Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas četrpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums
2020. gada 5. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sākam Saeimas attālināto ārkārtas sēdi.

Turpināsim izskatīt šā gada 8. oktobra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas valdības vienošanos par Līguma starp Latvijas Republikas valdību un Zviedrijas Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību izbeigšanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Labrīt, kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas valdības vienošanos par Līguma starp Latvijas Republikas valdību un Zviedrijas Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību izbeigšanu” pirmajā lasījumā.

Šis likumprojekts skatāms kontekstā ar Saeimā jau skatīto nolīgumu par divpusējo ieguldījumu līgumu izbeigšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas paredz kontrolētā un organizētā veidā denonsēt savulaik parakstītos divpusējos investīciju aizsardzības līgumus.

Kā iepriekš minēju, ņemot vērā to, ka Latvijai ir bijuši vairāki diezgan skaļi investīciju strīdi, tiesiskā regulējuma maiņa uz Eiropas Savienības Tiesas spriedumam atbilstošo ir Latvijas interesēm atbilstoša.

Konkrētais likumprojekts izstrādāts, lai saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 14. pantu apstiprinātu Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas valdības vienošanos par mūsu valstu līguma par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību izbeigšanu.

Vienošanās paredz izbeigt līgumu un izbeigt turpināmības klauzulu, tā saukto sunset clause, kas iekļauta līgumā starp Latviju un Zviedriju un pagarina pirms vienošanās izbeigšanas veikto ieguldījumu aizsardzību vēl uz 20 gadiem.

Ārlietu komisijā likumprojekts atbalstīts pirmajā lasījumā.

Līdz ar to, kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas valdības vienošanos par Līguma starp Latvijas Republikas valdību un Zviedrijas Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību izbeigšanu” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Kols. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 16. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16. novembris.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas konfigurāciju”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas konfigurāciju”.

Šis likumprojekts izriet no Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 215. punkta, kas paredz stiprināt NATO kā Eiropas drošības garanta pozīcijas, veicinot un atbalstot tādus sadarbības formātus, kas papildina NATO mērķus un darbību, tādējādi nostiprinot alianses lomu Eiropā.

BALTNET ir NATO pretgaisa aizsardzības sistēmas neatņemama sastāvdaļa, kuras uzdevums ir nodrošināt gaisa telpas novērošanu, ieroču kontroli, vadības, kontroles un mācību pasākumus Igaunijas, Latvijas un Lietuvas teritorijā.

Apvienotais kontroles un ziņošanas centrs Karmelava ir BALTNET neatņemama sastāvdaļa, kopīgi organizēta, ar starptautisku personālu nodrošināta gaisa telpas vadības un kontroles taktiska vienība.

Baltijas valstīm vienojoties, ir mainījusies BALTNET tehniskā konfigurācija, viena kontroles un ziņošanas centra vietā izveidojot trīs atsevišķus nacionālos kontroles un ziņošanas centrus.

Turpmāk katrā Baltijas valstī atradīsies pa vienam centram, kas novēros savas attiecīgās gaisa telpas teritoriju. Atbildīgais kontroles un ziņošanas centrs ir attiecīgais kontroles un ziņošanas centrs, kas uz laiku - pēc rotācijas principa - ir atbildīgs par ieroču kontroles operācijām katrā no Baltijas valstu teritorijām.

Vienošanās rezultātā identificēto grozījumu daudzums norādīja uz nepieciešamību izstrādāt jaunu vienošanos, tāpēc, Baltijas valstu atbildīgajām amatpersonām vienojoties, tika izstrādāta jauna vienošanās, kuras mērķis ir NATO gaisa telpas integritātes saglabāšana, stiprinot Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nacionālās gaisa telpas suverenitāti, pastāvīgi izmantojot nacionālos vai kopīgos gaisa telpas novērošanas līdzekļus un gaisa telpas vadības un kontroles sistēmas.

Likumprojekts paredz pieņemt un apstiprināt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas vienošanos par Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas konfigurāciju.

Komisijā likumprojekts atbalstīts pirmajā lasījumā.

Līdz ar to aicinu, kolēģi, balsot “par” likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas konfigurāciju” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Kols. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam - šā gada 16. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 16. novembris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””.

Kamēr mēs strādājām ar šo likumprojektu, Ministru kabinets iesniedza vēl vienu likumprojektu - grozījumus likumā “Par aviāciju”. Komisija nolēma abus divus likumprojektus apvienot uz otro lasījumu, tāpēc tagad, otrajā lasījumā, būs arī priekšlikumi no otra likumprojekta. Ziņojot es par to jūs informēšu.

Esam saņēmuši pavisam sešus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Tālāk. 3. - tas ir priekšlikums no otra, Ministru kabineta iesniegtā, likumprojekta. Tas saistīts ar darba... par to, kā darba devējam veicama iepriekšējās darbības pārbaude. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt pārejas noteikumu 43. punktu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Zariņš. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka 57.¹ panta jaunā redakcija stājas spēkā 2020. gada 31. decembrī. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 6. - priekšlikums no otra, Ministru kabineta iesniegtā, likumprojekta. Komisijā daļēji atbalstīts, jo principā tas runā par apmēram to pašu - par to, kad stājas spēkā likums.

Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā, par kuru mēs jau nobalsojām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. Paldies, kolēģi!

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Zariņš. Priekšlikumiem... tā, tā, tā... es atvainojos, man te ir uzkāries dators. Septiņas... septiņas dienas bija paredzētas.

Sēdes vadītāja. Un kurš datums tas būtu?

I. Zariņš. Tas sanāk... Šodien mums ir devītais... plus septiņas dienas.

Sēdes vadītāja. Nu, vispār 5. novembris...

I. Zariņš. Piektais... Nu, tad - 12. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12. novembris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs.

J. Dūklavs (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr. 728/Lp13 - “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, pirmais lasījums.

Dažos teikumos - par tā būtību.

Pirmkārt, te ir paredzēta direktīvas prasību pārņemšana, lai sekmētu emisiju samazināšanu un investīciju palielināšanu mazoglekļa risinājumiem.

Otrkārt, ir paredzēts precizēt prasības, kas saistītas ar pašvaldību gaisa kvalitātes... rīcības programmas izstrādi.

Komisijā ir saņemti divi priekšlikumi, tie abi ir no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Pleša kunga.

1. priekšlikums ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. Arī 2. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. Līdz ar to iesniegtie priekšlikumi ir atbalstīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Dūklavs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. novembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” un alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, kuru ir iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Pirmais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labrīt, kolēģi! Tā situācija ir tāda, ka komisijā tika...

Lai jūs saprastu, paskaidrošu. Pēdējā laikā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, arī pie mums Latvijā ir populāri tagad elektroskrejriteņi. Taču pašreiz normatīvais regulējums nenosaka pietiekoši precīzi noteikumus, kas būtu attiecināmi uz šo transportlīdzekļu dalību ceļu satiksmē.

Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta mērķis ir nodrošināt satiksmes drošību, papildinot Ceļu satiksmes likumu ar normām, kas tiktu attiecinātas uz elektroskrejriteņa iekļaušanu dalībai ceļu satiksmē.

Tāpat šis likumprojekts precizē velosipēda, mopēda, motocikla, tricikla un kvadricikla definīciju, kā arī velosipēdu un transportlīdzekļu... apmācības regulējumus. Bet! Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts piedāvā - papildus tam, ko nupat minēju, - mainīt alkohola pārbaudes norises kārtības regulējumu.

Un tieši šajā sakarā izvērsās plašas debates atbildīgajā komisijā, un pēc vairākām diskusijām atbildīgā komisija pieņēma lēmumu, ka Ministru kabineta iesniegto likumprojektu neatbalsta, bet izstrādā alternatīvo likumprojektu, kurā netiek iekļauta šī norma par alkohola pārbaudi. Tāpēc komisija atbalstīja otro variantu.

Komisijas vārdā man būtu lūgums noraidīt, respektīvi, neatbalstīt, Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, bet atbalstīt alternatīvo - komisijas izstrādāto - likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates notiek par abiem likumprojektiem kopumā.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Labrīt, kolēģi! Man ir prieks, ka galu galā Ceļu satiksmes likuma grozījumi ir mūsu dienaskārtībā - un turklāt nevis viens likumprojekts, bet divi. Un es noteikti aicinu atbalstīt komisijas ierosinājumu, taču man gribētos pievērst uzmanību dažiem aspektiem.

Pirmais jautājums, tātad jautājums, kuru mēģina risināt ar šo likumprojektu, ir saistīts ar ceļu satiksmes drošību. Un, atklāti sakot, es šaubos, vai ir pareizi, ka mēs iesaistījām un visu laiku iesaistām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju šā jautājuma apspiešanā.

Es saprotu, cik svarīgi ir runāt par iespējamo korupciju policistu vidū, bet vai tiešām tas ir jādara Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai? Manuprāt, mums bija iespēja to izdiskutēt varbūt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā vai Juridiskajā komisijā.

Un, starp citu, arī bez alternatīvā likumprojekta... bija iespēja pieņemt pirmajā lasījumā valdības iesniegto un pēc tam izlemt, ko darīt ar alkohola pārbaudi.

Bet nu, labi, tā tas notika. Un, es domāju, tagad, pēc trīs diskusijām, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir spējīga to projektu virzīt tālāk. Bet es aicinu tomēr Prezidiju izvērtēt šo jautājumu un padomāt, vai ir pareizi turpmāk jautājumus, kas saistīti ar ceļu satiksmes drošību, virzīt un nodot tieši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Tas ir viens jautājums.

Es saprotu, ka tajā likumā ir skarti jautājumi, kas saistīti ar tautsaimniecību, bet mēs katrai komisijai varam atrast, teiksim, kaut ko, kas saistīts ar atsevišķiem projektiem.

Tas ir viens jautājums, bet nav vienīgais.

Kā pareizi norādīja referents, ar šo likumprojektu ir paredzēts risināt jautājumu par elektroskrejriteņiem. Projekts bija iestrādāts... es atvainojos, bija izstrādāts vēl 2019. gadā ar cerību, ka 2020. gadā būs regulējums. Patlaban likumā nekas nav rakstīts... Un ir jautājums - kas ir elektroskrejritenis? Vai tas ir vienkārši sporta inventārs, ko daži cilvēki izmanto izklaidei, vai transportlīdzeklis - tas nav norādīts. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai attiecīgs regulējums pastāvētu.

Es, lai noskaidrotu viedokļus, kādi ir par elektroskrejriteņiem, organizēju dažas aptaujas, un es redzēju, ka cilvēku viedokļi ļoti atšķiras. Un ir, piemēram, jautājums - kur braukt ar elektroskrejriteni? Vai tiešām tikai pa brauktuvēm vai pa trotuāriem, vai pa veloceļiem?

Nu, nav vienprātības, nav vienota viedokļa.

Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai mēs pēc iespējas ātrāk pieņemtu šo likumprojektu, un uz tā pamata valdība varēs apstiprināt arī grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos, lai regulētu šo jautājumu.

Starp citu, projekts jau ir gatavs. Un es arī publiski solīju Saeimas vārdā... faktiski var teikt, ka man nav tādu tiesību, bet es solīju, ka Saeima strādās ātri un nākamajā gadā regulējums par elektroskrejriteņiem tiks... būs pieņemts šogad vai nākamā gada sākumā, un ka nākamajā sezonā regulējums būs spēkā un cilvēkiem būs skaidrība, jo mēs redzam - ievainoto ir daudz, ir diemžēl arī cilvēki, kas gāja bojā, braucot ar elektroskrejriteņiem, traumatisms pieaug, un bez regulējuma šo jautājumu atstāt nevar.

Bet vēlreiz gribu teikt, ka es atbalstu komisijas ierosinājumu.

Lūdzu atbalstīt alternatīvo likumprojektu, un tad ātri strādāsim.

Vienīgais, ka... Es atceros, ka komisija gribēja mēnesi gaidīt priekšlikumus. Es ļoti ceru, ka... Mēs mēnesi gaidījām šo sēdi. Es ļoti ceru, ka ar piecām dienām pietiks, un tad mēs varēsim jau drīz runāt par likumprojektu un pieņemt to otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Es tikai gribu atgādināt, ka deputātiem ir tiesības lūgt, lai nodotu vienu vai otru likumprojektu arī kādai citai komisijai, kura nav minēta Prezidija atzinumā. Un kolēģi šīs tiesības arī izmanto.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Sveicināti, kolēģi! Paldies Judina kungam par atbalstu likumprojekta virzībā, jo tiešām mēs Satiksmes ministrijā pie šī likumprojekta strādājām jau kopš 2019. gada, faktiski jau kopš brīža, kad mēs uzņēmāmies vadību Satiksmes ministrijā. Un likumprojekts grūtā ceļā tapa, un tika iesniegts Saeimā 2020. gadā.

Un, protams, lai likumprojektu iesniegtu, tika veikti dažādi priekšdarbi, tika noskaidrotas cilvēku vēlmes, cilvēku iespējas un tika apzināta faktiskā situācija.

Un redzu, ka Judina kungs tagad tieši to pašu veic vēlreiz.

Un pēc būtības jau nekas no tā nav mainījies, un joprojām viss ir saglabājies... Un redzam, ka mūsu sagatavotais likumprojekts virzās pareizās sliedēs.

Un tiešām ir tā, ka... Bija plānots, ka šo likumprojektu varētu pieņemt un šis likums varētu stāties spēkā jau šogad, lai šajā sezonā jau būtu atbilstošs regulējums un varētu paaugstināt satiksmes drošību gan uz ielām, gan ietvēm.

Bet nu diemžēl situācija, kāda ir valstī, ir ieviesusi korekcijas, un tāpēc mēs to neesam paspējuši.

Un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā faktiski ar šo... ar Iekšlietu ministrijas priekšlikumiem... situācija nu tāda ir izveidojusies...

Manuprāt, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir radusi labu risinājumu, kā virzīt uz priekšu šo likumprojektu un regulējumu par elektroskrejriteņiem. Ceru, ka mums izdosies šo likumprojektu pieņemt vismaz šajā ziemā, lai Satiksmes ministrija paspētu sagatavot atbilstošus Ministru kabineta noteikumus par jau konkrētu regulējumu, par to, kā satiksme būtu organizējama attiecībā uz elektroskrejriteņiem.

Aicinu atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju un balsot, kā saka ziņotājs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labdien, kolēģi! Labrīt! Es vēlos, protams, izteikt pateicību Judina kungam par viņa ieskatu, kā būtu jāorganizē Saeimas likumdošanas komisiju darbs.

Konkrētajā gadījumā... nu, jāsaka, Saeimas deputātiem bija... nu, īsti neviens nejautāja, vai būtu nepieciešams... vai šis potenciāli korupciju skarošais jautājums būtu ietverams šajā likumprojektā, kas pamatā runāja par skrejriteņu jautājumu. Tā bija Ministru kabineta izvēle. Un tāpēc komisijā bija plašas diskusijas par šo jautājumu, kas faktiski skar... potenciāli... šo, nu, korupcijas stāstu... policijā... Un deputāti nebija gatavi balsot par to pirmajā lasījumā, jo balsot par to pirmajā lasījumā - tas faktiski nozīmētu konceptuālu atbalstu šādai normai.

Mēs redzam, ka līdzīgs princips... Redzam, ka tas tomēr ir ļoti svarīgi - par ko tiek nobalsots pirmajā lasījumā, jo pēc tam... kā redzam, piemēram, budžeta likumprojektu paketes sakarā... Ja ir nobalsots pirmajā lasījumā, vienmēr var kāds pateikt... Nu, tas, kurš gudrāks, protams, mēģina izlikties, ka... “Nu kā?! Bet jūs taču pirmajā lasījumā atbalstījāt! Kā tad jūs tagad tā - neatbalstīsiet vai slēgsiet ārā...? Jūs taču konceptuāli atbalstījāt!”

Deputāti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā - nu, tie, kas ir ar tādu privātu uzņēmējdarbības pieredzi, - uz šiem trikiem neiekrita un izstrādāja atbilstošu - komisijas - likumprojektu, kuru es arī aicinu atbalstīt.

Tātad - pirmo tagad noraidīt. Un to, kas pēc tam, - atbalstīt.

Un, runājot par nākotni, es aicinu: tad, kad ir ļoti, ļoti svarīga, sabiedrībai svarīga tēma (piemēram, par skrejriteņiem), nesajaukt kopā apelsīnus ar āboliem! Jo tad var sanākt tā, ka visam kopumā vairs nav atbalsta.

Ja ir svarīga tēma, tad specifisku likumprojektu virzīt no Ministru kabineta un varbūt nepiekabināt klāt piekabītē dažādas apšaubāmas lietas, par kurām ir plašas diskusijas, kas var “norakt” vispār to pamatjautājumu!

Tas ir vienkārši, nu, tāds mans kā caurmēra deputāta ieteikums, kā vajadzētu šajā lietā darboties.

Tā ka īsumā - paldies komisijas deputātiem un arī komisijas vadītājam par to, ka tika pieņemts un atbalstīts šis konstruktīvais risinājums par alternatīvo likumprojektu.

Es esmu atvērts... un, es domāju, arī kolēģi varētu būt atvērti uz... attiecībā uz priekšlikumu termiņa varbūt pārskatīšanu... nekā šobrīd komisijā tika nolemts. Varbūt tas var būt arī īsāks. Tā ir taisnība. Par to mēs varam arī droši vien šobrīd Saeimas sēdē vienoties.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam otro reizi.

A. Judins (JV).

Paldies par viedokļiem. Skaidrības labad es gribu uzsvērt, ka, manuprāt, ir ļoti labi, ka ir izstrādāts alternatīvais projekts, jo jautājums par alkohola pārbaudi tiešām bija diskutabls, un, ja mēs to atstātu, tad tas varbūt aizkavētu darbu.

Bet jautājums ir cits, par kuru es runāju tieši, - mums ir tā tradīcija, ka projektus, kas saistīti ar ceļu satiksmi, mēs nododam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Protams, deputāti var ierosināt rīkoties citādi, bet, es domāju, iespējams, jāpārskata tā nodošana, lai automātiski tas nenotiek. Principā patlaban - kas ir svarīgi? Ātri pieņemt grozījumus. Un bez ironijas es gribu teikt paldies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, jo tiešām projekts virzās un ir piedāvāts alternatīvais risinājums, un mēs varēsim šo darbu izpildīt.

Saistībā ar to izslēgto jautājumu, nu, diskusija jāorganizē un jāizlemj, jo jautājums ir ļoti vienkāršs.

Būtībā... tad, lai kolēģi saprastu, par ko ir stāsts, - patlaban, ja cilvēkam pārbauda tieši, vai viņš nav reibuma stāvoklī pie stūres, tad pārbaudīt... Viņš var... Izelpu var pārbaudīt. Bet, ja viņš pieprasa, tad viņu ved uz slimnīcu un veic asins analīzi. Jautājums - vai ir tāda vajadzība? Vai tiešām mēs varam, teiksim, ierobežoties ar vienu analīzi? Vai cilvēkam ir jābūt tiesībām prasīt, lai otra analīze būtu veikta? Bet par to tiešām tad labāk diskutēt, nesaistot jautājumu ar elektroskrejriteņiem.

Paldies. Komisija lūdz atbalstīt alternatīvo projektu un ātri ar to strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (JK).

Kolēģi! Es piekritīšu Judina kungam tajā vienā sadaļā par to, ka, nu, šī visa alkohola sāga acīmredzot nav jāvērtē Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Un tieši tāpēc arī komisija ir izdalījusi šo alternatīvo likumprojektu ārā.

Bet sāksim ar to, ka Ministru kabinetam acīmredzot nevajadzētu vienu konkrētu lietu, ko vajag grozīt kādā nebūt likumā, pa ceļam līdz Saeimai apkarināt ar vēl 60 citām lietām, kuras ir nesaistītas.

Tāpēc arī komisija izdalīja ārā. Nu jāsāk acīmredzot ministrijas audzināt, nu, ja savādāk nevar - šis būs arī viens no piemēriem.

Un otra lieta. Par šo izskatīšanas ilgumu. Es pat varētu piekrist, jā, ka nu ir tā, kā ir. Tikai ir viena lieta - jaunie konservatīvie vairākkārt ir piedāvājuši kolēģiem pastrādāt ilgāk par pulksten 17.00. Diemžēl koalīcija to nav atbalstījusi, un te nu mēs esam kur esam - tik tālu esam atstiepuši. Es ceru, ka strādāsim raitāk un viss būs kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Kolēģi, man jāsaka gan, ka ir jāvērtē arī, cik mūsu e-Saeimas sistēma spēj ilgstoši strādāt. Un tāpēc aicinu kolēģus pārtraukumā izslēgt datorus un iziet no sistēmas.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par abiem likumprojektiem?

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā varu tikai atgādināt, ka aicinu noraidīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un atbalstīt alternatīvo.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad vispirms balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, kuru komisija aicinājusi noraidīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 724/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 3, pret - 83, atturas - nav. Likumprojekts ir noraidīts.

S. Riekstiņš. Tagad aicinu atbalstīt komisijas iesniegto likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 792/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 19. novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš... Komisija piedāvā - šā gada 19. novembris.

Vai kāds no deputātiem vēlas citu termiņu piedāvāt? Debatēs izskanēja.

Lūdzu, ieslēdziet procedūras sadaļu, lai var pieteikties!

Vai kāds no deputātiem vēlas pieteikt citu priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Nē, izskatās, ka ne.

Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19. novembris.

Likumprojekts “Par atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.

Benhenas-Bēkenas kundze, mēs jūs ļoti slikti dzirdam.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Par atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai” pirms otrā lasījuma.

Likumprojekta mērķis ir definēt kompetentās iestādes tiesības un pienākumus atbalsta sniegšanai Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai.

Kopumā uz otro lasījumu tika saņemti deviņi priekšlikumi, kas atbilst konceptuālajiem likumprojekta grozījumiem, kas tika pieņemti pirmajā lasījumā.

Tātad 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehnisks precizējums, izsakot likuma nosaukumu šādā redakcijā: “Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai sniedzamā atbalsta likums”. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 2. - arī ir saņemts no (Pauze.)... 2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums, un arī komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 3. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Benhena-Bēkena. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Izsaka likumprojekta 1. pantu jaunā redakcijā, nodrošinot redakcionālu precizējumu par likuma mērķi, izmantojot juridiskās tehnikas paņēmienus, iekļaujot atsauci uz regulu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 5. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Tas paredz izteikt likumprojekta 3. panta pirmās daļas 4. un 5. punktu citā redakcijā, papildinot to ar nepieciešamību... par ierosināto administratīvā procesa lietu... informācijas pieprasīšanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 6. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Tas paredz izteikt likumprojekta 3. panta trešo daļu... daļas redakciju... kas sniedz kompetentajai iestādei instrumentus regulā noteikto funkciju izpildei attiecībā uz administratīvajā procesā iesaistītajām privātpersonām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz precizēt panta nosaukumu... ar panta saturu pēc būtības. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt 4. panta otrajā daļā vārdus “veikt procesuālās darbības” ar vārdiem “pieprasīt neizpaužamās ziņas” un vārdus “procesuālo darbību” - ar vārdiem “neizpaužamo ziņu pieprasīšanas”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 9. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Tas paredz likumprojektu papildināt ar jaunu pantu... un jaunu redakciju. Redakcija definē nosacījumus kompetentajai iestādei par neizpaužamo ziņu pieprasīšanu kredītiestādei. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Kopumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un atbalstīja likumprojektu otrajam lasījumam Saeimas sēdē.

Aicinu atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas jeb šī gada 10. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 10. novembris.

Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu.

Ir saņemts viens - Juridiskā biroja priekšlikums. Un tas paredz izteikt 63. panta pirmās daļas 23. punktu redakcijā, kurā tiek noteikta atsauce uz likumu, ar kuru Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanas administratīvās lietas ietvaros... tiek noteikta Finanšu ministrijai kā kompetentajai iestādei... Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Līdz ar to ir izskatīts iesniegtais priekšlikums.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas dienas jeb šā gada 10. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. novembris.

Likumprojekts “Grozījums Kontu reģistra likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.

I. Benhena‑Bēkena (KPV LV).

Šis ir trešais likumprojekts, kas... saistīts ar iepriekš minētajiem diviem.

Uz šo ir saņemti tieši divi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz aizstāt likumprojektā skaitli “13” ar skaitli “17” un izteikt 6. pantu... jaunā redakcijā... kas ir Finanšu ministrijai... lai nodrošinātu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai sniedzamā atbalsta likumā noteikto pienākumu izpildi. Tas ir papildinošs un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 2. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Priekšlikuma būtība ir tehnisks precizējums. Komisijā arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Līdz ar to esam izskatījuši arī šo likumprojektu. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Kontu reģistra likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas jeb šā gada 10. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. novembris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labrīt! Labrīt, kolēģi, vēlreiz! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, un šis likumprojekts ir saistīts arī ar nākamo izskatāmo likumprojektu - “Grozījumi Komerclikumā”.

Abu šo likumprojektu mērķis ir ieviest konkurētspējīgu regulējumu kapitāldaļu pirkuma tiesībām, tā saucamajām kapitāldaļu opcijām, kā arī akciju... šo kapitāldaļu pirkuma tiesību turēšanas periodu var pielīdzināt starptautiskajiem piemēriem, tādējādi veicinot jaunuzņēmumu rašanos un pozitīvi palīdzot inovāciju attīstībai Latvijā.

Uz šo likumprojektu tika saņemti seši priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā tika atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 3. - deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Paredz celt remigrējušo diasporas locekļu pensijai neapliekamā minimuma apmēru pensijas izmaksātājvalsts līmenī. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Paldies. Kolēģi! Tātad, jā, šie priekšlikumi... četri priekšlikumi - 3., 4., 5. un 6. - tie ir saistīti un paredz to, ka ienākumiem, kas gūti... Tātad ārvalstu pensijas ienākumi tiek aplikti ar tādu neapliekamo minimumu, kas ir attiecīgajā ienākumu gūšanas valstī. Tātad, ja cilvēks ir nopelnījis pensiju, piemēram, Īrijā, Anglijā, Vācijā, Zviedrijā, tad, atgriežoties Latvijā, piereģistrējoties VID, uz šiem pensiju ienākumiem tiktu piemērots attiecīgās valsts neapliekamais minimums... iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Šie grozījumi izriet tiešā veidā no 2018. gadā pieņemtā Diasporas likuma. Un, jāsaka, ir pagājis jau krietns laiks, pusotrs gads, kad būtībā jau šiem grozījumiem... Tiem bija jāstājas spēkā saistībā ar Diasporas likumu.

Atzīmēšu arī to, ka identiski priekšlikumi ir iesniegti arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... tātad Nr. 521/Lp13... kurus ir parakstījuši deputāti Kols, Lejiņš, Kursīte un Znotiņš... tātad šī gada februārī. Nu, kopš februāra nav bijusi virzība, tāpēc ir šis lēmums, teiksim, iesniegts... šie grozījumi, priekšlikumi šeit. Arī koalīcijā šie priekšlikumi ir guvuši atbalstu. Komisijā būtībā šis balsojums bija ļoti tuvu, bija pieci - pieci. Pieci atbalstīja, un pieci bija “pret” vai atturējās.

Ko es gribēju vēl teikt? Te jāsaprot viena lieta. Latvija pēdējo 15 gadu laikā ir pieredzējusi divus lielus emigrācijas viļņus. Pirmais bija 2004. gada... tātad iestāšanās Eiropas Savienībā. Uzreiz pēc tam robežas bija vaļā, daudzi aizbrauca uz Īriju, Angliju primāri. Un otrs bija pēc lielās krīzes 2008., 2009. gadā. Arī ļoti daudzi emigrēja.

Daudzi ir šo gadu laikā nopelnījuši pensijas tiesības. Tātad Anglijā, piemēram, vai Īrijā ir jānostrādā 10 gadi, lai iegūtu pensijas tiesības.

Tātad kopš 2004. gada jau ir pagājuši 15 gadi. Ļoti daudzi ir nopelnījuši šīs tiesības un ļoti labprāt atgrieztos Latvijā, šeit dzīvotu, šeit tērētu savus ienākumus, kas ir, nu, teiksim tā, krietni lielāki nekā varbūt vidējās pensijas šeit.

Tāpēc arī visiem šiem priekšlikumiem būtībā fiskālā ietekme ir ļoti pozitīva. Jo sanāk - mēs iegūstam jaunus nodokļu... nevis nodokļu maksātājus, bet, nu, patēriņa veidotājus šeit, Latvijā.

Ir skaidrs, ka VID kontrolēs šo kārtību. Teiksim, kā notiek pieteikšanās uz šiem neapliekamā minimuma... ārvalstu neapliekamā minimuma piemērošanu. Protams, jā, jāsaprot tas, ka arī šī Covid-19 krīze tomēr daudzus, domāju, ārvalstīs mudinās domāt par atgriešanos Latvijā. Un šis varētu būt tiešām tāds viens konkrēts darbs, labums, stimuls, ko mēs piedāvājam valsts... mūsu valstspiederīgajiem, vienalga, kur viņi ir, lai viņi atgrieztos.

Tā ka es aicinu atbalstīt 3., 4., 5. un 6. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Gata Eglīša iesniegtie priekšlikumi (no 3. līdz 6.) - tie ir atbalstāmi. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tie ir tātad Diasporas likuma pārejas noteikumi, kuriem jau attiecīgi bija jāizstrādā un jāapstiprina līdz 2019. gada 26. februārim...

Tātad pirms nepilniem diviem gadiem tika pieņemts Diasporas likums. Tas tika veidots kā ietvars diasporas un remigrācijas rīcībpolitikai, kas līdz šim nekādā veidā nekur ar likumu netika definēta. No vairāk nekā 10 likumdošanas iniciatīvām, kas noteiktas likuma pārejas noteikumos, dažas ir jau pieņemtas šajā Saeimā, bet arī novēloti, bet konkrētā - par remigrantu pensiju dubultu neaplikšanu ar nodokļiem, nu, godīgi sakot, ir norakta kaut kur dziļi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atvilktnēs.

Šis ir vienkārši nākamais mēģinājums attiecīgo normu iestrādāt un pildīt arī Diasporas likuma pārejas noteikumos noteikto. Tātad, Saeimai pieņemot Diasporas likumu, tika noteikts, ka remigrējušam diasporas loceklim, kas uzskatāms par Latvijas rezidentu, nodokļu uzlikšanas vajadzībām attiecībā uz ārvalstīs gūtās pensijas ienākuma aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek piemērots pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā valstī.

Līdz ar to šeit pateikt, ka neko nemaksā, - arī nebūtu taisnīgi, jo attiecīgi, ja šī nopelnītā pensija ārvalstī... mītnes valstī ir lielāka par tajā konkrētajā valstī noteikto neapliekamo minimumu, attiecīgā starpība būtu jānomaksā arī Latvijā.

Tātad konkrēti iesniegtie priekšlikumi paredz noteiktāku neapliekamā minimuma apmēru, tā piemērošanas kārtību ārvalstīs gūtajām pensijām, ienākumiem remigrējušam diasporas loceklim, kuram piešķirta pensija atbilstoši ārvalstu normatīvajiem aktiem.

Faktiski šādi mēs padarītu samērīgāku un mūsdienīgāku esošo modeli, ko Latvija jau pieņēmusi attiecībā uz, piemēram, ASV un Kanādas pensionāriem. Šo valstu gadījumā ir starpvaldību līgumi, kur paredzēts, ka Latvijas rezidentu pensijām, ko izmaksā ASV vai Kanāda, Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodokli piemēro tikai tajā daļā, kas pārsniedz attiecīgās valsts neapliekamo minimumu.

Savukārt saskaņā ar starpvaldību līgumiem Krievijas un Ukrainas pensijas Latvijā ar nodokli neapliek vispār, tāpēc jau priekšlaicīgi aicinu nemēģināt manipulēt, pretnostatīt tos pensionārus, kas dzīvojuši ārzemēs, un pašmāju pensionārus. Tas nebūtu korekti un, kas svarīgi, neatbilst realitātei.

Tātad, ieviešot šo normu, mums ir labs pamats sagaidīt, ka remigrējošais sektors pienesīs papildlīdzekļus Latvijā, īpaši reģionos, no kuriem daudzi nākuši. Un vairākas valstis, kā Portugāle, Spānija, Izraēla, ir sapratušas tā sauktās sudraba ekonomikas lielo nozīmi strauji novecojošās sabiedrības apstākļos un apzināti piesaista seniorus ar nodokļu pasākumiem, un tuvredzīgi būtu neizmantot Diasporas likuma potenciālu šajā jomā.

Mums ir iespēja tiešā veidā, mērķtiecīgi iesaistot diasporu tautsaimniecībā un efektīvi izmantojot nodokļu instrumentus remigrācijas veicināšanai, stiprināt valsts izaugsmi un mudināt Latviju atstājušos vecumdienas pavadīt mājās, Latvijā. Tie cilvēki, kuri plāno atgriezties Latvijā, lai šeit pavadītu vecumdienas, tērējot citās valstīs nopelnīto pensiju, maksās pievienotās vērtības, akcīzes un citus nodokļus, tādējādi sniedzot pienesumu valsts tautsaimniecībai un attīstībai.

Kolēģi, aicinu atbalstīt Gata Eglīša iesniegtos priekšlikumus - no 3. līdz 6. Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Paldies iepriekšējiem debatētājiem. Es kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas dalībnieks varu apliecināt, ka par šo jautājumu balsojums tiešām bija tāds... nu, varētu teikt, tīri tehniski, manuprāt, neizdevās atbalstīt šos priekšlikumus, jo tas tiešām bija, šķiet, neizšķirts, un manā... Man bija pārsteigums uzzināt, ka jau kopš pavasara Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nav izdevies organizēt darbu adekvāti, lai atbalstītu mūsu diasporā dzīvojošos pilsoņus.

Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai (un es vienmēr esmu to teicis, runājot, piemēram, par neapliekamā minimuma celšanu, arī visi... visiem strādājošajiem un arī pensionāriem)... ka ir nepieciešams atstāt pēc iespējas vairāk naudas cilvēkiem uz rokas. Un kāpēc tas ir jādara? Tāpēc, ka ir nepieciešams stimulēt iekšējo patēriņu. Piemēram, Covid‑19 krīzes laikā mēs redzējām, ka... Ja valsts, piemēram, Igaunija, vairāk atstāj cilvēkiem naudu uz rokas (šajā gadījumā varbūt dīkstāves pabalstu veidā), tā krīze, tas krīzes periods tiek pārvarēts vieglāk, nenokrītoties iekšējam patēriņam tik strauji. Un jāsaprot, ka iekšējais patēriņš... tas, kas faktiski multiplicē ar kopējo pienesumu iekšzemes kopproduktam, kopējai saražotajai pievienotajai vērtībai, un līdz ar to... arī iespējamo nodokļu nomaksu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai cilvēki pēc iespējas vairāk pirktu preces un pakalpojumus iekšējā tirgū.

Un tas, ka diasporā dzīvojošie seniori, kuri sen jau varēja atgriezties Latvijā un pirkt vietējās preces un pakalpojumus, izmantojot citu valstu budžeta izmaksātās pensijas, un tas, ka tas šobrīd netiek stimulēts, - manuprāt, tā ir tāda nolaidība. Un to ir nepieciešams panākt pēc iespējas ātrāk.

Mēs nevaram atļauties turpināt to, ka kaut kādu tehnisku iemeslu dēļ vai manipulējot ar informāciju... Kā Kola kungs arī uzsvēra savā debašu runā, atgādināja, ka ir jau arī starpvaldību līgumi, kur viss jau sen ir spēkā, bet tagad mēs likumiski runājam par iespēju likumā rosināt, ka tas būtu spēkā uz visiem pensionāriem visā pasaulē, var teikt. Un ka tas ir... kaut kā tehniski attur mūsu pilsoņus no atgriešanās Latvijā... Manuprāt, tas ir nepieļaujami gan tīri tādu valstisku apsvērumu dēļ, gan manis iepriekš minēto ekonomisko apsvērumu dēļ.

Es, protams, saprotu, ka daudzi, nu, seniori (īpaši tie, kas ir bieži vien emigrējuši varbūt līdzi saviem bērniem iepriekšējā krīzē vai pat vēl agrāk, vai varbūt pat tā sauktajā iepriekšējā emigrācijā pēc kara vai kara laikā, toreiz vēl varbūt jauniem esot) šobrīd varētu atgriezties. Nu, man liekas, ka ļoti, ļoti svarīgi sūtīt tos signālus par to, ka Latvijai katrs diasporas cilvēks, tai skaitā seniors, ir svarīgs.

Tāpēc es aicinu atbalstīt tiešām valstisku un arī ekonomisku apsvērumu dēļ šos Gata Eglīša priekšlikumus - no 3. līdz 6.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A. Lejiņš (JV).

Labdien! Jā, labdien, kolēģi! Nu šitas ir ļoti svarīgs jautājums. Un es pateicos iepriekšējam runātājam.

Es gribētu tikai nevis papildināt, bet pateikt varbūt to galveno. Un tas ir, ka Diasporas likums, ko mēs pieņēmām iepriekšējā Saeimā, pateica, ka nav jāapliek ar nodokļiem. Tātad mēs īstenībā, ja sakām, ka ir jāapliek ar nodokli, ejam pret Saeimu. Saeima pieņem lēmumu, bet valdība dara citu.

Tas ir viens.

Un otrs - par diskrimināciju. Satversme aizliedz diskrimināciju. Man liekas, tas ir 90. vai 91. pants. Nu, nevar būt tā, kā jau iepriekš ir minēts, ka tie, kas atgriežas no Amerikas un Kanādas, - viņus neapliek papildus ar nodokli, jo tas nodoklis, ko viņi nomaksājuši tajās zemēs, ir tas vienīgais nodoklis, bet tie, kas atgriežas no Eiropas Savienības dalībvalstīm (un pamatā tie visi nāk no donorvalstīm), - viņus apliek.

Viens konkrēts piemērs esmu es. Es, piemēram, zaudēju. Es dabūnu 600 eiro Zviedrijas pensiju pēc tam, kad jau zviedri uzlikuši man 25 procentu nodokli uz pensiju. Iedomājieties - 25 procenti! Un Latvija vēl paņem. Vai tas ir taisnīgi?

Un es gribētu vēl, treškārt, pateikt to, ka tie cilvēki, kas dzīvo Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā es jau minēju - donorvalstīs... Šīs donorvalstis dod milzīgu naudu Eiropas Savienības kopīgajai kasei - struktūrfondiem un tā tālāk. Tātad viņi maksā donorvalstīs nodokļus, kas iet mums netiešā veidā atpakaļ. Un tad viņi atbrauc šeit, un te vēl par nopelnītajām pensijām, par ko viņi jau arī maksājuši nodokļus donorvalstī, atkal uzliek trešo... Nu tas vienkārši nav godīgi! Un runāt tā... vai mēs gribam, lai mūsu cilvēki atgriežas Latvijā, vai mēs negribam...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es atbalstu 3., 4., 5. un 6. priekšlikumu. Šiem priekšlikumiem ir gara vēsture, kas sākusies vēl iepriekšējā sasaukumā.

2017. gada rudenī visus deputātus uzrunāja Eiropas Latviešu apvienība ar lūgumu sekmēt remigrējošo personu atgriešanos Latvijā, atvieglojot viņu pensiju aplikšanu ar nodokli, bet tomēr noturot to neapliekamo minimumu, kas bija piešķirts tajās ārvalstīs, kur pensija bija piešķirta. Tajā rudenī mūsu iesniegto priekšlikumu atbalstīja tikai SASKAŅA, neviena cita frakcija to nav atbalstījusi.

Pēc tam tas viss atkārtojās 2019. gada beigās, kad mēs bijām iesnieguši šo pašu priekšlikumu arī 2020. gada budžetam. Atkal jau esošā koalīcija mūsu priekšlikumu neatbalstīja, pat nebija izskatīts sēdē, jo bija tādi apstākļi, ka runāt nopietni un diskutēt nebija nekādas iespējas.

Jau tagad... Šogad, februārī, bija galu galā iesniegts un atbalstīts nodošanai komisijai likumprojekts, kurš saturēja šos priekšlikumus. Tagad šis likumprojekts, kā jau stāstīja kolēģi, atrodas kaut kur zem galdauta un mēs nevaram nekā sagaidīt.

Tātad trīs mēģinājumi nodrošināt remigrējošo personu atgriešanos Latvijas Republikā finansiāli, nevis runās tik tiešām jau bija nogremdēti. Es ceru, ka šis gadījums ir tāds, ka mēs varētu sniegt roku tiem, kas vēlētos gan paši, gan ar savām ģimenēm atgriezties dzimtenē.

Es uzturu šo priekšlikumu un aicinu deputātus atbalstīt 3., 4., 5. un 6. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A. Klementjevs (SASKAŅA).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Es pilnīgi atbalstu priekšlikumu, tāpēc ka man personīgi nav svarīgi, no kurienes pensionāri atbrauc - vai no Kanādas, no Amerikas, vai no Eiropas Savienības - vai arī tie ir mūsu pensionāri, kuri turpina dzīvot Latvijā un neplāno pamest Latvijas teritoriju. Es atbalstu, ka nav šodien pamata vispār no pensionāriem plēst nodokļus. Mēs, SASKAŅA, uzskatām, ka pensionārs, jau nopelnot pensiju, ir samaksājis visus nodokļus. Viņš jau visus savus parādus pret sabiedrību, pret valsti ir samaksājis.

Un mēs šodien ieliekam kaut kādu izdomātu ciparu - 330 eiro - un nākamgad... un plēsīsim visu, kas virs tās summas, no viņu nodokļiem. Es uzskatu, ka šodien mēs, atbalstot šo priekšlikumu, dodam labu (Skaņas pārrāvums.)... iespējas, lai mūsu pensionāri nemaksātu nodokļus. Nemaksātu varbūt ne no visas summas, bet, nu, kā minimums, no 500 eiro, kā bija solīts ļoti daudzās pirmsvēlēšanu kampaņās.

Šodien pensionāri... Es pilnīgi atbalstus visus deputātus, kuri stāsta par to, ka viņi visu naudu tērē Latvijā, ka viņiem ļoti liela slodze no medicīnas, no farmācijas izdevumiem. Pirmais, ko viņi dara, - samaksā komunālos maksājumus, pēc tam viņi maksā par dzīvokļiem, nodokļus, un pēc tam, kas viņiem paliek, viņi tērē tikai kaut kādiem saviem... mīļām lietām, aiziet uz kino vai aiziet uz teātri.

Tāpēc es uzskatu, ka šodien valsts, ja tā reāli rūpējās ne tikai par tiem pensionāriem, kuri atbrauc no ārzemēm un turpinās dzīvot Latvijā, bet par visiem pensionāriem... tad atbrīvosim viņus no nodokļiem. Atbrīvosim, lai dotu arī signālu: mēs saprotam, ka 330 eiro - nu, tas slieksnis, no kā mēs sākam plēst nodokļus - nav pamatots cipars... Ar to ciparu nevar izdzīvot.

Un tāpēc es personīgi lūdzu deputātus no savas frakcijas atbalstīt šo priekšlikumu, neskatoties, ka tas ir... nav atbalstīts komisijā, ar lielu tādu avansu Jaunajai konservatīvajai partijai - kad parādīsies priekšlikums neaplikt ar nodokļiem pensijas līdz 500 eiro, arī būs tāds atbalsts.

Tas pilnīgi varēs mainīt attieksmi pensionāriem pret mūsu pieņemtajiem lēmumiem. Puse gandrīz... nu, viena trešdaļa pensionāru šodien maksā šo nodokli. Un katrā tikšanās reizē ar viņiem es nevaru saprast un... motivēt, kāpēc valsts uzskata, ka šie cilvēki vēl ir parādā, neskatoties uz to, ka viņi knapi, knapi var savilkt galus kopā.

Paldies par atbalstu, paldies par priekšlikumu, bet nebūsim divkosīgi! Nebūsim šodien ar tādu attieksmi, ka mums ārzemju pensionāri ir mīļāki nekā mūsu iedzīvotāji. Un atbalstīsim gan šo priekšlikumu, gan nākamo priekšlikumu, kad būs tabulā par iedzīvotājiem... ar ienākuma nodokli neaplikt pensijas, kas nesasniedz 500 eiro.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

No finanšu aspekta šeit ir tikai viens no iemesliem, kāpēc... par ko mēs diskutējam, kāpēc vajadzētu atbalstīt Gata Eglīša priekšlikumus, bet otrs, kas, manuprāt, ļoti svarīgi ir, ka tiem cilvēkiem, kas dzīvo ārzemēs, viņiem jau tas ir tāds iekšā gruzdošs aizvainojums uz Latvijas valsti, ka pret viņiem ir negodīga attieksme. Un, manuprāt, Latvijai tas nekādā veidā par labu nenāk, jo mums jau svarīgi, lai tie cilvēki būtu uzticīgi, lai viņi vēlētos atgriezties un lai viņi runātu par Latvijas valsti labi.

Tāpēc aicinu atbalstīt Gata Eglīša priekšlikumus, un mēģināsim novērst un labot šo kļūdu, lai cilvēki vairs nebūtu aizvainoti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Ir amizanti klausīties valdošo partiju deputātu runas par to, cik viņi ļoti rūpējas par mūsu pensionāriem, par šo sociālo taisnīgumu.

Atvainojiet, kur tad jūs visu šo laiku esat bijuši? SASKAŅAS priekšlikumi jau sen par to bija iesniegti, pēdējie kopš gada sākuma gaida Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Analogi priekšlikumi!

Ja jūs pat savus priekšlikumus... Ja jūs tā rūpējaties, ja jums tik tiešām tas rūp un jūs to gribētu izdarīt, jūs taču varat izdarīt jebkuru lietu, vienas dienas laikā jebkādu lēmumu pieņemt, jebkādu likumu. Jūs to neesat izdarījuši visu šo laiku. Jūs pat savam priekšlikumam nespējāt nodrošināt nepieciešamo balsu skaitu komisijā, lai tas taptu atbalstīts.

Un šodien mēs, SASKAŅA, ar mūsu balsīm nodrošināsim to, par ko jūs esat runājuši un ko neesat spējuši izdarīt. Mēs atbalstīsim šos priekšlikumus. No vārdiem - pie darbiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Labrīt, kolēģi! Es aicinātu tomēr neatbalstīt šos priekšlikumus, jo mēs nedrīkstam diskriminēt Latvijas pensionārus, nostādot mūsu pensionārus dažādās situācijās. Mēs saredzam diemžēl te Satversmes tiesas riskus, ieviešot šādu atšķirību. Lai gan saikne ar diasporu ir ārkārtīgi svarīga, ir nozīmīgi jārīkojas, lai veicinātu remigrāciju. Tas ceļš nav caur šādiem priekšlikumiem, kas būtībā diskriminē mūsu pašu, Latvijas, pensionārus. Aicinu tomēr neatbalstīt un arī aicinu pārskatīt nodokļu politiku pret visiem vienlaicīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates vēl nebija slēgtas.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi.

K. Feldmans (JK).

Es nevaru beigt uzsvērt, cik svarīgi ir nemanipulēt ar faktiem un informāciju. Īstenojot jauno, pierādījumos balstīto politiku, mums jāatceras Riharda Kola teiktais par to, ka jau šobrīd starpvaldību līgumi paredz attiecībā uz konkrētu valstu Latvijas diasporas senioriem šos nodokļu... tātad neaplikt ar papildu nodokļiem viņu pensijas Latvijā.

Un man savukārt ir komiski skatīties uz to, ka, nu, atzīstot, ka iepriekšējie fiskālās politikas veidotāji un pat pašreizējie fiskālās politikas veidotāji zināmā mērā, nu, varbūt neieklausās senioros un nesaprot nepieciešamību celt neapliekamo minimumu, cenšas varbūt manipulēt ar tiem faktiem.

Es vienmēr esmu uzstājis uz neapliekamā minimuma celšanu gan darbspējīgajiem, gan senioriem. Nezin kāpēc tie, kas runā par diskrimināciju un manipulē ar faktiem, nekad to nav atbalstījuši. Tieši pretēji - tie ir pretojušies tam.

Tāpat komentējot opozīcijas teikto, man jāsaka, es, protams, priecājos, ka jūs atzīstat šo vairāku koalīcijas deputātu iesniegto priekšlikumu par labu un to atbalstāt. Tas ir konstruktīvs opozīcijas darbs, es teiktu. Bet nedrīkst jaukt, ka šim priekšlikumam ir potenciāli fiskāli pozitīvs efekts.

Savukārt, nu, šobrīd, kas attiecas, piemēram, uz konservatīvajiem, mums jārēķinās ar dažādām manipulācijām no fiskālās politikas veidotājiem, kuri saka, ka neapliekamā minimuma celšana visiem būs fiskāli negatīva. Nu, mēs, protams, cenšamies strādāt komandā, bet attiecībā uz šo fiskāli pozitīvo priekšlikumu - aicinu atbalstīt. Un arī attiecībā uz pārējiem - 3., 4. un 5.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam otro reizi.

R. Kols (NA).

Paldies, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Uz izskanējušajām replikām, ka satversmīgums un citas lietas... Ziniet, šī norma, kas ir iestrādāta Diasporas likumā, bija ļoti plaši izdiskutēta 12. Saeimā, gan klātesot Juridiskajam birojam, gan arī citiem ekspertiem.

Izskanēja apgalvojumi, ka var pastāvēt nevienlīdzība... par satversmīgumu. Protams, jautājums ir - jebkurā brīdī kāds var vērsties Satversmes tiesā un apstrīdēt vienu vai otru normu, bet tad, kad pasaka, ka, pieņemsim, šī prakse, kas ir arī par starpvaldību līgumiem... Tā jau nav sena, tā nav no deviņdesmitajiem gadiem, kā dažs labs ir teicis. Man liekas, ka īsti vairs neko nevaram darīt, tas ļoti sen tika noslēgts, un tas nebūs labs tonis... un kaut kādās tur divpusējās attiecībās, ja mēs tagad... (Nav skaidri saklausāms.) Līdz ar to miera labad lai paliek tā, kā ir, bet, nu, jaunus kaut kādus atvieglojumus (Nav skaidri saklausāms.)... mēs nevaram pieļaut.

Nu, zināšanai - ar to pašu Krievijas Federāciju tāds starpvaldību līgums tika noslēgts 2013. gadā. Tā nav ļoti sena pagātne. Līdz ar to... Tajā brīdī, kad slēdza šādu līgumu, kur vispār nav jāmaksā nekas no pensijām (iepretim ASV un Kanādas gadījumam - tomēr, ja pārsniedz neapliekamo minimumu, tad ir jāmaksā), tad neviens - neviens! - nerunāja, ka, redziet, tas nonāk pretrunā ar Satversmi un šādu līgumu īsti nedrīkstētu slēgt.

Nu, tā ir divkosība. Šeit... no “Attīstībai/Par!”, ziniet, man ir viens tāds secinājums - jebko, ko jūs tiešām nevarat... (Nav skaidri saklausāms.) absolūti neredzat iespēju nobremzēt, jūs draudat - vai nu tas ir ar Satversmes tiesu, vai ar Eiropas Savienības tiesu, Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Lūk, tādu bubuli jūs izveidojat, nevis runājat pēc būtības, kāda ir pievienotā vērtība konkrētajiem grozījumiem Latvijai ilgtermiņā un sabiedrībai kopumā.

Aicinu atbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams, skaidrojams par šo priekšlikumu?

K. Feldmans. Komisijas vārdā man jāsaka tātad, kā jau teicu, - tīri tehniski šis priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Eglīša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 62, pret - 14, atturas - 8. Priekšlikums ir atbalstīts.

K. Feldmans. Paldies. Paldies, kolēģi!

Tagad runāsim par 4. priekšlikumu. Arī tas ir saistīts ar iepriekšējo. 4. - Gata Eglīša priekšlikums, kas precizē iesniedzamos dokumentus ārvalstu pensijas neapliekamā minimuma saņemšanai. Priekšlikums komisijā tehniski netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Ietverot... turpinot konsekventu likumdošanas procesu, līdzīgi kā iepriekšējā - 3. - priekšlikumā, es aicinu šo priekšlikumu katrā ziņā atbalstīt tieši tāpat kā iepriekšējo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas vēl sakāms?

K. Feldmans. Tehniski priekšlikums bija noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Eglīša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 58, pret - 13, atturas - 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

K. Feldmans. Tas ir ļoti labi. Paldies, kolēģi!

Tātad 5. - Saeimas deputāta Gata Eglīša priekšlikums, kas paredz remigrējušam diasporas loceklim, kas saņem ārvalstu pensiju, tiesības iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par ārvalstu neapliekamā minimuma piemērošanu pensijai. Priekšlikums komisijā tehniski netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Šis priekšlikums ir saistīts ar iepriekšējiem priekšlikumiem. Kaut gan komisijā tas tehniski netika atbalstīts, ieturot konsekventu likumdošanas praksi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad komisijas viedoklis ir - neatbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Eglīša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 58, pret - 12, atturas - 9. Priekšlikums ir atbalstīts.

K. Feldmans. Paldies, kolēģi!

Esam nonākuši līdz 6. - deputāta Gata Eglīša priekšlikumam pārejas noteikumos, kas paredz Ministru kabinetam līdz 2030. gada 1. martam sniegt ziņojumu Saeimai par ārvalstu neapliekamā minimuma piemērošanu pensijām un tā lietderīgumu. Tiek paredzēts attiecīgo regulējumu piemērot arī pirms tā spēkā stāšanās Latvijā reģistrētu nodokļu rezidentu, kuri ir remigrējuši diasporas locekļi, no ārvalstīm saņemtas pensijas ienākumam. Priekšlikums komisijā tehniski netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu - līdzīgi kā iepriekšējos Gata Eglīša priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad komisija nav atbalstījusi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Eglīša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 58, pret - 11, atturas - 9. Priekšlikums atbalstīts.

K. Feldmans. Esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas tika saņemti uz likumprojekta otro lasījumu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 68, pret - nav, atturas - 15. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 12. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. novembris.

Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to ir izskatījusi otrajā lasījumā... sagatavojusi otrajam lasījumam.

Šā likumprojekta mērķis ir... Tas ir tas pamatlikumprojekts, kura mērķis ir ieviest to konkurētspējīgo regulējumu kapitāla daļu pirkuma tiesībām, kā arī akciju pirkuma tiesību turēšanas periodu pielīdzināt starptautiskajiem piemēriem.

Uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 12. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. novembris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātās kolēģes un godātie kolēģi! Mēs šobrīd strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” (Nr. 709/Lp13).

Uz otro lasījumu tika saņemti 19 priekšlikumi.

Jāsaka, par šo likumprojektu komisijā notika vērā ņemamas debates, pārsvarā par jautājumu, kas ir saistīts ar to, kādā veidā atmaksājamas... pārbaudes, kuras komersantiem būtu jāveic aizdomu gadījumos, ja ir radiācijas piesārņojums konkrētajās kravās, konkrēti - kurināmajā. Par to es pie konkrētā priekšlikuma arī stāstīšu.

Likumprojekta mērķis ir pārņemt direktīvas prasības, precizēt institūciju funkcijas, kas noteic kompetenču sadalījumu attiecībā uz preču kontroli no radiācijas drošības viedokļa.

Likumprojektu ir izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Ir 19 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojektā piedāvāto 5. panta 4.² punktu, kas regulē Valsts vides dienesta funkcijas.

Komisijā priekšlikums tika atbalstīts. Un līdz ar to arī tiks atbalstīts 8., bet par to vēlāk.

1. priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums - aizstāt likuma 5. panta 18. punktā vārdus “darbinieku vai iedzīvotāju” ar vārdu “cilvēku”.

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz: “Izslēgt likumprojektā piedāvātajā likuma 9. panta 2.² daļas 3. punktā vārdus “(turpmāk - Latvijas proves birojs)”.”

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 4. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Artūra Toma Pleša priekšlikums papildināt likumprojektu ar 10.¹ pantu.

Priekšlikums paredz: ja komersants vai sadedzināšanas iekārtas operators savas saimnieciskās darbības veikšanai izmanto no citas valsts ievestu koksnes kurināmo, tas sedz ar koksnes kurināmā radioloģiskajām pārbaudēm saistītās izmaksas.

Priekšlikums izriet no Ministru kabineta noteikumiem Nr. 576, kuri paredz prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, ko izraisa radionuklīda cēzija saturs koksnē, kas ievesta Latvijā no citas valsts.

Par šo priekšlikumu komisijā bija šīs pieminētās debates.

Lietas būtība ir tāda: Latvijā tiek ievesta dedzināmā koksne no citām valstīm (piemēram, no Baltkrievijas), kurās vēl arvien ir dabā nojaušamas Černobiļas atomelektrostacijas avārijas sekas (tātad - paaugstināts radioloģiskais piesārņojums), un tāpēc ir nepieciešams veidot valstī sistēmu, kā šis piesārņojums tiek kontrolēts.

Diskusija izvērsās par šo jautājumu: ja rodas šādas aizdomas vai ja tiek iesniegta sūdzība un šāda pārbaude tiek veikta, tad kam ir jāveic apmaksa par šo pārbaudi, ja vai nu ir, vai nav konstatēts šāds piesārņojums?

Attiecībā uz šo jautājumu VARAM solījās iesniegt precizētu redakciju.

Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Daniels Pavļuts diezgan precīzi izstāstīja šī priekšlikuma būtību un pamatoja nepieciešamību noregulēt šajā likumā to, kādā veidā tiek segtas izmaksas... no komersantiem, kuri ieved... un tie, kuri izmanto kā kurināmo potenciāli radioaktīvo šķeldu.

Tas īsais stāsts ir tāds.

Šī gada septembrī Ministru kabinets jau apstiprināja Ministru kabineta noteikumus, kuros ir ietvertas prasības, kādā veidā šo kontroli nodrošināt, primāri rūpējoties par to, lai mēs varētu pasargāt savus iedzīvotājus un arī vidi no potenciāliem... nu, radioaktivitātes palielinājuma šajā koksnē, jo, kā rāda dati, tad, kad potenciāli radioaktīvā koksne tiek sadedzināta, šajos pelnos radiācija var būt pat tūkstoškārt lielāka nekā sākotnēji šajā te biomasā.

Līdzīgs regulējums ir kaimiņvalstī Lietuvā, tāpat arī Dānijā un citās valstīs.

Tad, ņemot vērā šos Ministru kabineta noteikumu... grozījumus, iesniedzām priekšlikumu, lai šajā likumā būtu paredzēta skaidra kontrole un atbildības un apmaksas kārtība, - kuriem komersantiem būtu jāsedz šīs izmaksas, ja tādas potenciāli rodas.

Pēc diskusijām komisijā mēs precizēsim šo priekšlikumu, lai uz trešo lasījumu tas būtu vēl skaidrāks un visaptverošāks. Bet šajā gadījumā tāpat aicinu atbalstīt šo iesniegto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir tāda laba lieta, ka ļoti daudzi deputāti ir strādājuši privātajā biznesā pirms nokļūšanas politikā. Un... Kaut gan es ļoti labi izprotu šī priekšlikuma jēgu un kopumā man nav... nebūtu iebildumu pret šādu priekšlikumu, nu, konceptuāli... ir... Problēma deputātiem komisijā radās ar to, ka nebija... nu, faktiski bija aizdomas par to, ka konkurences cīņā starp dažādiem uzņēmējiem varētu rasties situācija, ka tiktu faktiski nevietā likts konkrētiem uzņēmējiem testēt, piemēram, vilciena sastāvā katru vagonu un veikt atsevišķas analīzes, vai arī tās veikt vairākkārt vienai un tai pašai kravai, kas, piemēram, sākumā ir vagonā, bet pēc tam, kad izkrauta, atrodas, piemēram, kurināmā noliktavā, un ka tās analīzes būtu jāveic uz paša tā komersanta rēķina, kuram tiek likts to darīt. Un tas, ko komisijas deputāti cerēja sagaidīt no VARAM... un arī cer sagaidīt uz trešo lasījumu, ir tas, ka... precizēt šo kārtību - kuros gadījumos šī analīzes ir veicamas, lai novērstu kaut kādu iespējamo konkurentu ļaunprātību, un kuros gadījumos būtu atmaksājama tā nauda, vai arī... vai arī uzreiz, teiksim, par valsts līdzekļiem tās analīzes tiek veiktas.

Nu, bija ļoti liela neskaidrība.

Es, protams, ceru, ka VARAM ar juristiem spēs šo redakciju izstrādāt tādu, lai apmierinātu visai prasīgos Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus, kuri ir ar privātā sektora... reālās dzīves pieredzi. Bet šobrīd es aicinātu pieturēties pie komisijā lemtā un šo priekšlikumu neatbalstīt (neraugoties uz visu cieņu pret VARAM).

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

D. Pavļuts. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Es domāju, ka šobrīd debates diezgan precīzi atspoguļo komisijā notikušās diskusijas saturu.

Tā ka - vēlreiz norādu, ka komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Pleša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 18, pret - 59, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Pavļuts. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls precizējums. Tas paredz aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 13. panta trešajā daļā... kas regulē operatora pamatpienākumus... aizstāt vārdus... būtībā - aizstāt vārdus “darbinieki vai iedzīvotāji”’ ar vārdu “cilvēki”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Pauze.) Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz: “Izteikt likumprojektā piedāvāto grozījumu likuma 13. panta (Skaņas pārrāvums.)”... kas paredz aizstāt vārdus “Šā panta trešajā daļā” ar skaitli un vārdiem “Šā panta 3.¹ daļā”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti 6. priekšlikumu atbalsta.

D. Pavļuts. Kolēģi, atvainojos! Man ir, izskatās, sakaru problēma. Acīmredzot brīžiem kaut kas pazūd. Centīšos turpināt.

7. - Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums. Tas paredz izteikt likumprojektā piedāvāto grozījumu likuma 13. panta piektajā daļā šādā redakcijā: “aizstāt piektajā daļā vārdus “šā panta trešajā daļā minēto personu” ar vārdu “darbinieku””.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistīts ar jau izskatīto 1. priekšlikumu. Tas paredz izslēgt likumprojekta 12. pantu, kas nenosaka radiācijas drošības ekspertu sertificēšanas kārtību, bet tikai deleģē Ministru kabinetam pienākumu izstrādāt šādus noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 9. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Pleša priekšlikums. Tas paredz papildināt likuma 31. pantu, kas satur regulējumu attiecībā uz administratīvajiem pārkāpumiem radiācijas drošības un kodoldrošības jomā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 10. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Pleša priekšlikums, kas saistīts ar 9. priekšlikumu un paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem radiācijas drošības un kodoldrošības jomā veic Valsts vides dienests. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 11. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Tas paredz precizēt pārejas noteikumu 9. punktu - aizstāt vārdus “Grozījums par III nodaļas nosaukuma maiņu” ar vārdiem “Šā likuma III nodaļas jaunā redakcija”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 12. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Pleša priekšlikums. Tas paredz dažādu likumā ietverto prasību stāšanos spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts, jo ietver atsauci uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra iesniegtajā 4. priekšlikumā paredzēto... priekšlikumu, kurš netika atbalstīts.

Tātad komisijā 12. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojams. Priekšlikums nav balsojams.

D. Pavļuts. Paldies.

13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas saistīts ar 12. ... un tas regulē nupat minēto pārejas noteikumu 10. punktu, to redakcionāli precizējot... bez atsauces uz jau neatbalstīto... 10.¹ punktu... un maina pārejas noteikumu numerāciju.

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz trīs grozījumus.

Pirmais. Maina datumu - nākamā gada 1. janvāri nomaina uz 2020. gada 31. decembri. Proti, maina datumu, līdz kuram jāsagatavo Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā aizpildāms, iesniedzams pārskats par darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem. Maiņa nepieciešama, jo jaunais regulējums spēkā stājas 2021. gada 1. janvārī, tātad Ministru kabineta noteikumus nepieciešams izdot līdz jaunā regulējuma spēkā stāšanās dienai.

Otrais grozījums saistīts ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 752, kas piemērojami līdz jauno Ministru kabineta noteikumu sagatavošanai un spēkā stāšanās dienai.

Savukārt trešais grozījums ir tehnisks un maina numerāciju.

Komisijā 14. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 14. priekšlikumu.

D. Pavļuts. 15. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Pleša priekšlikums, kas paredz mainīt pārejas noteikumu 12. punktā minēto datumu, līdz kuram Ministru kabinets izdod likuma 14.¹ pantā minētos noteikumus.

Priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Balsojuma gadījumā aicinu balsot “pret” vai atturēties.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

D. Pavļuts. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir par minēto pārejas noteikumu punktu - 12. punktu. Tas paredz mainīt tā numerāciju - izteikt to kā 13. punktu, kā arī veic redakcionālas izmaiņas tekstā.

Daļēji atbalstīts, iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Pavļuts. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas apvieno abus nupat daļēji atbalstītos priekšlikumus - 15. un 16. priekšlikumu -, iekļaujot Juridiskā biroja piedāvāto redakciju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Pleša piedāvāto datumu, līdz kuram Ministru kabinetam jāizdod attiecīgie noteikumi.

Komisijā 17. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 18. - Juridiskā biroja precizējošs priekšlikums. Tas paredz aizstāt likumprojektā piedāvātajā pārejas noteikumu 13. punktā skaitli un vārdu “1. jūlijam” ar skaitli un vārdu (Skaņas pārrāvums.)...”

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Likumprojekta izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma.

Pirms pārtraukuma - paziņojums.

3. novembrī apaļu jubileju svinēja mūsu kolēģis deputāts Artuss Kaimiņš. Un šodien dzimšanas diena ir mūsu kolēģim deputātam Jānim Butānam. Mēs viņus sveicam. (Aplausi.)

Tagad vēl deputātu reģistrācija. Tā sekmīgi notikusi.

Darbu turpināsim pulksten 11.00.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts. Sveiki, kolēģi! Šķiet, ka mēs paguvām izskatīt 18. priekšlikumu pirms sakaru pārtraukuma.

Sēdes vadītāja. Jā. Mēs vēl pie 18. priekšlikuma atgriezīsimies.

Tātad 18. priekšlikums.

D. Pavļuts. Paldies.

Tātad atvainojos... pēc sakaru pārtraukuma... 18. priekšlikums ir precizējošs Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz aizstāt likumprojektā piedāvātajā pārejas noteikumu 13. punktā skaitli un vārdu “1. jūlijam” ar skaitli un vārdu “30. jūnijam”, kā arī izteikt pārejas noteikumu 13. punktu kā pārejas noteikumu 14. punktu.

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izmaiņas pārejas noteikumu 14. punktā - maina tā numerāciju, izsakot to kā 15. punktu, kā arī maina punkta tekstu, paredzot, ka prasības par finanšu nodrošinājumu nepiemēro līdz nākamā gada 31. decembrim... un... “Operatori, kuriem licences izsniegtas līdz 2021. gada 31. decembrim, finanšu nodrošinājumu iesniedz Centram līdz 2022. gada 30. jūnijam.”

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus šā likumprojekta otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

Komisija šo likumprojektu otrajā lasījumā ir atbalstījusi. Aicinu to atbalstīt arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

D. Pavļuts. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā priekšlikumus trešajam lasījumam gaidīsim līdz šā gada 12. novembrim. Termiņš - šī gada 12. novembris!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. novembris.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A. Adamovičs (JV).

Labrīt, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

Atgādināšu, ka pirmajā lasījumā šie grozījumi paredzēja papildināt šī likuma 31. pantu ar... ar dienesta dzīvokļa izmantošanu saistīto izdevumu apmaksāšanu karavīriem.

Komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi deviņus priekšlikumus.

Skatīsim tos pēc kārtas.

1. - deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Tas paredz svītrot 3. panta 6.³ daļā vārdus “piemērojot koeficientu 0,5”.

Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Adamovičs. 2. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums.

Komisijā notika diskusija. Tika uzklausīta arī Valsts kanceleja, kas aicināja šo jautājumu skatīt kontekstā ar jauno atlīdzības likumprojektu un skatīt sistēmu kopumā.

Šobrīd šajā likumprojektā šis... Priekšlikums nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums, mans - 2. priekšlikums, ir saistīts ar sistēmas maiņu attiecībā uz deputātu atalgojumu.

Manuprāt, nav pareizs princips, ka deputāti var faktiski kolekcionēt dažādas piemaksas par dažādiem amatiem un šajā gadījumā nav nekāda ierobežojuma - pilnīgi nekāda ierobežojuma deputātam sakolekcionēt, cik vien amatus viņš vēlas Saeimā, par katru saņemot atalgojumu.

Es piekrītu viedoklim, ka varētu būt tā, ka deputāts, kurš ieņem kādu amatu... ka viņam kāda no piemaksām pienāktos. Es saprotu, mums arī pirms gada bija diskusija par šīm piemaksām, un Saeima atteicās pilnībā atteikties no visām piemaksām.

Tātad šobrīd ir piedāvāts kompromisa variants, piekrītot daļēji varbūt viedoklim, ka deputātam pienāktos viena - tikai viena! - piemaksa par kāda papildu darba veikšanu, respektīvi, komisijas vadīšanu vai frakcijas vadīšanu, vai apakškomisijas vadīšanu.

Ja mēs skatāmies uz citām iestādēm, tad arī tur amatu apvienošana valsts darbā principā nerada šādus tik milzīgus papildu ienākumus. Var būt tikai varbūt viens papildu... viena papildu pozīcija, bet ne trīs vai... divas vai trīs, vai pat varbūt četras.

Tāpēc, lai nerastos vēlme tiešām, nu, kolekcionēt amatus... un tādā veidā, protams, pilnvērtīgi nevarot, nespējot arī pastrādāt visos šajos trijos papildu amatos, es uzskatu, ka ir arī šajā laikā... it īpaši, ja ir pienācis laiks arī nedaudz parādīt priekšzīmi sabiedrībai un šo... šo vēlmi, šo dzīšanos pēc piemaksām tiešām nedaudz apturēt.

Šis nav - vēlreiz atkārtošu! - tik radikāls priekšlikums kā pirms gada, kur bija piedāvāts pilnībā, teiksim, pielīdzināt visas deputātu algas vienai likmei, šeit ir daudz... varbūt tāds, nu, kompromisa variants, kur es piedāvāju atstāt tikai vienu. Tātad deputāts var izvēlēties. Viņš var ieņemt šos amatus, viņš var strādāt par apakškomisijas vadītāju, par sekretāru, par vietnieku, bet viņam būtu jāizvēlas tikai viena piemaksa. Nu, tas būtu tikai godīgi, jo mēs redzam arī šajā laikā, piemēram, tie paši komisijas vietnieki, vadītāju vietnieki, nu, varbūt īpaši daudz par savu vadīšanu... par savu darbu arī, nu... viņi neko šobrīd nedara. Tā saka. Tad, ja tikai vadītāji strādā, arī vietnieki... viņi vienkārši saņem šo atlīdzību praktiski ne par ko, vienkārši, nu, tā kā amats skaitās.

Tāpēc arī, nu, es lūgšu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Adamovičs. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 23, pret - 45, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Adamovičs. Tā, kolēģi, tātad skatām 3. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu.  Tas paredz likuma 6. panta ceturtajā daļā aizvietot skaitli “50” ar skaitli “30”. Tas attiecas uz Ministru kabineta locekļa saņemtajām piemaksām 50 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas, ja ministrs aizvieto prombūtnē esošu citu ministru.

Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Arī par šo priekšlikumu pirms gada budžeta debatēs mums bija liela diskusija, un es vēlos uzturēt priekšlikumu un atkārtot kolēģiem to, ka praktiski Ministru kabineta loceklis, aizvietojot citu Ministru kabineta locekli, nu, tik ļoti nepārpūlas darbā, lai viņam vajadzētu 50 procentu piemaksu no šīs algas. Kā mēs noskaidrojām, šī aizvietošana lielāko tiesu ir tikai papīru parakstīšana kolēģu vietā. Īpaši - ņemot vērā to, ka ir sagaidāma šī... algu pieaugums Ministru kabineta locekļiem, tad vēl jo vairāk, manuprāt, mums būtu nedaudz jāaptur šī piemaksu... šis piemaksu pieaugums attiecībā uz Ministru kabineta locekļu aizvietošanu.

Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Adamovičs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 48, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Adamovičs. 4. - deputātu Latkovska, Juraša, Judina, Pavļuta, Dzintara, Bergmaņa, Agešina un Zakatistova priekšlikums. Tātad šis priekšlikums paredz izteikt likuma 6.² panta otrās daļas 9. punktu šādā redakcijā... Tātad ir runa par prokuroru mēnešalgām un šis priekšlikums paredz ģenerālprokuroram palielināt koeficientu no 1,75 uz 1,925. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Adamovičs. 5. - Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Tātad izteikt 9. panta 5.¹ daļas trešo teikumu šādā redakcijā: “Ja kriminālprocesu izbeidz ar reabilitējošu lēmumu vai stājas spēkā attaisnojošs spriedums krimināllietā, karavīram izmaksā ieturēto atlīdzību.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Adamovičs. 6. - arī Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Paredz papildināt 14. panta pirmo un otro daļu pēc vārdiem “militārajā izglītības iestādē” ar vārdiem “vai Nacionālo bruņoto spēku vienībā, kuras uzdevumos ietilpst pieaugušo izglītības programmu īstenošana”. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Adamovičs. 7. - deputātu Latkovska, Juraša, Judina, Pavļuta, Dzintara, Bergmaņa, Agešina un Zakatistova priekšlikums. Paredz papildināt likuma 15. panta piekto daļu aiz vārda “prokurors” ar vārdiem “izņemot ģenerālprokurors”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Adamovičs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks labojums - aizstāt likumprojekta 2. panta nosaukumā vārdu “apmaksāšana” ar vārdu “segšana”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Adamovičs. Un 9. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izteikt likumprojekta 2. panta teksta ievaddaļu šādā redakcijā - “Karavīram, kuram ir piešķirts dienesta dzīvoklis, tiek segti šādi izdevumi:”. Arī devītais priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Adamovičs. Tad, kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Adamovičs. Priekšlikumu termiņš trešajam lasījumam - šā gada 12. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 12. novembris.

Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Dace Bluķe.

D. Bluķe (AP!).

Labdien, godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 629/Lp13).

Mazliet gribu atgādināt, par ko šis likumprojekts ir. Tas paredz kārtību, kādā vēlētāji, kas uzturas ārvalstīs, pašvaldību vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu.

Pašreiz atbilstoši esošajam Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam pašvaldību vēlēšanās balsošana notiek tikai vēlēšanu iecirkņos klātienē Latvijas teritorijā un ārvalstīs esošie vēlētāji pašvaldību vēlēšanās piedalīties nevar. Turklāt šie grozījumi nepaplašina vēlētāju loku, bet tiem, kas jau klasificējās kā vēlētāji, paplašina iespējas vēlēšanās piedalīties.

Uz otro lasījumu ir iesniegti 22 priekšlikumi, kas paredz kārtību, kādā veidā var piedalīties vēlēšanās, balsojot pa pastu.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējošs, aizstāj visā likumprojekta tekstā vārdus “republikas pilsētas vai novada” ar vārdu “pašvaldības”. Un tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Bluķe. 2. - deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Paredz palielināt deputātu skaitu pašvaldībās atkarībā no iedzīvotāju skaita. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Godājamie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Gribu norādīt, ka nē, mani divi priekšlikumi - 2. un 3. - nevis mehāniski paredz paplašināt deputātu skaitu... un palielināt skaitu, bet... Līdzšinējā likuma redakcija paredz trīs veidu iedalījumu pārstāvniecības lieluma noteikšanā: vienu - novadiem, otru - valstspilsētām un trešo - Rīgai.

Minētais punkts rada neproporcionāli mazu pārstāvju skaitu valstspilsētās, salīdzinot ar pārstāvju skaitu novados. Arī tajos novados, kur ietilpst valstspilsētas, ir cits pārstāvniecības aprēķina veids. Valstspilsētās deputātu skaits attiecībā pret iedzīvotāju skaitu ir krietni mazāks nekā daudzkārt mazākos novados, pēc iedzīvotāju skaita rēķinot.

Ņemot vērā, ka pašvaldību pārstāvji tiek ievēlēti, lai pārstāvētu iedzīvotāju intereses, tad būtu taisnīgi un tikai loģiski paredzēt vienotus un līdzvērtīgus kritērijus pārstāvniecības skaita noteikšanai pret iedzīvotāju skaitu kā novados, tā arī valstspilsētās.

Manuprāt, tas būtu labas pārvaldības principa vērts, jo plašāka pārstāvniecība nodrošinātu plašāku viedokļu daudzveidību un arī tā būtu līdzvērtīga pārstāvniecība gan valstspilsētās, kuras ir atsevišķi, gan arī tais valstspilsētās, kuras ir novados. Bet nebūtu samērīgi tās dalīt ar dažādiem kritērijiem. Tādējādi arī vairāk iesaistītas personas būtu politiskajos procesos... arī veicinātu atklātas demokrātijas principus. Atbilstoša un daudzveidīga pārstāvniecība, protams, veicinātu atklātāku politisko konkurenci, un, manuprāt, tas atbilst labas pārvaldības principiem.

Kā piemēru varu nosaukt... Piemēram, Ventspils novadā uz 10 tūkstošiem iedzīvotāju plānots, ka šobrīd tie būs 15 deputāti. Ventspils pilsētā uz 34 tūkstošiem (apmēram) iedzīvotāju - 13 deputāti. Kā piemērs: Jelgavas novadā ar 30 tūkstošiem iedzīvotāju - 19 deputāti, Jelgavas pilsētā ar gandrīz 56 tūkstošiem iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk, būs tikai 15 pārstāvji. Valkas novadā uz 12 tūkstošiem - 15 deputāti, Jūrmalas pilsētā uz nepilniem 50 tūkstošiem, kas ir daudzkārt lielāks skaits, ir tikai 13 deputāti.

Manuprāt, būtu jābūt vienkārši vienotiem un vienādiem kritērijiem visām novadu un valstspilsētu pašvaldībām.

Aicinu atbalstīt 2. un 3. - manus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

D. Bluķe. Komisijā Ilzes Indriksones priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 18, pret - 55, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu ekrānu ziņotājam!

D. Bluķe. (Skaņas pārrāvums.)... priekšlikums, kas arī netika komisijā atbalstīts. Paredz strīpot punktu un tālāk mainīt numerāciju. Tā kā mēs neatbalstījām iepriekšējo priekšlikumu, tad arī par šo aicinu balsot līdz ar komisiju un neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

D. Bluķe. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz tādu precizējumu... mainīt punktu - “izmantojot oficiālo elektronisko adresi” uz “nosūtot to uz Centrālās vēlēšanu komisijas oficiālo elektronisko adresi”. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Bluķe. Arī 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī ir precizējošs par to, kur un kam jānosūta pieprasījums balsot pa pastu. Ja iepriekš bija “nosūtot pa pastu Centrālajai vēlēšanu komisijai”, tad jaunais variants skan “rakstveidā Centrālajai vēlēšanu komisijai”. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Bluķe. 6. - arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Precizē to, kādā veidā vēlētājiem būs pieejami balsošanas materiāli - vai pa oficiālo elektronisko adresi... Taču, ja tādas nav, tad... Ja lieto oficiālo elektronisko adresi, tad cita elektroniskā adrese nav jānorāda. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Bluķe. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts, un mēs arī atbalstījām precizējumu, kādā veidā Centrālā vēlēšanu komisija pārbauda ziņas, vai vēlētājs ir iekļauts vēlēšanu reģistrā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Bluķe. Arī 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Par to, kādos gadījumos Centrālā vēlēšanu komisija ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt balsošanas materiālus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Bluķe. Arī 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Par kārtību, kādās aploksnēs ievieto vēlēšanu aploksni. Un ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Bluķe. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tāds precizējošs - vārdu “personīgi” aizstāj ar vārdu “personiski”. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Bluķe. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Piedāvā izslēgt 33.² panta ceturto daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Bluķe. Un 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izteikt iepriekš minēto pantu jaunā redakcijā... precizētā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Bluķe. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir par iecirkņu komisiju darbu. Jaunā redakcija skan, ka iecirkņa komisijas darbu balsu skaitīšanas laikā nedrīkst traucēt... nedrīkst traucēt tanī brīdī, kad tiek pārskaitītas pa pastu saņemtās balsis. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Bluķe. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē balsu skaitīšanas uzsākšanu. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Bluķe. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Piedāvā izslēgt 38. ¹ panta ceturtās daļas pirmo teikumu par reģistrācijas aploksnēm. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Bluķe. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē šī paša panta vienu teikuma daļu ar “attiecīgajā vēlēšanu apgabalā”. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Bluķe. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī precizē citu teikumu šajā pašā pantā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Bluķe. Un 18. - komisijas priekšlikums. Arī runā par šo pašu pantu un par saņemtajām... pa pastu saņemtajām reģistrācijas aploksnēm. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Bluķe. Un arī 19. - komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Par to, kā ieraksta vēlēšanu... ka veic ierakstus vēlēšanu gaitas žurnālā. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Bluķe. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Par derīgo aplokšņu atvēršanas kārtību. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Bluķe. 21. - komisijas priekšlikums. Paredz 38. ¹ panta septīto daļu izslēgt un mainīt tālāko numerāciju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Bluķe. Un 22. - deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējiem Indriksones kundzes priekšlikumiem. Komisijā nav atbalstīts, un, tā kā mēs iepriekš nebijām atbalstījuši, arī tagad aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

D. Bluķe. Tātad esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu kolēģus balsot par likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

D. Bluķe. Priekšlikumus komisijā gaidīsim piecas dienas, tas ir, līdz 10. novembrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. novembris.

Godātie kolēģi! Šā gada 8. oktobra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību esam izskatījuši.

Vēl deputātu reģistrācija. Tā sekmīgi notikusi.

Godātie kolēģi! Šā gada 5. novembra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību sāksim izskatīt pēc 15 minūtēm - pulksten 11.45. Plānojam stundas pārtraukumu ierastajā laikā no pulksten 12.30 līdz 13.30.

Paldies visiem. Līdz ar to 8. oktobra sēdi slēdzu. Un tiekamies pēc 15 minūtēm.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 14. (attālinātās ārkārtas) sēdes
turpinājums 2020. gada 5. novembrī

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas valdības vienošanos par Līguma starp Latvijas Republikas valdību un Zviedrijas Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību izbeigšanu” (Nr. 782/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2847, 2939)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas konfigurāciju” (Nr. 695/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2518, 2940)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr. 610/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2943)
- Ziņo	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (Nr. 728/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2962)
- Ziņo	- dep. J. Dūklavs
Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr.  724/Lp13) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2614, 2963) un alternatīvais Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 792/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2963)
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
- Debates	- dep. A. Judins
	- dep. J. Butāns
	- dep. K. Feldmans
	- dep. A. Judins
	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Par atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai” (Nr. 607/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2966)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr. 608/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2967)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījums Kontu reģistra likumā” (Nr. 609/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2968)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 699/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2969)
- Ziņo	- dep. K. Feldmans
- Debates	- dep. G. Eglītis
	- dep. R. Kols
	- dep. K. Feldmans
	- dep. A. Lejiņš
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. A. Klementjevs
	- dep. J. Butāns
	- dep. I. Zariņš
	- dep. V. A. Tērauda
	- dep. K. Feldmans
	- dep. R. Kols
	- dep. K. Feldmans
	- dep. K. Feldmans
Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 698/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2970)
- Ziņo	- dep. K. Feldmans
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” (Nr. 709/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2971)
- Ziņo	- dep. D. Pavļuts
- Debates	- dep. A. T. Plešs
	- dep. K. Feldmans
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 693/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2972)
- Ziņo	- dep. A. Adamovičs
- Debates	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 629/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2973)
- Ziņo	- dep D. Bluķe
- Debates	- dep. I. Indriksone
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Informācija par ārkārtas sēdes sasaukšanu

Balsojumi

Datums: 05.11.2020 09:04:52 bal001
Par - 74, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas valdības vienošanos par Līguma starp Latvijas Republikas valdību un Zviedrijas Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību izbeigšanu (782/Lp13), 1.lasījums

Datums: 05.11.2020 09:08:27 bal002
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas konfigurāciju (695/Lp13), 1.lasījums

Datums: 05.11.2020 09:11:30 bal003
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (610/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.11.2020 09:14:12 bal004
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (728/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.11.2020 09:30:49 bal005
Par - 3, pret - 83, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (724/Lp13), 1.lasījums

Datums: 05.11.2020 09:31:54 bal006
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Alternatīvais likumprojekts Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (792/Lp13), 1.lasījums

Datums: 05.11.2020 09:37:02 bal007
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (607/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.11.2020 09:38:57 bal008
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Kredītiestāžu likumā (608/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.11.2020 09:41:07 bal009
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Kontu reģistra likumā (609/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.11.2020 10:10:52 bal010
Par - 62, pret - 14, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (699/Lp13)

Datums: 05.11.2020 10:12:23 bal011
Par - 58, pret - 13, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (699/Lp13)

Datums: 05.11.2020 10:13:49 bal012
Par - 58, pret - 12, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (699/Lp13)

Datums: 05.11.2020 10:15:26 bal013
Par - 58, pret - 11, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (699/Lp13)

Datums: 05.11.2020 10:16:24 bal014
Par - 68, pret - 0, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (699/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.11.2020 10:18:04 bal015
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (698/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.11.2020 10:27:13 bal016
Par - 18, pret - 59, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (709/Lp13)

Datums: 05.11.2020 10:34:06 bal017
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 05.11.2020 11:04:37 bal018
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (709/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.11.2020 11:10:26 bal019
Par - 23, pret - 45, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (693/Lp13)

Datums: 05.11.2020 11:12:48 bal020
Par - 25, pret - 48, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (693/Lp13)

Datums: 05.11.2020 11:16:11 bal021
Par - 81, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (693/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.11.2020 11:21:43 bal022
Par - 18, pret - 55, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (629/Lp13)

Datums: 05.11.2020 11:29:32 bal023
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (629/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.11.2020 11:30:08 bal024
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija