Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas divdesmit piektās (attālinātās ārkārtas) sēdes
turpinājums 2020. gada 16. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs un balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie deputāti! Aicinu visus ieņemt vietas Saeimas sēžu zālēs!

Godātie kolēģi, šodien turpināsim izskatīt šā gada 11. jūnija sēdes darba kārtību. Pirms mēs to sākam izskatīt, par procedūru ir pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens.

Lūdzu aktivizēt sadaļu “Par procedūru”! Ģirģena kungs, es aicinu jūs arī aktivizēt un pieteikties runāt par procedūru. Vai Ģirģena kungs piedalās sēdē? Mēs redzam, ka Ģirģena kungs piedalās sēdē. Ir redzams. Tātad, Ģirģena kungs, lūdzu, piesakieties runāt par procedūru.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Es vēlos vērst jūsu uzmanību, ja, cerams, jūs mani dzirdat. Šobrīd man arī bija grūtības pieteikties, jo Mūrnieces kundzes uzstāšanās... sāka raustīties un pazuda internets, un bija grūti izskaidrot, kas ir par iemesliem. Viens no maniem šodien... ko es vēlos teikt, ir tieši par šo e‑Saeimu. Tieši pirms mēneša biju vērsies ar savām bažām par to, ka, izstrādājot šādu sistēmu, teiksim tā, septiņu dienu laikā, mēs varētu saskarties ar lielām problēmām. Un nav pagājis vēl ilgs laiks, un mēs redzam, ka mums joprojām ir dažādas tehniskas problēmas. Man pašam arī ir ļoti lielas grūtības daudzos jautājumos nobalsot tieši tāpat kā par Administratīvi teritoriālo reformu, kad man nebija iespējams personīgi daudzos jautājumos nobalsot.

Līdz ar to, ko es vēlos ar šo teikt? Ka mums ir ļoti svarīga drošība kā augstākajai lēmējinstitūcijai, un es personīgi vēlētos arī vērsties pie Prezidija un arī tāpat pie Administrācijas ar aicinājumu tomēr neeksperimentēt ar Latvijas Republikas Saeimu un savest kārtībā šo programmatūru, jo tas būtu šobrīd pats, pats galvenais, lai mēs varētu kvalitatīvi pieņemt turpmākos lēmumus. Protams, mēs tāpat kā arī daudzi uzņēmēji, kuri šobrīd arī uzrakstījuši vēstuli Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai un apšauba šo iepirkumu... to mēs visu skatīsim jau rīt pulksten 12.00 komisijas sēdē. Bet šobrīd es tomēr aicinu izvērtēt, kā tālāk lietot šo e-Saeimas platformu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Ģirģena kungs. Vai drīkst vaicāt, no kurienes jūs runājat? Jūs atrodaties Rīgā, Saeimas telpās, vai jūs atrodaties kur citur?

K. Ģirģens. Šobrīd es neatrodos Saeimas telpās.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs neatrodaties Saeimas telpās. Labi, paldies, Ģirģena kungs.

Man jāteic, ka pēc traucējumiem, kas ceturtdien bija vērojami sistēmas darbībā, mēs lūdzām Saeimas Administrācijai, mūsu IT speciālistiem pārbaudīt, kas ir noticis. Un ir konstatēts, ka nevis sistēma ir vainīga, nevis platforma e‑Saeima, nevis tajā ir tehniskas grūtības, bet vairāk gan tas ir saistīts ar platformas lietotāju paradumiem un to, ka deputāti īsti... ir deputāti, kas īsti neievēro lūgumus, kādā veidā strādāt ar platformu e‑Saeima. Jūs saņemsiet ļoti izsmeļošas atbildes rīt. Pieprasījumu... es atvainojos, jā, jūsu komisijas... vadītajā komisijas sēdē. Un tas tiks izskaidrots.

Bet arī deputātiem – pirms mēs sākam šo sēdi, godātie kolēģi, kā jau mēs esam runājuši, par interneta pieslēguma kvalitāti, ja jūs neatrodaties Saeimas ēkās, kur tas tiek nodrošināts, esat atbildīgi jūs paši. Tātad šī sistēma ir veidota tā, ka, ja jūs neatrodaties Saeimas telpās, tad nav iespējams katram deputātam nodrošināt IT palīdzību un par interneta pieslēguma kvalitāti un jaudu jūs paši uzņematies atbildību. Tādēļ visi ir aicināti šo sistēmu lietot Saeimas telpās, īpaši – norādītajās Saeimas zālēs.

Par procedūru ir pieteicies runāt arī deputāts Daniels Pavļuts. Lūdzu, piesakieties runāt. Lūdzu, aktivizējiet pieteikšanās sadaļu.

Paldies.

D. Pavļuts (AP!).

Es esmu pieteicies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tagad jā.

D. Pavļuts. Sveiki, kolēģi! Labdien! Ziniet, katrā dzīves jomā, lai kurā mēs darbotos, ir kaut kādi nosacījumi. Tagad iedomāsimies, ka mēs būtu... Ja apstākļi to ļautu un mēs būtu lēmuši, ka mums jāturpina darbs parastajā sistēmā, respektīvi, parastajā veidā, mēs nāktu uz Saeimas sēdēm un balsotu šeit. Pieņemsim, ka būtu tāda situācija, ka mēs varētu atļauties no epidemioloģiskā viedokļa būt visi vienā telpā, būtu piemērota ventilācija, pietiekami liela zāle, lai mēs varētu ievērot attālumu un tā tālāk. Arī šādā situācijā, kolēģi, mums būtu kaut kādi veselā saprāta nosacījumi un arī, jāsaka, kaut kādi specifiski tehniskie nosacījumi jāievēro, piemēram, jāatceras paņemt līdzi mūsu kartītes, kuras ir arī citstarp balsošanas kartes balsošanas sistēmai. Ja mēs to neizdarītu, ja mēs šo nosacījumu neievērotu, diemžēl balsošana būtu neiespējama jeb apgrūtināta.

Tāpat arī e-Saeimā. Es ļoti ceru, ka vairums no kolēģiem ir kaut vai caurlūkojuši, ja ne katru burtu izlasījuši šajos noteikumos, ko mums vēl vakar atgādinot atsūtīja Saeimas Administrācija un kuros ir aprakstīti e-Saeimas lietošanas nosacījumi un kārtība. Par to... Tāpēc ir lēmums, ka ir nepieciešams šo sistēmu darbināt atbilstoši nosacījumiem. Tai brīdī, ja arvien vairāk deputātu izvēlas tomēr Saeimas sēdēs piedalīties attālināti, nevis no Rīgas, nevis no Saeimas sēžu zālēm, no telpām Saeimas ietvaros, bet citur, tad mums pašiem arī jāuzņemas atbildība par interneta kvalitāti. Tur, tajos noteikumos, viss ir uzrakstīts: pieci megabaiti sekundē, divi megabaiti sekundē... Es ceru, ka jūs esat pārliecinājušies, ka jūsu pieslēgums šīm prasībām atbilst.

Otra lieta. Man liekas, nav nemaz tik daudz prasīts – ievērot šo lūgumu, kuru diemžēl daudzi no mums bieži neizpilda, izejot... iziet no sistēmas tad, kad Saeimas sēdes attiecīgā sadaļa ir beigusies un sācies pārtraukums. Ja mēs to neizdarām, mūsu datori pārkarst. Tas slogo sistēmas serveri. Diemžēl sistēma nedabū atpūtināt skaitļošanas jaudas, un var gadīties pārslodzes, līdz ar to tas incidents, kas mums notika pēdējās sēdes beigu daļā, kā es esmu ieguvis šo informāciju no sistēmas izstrādātājiem un no Saeimas Administrācijas, liecina, ka tā ir mūsu pašu, deputātu, paradumu vaina. Mēs neievērojam šos nosacījumus, līdz ar to lūdzu nevainot nedz Saeimas Administrāciju, nedz arī sistēmas izstrādātājus, nedz pašu sistēmu tad, ja mēs šo sistēmu nelietojam atbilstoši priekšrakstiem, kas mums darīti zināmi. Tā ka aicinu ievērot šos nosacījumus, un viss mums sanāks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi!

Mēs esam runājuši par procedūras jautājumiem. Es gribu vēlreiz izteikt pateicību sistēmas izstrādātājiem, un mēs varam arī distancējoties veiksmīgi turpināt Saeimas sēdes, un parlaments var strādāt. Es domāju, ka visu nepieciešamo informāciju būs iespēja detalizētāk pārrunāt rīt Ģirģena kunga vadītajā komisijā, un, es domāju, tas varētu arī kalpot par tādu pamatu vai vēl vienu skaidrojumu deputātiem – kāpēc ir tik ļoti būtiski ievērot sistēmas lietotāju... sistēmas izveidotāju lūgumus par sistēmas pareizu lietošanu.

Paldies, kolēģi!

Ķersimies pie 11. jūnija sēdes darba kārtības.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Labdien, kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 6. maija sēdē tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, saistīts ar likumprojektu “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām”. Nepieciešams noteikt to, kā noris ziņu publicēšana maksātnespējas reģistrā par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, kā arī nodrošināt konsekventu ieviešamā regulējuma mijiedarbību ar fizisko personu maksātnespējas procesiem.

Ar Maksātnespējas likuma 12. pantu ir noteikts maksātnespējas reģistra darbības pamats. Maksātnespējas reģistrs ir daļa no Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas, un tās pārzinis un turētājs ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs.

Neietekmējot Maksātnespējas likuma 12. pantā noteikto, fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām mērķis ir pietiekami līdzīgs Maksātnespējas likuma 3., 4. un 5. pantā noteiktajiem procesu mērķiem, lai arī fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām publicitāti nodrošinātu... publicitāti nodrošinātu, izmantojot maksātnespējas reģistru. Turklāt tādējādi informācija par formālām procedūrām personas finanšu grūtību risināšanai būs pieejama vienuviet, tādējādi samazinot administratīvo slogu kreditoriem un sadarbības partneriem kopumā.

Pašreizējā redakcijā Maksātnespējas likuma 12. pantā nostiprinātais maksātnespējas reģistra mērķis un tajā ierakstāmās ziņas nav pietiekamas, lai bez grozījumiem varētu nodrošināt arī saistītajā likumprojektā “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām” ietvertās procedūras publicitāti, tāpēc minēto pantu paredzēts paplašināt atbilstoši likumprojektā “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām” noteiktajam.

Saistītā likumprojekta “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām” 7. pantā citstarp iekļauts ierobežojums mehānisma piemērošanai, ja uz fizisko personu attiecināmi Maksātnespējas likuma 130. pantā noteiktie ierobežojumi. Ierobežojums noteikts, lai atturētu fiziskās personas izmantot fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, lai negodprātīgi izvairītos no saistību izpildes. Līdzīgi būtu nepieciešams noteikt attiecīgu ierobežojumu arī fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai.

Juridiskā komisija pirmajam lasījumam ir atbalstījusi. Aicinu kolēģus arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Butāns. Plānotais priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viens mēnesis – šā gada 16. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 16. jūlijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Juridiskās komisijas šā gada 6. maija sēdē tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, kas saistīts ar likumprojektu “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām”.

Nepieciešams noteikt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra kompetenci veikt noteiktu subjektu un juridisko faktu reģistrāciju un kārtību, kādā maksātnespējas reģistrā tiek izdarīti ieraksti par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām.

Ar Maksātnespējas likuma 12. pantu ir noteikts maksātnespējas reģistra darbības pamats. Maksātnespējas reģistrs ir daļa no Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas, un tās pārzinis un turētājs ir Uzņēmumu reģistrs.

Attiecīgi saistītajā likumprojektā “Grozījumi Maksātnespējas likumā” paredzēts paplašināt maksātnespējas reģistra izmantošanu, paredzot ierakstu izdarīšanu tajā arī par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām. Ievērojot minēto, likumprojekts ir izstrādāts, lai veiktu precizējošus grozījumus arī likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”.

Likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu Uzņēmumu reģistra kompetenci veikt noteiktu subjektu un juridisko faktu reģistrāciju un nodrošināt skaidru kārtību, kādā tiek izdarīti ieraksti par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām. Likumprojektā ietvertās normas arīdzan ļaus izvairīties no tiesību normu kolīzijām starp Maksātnespējas likuma 12. pantu un likumu “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Lai noteiktu Uzņēmumu reģistra kompetenci veikt noteiktu subjektu un juridisko faktu reģistrāciju, ar likumprojekta 1., 3. un 5. pantu veikti papildinājumi normās, kas regulē Uzņēmumu reģistra kompetenci kopumā vai tieši attiecībā uz rīcības robežām maksātnespējas reģistra vešanas kontekstā.

Savukārt ar likumprojekta 2. panta otro daļu un 5. pantu paredzēts nodrošināt skaidru kārtību, kādā tiek izdarīti ieraksti saistībā ar fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām. Ņemot vērā, ka ziņas ierakstu izdarīšanai maksātnespējas reģistrā tiks saņemtas no zvērinātiem notāriem vai tiesas, kas ir augsti kvalificēti speciālisti, nav pamata piemērot sarežģītu un laikietilpīgu procedūru ierakstu izdarīšanai, kas turklāt nevajadzīgi noslogotu Uzņēmumu reģistru. Tamdēļ ar minētajām normām paredzēts noteikt, ka ieraksti maksātnespējas reģistrā tiek izdarīti saskaņā ar saistītajā likumprojektā “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām” noteikto, pamatojoties uz zvērināta notāra paziņojumu.

Likumprojekta 2. panta pirmajā daļā citstarp arī paredzēts redakcionāls grozījums, lai precizētu Maksātnespējas administrācijas nosaukumu, kas kopš 2018. gada 1. jūlija ir Maksātnespējas kontroles dienests.

Juridiskā komisija pirmajam lasījumam ir atbalstījusi. Aicinu kolēģus arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viens mēnesis – 16. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 16. jūlijs.

Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Juridiskās komisijas šā gada 6. maija sēdē tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas saistīts ar likumprojektu “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām”. Nepieciešams normatīvi nostiprināt finansiālo problēmu risinājumu fiziskām personām ar zemiem ienākumiem un nelielām parādsaistībām, kā arī noteikt civilprocesuālo kārtību, kādā tiesā tiek izskatītas sūdzības par zvērinātu notāru rīcību un pieteikumi par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanu.

Likumprojektā paredzēts papildināt Civilprocesa likumu ar regulējumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu sūdzību izskatīšanu par zvērinātu notāru rīcību un fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanas lietas izskatīšanu tiesā. Saistītajā likumprojektā “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām” paredzēts, ka zvērināts notārs izlemj jautājumu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām notariāla akta formā. Tādējādi šajā likumprojektā ir iekļaujams regulējums par zvērināta notāra rīcības pārbaudi, izpildot amata pienākumus. Turklāt likumprojektā “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām” paredzēts, ka gadījumos, kad fiziskā persona nepilda tai noteiktos pienākumus un ierobežojumus pēc tam, kad tā ir atbrīvota no parādsaistībām, fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām var atcelt. Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanas lietas kopumā ir līdzīgas fiziskās personas maksātnespējas procesa lietām, tādēļ fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanas lietu izskatīšanu... pēc būtības ir pamatoti izskatīt līdzīgi – sevišķās tiesāšanas kārtībā. Ievērojot minēto, kā arī lai nodrošinātu skaidrus nosacījumus saistītā likumprojekta par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām piemērotājiem, kā arī tiesām, ir samērīgi veidot atsevišķu nodaļu Civilprocesa likumā īpaši šo lietu izskatīšanai.

Juridiskā komisija pirmajam lasījumam ir atbalstījusi. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viens mēnesis – šā gada 16. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 16. jūlijs.

Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Juridiskās komisijas šā gada 6. maija sēdē tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, kas saistīts ar likumprojektu “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām”. Nepieciešams pārskatīt kārtību, kādā tiesā tiek izskatītas sūdzības par zvērinātu notāru rīcību, kā arī pieteikumi par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanu.

Saistītajā likumprojektā “Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām” paredzēts, ka zvērināts notārs izlemj jautājumu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām notariāla akta formā. Konstatējot gadījumu, kad pastāv neatrisināti kreditoru iebildumi, kuru pamatā ir strīds par tiesībām, zvērināts notārs nosaka termiņu, ne garāku par vienu mēnesi, kādā kreditors var celt prasību tiesā, par prasības celšanu informējot zvērinātu notāru. Tādējādi likumprojektā ir nostiprināms regulējums par zvērināta notāra rīcības pārbaudi, izpildot amata pienākumus.

Juridiskā komisija pirmajam lasījumam ir atbalstījusi. Aicinu kolēģus arī atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viens mēnesis – šā gada 16. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 16. jūlijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Labdien, cienījamā Mūrnieces kundze! Kolēģi! Tātad likumprojekts otrajā lasījumā. Likumprojektu kopumā mums iesniedza Ministru kabinets, lai nodrošinātu likuma par reglamentētajām profesijām tiesību normu atbilstību Eiropas Komisijas direktīvām.

Kopumā uz otro lasījumu tika iesniegti 28 priekšlikumi.

Tad nu sāksim ar 1. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits iesniedza priekšlikumu, ka likuma noteikumi turpmāk neattieksies uz profesionālo darbību dzelzceļa transporta jomā. Eiropas Savienības tiesību akta prasības attiecībā uz dzelzceļa sistēmu ir pilnībā pārņemtas Dzelzceļa likumā, kā arī Ministru kabineta noteikumos, tādēļ no šā likuma izslēgtas normas par profesijām dzelzceļa transporta jomā. Un 1. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Skride. Tā, es varu jau runāt? Nē, vēl nevar. Var? Es neredzu sevi.

2. – veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Tur precizēts māsas profesijas nosaukums un attiecīgi kvalifikācijas prasības māsas profesijai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – veselības ministres Viņķeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Skride. 3. – veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums, kas nosaka to, ka zobārstniecības māsas profesija un zobārsta asistenta profesija apvienotas vienā profesijā “zobārsta asistents”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – veselības ministres Viņķeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Skride. 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurā precīzi noteikts, kam ir tiesības īstenot izglītību un praktiskās apmācības veselības aprūpes jomā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Skride. 5. – IZM parlamentārā sekretāra Znotiņa kunga priekšlikums, kas paplašina to personu loku, kurām ir tiesības apgūt rezidentūras izglītības programmu ārsta profesijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Skride. 6. – arī IZM parlamentārā sekretāra Znotiņa kunga priekšlikums. Līdzīgi kā 5. priekšlikums, arī zobārstniecības rezidentūras izglītības programmai pielāgots. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Skride. 7. – veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 8. – komisijas priekšlikumā. Aicinu balsot ar “pret” vai “atturas”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – veselības ministres Viņķeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 40, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Skride. 8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Šie abi priekšlikumi – Nr. 7 un Nr. 8 – saistīti ar māsas profesijas attīstību un pilnveidošanu. Noteiktas jaunas prasības māsu izglītībai. Turpmāk māsām būs viens izglītības process. Māsas profesiju varēs apgūt augstskolas studiju programmā. Studiju programmās tiek ievērotas direktīvas prasības, vienlaikus noteikts, kādam jābūt minimālajam kredītpunktu skaitam.

Un 8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš ietver arī 7., tātad komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Skride. 9. – mūsu pašu Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums paredz ārvalstīs iegūtās māsu profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Skride. 10. – veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā. Komisijas vārdā aicinu balsot ar “pret” vai “atturas”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – veselības ministres Viņķeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 7, pret – 41, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Skride. 11. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums nosaka, ka turpmāk koledžas tiks integrētas augstskolās, māsām būs viens izglītības līmenis – tikai 2. līmeņa augstākās izglītības studiju programma. Komisijā 11. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret – 1, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

A. Skride. 12. – veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā. Komisijas vārdā aicinu balsot ar “pret” vai “atturas”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – veselības ministres Viņķeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 46, atturas – 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Skride. 13. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums nosaka medicīnas māsu klīnisko mācību programmas, ka viņām reāli jāstrādā... būs jāmācās slimnīcās. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Skride. 14. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums paredz izslēgt 14. panta septīto daļu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

A. Skride. 15. – veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums paredz, ka zobārstniecības māsas profesija tiek aizstāta ar profesiju “zobārsta asistents”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – veselības ministres Viņķeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Skride. 16. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums... līdzīgi kā jau 1. ... no likuma tiek izslēgta dzelzceļa jomas profesija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Skride. 17. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums... tāpat kā iepriekšējais – lai izslēgtu dzelzceļa jomu no likuma. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Skride. 18. – arī satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums... tieši tādu pašu iemeslu pēc – lai izslēgtu dzelzceļa profesijas no šī likuma. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Skride. 19. – IZM parlamentārā sekretāra Znotiņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. – komisijas priekšlikumā. Komisijas vārdā aicinu balsot ar “pret” vai “atturas”.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, kolēģi! Tātad šis mans priekšlikums piedāvā uz pusi saīsināt termiņu, kurā ir jāatzīst reglamentētās profesiju... tātad diasporas locekļiem. Es domāju, mēs visi lieliski esam dzirdējuši ļoti daudz piemēru gan ārstu vidū, gan... gan juristu vidū, gan arhitektu vidū... kur diasporas pārstāvjiem ir jāgaida mēnešiem. Viņi ir pabeiguši pasaules labākās universitātes, viņi ir strādājuši reglamentētās profesijās citās Eiropas Savienības valstīs un ASV, un citās mūsu partnervalstīs, un, atbraucot uz Latviju, atgriežoties, viņiem ir jāgaida dažkārt pat seši mēneši un pat ilgāk varbūt, lai viņu profesijas atzītu.

Ar šo priekšlikumu palīdzību šis laiks tiek tieši diasporas locekļiem, atsaucoties arī uz Diasporas likuma 4. pantu, saīsināts uz pusi. Tātad mēs iedzīvinām Diasporas likumu un saviem tautiešiem dodam iespēju tomēr ātrāk tikt pie šo profesiju atzīšanas.

Pēc būtības mans priekšlikums ir iekļauts nākamajā – komisijas priekšlikumā. Komisija droši vien varēja atbalstīt arī manu priekšlikumu, bet būtība tiek saglabāta nākamajā priekšlikumā.

Tā ka aicinu arī nākamo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Skride. Būtība ir iekļauta nākamajā, 20., priekšlikumā. Paldies Znotiņa kungam par šo priekšlikumu, kas tiešām paredz, ka ātrāk šo... pielīdzinās, piemēram, sertifikātu. Un vēl komisijā mēs mazliet uzlabojām to priekšlikumu, tā ka ir vēl labāk, starp citu, un tāpēc es aicinu par šo, 19., balsot ar “pret” vai “atturas”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 4, pret – 49, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Skride. Jā, tātad 20. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kur faktiski ir paņemta Znotiņa kunga ideja, paredz, ka atbrauks gudrs dakteris no Austrālijas vai labs arhitekts un divu mēnešu laikā viņiem kvalifikācija tiks atzīta. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Skride. 21. – IZM parlamentārā sekretāra Znotiņa kunga priekšlikums. Tehnisks labojums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Skride. 22. – arī Znotiņa kunga priekšlikums, kura mērķis ir vienkāršot iespējas apstrīdēt lēmumu par pretendenta kvalifikācijas atzīšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi! Tātad galvenais šī priekšlikuma mērķis ir ļaut... ja šī reglamentētā profesija netiek atzīta, tad ļaut šo lēmumu apstrīdēt attiecīgajā ministrijā. Tā kā līdz šim visu laiku veidojās tāda situācija, ka, piemēram, ja Veselības ministrijas padotības iestāde šo reglamentēto profesiju neatzīst konkrētā gadījumā, tad šo lēmumu apstrīdēt bija jāiet uz Izglītības un zinātnes ministriju, kas skaitījās atbildīga par šo procesu. Bet reālas iespējas, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai apstrīdēt šo lēmumu citas ministrijas padotības iestādē bija stipri mazas.

Līdz ar to ar šo priekšlikumu mēs paredzam, ka konkrētās ministrijas padotības iestādes kontrolētā reglamentētā profesija arī šajā attiecīgajā ministrijā varēs tikt... tātad apstrīdēts šis... teiksim, ja pieteikums uz reglamentētās profesijas atzīšanu tiks noraidīts.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Skride. Labs priekšlikums iesniegts, divas dienas komisijā diskutēts un atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

A. Skride. 23. priekšlikums – arī Znotiņa kunga priekšlikums. Tehnisks labojums. Un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Znotiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Skride. 24. – veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums, un tas faktiski (tāpat kā visur pasaulē) paredz, ka tiek apstiprināts jauns māsas profesijas standarts – vispārējās aprūpes māsa. Nebūs tur vairs tik sadalīts. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. – veselības ministres Viņķeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Skride. 25. – satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums ar tādu pašu domu par dzelzceļa jomu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Skride. 26. – veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā, 27., – komisijas priekšlikumā. Aicinu balsot ar “pret” vai “atturas”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – veselības ministres Viņķeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 46, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Skride. 27. – komisijas priekšlikums. Un tad šie abi divi nosaka pārejas periodu, kad tad jaunais likums stāsies spēkā. Tātad 27. – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Skride. Noslēdzošais šī lasījuma priekšlikums – no satiksmes ministra Tāļa Linkaita arī par dzelzceļa jomu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. – satiksmes ministra Linkaita priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Skride. Komisija (Skaņas pārrāvums.)... Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Skride. Komisijā nupat vienojāmies un nevienam nebija iebildumu, ka priekšlikumi uz trešo lasījumu – līdz 26. jūnijam. Ceru, ka arī jums nav iebildumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi deputāti! Mēs grozījumus likumā “Par grāmatvedību” (Nr. 583/Lp13) skatām pirmajā lasījumā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to jau ir izdarījusi.

Šī likumprojekta mērķis ir ieviest jaunu valsts pārvaldes pakalpojumu – “ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana”. Šobrīd likums “Par grāmatvedību” nosaka, ka uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par grāmatvedības organizēšanu un to dara vai nu grāmatvedis, kas strādā uzņēmumā, vai arī ārpakalpojuma grāmatvedis, ar ko uzņēmuma vadītājs noslēdzis attiecīgu rakstveida līgumu.

Un tas, ko norāda arī šī likumprojekta autori, ka šobrīd valstī ārpakalpojumu sniedzējiem nav noteikti skaidri kritēriji, kas noteiktu minimālo profesionālās kompetences, zināšanu slieksni. Ir gan šobrīd arī normatīvie akti, kas regulē un arī nosaka brīvprātīgu grāmatvedību... grāmatvežu sertificēšanu. Tā notiek jau kopš 2000. gada. Un ir vairākas organizācijas, kas to piedāvā, bet šādas prasības nav obligātas.

Kāpēc ir svarīga kvalitatīva grāmatvežu pakalpojumu sniegšana? Tiek norādīts, ka ir vairāki iemesli, kas ir svarīgi sabiedrības interesēm. Pirmais, protams, ir nodrošināt finanšu pārskatu lietošanu arīdzan sabiedrības vajadzībām un informācijas pieejamībai. Otrs ir pareiza nodokļu aprēķināšana. Bet trešais, kas ir īpaši aktualizējies pēdējo mēnešu, gadu laikā, tā ir cīņa ar terorisma finansēšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb, pareizāk sakot, tās novēršanu. Īpaši grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas jomā risks, ka tiek piesegta vai pat dažkārt arī atbalstīta naudas atmazgāšana, terorisma finansēšana un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšana, ir salīdzinoši augsts. Uz to norāda īstenotais finanšu un nefinanšu grāmatvežu... nefinanšu nozares riska novērtējuma līmenis, kur ir teikts, ka ir vidēji augsts tas draudu līmenis un ievainojamības līmenis.

Valsts ieņēmumu dienests kā atbildīgā persona ir arī pusotra gada laikā (no 2018. gada līdz 2019. gada rudenim) veicis vairāk nekā 600 tādas pārbaudes. Un diemžēl, jāsaka, ka tieši grāmatvežu jomā, pakalpojumu sniedzēju jomā vairāk nekā 100 sodi ir piemēroti, kas nozīmē, ka ir arī bijuši būtiski pārkāpumi.

Likumprojekta izstrādes laikā ir vērtētas arī citas opcijas, piemēram, grāmatvežu sertificēšana, bet ir izvērtēts, ka licencēšana būtu ar mazāku administratīvo slogu un līdz ar to arī vēlamāka.

Kas vēl ir svarīgi piebilst, ka juridiskajai personai, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus, nebūtu jāsertificē visi grāmatveži, bet vismaz vienam šādam grāmatvedim, kas atbilst kvalifikācijai, kam atbilstoša pieredze ir, būtu jābūt. Licencēšana būtu jāveic vienu reizi piecos gados. Un, lai atvieglotu to procesu, ir plānots, ka pakalpojumu varētu saņemt gan klātienes, gan arī neklātienes formā – veikt elektroniski vai ar pasta starpniecību. Un atbildīgā persona par procesa organizēšanu būtu Valsts ieņēmumu dienests.

Ir paredzēts arī plašs pārejas periods tiem, kas vēlas iegūt atbilstošu kvalifikāciju, kā arī pirmspensijas vecuma un vecuma pensijas profesijas pārstāvjiem ar atbilstošu pieredzi, lai konkurence iespējami maz tiktu kropļota un nebūtu negodīga spēlētāju izslēgšana no tirgus. Daudz ir diskutēts gan pirms šī likumprojekta skatīšanas Saeimā, gan arī pašā Saeimas komisijā par to, vai ir šobrīd pieejamas kādas citas, labākas, opcijas kā grāmatvežu pakalpojumu sniedzēju licencēšana, bet nu šobrīd ir palikts pie šīs formas kā vēlamākās.

Komisija ir izskatījusi un atbalstījusi.

Aicinu arī Saeimu to darīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

D. Reizniece-Ozola. Piedāvātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 30. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 30. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Dace Bluķe.

D. Bluķe (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā sēdē izskatīja Ministru kabineta atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 629/Lp13).

Mazliet vairāk pastāstīšu par likumprojekta būtību. Tas saistīts ar Diasporas likumu, kura pārejas noteikumi nosaka, ka Ministru kabinetam jāizstrādā un Saeimai jāpieņem likumprojekts, lai balsstiesīgie Latvijas pilsoņi var piedalīties arī pašvaldību vēlēšanās, balsojot pa pastu. Šie grozījumi nodrošinās vēlētājiem ārvalstīs iespēju piedalīties republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās. Pašreiz atbilstoši likumam pašvaldību vēlēšanās balsošana notiek tikai vēlēšanu iecirkņos klātienē Latvijas teritorijā. Ārvalstīs esošie vēlētāji pašvaldības Latvijā ievēlēt nevar.

Likumprojektā ietvertais regulējums nepaplašina vēlētāju loku, bet paredz tehniskas iespējas piedalīties pašvaldību vēlēšanās, esot arī ārpus Latvijas. Tādā veidā likumprojekta mērķis ir veicināt balsstiesīgo Latvijas pilsoņu dalību pašvaldību vēlēšanās, atbalstīt diasporas, pilsonisko un politisko līdzdalību un iesaistīt pēc iespējas vairāk diasporas pārstāvju pašvaldību norisēs. Izstrādē tika iesaistīta Centrālā vēlēšanu komisija, pašvaldību vēlēšanu komisijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības. Likumprojekts saskaņots arī ar Eiropas Latviešu apvienību, kas tā tālāko virzību atbalsta. Tāpat ir saņemts atzinums no Latvijas Pašvaldību savienības, kuras izteiktie priekšlikumi daļēji ir ņemti vērā un iekļauti likumprojekta anotācijā.

Likumprojekta autori atsaucas arī uz Eiropas Komisijas ziņojumu par vēlētāju aktivitāti – ka tā ir aktuāla problēma visās demokrātiskajās valstīs. Mobilo pilsoņu ļoti zemais aktivitātes līmenis ir satraucošs faktors, jo pastāv reāls risks, ka viņi neizmanto savas vēlēšanu tiesības ne savā piederības valstī, ne arī uzņēmējvalstī. Tas viņus pilnībā izslēdz no jebkādas demokrātiskas līdzdalības, un balsošana ir paradums, kas būtu jāveicina.

Tāpēc es aicinu to veicināt un atbalstīt šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret – 1, atturas – nav. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

D. Bluķe. Komisija lēma priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt divas nedēļas – tas ir 30. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 30. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien mēs skatām likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 692/Lp13). Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 26. maija sēdē ir izskatījusi Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, kas izstrādāts kopā ar tālāk šodien darba kārtībā esošajiem likumprojektiem “Grozījumi Mobilizācijas likumā” un “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli””.

Likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” mērķis ir noteikt kritisko infrastruktūru un kritiskos finanšu nozares pakalpojumus, kas ir svarīgi valsts un sabiedrības funkcionēšanai, lai valsts apdraudējuma gadījumā nodrošinātu tās nepārtrauktību, kā arī precizēt normatīvos aktus atbilstoši jaunākajām drošības jomas tendencēm un noteikt konkrētas tiesības Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem sadarbībā ar valsts drošības iestādēm, kā rīkoties valsti apdraudošās situācijās.

Spējas nodrošināt kritiskās infrastruktūras pakalpojumus izņēmuma stāvoklī un kara laikā var būt ierobežotas, tādēļ grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz savlaicīgu gatavošanos un nepieciešamās darbības, kas jāveic, lai nodrošinātu to, ka, iestājoties attiecīgai situācijai, kritiskās infrastruktūras pakalpojumu sniedzējam ir pienākums un arī iespēja turpināt darbu. Izmaiņas paredz, ka turpmāk par kritisko infrastruktūru tiks uzskatīti arī pakalpojumi, piemēram, apgāde ar elektroenerģiju, dabasgāzi un naftas produktiem, valsts ceļu infrastruktūras uzturēšana, elektronisko sakaru un telefona līniju pakalpojumu nodrošināšana, tāpat arī neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība, epidemioloģiskā drošība un zāļu un medicīnisko ierīču aprite, tajā skaitā asins komponentu nodrošinājums. Paredzēts noteikt arī kritiskos finanšu nozares pakalpojumus, skaidrās un bezskaidrās naudas norēķinu pakalpojumus, ko Latvijā sniedz Eiropas Savienības dalībvalstīs licencētas kredītiestādes.

Savukārt par valsti apdraudošām situācijām plānots noteikt pret Latviju īstenotas pretlikumīgas ārvalsts militārās darbības, piemēram, militārā transportlīdzekļa vai citas, tajā skaitā attālināti vadāmas bezpilota militārās mehāniskās, ierīces pretlikumīgu iekļūšanu vai atrašanos Latvijas teritorijā, izlūkošanu vai pretlikumīgu piekļuvi informācijas sistēmām, kā arī pretlikumīgu militāro formējumu vai militāro formējumu bez pazīšanās zīmēm iekļūšanu vai atrašanos Latvijas teritorijā. Tāpat noteiktas par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgo institūciju veicamās darbības, lai novērstu to, ka valsts neatkarības un teritoriālās integritātes apdraudējums progresē līdz tiešā militārā apdraudējuma statusam.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi, tai skaitā ir organizējusi kopēju sēdi ar līdzatbildīgo Nacionālās drošības komisiju, kas arī pauda atbalstu šim likumprojektam.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 16. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 16. jūlijs.

Likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Tātad, kā jau es minēju pie iepriekšējā likumprojekta, šie ir saistīti, un šobrīd mēs strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā” (Nr. 691/Lp13).

Grozījumi Mobilizācijas likumā paredz vispārēju mobilizāciju izsludināt ne tikai kara, bet arī izņēmuma stāvokļa gadījumā un noteikt amatpersonas un iestāžu darbiniekus, kā arī kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu nozares pakalpojumu sniedzējus, kas nav pakļauti mobilizācijai.

Komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 16. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 16. jūlijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli””.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Šis ir jau trešais saistītais likumprojekts – “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”” (Nr. 690/Lp13). Ar grozījumiem likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” iecerēts papildināt izņēmuma stāvokļa laikā nosakāmos tiesību ierobežojumus, kā arī noteikt Ministru kabineta tiesības un kārtību, kā jāveic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas, un nosacījumus skaidrās naudas saņemšanai valsts apdraudējuma pārvarēšanai.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Un aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 16. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 16. jūlijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku””, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Inguna Rībena.

I. Rībena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godājamie kolēģi! Strādājam ar grozījumiem likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku” (Nr. 670/Lp13). Likumprojekta 1., 2. un 3. priekšlikumā tiek precizētas un papildinātas likumā noteiktās Latvijas Nacionālās bibliotēkas funkcijas. Komisijā šie priekšlikumi ir atbalstīti un iekļauti 5. – komisijas priekšlikumā.

Un tagad par 1. – tas ir kultūras ministra Puntuļa priekšlikums, un ar to tiek papildināts 6. panta pirmās daļas 4. punkts, nosakot, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka ne tikai atbild par nacionālās bibliogrāfijas attīstību valstī, bet arī to veido, uztur un pārvalda. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts, un aicinu arī jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – kultūras ministra Puntuļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret – 1, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Rībena. 2. – arī kultūras ministra Puntuļa priekšlikums, ar ko tiek noteikts, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka īsteno kultūras mantojuma digitalizācijas procesu un nodrošina tā ilglaicīgu saglabāšanu. Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts, un aicinu arī jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – kultūras ministra Puntuļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Rībena. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tajā tiek redakcionāli precizēta 6. panta ceturtā daļa. Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Rībena. 4. – kultūras ministra priekšlikumā paredzēts, ka no likuma 6. panta tiek izslēgtas daļas, kurās tiek noteikti fizisko personu datu apstrādes ierobežojumi. Šie nosacījumi tiek iekļauti likumprojektā, veidojot 6.¹ pantu. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Aicinu jūs arī to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – kultūras ministra Puntuļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Rībena. 5. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumā ir ietverti un ņemti vērā iepriekš minētie priekšlikumi, sakārtojot pantu numerāciju un 6. panta otrajā daļā skaidrojot bibliotekāru aprindās lietoto terminu “autoritatīvie dati”. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Rībena. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums tiek skatīts saistībā ar 7. priekšlikumu, kurā ir veikti Juridiskā biroja atzinumā paredzēti redakcionālie terminoloģijas precizējumi. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Rībena. Ar kultūras ministra Puntuļa 7. priekšlikumu ir izveidots jauns – likuma 6.¹ pants, kurā Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, nodrošinot Latvijas Nacionālās enciklopēdijas izveidošanu un publiskošanu, veidojot un uzturot Nacionālo bibliogrāfisko datu un zināšanu organizācijas sistēmu, kā arī veicot kultūras nozares Tēzaura datubāzes uzturēšanu, tiek noteikti fizisko personu datu apstrādes ierobežojumi. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts ar redakcionāliem precizējumiem. Un es lūdzu atbalstīt 7. – kultūras ministra Puntuļa priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – kultūras ministra Puntuļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Rībena. Līdz ar to es aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Rībena. Komisijas viedoklis bija noteikt piecas darba dienas. Tā kā mums priekšā ir vairākas brīvdienas, tad šis termiņš būtu 26. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26. jūnijs.

Godātie kolēģi! Ir laiks pusstundas pārtraukumam.

Tiek lūgta sēdes... Tiek lūgta deputātu reģistrācija. Tā ir veiksmīgi notikusi.

Godātie kolēģi! Lūdzu, izejiet no sistēmas, lai pēc tam, pēc pārtraukuma, mēs varētu veiksmīgi turpināt darbu.

Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Saeimas Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Inese Voika. (Pauze.)

Lūdzu, Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Mēs skatām likumprojektu “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” otrajā lasījumā.

Ir saņemti četri priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurā lūgts aizstāt vārdu “un” ar vārdu “vai”, lai varētu nodrošināt, ka var sodīt par abu likuma pantā... minēto licenču jeb atļauju neesību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 69, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Voika. 2. – arī Juridiskās komisijas priekšlikums. Papildina stratēģisko preču tirdzniecības ķēdi ar nosūtītāju, lai varētu piemērot sodu jebkurā no posmiem, ja tiek pārkāpta stratēģiskas nozīmes preču pārvietošana starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 68, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Voika. 3. un 4. – Juridiskās komisijas priekšlikumi. Saistīts ar likuma spēkā stāšanās datumu.

3. priekšlikums aicina svītrot likumprojekta pantu, kas paredzēja atsevišķu likuma pantu spēkā stāšanās laiku atsevišķi no visa likuma spēkā stāšanās laika. Komisija lēma, ka visiem pantiem vajadzētu stāties spēkā vienlaicīgi, iekļaujot to papildinājumā, kas ir 4. priekšlikums. Tātad lūdzu atbalstīt 3. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 70, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

I. Voika. Noslēdzošais, 4., – Juridiskās komisijas priekšlikums. Nosaka, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Stenogrammai gan jāprecizē, ka visus četrus priekšlikumus ir iesniedzis Juridiskais birojs.

I. Voika. Paldies par precizējumu.

Lūdzu atbalstīt... Ārlietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Voika. Komisija lēma, ka priekšlikumu iesniegšanas laiks būs piecas dienas. Tā kā priekšā ir brīvdienas, tad nosakām priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz nākamajai darba dienai, tas ir, 26. jūnijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 26. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Iepakojuma likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts. 

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā” (Nr. 641/Lp13).

Otrajā lasījumā saņemti 15 priekšlikumi. Pirms ķeramies pie tiem, atgādināšu, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija direktīvas (ES) 2018/852, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, prasību pārņemšanu, par prioritāti izvirzot atkritumu rašanās novēršanu, tostarp atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju. Likumprojektu izstrādāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Tagad par priekšlikumiem.

1. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. 2. –

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. 3. –

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 4, pret – 43, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Pavļuts. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izteikt likumprojektā piedāvātā... likuma 15. panta otrās daļas 1. punktu jaunā redakcijā, paredzot, ka iepakotājs, kura radītā izlietotā iepakojuma apjoms kalendāra gadā pārsniedz Ministru kabineta noteikto apjomu, vai iepakojuma apsaimniekotājs atbilstoši normatīvajos aktos par dabas resursu nodokli noteiktajai kārtībai izveido un piemēro izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu un slēdz līgumu ar Valsts vides dienestu par apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojektā piedāvāto... likuma 15. panta otrās daļas 1.¹ punktu. Komisijā atbalstīts. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

D. Pavļuts. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izteikt likumprojektā piedāvāto... likuma 15. panta otrās daļas 3. punktu jaunā redakcijā. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

D. Pavļuts. 7. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojektā piedāvāto... likuma 15. panta otrās daļas 3.¹ punktu. Komisijā priekšlikums atbalstīts. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. 8. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Paredz  precizēt likumprojektu, likuma 18.⁵ pantā aizstājot vārdu “čeks” ar vārdu “kupons”. Komisijā...

Sēdes vadītāja. Pavļuta kungs, mēs jūs nedzirdējām. Jums vajadzētu vēlreiz noziņot par šo priekšlikumu.

D. Pavļuts. Jā, tātad par čekiem un kuponiem.

8. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Paredz precizēt likumprojektu, likuma 18.⁵ pantā aizstājot vārdu “čeks” ar vārdu “kupons”. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. 9. – arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Paredz izteikt likuma 18.⁵ panta trešo teikumu šādā redakcijā: “Kuponu kā maksāšanas līdzekli var izmantot, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā realizē dzērienus depozīta iepakojumā un kurā (vai kuras tuvumā saskaņā ar šā likuma 18.⁸ pantu) nodots tukšais dzēriena depozīta iepakojums.” Priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā, tāpēc aicinu balsot atturoties vai “pret”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 43, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Pavļuts. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir par to pašu 18.⁵ panta ceturto teikumu jaunā redakcijā, paredzot, ka kuponu kā maksāšanas līdzekli var izmantot, iegādājoties preces tirdzniecības vietā, kurā realizē dzērienus depozīta iepakojumā un kurā nodots tukšais dzēriena depozīta iepakojums. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. 11. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Precizē likumprojektu, paredzot to, ka depozīta sistēmas operators var organizēt izlietotā dzēriena depozīta iepakojuma pieņemšanu arī ārpus tirdzniecības vietām, tai skaitā uzstādot depozīta iepakojuma pieņemšanas automātus visiem vai atsevišķiem depozīta iepakojuma veidiem vai nodrošinot izlietotā dzēriena depozīta iepakojuma pieņemšanu mobilā veidā un informējot par to galalietotājus. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

D. Pavļuts. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Piedāvā izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 20. panta pirmo daļu jaunā redakcijā, paredzot, ka Valsts vides dienests katru gadu sagatavo ziņojumu par valstī izlietotā iepakojuma apjomu, materiāla veidiem un apsaimniekošanu, kura paraugu nosaka Ministru kabinets un publicē to savā tīmekļvietnē. Komisijā priekšlikums atbalstīts. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. 13. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Precizē likumprojekta 15. pantu, izsakot likuma 21. panta trešās daļas otro teikumu jaunā redakcijā, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka prasības Īstenošanas plāna saturam un termiņu, kādā plānu iesniedz Eiropas Komisijā. Komisijā atbalstīts. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. Priekšpēdējais, 14., – Juridiskā biroja priekšlikums. Attiecībā uz likuma stāšanos spēkā. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā. Aicinu balsot atturoties vai “pret”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 42, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Pavļuts. Visbeidzot 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izteikt pārejas noteikumu 14. punktu jaunā redakcijā, ka likuma 15. panta otrā daļa par 1. un 3. punkta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Komisijā priekšlikums atbalstīts. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

D. Pavļuts. Komisija tāpat arī atbalstījusi likumprojekta virzīšanu izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

D. Pavļuts. Komisijā lēmām, ka priekšlikumu termiņš pirms trešā lasījuma būtu piecas dienas, tas sanāk 21. jūnijs. Šī gada 21. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 21. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” otrajā lasījumā. Uz otro lasījumu ir saņemti 15 priekšlikumi, visi – Juridiskā biroja.

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli, Kursītes kundze! Lūdzu, runājiet skaļāk vai datorā iebūvētajā mikrofonā... tuvāk datorā iebūvētajam mikrofonam. Mēs jūs ļoti slikti dzirdam.

J. Kursīte. Jā. Tika saņemti 15 priekšlikumi, visi – Juridiskā biroja priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 1. panta 4.¹ punktā vārdus “restorānu, ēdnīcu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu” ar vārdiem “sabiedriskās ēdināšanas iestāžu (restorānu, ēdnīcu u. c.)”. Komisijā atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Man jālūdz ziņotājam: Kursītes kundze, lūdzu, centieties runāt tuvāk datoram. Mēs priecātos, ja mēs jūs dzirdētu vēl labāk.

J. Kursīte. Sapratu.

2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 1. panta 4. (Nav saklausāms.)... atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Man jālūdz, Kursītes kundze, pamēģiniet runāt vēl tuvāk datora ekrānam, respektīvi, iebūvētajam mikrofonam. Var būt, ka būs labāk.

J. Kursīte. Tātad 3. – arī Juridiskā biroja priekšlikums... ir “viela vai priekšmets” aizstāt ar vārdiem “materiāls”. Komisijā ir atbalstīts

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Kursīte. 4. priekšlikums – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt 9. pantu ar piekto daļu. Tātad komisijā arī tika atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Kursīte. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz 10. panta 2.¹ daļā vārdu “neapstiprināt” aizstāt ar vārdiem “nepiekrīt apstiprināt”. Komisija ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Kursīte. 6. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek mainīta tātad 11. panta trešā daļa. Komisijā tika izskatīts un atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Man jālūdz ziņotājai tiešām... Bija labāk, kad jūs ziņojāt tuvāk datora ekrānam. Tad mēs jūs dzirdējām skaidrāk. Un, iespējams, arī palīdzētu, ja jūs runātu skaļāk šajā situācijā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Kursīte. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums (Skaņas pārrāvums.)... izslēgt likumprojektā piedāvāto likuma 14. panta pirmās daļas otro teikumu. Komisijā ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Kursīte. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 12. pantu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 18, pret – 45, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Kursīte. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojektā piedāvāto grozījumu likuma 17. panta pirmās daļas ievaddaļā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 6, pret – 64, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Kursīte. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt likumprojektā piedāvātajā likuma 22. panta 1.¹ daļā vārdus “nodrošina poligonā apglabāto atkritumu daudzuma samazināšanu (Nav saklausāms.)... noteiktajā termiņā un apjomā” ar vārdiem “nodrošina sadzīves atkritumu poligonā apglabātā sadzīves atkritumu daudzuma samazināšanu” un papildināt daļu ar teikumu šādā redakcijā: “Ministru kabinets nosaka sadzīves atkritumu poligonā apglabātā sadzīves atkritumu daudzuma samazināšanas apjomu un termiņu.” Komisijā ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, labdien! Es varbūt ne tik daudz par šo priekšlikumu, bet... varbūt priekšsēdētājai ieteikums. Varbūt komisijas vadītājs varētu ziņot, jo mēs šeit, frakcijā, mēģinām saprast, bet, nu, grūti saprast. Es domāju, jums tāda pati situācija ir, jo kaut kā tie sakari ne pārāk labi strādā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nu, godātie kolēģi! Man jāteic, ka es varu dzirdēt un šajā zālē, es ceru, visi var sadzirdēt ziņotāja teikto. Jā, klusāk nekā iepriekšējo runātāju... Bet teiktais ir pietiekami skaidri sadzirdams un saprotams.

Tātad debates slēdzu.

J. Kursīte. 11. priekšlikums ir...

Sēdes vadītāja. Pagaidiet, pagaidiet! Mēs balsosim par 10. vēl.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Kursīte. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums.  Komisijā ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Kursīte. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā arī ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 77, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Kursīte. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

J. Kursīte. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Kursīte. Un visbeidzot 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Kursīte. Visus priekšlikumus esam izskatījuši.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Kursīte. Šā gada 21. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 21. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Arvils Ašeradens. (Troksnis.)

A. Ašeradens (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi valdības iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas... teiktā un arī šodien pie Valsts prezidenta diskutētā ir skaidri saprotams, ka tas ir ievads plašākai reformai augstskolu sistēmā. Kā nākamie likumprojekti ir gaidāmi vēl atsevišķi universitāšu likums un tāpat arī augstākās izglītības un zinātnes likuma apvienošana vienā vienotā likumā.

Ja runājam par iesniegto likumprojektu, tam ir trīs daļas. Pirmā daļa likumprojektā paredz jaunu Latvijas augstākās izglītības iestāžu tipoloģiju – trīs tipu augstākās izglītības iestādes: universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas un mākslas zinātņu augstskolas.

Tāpat paredz ieviest jaunu augstākās izglītības iestāžu pārvaldes modeli, nosakot to, ka turpmāk satversmes sapulču vietā, kuras tiek... kuru kompetence tiek pārskatīta, tiks ieviestas augstākās izglītības... augstskolu padomes. Šīs padomes tiks veidotas gan no augstskolas pārstāvjiem, gan arī valdības deleģētiem pārstāvjiem.

Trešā daļa iesniegtajam likumprojektam ir tātad augstākās... jautājums par Augstākās izglītības padomi. Valdības iesniegtais likumprojekts paredz Augstākās izglītības padomes likvidēšanu.

Saeimas komisija trijās sēdēs uzklausīja valdības pārstāvjus, nozares pārstāvjus, sociālos partnerus, ekspertus, arī deputāti izteica viedokļus.

Kopumā varu teikt, ka attiecībā uz šo likumprojektu pozīcijas dalījās divās daļās. Daļa nozares un Juridiskais birojs aicināja likumprojektu noraidīt. Nozaru pārstāvju galvenie argumentu bija tādi, ka šādā formā, kā ir iesniegts likumprojekts, tas būtiski apdraud augstskolu autonomiju. Līdzīga pozīcija bija Juridiskajam birojam, kas, pamatojoties uz negrozīto likumā... pašreizējā likuma 4. pantu, analizēja vairākas pretrunas, kas veidojas ar iesniegtajiem grozījumiem.

Savukārt virkne nozares pārstāvju un sociālie partneri vairāk aizstāvēja pozīciju, ka augstākajā izglītībā pārmaiņas jau sen ir nobriedušas un ka tās ir jāvirza uz priekšu, un izteica gatavību sadarboties ar komisiju un strādāt pie šo pārmaiņu virzīšanas.

Jāsaka, liekot arī uz debatēm šo jautājumu un arī beigās pieņemot lēmumu, lielākā daļa komisijas nosliecās par to, ka, neraugoties uz būtiskām problēmām iesniegtajā likumprojektā, neatgriezt to atpakaļ valdībai, bet gan turpināt skatīt Saeimā, un apņēmās ieguldīt visus spēkus, lai izveidotu labu likumprojektu un šos grozījumus pieņemtu vislabākajā veidā. Tā ka es varu komisijas vārdā teikt, ka komisija ir nobalsojusi par to, ka likumprojekts tiek virzīts tālāk pirmajam lasījumam, un izteikusi gatavību strādāt pie sekmīgas arī otrā lasījuma redakcijas.

Tas šobrīd būtu viss komisijas vārdā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Godātie kolēģi! Šis savā ziņā ir izcils likumprojekts. Lai tā būtību, nedaudz arī formu raksturotu, gribot negribot nāk prātā bieži citēts pasaules literatūras klasiķis, kas ieviesa jaunvalodas jeb jaunrunas jēdzienu. Tikai daži jaunvalodas piemēri.

Projekta izstrādes nepieciešamība izrietot no tā, ka pēdējās desmitgadēs (citēju) “[..] augstākās izglītības [..] institūcijas ir kļuvušas par attīstīto valstu inovāciju ekosistēmas galveno virzītāju... pieaugošs institūciju un lēmumu pieņemšanas caurspīdīgums, efektivitāte un atbildība, augstākās izglītības un zinātnes finansējuma diversifikācija”, ka (citēju tālāk) “sistēmiski netiek pilnībā izmantots augstskolu potenciāls” un ka “nepieciešami kompleksi strukturāli risinājumi”.

Tātad šajā likumprojektā paredzēts sistēmiski pilnībā izmantot augstskolu potenciālu un inovāciju ekosistēmu, lai celtu studiju un zinātnes kvalitāti. Praktiski laikam ar to, ka augstskolu pedagogiem no septembra nepaaugstinās algas kā citiem pedagogiem. Asistents ar nedaudz virs 600 eiro, lektors – nedaudz virs 700 uz papīra mēnesī ar apjomīgu lekciju un praktisko darbu noslodzi noteikti varēs pilnībā un sistēmiski tikt izmantots. Tātad  algas nepalielinām – un, ja atļauts pēc atmiņas citēt Kārli Šadurski, “tad ledu ezerā mēģināsim kausēt ar plikiem dibeniem”. Vai nu ledus izkusīs, vai dibens sasals, bet augstskolu potenciāls tiks sistēmiski izmantots.

Bet reitinga kāpumu veicinās droši vien augstskolu padomes, kurās kā pēc burvju mājiena ievedīs... kuras mūs ievedīs pasaules prestižo augstskolu saulē.

Padomei šajā projektā atvēlēta plaša atbildības sfēra. Augstskolas stratēģiskā vadība, ko tā saskaņo... protams, ka ne ar senātu, bet nozares ministriju. Administratīvā, saimnieciskā, finanšu vadība. Padome atbild par investīciju piesaisti. Jautājums: kā atbild – piesaista pati vai tikai atbild? Saskaņo senāta nolikumā augstskolas satversmi. Nav teikts, ar ko saskaņo, laikam taču ar ministriju. Pārrauga personāla atalgojumu. Nevis rūpējas par atalgojuma augšanu, bet pārrauga! Stiprina augstskolas starptautisko atpazīstamību. Jautājums – ar ko un kādā veidā stiprina? Pārrauga rektora, prorektora un izpilddirektora darbu. Nezinu, vai ar novērošanas kamerām vai personiski. Tāda komisāru komanda, atvainojiet, kas beidzot ieviesīs paklausību un kārtību.

Padomes locekļu kandidātus atlasa, organizējot publisku kandidātu pieteikšanās procedūru. Kas atlasa kandidātus? Svētais Pēteris vai Kindzulis, vai vēl kāds? Padomes sastāvs tiek veidots, citēju “ar nosacījumu, ka akadēmiskā personāla pārstāvji un studējošo pārstāvis veido mazākumu no augstskolas padomes locekļu kopējā skaita” (citāta beigas). Protams, tas, projektu autoru uzskatā, būs labākais veids, kas nodrošina (citēju): “augstskolas autonomiju un labas pārvaldības principa īstenošanu” (citāta beigas). Augstskolas personāls nomaļus, tā teikt, autonomi. Tam te nav ko jaukties!

Par ko atbildēs rektors (atbilstoši likumprojektam)?

Citēju: “Rektors ir augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību un [..] pārstāv augstskolu.” Ar ko viņš te var pārstāvēt savu augstskolu? Ar vispārējo administratīvo vadību? Iepriekš rektors bija un joprojām vēl, paldies Dievam, ir universitātes seja, atpazīstams zinātnieks, profesors, viedokļu līderis. Lai pārstāvētu administratīvo vadību, tāds taču būs tikai traucēklis.

Saskaņā ar projektu gan padomes locekļi, gan rektors var būt arī ārvalstu pilsoņi. Par padomes locekļu valsts valodas zināšanām nav ne vārda, bet, ja rektors neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, tad (citēju) “augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā”. Jautājums – no kādiem līdzekļiem? Taču no augstskolas, uz kuras pleciem nākotnē gulsies vēl arī... ne sākumā, bet nākotnē padomes locekļu atalgošana, kā arī viņu (citēju) “transporta un uzturēšanas izdevumi”.

Ministrijas ieskatā, tas, protams, ir daudz svarīgāk nekā mācībspēku atalgojuma celšana, nekā valsts valodas statusa respektēšana. Un tas nāk no Izglītības un zinātnes ministrijas.

Mums ir izaugusi talantīga jauno pedagogu un zinātnieku paaudze ar Latvijā un ārzemēs iegūtu izglītību. Tas pilnībā var nodrošināt Latvijas augstskolām labu rektoru komandu. Šodien Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdes prezentācijās mēs par to lieliski varējām pārliecināties. Bet, nē, mēs – tie, Raiņa vārdiem runājot, “kas, sevi projām sviežot, laimīgi”... Var oponēt, ka rektoru taču ievēlē senāts. Kā tad! No tiem kandidātiem, ko senātam būs piespēlējusi padome. Un augstskolas satversmes sapulcei kā jau akadēmiskajiem antiņiem te nevar būt nekāda teikšana.

Arī prorektori jaunajā kārtībā būs nolikti pie vietas. Viņu (citēju) “pamatfunkcijas ir administratīvais darbs”. Protams, ka arī viņus apstiprinās augstskolas padome, un, protams, ministrs vienpersoniski pēc labākajiem pārvaldības principiem (citēju) “var apturēt satversmes [..] darbību”. Daudz runāsi – apturēs.

Ko par šiem likumprojektiem... likumprojektu saka trīs nopietni spēlētāji? Es tikai par trim... augstākās izglītības laukā, lai gan ir arī daudz citu, kas izteikušies. Latvijas Rektoru padome, LIZDA, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera izsaka bažas vēstulēs mums par to, ka (citēju) “augstskolu satversmes obligāta saskaņošana ar ministriju ir pretrunā ar augstskolu autonomijas principu”, ka tādējādi “valsts augstskolās var tikt ieviesta politizēta, ministrijai tieši pakļauta pārvaldības sistēma” un ka “pretēji IZM paustajam, likumprojektā paredzētās izmaiņas nepalielinās augstskolu autonomiju un atvērtību sabiedrībai” (citātu beigas). Satraukuma pilna atklātā vēstule no gandrīz 500 pedagogiem un zinātnes pārstāvjiem vakar publicēta “Latvijas Vēstnesī”.

Vispatiesāk, kā liekas, šo projektu raksturo VI sadaļa “Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes”, teikums, ko citēšu: “Sabiedrības līdzdalība nav nepieciešama (skatīt nākamo punktu).” Nākamajā punktā uzzinām, ka notikušas diskusijas ar sociālajiem partneriem. Tad kāds ir šo diskusiju iznākums vai pati kvalitāte, ja no partneru puses tiek norādīts uz nopietniem trūkumiem?

Kolēģi, ja tādā veidā tiek būvēts ceļš uz lielāku caurspīdību, uz augstskolu autonomiju, labāku pārvaldību, tad literatūras klasiķa darbā postulētajiem lozungiem (vismaz diviem no trim) šeit ir vieta un laiks tikt citētiem, proti: “Brīvība ir verdzība. Nezināšana ir spēks.”

Birokrātiskais eifēmisms, kura pamatā ir augstskolu autonomijas norakšana, šeit ir tik izcilā līmenī, ka nekā nevaru iedrošināties to atbalstīt. Un arī jums, cienījamie kolēģi, rokas neviens aiz muguras nav sasējis. Liela daļa no jums ir absolvējuši mūsu augstskolas, zina to vājās un stiprās puses un saprot, ka, ignorējot pašas augstskolas, ar padomēm vien ne tikai reitingus nepacels, bet padarīs mūsu augstskolas labākajā gadījumā par ārzemju augstskolu filiālēm... piedēkļiem.

Mums patiešām vajag pārmaiņas – to neviens, kas šajās diskusijās... arī, kas raksta un zvana... neviens nenoliedz –, bet mums vajag pārmaiņas Tartu Universitātes (kaut vai piemēra pēc, ja ņem tuvāko valsti, kaimiņvalsti)... Tartu Universitātes... ne autoritārisma virzienā.

Aicinu deputātus aizmirst par pozīciju un opozīciju un iestāties par kvalitatīvām izmaiņām mūsu augstskolās, noraidot šo likumprojektu. Tas, kas tajā iestrādātās bīstamības ziņā, es teiktu, pielīdzināms mītiskajam Golemam, kurš, kā zināms, saira pelnos...

Lūdzu neatbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Visnotaļ 100, 200 un 300, iespējams, 500 procentos piekrītot kolēģei, kas tikko runāja, tomēr gribu atgādināt vēl papildinoši dažas citas lietas.

Augstskolas... universitātes izsenis ir bijušas svaiga gaisa malks brīžiem sasmakušajā ikdienībā. Tur jauni cilvēki iegūst prasmi formulēt viedokli, spēju un pašapziņu īstenot grandiozas idejas, tiekties zināt vairāk un veidoties kā personības, redzot attīstības perspektīvas.

Likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” neskata, piemēram, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, bet gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Tieši šie trīs vārdi ir tas mērogs, cik plaši jāvērtē ir likuma grozījumu ietekme, jo augstskolu autonoma pastāvēšana ir Latvijas attīstības un pašapziņas jautājums. Diemžēl likuma grozījumi, ko izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrija vai varbūt ministre un Jaunā konservatīvā partija, ir veidoti ar negatīvas attieksmes revīzijas metodi. Augstskolu pārvaldības modeļa maiņa viņu izpratnē nozīmē gandrīz tikai divas ļoti triviālas lietas.

Pirmkārt, augstskolas padarīt par Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestādēm, iedodot milzīgu vienpersonisku varu (ak, šī varas alkatība!) izglītības un zinātnes ministrei ar tieksmi iejaukties praktiski visā, pat netieši (kā sekas) – licencēšanā, akreditācijā, bet tieši – rektora vēlēšanās un finanšu kontroles funkcijās.

Otrkārt, veidot padomes nevis ideju, inovāciju, pasaules elpas izmantošanai, bet gan kā savai varaskārei ērti kontrolējamu instrumentu, lai ne senāts, ne augstskolas administrācija brīvi nelemtu par attīstības, administratīviem, arī stratēģiskai attīstībai nozīmīgiem jautājumiem. To, pēc plānotā un iesniegtā projekta, darīs Izglītības un zinātnes ministrija vai kādas politiskās partijas ielikteņi.

Mēs zinām, ka konkurss mūsdienās teorētiski nozīmē labu pārvaldību, bet praktiski? Un esam bijuši liecinieki situācijai, kad vēlme mainīt rektoru prevalējusi pār saprātu. Jājautā – par kādu augstskolas attīstību mēs varam runāt, ja to vadība ir atkarīga no politiskajiem vējiem, bezvējiem vai kā citādi?

Augstskolas, kas veidojušās gadsimtiem un izsenis bijušas vietas, kur aug brīvie prāti, idejas, kur veidojas Eiropas mēroga valstsvīri, ir un bija, bija un ir, pateicoties tam, ka tur valdījusi zināma brīvība definēt savas attīstības virzienus un veidus, kā tos pēc idejas arī labāk sasniegt. To līdz šim mēs saucām par autonomiju.

Likumprojekts to likvidē pašā saknē, un tas nav pieļaujams. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai būs jādara ierēdņu darbs, un tas būs jālabo. Mums patīk salīdzināties ar citu valstu sasniegumiem, aizmirstot salīdzināt valsts... Latvijas valsts atvēlēto finanšu resursu. Attīstības pārmaiņas bez atbilstoša finansējuma ir lemtas neveiksmei. Tieši pārvaldības modeļa maiņai ir jābūt par pamatu jau 2021. gadā augstākajai izglītībai atvēlēt vismaz šobrīd esošajā likumā paredzēto finansējumu. Vismaz! Un tas ir īpaši svarīgi šajā pārmaiņu brīdī.

Es gribu arī uzsvērt, ka kultūras augstskolas nevar mērīt pēc tās pašas mērauklas, ar ko visas citas augstskolas. Tās ir unikālas un ir pierādījušas savu neatsveramo vērtību Latvijas starptautiskās pašapziņas veidošanā un paaugstināšanā. Pasliktinot šo augstskolu situāciju, mēs Latvijā iznīcinām demokrātijas, brīvas domas un neatkarīgu uzskatu šūpuli. Šīm augstskolām ir jābūt valsts atbalstītām, un tās ar pārvaldības modeļa maiņu un vēlmi visu nomērīt ar vienu mērauklu nedrīkst tikt nospiestas vai faktiski iznīcinātas.

Kolēģi! Piedāvātie grozījumi augstskolām atņem domu un ideju brīvību. Apgriežot augstskolu spārnus ar mērķi Izglītības un zinātnes ministrijai un ministres partijai kontrolēt augstskolu resursus – tas diemžēl nozīmē arī apgriezt spārnus Latvijas demokrātijai, kultūras un zinātnes sasniegumiem, sabiedrības inteliģencei un gara brīvībai, kas patiesībā ir Latvijas nacionālās pašapziņas pamatā.

Ceru, ka tikai nejauša sakritība, bet diemžēl cietuma būvniecības prioritāte un augstskolu pilnīga kontrole visai skaidri iezīmē vienpartejisku JKP domu “plašumu” (pēdiņās) un vīziju par Latvijas attīstību nākotnē – aizliegt, ierobežot, kontrolēt. Tas ir vērtējams, iespējams, pat kā nozieguma mēģinājums pret Latvijas sabiedrību un attīstību. Ar to es domāju likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Likumprojekts ir vienas politiskās partijas brāķis. Nozare nav tikusi uzklausīta, un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai nāksies strādāt ierēdņu vietā un veidot tādu likumprojektu, kas atver durvis inovācijai... inovācijām, attīstībai un ir atbilstošs nākotnes izpratnei par mūsdienīgu un konkurētspējīgu augstāko izglītību.

Jā – pārmaiņām. Nē – aprobežotības diktātam. Aicinu būt drosmīgiem un neatbalstīt iesniegto likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Vispirms mani visdziļākie un... dziļākie cieņas apliecinājumi kolēģei Janīnai Kursītei-Pakulei par viņas, es gribētu teikt, dvēseles kliedzienu.

Šādus dvēseles kliedzienus aizvadītajās nedēļās es esmu dažādos veidos saņēmis stipri daudz no kolēģiem dažādās augstskolās gan e-pastā, gan telefona zvanos, gan vēstuļu formā. Un acīmredzot tam ir pamats.

Es centīšos runāt iespējami tieši par likumprojektu. Par to likumprojektu, ko Izglītības un zinātnes ministrija virza mums apstiprināšanai, kaut arī, patiesību sakot, gluži tāpat, kā to darīja arī iepriekšējās kolēģes, kas šodien runāja, būtu jārunā par daudz plašāku tematu.

Būtu jārunā par kopīgo situāciju un stratēģisko virzību Latvijas augstākās izglītības telpā, tai skaitā par augstskolu nodrošinājumu ar dažādu veidu resursiem, un te es domāju ne tikai materiālos finanšu resursus, bet arī personāla resursus, kas iekļauj ne tikai pasniedzējus, ne tikai zinātniekus, ne tikai augstskolu inženiertehnisko personālu, bet arī vidējo izglītības iestāžu absolventus kā nākamos studentus. Šeit jāsaka, ka attiecībā uz šo izejmateriālu, ko saņem augstskolas, situācija ar katru gadu kļūst arvien sliktāka un sliktāka. To es saku kā pasniedzējs.

Taču šai diskusijā, es saprotu, ir jārunā par likumprojekta normām, tomēr šos blakusaspektus es lūdzu ņemt vērā.

Pirmām kārtām, runājot par pašu likumprojektu, vēlos norādīt, ka man kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātam un arī mums, diskutējot Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā, tomēr nav skaidrs, kāds tad īsti ir šī likumprojekta mērķis.

Jo, ja mēs lasām likumprojekta anotāciju, tur ir uzrādīts, ka mērķis ir. Tur ir definētas astoņas darbības: definēt augstskolu tipoloģiju, precizēt satversmes sapulces kompetenci, definēt valsts dibinātas augstskolas padomi un tās kompetences, likvidēt Augstākās izglītības padomi un tā tālāk.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas un arī manā personīgajā skatījumā, var būt, ka tie ir kādi līdzekļi kāda anotācijā, likumprojekta anotācijā, neierakstīta mērķa īstenošanai, bet arī tādā gadījumā būtu jābūt saprotamam pierādījumam, ka atbilstošie līdzekļi strādās. Tās nav tikai manas domas par šo tēmu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā runāja arī kolēģis deputāts Raivis Dzintars.

Mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības, frakcijā, veicot likumprojekta padziļinātu analīzi un tajā iestrādāto normu salīdzinājumu ar citu valstu, tajā skaitā Igaunijas un Lietuvas, augstskolu darbību regulējošajos normatīvajos aktos iestrādātajiem pamatprincipiem, rodas pārliecība, ka viens no šiem anotācijā neierakstītajiem mērķiem ir augstskolu autonomijas būtiska ierobežošana. Ierobežošana de facto Latvijas valsts dibinātajās augstskolās, mēģinot to piesegt ar atsevišķiem de iure apgalvojumiem likumprojekta tekstā un anotācijā.

Mums ir jāsaprot, ka, ja šis mērķis tiks īstenots, tad tas būs reāls apdraudējums demokrātiskajam sabiedrības pārvaldes principam Latvijā. Uzskatu, ka tā ir tāda kā izlūkošana ar kauju – izdosies vai ne pakļaut centralizētai valsts pārvaldei Latvijas valsts augstskolas, kas absolūti lielāko daļu no laika pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ir darbojušās kā atvasinātas publiskas personas pēc pašpārvaldes principiem.

Šo pakļaušanu centralizētai valsts pārvaldei iecerēts nodrošināt, ieviešot augstskolās padomes, kurās augstskolas personāla pārstāvji būs mazākumā. To jau minēja Kursītes-Pakules kundze. Bet citām... bet attiecībā uz ārpus augstskolas ieceltajiem padomes locekļiem, citām augstskolā darbojošām vadības institūcijām – tādām kā rektors, senāts un satversmes sapulce, ja tāda vispār tiks saglabāta, – nebūs likumā paredzētu tiesību ierobežot šo padomju pieņemto lēmumu stāšanos spēkā.

Šeit uzreiz ir jāsaka, ka, iepazīstoties ar citu valstu augstskolu pārvaldības principiem... Arī tad, ja augstskolās ir tikušas ieviestas padomes, tad vismaz senātam attiecībā uz padomju lēmumiem ir dotas atliekošā veto tiesības. Ja šī izlūkošana ar kauju izdosies, varam tikai minēt, kuras būs nākamās atvasinātās publiskās personas Latvijā, kuru autonomās tiesības tiks ierobežotas.

Jautājums, protams, ir arī par to, kāpēc tieši augstskolas un jo īpaši universitātes, ir tās, kuras Latvijas šībrīža valdība (galvenokārt Izglītības un zinātnes ministrijas personā) vēlas pakļaut pārvaldībai ar dominējošu ietekmi no ārpuses. Es nesaku – no ministrijas vai valdības, es saku – no ārpuses.

Kas būs šie viedie sabiedrības pārstāvji, kas lems ne tikai par no gadskārtējā valsts budžeta augstskolai piešķirto līdzekļu apsaimniekošanu, bet arī par tām materiālajām un nemateriālajām vērtībām, kas Latvijas universitātēs un citās augstskolās ir uzkrātas to darbības laikā, par tiem līdzekļiem, ko, balstoties uz savu intelektuālo potenciālu un uzkrāto pieredzi (sauktu arī par know-how), augstskolas ir ieguvušas, startējot dažādās fondu, tai skaitā Eiropas Savienības fondu, programmās un pētījumos?

Nav noslēpums, ka daudzās Latvijas augstskolās šie citi līdzekļi būtiski pārsniedz to, kas ik gadu tiek saņemts kā valsts budžeta finansējums izglītībai un zinātnei. Jautājums – vai tiesības lemt par augstskolas aktīviem tiks salāgotas arī ar padomes locekļu atbildību? Ar atbildību par viņu pieņemtajiem lēmumiem, tajā skaitā par iespējamiem zaudējumiem, kā tas, piemēram, ir komercsabiedrībās? Par šo tēmu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē runāja Andris Grafa kungs no Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības...  un pamatoti runāja.

Likumprojektā ir teikts, ka padome ir atbildīga par augstskolas stratēģisko, administratīvo, saimniecisko un finanšu vadību atbilstoši dibinātāja noteiktajam mērķim. Taču likumprojekta pantā par padomes kompetenci lasu, ka tā tikai saskaņo, apstiprina, pārrauga to, ko dara citi augstskolas vadības orgāni. Vienīgais, ko padome dara pati, ir ieceļ amatā un atceļ no amata rektoru, nosaka viņa darba pienākumus, slēdz ar viņu darba līgumu un novērtē viņa darbu. Vai tikai tas nav zināms atspulgs no Latvijas Universitātes sāgas, kuru mēs nesen pārdzīvojām, – atspulgs likumprojekta tekstā?

Kolēģi! Paskatieties, piemēram, mūsu ziemeļu kaimiņ... ziemeļu kaimiņvalsts viscienījamākās augstskolas Tartu Universitātes virzienā. Tās darbību regulējošajos pamatdokumentos ar ļoti lielu pietāti pret demokrātiju un universitātes autonomiju ir iestrādāts rektora ievēlēšanas un viņa darbības uzraudzības process. Šajā procesā, tai skaitā ievēlēšanā, piedalās plaša vēlētāju kolēģija, kurā ietilpst ne tikai universitātes padome, bet arī tās senāts, arī universitātes struktūrvienību domes, studentu padome, pilnas slodzes profesori un pilnas slodzes vadošie pētnieki. Ļoti plaša pārstāvniecība. Bet tā arī ir zināmā mērā gan akadēmiskās brīvības izpausmes forma, gan augstskolas autonomijas forma.

Galu galā tomēr paliek arī jautājums par padomes atbildības (Nav saklausāms.)... pilna atbildība ar visu savu mantu vai tikai atbildība ar godu, vai kaut kas pa vidu starp šiem abiem diviem? Likumprojektā nekas par to nav teikts. Arī apstiprinot kādu pārlieku riskantu iniciatīvu vai neapstiprinot augstskolai vitāli svarīgu darbību, finansiālā un materiālā ietekme uz augstskolas turpmāko darbību var izrādīties visai nozīmīga.

Jāuzsver, kā jau Kursītes-Pakules kundze minēja, – par augstskolas vispārējo ikdienas administratīvo darbību atbilstoši likumprojektam atbildīgs paliek rektors, kuram likumprojektā nav piešķirti tiesiski instrumenti, lai ietekmētu, tas ir, paātrinātu, noprotestētu vai kaut kādā citādā veidā ietekmētu, augstskolas padomes lēmumu stāšanos spēkā.

Ar visu šo es gribēju parādīt to, cik zaļa un tiesiski neizbalansēta ir konstrukcija, ar kuru augstskolās paredzēts ieviest padomes. Varu arī atklāti pateikt, ka es personīgi esmu pret totālu padomju ieviešanu visās valsts dibinātajās augstskolās un uzskatu, ka nelielās augstskolās tā ir nelietderīga līdzekļu tērēšana, kaut arī, kā tiek minēts, pēc padomju ieviešanas sākuma gados to finansēšana nāks no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Uzskatu, ka šos līdzekļus var iztērēt arī lietderīgāk.

Starp citu, fakti un skaitļi, kas tika demonstrēti arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas nesenajās sēdēs, parāda, ka jau šobrīd eksistējošie mehānismi ļauj ar reāli darbojošos padomnieku konventa palīdzību (un tāds ir paredzēts augstskolu satversmēs) augstskolu vadībai saņemt tai nepieciešamo informāciju no sabiedrības un tautsaimniecības, lai varētu koriģēt augstskolas darbību un veicināt tās attīstību. Šie mehānismi, kas (Nav saklausāms.)... padomnieku konventu, ļauj piesaistīt arī būtiskus finanšu resursus galvenokārt pētījumiem un konsultācijām par tēmām, pēc kurām Latvijā vai citur pasaulē ir pieprasījums. Tas nodrošina drošu platformu arī startam Eiropas Savienības fondu konkursos.

Iespējams, ka savs pamatojums vajadzībām pēc... vajadzībai pēc padomēm kā vadības orgāniem varētu būt lielajās augstskolās, universitātēs, kuru personāla pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesi ir komplicētāki un vienlaikus arī pārvaldāmais līdzekļu apjoms daudz lielāks.

Savulaik augstskolām regulāri bija jāsaskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju savas tālākās attīstības koncepcijas. Ja šis process nebūtu daudzos gadījumos bijis formāls, tad tas arī Izglītības un zinātnes ministrijai būtu ļāvis turēt roku uz augstskolu pulsa. Bet, protams, daudz kas šajā sadarbībā ir bijis atkarīgs no Izglītības un zinātnes ministrijas atbilstošo departamentu jaudas un to personāla, tai skaitā no personāla mainības, kas aizvadītajos gados ir bijusi visai augsta un, manā skatījumā, visai būtiski ietekmējusi šī departamenta (es runāju par Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentu) spēju racionāli pārraudzīt un nepieciešamības gadījumā koordinēt valsts augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju politikas īstenošanu visdažādākajās nozari pārstāvošajās institūcijās.

Un, lūk, te sākas stāsts par Augstākās izglītības padomi, kurai visā šajā laika posmā kopš Augstskolu likuma pieņemšanas 1995. gadā ilglaicīgi ir bijusi stabilizējoša loma Latvijas augstākās izglītības sistēmā.

Nenoliegšu, ka Augstākās izglītības padomes darbā ir bijuši trūkumi, ir bijusi neizlēmība tad, kad ir bijusi vajadzība pēc izlēmīgākiem lēmumiem galvenokārt saistībā ar budžeta vietu pārdali starp jomām un starp augstskolām, bet tur daļu vainas atkal jāuzņemas pašai Izglītības un zinātnes ministrijai un tās hroniski vājajiem kontaktiem ar Ekonomikas ministriju, kas atbildīga par tautsaimniecību.

Ir bijušas arī nebūt ne vieglas tiesvedības saistībā ar Augstākās izglītības padomes lēmumiem saistībā ar normatīvajiem aktiem neatbilstošu augstākās izglītības institūciju darbību. Taču Augstākās izglītības padomes galvenā funkcija tomēr ir bijusi regulāri pie viena sarunu galda turēt visas galvenās ar augstāko izglītību un tās attīstību saistītās organizācijas, tai skaitā Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, arī uzklausīt studentu pārstāvju viedokļus un būt par Izglītības un zinātnes ministrijas partneri dialogā ar sabiedrību. Šī dialoga funkcija, manā skatījumā, ir ļoti būtiska kaut vai valstiski centralizētai, koordinētai... centralizēti koordinētai pieejai stratēģiska skatījuma veidošanai augstākās izglītības telpā. Atsevišķu augstskolu padomju veidošana to neaizstās. Tāpēc Augstākās izglītības padomes likvidēšana, manā un arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas skatījumā, būtu uzskatāma par stratēģisku kļūdu. 

Vēl atsevišķs jautājums ir par augstskolu tipoloģiju. Bet tas ir pietiekami... Daudz jau diskutēts par to, par to arī iepriekšējie runātāji runāja, tur es pieskaršos varbūt mazāk.

Vēlos uzsvērt, ka vēl šajā likumprojektā ir runa par koledžu statusa maiņu, paredzot tās atdalīt no iespējas īstenot pirmā līmeņa augstākās izglītības programmas ne tikai universitātēs un augstskolās, bet arī citās izglītības iestādēs.

Manuprāt, likumprojektā šis jautājums par koledžu likvidēšanu kā augstākās izglītības institūcijām nav risināts ne taisnīgi pret koledžām, ne arī atbildīgi tautsaimnieciskajā skatījumā.

Atsevišķas diskusijas vērts ir arī jautājums par šķīrējtiesas esību augstskolās. Pati šīs tiesas pastāvēšana kā tāda, pat tad, ja to kā instrumentu iznāk lietot reti, ir zināmas iekšējas stabilitātes un varas pareiza sadalījuma garants.

Ar šiem piemēriem es savā un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā vēlējos parādīt, ka no juridisko tiesību normu viedokļa (Nav saklausāms.)... un terminoloģiski nenoslīpēti dažreiz, lai neteiktu nekorekti, ir Saeimai nodotie grozījumi Augstskolu likumā.

Savā un arī frakcijas vārdā aicinu neatbalstīt šī likumprojekta tālāku virzību Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Pieci deputāti ir lūguši izsludināt... ir lūguši turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Mums ir jautājums IT nodaļai, vai mēs to varam, vai tehniski tas ir iespējams? Vai mēs varam turpināt Saeimas sēdi? Tātad varam.

Lūdzu aktivizēt sadaļu “Par procedūru”.

Tātad deputāti Pavļuts, Plešs, Voika, Skride un Baumane lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret – 2, atturas – 1. Tātad lēmums pieņemts. Turpinām Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” iezīmē jaunas augstākās izglītības reformas sākumu. Reforma sen bija vajadzīga.

Pašlaik Latvijas augstskolas nav vienmēr pietiekoši integrētas pasaules zinātnes apritē, un to vieta starptautiskajos reitingos nav pārāk augsta.

Gandarī, ka gandrīz visi, pat reformas bargākie kritiķi, piekrīt, ka laiks pārmaiņām jau sen pienācis. Tomēr ir jādomā solis uz priekšu.

Pārmaiņām augstskolu pārvaldībā jābūt stratēģiskām. Reformai jānodrošina augstskolu virzība uz starptautisku izcilību. Tāpēc reforma nevar izpausties tikai kā augstskolu iedalījums trīs tipos un augstskolas padomes ieviešana. Īpašam universitātes statusam ir jēga, ja universitāte atbilst starptautiskās zinātnes konkurētspējas kritērijiem. Šie kritēriji jāpiemēro arī universitāšu augstākajam akadēmiskajam personālam, proti, jānodrošina, ka katrs universitātes profesors var ne tikai pasniegt lekcijas, bet arī pilnvērtīgi piedalīties globālajā pētniecības darbā. Jānodrošina, ka reformu paketē ir arī citi – intensīvāki zinātnes finansējuma piešķiršanas noteikumi universitātēm.

Runājot par augstskolu padomēm, kas, šķiet, ir lielākais strīdus ābols šajā reformā, – tās ir vajadzīgas, tām jālīdzsvaro augstskolas leģitīmas intereses ar ekspertu redzējumu par augstskolas attīstību un ar sabiedrības interesēm. Padomes nevar būt politiskas un nevar arī kalpot tikai iekšējām korporatīvām interesēm.

Mēs, “Attīstībai/Par!”, strādāsim kopā ar kolēģiem pie likumprojekta uzlabojumiem, tie ir nepieciešami un diezgan būtiski, lai reformas rezultātā Latvijas augstskolas ir spēcīgākas un starptautiski konkurētspējīgākas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Skridem.

A. Skride (AP!).

Labdien vēlreiz! Šodien, cienījamie kolēģi, es arī vēlējos mazliet... par šo augstskolu reformu. Vispirms es vēlējos pateikt paldies Izglītības un zinātnes ministrijai, kas virza šo augstskolu reformu, tāpat arī Ašeradena kungam, Saeimas komisijai. Ir skaidrs, ka ir nepieciešamas pārmaiņas visā izglītības sistēmā mūsu valstī. Un tas, ka mēs sākam ar šo augstskolu pārvaldību, arī ir ļoti pareizi.

Es visvairāk esmu konsultējies un runājis ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvjiem, arī faktiski visiem valdes locekļiem, un visi valdes locekļi un apvienība tiešām likumprojektam ir izgājusi cauri rūpīgi, punktu pa punktam, gan komentējot, gan sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība noteikti atbalsta likumprojekta virzīšanu pirmajā lasījumā. Protams, otrajam un trešajam lasījumam būs vajadzīgi labojumi, un personīgi esmu runājis gan ar apvienības vadītāju Ievu Siliņu, gan ar doktoru Eduardu Baķi, gan ar profesoru Kristapu Jaudzemu, gan ar molekulārās bioloģijas doktoru Kārli Pleiko, gan ar piekto valdes locekli Lauru Bužinsku. Šis likumprojekts tiešām ir ļoti smalki apspriests.

Dažas konkrētas lietas, un kā tad ir pasaulē. Mēs zinām, ka šobrīd diemžēl tajos topos Latvijas... nevienas no Latvijas universitātēm nav. Un faktiski līdzīgs tas pārvaldes modelis, kā mums piedāvā Izglītības un zinātnes ministrija, ir 80 procentos no pasaules Top 500 universitātēm. Piebildīšu, ka mums valstī... Protams, likumprojekts neparedz tieši samazināt augstskolu skaitu, bet piebildīšu, ka mums šobrīd valstī ir vairāk nekā 50 augstskolu. Tas, protams, ir ļoti daudz par daudz, un to ir atzinuši jau faktiski ļoti daudzi eksperti.

Arī studentu vietu ir faktiski divreiz vairāk nekā vispār... nekā mums ir studentu. Un ir... Likumprojekts ietver... Tātad faktiski trīs gadu laikā augstskolai būs jāparāda vai nu izcilība, vai jābūt šiem četriem tūkstošiem studentu, lai augstskola pastāvētu. Dabiskā ceļā mēs ar šo vien varēsim iet uz tiešām izcilām augstskolām. Un tādus... tie virsuzdevumi, ko arī es esmu saskatījis šajā likumprojektā, ir tādi, ka... faktiski likumprojekts mums nodrošinās atvērtību sistēmai, ka cilvēks, pasniedzējs, profesors varēs piekļūt kādas ārzemju... vai tas pats diasporas profesors varēs piekļūt... kļūt par pasniedzēju pēc izcilības principa, iekļūt no malas varēs pēc izcilības principa, nevis pēc kādas politiskās uzticamības vai neuzticamības. Arī personāla vadības stratēģija būs faktiski vērsta uz to, ka tiks pieņemti darbā cilvēki pēc šī izcilības principa.

Šeit daudzi pārmet, ka padomes, kas tiks veidotas pie universitātēm, varētu būt politizētas. Jāsaka, ka likumprojekts neparedz, ka to iecels... ka šīs padomes iecels izglītības un zinātnes ministre tiešā kārtībā. Te bija runa par vienu padomes locekli, kuru var iecelt... kuru, iespējams, iecels Izglītības un zinātnes ministrija, bet arī tas var tikt mainīts. Jāteic, ka, piemēram, Tartu Universitātē ir ļoti līdzīgs modelis. Bet šeit... pie tam Tartu Universitātē padomi gan ieceļ izglītības un zinātnes ministrs... Igaunijas.

Tas bija... jābūt tā... Nu, tas bija... faktiski tās galvenās lietas, ko es gribēju pateikt. Ir arī skaidrs, ir jādomā arī nākotnē, ko darīt ar šo Augstākās izglītības padomi, visticamāk, tā būtu jālikvidē, kā jau tas ir paredzēts.

Šajā laikā, kopš darbojas Augstākās izglītības padome, programmu skaits Latvijas augstskolās ir tikai pieaudzis, kvalitāte nav pieaugusi, un faktiski šobrīd Augstākās izglītības padome nedarbojas tā, kā tai būtu jāfunkcionē, jo tur darbojas... tur ir faktiski cilvēki no dažādām universitātēm, un tad tā darbība nav... nav, kā saka, vērsta uz izcilību.

Vēlreiz paldies par šī likumprojekta virzību gan komisijai, gan apakškomisijai un arī Izglītības un zinātnes ministrijai. Vakardien arī noskatījos... Vai tas bija vakardienas raidījums, nezinu. “Rīga TV24” bija raidījums, kur bija pārstāvji no Augstākās izglītības padomes, tur bija Dūrīša kungs, tur bija izglītības un zinātnes ministre Šuplinskas kundze, tur mēs skaidri redzējām šo argumentāciju, kāpēc ir jāvirza šis likumprojekts.

Aicinu kolēģus mūsu augstskolu izcilības vārdā, lai mēs pēc gadiem... lai mūsu augstskolas tiešām iekļūtu šajos pasaules topos, atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un cienījamās deputātes un deputāti! Iesākumam es tomēr mazliet gribētu oponēt šai atsaucei uz kāpumiem universitāšu reitingos kā vienu no ieguvumiem no šo likuma grozījumu aspekta, proti, es jau esmu gana daudz arī publiski izteikusies par to, ka kāpums reitingu tabulās (un tā ir tāda mana dziļa pārliecība) – tas nedrīkst būt kā mērķis pārmaiņām augstākajā izglītībā.

Pirmkārt, reitings – tas ir komercprodukts, ko katrs var izveidot, kā arī metodoloģijas ir gana atšķirīgas, piemēram, vienai... kaut vai vienai grupai piederošajiem šiem līderu... tabulas reitingiem ir tik ļoti atšķirīgas, ka mēs diez vai kāds spēsim pateikt, kurš no tiem būs piemērotākais, ko mēs ar tiem, katru no tiem, gribēsim mērīt un priekš kam. Jo jāsaprot, ka pie izdošanās pārmaiņām augstākajā izglītībā kāpums reitingos būs pozitīvs blakusefekts, bet nekad nedrīkst kļūt par mērķi kvalitātes mērījumiem. Tie gan ir maldi.

Bet, otrkārt un galvenokārt, mēs visi zinām, cik milzīgi... un atkal šis ir kontekstā ar pieminētajiem kāpumiem Top 500 un reitingu tabulās. Mēs visi zinām, cik milzīgi nobadināta tieši finansiālā ziņā ir Latvijas augstākā izglītība un zinātne.

Mums ļoti bieži... un arī šajās debatēs mēs dzirdam, kā mēs sevi salīdzinām ar Igauniju, ar Somiju, ar Tartu Universitāti, bet tur, mīļie, finansējums augstskolām ir vismaz 12 reižu lielāks. Lai arī es zinu, ka daudzi man nepiekritīs, tieši finansējums būs būtisks solis šo iecerēto pārmaiņu reālai iekustināšanai dzīvei un virzienā uz panākumiem un attīstību. Man ir prieks arī, ka izglītības un zinātnes ministres kundze tajā brīdī, kad šo likumprojektu virzīja Ministru kabinetā, tieši šo norādīja kā nākamo soli, kas valdībai tālāk būs arī jāpieņem. Un to es arī aicinātu kolēģus paturēt prātā nākotnē.

Bet par likumprojektu un par šīm debatēm kopumā. Mēs ļoti daudz dzirdam par trūkumiem un nepilnībām, galvenokārt par padomju ieviešanu augstskolām, un, jā, tur ir otrajā un trešajā lasījumā precizējamas lietas, bet padomēm, manuprāt, ir jābūt. Tieši, kā Golubevas kundze teica, interešu līdzsvarošanai, bet, kolēģi, mēs nez kāpēc nerunājam par to, ka ar šo ir plānots novērst iepriekš, manuprāt, milzīgo kļūdu par augstākās izglītības un zinātnes nošķiršanu. Tas turpmāk galvenokārt ar augstskolu tipoloģijas palīdzību varētu tikt tuvināts, manā ieskatā. Tas ir tikai viens tāds piemērs, un, manuprāt, šodien dzirdētie argumenti likumprojekta noraidīšanai būtu derīgi, iespējams, ja mēs šodien būtu trešajā lasījumā, bet ne šobrīd, kad mēs visi un nozare sakām “jā” pārmaiņām. Un pārmaiņas ir vajadzīgas.

Šobrīd tieši mums, deputātiem, arī tiem, kuriem šķiet, ka Izglītības un zinātnes ministrijas redzējums nav bijis pareizs, ir iespēja un mandāts precizēt, uzlabot un pilnveidot. Mēs varam, bet varam mēs, kā tas nereti notiek, arī, tā teikt, noraut stopkrānu, apstādināt šo ieceri, pamatojot ar kvalitātes trūkumu, pretrunām, viedokļu atšķirībām, kuras, starp citu, manuprāt, ir jebkurās pārmaiņās un reformās. Vai arī varam uzklausot pārdomāt un izsvērti darīt visu iespējamo, lai šis likumprojekts taptu pilnīgots līdz maksimumam. Mēs esam dzirdējuši šīs iebildes par likumprojektu. Mēs, parlaments, esam atsaukušies uz nozares lūgumu nodrošināt šo, iespējams, līdz šim, pēc kāda domām, nepilnīgi notikušo diskusiju par iecerētajām pārmaiņām šī likumprojekta kontekstā un šobrīd ļoti aktīvi dažādos formātos darām, manuprāt, visu, lai formulētu domu par to, kā ar šī likumprojekta palīdzību panākt, ka nozarei, likumdevējam, izpildvarai ir vienota skaidrība par virzību, mērķi un labāko risinājumu tā sasniegšanai.

No brīža, kad likumprojekts nonācis Saeimā, līdz šodienai, kad to skatām pirmajā lasījumā, ir notikušas vairākas diskusijas par šiem grozījumiem, un šodien es noteikti savā vārdā varu teikt, ka lielākā daļa izskanējušo bažu ir atspēkotas un vismaz es sev esmu guvusi pārliecību par to, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir sadzirdējusi šīs iebildes. Ne tikai sadzirdējusi, bet ir gatava risināt, arī piekāpties šur tur, vienoties par lielākajam vairumam pieņemamākajiem risinājumiem. Tāpēc pirmajā lasījumā pavisam noteikti šo likumprojektu atbalstīšu. Jo iepriekšējie gadi, kolēģi, ir pierādījuši, ka “pārstrādāsim, labosim un kaut kad vēlāk” stratēģija nav nostrādājusi jau vismaz 10 gadus. Šodien jāstrādā citādi, tāpēc pirmajā lasījumā šo likumprojektu, vēlreiz saku, atbalstīšu un ceru, ka tieši tāpat, kā šodien es saku, ka esmu saklausījusi Izglītības un zinātnes ministrijas vēlmi sadarboties, varēsim teikt arī otrajā un trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.

I. Dūrītis (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, augsti godātie deputāti! Jā, nu, šis ir Latvijai un sabiedrībai ārkārtīgi svarīgs likumprojekts, tāpēc arī tik plašas debates pirmajā lasījumā. Es sākumā gribētu izteikt tiešām atzinību un pateicību, ja tā var teikt, Izglītības un zinātnes ministrijai un ministrei. Kā jau te Muižnieces kundze teica – par to drosmi, ka viņa tomēr ir uzņēmusies ķerties klāt daudzus gadus diskutētam jautājumam par nepieciešamām izmaiņām augstskolās un augstskolu pārvaldību vispār augstākajā izglītībā. Šīs drosmes ir pieticis, un darbs ir sākts. Mēs, protams, dzirdam ļoti daudz kritikas, pamatotas kritikas, gan no nozares, gan no deputātiem, kas šodien debatē, un, protams, tajā ir ļoti svarīgi ieklausīties.

Runājot kopumā, es gribu teikt par šo likumprojektu – ir vairāki mēģinājumi un centieni risināt atsevišķas problēmas. Nu, piemēram, ir izveidota augstskolu gradācija jeb tipoloģija. Tāpat ir risināts jautājums par augstskolu pārvaldību, ieviešot padomes. Taču augstskola, manuprāt... un pēc diskusijām ar augstskolu pārstāvjiem un arī ar ekspertiem tās bažas... bažu pamatā ir neskaidrība daudzos jautājumos un daudzās lietās, kas it kā ir paredzēti šajos likuma grozījumos, bet tomēr līdz galam nav atrunāti un izrisināti.

Līdz ar to Saeimai un faktiski galvenokārt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, tai skaitā arī Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijai, būs priekšā vēl ārkārtīgi liels darbs, lai šos neskaidros nozares neapmierinātības jautājumus tomēr šajā likumprojektā risinātu. Jo pilnīgi skaidrs, ka nevienu reformu neizdosies iedzīvināt un iedarbināt, lai tā būtu tiešām efektīva, ja kopumā nozare... nozarē būs, teiksim, vadošo cilvēku liela pretstāve šīm izmaiņām.

Es gribētu teikt, ka... varbūt kritizējot nedaudz to likumprojektu... par ko nav faktiski risinājumi īsti meklēti un nav pārliecinošas komunikācijas arī bijis no izglītības un zinātnes ministres... ministrijas puses, kādu tad konkrēti reālu labumu augstskolas un augstskolu mācībspēki ieraudzīs tad, kad mēs realizēsim šos grozījumus Augstskolu likumā, proti, augstskolu cilvēki grib redzēt to gaismu, ja tā var teikt, tuneļa galā – kas būs tie konkrētie labumi vai kas būs tā efektivitāte, kas radīsies pēc tam, kad mēs ieviesīsim padomes, kad ieviesīsim šo augstskolu tipoloģiju un likvidēsim Augstākās izglītības padomi. Atbilde nav pilnīgi skaidra, tā nav pilnīgi skaidra arī man.

Es pirmām kārtām gribu teikt, ka arī kopumā atbalstu padomju ieviešanu, jo, nu, to parāda arī citu valstu un citu augstskolu pieredze. Tas, kādā veidā augstskolās un faktiski sabiedrībai pārstāvēt savas intereses augstskolu darbībā un attīstībā, tas ir viens no veidiem – padomju ieviešana.

Bet jautājumi, kas absolūti būtu, iespējams, ne šajā etapā, bet nākamajā etapā jārisina, – tas ir tomēr augstskolu personāla un profesoru jautājums. Jo Izglītības un zinātnes ministrija ir solījusi ķerties pie šī jautājuma, bet mēs saprotam, ka izcilības garants jebkurā augstskolā ir tās personāls, akadēmiskais personāls un profesori. Šeit tādi skaidri risinājumi netiek ar šiem grozījumiem tomēr piedāvāti. Protams, ar šo augstskolu personāla jautājumu ļoti cieši saistīts ir finansējuma jautājums.

Es gribētu teikt, ka līdzšinējā augstskolu sistēma Latvijā (es pats arī esmu strādājis šajā sistēmā un daļslodzē nedaudz strādāju) parāda to, ka finansējums patiesi, reāli un objektīvi augstākajā izglītībā pietrūkst. Šis nelielais, šis pavisam nelielais finansējums vēl joprojām un vēl jo vairāk pietrūkst, jo tas tiek zināmā mērā, nu, ja tā drīkst teikt, izsmērēts jeb izšķaidīts pa ļoti, ļoti plašu programmu klāstu – programmu klāstu ar nelielu studentu skaitu. Es neredzu šajā likumprojektā vai šajā iniciatīvā īsti pagaidām piedāvājumu no Izglītības un zinātnes ministrijas, kādā veidā šis finansējuma koncentrēšanas jautājums jeb mērķtiecīgāks finansējuma izlietojums tiks nodrošināts.

Es esmu vadījis veterinārmedicīnas studiju programmu... augstākās izglītības. Man bija tāds neliels pētījums. Tajā laikā, kad es šo darbu darīju, es lūdzu informāciju saviem kolēģiem Tartu Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekānam un Helsinku Universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekānam un vēlējos salīdzināt to, kāds finansējuma apjoms vienai studiju vietai veterinārmedicīnā tiek izlietots, tiek piešķirts no valsts speciālistu sagatavošanai. Mani atklājumi bija pārsteidzoši. Igaunijā toreiz, 2014. gadā, šis finansējums bija 1,7 reizes lielāks nekā Latvijā, un Helsinkos – 9,3 reizes lielāks uz vienu studiju vietu nekā Latvijā.

Es gribu teikt, ka situācija kopš 2014. gada būtiski nav mainījusies, veterinārmedicīnas studiju programma Latvijā ir viena no labāk finansētajām starp Latvijas programmām, jo tai ir samērā augsts jomas koeficients. Tātad, ko es ar šo gribu pateikt?

Es nedomāju, ka Latvijas augstskolas sagatavo deviņas vai piecas, vai trīs reizes sliktākus speciālistus. Tā efektivitāte, ko augstskolas sasniedz ar šo mazo finansējumu, ir ļoti milzīga, ir liela, ir laba, ir uzteicama, patiesi, piemēram, šī veterinārmedicīnas studiju programma ir akreditēta Eiropā, atzīta Eiropas Savienībā, atzīta programma reglamentētā profesijā. Tātad faktiski ar ļoti minimāliem līdzekļiem augstskolas paveic ļoti lielisku, daudzās jomās ļoti lielisku darbu. Bet augstskolas un mācībspēki no mums, no politiķiem, sagaida, ka mēs viņiem skaidri parādām, kādā virzienā Latvijas augstākā izglītība tiks vadīta turpmākos divus, trīs, četrus, piecus gadus un kas tad būs, cik programmu, cik augstskolu galu galā būs, piemēram, pēc trim vai četriem gadiem.

Es saprotu, ka vienā likumprojektā to ir grūti atrunāt un to visu nevar izdarīt, tāpēc vēlreiz uzsaku izglītības un zinātnes ministri par to, ka ir ļoti labi, ka šim jautājumam beidzot ir pievērsta uzmanība. To nevarēja izdarīt daudzu gadu laikā daudzi ministri, bet, protams, process ir tikai sākts, un rezultātu mēs vēl tikai sagaidīsim. Nezinām, cik tas būs pozitīvs.

Es gribu teikt, ka kopumā nozare atbalstīs pārmaiņas tad, ja redzēs, ka šīs pārmaiņas būs efektīvas. Ja nozare redzēs un ja mums būs drošība par to, kā augstskolu akadēmiskās un profesūras intereses tiek balansētas ar ekonomijas interesēm, ar pārvaldības, ar dažādām, teiksim, taupības interesēm un ka joprojām būs garantēta augstskolu akadēmiskā un zinātniskā darba autonomija, kas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums jebkuras augstskolas pastāvēšanā... būtībā neatkarīgas zinātnes pastāvēšanā.

Es esmu pārliecināts, ka Izglītības un zinātnes ministrijai... ministrei ir labākie nodomi, arī ieviešot šīs padomes... šo veicināt, un es domāju, ka tā tas ir, šo autonomiju veicināt, caurspīdīgumu uzlabot... Es domāju, ka mums ir vēl Saeimas komisijā jādiskutē par to, kādām ir šīm padomju funkcijām jābūt, cik un kādiem pārstāvjiem tajās jābūt, lai tiešām sabalansētu un nepadarītu... vai nepazeminātu šo augstskolu tieši zinātniskā un akadēmiskā darba autonomiju.

Kolēģi, es šajā pirmajā lasījumā, tāpat kā “Attīstībai/Par!” frakcija, atbalstīšu... Mēs atbalstīsim šo pirmo soli, šo likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”, bet uzsverot (un es vēlreiz atkārtoju – uzsverot!), ka ir ļoti, ļoti liels darbs pie otrā un trešā lasījuma vēl priekšā gaidāms. Es aicinu īpaši komisijas deputātus patiešām iedziļināties jautājumā, uzklausīt ekspertus un pieņemt Latvijas augstākajai izglītībai un zinātnei labāko risinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Arī man par šo jautājumu iznāca vairākas sarunas, un es domāju, ka daudziem no jums arī Saeimas e-pastos ir dažādi viedokļi. Arī, ja paskatāmies, par šo pašu likumprojektu tiešām ļoti cienījamas organizācijas ir izteikušās. Kā jau minēju, es arī pats vērsos pie vairākiem rektoriem, lai saprastu tās galvenās bažas, par ko tad ir šie pārmetumi.

Mazliet, lai saprastu to fonu, bet, protams, liels jautājums ir, kāda tad ir tā likumprojekta jēga. Ja mēs skatāmies tik tiešām, kāds mērķis ir definēts likumprojekta anotācijā, diemžēl to par mērķi nosaukt ir diezgan... diezgan grūti. Nu nevar būt reformai... tik skaļi nosauktajai reformai mērķis – definēt augstskolu tipoloģiju vai definēt pret... satversmes sapulces kompetenci un tad cerēt, ka, ja mēs to izdarīsim, tad notiks visas tās labās lietas, par kurām te tiek minēts, un ka tad Latvijas universitātes nonāks visos iespējamos topos, ja mēs izdarīsim tikai šīs lietas. Tomēr šīs lietas ir pārdomu vērtas un...

Tāpēc vispirms gribējās saprast to lietderību no šīm padomēm. Autonomijas jautājums ir pilnīgi leģitīms, un nekad, nu, izņemot... Nu, kā jau te arī dažās vēstulēs ir minēts, padomju laikos augstskolas nebija autonomas. Nu, tad arī šajā gadījumā tas iet uz tādu virzienu, kur universitāte varētu uzņemt... kur Izglītības un zinātnes ministrija, valdība varētu uzņemties... Ja valdībai, Izglītības un zinātnes ministrijai ir vēlme ņemt dalību šajā un tiešām dot kaut kādu pievienoto vērtību tam un viņi grib uzņemties arī līderību šajā visā procesā, tad es nesaprotu...

No sākuma ir jābūt kaut kādam viņu redzējumam, ko tad viņi dos, kādas tad būs tās zināšanas. Jo līdz šim par šīm stratēģijām, ko pati Izglītības un zinātnes ministrija saskaņoja, īsti nekāds viedoklis ministrijā nav bijis. Tad pēkšņi tagad tai vajag pārņemt kontroli, deleģējot padomēs savus cilvēkus – vienalga kādus, bet tomēr ministrijas deleģētus, kuri tad, nu, dos šo jauno stratēģiju, jauno redzējumu. Varbūt iesākumā... es domāju, par to vajadzētu runāt tālākajos lasījumos. Respektīvi, ka šo balansu saglabāt tomēr universitāšu pusē, augstskolu pusē, lai šajā gadījumā netiktu apdraudēta autonomija.

Nākamais jautājums, protams, ir par finansējumu. Kā jau minēja arī iepriekšējais runātājs Dūrīša kungs... Pilnīgi piekrītu. Ja mēs salīdzinām, kāds finansējums ir universitātēm un augstskolām... Ja salīdzina to uz jebkuru pusi un no Latvijas skatoties uz augšu vai uz leju, protams, visās mūsu kaimiņvalstīs šis finansējums ir lielāks. Šo atbildi, kā būs turpmāk nākotnē... Es saprotu, mēs jau šo ceturtdien balsosim par Nacionālo attīstības plānu, un tur mēs varam paskatīties, cik tad ir ieplānots, nu, Latvijas Nacionālā attīstības plāna stratēģijā. Varam salīdzināt šos skaitļus, lai tas, kas ir ieplānots NAP, saliekot kopā ar šiem grozījumiem, kaut ko tajās īstajās problēmās, kas ir universitātēs un augstskolās, augstākās izglītības sektorā, – vai tiešām tas kaut ko mainīs.

Ja mēs runājam par ārējo finansējumu, ko vajadzētu šobrīd piesaistīt klāt. Jūs paši zināt, cik tas ārējais finansējums... kas tas tāds ir. Tie, protams, ir dažādu fondu līdzekļi, un, manuprāt, ja mēs skatāmies uz šiem kritērijiem, tipoloģiju, tad tā ir tāda iekšējā universitāšu cīņa par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Savādāk es to nosaukt nevaru, jo – kāda jēga, jūs pasakiet man, kāda jēga atņemt Daugavpils Universitātei universitātes statusu vai Liepājas Universitātei? Protams, zinātniskais korpuss tajā brīdī vairs nevarēs pieteikties uz kaut kādiem fondiem, un tas... būs iespēja pieteikties kādām universitātēm, kas paliks, un tās kļūs par tādām savdabīgām filiālēm labākajā gadījumā.

Ieguvumu no tā es absolūti neredzu. Pat runājot... vēl pagājušajā vasarā biju viesojies Daugavpilī un runāju arī ar rektoru tieši par šiem jautājumiem un vispār Daugavpils Universitātes lomu reģionā. Tur, manuprāt, līdzīgi kā Liepājā, arī tieši tāda pati situācija – universitātes statusa noņemšana un pārsaukšana par augstskolu. Nu, es gribu saprast, kāda tad būs tā jēga un pamatojumi vispār tiem kritērijiem, kāpēc tieši tādi ir izvēlēti un kas no... kas tam visam ir pamatā. Jo arī šajos kritērijos, iedziļinoties sīkāk, mēs redzam to, ka parādās jau atsauces uz izņēmumiem no kritērijiem attiecībā uz augstskolām, ka, redz, tā augstskola tomēr var būt. Un tiešām labas augstskolas tiek minētas, kuras šobrīd neatbilst šiem kritērijiem un jau ir iekļautas iekšā kā izņēmums un... Protams, protams, tam būs liela nozīme.

Tā ka, kolēģi, es līdz šim arī no runātājiem esmu saklausījis ļoti lielas cerības par augstskolu reformu, ka tas nu būs pavērsiens mūsu augstākās izglītības sistēmai. Bet absolūti, lasot šo tekstu, es neredzu, kur tam visam ir pamats. Es piekrītu tiem kritikas autoriem, ka šajā gadījumā šis pamatojums likumprojektā neatspoguļojas.

Pats galvenais, protams, vienmēr būs finansējums. Finansējuma šeit nav, šeit ir tikai vienkārši, nu, jāsaka, kā ir... Ja mēs paņemam sauso atlikumu no šī iesniegtā likumprojekta, tā ir varas centralizācija, augstskolu autonomijas mazināšana un dažādu pseidokritēriju ieviešana, kas pēc būtības nozīmē tikai to... tā ir naudas, varas pārdale starp universitātēm iekšēji Latvijas teritorijā. Tas katrā ziņā neveicinās nekādu ārēju resursu piesaisti. Tas, manuprāt... Ja kāds man var parādīt un ja kāds var nosaukt, kur tad ir tie ārējie resursi ārpus fondiem, ko mūsu universitātes ir veiksmīgi piesaistījušas un potenciāli pie šī modeļa turpmāk varēs piesaistīt (bet tiešām nozīmīgus, es nedomāju par dažiem grantiem vai kādiem fondiem, tas ir, maziem, bet tiešām, kas varētu atstāt būtisku ietekmi uz universitāšu kopējo budžetu vai izglītības sistēmu), tad ir īstā vieta, kur to nākt un izstāstīt.

Tāpat principā pilnīgi nesaprotama ir privāto augstskolu iesaistīšana šajā modelī, ka arī tiem šīs padomes... Vispār privāto augstskolu struktūra... Grūti saprast, kādā veidā tas viss iekļausies iekšā šajā sistēmā un... Protams, manā ieskatā, būtu jāpārdomā, vai privātās augstskolas ir iekļaujamas vai nav iekļaujamas. Cik saprotu, Ministru kabineta līmenī ir bijusi diskusija par to, ka uz tām šīs padomes neattieksies. Šobrīd Saeimā mēs redzam likumprojektu, no kura nolasāms, ka tomēr padomes būs.

Tāda mētāšanās starp Ministru kabinetu un Saeimu, kas ir notikusi, manuprāt, arī ne par ko labu šajā gadījumā neliecina. Arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcija viennozīmīgi ir par to, ka reformas ir vajadzīgas. Šajā gadījumā iesniegtais priekšlikums diemžēl – diemžēl! – ir ļoti vājš un ļoti emocijās balstīts.

Viennozīmīgi šeit ir skaidri redzams šis... šī ēnas puse un ministra emocijas brīdī, kad tiešām, nu, teiksim tā, izklaidēs notērēti 20 tūkstoši, cenšoties pierādīt savu taisnību, kur acīmredzams... un skaidri bija pateikts tas, ka šī tiesvedība ir pilnīgi bezjēdzīga jau pašā sākumā. Šīs tiesvedības rezultātā ir acīmredzams aizvainojums, ko šādā veidā ministrs vēlas risināt.

Tāpat jautājumi par Augstākās izglītības padomi. Saeimā ir bijis daudz diskusiju par to. Vienmēr ir bijuši dažādi viedokļi par to, kam tur ir jābūt, kam tur nav jābūt. Plašas diskusijas bijušas pat starp atsevišķiem šīs padomes locekļiem. Bet šāda pieeja – padomi izslēgt ārā no šī... no šīs sistēmas... Nu, jābūt būtu mazliet vairāk pamatojuma, nevis tikai mērķī ierakstīt – izslēgt... likvidēsim Augstākās izglītības padomi, un izglītības sistēmas problēmas būs atrisinājušās. Es tam galīgi nevaru piekrist.

Manā ieskatā, šim jautājumam būtu jāpieiet daudz nopietnāk un jāsaprot šīs padomes jēga. Vai galu galā... Vai šī atbilde, kāpēc ir problēmas izglītības sistēmā, nav šis pats budžeta finansējuma jautājums. Ja to nerisinās, tad arī citi šie jautājumi un labie mērķi paliks šajā likumprojektā.

Diemžēl nekas pēc būtības netiek risināts. Ja kāds var pateikt, kas tieši mainīsies universitātēs bez autonomijas noņemšanas... Nu, jā, nāk padomes locekļi, jā, ir šīs sistēmas pasaulē dažādas, kādā veidā universitātes un augstskolas funkcionē, bet naudas jautājums visur tomēr dominē, un arī šajā gadījumā tas būs svarīgs.

Tā ka, kolēģi, man personīgi ļoti svarīgs ir arī Juridiskā biroja atzinums, un šīs tomēr ir publiski atvasinātas personas. Arī... Manā ieskatā, arī šeit pastāv satversmības riski, un, ja Juridiskais birojs jau šobrīd ir pateicis un ieteicis par šo likumprojektu nebalsot, tas būtu... Pirmajā lasījumā... Vispareizākais, ko darīt, būtu atgriezt atpakaļ šo likumprojektu komisijā un pēc būtības veikt uzlabojumus, mainot arī likumprojekta anotāciju, definējot skaidru mērķi, jo kā mērķis izskan kaut kādi mērķi no debatētājiem, kas pārstāv vienu vai otru partiju. Bet likumprojektā skaidri definēta mērķa nav. Šie te astoņi... astoņas atsauces, kas ir likumprojektā, nekādā veidā nenozīmē, ka tas būtu kaut kāds mērķis – likvidēt AIP. Tas nevar būt mērķis, kā rezultātā Latvija sasniegs ļoti augstus panākumus augstākās izglītības sistēmā.

Šī reforma, manuprāt, ir sagatavota ļoti vāji, to pavada tomēr ļoti plašs iebildumu un kritikas vilnis. Manuprāt, būtu pareizi, ja šo likumprojektu atgrieztu atpakaļ komisijā un komisija veiktu uzlabojumus ne tikai pamattekstā, bet arī anotācijā, risinot padomju jautājumus un kritēriju tipoloģijas jautājumus, kas izcelti kā ļoti svarīgi, bet, manuprāt, tie absolūti neko nerisina. Tieši otrādāk – rada sarežģījumus. Tieši šajās divās reģionālajās universitātēs – Liepājas un Daugavpils – tas būs visizteiktāk.

Tā ka, kolēģi, es aicinu šo likumprojektu atgriezt atpakaļ un tomēr, pirmkārt, atrast veidu, kā var organizēt diskusijas par šo jautājumu attālinātā veidā, tāpat kā mēs šeit debatējot... mums diemžēl nav iespējas pienācīgi uzrunāt savus kolēģus Saeimas deputātus... kā kolēģus uzrunāt. Otrkārt, arī izrunāt ar šiem nozares ekspertiem normālā veidā. Ir jāatrod veids, kā to darīt klātienē, un tas, ka likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir ieplānots desmit dienas, arī ne par ko labu neliecina. Tieši otrādāk. Tas liecina tikai par to, ka likumprojekta plāns ir ļoti strauji dzīt uz priekšu un komisijā noturēt diskusijas ķeksīša pēc. Es ceru, ka tā nenotiks.

Es aicinu šodien balsot pret šo likumprojektu, nodot to komisijai atpakaļ, lai komisija sagatavo likumprojektu ar kārtīgu pamatojumu... sabalansētu tiešām arī ar nozari. Aicinu šo likumprojektu atgriezt atpakaļ komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, aktivizējiet sadaļu “Par procedūru”.

Dombrovska kungs, lūdzu, piesakieties runāt par procedūru, jūs bijāt pieteicies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Jā, paldies. Man lūgums Saeimas Prezidijam paskaidrot sekojošo, skatoties uz šā likumprojekta anotāciju. Katrs deputāts var izlasīt, ka valdība lūdza šo likumprojektu izskatīt vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Tomēr šī valdības prasība vismaz šodien netiek respektēta. Man ir jautājums – kāpēc?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, jautājums ir pēc būtības Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un komisijas priekšsēdētājai – kāpēc arī šis likumprojekts vēl nav izskatīts. Par interešu... es aicinu to uzdot jūsu partijas biedrei, kas vada atbildīgo komisiju.

Paldies.

Tātad turpināsim darbu. Turpināsim debates.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Cienījamie kolēģi. Nu pirmām kārtām par to, ko tad šis likumprojekts nesīs.

Tas padarīs caurspīdīgāku lēmumu pieņemšanas sistēmu, padarīs caurspīdīgāku finanšu izlietojamības, teiksim, sistēmu, padarīs skaidrākus stratēģiskos mērķus... augstskolām sasniedzamos stratēģiskos mērķus ilgtermiņā. Tāpat tas, varbūt arī daļēji atbildot uz Vucāna kunga jautājumu, palīdzēs sadarboties arī ar industriju... šīm augstskolām... Tātad ir paredzēts, ka padomēs būs arī industrijas pārstāvji, kas veicinās augstākās izglītības jomā sadarbību ar industriju.

Ļoti būtisks aspekts, ko šī reformas daļa, teiksim, risinās, ir arī tas, ka atslēgs tātad noslēgto augstskolas pārvaldību...

Un šeit, es domāju, mums katram... Nav tālu jāmeklē, lai mēs atrastu pasaulslavenus ārstus, augsta līmeņa profesorus, doktorus, kas grādus ir ieguvuši citās valstīs, un citus spējīgus cilvēkus, ko Latvijas augstākās  izglītības sistēmas pārvaldība... dažādās Latvijas universitātēs (un pārsvarā – dažādās valsts universitātēs) ir, teiksim tā, vienkārši nelaidusi klāt un nevēlējusies nekādi iesaistīt, kaut gan tas varētu būt lielisks resurss Latvijas valstij, lielisks resurss universitātēm, lai attīstītos un stiprinātu arī starptautisko sadarbību, kas arī ir liels un svarīgs aspekts.

Tātad ar šo padomju ieviešanu būs arī... Ir plānots, ka padomēs būs arī starptautiskie eksperti, kas var nodrošināt gan starptautiskās sadarbības paplašināšanu, gan arī piesaistīt starptautiskos resursus.

Un mums arī jāskatās, kādi ir tie galvenie iebildumi attiecībā uz šo reformas daļu.

Nu, šeit atkal un atkal nāk prātā tie tolaik, 2004. gadā, virzītie augstskolu pārvaldības grozījumi, kas ir stipri līdzīgi šiem grozījumiem. Un argumenti, kuri tolaik izskanēja attiecībā uz to, kāpēc nevajadzētu virzīt šos augstskolu pārvaldības grozījumus, bija tādi: tie likumprojekti nav pietiekami izdiskutēti, tie nav pietiekami kvalitatīvi izstrādāti un tā tālāk.

Principā, ja mēs paņemam... pret šodienas diskusiju... kas izskan no dažiem opozīcijas pārstāvjiem un diemžēl arī no dažiem pozīcijas pārstāvjiem, un pāris augstskolu pārstāvjiem, tad... tad argumenti ir tieši tie paši.

Tajā pašā laikā, protams, mēs varam skatīties uz citiem diskutabliem jautājumiem. Nu, piemēram, viens – ka Latvija principā ir palikusi viena no vienīgajām Eiropas... Eiropas Savienības valstīm, kur... vai praktiski vienīgā, kur nav padomēm līdzīgu orgānu augstskolu pārvaldībā. Tā ka, nu, acīmredzot tomēr pietiekami daudzas valstis – un attīstītās valstis! – ir pieņēmušas tādu lēmumu, pēc kura augstskolu pārvaldība ir uzlabojusies.

Latvija ir arī viena no tām Eiropas Savienības valstīm, kurās ir lielākais augstskolu skaits uz iedzīvotāju skaitu.

Arī par administrācijas algu jautājumu mēs, protams, varētu diskutēt, teiksim, salīdzinot, kāds ir Latvijas augstskolās... šajās augstskolu pārvaldībās administrācijas atalgojums un kāds ir profesoru atalgojums. Šis ir jautājums, kurš ir tīrs pārvaldības jautājums un kurš... nu, ilgu laiku tas patiesībā nav gājis, jāsaka, laikam pareizajā virzienā, bet varbūt tieši otrā virzienā, tikai palielinoties šai atšķirībai starp augstskolas... teiksim, augstskolas administrācijas atalgojumu un pasniedzēju atalgojumu.

Protams, nevar noliegt, ka augstākajai izglītībai ir nepieciešams vairāk finansējuma novirzīt, bet arī šim finansējumam jābūt izlietotam maksimāli efektīvi un maksimāli adekvāti, un to mēs ar šiem grozījumiem arī cenšamies nodrošināt.

Atbildot vēl uz citiem... Daži kolēģi... te Vucāna kungs un Janīna Kursītes kundze, šķiet, piesauca Tartu Universitāti un runāja par to, ka ar šiem grozījumiem tiks samazināta augstskolu pārvaldības autonomija.

Jāteic, ka Tartu Universitātē, piemēram, piecus no padomes locekļiem pa taisno iesniedz... ieceļ ministrs.

Latvijas gadījumā... modelī, ko mēs piedāvājam, nekas tāds nav paredzēts. Pieci pa taisno nāk no pašas augstskolas vides, pieci tiek izvēlēti konkursa kārtībā, un arī šajā konkursā patiesībā var izvēlēties arī no augstskolas iekšpuses... esošus pārstāvjus. Tātad – ne tikai ārējos; tie potenciāli varbūt arī no iekšpuses. Bet mēs ļoti ceram, ka starp šiem pārstāvjiem būtu arī industrijas pārstāvji, kas veicinātu šo ekonomisko sadarbību, ka šeit būtu starptautiskie pārstāvji, kas veicinātu universitāšu starptautisko sadarbību, un arī tādi cilvēki, kas varētu starptautiskā līmenī palīdzēt Latvijas universitātēm piesaistīt ārējo finansējumu.

Runājot par finansējuma sadali, – jā, Latvijā vajadzētu vairāk finansējuma augstākajai izglītībai, bet arī pašām universitātēm būtu jāpiesaista lielāks finansējuma daudzums (Skaņas pārrāvums.)... dara daudz efektīvāk.

Un šis, teiksim, pēdējais padomes loceklis... Par to vēl notiek diskusijas – vai šis viens padomes loceklis varētu būt iecelts no ministrijas puses, vai viņš varētu būt iecelts varbūt arī no cita resora puses. Tas šobrīd vēl ir diskutabls jautājums. Un... nu, līdz ar to tās bažas par augstskolu autonomijas zudumu ir stipri dīvainas.

Tātad – kas atbalsta šo reformu? Protams, paldies politiskajām partijām, kas atbalsta šo reformu un pēc tik ilga laika ir saņēmušās iet šajā virzienā. Mūs atbalsta, protams, arī sociālie partneri – gan uzņēmējdarbības asociācijas, gan arī... Un tikko mums bija ļoti saturīga saruna ar Valsts prezidentu. Tāpat atbalsta arī jau iepriekš minētie jaunie zinātnieki, Pasaules Brīvo latviešu apvienība... Arī no universitāšu puses ir pausts atbalsts – gan RTU, gan LLU, gan arī Vidzemes Augstskola atbalsta šīs pārmaiņas.

Vēl par izskanējušo par Augstākās izglītības padomi. Ja jums vēl nav iznācis apskatīt, aicinu jūs iepazīties ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto prezentāciju, kur ir norādītas visas lietas, kuras ilgā laika posmā Augstākās izglītības padomei bija jāizdara un kuras viņi nav izdarījuši, – tas, ko ministrija ir norādījusi un kas... tie uzdevumi, kas nav veikti.

Vai Augstākās izglītības padomei ir pavisam jāpazūd – tas arī ir diskutabls jautājums, un ministrija ir gatava turpināt sarunas par to, kādā formātā tad varētu arī pastāvēt šis orgāns, ja tāds ir nepieciešams.

Par “Attīstībai/Par!” kolēģu minētajiem... Noteikti piekrītu, ka ir jātuvina augstākā izglītība un zinātne. Un ir jārisina augstskolu un zinātniskā personāla, teiksim, atalgojuma jautājumi, bet tie ir jārisina pakāpeniski un secīgi.

Kā jau komisijas vadītājs minēja, šī ir pirmā daļa no, cerams, trim šīs reformas daļām, un ar tās trešo daļu šis jautājums, uz ko norāda “Attīstībai/Par!” kolēģi, tiks risināts.

Kāpēc mēs izvēlējāmies to darīt pa daļām, nevis iet ar visu šo konceptu kopumā? Jo ir ļoti skaidra pieredze no iepriekšējām reizēm, kad šāda veida reformas ir tikušas virzītas, un daudzu augstskolu pārstāvji bija pārliecināti, ka labāk ir, teiksim, sadalīt pa daļām un iet pa daļām – pakāpeniski, secīgi –, un panākt pārmaiņas, kuras ir nepieciešamas, pa soļiem, nevis to darīt visu vienlaicīgi. Tāpēc šādu ceļu mēs esam izvēlējušies.

Par finansējumu konkrētajai reformai. Ir pieejami šobrīd 4,6 miljoni padomju ieviešanai. Tas viss, protams, ir pieejams, ja šī reforma netiks novilcināta līdz kādam neparedzamam laikam.

Protams, jāatbild arī uz izskanējušo jautājumu par universitāšu statusa noņemšanu (šo jautājumu pauda Valaiņa kungs). Un pirmām kārtām jāteic, ka nevienam statuss netiks noņemts. Tiks izvirzīti tikai kritēriji (beidzot – skaidri kritēriji), kas ir jāizpilda. Un primārie ir kvalitātes kritēriji, tikai pēc tam seko kvantitatīvie. Taču arī kvantitatīvie rādītāji ir nepieciešami, lai novērtētu kaut kāda veida kvalitāti. Un katrai šai universitātei, augstskolai tātad būs iespēja kāpt... Apvienojoties vai pašiem audzējot savu kapacitāti, viņiem būs iespēja celt savu līmeni un parādīt šo kvalitāti – kāpēc viņi var piederēt tai vai citai kategorijai.

Par to dialogu... Tas, ko es gribu teikt, ir ļoti būtiski. Par dialogu ar nozari. Dialogs ar nozari ir bijis kopš septembra. Ir neskaitāmas tikšanās organizētas ar dažādiem augstākās izglītības, teiksim, lauciņā iesaistītajiem spēlētājiem, un ir ņemti vērā ļoti daudzi priekšlikumi. It īpaši šeit jāuzsver Janīnas Kursītes... Kursītes-Pakules, atvainojos kundzei... par mākslas un... šīm augstskolām, kurām tika radīta speciāla kategorija. Un arī Kultūras ministrija saka paldies par to, ka mēs esam ņēmuši vērā... ka Izglītības un zinātnes ministrija ir ņēmusi vērā visus šos ieteikumus.

Tāpat mēs esam nākuši pretī tajā ziņā, ka turpinām runāt ar Rektoru padomi par konstruktīviem priekšlikumiem – tad, kad tie ir konstruktīvi, nevis vērsti uz to, lai noildzinātu šo reformu vai nebeigtu to vispār, kā jau tas “veiksmīgi” ir tapis darīts un principā ir noticis pēdējos 14 gadus.

Tāpēc, kolēģi, aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Aicinu strādāt tālāk kopā, uzlabot tās lietas, ko ir nepieciešams uzlabot, un beidzot lauzt šo, teiksim, ilgstošo procesu, kurā diemžēl nav izdevies šīs reformas realizēt. To ir centušies izdarīt vairāki izglītības un zinātnes ministri. Tas nav nekas jauns. Jūs visi to labi zināt, es pieņemu.

Tāpēc ir pienācis laiks... Šī Saeima spēs... paralēli daudzām citām labām lietām, kas ir izdarītas, arī šo reformu (nebaidīšos teikt – vienu no būtiskākajām reformām!) spēs veikt – un spēs to veikt ātri un kvalitatīvi.

Tāpēc ceram arī uz Izglītības un zinātnes ministrijas... Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadību, kura bez vilcināšanās šos grozījumus virzīs uz priekšu (protams, ar labām un kvalitatīvām diskusijām, bet – tomēr bez vilcināšanās!), lai šo divu gadu laikā mēs varam veikt visus soļus šai reformai un lai šīs diskusijas jaunajai Saeimai nebūtu jāsāk no jauna.

Kolēģi, ceru uz jūsu atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei otro reizi.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Pēc Anitas Muižnieces uzstāšanās man vēl bija cerības, taču pēc ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa uzstāšanās un pēc viņa teiktajiem vārdiem (īpaši par dialogu), kuri skan ļoti ciniski, un īpaši par finansējuma celšanu – pakāpenisku un kādu tur vēl...

Valdība šodien Ministru kabineta sēdē atbalstīja 8,2 miljonu eiro piešķiršanu pedagogu minimālās algas likmes paaugstināšanai no 750 līdz 790 eiro.

LIZDA atgādina, ka atalgojuma palielinājums nav attiecināts uz augstskolu mācībspēkiem. Tas rada nevienlīdzīgu situāciju. Ar ko... kādā veidā ar viszemāko finansējumu mēs tagad varēsim celt... kā augstskolas varēs celt izglītību?!

Jā, suņi rej, karavāna iet tālāk. Bet, es domāju, tā karavāna ilgi arī neklusēs. Pamēģiniet, Znotiņa kungs, jūs uzturēt ģimeni ar 600 eiro ... ar 600–700 eiro uz papīra, kā to dara jaunās paaudzes pedagogi, kuriem ir jākļūst par mūsu pedagogu nākotni!

Es piekrītu pilnībā Anitai Muižniecei – reitings nevar būt šeit mērķis. Mērķis ir studiju un zinātnes kvalitāte.

Tālāk. Par padomēm. Sauksim mēs par padomēm... Nav neviens dzirdējis... nav dzirdēts, kas būtu par padomēm vai citā vārdā sauktām... Bet, Znotiņa kungs, ir izdevīgi paņemt no Tartu Universitātes kaut ko vienu un ignorēt ko citu. Šodien apakškomisijā tieši par to bija runa. Ja jūs būtu bijis klāt, jūs šo neteiktu.

Pārmaiņām – jā! Bet tām jābūt kvalitatīvi un vispusīgi izdiskutētām. Un tām jānotiek, paceļot pedagogu algas. Kāds finansējums zinātnei? Ar tādu... nu, augstāk par vienu vietu neuzlēks.

Brīžiem mēs jau kļūstam ciniski. Visam ir robežas, arī augstskolu pedagogu pacietībai.

Protams, ir jāskatās, kāds ir rektoru, kāds ir administrācijas atalgojums, cik tas liels, kā tas samērots, – jāskatās viss kopā.

Bet, neredzot to, kādas katastrofas priekšvakarā nu jau ilgstoši atrodas mūsu augstākās izglītības joma, un domājot, ka padomes būs tās, kas to pacels... Es nezinu, varbūt padomju locekļi ies pedagogu vietā, un tad tā problēma būs atrisināta.

Man šis cinisms sāp. Sāp šie vārdi, kas skan tik pareizi, bet ir tik šausmīgi aizskaroši pedagogiem. Man ļoti sāp – personiski.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Dombrovska kungs, vai jūs runāsiet debatēs vai par procedūru? (Dep. V. Dombrovskis: “Gan, gan!”)

Tātad debatēs vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Es atvainojos, tas... tagad... Par procedūru – atsevišķi... pēc tam?

Sēdes vadītāja. Jā, mēs paturpināsim debates, un pēc kāda laika varēsiet runāt par procedūru.

V. Dombrovskis. Augsti godātie kolēģi! Es gribētu sākt ar pateicības vārdiem ministrei Šuplinskai.

Es vakardien redzēju... tika publicēti absolventu monitoringa dati. Man tiešām ir prieks, ka tagad, septiņus gadus pēc tam, kad 2013. gadā es iniciēju šo procesu – absolventu monitoringu –, beidzot tas ir noticis. Nu, par šo... acīmredzot man tiešām pozitīvi jānovērtē ministres Šuplinskas ieguldījums.

Pateicoties šim absolventu monitoringam, mēs redzam, ka šī bilde augstākajā izglītībā ir tāda, nu, ļoti nevienlīdzīga, maigi izsakoties. Mēs redzam, piemēram, to, ka absolventu ienākumi divus gadus pēc absolvēšanas... atšķirība var būt 10 reizes... Tā, piemēram, ja salīdzinām Rīgas Ekonomikas augstskolas absolventu ienākumus (man bija tas gods strādāt tur kā profesoram kādus astoņus gadus)... salīdzinot ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas komerczinību programmas absolventu ienākumiem, tā atšķirība ir 55 tūkstoši gadā... Salīdzinot ar 5 tūkstošiem, tās ir 10 reizes...

Tas, protams, rada vairākus jautājumus.

Mēs kopumā... Laikam uzskatām, ka kopumā mēs neesam ļoti apmierināti ar mūsu augstākās izglītības sistēmu, lai gan ir tādas augstskolas kā Rīgas Ekonomikas augstskola, Rīgas Stradiņa universitāte, kas ir spējīgas piesaistīt studentus no Vācijas un Norvēģijas. Bet... nu, otrā galā ir arī ļoti dažādas augstskolas.

Tātad neviena Latvijas augstskola nav pasaules augstskolu Top 500. Nu, šeit daži pateica, ka tas neesot svarīgi. Saprotiet, tie studenti, topošie studenti, kas meklē izcilību, ļoti skatās uz tiem reitingiem. Un viņus absolūti neuztrauc, ko par tiem reitingiem domā Muižnieces kundze vai visa Jaunā konservatīvā partija. Viņiem tas ir absolūti vienalga, viņi skatās uz reitingiem. Un viņi ies studēt... meklēs iespējas studēt tur, kur tie reitingi liecina par to, ka tur augstskolas ir izcilas.

Tātad – mēs zinām, ka neviena Latvijas augstskola nav tajā Top 500, bet Tartu Universitāte, piemēram, ir.

Par šo finansējumu jau diezgan daudz tika pateikts, bet es gribētu vēlreiz atkārtot dažus faktus.

Saskaņā ar Augstskolu likumu nepieciešams augstākajai izglītībai atvēlēt finansējumu 2 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Jūsu koalīcija nekad to nav izdarījusi, jūs esat balsojuši pret visiem priekšlikumiem finansēt augstāko izglītību tieši tādā apmērā.

Tas ir fakts numur viens.

Fakts numur divi. Augstskolas docents saņem uz rokas mazāk nekā skolotājs kādā no Pierīgas skolām. Un arī tas fakts runā pats par sevi. Un šeit arī... Man nav skaidrs, kāda ir jēga šeit runāt par kaut kādiem ārvalstu pasniedzējiem, profesoriem. Man īsti nav skaidrs, no kuras valsts iespējams ārvalstu profesorus piesaistīt ar šādu... ar šādu piedāvājumu.

Tajā Top 500... Pēc finansējuma, piemēram, Tartu Universitāte ir tajā Top 500, bet Latvijas augstskolas – nav.

Salīdzināsim finansējumu – finansējumu uz vienu studentu un finansējumu vispār. Finansējums uz vienu studentu: Latvijas Universitāte – apmēram 5 tūkstoši eiro uz vienu studentu; Rīgas Tehniskā universitāte – 4 tūkstoši eiro uz vienu studentu, Tartu Universitāte – 10 tūkstoši eiro. Tātad Tartu Universitātei – divas reizes lielāks.

Tartu Universitātes budžets ir vairāk nekā divas reizes lielāks kā Latvijas Universitātei un trīs reizes lielāks kā Rīgas Tehniskajai universitātei.

Līdz ar to, manuprāt, ir skaidrs... Nu, te nevajag nekādu doktora grādu, pat nevajag nekādu bakalaura grādu, lai saprastu, ka izcilība prasa resursus, izcilība prasa finansējumu un ka finansējums, patīk vai ne, ir absolūti nepieciešams, obligāts priekšnosacījums jebkādai reformai.

Un ko tad mums piedāvā ministre Šuplinska? Es nezinu, kas... Jaunā konservatīvā partija... un visi pārējie koalīcijas partneri... savā pateicībā par to, ka viņi... ka Jaunā konservatīvā partija... un pārējie atbalstīja... sākot no teritoriālās reformas un beidzot ar visām tām skaistajām lietām, ko piedāvā Nacionālā apvienība...

Nu, es visur meklēju, vai ir vīzija; vai tiem, kas īsteno šo vīziju, ir prasmes to izdarīt; vai tiem, no kuriem tiek prasītas pārmaiņas, ir stimuli to darīt. Un, protams, saistīts ar to ir jautājums, vai tam visam ir paredzēti resursi un vai ir rīcības plāns.

Un tagad iesim pa punktiem.

Vīzija. Tātad – kāda vīzija ir Izglītības un zinātnes ministrijai? Kāda vīzija ir ministrei Šuplinskai? Kur ir tā vīzija par augstāko izglītību? Viss, kas mums ir, – pirms kāda laika parādījās konceptuāls ziņojums par iekšējo pārvaldību. Un tas ir viss! Jūs tātad vēlaties pateikt, ka visu to, kas notiek augstākās izglītības sistēmā, var sašaurināt līdz iekšējai pārvaldībai? Ka šeit nav absolūti nekāda sakara nedz ar finansējumu, nedz ar jebkādām citām lietām?

Jūs šajos piedāvātajos grozījumos diezgan daudz runājāt par to, ka... par to, vai kaut kas atbilst vai neatbilst starptautiskajam novērtējumam.

Es nezinu, vai jūs esat lasījuši šo konceptuālo ziņojumu no IZM. Uzdosim jautājumu: vai šis ziņojums, ka tāda stratēģija... vai tas... kādu atzīmi tas saņemtu jebkurā starptautiskajā novērtējumā? Nu, es jums došu novērtējumu, ka... nu, esmu gatavs derēt, likt ķīlā naudu, lielu naudu, ka šis ziņojums... nu, to pat nepieņemtu nekādai starptautiskai novērtēšanai, jo ir tomēr kaut kādi minimāli... minimālie kritēriji.

Pēc būtības viss, kas tiek piedāvāts, ir iznīcināt augstskolu neatkarību un autonomiju, jo faktiski tiek paredzēta tieša pakļautība Ministru kabinetam un politiķiem. Tajās padomēs, kuras izvēlēsies un iecels rektoru un kuras spēs arī atlaist rektoru, – tajās padomēs būs garantēts mazākums tieši augstskolai, līdz ar to augstskolai jebkāda autonomija kā tāda absolūti pazudīs. (Nav saklausāms.)… padome pieņem darbā rektoru un var viņu atlaist. Padome nosaka personāla atalgojuma politiku un tā tālāk. Tātad līdz ar to tiek ieviesta, nu, tāda... Jaunajai konservatīvajai partijai tāda raksturīga... tā baiļu politika, lai pat augstskolām būtu bail kritizēt savus politiskos kungus – aiz bailēm, ka vienkārši elementāri... vai nu samazinās atalgojumu, vai atlaidīs no darba, vai... nu, kaut kā tā.

Šie piedāvātie grozījumi ir augstskolu neatkarības un autonomijas beigas!

Un kādi tie īstie iemesli – tas tā interesanti. Palasiet uzmanīgi to konceptuālo ziņojumu par to pašu padomi! Tur ir teikts, ka padome, starp citu, arī apstiprina nekustamo īpašumu plānu. Nu, acīmredzot kādam no ministres biroja ir ļoti liela interese par nekustamajiem īpašumiem.

Attiecībā uz vīziju. To, ko arī nesen runāja Znotiņa kungs... Par visu to pozitīvo efektu uz tautsaimniecību un visu ko... Jūs paskatieties uz anotāciju! Anotācijā pateikts, ka nekādas ietekmes uz tautsaimniecību nav. Nekādas! Galvenā ietekme, kā teikts tajā anotācijas sadaļā, ir tā, ka Saeimai samazināsies administratīvais slogs, jo Saeimai vairs nevajadzēs apstiprināt augstskolu satversmes. Nu, tas ir praktiski ir viss! Tāda, jūsuprāt, ir jūsu piedāvātajiem grozījumiem ietekme – ka Saeimai vairs nevajadzēs apstiprināt augstskolu satversmes... un Ministru kabinetam arī ne.

Tātad, ja jūs padomāsiet, ko tā jūsu stratēģija, piedāvātā stratēģija, risinās pēc būtības... Tas nozīmē, ka jūs pēc būtības sakāt, ka tie līdzekļi ir pietiekami un ka visas problēmas ir tikai tāpēc, ka augstskolām ir slikta vadība.

Ja jūs uzskatāt, ka augstskolām ir slikta vadība, ka tā pieņem kaut kādus nepareizus lēmumus, tad jums ir pienākums izskaidrot, ko tad to augstskolu vadība dara nepareizi. Ko viņi dara nepareizi?

Jo... Paņemsim kādu piemēru. Paskatīsimies uz to pašu Rēzeknes akadēmiju, no kuras nāk pati ministre Šuplinska. Kā mēs no šī absolventu monitoringa redzam, Rēzeknes akadēmijas absolventi saņem 10 reizes mazāku atalgojumu. Atalgojums pēc diviem gadiem... vismaz... komerczinībās... ir 10 reizes mazāks nekā absolventiem no Rīgas Ekonomikas augstskolas. Ir acīmredzama problēma, ja? Bet kādēļ ir tā problēma? Nepietiekama finansējuma dēļ? Studentu kvalitātes dēļ? Vadības kļūdas dēļ? Pēc būtības Šuplinskas kundzes stratēģija saka, ka tas viss – tā ir vadības problēma. Ka Rēzeknes akadēmijas vadība pieņēma nepareizus lēmumus. Un ka līdz ar to tā Rēzeknes akadēmijas un citu augstskolu vadība ir jānomaina ar šā likuma palīdzību, ja? Tāda pēc būtības ir visa jūsu stratēģija, ja? Ka finansējums ir pietiekams, bet ka vadība ir vainīga, vadība jānomaina?

Tātad prasmes, ar kādu jūs piedāvājat nomainīt to vadību, atslēgelements ir tās padomes, ja? Man jautājums – kas tad būs to padomju locekļi? Vai tie, kas tiks tajās padomēs, būs kaut kādas kārtējās pelēcības no politiskās pasaules – Saeimā neiekļuvušie, caurkritušie politiķi?

Jūs tajā likumā piedāvājat, ka padomes priekšsēdētājs, kuram... nedrīkst būt no augstskolas... ka viņa mēneša... nedrīkst pārsniegt pusotru vidējo atalgojumu... mēneša atalgojumu valstī. Jūs iedomājaties, ka, piemēram, Latvijas Universitātes vai Rīgas Tehniskās universitātes, vai Rīgas Stradiņa universitātes padomes priekšsēdētājs būs cilvēks ar atalgojumu, kas ir pusotra vidējā mēnešalga. Kolēģi, jūs vispār varat iedomāties, kādus šarikovus viņi ieliks tajās padomēs ar šādu atalgojumu?! Ko tad tie cilvēki izdarīs ar... vismaz ar tām augstskolām, kurām ir izdevies uzbūvēt kaut ko izcilu, kā, piemēram, tai pašai Rīgas Stradiņa universitātei? Stimuli. Kādi tad ir stimuli?

Te daudz tiek runāts par to, ka milzīgs ir atbalsts no augstskolām. Ja ir tik milzīgs atbalsts no augstskolām, no akadēmiskās pasaules, tad kāpēc mēs par to nedzirdam? Kāpēc mēs neko neredzam no šā atbalsta izpausmēm? Bet tas, ko mēs redzam, ir anotācija. Nu, te kolēģi jau citēja, es citēšu vēlreiz: “Sabiedrības līdzdalība nav nepieciešama [..].” Ja tas atbalsts ir tik milzīgs, tad kāpēc jūs nevēlaties to sabiedrības līdzdalību, lai viņi pastāstītu par to, cik milzīgs ir atbalsts šai...?

Tālāk. Resursi. Nu, šeit vispār nav, ko teikt. Te jebkurš var paskatīties to pašu anotāciju, to daļu, kura ir par budžetu, un pārliecināties, ka tā daļa ir pilna ar nullēm. Tur ir tikai nulles. Tur nav nekāda budžeta, nav faktiski nekāda finansējuma.

Rīcības plāns. Kas tiek piedāvāts? Es saprotu, ka tiks piedāvāts priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10 dienas. Un citēju jau atkal: “Sabiedrības līdzdalība nav nepieciešama [..].”

Kolēģi! Rezumējot par šo likumprojektu jāteic, ka ir absolūti skaidrs, ka augstākās izglītības jautājumiem jau ļoti sen ir nepieciešami risinājumi. Un pagātnē ir bijuši ministri – ne daudzi, bet daži ministri –, kas tos risinājumus mēģinājuši ieviest. Viņiem diemžēl tas dažādu iemeslu dēļ nav izdevies. Bet tas, ko tagad dara ministre Šuplinska kopā ar Jauno konservatīvo partiju, ir lāča pakalpojums pārmaiņām un reformām kā tādām. Jo pēc šāda... nu, būs diezgan ilgi jāgaida līdz tam, kad kaut kādas nākamās... kad atvērsies nākamais loks, kad sabiedrība, cilvēki būs gatavi pārmaiņām.

Šis ir ļoti vāji sagatavots piedāvājums. Es aicinu to noraidīt. Un aicinu Jauno konservatīvo partiju nosūtīt to atpakaļ uz Izglītības un zinātnes ministriju, lai ministrija izdarītu savus mājasdarbus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šī noteikti nav tā reize, kad mēs varam runāt par koalīcijas disciplīnu – vismaz ne attiecībā uz Nacionālās apvienības frakcijas deputātiem. Frakcijas deputātiem es esmu skaidri apliecinājis un aicinājis, ka šeit nekādi koalīcijas apsvērumi nav jāņem vērā, ir jādiskutē un jāspriež par šo jautājumu pēc būtības.

Nacionālās apvienības balsojums, visticamāk, būs atšķirīgs. Un neatkarīgi no balsojuma katrs viedoklis baudīs visdziļāko – visdziļāko! – cieņu. Te ir katrs par sevi. Un katram ir jāatbild uz jautājumu, kurš no soļiem (nevis kā brīnumnūjiņa, bet kā solis pareizā virzienā) dotu vislabāko pienesumu Latvijas studentiem un Latvijas sabiedrībai kopumā.

Kā jau Ašeradena kungs teica, komisija aicina atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu. Es mēģināšu interpretēt – savā redzējumā –, ko nozīmē komisijas atbalsts.

Komisijas atbalsts nozīmē to, ka komisijas vairākums ir atzinis trīs lietas.

Pirmkārt, – ka, jā, augstākās izglītības sistēmā ir problēmas un tās ir jāatrisina.

Otrkārt, – ka, jā, ir nepieciešama lielāka sabiedrības pārstāvju iesaiste šajā sistēmā.

Un, treškārt, – jā, ir nepieciešams definēt dažādu augstskolas tipu mērķus un kritērijus.

Tas ir viss.

Manuprāt, ne par ko citu komisijas vairākuma jāvārds šobrīd nav.

Un, ja Saeimas deputātu vairākums šodien atbalstīs pirmajā lasījumā šo likumprojektu, tad, visticamāk, komisijai būs jāstrādā pie šī likumprojekta kā pie jauna likumprojekta – noteikti bez steigas, ejot cauri punktu pa punktam katrai no... katram no diskutējamiem jautājumiem.

Mazliet atgriezīšos pie šiem trim “jā”... par izglītības sistēmas problēmām. Jāņem vērā, nu, kaut vai tas apstāklis, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, ir samērā augsts studējošo skaits, studētgribētāju skaits, bet tajā pašā laikā Latvija ir viena no tām valstīm, kurās ir viszemākais absolventu skaits attiecībā pret studējošo skaitu. Tāpat mēs esam viena no valstīm, kurās ir vislielākais augstskolu skaits uz... pret iedzīvotāju skaitu.

Un vēl viens piemērs. Nesen mēs Ārlietu ministrijai prasījām datus par atteiktajām vīzām, kuras bija pieprasītas, pamatojoties uz to, ka Latvijas augstskolas ir pieņēmušas... uzņēmušas topošos studentus. Un liela daļa no šīm vīzām trešās pasaules... trešo... trešo valstu pilsoņiem ir atteiktas, tāpēc ka faktiski nav pat viselementārākajā līmenī valodas zināšanas, arī angļu valodas zināšanas. Augstskolas faktiski, pieņemot... Un dažos atsevišķos gadījumos šīs situācijas starp dažādām augstskolām tiešām ir ļoti dažādas... Dažos gadījumos atteikumu skaits ir vairāk nekā 50 procenti. Tas vienkārši liek aizdomāties, ka sistēmā ir problēmas. Taču vienlaikus es vēlos teikt, ka tas, protams, nenozīmē, ka viss ir slikti, – vēl jo vairāk, ja ņemam vērā jau pieminēto finansējuma apmēru, kādu līdz šim esam spējuši sistēmā ieguldīt.

Es atceros – pavisam nesen mēs plašsaziņas līdzekļos lasījām par Latvijas Universitātes jauno, topošo juristu panākumiem, iegūstot pirmo vietu starptautiskās sacensībās, aiz sevis atstājot Oksfordas komandu. Nu, tas ir viens simbolisks atgādinājums, ka noteikti nevar teikt, ka viss šajā sistēmā ir slikti.

Godātie kolēģi! Es šodien balsošu nevis “par” šo likumprojektu, bet gan “par” to, ka šis pārmaiņu virziens ir pareizs un ka nebūtu pareizi, ka tas tiek norakts aizmirstībā.

Par sabiedrības pārstāvju lielāku iesaisti. Pilnīgi skaidrs, ka Nacionālā apvienība nebūs gatava atbalstīt likumprojektu, ja tas modelis tiks... ja padomes sastāvs tiks atstāts tāds, kāds tas šobrīd ir. Es zinu, ka Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji man nepiekritīs, bet faktiski pašlaik ir ļoti liela iespējamība, ka – pie piedāvātās redakcijas – atbildīgās ministrijas pārstāvju skaits padomē varētu būt vairākumā. Jā, it kā ministrija virza tikai vienu pārstāvi... Tad šis viens pārstāvis var būt izšķirošais, ja... ja vēl pieci tiek virzīti konkursa kārtībā. Un to, kā šis konkurss notiek, kāda ir atlases komisija, – to tālāk... to nenosaka likums, to nosaka Ministru kabineta noteikumi, kur acīmredzot attiecīgi arī... Izglītības un zinātnes ministrija arī šos noteikumus gatavos.

Bez... neuzticēšanās Izglītības un zinātnes ministrijai... nav runa par uzticēšanos vai neuzticēšanos, jo uzticēties var konkrētai personai, konkrētam politiķim... Bet – mēs radām normas, kuras būs spēkā arī citām politiķu paaudzēm! Sistēmiski tas nav pareizi.

Un arī, ja ir bijusi atsaukšanās uz kaimiņiem, uz to pašu Igaunijas piemēru... Tartu Universitāte... Jā, ja ir pieci ministrijas pārstāvji, pieci augstskolas pārstāvji, tad šis viens pārstāvis ir nosacīti neitrālā puse, zinātnieku pārstāvis Igaunijas gadījumā. Latvijas gadījumā tas, manuprāt, varētu būt, piemēram, Valsts prezidenta pārstāvis.

Un ir vēl viens jautājums – par tipoloģiju un kritērijiem. Es pilnīgi piekrītu, ka kvantitatīvais kritērijs jeb studējošo skaits nevar būt vienīgais rādītājs, pēc kā vērtēt. Tas ir zināms rādītājs, ar izņēmumiem, bet... tomēr lielāks studējošo skaits bieži vien ir saistīts ar kvalitāti. Tajā pašā laikā... Nu, pareizi, – ir pieeja: ja izpildās kvalitātes kritēriji, tad kvantitatīvais kritērijs tiek... teiksim tā – netiek iespējots. Bet kā tad mēs mērām kvalitāti? Pašlaik šis piedāvājums, vismaz ilgtermiņam, nav pietiekošs, jo ir runa par zinātniskās darbības izvērtējumu, bet zinātniskās darbības izvērtējums noteikti nav vienīgais augstskolas kvalitātes novērtējuma rādītājs. Ļoti būtiska ir arī studējošo reģistra datu analīze un monitorings. Noteikti ir jāmeklē papildu kritēriji, kā mēs varētu kvalitāti mērīt. Kvalitāte noteikti ir jāmēra, un kvalitātei ir jābūt prioritārai.

Nacionālā apvienība no pašreizējā piedāvājuma noteikti nevarētu atbalstīt principu, ka rektoram netiek prasītas valsts valodas zināšanas. Jā, es saprotu, ka var dot laiku valodas apguvei, bet... spriežot pēc citiem izņēmumiem un konkrētām augstskolām, mēs zinām, kā mums ar šādiem pārbaudes laikiem līdz šim ir klājies, – nav klājies sevišķi labi.

Nacionālā apvienība neatbalstīs arī kādu izņēmuma normu attiecināšanu uz zināmu valsts amatpersonu grupām.

Tāpat ir jautājumā par augstskolu satversmju apstiprināšanu. Mēs piekrītam no nozares puses skaļi izskanējušajām iebildēm pret to, ka augstskolu satversmes būtu jāapstiprina Izglītības un zinātnes ministrijā vai Ministru kabinetā. Mēs sliecamies uz to, ka savas satversmes varētu apstiprināt pašas augstskolas. Cik es sadzirdēju, ministrija ir gatava šajā jautājumā iet uz kompromisiem. Un tā es varētu turpināt un turpināt.

Tātad šim darbam, septiņreiz visu nomērot un ļoti rūpīgi ievērojot to virzienu un principus, būtu jāsākas gandrīz kā no jauna, iesaistot visas puses, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Ja mēs šodien noraidām, tad, protams, tā būs bijusi deputātu izvēle.

Nu ir trīs iespējamie scenāriji attiecībā uz to, kas notiks tālāk.

Pirmais scenārijs. Noraidīšanas gadījumā ministrija padodas un nekādas pārmaiņas nenotiek, viss paliek pa vecam. Apmēram tā, ka ieņem pozu: “Ja jau jums nevajag, tad mēs pievērsīsimies kaut kam citam!” Nu, tas nav scenārijs, par kādu es gribētu balsot.

Kā jau es teicu... Saprotot to, ka pārvaldes jautājums nav burvju nūjiņa... un, iespējams, ministrija par maz ir pratusi akcentēt un parādīt kopsakarību starp pārvaldes modeļa maiņu un mērķu sasniegšanu... un, saprotot to, ka finansējums, piemēram, ir daudz būtiskāks apstāklis, kas jāņem vērā... Neveikt šīs pārmaiņas, neiet to ceļu, kuru tomēr ir gājušas tās valstis, kurām Latvija augstākās izglītības ziņā mēģina līdzināties, – šādu scenāriju izvēlēties es negribētu.

Otrais iespējamais scenārijs. Ja likumprojekts tiek noraidīts, Izglītības un zinātnes ministrija turpina strādāt pie jauna likumprojekta. Nu, tādā gadījumā ir jautājums: ja mēs šobrīd neesam apmierināti... ja ir tādi, kas nav apmierināti ar to procesu, ar to, kā ministrija strādājusi līdz šim, tad kur ir garantijas, ka nākamais piedāvājums būs kvalitatīvi labāks? Kur ir garantijas, ka kaut kas ļoti būtiski mainīsies sociālo partneru iesaistē vai spējā veikt dialogu ar sociālajiem partneriem? Arī šis scenārijs man nešķistu loģisks – noraidīt, lai, zaudējot laiku, ļautu atkārtoties faktiski tam pašam.

Un trešais iespējamais scenārijs. Ja mēs balsotu “par” šo likumprojektu, tad pie šā likumprojekta turpinātu strādāt Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kurā ir pārstāvētas visu Saeimā ievēlēto partiju frakcijas un kurā var piedalīties arī ikviens cits deputāts.

Es domāju, ka... nu, var dažādi vērtēt komisijas lēmumus, bet neviens nevarētu pārmest, ka komisijas darbs nebūtu demokrātisks; ka pie komisijas galda vietu nevarētu atrast ļoti dažādu institūciju, organizāciju, viedokļu pārstāvji. Ar viņiem visiem kopā tad būtu jāiet cauri visiem punktiem un jāgatavo tāda redakcija, par kuru mēs ar lielāku pārliecību varētu – ne tik šaubīgi kā šodien – aicināt balsot “par”.

Tātad aicinājums no manas puses šodien ir šāds – balsot “par” (zināmā avansā). Bet tie, kas to nedarīs... es ļoti labi saprotu arī viņu motivāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai.

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Labdien, kolēģi! Es balsošu “par”. Un gribu dalīties ar jums... par mana balsojuma motivāciju.

Es domāju, ka šis brīdis ir ļoti nozīmīgs Latvijai, jo beidzot šāds likumprojekts ir atnests līdz Saeimai. Tas nav izdevies nevienam līdzšinējam izglītības un zinātnes ministram.

Kā mēs atceramies, ministram Robertam Ķīlim tas bija ļoti nopietns klupšanas akmens – pati nozare pretojās. Mēs redzam arī šodien – ministrei Ilgai Šuplinskai nav viegli atrast dialogu ar nozari. Un es gribu aizstāvēt Ilgu Šuplinsku ne tikai tāpēc, ka viņa ir mana... manas partijas biedre; es gribu viņu aizstāvēt kā cilvēku, kas konsekventi ir darījis savu darbu.

Par manas balsošanas motīviem. Es gribu teikt, ka es... Klausoties šo diskusiju, dzirdu, ka tas ir paaudžu konflikts. Jo (Starpsauciens.)... Ļoti jauki, ka es šeit, zālē, dzirdu ļaunus smieklus. Tas nozīmē, ka process virzās un tam ir jānotiek. Jā, ļaunie smiekli pieder pie lietas. Un akadēmiskā vide ir pieradusi pie ļoti asas kritikas par saviem viedokļiem.

Pirms startēju šajās Saeimas vēlēšanās, man bija tikšanās ar FICIL – Ārvalstu investoru padomi Latvijā. Un es ieguvu viņu skatījumu, redzējumu par Latvijas augstāko izglītību. Un es negribētu, lai valstu ierindā Latvija atrastos šobrīd faktiski pēdējā vietā – kopā ar Grieķiju un Turciju, kuras vēl nav paveikušas šāda veida reformu.

Tas ir patiešām ļoti nozīmīgs brīdis – šis likumprojekts ir atnests līdz Saeimai. Un, ticiet vai ne, es esmu redzējusi vēl sliktāku atnestu likumu. (Smiekli. Aplausi.) Ja tas patiešām iepriecina Papules kundzi un arī kaut nedaudz mierina ļoti cienījamo profesori Janīnu Kursīti-Pakuli, tad atkārtošu: es esmu sastapusies ar likumu, kurš ir atnests tiešā tulkojumā no Google, – tādu, kur pat latviešu valodu nevarēja saprast.

Tā ka šeit ir redzēti visādi brīnumi. Patiešām. Un tieši tāpēc tos, kuri varbūt nepārstāv augstākās izglītības sistēmu, es aicinu būt drosmīgiem un atbalstīt Latvijas valsti šajā brīdī. Un aicinu atcerēties, cik “sirsnīgi” opozīcija lamāja un pat lādēja administratīvi teritoriālo reformu – cik tā ir slikti sagatavota un cik tā ir nevajadzīga Latvijai.

Šis likumprojekts, par kuru mēs šodien, tūlīt, balsosim pirmajā lasījumā, ir ļoti svarīgs. Tas ir ļoti svarīgs Latvijai. Es gribētu, lai Latvijā augstākā izglītība attīstās un ir iekļaujoša un atvērta tiem mūsu speciālistiem, kuri nāk ar pasaules pieredzi.

Man ir ļoti žēl, ka Rīgas Stradiņa universitāte nepieņēma Uģi Gruntmani. Viņš, manuprāt, būtu ļoti nozīmīgs pienesums mūsu medicīnas izglītībai.

Es aicinu tos, kas šaubās un kas nav varbūt nozares pārstāvji, ieraudzīt, ka, ja šis likumprojekts pirmajā lasījumā tiktu nodots Saeimai... Darbs Saeimā – tā ir visplašākā platforma, kurā var piedalīties arī nozares pārstāvji, ar kuriem varbūt ministrei neizdevās atrast dialogu. Es vēlreiz norādu – tas nav izdevies nevienam izglītības un zinātnes ministram. Šāds likums bija vajadzīgs jau pirms 16 gadiem.

Un apliecinājums tam ir mazs fragments no manas dzīves. Es tiku uzaicināta vienā augstskolā par zinātņu prorektori, jo tur vecā gvarde bija apturējusi jauno doktoru darbu aizstāvēšanu. Bija vajadzīgs viens citas nozares cilvēks, lai izdarītu pārmaiņas vienā augstskolā. Un tur nelīdzēja arī korporatīvā, teiksim, padome, kura... ieradās, teiksim, sabiedrībā atzītas personības, tās padzēra kafiju, mēs parunājām...

Ir vajadzīga ļoti nopietna intervence augstākajā izglītībā, lai radītu šo pārrāvumu. Un, manuprāt, uz to gaida visi jaunie speciālisti, arī visi tie, kas ir studējuši citur pasaulē, viņi gaida šīs pārmaiņas – Latvijai.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Tas ir augstākajā mērā svarīgs Latvijas valstij.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ivetai Benhenai-Bēkenai.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Labākais, ko mēs varam dot jaunajai paaudzei, ir izglītības sistēma, kas ir pieejama un konkurētspējīga.

Piekrītu, ka kritika un ieteikumi ir laba lieta, bet pieredze rāda, ka ar kritiku un padomiem mēs nekur tālu netiksim. Tāpēc jāatzīst, ka priekšā mums visiem ir vēl smags darbs. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, lai mēs visi kopā – kritiķi, praktiķi un padomdevēji – beidzot varam ķerties pie darba, veidojot labāku izglītības sistēmu mūsu jauniešiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

Kolēģi, šajā zālē, lūdzu, visi ielieciet austiņas (Nav saklausāms.)… (Dep. V. Dombrovska starpsauciens.) Ieliec, Dagmāra, austiņas!

E. Papule (SASKAŅA).

Varu runāt, kaut arī mans laiks tiek...? Priekšsēdētājas kundze, es varu runāt, kaut arī man laiks jau tiek...?

Sēdes vadītāja. Viss tiks nokārtots.

E. Papule. Es nerunāšu tik ilgi, bet... vienkārši laiks rit.

Labi. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tā... Kolēģi, lūdzu, visi ielieciet austiņas savos datoros!

Lūdzu, nākamajam runātājam, Evijai Papulei, debašu laiku nogrieziet... no sākuma... Debašu laiku Evijai Papulei nolieciet uz nulles, lai pēc tam mēs redzam atskaiti. Skaņa ir normalizēta.

Papules kundze, izdarīsim tā: jūs piesakieties... (Starpsauciens: “Nedzirdam!”)

Sēdes vadītāja. Papules kundze, izdarīsim tā: jūs vēlreiz piesakieties debatēm. Varbūt kāds vienkārši rotaļājas te, šajā zālē. Tas arī ir iespējams.

Tātad vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule. Jā, paldies.

Šobrīd, klausoties šīs debates, ir jāatzīst, ka tās ir savdabīgas no vairākiem aspektiem.

Viens no tiem ir šāds. Ir jāatzīst, ka tiešām komisijā – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā – bija debates un koalīcijas partneri runāja... un Dzintara kungs to apliecināja arī šodien... runāja par kaut kāda avansa došanu. Un ir diezgan normāls jautājums – kam šis avanss tiek dots? Kam jūs gatavojaties dot avansu – sev vai komisijai? Atbildes nav, jo skaidrs, ka... kam šis avanss tiek dots, nav zināms. Līdz ar to... Diez vai šādā veidā var likumprojektu pieņemt pirmajā, otrajā... astotajā un devītajā lasījumā.

Otrs aspekts. Nu, diezgan liekulīgi ir... klausīties no koalīcijas cilvēkiem, kas pagājušajās reizēs... jau divreiz ir noraidījuši finansējuma, atbilstīga finansējuma, piešķiršanu augstākajai izglītībai un zinātnei... Saprotams, ka pieminēt... Un, manuprāt, tas ir liekulības augstākais punkts... un zināmā mērā arī melu augstākais punkts – pieminēt 4,2 miljonus (Eiropas Savienības projekta naudu, kas jāiztērē nepilnos divos gados), nepasakot, kur ņems tālāk finansējumu šo padomju darbībai. Nu, tas rāda vai nu aprobežotību, zināmu stulbumu, vai tomēr melus, vai tādu uzstājību, kas varbūt der kaut kur citur, bet ne augstākajā izglītībā, zinātnē... un droši vien arī ne parlamentā.

Augstprātīgi – minēt 4,2 miljonus no Eiropas Savienības naudas, tajā pašā laikā saprotot, ka šobrīd pieņemts lēmums tikai par skolotāju algu paaugstināšanu par nieka 40 eiro! Bet par augstāko izglītību neviens nerunā. Vai šo padomju cilvēki būs tie, kas lasīs lekcijas un vadīs nodarbības un kas tātad strādās arī attālināti? Par kādu algu? Par minimālo algu? Un vienmēr gaidīs, vai kāds kaut ko piešķirs vai nepiešķirs? Es domāju, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas puses nevarētu būt tādi tukši vārdi, kas... nenes kopējo finansējumu un nepasaka tālākos soļus šajā reformā.

Šobrīd neviens no Izglītības un zinātnes ministrijas puses nerunā par kvalitāti. Varbūt ir vērts atklāti pateikt, ka izglītības kvalitātes monitoringa projekts ir beidzies ar fiasko. Tādēļ arī šobrīd var runāt tikai par vienu kvantitatīvu rādītāju... tur tūkstotis, četri tūkstoši vai... nu, vienalga, kādu skaitli nosauksiet... nepieciešamo... studentu skaita kā kvantitatīvā rādītāja norādīšanai... Jums nav īsti neviena kritērija, kā vērtēt un kā mērīt kvalitāti. Zinātniskās publikācijas ir viss, kas jums šobrīd ir.

Kur šajā sarunā, šajās debatēs ir piemēri par kvalitātes kritērijiem?

Un “visjaukākais”, manuprāt, ir dzirdēt no JKP, ka likums ir slikts, – tas ir vienkārši apbrīnojami! Un aicināt parlamentu atbalstīt sliktu likumu!

Bet es šoreiz pievērsīšos vienam citam traktējumam... koalīcijai. Ņemiet un nobalsojiet “par” pirmajā lasījumā... “par” likumprojekta pieņemšanu, jo šādā veidā jūs faktiski izsakāt neuzticību Ilgai Šuplinskai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam otro reizi.

R. Znotiņš (JK).

Vispirms es gribu atbildēt... Tomēr, šķiet, palika neatbildēts jautājums. Uz Janīnas Kursītes-Pakules uzdoto jautājumu...

Sēdes vadītāja. Znotiņa kungs, lūdzu, pārbaudiet sava datora kameru, vai tā ir atvērta. Mēs jūs neredzam.

R. Znotiņš. Tā ir atvērta.

Sēdes vadītāja. Nu, mēs nevaram jūs redzēt.

R. Znotiņš. Es pārlādēju... Tūlīt!

Sēdes vadītāja. Mēs turpināsim debates, un pēc tam vārds jums tiks dots.

Kamēr jūs pārlādējat – vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Paldies.

Vispirms es gribētu oponēt Beitneres-Le Gallas kundzei. Jūs teicāt to, ka, lūk, “par” šo likumprojektu nebalsos tie, kuri ir no citas paaudzes, un ka šeit būs paaudžu konflikts.

Vispirms es gribētu pieminēt (jo mēs debatējam par Augstskolu likumu), ka paaudžu teorija, kuras autori ir Viljams Štrauss un Neils Hovs, tiek ļoti kritizēta zinātniskajā pasaulē par to, ka tā neatbilst zinātniskiem principiem un ka ir citi pētījumi, kuri apgāž šo teoriju un norāda tikai uz to, ka, jā, cilvēku viedokļos mēdz būt atšķirības, bet tās ir saistītas ar šo cilvēku vērtībām un vērtību sistēmām.

Tātad balsojums par šo likumprojektu būs norāde uz to, kādas vērtības ir konkrētu partiju konkrētiem deputātiem. Jo tas, ko piedāvā, piemēram, Nacionālās apvienības deputāts Dzintara kungs, atgādina, piedodiet, ļoti rupju izteikumu... par to, kā pataisīt no sūda konfekti. Jo tieši šo manevru – pataisīt no sūda konfekti – Dzintara kungs piedāvā izdarīt mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Manuprāt, ir jāizbeidz šī diemžēl jau ierastā prakse, ka Saeimā no ministrijām nonāk absolūti nekvalitatīvi, absolūti nesagatavoti likumprojekti.

Piemērs, kuru pieminēja Beitneres‑Le Gallas kundze, – par likumu no Google. Tas ir labs piemērs labai likumdošanas praksei? Piedodiet, tas ir jāizbeidz! Un šis balsojums tagad parādīs, vai mēs atbalstām šo praksi vai neatbalstām.

Runa ir par augstskolu likteni, par mūsu zinātnes potenciālu, par mūsu Latvijas nākotni. Un, tieši otrādi, Beitneres-Le Gallas kundze, – nobalsot “pret” šo likumprojektu būs Latvijas valsts interesēs.

Nosūtīsim to sūdu atpakaļ uz ministriju, lai viņi tur to pataisa vismaz par pussagatavotu konfekti!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam otro reizi.

R. Znotiņš (JK).

Viens no neatbildētajiem jautājumiem, ko uzdeva Janīna Kursīte‑Pakule, ir par augstskolu pedagogu atalgojumu.

Kā jūs, Kursītes-Pakules kundze, noteikti zināt, šo atalgojuma pieauguma grafiku pieņēma 2018. gadā ministra Šadurska laikā. Un šis augstskolu pedagogu atalgojuma grafiks ir cieši sasaistīts ar vispārējās izglītības jomā strādājošo atalgojumu.

Un situācija ir sekojoša. Ja jūs klausītos... varbūt var atrast... diskusijas, kur arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska runā par šo te... Tad visu laiku konstanti tika uzsvērts, ka šis atalgojums ir sasaistīts... un ka tas ir pieņemts 2018. gadā, paredzot šo atalgojuma pieaugumu pakāpeniski, katru gadu, – līdz 2022. gadam. Vispārējās izglītības jomā strādājošajiem šis atalgojuma pieaugums ir saglabājies, bet nu... Izglītības un zinātnes ministrijai nepasakāmu iemeslu dēļ Finanšu ministrija ir lēmusi, ka augstskolu pedagogu atalgojums nav iekļaujams šogad paaugstinājumā. Paaugstinājums augstskolu izglītību pedagogiem, tātad augstskolu pedagogiem, nav iekļaujams.

Tā ka es aicinātu jūs uzdot jautājumu, rakstīt Finanšu ministrijai, jautāt, kādēļ viņi šādus apsvērumus ir izdarījuši un kādēļ – par spīti tam, ka ministrs Šadurskis 2018. gadā šo grafiku pieņēma, – netiek ievērots tiesiskās paļāvības princips.

Par šo padomju darbību. Vēlreiz atkārtoju: šo padomju darbības uzsākšanai ir piešķirti 4,6 miljoni, nevis 4,2 miljoni, Papules kundze.

Izglītības un zinātnes ministrija ir norādījusi, kā tālāk šīs padomes finansēt.

Viens no šo padomju uzdevumiem ir veicināt starptautisko sadarbību, veicināt finansējuma piesaisti. Un tieši šī finansējuma, ārējā finansējuma, piesaiste, ko es uzsvēru arī savā pirmajā runā, ir ļoti būtisks šo padomju potenciālais pienesums. Tātad tur būtu jārodas papildu naudai, ar ko tālāk arī šīs padomes finansēt.

Svarīgi ir ņemt vērā arī to, ka darbs šajās padomēs nebūs pilna laika darbs. Visticamāk, tikai padomes priekšsēdētājam šis būs pilna laika darbs, pārējie padomes locekļi sanāks kopā, visticamāk, reizi trīs mēnešos. Līdz ar to atalgojums, atalgojuma summa, kas ir nepieciešama, nav kā pilna laika darbiniekiem. Un šeit, protams, risinājumus vēl var skatīties un meklēt, ja tādi būs nepieciešami nākotnē.

Paldies es gribētu pateikt daudziem koalīcijas partneriem, kas ir pauduši konceptuālu atbalstu un virza šo visu uz priekšu.

Vienlaikus jāatzīmē valdības deklarācijas 131. un 132. pants, kas ietver ļoti daudzas šīs konceptuālās lietas, kuras ir iekļautas šajā augstākās izglītības pārvaldes reformā, par ko visa koalīcija ir parakstījusies. Es domāju, ka izņēmumi nebūtu jātaisa. Nu, ja tas ir parakstīts un šie sasniedzamie... ja mērķi sasniedz to, ko valdība kopumā grib sasniegt, tad tas droši vien būtu arī labi – to ievērot.

Par izglītības kvalitātes monitoringu arī, protams, jāteic, ka, pretēji koalīcijas teiktajam, tas ir... un arī citi koalīcijas partneri... Opozīcijas partneri teica, ka tas ir labs solis. Citi teica, ka tas ir ļoti slikts solis. Man ir jāteic, ka tas ir ļoti labs solis. Tas ir izdarīts tieši šīs ministres laikā, un šobrīd tas tikai sākas. Šobrīd – tikai sākas! Mēs publicējam pakāpeniski pirmos datus, kas mums ir, tos analizējam, un šis process tiks turpināts, un tas tiešām mums palīdzēs gūt labāku ieskatu, labāku izpratni par to, kas notiek augstākās izglītības sistēmā. Tāpat mēs analizēsim absolventus, skatīsimies, kā viņiem ir veicies. Taču šim procesam vienkārši vajadzīgs ilgāks laiks, lai ir pieejami šie dati, kurus analizēt, jo reālie dati ir pieejami no 2017. gada. Rezultāti par to, kas ir noticis ar šiem absolventiem, vēl nav pietiekami, teiksim, izsvērti.

Tā ka mēs sākam analizēt un sākam parādīt tos datus, cik nu tas ir iespējams, un tas process tiks turpināts. Es domāju, tas arī turpmāk būs ļoti svarīgs elements augstākās izglītības kvalitātes un sistēmas izvērtējumam.

Kolēģi, aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, mums ir nepieciešams tehniskais pārtraukums.

Godātie kolēģi, jūsu datori automātiski tiks atslēgti jeb atvienoti no šīs sistēmas. Lūdzu, nebrīnieties par to! Ir nepieciešams šo sistēmu restartēt. Mēs esam strādājuši diezgan ilgu laiku bez pārtraukuma.

Pēc minūtēm 15 būs iespējams atkal ieiet sistēmā.

Tātad tehniskais pārtraukums 20 minūtes – līdz pulksten 19.35.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja Saeimas Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Anitai Muižniecei otro reizi.

A. Muižniece (JK).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Es gribētu īsi reflektēt (vairāk gan stenogrammas labad) attiecībā uz deputāta Dombrovska teikto.

Šobrīd īstenībā... nevērtējot pozīcijas un opozīcijas... vai īpaši piederību kādai konkrētai partijai... un patiesībā tiešām cienot jūsu darbību pētniecības jomā un spēju domāt analītiski... Mani patiesi pārsteidza – un, godīgi sakot, nepatīkami pārsteidza! – tas, kā no manis teiktā par atsevišķu politiķu pārlieku lieko aizrautību ar reitingu glorificēšanu... kā teju vienīgo kvalitātes zīmi, aizmirstot par akūtu finansējuma trūkumu... interpretējot... par to, ka Muižniece uzskatot, ka reitingi nav svarīgi. Tiem ir – patiešām ir! – liela loma studentu izvēlē par labu vienai vai otrai augstskolai, un pie augstām vietām reitingos arī Latvijas tautsaimniecība visnotaļ iegūtu kaut vai no augstākās izglītības eksporta iespēju palielināšanās. Tomēr tas, ko es teicu (un man šķiet svarīgi to uzsvērt vēlreiz!), ir tas, ka šos likuma grozījumus sasaistīt ar vietām reitingos... un, atceroties arī likumprojekta apspriešanu valdībā, kas garantijas finansējumam diemžēl nav devusi... tas, manuprāt, nav pareizi... un arī nebija...

Tas, ko es teicu... tas, kā jūs to pasniedzāt...

Savukārt par to, ko Ločmeles-Luņovas kundze teica, – par to, ka vajadzētu atgriezt šo te... un es likšu daudzpunkti, jo, manuprāt, no šādu vārdu lietošanas parlamentā tomēr vajadzētu izvairīties... būtu tas pareizākais solis... Manuprāt, nē... Jo šajā brīdī mēs redzam, ka ir nosacīti iestājusies tāda kā krīze – un krīze nevis tikai šī konkrētā likumprojekta apspriešanas gaitā, bet krīze daudzu gadu garumā, domājot par augstskolu pārvaldību, par pārmaiņām augstākajā izglītībā. Un šī krīze ir novedusi tādā kā strupceļā. Un es gribētu pievienoties tam, ko minēja Dzintara kungs, – ka izejai no strupceļa, protams, ir dažādi ceļi, bet, ja mēs redzam, ka rezultāts gluži nevarētu mainīties (un tas nav mainījies vairāk nekā 10 gadus!), tad... tieši šobrīd parlaments ir tas, kurš var būt tā platforma izvērstām diskusijām, un citādi, manuprāt, šodien nav iespējams risināt šo jautājumu par labu augstākās izglītības attīstībai.

Lēmējvara, manuprāt, lemj arī tajos brīžos, kad nozare un ministrija vairs kopīgus kopsaucējus nevar atrast, un tieši lēmējvara spēs izlemt to lielo politisko virzienu, kā ir jādodas tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Reaģējot uz to, kas tika pateikts, vēlos pirmām kārtām norādīt uz to, ka... attiecībā uz to, vai ir iespējams vai nav iespējams dialogs ar nozarēm, vai ir iespējamas reformas; kurām nozarēm ir atbalsts. Es vēlos pateikt, ka, jā, tas absolūti ir iespējams. Un absolūti neatbilst patiesībai tas, ka nozare vienmēr pretojusies reformām.

Tajā pašā 2013. gadā, kad man bija tas gods būt izglītības un zinātnes ministram, es... un mani kolēģi izstrādāja piedāvājumu – augstākās izglītības reformu –, kurš... nu, tā diezgan interesanti arī bija nosaukts – “stratēģiskās specializācijas modelis”, kurš... Šajā likumprojektā ir kaut kāds... ar tādu pašu nosaukumu, bet ir kaut kas cits.

Tas, kas bija piedāvāts no mūsu puses, bija – sadalīt visas augstskolas divās grupās... Tā grupa, kuras galvenais mērķis būtu akadēmiska izcilība, Top 500... un tā tālāk... Un bija paredzēts par tādām uzskatīt četras augstskolas – Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti – un izvirzīt tām kā galveno prasību to, ka nedrīkst pieļaut nekādu studiju programmu dublēšanu. Un savukārt attiecībā uz pārējām, reģionālajām, augstskolām uzstāt, ka to galvenais mērķis ir veicināt, sekmēt savu attiecīgo reģionu konkurētspēju.

Nu, kaut kādas paralēles es te redzu ar šo piedāvāto modeli, bet tas tomēr ir... Tas, kas te tiek piedāvāts, ir kaut kas diezgan... cits.

Taču pats galvenais, ko es vēlos pateikt, ir tas, ka šim piedāvātajam modelim bija, nu, ja ne pilnīgs, tad ļoti plašs atbalsts nozarē. To atbalstīja Augstākās izglītības padome, ko jūs vēlaties likvidēt; to atbalstīja Latvijas Rektoru padome un, es teiktu, teju... vairākas augstskolas (ar dažiem izņēmumiem). Un šo modeli arī sāka īstenot. Nu, diemžēl tam turpinājuma nebija, tāpēc ka notika Zolitūdes traģēdija, Valda Dombrovska demisija. Un tad par izglītību un zinātni atbildēja valdībā citi cilvēki, kuri diemžēl šo visu neturpināja.

Tāpēc nekāds tāds konflikts starp cilvēku, kurš vēlas reformēt, un nozari... tas nav kaut kāds obligāts un neizbēgams... Tas ir viens.

Otrs. Tas, ko kolēģe Beitneres-Le Gallas kundze pateica par to paaudžu konfliktu... Nu, tas ir iespējams, bet tikai varbūt ne tādā griezumā, kā jūs domājat.

Es, piemēram, esmu krietni jaunāks nekā... nekā jūs un esmu absolvējis augstskolu tieši ASV. Es savulaik, pirms kādiem padsmit gadiem, biju viens no tiem... var uzskatīt, no tās pašas... no ASV atgriezies mācībspēks un astoņus deviņus gadus pasniedzu... biju pasniedzējs skolā, kura pēc visiem šiem absolventu reitingiem izskatās kā viena no veiksmīgākajām. Un es jums saku, ka šis piedāvājums ir vāji sagatavots. Nu, es negribu izmantot tos vārdus, ko izmantoja kolēģe šeit, bet saku, ka šis piedāvājums ir ļoti vāji sagatavots. Tas neatrisinās augstākās izglītības problēmas. Jūs te piedāvājat tērēt vēl miljonus eiro uz to, lai radītu vēl vienu kaut kādu vidutāju slāni, kurš nodarbosies ar kaut kādu koordināciju... un tā tālāk.

Nu padomājiet! Padomājiet vienkārši loģiski! Ja politiskā vadība, kura pēc būtības ir ļoti spēcīgs instruments, kura kontrolē finansējumu budžeta vietām un kurai līdz ar to ir milzīga ietekme uz jebkuru augstskolu, jo izglītības un zinātnes ministrs var faktiski vienpersoniski pieņemt lēmumu par šā finansējuma piešķiršanu – vai nu tā, vai tā – vai nepiešķiršanu... un tā tālāk... Ja jūs visu šo laiku nespējat izmantot šo instrumentu, lai nodotu augstskolām signālu, ko jūs vēlaties no tām augstskolām, ko jūs vēlaties no vadības, tad kāpēc jūs domājat, ka tas palīdzēs? Tas viss, piedodiet, izskatās pēc tā, ka ministrei ir trauma no šīs lietas – Latvijas Universitātes rektora lietas – un pēc šīs traumas ministre vēlas atriebties augstskolām, mainot to pārvaldības modeli. Tas ir viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Mana uzstāšanās pašlaik būs par vārdiem un darbiem. Un tas arī ir jautājums par vērtībām.

Protams, ir strīdīgs jautājums par to, vai tas vārds, kuru es lietoju iepriekšējā savā uzrunā, ir literārs vai... vai sarunvalodas leksikas paraugs. Protams, es varētu izmantot latvisko literāro vārdu “mēsls”. Es varētu atkārtot: jā, tiešām es uzskatu šo likumprojektu par mēslu, kurš tika nosūtīts uz Saeimu, lai mūsu komisija to pataisa par konfekti. Un es nevēlos, lai tādi mēsli turpmāk būtu nosūtāmi no ministrijām uz Saeimu – tādi nekvalitatīvi un nesagatavoti likumprojekti.

Bet, runājot par vārdiem un par augstākās izglītības kvalitāti, vislabāk par to, kas ir realitāte, pasaka darbi.

Piemēram, ieskatīsimies Latvijas Universitātes 2020./2021. gada... akadēmiskā gada piedāvājumā attiecībā uz doktorantūru. Piemēram, šī sadaļa – ekonomika un uzņēmējdarbība, ekonomika un vadība. Budžeta vietas – 6. Studiju vietu skaits studijām par personīgo finansējumu... Ziniet, cik maksā doktorantūra? 10 tūkstoši! Pilns kurss – 10 tūkstoši eiro. Un tādu vietu... piedāvā 10. Tātad 10 – par savu naudu, 6 – par budžeta... Bet vēl trakāk citā sadaļā... Arī  – ekonomika un uzņēmējdarbība, tikai sadaļa – izglītības vadība... Un, lūk, mūsu valsts piedāvā šajā programmā 2 budžeta vietas. Ja par savu naudu – piedāvā 7.

Lūk, šie darbi liecina – vēl vairāk un vēl labāk liecina – par to, kādas vērtības ir mūsu valstī attiecībā uz augstāko izglītību, attiecībā uz pētniecisko darbu, attiecībā uz to, ko mēs domājam par mūsu zinātnes nākotni, par mūsu izglītības nākotni un vispār par Latvijas nākotni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es gribētu teikt, ka viennozīmīgi... Es domāju, šodien opozīcija arī demonstrēja... un, es domāju, ar saviem argumentiem arī skaidri parādīja to, ka... gan no tā, cik vispār budžets ir šai reformai, gan no tā, kā tā ir sagatavota... un tie daudzie neatbildētie jautājumi... Un ne tikai opozīcija, bet arī Saeimas Juridiskais birojs norādīja uz to, ka šo likumprojektu pirmajā lasījumā nedrīkst atbalstīt.

Tas parāda tikai to, kāda ir valdības attieksme pret parlamentu, jo patiesībā šīm debatēm būtu bijis jābūt parlamentā... valdībā.

Tas, ka likumprojektu par tik būtisku jautājumu valdība ir atsūtījusi uz Saeimu tik vāji sagatavotu, – tas jau liecina par valdības attieksmi pret parlamentu, par valdības attieksmi pret deputātiem. Un, ja skatāmies, kāds šajā gadījumā varētu būt tas iemesls, tad redzam, ka iemesls varētu būt gluži vienkāršs – kāda ministra ambīciju vārdā ir sagatavots likumprojekts, kas patiesībā pēc būtības risina vienu konkrētu jautājumu un kādu neveiksmīgu tiesvedību, kura nav beigusies tā, kā gribēja, lai tā beigtos. Šobrīd tas tiek risināts ar šādu likumu... caur šādu likumu – emociju iespaidā. Un, protams, valdība, saprazdama to, ka galalēmums jāpieņem Saeimai, šo likumprojektu, tik slikti sagatavotu, nodeva tālāk – atsūtīja uz Saeimu.

Manā ieskatā, deputātiem ir jārāda piemērs... deputātiem ir jārāda piemērs, izskatot cieņpilnus... parlamenta cienīgus likumprojektus, kvalitatīvus likumprojektus – it īpaši šajā gadījumā, kad ir runa par Augstskolu likuma grozījumiem. Jau no paša sākuma tam likumprojektam jābūt kvalitatīvam, lai ar to mēs rādītu piemēru arī nākamajām studentu paaudzēm un visai augstskolu saimei, lai viņi redzētu, ka parlaments... ka parlamentā ir nevis vienkārši pogu spaidītāji, bet tādi, kuri spēj pieņemt kvalitatīvus likumus.

Un, domāju, pēc šīm diskusijām Saeima arī tiešām atgriezīs šo likumprojektu atpakaļ komisijā, kur to arī sagatavos. Un Saeima var sagatavot – un tā nebūs pirmā reize, kad Saeima var sagatavot, – kvalitatīvu likumu.

Kolēģi, šis ir tas brīdis, un es aicinu nobalsot “pret”, ņemot vērā visus iepriekšējos argumentus un tos dokumentus, ko mēs varam redzēt šim likumprojektam pievienotajos materiālos.

Aicinu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. Jā. Es gribu teikt paldies visiem Saeimas kolēģiem par aktīvajām debatēm, par krāšņajām metaforām, par izvērtējumu. Daudz kam pilnīgi noteikti varu piekrist; šādi viedokļi izskanēja komisijā. Taču gribu teikt, ka šī problēma ir lielāka nekā tā, par kuru mēs šobrīd diskutējam, un tā ir jārisina, un ir jāvirzās uz priekšu. Tāda ir tā pārliecība, ko es guvu, komisijā atbalstot šo likumprojektu.

No savas puses varu teikt, ka, izrunājoties ar komisijas deputātiem, redzu, ka ne visi, bet lielākā daļa ir apliecinājuši gatavību strādāt, šo likumprojektu izstrādāt pēc labākās sirdsapziņas, un mēs tam veltīsim visas savas pūles.

Tā ka es aicinu parlamentu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un dot mums iespēju sagatavot to kvalitatīvi, lai tas būtu tāds, kāds nepieciešams valsts attīstībai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija aicina atbalstīt likumprojektu. Bet pirms tam... Vēl par procedūru bija pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Tas vēl ir aktuāli?

Lūdzu aktivizēt sadaļu “Par procedūru”.

Lūdzu, piesakieties.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Es atgādinu, ka Ministru kabinets prasīja, lai šis likumprojekts tiktu skatīts vienlaikus ar citu likumprojektu – par interešu konfliktu.

Es domāju, ka tas nebija korekti no jūsu puses – aizrādīt atbildīgās komisijas vadītājam par to, ka otrais likumprojekts netika uzskatīts... Jo, pirmkārt, nekur nav pateikts, ka šis konkrētais likumprojekts ir svarīgāks nekā citi likumprojekti, ar kuriem strādā komisija.

Otrkārt, tas, cik ātri notiek likumprojekta izskatīšana, – tā ir ne vien komisijas vadītāja atbildība, bet arī visu komisijas deputātu atbildība. Un ir arī objektīvi iemesli – cik sarežģīti ir tie citi likumprojekti.

Bet jebkurā gadījumā... Tā kā mēs jau skatām šo konkrēto likumprojektu un tagad par to balsosim pirmajā lasījumā, es domāju, ka ir absolūti nepieļaujami noteikt īsu termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

Es aicinu kolēģus respektēt Ministru kabineta lūgumu skatīt šo likumprojektu vienlaikus ar otru likumprojektu. Un līdz ar to aicinu noteikt pietiekami garu termiņu, ne mazāku kā vienu mēnesi, priekšlikumu iesniegšanai šim konkrētajam likumprojektam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es vispirms atbildēšu uz to, ko teica Dombrovska kungs.

Ministru kabinets ir lūdzis, nevis pieprasījis šos abus likumprojektus skatīt kopā. Mums prakse ir bijusi parlamentā dažāda – gan virzot kopā visu likumprojektu paketi, gan arī skatot tos atsevišķi. Es te neredzu neko īpašu, jo patiešām mēs esam rīkojušies abējādi – esam gājuši gan vienu ceļu, gan otru ceļu. Teiksim, šis ir otrais ceļš. Šo likumprojektu ir izskatījusi atbildīgā komisija – Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Atbildīgā komisija to ir nosūtījusi Saeimas Prezidijam un lūgusi to iekļaut Saeimas nākamās ārkārtas vai kārtējās sēdes darba kārtībā. Līdz ar to Saeimas Prezidijs, ņemot vērā šo praksi, ka likumprojektu paketes ir skatītas gan sadalīti, gan arī kopumā, ir izpildījis šo komisijas lūgumu – ir šo likumprojektu arī virzījis izskatīšanai Saeimas sēdē. Un visiem deputātiem ir iespēja demokrātiski izteikt savu viedokli un balsot “par” šo likumprojektu vai “pret” šo likumprojektu.

Tātad nav nekāda pamata šo likumprojektu neskatīt.

Bet par jūsu minēto termiņu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu, vēl būs iespēja arī balsot. Es to fiksēju kā priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 55, pret – 33, atturas – 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. Ašeradens. Komisija ir lēmusi par 10 darba dienu ilgu termiņu, skaitot no likumprojekta izskatīšanas Saeimā, un tātad tas ir 3. jūlijs, kas ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītāja. Tātad – 3. jūlijs.

Taču mums vispirms ir jābalso par garāko iesniegšanas termiņu, ko ierosināja deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, – tas būtu šā gada 16. jūlijs.

Lūdzu zvanu! Es atvainojos, procedūrā... vai jūs aktivizējāt sadaļu? Paldies. Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu šā gada 16. jūlijs! Lūdzu, balsosim! Par – 48, pret – 28, atturas – 2. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 16. jūlijs.

Darba kārtībā – paziņojumu izskatīšana.

Par Saeimas deputātu administratīvo sodīšanu.

Paziņojums par administratīvi sodītiem deputātiem laika periodā no 2020. gada 9. janvāra līdz 2020. gada 13. aprīlim.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Aldis Adamovičs.

A. Adamovičs (JV).

Labvakar, kolēģi! Tātad – paziņojums Saeimas 2020. gada 11. jūnija sēdē.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta pirmās daļas 5. punktu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sniedz informāciju par administratīvi sodītiem deputātiem pēc Sodu reģistra datiem laika periodā no 2020. gada 9. janvāra līdz 2020. gada 13. aprīlim.

Norādītajā laika periodā pie administratīvās atbildības ir saukti:

Regīna Ločmele-Luņova. Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā pieņemts lēmums par Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta prasību neievērošanu. (Laika periodā no kalendārā gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide.) Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2020. gada 5. februārī.

Artūrs Rubiks. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 9. rotā pieņemts lēmums saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁸ panta “Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana” astoto daļu. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2020. gada 16. februārī.

Jānis Urbanovičs. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirkņa Kārtības policijas nodaļā pieņemts lēmums saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.⁸ panta “Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana” sešpadsmito daļu. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies 2020. gada 19. aprīlī.

Un Jānis Vitenbergs. Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā pieņemts lēmums par Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta prasību neievērošanu. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2020. gada 29. janvārī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Šo paziņojumu esam uzklausījuši.

Līdz ar to Saeimas šā gada 11. jūnija sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Vēl notiek deputātu reģistrācija. Tā ir veiksmīgi noslēgusies.

Paldies.

Sēdi slēdzu.

Pēc 15 minūtēm, tas ir, pulksten 20.15, nākamā sēde. Pulksten 20.15!

Satura rādītājs un balsojumi
13. Saeimas pavasara sesijas 25. (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums
2020. gada 16. jūnijā

Par procedūru	- dep. K. Ģirģens
	- Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece
	- dep. D. Pavļuts
Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 653/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2341, 2440, [2440Balsojums])
- Ziņo	- dep. J. Butāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 654/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2342, 2441, [2441Balsojums])
- Ziņo	- dep. J. Butāns
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 656/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2344, 2442, [2442Balsojums])
- Ziņo	- dep. J. Butāns
Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 657/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2345, 2443, [2443Balsojums])
- Ziņo	- dep. J. Butāns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 509/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2448, [1P-28P, 2448Balsojums])
- Ziņo	- dep. A. Skride
Debates	- dep. R. Znotiņš
	- dep. R. Znotiņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” (Nr. 583/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2068, 2459, [2459Balsojums])
- Ziņo	- dep. D. Reizniece-Ozola
Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 629/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2276, 2501, [2501Balsojums])
- Ziņo	- dep. D. Bluķe
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 692/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2485, 2570, [2570Balsojums])
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā” (Nr. 691/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2484, 2571, [2571Balsojums])
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”” (Nr. 690/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2483, 2572, [2572Balsojums])
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”” (Nr. 670/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2601, [1P-7P, 2601Balsojums, 2601Reg])
- Ziņo	- dep. I. Rībena
Likumprojekts “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” (Nr. 587/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2636, [1P-4P, 2636Balsojums])
- Ziņo	- dep. I. Voika
Likumprojekts “Grozījumi Iepakojuma likumā” (Nr. 641/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2657, [1P-15P, 2657Balsojums])
- Ziņo	- dep. D. Pavļuts
Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 680/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2658, [1P-15P, 2658Balsojums])
- Ziņo	- dep. J. Kursīte
Debates	- dep. V. Valainis
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 702/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2530, 2672, [2672Balsoj, 1Pa, 2672Pr.Term])
- Ziņo	- dep. A. Ašeradens
Debates	- dep. J. Kursīte-Pakule
	- dep. E. Papule
	- dep. J. Vucāns
	- dep. M. Golubeva
	- dep. A. Skride
	- dep. A. Muižniece
	- dep. I. Dūrītis
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. R. Znotiņš
	- dep. J. Kursīte-Pakule
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. R. Dzintars
	- dep. D. Beitnere-Le Galla
	- dep. I. Benhena-Bēkena
	- dep. E. Papule
	- dep. R. Znotiņš
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. R. Znotiņš
	- dep. A. Muižniece
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. V. Valainis
Par procedūru	- dep. V. Dombrovskis
Paziņojums par administratīvi sodītiem deputātiem laika periodā no 2020. gada 9. janvāra līdz 2020. gada 13. aprīlim (Dok. Nr. 2491 , [2491Reg])
- Ziņo	- dep. A. Adamovičs
Informācija par ārkārtas sēdi

Sēdes videotranslācija

11/16a.06.2020.

14.00

16.00

19.35