Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas astotā (ārkārtas) sēde
2020. gada 30. aprīlī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs un balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Audio balsojumi (frakcijās)
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sāksim 2020. gada 30. aprīļa otro ārkārtas sēdi.
Desmit deputāti – Feldmans, Riekstiņš, Ozola, Zālīte-Grosa, Muižniece, Budriķis un citi – lūdz saīsināt runas laiku, debatējot par šajā ārkārtas sēdē izskatāmajiem jautājumiem: runājot pirmo reizi – noteikt laiku trīs minūtes, runājot otro reizi – viena minūte, debatējot par likumprojektiem otrajā lasījumā pirmo reizi – divas minūtes, runājot otro reizi – viena minūte. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā, protams, ka mums ir iebildumi!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas 2020. gada 30. aprīļa otrajā ārkārtas sēdē izskatāmajiem jautājumiem noteiktu debašu laiku pirmo reizi – trīs minūtes, otro reizi – viena minūte, debatējot par likumprojektiem otrajā lasījumā pirmo reizi – divas minūtes, otro reizi – viena minūte! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
(Skaņas pārrāvums.) ... kolēģi! Balsošanas rezultāts par debašu laika saīsināšanu: par – 58, pret – 27, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.
Līdz ar to debašu laiks šajā sēdē: runājot pirmo reizi – trīs minūtes, runājot otro reizi – viena minūte. Likumprojektiem otrajā lasījumā: runājot pirmo reizi – divas minūtes, otro reizi – viena minūte.
Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.
M. Šteins (AP!).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Kolēģes! Sēdes klausītāji un skatītāji! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam pirmajā lasījumā izskatījuši likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību””.
Likumprojekts paredz vairāk atvieglotus nosacījumus atsevišķu Darba likuma normu piemērošanā. Tie nepieciešami, lai pēc iespējas ātrāk risinātu problēmjautājumus attiecībā uz Darba likuma normu piemērošanu krīzes laikā kopš 2020. gada 12. marta, kā arī lai saglabātu nodarbinātību un esošās darba vietas uzņēmumos. Grozījumi darba devējiem ļautu elastīgāk organizēt esošās darba vietas un ļautu tās saglabāt. Likumprojekts paredz, ka darba devējs, kurš atbilst padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam noteiktajiem kritērijiem un kuru ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, var samazināt darbiniekam Darba likuma 74. pantā noteikto atlīdzību par dīkstāvi no 100 procentiem līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas.
Komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.
Reiznieces-Ozolas kundze, vai jūs par steidzamību debatēsiet? Nē, man Saeimas sēžu nodrošinājuma nodaļa atbild, ka nē.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” atzīšanu par steidzamu: par – 61, pret – nav, atturas – 23.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Uzsākam debates.
Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Kolēģi! Šis priekšlikums ir vismaz ļoti neviennozīmīgs, jo var saprast tā jēgu – palīdzēt uzņēmumiem saglabāt darba vietas, neatlaist darbiniekus –, bet tas, kas man nav skaidrs, – kāpēc to darīt uz darbinieku rēķina. Šobrīd faktiski tā ir šī priekšlikuma būtība, ka darbiniekus, kuri strādā uzņēmumā, kas ir padziļinātās sadarbības programmas sarakstā, var piespiest saņemt mazāk vai, ja viņi nepiekrīt algas samazināšanai, atlaist.
Ja grib uzņēmējiem samazināt izmaksas un palīdzēt saglabāt darba vietas, tad ir citi mehānismi. Varam skatīt piemērus citās valstīs, piemēram, Polijā, kad valsts palīdz kompensēt daļu no sociālajām iemaksām, kad valsts palīdz kompensēt daļu no darbaspēka nodokļiem... Varam paplašināt arī dīkstāves pabalstu piedāvājumu, bet šis, manuprāt, nav priekšlikums, kuru vajag atbalstīt, jo, nu, tas tikai pasliktina darbinieku situāciju.
Izskanēja arī komisijas sēdē doma par to, ka šāds priekšlikums ir īpaši svarīgs ražošanas uzņēmumiem, kuriem ir svarīgi saglabāt ražošanas procesu, lai tas nebūtu pilnībā jāapstādina. Arī iekārtas ir grūti pēcāk atjaunot un ražošanas procesu kopumā, ja tas ir aizvērts pavisam, bet arī tam ir citi, manuprāt, daudz efektīvāki instrumenti, piemēram, jau mūsu iepriekš piedāvātā darba dalīšana. Ja uzņēmumam ir vairāk darbinieku, nekā tobrīd daļējā dīkstāvē ir nepieciešams, tad normāli būtu uzņēmuma vadībai ļaut rotēt darbiniekus un nodrošināt visiem darba slodzi, tai skaitā lai nepalielinātu tādu sociālo spriedzi, ka viens darbinieks sēž mājās, saņem tikpat lielu atalgojumu kā tas, kurš tajā brīdī ir nodarbināts un strādā.
Tā ka vēlreiz – varbūt argumenti vai motivācija ir laba, bet veids, kā tas tiek darīts, manuprāt, ir pilnīgi nepieņemams. Un es, patiesību sakot, arī šoreiz brīnos, kā arodbiedrības ir gājušas uz šādu, manuprāt, darbiniekiem ļoti neizdevīgu kompromisu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie kolēģi Saeimas deputāti! Mēs saprotam, ka likumprojekta mērķis ir mazināt uzņēmumu izmaksas ārkārtējās situācijas apstākļos. Šim nolūkam Ministru kabinets jau ir izveidojis dīkstāves pabalstu sistēmu, ko mūsu frakcijas deputāti ir atbalstījuši. Tomēr valdība to darīja nekonsekventi, piešķirot mazus pabalstus, dažreiz gala iznākumā pat simboliskus.
Mēs uzstājamies par to, lai dīkstāves pabalstu sistēma tiktu arī turpmāk attīstīta, tādēļ divreiz esam iesnieguši priekšlikumus ar nolūku palielināt dīkstāves pabalstus (pabalstu summas), kā arī piešķirt tos bez papildu nosacījumiem.
Es uzskatu, ka būtu pareizi ieklausīties tajos izteicienos, tajās rekomendācijās, kuras iesnieguši visādu nozaru pārstāvji. Tikai vakardien mēs bijām noklausījušies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tādas rekomendācijas. Uzņēmēji uzskata, ka dīkstāves pabalstu regulējumam jābūt iekļaujošam, dīkstāves pabalsti nedrīkst būt balva par nodokļu nomaksu un atbilstību noteiktiem kritērijiem vai instruments sodīšanai par pārkāpumiem. Dīkstāves pabalstiem jābūt pieejamiem katram uzņēmuma darbiniekam, kam ir izveidojusies dīkstāve. Ir nepieciešams atbalstīt strauji augošos uzņēmumus, vērtējot apgrozījuma kritumu pret pēdējo sešu mēnešu vidējo apgrozījumu, nevis iepriekšējā gada vienu mēnesi.
Savukārt šo priekšlikumu mēs nevaram atbalstīt. Tas objektīvi gulst – uzņēmuma saglabāšanas slogs – uz algoto darbinieku, kurš ir vismazāk aizsargāts ārkārtējās situācijas apstākļos.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.
I. Indriksone (NA).
(Skaņas pārrāvums.)... labot varbūt tādu nepilnību, kas ir šajā priekšlikumā, likumprojektā, jo visi apgādājamie, kas ir Valsts ieņēmumu dienesta reģistros... būtu jāņem vērā ne tikai nepilngadīgie bērni, bet arī bērni līdz 24 gadu vecumam, ja viņi turpina studēt vai mācās vispārizglītojošajās skolās klātienē. Un arī šis slieksnis, līdz kuram būtu jāsaglabā atlīdzība, būtu jāpalielina nevis valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, bet attiecīgi atbilstoši valsts noteikto minimālo uzturlīdzekļu par bērnu apmērā.
Kā arī aicinu komisijas sēdē vēl vērtēt (un mēs arī droši vien uzklausīsim Ekonomikas ministrijas argumentus) šo varbūt atšķirīgo attieksmi pret dažādiem darbiniekiem. Saprotu vēlmi atbalstīt uzņēmējus, kuri ir padziļinātās sadarbības programmā, bet šajā gadījumā iznāk, ka mēs, atbalstot uzņēmējus, kas ir labi nodokļu maksātāji, tai pašā laikā labākā situācijā noliekam tos darbiniekus, kas strādā pie uzņēmējiem, kuri nav padziļinātās programmas dalībnieki. Iznāk, ka mēs pasliktinām stāvokli tieši tiem darbiniekiem, kas strādā šajos, varētu teikt, labajos uzņēmumos. Tā ka es domāju, ka to vēl vajadzētu vērtēt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Jā, kolēģi! Manuprāt, šis nav īpaši veiksmīgs piegājiens, kādā veidā šobrīd iet ārā no šī krīzes stāvokļa un palīdzēt uzņēmējiem.
Mūsu ieskatā, tiešām šis ir tāds... Nu, ņemot vērā vēl tos apstākļus, valdība ir aizņēmusies ļoti ievērojamus naudas līdzekļus un tā vietā, lai šos naudas līdzekļus liktu lietā (un šī ir vieta, kur to varētu darīt)... tad tas risinājums, kāds tiek izmantots šajā brīdī... principā tiek izmantots risinājums, kas ir uz paša darbinieka pleciem. Respektīvi, darbiniekam vienkārši samazina algu, samazina darba apjomu, un tādējādi samazinās viņa ienākumi. Un pēc būtības it kā jau uzņēmējam arī samazinās izdevumi, bet tajā pat laikā, manuprāt, daudz veiksmīgāks risinājums būtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālo iemaksu kompensācija. Šāds priekšlikums ir izrunāts arī mums – partijai “LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA”... ir uzņēmēju biedrība, kur ar šo priekšlikumu jau pirms kāda laika nāca, un mēs arī no savas puses to atbalstām. Es esmu dzirdējis arī, ka ekonomikas ministrs par to ir runājis, un, manuprāt, tas ir ļoti pareizs virziens, kurā būtu jāstrādā, nevis šo krīzi uzlikt uz šiem te... tiem, kas visvairāk šobrīd cīnās, bet valstij tiešām ir aizņemti veseli... ļoti daudz līdzekļu, kas vienkārši šobrīd netiek likti lietā. Tas, kur tos varētu likt lietā, – tiešām iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu kompensācija būtu īstais virziens, kur to darīt. Un šobrīd man tikai jāpiekrīt, ja es pareizi saklausīju vakardien Mārtiņu Bondaru, tad viņš pateica, ka dīkstāves pabalsti ir izgāzušies, un nekas man neatliek cits, ko teikt, kā piekrist Mārtiņam Bondaram, ka tiešām tas tā arī ir.
Mēs šodien iesniegsim virkni priekšlikumu šajā likumā... ar priekšlikumiem, kā... kādā veidā mēģināt glābt šos dīkstāves pabalstus, tai skaitā arī par šiem jautājumiem, un ceram, ka valdošās koalīcijas partijas arī tos atbalstīs un saklausīs, un tie būs pa vairākām daļām... gan par iepriekš sodītām personām pieminēsim gadījumus... konkrētus gadījumus, kur šis dīkstāves pabalsts nepienākas... Tā ka mums šodien būs diezgan daudz konkrētu priekšlikumu, un aicinu tajos ieklausīties un atbalstīt pie tālākiem lasījumiem.
Bet šī pieeja, ko piedāvā šobrīd valdība, nu īsti pareiza nav. Tās iespējas būtu – daudz pareizāk izmantot šo aizņemto naudu un daudz mērķtiecīgāk tieši ar budžeta līdzekļiem atbalstīt pašus uzņēmējus, nevis likt uzņēmējiem apspiest viņu darbiniekus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, kolēģi! Pirmkārt, es gribētu parunāt par vienlīdzību. Ja mēs uzņēmējus faktiski spiežam atlaist darbiniekus vai samazināt darbiniekiem algas, tad mums to pašu vajadzētu darīt arī ar valsts pārvaldi, nevis valsts pārvaldei maksāt piemaksas.
Otrkārt. Es pilnīgi piekrītu apgalvojumam, ka dīkstāves pabalstu sistēma ir pilnībā izgāzusies, un to raksta neskaitāmi cilvēki, un šeit nav nekādi joki, par kuriem te daži zālē sāk šobrīd bezmaz vai smieties. Piemēram, situācija. Raksta sieviete, divu bērnu mamma: “Medijos tiek solīta 180 eiro dīkstāves palīdzība cilvēkiem krīzes situācijā. Esmu pašnodarbināta persona, kuras ienākumi sasniedz 430 eiro mēnesī. Paliku aiz borta – VID divas reizes atteica arī dīkstāves palīdzības pabalstu 180 eiro. Pamatojums – tāpēc ka vīrs arī ir saņēmis šo 180 eiro dīkstāves pabalstu. Man ir divi mazi bērni.” Un tālāk jau jūs esat dzirdējuši, ko šie cilvēki raksta, un tās ir tās izmisuma vēstules, kas pierāda dīkstāves pabalstu izgāšanos.
Un visbeidzot. Konkurētspējīgi uzņēmumi, ja tie patiešām ir konkurētspējīgi uzņēmumi, gan jau kaut kā tiks galā. Mums ir jāpalīdz tiem, kuri galā nevar tikt, un ar tiem būtu jāsāk. Lai nebūtu jāsaņem un katru nedēļu nebūtu jālasa šīs izmisuma vēstules. Es domāju, ka mums vajadzētu pamainīt attieksmi un sākt ar valsts pārvaldi. Mums ir jāsamazina valsts pārvalde un ir jāsamazina tostarp arī atalgojums valsts pārvaldē strādājošajiem, kam šobrīd objektīvi ir atvaļinājums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Tā sīkāk es priekšlikumus komentēšu, kad būs otrais lasījums, jo tagad saīsinātajā laikā to visu var nepaspēt.
Bet šis priekšlikums jāskata plašākā kontekstā ar visu to, ko mēs kopumā darām dīkstāvē un tautsaimniecības atbalstā. Un arī man jāatzīst, ka es varu tikai pievienoties Mārtiņam Bondaram, kurš atzina, ka šī dīkstāves sistēma tādā izpildījumā, kādā mēs viņu sākām un tagad mēģinām tur salīmēt kopā, sevi patiesībā ir, nu, kā saka, diskreditējusi kā tāda, ja. Plus vēl policejiskā funkcija, kādā veidā tas tiek pēc tam uzraudzīts, manuprāt, atsit jebkuru normālu uzņēmēju vērsties pie valdības vai pie ministrijas, vai pie Valsts ieņēmumu dienesta kaut kā... kaut ko šeit prasīt. Tas tā... Tas tā globālāk, ja.
Un, redziet, ir divi varianti, kā pieiet, ja... ja mēs tautsaimniecībā un vispār šīs krīzes pārvarēšanā finansiāli un ekonomiski... Proti, ja mēs gribam efektīvi sniegt atbalstu mūsu tautsaimniecībai, noturot pie dzīvības vai veicinot tos, kas ir mugurkauls, kas ir eksportējoši uzņēmumi... savādāk, tas... tā pieeja nekad nebūs tāda vispārēji taisnīga, tā būs efektīva. Efektīva rīcība ne vienmēr ir absolūti sociāli taisnīga.
Savukārt, ja ir otra pieeja (un tās var kombinēt), sociālā izpratnē, ka mēs nodrošinām cilvēkiem tā saucamo helikoptera naudu vai savādāk, viņiem ir pietiekami ienākumi, gan lai sevi nodrošinātu, gan arī lai neapturētu, teiksim, patēriņu ekonomikā, – tā jau ir pilnīgi cita pieeja. Un mēs esam šeit, kā jau es esmu ne reizi teicis, sajaukuši abas kopā. Mēs... Un tā problēma ir kur? Mēs neesam pieņēmuši efektīvus lēmumus, kas būtu šobrīd... Neesam vēl pieņēmuši, kas mūsu ekonomiku stimulētu, un neesam pieņēmuši arī taisnīgus lēmumus – ne vienu, ne otru. Tas ir tas sliktākais, ko mēs varam izdarīt pa vidam. Jo... un tā... Tas netaisnīgums, tas, ko es esmu arī uzsvēris iepriekš, – mēs veidojam absolūtu netaisnīgumu starp tiem, kas strādā valsts pārvaldē (es nekādā veidā viņus nenoniecinu, bet principā), un tiem, kas strādā, nodarbojas privātā sektorā. Vienus mēs neaiztiekam, otriem mēs visu laiku meklējam veidus, kā, teiksim tā, ierobežot viņu to pašu dīkstāves pabalstu līdz 700 eiro, tagad ierobežot algu. Un tas fantastiskais, kā lai saka, piegājiens ir tāds, ka valsts sektorā saglabāt algas nozīmē sildīt ekonomiku un to nekādā gadījumā nedrīkst samazināt, jo tas silda ekonomiku, bet nez kāpēc šis princips nekādā veidā nestrādā, izrādās, attiecībā uz privāto sektoru. It kā cilvēki privātajā sektorā drīkst nepatērēt un tam nav nekāda sakara ar ietekmi uz ekonomiku, bet, nedod Dievs, ja valsts sektorā samazinās kaut ko, tam būs tāda izšķiroša ietekme.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Runas laiks beidzies.
Paldies.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Jā, paldies.
Kolēģi! Nu, šis priekšlikums ir acīmredzami uzskatāms piemērs par to, cik vara pie mums ir nespējīga un nekompetenta pieņemt lēmumus cīņā ar Covid-19, ja tas jādara pašai un nav priekšā špikerīša, kur paskatīties. Proti, līdz šim to, ko mums mēģina visiem pasniegt, nu, kāds veiksmes stāsts ir bijusi Latvijas valdības rīcība... pasniedzot to kā varas kompetenci un spēju. Patiesībā viss ir pilnīgi savādāk. Veiksmes stāsts ir nevis pateicoties šai valdībai, bet iepriekšējo valdību rīcībai, kura Latviju padarīja par pašu depopulētāko valsti Eiropā, kura padarīja mūs par vāji integrētu globālajos procesos, kam pateicoties Covid-19 krīze pie mums atnāca ar krietnu nokavējumu. Un mums bija iespēja mācīties no citu kļūdām. Tas, kā mēs mācījāmies no šīm citu kļūdām... uzskatāmi var redzēt, ja jūs paskatīsieties atpakaļ, kādi bija šie lēmumi, kurus varēja pieņemt krietni laicīgāk, krietni kompetentāk, bet tie netika pieņemti. Un, tikai pateicoties tam, ka šis vīruss tiešām atnāca ļoti vēlu pie mums, un pateicoties tam, ka tā izplatība zemajam iedzīvotāju blīvumam bija ļoti lēna, mums ir paveicies.
Ja mēs skatāmies attiecībā uz šo dīkstāves pabalstu, tad es jau pašā sākumā, kad jūs to mēģinājāt ieviest, stāstīju, cik tas ir greizs un cik ir nepareizs. Un jo vairāk nākas sekot līdzi tiem lēmumiem, kādi tālāk tiek pieņemti, jo vairāk man nākas pārliecināties par to, ka aizmugurē šeit ir, iespējams, ne tikai nekompetence, bet arī manipulācijas – manipulācijas ar sociālo budžetu. Tas ir, jūs speciāli taisāt šo dīkstāves pabalstu tādu nepieņemamu, lai cilvēki nevis ietu dīkstāvē, bet ņemtu bezdarbnieka pabalstus, proti, tādā veidā jūs cerat risināt šo esošo krīzes problemātiku uz nākotnes pensionāru rēķina, noēdot sociālā budžeta uzkrājumu, nevis to naudu, kas ir paredzēta dīkstāvei, kuru jūs labāk izmantosiet kādiem citiem dārgiem, aizdomīgiem iepirkumiem. Jo, ja jūs ieguldīsiet cilvēkos, no turienes jūs savu labumu nevarat dabūt, savukārt, ja šī nauda aizies kādos iepirkumos, dīvaini dārgos, tad tam būs pavisam cita atdeve. Un izskatās, ka tieši tas ir jūsu galvenais mērķis, par ko jūs pašlaik domājat, – kā rīkot sev dzīres krīzes laikā, un, kā vienmēr, uz vienkāršā cilvēka rēķina.
Vai... (Skaņas pārrāvums.) pilnīgi nejēgas, vai nu jūs jau sākat nodarboties ar nejēdzībām vai ar nelietībām. Un es ļoti labprāt gribētu dzirdēt atbildi, kur ir... kurš no šiem variantiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Līdz šim tika uzskatīts, ka Darba likums ir tāds tiešām, nu, ļoti neaizskarams likums, kurš... kuram var... kuru var grozīt tikai ar... saskaņojot ar vairākām institūcijām.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība konkrēti ļoti tādā, nu, uzbrūkošā tonī komentēja opozīcijas deputātu vēlmi aizsargāt grūtnieces Darba likuma ietvarā šīs Covid-19 krīzes sakarā. Tāpēc mani vēl jo vairāk izbrīna tas, ka šī likumprojekta anotācijā ir minēta arī arodbiedrību... brīvo arodbiedrību organizācija, kura... es nezinu, vai viņi ir saskaņojuši šos grozījumus vai nav, bet man absolūti nepieņemams šķiet tas veids, kādā šobrīd ar šī Covid-19 likuma palīdzību tiek mēģināts tiešām apiet Darba likuma noteikumus, kur darba algas... nu, tāda neaizskaramība, manuprāt, ir vienmēr bijusi, vienmēr tikusi sargāta, bet šeit tad sanāk – ar šī Covid-19 likuma palīdzību tikpat labi var arī ļoti daudzas pārējās likumos garantētās tiesības apiet.
Un kas, protams, ir ļoti svarīgi... Ļoti svarīgi ir tas, ka jūs joprojām esat saglabājuši arī reprezentācijas naudu. Uz šī algu samazināšanas fona tas izskatās vēl jo vairāk... arī papildus tam, ko teica mana kolēģe attiecībā... uz vairāku valsts institūciju algu palielinājuma fona...
Tāpēc mans viedoklis būs tāds, ka es sliecos neatbalstīt šo likumprojektu, šos divus priekšlikumus, jo man tie šķiet tiešām tāds ļoti nekrietns veids, ar kuru tiek apiets Darba likums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, kolēģi! Es arī aicināšu neatbalstīt šīs izmaiņas, jo kā visi šie Covid-19... glābšanas pasākumi attiecībā uz uzņēmējdarbību... arī šis piedāvājums man šķiet netaisnīgs, nevienlīdzīgs un arī negodīgs. Un... Jā, mani patiesībā pat izbrīna šāda te dalīšana, un es negribu atkārtot to, ko jau kolēģi minēja par to, kāda attieksme ir pret valsts pārvaldē strādājošajiem, un es arī neredzu to atšķirību, kāpēc... nu, kāpēc mēs, teiksim, valsts pārvaldes darbiniekus nevarētu šobrīd arī... atlaist kādu daļu dīkstāvē un izmaksāt arī šos dīkstāves pabalstus 70 procentu apmērā. Nav skaidrs, vai šāds jautājums vispār ir izskatīts vai nav.
Nesen, manuprāt, pagājušonedēļ, tieši Valsts kanceleja mums prezentēja... rādīja prezentāciju vienā no komisiju sēdēm, kur bija atspoguļots, cik valsts pārvaldes darbinieku atrodas... strādā no mājām, un, būsim godīgi, protams, ne visi, bet ir diezgan daudz valsts pārvaldē strādājošo, kas nav pārstrādājušies, jau tāpat normālā režīmā strādājot, kur nu vēl ārkārtas režīmā.
Tā ka, es domāju, fokusēšanās tieši uz tiem cilvēkiem, kas ir nodarbināti uzņēmumos, ir absolūti nepareiza. Mums vajadzēja sākt ar fokusu uz tiem cilvēkiem, kas ir nodarbināti valsts pārvaldē, un tad ķerties klāt tikai pārējiem.
Tā ka es aicinu neatbalstīt un aicinu tiešām valdību beidzot pievērsties valsts pārvaldei, šiem te... izskatīt jautājumus par, kā es jau minēju, valsts pārvaldē nodarbināto atlaišanu dīkstāvē un arī algu samazināšanu. Nu, ar to vajadzētu mums, kolēģi, sākt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
M. Šteins. Komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” pirmajā lasījumā: par – 59, pret – 19, atturas – 10.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
M. Šteins. Komisijas vārdā lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 30 minūtes un izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā šodienas, 30. aprīļa, Saeimas ārkārtas sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad termiņš priekšlikumiem 30 minūtes, līdz pulksten 12.47, izskatīšana šodien Saeimas ārkārtas sēdē.
Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai... (Starpsauciens: “Ir, ir!”) Ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā, ir iebildumi!”) Deputāti vēlas balsot? (Starpsauciens: “Jā, aicinu balsot!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodošanu komisijai: par – 70, pret – 1, atturas – 17.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana.
Lēmuma projekts “Par deputāta Didža Šmita atsaukšanu no Ārlietu komisijas”.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Šis ir nākamais, ja šo nobalsos... priekšlikums ir... Es gribēju vienkārši pavisam īsu pamatojumu tam sniegt. Uzskatu, ka šajā laikā es noteikti esmu, īpaši šajā laikā... noteikti manas zināšanas un pieredze ir lietderīgāk izmantojama, man esot tautsaimniecības komisijā nekā Ārlietu, pirmkārt jau, lemjot par to, kā mēs pārvarēsim šo ekonomisko krīzi un kādi soļi tautsaimniecībā jāpieņem. Arī saistībā ar to, ka OIK jautājums tiek skatīts. Domāju, ka varu pienest, kā saka, saturu un kompetenci šajā jautājumā, tāpēc aicinu... nekādu citu tur zemūdens akmeņu nav, nekāda cita pamatojuma neizteikta nav, tāpēc aicinu jūs atbalstīt manu pāreju no Ārlietu komisijas uz tautsaimniecības komisiju, vispirms jau, protams, atbrīvojot mani no Ārlietu komisijas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Didža Šmita atsaukšanu no Ārlietu komisijas”! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par deputāta Didža Šmita atsaukšanu no Ārlietu komisijas”: par – 88, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputāta Didža Šmita (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par deputāta Didža Šmita ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”: par – 89, pret un atturas – nav. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā – “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Bondars.
M. Bondars (AP!).
Šis ir viens no diviem likumprojektiem, kas faktiski palīdz novērst iedzīvotājiem tās sekas, kuras radās pēc 2008. gada krīzes... finanšu krīzes un ekonomikas krīzes.
Labi, ka vismaz tagad šis likumprojekts nāk mums... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... faktiski bez debatēm... Komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts. Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” gan bija vairāk debašu...
Kopumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” virzīšanu izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Paldies. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Tātad komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā: par – 85, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
Ieslēdziet mikrofonu deputātam Bondaram.
M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13. maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 13. maijs.
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.
M. Šteins (AP!).
Sveicināti vēlreiz! Šis ir otrs likumprojekts, kas saistīts ar tā krīzes laika parādu dzēšanu.
Likumprojekts paredz ekonomikas pārkaršanas laikā ņemto un šobrīd bezcerīgi neatgūstamo parādu dzēšanai tādu mehānismu, ka kredītiestādes varētu dzēst līdz 2008. gada nogalei izsniegtos hipotekāros kredītus, kuru atgūšana ir bezcerīga un kuri jau ir norakstīti, bet kuri nevar tikt vienpusēji dzēsti.
Likumprojekta mērķis ir panākt, ka var tikt dzēsts tikpat liels saistību atlikums, cik 10 gados, kopā ņemot, tas paveikts ar maksātnespējas procesu un Sociālā izlīguma programmu.
Iesniegtā likumprojekta redakcija neierobežo nedz kreditoru, nedz parādnieku tiesības. Likumprojekts paredz sociāli atbildīgu risinājumu, lai novērstu ekonomiskās lejupslīdes sekas, tādējādi saskaņojot atsevišķu personu tiesiskās intereses ar visas sabiedrības interesēm.
Parādniekam nav tiesiski aizsargājamas intereses uz to, ka... viņš paliek parādnieks, ja vien tādēļ viņam nerodas citas negatīvas sekas, piemēram, papildu nodokļu samaksa. Likumprojekts paredz tikai terminētu risinājumu.
Paredzēts, ka – saskaņā ar Latvijas Bankas un nozares asociācijas aplēsēm – kopējais skarto parādnieku skaits ir aptuveni 13 tūkstoši. Priekšlikums attiecas uz saistībām, kuru kopējais apjoms ir līdz 600 miljoniem eiro.
Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts. Aicinu Saeimu atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pirmajā lasījumā: par – 86, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
Ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Šteinam.
M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, ko komisija atbalstīja, ir divas nedēļas – 13. maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 13. maijs.
Likumprojekts “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums”, otrais lasījums.
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ineses Lībiņas‑Egneres iesniegumu, ar kuru viņa atsauc šajā likumprojektā iesniegtos priekšlikumus – 3., 6., 16. un 17. priekšlikumu.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Raivis Dzintars.
R. Dzintars (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums”.
Komisija ir saņēmusi 21 priekšlikumu.
1. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas definē likuma mērķi un uzdevumus. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 2. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, kas paredz izslēgt 2. panta otro daļu, kura noteic, ka objekti tiek nodoti valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” valdījumā. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Dzintars. 3. – deputātes Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums, kas ir atsaukts un tātad nav balsojams.
4. – atbildīgās komisijas, tas ir, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, priekšlikums, ar kuru tiek piedāvāta 2. panta redakcija, kurā runāts par Brīvības pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību, kā arī paredzēts, ka Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas valsts īpašums. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 5. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas paredz likumprojektu papildināt ar jaunu 3. pantu. Piedāvātajā panta redakcijā ir runa par Rīgas Brāļu kapu kultūrvēsturisko vērtību. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 6. – deputātes Lībiņas-Egneres priekšlikums, kas ir atsaukts.
7. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, kas paredz, ka Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu nodrošina Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas pieminekļu aģentūra”. Šis priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
R. Dzintars. 8. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas paredz, ka par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu atbildīgo institūciju nosaka Ministru kabinets. Tāpat ir paredzēts, ka saglabāšanas un uzturēšanas, apsaimniekošanas darbus finansē valsts, bet var piedalīties arī pašvaldības un ziedotāji. Priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. Tātad 9. un 10. priekšlikums nosaka Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu īpašās aizsardzības zonas, kā arī ierobežojumus, kas šajās zonās ir jāievēro.
9. – deputātes Lībiņas-Egneres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Dzintars. 10. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 11. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Paredz svītrot 5. panta otrās daļas 2. punktu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 12. un 13. priekšlikums runā par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu padomes sastāvu un funkcijām.
12. – deputātes Lībiņas-Egneres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Dzintars. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. Arī 14. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tiek noteikta īpaša administratīva atbildība par necieņas izrādīšanu Brīvības pieminekļa... izrādīšanu Brīvības piemineklim vai Brāļu kapiem. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 15. – finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Saistīts ar pārejas noteikumu normām. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
R. Dzintars. Tātad 16. un 17. – Lībiņas-Egneres priekšlikums ir atsaukts. Savukārt 18. un 19. priekšlikums ir saistīts ar likumā paredzēto normu spēkā stāšanās termiņiem.
18. – Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Dzintars. 19. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. 20. un 21. priekšlikums nosaka objektu aizsardzības zonu grafisko attēlojumu.
20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. Arī 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Dzintars. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus otrajam lasījumam saņemtos priekšlikumus.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums” otrajā lasījumā: par – 84, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
R. Dzintars. Komisija trešajam lasījumam lūdz noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 10 dienas pēc izskatīšanas Saeimas sēdē. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 10. maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 10. maijs.
Kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta. Laiks paziņojumiem.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Bondaram.
M. Bondars (AP!).
Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Finanšu un budžeta komisijas... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde – ne ātrāk kā pulksten 14.00. Jūs čakli esat snieguši priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, pēc komisijas priekšsēdētāja teiktā, tiek plānota pulksten 14.00.
Vārds deputātei Evitai Zālītei-Grosai.
E. Zālīte-Grosa (JK).
Labdien, godātie kolēģi! Aicinu deputātus uz deputātu grupas onkoloģijas pacientu atbalstam dibināšanu piecas minūtes pēc šīs sēdes, lai var paspēt atnākt tie, kas vēlas atnākt... Balsošanas zālē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība izskatīta.
Līdz ar to 2020. gada 30. aprīļa otro ārkārtas sēdi slēdzu.
Prezidijs plāno sasaukt trešo ārkārtas sēdi, bet strādās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Redzēsim, kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai veiksies ar darbu, cik raiti.
Paldies visiem.
Satura rādītājs un balsojumi
13. Saeimas pavasara sesijas 8. (ārkārtas) sēde
2020. gada 30. aprīlī
| 30a2.04.2020 | 11.40 |
Audio balsojumi (frakcijās)
Frakcijas SASKAŅA balsojumi
Frakcijas KPV LV balsojumi
Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces, JK frakcijas, pie frakcijām nepiederošo deputātu A. Blumberga un A. Gobzema balsojumi
Frakcijas AP! balsojumi
NA frakcijas un pie frakcijām nepiederošās deputātes I. Rībenas balsojumi
ZZS frakcijas balsojumi
Frakcijas JV un pie frakcijām nepiederošās deputātes A. Čakšas balsojumi
Pie frakcijām nepiederošo deputātu L. Liepiņas, J. Stepaņenko un D. Šmita balsojumi