai, tādā veidā uzraugot un aizsargājot dzīvnieka veselību.

Lūdzu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28. janvāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28. janvāris.

Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - vārds deputātam Jurim Jurašam. Lūdzu!

J. Jurašs (JK).

Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā skatām Veselības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 886/Lp13), kurš tiek virzīts vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” (Nr. 885/Lp13).

Likuma grozījumi, līdzīgi kā iepriekšējā likumprojektā, paredz vienkāršot un padarīt mazāk laikietilpīgu kārtību, kādā Latvijā kontrolei pakļauj narkotiskās vielas, psihotropās vielas, augus, zāles un prekursorus.

Latvijā kontrolējamo narkotisko un psihotropo vielu saraksti ir noteikti Ministru kabineta 2005. gada 8. novembra noteikumos Nr. 847 “Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem”. Savukārt likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 2. pielikums arī iekļauj augstākminēto sarakstu, nosakot kontrolējamajām narkotiskajām un psihotropajām vielām, kā arī prekursoriem apmērus, līdz kuriem vielu daudzumi atzīstami par nelieliem, un apmērus, sākot ar kuriem daudzumi atzīstami par lieliem. Lai novērstu minēto sarakstu dublēšanos dažādos spēkā esošajos normatīvajos aktos, likuma grozījumi paredz noteikt vienā tiesību aktā gan narkotisko augu, vielu un zāļu un psihotropo vielu un zāļu kontroles statusa, gan iedalījuma apmērus.

Papildus likumprojekts paredz precizēt likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 2. pielikuma kontrolējamo narkotisko un psihotropo vielu sarakstus, lai, Ministru kabineta noteikumiem zaudējot spēku, nepazustu noteikumos iekļautās normas.

Lūdzu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28. janvāris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28. janvāris.

Paldies.

Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam.

Reģistrācija ir notikusi.

Sēde turpinās pulksten 13.30.

Paldies par darbu.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Atsākam 2021. gada 21. janvāra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu datu apstrādes likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aivars Geidāns. Lūdzu!

A. Geidāns (KPV LV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Juridiskajā komisijā skatījām likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu datu apstrādes likumā” (Nr. 890/Lp13). Likumprojektu ir izstrādājusi Tieslietu ministrija ar mērķi paredzēt amatpersonu atbildību par pārkāpumiem datu aizsardzības jomā, noteikt sodu apmēru un Datu valsts inspekcijas kompetenci sodu piemērošanā, kā arī pagarināt termiņu šajā likumā ietvertā regulējuma par datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas eksāmena lietderību izvērtējumam. Likumprojektā noteikts, ka amatpersonām par nelikumīgām darbībām ar personas datiem, kā arī par pienākumu nepildīšanu... ir paredzēts par abiem pārkāpumiem piemērot naudas sodu - līdz 200 naudas soda vienībām, kas ir tūkstotis eiro.

Komisijas vārdā aicinu kolēģus balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies debatēs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu datu apstrādes likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A. Geidāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir līdz šā gada 12. februārim.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 12. februāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Evita Zālīte‑Grosa.

E. Zālīte‑Grosa (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajā lasījumā likumprojektu, ko izstrādājusi Tieslietu ministrija, “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā”.

Likumprojekts paredz izmaiņas izdienas stāža aprēķināšanā. Tas paredz aprēķināt izdienas pensijas, atcelt 10 gadu termiņa ierobežojumu advokāta un akreditētas augstskolas akadēmiskā personāla amatā nostrādātajam laikam. Citiem vārdiem sakot, ņemt vērā stāžu, kas ir mazāks nekā 10 gadi, strādājot advokāta vai akreditētas augstskolas akadēmiskā personāla amatā. Tāpat arī likumprojekts paredz starptautiskas tiesas tiesneša amatā nostrādātā laika ieskaitīšanu izdienas stāža aprēķināšanā.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E. Zālīte‑Grosa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 19. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 19. februāris.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Ļoti cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar likumprojektu “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr. 708/Lp13).

Uz otro lasījumu priekšlikumi netika iesniegti.

Vēlos tikai atgādināt, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmajā daļā noteiktos atvieglojumus vēlams ir piešķirt... jeb ir vēlēšanās piešķirt valsts muzejiem, tāpēc likumprojektā nav nekādu būtisku citu priekšlikumu, un arī būtisku debašu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nebija.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam... Mēs piedāvājam piecas dienas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Tātad komisijas piedāvātais termiņš ir šā gada 26. janvāris.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ralfs Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””.

Likumprojektā ir saņemti seši priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti atbalsta.

R. Nemiro. Paldies.

2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. Tātad 3. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir redakcionāla rakstura. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R. Nemiro. Paldies.

Un 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Kā jau teicu, ir atbalstīts. Tātad Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir iekļauts šajā, 4., priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. Paldies.

5. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāla rakstura, mainot datumus Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanai. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā. Tātad lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad daļēji atbalstīts komisijā. Deputāti piekrīt.

R. Nemiro. Paldies.

Un 6., kā jau teicu, - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. Paldies. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R. Nemiro. Cienījamie kolēģi! Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 4. februāris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam uz trešo lasījumu ir šā gada 4. februāris.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija pirmajā lasījumā ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības””.

Grozījuma būtība. Tātad 2019. gadā pieņemtais likums “Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības” tika izstrādāts, apzinoties un preventīvi reaģējot uz potenciālajiem riskiem, ka Apvienotā Karaliste varētu izstāties no Eiropas Savienības bez vienošanās, tā sauktais hard Brexit, bet tomēr pagājušā gada pašās beigās nonācām pie izstāšanās līguma. Atbilstoši aktuālajam Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes līgumam dažas 2019. gada likuma normas nepieciešams koriģēt.

Pirmkārt, precizēt termiņu, līdz kuram Apvienotās Karalistes pilsoņi un viņu ģimenes locekļi var izmantot savu šobrīd Latvijā izsniegto uzturēšanās dokumentu. Pieprasījums jaunu dokumentu saņemšanai jāiesniedz līdz 2021. gada 30. jūnijam. To attiecīgi uztveram kā termiņu.

Otrkārt, precizēt termiņu, kādā Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem jāiesniedz pieteikums jaunu uzturēšanās dokumentu saņemšanai.

Treškārt, izslēgt normu, kas paredzēja, ka gadījumos, ja Apvienotās Karalistes pilsonis nav saņēmis Latvijā izsniegtu uzturēšanās dokumentu līdz 2020. gada 30. decembrim, viņš var turpināt uzturēties Latvijā, izmantojot Savienības pilsoņa tiesības tikai tad, ja uzturējies Latvijā vismaz sešus mēnešus kā nodarbināta vai pašnodarbināta persona vai students. Šāds regulējums neatbilst izstāšanās līgumā noteiktajam, un netiek konkretizēts iepriekšējās uzturēšanās ilgums vai pamats.

Un noslēdzošais. Precizē termiņu, uz kādu Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem tiks izsniegtas uzturēšanās atļaujas.

Ārlietu komisijā likumprojekts atbalstīts pirmajā lasījumā.

Līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības””! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R. Kols. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 2021. gada 1. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš šī likumprojekta otrajam lasījumam ir šā gada 1. februāris.

Paldies.

Godātie kolēģi! Līdz ar to esam izskatījuši visus šā gada 21. janvāra pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības jautājumus.

Atgādinu, ka Saeimas Prezidijs ir sasaucis 2021. gada 21. janvāra otro attālināto ārkārtas sēdi un noteicis darba kārtību 15 minūtes pēc šīs sēdes beigām. Tātad pulksten 14.05.

Vēl reģistrēšanās. Tā sekmīgi noritējusi.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 8. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 21. janvārī

Par darba kārtību
Priekšlikums	- dep. M. Bondars (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr. 895/Lp13) (Dok. Nr. 3407, 3407A)
Par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 896/Lp13) (Dok. Nr. 3408, 3408A)
Par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 897/Lp13) (Dok. Nr. 3409, 3409A)
Par likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 898/Lp13) (Dok. Nr. 3410, 3410A)
Par likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” (Nr. 901/Lp13) (Dok. Nr. 3449, 3449A)
Priekšlikumi	- dep. R. Kols (pret)
	- dep. A. Judins (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 902/Lp13) (Dok. Nr. 3452, 3452A)
Par likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 903/Lp13) (Dok. Nr. 3453, 3453A)
Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 904/Lp13) (Dok. Nr. 3454, 3454A)
Par likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” (Nr. 899/Lp13) (Dok. Nr. 3433, 3433A)
Likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” (Nr. 899/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3433)
- Ziņo	- dep. I. Goldberga
Par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 900/Lp13) (Dok. Nr. 3442, 3442A)
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 900/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3442)
- Ziņo	- dep. A. Kaimiņš
- Debates	- dep. B. Cilevičs
	- dep. R. Ločmele
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. M. Kučinskis
	- dep. R. Ločmele
Lēmuma projekts “Par 11 710 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm” turpmāko virzību” (Nr. 545/Lm13) (Dok. Nr. 3430)
- Ziņo	- dep. I. Dūrītis
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ritvara Jansona atsaukšanu no Saeimas Juridiskās komisijas” (Nr. 547/Lm13) (Dok. Nr. 3443)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ritvara Jansona ievēlēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” (Nr. 548/Lm13) (Dok. Nr. 3444)
Lēmuma projekts “Par deputāta Ulda Auguļa atsaukšanu no Juridiskās komisijas” (Nr. 540/Lm13) (Dok. Nr. 3425)
Lēmuma projekts “Par deputāta Ulda Auguļa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā” (Nr. 541/Lm13) (Dok. Nr. 3426)
Lēmuma projekts “Par deputāta Edgara Tavara ievēlēšanu Juridiskajā komisijā” (Nr. 542/Lm13) (Dok. Nr. 3427)
Lēmuma projekts “Par deputāta Edgara Tavara ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā” (Nr. 543/Lm13) (Dok. Nr. 3428)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Marijas Golubevas atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas” (Nr. 550/Lm13) (Dok. Nr. 3456)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Marijas Golubevas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā” (Nr. 551/Lm13) (Dok. Nr. 3457)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Gata Zamura ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā” (Nr. 552/Lm13) (Dok. Nr. 3458)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Gata Zamura ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 553/Lm13) (Dok. Nr. 3459)
Lēmuma projekts “Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja aizstājēja Edgara Tavara apstiprināšanu” (Nr. 544/Lm13) (Dok. Nr. 3429)
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Lēmuma projekts “Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu” (Nr. 546/Lm13) (Dok. Nr. 3432)
- Ziņo	- dep. J. Vucāns
Par deputātu pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam “Par naftas noplūdi Baltijas jūrā no Būtiņģes naftas termināļa un videi nodarītā kaitējuma aprēķinu” (Nr. 44/P13) (Dok. Nr. 3447)
- Motivācija	- dep. E. Tavars
Deputātu Ivara Zariņa, Vitālija Orlova, Artūra Rubika, Edgara Kucina, Regīnas Ločmeles, Ingas Goldbergas, Valērija Agešina, Ivana Klementjeva, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par neatbilstošu respiratoru iepirkumu no SIA “TITLED”, par attiecīga Ministru kabineta lēmuma pieņemšanu, par respiratoru izlietojumu un par respiratoru novēlotu testēšanu akreditētā laboratorijā” (Nr. 39/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3137, 3137A, 3415)
- Ziņo	- dep. I. Puga
- Debates	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 685/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3422)
- Ziņo	- dep. Ē. Pucens
Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 746/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3435)
- Ziņo	- dep. A. Rubiks
Likumprojekts “Par atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai” (Nr. 607/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3437)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr. 608/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3438)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījums Kontu reģistra likumā” (Nr. 609/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3439)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 761/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3440)
- Ziņo	- dep. Ļ. Švecova
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 700/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3445)
- Ziņo	- dep. A. Gobzems
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 150/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3451)
- Ziņo	- dep. K. Sprūde
- Debates	- dep. R. Znotiņš
	- dep. J. Kursīte-Pakule
	- dep. I. Dūrītis
Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 873/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3265, 3412)
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījums Zvejniecības likumā” (Nr. 860/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3188, 3413)
- Ziņo	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 872/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3264, 3416)
- Ziņo	- dep. A. Zakatistvs
- Debates	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Gobzems
Likumprojekts “Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” (Nr. 885/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3333, 3419)
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 886/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3334, 3420)
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu datu apstrādes likumā” (Nr. 890/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3370, 3421)
- Ziņo	- dep. A. Geidāns
Likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā” (Nr. 486/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1641, 3431)
- Ziņo	- dep. E. Zālīte-Grosa
Likumprojekts “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr. 708/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3436)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” (Nr. 749/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3448)
- Ziņo	- dep. R. Nemiro
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības”” (Nr. 891/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3371, 3450)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Informācija par ārkārtas sēdi
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 21.01.2021 09:16:41 bal001
Par - 56, pret - 13, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Grozījums Imigrācijas likumā (901/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 21.01.2021 09:21:06 bal002
Par - 87, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (899/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 21.01.2021 09:21:56 bal003
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (899/Lp13), 1.lasījums

Datums: 21.01.2021 09:24:01 bal004
Par - 70, pret - 16, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (900/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 21.01.2021 10:17:06 bal005
Par - 70, pret - 6, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (900/Lp13), 1.lasījums

Datums: 21.01.2021 10:20:19 bal006
Par - 95, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 11 710 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm” turpmāko virzību (545/Lm13)

Datums: 21.01.2021 10:21:15 bal007
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Ritvara Jansona atsaukšanu no Saeimas Juridiskās komisijas (547/Lm13)

Datums: 21.01.2021 10:21:58 bal008
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Ritvara Jansona ievēlēšanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (548/Lm13)

Datums: 21.01.2021 10:22:41 bal009
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ulda Auguļa atsaukšanu no Juridiskās komisijas (540/Lm13)

Datums: 21.01.2021 10:23:22 bal010
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ulda Auguļa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (541/Lm13)

Datums: 21.01.2021 10:24:02 bal011
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Edgara Tavara ievēlēšanu Juridiskajā komisijā (542/Lm13)

Datums: 21.01.2021 10:24:42 bal012
Par - 94, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Edgara Tavara ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā (543/Lm13)

Datums: 21.01.2021 10:25:24 bal013
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Marijas Golubevas atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas (550/Lm13)

Datums: 21.01.2021 10:26:07 bal014
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Marijas Golubevas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā (551/Lm13)

Datums: 21.01.2021 10:26:53 bal015
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Gata Zamura ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (552/Lm13)

Datums: 21.01.2021 10:27:33 bal016
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Gata Zamura ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (553/Lm13)

Datums: 21.01.2021 10:28:21 bal017
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja aizstājēja Edgara Tavara apstiprināšanu (544/Lm13)

Datums: 21.01.2021 10:28:33 bal018
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 21.01.2021 11:06:52 bal019
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu (546/Lm13)

Datums: 21.01.2021 11:23:26 bal020
Par - 32, pret - 52, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Deputātu Ivara Zariņa, Vitālija Orlova, Artūra Rubika, Edgara Kucina, Regīnas Ločmeles, Ingas Goldbergas, Valērija Agešina, Ivana Klementjeva, Jāņa Tutina, Ivana Ribakova pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par neatbilstošu respiratoru iepirkumu no SIA “TITLED”, par attiecīga Ministru kabineta lēmuma pieņemšanu, par respiratoru izlietojumu un par respiratoru novēlotu testēšanu akreditētā laboratorijā" (39/P13)

Datums: 21.01.2021 11:24:49 bal021
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (685/Lp13), 3.lasījums

Datums: 21.01.2021 11:26:39 bal022
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (746/Lp13), 3.lasījums

Datums: 21.01.2021 11:28:14 bal023
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (607/Lp13), 3.lasījums

Datums: 21.01.2021 11:30:07 bal024
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Kredītiestāžu likumā (608/Lp13), 3.lasījums

Datums: 21.01.2021 11:31:22 bal025
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Kontu reģistra likumā (609/Lp13), 3.lasījums

Datums: 21.01.2021 11:33:50 bal026
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (761/Lp13), 3.lasījums

Datums: 21.01.2021 11:37:13 bal027
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (700/Lp13), 3.lasījums

Datums: 21.01.2021 11:38:45 bal028
Par - 23, pret - 32, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (150/Lp13), 3.lasījums

Datums: 21.01.2021 11:51:21 bal029
Par - 73, pret - 15, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (150/Lp13), 3.lasījums

Datums: 21.01.2021 11:55:58 bal030
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (150/Lp13), 3.lasījums

Datums: 21.01.2021 11:57:57 bal031
Par - 80, pret - 1, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Autopārvadājumu likumā (873/Lp13) atzīšanu par steidzamu (873/Lp13)

Datums: 21.01.2021 11:58:44 bal032
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autopārvadājumu likumā (873/Lp13), 1.lasījums

Datums: 21.01.2021 12:01:09 bal033
Par - 83, pret - 0, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Zvejniecības likumā (860/Lp13) atzīšanu par steidzamu (860/Lp13)

Datums: 21.01.2021 12:01:58 bal034
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Zvejniecības likumā (860/Lp13), 1.lasījums

Datums: 21.01.2021 12:08:11 bal035
Par - 61, pret - 22, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (872/Lp13) atzīšanu par steidzamu

Datums: 21.01.2021 12:24:40 bal036
Par - 78, pret - 4, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (872/Lp13), 1.lasījums

Datums: 21.01.2021 12:27:26 bal037
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā (885/Lp13), 1.lasījums

Datums: 21.01.2021 12:30:32 bal038
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (886/Lp13), 1.lasījums

Datums: 21.01.2021 12:31:06 bal039
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 21.01.2021 13:34:27 bal040
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu datu apstrādes likumā (890/Lp13), 1.lasījums

Datums: 21.01.2021 13:36:47 bal041
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā (486/Lp13), 1.lasījums

Datums: 21.01.2021 13:38:59 bal042
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (708/Lp13), 2.lasījums

Datums: 21.01.2021 13:42:09 bal043
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (749/Lp13), 2.lasījums

Datums: 21.01.2021 13:46:02 bal044
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības” (891/Lp13), 1.lasījums

Datums: 21.01.2021 13:47:19 bal045
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

21.01.2021.

9.00

9.45

11.00

13.30

14.05

15.30