Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas ceturtās (ārkārtas) sēdes turpinājums
2020. gada 24. aprīlī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs un balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Audio balsojumi (frakcijās)
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas sēžu zālēs! Turpināsim izskatīt 2020. gada 23. aprīļa sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījums Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā”, otrais lasījums.
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vārdā – deputāts Jānis Dombrava.
J. Dombrava (NA).
Jā, labrīt! Tātad, izskatot likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” (Skaņas pārrāvums.)... pieņemti, un komisija atbalstīja likumprojekta virzīšanu tālāk.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par grozījumiem... likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” otrajā lasījumā: par – 81, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Dombrava. Priekšlikumu termiņš – viena nedēļa, kas sanāktu 1. maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. maijs.
Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, otrais lasījums.
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vārdā – deputāts Jānis Dombrava.
Godātie kolēģi, pirms ziņotājs sāk ziņot par likumprojektu, vēlos teikt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ritvara Jansona iesniegumu, ar kuru viņš ir atsaucis šim likumprojektam iesniegtos 2. un 4. priekšlikumu. Tātad 2. un 4. priekšlikums ir atsaukts.
Vārds komisijas ziņotājam Jānim Dombravam.
J. Dombrava (NA).
Tātad šajā... “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”. Kopumā tika saņemti 13 priekšlikumi, no kuriem divi ir atsaukti – 2. un 4. priekšlikums.
1. ir deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums, kurš paredz palielināt deputātu... novadu domēs ievēlējamo deputātu skaitu pašvaldībās līdz 30 tūkstošiem iedzīvotāju līdz 25 deputātiem, līdz 60 tūkstošiem iedzīvotāju – līdz 35 deputātiem un pašvaldībās ar vairāk nekā 60 tūkstošiem iedzīvotāju – līdz 45 deputātiem. Komisijā šis priekšlikums tika izskatīts, notika debates par to, kā nodrošināt reģiona iedzīvotāju pārstāvniecību jaunajās novadu domēs, bet komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.
I. Indriksone (NA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Šo priekšlikumu es sagatavoju un iesniedzu kā alternatīvu priekšlikumu Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikumam par nulltā līmeņa tiešu ievēlēšanu, lai iedzīvotāji gūtu reālas un tiešas pārstāvniecības iespējas jaunajās pašvaldībās vismaz nulltajā līmenī, tas ir, pagastu un pilsētu valdēs. Tā kā frakcijas iesniegtais priekšlikums arī neguva atbalstu komisijā, tad es savu iesniegto 1. priekšlikumu neatsaucu, bet pamatošu, ka tas nodrošinātu tiešām reālas pārstāvniecības iespējas novadu pašvaldībās.
Šis priekšlikums neattiektos uz galvaspilsētu Rīgu, kurai paliktu iepriekšējais deputātu skaits, bet pārējās pašvaldībās būtu būtiski lielākas iespējas (it sevišķi tur, kur tiek veidoti no maziem novadiem lieli novadi) – pārstāvniecības iespējas.
Kopumā arī šī priekšlikuma rezultātā deputātu kopējais skaits Latvijā samazinātos, bet katrs, vismaz esošais, novads... būtu reāli iespējas... iespējas tam tikt pie sava deputāta, pie savas pārstāvniecības.
Priekšlikumu neatsaucu, bet balsojumu nepieprasu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Dep. J. Stepaņenko: “Balsojumu! Balsot lūdzu! Balsojumu pieprasām. Balsojumu!” Smiekli.) Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J. Dombrava. Nē, nav.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot par šo priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātes Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 1. priekšlikumu: par – 13, pret – 47, atturas – 24.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
Ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Dombravam.
J. Dombrava. Jā. Tātad 2. priekšlikums ir atsaukts.
3. ir deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums, kurš paredz likvidēt atšķirības starp novadu vēlēšanām un republikas pilsētu vēlēšanām, šai gadījumā, kā mums likumā ir paredzēts, lielo pilsētu vēlēšanām, – ka abās šajās vietās tiktu noteikts līdzvērtīgs deputātu skaits atbilstoši iedzīvotāju skaitam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
J. Dombrava. Komisijā šis priekšlikums nebija atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies, bet deputāte Indriksone lūdz balsojumu par 3. priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātes Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 3. priekšlikumu: par – 21, pret – 60, atturas – 2.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Dombravam.
J. Dombrava. Tātad 4. priekšlikums ir atsaukts.
5. ir Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikums, kurš paredz noteikt, ka vēlēšanās varētu kandidēt arī vēlētāju apvienības. Komisijā notika plašas debates par šo jautājumu, un rezultātā šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā, kurš paredz, ka vēlētāju apvienības, kuras ir izveidotas un reģistrētas likumā noteiktajā kārtībā, kopā ar vienu vai vairākām reģistrētām politiskām partijām vai reģistrētu politisko partiju apvienību var piedalīties vēlēšanās. Tātad 5. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (NA).
Labdien, kolēģi! Te ir viena problēma ar šo priekšlikumu. Es to noteikti būtu atbalstījis, bet to, man liekas, vajadzēja sadalīt lielajās pilsētās un mazajās pilsētās, jo tas tā kā nav īsti līdz galam izstrādāts. Un žēl, ka vairāk mēs nevaram iesniegt labojumu. Ideja ir kāda? Es pateikšu. Mums diemžēl 30 gados Latvijā partiju sistēma nav tā arī izveidojusies. Mums ir tikai trīs partijas, kas pastāv šos 30 gadus. Tā ir viena latviešu partija, viena krievu partija un viena zemnieku partija, un pārējās visas ir mutācijai (tāpat kā koronavīruss)... mutācijai pakļauti organismi. Līdz ar to rodas problēmas – pie kā tad tā vēlētāju apvienība ies? Pie kārtējās partijas, kura ir sakombinējusies un pēc pusgada nav spējīga pat sasaukt 100 cilvēkus uz savu pilnsapulci... Un tāpēc es domāju, ka te bija jābūt sadalītam lielajās pilsētās tiešām, kur ir šīs partijas, – tur vajadzēja būt tiem sarakstiem no partijām. Un, piemēram, lauksaimniecības... kaut kādā novadā, spēcīgā... laukos... kāpēc nevarētu kārtīgi lauksaimnieki izveidot vēlētāju apvienību, viņiem nekāda... nekādas starptautiskās problēmas tur nav jāapspriež. Un līdz ar to es domāju, ka šis priekšlikums ir labs, bet tas nav līdz galam izstrādāts. Un tāpēc es vispār nevaru balsot par to priekšlikumu – ne “par”, ne “pret”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es aicinu priekšsēdētāju izsludināt tehnisko pārtraukumu un šo laiku neskaitīt, jo mums ir problēmas ar sakariem šobrīd un attēlu, un tā tālāk.
Sēdes vadītāja. Jā, arī Tehnikas nodaļa šobrīd ziņo, ka ir problēmas ar... ar sakariem. Tātad tehniskais pārtraukums līdz pulksten 10.30. Vai pietiks ar 10 minūtēm? Jā, Tehnikas nodaļa saka – jā.
Tātad tehniskais pārtraukums līdz pulksten 10.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, Tehnikas nodaļa mums ziņo, ka varam turpināt darbu.
Atgriežamies pie debatēm par 5. priekšlikumu.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
Es atvainojos.
Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Es pirmām kārtām gribu pateikt, ka noteikti atbalstīšu prezidenta priekšlikumu, kurš pēc būtības ir būtisks un vērsts uz demokrātiskas līdzdalības paplašināšanu, veicināšanu, proti, cilvēkiem ir tiesības grupēties un izvirzīt savus pārstāvjus vēlēšanās neatkarīgi no tā, vai viņi ir savlaicīgi dibinājuši politisko partiju vai savādāk. Un es domāju, ka šodienas politisko procesu dinamika ļoti skaidri parāda, ka šādi priekšnoteikumi, kur mēs ierobežojam iespēju dalībai, ir absolūti nedemokrātiski, jo pieprasījums un piedāvājums politikā ļoti strauji mainās.
Savukārt tas, kas tiek izdarīts komisijā, – šo priekšlikumu principā padara pilnīgi bezjēdzīgu, nosakot, ka šīm vēlētāju apvienībām būs obligāti jāstartē kopā ar politiskajām partijām, kas pilnībā saknē sagrauj prezidenta rosināto ideju par neatkarīgu iespēju startēt vēlēšanās neatkarīgi no, piedošanu, politiskā, kā saka, karteļa.
Tāpēc es tomēr aicinu visus apzināties, ka gadījumā, ja mēs neatbalstām prezidenta priekšlikumu, nākamais priekšlikums tad ir absolūti skaidra butaforija un faktiski tāds izsmiekls par šo oriģinālo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Jā, kolēģi, es paturpināšu Šmita kunga teikto un pēc būtības pilnībā pievienojos – šis priekšlikums nav daļēji atbalstīts. Šis priekšlikums ir pilnībā noraidīts, un pilnībā noraidīts tas ir... jāsaprot tādā izpratnē, ka vēlētāju apvienības – tās taču ir vēlētāju apvienības, kad iedzīvotāji sanāk kopā, un tieši tāpēc tās ir izveidotas, jo cilvēki negrib vienkārši saistīties ar kādu politisko partiju, negrib saistīties ar lielajām partijām. Un tas, kas komisijā tika minēts kā šie labie piemēri, kas šobrīd notiek Rīgā, ka dažādas apkaimju biedrības slēdz līgumus ar politiskajām partijām... Brīžiem, protams, liekas, ka šīs apkaimju biedrības jau ir iepriekš labi izdomātas un dibinātas partiju filiāles, bet tomēr šīm apkaimju biedrībām, ja arī tās gribētu startēt kā biedrības Rīgas domes vēlēšanās, šobrīd likums vienkārši jau tagad piespiež slēgt šos sadarbības līgumus ar lielajām partijām, jo pašas tās republikas pilsētās startēt nedrīkst. Tas ir šobrīd jau aizliegts ar likumu.
Protams, vai vēlētāju apvienībām vajag vai nevajag startēt lielajās pilsētās, tas ir cits jautājums, bet pēc būtības šobrīd prezidents ir iesniedzis aicinājumu atgriezt likumprojektā vēlētāju apvienības. Arī nevalstiskais sektors norādīja uz to, ka vēlētāju apvienības pilnīgi visā Eiropā pastāv. Un šajā gadījumā tas priekšlikums, kas tiek piedāvāts... jau ir vārda tiešākajā nozīmē politisko partiju filiāles vai politisko partiju sadarbības partneri, līdzīgi kā tas līdz šim... Arī šobrīd, startējot vēlēšanās, var veidot politisko partiju apvienības, var ar mazākām partijām slēgt sadarbības līgumus, kā tas notiek, var ar biedrībām, var individuāli cilvēki startēt kopā ar politiskajām partijām. Tā ir gluži vienkārši butaforija, un to tā arī vajag pateikt, ka prezidents vienkārši ir aizsūtīts atpakaļ uz pili, noraidot viņa priekšlikumu. Tas nav daļēji atbalstīts, tas ir noraidīts. Aicinu to atbalstīt, un balsojam par šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Labdien, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Kopumā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā būs lielākas administratīvās vienības. Tas nozīmē, ka pašnoteikšanās iespējas Latvijas iedzīvotājiem būs mazākas, īpaši tiem, kuri šobrīd dzīvo mazākās pašvaldībās, kuras tiks pievienotas lielākām. Un arī tādā pat nodokļu nomaksā ir būtisks princips, ka, ja cilvēks maksā nodokļus, viņam ir jābūt skaidram mehānismam, kā viņš var lemt par nodokļu izmantošanu savas labklājības celšanai. Tādēļ ir arī vēlēšanas, tādēļ tām ir jābūt pietiekami demokrātiskām un iesaistes iespējām – pietiekami lielām, lai to pārstāvību katrs iedzīvotājs var īstenot.
Un pie šādas situācijas, kad mēs ar lielāku pašvaldību veidošanu samazinām šīs iespējas, mums ir jādod kaut kas pretim. Nu, vai vismaz nedrīkst pasliktināt to situāciju, salīdzinot ar esošo stāvokli, un tādēļ vēlētāju apvienībām ir jāļauj piedalīties vēlēšanās. Es domāju, ka tādēļ arī prezidents runā ne tikai par vēlētāju apvienībām, bet arī par pirmā līmeņa pārvaldes formu... nu, ne tikai prezidents, mēs arī un daudzas kolēģes, un kolēģi Saeimā. Tas ir šo visu priekšlikumu mērķis.
Ja tiešām Saeima nolems tāpat kā komisija (atbalstot 6. priekšlikumu), tad ir taisnība kolēģiem, ka te ir vienkārši kļūda tabulā. Prezidenta priekšlikums pēc būtības nav atbalstīts, jo prezidenta priekšlikums pasaka, ka vēlētāju apvienības var veidot, tās var startēt vēlēšanās neatkarīgi no citiem politiskajiem piedāvājumiem. Un šā priekšlikuma ideja ir padarīt situāciju tādu, ka vēlētāju apvienībām nav jāiet pavadā, nav jākļūst par lielo partiju satelītiem un jāpārdod dvēsele. Tā ka es aicinu arī atbalstīt šobrīd Levita kunga priekšlikumu, nevis 6. – komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.
M. Kučinskis (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Ja skatāmies uz 5. priekšlikumu, to nevar darīt tikai atrauti, neredzot 6. Un attiecībā uz 6. uzreiz rodas pirmā intuīcija – kas tas tāds? Un tāpēc es arī aicinu balsot par 5., lai nepazustu ideja, ar kuru nāca prezidents. Protams, es būtu arī ieinteresēts un tas vēl jānomodelē ir – kā tas dabā strādās attiecībā uz lielākām pilsētām, īpaši uz Rīgu. Iespējams, ka prasītos kaut kādi arī precizējumi tam visam – kā, bet 6. ... vienkārši tā vīzija, kas rādās pie 6., ir fantastiska. Tur tādā... katrs ciems uztaisīs savu apvienību, katra partija cīnīsies, lai šo dabūtu, un neaizmirsīsim, ka pēc ievēlēšanas arī būs jāstrādā un jāstrādā tā kā kopā visiem. Un kurš par kaut ko atbildēs? Tāpēc, paldies Dievam, ka šis ir otrais lasījums. Es ļoti ceru uz veselo saprātu un aicinu šobrīd atbalstīt 5. priekšlikumu, lai prezidenta ideja nepazustu, un pēc tam atgriezties pie diskusijas, bet nu... tā kā šobrīd izpildījums... es ceru, ka tas dabā tā nebūs līdz galam.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai.
J. Jalinska (ZZS).
Labdien, kolēģi! Es pievienojos jau saviem kolēģiem ļoti daudz kur teiktajā. Vēlos runāt ne tikai par 5., bet arī vienlaicīgi par 6. Prakse iepriekš ir rādījusi, ka lielajos novados, protams, virs pieciem tūkstošiem iedzīvotāju, varēja startēt tikai politiskās partijas, līdz pieciem tūkstošiem iedzīvotāju varēja startēt arī vēlētāju apvienības. Un pieredze rāda, ka ļoti daudzos mazajos novados ir ļoti aktīvi startējušas vēlētāju apvienības un dažā labā tur sešas un astoņas ir bijušas. Ja mēs paskatāmies vēlēšanu rezultātus, tādas arī ir bijušas Latgalē un ļoti aktīvi ir cīnījušās par deputātu vietām. Un ja tagad paskatāmies 6. punktā – vēlētāju apvienībai jābūt reģistrētai likumā noteiktajā kārtībā. Tas nozīmē to – kāds tai vēlētāju apvienībai statuss būs turpmāk? Tātad tā būs reģistrēta, tai būs jākārto grāmatvedība? Kāds tai būs statuss tālāk? Jo tā būs reģistrā. Vai tai būs tas biedrības statuss? Kāds tai būs statuss kā vēlētai apvienībai, bet reģistrētai. Tas vieš ļoti daudz, daudz jautājumu. Un tāpēc es arī sliecos atbalstīt prezidenta priekšlikumu, lai būtu diskusija tālāk par šīm vēlētāju apvienībām. Jo, ļoti labi saprotot, ka šīs reģistrētās vēlētāju apvienības... ļoti daudzi iedzīvotāji, kuri līdz šim startējuši vēlētāju apvienībās, neies uz šīm reģistrētajām vēlētāju apvienībām.
Lūdzu atbalstīt 5. priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Es tieši tāpat kā iepriekšējie runātāji arī aicināšu jūs atbalstīt Levita kunga iniciatīvu un neatbalstīt 6. priekšlikumu. Es vēlos arī nocitēt Levita kunga apsvērumus, pēc kuriem viņš vadījās, iesniedzot šo priekšlikumu. Un, proti, Levita kunga bažas par to, ka pēc reformas spēkā stāšanās būs ierobežotas vēlētāju apvienību tiesības piedalīties vēlēšanās, jo... “Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ja tiktu īstenots [..] Ministru kabineta priekšlikums,” – attiecībā uz reformu – “nevienā no novadiem vairs nebūtu mazāk par 5000 iedzīvotājiem.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15. panta otrajā daļā paredzētās vēlētāju apvienību tiesības iesniegt novada domes deputātu kandidātu sarakstus faktiski tiktu likvidētas un paliktu tikai formāli likuma tekstā.” Es neuzskatu... es neizlasu to, ka Levita kungs būtu gribējis, lai viņa ideja par vēlētāju apvienību tiesībām tiktu šādā veidā sabojāta un vēlētāju apvienības tiktu vienkārši komisijas redakcijā piekarinātas kā tāds, nezinu, piedēklis pie partijām. Tālāk arī izlasiet, lūdzu, iepazīstieties ar Levita kunga vēstuli, arī ir minēts... minēti apsvērumi, kāpēc viņš uzskata, ka vēlētāju apvienības arī ir viens no demokrātiskās politikas stūrakmeņiem.
Mēs aicinām atbalstīt 5. priekšlikumu un respektēt Levita kunga... likumdevēja tiesības.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.
A. T. Plešs (AP!).
Jā, labdien, kolēģi! Paldies par izteiktajiem viedokļiem.
Es tikai vēlos norādīt, ka atbilstoši komisijā lemtajam un arī atbilstoši juridiskajai tehnikai šis, 5., priekšlikums ir daļēji atbalstīts. Tieši tā, kā tas ir rakstīts tabulā.
Tā, kā arī Dombravas kungs, ziņotājs, par šo likumprojektu minēja, mums tiešām bija plašas diskusijas par vēlētāju apvienībām, divu sēžu garumā runājām un nonācām pie vairākiem secinājumiem... to, kādā veidā vēlētāju apvienības ir funkcionējušas un kāda varētu būt to nākotne. Tas, ko mēs redzam, – jau šobrīd, teiksim, arī vairākās pašvaldībās un novados, ja ir pietiekami aktīva iedzīvotāju grupa, tā spēj nodibināt politisko partiju un kandidēt vēlēšanās, ja ir tāda nepieciešamība.
Kas attiecas uz vēlētāju apvienībām, tad šobrīd atšķirībā no politiskajām partijām tām nav strikta regulējuma, nav noteikta likuma rāmja, kādā veidā tās darbojas, ja mēs salīdzinām ar politiskajām partijām, tas ir saistīts gan ar... gan ar finansēšanas kārtību, gan ar to, kādā veidā šis attiecīgais finansējums tiek izlietots, un ir virkne, virkne citu jautājumu.
Tāpat vēlētāju apvienības... Viens no tādiem argumentiem, kas izskanēja komisijas sēdē, ka bieži vien var būt problēmas ar to, kam tad galu galā prasīt atbildību, jo uz vienām vēlēšanām vēlētāju apvienība startē, tiek ievēlēta, nespēj, iespējams, izpildīt tos solījumus, kas programmā ir apsolīti vēlētājiem, uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām top cita vēlētāju apvienība, ko ir salīdzinoši viegli nodibināt. Un kam tad mēs galu galā iedzīvotāju priekšā prasīsim atbildību? Tā ka, kolēģi, es domāju, pēc skaidrām diskusijām šis priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts, un es aicinu respektēt komisijas viedokli.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Par vēlētāju apvienībām, kolēģi. Es Pleša kungam gribētu norādīt: pavadīto darba stundu apjoms vēl nenozīmē kvalitāti. Šajā gadījumā mēs paskatīties varam vēlētāju apvienības tur, kur tās strādā. Un par politisko atbildību, ko jūs minējāt. Lielākajā daļā, kur vēlētāju apvienības startē vēlēšanās, tās startē ļoti labi un tiek ievēlētas arī vairākkārtīgi, tās tiek pārvēlētas no viena sasaukuma uz nākamo. Un tas tikai parāda to, cik tās veiksmīgi Latvijā tomēr strādā. Un neapšaubāmi Zaļo un Zemnieku savienība arī sadarbojas ar vairākām vēlētāju apvienībām, bet tās tomēr ir individuālas, tās ir patstāvīgas vēlētāju apvienības. Un šajā gadījumā tām ir jāatrod iespēja arī kaut kādā veidā turpināt savu darbību. Pretējā gadījumā es šo priekšlikumu uzskatu par politiskās konkurences instrumentu – vienkārši izslēgt stiprākas... stiprākas vienības no politiskās kartes, un, kā jau minēja komisijā vēlētāju apvienības pārstāvis, es neizslēdzu, ka šis priekšlikums nonāks Satversmes tiesā.
Tāpēc, kolēģi, aicinu pārdomāt šo balsojumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.
R. Dzintars (NA).
Labdien, godātie kolēģi! Tā interesanti klausīties un vērot, kā šajās debatēs Valsts prezidenta Egila Levita vārdu visvairāk un viskaismīgāk šodien piesauc tieši tie, kas balsoja prezidenta vēlēšanās pret Egilu Levitu. Un gandrīz vai tiek apgalvots, ka mēs nerespektējam prezidenta likumdošanas iniciatīvas tiesības, lai gan šīs tiesības, protams, tiek ievērotas, jo tikai tāpēc mēs arī šodien par šo jautājumu spriežam un diskutējam. Un man arī ir ļoti skaidra prezidenta motivācija. Prezidenta motivācija ir rūpēties, aizstāvēt demokrātiju, un demokrātija nozīmē, ka mums nevienai, arī augstākajai, valsts amatpersonai nav jāpiekrīt katrā jautājumā, ka mēs katru jautājumu varam vērtēt pēc būtības. Un šis ir tas jautājums, kur arī mans viedoklis... ar prezidenta kungu nesakrīt, un tāpēc es neatbalstīšu 5. un neatbalstīšu arī 6. un 13. priekšlikumu. Kāpēc? Tāpēc, ka, manuprāt, varas sadrumstalotība gluži vienkārši nav pašvaldību interesēs un nav arī sabiedrības interesēs.
Jau šobrīd kandidātiem pašvaldību vēlēšanās, kā arī citās vēlēšanās nav jābūt partiju biedriem. Tātad tās var būt biedrības, tās var būt dažādas interešu kopas, kas sadarbojas ar partijām, kur jau šobrīd... vismaz nesen bija vairāk nekā 60, iespējams, un es ceru, ka tomēr tas skaits ar laiku samazināsies.
Vai būtu nepieciešams un vai demokrātijai par labu nāktu tas, ka būtu papildus vēl 40 dažādas organizācijas, kuru starpā nebūtu koordinācijas, kuru starpā būtu grūtākas sadarbības iespējas? Es uzskatu, ka ne. Es uzskatu, ka tomēr šis princips – kur divi latvieši, tur trīs partijas vai trīs dažādas organizācijas –, ka tas princips nav pareizs un ir jāiet pretējā virzienā.
Tā ka aicinu balsot “pret”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Man savukārt šķiet, ka interesantais šeit ir nevis tas, ka, piemēram, es varu atbalstīt prezidenta iniciatīvu (lai gan neesmu “par” viņu balsojis, esmu balsojis “par” sevi), manuprāt, interesanti ir tas, ka tie, kas to... sevi šajā namā sauc par liberāļiem, ir tie, kas aktīvi apkaro šo iniciatīvu. Es atgādināšu, ka vārds “liberālis”... vārda sakne... liberty ir brīvība, proti, jebkāda pilsoniska brīvība, un viena no augstākajām politiskajām... pilsoniskajām brīvībām ir piedalīties bez jebkādiem ierobežojumiem politiskajā procesā. Manuprāt, šis ir jautājums, kas paver plašākas debates par to, cik mums ir demokrātisks politiskais process vai arī tie, kas ir ieguvuši varu, cenšas viņu ar likumdošanas palīdzību noturēt.
Un liberāls nenozīmē, ka visiem jāstartē no Attīstībai/Par!. Liberāls nozīmē, ka katram ir tiesības uz savu viedokli un brīvu startu vēlēšanās, un tikt ievēlētiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Raivi Dzintar! Es arī šodien balsotu pret Egilu Levitu kā prezidentu, taču šī viņa iniciatīva ir pareiza. Numur viens.
Numur divi. Pleša kungs, ja mēs runājam par nosaukumu maiņu, tad politiskās partijas ir visklasiskākais piemērs – “Vienotība”, Jaunā VIENOTĪBA, “Jaunais laiks”, “Pilsoniskā savienība”; tāpat Nacionālā apvienība ar Raivi Dzintaru priekšgalā ir mainījusi neskaitāmus nosaukumus, pirms tam bija “Tēvzemei un Brīvībai”, tur vēl bija arī “LNNK” un tādā garā. Tātad šī nosaukuma maiņa kā jūsu argumentācijas galvenais ierocis absolūti neiztur nekādu kritiku.
Šeit ir runa par to, ka tiek faktiski nostiprināts politisko partiju kartelis, principā tiek nozagta vara cilvēkiem, kas vēlas balsot par varu pašvaldībās, tātad par savu nodokļu izlietojumu. Tas arī viss.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Pleša kungam es gribētu pastāstīt, ka, lai konkrētā novadā organizētu politisko partiju, kura varētu aizstāvēt novada iedzīvotāju intereses, šai partijai tieši tāpat pēc likuma būtu nepieciešami 500 biedri. Un man liekas, ka Pleša kungs šobrīd izmanto savu dienesta stāvokli, lai cīnītos pret konkurentiem, pret politiskajiem konkurentiem, nākamajās pašvaldību vēlēšanās, jo šādas vēlētāju apvienības, kuras bauda vietējo iedzīvotāju uzticību, nevis balso par frizūrām un Bondara kunga izrādīšanos, būs ļoti liels konkurents jums, Attīstībai/Par!.
Un Dzintara kungam es gribētu tiešām arī atbildēt: mēs balsojam nevis par iesniedzējiem, bet par priekšlikumiem atšķirībā no jums, Dzintara kungs, kurš nobalsoja vakardien arī pret visiem opozīcijas priekšlikumiem, tāpēc ka tie bija opozīcijas priekšlikumi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.
U. Augulis (ZZS).
Jā, labdien, cienītie kolēģi! Izskatās, ka dažs labs deputāts vēl šobrīd nav pamodies un mēģina piesaukt dažādas lietas, sajaucot kartupeļus ar burkāniem kopā.
Zaļo un Zemnieku savienība tāpat neatbalstīja... droši vien arī Nacionālā apvienība uz vēlēšanām, lai Nacionālā apvienība iekļūtu Saeimā, bet, kā jau kolēģi minēja, mēs tiešām runājam par priekšlikumu, un šobrīd tā ir sanācis, ka prezidents ir šādu priekšlikumu iesniedzis, kuru arī mūsu apvienība atbalsta. Līdz ar to, cienītie kolēģi, tomēr pamostamies un saprotam, par ko mēs balsojam, kā mēs balsojam. Un es aicinu tomēr atbalstīt šo, prezidenta, priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi, labrīt! Es arī aicinātu atbalstīt 5. – Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu, lai gan, kā Raivis Dzintars saka, mēs neesam balsojuši “par” prezidentu. Es gan... Pleša kunga vārdiem izsakoties... manuprāt, no tās juridiskās tehnikas ir nevis tā, ka mēs neesam balsojuši... esam balsojuši “pret” Levitu, bet mēs esam balsojuši “par” kādu citu kandidātu. Manuprāt, tā tāda būtiska atšķirība. Nu tas tā.
Un vēl, Pleša kungs, tas vārdu virknējums, ka jūs aicināt respektēt komisijas viedokli, dīvaini skan. Jūs varēsiet pēc tam aicināt respektēt varbūt likumu, bet komisijas viedokli... Kāpēc lai mēs to respektētu?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Un papildus, Pleša kungs, – ja mēs runājam par politiķu atbildību un kažoku mainīšanu, tad jūsu partija ir ļoti labs piemērs. Viņķele – cik partijās ir bijusi, sākot no konservatīvas tēvzemiešu partijas, beidzot līdz ultraliberālai, kas tagad tomēr, izrādās, tāda nav. Pūces kungs ir bijis tur laikam Šlesera partijā, tad viņš ir bijis sociāldemokrāts, tad viņš ir liberāls. Bondara kungs ir mainījis partijas, Pabrika kungs no “Vienotības” prom negāja, bet pirms tam vēl bija “Tautas partijā”. Un tādā garā. Paskatieties uz saviem partijas biedriem un tad parunājiet par to, ka šis ir veids, kā ierobežot cilvēku klejošanu no vienas vietas uz otru.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, un vēl neliela piebilde, Pleša kungs. Kādā pārtraukumā pajautājiet savam partijas biedram Mārtiņam Bondaram, kā viņam ir veicies ar solījumu pildīšanu attiecībā uz vēlētājiem visās tajās partijās un visos tajos amatos, kur viņš ir bijis. Papļāpājiet, varbūt kāda jauna atklāsme radīsies.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
J. Dombrava. Komisijas vārdā tātad... nav korekti no vairāku opozīcijas deputātu puses izteiktie pārmetumi. Visās komisijas sēdēs piedalījās Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis juridiskajos jautājumos, un tā rezultātā arī tika radīta šī... 6. priekšlikums kopējā sadarbībā, nevis kaut kā rīkojoties pret prezidentu vai kā citādāk.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu, balsosim!
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Valsts prezidenta Egila Levita iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 5. priekšlikumu: par – 13, pret – 56, atturas – 15.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Dombrava. 6. priekšlikums komisijā tika atbalstīts. Tas paredz papildināt 15. panta pirmo daļu ar jaunu punktu, 4. punktu, šādā redakcijā... ka vēlēšanās var piedalīties vēlētāju apvienība, kura vēlēšanās kandidē kopā ar kādu politisko partiju vai reģistrētu politisko partiju apvienību. Komisijā šis priekšlikums pēc ilgām debatēm tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.
A. Ašeradens (JV).
Labdien, cienījamie kolēģi! Man jāpaskaidro šī priekšlikuma ģenēze.
Tas radās, zinot... apmēram zinot iepriekšējā balsojuma rezultātu jeb prognozējot to. Līdz ar šo balsojumu mums rodas situācija, ka tehniski pēc... pēc prezidenta priekšlikumu noraidīšanas mums no attiecīgā likuma būs jāsvītro ārā vēlētāju apvienības kā tādas, kā politiskā forma, jo tām turpmāk vairs nebūs funkcijas politiskajā sistēmā. Man personīgi tas nešķita pareizi, un tādēļ kopā ar prezidenta administrāciju veidojām šo priekšlikumu, kas radīja zināmu kompromisu un ļāva šīm vēlētāju apvienībām tomēr darboties turpmāk.
Es šo jautājumu redzu kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu, kurā mēs risinām divus ārkārtīgi svarīgus uzdevumus.
Pirmais ir pašvaldību efektivizācijas jautājums, un tā risināšanā mēs vairāk vai mazāk virzāmies uz priekšu – no 119 uz 40 pašvaldību modeli.
Otrs lielais jautājums, kas iezīmējas šajās debatēs, – tā ir iedzīvotāju demokrātiskās piederības vietējām kopienām un kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšana. Taču šis jautājums tiek risināts ļoti, ļoti maz, jo nav arī skaidra ideja, kā mēs to darītu.
Viena no tām varbūtējām idejām ir tā saucamais nulltais līmenis. Es to atbalstu – šādu. Man liekas, tas ir ļoti svarīgi, lai vietējās kopienas varētu tiešām saglabāt tiesības ievēlēt savus priekšstāvjus un risināt tieši tām (piemēram, ciemam, mazai pilsētai) piekritīgus, vajadzīgus jautājumus. Un, ja šī ideja iegūs nākotnē virzību (es ceru, ka iegūs!), tad nobriest jautājums: kāda tad ir šī politiskā darbība? Kas tur darbosies? Darbosies tikai indivīdi, biedrības, vai arī saglabāsies šī vēsturiskā forma – vēlētāju apvienības –, kura Latvijā ir darbojusies ilgus gadus, ir populāra un kurā daudzi iedzīvotāji ir piedalījušies?
Šķiet, ja mēs no tās atteiksimies šodien, tad šī forma tiks svītrota un tad mēs būsim par vēl vienu demokrātisku vienību...
Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.
Runas laiks beidzies.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Jā, kolēģi, es runāšu par šo priekšlikumu. Tas pēc būtības paredz to, ka... principā likvidēt šo vēlētāju apvienību jēgu, jo... manuprāt, tas... tāda zināma fikcija. Jo, ja kāda iedzīvotāju apvienība vai iedzīvotāju kopa savā teritorijā vēlas iestāties, vienalga, par kādu ideju, – vai par zaļāku... vai par kāda objekta attīstību... vai par cita veida pārvaldību, viņiem šādas tiesības ir jādod. Un vienīgais iemesls, kāpēc viņi šādu vēlētāju apvienību varētu veidot... objektīvi... Ir taču politiskās partijas, neviens nevienam neliedz iestāties politiskajās partijās un saistīt sevi ar politiskajām partijām. Tas pat ir labi, ja cilvēki tā dara.
Bet, no otras puses, ja viņi sevi ar politiskajām partijām negrib saistīt, tad viņiem nav citu veidu, kā... veidot vēlētāju apvienību. Un ir vesela virkne teritoriju, kur tas veiksmīgi notiek.
Ar šo priekšlikumu mēs varam pateikt... pasakām tikai to: vēlētāju apvienību tu vari veidot, bet tev tik un tā būs jāparaksta līgums ar politisko partiju. Tik un tā tev būs jāpasaka, ka tu ej kopā ar politisko partiju. Un tā ir tā vislielākā problēma šajā priekšlikumā.
Būsim atklāti – šeit vienkārši prezidents ir mēģinājis saglabāt savu seju un kaut kādā veidā... meklējis kaut kādu kompromisa priekšlikumu, lai kaut kur vispār, kaut teorētiski, parādās jēdziens “vēlētāju apvienība”. Nu šeit tas ir parādījies, bet tā ir fikcija. Pēc būtības jau šobrīd – jau šobrīd! – var šādā veidā startēt. Es zinu, vēl iepriekšējā Saeimā bija deputāti, kas bija ievēlēti, vienkārši partiju listēs būdami, bet nekādā partijā... bez partejiskās piederības.
Nu, šobrīd jūs vienkārši piedāvājat cilvēkiem piespiedu kārtā pievienoties politiskajai partijai. Šis priekšlikums tiks apstrīdēts Satversmes tiesā.
Es domāju, būs vēlētāju apvienības, kas to izdarīs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Aldim Adamovičam.
A. Adamovičs (JV).
Labrīt, kolēģi! Paturpināšu Arvila Ašeradena teikto.
Es domāju, tas tiešām būtu labs modelis, ja vēlētāju apvienībām būtu iespēja piedalīties nulltā līmeņa vēlēšanās, tas ir, pagastu vai pilsētu valdes... vai apvienotās valdes... kā tas likumdošanā tiks noteikts. Bet šobrīd atsevišķās pašvaldībās, startējot uz novadu domēm, jau ir 5–10 (un pat vairāk) vēlētāju apvienības... un vēl plus 10 partijas...
Šīs domes ir ļoti sadrumstalotas, un ir ļoti grūti atsevišķās vietās... pašvaldībās pieņemt tiešām pozitīvus lēmumus iedzīvotājiem.
Un otrais aspekts. Es gribu teikt, ka šobrīd Latvijā ir pietiekami daudz arī reģionālo partiju, kas aizstāv konkrētu reģionu intereses. Un arī veidojot lielākas pašvaldības... Tātad deputātu kandidātiem ir iespējas pieteikties arī šo reģionālo partiju sarakstos, sākot ar Liepājas, Ventspils, Valmieras, Kuldīgas, Daugavpils novada... un tā varētu turpināt... Ir ļoti daudzas šīs reģionālās partijas.
Un trešais. Tiešām to, ko teica Dzintara kungs... Deputātu kandidātiem... pašvaldību vēlēšanās neviena partija nekad nav uzstājusi uz to, ka ir jābūt partijas biedram. Parasti aktīvākos un sabiedriski redzamos cilvēkus piesaista partijas, un viņiem nevajag stāties nevienā partijā, lai realizētu pašvaldību deputāta pilnvaras.
Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.
I. Indriksone (NA).
Es gribu izteikt apsvērumus, kurus jau komisijas sēdē izteicu par 6. priekšlikumu.
Manuprāt, ar šo reģistrēto vēlētāju apvienību, institūciju vai... kā to varētu nosaukt... līdzīgu biedrībām vai... varbūt kādā brīdī tā taps līdzīga vietējām partijām... tiek dublēts jau esošais mehānisms.
Tajos novados, kas arī iepriekšējā reformas periodā tika izveidoti pietiekoši lieli, kur vairs nevarēja startēt, vēlētāju apvienības jau ir izveidojušās un noteikti turpinās veidoties vietējās partijas, kas nav balstītas tādos dziļi ideoloģiskos jautājumos, bet tiešām vietējās kopienas interesēs.
Manuprāt, Talsu novada piemērs ir ļoti spilgts. Ir šajā novadā jau divas vietējās partijas, kas, manuprāt, turpina veiksmīgi savu politiku īstenot, vietējo politiku, saimniecisko... un dažādu interešu aizstāvēšanu vietējā līmenī.
Un tas nodrošina šo politisko programmu ilgtermiņa īstenošanu, atbildību, pēctecību... tas nav vērojams tomēr vēlētāju apvienības idejās... un projektus, kas... reizēm tiek izveidotas viena konkrēta neliela projekta īstenošanai vai idejas realizēšanai, un pēc gada vai pusgada tā ideja vai nu jau ir īstenota, vai nav vairs aktuāla. Tad visi līdz nākamajām vēlēšanām jau sen ir aizmirsuši, kurš no kuras vēlētāju apvienības ir startējis, kādu atbildību uzņēmies, ko solījis uz nākamajām vēlēšanām. Viss sākas no... pilnīgi no nulles.
Manuprāt, uz trešo lasījumu jāpilnveido šo abu iepriekš minēto priekšlikumu tāds apvienojums, kas būtu piemērojams nelielākiem novadiem, kur varētu būt varbūt mazāk par 15 tūkstošiem iedzīvotāju, un dotu tomēr iespēju startēt šeit vēlētāju apvienībām bez īpašas reģistrācijas. Jo reģistrācija – tas jau ir tāds pusceļš uz partiju. Manuprāt, labāk un samērīgāk būtu vērtēt iespēju samazināt šīs prasības vietējām partijām... varbūt nevis 200 biedru, bet mazāk... kas varētu aizstāt šīs vēlētāju apvienības, kuras tāpat būtu jāreģistrē, būtu jāved grāmatvedība un jāizpilda citi normatīvi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (NA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šim priekšlikumam, 6. priekšlikumam, nav nekādas lielas jēgas, jo tagad jau neviens likums neaizliedz kandidēt ar partiju kopā pat bezpartejiskajiem, ja viņi iekļuvuši sarakstos. Mums jau ir pat tādi unikāli gadījumi, ka cilvēks vispār nav iestājies partijā, bet kļūst par ministru! Tā ka mēs vispār esam demokrātijas priekšgalā.
Bet, ja nopietni, tad šinī ziņā es piekrītu arī prezidenta teiktajam, ka faktiski vēlēšanas un arī pašvaldību vēlēšanas – tā ir tāda, nu, politiskās darbības skola, demokrātijas skola. Jo normāli ir tā, ka cilvēks sāk karjeru pašvaldībā, tad viņš to turpina Saeimā un valdībā un pēc tam strādā kaut kādās starptautiskās institūcijās. Mums bieži vien ir otrādi – uzreiz ielec, kļūst par ministru un... tur, mēs redzam, īsti neko daudz padarīt nevar.
Un tad ir otrs jautājums. Vēsturiskā pieredze rāda, ka tie ierobežojumi, kas ir Latvijas Saeimā ieviesti... neviens no tiem nestrādā. Atcerēsimies, 1., 2. un 3. Saeimā nebija vispār procentu barjeras! Tika ieviesta 5. un 6. Saeimā četru procentu barjera, tagad ir piecu procentu barjera. Un pēdējais bija aizliegums vienam cilvēkam kandidēt vairākos vēlēšanu apgabalos. Rezultātā Saeima ir kļuvusi daudz sliktāka un sadrumstalotāka – tāpēc ka tad, kad vēl bija viens cilvēks vairākos apgabalos, partija varēja dabūt 25... 35... Atcerēsimies, “Latvijas ceļš” dabūja 36 vietas.
Tagad, kad tas cilvēks ir tikai vienā vietā, pārējos apgabalos par to partiju nebalso. Rezultātā mums... mēs jau vairs nevaram izveidot koalīciju bez piecām partijām.
Tāpēc, es domāju, uz trešo lasījumu tomēr vajadzētu apsvērt priekšlikumu par dalījumu divās daļās... ka Rīgā... lai Rīgā un lielajās pilsētās piedalās partiju saraksti, bet pārējos – vēlētāju apvienības. Kāpēc? Ļoti vienkārši. Mēs taču nevaram uzskatīt, ka, teiksim, Rīgas intelektuālais potenciāls...
Sēdes vadītāja. Paldies, paldies. Runas laiks ir beidzies.
Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Šī pat nav butaforija. Šī ir tāda ņirgāšanās par demokrātiskiem principiem.
Ja tagad novadā X varēs izveidoties vēlētāju apvienība... un skaitīsies, ka tā varēs startēt vēlēšanās, piemēram, Tukuma novadā... Dabūsiet iet pie, piemēram, Arta Kampara un lūgties iespēju, fantastisko iespēju, – startēt ar Jaunās VIENOTĪBAS sarakstu kopā šajās vēlēšanās. Un tad Artis Kampars pateiks to, kas ir... pārdošanās slieksni. Un pateiks, kas varēs startēt, kas – ne. Jo galu galā, ja jūs nepakļausieties, Jaunā VIENOTĪBA varēs startēt arī atsevišķi. Un kā jebkura cita partija...
Šī ir objektīvi... totāla ņirgāšanās par demokrātiju. Labāk tad būtu, ja vispār šādas formas nebūtu.
Un tiem, kas saka, ka, jā, mums ir sarežģītas... rodiet tad... saskaldītas pašvaldības uz Saeimu... Protams, ir sarežģīts... demokrātiskais process ir sarežģīts. Saprotiet!
Brīvi cilvēki ar saviem uzskatiem – tā ir sarežģīta lieta. Varbūt atgriežamies uzreiz tad... Mums bija laiks, kad mums bija viena partija valstī. Visi domāja, ka bija ļoti efektīva pārvaldība. Kā lai saka, nekādu problēmu nebija. Mums bija arī laiks, kad vispār partiju nebija un viens cilvēks valdīja Latvijā, arī tā ir opcija.
Vienkārši beidziet ņirgāties! Ja jūs neatbalstīsiet iepriekšējo priekšlikumu, tad beidziet simulēt demokrātiju šajā...!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Mani ļoti uzrunāja tas, ko teica Aldis Adamovičs... par to, ka šīs vēlētāju apvienības varētu veiksmīgi darboties tajās vietās... kā, piemēram, pagastu valdēs... līdzīgi, kā tas ir paredzēts 11. – Nacionālās apvienības priekšlikumā.
Tāpēc es aicinu noraidīt 6., noraidīt arī 7. priekšlikumu. Un tad mums likumprojektā saglabātos tomēr šīs vēlētāju apvienības, un tādā veidā mēs varētu uz trešo lasījumu iestrādāt to, ka mums ir pagastu valdes, vēlētas pagastu valdes, un tajās... tur varētu startēt arī vēlētāju apvienības. Un tas tomēr būtu solis pareizā virzienā, tiešām pēc būtības demokrātija. Pretējā gadījumā... Komisijā piedalījās vēlētāju apvienības pārstāvis, kas nepārprotami pateica to, ka viņš vērsīsies Satversmes tiesā, ja šāda norma tiks īstenota.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J. Dombrava. Nav, nav nekas piebilstams.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu. Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 6. priekšlikumu: par – 1, pret – 57, atturas – 25.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Dombrava. 7. – Administratīvi teritoriālās reformas komisijas izstrādāts priekšlikums, kas paredz izslēgt 15. panta otro daļu, kura noteic, kuras partijas vai apvienības var kandidēt novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir mazāks par pieciem tūkstošiem. Tā kā pēc reformas šādi novadi nav paredzēti, šis pants zaudē jēgu.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Es vis neteiktu, ka šis pants zaudē jēgu. Jo pašā likumprojektā... un apspriešanas procesā... kā jau minēju pie iepriekšējā priekšlikuma... Tiešām paldies, ka ieklausījāties un visi nonāca pie tādas vienotas izpratnes par to, ka 6. priekšlikums nav atbalstāms. Tomēr ir jāsaprot, ka netika atbalstīts arī 5. priekšlikums. Un, ja tagad tiks atbalstīts 7., tad vēlētāju apvienības kā tādas vispār tiks likvidētas.
Tāpēc, manā ieskatā, 7. priekšlikums būtu jānoraida.
Administratīvās teritorijas... reformu likumā... jo šajā pantā ir runāts tieši par vēlētāju apvienībām... manuprāt, tās būtu šobrīd likumā vēl jāsaglabā, bet, es domāju, šeit – ar konkrētu argumentāciju.
Un tā argumentācija ir šāda.
Tālāk ir pašas Nacionālās apvienības iesniegti priekšlikumi par šīm vēlētā... par šīm pagastu valdēm... un ka tām jābūt vēlētām pagastu valdēm.
Un tur tad šīs vēlētāju apvienības... mēs uz trešo lasījumu varam piekoriģēt šo... tieši šo sadaļu un paredzēt to, ka vēlētāju apvienības var kā neatkarīgas, brīvas startēt šajās valdēs, pagastu valdēs, varbūt arī novados. Un tas arī ir jautājums, kas ir jāpārskata, es domāju.
Varam jau noteikt to, ka ir... Mums taču ir vesela virkne novadu, kuros tikai ir 10 tūkstoši iedzīvotāju, mazliet vairāk nekā 10 tūkstoši iedzīvotāju, un tur... Es domāju, Dombravas kungs taču zina, ka tas... Piemēram, Saulkrastu novadā, jaunveidojamajā, vai... nu, tajā pašā Līvānu novadā... Arī es neteiktu, ka tur ir ļoti daudz iedzīvotāju... arī pēc reformas būs...
Tā ka, es domāju, ir virkne vietu, kur mēs varētu izvērtēt un, iespējams, arī ļaut startēt vēlētāju apvienībām, ne tikai politiskajām partijām. Bet pagastu valdēs pilnīgi noteikti, es uzskatu, jādod iespēja startēt vēlētāju apvienībām. Es domāju, tas būtu pareizs ceļš. Un nav ko slēpties no demokrātijas! Tas būtu pareizais ceļš, ceļš pareizā virzienā, un politiskajām partijām, vēlētāju apvienībām...
Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā par 7. priekšlikumu...?
J. Dombrava. Nav nekas piebilstams.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu. Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 7. priekšlikumu: par – 55, pret – 11, atturas – 16.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Dombrava. 8. un 9. priekšlikums – tie abi ir deputātes Ilzes Indriksones priekšlikumi un ir saistīti. Tie paredz atteikties no līdzšinējās drošības naudas aprēķināšanas formulas un ieviest jaunu, dinamiskāku, lakoniskāku, – ka drošības nauda par kandidātu sarakstu domes vēlēšanām ir 15 eiro par katru ievēlējamo deputātu. Komisijā 8. priekšlikums tika izskatīts un atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Paldies. 8. priekšlikums ir atbalstīts.
J. Dombrava. Līdzīgi ir ar 9. priekšlikumu, jo tie ir saistīti. Arī tas komisijā tika izskatīts un atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Dombrava. 10. – Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšlikums, kas paredz mainīt iecirkņu darbības laiku iepriekšējās balsošanas dienās, nosakot, ka trešdien tas ir no pulksten 16.00 līdz 20.00, ceturtdien – no 9.00 līdz 16.00, piektdien – no 12.00 līdz 21.00. Faktiski šis priekšlikums paredz šo laiku pagarināt. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Dombrava. 11. – Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas paredz izveidot likumā vairākus jaunus pantus, kuri noteiktu novada pilsētu un novada pagastu valžu vēlēšanas.
No iesniedzēju puses tika norādīts, ka līdz ar šo priekšlikumu tiktu noteikts, ka pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām... ka mēnesi vēlāk tiktu sākts rīkot novada pilsētu valžu un novada pagastu valžu vēlēšanas, kuras fundamentāli atšķirtos no novada domju vēlēšanām un lielo pilsētu... vēlēšanām. Šīs vēlēšanas notiktu elektroniski, un arī kandidātu pieteikšanās notiktu elektroniski, katram kandidātam pašam iesniedzot pieteikumu portālā Latvija.lv vai arī klātienē piesakoties pašvaldībā, kur tas tiktu iereģistrēts Latvija.lv vienotajā sistēmā.
Tāpat arī vēlēšanas notiktu mēneša garumā portālā Latvija.lv, kur cilvēkiem atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai būtu iespēja izteikties, par kuru konkrēto kandidātu viņi ir gatavi nodot savu balsi. Tāpat šī iespēja izteikties būtu nodrošināta... nodrošināma arī klātienē pašvaldībā. Tātad atbilstoši šim priekšlikumam tiktu noteikts: ja ir līdz tūkstoš iedzīvotājiem, tiktu ievēlēti pieci valdes locekļi; no tūkstoša līdz pieciem tūkstošiem iedzīvotāju – septiņi valdes locekļi; savukārt vietās, kur ir vairāk nekā pieci tūkstoši iedzīvotāju, – deviņi valdes locekļi.
Komisijā notika aktīvas diskusijas, vai šī ir īstā vieta, kur paredzēt šo valžu vēlēšanas, – vai tas būtu jānosaka atsevišķā likumā vai pirmām kārtām būtu jāgroza likums “Par pašvaldībām”, vispirms nosakot funkcijas un tikai pēc tam nosakot vēlēšanu kārtību... un vispār... ka tādas pašvaldības tiktu... nevis pašvaldības, bet pagastu valdes un pilsētu valdes tiktu vēlētas. Komisijā balsis dalījās, un komisija šo priekšlikumu noraidīja.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Godātie kolēģi, mēs strādāsim bez pārtraukuma, izskatīsim atlikušos priekšlikumus un tad sēdi slēgsim.
Uzsākam debates par 11. priekšlikumu.
Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.
I. Indriksone (NA).
Aicinu atbalstīt šo Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikumu, jo šis priekšlikums par tieši ievēlētām pagastu un pilsētu valdēm nodrošinātu patiesu iespēju iedzīvotājiem ietekmēt procesus pašvaldībā. Un gribu pamatot, kāpēc būtiska ir tieši šī tiešā ievēlēšana.
Arī šobrīd pastāv tādas institūcijas kā konsultatīvās komisijas vai pagastu konsultatīvās... dažādas organizācijas, kuras pašvaldības izmanto savā darbā (citur – veiksmīgāk, citur – mazāk veiksmīgi). Bet šo komisiju sastāvu parasti... apstiprina šobrīd domes. Tātad tās tiek politiski apstiprinātas. Un, lai šajās pārstāvniecībās būtu patiess iedzīvotāju... varētu teikt, mandāts dots cilvēkiem... ir svarīgi, lai tās tiktu tieši ievēlētas, jo tad nebūs svarīga ne politiskā piederība... nevarēs būt kaut kāda iztapība kādam no politiskajiem spēkiem, bet patiesi cilvēks būs ieinteresēts... un viņš būs autoritāte sava pagasta vai savas pilsētas iedzīvotāju vidū un tiks ievēlēts, un būs ar leģitīmi uzticētām funkcijām, kuras jānosaka vēl, protams, likumā “Par pašvaldībām”.
Tāpēc, manuprāt, šobrīd būtiski ir šajā likumā iekļaut šo priekšlikumu – ir runa par tieši ievēlētām pagastu un pilsētu valdēm –, lai pēc tam jau izstrādātu un likumā “Par pašvaldībām” iekļautu atbilstošās funkcijas un nepastarpināti ļautu katram iedzīvotājam iegūt savu pārstāvi nulltajā jeb pagastu pārval... valžu un pilsētu valžu līmenī.
Līdz šim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir atbalstījusi šādu konsultatīvu padomju vai valžu veidošanu, bet vienmēr sarunās par to – ir runa, ka tās būs tieši ievēlētas, – nekādu atbalstu neesmu sadzirdējusi. Ļoti ceru uz citu sadarbības partneru atbalstu, jo tas ir visbūtiskākais jautājums tieši pagastu un vietējo... mazo novadu pilsētu iedzīvotājiem.
Šis jautājums... tas arī daudz būtiskāk ietekmētu pārstāvniecību pašvaldībās, jo līdzdalība dažādās vēlētāju apvienībās... domes vēlēšanās... nodrošinās daudz mazākas iespējas ietekmēt procesus... nekā tieši vēlētas pagastu un pilsētu valdes.
Aicinu atbalstīt...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Jā, kolēģi, šis tomēr, manuprāt, ir ļoti izšķirošs priekšlikums tieši vēlēšanu likumā. Jo, ja mēs runājam par nulltā līmeņa, kaut kāda pārvaldes līmeņa... pašvaldībās, nemaz nerunājot par funkcijām vai par to viņu lielumu, par ko arī, protams, būtu vērts runāt... cik tad viņi... kā teritorijās viņi aptuveni... aptuveni izskatītos... Savā ziņā tas sasaucas arī ar Valsts prezidenta teikto – to, ka šajā reformas virzības procesā ir svarīgi atbildēt uz maksimāli... uz visiem jautājumiem. Un šis nu gan ir tāds viens fundamentāls jautājums, kur... es gribu pateikt paldies Nacionālās apvienības deputātiem, kolēģiem par šo iesniegto priekšlikumu. Tik tiešām.
Ja mēs runājam par nulltā līmeņa pārvaldību, viena lieta ir vispār lemt par tāda pārvaldības modeļa izveidošanu, otra ir atbildēt uz fundamentālu jautājumu – vai tās ir vēlētas vai ieceltas pārvaldes... ieceltas struktūras? Un šajā likumā... balsojot par šo priekšlikumu, mēs skaidri pateiktu to, ka tās ir vēlētas, ka iedzīvotāji paši ir tie, kas izvēlas šīs valdes, ievēlē tās. Un tālāk jau mēs dotu uzdevumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai darbā pie likuma “Par pašvaldībām” – noteikt, kādas varētu būt tās funkcijas, pieņemot, ka tās ir vēlētas vienības. Un tikai tādā veidā varētu veiksmīgi šo pārvaldes funkciju nodrošināt. Un šī ir īstā vieta.
Aicinu atbalstīt. Manuprāt, kā pamatpriekšlikums otrajā lasījumā konceptuāli tas ir izstrādāts pietiekoši labi. Un, tālāk strādājot, mēs to varētu uz trešo lasījumu pieslīpēt. Bet šobrīd aicinu šo priekšlikumu, konkrēto, atbalstīt un turpināt darbu jau komisijā.
Kolēģi, aicinu atbalstīt!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Es domāju, ka principā tur ir pietiekami daudz... saprātīgas idejas, virziens varbūt ir pat ļoti pareizs, bet, manuprāt, šodien tas īsti nav balsojams.
Ir vajadzīgas tālākas, ļoti tālākas debates; tas būs no šodienas tālāks brīdis, kad mēs varēsim par šo pēc būtības diskutēt, jo, es atgādināšu, mēs neesam vēl nolēmuši, cik administratīvā iedalījuma līmeņu Latvijā būs pēc administratīvi teritoriālās reformas, ja tāda vispār tuvākajā laikā notiks. Proti, atceramies, ka mums ir versija par diviem. Šis ir vēl trešais.
Mēs neesam arī pateikuši, ka otrā līmeņa pārvaldes... otrā... administratīvajā iedalījumā... vai tas būs vēlēts vai ne, bet šobrīd jau paredzam kārtību, kā kaut ko no tā vēlēs.
Manuprāt, tā ir ačgārna secība pēc būtības. Šis apstāklis paralizē debates par šo priekšlikumu, kurš varbūt kopumā ir pat saprātīgs un loģisks. Ja notiek, ka kāds no trijiem iespējamiem modeļiem... Mums vēl priekšā diskusija.
Tāpēc es negribētu balsot “pret”, bet es nevaru arī balsot “par”. Šī būs reize, kad es atturēšos vai nebalsošu, bet – nevis tāpēc, ka man būtu kaut kas pēc būtības ļoti iebilstams, bet gan tāpēc, ka tas absolūti ačgārnā kārtībā šobrīd tiek skatīts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.
M. Kučinskis (ZZS).
Es lūdzu apvienot debašu laikus, lai man būtu trīs minūtes.
Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.
M. Kučinskis. Cienījamie deputāti! Pasaulē pašvaldībām ir ļoti, ļoti dažādi modeļi.
Viens piemērs ir Igaunija. Tas, kurš mums skaitās izpilddirektors, Igaunijā ir pilsētas mērs. Tāpat Somijā. Tāpat citur... Ir arī pārvaldes uz vietām...
Es ļoti saprotu arī to vēlmi, lai nepazustu kontakts ar tādu vietējo mazo kopienu. Protams, ir labi, ja tur ir kāds vēlēts cilvēks, bet... Es nekur neesmu dzirdējis, ka tur tiek veidota vesela institūcija... Mēs varētu runāt, ja tāds koncepts būtu par atsevišķu cilvēku, kuru tieši ievēlētu, bet arī tad vispirms atrunātu, kuras tad paliek tās funkcijas, kuras būtu jāpilda šim tautas, vietējās kopienas, ievēlētajam... nu, vietējam pārstāvim. Vispirms jārunā par funkcijām, bet šobrīd... Nu, tagad, uz šo momentu, tas viss izskatās kā... Jautājums – ko tad vispār darīs tā ievēlētā pašvaldība? Jo, parādoties visur valdēm... tā sakot, arī centra pilsētās... Nu, tas eksperiments, man šķiet, ir vēl ļoti, ļoti zaļš.
Ja ir nepieciešams – un, visticamāk, ir nepieciešams! – diskutēt par to, lai, veidojot lielus novadus, nepaliktu mazā kopiena bez savas pārstāvniecības, bez savas vietvaras, tad mēs varam diezgan ātri nomodelēt. Tās būtu funkcijas, ko Latvija nedrīkst pazaudēt. Tās ir funkcijas, kas saistītas ar vietējās pašdarbības saglabāšanu, ar komunālo saimniecību; tās ir, iespējams, sociālās funkcijas... Bet pretējā gadījumā... To neapspriežot, par to nerunājot, mēs ieprogrammēsim vienīgi pastāvīgus, milzīgus strīdus starp valdēm pirmajā līmenī un to vēlēto varu, kas ir... uz visu padomi... Tas pilnīgi noteikti nestimulēs kopējo darbu.
Tāpēc... Šeit man iznāk runāt pret savu kolēģi, bet... man šķiet, ar šādiem eksperimentiem pirms nomodelēšanas... ir ārkārtīgi bīstami pat runāt un izveidot... Nezinu.
Pagaidām tas viss izskatās tā – izdarīsim un tad skatīsimies, kas sanācis.
Aicinu atgriezties pie šīs diskusijas – no nulles punkta.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Nu, es te kolēģiem, to skaitā Šmita kungam, gribētu teikt, ka šobrīd nav jau citas iespējas kā vien šī – atbalstīt šāda veida priekšlikumus. Jo pretējā gadījumā mēs iegūsim novadus... milzīgus novadus, kur... šāda pārvaldes forma vienkārši dabā nekad... pretējā gadījumā nekad netiks īstenota.
Un šāds konceptuāls priekšlikums... tāds, kāds tas šobrīd ir uzrakstīts... ja tas iegūtu Saeimas atbalstu, tas dotu skaidru signālu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai tajā virzienā arī sākt strādāt. Šobrīd tajā virzienā darbības... ir absolūta nulle. Nekas netiek darīts attiecībā uz šo vēlēto apvienību izveidi.
Tās ir vienkārši tādas atrunas, bet... jebkurš likums... Par kaut kādām funkcijām, par jebko pārējo... nekas no tā... vispār netiek runāts nevienā sanāksmē, nekur. Tas viss – tiek vienkārši politiski pūsta migla acīs, ka kaut kas, iespējams, kādreiz būs.
Tāpēc jāpieņem tagad ir viens virziens, lai būtu...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labi, Viktor, laikam pārliecināji.
Ja šis ir kaut vai ačgārns un ne no tās puses, bet solis tajā virzienā, lai Latvijā būtu divu līmeņu administratīvais iedalījums, par ko es esmu pilnīgi pārliecināts, – lai nu būtu! Speram šo soli! Un es arī atbalstīšu šo priekšlikumu šodien.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai.
J. Jalinska (ZZS).
Es tomēr sliecos neatbalstīt Valaiņa priekšlikumu, bet atbalstīt Kučinska teikto, jo pagasti ir ļoti dažādi, arī lieluma ziņā.
Ir mums pagasti, kuros ir tikai 400 iedzīvotāju, un ir mums tādi, kuros ir 900, ir tūkstotis, pāri par tūkstoti, un ir arī tādi, kuros ir pieci vai seši tūkstoši iedzīvotāju. Lai gan... Šeit gradācija arī ir noteikta, bet... Es vairāk sliecos, ka varētu būt vēlēts tas pagasta valdes vadītājs, priekšsēdētājs vai kā nu viņu tur nosauc... Bet, vai atkal jāveido vēl viena institūcija – valde –, es dziļi šaubos.
Šodien arī lielajos novados, kas pašreiz jau arī eksistē, pagastu ir ļoti daudz: Daugavpils novadā – 19 pagasti, Rēzeknes novadā – 30... pie 30. Tas nozīmē, ka atkal būs šai pašvaldībai šīs lielās institūcijas ar neskaitāmajiem valdes locekļiem. Jā, var izveidot konsultatīvās... Nu, šis jautājums ir diskutējams... Varbūt var izveidot arī konsultatīvās padomes. Bet – vai valdes?
Tas būtu viens.
Otrs. Vai valdes būs arī apmaksājamas kā darba vietas? Tas arī ir labs jautājums, jo, ja šie valdes locekļi nāks uz savām sēdēm, tad viņi arī... ar laiku pieprasīs arī atalgojumu. Diez vai viņi vienkārši tagad... Paskatoties, ka pašvaldībā deputāti... raugoties uz to, tad arī valdes locekļi pieprasīs savu artavu.
Tā ka es lūdzu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Es vēlētos uzteikt jūs par šīm lieliskajām debatēm.
Manuprāt, tādām debatēm parlamentā ir jābūt. Un tas nav nekāds kauns, nedz kas nopeļams, ka mēs mainām savus viedokļus un uzklausām cits cita argumentus. Un es būtu vēl priecīgāka, ja šādas debates mums būtu arī par daudziem citiem jautājumiem.
Tā ka – paldies vēlreiz!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J. Dombrava. Pašreiz ir izskanējuši jautājumi saistībā ar šo priekšlikumu – par to, vai ir paredzēts noteikt šīs valdes kā apmaksājamas. Nē! Tās ir paredzēts veidot kā tādas, kas darbojas uz brīvprātības pamatiem.
Un vēl. Būtu svarīgi piebilst, ka vēstulē, ko Valsts prezidents nosūtīja Administratīvi teritoriālās reformas komisijai, ir atsevišķa nodaļa par vietējām kopienām, kas ir kā administratīvās vienības ar savu pārstāvniecību. Tur tas viss ir plašāk izvērsts un jebkurš deputāts var iepazīties ar prezidenta argumentāciju par to, kāpēc būtu svarīgi nodrošināt, ka vietējās kopienas arī piedalās darbā un savu interešu aizstāvībā.
Tātad vēlreiz atgādinu – komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – Nacionālās apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu. Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 11. priekšlikumu: par – 19, pret – 43, atturas – 20.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Dombrava. 12. – Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt pārejas noteikumu 14. punktā vārdus “un par likuma 2. panta otrās daļas izslēgšanu”. Tas ir saistīts ar grozījumiem, kurus mēs jau atbalstījām.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Es izmantošu iespēju pie šī priekšlikuma vērst uzmanību... Jums visiem, kolēģi, ir... 10. priekšlikums, kuru mēs atbalstījām... Gribu pieteikt, ka uz trešo lasījumu būs nopietni jāpārdomā, jo komisijā pēc... manuprāt, procedūra līdz galam netika ievērota. Un apjausma par to, cik... informācija par to, cik maksā 10. priekšlikums, komisijas deputātiem, Saeimas deputātiem īsti nav sniegta.
Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas... pēc vismaz man pieejamās informācijas (es domāju, arī kolēģi to saņems), 10. priekšlikums maksā 670 tūkstošus eiro. Un nekur, nevienā vietā, nevienā brīdī nav atrunāts, no kurienes šī nauda tiks ņemta; vienkārši tiek pateikts, ka tā nauda kaut kur būs jādabū.
Tāpēc es aicinu uz trešo lasījumu būtiski pārdomāt. Šis ir konkrēts brāķis šajā likumā. Un tas ir viens piemērs tam, ka šī attālinātā... šī procedūra, lemjot par diskutabliem jautājumiem, ne līdz galam labi strādā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai tiek prasīts balsojums par 12. priekšlikumu? Nav atbildes. Tātad 12. priekšlikumu deputāti atbalsta.
J. Dombrava. Un 13. – Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšlikums. Tas paredz noteikt, ka līdz 2020. gada 30. septembrim Ministru kabinetam ir jāiesniedz Saeimai likumprojekts, “kas paredz vēlētāju apvienību kā juridisko personu izveidošanas, reģistrācijas, darbības un finansēšanas kārtību [..]”.
Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts. Tomēr, ja likumprojektā mēs esam noraidījuši 5. un 6. priekšlikumu, tad... tas maina būtību šajā balsojumā. Bet komisijā – vēlreiz atkārtoju! – šis priekšlikums tika atbalstīts. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Kolēģi, tas ir saistīts ar 6. priekšlikumu, kurš ir noraidīts un nav izskatāms. (Dep. V. Valainis: “Kā – nav izskatāms?!”) Nav izskatāms.
Tas ir saistīts ar 6. priekšlikumu, kuru mēs noraidījām. (Dep. V. Valainis: “Nu kā, tas vienkārši... Mēs noraidījām 6., bet šis priekšlikums pēc būtības ir pilnīgi alternatīvs priekšlikums. Tas paredz to, ka Ministru kabinetam uzdevums noteikt kārtību...”)
Sēdes vadītāja. Labi, kolēģi! Ja deputāti prasa balsojumu, tad balsojam. (Dep. V. Valainis: “Es vēlos debatēt.”)
Tad uzsākam debates. Uzsākam debates! Ja nolēmām to izskatīt, tad arī debatējam.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Šis priekšlikums, manuprāt, vairāk ir saistīts nevis ar 6. priekšlikumu, bet ar 7. priekšlikumu, jo tā problēma... tieši 7. priekšlikums bija tas, kas izslēdza vēlētāju apvienības kā tādas ārā no šī likumprojekta.
Un šis priekšlikums paredz... Es aicinu tomēr to atbalstīt, lai kaut kādā veidā vēlētāju apvienības tomēr paliek un lai kaut kāda izeja ir, lai pie tām atgrieztos. Pretējā gadījumā... šobrīd no likumprojekta vēlētāju apvienības ir pilnībā izslēgtas, tādas vienkārši neeksistē vairs, un mēs tagad būsim viena no... nu, Eiropas Savienībā varbūt pat vienīgā valsts, kurā nebūs vēlētāju apvienību. Es nezinu, grūti man iedomāties vēl kaut vienu valsti, kurā vēlētāju apvienību nav. Un šajā gadījumā tās vienkārši ir izslēgtas ārā no... vispār no vēlēšanu principa, no vēlēšanu likumdošanas.
Padomājiet, kolēģi, par starptautiskajām organizācijām, kurām rūp demokrātijas principi! Nu padomājiet paši, kā visiem demokrātijas atbalstītājiem varēsim skatīties acīs pēc tam, pēc tā, ko mēs šodien esam izdarījuši!
Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Tas būs kā tāds, nu, vismaz izejas punkts, lai kaut kādā veidā mēs varētu tomēr atgriezties pie vēlētāju apvienībām kaut jelkādā formātā turpmāk... pie turpmākās likumdošanas... Aicinu tomēr atgriezties pie tām.
Manuprāt, Saeima šodien ir pieļāvusi milzīgu kļūdu, balsojot par iepriekšējiem priekšlikumiem, tās izslēdzot pilnībā.
Varam atgriezties... kaut vai pašvaldībās, kur līdz 15 tūkstošiem iedzīvotāju... mierīgi lai startē šīs vēlētāju apvienības! Nekas slikts no tā nenotiks.
Šeit būtu vajadzīga saruna pēc būtības. Un šis priekšlikums, manuprāt, būtu saglabājams šajā likumprojektā, lai vismaz kaut kas...
Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.
Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.
A. Ašeradens (JV).
Jā, kolēģi, tā ir tā situācija, par ko es brīdināju. Pieņemot 5. un 7. priekšlikumu, to nebija grūti prognozēt.
Tātad – mēs esam pilnībā likvidējuši vēlētāju apvienību funkcijas, un tādēļ tās arī likumā nav saglabājamas. Un šis ir konceptuāls lēmums otrajā lasījumā. Un 13. priekšlikums nav nedz balsojams, nedz arī atbalstāms.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Kolēģi, mēs vienojāmies gan debatēt, gan arī nobalsot par šo priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 13. priekšlikumu: par – 10, pret – 54, atturas – 19.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.
Ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Dombravam.
J. Dombrava. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Mazu mirklīti, lūdzu!
Sēdes vadītāja. Vēl nav gatavs...
Paldies. Vēl turpinām.
Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” otrajā lasījumā: par – 56, pret – 14, atturas – 14.
Sēdes vadītāja. Paldies. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Dombrava. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viena nedēļa, 1. maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 1. maijs.
Kolēģi! 23. aprīļa ārkārtas sēdes darba kārtību esam izskatījuši.
Informēju, ka Prezidijs plāno sasaukt 24. aprīļa ārkārtas sēdi, un varētu būt pēc aptuveni 20–25 minūtēm... Lūdzu, sekojiet līdzi! Paldies.
Līdz ar to 23. aprīļa ārkārtas sēdi slēdzu.
Satura rādītājs un balsojumi
13. Saeimas pavasara sesijas 4. (ārkārtas) sēdes
2020. gada 23. aprīlī turpinājums
2020. gada 24. aprīlī
| 24.04.2020 | 10.00 |
Audio balsojumi (frakcijās)
Frakcijas SASKAŅA balsojumi
Frakcijas KPV LV balsojumi
Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces, JK frakcijas, pie frakcijām nepiederošo deputātu A. Blumberga un A. Gobzema balsojumi
Frakcijas AP! balsojumi
NA frakcijas un pie frakcijām nepiederošās deputātes I. Rībenas balsojumi
ZZS frakcijas balsojumi
Frakcijas JV un pie frakcijām nepiederošās deputātes A. Čakšas balsojumi
Pie frakcijām nepiederošo deputātu L. Liepiņas, J. Stepaņenko un D. Šmita balsojumi