Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas ceturtā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 7. janvārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sāksim 2021. gada 7. janvāra ceturto attālināto ārkārtas sēdi.
Darba kārtībā – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam”.
Vārds Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.
A. K. Kariņš (Ministru prezidents).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti!
Šodien es esmu ieradies pie jums, lai atbalstītu Daniela Pavļuta apstiprināšanu par nākamo veselības ministru. Es kolēģiem... Attīstībai/Par! aicināju izvirzīt kādu jaunu, enerģisku cilvēku, ar kuru mēs visi kopīgiem spēkiem varētu kopumā vai kopīgi uzveikt mūsu pretinieku Covid-19 pandēmiju un izvest mūsu valsti laukā no šīs krīzes.
Daniels Pavļuts ir cilvēks ar labu pieredzi politikā gan Saeimā, gan valdībā. Es ar viņu iepazinos apmēram pirms 10 gadiem – tajā laikā, kad viņš bija ekonomikas ministrs, bet es strādāju kā Eiropas Parlamenta deputāts, un mēs kopā strādājām pie dažādiem tā laika enerģētikas jautājumiem.
Šodien es ar viņu esmu ticies, lai runātu konkrēti par izaicinājumiem, kas mums ir veselības aprūpes sistēmā, un konkrēti arī par šo pandēmiju. Un varu teikt, ka tas, ko saklausīju no Pavļuta kunga, ļoti sakrīt ar to, ko es domāju, – ka mums kā valstij ir jāmeklē, kā būt proaktīvākiem, un ka faktiski tā galvenā prioritāte šobrīd ir pieņemt un īstenot vienu skaidru vakcinācijas plānu, kur mēs liekam maksimālo uzsvaru uz ātrāku tempu un, protams, ļoti lielu skaidrību sabiedrībai, kā tas viss notiks.
Ir ļoti svarīgi, ka ministrs var ne tikai labi komunicēt un sadarboties ar savu ministriju, ar nozares pārstāvjiem, bet arī ļoti skaidri paust, aizstāvēt un skaidrot savu viedokli plašākai sabiedrībai. Pazīstot Pavļuta kungu, es domāju, ka tik tiešām šis ir viens ļoti piemērots un labs kandidāts.
Es domāju, ka viņš visādos veidos ir pilnībā gatavs uzsākt šo darbu un viņš nesāks no nulles, viņš sāks ar ļoti lielu pieredzi. Tiem, kas varētu uzdot jautājumu, vai par veselības ministru... vai vajag Saeimai virzīt kandidātu, kurš pats nav ne mediķis, ne konkrēti veselības speciālists, es teiktu, ka šobrīd un vispār ir jāatceras, ka ministrs ir politiska figūra, kas vada ministriju tieši no politiskā viedokļa. Jebkura ministrija, arī Veselības ministrija, ir pilna ar ļoti labiem un kvalificētiem speciālistiem, bet ministra uzdevums ir virzīt šos speciālistus, lai viņi strādā uz ministra uzstādītiem skaidriem mērķiem. Un es domāju, ka Pavļuta kungam tieši šī īpašība piemīt. Domāju, ka viņš labi varēs strādāt ar savu ministriju, un esmu arī pārliecināts, ka viņš ļoti labi varēs strādāt uz ārpusi, publikai skaidrojot to, ko viņš dara, skaidrojot cilvēkiem vakcinācijas nepieciešamību, vakcinācijas nebīstamību, un palīdzēt mums kā nākamais veselības ministrs kopīgiem spēkiem izvest mūsu valsti no šīs pandēmijas.
Tātad, kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt Danielu Pavļutu par veselības ministru un balsot “par”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.
Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V. Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Ja sabiedrības atbalsts nav saņemts vēlēšanās, tad ir ļoti naivi to gaidīt pēc tam. Tāpēc es nebrīnos, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir parakstījis rīkojumu par veselības ministres Ilzes Viņķeles atbrīvošanu no amata un aicinājis partiju apvienību Attīstībai/Par! virzīt jaunu veselības ministra amata kandidātu, par kura apstiprināšanu būs jālemj Saeimai šodien.
Tomēr premjera rīcība, manuprāt, liecina par atbildības novelšanu uz vieniem pleciem. Ilze Viņķele ir kārtējais kauls, kas pamests tautai, lai novērstu uzmanību no daudz svarīgākām lietām. Kariņa kunga apsūdzības runās parādās tas, ka viņš pats ne visai efektīvi koordinē valdības darbu. Par to liecina arī, maigi izsakoties, diskusijas valdībā. Krīzes situācijas risināšanai joprojām trūkst kompleksas pieejas. Dažādiem aizliegumiem un ierobežojumiem jābūt racionāli pamatotiem un cilvēkiem saprotamiem.
Ministru prezidents, paziņojot par Viņķeles kundzes demisijas pieprasīšanu, neizskatījās īpaši pārliecinoši. Tas ir būtiski, jo mums visiem vajadzīga valdība, kura runā atklātu, tiešu un godīgu valodu. Bet tagad, par spīti zināšanu trūkumam veselības aprūpes jomā, veselības ministra amatam tiek virzīts Saeimas deputāts Daniels Pavļuts. Uzskatu, ka tas ir izmisuma solis no partiju apvienības Attīstībai/Par! puses, kas liecina par speciālistu trūkumu šajā politiskajā spēkā.
Vēlos arī atgādināt, starp citu, ka Attīstībai/Par! pirms vēlēšanām solīja divkāršot medicīnas māsu algas. Lai veicas! Tomēr pareizāk būtu atbalstīt profesionālu un kompetentu cilvēku, kam ir sajēga, kas ir medicīna un kā šo nozari pareizi vadīt. Bet diemžēl 13. Saeimā tā nenotiek. Brīdis, kad vajadzēja atmest politisku ielikteņu principu un ielikt amatā zinošu profesionāli, diemžēl netika izmantots. Kur un ko tieši Pavļuta kungs ir sasniedzis medicīnas nozarē, lai viņu varētu uzskatīt par atbilstošu ministra amatam? Kad nozares Latvijā sāks vadīt profesionāļi? Es neesmu pārliecināts, ka Pavļuta kungs būs autoritāte mediķiem. Bezjēdzīgi mainīt ministrus, ja pati sistēma nemainās.
Es izsaku visdziļāko līdzjūtību visu amatu meistaram Danielam Pavļutam. Skumju brīdī neesam kopā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.
D. Pavļuts (AP!).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Godīgi sakot, man šovakar ir līdzīga sajūta, it kā es gatavotos aiziet karā. Mūsu valstī ir šausmīga situācija. Šodien ir miruši 36 cilvēki, ir 1374 jauni ar Covid-19 inficētie. Mēs esam līdz šim sliktākajā pandēmijas punktā.
Mediķi ir pandēmijas epicentrā. Paldies ārstiem, ārstu palīgiem, māsām, visiem, kas, neskatoties uz lielo slodzi, bieži vien uz spēku izsīkuma robežas cīnās par mums visiem – ikvienu no mums. Mediķiem ir vajadzīgs un tiks sniegts mans un, esmu pārliecināts, mūsu visu politiķu atbalsts.
Es jau tuvākajā laikā tikšos ar mediķu organizācijām, sociālajiem un valdības partneriem, lai apstiprinātu nemainīgu veselības politikas kursu un turpinātu šo kopīgo darbu cīņā ar pandēmiju. Dialogs ar nozari būs mana ikdiena. Tā ir neatņemama krīzes pārvarēšanas sastāvdaļa, tāpat kā komunikācija, saruna ar sabiedrību atklāti par to, ko mēs zinām, un atklāti par to, ko mēs vēl nezinām.
Mana dziļākā pārliecība – mums ir jāvirzās uz visiem cilvēkiem patiesi pieejamu veselības aprūpi. Veselības aprūpe nedrīkst būt pakļauta ne turīgumam, ne spējai pa draugam sarunāt savlaicīgi nepieejamos valsts apmaksātos veselības pakalpojumus. Veselības aprūpei ir jābūt pieejamai neatkarīgi no ienākumiem vai cilvēku atrašanās vietas. Pandēmija šo situāciju ir tikai pasliktinājusi. Covid‑19 ir padziļinājusi nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā.
Šobrīd, no šī vakara, no rītdienas, mana pirmā un galvenā prioritāte veselības ministra darbā būs vakcinācijas tempu kāpināšana un cilvēku līdzdarbošanās nodrošināšana, lai, vakcinācijai uzņemot apgriezienus, mēs pēc iespējas ātri varētu vakcinēt visus Latvijas iedzīvotājus, kas to vēlēsies. Ikvienam ir jāapzinās – vakcinācija ir mūsu gaisma tuneļa galā (Skaņas pārrāvums.)... ierastajā ikdienā.
Šis ir tas brīdis, kad es gribu pateikt milzīgu paldies Ilzei Viņķelei. Manuprāt, viņa bija izcila veselības ministre un viņa ir paveikusi neticamu darbu. Es turpināšu Ilzes darbu, un viņas iesāktais kurss, balstīts ekspertu zināšanās un zinātnes atziņās, nemainīsies.
Valstij šis ir grūts un izšķirošs brīdis. Būsim atbildīgi, un visi kopā iziesim no pandēmijas stiprāki.
Es vēlos, lai Latvija plauktu kā gudra, moderna un taisnīga valsts un cilvēki atgūtu ticību politiķu spējai valsti pārvaldīt.
Es apzinos, ka, pirms paliks labāk, droši vien paliks sliktāk. Es gribu strādāt kopā – kopā ar premjeru Kariņu, viņa valdību, ministrijām, parlamenta pozīciju un opozīciju, jums visiem – pret kovidu. Mēs visi kopā tiksim galā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labvakar, Latvijas tauta! Labvakar, kolēģi! Es tikko noklausījos topošā ministra Daniela Pavļuta runu, un, redzot, ka ministrs gandrīz sāka raudāt un solīja ieviest, patiesībā turpināt Viņķeles iesākto, tas ir, nekā nedarīšanu, ir pilnīgi skaidrs, ka es balsošu “pret”.
Bet galvenais, ko es gribu uzsvērt, ir šis – mums ir krīze, vēsturē lielākā krīze, kāda ir. To atzīst visi, to atzīst arī Kariņš, to atzīst arī Pavļuts. Un ko mēs darām? Mēs veselības aprūpē, kur ir vislielākā krīze, šodien par ministru ieliekam muzikantu. Vai tad Attīstībai/Par! partijā nav neviena ārsta? Vai arī tie ārsti ir pārāk nekompetenti? Es nevaru tagad saprast. Kāpēc muzikants būs labāks nekā ārsts Skride? Vai kāpēc, piemēram, muzikants būs labāks nekā ārsts Dūrītis? Tā ir pirmā lieta.
Otrā lieta, kas mani šodien vienkārši pārsteidz. Tā vietā, lai šodien no tās pašas partijas, Attīstībai/Par! partijas, kur bija Viņķele, Pavļuts savā runā (15 minūtes viņam bija laiks) skaidri un nepārprotami sabiedrībai pastāstītu, kāds tad ir tas vakcinēšanas plāns, – tā, lai katra Astrīda Jēkabpilī un Kuldīgā to saprastu – , mēs runājam, ka tikai kaut kas tiks vērtēts. Kur ir tas plāns, topošais ministra kungs? Tas ir jāzina visai sabiedrībai, un tas bija jāzina jau Viņķeles laikā.
Ja jūs gribat pildīt pienākumus, es jums varu paskaidrot, kā to dara citās valstīs – kā to dara Igaunijā, kā to dara Izraēlā, kā to dara Austrijā, piemēram. Tas notiek tā, ka katrā miestā, katrā pagastā, katrā pagastmājā visiem ir zināms konkrēts datums un konkrēts brīdis, kad cilvēki ir uzaicināti vakcinēties, ja jau jūs sakāt, ka vakcinācija ir vienīgais līdzeklis. Tā dara šajās valstīs. Numur viens.
Tātad vienīgais reālais plāns, kas ir, kas jums bija jāizdara, – bija jāpasaka, kurā datumā, kurā dienā visa sabiedrība uzzinās, ka mēs saņemsim īsziņu, vēstuli, e‑pastu ar uzaicinājumu. Kad tas būs? Pēc gada? Diviem? Trijiem? Desmit? Kamēr jūs tur lemsiet un birdināsiet asaras... Tā dara mūsu kaimiņu valstī. Tā dara valstī, kur miljonu laikam pa dienu novakcinē. Nevis iepērk pārāk maz to vakcīnu, uz kurām jūs liekat visas lielās cerības. Jūs liekat cerības, nevis es, bet jūs – tie, kas ir pie varas. Tā ir vēl viena lieta.
Es, protams, neticu, ka Pavļuts ir spējīgs izvilkt veselības nozari, jo, pat esot ekonomikas ministra amatā, mēs zinām, kā Pavļutam gāja ar OIK atcelšanu, cik daudz atļauju tajā laikā tika izsniegts vai tika anulēts un kāds ir rezultāts šādai ministrēšanai tajā laikā. Šāda rezultāta nebūs, mīļie draugi!
Un šajā konkrētajā kontekstā man jums visiem ir jāsaka sekojošais, proti, jums ir jāzina divas lietas.
Pirmā: Latvijā nav plāna – ne kā vakcinēt tās iedzīvotājus, ne kā atgriezties normālā dzīvē. Ir birokrātisks papīrītis, kurš saka, ka būtu forši vakcinēties, taču mūsu Ministru kabinetam kopumā nav plāna un arī jaunajam ministram nav plāna, kā to izdarīt reāli. Tas, starp citu, nav tikai mans – radikālā Gobzema – viedoklis. To šobrīd atzīst pat establišmenta jeb varas... Viņķeles un Kariņa domubiedri. Tas nozīmē to, ka jūs, sabiedrība, cerējāt, ka situācija valstī normalizēsies šogad. Bet tā nenotiks! Tas jums ir jāaizmirst. Ja jūs cerējāt atsākt savu biznesu, atgūt zaudētos ienākumus, normāli izglītot savus bērnus, apciemot savus tuvos, mīļos, tad ziniet, ka 2021. gadā tas nenotiks. Es jums to saku godīgi. Ieklausieties šajā un sakiet par to paldies gan Viņķelei, gan Kariņam, un varēsiet teikt paldies par to arī Pavļuta kungam!
Ja jūs esat pieradis, dārgais skatītāj, savas dusmas izgāzt, skaļi kliedzot vai sitot traukus (un es domāju, ka pašreiz tas ir īstākais brīdis), tad šis ir tas mirklis, kad tas būtu jādara, un tad, kad būsiet nomierinājušies, būs jāatlaiž šis parlaments.
Otra lieta. Latvijā šobrīd nav iespējams labāks plāns. Es esmu to Kariņa plānu izlasījis un varu apliecināt, ka tas pilnībā atbilst tam, kā Latvijā funkcionē birokrātiskais aparāts un kā pasauli un lietu kārtību no saviem kabinetiem redz Latvijas ierēdņi. Arī Pavļuts ir nācis no ierēdniecības. Viņš domā tieši tāpat. Proti, kā tas notiek? Tas notiek šādi – tiks izdalīta nauda, kaut kā tiks pirkta vakcīna, pēc tam ģimenes ārsti kaut kā tiks galā paši. Tas galu galā ir viņu uzdevums un darbs. “Nav mūsu kompetence!” – tā viņi domā... vara tā domā. Un tieši tāpat, piemēram, domā arī izglītībā. “Izdomāsim dažādus noteikumus epidemioloģiskajai drošībai, un skolotāji lai paši izdomā, kā tos ievērot, galu galā tas ir viņu darbs, nav mūsu kompetence.” Tā viņi visi varētu domāt, jo tā ir uzbūvēta tā domāšanas sistēma, kas ir. Mēs dzirdējām potenciālā ministra runu. Jūs dzirdējāt tur kaut kādus konkrētus datumus? Konkrētu plānu, saprotamu visai sabiedrībai? Viņš ir no tās pašas partijas, kur Viņķele. Viņam visam ir jābūt skaidram par... izglītību. Viņam partijā ir mediķi, kas ļoti skaidri varētu tā kā iedot padomus, kā tad to visu darīt, 15 minūtēs... vēl varēja piecas pielikt klāt... 20 minūtēs izstāstīt visai sabiedrībai skaidri saprotamu plānu, kas tiks darīts. Tas netika izdarīts no Saeimas tribīnes. Bija tāda nu... asariņu nobirdināšana. Par to atkal brīnums, ka nepiecēlās kājās un neaplaudēja mediķiem. Tā parasti notiek, kad neko nevar pieņemt. Tāpēc ir skaidrs, ka nekāda labāka plāna nebūs. Nav un nebūs! Tas, kas būs, būs dokuments tādā līmenī kā salātu shēmu pētījumi ar sagrieztu gurķi vai atkorķētu alu, par ko vakar visa sabiedrība smējās, ņirdza, es gribētu teikt – ņirdza... par ko pusmiljonu izmeta ārā... Manuprāt, ir laiks to mainīt, mīļā sabiedrība! Un laiks to mainīt ir tagad! Mēs dzīvojam tagad! Mēs nedzīvojam vairs un nevaram atļauties vairs dzīvot solījumos par nākotni, kā mēs tiksim galā un kā būs. Mums ir jādzīvo tagad, un problēma ir jārisina tagad ar konkrētu plānu.
Un jūsu, sabiedrība, plāns šajā konkrētajā brīdī var būt tikai viens – jums ir jāatlaiž parlaments... tagad, nebaidoties par to, kas būs, jo šitie netiks galā. Pēc tam nākamā lieta, kas jums ir jāizdara, – par šitiem vairs nebalsojiet nekad. Es ceru, ka jums nav tā atmiņa, kas turas sekundes simtdaļu.
Paristiem es novēlu veiksmi un veiksmi novēlu arī tam sabiedrisko attiecību speciālistam, kas savā dzīvē neko vairāk par četru cilvēku nodaļu nav vadījis, un es varu izteikt kārtējo līdzjūtību veselības aprūpē nodarbinātajiem un Latvijas tautai. Krīzes laikā mūsu veselības aprūpes sistēmu, kas ir uz sabrukšanas robežas, mums vadīs muzikants, nevis mediķis. Super!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (ZZS).
Labdien, godātie kolēģi! Divas lietas šajā sakarā Zaļo un Zemnieku savienības vārdā.
Pirmā lieta, ko es gribētu pateikt, – paldies valdībai par to, ka... un koalīcijai... zināmā mērā par to, ka operatīvi noreaģēja. Nu tas ir tas, uz ko mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, arī aicinājām, ka nekavējoties jāvirza veselības ministrs.
Bet šis stāsts nebūs par Pavļuta kungu vai viņa pieredzi, vai kādām citām viņa personīgajām īpašībām, bet par situāciju, kā tiek prezentēts šodien, šajā brīdī, potenciālais veselības ministrs.
Ministru prezidents skaidri un gaiši pateica, arī publiski visai tautai pateica, ka šobrīd cīņa ar kovidu ir viņa prioritāte numur viens. Ministru prezidents norunāja četras minūtes, pasakot, cik labi un personīgi pazīst Danielu Pavļutu, cik viņš ir labs cilvēks, bet šeit nav stāsts par Danielu Pavļutu. Šeit ir stāsts par problēmu valstī, ka mums kopīgi ir jāatrod risinājums. Jābūt ir pilnīgi skaidram plānam, kā mēs iziesim no šīs krīzes, kad būs vakcīnas, kad sāks vakcinēt visas riska grupas, jo tas, ko mēs dzirdam, – ka līdz janvāra beigām, iespējams, tiks novakcinēti tikai tie mediķi, kas strādā ar kovida pacientiem. Vai līdz vasaras beigām, vai līdz jūlijam, līdz augustam būs 60–80 procenti?
Un tas, ko šobrīd no dažādiem e-pastiem, kas klīst riņķī... tas nav plāns, kolēģi, tā ir zināma stratēģija, bet tas nav konkrēts plāns, un diemžēl nule kā potenciāli jaunais veselības ministrs Pavļuta kungs runāja trīs minūtes un
24 sekundes un stāstīja, cik briesmīgs ir šis kovids, kā ar viņu jācīnās. To mēs redzam, mēs katru dienu redzam gan saslimušos, gan mirušos, bet tas, ko mēs sagaidām, – konkrētu plānu. Kad būs vakcīnas, kuros datumos, cik daudz ir pasūtīts? Kādām grupām kurā brīdī sāksies vakcinēšana? Kuros punktos? Kas to darīs? Ja nav, kas to dara, kāds ir plāns piesaistīt speciālistus vai nu no privātā sektora, vai no ārvalstīm? Kādas ir idejas, kādi ir priekšlikumi?
Tas, ka šobrīd mēs esam kovida epicentrā... Mēs vēl nevaram zināt... Iespējams, šis kovida epicentrs vēl stāv priekšā un var būt vēl daudz, daudz sliktāk. Tāpēc, kolēģi, nu... un vēl jo vairāk – dzirdot, ka jaunais veselības ministrs saka, ka viņš turpinās iepriekšējās ministres iesākto... Mēs labi redzējām un sapratām, ka Kariņa kungs pieprasīja demisiju ne kā cita dēļ, bet tikai un vienīgi koalīcijas savstarpējo ķildu vai nesaskaņu dēļ. Šeit, kolēģi, nav vietas ķildām vai nesaskaņām. Ja turpinās iesākto, kā ir, skaidrs, ka nekas nemainīsies un labāk nepaliks, tāpēc Zaļo un Zemnieku savienības valde un frakcija ir pieņēmusi... nepiedalīties šodien šajā farsā un nebalsot.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Pavļuta kungs kā viens no ministriem, kādreizējiem ministriem, kurš mēdza parakstīt dokumentus nelasot un pēc tam brīnīties par to, ko viņš ir parakstījis... Mēs atceramies, bija Atkritumu apsaimniekošanas likums, tad, protams, droši vien, visticamāk, neapzinās to, ko viņš mums pateica šodien, – ka viņš turpinās Viņķeles kundzes iesāktos darbus, iesākto kursu. Taisnību sakot, faktiski sanāk tā, ka no Pavļuta kunga vārdiem var izsecināt, ka viņš turpinās arī aicināt uz Imunizācijas valsts padomi vakcīnu ražotājus, ka viņš turpinās iepirkt dažādus nederīgus individuālos aizsardzības līdzekļus, maskas, kuru lietošanas dēļ, visticamāk, iespējams, ārsti turpina inficēties, ka viņš faktiski turpinās šo iesākto kursu, kas rezultējās, kā mēs redzam, pilnīgā haosā.
Tas, ko es vēlos pateikt... Es ļoti bieži dzirdu no šīs partijas pārstāvjiem pieminam nāvju statistiku un vēlos atgādināt topošajam, iespējamajam veselības ministram (arī savā runā viņš pieminēja atkal cilvēkus, kuri šodien aizgāja bojā), ka cilvēku nāves nav jūsu uzveduma sastāvdaļa. Tās nedrīkst būt jūsu uzveduma sastāvdaļa. Tās nedrīkst būt viens no jūsu PR pasākumu veidiem, lai jūs atkal kārtējo reizi kaut ko gribētu nopirkt. Jūs nedrīkstat tirgot šīs nāves, izmantot cilvēku nāvju statistiku, lai vienkārši pateiktu skaistu runu. Jā, mums šodien tik un tik cilvēki ir aizgājuši nebūtībā. Šo cilvēku nāves ir traģēdija, pirmkārt, viņu ģimenēm, otrkārt – valstij. Un jums nav tomēr nekādu tiesību apelēt pie šīm nāvēm katru reizi, kad jums nav slinkums to darīt, tikai tāpēc, lai mēģinātu pārliecināt kārtējo cilvēku, kurš varbūt nav gribējis uzvilkt masku vai vakcinēties. Jums nav tādu tiesību, jo jūs neesat nevienu brīdi pat aizdomājušies par to, ka, pirmkārt, mēģinot stāties veselības ministra amatā, jums vajadzētu atvainoties visai sabiedrībai par to, ko sastrādāja jūsu priekšgājēja, atvainoties par tām nāvēm, ar kurām jūs šobrīd tirgojaties un spēlējaties, par to ārstu nāvēm arī tikpat labi jums vajadzētu atvainoties, par to, ka viņi, visticamāk, lietoja nepareizus iepirktos individuālos aizsardzības līdzekļus. Bet jums jau nav drosmes to darīt, jums pietiek tikai kārtējo reizi pateikt datorā priekšā uzrakstītu runu un cerēt uz jūsu kolēģu balsojumu.
Es, protams, nekādā veidā diemžēl nevarētu uzticēties jums kā veselības ministram. Es aicinu neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Dārgā Latvijas sabiedrība! Jūs šajā laikā redzat, ka mūsu valsti vada... tās pat nav viduvējības, tie ir nespējnieki.
Premjeram bija stunda laika, lai uzstātos Saeimas debatēs. Viņš četrās minūtēs, kā Tavara kungs pareizi pateica, stāstīja, ka viņš labi pazīst Pavļutu, nevis stundas laikā kā īsts līderis, kā īsts valsts vadītājs izstāstītu pa punktiem, kas tiks darīts. Izstāstītu pa punktiem, kādu epidemioloģisko drošību dod ierobežojumi – šņabi drīkst, foliju vai zeķbikses un bērnu cimdus nopirkt nedrīkst. Ko tas dod? Un vai no tā gadījumā, ja bērnu cimdus nedrīkst nopirkt, to saslimušo skaits nav lielāks.
Bet mums nav tāda premjera, kurš pats būtu spējīgs uzņemties atbildību par veselības nozari. Viņš vispār ne par vienu nozari nav spējīgs uzņemties atbildību. Viņš saka, ka Pabrikam tagad ir jāiet, Pabriks tur baidās, atteicās. Premjers nesaprot, jo viņš nezina, kāds ir vakcinācijas plāns. Premjers nezina! Kam tad ir jāzina, ja ne premjeram?
Pavļuts arī nezina, viņš tikai tagad vērtēs, iepazīsies un uzklausīs ekspertus – tagad! Viņam šodien jau bija jābūt kaujas gatavībā. Pēc šīs sēdes jau visiem mums bija jāsaņem, tajā skaitā arī man, pat ja es negribu... jāsaņem īsziņa vai e-pasts, kurā datumā būs un ar kādu vakcīnu... kurā kabinetā, kurā adresē man ir jāierodas. Tā dara visās valstīs, kur to dara, dārgie valsts vadītāji! Cik ilgi jūs runāsiet tās tukšrunas nopietnām sejām, neko nepasakot. Šis nav laiks tukšrunām. Tā var runāt miera laikos. Tagad nav miera laiki, tagad ir valsts vēsturē lielākā krīze – tāda, kāda nekad nav bijusi.
Kariņa kungs, parādiet, lūdzu, ka jūs esat īsts līderis, ka jūs varat... ka jūs varat kaut ko sakarīgu beidzot izdarīt un sakarīgu arī pateikt sabiedrībai, lai viņiem būtu skaidrība, kā mēs dzīvosim 2021. gadā! Pateikt, kāpēc jūs par veselības ministru liekat muzikantu, nevis ārstu, nevis labāko ārstu, kāds Latvijā ir. Kariņa kungs, nebaidieties, uzkāpiet tribīnē! Jūs atkal stundu varat runāt. Esiet līderis, pārvariet savu iedomību! Jūsu nespējas dēļ mirst tie cilvēki. Jūsu nespējas dēļ cilvēki bez darba paliek, un visi šie ierobežojumi ir jūsu nespējas dēļ. Jūsu nespējas dēļ mums Pfizer vakcīnas ir, cik tur, laikam simtiem tūkstošu mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā, tāpēc ka acīmredzot nebija kaut kāds otkats nokārtots, es pieļauju, tāpēc mums nav tās vakcīnas, visticamāk, tāpēc mēs gaidījām, ka atvedīs kaut kādas citas, jo ik pa laikam kaut ko var sabīdīt. Un tas ir tas, ko es no rīta teicu, – laikam vienīgais, ko jūs protat, ir zagt. Bet izdarīt darbu? Visa sabiedrība par jums smejas, tāpēc ka vairs jau nevar paciest to, nevar vairs izciest jūsu neizlēmību, jūsu haosu, tikai ņirgt var par to.
Kas jums vairs tic? Pat jūsējie vairs netic. Jūs pat savā starpā tur plēšaties, jūsu atbalstītāji pat savā starpā plēšas, kas ir jūsu lielākie atbalstītāji, kas vienmēr jūs ir cēluši saulītē. Pat tie! Pat jūsu žurnālisti, kas jūs vienmēr tur stutē, pat tie tagad jau saprot, ka ir vājprāts valstī.
Un vispār, Kariņa kungs, jums būtu tā kā laiks, laiks... Ja jūs nevarat, tā arī godīgi uzkāpiet tribīnē un pasakiet, ka jūs nevarat. Sabiedrība, starp citu, jūs par to cienītu vairāk nekā par tām tukšajām runām, ko jūs runājat. Tā būtu – goda vārds! Jūs jau nesarunājaties ar tautu, jūs jau nezināt, kā tas ir.
Es aicinu vēlreiz Kariņu un Pavļutu – šodien Saeimas sēdes laikā uzkāpiet tribīnē un pasakiet, kāds ir plāns, konkrēts plāns, visai sabiedrībai saprotams. Jūs vadāt valsti, un jums ir jāuzņemas personīga atbildība, nevis tukšruna. Personīga atbildība par plānu, kura nav un nekad nebūs, vai ne. Uzkāpiet un to pasakiet!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labvakar visiem! Reflektējot uz debatēm, pirmkārt, jau uz premjera Krišjāņa Kariņa teikto par to, ka dotajam ministra kandidātam ir laba pieredze valdībā, politiskā pieredze valdībā un Saeimā. Šādi komplimenti vai šādi izteicieni par ministra kandidātu mani dara bažīgu, jo acīmredzami runāt to, kā... izteikt kā kaut kādu pozitīvu, lielu plusu, pienesumu, ka ir politiskā pieredze valdībā un Saeimā, šinī valdībā un šinī Saeimā, tas drīzāk jau skan kā tāds mēģinājums ielikt mazu cinīti, ap kuru varētu pēc tam gāzt lielu vezumu.
Vēl jo vairāk tālāk minētie... minētie apgalvojumi, kā viens... vēl viens no argumentiem, ka ir bijis kopīgs darbs pie enerģētikas projektiem. Nu mēs labi zinām, kāds ir tas kopīgais darbs, ko jūs darījāt, – tas ir OIK – un ar ko tas viss beidzās. Kāpēc jums tieši šinī situācijā tas viss ir jāpiesauc? Iespējams, ka jūs lietojat tādu retoriku jau tagad, pašā sākumā, par šo savu ministra kandidātu, jo arī jūs neredzat citu izskaidrojumu šādai jūsu politiskā partnera izvēlei, par kuru visā sabiedrībā virmo neizpratne un pat sašutums, kāpēc bez jebkādas kompetences veselības aprūpes nozarē tiek virzīts šāds ministra kandidāts.
Iespējams, ka jūs apzināties, ka viņš tiek virzīts ne jau rūpēs par veselības aprūpes nozari, bet tāpēc, lai šis politiskais spēks varētu sev sagatavot iespējamo nākamo premjera kandidātu, kurš jūs nomainīs. Un jūs tāpēc jau tagad izvēlaties tādu retoriku, parādot, – nu tik vienkārši tas nebūs. Iespējams, ka šāds cilvēks... Un tas, kas man tiešām reāli rada bažas, šinī visā klausoties, – es tomēr nedzirdēju par konkrētām lietām, kuras šis ministra kandidāts ir gatavs darīt. Nedzirdēju arī no jums, Kariņa kungs, kas ir tie konkrētie uzstādījumi, ko jūs liekat šim ministram, kas būtu jāizdara. Jūs tikai izteicāt šo dīvaino retoriku par labo politisko pieredzi valdībā un Saeimā, par kopīgo darbu pie enerģētikas projektiem. Bet konkrēti ko tad jūs sagaidāt no šī ministru kandidāta kā veselības ministra?
Un tad rodas jautājums – kāpēc arī šis politiskais spēks virza šādu ministra kandidātu. Varbūt vēl viens no iemesliem ir, kāpēc nav arī svarīga kompetence veselības aprūpes nozarē, ka galvenais būs samenedžēt šos iepirkumus, kas tagad mums sparīgi visu laiku notiek šīs ārkārtas situācijas piesegā, jo tik tiešām būtu bijis arī jūsu uzrunā... būtu bijis vērtīgi, ka jūs paskaidrotu Saeimai, kādi tad ir tie patiesie iepriekšējās ministres demisijas pieprasīšanas iemesli. Jūs pieminējāt vakcinācijas plānu. Un šeit arī ļoti interesants jautājums paceļas, kur jums kā premjerministram noteikti vajadzētu būt lietas kursā un zināt, un arī izteikt savu viedokli. Proti, par šīm dīvainībām saistībā ar šo vakcinācijas plānu ar šiem iepirkumiem. Mēs tagad nerunājam par masku iepirkumiem, kas bija acīmredzami ļoti dīvaini, kur jūs pieņēmāt ļoti dīvainus lēmumus kādam vienam īpašam komersantam – veikt iepirkumus pēc īpašas procedūras, apejot likuma prasības, spiežot noslēgt šo līgumu ar viltotiem dokumentiem par preci ar nesamērīgi augstu cenu, kura vēlāk izrādījās, netika... tika atzīta par nelietojamu, par kvalitātei neatbilstošu.
Bet mēs runājam... tagad arī interesanti, ja mēs paskatāmies par šiem vakcinācijas plāniem, par šīm iepirkuma izvēlēm. Kāpēc Latvija atšķirībā no visām citām valstīm ir izvēlējusies iepirkt vakcīnu (galveno vakcīnu daudzumu) no citiem piegādātājiem? Principā gandrīz visas vakcīnas iepirkt no piegādātājiem, no kuriem citi nav tik entuziastiski iegādāties šo vakcīnu, jo, kā mēs zinām, šī vakcīna... vispār vēl nav zināms, kad tiks apstiprināta. Tātad runa ir par šīm AstraZeneca vakcīnām, kur mēs esam uzlikuši galveno akcentu, un pārējās ir vienkārši tā formāli, izskatās, vairāk formas pēc nopirktas. Te pamatots jautājums rodas – kāpēc pie viena un tā paša informācijas apjoma (es pieņemu, ka mums bija tāda pati informācija kā visām citām valstīm) Latvija ir izdarījusi principiāli citādākus secinājumus par šiem iepirkumiem nekā visas citas pārējās valstis. Var jau būt, ka mums ir bijusi kāda slepena informācija par šīm vakcīnām. Bet var būt, ka tas iemesls ir pavisam cits.
Ja mēs paskatāmies Imunizācijas valsts padomes sēdes protokolu, kurā arī, iespējams, ir... kuros, kā es saprotu, es gribu tā... tas orgāns, kas ir lēmis par šiem iepirkumiem... tad tur nez kāpēc ir piedalījies tieši šīs firmas pārstāvis – AstraZeneca pārstāvis. Ņemot vērā kontekstu ar to, kā mums ir gājis ar visiem masku iepirkumiem, kuri izrādījušies ļoti savdabīgi un dīvaini, manuprāt, šinī situācijā mūsu drošības dienestiem būtu ļoti svarīgi pārbaudīt šo informāciju, arī to, kas jau ir pacēlies tagad, pašlaik arī sociālajos tīklos par to, ka viens no demisijas iemesliem vienkārši varētu būt, ka nav sadalīts, teiksim, labums no šiem specifiskajiem iepirkumiem starp politiskajām partijām tā, lai visas būtu apmierinātas. Būtu ļoti svarīgi mūsu drošības dienestiem pārbaudīt šo informāciju, sākot jau ar to, kā ir ticis pieņemts lēmums, kādās sanāksmēs kas ir piedalījies, kādus viedokļus ir paudis, kādēļ ir pieņemti šādi lēmumi par iepirkumiem. Jo šeit mēs runājam par to, ka šāds lēmums var maksāt daudzu un daudzu cilvēku dzīvības.
Tāpēc es aicinu un vēršu mūsu drošības dienestu, mūsu tiesībsargājošo orgānu uzmanību uz to, lai šo procesu pārbaudītu, jo tas ir ļoti svarīgi. Ļoti svarīgi ne tikai tāpēc, ka tā dēļ var aiziet bojā daudzi un daudzi cilvēki, bet arī tāpēc, ka tas ir ļoti svarīgi, lai mūsu Latvijas sabiedrība nepazaudētu galīgi ticību Latvijai kā tiesiskai un demokrātiskai valstij... kurā patiesībā vara vairs nepieder Latvijas tautai, bet varas politiskajam kartelim, kurš vienkārši dara, ko grib vispār bez jebkādas atbildības un vispār bez jebkādas sirdsapziņas, pat uz cilvēku nāvēm... Jo tik tiešām, Kariņa kungs, – tā ir jūsu valdība, kas tagad ir atbildīga par daudzu cilvēku nāvēm, par to bezatbildību, ar kādu... un mazspēju, ar kādu jūs piegājāt šīs kovidkrīzes risināšanai.
Jūs man lūdzāt, lai es jūs ne tikai kritizētu, bet arī palīdzētu jums ar padomiem. Un tāpēc viens ļoti vērtīgs padoms nākotnei... Viena lieta – tas ir vakcinācijas plāns. Tas, kurš... Ja mēs runājam par veselības aprūpi, bet vēl svarīgāk pašlaik esošajā situācijā ir nevis vienkārši bailēs... lielām acīm redzēt tikai esošās problēmas un nespēt tās risināt, bet domāt jau uz priekšu par nākamajiem soļiem. Kāpēc to ir tik svarīgi izdarīt? Tātad – kas pašlaik notiek? Šī krīze agrāk vai vēlāk beigsies. Mēs no tās... Mēs no tās iziesim, un sāksies jauns attīstības cēliens mūsu valstī. Visa Eiropa tam jau gatavojas.
Kā jūs to zināt... un visa sabiedrība droši vien ir lietas kursā, ka ir vairāki miljardi šīs atdzimšanas... ekonomikas atdzimšanas naudas paredzēti arī Latvijai no Eiropas fondiem. Ir ļoti svarīgi, ka mēs sākam savlaicīgi gatavot plānu, kā tad mēs kā valsts funkcionēsim tālāk šajos jaunajos apstākļos, jo pasaule fundamentāli mainās, mainās ekonomiskie, tehnoloģiskie principi, uz kuriem vispār balstīsies ekonomika. Vienkārši sēdēt... uz to, kā mums tagad ir bijis un... mēs iziesim un turpināsim kaut kā ļurināt tālāk ar to, kas mums ir, – tas nozīmēs iznīcināt savu valsti, iznīcināt Latviju kā vietu, kurā var atrasties Latvijas tauta.
Tas ir tiešām ļoti reāli. Tātad, ja mēs runājam par to, ka šis vakcinācijas plāns, ko jūs nesagatavojāt, aiznesīs simtu... tūkstošu cilvēku dzīves, iespējams... dzīvības, ja jūs nesagatavosiet tagad plānu, kā mēs apgūsim šo Eiropas naudu, šos miljardus, kas mums tiek doti, lai mēs šinī kopējā startā, kas sāksies (un tas būs reāls spurts, tas būs reāls spurts uz izdzīvošanu, bez kompromisiem, šķīdīs asinis tiešā un pārnestā nozīmē starp valstīm, katrs cīnīsies par savu vietu šinī jaunajā kārtībā)... ja mēs tur nebūsim izdarījuši savlaicīgi savus mājasdarbus, savlaicīgi nebūsim padomājuši, kā apgūt efektīvi un pareizi šo naudu, ar jēgu, mēs šinī visā būsim par barību citiem, nolemjot sevi iznīcībai. Bez pārspīlējumiem.
Kaut kad sensenos laikos (tas bija, kad jūs bijāt pārņemti ar savu veiksmes stāstu) es jums mēģināju skaidrot, ka šis veiksmes stāsts īstenībā... pie kā šis veiksmes stāsts novedīs Latviju. Tas bija gandrīz 10... pirms 10 gadiem. Tad jūs to neklausījāties, jūs augstprātīgi uzskatījāt, ka jums ir pareizā atslēga uz šo veiksmes stāstu, uz to, ka pietiek tikai mums izskatīties fiskāli skaistiem, ievērot fiskālo disciplīnu, – un atnāks bagātie investori, un mums būs šeit laimes sala. Es jums mēģināju skaidrot, ka tas tā nestrādās un būs tieši pretēji. Notika tieši tas, ko es jums skaidroju. Un tad, gandrīz pirms 10 gadiem, es jums iedevu atslēgu, kas ir jādara Latvijai, lai mēs tiešām kļūtu par veiksmes stāstu. Un šī atslēga – tā bija... ieguldījumi inovācijās, padarīt Latviju par produktīvāku... Latvijas ekonomiku produktīvāku, un tas bija jādara mums pašiem. Kā to darīt, es varu izstāstīt, ja jūs, Kariņa kungs, tiešām tas interesēs. Varu atnākt pie jums – vienalga, kā... izstāstīt, kas ir jādara.
Tagad es jūs jau laicīgi brīdinu, kas tagad ir jādara, – ir jāgatavojas šim jaunajam uzrāvienam, jātaisa šis jaunais plāns, ekonomikas attīstības plāns. Un tas nevar būt tik stulbs, kā es to dzirdu pašlaik, ka mēs to naudu... kā mēs to apgūsim, ka mēs to liksim iekšā, taisīsim tur kaut kādas jaunas stāvvietas un kaut kādas jaunas ēkas uzcelsim. Nē! Varbūt tādā veidā jūs ērti varēsiet apgūt šo naudu, dabūt veiksmīgus darījumus ar būvniecības karteli (politiskais kartelis ar būvniecības karteli varēs noslēgt šādus darījumus veiksmīgi), un jūs būsiet laimīgi par to, bet mūsu valstij, mūsu sabiedrībai tas absolūti nederēs, tas nebūs risinājums.
Un tāpēc gatavojiet šo plānu, savādāk sanāks tā, ka mums drīz, pēc kāda laika, vajadzēs runāt atkal par kāda cita ministra demisiju. Un tur, es baidos, vispār nevarēsim atrast nekādu citu jaunu ministra kandidātu, daudzmaz jēdzīgu, kas vispār kaut ko spētu saprast.
Tā ka, Kariņa kungs, šis ir ļoti nopietni. Novērtējiet to un laicīgi sāciet rīkoties! Prasiet saviem ministriem gatavot to! Tie ir entie miljardi, kurus pareizi ieguldot mēs varam palīdzēt savai ekonomikai vai arī vienkārši uztaisīt sev vienu lielu, skaistu zārku, kurā dažs labs, protams, kādu laiku labi jutīsies, bet pārējie visi cietīs un būs nolemti iznīcībai.
Es to nevēlos pieļaut, es tad būšu skarbs un laicīgi likšu jums par to atbildēt. Tas būs līdzīgi kā ar OIK. Tāpēc, Kariņa kungs, ļoti atbildīgi pieejiet tam! Un lai Dievs stāv mums visiem klāt šinī jaunajā situācijā!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Augsti godātā sēdes vadītāja! Godātie opozīcijas kolēģi, kas uzrunā Kariņa kungu! Es redzu to, ka... Vismaz manā sistēmā rāda, ka Kariņa kungs jau ir pametis mūsu jauko sistēmu un šobrīd vairs nepiedalās šajās debatēs.
Bet, runājot par uzticības izteikšanu veselības ministra kandidātam Pavļuta kungam, es gribētu pirmām kārtām jau pievienoties tam, ko teica Tavara kungs, ka tas ir apsveicami, ka tik ātri. Un tiešām arī mēs aicinājām maksimāli ātri izvirzīt, jo tā situācija, kas šodien vēl bija pa dienu, kad mums ministra pienākumus pildīja ministrs, kas publiski ir atteicies no šo pienākumu pildīšanas, manuprāt, bija diezgan absurda. Un tas ir labi, ka mums ir ministra kandidāts šobrīd.
Bet, klausoties šīs uzrunas, pirmām kārtām jau Ministru prezidenta uzrunu, es saklausīju tikai vienu lietu, uz ko cer Ministru prezidents. Manuprāt, tā bija spēja komunicēt ar sabiedrību jebšu skaisti runāt. Un tas nav stāsts par darbu, par darba spējām, bet vairāk... tikai un vienīgi par to, cik nu labi potenciālais ministrs spēs komunicēt ar sabiedrību, kas arī tagad savā ziņā ir vajadzīgs, bet tieši šie organizatoriskie jautājumi, manuprāt, būtu svarīgāki.
Otrā lieta attiecībā uz Pavļuta kunga uzrunu. Tajā brīdī, kad jūs minat to, ka jūs turpināsiet Viņķeles kundzes iesāktos darbus, – tajā brīdī es palieku domīgs, jo tad, ja mēs pavērtējam šos darbus, mēs visi šobrīd bijām un vēl joprojām esam liecinieki tam, cik ļoti mēs gaidījām šīs vakcīnas, un šīs vakcīnas ir vienīgā iespēja šobrīd, kā mēs pēc būtības varam cīnīties ar šīm vīrusa seku... cēloņa izraisītāju... tieši vakcinācija... un cik mēs bijām gatavi.
Un es jau šodien pa dienu pie pieprasījuma motivācijas runāju par to, ka divas dienas skatīties uz vakcīnām, tā vietā lai vakcinētu, – tas vien jau parāda to, cik patiesībā mēs esam negatavi, cik patiesībā mēs vēl šodien – vēl šodien! – esam negatavi... kur slimnīcās šobrīd ir jaudas, kas netiek pildītas uz pilnu ātrumu, lai vakcinētu cilvēkus, kur to varētu darīt, kur privātais sektors nav iesaistīts jau no pirmās dienas, ko varētu darīt, tikai un vienīgi tādēļ, ka ministre ir izvēlējusies ļoti nepareizu taktiku, un, es domāju, tieši šī iemesla dēļ viņa ir arī piedzīvojusi demisiju.
Mēs redzam dažādas pozīcijas no eksministres un no valdības vadītāja, un šādā situācijā tas nav pieņemams, un arī sabiedrībai jābūt būtu skaidrībai, tāpēc es domāju, ka Latvijā tas ir tikai laika jautājums, kad mēs kā opozīcija rosināsim veidot izmeklēšanas komisiju – vai tā ir parlamentārās izmeklēšanas komisija vai ekspertu komisija, kā tas bija Zviedrijā –, lai izvērtētu un sabiedrībai būtu skaidrība, kuri ir tie soļi, kas ir noveduši pie tā, ka mums Latvijā šobrīd vairāki desmiti cilvēku diemžēl mirst. Un tas ir tiešs valdības, atsevišķu ministru, neizdarības rezultāts. Es tā uzskatu, un tāpēc stāstīt to, ka, balstoties ekspertu viedokļos, virzīsimies tālāk... Manuprāt, ir jāpaskatās, kas ir tie eksperti, uz kuru viedokļiem tad mēs te tik ļoti balstāmies. Vai tie ir tie eksperti, uz kuru viedokļiem, faktos balstītiem, pamatojoties mēs nopirkām drāšu žogu, ko likām mediķiem vilkt uz sejas, kurš pēc būtības nekādā veidā nepasargā un neaizsargā šos cilvēkus no vīrusa izplatības. Dažādas analīzes pēc tam parādīja to, ka šīs maskas ir tieši tādas pašas kā, nu, negribas jau salīdzināt, – no palaga izgrieztas maskas vienkārši būtu tieši tas pats. Bet par to samaksāja ļoti lielus ciparus, un tā bija nodokļu maksātāju nauda.
Šajā brīdī, manuprāt, jautājums ir par to, kādā veidā kvalitatīvi pasargāt iedzīvotājus no vīrusa izplatības un kādā veidā... Tik daudz tiek runāts par plānu. Manuprāt... un es jau šodien to vienreiz minēju un esmu gatavs atkārtot – plāns, manuprāt, nav pat galvenais. Galvenais ir mērķis, un mērķi es diemžēl no Pavļuta kunga... Es dzirdēju tikai to, ka viņš ir gatavs strādāt. Nu, tas ir apsveicami, ka jūs esat gatavs strādāt, bet katram darbam, kā visi te ļoti populāri mēdz teikt, ir darba rezultāti un izmērāmi rādītāji.
Šajā gadījumā izmērāms rādītājs var būt tikai viens, un izmērāmais rādītājs ir laiks, kad tiks vakcinēti visi tie cilvēki, kuriem tas ir nepieciešams, un visi tie cilvēki Latvijā, kuri to paši vēlas. Manā ieskatā, šis laiks nedrīkst būt garāks par pusgadu. Un tad ir pilnīgi vienalga, kas – vai tā ir ceļa karte, vai tas ir plāns, vai tā ir rūtiņu lapa, uz kā tas ir uzrakstīts, – galvenais, kā tas ir īstenots un kādi soļi tam seko līdzi, lai tas tiktu īstenots. Pretējā gadījumā viss, ko mēs darām, – mēs cīnāmies ar sekām, mēs ieguldām nodokļu maksātāju miljardus.
Šobrīd miljardi tiek ieguldīti, lai cīnītos ar tām sekām, kas radušās mūsu ekonomikai. Tai pašā laikā tiek taupīts, tiek absolūti neizprotamā veidā organizēts process, kā rezultātā līdz deputātiem nonāk vienīgi tā ziņa, ka deputāti tiks vakcinēti maijā. Ko tieši tas... atbild? Kā tieši tas var palīdzēt kaut kāda veida krīzes risināšanai? Kā tieši tas var palīdzēt kaut kādā veidā iedzīvotājiem – tiem, kuriem tiešām ir nepieciešama vakcīna, tiem, kuri gaida šo vakcīnu? Kā tieši tas var palīdzēt dot kaut kādu atbildi viņiem? Parastam iedzīvotājam, kam šobrīd visu šo ierobežojumu dēļ bizness aizvērts ciet, šobrīd informācija par to, kad viņš varētu vakcinēties, – nākamgad. Nākamgad, kolēģi! Manuprāt, tāda pieeja nav pieņemama.
Paskatieties to pašu Kanādas piemēru. Kanāda netaupīja šādām lietām. Varbūt dienas beigās viņi tās vakcīnas pēc tam pārdos tādām valstīm kā Latvija, kura gluži vienkārši ir absolūti nepārdomāti piegājusi šim jautājumam – redz, šīs mums būs izdevīgi, šīs mums nebūs izdevīgi...
Lielākā daļa, absolūti lielākā daļa, Latvijas iedzīvotāju koncentrējas ap reģionālajām slimnīcām. Vienalga, cik – mīnus 80 vai mīnus 100 grādos – tā vakcīna būtu jāglabā, to varēja ļoti lielai sabiedrības daļai izplatīt caur reģionālajām slimnīcām. Un šobrīd sākt ar kaut kādām taupības politikām nodarboties, balstoties uz ekspertiem, – manuprāt, tas ir absolūti greizi. Vajadzēja nopirkt līdzīgi kā Kanādā – visas iespējamās vakcīnas, tik, cik vien daudz var nopirkt, un tas nekas, ka viņi tur trīs četras reizes varēs vakcinēt visus Kanādas iedzīvotājus. Ar cēloņiem viņi būs tikuši galā daudz veiksmīgāk nekā mēs.
Kolēģi, tie ir tie galvenie iemesli, kāpēc es nevaru piekrist tam, ka šībrīža faktos, ekspertos balstītā politika ir pilnīgi pareiza. Kur tad bija vasarā šī faktos, ekspertos balstītā politika? Šobrīd Jelgavā, kad saslimst bērns, viņš tiek vests uz Rīgas Bērnu slimnīcu, jo Jelgavā bērnu nodaļa ir aiztaisīta ciet, tur šobrīd guļ kovida pacienti. Bet tā vietā, lai jau vasarā izremontētu kovida pacientiem veselu nodaļu, – Veselības ministrija to neuzskatīja par prioritāti. Šobrīd tam jau ir par vēlu, šobrīd ir jādzēš ugunsgrēki.
Kolēģi, šajos apstākļos es šodien, dzirdot potenciālā ministra uzrunu, kurš runā tikai par to, ka viņš rīt sāks strādāt... Manuprāt, jau šodien jāsāk strādāt ministram, nevis rīt, ir jābūt skaidram redzējumam nevis par to, ka viņš izstrādās plānu, bet konkrētam mērķim. Mērķim, kad visi cilvēki tiks savakcinēti, kad visi tie, kuriem tas ir vajadzīgs, un tie, kas to vēlas, šo pakalpojumu būs saņēmuši. Tas ir galvenais uzdevums, nevis plāni un vēl kaut kas. Ir jābūt skaidram mērķim sešiem mēnešiem no šodienas, kā tas tiks izdarīts. Lūk, sasniedzamais rādītājs, pēc kā arī varētu vērtēt, vai ministrs ir izpildījis savus uzdevumus vai nav. Šodien es tādu apņemšanos un uzdevumus, latiņas uzlikšanu, ne no premjera, ne no attiecīgā ministra nesaņēmu. Es tikai dzirdēju to, kā mēs aizpildām trūkstošo ministra vietu valdībā. Tas šajā situācijā man nav pieņemami.
Kolēģi, es šajā balsojumā nepiedalīšos. Aicinu valdību rūpīgāk strādāt pie sasniedzamajiem mērķiem un tiešām pārstāt taupīt uz lietām, kur nevajadzētu taupīt, jo dienas beigās drīz vien Saeima saņems kārtējo aicinājumu ieguldīt airBaltic, vēl kaut kur. Un tie ir simtiem miljonu, miljardu, kas tiek tērēti, kamēr ar cēloņiem darbība pēc būtības nenotiek.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.
A. Krauze (ZZS).
Paldies.
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es gribētu sākt ar trīs pozitīvām ziņām tomēr šodien.
Pirmā pozitīvā ziņa ir, ka koalīcija ir ieklausījusies un tiešām gan premjers, gan arī mūsu kolēģi Saeimā ir ļoti lielā ātrumā atraduši veselības ministra kandidātu. Tas ir pozitīvi. Tas ir pirmo reizi, man liekas, ka tik ātri opozīcijas izteiktu priekšlikumu – tātad ZZS aicinājumu – ņem vērā.
Otrā pozitīvā ziņa, ko es sadzirdēju šodien no kolēģa Daniela Pavļuta, jā, ka viņš strādās. Tas arī tiešām ir ļoti pozitīvi.
Trešā pozitīvā ziņa ir attiecībā uz premjeru. Es šodien sapratu – draugi, tomēr ir labi. Nav tā, kā premjers teica pirms kāda brīža: “Draugi, ir slikti!” Draugi, ir labi, jo es saprotu, ka premjers un Daniels Pavļuts ir draugi un Daniels Pavļuts tāpēc arī ir kandidāts uz veselības ministra amatu.
Bet, ja runā par šo plānu un vispār, kas notiek šobrīd, tad es domāju, ka tiešām mūsu kolēģim Danielam Pavļutam būs jāstrādā ļoti daudz, jo man liekas, ka plāns valdībai nav bijis ne tikai par vakcināciju. Plāns valdībai nav bijis vispār, kā apkarot šo pandēmiju. Mēs visi atceramies – kaut kad septembrī oktobrī parādījās labi preses paziņojumi no koalīcijas un valdības, ka ir plāni, ir noteikti vairāki līmeņi – zaļais, dzeltenais, oranžais un sarkanais –, visi tagad zina, kā cīnīties ar pandēmiju.
Un kas notika pēc tam? Pēc tam nesaprot, cik lielus veikalus taisīt ciet, kādus netaisīt ciet, vai frizieri var strādāt, vai manikīri var strādāt. Tagad, piemēram, bērniem zeķes nevar nopirkt, bērniem kombinezonu nevar nopirkt, bet suņiem tomēr ziemas apģērbu var nopirkt. Es domāju, ka šis parāda to, ka pilnīgi nekāds plāns nav bijis. Nav ne tikai vakcinācijas plāns, bet arī valdība strādājusi ļoti slikti.
Ja mēs skatāmies, kas turpmāk notiks, ja šādi darbs turpināsies, tad es domāju, ka ļoti daudzi cilvēki nesaņems vakcīnas. Mēs zinām, ka ir vakcīnu pretinieki, noteikti viņu nav maz Latvijā. Bet tikpat daudz, es domāju, arī simtiem tūkstošu, cilvēku gaida šīs vakcīnas. Kā jūs iedomājaties, piemēram, ar šādu vakcināciju, kā tā ir sākusies, nokļūt līdz tām mērķa grupām, ko jūs paši esat ielikuši kā prioritātes, tas ir, gados vecie cilvēki? Jūs padomājiet: kur laukos dzīvo cilvēki, cik tālu no ģimenes ārstiem un, vēl vairāk, cik tālu no centriem... tie, kuriem nav automašīnas? Viņi faktiski jau tagad ar grūtībām nokļūst pie ģimenes ārsta, vai, pareizāk sakot, viņi vispār nevar nokļūt pie ģimenes ārsta. Lai nokļūtu pie ģimenes ārsta, viņiem ir jāuztaisa kovida tests, un kovida testu bieži vien taisa kaut kur tālu, visticamāk, novada... nevis tā novada, kur viņš dzīvo, bet kaut kāda lielāka novada centrā, kur ir slimnīca. Un tad viņam vispirms ir jāaizbrauc divreiz vai trīsreiz tālāk, ir jāuztaisa kovida tests, lai atgrieztos savā novadā un nokļūtu pie ģimenes ārsta. Tas nozīmē, ka jau šobrīd nav plāna, nav kārtības un nav sistēmas.
Tāpēc es, piemēram, aicinu arī šinī gadījumā Danielu Pavļutu un visu koalīciju pārdomāt, vai tomēr šī vakcinācija nav jāplāno citādāk, vai nav jābrauc pie tiem cilvēkiem uz mājām laukos ārstam ar visu saldēšanas kasti, kur ir iekšā vakcīnas.
Tā ka šīs ir lietas, kas... Man liekas, ir daudz, daudz neatbildētu jautājumu. Tāpēc centieties, izdariet to, un es...
Galvenais, ka, es domāju, jums ir jāstrādā labāk nekā līdz šim. Tāpēc ka arī manam kolēģim Danielam Pavļutam... Ja es pareizi atceros, savulaik viņš bija atbildīgs par remigrācijas plānu. Šim plānam tika iztērēti pāris miljoni, ja es pareizi atceros. Nu, es kaut kā neredzu, ka ļoti veiksmīgi šobrīd notiktu remigrācija. Tagad, kad sākās kovida krīze, jā, atbrauca atpakaļ viena liela daļa mūsu tautiešu, bet ne jau tāpēc, ka bija izveidots šis plāns savulaik – pirms daudziem, daudziem gadiem. Viņi atbrauca atpakaļ, tāpēc ka apkalpojošajā sfērā ārzemēs vairs nav, kur strādāt, un daudzās citās jomās ir mainījušies darba devēju nosacījumi, un tirgi ir pamainījušies. Tāpēc viņi atbrauca atpakaļ.
Tāpēc es novēlu šoreiz plānus un arī stratēģijas, un visus dokumentus, ko jūs tur taisāt, taisīt tādus, lai tie nepaliek uz papīra, bet lai reāli tiek ieviesti dzīvē un lai cilvēki saprot, kas tur ir rakstīts. Lai jebkurš, paņemot dokumentu, var izlasīt, kad pienāks viņa kārta un vai viņam būs jābrauc simts kilometri. Arī tad, ja viņš ir 85 gadus vecs pensionārs bez automašīnas, – vai pie viņa atbrauks. Kas notiks ar pirmās, otrās grupas invalīdiem, kuri nav šajos plānos vispār iekšā un kuri arī ir riska grupā?
Es aicinu skaidri, saprotami sagatavot šos plānus un to arī visiem iedzīvotājiem pastāstīt, izskaidrot. Tāpēc šoreiz tiešām, es domāju, ņemot vērā esošo situāciju, ka ir bijusi valdības, nu, haotiskā darbošanās līdz šim – darbošanās, nevis darbs –, es arī nevaru atbalstīt Daniela Pavļuta apstiprināšanu par veselības ministru. Tāpēc es nebalsošu vispār, un tad skatīsimies, cerams, ka kādi darbi tiks izdarīti, vakcinēšana tomēr notiks un pandēmija tiks apkarota nevis tāpēc, ka iestāsies pavasaris un vasara un pandēmija pati par sevi pazudīs, bet tāpēc, ka strādās valdība un izdarīs savu darbu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.
I. Dūrītis (AP!).
Labvakar, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie deputāti! Jā, nu, mūsu frakcija “Attīstībai/Par!” jau pašā valdības sākumā... izveidojot valdību, uzņēmās atbildību par veselības jomu. Tas, protams, bija un ir ļoti atbildīgs lēmums. Mēs saprotam to, ka tas nav viegls sektors un ka tas bija un ir joprojām ļoti vāji finansēts sektors ar ļoti daudziem izaicinājumiem.
Neskatoties uz to, mūsu apvienība, partiju apvienība, un konkrēti kustība “Par!” uzņēmās šo ļoti, ļoti nozīmīgo sektoru vadīt. Es domāju, ka padarīto darbu saraksts... Nevis es domāju, bet – es zinu, ka šis padarīto darbu saraksts ir garš un tas ir skaidri un reāli nosaucams un redzams, un pierādāms faktos. Protams, neviens no neviena politiskā spēka... un arī mēs neprognozējām, ka pagājušā gada sākumā sāksies kovida pandēmija, ka izplatīsies šis vīruss visā pasaulē un ka arī veselības nozarē būs pēkšņi pilnīgi, pilnīgi citas prioritātes – un tās ir infekcijas apkarošana, infekcijas apturēšana. Neapšaubāmi, tas arī ir mainījis kopējo Veselības ministrijas un veselības jomas darbību, virzību un koncentrēšanos tieši uz šo konkrēto, visu pasauli skārušo problēmu. Kopš pavasara mēs esam saņēmuši milzum, milzum daudz pamācību, padomu, kritikas, tiešām arī konstruktīvas kritikas gan Saeimas sēdēs, gan komisiju sēdēs, gan no sabiedrības, gan no ekspertiem.
Es gribu tiešām pateikt, cienījamie kolēģi, paldies par to, jo šī konstruktīvā kritika palīdzēja un palīdzēs. Es zinu, ka nākotnē arī palīdzēs uzlabot to darbu, un ļoti daudz kas no šiem padomiem, no šīs kritikas ir ņemts vērā un reāli jau funkcionē un notiek dzīvē. Protams, klausoties šovakar debates, es saklausu arī ļoti daudz destruktīvas retorikas, es saklausu tādu konspirāciju teoriju veidošanu, un tas, protams, ir caurvijies visu pandēmijas laiku.
Ja mēs atceramies, tad mums bija ļoti daudz pārmetumu par to, ka mēs vēlamies veikt ierobežojumus, bija ļoti daudz dažādu pārmetumu, kāpēc mēs ierobežojam cilvēku brīvības. Protams, tad, kad nebija šī saslimšana tik augstā līmenī, tad tas bija populāri sabiedrībā. Šodien, kad saslimšana ir ļoti augstā līmenī (neskatoties uz to, Latvijas statistika kopumā nav sliktākā Eiropā, bet apmēram viduvēja), tad mēs dzirdam no mūsu kritiķiem par to, kāpēc mēs tik novēloti esam ieviesuši šos ierobežojumus un tā tālāk, un tā joprojām, jo pašreiz šis ir populārs trends, ka viss ir novēlots, nekādu plānu nav, nekā nav! Mēs esam pie sasistas siles.
Bet, cienījamie kolēģi, tā nav taisnība! Tie cilvēki, kas ir strādājuši... Es varu to apliecināt un varu to apliecināt no sirds, ka tie cilvēki, kas ir strādājuši pie šiem plāniem un pie tā, lai glābtu Latvijas iedzīvotāju dzīvības un veselību, – viņi ir ieguldījuši savu sirdi, savu dzīvi, savu laiku, savas brīvās stundas, un viņiem noteikti ir sāpīgi dzirdēt šīs konspirāciju teorijas par kādiem sarunātiem iepirkumiem, par it kā kādu vakcīnu ražotāju lobēšanu un tā tālāk. Tas, protams, ir aizvainojoši, bet šodien un šajā situācijā nav īstais laiks apvainoties – tas ir pilnīgi skaidrs –, ir īstais laiks beigt nodarboties ar sabiedrības, es teiktu, šķelšanu un sākt strādāt kopā.
Un mēs to darīsim. Mēs esam pierādījuši, ka mēs to varam darīt. Mēs to darīsim arī turpmāk. Šim darbam un šai vēlmei pierādījums ir... jaunā ministra nominācija. Un nekavējoša nominācija.
Es gribu teikt, ka tas ir liels, liels izaicinājums Pavļuta kungam. Es esmu ļoti gandarīts, ka kolēģis ir uzņēmies un uzņemsies šo tiešām, es teiktu, nozīmīgāko pozīciju valdībā, un es ļoti ceru, kolēģi, ka mēs neizmantosim destruktīvu kritiku, bet ķersimies klāt konstruktīvai kritikai un palīdzēsim kopumā tikt ārā no šīs krīzes, jo man, klausoties Saeimu... Saeimas deputātus, rodas arvien lielāka pārliecība, ka Saeimas deputāti ir labi runātāji un kritizētāji, bet diez vai viņi ir tik labi darītāji, jo tad, kad viņiem reāli kas jādara, tad ne vienmēr tas tik labi sanāk, un tā jau tas dzīvē ir visiem.
Es ļoti ceru un gribu vēlreiz atgādināt, ka vakcīnu iepirkumi un vakcīnu pasūtījumi Eiropas Savienībā ir centralizēts jautājums, jo vakcīnu trūkst visā pasaulē. Ir jautājums par to... galvenais jautājums – vai mums būs vakcīnas, ar ko vakcinēties. Ticiet man, tad, kad šīs vakcīnas būs pietiekamā skaitā un visas tās iedzīvotāju grupas, kuras mēs gribam vakcinēt... tad tā vakcinēšanas kapacitāte būs daudzkārt, daudzkārt lielāka, jo nav jau tā, ka Latvijā nav sistēmas, kādā izplatīt vakcīnas, nav mediķu, kas veiktu vakcināciju. Mums ir ļoti daudzas ģimenes ārstu prakses. Mums ir daudzas poliklīnikas un dažādas medicīnas iestādes, un, tiklīdz šīs vakcīnas būs Latvijā pietiekošā skaitā, tā šī vakcinācija notiks ļoti raiti un intensīvi. Es esmu pārliecināts un uzticos mediķiem, ka viņi saprot šīs vakcinācijas nozīmību un viņi to darīs, viņi to dara šodien jau.
Es ļoti ceru, ka neviens cilvēks Latvijā netiks novakcinēts, bet ļoti daudzi cilvēki gribēs un brīvprātīgi tiks savakcinēti.
Es aicinu, kolēģi, pārslēgties... un kolēģus arī opozīcijā... pārslēgties no šīs destruktīvās moralizēšanas un kritikas, paskatīties uz darbiem, ko mēs varam kopā izdarīt, ko mēs jau esam izdarījuši un ko mēs vēl izdarīsim. Un kas mums ir jāizdara obligāti.
Būs labi, un mēs šo krīzi aizmirsīsim. Mums, protams, būs zaudējumi, jo mēs neesam unikāli, mēs esam starp citām valstīm, un, tieši tāpat kā tur mirst cilvēki, diemžēl arī pie mums mirst cilvēki. Mēs tikai atceramies, ka vēl dažus mēnešus atpakaļ mums bija kolēģi, kuri teica, ka nekādas pandēmijas un nekāda vīrusa vispār nav, tagad viņu retorika ir mainījusies.
Savas runas noslēgumā gribu pateikt tiešām lielu paldies tiem cilvēkiem veselības nozarē, kas strādā, un tiem cilvēkiem, kas nemitīgi... un neklausās šajā retorikā, bet vienkārši dara savu darbu, vienkārši dara savu darbu pēc labākās sirdsapziņas. Es esmu pārliecināts, ka Ilze Viņķele, esot veselības ministres amatā, darīja savu darbu pēc labākās sirdsapziņas un godaprāta, un es to tiešām varu apliecināt kā viņas parlamentārais sekretārs. Es arī darīju savu darbu pēc labākās sirdsapziņas un godaprāta. Un es esmu pārliecināts, ka Danielam Pavļutam izdosies turpināt iesāktos darbus un viņa politiskā pieredze, organizatora spējas un spēja radīt vienotu komandu mums visiem kopumā nesīs veiksmi.
Paldies. Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Augsti godātie kolēģi! Var jau, protams, vēlēties, lai nākamais veselības ministrs būtu kāds supermenis. Nu, protams, no... ārpus politikas, tāds nepartejisks, profesionāls supermenis.
Bet, ja jau, kolēģi, mēs visi esam investējuši un dzīvojam demokrātijā un ja mēs visi, Saeimas deputāti, kādreiz esam meklējuši vēlētāju atbalstu ar saviem solījumiem un tā tālāk, tad tieši mums jābūt gataviem arī tam, lai uzņemtos politisko atbildību un darītu tad, kad tas ir nepieciešams. Savādāk jau tajā Saeimā nekādi supermeņi nekad neparādīsies, ja politiķi slēpsies aiz nepolitisku profesionāļu mugurām.
Šeit, kolēģi, runājot par atbildību, es gribu teikt, ka šoreiz partija Attīstībai/Par!, manuprāt, rīkojas pat ļoti atbildīgi, pat pārsteidzoši atbildīgi. Nu, kas, kolēģi, varētu būt vieglāk no viņu puses kā vilkt šo visu procesu garumā tad, kad katru dienu šie kārtējie padsmit... 20 plus mirušie būtu, protams, premjera Kariņa un Jaunās VIENOTĪBAS atbildība, šādi ļoti viegli piebeidzot savu politisko konkurentu.
Mums jāatzīmē, ka viņi izvēlējās neiet šo politiskās atriebības ceļu, bet tiešām rekordtermiņos... Mums vakardien viens ministrs... viena ministre aizgāja, šodien faktiski mums drīz, visticamāk, būs jau jauns ministrs. Šie ir rekordātrumi, kolēģi, un šī partija ir izvirzījusi ne vienkārši kādu politisku kandidātu, ar kuriem ir pilna šī valdība, bet izvirzīja savu – ne vairāk, ne mazāk, bet – partijas vadītāju. Ar šo ir, kolēģi, skaidrs: ja Danielam Pavļutam neizdosies iecerētais, ja viņš izgāzīsies, viņš nerisinās tos izaicinājumus, tad ne tikai viņa politiskā karjera, es domāju, ka arī viņa politiskās partijas politiskā karjera ir beigta. Šī, kolēģi, ir drosme un atbildība, kura ir jānovērtē neatkarīgi no partejiskās piederības šodien.
Konkrēti par Pavļuta kungu. Es viņu arī pazīstu sen, nu, daudz ilgāk nekā premjers Kariņš. Es gribētu pateikt vismaz par vienu, kas viņam arī šodien kaut kādu iemeslu dēļ bieži ir pārmests, – par it kā OIK radīšanu. Kolēģi, būsim korekti! Es kā ekonomikas ministrs, kas bija pēc Pavļuta kunga, varu apliecināt, ka neviens... neviens ekonomikas ministrs šajā valstī nav izdarījis vairāk, lai cīnītos ar OIK, kā Daniels Pavļuts. Viņš bija vienīgais ministrs, kurš samaksāja ar savu amatu par to, ka cīnījās ar OIK.
Tāpēc, godātie kolēģi, ja Danielam Pavļutam neizdosies, ja viņš izgāzīsies, tad, protams, šīs Saeimas ļoti spējīgā – un šajā Saeimā ir ļoti spējīga, es domāju, daudz spējīgāka opozīcija nekā pozīcija – opozīcija saplosīs gan viņu, gan viņa partiju, gan visu šo valdību. Ja viņam neizdosies, tas viss, protams, būs.
Bet šodien, kolēģi, es aicinu novērtēt atbildību un drosmi neatkarīgi no partejiskās piederības un novēlēt Danielam Pavļutam veiksmi. No tā, vai viņam tā veiksme būs, – no tā, kolēģi, ir atkarīga ne tikai mūsu, bet arī visu Latvijas iedzīvotāju labklājība un veselība.
Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam otro reizi.
D. Pavļuts (AP!).
Kolēģi! Vispirms paldies Vjačeslavam Dombrovskim un arī kolēģim Ilmāram Dūrītim par labiem vārdiem un plašāku skaidrojumu. Paldies arī par konstruktīvu kritiku un ceļavārdiem.
Es pirmajās debatēs jeb pirmo reizi nerunāju gari apzināti, jo es tiešām vēlos doties uz Veselības ministriju jau šovakar un sākt darbu. Tiklīdz šīs debates beigsies (un es ceru, ka jūs sniegsiet man savu atbalstu), es došos turp, un mani gaida valsts sekretāri ar ziņojumu par būtiskāko jau šovakar. Es runāšu garāk Saeimas debatēs tad, kad būšu kaut ko padarījis šajā amatā un šajā atbildīgajā uzdevumā.
Kas attiecas uz prioritātēm amatā, tās es iezīmēju jau šorīt agri no rīta radio ēterā. Tās īsi atkārtošu.
Pirmā un galvenā prioritāte ir kovids, protams, un pats galvenais uzdevums šeit ir vakcinācijas paātrināšana. Plānu var pilnveidot. To vajag pilnveidot, tam jābūt droši vien saprotamākam un skaidrākam, izskaidrot, kādā veidā vakcinācija tiks īstenota. Tajā pašā laikā plāns ir tieši tik labs, cik īstenots dzīvē. Tur kolēģim Krauzem ir pilnīga taisnība. Tātad galvenais uzdevums ir paveikt vakcināciju.
Ir jāatbalsta slimnīcas šajā pārslodzē, palīdzot to pārdzīvot ar visiem iespējamiem līdzekļiem, kas ir valdības rīcībā.
Un visbeidzot – īstenot pārliecinošu, iesaistošu komunikāciju. Komunikāciju, kas ir vērsta uz iedzīvotāju uzticēšanās atgūšanu, vakcinēšanos, apkarojot dezinformāciju.
Runājot par citām lietām veselības nozarē, netrūkst veicamu darbu. Jā, es pirmām kārtām esmu kovida laika ministrs, krīzes menedžeris, un tomēr ir daudz lietu, kuras neatkarīgi no kovida nozarē ir jārisina.
Pirmām kārtām mediķu atalgojuma jaunā modeļa ieviešana. Lai tie 183 miljoni, kurus mēs piešķīrām papildus šī gada budžetā, tiktu lietderīgi izmantoti un sasniegtu tos cilvēkus, kuri tiem jāsasniedz. Slimnīcu tīkla pilnveidošana. Lai jaudīgas, modernas slimnīcas būtu pieejamas, sasniedzamas Latvijas iedzīvotājiem.
Psihiskās veselības plāna īstenošana, kurš ir apstiprināts un kuram ir piešķirta nauda, un kurš būs tik svarīgs pēckovida periodā, un daudzas, daudzas citas lietas.
Es ceru uz jūsu atbalstu. Paldies jau iepriekš tiem, kas balsos “par”, un es ar lielāko prieku ķertos neatliekami pie darba.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Balsosim!
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par uzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam”! Lūdzu, balsosim! Par - 61, pret - 3, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Apsveicam veselības ministru Danielu Pavļutu! Nu tad dodieties strādāt! Sabiedrība gaida labus rezultātus.
Kolēģi, līdz ar to sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Vēl deputātu reģistrācija. Paldies.
Saeimas 2021. gada 7. janvāra ceturto attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 4. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 7. janvārī
|
Lēmuma projekts “Par uzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam” (Nr. 535/Lm13) |
|
|
- Ziņo |
- Ministru prezidents A. K. Kariņš |
|
- Debates |
- dep. V. Agešins |
|
- dep. D. Pavļuts |
|
|
- dep. A. Gobzems |
|
|
- dep. E. Tavars |
|
|
- dep. J. Stepaņenko |
|
|
- dep. A. Gobzems |
|
|
- dep. I. Zariņš |
|
|
- dep. V. Valainis |
|
|
- dep. A. Krauze |
|
|
- dep. I. Dūrītis |
|
|
- dep. V. Dombrovskis |
|
|
- dep. D. Pavļuts |
|
|
Informācija par reģistrācijas rezultātiem |
|
Datums: 07.01.2021 18:10:08 bal001
Par - 61, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par uzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam (535/Lm13)
Datums: 07.01.2021 18:10:40 bal002
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 07.01.2021. | 9.00 |
9.20 |
11.00 |
13.30 |
14.25 |
16.50 |