Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas deviņpadsmitā (ārkārtas) sēde
2020. gada 3. aprīlī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Audio balsojumi (frakcijās)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas sēžu zālēs.
Sāksim 2020. gada 3. aprīļa otro ārkārtas sēdi.
Deputāti Jurašs, Feldmans, Budriķis, Muižniece, Cielēns, Zālīte-Grosa un citi lūdz saīsināt runas laiku, debatējot par šā gada 3. aprīļa otrajā ārkārtas sēdē izskatāmo jautājumu: runājot pirmo reizi – trīs minūtes, runājot otro reizi – viena minūte.
Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”; “Deputātiem ir iebildumi.”) Deputātiem ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas 2020. gada 3. aprīļa otrajā ārkārtas sēdē izskatāmajam jautājumam noteiktu debašu laiku: runājot pirmo reizi – 3 minūtes, otro reizi – viena minūte! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie deputāti! Balsošanas rezultāts par debašu laika saīsināšanu, nosakot trīs minūtes, runājot pirmo reizi, vienu minūti, runājot otro reizi: par – 60, pret – 19, atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to lēmums pieņemts. Ir noteikts debašu laiks šajā sēdē: runājot pirmo reizi – trīs minūtes, runājot otro reizi – viena minūte.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Mārtiņam Šteinam.
M. Šteins (AP!).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja!... (Nav saklausāms. Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir traucējumi. Šobrīd arī ir traucējumi.
M. Šteins. ... krīze, tātad paplašināts, plašāks...
Sēdes vadītāja. Tā... Šteina kungs, vienu mirkli! Vienu mirkli! Mums bija traucējumi interneta sakaros. Lūdzu, sāciet no gala! Lūdzu, sāciet ziņojumu no gala! Mēs jūs nedzirdējām.
M. Šteins. Labdien vēlreiz, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja!... (Nav saklausāms. Starpsaucieni.)... un tā seku novēršanas un... pasākumiem sakarā ar... izplatību...
Sēdes vadītāja. Mēs jūs nedzirdam.
Vai mums ir vajadzīga tehniskā pauze, tehniķi? IT nodaļa, ir vajadzīga tehniskā pauze? (Starpsauciens.) Cik – piecas minūtes vai desmit? (Starpsauciens: “Desmit!”) Desmit minūtes.
Tātad tehniskais pārtraukums līdz pulksten 13.05.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Atsāksim Saeimas sēdi pēc tehniskā pārtraukuma.
Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.
M. Šteins (AP!).
Labdien, cienījamā sēdes vadītāja – Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji!
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši grozījumus likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību””. Grozījumi paredz iekļaut jaunus pantus. Tiek veiktas izmaiņas 3. pantā, aizstājot pirmajā daļā vārdus “Krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājiem” ar vārdiem “Nodokļu maksātājam, kuru saistībā ar Covid‑19 izplatību skārusi krīze”, tādējādi paplašinot atbalsta saņēmēju loku.
Grozījumi paredz arī izslēgt 2. pantu... Ar grozījumiem tiek terminētas izmaiņas civiltiesisko saistību izpildīšanas kavējumu jomā... izvērtējot to ietekmi uz saistību godprātīgu izpildi un konkurences tiesību ievērošanu.
Ņemot vērā Covid-19 radīto ārkārtējo situāciju valstī un ar to noteiktos pulcēšanās aizliegumus vai ierobežojumus, likumprojektā ietvertais regulējums arī nodrošina iespēju biedrību un kooperatīvo sabiedrību biedru kopsapulču un Maksātnespējas likumā noteikto kreditoru sapulču norisi organizēt attālināti.
Likums tiek papildināts ar jaunu pantu, kas paredz atļaut reliģiskām savienībām, baznīcām – neatkarīgi no to reģistrācijas Sabiedriskā labuma organizāciju reģistrā – ārkārtējās situācijas laikā ierīkot ziedojumu telefonu.
Komisija vienbalsīgi lēma par steidzamību, un aicinu Saeimu balsot par steidzamību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad komisija aicina likumprojektu noteikt par steidzamu.
Valaiņa kungs, vai jūs runāsiet par steidzamību vai runāsiet debatēs?
Ieslēdziet mikrofonu deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Debatēs.
Sēdes vadītāja. Debatēs.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie deputāti! Balsošanas rezultāts par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” steidzamības noteikšanu: par – 83, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Šis likumprojekts neapšaubāmi ir svarīgs. Un visam tam, ko minēja Šteina kungs, var tikai pievienoties. Bet ir būtiskas lietas, ar ko vajadzētu likumprojektu papildināt jau tagad.
Un sniegšu priekšlikumus attiecībā uz pašvaldību darbību, ilustrēšu ar dažiem piemēriem.
Piemēram, bērnudārzi šobrīd nestrādā ar pilnu kapacitāti. Ir vesela virkne cilvēku, kuri ir šobrīd tā kā darbā, bet kuriem uz darbu nav jāiet. Un rodas jautājums... Šobrīd tiesiskais regulējums neļauj pašvaldībai izmaksāt viņiem dīkstāves pabalstus. Principā tas risinājums, kas šobrīd pieejams, ir – vai nu viņi iet bezalgas atvaļinājumā vai vienkārši atvaļinājumā, vai tiek atlaisti un tiek novirzīti uz sociālo budžetu.
Es domāju, ka jādod ir iespēja pašvaldībām... Un pirmās algas maksās aprīlī... Manuprāt, ir pēdējais laiks šajā likumā paredzēt regulējumu tieši šādu jomu sakārtošanai. Tas būtu attiecināms gan uz muzejiem, gan uz olimpiskajiem centriem, gan uz sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, gan uz visām pašvaldību kapitālsabiedrībām, iestādēm, kurās... to skaitā arī bibliotēkas... kurās šobrīd darbība ir apturēta. Likums patlaban nedod tādas iespējas.
Es aicinu, skatot šo likumu tālāk, papildināt to ar šādām tiešām vajadzīgām lietām. Un šos priekšlikumus esmu sagatavojis un iesniegšu. Un aicinu arī jau šobrīd gatavoties... aicinu Finanšu ministriju un visus citus tiešām kvalitatīvi piedalīties šajās debatēs... līdzīgi, kā mēs ar iepriekšējo likumu saistībā ar Covid-19 sakārtojām... es domāju, daudzas labas lietas paredzējām, kas ir vajadzīgas jau šodien.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Lindai Liepiņai.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Ir vajadzīgs vēl viens ļoti būtisks labojums šajā likumā, bez kura mēs, manuprāt, nevaram doties Lieldienu brīvdienās, jo ļoti daudz uzņēmēju... valdes locekļi gaida mūsu reakciju jautājumā par to, vai tiešām viņi nebūtu pelnījuši šos dīkstāves pabalstus.
Atkārtošu: mēs runājam par uzņēmumiem, kuri klasificējas kā dīkstāves uzņēmumi.
Manuprāt, tas ir ļoti negodīgi pret šiem uzņēmējiem, jo tieši valdes locekļi šobrīd ir tie, kas uz sevi iznes lielāko... uz viņiem gulstas vislielākā atbildība, kā šos uzņēmumus izvest cauri krīzei. Varbūt kādam valsts aparātā strādājošajam ir maldīgs uzskats, ka valdes locekļi nedara neko un saņem naudu par neko. Tas galīgi neatbilst patiesībai! Tādos uzņēmumos, kas ir SIA vai mazie uzņēmumi... Un es lūgšu jūs atsaukt atmiņā... Manuprāt, tieši valsts pārstāvji bija tie, kas savulaik, pirms dažiem gadiem, uzņēmumu īpašniekus aicināja valdēs aicināt strādāt arī uzņēmumu darbiniekus. Līdz ar to nav absolūti skaidrs, kādēļ šobrīd tie uzņēmumu darbinieki, kas ir piekrituši darboties valdēs, kas reāli dara darbu... kāpēc mēs viņus šobrīd apdalām saistībā ar šiem dīkstāves pabalstiem. Tas ir tiešām jālabo šobrīd, nevis pēc Lieldienām, kas būs, iespējams, pēc pāris nedēļām. Un tāpat... tātad tas attieksies uz cilvēkiem, kas ir maksājuši nodokļus, un tāpat tā summa nebūs lielāka, kā šobrīd ir jau noteikumos noteikts.
Tā ka es lūgšu visus, arī pozīcijas pārstāvjus, atbalstīt šo mūsu priekšlikumu un šodien ielabot to, ka dīkstāves pabalsts attiecas arī uz valdes locekļiem un padomes locekļiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Labdien, kolēģi! Es arī vēlētos norādīt uz dažām lietām, ar kurām noteikti ir jāpapildina šis likumprojekts, dodot arī attiecīgus uzdevumus Ministru kabinetam.
Viena no jomām, kur ir “melnais caurums”, ir dīkstāves atbalsts patentmaksu veicējiem un arī autoratlīdzības saņēmējiem, kas šobrīd nav reģistrējušies kā pašnodarbinātas personas. Pašnodarbinātām personām un mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem jautājums ir atrisināts, bet ir vēl virkne citu nodokļu maksātāju... citos nodokļu režīmos... kuri ir šobrīd palikuši ārpus atbalsta loka.
Tas ir viens uzdevums, kas valdībai ir jāatrisina.
Otrs. Ir saprotams, ka mēs dzirdam aizvien biežāk aicinājumus vecāka gadagājuma ļaudīm neiet pašiem saņemt savu pensiju un noskaidrot, cik maksā pensijas piegāde mājās. Pensijas piegāde mājās maksā, mēs pārbaudījām, 4,88 eiro. Tā vienam otram vecāka gadagājuma cilvēkam ir ļoti liela summa! Tā ir finansiālā puse. Bet otra... Jautājums – vai ir arī atrisināta šo pensiju piegādes mājās otra jeb veselības drošības puse? Vai tiem cilvēkiem, kas šobrīd piegādā pensiju, kuru valsts jau nodrošina, ir viss nepieciešamais aprīkojums, lai neinficētu mājās esošo vecāka gadagājuma pensionāru? Valstij būtu jāņem šis slogs šobrīd uz sevi – gan pensijas piegādes izmaksas, gan arī, protams, visa šā nepieciešamā aprīkojuma nodrošināšana.
Un trešais lielais bloks, kam es vēlos pievērst uzmanību, ir ziedojumi. Šobrīd ir vairākas uzņēmēju iniciatīvas ziedot, piemēram, maskas un citas lietas... slimnīcām nepieciešamo aprīkojumu, kas varētu palīdzēt tikt ar šo situāciju galā. Bet, ja uzņēmums to labprātīgi dara, tad tam piemēro uzņēmumu ienākuma nodokli. Šajā situācijā, kad ir ārkārtas stāvoklis, vajadzētu grozīt likumu un paredzēt, ka šādiem ziedojumiem... un, es domāju, ne tikai uz medicīnas iestādēm, bet arī uz citām jomām vajadzētu attiecināt... nepiemēro uzņēmumu ienākuma nodokli. Lai uzņēmēji – tie, kas var, – var atbalstīt publisko sektoru un arī nevalstiskās organizācijas ar ziedojumiem... neatkarīgi no sabiedriskā labuma organizācijas statusa.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, godātie kolēģi! Es papildināšu to, ko teica Linda Liepiņa attiecībā uz valdes locekļiem. Proti, dažas nianses.
Kā jūs visi zināt, uzņēmums nevar pastāvēt bez valdes. Tas nav kaut kāds brīvprātīgs veidojums... tāds, ko uzņēmums brīvprātīgi veido. Līdz ar to kādam valdes locekļa pienākumi ir jāuzņemas, un mēs nekādā veidā nedrīkstam sodīt cilvēkus, kuri šos pienākumus uzņemas un vada savus uzņēmumus. Vēl jo vairāk tāpēc, ka... mēs labi atceramies, ka ēnu ekonomikas apkarošanas nolūkā mēs esam noteikuši valdes locekļu atbildību, tātad arī kriminālatbildību (piemēram, par krāpšanos ar nodokļiem vai par aplokšņu algu izmaksu). Tā nav kāda privilēģija, tā ir milzīga atbildība – būt valdē.
Šajās dienās, šodien arī, man ir bijusi komunikācija ar atsevišķiem valdības ministriem. Es saprotu, ka ir doma par to, ka tas būtu jāiekļauj, taču, kā jau bieži vien mēs darām, mēs mēģinām sarežģīt ļoti vienkāršas lietas. Proti, tiek domāts par to, kādus kritērijus noteikt – vadīties pēc uzņēmuma apgrozījuma, pēc uzņēmuma lieluma vai citādāk... Tā ir absolūti greiza pieeja! Šajā gadījumā nav nekādas atšķirības, vai uzņēmums ir mazs, vidējs vai liels un cik liels ir tā apgrozījums; tik un tā uz šiem valdes locekļiem attiecas visi kopējie kritēriji. Proti, valdes loceklis, ja tas uzņēmums ir atzīts par dīkstāves pabalsta saņēmēju, saņems 75 procentus naudas, bet – nepārsniedzot 700 eiro.
Tieši tāpēc mēs rosināsim... rosinām šo grozīt šodien, lai... ne tikai tādēļ, lai tas netiktu atlikts... lai būtu nevis pēc Lieldienām, bet... lai tas neaizietu garās un, piedošanu, šoreiz bezjēdzīgās debatēs par kaut kādiem kritērijiem.
Nedrīkst sodīt cilvēku, kas strādā uzņēmumā, par to, ka viņš uzņēmies pildīt arī valdes locekļa pilnvaras! Tie pienākumi – tas nav nekāds pagodinājums, tā ir milzīga atbildība.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi, labdien! Es gribētu vērst jūsu uzmanību... Es pilnībā piekrītu Lindai Liepiņai, Didzim Šmitam un Danai Reizniecei-Ozolai, bet es gribētu papildināt ar to, ka mums, parlamentam, vajadzētu dot zināmu mājienu arī valsts iestādēm.
Es gribu citēt viena ļoti liela uzņēmēja (nesaukšu vārdā) vēstuli... vēstuli, kas man atsūtīta no liela uzņēmuma. Citēju: “Mūsu un dažu mūsu sadarbības partneru pieredze liecina, ka izsludinātie valsts atbalsta instrumenti ir pilnīga fikcija. Valsts ieņēmumu dienests turpina runāt ar uzņēmējiem represiju valodā, proti: “Gribi pabalstus, nodokļus atlikt? Labi, tikai gaidi mūs ciemos pēc pusgada uz pilnu pārbaudi! Pilnīgi noteikti kaut ko tad atradīsim.””
Un citāta turpinājums no tās vēstules, ko saņēmu: “Atsevišķs stāsts ir Altum. Nu, nestrādā tie atbalsta instrumenti – nedz garantijas, nedz nauda apgrozāmajiem līdzekļiem. Pieeja ļoti formāla, atteikumi neiedziļinoties. Es nezinu, kam tās programmas ir paredzētas, un nezinu nevienu, kas saņem pozitīvu atbildi. Laikam ir jānotiek kaut kam ļoti sliktam, lai ierēdņi pamostos.” To man raksta ļoti liela uzņēmuma vadītājs.
Uz ko es aicinu visus Saeimas deputātus? Ņemot vērā, ka mēs pieņemam likumus un tiešā veidā varbūt neietekmējam ierēdņu darbu, es tomēr aicinu, lai mēs kolektīvi – kā valsts institūcija, augstākā lēmējvara – dotu nepārprotamu mājienu gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan Altum, ka attieksmei ir jābūt nevis formālai, piekasoties sīkumiem, bet maksimāli palīdzošai.
Un es pilnībā atbalstu jautājumā par valdes locekļiem... Tas ir pienākums – būt tajā amatā. Viņi nemaz... Uzņēmums nevar objektīvi būt bez valdes locekļa!
Un tādā garā... Tas ir ļoti nopietns signāls, tas nav manis izdomāts teksts, to raksta cilvēki, kas saskaras ar šīm problēmām, par kurām mēs lemjam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Augsti godātie kolēģi! No sākuma mēs redzējām, ka valdības nodomi ir bijuši ļoti labi attiecībā uz dīkstāves pabalstiem un tā tālāk. Bet tagad mēs sākam redzēt to izpildījumu. Un tas, ko mēs redzam, – ka tie kritēriji balstās uz... tie kritēriji, pēc kuriem tie pabalsti, dīkstāves pabalsti, tiek izmaksāti, ir tādi, ka... nu, var pat teikt, ka tikai retie cilvēki var uz tiem pabalstiem pretendēt.
Tāpēc, kolēģi, es jums atgādināšu, ka runa ir par vairākiem tūkstošiem... es domāju, ka runa būs pat par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku, ja ne simtiem tūkstošu cilvēku, kuri vai nu pazaudēs darbu, vai atradīsies ļoti smagā stāvoklī, viņiem nebūs elementāro... vienkārši trūks līdzekļu, lai nopirktu sev un savām ģimenēm, saviem bērniem pārtiku.
Kolēģi! Šis nav laiks, lai kārtotu kaut kādus rēķinus un runātu par to, kurš ir samaksājis nodokļus, kurš nav samaksājis nodokļus, kuram ir kādi nodokļu parādi, un tā tālāk. Mums vajag palīdzēt cilvēkiem.
Tāpēc mēs aicinām noteikt minimālo dīkstāves pabalsta apmēru (mēs šādus priekšlikumus esam iesnieguši) – vismaz 300 eiro apmērā uz cilvēku –, kā arī aicinām paaugstināt šā pabalsta griestus. Mēs aicinām paplašināt pabalsta saņēmēju loku ne tikai formāli, bet reāli – attiecināt to uz pašnodarbinātajiem, uz mikrouzņēmumu darbiniekiem, uz valdes locekļiem... mikrouzņēmumu valdes locekļiem. Un aicinām piešķirt šos pabalstus bez lieka formālisma, bez liekas birokrātijas, bez prasībām... bez runāšanas par to, kurš ko ir samaksājis, kurš nav samaksājis vai kurš kādas atskaites VID ir vai nav iesniedzis, un tā tālāk.
Kolēģi, šis nav laiks, lai nodarbotos ar šādu, es pat teiktu, kaitīgu formālismu un birokrātiju!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Labdien! Manuprāt, šis likums ir jāpapildina ar vienu normu, proti, par tiesībām invaliditātes pensijas saņēmējam saņemt arī dīkstāves pabalstu. Kāpēc ir nepieciešams to nostiprināt likumā? Paskaidrošu.
Tāpēc, ka pašlaik ir spēkā divi Ministru kabineta noteikumi – Nr. 152 un Nr. 165 –, kuri ir pretrunā viens ar otru. Proti, Ministru kabineta noteikumi Nr. 152, kuri tika pieņemti 24. martā, ir par dīkstāves pabalstu darbiniekiem krīzes skartajās nozarēs. Tas attiecas tieši uz 40 nozarēm. Un tur 10.11. punkts noteic, ka, ja cilvēks saņem invaliditātes pensiju, viņš nevar saņemt dīkstāves pabalstu.
Savukārt 26. martā Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr. 165, kuru 12.10. punkts noteic, ka tādas tiesības invaliditātes pensijas saņēmējam ir.
Bet Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem ir ļoti grūti pareizi interpretēt šo pretrunu! Un tāpēc sanāk tā: ja invalīdi zvana un jautā, vai viņiem ir tiesības uz dīkstāves pabalstu, viņiem saka, ka nav, neskatoties uz to, ka Ministru kabineta noteikumi Nr. 165 nosaka citu.
Tāpēc lūdzu šajā likumā ietvert tādu normu un paredzēt tādas tiesības invaliditātes pensijas saņēmējiem. Un iesniegšu attiecīgu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Vēl pavisam īsi. Beidzamajās dienās patiešām no uzņēmējiem nākas gana bieži dzirdēt, ka valdība dara visu, lai tikai novilcinātu kaut kādā veidā laiku, lai faktiski, vadoties no šiem valdības noteiktajiem kritērijiem, uzņēmēji šos pabalstus nesaņemtu.
Tie nav mani vārdi, to saka uzņēmēji!
Un es... Man personīgi negribētos domāt, ka tas ir tieši tas, ar ko valdība šobrīd nodarbojas. Bet tas, ko mēs kā parlaments, kā deputāti, varam darīt, – ja mēs redzam, ka šie ierobežojumi pieklibo vai ka kaut ko mēs varam izdarīt labāk, tad šeit nu mums būtu jāuzņemas tiešām šī sava loma, likumdevēja loma, un jānāk gan valdībai, gan uzņēmējiem palīgā – gan ar kaut kādiem jauniem regulējumiem, gan, iespējams, arī ar kaut kādu interpretāciju... paplašināšanu vai ierobežošanu.
Lūdzu tiešām atbalstīt tos priekšlikumus, ar kuriem mēs šodien vērsīsimies pie jums arī, pozīcijas pārstāvji.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Kolēģi! Es ceru, ka šīs diskusijas klausās arī valdības pārstāvji un... nu, visticamāk, arī būs uzdevums šajā kontekstā...
Ministru kabineta noteikumi, kuri regulē dīkstāves pabalstus individuāliem komersantiem, paredz, ka maksimālā summa ir 700 eiro. Tas ir 7.2. punkts.
Bet 10.5. punkts saka, ka to nemaksās, ja iepriekšējos sešus mēnešus ienākumi ir bijuši lielāki nekā 2020. gada minimālā alga. Izskatās, ka arī te ir pretruna, kuru noteikti vajadzētu novērst.
Tas arī ir komentārs, kas nāk no uzņēmējiem, kuri jau praktiski mēģina saņemt šo dīkstāves pabalstu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Šteinam.
M. Šteins. Paldies par debatēm.
Komisija vienbalsīgi vienojās un lūdz noteikt... tātad lūdz balsot pirmajā lasījumā un noteikt...
Sēdes vadītāja. Vēl mēs balsosim... pagaidiet.
Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
M. Šteins. ... un likumprojektu izskatīt šodienas, 3. aprīļa...
Sēdes vadītāja. Balsosim pirmajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim!
(Notiek balsošana.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu balsu skaitītāju pārstāvim Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Balsošanas rezultāts par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” pirmajā lasījumā: par – 81, pret un atturas – nav.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Mārtiņam Šteinam, lai noteiktu termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
M. Šteins. Jā, es pirms brīža jau aizsteidzos notikumiem pa priekšu...
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam – 30 minūtes. Un aicinu izskatīt Saeimas šodienas, 3. aprīļa, ārkārtas sēdē.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30 minūtes. Izskatīšana – Saeimas 3. aprīļa ārkārtas sēdē.
Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 3. aprīļa pulksten 14.05. Un izskatīšana – 3. aprīļa trešajā ārkārtas sēdē.
Deputātu klātbūtnes apliecinājums
Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 19. (ārkārtas) sēde
2020. gada 3. aprīlī
| Par procedūru | |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”” (Nr. 638/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2301, 2305) |
|
| - Ziņo | - dep. M. Šteins |
| - Debates | - dep. V. Valainis |
| - dep. L. Liepiņa | |
| - dep. D. Reizniece-Ozola | |
| - dep. D. Šmits | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. V. Dombrovskis | |
| - dep. R. Ločmele-Luņova | |
| - dep. L. Liepiņa | |
| - dep. D. Reizniece-Ozola | |
Balsojumi
Datums: 03.04.2020 bal001
Par - 60, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Debašu laika saīsināšana
Datums: 03.04.2020 bal002
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta (nr. 638/Lp13) steidzamību
Datums: 03.04.2020 bal003
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta (nr. 638/Lp13) 1.lasījums
Datums: 03.04.2020bal004
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes apliecinājums
| 03a2.04.2020 | 12.45 | 13.05 |
Audio balsojumi (frakcijās)
Frakcijas SASKAŅA balsojumi
Frakcijas KPV LV balsojumi
Saeimas priekšsēdētājas I. Mūrnieces, JK frakcijas, pie frakcijām nepiederošo deputātu A. Blumberga un A. Gobzema balsojumi
Frakcijas AP! balsojumi
NA frakcijas un pie frakcijām nepiederošās deputātes I. Rībenas balsojumi
ZZS frakcijas balsojumi
Frakcijas JV un pie frakcijām nepiederošās deputātes A. Čakšas balsojumi
Pie frakcijām nepiederošo deputātu L. Liepiņas, J. Stepaņenko un D. Šmita balsojumi