Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums
2020. gada 19. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt šā gada 5. novembra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”. Uz otro lasījumu priekšlikumi Saeimas noteiktajā iesniegšanas termiņā netika saņemti.

Līdz ar to aicinu kolēģus balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Kols. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šī gada 30. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. novembris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām”” otrajam lasījumam. Uz otro lasījumu Saeimas noteiktajā termiņā priekšlikumi netika saņemti.

Līdz ar to aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām”” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Kols. Ārlietu komisija priekšlikumus gaidīs līdz šī gada 30. novembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 30. novembris.

Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”,pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 779/Lp13).

Likumprojekta mērķis ir precizēt Aizsargjoslu likuma 58.5 pantā noteiktos ierobežojumus darbībā aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem, papildinot ar normām par aizsargjoslu nekustamā īpašuma atsavināšanas saskaņošanu. Likumprojekts nosaka, ka, atsavinot nekustamo īpašumu, kas atrodas aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu, jāsaņem Aizsardzības ministrijas atļauja atsavināt nekustamo īpašumu konkrētai personai. Šāda prasība novērstu nacionālo drošību apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi uz valsts aizsardzības objektu. Komisijā par šo likumprojektu izvērtās diezgan nopietnas diskusijas. Bija nepieciešamas arī papildu konsultācijas ar Juridisko biroju un atkārtota izskatīšana sēdē, bet 14. oktobra komisijas sēdē komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā.

Likumprojektu izstrādājusi Aizsardzības ministrija, un likuma paredzamais spēkā stāšanās laiks ir 2021. gada 1. septembris.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

D. Pavļuts. Komisija gaidīs priekšlikumus otrajam lasījumam līdz šī gada 17. decembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 17. decembris.

Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Atgādināšu, ka likumprojekta mērķis ir dot iespēju plašākam pilsoņu lokam dienēt Latvijas armijā, proti, arī tādiem, kas savulaik nonākuši konfliktā ar likumu. Likumprojektā paredzēts regulējums, kā šādas personas individuāli izvērtēt.

Otrajā lasījumā tika saņemti četri priekšlikumi.

1. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tas nosaka, par kādiem pārkāpumiem un kādos gadījumos personas nevar uzņemt Latvijas armijā, kā arī paredz kārtību, kādā Aizsardzības ministrija var lemt par iepriekš noziegušos personu uzņemšanu dienestā. Komisija pati savu priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 4. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu,balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. (Skaņas pārrāvums.)

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc tehniskā pārtraukuma. Mēs palikām darba kārtībā pie likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Mēs par šo likumprojektu balsosim vēlreiz.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

E. Šnore. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17. decembris.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”,otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Tātad likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”. Tas ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu un paredz analoģiskas normas.

Tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Šnore. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

E. Šnore. 17. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17. decembris.

Likumprojekts “Latviešu vēsturisko zemju likums”,pirmais lasījums.

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Kolēģes! Latvijas Republikas Saeima šī gada 10. jūnijā pieņēma Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā 3. panta otrā daļa noteic: “Iedzīvotāju kopīgas identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm - Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai - regulē atsevišķs likums.” Un šis attiecīgi ir tas likumprojekts, kas šo noteiks... kuru ir iesniedzis Latvijas Valsts prezidents.

Komisijā divu sēžu garumā diskutējām gan par pašu likumprojekta tekstu kopā ar kolēģiem, ar iesaistītajām pusēm un arī dažādām nevalstiskajām organizācijām, kuras šis konkrētais likumprojekts skar. Arī skatījām karti, kurā tiek iezīmētas latviešu vēsturisko zemju saskares līnijas... kuras iezīmē vienas kultūrtelpas robežas... un citas.

Kopumā ir noteikts tas, ka šis likumprojekts ir par pamatu tam, lai nākotnē mēs varētu rūpēties gan par kultūras saglabāšanu latviešu vēsturiskajās zemēs, kas ir iezīmētas šajā likumprojektā, gan par atsevišķām kultūrtelpām, kā arī veicināt to attīstību. Tā kā diezgan daudz, tā teikt, jautājumu jau iezīmējās šajās divās komisijas sēdēs, kuras mēs aizvadījām, ir skaidrs, ka diezgan tāds apjomīgs darbs būs nepieciešams uz priekšu, lai precizētu nepieciešamās normas... vai kas ir ietvertas šajā likumprojekta tekstā, bet kopumā komisija atbalstīja šo redzējumu par to, kādā veidā latviešu vēsturiskās zemes un to kultūrtelpas būtu gan jāsaglabā, gan jāattīsta.

Tieši tā iemesla dēļ aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, cienījamie kolēģi! Nu, jāatzīst, ka šis likumprojekts par Latvijas vēsturiskajām zemēm diemžēl, manā skatījumā, nav sevišķi izdevies. Es mēģināšu minēt dažas savas domas, pārdomas, argumentus.

Tātad, pirmkārt, šis likumprojekts nav atbilstošs Latvijas Republikas Satversmei. Republikas... Latvijas Republikas Satversmes 3. pants paredz: “Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.”

Ja mēs atceramies mūsu valsts veidošanas vēsturi savulaik, tātad 1918. gadā, 1917. gadā... 1918. gadā faktiski Latvija bija sadalīta trijās guberņās - Kurzemes, Vidzemes... un Latgales teritorija piederēja Vitebskas guberņai, un tad no šīm trijām teritorijām tika izveidota mūsu Latvijas valsts, apvienojoties šīm teritorijām. Es uzskatu, ka pamatā tad jābūt bija šim Satversmes 3. pantam.

Tas, ka šis likumprojekts faktiski jāuzskata par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma zināmu turpinājumu vai - precīzāk - varbūt pat labojumu (jo mēs zinām, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā tika pieļautas vairākas kļūdas gan attiecībā uz Sēliju, gan to, ka netika noteiktas administratīvo reģionu teritorijas ar konkrētām robežām), tad... ir radušās vairākas būtiskas kļūdas šajā likumprojektā. Piemēram, par šo Sēlijas jautājumu. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā bija ļoti vienkāršs risinājums. Bija jāizveido Sēlijas administratīvā teritorija, pirmā līmeņa pašvaldība, un ar to tad būtu Sēlijas jautājums daudzmaz atrisināts.

Šajā likumprojektā Sēlija tiek minēta vēl papildus, kā jau minēju, Latvijas Republikas Satversmes 3. pantam - Vidzemei, Zemgalei, Kurzemei un Latgalei. Tā ir tāda... nu, jaukšana, sajaukšana, faktu sajaukšana, likuma interpretācija savādāk.

Ļoti daudzas dīvainības ir šajā likumprojektā.

Pirmām kārtām saskaņā ar 7. pantu šajā likumprojektā paredzēts, ka tiks nodrošināta ilgtspējīga attīstība. Nu jā, es saprotu. Tātad tiek atzīts, ka nav līdz šim bijusi ilgtspējīga attīstība mūsu valstī, tātad neizdevusies valsts. Bet interesanti tas, ka šo ilgtspējīgo attīstību turpmāk nodrošinās Kultūras ministrija, tātad izstrādājot attiecīgi kultūras programmu, kas būs Nacionālā attīstības plāna sastāvdaļa, kur būs konkrēts finansējums no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem un valsts budžeta. Tad jautājums - šo ilgtspējīgo attīstību kas nodrošinās? Gan Kultūras ministrija, gan arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija? Jau divas ministrijas? Vai arī VARAM vairs nebūs vajadzīga?

Faktiski tas jau saskan ar vairāku partiju, jauno partiju, kas šobrīd ir Saeimā, priekšvēlēšanu solījumiem, ka būs jāsamazina ministrijas uz astoņām pēc skaita. Tātad varētu būt, ka turpmāk ilgtspējīgu attīstību... pēc šī likumprojekta mēs sagaidām... nodrošinās Kultūras ministrija.

Vēl ļoti liela dīvainība. Ir pateikts, ka... Likumprojektā vairākas reizes ir pateikts, ka Latvijā pirmiedzīvotāji ir lībieši. Tieši likumprojekta 5. panta trešā daļa tā arī saka, ka mūsu valstī pamattautība ir lībieši. Nu, tad man jājautā - kur ir latgaļi? Teritorija, kurā dzīvoja lībieši, - tā ir praktiski piejūras teritorija, protams, liela daļa teritorijas, arī Rīgas šībrīža teritorija, kādreiz apdzīvota bija vienīgi no lībiešu tautas. Bet latgaļi? Teiksim, Latgales teritorijā mūžu mūžos lībieši nav dzīvojuši. Kā tad paliek ar latgaļiem?

Nākošā dīvainība. Par Abreni. 5. panta ceturtā daļa. Nu, tā vai citādi tas jautājums par Abreni it kā tika atrisināts, lai gan, manā skatījumā, jautājums par Abreni atkal atbilstoši tam pašam Latvijas Republikas Satversmes 3. pantam... Tika pieņemts Saeimā lēmums, bet šis lēmums atbilstoši minētajam pantam... Tātad netika veikts referendums ne Latgalē, ne Latvijā, zināma Latvijas teritorijas daļa tāpat nonāca citas valsts pārziņā, nu, un tagad šajā likumprojektā mēs atkal mēģināsim tā vai citādi saglabāt šīs bijušās teritorijas identitāti. Nu, dīvaini!

Par lībiešiem arī... Ja pamattautība ir tikai lībieši Latvijā, tad ko nozīmē...? Tad tās tautas, kas apdzīvo bijušās lībiešu zemes, tas ir, piemēram, igauņi, somi, var pretendēt uz Latvijas teritoriju - sanāk?

Nākošais ir tas, ka, manā skatījumā, ir tomēr maz ekspertu šo likumprojektu redzējuši un recenzējuši. Tur ir minēti tikai trīs šie eksperti - Zemītis, Mežs un Turlajs. Manā skatījumā, bija jāskata ļoti nopietni zinātnieku korpusam, Latvijas Zinātņu akadēmijai bija jāpiedalās šī likumprojekta izstrādāšanā.

Nu, par šiem ekspertiem man grūti ko teikt. Vienīgi par Jāni Turlaju es zinu, ka viņš savulaik nav gana veiksmīgi piedalījies savos tā saucamajos pētījumos. Es varu pieminēt 2000. gadu, kad viņš kopā ar dāņiem izstrādāja deviņu reģionu likumprojektu Latvijai, ko piedāvāja dāņi, bet pēc tam paši dāņi no šāda likumprojekta savā valstī atteicās.

Un vēl. Jūs redzat, šīs kultūrvēsturiskās zemes šobrīd nesakrīt ne ar pašvaldībām, kas tiek veidotas saistībā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, ne ar reģioniem, kas, iespējams, būs Latvijā.

Ir jāsaprot viena lieta. Piemēram, sēļi. Kas var sēļu jautājumu, sēļu kultūru, kultūrvēsturiskos jautājumus vislabāk risināt, ja ne paši sēļi? Tātad, ja būtu šī sēļu pašvaldība, Sēlijas pirmā līmeņa pašvaldība, nu, skaidrs, ka vislabāk to risinātu šī pašvaldība. Bet, tā kā šobrīd sēļi ir sadalīti pa vairākām pašvaldībām, pielīmēta teritorija vienai, otrai, trešai pašvaldībai, tad, nu, es tur neredzu būtisku Sēlijas kultūridentitātes saglabāšanos saistībā ar šo likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”.

Bija jāizveido gan pašvaldības, gan reģioni... administratīvie reģioni atbilstoši zemēm. Un es palieku pie sava priekšlikuma, kā kādreiz jums teicu, ka, lai Latviju ļoti vienādi, līdzsvaroti attīstītu, ir jāizveido šie administratīvie reģioni kā otrā līmeņa reģioni. Administratīvie reģioni ar savām konkrētām administratīvajām robežām... kur tiek lemti visi jautājumi, tai skaitā arī kultūrvēsturiskie un vēsturiskie.

Un pats galvenais - šie reģioni tad dotu ļoti vienkāršu risinājumu: katram reģionam savs attīstības plāns - Vidzemei, Latgalei, Zemgalei, Kurzemei un arī Pierīgai, un Rīgai. Starp citu, Pierīga, Rīga šajā likumprojektā vispār ir aizmirstas.

Un šis katra reģiona plāns ar konkrētiem attīstības pasākumiem uzņēmējdarbībā, ekonomikā, izglītībā, veselībā... šis plāns katram reģionam tiktu iekļauts kopējā Nacionālajā attīstības plānā. Un pēc šī katra reģiona plāna tad būtu ļoti lietderīgi izmantojami gan valsts budžeta līdzekļi, gan Eiropas struktūrfondu līdzekļi. Šajā gadījumā, kad nav administratīvo reģionu, līdzekļi faktiski no reģioniem tiek nozagti, cita varianta... cita vārda es nezinu.

Es domāju, ka likumprojekts savulaik... jau pēc neatkarības atjaunošanas bija ļoti aktuāls, jo pēc neatkarības atjaunošanas, kad praktiski beidza pastāvēt komunistu režīms Latvijā, tad bija ļoti svarīgi apzināt šīs vēsturiskās zemes. Bet šobrīd šis likumprojekts “Latviešu vēsturisko zemju likums” būtu cieši jāsaista ar administratīvo reģionu izveidošanu, iespējams, pat iekļaujot šo likumprojektu šo administratīvo teritoriju... reģionu... administratīvo reģionu likumā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Labdien, kolēģi! Es šajā gadījumā runāšu kā Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs. Kad šis likums tiks pieņemts, Kultūras ministrija strādās pie Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna, lai Ministru kabinets to līdz 2021. gada 31. decembrim varētu apstiprināt.

Attīstības plānā liela nozīme būs pievērsta pasākumiem, lai cilvēks justu piederību savai zemei un lepotos ar tās kultūrvēsturi, bet tiks gādāts arī par mazo kultūrtelpu, kultūras mantojuma un kultūras tradīciju saglabāšanu. Šo vērtību saglabāšana un attīstība nepieciešama, lai uzsvērtu to, ar ko katra zeme ir bagāta.

Liela nozīme ir nemateriālajam kultūras mantojumam, kas veido identitātes un piederības sajūtu. Joprojām autonomi darbosies Nemateriālā kultūras mantojuma likums un tā izpildes plāns, un tikai prakse parādīs, kā nepieciešamo no šī plāna integrēt Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plānā un kā tas iespējams.

Attīstības plāna mērķu īstenošanai jāparedz gan valsts, gan pašvaldību finansējums. Ņemot vērā to, ka administratīvi teritoriālā reforma ir vērsta uz attīstības centru stiprināšanu, nepieciešams, lai likuma īstenošanas ietvaros topošais attīstības plāns paredzētu uz kultūras kopienu dzīvotspējas nodrošināšanu vērstas investīcijas. Svarīgi, lai kopienas aktīvi piedalītos dzīvotspējas nodrošināšanā un lai finansējums nonāktu līdz kopienu cilvēkiem.

Plānā noteikti tiks uzsvērta vairāku ministriju atbildība un sadarbība. Nekādā gadījumā tas nebūs vienas Kultūras ministrijas darbs un atbildība. Jāgādā par novadu mācības ieviešanu skolās, kultūras tūrisma atbalstu, NVO, vietējās valodas... izloksnes un dialekta lietošanu publiskajā telpā, jāatbalsta novadpētniecība, nepieciešamības gadījumā jārada infrastruktūra. Tātad jādarbojas gan Kultūras ministrijai, gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, gan Satiksmes ministrijai, gan varbūt vēl citām ministrijām.

Tā ka es nepiekrītu Kazinovska kunga viedoklim, ka Kultūras ministrija tagad noteiks gan novadu, gan zemju attīstību.

Likuma izpildē atbildība gulsies arī uz administratīvās reformas gaitā izveidotajām jaunajām pašvaldībām, kurām jārūpējas par kultūrvēsturisko novadu un kultūrtelpu identitātes saglabāšanu, reģionālo muzeju un, iespējams, reģionālo teātru, citu kultūras iestāžu attīstību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es atbalstīšu Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu un aicināšu to darīt arī jūs, kolēģi. Bet ne tāpēc, ka šo likumprojektu ir iesniedzis Valsts prezidents, un arī ne tāpēc, ka tas ir tapis, lai labotu administratīvi teritoriālās reformas kļūdas, bet galvenokārt tāpēc, ka tikai pašpārliecināts, izglītots un labklājīgs iedzīvotājs dara stipru valsti.

Šim likumprojektam ir jābūt par mūsu cilvēkiem, vērtībām, par pašapziņu, pašapzināšanos, par stipru identitātes sajūtu un piederību savai zemei un valstij. Tomēr par mūsu cilvēkiem likumprojekts šobrīd diemžēl runā pavisam maz. Likumprojekta 4. pantā ir noteiktas ikviena latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāja tiesības un atbildība. Likumprojektā vairāk tiek runāts par administratīviem pasākumiem - kas būtu jādara, lai nodrošinātu šo tiesību un pienākumu izpildi. Uz to arī vēlos vērst jūsu uzmanību un aicināt izvērtēt, vai šie pasākumi dos gaidīto rezultātu.

Pirmkārt. Būs nepieciešami papildu līdzekļi gan valstij, gan pašvaldībām. Šobrīd likumprojekta anotācijā nav norādīts, kāda būs ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Otrkārt. Paredzēts, ka tiks izstrādāts vēl viens attīstības plāns un, iespējams, daudzu pašvaldību plāni.

Treškārt. Likumprojekts runā par nepieciešamību veikt juridiskus, administratīvus, organizatoriskus pasākumus, kas būs jāveic valsts un pašvaldību institūcijām. Un diemžēl šādi uzdevumi mūsu valstī vainagojas ar jaunu institūciju izveidi un administratīvā sloga palielināšanos, kas ne vienmēr ir līdzeklis konkrētu mērķu un rezultātu sasniegšanai. Un tas noteikti nav tas ceļš, kas būtu ejams un atbalstāms.

Ceturtkārt. Tiek veidota vēl viena padome, kas no tā centra noteiks, kādi pasākumi būs jāievieš un kas saņems finansiālu atbalstu reģionos, par kuru patieso situāciju ne vienmēr šādām padomēm centrā ir patiess priekšstats.

Piektkārt. Paredzēts vēl viens ziņojums Saeimā, kas pats par sevi nav slikti, ja sniedz objektīvu ieskatu par paveikto un turpmākajiem problēmu risinājumiem, kuros, iespējams, arī Saeimas iesaiste ir nepieciešama.

Ar ko vajadzētu sākt? Manuprāt, ar atbalstu tām aktivitātēm, ko vietējie iedzīvotāji jau dara, gan saņemot Kultūrkapitāla fonda, gan pašvaldību atbalstu, gan arī paši ieguldot savus resursus. Tikpat svarīgi ir uzticēties pašvaldībām, vietējām kopienām, nevis norādīt no centra, kas būtu darāms. Mērķtiecīgs un ilglaicīgs atbalsts šādām vietējo kopienu aktivitātēm, neuzspiežot tām nepieņemamu un neinteresantu viedokli, varētu dot labāku rezultātu. Ja reģionos (šī likumprojekta izpratnē - zemēs) nebūs iedzīvotāju, tad arī nebūs, kam izmantot tiesības un uzņemties atbildību par to, kas minēts šajā likumprojektā. Bet iedzīvotāju nebūs, ja valsts nemainīs attieksmi pret reģioniem un to iedzīvotājiem un nepildīs savas gadiem deklarētās politikas par visas Latvijas līdzsvarotu attīstību.

Nacionālajā līmenī mums ir daudz dažādu instrumentu, un es aicinu neveidot atkal kaut ko jaunu, bet gan izmantot esošos resursus, piemēram, Latvijas Nacionālā kultūras centra resursus, kas nodrošinātu politikas veidošanas metodiskā atbalsta un veicināšanas funkciju... Tāpat Kultūrkapitāla fonds, kas praktiski var nodrošināt finanšu atbalsta funkciju, protams, ja finanses tiks paredzētas attiecīgajā valsts gada budžetā.

Neskatoties uz administratīvi teritoriālās reformas... budžeta samazinājumu pašvaldībās, nav pamata domāt, ka tās aizmirsīs par kultūras un vēstures atbalstu. Visu šo laiku pašvaldības ir pierādījušas, ka šo funkciju veic ļoti labi. Nu, iespējams, vienīgi tieši šī brīža apstākļos prioritātes var mainīties un finansējums būs jānovirza vairāk sociālajai palīdzībai.

Es aicinu koncentrēties uz... nekoncentrēties uz kādu jaunu politikas dokumentu un simtiem lappušu izstrādi, kurus, visdrīzāk, izlasīs tikai korektori. Mums pašlaik ir apmēram 15 plānošanas dokumenti, kas saistīti ar šo jomu, un vēl 15 kultūras nozares stratēģijas. Resursu, ko tērējam jaunu dokumentu radīšanai, aicinu novirzīt tradīciju kopējiem un praktiskajiem īstenotājiem.

Mums jau ir 12 konsultatīvās padomes, kas darbojas Latvijas Nacionālā kultūras centra paspārnē. Nenoliedzu, ka platforma, kur diskutēt, vienmēr noder. Taču man ir bažas, ka vēl viena - šim mērķim veidota - kļūs par formālu ķeksīša pasākumu. Un tomēr es ticu, ka, nopietni strādājot pie likumprojekta, tas kļūs saprotamāks, tuvāks sasniedzamajam mērķim un stiprinās iedzīvotāju kopīgo identitāti, veicinās kultūrvides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, kā savā likumprojekta pavadvēstulē atzīmējis Valsts prezidents.

Šī izcilā mērķa labad aicinu atbalstīt likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums” pirmajā lasījumā, lai ar patiesu interesi, ieguldot nopietnu darbu, to pilnveidotu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šī likumprojekta ideja, protams, uzrunā katru latvieti, kuram ir svarīga viņa vēsture, viņa kultūrtelpa. Taču, manuprāt, prezidents ir palaidis garām pašu svarīgāko. Ja viņam tik tiešām rūp tas, ko viņš raksta savā likumprojekta pavadvēstulē par Latvijas nācijas attīstību cauri gadsimtiem un tā tālāk, ir jāsaprot, ka svarīgi ir ne tikai veidot mums tagad kaut kādu šādu ietvaru, bet parūpēties par to, lai vara šajos reģionos vai attiecībā uz šiem reģioniem pieņemtu atbildīgus lēmumus.

Un, prezidenta kungs, ja jums tik tiešām rūp tas, ko jūs rakstāt savā vēstulē, tad pirmais likumprojekts, ar ko jums vajadzēja nākt uz Saeimu, ir “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā”, kas dotu iespēju reāli Latvijai kļūt par demokrātisku republiku. Tas ir, parlamentam radītu reālu iespēju pārraudzīt izpildvaras rīcību, jo pretējā gadījumā - kāda starpība, kā esat nosaukuši šo reģionu, ja vara tur nepieņem atbilstošus lēmumus? Tam nebūs nekādas nozīmes. Visam šim likumam nebūs nekādas nozīmes, jo vara varēs rīkoties tikpat bezatbildīgi un visatļautīgi, kā tas notiek pašlaik, un nebūs iespējams kontrolēt šīs varas rīcību, un nebūs iespējams saukt varu pie atbildības, kā tas notiek pašlaik, jo mēs... Tas, ko mēs redzam... jo sevišķi šinī krīzes periodā, kad iestājas... ir ārkārtas situācija un ierastie sabiedrības kontroles mehānismi nestrādā vai arī nav efektīvi, kļūst absolūti neefektīvi, jo tie ir atkarīgi no varas, - tie paši mediji, nevalstiskās organizācijas... Mēs varam paskatīties, kā ir mainījusies viņu retorika, kā viņi slavē varu, jo visi ir izmisumā, visi baidās par savu nākotni, visi cer uz varas labvēlību, ka viņiem kaut kas atliks no tā lielā maisa, kuru vara vēlīgi, absolūti neprasmīgi un nejēdzīgi, bet dala. Un rezultātā šādā situācijā vienīgais, kas var uzraudzīt efektīvi un kompetenti varu un likt tai atbildēt par savu rīcību, - tā ir parlamentārā kontrole.

Ja mums nebūs šī efektīvā parlamentārās kontroles mehānisma, tad arī šāds likums, lai arī kādus... likumiem... ar kādām iniciatīvām jūs nāktu, tās reāli nestrādās, jo vara darīs to, ko tā grib, nevis to, ko jūs rakstāt savos likumos. Diemžēl, kolēģi.

Un tas ir tas, par ko es arī aicinātu padomāt prezidenta kungu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, vai jums pietiktu runas laika līdz pulksten 10.45? (Dep. V. Valainis: “Jā, pietiks!”)

Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Runājot par šo likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums”, pirmā lieta, kas asociējas, ka tas varētu būt jautājums, kas varētu risināt tādas problēmas kā... izaicinošus jautājumus kā Sēlijas jautājums, piemēram. Ja mēs skatāmies, kā tad Sēlija šo likumu uztvertu, tad Sēlija šo likumu uztvertu kā likumu, kas dotu iespējas viņiem pašiem noteikt savu tālāko dzīvi, respektīvi, ka tā būtu sava veida pašvaldība. Un tas ir tas maldīgais, kas visā šajā administratīvi teritoriālās reformas kontekstā gāja, ka Sēlijai... pašvaldību... pati kā tāda - nē, būs kaut kas cits. Nu tad, re, kur ir - likumprojekts “Latviešu vēsturisko zemju likums”. Te parādās šī Sēlija. Bet tā nav... Un to nekādā gadījumā nevar uztvert kā likumprojektu, kas veidotu, formalizētu kaut kādas pašvaldības. Tas formalizē vienkārši vēsturiskās zemes. Un te jau Goldbergas kundze ļoti labi minēja, cik daudz dažādu dokumentu, konsultatīvo darba grupu... un vēl pat likumi, kas principā jau par šīm lietām runā. Tāpēc īpaši svarīgi ir šo likumprojektu piepildīt ar saturu, jo saturs diemžēl šobrīd ir diezgan šķidrs šim likumprojektam.

Un tas, ko vajadzētu... Dažas lietas, ko es iezīmētu no savas puses. Viena lieta ir vēsturiskās zemes.

Otra lieta ir arī lielas iedzīvotāju masas, kas dzīvo kādā blīvi apdzīvotā teritorijā, tātad pilsētas, kurām arī ir sava veida vēsture. Piemēram, tā pati Jelgava, 755 gadus liela vēsture, kura iekļaujas šajā likumprojektā “Latviešu vēsturisko zemju likums”, bet nekādā veidā neizceļas. Manuprāt, šādām teritorijām ar lielu vēsturi un lomu Latvijas vēsturē būtu jābūt arī vietai, kur arī tām būtu jāizceļas, un šis likumprojekts varbūt būtu arī tā vieta.

Un papildus arī administratīvajā... administratīvās vienības, kas radītas pēc administratīvi teritoriālās reformas... Ilgu laiku mēs runājam par to, ka jābūt jaunam administratīvo centru uzskaitījumam, kas ir Nacionālajā attīstības plānā minēts. Lai arī likumprojekta nosaukums ir “Latviešu vēsturisko zemju likums”, varētu arī mazliet parunāt par nākotni un ieskicēt arī esošo kartējumu, un atzīmēt kaut kādā veidā... atzīmēt kaut kādā veidā tās vietas, piemēram, kur izveidojušies lielāki novadi... un kur vajadzētu atzīmēt, kur tad šim novadam būtu tas... ir redzams vēsturiskais vai esošais centrs. Nu, piemēram, tas pats... Ilūkstes loma Sēlijā... kaut kādā veidā vajadzētu to formulēt. Un šī, manuprāt... šis likumprojekts būtu īstā vieta.

Protams, šim likumprojektam pašā pamatā... Es arī komisijas sēdē piedāvāju mainīt nosaukumu, lai tas ir ne tikai vēsturisko zemju, bet arī vēsturisko pilsētu likums - zemju un pilsētu likums.

Es domāju, ka diezgan plašas debates mūs sagaida. Pie turpmākās likumprojekta izskatīšanas aicinu deputātus būt aktīviem, iesniegt priekšlikumus, lai šis labi domātais likumprojekts, kas līdz šim ir ļoti dažādi uztverts mūsu pašu reģionos, jo īpaši tajās vietās, kur šis likumprojekts... kur uz to skatās ļoti cerīgi, lai tas iegūtu maksimāli plašu saturu.

Tā ka pagaidām aicinu atbalstīt un būt aktīviem turpmākajā izskatīšanas gaitā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Es pateicos kolēģiem par debatēm un paustajiem viedokļiem šo debašu laikā. Vienlaikus vēlos atzīmēt vairākus momentus administratīvi teritoriālās reformas un šī likumprojekta sakarā.

Tas, par ko mēs arī diezgan daudz komisijā diskutējām, runājot par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, bija tas, kādā veidā pašvaldības var attīstīt savas kultūrtelpas gan šaurākā, gan plašākā nozīmē. Tieši šī iemesla dēļ tika komisijā radīta redakcija, kas ir iekļauta arī minētajā likumā, un izveidots šāds likumprojekts.

Un tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka kultūrtelpas un šīs te vēsturiskās zemes, kuras vieno noteikta veida tradīcijas, kultūras aktivitātes vai izpratne, ne vienmēr sakrīt - vai tās ir plānošanas reģionu robežas, administratīvo reģionu robežas, kuras arī jau drīzumā likumprojektā skatīsim, vai arī pašvaldību robežas, jo tas, ko mēs redzam dzīvē, ka kultūrai, teiksim, gluži vienkārši robežas ne vienmēr... nevar novilkt... kas arī komisijā izskanēja. Šīs robežšķirtnes ir vairāk jāskata kā tādas saskares līnijas, nevis konkrētas robežas. Un šis likumprojekts tādā veidā ir ar mērķi tendēts uz to, lai plašākā areālā raudzītos uz to, kādā veidā mēs kultūru varam attīstīt un saglabāt.

Izaicinājumu, protams, būs daudz. Komisijā mēs turpināsim diskusijas par to, kādā veidā šo darbu labāk organizēt, kādā veidā valstij un pašvaldībai labāk iesaistīties šajā procesā, bet tam mums būs arī pietiekami garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš, lai komisija... lai deputāti varētu sagatavoties un komisijā mēs varētu pragmatiski šo diskusiju veikt.

Tā ka aicinu atbalstīt likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. T. Plešs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 19. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 19. decembris.

Kolēģi, laiks pārtraukumam.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija sekmīgi notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00. Pulksten 11.00 atsāksim darbu.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Labdien, cienījamā Mūrnieces kundze! Kolēģi!  Šis likumprojekts paredz precizēt atsauci uz Eiropas Parlamenta tiesību aktu, kā arī paredz papildināt to iestāžu sarakstu, kas tiesīgas apstrādāt pacienta datus.

Uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Komisija atbalstīja otrajā lasījumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt otrajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Skride. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - piecas dienas pēc izskatīšanas Saeimas sēdē, respektīvi, 24. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 24. novembris.

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”,otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”(Nr. 774/Lp13).

Uz otro lasījumu ir saņemti pieci priekšlikumi šajā likumprojektā, kura mērķis ir nodrošināt normatīvā regulējuma atbilstību divām regulām, kas īsteno ciešāku sadarbību tieši Eiropas Prokuratūras izveidei.

1. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums par jaunu likumprojekta pantu strukturējumu likumprojekta sadaļā par diplomātisko imunitāti. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu,balsosim! Par - 7, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Voika. 2. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Tas attiecas uz likumprojekta pantu par valsts amatpersonu kriminālprocesuālo imunitāti, un konkrēti tas rosina panta daļā par tiesībsargājošo iestāžu amatpersonu aizturēšanu un saukšanu pie kriminālatbildības iekļaut... līdzās Valsts drošības iestāžu, Iekšējās drošības biroja un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām iekļaut arī Valsts robežsardzes vadītāju.

Komisijā par šo priekšlikumu argumentēja, ka priekšlikums saistīts ar notikumiem, kuri norisinājās šogad, kad uz laiku tika aizturēts Valsts robežsardzes vadītājs. Komisija sprieda, ka par jautājumu par to amatpersonu loka paplašināšanu, kuras uzskaitītas konkrētajā pantā, būtu iespējams diskutēt, taču tas būtu jādara sistēmiski, nevis tikai (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Mēs nedzirdam jūs, Voikas kundze! (Pauze.)

Voikas kundze, mēs jūs nedzirdam.

Juridiskā komisija, vai Juraša kungs var ziņot par šo likumprojektu?

Mums kaut kas notiek ar internetu acīmredzot.

Lūdzu, mikrofonu Voikas kundzei!... Nav.

Vai komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs var ziņot par šo likumprojektu? Paldies.

Tātad - 2. priekšlikums.

Juraša kungs, vai jūs varat ziņot par 2. priekšlikumu?

J. Jurašs (JK).

Jā. Mēģināšu noziņot par 2. priekšlikumu. Kā jau iepriekš tika minēts, tas ir iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums - papildināt ar 4. pantu šādā redakcijā... Proti, izteikt 120. panta piekto daļu šādā redakcijā: “Valsts drošības iestādes, Iekšējās drošības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu un Valsts robežsardzes vadītāju var aizturēt, atvest piespiedu kārtā, pakļaut kratīšanai, izdarīt kratīšanu vai apskati tā dzīvojamās vai dienesta telpās, personiskajā vai dienesta transportlīdzeklī, piemērot drošības līdzekli, kā arī saukt pie kriminālatbildības var tikai ar ģenerālprokurora piekrišanu. Ja amatpersona ir notverta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, šāda piekrišana nav nepieciešama, bet 24 stundu laikā ir jāinformē ģenerālprokurors un attiecīgās valsts drošības iestādes, biroja vadītājs vai Iekšlietu ministrija.”

Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir lūguši balsojumu. Mēs balsosim par 2. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu,balsosim! Par - 5, pret - 57, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Jurašs. 3. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums, kas paredz papildināt ar 5. pantu šādā redakcijā: “Papildināt 265. panta ceturto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: “Aizturot Valsts robežsardzes vadītāju, procesa virzītājs nekavējoties informē Iekšlietu ministriju.””

Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu,balsosim! Par - 5, pret - 57, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Jurašs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz aizstāt likumprojekta 8. pantā (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Juraša kungs, mēs jūs nedzirdam! Mēs jūs nedzirdējām, kad ziņojāt par 4. priekšlikumu.

J. Jurašs. Tā. Vai mani tagad dzird?

Sēdes vadītāja. Tagad dzirdam.

J. Jurašs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz: “Aizstāt likumprojekta 8. pantā vārdus un skaitli “šā likuma 691. panta pirmajā daļā minēto lēmumu” ar vārdiem “lēmumu par Eiropas apcietinājuma ordera izdošanu”.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

5.!

J. Jurašs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 14. pantā vārdus “rajona (pilsētas)”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - septiņas dienas, 26. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26. novembris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Karina Sprūde.

K. Sprūde (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Es pašā sākumā gribētu palūgt, ja būs tehniski... tehniskas kļūdas vai mani izmetīs no sistēmas, neatdot manu darbu komisijas vadītājam, es gribētu to turpināt. Jā, un...

Sēdes vadītāja. Sprūdes kundze, šobrīd ir 89 Saeimas sēdes dalībnieki reģistrējušies. Ja radīsies tehniskas problēmas, mēs lūgsim komisijas priekšsēdētāju ziņot par šo likumprojektu.

Tātad komisijas vārdā - deputāte Karina Sprūde.

K. Sprūde. Labi.

Otrajā lasījumā tiek izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Komisijai tika iesniegti 17 priekšlikumi.

1. - deputātes Ineses Ikstenas priekšlikums, kas paredz papildināt to amatu sarakstu, uz kuriem neattiecas amatu savienošanas ierobežojumi valsts amatpersonām, proti, papildināt to ar amatu “Eiropas Komisijas eksperts”.

Komisijā šis priekšlikums tika izdiskutēts, un, lai saglabātu vienlīdzības principu... vienlīdzību ar citiem starptautiskiem ekspertiem, šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Sprūde. 2. - deputātes Ineses Ikstenas priekšlikums. Tas paredz papildināt to amatu sarakstu, uz kuriem neattiecas amatu savienošanas ierobežojums valsts amatpersonai, ar amatu “veterinārārsts”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Sprūde. 3. - deputātes Ineses Ikstenas priekšlikums. Tas ir saistīts ar 1. priekšlikumu. Komisijā attiecīgi netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Sprūde. 4. - deputātes Ineses Ikstenas priekšlikums. Tas ir saistīts ar 2. priekšlikumu, kas komisijā tika atbalstīts. Attiecīgi arī 4. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Sprūde. 5. - deputātes Ineses Ikstenas priekšlikums. Tas ir saistīts ar 2. priekšlikumu. Šī redakcija paredz, ka valsts amatpersonas varēs gūt ienākumus ne tikai no lauksaimnieciskās ražošanas, mežistrādes, zvejniecības, lauku tūrisma, prakses ārsta profesionālās darbības, bet arī no prakses veterinārārsta profesionālās darbības. Arī 5. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Sprūde. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas rosina izslēgt likumprojekta 3. pantu, kas paredzēja noteikt terminēta ienākumu gūšanas ierobežojuma noteikšanu valsts amatpersonām, kuras pārstāvējušas publiskas personas institūcijas intereses dažādas jurisdikcijas tiesās. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Sprūde. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas rosina izslēgt likumprojekta 4. panta otro daļu (par 10. panta papildināšanu ar astoto daļu). Priekšlikums saistīts ar 6. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Sprūde. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas aicina izslēgt likumprojekta 5. pantu, kas paredz izņēmumus, ka likuma 11. pantā noteiktajiem administratīvo aktu izdošanas... uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkciju veikšanu... līgumu slēgšanas ierobežojumu... Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Sprūde. 9. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas rosina atļaut pieņemt ziedojumus, tai skaitā no personām, pret kurām attiecīgā valsts amatpersona vai koleģiālā institūcija ir veikusi izmeklēšanas vai sodīšanas funkciju (nosakot virkni izņēmuma gadījumu). Priekšlikums komisijā noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Sprūde. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistīts ar ziedojumu ierobežošanu. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Sprūde. 11. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas rosina izslēgt no likumprojekta 6. panta trešās daļas vārdu “sodīšanas”, nosakot, ka pirms ziedojuma saņemšanas valsts amatpersonai vai koleģiālai institūcijai nebūs pienākums izvērtēt, vai publiskas personas institūcijai attiecībā uz ziedotāju divu gadu laikā pēc ziedojuma pieņemšanas varētu iestāties pienākums veikt sodīšanas funkcijas. Priekšlikums komisijā noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K. Sprūde. 12. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas rosina likumā ietvert iespēju nepiemērot ziedojumu pieņemšanas ierobežojumus ziedotājiem, kas ziedošanas brīdī ir samaksājuši valstij vai pašvaldībai visus nodokļus (vienlaikus nosakot minētajai kārtībai nosacījumus, ziedojuma mērķi un maksimālo apmēru). Priekšlikums komisijā noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Sprūde. 13. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurā definēts ziedojuma jēdziens un noteikta ziedojumu pieņemšanas kārtība, kā arī ziedojumu pieņemšanas ierobežojumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Sprūde. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas aicina izslēgt likumprojekta 8. panta otro daļu. Minētais likumprojekta pants papildina likuma 20. pantu ar 6.1 daļu, nosakot, ka publiskās personas institūcijas vadītājam ir pienākums nekavējoties informēt KNAB vai - šā likuma 21. panta piektajā daļā noteiktajā gadījumā - ģenerālprokuroru par informāciju, kas saņemta no attiecīgās publiskas personas institūcijā strādājošās valsts amatpersonas par iespējamiem korupcijas gadījumiem, to skaitā ārvalstu amatpersonu kukuļošanas gadījumiem.

Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Sprūde. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Sprūde. 16. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Priekšlikumā precizēti valsts amatpersonas pienākumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Sprūde. 17. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas paredz, ka Satversmes aizsardzības biroja direktoram šajā likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas termiņš ir 2021. gada 1. februāris. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Sprūde. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts atbalstīts otrajā lasījumā.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

K. Sprūde. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai ir divas nedēļas, tas sanāk šī gada 3. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 3. decembris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””,pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ieva Krapāne.

I. Krapāne (KPV LV).

Labdien, augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Augsti godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.

Likumprojekts paredz divu jautājumu risināšanu.

Pirmkārt. Likumprojekts paredz nodrošināt reglamentēto profesiju likuma atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas - tā dēvētās samērīguma direktīvas - prasībām.

Otrkārt. Likumprojekts paredz noteikt jaunu reglamentēto profesiju - “būveksperts”. Saskaņā ar Būvniecības likumu būveksperts ir viens no būvniecības dalībniekiem, kas nodrošina būvprojekta vai būves ekspertīzes veikšanu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Krapāne. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - 2020. gada 10. decembris.

Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 10. decembris.

Likumprojekts “Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums”,pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums” (Nr. 829/Lp13), nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir pārņemt nacionālajos normatīvajos aktos Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvu par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās, lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē.

Tāpat šajā likumprojektā tiek pārņemts arī Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā noteiktais spēkā esošais regulējums attiecībā uz negodīgu tirdzniecības praksi vienā piegādes ķēdes posmā.

Tādējādi negodīgas tirdzniecības prakses regulējums tiks pateikts... tiks ietverts vienā tiesību aktā.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 3. decembris.

Likumprojekts “Grozījumi Ģerboņu likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Skatām likumprojektu “Grozījumi Ģerboņu likumā” otrajā lasījumā.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa paredzēto kārtību neviens priekšlikums nav saņemts.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ģerboņu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atbalstīts otrajā lasījumā.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Voika. Termiņš priekšlikumiem ir piecas dienas, tātad šī gada 24. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 24. novembris.

Likumprojekts “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienījamie kolēģi deputāti! Izskatām trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” (Nr. 43/Lp13).

Komisijā mēs esam saņēmuši 37 priekšlikumus.

1. priekšlikums ir Valsts prezidenta Levita kunga iesniegts priekšlikums.

Kā mēs atceramies, iepriekšējā, otrajā, lasījumā bija plašas debates par vārdu “leģitīms” un “neleģitīms” lietojamību. Tagad šeit, šajā priekšlikumā, prezidenta kungs ir vēstījis to, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi “ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā”.

Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

2. priekšlikums ir deputātu grupas - deputātes Tēraudas, deputātes Golubevas un deputātes Rukšānes-Ščipčinskas - priekšlikums. Tas paredz izteikt likumprojekta 3. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā.” Proti, tas paredz tieši to, par ko jau minēju, - tieši to, kas ir 1. priekšlikumā.

Atbalstīts priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

Nākamais ir 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums.

3. priekšlikums ir sagatavots pēc biedrības “TV neatkarīgo producentu asociācija” lūguma un ir atbalstīts komisijā vienbalsīgi. Lūdzu atbalstīt 3. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

4. - atbildīgās komisijas izveidots priekšlikums. Būtībā tas ir juridiskās tehnikas jautājums. Jaunos likumos netiek veidotas panta daļas ar indeksiem.

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt 5. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Par 4. priekšlikumu vispirms...! Mēs tagad vēl pie 4. priekšlikuma...

A. Kaimiņš. Es ļoti atvainojos! Es ļoti atvainojos! Es ļoti atvainojos! Ja ir runa par 4., tad tas nemaina lietas būtību, jo komisijā tas arī ir atbalstīts, un runa ir par juridisku niansi, precizējumu - izslēgt 5. panta trešās daļas 5. punktā vārdus “publisku personu”.

Komisijā tas ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Pateicos.

Ar 5. priekšlikumu, kā jau iepriekš teicu, kad aizskrēju pa priekšu, ir tieši tāpat - komisijā atbalstīts šis komisijas iesniegtais priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 6. - deputātu grupas - deputātes Tēraudas, deputātes Golubevas un deputātes Rukšānes-Ščipčinskas - priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Šis priekšlikums paredz attiecināt tā saukto politisko atdzišanu ne tikai uz sabiedriskā medija galveno redaktoru, bet arī uz sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekli.

Aicinu to atbalstīt. Komisijā 6. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas runā par to, kādā veidā var atsaukt publiskā... kādā veidā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome publisko sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekļa atsaukšanas pamatojumu. Proti, ar likumu mēs nosakām to, ka šim pamatojumam ir jābūt pieejamam un tam vispār ir jābūt.

Komisijā 7. priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

8. - deputāta Ritvara Jansona priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, ir iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā. Proti, Jansona kungs piedāvā, ka sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes loceklim ir nepieciešama likumdošanā noteiktā speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, un tas patiesībā ir samērā loģiski. Un mēs to pieslīpējam nākamajā, tas ir, atbildīgās komisijas, priekšlikumā - 9. priekšlikumā.

Tā ka - lūdzu...! Jā, šis ir daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā - 9. ...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. Paldies.

Tātad 9. priekšlikumā, kā jau minēju, ir pieslīpēts šis pats 8. priekšlikuma motīvs - par valsts noslēpuma pieejamību. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes loceklim ir nepieciešams saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

10. - deputātes Tēraudas, deputātes Golubevas un deputātes Rukšānes-Ščipčinskas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Šeit ir paredzēts, ka lēmumu sniegt piekrišanu galvenā redaktora atlaišanai padome pieņem, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas padomes locekļu (tas ir - divi locekļi no trim), un padome publisko pamatojumu par atbrīvošanas iemeslu.

Komisijā šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. Pateicos.

11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz aizstāt 6. panta (Nav saklausāms.)... daļā (pirmā lasījuma redakcijā - 6. panta piektajā daļā) vārdu “ģenerāldirektors” ar vārdu “valde”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Vai es drīkstu jautāt... uzdot par procedūru jautājumu? Man ir jāpiesakās... Man ir kas šobrīd...? Es... Es (Kāds atbild.)... Jā, man ir jautājums par procedūru - jautājums Juridiskajam birojam. Man ir jāpiesakās? Es jūs nedzirdu.

Es esmu šobrīd...

Sēdes vadītāja. Uzdodiet jautājumu! Juridiskais birojs atbildēs.

A. Kaimiņš. Jā, paldies, kolēģi!

Jautājums ir par procedūru. Tātad man ir jautājums Juridiskajam birojam.

Mēs esam tikko atbalstījuši 11. priekšlikumu, kas patiesībā, pēc savas būtības un jēgas, ir tieši tāds pats, kāds ir nākamais, 12., - deputātu grupas - Juraša, Dzintara, Latkovska, Zakatistova un Beitneres-Le Gallas - priekšlikums. Un, ja mēs esam atbalstījuši (un, manuprāt, tas ir ļoti labi, ka mēs esam atbalstījuši!) 11. priekšlikumu, jautājums ir tāds: ja tiek atbalstīts... atvainojiet, ja tiek runāts par nākamo, 12., priekšlikumu, tad šis likumprojekts, iespējams, nonāk atpakaļ Saeimas komisijā. Kā jūs iesakāt šobrīd rīkoties? Vai par to ir jābalso - par 12. priekšlikumu? Vai tas jau ir nobalsots, jo tie ir identiski? Tas patiesībā identisks ar 11. ...

Sēdes vadītāja. Juridiskā biroja ieskatā, 12. priekšlikums nav balsojams, bet deputāti ir pieteikušies debatēm. Debates par to, protams, ir iespējamas. Bet 12. priekšlikums nav balsojams priekšlikums.

A. Kaimiņš. Paldies par skaidrojumu. Es gribēju, lai arī tie deputāti, kuri ir 12. priekšlikuma autori, ir lietas kursā par to, kāpēc tas nav balsojams, jo tas jau ir iebalsots iepriekšējā, 11., priekšlikumā.

Līdz ar to... nu, tagad laiks diskusijām. Un paldies, ka ir atbalstīts 11. - Juridiskā biroja priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, uzsākam debates.

Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Labdien, kolēģi! Pieteicos runāt par 12. priekšlikumu, jo uzskatu, ka 11. priekšlikums ir vienkārši redakcionāls labojums pirmā lasījuma versijai. Šīs procedūras interpretācija ir jaunums, kas nav nekur - nedz komisijā, nedz citur - izklāstīts līdz šim.

12. priekšlikums... Likumprojekta “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” izskatīšanas gaitā mēs pievērsām lielu uzmanību redakcionālās neatkarības nodrošināšanai, būvējot “rāmi”, kurā strādās žurnālisti. Redakcionālā neatkarība - tas nav tikai deklaratīvs princips, ko ieliekam likuma sākumā. Tie ir mehānismi, kā ieceļam un atceļam atbildīgos, kāda ir lomu sadale starp visiem.

Ar šo likumprojektu mēs pirmo reizi nostiprinām likumā galvenā redaktora amatu. Apakškomisijā un komisijā ir ilgi diskutēts, atkārtoti ir diskutēts par to, kurš amatā apstiprina galveno redaktoru. Atgādinu, ka ir divi priekšlikumi: redaktoru apstiprina padome, kā tas paredzēts 12. priekšlikumā, vai redaktoru apstiprina mediju uzņēmumu valde, tas ir 13. priekšlikums.

Skatot likumprojektu otrajā lasījumā, šī Saeima noraidīja komisijas toreiz vēl atbalstīto variantu, ka redaktoru apstiprina padome. Šis noraidījums pavēra ceļu, lai varētu atgriezties pie apakškomisijas atbalstītā varianta, ka galveno redaktoru ieceļ valde. Uz trešo lasījumu šāds variants ir arī iesniegts - 13. priekšlikums.

Bet par 12. ... Ir atkārtoti iesniegts tas variants, kuru Saeima otrajā lasījumā noraidīja. Un tādēļ, pretēji labai likumdošanas praksei, lemjam vēlreiz par to pašu, par ko jau otrajā lasījumā lemts. Domas šajā jautājumā patiešām dalās. Gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, komisija nevarēja izšķirties par labu nedz vienam, nedz otram variantam. Un tādēļ blakus abiem ir komisijas viedoklis - “pret”.

Aicinu Saeimu vēlreiz izlemt šo jautājumu, balsojot pret 12., lai varētu balsot par 13. Aicinu balsot pret šo priekšlikumu, jo šāds modelis ir riskants. Nododot lemšanu par galveno redaktoru padomei, nostādām valdi situācijā, ka valdei par uzņēmuma attīstību ir liegta... liegta iespēja pašai izraudzīt “atslēgas figūru”. Tā ir “atslēgas figūra”, no kuras ikdienas darba būs atkarīgas uzņēmuma veiksmes vai neveiksmes.

Tālāk. Galvenais redaktors var būt efektīvs savā darbā tikai tad, ja viņš vai viņa bauda vai var iegūt žurnālistu uzticību un cieņu. Un to vislabāk var novērtēt tie, kas strādā uzņēmumā, nevis kāds no malas.

Uz šiem riskiem norāda arī Eiropas Raidorganizāciju apvienība savā vēstulē Saeimai, norādot, ka 12. priekšlikumā ietvertais modelis rada riskus redakcionālajai neatkarībai.

Debatējot par šo pašu jautājumu otrajā lasījumā, kolēģi runāja par to, ka ir jāuzticas padomei un nedrīkst nonivelēt tās lomu. Patiesi piekrītu - padomei ir nozīmīga loma sabiedriskā medija pārraudzībā, sabiedriskā pasūtījuma formulēšanā un uzņēmuma attīstības vektora noteikšanā. Padome nosprauž mērķus, nosaka, kas ir darāms, un vērtē, vai tas ir izdarīts.

Taču redakcionālās neatkarības princips prasa, lai padome nejaucas jautājumos... tajā, kā ikdienā darbs tiek organizēts un darīts. Tas ir valdes uzdevums, par ko valde atbild padomes priekšā.

Tādēļ aicinu neatbalstīt 12. priekšlikumu, bet atbalstīt 13. priekšlikumu.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, nu mēs ar Juridisko biroju vēlreiz konsultējāmies. Šis nav balsojams priekšlikums.

Tātad 12. - nav balsojams.

Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai.

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Paldies.

Labdien, kolēģi! Es vēlos izteikt pretēju viedokli tam, kuru tikko pauda mana kolēģe Vita Anda Tērauda.

Mēs strādājām gada garumā, un galarezultātā mēs iegūstam pilnīgi jaunu likumu un iegūstam pilnīgi jaunu padomi, kas nesīs atbildību sabiedrības priekšā. Mēs iegūsim padomi, kas pildīs sabiedrisko pasūtījumu.

Un tieši tāpēc šis jautājums kļuva par principiālo domstarpību akmeni šajā apspriešanas gaitā. Un es tikai vēlos paskaidrot, kāpēc mēs gribam vadīties pēc labākām... pārvaldes modeļiem, lai nodrošinātu redakcionālo neatkarību.

Mēs vienprātīgi atzinām, ka ir ļoti svarīgi, ka galveno redaktoru, piemēram, drīkstēs atlaist ar padomes piekrišanu; ka tas nevarēs būt tikai sabiedriskā medija valdes vienpersonisks lēmums. Es domāju, ka tas ir tikai loģiski, ka arī, pieņemot darbā... ka arī sabiedriskā medija padome uzklausa, dzird šo cilvēku un apstiprina personu, ko valde ir izraudzījusies.

Manuprāt, tas tikai stiprinās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes autoritāti un nozīmi, jo tieši šai padomei mēs, Saeima, deleģējam ļoti svarīgu uzdevumu. Un tieši tāpēc es domāju, ka tas vislielākajā mērā nodrošinās šo redakcionālo neatkarību, jo gadījumā, ja valde kaut kādā veidā varētu iespaidot galveno redaktoru, tad redaktors var rast sabiedrotos un atbalstu šajā... Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē.

Šis ir ļoti... principiāli svarīgs jautājums, un tieši tāpēc mūsu balsis komisijā sadalījās.

Es vienkārši paskaidroju šo situāciju, un es ceru uz jūsu sapratni. Komisija šo jautājumu nevarēja atrisināt, bet ar 11. priekšlikumu... ar šo balsojumu mēs esam nostiprinājuši šo normu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma projekts jaunajai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei jau paredz plašas tiesības izvirzīt un ievēlēt amatpersonas.

Piemēram, 20. panta pirmā daļa nosaka, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu uz pieciem gadiem ievēlē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kandidatūras iepriekš saskaņojot ar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu... ētikas padomi.

Savukārt 5. panta piektajā daļā noteikts, ka padome no nominācijas komisijas izvirzītajiem kandidātiem uz katru brīvo sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekļa amata vietu izvirza vienu kandidātu. Tātad padomes tiesības galvenā redaktora jautājumā atbilst likuma ievirzei.

Deputāti ir nonākuši pie atzinuma, ka no trim padomes locekļiem vienu padomes locekli izvirza Valsts prezidents, otrs nāk no NVO un tikai vienu izvirza Saeima.

Par vienu pārstāvi būs jāvienojas ļoti dažādiem politiskajiem spēkiem, un šim loceklim jābūt tiešām autoritātei, lai šādu atbalstu gūtu. Tātad nevar runāt, ka trīs padomes locekļi tiks izvirzīti kāda viena politiskā spēka interesēs. Ja tiek apšaubītas padomes tiesības ievēlēt galveno redaktoru, tad pēc tādas pašas loģikas var apgalvot, ka arī ombuds un sabiedriskā medija valdes loceklis ir padomes ielikteņi. Nu kāda jēga tad veidot likumprojektu, ja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome jau tā pieņemšanas gaitā tiek uzskatīta par bubuli?

Likumprojekts galvenajam redaktoram dod dubultu uzticību, vienlaikus arī šo kandidatūru dubulti vētījot. Pirmkārt, topošajam galvenajam redaktoram jābauda valdes uzticība, lai viņu vispār uz vēlēšanām padomē valde izvirzītu. Otrkārt, kandidātam jāiegūst padomes uzticība, un padomei ir iespēja vēl vienu reizi pārbaudīt kandidāta piemērotību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Labdien, cienījamā priekšsēdētāja! Deputāti! Man jau mazliet nav saprotams... un liekas, ka kāds kaut ko ir sajaucis, jo visi tā vieglu roku iepriekšējo priekšlikumu atbalstīja. Jo patiešām - būtība ir tā, par ko Tēraudas kundze sāka... un par ko mēs tagad runājam, - kas tad ir galvenais redaktors.

Komisijā, kur mūsu balsis sadalījās, es arī esmu no tiem, kuri uzskata, ka jāstrādā ir komandai un nevar būt (jebkurā menedžmentā ir tā)... nevar būt divi padomes vai divi viena pārstāvja ielikti cilvēki. Ikviens no mums, kas kaut ko savā... kas dzīvē ir vadījis vairāk par vienu cilvēku vai diviem, saprot: ja tu vadi, tad tu veido komandu.

Un šeit... Viss likums tika uzbūvēts pēc principa, ka tā būs komanda, kurā galvenajam redaktoram tiek... jau citos pantos un ar visu likuma... daļu... tiek nostiprināta pilna neatkarība, tātad viņu nevar subjektīvi... atbrīvot vienkārši tāpēc, ka viņš kādam var nepatikt. Bet tas viss tiek veidots... un tai jābūt kā komandai, kurā ir viens vadītājs. Un viens vadītājs jeb valdes priekšsēdētājs ir tas, kuram likums nosaka atskaitīties par visu - starp citu, arī par to, ko darīs redaktors. Un te - atnāk... Šajā modelī - atnāk padome un pasaka: te jums ir vēl viens ļoti, ļoti neatkarīgs cilvēks; viņš ir vadītājs, viņš par visu... visu darīs, noteiks, kāds ir saturs, bet jūs par to darbu atskaitīsieties. Tā loģika ir ļoti, ļoti absurda.

Protams, teorētiski var laimēties. Teorētiski - pie jebkura no variantiem tas var nebūt iemesls, kāpēc... Mēs pēc kādiem pāris gadiem varēsim vērtēt, vai likumdevējs ir pieņēmis labu likumu vai sliktu likumu.

Šis ir jauns likums, un tā ieviešana vēl prasīs pietiekoši daudz gan darba, gan enerģijas, gan arī saprāta no visiem iesaistītajiem. Tomēr es aicinu arī ar saprātu domāt par to, ka... neeksperimentēt ar diviem vadītājiem. Turklāt, arī klausoties ekspertus - arī pa televīziju un radio -, dzirdam... Visi tie, kas praksē ir strādājuši, runā par to vienu komandu, kuras skaitā... tajā skaitā ir redaktors, ko izvēlas pati valde, ar ko ir kopēja... jau prognoze par kopēju valodu, ko viņi atradīs. Jo mēs nedabūsim kvalitatīvu televīziju, nedabūsim arī kvalitatīvu radio, ja mums būs ieprogrammēts kaut kāds konflikts un viņi nestrādās kā vienota komanda. Protams, var laimēties ar padomi. Padome... var arī būt vienā komandā... Bet ja ne...?

Tāpēc es domāju, ka... Vēlreiz tikai paužu neizpratni par to, ka tik vienkārši komisijas vadītājs pārlaidās pār iepriekšējo priekšlikumu, kas nez no kurienes parādījās... Un it kā jau iecerētas šīs pilnvaras padomei... Bet aicinu... Nu labi, šo vispār... nebalsot, ja nav jābalso, bet noteikti atbalstīt 13. priekšlikumu, kas stimulēs to, lai mēs sabiedrisko mediju ieraudzītu kā vienotu komandu, nevis kā vairāku cilvēku pārstāvniecību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, es mazliet tātad atbildēšu uz tiem pārmetumiem, ko dzirdēju šeit tikko arī no iepriekšējā runātāja.

Kolēģi, es visiem Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem arī aizsūtīju vēstuli, to pašu vēstuli, ko es aizsūtīju Eiropas Raidorganizāciju apvienībai (European Broadcasting Union) ar paskaidrojumu, jo mēs saņēmām arī kā komisija... un arī es personīgi saņēmu vēstuli par 12. priekšlikuma it kā nepareizību... un ar norādi par to, ka te nu galīgi nav tā, kā vajadzētu būt pēc Eiropas Raidorganizāciju apvienības ieskatiem. Es mazliet dažas rindkopas citēšu, lai būtu skaidrība tiem, kuriem varbūt tie citāti mazāk interesē.

Mēs ilgi runājām, mēs vairākas komisijas sēdes... Mums ir astoņi deputāti... tad bija komisijā, un visu laiku bija četri pret četri, četri pret četri, un abi divi balsojumi bija tātad... Kā jūs redzat, lapās ir rakstīts: “Neatbalstīts.” Gan 12. neatbalstīts, gan 13.

Savukārt, Māri Kučinski, jūs pats piedalījāties sēdē, kur bija 11. priekšlikums, kurš komisijā tika atbalstīts. Tas nav uzradies no zila gaisa, un tur ir pierakstīts klāt vārds: “Atbalstīts.” Tā tas nenotiek. Tātad jūs pats bijāt klāt. Tas ir par tiem argumentiem.

Savukārt par paša likumprojekta visstrīdīgāko jautājumu, par to, kas tad ieceļ šo galveno redaktoru - valde vai padome? Tad mans lūgums ir - nevajag ar tādu pašsuģestiju nodarboties un uzreiz ieprogrammēt, ka padome ir kaut kāds sliktums un tad tā valde ir kaut kas labs...

Tātad Dagmāra Beitnere-Le Galla jau pieminēja to, ka padome var atlaist redaktoru, bet pieņemt viņu nevar. Nu, ir kaut kāda pret... kaut kāda... kaut kas neiet īsti pareizi.

Par to, ka ir divi bosi, vienkāršāk sakot, ir divi priekšnieki kādam, es nepiekrītu. Es to redzu kā apaļu galdu... apaļo galdu, kur pie viena galda runā gan galvenais redaktors, gan padome, gan valdes locekļi, un, manuprāt, tas tikai un vienīgi stiprinās redakcionālo neatkarību.

Par šiem citātiem, ko es arī rakstīju un... sūtīts, kas ir aizsūtīts uz Eiropas Raidorganizāciju apvienību. Tātad likumprojekts kopumā ir fokusēts uz sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa autonomijas un neatkarības nodrošināšanu, jo īpaši - attiecībā uz kvalitatīva satura veidošanu.

Svarīga ir lieta par to, ka likumprojekta 6. panta pirmā daļa paredz tieši to, ka galvenais redaktors atbild par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu. Likumdevējs īpaši uzsver, ka viņš redakcionālu lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgs no sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes.

Savukārt likumprojekta 5. panta pirmā daļa paredz to, ka sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valde īsteno tikai sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa administratīvo pārvaldību. Redakcionālās politikas veidošana un īstenošana ir galvenā redaktora, nevis valdes atbildības jautājums. Šis ir likumprojekta 6. panta trešā daļa.

Likumprojekta 6. panta devītā daļa paredz īpaši kvalificētu procedūru galvenā redaktora atbrīvošanai no amata. Tam nepieciešams pamatojums, un to var darīt valde tikai gadījumā, ja saņemtu Sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu padomes piekrišanu. Būtu tikai atbalstāmi, ka līdzīga garantija būtu paredzēta arī attiecībā uz galvenā redaktora iecelšanas kārtību.

Šobrīd likumprojekta 6. panta astotā daļa un arī deputātu Juraša, Dzintara, Latkovska, Zakatistova un Beitneres-Le Gallas priekšlikums paredz to, ka galveno redaktoru iecelšanai amatā izvirza valde un ievēlē Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Tas, proti, ir tieši tas, kas tika iebalsots iepriekšējā - Juridiskā biroja veidotajā - priekšlikumā.

Pēc mana ieskata, alternatīvais priekšlikums ir nākamais - 13. priekšlikums -, ko iesniegušas deputātes Vita Anda Tērauda, Marija Golubeva un Dace Rukšāne-Ščipčinska un kas paredz valdes ekskluzīvas vienpersoniskas tiesības lemt par galvenā redaktora iecelšanu. Tas rada riskus galvenā redaktora neatkarības un autonomijas mazināšanai un tā potenciālai atkarībai no valdes redakcionālās politikas veidošanā. Likumdevējam būtu jābūt konsekventam savā rīcībā un likumprojektā jāstiprina galvenā redaktora pozīcijas.

Deputāšu Vitas Andas Tēraudas, Marijas Golubevas... Vēl papildu laiku, lūdzu, Mūrnieces kundze!

Sēdes vadītāja. Jūs varat arī runāt komisijas vārdā pēc debatēm. Var būt, ka izmantot šo iespēju, ja jūs vēlaties komisijas vārdā runāt. (Dep. A. Kaimiņš kaut ko bilst.) Kā deputāts.

Lūdzu, ieslēdziet procedūras sadaļu. Vai deputātiem ir iebildumi pret papildlaiku deputātam Kaimiņam? Cik jums vajadzētu?

A. Kaimiņš. Iespējams, divas. Vēl jūs man tagad iedevāt... Cik man pienākas pēc likuma jaunā tagad? Divas, trīs. Es nepateikšu vairāk.

Sēdes vadītāja. Nav nekādas pienākšanās. Labi, kolēģi, ir... Debašu laiks visiem bija zināms. Debates slēdzu. (Dep. A. Kaimiņš kaut ko bilst.) Jūs varat komisijas vārdā ziņot par to, kas bija komisijas sēdē lemts. Jūs nevarējāt noteikt, cik ilgu papildlaiku jums... ir...

Paldies, debates tiek slēgtas.

Komisijas vārdā par šo priekšlikumu...?

A. Kaimiņš. Ai-ai-ai-ai... Tā. Es mēģināju nolasīt vēstuli. Es komisijas vārdā... gan pēc Kārtības ruļļa nedrīkstu lasīt sevis sūtītās vēstules kādai raidorganizācijai, kas atrodas Eiropā. Gribēju vienīgi tad varbūt komisijas vārdā teikt, ka arī nacionālās intereses tomēr ir nacionālās intereses un šeit mēs runājam par nacionālo interešu likumprojektu.

Tātad, kā jau minēju, 12. priekšlikums nav balsojams, jo šis saturs ir principā identisks ar 11. Komisijas vārdā es varu tikai teikt, lūdzu, izskatām nākamo, 13., priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad 12. priekšlikums nav balsojams.

A. Kaimiņš. Tā nevar darīt, nu. Es šitā... Kā es varu zināt, kāds ir laiks jums? Tad - tāds, tad - tāds...

Sēdes vadītāja. 13. priekšlikums. Kaimiņa kungs, lūdzu, ziņojiet komisijas vārdā par 13.!

A. Kaimiņš. Labi, Kaimiņa kungs ziņos par 13., un kā ziņotājam man laiks tad šobrīd to izdarīt ir.

13. - deputāšu Tēraudas, Golubevas, Rukšānes-Ščipčinskas iesniegtais priekšlikums, kas paredz gluži pretējo tam, ko mēs tikko kā runājām. Tas paredz, ka 6. panta numerācijas... panta septīto daļu izteikt kā astoto daļu šādā redakcijā: “Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galveno redaktoru uz pieciem gadiem ieceļ sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valde.”

Tulkojums ir sekojošs - galveno redaktoru ieceļ nevis padome, kā mēs esam nobalsojuši 11. un nevarēja balsot 12., bet to dara, proti, valde.

Vēlreiz. Komisijā mēs runājām par šo vairākas komisijas sēdes. Šis ir nu jau viens no klupšanas akmeņiem un lielās šķēres dialoga viedokļu pilnīgai polarizēšanai. Šeit priekšlikumu atbalstīja četri deputāti un četri - neatbalstīja. Un tā divas reizes pēc kārtas.

Līdz ar to šis, tieši tāpat kā 12., nav atbalstīts. Un šeit Saeimai būs jāveic savs balsojums. Es komisijas vārdā vēlreiz atgādinu - šeit nav atbalstīts, tieši tāpat kā 12., jo deputātu balsis bija viens pret vienu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Kolēģi! 13. priekšlikuma būtība ir nodrošināt redakcionālo neatkarību sabiedriskajos medijos un nodrošināt iespēju mediju uzņēmumam sasniegt tos mērķus, ko noteiks padome.

Sabiedriskā medija valdei ir jāuztic galvenā redaktora iecelšana. Šādu lēmumu savulaik atbalstīja Mediju politikas apakškomisija pēc izvērstām sarunām ar nozari, ar akadēmiskajiem pārstāvjiem, ar kapitālsabiedrību pārvaldības ekspertiem. Šādu modeli savā vēstulē ir atbalstījusi arī Eiropas Raidorganizāciju apvienība.

Mediju uzņēmuma valde ir tā, kas vislabāk var novērtēt, kas ir nepieciešams mediju efektīvai darbībai. Kāds kandidāts varēs vadīt žurnālistu komandu, no kuras būs atkarīgs tas, vai mediju uzņēmums spēs sasniegt padomes nospraustos attīstības mērķus. Efektīvs redaktors būs neatkarīgs un drosmīgs savos lēmumos, baudīs žurnālistu uzticību un spēs ieskatīties nākotnē un veidot mediju atbilstoši rītdienas, nevis vakardienas auditorijas prasībām.

Valdei ir jāuztic atbildība par redaktora izvēli, un par savu izvēli valde atbildēs padomes priekšā, ja mediju uzņēmums nespēs sasniegt padomes nospraustos mērķus. Šī ir tā padomes loma.

Aicinu neriskēt ar efektīvu mediju pārvaldību. Mums ir nepieciešams kvalitatīvs, efektīvs sabiedriskais medijs. Neeksperimentējam, radām priekšnoteikumus efektīvai, vienotai mediju vadības komandai, kas spēs sasniegt nospraustos mērķus. Neeksperimentējam, lūdzu, ar mediju, neeksperimentējam arī ar procedūrām!

Aicinu atbalstīt 13. priekšlikumu, uzticot galvenā redaktora izvēli valdei.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es savukārt, cienījamie kolēģi, aicinu neatbalstīt 13. priekšlikumu, un es gribētu turpināt ar nenolasīto vēstuli Raidorganizāciju apvienības vadītājiem Eiropā. Ja?!

Tātad par šo priekšlikumu ir tā, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome - tā tiek veidota kā neatkarīga un profesionāla institūcija, kas pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Likumprojekta 13. pantā ir nostiprināta padomes locekļu izvirzīšanas kārtība un speciālas prasības kandidēšanai uz šo amatu. Šiem jautājumiem Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir veltījusi lielu uzmanību.

Un man nav pieņemami apgalvojumi, ka padome būs politizēta, nepārstāvēs sabiedrības intereses vai iejauksies sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībā. Likumdevējs ir radījis visu nepieciešamo normatīvo bāzi, lai šādām bažām nebūtu nekāda pamata. Ja nu tomēr rastos kādas šaubas par padomes ietekmi, likumdevējs likumprojekta 14. panta trešās daļas 4. punktā un ceturtajā daļā ir iestrādājis rīcības modeli pret šādu padomes locekļa potenciālu darbību, paredzot iespēju viņu atbrīvot no amata par pieļautajiem pārkāpumiem.

Tāpat likumprojekta 17. panta pirmās daļas 2. punkts principiāli ietver... uzsver padomes pienākumu garantēt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu redakcionālo neatkarību, tai skaitā neiejaucoties programmas satura veidošanā.

Cienījamie deputāti! Es patiešām lūgtu neatbalstīt šo 13. priekšlikumu, dot uzticamību šai padomei, netaisīt to kā tādu bubuli, ka tas tagad traucēs medijiem... sabiedriskajiem medijiem strādāt.

Vēlreiz - es redzu to kā apaļā galda plašas debates, kur strādā gan valde, gan padome, gan galvenais redaktors pie viena galda. Ja galvenais redaktors nespēs izpildīt padomes uzstādītos mērķus (Mārtiņ Bondar, jūs varētu mazliet klusāk? Paldies.), tad varētu būt tā, ka šis redaktors uzreiz arī tiek atlaists. Un tas arī likumprojektā ir stingri uzsvērts. Tā nav absolūti kaut kāda neaizskarama persona ar kaut kādu oreolu, kurai neviens netiek klāt vai kā tamlīdzīgi. Tieši pretēji - viņam ir daudz lielāka atbildība un principā daudz mazāk atbalsta, ja viņam ar valdi nav sastrādāšanās, ja viņš nespēj izpildīt šīs jaunās redakcionālās vadlīnijas.

Tāpēc arī es uzskatu, ka padome ir tieši tā, kas akceptē galveno redaktoru. Bet galvenā redaktora kandidāts jau nenokritīs no zila gaisa, to deleģēs valde. Nebūs tā, ka padome tagad deleģēs sevis izvēlētu kaut kādu cilvēku un tad dos priekšā valdēm, teiks: “Re, kur ir mūsu iespējamais galvenais redaktors, un tagad, lūdzu, akceptējiet to!” Nē, tā nebūs! Tā līnija sākas no otras puses, proti, no pašas sabiedriskā medija valdes un cilvēkiem, tai skaitā darbiniekiem. Galvenie, kas arī pildīs šos uzdevumus, - no tiem nāks šis pirmais impulss, šī kandidatūra, un tālāk tad to zīmogu, tā var teikt, apstiprināšanai darbā - to tad izdara padome. Tieši tāpat kā padome viņu arī atlaidīs.

Līdz ar to es, cienījamie deputāti, lūgtu noraidīt 13. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šī izšķiršanās patiešām nemaz nav tik vienkārša, jo ir gan “par”, gan “pret” attiecībā uz abiem variantiem, bet mani drusciņ samulsināja tas, ko teica mūsu godātais priekšsēdētājs.

Es ļoti ceru, Kaimiņa kungs, ka jūs atbildējāt tai starptautiskajai sabiedrisko raidorganizāciju asociācijai savā vārdā, nevis komisijas vārdā, jo lēmums vēl nav pieņemts. Mēs tikai balsosim. Es nedomāju, ka būtu pareizi izklāstīt kādus argumentus visas Saeimas vai visas komisijas vārdā.

Es neatkārtošu argumentus, kas jau izskanēja šajā diskusijā, bet man šķiet, ka visprecīzāk par lietas būtību izteicās Kučinska kungs. Ja mēs patiešām redzam to sabiedrisko mediju vadību kā vienotu komandu, kas skaidri apzinās savus uzdevumus, kas labi saspēlējusies savā starpā un ir spējīga izpildīt šos uzdevumus un panākt savus mērķus, tad jebkāda iejaukšanās no malas nebūtu pieļaujama un nebūtu lietderīga, jo padomei esošajā likumprojekta struktūrā ir pilnīgi noteiktas funkcijas. Un arī valdei ir noteiktas funkcijas. Sajaucot šīs funkcijas, nu, nekas labs nesanāks.

Tāpēc es tomēr saprotu, ka daudzi deputāti uzņem šo problēmu ļoti personiski. Es varu tikai minēt - kāpēc. Bet es aicinu jūs tomēr saglabāt aukstu prātu un vadīties no labas pārvaldības principiem un lietderības principiem.

Aicinu atbalstīt 13. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā par 13. ...?

A. Kaimiņš. Jā, komisijas vārdā. Cileviča kungs, es patiešām runāju kā deputāts, nevis komisijas vārdā, un vēstule tika sūtīta kā... es, Artuss Kaimiņš, Saeimas deputāts... nevis komisijas vārdā vēstule tika sūtīta. Tas viss gan ir jūsu e-pastos.

Komisijas vārdā es lūgtu neatbalstīt 13. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāšu Tēraudas, Golubevas, Rukšānes-Ščipčinskas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 39, pret - 45, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kaimiņš. Paldies, cienījamie deputāti, par balsojumu.

Nākamais - 14. - deputāšu Tēraudas, Golubevas, Rukšānes-Ščipčinskas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Pateicos.

15. - komisijas priekšlikums. Jau iepriekš minēju, ka tas ir radies no deputāšu Tēraudas, Golubevas, Rukšānes-Ščipčinskas izveidotā priekšlikuma, kas ir tad pārveidots par komisijas 15. priekšlikumu. Komisijā tas ir atbalstīts. Runa ir par to, ka plašsaziņas līdzekļa galveno redaktoru pirms pilnvaru termiņa var atbrīvot sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valde, ja tam piekrīt divas trešdaļas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu. Par to jau mēs runājām. Komisijā šis ir atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 16. - deputātu Liepiņas un Šmita priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Deputāti vēlējās, lai likumā tiktu ierakstīts tas, kādi tad varētu būt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansiālā nodrošinājuma avoti - valsts budžeta dotācija, ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā peļņa, citi normatīvajos aktos paredzētie finanšu avoti. Šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Lūgums neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kaimiņš. Paldies.

17. - deputātu Liepiņas un Šmita iesniegtais priekšlikums. Izslēgt 7. panta otrās daļas 2. punktu. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kaimiņš. Nākamais - 18. - deputāta Ritvara Jansona priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Proti, šeit es gribētu atsevišķi uzsvērt arī visu gan Latvijas teātru, valsts teātru, direktoru bažas un vadītāju bažas, gan arī valsts mēroga pasākumu, kultūras pasākumu, veidotāju bažas par to, ka... runa ir šeit par to, ka paziņojumus par kultūras, sporta, izglītojošo un sociālo pasākumu ierakstu sponsorēšanu, ja sponsorēšanu veic labdarības fonds... Mēs diskutējām par to, ka sabiedriskais medijs... Mēs esam jau to nobalsojuši... par to, ka pamet no 1. janvāra reklāmas tirgu sabiedriskais medijs, bet ir atsevišķi izņēmumi, kas ir attiecināmi... manis iepriekš nolasītajā, ko Ritvars Jansons ir iesniedzis komisijā un kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā... attiecīgajā... atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Lūdzu šo... Nu, jā, šis ir daļēji atbalstīts un iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. Jā, paldies, ka nepieprasījāt balsojumu.

Un 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tieši tas, par ko es minēju, - par to, ka šī attiecīgā sponsorēšanas parādīšanās vai logotipa parādīšanās... Šeit pavisam triviālu piemēru var saukt, lai, pieņemsim, arī Latvijā ražotu kino varētu rādīt uz Latvijas Televīzijas ekrāniem (jo kā nekā kāds kino sponsors, iespējams, nu, būs arī titros parādīts) un lai tas nepārkāptu likumu, arī tas ir... Lai mēs, Latvijas iedzīvotāji, varētu zināt, kādas jaunas izrādes notiek Latvijas teātros, - arī tas būs. Vai - kad notiek Dziesmu svētki... un kurā vietā tie notiek, un kā tie notiek. Šāda veida visi paziņojumi tiks atļauti. Šajā likumprojektā un šajā priekšlikumā tas ir atrunāts.

Lūdzu atbalstīt attiecīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

Nākamais - 20. - arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Joprojām mēs runājam par finansējuma avotiem... Raidījumu paziņošana... respektīvi, paziņojumi par raidījuma finansējuma avotiem. Tieši tā pati tēma, ko es iepriekš jau skaidroju par... gan logotipu, gan šo citu reklāmdevēju, ja tā var teikt, vai nu tā ir kāda biedrība, vai kas, atrašanos... atļaušanu atrasties ēterā. Šeit ir skaidri un gaiši atrunāts arī par filmām un raidījumiem, visu pārējo.

Lūdzu atbalstīt. Komisijas 20. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

Nākamais - 21. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Izslēgt 7. panta otrās daļas 7. punktu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Nākamais - 22. - deputāšu Tēraudas, Golubevas un Rukšānes-Ščipčinskas priekšlikums. Tas komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. Tātad 23. - komisijas priekšlikums. Ir no iepriekš... deputāšu grupas radītā priekšlikuma noslīpētākā versija. Šis komisijas priekšlikums tika atbalstīts vienbalsīgi.

Un es arī lūgtu šeit atbalstīt šo komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

Nākamais - 24. - Ritvara Jansona priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. Pateicos.

25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts priekšlikums. Un tas runā par... “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi pēc iespējas nodrošina bezmaksas raidlaiku Satversmes pamatvērtības skaidrojošiem vēstījumiem, sabiedriski nozīmīgiem paziņojumiem (sludinājumiem) un aicinājumiem uz labdarību, kas atbilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadlīnijām.” Komisijā šis ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Pateicos.

Kolēģi, ir tā, ka pārējie komisijas priekšlikumi vairs neradīja mums nekādas debates ļoti spraigas un viedokļu diametrālu virzību, tā ka šeit tie strīdi vairs nebija.

26. priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts. Tas runā par to, ka Latvijas Televīzijas programmās ne mazāk kā 10 procentus raidlaika paredz Latvijas neatkarīgo producentu veidotam oriģinālsaturam. Ne mazāk kā 10 procenti - tas ir tas atslēgvārds, kas bija ļoti svarīgs, lai Latvijas neatkarīgie producenti šo... lai tas būtu ierakstīts likumā, lai turpinātos jēgpilna satura jauki, profesionāli raidījumi arī Latvijas sabiedriskajos medijos. Komisijā šis ir atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Pateicos.

26. - deputātes Regīnas Ločmeles...

Sēdes vadītāja. 27.

A. Kaimiņš. Atvainojiet. Skatījos uz 27., pateicu 26., pārteicos.

27. - Regīnas Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Luņovas kundze lūdza aizstāt likumprojekta 8. panta trešajā daļā vārdus “var atvēlēt raidījumiem svešvalodās” ar vārdiem “atvēl raidījumiem svešvalodās”. Komisijā šis nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Tātad tiešām mēs pašlaik debatējam un pēc tam balsosim par manu, Regīnas Ločmeles, priekšlikumu aizstāt likumprojekta 8. panta trešajā daļā vārdus “var atvēlēt raidījumiem svešvalodās” ar vārdiem “atvēl raidījumiem svešvalodās”.

Es tiešām jūs lūdzu vienkārši par vienu vārdu, bet šis viens vārds nozīmē ļoti būtisku lietu - tas nozīmē to, ka raidījumi svešvalodās, arī krievu valodā, kurā runā lielākā Latvijas mazākumtautība, būs sabiedrisko mediju ēterā garantēti. Nevis varētu būt, bet būs. Tas ir tas galvenais, par ko ir šis grozījums likumprojektā un kas tiek pieprasīts no Latvijas lielas sabiedrības daļas, jo neaizmirsīsim, ka sabiedrisko mediju budžetu kopš nākamā gada 1. janvāra veidos tikai valsts budžeta līdzekļi, vairs ienākumi no reklāmas šo budžetu (kaut nelielu, bet daļu) neveidos. Un neaizmirsīsim, ka valsts budžetu veido visu - absolūti visu! - Latvijas iedzīvotāju nodokļu maksājumi. Šo maksājumu veidošanā piedalās gan pilsoņi, gan nepilsoņi, gan arī tie vairāk nekā 30 procenti nelatviešu, kuri pieprasa šos raidījumus sabiedriskajos medijos.

Atgādināšu, ka pašlaik nevis valsts valodā, bet citās valodās raida tikai viens pamatkanāls - tas ir Latvijas Radio 4 - un daži raidījumi ir Latvijas Televīzijas 7. programmā. Tiek veidots arī internetportāls LSM gan krievu, gan angļu valodā, bet, ja jūs atceraties, visus pēdējos gadus, visu laiku bija problēmas tieši ar šo kanālu finansējumu. Un vienmēr sabiedrisko mediju žurnālisti bija lūdzēju lomā. Viņi bija lūguši tos niecīgos līdzekļus, lai saglabātu savu ētera laiku, iespēju veidot kvalitatīvus raidījumus. Ja jūs paskatītos uz to budžetu, kāds ir jebkurā no sabiedriskajiem medijiem Eiropas Savienībā (runa ir nevis par miljoniem, bet par miljardiem, kā, piemēram, Vācijā), tad šeit šie līdzekļi un šo līdzekļu apjoms, protams, ir niecīgs.

Un mana grozījuma mērķis ir saglabāt to nelielo daļu, kura pašlaik ir atvēlēta Latvijas sabiedrisko mediju ēterā tieši raidījumiem svešvalodās, ar domu, protams, lai tie būtu raidījumiem mazākumtautību valodā visām tām mazākumtautībām, kuras dzīvo pašlaik Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Protams, sabiedriskajiem medijiem ir jāuzņemas īpaša loma latviešu kultūras un valodas saglabāšanā un attīstībā. Tai pašā laikā jāuzsver, ka sabiedrisko mediju pamatuzdevums ir kalpot visai sabiedrībai. Lingvistisko minoritāšu a priori izslēgšana acīmredzami neatbilstu šim principam.

Bet es nerunāšu par rekomendācijām un par veselo saprātu, es runāšu par drošību, jo es ļoti ceru, ka šāda valoda Saeimas vairākumam ir labāk saprotama. Šim jautājumam ir acīmredzama drošības dimensija, kas kļūst arvien nozīmīgāka informatīvā kara intensifikācijas dēļ.

Pēdējā laikā no televīzijas tirgus praktiski pazūd Latvijā veidotais saturs krievu valodā. Īpaši nozīmīga izrādījās Pirmā Baltijas kanāla veidoto ziņu apraides pārtraukšana. Tātad šobrīd tie Latvijas iedzīvotāji, kas dod priekšroku televīzijas satura patērēšanai krievu valodā, var iegūt informāciju par Latvijā un pasaulē notiekošo gandrīz tikai no Krievijas kanāliem. Daži grozījumi likumos, kas tika pieņemti nesen ar mērķi it kā ierobežot Kremļa propagandu, būtībā sasniedza pretēju mērķi. Tieši kā brīdināja nozare - no kabeļtelevīzijas operatoru paketēm pazuda neatkarīgie un opozīcijas kanāli, jo, piemēram, no manas paketes pazuda Doždj, bet visi Kremļa kanāli joprojām ir brīvi pieejami.

Šajā situācijā sabiedriskajai televīzijai ir īpaša nozīme. Pēc Krimas aneksijas 2014. gadā LTV7 tika iekļautas vairākas programmas krievu valodā. Diemžēl, kā labi zināms, atsevišķi raidījumi nevar nodrošināt kanālam stabilu un lojālu auditoriju, jo pārējais saturs ir domāts citai mērķauditorijai un šo raidījumu skatītāju skaits paliek ļoti neliels.

Jau pirms vairākiem gadiem tika piedāvāts uz LSM bāzes izveidot multimediju platformu krievu valodā internetā un pārcelt tur raidījumus krievu valodā no LTV7. Manuprāt, tas varētu būt efektīvs risinājums, jo tas atbilstu mūsdienu tendencēm, neprasa pārāk lielus ieguldījumus un principā arī ļautu piesaistīt tos pārsvarā gados jaunākos skatītājus, kas vispār nelieto citas tehnoloģiskās platformas. Diemžēl man nesaprotamu iemeslu dēļ šī it kā sen apstiprinātās koncepcijas praktiskā īstenošana jau gadiem ilgi tiek novilcināta.

Tagad tiek runāts par nākamā gada pavasari. Nu, redzēsim, kā tur būs.

Tātad kārtējo reizi jūs taisāties uzdāvināt Latvijas skatītājus Kremļa kanāliem. Nu, es domāju, ka Kremļa propaganda būs jums par to ļoti pateicīga.

Aicinu atbalstīt Regīnas Ločmeles priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Jā, es gribētu tikai atgādināt, ka Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes nosaka to, ka integrācija Latvijā notiek uz valsts valodas - latviešu valodas - bāzes, un ka šobrīd sabiedriskais medijs jau raida atsevišķus raidījumus, atsevišķas programmas svešvalodās.

Līdz ar to aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam otro reizi.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Jansona kungs tikko ļoti labi nodemonstrēja, kur mums ir problēmas. Jansona kungs, piedodiet, jūs vispār dzirdējāt to, ko es teicu? Jums vienkārši acīmredzot nav argumentu, nav, ko iebilst. Tātad jūs visam piekritāt un vienkārši atbalstījāt, atkārtojāt tos baušļus par it kā integrācijas programmu, kas izgāzusies.

Un uz to norāda visi starptautiskie eksperti, uz to norāda visu socioloģisko aptauju rezultāti. Palasiet to, kas ir publicēts tikai šodien “Delfos”! Diezgan nopietns pētījums. Nekāda integrācijas programma nevar saukties par integrācijas programmu un tai pašā laikā būt vērsta uz valodu un kultūru daudzveidības iznīcināšanu. Jūs runājat par asimilācijas programmu, kas ir, nu, pilnīgi bezcerīgs uzdevums.

Tā ir, protams, ļoti plaša, konceptuāla iespēja, un, starp citu, visi ziņojumi, kas tiek sniegti starptautiskajām organizācijām, Briselei, Strasbūrai un tā tālāk, runā par kaut ko pilnīgi citu. Un šeit, mājās, jūs varat atļauties runāt par to, ka, jā, mūsu mērķis ir asimilācija. Nu, es arī nerunāšu par ideāliem, par koncepcijām, tīri praktiski - mēs šaujam sev kājā, mēs zaudējam propagandas karā.

Un vēlreiz gribu atkārtot - piedodiet, Jansona kungs, bet jūs šoreiz darbojaties pilnīgi skaidri Kremļa propagandas interesēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Vēlreiz oponējot Jansona kungam - vienu argumentu daļu jau norādīja Boriss Cilevičs, otro... Es ļoti ceru, ka Latvija un Latvijas kultūras ministri, un Sabiedrības integrācijas fonds kādreiz rīkosies tikpat atbildīgi kā viņu kolēģi no Igaunijas. Varbūt jūs nezināt, bet Igaunijā Sabiedrības integrācijas fonda galvenā mītne divus gadus atpakaļ tika pārvietota no Tallinas uz Narvu, jo šīs valsts valstsvīri un valstssievas ir sapratuši, kur ir galvenā problēma un kas ir jādara, lai to labotu.

Es ļoti ceru, ka Latvija kādreiz arī rīkosies tikpat atbildīgi, pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem, it īpaši, ja mēs runājam par mediju telpu un mediju ietekmi, un žurnālistikas lomu, kurai ir ne tikai jāinformē sabiedrība, bet arī jāveido sabiedriskais viedoklis un jāmudina cilvēki uz valsts vērtībās orientētu rīcību.

Ja jūs domājat, ka, aizliedzot un neveidojot raidījumus mazākumtautību valodās, jums tas izdosies, jūs ļoti dziļi kļūdāties. Un es ļoti vēlos labot šo kļūdu ar savu likumprojekta grozījumu, kas tiešām, mainot vienu vārdu, garantēs tādus raidījumus sabiedrisko mediju ēterā.

Ļoti lūdzu visus deputātus atbalstīt šo grozījumu. Tas nemainīs lietas pēc būtības. Ja Jansona kungs saka, ka tas ir ieplānots, nu, lūdzu, ierakstām to likumā, ka tas būs ne tikai nākamgad, bet arī turpmāk. Un tādā veidā Latvija pildīs gan starptautiskās konvencijas, gan Eiropas konvencijas, gan arī visas tās saistības un savus solījumus, ko translē sabiedriskajā telpā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir laiks pārtraukumam.

Debates par šo priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Tātad deputātu reģistrācija. Reģistrācija sekmīgi noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30. Darbu atsāksim 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums”, trešais lasījums.

Turpināsim debates par 27. priekšlikumu.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Jā, labdien, kolēģi! Es patiešām ar lielu interesi noklausījos SASKAŅAS deputātu argumentus par to, kāpēc Latvijas sabiedriskajam medijam obligāti vajadzētu skanēt krievu valodā un jo vairāk, jo labāk, tātad - jo mums visiem drošāk, cik es sapratu no Cileviča kunga. Nu, šī argumentācija īsti pareiza nebūs, par ko labi liecina Ukrainas piemērs, kur arī līdz 2014. gadam faktiski visi mediji - gan sabiedriskie, gan visi pārējie - raidīja divās valodās, tātad arī krievu valodā, bet kopējo drošību sabiedrībā un valstī tas nevairoja, un ir pamats uzskatīt, ka tieši otrādi - tas to samazināja, zinot to, kādu lomu Krievijas režīms piešķir krievu valodai savā ārpolitikā un savās hibrīdajās aktivitātēs.

Kas attiecas uz Latvijas sabiedriskajiem medijiem krieviski, tad es ļoti labi atceros diskusiju 2014., 2015. gadā, kad arī SASKAŅAS kolēģi ļoti aktīvi aģitēja par to, ka ir nepieciešams vairot krievu valodas proporciju Latvijas sabiedriskajos medijos un tātad piešķirt naudu šiem raidījumiem.

Toreiz... un, starp citu, toreiz arī kā galvenais arguments tika izmantots šis drošības arguments, ka tas vairos kopējo drošību mūsu sabiedrībā. Toreiz tas tika arī izdarīts un veselai virknei latviešu raidījumu Latvijas Televīzijā šis finansējums tika noņemts. Tie tika aiztaisīti ciet, un tātad uz šī rēķina tika sākti raidīt šie krievu raidījumi.

Tagad ir faktiski pagājuši - nu, cik jau? - kādi gadi pieci seši un mēs redzam... mēs redzam, kāds ir rezultāts. Un par rezultātu mums ziņoja Stratēģiskās komunikācijas apakškomisijā NEPLP vadība, kas skata, cik daudz ir šo raidījumu skatītāju. Faktiski reitingi šiem raidījumiem ir tuvu nullei, tos neviens neskatās. Praktiski neviens. Un ir ļoti interesanti, ka pat no tiem, kas skatās šos krievu raidījumus Latvijas Televīzijā, lielākā daļa ir latvieši. Tātad Latvijas krieviem šos raidījumus, izrādās, nemaz nevajag. Un tāpēc ir ļoti interesanti skatīties SASKAŅAS kolēģu tādu ļoti aktīvo aģitāciju, ka cilvēki to it kā pieprasa. Cilvēki to nepieprasa.

Šeit izskanēja arguments no Cileviča kunga, ka varbūt reitingi ir mazi tāpēc, ka nav atsevišķs kanāls, kā arī 2015. gadā tika rosināts, ka vajag atsevišķu kanālu, kā tas ir Igaunijā, un līdz ar to tad krievi skatīsies vairāk. Nu, Cileviča kungs var labot mani, ja es kļūdos. Igaunijā pašreiz visskatītākais krievu valodas tātad kanāls ir pat ne PBK, tas ir RTR-Planeta. Pēc tam ir PBK, NTV Mir, manuprāt, un tikai apmēram ap 1 procentu ir šis jaunizveidotais kanāls.

Tā ka tas liecina, ka arī tas šo situāciju nerisinātu. Cilvēki acīmredzot skatās to, kas viņus interesē, kāds ir informācijas pasniegšanas veids. Līdz ar to, es domāju, šis priekšlikums, par ko mēs pašreiz spriežam, noteikti nerisinātu tās problēmas, kas šeit paceļas.

Un - kas tika minēts par tātad mazākumtautību platformu internetā. Es arī uzskatu, ka tā būtu laba doma, un tā pašreiz tiek veidota. Es izsaku cerību, ka šajā platformā atšķirībā no tā, kā pašreiz ir Latvijas Radio 4, kas arī ir mazākumtautību integrācijai domāta platforma... ka šajā interneta platformā tomēr viss skanēs ne tikai 99 procenti krievu valodā, kā tas ir tagad Latvijas Radio 4, bet ka tur būs patiešām Latvijas mazākumtautībām atbilstoši... to proporcijai viņu valodās veidots saturs.

Paldies.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai.

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Jā, paldies. Kolēģi, es vēršos pie jums tikai tāpēc, ka šī ir iespēja padebatēt ar manu kolēģi Borisu Cileviču... ko mēs vienmēr atliekam. Es īpaši gribētu atbildēt uz vienu viņa repliku.

Ļoti labi jau kolēģis Edvīns Šnore pateica par NEPLP, teiksim, socioloģiskajiem rādītājiem, kas rāda, ka mūsu krievvalodīgā sabiedrības daļa ne visai labprāt skatās Latvijas Televīzijas... Latvijas sabiedriskā medija piedāvājumu.

Es gribētu pievērsties šai tēzei par integrācijas programmas izgāšanos, ko ļoti bieži lieto faktiski arī mūsu kolēģi no vairākām frakcijām. Kā cilvēks, kas ir bijis iesaistīts pētniecībā - un es esmu pētījusi nacionālo pašapziņu un arī pētījusi specifiski krievu cilvēku pašizpratni Latvijā -, gribu norādīt vienu ļoti svarīgu aspektu, ka Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda, kurai, teiksim, valstij viņi pieder, un vienlaikus arī izdarīt secinājumu, kurai medijtelpai viņi gribētu piederēt.

Latvijas valsts ir darījusi, ko ir norādījusi Eiropa, - ir paplašinājusi Pilsonības likumu, atvērusi logus, lai pilsoņi vai cilvēki, kas vēlas iegūt Latvijas pilsonību, to iegūtu, bet valsts nevar izdarīt vairāk, nekā to var izdarīt ar likumu. Ir lietas un ir ceļš, kas pilsonim ir jānoiet pašam.

Un mēs varam tikai atkārtot, mēs varam tikai aģitēt un norādīt, ka mēs uzaicinām tos cilvēkus, kuriem dzimtā valoda, ģimenes valoda nav varbūt latviešu valoda, bet ir kāda cita valoda, - mēs aicinām viņus iekļauties Latvijas pilsoniskajā sabiedrībā, Latvijas valstī un pieņemt un lietot latviešu valodu arī saziņā, kā to izmanto sabiedriskais medijs.

Tas izriet no paša cilvēka, un šeit nav nozīmes politiski skandināt vienu un to pašu tēzi, ka valsts nav pareizi realizējusi integrācijas programmu. Latvijas valsts ir darījusi visu, kas tās spēkos, ko ir arī norādījušas, teiksim, Eiropas uzraugošās komisijas. Lūdzu, integrēsimies, piederēsim Latvijas valstij un piederēsim tam sabiedriskajam medijam, kāds ir Latvijas valstī.

Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Runa ir nevis par raidījumu reitingiem vai par kaut ko citu, ir runa par to, kāda ir valsts attieksme pret mazākumtautībām vispār.

Šeit nav runa par krievu valodu, baltkrievu valodu - šeit ir runa par attieksmi pret svešvalodām. Tas ir punkts viens, un tāpēc tas ir ļoti svarīgi atzīmēt arī pašā likumā, ka tas ir valsts pienākums vērsties pie saviem iedzīvotājiem, saviem pilsoņiem, kuriem ir cita izcelsme vai cita etniskā piederība, arī viņu valodās. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Reitingi lielā mērā atkarīgi arī no tā, par ko mēs debatējām iepriekš. Tie atkarīgi no profesionalitātes. Starp citu, Šnores kungs... Es nezinu, ar kādiem datiem viņš operē, bet viņa zināšanai - es gribētu pateikt, ka Latvijas Radio 4. kanāls, kas pārraida krievu valodā, ir viens no populārākajiem Latvijā pēc reitingiem un pēc auditorijas. Tas būtu jāņem arī vērā.

Un pēdējais. Šeit mēs ļoti daudz debatējām par integrācijas lietām - veiksmīga vai neveiksmīga integrācijas programma -, par bīstamību, par dažādiem propagandas draudiem un tā tālāk. Integrācijas process nav vienas dienas process, un, dabīgi, teikt, ka, lūk, viens programmas posms nedeva vēlamos rezultātus, - tas vēl nenozīmē, ka ir jāizbeidz integrācijas programmas un nav jānodarbojas šinī jomā.

Un visbeidzot. Tas, ko teica Dagmāra par to, ka valodas lietošanas brīvība, it īpaši ģimenes lokā... Jūs man piedodiet, tēze, ka, nu, vajag vairāk runāt ģimenēs latviešu valodā un no tā būs visiem laime... Es baidos, ka, lai gan tas ir ļoti skaists lozungs, tas nevainagosies ar panākumiem, jo valodas izvēle ģimenēs un pat sociālajās grupās lielā mērā atkarīga no labestības atmosfēras, kas valda sabiedrībā kopumā. Un, ja tāda pieprasījuma nav... ja tāds pieprasījums neveidojas, ar saukļiem to panākt diemžēl nevarēs.

Es aicinātu - tieši Latvijas valsts interesēs un Latvijas valsts vārdā - atbalstīt deputātes Ločmeles priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ar kādu pašlepnumu Dagmāra Beitnere-Le Galla teica, ka krievu cilvēkiem Latvijā nav intelektuāļu, kuri var kaut ko spriest par etniskumu!

Es jums kā bijušajai akadēmiķei vēlos atgādināt tādus vārdus kā Sergejs Kruks, profesors no Rīgas Stradiņa Universitātes, Vladislavs Volkovs no Latvijas Universitātes un arī citus cilvēkus, kas jau ilgi nodarbojas ar pasniegšanu un akadēmiskajām studijām etnopolitikā. Viņi piedalās konferencēs, raksta rakstus, bet nezin kāpēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija neaicina ekspertus uz savām sēdēm. Viņiem ir tikai, teiksim tā, vienas tautības pārstāvji ekspertos, bet jautājums par mazākumtautību piedalīšanos mediju procesā nav pacelts.

Šodien tika pieminēts arī jautājums par Ukrainu. Šnores kungs, varbūt jūs nezināt, ka Ukrainas valsts tagad pievērš ļoti lielu uzmanību tiem cilvēkiem, kuri dzīvo Krimā un Donbasā. Un speciāli priekš viņiem uztaisīta tāda pārraide kā “Dom” vai “UA TV”. Tāds kanāls ir pieejams Latvijas kabeļtelevīzijā. Bet tomēr labāk rādīt šos raidījumus... mazākumtautības... tad, kad viņi joprojām dzīvo savā valstī...

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Es pateicos par man sniegto iespēju uzrunāt Saeimu.

Te daudz kas tika pateikts par integrāciju, par nepieciešamību apgūt latviešu valodu, integrēties latviešu kultūrā, ko es visnotaļ atbalstu, sekoju... audzināju tā savus bērnus un arī savu draugu bērnus un turpinu to darīt.

Bet vienlaikus... Nu, tikai padomājiet, ko jūs bijāt... esat teikuši tikko, kolēģi deputāti! Tas, ka kāda programma nebija veiksmīga, - tas nenozīmē, ka tā programma nevienam nebija vajadzīga. Tas tikai nozīmē, ka tā programma bija slikti sagatavota.

Ja kāds ne visai labprāt skatījās to programmu, tad vajadzēja kaut kādu “prāta vētru” sarīkot vai analīzi veikt, lai saprastu, kas ir jādara, lai Latvijas mazākumtautībām, īpaši tiem, kurus jūs uzrunājat krievu valodā, būtu interesanti skatīties jūsu programmu.

Tas, ka nav neviena intelektuāla cilvēka, kas varētu uzrunāt Latvijas krieviski runājošo kopienu (es gan ļoti nemīlu šo vārdu; drīzāk jārunā par tiem, kas izmanto... kas mājās runā krievu valodā)... Tas, ka šādu cilvēku jūs neatradāt, Le Gallas kundze, - tas nozīmē, ka jūs meklējat nevis tur, kur var atrast, bet tur, kur jums vieglāk meklēt. Ar šādu meklējuma metodi un stilu jūs neko nekad neatradīsiet. Tā ir nožēlojami šaura metodoloģija, kas nekad jums nedos reālo iespaidu par to, kas ir tie cittautieši, kas mājās runā nevis latviešu valodā, bet kādās citās valodās.

Nu, tā ir kļūda, es lūdzu to vienkārši ņemt vērā.

Un pēdējais. Par to, ka nevajag skandēt... Es nerunāšu par to, ka drošība ir galvenais arguments, kas ir jāņem vērā, atbalstot skatāmo priekšlikumu; galvenais arguments ir tas (un es turpināšu to skandēšanu), ka Latvija ciena savas mazākumtautības. Tas ir rakstīts jau ne vien dažādos dokumentos, bet arī Satversmes preambulā - par to, ka ir iespēja mazākumtautībām uzturēt savu kultūru, dzimto valodu un Latvijai ir pienākums nodrošināt tādu iespēju. Vot, tas ir galvenais arguments par labu tam priekšlikumam, par kuru mēs tagad runājam, manā ieskatā. Es uz to uzstāju.

Un lūdzu ņemt vērā, ka mūs tagad klausās ne tikai tie, kas balsoja par jūsu partijām, kurus es visnotaļ cienu, jo uzskatu, ka mana partija... es pats atbalstu un uzrunāju visus vēlētājus, ne tikai tos, kas runā mājās krievu valodā.

Tagad ir runa par mūsu valsts, mūsu sabiedrības nākotni. Kamēr mēs redzēsim tikai vienu virzienu... kultūras attīstības virzienu, Latvijai nebūs laimes un nebūs ilgstošas, plaukstošas nākotnes. Mums vajag vienoties, atzīstot, ka mēs esam dažādi. Un tā tas būs vienmēr, neizmainīsies būtībā, saknē, nekas. Mēs tikai varam pietuvināties viens otram. Vajag saprast vienam otru. Ja mēs rīkosimies citādāk, visas mūsu programmas tik tiešām būs nevienam nevajadzīgas un neviens nopietni tās neuztvers, piedodiet, nedz Latvijā, nedz ārpus tās.

Es aicinu esošo priekšlikumu atbalstīt un izdarīt visu labo, lai par valsts naudu tiktu nodrošināta iespēja uzrunāt Latvijas mazākumtautības tajās valodās, kurās viņi runā mājās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Lai arī diskusija ir par priekšlikumu, tomēr debates, Saeimas debates, ļauj izteikties arī par kādu kolēģu teikto.

Un šoreiz es gribu teikt atbildi Beitneres-Le Gallas kundzei. Tas tik raksturīgi - tik iedomīgi teikt, ka nav Latvijā intelektuāli attīstītu cilvēku, kas var runāt...! Godīgi sakot, tālāk citēt būtu pat bīstami. Un tas liek apšaubīt jūsu pašas minētos... veiktos pētījumus gan satura ziņā, gan kvalitātes ziņā... un vēl jo vairāk - kompetences ziņā. Un es varu tā teikt. Mana darba pieredze ir bijusi saistīta ar to, kā Latvijas neatkarības atgūšanas laikā mēs strādājām... Iespējams, jūs arī strādājāt, es to neapšaubu, bet pēc jūsu šodien teiktā laikam būs jāskatās...

Latvijas valsts atjaunošanu pirms nu jau 30 gadiem panāca... būtībā var teikt, ka lielā mērā panāca tieši mazākumtautību iedzīvotāji Latvijā. Mēs viņus aicinājām dibināt biedrības, dibināt skolas, dibināt nevalstiskās organizācijas. Mēs aicinājām viņus runāt ar citu valstu vēstniecībām, jā, runāt ar starptautiskajām organizācijām, lūdzot atbalstu un palīdzību gan Latvijas valsts neatkarības tapšanas laikā, gan attīstīšanas veicināšanā. Mēs viņus aicinājām, un viņi to darīja, un viņu balss bija ļoti svarīga ne tikai lēmumu pieņemšanā, ne tikai mūsu valsts tēla veidošanā, bet arī tajā, kas notika Latvijas sabiedrībā šeit, Latvijā.

Nezinu, vai bijāt tajā iekšā vai tikai pētījāt. Es biju tajā iekšā, un es zinu, kādas sarunas un cik grūtas sarunas bija ar šiem cilvēkiem, cik daudzi bija jāuzrunā, cik daudz bija jārunā un cik daudzi cilvēki bija par Latvijas neatkarību.

Es atvainojos par emocijām, bet šajā brīdī... jūs šodien ar savu it kā īso teikumu... un es ļoti ceru, ka patiesībā jau, iespējams, tik ļauni nedomājāt, kā tas varbūt sanāca, un tomēr. Jūs sēžat Latvijas Republikas Saeimas Prezidijā, un, paužot šādu attieksmi pret tiem, kam latviešu valoda ir otrā, varbūt arī viena no ģimenes valodām, jūs principā izrādāt mazlietiņ arī rasistisku attieksmi. Es nelietošu citus terminus, jo jūs droši vien zināt, ka ir arī skarbāki un, iespējams, precīzāki termini... integrācijas jomā... jūsu teiktajam. Jūs norādāt vietu visiem. Arī man šajā brīdī. Un es nesamierināšos ar to, es tam nevaru piekrist. Un es aicinu šobrīd visus tos, kas domā par to, kādām valodām Latvijā būt, neapšaubot latviešu valodu kā vienīgo, tomēr teikt savu vārdu... un ne tikai politiķiem.

Un aicinu jūs tomēr pateikt, iespējams, kaut ko citu... nu, par atvainošanos... tas nav raksturīgi jūsu pārstāvētajam politiskajam spēkam, jo šī attieksme ir manāma gandrīz visiem, īpaši izglītībā, un tomēr... pateikt, ka jūs tomēr... domājāt varbūt tomēr saprātīgāk. Es neminēšu cilvēkus, jo ar tiem jūs esat kopā strādājusi.

Es aicinu jūs tomēr šajā brīdī teikt kādu vārdu, jo citādi tas nav pieņemami, un nebaidos to teikt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi! Paldies Papules kundzei. Pēc tik emocionālas uzstāšanās man grūti vēl būs ko piebilst, bet arī es pieteicos debatēm pēc tā, ko es dzirdēju no Beitneres-Le Gallas kundzes.

Es tiešām... Es gribu ticēt, ka tas, ko mēs dzirdējām, bija tiešām tādi neveikli... varbūt kaut kā neveikls vārdu savārstījums, kas praktiski... Šobrīd tas, ko mēs dzirdējām no Beitneres-Le Gallas kundzes, - tas aizvaino milzum daudz cilvēku, jo mēs piekrītam tam - un jau sen esam vienojušies par to! -, ka Latvijā latviešu valoda... vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda. Mēs neesam izslēguši to, kas ir rakstīts Satversmē, tātad mēs cienām mazākumtautības. Mēs nenoniecinām tos cilvēkus, kuriem pirmā valoda, kuru viņi dzirdēja no savas mammas un tēva, ir krievu valoda vai poļu, bet, es saprotu, šobrīd vislielākās diskusijas ir par krievu valodu.

Jo... jūs šobrīd... tas, ko arī es dzirdēju, - jūs šobrīd esat tiešām nolikuši tos cilvēkus, kuriem - atkārtošu - pirmā valoda, kuru viņi dzirdēja, ir krievu valoda, tādā zemākā situācijā, norādot viņiem, ka viņiem ir jāgriežas pie kāda, kas viņiem parādīs, kur viņiem tālāk dzīvot, tātad - kur ir viņu zeme. Bet jūs aizmirsāt par to, ka tūkstošiem cilvēku, kuri runā krievu valodā, ir pat... nevis atbraukuši uz Latviju kādā konkrētā laikā, bet visu laiku ir dzīvojuši Latvijas teritorijā, kura vēsturiski mainījās. Ko jūs darīsiet ar šo? Es saprotu, ka jūsu vislielākās bažas ir par tiem cilvēkiem, kuri atbrauca padomju laikos, bet jūs esat aizmirsuši par tiem cilvēkiem... par lepniem poļiem, par baltkrieviem, kuri dzīvoja Latgalē, un viņu pirmā valoda... otrā, trešā... ir krievu valoda.

Tas, ko mēs dzirdējām, - ka nav intelektuāli spēcīga cilvēka, kas varētu uzrunāt šos “nelaimīgos” cilvēkus, kuriem tagad  jāiet meklēt savas mājas... Jūs ar šo savu izteicienu... jūs noniecinājāt pirmām kārtām jau Latvijas Radio 4, Latvijas Radio 7 programmu veidotājus, žurnālistus, kuri, manuprāt, ir gana spēcīgi intelektuāli, lai varētu uzrunāt savu auditoriju un stāstīt viņiem par visu... par visiem politiskajiem notikumiem, tostarp - arī par to, ko mēs šodien runājām, ar cieņu pret visiem dalībniekiem, kā tas vienmēr notiek šajās radiostacijās un attiecīgajā televīzijas kanālā, ar lojalitāti un pietāti pret Latvijas valsts varu. Jo... Ko jūs gribat izvēlēties? Vai jūs gribat, lai šie nožēlojamie cilvēki, kā jūs viņus nosaucāt... tā droši vien caur puķēm nosaucāt... gribat, lai viņi skatās televīzijas kanālus RTR Rossija vai kādus citus kanālus, kurus jūs nevarēsiet tāpat aizliegt, kurus tāpat viņi ies un meklēs? Cilvēki atradīs veidu, kā skatīties viņiem varbūt interesantos kanālus.

Vai jūs gribat, lai viņi skatās kanālus, kuros Latvija nav atspoguļota tajā labākajā veidā, vai jūs tomēr piekritīsiet tam, ka cilvēki, kuriem pirmā valoda, dzimtā valoda, ir krievu valoda, kuri domā krievu valodā un sarunājas ar saviem bērniem krievu valodā... gribēsiet, lai viņi skatās mūsu, Latvijā veidotos, kanālus un saturu, kurš pastāsta objektīvi par visiem notikumiem mūsu valstī?

Es tiešām gribētu saprast, es gribētu dzirdēt no Le Gallas kundzes, ko viņa izvēlas šajā gadījumā.

Un paldies, protams, priekšlikumu iesniedzējiem, jo... mēs dzirdējām, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tikai noraidīti vairāki priekšlikumi, ar kuriem jūs varētu atrisināt situāciju, ar kuriem jūs varētu palīdzēt šiem “nožēlojamiem” cilvēkiem iemācīties latviešu valodu. Bet jūs arī to noraidījāt! Ko jūs darīsiet ar baltkrieviem, kuri brauks pie mums Latvijā dzīvot, es nezinu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Kā jums, es domāju, ir zināms, ir tādi statistikas dati, kas rāda, ka 40 procenti no Latvijas iedzīvotājiem mājās nerunā latviešu valodā (to vidū pārsvarā ir, protams, tie, kas runā krievu valodā). Tātad 40 procenti - četri no katriem desmit Latvijas iedzīvotājiem - mājās runā valodā, kura nav valsts valoda. Tas var patikt vai nepatikt, bet tas ir fakts. Un, neskatoties uz visu to, kas noticis pēdējo 30 gadu laikā, pārsvarā šī proporcija palikusi apmēram tāda pati. Es pieņemu, ka daudziem tas varētu arī nepatikt; nu, var izsecināt, ka Le Gallas kundzei tas pavisam noteikti nepatīk, ka šie cilvēki te dzīvo.

Šiem cilvēkiem (daudzi no kuriem tāpat kā es ir dzimuši šajā valstī) nav nekādu ilūziju par to, kāda ir attieksme pret viņiem, - sākot no tā, kāda bija attieksme pilsonības jautājumā deviņdesmito gadu sākumā... un ka arī tā pati naturalizācija kļuva iespējama... tāpat kā šodien... tikai Eiropas spiediena dēļ. Mums tas viss... viņiem tas viss nav nekāds noslēpums.

Un arī tas, ka viņu vēlēto partiju pārstāvjiem nekad nebija iespējas piedalīties valsts pārvaldīšanā, būt daļai no valdošās koalīcijas, - arī tas viņiem nav nekāds noslēpums.

Visi šie cilvēki šeit... visu savu mūžu Latvijā dzīvo, nodzīvojuši bez jebkādām ilūzijām, kāda ir tā attieksme pret viņiem ne tikai no Le Gallas kundzes, arī no Šnores kunga un no daudziem pārējiem.

Es šodien esmu ļoti pateicīgs savai kolēģei Papules kundzei, jo tas, ko viņa ir izdarījusi, ir tas, ko Latvijas krievvalodīgie... viņa ir pateikusi to, ko viņi dzird ļoti reti, jo tad, kad... uz kaut kādu kārtējo šādu izteicienu visi pārējie latvieši klusē, visbiežāk viņi nesaka, ka tas nav okay, tas nav pieņemami. Es šodien kolēģei Evijai Papulei esmu ļoti pateicīgs par to, ka viņa ir viens no tiem ļoti retajiem cilvēkiem, kuri šādos gadījumos ir teikuši: nē, tas nav pieņemami, šāda attieksme nav pieņemama.

Diemžēl ļoti daudzi cilvēki, tāpat kā Le Gallas kundze, ir izvēlējušies tādu strausa stratēģiju - izlikties, ka šo cilvēku, šo nelatviešu, vispār valstī nav. It kā viņu nebūtu! Visa politiskā dzīve turpinās ar tādu pieņēmumu, ka viņu nav. Tiek uzskatīts, ka kaut kā pamazām viņi izvēlēsies, kļūs par latviešiem... lai ko tas nenozīmētu... tas atvērtais kods vai kas tur ir...

Bet, ziniet, tie fakti ir tādi, ka... Pavisam nesen, augustā, bija ļoti apjomīgs pētījums - tieši krievvalodīgo pētījums - ar mērķi noskaidrot, cik daudzi no tiem uzskata sevi par eiropiešiem (divas trešdaļas uzskata sevi par eiropiešiem) un kādi ir viņu uzskati par piederību krievvalodīgajai kultūras telpai. Tāds jautājums arī bija uzdots - vai krievvalodīgo kultūras telpa jums ir galvenā, proti, vai jūs dodat priekšroku tam, lai lasītu grāmatas, skatītos filmas, komunicētu sociālajos tīklos tieši krievu valodā? Un 84 procenti - 84 procenti! - no Latvijas krievvalodīgajiem atbildēja pozitīvi: jā. Viņi atbildēja, ka viņi uzskata, ka viņu galvenā kultūras telpa ir tieši tā... tieši krievu valoda. Un, ziniet, arī visās vecuma grupās bija tādas atbildes. Arī tie, kas ir vecumā no 25 līdz 34 gadiem - jaunie cilvēki... Tāpat. Vairāk nekā 80 procenti. Un 30 gadu laikā tas nav mainījies, un es domāju, ka tas arī nemainīsies vēl vairākus desmitus gadu.

Tāpēc... Tā attieksme, ko jums, kolēģi, piedāvā Le Gallas kundze, ir kas cits - gaidīt, ka visi tie nelatvieši pēkšņi kļūs par latviešiem un atteiksies no savas... no savas kultūras. Tas laikam nenotiks! Un tagad uzdodiet sev jautājumu... Kā jūs domājat - kas notiks ar valsti, kas ir atsvešinājusi - atsvešinājusi! - 40 procentus no saviem iedzīvotājiem? Kāda nākotne ir šādai valstij?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Kolēģi! Sabiedriskajam medijam ir jākalpo visai sabiedrībai. Un tādēļ ir jāpiedāvā saturs ne tikai latviešu valodā, bet arī krievu valodā, angļu valodā... iespējams, arī citās valodās.

Modernajā pasaulē internets piedāvā brīnišķīgu iespēju, kā to izdarīt daudz plašāk nekā līdz šim, ar lielāku iespēju uzrunāt un piesaistīt dažādas sabiedrības grupas. It īpaši, ja... mēs saprotam, ka arvien lielāka sabiedrības daļa vairs nepaļaujas uz lineāro apraidi, bet informāciju meklē un saņem tieši interneta vidē.

Latvijas Radio ir programma LR4, kas spēj piesaistīt nopietnu auditoriju, bet Latvijas Televīzijai krievu valodas raidījumi nav veiksmes stāsts. Esošie plāni televīzijām paredz nākotnes fokusu uz sabiedriskā medija sniegumu krievu valodā interneta vidē, bet tas prasīs pārtraukt lineāro apraidi krievu valodā. Šī apraide, kas, kā daudzi jau atzīmē, nav metode, kas spēj uzrunāt plašu auditoriju.

Un tieši šīs interneta nākotnes... tieši šīs attīstības dēļ nav atbalstāms priekšlikums, kas uzliek par pienākumu raidīt mazākumtautību valodās lineārajā apraidē. Šādu pienākumu nevajadzētu uzlikt tieši, lai Latvijas Televīzijai nebūtu obligāti jāturpina esošā, ne ļoti veiksmīgā pieredze, bet būtu iespējams ieguldīt nopietna piedāvājuma attīstībai interneta vidē, jo tas ir, kolēģi, vajadzīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvīnam Šnorem otro reizi.

E. Šnore (NA).

Labdien vēlreiz! Nu, šeit izskanēja interesanta tēze no Dombrovska kunga, ka valsts ir atsvešinājusi 40 procentus savu iedzīvotāju savas politikas pēdējo 25-30 gadu laikā dēļ. Līdzīga tēze izskanēja arī no Papules kundzes.

Es šeit gribētu nocitēt vienu intelektuāli Aleksandru Giļmanu - Latvijas intelektuāli... Proti, par neatkarīgās Latvijas atjaunošanas posmu viņš raksta: 1991. gada 3. martā notika Vislatvijas tautas aptauja par Latvijas neatkarību, “pret” nobalsoja 411 374 cilvēki; ja pēdējās Saeimas vēlēšanās kāda partija savāktu tik daudz balsu, tie būtu vairāk nekā 40 procenti, absolūtais vairākums.

Bet tagad jautājums - kur palikuši šie 411 tūkstoši? Jā, nu, tas tiešām ir jautājums - kur šie 411 tūkstoši ir palikuši. Viņš arī pauž, ka, iespējams, lielākā daļa negrib atzīt šo savu sākotnējo pozīciju. Un pozīcija ir ļoti vienkārša - ka šie cilvēki, kā jau šeit Dombrovska kungs minēja, jau no pirmās dienas... vienmēr ir gribējuši, lai lietas notiek krievu valodā, tā, kā tas notika Padomju Savienības laikā, lai nebūtu jāmācās latviešu valoda, lai varētu turpināt darīt tā, kā tas bija ierasts okupācijas laikā.

Es domāju, tieši par to ir arī runa. Tieši par to mēs pašreiz... Teiksim, tas ir šo jautājumu pamatā. Un uzskatu: ja no šīs tēzes un no šādas attieksmes Latvijas valsts neaizies, mēs nekad nespēsim būt patiesi neatkarīga valsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai otro reizi.

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Paldies.

Jā, patiesi - šī diskusija izgaismo ļoti daudzus un svarīgus jautājumus un arī deputātu viedokļus par, manuprāt, valstij ļoti svarīgu jautājumu.

Man Latvijas valsts ir latviešu valoda. Un šis jautājums ir principiāls arī daudz plašākā nozīmē. Tā nav tikai valoda, tā ir arī Latvija kā teritorija, tā ir arī Latvija kā valsts politiski.

Un es gribu teikt, ka es neesmu dzirdējusi nevienu krievu intelektuāli, jo... Marina Kosteņecka jau ir izraidītā no savas krievu kopienas tieši tāpēc, ka viņa ir nostājusies latviešu valodas un Latvijas valsts pusē. Un es varētu turpināt šo uzskaitījumu. Viņa varbūt ir spilgtākā persona.

Es gribu pastāstīt par manu pieredzi konferencē. Es tikai vienu reizi - 1994. gadā - dzirdēju rakstnieka Jurija Abizova uzstāšanos. Un viņš ir vienīgā persona, kas stāvēja tribīnē un teica: mums, krieviem, kas dzīvo šeit, Latvijā, ir jāsaprot, ka latviešu vai protolatviešu zemnieks šeit zemi ir aris no aizlaikiem un šī zeme pieder latviešu tautai, un mums kā krieviem ir jāmācās šeit dzīvot.

Tas ir vienīgais cilvēks, kas ir tā nostājies un pateicis to, runājis tik skaidru valodu, neviens cits! Visi pārējie gan... arī akadēmiski... ir mēģinājuši atrast attaisnojumu, ka krievu valodai šeit ir jāskan vienmēr, jo krievi šeit ir dzīvojuši vienmēr. Tā nav patiesība.

Es aicinu lasīt manus pētījumus, lai arī Papules kundze (Smiekli.), lielā akadēmiskā persona, ir tik ļoti to apšaubījusi. Protams, Papules kundze, jūsu jaukie smiekli šeit tiešām ienes patīkamu disonansi un parāda, ka arī latvieši spēj dažādi domāt par savu valsti un savu valodu. (Starpsauciens.) Jums ir pat grūti noklausīties līdz beigām, es jūs nepārtraucu. Lūdzu, šis nav...

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Godātie kolēģi! Neaicinot atbalstīt šo priekšlikumu, es gribu pilnībā piekrist tiem argumentiem, ko Vita Anda Tērauda, mana kolēģe, tikko piesauca, - par to, kā būtu risināms vidējā termiņā un ilgtermiņā šis jautājums Latvijas sabiedriskajos medijos.

Es gribētu īsi pievērsties citam jautājumam, jo debatēs nejauši - es ceru, ka nejauši, - izskanēja, ka starp Latvijas krieviski runājošajiem iedzīvotājiem nav intelektuāļu, kas varētu aicināt šo sabiedrības daļu vai - vienalga, kā mēs to definējam, - grupu, kopienu reflektēt par savu vietu Latvijā un par identitātes jautājumiem. Un tikai tam gadījumam, ja mūs šodien klausās arī jaunā paaudze - Latvijas jaunieši -, es gribētu tomēr nedaudz ieviest skaidrību šajā jautājumā.

Pirmkārt, protams, jāteic, ka viedokļu debatēs etniskumam un dzimtajai valodai ir salīdzinoši maza... mazāka nozīme un daudz lielāka nozīme ir argumentu spēkam un faktiem.

Un, ņemot vērā šo - pirmo - punktu, es gribētu otrajā punktā... vienkārši faktu... labāk nosaukt dažus vārdus. Tika jau piesaukta rakstniece Marina Kosteņecka un rakstnieks Abizovs, bet ir arī vairāki cilvēki, kas nemitīgi savā darbībā atgādina Latvijas sabiedrībai par šīm debatēm, par šīm refleksijām, un, manuprāt, dara to gana intelektuāli, piemēram, pētnieki Deniss Hanovs, Vladislavs Volkovs, Olga Procevska, režisori Dmitrijs Petrenko un Vladislavs Nastavševs, dzejnieks Timofejevs un grupa “Orbīta”, un vairāki citi cilvēki. Taču, manuprāt, tas, kas ir būtiski, ir viņu... būtiska ir nevis viņu izcelsme, tautība un valoda, bet viņu vēlēšanās intelektuāli pievērsties šim apcerējumam, šai refleksijai par Latvijas sabiedrību, par dažādu cilvēku vietu tajā... nākotnē, tagadnē un pagātnē.

Es neaicināšu atbalstīt priekšlikumu, bet es aicinu par šo padomāt kontekstā ar to, ka mēs pārmetām kādai sabiedrības grupai, ka tajā nav pārstāvēti intelektuāli cilvēki. Tas, manuprāt, nav pieņemami.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Jā, godīgi sakot, man tas ir ļoti liels pārsteigums, - tas, ko teica Le Gallas kundze par intelektuāļiem, par personībām.

Latvija vienmēr bijusi slavena ar savu multikulturālismu un ar personībām, kas šeit dzīvoja.

Es neminēšu piemērus no vēstures un arī neko necitēšu, jo šodien tā jau bija pieņemts citēt vienam otru. Es gribētu nocitēt tikai un vienīgi pašu Šnores kungu. Viņš palika slavens ar saviem izteikumiem par krievu utīm, kuras nevar izdabūt no latviešu kažokiem. Dabīgi, tas citāts liecina par attieksmi pret mazākumtautībām... konkrētam cilvēkam.

Un tāpēc... Šeit nav runa par to - patīk vai nepatīk citādi runājošie... Latvijas valsts... bet par to, ka noteikti nepatīk viens otrs no politiķiem, kuri mēģina kurināt naidu un mēģina pretstatīt latviešu valodu citām valodām; šeit var būt runa tikai par to, nevis par pretstatīšanu. Neviens jau neapstrīd latviešu valodas nozīmīgumu sabiedrībā, valstī un tā tālāk, un tā joprojām. Tas laiks ir pagājis.

Šodien vairākums cittautiešu saprot, runā un pārvalda latviešu valodu. Arī tas, kas notiek skolās, - tas arī liecina par to, ka skolu absolventi precīzi un perfekti runā latviešu valodā. Runa nav par to. Runa ir par attieksmi. Šeit vārds “var” vai “jābūt” nav saistīts ar programmu veidošanu citās valodās. Ir runa par valsts attieksmi pret saviem cilvēkiem, līdzcilvēkiem, pret saviem iedzīvotājiem. Tas ir tas būtiskākais.

Es tomēr aicinātu atbalstīt Ločmeles kundzes priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Visa sabiedrība! Mana īsā runa sastāvēs no vairākām daļām.

Pirmā daļa ir par to intelektuālo pusi un visu pārējo. Es atceros, bija laiks, kad Latvijā bija tādi kārklu vācieši, kas gribēja iztaisīties par tādiem eiropiešiem... un tamlīdzīgi... vairāk. Un šodien man prātā nāk Rūdolfa Blaumaņa vārdi: “Žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli kāpj pāri.” Un šī asociācija man ir ar Dagmāru Beitneres-Le Gallas kundzi. Ja jau mēs esam tik ļoti par latviešiem, tad man, protams, ir liels jautājums. Le Gallas kundze, kuram latvietim uzvārds ir “Le Galla”? Nu tā... vispār. Vai tas nav tāds kārklu vāciešu paveids - gribēt piederēt kaut kam citam?

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, šobrīd jūs ļoti personiski izsakāties par konkrēto kolēģi un par viņas uzvārdu.

A. Gobzems. Es atvainojos! Tas ir ļoti personiski - par visiem krieviem, kas dzīvo Latvijā, kas esot maz intelektuāli!

Sēdes vadītāja. Jūs šobrīd par vienu kolēģi izsakāties ļoti personiski saistībā ar viņas uzvārdu un privāto dzīvi.

A. Gobzems. Jā, bet tā ir taisnība!

Sēdes vadītāja. Šī nav Saeimas debašu tēma.

A. Gobzems. Bet tā ir taisnība! Tikpat personiski par visiem krieviem šeit šodien Le Gallas kundze izteicās, ka viņi esot maz intelektuāli. Un tā nav taisnība. Tā absolūti nav taisnība!

Nu, principā tas nozīmētu, ka arī Marija Golubeva, kas sēž Prezidijā, nav augsti intelektuāli attīstīta... Cik man zināms, Marija Golubeva nav...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei...

A. Gobzems. Pagaidiet! Ļaujiet man pabeigt!

Sēdes vadītāja. ... Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Tas, ko mēs dzirdējām no Le Gallas kundzes otro reizi... Tātad viņa pieminēja Juriju Abizovu, kuru viņa uzskata par... mēs tā sapratām... vienīgo cilvēku, kurš bija spējīgs uzrunāt Latvijas krievus pietiekami intelektuāli augstā līmenī.

Man tikai tāds jautājums Le Gallas kundzei (viņa droši vien vairs nevarēs atbildēt, divreiz jau runājusi): kādā valodā tad Abizova kungs uzrunāja Latvijas krievus? Vai tā gadījumā nebija krievu valoda? Un vai gadījumā Abizova kunga domas un gara darbus mums nevajadzētu turpināt nodot Latvijas krievvalodīgajiem? Un vai mums nevajadzētu to darīt viņu dzimtajā valodā? Nu, es domāju, ka Le Gallas kundzei šobrīd ir jāpamāj ar galvu, jo citas atbildes nav.

Un tas, ko mēs dzirdējām no Golubevas kundzes, - jā, viņa uzskaitīja arī vairākus Latvijas krievvalodīgos intelektuāļus. Bet dīvaini - kāpēc Golubevas kundze atsakās atbalstīt Ločmeles kundzes priekšlikumu, jo viens no Golubevas kundzes uzskaitītajiem intelektuāļiem kādreiz vadīja LTV7 raidījumus un palīdzēja krievvalodīgajiem uzzināt par notikumiem Latvijā. Tad kur ir loģika? Kāpēc jūs slapstāties šobrīd?

Paldies. Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam otro reizi.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Manā ieskatā, mūsu debates pierāda, ka mēs visi esam nobrieduši nopietnai sarunai par sabiedrības integrāciju un šim jautājumam, šim tematam varētu veltīt veselu konferenci. Bija tāda laba tradīcija Saeimā, iepriekšējā sasaukumā un arī pirms tam, - Sarkanajā zālē organizēja konferences, kurās aicināja ne vien deputātus, bet arī speciālistus, sabiedriskā viedokļa izteicējus, lai atrisinātu problēmas, lai rastu kopsaucējus.

Es domāju, ka, lai gan šis jautājums dažās politiskajās aprindās tiek uzskatīts par atrisinātu - turklāt sekmīgi atrisinātu -, šīs debates pierādīja, ka īstenībā tas tā nav. Es domāju, ka tas ir mūsu, tieši Saeimas, uzdevums - noteikt to galveno kopsaucēju... tautas priekšstāvju vidē. Man liekas, ka tas ir labs izaicinājums, un es aicinu Saeimas Prezidiju to ņemt vērā.

Par Vitas Tēraudas priekšlikumu. Es nepiekrītu tam, ko viņa teikusi, - ka lineārajai apraidei televīzijā krievu valodā nav perspektīvas un tādēļ apraidi krievu valodā vajag pārcelt internetā. Jautājums - kāpēc apraidei krievu valodā nav perspektīvas, bet apraidei latviešu valodā ir perspektīva? Iespējams, ka varbūt tomēr vaina nav valodai, bet tam, ka... un tiem, kas rīkoja tās apraides. Varbūt problēmas sakne jāmeklē tur, nevis tajā valodā, kurā tās programmas bija sagatavotas.

Un pēdējais. Televīzijai, Tēraudas kundze, tas tomēr nav tāds noiets etaps... Joprojām televīzijas kanālos visi Latvijas iedzīvotāji, visādās valodās runājošie mājās, meklē un rod atbildes uz saviem jautājumiem - ne tikai izklaides (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Būsim godīgi - integrācijas politika Latvijā ir izgāzusies! Un par to, ka tā ir izgāzusies, “jāpateicas” tieši šādam politikas virzienam, kas joprojām Latvijā eksistē, un tādai izpratnei, kāda ir Dagmārai Beitnerei-Le Gallai un visai Nacionālajai apvienībai kopā. Tas ir numur viens.

Tālāk. Būsim godīgi - ne angļu, ne krievu valoda nav mazākumtautību valodas. Tās ir lielākas valodas, bet tas, protams, nenozīmē, ka Latvijas valsts apmaksātam medijam nevajadzētu rādīt oriģinālvalodā filmas, raidījumus un visu pārējo. Tas tikai izglītotu mūsu cilvēkus, ja Latvijas Televīzijā, piemēram, būtu filmas oriģinālā - angļu valodā, krievu valodā - ar subtitriem latviski, kā tas ir valstīs, kurās grib, lai sabiedrība iemācās vairākas valodas, jo valoda ir instruments.

Būsim godīgi - visa šī politika, kas ir bijusi pēdējos 30 gadus, ir novedusi pie tā, ka latviešu valodā Latvijā runā mazāk cilvēki... un arī pasaulē runā mazāk cilvēki. Un kāpēc? Tāpēc, ka valodas lietotāju skaits ir atkarīgs nevis no tā, kādā valodā rāda televizors, bet no tā, cik bagāta ir valsts. Un tas ir vienīgais kritērijs - jo bagātāka valsts, jo vairāk cilvēku runās tajā valodā.

Būsim godīgi - mums ir jāiesaista krievi un nav jābaidās no krieviem. Krievi mūs neapdraud, mūs apdraud tikai un vienīgi mūsu stulbums un bailes dzirdēt patiesību. Tas ir arī iemesls, kāpēc man tiek atslēgts mikrofons, - tikai un vienīgi bailes dzirdēt patiesību.

Būsim godīgi - šajā konkrētajā gadījumā runa ir par to, ka latviešu valoda izdzīvot var tikai vienā veidā. Tikai tādā veidā, ka mēs šeit piesaistām investīcijas no Krievijas, Anglijas, Amerikas - vienalga, no kurienes. Tikai tādā veidā, ne citos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Sveicināti, kolēģi! Es tomēr vēlētos atbalstīt savu kolēģi Dagmāru Beitneres-Le Gallas kundzi un paskaidrošu - kāpēc.

Latvija ir vieta, kur dzīvo latviešu valoda - tieši latviešu valoda, nevis kāda cita valoda. Un mums kā tautai, visiem tās iedzīvotājiem, ir jākonsolidējas... jābūt kopā - ap šo vienu valodu. Tas ir pirmais arguments.

Un otrais arguments ir, ka... Vieglāk, protams, ir šķelt. Un es redzu, ka deputāti mēģina šķelt sabiedrību. Un neviens negrib, īpaši - no opozīcijas pārstāvjiem, izteikt to, ka latviešu valoda ir vienojošais elements Latvijā, un aicināt cilvēkus tomēr vairāk lietot latviešu valodu.

Manuprāt, šis priekšlikums nav atbalstāms. Tieši latviešu valodas plašāka lietošana gan televīzijā, gan radio, gan citos publiskajā... citās publiskās vietās - tas faktiski ir instruments, ar ko vairāk saliedēt Latvijas tautu, plašāk lietot latviešu valodu. Un laika gaitā mums vairs nebūs... nebūtu temats, par ko runāt, - par veidu, kā šķelt sabiedrību.

Līdz ar to aicinu balsot “pret” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kaimiņa kungs, esiet tik laipns - komisijas vārdā atgādiniet, par ko šis priekšlikums patiesībā bija.

A. Kaimiņš. Jā, paldies, Mūrnieces kundze. Es patiešām būšu tik laipns un atgādināšu 13. Saeimas deputātiem, ka mēs skatām likumprojektu “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” un runājam par 27. priekšlikumu, kuru ir iesniegusi deputāte Regīna Ločmele. Un visiem debatētājiem es gribētu, pirmkārt, atgādināt, ka šis priekšlikums... neviens neko nevienam neaizliedz, ne krievu valodu, ne poļu, ne baltkrievu, ne igauņu, ne lietuviešu. Par to nav runa.

Nākamais. Es gribētu atgādināt arī to, ka šī situācija šobrīd, pēdējās 30 minūtes, jau ir tāda, ka... nu, riktīgi dramatisku jūs visi to pataisījāt. Tā tas patiesībā nav. Un, lai jums būtu pārliecība par to, es nolasīšu, kāda paliek redakcija šobrīd: ja Latvijas Radio vai Latvijas Televīzija veido vairākas programmas, tad vienu programmas... vienu programmu vai daļu vēl vienas programmas raidlaika var atvēlēt raidījumiem svešvalodās, ieskaitot šajā raidlaikā arī valsts valodā subtitrētās kinofilmas vai teātra izrādes.

Runa ir par vārdiņu “var”. Te nav rakstīts - “nevar”, te ir rakstīts - “var”. Un Ločmeles kundze piedāvā aizstāt vārdus “var atvēlēt” ar vārdu “atvēl”.

Tā ka šeit nav pretrunu tik dramatisku, kā šobrīd (Nav saklausāms.)... Bet, kolēģi, par pašu priekšlikumu (Nav saklausāms.)... Komisijas vārdā es lūgtu neatbalstīt 27. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija aicina priekšlikumu neatbalstīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kaimiņš. Paldies par balsojumu.

Nākamais ir 28. - deputāta Borisa Cileviča priekšlikums. Cileviča kungs piedāvā, lai tiktu izstrādāti... ka “izstrādā kritērijus un metodiku sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības izvērtēšanai, nodrošinot Latvijas sabiedrībā esošo viedokļu daudzveidību”. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Kā rāda mūsu debates, ne vienmēr mēs dzirdam to, ko kolēģi saka, tāpēc es centīšos izteikties pilnīgi precīzi.

Tātad viedokļu daudzveidība ir galvenais priekšnosacījums sabiedrisko mediju pastāvēšanai. Tikai tad, ja patiešām viedokļu daudzveidība tiek nodrošināta, medijs drīkst saukties par sabiedrisko mediju un valsts, demokrātiska valsts, var to finansēt. Jo, ja šis priekšnosacījums netiek pildīts, tad šis medijs pārvēršas par kaut kādu partejisku mediju vai šauras politiskas vai ekonomiskas grupas propagandas ieroci.

Tieši tāpēc, manā skatījumā, tas ir principiāli svarīgi, lai padomei tiek uzdots pārraudzīt, vai šis princips tiek ievērots.

Šajā pantā ir uzskaitītas vairākas funkcijas, to skaitā arī tādas, kas nemaz nav nepieciešamas, piemēram, sadarboties ar citām institūcijām. Vai mēs varam iedomāties situāciju, ka padome atsakās sadarboties ar citām institūcijām? Nē! Tas ir acīmredzami, bet tomēr tas ir ierakstīts likumā. Tajā pašā laikā tāda vissvarīgākā funkcija - nodrošināt, lai viedokļu daudzveidība tiktu atspoguļota... to mēs neuzskatām par pareizu. Kad es runāju ar kolēģiem, viņi saka: jā, tev ir taisnība, tā tam jābūt, bet jārisina citādāk. Bet - kā citādāk?

Es gaidīju, ka kāds no kolēģiem piedāvās savu grozījumu, savu variantu, kā to varētu nodrošināt. Nē, nekādu citu priekšlikumu nav, tas viss tiek atstāts uz kaut kādu vadlīniju vai deklarāciju... un tā tālāk.

Nu... bet, jā, mums ir ļoti daudz dokumentu, kur ir rakstīts, ka tas jādara - jāveicina viedokļu daudzveidība -, bet tam nav juridiski saistoša rakstura. Nav nekādas metodikas, kā to var pārbaudīt, nav nekādu kritēriju, kā var pārliecināties. Un es ļoti bieži sastopos ar viedokli, ka būtībā šobrīd sabiedriskie mediji kalpo šauram cilvēku lokam. Un man saka: nu, ja nu... protams, skaidrs... tie, kas šobrīd kontrolē sabiedriskos medijus, protams, nevar sev sarežģīt dzīvi, jo kas to var zināt, kādi tur būs objektīvie kritēriji, un kas izrādīsies, ja šie kritēriji tiks piemēroti.

Jā, patiešām gan padome, gan LTV vadība šo to dara - socioloģiskās aptaujas, kuras var visādi interpretēt... Taču nav visvienkāršākās lietas - datu uzskaites, kaut gan... Es domāju, jebkuram no mums ir sava pieredze... un mēs redzam, kas parādās Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio bieži, kas tur parādās reti, ko vispār nelaiž tuvumā un kādā krāsā pasniedz vienu vai otru politiķi, vienu vai otru politisko partiju. Un tas var diskreditēt sabiedriskos medijus kā ideju, jo daudzi, īpaši tādi liberāli noskaņoti cilvēki, saka: “Kāpēc vispār mums jāmaksā par sabiedriskajiem medijiem? Ir privātie mediji, ir diezgan plaša izvēle, es izvēlēšos, ko skatīties, - vai nu konservatīvus, vai sociāldemokrātiskus, vai komunistiskus. Pilns internets un pilns ēters!” Bet mēs zinām taču, kāpēc mums ir vajadzīgi sabiedriskie mediji. Tas jāskaidro.

Tam visam tiešām ir pamatojums: tikai tādā gadījumā sabiedriskie mediji patiešām nodrošinātu viedokļu daudzveidību.

Tāpēc es uzskatu, ka šī norma likumā ir ārkārtīgi svarīga, un aicinu mani atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Paldies. Es pieteicos uzrunai tikai tādēļ, lai uzdotu jautājumus tiem komisijas locekļiem, kas neatbalstīja Borisa Cileviča priekšlikumu, kurš, manā ieskatā, ir skaidrs pilnībā.

Tas mērķis ir pilnīgā saskaņā ar... atbilst Latvijas pamatlikumam - Satversmei -, tas atbilst visām Eiropas Savienības vērtībām pilnā mērā. Kāpēc tomēr komisija, kurā daudz liberāli domājošu politiķu, tomēr neatbalstīja šo priekšlikumu? Kā vēl un kas vēl mūsu televīzijas apraidē nodrošinās viedokļu daudzveidību, ja ne ideoloģiska vērtību vadība, kas ir padome tajās televīzijas struktūrās? Man ir jautājums. Es gribētu dzirdēt atbildes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies Dievam, šoreiz saruna nav par valodas lietošanu un par raidījumiem svešvalodās. Ir runa par viedokļu daudzveidību.

Spriežot pēc iepriekšējās diskusijas un iepriekšējām debatēm, nu, tiešām tā ir lieka norma, jo principā ir jābūt vienam dominējošam viedoklim, par ko tikko teica arī Butāna kungs. Visiem ir skaidrs, ka tas, ko viņš teica, - tā ir galīgā un galējā patiesība, un citas patiesības nevar būt. Līdz ar to nevar būt arī citi viedokļi, jo vispār izteikt citu viedokli, vēl trakāk, ja tas izskanēs no radio vai no televīzijas, - nu, tas ir ļoti bīstami.

Jā, dabīgi, tas priekšlikums ir ārkārtīgi bīstams, bet ar to atšķiras žurnālistika no propagandas, ka žurnālistika pieļauj dažādus viedokļus... un ne tikai pieļauj, bet nosaka, ka dažādu viedokļu sacensība, pretstatījums, konfrontācija pat... Tā ir tā īstā žurnālistika.

Tāpēc es aicinātu atbalstīt Cileviča kunga priekšlikumu, jo tas tiešām precizē galveno padomes funkciju, jo principā padome tam arī tiek izveidota - nevis lai vestu politisko cenzūru vai politisko ievirzīšanu, bet lai panāktu, ka visu sabiedrības slāņu grupējumu un tā tālāk... viedokļi tiek atspoguļoti pareizā gaisotnē... neapšaubāmi.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Es aicināšu jūs visus atbalstīt šo priekšlikumu un paskaidrošu, kādēļ. Nu, lai būtu skaidrs tiem deputātiem, kuriem dzīvē nav bijis saskarsmes ar medijiem, ko nozīmētu šī norma tieši šajā likumā.

Nu, iedomājieties, piemēram, pašvaldības darbs. Pašvaldība neko nedrīkst darīt, izņemot to, kas ir ierakstīts likumā “Par pašvaldībām”, jo tieši šis likums nosaka pašvaldības funkcijas, tātad robežas, darbības robežas, kompetenci un tā tālāk.

Šis likums, par kuru mēs pašlaik debatējam, noteiks visu sabiedrisko mediju un to pārvaldošās organizācijas, proti, padomes, darbību. Tas noteiks kompetenci, robežas, tas noteiks arī funkcijas.

Un Cileviča kunga priekšlikuma būtība ir noteikt šai padomei tieši šo funkciju - rūpēties par to, lai sabiedriskie mediji, kuri tiek finansēti no valsts budžeta, no visas Latvijas iedzīvotāju nodokļiem kopumā, būtu ne tikai objektīvi, bet hiperobjektīvi, superobjektīvi, un tas ir ļoti, ļoti svarīgi, jo - vēlreiz atgādināšu - no 1. janvāra sabiedriskie mediji iziet no reklāmas tirgus un vienīgais finansēšanas veids būs valsts budžets. Līdz šim Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbība arī tika vērsta uz objektivitātes ievērošanu.

Atgādināšu, ka vairāki mediji tika sodīti tikai par to, ka kādā no raidījumiem izskanēja, teiksim, neobjektīvs viedoklis, tātad kaut kāds viedoklis, kuram nebija pretstata. Diemžēl mūsu nacionālajos masu medijos ļoti bieži nav ne tikai viedokļu dažādības vai kaut kādam ļoti radikālam viedoklim nav nekāda pretstata, bet arī izskan tādi pieņēmumi, par kuriem būtu jāsoda ne tikai saskaņā ar medijus regulējošiem likumiem, bet vispār saskaņā ar Krimināllikumu, nemaz nerunājot par komentāriem internetā un tā tālāk. Nē! Pietiek vienkārši pavērot sabiedriskos medijus.

Tāpēc es domāju, ka šī norma, kura noteiks sabiedrisko mediju pārvaldošajai organizācijai, proti, padomei, šo funkciju, - tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Tas... Un mani tiešām izbrīna, kāpēc komisijas locekļi nobalsoja pret šo priekšlikumu. Tas ir absolūti loģisks - loģisks, izejot no profesionālas prakses... un jebkuram cilvēkam, kuram ir pieredze medijos, tas liktos absolūti... nu, teiksim, tam ir jābūt šī likuma pamatā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kaimiņš. Tātad komisijas vārdā centīšos ātri atbildēt uz šiem jautājumiem - kāpēc tika šis priekšlikums... Cileviča kunga priekšlikums tika noraidīts.

Proti, kolēģi, ir vadlīnijas, un šīs vadlīnijas - tās ir jāievēro, un tās ir jāizpilda. Šāds kontroles mehānisms - tas jau ir ievērots šajā likumā, un mēs esam jau par to runājuši otrajā lasījumā. Ja jūs, kolēģi, atvērsiet šī likuma 3. panta ceturto daļu, tad tur ir rakstīts: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina viedokļu daudzveidību un savā darbībā ievēro objektivitāti, pienācīgu precizitāti un neitralitāti.” Šī argumenta dēļ šis priekšlikums tika noraidīts.

Aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputāta Cileviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 19, pret - 59, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kaimiņš. 29. - deputātu Juraša, Dzintara, Latkovska, Zakatistova, Beitneres-Le Gallas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Priekšlikuma būtība ir, ka ir jābūt apstiprinātam sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa ētikas kodeksam un tam ir jābūt publiskotam tīmekļvietnē, proti, ir jābūt visiem pasaules iedzīvotājiem pieejai ētikas kodeksam, kas ir ierakstīts attiecīgā sabiedriskā medija tīmekļvietnē. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

Nākamais - 30. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā bija debates par šo ētikas komisiju... attiecīgo skaitu, jo Latvijas Televīzijai ir viena ētikas padome, Latvijas Radio - otra un, iespējams, vēl būs trešā, iespējams... varbūt arī ceturtā. Kā rezultātā šis priekšlikums radās ar tādu domu, lai sakārtotu juridiski šo, - aizstāt 20. panta pirmajā daļā vārdus “apvienoto ētikas padomi” ar vārdiem “ētikas padomēm”. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

Nākamais - 31. - arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī komisijā šis ir atbalstīts. Arī runa ir par ētikas padomju... lietošanu šajā likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tie ir papildinājumi pārejas noteikumiem. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Nākamais - 33. - deputāšu Tēraudas, Golubevas, Rukšānes‑Ščipčinskas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 34. - komisijas priekšlikumā. Runa arī ir par pārejas noteikumiem. Kā jau minēju, tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 34. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.  Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

35. - deputāšu Tēraudas, Golubevas, Rukšānes-Ščipčinskas priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. Paldies.

35. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 36., 36.

A. Kaimiņš. Kaimiņa kungs atkal aizskatījās uz vienu un runāja par otru. Es ļoti atvainojos, sajaucu numurus. Tātad 36. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Kolēģi! Sabiedrisko mediju likumprojektam ir patiešām viens liels trūkums. Un tik liels, ka dažs labs kritiķis apgalvo, ka likumprojektam nav nozīmes, jo tas nav spējis atrisināt sabiedrisko mediju finansēšanas jautājumu. Es tam nepiekrītu. Bet es piekrītu, ka finansēšanas jautājums ir tik būtisks, ka nedrīkst uzskatīt, ka darbs pie tā ir beidzies līdz ar likuma pieņemšanu.

Šis 36. priekšlikums dod uzdevumu jaunajai padomei izstrādāt jaunu finansēšanas koncepciju. Likumprojekts šobrīd atstāj spēkā esošo sistēmu, proti, finansēšanu no gadskārtējā budžeta. Esošā sistēma padara šo finansējumu atkarīgu no politiskiem lēmumiem. Līdz ar to ir iespējams ar politiskām vai finansiālām svirām ietekmēt redakcionālās izvēles. Un to vajag labot.

Šajā likumprojektā mums neizdevās vienoties par jaunu sistēmu. Ar šo pārejas noteikumu uzdodam jaunveidojamai padomei izstrādāt finansēšanas koncepciju, kas nodrošinātu, ka sabiedrisko mediju finansējums nākotnē ir neatkarīgs, atbilstošs un prognozējams. Neatkarīgs no ikgadējiem politiskiem lēmumiem, prognozējams no gada uz gadu, lai mediju uzņēmums var plānot savu attīstību, un atbilstošs. Definējam šo atbilstību kā Eiropas vidējo finansējuma līmeni, kas būtu sasniedzams piecu gadu laikā.

Aicinu deputātus atbalstīt šāda uzdevuma došanu jaunajai padomei, jo sabiedriskā medija veiksmīga attīstība ilgtermiņā prasa finansējuma jautājuma atrisināšanu. Neesam to atrisinājuši šajā likumprojektā, bet tas joprojām ir risināms jautājums, bez kura risinājuma sabiedriskie mediji nevarēs pilnvērtīgi strādāt.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Paldies, priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es piekrītu Tēraudas kundzei, ka šim likumprojektam... gandrīz vai likumam... ir virkne problēmu, ka tas nespēj atrisināt vairākus nopietnus jautājumus. Bet es gan nedomāju, ka finansēšanas jautājums būtu viens no tiem. Galvenais, ka patiešām šis likumprojekts ir novecojis vēl pirms pieņemšanas. Tas joprojām faktiski nosaka novecojušu tehnoloģisko sistēmu: televīzija - atsevišķi, radio - atsevišķi. Portāls, kam jābūt mūsdienīga medija centrā, vispār... vispār nav atrunāts, kāds ir tā juridiskais statuss. Joprojām LSM ir televīzijas apakšvienības struktūrvienības statuss un īsti nav zināms, kas nosaka tā politiku, kas nosaka to visbūtiskāko tajā tirgū, kur sabiedriskajam medijam jākonkurē ar citiem privātajiem medijiem.

Tā ka diemžēl to mums neizdevās izmainīt. Jā, pārejas noteikumos ir iekļauts pants, kas paredz, ka būs jāizstrādā modelis un tā tālāk. Nu, ja mēs strādāsim tāpat kā ar šo likumprojektu (ar visu cieņu gan pret apakškomisijas vadītāju, gan pret komisijas vadītāju), neko mēs nepanāksim. Tāpat kārtējo reizi realitāte attīstās daudz ātrāk, nekā mēs esam spējīgi izstrādāt likuma regulējumu. Un tā ir, manā skatījumā, tā galvenā problēma.

Bet, kas attiecas uz finansējumu... ja runā vienkāršā valodā, te atkal ir runa par abonentmaksu. Tas ir jautājums, kas Saeimā tika apspriests pirmajā reizē, ja nemaldos, jau pirms 16 gadiem. Bet pat tad tas nebija iespējams. Tagad, kad ekonomiskā situācija mainījusies radikāli, nu, tas vēl mazāk ir iespējams.

Bet es gribētu pievērst, kolēģi, uzmanību arī pavisam nesenam Satversmes tiesas spriedumam par citu jomu, par augstskolu finansējumu. Principā Satversmes tiesa deva savu vērtējumu tādām likuma normām, kas paredz fiksētu finansējumu kādai nozarei neatkarīgi no budžeta. Ir pilnīgi skaidrs, ka... nu, es nestāstīšu, es domāju, ka visi zina, ko Satversmes tiesa pateica...

Tā ka es neaicinu balsot pret šo grozījumu, lai paliek, lai darbs notiek. Bet vismaz, lai pārliecinātos, ka būs diezgan grūti izdalīt tādu atsevišķu nozari, ka, protams, mēs visi ļoti cienām, mīlam un augsti vērtējam žurnālistus, - bet vai tiešām mēs cienām un vērtējam žurnālistus vairāk nekā ārstus, nekā skolotājus? Kāpēc mēs nerunājam par fiksēto finansējumu, kas būtu atbilstošs un pietiekošs slimnīcām vai skolām, bet tikai žurnālistiem?

Nu, diez vai, es domāju, tas izdosies. Bet lai šī norma paliek, lai padome un arī Saeima pastrādā ar šo situāciju, lai mēs visi varētu pārliecināties, ka, nu, diez vai tomēr no tā var kaut kas sanākt un, nu, kā jau demokrātiskā valstī ir pieņemts, mediju finansējums tiks noteikts ar budžeta likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai kāds no deputātiem lūdz balsojumu par šo priekšlikumu?

Deputāti nelūdz balsojumu.

Vai kas piebilstams komisijas vārdā?

A. Kaimiņš. Komisijas vārdā... Jā, šis bija viens no šķēres jautājumiem par to, kur rast līdzekļus Latvijas valsts sabiedriskajam medijam. Un šis priekšlikums nosaka ļoti stingru, iegravētu vektoru, kādā virzienā jaunievēlētajai... apstiprinātajai padomei ir jāmeklē - un tai skaitā arī Saeimai -papildlīdzekļi Latvijas sabiedriskajam medijam.

Tā ka šis ir vektora iezīmēšanas priekšlikums. Es aicinu to atbalstīt, bet, kā es saprotu, mēs par šo nebalsojam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Nākamais un pēdējais priekšlikums. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas runā par to, kad likums stājas spēkā. Un šis likums stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es gribēju teikt to... Lai šis likums stātos spēkā 2021. gada 1. janvārī... Daudziem tas bija patiešām tāds neaizsniedzams sapnis jau sen. Daudzi teiks, ka šim likumam vajadzēja būt jau pirms 10 gadiem, varbūt pat pirms 15, un šīs debates Saeimā un arī starp mediju profesionāļiem ir bijušas tiešām, tiešām ļoti, ļoti sen.

Mēs esam, manuprāt, izdarījuši ļoti lielu darbu, un arī tagad ar visu kovida situāciju tomēr mēs šī gada nogalē esam, manuprāt, pieņēmuši šo likumu... Tūliņ būs balsojums par pašu likumprojektu kopumā.

Es gribētu, lai mēs arī neaizmirstam cilvēkus, kas ir darbojušies un veltījuši savu laiku, mīlestību un enerģiju, lai šis likumprojekts taptu. Protams, neviens likumprojekts, nu, nekad nebūs perfekts, un tam būs jābūt... jātaisa kaut kāda veida koriģējumi uz vienu vai uz otru pusi. Šeit debatēs jau ļoti daudzas lietas arī iezīmējās, bet tomēr mēs esam izveidojuši pilnīgi jaunu arhitektūru sabiedriskā medija likumam un sabiedriskam medijam kā tādam.

Es ļoti gribētu pateikt paldies Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas darbiniekiem, gan esošajiem, gan tiem, kas kādreiz tur strādāja, tai skaitā gan Grišānes kundzei, gan Putņa kungam. Es gribētu pateikt paldies komisijas deputātiem, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas - gan 12. Saeimas, gan 13. Saeimas - deputātiem, par šī likumprojekta saprašanu, cik tas ir vitāli nepieciešams un svarīgs. Es gribētu pateikt paldies arī personīgi Valsts prezidentam Levita kungam, paldies Valsts prezidenta kancelejai. Milzīgu paldies es gribu pateikt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas konsultantēm par šo milzīgi sarežģīto un atbildīgo darbu un pienākumu. Un patiesībā - Juridiskā biroja pārstāvim mūsu komisijā Gatim Melnūdrim. Liels jums paldies, ka jūs bijāt klāt un palīdzējāt tapt tiesiski un korekti, juridiski pareizi šim likumprojektam.

Es lūdzu atbalstīt šo 37. priekšlikumu.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Un deputāti priekšlikumu atbalsta.

A. Kaimiņš. Līdz ar to, cienījamie 13. Saeimas deputāti, mēs esam izskatījuši likumprojektu “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” (Nr. 43/Lp13) trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret - 2, atturas - nav. (Aplausi.) Paldies. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Dosimies pārtraukumā. Pēc tam, pēc pusstundas, sāksim strādāt jau pie nākamās darba kārtības sadaļas - patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Vēl sēdes dalībnieku reģistrācija. Deputātu reģistrācija sekmīgi notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Regīnas Ločmeles, Vitālija Orlova, Edgara Kucina, Ivana Ribakova, Igora Pimenova, Jāņa Vucāna, Raimonda Bergmaņa, Danas Reiznieces-Ozolas, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas un Artūra Rubika patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par kompensācijām saistībā ar Ministru kabineta noteiktajiem aizliegumiem”. Lūdzu aktivizēt sistēmā punktu “Ar sēdes norisi saistīts jautājums”.

Kolēģi, ja kādam ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē, lūdzu, piesakieties sistēmā! Ločmeles kundze, jums ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē?

R. Ločmele (SASKAŅA).

Nē, man iebildumu nav. Es vēlējos izteikt motivāciju.

Sēdes vadītāja. Paldies. Nav izteikšanās. Tātad iebildumu nav. Neviens deputāts neiebilst pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas Saeimas sēdē.

Līdz ar to sāksim izskatīt iesniegto lēmuma projektu “Par kompensācijām saistībā ar Ministru kabineta noteiktajiem aizliegumiem”.

Iesniedzēju (Skaņas pārrāvums.)... Ločmeles kundze, vai jūs runāsiet iesniedzēju vārdā?

R. Ločmele. Jā, es runāšu iesniedzēju vārdā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad iesniedzēju vārdā - deputāte Regīna Ločmele.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Atgādināšu, ka šā gada 13. oktobrī valdība ar mērķi mazināt Covid-19 infekcijas izplatību pieņēma lēmumu visā valstī ieviest vairākus ierobežojumus, tajā skaitā aizliegumu attiecībā uz interešu izglītības un amatiermākslas nodarbībām gan pieaugušajiem, gan bērniem grupās, sporta treniņiem grupās, sporta pasākumu organizēšanu.

Nosakot aizliegumus, Ministru kabinets nav lēmis par kompensējošajiem pasākumiem. Noteikto aizliegumu rezultātā minēto nodarbību un pasākumu organizatori un vadītāji nesaņem savas darbības finansiālo nodrošinājumu.

Atgādināšu, ka šis mūsu priekšlikums tika iesniegts tad, kad valdība vēl nebija lēmusi par kompensējošajiem mehānismiem sakarā ar ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī, bet šī konkrētā nozare, šie konkrētie nodarbību organizētāji palika bez kompensācijām, un tas arī netika atrisināts Ministru kabineta rīkojumā tieši par to mēnesi, kas bija starp 13. oktobri un ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī. Tāpēc uzstāju uz to, ka mums šodien ir jāuzdod Ministru kabinetam nekavējoties kompensēt nodarbību un pasākumu organizatoriem un vadītājiem tos izdevumus, kas radušies minēto aizliegumu rezultātā laika posmā no 13. oktobra līdz ārkārtas situācijas izsludināšanai. Vismaz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debatēt deputāti nav pieteikušies. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par kompensācijām saistībā ar Ministru kabineta noteiktajiem aizliegumiem”! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 45, atturas - 2. Līdz ar to lēmuma projekts ir noraidīts.

Lēmuma projekts “Par 10 435 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par ceļiem bez bedrēm” turpmāko virzību””.Godātie kolēģi, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu - patstāvīgo priekšlikumu “Par 10 435 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par ceļiem bez bedrēm” turpmāko virzību””.

Lūdzu aktivizēt sistēmā punktu “Ar sēdes norisi saistīts jautājums”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē? Es redzu, ka sistēmā ir pieteikusies Ločmeles kundze. Vai tas ir no iepriekšējā pieteikuma? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Ločmeles kundzei. Acīmredzot Ločmeles kundzei nav iebildumu. Tātad deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to sāksim izskatīt iesniegto Saeimas lēmuma projektu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A. Adamovičs (JV).

Jā, labdien, cienījamie kolēģi! 2015. gada 5. novembrī Saeima saņēma 10 435 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par ceļiem bez bedrēm”. Un 2016. gada 3. marta sēdē Saeima atbalstīja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu ar uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2016. gada 1. septembrim iesniegt Saeimai informatīvo ziņojumu. Informatīvajā ziņojumā bija jāatspoguļo par ceļu lietošanu maksājamo nodokļu un nodevu apjoma un tiesiskā regulējuma Baltijas valstīs salīdzinošais izvērtējums, kā arī jāizvērtē iespējas izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai īstenotu principu, ka ceļu lietotāju maksātie nodokļi un nodevas tiek izlietoti ceļu un tiltu remontiem, kā arī to uzturēšanai labā tehniskajā stāvoklī, kā arī lai nodokļu maksājumu apjoms ceļu lietotājiem atbilstu ceļa lietošanas intensitātei.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, veicot kontroli par kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību, 2019. gada 5. jūnija sēdē uzklausīja biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” un Satiksmes ministrijas pārstāvjus. Tā kā komisija konstatēja, ka kolektīvā iesnieguma virzība nav pietiekama, tad komisija vērsās Ilgtspējīgas attīstības komisijā ar lūgumu aktualizēt šo jautājumu.

2020. gada februārī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma Ilgtspējīgas attīstības komisijas vēstuli, kurā norādīts, ka praktisku jautājumu risināšanai saistībā ar ceļu nozari jāvēršas Tautsaimniecības, agrās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Līdz ar to 2020. gada 21. oktobra sēdē, iepazīstoties ar Ilgtspējīgas attīstības komisijas viedokli, komisija vienbalsīgi nolēma, ka jautājums ir nododams Tautsaimniecības, agrās, vides un reģionālās politikas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta septīto daļu sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 10 435 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par ceļiem bez bedrēm” turpmāko virzību”.

Lūdzu atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 435 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par ceļiem bez bedrēm” turpmāko virzību”! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Un tālāk darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Ulda Auguļa, Gundara Daudzes, Viktora Valaiņa, Danas Reiznieces‑Ozolas, Jāņa Vucāna, Armanda Krauzes, Lindas Liepiņas, Janīnas Jalinskas, Ingas Goldbergas, Evijas Papules un Raimonda Bergmaņa pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par likumā noteikto prasību pildīšanu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga.

I. Puga (KPV LV).

Labdien! Esiet sveicināti, kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Ulda Auguļa, Gundara Daudzes, Viktora Valaiņa, Danas Reiznieces‑Ozolas, Jāņa Vucāna, Armanda Krauzes, Lindas Liepiņas, Janīnas Jalinskas, Ingas Goldbergas, Evijas Papules, Raimonda Bergmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par likumā noteikto prasību pildīšanu” (Nr. 34/P13) un, balsojot par - 4, pret - 7 un atturoties 3 deputātiem, atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ulda Auguļa, Gundara Daudzes, Viktora Valaiņa, Danas Reiznieces‑Ozolas, Jāņa Vucāna, Armanda Krauzes, Lindas Liepiņas, Janīnas Jalinskas, Ingas Goldbergas, Evijas Papules, Raimonda Bergmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par likumā noteikto prasību pildīšanu”! Lūdzu, balsosim! Par - 23, pret - 53, atturas - 1. Pieprasījums ir noraidīts.

Deputātu Viktora Valaiņa, Danas Reiznieces‑Ozolas, Armanda Krauzes, Māra Kučinska, Gundara Daudzes, Jūlijas Stepaņenko, Raimonda Bergmaņa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Vucāna, Ulda Auguļa pieprasījums satiksmes ministram Tālim Linkaitam “Par satiksmes ministra atbildību par sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanu atbilstoši valsts interesēm”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga.

I. Puga (KPV LV).

Tātad Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Viktora Valaiņa, Danas Reiznieces‑Ozolas, Armanda Krauzes, Māra Kučinska, Gundara Daudzes, Jūlijas Stepaņenko, Raimonda Bergmaņa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Vucāna, Ulda Auguļa pieprasījumu satiksmes ministram Tālim Linkaitam “Par satiksmes ministra atbildību par sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanu atbilstoši valsts interesēm” (Nr. 35/P13) un, balsojot par - 4, pret - 5 un atturoties 2 deputātiem, atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, labdien, kolēģi! Es tomēr aicinātu šodien aizdomāties un varbūt arī mainīt viedokli šajā jautājumā, kas attiecas uz sabiedriskā transporta pakalpojumu iepirkumiem turpmākajiem gadiem.

Šobrīd pilnīgi noteikti ir izveidojusies tāda situācija, kad šie pakalpojumu sniedzēji, lai arī lotes bija, tā teikt... iepirkumi bija vairāk pa visu Latviju, ir acīmredzami, ka lielākā - izteikti lielākā! - daļa koncentrējusies dažu uzņēmēju rokās, kas arī līdz šim ir piedalījušies šī pakalpojuma sniegšanā, bet tomēr teikt par visu šo iesaistīto uzņēmēju godaprātu būtu visnotaļ apšaubāmi, jo, nu, mēs visi zinām epopeju ar “Rīgas karti”. Mēs esam pieredzējuši virkni daudzmiljonu maksājumu, kur valsts ir nostādīta fakta priekšā, kur arī ir līdzīgi slēgti šie līgumi un kur tiešām ļoti lielas summas valsts bijusi ilgus gadus spiesta maksāt uzņēmējiem, kas varbūt - un ļoti iespējams - ne pārāk godprātīgi šo pakalpojumu ir pildījuši.

Kāpēc es šeit runāju par paša ministra atbildību? Jo man ir ļoti neizprotami tas, kādā veidā ministrs ir organizējis, uzraudzījis šo visu iepirkuma procedūru. Mēs redzam to, ka Iepirkumu uzraudzības birojs virkni no šiem gadījumiem ir atcēlis (lielāko daļu no šīm lotēm), atzinis to, ka šis iepirkums nav bijis atbilstošs likumā noteiktajām prasībām.

Bet, ja mēs paskatāmies uz tiem līgumiem, kas šobrīd tiek slēgti, cik tie ir apšaubāmi, grūti iedomāties pēc konkursa, ka varētu būt situācija, ka slēdz līgumu, neierakstot līgumā cenu, par kuru tad šis uzņēmējs ir uzvarējis. Bet šajā gadījumā tāda cena tiešām arī netiek norādīta šajos līgumos... Kas paver vēl vairāk tiešām... šo sajūtu, ka būs vēl trakāk, nekā ir bijis līdz šim.

Ja līdz šim ar noteiktām cenām jau bija lielas problēmas un tika saņemti dažnedažādākie maksājumu pamatojumi, kāpēc jākompensē viena vai otra sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēja zaudējumi, tad šajā gadījumā šeit pat cena vispār netiek norādīta šajos līgumos, ar kuriem ikviens no jums, mazliet vairāk iedziļinoties, var iepazīties. Visi šie līgumi ir publiski pieejami, tos var apskatīties. Tur šie cipari neparādās.

Vēl vairāk, ja mēs skatāmies šajos līgumos, tad viena autobusa cena... nu, tādi, kas braukā šobrīd gan pa Rīgu, gan pa citām pilsētām, pa reģioniem... ļoti daudz izmanto šos dīzeļautobusus... Protams, tas nav tas videi draudzīgākais veids, kā pārvietoties, bet videi draudzīgāks noteikti ir veids, ka... respektīvi, pāriet uz gāzi. Tas sadārdzina autobusa izmaksas par procentiem 30.

Ja mēs pārejam uz elektroautobusiem, tad šīs izmaksas palielinās par pusotru reizi. Un jautājums - cik ļoti ir infrastruktūra gatava elektroautobusiem Latvijas mērogā reģionos, lai tie braukātu? Cik gatavi ir mūsu ceļi, lai pa tiem varētu braukāt ar elektroautobusiem? Un cik mēs esam paši gatavi jau šobrīd maksāt, lai pārietu reģionos uz elektroautobusiem?

Bet šis elektroautobusu kritērijs, kā izrādījās beigās, iepirkuma komisijās tika vērtēts kā galvenais, pēc kā izvēlējās šo pakalpojuma sniedzēju, kas savā ziņā nospēlēja par labu trīs komersantiem. Tas tiešām ir ļoti apspriežams, vai šādus autobusus un tādos apjomos, kā ir solīts, vispār ir iespējams sagādāt. Bet vēl lielāks jautājums - vai pat tad, ja tiks iegādāts kāds elektroautobuss, tas šim pakalpojuma sniedzējam vispār uzliek par pienākumu ar to braukt? Tas tikpat labi var stāvēt garāžā. Un var turpināt mierīgi braukāt ar šiem vecajiem dīzeļautobusiem.

Es par to tik daudz nerunātu un šai tēmai necenstos jūsu uzmanību pievērst, ja situācija būtu tāda, ka būtu vairāki komersanti, būtu vairāki uzņēmēji un mēs tiešām varētu justies droši par to, ka šis pakalpojums tiks nodrošināts ilgtspējīgi, atbilstoši valsts interesēm. Bet šajā gadījumā, kā jau minēju, ir trīs uzņēmēji, kas principā ir novinnējuši visas Latvijas lotes ar tādām visnotaļ viltīgām metodēm...

Un, manuprāt, visnotaļ kritiski skatoties arī uz izpildi, kas parādās Iepirkumu uzraudzības biroja analizētajos dokumentos, kur ir dažādi ekspertu atzinumi par to, cik patiesībā apšaubāmi ir tas... ņemot vērā vēl to, ka šajos līgumos vispār netiek noteikta cena, par cik tad viņi turpmāk vedīs. Tas ir diezgan kuriozi, bet tā tas ir. Tas paģērē iespēju diezgan vienkāršām metodēm šos... teiksim tā, valsti vienkārši pēc tam slaukt kā tādu kārtīgu slaucamu govi. Un deputāti nekur citur neliksies - būs spiesti maksāt par dažādām apropriācijām, par budžeta grozījumiem... valsts budžetā iezīmēt. Kopumā šis cipars ir pusmiljards, par ko šobrīd mēs runājam un kam šobrīd...

Es redzu, ka satiksmes ministrs brīvi darbojas tālāk pēc nospraustā kursa, bet es brīnos, kāpēc citi valdības locekļi tam tik maz pievērš uzmanību.

Šajā gadījumā no tirgus ir izslēgti visi publiskās pārvaldes... nu, lielākoties izslēgti... visi publiskās pārvaldes pakalpojumu publiskā sektora uzņēmumi, par ko var priecāties, bet, nu, es savā ziņā galīgi nepriecājos par šādu situāciju. Tie ir lieli uzņēmumi, kas apkalpo praktiski visu Vidzemi, tāpat Zemgali, Kurzemi, kuros kaut kādā veidā tomēr... Šajā gadījumā pašvaldības kaut kādā veidā kontrolē, un šiem uzņēmumiem bija tāds uzraudzības mehānisms kā jebkurai publiskai personai - tam jābūt caurspīdīgam, visam ir jābūt caurskatāmam un ikvienam saprotamam. Šajā gadījumā šie uzņēmēji, kas ir... pilnīgi noteikti, kuriem nav nekādu iespēju kaut ko pa labi, pa kreisi, bet kuriem ir jāstrādā pēc augstākajiem kvalitātes un caurspīdīguma standartiem, - viņi pilnīgi visi ir izslēgti ārā.

Ko tas pēc būtības nozīmēs? Pēc būtības nozīmēs to, ka viņi gada laikā, es domāju, visi tiks likvidēti. Nu, tas ir gan Cēsu... Cēsīs bāzētais uzņēmējs... uzņēmums “CATA”, gan Valmierā... Valmieras uzņēmums, gan arī Zemgalē “Jelgavas autobusu parks”, gan arī citi... Bauskā... kas ir bāzēti uzņēmumi, ar kuriem līdz šim nav bijušas nekādas tādas nopietnas problēmas, par kuriem nav bijuši tiešām skandāli un par kuru godaprātu... tai skaitā arī Tukumā... mēs varam kaut kādā veidā paļauties... par viņu reputāciju...

Tad šajā gadījumā viss tiek sakoncentrēts tieši tādiem uzņēmējiem, par kuru reputāciju, es domāju, ikvienam var rasties jautājumi. Un šie skandāli ir ne mazums vien. Ir arī vairāki žurnālisti, kas diezgan interesantu analīzi par šo jautājumu jau veikuši, un varētu izcelt žurnālā “Ir” veikto analīzi, kas, manuprāt, diezgan interesanta bija... Iepazīties, ka arī žurnālists pievēršas šim jautājumam. Tāpat arī televīzijas raidījumos, kur šis ir analizēts, kas ir tie patiesie labuma guvēji. Un cik mēs varam būt droši par šī pakalpojuma ilgtspēju un tiešām atbilstību valsts interesēm.

Es, kolēģi, aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Gadījumā ja to tomēr jūs neatbalstīsiet, aicinu ikvienu koalīcijas deputātu ieskatīties šajā visnotaļ, manuprāt, svarīgajā jautājumā, kura izmaksas būs pusmiljards, no kā būs atkarīgs pilnīgi viss sabiedriskā transporta tīkls turpmākajos gados, no kura būs atkarīgi principā ļoti daudzi mobilitātes izaicinājumi. Vai tiešām šāda koncentrācija vienās rokās ir īstais risinājums?

Alternatīvas ir, un šobrīd jau redzams, kur Iepirkumu uzraudzības birojs ir aizliedzis slēgt šos līgumus. Tur notiek atkārtoti konkursi un pēc citiem nosacījumiem. Tur šie dalībnieki ir vairāk, un, protams, kaut kas acīmredzot pamainījies ir. Arī no pašiem konkursa dalībniekiem... Viņi saka, nu, ka šie noteikumi ir kļuvuši gluži vienkārši skaidrāki.

Sākotnējā lielajā iepirkumā, kas vēl joprojām tiek virzīts uz priekšu, gluži vienkārši, ja valstī kaut kādā veidā mēs skatāmies uz ekonomiskiem aspektiem, cik katrs konkrētais pakalpojums maksā, uz videi draudzīgiem risinājumiem, tad šajā gadījumā, tā latviski sakot, tika cilvēki un virkne Latvijas uzņēmēju vienkārši apčakarēti un tika tiešām viltīgām metodēm (solot neizpildāmas lietas, piemēram, ka lielo autobusu teju par eiro ir gatavi nomazgāt un par 50 centiem kilometrā vizināt cilvēkus) vienkārši novinnēti konkursi. Un tādā veidā gada laikā, izslēdzot pilnīgi jebkādu konkurenci, mēs pēc tam nonāktu pie tās pašas situācijas, kas Latvijā jau bija 2012., 2013. un līdz pat 2020. gadam, kad visi varēja vērtēt krustu šķērsu šos Šlesera līgumus, ko viņš bija noslēdzis, bet nekādu iespēju mums kaut kādā veidā tos ietekmēt nebija. Līgumu laušanā daudz lielākas izmaksas valstij bija paredzētas, un bijām spiesti samierināties ar šo situāciju.

Šie, teiksim, Linkaita līgumi ir daudz trakāki par šiem Šlesera līgumiem, un tiešām tie var radīt ļoti saspīlētu situāciju reģionālajai attīstībai un Latvijas budžetam kopumā. Šeit ir runa par pusmiljardu, kolēģi!

Es aicinu atbalstīt un ieklausīties tajā, ko opozīcija norāda pozīcijai, un arī pozīcijas kolēģus iesaistīties šajā jautājumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Puga. Komisijas vārdā es varu tikai atgādināt, ka, komisijai balsojot, deputātu pieprasījums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Danas Reiznieces-Ozolas, Armanda Krauzes, Māra Kučinska, Gundara Daudzes, Jūlijas Stepaņenko, Raimonda Bergmaņa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Vucāna un Ulda Auguļa pieprasījumu satiksmes ministram Tālim Linkaitam “Par satiksmes ministra atbildību par sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanu atbilstoši valsts interesēm”! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 55, atturas - nav. Pieprasījums ir noraidīts.

Deputātu Ivara Zariņa, Ivana Ribakova, Ivana Klementjeva, Vitālija Orlova, Jāņa Krišāna, Vladimira Nikonova, Edgara Kucina, Jāņa Tutina, Jāņa Urbanoviča un Nikolaja Kabanova pieprasījums ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par ekonomikas ministra nespēju sniegt atbildes saistībā ar Ekonomikas ministrijas noteikumu atbilstību Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajam (par elektroenerģijas pašpatēriņu)”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga.

I. Puga (KPV LV).

Kolēģi! Tātad Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Ivara Zariņa, Ivana Ribakova, Ivana Klementjeva, Vitālija Orlova, Jāņa Krišāna, Vladimira Nikonova, Edgara Kucina, Jāņa Tutina, Jāņa Urbanoviča un Nikolaja Kabanova pieprasījumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par ekonomikas ministra nespēju sniegt atbildes saistībā ar Ekonomikas ministrijas noteikumu atbilstību Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajam (par elektroenerģijas pašpatēriņu)” (Nr. 37/P13) un, balsojot par - 2, pret - 8 un atturoties 1 deputātam, atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem, kuri seko līdzi tam, kā ir tikusi īstenota OIK afēra. Šodien mēs izskatīsim vienu no būtiskākajiem OIK krāpniecības aspektiem. Pretēji tam, kā tiek apgalvots sabiedrībā, ka notiek cīņa ar OIK afēru, patiesībā notiek izmanīga un izmisīga tās piesegšana. Un tajā joprojām nozīmīga loma ir Ekonomikas ministrijai.

Šodien ar faktiem tas tiks uzskatāmi parādīts un pierādīts. Šodien mēs izskatīsim, kā tiek īstenotas un piesegtas krāpniecības ar elektroenerģijas pašpatēriņu. Tā ir viena no visplašāk piekoptajām OIK krāpniecībām, kuras īstenojas joprojām, un šodien to ar dokumentiem un faktiem uzskatāmi es jums parādīšu, kur rezultātā ir izkrāpti daudzi miljoni eiro no visas Latvijas sabiedrības. Un tās joprojām turpinās, un mēs joprojām turpinām tās apmaksāt.

Un kas ir šeit svarīgi. Vēršu jūsu uzmanību. Tas ir viens no ne tikai visplašākajiem krāpniecības veidiem, runājot par šo OIK afēru, bet arī viens no visvienkāršāk atklājamiem un pierādāmiem pārkāpumiem.

Un tas ir zīmīgi. Kas šeit ir zīmīgs? Pareizi. Kā gan tas var tā sanākt, ja jau šis ir viens no visvienkāršāk atklājamiem pārkāpumiem, kā tas var būt visplašāk izmantotais, visplašāk īstenotais? Jo patiesībā tad vajadzētu būt tieši otrādi. Vēl jo vairāk - ja Ekonomikas ministrijas rīcībā jau gadiem ir visa nepieciešamā informācija, kas šīs krāpniecības apliecina un pierāda. Pareizi - tas ir iespējams tikai ar nosacījumu, ja tie, kam šī OIK sistēma ir jāuzrauga, nevis cīnās ar šīm krāpniecībām, bet piesedz tās.

Un ar uzskatāmiem faktiem to mēs pierādīsim.

No sākuma es izstāstīšu, kā tas tiek īstenots. Jo sevišķi es aicinu ieklausīties savus kolēģus no Jaunās konservatīvās partijas. Jūs, kas solījāt, ka būsiet šeit godīgi, drosmīgi un, es pieņemu... arī gudri mēģināsiet būt. Jums šī informācija var noderēt nopietnām pārdomām, sevišķi, kad jums vajadzēs balsot par šo pieprasījumu.

Tātad - kā tas tiek īstenots.

Vienīgais Elektroenerģijas tirgus likumā skaidri noteiktais princips kopš OIK sistēmas izveides sākumiem, kuras pamatus ielika esošais premjerministrs Krišjānis Kariņš, nosaka, ka OIK komersants ir tiesīgs pārdot obligātā iepirkuma ietvaros, tas ir, par šo paaugstināto tarifu, tikai elektroenerģijas pārpalikumu - to, kas paliek pāri pēc tam, kad viņš ir izmantojis šo elektroenerģiju arī savām nepieciešamībām, tātad nobarojis savu staciju, savu patēriņu. Tas, kas paliek pāri, - to viņš ir tiesīgs pārdot obligātajā iepirkumā par paaugstināto tarifu.

Atkarībā no izmantojamās tehnoloģijas šo pašpatēriņa apjomu var nozīmīgi variēt, tas var nozīmīgi mainīties. Tie var būt niecīgi... Tas var būt viena procenta apmērā, var arī sasniegt pat 30 un vairāk procentus no visas saražotās elektroenerģijas.

Ko darīja Ekonomikas ministrija? Lai gan likumā šāds viens likuma princips... šāds princips ir skaidri noteikts, Ekonomikas ministrija, izsniedzot savas atļaujas... Tā izsniedza šo obligātā iepirkuma apjomu, tā šo apjomu rēķināja... aprēķināja no visas uzstādītās jaudas, neņemot vērā to jaudas apmēru, kas būtu nepieciešams, lai komersantam pašam... paša vajadzībām.

Rezultātā komersants ieguva tādu atļauju, kurā viņam iekšā bija ierakstīts tāds elektroenerģijas apmērs... pārdodamās obligātā iepirkuma ietvaros... ka viņš to pat saražot fiziski nevar, pat ja viņš ražotu... pat ja viņš... pat ar nosacījumu, ka viņš pilnībā savu pašpatēriņu nosegtu no kāda cita ražotāja.

Un, proti, kas tālāk notika? Pateicoties šādai situācijai, kuru bija radījusi Ekonomikas ministrija ar saviem lēmumiem, ar savām atļaujām, izsniedzot šādus nesamērīgi lielus atbalsta apjomus, kurus tālāk Ekonomikas ministrija atbilstīgi nekontrolēja, komersantiem parādījās spēcīga motivācija apiet šo likuma normu, proti, pārdot obligātā iepirkuma ietvaros nevis tikai pārpalikumu, bet pārdot visu, ko viņi saražo, savukārt sev nepieciešamo nopirkt no kāda cita ražotāja - no malas, tā sacīt, pa lēto. Kas arī rezultātā tika īstenots.

Pagāja diezgan... Mums bija diezgan liela tāda sāncensība ar Ekonomikas ministriju, lai pierādītu, ka tas patiesībā tā notiek, jo Ekonomikas ministrija agrāk to spītīgi negribēja atzīt. Tad, kad tas tika pierādīts (tas notika vēl iepriekšējās Saeimas laikā), ko izdarīja Ekonomikas ministrija? Kad Ekonomikas ministrijai tika pierādīts, ka tiešām tā tas arī notiek - ka notiek šīs krāpniecības un, lai īstenotu šīs krāpniecības, tiek veidotas speciāli pieslēguma shēmas, - un ka vajadzētu pārbaudīt arī šīs shēmas, tad Ekonomikas ministrija steidzami izmainīja Ministru kabineta noteikumus, kuros paredzēja, jā, ka tagad šīs shēmas tiks kontrolētas. Bet - ko Ekonomikas ministrija izdarīja steidzami, darot to visu? Tā ierakstīja nosacījumu, ka to drīkstēs sākt pārbaudīt tikai vairāk nekā pēc gada. Proti, tas jau parādīja, ka Ekonomikas ministrija skaidri apzinājās, ka šīs krāpniecības notiek. Un, ja tās tūlīt sāktu kontrolēt, tad šie komersanti tiktu pieķerti, un viņi zaudētu atļaujas. Tāpēc arī Ekonomikas ministrija izstrādāja noteikumus, kuros sev aizliedza sākt to kontrolēt ne ātrāk... Vairāk nekā gadam bija jāpaiet no brīža, kad tika pieņemts šis lēmums, proti, lai dotu laiku komersantiem noslēpt šīs krāpniecības. To Ekonomikas ministrija pati arī rakstiski atzina Saeimai, un tas ir dokumentāri fiksēts dokumentos Ekonomikas ministrijas atbildēs Saeimai, ka iemesls, kāpēc tā darīja, kāpēc vajadzēja šādus Ministru kabineta noteikumus... atliekošu nosacījumu ielikt laika periodā tieši tādu, tāpēc ka ir vajadzība veikt nepieciešamās tehnoloģiskās izmaiņas. Un, ja komersantus tūlīt pārbaudīs un šīs izmaiņas nebūs veiktas, tad daudzi varētu zaudēt atļaujas.

Tagad mēs tuvojamies šim laikam. Kas tad ir izdarīts pa šo laiku, lai ar šīm krāpniecībām varētu cīnīties? Viens - tātad šīs pieslēguma shēmas, kuras... pēc kurām varētu daudz ko jau atklāt...

Bet tas zīmīgais, ja mēs runājam par pašpatēriņu, tad patiesībā, lai atklātu pašpatēriņa krāpniecības, praktiski nav nepieciešamas nekādas īpašas zināšanas... nekādas, nu, īpašas papildu darbības veikt. Viss, kas jāizdara, ir jāmāk skaitīt 3. klases līmenī. Jāsaskaita... Viss, kas ir jāmāk, ir saprast ciparu no atskaitēm, kuras tiek iesniegtas Ekonomikas ministrijai katru gadu.

Tātad katru gadu komersanti iesniedz Ekonomikas ministrijai atskaites, kurās precīzi atskaitās, cik viņi ir saražojuši elektroenerģiju, cik viņi ir nodevuši obligātajā iepirkumā. Proti, šos divus skaitļus... atņemot vienu no otra, jūs iegūstat to atlikumu, kas viņam it kā ir palicis formāli, ko viņš ir atstājis savam pašpatēriņam. Un tālāk, ja jūs zināt konkrēti, kas tā ir par tehnoloģiju, katrai šai tehnoloģijai ir minimālais nepieciešamais pat, nu, pašpatēriņa līmenis, kurš pat teorētiski nevar būt zemāks. Nu, pieņemsim, ORC tehnoloģijai tie ir 20 procenti. Tie nebūs mazāk par 20 procentiem nekādi, parasti būs vēl lielāki. Ja jūs atskaites saņemat un šinīs atskaitēs jūs ieraugāt, ka tur pašpatēriņš sanāk mazāk nekā viens procents, 0,1 procents, 0,5 procenti, kas ir simtām reižu mazāk, nekā tas reāli - reāli! - būtu minimāli iespējams, tad ir acīmredzami, ka tā ir krāpniecība, ka tur kaut kas īsti nav kārtībā, un šos ciparus vajadzētu pārbaudīt.

Šādi cipari, šādas atskaites Ekonomikas ministrijā ir gadiem bijušas, un uzskatāmi šādi krāpniecības gadījumi dokumentāri fiksēti. Ko ir darījusi Ekonomikas ministrija? Praktiski neko. Vēl vairāk - ko ir izdarījusi Ekonomikas ministrija, lai šīs krāpniecības piesegtu? Tā ir izveidojusi speciālus Ministru kabineta noteikumus, lai apietu šo likuma normu, kas paredz šādu principu. Tātad likumā viņi ir... savos noteikumos viņi ierakstījuši šādu punktu, kurš pasaka, - ja šinīs atskaitēs tiek atklāts, ka obligātajā iepirkumā nodotais elektroenerģijas apjoms sakrīt ar saražoto elektroenerģijas apjomu, tikai tādā gadījumā ir jālemj par to, ka komersantam šī atļauja ir jāatņem, jāanulē. Proti, tikai gadījumā, ja komersants būs tik dumjš un būs deklarējis, ka viņam ir nulles pašpatēriņš... Vai dumjš, vai nekaunīgs, vai kaut kādu citu iemeslu dēļ... Tikai šajos gadījumos tad ir tiesības atņemt šo obligātā iepirkuma atļauju.

Rezultātā Ekonomikas ministrijai parādās formāls iemesls, kāpēc tā var nereaģēt - pateicoties šādiem noteikumiem! - uz šiem atklātajiem krāpniecības faktiem. Ekonomikas ministrija, lai attaisnotos, mēģināja iestāstīt - ziniet, tagad Ministru kabineta noteikumos ir iekļauta arī norma, kura paredz, ka komersantam var atņemt šo atļauju, ja nav ievērotas pašpatēriņa prasības.

Jā, bet tas ir ierakstīts vienkārši... tikai formāli tāpēc, lai skaitītos, ka it kā likumā paredzētā prasība noteikumos ir ietverta, bet tanī pašā laikā paralēli ir sagatavots, kā apiet šo prasību. Proti, tas, ko izdarījusi tālāk Ekonomikas ministrija, ko tā noklusē un ko tā nekādi negribēja atzīt komisijā, un nācās tai uz to norādīt, ka turpat, noteikumos, tālāk ir uzrakstīta norma par šāda veida pārkāpumiem, pie kuriem pieskaitāms arī pašpatēriņš, Ekonomikas ministrija vai arī, nu, tātad uzraugošā iestāde, kas būs Būvniecības valsts kontroles birojs, var vienkārši izteikt brīdinājumu.

Un rezultātā... Rezultātā, ko mēs redzam? Lai gan uz Ekonomikas ministrijas... Ekonomikas ministrijas rīcībā ir informācija par gadiem šādām veiktām krāpniecībām, kur katra no tām varētu būt... jau sastādītu... ne katra, ļoti daudzas no tām sastādītu jau miljonus, simtus tūkstošu vismaz, Ekonomikas ministrija uz tām nav reaģējusi, izmantojot savus noteikumus. Vēl vairāk - formāli, lai viņiem noteikumi it kā būtu atbilstīgi, tad ir ierakstīta šī norma par atļaujas anulēšanu, bet to, nu, praktiski... praktiski ar šo atļauju anulēšanu nav nodarbojušies. Tā vietā ir izteikts komersantam brīdinājums.

Un tā analoģija ir apmēram tāda, ka jūs pārkāpjat... Ja mēs ņemam no Ceļu satiksmes noteikumiem... Jūs pārkāpjat likumu, pārkāpjat Ceļu satiksmes noteikumus - jūs noķer pie stūres alkohola reibumā. Tad saskaņā ar šādu regulējumu, kādu Ekonomikas ministrija piekopj attiecībā uz OIK krāpniekiem, jūs vienkārši pabrīdina, novēl jums laimīgu ceļu un ļauj turpināt braukt tālāk, un vēl par to jums piemaksā. Tas ir reāli regulējums, kādu Ekonomikas ministrija izveidojusi.

Vēl vairāk! Ko ir izdarījusi Ekonomikas ministrija? Tātad viņi ir nesen pārapstiprinājuši... Jau šis ekonomikas ministrs ir pārapstiprinājis šos noteikumus, kur atkal ir iekšā šī pati brīdinājuma sistēma, plus paralēli kas ir izdarīts? Paralēli, ņemot vērā to, ka Ekonomikas ministrijai bija jāiesniedz ziņojums Saeimai par šo OIK staciju darbības rādītājiem par pēdējiem trim gadiem, kur uzskatāmi parādās šīs krāpniecības, kuras tagad ir elementāri pierādīt un attiecīgi, ņemot vērā jau likuma grozījumus, vērst prasības pret nelikumīgi izmaksāto atbalstu, - ko ir izdarījusi Ekonomikas ministrija?

Lai nevarētu piedzīt šo nelikumīgi izmaksāto atbalstu, tātad atbalstu komersantiem, kuri ir krāpušies... Lai to nevarētu atgūt no šiem komersantiem, Ekonomikas ministrija ir paredzējusi savos noteikumos, ko tikko ir izdevusi, ka par... atklājot šādas krāpniecības, var piedzīt šo nelikumīgi izmaksāto atbalstu tikai par to laika periodu, kas ir vai nu pēdējais laika periods, proti, mums... Mēs tagad ziņojumā esam dabūjuši šo triju gadu periodu tad, un visvairāk ir krāpušies tieši tajā... iepriekšējos gados, nevis tagad, kad sāka visu to slēpt, bet iepriekšējos gados. Tad Ekonomikas ministrija uztaisījusi, ka var tikai par pēdējo laika periodu šo piedziņu veikt vai arī no pēdējā brīdinājuma. Savukārt, lai varētu anulēt atļauju, vajadzīgi trīs brīdinājumi triju gadu laikā.

 Un pēc būtības tādā veidā Ekonomikas ministrija ir uztaisījusi kārtējo jumtu, tādu riktīgu jumtu krāpniekiem, lai piesegtu viņiem... Nevis lai tie, kas ir krāpušies... lai tie, kuru krāpniecības tagad reāli atklājās... un varētu pret tām vērsties un šos nelikumīgi izmaksātos miljonus piedzīt, - Ekonomikas ministrija steigšus ar saviem noteikumiem ir piesegusi viņus. Un tas ir, kolēģi, kā tas reāli notiek.

Tālāk. Mēs paņēmām reālus piemērus, ka Ekonomikas ministrija mēģinājusi stāstīt, ka tā ar kaut ko cīnījusies. Mēs paņēmām protokolus, pārbaužu protokolus, kas ir iesniegti Ekonomikas ministrijai, kuri ir veikti 2018. gadā, kur ir fakts... melns uz balta uzrakstīts, ka tur pašpatēriņš tehnoloģijai, kurai ir vismaz 20 procenti jābūt, ir 0,1 procents. Un Ekonomikas ministrija visu šo gadu neko... 2019. gadu neko nav darījusi, kamēr tai bija jāreaģē uz to. Pretēji tam Ekonomikas ministrija ir turpinājusi maksāt šim komersantam atbalstu - atbalstu vairāku simtu tūkstošu vērtībā... tie tikuši samaksāti. Un tas tikai bija viens konkrēts piemērs. Šeit ir šis protokols. (Rāda protokolu.) Es nesaukšu šo komersantu konkrēti, lai nepārkāptu, ka tā ir ierobežota informācija, bet šinī protokolā acīmredzami tas viss ir fiksēts - melns uz balta.

Ekonomikas ministrija neko nav darījusi, un tas tikai viens konkrēts piemērs par simtiem tūkstošu, kas turpināti maksāt komersantam, kuram atbalsts vispār nepienāktos. Vēl vairāk! Būtu ne tikai jāpārtrauc viņam maksāt šis atbalsts, būtu jau sen bijis jāvēršas tiesībsargājošajās iestādēs, lai veiktu attiecīgās darbības. Neko tādu Ekonomikas ministrija nav darījusi. Un tādu piemēru ir virknēm, un tie ir dokumentāri piefiksēti.

Tāpēc, kolēģi, es aicinātu jūs šodien atbalstīt šo pieprasījumu, sevišķi tos politiskos spēkus, kuri ir solījuši cīnīties ar šo OIK afēru, sevišķi Jauno konservatīvo partiju, kura stāstīja saviem vēlētājiem... ir solījusi, ka viņi rīkosies godīgi, drosmīgi un gudri.

Es aicinu šeit tagad to arī nodemonstrēt. Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Puga. Komisijas vārdā nav piebilstams nekas.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Ivana Ribakova, Ivana Klementjeva, Vitālija Orlova, Jāņa Krišāna, Vladimira Nikonova, Edgara Kucina, Jāņa Tutina, Jāņa Urbanoviča un Nikolaja Kabanova pieprasījumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par ekonomikas ministra nespēju sniegt atbildes saistībā ar Ekonomikas ministrijas noteikumu atbilstību Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajam (par elektroenerģijas pašpatēriņu)”! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 54, atturas - nav. Pieprasījums ir noraidīts.

Darba kārtībā - lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 2019. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšana”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labdien, dārgie kolēģi! Šā gada 20. oktobrī Publisko izdevumu un revīzijas komisija izskatīja 19. oktobrī saņemto Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas 2019. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem. Komisija to izskatīja un sagatavoja Saeimas lēmuma projektu par pārskata apstiprināšanu.

Pārskatā norādīts tālāk minētais.

Pirmkārt. 2019. gadā Latvijas ekonomikas izaugsmes temps raksturojams kā mērens salīdzinājumā ar straujo ekonomikas izaugsmes tempu, kas bija vērojams 2017. un 2018. gadā. Ekonomikas izaugsmes tempa samazināšanos 2019. gadā noteica gan ārējās vides pasliktināšanās, gan vairāki iekšējie faktori, piemēram, tranzīta kritums, finanšu pakalpojumu eksporta samazināšanās un citi faktori.

Otrkārt. Latvijas vispārējās valdības parāds 2019. gada beigās bija 11,2 miljardi eiro jeb 36,9 procenti no iekšzemes kopprodukta, tomēr joprojām viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.

Treškārt. 2019. gadā valsts budžets izpildīts atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2019. gadam”, īstenojot likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam” noteiktās prioritātes, piemēram, valsts aizsardzības spēju palielināšanu, nodokļu ieņēmumu apjoma pret iekšzemes kopproduktu pakāpenisku palielināšanu, un citas prioritātes.

Ceturtkārt. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bijuši par 4,9 procentiem lielāki nekā 2018. gadā, pateicoties ārvalstu finanšu palīdzības un nodokļu ieņēmumu pieaugumam, kas saistīts ar pieaugošajām atmaksām no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanu.

Piektkārt. Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu palielinājušies par 3,9 procentiem. Nozīmīgākais izdevumu kāpums valsts konsolidētajā budžetā bija vērojams sociālajiem pabalstiem un pensijām, pabalstu izmaksām tieslietu un iekšlietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī nozīmīgā apmērā vērojams pieaugums aizsardzības un veselības resoros.

Sestkārt. 2019. gadā aplēstas valsts uzņemtās saistības četru miljardu eiro apmērā par nākotnē paredzamiem izdevumiem izdienas pensiju, pabalstu un kompensāciju izmaksai. Joprojām ir aktuālas diskusijas par izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu, lai nākotnē samazinātu slogu valsts budžetam.

Septītkārt. 2019. gadā pašvaldību budžetā izveidojies pārpalikums 50,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 201,5 miljoniem eiro vairāk nekā 2018. gada deficīts. Pašvaldību konsolidētā budžeta ieņēmumi uzrādījuši augstu pieauguma tempu - vairāk par 10,4 procentiem nekā 2018. gadā. Galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa kāpums to nodrošināja. Savukārt pašvaldību konsolidētā budžeta izdevumi 2019. gadā pieauga lēnāk - par 2,6 procentiem salīdzinājumā ar 2018. gadu. Izdevumu pieaugumu pamatā nodrošināja uzturēšanas izdevumu pieaugums.

Astotkārt. Likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” noteiktais vispārējās valdības budžeta deficīts ir 0,3 procenti no iekšzemes kopprodukta. 2020. gada pirmajā ceturksnī bija vērojams straujākais ekonomikas kritums kopš 2008., 2009. gada krīzes. Kritumu noteica jau 2019. gadā sākusies lejupslīde transporta un finanšu nozarēs, kā arī Covid-19 krīzes tiešā ietekme, kuru Latvijā sāka izjust kopš 2020. gada marta vidus.

Devītkārt. Valsts kontrole, pamatojoties uz finanšu revīzijā par Latvijas Republikas 2019. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem konstatētajiem faktiem (izņemot sadaļā “Pamatojums” atzinumu ar iebildēm... sniegšanai... minēto jautājumu ietekmi), norādījusi, ka saimnieciskā gada pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par valsts finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un valsts darbības finansiālajiem rezultātiem saimnieciskajā gadā, kas noslēdzās 2019. gada 31. decembrī, un ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Valsts kontrole saimnieciskā gada pārskata revīzijas rezultātā Finanšu ministrijai... tai skaitā sadarbībā ar citām iestādēm... Pārresoru koordinācijas centram un Ministru kabinetam kopumā sniegusi septiņus ieteikumus un divus priekšlikumus. 

Dārgie kolēģi! Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 66. pantu lūdzu apstiprināt Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas 2019. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas 2019. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu”! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Sēdes darba kārtība izskatīta.

Ir iesniegts deputātu jautājums.

Tātad deputāti Zariņš, Agešins, Klementjevs, Rubiks un Kucins ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par Ekonomikas ministrijas iesniegto informāciju saistībā ar Elektroenerģijas tirgus likumā paredzētā Saeimai iesniegtā ziņojuma par subsidēto elektrostaciju darbības uzraudzību un kontroli”. To nododam ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam.

Vēl noslēgusies.

Kolēģi! Šo Saeimas 2020. gada 5. novembra attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.

Pēc 15 minūtēm, tātad 19... atvainojos... pulksten 16.40 sāksim izskatīt šā gada 19. novembra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Paldies.

Tātad turpinām darbu pēc 15 minūtēm.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas
2020. gada 5. novembra 18. (attālinātās ārkārtas) sēdes
turpinājums 2020. gada 19. novembrī

Likumprojekts “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” (Nr. 778/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3053)
   
- Ziņo - dep. R. Kols
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām”” (Nr. 611/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3054)
   
- Ziņo - dep. R. Kols
   
Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 779/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2827, 3058)
   
- Ziņo - dep. D. Pavļuts
   
Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 739/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3062)
   
- Ziņo - dep. E. Šnore
   
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 740/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3063)
   
- Ziņo - dep. E. Šnore
   
Likumprojekts “Latviešu vēsturisko zemju likums” (Nr. 788/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2942, 3064)
   
- Ziņo - dep. A. T. Plešs
   
- Debates - dep. A. Kazinovskis
  - dep. R. Jansons
  - dep. I. Goldberga
  - dep. I. Zariņš
  - dep. V. Valainis
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
   
Likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr. 672/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3076A)
   
- Ziņo - dep. A. Skride
   
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 774/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3088)
   
- Ziņo - dep. I. Voika
  - dep. J. Jurašs
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 150/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 3089)
   
- Ziņo - dep. K. Sprūde
   
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 789/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 2952, 3104)
   
- Ziņo - dep. I. Krapāne
   
Likumprojekts “Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums” (Nr. 829/Lp13) (1.lasījums)
(Dok. Nr. 3038, 3108)
   
- Ziņo - dep. S. Riekstiņš
   
Likumprojekts “Grozījumi Ģerboņu likumā” (Nr. 747/Lp13) (2.lasījums)
(Dok. Nr. 2995)
   
- Ziņo - dep. I. Voika
   
Likumprojekts “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” (Nr. 43/Lp13) (3.lasījums)
(Dok. Nr. 3090)
   
- Ziņo - dep. A. Kaimiņš
   
- Debates - dep. V. A. Tērauda
  - dep. D. Beitnere-Le Galla
  - dep. R. Jansons
  - dep. M. Kučinskis
  - dep. A. Kaimiņš
  - dep. V. A. Tērauda
  - dep. A. Kaimiņš
  - dep. B. Cilevičs
  - dep. R. Ločmele
  - dep. B. Cilevičs
  - dep. R. Jansons
  - dep. B. Cilevičs
  - dep. R. Ločmele
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
   
- Debašu turpinājums - dep. E. Šnore
  - dep. D. Beitnere-Le Galla
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. N. Kabanovs
  - dep. I. Pimenovs
  - dep. E. Papule
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. V. Dombrovskis
  - dep. V. A. Tērauda
  - dep. E. Šnore
  - dep. D. Beitnere-Le Galla
  - dep. M. Golubeva
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. A. Gobzems
  - dep. J. Stepaņenko
  - dep. I. Pimenovs
  - dep. A. Gobzems
  - dep. J. Butāns
  - dep. B. Cilevičs
  - dep. I. Pimenovs
  - dep. S. Dolgopolovs
  - dep. R. Ločmele
  - dep. V. A. Tērauda
  - dep. B. Cilevičs
  - dep. A. Kaimiņš
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
   
Lēmuma projekts “Par kompensācijām saistībā ar Ministru kabineta noteiktajiem aizliegumiem” (Nr. 465/Lm13) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 3073)
   
- Motivācija - dep. R. Ločmele
   
Lēmuma projekts “Par 10 435 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par ceļiem bez bedrēm” turpmāko virzību” (Nr. 468/Lm13)
(Dok. Nr. 3084)
   
- Ziņo - dep. A. Adamovičs
   
Deputātu Ulda Auguļa, Gundara Daudzes, Viktora Valaiņa, Danas Reiznieces-Ozolas, Jāņa Vucāna, Armanda Krauzes, Lindas Liepiņas, Janīnas Jalinskas, Ingas Goldbergas, Evijas Papules, Raimonda Bergmaņa pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par likumā noteikto prasību pildīšanu” (Nr. 34/P13) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 2919, 2919A, 2990)
   
- Ziņo - dep. I. Puga
   
Deputātu Viktora Valaiņa, Danas Reiznieces-Ozolas, Armanda Krauzes, Māra Kučinska, Gundara Daudzes, Jūlijas Stepaņenko, Raimonda Bergmaņa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Vucāna, Ulda Auguļa pieprasījums satiksmes ministram Tālim Linkaitam “Par satiksmes ministra atbildību par sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanu atbilstoši valsts interesēm” (Nr. 35/P13) ) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 2941, 2941A, 2990)
   
- Ziņo - dep. I. Puga
   
- Debates - dep. V. Valainis
   
Deputātu Ivara Zariņa, Ivana Ribakova, Ivana Klementjeva, Vitālija Orlova, Jāņa Krišāna, Vladimira Nikonova, Edgara Kucina, Jāņa Tutina, Jāņa Urbanoviča, Nikolaja Kabanova pieprasījums ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par ekonomikas ministra nespēju sniegt atbildes saistībā ar Ekonomikas ministrijas noteikumu atbilstību elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajam (par elektroenerģijas pašpatēriņu)” (Nr. 37/P13) ) (Noraidīts)
(Dok. Nr. 2951, 2951A, 3057)
   
- Ziņo - dep. I. Puga
   
- Debates - dep. I. Zariņš
   
Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 2019. gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu” (Nr. 466/Lm13)
(Dok. Nr. 3077)
   
- Ziņo - dep. K. Feldmans
   
Informācija par deputātu I. Zariņa, V. Agešina, I. Klementjeva, A. Rubika un E. Kucina jautājumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par ekonomikas ministrijas iesniegto informāciju saistībā ar Elektroenerģijas tirgus likumā paredzētā Saeimai iesniegtā ziņojuma par subsidēto elektrostaciju darbības uzraudzību un kontroli (Nr. 150/J13)
   
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
   
Informācija par ārkārtas sēdes sasaukšanu

Balsojumi

Datums: 19.11.2020 09:43:59 bal001
Par - 70, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (778/Lp13), 2.lasījums

Datums: 19.11.2020 09:45:59 bal002
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Konvenciju par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām” (611/Lp13), 2.lasījums

Datums: 19.11.2020 09:48:14 bal003
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (779/Lp13), 1.lasījums

Datums: 19.11.2020 09:50:51 bal004
Par - 68, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (739/Lp13), 2.lasījums

Datums: 19.11.2020 10:08:27 bal005
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Pārbalsošana par likumprojekta "Grozījumi Militārā dienesta likumā" (739/Lp13) pieņemšanu 2.lasījumā

Datums: 19.11.2020 10:10:08 bal006
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (740/Lp13), 2.lasījums

Datums: 19.11.2020 10:43:56 bal007
Par - 79, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Latviešu vēsturisko zemju likums (788/Lp13), 1.lasījums

Datums: 19.11.2020 10:44:25 bal008
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 19.11.2020 11:05:11 bal009
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pacientu tiesību likumā (672/Lp13), 2.lasījums

Datums: 19.11.2020 11:15:57 bal010
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (774/Lp13), 2.lasījums

Datums: 19.11.2020 11:24:52 bal011
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (150/Lp13), 2.lasījums

Datums: 19.11.2020 11:27:01 bal012
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (789/Lp13), 1.lasījums

Datums: 19.11.2020 11:29:10 bal013
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (829/Lp13), 1.lasījums

Datums: 19.11.2020 11:30:31 bal014
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģerboņu likumā (747/Lp13), 2.lasījums

Datums: 19.11.2020 12:10:21 bal015
Par - 39, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 13. priekšlikums. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (43/Lp13), 3.lasījums

Datums: 19.11.2020 12:30:06 bal016
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 19.11.2020 14:27:45 bal017
Par - 24, pret - 60, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 27. priekšlikums. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (43/Lp13), 3.lasījums

Datums: 19.11.2020 14:40:14 bal018
Par - 19, pret - 59, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 28. priekšlikums. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (43/Lp13), 3.lasījums

Datums: 19.11.2020 14:53:53 bal019
Par - 87, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (43/Lp13), 3.lasījums

Datums: 19.11.2020 14:54:19 bal020
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 19.11.2020 15:38:41 bal021
Par - 29, pret - 45, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par kompensācijām saistībā ar Ministru kabineta noteiktajiem aizliegumiem (465/Lm13)

Datums: 19.11.2020 15:43:28 bal022
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 435 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par ceļiem bez bedrēm” turpmāko virzību (468/Lm13)

Datums: 19.11.2020 15:45:30 bal023
Par - 23, pret - 53, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Deputātu Ulda Auguļa, Gundara Daudzes, Viktora Valaiņa, Danas Reiznieces-Ozolas, Jāņa Vucāna, Armanda Krauzes, Lindas Liepiņas, Janīnas Jalinskas, Ingas Goldbergas, Evijas Papules, Raimonda Bergmaņa pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par likumā noteikto prasību pildīšanu" (34/Lp13)

Datums: 19.11.2020 15:59:45 bal024
Par - 29, pret - 55, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Deputātu Viktora Valaiņa, Danas Reiznieces-Ozolas, Armanda Krauzes, Māra Kučinska, Gundara Daudzes, Jūlijas Stepaņenko, Raimonda Bergmaņa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Vucāna, Ulda Auguļa pieprasījums satiksmes ministram Tālim Linkaitam "Par satiksmes ministra atbildību par sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanu atbilstoši valsts interesēm" (35/P13)

Datums: 19.11.2020 16:17:05 bal025
Par - 28, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Deputātu Ivara Zariņa, Ivana Ribakova, Ivana Klementjeva, Vitālija Orlova, Jāņa Krišāna, Vladimira Nikonova, Edgara Kucina, Jāņa Tutina, Jāņa Urbanoviča, Nikolaja Kabanova pieprasījums ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam "Par ekonomikas ministra nespēju sniegt atbildes saistībā ar Ekonomikas ministrijas noteikumu atbilstību elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajam (par elektroenerģijas pašpatēriņu)" (37/P13)

Datums: 19.11.2020 16:23:43 bal026
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas 2019.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem apstiprināšanu (466/Lm13)

Datums: 19.11.2020 16:24:28 bal027
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Ceturtdien, 28.martā
10:00  Saeimas priekšsēdētājas biedres Zandas Kalniņas-Lukaševicas tikšanās ar Vācijas Federatīvās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Christian Heldt