Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas sešpadsmitā (ārkārtas) sēde
2020. gada 21. maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs un balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Audio balsojumi (frakcijās)
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu visus ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2020. gada 21. maija sēdi.
Godātie kolēģi! Desmit deputāti – Jurašs, Feldmans, Ozola, Rancāns, Znotiņš, Mārtuža, Butāns un citi – lūdz Saeimas 2020. gada 21. maija sēdē noteikt debašu laiku izskatāmajiem jautājumiem: runājot pirmo reizi – trīs minūtes, runājot otro reizi – viena minūte; debatējot par likumprojektiem otrajā un trešajā lasījumā, pirmo reizi – divas minūtes, otro reizi – viena minūte. (Dep. A. Gobzems: “Es vēlos runāt “pret”!”) Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. A. Gobzems: “Es vēlos...”)
“Pret” vēlas... pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Šī kārtējā... Satversmes preambula... uz kuru mierīgi noskatās mūsu Valsts prezidents Egils Levits, kā tiek grauta Satversme katrā Saeimas sēdē, būtu jāizbeidz.
Otra lieta, ko es vēlos pateikt. Šodien tika izmēģināta attālināta Saeimas... kārtība, lai nozagtu ne tikai četrus miljardus, bet lai nozagtu demokrātijas atlikušās paliekas.
Un šajā kontekstā es gribu teikt – jums nekas nesanāks, jo mēs atradīsimies šeit, zālē, jo likums paredz, ka Saeimas sēdes notiek Saeimas zālē. Viss, kas notiek ārpus Saeimas zāles, rada iespējamību ietekmēt deputātus, rada iespējamību nepārbaudīt, kas tieši balso. Tāpēc arī likumā ir noteikts ierobežojums, ka Saeimas zālē sēdes laikā drīkst atrasties tikai Saeimas deputāti.
Viss, kas šeit tiek darīts, – Satversmes graušanas nolūkos. Par to būtu jārunā Egilam Levitam, Latvijas Valsts prezidentam. Kur viņš ir pazudis?
Egil Levit, jūs izveidojāt Satversmes preambulu, jūs tā sakāt. Jūs runājat par demokrātiju. Tad, kad demokrātija ir jāaizstāv, kur jūs esat – Rīgas pilī vai Jūrmalas rezidencē? Jums bija jābūt demokrātijas sargam, Egil Levit, un jāpasaka koalīcijai, ka tik būtiskos jautājumos, kas skar Latvijas iedzīvotājus, sākt katru Saeimas sēdi ar Satversmes graušanu ir nepieņemami. Egil Levit, jūs esat prezidents vai jūs esat koalīcijas marionete? Kas jūs esat? Parādiet to, ko jūs solījāt savā inaugurācijas runā. Un jūs solījāt, ka jūs būsiet visas Latvijas tautas prezidents – gan koalīcijas, gan opozīcijas prezidents, gan bagāto, gan nabago prezidents. To jūs solījāt! Kur ir jūsu solījuma izpilde? Egil Levit, es jūs aicinu sākt sargāt Latvijas Republikas Satversmi! Šodien!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko, kura vēlas runāt par procedūru.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Šī gada 13. maijā mēs zaudējām 12. Saeimas deputātu Ivaru Brīveru, kas bija ekonomikas zinātņu doktors un augstskolas pasniedzējs.
Mēs aicinātu pārējos kolēģus godināt Brīvera kungu ar piemiņas brīdi šodien.
Sēdes vadītāja. Paldies deputātei Jūlijai Stepaņenko.
Pabeigsim izskatīt šo darba kārtības jautājumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par debašu laika saīsināšanu izskatāmajiem jautājumiem: pirmo reizi – trīs minūtes, otro reizi – viena minūte; likumprojektiem otrajā un trešajā lasījumā: pirmo reizi – divas minūtes, otro reizi – viena minūte! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par debašu laika saīsināšanu ārkārtas sēdē izskatāmajiem jautājumiem (nosakot: runājot pirmo reizi – trīs minūtes, runājot otro reizi – viena minūte; likumprojektiem otrajā un trešajā lasījumā, runājot pirmo reizi – divas minūtes, runājot otro reizi – viena minūte): par – 58, pret – 33, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.
Tātad debašu laiks tiek saīsināts sēdē izskatāmajiem jautājumiem: pirmo reizi – trīs minūtes, otro reizi – viena minūte; par likumprojektiem otrajā un trešajā lasījumā: pirmo reizi – divas minūtes, otro reizi – viena minūte.
Godātie kolēģi! Pieminēsim deputātu Ivaru Brīveru ar klusuma brīdi. (Klusuma brīdis.) Paldies.
Darba kārtībā... Tātad Prezidija... Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” (Nr. 694/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” (Nr. 701/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”” nodošanu komisijai: par – 87, pret – 3, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Nacionālās drošības komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Nacionālās drošības komisijai! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodošanu komisijām: par – 92, pret – 2, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Balsot!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodošanu komisijai: par – 94, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas konfigurāciju” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Balsot!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas konfigurāciju” nodošanu Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas konfigurāciju” nodošanu komisijām: par – 91, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Balsot!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” nodošanu komisijai: par – 87, pret – 1, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts komisijai nodots.
Darba kārtībā – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Aigara Strupiša apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju”.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
I. Lībiņa-Egnere (JV).
Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas un Tiesu politikas apakškomisijas šās nedēļas 19. maija kopsēdē tika izskatīts lēmuma projekts “Par Aigara Strupiša apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju”.
Komisijas locekļi vienbalsīgi ir atbalstījuši minēto lēmuma projektu, un lēmuma projektā ir noteikts, ka lēmums stātos spēkā šā gada 16. jūnijā. Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam pilnvaras beigsies šā gada 15. jūnijā.
Saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” Augstākās tiesas priekšsēdētāju no Augstākās tiesas tiesnešu vidus pēc Augstākās tiesas plēnuma ierosinājuma apstiprina Saeima uz pieciem gadiem. Augstākās tiesas plēnums šā gada 20. aprīlī nolēma ierosināt Saeimai par Augstākās tiesas priekšsēdētāju apstiprināt Augstākās tiesas tiesnesi Aigaru Strupišu.
Kopš 2014. gada Aigars Strupišs ir Augstākās tiesas tiesnesis. No 2014. gada bijis Disciplinārtiesas loceklis, no 2015. gada līdz 2018. gadam arī tās priekšsēdētājs. Kopš 2018. gada ir Tieslietu padomes loceklis, kā arī Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājs.
Līdz Augstākās tiesas tiesneša amatam Aigaram Strupišam bijusi vairāk nekā 20 gadu pieredze akadēmiskajā darbā, kā arī vairāk nekā 25 gadus viņš ir darbojies privātpraksē komerctiesību jomā. Viņš ir piedalījies vairāku likumprojektu izstrādē, konsultējis starptautiskas organizācijas, piedalījies nozīmīgos starptautiskos projektos. Aigars Strupišs ir arī daudzu juridisko publikāciju autors.
Juridiskās komisijas un Tiesu politikas apakškomisijas deputāti otrdien kopsēdē uzklausīja Strupiša kungu par iecerēto Augstākās tiesas attīstības vīziju, kā arī apsprieda jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības uzticības stiprināšanu tiesu varai.
Un līdz ar to, tā kā komisijas sēdē vienbalsīgi kandidāts tika atbalstīts, Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Aigaru Strupišu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai.
D. Beitnere-Le Galla (JK).
Labrīt, cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Es gribu uzrunāt mūsu jauno Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātu Aigaru Strupišu. Es gribu teikt pāris ceļavārdu un domāju, ka viņš ir izpelnījies Augstākās tiesas kolēģu izvirzījumu. Domāju, mēs arī apstiprināsim viņa kandidatūru.
Es gribētu izteikt prieku par to, ka tāda akadēmiskas raudzes persona vadīs Latvijas Augstāko tiesu. Domāju, ka jums ir iespēja un talants Latviju, mūsu tiesu sistēmu turpināt virzīt Rietumu tiesību sistēmā, turpināt... jaunu tiesību zinātni, izglītības sistēmu un arī veidot jaunus speciālistus, tiesnešus.
Es īpaši gribu uzsvērt, ka jūsu rokās būs ielikts uzdevums veidot tiesisko kultūru īpaši tiesās – ar tiesnešu attieksmi pret savu darbu, tiesnešu ētiku un attieksmi pret procesa dalībniekiem. Gribu arī uzsvērt, ka tiesas savu darbu var veikt tikai tad, ja tām ir autoritāte sabiedrībā, un ar nākamo domu es gribu uzsvērt tieši sabiedrības nozīmi tiesu sistēmas stiprināšanā. Ja sabiedrībai ir arī uzdevums palīdzēt jūsu darbā, sabiedrībai ir jābūt augstām prasībām pret tiesu un tiesnešu ētiku.
Es vēlu jums panākumus!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jurim Jurašam.
J. Jurašs (JK).
Labrīt, kolēģi! Strupiša kungs uzrunā deputātiem, izklāstot savu vīziju, solīja uzlabot tiesas spriešanas kvalitāti: gan judikatūru, gan tiesnešu apmācības, nodrošināt efektīvas un aktīvas tiesu politikas veidošanu, domāt par Tieslietu padomes kapacitātes palielināšanu, dialoga attīstīšanu sadarbībā ar izpildvaru un likumdevējiem.
No Augstākās tiesas priekšsēdētāja sagaidām ne tikai cerības pilnus vārdus, bet arī mērķtiecīgus pasākumus, lai Augstākās tiesas priekšsēdētājs no pasīva procesu vērotāja pārvērstos par sabiedrībā respektētu tiesu varas augstāko pārstāvi.
Līdzšinējam Augstākās tiesas vadītājam galvenā prioritāte savā amatā bija administrēšanas funkcija bez efektīvas kontroles pār tiesu sistēmu, kas noveda pie nepieļaujamu rīcību konstatēšanas tiesnešu darbā un ievērojama sabiedrības uzticības zuduma tiesu varai.
Vai tiešām tiesu vara ir pelnījusi saņemt šādu novērtējumu? Mēs visi zinām, ka Latvijas tiesu vara nebūt nav ideāla, tāpēc, atsaucoties uz nākamā Augstākās tiesas priekšsēdētāja teikto, ka negodprātīgai rīcībai nav vietas tiesas procesā, aicinu viņu darīt visu, lai tiktu panākts ievērojams progress tiesu sistēmas uzlabošanā un nevienam nebūtu jāviļas ciparos, ar kuriem tiek mērīta sabiedrības uzticēšanās tiesu varai.
Vēlos uzsvērt, ka tiesas neatkarība ir arī atbildība. Atbildībai par tiesu varas neatkarību ir jāgulst pirmām kārtām uz pašu tiesnešu pleciem, nekautrējoties izmantot visus amata varas rīkus. Neatkarība ir atbildība spriest pašiem par savu kolēģu nelikumīgu rīcību. Tiesu varas pašorganizācijas spēju nodrošināšanā liela loma ir tiesas priekšsēdētājam, kurš nav tikai administrators, tam ir jābūt vadītājam ar spēju nodrošināt pārmaiņu vadību, nepieļaut tās lietas, kuras diskreditē tiesu varu un veicina visatļautību tiesu darba organizācijā.
No Augstākās tiesas priekšsēdētāja sagaidām tādu tiesnešu korpusa korporatīvās kultūras veidošanu, kura ne tikai vārdos, bet arī darbos apliecinātu augstu atbildību par piešķirtās varas izmantošanu demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanai Latvijā.
Vēršoties pie nākamā Tieslietu padomes priekšsēdētāja, uzsveru nepieciešamību tiesu varai sadarbībā ar izpildvaru un likumdevēja varu plecu pie pleca strādāt, lai, efektīvi izmantojot piešķirtos resursus, izveidotu patiesi mūsdienīgu, tiesisku un efektīvu tiesu sistēmu.
Novēlam Strupiša kungam veiksmi un apņēmību, uzņemoties jaunos amata pienākumus!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.
J. Rancāns (JK).
Labdien, kolēģi! Es Strupiša kungam vēlētos izteikt aicinājumu, ko jau izteicu mūsu tikšanās laikā. Tās ir divas lietas.
Aicinu sabiedrības uzticības veicināšanai pievērsties... tiesu sistēmā izveidot korupcijas risku vadību, kas ir iekšējās ļoti svarīgās sistēmas, kas ir citām iestādēm, kas ir jāizveido atbilstoši OECD un citu pretkorupcijas organizāciju rekomendācijām, lai varētu izvērtēt, kuros amatos... kādos amatos kādas funkcijas... kur ir iespējas, kā tās novērst. Respektīvi, aicinājums ir pievērst ļoti nopietnu uzmanību tieši šīm iekšējām sistēmām.
Otrs jautājums, kā jau es minēju, būdams Dzimuma līdztiesības, reproduktīvās veselības un veselīgas seksualitātes veicināšanas deputātu grupas... darba grupas dalībnieks, es aicinu veicināt un strādāt pie dzimumu līdzsvara tiesu sistēmā, jo mēs zinām, ka šobrīd ir milzīgs disbalanss.
Paldies. Strupiša kungs, veiksmi jums jūsu darbos!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Anitai Muižniecei.
A. Muižniece (JK).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Es arī gribētu no savas puses, papildinot kolēģus, izteikt tādu kā ceļamaizi darbam nākotnē, protams, gadījumā, ja tiksiet apstiprināts šajā amatā. Akcentējot arī mūsu partijai nozīmīgus jautājumus.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs – tas ir simbols visai tieslietu nozarei, tomēr simbols nozīmē arī atbildību par visu tiesu sistēmu. Mūsu frakcija, kā jau kolēģi teica, tikās ar Strupiša kungu, un mēs šobrīd patiesībā ar savu balsojumu pēc brīža sniegsim tādu kā uzticēšanās kredītu, kas nu būs jāpierāda darbos. Būs jāpierāda, ka spēj Latvijas tiesu darbu padarīt mūsdienīgāku, pārveidojot tiesas par modernām, Rietumeiropai atbilstošām. Tieši šis būs svarīgs virziens, pie kā būs neatlaidīgi jāstrādā.
Jāstrādā būs absolūti visiem – ne tikai politiķiem vai ministrijām, bet visiem kopā. Tiesu varas darbībā un lietu spriešanā, neatkarībā mēs nekad neiejauksimies, tomēr Latvijai svarīgu reformu... tai skaitā strādājot pie tiesu darba uzlabošanas, es tomēr uzskatu, ka ir būtiska sadarbība ar parlamentu un arī izpildvaru.
Profesionalitātes saglabāšana pāri koleģiālām attiecībām un vēlmei pieņemt tikai populārus lēmumus ir nozīmīga, līderim nepieciešama prasme. Mēs paļaujamies, ka nebūs izvairīšanās arī no nepatīkamiem darbiem, piemēram, no tiesnešu disciplinārlietu skatīšanas, jo tas nav un nevar būt tikai, piemēram, KNAB jautājums. Tā būs arī jūsu atbildība – atbildība par tiesu sistēmas reputāciju visas Latvijas tautas priekšā.
Jau pavisam drīz, kad tuvojas nākamā ģenerālprokurora izvēlēšana, esot arī Tieslietu padomē kā nākamais tās priekšsēdētājs, līdz ar to kļūstot arī par autoritāti tiesnešiem, uz kuru raudzīsies un vērtēs visi, svarīgi būs saglabāt taisnīgumu, godīgumu un nelokāmību, tādējādi panākot godprātīga un profesionāla ģenerālprokurora iecelšanu.
Šos un daudzus citus rindā gaidošos darbus tiesu sistēmas uzlabošanā var īstenot tikai cilvēks ar stingru mugurkaulu un līdera dotībām. Lai izdodas solītais, un lai nevienam, kurš būs uzticējis pildīt šo augsto un atbildīgo amatu tiesu varas sistēmā, nenākas vilties!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei.
I. Lībiņa-Egnere (JV).
Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Šis Saeimas balsojums, apstiprinot amatā Augstākās tiesas priekšsēdētāju – Augstākās tiesas priekšsēdētāju kā visas tiesu varas vadītāju –, ir viens no nozīmīgākajiem mums Saeimā uzticētajiem pienākumiem – nodrošināt, ka tiesu vara ir patiesi neatkarīga un ka tiesu vara ir patiesi kvalitatīva.
Pirms pieciem gadiem, Saeimai apstiprinot Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču, es kāpu tribīnē un ļoti kritizēju viņa darbu. Visa frakcija VIENOTĪBA balsoja “pret”. Un tie galvenie argumenti bija, ka tiesu varas neatkarība nevar būt aizsegs tam, ka lietas ne vienmēr tiek iztiesātas, skaidrojot gan visus tiesiskuma apsvērumus... Procesuālie iespējamie jautājumi nevar būt aizsegs tam, kā dēļ tiesas nostājas pret zināmu kvalitātes uzlabošanu un reformām.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir ne vien Augstākās tiesas priekšsēdētājs, bet visas Tieslietu padomes priekšsēdētājs. Kaut arī Tieslietu padomei ir varbūt šobrīd sākotnēji tikai daļa lomas tiesu politikas veidošanā un daļa lomas ir atstāta izpildvaras pārziņā, tomēr mums kā Saeimai, kā likumdevējam, vienmēr uzklausot Tieslietu padomes ieteikumus, Tieslietu padomes apsvērumus, ikvienā tiesu varai nozīmīga jautājuma risināšanā ir svarīgi, ka visa tiesu vara iestājas par... ne vien par savu neatkarību, bet arī par tiesu varas kvalitāti.
Līdz ar to šodien, manuprāt, simboliski, ka tiesu vara šeit apstiprināšanai ir virzījusi pārstāvi, kurš tiesu varā ir ienācis salīdzinoši nesen. Un tas nav tiesnesis, kurš ir ilgstoši bijis Augstākās tiesas sastāvā. Mēs to saredzam kā ļoti simbolisku signālu no pašas tiesu varas, kā apzināšanos, ka tiesu varā ir daudz jautājumu, daudz problēmu, kuras tiesu vara vēlas risināt pati. Nedz likumdevējam, nedz izpildvarai nebūtu šajos jautājumos jāiejaucas. Un mēs kā frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA, ar šo savu balsojumu atbalstot...
Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies.
Runas laiks ir beidzies.
Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.
V. A. Tērauda (AP!).
Kolēģi! Šodien frakcija “Attīstībai/Par!” ar prieku atbalstīs Aigara Strupiša kandidatūru.
Strupiša kungs ir augsti kvalificēts, cienījams savas profesijas pārstāvis, un mēs ceram, ka ar Strupiša kunga ienākšanu amatā... ka tiesu sistēma spēs turpmāk kvalitatīvāk darboties, ka tiesu sistēma piedzīvos jaunu modernizācijas vilni, ne tikai ieviešot tiesā... tiesu digitalizētajā pasaulē, bet arī uzlabojot procedūras, nodrošinot savlaicīgumu... atvērtu, modernu tiesu.
Frakcijā kopā ar Strupiša kungu diskutējām ne tikai par modernizācijas vajadzībām, bet arī par Tieslietu padomes lomu un ietekmi Latvijā. Bijām vienisprātis, ka šī padomes loma un ietekme ir jāpalielina un ir nepieciešamība skaidrāk nodalīt tiesu varu no izpildvaras.
Novēlam Strupiša kungam profesionālu veiksmi, sākot šo darbu, un esam gaidās par jaunu, modernu pieeju Latvijas tiesu sistēmā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (JK).
Labdien! Labrīt, kolēģi! Jā, es Strupiša kungu nepazinu pirms Jauno konservatīvo frakcijas, es teiktu, veiksmīgās tikšanās ar viņu. Un kas mani pārliecina par viņa kandidatūru, kandidatūras atbilstību šim augstajam tiesu varas vadītāja amatam – ka viņš tomēr ļoti ilgus gadus ir nodarbojies ar akadēmisko darbu.
Īpaši varu atzīmēt viņa Komerclikuma izstrādes veikumu deviņdesmito gadu beigās, kas rezultējās ar ļoti laba, es teiktu, kvalitatīva Komerclikuma pieņemšanu Saeimā 2000. gadā.
Ņemot vērā to, arī, protams, viņš... Strupiša kungs droši vien ļoti labi izprot, cik svarīgi privātajā sektorā ir laba, efektīva tiesu sistēmas darbība, tai skaitā kvalitatīvi pirmās instances spriedumi, kas pēc tam otrajā instancē pēc iespējas mazāk reižu tiktu grozīti uz pilnīgi pretējiem. Nu labi, ka šobrīd tā otrā instance mums tāda ļoti kvalitatīva, bet, nu, arī manā pieredzē ir nācies saskarties ar to, ka šī kvalitāte varētu būt labāka, un Strupiša kungs ir pieminējis, cik svarīga ir izglītība, prasmju nostiprināšana jebkurā profesijā strādājošajiem, tai skaitā, tiesnešiem un ne tikai viņiem.
Tāpat, runājot par tiesiskuma efektivitāti un kvalitāti, Strupiša kungs kā akadēmiķis droši vien ļoti novērtēs Freedom House pētījuma jaunākos rezultātus, kur redzams, ka diemžēl Latvijai ne tik ļoti labi veicas ar tiesiskuma stiprināšanu, īpaši šajā korupcijas apkarošanas reitingā, kas Freedom House pētījumā nokritis no 4,75 punktiem līdz 4,5 punktiem, tāpēc ka Latvijas valsts (un ne tikai pretkorupcijas iestādes, bet arī, nu, tiesu sistēma) ir demonstrējusi, ka nav spējīga vairāk nekā 10 gadus notiesāt oligarhu Aivaru Lembergu.
Lēmējvara un likumdevējs izdarījis visu iespējamo, kas atkarīgs no mums, bet arī tiesu varai ir jādara viss iespējamais, kas atkarīgs no tiesu varas. Vēlu veiksmi darbā!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi, pateicoties Strupiša kungam par drosmi uzņemties šo augsto amatu, es vēlos arī novēlēt Strupiša kungam patiesu neatkarību, spēju turēt taisnu muguru visu... dažādu politisko vēsmu priekšā. Es esmu tomēr pārliecināta par to, ka tās neatkarības Strupiša kungam pietiks, lai viņam nevajadzētu atstrādāt nekādus uzticības kredītus, kuri viņam šodien tika it kā aizdoti, un tiešām stiprināt tiesu neatkarību, īpaši arī stiprināt Tieslietu padomes neatkarību no politiskās varas, politiskās gribas un veidot Latviju labāku un tiesisku, un taisnīgu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Strupiša kungs! Es jūs faktiski apsveicu ar ievēlēšanu Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā, un arī es balsošu “par”.
Es jūs atceros kā students pirmajā kursā – jūs bijāt mans pasniedzējs. Un es atceros, ka es gāju pie jums nodot kursadarbu komerctiesībās un jau toreiz jūs bijāt viens no modernākajiem tā laika pasniedzējiem Latvijas Universitātē. Jūs patikāt studentiem, un tas, ko jūs stāstījāt studentiem, šķita mūsdienīgi.
Tāds, kāds jūs esat šodien... jāatzīst, ka jūs neesat mainījies un jums nav nepieciešams uzticības kredīts no cilvēkiem, kas nepilda savus solījumus. Jums tāds jau ir, jums tāds ir tieslietu sistēmā, jums tāds ir juristu vidē. Jūs esat ļoti augstas raudzes profesionālis, un es gribētu teikt, ka starp tiesnešu kandidātiem jūs objektīvi arī bijāt labākais, lai kļūtu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju.
Un es patiesi nevis ceru, bet esmu pārliecināts, ka jūsu vadībā Latvijas tiesu sistēma piedzīvos pozitīvus uzlabojumus, tāpēc es tikai un vienīgi varu jums novēlēt veiksmi jūsu darbā. Saglabājiet savu neatkarību, kāda jums vienmēr ir bijusi visos laikos! Un man būs patiess lepnums un prieks, ka jūs būsiet Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai.
I. Voika (AP!).
Labdien, cienījamie kolēģi! Tiesu vara Latvijā ir jāstiprina. Ir jāstiprina neatkarība, darba kvalitāte un efektivitāte, pēc tā parasti vērtē tiesu varas rādītājus arī starptautiski. Bez taisnīgas un savlaicīgas tiesas valstī nevarēs attīstīties ne demokrātija, ne uzticība valstij, ne arī uzņēmējdarbība un līdz ar to ekonomiskais uzplaukums.
Tiesu varai ir jābūt neatkarīgai, un mums ir jāstiprina tie elementi, kas šobrīd klibo, lai tā būtu. Taču tiesu varai nav jābūt pilnīgi atrautai no tā, ko dara pārējie varas atzari.
Šajā ziņā bija iedvesmojoši un, es teiktu, pat tādi vizionāri kandidāta uz šo amatu Strupiša vārdi, kad mēs ar viņu runājām par viņa iecerēm šajā amatā, par to, ka katrai varai ar savu uzdevumu tomēr jāstrādā saskanīgi kopīgu valstisku mērķu veidošanā. Un ceru, ka Strupiša kunga vadībā arī tiesa šādā veidā darbosies kopā ar citiem atzariem.
Tiesu vara nevarēs arī pastāvēt bez sabiedrības uzticības, un daudzi no Strupiša kunga iecerētajiem soļiem to veicinās, īpaši uzsverot spriedumu kvalitātes uzlabošanu visās instancēs. Viņš arī uzsvēra, kas, man liekas, ir ļoti svarīgi Latvijas sabiedrībai, ka tiem spriedumiem ir jābūt ne tikai kvalitatīvākiem, bet arī cilvēkiem saprotamiem, jo saprotams spriedums var tikt daudz labāk pieņemts, un arī tiesas darbam ir jābūt saprotamam.
Ir iesākti daudzi darbi jau šobrīd, lai tiesu darbu kvalitāte uzlabotos. Un es vēlu Strupiša kungam veiksmi pārveidot to tajā virzienā, lai mums būtu taisnīga Latvija un demokrātija tiktu stiprināta.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Vienai no Aigara Strupiša intervijām (šī intervija tika publicēta izdevumā “Jurista Vārds”) ir nosaukums “Negodīgai taktikai nav vietas tiesas procesā”.
Es vēlētos akcentēt divus vārdus “godīgums” un “taisnīgums”. Nav noslēpums, ka Latvijā cilvēki neuzticas tiesām. Neuzticas tāpēc, ka nesajūt, ka tiesas spriedumi ir tiešām taisnīgi.
Šodien dzirdējām visādus vārdus – “judikatūra”, “kvalitāte”, “neatkarība”... Bet pats galvenais, lai tiesas spriedumi ir taisnīgi. Lai cilvēki sajustu, ka tie spriedumi ir taisnīgi.
Runājot par konkrētiem darbiem, es gribētu novēlēt Strupiša kungam pievērsties ļoti nopietni taisnīgas judikatūras izveidošanai piespiedu nomas strīdos. Es zinu, ka viņam ir jau zināma pieredze, piemēram, ar Šlitkes kungu šajā jautājumā.
Un otrais, protams, ko sagaida ļoti liela mūsu sabiedrības daļa, un tas ir par taisnīgumu, – tas ir taisnīgs spriedums Zolitūdes traģēdijas lietā. Es ļoti ceru, ka Strupiša kungam izdosies savā profesionālajā darbā izdarīt tā, lai mūsu tiesām nebūtu ne negodīgas taktikas, ne negodīgas stratēģijas un lai taisnīgums būtu tas galvenais rezultāts, kurš tiks panākts Strupiša kunga darbības rezultātā.
Vēlu veiksmi!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A. Judins (JV).
Cienījamie kolēģi! Es atceros, ka pirms dažiem gadiem, diskutējot par tiesu varu, izskanēja viedoklis, ka tiesu sistēmā ir vajadzīga pašattīrīšanās. Un daži tiesneši to uztver ļoti sāpīgi, jo, dažu tiesnešuprāt, tiesu sistēmā viss ir kārtībā, problēmu nav, un viss notiek tā, kā jānotiek. Bet mēs visi redzam, ka problēmas ir. Un skaidrs, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs viens pats nevar atrisināt visu, bet mēs ļoti ceram, ka jauns Augstākās tiesas priekšsēdētājs sāks strādāt un domāt par to, lai vairotu cilvēku uzticēšanos tiesu sistēmai. Jo ne tikai no likumiem ir atkarīgs, kāds būs tiesvedības iznākums. Daudz kas atkarīgs no tiem cilvēkiem, kas spriež tiesu, kas strādā tiesu sistēmā.
Saeima respektē un respektēs tiesu varas neatkarību. Mēs nevaram diktēt jums, kā jums strādāt, kā izskatīt kādu konkrētu lietu, bet mēs ļoti gribam, lai jūs strādātu godīgi un lai jūs pieņemtu atbildīgus lēmumus.
Mūsu frakcijai bija iespēja runāt ar Strupiša kungu, un mēs ļoti ceram, ka pēc ievēlēšanas jūs aktīvi strādāsiet.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
I. Lībiņa-Egnere. Nē, paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aigara Strupiša apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju”! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Aigara Strupiša apstiprināšanu par Augstākās tiesas priekšsēdētāju”: par – 91, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.
Apsveicam Aigaru Strupišu ar augsto amatu! (Aplausi.)
Darba kārtībā – deputātu pieprasījumu izskatīšana. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.
Deputāti Ivars Zariņš, Jānis Urbanovičs, Uldis Augulis, Linda Liepiņa, Didzis Šmits, Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems, Vitālijs Orlovs, Jānis Krišāns un Artūrs Rubiks ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par izpildvaras veiktajiem iepirkumiem Covid-19 krīzes laikā”.
Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Tiesiskā valstī ir viens likums, viena taisnība visiem. Tas nozīmē, ka ir spēles noteikumi, kas jāievēro visiem, arī varai. Šādi spēles noteikumi, kas ir konkrēti nosacījumi un principi, kas ir noteikti normatīvajos aktos, ir noteikti arī valsts pārvaldes un publiskajām iestādēm, tām veicot iepirkumus. Šie nosacījumi tām ir jāievēro ne tikai tāpēc, ka savādāk tas neatbilstu tiesiskas valsts principiem, bet arī tāpēc, ka tā ir visas sabiedrības, mūsu nodokļu maksātāju, nauda, kas šīm institūcijām ir jāizmanto lietderīgi un sabiedrības interesēs.
Jā, ārkārtas situācijā var tikt piemēroti citi nosacījumi, bet tas neatceļ principu par lietderīgu un sabiedrības interesēm atbilstošu līdzekļu izlietojumu. Arī šādā ārkārtas situācijā pastāv nosacījumi, kuri ir jāievēro... nu, vismaz tiesiskā valstī, un diez vai ārkārtas situācija var būt par attaisnojumu sniegt melīgu, nepatiesu informāciju, uzdot vienu preci par citu, veikt iepirkumus, nevis rūpējoties par sabiedrības, bet par kādas biznesa personas interesēm, piesedzot to visu ar ārkārtas situāciju. Diemžēl pastāv pamatotas bažas, ka vara ar šiem iepirkumiem tieši šādi ir rīkojusies un, izmantojot ārkārtas situāciju kā piesegu, ir sarīkojusi sev dzīres mēra laikā.
Šīs bažas pastiprina arī atbildīgās institūcijas... un varas rīcība pēc šo iepirkumu veikšanas. Tā vietā, lai padarītu publisku šo informāciju, kas ļautu sabiedrībai pārliecināties par iepirkuma faktiskajiem apstākļiem, šī informācija tiek slēpta vai tiek pasniegta selektīvi, lai radītu vēlamo iespaidu. Tā nerīkojas tiesiskā valstī. Tā nerīkojas valdība, kurai tiešām rūp tiesiskums.
Saeimas opozīcija visu šo krīzes laiku ir iecietīgi ļāvusi varai rīkoties pēc saviem ieskatiem, vien aicinot to pamatot savas rīcības atbilstību sabiedrības interesēm. Diemžēl šādu cēlsirdīgu un biedrisku opozīcijas attieksmi vara ir izmantojusi negodprātīgi un, iespējams, arī savtīgi un šādu pamatojumu nav uzskatījusi par nepieciešamu sniegt sabiedrībai, tāpēc ka vara ir vai nu noreibusi no pašas sarīkotajām dzīrēm sērgas laikā, vai pavisam aizmirsusi, ka, vismaz pēc Satversmes, Latvija vēl ir tiesiska un demokrātiska valsts. Un tas nozīmē, ka konkrēti pienākumi valsts varai ir jāpilda sabiedrības priekšā, nu, ja Latvija kā demokrātija nav tikai makaronus... makaroni, kurus vara karina tautai uz ausīm, lai varētu to turpināt cirpt kā paklausīgas aitas.
Ir pienācis laiks par to atgādināt un sagādāt patiesības mirkli, kuru spēs novērtēt visa sabiedrība, kā tas reiz jau tika izdarīts ar OIK afēru. Pieredze, kā to paveikt, mums jau ir. Šis būs patiesības mirklis ne tikai par to, kā tiek rīkotas dzīres mēra laikā, bet arī apliecinājums tam, vai Latvija vēl ir spējīga eksistēt kā tiesiska un demokrātiska valsts – gudri, godīgi un drosmīgi.
Kolēģi, atcerieties doto solījumu! Jums būs uzskatāma iespēja sagādāt patiesības brīdi arī saviem vēlētājiem par šo doto solījumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.
Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Sodu reģistra likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.
J. Rancāns (JK).
Labdien, kolēģi, vēlreiz! “Grozījumi Sodu reģistra likumā”.
Šim likumprojektam nekādi priekšlikumi netika saņemti, tāpēc aicinu atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā: par – 86, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Ivans Klementjevs.
I. Klementjevs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” (Nr. 2488).
Komisija 12. maijā izskatīja šo likumprojektu, kur bija iesniegti četri priekšlikumi, un atbalstīja visus četrus priekšlikumus.
1. – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Klementjevs. 2. – arī iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Komisija to atbalstīja un iekļāva 3. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Klementjevs. 3. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Klementjevs. Un pēdējais, 4., – iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Klementjevs. Visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā: par – 87, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Atis Zakatistovs.
A. Zakatistovs (KPV LV).
Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 12. maijā apsprieda un apstiprināja likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” (Nr. 523/Lp13) trešajam lasījumam. Priekšlikumi netika saņemti.
Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā: par – 88, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Gundars Daudze.
G. Daudze (ZZS).
Godātie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” trešajam lasījumam atbildīgā komisija ir saņēmusi vienu, pēc būtības tehnisku, priekšlikumu, ko ir iesniegusi veselības ministre Ilze Viņķele. Šī priekšlikuma būtība ir nodrošināt vienādas terminoloģijas lietošanu visā likuma tekstā. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
G. Daudze. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.
Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā: par – 90, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.
Pirms pārtraukuma, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Bondaram.
M. Bondars (AP!).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Pulksten 11.40 būs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde. Lūgums Zoom ierasties... nevis Zoom vai vebinārā, vienalga, kur, bet nu gan jau jums aizsūtīs linku.
Paldies. Atā!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 12.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Anda Čakša.
A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija trešajā lasījumā ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”.
Īsi atgādināšu, ka šī likumprojekta mērķis ir Veselības inspekcijas kompetencē esošo... Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktos administratīvo pārkāpumu pantus par neatļauto ārstniecību, medicīnisko atzinumu sniegšanu, ekspertīzes un veselības aprūpes pārkāpumiem, kā arī noteiktās kārtības pārkāpšanu farmaceitiskajā un veterinārfarmaceitiskajā darbībā ietvert Ārstniecības likumā.
Trešajam lasījumam komisija ir saņēmusi vienu – veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikumu, kas vairāk ir precizējums par spēkā stāšanos... tātad pārejas noteikumos nosakot, ka šis likums stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Čakša. Līdz ar to lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā: par – 82, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Ilmārs Dūrītis.
I. Dūrītis (AP!).
Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” pirms trešā, galīgā, lasījuma.
Tātad no... attiecībā uz priekšlikumiem... ir iesniegts tikai viens – Juridiskā biroja priekšlikums. Pēc būtības tas ir tāds tehnisks, redakcionāls priekšlikums pārejas noteikumos. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Dūrītis. Es aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā: par – 85, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ivars Zariņš.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labdien vēlreiz, kolēģi! Cītīgi strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” trešajā lasījumā. Neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” trešajā, galīgajā, lasījumā: par – 85, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Janīna Kursīte.
J. Kursīte (KPV LV).
Labdien, kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” uz trešo lasījumu... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz trešo lasījumu priekšlikumus nav saņēmusi.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā: par – 87, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ivars Zariņš.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Jā, kolēģi, cītīgi strādājam arī ar likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā”. Uz trešo lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā: par – 86, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums Latvijas valsts karoga likumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Ritvars Jansons.
R. Jansons (NA).
(Skaņas pārrāvums.)... otrajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Latvijas karoga likumā”.
1. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Strukturē likumu, lai likumā neveidotos divi panti, kas noteiktu administratīvo atbildību, – 20. pants un 21.2 pants, kas nosaka administratīvo atbildību Latvijas valsts karoga lietošanas jomā ar četriem administratīvā pārkāpuma sastāviem. Juridiskās komisijas priekšlikums paredz izslēgt 20. pantu, savukārt 21.2 panta sastāvs ir ietverts jaunizveidotajā 23. pantā, ko paredz 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. 1. priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Jansons. 2. – deputāta Jāņa Iesalnieka priekšlikums. Paredz aizstāt likuma 21.2 panta pirmajā daļā vārdu “brīdinājumu” ar vārdiem “naudas sodu līdz divdesmit naudas soda vienībām”. Priekšlikums pamatots ar to, ka, ņemot vērā Satversmes tiesas 2015. gada 2. jūlija spriedumu, privātām un fiziskajām personām nevar piemērot atbildību par valsts karoga nenovietošanu, taču attiecībā uz amatpersonām šī situācija ir savādāka, un amatpersonām ir morāls pienākums rādīt sabiedrībai priekšzīmi likuma ievērošanā.
Priekšlikuma autoru ieskatā, likumprojektā noteiktais soda mērs – brīdinājums – nav atbilstošs morālajai slodzei, kas ir amatpersonām un kapitālsabiedrību amatpersonām. Tādēļ tiek piedāvāts brīdinājumu aizstāt ar naudas sodu, kas varētu sasniegt mērķi, lai pie valsts iestāžu un valsts kapitālsabiedrību ēkām valsts karogs svētku vai sēru noformējumā tiktu novietots likuma 7. pantā noteiktajās dienās.
2. priekšlikumu komisija atbalstīja un iekļāva 3. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Par 2. priekšlikumu!”)
Par 2. priekšlikumu vēlas... vai debatēt vēlas? (Starpsauciens: “Vēlos balsot!”)
Tātad deputāti vēlas balsot par 2. priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Iesalnieka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par 2. priekšlikumu: par – nav, pret – 54, atturas – 15.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu...
R. Jansons. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Papildina likumu ar jaunu 23. pantu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi Latvijas valsts karoga lietošanas jomā un kurā, kā jau minēju, vēstot par 1. priekšlikumu, iekļauts 21.2 panta sastāvs. Tāpat 3. priekšlikums papildina likumu ar jaunu 24. pantu “Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā” un 25. pantu “Kriminālatbildība Latvijas valsts karoga lietošanas jomā”.
Administratīvo pārkāpumu sastāvs jaunajos pantos principiāli nemainās no iepriekš likumā ietvertajiem administratīvo pārkāpumu sastāviem. 23. pants atšķiras no tā, kas ir likumprojekta 21.2 pantā, ar to, ka tas tiek papildināts ar divām normām no 20. panta ar paskaidrojumiem par to, kā turpmāk izprotama klajas necieņas izrādīšana, proti, ka tas attieksies arī uz dekoratīvos nolūkos lietotu Latvijas valsts karogu vai Latvijas valsts karoga attēlu. Savukārt par lietošanas kārtības pārkāpumiem tiek atzīti arī tādi pārkāpumi, kas attieksies uz Latvijas valsts karoga platumu, garumu, krāsu toņiem vai sarkanbaltsarkano svītru attiecībām.
Komisija secināja, ka šādi sakārtota sistēma otrajā lasījumā būtu svarīga, jo, ja būs vēl kāds priekšlikums, tad trešajā lasījumā būs vienkāršāk to ietvert šajās normās nekā tad, ja likumā tiks atstāti divi līdzīgi panti. Panti līdz ar to tiek sakārtoti tā, ka ir izvietoti likuma beigās, līdzīgi ar citiem likumiem, kuros veikta dekodifikācija.
3. priekšlikumu komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V. Agešins (SASKAŅA).
Paldies.
Godātie kolēģi! Saeima absolūti pareizi rīkojās, neatbalstot 2. – deputāta Iesalnieka priekšlikumu. Aicinu neatbalstīt arī 3. Kāpēc?
Lieta ir tāda, ka autors piedāvā brīdinājumu aizstāt ar naudas sodu. Vienlaikus vēlos norādīt, ka šobrīd nekādas būtiskas problēmas šajā jomā nav novērotas, lai kāds, piemēram, no iestāžu puses nepildītu karoga novietošanas pienākumu. Tātad spēkā esošā norma, spēkā esošā redakcija, strādā. Un es aicinu atstāt brīdinājuma iespēju un uzticēties sodu piemērotājam. Tāpēc aicinu līdzīgi kā pret 2. balsot arī pret 3. priekšlikumu. Jo šis priekšlikums nav aktuāls Latvijas Republikā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
R. Jansons. Komisijas vārdā varu pateikt, ka tika uzklausīti... jau Iesalnieka iepriekšējā priekšlikuma sakarā gan Tieslietu ministrijas, gan Juridiskā biroja pārstāvji, kas ļoti skaidri pateica, ka tā ir deputātu izšķiršanās.
Kā norādīja Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis, tad šis Iesalnieka kunga priekšlikums, kas ir ietverts arī 3. – komisijas priekšlikumā, šī norma attiecas tikai uz publisko personu iestādēm, piemēram, ministrijas kapitālsabiedrībām, kurās vairāk nekā 50 procenti ir valsts kapitāls. Policija norādīja, ka privātpersonas un iedzīvotājus tas praktiski neskar, jo attiecībā uz tiem ir cita norma, un Satversmes tiesas spriedums nosaka, ka vairāk par brīdinājumu šīm privātpersonām nevar piemērot.
Komisija atbalstīja 3. priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par 3. priekšlikumu: par – 64, pret – 17, atturas – 1.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atbalstīts.
R. Jansons. 4. – deputātu Ritvara Jansona un Ilzes Indriksones priekšlikums. Paredz grozīt likuma pārejas noteikumus, nosakot, ka Latvijas valsts karoga likuma 22. panta pirmās daļas 1. punkts, kas deleģē Ministru kabinetam noteikt karoga auduma krāsu toņu kodus, auduma biezumu, virsmas blīvumu, krāsu noturību un citus Latvijas valsts karoga izgatavošanas tehniskos parametrus, izņemot daļu par Latvijas valsts karoga auduma krāsu toņu kodiem, stātos spēkā 2022. gada 1. janvārī.
Priekšlikums tika pamatots ar to, ka... kad 2018. gadā tika izdarīti grozījumi Latvijas valsts karoga likumā, atbilstoši pieņemtajam deleģējumam Ministru kabinets grozīja 2010. gada 27. aprīļa noteikumus Nr. 405 “Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumi”, to 18. punktā nosakot ļoti sīku un striktu reglamentāciju no auduma izgatavotam karogam.
Kā norādīja priekšlikuma iesniedzējs, grozījumu apspriešanas gaitā netika analizēts, kas notiks ar jau pirms grozījumiem saražotajiem un Latvijas tirgū esošajiem karogiem, kas jaunu tehnisko prasību dēļ vairs neatbilst likuma normām. Tādēļ iesniedzēji aicina noteikt pārejas periodu, lai jau saražotos karogus varētu realizēt. Pret šādu normu neiebilda Tieslietu ministrija, un normu atbalstīja konkurences uzraudzības padome.
Komisija savukārt piekrita Juridiskā biroja secinājumiem, ka, ja Latvijas valsts karoga likums ir uzdevis Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus par to, kādi ir karoga auduma krāsu toņu kodi, auduma biezums un visi pārējie parametri, kādus likums izvirza attiecīgi nākamajā periodā ražojamiem karogiem, un šis laiks ir pagājis, likumam stājoties spēkā 2018. gada 1. oktobrī, tad norma ir izpildīta. Ministru kabinets noteikumus ir izdevis. Līdz ar to, Juridiskā biroja ieskatā, nav pareizā juridiskā konstrukcija ar atpakaļejošu spēku teikt, ka normas, kas jau ir stājušās spēkā, tagad ir piemērojamas pa daļai. Līdzīgu viedokli pauda arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, un tam piekrita komisija.
4. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Paldies Jansona kungam par priekšlikumu.
Tiešām Juridiskajā komisijā mums bija debates par šo jautājumu, un var būt, ka paslīdēja garām tāda būtiska nianse, ka tik tiešām ir vairāki uzņēmumi Latvijā, kuri ir šobrīd nostādīti tādā tiešām neizdevīgā situācijā. Un es... es sliecos atbalstīt šo priekšlikumu. Es saprotu, ka vairākums balsos “pret”. Bet es tiešām aicinu izlabot šo situāciju tā, lai uzņēmumiem, kuri ir iepirkuši jau materiālus... karogus, lai viņiem būtu iespēja tos realizēt, it īpaši ņemot vērā arī šo pēckrīzes... krīzes laiku.
Nu, es pati... es atbalstīšu. Un es domāju, ka mani kolēģi, neatkarīgie deputāti, arī atbalstīs. Mēs ceram, ka, ja ne šodien, tad šī situācija tiks labota.
Paldies Jansona kungam par priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
R. Jansons. Komisijas vārdā tikai varu piebilst, ka 4. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Ritvara Jansona un Ilzes Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par 4. priekšlikumu: par – 15, pret – 67, atturas – 1.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav atbalstīts.
R. Jansons. Tie arī bija visi priekšlikumi šajā likumprojektā.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas valsts karoga likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījums Latvijas valsts karoga likumā” otrajā lasījumā: par – 64, pret – 16, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
R. Jansons. (Skaņas pārrāvums.)... iesniegšanas termiņš – šā gada 26. maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26. maijs.
Likumprojekts “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Inese Voika.
I. Voika (AP!).
Labdien, kolēģi! Šis ir likumprojekts no vērienīgās nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas, ko īstenojam 13. Saeimā. Likumprojekts ievieš nodaļu, kurā iekļauti administratīvo pārkāpumu sastāvi, vienlaikus tos precizējot un ievērojot Administratīvās atbildības likumā noteikto.
Praksē visbiežāk sodus par šajā likumā noteiktajām normām piemēro par stratēģiskas nozīmes preču apriti, importu, eksportu, pārvietošanu, starpniecību bez vajadzīgās licences, kā arī par militāro preču ražošanu bez attiecīgas Aizsardzības ministrijas speciālās atļaujas un ar to saistītajiem pārkāpumiem.
Piebildīšu, ka likumprojekts izstrādāts sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu un citām valsts iestādēm, mīkstinot dažus no līdz šim esošajiem sodiem, tādā veidā ejot ceļu uz valsts politiku, kurā sodam ir vairāk brīdinošs raksturs.
Komisijā likumprojekts atbalstīts.
Un aicinu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” pirmajā lasījumā: par – 82, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
I. Voika. Termiņš priekšlikumiem ir desmit dienas, tātad šī gada 1. jūnijs.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. jūnijs.
Likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.
D. Pavļuts (AP!).
Labdien, cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 614/Lp13). Šis likumprojekts ir no plašās dekodifikācijas likumprojektu grupas, un uz otro lasījumu tajā bija iesniegti trīs priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti... (Starpsauciens: “Balsot!”) vēlas balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par 1. priekšlikumu: par – 75, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums atbalstīts.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu ziņotājam Danielam Pavļutam.
D. Pavļuts. Kolēģi, 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsot!”) vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par 2. priekšlikumu: par – 84, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atbalstīts.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu ziņotājam.
D. Pavļuts. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Paredz mainīt nodaļu numerāciju. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsot!”) vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par 3. priekšlikumu: par – 81, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikums ir atbalstīts.
D. Pavļuts. Paldies.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu šajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā” otrajā lasījumā: par – 86, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
D. Pavļuts. Paldies par atbalstu.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz trešo lasījumu – 26. maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26. maijs.
Lēmumu projektu izskatīšana.
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas likumā” (Nr. 670/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2020. gada 25. maijam”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas likumā” (Nr. 670/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2020. gada 25. maijam”! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Latvijas Nacionālās bibliotēkas likumā” (Nr. 670/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2020. gada 25. maijam”: par – 88, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā – patstāvīgā priekšlikuma izskatīšana.
Lēmuma projekts “Par Valsts drošības dienesta jaunās ēkas būvniecību”.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jurim Jurašam.
J. Jurašs (JK).
Sveicināti vēlreiz, kolēģi! Vai es varētu lūgt apvienot abus laikus?
Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? (Dep. A. Gobzems: “Jā!”) Ir iebildumi par abu debašu laiku apvienošanu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu apvienoti abi debašu laiki deputātam Jurim Jurašam! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par debašu laiku apvienošanu: par – 85, pret – 2, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad lēmums pieņemts. Debašu laiks apvienots.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jurim Jurašam.
J. Jurašs (JK).
Šī lēmuma projekta mērķis ir panākt, lai nodokļos samaksātā nauda tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst tās izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu.
Sabiedrībā plašu rezonansi izsaukusi iecere par Valsts drošības dienesta ēkas būvniecību Rīgā, Brīvības ielā 207. Minētā iecere šobrīd atklāti konfliktē ar sabiedrības vēlmi šajā teritorijā redzēt parku (iepriekš izslēdza sabiedrības iesaisti – jebkāda veida iesaisti! – lēmuma pieņemšanas procesā). Sabiedrībā pamatoti tiek apšaubīta gan šīs teritorijas piemērotība drošības iestādes ēkai, gan arī šīs ēkas būvniecībai plānotā finansējuma lietderīga izlietošana.
Tas ir absolūti nepamatoti un nevietā – mēģināt pretnostatīt valsts drošības intereses un sabiedrības lielas daļas vēlmi un pieprasījumu pēc tīkamas, ērtas un zaļas pilsētvides konkrētajā vietā.
Nav attaisnojama arī nepamatotā un pārspīlētā slepenība, kurai nav leģitīma mērķa. Slēpj informāciju ne tikai no sabiedrības, bet arī liedz iespēju pat tieslietu ministram iepazīties ar projektu, ar to saistītajiem dokumentiem! (Dep. A. Gobzems: “Nevajag melot!”)
Tas viss – šī pārspīlētā informācijas slēpšana un nespēja argumentēti izskaidrot un pamatot savas izvēles un rīcību – liek domāt, ka pastāv kādi neleģitīmi, prettiesiski mērķi.
Nepamatoti slēpjas aiz likuma un aizbildinās ar projekta tik lielu slepenību, ka pat sabiedriskā apspriešana nebija iespējama! Neatbilst patiesībai šādi argumenti. Jo Tieslietu ministrijas pārraudzības iestāde, realizējot līdzvērtīgu projektu, nodrošināja gan publisko apspriešanu, gan arī citā veidā sabiedrības iesaisti projekta īstenošanā.
Jaunie konservatīvie iestājas par modernu un drošības nosacījumiem atbilstošu infrastruktūru valsts drošības iestādēm, bet uzskata, ka šādai ēkai būtu tomēr jāatrodas vietā, kura būtu daudz piemērotāka šādu specifisku drošības funkciju īstenošanai, nevis tur, kur to plānots būvēt šobrīd, – daudzdzīvokļu māju iekļautā teritorijā. Šāda būvniecības iecere neliecina par pārdomātu un adekvātu izvēli.
Piekrītot šīs ēkas būvniecību īstenot Tieslietu ministrijas piedāvātajā teritorijā, būtiski samazinātos plānotās būvniecības izmaksas, kuras... vairākkārt pārsniegtu to summu, kas līdz šim izlietota ēkas Brīvības ielā 207 būvniecības projekta izstrādei.
Tādējādi netiktu pārkāpts likums, kā arī tiktu ņemtas vērā gan Teikas apkaimes iedzīvotāju, gan arī visu pārējo rīdzinieku intereses.
Akceptējot Tieslietu ministrijas piedāvājumu, tiktu saglabāta zaļā teritorija ar ilggadīgiem kokiem un šajā teritorijā jau tuvākajā nākotnē varētu tikt ierīkots parks, pēc kā Teikas iedzīvotājiem ir milzīgs pieprasījums un neapstrīdama nepieciešamība.
Nevaru nepieminēt, ar kādiem līdzekļiem gan iekšlietu ministrs, gan Valsts drošības dienests mēģina nodrošināt šī projekta īstenošanu. Tas ir absolūti nepieņemami un atgādina totalitāras valsts attieksmi pret iedzīvotājiem. Proti, slēpjot un manipulējot ar informāciju, izsakot slēptus un pat ne pārāk slēptus draudus tiem, kuri iebilst pret šī projekta īstenošanu bijušā velotreka “Marss” teritorijā, un mēģinot katru, kas ir pret, pasniegt kā valsts ienaidnieku, tādējādi tiek grauti valsts demokrātijas pamati un tiek piesmiets sabiedrības iesaistes institūts kopumā.
Kā piemēru vēlos minēt vēršanos pret pilsētvides aktīvistu Māri Kalēju: ierosināja pret viņu kriminālprocesu un atzina viņu par aizdomās turēto par iespējamu bijušā velotreka “Marss” teritorijas pussapuvušā dēļu žoga bojāšanu, valstij it kā nodarot kaitējumu 50 eiro apmērā.
Piedodiet, ar ko vēl jārēķinās tiem, kuri aicinās rīkoties tiesiski? Ko vēl varam sagaidīt no mūsu drošības it kā sargiem?
Arī es esmu saņēmis vairākus nopietnus signālus; Valsts drošības dienesta vadība ir ļoti neapmierināta, ka esmu iestājies pret šīs ēkas būvniecību Brīvības ielā 207. Pret mani tiek plānotas un īstenotas dažādas nomelnošanas kampaņas, provokācijas, un, iespējams, tiks safabricēts kārtējais kriminālprocess par it kā valsts noslēpuma izpaušanu. (Starpsauciens.)
Aicinu deputātus, lai ne tikai vārdos, bet arī reālos darbos...
Sēdes vadītāja. Debašu laiks ir beidzies.
Vārds deputātam Jurim Rancānam. (Starpsaucieni. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Vārds deputātam Jurim Rancānam.
J. Rancāns (JK).
Labdien, godātie kolēģi! Es no savas puses tikai piebildīšu, ka Nacionālās drošības komisijā, lemjot par šo jautājumu, nebija vienprātības.
Taču, pat ja tāda vienprātība būtu... Vienprātība vēl neko neliecina par prātu.
Nākamais. Pagājušajā nedēļā dzirdējām par to, ka Ministru prezidents aicināja ministrijas pārskatīt savus izdevumus... un par vēlmi ietaupīt 100 miljonus. Manuprāt, šī būtu brīnišķīga iespēja pārskatīt šo projektu un ietaupīt... ja ne 100 miljonus, tad vismaz krietnu daļu no šīs summas.
Un vēl. Es gribu teikt, ka ēkas ne tikai... ēkas var uzcelt, bet tās vēl ir arī jāuztur.
Mēs šeit runājam (burtiski – vakar) par Valsts kontroles ziņojumu, ka izdienas pensijas būšot mūsu budžetam nenormāls, pārmērīgs slogs. (Dep. A. Gobzems: “Bet kāpēc budžetā balsoji par to?”) Nez kāpēc neviens nerunā, ka šo ēku uzturēšana mums būs pārmērīgs slogs? Es aicinātu skatīt tā, ka šo naudu, ko mēs neiztērētu lieki ēkas uzturēšanai, labāk (Dep. A. Gobzems: “Bet… Rancāna kungs! Kāpēc tu budžetā balsoji?” Starpsaucieni.) izdienas pensijām (Starpsaucieni.)…
Un...
Sēdes vadītāja. Vienu mirkli, Rancāna kungs!
Lūdzu nodrošināt to, lai netiktu ieslēgts mikrofons deputātiem, kuriem nav dots vārds! (Dep. A. Gobzema starpsaucieni.)
J. Rancāns. Un...
Sēdes vadītāja. Lūdzu, turpiniet!
Šobrīd vārds deputātam Jurim Rancānam.
J. Rancāns. Jā.
Un... Tātad... Es paliku pie tā, ka es aicinu pārskatīt šo projektu, uzcelt vienu ēku, līdz ar to samazināt izdevumus un šai atsevišķajai ēkai neiztērētos līdzekļus novirzīt izdienas pensijām tiem pašiem drošības dienestu darbiniekiem.
Un pēdējais, ko es gribēju teikt. Par Rīgas domes vēlēšanām. JKP tiek pārmests, ka mēs taisot no šī jautājuma šovu... Bet, atvainojiet, es aicinu JKP... es aicinu frakciju “Attīstībai/Par!” atbalstīt mūsu lēmuma projektu, jo tieši jūsu saraksta Rīgas domes deputātu amata kandidāti – Selīna Vancāne un Māris Kalējs – 28. maijā rīko protesta akciju par šo jautājumu.
Lūdzu, “Attīstībai/Par!”, atbalstiet mūs, jo tie ir jūsu atbalstītāji, kuri acīmredzot cer iebraukt Rīgas domē uz šī jautājuma.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.
M. Kučinskis (ZZS).
Labdien, cienījamie deputāti! Nacionālās drošības komisija jautājumu ir izskatījusi, respektējot sabiedrības intereses, iniciatora aktivitātes, detalizēti ir izvirzīto problēmu analizējusi un visus viedokļus izvērtējusi, un nonākusi pie secinājuma, ka Valsts drošības dienesta ēkas būvniecība ir neatliekama prioritāte un šī jautājuma atlikšana vai kavēšana pašreizējos drošības apstākļos nav pieļaujama.
Izvērtēt – tas nekad nenozīmē visam tikai piekrist. Izvērtējot vismaz domājošs cilvēks skata jautājumu pēc būtības, un komisija tā to arī skatīja.
Jūs varat iepazīties ar detalizētu atzinumu Saeimas mājaslapā, ja kāds to vēl nav izdarījis, bet galvenos akcentus es šajā īsajā runas laikā pacentīšos salikt.
Neviens neapšauba jaunas ēkas nepieciešamību Valsts drošības dienestam, un pirmais lēmums no Ministru kabineta bija jau 2007. gadā, taču tikai 2017. gadā lēmumi tika pieņemti. Jauna izvēle un jebkurš jauns projekts saistītos gan ar zaudētu naudu, gan ar laika nobīdi par divarpus gadiem.
Par sabiedrisko apspriešanu. Minētā teritorija nekad nav bijusi paredzēta citiem mērķiem kā tikai apbūvei; tai nav bijusi paredzēta parka funkcija. Sabiedriskās apspriešanas šajā sakarā ir bijušas ļoti daudzas. Es varu minēt tikai pēdējās – 2018. un 2019. gadā. Turklāt 2019. gadā saņemtas 2700 iniciatīvas un priekšlikumi, no kuriem neviens nav saistīts ar šo teritoriju.
Zīmīgi, ka interese par teritoriju parādījās tikai 2019. gada beigās, kas – sagadīšanās! – sakrīt ar laiku, kad “Jaunās Teikas” attīstītājiem parādījās sludinājumi par dzīvokļu izpārdošanu ar skatu uz parku.
Par objektā augošajiem kokiem. Kas tika pārmests? Pirms projektēšanas sertificēta arboristu firma “LABIE KOKI”, kura augstu vērtē savu reputāciju un bija gatava arī savu vārdu teikt, ir izskatījusi visus teritorijā augošos kokus, un viss projekts... viss ir pielāgots tieši tam. Lai to īstenotu, tiks saglabāts maksimāli daudz no šīs teritorijas.
Komisija darbu ir beigusi, un es uzskatu... mēs uzskatām, ka Valsts drošības dienesta ēkas atrašanās tai piemērotā teritorijā būs nozīmīgs ieguldījums gan valstij, gan arī šai teritorijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N. Kabanovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka mūsu apspriede... ka tas viss tikai norāda uz to, ka Rīgai trūkst pašpārvaldes. Tāpēc ka mums nav Rīgas domes, visa diskusija par kokiem, par māju celtniecību pāriet uz Saeimu.
Bet, kolēģi, mums taču ir varas sadalījuma princips! Un nevajag šeit nodarboties ar municipālo iestāžu kompetenci!
Es vēlos piebilst, ka, būdams rīdzinieks piektajā paaudzē, es vienmēr esmu par zaļumiem Rīgā, bet... ziniet, Purvciemā arī nav sava parka. Un arī Zolitūdē nav. Un Ziepniekkalnā arī nav. Bet šķiet, ka Teikas iedzīvotāji var paiet, teiksim, 500 metru distanci un pastaigāt pa Biķernieku mežu. Bet... Nezinu, kāpēc katrai, teiksim, Rīgas nomalei vajadzīgs savs parks.
Protams, neesmu arī par to, ka vajag tur būvēt kaut kādu betona monstru. Man ir priekšlikums uzbūvēt tur pazemes kompleksu un virs tā izveidot kaut kādu sporta laukumu, lai neviens no ienaidnieka izlūkošanas satelītiem nevar identificēt to kā Latvijas specdienestu dislokāciju.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Kolēģi! Beigsim izskatīt šo jautājumu un tad sēdi slēgsim.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (JK).
Labdien! Uzzinot, ka konkrētajā Rīgas vietā ir paredzēts celt biroja ēku vienai no nacionālās drošības iestādēm, biju ļoti pārsteigts. Kaut gan esmu amatieris drošības nozarē un nekādā ziņā nedomāju, ka esmu ļoti kompetents, man ir vairākas bažas radušās, jo ir vairāki iemesli, kāpēc šī vieta nav piemērota.
Nenoliegšu, es jau nekad neesmu izcēlies ar lielu aizstāvību tieši koku sakarā. Vairāk esmu cīnījies par nacionālo drošību.
Nu, un tagad, runājot par nacionālo drošību, man pirmais neskaidrais jautājums, kuru arī Kučinskis, kurš ieņem (pilnīgi nepamatoti, manuprāt) Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja amatu, nekomentē un izvairās no atbildes, ir – kur šī dienesta darbinieki novietos savas automašīnas? Jo šī teritorija ir ierobežota... Tātad, ja viņi to darīs uz ielas, tad faktiski jebkura darbinieka... varēs identificēt viņa mašīnu, faktiski pakļaujot iespējamiem riskiem.
Otrs jautājums, kas man ir radies, – kur tiks novietoti VDD īpašumā esošie dažādie transportlīdzekļi, kuri arī bieži vien tiek izmantoti, kad... Tiek uzskatīti, manuprāt, par tādiem slepeniem objektiem. Vai tie arī atradīsies uz ielas? Vai tie varbūt braukās iekšā un ārā... sastrēgumu pilnās ielās... Mēģinās iebraukt pagalmā vai arī tiks novietoti zem nojumes? Faktiski nonāk līdz nākamajam riskam, kuru es esmu identificējis.
Daudzi var pavērot, kā mūsu stratēģiskie partneri Rīgā izvieto savas ēkas, to skaitā vēstniecības, – kurās vietās, kā izvieto... perimetru, kā tur automašīnas... Droši vien tas nenotiek segtās ēkās. Droši vien tas nenotiek pazemē.
Tam ir noteikti iemesli, kāpēc tas tā notiek.
Treškārt, apkārt atrodas daudzdzīvokļu mājas, no kurām var vērot attiecīgo teritoriju no augšas – visas komunikācijas, to skaitā arī ventilācijas un kondicionēšanas iekārtas, kas tiktu potenciāli izvietotas ar atverēm redzamās vietās... redzamās no gaisa.
Un, ceturtkārt, attiecīgās vietas... loģistika Rīgas pilsētā... zinot, kā ir veidoti ielu pieslēgumi un krustojumi konkrētās vietas apkārtnē, kur ar situāciju var iepazīties katrs rīdzinieks (un droši vien ir arī iepazinies, stāvot sastrēgumos no dažādām pusēm šajā vietā!)... Tas liecina, ka loģistika un operatīva izbraukšana no šīs iestādes nebūs iespējama.
Tas viss man liek secināt, ka šīs ēkas atrašanās šajā vietā ir nepārdomāta un potenciāli kaitīga valsts nacionālajai drošībai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.
A. Muižniece (JK).
Labdien, kolēģi, vēlreiz! Jau iepriekšējā Saeimas sēdē... pirms kāda laika... mēs par konkrēto jautājumu dzirdējām dažnedažādus argumentus, viedokļus, arī puspatiesības, un reizēm pat iegājām kaut kādā ārprātā, klausoties teju prozu par to, ka kādam, piemēram, gribētos vai būtu nepieciešams skūpstīt sūnas...
Uzskati, viedokļi, argumenti, protams, katram var atšķirties, tomēr šis jautājums, manuprāt, ir ārkārtīgi sakāpinājis emocijas tieši sabiedrībā. Būtībā mēs šobrīd esam tādā situācijā, ka valsts ir radījusi konfliktu ar saviem iedzīvotājiem. Un tas nav jautājums, piemēram, par nodokļiem, par izglītību, par sociālajām garantijām. Tas ir jautājums par vienai iedzīvotāju kopai, kas, starp citu, nav maza interešu grupiņa, svarīgas vietas saglabāšanu. Iedzīvotāju interešu un valstij nepieciešamas ēkas būvniecības vietas izvēles sadursme!
Viena ēka – un stūrgalvīga iecere to būvēt tieši iedzīvotājiem nozīmīgā vietā.
Viena ēka – pret vismaz 15 tūkstošiem cilvēku...
Kolēģi! Es nekad neuzdrīkstētos teikt, ka šī ēka nav nepieciešama. Es nekad neuzdrīkstētos teikt, ka Valsts drošības dienestam nav nepieciešams pielāgot savu darbību mūsdienu drošības izaicinājumiem. Tomēr... Es neticu – tiešām neticu! –, ka valsts ir izdarījusi visu, lai šo jautājumu atrisinātu, neradot šādu, manuprāt, nepieņemamu konfliktu ar sabiedrību. Un, man par lielu nožēlu, šo neticību vairo visas šīs dīvainās manipulācijas – dokumentu noslepenošana (vēlāk kaut ko atslepeno – tad, kad saprot, ka neapmierinātība sabiedrībā tikai pieaug), iedzīvotāju iesniegumu nodošana Nacionālās drošības komisijai, kuru, protams, vada tas pats premjers, kas šo lēmumu ir pieņēmis; it kā formālā atklātā komisijas sēde (liekas, ka tas ir tā īsti veco laiku stilā, lai tikai būtu iemesls atrakstīties, ka mēs taču esam runājuši); pat nevēlēšanās izskatīt, piemēram, Tieslietu ministrijas piedāvātās alternatīvas. Un vispār – iedzīvotāju interešu ignorēšana!
Mēs ejam vecajās sliedēs? Atkal vecās sistēmas domāšana un tradīcijas? Jo ēka – nevis VDD, bet ēka! – stāv pāri cilvēku, 15 tūkstošu, interesēm.
Jāpārtrauc!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.
D. Pavļuts (AP!).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Pirmām kārtām es gribētu izmantot iespēju pateikt lielu paldies tiem Rīgas un īpaši Teikas apkaimes aktīvistiem, kuri ir vērsuši sabiedrības uzmanību uz problēmu. Un, manā skatījumā, problēma šajā gadījumā ir tā, ka Teikas apkaimē patiešām trūkst publiski pieejamas zaļās teritorijas, trūkst apstādījumu. Šī problēma ir bijusi zināma Rīgas domes vadībai jau daudzu gadu garumā. Par nožēlu, jāatzīst, ka Rīgas domes iepriekšējās vadības nav spējušas un nav gribējušas šo problēmu atrisināt. Problēma pastāv.
Frakcija “Attīstībai/Par!” ir par to, lai Rīgā... Teikā un citviet Rīgas pilsētā būtu publiski pieejami apstādījumi. Tajā pašā laikā “Attīstībai/Par!” lieliski arī izprot... un ir par to, lai Valsts drošības dienests iespējami drīz iegūtu modernu, NATO prasībām atbilstošu jaunu ēku. Lēmums par to ir iepriekš pieņemts, strādājot Nacionālās drošības komisijā, uzdodot jautājumus un saņemot skaidras atbildes.
Es esmu pārliecinājies par to, ka līdzšinējais process ir bijis atbilstošs Latvijas Republikas likumdošanai un ticis īstenots gan labā ticībā, gan skaidri izprotot, kādas ir vajadzības Valsts drošības dienestam, kādi ir pieejamie nekustamā īpašuma gabali, kas ir valsts īpašumā, un tā tālāk. Es uzskatu, ka šis lēmums ir ticis pieņemts saprātīgi un pamatoti.
Es gribu pasvītrot to, ka nav pretrunas – patiešām nav pretrunas! – starp Rīgas iedzīvotāju, it īpaši Teikas apkaimes iedzīvotāju, un vides aktīvistu vēlmi redzēt Teikā apstādījumus un nepieciešamību pēc... Valsts drošības dienesta nepieciešamību pēc ēkas.
Šai krīzei, kas ir izveidojusies konkrētajā gadījumā, ir rasts risinājums; tā ir piespiedusi Rīgas domi (pat bez pastāvīgas vadības šobrīd!) sagatavoties tam, lai jau nākamajā gadā uzsāktu realizēt publiski pieejamu apstādījumu veidošanu pie 45. vidusskolas. Apstādījumi Teikā būs!
Taču zaudēt naudu un zaudēt, iespējams, gadus, kuri būtu nepieciešami pārprojektēšanai, un atlikt to brīdi, kad Valsts drošības dienests iegūs jaunu ēku, – tas, manā skatījumā, nav pamatoti.
Aicinu ievēlēt... Aicinu Latvijas sabiedrību, aicinu Rīgu ievēlēt jaunu domes vadību, kas rūpēsies par rīdziniekiem, un nepretnostatīt nepieciešamību pēc jauniem apstādījumiem un pēc drošas valsts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V. Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Manuprāt, ļoti svarīgi ir saprast šī lēmuma projekta patiesos iemeslus, saprast, kā interesēs šis jautājums šodien ir tapis.
Es neesmu pārliecināts, ka autori iestājas par “Marsa” parku. Drīzāk tas viss izskatās pēc viena no Jaunās konservatīvās partijas priekšvēlēšanu kampaņas... Rīgas dome... elementiem.
Protams, ir argumenti gan par, gan pret lēmuma projektu. Vienlaikus man rodas iespaids, ka konservatīvie pašlaik vienkārši kaulējas ar koalīciju par neaizsniedzamiem labumiem un grib arī Saeimu ieraut netīrās politiskās spēlēs.
Starp citu, saskaņā ar teritorijas plānojumu parka zona tajā vietā nekad nav bijusi paredzēta. Un es nedomāju, ka mums jāglābj atsevišķu uzņēmēju reputācija. Turklāt šajā projektā jau ir ieguldīti lieli nodokļu maksātāju līdzekļi un liels darbs vairāku gadu garumā.
Tāpēc es aicinu tos cilvēkus, kuri varbūt jūtas aizvainoti pašlaik un kurus kāds maldināja par parka zonu tajā teritorijā un tajā vietā, vērsties tiesā ar prasību pret diženajiem un varenajiem solītājiem. Savukārt Saeimas deputātus aicinu ļoti rūpīgi pārdomāt savu nostāju, balsojot par šo lēmuma projektu.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Jānim Butānam.
J. Butāns (JK).
Labdien, cienītie kolēģi! Neviens šajās diskusijās neapšauba, ka vajadzētu jaunu ēku vienam dienestam vai otram. Jaunas ēkas ir vajadzīgas daudziem – ir vajadzīgas policijas iecirkņiem, ugunsdzēsējiem... un neapšaubu, ka, iespējams, arī Valsts drošības dienestam vajag ēku.
Tomēr, ja atskatāmies vēsturē, tad redzam, ka ir bijusi tāda sporta biedrība “Marss”, kura... kura ir dibināta 1907. gadā... un ar privātu ziedotāju atbalstu iegādājās zemes gabalu esošajā... par kuru mēs diskutējam... “Marsa” teritorijā, kurā ierīkoja velotreku. Un tas pastāvēja līdz pat 1985. gadam; tad šis treks tika nojaukts. Vēlāk biedrība atjaunoja savu darbību, tomēr ne visai sekmīgi, jo pēc kādiem gadiem tā beidza pastāvēt. Līdz ar to nebija vairs tādas uzņēmības un aktivitātes... sabiedrības aktivitātes, lai iestātos par šo treku. Un... Mēs jau zinām, kā notikusi saimniekošana pēdējos gados Rīgā, kā tikuši veidoti teritorijas plānojumi. Acīmredzami... Redzams, ka vietā, kur izsenis, jau ļoti daudzus gadus, ir bijis velotreks jeb zaļā zona, ir paredzēta apbūves teritorija kaut kādai... vienalga, jebkādai... lielākai vai mazākai apbūvei. Tajā vietā vajadzēja paredzēt tieši zonu sporta aktivitātēm vietējiem iedzīvotājiem, kuru šajā apkaimē ir ap 30 tūkstošiem.
Arī man, kurš dzīvojis netālu, burtiski piecu minūšu gājiena attālumā, no šīs vietas, kā iedzīvotājam... blakus... kuram pārmet, ka šis parks ir kaut kāda attīstītāja interesēs un tikai tāpēc tur neko nevajag īstenot... tas ir aizvainojoši. Tas ir aizvainojoši ne tikai man, bet arī pārējiem 30 tūkstošiem apkaimes iedzīvotāju.
Ko vēl gribu piebilst – ka mums visiem svarīga ir valsts drošība. Un, ja mēs šādi izturamies pret sabiedrību, tad attiecīgais... Valsts drošības dienests iegūst tikai sliktu slavu, un tas nekādā veidā valsts drošību neveicinās.
Tāpēc es pat teiktu, ka, ejot pret sabiedrības interesēm, mēs tieši valsts drošību pasliktinām, nevis uzlabojam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ralfam Nemiro.
R. Nemiro (KPV LV).
Godātie kolēģi! Es gribu teikt, ka faktiski šis priekšlikums pats – pēc savas būtības un satura – ir absurds. Un absurds tas ir tamdēļ, ka faktiski tajā ir norādīts, ka Ministru kabinetam jāuzdod atcelt lēmumu par šīs ēkas būvniecību, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasības.
Ja šī ēka tiešām tiks pārprojektēta un būvēta kaut kur citur, tad neapšaubāmi būs nepieciešami papildu līdzekļi. Tādējādi mēs, tieši otrādi, izšķērdēsim arvien vairāk līdzekļu.
Būtiski ir tas, ka Valsts drošības dienests strādā ļoti labi. Mēs redzam to, ka ir dažādas personas jau apcietinātas jeb... faktiski uzrādītas aizdomas par to, ka ir bijušas iesaistītas īpatnējās shēmās... Ir ļoti labi, ka Valsts drošības dienests šādu darbību veic! Es domāju, mums nevajadzētu politizēt šīs ēkas būvniecības jautājumu, kas ir tiešām saistīts ar Valsts drošības dienesta kapacitātes stiprināšanu. Šīs ēkas būvniecība noteikti ir ne tikai rīdzinieku interesēs, bet visas valsts interesēs. Stiprs Valsts drošības dienests ir visu mūsu valsts iedzīvotāju interesēs, to skaitā arī Rīgas.
Ja runājam par parka zonu, – parks neapšaubāmi ir nepieciešams. Un, virzoties uz zaļāku Rīgu, parkiem ir jākļūst arvien vairāk... Un, protams, Rīgā ir diezgan daudz šādu degradētu teritoriju, kuras var izveidot par parkiem. Turklāt diskusija par to, kur Teikā varētu būt parks, šobrīd ar Teikas iedzīvotājiem noteikti notiek.
Tāpēc es lūgtu neatbalstīt šādu priekšlikumu un virzīties uz priekšu. Ir jau daudz darba izdarīts, un Valsts drošības dienests mums ir jāstiprina.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienītie Teikas un apkārtnes iedzīvotāji! Es jums gribētu izgaismot Jaunās konservatīvās partijas divkosību.
Sāksim ar lietu numur viens. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš nevienu dienu nav cīnījies par vēsturiskā velotreka atjaunošanu. Ja jau viņš ir tāds sporta guru, viņam to vajadzēja darīt un šo jautājumu Sporta apakškomisijā pacelt. Nekad tas nav ticis darīts. Divkosība numur viens! Bet, tā kā viņš acīmredzot nespēja pats studēt sporta akadēmijā, tad varēja nezināt to, ka caur Sporta apakškomisiju var izvirzīt šo lietu.
Rancāna kungs, kas ir Nacionālās drošības komisijas loceklis, jums saka, ka viņi neko nezināja... Viņš balsoja par Latvijas Republikas budžetu! Viņš zina par visiem skaitļiem – kur, kas un kā. Neviena iebilduma! Viņš pats nobalsoja “par” šo jautājumu.
Par Juraša kungu. Gudri, drosmīgi un kā tur vēl ne... Mēs varam pateikt tikai to – tā problēma jau ir nevis parks, bet... tā problēma ir tā, ka tad nesanāk Liepājas cietumam. Tad Jurašs ar Bordānu nevar štellēt Liepājas cietumu. Tas ir tas galvenais iemesls. Un personiskās Juraša problēmas... Es nezinu, vai pusmiljona kukulis vai kas tur bija... un drošības dienesta attiecības... Tas ir tas iemesls, kāpēc šis jautājums šodien tiek pacelts.
Ne jau jūs, Teikas iedzīvotāji, esat tie, kas interesē Jauno konservatīvo partiju! Lai gan Butāna kungs iepriekš Saeimas sēdēs teica, ka viņš pazīst katru Teikas koku.
Bet ir vēl viena divkosība. Un tā divkosība ir tāda. Lai cik tas dīvaini izklausītos, es arī balsošu tieši tāpat kā Jaunā konservatīvā partija, un tas mani dara bažīgu zināmā mērā. Taču es balsošu citu iemeslu un citas argumentācijas dēļ. Un tie argumenti ir tādi: drošības dienesta ēkai nav jāatrodas pilsētas centrā, drošības dienesta ēka krīzes laikā, manā ieskatā, nav jāceļ.
Bet visi tie argumenti, kurus Jaunā konservatīvā partija izmanto jautājumā par parku, – tie ir divkosīgi argumenti, jo tajā teritorijā tiešām ir paredzēta apbūve. Un tiešām Jaunā konservatīvā partija balsoja par budžetu, paredzot tur būvēt ēku.
Cienījamie Teikas iedzīvotāji, neklausieties šajā divkosībā, ko saka Jaunā konservatīvā partija, – ka viņi iestājas par iedzīvotājiem un tamlīdzīgi! Viņi visos balsojumos vienmēr ir balsojuši pret iedzīvotājiem. Šī ir tikai Rīgas domes priekšvēlēšanu kampaņa un nekas vairāk. Nekas vairāk, jo citu argumentu Jaunajai konservatīvajai partijai nav un nekad nav bijis.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Vispirms paldies Aldim Gobzemam un visai pārējai opozīcijai par balsojuma... uzturēšanu! Tiešām arī man ir iespēja piedalīties un izteikties šajā jautājumā.
Pirmām kārtām gribu teikt, ka tiešām iedzīvotāju viedoklis ir svarīgs – un ne tikai Teikas iedzīvotāju viedoklis ir svarīgs; ir svarīgs visas Latvijas iedzīvotāju viedoklis. Un pie šīs tēzes mēs, es domāju, ļoti daudz pieskarsimies nākamo otrdien... iespējams, nākamo otrdien, kad sāksim skatīt administratīvi teritoriālo reformu, un tur tie jautājumi ir daudz, daudz apjomīgāki nekā šis parka jautājums.
Bet, manā ieskatā, Rīga ir ļoti zaļa pilsēta, un Rīgai ir jābūt vēl zaļākai pilsētai, un tiešām ir jāveido jaunas zaļās zonas. Un mums Rīgā ir jācīnās par katru koku. Nevis par kaut kādiem parkiem, bet par katru koku ir jācīnās Rīgā, lai Rīga būtu vēl zaļāka! Ir jāizvērtē katrs parks... katrs koks, kas tiek cirsts nost. Manuprāt, Rīgā šobrīd ļoti daudz koku tiek cirsts bez jebkāda izvērtējuma. Un tam jautājumam šāds politisks... pievērsta uzmanība šādā līmenī – politiskā līmenī – nekad nav bijusi.
Tāpēc, manā ieskatā, šis jautājums... ir jāuzticas tam, ka šis jautājums ir ļoti izvērtēts. Ja to jautājumu izvērtēja divās komisijās, ja to jautājumu ir vērtējuši arī dažādās procedūrās...
Ja kāds no jums zina, ko nozīmē sabiedriskā apspriešana, un kādreiz tam visam ir gājis cauri, tad... tad jūs sapratīsiet, par ko es runāju.
Jo tas ir tas, ko minēja Kučinska kungs pašā sākumā, – pašu iedzīvotāju vēlmes izteikt priekšlikumus par to, kā attīstīties teritorijai... Ir mērāms tūkstošos... Un nekas nav maināms attiecībā uz šo konkrēto vietu...
Es domāju, Teikā var izveidot zaļās zonas, var rūpēties par to, lai būtu veloinfrastruktūra, velojoslas, lai cilvēki pa tām pārvietotos un tādējādi atbalstītu tiešām tādu zaļu kustību, veselīgu kustību. Šis laiks – tas ir laiks, kad mēs paši varam mainīties un kaut kādā veidā... ar savu piemēru rādīt to, ka mēs atbalstām zaļu dzīvesveidu.
Es tiešām aicinu ieklausīties profesionāļos, aicinu uzticēties komisijas lēmumam. Un komisijā, manuprāt... Cik man ir informācija, komisijā bija vienprātība šajā jautājumā.
To nevar vērtēt nekā citādāk kā tādu mēģināšanu ar šo aizsegt kaut kādu savu neizdarību vai kaut kādus procesus, kuri pret kādu ir sākušies... Nu nevajag bļaut, ka viss ir slikti, – redz, viss tas sliktais, ko iepriekš darījis, tomēr ir bijis labais...
Mēģina šobrīd vienkārši piesegties un pateikt, ka ir labais cīnītājs... un šobrīd JKP it kā cīnās par kaut ko labu...
Pareizi, cīnīties vajag! Vajag izspriest! Viss ir pareizi. Bet šajā gadījumā es jums nepiekrītu un aicinu balsot par vēl zaļāku Rīgu un cīnīties par visiem kokiem.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam otro reizi.
J. Rancāns (JK).
Valaiņa kungs, nemaldiniet sabiedrību! Ejiet un iepazīstieties ar balsošanas protokolu! Šajā jautājumā tur nebija vienprātības.
Gobzema kungs, kopumā es balsoju par budžetu, bet tas nenozīmē, ka es nevaru attiecīgi mainīt savu viedokli konkrētā, ļoti šaurā jautājumā. Šī viena jautājuma dēļ es nebremzēšu budžeta pieņemšanu.
Nemiro kungs, drošības dienesti strādāja tik labi, ka atņēma jums pielaidi. (Aplausi.)
Savukārt jūs, Agešina kungs... Agešina kungs, aicinu vadīties no loģikas, ka, ja mēs tomēr uzceltu vienu ēku, tad, ietaupot šos līdzekļus, mēs varētu atgūt arī tos, kas jau ir iztērēti.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.
S. Riekstiņš (JK).
Labdien, kolēģi! Tiem, kam šad un tad Saeimas sēdēs pazūd laikam dzirde un sapratne, un izpratne, es vēlreiz atgādināšu: mēs nevienā brīdī neesam runājuši, ka šo ēku nevajag būvēt. Mēs runājam par kaut ko pilnīgi citu. Un es aicinu klausīties un varbūt censties arī saprast, par ko tad mēs īsti runājam.
Bet es gribētu divas lietas pieminēt, ko jau te oponējot stāsta...
Man ir ļoti interesants šis viens punkts, ko mēs dzirdam nepārtraukti, – ka tiks zaudēta nauda. Nu tad es gribētu to paskaidrojumu, kā projekts... Principā, ja jūs spējāt ieprojektēt pilsētā, gandrīz centrā, šo ēku, tad to ļoti vienkārši var pārcelt jebkur citur, ja? Tā ģeodēzija tur... un kas tur... ģeoloģija... izpēte taisīta... Tās nav nekādas... tās ir niecīgas izmaksas uz kopējā fona. Tāpēc šis nav arguments. Tā ir manipulācija! Ja jūs sakāt, ka ir kaut kādi miljoni iztērēti zemes izpētes darbos, es gribētu redzēt tos skaitļus. Kur tad jūs tur... zemē to visu ierakāt? Tas ir pirmais.
Tas neiztur nekādu kritiku.
Un otrais stāsts ir par šo ekonomikas sildīšanu – ka tur nu tagad jāļauj būvēt. Man gan ir bažas, ka mēs sildīsim konkrētu uzņēmēju kabatas, jo... Katrs pats sev var pajautāt – cik industriālās drošības sertifikātu šobrīd valstī... cik būvniekiem ir? Ja nemaldos, diviem. Un es noteikti varu paredzēt, kurš uzvarēs šajā iepirkumā.
Tāpēc beidzam gvelzt tiešām puspatiesības un pat kaut kādus savā ziņā melus!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Tas, kāpēc mums šodien ir tādas debates, ir... Tam pamatā ir viena (Zālē troksnis.)...
Sēdes vadītāja. Kolēģi, ļaujiet taču Didzim Šmitam debatēt!
D. Šmits. Paldies.
Ir, protams, viena liela muļķība, kura ir sastrādāta pašā sākumā, kura izsaukusi šādus notikumus. Un tā muļķība ir tāda, ka nezin kāda iemesla pēc kāds bija iedomājies, ka var slepus uzcelt ēku Rīgas centrā. Tas, protams, ir muļķīgi! Un tad, loģiski, notiek attiecīgi... seko tālāk loģiski notikumi. Pirmais loģiskais notikums – ka tas fakts, ka nav sabiedriskā apspriešana bijusi, izsauc cilvēku sašutumu.
Otra lieta, kas pat nav saistīta ar šo, bet arī ir loģiska, – ka jebkad, būvējot ēku, būs jautājums: ēka vai parks...? Cilvēku viedokļi sadalīsies. Kāds teiks – ēka, kāds cits teiks – parks. Tas arī ir normāli.
Kas vēl ir pilnīgi normāli? Ka tur ir... Es nezinu, vai ir, bet tur varētu būt kaut kādas uzņēmēju intereses; teritorijas attīstītājiem tie uzskati var atšķirties un vērtības var mainīties uz vienu vai otru pusi. Tā tas arī tur, iespējams, ir. Un tas arī ir tikai pilnīgi normāli.
Bet tā viena lieta, kas drusciņ... izskanēja... Ir vēl viena lieta ārpus šīs...
Un kas vēl ir normāli? Ka tas kļūst par politisku jautājumu – it īpaši ņemot vērā, ka tiešām mums ir tuvu... tūlīt būs Rīgas domes vēlēšanas. Skaidrs, ka partijas pozicionēsies. Normāli! Arī tas ir absolūti normāli!
Viena lieta, kas varbūt nav tā īsti pieminēta... Protams... Tas jautājums būtu savādāks, es domāju... Tas tāds mans minējums: ja, teiksim, par Valsts drošības dienesta priekšnieku būtu kļuvis kāds cits, JKP tīkamāks cilvēks, tad, es domāju... vai vismaz būtu iekšlietu ministrs no JKP, tad... es pieņemu... mans pieņēmums – ka JKP būtu izvēlējusies kādu citu tēmu... Rīgā... par kuru vairāk runātu nekā par šo.
Bet noslēgumā es aicinu vienkārši būt racionāliem...
Man nav viedokļa, vai šī ir labākā vieta vai nav... vislabākā vai vidēji laba. Nezinu. Iespējams, ir citas vietas... Neesmu speciālists. Bet arī Gatis Eglītis un JKP, un nacionāļi ļoti daudz runā par to, ka mēs... ka šī krīze ir jāpārvar nevis taupot, bet būvējot, investējot un tā tālāk.
Šis ir viens projekts, kas sen nolemts, – projekts, kurā jau ir iztērēti līdzekļi. Ja mēs kaut ko gribam sildīt būvniecībā (tas būtu atsevišķs temats, par to mēs varētu parunāt citreiz), tad... šī tad nu būtu tā lieta, ko... Tad pabeidzam iesākto, nevis sākam sapņot par to, kā vēl nav! Izdarām to līdz galam, jo tur jau līdzekļi investēti!
Ja tā vieta nebūs laba... Ja tā nav pasaulē labākā vieta, kur būvēt šo ēku, tad arī tā nav nekāda lielā traģēdija, vai ne?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Vēl daži absurdi.
Pirmais. Ēka un valsts drošība. Es nezināju, ka no ēkas esamības vai neesamības ir atkarīgs tas, vai valstī ir vai nav drošība. Tas ir aptuveni tāpat kā šeit. Arī Jēkaba ielā ir ēka, bet tas jau nenozīmē, ka šeit ir demokrātija. Ēka nenodrošina ne demokrātiju, ne drošību. Tā ir lieta numur viens.
Un lieta numur divi. Medmāsu algām naudas mums nav, palīdzībai – nav, ne dīkstāvē esošajiem... nekam, bet betonam mums nauda ir. Pilsētas centrā. Tieši tagad – tieši krīzes laikā.
Man liekas, tas ir, tautas valodā runājot... kā tautā saka... ir tāds teiciens: tas ir sviests!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Manuprāt, ir ļoti daudzi projekti šobrīd, kuri vēl risinās, kurus var apturēt, atsaucoties gan uz ārkārtējo situāciju, gan uz taupības režīmu. Tāds ir, piemēram, projekts Rail Baltica. Mūsu kaimiņi jau tiešām sāk apdomāt ļoti nopietni to, vai tas ir lietderīgs projekts.
Bet mūsu kolēģi Saeimā ir izlēmuši pulcināt ap sevi Teikas iedzīvotājus un dāļāt viņiem absolūti jau iepriekš zināmus neizpildāmus solījumus – tieši tāpat, kā mūsu kolēģi JKP dāļāja iepriekš zināmus neizpildāmus solījumus par “3 × 500”, stāvot ceļa malās...
Diemžēl... Kolēģi, ja es varētu noticēt jūsu patiesajiem nodomiem... Ja jūs kaut nedaudz aizdomātos par tādiem pašiem Latvijas pilsoņiem, kas portālā ManaBalss.lv savāca rekordlielā ātrumā parakstus par partiju finansējuma apturēšanu... Bet jūs neuztrauca tas, ka šobrīd ļoti apšaubāmas reputācijas deputāts Mārtiņš Bondars, vadot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, klusi noraidīja šo priekšlikumu. Un jums šķiet, ka Mārtiņš Bondars ir tiesīgs ieņemt savu amatu, neskatoties uz pēdējā laikā izskanējušo informāciju! Turpretī Māris Kučinskis, jūsuprāt, nav tiesīgs ieņemt Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja amatu, lai gan mums nav nekādas informācijas par to, kāpēc Mārim Kučinskim... nedrīkstētu ieņemt šo amatu tikai tāpēc, ka jums ir politiska nepatika!
Bet, ja mēs runājam par jūsu patiesiem mērķiem, protams, tie izgaismojas un tie diemžēl nav tik tīri, kā jūs gribat tos stādīt mums priekšā.
Ja kaut viens jūsu balsojums Covid-19 jautājumā, Covid-19 krīzē būtu vērsts uz cilvēku labklājības saglabāšanu, ja kaut viens balsojums par mediķu algām, par ģimenēm būtu pozitīvs, ja šajā lēmuma projektā tiktu norādīts, ka tos līdzekļus, kas tiks ietaupīti saistībā ar ēkas būvniecības apturēšanu, mēs novirzīsim mediķu algām vai labklājības celšanai sociālajā sfērā, tad mēs varētu tiešām apsvērt iespēju un pilnīgi nopietni apdomāt... Bet, tā kā jūs vienkārši šo naudu gribat budžetā ielikt atpakaļ, lai jūs to varētu iztērēt “Tava klase” vai citiem projektiem, kurus jūs paši sev iedalāt, tad, ziniet, man nav nekādas – nekādas! – pārliecības par to, ka jūsu mērķi ir patiesi. Jo jūs ļoti labi zināt, ka šī tēma... ka šī tēma ir jau slēgta, ir jau izlemta.
Jūs šobrīd veltīgi musināt Teikas iedzīvotājus – vienkārši tādēļ, lai celtu savu reitingu pirms vēlēšanām.
Nevajag maldināt cilvēkus! Nevajag maldināt iedzīvotājus, ka jūs kaut ko varat izlemt!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ērikam Pucenam.
Ē. Pucens (KPV LV).
Labdien, kolēģi! Tiešām šis jautājums jau ir vienreiz izskatīts. Un visi ļoti labi zināja, par ko viņi balsoja budžetā, par kādām ēkām, par kādām investīcijām.
Tāpēc es aicinu Jauno konservatīvo partiju atgriezties pie sava priekšvēlēšanu solījuma – pie programmas “Miljons koku Rīgai”. Patiešām būs interesanti paskatīties, kā viņi to īstenos. Un mums būs arī jāpavēro, jāpaseko līdzi, kā Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Butāna kungs... noteikti cīnīsies Rail Baltica projektā par katru koku. Es ļoti vērošu to, cik dedzīgi viņš aizstāvēs visus kokus un turēs savu... par Rīgu... un arī par Rail Baltica.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Diezgan īpatnēji ir klausīties ārkārtas situācijā debates par to, kas ir svarīgāk – drošība vai koki. Kaut gan runa ir vispār ne par to.
Ir runa par divām lietām: pirmkārt, par iecerēto naudas izlietošanu (kādām vajadzībām tas būtu) un, otrkārt, par valsts nekustamo īpašumu lietderīgu vai nelietderīgu lietošanu.
Ja paskatāmies tos nekustamos īpašumus, kas pieder valstij šodien (un tie ir jaunie būvniecības projekti, kas jau ir realizēti)... no valsts pārvaldes un no pilsētas attīstības viedokļa... nu, tas ir zināms absurds.
Paskatieties Valsts ieņēmumu dienesta ēku, kura nav īpaši pielāgota ne darbiniekiem, ne klientiem! Paskatieties labu piemēru – Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas projektu, kas ir īstenots īstajā vietā!
Tāpēc jautājums numur viens ir – kā mēs izmantojam to, kas mums jau ir šodien.
Otrs jautājums, kurš nekādi nav saistīts ne ar drošību, ne ar kokiem, ir – vai būvēt vai nebūvēt administratīvās ēkas vispār? Un, ja to darīt, – kurā vietā?
Rīgas pilsētas attīstības plānā savulaik bija iecerēts administratīvais kvartāls Torņakalnā. Laiki ir pagājuši, un situācija ir mainījusies: tur, paldies Dievam, parādījās nevis administratīvais centrs, bet universitātes pilsētiņa. Tas ir ļoti labs solis.
Tāpēc šodien, es domāju, vienam otram no mums vajadzētu atteikties no priekšvēlēšanu situācijām un no priekšvēlēšanu aģitācijas... un vajadzētu mēģināt atteikties arī no nūdeļu karināšanas uz ausīm, apspriežot šo projektu kā tādu.
Ir jādomā par nopietnākām lietām. Šis projekts nekādi nesiltinās ekonomiku... un nesiltinās arī būvnieku kabatas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi.
K. Feldmans (JK).
Ir pat visai uzjautrinoši klausīties, ka cilvēki, kuri paši lieto nezināmas izcelsmes mobilās ierīces un instalē dīvainas (droši vien!) aplikācijas, un īpaši nesaprot, kāpēc dažu valstu izcelsmes programmatūru nedrīkst lietot, spriež par nacionālās drošības jautājumiem, to skaitā – par šo ēku.
Ir arī problēmas, protams, nacionālajā drošībā... ne tikai ar šo ēku, bet arī vispār... arī sistēmiskas, kuras es gribētu pieminēt. Piemēram, vēl 2019. gadā, pēc publiski pieejamās informācijas, Iekšlietu ministrija ir pagarinājusi līgumu par lietvedības sistēmas DocsVision izmantošanu savās iestādēs (manuprāt, kriminālistikas departamentā), kas... ir ražoti Krievijā... Un šīs lietvedības sistēmas dokumenti... saskaņā ar Krievijas likumiem... faktiski pastāv iespēja, ka lasa Lubjankā... tāpat kā Iekšlietu ministrijā – savos datoros...
Tāpēc, runājot par to, cik labi strādā valsts drošības sistēma, ir, par ko padomāt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Runas laiks ir beidzies.
Vārds deputātei Lindai Ozolai.
L. Ozola (JK).
Labdien, godātie kolēģi! Klausoties visas šīs debates par lēmuma projektu, es vēlētos izcelt, akcentēt dažas lietas. Tās, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgas, taču, iespējams, uzmanība pazūd, novēršas no tām.
Pirmām kārtām es gribētu reaģēt uz to, ko teica Māris Kučinskis, kurš ir iepriekšējais valdības vadītājs un pašreizējais Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs. Kučinska kungs teica, ka tika veikta komisijas sēdēs izvirzīto problēmu detalizēta analīze. Arī publiskajā telpā, medijos jūs bijāt paudis, ka tika detalizēti analizētas arī citas alternatīvas vietas, kur Valsts drošības dienesta ēku būvēt. Protams, es neesmu šīs komisijas locekle, un man nav šādas informācijas, bet es tiešām gribētu dzirdēt, ka jūs, roku uz sirds liekot, varat apliecināt, ka Saeimas deputāti nevis paļāvās uz kādiem ieteikumiem, bet paši detalizēti analizēja citas alternatīvās vietas un tad pieņēma kaut kādu attiecīgu lēmumu un nostāju.
Un aicinu gan kolēģus Saeimā, gan arī sabiedrību, kas seko līdzi šīm debatēm, pievērst uzmanību lietai, ko mans kolēģis Juris Jurašs jau norādīja. Šis jautājums, par kuru acīmredzot lēmums tika pieņemts vēl iepriekšējās valdības darbības laikā... Noteikti ir saglabājušies kādi dokumenti, kas apliecina to, kā tika vērtētas dažādas iespējamās vietas, kur Valsts drošības dienesta ēku būvēt. Un valdības pārstāvis... Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs, ir lūdzis izsniegt viņam informāciju par to, kā tad šis lēmums ticis pieņemts, kādi dokumenti to apliecina. Un viņam šī informācija nav izsniegta.
Manuprāt, šāda slepenības pieeja tik būtiskam jautājumam, neizsniedzot informāciju Ministru prezidenta biedram, tieslietu ministram, raisa bažas. Man paliek ļoti daudzi neatbildēti jautājumi.
Kučinska kungs savā uzrunā minēja arī par sabiedrisko apspriešanu. Un... ja es pareizi jūs dzirdēju... 2018.–2019. gadā, strādājot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kur mēs sākotnēji sākām skatīt šo ManaBalss.lv iniciatīvu, ar ko iedzīvotāji vērsās parlamentā, mēs uzklausījām arī iekšlietu ministru, un viņš neteica neviena vārda. Nebija mūsu rīcībā nekādas informācijas par to, ka būtu bijusi sabiedriskā apspriešana pēdējā laikā.
Bet – bija atsauce uz 2008. gadu... Vēl tajā laikā tika plānota Rīgas apgabaltiesas ēkas būvniecība tajā adresē. Tur... Iekšlietu ministrs atsaucās uz to, ka nebija nekādu iebildumu... Bet, kolēģi, atcerēsimies – 2008. gads... Ko tas nozīmēja ekonomikā? Tas bija krīzes laiks. Un es pilnīgi saprotu iedzīvotājus, kurus tolaik nomāca cita veida problēmas.
Reaģējot uz Pavļuta kunga teikto, jāteic, ka godājamam kolēģim nepiekritīšu... tajā veidā, kā tiek pasniegts, ka...
Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.
Runas laiks ir beidzies.
L. Ozola. Lūdzu apvienot... Var, lūdzu, apvienot debašu laikus?
Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.
L. Ozola. Paldies.
Pavļuta kungs minēja par jaunajiem apstādījumiem. Es gribu uzsvērt, ka jauni apstādījumi nevar tikt uzlūkoti kā kompensācija par simtgadīgu koku izciršanu. Ar to es nesaku, ka koki ir svarīgāki par valsts drošību, un nepretnostatu šos jautājumus, bet pasaku tikai to, ka ir jāvērtē un jāpārdomā kopā ar sabiedrību šie soļi.
Un vēl. Reaģējot uz kolēģes Jūlijas Stepaņenko teikto... lietojot vārdu “musināšana”... Jūs arī sakāt, ka šis jautājums esot izlemts... viss jau esot izlemts, par ko mēs te runājam. Jūs kā opozīcijas pārstāve bieži vien arī uzsverat, ka Saeima ir augstākais likumdevējs, augstākā lēmējinstitūcija valstī. Nekas vēl nav izlemts, kamēr Saeima par to nav lēmusi!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.
A. Krauze (ZZS).
Labdien!
Paldies, priekšsēdētājas kundze!
Es šodien klausos savus kolēģus un tiešām brīnos: it īpaši Jaunajā konservatīvajā partijā nu visi ir drošības jomas speciālisti augstākajā līmenī.
Nu, piemēram, klausoties Feldmana kungu, man ir tāda sajūta, ka viņš pat ir ticis klāt kaut kādiem dokumentiem, kuriem nevajadzētu tikt klāt... Bet... līdz ar to...
Es neesmu speciālists drošības jomā. Es šeit vairāk runāšu kā agronoms, dārzkopis; tā ir mana specialitāte. Un runāšu tieši par to, par ko visi cīnās, – par šiem kokiem.
Es gribētu teikt, ka Rīgai un arī citām pilsētām ir jādomā par to, kā zaļās teritorijas kopt, kā stādīt jaunus kokus un kā plānot tieši apstādījumus, parkus un citas zaļās teritorijas. Koki aug, koki noveco, koki ir arī jāzāģē, un, ja mēs cīnīsimies par katru vecu koku, kurš var uzkrist virsū mašīnām vai kaut kam citam, tad tā nebūs pareizā pieeja. Mums ir vienmēr jāatceras... Un arī es ceru, ka lielākā daļa deputātu katru gadu iestāda kādu jaunu koku, un tas ir lielāks devums nekā šis – tagad cīnīties par šiem te kokiem.
Es atceros arī par šo teritoriju... Izrādās, es laikam tomēr esmu pietiekoši vecs – es savā bērnībā pa šo treku braucu. Ar velosipēdu. Un tajā laikā un vēl kādu ilgu laiku pēc tam turpat, otrā pusē tramvaja sliedēm, blakus VEF Kultūras pilij, bija tādi plaši laukumi... Tur bija kaut kāds stadions, tur bija tukšas teritorijas. Faktiski tā bija zaļā zona. Nu, tad rodas jautājums – kur vispār ir skatījies pilsētas attiecīgais departaments, jo šīs zaļās teritorijas tur vairs nav. Un tagad mēs runājam par kaut kādu teritoriju, kas faktiski ir apbūvēta teritorija. Treks tur bija! Un tie koki, starp citu, tajā laikā šim trekam traucēja, un mēs nevarējām sākt ar velosipēdiem braukt, kamēr nebija iespīdējusi saule un nožuvusi šī koka virsma – treka virsma, jo no šiem kokiem gan lietus, gan slapjums veidojās.
Tā ka, godīgi sakot, jau kopš 20. gadsimta sākuma, kad mēs runājām par šo treku kā par “Marsu”, tā bija būve... tur bija būve visu laiku – līdz nojaukšanai. Un arī tagad tā ir teritorija, kas ir paredzēta apbūvei.
Bet, ja runājam par to, ka jāsargā dabas teritorijas, tad nu es gribētu pie Jaunās konservatīvās partijas vērsties, jo nav jau tikai Rīga... Ja šeit, Rīgā, mēs runājam par dažiem tūkstošiem kvadrātmetru, kas bija tātad šī treka zeme, tad Liepājā cietumam... cik hektārus jūs apbūvēsiet? Vai jūs cietumā parku plānosiet? Vai jūs cietumā tagad puķītes stādīsiet? Tur jūs iznīcināsiet dabu vēl lielākā platībā! Par ko mēs tagad runājam?!
Mums ir jārunā par dabas aizsardzību kopumā, par teritorijas plānošanu, lai ir zaļas pilsētas, lai laukos ir arī ainava, bet mēs nevaram runāt par vienu noteiktu vietu, kas ir bijusi apbūves teritorija visu laiku. Tādā gadījumā mēs varētu arī nojaukt Saeimas ēku, jo kādreiz taču vācu bruņinieki te ir atradušies un to būvējuši, un uztaisīt skvēru.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu... Es atvainojos, runas laiks ir beidzies.
Debates turpinām.
Vārds deputātam Raivim Dzintaram.
R. Dzintars (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi!
Deputāts Aldis Gobzems argumentēja, ka jauna ēka negarantējot Valsts drošības dienesta labu darbu. Tāpēc šī ēka, viņaprāt, neesot jāceļ.
Nu, pēc šādas loģikas... Protams, nekas pats par sevi negarantē labu darbu, un varbūt Valsts drošības dienestam vispār nav vajadzīga ēka. Varbūt tad varētu šajā populismā iet vēl soli tālāk un rosināt, lai Valsts drošības dienests vai arī citi specdienesti darbotos attālināti, izmantojot Zoom, un ēkām varētu atrast kādu citu pielietojumu.
Diemžēl tieši tik pavirši daudzi deputāti... ir gatavi šeit lēmumus pieņemt, spriest par to, vai tā vieta ēkai ir piemērota vai nav piemērota un kā īstenībā vajadzētu organizēt valsts drošību. Nu, tas ir tāds dīvāna ekspertu līmenis.
Bet tieši tam taču... bija arī konkrēts uzdevums dots Nacionālās drošības komisijai, kur visi šie profesionālie aspekti, gan tie, kuri drīkst izskanēt no tribīnes, gan tie, kuriem ir ierobežotas pieejamības statuss, tika izvērtēti. Un komisijas deputātu vairākums ir atzinis, ka, jā, tā vieta ir piemērota. Argumentācija, kāpēc tā ēka ir šobrīd vajadzīga un kāpēc nacionālās drošības interesēs ir... vairākums apstiprināja, ka tas ir nacionālās drošības interesēs un ka tai ēkai tajā vietā ir jābūt.
Daudz tiek piesauktas iedzīvotāju intereses. Mani gan nepamet sajūta, ka visā šajā stāstā iedzīvotāji ir kļuvuši par tādiem kā ķīlniekiem un ka iedzīvotāju intereses te nav dominējošās. Te dominējošās ir varbūt uzņēmēju intereses, te varbūt ir svarīga dažādu ar specdienestiem saistītu cilvēku savstarpējo attiecību kārtošana, bet iedzīvotāji... un ne tikai iedzīvotāji, bet arī pats Valsts drošības dienests lielā mērā ir nonācis ķīlnieka lomā.
Ne jau Valsts drošības dienests mērķtiecīgi izvēlējās tieši šo ēku. Atcerēsimies, ka savulaik “Valsts nekustamie īpašumi” piedāvāja dažus pieejamos nekustamos īpašumus un Valsts drošības dienests izvēlējās no tiem – atbilstoši drošības specifikai – piemērotāko!
Un, ziniet, ja šodien, kad ir jau tik daudz līdzekļu ieguldīts šajā projektā... un kad ir ieguldīts tik daudz laika un enerģijas... ja pat tagad mēs varētu vieglu roku šim projektam pārvilkt svītru pāri, tad... mana pārliecība ir, ka jauns, mūsdienīgs Valsts drošības dienesta... Valsts drošības dienesta ēka tad vispār netaptu un šāds projekts nerealizētos nekad.
Līdz ar to es aicinu balsot pret mēģinājumu eksperimentēt ar nacionālās drošības jautājumiem.
Aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Es uzskatu, ka Jaunā konservatīvā partija, protams, nākot ar šo priekšlikumu, vienkārši kārtējo reizi maldina sabiedrību, nodarbojas ar priekšvēlēšanu kampaņu un mēģina celt savu imidžu un popularitāti ar ļoti lētiem... tādiem uz cilvēku emocijām balstītiem paņēmieniem.
Ir pilnīgi skaidrs un saprotams, ka drošības iestādēm ir nepieciešama ēka. Tikai – Jaunās konservatīvās partijas priekšlikums patiesībā ir ļoti divkosīgs un maldinošs. Jo... Ja viņi saka, ka ir svarīgi nodrošināt drošību, tad man ir jautājums – kāpēc šīs partijas līderis... frakcijas... Juraša kunga ģimenes locekle, sieva, sniedz juridiskos pakalpojumus cienījamam kungam Šestakovam, kas ir Sļiva pēc iesaukas un kas ir drošības dienestu ieslēgtais nevēlamo personu sarakstā... Latvijai tieši... Tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka patiesībā par naudu sniedz juridiskos pakalpojumus nevēlamām personām... Jaunā konservatīvā partija atbalsta tādus gājienus, un tātad tādi naudas līdzekļi viņiem ir pieejami un pieņemami. Bet patiesi rūpēties par iedzīvotāju... vēlme pārcelt ēku nu ir apšaubāma patiesībā.
Un vēl. Manuprāt, lemjot šo jautājumu, tiešām svarīgi ir saprast, vai tai ēkai ir jāatrodas tieši Rīgā. Iespējams, tai ēkai vajadzētu atrasties, piemēram, Daugavpilī, lai nodrošinātu arī tajā reģionā drošības sajūtu, stabilitātes sajūtu un arī sildītu Latgales ekonomiku, nodrošinot cilvēkiem darba vietas, kā arī nodrošinātu maksimāli iespējamo robežas drošību (teiksim tā) nosauktajā stratēģiskajā reģionā... attiecīgi pret drošību Latvijai kā tādai...
Tāpēc, manuprāt, Jaunās konservatīvās partijas patiesais mērķis ir pavisam cits un viss, ko viņu pārstāvji tagad teica un stāsta, ir vienkārši demagoģija un vēlētājiem acu aizmālēšana ar nolūku panākt labāku rezultātu Rīgas pilsētas pašvaldības domes vēlēšanās. Un Feldmana kunga nekompetence ir acīmredzama, viņa argumenti ir maldinoši un demagoģiski.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Mārim Kučinskim otro reizi.
M. Kučinskis (ZZS).
Īsā atbilde Lindai par uzdotajiem jautājumiem.
Citas alternatīvas... pierādījumus... Laikam gan daudzi nav izvērtējumu lasījuši... Valsts drošības dienesta eksperti ir izvērtējuši visas iespējamās alternatīvas – formāli un neformāli.
Bet... Es vēršu uzmanību uz to, ka tā būtu ļoti bīstama tendence, ja mēs, deputāti, sāktu izvērtēšanu – patīk, nepatīk. To Feldmana kungs jau šodien nodemonstrēja kā augstākais eksperts drošības dienestā... drošības jomā.
Jāvērtē ir ekspertiem – un, ticiet man, ar visaugstāko atbildības sajūtu! Šie eksperti, kas ir iesaistīti projektēšanas darbos... Tā nav bērnu spēlīte, kurā var vienkārši mētāties uz vienu un otru pusi.
Otrs – par sabiedrisko apspriešanu. Sabiedriskā apspriešana jau no šī gadsimta sākuma... Un visefektīvākās un vajadzīgākās apspriešanas ir, kad pati apkaime izvērtē, kas viņiem nepieciešams... un kad sākas plānošanas process.
Tā ka tās ir tās apspriešanas, kuras šeit nepārtraukti ir bijušas, to skaitā – arī 2019. gadā, kad nevienam nebija vēl intereses...
Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Es ar lielu izbrīnu klausos šīs debates.
Nu, tikai dažas replikas.
Pirmkārt. Koki Rīgā nekad netiek izcirsti bez... neviens koks netiek nocirsts bez izvērtējuma. To, ka nebūtu izvērtējuma, var apgalvot tikai cilvēki, kuri nekā nesaprot pašvaldības darbā.
Tas – pirmkārt.
Otrkārt. Koki tiek izcirsti arī citviet. Koki tiek izcirsti Latvijas mežos, un es ar nepacietību gaidīšu JKP priekšlikumu par aizliegumu cirst kokus Latvijas mežos – Latvijas iedzīvotāju interesēs. Ar nepacietību gaidu šo priekšlikumu!
Treškārt. Par saimniekošanu. Tieši jūsu ienīstā Ušakova un jūsu ienīstās “Saskaņas” saimniekošanas laikā Rīgā tika renovēti, atjaunoti vairāki lielākie Rīgas parki, tika renovēta degradētā teritorija Lucavsalā. Tagad liels parks būs Skanstes rajonā.
Un es jums varētu piedāvāt vēl divas vietas tādiem parkiem... un JKP ir liela iespēja iesniegt...
Pirmā tāda vieta – parku varētu ierīkot pašreizējā SAB autostāvvietā, kuras teritoriju Rīgas pašvaldība uzdāvināja SAB. Tur noteikti varētu to visu pacelt un ierīkot parku.
Otra lieliska vieta parkam ir blakus Valsts ieņēmumu dienesta ēkai, kas mums stāv kā valdības saimniekošanas monuments. Tur apkārt ir absolūti brīva teritorija, kur var iestādīt kokus. Un tie koki būtu ļoti ērta vieta, piemēram, vainagu nolikšanai. Nu, piemēram, nomirst kāda firma – nevar samaksāt nodokļus, Valsts ieņēmumu dienests dīkstāves pabalstu darbiniekiem neizmaksā... Lūk, vainadziņš pie koka – par piemiņu mirušajam uzņēmumam. Ļoti labi!
Un par iedzīvotāju interešu ievērošanu. Kolosāli – tūlīt sagaidīsim... būs priekšlikums par OIK atcelšanu līdz krīzes situācijas beigām! Es ļoti ceru sagaidīt, ka JKP nobalsos par iedzīvotāju interesēm. Skatīsim nākamnedēļ jautājumu par administratīvi teritoriālo reformu. Es gaidu, ka par katru pašvaldību, kura bija nolēmusi, ka nevēlas reformēties... ka JKP būs par iedzīvotāju interesēm.
Un tā – par katru punktu. A sāksim jau šodien!
Tūlīt būs opozīcijas priekšlikumi – par labu iedzīvotājiem. Ļoti gaidām JKP balsojumu “par”.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Jūs, Jauno konservatīvo frakcijas deputāti, tiešām esat paši lēmuši par šīs ēkas būvniecības turpināšanos. Tātad nekādi aizbildinājumi, ka budžets ir pārāk detalizēts un jūs neesat sapratuši vai neesat izlasījuši, vai neesat paspējuši iesniegt priekšlikumus, nav pieņemami.
Pastāstiet Teikas iedzīvotājiem, ka jums bija vairākas reizes iespēja – vairākās sēdēs, vairākās Sadarbības sanāksmēs – šo jautājumu atrisināt, bet jūs to neesat darījuši! Jūs darāt to tagad, kad nāk vēlēšanas. Jūs darāt to tagad, lai ietirgotu šo jautājumu pret kaut ko sev tiešām vēlamāku.
Lūdzu, pastāstiet taisnību Teikas iedzīvotājiem un beidziet maldināt viņus! Un pajautājiet attīstītājiem, vai tiešām viņi ir izpildījuši visas savas saistības, kuras viņiem bija jāizpilda, būvējot šos projektus.
Palīdziet iedzīvotājiem citādā veidā, nevis dodiet viņiem neizpildāmus solījumus!
Godātie kolēģi, lasiet budžetu, pirms balsojat!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Es teikšu tā: es klausījos un nespēju ticēt tam, ko es dzirdu. Tāpēc es aicinu visu Jauno konservatīvo partiju – tiešām pārdomājiet!
Es jūs aicinu publiski nerunāt par sava ministra mazspēju. Ja viņš ir mazspējīgs un nevar tikt galā ar kaut kādiem jautājumiem valdībā, tieciet skaidrībā ar šiem jautājumiem valdībā, bet nevajag to runāt publiski. Kauns klausīties!
Bet par kokiem... Kolēģi, nu paskatīsies... Nu, kad Jaunā konservatīvā partija tika Rīgā ievēlēta? Tad bija 2017. gads, kad jūs tur nonācāt, – 696 koki nozāģēti. Nedzirdēju ne par vienu koku nekādus pārmetumus. Nākamais gads – 580 koki. Atkal nekas. Nu, patiesībā tā situācija Rīgā ir diezgan drūma. Un, ja... Es te lasu dažādas publikācijas, tad Rīgā divarpus tūkstoši koku ir pazuduši pēdējo astoņu gadu laikā. Ir kaut kas jāmaina.
Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.
Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Divi fakti. Rīgas domes vēlēšanas kaut kad notiks, un Valsts drošības dienestam arī pēc tām joprojām vajadzēs savu ēku.
Bet vienu lietu es gribēju piebilst, un es pieļauju, ka Valsts drošības dienesta pārstāvji klausās mūsu debates, bet es arī vēršos pie iekšlietu un ekonomikas ministriem. Viena lieta gan ir ļoti būtiska šīs ēkas būvniecībā, proti, es ceru, ka to būvēs Latvijas būvnieki, Latvijas cilvēki strādās šajā objektā.
Un otra ne mazāk būtiska lieta – ka ēka tiks būvēta maksimāli no Latvijā ražotiem materiāliem. Lai nebūtu... Jo mums ir jāsilda sava ekonomika, lai nebūtu tā kā ar Nacionālo bibliotēku, kuras grīdu šodien klāj nevis Latvijas ozols vai osis, bet gan Kanādas kļava, neskatoties uz to, ka 1998. gadā bija speciāls likums, kas paredzēja būvēt to bibliotēku tikai no Latvijas materiāliem. Tas būtu būtiski.
Sildīsim tiešām savas valsts ekonomiku!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.
J. Butāns (JK).
Plaši tiek piesaukta vieta – Brīvības iela – kā labākā Valsts drošības dienestam, tāpēc mēģinu iztēloties argumentus, kāpēc ēkai jābūt tieši tur.
Tātad, kā zināms, Brīvības iela ir viena no satiksmes centrālajām maģistrālēm Rīgā, un droši vien drošības dienests vēlēsies novērot, kurš tad Rīgā iebrauc un kurš izbrauc. Tas būtu... varētu būt viens arguments.
Nākamais, ko es varu iztēloties, ir – viņi vēlas veicināt velobraukšanas un sabiedriskā transporta kultūru, jo ar auto piebraukt un atstāt auto tur būs visai sarežģīti.
Tad, kas nāk prātā, – visi zinām, ka apkaime ir koncentrācijas... koncentrēšanās vieta IT sektora uzņēmumiem. Ir lieli IT sektora uzņēmumi pārstāvēti, un droši vien Valsts drošības dienests arī grib būt moderns un sekot visam līdzi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debašu laiks ir beidzies.
J. Butāns. Un trešais...
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kozlovskim.
R. Kozlovskis (JV).
Labdien, kolēģi! Šodien debatēs ir izskanējuši ļoti dažādi viedokļi ar ļoti dažādiem argumentiem. Mēs esam dzirdējuši gan par kokiem, gan par sportu, gan par vēl Valsts drošības dienesta automašīnu novietošanu, kā arī par to, vai ēka ir jābūvē pilsētas centrā vai kaut kur citur... vai arī krīzes laikā. Tas ir saprotami, pieņemami, un, protams, pastāv viedokļu atšķirība un dažādība. Es tāpat netaisos nekādā veidā šodien, nu, noniecināt tos, kas aizstāv parkus, kā arī varbūt tāpat tos, kas ir principiāli pret ēkas būvniecību.
Bet es šodien gribētu, manuprāt... uzsvērt tādus man... manā skatījumā, būtiskākos argumentus. Ir tas, ka tiešām Drošības policijas ēkas jautājums jau ir aktuāls kopš divtūkstošo gadu sākuma. Diemžēl 2007. gadā, kad jau arī tika veikta virkne būvniecības procedūru, krīze ienesa korekcijas, un šis jautājums atkal tika atlikts.
Ir pagājuši... bija pagājuši 10 gadi, kopš varēja atkal atsākt par šo ieceri domāt. Un, jā, valdība 2017. gadā atbalstīja šo projektu. Un te es gribētu teikt arī, ka tas nav, teiksim, projekts, kas sācies tiešām tikai krīzes laikā. Es arī negribētu šeit analizēt tās izmaksas, bet es pieļauju, ka tās tomēr ir pietiekami būtiskas, par ko arī norādīja Nacionālās drošības komisijas vadītājs.
Tāpat es aicinātu arī tomēr, ja mēs runājam par Valsts drošības dienesta ēkas prasībām, paļauties uz profesionāļu un ekspertu viedokli, jo tiešām tas skar nacionālās drošības jautājumus.
Tāpat es dzirdēju arī no kolēģiem, kas varbūt principā balsos pret to... ka viņi nenoliedz, ka tāda ēka ir vajadzīga kopumā Valsts drošības dienestam. Un tiešām dienests, kurš savas pirmās dienas aizsāka ēkā Krišjāņa Barona ielā... kas tika būvēta vēl padomju laikā, ko būvēja PSRS armijas tā saucamais... žargonā stroibats. Es domāju, ka tomēr mūsu dienests ir pelnījis ēku, un par to, manuprāt, arī, nu, lielākajai daļai tomēr šaubu nav.
Tāpat es gribētu teikt to, ka šis process bija tiešām aizsākts tajā veidā, ka tā bija cieša sadarbība ar “Valsts nekustamajiem īpašumiem”, kuru rīcībā bija valsts nekustamie īpašumi, proti, tieši zemesgabali, kas nepieciešami idejas realizācijai, un eksperti kopā izvēlējās šo piemērotāko zemesgabalu, kur arī pēc paredzētās izmantošanas ir apbūve, nevis parka izveide. Tāpat šis process iesākās un turpinājās, līdz, protams, pagājušā gada nogalē sākās domstarpības.
Es tomēr aicinu uzticēties ekspertiem un aicinu atbalstīt šo svarīgo Valsts drošības... nacionālās drošības...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Sandim Riekstiņam otro reizi.
S. Riekstiņš (JK).
Jā, es gribētu atbildēt kolēģiem, kuri pārmet, ka mēs te par kokiem runājam. Valaiņa kungs ļoti precīzi runāja par kokiem, pat saskaitījis, cik kurā gadā Rīgā ir nozāģēti tad, kad mēs bijām Rīgas domes opozīcijas partija.
Valaiņa kungs! Jūs pats žēlojaties visu laiku, ka jūs te neuzklausot – nabaga opozīciju. Bet tomēr jūs opozīcijai tāpat tieši pārmetat kaut ko neizdarītu Rīgas domē. Jūs par šiem kokiem pārmetiet saviem tagadējiem draudziņiem no SASKAŅAS un arī Jūlijai Stepaņenko!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Diezgan plaši esam diskutējuši par iesniegto lēmuma projektu. Ja sākumā bija saturīgas debates, diskusija par šo jautājumu, uz beigām esam nonākuši līdz diezgan slimīgai trivializēšanai par šo jautājumu, savā ziņā dažos komentāros – pat līdz absurdam. Skaidrs, ka šis jautājums tika aktualizēts no sabiedrības puses, tam pieslēdzoties klāt politiskai blaknei par tuvojošamies vēlēšanām Rīgas pašvaldībā, kad nu viens vai otrs sāk celt karogu, pieslieties vienas Rīgas apkaimes iedzīvotāju pusei, redzot, cik populārs jautājums tas ir, neskatoties uz vairākām lietām: iepriekšējos valsts budžetos apstiprinātajiem finansējumiem, projektēšanām, tāpat arī Nacionālās drošības komisijā iztirzātajiem jautājumiem. Līdz tam nonācām, ka šo pat publiski apsprieda, nu, teiksim, Nacionālās drošības komisijā publiskā formātā.
Šeit es tomēr iesniedzēju virzienā veltītu vienu salīdzinājumu. Jā, var par šo diskutēt, bet ir... nu, kaut kā... kā īlens caur maisu lien ārā, ka nebūt šis nav tiešām tāds... patiesi tā dēļ, kur tad tā ēka atrodas. Bet tās visas blakus blaknes – kā vēlēšanas vai arī drošības iestāžu tur savstarpējie... ne iestāžu, bet aktīvistu darbības. Stāsts ir par kaķi. Dievs teica: “Tātad, kaķi, es tev dodu spējas uzrāpties jebkurā kokā!” Kaķis: “Wow! Labais!... Hei, Dievs, kā man tikt lejā?” Dievs... klusums. Kaķis... klusums.
Kolēģi, aicinu balsot pret šo lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Es labprāt būtu gatavs atbalstīt JK viņu cīņā par rīdzinieku interesēm, ja vien JK tiešām būtu gatavi šeit pārliecināt kaut vienu cilvēku, ka viņi tik tiešām dara rīdzinieku interesēs, nevis kādās citās interesēs. Jo diemžēl tās debates, kas pašlaik notiek, un tie argumenti, ko jūs pašlaik minat, liek domāt, ka patiesībā viss ir tieši pavisam savādāk. Un patiesībā ir kādas pavisam citas intereses.
Ja tas tā tiešām nav, tad man pasakiet, kāpēc dotajā gadījumā jūs debatējat... Tas bija konkrēti Riekstiņa kungs. Uzsvēra, ka viens no iemesliem pret šo projektu... Jūs esat pret šo projektu tāpēc, ka tas esot projekts, kurš lobē šauras būvnieku intereses, kuriem ir industriālais sertifikāts, un tāpēc jūs esat pret to, un ka šādā laikā tādas celtnes nedrīkst celt.
Tad jūs man paskaidrojiet, vai tieši tādu pašu noliedzošu pozīciju pret šādu ēku celšanu jūs ieņemsiet arī pret citām ēkām, konkrēti – pret Liepājas cietumu? Kāpēc pret Liepājas cietumu jūs tāpat neiestājaties, bet – tieši otrādi – cenšaties to lobēt? Varbūt patiesībā tas viss, ko jūs tagad taisāt, šis cirks, šī ampelēšanās Saeimā, ir vienkārši atkal iekšējais dīls koalīcijā, ko jūs mēģināt izdīlot, vienkārši pateikt: “Ziniet, ja mums nebūs Liepājas cietuma, tad jums nebūs drošības dienesta ēkas.”
Tas stāsts ir pavisam par kaut ko citu, nevis par Rīgas interesēm, bet pavisam par kādām citām interesēm. Ja tas tā nav, piesakieties tagad debatēs kāds un pasakiet, kāda būs jūsu pozīcija attiecībā uz Liepājas cietumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gundaram Daudzem.
G. Daudze (ZZS).
Godātie kolēģi! Es gribēju mazliet atgriezties pie tā, ko Riekstiņa kungs absolūti nepamatoti pārmeta Valaiņa kungam un... sakot, ka Jaunā konservatīvā partija jau bija opozīcijā Rīgas domē un viņi neko nevarēja izdarīt. Beigu beigās, ja viņi tik ļoti uzskata, ka nedrīkst kokus cirst un zāģēt, tad tas bija tīrākais opozīcijas pienākums un iespējas to darīt tajā laikā, kad viņi strādāja Rīgas domē. Tā ka, nu, nevajag šo dubulto morāli.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Juraša, Cielēna, Feldmana, Riekstiņa, Budriķa, Butāna, Žunnas, Kazinovska, Muižnieces un Rancāna iesniegto lēmuma projektu “Par Valsts drošības dienesta jaunās ēkas būvniecību”! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Valsts drošības dienesta jaunās ēkas būvniecību”: par – 25, pret – 54, atturas – 4.
Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to lēmuma projekts ir noraidīts.
Sēdes darba kārtību esam izskatījuši.
Desmit minūtes pēc Saeimas sēdes beigām – Prezidija sēde.
Godātie deputāti! Prezidijs plāno šodien sasaukt otro ārkārtas sēdi. Darīsim to maksimāli iespējami... aptuveni 30 minūtes pēc Saeimas sēdes beigām varētu sākt nākamo sēdi.
Paldies.
Sēdi slēdzu.
Satura rādītājs un balsojumi
13. Saeimas pavasara sesijas 16. (ārkārtas) sēdes
2020. gada 21. maijā
| 21a1.05.2020 | 10.00 |
12.00 |
Audio balsojumi (frakcijās)
Frakcijas SASKAŅA balsojumi: (10.00) (12.00)
Frakcijas KPV LV balsojumi: (10.00) (12.00)
Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces, JK frakcijas, dažu pie frakcijām nepiederošo deputātu balsojumi: (10.00) (12.00)
Frakcijas AP! balsojumi: (10.00) (12.00)
NA frakcijas un pie frakcijām nepiederošās deputātes I. Rībenas balsojumi: (10.00) (12.00)
ZZS frakcijas balsojumi: (10.00) (12.00)
Frakcijas JV un pie frakcijām nepiederošās deputātes A. Čakšas balsojumi: (10.00) (12.00)