Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas divdesmit astotā (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 17. jūnijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs un balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, aicinu ieņemt vietas sēžu zālēs. Sāksim 2020. gada 17. jūnija otro ārkārtas sēdi.
Ir priekšlikumi par darba kārtības grozījumiem.
Deputāti Zakatistovs, Pavļuts, Tērauda, Latkovskis un Benhena-Bēkena lūdz izslēgt no sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””.
“Par” pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs. Tātad par šiem darba kārtības grozījumiem vispirms es saņēmu rakstisku informāciju, ka “par” pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Atim Zakatistovam.
A. Zakatistovs (KPV LV).
Labdien, kolēģi! Šis ir ļoti jūtīgs jautājums. Tas ir jūtīgs jautājums gan sistēmiskā nozīmē – tādā, ka mēs varam sašust par to, kas notiek bērnu aprūpes ziņā Latvijā. Bet tas ir jūtīgs jautājums arī individuālā ziņā – kā tad tiem bērniem iet. Un, ja mums ir jāizvēlas šeit par to, vai būt jūtīgiem pret to jābūtību, kā lietām jānotiek, vai mums būtu jābūt jūtīgiem pret to, kā ir, es sliektos domāt, ka mums jāskatās uz to, kā ir, un jāmēģina palīdzēt bērniem.
Bet tas, ko es zinu un saprotu, ir, ka šis nav viennozīmīgi traktējams jautājums, tādēļ es lūdzu balsot “par”, šajā gadījumā izslēdzot no darba kārtības vēl līdz galam neizdiskutētu jautājumu, kas mūsu sabiedrībā varētu tikt traktēts neviennozīmīgi. Ar šo balsojumu “par” mēs atvieglojam dzīvi gan sev, gan sabiedrībai un turpinām darbu. Būs attīstības komiteja, būs plašākas diskusijas, mēģināsim saprast, kā šo lietu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā vērst par labu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” likumprojekta izslēgšanu no sēdes darba kārtības pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā, es stipri šaubos, ka manis dibinātās partijas “KPV LV” vēlētāji ir par bērnu adopciju uz Ameriku, kur mēs nezinām, kas ar šiem bērniem notiek. Es esmu, ja godīgi, pilnīgi pārliecināts, ka neviens no šiem cilvēkiem, kas vēlēja par KPV LV parakstītājiem, nav par adopciju uz Amerikas Savienotajām Valstīm vai vispār uz ārzemēm kā tādām, ja ir nesakārtota likumdošana. Likumdošana ir nesakārtota desmit gadus, un komisijā – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā – mēs šo jautājumu esam ilgi runājuši. Mēnešiem.
Seši, septiņi mēneši ir izrunāts krustu šķērsu, ir atrasts risinājums, ir atrasts... Tagad darba kārtībā šodien pirms stundas ienāk priekšlikums par darba kārtības maiņu – izslēgt šo jautājumu, kuru mēs esam rūpīgi analizējuši, raduši risinājumu, proti, ka ir jāmaina divi likumi. Principā es... Man pat mutē vārdi ir, ja godīgi, grūti izrunājami – ko es domāju par šāda veida rīcību. Un maigā balsī stāstīt sabiedrībai, ka vēl kaut kas nav izdiskutēts, Zakatistova kungs, ir klaji meli! Klaji meli ir stāstīt arī to, ka viss ir labi un vēl jau var pagaidīt, – tie arī ir klaji meli!
Cienījamie deputāti! Neatkarīgi no tā, vai jūs esat koalīcijā, opozīcijā vai bez frakcijām, lūdzu, balsojiet “pret” šo darba kārtības maiņu! Atstājam darba kārtībā šo jautājumu, lai mēs varam jau komisijā... bez atkārtotas skatīšanas komisijā virzīties uz pirmo lasījumu. Šeit runa ir par Latvijas bērniem, par bāreņiem, kuri mums ir primāri jāaizsargā. Tās ir cilvēktiesības un bērnu intereses vistiešākajā mērā. Nevis mums būtu jāreflektē uz citu valstu vēstnieku vēstulēm, kuri mums mēģinās, iespējums, parādīt labāko, pareizāko ceļu, ko mums darīt ar mūsu bērniem. Mēs nerakstām uz Kanādu, vai mēs nerakstām uz Lietuvu, ko darīt ar viņu bērniem. Savukārt mums ir vēstnieki, kas to raksta.
Šajā gadījumā šis ir emocionāli pielādēts jautājums, un tiešām sirds sažņaudzas, dzirdot, ka joprojām tiek likti sprunguļi... Kur pat nav neviena partijas pārstāvja, pat neviena šajā interneta vietnē, kurā mēs spriežam. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija taču notiek datora ekrānā. Neviens no šiem parakstītājiem nav bijis, nav dzirdējis ne diskusijas, neko.
Attīstības komiteja... Ja grib kaut ko norakt, lai kāds jautājums netiktu skatīts uz priekšu, taisa attīstības komitejas, kur atkal var pamuldēt, pavilkt laiku, lai tiek adoptēti vēl kaut kādi bērni.
Īsais rezumē ir tāds: jaunais likumprojekts, ko mēs esam iesnieguši no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, ir par to, ka tie procesi, kas ir sākušies jau uz adopciju, aktīvie procesi, kas ir, – tie paliek. Runa ir par to, ka mēs nopauzējam nākamos un skatāmies, kas ir ar... kas ir jādara, lai būtu sakārtota bāriņtiesu sistēma, kurai ir nepieciešamas reformas... Man pilnīgi rokas nolaižas, skatoties, kā atbildīgā ministre no Labklājības ministrijas, kuru... atvainojiet man, aiz rociņām Saeimā ievilku... ir atbildīga par šiem bērniem, un viņas atbildība ir dispozīcijā par to, ka esam tik laba nācija un vienkārši eksportējam savus bērnus uz Ameriku. Tas taču ir cilvēcīgi, jo valstij ir jāsāk ar sevi. Pareizi, Ati Zakatistov?
Cienījami deputāti! Lūdzu, noraidiet šo priekšlikumu, šeit patiešām ir jautājums par katru balsi.
Paldies. Balsojiet!
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” izslēgšanu no sēdes darba kārtības! Lūdzu, balsosim! Par – 38, pret – 41, atturas – 4. Likumprojekts no sēdes darba kārtības nav izslēgts.
Deputāti Zakatistovs, Pavļuts, Voika, Tērauda un Latkovskis lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Vai deputāti runās “par” un “pret” šo darba kārtības grozījumu?
Zakatistova kungs, vai jūs runāsiet arī pie šī jautājuma? Jūs esat pieteicies elektroniski. Vai tas attiecas arī uz šo likumprojektu vai tikai uz pirmo, par kuru mēs balsojām?
A. Zakatistovs (KPV LV).
Es labprāt vēlēšos runāt pie izskatīšanai nododamā likumprojekta.
Sēdes vadītāja. Vai kāds deputāts runās “pret”?
Tātad “pret” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā, paldies, kolēģi, ka jūs sadzirdējāt manis teikto. Un iepriekšējais jautājums... Tātad jūs nobalsojāt “pret”. Šis likumprojekts iet tandēmā ar iepriekšējo, par kuru jau mēs esam nobalsojuši. Principā tas paliek darba kārtībā. Šo ņemt ārā juridiski ir vispār nekorekti, un nav nekādas jēgas to darīt, tas ir, no juridiskās tehnikas viedokļa – jo pirmais jau ir izņemts.
Savukārt, ja mēs runājam par sauso atlikumu, tad man bija liels kauns ieraudzīt to, ka mana valsts ir 13. vietā pasaulē no sliktā gala – 13. vietā pasaulē! – bērnu eksporta ziņā principā. 13. vietā no visām pasaules valstīm. Mēs esam tie, kas atdod savus bērnus uz ārzemēm. Vai tiešām mums nav, ar ko citu lepoties, kā ar nesakārtotu adopcijas sistēmu? Un tad, kad mēs esam beidzot šim te... nesakārtotajai lietai sākuši skarties klāt (ir sausais atlikums, ir atnests likumprojekts uz pirmo lasījumu; otrajam lasījumam es lūdzu priekšlikumus, mēs gaidīsim), tad tagad no darba kārtības mēģina izņemt šo ārā!
Lūdzu, cienījamie deputāti, nebūsim 13. vietā! Esam 13. vietā no apakšas, nevis no augšas! Bērnu eksporta ziņā mēs neesam bērnu eksportētāju lielvalsts, bet šobrīd uz papīra diemžēl tā ir. Kad šis jautājums tiks skatīts pēc būtības, par likumprojekta jēgu kā tādu es izstāstīšu daudzus faktus, faktoloģiski notikumus, kādi ir, jo šai monētai ir divas puses.
Šeit, šajā gadījumā, es vēlreiz lūdzu atstāt likumprojektu darba kārtībā un balsot “pret”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības! Lūdzu, balsosim! Par – 37, pret – 40, atturas – 2. Likumprojekts no sēdes darba kārtības netiek izslēgts.
Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai deputāti runās “par” un “pret”?
“Pret” pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.
A. Zakatistovs (KPV LV).
Labdien, kolēģi! Es tiešām sākotnēji gribēju būt neitrāls šajā jautājumā, bet tas, ko es dzirdu, īpaši no Kaimiņa kunga, ir tas, kas nedara godu ne šai Saeimai (un tie ir personīgie uzbrukumi), ne arī argumentācijas kvalitātei. Es dzirdu tādu urrā patriotismu. Un tas ir diezgan tukšs urrā patriotisms.
Mēs rībinām bungas un stāstām, kādai pasaulei būtu jābūt. Mēs rībinām bungas, kauninot viens otru, mēs rībinām bungas, speram ar kāju durvis vaļā, un beigu beigās, manuprāt, šis urrā patriotisms beidzas pēc sēdes, kad viens otrs deputāts aiziet mājās un iedzer vīnu. Ja man būtu šāds urrā patriotisms jāsalīdzina ar viena slima bērna asaru, tad es pateiktu, ka tas urrā patriotisms ir tukšas skaņas (Nav saklausāms.)...
Šis ir jautājums par bērniem, par bērnu tiesībām un par bērniem atņemtu cerību. Katrs urrā patriots var aiziet mājās un justies par sevi labi, bet tas bērns, kurš ir institūcijā, kuram tuvākajā laikā nav cerības, un es atkārtoju – nav cerības uz kaut ko labāku –, salīdzinot ar katru urrā patriota kliedzienu, ir bēdīgā situācijā.
Līdz ar to es aicinu balsot “pret” šo likumprojektu, jo, manuprāt, tas ir nežēlīgs pret bērniem. Manuprāt, tas ir, nu, teiksim tā, nediplomātisks, varbūt pat varētu nosaukt par muļķīgu, un tas sevī ietver patvaļu. Tā patvaļa ir, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, vienpusīgi izskatot šo jautājumu, domā, ka viņi ir spējīgi lemt par bērnu likteņiem.
Atgriezīsimies pie pirmā! Šis tiešām ir nežēlīgs likumprojekts, jo tas atņem slimam bērnam pamatlietu – cerību. Atgriežoties pie nediplomātiskuma – kas esam mēs, kas šobrīd apvaino tās valstis, uz kurām bērni tiek adoptēti, par to, ka tie adoptētāji ir droši vien cietsirdīgi neģēļi. Manuprāt, tas ir muļķīgi, īpaši, ja mēs to darām... sadarbības partnerim, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm. Padomājiet, kā jūs justos, ja kāda valsts pateiktu: “Uz Latviju mēs adoptēt neļausim. Uztaisīsim embargo, jo tas ir skaists vārds. Kāpēc? Jo mums ir aizdomas, ka adoptētāji no tās valsts ir cietsirdīgi nelieši.” Ja es būtu tās valsts vēstnieks, es ne tikai vēstules rakstītu, es droši vien vēl pateiktu pāris sulīgus vārdus.
Tad, lūk, šeit mēs esam ar nežēlīgu likumprojektu, šeit mēs esam ar muļķīgu, nediplomātisku likumprojektu, un beigu beigās mēs ar šo ļoti skaidri demonstrējam patvaļu.
Šis jautājums nav vispusīgi izskatīts. Artuss Kaimiņš ir ļoti slikts komisijas vadītājs, kurš diskusiju ir vadījis vienpusēji, neieklausoties, ko saka otra puse. Tas ir noticis selektīvi. Diemžēl šim cilvēkam tas ir raksturīgi.
Domājot par šiem abiem likumprojektiem, es ceru, ka šī gan mana uzstāšanās, gan personīgie uzbrukumi, kas iet visos virzienos no viena konkrēta deputāta, kuru, manuprāt, sauc Artuss, manuprāt, Kaimiņš, sabiedrībai rosinās interesi uzzināt vairāk. Mēs kā partija esam gatavi rīt sniegt papildu skaidrojumus publiski ar datiem par situāciju, kā mēs to redzam, un mēs to redzam no cilvēkbērna tiesību viedokļa, nevis no urrā patriotiskas izbļaustīšanās, pirms nogurušās acis, nu, aizveras pēc glāzes vīna.
Lūdzu, balsojiet “pret”.
Sēdes vadītāja. “Par” pieteikusies runāt deputāte Dagmāra Beitnere‑Le Galla.
D. Beitnere-Le Galla (JK).
Nu jau labvakar, godātie kolēģi! Es gribu teikt, ka Ata Zakatistova runa bija ļoti daudzu maldu pilna. Es domāju – varbūt tieši tāpēc, ka ne viņš, ne... Tā nav tiesa, par ko šeit runāja kolēģis Zakatistovs.
Mēs decembrī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā saņēmām tiesībsarga vēstuli, kurā bija norādīts uz ļoti smagām nepilnībām adoptēto bērnu pārraudzībā. Latvija faktiski ir vienīgā valsts, kura neveic ļoti rūpīgu pārbaudi, kas notiek ar adoptētajiem bērniem. Tā būtu tikai viena jautājuma puse.
Šeit faktiski kopš decembra mēs strādājam un esam uzklausījuši ļoti daudz speciālistu, ekspertu šajā jautājumā, un esam nonākuši pie slēdziena, ka, pateicoties tiesībsargam, mēs saredzam šo jautājumu kā ļoti svarīgu, kas ir valstij jāskata. Pirmām kārtām mums ir jāsakārto likumdošana. Mēs nedrīkstam kā valsts tirgoties ar saviem bērniem.
Tas ir ļoti rafinēts un rūpīgs bizness ar bērniem, un tā nav taisnība, ka tiek adoptēti slimi bērni. Tiek izdomātas diagnozes, un it kā uz šīs diagnozes pamata (teiksim, celiakija – tā nav slimības diagnoze) bērni tiek adoptēti. Bērni netiek adoptēti no sistēmas, tā teikt, no bērnunamiem. Viņus parasti pirms tam lūdz atdot audžuģimenēs. Tas rada bērniem milzīgu stresu. Viņi ir integrējušies, iedzīvojušies savā audžuģimenē, un viņus tagad no turienes izņem, lai atdotu adopcijai uz Amerikas Savienotajām Valstīm, jo pēdējā desmitgadē ar bērnu adopciju no Latvijas pamatā nodarbojas Amerikas Savienotās Valstis.
Mums kā valstij, es domāju, ir ļoti svarīgi ieraudzīt sevi šajā ļoti nepatīkamajā situācijā, ka nav sakārtota likumdošana tādā veidā, lai mēs parūpētos par audžuģimenēm, par atbalstu tām un lai mēs parūpētos... lai ģimenes šeit, Latvijā, kas ir izteikušas vēlēšanos adoptēt bērnus, to varētu izdarīt. Jo Labklājības ministrija ir faktiski izveidojusi kanālu, ka ir daudz plašāk pieejama informācija... no Amerikas Savienotajām Valstīm par adoptētajiem bērniem, par iespējām... nekā cilvēkiem, kas ir izteikuši šo vēlmi – adoptēt bērnus šeit, Latvijā. Bez tam ir pat apgrūtinājumi bijuši adopcijā... adoptēt bērnus mūsu diasporas... latviešiem.
Es jums gribu arī teikt, ka tas ir ļoti svarīgs katra adoptētā bērna, kas kādu dienu būs pieaudzis cilvēks, identitātes jautājums. Jo identitāti mēs nesaistām tikai ar dziedāšanu un dejošanu, kā mums te komisijā mēģināja norādīt.
Es gribu jums kā cilvēkiem, kam šajā brīdī ir patiešām ļoti svarīgs lēmums jāpieņem, teikt, ka šie bērni izaugs lieli cilvēki un viņi savā dzīvē saskarsies ar kaut kādu personas iekšēju integritātes... identitātes problēmu, un viņi nevarēs to atrisināt, iekams nesatiksies ar saviem bioloģiskajiem vecākiem. Ir ļoti svarīgi, lai šie bērni, kas tiktu adoptēti, tiktu adoptēti šeit, Latvijā, lai Latvija netirgotos ar saviem bērniem.
Tas faktiski ir ļoti smags jautājums, kuru mēs šovakar... tūlīt lemsim, un es jūs ļoti lūdzu un aicinu izturēties ļoti atbildīgi. Latvija nedrīkst tirgoties ar saviem bērniem! Es ļoti lūdzu un aicinu šo likumprojektu nodot komisijai darbam. Mēs likumprojektu uzlabosim, un mēs jau šobrīd esam panākuši... ļoti lielu darbu paveikuši, saskaņojot ļoti daudzas pozīcijas.
Aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.
Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 44, pret – 32, atturas – 4. Likumprojekts komisijai nodots.
Darba kārtībā – likumprojektu... Es atvainojos. Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vai par šī likumprojekta nodošanu komisijai deputāti vēlas runāt “par” un “pret”?
Cileviča kungs, runāsiet (Starpsauciens.)... “par” vai “pret”? (Dep. B. Cilevičs: ““Pret”!”)
“Pret” pieteicies runāt deputāts Boriss Cilevičs.
B. Cilevičs (SASKAŅA).
Kolēģi! Mēs tiešām runājam par ārkārtīgi sensitīvu jautājumu. Klausoties tātad kaismīgo Kaimiņa kunga uzrunu, es sāku domāt, vai tiešām es strādāju tajā pašā komisijā, jo patiešām tur notika kaut kas pilnīgi cits, nekā Kaimiņa kungs te stāsta.
Patiešām šis jautājums tika skatīts vairākkārt, un patiešām ir virkne problēmu ar adopciju. Es pastāvīgi dzirdu par kaut kādām ļaunprātībām, par kaut kādiem pārkāpumiem, un es pastāvīgi uzdodu jautājumu – nosauciet vienu vārdu! Vai ir kāda dienesta izmeklēšana? Vai ir kriminālprocess? Jūs patiešām runājat par šausmīgām lietām, bet tīri teorētiski, bez jebkādiem pamatojumiem un pierādījumiem. Tas ir nopietns jautājums. Nē, man turpina stāstīt, ka viss ir šausmīgi.
Jums ir pilnīgi drausmīga situācija bez viena konkrēta piemēra. Tas... Pēdējo reizi tas notika šodien, kad komisijā spriedām par šo jautājumu, un arī šis mans jautājums tāpat palika bez jebkādas atbildes – karājoties gaisā.
Otrs moments. Nekāds risinājums netiek piedāvāts, kolēģi. Jo mēs jau sen runājām par to, ka vienkārši jāīsteno tas princips, kas šobrīd ir ierakstīts mūsu likumos un arī visās starptautiskajās tiesībās. Primāras starptautisko tiesību dokumentu... primārās ir bērna intereses. Princips ir ļoti vienkāršs. Jā, mēs darām visu iespējamo, lai bērns tiktu adoptēts Latvijā. Ja tas nav iespējams, tad izņēmuma gadījumā var pieļaut arī starptautisko adopciju. Viss! Viss ir ļoti vienkārši.
Tad man ir jautājums, piedodiet, vai jebkurš bērns, slims bērns, var tikt adoptēts Latvijā šodien? Nu, tā tas nav! Cik mums bērnu joprojām uzturas institūcijās? Jā, daudz tika izdarīts un patiešām situācija uzlabojās. Tas ir ļoti apsveicami, bet joprojām simtiem bērnu uzturas institūcijās. Tad kas atbilst bērna labākajām interesēm – tikt adoptētam ASV ģimenē vai palikt dzīvot tepat bērnunamā vai pat audžuģimenē, kad pēc 18 gadiem... sasniedzot 18 gadu vecumu, bērns paliek uz ielas? Kas atbilst bērna labākajām interesēm, kolēģi?
Un kāds... Faktiski mēs visu laiku sastopamies ar to, ka it kā neesot procedūras un neesot tādas normālas, labas metodikas, kā noteikt, kas atbilst bērna labākajām interesēm. Nu, izstrādāsim šo metodiku! Mēs jau vairākus mēnešus par to runājam.
Pret šo likumprojektu iebilda Labklājības ministrija, pret šo projektu iestājās Juridiskais birojs. Es nepārstāstīšu to, kas šodien notika Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Mūsu Saeimas priekšsēdētājai pat bija jāiejaucas, jo tas patiešām bija ārpus jebkādas parlamentārās ētikas, jo komisijas priekšsēdētājs par visām varītēm grib dabūt cauri šo likumprojektu, kas nerisina neko, absolūti neko.
Ķersimies pie problēmas būtības, nevis sekosim Krievijas piemēram. Kolēģi, varbūt daži no jums atceras, ka pēc tam, kad tika pieņemts tā saucamais Magņitska likums ASV, Krievijas dome pieņēma ļoti līdzīgu lēmumu – tieši tādu pašu, ko mēs apspriežam tagad, aizliedzot adopciju uz ASV. Tā bija klaja atriebība no Krievijas parlamenta puses. Tā sauktais Dimas Jakovļeva likums. Mēs darām to pašu. Mēs skatāmies uz mūsu bērniem kā kaut kādu kapitālu, kaut kādu izejvielu. Mums vajadzīgi cilvēki, lai ekonomika attīstītos.
Es uzskatu, ka tomēr pirmais, par ko mums būtu jādomā, lai mūsu bērniem būtu labi... Un, ja mēs vēl neesam spējīgi nodrošināt, ka viņiem ir labi šeit, nu, tad atļausim tiem cilvēkiem, kam ir vēlme, kam ir nauda, kam ir prasmes, tomēr parūpēties par mūsu bērniem līdz tam brīdim, kad mēs paši būsim spējīgi to izdarīt.
Es aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai, Regīna Ločmele-Luņova, jūs runāsiet “par” likumprojekta nodošanu komisijai? Tātad “par” pieteikusies runāt deputāte Regīna Ločmele-Luņova.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Mana runa būs “par”. Es tiešām aicināšu nobalsot “par” šo likumprojektu tos, kuri vēlas, lai Latvija līdzinātos Krievijai ar tās slaveno Dimas Jakovļeva likumu – ar tādu likumu, kuru visa liberālā sabiedrība ne tikai Krievijā, bet pat Eiropā pielīdzinātu viduslaiku likumam.
Lūdzu, balsojiet “par” tie, kuri ir gatavi rītdien pieteikties mūsu bāreņu adopcijai. Es aicināšu it īpaši mūsu komisijas vadītāju, kurš liekulīgi rūpējas par bērnu interesēm ar savu uzrunu.
Es noteikti balsošu... aicināšu balsot “par” šo likumu tos, kuri ir gatavi adoptēt ne tikai bāreņus līdz 18 gadu vecumam, bet noteikti rītdien pieteiksies, lai adoptētu jau pieaugušos bāreņus, kuriem pēc 18 gadiem nav ne normāla dzīvokļa, kuru nevar nodrošināt mūsu valsts, ne arī tuvinieku, kuri atšķirībā no adoptētājiem no tām pašām ASV ir gatavi rūpēties par šo cilvēku līdz viņa mūža galam, ja kļūs par viņa ģimeni.
Es noteikti aicināšu balsot “par” šo likumu tos, kuri gatavi ziedot savus dzīvokļus bāreņiem šeit, Latvijā, kuri pēc audžuģimenēm... pēc izlaiduma no šīm ģimenēm paliek uz ielas.
Es noteikti lūgšu Nacionālās apvienības un JK deputātus līdzināties mūsu Latvijas ebreju kopienai, kura parūpējusies par to, ka kopš pirmās republikas (un tā ir arī otrās republikas tradīcija) neviens ebreju bērns nav bijis un nepaliek bērnunamā pat tad, ja viņa vecāki ir miruši, jo par bērnu parūpējas kopiena.
Kāpēc mūsu, Latvijas, kopiena, latviešu kopiena, nacionāli neparūpējas par to, lai neviens latviešu bērns mums nepaliek bērnunamā?
Es varu teikt tikai vienu – es personīgi pazīstu bērnus, kuri tika adoptēti uz ASV un tur ir laimīgi. Es personīgi pazīstu audžuģimenes, kuras, jā, mūsu neveiklās likumdošanas dēļ bija spiestas atdot uz laiku tos bērnus uz bērnunamiem (par ko Le Gallas kundze nesaprata, ko viņa runāja) tikai tādēļ, lai tas bērns tiktu tur adoptēts, ja tas ir, piemēram, pusaudzis... kur tas ir bijis, kur ir iepazinies ar to ģimeni, kurš vēlas tur nonākt. Tas nenotiek tā, ka bērns tam nepiekrīt. Lai... Ja jūs tiktu līdz šīm audžuģimenēm un parunātu ar tiem bērniem, tad jums nebūtu... Man pat vārdu trūkst.
Nu, lūdzu, balsojiet “par”, jo principā šī balsošana parādīs, kas jūs esat par cilvēkiem. Un tad esiet gatavi rītdien iesniegt iesniegumus adoptēt visus tos bērnus, arī pēc 18 gadiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 42, pret – 37, atturas – 4. Likumprojekts komisijai nodots.
Godātie kolēģi, darba kārtībā sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.
M. Šteins (AP!).
Labvakar, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģes! Kolēģi! Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pirmajā lasījumā izskatījām Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā”. Šos grozījumus sagatavoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, izvērtējot Centrālās vēlēšanu komisijas piedāvātos priekšlikumus.
Likumprojekts paredz regulēt Rīgas domes vēlēšanu norisi, ņemot vērā Covid-19 vīrusa apstākļus. Likumprojekts paredz, ka Covid-19 vīrusa apstākļos vēlētāji, kuri iepriekš izmantoja klātienes iecirkņu maiņas iespēju, varētu iecirkņu maiņu pieteikt pa pastu, kā arī papildus pa e-pastu vai portālā Latvija.lv, ja vēlētājiem ir e-paraksts vai interneta bankas autentifikācijas rīki.
Tāpat grozījumi paredz noteikt garāku vēlēšanu iecirkņu darba laiku iepriekšējās balsošanas dienās, lai izvairītos no drūzmas vēlēšanu iecirkņos, kā arī ļautu aicināt vairāk aizsargājamās vēlētāju grupas – seniorus, vēlētājus ar hroniskām slimībām – nobalsot laikos, kad iecirkņu apmeklējums ir zems.
Ņemot vērā Covid-19 vīrusa izplatību, likumprojektā rosināts mainīt kārtību, kā vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties nobalsot iecirknī, var pieteikties balsošanai savā atrašanās vietā. Paredzēts, ka pieteikums balsošanai atrašanās vietā šajās vēlēšanās nebūtu jānogādā iecirknī, bet vēlētājs vai viņa ģimenes loceklis, vai uzticības persona to var iesniegt elektroniski vai pa pastu.
Savukārt gadījumā, ja kāds no darbiniekiem, kam būtu jāstrādā vēlēšanu iecirknī, inficējas ar Covid-19 vīrusu un iecirkņa komisijas locekļiem tiek noteikta pašizolācija vai karantīna, iecirknis tiek slēgts un, izmantojot ziņu elektronisko apmaiņu, ir iespējams novirzīt visus konkrētajā vēlēšanu iecirknī reģistrētos vēlētājus uz blakus esošajiem iecirkņiem.
Paredzēta arī iespēja nepieciešamības gadījumā iecirkņu komisijām organizēt balsošanu vēlētāju atrašanās vietās iepriekšējās balsošanas dienās. Tas dos iespēju apkalpot vairāk vēlētāju savās atrašanās vietās gadījumā, ja Covid-19 vīrusa draudu dēļ tiktu saņemts lielāks skaits pieteikumu balsošanai atrašanās vietās nekā parasti. Vienlaikus paredzēta arī iespēja vēlētājiem balsot ne tikai savā vēlēšanu iecirknī, bet jebkurā citā Rīgas iecirknī un aprakstīta kārtība, kā tas īstenojams, izmantojot ziņu elektronisko apmaiņu starp vēlēšanu iecirkņiem.
Likumprojektā arī aprakstīta balsu skaitīšanas kārtība, ja iecirknī notikusi balsošana reģistrācijas aploksnēs.
Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Par steidzamību tātad neviens deputāts runāt nav pieteicies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 71, pret – 1, atturas – 9. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
M. Šteins. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Labdien! Pirmām kārtām es ļoti vēlētos, lai šajās debatēs kāds deputāts vai VARAM parlamentārais sekretārs paskaidrotu, kāpēc šis likumprojekts tiek virzīts izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kāpēc šis likumprojekts, kurš skar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kompetenci, netiek virzīts izskatīšanai tieši atbildīgajā komisijā?
Pasakiet man, lūdzu, kāpēc komisija, kura līdz šim izskatīja visus jautājumus, kas bija saistīti ar cilvēka darbību... ar vēlēšanu likumu grozījumiem un pilnveidošanu, tiek pilnībā izslēgta no šī procesa? Tas ir pirmais.
Otrais. Ieskatoties šī likumprojekta tekstā, radās daudz jautājumu. Nu, piemēram, par to pašu pieteikšanos nobalsot nevis vēlēšanu iecirknī, bet kādā citā vietā, kur atrodas vēlētājs. Piemēram, tur ir rakstīts, ka cilvēks... lai nobalsotu citviet, nevis vēlēšanu iecirknī, varētu nosūtīt iesniegumu atbilstošajai vēlēšanu komisijai. Bet, ja viņš to nevar, to var izdarīt viņa radinieks vai cita persona, kurai šis cilvēks uzticas. Sakiet, lūdzu, kādā veidā būs... tiks pārbaudīts, vai tas tā tik tiešām ir: vai tiks prasīta pilnvara, vai tas būs jāapliecina ar elektronisko parakstu? Šajā normā, kura šeit ir ierakstīta, nav termiņu, kad ir jāpiesakās, kad ir jānosūta iesniegums un tā tālāk.
Tā ka šis likumprojekts izskatās tiešām ļoti jēls. Un man ir dziļas aizdomas, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija to bija saskaņojusi iepriekš ar Centrālo vēlēšanu komisiju. Šeit rodas jautājumi par vēlēšanu leģitimitāti, par to, cik droši varētu būt šo vēlēšanu rezultāti.
Un it īpaši tāpēc ir absolūti nesaprotami, kāpēc šo likumprojektu ar tādām nepilnībām skatīs nevis atbildīgā komisija, kurai ir vismaz kaut kāda pieredze skatīt likumus par vēlēšanām, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Varbūt tikai tādēļ, ka šis... tās priekšsēdētājs prot virzīt likumprojektus zibenīgā ātrumā? Nu, tad mums būs dziļas šaubas par šī likumprojekta kvalitāti un Rīgas ārkārtas vēlēšanu leģitimitāti.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Augsti godātie kolēģi! Es saprotu, ka koalīcijas deputāti, protams, ir vienojušies atbalstīt gan šo likumprojektu, gan steidzamību, bet es tomēr protokola dēļ vēlētos pievērst jūsu uzmanību dažiem jautājumiem. Tā ka es neuzskatu, ka jūs nebijāt brīdināti par to visu.
Šis likumprojekts... nu, it kā pēc sava mērķa vajadzētu minimizēt epidemioloģiskās drošības riskus, jo, kā jūs visi varat izlasīt visādos virsrakstos, veselības ministre, Veselības ministrija visu laiku runā par Covid‑19 iespējamo otro vilni, kurš pat, ļoti iespējams, varētu sākties apmēram tieši tajā laikā, kad būs Rīgas domes vēlēšanas. Tomēr, ja jūs paskatāties uz šā likumprojekta anotāciju, tur sadaļā, kur ir projekta izstrādē iesaistītās institūcijas, – jūs tur neatradīsiet Veselības ministriju. Proti, no tā mēs varam secināt, ka Veselības ministrija vismaz atbilstoši anotācijai nav piedalījusies šā likumprojekta izstrādē.
Es jūs arī informēju, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes laikā... Veselības ministre arī nav piedalījusies šajā sēdē, un mums nebija iespējas uzzināt Veselības ministrijas viedokli par to, vai šis likumprojekts tiešām nerada nekādus papildu epidemioloģiskos riskus. Mums... Mēs tikko dzirdējām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, ja es nemaldos, biroja darbinieku, kurš mums apgalvoja... nu, vārdos, ka tādas konsultācijas it kā ir bijušas. Tāpēc vismaz, manā skatījumā, šis... Mums nav skaidrības par to, kādi tiešām ir tie epidemioloģiskie riski, tāpēc ka Veselības ministrijas viedoklis mums nav zināms. Tāpēc man būtu grūti šādā zibenīgā tempā atbalstīt šo likumprojektu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?
M. Šteins. Es tikai gribēju piebilst, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā informēja, ka priekšlikumi izstrādāti pēc Centrālās vēlēšanu komisijas iesniegtajiem priekšlikumiem. Tāpat arī tika informēts, ka priekšlikumi izstrādāti, balstoties uz Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijām... kā arī komisijā tika informēts.
Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 66, pret – 2, atturas – 16. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
M. Šteins. Komisija lēma noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 15 minūtes, un izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas 18. jūnija, rītdienas, ārkārtas sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 17. jūnijs pulksten 20.15, un izskatīšana – Saeimas šā gada 18. jūnija sēdē.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 529/Lp13), ko iesniedzis Ministru kabinets, pirmais lasījums, un alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 734/Lp13), kuru iesniegusi Juridiskā komisija, pirmais lasījums.
Komisijas ziņotājs ziņos par abiem likumprojektiem, un debates arī būs par abiem likumprojektiem kopā. Balsošana – vispirms par likumprojektu, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets, un tad par alternatīvo, komisijas izstrādāto, likumprojektu.
Atbildīgās komisijas vārdā – deputāts Ritvars Jansons.
R. Jansons (NA).
Ļoti cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Juridiskā komisija pirms pirmā lasījuma ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 529/Lp13).
Likumprojekts kopā ar likumprojektu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” tika izskatīts šā gada 29. janvāra Juridiskās komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopsēdē un Juridiskās komisijas 9. jūnija sēdē. Šajās sēdēs likumprojektu... Ministru kabineta likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” Juridiskā komisija neatbalstīja un aicināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju izstrādāt alternatīvu likumprojektu un iesniegt to Juridiskajā komisijā, lai komisija to kā savu likumprojektu varētu virzīt izskatīšanai Saeimā.
Tātad Juridiskā komisija noraidīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” un lēma iesniegt Saeimai izskatīšanai komisijas alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””, ko arī ir izdarījusi.
Ja mēs runājam par šo pirmo – Ministru kabineta iesniegto – likumprojektu, komisijas vārdā lūdzu noraidīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 529/Lp13), balsojot “pret”.
Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 529/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 5, pret – 78, atturas – 1. Tātad likumprojekts ir noraidīts.
R. Jansons. Juridiskā komisija ir atbalstījusi komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 734/Lp13) virzīšanu izskatīšanai Saeimā un lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu, lai tas stātos spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu, kas savukārt stājas spēkā šā gada 1. jūlijā.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, tātad balsosim par šī likumprojekta steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 734/Lp13) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
R. Jansons. Likumprojekts izstrādāts, lai īstenotu nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas plānu. Likumprojekts ietver Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 204.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu sastāvus (aģitācijas noteikumu pārkāpšana). 204.2 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu sastāvi attiecas gan uz Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, gan likumu “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”. Minētie administratīvo pārkāpumu sastāvi ietekmē iespēju sabiedrībai saņemt vispusīgu informāciju ne tikai pirms vēlēšanām par deputātu kandidātiem, deputātu kandidātu sarakstiem, politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, bet arī par paredzēto tautas nobalsošanu vai likumu ierosināšanu.
Juridiskā komisija lūdz atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 734/Lp13) pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 734/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
R. Jansons. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes, izskatīšana – tuvākajā ārkārtas sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 17. jūnijs pulksten 20.20, un izskatīšanas laiks – nākamajā Saeimas sēdē.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.
R. Bergmanis (ZZS).
Labvakar, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr. 725/Lp13), otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uz otro lasījumu priekšlikumus šajā likumprojektā nav saņēmusi.
Līdz ar to komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Igors Pimenovs.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 659/Lp13) otrajam lasījumam.
Uz otro lasījumu netika saņemts neviens priekšlikums.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Šodienas sēdes darba kārtību esam izskatījuši.
Prezidijs plāno Prezidija sēdi rītdienas darba kārtības izsludināšanai. Vēlos jūs informēt, ka plānojam sasaukt Saeimas sēdi attālināti rīt pulksten 9.00. Sāksim ar Valsts prezidenta uzrunu.
Sēdes darba kārtība būs pieejama dažu minūšu laikā, kolīdz Prezidijs būs noturējis sēdi un darba kārtību apstiprinājis.
Paldies visiem šodien par darbu.
Vēl reģistrācija. Tā sekmīgi notikusi.
Sēdi slēdzu.
Satura rādītājs un balsojumi
13. Saeimas pavasara sesijas 28. (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 17. jūnijā
| 17a2.06.2020. | 19.10 |