Latvijas Republikas 13. Saeimas
trešās ārkārtas sesijas attālinātā sēde 2020. gada 21. jūlijā (pulksten 15.30)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sākam 2020. gada 21. jūlija trešās ārkārtas sesijas sēdi.
Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.
J. Rancāns (JK).
Labdien vēlreiz, kolēģi! Likumprojekta otrajam lasījumam tika saņemti divi priekšlikumi.
1. – Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Signes Boles priekšlikums, kurš paredz mazliet paplašināt iepriekšējā panta redakciju, nosakot, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var atcelt termiņuzturēšanās atļauju pēc Veselības inspekcijas, Valsts policijas vai pašvaldības policijas sniegtās informācijas par izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas noteikumu pārkāpumiem. Redakcija ir papildināta arī ar to, ka šāda lēmuma apstrīdēšana neaptur tā izpildi. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts. Aicinu Saeimu atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Boles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 69, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.
J. Rancāns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehnisks priekšlikums, kur ir samainīti vietām cipariņi. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 68, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Rancāns. Līdz ar to visi priekšlikumi likumprojektā ir izskatīti.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 71, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums Ventspils brīvostas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans (JK).
Labdien, dārgie kolēģi! Šodien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas otrajā sēdē lieliski pastrādājām ar likumprojektu “Grozījums Ventspils brīvostas likumā”.
Saņēmām divus priekšlikumus, kā saka, no malas, no deputātiem, un radījām arī vēl trešo – komisijas priekšlikumu. Tātad kopumā ir trīs priekšlikumi. Trīs lietas – labas lietas!
1. – deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kas precizē laiku, kurā var izsniegt aizdevumu Ventspils brīvostai, kā arī nosaka, ka ir nepieciešams saņemt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstu aizdevuma izsniegšanai. Un līdzīgs, starp citu, ir 2. priekšlikums.
Runājot par 1. priekšlikumu, jāteic, ka tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Un šajā sakarā... ja būs jābalso un neviens debatēt nepieteiksies, tad es aicinātu balsot “pret” vai atturēties balsojumā par 1. priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēt.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 45, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. 2. – deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Arī tas noteic, kurā gadā var izsniegt šo aizdevumu... tātad – gada robežās... un arī to, ka jāsaņem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas akcepts, bet nu nedaudz citādākā juridiskās tehnikas formā. Arī šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Es uzreiz piesaku, ka komisijas vārdā aicinu tātad atturēties vai balsot pret šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Neskatoties uz to, ka daļēji tika atbalstīts gan Ivara Zariņa, gan mans priekšlikums, es tomēr aicināšu balsot “par” manu priekšlikumu, tāpēc ka tomēr būtu laikam svarīgāk šo laika sprīdi saglabāt tādu, kāds tas ir manā priekšlikumā (2020. gads), jo tad būtu tomēr likumdevēja kontrole lielāka. Un attiecībā uz nākamajiem posmiem mēs varētu lemt arī nākamā budžeta iespēju robežās.
Atšķirība starp Zariņa kunga priekšlikumu un manējo ir tikai tajā ziņā, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija... Zariņa kunga priekšlikumā ir teikts, ka nepieciešams tās atbalsts, bet manā priekšlikumā – ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neiebilst. Kā mēs noskaidrojām (komisijā noskaidrojām arī Juridiskā biroja viedokli!), principā tas ir gandrīz viens un tas pats. Tas nozīmē, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ir jāsanāk kopā un jāpieņem lēmums. Un tas principā atbilst arī juridiskajai tehnikai, kura tika noteikta iepriekšējos likumos saistībā ar Covid-19 krīzes seku pārvaldību.
Varētu teikt, ka šis ir tāds kompromisa variants... gadījumā... šī likuma gaismā, jo vismaz kaut kāda parlamentārā kontrole šajā gadījumā būs paredzēta. Kā tas strādās – to mēs redzēsim tālāk. Bet kopumā, teiksim... neatbalstot visu šo ideju kā tādu... to jūs dzirdējāt arī pirmajā lasījumā... kaut kāds glābiņš tajā visā varbūt būs... vismaz šajā priekšlikumā, kur... Faktiski Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vismaz tādā vai citādā mērā pievērsīs uzmanību tam, kur tā nauda tiks novirzīta un ar kādiem nosacījumiem.
Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.
R. Nemiro (KPV LV).
Labdien, kolēģi! Es tomēr lūgšu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo, strādājot atbildīgajā komisijā, tika izveidots atbildīgās komisijas priekšlikums. Un vēlreiz atgādināšu, kāpēc tas tika izveidots.
Nav zināms tieši tas brīdis, kad saistības varētu tikt pārņemtas, jeb, respektīvi, brīdis... precīzāk sakot, tas brīdis, ar kuru tiks noslēgts saistību pārņemšanas periods. Sākotnēji bija plānots, ka tas varētu būt 2020. gads, taču, uzklausot arī Satiksmes ministriju, sapratām, ka iespējams, ka tas varētu būt 2020., 2021., 2022. gads un, iespējams, pat 2023. gads.
Šis apsvērums tika ņemts vērā komisijā, un sakarā ar to tika izveidots attiecīgs priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir 3. priekšlikums, kuru es jau savlaicīgi lūdzu atbalstīt.
Protams, šādā gadījumā nevar skaidri zināt, cik ilgs periods varētu paiet. Iespējams, ka tas varētu būt arī līdz 2022. gadam. Tomēr, runājot arī ar Valsts kasi un uzklausot Valsts kases informāciju, mēs redzējām, ka Valsts kase neiebilst pret to.
Kolēģi, līdz ar to redzu, ka šis priekšlikums ir papildināts. Un, kā ziņotājs jau minēja, tātad tika izveidots arī 3. priekšlikums – atbildīgās komisijas priekšlikums, kas šajā gadījumā ir daudz racionālāks.
Lūdzu atbalstīt nākamo priekšlikumu, bet šo – neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Paldies.
Man diemžēl nebija iespējas runāt par savu priekšlikumu, jo nez kāpēc pazuda savienojums ar Saeimas sēdi.
Tas būtiskais, kas apvieno visus šos priekšlikumus... pats būtiskākais šeit ir tas, ka mēs piedāvājam ieviest... tomēr paredzēt, ka ir jau kaut kāda – vismaz kaut kāda! – Saeimas kontrole pār šo valsts atbalstu... pat ne atbalstu... pār šo piešķirto finansējumu, pār šiem piešķirtajiem aizdevumiem, jo nez kāpēc likumprojekta virzītāji par to bija pilnībā aizmirsuši, bija to ignorējuši. Un, ja mēs, opozīcija, nebūtu nākuši ar šādu priekšlikumu, ka tomēr jelkādu Saeimas pārraudzību pār šo procesu vajag paredzēt, tad tādas pārraudzības, protams, nebūtu bijis un šodien visi kā auni, akls aunu bars, nobalsotu “par”... Tad šāda lietu kārtība, ka Saeimai nav vispār nekādas teikšanas un miljonus var dalīt aiz Saeimas muguras, stāstot pasakas, būtu akceptēta.
Tagad šāds grozījums paredz (un tas ir svarīgi, tas mums kā likumdevējam ir šeit jāpasaka, ka paredz!) to, ka atbildīgajai komisijai, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, būs jāsanāk kopā un jāizvērtē tas, ko valdība taisās pieņemt, – tas, kādu atbalstu, kādu aizdevumu sniegt, kādiem projektiem, ar kādiem nosacījumiem; būs jāizvērtē šis nodrošinājums, kāds ir, un jāakceptē tas. Līdzīgi, analoģiski... tā, kā tas tiek darīts, kad tiek izskatītas budžeta apropriācijas.
Manuprāt, tas ir ļoti svarīgs – ļoti svarīgs! – grozījums. Un ļoti svarīgi, ka Saeima pieiet atbildīgi šim lēmumam un tiešām izvērtē to visu. Jo šodien jūs dzirdējāt vienkārši pasakas par to, kur un kā šī nauda tiks tērēta un ar kādiem nosacījumiem. Realitāte var ļoti spēcīgi atšķirties no tā visa. Diemžēl uz to norāda jau esošā pieredze.
Kāpēc tas ir tik svarīgi? Tāpēc, ka šajā situācijā... tagad, kad mainīsies šī ostas pārvaldības forma un kad neviens īsti nezina, kā tā mainīsies un kad tā mainīsies (ieskaitot pat tos, kuri ir atbildīgi par to visu un kuri to visu ir uzsākuši!), tiešām ir ļoti svarīgs šāda aizdevuma izvērtējums (proti, kāds tam aizdevumam būs nodrošinājums, un kam tieši tie līdzekļi tiek paredzēti), lai nesanāk tā, ka mums tagad stāsta vienu – prasa naudu it kā kaut kādiem vieniem projektiem – , bet pēc tam zem šiem projektiem var parādīties vēl kaut kas pavisam cits (un, visticamāk, tā tas arī būs). Tieši tāpēc šinī likumprojektā nekas tāds arī netika paredzēts, tieši tāpēc netika paredzēta arī Saeimas veikta uzraudzība.
Tāpēc es aicinu šādu Saeimas veiktas uzraudzības mehānismu iedarbināt un izmantot to atbildīgi. It sevišķi vēršos pie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājiem un saviem kolēģiem no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas – aicinu tiešām sekot tam līdzi un paskatīties.
Tātad šeit ļoti svarīgs būs tas apstāklis – tas, kāds ir nodrošinājums... un arī tas, kā šī nauda atgriezīsies. Lai nesanāk tā, ka caur šiem aizdevumiem tiek sagatavota shēma, kā atsavināt būtiskas ostas infrastruktūras daļas kādam citam par labu. Un tad rezultāts visam šim stāstam būs tas, ka mēs radīsim vēl lielāku jezgu, nekā tā jau ir pašlaik savārīta.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
K. Feldmans. Komisija šo priekšlikumu ir daļēji atbalstījusi. Šajā sakarā aicinu balsot “pret” vai atturēties... tos, kas atturas.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 17, pret – 48, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. Un tagad esam nonākuši līdz 3. priekšlikumam – atbildīgās komisijas priekšlikumam, kurā, lai nodrošinātu pārejas noteikumu raksturu un juridisko tehniku, ir iekļauts gan laika rāmis, kurā iespējams izsniegt aizdevumus, gan arī minētā nepieciešamība saņemt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas saskaņojumu. Un šajā sakarā aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
K. Feldmans. Esam ātri un labi pastrādājuši, un tāpēc visi priekšlikumi ir izskatīti.
Tagad aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Ventspils brīvostas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 63, pret – 4, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Reinis Znotiņš.
R. Znotiņš (JK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 752/Lp13). Izstāstīšu par šī likumprojekta būtību un arī pamatošu steidzamību, tā kā komisija tādu ir prasījusi.
Tātad Ministru kabinets, ciktāl likumā nav paredzēts citādi, nosaka visu līmeņu, veidu un termiņu attīstības plānošanas dokumentus. Izglītības likuma 14. panta 18. punkts šobrīd nosaka, ka Ministru kabinets “izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Saeimā izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem kā vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā”.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2019. gada 24. aprīļa vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam pausts viedoklis, ka nepieciešams mainīt līdzšinējo pamatnostādņu apstiprināšanas kārtību un, veicot grozījumus Izglītības likumā, deleģēt Ministru kabinetam apstiprināt izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimā likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, kas paredz, ka Ministru kabinets apstiprina izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem.
Spēkā esošo izglītības attīstības pamatnostādņu darbības periods beidzas 2020. gada 31. decembrī. Un, tā kā izglītības attīstības pamatnostādnes ir instruments Eiropas Savienības struktūrfondu investīciju plānošanai, līdz 2020. gada beigām ir jāizstrādā un jāapstiprina pamatnostādnes 2021.−2027. gadam.
Komisijas virzītajā likumprojektā ir ietverts regulējums, kas nosaka izglītības attīstības pamatnostādņu definīciju un paredz, ka pirms pamatnostādņu apstiprināšanas Ministru kabinetā Izglītības un zinātnes ministrija saņem Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atbalstu. Šī ir tāda tā kā kompromisa vienošanās.
Tāpat likumprojektā ir paredzēts, ka Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā trīs rīcības plānus – tātad pirmajiem trīs gadiem, nākamajiem diviem gadiem un atlikušajiem diviem gadiem – izglītības attīstības pamatnostādnēs ietverto mērķu sasniegšanai. Pirms to apstiprināšanas Ministru kabinetā Izglītības un zinātnes ministrija iesniedz plānus izvērtēšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Izglītības likumu paredzēts arī papildināt ar regulējumu, kas nosaka, ka Izglītības un zinātnes ministrija vada izglītības attīstības pamatnostādnēs noteiktās vienotās valsts politikas un attīstības stratēģijas izglītībā īstenošanu, koordinējot to ar citām izglītības procesā iesaistītajām institūcijām, un paredzēts uzdevums Ekonomikas ministrijai ne retāk kā reizi divos gados aktualizēt vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, kas izmantojamas izglītības attīstības pamatnostādņu izstrādei.
Ņemot vērā minēto pamatnostādņu pieņemšanas laika grafiku un lai izpildītu likumprojektā “Grozījumi Izglītības likumā” noteikto regulējumu, komisija lūdz Saeimu atbilstoši Kārtības ruļļa 92. panta trešajai daļai atzīt likumprojektu par steidzamu, lai tajā ietvertais regulējums varētu tikt pieņemts un stātos spēkā ne vēlāk kā 2020. gada septembrī.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Par steidzamību deputāti nav pieteikušies runāt.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 58, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
R. Znotiņš. Jā, attiecīgi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izskatīt arī otrajā lasījumā... pirmajā lasījumā... šo likumprojektu bez atkārtotas skatīšanas komisijā un pieņemt to arī otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Nu, paga, paga! Vispirms pirmajā lasījumā. Un pirms pirmā lasījuma vēl debates paredzētas.
Tātad sākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, tas, ko jūs, godātie kolēģi, dzirdējāt no ziņotāja. Tātad viņš aprakstīja situāciju – likumdevējs pats, šajā, 13., Saeimā esot, pārskatot likumu, izdomājis atteikties no savām tiesībām apstiprināt šīs pamatnostādnes, kā tas tika noteikts iepriekš likumā. Nav noslēpums, ka pirms grozījumiem, kurus tagad Saeima pati piedāvā atcelt, bija vēl grozījumi, kuri Saeimai bija atņēmuši šīs pilnvaras. Pēc tam 12. Saeimā mēs tās pilnvaras Saeimai atgriezām un tagad atkal atņemsim paši. Vai tiešām nav ko citu darīt komisijai?
Es iebilstu kopumā... konceptuāli pret to, ka Saeimai vispār nav nekādas dalības šajā pasākumā. Es redzu, ka kompromisa variants ir panākts. Kā jau to teica Znotiņa kungs, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija piedalās tādā vai citādā veidā šo pamatnostādņu veidošanā... Bet es neredzu mehānismu, ar kuru ir paredzēta iespēja arī citiem deputātiem iesaistīties šo pamatnostādņu veidošanā un priekšlikumu iesniegšanā. Ļoti slikti, ka tas nenotiek uz Saeimas kārtības ruļļa bāzes, bet ir jāmeklē kaut kāds veids, kā leģitimizēt savu dalību šajā pasākumā. Tas nav labi.
Bet kopumā es tiešām vēlos atgādināt to, ka šobrīd, ņemot vērā to, ka izglītības jautājumu joma ir ļoti nestabila tieši šobrīd šīs vadības dēļ, mēs atsakāmies paši. Likumdevējs pats atsakās no tik svarīga plānošanas dokumenta kā izglītības pamatnostādņu apstiprināšana, šeit kopumā 100 deputātiem balsojot un arī iesniedzot priekšlikumus.
Tāpēc, ja, protams, ziņotājs varētu paskaidrot to, teiksim, kas ir ietverts šajos priekšlikumos, šajā jaunajā redakcijā, par komisijas dalību... tas arī vēl... tas tiks iekļauts, protams, arī stenogrammā, un tas izskaidros šo ideju. Es labprāt gribētu dzirdēt, jo savādāk tad ir jāsniedz priekšlikumi uz otro lasījumu. Es zinu, ka katram deputātam ir tiesības pieteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Es gribētu tiešām saprast.
Znotiņa kungs, ja var, lūdzu paskaidrot.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Labdien, kolēģi! Es runāšu un aicināšu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu un neiebilst arī pret tā atbalstīšanu uzreiz otrajā lasījumā.
Tām bažām, par kurām tikko runāja Jūlija Stepaņenko, protams, ir zināms pamats. Bet man vēl atmiņā ir tas, kā mēs pirms nu jau gandrīz septiņiem gadiem apstiprinājām iepriekšējās izglītības pamatnostādnes un cik tas process bija samocīts. Jo toreiz tā situācija bija tāda, ka uz Saeimu tika atnests dokuments, kurā pēc taisnības ne Saeimas komisijai, ne visai Saeimai kopumā nebija iespējas veikt kaut kādus labojumus. Mēs varējām vai nu to dokumentu atmest atpakaļ Ministru kabinetam, vai arī mēģināt apstiprināt tādā variantā ar visādām norunām, ar... tāpat ar ierakstiem protokolā un tā tālāk... kas tad īsti zem katra dokumentā ierakstītā teikuma slēpjas. Un tāpēc no tādas racionālās loģikas viedokļa šķiet, ka labāk, ja šis dokuments Ministru kabinetā nonāk tikai tad, kad ir jau ieguvis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atbalstu.
Man jums ir jāatgādina, ka pēc būtības mums pirms dažām nedēļām jau bija iesniegti grozījumi Izglītības likumā tieši šī paša iemesla dēļ – sakarā ar šīm pamatnostādnēm. Situācija bija tāda, ka komisija saņēma virkni priekšlikumu, kuri neattiecās uz pamatnostādnēm. Tāpēc komisija izlēma, ka, lai šo lietu nebremzētu tieši attiecībā uz pamatnostādnēm, mēs veidojam komisijas priekšlikumu. Šajā komisijas priekšlikumā tas, ko deputāti, tai skaitā arī es, vēlējās redzēt, ne viss ir iekļauts. Tas ir zināms kompromisa variants.
Teiksim, es uzskatīju, ka šīm pamatnostādnēm, pirms tās nonāk Ministru kabinetā, ir obligāti pievienojams arī dokuments no Latvijas Pašvaldību savienības par tās viedokli, ko pašvaldības saka. Jo, ja mēs paskatāmies kaut vai spēkā esošās izglītības pamatnostādnes, apmēram trešā daļa no šī dokumenta attiecas tieši uz pašvaldībām, uz pašvaldību iesaisti izglītības procesa nodrošināšanā pirmsskolas līmenī, vispārējās vidējās izglītības līmenī, arī interešu izglītības līmenī. Tas viss ir... tās visas ir lietas, par kurām pamatnostādnēs ir jārunā.
Līdz šim situācija bija tāda, ka nevienā likumā vispār skaidri un gaiši nebija pateikts, kas šīs pamatnostādnes tādas ir. Katrs varēja ar to saprast jebko. Šajā piedāvātajā variantā vismaz ir pateikts, ka tas ir galvenais stratēģiskais un politiskais dokuments izglītībā, un tur nevar būt runa par kaut ko citu. Neteiksim, ka tas ir izsmeļoši, bet tas ir pietiekami, teiksim, mērķorientēti.
Tas, kas vēl... ko mēs komisijā izdiskutējām... Par izglītības procesu valstī jau atbild ne tikai Izglītības un zinātnes ministrija, bet arī citas ministrijas, atbild pašvaldības, ir arī privātie izglītības pakalpojumu piedāvātāji, un arī viņu iesaistei šajā saskaņošanas procesā ir jābūt. Tāpēc, ja jūs lasāt šo redakciju, tad ir tas... Izglītības un zinātnes ministrija ir vadošā institūcija šo pamatnostādņu izstrādē un arī pēc tam īstenošanā, bet tai tas ir jāveic, sadarbojoties ar visiem pārējiem izglītības pakalpojumu piedāvātājiem, izglītības procesa virzītājiem un it sevišķi ar pašvaldībām.
Tas, kas vēl ir iestrādāts iekšā, un tas bija viens no maniem priekšlikumiem, – jautājums par horizontālo sasaisti. Par to, kas mums valstī visu laiku ir klibojis. Ja mēs skatāmies kaut vai profesionālo izglītību, kur galvenais pasūtītājs ir Latvijas ekonomika un ekonomikas pārraudzītājs – Ekonomikas ministrija – tad, teiksim, politikas veidošanas līmenī, manā skatījumā, sasaiste starp Izglītības un zinātnes ministriju un Ekonomikas ministriju līdz šim nav bijusi pietiekami cieša.
Tajā pašā laikā mēs redzam, ka nu jau regulāri parādās tāds dokuments kā vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes. Piedaloties komisijas sēdē, Ekonomikas ministrijas pārstāvji apliecināja, ka viņi ir gatavi ik pa diviem gadiem atjaunot šāda veida pētījumu un šo prognožu izstrādi. Tas ir obligāti izmantojams dokuments pamatnostādņu izstrādē. Tātad arī tas ir iestrādāts iekšā šajā likuma variantā, lai nodrošinātu to, ka šīs pamatnostādnes ir mūsu visas sabiedrības vajadzībās balstītas.
Tātad, protams, kā es jau teicu, ir daļa bažu. Arī man joprojām ir bažas par to, ka kaut kas var būt tāds, ko Saeima nespēs ietekmēt, un tas lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik mēs atbilstošajā brīdī, kad pamatnostādnes virzīsies caur Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, spēsim noreaģēt, kā mēs piesaistīsim (tie cilvēki, kas strādā komisijā) savus kolēģus. Un tā būs lielā mērā arī mūsu atbildība par šī dokumenta kvalitāti.
Bet, neskatoties uz to, es tomēr uzskatu, ka pareizāks un nesamākslotāks process ir tad, ja šīs pamatnostādnes galīgajā variantā apstiprina Ministru kabinets, bet tā, kā ir likumā... likuma grozījumos uzrakstīts, kad tas ir izgājis detalizētu, skrupulozu analīzi caur Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju un guvis šajā komisijā atbalstu. Bez komisijas atbalsta šis dokuments Ministru kabinetā tādā redakcijā, kāda ir šobrīd, uz pirmo lasījumu vispār nevar nonākt.
Tāpēc aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.
R. Znotiņš (JK).
Vispirms es gribu pateikt paldies Vucāna kungam par tādu tiešām konstruktīvu analīzi un arī situācijas izklāstu, kā tas vēsturiski ir bijis, tāpat Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par aktīvo darbu un līdzdarbu jau līdz šim pamatnostādņu izstrādnē. Atbildot uz Stepaņenko kundzes bažām, kā jau minēja arī Vucāna kungs, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija tiks aktīvi iesaistīta šajā darbā.
Jūs es aicinu savus priekšlikumus iesūtīt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, un tad arī caur komisiju tālāk šos priekšlikumus gan komisijā, gan kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas kolēģiem mēs skatīsim un vērtēsim, un iekļausim kopējā apspriedē.
Tā ka šāds varētu būt process, kā arī citi Saeimas deputāti iesaistās pamatnostādņu izstrādē. Tātad ne tikai komisijas deputāti, bet arī pārējie. Un, pirms šīs pamatnostādnes ies uz apstiprināšanu Ministru kabinetā, arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā būs iespēja par tām vēl diskutēt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.
A. Ašeradens (JV).
Labdien, cienījamie kolēģi! Es nedaudz vēlos reaģēt uz Stepaņenko kundzes satraukumu par šī likumprojekta virzību. Gribu teikt, ka komisija ir ļoti labi pastrādājusi, un tas, ko mēs esam izdarījuši – esam skaidri precizējuši likumā, kas tad īsti ir izglītības pamatnostādnes, nosakot, ka tas ir dokuments, kas nosaka vienotu valsts politiku. Bet ļoti svarīgi, ko mēs esam izdarījuši – esam pateikuši to, ka šeit pamatā galvenokārt ir mērķi, uzstādījumi, kas ir sasniedzami ilgākā termiņā, un likumā ielikuši normas par to, ka mērķa sasniegšanai ir jāizstrādā attiecīgi pirmo trīs gadu, nākamo divu gadu un atlikušo divu gadu plāni, kuri ir pēc katra perioda jāizvērtē. Tas precizē visu šo sasniegšanas mehānismu.
Attiecībā uz sasaisti ar Saeimu. Arī ir izveidots diezgan precīzs mehānisms, ka bez komisijas akcepta šādi dokumenti... ne rīcības plāns, ne arī pamatnostādnes... ir virzāms uz Ministru kabinetu. Un tātad šeit ir Saeimai sava teikšana.
Šinī gadījumā mēs aicinām visus Saeimas deputātus tajā brīdī, kad pamatnostādnes tiks skatītas komisijā, piedalīties, aktīvi debatēt par tām un arī diskutēt par nepieciešamajām izmaiņām vai papildinājumiem. Tā ka tas viss ir iekļauts šajā dokumentā.
Es tiešām lūdzu parlamenta locekļus atbalstīt gan pirmajā lasījumā, gan arī atbalstīt šo dokumentu otrajā lasījumā, jo tas nosaka skaidru procedūru, kādā veidā Ministru kabinets ar šiem dokumentiem tālāk rīkojas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi, liels paldies par skaidrojumu.
No savas puses vēlētos lūgt, aicināt atbildīgās komisijas vadību nodrošināt to, ka visi Saeimas deputāti tiek informēti par šo pamatnostādņu... par darba uzsākšanu pie pamatnostādnēm, lai tiešām arī tie, kas nav komisijas locekļi, varētu savlaicīgi paspēt iesniegt savus priekšlikumus un kvalitatīvi piedalīties komisijas darbā. Bet es saprotu, ka, nu jā, kompromisa variants, tomēr mums ir jāpatur prātā arī tas, ka, atsakoties no savām tiesībām uzlikt, teiksim, to galavārdu šīm pamatnostādnēm, mēs esam šobrīd tādu apgriezto kārtību ieviesuši.
Saeima... nu, jūs tā sakāt, Ašeradena kungs, bez Saeimas akcepta nekas nenotiks, bez Saeimas akcepta šis dokuments netiks iesniegts, bet Ministru kabinets jau savā ziņā šos Saeimas priekšlikumus var arī neatbalstīt. Tā ka šobrīd ir apgrieztā kārtība – nevis Ministru kabinets iesniedz kaut ko un Saeima apstiprina, bet tieši otrādi.
Es domāju, ka mēs nu esam mazinājuši savu lomu – tas nav labi, bet ir kompromisa variants. Un, ja visi deputāti tiešām saņems šo paziņojumu un tiks nodrošināta kvalitatīva līdzdalība šī dokumenta tapšanā, tad mēs varētu arī runāt par to, ka, iespējams, tas ir risinājums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai kas piebilstams komisijas vārdā?
R. Znotiņš. Komisijas vārdā nekas nav vairs piebilstams par procedūru, kā Saeimas deputāti varēs iesaistīties. Gan es, gan Ašeradena kungs jau minēja, tā ka aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
R. Znotiņš. Komisijas vārdā un pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 92. panta trešo daļu, lūdzu izskatīt otrajā lasījumā Saeimā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu atvērt sadaļu “Procedūras”. Paldies.
Lūdzu pieteikties deputātus, kuriem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Pimenova kungs, jūs tātad iebilstat, ja?
Ja iebilst kaut vai viens Saeimas deputāts, jānosaka priekšlikumu iesniegšanas laiks un izskatīšana Saeimas sēdē.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
R. Znotiņš. Termiņš priekšlikumiem – 15 minūtes un izskatīšana tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē.
Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi? Lūdzu atvērt sadaļu “Procedūras”. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Deputāti nav pieteikušies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes – līdz 2020. gada 21. jūlija pulksten 16.30 un izskatīšana tuvākajā ārkārtas sēdē.
Paldies.
Līdz ar to sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Sēdi slēdzu.
Es atvainojos, vēl deputātu reģistrācija.
Reģistrācija sekmīgi ir noslēgusies.
Laiks paziņojumam.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Ašeradena kungam, lai informētu deputātus, kad komisija plāno sēdi, un mēs arī varētu plānot savu darbu.
A. Ašeradens (JV).
Jāatzīst, ka komisija bija cerējusi šodien uz otro lasījumu. Mēs sasauksim sēdi tuvākajā laikā, kad būs iespējams vienoties ar komisijas locekļiem, un tad paziņosim par to Prezidijam.
Sēdes vadītāja. Jā, paldies. Tātad mēs... Vai šodien... jūs to plānojat šodien darīt?
A. Ašeradens. Nē.
Sēdes vadītāja. Šodien – nē.
Paldies par skaidrību. Tātad visiem deputātiem ir skaidrs, ka šodien ceturtās ārkārtas sēdes nebūs.
Paldies visiem šodien par darbu.
Un tagad gan sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ārkārtas (attālinātā) sesija 2020. gada 21. jūlijā (pulksten 15.30)
| Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 753/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2784) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Rancāns |
| Likumprojekts “Grozījums Ventspils brīvostas likumā” (Nr. 741/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2785) |
|
| - Ziņo | - dep. K. Feldmans |
| Debates | - dep. J. Stepaņenko |
| - dep. R. Nemiro | |
| - dep. I. Zariņš | |
| Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 752/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2776) |
|
| - Ziņo | - dep. R. Znotiņš |
| Debates | - dep. J. Stepaņenko |
| - dep. J. Vucāns | |
| - dep. R. Znotiņš | |
| - dep. A. Ašeradens | |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| Paziņojums | |
| - dep. A. Ašeradens | |
| 21as3.07.2020. | 15.00 |