Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas divdesmitā (ārkārtas) sēde
2020. gada 3. aprīlī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs un balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Audio balsojumi (frakcijās)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sāksim Saeimas 2020. gada 3. aprīļa trešo ārkārtas sēdi.

Desmit deputāti – Juris Jurašs, Krišjānis Feldmans, Uldis Budriķis, Anita Muižniece, Juris Rancāns un citi – lūdz 2020. gada 3. aprīļa trešajā ārkārtas sēdē izskatāmajiem jautājumiem piemērot debašu laiku, runājot pirmo reizi ­– divas minūtes, runājot otro reizi – viena minūte. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas 2020. gada 3. aprīļa trešajā ārkārtas sēdē izskatāmajiem jautājumiem noteiktu debašu laiku: pirmo reizi – divas minūtes, runājot otro reizi – viena minūte! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie deputāti! Balsošanas rezultāts par debašu laika saīsināšanu, nosakot divas minūtes, runājot pirmo reizi, vienu minūti – runājot otro reizi: par – 58, pret – 21, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to šajā ārkārtas sēdē visiem jautājumiem tiek noteikts debašu laiks: runājot pirmo reizi – divas minūtes, runājot otro reizi – viena minūte.

Darba kārtībā – lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2020. gada 2. aprīļa rīkojumu Nr. 157 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”””.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Sveiciens visiem kolēģiem vēlreiz šodien trešajā ārkārtas sēdē! Sāksim.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 2020. gada 3. aprīļa sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.

Minētajos grozījumos ārkārtējā situācijā ir noteikti papildu nosacījumi. Nosaukšu būtiskākos.

Pirmais. Precizēti nosacījumi, kuriem komersantiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sniedz atbalstu. Papildus noteikts, ka komersantam, kura darbinieks atgriežas Latvijā pēc darba ārvalstīs, ir pienākums viņu nogādāt līdz dzīvesvietai, neizmantojot sabiedrisko transportu.

Tāpat ir papildinātas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes tiesības lemt par Latvijas sabiedrisko mediju raidījumu un ziņu bezatlīdzības nodošanu citiem plašsaziņas līdzekļiem arī saistībā ar Lieldienu svētkiem.

Tiek noteikts, ka epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītās institūcijas plāno individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu rezerves vismaz uz trīs mēnešiem, kā arī sadarbojas atbilstoši izstrādātajam algoritmam.

Bez tam ir noteikts VUGD pienākums uzturēt institūciju prioritāro sarakstu.

Vēl ir noteikti pienākumi Aizsardzības ministrijai. Noteikts koordinēt ražotāju un tirgotāju iesaisti šīs situācijas risināšanā.

Tāpat arī ar krīzi saistīto valsts materiālo rezervju un iepirkumu pārvaldīšana uzdota Aizsardzības ministrijas iepirkumu centram sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kuri centralizēti veic iepirkumus atbilstoši institūciju prioritārajiem sarakstiem.

Nacionālie bruņotie spēki arī nodrošina loģistikas atbalstu preču nogādāšanai institūcijā.

Aizsardzības ministrija minēto funkciju izpildei nepieciešamo finansējumu pieprasa no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Uzklausot iestāžu ziņojumus, komisija šos grozījumus rīkojumā par ārkārtējo situāciju atzina par pamatotiem, situācijai atbilstošiem un nepieciešamiem.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt iesniegto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds aizsardzības ministram Artim Pabrikam.

A. Pabriks (aizsardzības ministrs).

Paldies, kolēģi! Prieks būt kopā ar jums šeit.

Par šiem grozījumiem man ir sakāmas trīs lietas, jo tie attiecas uz trīs lietām.

Tātad pirmām kārtām, lai saprastu, kādēļ šie grozījumi ir vajadzīgi. Mēs, protams, redzam, kas notiek Latvijā un kas notiek apkārt pasaulē. Resursi nav pietiekami, virkne valstu vai nu slēdz robežas preču, teiksim tā, apritei, vai vajadzīgo preču piegādei, vai arī uzliek kaut kādus limitus. Piemēram, nu, es nesaukšu šeit konkrētas valstis vārdā, bet, teiksim, vienai uz 23 miljoniem iedzīvotāju rezerves ir... 40 miljoni masku tika atzītas par nederīgām, par maz, un tika uzsākta ražošana ar izlaidi 10 miljoni mēnesī.

Ņemot vērā šos un citus piemērus... Nekavēšu daudz jūsu laiku, bet gribētu vienkārši atzīmēt, ka šie grozījumi skar trīs lietas.

Pirmais – rezervju noteikšana un rezervju iepirkšana. Balstoties uz VUGD un Nacionālā veselības dienesta, teiksim, sastādītu sarakstu, mēs uzņemamies valsts vārdā iegādāties šīs rezerves, kas nepieciešamas valstij, Latvijai, uz tuvākajiem trīs mēnešiem. Mēs varam arī šo laika periodu palielināt uz vairāk mēnešiem, ja nepieciešams ­(to šie noteikumi mums atļauj), bet pašlaik mēs esam saņēmuši šo sarakstu, pirmatnējo sarakstu. Tas var vienmēr tikt papildināts, un mēs uzdosim vienai no savām Aizsardzības ministrijas institūcijām nekavējoties sākt šo iepirkumu.

Kāpēc Aizsardzības ministrija? Tāpēc, ka pirmām kārtām mums ir samērā liela pieredze ar dažādu veidu lieliem iepirkumiem, varbūt lielāka kā... nekā daudzām citām ministrijām, un vienkārši mēs jūtamies visvairāk spējīgi valstij šajā grūtajā brīdī un sabiedrībai grūtajā brīdī palīdzēt.

Tālāk. Mums ir arī jau vairākus gadus izveidota Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija. Ņemot vērā to – ne tikai uzrunājot šos ražotājus, bet uzrunājot arī jebkuru citu Latvijas ražotāju –, mēs varēsim koordinēt iespējamu vietējo ražotāju iesaisti šajos pasūtījumos. Jo ir pilnīgi skaidrs, ka krīzes apstākļos šīs piegādes līnijas sāks klibot. Mēs redzam, ka tās klibo.

Otrais. Ņemot vērā to triecienu, ko mūsu ekonomika jau saņem un nākotnē vēl saņems šī vīrusa dēļ, mums ir jādara viss iespējamais, lai atbalstītu Latvijas uzņēmējus.

Līdz ar to mēs aicinām visus Latvijas uzņēmējus sūtīt piedāvājumus uz noteiktu e-pasta adresi, kas arī šeit ir minēta. Varu nosaukt: industrija@mod.gov.lv. Mēs izskatīsim šīs iespējas, apsekosim un iespēju robežās mēģināsim arī atdzīvināt un atbalstīt Latvijas industriju.

Trešais punkts, kas šeit būs, ir saistīts arī ar iespējamu mobilizācijas pieprasījuma sagatavošanu, jo mēs saprotam, ka pastāvēs tādas situācijas, kur būs ražotāji, kuriem būs arī kaut kādi mūsu ārzemju partneri vai trešās valstis prasījušas piegādāt vienu vai otru preci, kas mums tiks atzītas par stratēģiski svarīgām. Šādā situācijā mēs spējam uzlikt arī mobilizācijas pieprasījumu šīm precēm, un, pirms tās dodas ārpus Latvijas valsts, vispirms apgādāt mūsu iedzīvotājus un mūsu valsti, protams, par atbilstošu un arī, nu, godīgu samaksu.

Mēs neesam ne pirmā, ne pēdējā valsts, kas šādas lietas dara. Es šeit atkal nekavēšu laiku, lai sauktu piemērus, bet es domāju, ka ir ļoti būtiski izmantot, teiksim tā, šo vīrusa izraisīto krīzi pirmām kārtām tā, lai labāk sagatavotos kopumā šīs krīzes tālākajai gaitai, kā arī labāk sagatavotos visām citām iespējamām krīzēm. Tas iet roku rokā ar to, ko mēs esam arī pēdējā gada laikā dažādās mācībās darījuši un mācījušies, ieviešot valstī tā saucamo visaptverošo valsts aizsardzību.

Tātad nobeidzot savu īso uzstāšanos un aicinot Saeimu šos grozījumus atbalstīt, vēlreiz uzsveru trīs lietas – rezervju iepirkšana, vietējo ražotāju iesaiste un ekonomikas atbalstīšana (un iespējama arī mobilizācijas pieprasījuma sagatavošana kritiskajām izejvielām, produktiem un materiāliem).

Paldies. Vēlu veiksmi!

Sēdes vadītāja. Paldies aizsardzības ministram.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien! Es aicināšu atbalstīt šo MK rīkojumu un it īpaši gribu pievērst uzmanību 4.16.¹ punktam un lūgt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kā arī Latvijas Republikas Ārlietu ministriju un Ekonomikas ministriju rīkoties proaktīvi. Proti, es zinu, ka LIAA pamatuzdevums ir koordinēt to lielo kompāniju darbu, kuras jau ir gatavas nogādāt savus darbiniekus uz ārzemēm un atpakaļ.

 Ar mani sazinājās vairāki Latvijā dzīvojošie jūrnieki, kuri pašlaik palikuši šeit, Latvijā, bez iespējas doties darbā, un otrādi. Ar mani sazinājās arī tie no mūsu jūrniekiem, kuri pašlaik ir uz kuģiem un kuriem ir liegts atgriezties mājās. Es pateikšu vēl vairāk. Ar mani “uz sakariem” pašlaik ir deviņpadsmitgadīgais jaunietis, kurš ir slims un kuram nav iespējas ne tikai atgriezties mājās, bet arī nav iespējas normāli ārstēties. Es par to uzrakstīšu atsevišķu ziņojumu Ārlietu ministrijai.

Es zinu, ka šeit vairākas Latvijas kompānijas, kuras bija kā starpnieki mūsu jūrnieku darba kontraktiem ārzemēs, – ka tās rīkojas absolūti bezatbildīgi un pasīvi, tāpēc es lūgšu Ārlietu ministriju noteikti nodot visas ziņas par jūrniekiem, kuri rakstīja viņiem uz e-pastu palidziba@mfa.gov.lv, ziņot par to LIAA, un lai LIAA rīkojas proaktīvi un pati uzrunā šos uzņēmumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es aicinātu aizsardzības ministru Pabrika kungu ieklausīties idejā, ko par labu atzīst daudzi gudri prāti Latvijā, un tā ideja ir ļoti vienkārša. Aizsardzības budžetu – un lielāko daļu – patiesībā šobrīd nevajadzētu tērēt, bumbojot pa Ādažu poligonu, bet, piemēram, iekļaut Gaiļezera slimnīcu Aizsardzības ministrijas budžetā, padarot to par tā saucamo militāro slimnīcu un faktiski attīstot Gaiļezeru. Tādā veidā mēs atrastu medicīnai naudu, jo objektīvi to ir iespējams arī pamatot. Arī karavīri var slimot. Tādā veidā mēs attīstītu medicīnu, un tas būtu vēl viens drošības garants, kas būtu jāizdara.

Vēlreiz uzsveru. Gaiļezera slimnīcā ieguldīt no aizsardzības budžeta būtu ļoti gudri, pareizi, un tā nebūtu vienkārši naudas nomešana zemē, kas šobrīd notiek Aizsardzības ministrijā. Viena lieta.

Otra lieta, kas ir jāizdara aizsardzības ministram. Faktiski karavīriem šobrīd būtu jāiet palīgā visos tehniskajos darbos, kur netiek galā policija, kur netiek galā medicīnas tehniskais personāls, un tas būtu jādara jau no šīs dienas.

Faktiski mums medicīna būtu šobrīd lielos vilcienos jāsubsidē un jāsponsorē no aizsardzības budžeta. Kāpēc? Tāpēc, ka ilgtermiņā tas mums ļoti atmaksāsies un mēs kā valsts vēl no tā varēsim pelnīt, attīstot medicīnu šādā veidā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Es vēlētos pateikt paldies Ministru kabinetam, ka ir virzījuši šos grozījumus. Šādus iepirkumus bija nepieciešams īstenot jau pirms vairākiem mēnešiem, un es ceru, ka tie šobrīd rezultēsies ar panākumiem, un ne tikai lai nodrošinātu trīs mēnešu garumā valsts iestāžu darbiniekiem, pašvaldību iestāžu darbiniekiem šos individuālos aizsardzības līdzekļus, bet arī lai tie būtu pieejami plašākai sabiedrībai. Tas ir svarīgi no sabiedrības veselības viedokļa. Tāpat būtu vienā no turpmākajiem rīkojumiem jāparedz obligāts pienākums lietot sejas maskas un aizsargcimdus visiem iekšlietu un aizsardzības dienesta pārstāvjiem, atrodoties darba vietās. Ja viņi ir apgādāti ar šiem aizsardzības līdzekļiem, tad tas ir jānosaka kā obligāts pienākums, lai samazinātu infekcijas izplatīšanās riskus.

Tāpat arī šī ir unikāla iespēja, lai aktīvi iesaistītu praktiskajā darbībā Latvijas zemessargus (it īpaši tos, kuri šobrīd ir palikuši bez darba), piemēram, atslogojot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbu, transportējot vieglāk saslimušus pacientus Latvijas reģionos.

Ceru, ka arī turpmākajos lēmumos šīs lietas tiks iestrādātas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Jā, es arī noteikti pilnībā atbalstu šo. Es domāju, šis ir viens no piemēriem, kas parāda, kā mēs varam izmantot, ja tā var teikt, jau tagad krīzi ekonomiski un savā ziņā arī sabiedriski... un politiskās domas maiņai... patiesībā.

Jānis Dombrava teica, ka jau trīs mēnešus iepriekš vajadzēja darīt. Es domāju, ka vienmēr ir bijis jādara tā, ka mēs izvēlamies primāri savu preci. Tieši tā, kā to dara arī vecās Rietumvalstis. Tās primāri atrod veidus, kā izvēlēties savu preci. Šī krīze dod šo iespēju.

Es ceru, ka mēs to arī praksē pilnībā realizēsim. Mēs spējam ļoti lielā mērā apgādāt savu armiju ar mūsu pašu precēm, sākot ar formas tērpiem, beidzot ar pārtiku. Pilnībā. Un ka šis nebūs tikai tāds piegājiens īstermiņā, bet mēs ieliksim būtiskus pamatus tam, lai šī domāšana tāda paliktu arī turpmāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Rancāna kungs, komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J. Rancāns. Piebilstams nekas nebūs. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2020. gada 2. aprīļa rīkojumu Nr. 157 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”””! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie deputāti! Balsošanas rezultāts par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2020. gada 2. aprīļa rīkojumu Nr. 157 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”””: par – 79, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lēmums pieņemts.

Likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labvakar vēlreiz! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību””.

Kopā 23 priekšlikumi. Virkne priekšlikumu tika noraidīti, jo tos nākamnedēļ plānots skatīt Ministru kabinetā un neesot nemaz jāgroza likums, bet konkrēti Ministru kabineta noteikumi.

1. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz 3. pantā vārdus “Krīzes skarto” aizstāt ar vārdu “Visu”. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti vēlas debatēt? Nē, deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Varam iet pie 2.!

Mēs nedzirdam.

M. Šteins Jūs mani nedzirdat?

Sēdes vadītāja. Tagad dzirdam.

Sāksim ar 2. priekšlikumu!

M. Šteins. Labi.

(Nav saklausāms.)... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 9. pantu šādā redakcijā: “9. pants. (1) No likuma spēkā stāšanās brīža uz ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija pieņem lēmumu, aizliedzot visu azartspēļu organizēšanu fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino, spēļu zāles, bingo zāles), izņemot interaktīvo azartspēļu, skaitļu izložu un momentloteriju organizēšanu. (2) Lai nodrošinātu paaugstinātas prasības atbildīgas spēles principu īstenošanai, interaktīvo azartspēļu organizētājiem nodrošināt: 1) spēles vietnē redzamu atgādinājumu par spēlē pavadīto laiku; 2) akcentētu informāciju par pašizslēgšanās iespējām; 3) papildu informāciju par psiholoģiskā atbalsta pieejamību.” Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Kategoriski nepiekrītu tam, ka šajā laikā, it īpaši apspriežot ļoti būtiskus priekšlikumus pie šī likumprojekta, pie kuriem mēs arī nonāksim, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir parūpējusies tikai par vienīgo jautājumu, kurš šobrīd acīmredzot ir dienaskārtībā šai organizācijai. Tātad šī azartspēļu ielobēšana likumprojektā.

Paskaidrošu jums, ka, pirmkārt, šajā priekšlikumā norādītie pienākumi online azartspēļu organizētājiem praktiski jau tāpat kā pienākumi tiek pildīti – ir gan pašatteikšanās reģistrs, gan papildu informācija par psiholoģisko atbalstu. Tas viss jau eksistē, tāpēc, nu, tas bija, protams, tāds ļoti maigs veids, kā mazināt šo negatīvo efektu no šī priekšlikuma. Bet būsim godīgi – šis priekšlikums atgriež online azartspēles atpakaļ šajā likumprojektā un nevienā brīdī neaizliegs vairāk spēlēt.

Kāpēc mēs 20. martā kopā ar kolēģiem nobalsojām par azartspēļu aizliegšanu? Tāpēc, ka šis likumprojekts, atgādināšu, ir arī par valsts apdraudējumu un iekļauj sevī ne tikai dažādus pasākumus uzņēmēju un darba ņēmēju un vecāku un bērnu atbalstam, bet arī dažādus ierobežojumus. Un šis ierobežojums noteikti palīdzētu situācijā, kad ģimenē ir palicis ļoti maz iztikas līdzekļu un kad neredzamā veidā ģimenei, ģimenes locekļiem neredzot, viens no ģimenes locekļiem (tētis vai mamma, vai, es nezinu, kāds vēl radinieks) nospēlē visu naudu... kas bija paredzēta pabalstiem – dīkstāves pabalstiem vai bērnu pabalstiem vai kaut kam citam. Šis online azartspēļu veids ir ļoti bīstams tieši tāpēc, ka to nav iespējams kādā veidā kontrolēt.

Vēlos uzreiz iebilst pret šiem argumentiem, kuri izskanēja komisijā...

Sēdes vadītāja. Tā. Debašu laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Pārdomas par to, kāds, ja mēs runājam konkrēti par interaktīvajām azartspēlēm... Kāda vispār ir jēga šim aizliegumam? Pirmais jautājums, es domāju, ka – vai ir reāli šo aizliegumu administrēt, proti, nodrošināt to, ka cilvēkiem tiešām nebūs nekādas piekļuves interaktīvajām azartspēlēm internetā (vai tās azartspēles ir ražotas Latvijā vai kaut kādā citā valstī).

Es domāju, ka ir pilnīgi un absolūti skaidrs, ka atbilde uz šo jautājumu ir – nē. To novērst nav iespējams, nekādas bankas nespēs izsekot maziem, sīkiem naudas pārskaitījumiem kaut kādu 10, 15, 20 eiro apmērā uz saitiem, kuri visu laiku mainās. Pat ja saiti ir zināmi, to pārskaitīs uz virtuālo maku, no kura pēc tam neko izsekot, kas par ko samaksājis, nav iespējams.

Tāpēc ar to vienkārši tiek izslēgti visi tie, kas sniedz šādus pakalpojumus šeit, Latvijā, lai dotu kādus labumus citu valstu pakalpojumu sniedzējiem. Un nekādas azartspēles virtuālajā vidē no tā pēc būtības nav slēgtas. Tas ir pirmais.

Otrais jautājums. Šeit ar šo rīcību attiecībā uz tām interaktīvajām azartspēlēm tiek faktiski izslēgti, zaudēs darbu, cik man ir zināms, vairāki simti cilvēku, kas pēc savas būtības ir IT speciālisti. Latvijas valsts budžets no tā pazaudēs vairākus miljonus eiro.

Tāpēc ir viena lieta... Saistībā ar Covid-19 izplatību aizliegt piekļuvi tajās fiziskajās zālēs – tā ir viena lieta, un pavisam cita lieta – šādi aizliedzot, iet soli tālāk... ļoti plašu soli... un aizliegt azartspēles virtuālajā vidē, kurā šis mērķis pirmām kārtām netiks sasniegts. Tas ir viens.

Divi. Vairāki simti cilvēku zaudēs darbu, iespējams, pāries uz tiem pašiem dīkstāves pabalstiem, kļūs vai nu par...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, debašu laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirmām kārtām azartspēles ir nelaime, un ārkārtas situācijā azartspēles nav jāspēlē. Latvijas pilsoņiem azartspēles nav jāspēlē, ja viņiem ir šobrīd jāpalīdz saņemt bezdarbnieku vai dīkstāves pabalstus. Tas ir numur 1.

Numur 2. Ja likumprojektā būtu ieregulēts tā, ka azartspēles – šīs internetā esošās – var spēlēt tikai ārzemnieki, nevis Latvijas Republikas pilsoņi, tad mēs varētu apskatīt to jautājumu. Bet, ja tas attiecas uz cilvēkiem, ja mēs pieļaujam, ka Latvijas Republikas pilsoņi, kas ir dīkstāvē vai bez darba, spēlē azartspēles, tad... Mums to nevajag pieļaut.

Numur 3. Arguments, ka tas ir kaut kādā veidā saistīts ar nodokļiem. Tātad atņemt vieniem, pārdalīt citiem – nav nekāds ieguvums Latvijas sabiedrībai. Tas ir pārdalīšanas bizness. Tas neražo un tamlīdzīgi. Līdz ar to daudz vērtīgāk būtu, ka tie, kas apkalpo azartspēļu biznesu, apkalpotu ražojošo sfēru – mikrotiku vai kādu citu datoru ražošanas vai, vienalga, kādu uzņēmumu. Tā ir vēl viena lieta.

Savukārt iedzīvotāji, kas šo naudu iztērē azartspēlēs, tāpat to iztērētu citos pakalpojumus un tā Latvijas budžetā ienāktu caur citiem nodokļiem.

Pēdējais. Par to, ka to nevarēs izkontrolēt. Tāpēc mums ir iekšlietu ministrs, tāpēc mums ir policija, tāpēc mums ir tiesību aizsardzības iestādes. Ņemiet un kontrolējiet! Ir ārkārtas situācija. Cilvēkiem nav naudas, un mēs ļausim spēlēt Latvijas Republikā azartspēles. Tas ir pilnīgs absurds! Absolūti nepieņemama situācija!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Tātad runājot par šo 2. priekšlikumu. Ir skaidrs, ka iepriekšējā Saeimas sēdē deputāti ir pietiekamā apjomā pauduši vēlmi mazināt risku, ka kāda ģimene varētu šobrīd nonākt nabadzībā vai, piemēram, šajos apstākļos, ārkārtas situācijā, laikā, kad lūdzam viņus palikt mājās, varbūt aiz bezdarbības nodarboties ar tādu lietu kā to pašu saņemto dīkstāves pabalstu notērēšana interaktīvajās azartspēles.

Ir nožēlojami, ka Latvijā tā sauktā lielākā uzņēmēju organizācija nav spējīga iestāties par Latvijas uzņēmumiem, bet apkalpo šauru grupu intereses – šajā gadījumā, lobējot azartspēles, kas ir viņu vienīgais jautājums, ar ko viņi ir spējīgi mūsdienās nodarboties.

Izskanēja dažādi viltus argumenti šajā sēdē par to, ka tas kaitējot eksportējošiem uzņēmumiem, kas nodrošina šīs videopārraides. Tas nekaitē, jo izrādās, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, kurai jāuzrauga šī azartspēļu darbība, nemaz nav sākusi izpildīt šo likumu, par ko deputāti nobalsoja iepriekšējā sēdē. Vadītāja atzinās komisijas sēdē. Par to vēl būs atsevišķs stāsts. Viņa atklāti lobēja šīs azartspēles un lūdza deputātus pieņemt lēmumu – atļaut šo azartspēļu darbību Latvijas teritorijā... tieši interaktīvo.

Tas man ir interesanti – kā var nepildīt likumu šajā ziņā. Inspekcijai ir jādara savs darbs: nevis jāgaužas par to, ka ir kaut kādas nelegālas azartspēles, bet jāizmanto likumā dotās tiesības un jābloķē gan DNS, gan IP līmenī šīs nelegālās azartspēles Latvijas teritorijā, sadarbojoties ar interneta pakalpojumu sniedzējiem.

Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu noraidīt un Latvijas tā saukto lielāko uzņēmēju organizāciju aicinu beidzot rūpēties par patiesiem uzņēmējiem un eksportētājiem, nevis lobēt šauru grupu intereses kaut kādu pietuvināto... politiķiem pietuvināto sponsoru interesēs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Patiks tas vai ne Feldmana kungam, bet šī ir tā reize, kad es viņam absolūti piekrītu, gan arī tam, ko viņš teica komisijā.

Es vēršu uzmanību uz to, ka ir jau pieņemts pagājušā gada budžetā priekšlikums par... tātad Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 44.² pants noteic, ka bankām ir jākontrolē maksājumi uz nelegālajām azartspēļu vietnēm. Tāpēc tie ir meli, runājot par to, ka nekādā veidā mēs to nevaram izkontrolēt.

Turklāt Juridiskais birojs bija... pēc lūguma bija sagatavojis arī atzinumu par to, kādā veidā likumprojekta 8. pants un 9. pants ir kopā saslēdzami un kādā veidā tas ir tulkojams. Un es pilnībā piekrītu tam, ka, piemēram, viena liela korporācija kā Evolution Gaming šajā gadījumā nevienā brīdī necieš no šiem priekšlikumiem, no šiem grozījumiem, jo tā strādā tieši ārpakalpojumā un neorganizē azartspēles Latvijā.

Tāpēc, godātie kolēģi, es arī tieši tāpat aicināšu neatbalstīt šo 2. priekšlikumu...

Sēdes vadītāja. Paldies. Debašu laiks beidzies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi, 20. marta sēdē es... Bija divi priekšlikumi par azartspēlēm, es atbalstīju pirmo, proti, fizisku azartspēļu vietu slēgšanu. Bet es balsoju “par” interaktīvo vidi.

Bet šodien es gribu pateikt kaut ko, man likās, būtiskāk par to. Jo es uzskatīju, ka interaktīvā vide ir sarežģīti kontrolējama un, ja mēs aizvērsim savējos, cilvēki tāpat varēs spēlēt ārvalstu portālos, un nauda neienāks šeit ne no mūsējiem, kas tomēr gribēs spēlēt, ne no ārzemniekiem, kas spēlēs mūsu portālos. Bet te ir viena būtiska lieta, ko es gribu šodien pateikt.

Šis lēmums tika pieņemts (lai arī es par otro punktu balsoju “pret”) divas nedēļas atpakaļ. Nekas būtisks nav mainījies, nekādi būtiski apstākļi nav šobrīd mainījušies, lai mēs šo lēmumu pārskatītu. Man šodien rodas sajūta, ka savā ziņā tiek izmantota situācija, arī šī, kā lai saka, netiešā Saeimas sēde jeb tālvadības Saeimas sēde un vīrusa fons, lai pārskatītu šo jautājumu šodien.

Mēs arī redzam, piemēram, partijas... Nacionālās apvienības... šajos savos ekrānos... šobrīd dalību sēdē... Zināmu, dažādu objektīvu iemeslu pēc šī frakcija, kas balsoja “par” zāļu aizliegšanu, “par” interaktīvo azartspēļu aizliegšanu, šobrīd nav pilnā sastāvā. Tas, manuprāt, tiek izmantots, lai pie šī jautājuma atgrieztos tagad. Un veids un forma, kā šie jautājumi tiek lemti, man ir absolūti nepieņemami neatkarīgi no tā, ko es uzskatu un kā es balsoju 20. martā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Arī es uzskatu, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera šobrīd lobē azartspēles un tas ir vienīgais, ko tā dara. Faktiski varas pietuvināta kabatas organizācija nevis aizstāv uzņēmējus, bet aizstāv tikai un vienīgi azartspēles.

Turklāt šis jautājums šobrīd tiek izmantots, lai aizstāvētu Zuzāna azartspēļu biznesu un neko vairāk, nevis Latvijas Republikas cilvēku intereses.

Es daudzreiz esmu kritizējis Krišjāni Feldmanu un JKP. Šoreiz es pilnībā piekrītu un pievienojos – šis ir veids, kā lobēt azartspēles ārkārtas situācijā, un tas nav pieņemami, un tas ir jānoraida.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es aicinu tiešām turēties pie veselā saprāta un neatbalstīt šo te acīmredzamo azartspēļu organizatoru lobiju. Patiešām man ir ļoti liels kauns to deputātu vietā, kas tajā laikā, kad mums ir jāatbalsta Latvijas iedzīvotāji, kuriem, iespējams, šobrīd jau nav, ko ēst, un nebūs, ko ēst, pēc nedēļas... Tā vietā mēs atbalstām cilvēkus ar milzīgu politisko ietekmi. Man patiešām jūsu vietā ir neizsakāms kauns, un šobrīd es runāju arī par saviem bijušajiem kolēģiem KPV LV frakcijā.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Šteina kungs, komisijas vārdā vai ir kas piebilstams? Nedzirdam... Nedzirdam. Mēs jūs nedzirdam. (Starpsauciens: “Pat internetam paliek kauns!”) Mēs jūs nedzirdam. Tā, tagad sākam dzirdēt, sāciet no gala. (Starpsauciens: “Labi, laikam nebūs!”) Mēs jūs nedzirdam. (Dep. R. Kols: “Priekšsēdētājas kundze, vai drīkst vārdu?”) Dzirdam, jūs dzirdam.

R. Kols (NA).

Vienkārši lūgums Šteina kungam. Cik es saprotu, citi no “Attīstībai/Par!” kad runāja, arī ministra kungs, bija bez traucējumiem, varbūt pamainīt mikrofonu, pie kura viņš sēž, ja viņš turpmāk ir ziņotājs. Jo, kā redzējām iepriekšējā sēdē, bija tās pašas problēmas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pamēģināsim. Šteina kungs, pārsēdieties citā vietā!

M. Šteins. Vai... (Nav saklausāms. Dep. S. Riekstiņš: “Kā jūs strādāsiet? Internets pat jūs negrib!”)

Sēdes vadītāja. Tātad par 2. priekšlikumu vārds referentam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Labi. Balsosim!

M. Šteins. Tagad man jāiet uz turieni?

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie deputāti! Balsojums par 2. priekšlikumu: par – 12, pret – 49, atturas – 10.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav atbalstīts. (Aplausi.)

M. Šteins. 3. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izteikt 11. pantu šādā redakcijā: “Izvērtējot faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu izpildi par iepriekšējo ceturksni salīdzinājumā ar prognozēto atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” noteiktajam procentuālajam sadalījumam, Ministru kabinets nodrošina vai pieņem lēmumu par kārtību un apmēru, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpilde kompensējama pašvaldībām.” Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti vēlas debatēt?

Deputāti debatēm nepiesakās un piekrīt komisijas viedoklim.

Ceturtais.

M. Šteins. 4. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti vēlas debatēt?

Deputāti nevēlas debatēt un piekrīt komisijas viedoklim.

M. Šteins. 5. – deputātu Dombrovska, Pimenova, Ločmeles-Luņovas, Papules, Švecovas un Kabanova priekšlikums. Paredz izteikt likuma 14. panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: “Ja krīzes skartās nozares darba devējs nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības (dīkstāve), darbiniekam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 1000 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts), bet ne mazāk kā 300 euro par kalendāra mēnesi.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Nu, šodien ārā ir krīze, kura ir, nu, salīdzināma vismaz ar to, kas bija 2009. gadā. Bet tā ir daudz, daudz smagāka, kur vairāki desmiti tūkstoši cilvēku zaudē savas darba vietas, zaudē līdzekļus, lai nodrošinātu iztiku sev, savām ģimenēm, saviem bērniem.

Ko dara valsts? No vienas puses, vārdos tā pasludina, ka mēs palīdzēsim absolūti visiem, ka visiem tiks nodrošināti dīkstāves pabalsti. Bet praksē gan tie šķēršļi tam, lai saņemtu šādus pabalstus, gan tie griesti, kuri tiek noteikti, ir tādi, ka realitātē daudziem cilvēkiem tas nepalīdzēs. Un tas nav tikai negodīgi attiecībā pret šiem cilvēkiem un viņu ģimenēm... bet tajā ziņā, ka mums jāierobežo vīrusa izplatība, tas radīs ļoti lielas problēmas. Jo tad, kad šiem cilvēkiem beigsies nauda (un mums Centrālās statistikas pārvaldes pētījumi rāda, ka lielai daļai cilvēku nav nekādu nopietnu uzkrājumu un, ja tie ir, tad tie drīz beigsies un to nekādā veidā nepietiks tiem, visticamāk, vismaz trim mēnešiem, kad būs šī krīze), tad šie cilvēki... Viņi tā vai savādāk... viņi dosies ielās, vai nu meklējot darbu, vai strādājot, šādi riskējot gan paši inficēties, gan inficējot citus cilvēkus.

Tātad ar šo jūs ne tikai nostādāt dažādas cilvēku grupas ļoti dažādās pozīcijās, piemēram, publiskajā sektorā neviens nav atlaists, neviens nav nosūtīts uz dīkstāves pabalstiem...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debašu laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mīļā Latvijas sabiedrība! Tad, kad jūs nesaņemsiet dīkstāves pabalstu, un tad, kad jums pietrūks naudas, atcerieties mūsu premjera Krišjāņa Kariņa slavenos teikumus televīzijā: “Mums ir tik daudz naudas, tik ļoti daudz naudas, kā nekad vēl nav bijis.” To atcerieties vienmēr pēc šiem balsojumiem, kas būs šodien un ar kuriem koalīcija noraidīs pilnīgi visus loģiskos opozīcijas priekšlikumus, lai palīdzētu ikvienam, kurš ir palicis bez darba, kurš atrodas dīkstāvē un kuram tūlīt aprīlī beigsies līdzekļi. Atcerieties to, cilvēki! Tieši tajā brīdī, tad, kad jums pienāks tas kritiskais brīdis, atcerieties premjera slaveno frāzi par to, cik mums ir daudz naudas, un pieņemiet lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribētu šajā sakarā minēt vienu citātu, ko nesen ir teicis Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieks Kārlis Vilerts. Viņš ir neitrāls eksperts. Un viņš ir teicis – labāk iedot kādam par daudz nekā kādu aizmirst. Man šķiet, ka šie vārdi ir pilnīgi vietā, jo mūsu sarežģītajā situācijā subsīdijas un pabalsti vienkārši atgriezīsies Latvijas ekonomikā. Tie palīdzēs mūsu tautsaimniecībai. Cilvēki nevar iztērēt šo naudu nekur citur kā Latvijā, un viņi atbalstīs gan mūsu pakalpojumu sniedzējus, gan mūsu tirdzniecību, un šķiet, ka mēs ar to nevis palīdzēsim kaut kādai vienai grupai, bet visiem Latvijas cilvēkiem, visai Latvijas tautsaimniecībai.

Man ir piedāvājums atbalstīt kolēģu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

M. Šteins. Komisijā 5. – deputātu grupas priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputātu Dombrovska, Pimenova, Ločmeles-Luņovas, Papules, Švecovas un Kabanova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 5. priekšlikumu: par – 30, pret – 48, atturas – 2.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 6. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt 14. panta pirmo daļu ar tekstu: “Pašvaldībai ir tiesības izmaksāt atalgojumu saistībā ar dīkstāvi pašvaldību iestādēs un kapitālsabiedrībās strādājošajiem darbiniekiem, kuri esošā situācijā savu pamatdarbu pilnā apjomā neveic.” Šis jautājums īpaši aktuāls attiecībā uz olimpiskajos centros, kultūras iestādēs un izglītības iestādēs strādājošajiem. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Manuprāt, nu, daudzi... daudzi no valdībā esošajiem ministriem 2009. gada krīzē nav piedalījušies. Es domāju... No mūsu frakcijas ir viens deputāts, tas ir Uldis Augulis, kurš 2009. gadā, krīzes laikā, bija ministrs un zina, ko nozīmē strādāt krīzes apstākļos un cik svarīgi ir jēgpilni tērēt naudu krīzes apstākļos.

Kolēģi deputāti, es domāju, šis priekšlikums iezīmē to, ka pašvaldības dīkstāves pabalstu cilvēkiem, kas uz darbu nenāk, varētu maksāt arī samazinātā apjomā, ne pilnā apjomā, un kaut kādā veidā jēgpilni tērētu valsts budžeta līdzekļus, kas pilnīgi noteikti būs vajadzīgi ne tikai šodien, bet arī rīt. Respektīvi, mums šobrīd jau ir jābūt maksimāli taupīgiem, un šis priekšlikums dotu tādu iespēju šo taupību ievērot.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, es uzturu balsojumu par šo priekšlikumu. Gadījumā, ja tas netiks atbalstīts, tomēr aicinu... īpaši Finanšu ministriju... finanšu ministru rūpīgi izvērtēt šo situāciju. Stāstīt to, ka visiem šobrīd ir jāmaksā un nauda ir, un naudas ir daudz... Šodien varbūt naudas pietiek, bet, vai pietiks pēc divām nedēļām un mēneša, tas ir liels jautājums, tāpēc ir jādod iespējas arī pašvaldībām. Šobrīd likumā esošais regulējums nosaka to, ka 100 procentu apmērā tev principā ir jāizmaksā, ja tev iestājas dīkstāve. Dīkstāve ir iespējama, bet 100 procentu apmērā... Un tā ir būtiska atšķirība...

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies.

Debašu laiks beidzies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 6. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 6. priekšlikumu: par – 27, pret – 48, atturas – 2.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 7. – deputātu Liepiņas, Stepaņenko, Papules, Gobzema, Auguļa, Šmita, Naudiņa, Valaiņa, Reiznieces-Ozolas un Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Paredz papildināt likuma 14. pantu ar trešo daļu sekojošā redakcijā: “Par darbinieku šī panta izpratnē ir uzskatāms arī uzņēmuma valdes vai padomes loceklis.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Ļoti žēl, ka komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts, un es arī neguvu tādus skaidrus... nedzirdēju tādus skaidrus argumentus, kāpēc.

Vienīgais – izskanēja, ka valdība par to lems jau pavisam drīz, pēc brīvdienām, pirmdien, Krīzes vadības padomē.

Nu, šeit ir vietā atgādināt, ka uzņēmējiem, tajā skaitā valdes locekļiem, brīvdienu nav. Uzņēmēji šobrīd strādā arī pa naktīm, lai saprastu vispār, kā savākt tos krīzes... tās krīzes radītās sekas, kuras mēs pat vēl nezinām, cik lielas tās būs.

Tā vietā, manuprāt, mēs šobrīd imitējam kaut kādu daļu darbību un kaut kādu daļu lēmumu, bet faktiski ir no uzņēmējiem ļoti maz dzirdēti pozitīvie piemēri, ka patiešām būtu saņemts reāls atbalsts, reāla sapratne un reāli pieņemti lēmumi, kas jau sāk darboties dzīvē.

Kā piemēru minēšu garantijas uzņēmējiem, kuras Altum būtu jāatmaksā. Grūti noticēt, vai tā ir taisnība, ka Altum par šīm garantijām prasa... par šiem aizdevumiem prasa uzņēmēju privātās garantijas. Ja tas ir tā, tad man sāk patiešām likties tas, ko es šodien nedaudz agrāk minēju, ka šis viss, šie atbalsta pasākumi, izskatās pēc fikcijas.

Es nesaprotu! Izstāstiet, kādi ir racionāli iemesli, kādēļ mēs šo lēmumu par atbalstu valdes locekļiem nevaram pieņemt šodien, lai viņiem atbrīvotos nedaudz vieta galvā, lai padomātu par citām problēmām, nevis par to, kā viņiem iespējams uzturēt sevi un savu ģimeni nākamos divus mēnešus.

Laiku apvienot es, man liekas, jau pajautāju. Apvienot debašu laiku, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem nav iebildumu. Debatējiet!

L. Liepiņa. Šādi, manuprāt, var spriest tikai cilvēki... šādus lēmumus pieņemt tie, kas ir ļoti tālu no uzņēmējdarbības, no reālās uzņēmējdarbības... Nevis fiktīvi kaut kādiem ieņemtajiem valdes locekļiem... bet reāli uzņēmēji nesaprot šādus mūsu lēmumus. Šis ir lēmums, ar kuru mums vajadzētu parādīt to, ka mēs ar saviem darbiem esam ne tikai aizkrāsnē, bet patiešām reāli Saeimā varam šos lēmumus pieņemt.

Paldies, un aicinu atbalstīt, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas paredz, ka arī valdes locekļiem un padomes locekļiem tiktu piemērots tas pats atbalsts dīkstāves kompensācijā, jo šobrīd jau daudzi uzņēmumi ir saskārušies ar to, ka, pat ja valdes loceklis ir vienīgais nodarbinātais SIA, viņi nevar saņemt šo atbalstu. Tā ir nopietna nepilnība kopējā atbalsta sistēmā. Tas, kas ir jāsaprot, – Darba likums paredz, ka darba devējs ir vai nu fiziska, vai juridiska persona, darbinieks attiecīgi ir darba ņēmējs un tas var būt arī valdes loceklis. Nereti tiek lietots arguments – jā, daudzi valdes locekļi ir noslēguši pilnvarojuma līgumus, lai nebūtu jāmaksā nodokļi, un tāpēc viņiem šis atbalsts nepienākas.

Patiešām, ja valdes loceklis nav maksājis darbaspēka nodokļus, tad arī to atbalstu nesaņems, jo spēkā esošā kārtība jau paredz, ka atbalsta lielums ir ierobežots – 700 eiro, 75 procenti –, bet tas arī ir sasaistīts ar iepriekš sešu mēnešu iemaksātajiem nodokļiem – vidējo bruto darba algas samaksu – gan sociālajām iemaksām, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli. Līdz ar to, saprotot, ka ļoti daudzi uzņēmumi tiešām ir arī vienas personas uzņēmumi, šis defekts ir jānovērš un jānovērš jau šodien, nevis kaut kad pēc brīvdienām, kad valdībai labpatiksies sanākt kopā un kādus grozījumus veikt. Mēs saņēmām apliecinājumu no Finanšu ministrijas pārstāvjiem, ka valdība ar to strādās, bet saprotiet, ka uzņēmējiem šobrīd katra diena ir no svara, viņiem šodien ir jāpieņem lēmums, ko viņi dara ar savu saimniecisko darbību.

Tā ka aicinu atbalstīt, un tas pēc tam arī netraucē valdībai to praktiski realizēt un pieņemt vēl kādus koriģējošus lēmumus, ja tādi ir nepieciešami, jau ar skaidru deleģējumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Zakatistovam.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Kolēģi! Paldies priekšlikuma iesniedzējiem par objektīvas problēmas identificēšanu. Jā, uzņēmumiem ar mazu darbinieku skaitu, kur īpašnieks, valdes loceklis, ir arī darbinieks, šis regulējums būtu jāmaina, bet tas neattiecas uz visiem uzņēmumiem.

Paldies arī opozīcijai un sadarbības organizācijām, kuri jau pašos krīzes pirmsākumos teica, ka ir nepieciešama krīzes vadības grupa, kurā tad tiek iesaistītas visas puses – gan izpildītāji, gan darītāji, gan nevalstiskās organizācijas un citi –, lai detalizēti izskatītu šos krīzes lēmumus.

Lēmuma ticamības dēļ šādiem lēmumiem ir jānāk tieši no šīs krīzes grupas. Tāda tagad ir izveidota, un tā darbojas. Pagājušonedēļ tika skatīts jautājums par invaliditātes pabalstu saņēmēju... saņēmējiem un viņiem arī tika pieļauta dīkstāves... saņemšana. Tas ir Ministru kabineta noteikumu jautājums, nevis likuma jautājums.

Rindas kārtībā nākamie nākamajā sēdē, kas būs pirmdien, ir mazo uzņēmumu valdes locekļi. Jautājums tiks izskatīts. Tas nav likuma jautājums, tas ir Ministru kabineta jautājums.

Man žēl to teikt, bet es aicinu neatbalstīt, jo šai objektīvajai lietai pareizā vieta, kur atrasties, ir Ministru kabineta noteikumos, nevis likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirmām kārtām ārkārtas situācija nav laiks, kad mēs varam kaut ko vilkt. Mums atkal te nostaigās kāds deputāts Kaimiņš, un tad neviens atkal varbūt trīs nedēļas nevarēs sanākt. Tas ir numur 1.

Numur 2. Krīzes vadības padomei nevajadzēja būt izveidotai pagājušonedēļ, bet jau sen, un šajā vadības grupā vajadzēja būt visiem visu nozaru lielākajiem, kā minimums, uzņēmējiem. Kas tur ir? Ir ierēdņi, kas, ļoti iespējams, nesaprot vispār neko, kā bizness darbojas.

Kas notiks tajā nākamajā nedēļā? Cilvēkiem atkal nav nekas saprotams.

Jums vajadzētu strādāt, koalīcija, daudz operatīvāk. Un tas princips, ka tā ir tikai tāpēc, ka opozīcija jums ir iedevusi priekšlikumu, ka jūs nevarat to atbalstīt, ka jūs lemsiet pēc nedēļas... Nu, beidziet spēlēt koalīcijas – opozīcijas rotaļas, palīdziet cilvēkiem šodien! Tagad ir vajadzīga palīdzība. Vajadzīga palīdzība mazo uzņēmumu valdes locekļiem tagad, no šodienas, nevis pēc nedēļas. Beidziet taisīt fiktīvus palīdzības pasākumus, kas nedarbojas! Cilvēkiem jāpalīdz tagad visiem – visai Latvijas sabiedrībai – no šodienas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šis ir krīzes laiks, kā jūs visi redzat un saprotat, un krīzes laikā tik tiešām, manuprāt, nav pieņemts skaldīt matus par juridisko tehniku, kurai normai, kur kādā brīdī ir vieta. Mēs ļoti labi redzam, kādā veidā šobrīd tiek stiķēti kopā likumi, un, skatoties no perfekcionista viedokļa, arī jūs varēsiet atrast gan šajā likumprojektā, gan iepriekšējā likumā, kuru mēs šodien pieņēmām, ļoti daudz visādu juridisku nepilnību un vēl visu kaut ko.

Tā kā šajā gadījumā Zakatistova kunga viedoklis man šķiet ļoti dīvains tieši tāda iemesla dēļ, ka 14. pants, kuru mēs aicinām papildināt, runā šobrīd par dīkstāves pabalstiem darbiniekiem, un tieši uz valdes locekļiem un padomes locekļiem dīkstāves pabalsts var tikt attiecināts tieši tāpat kā uz darbiniekiem.

Tāpēc man personīgi un maniem kolēģiem šķiet šī atruna vienkārši tāda, ziniet, atruna atrunas pēc, tikai tādēļ, lai šodien šis priekšlikums netiktu atbalstīts. Agri vai vēlu jums nāksies to grozīt likumā un pilnveidot, jo tas likums, par kuru mēs vakar runājām, kurš arī šodien tika pieņemts, tas tāpat ir dublējošs... ar Ministru kabineta rīkojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Koalīcijas kolēģi! Lūgums atcerēties, kā tas bija ar pašnodarbinātajām personām. Opozīcijas deputāti iesniedza priekšlikumu iekļaut pabalstus arī attiecībā uz pašnodarbinātajām personām pirms divām nedēļām. Jums, protams, to vajadzēja noraidīt, tāpēc ka to taču iesniedza opozīcijas deputāti, lai pēc tam ar to nepieciešamo kavējumu (lai neviens nesaprastu, ka jūs uzreiz nokopējāt to, ko piedāvājat pēc būtības, pieņemot opozīcijas deputātu priekšlikumu) jūs tā vai tā to pieņemtu ar valdības lēmumu.

Nu, ko tagad? Jums atkal vajag izlikties, ka – nē, šis ir slikts opozīcijas priekšlikums. Jums vajag to noraidīt, lai pēc tam paši atklātu kādu kavējumu... Nu, kad tas būs – pēc nedēļas, pēc divām nedēļām... Vai to tomēr izdarīt. Vai jūs nevarētu tomēr atzīt, ka šis ir labs priekšlikums, to pieņemt un nekavēt laiku. Tā cilvēkiem tas viss stāsies spēkā daudz ātrāk... nekā tas laika periods, kurš jums ir nepieciešams, lai priekšlikumu noraidītu un pēc tam kaut kā izliktos, ka – nē, nē, mēs to paši esam izdomājuši. Varbūt tomēr vajag beigt šo stulbo spēli, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārtiņam Staķim.

M. Staķis (AP!).

Godātie kolēģi! Arī es uzskatu, ka Covid-19 krīzes skarto uzņēmumu valdes locekļiem, kuri ir maksājuši visus darbaspēka nodokļus, tāpat kā viņu darbiniekiem, ir jāsaņem dīkstāves pabalsti, un to atbalsta arī frakcija “Attīstībai/Par!”.

Es arī biju sagatavojis šādu priekšlikumu šodienas likumprojektā, bet neiesniedzu, saņemot pretī garantiju, ka jau pirmdien tas tiks izskatīts Finanšu ministrijas vadītajā darba grupā. Tam nebūs vajadzīgs Saeimas lēmums, to varēs pieņem Ministru kabinets. Es tiešām ticu, ka tas notiks jau nākamnedēļ. Mēs tam sekosim līdzi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Vai tiešām ir tā, ka mēs apšaubām Saeimas pieņemtus lēmumus? Mani ļoti uzmanīgu darīja Zakatistova kunga tēze par to, ka noraidīt šo priekšlikumu vajag tādēļ, lai saglabātu lēmumu ticamību. Sanāk, ka ticami lēmumi ir tikai tie, kurus pieņem valdība un kurus pieņem šī jaunā Krīzes vadības padome. Es nevaru atbalstīt šādu pieeju.

Es uzskatu, ka Saeima ir likumdevējs, tā ir augstāk stāvošā lēmējinstitūcija Latvijas valstī. Un, ja mēs esam šeit pauduši politisku gribu, tad valdībai tai arī ir jāseko. Mums ir visas tiesības to darīt, un šis ir viens konkrēts piemērs, kur mums ir jāpieņem lēmums, dodot skaidru uzdevumu arī valdībai to īstenot. Lai nebūtu tāpat, kā jau šobrīd mēs nupat diskutējām par azartspēlēm. Saeima nolemj, valdība ne pirkstu nepakustina, lai Saeimas lēmumus īstenotu dzīvē, attaisnojoties ar kādiem it kā nesaprotamiem iemesliem, kādēļ to nevar izdarīt.

Aicinu atbalstīt jau šodien šo normu likumprojektā, un pirmdien valdība...

Sēdes vadītāja. Paldies. Runas laiks beidzies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar, kolēģi! Vispirms lūgšu priekšsēdētāju apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debatējiet!

D. Šmits. Paldies.

Ziniet, tas veids, kā mēs jau kuro nedēļu te cenšamies no Saeimas pārliecināt valdību pieņemt saprātīgus lēmumus tajā ekonomiskā krīzes pārvarēšanas sadaļā, aicinot novērst tajā skaitā acīmredzamas – acīmredzamas! – kļūdas domāšanā un lēmumos, man drusciņ atgādina tādu britu melnā humora seriālu, kur bija tāda epizode, ka restorāna īpašnieks nekādi nevarēja savam jaunajam oficiantam izskaidrot, ka veiksmīgākais veids, kā sākt mazgāt traukus, ir vispirms nomest to paplāti ar traukiem pie izlietnes uz grīdas.

Diemžēl te nav nekādi joki, un tas ir acīmredzami nopietni, jo šī situācija atgādina identisku situāciju tai – kam mēs sniegsim atbalstu: nozarēm vai uzņēmumiem. Mēs Saeimā... uzņēmēju organizācijas, uzņēmēji, centāmies pārliecināt, valdība spītīgi neklausījās. Pēc nedēļas faktiski... de facto atcēla nozaru sarakstus un ieviesa arī atbalstu pārējiem, atzina šo kļūdu. Pagāja nedēļa, vesela nedēļa!

Šodien mēs šo lēmumu nevaram pieņemt, jo, redziet, pirmdien valdība arī lems. Pa vidu atkal, es atvainojos, ir sestdiena un svētdiena. Vai mēs pirmdien pieņemsim... un vai tas stāsies ātrāk par Lieldienām, neviens šodien nevar atbildēt.

Tie komentāri par to, ka šis ir pareizi, šī ir kļūda... Bet tur ir jāskatās, jo, saprotiet, ne attiecībā uz visiem uzņēmumiem ir kritēriji: ir lielāki, mazāki, vidēji, sīki un vēl kaut kādi... Apgrozījums. Tas ir nonsenss! Kāda atšķirība, kādā uzņēmumā cilvēks ir uzņēmies atbildību būt par valdes locekli? Un, kā es teicu iepriekš, uzņēmums bez valdes nevar būt. Mēs tagad sodām Latvijas uzņēmējus, kas uzņemas būt valdes locekļi, pieņemt lēmumus, riskēt ar savu, es nezinu, kapitālu un visu pārējo, tāpēc ka... es nezinu, kāpēc, godīgi sakot!

Šeit ir divas iespējas, kāpēc tas tā notiek. Vai nu mums ir acīmredzama cilvēku, kas izstrādā šādus kritērijus, nekompetence... Ne tikai šajos, arī gada garuma apgrozījumam, arī 150 eiro parādam, kas varbūt vēl ir okay, jo es saprotu, ka kritērijus droši vien izstrādā, teiksim, ministrijas ierēdņi. Bet varbūt tad varētu vismaz aprunāties ar kādu no uzņēmēju vidus, kurš kādā uzņēmumā ir bijis kādreiz valdē, lai saprastu šo specifiku?

Vai ir otra iespēja, par ko jau mana kolēģe Linda Liepiņa teica, un to es negribētu tā iedomāties, bet tas uz to šobrīd jau sāk vilkt, ka mēs uzzīmējam skaistu plakātu, ka mums ir miljards, divi vai trīs – tagad jau tas mainās –, ar ko mēs glābsim Latvijas uzņēmējdarbību šajā krīzē, bet patiesībā mēs izstrādājam šķēršļu virteni, lai šo atbalstu – vai nu tāpēc, ka tās naudas nepietiek, vai citu iemeslu pēc – nesniegtu visiem.

Šis liek šos jautājumus tagad jau uzdot šādā gaismā diemžēl. Es ceru, ka tā nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šis ir klasisks piemērs tam, kā valdība un koalīcija parāda, ka viņiem nav savas idejas, un tas ir vienīgais iemesls, kāpēc tiek atlikts jautājums, jo koalīcija jau nevar atzīt, ka opozīcija strādā efektīvāk, ātrāk un saprot problēmu, jo koalīcijai tāpat šis būs jāizdara. Un tad tiek meklēti kaut kādi attaisnojumi. Tas, ko vajadzētu koalīcijai papildus izdarīt... Nav nekas dzirdēts no premjera Kariņa par PEP, par šo programmu, 750 miljardiem, kas ir Eiropā, kā tā tiks darbināta. Mēs te runājam par sīkumiem, cīnāmies par sīkumiem, lai valdes locekļiem valsts palīdzētu. Bet par lielām lietām pat nav nekādas atbildes, kas būtu jāiekustina jau šodien, šovakar, premjeram un visai koalīcijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, 14. pants jau nosaka pilnvaras Ministru kabinetam rīkoties pēc saviem ieskatiem saistībā ar šo dīkstāves pabalstu piešķiršanu darbiniekiem. Tāpēc vēl jo vairāk mani tiešām izbrīna Staķa kunga dīvainā rīcība, sākumā sagatavojot līdzīgu priekšlikumu un tad atsakoties no tā tikai tāpēc, ka, Staķa kungs, jūsu padotie, jo mēs esam lēmējvara un izpildvara ir mūsu padotie... tikai tāpēc, ka jūsu padotie, jūsuprāt, pieņems to lēmumu efektīvāk nekā jūs pats. Tā tiešām ir atzīšanās pilnībā bez... pilnīgā bezspēcībā un bezjēdzīgumā.

Mēs kā parlaments, lēmējvara, varam šodien pieņemt to likumu, un tas var šodien... nākamo pirmdien jau stāties spēkā tad, kad Levita kungs parakstīs likumu, un tad arī uzņēmējiem būs informācija par atbalstu, nevis kaut kādus sapņus... cerēt uz kaut kādiem sapņiem, kaut kādiem solījumiem, Staķa kungs. Man tas šķiet...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runas laiks ir beidzies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien! Drīkst uzreiz apvienot debašu laikus? Lūgt apvienot?

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu, debatējiet!

R. Ločmele-Luņova. Labdien!

Es domāju, ka šeit šodien tiešām nav sāncensība par zelta medaļu, kurš dabūs to zelta medaļu par to, ka viņš pirmais ieviesīs normu, kura tiešām ir nepieciešama mūsu Latvijas cilvēkiem.

Par ko ir bažas? Es domāju, uz šodienu nav nevienam... Visiem ir skaidrs, ka, piemēram, mikrouzņēmumu valdes locekļi, vienlaicīgi darbinieki un īpašnieki, ir tie cilvēki, kuri tiešām varētu ar pilnām tiesībām pretendēt uz šo dīkstāves pabalstu.

Ir bažas par SIA valdes locekļiem? Kādas bažas? Mums ir noteikti griesti – 700 eiro. Vēl vairāk! Mums ir noteikti griesti procentuāli 75 procenti no iepriekšējās algas. Jūs varētu iedomāties kaut vienu valdes locekli, kurš pelna vairāk par pusotru tūkstoti, kurš pats brīvprātīgi pieteiksies dīkstāves pabalstam ar 700 eiro griestiem? Tie tiešām ir tie cilvēki, kuriem viss stāv pašlaik, nav nekādu ienākumu, un viņi domā tikai par to, kā izdzīvot.

Runājot par to, vai piešķirt vai ne, likumā... ar likuma spēku... Vēl vairāk, ja tas sakrīt ar valdības un Krīzes vadības padomi... ar šo domu, kāpēc to neizdarīt pašlaik un likumā?

Jūs varat iedomāties vienkārši... Vientuļš vecāks, vienalga, sieviete vai vīrietis ar bērnu, un 700 eiro Rīgā, ja viņi īrē dzīvokli. 300 – īrei, plus komunālie, paliek 200 eiro. Es domāju, tas ir kaut kas, ko tiešām mēs nevaram atļauties.

Skatoties uz to, kas notiek, man ir iespaids, ka valdība rīkojas vienkārši tā – ir nauda, piemēram, tie ir divi miljardi, okay. Viņi tagad skatās: “Ahā... Pirmais solis, paskatīsimies, cik pieteiksies.” Pieteicās par maz, labi, varam tālāk, tālāk un tālāk.

Bet par visu... Kamēr valdība sper šos solīšus, desmitiem cilvēku ir uz infarkta robežas, uz infarkta... Mūsu biznesam drīz kopumā, it īpaši sīkajam un vidējam biznesam, būs masveida infarkts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, deputāti Feldmans, Jurašs, Znotiņš, Mārtuža un Eglītis lūdz turpināt šā gada 3. aprīļa trešo ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.

Turpināsim sēdi.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Runājot par šo problēmu, ka valdes locekļi, tai skaitā mikrouzņēmumos, nav pašreiz uzskatāmi par darbiniekiem... Tieši šodien pirms apmēram... ap pusdienlaiku formātā, kur piedalījās arī Ministru prezidents un finanšu ministrs, tieši arī aktualizēja šo problēmu, un jaunie konservatīvie saņēma solījumu, ka šis jautājums tieši par... pēc iespējas lielāku... Bet, protams, primāri sākot ar mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, šie valdes locekļi šajos uzņēmumos tiks... šī daļa, vismaz lielākā daļa, tiks iekļauta kā darbinieki. Tas tiks izskatīts jau pirmdien, lai jau nākamās nedēļas laikā Ministru kabineta noteikumu līmenī problēma tiktu atrisināta.

Tāpēc tieši šis priekšlikums diemžēl, lai vai cik – un es ticu, ka ir laba... ar labām domām iesniegts –, tas paredz arī... nu, tas nav atbalstāms, jo arī paredz, piemēram, šo padomes locekļu iekļaušanu, atzīšanu kā darbiniekus dīkstāves pabalsta saņēmēju saņemšanas ziņā. Nu, cik man zināms, padomes veidot uzņēmumiem nav obligāta prasība Latvijā saskaņā ar Komerclikumu. Ir, protams... Savukārt valde... valde gan ir obligāta institūcija, un tāpēc mēs, jaunie konservatīvie, iestāsimies tieši par valdes locekļu pretendēšanu uz dīkstāves atbalstiem... atbalstu.

Tāpēc mums nav tieši šis priekšlikums atbalstāms, bet es ceru – un tas arī nav likumā jārisina, bet Ministru kabineta noteikumu līmenī –, es ceru, ka nākamnedēļ mēs... ka tas tiks valdībā atrisināts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Ir diezgan savdabīgi klausīties atrunas par to, kas ir galvenais: Saeimas lēmums, likumdevēja līmenis vai Ministru kabineta noteikumi. Ārkārtas situācija šobrīd nav atcēlusi Satversmi, nav atcēlusi Saeimu kā lēmējinstitūciju.

Un, ja Saeimā šobrīd arī tikko runātājs, kas it kā tur slavināja sevi – ko tik visu nedarīs –, var pateikt, ka viņi jau arī principā kaut ko atbalsta, tad es aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt. Ministru kabinets jau pirmdien varētu izstrādāt tālākus, sīkākus soļus, ko te solīja vairāki koalīcijas pārstāvji, lai pēc tam, to publicējot ar novēlošanu vai ilgāku laika posmu arī attiecīgi “Latvijas Vēstnesī”, visi cilvēki uzzinātu par to, kas tad ir atbalstāms vai nav atbalstāms. Viena lieta.

Otra lieta. Nedomāju, ka ārkārtas situācija ļauj ne tikai neievērot loģisku pakāpenību starp likumdevēju un izpildvaru, bet arī dod tiesības atsevišķām ministrijām, lai arī tas rīkojumos parādās, runāt vairāk... par vairākām lietām, kas ir... un ietver vairāk nekā tikai vienas nozares ministrijas lietas. Īpaši, ja mēs runāsim vēlāk arī par izglītību.

Trešā lieta. Šie valdes locekļi, kas ir viens cilvēks, būtībā ļoti daudz ir jauni cilvēki, jaunie uzņēmēji. Padomājiet par to, ka jūs šo jauno cilvēku uzņēmējdarbību pārtraucat savas nemākulīgās iztirzāšanas, nespējas dēļ. Jūs šobrīd tiešām graujat cilvēku kopējo uzticību Saeimai, izvirzāt atsevišķu partiju intereses: es darīšu tā vai citādi.

Iepriekšējā runātāja teksts ir pilnīgi nepieņemams ne tikai krīzes situācijā, bet īpaši krīzes situācijā.

Aicinu atbalstīt un izlasīt, kas ir priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Visa šī saruna, kas starp mums visiem šodien te ir izvērtusies, –ko vajadzētu darīt, kas augstāks... Protams, Saeimas lēmums viennozīmīgi ir augstāks, un tas dod kaut kādas garantijas tam, ka kaut kas tiešām arī notiks. Šie opozīcijas priekšlikumi, par kuriem mēs runājam... nu, mēs sniedzam tos diezgan laikus un tomēr cenšamies paredzēt tās situācijas un būt soli priekšā.

Šobrīd valdība diemžēl – diemžēl! – ļoti daudzos jautājumos iet soli atpakaļ un ķer problēmas no... skrien tām pakaļ tad, kad tās jau notikušas. Šis ir tas laiks, kad, manuprāt, vajadzētu risināt problēmas vēl pirms tās ir sākušās. (Starpsauciens.) Un šādā... Šādā veidā, kā valdība šobrīd risina problēmas... Manuprāt, tā pašslavināšana, ka visa krīze tiek ļoti veiksmīgi vadīta, nu, beigsies ar lielu krahu, jo ir daudzi problēmjautājumi.

Es runāju ar bijušo aizsardzības ministru par daudziem jautājumiem aizsardzības jomā. Nu neizskatās, ka būtu viss pareizi izdarīts un laikus izdarīts. Daudzas lietas, par kurām Bergmaņa kungs runāja jau pirms vairākām nedēļām, – tikai šodien par tām tiek pieņemti lēmumi.

Par šiem un citiem jautājumiem arī opozīcija jau runāja laikus. Koalīcijas augstprātība šeit īsti nav vietā. Būtu tomēr laikus jāieklausās un, apsteidzot problēmas, jāpieņem... Ieklausieties tajā, ko teica Ločmeles-Luņovas kundze – uzņēmēji šobrīd ir uz infarkta robežas, nezina, kā glābt biznesu, bet viņiem saka: “Mēs šodien pusdienas laikā tikāmies.”

Nu, kolēģi! Mediķi pirms gada arī saņēma solījumu par to, ka viņiem būs algas pielikums, un pēc tam ieraudzīja, kas notika budžetā, lielākajā budžetā! Tā ka, kolēģi, apsteigsim notikumus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Šo jautājumu tagad jau plaši diskutējam, mazliet izejam arī ārpus paša priekšlikuma rāmja.

Kā jau Staķa kungs minēja, Ministru kabinets jau pirmdien ir apņēmies risināt šo jautājumu – attiecībā uz valdes locekļiem. Protams, paliek jautājums, par padomes locekļiem, bet to arī var skatīties.

Šeit būtu arī jautājums, ko arī Ministru kabinets varētu izskatīt... Jau te minēja, ka ļoti daudzi gados jauni cilvēki ir valdes locekļi, uzņēmēji. Mēs zinām, ka diezgan daudzos gadījumos paši uzņēmumu īpašnieki ir arī valdes locekļi. Varbūt arī varētu izskatīt jautājumu par dividenžu izmaksāšanu ārkārtas situācijas laikā, jo esošais regulējums ir tāds, ka dividendes uzņēmuma īpašniekam var izmaksāt tikai vienreiz gadā – pārskata gada noslēgumā. Ja šādu iespēju dod, tas varbūt atvieglotu dažiem uzņēmumiem, kuru īpašnieki ir uzņēmumu valdes locekļi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

M. Šteins. 7. – deputātu grupas priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Liepiņas, Stepaņenko, Papules, Gobzema, Auguļa, Šmita, Naudiņa, Valaiņa, Reiznieces‑Ozolas un Ločmeles-Luņovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par 7. priekšlikumu: par – 30, pret – 43, atturas – 5.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 8. – deputātu Dombrovska, Pimenova, Ločmeles-Luņovas, Papules, Švecovas un Kabanova priekšlikums paredz papildināt likumu ar jaunu 14.¹ pantu šādā redakcijā: “Dīkstāves pabalstu dīkstāves periodā izmaksā pašnodarbinātai personai, kuras saimniecisko darbību ir skārusi krīze, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 1000 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts), bet ne mazāk kā 300 euro par kalendāra mēnesi.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet!

V. Dombrovskis. Augsti godātie kolēģi! Mums te jūsu valdības... Mūsu valdības premjers mums ļoti plaši stāstīja par to, ka valdības stratēģija visā šajā krīzē ir tāda, ka mums vajag, kā viņš saka, pārziemot šo krīzi. Mēs saprotam, ka visa tā sociālā distancēšanās... tai ir ļoti augsta ekonomiskā cena. Tās rezultātā vairākiem uzņēmumiem krīt apgrozījums, tie ir spiesti vai nu atlaist darbiniekus, vai viņiem samazināt atalgojumu, atlaist. Un nodokļu ieņēmumi jau arī krīt. Nodokļu ieņēmumi samazināsies valsts pārvaldē ļoti, ļoti būtiski.

Kolēģi, runājot par to pārziemošanu, jums ļoti drīz vajadzēs skaidrot cilvēkiem savu ļoti atšķirīgo pieeju attiecībā uz... no vienas puses, valsts pārvaldi, kura... neskatoties uz to, ka nodokļu ieņēmumi krīt, neviens valsts pārvaldē strādājošais netiek atlaists no darba, neviens netiek nosūtīts uz dīkstāves pabalstiem ar to maksimālo... 75 procenti no algas ar maksimālo summu 700 eiro un tā tālāk... Neviens no valsts pārvaldes, ieskaitot, kolēģi, arī jūs... neskatoties uz to, ka jūsu, tā teikt, ieņēmumi, nodokļu ieņēmumi krīt.

Bet attiecībā uz privāto sektoru, uz tiem, kas strādā privātajā sektorā, attiecībā uz tiem, kas rada tos nodokļus, pateicoties kuriem arī jums un valsts pārvaldei tiek maksātas algas, jūs piemērojat visus tos pavisam savādākos pārziemošanas nosacījumus. Viņiem kaut kas ir jāpierāda – vai viņi kaut ko pagātnē ir iesnieguši, maksājuši, nav maksājuši, viņiem ir griesti un tā tālāk. Rezultātā viņiem tiek radīta situācija... Vēlreiz – tiem, kas sagādā līdzekļus jūsu uzturam, jūsu iztikai, jūs faktiski atstājat situāciju, kurā to līdzekļu pavisam drīz nebūs.

Tāpēc pēc būtības šis priekšlikums un vairāki citi saka – mums ir nepieciešams cilvēkiem tajos dīkstāves pabalstos maksāt vismaz minimālo summu 300 eiro mēnesī neatkarīgi no tā, cik daudz nodokļu viņi ir samaksājuši vai nav samaksājuši, kādas atskaites viņi ir iesnieguši vai nav iesnieguši. Jūs, protams, to šodien neatbalstīsiet, tāpat kā jūs neatbalstāt nevienu no opozīcijas priekšlikumiem.

Bet atcerieties manus vārdus – pavisam drīz jums cilvēkiem vajadzēs skaidrot, kāpēc jūs te esat izvēlējušies absolūti pilnīgi pasargāt valsts...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runas laiks beidzies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, es gribētu pievienoties Dombrovska kungam. Šis priekšlikums, protams, paredz zināmas garantijas iedzīvotājiem... bet tai skaitā arī par valsts pārvaldi. Valsts pārvaldē šajā laikā... Viens no iepriekšējiem priekšlikumiem... un tāpēc es jo īpaši gribu, lai kāds tomēr ieklausās tajā, kas skar valsts pārvaldi. Es biju iesniedzis tieši par pašvaldībām un pašvaldībās esošo valsts pārvaldi.

Pavisam... Tiešām ļoti drīz visa Saeima... mēs sēdēsim šajos kabinetos un pieņemsim ļoti grūtus lēmumus, tāpēc jau šobrīd – jau šobrīd! – ir jārada tas, lai šie lēmumi, kuri tiks jāpieņem, būtu mazāk sāpīgi. Kā to panākt? Attiecībā tieši par to, ko minēja Dombrovska kungs, tas ir, par valsts pārvaldē strādājošajiem. Vai tiešām neviens cilvēks šobrīd nav aizsūtāms dīkstāvē? Pašvaldībās ir ļoti daudz cilvēku, kuri jāsūta dīkstāvē... šobrīd iestādēs, kuras nestrādā. Vai tiešām jāapmaksā 100 procentu apmērā šī dīkstāve? Cilvēki šobrīd ir mājās. Varbūt pieņemt šādus vieglākus, mazāk sāpīgus jautājumus jau šobrīd būtu pareizi... un pēc tam, lai būtu... šos smagākos lēmumus, lai tie nebūtu tik smagi?

Es aicinu visus kolēģus par šīm lietām aizdomāties un nākt ar risinājumiem, bet risinājumi jau šobrīd, es gribu noteikti teikt... manējo priekšlikumu, kuru es iepriekš biju iesniedzis, jūs neatbalstījāt. Un principā tas uz vienu periodu jau ir par vēlu.

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt 8. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es domāju, ka šeit jārunā skaidra un tieša valoda. Šī krīze nozīmē to, ka valsts sektora aparāts, galvenokārt ierēdniecība, arī tajā skaitā virkne pašvaldību darbinieku, atrodas labi apmaksātā atvaļinājumā, bet tiem, kas strādā privātajā sektorā un faktiski rada nodokļus, lai visi, tajā skaitā mēs, deputāti, saņemtu algu, mēs tagad liekam dažādus priekšnoteikumus, kaut kas viņiem jāizpilda, kaut kas nav jāaizpilda, un tad viņi dabūs, un tad viņi nedabūs.

Es domāju, ka ir jāattopas visai valdībai, visai koalīcijai. Ja mēs šodien nepalīdzēsim visiem tiem cilvēkiem, kas strādā privātajā sektorā, tad pēc diviem trim mēnešiem labākajā gadījumā šeit sāks uzplaukt noziedzība, sliktākajā gadījumā cilvēki būs ielās. Jūs to nesaprotat?

Lielākā daļa valsts pārvaldes šobrīd vienkārši ir apmaksātā valsts atvaļinājumā, sēž mājās un, es atvainojos, kasa vienu vietu. Par to viņi saņem pilnu atalgojumu, kamēr mēs šeit cīnāmies par cilvēkiem, kas saņems grašus, un viņiem pirms tam vēl būs atskaites jāiesniedz, lai jūs, kungi, pārbaudītu, vai viņi pareizi ir iesnieguši vai nav pareizi iesnieguši. Vai tā ir palīdzība Latvijas tautai – Latvijas tautai, kas tūlīt, aprīlī, paliks bez naudas? Mēs ļoti labi zinām, ka lielākā daļa sabiedrības var iztikt vienu mēnesi un nav viņiem vairāk iekrājumu.

Attopieties, koalīcija! Palīdziet cilvēkiem tagad! Vēlāk būs par vēlu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Paldies. Es šobrīd neveidošu plaisu starp cilvēkiem, kas strādā valsts pārvaldē un citos uzņēmumos. Un tomēr vienu plaisu gan šobrīd redz diskusijas gaitā – valdība gribētu, lai sāpīgos lēmumus pieņem Saeima, bet populāros lēmumus, atgriežoties pie iepriekšējā priekšlikuma, lai pieņem Ministru kabinets. Šādu liekulību nevar atbalstīt Saeimas telpās (Aplausi.), tādēļ es aicinu šos sāpīgos lēmumus, Zakatistova kungs un tie tur slavenie, kas lielajā zālē sēž, lūdzu, pieņemiet atbilstīgo ministriju kārtībā, jo iepriekšējās krīzes precedents un atmiņa rāda, ka to var izdarīt Ministru prezidents.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...? Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis 8. – deputātu grupas priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputātu Dombrovska, Pimenova, Ločmeles-Luņovas, Papules, Švecovas un Kabanova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skatītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Kolēģi! Balsošanas rezultāts par 8. priekšlikumu: par – 28, pret – 49, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies, priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 9. – deputātu Dombrovska, Pimenova, Ločmeles-Luņovas, Papules, Švecovas un Kabanova priekšlikums paredz papildināt likumu ar jaunu 14.² pantu šādā redakcijā: “Dīkstāves pabalstu dīkstāves periodā izmaksā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, komercsabiedrību, mikrouzņēmumu valdes locekļiem, kuru saimniecisko darbību ir skārusi krīze, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek kompensēta atlīdzība līdz 75 procentiem no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 1000 euro par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts), bet ne mazāk kā 300 euro par kalendāra mēnesi.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Tā kā jūs esat jau noraidījuši līdzīgus priekšlikumus, es netērēšu ne savu, ne jūsu laiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Balsosim!

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputātu Dombrovska, Pimenova, Ločmeles-Luņovas, Papules, Švecovas un Kabanova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Kolēģi! Balsošanas rezultāts par 9. priekšlikumu: par – 26, pret – 49, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 10. priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Dombrovskis, Pimenovs, Ločmele-Luņova, Papule, Švecova un Kabanovs, paredz papildināt likumu ar jaunu 14.³ pantu šādā redakcijā: “Dīkstāves pabalsti šā likuma 14., 14.¹, 14.² pantā paredzētos gadījumos tiek piešķirti neatkarīgi no pretendentu nodokļu parādiem iepriekš samaksāto nodokļu apmērā. Dīkstāves pabalstu piešķir arī personām, kuras saņem invaliditātes pensiju.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es gribētu uzdot jums tādu, iespējams, retorisku jautājumu. Vai valdībā, jūsu veidotā valdībā, bloks, kurš atbild par cīņu ar vīrusa izplatīšanos, veselības ministre un tā tālāk, vai tas vispār komunicē ar to bloku, kas veido šo ekonomisko politiku? No visa izskatās, ka komunikācija tā īsti nenotiek.

Jo no tā bloka, kas nodarbojas ar vīrusa izplatības novēršanu, būtu loģiski... kā saka premjers cilvēkiem – palieciet mājās! Sēdiet mājās! Bet, lai cilvēki paliktu mājās, īpaši tie, kas ir zaudējuši darbu un cenšas pretendēt uz dīkstāves pabalstiem, viņiem ir nepieciešami pietiekami līdzekļi, lai viņi varētu sēdēt mājās, maksāt komunālos rēķinus, lai viņi varētu atļauties nopirkt pārtiku gan sev, gan saviem ģimenes locekļiem.

Jo, ja viņiem šādu līdzekļu nav vai nebūs, viņi nesēdēs mājās. Tad nekādas karantīnas nebūs. Tad cīnīties ar vīrusa izplatīšanos būs ļoti, ļoti grūti, kolēģi! Kāpēc tas valdības bloks, kas nodarbojas ar ekonomisko politiku, izmanto šo krīzi (jo savādāk es to nosaukt nevaru), lai savestu kaut kādus rēķinus ar tiem, kas, viņuprāt, nepietiekami labi ir maksājuši nodokļus, kuriem ir uzkrājušies kaut kādi nodokļu parādi, kuri nav iesnieguši kaut kādus dokumentus Valsts ieņēmumu dienestam?

Tad uz tā pamata tur vesels saraksts ar kritērijiem, kurus neizpildot cilvēks nevar pēc būtības saņemt dīkstāves pabalstu. Tāpēc jūs paši veidojat situāciju... Tas ir laika jautājums, kad šie cilvēki nesēdēs mājās. Viņi nepaliks mājās tāpēc, ka viņiem vajadzēs kaut kur meklēt līdzekļus savai iztikai.

Sēdes vadītāja. Paldies. Runas laiks ir beidzies.

Lūdzu, ieslēdziet... Debates slēdzu.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gundaram Daudzem, kurš vēlas runāt par procedūru.

G. Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums nav balsojams, jo tas atsaucas uz 8. un 9. priekšlikumu, ko mēs neatbalstījām.

Sēdes vadītāja. Debates par to bija iespējamas. Balsojam? Nav balsojams.

Komisijas vārdā – Mārtiņš Šteins.

M. Šteins. 10. – deputātu grupas priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojams.

M. Šteins. Nav arī balsojams.

Sēdes vadītāja. Paldies. Turpinām.

M. Šteins. 11. ir deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz papildināt 19. pantu ar šādu tekstu: “Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldība var iesniegt ministrijai pieprasījumu papildu finansējuma piešķiršanai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” par pasākumiem valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai sakarā ar Covid-19 izplatības ierobežošanas veikšanu.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, šis priekšlikums arī būtu tā kā solis... solis, lai jau ātrāk mēģinātu apsteigt šo tuvojošos problēmu. Es esmu pilnīgi drošs, ka būs pašvaldības, būs teritorijas, kurām šīs krīzes laikā būs nepieciešama kāda papildu palīdzība. Un būtu labi, ja jau laikus sagatavotu noteikumus, kritērijus, lai pašvaldības varētu pirmām kārtām iedrošināt ar to, ka valsts ir gatava palīdzēt kādai konkrētai teritorijai, ja nonāk kaut kādās problēmās, un radīt priekšnosacījumus tam, ka valdība ir gatava palīdzēt. Un jau sakārtot šo jautājumu uzreiz, nevis gaidīt, kad būs kāda problēma, un to risināt, kad tā problēma ir iestājusies.

Šis būtu preventīvs priekšlikums, kas raidītu divus ļoti svarīgus signālus. Vienu – to, ka pašvaldības var rēķināties ar valdības atbalstu un ir noteikumi, kādā veidā kurš var iet un saņemt šo atbalstu. Un otru – valdība ir gatava sniegt atbalstu. Šobrīd tāda regulējuma nav.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, es arī jau šobrīd aicinu paredzēt kādu drošības buferi pašvaldībām, jo situācijā (un par to arī runāja iepriekšējie kolēģi... iepriekšējo priekšlikumu kontekstā)... situācijā, kad cilvēks pats par sevi nespēj parūpēties un kad valsts par viņu neparūpējas, pie kā vēršas iedzīvotājs? Pie pašvaldībām. Un pašvaldībām būs jābūt gatavām nodrošināt sociālo atbalstu visiem tiem, kas noteikti rindām pie viņiem vērsīsies nākamajos mēnešos.

Jūs noteikti arī liela daļa esat redzējuši, ka 29 procentiem Latvijas iedzīvotāju vispār nav uzkrājumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas sakāms?

M. Šteins. Komisijā 11. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli, mēs tūlīt atgriezīsimies.

Dosim vārdu deputātei Danai Reizniecei-Ozolai. Iespējams, ka tika traucēti sakari.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Pabeidzot domu, – 40 procentiem Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu ir tik daudz, ka nevar pat trīs mēnešus izdzīvot. Un, ja šobrīd jau mēs redzam, ka valdībai ir nodoms pagarināt ārkārtas situāciju, tas nozīmē, ka vienai lielai sabiedrības daļai tiešām nebūs izdzīvošanas līdzekļu, viņi vērsīsies pie pašvaldībām. Pašvaldībām, iespējams, būs nepieciešama valsts palīdzība, ņemot vērā to, ka nodokļu ieņēmumi noteikti kritīsies iedzīvotāju ienākuma nodokļa formā arīdzan nākamajā mēnesī.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo Valaiņa kunga priekšlikumu, lai pašvaldības varētu rēķināties ar valsts atbalstu, ja tāds būs nepieciešams.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi, es ļoti nopietni aicinu ieklausīties gan tajā, ko teica Viktors Valainis, gan tajā, ko tikko teica Dana Reizniece-Ozola. Jo tiešām var gadīties, ka pašvaldībām būs jāaizņemas, bet ir arī otra lieta. Un es aicinu skatīties gan uz šo priekšlikumu, gan uz nākamo Viktora Valaiņa priekšlikumu.

Nākamajā priekšlikumā ir runa par to, ka tajās situācijās, kad Valsts kasē, iespējams, varētu sākt trūkt līdzekļu, kad finanšu ministram tiek dotas tiesības ierobežot līdzekļu izmaksu no Valsts kases... bet tādā gadījumā, ja šajā priekšlikumā neiedod iespēju Valsts kasē pašvaldībām aizņemties, tad tajā nākamajā priekšlikumā vajadzētu ņemt vērā, ka nedrīkstētu ierobežot pašvaldību tiesības lietot tos līdzekļus, kas tām Valsts kasē ir.

Un līdz ar to es aicinu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan nākamo, jo tie ir skatāmi kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis 11. deputāta Valaiņa priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Kolēģi! Balsošanas rezultāts par 11. priekšlikumu: par – 29, pret – 45, atturas – 4.

Sēdes vadītāja. Paldies, priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 12. – deputāta Valaiņa priekšlikums paredz izteikt 21. pantu sekojošā redakcijā: “Finanšu ministram, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums, ir tiesības dot rīkojumu Valsts kasei noteiktam periodam noteikt kontu lietošanas ierobežojumus, izņemot pašvaldību kontus, ja valsts budžeta nodokļu un nenodokļu faktiskie ieņēmumi attiecībā pret attiecīgajā periodā paredzētajiem ieņēmumiem būtiski samazinās vai Valsts kases naudas līdzekļu kontos nav pietiekama līdzekļu apjoma, lai segtu nākamajam mēnesim plānotās maksājumu saistības.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es esmu... arī zinu, ka finanšu ministrs pašvaldībām ir apsolījis to, ka pašvaldību budžeti paliks neskarti un netiks ietekmēti. Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi šajā brīdī, jo pašvaldības tomēr ir tā primārā vieta, kurai jebkādi iedzīvotāju pakalpojumi tieši būs jānodrošina. Un šis būs tas brīdis, kad pašvaldībām būs īpaši liela atbildība.

Jau šobrīd pašvaldībām ir jāpārskata budžeti, jau šobrīd tas tiek darīts, jau šobrīd tiek plānots un tieši tiek paredzēts dažādu sociālo pakalpojumu pieaugums un citi jautājumi, kas principā maina pašvaldību darbību jau šobrīd.

Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai arī finansējums, ar kuru strādā, būtu paredzams un lai varētu ar šiem izaicinājumiem maksimāli veiksmīgi cīnīties.

Protams, efektīva pārvalde un efektīvs līdzekļu izlietojums arī ir tas, kas būtu jādara. Kā jau minēju, šobrīd pašvaldībām īsti iespējas nav par ierēdniecību, par cilvēkiem, darbiniekiem, kas strādā, un par darbiniekiem, kas nestrādā... saglabāsies šobrīd vienāda attieksme, kas, manuprāt, nav pareizi. Un tā būs publisko līdzekļu izšķērdēšana šajā laikā... kas notiks aprīlī. Te lēmumu vajadzēja pieņemt jau uzreiz.

Bet par šo priekšlikumu – tas iedotu garantijas pašvaldībām par to, ka tās var lemt un cīnīties ar krīzi budžeta ietvaros un ka budžeti netiks apgraizīti. Tas, manuprāt, ir ļoti svarīgi. Un aicinu apzināties pašvaldību lomu šobrīd šajā krīzē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 12. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Kolēģi! Balsošanas rezultāts par 12. priekšlikumu: par – 29, pret – 49, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. Arī 13. ir deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz izteikt 25. pantu šādā redakcijā: “Par jaunu valsts aizdevumu izsniegšanu un to nosacījumiem vai jau izsniegto valsts aizdevumu līgumu nosacījumu un ar to saistīto nodrošinājumu līgumu nosacījumu maiņu, nepasliktinot nosacījumus aizņēmējiem, ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai lemj Ministru kabinets. Ministru kabinetam ir tiesības palielināt likumā “Par valsts budžetu 2020. gadam” noteikto valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu.” Šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 14. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 15. ir deputātu Juraša, Benhenas-Bēkenas, Jansona, Skrides un Kozlovska priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojekta 4. pantā ietvertos pantus ar jaunu 36. pantu šādā redakcijā: “Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt elektroniski, parakstot atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma 3. panta prasībām.”

Un otrā daļa: “Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos ierakstu par pieteikuma saņemšanu, ja tas iesniegts elektroniski, attiecīgā pieteikuma reģistrā veic tikai saņēmējs.” Komisijā 15. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 16. – deputātu Juraša, Benhenas-Bēkenas, Jansona, Skrides un Kozlovska priekšlikums komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 17. – finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 18. – deputātu grupas, kurā ir Dombrovskis, Pimenovs, Ločmele-Luņova, Papule, Švecova un Kabanovs... kas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu 37. pantu šādā redakcijā: “Šā likuma darbības laikā komercbankām ir aizliegts celt procentu likmes.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Grupas vārdā es jums vēlos pateikt sekojošo. Jums, iespējams, jūsu kolēģi no valdības un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ir izstāstījuši, ka tie... vidējās summas, kuras tiek izmaksātas tā saucamajos dīkstāves pabalstos, ir mazāk nekā 300 eiro uz cilvēku. Es domāju, ka atbilde uz jautājumu, vai ar šādu summu iespējams izdzīvot, nu, šī... šis jautājums ir retorisks, vai ne? Tātad var izdarīt secinājumu. Ko darīt cilvēkam? Doties meklēt kredītus. Tātad jūs faktiski... jūs cilvēkus dzenat pie augļotājiem. Šeit ir priekšlikums neļaut augļotājiem celt procentu likmes. Vai nu, piemēram, arī gadījumos, kad uzņēmumi vēlas pārstrukturēt kredītu un tiem bankā (nu, šādi ir dzirdēts ļoti bieži) saka: “Labi, bet tad mēs jums pacelsim kredītu procentu likmes.” Priekšlikums – krīzes laikā aizliegt bankām celt procentu likmes.

Nu, kolēģi, ja... pakonsultējieties, lūdzu, ar savu sirdsapziņu, nevis ar koalīcijas līgumu. Lūdzu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, es domāju, ka šis priekšlikums ir īpaši aktuāls arī uz tā fona, ka paralēli tiek virzīta iniciatīva par to kredītu norakstīšanu, kas tika aizņemti līdz 2008. gadam un par kuriem redzams, ka šo 11 gadu laikā kredītņēmējs nav spējis norēķināties. Šī iniciatīva ļoti daudz jautājumu uzdod par to, vai kādam, kas godprātīgi ir nomaksājis kredītus un kas arī šobrīd turpina maksāt, nu... vai pret viņu izturas tikpat godīgi kā pret tiem, kas nav šīs saistības veikuši. Līdz ar to, ņemot vērā, ka atkal ir krīzes situācija un ir ļoti daudz gadījumu, kad tiešām ir mēģinājumi pārstrukturēt savus kredītus, šādā situācijā jau tagad bankām preventīvi vajadzētu domāt par palīdzību iedzīvotājiem, nevis par procentu likmju celšanu.

Līdz ar to es arī no savas puses aicinu atbalstīt šo iniciatīvu, jo tad būs tā sajūta, ka likumdevējs godīgi grib atbalstīt iedzīvotājus tajā otrajā iniciatīvā par parādu norakstīšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirmkārt, kredītprocentu likmes ir jāaizliedz pacelt.

Otrkārt, ir jāaizliedz ārkārtas situācijas laikā veikt jebkādas piedziņas.

Treškārt, ir jāaizliedz veikt piedziņas arī pēc ārkārtas situācijas, kad var piedzīt faktiski gandrīz visu atalgojumu. Tas dzen cilvēkus melnajā ekonomikā. Maksimums 20 procenti no atalgojuma. Tas cilvēkus motivēs atgriezties, kā saka, baltajā ekonomikā.

Vēl viena lieta, kas ir jāizdara, – ir jāaizliedz izlikt cilvēkus no mājām šajā laikā, kamēr ir ārkārtas situācija. Tāpat ir jāpanāk, kā tas notiek normālā pasaulē, ka tiek iesaldēti komunālie maksājumi, ka tiek iesaldēti īres maksājumi. Šajā laikā ir jāpalīdz katram cilvēkam, jo katrs Latvijas iedzīvotājs ir cietis no krīzes. Tas ir jāizdara koalīcijai, un tas koalīcijai ir jāizdara nevis post factum, kad būs par vēlu, bet šovakar... šovakar, vēlākais, pirmdien.

Pilnībā atbalstu priekšlikumu, bet ar to vēl būs par maz. Ne tikai kredītprocentu likmes, bet jāaizliedz veikt jebkādas piedziņas šajā laikā, jāaizliedz bankām uzteikt līgumus. Tas, ko bankas varēs darīt, ja tām būs tiesības uzteikt līgumus, izraisīs domino efektu. Saprotiet taču, kā tas biznesā notiek! Tāpēc to nedrīkst šobrīd pieļaut. Ja jūs to pieļausiet, būs tālāks domino efekts ne tikai no šīs krīzes situācijas, bet būs jauna papildu krīze.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, man īsti nav skaidrs, kādēļ komisija un kādēļ koalīcija neatbalsta, manuprāt, tik ļoti labu priekšlikumu. Iespējams, valdība arī šo skatīs pirmdien, iespējams, koalīcijai ir kaut kāds cits plāns. Bet tad pastāstiet par to. Jo tas, ko iepriekš minēja Kariņa kungs, ka valdība ir tikusies ar komercbanku vadībām un vienojusies par kaut kādiem atsevišķiem pasākumiem no banku puses par labu kredītņēmējiem, diemžēl vairākos gadījumos neatbilst patiesībai. Un es konkrēti gribētu minēt Luminor banku, kas saviem klientiem par to, ka viņi vēršas ar jautājumu atlikt kādus maksājumus... par pamatsummu runājot... ne tikai vēlas no klientiem saņemt maksājumu par šiem pārslēdzamajiem līgumiem, bet arī vērš uzmanību uz to, ka šīs procentu likmes var tikt mainītas – un ne jau uz leju, bet uz augšu.

Tāpēc man ir zināma neizpratne par to, kādēļ mēs turpinām atbalstīt bankas, nevis mūsu pašu cilvēkus, mūsu iedzīvotājus, kas, iespējams, no kaut kādām banku darbībām arī cietīs.

Tādēļ, lūdzu, cienījamā koalīcija, pievērsiet šim jautājumam uzmanību! Šis ir ļoti nopietns jautājums. Un nākotnē – es domāju, ļoti tuvā nākotnē! – mums vajadzēs skatīties un ieviest arī kaut kādus ierobežojumus... un pieņemt lēmumus attiecībā uz ātro kredītu izmaksātājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Banku patvaļa, atsavinot cilvēkiem piederošus īpašumus, mainot līguma nosacījumus sev labvēlīgā virzienā, veicot īpašumu pārvērtēšanu... un tamlīdzīgi...

Bet, pat ja mēs no Nacionālās apvienības puses konceptuāli atbalstītu šādu virzību, ka ierobežojam banku patvaļu šīs krīzes laikā un pēc tās, tad... Ja mēs lasām šo konkrēto iesniegto priekšlikumu, tad redzam, ka tas nav korekti noformulēts. Tur nav pateikts, ka ir aizliegts mainīt konkrētu kredītu procentu likmes. Ir pateikts: komercbankām ir aizliegts celt procentu likmes. Šis formulējums ir absolūti... pārāk plašs, jo... nu, tikpat labi tad var saprast, ka ir aizliegts celt depozītu procentu likmes, termiņnoguldījumu procentu likmes, pensiju fondu, kaut kādu kapitāla procentu likmes... un tamlīdzīgi.

Šis priekšlikums būtu jāformulē daudz precīzāk, un tad arī par to varētu attiecīgi balsot “par” vai “pret”.

Šobrīd šis priekšlikums... ir faktiski sanācis no tā brāķis, varbūt iesniedzējiem pašiem to negribot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien! Šodien mēs saskaramies ar tipiskām ekonomiskās krīzes pazīmēm – darbaspēka cena krītas, bet pieaug universālās preces, proti, naudas, cena. Un, pieaugot naudas cenai, protams, pelnīs augļotāji – pelnīs bankas, ātro kredītu sniedzēji un arī lombardi.

Principā to, ko teica Dombravas kungs, var uzskatīt par komplimentu opozīcijai – par to, ka mēs iezīmējam to tēmu, pie kuras jums, koalīcijai, Saeimai un valdībai, būs jāstrādā tuvākajās dienās, izstrādājot normas, kas regulēs šīs universālās preces, proti, naudas, tirdzniecību Latvijā. Un jums būs jāizstrādā normatīvais regulējums, kas ierobežos banku, ātro kredītu sniedzēju un lombardu darbību, jo jūs nevarēsiet noskatīties, kā pelnīs šie naudas tirgotāji un kā cietīs Latvijas iedzīvotāji kopumā.

Tāpēc es aicinu pozīciju piebiedroties opozīcijai, izstrādājot universālu, visai Latvijas sabiedrībai izdevīgu šīs nozares regulējumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es domāju, priekšlikums ir vietā, jo tas, par ko mēs te runājam, jau notiek, – bankas ceļ procentu likmes. Par to jau pat finanšu ministrs ir sašutis.

Es domāju, mēs varētu atvieglot šo misiju finanšu ministram un jau šobrīd paši nobalsot par šādu priekšlikumu, tādējādi mazinot birokrātiju, lai ministram nebūtu jāskrien un jātiekas ar komercbankām, un jāmēģina vienoties par kaut kādu risinājumu.

Tas, ko teica Dombravas kungs, – tas, manuprāt, ir tāds formāls arguments. Jo... nu, es īsti tādas depozītu... kaut kādas likmes, kas varētu šobrīd celties... nu, man grūti iedomāties, ka tādas vispār ir šajā brīdī iespējamas. Stāsts ir par ārkārtas stāvokli. Un būsim atklāti – šīs kredītbrīvdienas, ko ar ļoti lielu pompu šobrīd piedāvā komercbankas, patiesībā nozīmē, ka komercbankas... Ko tad tas pēc būtības nozīmē? Pēc būtības tas nozīmē tikai to, ka tāds maksājums tiek atlikts un bankas uz tava rēķina nopelnīs vēl vairāk. Principā bankas... sakot, ka palīdzēs, dodot šīs kredītbrīvdienas, tās jau patiesībā nopelna vairāk.

Kolēģi! Manuprāt, tādu mirāžu, kas tiek rādīta mums visiem, nevajag te slavināt. Es domāju, vajag pieņemt konkrētus mērus. Šajā laikā, krīzes laikā, procentu likmes celt nedrīkst! Tas jau notiek. Tas jau notiek, un Saeima ar šo priekšlikumu to var atrisināt.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man viens tāds salīdzinājums.

Es nesen lasīju interviju ar mācītāju Juri Rubeni. Viņš runā par šo krīzi un par tādu cilvēka psiholoģisko stāvokli: kamēr cilvēks kaut ko sliktu nepiedzīvo, viņš negrib par to neko dzirdēt, savukārt tad, kad viņš piedzīvo, viņš vairs par to neko negrib dzirdēt, jo ir jau piedzīvojis.

Man liekas, ka mēs, Saeima un valdība, drusciņ kaut kā līdzīgi ejam... Valdība negrib dzirdēt, pirms to piedzīvo, bet, kad piedzīvo, tad vairs negrib dzirdēt parlamentu.

Proti, es domāju, ka šis ir viens tāds maziņš punktiņš, kas patiesībā ir nieks – tikai viens no tiem lēmumiem, kuri mums būs jāpieņem, ja mēs gribēsim palīdzēt Latvijas cilvēkiem. Un es to atbalstīšu šodien. Taču šis nebūt nav pats būtiskākais lēmums šajā sakarā... saistībā ar bankām... kas mums būs tuvākajā laikā jāpieņem; šis ir, es teiktu, tāds brīdinājuma šāviens. Jūs iededzināt lampiņu, ka parlaments negaidīs, parlaments rīkosies, parlaments pieņems lēmumus arī par to, kas attiecas uz visu finanšu sektoru, un savā ziņā stimulēs pieņemt... stimulēs finanšu sektoru sākt pašam domāt par nepieciešamajiem lēmumiem un nākt uz sarunu, un saprast, ka tas nebūs tā, ka mēs varam gaidīt uz valdību; arī parlaments ir gatavs proaktīvi rīkoties, pieņemt vajadzīgos lēmumus.

Vai dieniņ, kādi lēmumi mums būs jāpieņem tuvākajās nedēļās! Šis ir signāls, ar ko sākt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es domāju, ka ir jāpasaka skaļi un skaidri...

Piemēram, atkal man zvana lieli uzņēmēji, kam ir kredīti... Un jāsauc banka vārdā. Luminor banka ir pateikusi uzņēmējiem, konkrētiem uzņēmējiem, ka, ja netiks izpildīti, teiksim, kaut kādi zināmi būvniecības objekti, tad tiks pārtraukti līgumi.

Nu, tā nav pretimnākšana, ja uzņēmējiem jānāk un faktiski jāinformē par to Saeimas deputāti.

Valdībai būtu jāreaģē, lai bankas nāktu pretī uzņēmējiem, nevis tā, kā tas ir šobrīd... Atkal – tikai fikcija!

Un mums kā parlamentam jāreaģē, ja banku sektorā ir fikcija, kas nepalīdz Latvijas sabiedrībai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Kolēģi! Īpaši vēršos pie jums, godātais kolēģi Dombravas kungs! Ziniet, komisijas sēdes laikā nevienam deputātam nebija neviena jautājuma par to, ka šis priekšlikums... nebija runa par to, ka būtu kaut kādā ziņā neskaidri formulēts. Un arī jūsu kolēģiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nebija neviena jautājuma, viņiem viss bija absolūti, pilnīgi skaidrs ar šo priekšlikumu. Bez jebkādām diskusijām šis priekšlikums tika noraidīts.

Bet, ja jūs esat gatavs konceptuāli atbalstīt, es jūs aicinu – jūs un, iespējams, jūsu kolēģus – piebiedroties priekšlikuma iesniedzējiem. Mēs varam kopā jau šodien noformulēt to priekšlikumu tā, lai jums un jūsu kolēģiem tas būtu saprotams, un kopīgi to parakstīt un iesniegt.

Tātad, Dombravas kungs, ja jūs esat nopietns savos vārdos, es aicinu jūs atsaukties uz šo aicinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Lai arī, protams, tie dāsnie pabalsti, par kuriem mēs esam lēmuši... nu, dāsni tie ir tādā nozīmē, ka priekš valsts budžeta tā ir ļoti liela slodze, bet pašiem cilvēkiem, to saņemot, tikai centi vien paliek pāri.

Paskatieties, lūdzu, uz tiem pabalstiem un padomājiet, ko tieši... kādus tieši... kādus, teiksim, hipotekāros kredītus ģimenes varēs samaksāt no tiem 700 eiro un pēc tam arī paēst... un arī samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem, lai viņus neizliek no dzīvokļa ārā.

Tāpēc vēl jo vairāk šobrīd ir, protams, aktivizējušies arī ātro kredītu reklamētāji, un visi šie pakalpojumi pavisam drīz, jau nākamajā mēnesī, tiks izmantoti ar ļoti lielu sparu.

Tāpēc tieši jūsu atbildība, godātie kolēģi no koalīcijas, ir tajā, lai cilvēkus, kuriem jūs neesat vēl paspējuši palīdzēt tā, lai viņiem nebūtu jāskatās apkārt un jāmeklē kaut kādi iztikas līdzekļi... lai viņus neiedzītu vēl vienā kredītu jūgā un lai pēc tam tās ģimenes nebūtu tiešām jāglābj no visādām citām nelaimēm.

Es tiešām aicinu jūs... Ja jūs tik daudz mums solījāt attiecībā uz valdes locekļiem iepriekšējos priekšlikumos, tad... Es aicinu jūs pirmdien – jau pirmdien! – par šo jautājumu lemt valdībā, ja jūs uzskatāt, ka jūs neesat gana lemtspējīgi šeit, Saeimā, un ka valdība būs gudrāka. Tāpēc es aicinu tad pirmdien, šajā te krīzes sēdē, krīzes vadības sēdē, gan par banku procentiem, gan par ātro kredītu procentiem... noteikti par šo visu pieņemt lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Īsa piebilde. Ja jūs atceraties mūsu pirmo lielo sēdi, krīzei sākoties, ārkārtas situāciju izsludinot, kad mēs visi vēl varējām pulcēties lielajā zālē... opozīcija... vismaz es... Atceros, ka es pilnīgi noteiktu teicu, ka šīs krīzes pārvarēšanas pirmais solis – salīdzinot ar vienu citu krīzi – būs tas, ka valdībai vajadzēs panākt noteiktu banku politiku. Banku politiku, kas ļaus pārdzīvot šo krīzi gan iedzīvotājiem, gan kompānijām.

Šodien redzams, ka mums nav nekāda politika ar bankām notikusi, vismaz kopējā apjomā. Es nezinu, varbūt ar kādu atsevišķi, bet kopumā nav. To, ka bankas sāk nākt pakaļ privātām un juridiskām personām, atzīst arī finanšu ministrs.

 Acīmredzot šis darbs no valdības puses arī nav padarīts. Un es vēlreiz atkārtošu: šī ir iespēja parlamentam pateikt, ka – neatkarīgi no valdības ātruma vai pasivitātes – parlaments šos jautājumus skatīs.

Šis ir pirmais solis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Mans vārdabrālis Jānis Dombrava izaicināja mani runāt par šo jautājumu.

Finanšu teorijā un arī finanšu praksē ir tāds jēdziens “finanšu svira”. Un to sviru sāk izmantot tajās situācijās, kad palielinās pieprasījums pēc naudas līdzekļiem. Un mēs esam ļoti tuvu tādai situācijai. Un ko dara komercbankas tādā situācijā? Tātad – ir gan aizdevēji, gan aizņēmēji. Komercbankas ir gatavas tādās situācijās maksāt lielākas depozīta procentu likmes par pieņemtajiem... par tajās noguldītajiem līdzekļiem, jo tām ir iespēja vēl lielākā mērā šo naudu izsniegt kredītos un par kredītiem prasīt vēl lielākas likmes. Un tādējādi veidojas finanšu spirāle, kas tās likmes ceļ augšā. Iepriekšējā krīzē mēs jau redzējām šādu spirāli. Nedod Dievs, ka tas atkārtotos!

Tāpēc šis priekšlikums būtu jāatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vai jūs dzirdējāt visu? (Starpsaucieni: “Dzirdējām!”; “Redzējām arī!”) Bija viss dzirdams? Labi.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā 18. priekšlikums, kas ir no deputātu grupas, netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputātu Dombrovska, Pimenova, Ločmeles-Luņovas, Papules, Švecovas un Kabanova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

 

R. Kols (NA).

Kolēģi! Balsošanas rezultāts par 18. priekšlikumu: par – 30, pret – 44, atturas – 5.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 19. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Daudzes, Liepiņas, Bergmaņa, Vucāna, Stepaņenko, Gobzema un Auguļa priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu, 37., pantu šādā redakcijā: “37. pants. Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un sešus mēnešus pēc tās beigām netiek piemērots uzņēmumu ienākuma nodoklis ziedojumiem, ja to veikusi juridiska persona un tai nav nodokļu parāda uz šī likuma spēkā stāšanās dienu, un saņēmējs ir juridiska persona, kuras pamatdarbība ir medicīna, izglītība, labdarība, palīdzība sociāli maznodrošinātajiem, invalīdiem un bērniem. Ziedojuma saņēmējs un ziedotājs nav saistītas personas.” Komisijā 19. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Latvijā ir ļoti daudz sociāli atbildīgu uzņēmēju, kuriem arī šajā grūtajā brīdī ir vēlme ziedot, piemēram, slimnīcām to inventāru, kas slimnīcām ļoti nepieciešams, – maskas, ventilācijas ierīces un citas lietas.

Taču uzņēmējus šobrīd attur tas, ka ziedojumi, ja tie tiek veikti juridiskajai personai, kam nav sabiedriskā labuma organizācijas statusa, tiek aplikti ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Tāpēc šī priekšlikuma būtība šāda: ja šīs krīzes laikā un vēl neilgu laiku, sešus mēnešus, pēc krīzes laika juridiskā persona ziedo kādai juridiskajai personai, kas strādā medicīnas, izglītības, labdarības, sociālās palīdzības vai bērnu atbalsta jomā, tad šo ziedojumu neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Protams, ziedotājs nevar būt ar ziedojuma saņēmēju saistīta persona, lai nebūtu korupcijas risku.

Es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Es domāju, tas ir ļoti labs priekšlikums, kas nāk no pašiem uzņēmējiem, kuri grib palīdzēt šajā krīzes situācijā.

 Piemēram, viens konkrēts veids, kā uzņēmēji gribētu atbalstīt slimnīcas, ir apmaksāt vai nodrošināt ēdināšanu medicīnas personālam – arī tad, ja tas ir kā ziedojums, kas būtu šobrīd aplikts ar nodokli.

Es domāju, šajā situācijā mums par katru palīdzību no privātā sektora būtu jāpriecājas un būtu jāatbalsta šādas iniciatīvas, lai tas varētu notikt bez nodokļiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Daudzes, Liepiņas, Bergmaņa, Vucāna, Stepaņenko, Gobzema un Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Kolēģi! Balsošanas rezultāts par 19. priekšlikumu: par – 30, pret – 48, atturas – 1.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 20. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Daudzes, Liepiņas, Bergmaņa, Vucāna, Stepaņenko, Gobzema un Auguļa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Vispirms – paldies, ka pēc tāda uzstājīga sabiedrības un arī opozīcijas spiediena valdība ir pieņēmusi lēmumu, ka dīkstāves pabalstu saņems arī pašnodarbinātās personas un mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.

Bet ir divas svarīgas grupas, kas ir palikušas ārpus atbalsta loka.

Tie ir patentmaksu maksātāji (ļoti daudzos gadījumos – skaistumkopšanā; piemēram, frizieri ir patentmaksas maksātāji) un autori, kuri nav reģistrējušies kā pašnodarbinātās personas (autoriem nav obligāta pienākuma reģistrēties kā pašnodarbinātajām personām).

Lai arī šīm iedzīvotāju grupām nodrošinātu kaut minimālu izdzīvošanas komplektu, ir ļoti svarīgi, lai viņiem būtu dīkstāves pabalsts.

Vēlreiz atgādināšu, ka lielākajai sabiedrības daļai – un es esmu pārliecināta, ka autori un arī patentmaksas maksātāji ir starp šiem cilvēkiem! – nav uzkrājumu. Valdībai un Saeimai ir jāsniedz atbalsts šai iedzīvotāju grupai.

Mūsu priekšlikums ir no Saeimas dot uzdevumu valdībai – šādu atbalsta mehānismu izstrādāt. Un mūsu priekšlikums arī ir, ka šā dīkstāves pabalsta apmērs nevar būt mazāks par 75 procentiem no valstī noteiktās minimālās algas. Priecāsimies, ja varam atļauties dot vairāk, bet šis būtu pats minimums, lai šī sabiedrības grupa arī jau pēc mēneša negatavotos nākt šeit, pie Saeimas durvīm, pārkāpjot divu metru ierobežojumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien! Atkārtošu to, ko es teicu komisijā. Ļoti īsi.

Starp patentmaksātājiem ir divu grupu cilvēki.

Pirmā daļa – tie, kuri maksā tā dēvēto lielo patentu, kurš iekļauj sevī ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet arī sociālā nodokļa daļu. Manuprāt, vismaz uz šo grupu varētu attiecināt to vispārējo dīkstāves pabalstu, kas ar valdības lēmumu tika paredzēts pašnodarbinātajām personām un honorāru saņēmējiem.

Otrā daļa – tie, kuri maksā minimālo patentu. Es domāju, ka valdībai noteikti ir jāizstrādā viņiem speciāla programma, kas būtu līdzīga krīzes pabalstam, jo tur tiešām ir ļoti, ļoti daudz cilvēku, kuriem tagad nebūs, no kā iztikt. Valstij ir jāparūpējas par to, lai viņi... lai īstenībā viņiem būtu, ko ēst.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – deputātu Reiznieces‑Ozolas, Daudzes, Liepiņas, Bergmaņa, Vucāna, Stepaņenko, Gobzema un Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Kolēģi! Balsošanas rezultāts par 20. priekšlikumu: par – 29, pret – 48, atturas – 1.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 21. – deputātu Ločmeles-Luņovas, Pimenova un Švecovas priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Personām, kuras saņem invaliditātes pensiju, ir tiesības saņemt dīkstāves pabalstu.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien! Kā es jau iepriekš norādīju, mans priekšlikums saistīts ar vēlmi nostiprināt tieši likumā nepārprotamu nostāju, ka invaliditātes pensijas saņēmējiem ir tiesības saņemt dīkstāves pabalstu.

Debašu laikā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Karina Ploka apliecināja, ka man ir taisnība. Pašlaik ir spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 72, Nr. 152 un Nr. 165, kuri satur normas, kuras ir pretrunā viena ar otru. Norāde uz to, ka it kā, parādoties Ministru kabineta noteikumiem Nr. 165, iepriekšējie zaudē spēku, neatbilst patiesībai, jo šie noteikumi nesatur norādi uz to, ka tie ir zaudējuši spēku sakarā ar vēlāk pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem. Plokas kundze apliecināja, ka šī pretruna ir identificēta, un nākamnedēļ krīzes vadības centrs plāno, teiksim, likvidēt noteikumus Nr. 152.

Bet šinī brīdī... Šis ir izšķirošais moments. Ja valdība absolūti piekrīt šai domai, ka invaliditātes pensijas saņēmējam ir jāsaņem dīkstāves pabalsts, nu tad nostiprinām šo normu likumā, lai nevienam mūsu sabiedrībā nebūtu citu domu par to, ka invalīdiem ir tiesības saņemt dīkstāves pabalstu! Šie ir cilvēki, kuri ir vismazāk aizsargāti. Viņi tiešām pārdzīvo. Viņiem tāpat ir ne visai labi ar veselību. Nu sniegsim viņiem nepārprotamu signālu! Un šajā gadījumā tas ir absolūti bezsāpīgi, jo valdība ir vienisprātis par to, ka invalīdiem ir...

Sēdes vadītāja. Paldies. Debašu laiks beidzies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – deputātu Ločmeles‑Luņovas, Pimenova un Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA). 

Kolēģi! Balsošanas rezultāts par 21. priekšlikumu: par – 29, pret – 47, atturas – 1.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 22. – deputātu Bergmaņa, Gobzema, Stepaņenko, Reiznieces‑Ozolas, Jalinskas, Krauzes un Daudzes priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu punktu šādā redakcijā: “Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā darba ņēmējam, kura aprūpē ir bērns ar invaliditāti un kurš nevar pildīt darba pienākumus attālināti, uz valstī noteikto ārkārtējās situācijas laiku saistībā ar Covid-19 izplatību, tiek izsniegta Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” noteiktā darbnespējas lapa B.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Kā mums visiem zināms, bērni ar invaliditāti, protams, ir iekļauti riska grupā arī šajā situācijā. Un pat tie vecāki, kuriem ir iespēja veikt savus darba pienākumus attālināti, ir norādījuši uz to, ka viņiem ir sarežģīti šobrīd apvienot savu darbu mājās, attālināti, ar bērna kopšanu. Daudzi vecāki ir izvēlējušies atteikties no asistentu pakalpojumiem, auklīšu pakalpojumiem, lai nebūtu lieka kontakta ar vēl vienu cilvēku, kurš var atnest infekciju.

Es atvainojos! Drīkstētu, lūdzu, apvienot debašu laikus?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet!

J. Stepaņenko. Paldies.

Īpaši sarežģītā situācijā šobrīd atrodas tie vecāki, kuri nevar strādāt attālināti un kuriem katru dienu ir jāstrādā, piemēram, veikalā vai kādā citā apkalpojošā sfērā, kur iespējams kontakts ar infekciju. Viņiem ir ļoti, ļoti liels risks šo infekciju pārnest mājās un nodot savam bērnam. Protams, risks ir ļoti liels.

Ņemot vērā šo situāciju, ka šie vecāki ir lūguši aizsardzību, lūguši palīdzību no likumdevēja un, protams, arī no valdības, mums ir jānodrošina, lai viņi spētu palikt mājās pie sava bērna, saņemot šo lapu, B lapu, – tieši tāpat, kā ir noteikta B lapa šobrīd karantīnā esošiem cilvēkiem.

Es gribētu oponēt izskanējušajam viedoklim, ka šo lapu nevar piemērot situācijā, kad neviens tā kā nav saslimis. Šī ir darbnespējas lapa. Šī darbnespējas lapa nenozīmē to, ka kāds ir jāārstē vai kādam kaut kas ir jāpiemēro. Šajā gadījumā darbnespējas lapa nosaka, ka konkrētais darbinieks nevar pildīt savus darba pienākumus tāpēc, ka viņam ir jāpasargā bērns no iespējamās infekcijas.

Es akcentēju to, ka tas ir uzdevums Ministru kabinetam... tas uzdevums, ko mēs varētu nodot tieši šai te... krīzes padomes sēdei, kura notiks, es saprotu, pirmdien. Tāpēc... Es gribētu aicināt jūs atbalstīt šo priekšlikumu, tāpēc ka Ministru kabinets varētu noteikt precīzākus kritērijus un tālāk strādāt ar šo ideju... Jo man šķiet, ka šeit nav nekādas pretrunas, kuru jūs varētu it kā atrast. Es... es vienkārši nevaru atrast argumentus, kāpēc no koalīcijas puses šāds priekšlikums nebūtu atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputātu Bergmaņa, Gobzema, Stepaņenko, Reiznieces-Ozolas, Jalinskas, Krauzes un Daudzes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Kolēģi! Balsošanas rezultāts par 22. priekšlikumu: par – 30, pret – 43, atturas – 3.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikums nav atbalstīts.

 

M. Šteins. Kolēģi, 23., kas ir arī noslēdzošais priekšlikums, ir priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Reizniece-Ozola, Daudze, Liepiņa, Bergmanis, Vucāns, Stepaņenko, Gobzems un Augulis.

Tas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā. Pirmā daļa: “(1) Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un trīs mēnešus pēc tās beigām iedzīvotāji, kas pensijas un pabalstus saņem Latvijas Pasta nodaļās, šajā laikā tās saņem savā dzīvesvietā, to piesakot Latvijas Pastā.”

Un otrā daļa: “(2) Ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un trīs mēnešus pēc tās beigām visiem iedzīvotājiem, kas saņem pensijas un pabalstus savā dzīvesvietā, izdevumus par šo piegādi Latvijas Pastam sedz valsts no saviem līdzekļiem.” Komisijā 23. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A. Klementjevs (SASKAŅA).

Labvakar, augsti godātie deputāti! Es piedāvāju šodien parunāt ne par naudu, par cilvēkiem.

Mēs jau visi zinām, kādas vecuma grupas ir riska zonā. Un šodien mēs runājam par pensionāriem, kuri gandrīz visi šodien atrodas tajā bīstamajā vecumā, kurā saslimšana ar šo vīrusu var beigties ar nāvi. Tāpēc es lūdzu atlikt malā visas politiskās kaut kādas ambīcijas vai greizsirdību, neskatīties, kurš piedāvā, kurš nepiedāvā šo priekšlikumu, bet atbalstīt šo priekšlikumu vai... vai rīt vai pirmdien izskatīt to Ministru kabineta sēdē un atbalstīt šos cilvēkus, kuri nevar tīri finansiāli atteikties no pieciem eiro, lai viņiem piegādātu pastnieks šo pensiju un lai šie cilvēki neriskētu, neietu uz bankomātu, neizņemtu šo naudu no bankomāta, pa ceļam pieskaroties pie lifta pogas, pie roktura kāpņu telpā, un tādējādi neapdraudētu savu veselību.

Tāpēc es piedāvāju “Latvijas Pastam” paņemt uz sevi šo piegādi.

Cik es saprotu, vēl trīs četrus mēnešus mēs dzīvosim šajā karantīnas režīmā. Un, cik es saprotu no saviem kolēģiem, kuri strādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, arī “Latvijas Pastā” plānots ieguldīt ļoti lielus līdzekļus – no diviem līdz trim miljoniem. Lai neieguldītu šo naudu tāpat vien, mēs kā nodokļu maksātāji varam ieguldīt to, apmaksājot šo pakalpojumu. No vienas puses, “Latvijas Pasts” nopelnīs... Nu, tad tam būs ne tiešā investīcija, bet par darbu... Bet mēs varēsim 100–150 tūkstošus pensionāru šajos grūtajos laikos atbalstīt, nevis nopelnīt kā valsts uz tā pakalpojuma rēķina, kuru piedāvā “Latvijas Pasts”.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Mēs esam lūguši un aicinājuši, lai šajā laikā mazbērni nebrauc pie vecvecākiem, jo vecvecāki ir riska grupā (lai nebūtu šī kontakta ar iespējami saslimušajiem radiniekiem), bet vienlaikus mēs šiem vecāka gadagājuma cilvēkiem sakām: “Jums ir jāiet pēc savas pensijas uz pastu. Jūs varat to nedarīt, bet par to jums būs jāmaksā!”

4 eiro un 88 centi ir tā cena, ko piedāvā “Latvijas Pasts” šobrīd pensionāriem par pensijas piegādi mājās.

Šis ir brīdis, kad mums ir patiešām jāparūpējas par vecāka gadagājuma ļaudīm un jānodrošina pensijas piegāde mājās, ja pensionārs ir izteicis šādu vēlmi, turklāt “Latvijas Pastam” tas jādara uz sava rēķina.

Es skaidri zinu, ka Uldis Augulis, kurš ir bijušais satiksmes ministrs, to izdarītu. Un aicinu šobrīd arī valdību...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim!

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – deputātu Reiznieces-Ozolas, Daudzes, Liepiņas, Bergmaņa, Vucāna, Stepaņenko, Gobzema un Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Kolēģi! Balsošanas rezultāts par 23. priekšlikumu: par – 30, pret – 48, atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. Paldies, kolēģi. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

 Aicinu balsot par šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim!

(Notiek balsošana.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību”” otrajā, galīgajā, lasījumā: par – 79, pret un atturas – nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likums pieņemts.

Paldies balsu skaitītājiem! Paldies koalīcijai, opozīcijai, visiem deputātiem par darbu!

Saeimas ārkārtas sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS un balsojumi
13. Saeimas ziemas sesijas 20. (ārkārtas) sēde
2020. gada 3. aprīlī

Par procedūru
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2020. gada 2. aprīļa rīkojumu Nr. 157 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””” (Nr. 371/Lm13) (Dok. Nr. 2307) [ 1.Balsojums-DebLaiks, 2307Balsojums, 2307Reg ]
- Ziņo	- dep. J.Rancāns
- Debates	- aizsardzības ministrs A. Pabriks
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Dombrava
	- dep. D. Šmits
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” (Nr. 638/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2301B) [ 2P, 5P-9P, 11P-12P, 18P-23P, 2301Balsojums ]
- Ziņo	- dep. M. Šteins
- Debates	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. K. Feldmans
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Zakatistovs
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. M. Staķis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. K. Feldmans
	- dep. E. Papule
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Kols
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. E. Papule
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Dombrovskis
Par procedūru	- dep. G. Daudze
Debašu turpinājums	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. J. Vucāns
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Gobzems
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. J. Dombrava
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. D. Šmits
	- dep. J. Vucāns
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Klementjevs
	- dep. D. Reizniece-Ozola

Sēdes videotranslācija

03a3.04.2020

17.45

Audio balsojumi (frakcijās)

Frakcijas SASKAŅA balsojumi
Frakcijas KPV LV balsojumi
Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces, JK frakcijas, pie frakcijām nepiederošo deputātu A. Blumberga un A. Gobzema balsojumi
Frakcijas AP! balsojumi
NA frakcijas un pie frakcijām nepiederošās deputātes I. Rībenas balsojumi
ZZS frakcijas balsojumi
Frakcijas JV un pie frakcijām nepiederošās deputātes A. Čakšas balsojumi
Pie frakcijām nepiederošo deputātu L. Liepiņas, J. Stepaņenko un D. Šmita balsojumi