Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas trīspadsmitā (ārkārtas) sēde
2020. gada 20. martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Sākam Saeimas 2020. gada 20. marta ārkārtas sēdi.
Pirms sākam izskatīt darba kārtību, lūdzu, godināsim mūsu kolēģi deputāti Jutu Strīķi... viņai aizejot mūžībā. (Klusuma brīdis.) Paldies.
Darba kārtībā - Paziņojums par Ralfa Nemiro 13. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs. Lūdzu!
A. Adamovičs (JV).
Cienījamais Prezidij! Labrīt, kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija paziņo, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5. panta otro daļu un Ralfa Nemiro 2020. gada 17. marta iesniegumu ar lūgumu atjaunot Saeimas deputāta mandātu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku, tiek atjaunotas viņa 13. Saeimas deputāta pilnvaras.
Līdz ar to 13. Saeimas deputāta pienākumus beidz pildīt Aivars Geidāns, kura mandātu Saeima apstiprināja uz laiku, kamēr no politiskās partijas “KPV LV” kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus.
Lūdzu apstiprināt šo paziņojumu.
Sēdes vadītāja. Paldies. Paziņojums ir apstiprināts.
Nākamā sadaļa darba kārtībā - “Prezidija ziņojumi”.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Invaliditātes likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Zitas Zariņas atbrīvošanu no Valsts kontroles padomes locekļa amata”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.
M. Bondars (AP!)
Cienītā sēdes vadītājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka mēs Zitu Zariņu ievēlējām par Latvijas Bankas padomes locekli, mums viņu nāksies atbrīvot no Valsts kontroles padomes locekļa amata, jo pretējā gadījumā viņai ir divi amati, un tas nav pareizi.
Tā ka lūgums atbalstīt šo lēmuma projektu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā vienbalsīgi atbalstīts lēmums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Ceturtā sadaļa darba kārtībā ir “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2020. gada 17. marta rīkojumu Nr. 106 “Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” un Ministru kabineta 2020. gada 19. marta rīkojumu Nr. 115 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”””.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!
J. Rancāns (JK).
Labdien, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 2020. gada 20. marta sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.
Minētajos grozījumos ārkārtas stāvoklī ir noteikti papildu ierobežojumi. Es nesaukšu visus, nosaukšu tikai būtiskākos. Ar pārējiem jūs, protams, varat iepazīties detalizēti jau izsludinātajā konsolidētajā rīkojumā.
Pirmais. Tātad Valsts operatīvā medicīniskā komisija ir tiesīga pieņemt veselības nozares institūcijām saistošus lēmumus par epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
Otrais. Par mācību norisi militārajās izglītības iestādēs lēmumu pieņem aizsardzības ministrs. Savukārt Sociālās korekcijas izglītības iestāde “Naukšēni” turpina darbu. Tāpat izglītības ministrei nepieciešamības gadījumā ir tiesības pieņemt lēmumu par mācību gada pagarināšanu.
Trešais. Precizēts izklaides vietu darba laika ierobežojums no pulksten 8.00 rītā līdz pulksten 23.00.
Ceturtais. Atlikt īslaicīgās brīvības atņemšanas soda izpildi un administratīvo arestu izpildi. Atteikties no ieslodzīto konvojēšanas pēc procesa virzītāju pieprasījuma, tajā skaitā uz tiesas sēdēm. Tāpat ir paredzēts apturēt ieslodzīto pārvietošanu starp cietumiem, izņemot, protams, uz Olaines cietuma slimnīcu. Tāpat ir papildinājums atlikt ārvalstīs notiesāto un apcietināto nodošanu un pārņemšanu.
Ir papildinājums, ar kuru ir precizēta rīcība personām, kas atgriežas no ārvalstīm un pie kādiem simptomiem ir nepieciešams zvanīt uz attiecīgajiem tālruņiem.
Precizēta arī sociālā distancēšanās.
Noteikti pienākumi personām, kurām ir apstiprināta Covid-19 diagnoze, un viņu kontaktpersonām.
Tāpat ir noteikti izņēmumi no pašizolācijas personām attiecībā uz pasažieru, kravu un tehnisko reisu darbiniekiem, kuriem nav infekcijas pazīmes un kuri nav kontaktpersonas ar slimniekiem.
Tāpat ir papildināti nosacījumi par virsstundām iestādēm, kā arī par ceļošanas dokumentiem.
Komisija, uzklausot iestāžu ziņojumus, šos papildu ierobežojumus atzīst par pamatotiem, nepieciešamiem un situācijai atbilstošiem.
Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt šos papildu ierobežojumus.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Pirmkārt, es vēlos izteikt pateicību valdībai par... nu... varbūt ne tik ļoti savlaicīgu, bet tomēr konstruktīvu darbu attiecībā uz šiem papildu ierobežojumiem.
Otrkārt, man ir jāizsaka ļoti liela nožēla attiecībā uz to, ka daži joprojām vēl nav sapratuši, ka šī tiešām ir ārkārtas situācija un ka no saviem sponsoriem ir jātiek vaļā.
Šeit es runāju par azartspēļu slēgšanu... azartspēļu zāļu slēgšanu un arī dažādām izklaides vietām. Jo tas, ko mēs lasām šajā jaunajā... šajos jaunajos grozījumos, ir nepārprotami absurds regulējums par to, ka dažādas izklaides vietas, tostarp arī spēļu zāles, joprojām var funkcionēt - tikai laika sprīdī no 8.00 līdz 23.00.
Šādā veidā jūs esat radījuši ļoti veiksmīgu caurumu šajā regulējumā atsevišķiem uzņēmējiem uz tā visa fona, redzot, ka ļoti daudzi pasākumu rīkotāji un citi uzņēmēji, kurus pat varbūt šis ierobežojums vēl nebija paspējis skart, jau iepriekš bija atteikušies no saviem pasākumiem. Bet šajā gadījumā uz tā fona, kad tiek slēgtas bibliotēkas, kad tiek slēgti visi koncerti, visas koncertzāles, jūs joprojām pieļaujat iespējamību tam, ka konkrēti azartspēļu zāles ir vaļā.
Es ļoti gribētu dzirdēt kaut no viena no jums, godātie kolēģi, kas varbūt arī piedalījās valdības sēdē, pamatojumu tam, kāpēc šodien, šajā laikā ir jātur vaļā spēļu zāles.
Jo, ja mēs mierīgajos laikos runājām par azartspēļu nodokli, mēs, protams, paturējām prātā to, ka mums ir attīstīta tūrisma nozare, mums ir ļoti daudz ārvalstnieku, kas atbrauc uz Latviju, aiz gara laika aiziet uzspēlēt un atstāj arī savu naudiņu šeit, mūsu budžetā. Šajā gadījumā šobrīd neviens ārvalstnieks vairs nebrauks uz Latviju, robežas ir ciet.
Tad jūs šīs zāles, godātie kolēģi, gribat turēt vaļā Latvijas iedzīvotājiem, kuri, visticamāk, arī būs dzīti izmisumā, ņemot vērā to, kas mūs visus sagaida. Tādā ziņā tā nauda, ko it kā valsts budžets sagaida no spēļu zāļu... no azartspēļu nozares, būs tā asiņu, asaru nauda, kuru atstās mūsu, Latvijas, iedzīvotāji, kurus būs skārusi šī situācija.
Padomājiet, lūdzu, vai tiešām... vai tiešām tas jums ir šobrīd vajadzīgs, vai tiešām sponsori šajā gadījumā ir daudz svarīgāki par to, kas notiks ar mājsaimniecībām, kuras būs skārusi šī problēma.
Jūs esat atteikušies no sponsoru ietekmes - tā jūs teicāt, kad izvēlējāties partiju finansējumu... Tad atsakieties tagad no partiju finansējuma un turpiniet tālāk strādāt ar sponsoriem. Turpiniet, bet atsakieties no tās naudas, jo tā nauda būs ļoti vajadzīga valsts budžetā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Raimondam Bergmanim. (Dep. R. Bergmanis: “Vai es varu lūgt apvienot…?”)
Vai deputātiem ir iebildumi pret debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.
R. Bergmanis (ZZS).
Labdien, kolēģi! Šis vīruss nešķiro - pozīcija vai opozīcija. Tas neizvēlas starp bagātajiem vai trūcīgajiem. Tas pat neizvēlas veselos vai sirgstošos. Tam nav robežu - ne valstu, ne politikas, ne reliģijas, ne ekonomisko bloku un pat ne kontinentu mērogā. Tam nav arī jūtu - ne naida, ne līdzjūtības.
Iepazīstoties ar minēto Ministru kabineta rīkojumu Nr. 115, neapšaubāmi, līdzīgi kā kolēģiem, arī man radās virkne priekšlikumu, kas būtu ierosināmi šajā sakarā. Rīkojums aptver gana plašu jautājumu loku un vienlaikus atsevišķi ļoti konkrētus jautājumus. Jāpiekrīt, ka vairāki no tajā ietvertajiem punktiem ir precizējami un papildināmi.
Lai kā gribētos palīdzēt visiem un uzreiz, ir jāapzinās, ka šajā situācijā ir piemērojams samērības princips, samērojot atsevišķu personu tik sāpīgās vajadzības pret visas sabiedrības interesēm kopumā. Izsverot tās arī ilgtermiņā.
Zinot situāciju kopumā, informāciju pienācīgi analizēt un pieņemt lēmumus var tikai tā persona, kura ir uzņēmusies atbildību un rūpes par valsts funkcionēšanu sabiedrības labā, - Ministru prezidents. Tāpēc, rūpīgi apdomājot faktisko situāciju, atkārtošu manis iepriekš pausto - ir ārkārtīgi svarīga krīzes vadības koordinēšana un paļaušanās uz amatpersonām, kurām ir deleģēta noteiktu funkciju izpilde.
Ko šajā sakarā var darīt Saeima? Pildīt savus pienākumus pēc labākās apziņas, sniedzot visefektīvāko palīdzību un atbalstu Ministru kabinetam.
Šodien komisijā tika noraidīts Saeimas lēmuma projekts par Ministru kabineta rīcību situācijā ar bīstamās infekcijas slimības Covid-19 izplatību Latvijas teritorijā. Taču tas neliedz man jūs, kolēģi, aicināt nolikt malā emocijas un pievērsties jautājumiem konstruktīvi.
Ievērojot Satversmē noteikto varas dalīšanas principu un pastāvošo kārtību, Saeimai būtu pienākums aicināt sabiedrību stingri ievērot Ministru kabineta līdz šim izdotos un turpmāk sekojošos rīkojumus saistībā ar ārkārtas situāciju. Paļaujoties uz atbildīgo amatpersonu godprātīgu un profesionālu amata pienākumu pildīšanu, aicinu Saeimu izteikt gatavību steidzamības kārtā savas kompetences ietvaros veikt nepieciešamos grozījumus tiesību normās, lai īstenotu tiesiskus krīzes vadības pasākumus, vienlaikus nodrošinot tiesisku paļāvību un labas pārvaldības principu ievērošanu. Aicinu likumdevējus solidarizēties ar izpildvaru, gluži tāpat kā valdība un atsevišķi Saeimas deputāti aicina sabiedrību solidarizēties ar līdzcilvēkiem. Aicinu Saeimu paust nedalītu atbalstu tām personām, kurām esam deleģējuši gan pienākumu, gan atbildību sargāt mūs visus, vienlaikus Saeimai paliekot izpildvaras uzrauga lomā.
Aicinu atbalstīt Ministru kabineta rīkojumu Nr. 115!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātās dāmas un kungi! Es aicinu atbalstīt, bet obligāti koriģēt dažas lietas, tālāk jau ejot cauri komisijām.
Viena no tām ir - es aicinu šobrīd ļoti nopietni ieklausīties uzņēmēju organizācijās, kas, es saprotu, ir arī vērsušās pie valdības par to, ka tas vīruss ir ārpus noteiktajām nozarēm. Tas vīruss ir, kā arī varēja prognozēt, izplatījies daudz plašāk.
Šobrīd konkrēti viens ļoti veiksmīgs eksportējošs uzņēmums - elektroierīču ražotājs - ir apstājies, atlaidis 40 darbiniekus (lai gan pieprasījums pēc tā produktiem turpina pat augt) tikai tāpēc, ka viena izejviela vairs pie uzņēmuma nevar nokļūt. Un, kā jūs saprotat, ierīci nevar pabeigt bez vienas detaļas.
Līdz ar to tas ir plašāk, un tas nebūs tagad pa nozarēm. Tagad būs pa uzņēmumiem un arī kaut kādā prioritārā secībā. Tāpēc es aicinu obligāti ieklausīties uzņēmēju organizācijās. Tās šobrīd ir vistuvāk realitātei. Viņi ir tie, kas zina drusciņ ātrāk par mums to, kas notiek ekonomikā. Nav vairs neskarto. Mums var šķist, ka pārtikas nozare, piemēram, ir absolūti neskarta, un šobrīd tas varbūt tā arī ir. Bet pietiek kādā uzņēmumā apturēt... piemēram, iepakojuma ražotāju Ķīnā, lai apstātos uzņēmums pat ar pieaugošu... pieaugošu pieprasījumu.
Tā ka tas obligāti ir jākoriģē.
Jā... un vispār es domāju - tā kā mēs šodien neskatām jautājumu par ekonomikas ministru, es saprotu, tas nav pārāk būtiski... Kaut kad nākamnedēļ, visticamākais. Nopietni, es aicinātu padomāt mums visiem kopā, ka varbūt šobrīd uzņēmēju organizācijas ir tās, kurām varētu paprasīt, ko viņi domā arī attiecībā uz šo amatu, un varbūt pat deleģēt cilvēku tam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.
S. Riekstiņš (JK).
Labdien, kolēģi! Sākumā pateikšu to, ka arī es, protams, atbalstu šo likumprojektu, bet ir daži “bet”.
Liels paldies, protams, ministriem, kas šobrīd katrs par sevi strādā daudz un slavējami, bet, nu, kopā sanākot, kaut kā līdz galam īsti nesanāk. Ir lietas, kas tomēr... kuras vajadzētu vēl apskatīt un tomēr pieņemt. Acīmredzot vēl papildu nozares, kuras ir jāatbalsta. Es ļoti ceru, ka tas darbs turpināsies... un diezgan strauji.
Nākamā lieta, ko es gribēju pateikt, ir: nu, acīmredzot tie Ministru kabineta noteikumi tādi, nu, maigi, kā lai saka, jo šobrīd es apskatos apkārt un notiek interpretācija par lietām.
Paņemsim sporta nozari, privātie... sporta halles un tamlīdzīgi ir ciet. Tai pašā laikā vienā konkrētā pašvaldībā, ostas pašvaldībā, kura vienmēr ir īpaši izcēlusies ar valsti valstī, nez kāpēc visi treniņu procesi notiek. Vēl vakar tur trenējās Ventspils futbola klubs.
Tad man ir jautājums - kāpēc... kāpēc privātos mēs tagad šādi te... un pamatoti aizveram, bet olimpiskais centrs Ventspilī turpina darboties? (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA.) Kāpēc mēs varam... Valmierā un Daugavpilī olimpiskajos centros ir ierīkotas asins analīžu ņemšanas vietas, bet Ventspils sporto?
Cilvēki mīļie, nu, kaut kā tomēr laikam par maigu tad acīmredzot mēs šobrīd darbojamies! Es aicinātu tomēr laikam pieņemt tad vēl stingrākus mērus, lai ir nepārprotami skaidrs katram, kas ir jādara un kas nav jādara.
Un vēl viens aicinājums. Es arvien biežāk dzirdu, ka kolēģi (Starpsauciens.) satraucas: nu, vai nākt uz Saeimu vai nenākt, ka, nu, ir šī bīstamība. Kolēģi, mums ir jānāk, šis ir mūsu darbs! Ja vēl mēs te nenāksim un baidīsimies, tad ko tālāk mēs gribam sagaidīt? Ja kādam nav iekšās strādāt, var nolikt mandātu. (Starpsauciens: “Varonis!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Jā, kolēģi! Es domāju, katram ir iespējas, jo īpaši tiem, kas ir koalīcijas deputāti, sniegt savus priekšlikumus un kaut kādā veidā ietekmēt arī savus ministrus, tajā skaitā Izglītības un zinātnes ministriju, attiecībā uz to, kā notiek sporta pasākumi. Protams, nav jautājums par ierobežojumiem - vajag vai nevajag -, ir jautājums tikai par to, cik ļoti mēs ierobežojam. Un tas tā kā... Par to mēs varam, es domāju, šeit visi vienoties... Un arī šo jautājumu, es domāju, Saeima atbalstīs vienprātīgi.
Tas, kas šobrīd... Es... Tiešām paldies visai valdībai. Pēc iepriekšējām debatēm daudz kas arī, kas šeit, no Saeimas, izskanēja, ir ņemts vērā un daudziem jautājumiem ir pievērsta uzmanība, tāpēc es šodien pievērsīšos jautājumam, kas saistās ar Latvijas iedzīvotāju atgriešanos Latvijā.
Piedodiet, kolēģi! Es domāju, jūs visi zināt, ka tur ir milzīgs bardaks. Viens ir par šīm rindām, kas ir uz robežām. Otrs ir par šiem valsts aicinājumiem cilvēkiem pulcēties, piemēram, Stambulā, par valsts aicinājumiem pulcēties kaut kādās citās vietās... ko šobrīd izpilda ārlietu ministrs.
Kolēģi, tur komunikācijas kļūda ir ļoti augstā mērā, jo es tiešām saņēmu ļoti daudz pārmetumu par to, ka valsts aicina un pēc tam, kad cilvēki tur ierodas, viņiem pasaka, ka viņus tur neviens negaida. Un ārlietu dienests dod četrus dažādus signālus attiecībā uz to, ko darīt un ko nedarīt, - pirkt biļetes vai nepirkt biļetes, braukt caur citu valsti vai nebraukt caur citu valsti.
Šobrīd attiecībā uz ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem (tādu, kas vēlas atgriezties, ministrs teic, ir apmēram četri tūkstoši iedzīvotāju) vajag kaut kādu konkrētu mehānismu. Šobrīd ir milzīgs bardaks... ko dara Satiksmes ministrija, ko dara Ārlietu ministrija.
Ja parunā ar šiem cilvēkiem... Iesaku katram deputātam, kas ar to jautājumu strādā... Kola kungs un citi, jaunā Vienotība, nu sazinieties ar tiem cilvēkiem, kas ir tajā situācijā! Šobrīd tā situācija galīgi nav... viennozīmīga.
Es pēdējās divas dienas to vien darīju, kā komunicēju, nodevu šīs ziņas ārlietu ministram. Nav normāla tāda situācija. Un tajā ir nonākuši tie cilvēki - ļoti daudzi! -, kuriem vienkārši nav informācijas, skaidras, saprotamas informācijas, ko darīt. Uzsaukums ir: “Ierodieties!” Tad, kad ierodas, viņiem konkrēti pasaka: “Piedodiet, mēs te jūs... neviens neko nezina par jums. Kāpēc jūs vispār atbraucāt?!” Un tā komunicē gan aviokompānijas, gan šie konsulārie dienesti... sniedz dažādus tos viedokļus. Te ir jābūt šobrīd skaidriem signāliem. Tās biļetes, par ko cilvēki maksā... maksā tūkstošos eiro, lai atbrauktu no kaut kādas valsts šajā brīdī, ierastos konkrētajā tajā punktā, un tas ir ļoti bēdīgi, ka tajā punktā viņus neviens negaida.
Tā ka šis jautājums, es domāju, šobrīd jau risinās, bet tur ir vēl ļoti daudz, ko darīt. Jābūt kaut kādam skaidram mehānismam, kādā veidā komunicēt ar šiem iedzīvotājiem.
Par veselības aprūpes iestādēm. Īpaši gribētu pievērst uzmanību rehabilitācijas iestādēm. Rehabilitācijas iestādes senioriem, kuri tiešām visi ir riska grupā... vēl šodien pieņem pieteikumus, pirmdien var ierasties... Un, manuprāt, tas jautājums arī... ir jāskatās, kas notiek lielajās slimnīcās. Plānveida operācijas tiek atliktas, tad - rehabilitācijas centri... Nu, vai tā tiešām šajā brīdī ir prioritāte, kur... būtu cilvēkiem jādodas... un jāizsaka tā kā... jādodas... Es domāju, ir vērts šo jautājumu pārdomāt.
Un kopumā tiešām gribu pateikt paldies visiem medicīnas darbiniekiem. Laikā, kad Eiropā pret... vispār pret demokrātiju vērsās tā sauktie zaļie cilvēciņi, Latvija, tāpat kā visa Eiropa, saveda kārtībā visu aizsardzības nozari, un par aizsardzības nozari Latvijā un, es domāju, visā Eiropā nav jautājumu šobrīd. Tā ir sakārtota.
Šobrīd pret Latviju vēršas un pret visu pasauli vēršas “zaļais vīruss”. Tāpēc es aicinātu šajā situācijā sakārtot veselības aprūpes jomu, jo tā ir mūsu iespēja un arī lielākais izaicinājums šobrīd.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Evijai Papulei.
E. Papule (SASKAŅA).
Labdien! Vispirms gribu izteikt pateicību visiem resoriem, kas strādā, īpaši ārlietu sektoram un veselības sektoram, bet tajā pašā laikā daļēji piekrītu jau tam, kas ir tikko teikts.
Ir skaidrs, ka rīkojuma projekts jeb grozījumi iepriekšējā rīkojumā īsti nedod atbildes uz vairākiem jautājumiem tieši izglītības jomā.
Pirmais no tiem ir jautājums par pirmsskolas izglītības iestādēm. Ja reiz visas izglītības iestādes ir slēgtas, tad acīmredzot arī šīs iestādes. Saprotot, ka dežūrgrupas ir jāatstāj, ir ieteikums nosaukt tām profesijām, kam šīs dežūrgrupas būtu jānodrošina... Līdztekus aicinu izskatīt iespēju, ka arī bērnudārzu pedagogu atalgojumam... varētu izskatīt kādu atalgojuma pielikumu par darbu intensīvos un zināmā mērā ārkārtas apstākļos.
Otrkārt. Šis rīkojums arī ar grozījumiem nedod īsti atbildi - kas notiek ar iekļaujošo izglītību šobrīd, strādājot digitāli un attālināti. Tas tātad nedod atbildi arī terminoloģijas ziņā - kas notiek ar speciālās izglītības programmām... gan ar tiem, kas šobrīd ir mājās no speciālajām izglītības iestādēm, gan arī ar tiem bērniem, kas mācās... iegūst vispārējo izglītību speciālās izglītības programmās. Saprotu, ka var veidot atsevišķas vadlīnijas, un ceru sagaidīt tās, tomēr ir jābūt precīzam rīkojuma tekstam atbilstīgi Izglītības likuma terminoloģijai, lai visi saprot, uz ko tas attiecas.
Treškārt. Tā kā šobrīd rīkojums paredz īpašas, atsevišķas tiesības lēmumu pieņemšanai arī katram ministram atsevišķi, aicinu izsvērt tālākajos grozījumos... jo rīkojums, visticamāk, tiks grozīts un papildināts atbilstīgi situācijas attīstībai vai norisei (ceram arī uz labākām ziņām)... Un tomēr... Ja par mācību gada pagarināšanu var lemt tikai pēc vienas nedēļas, skatoties, kā un kas notiek tālmācībā... un, nedod Dievs, ja tas tiks lemts pēc nākamās nedēļas rezultātiem, kad varbūt divpadsmitie vēl nav sākuši mācīties... Iesaku izvērtēt, cik ilgam šim vērtēšanas periodam jābūt. Bet, no otras puses, lūdzu arī Ministru kabinetu pieņemt (un droši vien premjers to arī dara) atbilstīgus - atbilstīgus! - blakus lēmumus, kas attiecas jau uz atbildīgajiem ministriem... par to, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāiesniedz kāds noteikts monitoringa plāns vai veids, kā tiek konstatēts, ka tālmācība vai mācības attālināti nenotiek tā, kā tām paredzēts notikt.
Un ceturtais. Riekstiņa kungs, jūsu priekšlikums ir vērā ņemams. Riekstiņa kungs! Es nedrīkstu ar zāli sarunāties, bet šobrīd atbildu tieši jums. Sporta joma ir jūsu pārziņā. Jums ir vesela apakškomisija, kas par to var lemt. Izglītības un zinātnes ministre atbild par sporta jomu. Lūdzu, Ministru kabineta rīkojumā iestrādājiet arī papildu normas, lai to var novērst... jo tas patiešām ir būtiski - kā īsti darbības notiek arī šajā jomā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas videokonferencē sportam mēs pievērsāmies diezgan maz. Diezgan maz. (Dep. S. Riekstiņš: “Tās ir pašvaldības!”) Bet es ceru, ka Izglītības un zinātnes ministrija pakāpeniski... nu, ja viņiem būtu kalendārais plāns, tad mēs to redzētu, bet tāda šobrīd nav. Mēs redzētu, kā veidojas vadlīnijas arī jaunatnes lietās, veidojas vadlīnijas arī sporta nozarei - kā darboties un kā nedarboties.
Un droši vien apsverams ir arī lēmums par šobrīd vairākās pilsētās, arī lielajās pilsētās, pieņemto lēmumu - aizvērt attiecīgi kaut kādas sporta vietas, kur bērni var nodarboties. Vai tas nozīmēs, ka bērni to darīs pagalmā, savā kaut kādā... brīvajā veidā vai kā citādi...? Es aicinu tomēr palīdzēt Izglītības un zinātnes ministrijai izveidot šīs vadlīnijas arī sporta jomā. Un sporta cilvēki to arī saka... Nē, tādas šobrīd publiski pieejamas nav. Ja pakāpeniski veidojas, būšu priecīga.
Un vēl papildus... izmantojot iespēju, ārpus Ministru kabineta rīkojuma... Es ļoti ceru, ka Izglītības un zinātnes ministrija izveidos arī pamācību vai tādu uzvedības algoritmu un uzrunās arī skolēnus, kā pašmācību veikt, kā pašiem mācīties, īpaši vecāko klašu audzēkņus.
Un atkārtoti aicinu izmantot arī jauniešu organizācijas, kas var dažādos veidos uzrunāt jauniešus viņiem pieņemamā formā - ne tikai par mācīšanos, bet arī par to, kāda ir attieksme... kāda ir jauniešu atbildība vīrusa izplatības laikā. Mēs zinām, ka jauniešiem ir zināmā mērā... atkarībā no vecumposma arī dažāda attieksme.
Paldies, un ceru, ka novērtēsiet... ka neatkarīgi no tā, kurš deputāts runā un ko pārstāv, ņemsiet vērā arī profesionāļu viedokļus, jo to šajā brīdī jums daudz vairāk derētu darīt nekā skatīties, kurš ko pārstāv.
Paldies. Un labu veiksmi! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie, godātie deputāti! Pirmām kārtām arī vēlos pateikties visiem iesaistītajiem dienestiem par darbību tiešām ārkārtas režīmā un... darbojoties pēc labākās sirdsapziņas un ar cēlākajiem mērķiem.
Šeit pāris repliku uz to, ko minēja Valaiņa kungs, - par mūsu valstspiederīgajiem, kuri atrodas ārpus Latvijas un cenšas šajās pēdējās dienās meklēt veidus, kā atgriezties. Es tomēr nevaru piekrist teiktajam, ka no Ārlietu ministrijas vai no Satiksmes ministrijas netiek koordinēta darbība. Es domāju, ka 24 stundas diennaktī tas tiek darīts - tiek meklēti veidi, kā tagad, kad jau Eiropā samilzusi šī problēma un ir kustības ierobežojumi... tiek mēģināts atrast veidus, kā mūsu valstspiederīgos... vismaz nodrošināt iespēju viņiem atgriezties. Skaidrs, ka šajos apstākļos valsts nevarēs piemērot politikā individuālu pieeju, jo tomēr laiks nav sabiedrotais.
Tas, ar ko mēs saskaramies pēdējās dienās, - ne tikai ārpus Latvijas mūsu valstspiederīgajiem, bet arī Latvijas iedzīvotājiem ir informācijas sadrumstalotība. Ir ļoti daudz aktivitātes, un arī šodien mēs lemjam par papildu pasākumiem krīzes risināšanai. Un ir virkne, kas ir publiskajam sektoram, privātajam sektoram, uzņēmējdarbības atbalstam ilgtermiņā... Un tas, ko es redzu, - ir grūti izsekot līdzi, kur kādi pasākumi tiek ieviesti. Vai tie ir no “Altum” atbalsta pasākumi, vai tie ir no komercbankām, individuāli - fiziskajām personām... Un tas, kas rada šo nenoteiktību, - tas, ka ir sarežģīti šo informāciju atrast vienuviet.
Un šeit es vēlētos bilst, ka ir laiks uz pilnu slodzi iedarbināt plānoto Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamentu Valsts kancelejā. Es domāju, ir pienācis īstais laiks, lai uzreiz tagad aktivizētu... un lai būtu visaptveroša komunikācija ar sabiedrību, nevis tā, kā ir tagad, kad iedzīvotājiem jāskatās Ekonomikas ministrijas mājaslapā, Veselības ministrijas mājaslapā, Finanšu ministrijas, Ārlietu ministrijas... Tas rada apjukumu, un nevar koncentrēties uz to lielāko mērķi.
Līdz ar to es aicinu valdību atvēlēt nepieciešamos līdzekļus šī departamenta, kas, saprotu, Valsts kancelejā top pamazām, iedzīvināšanai jau tagad, jau šodien, lai būtu stratēģiskā komunikācija horizontālā līmenī.
Jo - ko mēs redzam? Sabiedrība, lielākā daļa, seko līdzi sociālajiem tīkliem. Un sociālajos tīklos (pieņemsim, tviterī) tā informācija nav statiska, tā visu laiku atjauninās, papildinās ar citiem... Un cilvēkiem ir grūti izsekot līdzi tam visam. Dažubrīd ir tā, ka viņi palaiž garām informāciju, kas ir bijusi publicēta, Un tad, protams, valsts pārvalde vienmēr var pateikt: “Nu, redziet, mēs to publicējām, bet nu, atvainojiet, jā, jums nebija iespējas to atrast.”
Es domāju, ka ir pienācis brīdis atsevišķu platformu radīt. Es domāju, ka mums ir gana daudz spēcīgu IT speciālistu, kas var pieslēgties un valsts pārvaldei palīdzēt. Stratēģiskās komunikācijas koordinēšana ir akūti nepieciešama, lai visi valsts iedzīvotāji, tajā skaitā uzņēmēji... mēs būtu uz vienas lapas un varētu kopīgiem spēkiem risināt to krīzi, ar ko pašlaik saskaramies.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (NA).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Šā rīkojuma 4.19. punkts ir vienkārši smieklīgs, - ka personas, kas aizpilda pieteikumu repatriācijas braucieniem, ievēro īpašus pasākumus un ar savu parakstu apliecina, ka nodrošinās pašizolāciju.
Uz šo brīdi ir desmitiem cilvēku, kas ir atgriezušies no infekcijas skartajām zonām un ir melojuši, ir sūtījuši bērnus skolās. Ir jau... Mums jau ir inficēšanās piemēri šādu cilvēku dēļ. Un mēs rakstām, ka cilvēks parakstīs papīrīti un nekādu seku nebūs!
Izraēlā, ja jūs pārkāpjat izolācijas noteikumus, ir momentāli septiņi gadi... izsekošana notiek ar telefona palīdzību šiem cilvēkiem.
Es domāju, ka mums uz nākošo nedēļu... acīmredzot steidzīgi Iekšlietu ministrijai un Ministru kabinetam ir jānodrošina, kādā veidā šie cilvēki, kuri pārkāpj šos it kā parakstītos solījumus, tiek izolēti no sabiedrības, - vai tiek iekārtotas speciālas viesnīcas, ko valsts var apmaksāt, kur viņi sēž... vai arī ir jāierosina kaut kāda kriminālatbildība.
Es domāju, ka šie pasākumi ir nepietiekami. Kaut kas, protams, ir izdarīts.
Par inficēto skaitu. Pieredze rāda, ka pilnīgi visur saslimušo skaits ir bijis 10-20 reizes lielāks, nekā tajā brīdī ir atklāto gadījumu skaits. Tātad, ja mēs sakām, ka mums ir 111 vai cik, mēs varam rēķināties, ka ir tūkstotis vai divi dūkstoši inficēto Latvijā. Šāda situācija nav pieļaujama. Es domāju, ka nākošajiem grozījumiem... Ministru kabinetam... ir jābūt tādiem, ka tiek slēgti jebkādi pasākumi - jebkādi pasākumi! Nevis, kur ir 50 vai pieci cilvēki, bet jebkādi sporta, kultūras, izklaides... tikšanās... Izņēmums būtu operatīvie pasākumi, ko īsteno policija, sanitārie dienesti, pašvaldību vadītāji, Ministru kabinets un Saeima. Un tas acīmredzot... jo ātrāk tas būs, jo labāk, - jo mums būs mazākas sekas.
Tāpēc aicinu Ministru kabinetam vēlreiz pārskatīt šo visu. Un galvenais - pieņemt kaut kādus nopietnus... pieņemt nopietnus lēmumus attiecībā uz cilvēkiem, kuri jau ir pārkāpuši... un tādu ir desmitiem, kuri ne tikai pārkāpuši, bet kuru vainas dēļ jau ir inficēti cilvēki. Un nav nekādu sodu. Par to mēs pasmaidām un sakām: tas nav nekas nopietns.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Gundaram Daudzem.
G. Daudze (ZZS).
Godātie kolēģi! Es gribētu tikai īsi palabot to, ko teica mūsu kolēģis Sandis Riekstiņš.
Neatbilst patiesībai tas, ko jūs teicāt par olimpisko centru “Ventspils”, jo olimpiskais centrs “Ventspils” kopš sestdienas vakara pulksten 21.00, tas ir, kopš 14. marta, ir slēgts publiskajiem apmeklējumiem. Tā ka... nu, vienkārši tā nav korekta informācija. (Dep. S. Riekstiņš: “Es parādīšu video!”)
Nu, es neesmu pārliecināts, vai tviterī... Es zinu, ka ar zāli nedrīkst sarunāties... Es tikko runāju ar olimpiskā centra “Ventspils” direktoru. Tā ka es aicinu ticēt man.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Labrīt, kolēģi! Vispirms gribētu griezties pie Znotiņa kunga ar lūgumu. Izteikšu vairāku tūkstošu vecāku lūgumu atbrīvot 1.-3. klases skolēnus no attālinātās apmācības.
Vakardien arī es kā 6. klases skolēna mamma saņēmu to norādījumu, kādā veidā man ir jānodrošina sava dēla tālmācība, - ka viņam ir jāatrodas pie datora vai viedierīces visa stundu saraksta laikā, tas ir, no pulksten 8.30 līdz 16.00, jāreaģē uz katra skolotāja uzdevumu, jāatbild.
Bet, ja mēs runājam par sākumskolu, - jūs varētu iedomāties, kā varētu piespiest bērnus vecumā no 7 līdz 9 gadiem atrasties pie datora no pulksten 8.30 līdz vismaz 13.00? Un vēl vecāki saņem tādus, nu, var teikt, draudus, ka, ja tas nenotiks divu dienu laikā, tad ar viņiem sazināsies sociālais pedagogs.
Tāpēc (Dep. R. Dzintars: “Kas tā par skolu?”)... Tas notiek visur. Varētu, lūdzu, apzināt (Starpsauciens.)...? Vēlreiz atkārtoju - tas tā ir! Un tāpēc ir lūgums atbrīvot 1.-3. klases skolēnus no attālinātās apmācības. Tas fiziski nav iespējams, it īpaši, ja vecāks ir viens un strādā līdz vēlam vakaram.
Otrais. Paldies par to, ka šajā likumprojektā, par kuru mēs tūlīt balsosim, ir iekļauta norma par to, ka virsstundu apmaksu varētu attiecināt ārkārtas situācijas laikā arī uz pašvaldības policijas un pašvaldības sociālajiem darbiniekiem, bet lūgums tomēr valdībai - pēc iespējas ātrāk palīdzēt pašvaldībām iegādāties pašlaik iekšējā tirgū ierobežotās preces, tādas kā dezinfekcijas līdzekļus, aizsargmaskas un vienreizēji lietojamos cimdus. Šo preču vienkārši nav, un katra pašvaldība pašlaik cīnās absolūti... absolūtā vientulībā.
Es zinu, ka aizvakardien VARAM apzināja šo preču trūkumu, bet informācijas par to, kad un kādā daudzumā pašvaldības saņems šīs preces, nav. It īpaši tas attiecas uz sociālajiem darbiniekiem, kuri apmeklēs vecos cilvēkus mājās sociālās aprūpes ietvarā.
Un pēdējais. Lūgums valdībai, krīzes centram - iesaistīt pārrunās arī tik lielus biznesa spēlētājus kā, piemēram, Linstow Center Management, kuriem pieder visi lielveikali. Jo pašlaik notiek tā, ka Linstow Center Management īpašnieki izvairās no pārrunām ar nomniekiem. Nomniekiem draud saskaņā ar līgumiem ārkārtīgi lieli sodi par to... ja viņi slēgs savus veikalus. Un tādā veidā nevar... mēs nevaram ļaut nomniekiem, tiem nelielajiem veikaliem... būt sociāli atbildīgiem un varbūt pat slēgt savus veikalus.
Lūgums lielā kapitāla turētājiem arī būt sociāli atbildīgiem, un lūgums valdībai iesaistīt šos lielos... lielveikalu īpašniekus pārrunās, jo tas ir ļoti svarīgi vidējā un mazā biznesa atbalstam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Labdien, kolēģi deputāti! Vispirms paldies valdībai atkal jau par kārtējo rīcību un ierobežojumiem, reaģējot uz situāciju. Bet ir daži priekšlikumi, ierosinājumi, kuri obligāti būtu nepieciešami un par kuriem mēs (vismaz par daļu) noteikti sagatavosim savus priekšlikumus šodien skatāmajā likumprojektā.
Viens. Par atbalstu komersantiem. Jā, piekrītu tai tēzei, kas šeit izskanēja no tribīnes, - ka nevajag noteikt nozares... Ir nozares, kurās daži uzņēmumi strādā ar vēl lielāku peļņu šobrīd, bet daži ir krīzes skarti un cieš zaudējumus. Ir jābūt skaidriem kritērijiem, kurus nosaka Ministru kabinets, lai varētu atbalstu kalibrēt atsevišķu uzņēmumu līmenī. Piemēram, straujš apgrozījuma kritums varētu būt kā viens no kritērijiem, bez nozaru ierobežojumiem.
Otrs. Spēles noteikumiem par valsts atbalstu jau šodien ir jābūt skaidriem. Ir jābūt diezgan precīzai tiesiskajai paļāvībai arī tiem uzņēmumiem, kas jau šobrīd veic darbības... vēl pirms likuma stāšanās spēkā... piemēram, par valsts atbalstu dīkstāves atalgojuma nomaksai. Vai tas attieksies arī uz tiem darbiniekiem, kurus jau šodien, vēl pirms likums stājies spēkā, uzņēmēji ir palaiduši bezalgas atvaļinājumā? Precīzam skaidrojumam ir jābūt, lai uzņēmumi un arī darbinieki var ar to rēķināties.
Nākamais - viens liels bloks, par kuru vispār nedz šajā rīkojumā, nedz likumprojektā, kas šodien mums ir piedāvāts darba kārtībā, nav runāts, - valsts kapitālsabiedrības un valsts atbalsts kapitālsabiedrībām. Ir nozares (piemēram, lidosta), kurām valsts atbalsts, kas ir pieļaujams, ir precīzi nulles apmērā, bet kuras bez valsts atbalsta izdzīvot nevarēs. Nevarēs nedz savus lielos projektus īstenot, nedz ikdienas darbus veikt. Līdz ar to jau šodien, ja valdība to vēl nav darījusi, ir jāsazinās ar Eiropas Komisiju par katru atsevišķo gadījumu, par katru atsevišķo valsts kapitālsabiedrību vai arī par visām valsts kapitālsabiedrībām kopumā; ir jāvienojas par jauniem valsts atbalsta nosacījumiem, kas ļautu valstij veikt intervenci šajos kritiskajos gadījumos.
Un visbeidzot - par ceļojumiem. Kola kungs minēja, ka valstī viss ir kārtībā šajā jomā. (Dep. R. Kols: “Ko?”) Nu nav gan! Ārlietu ministrs ļoti cenšas. Viņš tiešām arī personiski iesaistās dažādu jautājumu risināšanā, bet no tās informācijas, kas šobrīd ir publiski, cilvēki ir apmulsuši un drīzāk nespēj pieņemt lēmumus, kā lai precīzi nokļūst mājās.
Viens konkrēts gadījums. Satiksmes ministrijas mājaslapā bija informācija par to, ka būs lidojumi uz Latviju no Stambulas - divi reisi -, bet nebija minēts, nebija paskaidrots precīzi iedzīvotājiem, ka šie reisi nav paredzēti atvērtai biļešu rezervācijai, bet ka tie ir paredzēti tūrisma komercpārvadājumu nodrošināšanai. Un tajā brīdī vēl nebija nekāda risinājuma, lai citus tautiešus, kas mēģināja pulcēties Stambulā, nogādātu Latvijā.
Šai komunikācijai ir jābūt precīzai, paskaidrojošai un koordinētai. Nevar būt tā, ka cilvēkiem, kas zvana uz konsulāro dienestu, sniedz pretrunīgu vai maldinošu informāciju, piemēram, aicina sazināties ar aviopārvadājumu kompānijām vai - pat vēl vairāk! - kļūst dusmīgi par to, ka cilvēks ir piezvanījis un mēģinājis saprast, kā lai nokļūst mājās.
Joprojām mūsu tautiešu nogādāšana Latvijā ir ārkārtīgi liela problēma, un Latvijai no savas puses ir jāsniedz maksimāls atbalsts - informatīvais un arī praktiskais -, nodrošinot nepieciešamos lidojumus.
Pagaidām pie šī rīkojuma tas ir viss, bet mēs no savas puses arī sniegsim priekšlikumus likumprojektam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamā Saeima! Ministru kabineta noteikumos ietverto pasākumu mērķis ir vīrusa izplatības ierobežošana. Acīmredzami tā ir tikai daļa nepieciešamo pasākumu. Mērķim ir jābūt plašākam, manā ieskatā. Mērķis ir epidēmijas izbeigšana, vismaz pārtraukšana.
Lai epidēmiju pārtrauktu, slimnieks ir jāidentificē, jāizolē un jāizārstē. Starp minētajiem uzdevumiem par prioritāru kļuvusi izolēšana, tātad arī pašizolēšanās. Ārkārtējās situācijas pasākumi ir reducējušies līdz pašizolācijai. To jēga - sēž mājās slims vai vesels, kamēr būs sintezēta vakcīna pret Covid‑19.
Trešais ārkārtējās situācijas uzdevums, proti, slimnieku identificēšana, ir palicis sekundārs vai pat zemākas nozīmes uzdevums. Egila Gulbja laboratorija uzņem cilvēku no ielas, ikdienas valodā runājot, par 80 eiro, tas ir ļoti dārgi. Šī ir identificēšanu ierobežojoša maksa. Faktiski vīrusa identificēšana līdzpilsoņiem nav pieejama. Tikmēr bezmaksas testēšana ļautu pārbaudīt sevi un, ja vīruss nav atrasts, turpināt aktīvi strādāt, nevis gaidīt mājās, kad epidēmija beigsies.
Vīrusa nesēju identificēšana nav atspoguļota Ministru kabineta noteikumos. Tas nolemj veselīgus, veselus cilvēkus dīkstāvei un vēl vairāk (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) tuvina ekonomisko krīzi, un neveicina epidēmijas pārvarēšanu. Es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgs, liktenīgs trūkums visu pasākumu sistēmā un tas ir novēršams.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Anitai Muižniecei.
A. Muižniece (JK).
Labdien, cienījamais Prezidij! Kolēģi! Regīna Ločmeles‑Luņovas kundze, jūs minējāt vienu konkrētu piemēru, bet... manuprāt, jo īpaši tāpēc, ka Saeimas deputāti... Katram vecākam viens liels pienākums ir iepazīties ar Izglītības un zinātnes ministrijas vakar publicētajām vadlīnijām par attālināto mācību procesu, un es patiešām gribu paslavēt Izglītības un zinātnes ministriju, lai arī ir lietas, ko vēl var pilnveidot un darīt labāk.
Manuprāt, ļoti skaidri ir pateikts par uzsvaru uz... maksimāli maz... digitālajām tehnoloģijām jaunākajā vecumposmā. Ir uzsvars uz maksimāli gariem termiņiem darbu izpildei. Mēs nevaram izvairīties no tā, ka katra skola, katras mācību iestādes vadība kaut kādā veidā interpretēs to, ko... ko viņi ar to saprot, bet mums ir pašiem kā vecākiem... arī mums ir jāizlasa tas, ko saka ministrija (un tur ir tiešām labas lietas... un, manuprāt, ļoti izdarāmas... arī katram strādājošam vecākam), un tad mēs varam runāt ar skolu. Jo ministrija iedod to galveno, ģenerālo līniju, bet nevar katras skolas direktoram izstāvēt klāt - kā viņš to jautājumu interpretēs. Un tas, protams, nav pieņemami, ka kāda skola ir interpretējusi to tā, ka skolēniem tagad no 1. līdz 6. klasei būtu jāsēž pie datora. Tas tā nav paredzēts.
Vienkārši izlasiet, lūdzu, vadlīnijas, parunājiet ar skolas vadību, un tas noteikti tiks risināts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Reinim Znotiņam.
R. Znotiņš (JK).
Jā, paldies.
Muižnieces kundze jau lielākoties pateica to, ko es gribēju teikt, atbildot Ločmeles-Luņovas kundzei.
Vadlīnijas vakardien tika publicētas. Vakardien izglītības un zinātnes ministre organizēja trīs dažādas videokonferences. Viena bija domāta pašvaldību vadītājiem un skolu direktoriem. Pirmām kārtām visi pašvaldību vadītāji un direktori bija aicināti, lai atbildētu uz visiem jautājumiem.
Otrā videokonference bija atsevišķi organizēta skolotājiem (Dep. E. Papules starpsauciens.), katrs skolotājs bija aicināts pievienoties, un izglītības un zinātnes ministre sniedza atbildes uz visiem jautājumiem.
Trešā bija bērnu vecākiem, lai zinātu, kā iesaistīties, kā šo procesu monitorēt un tā tālāk.
Šīm konferencēm bija pieslēgušies kopumā vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Un ir iespēja šos jautājumus turpināt uzdot Izglītības un zinātnes ministrijai, bet vajadzētu sākt ar vadlīniju izlasīšanu. Ja jūs saņemat šādu ziņu, ka no 1. līdz 3. klasei būtu jābūt no pulksten 9.00 līdz 16.00... 1.−3. klases skolēniem vispār nav tik ilgi stundas, maksimums ir četras mācību stundas... vai piecas (Dep. I. Indriksone: “Sestā klase tā bija!”)... nu tad droši varat teikt, kura konkrēta skola ir tā, kas šādu absurdu prasību izvirza, un mēs varam ar viņiem sazināties un vēlreiz viņiem mēģināt skaidrot.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Tikai piebildīšu pie tā, ko es teicu iepriekš par nozaru, skarto nozaru, sarakstiem.
Ja mums ir ļoti liela nepieciešamība, lai valdība noteiktu kādu sarakstu, tad vienu varētu noteikt, tikai - citādāku. Proti, nozares, kurām noteikti nesniegtu atbalstu. Kā pirmo nozari tajā sarakstā es ieliktu azartspēles (Starpsauciens: “Tieši tā!”), jo viņi tūlīt... Viena lieta viņus aizvērt ciet. Labi, neveram varbūt ciet, ja dūšas maz, bet viņi tūlīt atnāks un pierādīs, ka viņiem ir kritums dēļ aizbraukušajiem tūristiem, un tūlīt viņi klasificēsies tam atbalstam tik un tā.
Tā ka tas būtu tas, ar ko vajadzētu sākt.
Un vēlreiz ieklausāmies! Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) Ošleja vadībā ir izstrādājusi, manuprāt, ļoti labus kritērijus, pēc kādiem skatīties uz ekonomiku atbalsta sniegšanā. Neko gudrāku, piedodiet, mēs neizdomāsim. Turklāt viņi arī uzņemas atbildību no savas puses, šos kritērijus izstrādājot. Un, ja mēs tos pieņemsim, viņi uzņemas līdzatbildību. Tas, manuprāt, ir apsveicami.
Tieši tāpat kā mums šodien ir pareizi epidemioloģijas sakarā klausīt ārstus, tieši tāpat arī ekonomikā - pareizi ir ieklausīties tajos, kas ekonomikā kaut ko saprot. Proti, par ekonomiku vairāk vai mazāk ir norūpējušies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
Vai deputātiem ir iebildumi pret debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav, laiks apvienots.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, kolēģi! Ir pagājusi nedēļa kopš iepriekšējās sēdes, un vakar valdība sabiedrībai prezentēja rīcības plānu saistībā ar Covid-19 radītās krīzes seku pārvarēšanu.
Vārdos nosauktie darbi skan labi, bet, kā mēs zinām, visu noteiks izpildījums. Un šeit es aicinātu pirms nākamās sēdes, kas notiks jau šodien, jūs visus aktīvi iesaistīties. Es gribētu lūgt jūs sekot līdzi tam, kā tiks noteikts, kurai nozarei palīdzēt vispirms, kuras nozares vispār krīzes laikā tiek skartas visvairāk... un vai tam vispār ir jebkāda nozīme...
Es aicinu jūs sekot līdzi tam, cik ir nodarbināto visās nozarēs, kuras skar un skars šī krīze. Respektīvi, svarīgi, pēc kādiem kritērijiem tiks pieņemts lēmums par palīdzību un palīdzības apmēru.
Es nedēļas sākumā uzrunāju personīgi Latvijas Bankas vadību, un faktiski man bija jautājums, kuras būtu tās nozares, kas būtu jāatbalsta vispirms un kas ir visvairāk cietušas. Uz to es faktiski arī saņēmu atbildi: jā, arī manas idejas ir labas un Latvijas Banka domā līdzīgi, bet... “Mēs, Latvijas Banka, darīsim to, ko mums liek likumdevējs.”
Un, lūk, man ir jautājums mums visiem, Saeimas deputāti, - vai mēs esam gatavi deleģēt šodien un lūgt tieši Latvijas Banku (jo viņi vislabāk pārzina ekonomisko situāciju valstī) ar savu kompetenci aktīvi iesaistīties šajā procesā? Un, ja tas jau notiek, es būtu priecīgs dzirdēt to kā publisku paziņojumu no koalīcijas.
Vai mēs esam gatavi diskutēt par šīm nozarēm šeit, Saeimā, un vai mēs esam gatavi publiski parādīt, kuras nozares mums katram individuāli, katram deputātam, kas atrodas šeit, Saeimā, ir svarīgākās? Vai pozīcija ir gatava apsvērt visus opozīcijas izteiktos priekšlikumus?
Un šajā kontekstā es gribu teikt, ka droši vien tā nav nekāda problēma, ja pozīcija paņem opozīcijas priekšlikumus un pat nosauc tos par savējiem. Es domāju, ka opozīcijai par to nebūs nekādas greizsirdības.
Tālāk. Mani mulsina fakts, ka lēmumus par finansējuma piešķiršanu un tā apjomu pieņems Valsts ieņēmumu dienests - struktūra, kura pēc savas būtības ir represīva ne tikai Latvijā, bet arī citur.
Jā, mums nevajadzētu palīdzību piešķirt tādiem komersantiem, kuri ir ilglaicīgi nodokļu nemaksātāji. Valsts ieņēmumu dienestam vajadzētu būt konsultatīvai lomai, taču ne galavārdam.
Mani patiesi nodarbina labu lēmumu realizācija praksē. Es ļoti negribu pieļaut situāciju, ka finanšu palīdzība tiek novirzīta savējiem. Tā jāsaņem visiem, kuriem tā patiesi šobrīd visvairāk ir nepieciešama.
Vai mēs visi esam gatavi sākt apspriest nozari pēc nozares, individuāli, pa uzņēmumiem, šeit no tribīnes, pieaicināt nozaru profesionāļus? Neatkarīgi no tā, vai tie ir pozīcijas vai opozīcijas deputātu priekšlikumi... Un es tiešām neapvainošos, ja, piemēram, manu vairākkārt publiski izteikto piedāvājumu izmantot šo labvēlīgo brīdi, lai atceltu OIK, valdošā koalīcija paziņotu par savu ideju un pieņemtu par to lēmumu un to realizētu.
Starp citu, vai kāds man var atklāti, argumentēti no tribīnes, kurā es šobrīd stāvu, paskaidrot, kāpēc mēs to tagad nevaram atcelt? Šis ir ne tikai retorisks, bet tiešs un nepārprotams jautājums. Palīdzība nozīmē ne tikai piešķirt līdzekļus, bet samazināt izdevumus visai sabiedrībai kopumā.
Nākamais. Mēs redzam, ka, paldies Dievam, Covid-19 attīstība Latvijā nav dramatiska, un es ļoti, ļoti ceru uz veiksmīgu epidēmijas izbeigšanos pārskatāmā nākotnē.
Tās ir piesardzīgas cerības, bet cerība, kā zināms, mirst pēdējā.
Bet pirms dažām dienām Latvijā atgriezās 20 tūkstoši mūsu valstspiederīgo, kuriem kritiski svarīgi būtu ievērot karantīnu. Un tāpēc šis būs mans nākamais lūgums jums, kolēģi: lūdzu, uzrunājiet savus vēlētājus, izmantojiet savu autoritāti, aiciniet viņus būt saprātīgiem! Lūdzu, izturēsim obligātās karantīnas nedēļas, atturēsimies no socializēšanās!
Tāpat es gribu lūgt jūs regulāri aicināt ne tikai atbraucējus, bet visu sabiedrību kopumā: lūdzu, ievērosim ieviestos ierobežojumus un klausīsim profesionāļus, infektologus, ka karantīnas rezultāti ir atkarīgi no sabiedrības apzinīguma! Mūsu veiksmes stāsts ir nevis ierobežojumu smagums, bet sabiedrības kopējā apziņa, un tas ir tas, uz ko līderiem ir jāaicina visa sabiedrība, - būt apzinīgiem.
Es ticu, ka domai ir spēks. Es ticu, ka mēs nepieļausim vīrusa izplatīšanos lielās ļaužu masās. Mēs spēsim to apturēt, ierobežot, līdz tas izsīks pavisam.
Es aicinu jūs apzināties, ka mums būs kaut kas jādara ar mūsu tautsaimniecību. Vīruss ir labs iemesls, lai attaisnotu līdzšinējās kļūdas un neveiksmes, bet es no sirds aicinu neaizspēlēties ar šo un visu nenorakstīt uz vīrusa rēķina. Lūdzu, nemēģināsim meklēt attaisnojumus, bet sāksim domāt!
Sāksim domāt par to, kas notiks jau pēc trim vai četriem mēnešiem! Sāksim arī paši mainīties uz labu un sadarboties, nevis turpināsim nesadarboties!
Paldies jums liels.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Augsti godātie kolēģi! Ir trīs lietas.
Pirmā. Es gribētu izteikt atzinību valdības rīcībai. Tā šoreiz tiešām ir izlēmīga un pietiekami lielā apjomā. Man arī ir gandarījums par to, ka tika ņemti vērā un iestrādāti vairāki opozīcijas deputātu priekšlikumi, kas iesniegti agrāk šonedēļ. Par to tiešām liels paldies.
Otrais punkts. Šeit diezgan daudz no tribīnes tika runāts par to, vai vajag noteikt nozares vai nevajag noteikt nozares... Šeit, kolēģi, veidojas tāds diezgan bīstams juceklis. Es domāju, ka vislabāk saprast notiekošo... būs tas, ka šī krīze... tā notiks trīs viļņos.
Pirmais vilnis jau ir iestājies. Mēs runājam par tiem uzņēmumiem, kuri faktiski pazaudēs, jau ir pazaudējuši praktiski visus savus klientus. Visspilgtākie piemēri ir aviopārvadājumi, pasažieru pārvadājumi, tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un tā tālāk. Šiem uzņēmumiem atbalsts nepieciešams bija jau vakardien, un par tiem jāpieņem lēmumi nekavējoties. Tas ir tas pirmais vilnis, un šeit tas, ko piedāvā valdība, lielākoties par 95-99 procentiem ir viss pareizi.
Bet tad, kolēģi, būs otrais vilnis. Tas ir tas, par ko tik daudz runā uzņēmēju organizācijas un tā tālāk. Proti, tā visa recesija globāli un arī valstī ietekmēs absolūti visus uzņēmumus, nu, vai gandrīz visus.
Tas, kas notiek tagad, visas tās debates - ir nozares vai nav nozares - ir, es tā teiktu, uzņēmēju organizāciju bažas par to, ka, risinot pirmo vilni, valdība aizmirst, ka būs otrais vilnis. Tam, lai risinātu problēmas, kas saistās ar otro vilni, būs nepieciešami drusku arī savādāki instrumenti, un par to, manuprāt, valdībai ir ārkārtīgi svarīgi sākt lemt, principā strādāt jau uz nākamo dienu - tad, kad tiks pieņemti šie pirmā viļņa pasākumi. Bet būs ļoti arī nepareizi, kolēģi, ķerties pie otra viļņa problēmu risināšanas, neatrisinot pirmā viļņa problēmas.
Un tad, kolēģi, būs arī trešais vilnis. Tas, cik liels tas būs, būs atkarīgs no tā, ko mēs darīsim vai nedarīsim ar pirmo vai otro vilni.
Viens piemērs, kolēģi. Ir absolūti skaidrs, ka pašvaldību ieņēmumi būs mazāki, tāpēc ka būs cilvēku atlaišanas, būs cilvēku atlaišanas tūrisma nozarē, citās nozarēs. Tie, kas aizies uz dīkstāvi, - par viņiem iedzīvotāju ienākuma nodoklis netiks maksāts, un tas nozīmē, ka pašvaldību ieņēmumi arī būs mazāki. Tā kā pašvaldībām arī būs pavisam noteikti liela loma, cīnoties ar šo krīzi, tas nozīmēs, ka vajadzēs par šo lemt, arī samazinot cilvēku ienākumus, ja mēs te runājam par tiem griestiem - 700 eiro. Tas arī samazinās kopējo pieprasījumu, un tas arī radīs to trešo vilni, recesiju.
Tāpēc šeit es tomēr aicinātu apsvērt iespēju šo slieksni pacelt.
Tālāk, kolēģi, trešais punkts. Es jau vairākkārt esmu teicis, ka šeit ir pārāk liela paļaušanās uz cilvēku apzinīgumu. Kā es jau teicu iepriekš... vairākas reizes, pietiek ar dažiem neapzinīgiem cilvēkiem, lai šī vīrusa izplatība uzņemtu jaunus apgriezienus. Kamēr šo gadījumu, šo inficēto skaits nav vairākos tūkstošos, ir iespējams darīt daudz vairāk, lai šo izolāciju nodrošinātu. Ja mēs šiem cilvēkiem nenodrošinām, piemēram, pārtikas piegādi, kā mēs varam cerēt uz to, ka viņi - vai nu viņi, vai kāds no viņu ģimenes locekļiem - neies uz veikalu, nebrauks ar sabiedrisko transportu un tā tālāk? Ja mēs šiem cilvēkiem, kuriem mēs prasām, atgriežoties no ārzemēm, 14 dienas palikt mājās... ja mēs viņiem nenodrošinām slimības lapas apmaksu par šīm 14 dienām un to nedara darba devējs, tad cik daudzi, jūsuprāt, izvēlēsies nesaņemt atalgojumu divu nedēļu laikā?
Mums par visām tām lietām jādomā, mums... Nedrīkst vienkārši akli paļauties uz to, ka absolūti visi būs apzinīgi, kolēģi. Un var izmantot to cilvēku potenciālu, kuri tagad tiks atlaisti no darba tajos pašos pasažieru pārvadājumos, tūrismā. Šos cilvēkus var izmantot, iesaistot viņus sabiedriskajos darbos tā, lai viņi palīdzētu nodrošināt šo karantīnu, piemēram, nodarboties ar pārtikas piegādi un tā tālāk.
Es jūs tomēr aicinu par šo, kolēģi, rūpīgi padomāt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam.
S. Ģirģens (iekšlietu ministrs).
Labdien, augsti godātie kolēģi! Paldies par jūsu doto iespēju man šodien jūs uzrunāt.
Vakar tiešām valdība pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.
Tāpēc arī aicinātu šos grozījumus apstiprināt.
Varbūt par būtiskāko. Apkopojot Eiropas praksi un paskatoties visus tos ierobežojumus, kurus ir ieviesušas Eiropas Savienības dalībvalstis, es tomēr uzskatu, ka Latvija un arī valdība ir pieņēmusi samērīgus un saprātīgus lēmumus Covid-19 epidēmijas ierobežošanai. Jo mēs redzam arī daudzas citas valstis, kuras praktiski ir paralizējušas savu ekonomiku, ierobežojušas savas ārējās robežas tāpat kā arī mēs. Daudzi mūsu lēmumi, kuri ir pakļauti diskusijai vai varbūt brīžiem krīzei...
Jāņem vērā, ka daudz kas nav atkarīgs no mums. Jo mēs cenšamies nogādāt mājās savus pilsoņus, tai pašā laikā mums pastāvīgi jāuztur kontakti un dažādi diplomātiskie ceļi ar ārvalstu sabiedrotajiem, lai izveidotu šos tranzīta koridorus un lai iedzīvotāji, kā arī citi pilsoņi praktiski laicīgāk nokļūtu līdz šejienei... mājās.
Pats svarīgākais ir tas, ka šinī ārkārtas situācijā valdība izveidoja Krīzes vadības koordinācijas grupu Covid-19 izplatības ierobežošanai un tā operatīvi ekspertu līmenī koordinē darbības, preventīvos pasākumus, gatavību un reaģēšanas pasākumus.
Šeit es aicinātu jebkuru no deputātiem izmantot iespēju iesniegt praktiskus priekšlikumus tieši šai krīzes vadības koordinācijas grupai, kur eksperti izdiskutē katru no priekšlikumiem un iekļauj šos priekšlikumus... potenciāli to iekļaušanai valdības rīkojumā. Valdība pēc būtības ir izstrādājusi šāda veida mehānismu, lai pieņemtu lēmumus jau uz ekspertu līmenī izdiskutētiem jautājumiem, kas ir ļoti svarīgi.
Svarīgi... Vēl gribētu norādīt, ka mēs esam veikuši diezgan operatīvus pasākumus, ir slēgtas ārējās robežas. Kā jūs ļoti labi zināt, tad iekšējās robežas... Pēc būtības kontrole ir uzlikta arī no Lietuvas un Igaunijas puses, līdz ar to dažos gadījumos mēs neliekam un neveicam tādas papildu darbības, kuras nav nepieciešamas.
Valsts policija strādā ārkārtas režīmā, arī Valsts robežsardze veic anketēšanu, ievāc datus, lai varētu kontrolēt tās personas, kuras iebraukušas Latvijas Republikā.
Es arī atgādināšu, ka Latvijas normatīvie akti par ārkārtas situācijas ierobežojumu neievērošanu un epidemioloģisko prasību ignorēšanu paredz gan administratīvo atbildību, gan arī kriminālatbildību.
Es pilnībā piekrītu tiem deputātiem, kuri norādījuši, ka ir nepieciešama stratēģiskā komunikācija. Arī vakar burtiski, uzstājoties un runājot ar pašvaldībām, izmantojot to platformu, ko deva Latvijas Pašvaldību savienība, es precīzi informēju par to hierarhisko struktūru, kādā veidā iestādēm vajadzētu sadarboties, - nevis haotiski, bet praktiski. Arī iedzīvotājiem - kur sekot tiem praktiskajiem norādījumiem.
Viens no praktiskajiem norādījumiem, protams, ir sekot “jumta” informācijai. Viena no šīm “jumta” informācijām ir Ministru kabineta interneta mājaslapā pieejamā informācija. Tur ir precīzi publicēts šis rīkojums par ārkārtas situācijas izsludināšanu, tur ir... esoši... spēkā esoši valdības rīkojumi, arī norādīti informatīvie tālruņi, kādā veidā sazināties, lai noskaidrotu jautājumus. Ministru kabineta mājaslapā ir sniegta maksimāli... uz atsevišķiem jautājumiem, būtiskākajiem jautājumiem rodamas atbildes.
Par visiem nepieciešamajiem... papildu jautājumiem, kas būtu nepieciešami, var zvanīt vai nu Valsts policijai, izmantojot tālruni 110, ko es aicinu izmantot jebkuru - gan deputātu, gan jebkuru Latvijas iedzīvotāju -, lai paziņotu par tām personām, kas neievēro izolēšanās un karantīnas noteikumus. Par nokļūšanu mājās es aicinu izmantot arī tālruņa numuru, kas ir Valsts robežsardzei, un arī sazināties ar Ārlietu ministrijas Konsulāro dienestu... Un tiem rīkiem, kurus nodrošina šīs iestādes.
Jāņem, protams, arī vērā, ka iestādes strādā, maksimāli izmantojot tos resursus, kas šobrīd ir viņiem pieejami.
Vēl, godātie deputāti, es vēlētos norādīt, ka mums ir svarīgi apgādāt mediķus, atbalsta personālu, iekšlietu dienesta amatpersonas ar aizsardzības līdzekļiem - cik ātri vien tas iespējams. Valdība ir apstiprinājusi Veselības ministrijas ārkārtas iepirkumu aizsardzības līdzekļu iegādei, un atrasti faktiski resursi arī to piegādei. Mēs pastāvīgi koordinējamies ar vietējiem ražotājiem medicīnas masku ražošanai... Paldies arī tām pašvaldībām, kuras jau piedalās un koordinējas gan ar konkrēto... gan ar krīzes vadības koordinācijas grupu, gan ar Iekšlietu ministriju, lai apgādātu mediķus un dienestus ar nepieciešamajām medicīnas maskām.
Es jums varu apgalvot... Viens no pozitīvajiem piemēriem, tikai viens no... Es nenosaukšu visas Latvijas pašvaldības. Mēs ļoti cieši sadarbojamies kaut vai ar Liepājas pašvaldību. Liepājas pašvaldības amatpersonas ļoti atbildīgi izturas pret šo problēmu, koordinējas ar vietējiem uzņēmējiem, jau piegādā maskas arī iekšlietu sektora darbiniekiem.
Tātad kopumā medicīnas preču, masku trūkums nav tikai Latvijas, tā ir visas pasaules problēma. Mēs mēģinām diferencēt piegādes kanālus - gan no ārzemēm, gan maksimāli, protams, iesaistīt vietējos ražotājus un sākt gan tās jaudas, kas ir, gan nepieciešamās jaudas, lai ražotu tās visas lietas, kas ir nepieciešamas mums tieši tepat, Latvijā.
Mana kā iekšlietu ministra personīgā pozīcija ir pavisam vienkārša. Es uzskatu, ka mums jāmēģina un jādara viss iespējamais, lai šo krīzi... lai Covid-19 izplatības ierobežošanu mēs panāktu ar saviem vietējiem resursiem, lai mūsu nodokļu maksātāju nauda neaiziet uz ārzemēm.
Ja nepieciešams, mēs stiprinām kapacitāti un mēģinām palīdzēt arī vietējiem uzņēmējiem pārorientēties un saražot to, kas ir nepieciešams.
Protams, ja mēs mēģinām... arī mēģināt neordināras metodes. Viens no piemēriem - rīkojums satur... valdības rīkojums satur atļauju iekšlietu ministram lemt par Nodrošinājuma valsts aģentūrai iznīcināšanai nodoto spirtu saturošo šķidrumu (ar spirta saturu virs 70 procentiem), kuriem saskaņā ar spēkā stājušos nolēmumu izlemta galīgā rīcība kriminālprocesā vai administratīvo pārkāpumu lietā un kas neparedz minēto spirtu saturošo šķidrumu atdošanu vai vērtības atlīdzināšanu... Faktiski ļauj man kā iekšlietu ministram iesniegt noteiktā kārtībā... iespējas šo šķidrumu izmantot dezinfekcijai. Mēs jau laikus, pirms valdības rīkojuma, nodevām paraugus attiecīgiem ekspertiem, un, cik manā rīcībā ir informācija, ir apstiprināts, ka šī etilspirta procentuālā vērtība ir virs 90 procentiem, kas ir atbilstoša dezinfekcijas līdzekļu izmantošanai. Mēs esam atraduši veidu, kur tos iepakot, iefasēt. Sakārtosim loģistiku un tuvākajā laikā nodrošināsim dienestus un arī slimnīcas, un, ja paliks pāri, arī tās valsts un pašvaldību iestādes, kuras izsaka šādu aicinājumu.
Godātie kolēģi! Jau iepriekš daudzi deputāti, kuri nāca šeit, tribīnē, un runāja par valdības atbalstu nepieciešamajiem pasākumiem, - tie ierosinājumi ir vajadzīgi un nepieciešami. Es tiešām aicinu šobrīd būt vienotiem, mēģināt vienam otru nekritizēt, mēģināt piedāvāt labākos risinājumus un, kā es arī teicu, varbūt tās praktiskās lietas, kas attiecas tieši uz epidēmijas ierobežošanu, drošības pasākumiem, iesniegt operatīvās krīzes vadības grupā. Tādā veidā mēs sekmētu ātrāku arī jūsu - nav svarīgi, pozīcijas vai opozīcijas - priekšlikumu iekļaušanu un ietveršanu rīkojumā.
Visbeidzot. Noslēdzot savu runu... Ievērojot arī pasaules praksi, kur parasti iedzīvotāji un valdība atbalsta savus mediķus un drošības dienestus, un tiesībsargājošās iestādes, un jebkuru personu, kura ir iesaistīta epidēmijas mazināšanā, es aicinātu mūs būt šobrīd ne tikai vienotiem, bet arī uz īsu brīdi piecelties un ar aplausiem parlamentā godināt un atbalstīt, kā jau es teicu, mediķus, iekšlietu sistēmas darbiniekus un visus citus darbiniekus, brīvprātīgos, kuri, riskējot ar savu un ģimenes locekļu veselību, Covid-19 epidēmijas frontes pirmajās līnijās pilda savus amata un dienesta pienākumus un bez kuru pašaizliedzības mēs nevarētu turpināt savu darbu un ikdienu.
Kolēģi, ja jūs varat pievienoties manai iniciatīvai, es būtu pateicīgs. Liels paldies. (Aplausi.) Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies ministram Sandim Ģirģenam par dalību mūsu debatēs.
Vārds deputātam Jānim Butānam.
J. Butāns (JK).
Sveicināti cienītie kolēģi! Jā, vispirms jau gribu izteikt pateicību visiem iesaistītajiem, tiem, kuri ir priekšējās rindās, par neatlaidīgo darbu un... Tā ir sanācis, ka arī Satiksmes ministrija ir viena no tām, kura ir iesaistīta dažādu jautājumu risināšanā saistībā ar noteiktajiem ierobežojumiem ceļošanai un pārvietošanai... pārvietošanās iespējām no Latvijas un nokļūšanai uz Latviju. Šeit ir jāatzīst... jāizsaka arī pateicība par ciešo sadarbību, kas mums ir ar Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Veselības ministriju un citām iesaistītajām pusēm.
Mūsu darbs ir organizēts 24/7, tas ir, 20... diennaktī, 7 dienas nedēļā. Tiek izskatīti visi pieprasījumi un atļaujas par to, ka... par iespējām nokļūt Latvijā. Tiek... regulāri tiek kontaktēts arī ar citu valstu pārstāvjiem, tai skaitā ministru līmenī. Situācija mainās ik pa stundām. (Starpsauciens: “Tieši tā!”) Teiksim, tās situācijas ir sarežģītas, jo valstis... Eiropas valstis regulāri maina savus lēmumus, tos pieņem drastiskākus attiecībā uz slimības... uz vīrusa ierobežošanu... vai, mainot situāciju, mazliet atvieglo, lai būtu iespēja šiem cilvēkiem atgriezties Latvijā.
Vienlaikus neesam aizmirsuši arī par to, ka jānodrošina kravas plūsma Eiropā... un lai neapstātos arī ekonomika. Apzināmies arī konsekvences, kas... kādas būs, veicot šādus ierobežojumus. Tiekamies arī ar savām visām iesaistītajām kapitālsabiedrībām transporta sektorā. Zinām, kādas iespējamas problēmas viņus sagaida, un veicam proaktīvas darbības, kuras noteikti... Tuvākajā laikā būs redzami rezultāti šīm darbībām. Turpināsim darbu tādā pašā garā, un domāju, ka šie nebūs vienīgie papildinājumi rīkojumos un nebūs vienīgie lēmumi. Tie vēl sekos. Darbs būs jāturpina.
Paldies jums. (Dep. D. Šmits: “Nu tā ir sanācis!”)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Paldies.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J. Rancāns. Paldies, kolēģi, par debatēm.
Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.
Aicinu atbalstīt komisijas lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2020. gada 17. marta rīkojumu Nr. 106 “Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” un Ministru kabineta 2020. gada 19. marta rīkojumu Nr. 115 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Paldies, kolēģi.
Darba kārtība ir izskatīta.
Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!
Vārds paziņojumam deputātam Mārtiņam Bondaram.
M. Bondars (AP!).
Cienītās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekles un godātie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pēc 10 minūtēm.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Skridem.
A. Skride (AP!).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm Eiropas lietu komisijas zālē, sēde tiks translēta tiešsaistē.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.
J. Vitenbergs (KPV LV).
Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi sasaucam pulksten 12.40 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas zālē.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai rezultātu nolasīšanai.
M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Dagmāra Beitnere‑Le Galla... ir, Jānis Dombrava, Jānis Dūklavs, Ilmārs Dūrītis, Inese Ikstena, Artuss Kaimiņš, Andris Kazinovskis, Ivans Klementjevs, Ināra Mūrniece, Vladimirs Nikonovs, Linda Ozola, Inguna Rībena, Dace Rukšāne‑Ščipčinska, Karina Sprūde, Ļubova Švecova un Jānis Urbanovičs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 13. (ārkārtas) sēde
2020. gada 20. martā
Datums: 20.03.2020 11:04:10 bal001
Par - 60, pret - 12, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā (622/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 20.03.2020 11:06:00 bal002
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par Zitas Zariņas atbrīvošanu no Valsts kontroles padomes locekļa amata (356/Lm13)
Datums: 20.03.2020 12:21:23 bal003
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2020. gada 17. marta rīkojumu Nr. 106 “Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"" un Ministru kabineta 2020. gada 19. marta rīkojumu Nr. 115 ... (358/Lm13)
Datums: 20.03.2020 12:21:45 bal004
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija