Latvijas Republikas 11.Saeimas
rudens sesijas astoņpadsmitā (ārkārtas) sēde
2013.gada 28.novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 14.06. Tātad sākam Saeimas 28.novembra ārkārtas sēdi.
Darba kārtībā mums ir divi jautājumi.
Pirmais jautājums ir likumprojekta „Zolitūdes traģēdijā cietušo un glābšanas darbu dalībnieku sociālās aizsardzības likums” izskatīšana.
Sākumā mēs lemjam par likumprojekta nodošanu komisijām.
„Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Elksniņš.
A.Elksniņš (SC).
Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! To, ka valstij ir jāuzņemas atbildība par šādiem traģiskiem notikumiem, ir apliecinājusi tiesu prakse Talsu traģēdijas lietā. Zolitūdes traģēdijas lietā to jau ir atzinis Latvijas Republikas tiesībsargs. Valsts pienākums ir nodrošināt labvēlīgu un - pats svarīgākais! - drošu vidi iedzīvotājiem. Šis pienākums ir paredzēts kā Latvijas Republikas Satversmē, tā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijā. Jebkurā gadījumā atbildētājs juridiskā izpratnē šajā situācijā ir valsts.
Es analizēju spriedumus Talsu traģēdijas lietā, kurā cilvēki tiesājas ar valsti, sākot no 1997.gada. Pēdējie spriedumi šajā lietā tika nolasīti tikai šogad, rudens sākumā. Talsu traģēdijas lietā visos valstij nelabvēlīgajos spriedumos tika izmaksātas šādas kompensācijas: 100 tūkstoši latu, 20 tūkstoši latu, 20 tūkstoši latu, 25 959,98 lati, 31 549 lati, 40 tūkstoši latu, 25 tūkstoši latu.
16 civillietās kopējais pret Latvijas valsti vērsto prasījumu apmērs kopš 1997.gada ir 12 miljoni latu.
Īpatnēji, bet 2013.gada augusta sākumā valdība pēc padsmit zaudētiem tiesas procesiem sāka slēgt izlīgumus, un Ministru kabinetā tika pieņemti divi lēmumi par kompensāciju sniegšanu Talsu traģēdijas lietā, attiecīgi izmaksājot kompensācijās vienā lietā 60 323 latus un 50 tūkstošus latu - otrā lietā.
Īpatnēji, bet, neraugoties uz regulāriem zaudējumiem tiesas procesos, Iekšlietu ministrija, kura lietās ir atbildētāja statusā, neplānoja risināt sarunas un slēgt vienošanos par izlīgumu ar prasītājiem, pakļaudama cilvēkus ciešanām un iesaistīdama viņus milzīgajās tiesvedībās pret valsti, piedāvādama nesamērīgus vienošanās nosacījumus.
Talsu traģēdijas lietā cietušie bija apmierināti arī ar iespēju noslēgt vienošanos ar valsti par kompensācijām 50 tūkstošu latu apmērā, bet diemžēl tajā laikā un arī kopš 2009.gada, Dombrovska valdības laikā, valsts šādus izlīgumus ar cietušajiem nav vēlējusies slēgt budžeta nespēju dēļ.
Īpatnēji, bet vakardien premjers nāca klajā ar paziņojumu, ka pabalstu summa Zolitūdes upuru tuviniekiem noteikta, vadoties no kompensācijas apjoma Talsu traģēdijas lietā.
Ne velti es iepriekš minēju tos spriedumus un tās summas, ko valsts ir zaudējusi un ko tiesa, kasācijas instances tiesa, Augstākā tiesa, bija piespriedusi valstij maksāt. Es to visu minēju, lai parādītu, kas tā ir par valdības vadītāja aritmētiku un kas tās ir par šodien parlamentā lemtām kompensācijām - 5 tūkstošu latu un 10 tūkstošu latu apjomā -, ja faktiski Augstākās tiesas prakse padsmit Latvijas valsts zaudētajās lietās ir bijusi negatīva un lielā mērā ir parādījusi, cik tad... kādā apjomā valsts novērtē cilvēka dzīvību.
Es uzskatu, ka tas, ka, lai principiāli novērtētu cilvēka dzīvību, Dombrovska valdība tam izmanto par kritēriju 1997.gadā notikušo Talsu traģēdiju, - tas ir analfabētisms. Piesaukt Augstākās tiesas Senāta spriedumus Talsu traģēdijas lietā un, vadoties pēc tiem, nonākt pie secinājuma, ka nu tagad tiem cilvēkiem pienāktos tie 10 tūkstoši latu, - tā ir amorāla rīcība.
Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt mūsu iesniegto likumprojektu ne jau tādēļ, ka to iesniedzām mēs vai kāds cits. Augstākā tiesa savā praksē jau ir norādījusi tos kritērijus attiecībā uz kompensāciju apmēriem, un es vēlos atgādināt jums, ka tiešām atbilstošas, taisnīgas un lielā mērā judikatūrā, tiesu praksē atreferētas kompensācijas cietušajiem būs tas līdzeklis, lai cilvēki neturpinātu ciest dēļ nesamērīgām un neskaidrām, un ilglaicīgām tiesvedībām pret Latvijas valsti, kuras acīmredzot šo notikumu rezultātā sekos.
Paldies.
Sēdes vadītāja. „Pret” pieteikusies runāt deputāte Lolita Čigāne.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Frakcijas VIENOTĪBA vārdā es gribu visus aicināt atturēties no politiskā populisma un nemēģināt valsts līmeņa traģēdiju pārvērst par instrumentu savu politisko spalvu spodrināšanai.
Cienījamie kolēģi! Mēs visi zinām, ka Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumus attiecībā uz zaudējumu kompensāciju, attiecībā uz palīdzības sniegšanu, attiecībā uz to ziedojumu neaplikšanu ar nodokļiem, kuri ir paredzēti Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.
Cienījamie kolēģi! Frakcijas VIENOTĪBA vārdā es lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu, jo diemžēl šis likumprojekts ir pielīdzināms politiskam populismam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”.
Tātad... Es vēl nenolasīju Saeimas Prezidija ierosinājumu. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Ādamsona, Ņikiforova un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Zolitūdes traģēdijā cietušo un glābšanas darbu dalībnieku sociālās aizsardzības likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Tātad ir bijuši viedokļi gan „par”, gan „pret”. Mums ir šis lēmums jāpieņem balsojot. Par šo nav debates... Tas ir tikai par nodošanu komisijām... Ā, par procedūru... Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Aijai Barčai!
A.Barča (ZZS).
Godātie kolēģi! Es aicinu nodot likumprojektu divām komisijām - Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai - un par atbildīgo komisiju noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, jo pamatā šajā likumprojektā ir runa par finansēm. Es balstos uz Satversmi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tā. Tātad, pirms mēs lemjam par nodošanu komisijām, mums ir jālemj par to, vai deputāti piekrīt tam, ka tiek nodots atbild... Tā, tātad ir dažādi viedokļi un lēmums ir jāpieņem balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai mainītu atbildīgo komisiju likumprojektam „Zolitūdes traģēdijā cietušo un glābšanas darbu dalībnieku sociālās aizsardzības likums” un Sociālo un darba lietu komisijas vietā par atbildīgo noteiktu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 33, atturas - 17. Tātad šāds lēmums netiek atbalstīts.
Tātad mums ir jābalso par to, lai likumprojektu nodotu Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Ādamsona, Ņikiforova un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Zolitūdes traģēdijā cietušo un glābšanas darbu dalībnieku sociālās aizsardzības likums” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 8, atturas - 40. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Tā kā šis jautājums ir izskatīts, mēs varam pāriet pie nākamā, jo ārkārtas sēdes sasaucēji bija lūguši izskatīt šo jautājumu līdz galam.
Nākamais jautājums ir Saeimas Prezidija ziņojums par deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Ādamsona, Ņikiforova un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā”.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Ādamsona, Ņikiforova un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
„Par” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.
I.Zariņš (SC).
Ir lietas, kuras nepaliks, kādas ir bijušas, un ir lietas, kuras ir jāmaina. Būvniecības likums ir viena no tām.
Jau pirmajās dienās pēc Zolitūdes traģēdijas pat bez dziļākas izmeklēšanas kļuva skaidrs, ka notikušais, visticamāk, ir nevis viena cilvēka kļūda, bet ka kļūdas un atbildības trūkumu var redzēt viscaur. Tas liecina, ka tā nav tikai atsevišķu cilvēku vaina, bet ka tā ir arī sistēmas kļūda; tas savukārt nozīmē, ka pat tad, ja kāds demisionēs, tiks atcelts no amata vai ielikts cietumā, mēs tik un tā nebūsim pasargāti no līdzīgas traģēdijas iespējamības nākotnē, jo agrāk vai vēlāk sistēma atkal novedīs pie tām pašām kļūdām. Un šo sistēmu nosaka likums, un tā ir mūsu, likumdevēju, atbildība - panākt, lai likums būvniecības procesā nodrošinātu tādu atbildības un kompetences sadalījumu, lai visi šī procesa dalībnieki būtu spējīgi darboties tā, lai sabiedrībai tiktu nodrošināts nepieciešamais rezultāts, tas ir, efektīvā būvniecības procesā radītas būves, kas sabiedrībai kalpo droši un uzticami - neatkarīgi no tā, vai tā būtu ēka vai ceļš, vai elektrības stabs. Un tas nav tik sarežģīti, kā tiek pasniegts. Vajadzīga tikai politiskā griba un gatavība nekalpot atsevišķu šauru interešu lobijiem.
Es saprotu, ka kādam tas var arī nebūt tik vienkārši, jo atceros to attieksmi: kad vasarā, diskutējot par Būvniecības likuma grozījumiem, no šīs pašas tribīnes tika norādīts, ka pārāk liberālais likuma regulējums var novest pie traģēdijām, kādas mēs esam redzējuši blakusvalstīs, tas priekš daudziem deputātiem diemžēl neskanēja kā arguments (un arī tagad daudzi nemaz tajā neklausās). Bet var jau būt, ka tā tas bija tāpēc, ka neviens no mums nevarēja iedomāties, ka patiesībā tā jau ir realitāte un ka ar to nāksies saskarties pavisam drīz.
Šo situāciju vajag mainīt un var mainīt, un atslēgas šīm izmaiņām ir atbildība un kompetence, kas jānodrošina ar Būvniecības likuma grozījumiem. Tāpēc likumprojekts paredz atjaunot Valsts būvinspekciju - neatkarīgu un kompetentu institūciju, kas būtu tiesīga veikt gan būvniecības procesu uzraudzību, gan arī būvvalžu darbības uzraudzību. Būsim reālisti! Daudzām Latvijas pašvaldībām, atšķirībā no Rīgas, nebūs iespējams pašām nodrošināt nepieciešamo uzraudzības līmeni pat tad, ja tas tām tiks uzdots ar likumu. Tāpēc šāda valsts institūcija ir nepieciešama.
Likumprojektā tiek paredzēta obligāta būvekspertīze sabiedriski nozīmīgām būvēm un publiski lietojamai infrastruktūrai.
Tiek paredzēts, ka būvniecības procesa kontrole būs jāveic vairākos būvniecības procesa posmos, lai nodrošinātos pret tā sauktajiem slēptajiem defektiem.
Tiek paredzēts noteikt regulāru sertificēšanu un stingrāku sertificēšanas kārtību atbildīgajiem būvspeciālistiem, ieviest kvalifikācijas līmeņa prasības arī atkarībā no attiecīgās būves grupas, lai nodrošinātu speciālistu kvalifikāciju atbilstoši būves sarežģītībai un specifikai.
Tiek pastiprināta būvniecības procesa dalībnieku atbildība. Tiek paredzēts, ka arī ģenerāluzņēmējam vajadzēs atbildēt par apakšuzņēmēju veiktajiem darbiem un to atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī tiek precizēts, ka atbildība par būvprojekta īstenošanu būs jāuzņemas ne tikai tam, kas to ir izstrādājis, bet arī atbildīgajam ekspertam, kurš būs sniedzis pozitīvu atzinumu par būvprojektu.
Kolēģi! Es aicinu apzināties mūsu atbildību. Tikai mēs varam izmainīt šo sistēmu un izveidot to tādu, lai tā nepieļautu šādas traģēdijas iespējamību turpmāk. Tāpēc aicinu jūs atbalstīt šo iniciatīvu un sākt strādāt pie Būvniecības likuma grozījumiem nekavējoties. Esošajā situācijā gaidīt, kamēr to mūsu vietā sāks darīt demisionējusī valdība, būtu nožēlojami un nepieņemami, un tas apliecinātu, ka Saeima pati nav spējīga izpiņķerēties laukā no tai uzmestā komerciālo interešu lobija tīkla un ka šauras politiskās intereses tā vērtē augstāk par sabiedrības interesēm.
Mums ir jāuzņemas iniciatīva vēl jo vairāk tāpēc, ka valdībai ir milzīgs darba apjoms, kas ir veicams, lai jaunpieņemtajam Būvniecības likumam izstrādātu nepieciešamās normas, lai tajā brīdī, kad tam jāstājas spēkā, tas reāli varētu sākt darboties. Ir vesela rinda noteikumu, kas vēl ir jāizstrādā, un lai Dievs dod tikt ar to galā, jo izskatās, ka pašu spēkiem viņi diez vai to spēs. Tāpēc es aicinu ķerties pie darba pašiem, un, ja demisionējusī valdība tomēr būs spējīga sagatavot kādus priekšlikumus, - ļoti labi! Mēs būsim gatavi tos izskatīt un debatēt par tiem otrajā lasījumā. Un, ja joprojām vajadzēs debatēt arī par to, kas ir svarīgāks - skaisti fiskālie cipari vai sabiedrības drošība -, tad jāņem vērā, ka Valsts būvinspekcijas atjaunošanu var īstenot arī tādā veidā, kas būtu fiskāli neitrāls priekš valdības. Piemēram, var ieviest nodevu, kuru maksā būvuzņēmēji no sava biznesa (līdzīgi, kā to dara bankas, lai nodrošinātu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbību). Šāda nodeva būtu ļoti niecīga salīdzinājumā ar viņu biznesa ieņēmumiem, un tā motivētu arī pašus būvuzņēmējus sekot līdzi, lai šī būvinspekcija strādātu efektīvāk.
Tā ka, kolēģi, visu var atrisināt, vajadzīga tikai griba. Ķeramies pie darba!
Sēdes vadītāja. Paldies, Zariņa kungs.
„Pret” pieteikusies runāt deputāte Ilma Čepāne.
I.Čepāne (VIENOTĪBA).
Godātie kolēģi! Pirms balsojuma par šī likumprojekta nodošanu komisijai es aprunājos ar atsevišķiem saviem koalīcijas partneriem un pajautāju: kā jūs rīkosieties? Daži atbildēja, ka laikam būšot jābalso, jo, redziet, politiskā situācija mums liek to darīt. (Starpsauciens no zāles: „Sirdsapziņa!”) Taču, manuprāt, šajā situācijā, kad viens otrs runā par sirdsapziņu, bet būtībā - par noziedzīgas nevērības piesegšanu -, ir, no vienas puses, bīstami runāt pret šo likumprojektu. Taču man, Zariņa kungs, neskatoties uz jūsu kliegšanu, ir morālas tiesības runāt pret šo likumprojektu, jo jau vismaz 10 gadu garumā es esmu norādījusi gan savā zinātniskajā darbībā uz šīm problēmām, gan arī šeit, Saeimā, sākot no tā brīža 2009.gadā, kad tika likvidēta Valsts būvinspekcija.
Es uzskatu, ka šādā situācijā jūs pašlaik ar šo likumprojektu... gribat grozīt vienu kroplīgu likumu, kurš stāsies spēkā nākošā gada 1.februārī, ar tikpat kroplīgu grozījumu projektu.
Kolēģi no opozīcijas! Manuprāt, tas ir ciniski - taisīt politiku uz vēl neapglabātu cilvēku kauliem.
Būtībā es uzskatu un ar pilnu pārliecību varu teikt, ka šis likumprojekts ir domāts, lai novērstu uzmanību no Rīgas domes amatpersonu noziedzīgas bezdarbības, par ko Krimināllikumā ir paredzēta atbildība. (Aplausi.)
Kāpēc? Tāpēc, ka šodien spēkā esošais Būvniecības likums, Vispārīgie būvnoteikumi, Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka pašvaldību būvinspekciju statusu, un vēl citi normatīvie akti paredz, ka pašreizējā situācijā ir konkrētai pašvaldībai jāatbild par visām šīm lietām un jākontrolē būvniecība pilsētā, lai, kā teikts likumā, „nodrošinātu tās tiesiskumu”.
Es papētīju, ka Rīgas pilsētas būvvaldē ir nodarbināti 124 cilvēki un 20 no tiem strādā būvinspekcijā. Tātad, manuprāt, mēs nevaram žēloties par kapacitātes trūkumu.
Ja runājam par Būvniecības likumu, tad es varētu minēt gan 7.pantu, gan 30.pantu, kur ir noteikta šī kompetence. Bez tam, manuprāt, arī pašvaldība (atsevišķas amatpersonas) ir pārkāpusi Būvniecības likumā noteikto, ka būvvaldē vismaz vadītājam ir jābūt personai ar augstāko izglītību būvniecībā. Tur nevar būt vienalga kāds, kas beidzis, piemēram, maģistrantūru ar deju kursiem. Tur ir jābūt konkrētiem speciālistiem! Un, proti, šeit es parādīšu jums... Kolēģi, jūs varat redzēt, kur tad ir tie lielie gara darbi. Proti, 2009.gadā, kad tika likvidēta Valsts būvinspekcija... pirms tam Būvniecības likuma 29.pantā bija norādīta Valsts būvinspekcijas kompetence. Jūs esat paņēmuši un režīmā copy-paste to pašu iestrādājuši, absolūti neanalizējot, ka šajā gadījumā rodas ļoti būtiskas pretrunas, un faktiski, pilnīgi pretēji tam, ko jūs teicāt, šeit nav norobežota kompetence. Absolūti!
Un to, ka šī kompetence šeit nav norobežota, mēs varam redzēt arī pašlaik likuma, kas stāsies spēkā, 18.panta pirmajā daļā. Jo - kādu iemeslu dēļ Valsts būvinspekcija tika likvidēta? No vienas puses, tā bija gan krīzes izraisīta situācija, bet, no otras puses, kā tas ir parādīts arī, iesniedzot grozījumus no valdības puses, šajā gadījumā Būvniecības likums precīzi nenodala pašvaldību un valsts institūciju funkcijas - uzraudzības un kontroles funkcijas. Un galarezultātā patiešām ir izveidojusies situācija, ka valsts un pašvaldību būvinspektoriem piešķirtā kompetence būvniecības procesa kontrolē ir līdzīga tādējādi, ka vienu un to pašu jomu uzrauga gan pašvaldības, gan Valsts būvinspekcijas amatpersonas. Un līdz ar to tiesu prakse liecina, ka ir bijuši pat pretēji spriedumi... Vienā gadījumā, piemēram, būvprojektu apseko pašvaldības inspektors, bet otrā gadījumā to dara Valsts būvinspekcijas inspektors. Un līdz ar to tas, manuprāt, ir nesaprātīgi, ka risinājumi ir dažādi.
Vai es drīkstu vēl divas minūtes...? (Starpsaucieni no zāles: „Jā! Jā!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I.Čepāne. Tālāk. Manuprāt, Rīgas domei un jebkurai pašvaldībai ir jāņem vērā... bija arī tajā laikā, kad tika pieņemti grozījumi Būvniecības likumā 2009.gadā... arī anotācijā teiktais. Un anotācijā ir teikts (citēju): „Likvidējot Valsts būvinspekciju, tiešo būvniecības kontroli nodrošinās pašvaldības saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta 14.punktu.” Tātad ne tikai spēkā esošais likums, bet arī šie grozījumi paredzēja, ka, likvidējot Valsts būvinspekciju, šī funkcija tiek nodota pašvaldību būvinspekcijām.
Es šeit varētu runāt vēl daudz par citām lietām, bet... acīmredzot, ja jūs atbalstīsiet un šis likumprojekts tiks skatīts komisijā un tiks skatīts vēl bez tam arī pirmajā lasījumā, tad es par to runāšu. Arī par šo nesamērīgo spiedienu no būvuzņēmēju puses, no atsevišķu ārvalstu investoru puses. Deputāti, kuri bija ar mazāku pieredzi, nebija spējīgi noturēties visai šai lietai pretim.
Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu. Un, ņemot vērā to, ka šī problēma nav zaudējusi aktualitāti (jau pirms desmit gadiem tā tika izskatīta speciālajā literatūrā), es uzdrošināšos Elksniņa kungam uzdāvināt savu pētījumu, kas tika publicēts arī ārvalstu žurnālos... tieši par būvniecības kontroli šajā jomā. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Elksniņa, Urbanoviča, Ādamsona, Ņikiforova un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 32, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nodots. (Aplausi.)
Tā kā ir prasīts šodien izskatīt šo jautājumu līdz galam... Nav šobrīd nekādas juridiskās procedūras un nav nekāda lūguma, ko darīt tālāk.
Tātad šo ārkārtas sēdi nevar slēgt, kamēr jautājums nav izskatīts. Es izsludinu tehnisku pārtraukumu uz desmit minūtēm, lai likumprojekta iesniedzēji un sēdes sasaucēji varētu izlemt, kā rīkoties saskaņā ar Kārtības rulli.
Tātad pārtraukums līdz pulksten 14.40.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja
Solvita Āboltiņa.
Sēdes vadītāja. Tā, cienījamie kolēģi! Pārtraukums ir beidzies. Mēs varam turpinām 28.novembra ārkārtas sēdi.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Zariņa, Vucāna, Pimenova, Elksniņa un Klementjeva - iesniegumu ar lūgumu izsludināt 28.novembra ārkārtas sēdē pārtraukumu līdz 5.decembra pulksten 9.00. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad mēs izsludinām šobrīd šo pārtraukumu.
Varam arī reģistrēties. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).
Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav zālē, Gunārs Igaunis... nav, Aleksandrs Jakimovs... ir, Daina Kazāka... nav, Vladimirs Nikonovs... nav, Jānis...
Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, neatstājiet zāli! Man jums ir vēl viens paziņojums.
J.Vucāns. ...Jānis Reirs... nav, Inga Vanaga... nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pirms jūs atstājat zāli, atgādinu, ka rītdien, 29.novembrī, šajā zālē sanāk Baltijas Asamblejas 32.sesija. Tātad jūsu vietās sēdēs Baltijas Asamblejas delegāti, un tāpēc es lūdzu jūs paņemt savas personīgās mantas no jūsu darba vietām, lai rīt... Jā, es esmu jūs informējusi.
Paldies. Tātad 28.novembra ārkārtas sēdē pārtraukums tiek izsludināts līdz 5.decembra pulksten 9.00.
Paldies.
SATURA RĀDĪTĀJS
11. Saeimas rudens sesijas 18. (ārkārtas) sēde
2013. gada 28. novembrī
| Par likumprojektu „Zolitūdes traģēdijā cietušo un glābšanas darbu dalībnieku sociālās aizsardzības likums” (Nr. 1008/Lp11) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3165, 3165A, 3165B) |
|
| Priekšlikumi | - dep. A.Elksniņš (par) |
| - dep. L.Čigāne (pret) | |
| Par procedūru | - dep. A.Barča |
| Par likumprojektu „Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 1009/Lp11) (Dok. Nr. 3166, 3166A, 3166B) |
|
| Priekšlikumi | - dep. I.Zariņš (par) |
| - dep. I.Čepāne (pret) | |
| Informācija par pārtraukuma izsludināšanu līdz š.g. 5. decembra pulksten 9.00 | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs J.Vucāns |
Datums: 28.11.2013 14:15:08 bal001
Par - 42, pret - 33, atturas - 17. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par komisijas maiņu. Zolitūdes traģēdijā cietušo un glābšanas darbu dalībnieku sociālās aizsardzības likums (1008/Lp11), nodošana komisijām
Datums: 28.11.2013 14:15:44 bal002
Par - 42, pret - 8, atturas - 40. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Zolitūdes traģēdijā cietušo un glābšanas darbu dalībnieku sociālās aizsardzības likums (1008/Lp11), nodošana komisijām
Datums: 28.11.2013 14:28:58 bal003
Par - 54, pret - 32, atturas - 6. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (1009/Lp11), nodošana komisijām