Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas)
sēdes turpinājums 2020. gada 10. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs un balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sāksim Saeimas sēdi. Turpinām izskatīt Saeimas šā gada 26. maija sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”.

Kolēģi, par procedūru ir pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

Lūdzu aktivizēt sadaļu par procedūru un aicinu Jūliju Stepaņenko pieteikties par procedūru. (Dep. J. Stepaņenko: “Divas reizes jau pieteicos!”) Jums ir jānospiež poga “Pieteikties”. (Dep. J. Stepaņenko: “Divas reizes nospiedu!”) Jūs parādīsieties... jūsu attēls uz ekrāna, un varēsiet sākt runāt.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Koalīcijas deputāti noteikti teiks, ka tas ir saistīts ar manām intelektuālajām spējām. Varbūt kāds pateiks, ka man nestrādā e-pasts, bet es līdz šim brīdim neesmu diemžēl saņēmusi nekādu paziņojumu par to, kādā veidā mēs turpinām strādāt e-Saeimas platformā.

Vakardien mēs dzirdējām sēdes vadītājas paziņojumu, taču kārtība, kādā tas notiek, pamatojums, SPKC rekomendācijas, konstitucionālo ekspertu viedoklis un 57 deputātu lūgums, par kuru vakardien Saeimas sēdes vadītāja teica, nav saņemts nedz e-pastā, nedz vēl kādā citā veidā. Ja tas ir tiešām saistīts ar to, ka es esmu pie frakcijām nepiederoša deputāte, vai saistīts ar to, ka es vienkārši neprotu lasīt vai neprotu atrast informāciju, tad piedodiet, bet, visticamāk, jūs vienkārši neesat nosūtījuši šo informāciju, neuzskatāt par vajadzīgu to izdarīt un informēt deputātus. Es uzskatu, ka šī sēde, šis turpinājums ir absolūti neleģitīms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad paldies deputātei Jūlijai (Skaņas pārrāvums.)... kura ir runājusi par procedūru.

Vakar Saeimas deputāti tika informēti par to, kā mēs turpināsim Saeimas sēdi šodien. Šodien Saeimas Prezidijs ir pieņēmis vēl arī oficiālu lēmumu par Saeimas sēžu noturēšanu platformā e-Saeima. Saeimas Prezidijs ir lūdzis Saeimas Administrācijai šo lēmumu nosūtīt e-pastā visiem deputātiem, un ceru, ka, ja nu gadījumā tas vēl nav izdarīts, tad tuvākajā laikā... tas visdrīzākajā laikā arī notiks.

Lai informētu deputātus, es, ja šāda nepieciešamība ir, varu iepazīstināt ar Prezidija pieņemto lēmumu. Patiešām 57 deputāti jau ir iesnieguši lūgumus noturēt arī turpmāk Saeimas sēdes platformā e-Saeima.

Un, lai novērstu Covid‑19 infekcijas izplatību, Saeimas Prezidijs ir lēmis, ņemot vērā Saeimas Juridiskā biroja viedokli par Saeimas attālinātās sēdes norisi, jo īpaši Juridiskā biroja pausto, ka Latvijas Republikas Satversmē ietvertās normas tulkojamas atbilstoši to mērķim, laika garam un tehnoloģiju iespējām, ka Satversmes 15. pantā noteiktā (“Saeima savas sēdes notur Rīgā, un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā”) mērķis ir nodrošināt stabilu un paredzamu Saeimas darba organizāciju un nepārtrauktu Saeimas lemtspēju, ka iepriekš minētais Satversmes pants pieļauj iespēju noturēt Saeimas sēdes attālināti, izmantojot elektronisku sēdes vadības programmatūru tā, ka deputāti neatrodas vienā telpā...

Tātad konstitucionālo tiesību eksperta Jāņa Plepa Prezidijam sniegts... Tātad konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps Prezidijam ir sniedzis viedokli par Saeimas sēžu norisi attālināti, izmantojot platformu e-Saeima un Latvijas Republikas Satversmes 15. panta tvērumu, tātad par Prezidija tiesībām sasaukt Saeimas attālinātās sēdes, ja iestājušies un pastāv ārkārtīgi apstākļi.

Jānis Pleps uzsver, ka Satversme tulkojama dinamiski, mūsdienīgā veidā un atbilstoši laikmeta garam, ka Satversmes 15. pantā minētais formulējums “tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ” uzskatāms par ģenerālklauzulu un nav piesaistīts Satversmē paredzētajiem īpašajiem tiesiskajiem režīmiem – kara laikam un izņēmuma stāvoklim, kā arī ārkārtējai situācijai, kuru paredz likums “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, treškārt, ka Prezidija kompetence, lemjot par Saeimas sēdes sasaukšanu, ir konstatēt ārkārtīgu apstākļu pastāvēšanu un lemt par Saeimas sēdes noturēšanu citā vietā jeb Saeimas sēdes noturēšanu platformā e-Saeima.

Konstatējot, ka ar 2020. gada 10. jūniju valstī izbeigusies saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību izsludinātā ārkārtējā situācija, ka joprojām pastāv epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar infekcijas izplatību, ka valstī ir noteikti tādi pulcēšanās ierobežojumi, sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi, kas Saeimas deputātu un atbildīgo Saeimas Administrācijas darbinieku sanākšanu vienkopus Saeimas Sēžu zālē padara par objektīvi neiespējamu, ka Slimību profilakses un kontroles centrs, ņemot vērā Saeimas darba specifiku, ieteicis rast iespēju nodrošināt divu metru distances ievērošanu, kā arī veicināt attālinātā darba veikšanu, ka Saeimas deputātu absolūtais vairākums – 57 deputāti –, lai neapdraudētu savu un citu Saeimas deputātu un Saeimas Administrācijas darbinieku veselību, ir lūdzis Prezidiju noturēt Saeimas sēdes platformā e-Saeima, kamēr valstī noteikti pulcēšanās ierobežojumi, sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi, ka arī laikā, kamēr valstī epidemioloģiskā drošība ir apdraudēta, jānodrošina nepārtraukta Saeimas lemtspēja jeb likumu un Saeimas lēmumu pieņemšanas nepārtrauktība, Prezidijs līdz ar to nolemj – līdz turpmākam Prezidija lēmumam turpināt sasaukto Saeimas sēžu darba kārtību izskatīšanu, kā arī sasaukt un noturēt Saeimas sēdes platformā e-Saeima.

Godātie kolēģi! Es esmu iepazīstinājusi jūs ar Saeimas Prezidija lēmumu. Šis lēmums visdrīzākajā laikā, ja tas vēl arī nav noticis, tiks nosūtīts deputātiem uz e-pastu.

Sāksim likumprojekta izskatīšanu.

Atbildīgās komisijas vārdā deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, kolēģi! Turpinām darbu pie likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” (Nr. 462/Lp13) izskatīšanas trešajā lasījumā saskaņā ar tabulu Nr. 2521A.

Vakardien noslēdzām darbu, balsojot par 284. priekšlikumu, līdz ar to šodien sāksim likumprojektu skatīt ar 285. priekšlikumu, kas ir deputāta Valaiņa iesniegts un paredz Riebiņu novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 285. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 3, pret – 53, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 286. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Valainis, paredz Vārkavas novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 286. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 2, pret – 54, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 287. ir deputāta Ašeradena priekšlikums. Un tas idejiski paredzēja no Rēzeknes novada izslēgt Varakļānu novadu. Komisijā konstatējām, ka šis priekšlikums ir redakcionāli neprecīzs, jo tas paredz arī Viļānu pagasta atdalīšanu, bet, tā kā idejiski Ašeradena kungs pauda viedokli, ka no Rēzeknes novada būtu atdalāms Varakļānu novads, tad komisijā šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Teirumniekam.

E. Teirumnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Paldies par vakardienas balsojumu, attiecīgi Varakļānu novadu pievienojot Rēzeknes novadam. Līdz ar to faktiski, ja mēs runājam par 287., 288., 289. un 290. priekšlikumu, tad es lūdzu balsot “pret”, ņemot vērā to, ka jau arī iepriekš bija paredzēts Rēzeknes novadā... ka Murmastienes pagasts, Varakļānu pagasts un Varakļānu pilsēta ir jau ieslēgta otrajā lasījumā.

Tā ka lūdzu balsot pret šiem izteiktajiem priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Šis priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts, līdz ar to aicinu balsot “pret” vai atturēties.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 287. – deputāta Ašeradena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 10, pret – 62, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 288. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Valainis, paredz saglabāt Rēzeknes novadu tā esošajās robežās, kāds tas ir šobrīd. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 288. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 71, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 289. ir deputātes Liepiņas iesniegts priekšlikums, kas būtībā paredz Rēzeknes novadu veidot bez Varakļānu novada, taču, tā kā parlaments vakar paudis savu gribu redzēt Rēzeknes novadā iekļaujamies arī Varakļānu novadu, teorētiski šis priekšlikums nebūtu balsojams. Taču komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Nu šajā sistēmā mums ir jābalso par visiem priekšlikumiem.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 289. – deputātes Liepiņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 33, pret – 50, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 290. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Valainis, paredz Viļānu novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 290. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 57, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 291. priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Muižniece, paredz Salaspils novadam pievienot Ikšķiles pilsētu un Tīnūžu pagastu. Vakardien Saeimas vairākums noraidīja pēc būtības šādu ideju. Arī komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, kolēģi! Man, protams, ir gana skumji par vakardienas balsojumu un vēl jo skumjāk par to, ka tā arī nesadzirdēju argumentus tam, kādēļ Ikšķile tiek pievienota Ogres novadam. Bet, ņemot vērā vakardienas balsojumu, es atsaucu gan šo, gan arī nākamo, 292., priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad 291. un 292. priekšlikums ir atsaukti.

A. T. Plešs. Paldies Muižnieces kundzei.

Līdz ar to nākamais priekšlikums, kas mums ir izskatāms, ir 293., ko iesniedzis deputāts Māris Kučinskis, kas paredz veidot Ikšķiles–Salaspils novadu. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 293. – deputāta Kučinska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 12, pret – 54, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 294. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Valainis, paredz veidot lielo pilsētu ar lauku teritoriju – Salaspili. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 294. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 59, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 295. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Saldus novada saglabāšanu tā esošajās teritoriālajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 295. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 55, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 296. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Valainis, paredz Brocēnu novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 296. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 58, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 297. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Valainis, paredz no Saulkrastu novada svītrot Skultes pagastu. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 297. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 32, pret – 55, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. Deputātes Papules priekšlikums ir identisks Valaiņa kunga priekšlikumam, un tas komisijā arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 298. – deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 299. priekšlikums, ko iesniegusi Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, paredz Saulkrastu novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 299. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 56, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 300. ir deputāta Valaiņa kunga priekšlikums, kas paredz no Siguldas novada izņemt Inčukalna pagastu. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 300. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 10, pret – 55, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 301. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Valainis, paredz Siguldas novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 300. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Es atvainojos, balsojums par 301. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu. Par – 10, pret – 56, atturas – 19. Tātad 301. priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 302. ir Valaiņa kunga iesniegts priekšlikums, kas paredz Inčukalna novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 302. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 11, pret – 56, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 303. ir Valaiņa iesniegts priekšlikums un paredz Krimuldas novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 303. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 12, pret – 59, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 304. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Valainis, paredz Mālpils novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēm nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 304. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 10, pret – 58, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. Arī 305. – deputāta Valaiņa iesniegts priekšlikums, kas paredz Smiltenes novada saglabāšanu tā esošajās robežās, komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 305. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 12, pret – 55, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 306. ir deputāta Cielēna iesniegts priekšlikums, un tas paredz... atšķirībā no komisijas redakcijas piedāvā izveidot plašāku Smiltenes novadu ar trīs papildu teritoriālajām vienībām. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Cielēnam.

J. Cielēns (JK).

Labdien, kolēģi! Iesniedzu 306. priekšlikumu par Vijciema pagasta, Zvārtavas pagasta, kas ir esošā Valkas novada sastāvā, un Plāņu pagasta pievienošanu Smiltenes novadam, kā arī iesniedzu saistītu, 329., priekšlikumu par Valkas pilsētas, Valkas novada, Ērģemes pagasta, Kārķu pagasta pievienošanu Valmieras novadam.

Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot ekonomiski spēcīgas administratīvās teritorijas, lai nodrošinātu iespēju pašvaldībām realizēt tām likumos noteiktās funkcijas pēc iespējas labāk un pieejamākā kvalitātē. Pašreizējais Valkas novads ilgtermiņā nevarēs nodrošināt konkurētspējīgu ekonomisko attīstību un piesaistīt investīcijas, kā arī novadā samazinās iedzīvotāju skaits.

Ar priekšlikumu piedāvāju labot kļūdu un plānoto reformas mazāko novadu pievienot diviem lielākiem un spēcīgākiem novadiem, tas ir, Valmieras un Smiltenes novadam.

Kā pierāda ikdienas dzīves realitāte, Plāņu pagasta, Vijciema un Zvārtavas pagasta iedzīvotāju un uzņēmēju kustība ar nospiedošu tendenci ir uz Smiltenes pusi, savukārt Valkas, Ērģemes, Kārķu pagasta iedzīvotāju un uzņēmēju kustība ir uz Valmieras pusi.

Tā ka, kolēģi, nedomāsim īstermiņā, bet domāsim 10 gadus uz priekšu.

Aicinu deputātus atbalstīt šo, 306., priekšlikumu, kā arī 329. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Labdien... Labdien, cienījamie deputāti! Kā Cielēna kungs teica, jā, pēc 10 gadiem varbūt arī tas būs iespējams, bet nu šobrīd, es domāju, ka Valmieras apņemšanās un centrtiece, un visu iepriekšējo minēto novadu piekrišana būt vienotā... vienotā pašvaldībā jau vien ir milzīgs izaicinājums, kas, protams, vēl prasīs to dabā aprobēt. Un paplašināt, iet vēl plašāk un bijušo rajona centru Valku ar visu pievienot, man šķiet, – tas šai momentā ir pārspīlējums pilnīgi noteikti. Lai nu Valka paliek viena savā vietā, lai cīnās ar saviem elektroboileriem, kurus stādīs vasarā, bet šobrīd... šobrīd, tā kā Valmiera ir jau tā (es domāju, ka tas būs pat kāda maģistra darba vērts – pētīt, kā Valmierai izdosies ieviest vienīgajai šo pārvaldi tik plašā teritorijā, nebaidoties no... pat arī no politiskām sekām)... jau tas būs izaicinājums ārkārtīgi, ārkārtīgi liels.

Bet eksperimentus ar Valku uz šo brīdi nevajag taisīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Atbalstot mana kolēģa Jāņa Cielēna priekšlikumu par Smiltenes novadu jaunās teritorijās, varu minēt, ka ir tāda upe Gauja Vidzemē, kas sadala principā teritoriju tīri ģeogrāfiski divās daļās. Un tie tilti... tiltu objekti pār Gauju ir tikai dažās vietās. Un konkrēti šie pagasti, ko... kā priekšlikumi... kas pievienojami pie Smiltenes novada, ko kā priekšlikumu iesniedza Jānis Cielēns, manuprāt, būtu atbalstāmi, jo pretējā gadījumā, ja šie pagasti netiek pievienoti Smiltenes novadam, šo pagastu iedzīvotājiem vienkārši tīri praktiski ir grūti nokļūt uz citu novada centru, jo Gauja ir kā ģeogrāfisks šķērslis nokļūšanai uz citu pusi. Līdz ar to, manuprāt, ļoti loģisks priekšlikums, tīri... tīri fiziski vienkārši tiem iedzīvotājiem ir vienkāršāk nokļūt uz Smilteni nekā Gaujas otrā krastā, jo vienkārši nav to tiltu tik daudz un to ceļu... tie ceļi nav organizēti tā, lai nokļūtu kaut kur citur.

Tā ka aicinu atbalstīt Jāņa Cielēna priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 306. – deputāta Cielēna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 14, pret – 51, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 307. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Valainis, paredz Apes novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 307. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 57, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 308. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Valainis, paredz Raunas novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 308. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 11, pret – 56, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 309. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Valainis, paredz Talsu novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 309. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 56, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 310. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Dundagas novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 310. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 55, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 311. priekšlikums, ko iesniedzis Valainis, paredz Mērsraga novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 311. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 10, pret – 54, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 312. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Valainis, paredz Rojas novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 312. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 56, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 313. ir deputāta Vitenberga iesniegts priekšlikums, kas paredz no jaunveidojamā Tukuma novada izslēgt Kandavas novadu. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, labdien! Šis priekšlikums paredz pēc būtības izveidot Kandavas novadu. Tāpat arī nākamais priekšlikums tāds pats. Runāšu jau pie šī.

Manuprāt, Kandava kā pašvaldība jau kopš tās izveidošanas ir sevi pierādījusi kā patstāvīga pašvaldība, un šajā gadījumā gribētu minēt, ka no pārvaldības viedokļa savulaik, kad tika izveidots Tukums, tas jau bija liels izaicinājums, kā veidot Tukuma pārvaldību.

Runājot gan ar Tukuma bijušajiem vadītājiem, gan esošajiem vadītājiem, esmu pārrunājis šos jautājumus, kā ir bijis – cik sarežģīti bijis attīstīt gan centru, gan attālākas vietas – un kā Tukums no tāda pašvaldību donora kļuva par izlīdzināšanas fonda... saņēmēju uzreiz pēc iepriekšējās reformas. Tad šobrīd tie izaicinājumi Tukumam nāk arvien klāt, un šajā gadījumā tiek piedāvāts Tukuma novadu veidot ar Tukumu, Kandavu, Enguri, Jaunpils novadu, kas... nu, protams, šī teritorija būs ļoti liela.

Ja mēs skatāmies iespējamās izmaiņas, administratīvo resursu izmaiņas, tad man lielas šaubas ir par to, vai tiešām kaut kas pēc būtības mainīsies, vai tiešām tiks kaut kas samazināts tīri no administratīvajām izmaksām, bet tas, kas ir, tas ir – pilnīgi noteikti Kandavai ir izveidojies pārvaldības modelis, kas ir... var strīdēties, bet, manā ieskatā, tas ir efektīvs modelis. Viņiem ir izdevies tiešām arī internātskolu noturēt, un daudzi tos izaicinājumus, ko valsts uz sevi neņem... Kandava ir tomēr piemērs, kas kaut kādā veidā risina jautājumus.

Tāpat arī kandavnieki kā iedzīvotāji ir skaidri pauduši visdažādākajās aptaujās un... Gan pašvaldības organizētas, gan, kas interesanti, arī varēja novērot Saeimas deputātu organizētas iedzīvotāju aptaujas par to, vai Kandavai būt vai nebūt atsevišķi vai kopā ar Tukumu, un tur, protams, rezultāti bija vienos vārtos. Arī turpmāk, ja mēs skatāmies Kandavas tādu kā attīstības perspektīvu, es redzu tikai un vienīgi to, ka Kandava kā atsevišķa teritorija nekādā gadījumā nav bez perspektīvas, tā ir ļoti perspektīva.

Un, protams, tā arī nav tā pašvaldība, kas neatbilda iepriekšējā likuma kritērijiem, ko teica, ka... tad ir pašvaldības, kas neatbilst kritērijiem... šiem kritērijiem, un, protams, šī nav tā pašvaldība. Tā tomēr ir liela pašvaldība, un šis piedāvātais variants paredz to, ka būs šie 50 kilometri līdz... aptuveni 50 kilometri līdz administratīvajam centram, kas šobrīd tiek piedāvāts Tukumā.

Manā ieskatā, šis pārvaldības modelis nav, netiek piedāvāts veiksmīgs šādā... Ja mēs salīdzinām, ko Kandavas un Tukuma novads gan par administratīvo izdevumu īpatsvaru, gan par administratīvajiem izdevumiem uz vienu iedzīvotāju... dažādos īpatsvaros Kandava parādās kā efektīvāka. Gan kultūrvēsturiskais Kandavas... Kandava kā Kurzemes Šveice, un daudz, ko mēs esam dzirdējuši par šādām arī kultūrvēsturiskajām jomām, arī prasa, manuprāt... man ir žēl, ka nav izdevies... izdevies to sadzirdēt jau komisijā, bet, tas, ka Kandava ir pašpietiekama un... attiecībā uz investīcijām vien – ūdens pakalpojumu kārtā ieguldīti miljoni, infrastruktūras, izglītības infrastruktūras pakalpojumos ieguldīti miljoni, viņi paši to ir spējuši izdarīt, protams, ar fondu atbalstu. Un nekādā veidā... gan uzņēmējdarbības atbalsti, dažādu biedrību atbalsti... Ļoti plašs pakalpojumu loks, kurš... Manuprāt, Kandavas pašvaldība ļoti veiksmīgi ir parādījusi to, kā viņi sniedz un arī nodrošina dažādus sociālos pakalpojumus. Ir vesela virkne jautājumu – sociālie, bāriņtiesa, sabiedriskā kārtība, drošība, nevalstiskās organizācijas, brīvā laika, atpūtas, sporta pasākumi, tūrisma informācijas centrs, atkritumu šķirošanas punkti –, ir ļoti daudzas pašvaldību funkcijas, ko Kandava tiešām ļoti veiksmīgi īsteno šobrīd.

Manuprāt, šis piedāvājums nav līdz galam izvērtēts. Manuprāt, Kandava to veiksmīgi varētu darīt arī tālāk. Tas nebūs vienīgais novads šajā kartē. Gribu minēt to, ka uzstādījums... vienādi nu nebūsim, netaisīsim novadus, kā jau iepriekš esmu minējis, kā auzu pārslas vienādus.

Tā ka atbalstīsim Kandavu, lai Kandavas pašvaldība tomēr pierāda sevi un īsteno šo pārvaldību atbilstoši labākajām tendencēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Es runāšu pie šī priekšlikuma, kas skar Kandavas nākotni, bet tikpat labi es būtu varējis runāt par citiem darba kārtības jautājumiem, kur tiek piedāvāts vai noraidīts priekšlikums mazākiem novadiem vai pašvaldībām apvienot spēkus ar lielākiem.

Es gribētu izmantot iespēju norādīt uz trīs būtiskām vājām vietām novadu reformas pretinieku argumentācijā. Mēs tās dzirdam gana bieži.

Pirmkārt (un tipiski), mēs dzirdam, ka novadu reforma un lielāku novadu veidošana jau nu situāciju Latvijā neuzlabošot. Kas ir interesanti, netiek jau apšaubīts, ka līdzšinējā reģionālā politika aizvadītajās desmitgadēs ir cietusi sakāvi. Kamēr politiķi diskutējuši, esošās sadrumstalotās un nereti nabadzīgās pašvaldības nav spējušas novērst lauku iztukšošanos, ekonomiskās attīstības un darbavietu trūkumu, izteiktās atšķirības gan starp reģionu iedzīvotāju dzīves līmeni, gan pašvaldību spējām, nodrošinot saviem iedzīvotājiem būtiskos pakalpojumus.

To, kā ir bijis līdz šim, mēs visi zinām. Tas ir tieši tas iemesls, kādēļ mēs īstenojam administratīvi teritoriālo reformu, kādēļ tiek piedāvāts Kandavai apvienot spēkus ar Tukumu. Savukārt paredzējums, ka novadu reforma jau nu nelīdzēs, manuprāt, ir paštaisns, nepamatots.

ATR pamatjēga ir veidot lielākas, spējīgākas, efektīvākas pašvaldības, kas spēj visā savā teritorijā nodrošināt labākus, pieejamākus sociālos, izglītības, komunālos un citus pakalpojumus. Līdzīgu ceļu gājušas arī citas valstis – veidot mazāku, bet spējīgāku pašvaldību skaitu ir tas ceļš, ko īsteno Igaunija, Dānija, Īrija un citas valstis, ar kurām mēs varam un gribam sevi salīdzināt.

Man personiski nav skaidrs, kādu reālistisku alternatīvu novadu reformas īstenošanai piedāvā tās kritiķi.

Otra tipiska argumentācijas kļūda – novadu reformas kritiķi saka, ka teritoriālā iedalījuma izmaiņas pašas par sevi problēmas neatrisinās. Patiešām, tā nav panaceja. Kļūda ir tajā, ka ATR nebūt nav vienīgā reforma, kas ir iecerēta un tiks īstenota. ATR īstenosies pa īstam un attaisnosies tad, kad sekos arī citas izmaiņas – pašvaldību finanšu reforma, vēlēšanu sistēmas un iedzīvotāju interešu pārstāvniecības pilnveidojumi, izmaiņas nodokļu sistēmā, lai motivētu pašvaldības sekmēt investīciju piesaisti savā teritorijā, pašvaldību pārvaldības uzlabošanas pasākumi. Balsojums par administratīvi teritoriālo reformu nav reformu beigas, tas ir starta šāviens pašvaldību reformā.

Un trešais. Esam dzirdējuši, ka pandēmijas laiks jau neesot īstais brīdis, lai pabeigtu novadu reformu. Es uzskatu, ka, tieši pretēji, šis ir īstais brīdis, tas ir mūsu parāds tai paaudzei, kas ir pieaugusi, kamēr mēs esam muļļājušies – mēs, politiķi. Tieši epidemioloģiskā krīze parādīja, ka Latvijas iedzīvotāju interesēs ir lielākas un spēcīgākas pašvaldības.

Es personīgi balsošu par lielākām, stiprākām pašvaldībām, balsošu pret šo, 313., priekšlikumu, jo vēlos, lai Kandava pievienotos lielākam, ilgtspējīgākam un kopumā stiprākam – Tukuma novadam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Nu, mēs tikko dzirdējām teoriju, kuru, jebkuru grāmatu atšķirot, var nolasīt bez jebkāda pamatojuma, bet tas der varbūt skolēniem, studentiem, tantiņām. Bet tiem cilvēkiem, kas reāli ir saskārušies un zina, ko nozīmē pašvaldība, vai zina, kādus pakalpojumus sniedz, kādā veidā darbojas... Šī teorija, Pavļuta kungs, lai paliek jūsu ziņā.

Kādas problēmas...? Tātad ir izveidoti novadi. Savulaik likvidēja otru pārvaldes līmeni Latvijā – rajonus. Nepatika rajona nosaukums, vēl kaut kā, bet tas bija otrs pārvaldes līmenis, nekādu otru līmeni vietā neizveidoja – ne lielāku, ne kādu citu.

Tagad ir izveidotas pašvaldības, novadi, un ir uzreiz valsts pārvaldes līmenis. Pa vidu nekā nav. Lūk, šis vakuums rada problēmas.

Es drusciņ citu teoriju, Pavļuta kungs, jums gribu pastāstīt. Kāpēc vispār ir šīs vietējās pašvaldības jāveido? Cilvēks strādā, viņš pelna... Īstenībā viņš nopelna pietiekami, lai dzīvotu, strādātu, viņam māja, mašīna un sadzīves visas iekārtas, bet viņam vajag pakalpojumu. Viņš dzīvo kaut kādā teritorijā, viņam vajag pakalpojumu. Tas pakalpojums ir tuvējā, lūk, šajā pašvaldībā. Tā ir izglītība, tā ir komunālā saimniecība. Tā ir ielu uzturēšana un tā tālāk.

Viņš no šiem saviem nodokļiem, nopelnītās naudas, nodokļu veidā praktiski samaksā šai pašvaldībai.

Tad ir starplīmenis starp valsti un pašvaldību – reģionālais līmenis. Kāpēc reģionālais līmenis? Tāpēc, ka pašvaldība nevar sniegt pakalpojumu, kas ir, piemēram, reģionāla rakstura – reģionālie ceļi, reģionālās slimnīcas, civilā aizsardzība.

Tad ir valsts pakalpojums, kas praktiski ir drošība – ārējā, iekšējā – (tā ir valsts prerogatīva), funkcijas – tiesas, tiesu vara un tamlīdzīgi. Šobrīd ir ačgārni – valsts ir uzņēmusies ļoti daudz, atņemot nodokļus tam cilvēkam, un pa vidu šī reģionālā līmeņa nav.

Es gribu teikt, ka Kandava... tā ir kļūda, ka nav izveidoti reģioni, nav reģionu robežu. Mums ir tomēr Kurzemes, Vidzemes, Zemgales, Latgales reģioni. Tie bija jāizveido kā administratīvie reģioni ar administratīvām robežām, un Kandava vienmēr sevi ir pieskaitījusi un vienmēr bijusi Kurzeme.

Tagad mēs mākslīgi atkal atdalām Kandavu no Kurzemes, pievienojam Zemgalei. Cik viegli! Krustpili – Zemgalei, un tā tālāk.

Mēs haosu radām ar savām teorijām. Tā ir faktiski projekta autoru nemākulība, nesapratne. Mēs varam skaisti runāt: būs labāk... bet es saku, ka Kandava neattīstīsies tā, kā tā šobrīd attīstās, un man būs taisnība.

Katrā gadījumā es uzskatu, ka šis konkrētais jautājums, kur Kandava ir arī pilsēta... Es vakar runāju par to, ka pilsētas paliek faktiski bez pašpārvaldes, bez savas pārvaldes. Kandavas variantā Kandavas novads bija jāatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Mēs turpinām ļoti interesantu sarunu, it īpaši klausoties Pavļuta kungu, kurš, godīgi sakot, nemaz nerunāja par teoriju.

Viņš runāja par ļoti praktiskām lietām, kur viņš kā bijušais ierēdnis ļoti labi orientējas, bet, kas skar pašvaldības darbu, nu, diemžēl šeit tās zināšanas ir drusku par vājām.

Pirmais jautājums ir par iepriekšējās reformas rezultātiem. Es kaut kā neesmu dzirdējis pa visiem šiem gadiem, ka būtu kaut kāds milzīgs apmierinājums ar to, ka tā reforma bija veiksmīga, sekmīga un deva attiecīgus rezultātus, ko reformisti bija plānojuši, – nebūt ne. Tikai tāpēc arī principā reformas sākumu atbalstīja visi politiskie spēki Latvijā, ņemot vērā praktisko situāciju, kas izriet no dzīves.

Otrs. Runājot par to... par to piedāvāto, par plānu. Tas nav plāns, tā ir pašvaldību teritorija, jauna pārveidotā karte – ne vairāk un ne mazāk.

Ja jūs, Pavļuta kungs, sadomāsiet uzbūvēt māju, personisko māju, vai tai mājā organizēt kapitālo remontu ar renovāciju, pirmais, kas būtu jādara un kas noteikti jādara, jo to prasa arī likums, – izstrādāt projektu, pie tam, ne vienkārši arhitektūras projektu, bet saskaņotu ar visām iestādēm, kas tieši vai netieši ir saistītas ar būvniecības lietām.

Šinī gadījumā, kad mēs gribam taisīt kaut kādu reformu, vai nebūtu pirmais solis ieskicēt reformas projektu? Jūs sakāt, ka tas ir reformas sākums un tālāk mēs skatīsim, kā būs, kāds izskatīsies pašvaldību likums, kāds būs finansēšanas modelis un tā tālāk, un tā joprojām.

Kas rezultātā? Rezultātā absolūti saprotams un skaidrs, ka parādīsies tāds pats juceklis, kas parādījās arī ar šo reformu.

Un trešais. Es saprotu, ka ļoti lielā mērā visas mūsu sarunas šodien un iepriekšējās nedēļās ir veltīgas, jo ir palaista balsošanas mašīna 50+, un mēs varam apmainīties ar jebkādiem argumentiem, bet tas nemainīs iestrādāto un iecerēto bildi, kurai lielā mērā ir pietiekami diletantisks un politikānisks raksturs. Bet es esmu pārliecināts, ka šīs debates ir laba skola nākamajām politiķu paaudzēm, kad tās ķersies klāt pie šo reformu labojuma, pie jaunām reformām, jo reformas ir vairākas un dažādas un stāv vēl priekšā. Kaut, godīgi sakot, būtu pareizi sākt ar trusīšiem un tikai pēc tam pāriet uz cilvēkiem, bet nu – kā ir, tā ir.

Šinī gadījumā aicinātu atbalstīt iesniegto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Ļoti... ļoti žēl, ka Daniels, kurš pats ir nācis no Kandavas novada... es viņa runā saklausu, ka novadi, kuri tiks pievienoti attiecīgajām teritorijām, ir bijuši nabadzīgi. Es tam negribētu nekādīgi piekrist. Katrs novads ir ar savu īpatnību, katrs novads ir ar savu attīstības ātrumu, un katrs novads attīstās savādāk.

Par Kandavu runājot – Kandava ir Latvijā pirmais... pirmais novads, kas attīstījās, un tas pietiekami sekmīgi ir attīstījies. Kandavā ir veikta aptauja, un kandavnieki neredz savu attīstību pie Tukuma novada. Arī iepriekšējā reformā, kad Tukuma novadā solīja, ka ceļi tiks renovēti, nomales efekta nebūs, bet Tukuma novada dome ar to jau tagad sastopas, un mēs nonāksim pie tā paša, ka Kandavā... Kandava tiks... paliks, tā teikt, aiz borta – ceļi tiks aizmirsti, ciemi arī tiks aizmirsti. Nu cilvēki... Cietīs tikai cilvēki.

Man ir ļoti žēl, ka cilvēks, kas ir nācis no Kandavas novada, runā par savu novadu... es kā kurzemnieks... man ir skumīgi klausīties.

Runājot par attīstību, ka Kandava tik spēji sāks attīstīties, ja būs Tukuma novadā, – nu nekas nemainīsies: bērni vairāk nedzims, rūpnīcas arī pēkšņi vairāk tur neuzradīsies. Cilvēki gaida no mums... no mums, deputātiem un politiķiem, ka mēs pieņemam lēmumus un ka mēs viņus sadzirdam.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, ka Kandava ir kā atsevišķs novads, un ieklausīties viņos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Runājot par Kandavu, vispirms vēlējos oponēt Pavļuta kungam. Droši vien ne visai uzmanīgi tika lasīti ATR komisijas sēžu dokumenti, tāpēc atkārtošu tikai to, ko es pati biju izteikusi komisijas sēdēs vairākas reizes.

Tātad – kādai bija jābūt tai reformai, kāds bija ceļš – pareizais ceļš – līdz reformai, kuru tiešām atbalstītu visa Latvijas tauta un kura nestu labumu Latvijas ekonomikai un Latvijai kā valstij?

Pirmais. Bija nepieciešams rūpīgi... rūpīgi izanalizēt iepriekšējo reformu, it īpaši ekonomiju, cik līdzekļu tika ieekonomēts, kāds ir ieguvums ekonomikai un pašas reformas izmaksām. Tādas analīzes nebija.

Otrais. Bija iespēja paļauties uz iniciatīvu no apakšas. Respektīvi, jau pašlaik likums ļauj pašvaldībām piedāvāt variantu, kā apvienoties, un šī reforma parādīja to, ka pašvaldības ir gatavas apvienošanās sarunām, un tāda iniciatīva varēja kļūt par īstas reformas pamatu.

Trešais. Bija nepieciešams sākt tieši ar reģiona pārvaldes līmeni, nevis ar to, ka apvienot pašvaldības, bet izveidot normālas reģiona pārvaldes... reģionu pārvaldi, pie tam – vēlētu. Tas netika izdarīts.

Nākamais. Bija nepieciešams izlīdzināšanas fonda darba noteikumus pārskatīt, mainīt un pilnveidot, jo pašreizējā sistēma nav stimulējoša tiem novadiem, kuri pelna paši, un nav stimulējoša tiem novadiem, kuri dzīvo tikai no iemaksām no izlīdzināšanas fonda.

Nākamais. Bija nepieciešams saskaņot visu reformu ar Nacionālo attīstības plānu, padarīt to nevis par formālu plānošanas dokumentu, kura noteikumi netiek pildīti regulāri un desmitiem gadu, pajautājot, cik procentuāli ir izpildīts mums iepriekšējais Nacionālais attīstības plāns, un saskaņot ATR reformu ar Nacionālo attīstības plānu. Bet tas, kas pašlaik notiek, – tas ir nesaudzīgs eksperiments ar valsti, un arī ar Kandavu būs eksperiments, bet tagad mēs nobalsosim par to, kādā tieši veidā Kandava piedalīsies šajā eksperimentā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šī priekšlikuma kontekstā, īpaši klausoties Pavļuta kunga uzstāšanās, prātā nāk viens vārds – “balons”. Ar balonu ir tā, ka to var piepūst lielu; jo lielāks tas ir, jo skaistāks, bet trauslāks – viens mazs dūriens, un skaistais balons ir pārsprādzis. Patiesību sakot, balons arī ir labs piemērs, lai parādītu, ka (Skaņas pārrāvums.)... ir skaists un daudz, daudz izturīgāks. To varētu teikt arī par Kandavu un Kurzemes reģionu kopumā.

Ja mēs lūkojamies uz tiem argumentiem, ko nereti šīs reformas virzītāji lieto, ka, ja būs lielas pašvaldības, tad dzīve būs labāka, ekonomika attīstīsies labāk, tad es diemžēl joprojām neesmu dzirdējusi tam pārliecinošus argumentus. Vēl jo vairāk – tas, ko mēs redzam, ka dzīve rāda pretējo. Tai pašā Kurzemē vēl pirms dažiem gadiem Latvijas Banka ir vētījusi ekonomikas attīstības indeksus, un mēs skatāmies, kas tad ir vislabāk attīstītā pašvaldība: ne lielais Ventspils novads, ne Kuldīgas novads, ne lielais Talsu novads, bet Nīcas novads – pavisam maziņš (tiem, kas nezina, – pie Lietuvas robežas). Nīcas novads ir vislabāk attīstītais. Tam iemesls ir bijis izmērs? Nu, ne gluži... ne gluži. Es domāju, ka skaitļi runā paši par sevi, un es piekrītu tiem kolēģiem, kas min, ka reformai pēc būtības bija jāsākas no cita gala. Ja tu vienkārši pārzīmē robežas, tad tas ir kā pūst balonu – ar tukšu gaisu un ļoti lielu trauslumu. Ja paralēli nenāk finansēšanas plāns, izlīdzināšanas fonda izmaiņas, ja paralēli nenāk reģionālo investīciju plāns, ja paralēli nenāk arī funkciju pārskatīšana, sadalot pienākumus un atbildību un tam līdzi dodot arī finansējumu, tad reforma nav nekāda reforma, tad tas ir tāds skaļš virsraksts, ko mēģinās viens otrs politiķis sev pielikt pie labi padarītajiem darbiem.

Es domāju, ka iedzīvotāji spēs novērtēt, ka īsti pat nodomi nav bijuši labi, jo dažkārt ir tā, ka, jā, nodomi labi, bet viss neizdodas tik labi, un tad cilvēki arī to saprot, jo – kas neko nedara, tas nekļūdās. Bet šeit patiešām izskatās, ka jēgas maz un nodomi arī nav bijuši labi. Tikai tādas, kā lai saka, deklaratīvas reformas īstenot bez skaidra uzdevuma iedzīvotājiem dzīvi padarīt labāku, un par to liecina arī tas, ka tiešām cilvēkos neklausās.

Vakardien balsojums par Varakļāniem bija viens spilgts piemērs, pirms tam daudzi citi. Šodien Kandavas stāsts. Atstājam Kandavu Kurzemē, atstājam kā atsevišķu pašvaldību, un es domāju, ka rezultāti būs daudz labāki nekā tad, ja taisīsim vienu lielu pašvaldību, vienu lielu, trauslu balonu.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šoreiz gribu nedaudz emocionāli parunāt. Faktiski pirms 30 gadiem es biju viens no tiem, kas Atmodas laikā... praktiski veicu demontāžu, padomju sistēmas demontāžu, un izpildkomiteju likvidēšanu, un to vietā veidojās šīs pašvaldības pagastos, rajonos.

Godīgi sakot, toreiz man sapņos nerādījās, ka pēc 30 gadiem tā paaudze, kas varbūt vēl nebija dzimusi vai staigāja zem galda, kā viens otrs saka, faktiski mūsu, toreizējo Atmodas cilvēku, darbu tagad griež visu atpakaļ. Tai skaitā arī Kandava... Kandava tiks veidota kā izpildinstitūcijas, Tukuma izpildinstitūcijas, filiāle. Būs izpildvara. Nu, man tā tiešām negribētos.

Otrs. Varbūt daudzi zina, varbūt daudzi nezina – iepriekšējā reformā bija diskusijas arī par novadu lielumu, un bija priekšlikums saglabāt rajonus kā pirmā līmeņa pašvaldības, neveidot pašreizējos novadus, bet rajonus, un, ziniet, kam tā ideja piederēja... priekšlikums? Aivaram Lembergam.

Faktiski Aivara Lemberga ideja piepildās šodien, šis ir projekts... Aivara Lemberga, tā arī sauksim, tikai iepakots “Attīstībai/Par!” iepakojumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, par šo priekšlikumu papildus gribēju pateikt to, ka Kandavas novada pašvaldība ir ekonomiski attīstīties spējīga pašvaldība, kurā tiek efektīvi organizēta visu likumā “Par pašvaldībām” noteikto funkciju izpilde. Ikkatram bija iespēja par to pārliecināties.

Diemžēl no VARAM tāda funkciju analīze netika sniegta, bet, ja mēs paskatāmies gan... kaut vai paanalizēsim izglītības jomu, tad skaidrs, ka izglītības jomā Kandavas skolas... vidusskolas ir, ja skatāmies pēc kvalitātes, tātad Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskola ir 51. vietā skolu reitinga tabulā, Kandavas Reģionālā vidusskola – 106. vietā, turpretī Tukuma 2. vidusskola – tikai 121. vietā.

Ja mēs skatāmies uz investīciju spēju, tad, protams, attīstībai Kandavā investīcijas regulāri tiek investētas. Tā ir viena no tām pašvaldībām, kas spēj arī uzņēmējiem piedāvāt grantu programmas. Sociālām programmām, es jau runāju, visplašākais spektrs – gan ģimeņu atbalstam, gan senioru atbalstam. Ļoti veiksmīgi administratīvās izmaksas... ir mazākas (uz vienu iedzīvotāju, gan uz kopējo budžeta īpatsvaru) nekā Tukuma pašvaldībai. Tā ir ļoti veiksmīga, perspektīva pašvaldība, kas ir ikvienā... arī darbinieki... 40 procenti Kandavas darbspējīgo iedzīvotāju tomēr strādā Kandavas novadā, ko arī būtiski pieminēt. Un, ja mēs skatāmies šo pašvaldības profilu, ikvienā funkcijā tā ir... gan parāda... Nu, man ir skumīgi klausīties, ja tā noraksta tik veiksmīgu pašvaldību, kas pilnīgi noteikti sevi nākotnē vēl pieteiks. Un mēs... Es tā ļoti ceru, ka mēs arī turpmāk varēsim Kandavu saukt par Kurzemes Šveici un lepoties ikviens ar šādas mazas, spēcīgas pašvaldības tālākiem soļiem. Es domāju, šis būs daudz veiksmīgāks stāsts nekā Valka vai Saulkrasti, kur būs nepieciešams lielāks valsts atbalsts to attīstībai. Šis novads attīstīsies, es domāju, daudz patstāvīgāk nekā citi mazie novadi šīs reformas kontekstā.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Jā, labdien, kolēģi! Man ļoti īsa piebilde. Un šeit es gribētu teikt, ka absolūti saprotu Zaļo un Zemnieku savienības pozīciju un principā arī to, ko opozīcijas deputāti teica, bet es gribētu vērsties pie koalīcijas deputātiem, konkrēti – Ērika Pucena, un aicināt varbūt tomēr ievērot kaut kādu konsekvenci savos lēmumos, jo kaut vai vakardienas piemērs, kur, piemēram, pievienojot Ikšķiles... priekšlikums pievienot Ikšķili Salaspilij, kas savukārt neradītu kaut kādu absurdu viena maza novada veidošanas situāciju ārpus lielā konteksta, – neviena argumenta, nekā, un tad mēs šodien no jums dzirdam kaut kādas pilnīgi pretējas lietas par kaut kādām aptaujām, par to, ka ir jāieklausās. Nu varbūt tieciet tur kaut kā ar sevi galā – vai nu tad ieklausieties visos iedzīvotājos un visos lēmumos, kaut kāda konsekvence jums piemīt, vai arī tikai tur, kur pašiem izdevīgi.

Es domāju, ja gadījumā šis priekšlikums tiktu atbalstīts, tas tikai parādītu to, kādā veidā mēs te spriežam par lēmumiem, neievērojot kaut kādas konsekvences, rāmjus un kritērijus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Atsaucoties uz iepriekš runāto, ko teikuši deputāti, ka Kandavas novads ir pirmais, kurš attīstās, un Kandavas novads var pastāvēt pats par sevi un pašpietiekams, tad gribu atsaukties uz pašvaldību izlīdzināšanas fondu. Šajā sakarā tas nezin kāpēc nav pieminēts.

Mēs katrs varam pārbaudīt, cik tad Kandavas novads iemaksā šajā pašvaldību izlīdzināšanas fondā, ja tas ir pašpietiekams un pietiekami dzīvotspējīgs, un ekonomiski attīstīts, tad noteikti tā summa, ko iemaksā pašvaldības šajā izlīdzināšanas... pašvaldību izlīdzināšanas fondā būs pietiekami... vajadzētu būt pietiekami lielai, bet faktiski jau tā situācija diemžēl ir savādāka un ir visai drūma. Tas ir viens.

Otrais, ko... Es gribētu arī atsaukties uz Viktora Valaiņa teikto par skolām, izglītības iestādēm, kur tika salīdzināts Tukums ar Kandavu. Un, jāatzīst diemžēl, manuprāt, tās vietas reitingos... ne Kandavai, ne Tukumam tie nosauktie skaitļi, manuprāt, nav pietiekami labi, ka tie varētu būt... tās skolas varētu būt daudz labākas, un labākas tās varētu būt gadījumā, ja šie novadi tiktu apvienoti, tādējādi varētu koncentrēt gan administratīvos resursus, gan skolēniem dot tādu iespēju tomēr veidot labāku skolu, kur attiecīgi palielinātos reitingi.

Tā ka aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt un tomēr domāt uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Tagad pavisam īss tehniskais pārtraukums – divas minūtes. Lūdzu, neejiet laukā no e-sistēmas.

Saeimas sēdes vadīšanu nododu Saeimas priekšsēdētājas biedrei Inesei Lībiņai-Egnerei.

Tehniskais pārtraukums divas minūtes.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām sēdi, turpinām debates pie 313. priekšlikuma.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai. Lūdzu!

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Es gribētu tikai Butāna kungam oponēt un tomēr piesaukt loģiku.

Pirmais – par izlīdzināšanas fondu. Diemžēl ne tikai Kandavas novads, bet arī Tukuma novads un vairākums Kurzemes novadu ir nevis izlīdzināšanas fonda donori, bet izlīdzināšanas fonda... saņēmēji. Un, ja jūs pieslēgsiet elementāru loģiku, tad nu nesanāk, ja savienotu vairākus novadus, kuri saņem no izlīdzināšanas fonda... tādēļ, ka tos saliks kopā, tie nekļūs automātiski par donoriem. Nu padomājiet vienkārši absolūti loģiski, ja.

Un es jūs lūdzu – ļoti lūdzu! – turpmākajās debatēs tomēr atcerēties par to, ka domāšana – tas ir diezgan sarežģīts process.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Labdien! Es arī domāju, ka Butāna kunga izteikumi, īpaši par izglītību, šobrīd rāda ne tikai viņa domāšanas veidu, bet arī varbūt, ka jāatgriežas, līdzīgi kā viņa kolēģiem, pastaigāt mazlietiņ zem galda. Es aicinātu neizmantot tik, es atvainojos, tomēr stulbus izteikumus par izglītību, nepārzinot šo nozari, vai arī kļūt par parlamentāro sekretāru un tad iegūt zināšanas varbūt ne tik zemā līmenī, kā runājot par Gauju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs. Jā, kolēģi... nedaudz bilst komisijas vārdā par šo jautājumu. Diezgan daudz diskusiju mums bija gan otrajā, gan trešajā lasījumā par šo. Arī diskutējot un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai iepazīstinot mūs ar šo pašvaldību profiliem, kas ietilpa jaunveidojamā Tukuma novadā, tostarp arī Kandavas novadu, diezgan skaidra tendence parādās, ka ir sagaidāms diezgan liels iedzīvotāju skaita kritums. Un, ja potenciāli, kā vairāki debatētāji minēja, šobrīd varbūt viss ir kārtībā, tad skaidrs, ka ilgtermiņā tas varētu radīt attīstības problēmas. Līdz ar to komisijas vairākums lēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 313. – deputāta Vitenberga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 41, pret – 38, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 314. ir deputāta Valaiņa kunga priekšlikums. Tas paredz Tukuma novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Nu, skumīgi, ka nesanāca iepriekšējais balsojums. Tiešām, manuprāt, Kandavas novada iedzīvotāji bija to pelnījuši.

Šajā gadījumā runāšu par Tukuma novadu. Arī Tukuma novada iedzīvotāji ir to pelnījuši, jo arī komisijā, kad tika skatīts šis jautājums, Tukuma pašvaldības pārstāvji, Tukuma pašvaldības vadība, kas bija ieradusies, komisijā skaidri pauda to, ka viņi arī neredz jēgu no tā, ka viņi tiks apvienoti ar Kandavas novadu, un neredz nekādus ieguvumus, drīzāk – izdevumus. Administratīvo izmaksu ziņā arī nekādus ieguvumus tur nesaredzēja, drīzāk – potenciāli vairāk problēmu.

Ja mēs runājam par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, protams, gan Tukums, gan Kandava ir saņēmēji... Tukuma ziņā... Kandava šajā sadalījumā izskatās labāk. Bet, nu, kad debatē par finanšu izlīdzināšanu, ir jāsaprot, kā tā izlīdzināšana vispār veidojas, no kā sastāv formula, kas darbojas pašvaldību finanšu izlīdzināšanā, un tad jau varētu kaut kādus... kaut kā varētu mēs konstruktīvāk debatēt šajā gadījumā.

Protams, to atrašanās vieta no Rīgas un iedzīvotāju ienākumu līmenis izdara savas korekcijas, un tāpēc arī šie rādītāji tādi ir. Ja mēs paņemtu Kandavas pilsētu vai Tukuma pilsētu atsevišķi, bez apkārtējās teritorijas un pagastiem, tā situācija, protams... Viņi automātiski būtu maksātāji šajā fondā un nebūtu saņēmēji, bet šajā gadījumā es aicinu tomēr nobalsot arī “par” šo priekšlikumu.

Mazināsim birokrātisko slogu ne tikai šī likumprojekta izpratnē, bet arī lai nebūtu šie jautājumi jāvērtē Satversmes tiesai. Es domāju, iepriekšējās debates par iepriekšējo priekšlikumu. Zinot iedzīvotāju vēlmi saglabāt šo novadu gan kultūras jomā, gan ekonomiskajā jomā, gan no citiem aspektiem skatoties, un šo te salīdzinoši pretnostatījumu, kad arī Tukuma novads nebija diez ko alkstošs apvienoties ar Kandavu, es domāju, šis gadījums tiks vērtēts Satversmes tiesā; un šādi izaicinājumi tieši Saeimai, manuprāt, nav vajadzīgi.

Šajā reformā bija pieļauti izņēmumi. Arī šis varētu būt izņēmums, un es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un skatīties, kādā veidā mēs varam ievērot iedzīvotāju intereses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Reiznieces-Ozolas kundze, jūs pieteicāties tieši sekundē, kad debates bija slēgtas. Dodu vārdu Danai Reizniecei-Ozolai. Lūdzu!

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! (Skaņas pārrāvums.) Šis priekšlikums jau atkal ir par Kandavas novada saglabāšanu esošajā statusā, un patiesi ir tā, ka, ja apvienotu abus novadus, mēs redzētu skaidrus ieguvumus. Noteikti arī pretestības nebūtu, tik vien kā iedzīvotāju neapmierinātība. Bet pēc būtības, jā, ja runājam par abu novadu apvienošanu un ilgtspēju, ieguvuma nebūs, jo tas, ko mēs redzam, ka gan Kandava, gan Tukuma novads... abi novadi šobrīd ir saņēmēji no finanšu izlīdzināšanas fonda.

Tukums turklāt saņem no šī izlīdzināšanas fonda vēl daudz vairāk nekā Kandava. Loģiski, protams, tur iedzīvotāju vairāk, bet nav tā, ka būtu iespējams tiešām lietot argumentu – pievienosim Kandavu Tukumam, un abi novadi dzīvos labāk, abi pēkšņi kļūst par iemaksu veicējiem, par turīgiem novadiem. Nu, tam nav priekšnosacījumu. Viena lieta.

Otra lieta – arguments, kas tiek izmantots, ka mazināsies administratīvās izmaksas. Par to arī šobrīd nekas neliecina, jo, piemēram, mazais Kandavas novads spēj strādāt šobrīd daudz ekonomiskāk nekā Tukuma novads. Ja mēs paskatāmies, cik procentu no kopējā budžeta tiek tērēts administrācijas izmaksām (cik arī tiek tērēts, uz iedzīvotāju rēķinot), Kandavas novads ir efektīvāks. Kas liecina par to, ka, pievienojot Tukumam, pēkšņi abas pašvaldības spēs strādāt vēl lētāk un efektīvāk? Nu, nav nekādu šobrīd argumentu.

Par pārējiem faktoriem – izglītības kvalitāti, kultūras piedāvājumu, arī investīciju un ieguldījumu apjomu un spēju piesaistīt šos resursus – jau diezgan daudz tika runāts iepriekš.

Tā ka šobrīd nav redzams... tiešām nav nekādu skaidru ieguvumu, kas labāk nu būs iedzīvotājiem, kāds būs ieguvums no pašvaldību apvienošanas.

Es tomēr aicinu padomāt vēlreiz, līdzīgi kā atpakaļskata spogulītī – skaties divreiz! Ja viens balsojums bija neveiksmīgs, tad mēs redzam, ka tas balsojums, patiesību sakot, arī bijis ļoti tuvs. Un deputātiem, vismaz lielai daļai, ir skaidri redzams, ka lielas jēgas no šīs apvienošanas nav.

Aicinu padomāt vēlreiz un tomēr nobalsot par to, ka Tukums paliek esošajās robežās, kas automātiski dod iespēju Kandavai saglabāt savu statusu un pierādīt, ka tā ir dzīvotspējīga pašvaldība, faktiski šobrīd Kurzemē – arī viena no attīstītākajām.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...? Pleša kungs, lūdzu!

A. T. Plešs. Komisijas vārdā vēlos piebilst: tiešām pēc diskusijām par jaunveidojamo Tukuma novadu, kurā ietilpst vairākas potenciālās pašvaldības, nevis tikai Kandavas papildinājums, komisija lēma tomēr veidot šādu ilgtspējīgu novadu un noraidīja ideju par Tukuma novada saglabāšanu esošajās robežās, līdz ar to noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 314. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 15, pret – 50, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Bet, pirms mēs ejam pārtraukumā, šodien ir īpaša diena trijiem Saeimas deputātiem. Tieši šodien, 10. jūnijā, apaļu 60 gadu jubileju svin deputāts Jānis Krišāns. Silti sveicam! (Aplausi.)

Tāpat šodien apaļa 50 gadu jubileja ir deputātam Armandam Krauzem. Kolēģi, sveicam! (Aplausi.)

Un arīdzan šodien, 10. jūnijā, deputāts Reinis Znotiņš svin 28 gadu jubileju. Apsveicam! (Aplausi.)

Kolēģi! Visiem sirsnīgi sveicieni.

Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrāciju. Mirkli uzgaidām! Reģistrācija ir veikta.

Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Atsāksim sēdi pēc pārtraukuma.

Komisijas vārdā – vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs. Labdien, kolēģi! Turpināsim skatīt likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” trešajā lasījumā saskaņā ar tabulu Nr. 2521A.

Palikām pie 315. – deputāta Valaiņa priekšlikuma. Paredz veidot lielo pilsētu ar lauku teritoriju – Tukums, attiecīgi Tukuma novadu bez Tukuma pilsētas. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies. Līdz ar to mēs varam pāriet pie balsojuma.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 315. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 6, pret – 47, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 316. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz Engures novada saglabāšanu esošajās robežās. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 316. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 26, pret – 46, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 317. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz Jaunpils novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Komisija pēc diskusijām to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Arī par šo priekšlikumu deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 317. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 9, pret – 51, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 318. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz Kandavas novada saglabāšanu tā esošajās robežās. Pēc būtības šis priekšlikums ir saistīts... tādā ziņā... par ko Saeima jau balsoja Vitenberga priekšlikumā, kas tika noraidīts. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 318. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 30, pret – 43, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 319. – deputāta Vitenberga priekšlikums. Pēc būtības identisks iepriekšējam priekšlikumam, un tas komisijā arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Iepriekšējais priekšlikums par Kandavu praktiski bija pozitīvs. Vairākums balsoja “par”, izņemot... atturējās daudzi. Es aicinātu tos, kuri atturējās, vienkārši nebalsot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...? Pleša kungs!

A. T. Plešs. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 319. – deputāta Vitenberga priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 34, pret – 39, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 320. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz no Ropažu novada svītrot Garkalnes pagastu un Vangažu pilsētu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 320. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 10, pret – 52, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 321. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Paredz attiecīgi veidot Ropažu novadu ar Garkalnes pagastu, taču bez Baltezera ciema.

Kad komisijā par šo jautājumu diskutējām, Juridiskā biroja pārstāvji norādīja, ka šis priekšlikums ir juridiski neprecīzs, jo tik sīkas administratīvi teritoriālās vienības nav iespējams risināt šī likumprojekta kontekstā. Tieši tā iemesla dēļ komisija izveidoja kompromisa... alternatīvo redakciju (kur attiecīgi likumprojekta tekstā noteicām kritērijus un veidu, kā pašvaldības savstarpēji var vienoties par robežas precizēšanu), par ko Saeima jau balsoja un atbalstīja. Savukārt šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 321. – deputāta Kiršteina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 2, pret – 54, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 322. – deputātes Goldbergas priekšlikums. Paredz pārdēvēt Ulbrokas novadu par Ropažu novadu. Komisija pēc diskusijām to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 322. – deputātes Goldbergas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 70, pret – 5, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. 323. – Valaiņa kunga priekšlikums. Identisks tikko balsotajam. Komisija to arī atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 323. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 69, pret – 4, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. 324. – Valaiņa kunga priekšlikums. Paredz veidot Garkalnes novadu ar administratīvo centru Berģos. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti par šo priekšlikumu debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 324. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 27, pret – 50, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 325. – Valaiņa kunga priekšlikums. Arī paredz Garkalnes novada veidošanu ar administratīvo centru Berģos, taču lielākā konfigurācijā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti par šo priekšlikumu debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 325. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 9, pret – 49, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 326. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz Ropažu novada saglabāšanu esošajās robežās. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 326. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 11, pret – 49, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 327. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz Stopiņu novada saglabāšanu esošajās robežās. Komisija neatbalstīja to.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 327. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 9, pret – 50, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 328. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Pēc būtības ir idejiski līdzīgs komisijā apstiprinātajai redakcijai Valkas novadam, taču šajā Valaiņa kunga piedāvātajā redakcijā iztrūkst administratīvais centrs. Līdz ar to komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 328. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 8, pret – 53, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 329. – deputāta Cielēna kunga priekšlikums. Paredz veidot Valmieras novadu plašākā konfigurācijā. Tas bija saistīts ar jau iepriekš balsotu priekšlikumu, ko arī bija iesniedzis Cielēna kungs. Šo priekšlikumu komisija arī neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Cielēnam.

J. Cielēns (JK).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Tā kā netika atbalstīts 306. priekšlikums un lai nekavētu reformas izskatīšanas gaitu, es 329. priekšlikumu atsaucu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts tātad 329. priekšlikumu ir atsaucis.

A. T. Plešs. Paldies Cielēna kungam.

Nākamais priekšlikums, ko izskatām, ir 330. – ZZS frakcijas priekšlikums. Paredz veidot arī Valmieras novada administratīvo centru Valmierā. Šo priekšlikumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 330. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 4, pret – 50, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 331. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz precizēt Valmieras pilsētas kā apdzīvotās vietas nosaukumu, šajā gadījumā nosakot, ka būs nevis Valmieras pilsēta, bet Valmieras valstspilsēta, līdzīgi kā to mēs esam darījuši attiecībā uz Ogri, piemēram. Šajā gadījumā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 331. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 80, pret – 2, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. Paldies, kolēģi.

Nākamais ir 332. – Valaiņa kunga priekšlikums. Paredz veidot lielo pilsētu ar lauku teritoriju – Valmiera... lauku teritoriju un Valmieras pilsētu. Šajā gadījumā priekšlikums ir bez Valmieras pilsētas, kā atsevišķs novads tiek piedāvāts... Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 332. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 4, pret – 51, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 333. – Valaiņa kunga priekšlikums. Paredz Beverīnas novada saglabāšanu esošajās robežās. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 333. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 8, pret – 49, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 334. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz Burtnieku novada saglabāšanu esošajās robežās. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 334. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 7, pret – 48, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 335. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz Kocēnu novada saglabāšanu esošajās robežās. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 335. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 7, pret – 45, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 336. – Valaiņa kunga priekšlikums. Paredz Mazsalacas novada saglabāšanu esošajās robežās. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 336. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 11, pret – 50, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 337. – Valaiņa priekšlikums. Paredz Naukšēnu novada saglabāšanu esošajā teritorijā. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 337. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 9, pret – 49, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 338. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz Rūjienas novada saglabāšanu esošajās robežās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 338. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 11, pret – 50, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 339. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz Strenču novada saglabāšanu esošajās robežās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 339. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 8, pret – 49, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 340. – deputāta Pucena priekšlikums. Paredz no Ventspils novada svītrot Jūrkalnes pagastu. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 340. – deputāta Pucena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 21, pret – 58, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 341. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz no Ventspils novada svītrot Ventspils pilsētu, tādējādi veidojot atsevišķas Ventspils pilsētas un Ventspils novada pašvaldības. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 341. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 63, pret – 4, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. Paldies, kolēģi.

Vēlos tikai atzīmēt, ka nākamie priekšlikumi līdz pašām likumprojekta beigām ir saistīti ar tiem priekšlikumiem, ko attiecīgie deputāti bija iesnieguši arī likumprojekta tekstā un kas attiecas uz administratīvo reģionu izveidi vai pašvaldību ar sadarbības teritorijām izveidi... vai arī noteikt zemju izveidi valstī. Visus šos priekšlikumus atbildīgā komisija neatbalstīja, bet, protams, iesim pēc kārtas katru priekšlikumu.

Tātad 342. – Valaiņa priekšlikums. Paredz veidot Kurzemes administratīvo reģionu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 342. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 9, pret – 51, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 343. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz veidot Latgales administratīvo reģionu. To komisija noraidīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 343. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 10, pret – 52, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 344. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz veidot Vidzemes administratīvo reģionu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 344. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 10, pret – 55, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 345. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz veidot Zemgales administratīvo reģionu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 345. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 11, pret – 53, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 346. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz veidot Lielrīgas administratīvo reģionu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Tātad par šo priekšlikumu. Pirmām kārtām tas... ar šo priekšlikumu es gribēju aktualizēt un savā ziņā parādīt šīs reformas vienu no tādiem lielajiem brāķiem – to, ka Rīgas un Pierīgas sadarbības jautājumi šīs reformas kontekstā vispār nav apskatīti. Ir tikai tas... kā lai saka... atlikts uz kaut kādu citu... vēlāku laiku.

Manā ieskatā, šajā priekšlikumā atspoguļojas tas Rīgas administratīvais areāls, kur būtu jāsadarbojas transporta jomā, uzņēmējdarbības atbalsta jomā, sociālo pakalpojumu jomā, jāmeklē sadarbības mehānismi. Jau ar likumu jānosaka tas, ka tam tā jānotiek.

Vēršu uzmanību uz to, ka Rīga un Pierīgas pašvaldības jau šī likumprojekta izskatīšanas gaitā pašas nāca kopā un šādu sadarbības memorandu parakstīja, un to vajadzēja tikai iekļaut arī likumā... jau šajā likumprojektā, pat vēl vairāk – vajadzēja noteikt arī Rīgas lomu.

Arī es biju iesniedzis priekšlikumus attiecībā uz Rīgas lomas stiprināšanu un izcelšanu, lai tomēr saprot to, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un kā galvaspilsēta ar vislielāko enerģiju no visām Latvijas pašvaldībām arī šobrīd tā būs desmit un vairāk reizes lielāka par jebkuru citu Latvijas... citām pašvaldībām. Uz Rīgu jāskatās atsevišķi un mazliet savādāk, un šajā likumprojektā tā patiesībā bija visbūtiskākā sastāvdaļa, ko vajadzēja risināt. Šeit neder tas stāsts, ka atliekam šo jautājumu uz kaut kādu vēlāku laiku, kaut kad pēc reformas mēs to risināsim.

Es domāju, ka tā situācija un izaicinājumu un problēmu jautājumi, piemēram, apvienojot Babīti ar Mārupi vai Ādažus ar Carnikavu, radīsies vairāk. Šie potenciālie Satversmes tiesu darbi, kas būs saistībā ar šiem novadiem, tiem radīs citus izaicinājumus tuvākajos gados. Šim likumprojektam bija jānosaka jau konkrēts mērķis, virziens, konkrēts politiskais vektors uz to, ka šīm pašvaldībām ir jāsadarbojas. Mēs to šajā likumprojektā esam noteikuši Ventspilij, Liepājai, Jelgavai, Daugavpilij, Rēzeknei, bet kāpēc mēs nenoteicām to Rīgai, Jūrmalai, kas savā ziņā atspoguļojas arī šajā priekšlikumā, ka šīm pašvaldībām ir jāveido kopēja saimniecība, kopēja plānošana vairākos jautājumos, jo to ekonomiskā vienība ir vienota.

To šajā reformā nevis tikai varēja izdarīt, bet to vajadzēja izdarīt, un daudzās vietās mēs to esam izdarījuši. Lai vai kāds būtu tas izpildījums, bet virziens ir pareizs. Jautājums šajā gadījumā ir tikai par to, kāpēc Rīgu atlika uz kaut kādu vēlāku posmu. Manuprāt, tas ir pilnīgi nepareizi.

Šajā gadījumā, jā, es piedāvāju veidot administratīvo reģionu. Tas jau tādā galējā... Bet tikpat labi mēs varējām veidot arī Rīgas kā sadarbības teritorijas... pārejas noteikumos fiksējot, ka Rīga kopā ar pārējām Pierīgas pašvaldībām sadarbojas konkrētos jautājumos, jo nav noslēpums – bērnudārzu rindas, nu, kur tad... Mārupei, Rīgai... Nu, tas ir kopīgs jautājums. Skolu tīkls – kopīgs jautājums. Daudzi Pierīgas pašvaldību iedzīvotāji strādā tieši Rīgā. Ne jau mārupietis strādā Babītē, un otrādāk. Viņi strādā tieši Rīgā. Carnikavai šie Park & Ride jautājumi – bez Pierīgas sadarbības nav iespējams tos atrisināt. Tātad šie jautājumi jārisina šajā pamata likumprojektā.

Ļoti skumji, ka tas nav darīts. Šis priekšlikums paredz vismaz kaut kādu virzienu iezīmēt un likt izveidot administratīvu reģionu. Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Jā, protams, varētu piekrist absolūti visam, ko teica Valaiņa kungs, bet es saprotu, kāpēc tas tā ir, kāpēc šajā likumā nekas nav noteikts par to, kādā... kā nākotnē sadarbosies Rīga ar Pierīgas jaunizveidotajiem novadiem. Vienkārši visgaršīgākais kumoss – Rīga – ir atstāts kā pēdējais. Pat nevis šī likumprojekta pēdējais kaut kāds moments, bet šī gada, jo augusta beigās notiks Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, ko politiskās partijas ļoti gaida. Un valdošās koalīcijas partijas tad, kad sagaidīs rezultātus, arī lems, ko darīt tālāk.

Ne par velti Pleša kungs vēl šī likumprojekta otrā lasījuma debatēs mums visiem pateica (un tas izskanēja debatēs), ka gatavos... ka VARAM gatavos speciālu likumprojektu par Rīgas un Pierīgas sadarbību. Tātad tie būs speciālie teksti, un pirmie priekšsoļi šim darbam jau ir redzami un sajūtami.

Nezinu, vai visi pamanīja, ka tieši šajā likumprojektā jūs nobalsojāt par to, lai Mārupe, Ādaži un Ķekava piespiedu kārtā, pretēji pašu šo apdzīvoto vietu vēlmēm, iegūst pilsētas statusu. Tie, kas saprot, ko tas maina konkrētas pašvaldības dzīvē, zina, ka šeit atkal runa ir par naudu.

Nu, lūk, un tieši tāpēc Rīga kā visdārgākais, visienesīgākais, visgaršīgākais (politiskajā ziņā) kumoss ir atstāts speciālajam likumprojektam, tāpēc, godīgi sakot, Viktora Valaiņa priekšlikums ir labs, bet absolūti skaidrs, ka politiski tas netiks šodien atbalstīts un tā būs nākamā cīņa un nākamā kauja, kura būs daudz nopietnāka nekā cīņa par Varakļāniem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Mēs atkal sastopamies ar ļoti interesantām parādībām. Jautājums ir par to, kā turpināsies reformas. Tas, ko šodien teica Pavļuta kungs, – tas ir tikai ieskrējiens. Tas, ko mēs darām tagad. Valaiņa kungs savā priekšlikumā mēģina spert otro soli.

Nu, paskatieties uz to, kā varētu izskatīties reforma arī nākamajos soļos, it īpaši svarīgajā rajonā, kas saucas Lielrīga. Jo šeit tās skices un iestrādes, kas jau ir atbalstītas, nu, teiksim, izveidojot jaunu Mārupes pilsētu, – tas man ļoti atgādina vienu stāstu no grāmatas, kas, starp citu, parādījās... pirmo reizi bija izdota Rīgā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados izdevniecībā “Grāmatu Draugs” un saucas “12 krēsli”.

Tās varonis, starp citu, ļoti – kā divi ūdens pilieni – līdzīgs mūsu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram. Un tur arī bija runa par vienas mazas pilsētiņas, ļoti, ļoti maziņas, maziņas, pat ciematiņa, pārveidi, jo tam varonim bija tāda iecere pārveidot šo pilsētiņu par pasaules šaha galvaspilsētu. Tur parādīsies, vēstīja viņš, starptautiskā lidosta (Mārupes gadījumā tā jau ir), parādīsies dzelzceļš (Mārupes gadījumā tas arī top), parādīsies debesskrāpji (tas ir laika jautājums).

Bet, nu, principā tā ideja ir ļoti interesanta tieši ar savu attīstības iespēju un perspektīvām. Nu, padomājiet paši. Ja mēs attīstām šādā veidā Mārupes pilsētu, tādā gadījumā var padomāt pirmām kārtām par to, ka vispār pilsētu robežas var attālināt līdz, nu, piegulošo novadu robežām, tad risināsies vairākas citas problēmas. Tas būtu viens no variantiem.

Otrs variants, ka, teiksim, Rīga tiek sadalīta divās daļās (labais un kreisais Daugavas krasts) un kreisā krasta Rīgas daļa pievienota pie Mārupes pilsētas. Kas arī loģiski – tad varētu risināt pašvaldību domju problēmas, plānošanas problēmas, konkurenci, reālu konkurenci, starp divām lielām pilsētām un tā tālāk.

Kāpēc es par to visu tik gari un plaši runāju? Jo atkal tā ir liela šīs reformas problēma, ka ir iezīmēti pirmie, ne visai pārdomātie sākuma soļi, bet nekas nav teikts par to, kā tas viss attīstīsies turpmāk. Līdz ar to, ja mēs skatām šāda veida priekšlikumus, ir ļoti svarīgi, lai – vai šī Saeima, vai nākamās Saeimas – tiešām varētu turpināt šo reformu, bet tikai daudz pamatotāk un daudz dziļāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es vēl tikai noslēgumā pie šī priekšlikuma gribētu teikt, ka tās atrunas, kas arī komisijā tika paustas attiecībā uz to, ka visi šie jautājumi – atsevišķais Rīgas likums... Likuma “Par pašvaldībām” pārejas noteikumos uzdevums veidot dažādus likumus... Ir jāsaprot, un es ceru, ka... es domāju, ka liela daļa no jums arī to saprot, ka visi tie uzdevumi, kas tālāk valdībai tiek doti, un visas šīs apņemšanās – tās patiesībā ir savstarpēji izslēdzošas. Tas parāda tikai to, ka 2009. gadā, kad pieņēma likumu par to, – kas tik netika sarakstīts likumā: ka nu būs apriņķi un vēl visādas lietas tiks īstenotas. Tā laika atbildīgais ministrs atnāca uz Saeimu un pateica to, ka, nē, šādas lietas tomēr netiks īstenotas. Un tas viss palika tikai likumā ierakstīts.

Pieredze parāda to, ka tās lietas, ko atrisina pamatlikumā, – un šis ir pamatlikums! –, un tās, ko iekļauj pamatlikumā, skaidri atbildot uz visiem jautājumiem, tās arī tiek īstenotas. Šajā gadījumā, ja šādus fundamentālus jautājumus, kā jau minēju iepriekš... Tātad Rēzeknei, Daugavpilij, Jelgavai, Liepājai, Ventspilij, patīk vai ne, – viņiem ir sadarbības mehānisms iestrādāts. Arī Rīgai tas bija jāiestrādā. Pēc tam... teikt, ka to izdarīs kaut kad pēc tam... pēc tam būs daudzi citi jautājumi. Mēs visi zinām – desmitiem likumu būs jāgroza. Mums Administratīvi teritoriālās reformas komisijā vēl vesela virkne likumu būs jāgroza. Strādāsim, darīsim, bet es neticu, ka šie jautājumi tiks atrisināti ārpus šī likumprojekta konteksta, jo parādīsies citi jautājumi, ko reformas virzītāji šodien varbūt nemaz vēl neapjauš, kas varētu rasties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Pleša kungs, vēlaties kaut ko piebilst?

A. T. Plešs. Jā, komisijas vārdā vēlos piebilst, ka 2009. gads bija pirms 11 gadiem, bija cits laiks, citi politiskie apstākļi, cita situācija kopumā, un es nedomāju, ka pēc tā var vilkt analoģijas ar mūsdienām. Tas, ko mēs komisijā esam arī diskutējuši kopā ar iesaistītajām pusēm, to skaitā arī ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju... Ir skaidrs, ka mēs nevaram pilnīgi visas problēmas, pilnīgi visus jautājumus atrisināt vienā laikā.

Līdz ar to, kā tas vairākkārt ir uzsvērts gan Saeimas debatēs, gan arī komisijas sēdēs gan otrajam, gan trešajam lasījumam, – mēs rudenī strādāsim pie otrā teritoriālā pārvaldes līmeņa izveidošanas un funkciju saraksta noteikšanas, kas nu kuram administratīvajam reģionam būs jāveic, tajā skaitā – kas attiecas arī uz Rīgas pilsētas un Pierīgas pašvaldību sadarbību.

Tā ka strādāsim, kolēģi, bet šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 346. – Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! (Skaņas pārrāvums.)... 12, pret – 55, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 347. – deputāta Budriķa priekšlikums. Saistīts ar administratīvo reģionu teritoriālā iedalījuma noteikšanu šajā likumprojektā. Saistītos priekšlikumus Saeima jau ir noraidījusi, un šo priekšlikumu komisija arī neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Nu, faktiski šis ir viens no pēdējiem jautājumiem, kas skar administratīvos reģionus šajā likumprojektā. Jūs zināt – es vairākkārt esmu kritizējis šo projektu, reformas. Un šī viena galvenā iemesla dēļ, ka šajā likumprojektā netiek paredzēti administratīvie reģioni kā administratīvās teritorijas.

Es uzskatu, ka administratīvie reģioni šajā likumprojektā – tas ir atslēgjautājums, jo pretēji, ja to nebūs, tad nav zināms, kā šīs reformas rezultātā valsts attīstīsies, kā tiks līdzsvarota visas valsts teritorijas attīstība.

Es tomēr mēģināšu atgādināt, kāda bija šo priekšlikumu jēga un būtība. Tātad, ja jūs atceraties, pirmais lūgums jeb pirmais solis man bija, lai Saeima iebalsotu ceturto stratēģisko mērķi Nacionālajā attīstības plānā – reģionālā attīstība. Paldies, kolēģi! Tas tika izdarīts.

Tad otrs solis bija, lūk, šie administratīvie reģioni kā administratīvās teritorijas šajā likumprojektā. Tur, lūk, sastapos ar pretestību, pretdarbību faktiski, un šī priekšlikuma vietā ministrs Pūce šajā likumprojektā iesniedza savu variantu, kas pēc būtības paredz vienīgi nomainīt nosaukumu “plānošanas reģioni”, nodēvējot tos par administratīvajiem reģioniem, kā arī attiecīgi Reģionālās attīstības likumu, pēc kura darbojas plānošanas reģioni, arī nomainīt ar citu likumu, kas sauksies droši vien “Administratīvo reģionu likums”.

Bet mans mērķis bija tad, kad izveidoja šos administratīvos reģionus kā administratīvās teritorijas ar konkrētām robežām Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Rīgai, – tad varētu veikt trešo soli. Tur katrs no reģioniem tad izstrādātu savu septiņu gadu attīstības plānu, kurā tiktu iekļautas visas reģionam nepieciešamās aktivitātes un objekti.

Kā ceturtais solis būtu visu šo reģionu attīstības plānu iekļaušana kopējā valsts attīstības galvenajā dokumentā – Nacionālajā attīstības plānā (NAP). Savukārt tas atkal dotu tiesības sarunās ar Eiropas Komisiju panākt finansējumu reģionālajā griezumā jeb, citiem vārdiem sakot, šāda pieeja nodrošinātu garantētu valsts un Eiropas struktūrfondu līdzekļu nonākšanu reģionos, pie tam lietderīgu un racionālu to izmantošanu, izslēdzot konkursus starp pašvaldībām. Faktiski tas novērstu, nu, pašreizējo kārtību, lobiju sistēmu, kur viena otra, teiksim, varbūt lielāka pilsēta vai aktīvāks vadītājs varēja iegūt vairāk līdzekļu.

Lūk, šāda sistēma dotu gan Latgalei, gan pārējiem reģioniem būtisku līdzekļu papildinājumu, salīdzinot ar pašreizējo situāciju. Šāda reģionālā pieeja valsts attīstībā nodrošinātu līdzsvarotu visas teritorijas attīstību. Cita ceļa es neredzu, kā attīstīt valsti.

Te vēl gribu atgādināt, ka tāda pieredze ir daudzu attīstītu valstu pamatā, tai skaitā Ziemeļvalstīs, kur, es jau teicu, valstis sadalītas vairākos reģionos, piemēram, Zviedrijā – astoņi, Somijā – seši NUTS 2 līmeņa reģioni, kamēr Latvijā šobrīd ir tikai viens reģions – visa valsts.

Šie ir ķēdītes saistīti posmi. Ja kāds no posmiem izkrīt – šajā gadījumā, ja nav vairs administratīvo reģionu kā administratīvo teritoriju, bet ir komisijas jeb Pūces variants, – viss, tā ķēdīte apstājas. To mēs arī redzam. NAP arī vairs nerunā par reģioniem un arī ar Eiropas Komisiju... pagaidām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Mēs runājam par pamata formulējumiem un pamatjēdzieniem. Principā, ja ir runa par administratīvo iedalījumu, tad, dabīgi, tas jautājums ir jāatspoguļo šinī likumprojektā, nevis kaut kādās... kaut kādos citos speciālos likumos, par kuriem bija runa arī komisijas vadītāja ziņojumos, jo tieši tas nosaka, kā izskatās ne tikai Latvijas karte krāsu ziņā vai veidojuma ziņā, bet kā... kāda valsts iekārtas struktūra ir paredzēta. Tas ir tieši šā likumprojekta jautājums. Punkts viens.

Ja mēs runājam par funkcijām un par visu pārējo, tā ir cita saruna. Jo jau šodien garas diskusijas bija, ir un vēl būs par plānošanas reģioniem, kurā vietā ieslēgt, iebāzt, ielikt plānošanas reģionus, kādas funkcijas tiem piešķirt, kādas ir to reģionu robežas. Tas ir... principā nav šā jautājuma tiešā sasaiste.

Otrs moments. Mēs runājam par principiem, kas ir ielikti arī šeit. Mēs varam runāt par sadarbību starp Lielrīgu... Lielrīgas ietvaros starp Rīgu un piegulošajiem novadiem vai pilsētām, kas tagad tur parādās. Tas atkal ir jautājums, kas ir paredzams likumā “Par pašvaldībām”. Otrs likums, kura arī šodien nav, ir likums par pašvaldību finansēšanas principiem un modeļiem.

Bez tiem likumiem, un tie ir pamata likumi (starp citu, klāt nāk arī Valsts pārvaldes iekārtas likums, kuram arī būtu jābūt vienā sasaistē, vienā paketē ar kodolu veidojošo likumu paketi), jo tur visam būtu jābūt no paša sākuma gala, mēs šodien izdarījām vienu vai gandrīz izdarījām vienu tādu... veidojot pusfabrikātu darbu. Un tālāk mēs ķersimies pie nākamo pusfabrikātu veidojumiem. Bet īstā pavārmāksla ir tomēr radīt kompozīcijas, kas būtu ne tikai harmoniskas, bet arī ēdamas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribētu paturpināt savu iepriekš teikto.

Nu, tagad iedomāsimies – administratīvie reģioni šajā likumprojektā netiek iebalsoti. Faktiski tiek saglabāta vecā sistēma – lobiju sistēma, arī korupcijas sistēma. Atkal atradīsies veidi, kā šīs korupcijas iespējas realizēt. Tad atceroties, teiksim, priekšvēlēšanu... šīs jaunās partijas... Nu, kā tad citādi “KPV LV” varēs realizēt savus... savas ieceres katrā vietā apdzīvotā – lielākā vai mazākā vietā – ražotnes izveidot? Nav. Ja būtu šie reģioni ar plāniem un konkrētiem ieguldījumiem, tad būtu. Kā domā arī Jaunā konservatīvā partija – nomainot amatpersonas, saglabājot veco sistēmu, arī tas pats turpināsies tādos... citos apmēros. Te bija jāmaina sistēma.

Turklāt neaizmirstiet, ka Eiropas struktūrfondu līdzekļi nonāk, pateicoties tam, ka ir šī Latgale, Vidzeme, Zemgale, Kurzeme. Tikai problēma tā, ka tie līdzekļi nenonāk šajos reģionos, bet nonāk citā vietā, pamatā –galvaspilsētā. To mēs redzam arī pēc NAP.

Nu, kas tas ir? Es saukšu lietas īstajos vārdos. Tā ir nozagšana, līdzekļu nozagšana reģioniem! Gribat to dzirdēt vai ne.

Tātad, lūdzu, balsojiet, lai nav šo reģionu, bet jūs turpināt veco sistēmu. Un jaunajām partijām – skumji, bet es neredzu perspektīvu, ko jūs teiksiet saviem vēlētājiem nākamajās vēlēšanās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Pleša kungs vēlas ko piebilst?

A. T. Plešs. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 347. – deputāta Budriķa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 12, pret – 48, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. Paldies.

Tālākie – no 348. līdz 376. – Valaiņa kunga priekšlikumi. Runā par vienu lietu – pašvaldību sadarbības teritoriju veidošanu uz esošās 119 pašvaldību modeļa bāzes. Šo modeli pēc būtības komisija neatbalstīja, un arī šos visus priekšlikumus komisija neatbalstīja.

348. – Valaiņa kunga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 348. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 10, pret – 52, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 349. – Valaiņa kunga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 349. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 5, pret – 53, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 350. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 350. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 8, pret – 52, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 351. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 351. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 8, pret – 51, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 352. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 352. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 8, pret – 52, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 353. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 353. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 8, pret – 53, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. Es varu turpināt?

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu, turpiniet.

A. T. Plešs. 354. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 354. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 8, pret – 55, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 355. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 355. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 9, pret – 56, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 356. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 356. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 8, pret – 55, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 357. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 357. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 9, pret – 56, atturas – 19.  Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 358. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 358. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 7, pret – 56, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 359. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 359. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 8, pret – 57, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 360. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 360. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 4, pret – 57, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 361. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 361. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 8, pret – 56, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 362. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 362. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 8, pret – 54, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 363. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 363. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 6, pret – 54, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 364. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 364. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 6, pret – 51, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 365. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 365. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 7, pret – 52, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 366. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 366. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 6, pret – 55, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 367. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 367. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 6, pret – 55, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 368. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 368. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu (Skaņas pārrāvums.)... Par – 7, pret – 55, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 369. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 369. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 6, pret – 55, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 370. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 370. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 8, pret – 56, atturas – 19.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Daniela Pavļuta, Artūra Toma Pleša, Marijas Golubevas, Mārtiņa Šteina un Mārtiņa Bondara lūgumu turpināt šodienas sēdi, proti, Saeimas šā gada 26. maija attālinātās ārkārtas sēdes turpinājuma sēdi, bez pārtraukuma – līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Lūdzu aktivizēt sadaļu “Par procedūru”.

Lūdzu, balsosim par visu darba kārtības jautājumu izskatīšanu šodien bez pārtraukuma! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 80, pret – 3, atturas – nav. Tātad turpinām šodien sēdes gaitu bez pārtraukuma – līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Turpinām sēdi.

Komisijas vārdā – deputāts Artūrs Toms Plešs. Lūdzu!

A. T. Plešs. 371. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 371. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 7, pret – 57, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 372. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 372. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 7, pret – 57, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 373. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 373. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 7, pret – 56, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 374. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 374. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 9, pret – 55, atturas – 18.

A. T. Plešs. 375. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 375. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 7, pret – 56, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 376. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 376. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 6, pret – 56, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 377. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Tas komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Kā pirmais debatēs ir pieteicies ministrs Juris Pūce. Lūdzu!

J. Pūce (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja, vai man būtu iespējams apvienot debašu laiku?

Sēdes vadītāja. Jums ir apvienots debašu laiks. Kopā – septiņas minūtes. Lūdzu!

J. Pūce. Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Latvijā mums ir vairākas tēmas, par kurām patīk runāt. Patīk izteikties gandrīz katram par pareizrakstību, par Latvijas vēsturi un, protams, par sportu, it sevišķi par hokeju. Ir ļoti daudz viedokļu.

Tāpat ir ar šo administratīvi teritoriālo reformu. Ir bijis ļoti daudz priekšlikumu par šo reformu. Mūsu darbu tas nepadarīja vieglāku – tieši pretēji! –, taču es esmu priecīgs par katru priekšlikumu, par katru ideju. Tie visi palīdzēja šo reformu izveidot maksimāli labāku. Daudzi priekšlikumi tika noraidīti, taču tas nenozīmē, ka tie netika ņemti vērā. Ikviens priekšlikums palīdzēja.

Angļu valodā pašvaldību sauc par municipality. Šis vārds radies no latīņu valodas. Vārda pirmā daļa veidota no protoindoeiropiešu saknes mei, kas sastopama arī latviešu valodā – vārdā “mainīties”.

Latvijas teritorijā ir bijuši dažādi vēsturiskie novadi, dažādas administratīvās vienības. Neviena teritorija, neviens vēsturiskais apgabals nepastāv tikai pastāvēšanas pēc; tie pastāv dēļ cilvēkiem, kuri tur dzīvo.

Ar šo reformu mainoties mēs esam ceļā uz to, lai cilvēkiem dzīve kļūtu labāka. Pašvaldību reforma nav kartes izkrāsošana. Šie jaunie novadi nav nejauši. Tie nav tikai iekrāsotas kontūras kartē. Aiz šiem novadiem stāv cilvēki.

Reformas mērķis nav bijis kāds noteikts novadu skaits (lai arī, kā zināms no angļu rakstnieka Duglasa Adamsa darba “Galaktikas ceļvedis stopētājiem”, skaitlis 42 ir atbilde uz lielo jautājumu par dzīvi, Visumu un visu).

Patiesie mērķi pašvaldību reformai ir:

pirmais – uzlabot valsts un pašvaldību ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju;

otrais – nodrošināt visas valsts pārvaldes darbībā racionālu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu;

trešais – izveidot vienlīdzīgu un ilgtspējīgu pašvaldību darbības sistēmu, attīstības centrus ar saistītajām lauku teritorijām sasaistot vienotā administratīvā, ekonomiskā un saimnieciskā vienībā un tādējādi radot labākus priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai un pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem;

ceturtais – radīt mehānismus efektīvākai novadu, pilsētu un novadu pagastu pašpārvaldes darbībai, vairāk iesaistot tajā attiecīgo teritoriju iedzīvotājus, nostiprinot pašvaldību autonomiju un kapacitāti, nodrošinot subsidiaritātes principa ievērošanu;

piektais – nodrošināt pievilcīgu vidi investīcijām un produktīvu darbavietu radīšanai, tādējādi panākot konkurētspējīgu atalgojumu un mazinot emigrāciju;

sestais – panākt, lai pašvaldības tām likumos uzdotās funkcijas spēj izpildīt pastāvīgi.

Taču pats galvenais reformas mērķis un uzdevums ir cilvēki. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam, lai kurā novadā viņš dzīvotu, ir jābūt līdzvērtīgām iespējām.

Pašreiz Latvijā ir 119 pašvaldību, starp tām visbiežāk sastopamas ir pašvaldības ar diviem līdz četriem tūkstošiem iedzīvotāju. Tādu ir 35 procenti. Demogrāfisko faktoru ietekmē šādu mazu pašvaldību skaits un pašvaldības uzturēšanas izdevumu apjoms turpina un turpinās pieaugt, jo jaunas ģimenes ar bērniem izvēlas dzīvot ekonomiski jaudīgās, tas ir, lielāka izmēra pašvaldībās.

Mazās pašvaldības nespēj piesaistīt nozīmīgas investīcijas, tas ir fakts. Tas ir kapacitātes un cilvēkresursu jaudas jautājums. Uzturēšanas izdevumi mazajās pašvaldībās aizņem faktiski visu budžetu, neatstājot naudu investīcijām un nākotnes attīstībai.

Latvijas Banka 2019. gadā publicēja pētījumu par to, kas nosaka Latvijas pašvaldību budžetu izdevumu atšķirības, un tajā prognozēja, ka līdz 2040. gadam vidējais iedzīvotāju skaits novados saruks. Latvijas novadu pašvaldībās 2018. gadā vidēji... dzīvoja apmēram 8400 iedzīvotāju, bet 2040. gadā skaits būtu par 15 procentiem mazāks – apmēram 7200.

Samazinoties kopējam iedzīvotāju skaitam un vidējam iedzīvotāju skaitam pašvaldībā, prognozējams uzturēšanas izdevumu pieaugums.

Latvijas Banka secina, ka pašvaldību budžetiem izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu funkciju izpildei, ja mēs neko nemainītu, līdz 2040. gadam vajadzētu papildus 180 miljonus eiro (atbilstoši 2018. gada cenām). Bet, ja saskaņā ar Latvijas Bankas aplēsēm (šajā pašā pētījumā) pašvaldības vidējais izmērs pieaug līdz 20 tūkstošiem iedzīvotāju, potenciālais ietaupījums gadā būtu 196 miljoni eiro.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 42 pašvaldību modelī, kuru nupat jūs esat atbalstījuši (no tām 35 ir novada pašvaldības), vidējais iedzīvotāju skaits novados būs apmēram 28 tūkstoši. Līdz ar to iespējamais ietaupījums visu funkciju uzturēšanā novados pārsniegs 200 miljonus eiro gadā. Tas nozīmē milzīgas iespējas – ar esošajiem līdzekļiem izdarīt vairāk.

Šie ir tikai skaitļi. Tas ir tikai viens piemērs; varētu piesaukt vēl daudz tādu. Taču aiz šiem skaitļiem stāv cilvēki, kuru dzīves apstākļu uzlabošana ir reformas galvenais uzdevums.

Šī reforma ir bijusi grūta, taču valstiski ļoti nozīmīga.

Pašvaldību reformas īstenošana, pamatojot to ar neatliekamu vajadzību (arvien pieaugošās Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības atšķirības), un kvalitatīvu pašvaldību pakalpojumu grozu nodrošināšana visu Latvijas novadu iedzīvotājiem – tas ir viens no mana politiskā spēka priekšvēlēšanu solījumiem. Ir atšķirības, protams, bet par to jau runāja un to uzsvēra arī vairums citu šajā Saeimā ievēlēto partiju.

Mēs to ierakstījām valdības deklarācijā, mēs to apsolījām un plānojam to izpildīt. Es esmu gandarīts par paveikto – 500 dienās mēs esam nogājuši ceļu no idejas par reformu līdz balsojumam Saeimā galīgajā lasījumā.

Tāpēc es šodien vēlos pateikties ikvienam, kas iesaistījās un deva savu ieguldījumu pašvaldību reformas īstenošanā.

Paldies Valsts prezidentam Egilam Levita kungam.

Paldies Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei un katram 13. Saeimas deputātam. Īpašs paldies atbildīgajai komisijai, tās deputātiem un likumprojekta referentam.

Paldies Ministru prezidentam un ministriem.

Paldies ekspertiem un ikvienas pašvaldības deputātiem, kas pagājušajā vasarā un šī gada pavasarī aktīvi piedalījās konsultācijās un dalījās ar savu redzējumu.

Paldies visiem aktīvajiem iedzīvotājiem, kuri rakstīja un zvanīja, un uzņēma mani savos novados.

Šo 500 dienu laikā es pārliecinājos – reformai ir atbalsts sabiedrībā, neskatoties uz oponentu politiskajās un pašvaldību aprindās organizētajiem piketiem un demaršiem.

Mums kopā izdosies laba pašvaldību reforma (Skaņas pārrāvums.)...

... atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.

Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Kolēģi! Administratīvi teritoriālā reforma, par ko mēs visā šajā laikā esam diskutējuši, izskatot priekšlikumus, pēc būtības ir vēsturisks lēmums, un tas būs ļoti nozīmīgs solis turpmākā Latvijas... daudz līdzsvarotākā attīstībā.

Tāpēc es sākumā arī no komisijas puses vēlos pateikties ikkatram Saeimas deputātam par izturību, diskutējot gan otrajā, gan trešajā lasījumā par šo apjomīgo priekšlikumu skaitu.

Tāpat es vēlos pateikties katram komisijas deputātam, konsultantiem, ministrijām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī iedzīvotājiem par... par tām garajām stundām, kuras mēs pavadījām, komisijā diskutējot, smagās diskusijās meklējot un atrodot, manuprāt, vislabāko un sabalansētāko risinājumu.

Tāpat vēlos pateikties nupat kā runājušajam ministra kungam Jurim Pūcem, kura vadībā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija virzīja šo reformu.

Tāpat vēlos pateikties arī Valsts prezidentam par aktīvo iesaisti un idejām visa šī likumprojekta izskatīšanas laikā. Un, protams, – arī Latvijas sabiedrībai un Latvijas iedzīvotājiem, kuri ļoti aktīvi turēja roku uz pulsa, proti, iesaistījās, rakstīja vēstules, pauda visdažādāko... visdažādākajā veidā savu atbalstu šai reformai, idejas un cita veida viedokļus saistībā ar šo reformu.

Man šķiet, ir ļoti svarīgi atzīmēt vienu lietu – ka mēs neesam vienkārši mehāniski samazinājuši pašvaldību skaitu vai pārzīmējuši robežas, kā to daudzi mēdz apgalvot. Reformas centrā ir cilvēks, kuram ir visas tiesības saņemt līdzvērtīgus un kvalitatīvus pakalpojumus neatkarīgi no tā, kur viņš dzīvo, – vai tā būtu Iecava vai Bauska, vai Ventspils, vai Krāslava, vai kāda cita apdzīvota vieta Latvijā.

Mēs būsim izveidojuši pašvaldības, kurām ir dota iespēja ekonomiski uzplaukt un līdz ar to – arī jauda stāties pretī līdzīgām krīzēm, kādu patlaban, šobrīd, mēs pārdzīvojam.

Līdz ar to šī reforma ir plats solis ceļā uz to, lai mēs daudz sekmīgāk un pārdomātāk, plānveidīgāk veiktu arī citas Latvijai nepieciešamas reformas – tādas kā, piemēram, reformu veselības aprūpē, sociālās aizsardzības sistēmā, izglītībā un citās jomās.

Šo likumu mēs jau pavisam drīz pieņemsim, bet darbs pie tā nebeigsies. Tāpat, kā jau esam diskutējuši, turpināsim darbu pie kultūrvēsturisko identitāšu stiprināšanas, pie kultūrvēsturisko telpu attīstības, kā arī pie stiprāka un sabalansētāka otrā teritoriālās pārvaldes līmeņa izveides.

Tā ka es vēlreiz pateicos visiem kolēģiem un visiem pārējiem, kas bija iesaistīti šajā procesā, par darbu un aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Administratīvi teritoriālā reforma ir vēl viens apliecinājums tam, ka šī valdība un šī Saeima spēj paveikt to, ko nav spējuši daudzi. Šī ir pārmaiņu valdība, un šī ir pārmaiņu Saeima.

Paralēli šai reformai mēs veicam... Tas ir apliecinājums tam, ka mēs spēsim paveikt arī citas ieplānotās reformas – ostu reformu (reformēsim, piemēram, Liepājas ostu), sabiedriskā transporta reformu, izglītības reformu. Mēs esam jau reformējuši kārtību, kādā izvēlas ģenerālprokuroru.

Tie ir darbi, kurus esam spējuši paveikt un kurus, domāju, spēsim arī turpināt.

Paldies visiem celmlaužiem par ceļu uz labāku Latviju!

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Nebiju plānojis pieteikties debatēt par šo priekšlikumu. Tomēr, ja skatāmies uz priekšlikuma būtību, tas ir tāds... kaut kas pilnīgi cits... atšķirībā no tā, ko iepriekšējie runātāji teica. Un šeit... parādās galvenā būtība šajā priekšlikumā... Ar to, ka mums jābalso... Mēs pieņemtu... Vārds “zemes”, kas ir iekļauts šajā priekšlikumā, nozīmē to, ka... tas paredz vēlētu otrā līmeņa pašvaldību.

Bet nu par to, ko iepriekšējie runātāji minēja. Es gan nevarētu piekrist tam, ka ar šo reformu tiešām tiks izlīdzinātas šīs atšķirības un ka būs līdzvērtīgi pakalpojumi, kā jau minēja, Iecavā un Krāslavā, piemēram. Es varu pateikt, ka tur šie pakalpojumi un iedzīvotāju dzīves līmenis atšķiras divas reizes. Un arī pēc reformas nekas nemainīsies. Un arī šie demogrāfiskie rādītāji... Diemžēl tikai ar šādu reformu netiks nekas pēc būtības sasniegts.

Mēs runājam par šiem ietaupījumiem, ko min, – 196... vairāk nekā 200 miljoni gadā. Es tam neticu! Un arī tad, kad pašvaldību... šajā te... atbildīgajā komisijā mēs skatījāmies, provocēju un aicināju skatīties šos budžetus – kur tad ir šie budžeta ietaupījumi? Kur tie varētu rasties?

Protams, lielākā funkcija pašvaldībām... lielākajai daļai pašvaldību lielākā funkcija budžeta sastāvā ir izglītības funkcija, kur... Mēs skatāmies, kur tad būs šis ietaupījums. Un var skaidri redzēt, ka veselā virknē šo teritoriju izglītības reformas, izglītības tīkla reformas, jau notiek arī bez visas šīs reformas un ka šī reforma nekādā veidā neietekmēs vai arī ietekmēs ļoti minimāli. Un šajā skaitlī, ko min... Šis ietaupījums, visticamāk... un to apliecināja vairāki centri – tieši centri... Uzsvars uz šiem vārdiem – centri, kuriem pievieno... kuri nesaprata ne to pievienoto vērtību... no tā, ka viņiem pievieno, kur nu vēl to, ko īsti beigās varēs no tā visa ietaupīt. Tāpēc tie jautājumi, manuprāt, paliek.

Un šīs tiešām pozitīvās un... tendences, ko gribētu sagaidīt... Manuprāt, tas nav pareizi... Nav pareizi cerēt uz to vien, ka šajā reformā, kā jau minēju, ir vairākas lietas... un galvenās lietas ir atliktas uz kaut kādu vēlāku laiku. Arī tas, ko minēja komisijas vadītājs...

Tātad šīs otrā līmeņa... šis pārvaldības modelis... šeit jau iekodētas iekšā savstarpēji izslēdzošas lietas, jo šeit ne tikai otrā līmeņa, bet arī nulltā līmeņa nobalsotas... Tātad strādāsim abos virzienos, kas savstarpēji... manuprāt, tie ir savstarpēji izslēdzoši līmeņi. Un tad, kad nonāks pie praktiskā risinājuma, arī Saeima, es domāju, sapratīs, ka tas tā nevar būt.

Ja runājam par piemēriem, tiešām labiem piemēriem, tad man gribas minēt Somijas piemēru. Tur šīs reformas – izglītības, veselības aprūpes, administratīvi teritoriālā reforma – tika veiktas kopā. Tajā skaitā – arī nulltā līmeņa pārvaldības... Šis risinājums tika izveidots vienlaicīgi. Un, protams, tas nenotika divos trijos mēnešos; tur bija daudz lielāks darbs ieguldīts, lai to īstenotu. Un beigās tika īstenota tiešām sekmīga, veiksmīga reforma, kur katram iedzīvotājam ir atbildēts uz visiem jautājumiem.

Šīs reformas kontekstā es nevaru atkāpties no tā, ka... ja runājam par līdzvērtīgām... Atšķirības – desmit reizes! Manuprāt, tas nav līdzvērtīgi. Atšķirības arī starp novadiem, ja mēs atņemam valstspilsētas, būs tās pašas desmit reizes. Šis mērķis nav sasniegts.

Ja runājam par pakalpojumu kvalitāti, tad jāteic, ka arī tas mērķis netiek sasniegts. Tepat... Tika pieminēta Iecava un Krāslava. Parādiet, lūdzu, man kaut vienu pakalpojumu, kas būs vienādā līmenī! Tur ir iedzīvotāju ienākumu atšķirības – divas trīs reizes... Kā tur var būt vienādā līmenī pakalpojumi?! Tas tā nenotiek! Paskatieties uz budžetiem, kādi ir šajās teritorijās! Latvija ir dažāda, arī ienākumu līmeņi ir dažādi, teritorijas ir dažādas, to kultūrvēsturiskā loma ir dažāda.

Un pats galvenais – Rīga un Pierīga šajā reformā vispār netika apskatīta.

Tāpēc, kolēģi, es šajās debatēs iebilstu gan ministram, gan atbildīgās komisijas vadītājam.

Es varu tikai pateikt paldies arī visiem pašvaldību vadītājiem un tiešām tik daudziem iesaistītajiem par atbalstu un darbu šīs reformas kontekstā. Vienlaikus gribu atvainoties. Bija arī emocionāli brīži šī likumprojekta izskatīšanas laikā, un varbūt kādu aizvainoju. Varbūt kādam nācās vairāk pastrādāt.

Bet, kolēģi, kopumā es uzskatu, ka tas darbs varēja būt labāks.

Šo priekšlikumu es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Tik daudz pateicības vārdu izskanēja, ka, godīgi sakot, gribētos izteikt pateicību arī visiem mums.

Bet pirmais, ko es gribētu teikt, – neviens ne iebilda, ne iebilst pret pašu reformu kā tādu. Ir ļoti svarīgi atcerēties un saprast, ka runa bija nevis par vai pret reformu pašvaldību dzīvē, bet gan par to, kādai ir jābūt šai reformai; kādai būtu jābūt darbību secībai, lai realizētu šo reformu... Kāda ir pašvaldību līdzdalība, reformējot pašvaldību darbu. Tas bija tas galvenais jautājums, par kuru veidojās tās debates. Un visi tie pārmetumi, ka, lūk, vien opozīcija ir pretinieki un ka pozīcija ir tie labie, kas tikai domā un cīnās par cilvēku labklājību un visu pārējo... nu, tie ir meli.

Otrs, ko es gribētu pateikt. Šodien mēs neesam realizējuši reformu; mēs esam sagatavojuši ļoti garā procesa ietvaros tikai dokumentu, kas tikai parādīs, vai tā reforma tiks īstenota vai netiks īstenota. Jūs man piedodiet, tas ir tikai papīrs, par kuru šodien notiks balsojums! Ir ļoti svarīgi to atcerēties, jo pašlaik nav ne tuvu tam, par ko runāja arī ministra kungs, – par cilvēku... ko šī reforma dod cilvēkiem. Tā nedod cilvēkiem... Tā var ko dot cilvēkiem tikai pie attiecīga darba. Tas ir punkts divi, ko es gribētu teikt.

Un punkts trīs. Neapšaubāmi, tas ir tikai pirmais solis kopējam darbam, jo grūti ir pašām pašvaldībām tagad sākt reorganizēt... reorganizēties pašām. Līdz ar to tas darbs ir tikai sākuma stadijā. Un to, kādi būs tā darba rezultāti, kāds būs tas patiesais labums cilvēkiem, kuriem tā reforma it kā domāta, – to rādīs dzīve.

Lai mums visiem palīdz Dievs šinī darbā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs deputāts Andris Kazinovskis. Lūdzu!

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, tās jau ir noslēguma runas.

Es gribētu vēlreiz pateikt, ka šī reforma bija jārisina kā reforma visos pārvaldes līmeņos, ieskaitot valsts pārvaldes līmeni... tad – reģionālo, tad – pašvaldību... Diemžēl šis projekts risina tikai nelielu sadaļu – pašvaldību reformu. Turklāt būtībā ir tā, ka uz pašvaldībām skatās kā uz uzņēmumiem, kā uz tirgus modeli. Ka tur, kur ir vairāk cilvēku, būs labāk. Ka tur dzīvos labāk, tur būs labāki apstākļi. Vai tad tāda pieeja ir pareiza?

Valsts nav uzņēmums! Vēlreiz atkārtoju: viens no valsts galvenajiem uzdevumiem ir līdzsvarot teritorijas attīstību. Tam ir vairāki secīgi instrumenti – dotācijas, algu piemaksas, dažāda veida atbalsts. Arī Eiropas Savienības struktūrfondi kalpo tieši šim uzdevumam.

Citādi nekā nav. Automātiski, mehāniski apvienojot pašvaldības, nebūs labāk, it sevišķi perifērijā. Piemēram, Latgalē... Es neredzu, kas labs... kas mainīsies arī pārējos reģionos.

To mēs redzam arī Nacionālajā attīstības plānā... Paralēli taču strādājam pie Nacionālā attīstības plāna, lai sagatavotu attiecīgus priekšlikumus sarunām ar Eiropas Komisiju. Neparādās reģionālais princips, neatspoguļojas šajos dokumentos, Nacionālajā attīstības plānā. Tas vienkārši... tas parāda, ka nav šādas attieksmes, lai līdzsvarotu teritorijas izaugsmi.

Tālāk. Kā es jau teicu, Latvijā uz šo brīdi ir 76 pilsētas, taču 45 pilsētas pēc šīs reformas paliek bez savas pašvaldības. Faktiski tiek veidotas izpildkomitejas šajās pilsētās. Mēs atgriežamies pie... nu, toreiz bija kaut kas līdzīgs... pie padomju laiku sistēmas.

Tālāk. Šodien pašvaldības... 90 procentu... saņem dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Tātad paralēli būtu jāskata pašvaldību ieņēmumu bāze. Būtu vajadzējis pārskatīt, kādi nodokļu ieņēmumi paliek valstij, kādi – pašvaldībai, kādi – reģioniem... kādiem bija jāpaliek. Tas netika darīts. Nekas no tā netika darīts, tātad paliek vecā kārtība.

Ekonomija. Ministrs minēja ekonomiju. Arī tad, ja tā ekonomija būs, tad... nevajag aizmirst, ka būs arī izdevumi, par ko diemžēl nerunāja ministrs. Un izdevumi gulsies uz cilvēku pleciem. Attālos lauku novados pakalpojumi maksās dārgāk. Transports un viss pārējais. Tas viss gulsies uz cilvēku pleciem.

Nu, katrā gadījumā... Es tomēr pateikšu savu viedokli: ja neveido šos administratīvos reģionus kā administratīvās teritorijas, tad šis projekts ir jāuzskata par kļūdu, kas nenodrošinās līdzsvarotu visas valsts teritorijas attīstību. Man gribētos tomēr, lai padomā arī jaunie deputāti, kuri varbūt nav iepriekš bijuši saistīti ar pašvaldību darbu, – tomēr tā atbildība būs! Tā izpaudīsies nedaudz vēlāk – tad, kad mēs redzēsim cilvēku neapmierinātību. Nav tā, ka cilvēki ir sajūsmā par visu šo. Es biju no paša sākuma Administratīvi teritoriālās reformas komisijā un redzēju šo neapmierinātību gan no pašvaldību, gan no iedzīvotāju puses.

Es šo projektu šobrīd neatbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamie kolēģi! Skatot likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, esam pieredzējuši ļoti kvēlas debates, gan nedaudz arī viens otru personiski aizvainojot, runājot pēc būtības... un ne pēc būtības.

Es domāju, ka šis process, kuram mēs ejam šodien cauri, likumprojektu skatot jau galīgajā lasījumā, ir pareizs, tāpēc ka ir jākonsolidē šie spēki – pašvaldību... Man kā bijušam pašvaldības deputātam ir labi zināms, ka teritorijas plānošana, teritorijas attīstība dažādos blakus esošos novados bieži vien nenotiek sinhroni un ka šad un tad līdzekļi tiek tērēti arī tādā veidā, kas faktiski ir pretējs iedzīvotāju interesēm (teiksim, kultūras nami tiek būvēti viens otram blakus, lai gan atrodas divās dažādās administratīvajās teritorijās).

Novadi mums ir diezgan dažādi – ir tādi, kas ir vairāk lauksaimniecības novirziena novadi ar pilsētvidi, ar dažādām rūpniecības teritorijām, un ir arī tādi, kas ir ar degradētām teritorijām.

Katrā ziņā neaizmirsīsim to, ka valsts ir deleģējusi daļu savu funkciju pašvaldībām, tajā skaitā izglītības, sociālās un citas funkcijas. Un līdz ar to šīs, ja tā drīkst teikt, vietvaras arī realizē iedzīvotāju interesēm nepieciešamās funkcijas.

Mūsu šodienas lēmums faktiski iezīmēs daudz mazāk teritoriju. Tam es noteikti redzu pozitīvu ietekmi. Līdz šim bija 119 pašvaldības – cita lielāka, cita mazāka. Un, ja mēs skatāmies un vadāmies kaut vai pēc tiem kritērijiem, kas bija norādīti likumā, ir pārkāpti... Dažas pašvaldības, kas ir bijušas ar 1000, 1500, 2000 iedzīvotājiem un kas tātad ir ļoti mazas, protams, nav spējīgas nodrošināt visas likumā “Par pašvaldībām” noteiktās funkcijas.

Līdz ar to šāds likumprojekts noteikti ir pozitīvi vērtējams.

Es domāju, ka debates mums tiešām ir bijušas ļoti dažādas, un ļoti daudzi jautājumi ir bijuši par atsevišķām teritorijām, kur... varbūt jau ir bijuši politiski lēmumi, ne tik daudz saistīti ar tiem kritērijiem, par kuriem mēs bijām sākotnēji runājuši. Bet – tāda ir politika, kolēģi, un tas ir acīmredzot normāli.

Katrā ziņā es gribu atgādināt to, ka mēs visi kā Latvijas iedzīvotāji, kā Latvijas patrioti... dzīvojam vienā valstī... un, braucot, piemēram, uz austrumiem vai braucot uz rietumiem no Rīgas, brauksim tām pašām apdzīvotajām vietām cauri... un, savas dzimtās puses apciemojot, redzēsim tos pašus nosaukumus, mazos nosaukumiņus... Un šobrīd, skatoties nākotnē... deputātiem, kas pārbaudīs... pārvaldīs jau lielākas teritorijas, noteikti būs jau plašākas iespējas pieņemt dažādus lēmumus, lai attīstītu šīs teritorijas gan ekonomiski, gan izglītības sfērā, gan... arī dažādus infrastruktūras objektus mums būs vieglāk plānot. Te es skatos vairāk uz satiksmes, teiksim, infrastruktūru, jo nav jau nekāds noslēpums, ka daži novadi kļūst arvien tukšāki, bet daži atkal kļūst arvien pilnāki.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Jā, mēs esam daudz debatējuši un esam šodien nonākuši līdz galīgajam lēmumam. Es esmu gandarīts ar to, ka mēs šādu reformu pēc būtības veicam. Jā, debates varētu būt vēl par atsevišķām teritorijām, bet... nu, lai tas paliek Saeimas stenogrammām.

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt. Un noteikti aicinu: nākotnē pašvaldību deputātiem, pašvaldību priekšsēdētājiem vadīt lielākus novadus, attīstīt mūsu valsti, piesaistīt investīcijas!

Ticiet man, investori, kas nāk uz mūsu valsti, grib ieguldīt līdzekļus kādā teritorijā. Viņiem bieži vien, teiksim, lielu rūpnīcu būvējot, ir nācies saskarties ar vairāku pašvaldību lēmumiem, kuri noteikti neveicina investīciju piesaisti. Ja par lēmumu atbild viena pašvaldība, viena pašvaldības iestāde, šis process var notikt ātrāk.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Lūgums pēc debašu laika apvienošanas.

Sēdes vadītāja. Septiņas minūtes kopā deputātei Regīnai Ločmelei‑Luņovai. Lūdzu!

R. Ločmele-Luņova. Balsojot par šo likumprojektu (Skaņas pārrāvums.)... frakcija SASKAŅA nobalsoja “par”. Jā, mēs konceptuāli atbalstījām administratīvi teritoriālo reformu, jo uzskatījām, ka reforma ir vajadzīga – vitāli vajadzīga! – mūsu Latvijai. Bet mūsu vīzija par šo reformu bija citāda... citādāka. Un tieši tāpēc, ka redzējām, par ko pārvēršas šī reforma, otrajā lasījumā mēs nebalsojām, tādā veidā protestējot pret vairākiem mums nepieņemamiem reformas aspektiem.

Kas bija jādara citādāk? Es, šodien uzstājoties, jau par to runāju. Reforma bija vajadzīga, bet – daudz pārdomātāka, ar vietējo referendumu balsojumiem atbalstīta, ekonomiski pamatota, pareizi un loģiski strukturēta atbilstoši pārvaldības līmeņiem (valsts un pašvaldību funkciju racionāla pārskatīšana, attiecīgo funkciju deleģēšana uz augstāko – reģionālo līmeni).

Reformas apspriešanas laikā izskanēja daudz solījumu, bet vairākums solījumu diemžēl bija tādi gaisīgi, absolūti nepamatoti. Jo, piemēram, nevienu reizi šīs reformas apspriešanas laikā nedz komisijā, nedz Saeimā mēs neredzējām mūsu demogrāfijas “ministru” Parādnieka kungu no Nacionālās apvienības, lai viņš mums pastāstītu, kādā veidā šī reforma uzlabos dzimstību Latvijā, palielinās iedzīvotāju skaitu katrā no apvienotajiem novadiem.

Šeit neviens neakcentēja to, ka – saskaņā ar VARAM moduļiem, ar skaitļiem! – vislielākais iedzīvotāju kritums ir paredzams tādā pilsētā kā Valka. Un tā tas ir tieši tādēļ... tikai tādēļ, ka mūsu iedzīvotājus pie sevis... mūs izkonkurē Igaunija – izkonkurē ar augstāku, labāku labklājības līmeni un dzīves līmeni.

Tā paša iemesla dēļ mūsu iedzīvotājus pie sevis paņems arī citas valstis. Tikai tāpēc, ka šeit mēs viņiem nevarēsim nodrošināt konkurētspējīgu... labāku vidi un labāku dzīvi! Jau tagad ļoti daudz cilvēku šeit sēž burtiski uz čemodāniem un gaida, kad pēc Covid-19 krīzes laika viņi varētu doties darbā uz citām Eiropas Savienības valstīm, kurās tiek gaidītas darbarokas no Latvijas.

Kāpēc šīs reformas apspriešanas laikā tiek noklusēts par to, kas tad būs skolu reformas rezultātā? Vai paliks mazās lauku skoliņas?

Kāpēc tiek klusēts par to, ka iepriekš solītais miljonu ieguldījums Latvijas ceļos nodrošinās tikai 20 kilometru ceļu remontu katrā no jaunizveidotajām 42 pašvaldībām?

Kāpēc šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūces kungs noklusēja arī par citu finālu – par citiem “sasniegumiem”, ar kuriem mēs nonācām pie šīs reformas fināla, proti, par Satversmes tiesas spriedumu sakarā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra prettiesisko rīcību un lēmumu attiecībā uz Ikšķiles novada organizēto aptauju, par Valsts kontroles ziņojumu par valsts līdzekļu nepamatotu un necaurskatāmu izlietojumu šīs reformas apspriešanas laikā?

Gribētu tomēr pateikt paldies. Gribētu pateikt paldies par šīs reformas apspriešanas gaitu visiem – visiem bez izņēmuma! – pašvaldību vadītājiem, gan visiem tiem, kuri bija par šo reformu, gan arī visiem tiem, kuri bija pret šo reformu un kaislīgi aizstāvēja savu pašvaldību nākotni un savu pašvaldību iedzīvotāju intereses. Bija, protams, arī tādi, kuriem bija vienalga, taču tādu šoreiz nebija daudz, jo visus cilvēkus Latvijā šī reforma tādā vai citādā veidā tiešām ietekmēs.

Šodien mēs, frakcija SASKAŅA, atturēsimies no balsojuma. Atturēsimies tikai tāpēc, ka neuzņemsimies atbildību par valdības un valdošās koalīcijas sagatavoto reformu, kura, mūsuprāt, ir nepārdomāta un nekvalitatīva.

Šodien mēs tomēr piedalīsimies balsojumā, lai paustu savu attieksmi, nevis darīsim tā, kā darījām otrajā lasījumā, kad vispār nepiedalījāmies balsojumā. Šoreiz mēs balsosim atturoties un tādā veidā atbalstīsim divus pārdomātus lēmumus, kas bija šajā reformā. Vismaz divus. Tie bija lēmumi par to, lai Ventspils un Jelgava tomēr dabūtu valstspilsētas statusu, un tas bija loģiski. Ļoti žēl, ka šajā likumā... šādu loģisku un pārdomātu lēmumu nav daudz un nepietiek, lai “Saskaņa” kopā ar citām partijām nobalsotu “par”.

Tāpēc mēs atturēsimies balsojumā. Un visi gaidīsim sekas. Bet sekas būs – un tās būs acīm redzamas un sajūtamas absolūti visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates par 377. priekšlikumu slēdzu.

Komisijas vārdā – deputāts Plešs. Lūdzu!

A. T. Plešs. Paldies, kolēģi, par debatēm un viedokļiem.

Pirms balsosim par likumprojektu kopumā, atkārtoju: 377. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 377. – deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 8, pret – 58, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. Līdz ar to visi priekšlikumi, kuri bija iesniegti likumprojekta trešajam lasījumam, ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par – 58, pret – 12, atturas – 20. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Pirms slēdzam šodienas sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Viktora Valaiņa lūgumu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 144. panta otro daļu dot vārdu ziņojuma sniegšanai par balsošanas motīviem pēc balsojuma par likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” pieņemšanu trešajā lasījumā rezultātu paziņošanas.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Viktoram Valainim.

Lūdzu, tad piesakieties pie šī jautājuma – ar sēdes norisi saistīts jautājums, Valaiņa kungs.

Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Paskaidrošu, kādēļ mēs balsojām pret likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” pieņemšanu trešajā lasījumā.

Saeimas 2019. gada 21. marta paziņojumā “Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu” tika pausta apņemšanās un apsolījums Latvijas tautai “izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām”.

Šobrīd varam secināt, ka šīs pozitīvās apņemšanās rezultāts ir diemžēl tukšs likums, kurā neko no apsolītā nav izdevies īstenot. Jaunais administratīvo teritoriju likums no iepriekšējā atšķiras tikai ar politiski uzzīmētu novadu karti. Toties “veiksmīgi” ir izdevies pievilt novadu cilvēkus, parādot tiem, kāda ir to vieta varas acīs... kā neperspektīvo... un vienīgo iespēju dodot... veidojot jaunus... lielos novadus, tādējādi zaudējot vietējās kopienas esības jēgu.

Latvija ir negatīvi iezīmējusies Eiropas Padomes dalībvalstu vidū, uzskatāmi pierādot, ka Eiropas pašvaldību harta un vietējā demokrātija mūsu valstī ir tikai tukša skaņa. Novadu reformas laikā piedzīvojām to, ka Eiropas Padomes augsta amatpersona vērsās pie Latvijas ar tik smagiem pārmetumiem, kādi nav bijuši nekad. Par to jums turpmāk vēl nāksies skaidroties.

Reformas gaitā ir pieļautas kļūdas.

Likumprojektā “veiksmīgi” (pēdiņās!) ir atrisināts Rīgas un Pierīgas novadu līdzšinējās sliktās sadarbības jautājums, nolemjot to vienkārši nerisināt.

Jau šobrīd Satversmes tiesa ir iejaukusies reformas procesā.

Ignorance un procesuālie pārkāpumi, eksperimenti ar e-vidi šo likumu padara necaurskatāmu un liek apšaubīt tā kvalitāti, ko, visticamāk, vērtēs Satversmes tiesa.

Ar administratīvo sodu ir novērtēta reformas reklāmas kampaņa un citi pakalpojumu iepirkumi.

Būsim viena no tām retajām Eiropas valstīm, kurās ir atteikušies no demokrātisku pašvaldību pamatā esošajām vēlētāju apvienībām.

Tāpat būsim vieni no retajiem Eiropā, kur ir... kur ir viena līmeņa pašvaldības, bet, ja analizē funkciju griezumā, – tad būsim vienīgie... Varas attālināšanās no iedzīvotājiem ir tiešā pretrunā ar pašvaldības pamatprincipu – būt tuvāk iedzīvotājiem, risināt vietējos jautājumus atbilstoši subsidiaritātes principam, kopt vietējo identitāti.

Sākusies Covid-19 krīze, kura kolēģiem palīdzēja jaunās administratīvās teritorijas uzzīmēt pa ātro, ignorējot nepieciešamību par tām diskutēt pēc būtības. Tam veiksmīgi noderēja ierobežojumi iedzīvotājiem pulcēties.

Saistībā ar šo likumu mums šodien atliek tikai viens – atvainoties Latvijas tautai un pašvaldībām par valdošās koalīcijas īstenoto nejēdzīgo kartes – pašvaldību kartes – pārzīmēšanu, nerespektējot vietējo demokrātiju. To mums kā opozīcijas partijai diemžēl neizdevās novērst.

Un vēlamies arī pateikties cilvēkiem par centieniem pārstāvēt... pastāvēt par savu mazo dzimteni un vietējiem iedzīvotājiem.

Lai mums visiem veicas, jo pēc šīs reformas tiešām būs nepieciešama ļoti liela veiksme!

Atā! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to visi Saeimas 2020. gada 26. maija attālinātās ārkārtas sēdes un tās turpinājuma sēžu darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Es vēlos pateikties par izturību visiem Saeimas deputātiem. Un saku īpašu paldies visiem Saeimas darbiniekiem par tehnisko atbalstu visu šo sēžu nodrošināšanā, īpaši – attālinātās sēdes procedūras nodrošināšanā.

Vēl nepieciešams reģistrēties. Pieprasu reģistrāciju.

Tātad deputātu klātbūtnes reģistrācija ir notikusi.

Kolēģi! Šo sēdi slēdzu.

Satura rādītājs un balsojumi
13. Saeimas pavasara sesijas 18. (attālinātās ārkārtas) sēdes
turpinājums
2020. gada 10. jūnijā

Likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” (Nr. 462/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2521, 2521A, [1-5Pa, 1-15Reg, 1P-238P, 239P-377P, 2521Bal])
- Ziņo	- dep. A. T. Plešs
- Par procedūru	- dep. J. Stepaņenko
- Debates	- dep. E. Teirumnieks
	- dep. A. Muižniece
	- dep. J. Cielēns
	- dep. M. Kučinskis
	- dep. J. Butāns
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Pavļuts
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. Ē. Pucens
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Muižniece
	- dep. J. Butāns
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. E. Papule
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. J. Cielēns
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. A. Kazinovskis
	- vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. J. Butāns
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. R. Nemiro
	- dep. R. Ločmele-Luņova
Par balsošanas motīviem	- dep. V. Valainis

Sēdes videotranslācija

26/10a.06.2020.

13.00

15.00