Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas ceturtās (ārkārtas) sēdes turpinājums (attālināti)
2020. gada 1. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Paldies jums par pacietību! Bija tehniskas problēmas radušās deputātiem, kuri atrodas parlamenta Sēžu zālē. Tās bija saistībā ar tehniku. Tās ir tikušas novērstas, un varam turpināt darbu.

Godātie kolēģi! Mēs turpināsim izskatīt šā gada 24. septembra sēdes darba kārtību.

Bet, pirms mēs ķeramies pie sēdes darba kārtības, es vēlos jūs informēt.

Ir saņemta deputātu Stepaņenko, Sprūdes, Gobzema un Liepiņas vēstule, kas ir adresēta Saeimas Prezidijam, - par Saeimas ārkārtas sēdi attālināti platformā e-Saeima.

Tātad jautājumi, kas ir uzdoti, ir saistībā ar mūsu darbu attālināti platformā e-Saeima.

Šī vēstule tika saņemta vakar vēlā pēcpusdienā (reģistrācija ir notikusi pulksten 15.10). Ar Saeimas sekretāra biedres rezolūciju šī vēstule ir nodota Juridiskajam birojam atbildes sniegšanai. Un deputāti saprātīgā termiņā saņems atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

Bet, lai atgādinātu par to, kādēļ mēs esam nolēmuši sanākt attālināti, gribu jūs informēt, ka gan valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, gan arī tai izbeidzoties... lai novērstu Covid-19 infekcijas izplatību, Saeimas Prezidijs šā gada 10. jūnijā pieņēma lēmumu līdz turpmākajam Saeimas Prezidija lēmumam Saeimas sēdes noturēt attālināti jeb platformā e-Saeima.

Pieņemot šādu lēmumu, Saeimas Prezidijs balstījās gan uz Satversmes 15. un 19. pantu, gan uz Saeimas kārtības rullī noteikto, gan uz Saeimas Juridiskā biroja viedokli, gan uz Jāņa Plepa - valsts konstitucionālo tiesību eksperta - sniegto viedokli par Saeimas sēžu noturēšanu attālināti ārkārtējās situācijas laikā un arī tai beidzoties.

Kā ļoti nozīmīgs apstāklis Saeimas Prezidija lēmuma pieņemšanā bija faktiskā epidemioloģiskās drošības situācija. Epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties un jaunu Covid-19 saslimšanas gadījumu skaitam būtiski samazinoties, Saeimas Prezidijs pieņēma lēmumu, un rudens sesiju atsākām ar Saeimas sēdēm klātienē. Taču Saeimas Prezidijs nepārtraukti seko epidemioloģiskās situācijas attīstībai valstī, lai pasargātu deputātu un darbinieku veselību, kā arī - un tas ir ļoti būtiski - nodrošinātu parlamenta darbības nepārtrauktību.

Sasaucot Saeimas sēdes, Saeimas Prezidijs izvērtē situāciju un pieņem attiecīgu lēmumu - lēmumu par Saeimas sēdes noturēšanu klātienē vai attālināti.

Secinot, ka epidemioloģiskā drošība valstī joprojām ir apdraudēta saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību, šā gada 28. septembra sēdē Prezidijs pieņēma lēmumu Saeimas 24. septembra ārkārtas sēdi turpināt un Saeimas 1. oktobra ārkārtas sēdes darba kārtību izskatīt platformā e-Saeima. Prezidija lēmuma pamatā bija pēdējās nedēļās novērotā epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās valstī un būtiski pieaugošais reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits. Šāda informācija sabiedrībai bija pieejama publiskajā telpā, arī epidemiologi publiski aicināja strādāt attālināti, kur vien tas ir iespējams. Turklāt šā gada 29. septembrī Saeimā saņēmām SPKC viedokli par to, ka pēdējās nedēļas laikā reģistrētais Covid-19 gadījumu skaits ir ievērojami pieaudzis un tiek novērota epidemioloģiskās situācijas pakāpeniska pasliktināšanās. SPKC ieteica ievērot piesardzības pasākumus Saeimā, tajā skaitā - attālināta darba iespējas. No SPKC saņemtais atzinums vēlreiz apstiprināja Prezidija bažas un Prezidija 28. septembrī pieņemto lēmumu.

Godātie kolēģi! Es vēlos vēlreiz atgādināt arī par valsts konstitucionālo orgānu darbības pamatprincipiem ārkārtējā situācijā. Tos pieņēma piecu konstitucionālo orgānu vadītāji. Un, godātie kolēģi, šie principi arī paredz to, ka Saeima turpina veikt savu likumdošanas darbu un īstenot parlamentāro kontroli pār Ministru kabineta darbību, nepieciešamības gadījumā izmantojot pieejamās iespējas attālinātai Saeimas darba organizācijai. To paredz šo pamatprincipu 8. punkts.

Vakar notika konstitucionālo orgānu vadītāju sanāksme Rīgas pilī. Mēs pārrunājām situāciju un pārrunājām arī attālinātā darba iespējas, tajā skaitā arī to, kā turpinās strādāt citi konstitucionālie orgāni, to skaitā parlaments. Un vēlreiz tika apliecināta nepieciešamība strādāt attālināti. Un arī Valsts prezidents savā paziņojumā un... pārrunājot šo situāciju, uzsvēra, ka tas atbilst Satversmes principiem.

Godātie kolēģi! Pirms sēdes deputāte Stepaņenko ir pieteikusies runāt par procedūru.

Es ceru, ka apmēram... ka es esmu jau izskaidrojusi Prezidija lēmuma pamatotību un devusi ieskatu Prezidija argumentācijā, kādēļ ir lemts par sēdi attālināti.

Lūdzu, ieslēdziet sadaļu par procedūru.

Un vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien!...

Sēdes vadītāja. Lūdzu (Nav skaidri saklausāms.)... Stepaņenko kundze, paldies. Paldies.

J. Stepaņenko. Godātie kolēģi! Pirmām kārtām neliels komentārs pie Mūrnieces kundzes sacītā.

Satversmes 15. pants nosaka... atsaucas tikai uz ārkārtēju situāciju... uz “ārkārtīgiem apstākļiem”, kā tas ir rakstīts Satversmē.

Līdz ar to... Tā kā mūsu valstī šobrīd nav izsludināta ārkārtas situācija un tā kā Saeimas Prezidija lēmums ar tā pamatojumu... ar pamatotiem argumentiem un pavadošiem dokumentiem, kuri pamatotu šī lēmuma leģitimitāti, mums nav pieejams... tas, kas šobrīd ir pieejams, ir vienkārši viena rindkopa Prezidija 28. septembra sēdes protokolā par to, ka pēkšņi Prezidijs ir pieņēmis šādu lēmumu.

Turklāt atsaukšanās uz Prezidija 10. jūnija lēmumu, mūsuprāt, absolūti nav pamatota, ņemot vērā to, ka Prezidija 10. jūnija lēmumā minētie argumenti šobrīd nav spēkā.

Tā ka mēs uzskatām, ka šobrīd Prezidija sasauktā sēde e-platformā nav leģitīma, neskatoties uz visiem mēģinājumiem to leģitimizēt ar atpakaļejošu datumu, atsaucoties uz SPKC vēstuli, kas tika izdota pēc Prezidija lēmuma.

Mēs uzskatām, ka... Turklāt mēs lūdzam Prezidiju sagatavot šo vēstuli, atbildes vēstuli, personīgi katram Prezidija loceklim piedaloties, nevis nogrūst to uz Juridisko biroju, jo tas nebija Juridiskā biroja lēmums - sasaukt šo sēdi šādā kārtībā.

Es uzskatu, ka Prezidija locekļiem pašiem ir jāatbild par savu voluntāro rīcību, nevis jānogrūž - atbildes sniegšanai - Saeimas darbiniekiem...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es gan gribu atgādināt Stepaņenko kundzei... un arī... ka mēs jau esam debatējuši un deputāti ir informēti, un Prezidijs ir lēmis par to, ka ārkārtēja situācija un “ārkārtīgi apstākļi” Satversmes traktējumā nav viens un tas pats. Mēs esam par to arī debatējuši un to...

Tātad arī deputātiem ir nosūtīti visi lēmumi - ar visu argumentāciju -, kas saistīti ar darbu attālināti.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, Mūrnieces kundze! Tas, ka būs attālinātas sēdes, bija zināms aptuveni pirms mēneša, pārrunājot šo jautājumu ar citiem deputātiem no koalīcijas. Tas iemesls ir gaužām vienkāršs, mīļā sabiedrība, - ir jāpieņem budžets šādā veidā un ir atkritumu apsaimniekošana jāsakārto šādā veidā. Jo tas ir veids, kā izvairīties no nepaklausīgās opozīcijas, tajā skaitā no nepaklausīgā Gobzema kunga, kurš kāpj tribīnē un kaitina Mūrnieces kundzi. Tāpēc arī vajag šīs attālinātās sēdes. Jo, ja būtu tik bīstami apstākļi, tad Mūrnieces kundze šodien sēdi vadītu maskā un uztrauktos par savu veselību, bet, kā mēs redzam, tas viss nenotiek.

Tādēļ... Es pilnībā piekrītu Jūlijai Stepaņenko - šis viss ir farss, kurš vienreiz būtu jāizbeidz.

Un sabiedrība jau to redz, sabiedrība mostas. Un 10. oktobrī - ielās!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Ir informācija, ka arī deputāte Liepiņa vēlas runāt.

Vai deputāte Liepiņa ir sistēmā?

Liepiņas kundze, lūdzu, piesakieties debatēm par procedūru. Liepiņas kundze, jums ir iespēja pieteikties debatēm par procedūru!

Kad deputāte Liepiņa ir sistēmā... Mēs redzam. Lūdzu, nospiediet... par pieteikšanos debatēm.

Tātad vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, Mūrnieces kundze! Labrīt, deputāti! Nu jā, esmu sistēmā. Esmu pieņēmusi lēmumu, ka būšu šajā jūsu dīvainajā sistēmā to savu 44 662 vēlētāju dēļ, kuri mani ir deleģējuši pārstāvēt viņus Latvijas Republikas Saeimā.

Mūrnieces kundze, mani tiešām maz kas jau pārsteidz, bet tā jūsu minētā piecu cilvēku kompānija, kas 23. martā pirmo reizi pieņēma lēmumu par šo... vienojās faktiski prezidenta pilī, ka Satversmi drīkst interpretēt. Tad man gribētos saprast, kas tā ir par piecu cilvēku institūciju; kurš likums paredz, ka pieci cilvēki, sanākot kopā prezidenta pilī... Un jūs ļoti labi zināt, kas šie pieci bija, jo jūs bijāt viena no viņiem. Kurš likums paredz šādu institūciju? Un kurš likums paredz, ka šie pieci cilvēki tagad pieņem lēmumu, ka Satversmi drīkst interpretēt?

Manuprāt... Kā jau Jūlija Stepaņenko un Aldis Gobzems minēja, ilgstoši mūsu valstī tiek pārkāpts pamatlikums - Satversme. Un es aicinu nekavējoties pārtraukt šo...! Sēdēm šādu formātu neparedz Satversme. Un tajā laikā, kad tika rakstīta Satversme, bija Latvijā spāņu gripa, Latvijā bija gan telegrāfs, gan telefons (internets ir tikai jauns saziņas veids - jauns veids, kā cilvēkiem sazināties). Satversmes tēvi neparedzēja (Nav skaidri saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Paldies. Laiks!

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es vēlos atbildēt uz Mūrnieces kundzes piebildi par to, ka mums ir nosūtīti visi lēmumi.

Mums ir atsūtīti tie lēmumi, uz kuriem droši vien Saeimas Prezidijs ir atsaucies, pieņemot šo 28. septembra lēmumu. Un starp šiem lēmumiem vienīgais, ko mēs varam atrast, ko jūs esat norādījuši, ir šis Prezidija 10. jūnija lēmums, kurš šobrīd faktiski nav spēkā, jo atsaucas uz spēkā neesošiem apstākļiem. Tas ir viens.

Otrs. Kad Saeimas e-platformas sistēmu Ģirģena kungs savā komisijā aplūkoja no visām pusēm, tad arī Saeimas Administrācijas pārstāvis... atzina publiski to, ka diemžēl, ņemot vērā to, ka ārkārtas apstākļi to prasa, Saeimas šī e-sistēma, e-platforma, tomēr ierobežo deputātus savā darbībā... un ierobežo atsevišķas funkcijas, kas paredzētas Saeimas kārtības rullī.

Līdz ar to, lai pieņemtu šādus ierobežojošus pasākumus, Saeimas Prezidijam bija jābūt konkrētam pamatojumam, kurš šobrīd nav pieejams vispār. Tātad šī pamatojuma šobrīd nav. Jūs esat pieņēmuši 28. septembra lēmumu bez jebkāda pamatojuma...

Sēdes vadītāja. Paldies, Stepaņenko kundze.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Aldim Gobzemam - par procedūru. Otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Civillikuma 1. pants noteic: “Tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.”

Saeimas priekšsēdētāja un attiecīgais piecnieks šīs savas tiesības un pienākumus neizlieto pēc labas ticības, īpaši - šajā situācijā. Šorīt pats personīgi vedu bērnu uz skolu - bērni iet uz skolu, viss ir kārtībā, neviens nebaidās ne no kādiem vīrusiem, nevienam maskas nav vajadzīgas, viss ir kārtībā. Lucavsalā tingeltangeļus ceļ, tūlīt laidīs karuseļus un ko tur. Maratons... Rīgas maratons būs 10. oktobrī. Starp citu, tajā pašā dienā, kad cilvēki izies ielās. Tikmēr 100 nabaga bailīgie deputātiņi tagad sēdēs attālināti tikai tāpēc, ka... nu, lai nekāptu opozīcija tribīnē. Tas ir patiesībā vienīgais iemesls, kāpēc notiek attālinātās sēdes.

To es gribēju pateikt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Lindai Liepiņai otro reizi - par procedūru.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Un tas, kas visvairāk mani pārsteidz šajā situācijā, kad faktiski tiek rupjā veidā pārkāpta Satversme, ir tas, ka Satversmes tiesa nekādā veidā nereaģē. Un faktiski Satversme neparedz to, ka arī viens deputāts, ja uzskata, ka vara tiek uzurpēta un likumi tiek pārkāpti, un demokrātija tiek ierobežota... Nav šobrīd vienam deputātam iespēju vērsties... jā, vērsties Satversmes tiesā.

Es ļoti gaidīšu - ļoti gaidīšu! - jaunā Satversmes tiesas tiesneša ievēlēšanu, un es ceru, ka, iespējams, jaunais Satversmes tiesas tiesnesis būs... tieši vadītājs, es domāju... būs godprātīgāks un būs ar citu skatījumu uz Satversmi un uz šobrīd valstī notiekošajiem procesiem.

Tā ka šis tiešām ir liels akmens, kuru es šobrīd metu Satversmes tiesas dārziņā, tāpēc ka ilgstoši tiek pārkāpta Satversme, bet Satversmes tiesa nekādā veidā uz to nereaģē. Šis pārkāpums tiek ignorēts!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad debates par procedūru tiek slēgtas.

Godātie kolēģi! Deputāti vēlas turpināt darbu. Mums patiešām ir ļoti apjomīga un gara darba kārtība, kas šodien jāizskata.

Un attiecībā uz Satversmes interpretācijām, kolēģi, nu patiešām ir... Nesen parlamentā atvērām ļoti apjomīgu grāmatu - “Satversmes komentāri”. Satversmes komentāri noslēdzas ar sadaļas komentēšanu... par Saeimu, par Saeimas darbu. Es aicinu... Visus, kuri uzskata, ka Satversme nav interpretējama, es aicinu iepazīties ar Satversmes komentāriem, kas paredz Satversmes interpretēšanu. Un tos ir rakstījuši atzīti valsts tiesību eksperti!

Tā ka - grāmatām nekad nav par vēlu.

Labi, turpināsim darbu. (Aplausi.)

Darba kārtībā - Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Viktora Valaiņa, Danas Reiznieces‑Ozolas, Jāņa Vucāna, Ulda Auguļa, Māra Kučinska, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes un Vjačeslava Dombrovska pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam un kultūras ministram Naurim Puntulim “Par apšaubāmas kvalitātes dokumentu iesniegšanu un sabiedrības neiesaisti, virzot uz Ministru kabinetu rīkojumu par nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu Elizabetes ielā 2, Rīgā”.

Debatēt pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies par man doto vārdu.

Tā... 15 minūtes, ja? Nu, būs stipri mazāk, tā ka daudz nekavēšu jūsu laiku.

Es redzēju, ka Puntuļa kungs arī šobrīd vēro online šo Saeimas sēdes parodiju. Bet - okay, ne par to.

Tātad... Puntuļa kungs, es ļoti uzmanīgi esmu sekojusi līdzi visai tai informācijai, kas ir parādījusies publiskajā telpā par koncertzāles celtniecību. Es esmu dzirdējusi arī jūsu komentārus, kurus jūs... esat komentējis gan dažādās sēdēs, gan arī preses konferencēs un medijos, un tā tālāk, un tā tālāk.

Pilnīgi noteikti koncertzāle ir vajadzīga. Es tam piekrītu. Un, iespējams, koncertzāle būtu viens no tiem objektiem, kuri būtu jābūvē tieši šobrīd - Covid-19 krīzes laikā. Un... nu, es pieņemu, ka cietuma celtniecību var atlikt, var atlikt sabiedriskā medija ēkas būvniecību... un vēl veselu rindu šo politiskās elites karteļu (sauciet, kā gribat, šos objektus)... ka katram tagad jāuzceļ kaut kāda ēka...

Koncertzālei būs būt! Par to vispār nav diskusiju. Jautājums tagad ir par to namu Elizabetes ielā... Elizabetes ielā 2, ja nemaldos.

Nu, tā argumentācija, kāpēc tur un ne citur... Manā izpratnē, tie argumenti vispār neiztur nekādu kritiku.

Vienīgais arguments, kas varētu būt daudzmaz loģisks, manuprāt, ir tas, kurš nav izskanējis publiski, bet par kuru runā ārsti. Un es nezinu, vai tas... varbūt tas ir izskanējis publiski, bet es neesmu to dzirdējusi... un es nezinu, vai tas atbilst patiesībai, bet ir tāda informācija, ka, iespējams, šī ēka Elizabetes ielā 2 ir celta no kaut kādiem videi kaitīgiem materiāliem. Vai tas tā varētu būt vai ne, es tiešām nezinu.

Ja tas tā ir, tad būtu nepieciešama plašāka informācija par to, kas ir tie materiāli, kāds ir tas kaitējums.

Šī ēka, tā teikt, rotā mūsu pilsētu jau ļoti sen, tā ka dīvaini, ka tikai šobrīd, tagad, kad ir jāceļ koncertzāle, mēs... nu, ka tikai tagad šāds aspekts vispār parādās. Tā ka tas būtu jānoskaidro, un tad būtu jānāk klajā ar visiem tiem “par” un “pret”, kas ir.

Ja nepastāv šis piesārņojuma aspekts, tad es neredzu, kāds ir iemesls, lai mēs tagad jauktu nost to namu Elizabetes ielā 2 un būvētu tur koncertzāli. Rīgā ir ļoti daudz dažādu vietu... Ir vietas, kuras pieder jūsu tā dēvētajiem oligarhiem. Ir vietas, kuras nepieder jūsu tā dēvētajiem oligarhiem. Nu, katrā ziņā vietu ir daudz... ir daudz dažādu vietu. Un arī, man liekas, tas AB dambja projekts nemaz nebija tik slikts.

Nu, okay, viena lieta ir nauda. Bet... Nauda mums ir, jā, jo mēs esam aizņēmušies, tā ka mums šis parāds tūlīt būs četrreiz lielāks, nekā ir bijis... Tā ka... es domāju - nu, kur tad tā nauda ir, kaut kur tai naudai ir jābūt. Un tā. Bet nu... Tā ka, es domāju, vajag meklēt, meklēt - meklēt ātri. Un tā vieta noteikti nav Elizabetes iela 2!

Tagad par to, ko tad vispār mēs vēlamies redzēt šajā jaunajā koncertzālē. Mēs atkal runājam par formu, runājam par to, kur un kāda tā ēka būs, bet mēs atkal, kārtējo reizi, aizmirstam par saturu, ko... kas... ar ko tad tā ēka būs piepildīta. Taču, manuprāt, tas ir ļoti, ļoti svarīgi - ko tad mēs gribēsim klausīties šajā jaunajā ēkā.

Un te atkal ir tieši tas pats, kas ar sabiedriskajiem medijiem. Kaimiņš grib būvēt jaunu ēku, bet saturs kaut kur izpaliek. Es domāju, mums no sākuma vajadzētu saprast, ko tieši, un tad - kurā vietā mēs to noklausīsimies.

Kāpēc es to saku? Vai mēs gribam tur dzirdēt tikai latviešu vai Latvijas māksliniekus? Arī - būtiski... Es domāju, ka daudziem no jums, klātesošajiem, būtu, ko teikt. Vai mēs gribētu tur dzirdēt, teiksim, arī Vanesu Meju? Vai šī koncertzāle būs tāda līmeņa koncertzāle, kur varēs braukt Vanesa Meja uzstāties... tāda, kurā viņa gribētu uzstāties?

Nu, tad atkal ir jādomā par to, kur tad tie cilvēki... Nu, vai tad klausīsimies tikai mēs, tie, kas te dzīvojam, vai klausīsies, arī, teiksim, pilsētas viesi? Viesi brauks, bet tad jau visas viesnīcas mums būs aizvērtas ciet, būs jau bankrotējušas šīs Covid-19 krīzes dēļ! Un tā. Ir ļoti daudzas lietas, par kurām domāt. Vai mums pietiks darbinieku, apkalpojošā personāla, kas šo koncertzāli apkalpos? Jāņem vērā tas, ka darbinieku trūkums ir milzīgs. Ārvalstniekus...? Diez vai mēs gribēsim, lai tagad brauc ārvalstnieki un apkalpo, nu, piemēram, tūristus, kas no Skandināvijas būs šeit sabraukuši uz... nu, kā jau es minēju... Vanesas Mejas koncertu.

Nu, Vanesa Meja - tāds labs piemērs.

Bet ir vēl viens labs piemērs.

Es, teiksim, ļoti labprāt šajā koncertzālē dzirdētu arī Grigoriju Ļepsu. Viņam ir burvīga daiļrade. Manuprāt, ļoti, ļoti saturīgs... saturīgs... sākot ar tādām dziesmām kā Rjumka vodki na stoļe un Ja ujedu žitj v London...

Nu neslēpsim - Grigorijs Ļepss ir viens no populārākajiem dziesmu izpildītājiem ne tikai krieviski runājošās auditorijas vidū, bet arī... nu, arī starp latviešiem! Ja kāds no jums to neredz, tad... tad es nezinu, kur... kādā vidē jūs dzīvojat, jo... nu, varbūt man ir nepareizā kompānija, ar ko es draudzējos, tie mani draugi, bet - latvieši! Nav jau kaut kādi cittautībnieki. Viņiem šīs dziesmas iet pie sirds.

Bet man ir jautājums - šajā koncertzālē Grigorijs Ļepss, kuram tagad, kā es saprotu, vēl joprojām ir aizliegts iebraukt Latvijā, varēs uzstāties vai nevarēs uzstāties?

Un tad, mīļie draugi... jā, par mūziku runājot, varu teikt: mīļie draugi... Mīļie mūzikas draugi, kurā brīdī beigsies politika, un kurā brīdī sāksies mūzika šajā koncertzālē?

Un burvīgi... man tā patika, ka... Mārtiņa Bondara tā uzruna! Mārtiņ, tevī ir tāds šarms, kad tu uzkāp uz tās tribīnes! Tad tu aizraujies tiktāl, ka tu, man liekas, dažreiz pat nesaproti, ko tu runā. Nu, teiksim, šis nihi... Tu izskaties tik ļoti nihilistiski...

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze, nu kā būtu, ja jūs tomēr atgrieztos pie tēmas par dokumentu iesniegšanu un sabiedrības iesaisti... saistībā ar koncertzāles projektu?

L. Liepiņa. Mēs runājam par projektu kopumā, un tas ir tas stāsts - par to, ko mēs...

Sēdes vadītāja. Par dokumentiem mēs runājam, nevis par to, kas kur dziedās un ko kurš vēlas klausīties šajā koncertzālē. (Dep. L. Liepiņa turpina runāt, bet teiktais nav precīzi saklausāms.)

L. Liepiņa. Jūs esat iepazinusies, Mūrnieces kundze, ar dokumentiem?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, turpiniet debates par konkrēto tēmu.

L. Liepiņa. Lūdzu, nepārtrauciet! Jā, ir tēma - koncertzāle un mūzika, vai ne? Koncertzālē mēs klausīsimies mūziku. Vai koncertzālē jūs arī ieiesiet un pārtrauksiet dziedātāju, jo jums liksies, ka kāds ne tā dzied?

Sēdes vadītāja. Piezīmes par sēdes vadītāja stilu nav pieļaujamas. Ja jūs tā turpināsiet, jums tiks izslēgts mikrofons.

L. Liepiņa. Atļaujiet man pabeigt, Mūrnieces kundze, un tad slēdziet ārā mikrofonu un slēdziet ārā kameru! Drīkst pabeigt tagad?

Sēdes vadītāja. Jā. Runājiet par konkrēto tēmu, par pieprasījumu!

L. Liepiņa. Es runāju arī par pieprasījumu, un es atsaucos arī uz iepriekšējo debatētāju. Vai atsaukties uz iepriekšējā debatētāja teikto ir kaut kas nepieņemams?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, turpiniet debates par tēmu.

L. Liepiņa. Jā, burvīgi. Tātad man ir jautājums - kur konkrēti Bondara kungs...?

Varētu man pārslēgt kameru? Es nevēlos skatīties uz Mūrnieces kundzi savā kamerā. Esiet tik laipni! Kā es varētu izslēgt? Jā, paldies, super!

Tātad - Mārtiņš Bondars piesauc no Saeimas tribīnes Raimonda Paula dziesmas, aizmirsdams, ka... nu, viņš ir bijis arī, kā saka, “līdzautors” pasākumam, kur Paula kungs tika atstāts bez naudas... Latvijas Krājbankā. Nu kur vēl tālāk? Nu kur vēl tālāk?!

Tas faktiski arī viss, ko es gribēju pateikt, Mūrnieces kundze.

Paldies par doto iespēju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA). (Dep. A. Kiršteins kaut ko saka, bet teiktais nav precīzi saklausāms. Seko pauze.)

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, aicinām jūs...

Kiršteina kungs ir no sistēmas izgājis.

Turpināsim debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Kā saka, šis jautājums par koncertzāli ir no sērijas - dziedāsim vairāk, strādāsim mazāk. Tā ir nenopietnā daļa.

Nopietnā daļa minētajam jautājumam ir šāda. Es domāju, ka... un tā tas notiek patiesībā visā pasaulē... nesaprotu, kāpēc Latvijā tā tas nenotiek... ka koncertzāli vai jebkādu citu šāda tipa objektu parasti saskaņo ar pašvaldību. Parasti izvēlas... Patiesībā ņem vērā pašvaldības intereses un pienesumu konkrētās vietas izvēlē.

Šajā gadījumā... Mums Rīgā tagad ir jauna vadība - moderna, uz iedzīvotājiem vērsta. Es domāju, ka šis projekts ir jānodod Rīgas pašvaldībai. Edgars Jaunups būs ļoti priecīgs par to. (Fonā troksnis.) Jānodod, lai Rīgas pašvaldība īsteno šī projekta tālāko attīstību.

Nacionālajai apvienībai, kas arī, protams, tāpat kā JKP, grib... JKP grib uzbūvēt cietumu... Katra partija kaut ko grib uzbūvēt. JKP grib uzbūvēt cietumu, Nacionālā apvienība arī grib kaut ko lielu uzbūvēt. Katrai partijai ir kaut kādas būves projekti.

Bet, es domāju, Nacionālajai apvienībai vairāk piestāv pastalas un prievītes. Šis projekts būtu no Nacionālās apvienības jāpārceļ uz “PROGRESĪVAJIEM” un Attīstībai/Par! - uz Rīgas pašvaldību. Un tā realizēs šo projektu, ļoti iespējams, piesaistot arī privātos investorus, privātos mecenātus. Valsts ietaupīs no tā - radīsies valstij lieki brīvi līdzekļi, kuri... Līdzekļu nepietiek, tāpēc tie tiek atprasīti no dīkstāves pabalstiem. Piemēram, kaut vai šos 10 miljonus, kuri ir vajadzīgi, lai nojauktu to ēku, dīkstāves pabalstos var atmaksāt atpakaļ.

Vārdu sakot, tas būtu tāds pareizs gājiens.

Tas, ka mums koncertzāli vajag... un droši vien daudz ko vajag, ne tikai koncertzāli... Es pieļauju, ka šīs vajadzības ir neskaitāmas, to ir ļoti daudz.

Problēma visā šajā projektā ir tā, ka katrs varas pārstāvis, kas virza kādu celtniecības objektu, vēlas tādu kā pagarinājumu savam lepnumam. Viens vēlas Fuko svārstu televīzijas tornī, cits vēlas pašā Rīgas centrā, parkā, attiecīgu... tātad šo lepnumu, kurš... ļoti iespējams, stāvēs tukšs, jo cilvēki joprojām no Latvijas brauc projām.

Tā problēma ir šāda: mēs pārāk lielu uzsvaru liekam uz betonu un pārāk maz ņemam vērā cilvēku intereses.

Šis apspriežamais jautājums ir par sabiedrības iesaisti šī konkrētā projekta īstenošanā, proti, koncertzāles projekta īstenošanā. Un man ir jāsaka jums godīgi - Latvijā sabiedrības viedoklis nav bijis svarīgs, lemjot ne par vienu jautājumu.

Mediķu algas ir viens no piemēriem. Mums ir likums, kas nosaka, kādām jābūt mediķu algām. Mediķi nāca protestēt. Vai Saeimai bija svarīgs mediķu viedoklis? Nebija svarīgs!

Un tāpat arī šajā gadījumā. Es domāju, ka mums jābeidz izlikties! Sabiedrības viedoklis šeit nebūs svarīgs, šeit būs svarīgs tikai konkrētu amatpersonu lepnuma pagarinājums un tas, ka obligāti jāizdara vienā konkrētā vietā attiecīgais pasūtījums.

Lai noņemtu jebkuras aizdomas par iespējamo korupciju Nacionālās apvienības virzienā, es aicinātu Nacionālo apvienību atteikties no šī projekta virzības un darīt to loģiski - atdot šo projektu Rīgas pašvaldībai, nodot pilnvarojumu, īstenot šī projekta attīstību ar pašvaldības līdzdalību. Tā, kā tas notiek visā normālajā pasaulē.

Tas būtu pareizi, un tad mums arī droši vien būta skaista koncertzāle.

Es domāju, ka Edgars Jaunups būtu ļoti priecīgs par šādu situācijas pavērsienu; blakus vēl varētu uzcelt “Mākslai vajag telpu” kādu ēku. Un sabiedrība arī droši vien būtu daudz apmierinātāka.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

Kiršteina kungs, mēs jūs nedzirdam. (Troksnis.) Kiršteina kungs, mēs jūs nedzirdam!

A. Kiršteins (NA).

Ir dzirdams? Labdien!

Sēdes vadītāja. Ir dzirdams. Jā.

A. Kiršteins. Paldies.

Nākamo trešdien arhitekti izanalizēs arī šo laukumu. Es domāju, ka šajā situācijā... bijusī centrālkomitejas māja... tā vieta bija labākā iespējamā. Bet tagad ir mainījusies situācija un lēmums varbūt ir drusciņ novecojis, jo Rīgas dome tiešām ir izteikusi vēlēšanos (arī jaunā dome) vairāk iekļauties šā pilsētai vajadzīgā objekta celtniecībā un lietas izpētē. Arhitektiem, kuri pie viena ir apņēmušies arī sarīkot plenēru, lai izanalizētu šīs vietas... teiksim, dažādus variantus, nav problēmu izanalizēt arī esošā Kongresu nama nozīmi. Iepriekšējā dome faktiski uzskatīja, ka Kongresu nams ir vairāk domāts no Maskavas iebraukušu dažādu viesaktieru un humoristu pasākumiem, un nebija ieinteresēta kaut kādā lielākā, teiksim, šīs ēkas nozīmes pacelšanā.

Kurš no mums pēdējos divos trijos gados tur ir bijis uz kādu koncertu? Es atceros pēdējo reizi - B. B. Kinga uzstāšanos pirms vairāk nekā 10 gadiem. Un esmu tur bijis arī uz dažām grāmatu izstādēm.

Acīmredzot arhitektiem tagad, kad ir mainījusies vara Rīgas domē, būtu jāizanalizē jautājums par Kongresu nama nākotni.

Mēs zinām, ka tur ir uzprojektēta otrā kārta, kas nav uzbūvēta. Un vēl joprojām paliek jautājums, vai nevar tā vietā, lai celtu dārgu ēku, to būvēt kā piebūvi, radikāli nepārbūvējot esošo ēku... būvēt kā piebūvi. Varētu tad būt strīdi par lielo augstumu, kāds nepieciešams šādai koncertzālei, kas varbūt būs tikpat augsta kā Latvijas Nacionālā bibliotēka - apmēram 30 metru. Bet... nu, tas jautājums jau paliek spēkā arī attiecībā uz namu Elizabetes ielā - bijušās centrālkomitejas māju. Un tad tas ir arhitektu jautājums - vai nevar iegremdēt šo piebūvi... Jo Kongresu namā ir gan autostāvvietas, gan komunikācijas, gan sabiedriskās telpas, un tas viss izmaksātu daudz lētāk.

Vēl viens variants ir Republikas laukums. Pašreiz ir izstāde bijušajā centrālkomitejas mājā - tur ir arhitekta Uģa Šēnberga analīze par Republikas laukuma izmantošanu; arī tā ir ārkārtīgi interesanta. Republikas laukumā ir lielas valstij piederošas zemes teritorijas, kas nav izmantotas. Tas ir starp Zemkopības ministriju, tur to autostāvvietu un koncertzāli “Ave Sol”. Un tas ir arī samērā interesants projekts.

Es tikai gribētu atgādināt, ka jau savulaik tika koncertzāle izprojektēta un bija pat noslēgts līgums ar dienvidslāvu būvniekiem par tās celtniecību, bet sakarā ar pārmaiņām un Latvijas pāriešanu uz tirgus ekonomiku “naudas demokrātija” panāca to, ka koncertzāles vietā tika uzcelta “Parex banka”. Joprojām tur šīs teritorijas ir ļoti milzīgas.

Un faktiski mums ir trīs labas vietas. Un arī kultūras ministrs atzina, ka varbūt vajadzētu drusciņ plašāku diskusiju sabiedrībā. Arhitekti varētu ļoti ātri - tas neprasītu milzīgu laiku! - izanalizēt visas šīs trīs vietas.

Taču jebkurā gadījumā - neatkarīgi no tā, vai šī koncertzāle būs vai nebūs šajā vietā, bijušajā centrālkomitejas mājā, - mums ir jābūt skaidrībā par tik izcilas vietas, ko aizņem pašreizējais Kongresu nams, nākotni, jo nevar būt šāda ēka ar kaut kādām tādām neskaidrām funkcijām, kurā faktiski nekas nopietns nenotiek jau gadiem. Un pie viena tad varētu atrisināt arī tās varbūt novecojušo arhitektonisko izskatu.

Arhitekti to var darīt gan plenērā, gan... var izsludināt arī skiču konkursu attiecībā uz šīm trim vietām, pārskatot jautājumu vēlreiz, lai novērstu šo sabiedrības šūmēšanos. Šādi skiču konkursi neprasa ilgāku laiku par pāris mēnešiem. Tas nav arī ļoti dārgi. Un tad beidzot tiktu pielikts punkts, ievērojot arī to, ka Rīgai... kā jau es teicu, Rīgai ir jauna vadība. Un šī koncertzāle tiks jebkurā gadījumā būvēta, sadarbojoties Rīgas pilsētai ar valsti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labrīt visiem! (Nav skaidri saklausāms.)... neko nevar dzirdēt.

Es piekrītu pieprasījuma...

Sēdes vadītāja. Var dzirdēt, bet runājiet skaļāk, lūdzu.

I. Zariņš. Es piekrītu pieprasījuma iesniedzējiem, kuri uzdeva šos jautājumus. Patiešām šī situācija nav viennozīmīga un nav līdz galam izdiskutēta, un pareizie lēmumi būtu vēl priekšā, tie būtu mums jāpieņem.

Bet tas, ko es šodien gribētu uzsvērt un atzīmēt par šī pieprasījuma izskatīšanas procedūru, - ka šoreiz... nezinu, pēc cik ilgiem laikiem... šī ir bezmaz vai pirmā reize, kad pieprasījuma izskatīšanā piedalās pats ministrs... pats ministrs, kuram ir adresēts šis pieprasījums. Viņš ir atnācis, viņš ir gatavs atbildēt uz šo pieprasījumu, atbildēt par saviem pieņemtajiem lēmumiem.

Es ļoti ceru - es ļoti ceru! -, ka šī nebūs vienīgā reize; ka šis nav vienīgais ministrs, kuram ir dūša atnākt uz Saeimu un atbildēt par saviem lēmumiem.

Es ceru, ka tad, kad mēs skatīsim ar OIK saistītos pieprasījumus, šeit būs ekonomikas ministrs. Ceru, ka arī viņš nāks un skaidros, pamatos savas rīcības jēgu un atbilstību Latvijas sabiedrības interesēm. Vai arī vienkārši bailīgi (Nav skaidri saklausāms.)... Tad mēs skaidri zināsim, ka nav ne mazāko cerību, ka kāds ir gatavs cīnīties ar OIK afēru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds kultūras ministram Naurim Puntulim otro reizi.

N. Puntulis (kultūras ministrs).

Labdien, kolēģi! Paldies par iespēju šeit piedalīties un runāt ar jums otro reizi.

Mazliet atskatoties uz iepriekšējā Saeimas sēdē runāto, man ir dažas atbildes.

Man ir daži ieguvumi - jautājumi, uz kuriem es esmu guvis sev atbildes, un jautājumi, uz kuriem es gribētu atbildēt (Noklepojas.)... es atvainojos!... jo, protams, mēs esam... jūs esat sabiedrības spogulis un tie paši jautājumi tiek uzdoti arī no sabiedrības.

Tātad vispirms - par opozīciju. Pieminot pagājušajā reizē savā uzrunā opozīciju, es šeit patiešām nebiju domājis opozīciju kā Saeimas opozīciju, es biju domājis to opozīciju, kuru veido daļa arhitektu un daļa sabiedrības. Un es jau minēju par ekonomisko varu, par tās interesēm... Un nevar manīt, ka... Dažas šīs opozīcijas izpausmes ir labi organizētas, profesionālas un... es neizslēdzu, ka kādu citu interešu vārdā, iespējams, pat apmaksātas. Tajā pašā laikā es pieļauju, ka daļā opozīcijas tas ir vienkārši gaumes jautājums... gaumes, par ko mēs runāsim vēlāk.

Otrkārt - aprēķini. Pretēji Dolgopolova kunga neraksturīgi aizskarošai piezīmei šis lēmums ir balstīts tieši aprēķinos. Kā jau minēju, tas ir valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” atzinums par ēkas renovācijas izmaksām. Tas viss vēlreiz tiek ļoti precizēts, ļoti padziļināti pētīts, un šis atzinums - jau tādā plašākā pētījumā - būs pieejams plašākai sabiedrībai oktobra vidū, lai novērstu jebkādas šaubas par šī atzinuma vērtību jeb pamatotību.

Pirms pāris gadiem kāda nopietna arhitektu firma saņēma uzdevumu no privātajiem investoriem analizēt šo ēku attiecīgā kontekstā - vai šinī ēkā varētu tikt ierīkota viesnīca, vai šī ēka varētu tikt pārveidota mūsdienīgu biroju vajadzībām. Diemžēl atzinums bija negatīvs, jo šīs ēkas uzbūve, šīs ēkas konstrukcija liedz tur izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu viesnīcu vai mūsdienu prasībām atbilstošus birojus.

Par ēkas vērtību. Arī šis ir ļoti... nu, drīzāk teorētisks, varbūt pat demagoģisks jautājums, kas izskanēja no Valaiņa kunga, - par šiem 10 miljoniem kā ēkas vērtību. Jo šī ēkas vērtība - 10 miljoni - ir teorētiska.

Nenoliedzami, ir milzīga vērtība ēkas zemei, taču... Mēs visi labi zinām, kā sauc ēku, kuras atjaunošanas vērtība vairākkārt pārsniedz ēkas praktisko vērtību.

Un, ja jautājums bija, vai ir vērts ieguldīt teorētiski kaut vai 10 miljonus, lai iegūtu tikai vietu koncertzālei, es atgādināšu - pirms brīža mēs bijām gatavi ieguldīt 32 miljonus, lai būtu tikai vieta koncertzālei.

Nākamais jautājums - gaume. Par gaumi nestrīdas, kā teica Dana Reizniece-Ozola. Jā, tādēļ, lai nestrīdētos par gaumi, atbilstoši mūsu valstī noteiktajai kārtībai ir tā, ka nosaka... ēkas kultūrvēsturisko nozīmi un vērtību nosaka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Tā ir institūcija, kura ikdienā ar to nodarbojas, piedalās dažādās starptautiskās konferencēs, seko līdzi Eiropas jaunākajai praksei. Šajā institūcijā strādā pieredzējuši speciālisti, arhitekti, mākslas vēsturnieki (ar zinātniskajiem grādiem!). Jā, šīs institūcijas atzinums ir mūsu lēmumu pamatā, lai mēs nestrīdētos par gaumi.

Diemžēl tieši strīdi par gaumi ir viens no galvenajiem iemesliem, kā dēļ mums joprojām nav koncertzāles. Mūsu gaumes vienmēr atšķirsies. Tās būs pretējas gan arhitektu, gan politiķu sabiedrībā. Un mēs tās nevienādosim nekad.

Un mēs taču nekad nevarēsim uzcelt... sākt koncertzāles būvniecību bez valdības lēmuma. Valdības, kuras sastāvā ir un būs partijas un cilvēki ar atšķirīgām, dažkārt pretējām gaumēm un, iespējams, arī ar pretējām interesēm.

Te ir arī atbilde uz Gobzema kunga jautājumu, kādēļ mēs esam atteikušies būvēt koncertzāli uz AB dambja. Un no šī konteksta es aicinu novērtēt šo valdības lēmumu, šo soli, kas mūs pietuvina koncertzālei tik tuvu kā vēl nekad.

Un visbeidzot - par ambīcijām un mērķiem. Es nevēlos tikt pārprasts, ka šīs būtu manas privātās vai manas personīgās ambīcijas, mani privātie mērķi jeb... kā Gobzema kungs teica, es ar šo vēlētos ieiet vēsturē. Es vēlreiz atkārtoju - mirklī, kad koncertzāle būs uzcelta, būs bijuši vēl vairāki kultūras ministri un mans vārds sen būs aizmirsts koncertzāles sakarā. Runājot par ambīcijām, es šinī gadījumā biju domājis vairāk valsts ambīcijas.

Jāatzīst, ka kopš iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā mēs tā īsti neesam spējuši definēt un nospraust valsts mērķus. Mēs esam meklējuši paši savus...

Sēdes vadītāja. Puntuļa kungs, man jāteic, ka runas laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi deputāti! Pirms gadiem 15, kad es sāku strādāt šajā cienījamā iestādē, bija ļoti sīvas diskusijas par Gaismas pili - par Latvijas Nacionālo bibliotēku. Visi teica: kad uzbūvēsim nacionālo grāmatu krātuvi, kultūras dzīve Latvijā zels un plauks.

Taču šodien mēs redzam, ka šī ēka stāv pustukša. Dažreiz tur notiek valstiska mēroga dažādas konferences, stratēģiskie pasākumi, un tad Nacionālo bibliotēku slēdz pat tiem nedaudzajiem lasītājiem, kuri to apmeklē.

Tomēr nav tautas takas uz Gaismas pili!

Man liekas, ka tāds pats liktenis gaida arī nacionālo koncertzāli, ja to uzbūvēs; tas tā būs jebkurā vietā - Elizabetes ielā 2 vai citā Rīgas nostūrī.

Es piedāvāju drīzāk padomāt par to, ka Rīgā joprojām stāv, jau 30 gadu, pamestie un nepabeigtie... teiksim, slimnīca Vecmīlgrāvī, poliklīnika Ķengaragā, dzemdību nams Mežciemā un citas ēkas, kas varētu derēt konkrētām Latvijas iedzīvotāju vajadzībām - veselībai, demogrāfijai un tā tālāk.

Es nepiederu pie tiem cilvēkiem, kuri domā, ka pati par sevi tās koncertzāles būvniecības nepieciešamība ir aksioma. Tā nav aksioma, jo pēdējo 10 gadu laikā Rīgā, tepat, tajā pašā rajonā... Ir uzbūvēta “Arēna Rīga”, ir uzbūvēta koncertzāle “Hanzas perons” - ļoti moderns objekts, kas ir piemērots kamermūzikai un lielākiem koncertiem.

Varu atgādināt to, ka uz Latvijas simtgadi valsts mēroga pasākumi notika arī “Arēnā Rīga”. Protams, valsts par tiem samaksāja koncertzāles īpašniekiem.

Bet! Man liekas, ka gadu laikā ne vairāk kā divi trīs tādi pasākumi var tikt īstenoti. Un, ja valsts tad var atrast konkursa kārtībā vienu vai divus miljonus eiro, lai samaksātu par telpas piemērošanu, aprīkojumu un tā tālāk, tas būs krietni lietderīgāk nekā būvēt māju, kura pēc tam jāapkurina un kurā jāuztur liels skaits darbinieku... un tā tālāk, un tā joprojām.

Mums vajadzētu vēlreiz pārdomāt par to, vai tiešām mums ir nepieciešama tāda liela mēroga būve šajā neparastajā ekonomiskajā un epidemioloģiskajā situācijā. Tāpēc es atbalstu šo pieprasījumu un balsošu “par” to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Vēlreiz paldies ministra kungam par viedokļa paušanu.

Es tomēr gribētu atgādināt, ka pieprasījums ir tieši par procedūru - kādā veidā mēs nonācām līdz šim valdības, tā teikt, lēmumam.

Un mazliet par argumentāciju no ministra puses.

Mājas vērtība, šie skaitļi jau nav mūsu pašu izdomāti, tie ir skaitļi, kas ir jūsu pašu dokumentos minēti.

Un attiecībā uz... arī par šo mājas renovāciju un šādiem nākotnes atzinumiem... Šādiem nākotnes atzinumiem bija jābūt brīdī, kad jūs pieņēmāt lēmumu, nevis kaut kad tālākā pārskatāmā nākotnē.

Es vēl joprojām uzskatu, ka tirgus vērtība ir tirgus vērtība. Un, ja tā ir 7 miljoni un nojaukšanas vērtība - 3 miljoni, tad šie 10 miljoni... Tomēr šis skaitlis liek uzdot jautājumu - cik tas ir lietderīgi.

Mēs pavisam nesenā pagātnē redzējām, kā Rīgas centrā “Valsts nekustamie īpašumi” pārdod pēc būtības graustu. Un bibliotēkas ēka Barona ielā... Un arī tai mājai bija vērtība, kas... lai arī grausts... tie nebija simts tūkstoši - tā bija miljonos mērāma vērtība.

Es domāju, ka šī māja ir daudz labākā stāvoklī.

Mēs runājam par renovācijām un energoefektivitātes pasākumu uzlabošanu. Es vēlos atgādināt, ka mums visiem kopā ir izdevies arī, teiksim, Jelgavas pili atjaunot un padarīt to energoefektīvu. Un arī tur ir ļoti augsta kultūrvēsturiskā vērtība, īpaši - uz fasādēm... Bet energoefektivitātes uzlabošanai... fasāde nav vienīgā lieta, kas dod šo efektu.

Tāpēc es aicinātu valdību turpināt šo jautājumu ļoti atbildīgi vērtēt - atbildīgi pret nodokļu maksātājiem, atbildīgi pret nodokļu maksātāju naudu, izvēloties vietu... un jo īpaši - sadarbībā ar Rīgas domi... kopīgi nonākot pie labākās vietas izvēles.

Vēlreiz uzsvēršu - manuprāt, labākā vieta... labākais risinājums būtu kādas nolaistas, degradētas teritorijas attīstība Rīgā, nevis jau pēc būtības ļoti sakārtotas teritorijas, ļoti augstas pievienotās vērtības teritorijas.

Nu, tā tiešām liela izaicinājuma priekšā mēs nostādītu paši sevi un...

Labāk būtu tiešām atjaunot kādu degradētu teritoriju.

Tā ka par šo pieprasījumu es domāju, ka... vēl joprojām uzskatu, ka tas ir vietā.

Arī ministrs savā argumentācijā... principā to ir atzinis, runājot par vairākām lietām, kurām bija jābūt skaidrām jau uz izskatīšanas laiku.

Nākotnes formā... ka arhitekti vēl tikai spriedīs... ka īpašuma vērtējumi un potenciālās izmaksas vēl būs kaut kad nākotnē... Visiem šiem jautājumiem - īpaši tad, ja ir runa par tik naudas ietilpīgiem projektiem, par sabiedriskās naudas iesaisti! - jābūt skaidriem jau pirms lēmuma pieņemšanas, nevis pēc.

Un vēlreiz atgādināšu par to, ko ministra kungs pašā sākumā minēja, - par šiem strīdiem un cīņām. Varbūt šādu strīdu un cīņu būtu mazāk, ja izvēlētos kādu no vietām, par kurām ir nu jau arī pieprasījuma dokumentos pieejama informācija.

Tie 100 tūkstoši eiro, kas iztērēti izpētēs, pamatojumos par visdažādākajām Rīgas vietām, kur varētu būt koncertzāle... Skumji, ka bez Rīgas pašvaldības iesaistes, jo Rīgas viedoklis tur ir ļoti maz minēts.

Bet - varbūt tur kaut kas varētu mainīties... Un varētu... kopā jau ar Rīgu... atrast vietu, kas būtu laba... ne tikai, lai aizvērtu ciet kādu pagātnes rēgu, bet arī... arī rūpēties par to, lai attīstītu pilnvērtīgu pilsētvides rajonu, objektu... arī visiem rīdziniekiem... un mums visiem kopā - labākai nākotnei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Reflektēšu attiecībā uz kultūras ministra uzstāšanos.

Varbūt tas ir negaidīti, bet gan pragmatisma, gan gaumes ziņā esmu ministra pusē, jo - atšķirībā no dažiem - esmu bijusi šajā ēkā jau pēc 2000. gada. Ļoti labi zinu, kā šī ēka izskatās no iekšpuses... un pat no tiem pagrabiem, kuru tur ir ļoti daudz. Bet... gribu teikt, ka kādreiz, vēl nesen, šajā ēkā bija Izraēlas vēstniecība un ka tas, ka šī vēstniecība ir pametusi šo ēku, varētu liecināt par to, ka tīri pragmatiski tā tiešām neatbilst mūsdienu biroju ēku standartiem.

Gaumes ziņā arī varētu piekrist tam, ka tiešām šī vieta varētu būt lieliska Rīgas koncertzāles būvniecībai. Bet! Gribētos vērst jūsu uzmanību uz to, ka šis pieprasījums nav nedz par pragmatismu, nedz par gaumi. Šis pieprasījums ir par apšaubāmas kvalitātes dokumentu iesniegšanu un sabiedrības neiesaisti. Šis pieprasījums ir par lēmumu pieņemšanas kvalitāti un praksi mūsu valstī - par to, kas pieņem lēmumus, un par to, cik lielā mērā tie, kas pieņem lēmumus, ieklausās opozīcijas - politiskas vai nepolitiskas - viedokļos, šajā gadījumā - arhitektu viedokļos. Un galvenais - cik lielā mērā pati sabiedrība ir iesaistīta šo lēmumu pieņemšanā. Vienkārši runājot, - vai tautai pajautāja, ko cilvēki domā par šo lēmumu?

Nākamais jautājums, ko varētu tiešām izskatīt šī pieprasījuma ietvaros, ir tas, cik laba saimniece ir valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (agrākā “Valsts nekustamo īpašumu aģentūra”) un arī ministrijas, kurām pieder ļoti daudz ēku Rīgā. Kā jau pareizi atzīmēja mani kolēģi iepriekš, Rīgā ir tik daudz degradētu teritoriju, kuras ir degradētas tieši “Valsts nekustamo īpašumu” un ministriju saimniekošanas dēļ!

Es no sirds iesaku, piemēram, Šuplinskas kundzei un Pabrika kungam apmeklēt Daugavgrīvu un apskatīt ēkas Flotes ielas rajonā, un ieraudzīt Izglītības un zinātnes ministrijai piederošo sagrauzto baseina ēku un bijušās padomju karabāzes ēkas, kuras pieder Aizsardzības ministrijai, un vienkārši secināt, vai labi cilvēkiem šajā rajonā dzīvot, skatoties uz šīm valstij piederošajām ēkām.

Aizsardzības ministrija varētu pajautāt arī Ķīšezera ielas iedzīvotājiem, vai viņiem patīk visas tās ēkas, kuras pārvērtušās par graustiem tieši valsts sliktās saimniekošanas dēļ.

Tas ir tas jautājums, kuru varētu uzdot šī pieprasījuma ietvaros.

Un vēl ir trešais jautājums - kultūras ministram. Vai ir veikts audits, cik labi valstij piederošās ēkas apsaimnieko, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets, teātri... Un šīs ēkas arī tiek iznomātas koncertu organizētājiem. Vai tur viss ir kārtībā? Vai tā saimniekošana tiešām ir laba un valsts interesēm atbilstoša?

Tātad - vēlreiz atkārtoju - runa ir par lēmumu kvalitāti: kas pieņem, kāpēc pieņem, cik ātri. Un vai tiešām pieņem valsts un cilvēku labā?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Gribu sabiedrībai teikt, ka koncertzāli nevar ielikt kādā arēnā, koncertzāli nevar celt kādā degradētā teritorijā, iebūvējot to kādā pamestā mājā, jo... tieši tāpēc, ka tā ir akustiskā koncertzāle - ar ļoti augstām prasībām skaņas kvalitātei. Un nekur pasaulē mēs nezinām nevienu koncertzāli, kas būtu augstākā līmeņa koncertzāle, kurā spēlē hokeju.

Līdz ar to šīs domas, ka varētu koncertzāle būt “Arēnā Rīga” vai kādā pamestā korpusā kaut kur pilsētas nomalē, nav reālas.

Par to, ka neiešot cilvēki uz šo koncertzāli. Nu atmetīsim šādas domas! Tie, kas regulāri apmeklē koncertus - un augsta līmeņa koncertus! -, zina, ka tad, kad Latvijā uzstājās, piemēram, Elīna Garanča vai Mariss Jansons, vai citi pasaules līmeņa mūziķi, biļetes nebija vispār nopērkamas, tās izpirka sekunžu laikā.

Un tas ir tas sapnis, tas ir tas mērķis - lai mums būtu akustiskā koncertzāle, kurā varētu uzstāties gan Plasido Domingo, gan Berlīnes filharmoniķi! Par to, ka nebūs skatītāju, - par to vispār nav nekādu bažu. Skatītāji būs, un šī koncertzāle tiks aizpildīta un noslogota pietiekoši.

Par esošo valsts īpašumu. Vai tur varētu ielikt vēl šo koncertzāli? Operas māja ir paredzēta operai. Un neņemsim vērā tagad Covid-19 laiku, bet paskatīsimies, kas notika, pirms bija Covid-19! Operas māja bija pietiekoši noslogota gan ar operas, gan ar baleta izrādēm. Tajā pašā laikā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris bija spiests gan mēģinājumus, gan koncertus rīkot Lielās ģildes ēkā, kas sen jau prasās pēc pārbūves, lai būtu atbilstoša, piemērota, lai mūsu mūziķi un viesmākslinieki varētu vismaz normāli pārģērbties pirms iziešanas uz skatuves. Un kur nu vēl skaņas kvalitāte, kas ir jau aizgājušā gadsimta līmenī!

Tātad šīs ēkas nevar nest to slodzi, kura būtu jānes jaunajai koncertzālei.

Līdz ar to turēsimies pie tā sapņa - pie šīs akustiskās koncertzāles! Un rūpēsimies visi par to, lai koncertzāle tiktu uzcelta un būtu pēc iespējas sabiedrībai vairāk kalpojoša!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds kultūras ministram Naurim Puntulim.

N. Puntulis (kultūras ministrs).

Paldies.

Kolēģi! Es pavisam īsi mēģināšu pateikt to, ko es nepaguvu pirmajā uzstāšanās reizē pateikt.

Vispirms - par dokumentu kvalitāti, kas esot apšaubāma. Nē, dokumentu kvalitāte nav apšaubāma! Un, kā jau es teicu, tas, kas šobrīd tiek darīts... tie ir tie paši... tie paši lēmumi, kuri tikai tiek izskatīti padziļināti, - gan ēkas novērtēšana, kura ir bijusi, bet tiek izskatīta padziļināti, gan arī pārējie lēmumi. Vienkārši tā ir padziļināta izpēte, nevis izpēte, kuras nav bijis...

Otrkārt. Es lūgtu paskatīties uz šo no racionālā viedokļa. Ēka Elizabetes ielā 2 agri vai vēlu mums sagādās problēmas. Ēkas būvniecības kvalitāte nav tāda, ka ēka tur varētu stāvēt ilgtermiņā - simt gadus vai vēl ilgāk (pretēji tas ir ar jūgendstila un citām senām ēkām). Pie jautājuma par konkrētās ēkas kvalitāti mums būs jāatgriežas jebkurā gadījumā, arī tad, ja tīri teorētiski koncertzāle atrastos kaut kur citur.

Un visbeidzot - šis simboliskais moments, uz ko es gribētu vērst jūsu uzmanību. Šī ir izcila vieta Rīgā, viena no izcilākajām vietām Rīgā, un šinī izcilākajā vietā tika uzbūvēta kompartijas ēka, tādējādi dodot sabiedrībai vēstījumu, kas tad ir mūsu galvenais... Tanī laikā, padomju laikā, kompartijas ēka bija tā galvenā.

Mans piedāvājums šobrīd ir - mainām beidzot šos akcentus un parādām, kas mūsu valstī ir galvenais! Mūsu valstī galvenais ir nevis kompartijas ēka, bet kultūra. Kultūra, jo mēs esam dibinājuši savu valsti kā kultūras nācija.

Un beigsim meklēt nokias, Silikona ielejas un citas lietas! Mūsu nokia ir mūsu kultūra, īpaši - mūsu mūzika. Un dosim šo simbolisko akcentu, atdodot vislabāko vietu Rīgā tieši šai mūsu nokia - mūsu kultūrai, mūsu mūzikai!

Mēs nekad neuzbūvēsim koncertzāli, ja mēs meklēsim atbildes uz jautājumu - kāpēc “nē”. Mums ir jāvienojas un jāvaicā sev - kāpēc “jā”. Un, ja mēs katrs sev vaicāsim, kāpēc “jā”, - tas ir vienīgais ceļš, kā mēs tiksim pie koncertzāles.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies ministram.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi Saeimas deputāti! Ministra kungs! Es vēlējos nedaudz pakomentēt to, ko es dzirdēju šodien diskusijās.

Jansona kungs minēja, ka koncertzāli nedrīksti būvēt degradētā vietā vai kādas vecas ēkas vietā. Es teiktu, kolēģi, - pilnīgas muļķības!

Un tas ir viens no aspektiem, ko daudzkārt ir arī prezentējuši un analizējuši eksperti, kas ir pētījuši dažādu valstu pieredzi, kur ir redzami veiksmīgi piemēri, ka tieši tā - uzbūvējot koncertzāli vai kādu citu kultūras ēku ar būtisku arhitektonisko vērtību - attīsta degradētas teritorijas, rajonus vai reģionus, vai vietas pilsētās. Vietas, kuras ir bijušas pamestas, kurās noziedzība ir bijusi liela, kurās dzīves kvalitāte ir bijusi zema, pēkšņi var atplaukt un kļūt par tūristu un arī vietējo iedzīvotāju iemīļotām, apmeklēšanas vērtām vietām.

Lūk, tas ir viens no aspektiem, pēc kādiem ir jāvērtē koncertzāles atrašanās vieta!

Vai ar to, ka mēs to kaut kā mēģinām iestūķēt pilsētas centrā... piekritīšu, viena no izcilākajām Rīgas vietām... ja mēs to mēģinām kaut kā iestūķēt šādā vietā, kas dabiski jau ir labklājības pilna, kur dabiski jau ir vilkme... tā vietā, lai izmantotu to potenciālu, ka mēs varam arī degradētas teritorijas Rīgā pārvērst brīnumjaukās un patīkamās dzīvošanai, biznesa videi, tūrismam...

Tas ir viens no aspektiem, kas ir būtiski jāvērtē, pirms pieņemt gala lēmumu, mācoties no citiem, nevis mēģinot izgudrot velosipēdu no jauna.

Es vēlos arī izmantot šo situāciju un to, ka mūs ir pagodinājis ar savu klātbūtni atkal ministra kungs, un pacelt arī vienu citu jautājumu, kas varbūt nav tieši saistīts, bet, manuprāt, arī ļoti svarīgs tad, kad mēs domājam par to, kādas ir prioritātes krīzes laikā.

Mēs nedzīvojam šobrīd standarta situācijā. Un tāpēc mani arī mulsina tas, ka mēs tieši šobrīd tik ļoti lielu uzmanību veltām koncertzāles būvniecībai, - tieši šobrīd, kad mēs redzam, ka kultūras nozarē ir daudz citu problēmu, to skaitā - nepietiekams atalgojums kultūras nozarē strādājošajiem; to skaitā - šobrīd arī citu valdības kolēģu piedāvātais risinājums straujai nodokļu sloga celšanai. Un arī tas, ka šobrīd Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ kultūras nozarē un arī mūzikas jomā strādājošajiem ir reāls apgrūtinājums strādāt. Un šeit es vēlos minēt korus, kuri joprojām, kopš marta, ir pasludināti kā īpaši bīstama joma, liedzot tiem normālu, profesionālu mēģinājumu darbu, uzliekot koristiem divu metru distancēšanās ierobežojumu - situācijā, kad mēs, kā jau tika šodien minēts, nākamajā nedēļā redzēsim Rīgā maratonu, kur, visticamāk, cilvēki neskries divu metru attālumā cits no cita un būs samērā liela drūzmēšanās.

Atkal jau runa ir par pētījumiem - uz kā mēs balstām savus lēmumus, kā mēs tos pieņemam. Ja ir pētījumi (BDC - viens no piemēriem), kuros ir atzīts, ka runāšana un dziedāšana ir līdzvērtīgi bīstamas, nu tad acīmredzot mums arī visās citās jomās vajadzētu noteikt divu metru ierobežojumu.

Šis ir viens no tādiem piemēriem, kuru es vēlējos minēt, ņemot vērā, ka tie ir jūsu cilvēki, ministra kungs, jūsu nozares pārstāvji, kas šo jautājumu aktualizē un kas vērtē jūsu darbus. Vai jūs domājat tikai par koncertzāles būvniecību vai arī par šībrīža aktuālajām problēmām un to risinājumiem?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I. Puga. Jā. Labrīt! Pieprasījumu komisijas vārdā piebilstams tas, ka komisijā pieprasījums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Danas Reiznieces-Ozolas, Jāņa Vucāna, Ulda Auguļa, Māra Kučinska, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes, Vjačeslava Dombrovska pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam un kultūras ministram Naurim Puntulim “Par apšaubāmas kvalitātes dokumentu iesniegšanu un sabiedrības neiesaisti, virzot uz Ministru kabinetu rīkojumu par nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu Elizabetes ielā 2, Rīgā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Par - 31, pret - 55, atturas - nav. Pieprasījums ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Lūdzu iespēju reģistrēties!

Notiek sēdes dalībnieku reģistrācija.

Reģistrācija ir veiksmīgi noslēgusies.

Godātie kolēģi! Vispirms - paziņojumi.

Tātad mēs dodamies pārtraukumā. Pārtraukuma laikā ir sasaukta 1. oktobra ārkārtas sēde - attālināti.

Lūdzu, izslēdziet...! Izejiet no sistēmas! Un pulksten 10.45 sāksim e-platformā, attālināti, 1. oktobra sēdi.

Godātie kolēģi! Un tagad arī viens ļoti svarīgs paziņojums: 25. septembrī dzimšanas dienu svinēja mūsu kolēģe Ļubova Švecova, un 26. septembrī - mūsu kolēģis Nikolajs Kabanovs. Mēs viņus sveicam. (Aplausi.)

Vēl viens paziņojums.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekles un godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūgums - sāksim Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi tagad! Cik izdarīsim, tik izdarīsim, un tad... tad nu darīsim pēc tam, ja tagad nepaspēsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums. Pulksten 10.45 - 1. oktobra sēde attālināti (platformā e‑Saeima).

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim izskatīt šā gada 24. septembra sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ralfs Nemiro.

R. Nemiro (KPV LV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Īsi atgādinu, ka likumprojekts paredz pasta izdevumu piegādes pakalpojuma nodrošināšanu un pakalpojuma sakarā radīto zaudējumu kompensēšanu.

Komisijā priekšlikumi netika iesniegti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Dūrītis.

I. Dūrītis (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. (Skaņas defekts.)

Šie grozījumi pēc būtības paredz divas lietas.

Pirmkārt, ar 2021. gada 1. septembri nodrošināt visiem bērniem agrīnu attīstības (Skaņas defekts.)... no pusotra gada līdz triju gadu vecumam, lai sekmētu... traucējumu (Skaņas defekts.)... iespējams, speciālo vajadzību savlaicīgu atpazīšanu.

Otrkārt, ar 2021. gada 1. jūliju valsts un pašvaldības nodrošinās visiem bērniem (Skaņas defekts.)... izvērtējumu (Skaņas defekts.)... obligāto izglītību... un nodrošināt bērna vajadzībām atbilstošus individuālus pedagoģiskā un psiholoģiskā atbalsta pasākumus valsts, pašvaldību un privātās mācību iestādēs.

Uz trešo lasījumu ir saņemts tikai viens priekšlikums, un tas ir Sociālo un darba lietu komisijas iesniegts redakcionāls priekšlikums - veidot (Skaņas defekts.)... uz 2020. gada 11. jūlijā šajā likumā pieņemtajiem grozījumiem. Līdz ar to mainās pārejas noteikumu (Skaņas defekts.)...

Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Aicinu deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Godātie kolēģi! Pašlaik daudzi bērni Latvijas izglītības sistēmā cieš, jo nesaņem savlaicīgu atbalstu sakarā ar funkcionālās attīstības traucējumiem. Piemēram, autismam ir daudzveidīgas izpausmes, un ne vienmēr vecākiem vai skolotājiem izdodas tās atpazīt un piesaistīt kvalificētu palīdzību.

Ar šiem grozījumiem iegūstam spēcīgu instrumentu, lai sniegtu savlaicīgu un efektīvu atbalstu katra bērna attīstībai. Jo agrāk sāks strādāt ar cilvēka funkcionālo attīstību, jo mazāk būs jāiegulda vēlāk, lai palīdzētu cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Agrīns attīstības izvērtējums ir visefektīvākais veids, kā varam uzlabot dzīves kvalitāti daudziem cilvēkiem jau no 2021. gada.

Otrais uzlabojums, kad grozījumi stāsies spēkā, skars izglītības sistēmu. Uzsākot obligāto izglītību piecu gadu vecumā, visiem bērniem pirmsskolā būs pieejama testēšana, kas palīdzēs noteikt, vai bērnam ir speciālās vajadzības, un saprast, kāds individuālais atbalsts ir nepieciešams. Tas ļaus daudz labāk individualizēt pieeju mācībām arī turpmākajos skolas gados.

Protams, daudz būs vēl jāizdara Veselības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai, lai likuma normas darbotos dzīvē. Ir nepieciešams darbs pie izvērtējuma metodikas adaptēšanas Latvijas apstākļiem. Pasaulē šādas metodikas pastāv, un tādas ir arī mums kaimiņos - Ziemeļvalstīs. Un nu tās kļūs pieejamas arī Latvijas ārstiem un pedagogiem.

Es pateicos deputātiem, tajā skaitā no citām frakcijām, kuri atsaucās aicinājumam iesniegt šos grozījumus, un turpināšu darbu ar atbildīgām ministrijām, lai pārliecinātos, ka tiešām 2021. gadā attīstības izvērtējums ar tam sekojošu atbalstu būs pieejams visiem Latvijas bērniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Kolēģi! Gribu jūs visus aicināt noteikti atbalstīt šos priekšlikumus un likumprojektu kopumā, jo tas ir tiešām ļoti, ļoti svarīgs jautājums visiem vecākiem, kuriem ir liktenis audzināt tādus bērnus.

Tas, kas notiek pašlaik, - bērni ar to pašu pieminēto autismu ir spiesti atrasties nevis speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs, bet kopā ar citiem bērniem; viņi nesaņem to atbalstu, kurš būtu nepieciešams viņu pilnvērtīgai attīstībai. Turklāt joprojām daudzi vecāki ir spiesti maksāt ļoti lielu naudu, lai bērns, sasniedzot septiņu vai astoņu gadu vecumu, varētu mācīties un savā attīstībā līdzināties tiem bērniem, kuri ir absolūti veseli.

Es domāju, ka šī norma ir tikai pirmais solis pareizajā virzienā, lai mēs atbalstītu gan šādus bērnus, gan viņu vecākus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par 1. priekšlikumu?

I. Dūrītis. Nē, komisijas vārdā nav nekas piebilstams.

Es gribētu aicināt atbalstīt šo priekšlikumu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Dūrītis. Tā... Un tagad, cienījamie kolēģi, es aicinu likumprojektu atbalstīt kopumā - trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”.

Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti septiņi priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš paredz precizēt Ekonomisko lietu tiesas kompetenci attiecībā uz būvniecības strīdu gadījumu lietām. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 57, pret - 4, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir juridiskās tehnikas... tehniska rakstura precizējums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 54, pret - 5, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 3. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 3. pantu, ņemot vērā to, ka Ekonomisko lietu tiesa pati autonomi lemj par katru pieteikuma piekritību tiesai. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 56, pret - 5, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir identisks iepriekš atbalstītajam 3. priekšlikumam. Un arī tas atbildīgajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 58, pret - 1, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 5. - deputātes Ineses Lībiņas‑Egneres priekšlikums. Tas paredz, ka turpmāk pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību varēs iesniegt tiesai arī pēc pieteicēja atrašanās vietas. Tādējādi netiks ierobežota vardarbības upura pieeja tiesai. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Es tiešām vēlos pateikties Juridiskajai komisijai par vienprātīgo atbalstu šim priekšlikumam.

Un nav jau svarīgi, kurš šo priekšlikumu iesniedza, bet svarīgi ir, ka mēs kā komisija brīdī, kad publiski parādās ziņas, ka mūsu labi gribētais regulējums, kuru izstrādājām 11. Saeimas laikā, tomēr ir ar nozīmīgiem robiem... proti, “Re:Baltica” bija publicējis rakstu par kādu sievieti, kura, glābjoties no varmākas, bija radusi patvērumu ārpus savas dzīvesvietas Rīgā un sagatavotu, juridiski korektu pieteikumu vairākkārt bija mēģinājusi iesniegt Rīgas tiesā, bet šie vardarbības nodarījumi bija notikuši ārpus Rīgas... Pieteikumu tiesa nepieņēma. Visbeidzot... Šis konkrētais stāsts ir ar ļoti traģiskām beigām, proti, dzīvību zaudēja sievietes nu jau pilngadīgā meita: tēvs viņu vardarbīgi bija nogalinājis.

Juridiskajā komisijā mēs vienmēr ar ļoti lielu rūpību esam attiekušies pret visiem priekšlikumiem, kuri ir saistīti ar šo īpašo regulējumu Civilprocesa likumā. Šobrīd Juridiskā komisija izskata virkni priekšlikumu otrajam lasījumam, no tiem Tieslietu ministrijas, tostarp arī priekšlikumu, ka mēs kā valsts varētu uzņemties arī zināmas finansiālas saistības - segt sociālo rehabilitāciju pašam varmākam, cerot, ka tādējādi arīdzan mēs varam samazināt vardarbību ģimenē. Taču šis priekšlikums tika iesniegts šajā likumprojektā, jo šis likumprojekts jau ir daudz tuvāk likuma pieņemšanai. Proti, tagad ir trešais, galīgais, lasījums. Un, kaut arī parasti mēs Juridiskajā komisijā neatbalstām, ja pirms trešā, galīgā, lasījuma iesniedz šādus būtiskus priekšlikumus, šoreiz mēs ar kolēģiem vienojāmies un bijām vienisprātis, ka šajā konkrētajā gadījumā var, kaut arī trešajā lasījumā... šādu priekšlikumu var atbalstīt.

Tāpēc vēlreiz vēlos pateikties visiem Juridiskās komisijas kolēģiem par šī tiešām svarīgā jautājuma aktualizēšanu un par to, ka mēs pie šī jautājuma strādājam... un turpinām strādāt arī citos Civilprocesa likuma... likumprojektos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātes Ineses Lībiņas‑Egneres priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 71, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 6. - deputātes Ineses Lībiņas‑Egneres priekšlikums. Tas ir saistīts ar iepriekš atbalstīto priekšlikumu. Proti, tiek salāgota iespēja iesniegt pieteikumu ne vien pēc aizskāruma nodarīšanas vietas, bet arī pēc pieteicēja atrašanās vietas. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātes Lībiņas‑Egneres priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 71, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. Un visbeidzot 7. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš papildina likuma pārejas noteikumus attiecībā uz lietu piekritību. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 57, pret - 7, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. Kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 65, pret - 21, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, kuru Juridiskā komisija ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam lasījumam, ir saistīts ar nule kā galīgajā lasījumā pieņemto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Proti, tie abi ir saistīti ar Ekonomisko lietu tiesas piekritību un kompetenci.

Šajā, otrajā, lasījumā... attiecībā uz kriminālprocesu piekritību ir saņemti 30 priekšlikumi.

1. - deputāta Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Atim Zakatistovam.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Turpinām mūsu sarunu par Ekonomisko lietu tiesas darbību un to, kā tai būtu jāstrādā.

Mans priekšlikums, šis priekšlikums, kuru es vispirms komentēšu (un arī citēšu ekspertu viedokli), ir par to, ka jānosaka termiņš - viens gads - izskatīšanai... vai arī, ja tas tā nenotiek, jāuzliek pienākums skaidrot, kāpēc tas nenotiek.

Es atkal citēšu no Latvijas tiesu sistēmas novērtējuma, pamatojoties uz organizācijas... for the Efficiency of Justice izstrādāto metodiku un instrumentiem. Proti, 137. lappusē, kā es jau iepriekš citēju... nocitēšu vēlreiz... Es sāku citātu: “Termiņa noteikšana ir tikai pirmais solis ceļā uz nepārtrauktu pozitīvu spriedzi, lai samazinātu tiesvedību garumu bez aizspriedumiem attiecībā uz lēmumu kvalitāti. Nav iespējams uzlabot tiesvedību garumu bez spēcīgas tiesas priekšsēdētāja un tiesnešu, kā arī tiesas darbinieku kopumā apņemšanās ievērot šos termiņus.” (Citāta beigas.)

Es vēlreiz pieskaršos jautājumam par specializētās tiesas vietu mūsu tieslietu sistēmā, un es atkal atgriežos pie ekspertu teiktā. Par specializētajām tiesām viņi raksta sekojoši (33. lappuse): “Ja nav izstrādāta rotēšanas vai maiņas kārtība, tiesneša pastāvīga norīkošana uz vienu un to pašu specializēto tiesu var radīt situāciju, kad izveidojas neatļauta pazīšanās ar ierobežotu advokātu un ekspertu loku. Tāpēc ir būtiski nostiprināt šādu specializēto tiesu un tiesnešu neatkarību un objektivitāti.”

Kā mēs frakcijā redzam, Ekonomisko lietu tiesas jēga ir tā, ka Ekonomisko lietu tiesa palīdz tieslietu sistēmai tajās vietās, kas ir, nu, vājākas. Un tās vājākās vietas ir nevis civillietu, bet tieši krimināllietu skatīšana. Līdz ar to, mūsuprāt, Ekonomisko lietu tiesas fokusam būtu jābūt vērstam uz krimināllietām.

Es vēlreiz runāšu... man ir nākamajā priekšlikumā... Būtība ir tāda, ka tiesai ir jānodod pilnīgi visas noteiktā panta lietas, jo tas ir vienīgais veids, kā var palīdzēt tieslietu sistēmai. Ja Ekonomisko lietu tiesai tiek dotas tiesības lietas nodot atpakaļ citām tiesām, tas nevienā brīdī nepalīdz tieslietu sistēmai kā tādai, jo tieslietu sistēmai visu laiku ir jāuztur kompetence izvērtēt arī noteiktās lietas.

Līdz ar to tā palīdzēšana, ko specializētā tiesa var darīt, ir atbrīvot tiesnešus citās tiesās no noteiktu lietu skatīšanas. Nu, tur būtu tā īstā palīdzēšana, taču tas nenotiek.

Tas, kas šobrīd varētu būt risks specializētās tiesas darbībai, ir tā saucamā lietu nodošana.

Es atgriežos pie ekspertu teiktā par lietu nodošanu. Šī paša pētījuma 137. lappusē teikts: “Pašlaik praktizētā lietu nodošana, lai līdzsvarotu noslogotību, būtu rūpīgi jāanalizē, jo tā raisa bažas. Vispārīgi runājot, Eiropas tiesu iestādēs nenodod lietas no vienas tiesas citai, lai risinātu pārmērīgu noslogotību.”

Es vēlreiz runāšu... runāšu arī pie nākamā sava priekšlikuma. Un es ceru, ka, ja mani priekšlikumi netiek atbalstīti šajā lasījumā... Un tas priekšlikums pamatā ir par to, ka ir trīs lietu kategorijas - krāpniecība, izvairīšanās no nodokļiem un naudas atmazgāšana. Nākamajā, trešajā, lasījumā būtu iespējams, ka specializētajai tiesai tiek nodoti, nu, kaut vai atmazgāšanas jautājumi (bet - pilnīgi visi!), jo tas ir tas veids, kā palīdzēt tieslietu sistēmai.

Atgriežos pie priekšlikuma satura. Tas bija par viena gada noteikšanu likumā... noteikt vienu gadu kā izskatīšanas laiku. Lūdzu atbalstīt to, jo tas tiešām, nu, kā eksperti saka, ir pirmais solis ceļā uz nepārtrauktu pozitīvu spriedzi.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, Zakatistova kungs ir vienkārši ģeniāls - nepārtraukta pozitīvā spriedze! Tieši varētu paturpināt no šīs vietas: nepārtraukta pozitīvā spriedze Latvijas politikā esat jūs, Zakatistova kungs.

Es aicināšu neatbalstīt šo priekšlikumu - pirmām kārtām tāpēc, ka to rosina Zakatistova kungs. Zakatistova kungam vispār nebūtu jāatrodas Latvijas politikā pēc tā, ko viņš ir sastrādājis. Līdz ar to neviens Zakatistova kunga teiktais vārds, neviens viņa iesniegtais priekšlikums manī nevieš uzticību.

Sēdes vadītāja. Aicinu runāt par konkrēto priekšlikumu.

L. Liepiņa. Jā, par ekonomiskām... Bet es runāju par iesniedzēju. Kāpēc es nevaru runāt par iesniedzēju?

Sēdes vadītāja. Runājiet par priekšlikumu!

L. Liepiņa. Nē, te ļoti svarīgi arī, kas iesniedz šo priekšlikumu. Mūrnieces kundze, nepārtrauciet mani, jo man ir (Nav skaidri saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Runājiet, lūdzu, par šo priekšlikumu.

L. Liepiņa. Šo priekšlikumu ir iesniedzis cilvēks, kurš, manuprāt, nekādā gadījumā nevar paust... vēlētāju uzticību. Līdz ar to man ir šaubas par šī priekšlikuma saturu. Kas nav skaidrs?!

Tātad aicinu neatbalstīt ne tā dēļ, ka... Tātad pirmām kārtām - tāpēc, ka iesniedzējs ir Zakatistovs.

Otrām kārtām - tāpēc, ka ekonomiskām tiesām nav vietas Latvijas tiesu sistēmā. Viena tiesa - viena taisnība visiem! Bez ekonomiskās tiesas.

Paklausieties, ko saka tiesneši, un ieklausieties vienreiz, ko saka... ko saka tiešām nozares speciālisti, nevis izgudrojiet kaut ko no jauna!

Paldies par uzmanību. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Lībiņa-Egnere. Godātie kolēģi! Visi šie priekšlikumi, šie Kriminālprocesa likuma grozījumi, vairākkārt ir tikuši izskatīti arī Krimināltiesību politikas apakškomisijā, kur dažādu jomu eksperti katru priekšlikumu ir pamatoti analizējuši.

Bet, lai būtu tiešām skaidrs, kāpēc Juridiskās komisijas vairākums noraidīja šo Zakatistova kunga priekšlikumu - tieši par viena gada termiņu krimināllietu iztiesāšanā -, es vēlētos nolasīt īsu argumentu no protokola. Proti, priekšlikums netika atbalstīts - to saka Tieslietu ministrijas pārstāve Gratkovska -, ņemot vērā, ka, nosakot termiņu lietu iztiesāšanai, faktiski tiek apdraudēta gan iztiesāšanas kvalitāte, gan personas tiesības uz taisnīgu tiesu.

Aicinu ņemt vērā Kriminālprocesa likuma 14. panta piekto daļu, kas nosaka: “Saprātīga termiņa neievērošana var būt pamats procesa izbeigšanai šajā likumā noteiktajā kārtībā.” Tā ir horizontāla norma. Līdz ar to (Skaņas defekts.)... norma, kas attiektos tieši uz Ekonomisko lietu tiesu, Tieslietu ministrijas ieskatā, nav akceptējama. Uzsveru, ka gada termiņš Ekonomisko lietu tiesā izskatāmajām krimināllietām nav saprātīgs. Visticamāk, šīs lietas gada laikā netiks izskatītas, jo ir ļoti sarežģītas.

Papildinu, ka nav skaidrs, kādi šķēršļi šajā normā būtu uzskatāmi par objektīviem, proti, vai tie tiek saistīti arī ar lietas apjomu un juridisko sarežģītību vai tikai ar tādiem apstākļiem kā procesuālo darbību neizpilde objektīvu apsvērumu dēļ.

Piebilstu, ka priekšlikums papildus tika izdiskutēts Tieslietu ministrijas pastāvīgajā darba grupā Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei, kur tiesneši norādīja, ka šāda norma nav atbalstāma.

Un, balstoties uz šo un citiem argumentiem, Juridiskās komisijas vairākums šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Zakatistova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 9, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas ir izstrādāts, ņemot vērā OECD rekomendācijas, un tas paredz, ka pirmstiesas procesā pieprasīt no zvērinātiem revidentiem to rīcībā esošās ziņas par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot profesionālos pakalpojumus, vai pratināt, vai veikt tādu dokumentu apskati vai izņemšanu, kuri atrodas zvērinātu revidentu rīcībā, drīkst izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu vai prokurors. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Dārgie kolēģi! Aicināšu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu tādēļ, ka pret šo priekšlikumu bija paši zvērinātie revidenti. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija iestājas pret šiem labojumiem.

Un kā jūs to iedomājaties - viņi ies tagad... vienkārši pieies izmeklētājs pie zvērinātiem revidentiem un prasīs, lai tagad dod šurp visu to informāciju? Nu kas tas tāds ir? Kādā valstī mēs dzīvojam? Kaut kādā policejiskā valstī vai kā? Tad definējam, ka Latvija vairs nav demokrātiska valsts, ka mēs esam policisti visur... uz katra stūra, visu pārbaudām, visus arestējam...! Kas te notiek vispār?!

Aicinu balsot “pret” tos, kas vispār vēl draudzējas ar veselo saprātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā... Godātie kolēģi! Acīmredzot šis priekšlikums arī saistīts ar grozījumiem Revīzijas pakalpojumu likumā, pret kuriem mēs arī iebildām tieši tāpat... un iesniedzām grozījumus. Šodien mēs par tiem arī turpināsim runāt.

Un es arī aicināšu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu, tāpēc ka, pētot šo jautājumu un arī apspriežot to ar revidentu pārstāvjiem, kā arī klausoties debates Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, kad tika izskatīts jautājums par Revīzijas pakalpojumu likumu, mēs nonācām pie secinājuma, ka patiesībā šie grozījumi ir rosināti tāpēc, ka izmeklēšanas kvalitāte klibo. Un faktiski tā ir vienkārši tāda... nu, intelektuāla palīdzība izmeklēšanas iestāžu pārstāvjiem, lai viņiem būtu vieglāk saprast visas tās finanšu plūsmas un... un lai viņi varētu tā kā vieglāk risināt šīs lietas. Tas ļoti traucēs, protams, zvērinātu revidentu darbam, jo, ja, piemēram, tiek izņemti dokumenti un tiek izņemtas ierīces, tad... tas arī, protams, ļoti stipri kavēs viņu pienākumu izpildi.

Es aicināšu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu tādēļ, lai tiešām saglabātu kaut kādas saprāta paliekas un nemēģinātu, teiksim, risināt izmeklēšanas kvalitātes jautājumus uz zvērinātu revidentu darba rēķina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

I. Lībiņa-Egnere. Juridiskās komisijas sēdē piedalījās Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārstāvis. Mēs saņēmām arī rakstveida iebildumus. Tie visi tika gan komisijas, gan apakškomisijas sēdēs uzklausīti, taču deputātu vairākums Juridiskajā komisijā atbalstīja Tieslietu ministrijas redzējumu, par kuru es iepriekš ziņoju.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 45, pret - 6, atturas - 6. Priekšlikums atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 3. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas saistīts ar nākamo, 4., priekšlikumu un ir vērsts uz ekspertīžu termiņa saīsināšanu. Priekšlikums paredz, ka lēmumā par ekspertīzes noteikšanu turpmāk konkrēts eksperts norādāms tikai tad, ja viņš nestrādā ekspertīžu iestādē. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 50, pret - nav, atturas - 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas noteic, ka gadījumos, kad ekspertīze uzdota ekspertīžu iestādei, ekspertu noteiks šīs iestādes vadītājs, paziņojot par to procesa virzītājam. Komisijā atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 52, pret - nav, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 5. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas paredz stiprināt zvērinātu advokātu un prokuroru atbildību, pildot viņu amata procesuālos pienākumus, proti, priekšlikums noteic, ka advokātam un prokuroram kā procesuālās sankcijas var piemērot brīdinājumu un piespiedu naudu, taču nevar piemērot izraidīšanu no tiesas sēžu zāles. Komisijā atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 53, pret - 1, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 6. - atbildīgās komisijas, proti, Juridiskās komisijas, priekšlikums, kurš nodrošina personas tiesības zināt, par kādu noziedzīgu nodarījumu tā tiek apsūdzēta un kādi ir pierādījumi lietā... attiecībā pret konkrēto personu. Komisijā atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 54, pret - nav, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 7. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 8. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 10, pret - 42, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz lēmumam par krimināllietas nodošanu tiesai pievienot lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstu, kā arī to personu sarakstu, kuru liecības iekļautas tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 52, pret - nav, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 9. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 10. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 6, pret - 36, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz, ka personas, kas pirmstiesas izmeklēšanā ir nopratinātas, lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai tiks norādītas kā personas, kuru liecības ir iekļautas izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā. Tādā veidā tiktu nodrošināts, ka uz šīm liecībām tiesa un puses varēs atsaukties atkārtoti, neaicinot lieciniekus uz tiesu. Komisijā ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 49, pret - nav, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 11. - deputāta Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Atim Zakatistovam.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz trīs aspektiem, runājot par šo priekšlikumu.

Pirmkārt, mēģināsim saprast, kādā veidā specializētā tiesa var palīdzēt tieslietu sistēmai kopumā.

Otrkārt, vēlreiz atgriezīsimies pie jautājuma par lietu pārdalīšanu vai nodošanu.

Un, treškārt, es labprāt pateiktu pāris komentāru arī par mūsu kā likumdevēja atbildību.

Par jautājumu, kā palīdzēt tieslietu sistēmai kopumā. Ja specializētā tiesa pārņem pilnīgi vienas kategorijas visu... visu lietu skatīšanu, tas palīdz sistēmai, jo tad pārējiem tiesnešiem nav jāuztur kvalifikācija noteiktu lietu skatīšanai. Šobrīd, ja specializētā tiesa selektīvi skata noteiktas lietas, tas nepalīdz sistēmai, jo pārējai sistēmai ir jāuztur kvalifikācija, lai šādas lietas varētu tikt skatītas.

Tāpēc arī mēs no frakcijas uzstājam, ka Ekonomisko lietu tiesai vajadzētu skatīt pilnīgi visas lietas noteiktās kategorijās, ko cilvēki dabiski uzskata par ekonomisko noziegumu kategorijām. Un tās ir trīs kategorijas - krāpšana, naudas atmazgāšana un izvairīšanās no nodokļiem.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas tieši šāda veida palīdzību tieslietu sistēmai paģēr.

Otrais jautājums, kam es gribētu pieskarties, ir lietu nodošana citām tiesām. Lietu nodošana citām tiesām sevī slēpj potenciālu korupcijai un potenciālu tam, ka... nu, tautas valodā izsakoties... specializētā tiesa varēs no noteiktas kategorijas izvēlēties “filejas” un atstāt tos ne pārāk iekārojamos gabaliņus citiem tiesu sistēmas tiesnešiem, lai ar to visu tiek galā.

Līdz ar to tas lietu nodošanas jautājums ir būtisks.

Un es atkal citēšu... nocitēšu vēlreiz tiesu sistēmas novērtējuma ekspertu sacīto. Tur viņi raksta: “Pasākumi saistībā ar lietu pārdalīšanu vai nodošanu, kas pašreiz tiek plaši izmantota, lai risinātu tiesu pārslodzes problēmu Rīgas tiesās, var izraisīt jautājumus attiecībā uz likumā noteiktas tiesas prasības, kā arī tiesiskās paļāvības principa īstenošanu pilnā apmērā. Tādēļ Latvijas likumdevējiem vajadzētu apsvērt tiesiskā regulējuma grozīšanu, nosakot skaidrus un prognozējamus kritērijus, principus un garantijas godīgai lietu pārdalīšanai.”

Tātad... Šajā gadījumā, ja šis mans priekšlikums un arī frakcijas priekšlikums tiek noraidīts, es gribētu lūgt komisijai uz trešo lasījumu... iesniegt to, ka tiek skatītas Ekonomisko lietu tiesā visas lietas noteiktā kategorijā (un šobrīd valstiski Latvijai droši vien svarīgākā ir naudas atmazgāšanas kategorija). Tas gan palīdzētu tieslietu sistēmai, gan arī izvirzītu skaidrākus noteikumus specializēto lietu tiesas... lietu izskatīšanai.

Un trešais jautājums, kuru es it kā pieteicu, - tas ir tāds plašāks... teiksim, filozofisks jautājums par to, kāda mums kā likumdevējam ir atbildība, pieņemot zināmus likumdošanas aktus.

Un šeit mums ir jāvēršas... un jāskatās... Ja sabiedrība uzskata, ka ekonomisko noziegumu grupas ir trīs - un tās ir, kā jau es minēju, krāpšana, izvairīšanās no nodokļiem un naudas atmazgāšana -, tad mums kā likumdevējam būtu ļoti uzmanīgi jārīkojas, lai mēs ar zināmu vīzdegunību nestāstītu sabiedrībai... un nemainītu tās uzskatus par to, kas ir ekonomiskās lietas un ekonomiskie noziegumi, jo šobrīd, pieņemot likumu, mēs tā arī nepasakām, kas ir ekonomiskie noziegumi. Viss, ko mēs pasakām, ir - tas, ko Ekonomisko lietu tiesa izvēlēsies skatīt, ir ekonomiskie noziegumi. Un šeit mēs kā likumdevējs nonākam zināmā, nu, kolīzijā ar to, ko uzskata sabiedrība. Un tā nav, nu, tāda prātīga pieeja, ar ko žonglēt.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Uh... Zakatistova kungs... Jā... Tātad... Nu, tad, kad apšaubāmas reputācijas pilsonis sāk runāt par tādām lietām kā likumdevēja atbildība, tad man gribot negribot ir jāatgādina, ka šis deputāts pirmām kārtām nav izturējis to atbildības pārbaudi... pirmām kārtām - pret saviem vēlētājiem.

Mēs runājam par to cilvēku, kas iesniedzis šo priekšlikumu. Tā ka varbūt nemēģiniet mani pārtraukt! Ja apšaubāmas reputācijas pilsonis iesniedz kaut kādu priekšlikumu un ne īpaši labi motivē, kāpēc... kāpēc tas ir iesniegts vispār, un tā motivācija mani galīgi nepārliecina, tad man rodas aizdomas - kāpēc vispār šāds priekšlikums ir iesniegts. Piemēram, tāda frāze “Mēs no frakcijas”...

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze, es jūs aicinu runāt par konkrēto priekšlikumu.

L. Liepiņa. Es runāju par konkrēto priekšlikumu. Jūs mani pārtraucāt...

Sēdes vadītāja. Jūs runājat par iesniedzēju.

Lūdzu, izslēdziet mikrofonu!

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Lībiņa-Egnere. Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! (Skaņas defekts.)... šo Zakatistova kunga priekšlikumu, gan uzklausījām Tieslietu ministriju... Viens no ministrijas argumentiem bija tas, ka sākotnēji... Ekonomisko lietu tiesai būtu jāuzsāk darbs un jāskatās, cik ar jau noteikto kompetenci... cik daudz lietu būtu un kā viņi tiktu galā ar šo lietu apjomu.

Taču, uzklausot arī Juridisko biroju, mēs sapratām, ka tā daļa, ko Zakatistova kungs norāda... par 195. pantu... proti, par noziedzīgiem nodarījumiem, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju... īpaši šā panta pirmo daļu... būtu apsverama.

Un tādējādi... mēs, komisija, noraidot šo priekšlikumu, uzdevām Tieslietu ministrijai uzdevumu - precizēt uz trešo lasījumu tiesas kompetenci un pārvērtēt, kā šo... 195. panta pirmo daļu tomēr ietvert tiesas kompetencē.

Bet šo konkrēto priekšlikumu Juridiskā komisija neatbalstīja, tāpēc arī aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Zakatistova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 9, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 12. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 47, pret - 1, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir saistīts ar 15. priekšlikumu - konkretizēt termiņu... tiesas rīcībā... pēc krimināllietas saņemšanas tiesā... Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 50, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 14. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Nav atbalstīts!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 2, pret - 48, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredzēts, lai salāgotu regulējumu par termiņu skaitījumu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 47, pret - 2, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 16. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 19. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 4, pret - 40, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 17. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 1, pret - 49, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 18. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts, bet - to redakcionāli precizējot komisijas priekšlikumā, kas ir 19. priekšlikums. Arī šo priekšlikumu komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 45, pret - 3, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas noteic kārtību... noteic, ka turpmāk aizstāvībai būs tiesības norādīt uz tiesu aicināmās personas. Vienlaikus noteikts, ka, neizsaucot uz tiesu jau agrāk nopratinātu personu, kuras liecības iekļautas izmantojamo pierādījumu uzskaitījumā, aizstāvība piekrīt, ka liecībā fiksētās ziņas lietas dalībnieki varēs izmantot debatēs un tiesu nolēmumos savu secinājumu pamatošanai. Tādējādi tiks saīsināts lietas iztiesāšanas ilgums.  Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 51, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 20. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 0, pret - 48, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 21. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 48, pret - 2, atturas - 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 22. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 47, pret - nav, atturas - 5. Priekšlikums atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 23. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 24. - komisijas izstrādātajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 49, pret - nav, atturas - 6. Priekšlikums atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz noteikt tiesā pārbaudāmo pierādījumu un liecinieku liecību atlases kārtību. Tāpat tiek grozīta līdzšinējā pierādījumu pārbaudes kārtība, paredzot, ka pierādījumu pārbaudi tiesa uzsāk, atļaujot apsūdzētajam, viņa aizstāvim, cietušajam un viņa pārstāvim uzdot jautājumus personām, kuras uzaicinājusi tiesa; pēc tam jautājumus uzdotu prokurors. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 53, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 25. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas paredz izslēgt 502. pantu, ņemot vērā, ka jautājumu uzdošanas kārtība tiesā... ka tā tika noteikta jau iepriekš atbalstītajā priekšlikumā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 50, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 26. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 2, pret - 45, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 27. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz papildināt likuma 506. pantu un noteikt, ka tiesas debašu dalībnieki savus secinājumus varēs motivēt arī ar ziņām, kas fiksētas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtajās liecībās, ja aizstāvība ir piekritusi šo ziņu izmantošanai. Tāpat turpmāk savus secinājumus puses varēs motivēt arī ar personu agrāk tiesas sēdē sniegtajām liecībām konkrētajā kriminālprocesā. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 51, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 28. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - tieslietu ministra Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 7, pret - 43, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas papildina kārtību, kas regulē tiesas sprieduma pamatotību, - papildus paredz, ka tiesas spriedumu var pamatot ar ziņām, kas fiksētas konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtajās liecībās, ja aizstāvība ir piekritusi šo liecību (Skaņas pārrāvums.)... personas, kuru lūdza uzaicināt... un jautājumus uzdeva procesa dalībnieki... konkrētajā kriminālprocesā agrāk sniegtajām liecībām. Minētā kārtība nodrošinās, ka turpmāk liecinieku nopratināšana tiesā vai to liecību nolasīšana nebūs priekšnoteikums, lai šīs liecības varētu izmantot, izspriežot lietu vai pamatojot spriedumu. Komisijā atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 52, pret - nav, atturas - 4. Priekšlikums atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. Un visbeidzot 30. - deputāta Zakatistova priekšlikums. Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputāta Ata Zakatistova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 8, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Lībiņa-Egnere. Kolēģi, mēs esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 50, pret - 11, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Lībiņa-Egnere. Juridiskās komisijas vārdā aicinu noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas, tas ir - šā gada 15. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aivars Geidāns.

A. Geidāns (KPV LV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas sēdē strādājām ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 389/Lp13).

Uz trešo lasījumu tika saņemti 24 priekšlikumi.

1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir tehnisks un paredz precizēt likumā noteikto atsauci uz iedzīvotāju uzskaites sistēmu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 71, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Geidāns. 2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 71, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Geidāns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izteikt likumprojekta 4. pantā tekstu šādā redakcijā: “Reģistrācijas lietai pievienoto dokumentu glabāšanas termiņu nosaka atbilstoši normatīvajiem aktiem arhīvu pārvaldības jomā.” Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 76, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Geidāns. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz noteikt, kādas ziņas par fizisko personu tiks apstrādātas, lai būtu iespējams identificēt konkrēto personu un datu pārzinis nepārkāptu valsts... datu aizsardzības likumu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 72, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Geidāns. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš nosaka, pēc kādiem kritērijiem žurnālistiem tiks nodrošināta piekļuve Uzņēmumu reģistra nepubliskās daļas informācijai. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Jūtama tāda... Mani var dzirdēt, ja? Jūtama kaut kāda spriedze tur - Sēžu zālē. Liekas tā kā... Jums liekas, ka varbūt tur nebūs kvoruma... vai kas? Lai mazinātu to spriedzi, es vērsīšos pie ziņotāja tagad.

Geidāna kungs, jūs nākošreiz, kad uzrunājat Saeimas priekšsēdētājas kundzi, sakiet nevis “augsti godājamā”, bet “ļoti cienījamā”, jo par augsti godājamiem tikai kungus uzrunā!

Mūrnieces kundze...

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze, lūdzu... pie priekšlikuma.

L. Liepiņa. Jā... “ļoti cienījamā”. Jā... Mūrnieces kundze teica - būsim korekti! Ja Geidāna kungs ziņo, tad lai ziņo latviski pareizā gramatiskā valodā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es aicinu... es aicināšu neatbalstīt visas normas, kuras ir saistītas ar žurnālistu tiesībām piekļūt Uzņēmumu reģistra nepublicējamai daļai, tāpēc ka, komisijā diskutējot par šiem grozījumiem, man neradās pārliecība, ka mums ir iespēja noteikt, kādiem mērķiem žurnālists šo informāciju vāks. Turklāt arī pats žurnālista jēdziens pēc būtības ir diezgan grūti nosakāms, jo, piemēram, salīdzinot ar zvērinātiem advokātiem... Par tiem ir pilnīgi skaidrs: cilvēks ir nokārtojis eksāmenu, tātad viņam ir attiecīgais amats un kvalifikācija. Turpretim šeit... Varētu būt problēmas - noteikt, kas ir žurnālists, kas nav žurnālists. Jā, protams, laika gaitā, strādājot pie šī likumprojekta un pie priekšlikumiem, ir ieviesti zināmi kritēriji - ka žurnālistam ir tā kā jāpierāda, ka tas ir pētnieciskais darbs. Bet mēs ar jums jau zinām, kādi mēdz būt tie pētnieciskās žurnālistikas tā kā izstrādājumi. Varbūt ne vienmēr šie darbi ir sabiedrības interesēs. Varbūt... Mēdz būt šādi darbi, diemžēl varbūt kādas atsevišķas grupas interesēs, lai cīnītos ar žurnālistu palīdzību viens pret otru. Tas diemžēl tā ir. Mēs no tā šobrīd nevaram attīrīties.

Tāpēc, ņemot vērā to, ka šobrīd mums ar to kvalitāti ir tā, kā ir, es atturēšos atbalstīt visu šo regulējumu attiecībā uz žurnālistu pantu Uzņēmumu reģistrā, īpaši ņemot vērā to, ka tas kaitējums, kas var tikt nodarīts, privātpersonām piekļūstot nepublicējamai daļai un tad publicējot varbūt dažādas lietas, kuras nebūtu jāpublicē, no kurām var ciest arī, piemēram, nepilngadīgas personas vai privātpersonas, kuras galīgi nav saistītas ar kaut kādiem, teiksim, izmeklējamiem jautājumiem... Tad šajā gadījumā to kaitējumu jau nekādi nevarēs pēc tam novērst. Tas jau būs radies, un tad... pēc tam būtu... un varbūt žurnālists tiks sodīts.

Mēs jau... mums ir ļoti svarīgi sargāt cilvēka privātumu. Un šajā gadījumā, manuprāt, tās tiesības uz privātumu savā ziņā var tikt pārkāptas. Šī ir ļoti trausla robeža, un šie priekšlikumi, šis regulējums, manuprāt, šo robežu pārkāpj.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (AP!).

Labdien, kolēģi! Es gribētu īsi izteikt atbalstu grozījumiem, kuri atļauj žurnālistiem strādāt ar dokumentiem, kas atrodas Uzņēmumu reģistra valdījumā. Kopumā... Arī - kā bijusī žurnāliste, kas daļu no savas karjeras pavadījusi tieši Uzņēmumu reģistrā, atklājot un izmeklējot... un secinot Latvijas sabiedrībai būtiskas lietas.

Šie grozījumi ir tapuši tāpēc, ka Uzņēmumu reģistrs pāriet uz tādu sistēmu, kurā daudz kas ir pieejams un atklāts, taču, aizsargājot personu privātumu, atsevišķi dati netiks atklāti.

Tieslietu ministrija ir rūpīgi strādājusi ar Latvijas Žurnālistu asociāciju, lai pārliecinātos, ka bez īpaša pieprasījuma pie dokumentiem varēs tikt tikai tie žurnālisti, kas patiešām nodarbojas ar pētniecību un izmantos tos ļoti konkrētiem mērķiem. Savukārt visi pārējie tāpat kā agrāk varēs ar īpašiem pieprasījumiem pieprasīt tos ierobežotas pieejamības dokumentus, kuri tiem ir vajadzīgi, teiksim, pētniecības vai citām darba vajadzībām.

Es uzskatu, ka šis ir bijis labs piemērs, kā valsts institūcijas var sadarboties ar nevalstiskajiem partneriem, lai panāktu tādu risinājumu, kurā netiek uzlikts papildu slogs, jo žurnālisti varētu šo informāciju iegūt arī, pieprasot katru reizi Informācijas atklātības likuma ietvaros, taču tas būtu lēni priekš žurnālistiem un sabiedrības... un arī lieks slogs birokrātijai.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo un citus - ar šo saistītos - priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Man tiešām lūgums tiem, kas piedalījās Juridiskajā komisijā diskusijās par šo likumu, - tiešām izskaidrot, kāda pēc būtības ir starpība starp to, kas ir otrās redakcijas versija, kurā, nu, diezgan plaši žurnālistiem ir tiesības vērsties Uzņēmu reģistrā ar motivētu lūgumu nodrošināt patstāvīgu piekļuvi (un tā tālāk), un šo trešajā lasījumā piedāvāto grozījumu, kas tagad parādās.

Cik es sapratu, galvenā atšķirība - ja tas ir nepieciešams pētnieciskās žurnālistikas vajadzībām.

Kas tad nosaka, kurš žurnālists ir pētnieciskais žurnālists vai nav pētnieciskais žurnālists? Un vai tas tiešām nerada, nu, kaut kādus divus... nu, divas dažādas kaut kādas žurnālistu sugas - kaut kādi parastie žurnālisti un pētnieciskie žurnālisti?

Es ceru, ka es šo nepareizi sapratu. Bet, ja es to tā tiešām sapratu, tad nu... Manuprāt, tas nebūtu pareizi, kolēģi, - šādi... Vai nu kāds, tāpat kā ārsts... Ārsts ir ārsts, žurnālists ir žurnālists. Nevis tā, ka mēs tagad sākam dalīt un kādām sugām vai grupām piešķirt kaut kādas lielākas privilēģijas... Tas, manuprāt, nebūtu pareizi.

Es ļoti ceru, ka es kļūdos tagad.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

A. Geidāns. Nav nekas skaidrojams.

Komisijā atbalstīts šis priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 64, pret - 2, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

Godātie kolēģi! Deputāti Pavļuts, Plešs, Skride, Voika un Ikstena lūdz izsludināt pārtraukumu līdz šā gada 8. oktobra pulksten 9.00.

Lūdzu atvērt sadaļu par procedūru. Mēs balsosim par pārtraukumu.

Varam balsot par procedūru?

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēdē tiktu izsludināts pārtraukums līdz šā gada 8. oktobra pulksten 9.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Deputāti Zariņš, Klementjevs, Rubiks, Kabanovs un Cilevičs ir iesnieguši jautājumu, kas ir iesniegts kā steidzams, - “Par Elektroenerģijas tirgus likumam nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu izstrādi un to atbilstību likumā noteiktajam attiecībā uz elektroenerģijas obligātā iepirkuma atļaujas atcelšanu un atbalsta atgūšanu”. Šo jautājumu nododam ekonomikas ministram - atbildes sniegšanai.

Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi notikusi.

Paldies, kolēģi, šodien par darbu.

Pārtraukums līdz šā gada 8. oktobra pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas
2020. gada 24. septembra 4. (ārkārtas) sēdes
turpinājums (attālināti) 2020. gada 1. oktobrī

Par procedūru
	- Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- dep. L. Liepiņa
Deputātu Viktora Valaiņa, Danas Reiznieces-Ozolas, Jāņa Vucāna, Ulda Auguļa, Māra Kučinska, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes, Vjačeslava Dombrovska pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim “Par apšaubāmas kvalitātes dokumentu iesniegšanu un sabiedrības neiesaisti, virzot uz Ministru kabinetu rīkojumu par nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu Elizabetes ielā 2, Rīgā” (Nr.  30/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2739, 2739A)
- Debašu turpinājums	- dep. L. Liepiņa
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. I. Zariņš
	- kultūras ministrs N. Puntulis
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Ločmele
	- dep. R. Jansons
	- kultūras ministrs N. Puntulis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Informācija par ārkārtas sēdi
Paziņojums
	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 775/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2823B)
- Ziņo	- dep. R. Nemiro
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 341/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2905)
- Ziņo	- dep. I. Dūrītis
- Debates	- dep. M. Golubeva
	- dep. R. Ločmele
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 554/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2916)
- Ziņo	- dep. I. Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 555/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2880)
- Ziņo	- dep. I. Lībiņa-Egnere
- Debates	- dep. A. Zakatistovs
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Zakatistovs
	- dep. L. Liepiņa
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 389/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2907)
- Ziņo	- dep. A. Geidāns
- Debates	- dep. L. Liepiņa
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Voika
	- dep. V. Dombrovskis
Informācija par deputātu I. Zariņa, I. Klementjeva, A. Rubika, N. Kabanova un B. Cileviča jautājumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par Elektroenerģijas tirgus likumam nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu izstrādi un to atbilstību likumā noteiktajam attiecībā uz elektroenerģijas obligātā iepirkuma atļaujas atcelšanu un atbalsta atgūšanu” (Nr. 135/J13)
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 01.10.2020 10:28:40 bal001
Par - 31, pret - 55, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Deputātu Viktora Valaiņa, Danas Reiznieces-Ozolas, Jāņa Vucāna, Ulda Auguļa, Māra Kučinska, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes, Vjačeslava Dombrovska pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim "Par apšaubāmas kvalitātes dokumentu iesniegšanu un sabiedrības neiesaisti, virzot uz Ministru kabinetu rīkojumu par nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu Elizabetes ielā 2, Rīgā" (30/P13)

Datums: 01.10.2020 10:29:09 bal002
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 01.10.2020 15:34:51 bal003
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pasta likumā (775/Lp13)

Datums: 01.10.2020 15:41:06 bal004
Par - 79, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (341/Lp13)

Datums: 01.10.2020 15:42:11 bal005
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (341/Lp13)

Datums: 01.10.2020 15:43:32 bal006
Par - 57, pret - 4, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Civilprocesa likumā (554/Lp13)

Datums: 01.10.2020 15:44:30 bal007
Par - 54, pret - 5, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi Civilprocesa likumā (554/Lp13)

Datums: 01.10.2020 15:45:32 bal008
Par - 56, pret - 5, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi Civilprocesa likumā (554/Lp13)

Datums: 01.10.2020 15:46:27 bal009
Par - 58, pret - 1, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījumi Civilprocesa likumā (554/Lp13)

Datums: 01.10.2020 15:50:18 bal010
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījumi Civilprocesa likumā (554/Lp13)

Datums: 01.10.2020 15:51:24 bal011
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Grozījumi Civilprocesa likumā (554/Lp13)

Datums: 01.10.2020 15:52:21 bal012
Par - 57, pret - 7, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Grozījumi Civilprocesa likumā (554/Lp13)

Datums: 01.10.2020 15:53:19 bal013
Par - 65, pret - 21, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (554/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:02:46 bal014
Par - 9, pret - 52, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:07:04 bal015
Par - 45, pret - 6, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:08:12 bal016
Par - 50, pret - 0, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:09:17 bal017
Par - 52, pret - 0, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:10:27 bal018
Par - 53, pret - 1, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:11:30 bal019
Par - 54, pret - 0, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:12:25 bal020
Par - 10, pret - 42, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:13:32 bal021
Par - 52, pret - 0, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 8. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:14:26 bal022
Par - 6, pret - 36, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: 9. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:15:37 bal023
Par - 49, pret - 0, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 10. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:23:57 bal024
Par - 9, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 11. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:24:54 bal025
Par - 47, pret - 1, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 12. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:25:53 bal026
Par - 50, pret - 0, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 13. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:26:48 bal027
Par - 2, pret - 48, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: 14. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:27:46 bal028
Par - 47, pret - 2, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 15. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:28:41 bal029
Par - 4, pret - 40, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: 16. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:29:36 bal030
Par - 1, pret - 49, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 17. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:30:37 bal031
Par - 45, pret - 3, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 18. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:31:52 bal032
Par - 51, pret - 0, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 19. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:32:45 bal033
Par - 0, pret - 48, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 20. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:33:43 bal034
Par - 48, pret - 2, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 21. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:34:38 bal035
Par - 47, pret - 0, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 22. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13), 2.lasījums

Datums: 01.10.2020 16:35:37 bal036
Par - 49, pret - 0, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: 23. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:36:52 bal037
Par - 53, pret - 0, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 24. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:37:57 bal038
Par - 50, pret - 0, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 25. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:38:51 bal039
Par - 2, pret - 45, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 26. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:40:05 bal040
Par - 51, pret - 0, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 27. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:41:00 bal041
Par - 7, pret - 43, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 28. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:42:24 bal042
Par - 52, pret - 0, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 29. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:43:22 bal043
Par - 8, pret - 54, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 30. priekšlikums. Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:44:25 bal044
Par - 50, pret - 11, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:46:13 bal045
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (389/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:47:12 bal046
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (389/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:48:21 bal047
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (389/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:49:30 bal048
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (389/Lp13)

Datums: 01.10.2020 16:58:03 bal049
Par - 64, pret - 2, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (389/Lp13)

Datums: 01.10.2020 17:00:11 bal050
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija