Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas trešā (ārkārtas) sēde
2020. gada 17. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2020. gada 17. septembra ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas valdības vienošanos par Līguma starp Latvijas Republikas valdību un Zviedrijas Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību izbeigšanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

nodots.

 

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Stepaņenko, Sprūdes, Šmita, Liepiņas, Valaiņa, Dūklava un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šodien mēs, opozīcijas deputāti, vēlamies vērsties pie dažām koalīcijas partijām.

Pirmām kārtām mēs vēlamies vērsties pie Nacionālās apvienības un izteikt aicinājumu kopīgi atbalstīt zemkopības ministru viņa smagajā cīņā par samazināto PVN pamatpārtikai. Mēs zinām, ka koalīcijā viedokļi dalās, lai gan tas ir ļoti dīvaini, jo valdības deklarācija taču nosaka, ka valdība, kopīgi vienojoties, ir apņēmusies samazināt PVN pamatpārtikai.

Tāpēc mēs aicinām izteikt atbalstu zemkopības ministram arī no Saeimas, arī no opozīcijas puses. Mēs esam gatavi palīdzēt jums gūt šo uzvaru, jo tā uzvara būs jūsu un tā realizācija arī būs jūsu.

Tāpat mēs arī vēršamies pie frakcijas KPV LV. Mēs vēlamies arī jums palīdzēt īstenot saviem vēlētājiem dotos solījumus un izpildīt partijas programmu, jo arī jūsu solījumos tika iekļauts samazinātais PVN pārtikai, un mēs ticam, ka sirds dziļumos jūs to ļoti gribat panākt. Mēs gribam jums palīdzēt, jo šādā koalīcijā to realizēt ir ļoti grūti, - mēs to saprotam.

Tāpēc mēs arī aicinām jūs šodien balsot “par” šo iniciatīvu, un arī tā būs jūsu uzvara. Tā būs jūsu uzvara, un mēs gribam jums palīdzēt kopīgiem spēkiem panākt to, kas jau sen ir solīts ražotājiem, lauksaimniekiem kā atbalsta mehānisms, jo pēc būtības, lai cik mēs dzirdētu kādus, teiksim, argumentus “pret”, galvenokārt šis PVN samazinājums ir vērsts uz to, lai atbalstītu vietējo ražotāju, lai samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē (mēs zinām, ka gaļas nozarē tas ir praktiski dramatisks) un, protams, lai arī patērētāji izjustu kaut nelielu cenu samazinājumu vai... ne kāpumu. Mēs zinām, ka dažādos apstākļos cenas produktiem kāpj neatkarīgi no nodokļiem vai ražotāju uzcenojuma, kā, piemēram, tas ir ar augļiem un dārzeņiem: ja, teiksim, ir slikts gads, tad tās cenas kāpj. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Neliels komentārs par Finanšu ministrijas komentāru. Par to, ka samazinātais PVN iegrauzīs milzīgu robu valsts budžetā un tas nav pieļaujams. Es vēlos atgādināt, ka tad, kad 2017. gadā iepriekšējā Saeima kopā ar valdību veiksmīgi realizēja samazinātā PVN iniciatīvu augļiem un dārzeņiem (Kaimiņa kungs neļaus samelot), bija tāds Dāldera kungs no VIENOTĪBAS, kurš cīnījās pret samazināto PVN augļiem un dārzeņiem, ļoti izmisīgi turpinot cīnīties arī pret samazināto PVN pamatpārtikai. Es saprotu, ka viņš vēl strādā Finanšu ministrijā. Un, neskatoties uz Dāldera kunga prognozēm (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... apokaliptiskajām prognozēm par to, ka šis... šī iniciatīva par augļiem un dārzeņiem nesīs milzu postu, mēs redzam... Arī pati Finanšu ministrija beidzot ir atzinusi, negribīgi, bet atzinusi, ka ieguvums ir. Ieguvums ir darbaspēka nodokļos, PVN maksātāju skaita palielināšanā.

Tāpēc, godātie kolēģi, ja mēs klausāmies šādus ekspertus, tad labāk mēs neklausāmies vispār, jo Finanšu ministrija vēl 2019. gada sākumā ziņoja, ka samazinātais PVN pamatpārtikai nozīmēs mīnusu, matemātisku mīnusu, valsts budžetā - 50 miljoni. Bet vakardien tiek ziņots jau par 80 miljoniem. Ja tik nenopietni Finanšu ministrija rēķina šo mīnusu, tad mēs nevaram paļauties uz šādiem aprēķiniem. Bet mēs zinām, ka būs nevis mīnuss, bet nebūs šis mīnuss, jo mēs zinām, ka iegūs gan PVN maksātāju skaita ziņā, gan arī darbaspēka nodokļu ziņā, kas mums šobrīd ir vitāli nepieciešams.

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs būt tālredzīgiem un atbalstīt šo iniciatīvu visiem kopīgi.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 45, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Darba kārtībā - lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas misijā Irākā (NATO Mission Iraq)”.

Vārds aizsardzības ministram Artim Pabrikam.

A. Pabriks (aizsardzības ministrs).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šodien jūsu priekšā ir lūgums atbalstīt Ministru kabineta un Aizsardzības ministrijas lēmumu turpināt mūsu misiju kopā ar citām NATO dalībvalstīm Irākā, lai stabilizētu šo valsti, nodrošinātu drošību, kā arī apmācītu Irākas bruņotos spēkus.

Mēs esam izlēmuši šajā pieprasījumā nedaudz palielināt to karavīru skaitu, kuriem dodam atļauju piedalīties šajā misijā. Karavīru skaits varētu būt aptuveni vada lielumā, aptuveni līdz 35 cilvēkiem. Tas nenozīmē, ka mēs nosūtīsim visus šos cilvēkus vienlaikus, bet mums ir jābūt šai iespējai.

Mēs turpināsim savu misiju Irākā Dānijas kontingenta sastāvā kopā ar mūsu Ziemeļvalstu kolēģiem. Tas vienlaikus palīdzēs gan veicināt mūsu bruņoto spēku sadarbību ar mums tuvajām kaimiņvalstīm, gan, protams, iegūt papildu pieredzi tieši šādās misijās.

Latvijas karavīru galvenais uzdevums būs apmācība, kā arī padomdevēju, padomnieku apsardzība šajā misijā Irākā.

Tā ka lūdzu atbalstīt. Šis lēmums ir līdz... derīgs līdz 2022. gada 1. novembrim. Tātad šī misija turpināsies tik ilgi, tad atkal mēs nāksim uz parlamentu un redzēsim, ko darīt tālāk ar Irākas misiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas misijā Irākā (NATO Mission Iraq)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Eiropas Savienības militārajā operācijā Vidusjūras reģionā (EUNAVFOR MED IRINI)”.

Vārds aizsardzības ministram Artim Pabrikam.

A. Pabriks (aizsardzības ministrs).

Priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šis ir otrs dokuments, kas ir jūsu priekšā. Tātad iepriekšējais bija par mūsu dalību NATO misijā Irākā, šī ir Eiropas Savienības misija Vidusjūrā, un misijas galvenais mērķis ir nodrošināt papildu drošību Eiropas Savienības ārējām robežām Vidusjūrā, cīnīties ar kontrabandu, cīnīties arī ar cilvēku tirdzniecību... kas nāk no Ziemeļāfrikas Eiropas virzienā. Protams, arī, ja nepieciešams, sniegt palīdzību tiem mūsu partneriem, kurus varam identificēt Lībijas teritorijā.

Šajā operācijā mēs piedalāmies tikai ar diviem virsniekiem, bet arī tas ir gana nozīmīgi, jo viens no šiem virsniekiem atradīsies uz vietas, uz kuģa, otrs atradīsies Itālijā uz sauszemes. Tieši sadarbība virsnieku līmenī ir būtisks ieguldījums ne tikai šajā Eiropas Savienības misijā, bet arī mūsu kopīgajā bruņoto spēku koordinācijā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Kā jūs zināt, tieši Vidusjūras reģions ir viens no nopietnākajiem reģioniem robežas pārkāpšanas jautājumos attiecībā uz Eiropas Savienību. Es domāju, ka mums arī ir būtiski parādīt solidaritāti ar tām Dienvideiropas valstīm, piemēram, Itāliju vai Spāniju, tieši cīnoties gan ar kontrabandu, gan nelegālo imigrāciju, gan arī daudziem, daudziem citiem jautājumiem.

Tā ka es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Eiropas Savienības militārajā operācijā Vidusjūras reģionā (EUNAVFOR MED IRINI)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies aizsardzības ministram par dalību un ziņošanu Saeimas sēdē.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 248 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas...

Tātad, godātie deputāti, vai ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? Iebildumu nav. Līdz ar to sākam izskatīt patstāvīgo priekšlikumu.

Tātad Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Šī jautājuma izskatīšana bija paredzēta jau martā, taču, sākoties Covid-19 pandēmijai, tā sēde, kurā bija paredzēts šo jautājumu izskatīt, tika pārtraukta, un šobrīd mēs šo jautājumu skatām jau gandrīz ar pusgada novēlošanos.

Tātad 2020. gada 12. februārī Saeima saņēma 10 248 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu “Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā”. Šajā iesniegumā lūgts nodrošināt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem atalgojuma izmaksu no valsts budžeta.

Šā gada 11. martā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas iesniedzēju pārstāvi, kura norādīja uz pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu nevienlīdzīgo darba atalgojumu. Iniciatīvas iesniedzēju pārstāves ieskatā, nevienlīdzība veidojas tāpēc, ka pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta nevis no valsts budžeta, bet gan no pašvaldību budžeta. Savukārt katra pašvaldība vadās no savām finansiālajām iespējām un atšķirīgajām prioritātēm, līdz ar to pedagogu atalgojums katrā pašvaldībā atšķiras.

Komisija vienbalsīgi nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai tālākai izvērtēšanai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 10 248 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Paldies.

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Saeimā ir nonācis Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums “Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā”. Pirms vairākums Saeimas deputātu, kuriem ir pienākums aizstāvēt Latvijas sabiedrības intereses, neieinteresēti, iespējams, aizbalsos to kaut kur prom no acīm, gribu pievērst uzmanību dažām lietām.

Mācību gada otrajā nedēļā pedagogi un visa Latvijas sabiedrība varēja lasīt, ka teju visas pedagogu grupas Latvijā saņem uz pusi zemāku atalgojumu nekā OECD valstīs vidēji un pirmsskolas pedagogi... pirmsskolas pedagogu posmā - tieši uz pusi mazāk.

Esmu kopā ar kolēģiem budžeta veidošanas kontekstā jau divas reizes sniegusi priekšlikumu par pirmsskolas pedagogu algu daļēju finansēšanu no valsts budžeta vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tādēļ ka pašvaldības vienmēr ir norādījušas, ka viņu rīcībā nav tik daudz līdzekļu, lai būtiski paaugstinātu pedagogu algas.

Otrkārt, pirmsskolas posmā tiešām ir pedagogu trūkums. Vēl vairāk - kritisks motivētu, priecīgu un nepārslogotu pedagogu trūkums.

Šobrīd gandrīz tipisks ir šāds kādas ģimenes stāsts. Vecāki ir zinoši eksperti savā jomā, krietni maksā visus iespējamos jeb noteiktos nodokļus. Viņu bērnu grupā pašvaldības dārziņā nu jau apmēram trīs gadus nav pilna pedagogu komplekta, turklāt - neskatoties uz to, ka grupā ir integrēti arī bērni ar speciālajām vajadzībām. Paļaujos, ka secinājumi nav jāsaka priekšā, jo ceru, ka arī jūsu, kolēģi, pieredzes stāsti saka to pašu.

Diemžēl ne pedagogi ir valdības... valsts prioritāte, bet arī ģimenes un bērni nav attieksmes un - galvenais - darbības prioritāte. Pirmsskolas pedagogu vakances ir patstāvīgi... pastāvīgi... šobrīd jau neaizpildītas. Sludinājumi aicina darbā studentus, bet praksē, jāatzīst, šie studenti neiztur ļoti ilgu laiku dažādu iemeslu pēc un bieži vien pamet ne tikai studijas, bet arī pat neplāno darbu izglītībā. Un tas viss - slodzes un pārcilvēciskā darba dēļ. Šo darbu šobrīd pamatā veic (mēs zinām daudzu sludināto vidējo vecumu) skolotāji pirms vecuma... pirmspensijas vecumā. Jautājums - cik ilgi? Un kādu risinājumu šobrīd piedāvā vai spēs piedāvāt? Kas un kā ieviesīs pārmaiņas? Kvalitatīvas pārmaiņas.

Skatoties, kā šobrīd attiecīgā partija savas nominētās ministres personā, tā teikt, risina pedagogu atalgojuma jautājumu, nerodas pārliecība, ka konvulsijas naudas piešķīrumam četriem vai astoņiem mēnešiem īsi pirms jaunā mācību gada sākuma vai pirms kalendārā gada sākuma, tikai formāli pildot attiecīgo pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiku, jebkad dos būtisku paaugstinājumu, īpaši pirmsskolā. Ir skumji un, jā, arī kauns par pedagogu, ģimeņu un arī bērnu bezgalīgo nonicināšanu.

Ir skaidrs, ka pirmsskolas izglītībā, kurā šobrīd trūkst pedagogu, nenotiek paaudžu nomaiņa un jaunā paaudze neizvēlas šo profesiju. Tikai būtisks atalgojuma paaugstinājums, tai skaitā garantējot to no valsts budžeta, ļautu piesaistīt pedagogus pirmsskolai un kaut nedaudz sākt atjaunot šīs profesijas prestižu. Pirmsskolas pedagogu atalgojumam ir jābūt finansētam pilnībā no valsts budžeta, protams, atstājot iespēju pašvaldībām ar savu finansējumu piedalīties pedagogu atalgojuma sistēmā.

Pedagogi šajā valdībā nav ministres aizsardzībā, un ministre diemžēl negrib vai nespēj premjeram un valdībai pamatot šīs tēmas aktualitāti. Pedagogu atalgojuma jautājums ir valsts prestiža, valdības un premjera lieta. Tā nedrīkst palikt novārtā, jo tai ir būtiskas sekas valsts attīstībā, īpaši šajā brīdī ­- izglītības reformu ieviešanas procesā.

Ko ieliksim pirmsskolas bērnos, to pēc gadiem redzēsim valsts izaugsmē un šobrīd mazliet redzam arī šeit. Jau otro gadu šī valdība tā īsti nevar pieņemt šādu lēmumu, un Latvijas sabiedrība šobrīd ir nākusi palīgā - tā mūs lūdz rīkoties.

Būtu tikai loģiski nodot šo priekšlikumu tālāk izskatīšanai komisijām pēc būtības, nevis vienkārši arī turpmāk noraidīt. Es aicinu atbalstīt, ne tikai šobrīd nododot tālāk komisijām, kā jau ir lēmuši kolēģi, bet arī tālāk pieņemt pozitīvus lēmumus, īpaši tādēļ, ka budžeta skatīšanas konteksts ir klāt. Nu, lai pedagogi beidzot jūt jūsu atbalstu un jūs redzat, ka viņi jūs ir tiešām kādreiz labi mācījuši.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Labdien! Tikai īsa piebilde attiecībā uz to, kā faktiski izpaužas pirmsskolas pedagogu diskriminācija.

Kā jūs zināt, Covid-19 krīzes laikā piemaksas un atbalstu papildus pie atalgojuma saņēma gan mediķi, gan Iekšlietu ministrijas darbinieki, gan tie, kas atradās pirmajā līnijā. Bet attiecībā uz resoriem, kurus pārvalda Jaunā konservatīvā partija, ir jāsaprot, ka piemaksas par darbu paaugstināta riska apstākļos sakarā ar Covid-19 saņēma Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki, bet tika atteikts izskatīt jautājumu par piemaksas nodrošināšanu pirmsskolas pedagogiem, kuri bija šajā situācijā riska darba apstākļos gan psiholoģiskajā, gan emocionālajā ziņā, rūpējoties par mūsu bērniem.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Dep. J. Vucāns: “Nav!”) Nav.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 248 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 075 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas mežu saglabāšanu” turpmāko virzību”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu Saeimas sēdē? Deputātiem iebildumu nav.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Janīna Jalinska.

J. Jalinska (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Es komisijas vārdā sniegšu ziņojumu... “Par Latvijas mežu saglabāšanu”. 2020. gada 29. janvārī Saeima saņēma 10 075 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par Latvijas mežu saglabāšanu”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi šo iesniegumu, kurā tiek aicināts rast risinājumu pārmērīgai Latvijas mežu izciršanai. Komisija uzklausīja kolektīvā iesnieguma iesniedzēju, kurš pamatoja iniciatīvas nepieciešamību un aktuālās problēmas meža nozarē, prezentējot statistikas datus un iespējamos problēmu risinājumus.

Komisija savās sēdēs uzklausīja Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”, nodibinājuma “Pasaules dabas fonds”, biedrības “Latvijas Meža īpašnieku biedrība”, biedrības “Latvijas Kokrūpniecības federācija”, Latvijas Universitātes un “Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”” pārstāvju viedokli.

Komisijā uzaicināto nozares ekspertu viedokļi bija dažādi. Zemkopības ministrijas, “Latvijas valsts mežu” un “Latvijas Kokrūpniecības federācijas” pārstāvji iepazīstināja komisiju ar dažādiem statistikas datiem un informēja par aktuālo meža nozarē, paužot noraidošu attieksmi pret iniciatīvā izteiktajiem priekšlikumiem (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) un to ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

VARAM eksperts norādīja uz nepilnībām mežizstrādes jomā un to, kādi meži tiek cirsti, minot, piemēram, vecos mežus, bioloģiski vērtīgos mežus, aizsargājamos mežu biotopus. VARAM pauda atbalstu priekšlikumam par mežu ciršanas aizliegumu putnu vairošanās periodā.

“Pasaules dabas fonda” pārstāvis uzsvēra, ka ir jālemj par Latvijas mežu nākotni klimata un bioekonomiskās... bioekonomikas mērķu kontekstā, un norādīja uz to, ka nevar sasniegt mērķus klimata jautājumos, ja neņem vērā mežu jautājumu.

“Latvijas Meža īpašnieku biedrības” pārstāvis uzsvēra, ka nevajadzētu ierobežot pašvaldībām racionāli apsaimniekot tām piederošos mežus.

Latvijas Universitātes eksperts norādīja uz nacionālā plāna neesību attiecībā uz mežiem un to, ka Latvija neizpilda Kioto protokola prasības.

“Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”” eksperts iepazīstināja komisiju ar institūta rīcībā esošajiem datiem un aktuālo informāciju.

Komisija, pamatojoties uz uzklausītajiem viedokļiem, konstatēja, ka ir nepieciešams uzdot Ministru kabinetam veikt līdz šī gada 30. decembrim... sagatavot un iesniegt Saeimai ziņojumu par: pirmkārt, mežu nozīmi Latvijā līdz ar Meža likuma 4. panta ceturtajā daļā minētajā ziņojumā ietveramo informāciju; otrkārt, iespējām pārskatīt meža ekosistēmu aizsardzības un mežu apsaimniekošanas politiku, lai nodrošinātu starptautisko, tai skaitā Eiropas Savienības, kā arī nacionālo politikas dokumentu un novērtējumu ievērošanu virzībā uz bioloģiskās daudzveidības mērķu īstenošanu.

Tāpat komisija nolēma uzdot Ministru kabinetam izveidot starpministriju darba grupu, kas līdz 2023. gada 1. jūlijam izstrādās mežu apsaimniekošanas politikas plānošanas dokumentu laikposmam līdz 2030. gada 1. janvārim, izvirzot konkrētus mērķus un sasniedzamus rezultatīvos rādītājus šādās jomās: bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, virzība uz klimata neitralitāti un sabiedrības labklājības, tai skaitā darba vietu un rekreācijas iespēju, nodrošināšana.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo iesniegumu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 075 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas mežu saglabāšanu” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - nav. Līdz ar to lēmums pieņemts.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 167 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā” turpmāko virzību”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā Saeimas sēdē? Iebildumu nav. Sākam izskatīt patstāvīgo priekšlikumu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A. Adamovičs (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes, godātie kolēģi! Vēl viens līdzīgs kolektīvais iesniegums iepriekšējam - “Par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā”. 2020. gada 10. jūnijā Saeima saņēma 10 167 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi šo iesniegumu, kurā tiek aicināts noteikt vispārēju mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.

Komisija savā šā gada 19. jūnija sēdē uzklausīja kolektīvā iesnieguma iesniedzēju pārstāvi, bet 9. septembra sēdē uzklausīja ekspertu, nozares pārstāvju viedokļus. Komisijā uzaicināto pārstāvju viedokļi bija dažādi. Iniciatīvas autoru - biedrības “Latvijas Ornitoloģijas biedrība” -, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, nodibinājuma “Pasaules dabas fonds” un nodibinājuma “Latvijas Dabas fonds” eksperti izteica atbalstu šai iniciatīvai, norādot uz esošo likumdošanā ietverto ierobežojumu efektivitātes trūkumu un negatīvajām statistikas tendencēm attiecībā uz atsevišķām putnu sugām. Savukārt Zemkopības ministrijas, “Latvijas Kokrūpniecības federācijas” un biedrības “Latvijas Meža īpašnieku biedrība” pārstāvji izteica noraidošu attieksmi pret papildu ierobežojumu noteikšanu, norādot uz priekšlikumu nesamērīgumu, konkurētspējas samazināšanos nozarē un iespējamo negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

Komisija, pamatojoties uz uzklausītajiem viedokļiem, konstatēja, ka ir nepieciešama tālāka diskusija un šī priekšlikuma izvērtēšana. Komisija nolēma nodot iedzīvotāju iniciatīvu “Par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā” Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Līdz ar to, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 10 167 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 167 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir... Es atvainojos, deputāti Linda Liepiņa, Didzis Šmits, Regīna Ločmele-Luņova, Viktors Valainis, Vjačeslavs Dombrovskis, Jūlija Stepaņenko, Dana Reizniece-Ozola, Ļubova Švecova, Karina Sprūde, Armands Krauze un Aldis Gobzems ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam uz laiku apturēt Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto dīkstāves pabalstu atprasīšanu no nodokļu maksātājiem”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā Saeimas sēdē? Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”; “Jā!”) Ir iebildumi. (Dep. J. Stepaņenko: “Kam tad?”) Tātad deputātam Latkovskim ir iebildumi, līdz ar to mums ir jālemj... Deputātam Latkovskim ir iebildumi, līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. (Starpsaucieni.)

Par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. Liepiņas kundze, vai jūs runāsiet? (Dep. L. Liepiņa: “Šajā mēs vairs nevaram iekļaut?”) Nē. Nē. Nē. Liepiņas kundze, vai jūs runāsiet par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā? (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Tātad “par”... šajā... nē, nākamās...

Tātad “par” pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nu, ja es teiktu, Latkovska kungs... Es saku tā... Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Latkovska kungs, ja es teiktu, ka jūs mani pārsteidzāt ar savu “pret”, tas būtu nepateikt neko.

Tagad es vērsīšos pie visiem Latvijas uzņēmējiem, pie visiem! Latvijas uzņēmēji, partijas Jaunā VIENOTĪBA frakcijas priekšsēdētājs... Ainars jūs esat, ja? Ainars Latkovskis... Tātad atcerieties šo vārdu, uzvārdu! Bildi gan jau kāds internetā nošēros. Uz priekšu, dodiet virsū!

Šis cilvēks ieiet veikalā, restorānā... Nu, kur vēl jūs varētu ieiet, Latkovska kungs? (Starpsauciens.) Tā, mežā sēnes, tur nav... nav nekādi čeki jāiesniedz... Kur vēl tagad? Nu, kas mums tur vēl varētu būt?

Jebkur, Latkovska kungs, kur jūs iesiet, es aicināšu uzņēmējus vienkārši jūs neapkalpot. Jūs tikko nobalsojāt pret uzņēmējiem - visiem Latvijas uzņēmējiem! -, kuri cīnās ar Valsts ieņēmumu dienestu no tās pirmās dienas, kad viņi ir pieņēmuši lēmumu atvērt Latvijā kaut kādu biznesu. Jums ir kaut kāds bizness? Es nezinu (Dep. A. Gobzems: “Viņš jau nemāk!”), nu, bez... bez politiskā... Bez politiskā biznesa vēl kaut kāds jums ir? Paskatīšos. Tagad jūs man esat... Tagad Ašeradena kungs var mierīgi uzelpot. Latkovska kungs, nu (Aplausi.) šis ir... šis būs jūsu laiks tagad. Tagad ir jūsu kārta pienākusi.

Vēlos, lai jūsu laiks tik ātri nebeigtos, tāpēc ka šis man patīk. Nu, jūs izbaudīsiet, un es - arī. Es jums apsolu. Tieši tāpat kā visi Latvijas nodokļu maksātāji.

Atcerieties šo vārdu! Ainars Latkovskis tikko uz vienu nedēļu skaisti “noairēja”, nu, to, ka mēs varētu to Valsts ieņēmumu dienesta... to debilo lēmumu par to, ka tagad ir 4444... Es nezinu, tas skaitlis tur Jaunzemei varētu, nu, dubultoties vai trīskāršoties katru dienu, tur jau nekādu pārsteigumu nav.

Tad nu... Latkovska kungs, šitādu kolosālu Saeimas sēdi es nebiju gaidījusi (Zālē troksnis.), jūs vienkārši... Tad, nu, par... Nākošajā... jūs kā balsosiet? Nu, tad, kad jūs varbūt nedēļu būsiet nekur neapkalpots, tad, kad varbūt metīs vecas olas uz jūsu mašīnas un tā tālāk... un nezinu, ko tur...

Nu, man seko šobrīd... Es nezinu, kas man seko, mani tas neinteresē... Es ceru, ka jums sekos tāpat, kā man seko. Jums sekos uzņēmēji, kas vēlēsies jums pateikt vienkārši... nu, parādīt to reāli... to reālo stāvokli, kā ir. Tad nu... Kā man gribētos - ar ko lai tas viss beidzas? Ka jums būtu jāiet traukus mazgāt. Nu, manā Wok to Walk restorānā tieši ir vakance. Welcome - kā saka. Nu, Latkovska kungs! Ģēnijs vienkārši!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems. (Dep. J. Stepaņenko: “Latkovska kungs, pārdomājiet...!”)

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Es jūs aicinu balsot “pret”, lai visa sabiedrība varētu redzēt, ka tie, kas balso “pret”... ne tikai Latkovskis, bet visi, kas nobalso “pret”... Dārgā sabiedrība, es aicinu tiešām neapkalpot šos cilvēkus nevienā Latvijas veikalā, restorānā un nekur citur, jo viņi balso pret jums.

Latkovskis ir makšķernieks. Visi Latvijas makšķernieki - jūsu ir simtiem tūkstošu -, neejiet ar viņu kopā bļitkot vairāk! Neejiet ar viņu dzert... Latkovski, kurš nevienu dienu biznesā dzīvē nav bijis, viņš vispār nesaprot neko no biznesa. (Dep. L. Liepiņa: “Lai iet dzert!”)

Vienīgais, ko viņš saprot, ir par velti, pa lēto iet pie Vonsoviča, lai viņš viņu pārstāv. Viens no advokātiem, kurš vispār tikai mīl naudu, pēkšņi Latkovski gandrīz par velti, par kaut kādiem 600 vai cik... pārsimts eiro pārstāv, jo Latkovskis, nabadziņš, nevarot nopelnīt nekur. Tāpēc lai sēž mājās un neiet uz restorāniem! Es saprotu, ka VIENOTĪBAI ar OIK tās naudas ir daudz tajās kabatās salikts. Bet lai sēž mājās, lai bļitko savā vannā vai nezinu, kur.

Izslēdziet viņu no visām tām makšķernieku biedrībām. Restorānā, kad viņš iet iekšā, tad lai pirmais, ko viņam pasaka, ir: “Latkovska kungs, jūs nobalsojāt “pret”. Laimīgu ceļu - uz savu vannasistabu makšķerēt!” Vienīgais, ko viņš tur varētu darīt.

Pārējie, kas tagad nobalsos “pret”, - jūs balsojat pret Latvijas tautu. Jūs balsojat pret Latvijas uzņēmējiem. Jūs balsojat pret mūsu valsti! Jūs balsojat... Visu laiku jūs to darāt! Kā jūs varat nemīlēt savu zemi?! Kā jūs varat nemīlēt savus cilvēkus?! Jūs domājat, ka jūs tagad esat lielie priekšnieki, ka jūs visus mīl... ka jūs visi mīl, ka jūsu priekšā tagad kritīs ceļos tikai tāpēc, ka jums ir deputāta mandāts un cik tur to tūkstošu eiro liela alga.

Un tad Latkovskis ies tajā restorānā un varēs lielo tējas naudu uzlikt. Neņemiet no viņa! Cieniet sevi! Esiet lepni! Esiet īsti latvieši! Esiet īsti krievi! Cieniet sevi! Neņemiet ne santīma no Latkovska, lai kur viņš arī ietu! Tepat, pie Saeimas, visas tās restorānu... tās vietas... Es zinu, ka visi tie apkalpotāji, kad deputāti iet, tā liecas... un vienmēr laipni, un tamlīdzīgi. Tad, kad Latkovskis nāk, nostājieties un sakiet: “Latkovska kungs, pietiek! Mums vienreiz pietiek! Ejiet uz savu vannasistabu un bļitkojiet tur! Ķeriet zivis un ejiet pie Vonsoviča, lai viņš atkal par velti jūs kādreiz pārstāvētu kaut kur, jo jums jau nepietiek ar to OIK. Jums jau nepietiek, ka jūs Latvijas tautu esat nogremdējuši pa šo pusgadu.”

Latvijas tauta mostas. (Dep. A. Geidāns: “Desmitajā!”) Latvijas tauta mostas, un 10. oktobrī Latvijas tauta jums, Latkovska kungs, parādīs. Parādīs, ka Jaunās VIENOTĪBAS laiks pavisam drīz beigsies. Un es jums to garantēju.

Tā kā es šeit stāvu un tā kā Mūrnieces kundze sēž aiz manis un domā, kurā mirklī izslēgt mikrofonu, es jums garantēju, ka Kariņa laiks ar Latkovska laiku pavisam drīz būs iztecējis uz mūžiem... uz mūžu mūžiem. Un mēs nekad viņam necelsim pieminekli. Nekad mēs viņa vārdā nenosauksim nevienu ielu. Mēs nekad viņu neatcerēsimies ar labu, tāpēc ka viņš ir balsojis pret Latvijas tautu.

Tas ir taisnīgi un patiesi, Latkovska kungs. Vienīgais, ko jūs esat spējis, ir shēmot savā siltajā krēslā. Jūs savā dzīvē ne kapeiciņu pats neesat nopelnījis. Jūs esat dzīvojis uz to cilvēku rēķina, pret kuriem jūs šodien balsojat, pret kuriem jūs šodien nobļāvāties: “Pret!” (Dep. L. Liepiņa: “Beidzot jūs kļūsiet populārs!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nu, lūk! Gobzema kungs ir runājis “pret” šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Kolēģi, mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam uz laiku apturēt Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto dīkstāves pabalstu atprasīšanu no nodokļu maksātājiem” iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 35, atturas - 1. Līdz ar to lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts. (Dep. L. Liepiņa: “Skaisti! Ģēnijs!”)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, vai mēs varam izteikt priekšlikumu par šī lēmuma projekta nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai?

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums nodot šo lēmuma projektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, ja? Komisijai? (Dep. J. Stepaņenko: “Jā!”) Jā, paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Man būtu arī priekšlikums iesniegt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam uz laiku apturēt Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto dīkstāves pabalstu atprasīšanu no nodokļu maksātājiem” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 35, atturas - 3. Līdz ar to lēmuma projekts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nav nodots.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam uz laiku apturēt Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto dīkstāves pabalstu atprasīšanu no nodokļu maksātājiem” (Starpsauciens: “Nu saņemieties!”) nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 36, atturas - 3. Līdz ar to patstāvīgais priekšlikums ir noraidīts. (Starpsaucieni.)

Darba kārtībā ir deputātu pieprasījumu izskatīšana par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Linda Liepiņa, Vjačeslavs Dombrovskis, Didzis Šmits, Regīna Ločmele-Luņova, Viktors Valainis, Jūlija Stepaņenko, Dana Reizniece-Ozola, Ļubova Švecova, Karina Sprūde, Armands Krauze un Aldis Gobzems ir iesnieguši pieprasījumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto dīkstāves pabalstu atprasīšanu no nodokļu maksātājiem”.

Vārds motivācijai deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Tā, trīs minūtes tikai... Labi, ka mēs uztaisījām šo dubulto... versiju - nu, pieprasījumu, paldies Dievam, “noairēt” nevar.

Tātad, Pugas kungs, es jūs lūgšu... Varbūt šo pēc iespējas ātrāk varētu Pieprasījumu komisijā skatīt. Es saprotu, ka te ir daudz pieprasījumu, bet es esmu, teiksim, gatava arī Pieprasījumu komisijā nākt kaut vai četras reizes nedēļā. Mēs varam sēdes taisīt gan garākas, gan arī biežāk - tas nav aizliegts, ja cilvēki grib strādāt.

Tā ka tas tāds mans lūgums, jo ir lietas, kas vienkārši valstī ir jādara ātri, un šī ir viena no tām lietām, jo uzņēmēji ar tām problēmām, ko viņiem sagādā Valsts ieņēmumu dienests un ģeniālais Jaunās VIENOTĪBAS finanšu ministrs Reirs, nu vienkārši jūk prātā, katru dienu taisa biznesu ciet, atlaiž cilvēkus no darba, nezina neko, kā būs rīt dzīvot. Tādēļ tiešām mans lūgums - pēc iespējas ātrāk šo pieprasījumu skatīt Pieprasījumu komisijā.

Kas attiecas uz pārējo... Nu ko lai saka? Tikko mēs redzējām, cik, nu... Es tiešām negribētu domāt, ka JAUNAJĀ VIENOTĪBĀ visi cilvēki ir tik stulbi, ka jūs par šī iepriekšējā lēmuma neatbalstīšanu, nu, bijāt vienojušies pirms tam. Gribētos domāt, ka jums, Latkovska kungs, kaut kas noticis, kāpēc jūs klusām kaut ko pateicāt “pret”, jo mēs pat tur nedzirdējām, ka kāds bija “pret”. Loģikai būt “pret”... Ja Saeimas deputāts ir “pret”, loģiski, ka tad vienkārši jāsāk brīnīties, ko jūs vispār šeit darāt? Bet nu labi - tas ir cits stāsts.

Par pieprasījumu - tur ir daudz dažādu jautājumu. Saprotiet, nu, par tiem... ka tiek atprasīti tie Covid-19 pabalsti, kas tika iedoti... Tagad prasa atpakaļ.

Tur... es... saprotiet... Man ir simtiem piemēru no uzņēmējiem. Un tie... man.... tie ir tik ārprātīgi, ka man pat ir kauns no Saeimas tribīnes tos piemērus teikt. Es esmu gatava, un es zinu, ka vēl Saeimā atradīsies, piemēram, četri... četri deputāti no jebkurām frakcijām... Uzņēmēji... Mēs varētu paņemt tos... Četri tūkstoši... Cik tā Jaunzeme tur savākusi tagad tos, kam prasīt atpakaļ, nezinu... Mēs apsēstos un trīs dienu laikā ar savām zināšanām par uzņēmējdarbību, par dažādām nozarēm izietu cauri tam visam - lietām par visiem tiem, kuriem tagad prasīs atpakaļ... Visiem tiem gadījumiem mēs izietu cauri.

Vienā pusē mēs noliktu jeb uztaisītu tādu kaudzīti, kurā būtu visas tās lietas, par kurām varētu teikt: nu, pilnīgi stulbs Jaunzemes gājiens - neko nesaprot no tā, ko viņi tur...! Neko nesaprot no uzņēmējdarbības, un uzņēmējiem ir taisnība!

Un otrajā kaudzītē mēs atlasītu tos, kas tiešām krāpjas.

Ziniet, es domāju, ka pārsvarā būtu... Nu, no simts procentiem pieci varbūt krāptos.

Taču - padomājiet, par ko ir šis stāsts! Šis stāsts ir par stulbumu. Valsts vēršas pret uzņēmēju!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Darba kārtības nākamā sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Vitas Pilsumas atbrīvošanu no Latvijas Bankas padomes locekļa amata”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Saeima ir saņēmusi... precīzāk sakot, Latvijas Banka ir saņēmusi Latvijas Bankas padomes locekles Vitas Pilsumas atlūgumu no Latvijas Bankas padomes locekļa amata. Saeima šo iesniegumu ir saņēmusi, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi, un iebildumu nav.

Lūgums jums - atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Vitas Pilsumas atbrīvošanu no Latvijas Bankas padomes locekļa amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Skatām otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, kas atzīts par steidzamu.

Likumprojekts paredz, ka elektronisko sakaru komersantam pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta paziņojuma saņemšanas par katastrofu, kas saistīta ar personas dzīvības, veselības vai īpašuma apdraudējumu, pēc iespējas ātrāk jānosūta saviem sakaru lietotājiem un abonentiem dienesta sagatavota informācija par rīcību šādā situācijā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu likumprojekta otrajam lasījumam.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs (JK).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā šodien skatām par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 727/Lp13).

Likumprojekts paredz pakļaut kontrolei divas jaunas psihoaktīvās vielas - furanyl UF-17 un 2F-viminol -, kurām Latvijā ir piemērots pagaidu aizliegums, jo šo vielu un tās saturošu izstrādājumu lietošana var radīt nopietnu kaitējumu personas veselībai; šīs vielas ir bīstamas dzīvībai, kā arī var radīt apdraudējumu sabiedrības drošībai kopumā.

Juridiskajā komisijā tika saņemts un izskatīts viens priekšlikums - veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums, kurš par likuma spēkā stāšanās datumu nosaka šā gada 5. novembri, jo likumprojektā norādīto vielu aizliegums jāparedz arī attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos.

Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, nodošanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, nodošanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai” trešajā lasījumā.

Likumprojekta trešajam lasījumam ir iesniegti seši atbildīgās komisijas - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas - priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas paredz, ka Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai ir tiesības veikt ar nekustamā īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu saistītu saimniecisko darbību bez peļņas gūšanas rakstura, kā arī ir tiesības dibināt komercsabiedrību nekustamā īpašuma atjaunošanas un uzturēšanas darbu organizēšanai. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Dzintars. Paldies.

2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas paredz izteikt likumprojekta 4. panta sesto daļu jaunā redakcijā. Tiek precizēts, ka nekustamā īpašuma, zemes gabala... nekustamā īpašuma Vaļņu ielā nodošana tiek īstenota saskaņā ar regulu. Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz piemērot atgūšanas mehānismu, likumprojektā tiek noteikts, ka Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai ir jāveic izmaksu un ieguvumu analīzes aktualizēšana un nepieciešamības gadījumā jāatmaksā valsts budžetā summa, kas pārsniedz visu ar nekustamā īpašuma atjaunošanu, uzturēšanu un attīstīšanu saistīto izmaksu un pamatdarbības ienākumu starpību.

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Dzintars. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir veikti redakcionāli precizējumi saskaņā ar komisijas atbalstīto 2. priekšlikumu, kurā pirmo reizi likumprojektā tiek minēts pilns regulas Nr. 651/2014 nosaukums. Likumprojekta 7. panta pirmās daļas redakcijā norāda minētās regulas saīsināto nosaukumu.

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Dzintars. 4. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir veikti nepieciešamie precizējumi, jo konkrētajā gadījumā komercdarbības atbalsts, kas tiks dots Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai, būs nevis finansējums naudas līdzekļu veidā, bet gan nekustamais īpašums.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Dzintars. 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas paredz, ka ar nekustamā īpašuma nodošanu saistīto dokumentu glabāšanas termiņš ir 10 gadi. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Dzintars. Un 6. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir veikti redakcionāli precizējumi, jo saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 1. pantu zemesgrāmatās ieraksta nekustamos īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības.

Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Dzintars. Kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, nodošanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Skatām pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 582/Lp13).

Šis likums paredz, ka īpašnieka civiltiesisko atbildību par reģistrētu speciālas militārās tehnikas lietošanu ceļu satiksmē turpmāk neapdrošina. Un ar šo likumu tiek noteikta kārtība, kādā notiek zaudējumu atlīdzināšana Eiropas Ekonomikas zonā un Šveices Konfederācijā.

Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs turpmāk noteiks avārijas gadījumā nodarītos zaudējumus, izvērtēs aprēķinus un paziņos Aizsardzības ministrijai par to, vai izmaksāt atlīdzību vai neizmaksāt. Septiņdesmit dienu laikā šī atlīdzība tiek izmaksāta.

Ārpus Eiropas Savienības... Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices Konfederācijas regulācija notiks ar starptautiskajiem līgumiem, kas ir saistoši Latvijai un Latvijas Aizsardzības ministrijai (ņemot vērā to, ka Latvijas karaspēka vienības piedalās arī ārpus Eiropas Savienības).

Jautājums - kas ir speciālā militārā tehnika? Tā ir bruņu tehnika, kas nav būvēta uz automobiļu bāzes. Pārsvarā tā ir kāpurķēžu tehnika, kas pēc konstrukcijas ir piemērota mācību un kaujas apstākļiem. Un, ja rodas strīds, jo var būt arī ar riteņiem šī tehnika... Ja rodas strīds, vai tā ir speciālā vai nav bruņu tehnika, tad visus šos strīdus izšķir Nacionālie bruņotie spēki.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Kiršteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30. septembris, divas nedēļas.

Sēdes vadītāja. 30. septembris, ja? Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Labrīt, cienījamā Mūrnieces kundze! Kolēģi deputāti! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”.

Ko likumprojekts paredz? Likumprojekts paredz precizēt atsauci uz tiesību aktu - Eiropas Parlamenta un Padomes regulu. Un paredz papildināt to iestāžu sarakstu, kuras tiesīgas apstrādāt pacientu datus.

Sociālo un darba lietu komisija aicina likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Skride. Šī gada 9. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Ozola.

L. Ozola (JK).

Labrīt, godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” (Nr. 674/Lp13).

Aktuālais likums tika pieņemts 1995. gadā. Tajā laikā valdīja cita ģeopolitiskā situācija, un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalība tika pielāgota primāri operācijām un miera uzturēšanai Balkānu pussalā. Taču tagad reālā ģeopolitiskā situācija ir mainījusies un šīs normas vairs nespēj nosegt visas mūsdienu operācijas un militārās vajadzības. Un tāpēc ne vienmēr mēs spējam īstenot arī savas uzņemtās starptautiskās saistības gan NATO, gan Eiropas Savienībā un citos formātos.

Šis tiesību akta projekts ir izstrādāts, lai izdarītu divas lietas.

Pirmkārt, lai precizētu jēdzienu “starptautiskās miera uzturēšanas operācijas” un “starptautiskās miera nodrošināšanas operācijas” definīciju, liekot uzsvaru uz operācijas mērķi, nevis ģeogrāfisko piesaisti, jo mūsdienu situācijā ne vienmēr konflikta zona aprobežojas ar konkrētas valsts teritoriju. Šādi mēs panāksim elastīgāku mehānismu lēmumu pieņemšanai aktuālā starptautiskā operācijā.

Un, otrkārt, lai aizstātu konkrētu uzskaitījumu... starptautisko operāciju pamatojuma uzskaitījumu - vai tās būtu rezolūcijas, rekomendācijas vai cits formāts -, kas ne vienmēr ir izsmeļošs, ar vispārēju norādi uz apņemšanos ievērot ANO Statūtus, uzņemtās starptautiskās saistības un nodrošināt Latvijas NBS kontingenta dalību starptautiskajās operācijās saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, kā arī (tas ir svarīgi!) saglabāt, protams, atbildību par uzņemto starptautisko saistību nepildīšanu.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja pirmajam lasījumam.

Komisijas vārdā, kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

Muižnieces kundze, jūs esat pieteikusies debatēt par šo likumprojektu. (Smiekli.)

Tātad Muižnieces kundze debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

L. Ozola. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28. septembris.

Likumprojekts “Par atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika skatīta valdības iesniegtā likumprojektu pakete ar trīs likumprojektiem tajā.

Pirmais, ko skatīsim, ir likumprojekts “Par atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai”, kas paredz noteikt Latvijas kompetento iestādi, kā arī tās pienākumus un tiesības, sniedzot atbalstu izmeklēšanā Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF).

Komisijā tika atbalstīta šī likumprojekta tālāka virzība pirmajam lasījumam Saeimas sēdē.

Līdz ar to aicinu jūs atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Benhena-Bēkena. Šā gada 24. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. septembris.

Likumprojekts “Grozījums Kontu reģistra likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Šis likumprojekts ir otrais no iesniegtās likumprojektu paketes.

Likumprojekts “Grozījums Kontu reģistra likumā” paredz, ka Finanšu ministrijai, kas ir kompetentā iestāde atbalsta sniegšanā Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai, ir tiesības saņemt Kontu reģistrā iekļautās ziņas.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojekts tika izskatīts un atbalstīts tālākai virzībai - pirmajam lasījumam.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Kontu reģistra likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Benhena-Bēkena. 24. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 24. septembris.

Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Šis likumprojekts arī ir no minētās likumprojektu paketes un ir noslēdzošais. Tas paredz, ka Finanšu ministrijai, kas ir kompetentā iestāde atbalsta sniegšanā Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai, ir tiesības saņemt kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojekts tika izskatīts un atbalstīts tālākai virzībai.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Tāpat kā diviem iepriekšējiem likumprojektiem - 2020. gada 24. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Labdien, cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 723/Lp13).

Šī gada pavasarī Covid-19 krīze deva iespēju Latvijas valsts iestādēm paātrināt attālinātās apkalpošanas ieviešanu. Un šī gada maijā Latvijas valdība uzdeva ministrijām izvērtēt, kurus no digitālajiem risinājumiem, kas ieviesti ārkārtējās situācijas laikā, būtu lietderīgi saglabāt arī pēc šīs situācijas beigšanās kā pastāvīgas alternatīvas. Un šis ir viens no šādiem risinājumiem.

Liela daļa Uzņēmumu reģistra pakalpojumu jau tiek veikti tiešsaistē. Kā varat izlasīt šī likumprojekta anotācijā, 2019. gadā 70 procenti pieteikumu jau tika kārtoti elektroniski.

Normatīvais regulējums arī līdz šim nav noteicis klātienes pakalpojumu kanālu pastāvēšanu, tāpēc specifiski grozījumi, lai tas turpmāk notiktu attālināti, nav nepieciešami. Dokumentus varēs iesniegt elektroniski un pa pastu vai uz vietas Uzņēmumu reģistrā papīra formātā kā līdz šim, bet bez Uzņēmumu reģistra personāla papildu iesaistes. Taču ir nepieciešams atteikties no atsevišķiem pakalpojumiem, kuri bija paredzēti sniegšanai klātienē. Konkrētie grozījumi skar paraksta apliecināšanu uz vietas Uzņēmumu reģistrā; šādu pakalpojumu Uzņēmumu reģistrs vairs nesniegtu.

Tā kā Uzņēmumu reģistrs ir turētājs 13 reģistriem, būs jāveic Ministru kabineta noteikumos un arī Komerclikumā virkne izmaiņu saistībā ar tieši šo pašu - parakstu apliecināšanas jautājumu.

Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Voikas kundze! Man vispār patīk dažas lietas, ko dara frakcija “Attīstībai/Par!”. Un arī šīs droši vien... Voikas kundze, ja jūs runājat par šo, tad es jums uzticos, ka tā ir laba lieta. Ja jūs man teiktu: “Linda, vajag “par”!”, mēs padiskutētu, ja tur būtu jautājumi, bet finālā, es zinu, mēs kopā nonāktu pie kaut kāda laba risinājuma. Un tā tālāk.

Par ko man ir bažas šeit? Ja tagad kaut kādā labā lietā, ko ir atnesusi... es nezinu, kas ir atnesis, bet jūs, Inese, par to runājāt. Taču, ja tagad šajā labajā lietā iejauksies Latkovskis atkal ar savu JAUNO VIENOTĪBU, tad man ir bažas, ka šis likums vispār nebūs vajadzīgs, jo vienkārši uzņēmumu Latvijā nebūs. Nu tad ko mēs reģistrēsim? Tad mēs faktiski... tērējam lieki savu laiku tagad, lai pieņemtu likumu par uzņēmumiem. Nu nebūs...! Nu ko jūs taisāties, Latkovska kungs, ar savu attieksmi reģistrēt? Tieši kādus uzņēmumus, no kurienes? Kas tad būs tie investori? Tie investori būs tie, kuri no jūsu ārlietu... Ārlietu ministrija taču jūsu pakļautībā ir, VIENOTĪBA? Tie, kuri nesaprot vispār... uztaisījuši tādu bardaku vīzu izsniegšanā! Par to mēs vēl parunāsim, tam vēl savs laiks ir.

Tur, starp citu, Ašeradena kungs, jūsu kolēģis, kas ļoti palīdzēja... par to vēlreiz liels paldies. Bet es nezinu vienkārši, ko jūs... ko jūs reģistrēsiet? Kas tie būs par uzņēmumiem? Tie, kas tos vecos tankus mums vedīs, ko aizsardzības ministrs pērk no kaut kurienes? Kas tie būs, Latkovska kungs?

Domāt ir baigi veselīgi. Vajag domāt. Nu, kas tie varētu būt par uzņēmumiem? Kādas idejas...? Pilnīgi nav idejas, kā... Nu, uzņēmums “Kā vēl vairāk izzagt valsti”... nu, tāds varētu būt. Tad vēl kāds. Teiksim, tāds uzņēmums - SIA “Kurš pēdējais izslēgs gaismu lidostā”. Nu, tāds. “Kā dzīvosim tālāk, kad aizbrauks pēdējais” - arī tādu varētu reģistrēt vēl... (Starpsauciens.) Divpadsmit minūtes es vēl izbaudīšu šo laiku tribīnes... fantastiski... vienkārši, lai pasapņotu, Latkovska kungs, kopā ar jums un ar JAUNO VIENOTĪBU. Ko jūs taisīsieties reģistrēt? Ko mēs reģistrēsim? Nē, tagad mums ir izveidojies... jau no šodienas mums ir pilnīgi jauns... jauns reģistrs izveidots - “Latvijas nodevējs dubultā”! Jūs tajā sarakstā esat pirmais šobrīd, Latkovska kungs. Stingra pirmā vieta ir jūsējā, visu cieņu! Visu cieņu pirmajam! Ne vienmēr var paspēt būt pirmais, ja. Gobzema kungs zina, cik grūti ir jāskrien, lai vienmēr būtu pirmais. Aldi, tā ir.

Jūs paspējāt pirmais šodien. Apsveicu! Sarakstā... tādā goda sarakstā kā “Latvijas nodevējs dubultā” būt pirmajam - svēta lieta!

Tagad, kad jūs staigāsiet pa tiem veikaliem un tām kafejnīcām, es domāju, iekšā jūs tur nelaidīs, nu jums būs jāreģistrē kaut kas savs, ja jūs gribēsiet paēst ārpus mājas. Savu... Kā tur ir, Reiznieces... Reiznieces-Ozolas kundze? Kā ir - deputāti var kaut ko savu vispār reģistrēt? Reģistrēt laikam var... dibināt savu. Valdē nedrīkstēsiet būt. Vai...? Kā ir? Savu var tagad kā deputāts taisīt? Kurš zina? Vai deputāti vispār neko vairs nedrīkst darīt? Nu, nezinu... Var reģistrēt... Latkovska kungs, jūs varēsiet reģistrēt sev restorānu... varēsiet reģistrēt... Vēl varēsiet reģistrēt sev ķīmisko tīrītavu, kur uzvalciņus tīrīt. Tad jūs vēl varēsiet reģistrēt savu apavu veikalu, kur jaunas kurpes pirkt.

Tā viena problēma būs tā.

Nākamā problēma būs tā, ka neviens negribēs pie jums strādāt. Kā jūs to risināsiet, es nezinu. Varētu vest kaut kādu darbaspēku no ārvalstīm, bet tur atkal Nacionālā apvienība... Es saprotu, Dombravas kungs, jūsu nostāju, viss kārtībā. Par to mēs padiskutēsim - un tā normāli. Es izstāstīšu savu domu, jūs - savu, bet tā ir cita tēma.

Ārvalstnieki... Latkovska kungs, jūs tajos atvērtajos Uzņēmumu reģistra... tajos likumos... tajā kārtībā, nu, nestrādāsiet, jo viņu vienkārši te nebūs. Vietējos jūs būsiet nodevis. Tie, kas nav iemācījušies latviski runāt un te dzīvo jau daudzus gadus, - tie nevarēs strādāt, jo ir jākomunicē ar klientiem tikai latviešu valodā. Jums būs jāstrādā pašam. Vienkārši jāstrādā pašam visos savos uzņēmumos... Ā, nē, jūs nevarēsiet strādāt, jo jūs esat deputāts, deputāti nevar strādāt. Arī par brīvu nevar strādāt. (Dep. A. Gobzems: “Viņš jau nenāks!”) Nē, nu, paga... nu, nenāks - tas tā.

Jautājums - ko jūs darīsiet? Ar šitādu savu attieksmi jūs vienkārši būsiet pliks, ne ēdis, ne dzēris. Ko jūs darīsiet? Nē, šito es paskatīšos, man baigi interesē. Tikai nelieciet nost to deputāta mandātu, jo tādas pērles kā jūs, Latkovska kungs, reti atrodas, bet jūs tiešām esat pērle. Nu, fantastiski! Jā... nu, šitā... Kā saka angliski... Mūrnieces kundze, es iztulkošu pēc tam... angliski ir tāds teiciens... Latkovska kungs, you made my day! (Dep. K. Feldmans: “Latviski...!”) Jūs izdarījāt visu, lai šī diena būtu burvīga, brīnišķīga, tik skaista! Es vakarā aiziešu mājās, ieslēgšu savu mīļāko dziesmu un viena pati nodejošu valsi - jums.

Vienkārši kolosāli!

Latkovska kungs, atnāciet uz tribīnes un izstāstiet Voikas kundzei, ko jūs tieši taisīsieties reģistrēt tur ar tādu attieksmi, kāda pret uzņēmējdarbību ir jums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mūrnieces kundze, pasmaidiet vismaz.

Bet smaidīt mums nav par ko.

Es sākšu ar nelielu ievadu.

Vakardien es ieeju izsoles.lv un skatos - Rīgas dome izsola Vecmīlgrāvī, 1. līnijā 53, Rīgā, iekšpagalma ēku, kas ir bērnudārza ēka principā (tur var ierīkot iekšpagalmā bērnudārzu)! Jūs visi varat pārbaudīt.

Tas skaidri parāda, ka bērni Latvijā nedzimst un arī nedzims.

Kāpēc viņi nedzimst un nedzims? Tāpēc, ka mums ir Latkovskis. (Smiekli.)

Latkovskis negrib, lai mūsu valstī ieplūst nauda. Nē, viņš grib, lai ieplūst, bet tikai lai viņa kabatās ieplūst, nevis lai ieplūstu visiem cilvēkiem nauda. Kā viņš to grib? Es jums pierādīšu, kā viņš to grib. Viņam saistība ir ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, un viņš tur ir liels aizsardzības speciālists. Un viss... visa šitā lieta... Nevienam zemessargam... ieročus nav spējis izdalīt, bet vecus lūžņus par simtiem miljonu iepirkt... Skaidrs, ka iepirka tikai viena iemesla dēļ - lai varētu savās kabatās kaut ko iebāzt.

Tālāk. Par to, kāpēc šeit nedzimst un nedzims bērni un kāpēc uzņēmumi šeit neveidojas. Tāpēc, ka... Visu šo Covid-19 krīzes laiku nevis mums bija iespēja... Jā, mums bija iespēja samazināt valsts sektoru (taču tas netika samazināts!), kurš visu šo pusgadu ir bijis faktiski apmaksātā atvaļinājumā. Laikā, kamēr uzņēmēji un cilvēki, kas ir privātajā sektorā, ir cīnījušies par savu iztikšanu. Šajā laikā ir izdomāts, ka Uzņēmumu reģistrs samazinās kanālus, pa kuriem varēs reģistrēt uzņēmumus. Tā zīme ir ļoti skaidra - Latvijā uzņēmumus negrib reģistrēt, tāpēc arī jāsamazina šo kanālu skaits.

Latkovskis tā vietā, lai panāktu, ka šeit, Latvijā, reģistrē Facebook, Google un citas kompānijas... Ko viņš dara? Viņš nobalso pret uzņēmējiem! Viņš nobalso pret jums, Latvijas sabiedrība! Un tāpēc šodien ir likumprojekts, ka Uzņēmumu reģistrā tagad varēs mazāk... mazāk būs veidu, kā reģistrēt uzņēmumus. Jo acīmredzot tas ir viss VIENOTĪBAS tāds... tāds... tā doma, lai Latvijā būtu maz uzņēmumu.

Ja mēs skatāmies uz premjeru Kariņu, kurš ir no VIENOTĪBAS un kurš saka, ka viņam ir krāsainas un skaistas olas un daudz naudas... Ja mēs skatāmies, kā viņš apmeklē uzņēmumus, - vienīgais uzņēmums, uz kuru viņš ir aizbraucis, viņa “uzvaru lauks”, ir VIENOTĪBAS sponsors. Pie citiem uzņēmumiem, kas te tagad principā cīnās vai jau ir beiguši cīnīties par savu izdzīvošanu, Kariņš nebrauc. Latkovskis vispār nekur nebrauc. Tikai polittūrismā droši vien, un tas arī ir viss.

Tāpēc šis likumprojekts, protams, ir skaidra zīme par uzņēmējdarbības gala tuvošanos Latvijā.

Šī zīme ir skaidra vēl viena iemesla dēļ. Kāpēc VIENOTĪBA to dara? VIENOTĪBAS mērķis patiesībā ir nevis Latvijas tauta... VIENOTĪBAS mērķis ir izpildīties lielāku kungu priekšā, jo pēc tam var lielīties, ka mums ir Dombrovskis tur kaut kādos komisariātos. Tas tāpat kā padomju laikos... Dombrovskis patiesībā ir tieši tāds pats, kā Pugo bija padomju laikos. Pugo bija visos amatos Maskavā. Pilnīgi visos amatos! Un Dombrovskis šobrīd Eiropas Savienībā - arī. Visos amatos tiek ielikts.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, atgriezieties pie likumprojekta!

A. Gobzems. Tas ir par priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tas nav par priekšlikumu. (Dep. I. Voika: “Kādu priekšlikumu? Pirmais lasījums!”)

Lūdzu, runājiet par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Pirmais lasījums.

A. Gobzems. Mūrnieces kundze, jums ir jāiemācās klausīties! Jums ir jāiemācās klausīties!

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, es jūs aicinu runāt par konkrēto likumprojektu. Ja jūs to nedarīsiet, jums tiks izslēgts mikrofons.

A. Gobzems. Tad tā nebūs pirmā reize, kad jūs man izslēdzat mikrofonu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet par konkrēto likumprojektu - “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.

A. Gobzems. Es pabeigšu savu domu.

Doma te ir tāda: nevis eksportēt biznesu... Tāpēc jāsamazina Uzņēmumu reģistrā kanālu skaits, kur reģistrēt... Mūrnieces kundze, klausieties uzmanīgi! Kanālu skaits, kas ir jāsamazina... Izlasiet, tas ir tajā likumprojektā! Jums datora ekrānā tas ir redzams.

Tāpēc vienīgais, ko jūs eksportējat, - savus ierēdņus uz Eiropu. Tāpat, kā tas bija ar Pugo padomju laikā, tā tagad - ar Dombrovski.

Es ceru, ka Mūrnieces kundze to arī saprot.

Tāpēc arī tiek samazināts šis apjoms. Tāpēc tiek iznīcināti Latvijas uzņēmumi. Jo šādā veidā tiek dota priekšroka tiem kungiem, kuriem jūs kalpojat.

Jūsu kungs diemžēl nav Latvijas tauta, Latkovska kungs! Un nevajag tagad te sēdēt un tur grimases taisīt! Jums būtu jānāk un jākāpj tribīnē...

Sēdes vadītāja. Par likumprojektu runājiet! Par likumprojektu, Gobzema kungs! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Lūdzu, runājiet par konkrēto likumprojektu!

A. Gobzems. Mūrnieces kundze, bet jūs klausieties ļoti uzmanīgi!

Sēdes vadītāja. Mēs visi klausāmies šobrīd ļoti uzmanīgi. Runājiet, lūdzu, par konkrēto likumprojektu!

A. Gobzems. Mūrnieces kundze, jums ir jāklausās... jāuzliek maska, jo ir kovida laiks, un klusītiņām jāklausās visa šī runa.

Sēdes vadītāja. Labi, paldies.

Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam!

Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi. (Starpsaucieni.)

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Latkovska kungs! (Starpsauciens: “Nav smieklīgi!”) Šis būs citāts - Ojārs Vācietis... Bet - saistībā tieši ar to, par ko mēs šobrīd runājam, - par uzņēmumiem... Un patiesībā par... arī... teiksim, es... jau šobrīd... pagāja piecas minūtes...

Es saprotu, ka jūs esat nevis vienkārši nodevējs, jūs esat arī divkosis. Kāpēc es tā domāju? Tātad - Ojāra Vācieša citāts:

Ja ar draugiem mežā koši

šodien sēņojas,

vari tu man ticēt droši -

rūķi blēņojas.

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze, par Uzņēmumu reģistru, lūdzu! Mēs saprotam - sēnes, sēņošana, rūķi, meži un viss pārējais... Bet, es atgādinu, mēs esam Rīgā, parlamentā. Lūdzu, runājiet par konkrēto likumprojektu.

L. Liepiņa. Jā, jā! Jūs tūdaļ sapratīsiet domu. Te ir tikai vēl četras rindiņas, un tad es pateikšu to domu... to, kādā saistībā ir šis citāts: (Dep. I. Zariņš: “Dodam iespēju pateikt!”)

Viņiem ir šis darbiņš, tici,

spēle gatavā:

iesprauž kātu, uzliek mici -

sēne gatava.

Jūsu citāts, Latkovska kungs, ja? Jūs ielikāt te - tajā savā lentē...? Nu, protams, jūs pats apkalpojat savus sociālos tīklus.

Sēdes vadītāja. Par likumprojektu, lūdzu, runājiet.

L. Liepiņa. Jā, jā, par likumprojektu.

Tātad - par likumprojektu... Šobrīd bažījos vispār par... kādi uzņēmumi... Man ir jautājums - ja cilvēks, kurš lepojas ar to, ka viņš vāc mežā... Sēnes, tomāti - viss kaut kas mums te parādās jūsu tajā lentē... Pasekojiet, pasekojiet... jūs tikko nobalsojāt pret PVN... tieši tam, ko jūs lasāt.

Sēdes vadītāja. Par likumprojektu, lūdzu, Liepiņas kundze! Es jūs lūdzu runāt par konkrēto...

L. Liepiņa. Jā, jā!

Es tikai gribētu zināt, vai šis... Jā, es tikai gribētu, lai šajā likumā par Uzņēmumu reģistru... izdomājiet... jāizdomā, kā tur pareizi noformulēt tos uzņēmumus... tie maziņie, kurus mēs nekādi vispār neatbalstām... jo tur tūlīt... šausmas... nāks par tiem nodokļiem tur...

Un tagad vēl vajadzētu tā... Tur taču arī bija vēl kaut kādi limiti, man liekas... Ja tās sēnes vai tās ogas iznes par daudz no tā meža ārā, tur kaut kas uzreiz arī bija jāmaksā.

Latkovska kungam prasiet, viņš ir sēņotājs, ogotājs - viņš noteikti zinās labāk, kāds ir...

Es... es ticu, ka jūs esat godīgs, ka jūs nenesat tik daudz ārā, ka nu viss... viss valstij jums jāsamaksā... Jums ir jābūt piemēram, jo jūs esat deputāts. Tā ka sekojiet līdzi, Latkovska kungs, šitam Uzņēmumu reģistra likumam - ja kaut kas ne tā, tad liekam likumā iekšā...! Svari pie meža, ja? Kas tur vēl varētu būt? Kases aparātus vēl varētu pie meža nolikt. Nu, jūs labāk zināt, Latkovska kungs, - jūs ļoti daudz laika pavadāt ogojot, sēņojot... kēksiņus cepot, es ceru, ar Latvijas olām - ar tām pašām olām, kurām to PVN jūs tikko neatbalstījāt. Bet tas jau nieks! Nu, vai tad nevar samaksāt tur 5 procentu vietā Latvijas iedzīvotājs 20 procentus? Nu, mierīgi var.

Sēdes vadītāja. Paldies, Liepiņas kundze. Paldies.

L. Liepiņa. Nu, Latkovska kungs, jūs mani sapratāt. Mēs gaidām jūsu ierosinājumus attiecībā uz šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Mēs sapratām. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Galvenais - savā runā ietrāpīt tā, lai Mūrnieces kundze saprot un neizslēdz mikrofonu.

Tagad ir līdzīgi, kā bija ar Pugo, - Valdis Dombrovskis ir Briselē, lai neaizstāvētu Latvijas uzņēmumus. Un tāpēc mums samazinās to kanālu skaits, pa kuriem varēs reģistrēt uzņēmumus. Mūrnieces kundze, izlasiet savā datorā, tur tas ir rakstīts! Un uzlieciet masku, jo ir kovida laiks!

Nākamais, ko es gribu pateikt saistībā ar uzņēmumu skaita samazināšanu. Ziniet, Latkovska kungs: tad, kad jūs to PVN neatbalstījāt... un jūs neatbalstījāt uzņēmumus šodien... Tas ir tas iemesls, kāpēc jūs tagad gribat nobalsot, lai kanālu skaits samazinās! Iedomājieties, tas formulējums pats par sevi - Uzņēmumu reģistrs ir kaut kāds kanāls, pa kuru iet... Kāpēc Uzņēmumu reģistrā nevarētu vienkārši jūs piesaistīt? Jūs taču esat “veiksmes stāsts”! Latvijas simtgades “veiksmes stāsts”, kāds vispār nav redzēts! Cik...? Simtiem tūkstošu jūsu “veiksmes stāsta” dēļ savu biznesu jau ir aizcēluši uz Igauniju, Lietuvu, Vāciju, Luksemburgu, Somiju, Zviedriju, Ameriku un vēl nezin kur.

Tas ir tas jūsu “veiksmes stāsts”!

Tad, kad bija Pugo-Dombrovskis, tad bija “veiksmes stāsts” - vienkārši cilvēkus izdzīt projām no Latvijas. Un tas, ko jūs tagad darāt... Linda Liepiņa ļoti pareizi pateica... tas, ko jūs darāt... vienīgais, ko jūs spējat un ko jūs droši vien spēsiet pēc šī parlamenta, ir bļitkot savā... tajā vannā... vai sēņot. Tas jums sanāk labāk nekā būt deputātam, nekā aizstāvēt Latvijas Republikas iedzīvotāju intereses. Jo es neesmu redzējis, Latkovska kungs, ka jūs kaut vienā balsojumā būtu nobalsojis “par” Latvijas Republikas iedzīvotāju interesēm. Es esmu redzējis, ka jūs vienmēr balsojat “pret”. Ja jums tā nepatīk Latvijas cilvēki, kāpēc jūs nākat uz šo darbu? Pasēdēt? Pagāzelēties krēslā? Padomāt par kanāliem Uzņēmumu reģistrā?

Mūrnieces kundze, es piesaucu to vārdu! Jūs man nevarat izslēgt mikrofonu!

Un, ja mēs runājam par tiem kanāliem, - padomājiet labāk nevis par kanāliem... nevis par to, kā samazināt, bet - kā palielināt, Latkovska kungs. Nedomājiet tikai par uzputeņiem un sēņošanu vai bļitkošanu, vai veciem lūžņiem Aizsardzības ministrijā, kur var kabatā iebāzt... un OIK... un visu pārējo, kur... Kopā ar Pugo-Dombrovski jūs tur uzstājaties ar “veiksmes stāstiem”. Latvija ir pati nabadzīgākā vai viena no visnabadzīgākajām valstīm Eiropā. Pateicoties jums, Latkovska kungs.

Jūs pēc šodienas runām būsiet pats slavenākais Latvijas deputāts, kurš neko nedara Latvijas tautas labā. Un tas ir tāpēc, ka samazina kanālus...

Mūrnieces kundze, es piefiksēju to, lai jūs zinātu, ka es runāju par šo tematu, un lai jūs man nevarētu izslēgt...

Sēdes vadītāja. Esiet... Lūdzu, debatējiet mierīgi! Lūdzu, debatējiet.

A. Gobzems. Bet jūs - klausieties! Par kanāliem - tas ir par šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Par likumprojektu debatējiet, par likumprojektu!

A. Gobzems. Tas tieši ir par šo likumprojektu. Izlasiet! Kanālu skaita samazināšana Uzņēmumu reģistrā... kā piereģistrēt uzņēmumus. Par to es runāju visu laiku, Mūrnieces kundze. Tāpat es visu laiku runāju arī par Pugo-Valdi Dombrovski... un Latkovski, kas tos kanālus visus grib aizvērt ciet. Un grib aizvērt ciet tāpēc, ka ir kaut kāds naids pret latviešu tautu, naids pret cilvēkiem, kuri dzīvo mūsu valstī. Tas ir kaut kāds, es nezinu...

Latkovska kungs, es jums varētu ieteikt... Ar biznesu jūs nemākat nodarboties, bet varbūt jūs varētu iet tās sēnes pie tirgus tirgot. Tas būtu tas pirmais jūsu mēģinājums biznesā ielauzties. Sēņot jūs mākat, un tad jums arī vajadzētu iet sēņot.

Tāpēc es aicinu visu Latvijas sabiedrību darīt to - VIENOTĪBU ar Latkovski, Pugo-Dombrovski, visiem ašeradeniem... un arī visus pārējos aizsūtīt sēņot. 10. oktobrī sākt šo sūtīšanu izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tas bija par Uzņēmumu reģistru. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Voika. Kolēģi, es gribētu jums atgādināt, ka šis likumprojekts ir par Uzņēmumu reģistra modernizāciju, atsakoties no klātienes pakalpojumiem.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - 3, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Voika. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai ir šā gada 16. oktobris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16. oktobris.

Paldies.

Laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram - paziņojumam.

M. Bondars (AP!).

Cienītās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekles! Godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Pulksten 10.35 sākas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, kas daļēji noritēs attālināti (tie, kas vēlas, protams, var nākt uz komisiju).

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai. Reģistrācijas rezultāti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Jānis Dūklavs, Ilmārs Dūrītis, Kaspars Ģirģens, Māris Kučinskis (Dep. M. Kučinskis: “Es esmu!”)... ir, Janīna Kursīte-Pakule, Edvīns Šnore un Jānis Urbanovičs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Komercķīlas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Voika.

Voikas kundze, jums vārds ziņošanai par likumprojektu.

I. Voika (AP!).

Paldies.

Cienījamie kolēģi, atsākam darbu.

Jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījums Komercķīlas likumā”. Tas ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu - “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, un arī tas paredz modernizāciju Uzņēmumu reģistra darbā, proti, atteikšanos no tāda pakalpojuma kā parakstu apliecināšana klātienē Uzņēmumu reģistrā.

Juridiskā komisija atbalstīja.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Komercķīlas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Voika. Termiņš priekšlikumiem ir šī gada 16. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” paredz divus precizējumus amatpersonu atvaļināšanai no dienesta.

Pirmais - amatpersonu atvaļina no dienesta sakarā ar nodarbinātību citā amatā, ja ir noteikts aizliegums savienot amatu.

Un otrais - amatpersonu var atvaļināt no dienesta arī pārejošas darbnespējas laikā, ja amatpersona ir saukta pie kriminālatbildības vai sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu.

Komisijā likumprojekts ir atbalstīts. Aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1. oktobris.

Sēdes vadītāja. 20.?

J. Rancāns. 1.

Sēdes vadītāja. 21.?

J. Rancāns. Nē, nē. 1.

Sēdes vadītāja. 1. oktobris. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1. oktobris.

Likumprojekts “Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs izskatām likumprojektu “Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr. 321/Lp13), pirmais lasījums. (Starpsauciens: “Skaļāk!”)

Kolēģi, šis likumprojekts paredz aizliegumu publiskas izklaides un svētku pasākumos, kā arī sapulcēs, gājienos un piketos izmantot tā sauktās Georga lentes. Aizliedzot sapulcēs, gājienos un piketos... publiskos pasākumos izmantot Georga lentes, tiktu ierobežotas tādas ideoloģijas izpausmes, kas ir uzskatāmas par draudu Latvijai. Ņemot vērā Krievijas ekspansiju Ukrainā un tās īstenoto totalitāro ideoloģiju attiecībā uz bijušajām PSRS republikām, Latvijai ir pamats saskatīt pietiekoši reālu apdraudējumu savai demokrātiskajai iekārtai un drošībai.

Kā norāda iesniedzēji, likumprojekta mērķis nav aizliegt Krievijas impērijas un PSRS militāros apbalvojumus, bet gan Georga lentīti, kas no militārā apbalvojuma sastāvdaļas kļuvusi par vispārēju simbolu. Termins “Georga lente” atzīstams par visatbilstošāko, jo tas ir visplašāk lietotais apzīmējums melni oranži svītrotajām lentēm un tās simboliskā nozīme ir viennozīmīga. Tā ir nepārprotama.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma konceptuāli atbalstīt šo likumprojektu un turpmāk komisijas darbā arī pilnveidot to uz nākamo lasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka simbolu nozīme dažādiem cilvēkiem un dažādām grupām ir ļoti interesants priekšmets akadēmiskai diskusijai, bet diez vai - debatēm Saeimā. Es par to nerunāšu.

Es nerunāšu arī par to, ka tomēr tiek piedāvāts zināms pulcēšanās brīvības ierobežojums. Kaut gan tas tiešām šoreiz ir maznozīmīgs, tomēr samērīgums būtu jāizvērtē.

Manā skatījumā, galvenais trūkums šajā priekšlikumā ir tas, ka mēs īsti nezinām, ko taisāmies aizliegt. Vai kaut kur ir Georga lentes juridiskā definīcija? Mēs daudz diskutējām par to komisijas sēdē, un cienījamais kolēģis Iesalnieks uz manu tiešo jautājumu - kas ir Georga lente? - atbildēja, ka... nu, tur visādi apraksti krievu Vikipēdijā... tur diezgan skaidrs no tā. Piedodiet, kolēģi, bet es nedomāju, ka krievu Vikipēdija ir patiešām labs atbalsta punkts Latvijas likumdevējiem.

Man personiski tiešām ir ļoti negatīva attieksme pret Georga lenšu nēsāšanu šodien Latvijā. Es emocionāli pilnībā piekrītu iesniedzējiem, bet es neuzskatu, ka mēs varam to aizliegt, jo mūsu tiesībsargājošās iestādes, policija darbojas, nu, izcili, es teiktu, jo mums praktiski nav nopietnu incidentu, vardarbības ar policijas... vardarbību masu pasākumos un tā tālāk. Atšķirībā no dažām kaimiņvalstīm tas izskatās īpaši labi. Un mēs vienkārši apgrūtināsim dzīvi mūsu policijai, jo uzliekam tādu nastu pašiem noteikt, vai šajā gadījumā... vai konkrētajā gadījumā šī likuma norma ir piemērojama vai nav, jo atgādināšu, ka šajā normā ir ietverti vārdi... spēkā esošajā normā ir ietverti vārdi “arī stilizētā veidā”.

Mēs nezinām, kas ir Georga lente, bet, kas ir Georga lente stilizētā veidā, - to, es domāju... Dažas cienījamas kolēģes, piemēram, dedzināja kleitas, tāpēc ka uzskatīja tās kleitas par līdzīgām Georga lentēm stilizētā veidā. Nu, bet tā ir personiska lieta.

Vai tiešām prasīt no mūsu policijas darīt to, ko mēs nezinām paši, ko... Tas nav labi, tā ir zināma necieņas izpausme. Vairāki policijas pārstāvji uz to norādīja komisijas sēdē. Kaut gan bija arī citi viedokļi: “Nu gan jau mēs tiksim galā...”

Un pēdējais. Es domāju, ka tā ir ļoti laba dāvana tiem, kas grib provocēt nekārtības, provocēt vardarbību.

Tātad, kolēģi, es aicinu jūs balsot “pret”, jo tiešām - nu nevar balsot par to, ko mēs paši nevaram juridiski stingri definēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Godātie kolēģi! Attieksme pret Georga lentītēm un to aizliegšanu vai neaizliegšanu ir mūsu pašcieņas jautājums, jo, ja tā būtu tikai daudzkrāsaina vienkārša lentīte, tad tā būtu pilnīgi cita runa. Bet jāskatās uz šo simbolu arī kopumā kā uz vēsturisku simbolu, un ir jāatgādina, ka šī lente tapa 18. gadsimtā Krievijas impērijā, kura tolaik militārās darbības rezultātā (1796. gadā) bija okupējusi Vidzemi, pakļāvusi Latvijas iedzīvotājus. Astoņpadsmitā gadsimta beigās jau visa Latvijas šībrīža teritorija bija Krievijas impērijas rokās, notika iedzīvotāju pakļaušana, viņu pārkrievošana, kas turpinājās 19. gadsimtā. Un mēs tikām atrauti no tās dabīgās telpas, kuru šobrīd saucam par Eiropas Savienību. Varmācīgi no tās atrauti. Un šajā telpā ķeizariene Katrīna pasniedza savu Georga... Svētā Georga ordeni kopā ar šo lenti tiem krievu virsniekiem, kuri karoja pret turkiem. Respektīvi, Krievijas impērija stiepās ļoti lielā teritorijā, gribēja iekarot pēc iespējas vairāk zemes, un līdz ar to gan Georga ordenis, gan šī Georga lente bija tiešs impērijas simbols.

Latvijai šī impērijas politika neatnesa neko labu, tikai sliktu, un no šīs impērijas mēs varējām atbrīvoties tikai 1918. gadā, atjaunojot Latvijas Republiku un izcīnot savu neatkarību Latvijas Neatkarības karā.

Otrā pasaules kara laikā propagandas nolūkos šī lentīte, kas gan 18., gan 19. gadsimtā tika izmantota cariskajos apbalvojumos, tika atjaunota. Jā, ar citu nosaukumu - gvardes lente -, bet tieši tajā pašā dzeltenīgi oranžajā noformējumā, kā tas bija ar cara ordeņiem, un jāatgādina, ka šīs tiešām nav vienkāršas krāsas, bet dzelteni balti melnais karogs bija Krievijas impērijas oficiālais karogs laikā no 1858. gada līdz 1883. gadam. Tā ka šī dzeltenīgi oranžā krāsa nāk no Krievijas impērijas karoga... un melnā krāsa nāk no Krievijas impērijas karoga. Tās nav vienkārši nevainīgas krāsas jaukā krāsu paletē kā Purvīša gleznās.

Otrā pasaules kara laikā... arī šīs krāsas tika izmantotas Slavas ordenī un medaļā “Par uzvaru pār Vāciju Lielajā Tēvijas karā 1941-1945”.

Latvijai Otrais pasaules karš neatnesa brīvību, kā jūs to visu labi zināt. Mūsu valsts neatkarību neatguva. Saeimas 1996. gada 22. augusta Deklarācija par Latvijas okupāciju tieši tā arī norāda. Otrā pasaules kara beigu posmā PSRS atjaunoja savu okupācijas režīmu Latvijā, un tieši 1944., 1945. gadā komunistiskais režīms veica lielākas represijas nekā, piemēram, 1949. gadā.

Tie nav vienkārši populārzinātniski apgalvojumi. Aizejot uz Latvijas Nacionālo arhīvu, var redzēt konkrētus dokumentus, arhīvu lietas, kartītes par vairāk nekā 80 tūkstošiem cilvēku, kas tika represēti 1944., 1945. gadā otrreizējās komunistiskās okupācijas rezultātā.

Līdz ar to šie ordeņa... Slavas ordeņa un... uzvaras pār nacistisko Vāciju... nesēji ar savu cara simboliku šo impērijas politiku simbolizēja arī Otrajā pasaules karā... neatdodot Latvijas Republikai neatkarību un pakļaujot mūsu valsti ilgiem okupācijas gadiem, līdz pat 1991. gadam. Tas jāņem vērā, balsojot par šo lentīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte.)

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Es komisijā balsoju “pret” aizliegumu nēsāt Georga lentītes publiskos izklaides un svētku pasākumu drošības... pasākumos tātad. Un toreiz komisijā... Kaimiņa kungs atceras. Es ceru, ka atceras. Es ļoti skaidri motivēju... Jansona kungs, jūs noteikti atceraties. Nav Jansona kunga, neredzu.

Bija pilnīgi skaidra motivācija, kādēļ es balsoju “pret”. Protams, pēc tam publiskajā telpā parādījās - Liepiņa “pret”. Bez motivācijas. Un tas ir normāli, tāpēc ka publiskajā telpā taču jāpasniedz, ka Liepiņa ir par krieviem. Kā tas... Tagad es...

Nacionālā apvienība, man jums ir jautājums - kādēļ jūs nerosināt šīs Georga lentītes aizliegt vispār? Vispār! Ja kaut ko darām, tad darām tā kārtīgi, jo tagad šitais te ir ne šis, ne tas. Jo...

Tagad nelielai atkāpei. Man arī derdzas tās lentītes. Pat ja mēs vēsturē varētu atrast faktus, ka kādam, iespējams... nu, tās lentītes nozīmi viņš pilnīgi savādāk skaidro... Tā vēsture tik daudz ir interpretēta un tā tālāk. Bet ne par to... Bet, ja mēs nemeklējam un vienkārši paskatāmies uz Georga lentīti, nu tik... tik daudz, cik tā oranžā lente ir muļļāta... Man tā personīgi dziļi, dziļi riebjas - tāpat kā Sandras Kalnietes tā kleita, kuru viņa pēc tam sadedzināja laikam. Nu, tas kaut kas arī bija... tāds rituāls jāveic ar kleitu. Nē, nu, skaisti... labi. Tātad Liepiņai Georga lentīte riebjas ar visu to bagāžu, kas nāk tai līdzi.

Tagad šajā likumprojektā jūs sakāt, ka jūs aizliegsiet to Georga lentīti tajā pasākumā. Tātad pasākumam, Dombravas kungs, ir vieta kaut kāda. Pieņemsim... pieņemsim Daugavas krastmala, bet vairs ne tilts... Vanšu tilts vairs nav pasākuma norises vieta, ne arī tilts (Starpsauciens: “Akmens!”)... Akmens tilts... Gribēju teikt - Oktobra tilts. Es zin’ kā... Tas taču - ārprāts! Tas jau vecos laikos bija. Akmens tilts.

Un tagad iedomājieties: notiek tas pasākums, policija kolosāli dara savu darbu, visu uzrauga. Viss ir, kā nākas, nevienam nav lentītes pasākuma norises vietā. Bet kas notiek uz tiltiem? Un uz tiltiem notiek tā, ka tur vienkārši, nu, visi tie Georga lentīšu fani stāv ar karogiem, mašīnas braukā apkārt pasākuma norises vietai... Nu, Georga lentes tā kā lieli karogi. Visi ir apspraudušies, apģērbušies Sandras Kalnietes Georga lentītes kleitās - pa pilnu programmu! Pēc likuma viņi taču to drīkst darīt, vai ne? Nu, tā sanāk. (Starpsauciens.)

Kāds “pagaidām”? Kāpēc mums ir...? Kāpēc, ja mēs gribam kaut ko izdarīt, kāpēc mums ir kaut kāds “pagaidām”, kāpēc nevar uzreiz? Nu, kāpēc mums ir jātērē savs laiks? Ja jums tās lentes riebjas tikpat, cik man, un es ceru, ka tā ir... Nu, varbūt man riebjas bišķi vairāk, ja. Un es nerunāju par vēstures dažādiem aspektiem, jo ir cilvēki, kuri man arī ļoti garas vēstules ir rakstījuši, kāpēc viņiem (un tie ir, starp citu, latviešu cilvēki)... kāpēc viņiem ir mīļas šīs Georga lentītes. Un tur ir vesels ģimenes stāsts, dzimtas stāsts. Es neesmu vēsturniece, es nevaru strīdēties, es vienkārši runāju par savu attieksmi pret Georga lentīti neiedziļinoties.

Ja jūs atnestu normālu piedāvājumu - aizliedzam pavisam, neielaižam Latvijā tos cilvēkus, kas brauc ar automašīnu un kur šoferim ir piesprausta Georga lentīte... Stop! Latvijā nē! -, Dombravas kungs, tad jau tas ir pavisam cits stāsts.

Šis, ko es redzu, ir tas kārtējais likumprojekts, kur uzsist sev pa plecu. “Āhaha!” Kaimiņš skries, noteikti teiks: “Mēs aizliedzām Georga lentītes! Aizliedzām, aizliedzām!” Da neko jūs neaizliedzat. Tur būs pilns! Jūs aizliegsiet...

Tie, kuriem tā Georga lentīte nozīmē... Viņi paši nezina to vēsturi, bet viņiem ir svarīgi lentīti piespraust, jo tas ir tāds “pret” simbols - pret to, ko jūs darāt. Kaut gan jūs, Nacionālā apvienība, savā ziņā darāt labu lietu, varbūt ne vienmēr līdz galam godīgi, bet labu lietu. Viņi būs nikni uz jums, un viņi tās Georga lentes sāks nēsāt 10-20 reizes vairāk, un tad tas jau būs briesmīgi, tas būs tiešām jau drauds, lai nesanāktu kaut kāds reāls konflikts. Es ceru, ka jūs saprotat, par ko es runāju.

Georga lentīte man riebjas. Ja jūs gribat aizliegt, aizliedziet pavisam, bet šo butaforiju es neatbalstīšu, un es balsošu “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies Ritvaram Jansonam par vēsturisko ieskatu par Georga lenti.

Mans personīgais viedoklis... Komisijā mēs daudz uzklausījām iesaistītās puses: Iekšlietu ministrijas pārstāvjus, pašvaldības policiju, Valsts policiju. Tā patiešām bija, ka viņiem viens jautājums bija pašā sākumā: “A kā mēs atšķirsim, kas ir Georga lente?” Un tā bija kaut kādas sēdes divas, varbūt trīs.

Trešajā sēdē viens no Iekšlietu ministrijas pārstāvjiem norādīja, ka man pašam esot Georga lente - šī te šlipse. Kā gribi, tā skaidro. Skatos uz savu šlipsi un neredzu es to Georga lenti tur (tā patiešām ir sagadīšanās, ka man šodien atkal ir tā pati šlipse). Un tad ar veselo saprātu es uzdevu jautājumu: “Bet kā tad jūs nodefinēsiet... es nezinu, mīlestību? Kas ir mīlestība? Jums ir juridisks termins vārdam “mīlestība”?”

Nu nav tāda termina. Katrs mīlestību izprot, kā viņš ir audzis, kā viņš to saprot. Katram pašam ir izpratne par to. Vai tas ir rūpēties par otru cilvēku, cienīt viņu... Katram tā mīlestība ir sava.

Par Georga lenti savukārt... Manuprāt, tur viss ir skaidrs. Ja mēs runājam par stilizētu Georga lenti, mēs nerunājam... neatrunājam konkrētus toņus - konkrēti tāds oranžais vai konkrēti tāds melnais - un šīs te proporcijas... krāsu. Mēs to neatrunājam. Mēs runājam par Georga lentes stilizēta veida atribūtikas aizliegumu pasākumos, piketos, gājienos. Savās mašīnās SASKAŅAS atbalstītāji varēs turpināt pie spogulīšiem karināt šīs te lentes. Šis likumprojekts uz to neattiecas. Tā tas ir. Varēs kārt pie savas krūts, iet uz veikalu pirkt pienu. (Starpsauciens: “Un aizņemties šlipsi!”) Tā tas ir.

Savukārt šobrīd mēs esam jau aizlieguši fašistiskās simbolikas lietošanu... Arī pēc piena nedrīkstēs iet. Mēs nedrīkstēsim arī iet ar Padomju Savienības totalitārā režīma kaut kādiem simboliem... nedrīkstam uz piketiem iet, nedrīkstam arī pa ielām iet. Tagad jau ir pieņemts šis likums.

Šeit ir pirmais lasījums. Mēs vēl komisijā likumprojektu izstrādāsim konkrētāk. Bet demokrātija nav visatļautība. Jā, šī simbola lietošana, manuprāt, pazemo mūsu valsti. Tam nav jābūt lietošanā. Ja to kāds lieto, tad ir sods. Esi bagāts? Maksā! Katrreiz vairāk. Tāpat kā Ukrainā. Ir jāaizsargā sava valsts, un tā ir tā mīlestība, kādā veidā tu cieni pats savu valsti. Manuprāt, tam tā ir jābūt.

Valsts policija, pašvaldības policija, Iekšlietu ministrija beigās saprata, ka vārdu “mīlestība” nodefinēt nevar un ka vieglāk būtu nodefinēt Georga lenti. Ar solījumu to izdarīt otrajā lasījumā komisijā mēs šo turpināsim skatīt un atnesīsim šo definējumu konkrētu, lai jebkurš likuma pielietotājs - šajā gadījumā no policijas - varētu konkrēti zināt, kas viņam ir jādara, ja pasākumā redz šādas atribūtikas lietojumu.

Es lūgtu atbalstīt šo likumprojektu un arī nākamos - 26. un 27. darba kārtības jautājumus. Tie abi divi ir saistīti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! No rīta pie Saeimas notika neliels pikets. Iedomāsimies: ja šajā piketā būtu sapulcējušies 50 cilvēki, kuri rokās turētu sarkanu karogu ar baltu apli un melnu svastiku virsū, es domāju, it īpaši Cileviča kungam un tautiešiem, tas būtu absolūti nepieņemami un cieņu pazemojoši, ka kaut kas tāds varētu Latvijā notikt. To mēs atzīstam par normu, ka šādi simboli ir aizliegti Latvijā. Ar grūtībām un lielu SASKAŅAS pretdarbību arī ir gūts akcepts, ka komunistiskā režīma simbolika ir aizliegta.

Šajā gadījumā mēs runājam par mūsdienu imperiālisma simbolu, kurš ir radījis daudz ciešanu Eiropā: šo simbolu izmantojot, ir nogalināti tūkstoši cilvēku... ir zaudējuši piederīgos, pateicoties šiem algotņiem, kas ir karojuši Ukrainā.

Es domāju, ka šajā gadījumā mums ir jāsaprot, ka Georga lentes izmantojums ir atšķirīgs dažādās pasaules vietās. Ugandā vai Argentīnā, visticamāk, cilvēks, kas ir piespraudis Georga lenti, nekādu īpašu rezonansi nerada apkārtējos. Austrumeiropas reģionā, Ziemeļeiropā tas ir konkrēts simbols ar konkrētu vēstījumu, kas rada domstarpības un kas lielā mērā iezīmē Krievijas ietekmes sfēru. Tur, kur šis simbols ir atļauts, kur tas tiek plaši izmantots, tā ir Krievijas ietekmes sfēra vienā vai citā veidā. Tur, kur šis simbols nav plaši sastopams, tur tā nav.

Liepiņas kundze, es jums piekrītu. Mums vajag absolūti daudz plašāku šo aizliegumu. Mēs no Nacionālās apvienības puses esam centušies to izdarīt kopš vismaz 2014. gada, vairākkārt iesniedzot iniciatīvu Saeimā, bet vienmēr atrodas kāds Saeimas deputāts vai kādas frakcijas, kuras sāk diskutēt par krāsu toņiem, sāk diskutēt par vēl citādām muļķībām un gala rezultātā neļauj šim likumprojektam iziet līdz galējam lasījumam.

Ja mēs šodien šeit visi 100 Saeimas deputāti nobalsotu “par” šo Georga lentu aizliegšanu, tad tas būtu pilnīgs pamats... leģitīms pamats tālāk Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai izstrādāt... pašai komisijai izstrādāt likumprojektus, kas paredzētu pilnīgu šo simbolu aizliegumu publiskajā telpā. Tas būtu tikai pareizi.

Tāpēc es aicinu nevis balsot “pret”, bet visiem 100 deputātiem nobalsot “par” šo aizliegumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Dāmas un kungi! Es saprotu, ka zālē ir pietiekami daudz cilvēku, kas prot spēlēt zolīti. Zolmaņiem ir tāds teiciens: “Ja nav ko spēlēt, spēlē pīķi!”

Nu tiešām - mums nav, par ko runāt nopietnāk?! Kāpēc tādā gadījumā mēs nerunājam par to, ka vajadzētu pieņemt likumu par mīlestību, kā mēģina definēt Kaimiņa kungs. Varbūt svarīgāk būtu pieņemt likumu par to, kas ir veselais saprāts, un varbūt kādreiz mēģināt arī to ieslēgt?

Mēs runājam par lentēm, par visu pārējo, par vēsturi, starp citu, diezgan interesantā interpretācijā. Šinī gadījumā mums sen vajadzētu aizliegt visu, kas nāk no Zviedrijas, ieskaitot Zviedrijas karogu, jo tieši Zviedrija bija pārdevusi šo teritoriju, kas tagad saucas Latvijas Republika, Krievijas impērijai. Pārdeva. Bet tā ir vēsture.

Runājot par krāsām - kāpēc mums neaizliegt visu, kas saistīts ar sarkano krāsu? Kāpēc mums neieslēgt arī tādu interpretāciju, ka, teiksim, visi šie Georga lentes nēsātāji ir Krievijas atbalstītāji un līdz ar to tādā veidā identificējami? Ja mēs aizliegsim šo lietu, mēs apgrūtināsim Drošības policijas darbu, jo šis ir simbols, kas liecina, ka, lūk, tie cilvēki ir Latvijas neatkarības ienaidnieki.

Tagad jau skanēja, ka, lūk, tie ir SASKAŅAS atbalstītāji un tā tālāk, un tā joprojām. Par ko mēs runājam? Tās ir muļķības, mīļie cilvēki! Tās ir ārkārtīgi lielas muļķības, jo no tā nekas nemainīsies.

Kad bija pieminēta fašistiskā simbolika, tur bija Nirnbergas starptautiskā tribunāla lēmums par to, ne savādāk.

Es aicinu neatbalstīt šāda veida muļķības un ķerties klāt pie nopietnām lietām, kas tiešām ir svarīgas un vajadzīgas iedzīvotājiem, Latvijas tautai, un kas nedara mūs starptautiskajā skatījumā par pēdējiem idiotiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie kolēģi! Mana runa sastāvēs no mazliet joku daļas un mazliet nopietnās daļas.

Ja mēs runājam par joku, kas vispār ir šis likumprojekts. Es šodien visu dienu skatos uz Iesalnieka kungu, kuram šodien blakus sēž Dombrovska kungs. Atceroties, kā pirms tam Iesalnieka kungs tur rīdījās uz Dombrovska kungu, šodien visu dienu... Paskatieties Iesalnieka kunga sejā - ir tāda sajūta, ka Iesalnieka kungam blakus ir Jumis vai Ūsiņš nosēdies. (Smiekli.) Visu dienu smaids līdz ausīm un tamlīdzīgi. Un tas pierāda, ka patiesībā tas viss ir tāds... tāda mīlestība uz to visu... tāda mīlestība... Bet problēmas ar šo likumprojektu ir ļoti lielas. Ja jūs to pieņemsiet, dārgie kolēģi, Sandra Kalniete kleitu vairs nevarēs valkāt (Starpsauciens: “Viņa jau sadedzināja!”)... kleitu vairs nevarēs valkāt. Latkovskis, kurš jau ir aizbēdzis, jo saprot, ka viņu... varbūt pēdējais kāds restorāna apkalpotājs, kurš vēl nedzirdēja runu... vēl pēdējās pusdienas aizgāja paēst. Viņš šlipsi to savējo... oranži melno... arī vairs nevarēs nekur uzvilkt.

Tās ir tās muļķības, par ko jūs runājat. Tā ir joku daļa. Tagad parunāsim par nopietno.

Tātad Saeimā šodien pieņems... un es lasīšu (jo es tik daudz teksta no galvas... jo jūs jau mani uzskatāt par ne pārāk gudru)... es nolasīšu to tekstu vienkārši.

Saeima šodien pieņems likumprojektu, ar kuru aizliegs, kā jau es minēju, Sandrai Kalnietei no Jaunās VIENOTĪBAS valkāt kleitu pēc savas gaumes. Bet es vēlos uzrakstīt... uzrakstīt un izstāstīt garāku stāstu, lai jūs padomātu.

Kopš esmu Saeimā, esmu pamanījis vienu zīmīgu lietu. Ikreiz, kad var nobalsot pret tautu, piemēram, kā šodien pret PVN un dīkstāves pabalstiem, tad automātiski koalīcija uz balsošanu uzliek kaut ko par Krieviju, karogu, valodu vai lentītēm. Tas ir kā likums.

Pēc katra balsojuma sērijas pret tautu notiek šis vingrojums, un tā jūs muļķo 30 gadus, un tā jūs tam esat ļāvušies. Piemēram, kaut kāda bezjēdzīga deklarācija par karu vai kaut kāds bezjēdzīgs balsojums par lentītēm. Jo tad var ņemties un būt patrioti, rīdīt sabiedrību un to šķelt, nevis... Nacionālā apvienība, šodien jūs nenobalsojāt “par” ne par PVN samazināšanu pārtikai, ne arī par dīkstāves pabalstiem... kurus tagad grib atprasīt. Tur jūs nebalsojāt. Jums tikai lentītes bija vajadzīgas. Un tā ir tā jūsu rotaļa.

Pēc valsts nozagšanas, slepenajiem iepirkumiem un atteiktajiem dīkstāves pabalstiem būs kārtējais balsojums aizliegt Sandrai Kalnietei valkāt kleitu. Jūs sapratāt - tas ir balsojums par Georga lentītēm. Starp citu, arī, kā jau es minēju, deputātam Latkovskim no JAUNĀS VIENOTĪBAS būs grūti laiki. Šlipsi šī iemesla dēļ nāksies mainīt.

Ja sekojat manām uzrunām un maniem ierakstiem soctīklos, tad noteikti esat pamanījuši, ka nedzīvoju 80 vai 100 gadu vecā pagātnē un ka man ir vienaldzīgi visi šie labklājībai un pārticībai neko nenozīmējošie jautājumi, kurus aprakstīju iepriekšējās uzstāšanās rindkopās. Jūs tad noteikti esat arī pamanījuši, ka mana izpratne par patriotismu balstās, pildot solījumus un balsojot par to, kas tautai patiesi vajadzīgs, - atbalsts, reāls finansiāls atbalsts.

Visbeidzot. Jūs noteikti esat pamanījuši, ka Georga lentītes nekad nav bijušas manas dienaskārtības jautājums un nebūs, jo ir vienaldzīgas, bet visiem kliedzējiem, kuri pavelkas uz šo varas acu aizmālēšanas balsojumu, vēlos atgādināt dažus faktus.

Svētā Jura krusts jeb Svētā Jura Kara ordeņa izcilības zīme, Kara ordeņa goda zīme jeb Jura krusts bija apbalvojums militārpersonām Krievijas impērijā - apakšvirsniekiem, karavīriem un matrožiem. Tas bija apbalvojums par īpašu varonību karā vai izciliem nopelniem valsts labā militārajā dienestā. Izveidots 1807. gada 27. (13.) februārī. Šis apbalvojums bija jānēsā pie krūtīm kreisajā pusē, piekārts oranži melni svītrotā lentē.

Un tagad klausieties uzmanīgi, kas šo apbalvojumu ir saņēmuši.

Numur viens. Oskars Kalpaks. Būsiet taču dzirdējuši tādu vārdu. 1915. gadā septembra kaujās viņu apbalvoja ar Svētā Jura ordeņa ceturto šķiru. Oskars Kalpaks, kā mēs zinām, ir saņēmis arī Lāčplēša Kara ordeni.

Numur divi. Voldemārs Ozols. Jūs varbūt neesat dzirdējuši, bet, pateicoties Voldemāra Ozola smadzenēm un kaujas stratēģa spējām, mums ir brīva valsts, proti, Voldemāra Ozola noteiktajai operatīvajai un politiskajai darbībai bija ļoti liela nozīme uzvaras nodrošināšanā Cēsu kaujās un Bermontiādes laikā. Par labu dienestu un nopelniem Pirmā pasaules kara kaujās Voldemārs Ozols apbalvots ar Krievijas Svētā Jura ordeni.

Tālāk. Numur trīs. Pulkvedis Frīdrihs Briedis ir nēsājis Georga lentīti, starp citu, Lāčplēša Kara ordeņa saņēmējs.

Tātad ar Svētā Jura ordeni apbalvoti vairāki virsnieki no Kurzemes un Vidzemes guberņas. Bez manis minētajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem arī šādi cilvēki: ģenerālis Kalniņš, pulkvedis Skujiņš, ģenerālis Gopers (starp citu, ar trešo šķiru par kaujām Ložmetējkalnā), ģenerālis Klintsons, pulkvedis Ķūķis, pulkvedis Radziņš un citi. Visi slavenākie latviešu karavīri ir saņēmuši ordeni, kurš ir iekārts Georga lentītē. (Starpsauciens.)

Ko es ar to visu gribu teikt? Jūsu nīstās Georga lentītes valkāja arī Latvijas spilgtākie karavadoņi, un šeit nav jautājums par krāsām un lentītēm. Šis ir tikai piemērs, kā no kaut kādām krāsām tiek taisīts PR jūsu skatītāju un klausītāju smadzeņu skalošanai.

Bet varbūt ir pienācis laiks beigt ņemties un ļauties nebūtiskajam, jo Georga lentītes nav būtisks jautājums. Būtisks jautājums ir nabadzība, kas ir Latvijā. Beigt būt par aitām! Beigt būt manipulāciju upuriem un vienkārši to visu ignorēt, jo šīs manipulācijas nedara neko citu kā ir instruments cilvēku sarīdīšanai. Šīm manipulācijām nav nekā kopīga ar vēsturi. Tas ir vienkārši PR, ko izmanto visas puses savu... saviem PR nolūkiem, bet kam nav sakara ar to, kā jūs šodien dzīvojat, kāds ir jums PVN, OIK, kādi ir jūsu pabalsti Covid-19 laikā, cik ir jums naudas makā un cik jums atvelk nodokļos no jūsu algas.

Un nobeidzot. Man nesen bija saruna ar kādu gudru vīru. (Starpsauciens: “Ar sevi?”) Viņš teica: “Vajag smadzenes aizsargāt, nevis valodu. Aizsargājot smadzenes, tiek aizsargāta valoda. Un tikai tā.” Bet kā pie mums? Mēs sargājam valodu, lentītes un vēl nezin ko, bet smadzenes mēs nesargājam. Tām mēs ļaujam aizplūst. Izglītības sistēmu mēs noārdām. Biznesu mēs aizsūtām... Bankas kontus mēs slēdzam. Lai aizbrauc cilvēki no Latvijas - simtiem tūkstoši. Mēs sargājam lentītes, mēs sargājam saukļus. Mēs nesargājam smadzenes un cilvēkus. Mēs nerunājam par būtisko.

Un Nacionālā apvienība šodien divos balsojumos nobalsoja... Jūsu balsis izšķīra, Iesalnieka kungs. Neskatoties uz to, ka jūs šodien visu dienu smaidāt, it kā jums Ūsiņš vai Jumis blakus sēdētu Dombrovska kunga personā. Jūsu frakcija izšķīra to, ka mums nav samazināts PVN pārtikai un ka mūsu cilvēkiem, kuriem tā jau ir grūti, tiks atņemti dīkstāves pabalsti. To ir izdomājis Valsts ieņēmumu dienests. Un tas ir tas jūsu fake jeb viltus patriotisms. Jūs šodien kāpjat tribīnē ar to, kā jūs patriotiski tagad par lentītēm stāvēsiet. Un jums, Iesalnieka kungs, ir piesprausts sarkanbaltsarkanais karogs, bet arī jūs neiebilstat, ka jūsu frakcija šodien kārtējo reizi nobalsoja pret Latvijas tautu un par smadzeņu aizplūšanu no Latvijas, aizbraucot cilvēkiem, pārceļot savus biznesus citur.

Tādēļ, mīļā sabiedrība, mums ir pēdējais laiks pienācis saprast un atzīt - aizsargāsim smadzenes, tās sargās mūsu valsti, mūsu valodu un nekad neļaus būt manipulāciju un PR upuriem. (Dep. I. Zariņš: “10. oktobrī visi...!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.

J. Iesalnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Vairāki deputāti gan... gan šodien, gan arī komisijas sēdē izteica domu, ka viņi nezina (vai sabiedrība nezina), ko mēs šeit ar šiem diviem likumprojektiem plānojam aizliegt. Arī nupat bija runa, kurā tika pieminēts Svētā Jura ordenis.

Tad šie divi likumprojekti nerunā par Svētā Jura ordeņa vai jebkura cita ordeņa nēsāšanas aizliegšanu. Šajā likumprojektā (Dep. R. Ločmeles-Luņovas un dep. I. Zariņa starpsaucieni.) ir minētas tieši Georga lentītes.

Lai kolēģi saprastu, ko mēs cenšamies ar šo likumprojektu aizliegt, es jums parādīšu dažas fotogrāfijas. Šeit. (Rāda fotogrāfijas savā planšetē.) Pirmā fotogrāfija. Vēl viena fotogrāfija. (Dep. K. Feldmans: “Man arī!”) Vēl viena fotogrāfija. (Dep. I. Zariņš: “Jūs policistiem iedodiet, lai viņi zina!”) Tiem, kas varbūt tālāk un īpaši neizšķīra, - visās šajās fotogrāfijās ir redzami 2014. gadā tā saucamie zaļie cilvēciņi Ukrainā, Krimā un Austrumukrainā, kuri nebija rotājušies ar Krievijas Federācijas atpazīšanas zīmēm. Viņu vienīgā atpazīšanas zīme bija šīs Georga lentes.

Mums šodien abos... šajā un nākamajā likumprojektā ir jānobalso, jāpauž sava attieksme, vai šo teroristu simbolikai ir vieta politiskajos pasākumos Latvijā. Es piekrītu Liepiņas kundzei, ka mums arī jādomā, ja mēs... ja deputāti paudīs skaidru gribu aizliegt politiskajos pasākumos šo simboliku, tad jādomā arī par to, lai šo simboliku aizliegtu visā sabiedriskajā telpā. No šā gada 1. jūlija ir spēkā Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, kur arī ir pārņemta šī norma par padomju un nacistisko simbolu aizliegšanu. Tad, ja šodien un visos trīs lasījumos deputāti paudīs gribu, ka vēlas aizliegt šo simboliku... Georga lentītes publiskajos... politiskajos pasākumos, tad es iesniegšu arī likumprojektu iestrādāt šo aizliegumu arī Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā.

Paldies, kolēģi. (Dep. J. Stepaņenko: “Kā tas palīdzēs...?”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Ir trīs lietas, ko es gribētu jums pateikt, bet pirms tam es jūs aicinātu... Daudzi cilvēki smaida, sēžot man blakus... arī Iesalnieka kungs. Es aicinu viņam to nepārmest.

Tātad trīs lietas.

Pirmais. Kolēģi, ja jau es tagad, klausoties debates, dzirdu, ka galvenais pamatojums tam, lai aizliegtu tās Georga lentītes, ir imperiālistiskā
pagātne, ar kuru Latvijai bija aizskarta pagātne, tad es aicinu - vajag vienmēr būt konsekventiem un vērsties pret visām impērijām, kuras tā vai savādāk kādreiz aizskāra Latvijas teritoriju.

Es šeit Iesalnieka kungam... Varbūt tā ne īpaši izdevies. Es nezinu, vai jūs varat redzēt šo karogu. (Rāda fotogrāfijas planšetē.) Tas ir Vācijas karogs, kolēģi. (Starpsauciens: “Mums arī, lūdzu, parādiet!”) Labi. Vācijas karogs kā tāds ir no Veimāras Republikas, bet tas, kas ir Vācijas karogam pa vidu, ir ērglis (Dep. A. Kaimiņš: “Jūs ar vienu planšeti...?”) - imperiālistiskās Vācijas ērglis, kolēģi. Imperiālistiskās... Kurš bija pārmantots vēl no romiešu laikiem. Tad, ja mēs, kolēģi, sekosim šai loģikai, tad es... Ļausiet man uzdot jums jautājumu. Ko jūs domājat par vācu laikiem? Vai vācu impērijai, piemēram, kā teica Dombravas kungs... Vai varētu būt, ka Vācijas impērija arī nogalināja dažus tūkstošus cilvēku? Vai tas bija pilnīgi bez kaut kādas asinsizliešanas?

Tāpēc, kolēģi, es aicinu padomāt par to, pie kā ved... pie kā novedīs šāda pagātnes rēgu medīšana. Ja jau vērsties pret impērijām, tad vērsties pret visām impērijām. Pret vāciešiem! Es domāju, ka arī itāļu šodienas valsts simbolikā var atrast diezgan daudz no Itālijas impērijas. Te kolēģis Dolgopolova kungs pieminēja Zviedriju. Arī impērija. Arī kādreiz valdīja Latvijas teritorijā. Tad mēs tagad arī iesim tālāk - aizliegsim arī Zviedrijas kādus simbolus, imperiālistiskus simbolus.

Punkts otrais, kolēģi! Es domāju, ka daudzi no jums noteikti ir mātes un tēvi. Kas notiek, kolēģi, kad jūs savam bērnam kaut ko aizliedzat? Sakāt, ka nē, šito nedrīkst! Kas notiek tālāk? Kas notiek tad, kad jūs kaut ko aizliedzat, bet ja ir dziļi... kāda vēlme izpausties. Tad, noņemot to simptoma simboliku, jūs neko neatrisināsiet, jūs tikai vairosiet to iekšējo impulsu, no kā tas viss aug. Tas ir vienīgais, ko jūs spēsiet... ko jūs spēsiet ar to panākt.

Un trešā lieta. Man, kolēģi, jums ir aicinājums - beigt nodarboties ar šo pagātnes rēgu medīšanu, ar šo izdomāto vai pusizdomāto draudu likvidāciju. Es aicinu sākt būvēt tādu valsti, kurā katrs... katrs šīs valsts iedzīvotājs neatkarīgi no tautības būtu lepns demonstrēt šīs valsts simbolus.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Dombravas kungs un Iesalnieka kungs! Iepriekšējā uzrunā es izstāstīju, un tur nekas nav melots par tām Georga lentēm - man tās patiešām riebj.

Tad es jums izstāstīšu, ko par Georga lentēm domā mana ģimene. Nu, protams, mani vistuvākie, kas arī ir mani vēlētāji. Un manu vēlētāju loku mēs varētu paplašināt.

Tagad mēģināšu tā pēc iespējas vienkāršāk. Es tagad stāstu... Man viņi, protams, prasa - kas tur par cepienu ar tām Georga lentēm? Tev tur... Ko tu tur... Kāpēc “pret”? Kāpēc visi tā uzvilkušies? Kas tur ir atkal ar tām lentēm? Nav cita, par ko runāt? Nu, apmēram, kā jau te daži izteicās. Es izstāstu, un tad mana mamma, mana māsa... Mans māsasvīrs vispār ir zemessargs. Nu, mums normāla patriotiska ģimene - viss tur ir kārtībā. Viņi tagad saka tā: “Bet, klausies, tiem cilvēkiem, kas tajā Saeimā, ir īsa atmiņa? Vai viņi neatceras, kā bija tajos gados, kad mums bija aizliegts nēsāt sarkanbaltsarkanās lentītes, un ar kādu...” Nē, nē, Dzintara kungs, es zinu, ka jums noteikti kaut kas sakāms, es vienkārši stāstu. Mēs varam ilgi un gari... sēdēt un runāt par šo jautājumu ar dažādiem piemēriem, viens otru pārliecināt, kā labāk... kā... tā tālāk. Bet es jums izstāstu vienkārši, ka eksistē arī šāds... Tas ir manas ģimenes skatījums uz šo jautājumu.

Saku, es saprotu... Man bija astoņi gadi, kad man tētis pirmo reizi parādīja, ka var puķes... puķes uz kapa sakārtot sarkanbaltsarkanas. Un tad viņš man izstāstīja - astoņos gados -, ka ir tāds Latvijas karogs. Tā ka viss ir kārtībā ar to. Vienkārši mēs tagad stāstām par krāsām, mēs runājam par krāsām.

Mēs ilgus gadus dzīvojām ar sarkanbaltsarkanā aizliegumu. Ar ko tas viss beidzās - mēs ļoti labi zinām. Tas beidzās ar to, ka mēs atguvām neatkarību. Tas beidzās ar... ar 4. maiju... un tā tālāk, tā tālāk.

Tagad par to īso atmiņu. Tā loģika ir tāda - vai patiešām mums tagad ir jāizdara viss, lai tos cilvēkus (un šobrīd viņu vēl nav tik daudz ar tām oranžajām lentītēm) sakaitinātu līdz tādai pakāpei, kā es jums aprakstīju. Tad te būs drīz pilni tilti, ja. Nē, nē, Dombravas kungs, mēs varam runāt uz... Tad, kad jūs atnāksiet ar priekšlikumu par to pilno aizliegumu, parunāsim, jo es būšu “par”, bet būs vesela kategorija manu vēlētāju, kuri teiks: “Tas ir vājprāts!”

Viņi dara tieši to, ko ar mums darīja visu... visu padomju Latvijas laiku! Nevajag tā darīt! Ļaujiet tiem cilvēkiem... Nedodiet viņiem iespēju! Nu, nedodiet iespēju konfrontēt tos cilvēkus! Nevajag! Kāpēc mēs nevaram būt gudrāki?

Kāpēc mēs, Latvijas patrioti, nevaram būt gudrāki, nekā viņi bija toreiz? Un tur būs tās debates. Un, ziniet, tad, kad man būs jāpieņem lēmums, es ar visu sirdi un dvēseli... es kā Linda Liepiņa gribēšu nobalsot “par”. Bet es nedrīkstu šeit, Saeimā, pārstāvēt tikai savas personīgās intereses. Man būs jāatrod kaut kāds zelta vidusceļš, un es nezinu, kā man ar sevi būs jāsarunā, lai vismaz mana ģimene saprastu, kāpēc es tajā brīdī, kad būs pilnīgs aizliegums, kad jūs... jūs atnāksiet ar tādu priekšlikumu... Ja jūs patiesi sakāt, ka jūs to gribat, jums ir jāatnāk ar tādu priekšlikumu. Aizliedzam! Robežu nedrīkst neviens šķērsot ar Georga lentīti! Un tad man kaut kā būs jāsarunā ar sevi. Kā tas būs? Nu, es ceru, ka tajā brīdī jau būs plašāka diskusija par šo.

Es vienkārši vēlējos jums parādīt, ka ir arī šāds aspekts un skatījums uz lietām, - kāpēc mēs neesam gudrāki par tiem, kas mums to neatkarību savulaik atņēma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts.)

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Sākotnēji nebiju domājis piedalīties šajā dziļi intelektuālajā diskusijā. Taču, kad dzirdu, ka diezgan daudziem tautas priekšstāvjiem, deputātiem, tautas vietniekiem, kuri ir šajā zālē, kāda lentīte var aizskart viņu cieņu, godu un - pat vēl vairāk! - liek uzskatīt, ka tiek aizskarts valsts gods, man rodas jautājums: cik zemai ir jābūt pašapziņai, pašnovērtējumam, lai lentīte, kuru nēsā cits cilvēks, aizskartu tevi?!

Labi, kādu tas aizskar, es tur neko nevaru padarīt, bet vismaz nerunājiet par valsti! Nerunājiet valsts vārdā tad! Un tas, kādā krāsā, teiksim, būtu Artusam šlipse, - tas varbūt ļoti daudz ko pasaka par pašu Artusu, bet pilnīgi noteikti neko par mani - un kur nu vēl par Latvijas valsti.

Kad Ziemassvētkos Jānis Iesalnieks cep piparkūkas kāškrusta formā un ievieto to bildi sociālajos tīklos, arī tas liecina kaut ko par Jāni Iesalnieku... varbūt, bet pilnīgi noteikti ne par mani un ne par Latvijas valsti.

Un visbeidzot es gribu pateikt, ka es ļoti gribētu novēlēt mums visiem dzīvot valstī, kurā mēs nevērtētu cilvēkus pēc lentītēm, šlipsēm, kleitām vai piparkūkām, bet vērtētu viņus par rakstura stingrību, principiem, idejām un spēju vienam otru atbalstīt un virzīt mūsu valsti uz priekšu.

Un vēl vairāk es negribētu, ka mēs nokļūtu valstī, kurā mēs aizliedzam katram rādīt, kas viņš ir, ar lentītes, kleitu vai šlipses palīdzību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es ceru, ka ikkatrs no jums ir bijis Latvijas Kara muzejā. Es ceru, ka ikkatrs no jums ir redzējis ekspozīciju, kura ir veltīta Latvijas strēlniekiem un Ziemassvētku kaujām. Es ceru, ka jūs nevarējāt nepamanīt tur vienu eksponātu no Pirmā pasaules kara - latviešu strēlnieka šineli, kuru rotā Svētā Jura lente.

Viss strīds, visa diskusija, kas šeit notiek un kas notika komisijā, norāda uz to, ka sapratnes par vēsturi nav. Pat tā terminoloģija, kuru jūs lietojat, neatbilst patiesībai. Jo tas, ko jūs grasāties aizliegt, nav Svētā Jura lente, tā ir gvardes lente. Tā ir absolūti cita lente. Bet tā, kura ir mūsu Kara muzejā, ir Svētā Jura lente. Un tā tiešām rotāja latviešu strēlnieku krūtis gan kara laikā, gan brīvības cīņās, gan glabājās pēc tam viņu mājvietās.

Es esmu kritušo karavīru meklēšanas vienības “Leģenda” biedre. Pirms gada Ložmetējkalnā mēs izcēlām no zemes latviešu strēlnieka Jāņa Skudras mirstīgās atliekas. Viņam klāt - uz krūtīm - bija Svētā Jura krusts ar Svētā Jura lentes atliekām.

Tas, ko jūs gribat aizliegt, ir cita lente - gvardes lente, kuru atjaunoja Staļins 1941. gadā, kad viņam bija bail zaudēt karā. Un vācieši jau stāvēja blakus Maskavai. Tas bija mēģinājums pamudināt krievu tautā to varonību, kas tai bija Pirmā pasaules kara laikā.

Tieši tāpēc šajā likumā ir jānorāda, ko tad jūs gribat aizliegt - Svētā Jura lenti, kas saistīta ar latviešu strēlnieku un Latvijas valsts vēsturi, vai tomēr gvardes lenti. Vai varbūt jūs gribat aizliegt to lenti, kura rotāja padomju Slavas ordeni? Vai to lenti, kura rotāja medaļu par Berlīnes ieņemšanas...? Ko tad jūs gribat aizliegt? Es domāju, tas ir stāsts par krāsām. Viss, kas šeit notiek, - tā ir vēlme cīnīties ar noteiktu krāsu salikumu.

Es jums varētu vēl pastāstīt, kā, piemēram, Svētā Jura krusta lente atšķiras no gvardes lentes. Ā, starp citu, vēl bija kara jūrnieku gvardes lentes, ko viņi nēsāja uz cepurēm. To jūs arī laikam grasāties aizliegt. Bet Svētā Jura lente atšķiras ar krāsu salikumu, tā krāsa nebija oranža, tā bija dzeltena... dzeltenīgāka. Tāpēc Valsts policijas bažas par to, vai viņiem izdosies atšķirt, vai cilvēks konkrēti ir pārkāpis kaut ko, ja viņš, piemēram, staigās ar krāsu salikumu, kur būs nevis melns ar oranžu, bet melns ar tumši dzeltenu...

Es jums varētu vēl pastāstīt, kāpēc tieši tāds krāsu salikums ir uz šīs... no sākuma... Svētā Jura lentes. Tas bija saistīts ar karu, tas bija saistīts ar mocekli Svēto Juri. Tumši dzeltena krāsa vai oranža - tā ir uguns krāsa, melnā - tā ir dūmu krāsa. Tās ir divas krāsas, kas pavada jebkuru karu. Tad, kad cilvēki šauj nost viens otru, tad, kad viņi nogalina viens otru. Bet tā ir arī kara varonības simbolika - šīs divas krāsas.

Un tagad par politiku, nevis par vēsturi. Es gribētu vērsties pie frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA. Jūsu partijas biedre Kalnietes kundze pagājušogad svinīgi sadedzināja savu kleitu, kura bija noteiktā krāsu salikumā - oranžs ar melnu. Tātad tomēr tas ir stāsts par krāsām? Nu tad es gribētu vēlreiz vērsties pie JAUNĀS VIENOTĪBAS, jo vēl viena šīs partijas biedre - Lībiņas-Egneres kundze - ir sarkanās krāsas fanātiķe. Viņa ļoti bieži šeit (Dep. I. Zariņš: “Viņa ir dzelteni melna!” Zālē troksnis.)... pat Prezidijā ir redzama spilgti sarkanā kostīmā. Un es gribētu jums atgādināt, ka tieši šādā sarkanā krāsā 1945. gada 8. maijā plīvoja uzvaras karogs virs Reihstāga. Nu ko? Tad nākamais solis - aizliegsim sarkano krāsu?! Aizliegsim Lībiņai-Egnerei staigāt koši sarkanajā kostīmā, jo, nedod Dievs, tas simbolizē uzvaras karogu virs Berlīnes (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA. Zālē troksnis.), tas simbolizē Staļina uzvaru?!

Tā ka, JAUNĀ VIENOTĪBA, es tomēr ceru, ka jūs nepievienosieties pasakām par krāsām, jo tomēr vislabākās pasakas, kas ir latviešu literatūrā, - tās ir “Pasakas par ziediem”.

Līdz ar to es jūs aicinu domāt par tiešām būtiskām lietām, kas ir svarīgas Latvijas tautai, mūsu nākotnei un attīstībai, nevis cīnīties ar krāsām un ar savām bailēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs tik daudz netērējam laiku tad, kad mēs runājam par Latvijas tautsaimniecības attīstību, bet par divām krāsām mēs runājam ļoti daudz.

Es gribu pastāstīt jums vienu anekdoti, un arī tā būs par divām lietām.

Satiekas divi prezidenti - Armēnijas un Turcijas prezidents. Un Turcijas prezidents prasa Armēnijas prezidentam: “Kāpēc jūs izmantojat mūsu simbolu, kas nepieder jums?” Doma bija par Ararata kalnu, kas atrodas Turcijas teritorijā, nevis Armēnijā. Un Armēnijas prezidents viņam teica: “A kāpēc jūs izmantojat simbolu, kas nepieder jums?” Kā jūs zināt, Turcijas karogā ietverts simbols - pusmēness, kas nepieder Turcijai.

Tāpat arī mēs - runājam par to, kas nepieder mums...

Bet tā jau vēsturiski ir pierādīta... Georgija lente - par drosmi, par uzvaru... Stipriem cilvēkiem ir piešķirtas tās godalgas. Lai viņi nes tās godalgas! Tāpēc ka uz viņiem, uz tām godalgām arī, skatās mūsu jaunieši. Viņi arī pēta, lasa to vēsturi - kas bija 1918. gadā, 1919. gadā... Aizejiet uz Elizabetes ielu - gandrīz pretī Aizsardzības ministrijai ir Oskaram Kalpakam piemineklis. Viņam arī bija tā Georgija lente, Georgija... apbalvojuma... ordenis.

Tā ka atceramies to! Un būsim godīgi pret sevi! Nevajag cīnīties ar tādām lietām, kuras... kur jūs nekad nevarat uzvarēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Kolēģi! Jau vairāk nekā stundu no šīs tribīnes tiek aicināts netērēt laiku, runājot par lentītēm. (No frakcijas SASKAŅA: “Netērē laiku!”) Jā, veselu stundu. Ne jau tie, kas ir par šiem aizliegumiem, bet tie, kas ir pret, kāpj tribīnē un viens otru mēģina pārliecināt, ka nav ko tērēt laiku tam. Nu tad netērējam laiku! Balsojam!

Ja jūs uzskatāt, ka pasākumos nevajag šādas lentītes, - balsojiet “par”! Ja uzskatāt, ka vajag, - balsojiet “pret”!

Bet es pievienojos jūsu pašu aicinājumam: netērējam laiku tam!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es gribu tikai izteikt savu sajūsmu par tām aizkustinošajām rūpēm, ko šeit izsaka ne tikai par Latvijas... Pirmā pasaules kara virsniekiem, bet arī par Vlasova armiju, kura lietoja šos simbolus.

Neliela piebilde par Voldemāru Ozolu, ko daži nezina. Voldemārs Ozols, kā šodien ir atklājuši vēsturnieki un arhīvi, bija GRU aģents, iesūtīts no padomju Krievijas, lai dezorganizētu cīņu pret Stučkas sarkano - boļševiku - karaspēku. Viņš pats raksta savās atmiņās (citēju): “Es ierados Latvijā, lai cīnītos, organizētu pagrīdi pret landesvēru.”

Landesvērs tajā laikā bija ar Latvijas pagaidu valdību... un ar Kārļa Ulmaņa parakstu dibināts oficiālais Latvijas karaspēks, jo cita vienkārši nebija. Un Ozola uzdevums bija izraisīt apšaudes un jukas starp landesvēru, kas tajā laikā bija Latvijas karaspēks, un Igaunijas armiju, un Igaunijas karaspēkam... Laidoneram... pakļautajām dažām Latvijas karaspēka daļām. Tas veiksmīgi izdevās, dodot boļševikiem laiku vairākas dienas atelpai... pārorganizēties Latgales frontē. Latvijas pretizlūkošanas dienests atklāja šo Ozola rīcību, viņš tika izraidīts no Latvijas un Spānijā kļuva par komunistu ģenerāli. Pēc tam, pēc republikas krišanas Spānijā, darbojās komunistu pagrīdē Francijā. Padomju vara atalgoja, neaizmirsa šos cilvēkus... Un visi šie minētie virsnieki, kas vēl bija dzīvi, tika vai nu nošauti pie padomju varas... kā, piemēram, ģenerālis Gopers vai pulkvedis Ķūķis... pie tam - zvērīgi nogalināti... Bet Ozols par saviem nopelniem saņēma pasniedzēja vietu. Viņam tika atļauts lasīt lekcijas un audzināt jauno paaudzi pēc Otrā pasaules kara, atļāva lasīt lekcijas augstskolā. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Tagad par Georga lenti. Šodien Georga lenti mēs tāpat varam salīdzināt ar tūkstošiem gadu veco simbolu - indoeiropiešu ugunskrustu. Nu skaists ugunskrusts, ja? Bet, godājamie deputāti, diemžēl situācija ir tāda, ka simboli maina savu nozīmi attiecīgos vēsturiskos periodos. Nacisti šo tūkstošiem gadu veco zīmi - indoeiropiešu ugunskrustu - izmantoja kā kāškrustu. Un tāpēc mēs šodien neejam valsts svinībās ar šo kāškrustu uz karogiem un nenēsājam to apkārt. Bet mēs nekasām šo zīmi nost no senām latvju... no dainu krājumiem vai no kaut kādām... no tautastērpiem, no visa, kas ir bijis vēsturiski... Mēs to nelietojam oficiālos valsts pasākumos.

Likumprojekts saucas “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Un šis nav ne Vlasova armijas pasākumu likums, ne kāds cits likums... Šis ir neatkarīgās Latvijas valsts likums, kas regulē publiskus izklaides un svētku pasākumus, nevis ģimenes svinības.

Georga lente nav aizliegta kopā ar Svētā Jura krustu ģimenes svinībās, tā var stāvēt mājās, un to var rādīt mazbērniem. Bet to mēs neizmantojam. Un kāpēc mēs neizmantojam? Kāpēc “Saskaņas” deputāti nevar atnākt un godīgi pateikt, ka tas ir... tas nav vienkārši Krievijas simbols, tas ir Krievijas impērijas atjaunošanas simbols, jo boļševiki vienmēr ir bijuši veikli zeļļi.

Un atcerieties krusta gājienus ap baznīcām...! Svētā Trīsvienība... Svētbildes... Boļševiki nomainīja ar Staļinu, Ļeņinu un Kārli Marksu... Pēc tam nomainīja ar Marksu, Engelsu un Ļeņinu... Viņi veikli nomainīja sarkano zvaigzni, viņi veikli nomainīja savu sarkano karogu, viņi veikli nomainīja savu sirpi un āmuru... nomainīja ar Vlasova armijā lietoto karogu, kuru tagad Krievija pasludinājusi par oficiālo karogu. Un vienkārši sarkanās zvaigznes, sirpja un āmura vietā ir Georga lentīte.

Un nāk te daži un stāsta, ka viņi nesaprot... Saprotiet, tas taču ir simbols! Un, saprotiet, slavenas kaujas simbols!

Nu, neizliksimies par muļķiem un nebūsim šeit smieklīgi!

Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam otro reizi.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu par vēsturi kopumā, bet es gribu atbildēt kolēģim Dombravam.

Nu, es negaidīju, ka jūs, pat būdams ilggadējs Ārlietu komisijas deputāts... Saprotiet, ka atsaukties uz oponenta etnisko izcelsmi - nu, tas civilizētajā sabiedrībā nav pieņemts!

Tāpēc man ir tiešs lūgums jums - lūdzu, neaiztieciet šo jautājumu! Jo tiešām visa mana ģimene tika iznīcināta tepat Rīgā, Daugavpilī. Tas man ir dziļi personisks jautājums. Un tāpēc es par to nerunāju no tribīnes, es neko neprasu. Bet jūs... Savukārt jūs atceraties par šo traģēdiju divreiz gadā, ne vairāk, - 4. jūlijā pie nodedzinātās sinagogas... un katru otro gadu - arī Rumbulā rudenī... Un viss! Visās pārējās dienās holokausta traģēdija nepastāv publiskajā diskursā. Mēs visu laiku dzirdam par citām traģēdijām, kuras patiešām ir lielas traģēdijas un par kurām nevar aizmirst un nedrīkst aizmirst. Bet tomēr vairāk nekā 80 tūkstošu Latvijas pilsoņu nežēlīga nogalināšana... nu, atcere par to eksistē tikai divreiz gadā.

Turklāt no jums un no dažiem jūsu partijas biedriem es regulāri dzirdu diezgan pozitīvas atsauksmes par tiem cilvēkiem, kas, nu, neteikšu, ka piedalījās šajā traģēdijā, bet to it kā netieši atbalstīja, attaisnoja vai palika neitrāli un klusēja par to, un neiebilda nemaz. Un jūs uzskatāt, ka tā ir pilnīgi normāla uzvedība un ka tie cilvēki ir varoņi.

Tā ka mans priekšlikums ir - nerunāsim par to šeit, Saeimā, jo tas man tiešām ir dziļi personisks jautājums! Es esmu gatavs to apspriest, bet ne jau izmantojot savu deputāta mandātu. Un es ļoti ceru, ka tomēr mūsu debates notiks saskaņā ar, nu, civilizētajā pasaulē pieņemtiem standartiem, neatsaucoties uz konkrētā oponenta dzimumu, etnisko izcelsmi, dzimto valodu vai kaut kādām ārienes īpatnībām.

Padies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es vēlos Kiršteina kungam atbildēt.

Kiršteina kungs! Es domāju, ka jūs, kāpjot tribīnē un pieminot Voldemāra Ozola vārdu tādā kontekstā, kādā jūs runājāt, - ka jūs savā ziņā zaimojat Latvijas valsti. (Dep. A. Kiršteina starpsauciens.)

Vēsture, es jūs pamācīšu, Kiršteina kungs, liecina par neapstrīdamu faktu - Voldemāra Ozola izšķirošā ietekme Cēsu kaujās un Bermontiādē noveda pie Latvijas valsts izveidošanas. Tas ir fakts. Neapstrīdams, neapgāžams fakts! Ja nebūtu Voldemāra Ozola, tad, ļoti iespējams, mums nebūtu Latvijas valsts. Un, ja jūs to noliedzat, Kiršteina kungs, tad jūs zaimojat Latvijas valsti.

Ja runājam par vēsturi, Kiršteina kungs, jums ļoti patīk ar vēsturi visādi manipulēt. Nu atcerēsimies tādu faktu, ka Voldemārs Ozols bija Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru un brīvības cīnītāju biedrības “Leģions” vadītājs Latvijā! Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris!

Atšķirībā no tā, ko jūs pielūdzat kā lielu vadoni Latvijā... kurš, starp citu, bija gejs (un to klusībā runā lielākā daļa sabiedrības)... Voldemārs Ozols ir tas, kuram mums ir jāpateicas par to, ka mums ir Latvijas valsts.

Un tas, ka tajā laikā pret viņu ir bijušas vērstas kaut kādas sankcijas, ne ar ko neatšķiras... ne ar ko neatšķiras no politiskās situācijas, kāda ir šodien. Šodienas politiskajā situācijā ir tieši tāpat! Piemēram, tagad jūsu koalīcija sev piešķir dažādus ordeņus, jūs ejat uz tām pieņemšanām, paši sevi - viens otru - apbalvojat, diplomus pasniedzat par “veiksmes stāstiem” un visu pārējo... Un kas tajā pašā laikā ir tie jūsu lielie ienaidnieki? Tā ir opozīcija, kas runā taisnību.

Un tā tas bija arī tolaik.

Kiršteina kungs, tāpēc varbūt pieturēsimies pie šī viena būtiskā, izšķirošā fakta - viņš bija viens no intelektuāli visspēcīgākajiem cilvēkiem pirmskara Latvijā, latvietis, Latvijas valsts patriots, un izdarīja neskaitāmas reizes vairāk (es nerunāju par jums personīgi, bet es runāju par lielāko daļu, uz kuriem jūs savās runās atsaucaties).

Kiršteina kungs, es jūs aicinu nezaimot Latvijas valsti un tos varoņus, kuru dēļ mūsu valsts vispār pastāv.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Daudzi jau paguva paust no šīs tribīnes, ka šodien nav vērts tik daudz runāt par šo jautājumu, un aicināja: balsojam!

Un es zinu, kāpēc viņi tā saka. Tāpēc, ka viņi redz, ka pamazām viņu nelietīgais plāns atklājas. Jo šodien jau runa nav par krāsām, par lentītēm; runa ir par to, ka kāda partija īsteno savu politbiznesu, tas ir, mēģina atkal šķelt Latvijas sabiedrību. Viņi mērķtiecīgi meklē, kā viņi varēs padarīt... izraisīt sabiedrības iekšienē pēc iespējas vairāk pretrunu, jo tas ir viņu bizness, tā ir viņu niša. Jo sašķeltāka būs Latvijas sabiedrība, jo tā būs radikalizētāka, jo vairāk latviešu nobalsos par pašu radikālāko latviešu partiju - Nacionālo apvienību. Tas, par ko viņi šodien domā, - viņi domā nevis par Latvijas tautas nākotni, nevis par vēsturi, bet par to, kādā veidā - nekrietnā veidā! - vairot savu politisko kapitālu.

Iespējams, ka tas ir saistīts arī ar to dramatisko faktu, ko šodien jūs, iespējams, dzirdējāt, - to, ka demogrāfijas politika, par kuru uzņēmusies atbildību Nacionālā apvienība, ir cietusi krahu. Šogad būs katastrofāla situācija - būs vismazākais jaunpiedzimušo iedzīvotāju skaits Latvijā kopš Latvijas pastāvēšanas. Tas ir arī jūsu “panākums”! Tāpēc jums vajag tagad meklēt, kā novērst uzmanību no visa šī pasākuma.

Un tāpēc jūs šeit nākat un mēģināt atrast iespēju, kā panākt šo radikalizāciju. Un to jūs darāt atkal nekrietnā veidā - jūs speciāli paņemat tās lietas, kuras jūs varat pasniegt atšķirīgi, un tikai šīs atšķirīgās lietas... tieši tā, lai kādam tas sāpētu, lai kādam izraisītu bailes... tieši tādā veidā jūs pasniedzat.

Kāpēc jūs šeit neatnācāt un par Georga lenti nepastāstījāt, ka to lepni nēsāja gan Oskars Kalpaks, gan Briedis? To jūs nez kāpēc aizmirsāt pieminēt. Tad varbūt aizliegsim arī viņus...?!

Tas jūsu... jūsu elks Bangerskis (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Pareizi! Bangerskis arī!”)... Viņš arī nēsāja šo lentīti... No viņa jūs paņēmāt to saukli “Visu Latvijai!”. Tad varbūt aizliegsim arī “Visu Latvijai!” pēc tieši tāda paša principa?!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kaimiņš. Jā.

Komisijas vārdā man ir jāatgādina tas, ka ordeņi netiek aizliegti, lentes - tiek. (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Krāsas! Krāsas tiek aizliegtas!”)

Un komisijas vārdā saku: mēs arī konceptuāli turpināsim virzīties uz priekšu.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 33, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Kaimiņš. Šā gada 22. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22. septembris.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” (Nr. 322/Lp13), izskatīšana pirmajā lasījumā.

Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo - paredz aizliegtās simbolikas uzskaitījuma paplašināšanu ar tā sauktajām Georga lentēm.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” pirmajā lasījumā.

Un lūdzu šīs debates neturpināt kā līdz šim - veselu iepriekšējo stundu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 34, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Kaimiņš. Šā gada 22. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 574/Lp13) un nolēmusi to atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojekts ir izstrādāts Ekonomikas ministrijā, un tas paredz skaidri nošķirt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, konkretizēt būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja kompetenci un uzlabot būvniecības procesa regulējumu, tātad - arī novērst konstatētās neskaidrības Būvniecības likuma piemērošanā.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ralfs Nemiro.

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izskatījām likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”.

Šie grozījumi paredz obligātā iepirkuma komponentes likvidēšanu, bet atstājot obligāto iepirkumu. Tāpēc diskusijas bija ļoti plašas. Bijām pieaicinājuši dažādas iesaistītās puses; ministrijas pārstāvēja ministriju ierēdņi - no VARAM, Zemkopības ministrijas, Finanšu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas. Turklāt jautājums tika skatīts, pretnostatot šīs intereses - vienu indivīdu jeb OIK staciju intereses pretnostatot visas sabiedrības, visas tautsaimniecības interesēm. 

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts virzībai uz pirmo lasījumu.

Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Debatēm pirmajā lasījumā atvēlētais laiks ir 15 minūtes. Taču līdz pārtraukumam ir atlikušas sešas minūtes. Zariņa kungs, vai jums pietiks ar laiku, kas atlicis līdz pārtraukumam? Zariņa kungs, jums pietiks...? Tātad Zariņa kungam pietiks ar sešām minūtēm.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Notiekošais ap šo likumprojektu... Šis būs kārtējais patiesības brīdis, kurš parādīs, kas patiesībā notiek ap OIK afēru, - vai tiešām kāds gatavojas reāli cīnīties ar to, tiešām gatavojas to izbeigt vai vienkārši gatavo jaunu piesegu.

Es domāju, ka par šo likumprojektu... pret šo likumprojektu pirmajā lasījumā nobalsos visi tie, kuri jau piedalījušies OIK afērā un kurus apmierina tā situācija, kāda pašlaik, uz šo brīdi, ir.

Savukārt tie, kuri domā veidot jaunu piesegu... viņiem vajadzēs nodemonstrēt to, ka viņi kaut ko šinī jautājumā var atrisināt.

Līdz ar to mēs, SASKAŅA, atrodamies pašlaik tādā pozīcijā, ka mēs nevaram atbalstīt ne vienu, ne otru pusi. Jo, raugi, pašlaik šis likumprojekts... tāds, kāds tas ir pašlaik, tas necīnās ar šo afēru. Tieši otrādi!

Es domāju, ka šodien daudzi tur īkšķus par to, lai šāds likumprojekts - tādā izskatā, kādā tas ir, - tiktu pieņemts, jo tas tiešām dos iespēju... pirmām kārtām jau iespēju visiem krāpniekiem, nepildot neko, vienkārši pieprasīt no valsts sev kompensāciju. Ar šādu likumprojektu - tādu, kāds tas pašlaik, tagad, ir uztaisīts, - mēs radām šādu tiesisku pamatojumu. Es pieņemu, ka tas ir to politisko partiju vienkārši tāds neveiksmīgs solis. Viņi paši nav sapratuši, ko viņi dara. Viņi gribēja cīnīties ar šo afēru, bet viņiem nav īsti sanācis. Nu, viņi nesaprot.

Un tāpēc būtu ļoti labi, ja viņi atnāktu šeit un pateiktu, kāds ir šī likumprojekta patiesais mērķis.

Ko jūs vēlaties panākt? Vai jūs vēlaties ar šo likumprojektu panākt, ka šai afērai ir turpinājums, jauns piesegs tiek radīts, vai jūs tiešām vēlaties cīnīties ar šo afēru? Jo atkarībā no tā, kāds ir jūsu mērķis...

Otrajā lasījumā mēs varam šo likumprojektu tiešām sakopt.

Un to afēru, ko jūs esat izveidojuši, ko jūs jau esat nostiprinājuši ar iepriekšējiem grozījumiem... Tur principā likuma līmenī... Saeima legalizēja OIK afēru - padarīja legālas jeb likuma līmenī nostiprināja daudzas lietas, kuras līdz šim likumā nebija noteiktas... attiecībā uz kontroli, attiecībā uz pārkompensāciju un daudzām citām lietām.

Ar šo likumprojektu mēs visas šīs lietas varētu atrisināt, sakārtot, veikt atbilstošus grozījumus - profesionālus, kompetentus grozījumus - un panākt, ka tik tiešām OIK afēra tiek izbeigta. Bet ne šādā redakcijā, kādā pašlaik ir šis likumprojekts.

Tāpēc es ļoti gribētu dzirdēt no šī likumprojekta virzītājiem... es gribētu, lai jūs atnāktu un pateiktu, ko jūs vēlaties panākt ar šo likumprojektu. Vai jūs vēlējāties uztaisīt tukšu, bezjēdzīgu šovu, zinot, ka tāds likumprojekts tālāk neaizies, vai tiešām jūs esat gatavi strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Nemiro. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Gribu teikt tikai to, ka šis ir pirmais lasījums un tātad vēl ir iespēja iesniegt dažādus priekšlikumus. (Dep. I. Zariņš: “Jūs to apsolāt?”) Un tad, kolēģi, strādāsim komisijā.

Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 27, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Nemiro. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 19. oktobris.

Sēdes vadītāja. 19. oktobris? Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19. oktobris.

Laiks pārtraukumam.

Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Jānis Dūklavs, Ilmārs Dūrītis, Kaspars Ģirģens, Inese Ikstena, Ieva Krapāne, Janīna Kursīte-Pakule, Dana Reizniece-Ozola, Edvīns Šnore, Vita Anda Tērauda, Jānis Urbanovičs un Inese Voika... Inese Voika ir.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi, klātesošie! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši un pirmajam lasījumam sagatavojuši likumprojektu “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”.

Grozījums paredz Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmajā daļā noteiktos atvieglojumus... dot iespēju šos atvieglojumus izmantot arī valsts muzejam - atvasinātai publiskai personai.

Komisija atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam.

Aicinu par to balsot Saeimu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas - šā gada 22. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta
Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labdien! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir ļoti cītīgi strādājusi un izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”.

Likumprojekts paredz nodrošināt finanšu iestāžu uzraudzības jomā “augstāku normatīvā regulējuma jeb tehnisko atbilstību” Eiropas Padomes Finanšu darījumu darba grupas rekomendācijām.

Komisijā likumprojekts tika kopā ar ekspertiem izskatīts un atbalstīts.

Aicinu jūs darīt tāpat.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! (No JK frakcijas: “Netika atbalstīts!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” pirmajā lasījumā!

I. Benhena-Bēkena. Es atvainojos. Bet... tas būtu precizējums. Jo tad ir notikusi tehniska kļūda. (Aplausi.) Paldies. Tātad precizēju un informēju, ka... (Dep. I. Zariņš: “Es tagad vairs neko nesaprotu!”)

Sēdes vadītāja. Benhenas-Bēkenas kundze! Lūdzu, sāksim no jauna! (Dep. I. Zariņš: “Kā - no jauna?!”)

Kolēģi! Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta
Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena. Vēlreiz par likumprojekta būtību.

Likumprojekts paredz nodrošināt finanšu iestāžu uzraudzības jomā “augstāku normatīvā regulējuma jeb tehnisko atbilstību” Eiropas Padomes Finanšu darījumu darba grupas rekomendācijām, tas ir, Moneyval rekomendāciju pilnvērtīgu ieviešanu.

Komisija izskatīja un neatbalstīja to.

Tagad, lūdzu, balsosim!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 38, atturas - 3. Likumprojekts noraidīts.

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Brīvības ielā 37B, Ogrē, Ogres novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Sveicināti, kolēģi! Juridiskās komisijas 2020. gada 8. septembra sēdē tika izskatīts likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Brīvības ielā 37B, Ogrē, Ogres novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām”.

Likumprojekts paredz atsavināt nekustamo īpašumu Brīvības ielā 37B, Ogrē, Ogres novadā, Ogres vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes “Cīrulītis” darbības nodrošināšanai un Ogres Centrālās bibliotēkas ēkas būvniecības realizācijai. Atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.

Īpašumtiesības uz atsavināmo nekustamo īpašumu (ar kopējo platību 8500 kvadrātmetri) nostiprinātas atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniecei (¾ domājamo daļu apmērā) un atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam (¼ domājamās daļas apmērā). Ogres novada pašvaldība kopīpašniekus aicināja piedalīties Ogres novada pašvaldības atlīdzības noteikšanas komisijas sēdē, kā arī lūdza sniegt viedokli un argumentus par katram piederošo domājamo daļu... par aprēķināto atlīdzību, informāciju par noslēgtajiem nomas līgumiem, citiem apgrūtinājumiem un citu svarīgu informāciju.

Ar 2019. gada 15. augusta lēmumu Ogres novada pašvaldības dome apstiprināja par atsavināmo nekustamo īpašumu noteikto atlīdzību, kā arī ar paziņojumu informēja kopīpašniekus par iespēju 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts minētais paziņojums, noslēgt līgumu par atsavināmā nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu.

Atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieks atbildes vēstulē informē, ka ir gatavs noslēgt līgumu par viņam piederošo domājamo daļu labprātīgu atsavināšanu.

Ir saņemta informācija par atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieces miršanas faktu.

Nav konstatēta atstātā mantojuma lietas izsludināšana, nav zināmi iespējamie mantinieki, līdz ar to nav iespējams noslēgt līgumu par atsavināmā nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu. Līdzko būs noskaidroti atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieces mantinieki, atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniecei izmaksājamā summa tiks izmaksāta mantiniekiem.

Ogres novada pašvaldībai iegūstot īpašumā atsavināmo nekustamo īpašumu, tiks sasniegts sabiedrības kopējām interesēm atbilstošs mērķis - Ogres novada pašvaldība būs ieguvusi nekustamo īpašumu savas administratīvās teritorijas labiekārtošanai un savu iedzīvotāju izglītībai un attīstībai.

Juridiskā komisija likumprojektu pirmajam lasījumam ir atbalstījusi.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Brīvības ielā 37B, Ogrē, Ogres novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 22. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Ģerboņu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Labdien, kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Ģerboņu likumā” ir viens no tiem likumprojektiem, ar kuriem Kultūras ministrija, valdība ierosina samazināt birokrātiju. Proti, ir paredzēts izņemt ārā no likuma normu par ģerboņa apstiprināšanas... izdošanas apliecību, jo visi ģerboņi un to piešķiršanas datumi... lēmumi jau tiek publicēti, ir pieejami tiešsaistē, kā arī īpaši izdotā katalogā, un tāpēc tāda īpaši izdota apliecība nav nepieciešama.

Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ģerboņu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Voika. Termiņš priekšlikumiem ir šī gada 28. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ralfs Nemiro.

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā”. Likumprojekts paredz zaudējumu kompensēšanu par piegādes pakalpojumu nodrošināšanu. Bet, lai veiktu šo preses izdevumu piegādi 2021. gadā, cenas jānosaka pirms līguma slēgšanas.

Tāpēc komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pasta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

R. Nemiro. Kolēģi, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

R. Nemiro. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21. septembris un izskatīšana otrajā lasījumā - 24. septembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. septembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 24. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Gaujas nacionālā parka likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (KPV LV).

Skatām likumprojektu “Grozījumi Gaujas nacionālā parka likumā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Gaujas nacionālā parka likumā” pirms pirmā lasījuma.

Likumprojekts izstrādāts, lai meža īpašnieki, kuru meža īpašums atrodas Gaujas nacionālā parka dabas lieguma zonā, bet meža īpašumam nav apstiprināta meža apsaimniekošanas plāna, varētu ierobežot egļu astoņzobu mizgrauža izplatību.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Gaujas nacionālā parka likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Kursīte. Šā gada 24. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Kolēģi! Tātad Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā”.

Šodien būs vairāki šādi likumprojekti - kopumā deviņi. Visi ar vienu mērķi. Šis mērķis ir izdienas pensijas saņēmējam, piešķirot vecuma pensiju, ja tās apmērs ir mazāks par iepriekš saņemto izdienas pensiju, saglabāt ienākumu līmeni tādā pašā apmērā, kāds bija līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Skride. Lūdzam priekšlikumus otrajam lasījumam iesniegt līdz šā gada 2. oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Krišāns.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”.

Likumprojekta “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” mērķis ir izdienas pensijas saņēmējam, piešķirot vecuma pensiju, ja tās apmērs ir mazāks par iepriekš saņemto izdienas pensiju, saglabāt ienākumu līmeni tādā pašā apmērā, kāds bija līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Likums varētu stāties spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Krišāns. Paldies par atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš arī varētu būt 2. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Eva Mārtuža.

E. Mārtuža (JK).

Augsti godātais Saeimas Prezidij! Augsti godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā”.

Likumprojekta “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” mērķis ir izdienas pensijas saņēmējam, piešķirot vecuma pensiju, ja tās apmērs ir mazāks par iepriekš saņemto izdienas pensiju, saglabāt ienākumu līmeni tādā pašā apmērā, kāds bija līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Redziet, kā notiek pie mums. Nāk referents... Nu, nopietns likumprojekts “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā”. Nu, kam vēl, ja ne diplomātiem? Tieši viņiem visvairāk trūkst, es domāju. Es labprāt lasītu tur... pensionāru izdienas pensiju likuma kaut kādas izmaiņas, bet nē - diplomāti! Labi.

Tātad pabeigsim par... Es saprotu, ka te Mārtužas kundze diezgan nesen... uz Saeimas tribīnes... Iepriekš laikam nav bijušas nekādas tādas publiskas runas un tā, bet nu vismaz, ja nāk referēt, tad nevis no lapiņas lasiet, bet kaut kā... nu vismaz izstāstiet būtību - par ko. Bergmaņa kungs man pusminūtes laikā izstāstīja, par ko ir šis stāsts. Kā diena pret nakti!

Labi. Jāpaiet laikam droši vien, lai arī kaut ko iemācītos. Man pagāja pusotrs gads, līdz kamēr mana Pandoras lāde atvērās. Es ceru, ka līdz šī sasaukuma beigām arī citiem referentiem būs tā, ka varēs pastāstīt par likumprojektu deputātiem saprotamā valodā, tautai saprotamā valodā.

Bet tagad atgriezīsimies pie likumprojekta “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā”. Pirmais lasījums. Un te ir tā... Nu, es tiešām negribu personīgi... negribētu būt diplomāts. Man bišķiņ problēmas ar to diplomātiju, šeit divus gadus sēžot un skatoties, kas mūsu valstī notiek, tā... no iekšpuses.

Bet kas nekait būt diplomātam? Vesels stāsts te varētu būt par to, kur tik mēs neesam atvēruši tās vēstniecības. Kur tik mums ir un kur nav konsulārie departamenti. Kas tik mums izsniedz vai neizsniedz vīzas.

Es nezinu, cik daudzi no jums zināja, ka vīzas, piemēram, izsniedz arī kantori ārvalstīs, kas ir autsorsēti.

Nē, nu, iespējams, man jāiedziļinās vēl šajā tēmā, iespējams, ka tā drīkst. (Starpsauciens: “Noteikti!”) Un var būt, var būt, ka tā vajag. Bet es palasītu labprāt, kāds tur tas regulējums ir. Jo mums te ir, nu, tieši beidzamajā laikā parādījušies daži tādi gadījumi, vienkārši tādi... tādas pērles, ka uzņēmēji jūk prātā - no valsts pārvaldes, teiksim, visas tās birokrātijas, tā izteiksmes veida, tās neizpratnes par lietām, neiedziļināšanās... Jo taču, kas vēl, ja ne diplomāti, zina labāk, kur, kā, ko. Pat ja viņam skaidri norāda, ka ir kaut kāda komunikācijas problēma tajā visā lokā, kad tas uzņēmējs jau var skriet no Šanhajas uz Honkongu, vēl tur kaut ko. Viņš jau var par savu naudu tur lidot un tirināties, kur tik viņu visur nesūta, bet nu... dienas beigās (angliski at the end of the day) tas maksā tieši kaut kādu konkrētu summu, un tur jau tā summiņa, ko tas uzņēmējs maksā, nu, to jau viņam nekompensē neviens. Neviens... no budžeta. To jau viņš tā kā pats, jo viņš pats izvēlējās kļūt par uzņēmēju un pats vēl ārzemēs kaut ko darīt, un pats vēl... pats vēl... nu.

Jūs varbūt nezināt, Latvijas tēls, starp citu, Latvijas tēlu... Kas tā... Es visu laiku aizmirstu šito valsti. Atcerēšos, pateikšu. Austrumu... austrumu... austrumos Latvijas tēlu veido uzņēmēji... par Latviju. Lai piesaistītu mums investīcijas, viņi veido... Viņi izstāstīja stāstu, kā tas notiek 10 gadu garumā. Un tad ir tā - čiks! Kaut kāda diplomāta dēļ vienkārši viss beidzās! Valstij vēl kovids un viss, un tagad viņi kaut kā mēģina runāties ar to diplomātu, vēl te iesaistīt kaut ko no pārvaldes... valsts pārvaldes šeit, no Ārlietu ministrijas, un kaut kā nesanāk.

Nu tad vienkārši... Mums jau arī ir padomā nākamais pieprasījums Rinkēviča kungam. Vienkārši man žēl Pugas kungu, viņš tūlīt to... Pieprasījumu komisija netiks galā, mums tur būs jāsēž katru dienu. Tā ir tāda nopietna lieta. Manuprāt, tieši tajā diplomātu... diplomātu korpusā ir jātaisa pilnīga revīzija, jāiet cauri katrai valstij - ir vajadzīgs, nav vajadzīgs, kāpēc. Ir jābūt, nav jābūt... Tās ir milzīgas summas, ko mēs maksājam par diplomātisko korpusu. Par viņiem, par viņu ģimenēm, un tas ir ārprāts! Vai tiešām mūsu valstī tā ir prioritāte šobrīd? Tur jātaisa revīzija momentāli. Mums nav... un mums nav pārstāvniecības vispār nekādās tādās valstīs, kur cilvēki ir lepni, ka viņi zina par Latviju kaut ko. A jūs sēžat nodurtām galviņām, un prioritāte šodien mums ir likumprojekts “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā”, nevis pensionāri, kas šeit badu mirst un kuriem bērni ir aizbraukuši un tagad nevar atbraukt, jo mums ir kovids. Un vienkārši kaimiņi viņiem nes (“kaimiņi” ar mazo burtu, vārds “kaimiņš” sabojāts arī uz ilgiem gadiem)... nes viņiem ēdienu. Kopā ar viņiem raud virtuvē, jo bērni taču ir projām. Netiek... jo mums ir kovids! Viņķelei un Kariņam ir kovids!

Es - par prioritātēm tikai un par to, ka diplomātu korpusā ir jābūt kārtīgai revīzijai, un Rinkēviča kungs, ja mani dzird, var sākt jau šodien. Jo šitā būs tēma, nākamā... vienkārši... šitā būs bumba ar laika degli.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Šis ir ļoti nopietns temats attiecībā uz izdienas pensijām. Es, protams, varētu sākt ar joku par to, ka, visticamāk, Latkovska kungs, tāpat kā Āboltiņa, pēc kāda laika gribēs pretendēt uz kādu diplomāta vietu, lai būtu ar izdienas pensiju, bet runa ir par kaut ko citu. Runa ir par to, ka šī sistēma... un tas būs ļoti nepopulāri varbūt, bet vienlaikus es to esmu dzirdējis no ļoti, ļoti daudziem maniem vēlētājiem, īpaši tiem, kas ir privātajā sektorā, kas nesaprot...

Viņu jautājums ir pamatots, viņi nesaprot sekojošu lietu - kā var būt tā, ka četrdesmit... četrdesmitpiecgadīgs, varbūt piecdesmitgadīgs vīrietis spēka gados iet pensijā, izdienas pensijā. Tas var būt tikai valstī, kas ir ļoti bagāta valsts. Tas galvenais arguments ir, ka ir stresains... nu, acīmredzot stresains, bīstams darbs. Bet šie jautājumi, kas saistīti ar stresu un bīstamību, tad mums ir jāsaliek... jāsaliek vairākās sadaļās.

Sāksim ar stresu. Es uzdošu jautājumu. Ātrās palīdzības šoferim ir stresains darbs vai nav? Vai ārstam, kuram guļ pacients uz galda, - ir vai nav? Kasierim “Rimi” kasē, kur nāk no rīta līdz vakaram apmierināti, neapmierināti cilvēki, - ir vai nav stresains darbs par mazu algu... par mazu algu un domājot, kā pabarot bērnus, viņus izskolot... un visu pārējo? Uzņēmējam, kuram atņem biznesu, kuram paceļ nodokļus, kuram ir jādomā, vai viņam aizvērs, neaizvērs bankas kontu, - viņam ir stresains darbs vai nav stresains darbs? Mēs varam turpināt par jebkuru tēmu. Par jebkuru tēmu! Un mēs atradīsim atbildi, kas ir stresains darbs. Katrs savā darbā ir piedzīvojis vai var piedzīvot zināmu stresu, stress nevar būt kritērijs.

Otrs - bīstamība. Tātad viens arguments ir bīstamība. Karavīrs, policists vai... vai vienalga. Atkal mēs varam nosaukt šos piemērus - vai ātrās palīdzības šoferim ir bīstams darbs, vai jumiķim, kurš ir uz jumta, ir bīstams darbs... un tādā garā.

Redziet, to risina ar apdrošināšanas palīdzību. Nu, tātad, ja cilvēks gūst traumu, tad viņam vajadzētu būt darbā apdrošinātam. Bet, ja viņš nekādas traumas nav guvis un 40, 45, 50 gados iet izdienas pensijā, tad tā sistēma ir nepareiza. Normālā pasaulē cilvēki, kas ir bijuši, piemēram, aktīvajā militārajā dienestā vai aktīvajā policijas dienestā, 40 gados, skaidrs, vairs neskrien, nepievelkas varbūt katru dienu, nešaudās un neķer noziedzniekus, bet viņi pāriet ar savu pieredzi strādāt attiecīgi citā darba režīmā. Viņi sāk strādāt, vienalga, ministrijā vai ierēdniecības aparātā vai... vai vienkārši tiek... Pārveidojas viņu darba ikdiena, nevis viņi iet pensijā. Un no šāda viedokļa arī izdienas pensijas ir absolūti... nesaprotami.

Diplomātiem jautājums ir - kur ir bīstamība un kur ir stresains darbs? Pēc savas būtības pilnīgs absurds. Līdz ar to... Šodienas apstākļos, kad daudziem cilvēkiem nav, ko algās samaksāt, kam bizness jāver ciet, mēs runājam par izdienas pensijām diplomātiem... Tad nu skaidrs. Tātad Solvita Āboltiņa - viņai ir ļoti stresains darbs, sēžot Romā, ļoti bīstams darbs, viņai būs izdienas pensija. Par to mēs šodien lemjam.

Faktiski es domāju, ka tā ir plašāka diskusija. Ja mēs gribam mūsu sabiedrības interesēs rīkoties, mums būtu jāpārskata visu izdienas pensiju esība kā tāda. Mums būtu jāpievērš uzmanība tam, lai cilvēkam būtu vienkārši normāls atalgojums, lai cilvēkam būtu darbs, nevis jārada sistēma, kā uz nodokļu maksātāju, tas ir, uz privātā sektora, rēķina uzturēt četrdesmitgadīgu spēcīgu vīrieti, kurš iet pensijā.

Ir vēl viena maza detaļa. Mūsdienu apstākļos, kā mēs zinām, cilvēka dzīves ilgums palielinās, ievērojami palielinās. Cilvēks 60 gadu vecumā mūsdienās nav vecs, salīcis pensionāriņš. Tas ir jauneklīgs cilvēks... pie nosacījuma, ja viņš nav nodzēries vai pats sevi degradējis citādos veidos. Ja viņš ir saņēmis puslīdz labu veselības aprūpi, mūsdienās 60 gadu vecums vairs nav pati dzīves nogale, pat neskatoties uz to, ka vidējais vīriešu dzīves ilgums Latvijā ir aptuveni, ja nemaldos, 69 gadi un sievietēm - par 10 gadiem ilgāk. Bet fakts pats par sevi nav nekāds pamats uzskatīt, ka dzīves ilgums arī saīsinās. Tas ir milzīgs slogs uz tā jau ļoti nelielo sabiedrības daļu, kurai ir jāuztur visa sabiedrība.

Tad parēķināsim, cik tad... mums ir tā sabiedrības daļa, kas patiesībā maksā nodokļus. Mēs esam pieraduši visi teikt, ka mēs maksājam nodokļus. Mēs, Saeimas deputāti, nemaksājam nodokļus. Mēs nemaksājam nodokļus tā iemesla dēļ, ka mēs savus ienākumus gūstam no nodokļos samaksātās naudas, līdz ar to mēs neradām nekādu jaunu naudu, mēs vienkārši iztērējam nodokļu naudu. Un tā ir visā valsts sektorā. Ja mēs skaitām, cik ir valsts sektorā... Valsts sektorā ir aptuveni... plus mīnus 300 tūkstoši cilvēku. Visā valsts sektorā.

Tālāk skaitām pensionārus. Cik ir pensionāru Latvijā? (Dep. A. Klementjevs: “550...!”) 550 tūkstoši. Tātad tie jau ir gandrīz 900 tūkstoši cilvēku. Vēl ir bērni - 350 tūkstoši. Tas ir miljons 200 tūkstoši. Privātajā sektorā mums galu galā atliek robežās no 300 līdz 400 tūkstošiem cilvēku, kas reāli fiziski arī rada visu nodokļu masu un uztur visu sabiedrību. Un tad sanāk, ka šiem 300 tūkstošiem cilvēku ir jāuztur četrdesmit... četrdesmitpiecgadīgi, piecdesmitgadīgi vīrieši spēka... visspēcīgākajā vecumā, kad ir vislielākās darbspējas.

Jūs taču, uz mani paskatoties, redzat, kādas man darbspējas ir! Un, protams, jau būtu skaisti, jo būt par deputātu - pēc savas būtības... tas jau arī pats par sevi ir kā atrasties izdienas pensijā. Ja tu 40 gados esi Saeimas deputāts, tad skaidrs, ka deputāta darbs nav no tiem pašiem sarežģītākajiem: sēdi beņķī, baksti telefonā kaut ko, pasēdi, pasmejies kaut ko, nobalso pret tautu, iznāc ar prievītēm, ar Georga lentītēm; tur apkampjas, Iesalnieks pasmaida kaut ko par jumjiem un ūsiņiem, un viss.

Bet, nopietni runājot, es aicinu deputātus par to padomāt un šo diskusiju par izdienas pensijām pacelt citā līmenī. Es saprotu, ka gribas, ka mēs izmaksājam policistiem, ugunsdzēsējiem, karavīriem un tā tālāk vairāk, bet risinām šo jautājumu nevis ar pensiju sistēmu, ar nodokļu sloga problēmu, bet risinām to jautājumu ar atalgojuma sistēmu. Risinām to jautājumu ar darba vietu sistēmu, risinām to jautājumu ar biznesa attīstības sistēmu, lai tiem cilvēkiem, kas arī pēc šī parlamenta... Un pilnīgi skaidrs, ka no šī parlamenta lielākā daļa nākamajā parlamentā netiks ievēlēta, tajā skaitā arī Latkovska kungs. Ir pilnīgi skaidrs, ka viņiem vajadzēs atrast darbu. Un mums ir šodien jāatrod darbs, lai viņus nevajadzētu kā Solvitu Āboltiņu sūtīt uz Romu par vēstnieci, lai pēc tam saņemtu izdienas pensiju kā diplomātisko pensiju, bet lai vienkārši cilvēki varētu strādāt Latvijā. (Dep. J. Butāna starpsaucieni.)

Tā ka es aicinu, deputāti... Butāna kungs, jūs tur varat nebļaut! Jūs arī neievēlēs nākamajā parlamentā. Lai kā jūs bļautu un lai kā es jūs no tribīnes reklamētu, jums nespīd. Pilnīgi nespīd! Jūs jau tagad to Tallinas šoseju arī... atvainojos, gribēju vienu vārdu uz “s” burta teikt. Bet nesanāks jums. Nespīd. Nespīd. Tā ka droši atslābstiet, Liepājas cietumu sāksiet būvēt, paši varēsiet tur arī sēdēt.

Paldies. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Skridem.

A. Skride (AP!).

Kolēģi! Daudz kas, ko teica Liepiņas kundze un Gobzema kungs, protams, ir taisnība. Bet, ja mēs runājam par šo... par šiem pavadošajiem deviņiem likumprojektiem, kas faktiski ir izmaiņas likuma “Par valsts pensijām” ietvaros, tad šīs izmaiņas skar cilvēkus, kas jau sasnieguši pensijas... tātad īsto pensijas vecumu. Un tas skar tādā veidā, ka novērš, izlīdzina netaisnību. Konkrēti - tie cilvēki, kuri šobrīd ir izvēlējušies 2. pensiju līmeni pievienot 1. pensiju līmenim, salīdzinot ar tiem cilvēkiem, kuri izvēlējušies mūža apdrošināšanu, - viņiem tur ir šīs netaisnības izmaksu ziņā. Ar šiem pavadošajiem likumprojektiem mēs novēršam šīs netaisnības... respektīvi, kas ir radušās šiem cilvēkiem.

Bet, ja mēs runājam vispār par izdienas pensijām kā tādām, komisija jau pagājušo gadu un arī šogad ir strādājusi ar šiem jautājumiem. Mēs esam uzklausījuši Valsts kontroli, un mēs tiešām redzam, ka - jā, izdienas pensiju slogs mūsu valsts budžetam šobrīd ir milzīgs, tas ir liels. Un mums kopīgi, protams, viens no nākotnes darbiem būs vai nu paaugstināt... vecumu, kāds ir, piemēram, diplomātiem vai kam, vai strādāt pie šīs izdienas pensiju sistēmas, vēlreiz pārskatot Valsts kontroles ziņojumu.

Arī šoruden Sociālo un darba lietu komisijā šī tēma ir ieplānota, bet konkrētie likuma grozījumi šoreiz tātad ir pavadošie, kas nāk līdzi likumam “Par valsts pensijām”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ja mēs runājam tieši par diplomātijas sadaļu šajā jautājumā. Atalgojums, pensija un tā tālāk - tur lielākā daudzu desmitu gadu problēma bija iekš cita fakta.

Faktiski diplomāts atrodas ārpus normālā nodokļu nomaksas režīma. Viņš ir tā kā mikrouzņēmējs vai tā kā autoratlīdzības saņēmējs, jo absolūti lielāko daļu atalgojuma diplomāti, īpaši atrodoties ārzemēs, vēstniecībā, nesaņem kā pamatalgu, bet kā piemaksu, un nomaksātie nodokļi budžetā ir ļoti mazi. Tajā brīdī, kad vēstnieks aiziet vienalga kādā pensijā - izdienas vai vecuma
pensijā -, viņš principā nokļūst maznodrošinātā statusā. Tā ir... bija lielākā problēma, kas ir jākoriģē. Tas ir, pirmkārt, par diplomātiju.

Bet, otrkārt, es arī gribētu piebilst par šiem izdienas pensiju režīmiem. Es saprotu - tas nav šodienas jautājums. Bet, ja mēs par to esam sākuši runāt, mums obligāti to vēl vajadzētu pacelt augšā, jo ir tiešām pilnīgi nenormāla situācija. Varbūt kādreiz sāka ar armiju, pēc tam pievienoja policiju, pēc tam - pašvaldības policiju, pēc tam - diplomātus. Un tagad būtu labs jautājums, kuram vispār nav izdienas pensiju režīms? (Dep. E. Papule: “Pedagogiem!”) Un es... Salīdzināsim profesijas - diplomāta profesiju, teiksim, ar pedagoga. Es tiešām neredzu šeit nekādas atšķirības. Ja ne otrādi. Arī es... Mana pirmā darba vieta bija drošības dienests, kas pēc tam pārtapa par Militāro policiju. Man bija diezgan dīvaina sajūta, teiksim, pēdējos piecus gadus satiekot uz ielas savus kolēģus, kuri visi ir pensijā.

Tas nav normāli, un tas ir jāmaina. Mums nav tik daudz cilvēku resursu un kur nu vēl naudas, lai mēs atļautos pusi nācijas turēt pensijā 45 vai ātrāk gados.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Nu re, mēs tikko ar Skrides kungu sapratāmies, par ko ir šis likums, par ko ir vispār... par ko bija mans stāsts. Viss forši, ejam tajā virzienā, ka kaut kas ir jādara ar to diplomātisko korpusu - revīzijai ir jābūt.

Bet šodien ir lieliska diena! Šodien vārdadienu svin Vairas, un, pabeidzot šo sarunu par diplomātiju, es domāju, ka lieliskākā (nu, iespējams, jūs tā nedomājat, bet es domāju)... lieliskākā diplomāte, kāda ir bijusi valstī, - Vaira Vīķe-Freiberga. Šodien viņai ir vārdadiena. Varbūt mēs varētu apsveikt, vienkārši aplaudējot, Vairu Vīķi-Freibergu. Tādiem, man liekas, būtu jābūt diplomātiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams vai skaidrojams?

E. Mārtuža. Es aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

E. Mārtuža. Paldies, kolēģi, par atbalstu pirmajā lasījumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 2. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Krišāns.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””.

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” mērķis ir izdienas pensiju saņēmējam, piešķirot vecuma pensiju, ja tās apmērs ir mazāks par iepriekš saņemto izdienas pensiju, saglabāt ienākumu līmeni tādā pašā apmērā, kāds bija līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Šis likums varētu stāties spēkā ar 2023. gada 1. janvāri.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Krišāns. Paldies par atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Eva Mārtuža.

E. Mārtuža (JK).

Godātie Saeimas Prezidija locekļi! Godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā”.

Likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” mērķis ir izdienas pensijas saņēmējam, piešķirot vecuma pensiju, ja tās apmērs ir mazāks par iepriekš saņemto izdienas pensiju, saglabāt ienākumu līmeni tādā pašā apmērā, kāds bija līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Likumprojekts stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man būs viens joks un tad nopietnā daļa. Tas joks ir tāds, ka pie šī likumprojekta par izdienas pensijām māksliniekiem es nevaru saprast - Kaimiņam būs izdienas pensija kā aktierim vai kā cirka māksliniekam. (Aplausi. Dep. L. Liepiņa: “Kā deputātam!”) Tā ir nenopietnā daļa.

Bet nopietnā daļa. Parunāsim par nopietno daļu. Un šeit ir bišķiņ citādāk nekā par diplomātu izdienas pensijām. Es šeit redzu vienu lielu problēmu attiecībā uz visiem māksliniekiem, aktieriem un visiem pārējiem. Ir mums daži piemēri mūsu valsts, skaistās, veiksmīgās valsts, vēsturē. Un es jums atgādināšu šos piemērus.

Mūsu dižā aktrise Vija Artmane mūžībā aizgāja principā nabadzībā. Parādiet man vienu attīstītu, veiksmīgu valsti, kur dižākais aktieris vai aktrise mūžībā aiziet gandrīz nabadzībā. (Starpsauciens.) Vai Džemma Skulme, kuras īpašumi ir jāiztirgo, tāpēc ka ģimene nevar uzturēt šos īpašumus. Un tā ir problēma, tāpēc ka...

Es atkal gribēšu vērsties Nacionālās apvienības virzienā. Jums, starp citu, ir arī kultūras ministrs un ilgstoši ir bijusi arī kultūras ministre. Un jūs vienmēr esat bijuši par tiem latviešiem, patrioti ar lentītēm, prievītēm un visu pārējo... pastalām un ko tik vēl ne... lāpām un visu pārējo. Kā tas sanāk, Nacionālā apvienība? Kāpēc mūsu aktieri, mākslinieki dzīves nogalē dzīvo nabadzībā?

Tas ir tāpēc, ka jūs pacēlāt prievītes? Šodien jūs pacēlāt Georga lentītes? Vai tas ir tāpēc, ka jūs balsojāt, Nacionālā apvienība, pret samazinātu PVN pārtikai? Tāpēc, ka jūs visu šo Covid-19 laiku balsojāt pret uzņēmējiem. Šodien arī par tiem dīkstāves pabalstiem jūs nobalsojāt “pret”. Tāpēc, ka jūs rīdāt sabiedrību visu laiku un pēc tam esat priecīgi, ka esat paplēsušies ar SASKAŅU. Un zināt, kāpēc jūs to darāt? Jūs to darāt tāpēc, ka jums tas ir strādājis 30 gadus, lai jūs paši tiktu šajās vietās, lai Dombravas kungs - jūs, Dombravas kungs, - nevis veidotu, piemēram, spēcīgu Latviju, bet... jums vajag savu Saulkrastu novadu atsevišķi tikai tāpēc, ka jūs tur dzīvojat un māju ceļat. Tā ir jūsu personīgā ieinteresētība, nevis tautas ieinteresētība.

Un tas atsaucas uz māksliniekiem. Tas atsaucas uz to, ka mūsu sabiedrība nevar atļauties maksāt par biļetēm uz teātri, koncertiem kā Ņujorkā, Metropolitēna operā, 500-700 un cik tur eiro... dolārus Amerikā.

Tāpēc mūsu mākslinieki, daudzi cienījami mākslinieki (ar retiem izņēmumiem, ar retiem izņēmumiem!) dzīves nogalē dzīvo nabadzībā. Tāpēc mūsu valsts vēsturē vienam no visizcilākajiem cilvēkiem - un es viņa vārdu nosaukšu, tas ir Raimonds Pauls... Tāpēc viņam jums nepietiek, lai izmaksātu... izmaksātu to, ko viņš ir pazaudējis dažādās banku lietās. Bet jums pietiek VIENOTĪBAS čomiem, Latkovska čomam Vonsovičam, kur caur administratora lietām visā tajā “Latvijas Krājbankas” lietā... kur saņem visādus lielos rēķinus un visu pārējo... cauri. Un tas arī ir jautājums - kā nepietiek māksliniekiem?

Un tāpēc, Nacionālā apvienība, tas ir īpaši jūsu virzienā, jo jūs jau vienmēr esat tie - par tiem latviešiem, par kultūru, par mūsu identitāti, par prievītēm, pastalām un lāpām. Un visu pārējo jūs esat... Man jums ir aicinājums - varbūt beidziet ar tiem bezjēdzīgajiem simboliem, bet sāciet to, kas būtu jāizdara latviešu tautas labā. Un latviešu tautas labā ir jāizdara viena lieta (Starpsauciens.) - lai viņi dzīvotu pārticībā. Jo pārtikusi... pārtikušāka ir tauta, jo vairāk šajā valodā arī runātu sabiedrībā, nevis aizbrauktu.

Jums, starp citu, ir arī tas padomnieks demogrāfijas jautājumos - Parādnieka kungs. Pats viņš ir centies šo lietu risināt, cik nu ir bijis spēka. Bet šī sasaukuma laikā kādi konkrēti redzami viņa tādi darbi, tādi īsti darbi... Kā toreiz Raivis Dzintars plēsa to, nezinu, kreklu... Šeit uz Saeimas tribīnes... Rakstīja tur virsū par Abreni un visu pārējo. Plēsa un rakstīja, bet Abrenes mums nav, Raivi Dzintar! Tās mums nav. Tā bija tikai tāda priekšvēlēšanu politiskā cīņa. Tā nebija cīņa par būtību, par mūsu sabiedrību un tostarp par mūsu māksliniekiem.

Tāpēc es aicinu arī šo jautājumu skatīties kompleksāk un beigt nodarboties ar sabiedrības mānīšanu, kacināšanu ar kaut kādiem bezjēdzīgiem karodziņiem, krāsām un tamlīdzīgi, sākt risināt tos jautājumus, kas ir vajadzīgi.

Un nobeidzot. Ņemot vērā, ka jūs šodien nenobalsojāt un jūsu balsu, Nacionālā apvienība, pietrūka, lai mums būtu samazināts PVN pārtikai, es jūs aicinu pašiem šo jautājumu uzlikt nākamajā - pēc nedēļas - ceturtdienā darba kārtībā un parādīt, ka jūs esat īsti Latvijas patrioti, ka jūs patiešām esat par latviešiem, un palīdzēt nabadzībā slīgstošajai Latvijas tautai, valstij, kas ir viena... ja ne pati jau šobrīd nabadzīgākā Eiropas valsts, kuru vairs nesalīdzina ar Igauniju un Lietuvu, bet kuru labākajā gadījumā salīdzina ar Rumāniju. Un tas ir jūsu nopelns. Jūsu, jo jūs jau esat par latviešiem, Nacionālā apvienība!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā par konkrēto likumprojektu ir kas skaidrojams? (No frakcijas SASKAŅA: “Nav, ko teikt!”)

E. Mārtuža. Es aicinu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

E. Mārtuža. Pateicos par atbalstu pirmajā lasījumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2. oktobris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Kolēģi, turpinām ar likumprojektiem pavadošajiem... likumprojekta “Grozījumi “Par valsts pensijām”” ietvaros.

Konkrētais likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” paredz novērst netaisnību attiecībā uz personām, kuras ir izvēlējušās 2. pensiju līmeni pievienot 1. līmenim. Komisijā ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Skride. Lūdzam iesniegt līdz šī gada 2. oktobrim... otrajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Arī pavadošais likumprojekts likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” ietvaros.

Likumprojekts “Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” arī paredzēs novērst netaisnību attiecībā uz tām personām, kuras ir izvēlējušās 2. pensiju līmeni pievienot 1. līmenim. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Skride. Arī lūdzam iesniegt līdz šā gada 2. oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš arī šim likumprojektam - šā gada 2. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā”.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Eva Mārtuža.

E. Mārtuža (JK).

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā”.

Likumprojekta “Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā” mērķis ir izdienas pensijas saņēmējam, piešķirot vecuma pensiju, ja tās apmērs ir mazāks par iepriekš saņemto izdienas pensiju, saglabāt ienākumu līmeni tādā pašā apmērā, kāds bija līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

E. Mārtuža. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 2. oktobris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2. oktobrim.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Krišāns.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā”.

Likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā” mērķis ir izdienas pensiju saņēmējam, piešķirot vecuma pensiju, ja tās apmērs ir mazāks par iepriekš saņemto izdienas pensiju, saglabāt ienākumu līmeni tādā pašā apmērā, kāds bija līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Arī šis likums varētu stāties spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Krišāns. Paldies par atbalstu.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Anda Čakša.

A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godājamais Prezidij! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Šī likumprojekta mērķis ir noteikt no valsts budžeta līdzekļiem nodrošinātās vecuma pensijas noteikšanas kārtību gadījumos, kad persona par uzkrāto fondētās pensijas kapitālu iegādājas dzīvības apdrošināšanas... mūža pensijas polisi tātad. Likums stāsies spēkā no 2021. gada 1. janvāra, un atsevišķas likuma normas (deleģējums Ministru kabinetam noteikt vidējās algas aprēķināšanas kārtību invaliditātes pensijām) - no 2022. gada un no 2023. gada (pensijas apmēra noteikšanai ņemt vērā gan vecuma pensijas apmēru, gan mūža pensijas polises apmēru).

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Čakša. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 2. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 2. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. oktobris.

Likumprojekts “Par Pasaules Pasta konvencijas Otro papildprotokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja un pirmajam lasījumam atbalstīja likumprojektu “Par Pasaules Pasta konvencijas Otro papildprotokolu”.

Likumprojekta būtība ir šāda. Latvijai kā Pasaules Pasta Savienības dalībvalstij ir jāapstiprina Pasaules Pasta konvencijas Otrais papildprotokols. Konvencija ietver normas, ko piemēro starptautiskajiem pasta pakalpojumiem. Konvencijas noslēguma protokols ietver atrunas par konvencijas normu piemērošanu, un dalībvalstīm jānodrošina, ka izraudzītais pasta operators, kas sniedz universālo pakalpojumu, pilda visas saistības, kuras izriet no konvencijas un konvencijas reglamenta.

Kā es jau minēju, Latvijai kā Pasaules Pasta savienības dalībvalstij jāievēro un jāizpilda starptautiski pieņemtajos dokumentos noteiktās prasības un saistības. Tādēļ nepieciešams apstiprināt arī Otro papildprotokolu.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Pasaules Pasta konvencijas Otro papildprotokolu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Kols. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 27. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja un pirmajam lasījumam atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”.

Likumprojekts izstrādāts pēc Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles komitejas iniciatīvas, jo konstatēts, ka Aizsardzības ministrijas pakļautības iestādes ir saskārušās ar ierobežojumiem (licences nepieciešamību), nosūtot savā īpašumā esošās militārās preces remontam.

Grozījumi nepieciešami, lai izņēmums eksporta licences saņemšanai attiektos arī uz gadījumiem, kad Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas vai Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā esošās iestādes izved militāras preces remontam.

Tālāk. Šobrīd likums aizliedz privātpersonām Latvijā ievest militārās preces, jo, lai saņemtu militāro preču importa licenci, nepieciešama Aizsardzības ministrijas izsniegta speciāla atļauja, kuru ir tiesīgi saņemt tikai individuālie komersanti vai komercsabiedrības.

Ņemot vērā straujo Latvijas militāro preču ražotāju izaugsmi un Latvijas iekšējā tirgū līdz šim nebijušu militāro preču piedāvājumu, nepieciešams veikt grozījumus likumā, kuru mērķis ir aizliegt fiziskajām personām iegādāties, glabāt un lietot militārās preces Latvijas teritorijā. Šis aizliegums neattieksies uz šaujamieročiem (arī to sastāvdaļām, piederumiem un munīciju), kas nav speciāli izstrādāti militāram lietojumam.

Par nākamo likuma korekciju, kas ir šajā likuma grozījumu kopumā. Ņemot vērā komercdarbības specifiku un ierobežoto komersantu loku, jo likumā izvirzītas pastiprinātas prasības komersantiem speciālās atļaujas saņemšanai, šobrīd komersanti nemaksā valsts nodevu par speciālās atļaujas pārreģistrāciju. Komersanti maksā vienreizēju valsts nodevu par speciālās atļaujas saņemšanu. Likumprojekts paredz svītrot normu par valsts nodevas maksu speciālās atļaujas pārreģistrācijai, jo komersantu kontrolei tiek izmantoti Aizsardzības ministrijas resursi. Tātad tiek veikta nepārtraukta pastiprināta komersantu kontrole, izmantojot datubāzēs un rīcībā esošo informāciju.

Veikti arī redakcionāli uzlabojumi, precizējumi. Tiek izveidots tiesiskais regulējums, lai komersanti, saņemot speciālo atļauju (licenci), nepārprotami apzinātos, ar kurām Eiropas Savienības kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm viņiem ir atļauta komercdarbība.

Tiek arī noteikts tiesiskais regulējums, kas neierobežo Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un trešo valstu (ar attiecīgu Ministru kabineta atļauju) fizisko personu un juridisko personu tiesības iesaistīties darbā ar stratēģiskajām precēm.

Un, noslēdzot ziņojumu par šo likumprojektu, jāteic, ka ar šiem grozījumiem tiek izveidots tiesiskais regulējums, lai komersanti, saņemot speciālo atļauju, nepārprotami apzinātos, ar kurām Eiropas Savienības kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm viņiem ir atļauta komercdarbība. Regulējums ir nepieciešams, jo vairāki trešo valstu investori izrāda interesi par komercdarbības iespējām Latvijas militārajā nozarē, tajā skaitā - ražošanā un pētniecībā.

Jau šobrīd Latvijas tirgū ir vairāki ražotāji, kuriem nav iespējas paplašināt komercdarbību militārajā jomā, jo viens no komersanta dalībniekiem ir trešo valstu fiziskā vai juridiskā persona. Esošā situācija kavē Latvijas ekonomisko attīstību un investīciju ienākšanu. Atbilstoši šai normai trešās valsts investori varēs uzsākt komercdarbību militārajā jomā, ievērojot Latvijas intereses un valsts drošību.

Kolēģi! Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Kols. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 27. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Anda Čakša.

A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””.

Likumprojekta “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” galvenais uzdevums (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Neko nevar dzirdēt!”) ir atlīdzības par darbspēju zaudējumu saņēmējam, piešķirot vecuma pensiju, ja tās apmērs ir mazāks par iepriekš saņemto atlīdzību, saglabāt ienākumu līmeni tādā pašā apmērā, kāds bija līdz vecuma pensijas piešķiršanai.

Likums stātos spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Sociālo un darba lietu komisijā likumprojekts tika apstiprināts pirmajam lasījumam.

Lūdzu Saeimu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. (Starpsauciens.)

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Čakša. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2. oktobris. (Starpsauciens: “Kura gada?”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Kāda smuka saulīte tur, ārā!

Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” ir izstrādāts pirmām kārtām tādēļ, lai nodrošinātu normatīvā regulējuma atbilstību divām Eiropas Savienības līmeņa regulām. Pirmā ir saistīta ar ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras izveidei; uz tās pamata tiks izveidota Eiropas Prokuratūra. Un šobrīd tajā piedalās 22 Eiropas Savienības valstis, ieskaitot Latviju. Un otra regula ir par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpējo atzīšanu.

Likumprojekts ir izstrādāts arī tādēļ, lai risinātu dažādas praksē konstatētas, ar likuma piemērošanu saistītas problēmas starptautiskajā krimināltiesību... sadarbības jomā, kas, protams, ir katrā valstī citādāk regulēta.

Ilgi gaidīta regula... Un tās piemērošana - lai Eiropas Prokuratūra varētu pilnvērtīgi uzsākt darbu.

Un saskaņā ar šo konfiskācijas regulu šo sāks piemērot visā Eiropas Savienībā, izņemot Dāniju un Īriju, jau ar šī gada 19. decembri. Tā ka mums laika nav daudz.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Voika. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 25. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Skatām likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 671/Lp13) otrajā lasījumā.

Likumprojekts tika izstrādāts, lai līdz šā gada 19. septembrim... mēs līdz 19. septembrim būtu pieņēmuši... pārņēmuši tās direktīvas prasības, bet
Covid-19 pandēmijas dēļ mēs jau kavējam šo termiņu. Mums ir jāpārņem Eiropas Savienības 2018. gada 14. novembra direktīvas (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas) prasības mūsu nacionālajā likumdošanā. Daļa normu jau ir pārņemtas ar šā gada 11. jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Kolēģi! Šajā sakarā man ir jāpiemin tas, ka šajā gadījumā, kad mēs atvērām vaļā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, mēs saņēmām no industrijas pārstāvjiem - no Latvijas Raidorganizāciju asociācijas un Latvijas Reklāmas asociācijas - virkni priekšlikumu par reklāmas ierobežojumu atvieglojumiem, tādiem kā radio darbības liberalizēšana un stiprā alkohola reklāmas ierobežojumu atcelšana. Un tad nu, vienkāršiem vārdiem sakot, mēs sapratām, ka, ja mēs sāksim ar šiem priekšlikumiem šajā sēdē strādāt, mēs pie šīs direktīvas laikā tiešām netiksim. Tāpēc komisijas vairākums nolēma vērsties vēlāk... respektīvi, nolēma izrunāt šos organizāciju iesniegtos priekšlikumus, kuri ir aktuāli (tie ir jāizrunā!), bet nodalīt šo direktīvu no šiem asociāciju un mediju darbības pārstāvju priekšlikumiem, kuri bija gan par radio... gan par... piemēram, par stiprā alkohola reklamēšanu radiopārraidēs un TV.

Līdz ar to ir saglabājušies divi priekšlikumi. Tie ir komisijas priekšlikumi.

1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Šis priekšlikums ir atbalstīts, tas ir saistīts ar Diasporas likumu. Tas paredz Latvijas sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu satura pieejamības nodrošināšanu arī Latvijas diasporas mītnes zemēs - atbilstoši sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pasūtījuma... gada plāniem.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Nu jau tagad tam, ko saka Kaimiņš, es jau uz... pilnīgi jau tā ar lupu skatos, ko tad mēs tajā komisijā esam tur sastrādājuši. Es pat vairs neatceros, vai es esmu balsojusi “par” vai “pret”, bet tam vairs nav nekādas nozīmes...

Lasām visi kopā, kas ir rakstīts 1. priekšlikumā, to redakciju: “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu pieejamība nodrošināma visā Latvijas teritorijā,” - skaidrs, vai ne? - “kā arī diasporas mītnes zemēs”... Un tur nav punkta, tur tālāk ir rakstīts: “atbilstoši sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu gada plāniem.”

Un tagad man ir jautājums - kā lai mēs zinām, kas tajos plānos ir rakstīts? Es neesmu redzējusi tādus plānus. Neviens man... Tajos plānos varētu būt rakstīts, piemēram, tā: rādām tikai tādu varai labvēlīgu informāciju! Tā būtu viena versija. Otra versija: rādām tikai “Panorāmu”! Trešā versija - varētu būt rakstīts: rādām tikai Mozambiku, tāpēc ka man tur dzīvo čoms un viņam vēl četri draugi! Arī tā tur varētu būt rakstīts. Kas tik viss tur varētu būt rakstīts! Rādām, nerādām...

Es tomēr šodien aicināšu balsot “par”. Es pateikšu, kādēļ. Jo tajā iepriekšējā versijā - tajā, kas bija iepriekšējā lasījumā, - ir minēts tikai nodrošinājums visā Latvijas teritorijā, aizmirstot par diasporu. Bet, ja mēs patiešām vēlamies, lai diaspora... Ašeradena kungs, tas ir svarīgi, jo mēs runājam par diasporu! Arī viņi nestu nodokļus mūsu valstij, ja viņi šeit atgrieztos.

Tādēļ es aicinu ieklausīties arī VIENOTĪBU. Un, Latkovska kungs, aicinu arī jūs nekļūdīties. Ieklausieties!

Mans piedāvājums būs uz trešo lasījumu. Es zinu, ka uz trešo lasījumu būtiskus labojumus nevar iesniegt, ka tur var tikai komatiņus... un vēl kaut ko.

Bet šis jautājums ir būtisks, ja mēs gribam tiešām sakārtot medijus. Un ja gribam, lai tie cilvēki, kas ir aizbraukuši, saņemtu kvalitatīvu informāciju par to, kas Latvijā notiek, un lai viņos atgrieztos cerība, ka, iespējams, šī ir tā zeme, kur ir vērts atgriezties.

Tātad mans piedāvājums uz trešo lasījumu būtu, ka arī diasporas mītnes zemēs... nevis atbilstoši kaut kādiem tur... nezinu, kādiem plāniem, bet... kurās dzīvo ne mazāk kā... Un tad jau mēs varam padiskutēt, kuras tad ir tās mītnes zemes, kuras mūs interesē, - ne mazāk kā divi tūkstoši, ne mazāk kā 500... Iespējams, visās... Iespējams, visas... Iespējams, mēs nonākam pie secinājuma, ka ikviens, kas dzīvo kaut kur ārzemēs, mums ir svarīgs. Nu, es būtu tā... Jo, ja jau Kariņš saka, ka naudas mums ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis, tad nu... Ja naudas ir tik daudz, nu tad runājam ar diasporu, sakārtojam tos sabiedriskos medijus! Vēlme ir.

Tēraudas kundze brīnišķīgi strādā pie likuma, cepuri nost!

Tā ka - ejam uz priekšu un sākam komunicēt ar normālu sabiedrisko mediju, ar normālu saturu, ar normālu NEPLP, nevis ar kaut kādiem tur pajoliņiem, kuri paši nesaprot, ko viņi dara! Vienkārši sākam komunicēt! Un tikai tādā veidā mēs tos cilvēkus atgriezīsim, nevis tad, kad mēs viņiem spraudīsim, es atvainojos, ausīs batonus, stāstīdami par to, cik mēs te labi dzīvojam, cik viss ir kolosāli.

Tad viņi atgriežas, jo viņi taču klausās, cik te viss forši. Atgriežas un saka: “Eu, taču nekas te nav mainījies!” Viņi aizbrauc atkal, tad paiet kādi gadi, un tad viņi domā: “Nē, nu varbūt... varbūt to trešo bērnu tomēr varētu uzaudzināt Latvijā.” Atbrauc: “Nē, nu atkal... Nekas nav mainījies! Nē, nu, johaidī, kas tas ir?! Televīzijā saka, ka viss kārtībā, es atbraucu - nekas te nav kārtībā!”

Kaut kādas atbalsta programmas ar kaut kādiem miljoniem, kas tur ir iegāzti iekšā, it kā ir, bet beigās... Atbalsta programma - viņi cilvēku aizsūta... Tad, kad cilvēks meklē darbu, viņi saka - ieejiet ss.lv.

Tādas ir tās atbalsta programmas, kurs jūs esat sataisījuši diasporas atgriešanai.

Tā ka es ļoti nopietni ceru padomāt tieši par šo.

Šodien atbalstiet! Bet es ceru, ka cilvēki, kas kaut ko saprot no medijiem šobrīd... “Attīstībai/Par!”... Es domāju, nu jau labāk sokas arī ZZS...

VIENOTĪBA šodien paklupa uz tāda elementāra jautājuma... Manuprāt, uzņēmēji, Latkovska kungs, jūs jau sāk neapkalpot, tā ka rēķinieties ar to!

Vajadzētu sagrupēties un uztaisīt normālu, saprotamu visiem, ne tikai jums...

Tā ka - atbalstiet! Un uz trešo lasījumu es iesniegšu izmaiņas. Un ceru uz jūsu atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Kaimiņš. Jā, ļoti jauki, tiešām deputātiem arī ir jāiesniedz priekšlikumi. Gaidīsim priekšlikumu no Lindas Liepiņas sakarā ar tikko runāto.

Par tiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu gada plāniem. (Dep. L. Liepiņa: “Jūs vislabāk zināt! Jūs būsiet tas, kas te kaut ko stāstīs?!”) Tas ir sabiedriskais pasūtījums, kas tiek izteikts... attiecībā uz programmu gada plāniem. Tātad - sabiedriskais pasūtījums, kurš pasūta attiecīgās vadlīnijas. Un šeit ir runa arī par interneta vietnēm, lai mūsu diasporas pārstāvji varētu redzēt to visu arī internetā.

Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts. Tas ir saistīts arī ar Diasporas likumu, paredz ar diasporu saistītu norišu atspoguļošanu Latvijas sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu saturā.

Komisijā šis priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, atbalstīti.

Aicinu balsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. Kaimiņš. Šā gada 24. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. septembris.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Liepiņai.

Vai jums ir priekšlikums par citu termiņu?

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšlikumiem tomēr... Es nezinu, es neesmu par šo jautājumu diskutējusi ar Tēraudas kundzi... Vai mums nav vajadzīgs nedaudz ilgāks termiņš? Jo es tiešām... Mans priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Jūs varat šobrīd izteikt priekšlikumu par citu termiņu.

Tātad - līdz kuram...?

L. Liepiņa. (Nerunā mikrofonā.) 14 dienas. Kas tad sanāk? 1. oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātes Liepiņas ierosinātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 1. oktobris.

Savukārt komisija lūdz noteikt 24. septembri. (Dep. L. Liepiņa: “Varbūt Tēraudas kundzei...?”)

Deputātes Liepiņas kundzes priekšlikums - šā gada 1. oktobris.

Mums ir jābalso vispirms par šo termiņu - šā gada 1. oktobris.

Kaimiņa kungs arī gribēja kādu priekšlikumu izteikt?

A. Kaimiņš. Jā. Es gribu atgādināt: kolēģi, šis ir direktīvas ieviešanas datums un mēs jau kavējam termiņu. Nu, paliekam pie šā gada 24. septembra!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nu, redziet, birokrāts esat kļuvis.

Kādu direktīvu?! Nacionālās intereses - vispirms, pēc tam - jūsu direktīvas! (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Tā, labi. Paldies.

Balsosim vispirms par tālāko datumu, tātad par deputātes Liepiņas ierosināto termiņu - šā gada 1. oktobris.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” šā gada 1. oktobris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 54, atturas - nav. Līdz ar to deputātes Liepiņas priekšlikums par termiņu nav atbalstīts.

Tātad paliek spēkā komisijas noteiktais priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. septembris.

Godātie kolēģi! Nākamā sēdes darba kārtības sadaļa - “Iepriekšējās sēdēs nepabeigto lietu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska.

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savā 25. februāra sēdē ir izskatījusi un sagatavojusi pirmajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”.

Likumprojektu izstrādāja Iekšlietu ministrija un Valsts drošības dienests, pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 1. panta otro daļu, kura nosaka: “Nacionālās drošības garantēšana ir valsts pamatpienākums.”

Likumprojekta mērķis ir noteikt paaugstināta riska pasākuma pieteikšanas un iesnieguma izskatīšanas kārtību, kā arī pasākuma organizatoru, par tehnisko drošību un par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgo personu, kārtības uzturētāju, publiska pasākuma apmeklētāju un dalībnieku tiesības un pienākumus.

Publisku pasākumu norises laikā, kuros pulcējas ievērojams skaits personu, ir augstāki sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumi, kā arī iespējami terorisma draudi.

Izvērtējot iespējamos sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumus un terorisma draudus, ir konstatēti trūkumi esošajā tiesiskajā regulējumā, kas neparedz pilnvērtīgi nodrošināt nepieciešamos drošības pasākumus, kā arī savlaicīgi reaģēt dažādās apdraudējuma situācijās publiska pasākuma norises laikā.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai novērstu konstatētos trūkumus.

Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 17, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

D. Rukšāne-Ščipčinska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1. oktobris.

Godātie kolēģi, tā kā esam izskatījuši minēto likumprojektu, mēs varam... līdz ar to arī esam izskatījuši Saeimas 2020. gada 5. marta sēdes darba kārtību. (Dep. A. Kaimiņš: “Beidzot!”) Šis ir likumprojekts no 2020. gada 5. marta sēdes. Līdz ar to šo sēdi varam... 5.  marta sēdi varam slēgt. (Aplausi.)

Darba kārtībā...

Godātie kolēģi! Deputāti Pavļuts, Latkovskis, Zakatistovs, Jurašs, Dzintars, Augulis un Agešins lūdz izsludināt pārtraukumu pulksten 15.00 uz 15 minūtēm un pēc tam turpināt sēdi. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nē!”) Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrāciju!

Vārds Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Godātie kolēģi! Vēlreiz lūdzu uzmanību. Lūdzu, atgriežamies zālē pulksten 15.15! Tātad pēc 15 minūtēm turpināsim sēdi. Šis pārtraukums ir tikai 15 minūtes.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Jānis Dūklavs, Ilmārs Dūrītis, Kaspars Ģirģens, Ieva Krapāne, Māris Kučinskis, Janīna Kursīte-Pakule, Ralfs Nemiro, Edvīns Šnore un Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.15.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums”, otrais lasījums.

Godātie kolēģi! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Turpinām Saeimas sēdi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Uldis Budriķis.

U. Budriķis (JK).

Sveicināti, kolēģi! Sveicināta, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Uz otro lasījumu likumprojektam “Dzīvojamo telpu īres likums” ir iesniegts 71 priekšlikums.

Taču laikā starp pirmo un otro lasījumu ir notikušas neskaitāmas darba grupas sēdes, likumprojekts ir skatīts apakškomisijas sēdē, tas ir skatīts arī Tieslietu ministrijas paspārnē esošajā Civilprocesa likuma pilnveidošanas darba grupā. Un, lai izskatītu visus priekšlikumus - 71 priekšlikumu -, ir bijušas vairāk nekā 10 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdes.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precīzāk definē likuma darbības jomu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Atbalstot 1. priekšlikumu, es tomēr gribētu pievērst jūsu uzmanību tam apstāklim, kuru tikko minēja Budriķa kungs, - ka pirms izskatīšanas otrajā lasījumā bija vairākas sēdes, vairākas darba grupas. Kāpēc?

Pirmais ir tas, ka tiesības uz jumtu virs galvas ir pamattiesības katram cilvēkam, katrai ģimenei. Un tas ir vitāli svarīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem. Visiem! Tāpēc ir arī ārkārtīgi svarīgi, lai mēs pieskartos šīm lietām ar paaugstinātu uzmanību un paaugstinātu atbildības sajūtu.

Tas ir pirmais, ko es gribētu teikt.

Otrais. Runājot konkrēti par šo likumprojektu, vajadzētu pateikt, ka īres attiecības bija... ir regulētas vairākos likumos tagad. Un galvenais likums ir Civillikums, kurš regulē īres attiecības. Bet deviņdesmito gadu sākumā mēs sākām regulēt mājokļu problēmas divos virzienos.

Pirmais virziens bija atjaunot vēsturiskās tiesības uz nekustamo īpašumu mantiniekiem... īpašniekiem un mantiniekiem, kuru īpašumi tika nacionalizēti.

Līdz ar to pirmais process, kas sākās, - tas bija denacionalizācijas process, pirms kura bija paplašinātas arī Civillikuma normas par mantojuma tiesībām un atvieglotas denacionalizācijas procesa procedūras.

Otrs process, kas sākās gandrīz paralēli, bija privatizācijas process.

Kāpēc es par to runāju? Tāpēc, ka uz deviņdesmito gadu sākumu gandrīz 100 procenti dzīvokļu bija izmantoti, balstoties uz īres tiesībām.

Kad iesākās šie divi procesi, izveidojās nevienlīdzība starp dažādām iedzīvotāju grupām: vieni, kuriem bija dotas tiesības privatizēt valsts vai pašvaldības īpašumu, un otri, kuri likteņa dēļ palika denacionalizētajās mājās. Jo denacionalizācijas noteikumi neregulēja to jomu - attiecības starp jaunajiem īpašniekiem un īrniekiem.

Tieši tad parādījās spēkā esošais likums “Par dzīvojamo telpu īri”, kura galvenais un faktiski vienīgais mērķis bija pasargāt no patvaļas īrniekus, kas palikuši dzīvot denacionalizētajās mājās. Es tagad nerunāšu par to, ka tieši viņiem bija liegta iespēja atšķirībā no citiem privatizēt savus dzīvokļus vispārējā kārtībā, kāda bija paredzēta valstī.

Tas radīja pirmās problēmas mājokļu jomā.

Diemžēl šodien problēmu skaits nav samazinājies, tas vairojas ar katru gadu. Un tas ir ļoti nožēlojami, jo mēs izveidojām likumdošanas jomā diezgan lielu putru.

Tagad - piedāvātais likumprojekts... Tam ir svēts mērķis - attīstīt īres mājokļu jomu, sektoru biznesā. Tas ir apsveicams moments. Bet šeit atkal svarīgi ir paskatīties uz tiem instrumentiem, ar kuriem mēs mēģinām šo jomu regulēt. Pirmais ir administratīvais instruments. Mēs paredzam, ka noslēgtie īres līgumi tiek reģistrēti zemesgrāmatā. Vai tas labi vai slikti - par to var spriest, bet tas ir administratīvais instruments, kas nekādi neveicina tiešo sektora attīstību no biznesa viedokļa. Jo jāņem vērā, ka šodien jebkuram biznesmenim, kas sāk strādāt šinī jomā, pirmā interese ir atgūt savus investētos līdzekļus. Un tāpēc dzīvokļu pārdošana jaunajās mājās bija daudz efektīvāka un daudz pievilcīgāka nekā izīrēšana, jo te ir “garā” nauda, kas atgriežas ļoti lēni.

Līdz ar to pirmais mērķis... pirmais solis šeit paredzēts kā administratīvais solis.

Otrs solis, kas ir paredzēts šeit, ir vienkāršotā procedūra līguma laušanā... un izlikšanā...

Tas ir sens stāsts. Par to savulaik ļoti iestājās banku asociācija, jo viņi bija vieni no lielākajiem lobētājiem šim likumam, it īpaši - iepriekšējam likumam, kas neaizgāja līdz apspriešanai Saeimā, jo tas bija nobrāķēts jau pašā sākumā.

Sēdes vadītāja. Dolgopolova kungs, jums runas laiks ir beidzies.

S. Dolgopolovs. Es runāju par priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Es saprotu, bet runas laiks ir beidzies. (Starpsauciens: “Apvieno laikus!”)

Jūs varat lūgt apvienot abus runas laikus.

S. Dolgopolovs. Es pabeigšu savu teikumu.

Pēdējais, ko es gribētu teikt. Kāpēc es aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu? Tāpēc, ka diemžēl šodien iznāk tā, ka Juridiskais birojs ir pēdējais šķērslis tam brāķim, ko piegādā mūsu bezgala cienījamās ministrijas.

Bet es vēlreiz aicinu, kolēģi, apspriežot jebkuru no iesniegtajiem priekšlikumiem, vadīties no tā, ka tas likums bija pirmām kārtām domāts denacionalizēto māju īrnieku aizsardzībai. Un šodien tas ir apdraudēts pilnā nozīmē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Sākšu ar vissvarīgāko. Es jūs aicinu atlikt šī likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā - atlikt līdz nākamā gada budžeta pieņemšanai. Pamatošu, kāpēc tā.

Tikko Dolgopolova kungs jau izstāstīja šo vēsturisko preambulu.

Vecais likums, kurš pašlaik ir spēkā, tika pieņemts 1993. gadā, kad denacionalizācija bija jau sākusies, bet privatizācija tikko bija sākusies. Protams, tas likums ir novecojis, jo tirgū un sabiedrībā ir izveidojušās absolūti citas attiecības.

Jaunais likums, pie kura mēs tagad strādāsim un kuru, protams, pieņemsim (bet, es ļoti ceru, pēc budžeta pieņemšanas!), tiešām skar ļoti daudzu cilvēku likteni, skar vairāku ļoti būtisku mūsu tirgus spēlētāju un absolūti visu Latvijas iedzīvotāju intereses.

1. priekšlikums, kuru mēs tagad apspriežam, paredz: “Šis likums reglamentē tiesiskās attiecības starp dzīvojamās telpas izīrētāju un īrnieku, nosakot viņu vispārējās tiesības, pienākumus un atbildību, tiesisko attiecību izbeigšanas pamatus, kā arī dzīvojamo telpu īres līguma pamatnoteikumus.”

Šeit neviena vārda nav ne par bankām, ne par potenciāliem investoriem, par viņu gatavību atrast kopīgu valodu ar bankām, par to, kā vairāk būvēt Latvijā īres namus.

Tas viss ir ļoti atbalstāms. Un tas būtu pieņemams ar Saeimas deputātu absolūtu vairākumu... ar vienu nosacījumu - jūs varētu atvērt pašlaik
 dokumentā 70. priekšlikumu - 70.! - un uzreiz paskatīties, kur ir šī likuma sāls un kāpēc tas ir jāpieņem tikai pēc valsts budžeta, nākamā gada budžeta, apstiprināšanas.

Situācija ir šāda. Ir vēstule, kuru Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nosūtīja Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai ar lūgumu atrast nākamā gada budžetā tos trīs ar pusi miljonus, kurus beidzot samaksāt tiem cilvēkiem, pret kuriem deviņdesmito gadu sākumā tika īstenota vislielākā netaisnība mājokļu jautājumā. Ir runa par tiesībām uz mājokli, kuras ir apstiprinātas mūsu Satversmē!

Es runāju par to, ka mūsu Saeima var ieiet vēsturē, mūsu parlamenta vēsturē, ar to, ka mēs beidzot šo netaisnību labosim. Mēs esam viena soļa attālumā no šīs kļūdas labošanas! Ir informācija, ka Ekonomikas ministrija ir izvirzījusi šo jautājumu - denacionalizēto namu īrnieku kompensācijas - par vienu no prioritātēm. Ir nepieciešams ļoti maz: ir nepieciešams, lai valdošā koalīcija pieņemtu šo prioritāti; ir nepieciešams, lai parlaments nobalsotu par šīs pozīcijas esamību nākamā gada budžetā. Trīs ar pusi miljoni - un šis asiņainais... šis traģiskais mūsu vēstures etaps mājokļu jautājumā tiks atrisināts!

Tāpēc es jūs aicinu, ņemot vērā to, ka mums bija tie solījumi, pat likumi, kuri tika pieņemti (ja mēs runājam par mediķu algām, par pedagogu algām), bet netika pildīti... Mēs vairs... nevis mēs... es jau ticētu, bet tauta netic - tie cilvēki, kas stāv te katru reizi piketā, - viņi netic! Viņiem vajag apstiprinājumu! Un tikai tad, ja būs pieņemts 70. priekšlikums... un ne tikai otrajā lasījumā, bet arī trešajā... Vienalga, kādā veidā, kādā likumā, bet galvenais, lai budžetā būtu šī pozīcija, tad viņi ticētu.

Tāpēc mans priekšlikums ir, lai atvieglotu šī likuma ceļu līdz laimīgajai Latvijas ekonomikas attīstībai. Par labu likumam lūdzu: mums ir jāpieņem, jāapstiprina šī pozīcija valsts budžetā. Es jūs uz to aicinu.

Šodien mēs, protams, izskatīsim vairākus priekšlikumus, ja paspēsim, jo mēs neesam gatavi strādāt ne līdz pieciem, ne līdz sešiem, cik es saprotu. Bet liels, liels lūgums - jāatliek šī likumprojekta izskatīšana līdz nākamā gada valsts budžeta pieņemšanai. Tas ir nosacījums, kuru gaida cilvēki.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

U. Budriķis. Saistībā ar 1. priekšlikumu nekas nav komisijas vārdā piebilstams.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

U. Budriķis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš precizē, uz kurām grupām regulējums neattiecas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš pēc būtības...

Juridiskā biroja apsvērumi bija šādi: izņemt ārā regulējumu par pašvaldībām un valsts īpašumā... esošām... īres attiecībām... un uz citiem likumiem...

Pēc ļoti garām debatēm gan šis, gan attiecīgie citi priekšlikumi netika atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Runāšu par 3. priekšlikumu.

3. priekšlikums paredz atsauci uz to, ka šī likuma normas neattiecas uz pašvaldībai piederošiem īpašumiem. Un paskaidrošu, kāpēc.

Pirmām kārtām jāteic, ka pašvaldībām piederošie īpašumi, dzīvokļu īpašumi, netiek izīrēti normālā tirgus apstākļos; tie tiek izīrēti, balstoties uz izdotajiem saistošajiem noteikumiem, uz likuma pamata, kā arī sakarā ar dažādiem citiem iemesliem. Tas normālā tirgus apstākļos, kādiem ir veidots šis likums, gluži vienkārši nestrādā.

Ir, piemēram, dažādi sociālo pakalpojumu saņēmēji, kas saņem pašvaldības dzīvokļus noteiktā kārtībā. Uz likuma pamata, piemēram, bāreņiem tiek izdoti šie dzīvokļi - tiek piešķirti uz likuma pamata, likuma noteiktā kārtībā.

Šajā likumā tas līdz galam netiek nodalīts.

Šis nav mans priekšlikums. Šis ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz jau pamatdaļā, kas ir pašā sākumā, pie vispārīgajiem noteikumiem, to arī definēt...

Tālāk. Ja palasām, piemēram, 43. priekšlikumu... Šīs atsauces uz to, ka šis likums... attiecībā uz pašvaldībām... attiecas uz jautājumu, kas reglamentē pašvaldības... ir par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā... Likumā noteiktajā kārtībā jāsniedz... Tas jau tur ir minēts. Un ikvienā vietā, kur ir runa par pašvaldības mantas iznomāšanu, dzīvokļu iznomāšanu, tas tā arī ir atrunāts.

Tāpēc, manuprāt, tas ir nepareizi, ka jau pašā sākumā mēs to neatrunājam, kā to piedāvā arī Juridiskais birojs.

Ja jau Juridiskajam birojam par šo normu ir pārdomas, tad iedomājieties, kādas pārdomas var rasties ikvienai no Latvijas pašvaldībām vai ikvienam, kas lasa šo likumu! To var uztvert daudz savādāk, to var uztvert tā, ka sociālā pakalpojuma palīdzības saņēmējam... ka uz viņu arī attiecas tās normas, kas ir šajā pamatdaļā... likuma sadaļā. Manuprāt, šī sadaļa būtu jāprecizē - ja ne tagad, tad uz trešo lasījumu noteikti. Manuprāt, šī ir viena no kļūdām, ko, izskatot likumprojektu... sākumā nobalsoja... to, ka tam būtu jābūt... ka tas... ka šim priekšlikumam šeit nav vietas... bet tālāk, skatoties citus pantus...

Un viens piemērs ir 43. priekšlikums, kur pati komisija ir nonākusi pie atziņas par to, ka tomēr visi gadījumi, kas attiecas uz pašvaldību... visi gadījumi jāskata... par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā...

Tāpēc arī šis priekšlikums būtu atbalstāms.

Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu, lai likumprojekts iegūtu pareizu struktūru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Mājokļu jomā attiecības starp pašvaldību un iedzīvotāju ir ļoti dažādas.

Pirmā lieta ir tā, par ko runāja Valaiņa kungs, - tā ir palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā neaizsargātajām grupām.

Otrā lieta ir tā, ka pašvaldībām pieder dzīvokļi privatizētās vai daļēji privatizētās mājās; šādos gadījumos ir piemērojama vispārējā kārtība, un uz tiem tiešām varētu attiecināt biznesa attiecības.

Trešā lieta ir tā, ka pašvaldības, būvējot, teiksim, sociālās mājas, lai šie projekti būtu attaisnojami no biznesa viedokļa, no investīciju viedokļa, varētu sadalīt to dzīvojamo... izbūvējamo dzīvojamo fondu daļās, un to varētu darīt ar dažādiem noteikumiem - sākot ar pārdošanu un beidzot ar izīrēšanu. Tad arī atsevišķi noteikumi...

Tāpēc tas, ko šeit aicina darīt Juridiskais birojs, ir attaisnoti... pamatoti, jo... Tas nozīmē, ka mēs līdz galam šo problēmu neesam atrisinājuši. Daļēji to varēs atrisināt, grozot palīdzības likumu, neapšaubāmi, bet daļēji tā paliek - ar neatbildētiem jautājumiem.

Es aicinu atbalstīt Juridisko biroju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

U. Budriķis. Komisijas sēdē tika uzklausīti Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvji. Un, uzklausījusi visus argumentus, komisija tomēr nosliecās uz to - visas īres attiecības regulēt vienā lielā likumā.

Šis priekšlikums, 3., komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 68, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

U. Budriķis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paskaidro, kas ir dzīvojamo telpu īre: “Dzīvojamo telpu īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš definē dzīvojamās telpas īres līguma priekšmetu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš uzskaita, kas ir izīrētājs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš definē... kurš noteic, kādā veidā slēdz īres līgumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atbalstīts.

U. Budriķis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Tas ir saistībā ar to, ka Juridiskais birojs uzskatīja, ka īres līgumus vienlaikus nevar slēgt ar vairākiem īrniekiem. Šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

U. Budriķis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izslēgt 7. panta otrās daļas pirmo teikumu: “Īres līguma termiņu nevar grozīt.”

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Godātie kolēģi! Šeit ir tāda lieta, ka galvenā īres... šī regulējuma būtība ir... tas ir arī ar pakārtotiem likumprojektiem iesniegts... ir tā, ka īres strīdus, strīdus īres nozarē, varēs risināt ātri un bezstrīdus kārtībā... un reģistrējot zemesgrāmatā.

Lai zemesgrāmatu tiesnešiem, kuri... un arī tiesnešiem, kuri pēc tam šo bezstrīdus kārtību piemēros, būtu vieglāk un uzskatāmāk un lai nebūtu nekādu spekulāciju, ir tikai normāli, ka īres līgums tiktu noslēgts uz laiku, kurš būtu terminēts.

Mums ir divi varianti.

Viens variants - tie ir īres līgumi, kuri tiek ierakstīti zemesgrāmatā. Ja tiek atbalstīts Juridiskā biroja priekšlikums, tad jebkurā gadījumā, pie jebkādām izmaiņām, būtu jāiet uz zemesgrāmatu nodaļu un šie grozījumi jāreģistrē.

Un otrs variants. Ja īres līgumi netiek reģistrēti zemesgrāmatā, tad nav nekādu problēmu noslēgt jaunu īres līgumu ar jaunu termiņu.

Tāpēc, godātie kolēģi, lai neizjauktu šo bezstrīdus procesu, lūdzu neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es tomēr aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, jo... gluži vienkārši tāpēc, ka par to bija garas diskusijas komisijā.

Šis priekšlikums paredz izslēgt normu, kura paredz to, ka, ja divas puses (piemēram, cilvēks “A” ar cilvēku “B”) savstarpēji noslēdz īres līgumu uz, piemēram, pieciem gadiem, tad šim īres līgumam būtu jābūt spēkā piecus gadus. Un, ja mēs atbalstām Budriķa kunga ierosinājumu neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, tad piecus gadus šīs līguma saistības būtu jāpilda. Atkāpties no tām vai kaut ko tajās grozīt (piemēram, noteikt ilgāku vai mazāku termiņu) - tas gluži vienkārši nebūtu iespējams.

Manuprāt, tā nav pareiza pieeja. Jebkuru līgumu var grozīt!

Noteikt ar likumu to, ka līgumu nedrīkst grozīt, - tas, manuprāt, būtu ļoti aplami, jo tas līgums ir nevis starp valsti un kādu privātpersonu, bet starp divām privātpersonām, kuru attiecībās iejaukšanās šādā veidā būtu pārāk liela.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

U. Budriķis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 47. Priekšlikums nav atbalstīts. Atturas - 2. Es atvainojos. Par - 36, pret - 45, atturas - 2. Līdz ar to priekšlikums nav atbalstīts.

U. Budriķis. Jā, paldies.

11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistīts ar 10. priekšlikumu un kas paredz izteikt 7. panta otrās daļas otro teikumu kā 14. panta trešo daļu. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Paldies, kolēģi, ka neatbalstījāt iepriekšējo priekšlikumu. Šie priekšlikumi ir savā starpā saistīti. Aicinu neatbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

U. Budriķis. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Komisijā 11. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 46, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

U. Budriķis. 12. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas paredz izslēgt likumprojekta 8. pantu - “Īres līgums un tā saturs”. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, 12. priekšlikums... Es piedāvāju izslēgt tās normas, kas paredz līguma saturu.

Es domāju, ka būtu pareizi likumā noteikt līguma saturu tad, ja runājam par publiskas personas mantas iznomāšanu vai par kaut kādām divu publisku personu saistībām. Bet likumā noteikt divu privātpersonu savstarpēja līguma punktus, kas obligāti iekļaujami līgumā, - tas, manuprāt, nebūtu pareizi. Jo, pastāvot tādiem nosacījumiem, mēs, no vienas puses, ne tikai veidojam tādu savdabīgu birokrātiju... No otras puses, - vai kāds var atbildēt uz jautājumu: kas būs, ja viens no viņiem - īrnieks vai izīrētājs - nepiekritīs kādam no šiem likumā noteiktajiem punktiem?

Kas tādā gadījumā notiks? Tādā gadījumā gluži vienkārši šādu īres līgumu nedrīkst slēgt, jo likumā ir pateikts, ka tur obligāti jābūt iekļautam tam, tam un tam.

Un ko mēs darīsim ar tām situācijām, kas izrietēs no gadījumiem, kad kādas līguma attiecības... divas personas nedrīkstēs slēgt... (nu, piemēram, par apakšnomām)?

Tas šajos punktos īsti līdz galam nav atrunāts.

Tāpēc, manuprāt, šī pieeja, ka mēs ieliekam iekšā, ievietojam šajā likumā normu par līguma saturu... un, ja līgums ir starp divām privātpersonām vai divām juridiskajām personām - cilvēkiem, kuriem nav nekādas saistības ar valsts pārvaldi... Viņu savstarpēji slēgtiem līgumiem mēs ieliekam saturu.

Protams, tāda prakse pastāv, tas jau ir - Civillikumā jau ir noteiktas pamatlietas, kurām jābūt ietvertām šāda tipa līgumos. Un, manuprāt, šī dublēšana vai šī... attīstīšana ir pilnīgi lieka šī likuma kontekstā.

No tiem labajiem darbiem, kas ir ieplānoti ar šo likumu... cik labi attīstīsies jaunie projekti un cik ļoti uzlabosies cilvēkiem dzīve, un kā mēs viens otru pasargāsim... Manuprāt, šāda norma to galīgi neparedz un - tieši otrādi! - varētu radīt sarežģījumus. Un arī šī norma ir jāskata kontekstā ar 56. priekšlikumu... par to, kādā veidā, cik ļoti mēs aizsargājam dzīvokļu īrnieku tiesības, kā dēļ vispār šis likums savulaik ir tapis.

Tāpēc es aicinu izslēgt šīs normas, kuras runā par tāda līguma saturu, kurš noslēgts starp divām privātpersonām. Izslēgt ārā no šī likuma! Tā būs lieka birokrātija, pret kuru paši pēc tam atdursimies un radīsim vienkārši jaunas problēmas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Par šo priekšlikumu tiešām bija garas diskusijas. Tās bija par to - likt vai nelikt likumā (pašā likumā!) to, kādam ir jābūt līgumam.

Nu iedomājieties situāciju, ka mainās kaut kādi citi likumi, kuri regulē vienu no tām pozīcijām, kas ir paredzētas šinī likumā. Tas nozīmē, ka jāmaina līgumi, pirms tam jāmaina pats likums. Tas ir nekas cits kā lieka birokrātija!

Civillikums tiešām regulē... es jau par to runāju... regulē šīs prasības, kādiem ir jābūt līgumiem. Bet... Tā vietā, lai paredzētu, ka, teiksim, parauglīgumu variantus var izstrādāt Ministru kabinets... jo Ministru kabinets jau šodien mājokļu jomā ir izstrādājis un pieņēmis vairākus desmitus, ja ne simtus noteikumu...

Tā būtu normāla prakse - parauglīgumu veidi.

Dabīgi, ka dzīve diktē dažādas atšķirības. Ierakstot likumā tāda veida normu, mēs sasienam rokas ne sev, bet tiem, kuri strādās ar šīm lietām, kuri mēģinās izstrādāt un slēgt līgumus. Mēs sarežģījam... mēģinām sarežģīt darbu arī juristiem, kuri strādās... kuri nodarbosies ar šo līgumu sastādīšanu un kontroli, grozīšanu un tā tālāk.

Tāpēc šis priekšlikums te tiešām ir vietā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es jums gribu paskaidrot, kāpēc šāds priekšlikums - ietvert te bezmaz vai īres līguma saturu - ir juridiski muļķīgs un bezjēdzīgs.

Sākšu ar Juridiskās fakultātes pirmā kursa vielu.

Civiltiesības ir tiesiskās attiecības privāttiesību sfērā. Ko nozīmē privāttiesību sfēra? Līgumiskajās attiecībās tas nozīmē vispārēju brīvību - līdzējiem ir vispārēja brīvība vienoties tā, kā viņi vēlas vienoties. Tā ir visa privāttiesību būtība.

Ko es ar to gribu teikt?

Jūs varat noregulēt vienalga ko, kas ir jāieraksta īres līgumā. Un tagad padomājiet par šādu situāciju: tiks noslēgts īres līgums, un tajā nebūs ietvertas kādas no šīm jūsu uzrakstītajām prasībām. Līgums būs spēkā vai nebūs spēkā? Līgums būs spēkā. Kāpēc? Tāpēc, ka īres tiesiskajās attiecībās tiek sargāts pēc būtības īrnieks.

Tas pierāda to, ka ir pilnīgi bezjēdzīgi aprakstīt privāttiesisko attiecību dalībnieku savstarpējo attiecību saturu. Proti, kā grib, tā vienojas. Civiltiesību vispārējais princips ir šāds: atļauts ir viss, kas nav aizliegts. Šis nav administratīvais process, kur ir atļauts tikai tas, kas ir atļauts ar likumu. Šajās attiecībās ir tieši pretēji - atļauts ir pilnīgi viss: kā gribam, tā vienojamies. Gribam - rakstām garu līgumu, rakstām kaut vai uz 100 lapām. Gribam uz puslapas uzrakstīt - rakstām uz puslapas līgumu.

Tas ir šo līguma dalībnieku risks, un tās ir viņu izvēles tiesības.

Līdz ar to pat tad, ja līguma dalībnieki nebūs ievērojuši kaut vienu no punktiem, kurus jūs tur norādāt, tas... tas neko neizmainīs vispār. Tas īstenībā var drīzāk apdraudēt līguma vājākās puses intereses un tiesības, kad vēlāk tā savas intereses aizstāvētu tiesā, ja ir strīda situācija.

Kolēģi! Ja mēs gribam kvalitatīvu likumdošanu... Es saprotu, jums varbūt nepatīk manas emocionālās runas un nepatīk tas, ka es par Latkovski runāju. Bet ieklausieties jautājumos, kas ir tīri juridiski jautājumi! Un nepieņemiet likumus kā ierēdniecības aparāts, nedomājiet kā ierēdniecība! Un šajā gadījumā domājiet kā divi privāttiesiska, civiltiesiska darījuma dalībnieki!

Civiltiesiskā darījumā ir tikai divas būtiskas sastāvdaļas, lai līgums būtu spēkā, - tās ir līguma priekšmets un līguma cena. Viss. Punkts! Vienojamies par konkrētu īres līgumu, vienojamies par konkrētu cenu. Un pat tas likumā nav jānoregulē, jo Civillikums, 1937. gada Civillikums, jau to pasaka.

Tāpēc netaisīsim, lūdzu, birokrātiju un netaisīsim privāttiesiskās attiecības pēc valsts iestāžu reglamentācijas parauga! Ļausim... dosim civiltiesisko attiecību dalībniekiem brīvību! Kāpēc ir vajadzīga šī brīvība? Jo civiltiesiskajās attiecībās ir vajadzīgs ātrums. Ātri noslēgt līgumu, ātri izpildīt, ātri izstrīdēties, ātri atrisināt situāciju, nevis lēni, gari, birokrātiski.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Gobzema kunga uzstāšanās ir spilgts pierādījums un piemērs tam, kāpēc mūsu valstī juristi un advokāti pelna tik daudz. Jo šis pants - 9. pants -, kurš nosaka... cik?... 19 obligātus punktus, kuriem ir jābūt jebkurā īres līgumā, pasargā tos cilvēkus, kuri nav juristi, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav iespējas iedziļināties tajā. (Dep. A. Gobzems: “Nepasargā, Regīna, nepasargā! Tur jau tā lieta!”)

Es varu jums paskaidrot... piemēram, izstāstīt, ka Kanādā vispār ir standarts - īres līgums, kur ne izīrētājs, ne īrnieks nevar atkāpties ne no viena punkta. Un tas ir izdarīts tikai viena iemesla dēļ, lai pasargātu tos cilvēkus, kuri ne līdz galam apzinās savas tiesības, kuriem nav... kuri nav juristi. Viņiem ir cita izglītība, bet viņi kaut kā paļaujas uz valsti un savu parlamentu, ka, lūk, deputāti viņus aizsargās.

Šie 19 punkti (jūs varētu iepazīties) - tie ir tie minimālie punkti, kuriem tiešām ir jābūt jebkurā īres līgumā.

Jo ar mūsu juristiem ir tā - kad viņiem ir ērti, viņi apelē pie Civillikuma burta un gara ievērošanas, tad, kad nav ērti, viņi pasaka: “Vai! Tas Civillikums! Tas taču no Francijas impērijas pārgāja uz Krievijas impēriju un tikai tad pie mums. Tas sen ir novecojis, tā valoda...” un tā tālāk, un tā tālāk.

Vēlreiz atgādināšu: likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums” - tas nav parasts likums, tas ir likums ar dziļu sociālo būtību. Un mūsu atbildība - ar šī likuma normām pasargāt vienkārši cilvēkus no cilvēciskām kļūdām, no likumu normu nezināšanas, pasargāt mūsu valsts tiesu sistēmu no ilgiem, bezjēdzīgiem tiesvedības procesiem.

Nedosim darbu juristiem šajā ziņā, nu, izstrādāsim vismaz minimāli reglamentētu īres līguma saturu.

Paldies. Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es pavisam īsi gribu atbildēt Regīnai Ločmelei-Luņovai. Regīna, ja es esmu izīrētājs un man ir konkrēti uzrakstīts, kas man ir jāievēro, noslēdzot īres līgumu, ja es gribu piekrāpt īrnieku, es speciāli neierakstu īres līgumā vienu no tiem punktiem, pēc tam eju uz tiesu un tiesājos, ka līgums nav spēkā, jo tajā nav visi šie punkti. Jo likums paredz, ka vajag visus punktus... un nav. Es kā advokāts tev pastāstu... kā jurists pastāstu - izīrētājs pie tādas likuma versijas ir ieinteresēts speciāli nokļūdīties. Tāpēc vajag atstāt vispārīgo principu, ka ir līguma priekšmets, cena (Dep. R. Ločmeles-Luņovas starpsauciens.), par pārējiem noteikumiem vienkārši vienojas, un tad līgums vienmēr būs spēkā.

Jūs paši radāt situāciju, ka nelabticīgi līguma dalībnieki speciāli jau startā radīs līgumu, kuru apstrīdēs... kur būs iespēja apstrīdēt tā spēkā esību. Regīna, par to jau ir stāsts! Šāda norma, kuru tu aizstāvi, Regīna, patiesībā strādā par labu tiem, kas ir nelabticīgi, nevis kas ir labticīgi. To es gribu pateikt, ne jau te ir advokātu kaut kāda lieta vai vēl kaut kas. Es tieši... es tieši runāju no tā mirkļa, kur iestājas risks, un es saku, ka risks ir mazāks kādam būt nelabticīgam, ja mēs neradām situāciju, ka var apstrīdēt līguma spēkā esību uz formāliem pamatiem, ka nav izpildīts kaut kāds formāls priekšnoteikums. Tā ir tā būtība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai... Es atvainojos, vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, es aicinātu vairāk paskatīties šo priekšlikumu un iepriekšējos, kuri ieguva Saeimas deputātu vairākuma atbalstu attiecībā uz līguma grozīšanas izslēgšanu.

Ja šo visu saliek kopā ar vēl 56. priekšlikumu, tad... normāls cilvēks... Manuprāt, vajadzētu stipri padomāt, vai vispār slēgt kaut kādu īres līgumu. Izīrētājam ļoti izdevīgi šie Regīnas minētie 19 punkti, kas it kā aizstāv īrnieku (punkti likumā noteiktu to, ka līguma termiņu nedrīkst grozīt... tātad 5, 10 gadi, vienalga), un pēc tam vēl 56. priekšlikuma panti, kas paredz to, ka izīrētājs tevi var izsviest ārā uz paša izrakstītu brīdinājumu - nu, tas, es domāju, īrnieka tiesības šajā valstī ļoti, ļoti nonivelēs. Salieciet visu šo kopā, un šie punkti, kas ir, tie - tieši otrādi - nostiprinās izīrētāja tiesības, nevis īrnieka aizsardzību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Kaut kā ir pašsaprotams, ka likumus raksta godīgiem cilvēkiem. Diemžēl, risinot dažādus konfliktus starp izīrētājiem un īrniekiem, esmu redzējusi tādus līgumus, kurus jums aprakstīt nevaru. Ja mēs atstāsim visu tā brīvajā plūsmā... Ticiet man, ir vesela virkne, nu, ne visai godīgu juristu, kuri sacer... sacep tos līgumus.

Lūdzu, Saeimā strādājošie juristi, - jums priekšā vēl trešais lasījums. Papildiniet to 19. punktu! Nu, uztaisiet Kanādas paraugam līdzīgu standarta īres līgumu, un būs miers!

Es vēlreiz saku - mūsu Civillikums diemžēl pieļauj tādu liberālu pieeju, ka parastiem cilvēkiem mūsu civiltiesiskajās attiecībās nekas nav skaidrs, juristiem, lai paskaidrotu savu taisnību tiesām, ir jāatsaucas uz Latvijas Universitātes pasniedzēju atzinumiem, uz kaut kādu tiesu... Augstākās tiesas spriedumiem un tā tālāk. Nu, vienreiz tas ir likums, kurš nepieciešams tūkstošiem... desmitiem, simtiem tūkstošu cilvēku. Nu, palīdzam viņiem! Nevis kritizēt, bet, nu, uztaisiet šo pantu tā, lai mēs varētu... lai cilvēks varētu ienākt, es nezinu, Ekonomikas ministrijas mājaslapā, izdrukāt šo standarta līgumu, parakstīt un dzīvot drošībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Es zinu - tas, no vienas puses, ir ļoti labi, ka mēs šeit strīdamies no tribīnes par to, kā interpretēt vienu vai otru pozīciju. Šinī gadījumā jau tas, ka mēs strīdamies - mēs, likumdevēji, - par normu, kas ir ietverta likumprojektā, liecina par to, ka praktiskajā pielietojumā šie dažādie redzējumi pastāvēs.

Šeit ir divas puses: izīrētājs un īrnieks. Parasti, man liekas, ka visi esam... it īpaši tie, kas sēž pie stūres, pēc tam savā laika posmā ir arī gājēji, lasa Ceļu satiksmes noteikumus, kur ir rakstīts, ka nedrīkst šķērsot ielu uz sarkano gaismu. Visi pilda šo lietu. Visi. Vai ne visi.

Tas pats arī šeit. Mēs varam ierakstīt visu, ko mēs gribam. Ne visi to lasīs.

Es jau ne par velti teicu, ka ir jābūt parauga līgumam, kas būtu mācību paraugs tiem, kas grib veidot šos līgumus. Mācību paraugs - tas ir svarīgi. Tur būtu uzrādītas tās vēlamās pozīcijas, kurām jābūt. Un tālāk ir cilvēku brīva izvēle. Cilvēki zina, ka, teiksim, var aizņemties ātros kredītus, tikai zinot, ka tie ir jāatdod. Bet kas praksē notiek?

Tāpēc šeit tas liecina arī par to, ka likumprojekts nav īpaši pārdomāts.

Bet es aicinu atbalstīt Valaiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

U. Budriķis. Jā. Komisija nosliecās par lēmumu neatbalstīt Valaiņa kunga priekšlikumu, tāpēc ka Ekonomikas ministrija un Tieslietu ministrija pamatoja ar to, ka ir jābūt kādam minimumam, lai varētu ierakstīt īres līgumu zemesgrāmatā. 12. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 68, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Deputāti Pavļuts, Zakatistovs, Latkovskis, Jurašs, Dzintars, Augulis un Agešins lūdz Saeimas sēdē izsludināt pārtraukumu līdz šā gada 24. septembra pulksten 9.00. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav.

Bet, godātie kolēģi! Man jūs vēl jāinformē par šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem par deputātu Zariņa, Ločmeles-Luņovas, Tutina, Kucina un Dombrovska steidzamu jautājumu ekonomikas ministram “Par Ekonomikas ministrijas rīcību saistībā ar “OIK elektrostaciju” pārbaužu rezultātiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu iepriekš saplānotā darba grafika dēļ.

Par deputātu Ločmeles-Luņovas, Orlova, Agešina, Papules un Zariņa jautājumu ekonomikas ministram “Par apkures sezonas uzsākšanu Rīgā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet deputāti mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiek.

Ir saņemti vēl divi deputātu jautājumi. Deputāti Liepiņa, Sprūde, Stepaņenko, Gobzems un Šmits iesnieguši deputātu jautājumu “Par pedagogu trūkumu izglītības iestādēs”.

Vārds motivācijai deputātei Lindai Liepiņai. (Starpsaucieni: “Nav!”)

Tātad Liepiņas kundzes nav zālē.

Ir iesniegts deputātu jautājums. Deputāti Zariņš, Krišāns, Klementjevs, Nikonovs un Orlovs iesnieguši deputātu jautājumu “Par Elektroenerģijas tirgus likumam nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu izstrādi un to atbilstību Saeimas lemtajam attiecībā uz elektroenerģijas obligātā iepirkuma uzraudzību”. Šis jautājums ir iesniegts kā steidzams. To nododam ekonomikas ministram.

Un iepriekšējo jautājumu nododam izglītības un zinātnes ministrei atbildes sniegšanai.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Marijai Golubevai, kolīdz tie ir sagatavoti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Dūklavs... Dombrovskis ir?... Jānis Dūklavs, Ilmārs Dūrītis, Kaspars Ģirģens, Ieva Krapāne, Janīna Kursīte-Pakule, Linda Liepiņa, Edvīns Šnore un Jānis Urbanovičs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz šā gada 24. septembra pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas
2020. gada 17. septembra 3. (ārkārtas) sēde

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas valdības vienošanos par Līguma starp Latvijas Republikas valdību un Zviedrijas Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību izbeigšanu” (Nr. 782/Lp13) (Dok. Nr. 2847, 2847A)
Par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 783/Lp13) (Dok. Nr. 2867, 2867A)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 784/Lp13) (Dok. Nr. 2868, 2868A)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 785/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2885, 2885A)
Priekšlikums	- dep. J. Stepaņenko (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” (Nr. 786/Lp13) (Dok. Nr. 2888, 2888A)
Lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas misijā Irākā (NATO Mission Iraq) (444/Lm13) (Dok. Nr. 2886)
- Ziņo	- aizsardzības ministrs A. Pabriks
Lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Eiropas Savienības militārajā operācijā Vidusjūras reģionā (EUNAVFOR MED IRINI)” (Nr. 445/Lm13) (Dok. Nr. 2887)
- Ziņo	- aizsardzības ministrs A. Pabriks
Lēmuma projekts “Par 10 248 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā” turpmāko virzību” (Nr. 353/Lm13) (Dok. Nr. 2238)
- Ziņo	- dep. J. Vucāns
- Debates	- dep. E. Papule
	- dep. Ļ. Švecova
Lēmuma projekts “Par 10 075 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas mežu saglabāšanu” turpmāko virzību” (Nr. 388/Lm13) (Dok. Nr. 2413)
- Ziņo	- dep. J. Jalinska
Lēmuma projekts “Par 10 167 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā” turpmāko virzību” (Nr. 442/Lm13) (Dok. Nr. 2877)
- Ziņo	- dep. A. Adamovičs
Par lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam uz laiku apturēt Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto dīkstāves pabalstu atprasīšanu no nodokļu maksātājiem” (Nr. 446/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2890)
Priekšlikums	- dep. L. Liepiņa (par)
	- dep. A. Gobzems (pret)
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. L. Liepiņa
Pieprasījums finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto dīkstāves pabalstu atprasīšanu no nodokļu maksātājiem” (Nr. 33/P13) (Dok. Nr. 2889)
Motivācija	- dep. L. Liepiņa
Lēmuma projekts “Par Vitas Pilsumas atbrīvošanu no Latvijas Bankas padomes locekļa amata” (Nr. 441/Lm13) (Dok. Nr. 2869)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 711/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2576B)
- Ziņo	- dep. J. Kursīte
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 727/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2667B)
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, nodošanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai” (Nr. 353/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2879)
- Ziņo	- dep. R. Dzintars
Likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 582/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2067, 2458)
- Ziņo	- dep. A. Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr. 672/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2380, 2472)
- Ziņo	- dep. A. Skride
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” (Nr. 674/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2404, 2556)
- Ziņo	- dep. L. Ozola
Likumprojekts “Par atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai” (Nr. 607/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2217, 2596)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījums Kontu reģistra likumā” (Nr. 609/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2219, 2597)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr. 608/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2218, 2598)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 723/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2611, 2621)
- Ziņo	- dep I. Voika
- Debates	- dep. L. Liepiņa
	- dep. A. Gobzems
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. A. Gobzems
Paziņojums
	- dep. M. Bondars
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Likumprojekts “Grozījums Komercķīlas likumā” (Nr. 722/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2610, 2622)
- Ziņo	- dep I. Voika
Likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 595/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2145, 2624)
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr. 321/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 952, 2638)
- Ziņo	- dep. A. Kaimiņš
- Debates	- dep. B. Cilevičs
	- dep. R. Jansons
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. J. Dombrava
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Iesalnieks
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. D. Šmits
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. I. Klementjevs
	- dep. R. Dzintars
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. A. Gobzems
	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” (Nr. 322/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 953, 2639)
- Ziņo	- dep. A. Kaimiņš
Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 574/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2042, 2729)
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 600/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2167, 2788)
- Ziņo	- dep. R. Nemiro
- Debates	- dep. I. Zariņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Likumprojekts “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr. 708/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2560, 2851)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 777/Lp13) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2825, 2852)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Brīvības ielā 37B, Ogrē, Ogres novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām” (Nr. 612/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2222, 2854, 2854A)
- Ziņo	- dep. J. Butāns
Likumprojekts “Grozījumi Ģerboņu likumā” (Nr. 747/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2762, 2855, 2855A)
- Ziņo	- dep. I. Voika
Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 775/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2823, 2856)
- Ziņo	- dep. R. Nemiro
Likumprojekts “Grozījumi Gaujas nacionālā parka likumā” (Nr. 771/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2819, 2857)
- Ziņo	- dep. J. Kursīte
Likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā” (Nr. 763/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2811, 2858)
- Ziņo	- dep. A. Skride
Likumprojekts “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 764/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2812, 2859)
- Ziņo	- dep. J. Kursīte
Likumprojekts “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” (Nr. 765/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2813, 2860)
- Ziņo	- dep. E. Mārtuža
- Debates	- dep. L. Liepiņa
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Skride
	- dep. D. Šmits
	- dep. L. Liepiņa
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” (Nr. 766/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2814, 2861)
- Ziņo	- dep. J. Krišāns
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” (Nr. 767/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2815, 2862)
- Ziņo	- dep. E. Mārtuža
- Debates	- dep. A. Gobzems
Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 768/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2816, 2863)
- Ziņo	- dep. A. Skride
Likumprojekts “Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” (Nr. 759/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2807, 2864)
- Ziņo	- dep. A. Skride
Likumprojekts “Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā” (Nr. 760/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2808, 2865)
- Ziņo	- dep. E. Mārtuža
Likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 762/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2810, 2866)
- Ziņo	- dep. J. Krišāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 770/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2818, 2873)
- Ziņo	- dep. A. Čakša
Likumprojekts “Par Pasaules Pasta konvencijas Otro papildprotokolu” (Nr. 776/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2824, 2870)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” (Nr. 778/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2826, 2871)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (Nr. 769/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2817, 2872)
- Ziņo	- dep. A. Čakša
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 774/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2822, 2876)
- Ziņo	- dep. I. Voika
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 671/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2884)
- Ziņo	- dep. A. Kaimiņš
- Debates	- dep. L. Liepiņa
- Priekšlikums	- dep. L. Liepiņa
Likumprojekts “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr. 500/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1745, 2153)
- Ziņo	- dep. D. Rukšāne-Ščipčinska
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums” (Nr. 144/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2751)
- Ziņo	- dep. U. Budriķis
- Debates	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. U. Budriķis
	- dep. V. Valainis
	- dep. U. Budriķis
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. A. Gobzems
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. S. Dolgopolovs
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu L. Liepiņas, K. Sprūdes, J. Stepaņenko, A. Gobzema un D. Šmita jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai “Par pedagogu trūkumu izglītības iestādēs” (Nr. 133/J13)
Informācija par deputātu I. Zariņa, J. Krišāna, I. Klementjeva, V. Nikonova un V. Orlova jautājumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par Elektroenerģijas tirgus likumam nepieciešamo Ministru kabineta noteikumu izstrādi un to atbilstību Saeimas lemtajam attiecībā uz elektroenerģijas obligātā iepirkuma uzraudzību” (Nr. 134/J13)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 17.09.2020 09:09:15 bal001
Par - 34, pret - 45, atturas - 6. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (785/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 17.09.2020 09:11:58 bal002
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas misijā Irākā (NATO Mission Iraq) (444/Lm13)

Datums: 17.09.2020 09:14:04 bal003
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Eiropas Savienības militārajā operācijā Vidusjūras reģionā (EUNAVFOR MED IRINI) (445/Lm13)

Datums: 17.09.2020 09:24:32 bal004
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par 10 248 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā” turpmāko virzību (353/Lm13)

Datums: 17.09.2020 09:30:06 bal005
Par - 87, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par 10 075 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas mežu saglabāšanu” turpmāko virzību (388/Lm13)

Datums: 17.09.2020 09:33:35 bal006
Par - 85, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par 10 167 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par mežizstrādes miera periodu putnu ligzdošanas laikā” turpmāko virzību (442/Lm13)

Datums: 17.09.2020 09:43:13 bal007
Par - 34, pret - 35, atturas - 1. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākošās sēdes darba kārtībā. Par uzdevumu Ministru kabinetam uz laiku apturēt Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto dīkstāves pabalstu atprasīšanu no nodokļu maksātājiem (446/Lm13)

Datums: 17.09.2020 09:44:26 bal008
Par - 35, pret - 35, atturas - 3. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Budžeta un finanšu komisijai. Par uzdevumu Ministru kabinetam uz laiku apturēt Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto dīkstāves pabalstu atprasīšanu no nodokļu maksātājiem (446/Lm13)

Datums: 17.09.2020 09:44:58 bal009
Par - 34, pret - 36, atturas - 3. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Par uzdevumu Ministru kabinetam uz laiku apturēt Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto dīkstāves pabalstu atprasīšanu no nodokļu maksātājiem (446/Lm13)

Datums: 17.09.2020 09:50:15 bal010
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Vitas Pilsumas atbrīvošanu no Latvijas Bankas padomes locekļa amata (441/Lm13)

Datums: 17.09.2020 09:51:49 bal011
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (711/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.09.2020 09:53:32 bal012
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (727/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.09.2020 09:57:04 bal013
Par - 84, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, nodošanu Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai (353/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.09.2020 09:59:33 bal014
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (582/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 10:00:53 bal015
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pacientu tiesību likumā (672/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 10:03:48 bal016
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” (674/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 10:05:08 bal017
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (607/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 10:06:19 bal018
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Kontu reģistra likumā (609/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 10:07:22 bal019
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums Kredītiestāžu likumā (608/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 10:30:48 bal020
Par - 86, pret - 3, atturas - 2. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (723/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 10:31:21 bal021
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 17.09.2020 11:04:02 bal022
Par - 50, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 59)
Balsošanas motīvs: Grozījums Komercķīlas likumā (722/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 11:05:54 bal023
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (595/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 12:19:43 bal024
Par - 49, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (321/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 12:20:58 bal025
Par - 49, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (322/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 12:22:34 bal026
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (574/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 12:28:09 bal027
Par - 55, pret - 27, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (600/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 12:28:48 bal028
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 17.09.2020 13:34:39 bal029
Par - 59, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 67)
Balsošanas motīvs: Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (708/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 13:37:20 bal030
Par - 32, pret - 38, atturas - 3. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (777/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 13:41:04 bal031
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Brīvības ielā 37B, Ogrē, Ogres novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām (612/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 13:42:36 bal032
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģerboņu likumā (747/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 13:43:56 bal033
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Pasta likumā (775/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 13:44:21 bal034
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pasta likumā (775/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 13:45:54 bal035
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gaujas nacionālā parka likumā (771/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 13:47:25 bal036
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā (763/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 13:48:59 bal037
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā (764/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 14:12:42 bal038
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā (765/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 14:14:27 bal039
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (766/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 14:24:39 bal040
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā (767/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 14:25:49 bal041
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (768/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 14:26:42 bal042
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā (759/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 14:28:43 bal043
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā (760/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 14:30:16 bal044
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā (762/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 14:31:56 bal045
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (770/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 14:33:42 bal046
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta konvencijas Otro papildprotokolu (776/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 14:38:13 bal047
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (778/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 14:39:48 bal048
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (769/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 14:42:09 bal049
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (774/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 14:51:41 bal050
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (671/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.09.2020 14:53:43 bal051
Par - 31, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (671/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.09.2020 14:55:56 bal052
Par - 61, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (500/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.09.2020 14:57:16 bal053
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 17.09.2020 15:30:23 bal054
Par - 75, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.09.2020 15:36:43 bal055
Par - 13, pret - 68, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.09.2020 15:42:12 bal056
Par - 36, pret - 45, atturas - 2. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.09.2020 15:43:21 bal057
Par - 35, pret - 46, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.09.2020 16:03:29 bal058
Par - 14, pret - 68, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.09.2020 16:06:10 bal059
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija