Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas devītā sēde
2020. gada 5. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām 2020. gada 5. marta sēdi.

Par iesniegtajām izmaiņām 5. marta sēdes darba kārtībā.

Deputāti Artūrs Toms Plešs, Raivis Dzintars, Atis Zakatistovs, Juta Strīķe un Ainars Latkovskis lūdz likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” otro lasījumu pārcelt kā pirmo jautājumu sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde, Linda Liepiņa, Didzis Šmits, Aldis Gobzems ierosina likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” iekļaut šodienas darba kārtībā.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Pirmām kārtām es saprotu, ka, iespējams, jums nav bijis pietiekami daudz laika, lai iepazītos ar mūsu piedāvāto ideju. Un es tiešām ceru uz jūsu izpratni - ja šodien jūs nevarēsiet iekļaut šo likumprojektu šīsdienas darba kārtībā, tad nedēļas laikā varēsiet, konsultējoties arī ar likumprojekta iesniedzējiem un debatējot, un saprotot šo ideju, izlemt par labu šī likumprojekta nodošanai komisijai pēc nedēļas.

Bet par šo ideju divos vārdos. Katru gadu Latvijā piedzimst vidēji ap tūkstoti priekšlaicīgi dzimušu bērniņu, kas saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas un sabiedrības... Slimību profilakses un kontroles centra sniegtajām definīcijām ir bērns, kas ir piedzimis ātrāk par 37 pilnām mātes grūtniecības nedēļām. Tas nozīmē, ka šie bērni ir nedaudz pasteigušies un šajā gadījumā lielākoties gadījumu tā kā zaudē... bērnu vecāki zaudē valsts pilno atbalstu, kurš pienāktos iznēsāto bērnu vecākiem un, protams, arī pašiem bērniem. Mēs esam saskārušies ar ļoti daudziem gadījumiem… un arī daudzas nevalstiskās organizācijas ir pasvītrojušas to, ka šis jautājums būtu risināms, neskatoties uz to, ka šo jaundzimušo bērnu skaits ir mazs, taču katrs individuālais gadījums... katrā situācijā vecāki šajos gadījumos izjūt ļoti lielu netaisnību. Un šī netaisnīgā attieksme, kuru viņi izjūt, ir tieši likums, kas pēc būtības nosaka, ka… bērniņš ir piedzimis neatkarīgi no tā, kādā vecumā, cik nedēļās, un tad viņam ir jāsāk sava patstāvīgā dzīve. Tas pirmais viņa gadiņš, lai cik grūts tas gadiņš būtu, jau ir tas pirmais gadiņš tieši tāpat kā iznēsātā bērna gadiņš. Protams, ir skaidrs, ka ir dažādas situācijas un ir dažādi bērni... vecumi, kuros piedzimst… sākot no pat 500 gramiem līdz 2,5 kilogramiem. Bet šajā gadījumā bērnam tajā it kā pirmajā dzīves gadā ir jāmēģina panākt tos bērniņus, kuri ir iznēsāti un piedzimuši savlaicīgi. Tās ir ļoti lielas grūtības, protams, pat nerunājot par to, ka ļoti daudziem bērniem ir veselības problēmas un diemžēl arī paliekošas veselības problēmas. Un tieši tas pirmais dzīves gads, kurš bērnam... kurā bērnam ir jāsaņem ne tikai ārstu, bet arī tieši vecāku īpašs atbalsts, ir ļoti svarīgs, lai bērns tālāk, turpmākajā dzīvē, varētu veikt... varētu kvalitatīvi turpināt savu attīstību un dzīvi. Tāpēc mēs esam rosinājuši, ka vecāku pabalsts, kurš izmaksājams par bērna kopšanas periodu, ir attiecīgi pagarināms par to laiku, par kuru bērniņš ir pasteidzies piedzimt ātrāk. Konkrēti, respektīvi, ja bērniņš ir piedzimis (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) 30 nedēļās, tad tās 10 nedēļas, kuras bērniņam pietrūkst līdz 40 pilnām nedēļām, ir attiecīgi kompensējamas klāt pie bērna kopšanas perioda, arī apmaksājot vecāku pabalstu.

Un mums ir jāsaka tas, ka mēs esam principā ar nelieliem pārtraukumiem, sākot ar pagājušā gada beigām, ķērušies pie šīs lietas atrisināšanas. Mēs esam mēģinājuši saprast, kā varētu aprēķināt fiskālo ietekmi, jo līdz šim pēc būtības tā statistika, kura tika veikta par priekšlaicīgi dzimušu bērnu vecumu un svaru, nav veikta attiecībā uz bērnu nedēļām. Tāpēc mums bija jāņem talkā bērna attīstības kalendārs, augļa attīstības kalendārs pēc nedēļām un svara, un tad, rēķinot pēc jaundzimušo reģistra, kas ir pieejams SPKC mājaslapā par 2018. gadu, kurā ir norādīts priekšlaicīgi dzimušu bērnu svars, sākot no 500 gramiem uz augšu, mēs esam salīdzinājuši svaru ar bērna attīstības nedēļām un izvilkuši nedēļu skaitu, kuras attiecīgi būtu jāapmaksā vecākiem, kuru bērni ir priekšlaicīgi dzimuši.

Kolēģi, jums varbūt nav tik ļoti jābaidās no tās fiskālās ietekmes, kura mums šeit ir norādīta, jo pēc būtības tā ir nauda, kas šobrīd... nu kur tā kā bērni... pasteidzoties nedaudz it kā ietaupa valsts budžetā. Jo, ja bērns piedzimst ātrāk, un lielākā daļa bērnu piedzimst tieši tajā laikā, kad mamma atrodas jau maternitātes atvaļinājumā, tad faktiski tā maternitātes atvaļinājuma... maternitātes pabalsta izmaksa jau tiek pārtraukta, un pēc tam sākas arī bērna kopšanas periods.

Līdz ar to es aicinu, kolēģi, jūs... Es aicinu, kolēģi, jūs rūpīgi apdomāt šo ideju. Mēs esam gatavi diskusijai, un, ja šonedēļ jūs neesat gatavi iekļaut to darba kārtībā, tad ļoti lūdzam jūs nākamajā nedēļā izlemt par labu šī likumprojekta nodošanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Man vispirms jāsaka liels paldies Jūlijai Stepaņenko par šiem iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojektam “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Tas, par ko es esmu uzkāpusi runāt, ir par to, lai mēs šos likumprojekta grozījumus iekļautu nākamās nedēļas sēdes darba kārtībā, jo šī likumprojekta grozījumi ir saņemti pulksten 9.33, un tas ir ļoti svarīgs likumprojekts. Mums ir ļoti būtiski iepazīties ar to pilnībā, tādēļ mans lūgums ir balsot par to, lai mēs to iekļautu nākamajā nedēļā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret iekļaušanu? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Stepaņenko, Sprūdes, Liepiņas, Šmita un Gobzema iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” iekļaušanu šodienas darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 37, atturas - 8. Darba kārtība ir grozīta. (Starpsauciens: “Nav!”) Nav grozīta. Nav grozīta... viņa ir iekļauta. Nav? Žēl.

Nākamais jautājums par darba kārtības grozījumu... ir deputātu Artusa Kaimiņa, Dagmāras Beitneres-Le Gallas, Andreja Judina, Daces Rukšānes-Ščipčinskas, Māra Kučinska, Vladimira Nikonova un Lindas Liepiņas par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” otrā lasījuma izslēgšanu no Saeimas 5. marta sēdes darba kārtības. Vai deputātiem ir iebildumi?

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Kolēģi, man nav šaubu, ka neviens neiebilstu par likumprojekta izņemšanu, bet ir svarīgi, lai visi jūs saprastu, kāpēc mēs to darām. Mēs pagājušajā nedēļā pabeidzām darbu ar likumprojektu pirms otrā lasījuma. Runa ir par Bērnu tiesību aizsardzības likumu, bet vakar mums notika diezgan asa un tāda svarīga diskusija par adopcijām uz ārvalstīm. Mēs saņēmām no tiesībsarga informāciju, ka mūsu valstī diemžēl notiek shēmošanas un bērnus no audžuģimenēm izņem, ievieto bērnunamos, lai pēc tam nodrošinātu iespēju viņus adoptēt uz ārzemēm. Mēs daudz diskutējām, kā rīkoties, un turpināsim to darīt arī nākamajā nedēļā.

Bet ir viens jautājums, kas bija pieteikts saistībā ar šo tēmu. Proti, visi runā par bērnu labākajām interesēm. Visiem rūp šis jautājums. Bet ko nozīmē labas intereses un tās labākās intereses? Katrs interpretē pēc saviem priekšstatiem, savas gaumes. Vakar Tieslietu ministrijas pārstāve Ilona Kronberga pieteica un paziņoja, ka viņa ir spējīga, gatava izstrādāt... gatavot projektu un... proti, izstrādāt dokumentu, kas palīdzēs noteikt kārtību, kādas ir bērna labākās intereses. Lai valdība varētu apstiprināt Ministru kabineta noteikumus, ir svarīgi Bērnu tiesību aizsardzības likumā ierakstīt deleģējumu. To mēs arī gribam darīt nākamajā nedēļā. Līdz ar to lūdzu šodien izņemt no dienas kārtības. Mēs turpināsim strādāt un tuvākajā laikā varēsim arī balsot sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret izņemšanu no darba kārtības? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Ivars Zariņš, Vjačeslavs Dombrovskis, Artūrs Rubiks, Jānis Krišāns un Jānis Tutins ir iesnieguši priekšlikumu par likumprojekta “Grozījums Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā” iekļaušanu šodienas darba kārtībā.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Vispirms par plašāku kontekstu, lai saprastu šī priekšlikuma nozīmīgumu. Demokrātijā, tāpat kā tirgus ekonomikā, galvenais virzošais spēks ir konkurence. Lai demokrātija strādātu kā efektīvs valsts pārvaldes instruments, svarīgi, lai šī konkurence būtu pilnasinīga. Ja šī konkurence tāda nav vai tā tiek kropļota, tad attiecīgi arī demokrātija kā efektīvs valsts pārvaldes instruments nestrādā.

Tieši tāpēc, vadoties no politiskās... pasaules politiskās pieredzes, demokrātiskās valstīs ir izveidoti pārraudzības institūti, kas pārrauga varas partijas, proti, lai nenokļūtu kropļojošās situācijās, kad atsevišķiem politiskiem spēkiem ir pārāk liela politiskā ietekme, pārāk liela vara, ko viņi var sākt ļaunprātīgi izmantot. Un tāpēc, lai to izbalansētu, lai demokrātiska valsts varētu strādāt efektīvi, tiek paredzēti šie parlamentārās pārraudzības instrumenti. Kā viens no tādiem pārraudzības instrumentiem ir parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Arī Latvijā... arī Latvija ir paredzējusi šādu iespēju. Diemžēl tālākais tiesiskais regulējums, kāds ir izveidots šim instrumentam, to padara par profonāciju, par absurdu. Reāli šis instruments nestrādā. Proti, tik tiešām saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, ar likumiem ir iespējams izveidot šādu parlamentārās uzraudzības instrumentu, taču pēc tam reāli tas nestrādā, jo, pateicoties tam regulējumam, kas pašlaik ir, parasti tie spēki, kuri nav ieinteresēti šādā varas balansā, šinī atbildībā, izdara tā, lai šī komisija nevarētu efektīvi strādāt. Proti, parasti komisijas vadībā vai nu ieceļ cilvēku, kurš nevēlas izmeklēt vai nespēj izmeklēt, vai vispār klaji to sabotē - sabotē šo pasākumu. Līdz ar to rezultātā parlamentārās izmeklēšanas komisijas mūsu valstī ir pārvērtušās par izsmieklu atšķirībā no citām demokrātiskām valstīm, kur parlamentārā izmeklēšana tiešām ir kaut kas nozīmīgs un tas vienmēr beidzas ar nozīmīgiem rezultātiem. Un tādējādi tiek panākts šis varas balanss. Tiek panākts tas, ka demokrātija var darboties efektīvi, jo ir šī pilnasinīgā konkurence, netiek... ir grūtāk īstenot konkurences kropļojumus politikā.

Tas ir svarīgi... šie... tādēļ es... tādēļ mēs piedāvājam veikt, sākt pārskatīt šo regulējumu attiecībā uz parlamentārās izmeklēšanas komisijām, proti, sākot ar to, ka mēs ieviešam principu, ka tas deputāts, kurš piekritīs vadīt komisiju, - viņam būs jāuzņemas personīga... būs arī jābūt atbildīgam par šiem rezultātiem. Ja rezultātā būs atkal, kā tas ir bijis kārtējo reizi, kā tas gandrīz vienmēr ir bijis ar visām parlamentārās izmeklēšanas komisijām, ka vienkārši ir bezjēdzīgi iztērēts laiks, bezjēdzīgi iztērēti resursi, un parasti tas ir tieši komisijas vadītāja dēļ, tad komisijas vadītājam par to arī būs jāatbild. (No frakcijas SASKAŅA: “Kādā veidā?”) Kādā veidā un kādas procedūras - tas ir tas, par ko es piedāvāju tālāk debatēt.

Ja mēs principiāli piekrītam tam, ka šādai atbildībai būtu jābūt, ka ir jāizmaina šī kroplā situācija, es uz otro lasījumu esmu gatavs iesniegt šīs procedūras, iesniegt - kādā veidā, kā tas var izskatīties. Tur ir ļoti daudzi varianti - līdz pat tam, ka tev pat (Starpsauciens.)... līdz pat tam (Dep. J. Strīķe: “Kriminālatbildībai!”)... līdz pat kriminālatbildībai. Tieši tā, ļoti precīzi! Līdz pat kriminālatbildībai! Un tad (Starpsauciens: “Nāvessods!”)... Tāpēc... Un, ja, kolēģi, ir politisks atbalsts un jūs tiešām saprotat šo grozījumu nepieciešamību, ja jums tik tiešām rūp Latvija kā demokrātiska valsts, ja jūs vēlaties, lai šī Saeima ieietu vēsturē nevis tikai ar savu visatļautību, nekompetenci un bezatbildību, tad es domāju, ka šis ir ļoti svarīgs grozījums, kuru vajadzētu atbalstīt, politiski mums izlemt, ka mēs vēlamies sakārtot šo situāciju, un tad tālāk mēs varam debatēt par to, kā tam ir jāizskatās, kādai ir jābūt procedūrai, kādiem ir jābūt principiem, lai šādu demokrātijai svarīgu instrumentu varētu tiešām nodrošināt arī mūsu valstī.

Tas ir svarīgi ne tikai valstij, tas ir arī svarīgi jums kā varas koalīcijai, jo šāds instruments palīdzēs jums pieņemt atbildīgākus lēmumus, palīdzēs jums neieslīgt visatļautībā, bezatbildībā un nekompetencē, kas diemžēl notiek. Un šī Saeima ir ļoti zīmīga ar to.

Tāpēc man... Tāpēc šāds priekšlikums ir ļoti būtisks, un es aicinu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu šodienas darba (Starpsaucieni: “Iebildumu nav!”; “Nē, ir!”)...?

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zariņa, Dombrovska, Rubika, Krišāna un Tutina likumprojektu “Grozījums Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā” iekļaušanu šodienas darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 57, atturas - nav. Likumprojekts noraidīts. (Dep. I. Zariņš: “Nevis noraidīts, bet nav iekļauts šajā! Ir iekļauts nākamajā!”) Nav grozīta.

Sākam izskatīt grozīto (Starpsauciens: “Pasakiet pareizi, nevis noraidīts!”)... Nav iekļauts šodienas darba kārtībā.

Turpinām izskatīt darba kārtības jautājumus.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens.) Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Sākam izskatīt likumprojektus.

Un informēju Saeimu, kolēģi! Deputāti Kaimiņš, Dzintars, Strīķe, Zakatistovs, Pavļuts, Plešs, Latkovskis, Ašeradens, Dombrava un Pucens lūdz 5. marta kārtējās sēdes debašu laiku par likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” saīsināt līdz trim minūtēm pirmajā reizē un vienu minūti otrajā reizē. (No frakcijas SASKAŅA: “Ooo!” Daži deputāti aplaudē.) Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir, ir!”)

Lūdzu zvanu! (Dep. A. Gobzems: “Es gribu runāt “par”! Es pieteicos “par”!”) Viens var runāt “par”, viens - “pret”. (Dep. A. Gobzems: “Es pieteicos “par” runāt!”)

“Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems. (Dep. V. Valainis: “Es runāšu “pret”!”)

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie deputāti! Mūsu koalīcija, tāpat kā visos svarīgos jautājumos, saīsina runāšanas laiku, lai sabiedrība neuzzinātu, lai būtu tā, kā ar Teikas kokiem, kad jāiet televīzijā un jākliedz, ka mēs jau nezinājām, ka Teikas koku jautājums sen budžetā ir iekļauts. Tāpēc viņi saīsina, lai paši nezinātu, par ko ir runa.

Es esmu “par”, ka saīsina ne tikai uz trīs minūtēm, bet uz 30 sekundēm. Nu nav ko te māžoties! Jānoīsina tas laiks ir pavisam. Beigu galā nu darbadiena... mēs jau esam pulksten pusvienpadsmitos. Nu tik ilgi strādāt arī nevar Saeimas deputāti. Mazliet par ilgu jau iet tā sēde. Es esmu par to, lai jūs saīsināt un parādāt sabiedrībai, ka jūs neinteresē sabiedrības viedoklis, ka jūs neinteresē sabiedrības viedoklis par administratīvi teritoriālo reformu, ka jums nav kompetences par šo jautājumu, tāpēc jūs arī saīsināt, jo jūs paši nespējat uzkāpt un norunāt piecas vai septiņas minūtes.

Bet, ja nopietni runājam, tad patiesībā tā būtu tikai elementāra pieklājība - vismaz pirmās pāris stundas ļaut izdiskutēt sākotnējos jautājumus atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam debašu laika ilgumam. Tas būtu pieklājīgi pret Latvijas sabiedrību, tas būtu pieklājīgi pret žurnālistiem - ļaut vismaz pirmās stundas padiskutēt tā, kā pieklājas parlamentā. Bet jūs jau nobīstaties uzreiz. Jūs jau nobīstaties, pirms vēl diskusija ir sākusies.

Nu kas jūs esat par koalīciju? Bailuļi jūs esat! Jūs baidāties paši no savas ēnas. Jūs baidāties no sabiedrības, jūs baidāties no žurnālistiem, jūs baidāties no citāda viedokļa, jūs baidāties no visa. (Starpsauciens.)

Tāpēc es atbalstu šo jūsu parakstīto priekšlikumu tā iemesla dēļ, ka tas izgaismo veidu, kādā jūs strādājat. Es aicinu visus, kas uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības dzirdēt pilnvērtīgu diskusiju, balsot “pret”, un aicinu visus, kas atzīst... Visi, kas nospiedīs “par”, tie atzīst, ka viņi baidās no sabiedrības, ka viņi baidās no savas ēnas, ka viņi nav cienīgi būt deputāti, kas pilnvērtīgi runā par tādu svarīgu jautājumu kā administratīvi teritoriālā reforma.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis. (Starpsaucieni: “Trīs minūtes!”; “Viktor, bet īsi!”)

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es pagājušonedēļ izsūtīju visām pašvaldībām vēstules ar aicinājumu sniegt viedokli par to, kā tās uzskata, tieši pašvaldības, uz kurām šis likumprojekts attiecas... kā uzskata likumprojekta izskatīšanas gaitu... un vai ir vēl kādi komentāri, un vai atbalsta vai nepiekrīt. Šeit ir saņemtās atbildes. Un būtu vērtīgi, protams, visiem kolēģiem iepazīties. Es arī pārsūtīšu kolēģiem. Es jau esmu pārsūtījis Valsts prezidentam šīs vēstules un jau esmu pārsūtījis Ministru prezidentam šīs vēstules. Bet Saeima svarīgus jautājumus skata visu laiku. Bet ir jautājumi, kas prasa īpašu uzmanību. Administratīvi teritoriālā reforma, neapšaubāmi, ir jautājums, kas prasa īpašu uzmanību. Un šodien debatēs par šo jautājumu arī parlamentam būtu cieņpilni jāizturas pret visiem tiem cilvēkiem, principā pret visiem Latvijas iedzīvotājiem attiecībā par to, kā tiek izskatīts šis jautājums Saeimā.

Reformas komisijas vadītājs lepojas ar to, ka ir pavadītas 80 stundas diskusijās. 80 stundas! (Starpsauciens: “Vairāk!”) Jautājums: vai ir jēga lepoties ar to, ka 80 stundu diskusiju rezultātā mēs šodien visā Latvijā redzam protesta akcijas. Mēs redzam protesta akcijas šodien pie Saeimas. (Starpsaucieni.) Un attiecībā par to... attiecībā par protesta akcijām. Es uzskatu, ka Saeima šodien patiesībā jau ir iespļāvusi sejā protestētājiem. Notiek dažādas protesta akcijas pie Saeimas, bet ir tomēr tādas, kas ir ļoti būtiskas, kas satrauc lielu iedzīvotāju daļu. Un, cik es esmu strādājis parlamentā, vienmēr šādās situācijās parlaments tomēr uzaicina šos protestētājus uz sarunām. Šodien protestētāji uz sarunām netika uzaicināti. Pret viņiem izturas kā pret mežoņiem. Jūs tur ārā bļaustāties? Mums tāpat viss vienalga, mēs darīsim tā, kā mēs to esam izdomājuši. (Dep. R. Kola starpsauciens.) Tā ir tāda varas demonstrācija, augstprātība, kuru jūs šobrīd demonstrējat. Mēs vēl neesam sākuši debatēt, jūs jau samazināt laiku. Un es vēlētos atgādināt, kuros brīžos jūs samazināt šo laiku. Tad, kad mēs runājam par partiju finansējumu, tad samazinām laiku, un tad, kad mēs runājam par administratīvi teritoriālo reformu, arī samazinām laiku. Jums gluži vienkārši šajās 80 stundās nav bijis, ko teikt! (Aplausi.) Jūs neesat iedevuši atbildes, tāpēc arī ir tie protesti uz ielām. Kolēģi, es aicinu noraidīt šo priekšlikumu un pēc būtības šodien šeit, Saeimas tribīnē, nākt un debatēt... pēc būtības izrunāt tos jautājumus, nevis tikai kaut kādām tur... pāris minūšu debatēm. Paies divas stundas, uz 30 sekundēm samazināsim. Kolēģi, no kā jūs nobijāties? Paši no sevis! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Viens ir runājis “par”, viens ir runājis “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kaimiņa, Dzintara, Strīķes, Zakatistova, Pavļuta, Pleša, Latkovska, Ašeradena, Dombravas un Pucena priekšlikumu par runas laika saīsināšanu likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” otrajam lasījumam. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 30, atturas - nav. Runas laiks saīsināts uz trim minūtēm pirmo reizi un vienu minūti - otro reizi. (Aplausi.)

Skatām likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” otrajā lasījumā.

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Toms Plešs. (No frakcijas SASKAŅA: “Vienā minūtē visu pateikt! Vienā minūtē!”)

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, kolēģi! Atbildīgā komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” (Starpsaucieni: “Laiks! Laiks!” Zālē troksnis.) otrajam lasījumam. Ir pagājis gads kopš... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru. Dep. A. Gobzems: “Nelauziet valsts mantu!”; starpsaucieni: “Laiks! Laiks!”) Ir pagājis gads, kopš Saeima nolēma to, ka administratīvi teritoriālā reforma ir jāturpina, un šeit ir mūsu sagatavotā darba rezultāts uz otro lasījumu. (Starpsauciens: “Laiks!”)

Otrajā lasījumā, kurā uzsākām šo jautājumu skatīt 10. janvārī... esam kā komisija pavadījuši vairāk nekā 80 stundas, diskutējot ar pašvaldību vadītājiem, diskutējot ar iedzīvotājiem, diskutējot ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai rastu labāko un sabalansētāko risinājumu Latvijas nākotnes attīstībai (Starpsaucieni: “Laiks! Laiks!”) un administratīvi teritoriālajam iedalījumam. (Starpsauciens: “Ko tik klusi?”) Šajā (Zālē troksnis.)... Šim likumprojektam uz Saeimas sēdi kopā ir iesniegti 316 priekšlikumi, un tos tad arī sāksim skatīt.

1. priekšlikums ir Nacionālās apvienības priekšlikums, kas paredz aizstāt visā likumprojektā terminu “novads” ar terminu “apriņķis” attiecīgā locījumā. Par šo jautājumu diskutējām vairākās sēdēs, uzdevām arī atbildīgajām ministrijām sagatavot izvērtējumu, kāda varētu būt ietekme, ja mēs speram šādu soli un mainām vārdu “novadi” uz “apriņķi”. Ministrijas savus... savus apsvērumus iesūtīja. Un komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu, balstoties uz to, ka tiek atstāta būtiska finansiāla ietekme uz valsts budžetu, kā arī jāpiezīmē, ka uzņēmēju organizācijas arī norādīja, ka šobrīd ir grūti pateikt, cik lieli... budžeta izdevumi tie varētu būt viņiem, bet tā kopumā būtu negatīva ietekme. Un komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Ja haoss ir galvās, tad arī nekas loģisks mums nesanāks, un tāds pats haoss būs arī uz kartes. Iedomājieties, kādi izdevumi bija, nomainot plāksnītes ar uzrakstu “Ļeņina iela”. Tātad mums ir atjaunota valsts... pirms 30 gadiem. Joprojām mēs neesam atjaunojuši vēsturisko nosaukumu “apriņķis”, mums ir novadi. Tai pašā laikā mums vairs nav LPSR rajonu, bet mums ir republikas pilsētas. Mums joprojām ir pilnīgs haoss terminos. Mēs nevis braucam pa valsts ceļiem uz apriņķi, bet mēs braucam pa valsts iekārtu, republiku, uz novadiem.

1940. gadā Latvijā bija 19 apriņķi. Un līdz... no 1940. līdz 1947. padomju vara šos apriņķus... 19 sadalīja. No Valmieras apriņķa tika atdalīts Limbažu apriņķis, no Madonas - Gulbene, no Valkas - Alūksne, nu, vēl no citiem. Un šis skaits tika samazināts.

Apriņķu funkcijas pirms kara bija ļoti precīzas. Tās ir tās, ko mēs tagad sakām... kurām būtu it kā jābūt katrā tā saucamajā novadā vai otrajā līmenī, bet otrā līmeņa mums nav. Tātad apriņķos bija kaut kādi attīstības centri, bija precīza transporta shēma, bija aizsargu pulks. Šodien tas varētu būt transports, kvalitatīva izglītība un medicīna.

Un, piemēram, ja mēs runājam par izglītību, tad valsts ģimnāzijas... cik mums ir? Ja mēs četras... atskaitām tās četras valsts ģimnāzijas, kas pašreiz neatbilst kritērijiem, tad paliek mums tur kaut kādas 24. Ja atskaitām lielās pilsētas, paliek tikai padsmit. Tas nozīmē: ja mēs būtu ieviesuši šo apriņķu jēdzienu, mums nebūtu varbūt vairāk kā 40, bet mums pietiktu ar kaut kādiem varbūt 18-20, maksimums varbūt 25. Bet, ja mēs izejam no tiem kritērijiem par kvalitatīvu izglītību, tad mēs nevaram savākt pat 20 apriņķus.

Novadi. Novadi ir pilnīgi neprecīzs jēdziens, jo Livonijā novadi bija lēņu teritorijas, kuršu ķoniņiem piederēja novadi, un leimaņiem piederēja novadi. Novads bija zemes... Novadnieks tautas dziesmās ir zemes īpašnieks, kurš var mantot šo zemi, vēsturiski mums ir novadnieki un novadi. Tātad tie ir īpašumi, kurus var mantot. Mēs tagad sajaucam - apriņķis būs novads, kas ir pagastu apvienība. Igaunijā ir 15 apriņķi, 65 pagasti. Es domāju, Latvijai pietiks ar kaut kādiem 19-25 attīstības centriem, kvalitatīvu izglītību.

Aicinu atbalstīt. Jo, ja mēs to neizdarīsim tagad vai uz trešo lasījumu, mēs faktiski jau sagrausim šo projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret abu laiku apvienošanu? Lūdzu!

A. Gobzems. Dārgie Saeimas deputāti! Dārgā sabiedrība! Šeit tika ierobežots laiks, lai runātu par ļoti nozīmīgu jautājumu - administratīvi teritoriālo reformu -, tā iemesla dēļ, ka koalīcija ir tikpat bailīga kā jenotsuņi. Tad, kad jenotsuns bīstas, viņš pieplok pie zemes un izliekas miris. (Dep. Ē. Pucens: “Muļķības!”)

Bet kā mums vajadzētu rīkoties? Mums vajadzētu rīkoties kā lūšiem (Starpsauciens.) - tālredzīgi, gudri un erudīti. Un to mums vajag runāt par reformu.

Par reformu es varu pateikt tikai vienā piemērā, kāda ir šī reforma. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Es atvēru šorīt sociālos tīklus. Ko es tur lasu? “Meklēju palīgstrādniekus celtniecībā. Jārok, jārok, jāpadod. No Rīgas aizved, atved. Objekts atrodas Saulkrastos. Pieredze nav nepieciešama.”

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, esiet... Gobzema kungs!

A. Gobzems. To raksta Oskars Dombrava. Tāpēc mums ir Saulkrastu novads. Īstenībā mums varētu būt... Īstenībā mums varētu būt Dombravas novads, nevis Saulkrastu novads. Tas ir vienīgais iemesls, kāpēc šādā veidā tā karte tiek veidota. Tas ir viss stāsts par šo reformu. Patiesībā mums varētu droši vien būt... ja katrs deputāts dzīvotu savā novadā, tad maksimums sanāk 100. Nu, ja vairāk vienā, tad mazāk ir. Tā aptuveni jūs to karti veidojāt. Vai tā ir valstiska attieksme? Vai tā valstiski rīkojas ar savu valsti tikai tāpēc, ka jums, Dombrava, tur ir māja... Saulkrastos? Un tāpēc jums vajag savu pagastu? (Starpsauciens: “Apriņķi!”) Vai tā ir valstiska...?

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs!

A. Gobzems. Vai valstiski ir runāt par to - iegriezīsim Ventspilij (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) vai iegriezīsim Jelgavai... Un beidziet, lūdzu, bojāt valsts mantu, Beitneres-Le Gallas kundze!

Sēdes vadītāja. Es jūs ļoti lūdzu, izsakieties par 1. priekšlikumu.

A. Gobzems. Tas, ko es vēlos teikt - šajā... Skaidrs, ka reforma ir vajadzīga, bet tas, kā jūs darāt... jūs darāt mazi... kā mazi, savtīgi savu interešu aizstāvji. Jūs nedarāt valstiski, jūs nestāvat pāri tam, kur atrodas Dombravas māja. (Dep. A. Kaimiņš: “Kas ar tiem lūšiem?”) Tā ir jūsu attieksme pret Latvijas iedzīvotājiem. Jūs skatāties, kādas ir jūsu personīgās intereses, nevis kādas ir...

Sēdes vadītāja. Novads vai apriņķis, lūdzu, jūsu viedoklis. Lūdzu!

A. Gobzems. ... nevis kādas ir visas valsts intereses. (Starpsaucieni: “Lai runā cilvēks!”; “Debates tāpat ir ierobežotas!”) Tas ir tas jautājums. Un es būtu gatavs balsot par reformu, jo es uzskatu, ka mums ir pārāk daudz deputātu tajos mazajos pagastos, kur citos pagastos mums, piemēram... Paņemsim to pašu Saulkrastu pagastu. (Starpsauciens: “Pagastu mums vairs nav!”) Tur ir cik - padsmit deputātu, piemēram, ir un viņi... ko viņi dara? Piemēram... es kā piemēru tikai nosaukšu. Viņi taisa iepirkumu par logo. Viņi uztaisa... piecus tūkstošus iztērē par logo. Un es aizbraucu līdz Skultes kapličai, kur tas logo stāv uz tās kapličas virsū. Par to ir iztērēti pieci tūkstoši. Tas ir tas, kā ir tās savtīgās intereses, ka mēs paši apzogam mūsu valsti. (Starpsauciens.) Jūs apzogat mūsu valsti, mūsu iedzīvotājus. Un tādā veidā arī tā reforma būtu... jūs taisāt to. Kāpēc jūs nevarat uztaisīt tā, ka tā ir saprātīga, ka ir tāda, lai... Skaidrs, ka būs problēmas. Skaidrs, ka visiem nepatiks, bet... nevis izejot no principa - tur ir mana māja, nu tur mēs bišķiņ palobēsim. Arī tā ir valsts apzagšana.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

Es lūdzu, kolēģi, runāsim tieši par priekšlikumu un precīzi.

I. Indriksone (NA).

Labdien, kolēģi! Šo priekšlikumu Nacionālās apvienības frakcijā sagatavoja un arī komisijā pamatoja un iesniedza mana kolēģe Janīna Kursīte‑Pakule. Viņa diemžēl šodien nevarēja būt klāt, bet atsūtīja savu vēstījumu, lai jūs vēlreiz ieklausītos, jo tas nav formāls priekšlikums par viena vārda nomaiņu.

Padomju laikos pirmskara administratīvā struktūra tika izjaukta, ieviešot ciema padomes un rajonus. Vai nav beidzot pienācis laiks atgriezt atpakaļ pirmskara administratīvo struktūru, ko veidoja pagasti, apriņķi un apgabali? Apriņķi bija ideāls apzīmējums tam, kas iepriekšējā - 2008., 2009. gada - reformā tika patvaļīgi pārsaukti par novadiem.

Brīvības pieminekļa smailē ir trīs zvaigznes, kas simbolizē trīs mūsu kultūrvēsturiskos novadus: Vidzemi, Kurzemi, Latgali. Termins “novads” ir attiecināms uz kultūrvēsturisku vienību, bet “apriņķis” - uz administratīvu vienību. Atgriežot apriņķiem “apriņķu” nosaukumu, mēs nesabāztu vienā maisā kultūrvēsturisko ar administratīvo dalījumu, kur katram ir atšķirīgs saturiskais piepildījums. Neatkarīgi no nacionālās, reliģiskās vai politiskās piederības mēs taču varam veikt pirms gadiem pielaistas kļūdas labojumu. Pareizi nosaukt, tas arī nozīmē pareizi iesākt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par precīzu referenci par jautājumu.

Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Labrīt, kolēģi! 1. priekšlikums aicina nomainīt vienu vārdu. Un šodien mēs runājam par to, kas aiz šī viena vārda slēpjas. Vēsture, tradīcija, terminoloģija. Viena vārda nomaiņa arī izraisīs veselu kaskādi ar darbībām. Vispirms par vēstures tradīciju un terminoloģiju. Mēs nule dzirdējām iesniedzējas deputātes Janīnas Kursītes-Pakules skaidrojumu par vēsturi un tradīcijām. Bet es jūsu uzmanību gribu pievērst Valsts valodas centra atzinumam par šī viena vārda nomaiņu. Valodas centrs norāda, ka tas neatbilst terminoloģijas veidošanas tradīcijai, ka tas radīs neskaidrības, nevis viesīs skaidrību, un neveicinās vienotu izpratni. Valodas centrs arī norāda, ka tas ir pretrunā ar līdzšinējo valodas un vēstures tradīciju. Ir jāvērtē arī šī viena vārda nomaiņas ietekme - vai no šīs nomaiņas ir ieguvums sabiedrībai.

Ministru kabinets ir aprēķinājis, kādas darbības sekotu šī viena vārda nomaiņai. Izmaiņas 101 likumā, izmaiņas 400 Ministru kabineta noteikumos, izmaiņas 19 valsts un pašvaldību informatīvajās sistēmās, tai skaitā adresācijas sistēmā. Aplēse ir uz 6 miljoniem eiro, bet tas nav viss. Tas radīs arī administratīvu un finansiālu slogu uzņēmējdarbībai. Tieši adresācijas sistēmas maiņa. Adresācijas sistēmas maiņa ietekmēs arī vairāk nekā miljons mūsu iedzīvotāju. Tās ir tās teritorijas, kuras skars adresācijas izmaiņas.

Šodien, kolēģi, es gribētu aicināt jūs balsot pret priekšlikumu. Neiegūstam skaidrību, rīkojamies pretēji valodas un vēstures tradīcijām, kā norāda Valsts valodas centrs, un radām nepamatoti lielu slogu valsts institūcijām, privātajam sektoram un individuālajam iedzīvotājam.

Aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātie kolēģi! Vakardien Strenčos bija tautas sapulce, kurā bija aicināti arī deputāti, un bija ieradies Bondara kungs, kurš argumentēja, kādēļ reforma ir vajadzīga. Un, manuprāt, viņš minēja zīmīgus vārdus. Viņš teica: “Reforma nav domāta cilvēkiem! Reforma ir domāta pārvaldei!” Un es domāju, ka šis priekšlikums tieši arī atspoguļo reformas garu. Ka reformas īstenotāji nedomā par to, kur jaunajā kartējumā iedzīvotāju bērni mācīsies, kur viņi saņems kvalitatīvu valsts pakalpojumu, kur viņiem būs darbavietas, kā apturēt cilvēku aizbraukšanu no laukiem, un lai Latvija nekļūtu par parku, blēru un citu ārzemnieku medībām. Šis priekšlikums maina vārdus, neieklausoties tajā, ka arī pati valsts pārvalde, kam šī reforma domāta, saka, ka būs milzīgi izdevumi, ka būs milzīgs administratīvais slogs. Uzņēmēji min, ka viņiem būs jāpārslēdz visi līgumi, kas līdz šim jau noslēgti, un viņiem valsts nepalīdzēs segt izmaksas. Neieklausoties arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas viedoklī, kas saka, ka nav lietderīgi mainīt nosaukumus, pat ja tam ir vēsturiska argumentācija, ņemot vērā, ka ir jau pieradums (Dep. J. Iesalnieks: “Padomju mantojums!”), un ņemot vērā, ka tas radīs milzīgu administratīvo slogu... Padomājiet, kolēģi, par to, kā (Dep. J. Iesalnieka starpsauciens.) šī reforma padarīs iedzīvotājiem dzīvi labāku, nevis cīnāties par nosaukumiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Principā es atbalstu šo atgriešanos pie vēsturiskajām saknēm. “Apriņķis” jeb “ujezd” man patīk vairāk nekā “apgabals” jeb “kraj”. Es vienmēr atceros par Krasnojarskas apgabalu, kad iebraucu kaut kur Saulkrastos. Izmērs nav tāds kā Sibīrijā, protams, bet visā visumā man šķiet, ka no nosaukumu maiņas mēs neko neiegūstam, jo ir slikta situācija ar saimniecisko sistēmu. Atceramies, kā veidojās, piemēram, lauku padomes sistēma, kas bija līdz 1990. gadam. Lauku padomes jeb pagasti... veidojās apkārt muižām. Muiža bija saimniecības pamats. Apkārt muižai izveidojās zemniekus... zemnieku saimniecības, attīstījās baznīcas, attīstījās skolas un tā tālāk - visa infrastruktūra. Pēc tam tas atkārtojās gan brīvvalsts laikā, gan padomju laikā. Bet šobrīd visa saimniecība laukos ir izdemolēta, faktiski neeksistē ne lielas ekonomiskas saimniecības... un zemniekiem vairs nav pamata apvienoties lejas... struktūrās. Pēc tam pazuda rajoni. Tagad izveido administratīvo sistēmu pēc feodālisma pamatiem. Pietiek ieskatīties tikai piedāvātajā Latvijas administratīvajā kartē. Mēs tur redzam kaut ko līdzīgu Vācijas administratīvajai sistēmai 18. gadsimtā. Ir lielie reģioni, kā, piemēram, Prūsija. Latvijas mērogā tā būs Lejaskurzeme - teritorija 100 kilometru garumā. Pēc tam maziņa kaut kāda tur Virtenberga jeb Līvānu novads - 100 kilometri... kvadrātkilometri.

Tas nozīmē, ka Latvijā līdzās lieliem apgabaliem eksistē arī mazie... nav vienādi pēc izmēra. Tas nozīmē tikai to, ka maziem apgabaliem... novadiem ir lobisti un tāpēc viņi atbalsta šo teritoriju saglabāšanu. Mans piedāvājums - ja jūs gribat reformēt Latvijas administratīvo struktūru, izveidojiet vienu... vienas... viena izmēra teritorijas un pēc tam nosauciet tās par štatiem, pavalstīm, apgabaliem, apriņķiem - kā jūs gribat, bet galvenais, lai izmērs būtu optimāls.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Tas tiešām ir brīnišķīgs un interesants priekšlikums, kurš nepārprotami liecina par to, ka reforma ir ļoti interesanta. (Smiekli. Dep. E. Papule un dep. V. Valainis aplaudē.)

Ņemot vērā, ka, teiksim, tikko bija minēts, ka baigie izdevumi būs, ja vajadzēs pārdēvēt novadus par apriņķiem. Jāsaka, ka arī piedāvātā reforma prasīs... arī sistēmu maiņas, dokumentu nosaukumu, veidlapu grozījumus un tā tālāk. Neviens jau to nav rēķinājis. Bet tā ir patiesība, ka tas arī prasīs savu.

Atgriešanās pie vēstures - dabīgi, ka tā ir svarīga lieta. Bet nu, man liekas, teiksim, vārds “apriņķis” ir daudz pievilcīgāks investoriem nekā “novads”. Jo citu argumentu, ka, lūk, reforma veicinās investoru piesaisti, nav.

Tāpēc es domāju, ka “apriņķi”... ieviest... ieviest jēdzienu “apriņķis” - tas veicinās arī investoru piesaisti... pat arī tur, kur tie sen jau ir iesaistījušies, un tur, kur viņu nav un nebūs.

Runājot par reformas lietām kā tādām. Nu, godīgi sakot, tas 1. priekšlikums jau liecina par to, ka pašā koalīcijā nav priekšstata par to, kā veikt šo reformu. Jo tiešām tā nav domāta pārvaldes uzlabošanai - labākajā gadījumā. Un sliktākajā gadījumā - tā reforma nav domāta arī cilvēkiem, kurus tā skars pirmām kārtām.

Bet principā priekšlikums ir atbalstāms. Neapšaubāmi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Dana Reizniece-Ozola šorīt jau pieminēja vakardienas tautas sapulci Strenčos. Tur tiešām... tās sapulces gaitā varēja salikt citātus. Nocitēšu vienas iedzīvotājas teikto: “Ziniet, deputātu kungi, jums nav jābaidās no koronavīrusa (Starpsauciens.), jo jums ir cita slimība. Jums ir amnēzija. Jūs esat aizmirsuši par to, kas ir jūsu profesija (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.), ka jūs esat tautas kalpi un ko jūs solījāt saviem vēlētājiem, - rūpēties par viņiem.”

Un ko mēs darām šodien? Lielāmies par to, ka, lūk, 80 stundas - ak Dievs! - mēs veltījām, lai īstenotu valsts vissvarīgāko pārvaldes reformu. 80 stundas tautas labā - un ko? Kroni uz galvas?! Vakardien viens karalis mums jau bija Strenčos, kuru nosauca par aktieri no Saeimas, kurš var lielīties tikai ar vienu - ar to, ka augumā viņš ir pārāks par visiem. Un tā tas arī notika. Gāja cilvēki no tautas, un bija viens kungs no Saeimas.

Amnēzija mums ir attiecībā arī uz latviešu valodu. Mēs negribam neko izdarīt, lai kaut ko mainītu šajā valstī. Un šis piemērs ar apriņķiem ir spilgts piemērs. Mums svarīgi ir izbīdīt šo reformu, izdarīt kaut ko steigā. Steigā var sanākt tikai brāķis. (Starpsauciens: “25 gadi!”)

Es piedāvāju jums atbalstīt Janīnas Kursītes-Pakules priekšlikumu par apriņķiem, bet šodien pārtraukt šo sēdi, atsaukties vismaz uz Valsts prezidenta aicinājumu un atlikt šā likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā vismaz uz divām nedēļām, lai salabotu vēl to, kas ir labojams. Nevis tā, kā jūs šonakt lemjat par Strenčiem. Kauns!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka Administratīvi teritoriālās reformas komisijai tiešām šis darbs bija acīmredzams - izskatīt jebkuru jautājumu -, nu jāatzīst, ka iebildumu patiešām ir bijis gana daudz.

Kopējais skats tāds īpaši pozitīvs nav, tomēr cerības, ka vairāk vai mazāk šis reformu likums tiktu atbalstīts, ir vienīgi tajā ziņā, ka varētu pieņemt arī šos priekšlikumus saistībā ar administratīvo reģionu izveidošanu.

Saistībā ar šo nosaukumu. Nu, ir divējādas domas... Vispirms jau mēs atceramies pirmās brīvvalsts laikus, kur bija divi līmeņi - pagasti un apriņķi; apriņķis bija otrais līmenis. Un apriņķi savulaik... Arī apriņķis kā vēsturiska nominācija ir palicis mūsu tautas atmiņā. Kaut vai tas, ka Abrenes apriņķis, kas bija ar savu teritoriju... Šobrīd, atjaunotajā Latvijas valstī, vairs nav iespējams to atjaunot tajā pašā teritorijā.

Manā skatījumā, tomēr tautā nosaukums “novads” jau ir iegājies kā pirmā līmeņa pašvaldība. Nosaukums “apriņķis”, manā skatījumā, būtu jāsaglabā tomēr kā vēsturisks nosaukums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Es tiešām gribu pateikt paldies Nacionālajai apvienībai, jo šis priekšlikums ir kaut kādā ziņā ģeniāls. Nopietni! Tas šajā zālē ir tāds kā vīruss, kurš IT sistēmā ielaists, no kura mēs netiksim vaļā visu šīs reformas debašu laikā. Tas ir uzkāris... un arī debates to parāda - tas ir uzkāris cieto disku. Jau 1. priekšlikums ir uzkarinājis cieto disku Saeimā. Tas parāda (Frakcija SASKAŅA aplaudē.)... Tas parāda, cik dziļa mums visiem ir izpratne par to, kas vispār ir jēdziens - “administratīvais iedalījums”, kas ir jēdziens - “pašvaldība”, kāda ir atšķirība starp šiem diviem jēdzieniem. Manāmi mums nav sapratnes par to, ka tie ir divi dažādi jēdzieni un tiem obligāti nav jāsakrīt.

Faktiski ir tā - es aicinu noteikti šo priekšlikumu atbalstīt (noteikti atbalstīt!), jo es domāju, ka tas ir pats labākais, ko mēs šajā situācijā diemžēl šobrīd varam izdarīt - uzkarināt šo sistēmu. Jo, ja mēs nobalsojam “par” (to es arī aicinu darīt), tālākais faktiski nav balsojams. Un tā būtu ļoti laba lieta - mēs paņemtu... ieviešot jēdzienu “apriņķis”, mēs, kā lai saka, būtu spiesti paņemt pauzi, aiziet mājās, padomāt, palasīt vēsturi - Latvijas vēsturi. Piemēram, kā Kiršteina kungs taisnīgi teica, apriņķi Latvijā bija - tāds bija otrā līmeņa administratīvais iedalījums. Tāds mums arī tagad ir vajadzīgs Latvijā. Kas smieklīgi? 70. priekšlikumā mēs pie šī temata atgriezīsimies. Saistībā ar 69. priekšlikumu mēs apspriedīsim, ka mēs uz Liepāju braucam ar vilcienu, bet sakarā ar 70. priekšlikumu mēs runāsim, ka mēs tomēr lidosim. Tā ka paskatīsimies Latvijas kartē, kāda tā bija pirms kara, sapratīsim... Kārlis Ulmanis, pat apvērsumu veicot... jā, viņš likvidēja pašvaldības, vairs nebija vēlētas vietvaras, bet viņš nekad neizjauca administratīvi teritoriālo iedalījumu. Apriņķi palika, jo tas bija efektīvs veids, kā pārvaldīt valsti.

Tā ka aicinu visus būt atbildīgiem, atbalstīt Nacionālās apvienības priekšlikumu paņemt pauzi un sākt šīs debates par administratīvo teritoriju reformu, kas mums absolūti ir nepieciešama. Un lēmumi nepieciešami no pareizā gala - pateikt, cik mums ir... otrā līmeņa administratīvais iedalījums... kādos mēs iedalām, kādas ir funkcijas, par ko šis, otrais, līmenis atbildēs, un tikai tad mums var rasties kaut kāda loģika apspriest to, kas ir pirmajā līmenī. Jo tikai tad, kad mēs zināsim, kādas ir atlikušas tam funkcijas, mēs varam nolemt, cik lielam tam ir jābūt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

“Mazs bij’ tēva novadiņis, / Bet diženi turējās.”

Par šīm rindām, es domāju, arī šodien mēs daudz runāsim. (Dep. M. Bondars: “Ko tu kandidē Rīgā, ja “mazs bija tēva novadiņš”?”)

Un tomēr. Skatoties uz to, cik sagatavots ir šis priekšlikums... Mums ir Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinums, kas ir pieejams visiem kolēģiem, arī mājaslapā tas ir pieejams. Attiecībā uz republikas pilsētām lēmums ir vienbalsīgs, attiecībā uz vārdu “apriņķis” viedokļi šajās diskusijās dalās.

Komisijā tika atskaņots vēsturnieks Švābe, kas rakstīja, ka tieši šādi saucās administratīvās teritorijas vēsturiski. Un jautājums pēc būtības šobrīd tiek uzdots Saeimas deputātiem līdz galam, teikšu atklāti, nesagatavots. Jo, es atceros, vienā no pirmajām komisijas sēdēm komisija jau bija gatava nobalsot par šo priekšlikumu, neizvērtējot plusus un mīnusus, neuzklausot iesniedzējus, kas bija galvenie iesniedzēji (tā bija Janīna Kursīte-Pakule). Tomēr mēs uzdevām arī valdībai sagatavot savu redzējumu, cik tas varētu izmaksāt. Uzdevām šo jautājumu arī uzņēmējiem. Un daudziem patīk tik ļoti runāt par uzņēmējiem... kā sadarbojas ar uzņēmējiem... Tomēr arī uzņēmēji norāda uz to, ka tas radīs izmaksas. Protams, tas radīs izmaksas. Arī uzņēmējiem būs. Līdz galam tas nav apzināts.

Bet kas man visvairāk nepatīk šajā priekšlikumā? Ka deputātiem, šodien balsojot... pēc būtības nav apzinātas arī valsts pārvaldes izmaksas, ministriju izmaksas. Varbūt kādam liekas, ka tie būs daži simti tūkstošu, taču tie būs vairāki miljoni. Jautājums tikai: cik miljonu - 5 vai 10? Atbildi mēs tā arī neesam saņēmuši. Šodien tiek piedāvāts balsot par šo jautājumu, nezinot skaidri, cik liela ir šī jautājuma cena. Manuprāt, valdībai bija jāsagatavo skaidra pozīcija, cik tas maksās valstij un arī uzņēmējiem. Kaut aptuveni jāsaprot, cik tas maksās uzņēmējiem.

Un, manā ieskatā, šis jautājums šobrīd nemaz nav īsti balsojams, jo gluži vienkārši deputātiem nav objektīvas informācijas. Nevienam nav. Visiem ir vēsturiskie pētījumi, atmiņas... par to, kā nu būtu jābūt. Bet tieši šim priekšlikumam ir tā fiskālā ietekme! Zakatistova kungs, jūs kā Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs zināt, cik liela ir šī priekšlikuma fiskālā ietekme? Tik daudz patīk runāt par fiskālo ietekmi, te nu tā ietekme ir. (Starpsauciens.) Šeit nav parādīts tas, cik liela būs šī priekšlikuma ietekme. Ir skaidra pārliecība politiķiem. Visu cieņu Nacionālajai apvienībai par to, ka viņi iestājās par šo! Bet...

Sēdes vadītāja. Laiks!

V. Valainis. ... bet, cik tas maksās, nezina diemžēl neviens. Piedāvāts tiek vienkārši balsot.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, laiks!

Varam apvienot jūsu laikus.

V. Valainis. Nu, redz kā, pirmā runa un jau ierobežojumi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Kad tika atjaunota Latvijas Republika, visur tika mainīts nosaukums no “Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika” uz “Latvijas Republika”. Tas bija izmaksu jautājums, taču tas notika pakāpeniski, veidojot dažādus likumus. Tādā pašā veidā tas notiks arī šajā gadījumā, jo tāpat novadu nosaukumi būs jāmaina.

Līdz ar to aicinu atgriezties pie vēsturiskajiem nosaukumiem, kādi agrāk bija Latvijas Republikā, jo mēs esam atjaunojuši Latvijas Republiku, un atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. (Starpsauciens: “Minūte...!” Dep. I. Zariņa starpsauciens. Smiekli.)

V. Valainis (ZZS).

Jansona kungs, es pilnībā piekrītu. Visu cieņu jūsu pozīcijai! Bet mums šeit tas jautājums, ko... Jūs paužat no savas puses, ka vēsturiski Latvijā tā ir bijis. Viss ir pareizi. Bet te ir skaidri... no Latvijas Zinātņu akadēmijas saņemts atzinums par to, ka par šo terminu pat pašiem vēsturniekiem nav vienotas pozīcijas; viņi neiedeva komisijai vienotu redzējumu. (Dep. J. Iesalnieks: “Padomju vēsture!”)

Attiecībā uz republikas pilsētām ir šis atzinums. Attiecībā uz šo terminoloģiju - par apriņķiem - nav.

Vēl gribētu papildus minēt to, ka jautājums par apriņķiem parādīsies arī citos priekšlikumos, jo kaut kādā veidā būs arī jāveido šie te... ja mēs līdz tam nonāksim... arī otrā līmeņa šie te... apriņķi. Un kā tad mēs tos sauksim? Tam jautāju (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA.)... kā mēs to sauksim? Tad tam... “lielapriņķi”? Vai... Kas tie tādi būs? Nu, tas jautājums īsti līdz galam nav atbildēts.

Un šobrīd, manuprāt, vēlreiz varu tikai atkārtot: Saeimas deputātiem nav pilnas informācijas ne no zinātniekiem, ne no Finanšu ministrijas par to, cik šāds priekšlikums maksā. Tas, ka tas maksās, es domāju, vismaz piecus miljonus, - tas ir skaidrs. Tikai, deputāti, balsojot atcerieties to, ka...

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, laiks!

V. Valainis. ... jūs balsojat arī par budžeta reālu izpildi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nē, nu, pārsauksim vai ieviesīsim jaunu... vienalga, apriņķis parādīsies. Tā ka visas šitās izmaksas te būs. Man tas atgādina... Es atceros - kad neatkarības laiks tuvojās, tad arī bija tās debates: “Kā tas tagad būs, kad mēs būsim atsevišķi un tagad visas ielas būs jāpārsauc, un cilvēki nevarēs pastu aizsūtīt? Tas taču būs šausmīgi!” Vai ne?

Nu, beidzam... beidzam ākstīties!

Bet galvenais, kāpēc es uzkāpu tribīnē otro reizi, - es gribu vērsties pie Viktora un pie Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas. Viktor, es saprotu, ko tu saki. Bet šī ir... Nepalaid garām šo vēsturisko iespēju atbalstīt šo priekšlikumu un nokļūt (Starpsauciens.) epicentrā, kur viss šis murgs sākas! Un iztaisnojam ceļu! Nu, es saprotu, ko tu saki, bet nepalaid, lūdzu, garām šo vēsturisko iespēju! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es saprotu Nacionālās apvienības sentimentu pēc Krievijas impērijas rēga. (Dep. D. Reiznieces-Ozolas starpsauciens.) Jūs to cenšaties iebāzt, kur vien varat, visur, šeit, lai tikai pēc tam būtu iemesls jums stāstīt un biedēt latviešus ar to: “Redziet, tas joprojām mūs apdraud, joprojām mums, latviešiem, jābūt apdraudētiem un abižotiem savā valstī.”

Arī tagad jūs rīkojaties tāpat, kā Krievija to darīja, tur arī izdomāja tādu veiklu risinājumu. Viņiem agrāk bija milicija, un viņi izdomāja, ka viņi atrisinās visas problēmas ar miliciju, ja viņi nosauks to par policiju. Un viss. Un viņi pilnā nopietnībā tā arī izdarīja, uzskatot, ka tā arī būs reforma, kādā veidā viņi atrisina problēmas.

Tagad jūs to piedāvājat - tādu pašu gājienu. Tas... Šis uzskatāmi parāda jūsu izpratnes un vispār šo reformas virzītāju izpratnes līmeni un dziļumu. Nenoliedzami, administratīvā reforma bija jau sen nepieciešama Latvijai, tā ir viena no svarīgākajām lietām, kas Latvijai jāizdara, taču ne tādā veidā, kā jūs to darāt. Jūs darāt to, ziniet, anekdotiski, reāli anekdotiski. Es atceros, kāda savulaik, kad gribēja ieviest Latvijas kvalitātes zīmi, bija viena ierēdņa izpratne par to, kā ieviest šo Latvijas kvalitātes zīmi, Latvijas produktu kvalitātes zīmi. Viņš teica: “A kas tur daudz ir vajadzīgs? Man ir pazīstams viens zīmētājs, viņš tūlīt to uzzīmēs, un viss kārtībā. Mums būs šī zīme.” (Starpsauciens.)

Tā kā smieklu nav, es paskaidrošu, cik absurds ir šis skatījums. Tātad ar zīmi vien tas viss neaprobežojas, apakšā jābūt ir veselai sistēmai (Starpsauciens.) - vērtību kritērijiem, pēc kuriem tad tālāk šī zīme tiek piešķirta. Viņa izpratnē, bija tikai tik daudz: uztaisījām šo zīmi, un viss būs kārtībā. Tieši tāda pati izpratne jums ir par šo reformu: vienkārši pārzīmēsim robežas, un viss ir kārtībā. Mums ir tāds bērnudārza līmenis, tā ir tāda bezatbildība, tāda nekompetence.

Paskaidrošu. Tas, kas jums bija jādara kopā ar šo robežu pārzīmēšanu, pats fundamentālākais un svarīgākais bija, kādas kompetences, kādas funkcijas būs pašvaldībām šinī jaunajā... kā tās pārdalīsies. Šim funkcionālajam modelim bija jānāk līdzi. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Un ļoti svarīga. Finansēšanas modelis, kāds būs šis jaunais finansēšanas modelis. Bez tā visa kaut kādas robežas grozīt - tas ir vienkārši bērnudārzs, un tieši tāpēc jūs pelnīti saņemat šo kritiku, jo cilvēki nesaprot, kā šīs pašvaldības funkcionēs, kā tiks nodrošināts viss nepieciešamais... tas viss, kas viņiem ir nepieciešams. Jūs paši sev esat uztaisījuši tādu riktīgu grābekli, uz kura jūs kāpjat un sitat sev punus - un pamatoti sitat sev punus.

Šai reformai... Šodien, runājot par šo robežu pārbīdīšanu, paralēli bija jābūt debatēm par funkcijām un par finansēšanu. Tas, kas... Ir acīmredzami viena principiāli nepareiza lieta, kurai... būtu jānāk līdzi... būtu jānovērš... un jānāk līdz ar šo reformu, runājot par finansēšanu... ir tas, kādā veidā pašlaik pašvaldības saņem šo finansējumu, kas viņās... nav ieinteresētas attīstīties. Jo viņas saņem šo nodokļa ieņēmumu, viņi nav atkarīgi no tā, cik veiksmīgi tās attīstīsies.

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs! Deputāt Zariņ, laiks beidzies.

Paldies. (Starpsauciens: “Laiks!”)

I. Zariņš. Šo absurdu jūs nerisināt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es tomēr domāju, ka vajadzētu varbūt izskaidrot. Un es priecājos, ka Aleksandrs Kiršteins ir pieteicies runāt par šo vēsturisko aspektu.

Un es vienkārši gribu jums arī nolasīt... un saprast... Es ātri uzrakstīju, ko saka “Vikipēdija” par Rīgas apriņķi. Un tātad - apriņķis. Nu, kas ir apriņķis? (Starpsauciens.)

Apriņķis ir, izrādās, vācu ‘Kreis’, krievu ‘ujezd’. Bija tāda administratīva vienība Pārdaugavas hercogistē (sākot no 1566. gada līdz 1582. gadam), tad zviedru Vidzemē (no 1629. gada līdz 1721. gadam), tad Vidzemes guberņā (no 1721. gada līdz 1918. gadam). Tātad... nu, Krievijas impērijas sastāvā ļoti ilgi. Tad Baltijas hercogistē 1918., Latvijas Sociālistiskajā Padomju Republikā 1919. gadā, Latvijas Republikā no 1918. gada līdz 1940. gadam. Un Latvijas ģenerālapgabalā, kas bija vācu okupācijas laikā, no 1941. gada līdz 1944. gadam. Un Latvijas PSR ir pastāvējis kādu laiku - no 1944. līdz 1949. gadam.

Es, protams, saprotu, ka mēs varētu atjaunot vēsturiskos nosaukumus, un man nekas nav pretī. Es arī atceros, ka... Man liekas, viens apriņķis ļoti tālu vispār no Rīgas stiepās... Ja mēs vēl arī tās robežas pārzīmētu atbilstoši vēsturiskajām, tad būtu vēl interesantāk. Rīgas apriņķis būtu kaut kur pie Pļaviņām.

Tā ka varbūt tad, ja mēs atjaunojam to vēsturi, paņemam vienkārši 1939. gada Latvijas karti arī pie viena! Tā ka, es domāju, labs priekšlikums. Atbalstām! Bet tad atbalstām arī vēsturiskās kartes, varbūt arī padomju laiku. (Starpsauciens.) Jā, paskatāmies, kā tas ir bijis vēsturē. Re, kur palasiet, pirms kaut ko mēs te pieņemam šodien!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (NA).

Jā, es saprotu, ka te runātājs gribēja pajokot. Mums jau ne tikai apriņķu nosaukumi ir vēsturiski. Tad jau arī, teiksim, Vidzeme jeb Livonija... vai Kurzeme ir Kurlande... Ieviešam jaunus nosaukumus uzreiz - Gagarina vai Stučka, kā jau mēs kādreiz darījām, un tā tālāk.

Bet vienkārši norādīšu tikai uz Zariņa kunga kļūdu. Pirms jūs, Zariņa kungs, nākat runāt, paskatieties kaut kādos vēsturiskos datos! Šie apriņķi nav cariskās Krievijas... jo 1783. gadā Vidzemei un Kurzemei bija autonomijas tiesības. Un teritoriālos dalījumus visus izlēma nevis Pēterburgā, bet uz vietas. Šī autonomija tika sagrauta vēlāk. Tas ir cits jautājums. Un šie apriņķi tika veidoti vēsturiski no 1783. gada, pakāpeniski uzlabojot, līdz 1940. gadā - pirms padomju varas ienākšanas - tie sasniedza optimālos izmērus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem otro reizi. (Starpsauciens: “Vikipēdija!”)

A. Krauze (ZZS).

Es bez Vikipēdijas atcerējos vēl vienu faktu (Starpsauciens: “Pirmo reizi dzīvē!”), ka mēs... mēs... Jau cik gadus Latvijas Republikas Saeima atrodas - kur? Šajā ēkā. Kas ir šī ēka? Šī ēka ir Kurzemes vācu baronu (Starpsaucieni: “Kurzemes?”; “Vidzemes!”)... Es atvainojos, Vidzemes vācu baronu landtāga ēka.

Sēdes vadītāja. Deputāt Krauze, lūdzu...

A. Krauze.

Nu tad varbūt mēs vispār neesam Latvijas Republikas parlaments, bet viena apriņķa parlaments, ja? Un varbūt pamainām vēl kaut ko?

Bet, tā nopietni runājot, jā, man liekas tas tā ļoti... nu, tiešām ironiski, ka mēs joprojām vācu bruņinieku okupācijas varas simbolā sēžam un lemjam par kaut ko. Man liekas, ka tā aura šeit no vāciešiem ir ļoti slikta. Tā ka varbūt būtu labāk, ja mēs vienkārši kaut kādā dziesmu svētku stadionā atrastos, tad būtu daudz labāk nekā šinī te... (Dep. A.Kiršteins: “Nodedzini!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

A. T. Plešs. Paldies kolēģiem, kas izteicās par šo priekšlikumu.

Attiecībā uz finansiālo ietekmi. Jā, paldies visām ministrijām, kas atsaucās uz komisijas aicinājumu un iesūtīja savu vērtējumu. Kā viena no ministrijām bija Labklājības ministrija, kura norādīja, ka finansiālā ietekme, ja spertu šādu soli, būtu vismaz 250 tūkstoši eiro. Un virkne citu ministriju arī norādīja darbības, kas būtu jāveic gan sistēmās, gan datubāzēs, gan arī citur, lai mazinātu šo... Tā ka, kolēģi, komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 46, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 2. - deputāta Kazinovska priekšlikums, kas paredz papildināt pantu ar 1. punktu... ar vārdiem “vai valsts”. Šis priekšlikums un arī citi Kazinovska kunga iesniegtie priekšlikumi ir saistīti ar otro... teritoriālās pārvaldes līmeņa izveidošanu. Jāteic, ka komisijā par to mums arī bija plašas diskusijas, teju katrā komisijas sēdē par šo jautājumu mēs runājām, un komisija beigās atrada galīgo redakciju, un tā ir atbalstīta atbildīgās komisijas priekšlikumos vēlāk.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamie deputāti! Vispirms jāteic, ka saistībā ar otro reģionālo pārvaldes līmeni vairāk vai mazāk ir atrasta skaidrība. Tomēr ir vairāki priekšlikumi. Vieni ir priekšlikumi, kas saistās ar… manis iesniegtie, un tad ir komisijas... Es tikai gribēju uzsvērt, ka administratīvo reģionu izveidošana - tas ir ļoti svarīgs jautājums, lai reāli izlīdzinātu nevienmērīgo attīstību Latvijā. Protams, šis darbs - pārliecināt - nav bijis viegls, bet es esmu pateicīgs visiem, kas ir atbalstījuši šo ideju par reģionu veidošanu. Varbūt daudzi vēl līdz galam neizprot. Novadu izveidošana bez reģioniem - tas tiešām ir 2009. gada reformas atkārtojums. Bet ir citāda aina, ja ir šie... reāli... administratīvie reģioni. Mana priekšlikuma būtība ir tā, ka šobrīd ir principiāli vai nu jāatbalsta šo reģionu veidošana, vai... kāds arī neatbalsta. Par pārvaldi... kāda būs nākotne, pagaidām runas nav.

Es vēl gribētu pateikt, ka šobrīd notiek sarunas ar Eiropas Komisiju. Šī reģionālā dimensija ir ļoti aktuāla Latvijai. Latvija vēl joprojām nav novērtējusi savas potences, iespējas, ja būtu šie reģioni. Bet pat jau šobrīd Eiropas Savienības komisāre kohēzijas un reģionālās attīstības jautājumos Ferreira ir piedāvājusi Latvijai palīdzību tieši diviem reģioniem - Vidzemei un Latgalei - 86 miljonu apmērā. Nu, tas ir pozitīvi, bet tas ir, godīgi sakot, mūsu amatpersonu un ierēdņu kauns, ka pat Eiropas Komisijas pārstāvji saprot šo nevienlīdzīgo attīstību un lūdz paši atbalstu, bet mūsējie - ne.

Šobrīd notiek arī sarunas saistībā ar funkcijām, kas ir paredzētas ministriju... nodošanai reģioniem... Tā kā vadu apakškomisiju... Ir vairākas... praktiski lielākā daļa ministriju jau ir sniegušas savu redzējumu un arī finansējumu reģionu funkcijām. Tā ka viss notiek. Faktiski šis balsojums būs... vai nu mēs attīstām reģionus un laukus, vai tomēr paliekam pie vecās kārtības. Tikai vajag atcerēties, ka līdz šim Eiropas struktūrfondu līdzekļi ir bijuši Latvijā tādi... tāda apjoma tikai tāpēc, ka ir bijuši atpalikušie reģioni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Es lūdzu apvienot, lai man mazāk jārunā citreiz.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Laiks apvienots.

M. Kučinskis. Godātā sēdes... Cienītā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Ja mēs runājam kopumā par reformu kā tādu, tad faktiski jau gan iepriekšējā, gan arī šīs reformas uzstādījumi praktiski ir 1991. gada... no šodienas skatoties, mūsu priekšgājēju, nu, diezgan nepareizais lēmums likt akcentus uz vietējām izpildkomitejām, nevis uz rajoniem, kā to izdarīja lietuvieši. Un tā rezultātā mēs šobrīd... Visu laiku notiek mēģinājumi un diskusijas. Tas viens.

Otrs. Mēs tālāk varam parunāt par reģioniem. Un es, tāpat kā Andris Kazinovskis, esmu ļoti pieredzējis pašvaldību jautājumos. Mēs vēl diskutējām deviņdesmito gadu beigās, mēs esam bijuši partijas biedri, tāpat kā lielākā (Starpsauciens.)... tāpat kā lielākā daļa pieredzējušo politiķu ir bijuši Andra Kazinovska partijas biedri... citās partijās.

Bet 1990. gadā bija nākamais mēģinājums. Un tad varēja uzlikt akcentu uz reģioniem, uz rajoniem. Toreiz tomēr tā rezultātā tapa vienīgi plānošanas reģioni, un jautājums par reģioniem jeb lielo apriņķu… tajā brīdī tika palaists garām, par ko apsveicu Andri. Arī tapa grāmata kopā ar Valdi Šteinu, man šķiet.

Bet tas, ko es gribu teikt šodien, no šodienas skatpunkta, - diemžēl tie priekšlikumi arī ir palikuši 1998., 1999. gada... Jo, ja kāds nav pamanījis, pa šiem vairāk nekā 20 gadiem mainījusies ir pasaule un mainījušies arī ir gan cilvēku ieradumi, gan pārvaldība, gan... Faktiski tas ir tas, ko es arī objektīvi pārmetu šai reformai, kura faktiski centās ar uzstādījumu atjaunot rajonu robežas, kas bija jāizdara 1991. gadā. Pēc tam varēja atlaist, protams, kā lietuvieši izdarīja... Kaut kur ir centrs, kā mūsu Smiltene vai Līvāni, bet šobrīd tās taciņas ir iestaigātas savādāk... Nevaram vairs iet atpakaļ ne uz rajoniem, ne uz tādiem apriņķiem, kādi ir bijuši, mums ir jāpielāgojas tam, kā ir mainījusies dzīve un pasaule.

Es vienmēr salīdzinu to ar Valsts ieņēmumu dienesta taciņu, kas cauri pļavai iestaigāta. Tu jau vari mēģināt pagriezt, uzlikt žogus vai kaut ko, bet cilvēki iet tur, kur viņi iet. Tāpat kā cilvēku plūsmas uz ietekmes areāliem, uz saviem centriem ir stipri mainījušās. Kazinovska kungs šajā priekšlikumā ir vienkārši sapinies meistarībā. Jo ielikt iekšā valsti... nu, tas reāli... tas ir tā kā drauds vai brīdinājums. Pie šī priekšlikuma mēs varam vispār noņemt pašvaldības, nevēlēt vairāk, bet ielikt katru... valsts gubernatoru... Ja mēs to saliekam kopā ar iepriekšējo priekšlikumu par apriņķi, nu tad tiešām varētu izveidot tādu ujezdu ar ieliktiem apmēram 50 cilvēkiem, un no pārvaldības viedokļa tas tā kā skanētu... skanētu un būtu nepareizi.

Tāpēc... Bet, Kazinovska kungs, ja vien jums ir balss savā partijā... šai priekšlikumā... Nu, mēs arī izskatām, ka varētu būt sabiedrotie, jo tas vismaz iedotu pauzi izlabot tās kļūdas, kas ir pārējā reformā pieļautas.

Sēdes vadītāja. Laiks.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kazinovska kungs te nekādā veidā nekļūdās. Un tas nav nekāds dīvains priekšlikums. Te es Mārim Kučinskim nepiekritīšu.

Es ļaušos domāt, Kazinovska kungs šobrīd testē, vai ir vispār plānots otrā līmeņa administrēts iedalījums, vienalga, vai tas būtu 5 vai 10... Un tūlīt arī saņems atbildi.

Un es ceru... Mēs ar tevi, Andri, strīdējāmies kādreiz, vai sanāks vai nesanāks... Es domāju, tu redzi, kas notiek. Un es ceru, ka arī 70. priekšlikums, kas ir saistīts ar šo, vairs nav tā malduguns, kurai kāds spēj noticēt. Jo es domāju, ka tas tur ir ielikts... ka kaut kad nākotnē mēs izveidosim otro līmeni... tieši tā, lai tevi un vēl kādu, kas gribētu tam ticēt, apmānītu. Jo, kā Zinātņu akadēmijas diskusijā par šo tematu atzina VARAM ierēdņi... ka, ja mēs pieņemam tādu reformu, kāda šeit ir, nekāds otrais līmenis vairs nav iespējams.

Tā ka labākajā gadījumā 70. priekšlikums, kurš saistās ar šo, ir vai nu, teiksim, vienkārši, māņu solījums, lai dabūtu balsis šodien un nākošajās dienās, visticamākais... Bet, ja nu gadījumā kāds nāks un stāstīs kaut ko citu… no tiem, kas to ir iesnieguši, tad tā ir vispār kaut kāda... mēģinājums Latvijas Republikas destrukcijai, jo ar to mēs pasakām, ka... un formāli mēs to pasakām... šādu priekšlikumu nesot no koalīcijas puses, starp citu, nevis no opozīcijas puses... 70. ... ka tagad mēs uzbūvēsim šo māju un pēc tam mēs to atkal nojauksim, jo uzliksim otro līmeni ar funkcijām, kuras mēs atņemsim tām pašvaldībām, kurām funkcijas tiek tagad iedotas ar šo likumu.

Tā ka tūlīt mēs redzēsim. Es noteikti aicinu atbalstīt Kazinovska priekšlikumu. Tas ir pēc būtības priekšnoteikums un... Vai valsts funkcijas, starp citu, būs vai nebūs, tas ir strīdīgs jautājums, jo, otro līmeni veidojot, būs jāatbild uz jautājumu - kāda ir otrā līmeņa pārvalde... Ja valsts iecelt var vēlāk, var nākties šo arī nepielietot... Bet šī ir tāda garantija, ka brīdī, kad mēs to, pieņemsim, veidosim... ir iespēja to izveidot.

Aicinu atbalstīt visus, kas domā valstiski šajā zālē.

Sēdes vadītāja. Dolgopolova kungs, jums ar trim minūtēm pietiks? (Starpsauciens.) Nepietiks.

Tādā gadījumā lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Marijai Golubevai.

(Dep. A. Gobzems: “Līdz cikiem tas starpbrīdis ir?”) Līdz 12.00. Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Boriss Cilevičs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Janīna Kursīte-Pakule, Ināra Mūrniece, Ivans Ribakovs un Jānis Urbanovičs.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām sēdi.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Divas piezīmes sākumam.

Pirmkārt. Man diemžēl nebija palaimējies būt ar Māri un Andri vienā partijā, bet mūs vieno pietiekami garš darba stāžs pašvaldībās, kas dod iespēju vērtēt arī attiecīgi grozījumus šinī likumā.

Otra piezīme. Runājot par otrā līmeņa pašvaldībām vai par otro līmeni kā tādu, jāsaka, ka arī pēc iepriekšējā reformas posma, kas bija vairāk nekā 10 gadus atpakaļ, jēdziens par otro līmeni likumā kā likuma norma bija saglabāts bez kaut kādām turpmākajām kustībām. Kāpēc es par to saku? Tāpēc, ka ļoti par maz vienkārši atzīmēt likumā pašu otro līmeni kā tādu, nedefinējot, kā tas izskatās administratīvi teritoriālā griezuma izpratnē, jo šinī gadījumā mēs atkal pieņemsim pusfabrikātu. Jo šeit ir ļoti svarīgi, lai pašā likumā, kurš nosaka arī novadu jaunās robežas, pilsētu jaunās robežas, noteiktu arī administratīvo... administratīvi teritoriālo otrā līmeņa dalījumu. Ja tas paliek bez izskatīšanas šodien, tas nozīmē, ka ļoti liels risks, ka tas netiks izskatīts tālāk.

Otra problēma ir, kas nav saistīta ar šo likumu, bet ir saistīta ar to, kā izskatīsies šī lieta, kā izskatīsies... vai tas būs vēlēts... vai tas tiešām ir valsts aparāts, kas ir guberņu līmenī... ir iestrādāts reformā vai kā savādāk...

Treškārt. Visa reforma būtu jāsāk nevis ar skaistas kartes zīmēšanu, bet ar pašvaldību funkciju precizēšanu. Jo šodien visi tikai runā par to, ka jābūt jaunam pašvaldību likumam, kurš noteiktu konkrētas autonomās pašvaldību funkcijas, bet mēs veidojam jaunus novadus, nenosakot, ar ko tās atšķirsies no esošajām.

Un pēdējais. Tikko parādījās arī Valsts prezidenta iniciatīva par nulles līmeni, kurš arī... vai nu turpmākās darbības gaitā tas tiks iestrādāts pašā likumā, vai būs izstrādāts kāds cits likums, vai kā savādāk... Ļoti grūti spriest par to.

Kāpēc es to visu saku šodien? Mēs diemžēl strādājam ar ļoti slikti sagatavotu pusfabrikātu, un uzlabot to debašu laikā nav iespējams, tāpat kā nepalīdzēja to uzlabot arī 80 vai 90 stundas, ko speciāli...

Sēdes vadītāja. Jūsu uzstāšanās laiks beidzies, Dolgopolova kungs.

S. Dolgopolovs. ... izveidotā komisija veltīja šim procesam. Tāpēc būtu ļoti prātīgi atgriezt to likumprojektu komisijai...

Sēdes vadītāja. Dolgopolova kungs, laiks beidzies.

S. Dolgopolovs. ... lai varētu iestrādāt arī visas novitātes un palabotu arī tās kļūdas (Starpsauciens: “Laiks!”), kas ir pieļautas...

Sēdes vadītāja. Dolgopolova kungs, laiks!

S. Dolgopolovs. ... un kas vēl būs pieļautas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Reformu īstenojot, tam mērķim... Būtu jāpadara pašvaldības stiprākas, ekonomiski, sociāli lielākas iespējas tām radot, kā arī ietaupot pārvaldes līdzekļus, ja tā rezultātā to izdodas darīt...

ATR pamatojot, autori balstās uz Latvijas Bankas pētījumu, kurā ir teikts, ka, šādi pārzīmējot robežas, var ietaupīt līdz pat 189 miljoniem eiro. Bet tā problēma ir tāda, ka šī reforma ne ar mazo pirkstiņu neparāda, kā tad tiešām tos 189 miljonus eiro ietaupīt varēs, jo vienīgais arguments, kas līdz šim ir dzirdēts, - deputātu skaits samazināsies. Uz deputātu skaita samazināšanas rēķina nevar ietaupīt 189 miljonus eiro, īpaši ņemot vērā, ka mazajos novados tiešām pat algas deputātiem jeb atlīdzība, ko viņi saņem, ir vien dažu desmitu eiro apmērā.

Otrs arguments, kas ir minēts, ir skolu tīkla sakārtošana, kaut gan vēl līdz šodienai ministre nav spējīga pateikt, cik tad daudz skolu paliks un kāds tas ietaupījums būs.

Bet, kolēģi, ietaupījums tiešām varētu būt, ja veidotu otrā līmeņa pārvaldes formu, kas īstenotu pārrobežu projektus ceļu tīkla sakārtošanā, pasažieru pārvadājumu organizēšanā, deleģējot arī noteiktas sociālas funkcijas... piemēram, bāriņtiesas, būvvaldes varētu centralizēt. Es minēju vien dažus piemērus, bet tādus varētu vēl citus minēt, par kuriem bijusi jau iepriekš diskusija. Ja apvienotu spēkus vairākas pašvaldības šādu lielu investīciju un organizatorisko projektu īstenošanā, tad tas ietaupījums varētu būt un mēs tos labumus varētu sagaidīt. Tas ir iemesls, kādēļ mēs arī no savas puses atbalstītu otrā līmeņa pārvaldes formu veidošanu.

Un pareizs ir arī Kazinovska kunga arguments, ka, lai pēc būtības nodrošinātu reģionālo attīstību, daudz lielākām investīcijām ir jābūt novirzītām reģionos, piemēram, struktūrfondu veidā. Nākamais nacionālās attīstības plānošanas dokuments jau rāda, ka šī valdība par to nedomā, vien lielu naudas daļu paredzot tieši investīcijām Rīgā. Bet tas, ko negribētos pieļaut, - lai šīs otrā līmeņa pārvaldes formas kļūtu par tikai struktūrfondu naudas sadales instrumentu. Jo šobrīd tā esošā forma šim priekšlikumam tieši to paredz, ka valsts iecels savus pārstāvjus, tie nebūs ievēlēti priekšstāvji, bet valsts iecelti pārstāvji, kas dalīs naudu. Tad gan jēga tam visam zūd.

Bet pēc būtības doma ir atbalstāma un uz trešo lasījumu noteikti pilnveidojama.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi.

A. Kazinovskis (JK).

Paldies par atbalstu tiem deputātiem, kuri izteicās pozitīvi par šiem administratīvajiem reģioniem.

Tikai es gribētu atgādināt: tiem reģioniem jau vajadzēja būt iepriekš, kaut vai iepriekšējās reformas laikā. Un, ja godīgi, tad zemnieki arī ir nokavējuši to, arī iepriekšējai valdībai jau vajadzēja izveidot šos reģionus. Mēs esam zaudētāji šobrīd. Tagad, kad ir sarunas ar Eiropas Komisiju, mēs esam jau zaudējuši 1,6 miljardus. Tajā pašā laikā Somija, bagātā Somija... pieaugums būs 5,1 procents, salīdzinot ar mums - mīnus 24 procenti. Kāpēc Somija? Tāpēc, ka Somijā... ir reģioni ziemeļos, arktiskie reģioni. Mums Latgale, Vidzeme... ir vēl mazāk attīstīti nekā Somijas šie reģioni, un tāpēc viņi dabūja šo naudu. Ja nebūs reģionu, mums nebūs laukos attīstības... un reģionos.

Tāpēc es vēlreiz saku - šeit nav balsojums par pārvaldi. Te ir principā... vai nu būs šie administratīvie reģioni, vai nebūs.

Es lūdzu atbalstīt savus priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Par Kazinovska kunga priekšlikumu. Šis priekšlikums paredz tādu jau iecementētu virzīšanos uz otrā līmeņa pārvaldību kā tādu, valsts pakalpojumu pārvaldīšanu kopā ar pašvaldībām otrajā līmenī.

Savā ziņā šis priekšlikums arī dod būtisku signālu visai valsts pārvaldei šobrīd. Vai jūs zināt, cik veidos valsts pārvalde organizē savus pakalpojumus transporta jomā, civilās aizsardzības jomā, sociālajā jomā, izglītības jomā? Valsts ieņēmumu dienestam... Cik šie valsts pakalpojumi, pārvaldes šie te (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Trīsdesmit dažādas kartes!”)... nu, 20-30 dažādi veidojumi... kādā veidā pārvaldīja... šīs te kartes...

Attiecībā uz šo priekšlikumu. Tas jau skaidri nodefinētu, arī noteiktu to rāmi, ka turpmāk valsts pārvaldes pakalpojumus organizē valsts, pašvaldība šajā konkrētā teritorijā. Tas būtu nopietns pamats runāt arī par valsts pārvaldes pakalpojumu citādāku organizēšanu.

Šeit ir viens tāds publiski pieejams materiāls... (Rāda informatīvo materiālu.) Eiropas Reģionu komiteja - ir tāda institūcija, kas ir apkopojusi vietējo pašvaldību reģionālos līmeņus. Un mēs varam vienkārši pašķirstīt un paskatīties. Piemēram, mūsu pašu kaimiņi - Lietuva. Kā tad ir Lietuvā? Lietuvā ir apriņķis, pašvaldība, un tad ir tāda institūcija - seņūnija... (Dep. A. Kiršteina starpsauciens.) kādā veidā viņi atbalsta... kādā veidā viņi organizējas. Tāpat Kiprā ir divu līmeņu pārvaldības modelis. Francija vispār īpašs stāsts - četri, pat... četri pilnīgi noteikti, varbūt pat pieci valsts pārvaldes organizēšanas līmeņi. Spānijā - četri, Grieķijā - trīs.

Šajā gadījumā tas, ko komisija nav izdarījusi, - komisija nav piedāvājusi... un caur šo priekšlikumu tas tomēr tiktu īstenots... lai piedāvātu konkrētu redzējumu par otrā līmeņa pārvaldību. Šobrīd piedāvātais likumprojekts kā tāds principā paredz atgriezties pie vecajiem padomju laiku rajoniem. Patīk vai ne, tie ir vecie padomju laiku rajoni. Un tie, kas ir tādi vecāki par mani, noteikti atceras, kādā veidā tika pārvaldīti šie rajoni. Šie rajoni pēc būtības bija tā otrā līmeņa pašvaldība, un tiem apakšā bija zemākas pārvaldības modelis.

Es arī piedalījos tajā tikšanās reizē ar Valsts prezidentu… un tas savā ziņā arī iet kopā ar iedzīvotāju neapmierinātību... Mēs savā ziņā solām...

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, laiks! (Starpsauciens: “Laiks!”) Vai vēlaties apvienot?

V. Valainis. Kolēģi, es aicinu dot man vēl trīs minūtes... par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Jums ir tikai minūte. (Dep. A. Gobzems: “Jā, piekrītam!”) Minūte. Piekrītam? Viena minūte pienākas. Apvienotais laiks - vēl viena minūte.

V. Valainis. Es gribētu pie šī debašu laika vēl vismaz divas minūtes... (Starpsaucieni: “Nē!”; “Jā!”; dep. A.Gobzems: “Jā, jā! Piekrītam!”)

Sēdes vadītāja. Nē. Viena minūte. (Dep. A. Gobzems: “Balsojam!”)

V. Valainis. Kolēģi, šis ir viens no būtiskākajiem priekšlikumiem. Es aicinu pie šī debašu laika vēl vismaz divas minūtes ļaut man izteikties par šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, mēs varam jums piešķirt vienu minūti. Lūdzu nekavēt! (Starpsauciens: “Divas minūtes viņš prasīja!”)

V. Valainis. Es prasīju divas minūtes. (Starpsaucieni: “Balsot!”; “Visi šeit ir vienlīdzīgi!”) Kolēģi, es jūs aicinu atbalstīt, dot man laiku vēl divas minūtes par šo priekšlikumu izteikties.

Sēdes vadītāja. Tas ir kopējs lēmums - viena minūte klāt pie trijām. Ir viena minūte. (Zālē troksnis.) Lūdzu, izmantojiet savu vienu minūti lietderīgi! (Starpsauciens: “Aiziet!”)

V. Valainis. Kolēģi! Valsts prezidents bija aicinājis noslīpēt šo likumprojektu, lai visiem būtu skaidrs, kāda būs šī pārvaldes forma. Uz šo brīdi ir pacelta virkne jautājumu, kas karājas vienkārši gaisā. Nulltā līmeņa pašvaldības, otrā līmeņa pašvaldības, kaut kādas pašvaldību apvienību kopienas... Tie ir tie neatbildētie jautājumi, tāpēc arī iedzīvotāji tik ļoti... izsaka protestus pret šo reformu. Šīs reformas veiksmes atslēga būtu tad, ja mēs vismaz šo Kazinovska kunga priekšlikumu atbalstītu. Viņš iekodē ļoti būtisku lietu. Es, protams, arī komisijā teicu. Uz trešo lasījumu es šim priekšlikumam piedāvātu mazliet citu modifikāciju kaut kādā veidā, lai varētu sabalansēt ar šo te... pašvaldību esošo sistēmu un jauno piedāvājumu. Bet tā vietā komisijā... tika atspoguļots tas, ka šis priekšlikums ir 112. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, laiks!

V. Valainis. Kolēģi, es aicinātu vēl divas minūtes ļaut man izteikties. (Starpsauciens: “Nē!” Zālē troksnis.) Kolēģi! (Dep. J. Strīķe: “Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, lūdzu, laiks! Valaiņa kungs! (Dep. J. Strīķe: “Laiks!”) Lūdzu, nekavējiet debates!

V. Valainis. Bet, kolēģi...!

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, es jūs ļoti lūdzu!

V. Valainis. Vai tad nav Saeimai jāizrāda sava attieksme pret to? (Dep. J. Strīķe: “Pazūdi!”)

Sēdes vadītāja. Mēs pieņēmām, kopēji balsojot, šādu reglamentu. Varbūt jums būs iespēja izteikties. (Aplausi.)

V. Valainis. Bet kā - kopēji balsojot? Es aicinu tagad - iedodiet man, lūdzu, vēl divas minūtes... par šo priekšlikumu! (Starpsaucieni. Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Piedodiet...

V. Valainis. Kārtības rullis pieļauj tādu (Dep. J. Strīķe: “Pazūdi!” Starpsaucieni. Zālē troksnis.)...?!

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, lūdzu... (Dep. A. Gobzems: “Par procesu!”)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Aldim Gobzemam. Nav ieslēgts.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ir tagad.

Kolēģi! Izlasiet, lūdzu, JKP, Kārtības rulli! Šāds lūgums no deputātu puses ir pieļaujams (un tas ir jāizvērtē!) - ka deputāts pie konkrēta priekšlikuma lūdz laiku papildināt. Numur viens.

Numur divi. Es aicinātu Saeimas sēdes vadītāju Le Gallu aizrādīt savai partijas biedrei Strīķei, kas no vietas sauca “Pazūdi!” uz deputātu. Tas ir deputāta necienīgi šajā zālē. (Aplausi.)

Paldies. (Dep. A. Kaimiņš: “Sēdes vadītāja! Es atvainojos, par procedūru... var, lūdzu?”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tā patiešām ir taisnība, un Valainis var lūgt divas minūtes, septiņas minūtes vai 24 minūtes. Tā demokrātija strādā. Un, ja Valainis ir palūdzis divas minūtes, tad mums būtu jāliek uz balsojumu, vai mēs viņam (Starpsaucieni: “Jā!”; “Tieši tā!”) dodam divas vai septiņas, vai 19. Viņš jautā - mums ir jābalso. Diemžēl tā tas arī ir.

Tāpēc, lūdzu, tad balsojam par šīm divām minūtēm! Pareizi, Valaini? Divas minūtes tu gribēji? (Starpsauciens.) Divas. Tātad divas - par to jābūt balsojumam.

V. Valainis. Es arī aicināju - divas minūtes, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Bet tā mēs nojauksim to noteikumu, par kuru mēs jau nobalsojām. (Starpsaucieni. Zālē troksnis. Dep. A. Gobzems: “Bet tā Kārtības rullī rakstīts!”)

Lūdzu zvanu! Lūdzu zvanu! Balsosim par divu minūšu piešķiršanu deputātam Viktoram Valainim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 38, atturas - 7. (Dep. J. Strīķe: Pazūdi!”)

Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A. Adamovičs (JV).

Labrīt, kolēģi! Gribētu nedaudz ieviest skaidrību par šo priekšlikumu un 70. priekšlikumu.

2. priekšlikums paredz... par valsts pārvaldnieka iecelšanu reģionālā līmeņa pašvaldībās, ja mēs šādas veidojam.

Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, bet mēs esam daudzkārt runājuši par to, ka veidot otrā līmeņa reģionālās administratīvās pašvaldības jauktā veidā, tas ir, gan pašvaldību, gan valsts funkciju veikšanai... Tātad reģionā šīs funkcijas nodrošina gan valsts pārvalde, gan arī pašvaldību ievēlētie vai nu priekšsēdētāji, vai deputāti.

Es aicināšu atbalstīt šajā gadījumā 70. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Adamoviča kungs! Kazinovska kunga teiktais nekādā veidā nav pretrunā ar to, ko jūs tikko teicāt. Tas ir pirmām kārtām.

Otrām kārtām paturpināšu, ko teica Viktors Valainis, kam vairs neiedeva vārdu. Nav jau tā, ka mums de facto nav otrā līmeņa valstī. Mums ir 32 nokrāsas otrajam līmenim, 32 kartes, 32 valsts tiešās pārvaldes institūcijas ir uzzīmējušas savu otro līmeni. Aptuveni puse no tām ir ar skatījumu, kāds ir Kazinovska kungam. Piecos - plus mīnus... līmeņ... vienībās...

Otrs skatījums, kāds man ir tuvāks, - ap republikas pilsētām aptuveni 10... zīmējumos, ja... Un jautājums - vai šī reforma, ko mēs šodien taisāmies te lemt, kaut kādā veidā atrisinās šo...? Nē. Un Kazinovska kunga priekšlikums ir ceļš, kā risināt galveno jautājumu, kāds mums patiesībā bija jāatrisina, pirms mēs sākām. Kad kādas pašvaldības kaut ko nespēj darīt, mums būtu jāspēj pašiem savām institūcijām uzzīmēt vienotu karti. Vispirms!

Aicinu atbalstīt saprātīgu, pareizu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie deputāti! Es visupirms gribu vērsties pie deputātes Jutas Strīķes. Viņa ir Juridiskās komisijas vadītāja (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”), viena no augstākajām amatpersonām valstī. Un es gribu teikt, ka mums var būt viedokļu dažādība un mums var nesakrist viedokļi par dažādiem likumiem (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”), bet, ja deputāts, viena no augstākajām valsts amatpersonām, no vietas kliedz bezmaz vai rupjā valodā, ka citam deputātam ir jāpazūd no zāles, un kliedz “Pazūdi!”, tad šāds deputāts ir jāsauc uz Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju (Dep. A. Kaimiņš: “Sauc!”) un viņam ir jāatbild, jo tas ir deputāta necienīgi. Tas ir deputāta necienīgi!

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, par priekšlikumu, lūdzu.

A. Gobzems. Es gribu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Jūs runājat jau otro reizi.

A. Gobzems. Tad dodiet man divas minūtes klāt.

Sēdes vadītāja. Nē, tas ir pretēji visiem noteikumiem. Tā mēs par katru...

A. Gobzems. Dodiet man divas minūtes klāt! Dodiet man divas minūtes klāt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nē. Nē, nē.

A. Gobzems. Jābalso ir. Divas minūtes...

Sēdes vadītāja. Nē, tas ir pret noteikumiem. Mēs nedrīkstam. Laiks ir beidzies. (Starpsauciens.)

A. Gobzems. Divas minūtes saskaņā ar Kārtības rulli.

Sēdes vadītāja. Nē, nav. Lūdzu, lasiet. Lūdzu, lasiet. Nav. (Starpsauciens.)

A. Gobzems. Kādi noteikumi? Nolasiet, lūdzu... Divas minūtes es prasu klāt. (Starpsauciens: “Jābalso!”) Lūdzu, iedodiet man divas minūtes laika.

Sēdes vadītāja. Nedrīkst pārsniegt vienu minūti, ja Saeima nav nolēmusi citādi.

A. Gobzems. Bet jums ir tagad jālemj, jo es prasu divas minūtes klāt. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu par procedūru deputātam Daudzem. (Starpsauciens: “Tas nekas, runā!”)

G. Daudze (ZZS).

Godātā sēdes vadītāja! Es gribu atgādināt, ka Kārtības ruļļa 64. panta trešā daļa nosaka, ka pēc runātāja lūguma Saeima bez debatēm lemj par runas laika pagarināšanu. Tas ir tas, ko Kaimiņa kungs teica pirms tam. Tas nozīmē -bez debatēm mēs balsojam, vai nu pagarinām, vai nepagarinām. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. 65. punkts, izlasiet tālāk. (Dep. A. Kaimiņš: “Ahā!” Smiekli.) Trešais apakšpunkts. (Dep. A. Gobzems: “Nedrīkst saīsināt!”) Ja Saeima nav nolēmusi citādi... Tā mēs pie katra punkta apstāsimies un balsosim... (Dep. A. Gobzems: “Tieši tā! Mēs arī apstāsimies pie katra punkta! Tā mēs arī apstāsimies pie katra punkta! Jūs pareizi sapratāt!”) Tā nav konstruktīva rīcība, Gobzema kungs. (Dep. I. Zariņš: “Tā ir demokrātiska rīcība!”)

Paldies. (Dep. A. Gobzems: “Tā ir demokrātija! Jums ir jābalso, vai man dot vai nedot divas papildu minūtes!”; starpsauciens: “Nē, nav jābalso!”)

Labi... zvanu... Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 46, atturas - 5. (Starpsaucieni.)

Turpinām debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Vispirms es vēlreiz lūgtu atbalstīt Kazinovska kunga priekšlikumu. Un, atbildot uz Adamoviča kunga komentāru, ka šis priekšlikums pēc būtības paredz valsts noteiktu pārstāvju iecelšanu... Tas nav šī priekšlikuma galvenais mērķis. Pēc būtības tas paredz otrā līmeņa pašvaldības izveidi. Tas ir konceptuāls priekšlikums, kurš būtu jāatbalsta otrajā lasījumā, trešajā jau diskutējot par niansēm.

Bet, otrkārt, par deputātu iespējām izteikties un pamatot savus priekšlikumus un argumentus... Likums nosaka deputāta tiesības izteikties. Saeima var ar savu kārtību noteikt konkrētus laika ierobežojumus, bet, kolēģi, likums nosaka deputātiem tiesības izteikties, izteikt domu pilnībā un argumentus pilnībā, nevis iepīkstēties šeit no tribīnes. (Starpsaucieni: “Jā!”; “Ja viņi pīkst, ko darīt?” Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Par otrā līmeņa pašvaldībām. Tieši par šo priekšlikumu. Es domāju, ka valstij, protams, tur nav jāiejaucas, bet Kazinovska priekšlikums ir labs un viņu vajag atbalstīt.

Un te es atkal gribētu paskatīties vēsturē. Šobrīd... jau šobrīd esošajā likumprojektā ir pilnīgs haoss, un, es nesaprotu, tur par otrā līmeņa pašvaldībām nekas nav skaidrs, bet vēsturiski Latvijā bija. Atgriežamies varbūt... Apriņķa priekšlikums arī, starp citu, bija šeit jāapvieno kopā. Jo pirmās brīvvalsts laikā bija 19 apriņķi, četri vēsturiskie apgabali. Latvija bija sadalīta Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. Un tad bija daudzi pagasti. Faktiski šīs divu līmeņu pašvaldības ir gan Latvijas vēsturiskā prakse, gan arī daudz kur Eiropā, un tāpēc, veicot un virzot šo reformu, man liekas, Pūces kungam un “Attīstībai/Par!”, un arī ministrijas ierēdņiem vajadzēja to ņemt vērā un arī sagatavot attiecīgi priekšlikumu par divu līmeņu pašvaldībām, nevis ieceltām pašvaldībām, bet gan pašvaldībām, kuras ievēl iedzīvotāji. Protams, ka mums nav vajadzīgi kaut kādi gubernatori, kurus ieceļ viens autoritatīvs prezidents vai vienalga, kāds. Mums vajag vēlētas pašvaldības, kur iedzīvotāji paši var noteikt savas tiesības. Un, protams, šinī gadījumā man liekas arī ļoti nepieņemami, ka par šiem jautājumiem neļauj debatēt maniem kolēģiem, Saeimas deputātiem, un ka faktiski ir ierobežots laiks izteikties. Tāpēc es atbalstu Valaiņa kungu un arī Gobzema kungs ko teica... Šodien Saeima demonstrē, ka Latvijā savā ziņā ir autoritatīvs koalīcijas režīms. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. (Starpsaucieni.)

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es atvainojos! Paskatieties protokolā! Es pie šī priekšlikuma runāju otro reizi no tribīnes. Apskatieties protokolu, JKP! (Dep. S. Riekstiņš: “Kāds sakars JKP?”) Pasekojiet arī sēdei līdzi, nevis savā starpā sarunājieties. Pasekojiet tam, kas ir par reformu!

Pēc būtības tas, ko es jums vēlos pateikt, ir tas, ka visu... (Dep. K. Feldmana starpsauciens.) tāpēc ka es varu runāt, cik es gribu, Feldmana kungs! Tāpēc tas tā ir noteikts. Tāpēc tas tā ir, jo visi tāpat saprot, Feldmana kungs... visi tāpat saprot, ka mani pārtraukt nav iespējams šajā zālē, ja? (Dep. A. Kaimiņa starpsaucieni.) Tā problēma ar reformu ir ļoti vienkārša. Problēma ar reformu ir tāda, ka elementāras kļūdas jūs pat nevēlaties novērst. Elementāras kļūdas! Vai elementāru savtīgu ieinteresētību. Tas arī viss. Ja šīs nelielās detaļas jūs novērstu - par Saulkrastiem, par Jelgavu, Ventspili, par Valku, piemēram, vai par Ikšķili... Viss, es domāju, ka mēs varētu šodien iet tālāk gandrīz bez diskusijām. Bet tā ir tā problēma, kurā jūs kā parasti negribat ieklausīties. Negribat pat sabiedrībai izskaidrot, jo jūs jau pat tribīnē nekāpjat skaidrot savu pozīciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates... (Dep. L. Liepiņa piesakās debatēt.) es jau biju nositusi. Es slēdzu. Es slēdzu! (Zālē troksnis.) Es slēdzu! Es varu atteikt, ka es biju slēgusi. (Starpsaucieni: “Balsojam! Balsojam - turpināt debates vai ne!”) Es slēdzu debates, bet, ja jūs pieprasāt balsojumu, tad, lūdzu, balsosim, vai turpinām debates. Āmurs noskanēja. (Dep. I. Zariņš: “Par procedūru!”) Jā, lūdzu!

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Par procedūru tātad. Pēc Saeimas kārtības ruļļa jums, pirms jūs sitat ar āmurīti, ir jāpasaka sakrālie vārdi: “Debates ir slēgtas.” Un tikai tad jūs uzsitat ar āmurīti. Jums šī procedūra ir jāievēro precīzi! (Dep. S. Riekstiņš: “Kāpēc ir jāgaida pēdējais brīdis?!”) Pretējā gadījumā debates nav slēgtas. Jūs esat pārkāpusi procedūru. Lūdzu, sekojiet tam līdzi, vadītāja! (Starpsaucieni: “Pareizi!”; “Kurā pantā Kārtības rullī ir teikts, ka tieši šādā veidā?”; “Jāskatās video!”)

Sēdes vadītāja. Es slēdzu debates vienlaikus ar āmuru. Es slēdzu debates. Jāskatās video. (Zālē troksnis.) Lūdzu zvanu! Balsosim, vai turpinām debates par 2. jautājumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 53, atturas - nav. Mēs debates par 2. jautājumu slēdzam.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams? (Starpsaucieni: “Laiks!”)

A. T. Plešs. Jā, paldies, kolēģi.

Paldies par debatēm, debatējām gan par... gan par šo otro teritoriālo līmeni, gan daudz citiem jautājumiem.

Es vēlos atzīmēt, ko daudzi debatētāji jau norādīja tribīnē, ka, komisijā debatējot par šo jautājumu, tika atrasts risinājums un komisija izveidoja redakciju 70. un 105. priekšlikumā. 70. priekšlikums nosaka to, ka administratīvie reģioni tiks veidoti. 105. priekšlikums nosaka to, kādā veidā tie tiks veidoti, tiks veidots attiecīgi jauns likums, iezīmējot šīs administratīvās teritorijas.

Vienlaikus arī šajā komisijā, diskutējot par šo jautājumu, kādā veidā labāk to būtu organizēt, nodevām šo jautājumu pašvaldību... Valsts pārvaldes un pašvaldības apakškomisijai, kuru vada Kazinovska kungs, un viņi ir cītīgi strādājuši pie šī funkciju apkopojuma. Vienlaikus arī, kā Ministru kabinets ir uzdevis, līdz 1. aprīlim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir jāapkopo funkcijas no pārvaldes iestādēm, lai tādējādi saprastu, ko otrajam teritoriālās pārvaldes līmenim uzticēt.

Sekojoši līdz 10. septembrim tiks izstrādāta koncepcija par otro teritoriālo pārvaldes līmeni jeb administratīvajiem reģioniem. Un šī... šajā gadā Saeimā tiks iesniegts arī likumprojekts (Starpsaucieni: “Neticam!”; “Meli!”), kurā tiks noteikts arī tas, kādas funkcijas tiks realizētas šajos administratīvajos reģionos.

Komisijā 2. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni: “Komisija neatbalsta?”; “Neatbalsta!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 52, atturas - 5. Priekšlikums noraidīts.

A. T. Plešs. 3. priekšlikums ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikums un paredz izslēgt likumprojekta 3. punktu, kas definē Pierīgas novadus, jo šī ir... Kāpēc tas tiek piedāvāts? Jo tālāk likumprojekta tekstā definīcijā Pierīgas novadi kā tādi neparādās. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tas, ko es vēlos pateikt, - šajā Saeimas sēdē ir tikpat liels bardaks kā visās tajās sēdēs, kad tika diskutēts par administratīvi teritoriālo reformu. Un sēde tiek... sēde tiek vadīta tikpat slikti kā šī reforma kopumā. (Starpsauciens.) Un nu iespējams, ka Saeimā drīz būs jāievieš tā kā sporta spēlēs tas videoatkārtojums, lai noskatītos, vai kāds deputāts uz debatēm ir pieteicies laikā vai ne. Tas, kas šeit šobrīd notiek, ir vienkārši nožēlojami. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, šis priekšlikums un nākamais, 4., priekšlikums ir identiski. Nākamais, 4., ir mans priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts, un arī Pūces priekšlikums ir atbalstīts. Tomēr svarīgi minēt, ka vienam un otram iesniedzējam ir pilnīgi dažāda motivācija, kāpēc iesniegt šādus priekšlikumus. Un tas, kas ir 3. punkts... tātad tur ir šis uzskaitījums, kādi ir... izskatās Pierīgas novadi. Manā ieskatā, tas uzskaitījums, kas ir tajā pantā, nav pareizs, tāpēc es tālāk esmu iesniedzis savu redzējumu par to, kā būtu jāuzskaita Pierīgas novadi... un vispār jautājums par Pierīgas novadiem. Arī ministrs ar savu priekšlikumu patiesībā pasaka... Pierīgas galvenās problēmas, kas ir, viņš nerisina pēc būtības. Jo būtībā Pierīgā, ja jūs esat iedziļinājušies... kur ir Pierīgas pašvaldību problēmas? Kāds zina? Kāds ir vispār interesējies par to? Pašvaldībām šobrīd tiek pasniegts, ka problēmas viņām ir vienai ar otru - Mārupei ar Babīti, kaut gan tur vispār nekādu savstarpējo problēmu nav.

Tā galvenā problēma, kas ir, ir Mārupei ar Rīgu. Sadarbība Mārupei ar Rīgu. Šajā gadījumā nekāda redzējuma nav, ir tikai mēģinājumi mukt prom no šīs problēmas.

Es, kolēģi, aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, bet padomājiet paši (un varbūt komisijas vadītājs to varētu izstāstīt komisijas vārdā) par šīm motivācijām. Motivācijas ir pilnīgi dažādas. Viena vienkārši slēdz, lai tur no tiem kritērijiem ārā būtu, jo likumā nekur citur neparādās. Manā ieskatā, vispār pieejai attiecībā uz Pierīgas pašvaldībām būtu jābūt savādākai. Es par to runāšu pie nākamajiem priekšlikumiem.

Šobrīd Pierīgas pašvaldību problemātika ar šo reformu absolūti netiek pat skarta. Rīgas un Pierīgas pašvaldību... tur ir galvenā problēma. Ne jau Mārupei ar Babīti. Problēma ir Rīgai ar Babīti, Rīgai ar Mārupi. Un tās... risinājumi absolūti netiek piedāvāti.

Kolēģi, visā likumprojektā kopumā Rīgas problemātika ir apskatīta - nulle. Vispār nav pieskārušies šim jautājumam.

Es jūs, kolēģi, aicinātu tomēr pārdomāt. Šis tikai parāda to, cik zemā līmenī šī reforma ir izstrādāta.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Nevar nepiekrist Valaiņa kungam, ka Rīgas aglomerācijas problēmas tiešām likumā nav skartas. Un, runājot par Pierīgas pašvaldībām, tiek pielietots tas pats diezgan absurdais princips, ka lielais labāks nekā mazais. Pierīgas pašvaldības, to galvenā funkcija ir: guļamrajoni, Rīgas guļamrajoni.

Ja jūs paskatīsieties... paskatīsieties statistiku par šiem novadiem, viņi visi ir pašpietiekami. Viņi visi dotē pašvaldību izlīdzināšanas fondu, un gandrīz visos ir... iedzīvotāju skaita pieaugums konstatēts.

Tāpēc tiešām šī problēma pastāv, un tas, ka tiek izslēgts, kā tika minēts... jo likumā tālāk nav, tas liecina tikai par to, ka šis likumprojekts nav sagatavots tā, kā viņam būtu jābūt sagatavotam, jo Rīgas aglomerācija arī ir pašvaldība. To arī skar reforma, un tanī... Pašvaldībās problēmu ir ļoti daudz, bet tās nav savstarpējās pašvaldību problēmas, kā Valaiņa kungs pilnīgi precīzi atzīmēja. Tās ir pavisam cita rakstura un cita veida problēmas.

Un, runājot arī par tām pašām pašvaldībām, kas ir pie Rīgas, nav un nevar būt runa par to, ka tur, teiksim, būtu baigās lielās investīcijas rūpniecībā vai citu... saimniecisko nozaru attīstībā. Viņu galvenā funkcija ir dzīves līmenis, veselīgs dzīves līmenis iedzīvotājiem. Un tā tiešām ir guļamrajona funkcija. Un tā ir nepārprotama, vienlīdzīga un vienāda visās galvaspilsētās visās valstīs, un šeit nav nekādu atšķirību, izņemot to, ka likumā par to nav ne vārda.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Ja kaut ko iesaka komisijas vārdā, tad vajadzētu, man liekas, izskaidrot Pleša kungam tomēr līdz galam, kāpēc tāds jēdziens tiek svītrots un kas būs tālāk, jo... nu, mēs izveidojām ATR komisiju, tur ir pa vienam deputātam no katras frakcijas, un neba visiem deputātiem bija iespēja iet un piedalīties, kamēr tika izskatīti 300... un cik punkti, 80 un cik stundas, ja.

Un šinī gadījumā mēs faktiski sanākam, kaut ko lemjam un balsojam, neizprotot lietas būtību, jo arī dokumentos, kas ir pievienoti Saeimas sēdei, ir tikai tabula un nav izskaidrots. Tā kā visas likuma anotācijas vairs nav derīgas, visi kritēriji ir noņemti, mēs šobrīd balsojam vienkārši, tā teikt, uz aklo, nezinot, ko mēs lemjam. Un tas, man liekas, nav pareizi. Deputātiem ir jābūt pilnai informācijai un arī izskaidrojumam, tieši kāpēc mēs pieņemam tādu konkrēto lēmumu. Tāpēc šajā gadījumā arī par Pierīgu es aicinātu tomēr izskaidrot precīzi, kas notiks tajā gadījumā, ja šis likuma pants tiks svītrots un vairs tāda jēdziena kā “Pierīgas novadi” nebūs, jo fiziski viņi atradīsies tepat, blakus Rīgai, tieši tāpat, kā bija, tāpat arī robeža ies, piemēram, Garkalnes pusē būs jaunais Ulbrokas novads un robeža ies pa ielu, kas, starp citu, ir neloģiski, jo jebkurā gadījumā no administratīvās teritorijas plānošanas viedokļa loģiski būtu tas, ka robežas iet pa ūdensšķirtnēm, ja. Tā ka varbūt vajadzēja arī šinī gadījumā skatīties plašāk - vai nu paņemt daļu no Rīgas, atdot jaunajam Ulbrokas novadam, bet varbūt arī vajadzēja robežu pārcelt vēl tālāk, piemēram, līdz apvedceļam, lai skaitās Rīga.

Tā ka, es domāju, tur ir daudz dažādu jautājumu, ko mēs, lielākā daļa deputātu, nezinām. Nezinām, kā par tiem ir debatēts komisijā.

Tāpēc es vēlreiz aicinu Pleša kungu tomēr konkrēti un skaidri izstāstīt, saprotami, lai mēs zinām, par ko mēs balsojam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir ļoti spilgta ilustrācija visa likumprojekta jēgai un loģikai. Vai tāda ir? Vai ir jēga, vai ir loģika? Jo, protams, mēs varētu izņemt šo punktu no likumprojekta, vairs nelietot vārdus “Pierīgas novadi”, bet ko tas maina?

Jo mans piedāvājums būtu - labi, nelietosim vairs “Pierīgas novadi”, bet ieviesīsim citu terminoloģiju, nosauksim Rīgu par superdonoru... Nosauksim vēl dažus Pierīgas novadus par donoriem un pārējo valsts daļu, pārējās pašvaldības - par recipientiem. Galvenā problēma ar šo likumprojektu vienalga netiks risināta, jo šeit bija problēma ar to, vai pašreizējais izlīdzināšanas fonds pilda savu funkciju, proti, attīstīt Latviju reģionāli, līdzsvaroti un vispār attīstīt Latvijas ekonomiku. Sakiet man, lūdzu, kāda ir atšķirība - vai 119 novadi, starp kuriem ir tie, kuri maksā un piemaksā citiem novadiem, vai 40, starp kuriem vienalga būs tie, kuri maksās visu laiku, un tie, kuri pieņems šo palīdzību? Šeit nav nekādas motivācijas.

Labi, mēs izveidosim lielākus novadus, bet kāda būs motivācija šo pašvaldību vadītājiem attīstīt ekonomiku, attīstīt savā teritorijā uzņēmējdarbību, piesaistīt investīcijas, jo vienalga viņiem ir jārēķinās ar to, ka daļu no savas naudas viņi atdos izlīdzināšanas fondā? Un vēl ar nosacījumu, ka jebkurā brīdī valdība var mainīt tos noteikumus. Un viņi nekad nezinās, kāds būs efekts, kā viņi varēs pildīt solījumus, kurus viņi dod saviem vēlētājiem.

Tā bija pamatproblēma. Visa šī likumprojekta problēma ir nauda un naudas dalīšana, un kartes zīmēšana diemžēl šeit nelīdzēs, tāpat kā nelīdzēs jūsu pašreizējais balsojums par to, vai atstāt Pierīgas novadus vai neatstāt. Problēmu tas neatrisinās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Situācija ar Pierīgas novadiem un plānotajām izmaiņām tajos, manuprāt, lieliski parāda konsekvences trūkumu šajā reformā. Jo arguments, kādēļ vispār vajag apvienotas pašvaldības, kas tiek minēts, ir - jāveido spēcīgākas ekonomiskas vienības. Tās, kas pašas par sevi nevar parūpēties, jāpievieno kādam attīstības centram jeb tām pašvaldībām, kas varēs par tām parūpēties.

Pierīgā mēs redzam, ka šis princips nav ievērots. Tās pamatā ir pašpietiekamas teritorijas, kam nevajag vēl kādu citu attīstības centru. Jūs savienojat pašvaldības, kam nav nekā kopīga, piemēram, Mārupi ar Babīti. Kas ir kopīgs Mārupei ar Babīti? Vai kāda no tām ir atpalikusi? Kādai vajag palīdzīgu plecu no kādas citas pašvaldības? Nu nē! Ja jūs pēc būtības gribētu šiem Pierīgas novadiem palīdzēt, tad tiešām risinātu jautājumus, kas tām rūp. Piemēram, skolu un bērnudārzu tīkls, kur... nu, tas ir viens no retajiem piemēriem, kur ir vairāk bērnu nekā iespēju tos izvietot bērnudārzos un skolās. Sabiedriskais transports. Attiecību veidošana ar Rīgu, lai nav tā, ka Pierīgas novadi un Rīga dzīvo divās izolētās pasaulēs, zinot, ka liela daļa cilvēku dzīvo Pierīgā un strādā Rīgā. Tie ir tie jautājumi, kas būtu jārisina.

Kolēģi, es domāju, tas ir arī viens no piemēriem, kas parāda, ka robežas jūs zīmējat ne jau tiešām ar jēgu padarīt stiprāku Latviju un veidot stiprākas pašvaldības, bet ar jēgu izkalkulēt, kā tad mums, mūsu politiskajam spēkam, būs izdevīgāk nākamajās pašvaldību vēlēšanās. (Dep. V. Valainis: “Pareizi!”) Un tas ir skumji.

Un tad vēl kas ir interesanti... Vakardien tautas sapulcē Strenčos no ministrijas, kas faktiski ir reformas autors, bija ieradies nevis pats ministrs, bet atsūtīta kāda jauka, vienkārša ierēdne, kurai nebija mandāta pat uz jautājumiem atbildēt. Un, kolēģi, vai jūs ievērojāt, ka šodien mēs Saeimā skatām lielāko šībrīža valdības reformu? Un ministra krēsls ir tukšs. (Dep. A. Kaimiņš: “Es sēžu!”) Kaimiņš tur ir iesēdies. Par visiem grēkiem atbildēsiet jūs. Ja būs kāda veiksme, varbūt Pūce ieradīsies un pateiks sev paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Vispirms gribu par iepriekšējo. Protams, nenobalsoja, jo bija šis otrs komisijas lēmums par administratīvajiem reģioniem, kas būs tālāk jābalso. Bet arī par maniem priekšlikumiem paldies tiem deputātiem, kuri atbalstīja. Vienīgi mani pārsteidza daži pretargumenti, piemēram, Adamoviča kunga teiktais, ka šeit, šajos tieši priekšlikumos, ir iestrādāts pārvaldes līmenis. Nē. Tas ļauj izvēlēties turpmāk spriest par to, kāds būs šis reģionālais līmenis - vai pašvaldību, vai pārvaldes, vai veidots kopējais. Šajos priekšlikumos nevajadzētu to iekļaut.

Sēdes vadītāja. Bet, lūdzu, par 3. priekšlikumu.

A. Kazinovskis. Par Rīgas novadiem. Jā, es klausījos un arī sekoju, un arī debatēju reformu komisijā par šiem jautājumiem. Uzklausīju visas puses, protams, arī pašvaldības, kas piedalījās. Arī man tieši par Rīgu radās daudz jautājumu, jo viena lieta ir deklarēt, ka mēs veidojam novadus, kam ir jābūt pašpietiekamiem... tas attiecas uz visu valsts teritoriju tālāk no Rīgas, bet, kas attiecas uz novadiem pie Rīgas, manā skatījumā, viņi tiešām bija jāatstāj esošajās robežās, jo viņi veic normāli (Frakcijas SASKAŅA aplausi.) savas funkcijas, un es neatbalstīju tieši Rīgas novadu apvienošanu. Bet nu tas lai paliek arī uz deputātu izlemšanu. Tomēr es gribu atgādināt, ka galvenais jau ir valsts izlīdzināšana, reģionālo atšķirību, arī starp novadiem, izlīdzināšana, dzīves līmeņa izlīdzināšana. Tas ir šis mērķis. Vai mēs to veicam? Diez vai. Un pamatā jau izlīdzināšanas instruments ir Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums. Un tur ir šie donori - pašvaldības - un arī tie, kas saņem. Šobrīd praktiski visas Pierīgas pašvaldības, novadi ir donori. Kāpēc bija jājauc šī sistēma, man, piemēram, nav saprotams. Ja, teiksim, apvieno Babīti ar Mārupi. Es zinu, ka perfekti strādā šis mehānisms, kas saistās ar pakalpojumu sniegšanu. Būvatļaujas un tamlīdzīgi. Es zinu, ka uzņēmēji speciāli brauc uz Mārupi un būvējas, jo, piemēram, Rīgā tas ir sarežģītāk, bet Pierīgā tas ir... sniedz daudz efektīvāk šos pakalpojumus. Daudz ir neatrisinātu jautājumu. Bet nu... šos priekšlikumus es atbalstu.

Sēdes vadītāja. Kazinovska kungs, laiks ir beidzies.

A. Kazinovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šis stāsts vairāk atgādina situāciju, kad lielas daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājs, šajā gadījumā - Pūce, sasauc dzīvokļu īpašnieku sapulci par pastkastīšu krāsojuma izvēli, un, kamēr iedzīvotāji strīdas savā starpā, kāds veikli izšiverē pa viņu dzīvokļiem.

Un šajā gadījumā es uzskatu, ka visa... viss šis likumprojekts kopumā būtu tik tiešām pārsūdzams Satversmes tiesā, gan ņemot vērā to, kas šodien notiek Saeimas sēdē ar deputātu debašu laika saīsināšanu un visiem balsojumiem pret to, lai Valaiņa kungs varētu izteikt savas domas līdz galam konkrētā likumprojekta sakarā, gan arī to, ka patiesībā pie frakcijām nepiederošiem deputātiem vispār nebija tiesību piedalīties šīs lieliskās 80 stundu komisijas darbā. Mums vienkārši šādu tiesību nav, tāpēc pārstāvība no Saeimas puses netika nodrošināta pilnā mērā. Un, kolēģi... nē, tā nebija mūsu izvēle.

Jūs, kolēģi, vienkārši nesaprotat to, cik lielu postu jūs nodarāt vispār savai dzimtajai zemei un cik šausmīgi lielu šķelšanās politiku jūs šobrīd īstenojat Latvijā un visos novados. Un tas, kas notiek... šīs reformas sakarā, ir arī valsts drošības apdraudējums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es principā pievienojos Danai Reizniecei-Ozolai un gribu īpaši uzsvērt to, ka - vai ir kāda attīstīta demokrātija pasaulē, kurā būtisku reformu valstī - būtisku reformu! - atbildīgais ministrs nenāktu aizstāvēt parlamentā? Tas ir tieši tāpat, kā faktiski nenotika diskusija ar cilvēkiem klātienē. Tā nenotiek diskusija arī starp parlamentu. Nu, nav tādas valsts pasaulē, kur ministrs nenāktu aizstāvēt šādu reformu un pie katra punkta nenāktu skaidrot to jautājumu, ja. Tas tikai parāda, kādā valstī mēs patiesībā dzīvojam. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Protams, ir dīvaini, ka turpmāk Ulbroka būs pie Baltezera un Sēļi būs pie Baltijas jūras, ja. Tas, protams, ir mazliet dīvaini. Es piekrītu, ka mums ir jāsamazina pašvaldības. Es piekrītu, ka mums ir jāveic reforma. Bet es nepiekrītu tam, ka jūs reformu veicat tieši tāpat, kā jūs pārvaldāt valsti. Un reformu jūs veicat, pārvaldot valsti, domājot tikai par to, kā vairāk iebāzt savā kabatā. Un piemērs ar Dombravas māju Saulkrastos ir lielisks piemērs tam, kāpēc ir Saulkrastu novads. (Starpsauciens: “Runājiet par priekšlikumu!”) Tas tieši tāpat attiecas uz jebkuru citu jautājumu, ka zīmēsim teritoriju nevis valstiski, neskatoties, cik mēs paši iebāzīsim savā kabatā, bet gan zīmēsim tā, kā tas būs izdevīgāk mūsu konkrētajam politiskajam spēkam. Un tas ir maziski. Tas nav valstiski. Tādiem politiķiem nevajadzētu vadīt valsti.

Es piekrītu, ka reforma ir vajadzīga, un es piekrītu, ka šīs detaļas ir iespējams izlabot, tostarp arī uz trešo lasījumu. Bet ir pilnīgi skaidrs, ka jūs to nedarīsiet. Ir pilnīgi skaidrs, ka jūs neinteresē sabiedrības viedoklis. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī reforma ir kļūdaina, tāpēc ka tajā nav ietverti jautājumi par izglītību un visu pārējo.

Un beidzot. Ir pilnīgi skaidrs, ka jūs viņu dabūsiet labot. Jūs viņu dabūsiet labot tieši tā iemesla dēļ, ka nevar būt lēmums izveidot novadu tur, kur deputātam ir māja. (Dep. A. Kaimiņš: “Laaaiks!”)

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, laiks! Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Redziet, ja mēs veidotu otrā līmeņa administratīvo iedalījumu, šī debate būtu absolūti lieka. Būtu Lielrīgas apriņķis, vienalga, kā mēs viņu sauktu, kurā pilsēta Rīga ar sev apkārt esošām pašvaldībām risinātu visus šos te jautājumus, kuriem mēs šodien pieskaramies. Pārskatītu noteikti finansējuma modeli, skaidrs, ka būtu jāņem koeficients - ne tikai kur dzīvo, bet arī kur strādā. Attiecīgi uz šīs bāzes risinātu transporta jautājumus, bērnudārzu jautājumus, visus pārējos jautājumus. Nebūtu nekādu problēmu.

Ir tikai tāda problēma, ka otro līmeni mēs nebūvēsim šobrīd. Kazinovska kunga priekšlikuma noraidīšana to pierādīja.

Pleša kunga komentārs par 70. un saistīto 105. punktu tālāk... ir labākajā gadījumā blefs. Es tiešām ceru, ka tas ir blefs un pēc šīs te reformas gadījumā, ja mēs viņu pieņemsim, tiks konstatēts: “Ā, nu jā, otrais līmenis jau vairs nav iespējams, jo visas funkcijas jau sadalītas pirmajā.” Ja gadījumā tas nav blefs, tad tas jau ir noziegums pret Latviju, jo tas, ko mēs šobrīd darām, - mēs tagad uzbūvējam vienstāvu māju, pilnībā - pilnībā! - uzbūvējam vienstāva māju, uzliekam jumtu, visas komunikācijas, visu pievelkam un sakām, ka 70. un 105. punkta kārtībā mēs tūlīt pat būvēsim otro stāvu. Būvēsim otro, kurš pie tam būs plašāks par pirmo (Smiekli.)... Nē, nopietni. Mēs varam smieties, bet tas ir precīzi tas, kas šobrīd tiek piedāvāts.

Bet, atgriežoties pie konkrētā priekšlikuma - uzbūvēsim mēs otro stāvu vai ne - nosaukums “Pierīgas novadi” ir dīvains, un es atbalstīšu... atbalstīšu viņa strīpojumu... (Dep. D. Reiznieces-Ozolas starpsauciens.) Tādā ziņā jā. Bet būtība ir pilnīgi cita.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es gribētu pieskarties tam jautājumam, kuram jau te kolēģe pieskārās. Kas ir priekšlikuma iesniedzējs? VARAM ministrs ir iesniedzis šo priekšlikumu. VARAM ministrs Pēteris Pūce. Un, manā ieskatā, viņam vai (Dep. A. Kaimiņš: “Pēteris Pūce?”)... Jā. Pēteris Pūce. (Smiekli. Starpsaucieni.)

Es viņu neesmu redzējis šajā komisijā, tikai vienreiz viņš atnāca un arī līdz galam nenosēdēja (Starpsauciens.)... līdz galam nenosēdēja, un pēc tam uzreiz aizgāja prom, pirmās dienas beigās. Visu pārējo laiku mēs pavadījām divvientulībā. Ministram bija valdības dota pilnvara runāt visas valdības vārdā, bet tā nebija dota ministrijas darbiniekiem, kas tur atradās, tāpēc viņi nevarēja runāt visas valdības vārdā. Tieši tāpēc es viņu nosaucu par Pēteri Pūci. Tāpēc ka es vienkārši viņu neredzēju tajā komisijā. Viņa nav šodien šeit (Starpsauciens.), un kauns par tādu ministru, kas virza šitādu reformu, pats neatbildot par to.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Reforma, jūsu partiju finansējums, budžets, viss pārējais man atgādina vienu senu, senu anekdoti. Tā anekdote ir aptuveni tāda... un tad es pabeigšu ar secinājumu. Satiekas Gruzijas un Latvijas parlamentu ārlietu komisiju vadība, un Gruzijas Ārlietu komisijas vadītājs saka: “Ziniet, pie mums raksturīgi ir zagt līgavas.” Un Latvijas Ārlietu komisijas vadītājs saka: “Bet, ziniet, pie mums zagt vispār ir raksturīgi.” (Smiekli.) Tāda aptuveni ir attieksme pret ikvienu jautājumu, arī šeit nozogot kaut kādas teritorijas tikai savām personīgajām interesēm. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Patiesībā tas nav valstiski. Un par priekšlikumu, Pleša kungs, vajadzētu šeit tribīnē kāpt Jurim Pūcem un skaidrot, kāpēc tieši tā ir katram priekšlikumam, un arī jums personīgi kā komisijas vadītājam pie katra priekšlikuma, un to jūs nedarāt! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Starpsaucieni.)

A. T. Plešs. Jā, man ļoti žēl, ka Gobzema kungs nav redzējis, ka pie katra priekšlikuma es līdz šim tomēr skaidroju komisijas pozīciju, bet tas tā. Attiecībā uz šo te konkrēto priekšlikumu, kas komisijā ir atbalstīts, ir tā, ka, protams, mēs likumprojektā varam sarakstīt da jebko. (Starpsauciens: “Jūs jau tā arī darāt!”) Nezinu, vienradžus gribam, vēl kaut ko gribam, bet kāda tam ir jēga, ja (Starpsauciens.)... Bet kāda tam ir jēga (Starpsauciens: “Komisijas vārdā!”)... bet kāda tam ir jēga, ja tas tālāk likumā netiek realizēts un neko nenosaka? Tas ir ļoti svarīgi.

Un, kā jau komisijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atzīmēja, Pierīgas novadu problemātika un sadarbība ar Rīgu tiks risināta likumā par Pierīgas pašvaldību sadarbību.

Tā ka, kolēģi, šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Kas tas tāds?”) Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt? (Dep. A. T. Plešs: “Vajag klausīties komisijas sēdēs!”) Deputāti atbalsta. (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. (Dep. S. Riekstiņš: “SASKAŅA, ejiet projām! Jūs tāpat nebalsojat! Ko jūs te darāt?”)

A. T. Plešs. Paldies, kolēģi! Līdz ar to arī 4. - deputāta Valaiņa kunga priekšlikums ir atbalstīts. (Dep. J. Strīķe: “Nav balsojams!”)

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Nav balsojams, bet debates ir pieļaujamas. Lūdzu!

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, paldies par iepriekšējo. Līdz ar to neatgriezeniski arī šis priekšlikums ir atbalstīts. Bet es komisijas vadītājam... gribētu vērsties pie viņa. Jūs tikko komisijas vārdā pateicāt “Pierīgas sadarbības likums”. Kas tas par zvēru? Pierīgas sadarbības... (Dep. A. T. Plešs: “Vajag komisijā klausīties, ko runā!”) Pierīgas sadarbības likums. Kurā vietā mēs komisijā par kaut ko tamlīdzīgu...? Pierīgas pašvaldību sadarbības likums. Atsevišķu likumu par Pierīgas sadarbībām (Starpsauciens.)...

Par priekšlikumu. Par priekšlikumu bija stāsts. (Starpsaucieni.) Par priekšlikumu bija stāsts, ne jau par kaut kādu jaunu - Pierīgas sadarbības likumu. Kolēģi! Ko jūs te tagad maldināt Saeimu?! Manuprāt, par to galīgi nebija stāsts. Jūs tikai vienkārši šobrīd komisijas vārdā izteicāties nepareizi.

Es šim priekšlikumam, atšķirībā no Varam ministra iesniegtā priekšlikuma... Man bija pilnīgi cita motivācija. Mana motivācija ir attiecībā uz to, ka vajadzētu izslēgt šādu te dalījumu, kāds ir piedāvāts, un tālākajos priekšlikumos es arī aicināšu jūs, kolēģi, atbalstīt piedāvātu cita veida dalījumu. Uz trešo lasījumu pie šī te likumprojekta, ja jūs tomēr šodien vai rīt, vai parīt atbalstīsiet šo likumprojektu otrajā lasījumā, būs arī konkrēti priekšlikumi, kādā veidā vēl vairāk šo ideju... ko runāja Pleša kungs par kaut kādu jaunu likumu vēl... jau šajā likumā atrunāt. Un, manā ieskatā, visas detaļas bija jānoslīpē jau otrajā lasījumā.

Tas, ko runāja arī Kazinovska kungs, tā ir tāda acu aizmālēšana, un cerēt, ka trešajā lasījumā mēs sāksim lemt par konceptuālām lietām... Par otrā līmeņa pašvaldībām trešajā lasījumā runāt... Nu, kolēģi, nu, prātiņ, nāc mājās! Nu tas tā nenotiek.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. (Starpsauciens: “Jums taču nav viedokļa! Ko jūs te nākat?”)

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Var strīpot, var atstāt Pierīgas pašvaldības. Tas ir gluži vienalga, bet problēma paliek un saglabājas. Un atrisināt to ar Pleša kunga nosaukto likumprojektu nebūs iespējams viena iemesla dēļ, jo šis likumprojekts, pat ja viņš taps, būs vislielākā muļķība, lielāka nekā daudz kas cits, kas iznāk no Saeimas sienām. Nevar likumā ierakstīt tās normas Pierīgas pašvaldību sadarbībai ar Rīgu, ja mēs neveidojam otrā līmeņa pašvaldības. Ja mēs veidojām tās pašvaldības, tad tas jāatrunā atsevišķi.

Var runāt par to, ka mainīt Rīgas robežas. Un arī - kāpēc ne? Kāpēc neatstāt galvaspilsētas statusu tikai Vecrīgai un visu pārējo sadalīt, teiksim, Ādažiem atdot labo krastu, Jūrmalai vai Mārupei atdot kreiso krastu. Arī ir risinājums. Tad arī atkritīs vairākas sadarbības problēmas. Tāpēc arī, piedāvājot komisijas vārdā citus risinājumus, vajag domāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Pēc VARAM parlamentārā sekretāra un komisijas vadītāja argumentācijas, kādēļ ir šie priekšlikumi, manuprāt, rodas skaidrs... rodas skaidrība, kādēļ nepieciešams ļaut izteikties deputātiem šeit no tribīnes, jo, ja pat vārds, kas uzrakstīts, ir tāds pats, jēga, kas aiz tā slēpjas, ir pilnīgi citāda.

Un es saprotu, ka šobrīd arī lielai daļai deputātu un, es pieņemu, arī tām Pierīgas pašvaldībām šodien bija jaunums sadzirdēt, ka šo priekšlikumu jēga - izslēgt Pierīgas novadus kā jēdzienu... ir izveidot jaunu likumu - Pierīgas pašvaldību sadarbības likumu - un vēl izdomāt kādas jaunas konstrukcijas sadarbībai. Tas kārtējo reizi arī liecina par to, ka reformas pieņemšanas process ir ļoti nekvalitatīvs.

Jūs pēc būtības neesot ievērojuši arī hartas principu... pašvaldību hartas principu: ja tiek īstenota administratīvi teritoriālā reforma, tad ir jāveic konsultācijas ar pašvaldībām un to vadību. Jā, forma ir mazāk svarīga, bet jēgai ir nozīme - ka konsultācijas ir pēc būtības, viedokļi tiek fiksēti un lēmumu pieņemšanā tiek ņemti vērā. Vairākas pašvaldības, tai skaitā, piemēram, Babītes pašvaldība, min, ka tās konsultācijas līdz šim brīdim pēc būtības nav notikušas. Tas, kas ir noticis, ir ministra autoritatīva viedokļa paušana bez protokoliem, bez viedokļu fiksēšanas, bez nopietna nolūka to... tajā ieklausīties un ņemt vērā lēmumu pieņemšanā.

Es ļoti aicinātu ministra kungu, ja viņš šobrīd sēž kaut kur pie datora, grauž popkornu un skatās šo Saeimas sēdi kā tādu realitātes šovu, pašam arī ierasties šeit un argumentēt visus priekšlikumus, kas ir radīti šajā likumprojektā. Paskaidrot vēlreiz arī reformas jēgu tā, lai mēs tās atbildes gūtu, jo citādi izskatās, ka mēs tādā... nu brīvā kritienā šeit īstenojam reformu, kura... nesaprotams, kā pēc tam to varēs izstrēbt. Jo nav garantijas, ka jūs šeit vēl būsiet... pēc dažiem gadiem varēsiet tos savus šobrīd minētos likumus izstrādāt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Man ir viens paziņa, kuram vienu dzīves periodu bija ne tikai sieva, bet arī divas mīļākās. Un viņš ar mani padalījās (Starpsaucieni: “Oooo!”)... Un viņš ar mani padalījās ar vienu tādu noslēpumu, ka visām trim sievietēm viņš dāvināja vienādas smaržas, lai nepieļautu slepenu komunikāciju pēdas.

Tas, ko mēs tikko šeit dzirdējām par it kā topošo Rīgas un Pierīgas sadarbības likumprojektu, atgādina tieši šo te - aizliegto komunikāciju pēdas. Tas liecina par to, ka ārpus Saeimas, ārpus Saeimas komisijas notiek kaut kādu slepenu attiecību apspriešana, top plāni. (Dep. A. Zakatistova starpsauciens.) Es domāju, ka 2021. gadā mēs redzēsim šo plānu sekas. Un šīs sekas būs atkarīgas tikai no viena - no tā, kādas būs Rīgas ārkārtas vēlēšanu un 2021. gada pašvaldības vēlēšanu sekas un vai starp Rīgu un to jauno vadību, un jauno Pierīgas pašvaldību vadītājiem veidosies šīs... īpašas intīmas attiecības. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es pamanīju - kad kolēģe Ločmeles-Luņovas kundze pieminēja mīļākās, tad īpaši tajā kaktā sākās satraukums. Nezinu, kāpēc. (Smiekli. Aplausi.)

Bet par Pūces kungu vēlos atbildēt Reiznieces-Ozolas kundzei. Es saprotu, kāpēc Pūces kunga šodien nav. Tāpēc ka viņš nevar to konvertēt savā 200 tūkstošu lielajā reklāmas kampaņā. Šeit jau būs jāstrādā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribēju tikai vienu niansi - pavisam mazu - pateikt. Pleša kungs teica “Pierīgas pašvaldību sadarbības likums”, nevis “Pierīgas pašvaldību sadarbības ar Rīgu likums”. Pierīgas pašvaldību sadarbības likums! Es saprotu, ka Rīgu ir nolemts aplenkt. (Smiekli.) Nolemts aplenkt. Varbūt Roņu salu vajag piesaistīt starpvalstu sadarbības projekta ietvaros. Es saprotu, ka jūs laikam taisāties tomēr tās vēlēšanas Rīgā pazaudēt, ka jau sākat ielenkt, vai ne?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Patiesībā šī reforma ir butaforija. Kaut kas ir jādara, un tad mēs it kā taisām reformu. Un es īstenībā saprotu, kāpēc šī butaforija tiek īstenota šādā formā, kā tā tiek īstenota. Tāpēc, ka tad, kad tā tiks it kā pabeigta, tad varēs iznākt priekšā premjers Kariņš un teikt, ka mums ir jātaisa strukturālas reformas, jo mums ir problēma, līdzīgi... tāpat kā sataisīt problēmas finanšu sektorā (Starpsauciens: “Kāds ir priekšlikums?”) un teikt, ka mums ir kapitālais remonts jāveic. Tāpat ir šobrīd ar reformu.

Kāpēc tā ir butaforija? Tāpēc, ka... kā es saprotu, tad, kad veic reformu, būtu tā skaidri, godīgi (un tas arī būtu pareizi) iekļaut visus jautājumus, kas saistīti... un ministram Pūcem skaidri un gaiši pateikt: “Mēs samazināsim pašvaldībās... šo pašvaldību sektoru, pieņemsim, par 50 procentiem.” Godīgi, skaidri atbild: “Mēs šādā veidā īstenosim paralēli vienlaikus izglītības reformu, un turpmāk izglītība mums notiks šādi.” Būtu saprotami. Par veselības aprūpi tieši tāpat. Un tad tas būtu loģiski. Skaidrs, ka 119 pašvaldības ir par daudz. Skaidrs, ka Pierīgas pašvaldības ir pašpietiekamas. Un tieši tāpēc nav saprotams, kāpēc jūs gribat šobrīd butaforiju, kāpēc jūs nepiedāvājat visu komplektu - nepopulāru... jā, tas sāpēs varbūt kādai sabiedrības grupai, ka viņus atlaidīs no amatiem un tamlīdzīgi, bet visu komplektu uzreiz. Nevis teikt, ka “mēs domāsim par otro pašvaldību līmeni”, bet to visu izdarīt uzreiz. Un varbūt tāpēc, ka tā ir butaforija, šeit neatrodas ne ministrs, ne arī atbildīgās komisijas vadītājs... nekāpj debatēt par minētajiem jautājumiem. Man tas nav saprotams, es labprāt gribētu dzirdēt tos argumentus - kāpēc tieši šādā veidā? Jo es ļoti labprāt nobalsotu “par” reformu, ļoti, ļoti labprāt nobalsotu, ka mums būtu mazāk pašvaldību, ka mums būtu mazāks valsts sektors un ka mums būtu daudz bagātāki cilvēki, tostarp arī ārpus Rīgas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Man ļoti patīk tas, kā... kā komisijas vārdā piedāvā sagatavot jaunu likumprojektu, svītrojot šī te... 4. priekšlikumā Pierīgas pašvaldības. Es tad domāju: bet kas būs Pierīgas pašvaldības? Un tad atkal varbūt mēs atgriezīsimies pie padomju laikiem, kad bija Rīgas rajons? Un tad es tā sāku domāt: bet tad jau arī mans novads, mans pagasts, kur es dzīvoju... es atkal būšu beidzot Pierīgā. Un es tiešām domāju, ka tas viss ir muļķības, ko jūs te runājat, jo šitādā veidā mēs varam nonākt pie situācijas... tāda, kāda bija pēc iepriekšējās reformas, kur arī bija runa, ka kaut kad vēlāk būs apriņķi, mēs kaut ko runāsim par apriņķiem... par kaut kādiem. Nu, kur tas ir? Nekur tas nav. Ir... 2009. gadā reforma bija, tagad ir pienācis 2020. gads, mēs taisām jaunu reformu, nekādi apriņķi nav izveidoti. Un man tas atgādina, ka tiešām mēs kaut ko sapņojam... Tas būtu apmēram tā, ka mēs tagad celtu... nolemtu, ka jāceļ jauna bibliotēka, bet visas grāmatas no vecās Nacionālās bibliotēkas iznestu ārā Vērmanes dārzā un apklātu ar plēvēm... un tūlīt uzcelsim jaunu bibliotēku... un pēc 10 gadiem mēs secinātu, ka tās grāmatas visas ir sapuvušas un der tikai parka mēslošanai. Un tieši tāpat arī ar šo reformu, ko jūs virzījāt: tā derēs tikai mēslošanai.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Piemēram, Londonas vai Toronto pašvaldībā strādā aptuveni 25 deputāti. Tas daudz neatpaliek no kādas mazas pašvaldības Latvijā. Par to jūs nenākat tribīnē un nestāstāt, kā jūs samazināsiet deputātu skaitu... ne tikai deputātu, bet kā jūs samazināsiet to milzīgo uzblīdušo sektoru, kas tur ir. Jā, jūs to nestāstāt, jo tas ir nepopulāri, lai gan tas ir vajadzīgi mūsu sabiedrībai. Par to runā visi uzņēmēji. Par to runā tie, kas ražo nodokļus. Un, pat ja tas ir nepopulāri, sabiedrība to saprastu, bet jums ir bailes, jūs kaut kā vienkārši, nu, tā cenšaties izlīferēt... bet godīgi uznākt uz tribīnes un drosmīgi pateikt: “Būs reforma! Pašvaldībās mēs samazināsim... pašvaldībā strādājošo skaitu par pusi, piemēram, jo mēs kā valsts nevaram atļauties.” Sākt ar to, ar tādu elementāru lietu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tikko no komisijas vadītāja puses izskanēja informācija par jaunu likumu, kas top attiecībā uz Pierīgas pašvaldībām. Labi. 70. pantā... 70. priekšlikumā, atvainojiet, ir minēts, ka būs arī vēl viens jauns atsevišķs likums par valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanu... kur tiek izveidoti administratīvie reģioni. Nu labi... Kādi vēl jauni likumi mūs sagaida, un kā man kā deputātei ir iespējams iepazīties ar to kopējo ainu, ko jūs plānojat? Varbūt vai nu jūs... vai Pūces kungam vajadzēja nākt šeit ar ziņojumu, lai mēs saprotam... lai arī cilvēki, kas ir sašutuši par šo reformu šobrīd, saprastu, kā tad... ko jūs taisāties realizēt, cik ilgā laikā... nu kaut kādu ceļa karti mums iedodiet, lūdzu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Redziet, kolēģi, un šeit ir viena ļoti svarīga nianse, ko šīs reformas virzītāji tagad cenšas slēpt no sabiedrības, noklusēt (Starpsauciens.), ko pamatoti arī Liepiņas kundze tikko norādīja, kāpēc netiek dota šī ceļa karte, jo, raugiet, kāda ir situācija. Šīs Pierīgas pašvaldības... nu, kuras ir... kuras jūtas ļoti labi, un tas, ka tām... tās jūtas tik ļoti labi, tas nav šo pašvaldību nopelns. Tas ir Rīgas nopelns, tas ir vienkārši... zināmā mērā var teikt - tās vienkārši parazitē uz Rīgas... uz Rīgas rēķina un spēj nodrošināt sev šo labklājību. Un kas būs, ja tagad par to sāks debatēt pirms Rīgas pašvaldības vēlēšanām, uzzinās, kādas reformas sekas tālāk būs Rīgai, tad es pieņemu, ka... vispār var arī netikt iekšā Rīgas domē, un tāpēc tām ir ļoti svarīgi... ļoti svarīgi ir noslēpt... noslēpt to, nodalīt nost un teikt: “Ziniet, būs atsevišķs likumprojekts, mēs par to runāsim pēc tam, pēc Rīgas vēlēšanām.”

Tāpēc es aicinu sabiedrību, visus tos, kuri šodien vēl klausās šīs debates, sekot līdzi un aizdomāties par to, kas patiesībā pašlaik notiek ar šo reformu un kādi ir šīs reformas virzītāji, ar kādiem nolūkiem, cik atklāti, cik tīri un, galvenais, cik kompetenti un jēgpilni viņi šo pasākumu izpilda, lai jūs labi saprastu, kad jūs balsosiet, par ko jūs balsojat un kādas sekas jūs varat izraisīt gan sev, gan visai... gan Latvijas valstij, gan arī tai pašvaldībai, kurā jūs dzīvojat.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu... komisijas vārdā!

A. T. Plešs. 4. priekšlikums ir atbalstīts.

5.  - deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums. Nav balsojams. (Starpsaucieni: “Kas ar to likumu?”; “Nav!”; “A kas ar to likumu?”; “Izslēdziet!”) Nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams.

A. T. Plešs. Jā. Tātad 6. ir deputāta Valaiņa kunga priekšlikums. Viņš rosina papildināt attiecīgi 1. pantu ar pagastu apvienībām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Šīs reformas virzītāji kā vienu no lietām minēja... viens piemērs bija, ka šāds modelis strādā Īrijā. Nu paskatīsimies, kāds modelis strādā Īrijā.

Īrijas pašvaldību pārvaldības reģions... piecās sadaļās: reģions, grāfiste, pilsēta, pilsētgrāfiste un municipālais rajons. Tā tiek pārvaldītas teritorijas Īrijā, uz ko atsaucas šī reforma. Šīs lietas reformas virzītāji aizmirsa pieminēt... ka ir tomēr vēl šāds zemāks sadalījums.

Šis priekšlikums, ko es esmu iesniedzis, runā patiesībā arī tai skaitā par Nacionālās apvienības iniciatīvām, par šīm pagasta apvienībām. Kāpēc es iesniedzu šādu priekšlikumu par pagastu apvienībām? Respektīvi, ja mēs kaut kādā veidā teritoriāli mēģināsim nodalīt zemāku jautājumu atbildību... vietām tuvāk iedzīvotājiem... kas patiesībā ir šīs reformas viens no lielākajiem izaicinājumiem: kādā veidā nodrošināt to, lai cilvēkiem paliktu saikne ar varu... Šajā gadījumā te ir ļoti... Nu par to vēl runāsim, bet ir ļoti liels iedzīvotāju skaits, kuriem zudīs šī saikne ar varu. Šajā gadījumā, ja mēs vienkārši atrodam kaut kādu formu un pasakām: re kur, šis būs pirmais līmenis, mēs nonāksim pie tiem pagastiem. Visticamāk, varam nonākt pie pagastiem. Bet pagastu līmenī, manuprāt, tas nebūtu prātīgi... to nodefinēt, jo pagastu līmenī tas būtu pārāk sīki... pārāk sīks sadalījums valstij būtu, ja iedotu kādas pilnvaras... vēlētas pagastu pārvaldes vai kaut ko tamlīdzīgu... tāpēc vajag likumā jau noteikt terminoloģiju, kad var veidot pagastu apvienības. Un, veidojot pagastu apvienības, mēs iegūtu daudz labākas, veiksmīgākas ekonomiskās vienības.

Manā ieskatā, šīs pagastu apvienības būtu jādod pašai jaunievēlētajai domei, piemēram, Limbažu jaunā dome pati nosaka, kurā vietā būs šīs pagastu apvienības, kur iedzīvotāji varētu vēlēt par primāro funkciju īstenošanu tuvāk iedzīvotājiem.

Ja šāds priekšlikums tiktu atbalstīts, tas iedotu arī daudz atbilžu attiecībā par to, kādā veidā šī reforma varētu veiksmīgi funkcionēt. Šajā brīdī šīs atbildes nav. Diemžēl ir šie (es saku - tiešām diemžēl) protesti pret šo reformu, jo jūs jau neesat atbildējuši tām teritorijām, kādā veidā tiks nodrošināta pārstāvniecība, kādā veidā tās varēs lemt par tiem municipālajiem jautājumiem, kuri ir vistiešāk, vistuvāk iedzīvotājiem. Ir... Diemžēl jau no iepriekšējās reformas ir šī pieredze, ka tā vara attālinās. Šajā brīdī tas kāpums tiek piedāvāts... Mēs būsim vieni no līderiem pēc teritoriju lieluma Eiropas Savienībā.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, laiks beidzies.

V. Valainis. Jā, es pēc tam paturpināšu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Mēs varam atbalstīt vai neatbalstīt Valaiņa kunga priekšlikumu, bet pagasti kā tādi eksistēja Latvijā vairākus gadsimtus un arī skaits bija mērojams simtos, nu, 500-600 un vairāk pagastu.

Nav runa par to, ka obligāti katrā pagastā jābūt vēlētai pārvaldes institūcijai. Ir runa par to, ka pagasti vēsturiski ir bijuši, ir un paliek Latvijas kartē. Dabīgi, ka liela daļa no tiem sen ir izmiruši un sen ir pazaudējuši savus iedzīvotājus emigrācijas ceļā un citos ceļos, bet par to, ka tāda lieta ir un tai jāpaliek... neapšaubāmi.

Prezidenta kungs, starp citu, nenosaucot pagastu, nosauca to pašu ideju... formulēja. Tāpēc būtu prātīgi, strādājot pie šā likumprojekta, tomēr saglabāt šo jēdzienu, varbūt nepiešķirot kā pārvaldes funkciju, bet kā administratīvo dalījumu elementu gan.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Es atbalstu šo priekšlikumu un arī aicinu balsot par Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu, jo tiešām šī reforma faktiski attālinās varu no iedzīvotājiem. Un tas, man liekas, ir ļoti būtiski, ka iedzīvotāji paši vairs nejutīs to saikni un viņi arī nevēlēsies turpmāk tikpat aktīvi piedalīties politiskajos procesos. Un faktiski pilsoņu līdzdalība... politiskā līdzdalība ir ļoti svarīga. Jo tādā veidā viņi redz, ka kaut ko var mainīt. Mēs paši zinām, kāda ir aktivitāte dažādās vēlēšanās... piemēram, Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur ir ļoti tālu tie mūsu ievēlētie deputāti un visi likumi, ko... faktiski lielākā daļa Latvijas pilsoņu saprot, ka neko nevar ietekmēt... tur ir... knapi 30 procentiem mēs tikām pāri. Un, ja mēs nonākam tādā situācijā, ka ļoti maza iedzīvotāju daļa var ievēlēt kaut kādus pārstāvjus, tad tie vairs nav tautas pārstāvji, tie nav konkrētā novada pārstāvji, un cilvēki vienkārši redz, ka viņi neko nevar ietekmēt. Un šinī gadījumā, man liekas, tiešām ir jādomā par to, kā... vai tas ir pagastu vai pagastu apvienību līmenis, vai jebkurā gadījumā iedzīvotāji paši var lemt par konkrētām lietām, nevis... Iedomājieties, tagad jūs piedāvājat izveidot novadus, kur būs... ir novadi, kur ir pat gandrīz 100 tūkstoši iedzīvotāju, kur no viena novada stūra līdz otram ir gandrīz 100 kilometri. Tā... kā vispār var iedzīvotājs just kaut kādu vēlēto personu līdzdalību, ka, piemēram... vietējo problēmu risināšanā. Nu nekad tie deputāti nezinās... piemēram, paskatāmies... jaunais Cēsu novads. Tas būs ļoti liels. Vienā pusē ir Straupe, otrā pusē ir Vecpiebalga. Nu... Man blakus ir Straupe. Es, no Rīgas puses skatoties, labāk pārzinu to, kas notiek Straupē, es domāju... nekā tie, kas dzīvo Vecpiebalgā. Un nu šīs saiknes nekad nebūs... un arī šī pārstāvniecība, protams, ka no šiem mazajiem novadiem būs ļoti maza, jo neslēpsim to, ka, ievēlot pārstāvjus, deputātus vietējās jaunajās novada domēs, protams, dominēs tās teritorijas - vai nu tā ir pilsēta, vai novadi -, kur ir lielāks iedzīvotāju skaits. Un tāpēc es domāju, ka ir jādomā par to. Tas ir nulltais līmenis, tās ir šīs pagastu apvienības... kā varētu iedzīvotājiem būt lielāka līdzdalība... taisni līdzdalība politiskajos procesos un lēmumu pieņemšanā. Tāpēc es aicinu atbalstīt Viktora Valaiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es zinu, ka koalīcijai arīdzan Latvijas Valsts prezidents ir autoritāte. Un šis ir viens no aspektiem, ko prezidenta kungs ir minējis savā vēstulē Saeimai: ka Administratīvi teritoriālās reformas mērķim ir jābūt pakalpojumu uzlabošanai iedzīvotājiem, un otrs - ar to ir jānodrošina iedzīvotāju demokrātiskās piederības vietējām kopienām un arī pārstāvības iespējas. Pēc administratīvi teritoriālās reformas tā, kā tā šobrīd ir lēsta un kā likums to paredz, apmēram 90 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, šī brīža mazāko pašvaldību iedzīvotāji, pazaudēs savas pārstāvības iespējas. Un tiks pārkāpts būtisks princips. Viņi būs spiesti maksāt nodokļus, bet viņiem nebūs nekādu instrumentu, kā... lai viņi paši varētu lemt par to nodokļu izmantošanu savas kopienas, savas dzīves, savas labklājības uzlabošanai. Un tādēļ jāsaka paldies, ka vismaz Nacionālās apvienības kolēģi ir ierosinājuši izveidot tā sauktās nulltā līmeņa pašvaldības, uzsverot to, ka šīm pārstāvības tiesībām jeb iespējām ir jābūt.

Valaiņa kunga priekšlikums, manuprāt, ir prātīgs arī tieši šajā kontekstā. Ja tiek veidotas nulltā līmeņa pārvaldes formas, ja tiek dotas iespējas savus priekšstāvjus izvirzīt... kas risinātu arī vietējas nozīmes saimnieciskus jautājumus, tad prātīgi ir arī ļaut šīm kopienu pārstāvībām apvienoties. Un tāda ir šī ideja - pagastu apvienību ideja, lai nebūtu apmēram 600 dažādas pārvaldes vienības, tam... tomēr kļūt lielākam, ja iedzīvotāji tā vēlas un ja viņi redz, ka šādā veidā viņi var labāk īstenot savas pārstāvības tiesības.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt nu vismaz šo priekšlikumu. Ja ne, tad uzkāpt šeit, tribīnē, un argumentēt, kādēļ ne. Jo citādi šķiet dīvaini, ka ministra šeit nav un arī no koalīcijas puses runā vien Kazinovska kungs. Vai tas tiešām ir tā, ka jūs esat sarunājuši, ka nerunāsiet nemaz? Ka jūs jau esat vienojušies par reformas rezultātu vai nodīlojuši kaut kur citur? Bail pat iedomāties! Nu jā, es aizmirsu, Aldi, paldies jums arī. Jūs arī vienreiz uzkāpāt.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir laiks pārtraukumam. (Starpsauciens.) Jums pietiks ar vienu minūti? (Dep. D. Šmits: “Man pietiks!”) Lūdzu! (Starpsaucieni: “Nē!”)

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribu ātri pateikt. Tagad ir tā, ka pagrabu gribam uzbūvēt, nu, to līmeni es saprotu... bet neuztraucieties, pie mājas atgriežoties, - būs taču otrais. Tas, kas tagad ir pirmais (Starpsauciens.), nulltais - tas būs pirmais, tur sabūvēsim starpsienas, un visiem būs labi.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Laiks reģistrācijai. Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātei Marijai Golubevai.

Pārtraukums līdz pulksten 14.30.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Boriss Cilevičs, Ilmārs Dūrītis, Ojārs Ēriks (Starpsauciens: “Ir!”) Kalniņš... Dūrītis ir, Ojārs Ēriks Kalniņš, Janīna Kursīte‑Pakule, Ināra Mūrniece, Ivans Ribakovs (Starpsauciens: “Es biju!”), Vita Anda Tērauda (Starpsauciens: “Ir!”), Jānis... Tērauda ir, Jānis Urbanovičs.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu ieņemt vietas Sēžu zālē.

Turpinām debates par likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” 6. priekšlikumu.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! Šis priekšlikums, līdzīgi kā vairāki citi priekšlikumi, kas bija iesniegti saistībā ar nulltā līmeņa pārvaldību, ir izskatīts komisijā, un mēs konceptuāli balsojām par to, ka šie priekšlikumi būs jāņem vērā un jāiestrādā kopumā administratīvi teritoriālajā reformā.

No Juridiskā biroja sekoja norādījums, ka šie priekšlikumi neiederas konkrētajā likumā, tāpēc kopā ar VARAM ir uzsākts darbs pie pagastu un pilsētas valžu vēlēšanu kārtības funkcionalitātes precizēšanas. Un šajā jautājumā es tik tiešām uzskatu, ka būtu savā ziņā jānojauc robeža starp pozīciju un opozīciju. Par paraugu šai nulltā līmeņa pārvaldībai tiek ņemta Līvānu novada pašvaldība, kur pie varas ir Zaļo un Zemnieku savienība, kas ir izveidojusi ļoti labi funkcionējošu modeli tieši saistībā ar pagasta pārvaldību lielāka novada ietvaros. Ar vienīgo izņēmumu, ka mēs redzētu, ka šīs pagastu un pilsētu valdes būtu vēlētas institūcijas, kamēr Līvānos tā ir vairāk vai mazāk iecelta.

Nacionālā apvienība arī uzskata, ka šis jautājums ir kritiski svarīgs reformas sekmīgai... izdošanās, un mēs neatkāpsimies no tā, ka tam ir jāparādās šajā reformā. Mums, protams, būtu paticis, ja tas būtu jau iestrādāts kopējā piedāvājumā, ar ko ministrs atnāca... ar reformas piedāvājumu uz Saeimu, jo tas noteikti būtu atvieglojis arī diskusijas ar pašvaldībām, kuras tad daudz precīzāk saprastu pašvaldību praktiskos funkcionēšanas jautājumus pēc administratīvi teritoriālās reformas, tas ir, kuri jautājumi būs jārisina novada līmenī, kurus jautājumus varēs cilvēki risināt pagastu līmenī, pilsētu līmenī un kurus jautājumus varēs risināt reģiona līmenī, un citi... kurus jautājumus valsts līmenī risinās.

Mēs no šī jautājuma neatkāpsimies, un es tiešām ceru, ka kopīgi spēsim izstrādāt kvalitatīvi funkcionējošu tā saucamo nullto līmeni.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Paldies Dombravas kungam! Mūsu pašvaldībās, kuras pārvalda ZZS, tādi modeļi tiešām jau šobrīd strādā. Kāpēc es uzskatu, ka tomēr šajā likumā tam būtu īstā vieta - jau tagad to nostiprināt? Visai tai likumdošanai un arī šādiem būtiskiem jautājumiem būtu jābūt izlemtiem jau pirms otrā lasījuma. Šis jautājums ir diezgan būtisks attiecībā uz nulltā līmeņa veiksmīgu pārvaldību, un, manuprāt, nekas slikts nenotiktu, ja mēs šo priekšlikumu šobrīd atbalstītu, lai tas arī... Piekrītu Juridiskā biroja argumentiem, bet es tikai atgādināšu sarunu pie Valsts prezidenta. Viņš arī minēja to, ka būtu tomēr labāk šīs lietas atrunāt jau šajā pamatlikumā, un es pilnībā tam pievienojos - šajā pamatlikumā šīm lietām jābūt atrunātām. Šis būs palīgs, kā veidot veiksmīgas nulltā līmeņa pašvaldības. Bez šī priekšlikuma būs ļoti liels izaicinājums, kā mēs to darīsim tālāk trešajā lasījumā... vai kaut kā savādāk.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Manuprāt, mums ir drusciņ problēmas ar liftu, jo ir tāds... nu, es nezinu, nekad neesmu zinājis to vēsturisko izskaidrojumu, bet to, ko Latvijā sauc par pirmo stāvu, pasaulē parasti sauc par nullto... izpratnē... francisko rez-de-chaussée… tā kā “ceļa malā”, vai ne... Vienkārši es atbalstu divu līmeņu pašvaldības. Ja mēs saucam vienu par nullto, vienu par pirmo - aiziet, bet nu netaisām trīs. Nu viens ir par maz. Trīs jau ir par daudz. Mēs esam it kā runājuši, ka būs divi, ja?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu... komisijas vārdā kas sakāms?

A. T. Plešs. 6. - deputāta Valaiņa priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums noraidīts.

A. T. Plešs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums un 8. - deputāta Valaiņa priekšlikums ir identiski. Tie definē, kas ir administratīvā teritorija. Un šie priekšlikumi komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Šobrīd diskutējamais likumprojekta 1. pants, par ko ir runa Juridiskā biroja 7. un Viktora Valaiņa 8. priekšlikumā, definē administratīvās teritorijas jēdzienu, bet tālāk šī likuma 3. pants paredz Latvijas iedalīšanu savstarpēji izslēdzošās divu veidu administratīvajās teritorijās - republikas pilsētās un novados.

Tas nozīmē, ka novada centrs kā tā sastāvdaļa vienlaicīgi nevarēs būt republikas pilsēta. Šī likuma normu konstrukcija tieši skar tālāk no 12. līdz 15. priekšlikumam minētās četras pilsētas: Jelgavu, Ventspili, Jēkabpili un Valmieru, kas atbilstoši pirmajā lasījumā atbalstītajai likumprojekta redakcijai zaudēs republikas nozīmes pilsētas statusu.

No Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. panta izriet, ka vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo varu. Savukārt no hartas paskaidrojošā ziņojuma par 5. pantu izriet, ka pašvaldību apvienošana pašvaldībām un to iedzīvotājiem ir ārkārtējs gadījums, tāpēc to viedokļu noskaidrošanai ir būtiska nozīme. Tāpēc likumsakarīgi, ka Saeima savā paziņojumā par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu uzdeva Ministru kabinetam par administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu konsultēties ar pašvaldībām un tikai pēc tam Saeimā iesniegt likumprojektu par jaunām administratīvajām teritorijām.

No šī Saeimā iesniegtā šodien izskatāmā likumprojekta anotācijas izrietēja, ka uzdevums konsultēties it kā ir godam izpildīts, turklāt konsultācijas ar pašvaldībām vēl turpinājās arī atbildīgajā Saeimas komisijā pirms likumprojekta otrā lasījuma, jau deputātiem turpinot vērtēt jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu.

Sākotnēji par konsultāciju norisi nelielu satraukumu izraisīja iedzīvotāju protesti Ikšķilē un Rūjienā, bet visiem tāpat bija skaidrs, ka no šāda veida situācijām reformas laikā nebūs iespējams izvairīties. Tomēr arvien lielākas bažas izraisīja pašvaldību viedokļi plašsaziņas līdzekļos, ka konsultācijas Saeimā ir tikai iepriekš iestudēts teātris, kurā pašvaldību viedokļi nevienu neinteresē, kā arī tas ir tikai turpinājums Eiropas Padomes ekspertu slēdzienā minētajam, ka Latvijā konsultācijas ar pašvaldībām reformas gaitā ir fikcija, ka tiek organizētas nevis konsultācijas, bet (tagad citēju) “vienpusēju komunikāciju kampaņa, lai sniegtu informāciju par reformu, kuras galvenie virzieni jau bija noteikti iepriekš”. (Citāta beigas.)

Par šādu viedokļu pamatotību pārliecinājos pats personīgi, kad apmeklēju Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdi, kurā tika diskutēts par novadu apvienošanu Zemgalē. Šajā sēdē pašvaldībām bija iespēja izteikties un uzdot jautājumus, bet diskusiju pēc būtības nebija un uz uzdotajiem jautājumiem netika sniegtas atbildes. Vēlāk, pārrunājot ar Kurzemes pašvaldību pārstāvjiem konsultāciju norisi par jaunā Ventspils novada izveidi, ieguvu skaudru apstiprinājumu tam, ka arī attiecībā uz reformu Kurzemē konsultācijas ir bijušas ļoti formālas un pašvaldību viedokļi gluži vienkārši nevienu nav interesējuši, bet valdības pārstāvji neveikli centušies izlocīties, izvairoties atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.

Sēdes vadītāja. Vucāna kungs, laiks. (Dep. J. Vucāns: “Lūdzu vēl vienu minūti!”)

Vai vēlaties... Vai deputātiem ir iebildumi pret apvienošanu? Nav. Lūdzu!

J. Vucāns. Par šo manis teikto var pārliecināties ikviens, kas noklausīsies, piemēram, Administratīvi teritoriālās reformas komisijas 2020. gada 7. februāra sēdes audioierakstu, kad tika uzklausīti Ventspils novada un Ventspils pilsētas pašvaldības pārstāvji.

Noslēdzot savu runu, vēlos teikt, ka es atbalstu Juridiskā biroja un arī deputāta Viktora Valaiņa piedāvāto 7. un 8. priekšlikumu par to, kas šī likuma izpratnē ir administratīvā teritorija. Taču, tā kā tālākajās diskusijās šodien par šo likumprojektu sakarā ar Saeimas Prezidija apstiprinātu komandējumu diemžēl piedalīties nevarēšu, tad, izejot no vērotā un dzirdētā klātienē atbildīgās komisijas sēdē, izejot no uzklausītajiem pašvaldību un to iedzīvotāju argumentētajiem iebildumiem un no VARAM pārstāvju nespējas vai nevēlēšanās atbildēt uz tiem, noteikti iestājos par republikas pilsētas statusa saglabāšanu Jelgavai un Ventspilij, par ko, tālāk diskutējot par jēdziena “administratīvā teritorija” saturisko piepildījumu, šī likumprojekta 3. pantā būs runa no 13. līdz 15. priekšlikumam, kurus lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamie deputāti! Tātad šis Juridiskā biroja priekšlikums skan šādi: “Administratīvā teritorija ir Latvijas teritoriālā iedalījuma vienība, kurā pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi.”

Kāds bija mans priekšlikums? Pašvaldība vai valsts - tur bija šī atšķirība, diskutējot Administratīvi teritoriālās reformas komisijā. Es nesaprotu īsti, kāpēc tikai un vienīgi pašvaldība var būt administratīvā teritorija? Arī Latvijas laikā apriņķi, kas bija otrā līmeņa... viņi bija valsts pārvaldes... pārvalde. Tāpat arī daudzās valstīs Eurostat klasifikācijā reģioni ir dažādu veidu dažādās valstīs Eiropā - gan valsts, gan pašvaldību reģioni. Un tā ir tā problēma. Es domāju, ka... es būšu gatavs iesniegt vēlreiz uz trešo lasījumu šos savus priekšlikumus, jo, ja, teiksim, mēs atbalstām tikai šo, bet paliekam pie komisijas priekšlikuma, ka tiks izveidoti administratīvie reģioni, bet mēs neparedzam šeit kā teritoriālo struktūrvienību, kur pirmais ir novadi, pilsētas un trešais varētu būt administratīvie reģioni, tad man jājautā - kas būs šie administratīvie reģioni komisijas izpildījumā, ja tie šeit, 3. pantā, nebūs administratīvā struktūrvienība? Kas tie būs?

Un otra lieta. Mums šobrīd ir sarunas ar Eiropas Komisiju. Mēs visu laiku aicinām sarunu vedējus, pārstāvjus uzsvērt šo reģionālo atšķirību mazināšanai... reģionālo dimensiju iekļaut sarunu procesā. Ja mēs iekļaujam šajā likumā, kas ir fundamenta, pamata likums, administratīvās teritorijas, reģionus kā administratīvo struktūrvienību, tad viņiem ir pamats runāt par reģioniem Latvijā. Ja tā nav, tad tas iespējamais likumprojekts par administratīvajiem reģioniem, kas taps pēc tam, jo sarunas ilgs līdz rudenim... nu varbūt līdz gada beigām... vienkārši tai komisijai nebūs, uz ko atsaukties. Nebūs šo administratīvo reģionu. Tāpēc es saku, ka 3. pantā, kas tiks pēc tam skatīts, obligāti būtu jāliek administratīvie reģioni kā trešā vienība aiz novadiem un pilsētām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Šī diskusija nepārprotami liecina par to, ka laba ideja, kas nav iepakota likuma normās, paliek tikai un vienīgi kā labs vēlējums. Tas ir tas, par ko es pavisam nesen teicu, ka reģionu izveidošana vai otrā līmeņa izveidošana prasa attiecīgu reakciju arī šinī likumprojektā, jo (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) tā redakcija, ko piedāvā...

Es varu arī skaļāk runāt, ja vajag. Tā redakcija, ko piedāvā Juridiskais birojs, ir absolūti korekta. Bet tā neietver sevī turpmāko dalījumu. Jo turpmākais dalījums pie šīs redakcijas paredz arī to, ka reģionu līmenī vai otrajā līmenī tiek veidotas pašvaldības ar tādām pašām tiesībām un ar tādām pašām darbības normām kā pirmā posma vai pirmā līmeņa pašvaldībām. Tāpēc es vēlreiz saku - tas ir pusfabrikāts, maigi izsakoties. A pareizāk teikt - tas ir brāķis.

Un vēl viena lieta. Runājot par to minēto pašvaldību hartu. Neapšaubāmi, šodien... uz šodienu pašvaldības nebija iesaistītas pašas reformas procesā. Viņi bija tikai klausītāji un novērotāji, un kritiķi. Ja viņi būtu no paša pirmā soļa iesaistīti reformas plānošanā un pēc tam arī likumprojekta noformēšanā, būtu cita reakcija, un būtu cita arī notikumu attīstības gaita.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Šis priekšlikums parāda savā ziņā... Juridiskais birojs arī tam pievienojies. Arī mans nākamais priekšlikums ir atbalstīts. Bet par ko tad tie ir? Mēs piedāvājam skaidru definīciju, kas ir administratīvā teritorija. Administratīvās teritorijas vietas definīciju. Iesniegtais likumprojekts, kuru jūs atbalstījāt pirmajā lasījumā, piedāvāja pilnīgi nepareizu definīciju. Tas bija mēģinājums kaut kādā veidā savādāk izteikt, precīzāk... bet tur bija tādas daiļrades paraugstunda... kur vienkārši iesniedza ministrija, it kā izvērtējot, kāda tad ir šī... kas tad ir vispār administratīvā teritorija. Ar šo priekšlikumu mēs panāksim to, ka tā kļūs skaidrāka.

Un, atbildot Kazinovska kungam... Kazinovska kungs, varbūt tomēr uz turieni? Pie mums... tur labāk, tur mēs vairāk ieklausāmies šādās idejās. Bet šajā gadījumā šī redakcija ir par pirmā līmeņa pašvaldību modeli. Šī redakcija ir par pirmā līmeņa pašvaldību modeli, un tā attiecas uz visiem tiem priekšlikumiem, kas sekos tālāk no manas puses attiecībā uz to, kā veidot pirmā līmeņa pašvaldību modeli. Ja mēs ejam šādu ceļu, tad tas nozīmē, ka ir viena līmeņa pašvaldības. Tas izslēdz... ne uz augšu, ne uz leju, tas vienkārši izslēdz tajā brīdī. Un tur es jums pilnībā pievienojos. Jūs noraidījāt pirms brīža apriņķu piedāvājumu, bet būs vēl iespējas šo kļūdu labot... vai uzlabot un tomēr līdz otrajam lasījumam runāt par to, kādi tad varētu būt šie vairāklīmeņu pārvaldības modeļi. Par citiem priekšlikumiem runāšu vēlāk. Šobrīd, atbalstot šo, mēs nonākam... mēs tad runājam... un tas jums, kolēģi, ir jāsaprot - mēs runājam par viena līmeņa pārvaldības modeli. Te vairs nav iespējams augšā lejā kaut kādu nullto līmeni, otro līmeni. Un tāpēc es ceru... atbalstiet, bet tad jābūt arī konsekventiem balsojumiem tālāk citos priekšlikumos, kur es jūs aicināšu. Un tomēr par līmeņiem padomājiet.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

A. T. Plešs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. Un arī 8. priekšlikums, kurš ir identisks 7., komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums ir identisks ar 10., ko ir iesniedzis deputāts Viktors Valainis, un likumā definē, kas ir apdzīvota vieta. Abi šie priekšlikumi komisijā tika atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. Tātad arī 10. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. T. Plešs. 11. ir deputāta Kiršteina kunga iesniegts priekšlikums, kas paredz likumprojektā ietverto jēdzienu “republikas pilsētas” mainīt uz jēdzienu “lielās pilsētas”. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Godājamie deputāti! Padomju laikos nedrīkstēja lietot nosaukumu “Latvijas valsts” vai arī atsevišķi “valsts”. Valsts bija tikai PSRS, un pārējās bija tikai republikas. Padomju žargons radīja jaunus teicienus. Tā kā vārdu “republika” nedrīkstēja lietot kopā ar vārdu “Latvija”, tad tas bija jāsaka bez vārda “Latvijas”. Tātad vienkārši “republika”. Varēja lietot arī “LPSR - Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika”.

Nedrīkstēja braukt pa valsts ceļiem, bet bija jābrauc pa republiku, pa mūsu republiku. Arī tagad vēl daži saka: “Mēs... es braukāju pa mūsu republiku. Es pa mūsu republiku te pabraukāju, tikos ar vēlētājiem.” Pa mūsu republiku, pa valsts iekārtu braukāja. Pa valsts iekārtu, ja. Padomju laikos cilvēki tomēr vēl laikam nebija aizmirsuši latviešu gramatiku un bija drusciņ prātīgāki, piemēram, bērnu slimnīcu nesauca par LPSR bērnu slimnīcu, bet sauca par republikānisko bērnu slimnīcu. Jo republikāniskā slimnīca varēja būt, bet republikas nevarēja būt, tāpat kā nevarēja būt monarhijas slimnīca. Tāpat kā mēs nevaram braukt pa monarhijas ceļiem, mēs nevaram braukt arī pa republikas ceļiem.

Līdz ar to, vai nu mēs nomainām šeit, kā arī prezidents iesaka savā vēstulē, un lietojam jēdzienu “lielpilsētas” vai “lielās pilsētas”... ja tas nepatīk, var teikt “valsts nozīmes pilsētas” vai “valsts pilsētas”, bet tad ir jautājums: kas tad būs tās mazās pilsētas? Tādā gadījumā viņas nebūs valsts. Tāpēc, manuprāt, šis nosaukums “lielās pilsētas” ir vairāk piemērots. Un, ja arī tas neder, nu tad mums ir jāsaka “Latvijas Republikas pilsētas”, jo vārdu “republika” neatkarīgā valstī var lietot tikai kopā ar valsts nosaukumu, tātad ir vai nu “Latvija”, vai “Latvijas Republika”, bet nav republika kā tāda. Tāpat kā nav monarhija. Tāpēc aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie kolēģi! Rainis ir savulaik teicis: “Mēs būsim tik lieli, cik mūsu griba.” Vai - latviešiem ir sakāmvārds: “Mazs cinītis gāž lielus vezumus.”

Es domāju, ka reformas ietvarā, nu, tas galīgi neizmainīs to, cik mēs bagāti būsim, cik mēs būsim gribā lieli un cik lielus vezumus mēs gāzīsim, ja mēs pilsētas sauksim par lielām vai mazām pilsētām. Tas ir pilnīgi otršķirīgs priekšlikums. Numur viens.

Numur divi. Katram izpratne par to, kas ir liels un kas ir mazs, ir ļoti dažāda. Pasaules kontekstā Latvijā nav nevienas pilsētas, kas būtu liela objektīvi. Līdz ar to es aicinātu, Kiršteina kungs, šo radošo uzdevumu, ja tas ir pats būtiskākais administratīvi teritoriālajā reformā un tas tiešām izmainīs visu... šeit sanākuši jaunieši, viņi no Liepājas atbraukuši... konkursu uztaisīt. Jaunieši ir radoši cilvēki, viņi izdomās daudz labākus variantus, kurus ieviest. Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka principā, es domāju, mums vajadzētu beigt slimot ar mazvērtības kompleksiem, ja mēs arī gribam reformu. Un, piemēram, mums savulaik bija salīdzinoši labs pārvaldības modelis, tas bija diemžēl padomju laikos, - rajoni un pēc tam apakšā zem rajoniem otrs līmenis.

Tagad mēs domājam jaunu divriteni, domājam, kā ko nosaukt, kā ko pārsaukt. Mums nekas jauns nav jāizdomā, mums jāpaņem tas, kas ir labi darbojies, un jāievieš vienkārši dzīvē, mazliet jāpielāgo šodienas situācijai, protams, ne situācijai, kas saistīta ar Dombravas māju Saulkrastos, bet vispār jāpielāgo situācijai. Tas būtu valstisks risinājums.

Līdzīgi kā ar Valku, piemēram, ja, visi... neviens vairs negrib pie Valkas, nu, es nevaru saprast, kāpēc neviens Latvijā negrib Valku pie sevis vai kaut kā tamlīdzīgi, bet arī tad risinājums ļoti vienkāršs: sanākam kopā, izdomājam varbūt, ka Valka ir jāliek pie Smiltenes vai pie Valmieras (Starpsauciens: “Pie Liepājas!”), un problēma ir atrisināta. Ļoti vienkārši tas ir, bet jums ir jādiskutē, jums, pozīcijai, par to ir jākāpj tribīnē un jādiskutē, bet jūs jau nediskutējat ne ar sabiedrību, ne parlamentā, jūs jau neskaidrojat sabiedrībai šīs mazās nianses, kuras patiesībā... nu, kā mēs zinām, dzīve sastāv no sīkumiem, no mazām lietām. Bet katra maza lieta veido lielu lietu, tāpēc nav lielas pilsētas vai mazas pilsētas. Visas pilsētas Latvijā ir lielas. Un Latvija ir liela valsts, un mūsu griba ir liela.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu par monarhiskiem vai kādiem citiem ceļiem, jo tā ir gaumes lieta, jo ceļš - vienalga, kā viņš saucas -, lai tikai viņš būtu izbraucams.

Bet, runājot tieši par konkrēto priekšlikumu kā likuma normu. Lielpilsēta ir raksturojums. Sauciet - lielā pilsēta vai lielpilsēta. Tas ir raksturojums, kas mērojams konkrētās vienībās. Piemēram, Eiropā... Rīga kā galvaspilsēta pēc teritorijas ir otrā lielākā pilsēta Eiropā. Ja mēs runājam par iedzīvotāju skaitu, dabīgi, tā nav. Tāpēc tas, kas ir piedāvāts, varbūt tas nav tas labākais - “republikas nozīmes pilsēta” vai “valsts nozīmes pilsēta” -, bet mēs runājam par konkrētu priekšlikumu - saukt valsts nozīmes vai republikas nozīmes pilsētas par lielpilsētām. Es uzskatu, ka šis priekšlikums nav atbalstāms.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, nu šis priekšlikums gan... Latvijas Zinātņu akadēmija ir skaidri paudusi savu pozīciju, ka šāda pieeja ir atbalstāma un ka vajadzētu mainīt šo te nosaukumu uz... no “republikas pilsētas” uz “lielo pilsētu”. Prezidents piedāvājis “valsts pilsētu”, “lielpilsētu”.

Nu, mans jautājums, uz ko es gribētu vērst uzmanību. Ziņotājs varēja... varbūt vēl papildinās, bet ir jāsaprot: ja mēs mainām šo terminoloģiju, tad mainīsies... tik un tā būs jāmaina, nu, zināms daudzums kaut kādu citu likumu, kur ir lietots termins “republikas pilsēta”.

Bet es gribētu aicināt aizdomāties par citu lietu. A kāpēc mums vispār vajadzīga tāda terminoloģija kā “republikas pilsēta” vai “lielā pilsēta”, sauksim, vienalga... lietosim likumā esošo “republikas pilsētu”. Kāpēc vispār tāds dalījums atsevišķi mums ir vajadzīgs? Kāda starpība Valmierai no Cēsīm šobrīd likumā? Kāda ir starpība, kolēģi? Kāpēc vispār... ar ko atšķiras republikas pilsēta no jebkura novada, no, nezinu, Limbažiem? Ar ko tas viss atšķiras?

Zināma starpība ir. Un tā lielākā starpība ir nevis pašā nosaukumā, bet tas lielākais izaicinājums ir tieši valsts pārvaldei, kādā veidā valsts pārvalde organizē savus pakalpojumus šajās konkrētajās teritorijās. Tur ir tas galvenais izaicinājums. (Dep. R. Kols: “Tev biedrībai nosaukums būs jāmaina!”) Un, manuprāt, ar šo priekšlikumu mēs jau pēc būtības... nekas jau baigi nemainīsies, būs nedaudz sarūgtinājums uzņēmējiem, nu, attiecīgajās teritorijās, bet arī minimāls. Šajā gadījumā minimāls, ne tik liels, kā tas bija ar apriņķiem.

Bet attiecībā uz to, kāda vispār ir lielo pilsētu jēga un loma, nu, te es aicinātu apdomāt arī no tā viedokļa, priekš kam vispār ir likumā lietots šāds termins. Es domāju, pavisam drīz mēs sāksim par to arī debatēt. Un, kolēģi, aicinu izteikt arī citiem domas, lai šis nepārvēršas par tādu opozīcijas monologu šodien. Mēs tomēr runājam par to, kādā veidā tiks pārvaldīta valsts, un šobrīd tikai gribu pateikt paldies Nacionālās apvienības kolēģiem, kas tomēr iesaistās šajās diskusijās, jo šie lēmumi tālāk būs... es domāju, uz nākamajiem gadu desmitiem atstās ietekmi uz Latvijas valsts attīstību. Tā ka, kādā virzienā tas notiks, ir atkarīgs tiešā mērā arī no jums. Un padomājiet, kāda vispār ir jēga lielajai pilsētai.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Jā, kolēģi, es atbalstu Kiršteina kunga priekšlikumu, un es vēlētos arī tomēr, lai mēs visi saprastu. Apskatījos, kāds tad mums tas iedalījums. Latvijā ir 76 pilsētas. Tas, kas mums pašlaik ir, - tiešām 9 republikas pilsētas un 67 novadi. Bet kāpēc vajadzētu... kas vispār ir republikas pilsēta? Visas tās ir Latvijas pilsētas. Un, ja mēs skatāmies iedalījumu tālāk, tad tālāk ir uzskaitītas Latvijas pilsētas. Tās ir Latvijas valstī esošās pilsētas. Protams, ka... redz, kur ir rakstīts “republika”. “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Latvijas valsts suverēnā vara pieder [..] tautai.” Tie tātad ir jēdzieni, kas nostiprināti Satversmē, - gan “republika”, gan “valsts”. Un šinī gadījumā pilsētas, viņas visas ir Latvijas pilsētas, ir lielākas un mazākas, bet es gribu teikt, ka arī mazas pilsētas ir ar ļoti vēsturisku... tā teikt, garu vēsturi un dibinātas ļoti sen. Un man liekas, ka tāpēc atstāt tādu “republikas pilsētu” vispār nav jēgas. Tiešām, mēs varam pateikt, kas ir lielā pilsēta, mēs varam nodefinēt, no kāda iedzīvotāju skaita sākas Latvijas izpratnē liela pilsēta, vai tā ir teritorija, vai tas ir iedzīvotāju skaits... Bet, piemēram, man likās ļoti interesanti, ja mēs paskatāmies, starp pilsētām ir arī tāda, piemēram, Piltene, kura pilsētas statusu ieguvusi 1557. gadā. Nu, vai mēs apšaubām, ka tā ir pilsēta? Tur dzīvo 905 cilvēki. Jā, viņai ir pilsētas statuss, un tas ir vēsturisks fakts, ka tik sen šī apdzīvotā vieta ir ieguvusi pilsētas statusu. Man liekas, ka tas ir jāsaglabā. Jā, viņa ir viena no daudzām Latvijas pilsētām, un tāpēc atstāt tādu jēdzienu kā “republikas pilsētas”... tad jau tiešām var būt arī “republikānisks”, un es šinī gadījumā atbalstu Kiršteina kunga priekšlikumu un aicinu arī citus atbalstīt un balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, stilam ir nozīme! Ja, piemēram, notiek reforma, tad dažkārt tiešām tikpat svarīgi kā, ko reformē, ir - kā to dara. Ja, piemēram, uz tautas sapulci mēs kā reformas priekšstāvi un aizstāvi aizsūtām deputātu Mārtiņu Bondaru, kurš ar milzīgu aroganci, pārākuma sajūtu mēģina, jāsaka, pazemot tos iedzīvotājus, kas ir sanākuši, tad loģiski, ka tiem iedzīvotājiem brīžiem rodas tāda... sajūta, ka... kas arī vakardien atspoguļojās viņu teiktajā... ka 90. gadu sākumā viņi taisīja barikādes, lai aizstāvētu Augstāko padomi, bet tagad viņiem ir sajūta, ka jātaisa barikādes, lai aizstāvētu sevi no Saeimas. Šinī gadījumā, kad mēs diskutējam - “republikas pilsēta” vai “lielā pilsēta”, “lielpilsēta” vai “valsts pilsēta”, tad arī zināmā mērā bez vēsturiskā apsvēruma, bez mēģinājuma tikt vaļā no sovetisma, nu... mēs domājam arī par stilu, kā tas izklausās. Un ir vērts ieklausīties prezidenta vērtējumā un arī Latvijas Zinātņu akadēmijas vērtējumā, ka šis nosaukums būtu jānomaina. Bet mani daudz vairāk par nosaukumu satrauc tas, ka jūs reformas kontekstā faktiski atsakāties no divām lielajām pilsētām. Jūs bez kritērijiem Ventspilij un Jelgavai pievienosiet novadus, savukārt Rēzeknei, Liepājai, Jūrmalai, Rīgai, Daugavpilij to nedarīsiet. Bez argumentiem, kāpēc tā. Un faktiski divām lielajām pilsētām jūs liegsiet iespēju piedalīties Eiropas pilsētvides sakārtošanas programmās. (Dep. A. Geidāns: “Ir atšķirība!”) Jūs liegsiet iespēju piesaistīt finansējumu Latvijas reģioniem, lai tur radītu darba vietas, lai tur radītu labklājību un lai cilvēki no turienes nebrauktu prom.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītā sēdes vadītājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Viktors Valainis uzdeva jautājumu - ar ko atšķiras Valmiera no Cēsīm? It kā runājam par lielām pilsētām. Es varu pateikt jums, kolēģi, ka viena maksāja Viktora Valaiņa algai - Valmiera - un Cēsis nemaksāja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamie kolēģi! Nedaudz pastāstīšu nozīmi, kāpēc ir lielās pilsētas.

Tad, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, 2004. gadā, viņa izšķīrās, ka struktūrfondu līdzekļus apgūs nozaru griezumā. Tā tas arī notika un faktiski līdz šim notiek. Tad Lielo pilsētu asociācija, kas sastāvēja tieši no šīm deviņām pilsētām, protams, sāka lobēt savas intereses un, piemēram, šajā programmēšanas periodā panāca, ka šīm lielajām pilsētām ir konkrēts finansējums... bija paredzēts un joprojām ir. Ar šo finansējumu no Eiropas struktūrfondiem un no valsts tad arī attīstījās šīs lielās pilsētas. Un visa tā, ko jūs redzat Valmierā vai Daugavpilī, vai Rēzeknē, vai Liepājā, pamatā ir šis finansējums. Tāpat vēl bija 21 attīstības centrs. Arī tie dabūja konkrētu finansējumu. Un vēl bija Latgales programma, tur bija 52 miljoni, arī Latgale atsevišķi dabūja.

Pa lielam tas ir... sistēma, kur ir izlobēts finansējums priekš attīstības. Bet, ja pēc būtības skatās, tad šis izlobētais finansējums tiek ieguldīts kaut kādās konkrētās vietās, punktos, bet nav līdzsvara visā Latvijā reģionālā līmenī. Tur ir tas suns aprakts.

Tagad, sagatavojot NAP, vairs nav šo lielo pilsētu... speciāli programmas, nav arī 21 no... un nav arī Latgales programmas. Tur ir zināmas... pozīcijas mēģināts atstāt. Mūsu priekšlikumu par reģionālo attīstību it kā ievēro, teorētiski tur ir sarakstīti mērķi, bet praktiski, ka šie projekti būtu atspoguļoti, tur tā nav. Tāpēc tieši atkal... vēlreiz uzsveru, ka šo administratīvo reģionu veidošana ir... kardināli mainītu visu šo sistēmu, arī lobiju sistēmu, arī tā saucamo procentu sistēmu. Vai nu mēs paliekam pie vecā, vai ejam caur reģioniem pie jauna - tas ir jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Kolēģi! Jāsaka, ja runājam par terminu “republikas pilsētas”, tad tādā sarunvalodā ikdienā teju šis termins netiek lietots vispār, teiksim, atšķirībā no vārda “novadi”. Ja raugāmies... specifiski uz to terminu, tad viņš vairāk ir juridiska rakstura, jo iezīmē dažāda veida kompetences, kas republikas pilsētām ir jāveic, - vai tur sabiedriskā transporta organizēšana, laiks, kādā... cik ātri jāierodas ātrajai medicīniskajai palīdzībai, un citi aspekti. Šis priekšlikums savā ziņā ir līdzīgs... tam, ko mēs jau balsojām kontekstā ar vārda “novadi” maiņu uz “apriņķiem”. Protams, šī ietekme nav tik liela, ja mēs mainītu vārdu “novads” uz “apriņķi”, bet arī šajā gadījumā būtu nepieciešamas izmaiņas aptuveni 200 normatīvajos aktos, likumos un Ministru kabineta noteikumos. Un, protams, tam būtu arī kaut kādas finansiālas sekas, tā ka komisijā arī par šo diskutējām. Iespējams, varētu rast kaut kādu labāku terminu, jo arī par vārdu “liels” šeit bija strīdi. No ekspertu viedokļa varbūt trešajā lasījumā varētu mēs rast kaut kādu... kaut kādu veiksmīgāku risinājumu.

Bet šajā gadījumā es aicinātu priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (NA).

Godājamie deputāti! Izskatās tiešām, ka mēs gribam šo reformu nogremdēt jebkurā gadījumā, ja. Ja mēs no 109 pašvaldībām aiziesim uz kaut kādām 40 beigās, mums būs tūkstoš normatīvajos dokumentos jāmaina, jebkurā gadījumā mums būs jāmaina programmatūras, mums būs VID jāmaina programmas, ja. Nu, ko jūs te runājat muļķības, Pleša kungs?!

Tagad ar lielajām, mazajām. Mēs runājam par lielajām pilsētām šī likuma izpratnē, Gobzema kungs. Mēs nerunājam par lielu vai mazu krūzi vai, piemēram, par to, ka Zilupe ir lielāka par Pasieni. Mēs runājam konkrēti par lielajām pilsētām šī likuma izpratnē, bet nav kritēriju. Komisija nav izstrādājusi, un rodas haoss. Un mēs runātu par Jelgavu, ja mums šie kritēriji būtu. Vai liela pilsēta sākas no 50 tūkstošiem vai no 40? Vai Latgalē varbūt no 25, ja tur ir Rēzekne? Vai Kurzemē varbūt no 50, lai tur būtu, teiksim, Liepāja, varbūt no 40, lai būtu Ventspils? Es nezinu. Tas ir jāizstrādā uz trešo lasījumu. Bet, ja nav kritēriju, tad mēs nonāksim...

Sēdes vadītāja. Laiks! Kiršteina kungs, laiks!

A. Kiršteins. ... tūliņ pie Jelgavas, vēl pie citām problēmām un vispār izjuks visa tā reforma.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, laiks!

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, es arī atbalstu Kiršteina kunga priekšlikumu, un dažreiz ir tā, ka mēs tā kā mēģinām kaut ko nosaukt, bet varbūt paprasīt tiem, kurus mēs mēģinām nosaukt, kā viņi gribētu saukties?

Manuprāt, pilsētas ir atbildējušas. Mums nav republikas pilsētu asociāciju, mums ir Lielo pilsētu asociācija, kurā iekļaujas republikas pilsētas, kas ir... Tā ka es aicinu atbalstīt. Tas ir viens primārais iemesls, bet otrs ir tāds arī nedaudz, kā lai saka, detalizētāks izpratnē. Tajā brīdī, kad mēs sakām “republikas”, mēs sākam domāt... nu, kāds asociējas ar padomju republiku, vai ne, kāds ar Latvijas, kāds ar vēl kādu. Bet tad, kad mēs nosauksim “lielās”, tad būs ļoti interesanta tālāko punktu diskusija. Un kādā veidā Rēzekne būs liela un Jelgava būs maza. Tā ka... bet principiāli pirmais arguments, ka pilsētas pašas sevi ir nosaukušas, un, es domāju, viņas zināja, ko dara.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamie deputāti, sākot no beigām. Es gandrīz arī pievienojos tam, uz ko Gobzema kungs aicināja, - līdz trešajam lasījumam vēl padomāt, kā atrisināt šo jautājumu. Es mazliet gribu ieskatu vēsturē pateikt, ka no padomju laika pārnākušais nosaukums “republikas” (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru. Dep. A. Geidāns: “Nelauziet valsts mantu!”)... “republikas pilsētas” ir kaitinājis visus ļoti ilgus laikus un šī apspriede nav ne pirmā, ne pēdējā, un viņa parasti atdūrās pret... un joprojām atduras tikai pret šo te nosaukumu.

Ja mēs stādāmies priekšā, ka Latvijā ir kaut kādi pašvaldību līmenī tomēr lielākie flagmaņi, ar ko Latvija ne tikai iekšējā konkurencē cīnās, bet iet arī starptautiski... iepriekšējā reizē, kad jau parādījās “lielās pilsētas”, nu, pārtulkojiet to angliski un tad brauciet kaut vai uz Beļģiju paskatīties, kā tu starptautiskajā arēnā varēsi paskaidrot par Rēzekni, piemēram, un citām pilsētām. Un tad no tā atsacījās. Arī prezidents, protams, vērš uz to uzmanību, bet joprojām, nu, te, godīgi sakot, gadus 10 neviens nav aizstājumu atradis, tāpēc, man šķiet, ir jāmēģina pielikt šobrīd pauzi un patiešām padomāt, kā to risināt, jo sākotnēji bija... Bondara kungs tur par to asociāciju... nu, joks jau bija domāts, bet sākumā jau bija tikai septiņas pilsētas, pēc tam vēl divas pēc skaita... Šobrīd ir jautājums arī, cik tad ir šo pirmo pilsētu, kam to nacionālo statusu piešķirt.

Mēs izdomājām savulaik nosaukumu - nacionālās nozīmes centri, bet tas likumdošanai nepakļaujas, tāpēc var atbalstīt, var neatbalstīt šo priekšlikumu, bet droši vien šis nav punkts. Varbūt tiešām jāpievienojas Valaiņa kungam, varbūt ir laiks kaut kā savādāk to visu sagradēt, bet, ja jūs piekrītat... un es saprotu, ka tās ir diskusijas šobrīd, tad nepateikt šobrīd nekādu “stop”, bet... konkurss ir atklāts, bet “lielās pilsētas”, tas, kā jau teicu, mazliet, mazliet... nu tā, mazliet grūti ir sagremojams. Vietējā līmenī - jā, bet starptautiskajā pagrūti.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Kamēr jūs te diskutējat par to, vai mums pilsētas ir republikas vai lielās vai cik lielas, vai kas, es jums gribētu nolasīt dažus ciparus, nu vismaz tiem, kas spēj tos ciparus uztvert.

Es pirms kāda laika vadīju domnīcu “Certus”, viens no mūsu pētījumiem bija tāds - reģionālā demogrāfiskā prognoze.

Proti, tika izstrādāts tāds modelis, kurš ļāva izteikt patiesībā diezgan precīzu prognozi par to, kas notiks ar iedzīvotāju skaitu, tai skaitā republikas vai lielajās pilsētās, līdz 2030. gadam, tajās pilsētās, par kurām tagad notiek strīds.

Es jums pateikšu, kāda tā prognoze bija, ja... Mums tagad ir pieejami dati par... tas ir, no 2016. gada uz 2030. Un tad es jums pateikšu, kā apmēram šodien, uz 2019. gadu, šī prognoze ir piepildījusies, tātad procentos, ja. Un, piemēram, Jūrmalā 2016. gadā bija 51 tūkstotis iedzīvotāju, prognoze tāda, ka 2030. gadā būs 50, 2019. gadā bija jau 49 tūkstoši. Tātad prognoze jau piepildījusies apmēram par 200 procentiem, ja. (Dep. A. Zakatistovs: “Slikta prognoze!”; dep. A. Geidāns: “Piedāvā kaut ko!”) Tātad Ventspils - no 40 tūkstošiem līdz 32 tūkstošiem. Uz doto brīdi tā prognoze piepildījusies jau par 75 procentiem. Liepāja - no 79 tūkstošiem līdz 59 tūkstošiem, uz šodienu tā prognoze piepildījusies par 50 procentiem. Jelgava - no 61 tūkstoša līdz 57 tūkstošiem. Prognoze piepildījusies par 43 procentiem. Rēzekne - iedzīvotāju samazināšanās skaita prognoze piepildījusies par 55 procentiem. Daugavpils - prognoze piepildījusies jau par 42 procentiem. Jēkabpils - par 50 procentiem. Valmiera - par 40 procentiem.

Tātad, kolēģi, kamēr jūs te nodarbojaties ar diskusiju, kā labāk sagriezt Latviju un vai tās pilsētas ir republikas vai lielas, vai kā, iedzīvotāju skaits samazinās pat daudz straujāk (tikai četru gadu laikā), nekā tas bija paredzēts līdz 2030. gadam. Tā jūsu reģionu sagriešana - tas nekādā veidā nepalīdzēs. Tāpēc varbūt tomēr vērts beigt nodarboties ar tās kartes griešanu un sākt ķerties pie tā, kas reāli apturēs cilvēku aizbraukšanu no reģioniem. Kā jūs domājat?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ziniet, kā ar to reformu un reformas skaidrošanu ir? Tas tā, kā vienā vecā latviešu sakāmvārdā, ka koalīcija, viņi iet kā Rīgas jumprava ar degunu padebešos. Viņa neskaidro sabiedrībai, nenāk un neskaidro.

Un, starp citu, to nedara arī divi kandidāti, kas grib pašvaldību vadīt. Nu, administratīvi teritoriālā reforma tā kā attiecas uz pašvaldību, bet Jurašs un Staķis - viņi vispār neko par reformu nevar pateikt, nevienu vārdu. Kādi viņi būs mēri, ja viņi nespēj neko pateikt par reformu, kas skar visas pašvaldības, tajā skaitā Rīgu? (Starpsauciens.) Tas ir pierādījums, ka šie cilvēki ir tikai uz reklāmas stabiem, ka viņiem nav viedokļa par to, kā dzīvot pašvaldībās, kā cilvēkiem dzīvot, ko vajag uzlabot, kādi priekšlikumi... Un tie būs mēri. Jūs ticat, sabiedrība, ka tā būs? Jurašs vispār ir ieurbies telefonā (Dep. A. Muižniece: “Par priekšlikumu!”), viņu neinteresē, kas šeit notiek.

Paldies. (Starpsauciens: “Viktor!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Divas piezīmes. Var saukt, kā grib, bet te atkal būšana ir tā, ka nav kritēriju, kas nosaka, kas ir lielā pilsēta, vidējā vai mazā pilsēta. Punkts viens.

Punkts divi. Ja mēs runājam par šīm te lietām, es gribētu Pleša kungam tomēr pateikt, ka tas nav saistīts... pilsētu nosaukums šinī kontekstā nav saistīts ne ar sabiedrisko transportu, ne ar ko citu, tas ir saistīts ar pašvaldības, konkrētās pašvaldības, vietu valsts pārvaldes struktūrā un sistēmā. Punkts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram otro reizi.

M. Bondars (AP!).

Kučinska kungs! Opozīcija vēlas, lai mēs debatētu, mēs debatēsim. Mēs arī esam gatavi debatēt, bet manā pirmajā daļā... es neko nejokojos. (Dep. E. Papules starpsauciens.)

Valaiņa kungs! Valaiņa kungs! Valaiņa kungs saņēma atalgojumu no Valmieras, bet nesaņēma atalgojumu no Cēsīm. Tas nebija joks. Tur nekas nebija no joka. (Starpsauciens: “Gudra arī tur nekā nebija!”)

Un es tikai gribu pateikt. Te daži, kas bļauj, mēģina man bļaut un teikt, ka ir atšķirība starp piecām un trijām minūtēm, es gribu teikt, ka... Tie, kas māk, tie var pateikt arī īsākā laikā. (Dep. I. Rībena: “Tad pasaki!”) Tie, kas nemāk, tie muld līdz nemaņai. To es piedzīvoju vakar Strenčos, un to es piedzīvoju šodien šeit, Saeimā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Kolēģi! Tiem no jums, kuri nav sekojuši speciālās administratīvi teritoriālās reformas komisijas darba gaitai, vēlētos norādīt, ka komisijas darba laikā tika secināts, ka vairs nav nekādu kritēriju, pēc kuriem tiek noteiktas jaunās pašvaldības. Tieši tāpat nav vairs nekādu kritēriju, pēc kuriem mēs varētu noteikt vienalga ko, vai Latvijas Republikas pilsētas statusu vai lielās pilsētas, vai lielpilsētas, vai valsts pilsētas statusu. Šo kritēriju vienkārši nav.

Tikpat labi mēs tīri politiski šeit ar balsojumu varam noteikt kritēriju un nosaukt par republikas pilsētu, lielpilsētu, lielo pilsētu, valsts pilsētu, piemēram, tās apdzīvotās vietas, kuras tiešām prot pelnīt tam budžetam, kuru pēc tam sadala visām pašvaldībām. Man rokās ir Finanšu ministrijas Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķins 2020. gadam. Jūs varētu paskatīties un iepazīties ar šo dokumentu, un saprast, ka starp pašreizējām republikas pilsētām, lielpilsētām, īstenībā ir tikai divas pelnošas pilsētas - Rīga un Jūrmala. Toties starp apdzīvotām vietām tādu pretendentu ir daudz: gan Carnikava, gan Ādaži, Saulkrasti, Babīte, Mārupe, Ikšķile, Garkalne, Stopiņi un Ulbroka. Varbūt padomāsim par to un izdomāsim šīm apdzīvotām vietām nosaukumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Diskusija bija par visu iespējamo, un tomēr mēģināsim par to priekšlikumu, kas tad ir lielā pilsēta. Lielai pilsētai ir taču arī kaut kādi kritēriji, kāpēc mēs viņu saucam par lielo pilsētu. Šis likumprojekts tālākajā izskatīšanas gaitā parādīs to, ka, piemēram, Iecava tūlīt kļūs par pilsētu. Un Jelgava arī kļūs par pilsētu. Viņas abas būs savstarpēji vienādas pilsētas, likuma izpratnē ne ar ko neatšķirsies. Tāpēc ir svarīgi saprast, kādi kritēriji tām pilsētām ir. Jo tā problēma jau būs galvenokārt pašā valsts pārvaldes pusē.

Jūs runājat par modernu valsts pārvaldi, bet kā tad jūs dalīsiet tos pakalpojumus? Kā tad jūs organizēsiet vispār valsts pārvaldi? Ko tad jūs gaidīsiet no vienas pilsētas un otras pilsētas? Un būs liela pilsēta ar 28 tūkstošiem iedzīvotāju un pilsēta ar 60 tūkstošiem iedzīvotāju. Kāda ir šī korelācija starp šīm divām lietām, kolēģi? Tas ir jāsaprot.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šī būtu tā retā reize, kad es Aldim Gobzemam piekrītu. Man liekas, tiešām būtu labi, ka Rīgas mēra kandidāti uzkāptu uz tribīnes un pateiktu, kā viņi jūtas. Viņi grib būt lielie vai republikāņi?

Bet, ja nopietni, es aicinu tagad un uz priekšu... man liekas, šīs debates šodien liecina, ka ne lieli, ne republikas, bet tādā viensētas domāšanā vien esam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

A. T. Plešs. 11. priekšlikums - deputāta Kiršteina kunga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsaucieni: “Balsot!”; “Balsojam “par”!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzurezultātu! Par - 37, pret - 30 (Aplausi.), atturas - nav. Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 30, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. T. Plešs. Tātad 12. priekšlikums ir deputāta Valaiņa kunga priekšlikums, kas paredz republikas pilsētu uzskaitījumu papildināt ar Jēkabpili (Starpsaucieni: “Lielo! Lielo pilsētu!”; “Republikas vairs nav!”), Jelgavu, Valmieru... un Ventspili. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsaucieni. Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vienu mirklīti! Kolēģi! Vienu mirklīti! Vienu mirklīti, kolēģi!

Prezidijs ir saņēmis deputātu Dzintara, Strīķes, Pavļuta, Zakatistova un Latkovska iesniegumu: “Lūdzam turpināt 5. marta sēdi līdz likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” izskatīšanas pabeigšanai otrajā lasījumā. Šodien izsludiniet pusstundu garus pārtraukumus ik pēc pusotrai stundai.” (Starpsauciens: “Ļoti labi!”)

Turpinām sēdi.

Un sākam debates.

Vārds deputātam Gundaram Daudzem.

G. Daudze (ZZS).

Es lūdzu apvienot abus...

Sēdes vadītāja. Jā. Vai deputātiem ir iebildumi pret laiku apvienošanu? (Starpsauciens: “Nav!”) Nav. Lūdzu!

G. Daudze. Godātie kolēģi! Angļu teologs Džordžs Herberts 17. gadsimtā rakstījis, ka “elle ir pilna ar labiem nodomiem un vēlmēm”. Mūsdienās vairums ir dzirdējis no šīs frāzes atvasināto teicienu, ka “ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem”. Es domāju, ka neviens no mums nevarēja pat iedomāties, ka pēc tam, kad pagājušā gada 21. martā Saeima tik lielā vienbalsībā un labā ticībā pieņēma paziņojumu par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu, kas paredzēja demokrātiskā formā (es tagad citēju) “līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām”. (Citāta beigas.) Tātad neviens nevarēja iedomāties, ka labie nodomi nepiepildīsies un visas pozitīvās ilūzijas tiks sagrautas.

Šodien piedāvātais jaunais valsts administratīvi teritoriālais iedalījums paredz nevis uz pētījumiem balstītas, ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar ilgtspējīgām vietējām pašvaldībām, bet neveiklus apvienoto teritoriju zīmējumus, ko Eiropas Padomes pašvaldību eksperti jau paspējuši nievājoši nosaukt par “rezultātu spēlei ar LEGO klucīšiem”, tādējādi apšaubot Latviju kā demokrātisku valsti.

Reformas rezultāts ir Latvijas reģionos apvainoti cilvēki - apvainoti, nevis apvienoti! - apvainoti cilvēki, kuru apdzīvotās teritorijas tiek dalītas starp valdošās koalīcijas muižniekiem kā dzimtbūšanas laikos, neveicinot personu uzticēšanos valstij un tiesībām. Joprojām nav izpētītas pašvaldībām likumos noteiktās autonomās funkcijas, un neviens nevar pamatoti pierādīt jaunveidojamo pašvaldību sniegto pakalpojumu uzlabojumus un vienlaikus to izmaksu ekonomiju.

Notikušās, precīzāk sakot, nenotikušās konsultācijas ar pašvaldībām var apzīmēt kā konsultāciju fikciju. Šādu apgalvojumu par pētījumu trūkumu, kā arī ilustratīvu konsultāciju ar pašvaldībām norisi uzskatāmi pierāda Ventspils pilsētas kā republikas pilsētas statusa likvidēšanas piemērs un ierosinājums veidot jaunu Ventspils novadu. Jauna Ventspils novada izveides pamatošanai nav veikti nekādi apvienojamo pašvaldību funkciju pētījumi un šāda lēmuma sociālās ietekmes izvērtējums, nemaz nerunājot par abu pašvaldību pakalpojumu izmaksu analīzi un vērtētām jaunizveidojamās pašvaldības ekonomisko perspektīvu prognozēm. Ir tikai pavirši un neprofesionāli veidots jauna novada izveides priekšlikums, pret ko ir iebildušas gan abas reorganizējamās pašvaldības, gan pašvaldību sabiedriskās organizācijas, gan uzņēmēju profesionālās organizācijas, gan autoritatīvi augstskolu pētnieki un nozares eksperti. Šiem trūkumiem administratīvi teritoriālās reformas komisijas akli balsojošais vairākums komisijas sēdēs nepievērsa nekādu uzmanību, tādējādi ignorējot tiesiskas valsts un racionāla likumdevēja principus. Saeimas paziņojumā tika nolemts par jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu konsultēties ar pašvaldībām. Pēc valdības konsultācijām ar Ventspils pilsētas pašvaldību palika neatbildēti vairāk kā simts rakstveidā uzdotie jautājumi, atbildes pēc būtības saņemtas tikai uz diviem no tiem. Tas apliecina totālu vienaldzību pret Ventspils pilsētas un Ventspils novada iedzīvotāju vajadzībām un interesēm.

Es turpināšu pie nākamā priekšlikuma, bet aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, tātad 12., jo pret to iebilst Valmiera un Jēkabpils, bet atbalstīt 13., 14., 15. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aldim Gobzemam par procedūras jautājumu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Mēs tikko nobalsojām par to, ka likumprojektā lietojam terminu “lielās pilsētas”. Likumprojektā ir 74 priekšlikumi un 74 grozījumi (Dep. R. Kols: “Likums stājas spēkā, kad prezidents to izsludina!”), kuros ir runa par republikas pilsētām.

Es uzskatu, ka ir jātaisa pārtraukums un komisijai jānomaina šis jautājums, pretējā gadījumā mēs šodien balsojam par redakcijām, kuras vairs nav aktuālas. (Dep. R. Kols: “Nav taisnība!”)

Sēdes vadītāja. Nav... Tas nebija par procedūru... Šis ir labojams trešajā lasījumā.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Cienījamie kolēģi! Šodien mūs klausās ne tikai mēs paši, bet arī, piemēram, jaunieši, kas atrodas pašlaik viesu vietās. Man liekas, ka šajās debatēs mēs īstenībā ļoti maz diskutējam par to, ko visvairāk skars šī reforma, un tā ir Latvijas nākotne un attīstība. Un mēs pazaudējam šo lielo ainu aiz detaļām, un tūlīt mēs ļoti ilgi, kā varu paredzēt, diskutēsim par to, vai Ventspilij jābūt vai nav jābūt republikas pilsētai. (Starpsauciens: “Lielajai!”) Tas, protams, vai lielai (Starpsaucieni: “Lielajai!”)... Es atvainojos! Lielajai pilsētai. Tanī pašā laikā gandrīz neviens no debatētājiem ne ar pušplēstu vārdu nav pieminējis to, ka ar konkrētiem, nedaudziem, pārdomātiem attīstības centriem Latvija kā valsts attīstīsies straujāk, ka ieguldījumi būs efektīvāki, ka skolu tīklu beidzot mēs varēsim optimizēt tā, lai varētu nodrošināt labu izglītību katrā skolā Latvijā, nevis tikai dažās, kur ir daudz bērnu. Un to visu mēs varam panākt tikai ar administratīvi teritoriālo reformu. (Dep. R. Kols: “Mēs varam par priekšlikumu runāt?”)

Es aicinātu varbūt koncentrēties uz būtiskām lietām (Dep. S. Dolgopolovs: “Vai mēs varam precizēt, kas ir būtisks?”) un nedaudz mazāk laika tērēt Ventspils kā lielas pilsētas statusa apspriešanai. Arī tas attiecas uz ZZS deputātiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Golubevas kundze, es jums nelielu atbildi gribētu dot. Jūs runājāt par to, ka šī reforma skars jauniešus. Es jums pilnībā piekrītu, Golubevas kundze, viņa skars jauniešus. Kur ir jūsu partijas biedrs Pūce, lai skaidrotu reformu jauniešiem? Kur viņš ir? Kur viņš atrodas? (Dep. J. Stepaņenko: “Jā! Jā! Tieši tā!”) Kur ir jūsu mēra kandidāts, pašvaldības mēra kandidāts, lai skaidrotu reformu jauniešiem? Kur viņš ir? Viņš kaut reizi ir uzkāpis tribīnē?

Es domāju, ka to divkosību vienreiz vajag nolikt malā, un tas divkosības etalons ir Kaimiņš, kuru jūs pirms vēlēšanām visi nicinājāt. Tagad jūs viņa priekšā uz ceļiem krītat, lai šī koalīcija būtu. Tā visa ir divkosība, ko jūs no tribīnes runājat. Ja jūs rūpētos par jauniešiem, ja jūs rūpētos par jauniešiem, tad jūs Dombravam neuztaisītu Dombravas, atvainojos, Saulkrastu novadu! Tad jūs uztaisītu tā, kā tam ir jābūt! Ja jūs rūpētos par jauniešiem, tad Ulbroka nebūtu pie Baltezera (Aplausi.) un Sēja nebūtu pie jūras. Ja jūs rūpētos par jauniešiem, tad jūs konstatētu, ka Jelgavā dzīvo divreiz vairāk cilvēku nekā tajās pilsētās, kuras jūs saucat par lielām pilsētām. Ja jūs rūpētos par jauniešiem, jūs nevis taisītu karteli, kā jūsu partijai būtu labāk pēc vēlēšanām, bet taisītu valstisku reformu. Tāpēc nevajag šo divkosību šeit no šīs tribīnes!

Uzaiciniet savu ministru! Uzaiciniet, lai Artūrs Toms Plešs uzkāpj tribīnē un aizstāv katru priekšlikumu! Mēs jau neko citu neprasām. Mēs prasām, lai jūs izskaidrotu (Dep. R. Kols: “Tas ir Valaiņa priekšlikums!”)... lai jūs izskaidrotu šo priekšlikumu. (Starpsauciens.)

Un vēl viens jautājums. Vēl viens jautājums, kas ir jāuzsver. Un tas atbilst latviešu tautas sakāmvārdam... Tas ir gan par “Attīstībai/Par!”, kas nekāpj tribīnē... ne Plešs, kas atbildīgs, ne potenciālais pašvaldības mēra amata kandidāts Jurašs, kas vispār jau ir aizbēdzis prom, ne arī ministrs Pūce... Tas atbilst tam sakāmvārdam, un tas sakāmvārds ir (Starpsauciens.) tāds: tu esi tā nosmērējies, ka pat acu nevar redzēt. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Ka pat acu nevar redzēt! (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”)

Un, Artūr Tom Pleš, nevis bļauj no vietas, bet uzkāp tribīnē pie katra priekšlikuma un no tribīnes norunā un aizstāvi to! No vietas bļaut nav māksla. Māksla ir no tribīnes norunāt un Latvijas tautu aizstāvēt.

Paldies. (Smiekli. Aplausi. Dep. A. Kaimiņš: “Es vēlos par procedūru! Par procedūru!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artusam Kaimiņam. Par procedūru.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tiem, kas nezina, paskaidrošu, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs atrodas Beļģijā, aizstāv mūsu valsts intereses tur. (Starpsauciens: “Ooo!”) Ir tie, kas tēlo, ka to nezina.

Nākamais. Cienītā sēdes vadītāja, lūdzu, ievērojiet Kārtības rulli. (Starpsaucieni.) Un runājam par priekšlikumiem. Jums nevar norādīt, par ko ir jārunā vai kam ir jānāk runāt. Jūs vadāt sēdi. Nu tad, lūdzu, vadiet to sēdi un neļaujiet runāt par to, par ko nav jārunā. (Starpsauciens: “Tas nav par procedūru!”)

Runājot par to, ka sēdes telpā šobrīd atrodas cilvēks bez mandāta...

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, Kārtības ruļļa 72. pants. Atslēdziet mikrofonu!

Paldies.

A. Kaimiņš. Šeit atrodas cilvēks bez mandāta. Tas arī pārkāpj Kārtības rulli. (Starpsaucieni: “Kur ir āmurs?!”; ‘Āmuriņu!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Par reformu atbildīgais ministrs Juris Pūce vairākkārt publiskajā telpā ir uzsvēris, ka tās īstenošanā tiks ņemti vērā iedzīvotāju viedokļi. Bet šķiet, ka šajā gadījumā diezgan skaidri redzams, ka ministrs Pūce ir vīrs, kas ar vārdiem Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē. Jo pēc būtības mēs redzam, ka iedzīvotāju viedoklis viņu un diemžēl arī jūs neinteresē.

Es saprotu, ka jums varētu būt vēlme ieriebt ZZS (Starpsauciens: “Protams! Svēta lieta!”), jo vienīgais kritērijs, kas liek domāt, kāpēc Jelgavai un Ventspilij ir plānots pievienot novadus, kamēr citām lielajām pilsētām ne, ir tas, ka šīs pašvaldības vada politiskais spēks ZZS. Kolēģi, es saprotu, ka jūs droši vien gribat tādā veidā Aivaram Lembergam iezāģēt, jo iespējams, ka viņam atbalsts kopā ar novadu varētu kristies.

Bet, kolēģi, padomājiet, lūdzu, par tiem novadu iedzīvotājiem. Piemēram, Ventspils novada iedzīvotāji arī jums visiem ir uzrakstījuši vēstuli, kur viņi ļoti precīzi pauž viedokli, ka viņi nevēlas pievienoties Ventspils pilsētai. Viņi pauž arī viedokli, ka arguments, piemēram, par iedzīvotāju skaitu novadā nav korekts, jo 73 procenti no teritorijas ir meži. Jūs tiešām gribat, lai cilvēki mežā dzīvo?

Arguments par to, ka dzīvotspējīgs nav pats novads, arī nestrādā. Jo tur, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi ir daudz lielāki nekā Daugavpils novadā un Rēzeknes novadā, kurus jūs atstāsiet atsevišķi. Iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 tūkstošus - likumā noteikto nepieciešamo apjomu, lai būtu pašvaldība kā neatkarīga vienība. Un iedzīvotāju skaita kritums ir daudz mazāks nekā Daugavpils un Rēzeknes novadā. Un daudz lielāks ir jauniešu un bērnu īpatsvars nekā tur. (Starpsauciens.)

Novada iedzīvotāji jums arī uzsver, ka pārzīmēt robežas nav liela māksla, ka ir svarīgi parādīt, kas tieši viņiem uzlabosies, kur būs darba vietas, kādi pakalpojumi uzlabosies. Un arī norādīt, kāda tad ir kritika par pakalpojumiem, kurus pašvaldība it kā nespēj nodrošināt.

Vēl viens arguments. Ir nepieciešams administratīvais jeb attīstības centrs. Ventspils novada ļaudis pareizi norāda, ka Ventspils novads tik labi ir attīstījies, tik vienmērīgi ir attīstījies tieši tādēļ, ka tā vidū nav vienas ūdensgalvas, kas uzurpē varu un visu grib pie sevis. Ventspils novads var attīstīties vienmērīgi. (Dep. S. Riekstiņš: “Aivars arī tagad skatās!”) Un Ventspils novada ļaudis arī norāda, ka viņi ir spējuši to izdarīt labāk nekā, piemēram, Talsi un Kuldīga, kuriem ir skaidrs attīstības centrs.

Tā ka es tiešām aicinu gan ministru Pūci, gan arī jūs ņemt vērā iedzīvotāju viedokli un tiešām saklausīt to, nedomājot par sīkām - es teiktu tā - politiskām riebeklībām, kas šodien jums dienaskārtībā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Nu, pirmām kārtām es gribētu pateikties Golubevas kundzei par īsu pamācību, kā un ko runāt reformas kontekstā. Es saprotu, ka tas ir adresēts pirmām kārtām viņas partijas biedram, kurš reformas kontekstā mēģināja noskaidrot, no kādām pilsētām deputāts Valainis saņem atalgojumu. Tas tiešām ir ļoti cieši saistīts ar apspriežamo likumprojektu.

Bet, runājot par priekšlikumu, man arī ļoti gribētos dzirdēt argumentus, kāpēc šo pilsētu izslēgšana no lielo, valsts, republikas pilsētu statusa ir saistīta ar to vispārējo laimi, ko mēs ceram sagaidīt, pieņemot citus priekšlikumus. Šīs argumentācijas šeit nebija. Nebija ne no komisijas, ne no komisijas vadītāja, ne no paša likumprojekta konteksta. Man šķiet, ka jābūt korektiem arī detaļās, runājot arī par tik laimīgām un lielām lietām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vispirms - pēc būtības. Un beigās - drusciņ par procedūru.

Pēc būtības es aicinu visus deputātus tagad palikt ļoti nopietniem un saprast šī priekšlikuma un nākamo priekšlikumu izskatīšanas, kā saka, juridiskos aspektus. Jo tas, kā jūs balsosiet, un tas, ko jūs runāsiet, būs Saeimas sēdes stenogrammā. Un noteikti šī ir lieta, kas, ja nobalsos tā, kā piedāvā komisija, nokļūs Satversmes tiesā. Un tur jūs nesīsiet atbildību kā liecinieki nevis par frakcijas disciplīnu, bet par Saeimas kārtības rullī paredzēto savu individuālo atbildību skaidrot savus lēmumus.

Iekļaut Rēzekni, neiekļaut Ventspili un Jelgavu - tas būs jāpaskaidro. Būs jāpaskaidro! Un, kā jūs zināt, jūs nedrīkstat melot. Jūs nedrīkstat melot! Jūs to zināt. Ja jūs teiksiet taisnību, tad jums būs jāpasaka, ka tas ir mēģinājums pierunāt SASKAŅU... par Rēzekni, Daugavpili... kā saka, atbalstīt reformu kopumā. To jūs visi šeit ļoti skaidri zināt. Vai arī jums būs tagad jānāk ar sociāli ekonomiskiem argumentiem... tagad, kad tās vairs nav republikas pilsētas, bet tās ir tagad lielas pilsētas... paskaidrot, kādā veidā Jelgava ir mazāka savā lielumā par Rēzekni. Es vēl vairākas reizes runāšu par šo tematu.

Bet, kā jau es solīju, - beigās par procedūru. Misteram procedūras karalim, kurš šobrīd grauž burkānus Saeimas Sēžu zālē (Smiekli. Aplausi.)... es aicinātu kaut kā drusku saņemties un neaizskart nepilngadīgus bērnus, mazus bērnus. Jo kādu dienu varbūt tev paveiksies un tu arī būsi tēvs, un tev būs ļoti jānožēlo tas, ko tu šodien šeit pateici un kas uz visiem laikiem tagad ierakstīts Saeimas sēdes stenogrammā - kamēr Latvija pastāvēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz! Atkal par cipariem un kritērijiem.

Atgādināšu, ka Rīgā dzīvo 696 986 cilvēki. Otrajā pēc lieluma pilsētā - Daugavpilī - dzīvo 91 913 iedzīvotāji. Trešā pēc lieluma pilsēta ir Liepāja - 76 618; ceturtā ir Jelgava - 60 804 cilvēki. Ar to arī pabeigšu, jo aiz ceturtās pēc lieluma pilsētas iedzīvotāju skaita ziņā seko tās pilsētas, kuras palika lielpilsētu sarakstā (mums vairs nav republikas pilsētas statusa), bet Jelgava pazudusi. (Dep. V. Dombrovskis: “Es piedāvāju - ļoti lielas pilsētas!”) Kāda argumentācija? Kāda loģika? Kādi kritēriji? Loģika bija sekojoša: Jelgavai atņēma republikas pilsētas (lielpilsētas - tagad) statusu, apvienoja ar lauku teritoriju. Argumentācija - lūk, Jelgavas novadam nav attīstības centra, tāpēc jāapvieno. Labi. Ja tāda loģika, tad paskaidrojiet man, lūdzu, kādēļ Lejaskurzemes novadam, jaunizveidotajam, kā attīstības centrs ir nozīmēta Liepāja, jo Lejaskurzemes novadam attīstības centra nav. Jo pēc tādas pašas loģikas tika atteikta Sēlijas pašvaldības izveidošana - ka, lūk, Viesīte nevar būt attīstības centrs, jo nav mums tādu miljonu, ko varētu ieguldīt jaunizveidotajā “latviešu vēsturiskajā zemē”, jo tādu nosaukumu piedāvāja prezidents - “latviešu vēsturiskā zeme”. No Sēlijas mēs atsakāmies. Okay! Lejaskurzemi izveidojam... nezinu, varbūt tā būs jauna mums zeme drīzumā - izveidosim jaunu Kurland hercogisti. Jelgavai tiek atņemts republikas pilsētas statuss. Kādēļ? Nu, varbūt tādēļ, ka Ventspilij arī tika atņemts pēc tādiem pašiem noteikumiem, kurus neviens nezina. Loģikas nav nekādas.

Tāpēc šis priekšlikums, kur ir loģika, kur var skaidri un gaiši pateikt, kāpēc ir tāds saraksts, nevis kāds cits...

Es aicinātu atbalstīt jebkuru cilvēku, kuram ir vesels... viss ir kārtībā ar veselo saprātu. Jo citādāk mēs tiešām nevarēsim paskaidrot ne Eiropas Savienībai, ne Eiropas Komisijai, ne mūsu pašu iedzīvotājiem, kādēļ mēs rīkojamies tā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Mums Saeimā ir kolēģis, kurš viendien domāja, ka viņš ir premjerministrs, pēc tam - ka ir galvenais opozicionārs; tad vienā raidījumā viņš domāja, ka ir līdaka, vēl pēc tam viņš bija Kristīne, šodien viņš ir lūsis. (Smiekli.) Es tiešām ceru, ka kolēģi izturēsies ar sapratni pret šo cilvēku. (Dep. E. Papule: “Par priekšlikumu negribi parunāt?”)

Bet nu par izteikto priekšlikumu. Tik tiešām te ir pamatoti argumenti no vairāku deputātu puses, kas šo jautājumu ir aktualizējuši arī komisijā, kad mēs diskutējām par šiem jautājumiem, par to, kāds ir šo lielo pilsētu ietekmes areāls, par funkcijām un pakalpojumiem, ko šīs pilsētas sniedz un nodrošina ne tikai pilsētas iedzīvotājiem un apkārtējā novada iedzīvotājiem, bet arī krietni plašākās teritorijās. Tas vēl pagaidām ir reformā neatbildēts jautājums, kuru... patiesi trešajā lasījumā mums būtu jārod atbilde, kā šī sadarbība notiktu. Un te nebūtu runa tikai par Jelgavu un Jelgavas novadu, bet par krietni plašāku teritoriju, kura sadarbojas ar šo lielo pilsētu, tādu kā, piemēram, Jelgava.

Es ceru, ka uz trešo lasījumu VARAM nāks ar koncepciju, kas šīs problēmas arī risinās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jā, var nepatikt Rāviņš, var riebties Lembergs. Bet ir skaitļi. Un man tiešām, skatot, lasot visus priekšlikumus... Un es tiešām aicinātu... tāpēc es uzkāpu tribīnē... Es aicinātu Artūru Tomu Plešu vienkārši atnākt un izstāstīt, kāpēc ceturtā lielākā pilsēta - nav, savukārt Rēzekne ir... Ja tā ir... ja tas ir sadalījums pa reģioniem (Aplausi.), kur mēs skatāmies... Latgale, Vidzeme... tad es nesaprotu, kāpēc Latgalē ir divi... Vidzemē - nevienas pilsētas... un Kurzemē ir viena. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Malacis!”) Kāpēc Rēzekne ar 27 tūkstošiem ir iekļauta šajā sarakstā, savukārt Jelgava ar 55 tūkstošiem ir ārā? Es tiešām nesaprotu, Artūr. Es tiešām ceru, ka jūs atnāksiet un izstāstīsiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Cienītie kolēģi! Mans kolēģis Jānis Vucāns šobrīd devās komandējumā uz Baltijas Asamblejas pasākumu Tallinā, un viņš lūdza mani nolasīt jums viņa secinājumus pēc divām sēdēm, kurās viņš piedalījās... gan Zemgales, gan Kurzemes sēdē...

Nu tā. Jaunā Ventspils novada izveides pamatojums komisijas sēdē ar Kurzemes pašvaldību piedalīšanos tika norādīts tikai četros vispārīgos teikumos. Citēju valdības pārstāvju teikto: “Valdības sagatavotajā modelī piedāvājam izveidot jaunu Ventspils novadu, kas sastāvētu no Ventspils pilsētas un Ventspils novada, kur Ventspils pilsētā ir 34 300 iedzīvotāju, Ventspils novadā - 10 900. Tātad kopējais skaits - 45 000 iedzīvotāju, kas veido kopējo budžetu - 86 miljoni. Esošie novadi jau savstarpēji sadarbojas izglītības, kultūras, sporta, tūrisma jomā. Ir kopīgas biedrības, kā arī šis modelis atbilst valdības sagatavotajam piedāvājumam. Šajā gadījumā Ventspils ir attīstības centrs. Pēc 2021. gada mēs plānojam, ka šādā izveidotajā jaunajā novadā būs iespēja izpildīt visas tiem uzdotās funkcijas un sasniegt tos sasniegtos mērķus, kas nepieciešami.” Citāta beigas.

Komisijas sēdē nebija nevienas atsauces uz pētījumu, kas pamatotu Ventspils pilsētas un Ventspils novada apvienošanas nepieciešamību un funkciju izvērtējumu, kas ieskicētu jaunā novada ilgtspēju un tā darbības ekonomiskos rādītājus, kā arī iespējamās problēmas un to risinājumus, piedāvājumu plusus un mīnusus. Neviens vārds netika pateikts par iedzīvotāju negatīvajiem viedokļiem un to bažu atspēkojumu par jaunā novada pašvaldību darbību. Un tāpēc Muižnieces kundzes aicinājums droši vien Pleša kungam izskaidrot šo situāciju ir tieši vietā.

Atbildīgās komisijas sēdē pašvaldības pārstāvju viedokļu prezentācijas laiks tika ierobežots, dodot iespēju tiem izteikties 10 minūtēs. Tas tika pamatots ar nepieciešamību todien uzklausīt pēc iespējas daudz pašvaldību. Tas diemžēl liecina par nevēlēšanos iedziļināties Ventspils pilsētas un Ventspils novada apvienošanas piedāvājumā.

Pašvaldību pārstāvji komisijas sēdēm bija rūpīgi gatavojušies un prezentācijās skaidroja republikas pilsētas un tai piegulošo novadu pārvaldības atšķirības, nekonsekvences valdības sagatavotajā un komisijā izskatītajā administratīvi teritoriālā iedalījuma sistēmā, salīdzinot dažādus novadus, nevienlīdzīgā attieksmē starp republikas pilsētām, lemjot saglabāt republikas pilsētas (Dep. I. Zariņš: “Lielajām pilsētām!”) - Liepāju, Rēzekni, Daugavpili -, bet atsakot šo statusu Ventspilij un Jelgavai. Ventspils situāciju, abu pašvaldību... novadu... novada un pilsētas iedzīvotāju noskaidroto viedokli, socioloģiskā aptaujā neatbalstot jaunā Ventspils novada izveidi... reformas gaitā neskaidros jautājumus un iespējamās problēmas, kas vēl joprojām nav izdiskutētas...

Valdības pārstāvji pēc būtības nespēja atbildēt ne uz vienu pašvaldību un Saeimas deputātu jautājumu par jaunajiem novadiem, ieskaitot jautājumus, kas ir tieši saistīti ar Saeimas paziņojumā uzdoto uzdevumu par funkciju izvērtējumu. Piemēram, nespēja dot atbildi par sabiedriskā transporta organizāciju jaunajā novadā, pakalpojumu izmaksu izmaiņām...

Sēdes vadītāja. Auguļa kungs, jūsu laiks!

U. Augulis. ... piemēram, ūdens tarifu izmaiņām, pārvaldības īpatnībām, organizējot darbu teritorijā... (Starpsauciens: “Laiks!”) 

Sēdes vadītāja. Auguļa kungs, laiks! Laiks!

U. Augulis. ... ļoti liela un reti apdzīvota novada teritorijā. (Starpsauciens: “Laiks!”)

Jā, kolēģi, es turpināšu pie nākošā, nav problēmu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, veidojot šo pašvaldību modeli, ļoti rūpīgi vērtēja, kādā veidā attīstīt un veidot pašvaldības kopā ar tām funkcionālajām teritorijām, un ministrijas piedāvātajā versijā bija 35 pašvaldības, kur arī pilsētas ir kopā ar šīm funkcionālajām teritorijām.

Tas, kas ir svarīgi, - komisijā diskutējot, mēs esam izvērtējuši argumentus “par” un “pret” šādam priekšlikumam un šādai virzībai, ko mēs šodien esam piedāvājuši... uz galda. Tas, ko mēs redzam, - Eiropas Komisijas rekomendācijas norāda to, ka mums jādomā, kādā veidā nākotnē attīstīt pilsētas ar tām piegulošajām lauku vai funkcionālajām teritorijām  (atkarībā no tā, kā tās dēvē), jo šeit koncentrējas attīstības potenciāls. To ir pierādījušas vairākas Eiropas Savienības valstis, ka tieši šāds attīstības modelis, kur ir spēcīgs attīstības ekonomiskais motors - pilsēta ar tai piegulošo funkcionālo teritoriju -, var radīt ļoti labus attīstības priekšnosacījumus nākotnē.

Un tieši šī iemesla dēļ arī šajā likumprojekta tekstā mums ir rasti risinājumi, atbildes uz dažādiem jautājumiem... kādā veidā nodrošināt daudz ciešāku sadarbību pašvaldību starpā, lai nodrošinātu virkni tādu funkciju veikšanu, kas ir vērstas uz attīstību un nodrošinātu visdažādākos pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem.

Līdz ar to es neredzu bažas par to, kādēļ arī šīs pilsētas, kuras nezaudēs savu statusu... neviena pilsēta savu statusu nezaudē, nākotnē spēs attīstīties.

Tādēļ šo priekšlikumu aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dacei Bluķei.

D. Bluķe (AP!).

Labdien, godātie kolēģi! Es tikai gribēju vēl mazliet Artūra runai piebilst, ka tieši tik pilsētas... Patiesībā pēc reformas būs par divām pilsētām vairāk nekā šobrīd.

Un, ja runā par Kurzemi, - tieši tik pilsētu, cik ir, tik tur arī paliks. Un neviens neatņem pilsētas statusu ne Durbei, ne Grobiņai, ne Aizputei, ne Talsiem, ne Kuldīgai, ne Saldum. Tā ka pilsētas Latvijā paliks.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es jūs no sirds apsveicu. Mums tagad ir - mums tagad ir! - lielās pilsētas. Es domāju, ka nevajag apstāties pie sasniegtā, vajag iet tālāk un iesniegt uz trešo lasījumu priekšlikumu, lai būtu arī ļoti lielās pilsētas.

Ja jau neizdodas apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos tajās pilsētās, nu vajag vismaz uz papīra - lielas, ļoti lielas. Tagad, izrādās, ir arī radītas veselas divas jaunas pilsētas valstī. Nu brīnišķīgi! Ļoti, ļoti laba reforma.

Bet tagad sanāk kaut kā diezgan dīvaini, ja mums tagad ir tās lielās pilsētas, kuras ir uzskaitītas tajā likumā, bet, piemēram, viena no tām lielajām pilsētām ir Rēzekne, kurā šobrīd ir 27 tūkstoši iedzīvotāju. Ventspilī ir 34 tūkstoši iedzīvotāju, Jelgavā - 55 tūkstoši, bet tās pilsētas nav lielas! Tad man, kolēģi, jums priekšlikums: varbūt arī vajag skolās kaut kā grozīt mācību grāmatas matemātikā, ja? Jo tagad tas jēdziens par to, kas ir liels un lielāks... nu, tas kļūst drusku tāds savādāks šīs koalīcijas izpratnē, ja. (Smiekli. Aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

Jūs runāsiet jau otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Paldies Pleša kungam par paskaidrojumiem. Manuprāt, tā bija paraugstunda, kā atbildēt uz jautājumiem, konkrēti neatbildot ne uz vienu jautājumu, bet ar savas runas tempu norādot īpašu pārliecību par to, ka cilvēks runā patiesību. Īstenībā šī runa bija ne par ko, tāpat kā komisijā pieņemtie lēmumi nebija par kaut kādu saturu. Tie bija politiski, jo nekādi argumenti “pret” nevarēja ietekmēt valdošās koalīcijas deputātu nostāju kādā... konkrētajā jautājumā. Un tas, manuprāt, nebija noslēpums ne pašiem komisijas locekļiem, ne tiem cilvēkiem, kuri apmeklēja mūsu komisijas sēdes.

Un Dacei Bluķei... Dacei Bluķei arī visu cieņu! Ziniet, jūsu uzstāšanās man... Es to varētu salīdzināt tā - sievietei bija sievas statuss, pēkšņi tai sievas statusu atņem, bet pasaka tā: “Nu, jūs taču paliksiet sieviete...

Sēdes vadītāja. Laiks, Ločmeles-Luņovas kundze.

R. Ločmele-Luņova. ... Nu, kāda atšķirība?”

Sēdes vadītāja. Laiks.

Ir pienācis brīdis starpbrīdim.

Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Iveta Benhena-Bēkena, Raimonds Bergmanis, Mārtiņš Bondars (Dep. M. Bondars: “Es esmu šeit!”)... Bondars ir, Boriss Cilevičs, Janīna Jalinska, Ojārs Ēriks Kalniņš, Andrejs Klementjevs... ir, Janīna Kursīte-Pakule, Regīna Ločmele-Luņova... ir, Ināra Mūrniece, Evija Papule, Ivans Ribakovs... Evija Papule (Dep. E. Papule: “Hallo! Es esmu!”)... ir, Ivans Ribakovs, Jānis Urbanovičs un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Starpbrīdis 30 minūtes.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē! Turpinām darbu.

Nākamā runātāja debatēs ir deputāte Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Deputāts Artūrs Toms Plešs, kas vienlaikus ir arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs, teica, ka ATR ir ievērots attīstības modelis, ka ir nepieciešama pilsēta plus piegulošās funkcionālās teritorijas.

Pleša kungs, kas ir attīstības centrs Daugavpils novadam? Kas ir attīstības centrs Rēzeknes novadam? Kas ir attīstības centrs Lejaskurzemei? Pilsēta, vai ne? Tad kāpēc šajos gadījumos novads netiek pievienots pilsētai?

Pleša kungs arī teica, ka visdažādākie pakalpojumi tiks sniegti jaunajās pašvaldībās. Kas ir tie pakalpojumi, kas šobrīd netiek veikti? Gan Ventspils, gan Jelgavas novada iedzīvotāji ir pilnībā apmierināti, un viņi pat iedomāties nevar, kas tad būs tas jaunais pakalpojums, kuru jūs sniegsiet pēc pašvaldību apvienošanas.

Tas, ko jūs darāt, - jūs vienkārši nekaunīgi šeit melojat no tribīnes, ka jums tiešām ir kādi kvalitatīvi un jēdzīgi kritēriji. Tādu vienkārši nav.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam... Valainis nav...

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Man liekas, ka šodien mēs tā parādām, ka riktīgi nesaprotam, kas ir liels, kas ir mazs.

Savulaik, vēl pirms vispār Latvija ieguva neatkarību, Rainis teica: “Mēs maza cilts, /Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba.”

Šodien griba - griba! - ir tā, kas pasaka, kas ir liels un kas ir mazs. Vēl vairāk - tā varētu būt tikai reformas virzītāju griba! Un šajā sakarā skaitļiem nav nozīmes.

Un es arī gribētu varbūt nedaudz tomēr dažus deputātus arī, tā teikt, pamācīt šodien. Ja mēs runājam par skaitļiem, tad atcerieties, ka jārunā ir par skaitļiem, nevis par cipariem. Ciparus rāda cirkā, un ciparus māca jau pirmsskolā, un cipari ir tikai 10. Skaitļi - tie ir tie, par kuriem ir jārunā! Un, protams, loģiski būtu, ja skaitļi arī noteiktu, kura pilsēta ir liela, kura ir maza, jo lieli mēs varam būt tik, cik mūsu griba, un tik, kāds mūsu gars. Un šinī gadījumā arī Piltene kā pilsēta var būt liela. Un varbūt mums vajag atjaunot pilsētas statusu Straupei, kas kādreiz bija Hanzas pilsēta, jo varbūt arī viņi garā un gribā ir ļoti lieli.

Tāpēc es aicinu tomēr turēties pie skaitļiem, pie konkrētiem faktiem un atbalstīt to, ka ir lielās pilsētas, ir pilsētas un ka Ventspils un Jelgava ir pilsētas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aivaram Geidānam.

A. Geidāns (KPV LV).

Labdien, augsti godātie kolēģi! Nedaudz izstāstīšu, kāda ir reālā situācija.

Ir izdevies pastrādāt arī Jelgavas novada pašvaldībā... Un šobrīd Reiznieces kundze stāstīja par to, ka atbalsta iedzīvotāji... Izrādās, ka nemaz tā nav, ka atbalsta. Nedēļu atpakaļ ir iesniegta ManaBalss.lv iniciatīva par to, lai, teiksim, nepieļautu novadu - Jelgavas novada un Ozolnieku novada - apvienošanu. Ir parakstījušies trīs tūkstoši balsstiesīgo. Tad... Kur tad ir tas jūsu atbalsts? Un šeit būs tieši tas pats... situācija, kad viens atbalstītājs jums ārā šodien klaigāja... Tavara kungs... ilgstoši. Un šoreiz jūs uzkāpsiet tieši uz tā paša grābekļa, uz kura jūs jau uzkāpāt, kad vienreiz startējāt Rīgas domes vēlēšanās - un nesekmīgi. Un šinī gadījumā noteikti būs tieši tā pati situācija. Tāpēc nevajag piesaukt iedzīvotājus, ja atbalsta no iedzīvotājiem nav. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es šodien šeit, Sēžu zālē... Arī Pleša kungs norādīja mums... ka esot bijis jāklausās, kas ir noticis komisijā. Bet es ļoti cītīgi klausījos Pleša kunga uzstāšanos šodien pie šī priekšlikuma. Un man ir jāsecina, ka tiešām tad, kad vajag ļoti daudz piepildīt laiku ar nekādām runām, tad nāk Pleša kungs. Jo es ļoti labi atceros to Saeimas sēdi, kurā mēs skatījām jūsu kolēģu iniciētos divus likumprojektus... par novada domes vēlēšanām un pašvaldību likumu. Un es atceros, kā Bluķes kundze pievīla savus kolēģus, nejauši kļūdoties un nepasakot, ka pašvaldību likums ir steidzams. Un tad jums nācās ātri labot to kļūdu. Un, kamēr jūs vācāt tās balsis, trūkstošās, nāca Pleša kungs uz tribīni glābt situāciju. Un es, skatoties, kas tālāk notiks ar šo likumprojektu, arī pētīju pēc tam visas Saeimas debates. Un atceros, ka Pleša kungs no tribīnes sarunāja ļoti daudz... dažādas dīvainas lietas, tostarp Pleša kungs pateica arī tādu lietu, ka iedzīvotājiem nevajadzētu pārāk bieži izteikt savu viedokli. Un to viņš teica no tribīnes - ka tas nav iedzīvotāju interesēs!

Tāpēc būtu ļoti uzmanīgi jāpēta tas, ko Pleša kungs cenšas pateikt. Jo tas, kas mums ir šobrīd, - mums ir Saeimas Administrācijas rullīši, kuros Pleša kungs uzstājās kā komisijas vadītājs, stāstot par tām 80 stundām komisijas darba... un te dažas uzstāšanās... Bet kā komisijas vadītājs Pleša kungs patiesībā nav pateicis neko.

Tā ka... paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Jā, kolēģi, apbrīnojama bija šī cilvēku kustība... ar Mārtiņu Bondaru, kurš visu laiku pārvietojās, klāt neesot zālē... Tad pirms manis, tad pēc manis...

Es nedaudz... izlēmu runāt pēc Pleša kunga teiktā par funkcionālajām teritorijām un atgādināt uz šī fona nedaudz to, kā Liepāja tika pie... nu, brīvlaišanas, sauksim to tā. Un atšķirība starp Liepāju un Jelgavu, kas faktiski ir vienādas gandrīz... Jelgava - ar pieaugošu dinamiku. Es pieņemu, ka jau tuvu pie reālā... pie tā paša daudzuma... Vienīgā atšķirība ir, ka tur varbūt ar novadiem tik gludi negāja kā Liepājā, bet Liepāja un apkārtējā teritorija pierādīja vienu lietu, un es absolūti arī viņiem piekrītu. Jā, ir taisnība par funkcionālām teritorijām. Un tā bija Valmieras izvēle, un tā bija Jēkabpils izvēle, jo, ļoti iespējams, to efektīvi varēs izmantot un patiesībā iegūs teritoriju apkārt pat... nevis Valmiera... Bet tādām pilsētām, kur tā kritiskā masa jau ir 60 tūkstoši, 70 tūkstoši... nu, faktiski divas reizes lielāka nekā Valmiera un Jēkabpils... vai vairāk... Tur tas jau var kļūt par bīstamu... Un tur var būt ļoti lieli zaudējumi - atšķirībā no efektīvas pārvaldības -, jo tādu teritoriju jau pārvaldīt ir ļoti problemātiski. Un tagad katrs, kas šobrīd nobalsos par Jelgavas, tā teikt, ielikšanu milzīgā teritorijā... Pēc šīs argumentācijas kāpēc tad Rīgu nevarēja apvienot ar visu šo - Pierīgu? Manā skatījumā, Pierīgu vispār nevajadzēja aiztikt, tur pietiekoši augstas kapacitātes, finanšu kapacitātes, pašvaldības. Lai taču viņi dzīvo... Tur pavisam citas problēmas, nevis...

Bet tas, kas šobrīd tiek darīts, pie tam bez argumentācijas, publiskās vismaz... Kāpēc tur ir Krāslava, kāpēc nav Jelgava? Nu, tas ir zināmā mērā ārkārtīgi liels absurds, un man šķiet, ka, jā, ja reiz ir... un es nedomāju, ka kāds pārdomās par Rēzekni... tad jebkurā gadījumā tas ir tikai tehnikas jautājums.

Es domāju, ka pilnīgi noteikti arī divas iepriekš minētās pilsētas, par ko ir priekšlikums, vienkārši jāieliek tur atpakaļ un jāmēģina savādāk risināt kādas problēmas, ja, jūsuprāt, kādas problēmas tur ir.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi!

Nu ko? Nav jau droši vien brīnums, ka jebkurā priekšlikumā, kurā parādās vārds “Ventspils”, konkrētu partiju, tā teikt, līdzdalība debatēs ir paredzama. Bet tas nav tas, par ko es šobrīd gribēju runāt.

Protams, administratīvi teritoriālā reforma ir sarežģīta, tā ir liela, tā skar ļoti daudzu Latvijas iedzīvotāju intereses - gan Ventspilī, gan citās vietās. Un tā vienlaikus acīmredzami ir pretrunīgi vērtēta no dažādu cilvēku viedokļa.

Ļaujiet jums nolasīt vienu citātu: “Nevienā valstī reforma nav bijusi populāra, un nekur tā nav beigusies brīvprātīgi, tas vienkārši nav iespējams.” Tā ir teicis viens no mūsu kolēģiem 2008. gadā, kad diskutēja par šo pašu likumu, par iepriekšējo administratīvi teritoriālās reformas vilni.

Un tieši tā arī ir - tā ir sarežģīta reforma. Un, ticiet man, gan VARAM, gan Juris Pūce, kurš šodien Briselē aizstāv Latvijas intereses, gan Artūrs Toms Plešs, pie kura te vēršas, it kā viņš vienīgais visu būtu darījis... Brīžiem tā sajūta tiešām ir bijusi, ka viņš te viens visu ir darījis. (Starpsauciens.)

Šajā gadījumā tiek aizmirsts, par ko tad īsti ir runa, tiek skaldīti mati, piesaukti argumenti, tiek aizmirsts tas pats būtiskākais, un tā ir virzība uz Latvijas attīstību. Es citēšu vēlreiz... nolasīšu, ko tas pats cilvēks teica tā paša gada, 2008. gada, 18. decembrī. Varbūt, ka Kučinska kungs varētu manī paklausīties: “Es skatos, ka šodien acīmredzot ir tā diena, kad runa ir par ilgtspējīgu Latviju, kad runa ir par mūsu nākotni, un parlaments sadalīsies tajos, kas ir par to, lai mēs ietu uz priekšu, un tajos, kam vajag tikai politiskās runas, stagnāciju un mīņāšanos uz vietas.” Kas ir teicis šos vārdus? (Starpsaucieni: “Kučinskis!”) Māris Kučinskis, Tautas partijas deputāts. (Starpsauciens.)

Toreiz Kučinska kungs nobalsoja par reformu, ZZS nobalsoja pret. Šodien Kučinska kungs ir politiskajā spēkā, kurš acīmredzami balsos pret reformu. Un jebkuri iegansti, jebkuri priekšlikumi ir labi, lai vilktu garumā laiku un attālinātu to brīdi, kad šī reforma, kas jau ilgāk nekā 20 gadu nav izdarīta... lai tā stātos spēkā vēlāk. Mēs to izlemsim, bet ievilks garumā, izspiedīs maksimālu politisko kapitālu uz Latvijas iedzīvotāju rēķina. Jo ZZS ir pašvaldību partija, kura ir ekspluatējusi pēdējo pili resursu, ko ir varējusi, no šīs saskaldītās vietvalžu politikas, kāda Latvijā līdz šim ir bijusi.

Lūdzu, izbeigsim šo un iesim uz priekšu. Pietiks! Mums vēl jādiskutē par novadu robežām. Pietiks! Lūdzu, ķeramies pie nopietniem jautājumiem.

Labu veiksmi! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Daudz es dzirdu no tribīnes, ka nav argumentācijas un nav kritēriju... par to, kāda tad būs šī te... lielo pilsētu izvēle. Nu nav tā, ka nav. Ir! Un tur ir divi konkrēti vārdi un uzvārdi - Andris Rāviņš un Aivars Lembergs.

Un man ir jautājums. Tad, kad šie abi kungi nevadīs šīs pilsētas, ko tad jūs darīsiet? Vērsiet vaļā likumu un mainīsiet atkal to? Kāpēc... Vai tiešām jūs neredzat tos cilvēkus, kas... Geidāna kungs, jūs neredzat tos cilvēkus, kas dzīvo jūsu tajā... Jelgavas novadā? Vai tad Rāviņa kungs šodien viens pats ar visu to smago tehniku bija izbraucis ārā un protestēja? (Dep. A. Geidāns: “Nav atbalsta!”) Nu cik jūs tālu iesiet tajā savā atriebībā? Mēs jau redzam - likums tiek pieņemts. Lembergs nedrīkstēs perimetrā apkārt Saeimai staigāt. Okay. Labi. (Dep. K. Feldmana un dep. A. Geidāna starpsaucieni.)

Tagad... nē, pa perimetru šobrīd drīkst, bet drīz jau arī nedrīkstēs, jo taču atriebība ir tik salda. Visu laiku vajadzēs kaut ko jaunu. (Starpsauciens.) Kur tālāk? (Starpsauciens.)

Nu, par Jelgavu padomājiet, Geidāna kungs! (Starpsauciens.) Kā jūs uz to Jelgavu pēc tam brauksiet, mani interesē. Ārprāts!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Iedomājieties, ja ZZS valdītu Rīgā, tad pēc šīs reformas Rīga būtu pagasts. Tieši tāpat, kā tagad ar Jelgavu un Ventspili tiek darīts. Tas nav valstiski, un tas nav ar veselo saprātu... Tas ir pēc principa - man ir Saulkrastos, kā Dombravam, māja (tas ir taisnība, lai arī ko Dombrava teiktu). Šajā gadījumā tas, uz ko mēs aicinām, - valstiski pieiet, Pavļuta kungs, nevis tukši runāt; kā jūs tukši runājat par OIK (tur tās atļaujas jūs devāt), tā jūs arī šajā jautājumā to darāt. Tukši runājat, sakot, ka jūs milzīgi kaut ko esat izdarījuši. Bet valstiska pieeja nozīmē arī to, ka Staķis varētu uzkāpt tribīnē kā mēra amata kandidāts, kā pašvaldības iespējamais vadītājs, un pateikt - Jelgava ir liela pilsēta vai nav liela pilsēta. Viņam ir vienalga tāpēc, ka viņš ir tikai izkārtne, nevis īsts, potenciāls pašvaldības vadītājs.

Sēdes vadītāja. Laiks beidzies.

A. Gobzems. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim otro reizi. (Dep. M. Kučinskis: “Neslēdziet iekšā, kamēr viņš manī neklausīsies!”)

M. Kučinskis (ZZS).

Es atbildēt Pavļuta kungam nevienu brīdi neesmu kaunējies un nekaunēšos... pie tiem vārdiem. Paldies par citātu, ko jūs uzrakstījāt. Un varbūt esat ievērojuši - nevienā publiskajā retorikā, nekur es neesmu teicis, ka reformu nevajag... un ka to nevajag labot. Es tikai iestājos pret dažiem tiem neloģismiem, kurus jūs nesat šeit priekšā (piemēram, pagriezt Volgu vai Oku pret straumi - ja cilvēki iet no Strenčiem uz Valmieru, viņus vajag uz Valku). Pret to, ka nav nekādas loģikas šobrīd Liepāju, Rēzekni atstāt... un Jelgavu savukārt - apvienot...

Ja jūs to visu izlabosiet un uz trešo lasījumu kopumā būs arī kaut kādi loģismi, tad es arī nekaunēšos to pateikt un aplaudēt jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim otro reizi.

U. Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Šeit, zālē, apmēram 5 procenti no visiem deputātiem ir tie, kas ir bijušie pašvaldību vadītāji. Andris Kazinovskis, Aldis Adamovičs, Māris Kučinskis, Janīna Jalinska un es. (Starpsauciens: “Jānis Tutins arī!”)

Man ļoti patīk, ka nāk deputāti debatēt par lietām, kas man atgādina anekdoti: “Neesmu speciālists, bet man ir viedoklis.”

Mēs esam savulaik izgājuši gan pirmajai reformai cauri, gan pašvaldību sadarbībai. Es savulaik veidoju vienu no pirmajām sadarbībām, kas saucās... “Bērzes krasti”. Varat paskatīties un sameklēt. Tur apvienojās četri pagasti: divi no Jelgavas rajona, divi no Dobeles rajona - šībrīža Jelgavas novada Glūdas pagasts un Līvbērzes pagasts un Dobeles tālaika rajona Jaunbērzes pagasts un Bērzes pagasts. Šī sadarbība... ļoti labi kopā darbojās, it sevišķi atsevišķi no pilsētām - no Jelgavas pilsētas un no Dobeles pilsētas, kas bija šajos rajonos kā lielās pilsētas.

Līdz ar to, cienītie kolēģi, pirms jūs runājat...

Sēdes vadītāja. Auguļa kungs, jūsu laiks!

U. Augulis. ... padomājiet, ko runājat. Un es aicinu tomēr atbalstīt šos priekšlikumus...

Sēdes vadītāja. Auguļa kungs, jūsu laiks!

U. Augulis. ... mēs bez skaidriem kritērijiem mēģinām apstiprināt lietas, kas nākotnē nedarbosies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Daniels pareizi teica - 20 gadus un ilgāk ievilkti lēmumi. Kas tad bija 1998. gada likumā ierakstīts un nav izdarīts? Ierakstīts: izveidot otrā līmeņa administratīvo vienību - apriņķus. Un tā sajūta ir, ka 1998. gadā laikam...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet par priekšlikumu! Šmita kungs, lūdzu, par priekšlikumu!

D. Šmits. ... pēdējo reiz kolektīvais saprāts šajā zālē viesojās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Es vēlētos atgādināt Pavļuta kungam, ka tas lēmums, kas bija pieņemts saistībā ar administratīvās... administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību, bija atbalstīts ar Saeimas vairākumu, tai skaitā arī ar mūsu balsīm. Un šeit nav runa par to, vai reforma ir populāra, nepopulāra... Tiešām, jums ir taisnība! Maz kur reformas tiek uzņemtas ar slavēšanu un ar baigi lielo prieku. Bet šeit nav runa par to - pieņemt vai nepieņemt reformu kā tādu. Ir runa par to, ka brāķi nevar saukt par reformu. Par to ir runa šodien. Un visas debates nav pret reformu kā tādu.

Visi priekšlikumi, kas izskanēja, ir domāti vienīgi, lai pilnveidotu šo reformu. Viens apsvērums attiecībā uz to priekšlikumu, par kuru mēs debatējām.

Sēdes vadītāja. Dolgopolova kungs, lūdzu!

S. Dolgopolovs. Es gribētu atgādināt jums (Starpsauciens: “Laiks!”)...

Sēdes vadītāja. Laiks!

S. Dolgopolovs. Es gribētu atgādināt jums, ka uzraudzība pār atsevišķām pašvaldībām ir ministrijas kompetence.

Sēdes vadītāja. Dolgopolova kungs, paldies. Laiks!

S. Dolgopolovs. Un šinī gadījumā, apvienojot novadu ar pilsētu...

Sēdes vadītāja. Dolgopolova kungs, laiks!

S. Dolgopolovs. ... jūs maināt kontroli pār to pašvaldību, kas... ko pārstāvēt...

Sēdes vadītāja. Paldies, laiks.

Debates slēdzu.

Vai, lūdzu, komisijas vārdā ko gribat piebilst?

A. T. Plešs. 12. priekšlikums, ko iesniedzis Viktors Valainis, komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 54, atturas - 3. Noraidīts.

A. T. Plešs. Paldies.

13., 14. un 15. priekšlikums ir vienādi, runā par vienu un to pašu lietu.

13. priekšlikumu ir iesniedzis Valaiņa kungs, un tas paredz papildināt lielo pilsētu uzskaitījumu ar Jelgavu un Ventspili.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Gundaram Daudzem.

G. Daudze (ZZS).

Es lūgtu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem iebildumi pret apvienošanu? (Starpsaucieni: “Nav!”) Nav. Lūdzu, laiks apvienots.

G. Daudze. Godātie kolēģi! Manis jau iepriekšējā debašu runā pieminētajā Saeimas paziņojumā par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu tika nolemts par jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu konsultēties ar pašvaldībām. Pēc valdības konsultācijām ar Ventspils pilsētas pašvaldību, kā jau es teicu, palika neatbildēti vairāk nekā simts rakstveidā uzdotie jautājumi, un atbildes pēc būtības tika saņemtas tikai uz diviem no tiem. Savukārt Saeimas komisijas sēdē, kad pašvaldību pārstāvji aicināja sēdes dalībniekus pēc būtības diskutēt par jaunā Ventspils novada izveidi un beidzot atbildēt uz to uzdotajiem jautājumiem, tika radīta konsultāciju ilūzija; pašvaldības uzdeva jautājumus un joprojām nesaņēma uz tiem atbildes. Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vairākums nepievērsa ne mazāko uzmanību faktam, ka socioloģiskā aptaujā gan Ventspils pilsētas, gan Ventspils novada iedzīvotāju vairākums iebilda pret jaunā novada izveidi.

Ir vispārzināms, ka 2019. gada 14. oktobrī, tikai vienu dienu pirms valdības sēdes, kurā tika apstiprināts šis likumprojekts, tajā tika izdarīti grozījumi, valdošajai koalīcijai politiski, voluntāri nolemjot republikas pilsētas statusu saglabāt Liepājai, Rēzeknei un Daugavpilij, bet šādu statusu nepamatoti atņemt Ventspilij un Jelgavai. Es biju klāt vienā no komisijas sēdēm, un deputāte Regīna Ločmele-Luņova uzdeva pamatotu jautājumu - ar ko tad Rēzekne atšķiras no Ventspils un Jelgavas? -, uz ko neviens vai nu nespēja, vai nevarēja, vai negribēja atbildēt; atbilde vienkārši izpalika. Atbildīgās ministrijas pārstāvis toties komisijas sēdē par šo faktu atklāti meloja, norādot, ka tas ir nozaru ministriju atbildīgo dienestu viedoklis un tas izriet no valdības sēdes materiāliem, kas... neatbilst patiesībai. Komisiju pat neinteresēja šie viedokļi, komisijai pieņemot nepārbaudītu, neobjektīvu un vienlīdzības principu pārkāpjošu lēmumu.

Līdz ar to jauna Ventspils novada izveides piedāvājums nav balstīts uz pētījumiem un par to pēc būtības nav notikušas konsultācijas ar pašvaldībām. To neatbalsta abu pašvaldību iedzīvotāji, pašvaldību nevalstiskās organizācijas un uzņēmēju profesionālās organizācijas, nozares eksperti un zinātnieki. Pieņemot šādu lēmumu, tiks pārkāptas demokrātijas, labas likumdošanas un pašvaldības princips, tādējādi graujot sabiedrības ticību taisnīgiem likumiem.

Un, ja viss virzās un virzīsies tā kā līdz šim, tad man ir priekšlikums šo administratīvi teritoriālo reformu nosaukt vienkārši par administratīvi politisko reformu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Godājamie deputāti! Te man jāpiekrīt Kazinovska kungam, kurš tiešām teica par tiem kritērijiem, kuri acīmredzot uz trešo lasījumu būs drusciņ nopietnāk šeit jāiestrādā, šajā likumā. Un tie var būt dažādi - tas var būt iedzīvotāju skaits, tas var būt īpašs finansējums. Bet galvenais jau, protams, vai tas ir attīstības centrs vai nav.

Un, runājot par Jelgavu konkrēti, otrs jautājums varētu būt - bet vai tur nav divi attīstības centri blakus? Un, ja es redzu, ka blakus ir Ozolnieki, kas ir tāda ļoti spēcīga rūpnieciska attīstības zona (varbūt pat tāds Ozolnieku novads viens pats var atsvērt dažu labu vai pat dažus labus trīs novadus kādā citā Latvijas, teiksim, pusē!), tad rodas nākošais jautājums - vai tiešām vajag apvienot un taisīt, teiksim, Jelgavu kopā ar šiem novadiem? Es nevaru te konkrēti... žēl, ka nav salikts... Valaiņa kungs nav salicis atsevišķi Ventspili un Liepāju... (Dep. V. Valainis: “Ir! Ir! Pēc tam būs!”) Man... jā, nu, man nav bijusi tagad iespēja, teiksim, iepazīties varbūt ar Ventspils situāciju, lai gan ekonomiskā jauda tur ir pietiekami spēcīga. Es nezinu, kāda ir situācija novados, tāpēc es no šī atturēšos, bet es balsošu par Jelgavu... atsevišķi... Bet, es domāju, ja mēs atstājam Jelgavu kopā ar novadiem... un ja tur ieliekam tik spēcīgu, tādu rūpnieciski attīstītu centru kā Ozolnieki, tad mēs varam to nosaukt par pilotprojektu. Un, ja taisām, piemēram, arī Rēzekni kopā ar Rēzeknes novadu un Ludzas novadu... un tad mums būs kādi 88 tūkstoši... kādi 80 tūkstoši... un mums vispār 10 novadi būs jeb 10 apriņķi beigās... jo citādi nav loģikas. Vai nu izsvaroti tie novadi mums ir, vai tiešām ir kaut kāds... es nezinu, kāpēc te tā ir... Kāpēc, piemēram, pilsēta, kurā ir vairāk par 50 tūkstošiem... cik tur tagad ir... kāpēc viņi ir pielikti...?

Tāpēc es šinī gadījumā atturos, bet, kad nonāksim pie Jelgavas jautājuma, es balsošu par... attiecībā uz Jelgavu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Vispirms komentēšu Kiršteina kunga jautājumu. Nu, tur jau tā lieta: ja ieliktu daudzmaz loģiskus kritērijus, kuros gadījumos apvienot novadu ar pilsētu, kuros ne, tad nu nekādi nevarētu sakombinēt šādu variantu, ka Rēzekne, Daugavpils un Liepāja tiek atstātas atsevišķi kā lielās pilsētas, savukārt Jelgavai un Ventspilij novads tiek pielāgots... pievienots.

Pavļuta kungam atbildot - jā, patiešām reformas, jebkāda veida reformas, tiek kritizētas. Un jūs to noteikti labi zināt, jo esat viens no naskākajiem reformu kritizētājiem. Manuprāt, ļoti svarīgi ir, ka tad, kad tās reformas tiek īstenotas, jau sākumā ir skaidrs, ka, ja arī varbūt kādas kļūdas gadās tajā procesā, nodomi ir labi. Un šajā gadījumā... nu, šajā reformā kopumā ir redzams, ka, jā, reforma ir vajadzīga un arī lielā mērā daudzas pareizas lietas tiek darītas, bet kā āža kāja sprūk ārā negodprātīgi nodomi. Nu, piemēram, tajā pašā Ventspils un Jelgavas novadu gadījumā - nevis tiešām rūpēties par iedzīvotāju dzīves kvalitāti, bet ieriebt pilsētu mēriem. Un tas, manuprāt, nav pieņemams.

Valstiski... jā, ir jārīkojas valstiski, bet, Pavļuta kungs, valstiski rīkoties nozīmē atcerēties, ka Latvija nav tikai Rīga; ir arī reģioni; ir novada iedzīvotāji, kuriem ir tiesības paust savu viedokli un panākt, lai deputāti tajā ieklausās.

Valstiski rīkoties nozīmē atcerēties, ka Latvijas iedzīvotāji nav tikai “Attīstībai/Par!” biedri vai vēlētāji. Mēs esam ļoti dažādi. Un jums būtu jāpriecājas, ka ir arī tāds politiskais spēks kā ZZS, kurš visos laikos rūpēsies par reģionu iedzīvotāju interesēm un arī par pašvaldību interesēm, par kurām mēs lepojamies. (Starpsaucieni.)

Jūs joprojām, arī uzkāpjot šeit tribīnē, nevienu vārdu neminējāt par to, kā 23 tūkstošu Jelgavas novada iedzīvotāju un 11 tūkstošu Ventspils novada iedzīvotāju dzīves līmenis un kvalitāte uzlabosies pēc to pievienošanas pilsētai. Un tas ir tieši tas, ko mēs gaidām no jums. No jums, Pavļuta kungs, no jums, parlamentārā sekretāra kungs, un arī pārējiem, kas šo ideju atbalsta un par to aģitē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Protams, ir pilnīgi skaidrs, ka šo pilsētu apvienošana ar novadiem ir politisku motīvu vadīta. Nekādu ilūziju nevar būt par to, ka kāds ir kaut ko rēķinājis, skaitījis vai domājis par iedzīvotājiem.

Un šeit jums es izstāstīšu vienu sarunu ar vienu no reformas virzītājiem. Neoficiālu aizkulišu sarunu, tāpēc uzvārdu es neminēšu. Es teicu: “Kāpēc jūs gribat iegriezt iedzīvotājiem tikai tāpēc, ka Jelgavas novadā un pilsētā ir ZZS mēri? Tāpat pēc vēlēšanām šajā jaunajā novadā... mūsu mēri ir pierādījuši - mēs tur būsim.”

Un tad šis reformas virzītājs... ko viņš teica? Viņš teica: “Jā, ziniet, bet vismaz - vismaz! - Caune nebūs mērs, būs tikai viens - Rāviņš.”

Tā ir tikai un vienīgi personīga atriebība konkrētiem cilvēkiem.

Un vēl jo vairāk, ja mēs runājam par Saeimu un par atšķirīgiem viedokļiem, kas šeit valda, tad, man liekas, ir ļoti nekorekti, ka tiešām Pleša kungs videorullītī kaut ko stāsta... Bet Saeimā ir dažādi viedokļi un dažādi deputāti, un faktiski Saeimai būtu jānodrošina visiem, arī opozīcijas deputātiem, demokrātiska pieeja publicitātei. Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika. Jūs vārdu “demokrātiska” nosvītrojat. Tas jums neinteresē, un tas neinteresē šeit Saeimas Administrācijai un Saeimas Prezidijam.

Un par Pavļuta kungu. Nu, jūs ļoti korekti un smuki runājāt, norādījāt Kučinska kungam, lai viņš paklausās, bet tad, kad šeit priekšā iznāk jūsu frakcijas deputāts Bondars un pagriež pakaļu sievietei, kas šeit runā (Starpsauciens: “Jā!”), tas ir solīdi? Tāda ir jūsu, koalīcijas un reformas virzītāju, attieksme arī pret Latvijas tautu - jūs vienkārši pagriežat pakaļu. (Dep. S. Riekstiņš: “Pats tikko pagriezi!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam. (Starpsauciens.)

A. T. Plešs (AP!).

Jā, ja jau arī atskatāmies nedaudz uz pagātni, - jau 2008. gadā ZZS bija pret administratīvi teritoriālo reformu, un to pašu mēs redzam šodien. Un kopumā, redzot tās diskusijas ne tikai par šiem jautājumiem, rodas aizvien lielāka pārliecība par to, ka ZZS pēc būtības ir pret pārmaiņām un pret attīstību, pret to, lai mēs Latvijas valsti varētu attīstīt. (Starpsauciens: “Konkrētu argumentu!”)

Un, kad mēs runājam par šīm pilsētām... tad, kad jūs minat Ventspili un Jelgavu, kaut kā aizmirstas Jūrmala, kur mērs ir... kādas partijas pārstāvis? Atgādiniet! (Starpsaucieni.)

Nu, lūk. Un es domāju, ka šajā gadījumā ir svarīgi tomēr arī... Izskanēja daudzi jautājumi un pārmetumi par konsultācijām - kā tās bijušas nodrošinātas. Iepriekšējā gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija arī ministra personā veica konsultācijas ar pašvaldībām. Pašvaldības pauda savu viedokli. Šie viedokļi tika apkopoti, izanalizēti, un, balstoties uz šiem viedokļiem, atsevišķas iestrādnes tika ņemtas vērā.

Līdzīgi arī šeit. Administratīvi teritoriālās reformas komisijā, uzklausot pašvaldības iedzīvotājus un citas iesaistītās personas, deputātiem bija iespēja izvērtēt un iesaistīties diskusijās un pieņemt šos lēmumus. Jebkuram cilvēkam, kurš vēlējās izteikties, mēs devām vārdu. Un tas jautājums, vai kāds ir iedziļinājies šajos argumentos vai nav, - tas ir jāatbild katram pašam.

Man bija ļoti skaidrs, kādēļ es pieņēmu šos lēmumus, - tādēļ, lai nodrošinātu attīstību Latvijā. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Tad paskaidrojiet arī mums un tiem novada iedzīvotājiem!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Es lūdzu apvienot uzstāšanās laikus.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Laiki apvienoti.

V. Dombrovskis. Augsti godātie kolēģi! Pēc jūsu apgalvojumiem, administratīvi teritoriālā reforma ir kā tāda brīnumnūjiņa: īstenosies reforma, un reģioni kļūs stiprāki, izaugsme - ātrāka, investīcijas - lielākas, un tā tālāk.

Vai tā tas ir? Vai šī reforma veicinās ekonomikas attīstību? Protams, nē! Tās ir absolūtas muļķības. Piemēram, Somijā ir pieci miljoni iedzīvotāju, pašvaldību skaits ir 311, un acīmredzot tas netraucēja un netraucēs Somijas attīstībai.

Vai reģioni kļūs turīgāki? Es arī šaubos. Mainot saskaitāmos, summa nemainās, kolēģi! Un no palātu izmēra maiņas vidējā temperatūra slimnīcā arī nemainās, kolēģi! Jā, iespējams, ka būs ietaupījums no dažu pašvaldību iestāžu konsolidācijas, bet ir jāsaprot, ka tās iestādes atradīsies tālāk no vidējā reģiona iedzīvotāja.

Tāpēc ir daudz trokšņa, kolēģi, bet ļoti maz jēgas. Ļoti daudz laika ir izlietots, bet turīgāki mēs no šīs reformas nekļūsim un darba vietu skaits reģionos nepieaugs, un reģionu izmiršanu tas neapturēs.

Tas viss atgādina vienu anekdoti, kuru jau kādreiz, pirms kāda laika, mans kolēģis Gobzema kungs ir izstāstījis, tāpēc... Tās gultas, kolēģi, jūs varat pārvietot, cik jūs vēlaties, bet ne pārdošanas apjomi, ne mūsu eksports no tā nemainīsies.

Tajā pašā laikā es neuzskatu, ka šo reformu vajag apturēt par jebkuru cenu, tāpēc ka šobrīd valdībā ir cilvēki, kuriem reforma ir nevis instruments, bet pašmērķis. Reformas viņiem vajag, vadoties nevis pēc tā, vai tās ceļ vai neceļ Latvijas iedzīvotāju labklājību, bet pēc tā, cik liela ir politiskā pretestība pret reformu. Politiskā pretestība ir liela, un tas nozīmē, ka reforma ir laba.

Kolēģis Pavļuta kungs šeit stāsta par reformu. Es domāju, ka starp rindām ir absolūti skaidrs, ka tas galvenais kritērijs, kāpēc šī reforma ir laba, ir tas, ka ZZS tai ļoti, ļoti pretojas.

Tātad šī reformas ir taisītas nevis...

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, mēs runājam par 13. priekšlikumu.

V. Dombrovskis. ... priekš cilvēkiem, bet saviem... sev tuvajiem, kā tāds politiskās cīņas elements. Bet iedomājieties, kas notiktu, ja šī konkrētā reforma būtu apturēta? Tad mūsu reformatori vēl vairākus gadus mums stāstītu no katra stūra, ka tie tumsoņi no reģioniem kopā ar SASKAŅU liek šķēršļus progresam.

Kolēģi! Dažiem cilvēkiem vajag tieši pašiem... pašiem uzkāpt uz grābekļiem, lai gūtu mācību. Traucēt šo procesu nozīmē traucēt viņu attīstību, attīstības procesu. Lai jau pārbīda gultas! Tādā veidā mēs tikai ātrāk nonāksim līdz izpratnei, ka jārisina tieši konkrēti ekonomikas attīstības jautājumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Es pabeigšu to, ko vēlējās teikt Vucāna kungs, jo saīsinātā debašu laika dēļ to nebija iespējams pateikt pie iepriekšējā priekšlikuma.

Komisijas sēdē atbildes netika sniegtas arī uz jautājumu - kad tiks atbildēts uz iepriekš Ventspils pilsētas pašvaldības uzdotajiem jautājumiem par jaunā novada izveides piedāvājumu. Valdošās koalīcijas deputāti diskusijā pat nepiedalījās, ja neskaita JKP pārstāvi Andri Kazinovski, kurš teica, ka piedāvājums paredz mehāniski apvienot abas pašvaldības. Un par šādu piedāvājumu lielas šaubas.

Jāatzīmē, ka Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē, kurā tika diskutēts par novadu apvienošanu Zemgalē, tātad arī par Jelgavas pilsētas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada apvienošanu, novērotais pēc būtības ne ar ko neatšķiras no tikko stāstītā par pamatojuma trūkumu attiecībā uz Ventspils pilsētas un novada apvienošanu. Neskatoties uz minēto, vairākums Saeimas atbildīgās komisijas locekļu balsoja gan par jaunā Ventspils novada izveidi, gan jaunā Jelgavas novada izveidi, tādējādi izslēdzot Ventspili un Jelgavu no republikas nozīmes pilsētu saraksta. Šāda kolēģu rīcība liek uzdot daudz jautājumus par tādu lēmumu pamatotību, jo pēc būtības tiek piedāvāts lemt par kaķi maisā: piedāvājums ir nesaprotams, nesagatavots, neizvērtēts, pietiekami neuzklausīts un kļūdains.

Jāpiekrīt Eiropas Padomes pašvaldību ekspertu ieteikumiem, ka ir nepieciešams, citēju: “Atlikt likumprojekta pieņemšanu par pašvaldību reformu, līdz savlaicīgi un atbilstošā veidā tiek īstenotas godīgas un efektīvas konsultācijas.” Tāpēc Jānis Vucāns savā vārdā aicina deputātus atbalstīt 13. līdz 15. priekšlikumam.

Bet Artūram Tomam Plešam es gribētu pateikt, ka nevajag stāstīt muļķības no tribīnes. ZZS nekad nav bijusi pret reformu! Mēs esam par reformu, bet - ja tā ir loģiska, saprotama, uz kritērijiem balstīta, izvērtēta. Tāda, kas dod nākotnes redzējumu, nevis ar zīmuļiem... krāsainiem zīmuļiem pārzīmēta karte.

Tā ka, cienītie kolēģi, es lūgtu padomāt un tomēr atbalstīt šos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamie kolēģi! Par lielajām pilsētām. Protams, līdz šim faktiski gada garumā ir bijis šis zināmais sagatavošanas process saistībā ar priekšlikumu; bija dažādas darba grupas... un tā tālāk. Tajā brīdī, kad tika izteikts priekšlikums un faktiski jau gāja uz to, ka Liepāja varētu būt kā pilsēta atsevišķi un Liepājas apkārtne - atsevišķs novads, es... Godīgi teikšu - tā kā es esmu ievēlēts no Latgales vēlēšanu apgabala, mani interesēja, kādā veidā tad varētu tikt atrisināts Rēzeknes un Daugavpils jautājums. Un es runāju ar pašvaldību pārstāvjiem, biju aizbraucis... ar iedzīvotājiem, un es sapratu, ka arī viņiem ir ļoti svarīgi... šīm divām pilsētām Latgalē - Rēzeknei un Daugavpilij - būt atsevišķi. Es tad šo priekšlikumu uzturēju, un rezultāts ir redzams. Daugavpils un Rēzekne ir atsevišķi kā pilsētas, un novadi - atsevišķi. Šobrīd ir miers tajā vietā - neviens neprotestē, neviens neceļ iebildumus ne no Daugavpils novada un pilsētas, ne no Rēzeknes novada un pilsētas. Tad, kad skatīja reformu komisijā Ventspils un Jelgavas līdzīgus jautājumus, godīgi sakot, man palika tāds, nu, sirdsapziņā pārmetums, kā paliek ar šīm pilsētām. Es, liekas, atturējos, bet šodien varu teikt, ka es mēģināšu atbalstīt, lai viņas ir tomēr atsevišķi - šīs pilsētas. (Dep. D. Reizniece-Ozola un dep. V. Valainis aplaudē.) Pretējā gadījumā, ja vēl neizveidosies šie administratīvie reģioni, nu, godīgi teiksim, šīs pilsētas būs cietējas.

Un otra lieta, nu nav jau garantijas... tūlīt būs vēlēšanas... vai Rāviņš būs vai kāds cits, tāpat arī Ventspilī.

Paldies. (Dep. L. Liepiņa aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kas uz doto brīdi no šodienas debatēm ir skaidrs... kā pilsētas tiek atzītas par lielām vai netiek atzītas par lielām. Iedzīvotāju skaits nav kritērijs - tas ir skaidrs. Nu, Rēzekne un Jelgava, skaidrs, nav.

Interesanti, Pleša kungs teica, ka politiskā piederība arī nav kritērijs. Jūrmalā ir “zaļais” mērs. Abi spēlē golfu - nav kritērijs. (Smiekli.) Labi. Kas mums... kas mums... golfs arī, jā, strīpojam ārā. Labs golfa spēlētājs, nu, tas nav kritērijs. Kas mums vēl ir? (Starpsauciens.) Mums ir, es pieņemu, izglītības centrs vai rūpnieciskās ražošanas, ekonomiskās nozīmes centrs. Nu, izskatās, ka arī ne. Es aicinu pamatot to.

Es vienkārši salīdzināšu. Tagad iedzīvotāju skaitu noliekam malā, tagad salīdzinām divas pilsētas - viena būs liela, un otra būs vienkārši pilsēta. Jelgavu ar Jūrmalu. No ražošanas, ekonomiskās aktivitātes viedokļa kā jums liekas? Kura tā kā vairāk kvalificējas? Vai, teiksim, no... izglītības centra - kura tā kā? Nē, nu, ir Jūrmalā Kristīgā akadēmija - taisnība. Bet Jelgavā (Zālē troksnis.) ir Lauksaimniecības universitāte. Nē, bet... vai tad tas ir svarīgi? Cilvēki, vai tad tas ir svarīgi?

Vispār, ja jūs atceraties oriģinālo piedāvājumu, tur bija vispār tikai divas republikas pilsētas - Rīga un Jūrmala. Tās pārējās pielika klāt tad, kad vajadzēja balsis reformai. Tur vienu atnesa mana kolēģe no Liepājas, vai ne, divas, kā mēs zinām, ir mēģinājums SASKAŅU, kā lai saka, apklusināt. Vai izdosies, mēs vēl redzēsim.

Bet tā. Stenogrammai: tad, kad jūs visi iesiet uz Satversmes tiesu, arī, nu... es arī varbūt iešu, pateikšu, ko es domāju par to, detalizētāk nekā pašlaik.

Bet par Jūrmalu. Man nav nekas... es negribu aizvainot nevienu jūrmalnieku, pasarg’ Dievs. Bet Jūrmala mums ir lielā pilsēta, nacionālas nozīmes, nu, vēl pirms stundas bija republikas pilsēta, tagad viņa ir lielā. Varbūt viņa ir nacionālas nozīmes pludmale tomēr? Ar mūsu dzīvesziņai atbilstošu izpratni par intensīvu apbūvi, jā, tā ir nacionālas nozīmes pludmale ar intensīvu nacionālas nozīmes apbūvi. Nopietni! Nu, vienkārši salīdziniet Jūrmalu ar Jelgavu. Cilvēki, nu, ko mēs darām? Nu, mēs... nu, ar kuvaldu sadauzām Latvijas valsti šobrīd, nu... nu, goda vārds, nu...

Bet Satversme... Viena lieta - Satversmes tiesa, otra lieta - uz Jelgavu būs jāaizbrauc, uz “Prāta vētras” koncertu. Esiet uzmanīgi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Pēdējā laikā mums veidojas ļoti bīstama tendence, mēs vadāmies no padomju laika anekdotes - sapulcē referents uzdod jautājumu: “Kas ir pret (Pauze.)... padomju varu?” Dabīgi, ka visi paceļ rokas.

Šodien Pleša kungs teica apmēram to pašu. Tie, kas iestājās... uzstājas ar priekšlikumiem vai ar jautājumiem, tie ir pret... valdošo koalīciju. Tā nav pareiza pieeja. Jo, es vēlreiz atkārtošu, mēs neesam pret reformu, mēs esam par veselu prātu, veicot reformas, jebkuras, tai skaitā arī šeit.

Runājot par pamata jautājumu. Varbūt tiešām kādreiz pienāks laiks, kad Ventspils pilsētu varēs mierīgi apvienot ar Ventspils novadu, jo, godīgi sakot, valdība dara visu, lai izjauktu visu, kas tur Ventspilī ir. Tad varbūt tie līmeņi izlīdzināsies un varēs mierīgi apvienot un atkal sākt jaunu cēlienu. Bet! Galvenā problēma visos šinīs piedāvājumos ir sekojoša. Ja VARAM, gatavojot šo reformu, būtu piestādījusi aprēķinus, ka, lūk, būs ne vienkārši laime apvienojoties, bet būs tāds un tāds budžets, būs tādi un tādi attīstības virzieni kā materiāls apspriešanai, tā izskatīsies izlīdzināšanas fonds, tā izskatīsies jaunizveidojamiem apvienojamiem, dalītajiem novadiem vai pilsētām... izskatīsies palīdzība no Eiropas fondiem un tā tālāk... Vai tad nebūtu cita saruna?

Par to es runāju ar ministru, vēl pirms sākās visas tās aktivitātes no ministrijas puses, kas tiešām pārveidojās par demonstrāciju, ka ministrija ir visu zinoša un viss pārējais cilvēkus neinteresē. Ja tāds piegājiens būtu izmantots, daudz vieglāk būtu risināt visas šīs problēmas.

Tāpēc es aicinātu atbalstīt izteikto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Te kāds pildspalvu aizmirsis... Tā, kolēģi, par šo priekšlikumu. Es domāju, mēs par Jelgavu, Ventspili un citām lielajām pilsētām runāsim vēl daudz šodien. Tāpat mēs runāsim arī par tiem novadiem, par kuriem varbūt šobrīd mēs nerunājam.

Bet augstskolas rektors, tāds Krēsliņš ir... Man bija iespēja klausīties viņa prezentāciju par valsts attīstību un valsts attīstības modeļiem. Ir policentrisks attīstības modelis, un ir monocentrisks attīstības modelis. Tas viss ir iespējams. Un Latvijā tomēr ir izvēlēts šis policentrijas attīstības modelis. Lai šo modeli īstenotu, ir zināmi priekšnosacījumi, kā tas varētu veidoties, bet tas, kas skumīgs bija šajā prezentācijā, bija tas, ka, lai arī mums valsts... visos galvenajos stratēģijas attīstības dokumentos minēta tieši šī policentrija, realitātē valsts, Latvijas valsts, turpina attīstīties kā monocentriska valsts, un kaut kādā veidā būtu jāmaina, jālauž šis attīstības vektors.

Tas, kas notiek, lai izveidotu šos... reģionus kaut kādā veidā attīstītu, šajos reģionos vajag iedarbināt attīstības motorus, un, es domāju, ne tikai tā, lai viņi... nu, piemēram, Ventspils pilsēta.. Ne tikai lai viņi šo te Ventspils mazo novadu teritoriju attīstītu, bet daudz, daudz plašāk, principā pusi Kurzemes, ja ne lielāko daļu Kurzemes. Lai viņi dotu attīstību 50-100 kilometru rādiusā ap šo teritoriju.

Par Jelgavu tieši tas pats. Jelgava ir visas Zemgales dzinējspēks. Tas tā vienmēr bija, ir un arī turpmāk būs. Jautājums: kādu uzdevumu mēs šai pilsētai uzdodam? Un ar šo priekšlikumu es tomēr aicinātu saglabāt, lai šīm vietām, šiem dzinējspēkiem tomēr paliktu dzinējspēka funkcija.

Jelgavas pilsētai vai Ventspils pilsētai nekad, nekad no valsts puses nav bijis noteikts uzdevums attīstīt Ventspili vai Jelgavu. Šīm pilsētām ir bijis uzdevums attīstīt kaut ko vairāk. To ietekmes areāli ir, kā jau minēju, no 50 līdz 100 kilometriem. Ja skatāmies Jelgavu - tad no Talsiem līdz Jaunjelgavai. Tas ir pakalpojumu klāsts, ko sniedz Jelgavas pilsētā esošās pakalpojumu iestādes. Es runāju par slimnīcām un universitāti, augstskolām... izglītības iestādēm. Tas ietekmes areāls ir daudz, daudz, daudz plašāks.

Šobrīd mēs gribam viņus ielikt tādā kā rāmī, un, manuprāt, šis rāmis nepaskaidro šo te uzdevumu. Mēs sakām - jūs tagad attīstiet Jelgavas novadu...

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, jūsu laiks beidzies.

V. Valainis. Es vēl, kolēģi, turpināšu savu domu pie citiem priekšlikumiem. Man diemžēl jūsu balsojuma dēļ laiks nav pieejams vairāk.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Muižnieces kundze, jūs tik skaisti norunājāt no JKP... Muižnieces kundze, jūs tik skaisti norunājāt par to, ka jums nav saprotams, kāpēc Ventspilij un Jelgavai nav attiecīga statusa un pēc tam nobalsojāt “pret”. (Starpsauciens: “Jā!”) Kaut kā tas arī liecina par divkosību. Tā skaisti uznākt, tad tā smuki norunāt un pēc tam nospiest to podziņu, jo jums Strīķe vai kas tur liek, ja. (Starpsauciens.) Tā ir... Tā ir viena lieta.

Otra lieta, par divkosību runājot. Par šo jautājumu, kas saistīts ar lielajām pilsētām. Pūce esot aizņemts Briselē. Es paskatījos, kur viņš ir. Viņš ar Grētu Tūnbergu tiekas. Tas ir svarīgāk nekā reforma. Plastmasas paktus paraksta. Paraksta to, lai Rīgas veikalos mēs varbūt mazāk lietotu plastmasas maisiņus. Tas viņam šodien ir aktuālāk nekā Latvijas dalīšana vispār, nekā Dombravas Saulkrastu māja, tas viņam ir svarīgāks. Tāpēc viņš ir Briselē.

Par lielajām pilsētām... mums te divi mēra kandidāti. Viens domā... viens domā, kā viņš ar kokiem shēmos Rīgas centra 1900 parkus, ja, pašā centrā...

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, lūdzu par 13. ...

A. Gobzems. Nepārtrauciet mani! Es runāju par šo tēmu, kas saistīta ar lielām pilsētām.

Sēdes vadītāja. Tas nav par lielām pilsētām.

A. Gobzems. Un otrs... otrs ir tikai izkārtne uz stabiem. Vispār pašam nav viedokļa. (Starpsauciens.)

Riekstiņš prot tikai no vietas kliegt, viņš tribīnē nespēj uzkāpt ne par vienu jautājumu, jo viņam vienkārši nav izglītības, vienkārši viņam nav izglītības. (Dep. S. Riekstiņš: “Bet ievēlēja, ne? Ko?”)

Lielās pilsētas - tas ir jautājums nevis kā iegriezt vienam vai otram... es domāju, Kurzemē centrs, nu, tas attīstības centrs, ja jau, piemēram, Ventspils vairs nav tur liela... Labi, Liepājā kaut kas tur notiek. Bet vispār nosakiet Gudeniekus par lielo attīstības centru, tur naftu iegūst! Ko tad jūs tā? Tur, kur kaut kas notiek, - suitus. Tur naftu iegūst, viss kārtībā. Bet tur, kur izglītības centri, tur, kur tiešām ir universitāte, tas... tas jums neder. (Dep. K. Feldmana starpsauciens.)

Es domāju, ka tas, ko jūs darāt... tas ir pretvalstiski. Un pienāks diena, un nepavisam tas nebūs ilgi jāgaida, kad jūs visi par šo pretvalstisko rīcību Latvijas tautas priekšā atbildēsiet. Visi kā viens! (Starpsauciens.) Tieši tā iemesla dēļ, ka nevar pieņemt likumus, kas ir izdevīgi tikai jums pašiem, nevis visai sabiedrībai kopumā. Reforma ir jāveic, bet nevar būt tā, ka mēs darām par labu...

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, laiks.

A. Gobzems. ... tikai vienam vai otram deputātam. Tā nedrīkst būt!

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, laiks.

Paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Liels, liels paldies Kiršteina kungam par vārda “loģika” pieminēšanu. Tas ir tieši tas, kā trūkst gan šai reformai, gan arī daļai debatētāju, jo loģikai jābūt.

Es atgādināšu par šī lēmuma pieņemšanas loģiku. Kādēļ mēs pašlaik cīnāmies par to, lai Jelgava un Ventspils tomēr būtu lielo pilsētu sarakstā. No sākuma atgādināšu - šajā sarakstā bija tikai divas pilsētas: Rīga un Jūrmala.

Kā notikumi risinājās tālāk? Tad KPV LV ar savu politisko ultimatīvo nostāju panāca to, lai šīm lielajām pilsētām pievienotu Liepāju. Tas bija KPV LV politiskā ultimāta rezultāts.

Paldies, liels, liels paldies Kazinovska kungam, kuru es tiešām ļoti cienu kā godīgu valstsvīru, par to atklātību un iespēju šodien uzzināt, ka Rēzekne un Daugavpils atguva lielpilsētas statusu, pateicoties šoreiz JKP politiskajai nostājai. Diemžēl nezinu, cik tā bija ultimatīva. Tad mums paliek tikai divas pilsētas. Un sanāk, ka vairs nav, kam ultimātu uzstādīt, jo ZZS ir opozīcijā.

Un ko mēs redzam? Ka lēmumos pastāv tikai viena loģika - politiskā. Bet, runājot par citu loģiku, ekonomisko, es varu teikt tā... Es tiešām uzdevu komisijas sēdē elementāru jautājumu VARAM pārstāvim - pasakiet man, lūdzu, ar ko, ar kādiem kritērijiem atšķiras Rēzekne no Ventspils? Kādēļ Rēzeknei ir lielpilsētas, toreiz republikas pilsētas statuss, bet Ventspilij nav? Atbildes vienkārši nebija, nekādas. Mans jautājums tika ignorēts.

Bet, runājot par attieksmi pret cilvēkiem un jautājumu, vai tad šī reforma ir reforma cilvēkiem, varu vienkārši atstāstīt, kas arī notika komisijā, kad VARAM pārstāvji teica par Ventspils novada iedzīvotājiem aptuveni tā: nu, tur taču tikai mežs, tur daži cilvēki ap upi dzīvo!

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks... vai pienācis brīdis starpbrīdim. (Zālē troksnis.)

Lūdzu... Nevajag starpbrīdi? Labi. Tādā gadījumā turpinām. Turpinām! (Dep. E. Papule: “Nomainiet vadītāju!”) Nomainīsim.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātie kolēģi! Pērn, kad tika paziņots, ka Rēzeknei, Daugavpilij un Liepājai tomēr paveiksies un tām tiek saglabāts republikas pilsētas statuss, tad VARAM ministrs Juris Pūce minēja, ka likumprojekta grozījumi veikti pēc tam, kad datu analīze parādījusi, ka veidojamās pašvaldības spēs veikt tām ar likumu uzticētās funkcijas un ka šāds lēmums pieņemts, jo pašvaldības pašas rosinājušas tādas izmaiņas. Kolēģi, arī Ventspils un Jelgavas gadījumā pilsēta un novadi paši spēj īstenot visas tiem uzticētās funkcijas, un arī šajos gadījumos gan pilsētas, gan novadi ir izteikuši vēlmi būt atsevišķi.

VARAM arī paši atzīst, ka viņiem nebija laika un viņi nepaspēja visus priekšlikumus izvērtēt pēc būtības, un lielā mērā to atstāja deputātu ziņā. Kolēģi, mums ir iespēja izvērtēt visus priekšlikumus pēc būtības un pieņemt arī loģiskus, saprātīgus, ne vien politiski motivētus lēmumus, atstājot arī Jelgavai un Ventspilij lielās pilsētas jeb republikas pilsētas statusu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Cienītais Pleša kungs! Jūs uzstājoties teicāt, ka nav... ka šis jautājums nav politisks. Ja būtu politisks, tad būtu arī Jūrmala skarta. Bet varbūt jums kāds neizstāsta līdz galam sākotnējos lēmumus, jo jūs vēl esat salīdzinoši nepieredzējis politiķis Saeimā. Tātad sākotnējais vērtējums un lēmuma virzība bija tāda - Babītes novadu pievienot Jūrmalai. Diemžēl to bija sarežģīti izdarīt, jo pa vidu bija Lielupe, kas šķīra Babīti no Jūrmalas, un tāpēc no šāda lēmuma VARAM atteicās. Tā ka, cienītie kolēģi, tomēr vērtēsim reformu nevis no politiska viedokļa, bet no tā praktiskā, kā cilvēki dzīvos pēc tam, nākotnē. Atbalstām šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es pie saviem partijas biedriem. Lūdzu, ja jūs domājat, ka paliksiet valdībā, ja tagad balsosiet tā, jūs izmetīs ārā tik un tā! Vienkārši pirms tam neizdariet sliktu Latvijai. Nē, nopietni!

Un... bet otra lieta. Es nepiekrītu Aldim attiecībā uz Anitu Muižnieci, kuras laikam vairs nav zālē. Es domāju, ka viņa ir ļoti patstāvīgs cilvēks, un man kaut kāda cieņa pret viņu ir. Es domāju, ka viņa nenobalsoja par Jēkabpili un Valmieru, jo tehniski - tehniski! - tā šodien vairs nekvalificējās lielajām pilsētām diemžēl. Bet es ceru, ka viņa nobalsos “par” Valmieru... “par” Jelgavu un Ventspili.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Dažas lietas skaidrībai. Pirms kāda laika komisijas vadītājs argumentēja tieši par lielajām pilsētām, minēja to, ka ir ļoti rūpīgi izvērtēts.

Kolēģi! Rūpīgais izvērtējums... ir iespējams iepazīties ar to. Tas ir šis te informatīvais ziņojums. Informatīvajā ziņojumā pilsētas, republikas pilsētas, minētas tikai tā iemesla dēļ, lai pieminētu, ka tādas ir, bet nekādā veidā nekas nav skaidrots. Vienīgais ieguvums, kas tika minēts, no šīs reformas, ekonomiskais ieguvums, balstās ne jau VARAM pētījumā, bet Latvijas Bankas pētījumā. Latvijas Bankas pētījumā ir jums pieejama... paskatieties savos datoros... ir pieejama informācija... Latvijas Banka pasaka, ka viņa pilsētas vispār nav vērtējusi, republikas pilsētas vispār nav vērtētas šajā te piedāvājumā.

Tātad vispār ekonomiskās analīzes par republikas pilsētu piedāvājumu vienkārši nav veiktas. Es pēc brīža paturpināšu, Pleša kungs, par jūsu argumentiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Valstsvīri nenodarbojas ar sīkmanīgu atriebību, kā jūs to darāt. Jūs neesat valstsvīri. Jūs... Jelgavas un Ventspils gadījumā jūs nerīkojaties kā valstsvīri, jūs rīkojaties kā sīkmanīgi atriebēji, jūs rīkojaties kā blēži un OIK piesedzēji, jūs rīkojaties pretvalstiski, nevis valsts labākajās interesēs.

Un es ļoti labprāt nobalsotu šodien “par” reformu, jo uzskatu, ka labāk vismaz kaut kāda reforma, nekā viņas nav vispār. Bet tas, ko jūs darāt... jūs vienkārši esat kā tādi mazi cilvēciņi, kas grib atriebt, atriebt un vēlreiz atriebt. Tāda ir visa jūsu politika. Bet tā nekad nekļūs valsts bagāta, ar atriebību nekad valsts bagāta nekļūs. Stāviet tam pāri! (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Un tu paklusē! (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru. Zālē troksnis. Starpsauciens: “Vēlreiz!”)... Vārds (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Es aizmirsu pastāstīt vienu svarīgu lietu, pirms jūs nobalsosiet par šo priekšlikumu. Tas zināmā veidā būs vēsturisks. Vienu vēsturisku lēmumu šodien jau pieņēmām. Republikas pilsētu mums vairs nav, ir lielpilsētas, bet lielpilsētu uzskaitījums samazināsies. Es gribētu painformēt arī mūsu komisijas locekļus par to, ka izrādās - tās 80 stundas, kuras mēs nostrādājām, balsojot par visiem šiem 315 priekšlikumiem... ka balsošanas rezultāti tika fiksēti tikai ciparos. Nav nekādu dokumentu par to, kādi deputāti kā nobalsoja, kas bija “pret”, kas bija “par”, kas atturējās kā Kazinovska kungs. (Starpsauciens.) Es to uzzināju nejauši, turpmāk labošos un katrā sēdē pieprasīšu, lai tiktu fiksēti visi cilvēki, visi deputāti, kas balso “par” un kas balso “pret”.

Sēdes vadītāja. Laiks, Luņovas kundze!

R. Ločmele-Luņova. Es nezinu, vai tas notika nejauši, vai tas tika...

Sēdes vadītāja. Laiks, Luņovas kundze! (Dep. J. Strīķe: “Laiks!”) Atvainojiet, laiks!

R. Ločmele-Luņova. ... izdarīts speciāli, bet jūs tūlīt nobalsosiet, un jūsu uzvārdi tiks piefiksēti.

Sēdes vadītāja. Luņovas kundze, jūsu laiks beidzies! Laiks!

R. Ločmele-Luņova. Un jūsu, Strīķes kundze, arī!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Vai, kolēģi! Labi, ka kameras nav, nu es varu pateikt. (Starpsauciens.) Klau, man liekas, ka ir par daudz tai opozīcijai tā laika. Es ļoti uzmanīgi klausījos un nevarēju sadzirdēt, kāpēc Ventspilij un Jelgavai jābūt par lielām pilsētām. Nu, visvairāk, protams, man atmiņā iekrita Krauzes kunga runa, jo Krauzes kungs runāja par divām fundamentālām lietām.

Pirmā bija tāda, kuras mūsu tajā vārdnīcā vispār nav, - atriebība. Viņš runāja par atriebību, atriebību, atriebību... (Starpsauciens.) Es saprotu, ka Zaļo un Zemnieku savienībai vārds “atriebība” ir pirmajā rindiņā viņu... (Starpsauciens: “Programmā!”) programmā, jā. A mums tāda nav! Mums vienkārši tāda nav. (Starpsaucieni.)

Tad Krauzes kungs... nē, mēs debatējam! Auguļa kungs, beidziet taču! Jūs arī nerunājāt par Ventspili un Jelgavu kā lielajām pilsētām. Nu ko jūs man te!? Tad jūs runājāt par to, ka kāds deputāts jūsu kolēģei esot rādījis pēcpusi. (Starpsaucieni.) Zināt ko? Jūs nākat šeit, stāvat un veselām četrām kolēģēm jūs rādāt pēcpusi! (Starpsauciens: “Sēdes vadītāja...”)

Es saprotu, ka Ventspils ir viena puslode un Jelgava ir otra puslode, pēc jūsu spriestā. (Starpsauciens: “Un tu zvaigzne debesīs!” Smiekli.) Nē, nē, es saprotu, runājot par... Nē, es saprotu, ka Krauzes kungs savā runā par šīm divām pilsētām gribēja tāpat kā katrā mākslas darbā... Katrā mākslas darbā ir jābūt trijām lietām - kaut kam no mistikas, kaut kam no ticības (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. Bondara kungs, par priekšlikumu!

M. Bondars. Jā. Un kaut kam no seksa. (Starpsauciens: “Bondaram tikai viena doma prātā!”)

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu!

M. Bondars. Un par priekšlikumu... par Jelgavu un Ventspili. Es domāju, ka mūsu kolēģis Krauzes kungs mēģināja... mēģināja, priekšlikumu apspriežot, apvienot šīs trīs lietas. Mistika... Kāpēc šīs pilsētas ir lielas? Ja skatās no Kaķeniekiem, protams, viņas ir lielas, bet, ja skatās no Rīgas, šīm pilsētām vispār nav nekāda sakara ar lielu. (Dep. D. Šmits: “Pazaudēsim Rīgu, pazaudēsim Latviju”) Mistika! Tā ir mistika. Jā.

Kaut kas no ticības. Nē, es saprotu, ka gan Ventspilī, gan Jelgavā ir baznīcas... (Starpsaucieni: “Laiks!”) baznīcas ir... ir... ir. (Starpsauciens: “Laiks!”) Un par to seksīgumu, ko viņš pieminēja savā runā, es neatkārtošos...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viņam ir laiks... Paskatieties!

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Es aicinātu kolēģus paskatīties ne tikai no Rīgas, bet kādreiz arī aizbraukt ne tikai uz Latgali, bet arī uz citām pusēm (Dep. M. Bondars: “Es vakar biju Strenčos!”) un paskatīties no citām pusēm. (Starpsauciens: “Tagad visa Latvija zina, kur tu biji!”)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra redzējums un ministrijas viedoklis, nākot ar reformas piedāvājumu, pirmo piedāvājumu, kāds viņš bija, nav mainījies, un viņi uzskata, ka teritorija, kurā nav liela, izteikta attīstības centra, nevar attīstīties, un tā ir problēma. Bet viedokļi ir atšķirīgi, dažādi, un mans redzējums ir cits. Es uzskatu, ka ne vienmēr šis viens lielais attīstības centrs labi ietekmē apkārtējo teritoriju, ja viņa ir būtiski un pavisam savādāk veidota un atšķirīga no šī te lielā centra, kā tas ir arī vairumā gadījumu, no mūsu novadu un pilsētu apvienošanas redzējuma skatoties. Tāpat kā mūsu lielā Rīgas metropole dod ne pārāk labu efektu pārējai Latvijai, tā arī šādā apvienojumā tas varētu tā notikt.

Bet diemžēl sarunu procesā un vērtējumos karte mainījās, un es saprotu, ka šobrīd situācija ir pavisam citāda, nekā bija pagājušā gada septembrī, un es aicinu visiem apsvērt iespēju skatīties uz to situāciju, kāda ir šodien, nevis to, kāda bija tad, kad mēs ieraudzījām pirmo bildi un pirmo versiju. Un jābūt ir secinājumiem no tā, kas ir noticis līdz šim brīdim, un varbūt nevajag spītēties vai teikt: “Nē, mēs to neredzam, mēs to nevērtēsim.”

Situācija mainās, un es ceru, ka arī līdz trešajam lasījumam tiks panākts risinājums šīm te lielajām pilsētām. Var ironizēt, cik viņas ir lielas vai mazas, bet šī statusa sajūta, ka viņas ir pilsētas, noteikti paliks, jo pilsētas dabā būs. Es piekrītu Bluķes kundzei, viņas nepazudīs, bet aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai. (Aplausi.)

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Nu, jokus pie malas, bet es tiešām nesaklausīju, kas Jūrmalai ir tāds, kā nav Jelgavai. (Starpsauciens: “Jūra!”) Man ir prieks, ka šajā sarakstā ir Jūrmala, jo es jau vairākus gadus dzīvoju Jūrmalā. Nu, ticiet man, pēc tādas cilvēcīgās sapratnes un arī kā vienkārši mūsu vēlētāji to saprot, ja... nu, es katru dienu braucu uz Jūrmalu. Tur nav tā, kas ir, teiksim, Jelgavā, - ne rūpniecības, ne cilvēku, ne...

Nu, atnāciet... Pleša kungs! Kas... kāpēc Jūrmala - jā, bet Jelgava - nē? Jūra tur ir vai...? Kas Jūrmalā ir tāds, ka viņa ir šajā sarakstā un Jelgava nav? Es to nesaklausīju. Nevienu argumentu nesaklausīju. (Starpsauciens.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā jums ir kas sakāms?

A. T. Plešs. Komisijas vārdā... 13. - deputāta Valaiņa kunga priekšlikums - netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums noraidīts.

A. T. Plešs. Līdz ar to 14. priekšlikums nav balsojums.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams, jā. Varam debatēt. (Dep. A. T. Plešs: “Debatēt varam!”)

Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Debatēt mēs varam. Un šīs debates, es domāju, lai tad paliek, ja nu kādam kādreiz interesēs tas, kādā veidā mēs līdz šim jautājumam esam nonākuši.

Es sāku iepriekš runāt par deputāta Pleša argumentāciju par to, kāpēc nevajadzētu atbalstīt šos priekšlikumus un ka vajadzētu tomēr saglabāt VARAM redzējumu par to, kādā veidā tam būtu jānotiek.

Attiecībā uz izpēti. Kā jau minēju, ne informatīvajos ziņojumos, ne Latvijas Bankas pētījumā lielās pilsētas nav analizētas, vispār nav analizētas. Dokumentos pieminētas tikai kā faktoloģiskas... nu, ka ir Latvijā, piemēram, deviņas republikas pilsētas. Tādā mērā ir pieminētas. Bet komunikācijā bija pieminēts tas, ka Eiropā ir šādi labie piemēri. Īrija... Īrija bija pieminēta.

Šodien kādu laiku atpakaļ es jau jums no tribīnes nosaucu Īrijas pārvaldes modeli attiecībā uz pašvaldībām. To VARAM nav pateikusi, ka Īrijā ir četru līmeņu pārvaldības modelis. Četru līmeņu tātad. Un tas ir ļoti būtiski tieši pie šī priekšlikuma.

Attiecībā uz to, kā Eiropas Komisija skatās. Eiropas Komisija arī saka, ka vajag reformu. Eiropas Komisija tikai nesaka, ka vajag šādu reformu. Un te es Pleša kungam nepiekrītu. Jūs runājat par funkcionālajām teritorijām, kaut gan šodien attiecībā uz Eiropas fondiem neviens skaidri tā arī nav pateicis, kādā veidā tad attiecībā uz Eiropas Savienības fondu apgūšanu tad darbosies šīs te jaunās funkcionālās teritorijas - pilsēta ar lauku teritoriju.

Un, ja par fondiem... sāku runāt, tad kā valsts pārvalde... Līdz šim valsts pārvalde ļoti precīzi ir nodalījusi, ko dara pilsētas, lielās pilsētas, un ko dara lauku teritorijas, tādā veidā arī dažādojot to attīstības scenārijus un pasakot, ka tās tomēr ir divas dažādas pārvaldes. Piemēram, Lauku atbalsta dienesta veidotās politikas... tikai atsevišķos gadījumos - un tā ir zivsaimniecība -, kur ir tās LEADER programmas, kur var pieteikties lielās pilsētas. Viss pārējais pilsētām ir liegts.

Un tāpat pilsētās ir urbānā politika. Un urbānā politika ir mērķēta uz pilsētām. Un viņu uzdevums ir kalpot ne tikai pašai pilsētai, bet daudz plašākai teritorijai. Attiecībā uz urbāno politiku šobrīd jau nav pateikts... nu, tad, vai, piemēram, lauku atbalsta instrumenti būs pieejami Jelgavai? Būs vai nebūs? Saprātīgs jautājums. Ja tas tā notiks... un šobrīd jūsu atbalstītais piedāvājums pilnībā...

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, laiks!

V. Valainis. Nu, turpināšu pēc brītiņa.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es gribu jums pajautāt, vai jūs vispār tā drusku domājat uz priekšu, dažus gadus uz priekšu? Jo šodien jūs... ja ZZS pilsētas - Ventspils, Jelgava un tā tālāk -, tad nē, tad vairs nav pilsētas, vismaz nav nekādas lielās pilsētas. Bet, padomājiet, kas būs? Jūs taču savus reitingus esat redzējuši?

Pēc mazāk nekā trim gadiem ZZS te būs, bet jūs nebūsiet vai kāda trešdaļa no jums šeit nebūs pēc trim gadiem. (Starpsauciens: “Kā tu zini?”) Kas tad notiks? Tad atkal, protams, Ventspils un Jelgava, un tā tālāk kļūs par lielajām pilsētām. Un tad iedomāsimies, ka... ja VIENOTĪBAS nebūs? Vai, piemēram, VIENOTĪBA būs opozīcijā. Kas tad būs - Cēsis tiks izdzēstas no kartes, piemēram? Kādu precedentu jūs te radāt? Padomājiet tā vienkārši, ja? Tagad tas, vai kāda pilsēta vai kas ir pilsēta vai ciems, vai kas tur ir, būs atkarīgs no tā, vai tās mērs ir vai nav valdošajā koalīcijā, ja? Jūs vienkārši radāt tādu bardaku valstī, kolēģi. Jūs padomājiet!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Turpināšu, jā. Tātad attiecībā par fondu sadalījumiem. Ir tas, kas attiecas uz pilsētām, un ir tas, kas attiecas uz lauku teritorijām. Tas ir apzināti izdarīts. Bet vai ir valsts pārvaldes pakalpojumos vēl kaut kur tā?

Viens piemērs. Sabiedriskais transports, kolēģi. Sabiedrisko transportu pilsētās organizē... republikas pilsētās organizē pati republikas pilsēta. Ārpus republikas pilsētas to organizē valsts ar visu veidoto valsts politiku. Šobrīd Pleša kungs stāstīja, ka pilsēta jau nezaudē statusu. Pleša kungs, pilsēta zaudē statusu! Pilsēta zaudē republikas pilsētas statusu, kas ierādīja tai vietu valsts pārvaldes hierarhijā un valsts pārvaldes kartējumā. Tas parādīja šo vietu šobrīd - Ventspils un Jelgava tiek saliktas kopā ar Iecavu, piemēram. Iecavu... Tas ir, viens pret vienu saliktas kopā. Nodalījums ir jāuztaisa, jo viņu izmērs, politika, viss ir pilnīgi atšķirīgs, to nevar salikt kopā. Ventspili nevar salikt un tāpat Jelgavu nevar salikt kopā ar citām, mazām teritorijām.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, es atvainojos, jūsu laiks beidzies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Divas lietas. Pirmkārt, runājot par republikas vai lielpilsētas statusu, tas izdala attiecīgu pašvaldību kā attiecīgu pašvaldību valsts pārvaldes hierarhijā, kas, starp citu, saglabā īpašu uzraudzību arī no tās pašas VARAM puses. Punkts 1.

Punkts 2. Te ļoti daudz runāts par attīstības iespējām, veidojot novadus ap attīstības centriem. Es vēl tikko tā ieminējos, ka ar Ventspili tika darīts viss, lai nogremdētu tās pilsētas ekonomiku jo dziļāk, jo labāk. Nezinu, kādu nolūku un kādu mērķu dēļ, bet fakts ir fakts. Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka nekas nav tik ļoti pagaidu variants kā attīstības centri. Varbūt kāds atceras, ka savā laikā Amerikas savienotajos štatos bija divas lielas pilsētas - Čikāga un Detroita, attiecīgo nozaru centri. Un kas... īpaši ar Čikāgu, kas tur notika? Tās pilsētas nonāca līdz bankrotam, un tur negāja runa ne par kādu attīstību. Tur gāja runa par saglabāšanu. Tāpēc šeit arī nevajag ieciklēties uz to, ka administratīvais vai attīstības centrs ir... mūžīgi būs attīstības centrs. Tāpēc šeit arī jābūt elastīgākai pieejai, un nevajag varbūt tā spuroties pret normāliem priekšlikumiem, kas tiešām vērsti uz to, lai uzlabotu šo administratīvi teritoriālo reformu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Nu jā, kā var tiešām bez kritērijiem pieņemt, kas ir liels un kas ir mazs? Nu, es vienkārši to nesaprotu. Mēs... skaidra kārtība būtu tāda, ka likumā mēs nodefinētu... Es vēlreiz atgādināšu, ko es teicu. Tātad ir konkrēts skaitlis, no kura mēs sākam pilsētu saukt par lielu. Vienalga, vai tie ir, nezinu, 15... 20... 10 vai 50 tūkstoši iedzīvotāju, bet tad ir skaidrs. Tad ir skaidrs kritērijs. Piemēram, lielā pilsēta ir 25 tūkstoši un vairāk, viss. No tā arī rēķināmies... vai 20. Tad ir skaidrs, kuras pilsētas var tiekties, arī veidot savu attīstību, lai kļūtu par lielajām, un kuras būs vienkārši pilsētas. Bet es domāju, ka šeit, nu, vispār, ja mēs tā skatāmies, tam vairs nav nozīmes, jo kas tad ir liels un mazs? Tad mēs varētu arī, nu, izglītības reformā... Nu, vai tad ir svarīgi, vai tā ir liela vidusskola vai maza vidusskola? Kāpēc mēs tur kritērijus nosakām? Nu, tad mēs varētu arī pateikt, ka, piemēram, var jau būt vidusskola arī ar 45 bērniem, viss kārtībā. Nu, viņi ir, jā, garā liela vidusskola... kāda problēma, ja? Tā mēs tad turpmāk valstī darīsim, ja? Es nezinu.

Tāpat arī... varbūt arī varam citās jomās sākt, nu. Armijā jau arī nav nozīmes tam, vai vienība ir liela vai maza. Nu, tas nekas, mēs paņemsim vadu, nosauksim, ka tā ir liela vienība, ja, nosauksim vadu par bataljonu, un viss būs kārtībā armijā! Ļoti! Vads varēs cīnīties tāpat kā bataljons, ja?

Es tomēr domāju, nu... Kolēģi, nu jūs saprotat, ko jūs esat paši sarakstījuši tajā savā reformas projektā, kurš tagad otrajā lasījumā tiks apstiprināts? (Starpsauciens: “Tas ir ZZS priekšlikums!”) Nē, jūs nesaprotat. Tieši tā! Un tāpēc ir jāatbalsta mūsu priekšlikums, kuru... vairs nevar atbalstīt, jo viņš jau ir nobalsots. Bet jūs... es vienkārši cenšos jums iestāstīt, par ko jūs esat nobalsojuši. Varbūt kāds no koalīcijas arī (Starpsauciens.) trešajā lasījumā... trešajā lasījumā iesniegs kādus labus priekšlikumus. (Starpsauciens: “Mēs zinām, par ko mēs esam nobalsojuši!”) Nē, man liekas, jūs nesaprotat, par ko jūs balsojat. Un nu tad... par ko mēs nobalsojām? Par to, ka mazas pilsētas ir lielas un lielas pilsētas ir mazas, ja? Tā tas ir? (Smiekli.) A varbūt mēs tiešām paķeram klāt tad izglītības jomu un armiju arī. Jo, ja mēs nosauksim vadu par bataljonu, tad ietaupīsim ļoti daudz naudas budžetā. (Starpsauciens.) Un mums būs daudzi bataljoni. (Starpsauciens. Smejas.) Nu tad kā? Es pārliecināju koalīciju? Būs jums priekšlikumi uz trešo lasījumu? (Starpsaucieni.) Labi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Jūs jau diezgan daudz argumentu dzirdējāt par to, kādēļ šībrīža lielajām jeb republikas pilsētām ir vērts saglabāt republikas pilsētas statusu, - kaut vai fondu apguves dēļ un kaut vai īpašas uzraudzības iespējas dēļ, ko Dolgopolova kungs minēja.

Bet mani, godīgi sakot, vēl vairāk uztrauc tieši novadu intereses. Un šinī kontekstā tad, kad tika lemts par Rēzekni, Daugavpili un Liepāju, kad novadus atstāja atsevišķi, nepievienojot lielajām pilsētām, viens no būtiskiem argumentiem, ko pati ministrija minēja, bija tas, ka tādā veidā tiek nodrošināta novadu iedzīvotāju pārstāvība. Jo tiešām ir reāls risks, ka, novadu pievienojot lielajai pilsētai, novada iedzīvotājiem būs daudz mazāk iespēju ietekmēt dzīvi savā novadā. Nu, piemēram, Ventspils novadam ir 15 miljonus liels budžets. Par to, visticamāk, nākotnē lems Ventspils pilsētas iedzīvotāji, nevis Ventspils novada iedzīvotāji. Jūs tiešām Ventspils novada iedzīvotājiem to novēlat?

Par pārstāvību runājot... jā, pilsoniskas sabiedrības aktivitātes ir, piemēram, arī nevalstiskās organizācijas. Tās varētu mēģināt arī, nu, kaut kā aktivizēt sabiedrību un nodrošināt lielāku pārstāvību. Bet, kolēģi, vairāk nekā 50 procenti no visām nevalstiskajām organizācijām ir Rīgā! Ir vāji šobrīd attīstīta tā pilsoniskā sabiedrība reģionos. Nu, Ventspils novadā ir tikai tautas deju un citu, nu, kultūras... amatieru kultūras ansamblīši un kolektīvi un medību klubi. Respektīvi, arī šādā veidā viņiem nebūs pietiekamas iespējas pārstāvēt savas intereses. Nu tad es jums pavisam retoriski varu jautāt - nu, piemēram, Pavļuta kungs, vai jūs gribat, lai par Daces, Pētera un Jāņa budžetu Ventspils novadā lemj Lembergs?

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, jums ar divām minūtēm pietiks? (Dep. A. Gobzems: “Man nepietiks!”) Nepietiks.

Lūdzu deputātu klātbūtnes režīmu!

Rezultātu nolasīšanai vārds Marijai Golubevai. Starpbrīdis līdz 18.30.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Raimonds Bergmanis, Boriss Cilevičs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Janīna Kursīte-Pakule, Ināra Mūrniece, Ivans Ribakovs, Jānis Urbanovičs un Jānis Vucāns.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Pārtraukuma laiks ir beidzies. Turpinām sēdi. Pirms pārtraukuma mēs apstājāmies pie 14. priekšlikuma.

Turpinām debates.

Debatēs pieteicies deputāts Aldis Gobzems. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vispār es domāju, ka mums vajadzētu noskaidrot, vai kvorums vispār ir zālē. Jo... varbūt pārbaudām kvorumu! Lībiņas kundze! (Starpsauciens: “Saskaitām!”)

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, lūdzu, debatējiet par 14. priekšlikumu!

A. Gobzems. Zāle ir pustukša, jo ir seši vakarā, koalīcija... (Starpsaucieni.) Koalīcija ir sagurusi. Koalīcija sagurusi... (Starpsaucieni.)

Tas, ko es vēlos teikt par Jelgavu. Jelgavā ir viena no vecākajām augstākās izglītības iestādēm Latvijā, kā mēs to zinām. JKP ir izglītības ministre, kura tik daudz nezina, kas atrodas Pandoras lādē. Ļoti iespējams, ka tas ir iemesls, kāpēc JKP uzskata, ka Jelgava, kurā ir divreiz vairāk cilvēku nekā citās lielajās pilsētās, nav uzskatāma par lielo pilsētu. Un tas pēc būtības ir nepareizi, un to vajadzētu mainīt.

Otra lieta, ko es šajā pašā kontekstā gribu teikt, ir attīstības centri. Tieši ko attīsta Jūrmala, ja mēs runājam par attīstības centriem? Droši vien tūrismu kā vienīgo lietu. Bet tādā gadījumā mums vajadzēja Jūrmalai pievienot visu piekrasti, tas būtu bijis tikai loģiski. Arī to jūs neizdarījāt. Jūrmala mums ir lielā pilsēta, Jelgava mums nav lielā pilsēta. Jelgavā rūpniecība, izglītība... Manuprāt, tas ir absurdi. Manuprāt, to saprot ikviens Latvijas iedzīvotājs, ka šāda pieeja nav valstiska. Un īstenībā vienalga, kas ir pie varas vienā vai otrā pilsētā, tas vienkārši nav valstiski.

Es domāju: ja mēs runājam par lielām pilsētām, tas risinājums droši vien pat varbūt ir labāks, ka visas šīs tā saucamās lielās pilsētas... visas tiek apvienotas ar tiem novadiem, kas ir ap šīm lielajām pilsētām. Tas būtu daudz loģiskāk, nekā divas objektīvi lielās pilsētas, kas ir Latvijā, izslēgt no lielā... lielo pilsētu saraksta.

Tas ir tas, ko es šajā laikā vēlējos pateikt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, Pleša kungs, vēlaties ko piebilst?

A. T. Plešs. Jā. Komisijas vārdā 14. priekšlikums nav balsojams, jo 13. priekšlikums netika atbalstīts.

15. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Kučinskis, arī nav balsojams, jo ir noraidīts 13. - deputāta Valaiņa priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labvakar, sēdes vadītāja! Pārmaiņas. Kolēģi! Par šo priekšlikumu turpināšu iepriekš uzsāktās debates. Un, kā Pleša kungs minēja, bija rūpīgs izvērtējums, lai nonāktu pie tā, ka būs septiņas republikas, atvainojos, piecas republikas pilsētas un divas - Jēkabpils, Valmiera - paliek kā apvienotas ar apkārtējo teritoriju, kas pamatā balstās arī... būtiski pieminēt... šo te domju viedokļos. Bet par Jēkabpili un Sēlijas novadu es runāšu vēlāk.

Bet attiecībā par Jelgavu un Ventspili. Tātad par Jelgavu un Ventspili esot bijis rūpīgs izvērtējums. Tā kā mums komisijas sēdē teica, ka valdībā ir bijis un valdības dienesti ir izvērtējuši to visu... un valdības sēdē ir pieņemts tāds pareizs lēmums. Es noskatījos šo valdības sēdes ierakstu. Un tur diemžēl nekādi dienesti neko par šo neizteicās. Arī atbildīgajā komisijā mēs uzdevām šo samērības principa jautājumu, arī nekas netika dzirdēts.

Attiecībā uz tiem piemēriem. Nu, piemēram, Jelgava tika salīdzināta ar Ķelni, Lilli, Glāzgovu. Tas ir citos dokumentos, kas ir informatīvajos ziņojumos. Bet bez jebkāda cita skaidrojuma par to, ar ko tad šīs pilsētas atšķiras. Ķelne, Lille, Glāzgova - visās tajās valstīs, kur atrodas šīs pašvaldības, ir pilnīgi cita reģionālās pārvaldības pieeja. Tās nedrīkst salīdzināt. Ja mēs mēģinātu salīdzināt šīs pilsētas pēc funkcijām, jūs ieraudzītu pilnīgi diametrāli pretēju bildi tam, kādā veidā šīs funkcijas ir veiktas.

Attiecībā par to bija vai nebija konsultācijas. Es par to daudz esmu runājis un arī šobrīd uzskatu, ka tas ir pareizi - pieminēt to, ka konsultācijas... Bija vēlme šīs konsultācijas Saeimā uzsākt. Un Saeimas Juridiskais birojs pat vērsa uzmanību uz to, ka pēc būtības tās konsultācijas, kas bija līdz likumprojekta iesniegšanai Saeimā, īsti nav uzskatāmas par konsultācijām, jo nevienam deputātam nebija nekāda priekšstata par to, ko domā par vienu vai otru priekšlikumu katra konkrētā pašvaldība. Bet komisijā uz jautājumiem, ko uzdeva pašvaldības, ko es uzdevu ministrijai, atbildes bija vispārīgas, ne pēc būtības un uz lielāko daļu jautājumu pat neatbildēja.

Nu, piemēram, es pat izmantoju varam tālruni. Ziniet, kā man tur atbildēja uz jautājumu par skolu tīklu - kas noteiks minimālo skolēnu skaitu klasē, kur būs šie kritēriji, kad tos varēs redzēt pilsētā un novadā? Ziniet, kāda atbilde man bija no varam informatīvā tālruņa? Jaunā pašvaldība noteiks šos minimālos standartus, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, laiks.

V. Valainis. Paldies.

Es pēc tam turpināšu. (Dep. R. Ločmele-Luņova aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs deputāts Māris Kučinskis. Lūdzu!

M. Kučinskis (ZZS).

Kolēģi! Nedaudz par ekonomiku, jo to aspektu ļoti maz šodien vispār kāds piemin. Kuras vēl pilsētas... ārpus Rīgas ir, kuras šobrīd visstraujāk attīstās un kurās ir arī vistuvākais potenciāls attīstīties? Es domāju, ka pilnīgi droši varu pateikt: tā ir Valmiera, Liepāja un tā ir viennozīmīgi Jelgava, un tas nav apšaubāms ar kaut kādām citām.

Kāpēc Valmiera izvēlējās iet ceļu ar teritorijām? Arī tas ir pilnīgi saprotams, ņemot vērā, ka Valmiera ir saspiesta, ņemot vērā to, ka tur vēl ir rajona saites jebkurā gadījumā un teritorija ir vajadzīga. Vai Jelgavā ir vajadzīga teritorija blakus? Nav vajadzīga teritorija. Tāpēc ka arī pilsētā ir pietiekoši daudz potenciāla, lai varētu to darīt un attīstīties. Ja jūs būtu rūpīgi izskatījuši arī visus priekšlikumus, ieraudzītu beidzamo, vienu no pārejas noteikumu punktiem, kur arī tām pilsētām, kuras saglabā savu statusu un apkārtējā teritorija - savu, tiek paredzēts, kaut viņiem tas nepatīk... man šķiet, ka tas ir nepareizi, izglītības attīstības funkcijas tomēr ir jāveido kādā kopējā struktūrā. Tas nozīmē... arī tas arguments, ka kādam kaut kas traucēs izvērst to areālu un sadarboties ar teritorijām, arī tas neiztur absolūti nekādu kritiku. Un šis ir riska jautājums. Es vienkārši runāju par tiem riskiem, kas var nobremzēt attīstību kādā no šiem centriem. Es nerunāju arī, ka citur par to... ka citiem arī ir potenciāls, un mēs jau gadiem gaidām arī, ka Daugavpils beidzot dos lielo atspērienu... un pārējās pilsētas, protams, arī ir priekšā. Bet šajā brīdī man ir sajūta, ka... šobrīd es patiešām domāju: tiek darīts kaut kas stipri, stipri nepareizs. Priekšlaicīgs. Es pieņemu, ka pēc kādiem gadiem varēs apvienot un, iespējams, Valmiera apēdīs tur visu apkārtni vai Liepāja arī apvienosies un Jelgava, bet šobrīd attīstības... nu, teiksim, priekšnoteikumi nav tādi... un mēs drīzāk ejam uz to, lai nobremzētu to, kas šobrīd notiek šajās pilsētās.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Jā. Attiecībā par to, kādā veidā notika konsultācijas, es varu šobrīd droši teikt, ka konsultāciju laikā pašvaldībām pēc būtības netika sniegtas atbildes, pašvaldības uzdeva pat rakstiskā formā šos jautājumus. Bet tomēr parunāsim tālāk par tām funkcijām, par valsts uzdevumu. Šobrīd nav nekādas analīzes, balsojot par šiem priekšlikumiem, nav bijusi iespēja iepazīties ne ar kādu analīzi par valsts pakalpojumiem un pašvaldību pakalpojumiem šajās teritorijās. Nu, piemēram, ātrā palīdzība. Cik ātri reaģēs ātrā palīdzība Jelgavas novadā? Šobrīd tās ir divas dažādas lietas - Jelgavas novads un Jelgavas pilsēta. Kādā veidā tiks nodrošināts izglītības pakalpojums pilsētā? Arī divas dažādas lietas - pilsēta un novads. Tas nav viens un tas pats. Pats galvenais - sabiedriskais transports. Lielā funkcija. Šobrīd Satiksmes ministrija ir izsludinājusi konkursu līdz 2029. gadam par to, kā organizēt sabiedrisko transportu.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, laiks!

Paldies.

Nākamā debatēs deputāte Ločmele-Luņova.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Kā mēs zinām, šis priekšlikums nav balsojams. Bet, skatoties uz balsojuma par 13. priekšlikumu rezultātiem, man ir zināms optimisms par nākotni, jo veselā saprāta komandai ir piebiedrojušies vairāki Nacionālās apvienības deputāti un divi deputāti no JKP, un, manuprāt, tas ir apsveicami un vieš cerību, ka uz trešo lasījumu, kas šoreiz būs tiešām par saturu, par jēgu, mēs varētu panākt citus mūsu valstij labākus rezultātus attiecībā uz administratīvi teritoriālo reformu.

Vēl gribētu piebilst, ka šoreiz pat Valsts prezidents un viņa juridiskie padomnieki uzskata, ka šī likumprojekta trešajam lasījumam ir jābūt tieši par saturu. Un ja trešajā lasījumā mēs panāksim būtiskas izmaiņas saturā, prezidents to neuzskatīs par sliktu likumdošanas praksi, jo diemžēl uz otro lasījumu mēs saņēmām ļoti jēlu likumprojektu. Žēl, ka nav ceturtā lasījuma, kur mēs varētu dabūt tiešām lielisku likumprojektu. Jo reforma ir vajadzīga, bet reforma ir vajadzīga tāda, par kuru mums nākotnē nebūtu kauns.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs deputāts Armands Krauze. (Starpsauciens: “Vai man ir jāatkārto vai kā?”) Nākamais ir deputāts Armands Krauze. Paldies. (Starpsauciens: “Ja? Viss kārtībā! Es...”)

A. Krauze (ZZS).

Es jums atkal kaut ko pastāstīšu, protams, jo jūs (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) šo tā švaki zināt.  Tieši par priekšlikumu, jo priekšlikums ir... par kādām pilsētām? Tiem, kas ir aizmiguši, es atgādināšu: priekšlikums ir par pilsētām Daugavpili, Jelgavu, Jūrmalu, Liepāju, Rēzekni, Ventspili un Rīgu. (Starpsauciens.) Un tad, ja mēs paskatāmies, kāpēc tieši par šīm pilsētām... Faktiski tas, ko es piedāvāju: koalīcijai tā kā būtu jāskatās vairāk uz iedzīvotāju skaitu. Mēs varētu skatīties, kāds ir iedzīvotāju skaits pilsētās, kas ir loģisks kritērijs, nevis pasakām: “Jelgava... lalala...” un tad paņemam, piemēram, 20 tūkstoši, jo... Kāpēc... kāpēc 20? Tāpēc, ka Jēkabpils, kas arī līdz šim bija tā kā, nu, reģiona dzinējspēks, lielā pilsēta... Jēkabpilī ir 23 500. Nākošā ir Salaspils jau ar 18 900 iedzīvotājiem. Un tad, man liekas, lielās pilsētas varētu būt sekojošas (starp citu, ja mēs ejam, loģisks kritērijs - tātad 20 tūkstoši)... Ogre, kas nav lielā pilsēta, bet kas varētu būt, - 24 765 iedzīvotāji, Valmiera - 24 967, Rēzekne - 30 386, Ventspils - 38 059, Jūrmala - 57 145, Jelgava - 60 804, Liepāja - 76 618, Daugavpils - 91 913. Un tad paliek Rīga, protams, Rīga, kas ir galvaspilsēta. Un man liekas, ka šis priekšlikums, protams, ir jāatbalsta un trešajā lasījumā... trešajā lasījumā varētu vienkārši precizēt, pielikt klāt kritēriju “20 tūkstoši”, pielikt klāt Ogri, un tad arī visiem būtu skaidri saprotams.

Bet, nu, protams, ka jums ir politiski motīvi un tāpēc jums nekāda loģika neinteresē. Jūs vēlaties no kartes nosvītrot veselas pilsētas. Nu tā diemžēl būs. Tāpēc žēl, ka šis priekšlikums nav balsojams, bet jebkurā gadījumā ir trešais lasījums. Un, godīgi sakot, ja slikti strādāsiet, arī var sanākt ceturtais lasījums, jo, kā jūs zināt, tāda iespēja ir tādēļ, ka prezidents atdod atpakaļ.

Sēdes vadītāja. Paldies, Krauzes kungs.

Nākamais debatēs Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Patiesībā par jums jau visu laiku visu pasaka latviešu tautas sakāmvārdi. Latviešu tauta nav bijusi stulba, tā ir bijusi ļoti gudra atšķirībā no dažiem, kas ir šajā zālē. Latviešu tautas sakāmvārdā ir teikts: “Labāk padari vienu darbu rūpīgi nekā simts pavirši.” Tas, ko jūs darāt: jūs pavirši visu laiku kaut kādus likumus dragājat un pēc tam mēģināt piārēties, ka jūs kaut ko esat izdarījuši. Labāk izdariet vienu kārtīgu darbu, uztaisiet vienu kārtīgu reformu, balsu jums pietiek. Kārtīgi, kvalitatīvi jūs taču to varat izdarīt. Nu kāda starpība, vai tas lēmums tiks pieņemts šodien vai pusmēnesi vēlāk? Bet jūs jau to nespējat. Acīmredzot nav intelektuālā potenciāla. (Starpsauciens: “Protams...”) Acīmredzot ir vēl kādas problēmas, materiālā ieinteresētība. Ne par velti, ne par velti, piemēram, JKP ar saviem sponsoriem pa kafejnīcām tikai dzīvojas un saņem... saņem pasūtījumus. Tas jau ir tas. Jūs jau domājat, ka jūs kaut ko lemjat. Patiesībā jau jūs esat marionetes - ko jums sponsori pasaka, to jūs lemjat. Tā jau arī ir, tā jau ir! (Starpsauciens.) Un tu arī tur ar saviem sponsoriem esi marionete, turklāt vēl mazliet (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) ar citām problēmām.

Sēdes vadītāja. Atgādinu, ka otrajā lasījumā debatējam par priekšlikumu.

A. Gobzems. Un tāpēc ieklausieties sakāmvārdā: “Labāk padari vienu darbu rūpīgi nekā simts pavirši.” (Dep. S. Riekstiņš: “Sev to pasaki, pajoli!”)

Riekstiņ, tu uzkāp tribīnē un, pirms tu sauc mani par pajoliņu, izlasi vienu grāmatu vismaz dzīvē, vienu grāmatu! (Starpsaucieni.) Tas, ko tu proti ar savu deviņu klašu izglītību... paklusē, Riekstiņ! Saprati? (Dep. S. Riekstiņa starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mēs izskatām likumprojektu otrajā lasījumā, jādebatē par priekšlikumu.

Lūdzu, debatējam par 15. priekšlikumu!

A. Gobzems. Un tas ir tas, ko... sabiedrība, jums ir jāredz - šajā zālē cilvēki bez izglītības... vienīgais, ko viņi spēj, ir bļaut no vietas. Uzkāpt tribīnē, parunāt un izskaidrot, kāda tad tā reforma būs, - to viņi nespēj, un Riekstiņš tam ir klasisks piemērs - bez izglītības, uz dullo ticis Saeimā, izpilda sponsoru intereses. Tas ir viss, ko viņi spēj. Vairāk nekā tur nav. (Starpsaucieni.)

Un pabeidzot. Attiecībā par reformu. Es vēlreiz saku: es atbalstītu, es uzskatu, ka šodien tā būtu jāpieņem, bet izdariet šīs nelielās izmaiņas... tās būtiskās kļūdas, kuras jūs esat pieļāvuši, - paņemiet un izmainiet tās! Un neklausieties tajos, kuriem nav izglītības... un vienīgais ir tas, ko saka sponsori.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Atgādinu, ka Saeimas kārtības rullis... likums noteic, ka otrajā lasījumā deputāti debatē par priekšlikumu un nesarunājas ar zāli. (Starpsauciens: “To vajadzēja pateikt!”)

Turpinām debates.

Nākamā ir Jūlija Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Runājot par Jelgavu un runājot par bļaustīgo Riekstiņa kungu, es vēlos norādīt uz to, ka, manuprāt, šodien mēs lemjam par šo likumprojektu bez Pūces kunga klātbūtnes ne velti. Un ne velti ir tā, ka Pūces kungs... tas, ka Pūces kungs šodien nepiedalās šajā sēdē, jo ir taču saprotams: visu var ieplānot, var ieplānot gan šī likumprojekta skatīšanu konkrētā laikā... jo šodien Pūces kungs piedalās Vides ministru padomē, kurā atkal mēs runājam par dažādiem klimata murgiem, es atvainojos. Trešdien mēs tieši apstiprinājām to klimata politiku, par kuru šodien Pūces kungs it kā aizstāv Latvijas intereses. Neko viņš neaizstāv, viņš runā par to, kā vērsties pret krāsns kurināšanu, pret CO... par CO samazināšanu līdz nullei.

Un Kiršteina kungs ļoti labi to atceras, un tikai, ja... ja tikai nebūtu Znotiņa kunga balsojuma trešdien, tad arī mums šī pozīcija nebūtu apstiprināta un arī Pūces kungs varbūt tomēr būtu šeit šodien. Es ceru, ka varbūt mēs tomēr nonāksim līdz situācijai, ka Pūces kungs tomēr būs šeit un varēs tomēr arī aizstāvēt šo reformu, kuru viņš nespēj aizstāvēt, jo viņam plastmasas maisiņi tagad ir jāapkaro Briselē.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs deputāts Sergejs Dolgopolovs. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Es par priekšlikumiem... Cienījamie kolēģi! Par priekšlikumu.

Ziniet, liekas, ka tas ir viens no lielajiem mītiem, ka attīstības centrs obligāti jāsavieno ar attiecīgo novadu. Ja mēs paskatīsimies netālajā vēsturē, Rīga... tā bija rūpniecības centrs un tagad arī turpina būt par tādu... šeit statistika liecināja par to, ka cilvēki brauca strādāt uz Rīgu katru dienu, pat no apmēram simts kilometru attāluma no Rīgas.

Tas notiek arī ar visiem pārējiem attīstības centriem. Teiksim, tad, kad apvienoja Aloju un Staiceli, Staicelē nepalika nekas, un tad cilvēki braukāja uz Salacgrīvu, uz Valku, uz citām vietām, bet tas nebija novada centrs, tā saucamais attīstības centrs, tāpēc tas ir tīri nosacīti, ka, apvienojot pilsētu ar novadu, mēs veidojam attīstības centru priekš attiecīga novada. Tas ir mīts. Ja ir darba vietas, cilvēki brauks no turienes, no kurienes ir izdevīgi braukt, ja ir attiecīgi ceļi. Un tā ir atsevišķa tēma, par kuru nebūtu lieki runāt, arī stāstot par administratīvi teritoriālo reformu.

Tāpēc šinī gadījumā tas priekšlikums, kas izskanēja šodien, ir loģisks priekšlikums. Un, dabīgi, žēl, ka nevar par to balsot vēlreiz, bet principā tas ir atbalstāms pie 3. vai 4., varbūt pat 5. lasījuma pēc Satversmes tiesas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Pleša kungs, vai vēlaties ko piebilst? Atgādinu, ka šis 15. priekšlikums nav balsojams. (Starpsauciens: “Paldies!”)

A. T. Plešs. Jā, 15. priekšlikums nav balsojams. Paldies.

Dosimies tālāk, kolēģi. 16. ir deputāta Kazinovska kunga priekšlikums. Un tas ir saistīts ar 2. priekšlikumu... kur mēs diskutējām par administratīvo reģionu izveidi. Un, kā jau minēju, komisija izveidoja 70. un 105. priekšlikumu, kas nosaka administratīvo reģionu izveidi un jauna likuma veidošanu, lai to nodrošinātu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Jā. Šī ir iespēja atgriezties pie otrā līmeņa pārvaldības modeļa. Šī ir tā īstā vieta, kur noteikt, jo šī likuma sadaļa nosaka administratīvās teritorijas, kurās tiek īstenota valsts pārvalde.

Šis priekšlikums ir saistīts ar 70. priekšlikumu, tomēr komisijas procesā... es teikšu tā: Kazinovska kungam tika mēģināts aizmālēt acis un aicināts atbalstīt viņa 112. priekšlikumu, vai tas bija komisijas... nonāksim vēl līdz tam, bet ar šādu priekšlikumu, ja mēs to izdarītu šobrīd, tagad... šobrīd nobalsotu, mēs ietu tiešām labu likumdošanas praksi, uz ko arī norāda Valsts prezidents visiem Saeimas deputātiem, tai skaitā man... ir norādījis jau savās vēstulēs par budžeta likumu, piemēram... ko viņš norādīja. Tāpat arī iepriekšējais prezidents ir norādījis Saeimas deputātiem par labu likumdošanas praksi. Un šajā gadījumā, pat tiekoties ar Valsts prezidentu, viņš norādīja to, ka šos jautājumus vajadzētu tomēr atrisināt jau otrajā lasījumā, lai būtu skaidrs, un uz trešo lasījumu mazliet tikai pieprecizēt.

Šis priekšlikums paredz izveidot šos administratīvos reģionus. Kazinovska kungs, manuprāt, ļoti... ir izvēlējies šādu pieeju. Man ir mazliet cita pieeja, bet es arī atbalstu, jo idejiski tas ir viens un tas pats, tikai dažādi piegājieni. Šis priekšlikums noteiktu to, ka tas veidojas uz plānošanas reģionu bāzes.

Nu... Manā ieskatā, lielāka kapacitāte tam būtu un veiksmīgāks iznākums būtu, ja mēs vairāk izmantotu tieši lielās pilsētas, lai vai cik tās mums šobrīd jau ir palikušas, bet tieši uz lielo pilsētu bāzes veidot šo administratīvo kapacitāti. Bet atgādināšu vēlreiz - laba likumdošana prasa debatēt šobrīd jau uz otro lasījumu. Un šis ir priekšlikums par administratīvajiem reģioniem, kurš būtu jāatbalsta šobrīd.

Pati komisija konceptuāli šo ideju atbalstīja, bet es vēlos atgādināt: visi var iepazīties ar spēkā esošo likumu. Spēkā esošajā likumā, pēc kura šodien mēs strādājam, ir apriņķi. Un šie apriņķi, pieņemot 2009. gada reformu, bija ielikti ar uzdevumu izpildīt līdz 2013. gadam.

Tā kā tas toreiz notika, argumenti bija tieši tādi paši, kā šodien - neesam gatavi, runāsim, strādāsim pēc tam kaut kad, galvenais, pieņemam šo karti un tad jau domāsim tālāk. Diemžēl tā nenotiek. Un dzīve pierāda to, ka šie jautājumi jāskata kontekstā, uz ko arī bija norādījis Valsts prezidents, mums tiekoties: jābūt maksimāli...

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, laiks.

V. Valainis. ... daudz atbildēm. Jā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamais debatēs deputāts Andris Kazinovskis.

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamie kolēģi! Šis ir viens no pamata priekšlikumiem, lai būtu administratīvie reģioni. Okay, es neiebilstu, ka varētu būt 70. pantā šis balsojums par to, ka būs šie administratīvie reģioni, bet 3. pants... šis balsojums būs par to, ka būs administratīvie reģioni. Bet 3. pants pasaka, kādas ir administratīvās teritorijas. Tātad šobrīd ir novadi, pilsētas un... es kā priekšlikumu... trešais varētu būt administratīvie reģioni. Tā ir konkrētā administratīvā teritorija.

Ja tas nav atbalstīts, tad man rodas jautājums. Tātad administratīvā teritoriju iedalījuma, ja nav administratīvie reģioni... tad 70. pants, kur būs nosaukts, ka ir Latgale, Vidzeme, Zemgale, Kurzeme, - kas tās būs? Kas tās būs? Tās nebūs nekādas administratīvās teritorijas. Kaut kādas amorfas teritorijas. Šeit ir ļoti svarīgi nobalsot. Tas nav pretrunā. Es domāju, ka tad varētu patiešām atbalstīt 70. un arī pārejas periodā šo pantu, bet par to būtu jānobalso. Tad es būtu okay - apmierināts un varētu balsot ar mierīgu sirdi par 70., ko komisija izstrādāja. Lūdzu atbalstīt, it sevišķi deputāti, kas ir no reģioniem, jūs esat arī Latgales apakškomisija... Vidzeme, Zemgale, Kurzeme, kā arī Rīga. Vai nu mēs valsti mēģinām, vai nemēģinām caur reģioniem attīstīt.

Labi, paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Kazinovskis. Un tie, kas nav balsojuši, - arī, lūdzu, balsot!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem, lūdzu!

A. Krauze (ZZS).

Nu jā. Es atkal šoreiz pastāstīšu (Zālē smiekli.), ko prezidents jums uzrakstījis un ko, iespējams, visi nav izlasījuši. Un es pirmām kārtām gribu teikt, ka atbalstu Kazinovska kunga priekšlikumu, ka šajos valsts pārvaldes administratīvajos reģionos ir jāparādās vēsturiskajiem nosaukumiem, ko, starp citu, jums ir pieminējis Valsts prezidents. Tas ir jums zināšanai, un tāpēc atbalstiet Kazinovska kungu.

Tad es citēšu. “Papildus iepriekš minētajiem jautājumiem par vietējām kopienām vēlos norādīt, ka piederības un identitātes aspekti būtu vērā ņemami, arī lemjot par republikas pilsētu, novadu un pašvaldību robežām. Latvijas Republikas Satversmes ievads nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, kas uzskaitītas Satversmes 3. pantā, - Vidzemi, Latgali, Kurzemi un Zemgali.” Un tieši Kazinovska kunga priekšlikums to arī ietver. Tālāk prezidents saka: “Likumā ietvertais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums pēc Satversmes ir nākamais tiesību akts, kas konkrētāk nosaka Latvijas teritoriālās vienības un to robežu. Tādēļ nedaudz pārsteidzis fakts, ka latviešu vēsturiskās zemes administratīvi teritoriālās reformas kontekstā vispār nav pieminētas.”

Un šinī gadījumā, atbalstot Andra Kazinovska priekšlikumu, vismaz tās būs pieminētas. Es teiktu tā, ka tas pat ir maz, ko prezidents saka. Ir jāizdara vēl vairāk, jo tiešām nu... mēs, kas veidojam Latvijas valsti... kādas šīs teritorijas... tas ir nostiprināts Satversmē, un tāpēc arī mums pilnīgi loģiski būtu... un jums, kas to likumu gatavoja... nevis kaut kur grābstīties un skatīties uz politiskajiem konkurentiem, bet vienkārši atvērt Satversmi un izlasīt elementāru lietu. Tāpēc atbalstiet, lūdzu, ko Kazinovska kungs ir iesniedzis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam, lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Es ļoti augstu vērtēju Kazinovska kunga zināšanas, pieredzi, praksi un arī to uzstājību, ar kādu viņš mēģina panākt, lai būtu izveidots reģionālais veidojums, reģionālais līmenis. Neapšaubāmi, ja šāda ideja būs ietverta Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, uz to noteikti jābūt attiecīgai norādei. Un tā, kā piedāvā Kazinovska kungs, tad tiešām ir jābūt likumprojekta pašā sākumā ar vienu piebildi. Mēs varam atsaukties uz Satversmi, kur ir nosaukti četri Latvijas reģionu apgabali. Bet, ja mēs runājam par likumu, kas ir... kas izriet no Satversmes un izriet no jauna priekšstata par administratīvi teritoriālo dalījumu, tam likumprojektam ir jāpievieno attiecīga karte, kur būtu nospraustas šīs teritorijas. Tas prasa zināmu laiku. Tā laika diemžēl nav, laiks tam procesam nav atvēlēts. Bet es aicinātu tomēr atbalstīt, lai 70. - komisijas priekšlikums nepaliktu tā, kā tas jau ir bijis 2008. gadā, kad tiešām ir likumā ierakstīta norma par apriņķiem, kas tālāk netika ne skatīta, ne virzīta, ne diskutēta, ne kā savādāk. Tāpēc šeit ir jābūt konkrētībai, un tam priekšlikumam, manā skatījumā... būtu jāatbalsta.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai. Lūdzu!

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Es turpināšu Sergeja Dolgopolova teikto un pateikšu vēl vairāk. Andris Kazinovskis atnāca uz šo Saeimu ar ideju par otro līmeni. Tas bija viņa sapņu bērns, tas bija ilgu gadu pētījums. Un viņš tiešām pārdzīvo par to kā par savu bērnu.

Ko izdarīja viņa kolēģi? Viņi izbalsoja visus viņa priekšlikumus, izbalsoja tādā veidā, lai tiešām vairs nepaliktu Andra Kazinovska vārda nevienā teikumā, kur tiek runāts par otro līmeni. Jo tas, ko mums šodien piedāvā 70. priekšlikumā, skan tā, ka tie būs reģioni, par kuriem būs atsevišķs speciāls likums. Tātad šodien mums piedāvā nobalsot par kaķi maisā, jo mēs nekā nezinām, kas tie būs par reģioniem. Ir teikts tikai tas, ka tur tiks realizētas gan valsts, gan pašvaldību funkcijas. Mēs zinām šodien tikai to, ka ministrijas nevēlas atbrīvoties no savām funkcijām, bet to, ar kādām funkcijām vēlēsies dalīties jaunās pašvaldības, mēs nezinām.

Mūsu frakcijai ir svarīgs tikai viens. Un tas, kas mūs mulsina šajā Kazinovska kunga priekšlikumā, - šeit ir teikts, ka tā... būs valsts pārvaldes administratīvais reģions. Jo mūsu frakcija vēlas, lai reģioni, lai reģionu pārvalde būtu vēlēta tieši vai netieši no ietilpstošo pašvaldību vadītāju puses, bet vēlēta, nevis no valsts, no augšas nozīmēta.

Un pabeigt es vēlētos tikai ar vienu jau savu personisko viedokli. Šeit tika runāts par to, ka pašlaik mēs būvējam ēku... vienstāva ēku, pirmo stāvu un pēc tam mēģināsim tai uzvilkt otro stāvu. Es uzskatu otrādi. Manuprāt, tas nosaukums “otrais līmenis” nav pareizs. Bet tas ir fundaments. Tas ir fundaments! Un principā visa reforma varēja jau būt tikai šī fundamenta izveidošana. Diemžēl pati reforma tika sākta ne no tā gala. Man patiesi ir žēl, ka Kazinovska kunga viedoklis netika uztverts nopietni un valstiski.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai. Lūdzu!

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pie frakcijām nepiederošu deputātu grupa arī atbalstīs šo deputāta Kazinovska priekšlikumu. Jo mēs uzskatām, ka jau šajā likumā ir jāiezīmē tas, ka mēs, runājot un balsojot par šo reformu, domājam par otro līmeni jau tagad, nevis kaut kad - nezin kad.

Tādēļ es arī aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pašvaldības mēra kandidāts Jurašs jau vairs nav izturējis, runājot par pašvaldību, viņš jau ir nosvīdis, viss jau, cauri jau! (Smiekli.) Viņš jau nevar vairs par reformu parunāt.

Es gribu pateikt paldies, vislielāko paldies Kazinovska kungam. Jūs, Kazinovska kungs, esat vienīgais JK deputāts, kurš nepakļaujas jūsu troikas - Strīķes, Juraša un Bordāna - nedemokrātiskajam diktātam un domājat ar veselo saprātu. Es gribu jums pateikt paldies, jo jūsu frakcijā demokrātija ir objektīvi ierobežota, un to mēs visi Saeimā zinām. Un tas, ko jūs esat iesniedzis savā priekšlikumā, Kazinovska kungs, ir pilnībā atbalstāms nevis tikai tāpēc, ka tas ir loģiski, bet tāpēc, ka tas ir noteikts Latvijas Republikas Satversmes 3. pantā. Es ieteiktu visai koalīcijai beidzot atvērt Latvijas Republikas Satversmi un izlasīt, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Zemgale un Kurzeme.

Tas, ko saka Kazinovska kungs, - ja mēs veicam administratīvi teritoriālo reformu, mēs nevaram aizmirst šādu Satversmē noteiktu iedalījumu. Ir pilnīgi skaidrs, ka tas ir juridiski korekti. Tas ir loģiski. Tas ir aiz cieņas pret mūsu vēsturiskajām vērtībām. Un tieši tāpēc... Jūs ļoti labi zināt, ka JK es daudz esmu kritizējis, bet jūs arī zināt, ka ikvienu neatkarīgi no politiskās piederības vai politiskās partijas es vienmēr esmu arī uzslavējis... dažādās partijās. Un es esmu centies būt taisnīgs savos vērtējumos. Un es aicinu arī pārējos JK deputātus, kuriem ir kaut cik palikusi sirdsapziņa un veselais saprāts, atbalstīt savu kolēģi, savu frakcijas biedru... sava partijas biedra priekšlikumu, kas saistīts ar Satversmes ievērošanu.

Un tagad, dārgie deputāti no koalīcijas, gatavojieties, jums ir sagatavots brīnišķīgs pārsteigums.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi. Lūdzu!

A. Kazinovskis (JK).

Es gribu nedaudz precizēt to, ko teica Regīna Ločmele-Luņova. Kāpēc valsts pārvaldes reģioni šajā pantā? Jo... es saprotu, ka šī diskusija par pārvaldi, tas nav šī likuma jautājums. Pārvalde - tas būs vēlāk. Par... Tad, kad mēs skatīsim konkrēto šo likumprojektu. Okay, ja tas ir šķērslis, ka ir šis nosaukums “valsts pārvaldes reģioni”, es apņemos uz trešo lasījumu precizēt - vienkārši “administratīvie reģioni”, lai diskusija par vēlētiem vai valsts pārvaldes reģioniem, kādi tie būs, administratīviem reģioniem... būtu vēlāk.

Tāpēc es tomēr vēlreiz lūgtu atbalstīt. Tas nav pretrunā ar visu pārējo, kas ir šajā likumā, bet tikai papildina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu! (Starpsauciens.)

V. Valainis (ZZS).

Es varu, ja? Kolēģi, es gribētu pateikt Kazinovska kungam, kāpēc tā otrā līmeņa nebūs. Jo jau šobrīd valdība skaidri pozicionējas uz to, ka tā nekad, nekādos apstākļos nekādas funkcijas nedecentralizēs. Un kā tā to dara? Piemēram, VARAM, atbildīgās ministrijas, vēstule ar to, ka viņiem šobrīd, redz, nav laika un kaut kad... ir ministrijas iesniegts informatīvais ziņojums, iesniegts pat valdībā par to, ka ministrijām ir jāsniedz šie atzinumi.

Mēs paši redzējām, kāda ir ministriju izpratne par... jūs vairāk stāstījāt, mēs kopā vairāk stāstījām ministrijām, kas ir otrais pārvaldes līmenis, nekā tās pašas saprata.

Un šobrīd augstākā ierēdniecība pēc būtības jau nav arī komisijā sniegusi nekādu skaidru redzējumu par to, izņemot atsevišķas ministrijas, bet ne kopumā. Tāpēc es domāju, ka tas te tiek vienkārši...

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, laiks! (Starpsaucieni.) Paldies.

Pirms mēs turpinām debates, es vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Zariņa, Orlova, Krišāna, Stepaņenko un Dūklava -iesniegumu ar lūgumu izskatīt priekšlikumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, izsludinot pārtraukumu pulksten 19.15 un turpinot šī jautājuma izskatīšanu 12. martā no pulksten 9.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens var runāt “par”, viens var runāt “pret”. (Dep. I. Zariņš: “Es vēlos runāt “par”!”)

Zariņa kungs, lūdzu! Jums vārds runāt “par”.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šis ir konstruktīvs opozīcijas aicinājums mums nepārvērst Saeimas darbu par farsu un šo atbildīgo jautājumu izskatīt atbildīgi, nevis mēģināt kaut ko darīt nakts melnumā, kā tas jums parasti ir pierasts, kad jūs vēlaties darīt kaut ko, no kā jūs paši kautrējaties un vēlaties slēpt no sabiedrības.

Mēs aicinām nodrošināt kvalitatīvas debates, ņemot vērā, ka mēs to darām jau no pulksten 10 rītā, pašlaik jau ir pāri pulksten septiņiem vakarā. Un mēs esam no 300... vairāk nekā 300 priekšlikumiem izskatījuši tikai (Starpsauciens: “Ivar, tad palīdzi!”)... 16.

Tāpēc mēs aicinām uztaisīt pārtraukumu šai sēdei un to turpināt, kā mēs to parasti esam pieņēmuši, kā mēs esam normāli strādājuši. Ir normālais darba laiks. Mēs to esam nostrādājuši, ir pārtraukums, atgriežamies, turpinām strādāt.

Ja jūs vēlēsieties uzspiest nekonstruktīvu darba režīmu, mēs jums, cienījamie, atbildēsim un rezultātā jūs noteikti nebūsiet no tā ieguvēji, bet visa sabiedrība varēs novērtēt, ar ko jūs nodarbojaties un ko jūs tagad gribat panākt. (Starpsauciens: “Ivar...”)

Mēs atradīsim veidu, kā varēsim... kā opozīcija varēs paust savu viedokli, kā varēs to pamatot, neskatoties uz to, ka jūs tagad mēģināt to liegt un mēģināt izdarīt tā, lai tas notiktu nakts melnumā, kad neviens vairs nav spējīgs sekot līdzi un kad jūs tādējādi varat izdarīt to, no kā paši kautrējaties.

Tas nav Latvijas tautas interesēs, tas nav arī Latvijas valsts nākotnes interesēs. (Starpsauciens.) Šis ir ļoti svarīgs jautājums, mēs arī to piedāvājam. (Smiekli.) Un paldies. (Starpsauciens: “Balso “par”!”)

Šis ir ļoti svarīgs jautājums gan visai Latvijas sabiedrībai, gan arī mūsu valsts nākotnei. (Starpsauciens.) Lemt šādā veidā par šo svarīgo jautājumu... jūs izrādāt necieņu pret Latvijas valsti, pret Latvijas sabiedrību un arī apliecināt, ka jūs paši neesat pārliecināti par to, ko darāt. (Starpsauciens.)

Tas, ka jums nav sajēgas par šo jautājumu, par to mēs jau pārliecinājāmies, bet ir iespēja vēl turpināt šo darbu konstruktīvi. Un tas ir tas, ko mēs aicinām darīt. (Starpsauciens.)

Ja jūs nebūsiet konstruktīvi, es vēlreiz atkārtoju - opozīcija atradīs veidu, kā jums uz to atbildēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

“Pret” es, protams, aicinu balsot visus tos, kas neiestājas par Latvijas sabiedrības interesēm sagaidīt kvalitatīvu diskusiju par reformu. Un “par” es aicinu balsot tos, kas vēlas kvalitatīvu diskusiju normālā darba laikā. Paskaidrošu detalizēti, lai jūs saprastu.

Jums liekas, ka jūs tagad nobalsosiet “pret” un ka viss, ka mēs tagad strādāsim 24 stundas, neskatoties uz to, ka Jurašs jau ir paģībis kaut kur, Beitneres-Le Gallas kundze arī vairs nespēj vadīt sēdi. Vāji jūs esat, JK deputāti! Neturat līdzi opozīcijas dukai, pat tribīnē nekāpjot, nespējat... nespējat nosēdēt. (Starpsauciens.)

Es jums saku, mēs kā opozīcija esam izdomājuši veidu, kā spēsim atrast veidu, laiku, vietu paust pilnīgi visus argumentus par pilnīgi visiem priekšlikumiem tik, cik mēs gribam. Tas nebūs konstruktīvi, bet tas nebūs tieši tikpat konstruktīvi, cik nekonstruktīvi jūs izturaties pret Latvijas sabiedrību.

Šādu taktiku jūs izvēlējāties budžeta apspriešanas laikā, un jums šķita, ka jūs no tā ieguvāt, bet jūs no tā zaudējāt. Un jūs no tā zaudēsiet arvien vairāk un vairāk atbalsta.

Un tas, ka jūs, Kola kungs, sakāt, otrais vai pirmais, tam nav nekādas nozīmes. Saeimā, ja nav steidzamība, likumprojektus izskata trīs lasījumos. Un katrā lasījumā ir jābūt pilnvērtīgām debatēm. Kā jūs zināt, Kola kungs, otrajā lasījumā par konkrētiem priekšlikumiem ir debates, kuras jūs nevēlaties pilnvērtīgas. (Dep. R. Kols: “Komisijā 18 stundas…!”) Bet tas, ko mēs vēlamies izskaidrot sabiedrībai, - un es atkārtošu kaut vai desmito reizi - reforma, kurā mēs taisām Dombravam speciālu novadu vai Helmanim tajā tur... viņš ir vēl tajā procesā vai nav, tajā kriminālprocesā jūsu biedrs Ogrē... Helmanim... lai viņam droši vien būtu vairāk kaut kādu iespēju operēt, pielikt klāt Ikšķili, piemēram. Mēs gribam to izskaidrot sabiedrībai, un mēs atradīsim laiku, kā to izskaidrot sabiedrībai. Un, jo vairāk jūs kaunēsieties par to runāt, jo vairāk mēs to izskaidrosim.

Kāpēc tas ir svarīgi? Tas ir svarīgi tā iemesla dēļ, ka šajā reformas veikšanas stadijā pie otrā lasījuma mums pastāv objektīva iespēja novērst visas būtiskās kļūdas. Pilnīgi visas būtiskās kļūdas! Un trešajā lasījumā aiziet ar reformu, kurai vairāk vai mazāk piekrīt lielākā daļa Latvijas sabiedrības... kura ir taisnīga, kura ir valstiska, nevis kura ir savtīga. Un JK deputātus es aicinu... nu švaks tas Rīgas mērs ir, tas kandidāts, švaks viņš ir! Nespēj vienu Saeimas sēdi nosēdēt! Ko viņš tajā Rīgā darīs? (Dep. K. Feldmana starpsauciens.) Viņš tagad iet jau otkatus kaut kādus meklēt vai atkal kaut kādus darījumus ar sponsoriem, ja nespēj savā darba laikā Saeimā atrasties. Potenciālais pašvaldības vadītājs nespēj dienu nosēdēt savos tiešajos darba pienākumos. Droši vien aizgāja, atvainojos, kruķīt kādas lietas. Domāt, ka... Ā, es sapratu, viņš laikam tos kokus jau sāk stādīt. Tos miljonus koku šovakar jau ir aizgājis stādīt. Bet vispār ir marts, un martā vēl nestāda kokus, man gribētos to teikt. To dara uz aprīļa beigām, maiju. Bet ne par to.

Es aicinu jūs konstruktīvi pieiet šai diskusijai vairāku iemeslu dēļ, vēl citu iemeslu dēļ. Un šie citi iemesli ir tādi. Šajā zālē ir... ar visu cieņu, es negribu viņus kaut kā aizvainot, bet ir vecāka gadagājuma cilvēki, un ir arī sieviete, kas ir stāvoklī. Nekas nenotiks, ja mēs rīt turpināsim, ja mēs turpināsim sestdien un svētdien, un pirmdien, un otrdien, un vienu nedēļu darba laikā izskatīsim šos jautājumus. Cilvēki varēs normāli sekot līdzi, arī visa sabiedrība varēs normāli sekot līdzi. Negribat konstruktīvu rīcību? Dabūsiet nekonstruktīvu. Tūlīt jūs to redzēsiet pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu - izsludināt pārtraukumu Saeimas sēdē un turpināt likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” izskatīšanu 12. martā no 9.00. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Turpinām debates par 16. priekšlikumu.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Didzis Šmits. Lūdzu!

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Andri, būs labi! Es domāju, ka būs otrais līmenis pēc šī farsa, kas šodien šeit notiek un ko cilvēki skatās. Es domāju, vismaz tie, kurus tas skar, redzēs dažādos kontekstos. Cilvēki, novadi, pilsētas, vai ne? Valsts kopumā... Es domāju, ka trešajā lasījumā šajā Saeimas zālē mēs neienāksim. Nu vienkārši būs daudz traktoru un dažādu citu notikumu. Tā ka beigu galā jau tas otrais līmenis būs. Līdz ar to... es uzkāpu... tu zini, man atšķiras uzskats ar tevi. Es uzskatu, ka otrais līmenis būtu jāveido lielajām pilsētām to reģionos. Bet es atbalstīju šo priekšlikumu, jo patiesībā jau ir vēl viena lieta. Ja mēs vispār izskatītu reformas sakarā vienu būtisku apstākli... es uzskatu, ka civilo dzīvi noteikti ir loģiskāk organizēt ap objektīvi lielajām pilsētām. Bet ārpus civilās dzīves ir vēl tāda lieta kā civilā aizsardzība un valsts aizsardzība. Un tur plānošanas līmenis noteikti būtu lielāks pat par... republikas pilsētas, lielās pilsētas, apriņķi. Bet nu tas jau ir kosmoss, nu, tas šajā debatē jau, Andri, būs kosmoss, ja mēs sāksim vēl debatēt, ka valsts jāaizstāv un ka tam vajag vēl lielāku līmeni.

Es atbalstīšu. Un būs otrais līmenis! Kungi, būs... un dāmas! Pilnīgi skaidrs, ka vai nu traktors nonesīs šo zāli, vai tas būs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu (Starpsauciens: “Komisijas vārdā!”)... Komisijas vārdā jūs vēlaties ko piebilst? Labi, Pleša kungs, atvainojos.

A. T. Plešs. Kolēģi! Pavisam īsi. Kā jau iepriekš minēju, gan Kazinovska kunga vadītā apakškomisija, gan arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd strādā pie funkciju apkopojuma un taps jaunais likums, kas nodrošinās otro teritoriālo pārvaldes līmeni Latvijas teritorijā, kas ir iekļauts attiecīgi 70. un 105. priekšlikumā, ko ir kopīgi veidojusi komisija. Un šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Bet, pirms mēs turpinām likumprojekta izskatīšanu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Zariņa, Orlova, Krišāna, Stepaņenko un Gobzema - priekšlikumu izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 5. martā sēdē no pulksten 19.30 līdz pulksten 9.00 12. martā.

Runāt var viens deputāts “par”, viens - “pret”. Valaiņa kungs, jūs runāsiet “par” vai “pret”? (Dep. V. Valainis: ““Pret”!”)

“Pret” - lūdzu, Valaiņa kungs.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es domāju, protams, opozīcija šobrīd izmanto iespēju kaut kādā veidā rosināt pārtraukumu. (Starpsauciens.)

Es aicinu tomēr gan pozīciju, gan opozīciju pievērsties debatēm par priekšlikumiem. Es to šodien visas dienas garumā esmu darījis, man vēl pietiek spēka arī turpināt to darīt.

Tāpēc, kolēģi, pastrādāsim kārtīgi, bet es aicinu arī jūs ne tikai sēdēt, bet arī strādāt un nākt šajā tribīnē debatēt, aizstāvēt savus priekšlikumus. Līdz šim brīdim no valdības puses vienkārši netiek aizstāvēti priekšlikumi... nu ļoti, ļoti vāji. Vienīgi Nacionālā apvienība šodien strādā. Kolēģi, vienīgi Nacionālā apvienība šodien strādā!

Es domāju, sāksim strādāt visi. Ja vajag pārtraukumu, tad ņemam pārtraukumu, ja jums vajag pauzi. Bet, manuprāt, mēs varam iztikt arī bez pauzes un turpināt strādāt konstruktīvi, debatēt par priekšlikumiem... un godīgi visiem tādā pilnā apziņā pieņemt lēmumus.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Pāris svarīgu lietu šinī sakarā.

Šo pārtraukumu mēs tieši tāpēc prasām, lai Valaiņa kungam darbu varētu nodrošināt konstruktīvi un ražīgi, un to mēs nodrošināsim arī visiem pārējiem. Šeit jau no zāles es dzirdēju izsaucienus: “Tas ir nelikumīgi, to nedrīkst darīt!” Nē, Judina kungs, drīkst darīt. Mēs ar Juridisko biroju kā reiz to tikko pārrunājām. Šādus pieprasījumus mēs drīkstam prasīt, mēs esam tiesīgi prasīt un esam prasīgi... tiesīgi prasīt kaut vai pēc piecām minūtēm, prasīt visu laiku pārbalsot un visu laiku atgādināt jums, ka ir nepieciešams pārtraukums.

Mēs, opozīcija, no savas puses bijām pret jums konstruktīvi, mēs pieņēmām to, ka jūs par šo svarīgo jautājumu ierobežojāt debašu laiku, novedāt to līdz tādam minimumam, ka praktiski izteikties konstruktīvi un izstāstīt visu, ko opozīcija vēlētos izstāstīt, nav iespējams. Mēs pieņēmām šos spēles nosacījumus un pēc tiem spēlējām. Normāli būtu tā, ka darba diena ir beigusies, mēs taisām pārtraukumu un darām, kā vienmēr esam to darījuši, atgriežamies nākamceturtdien un turpinām skatīt šo jautājumu. Ja jūs tā nedarīsiet, tad es paskaidrošu, kā mēs strādāsim tagad tālāk. Mēs prasīsim šādu pārtraukumu ik pēc piecām minūtēm. un katras piecas minūtes mums būs piecas minūtes, tās piecas minūtes, ko jūs mums runāt neatļāvāt, runāt par šiem jautājumiem. Un tādā veidā mēs panāksim, ka varēsim par to runāt, tikai process būs vēl ilgāks un jums būs jāsēž šeit vēl ilgāk pretēji tam, kā jūs to gribējāt izdarīt, kad jūs to vēlējāties tā pa fikso noslēpt un izdzīt cauri, - jums tas nesanāks. Jums ir vajadzīga šī stīvēšanās? Jūs vēlaties to? Ja jūs to vēlaties, tad tā būs, tas ir atkarīgs no jums, tikai pēc tam nepārmetiet to opozīcijai. Mēs savu darbu izdarīsim.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, būt konstruktīviem (Starpsauciens: “Pastāsti anekdoti! Tev vēl trīs minūtes!”), atbalstīt šo priekšlikumu. Nākamreiz es pastāstīšu arī kādu anekdoti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu - izsludināt Saeimas sēdē pārtraukumu līdz pulksten 9.00 12. martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vēlos jūs arī informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu priekšlikumu: Daniels Pavļuts, Ainars Latkovskis, Atis Zakatistovs, Juta Strīķe un Raivis Dzintars ir iesnieguši priekšlikumu ar lūgumu turpināt šā gada 5. marta sēdi bez pārtraukuma līdz pulksten 22.30 un tad izsludināt pārtraukumu līdz 6. marta pulksten 10.00.

Gobzema kungs, jūs vēlaties runāt “par” vai “pret”? (Starpsauciens.)

Lūdzu, Gobzema kungs, runājiet “pret”!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgā koalīcija, jūs acīmredzot neesat lasījuši Saeimas kārtības rulli. Pat ja jūs nobalsosiet, ka mēs šodien strādājam līdz pulksten 22.30 un pēc tam 6. martā, Saeimas kārtības rullis pēc trīs minūtēm mums ļauj iesniegt jaunu lūgumu, par kuru runāt “par” un “pret”.

Un mums ļauj tādu lūgumu iesniegt, un tas ir jāizskata... un pārbalsot šo jautājumu - to nosaka Saeimas kārtības rullis. Es saprotu, ka jūs esat tie bezkompromisu tiesiskuma ieviesēji, kas likumus nepilda, bet Saeimas kārtības rullī tas ir skaidri un gaiši pateikts - katrs iesniegums ir jāizskata, un tāpēc es jūs aicinu tomēr konstruktīvi paskatīties uz šo jautājumu, tagad te negrūstīties, kur... ka jums būs lielāks svars un ka jūs varēsiet to izdarīt.

Saprotiet, mēs šo laiku izmantosim arī... šobrīd mēs to cenšamies izmantot, lai jūs pārliecinātu, ka šajā procesuālajā cīņā jūs nevarat uzvarēt. Bet, ja mēs tā turpināsim, mēs izmantosim šo laiku, šīs piecas vai 10 minūtes, lai sniegtu papildu skaidrojumus pie katra priekšlikuma tur, kur jūs saīsinājāt laiku. Jūs saprotat - demokrātija nenozīmē to, ka jūs varat darīt visu, ko jūs gribat. Katrs šāds ierobežojums, katrs šāds pārkāpums nozīmēs argumentus, tiesājoties pēc tam arī Satversmes tiesā. Katra procesuāla darbība, kad jūs neļaujat izteikties, ierobežo demokrātiju un tamlīdzīgi. Vai jūs esat redzējuši augsti attīstītu demokrātisku valsti, kurā opozīcijai aizliedz izteikties vai ierobežo tiesības izteikties? (Starpsauciens: “Jums nav aizliegts izteikties!”) Augsti attīstītu valsti? Vai jūs esat redzējuši augsti attīstītu valsti, kurā vienu no būtiskākajiem jautājumiem... tas, kā jūs... pierasts... skata nakts laikā? Tā nenotiek! Augsti attīstītās demokrātijās izturas ar cieņu gan pret sabiedrību, gan pret saviem procesuālajiem oponentiem, gan pret viedokļu dažādību un tamlīdzīgi.

Tagad mēs nobalsosim par to, ka strādāsim bez pārtraukuma līdz pusvienpadsmitiem vakarā. Pēc piecām minūtēm jūs saņemsiet jaunu iesniegumu, un tas būs jāizskata, un katrs varēs runāt “par” un “pret”. To nosaka Saeimas kārtības rullis.

Jūs saprotiet, jūs zaudēsiet šo cīņu, tāpēc ka jūs jau esat nekonstruktīvi (Starpsauciens.) un mums ir ļoti daudz argumentu, Šteina kungs. Argumentu nav jums, jo jūs jau nekāpjat tribīnē. Jums jau būtu jāpārliecina sabiedrība, ka jūs rīkojaties visos jautājumos perfekti, pareizi un tamlīdzīgi. Jūs jau nekāpjat, jūs jau baidāties kāpt tribīnē, jo jums argumentu nav. Jūsu ministrs brauc plastmasas maisiņu dēļ uz Briseli, lai gan patiesībā tur varēja būt arī valsts sekretārs, lai gan patiesībā premjers varēja ministram pateikt: “Šis ir ļoti nozīmīgs un būtisks jautājums Latvijas sabiedrībai. Un, ministr Pūce, tu nekur nebrauksi, tu būsi Saeimā un kaut vai pa blokiem skaidrosi, kāpēc ir izvēlēts šāds risinājums vienam jautājumu blokam, piemēram, par pilsētām, lielām pilsētām, kāpēc ir izvēlēts, teiksim, šāds risinājums par citu jautājumu.” Tā ir cieņa pret sabiedrību, kuras jums nav. Jums tās vienkārši nav. Jums nav cieņas pret savu nosacīti vājāko pretinieku, kas ir opozīcija.

Jūs gribat, lai jūs ciena, jūs domājat, ka jūs ar spēku un ar kaut kādu tādu arogantu attieksmi panāksiet, ka jūs cienīs sabiedrībā, ka jūsu vārdam būs autoritāte un ka tas būs tāds mūžīgs. Tā jau nebūs! Jūs daudz vairāk panāktu, konstruktīvi strādājot, konstruktīvi diskutējot. Un daudz ātrāk, starp citu, ietu uz priekšu tieši tad, ja jūs konstruktīvi diskutētu, nevis kā mērs Staķis, kurš sēž vietā un rāda šādus žestus. Viņš ne reizi nav šodien uzkāpis par pašvaldību jautājumiem parunāt, kā Rīga sadarbosies ar tuvākajām pašvaldībām, jo viņam nav viedokļa. Viņš objektīvi nepārzina to tēmu, jo, ja pārzinātu, viņš kā mēra kandidāts nāktu un stāstītu un aizstāvētu, un pārliecinātu, un parādītu sabiedrībai, ka viņš ir izcils mēra kandidāts. Viņam vienkārši nav viedokļa. (Starpsauciens.) Un tā ir objektīva realitāte.

Es aicinu jūs apdomāties par to. Pēc piecām minūtēm būs nākamais iesniegums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Danielam Pavļutam, kurš runās “par”.

D. Pavļuts (AP!).

Labvakar, cienījamā sēdes vadītājas kundze un kolēģi! Nu man jāsaka, ka diez vai pie vislielākā optimisma varētu izdoties cerēt pierādīt Latvijas iedzīvotājiem, ka šī Saeimas darba sabotāža, ko mēs šobrīd vērojam no opozīcijas pārstāvju puses (Starpsaucieni: “Ooo!”), ir rūpes par Latvijas sabiedrību. (Starpsauciens.)

Par konstruktīvu piedāvājumu runājot, mēs esam iesnieguši piedāvājumu, kurš paredz šobrīd līdz pulksten 22.30 turpināt strādāt pie administratīvi teritoriālās reformas un rīt pulksten 10.00, atļaujot pietiekamu laiku atpūtai, turpināt darbu Latvijas iedzīvotāju interesēs, diskutējot (Starpsauciens.) par administratīvi teritoriālo reformu, nevis par jautājumiem, kas ir saistīti ar sēdes norisi. (Dep. D. Šmits: “Latvijas intereses jārespektē!”)

Uz to es jūs aicinu un ceru, ka jūs atbalstīsiet šo konstruktīvo priekšlikumu. Un es centīšos neaizpildīt ar savu personu un runas plūdiem atlikušās četras minūtes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu priekšlikumu turpināt šā gada 5. marta sēdi bez pārtraukumiem līdz pulksten 22.30, tad izsludināt pārtraukumu līdz 6. marta pulksten 10.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 28, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Es vēlos jūs informēt, ka esmu konsultējusies ar Juridisko biroju. Un Saeima līdzīgā situācijā ir jau reiz lēmusi par precedentu (Starpsauciens: “Nemelojiet!”), ka, ja Saeimas vairākums ir lēmis par laiku (Starpsauciens: “Beidziet melot!”), kad sēde ir pārtraucama, tad jauni šādi priekšlikumi Saeimas balsojumam nav nodoti. Un mani Saeimas Juridiskais birojs informēja, ka šāds precedents ir bijis (Starpsauciens: “Nemelojiet!”) budžeta izskatīšanas gaitā.

Līdz ar to turpinām debates. (Dep. A. Gobzems: “Nemelojiet!”; starpsaucieni: “Par procedūru! Par procedūru!”)

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam par procedūru.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Lībiņas-Egneres kundze, jūs vadāt sēdi. Lūdzu, rakstveidā sniedziet kā Prezidija locekle un šobrīd Saeimas sēdes vadītāja, kur tas rakstveidā ir noteikts, ka nav jāizskata piecu deputātu iesniegums! Kurā vietā Kārtības rullī tas ir noteikts? Un beidziet, lūdzu, melot, ja. Kad izskatīja budžetu, toreiz pozīcija un opozīcija vienojās, ka strādās līdz konkrētam laikam, un pārtrauca sniegt šos iesniegumus. Tā bija. Jums vajadzētu mazliet tomēr atcerēties, kā notika tajā reizē. Saeimas kārtības rullis paredz ļoti precīzi to, ka piecu deputātu iesniegums vienmēr ir jāizskata, un, ja ir pretēji, parādiet rakstveidā, kur... konkrēti kurā Kārtības ruļļa normā tas ir noteikts.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Es jūs informēju par savām konsultācijām ar Saeimas Juridisko biroju. Es šīs konsultācijas turpināšu. Un turpinām sēdi. Šobrīd Saeima ir lēmusi (Starpsauciens: “Meli! Meli!”)... es lūdzu ievērot klusumu un kārtību zālē! (Zālē troksnis. Dep. A. Gobzems: “Mums nav jāievēro klusums!”) Mēs turpinām izskatīt 16. priekšlikumu. Lūdzu, debates turpinām! (Koalīcijas aplausi.)

Lūdzu komisijas vārdā - Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs. Labdien... vai labvakar, kolēģi. Turpinām ar 17. priekšlikumu, ko ir iesniedzis Valaiņa kungs. Tas paredz papildināt 3. pantu ar jaunu punktu “Novadu pilsētas”. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ņemsim piemēru - Zviedrija. Zviedrijā tātad ir landstings, reģions un komūna. Šajā gadījumā mēs pirms kāda brīža neatbalstījām deputāta Kazinovska priekšlikumus. Bet, ja mēs paskatīsimies tālāk šīs reformas pielikumu, ieraudzīsim tādu bildi, ka šīs reformas pielikumā patiesībā ir, teiksim tā, atgriešanās pie vecā rajonu modeļa. Vecajos rajonos... arī vecie rajoni sastāvēja no dažādām zemākām pārvaldes formām, un ar šo priekšlikumu es aicinu iedzīvināt to, ko ir runājusi arī Nacionālā apvienība, arī es tai skaitā esmu ļoti daudz par to debatējis, arī komisijā esmu par to debatējis... veidot zemāka līmeņa pārvaldību. Kāpēc tas ir svarīgi?

Šobrīd piedāvātās rajonu robežas ir teritoriāli nevienmērīgas, un būs kaut kādā veidā jānosaka, kādā veidā šīs teritorijas veiksmīgāk pārvaldīt. Dažādos veidos, dažādos formātos - diskutējot viedokļi dalās. Mans viedoklis ir tāds, ka šīs normas jāatspoguļo jau šajā pamatlikumā. Un jau šobrīd - uz otro lasījumu. Tas, ko pastāvīgi dara valdība, valdība vienkārši cenšas šo jautājumu atlikt uz vēlāku laiku, arī koalīcija to cenšas darīt, un šādā veidā patiesībā šobrīd ir skaidri redzams, ka jau ir piemānīta Jaunā konservatīvā partija, neatbalstot šos iepriekšējos... nu ja Kazinovskis ir kopā ar jums, tad jūs esat jau piemānīti. Iepriekšējā otrā līmeņa nebūs, un ar šo priekšlikumu izņemšanu ārā... un tam sekos tālāk arī Nacionālās apvienības priekšlikumi, kurus viņi ir atsaukuši, tiks piemānīta arī Nacionālā apvienība. Jo arī nulltā līmeņa pārvaldības modeļa vienkārši nebūs. Un te jau jāpievienojas kolēģiem. Debašu laiks ir ierobežots, un grūti šīs lietas ierobežotā laikā izstāstīt daudzmaz konstruktīvi, tāpēc arī šis debašu laiks ir jāsadala. Bet, ja kāds runā par opozīcijas un pozīcijas konstruktīvu sadarbību, nu šī nu bija tā vieta. Patiesībā šim visam likumprojektam ir sešas sadaļas. Sešas, vairāk tad nav. Un par katru sadaļu vajadzēja vienkārši vienoties, kā to redz ar skaidru pārliecību. Šobrīd visas sešas sadaļas ir atmestas uz vēlāku laiku, respektīvi, tās netiks īstenotas, tai skaitā šīs. Tāpēc es uzskatu, ka šo priekšlikumu vajag atbalstīt, tas dos pamatu un tiešām jau likumā nostiprinās normu, ka ir jāveido zemāka līmeņa pārvaldības. Tik lielas teritorijas nav iespējams veiksmīgi pārvaldīt. Paskatieties esošās! Tā pašas, ko pieminēja - Līvāni, Rēzeknes novads un citi.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, laiks!

Debates slēdzu.

Pleša kungs, vai vēlaties ko komisijas vārdā piebilst?

A. T. Plešs. 17. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 18. ir deputāta Valaiņa kunga iesniegtais priekšlikums un paredz papildināt 3. pantu ar pagastu apvienībām. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Konsultācijas... Labi, kolēģi, šis priekšlikums... es atgriežos par (Starpsaucieni. Troksnis.)... Šajā priekšlikumā es atgriežos pie (Starpsauciens: “Traucē cilvēkam runāt!”)... pie jautājuma par pagastu apvienībām. Un, manā ieskatā, šī ir vēl dota iespēja veidot loģiskas... un šajā likumā nostiprināt loģisku pagastu apvienību... veidošanas mehānismu. Šobrīd jau tāds... šobrīd jau pastāv šādi mehānismi, bet likumā tie nav nostiprināti. Ja mēs gribam likumā nostiprināt... šīm pagastu apvienībām kaut kādas funkcijas arī uzdot, par ko deputāti ļoti mīl runāt - par šīm funkcijām, ka vajadzētu citā likumā pateikt... Arī šajā pamatlikumā, kas runā par administratīvi teritoriālo iedalījumu, šajos pantos tas ir jānostiprina. Tā arī ir mana priekšlikuma jēga, būtība gadījumā, ja mēs esam gatavi... kā daudzi politiķi ir teikuši, ka viņi ir gatavi runāt par nulltā līmeņa pārvaldībām un ka tas būs iestrādāts citos likumos.

Ai, kā negribas atsaukties, bet tomēr jāatsaucas arī uz prezidentu. Arī prezidents piekrita tam, ka šajā pamatlikumā... nevis citos likumos kaut kur, bet arī šajā pamatlikumā jābūt tam atspoguļotam... kam es nepiekrītu... Valsts prezidentam es nepiekrītu tajā ziņā, ka tas tiek atlikts uz pārejas noteikumiem.

Paskaidrošu, kāpēc. 2009. gada reforma nebija stāsts tikai par pārejas noteikumiem. Likumā ar visām funkcijām - šajā pat likumā ar visām funkcijām! - tika noteikts, ko dara pārvaldes līmeņi. Bet, tā kā tika palaists viens ātrāk, otrs modelis pēc tam, tas otrs modelis nekad neiedzīvojās.

Un šajā brīdī es aicinu jūs padomāt par to, ka tieši tās jaunveidojamās pašvaldības... Nacionālā apvienība, jūs iestājāties par to. Jaunveidojamās pašvaldības būs tās, kas noraus šo ideju, ja to neizdarīs uzreiz. Viņas būs tās, kas iestāsies kategoriski pret, un nekas no tā visa nesanāks. Būs ļoti garas diskusijas, un jūs paši beigās neatbalstīsiet šo modeli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms mēs turpinām jautājuma izskatīšanu, es kā sēdes vadītāja ierosinu tehnisku pārtraukumu uz 15 minūtēm, lai konsultētos ar Juridisko biroju par turpmāko rīcību. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav iebildumu! Nav!”) Nav. (Starpsauciens: “Nav iebildumu!”)

Paldies.

Sēde pārtraukta uz 15 minūtēm, lai Prezidijs varētu apspriesties.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Zariņa, Orlova, Stepaņenko un citu priekšlikumu ar lūgumu izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 5. marta sēdē no pulksten 20.05 līdz pulksten 9.00 12. martā. “Par”, “pret” neviens no runātājiem nav pieteicies. (Starpsaucieni.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 47, atturas - nav. Tātad turpinām sēdi. Lēmums ar priekšlikumu nav atbalstīts.

Turpinām izskatīt 18. priekšlikumu.

Debatēs kā nākamais pieteicies deputāts Sergejs Dolgopolovs. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Kolēģi! Mēs runājam par 3. pantu, kur ir piefiksēts administratīvi teritoriālais iedalījums. No šā viedokļa un no šā apsvēruma Valaiņa kunga priekšlikumam, tāpat kā Kazinovska kunga priekšlikumam, ir vieta tieši šinī pantā, tieši šinī likumprojektā. Jo šeit nav runa ne par pārvaldes modeli... ir runa par teritoriālo dalījumu un kādas vienības šeit varētu būt.

Es saprotu, ka, skatoties uz to, ka VARAM to nav ne skatījis, ne atbalstījis un līdz ar to arī mākslīgā komisija, kas bija izveidota, arī to neatbalstīja, es tomēr lūgtu komisijas vadītāju paskaidrot motīvus, kāpēc šis priekšlikums nebija atbalstīts, nevis vienkārši pateikt, ka, lūk, komisijā tas priekšlikums netika atbalstīts. Vienlaikus es arī gribētu lūgt: ja bija balsojums par šo priekšlikumu - kā sadalījās balsis?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā - deputāte Regīna Ločmele-Luņova. Lūdzu!

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Vispirms vēlētos atvainoties tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri turpina sekot mūsu sēdei, par parlamentā valdošo kultūru un attiecībām. Par to, ka daži deputāti neciena citus deputātus, kuri mēģina iedziļināties notiekošajā procesā un mēģina paskaidrot... Nē, es par citiem deputātiem runāju, kuri man pašlaik stāv, nu, ar muguru, teiksim tā.

Par priekšlikumu. Par priekšlikumu. Mēs šodien vēl neesam pieskārušies ļoti nopietnai tēmai. Tas ir par tā dēvēto nullto līmeni, un, protams, varētu diskutēt, kurā likuma sadaļā mēs pieskarsimies šai tēmai. Pašlaik komisijas vairākuma nostāja bija ievietot dažas lietas par šo tēmu pārejas noteikumos, bet es piebiedrošos gan Valaiņa kungam, gan Dolgopolova kungam par to, ka tieši šajā sadaļā mēs varētu runāt par to iedalījumu, kurš pēc tam ļaus mums veidot Nacionālās apvienības iniciēto nullto līmeni. Protams, visas diskusijas par to, kādā veidā mēs izvēlēsimies tos cilvēkus Latvijā, kuri būs mūsu demokrātijas atbalsts... vietās, nomalēs, pierobežā, uz kuriem mēs varētu paļauties, ka viņi tiešām zinās, ko vēlēsies tie cilvēki, kas dzīvo, piemēram, 70 kilometru attālumā no konkrētās pašvaldības attīstības centra, kuri varēs mums pateikt, ko tiešām vēlas tie cilvēki, kurus mēs zināmā veidā ignorējam, apvienojot pašvaldības lielākajās struktūrās.

Un tāpēc es lūgtu visus deputātus mēģināt iedziļināties notiekošajā, saprast, par ko ir runa. Vēlreiz - pagaidām varbūt nepievērst uzmanību tam, kā mēs saucam pagastu apvienības, jo pagastu apvienības arī nav izslēgtas šajā gadījumā. Jo cilvēki uz vietām arī varētu vienoties, ka viņi izvirzīs kopīgus pārstāvjus, lai tie izteiktu viņu vēlmes. Tas tiešām ir ļoti nopietni. Lūdzu iedziļināties un lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pirms turpinām debates, es vēlējos jūs informēt, ka deputāti Pavļuts, Strīķe, Dzintars, Zakatistovs un Latkovskis ir iesnieguši lūgumu Prezidijam turpināt šī gada 5. marta sēdi bez pārtraukuma līdz pulksten 21.00, tad izsludināt pārtraukumu līdz šī gada 6. marta pulksten 10.00. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav iebildumu!”) Nav iebildumu. (Dep. A. Kaimiņš: “Tiešām?”) Līdz ar to mēs turpinām sēdi līdz pulksten 21.00 ar turpinājumu 6. martā pulksten 10.00.

Turpinām debates.

Nākamais debatēs deputāts Jānis Dombrava. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! Mēs jau pie 6. priekšlikuma sākām diskusiju par šo nullto līmeni, un es arī aicinātu varbūt, ņemot vērā, ka daudzi priekšlikumi ir identiski saistīti, tomēr pamatā, cienot visu mūsu laiku, debatēt pie viena priekšlikuma, nu, lai arī veidotos kaut kāds loģisks likuma pieņemšanas process.

Attiecībā par nullto līmeni, es vēlvienreiz uzsvēršu: jā, mēs komisijā esam to konceptuāli lēmuši. Nacionālā apvienība ir arī iesniegusi priekšlikumus pašvaldību vēlēšanu likumam, paredzot konkrētu kārtību, kā šis nulltais līmenis tiktu ievēlēts. Un tāpat varam ir solījusi aprīlī atnākt ar koncepciju, precīzāk, ar grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”.

Šai gadījumā es tiešām gribu uzsvērt, ka mēs uzskatām, ka tas - pagastu un pilsētu līmenī ievēlēt pārstāvjus iedzīvotājiem - ir kritiski svarīgi šīs reformas ietvaros, ņemot vērā, ka atsevišķās Latvijas vietās tiks izveidoti lieli novadi un iedzīvotājiem iespēja sasniegt šo novadu centru atsevišķos gadījumos būs ierobežota, tāpat arī ir ļoti svarīgi nodrošināt šo interešu pārstāvniecību, it īpaši mazajos ciematos.

Mēs uz šo priekšlikumu uzstāsim. Un tiešām aicinātu konstruktīvi strādāt uz priekšu un nemēģināt vienkārši mākslīgi vilkt laiku garumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es piekrītu Valaiņa kunga priekšlikumam. Es domāju, ar to viss ir skaidrs. Te ir svarīgāka informācija, kas jāpasaka.

Pirms 10 minūtēm varam ministrs Juris Pūce (Starpsauciens.), kurš ir atbildīgs par administratīvi teritoriālo reformu, tviterī, sociālajā tīklā, ievietoja ļoti būtisku paziņojumu, ka viņam ir iespēja tagad, šajā mirklī, satikties ar Valdi Dombrovski. (Starpsauciens. Smiekli. Aplausi.) Viņš šajā mirklī satiekas ar Valdi Dombrovski no Jaunās VIENOTĪBAS, kamēr Latvijā cilvēki protestē. Kamēr Latvijā cilvēki ir neizpratnē par atsevišķiem administratīvi teritoriālās reformas labojumiem, tikmēr Juris Pūce Briselē ļoti nopietni tiekas ar Valdi Dombrovski. Es domāju, ka tas ir viss, kas jāzina par šo lietu.

Un jūs, Strīķes kundze, beidziet vienreiz bļaut kā pie polkovņika Juras! Ja jums ir ko teikt, tad kāpiet tribīnē! Polkovņiks Jura Garciemā, pie kura jūs bļaujat pa vasarām, nav tā vieta, kas ir parlaments. Ja jums ir ko runāt, nāciet šeit un stāstiet! Un tas, ko es saku, ir... es speciāli nesaucu uzvārdu, es varētu nosaukt arī uzvārdu. Jūs ļoti labi zināt, par kuru Juru es runāju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates. Atgādinu, ka debatējam par priekšlikumu. Lūgums nesarunāties ar zāli.

Nākamais debatēs deputāts Armands Krauze. Lūdzu!

A. Krauze (ZZS).

Par šo 18. priekšlikumu. Faktiski tas ir saistīts, jā, tiešām ar otro līmeni, un jāsaka tā, ka diemžēl līdz šim mums nebija iespējas pietiekami debatēt par otro līmeni un nav arī šobrīd. Un, piemēram, es labprāt par otro līmeni tieši tāpat kā... tas ir, par šo priekšlikumu arī... starp citu, par pagastu apvienībām... tieši tāpat kā Pleša kungs kaut ko video runājis Saeimas mājaslapā, arī es gribētu ierunāt un paust savu viedokli. Jo viena lieta, protams, ir šeit, otra lieta ir... mēs esam 100 deputāti, mums visiem jābūt vienādām iespējām. Es tieši par 18. priekšlikumu varētu piecas minūtes runāt, un jūs tagad pirmajā lappusē ieliktu? Neieliktu manu priekšlikumu. Otrais līmenis ir ļoti svarīgs, jo tas ir svarīgs visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tāpēc ka tieši tādā veidā iedzīvotāji var palielināt savu pārstāvniecību un līdzdalību politiskajos procesos pašvaldībās. A ko mēs darām? Mēs tieši ar šo reformu attālinām. Kā jūs domājat: ja novada centrs būs 70 kilometrus no pagasta vai no esošā novada centra... kurš bija ievēlēts... pašvaldības vadītājs un deputāti... cik bieži turpmāk iedzīvotāji redzēs savus deputātus? Un kur tiks pieņemti lēmumi? Šobrīd viņi redz. (Starpsauciens: “Kur tieši?”) Un tieši... Tieši šādu viedokli es labprāt paustu. A kāpēc šeit jūs runājat par kaut kādu laika kavēšanu vai ko? Mēs gribam tieši tāpat kā jūs paust savu viedokli ar līdzvērtīgām iespējām. Un es domāju, ka šāda ierobežojuma dēļ, ko jūs esat ieviesuši opozīcijai, visticamāk, varētu vērsties Satversmes tiesā un apsūdzēt. (Dep. J. Iesalnieks: “Tie ierobežojumi vienādi attiecas uz visiem deputātiem!”; starpsaucieni.) Jo Satversmē ir tieši tādas pašas iespējas mums, opozīcijai, kā jums, pozīcijai. Arī par 18. priekšlikumu, par otro līmeni... Kas ir otrais līmenis? Jūs pat nezināt, kas ir otrais līmenis. Jūs te esat atnākuši... jūs vispār neko nesaprotat, par ko jūs balsojat!

Sēdes vadītāja. Lūdzu turpinām debates.

Deputāts Didzis Šmits.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man patiess prieks, ka mēs izlasījām Saeimas kārtības rulli un sapratām, ka varam torpedēt viens otru bezgalīgi, un tomēr spējam vienoties par saprātīgu sēdes laiku šovakar un saprātīgu sēdes atsākšanu rītdien. Prieks no sirds.

Un es domāju: ja mēs gribētu arī šo jautājumu kopumā risināt tikpat... kā lai saka, saliedēti un viens otru saprotot, mums būtu viena lietderīga lieta jāizdara. Es to nopietni saku. Tas nav kaut kāds retorikas jautājums. Mums būtu jāpamaina sēdes darba kārtība, varbūt to varam izdarīt rīt: pārcelt 70. priekšlikumu ātrāk, jo objektīvas debates, otrais līmenis, nulltais līmenis... nu, ka, saskaitot kopā, mums veido jau tā kā trīs līmeņus. Būtu tās debates, ar kurām tiešām vajadzētu sākt. Bez ironijas. Mēs tagad tiešām runājam tikai par pirmo līmeni, bet ir jau nulltā līmeņa versija, ir otrā līmeņa versija. Objektīvi - paņemam šo jautājumu kopumā, un es pieļauju, es tiešām pieļauju, ka mēs varam vienoties, kā tikko izdarījām. Kad otrajā līmenī ir tas... un tad ir pirmais līmenis, tad skatāmies, vai tas nulltais vēl ir vajadzīgs. Varbūt ir vajadzīgs. Es nesaku, ka ne. Bet tad tiešām šo jautājumu izceļam ārā, jo viss pārējais, par ko mēs tagad debatēsim, līdz mēs pie šī būsim nokļuvuši, ir patiesībā tādas diezgan tukšas debates. Nu, manā izpratnē pie 70. punkta sanāks tā, ka mēs vienalga varam izjaukt visu to, par ko debatējām pirms tam. Bez šo debašu atrisināšanas mēs nevaram vienkārši konstruktīvi, objektīvi virzīties tālāk, ja. Tas tiešām ir... es ceru, jūs saprotat, ka tas ir konstruktīvs aicinājums - pārcelt debates, nu, vai, nezinu, 70. atvilkt uz šejieni, vai šo - uz turieni, bet, nu, idejiski... Izrunājam šo, debatējam. Un es domāju, ka mēs varam atrast kopsaucējus. Es tiešām domāju: ja mēs visi rūpējamies par Latvijas valsts veiksmīgu tālāku virzību, tad nevarētu būt tā, ka mēs to nevaram atrast. Un mēs arī spējam atrast risinājumu šo sēdi beigt laicīgi šodien un nākošo arī sākt normāli, vai ne. Nu, galu galā mēs visi esam cilvēki un visi tā kā Latvijas pilsoņi, visi... un tā kā Latvija rūp, vai ne. Varbūt ieklausieties, ko es saku vienreiz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Šmita kungs.

Nākamā debatēs deputāte Inga Goldberga. Lūdzu!

I. Goldberga (SASKAŅA).

Kolēģi! Es gribētu pievērst uzmanību, ka droši vien šis priekšlikums tiešām ir apsverams. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs saglabāsim pagastus un varēsim īstenot to, par ko runāja Nacionālās apvienības pārstāvji, veidojot saikni un... kopienu pagastu līmenī. Bet otrs ir, ka arī optimizēt un organizēt to darbu šajā līmenī, ja pagasti ir nelieli un varbūt teritorijas... prasa šo darbu optimizēt. Un tas nav nekāds izdomājums un jaunums. Rēzeknes novadā šādas apvienības ļoti veiksmīgi darbojas. Es atvēru... Dricānu pagastu apvienība, kurai ir savs ļoti nopietns nolikums... ir uzskaitīti... viņiem ir savs budžets, viņi atbild... viņos ir iekļautas astoņas pagastu pārvaldes, viņi atbild par vietējām bibliotēkām, kultūras namiem, par trenažieru zālēm, un viņu uzdevumos ir arī pārskatīt izglītības iestādes... organizē komunālos pakalpojumus, tīra un atbild par ceļiem. Tāpēc īstenībā, ja mēs redzētu kopējo ainu, kādas pašvaldības Latvijā mēs veidojam, kādi līmeņi ir, kā tiek ievēlēti pārstāvji, kā viņi pārstāv savus iedzīvotājus, tad šis priekšlikums tiešām būtu apsverams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Dombravas kungs, pareizi jau jūs teicāt par to, ka kaut kad aprīlī... aprīlī būs šis piedāvātais regulējums par nulltā līmeņa pašvaldībām.

Es aicinātu pievērst uzmanību iepriekšējam priekšlikumam. Ja mēs būtu to atbalstījuši, tad Latvijā izveidotos 620... 500-620 pirmā līmeņa pašvaldības. Tas ir par iepriekšējo.

Ja mēs gribam ieviest vēlētas pirmā līmeņa teritorijas... nu, nulltā līmeņa teritorijas, pieņemsim, ja nebūs iespēju likumā noteikt šīs pagastu apvienības jau uzreiz, tad sanāks, ka mums būs ļoti sadrumstalota... šīs vēlētās vienības... nevarēs līdz tām vienkārši nonākt. Tāpēc šis priekšlikums ir vietā. Tāda sistēma jau strādā, tādas pagastu apvienības jau veido. Un šobrīd... te es jums nepiekrītu, ka to vajag atlikt uz vēlāku. Es uzskatu, ka tomēr tam būtu jābūt šajā pamatlikumā jau pateiktam, ka tādas var veidot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Viss, ar ko pašlaik nodarbojas opozīcija, tas ir mēģinājums novērst jūs no ilūzijām par šīs reformas kā burvju nūjiņas... līdz realitātei. Tas, par ko ir šis priekšlikums, tas ir mēģinājums sakārtot valsti kā lielas organizācijas organizatorisko struktūru, lai mēs uzreiz ieplānotu, ieliktu likumā visus iespējamos paveidus, kādos varētu Latvijā realizēt pašpārvaldi. Un tas tiešām ir ļoti svarīgi, un bez šīs organizatoriskās struktūras nulltais līmenis nebūs iespējams. Un tas, ka pagastu apvienības ir ļoti veiksmīga un realitātē strādājoša struktūra, tiek pierādīts jau pašlaik praksē.

Un vēl. To, ka nulltais līmenis tiešām ir nepieciešams, pierāda arī tas fakts, ka komisijas darba laikā VARAM visu laiku sola kaut kādus mistiskus miljonus ceļu remontam. (Starpsauciens no NA frakcijas: “Jūs jau saremontējāt!”)

Sēdes vadītāja. Ločmeles-Luņovas kundze, laiks!

R. Ločmele-Luņova. Lūk, par šo naudu var izremontēt 800 kilometru ceļa. Sanāk, ka uz vienu pašpārvaldi...

Sēdes vadītāja. Ločmeles-Luņovas kundze, jums ir laiks... Jūs runājat jau otro reizi. Viena minūte ir pagājusi.

R. Ločmele-Luņova. Paldies. Tātad 20 kilometrus uz vienu pašpārvaldi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu! (Starpsauciens.)

R. Kols (NA).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Vēlos vērst uzmanību... kas izskanēja atbildīgajā komisijā, skatot otrajā lasījumā konkrēto priekšlikumu... un arī savā ziņā saistībā ar nākamo - 19. - Nacionālās apvienības iesniegto priekšlikumu, kas savā ziņā noteiktu to nullto līmeni. Arī Juridiskais birojs atzina, ka šis konkrētais regulējums, risinājums īstenībā nav šī likuma ietvaros, tas būtu jārisina likumā “Par pašvaldībām”.

Līdz ar to, redziet, mēs jau vairāk nekā 20 minūtes, apzinoties Juridiskā biroja atzinumus, debatējam par lietu, par kuru mēs zinām, ka īstenībā tā būtu jārisina pilnīgi citā likumā.

Un, kolēģi, jā, es neesmu no tiem deputātiem, kas runā ne par tēmu par konkrētiem priekšlikumiem, bet es vienkārši vēlos vērst jūsu uzmanību. Visi saka, ka mēs esam ilgi strādājuši. Matemātiski, skaitliski mēs esam šodien strādājuši septiņas ar pusi stundas. Mēs pat neesam strādājuši... kas ir noteikts pilnais darba laiks Latvijā, pieņemsim, no deviņiem līdz pieciem - astoņas stundas, mēs pat to neesam strādājuši, bet mēs jau esam noguruši un vairs nevaram strādāt. Mēs vairāk esam pavadījuši pauzēs, nekā strādājot. Un šeit es vēlos arī oponēt tiem iebildumiem, ka, redz, nenāk opozīcija... pozīcija runāt un aizstāvēt. Redziet, no līdz šim... no 18 priekšlikumiem seši ir bijuši pozīcijas priekšlikumi. Lielākā daļa no Kazinovska kunga, kurš ir kāpis tribīnē un aizstāvējis. Man kā pozīcijas deputātam nav nekāda pienākuma kāpt un mēģināt oponēt opozīcijas iesniegtajam priekšlikumam. Es jūs uzklausu, jūs paužat savu pozīciju, iesniedzējs ir paudis savu argumentāciju, un es ar balsojumu paužu savu attieksmi. (Starpsaucieni.)

Tā ka aicinu arī šādi konstruktīvi strādāt, nevis runāt par viena deputāta kandidēšanu vai otra deputāta nekustamo īpašumu. Ja jūs par to konstruktīvo runājat, tad arī darbos to dariet. (Starpsaucieni. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Reformu komisijas darba gaitā tiešām bija šie divi ļoti svarīgi, bet arī ļoti diskutējami jautājumi gan par pagastu apvienībām, tā saukto iespējamo nullto līmeni, gan par administratīvajiem reģioniem... reģionālo līmeni.

Īstenībā šobrīd diskusijās mēs vairāk vai mazāk kopīgi sapratām, kas varētu būt, kas varētu nebūt. Es esmu optimists, es ceru, ka uz trešo lasījumu visas šīs runas un priekšlikumi komisijas... gaita... teiksim, trešā... uz trešo lasījumu tiks apkopoti un konkretizēti, un, iespējams, ka gan pagastu apvienības, gan administratīvie reģioni šajā 3. pantā kā administratīvās teritoriālās vienības tomēr būs atspoguļoti.

Es arī atbalstīšu šādas apvienības... pašreiz... vai Valaiņa kunga, vai “Tēvzemes un Brīvības”... Nacionālās apvienības priekšlikumus. Tādā veidolā man grūti pateikt, bet uz trešo lasījumu tam ir jābūt - gan apvienībām, gan administratīvajiem reģioniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Krišānam.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Es domāju, es saprotu, ka šodien šis priekšlikums netiks atbalstīts, bet es tomēr piedāvāju par to padomāt uz nākošo sēdi, jo šis modelis jau strādā un strādā ļoti labi, ticiet man. Un arī to, ko kolēģis deputāts Kazinovskis... Saprotiet, ka viņa priekšlikumi nav paņemti kaut kur no gaisa. Un mani arī nepārliecina tas, ka viena daļa, kas īsti nav sapratusi, kas tad notiek pašvaldībās un kāda tur dzīve noris, vienkārši savu attieksmi pauž ar balsojumu. Es domāju, ka būtu tomēr jāieklausās tajos cilvēkos, kuri 20-30 gadus ir vadījuši pašvaldību... tiešām viņi zina.

Mēs esam maza valsts, bet sataisīt ziepes mēs varam ļoti ātri. Un tāpēc ceru, ka varbūt uz nākošo lasījumu tomēr tie priekšlikumi vēlreiz partijās vai frakcijās tiks diskutēti. Un nedrīkst noraidīt tādu priekšlikumu, kas jau strādā un strādā ļoti veiksmīgi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kola kungs! Pirmkārt, neviens priekšlikums nav par to, lai šo reformu neveiktu. Visi priekšlikumi ir par to, lai uzlabotu jūsu sagatavoto brāķi. Numur viens.

Numur divi. Jums vajadzētu izlasīt Satversmi. Satversmē nav rakstīts, ka vispār ir tāda pozīcija un opozīcija. Aicinu iepazīties ar šo dokumentu. Tur ir rakstīts, ka katram deputātam ir jābalso pēc sirdsapziņas, nevis tā, kā kartītes paceļ jums priekšā Raivis Dzintars. (Starpsauciens.)

Un pēdējais, ko es gribu pateikt. Kola kungs, nolaidieties no saviem augstumiem uz zemes mazliet! Nevis jūs sēdēsiet un vērtēsiet, ko citi te nāks runāt, kā tāds liels priekšnieks, jūs esat kalps tautai. (Aplausi.) Jūs esat kalps, un jums ir jāsagatavo vislabākie priekšlikumi. Cik priekšlikumus jūs esat aizstāvējis šodien? Nevienu! Vienīgais, ko jūs aizstāvat: simbols šai reformai, kas ir Dombravas māja Saulkrastos.

Paldies. (Smiekli. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi. Lūdzu! (Starpsauciens.)

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man principā maza replika Rihardam Kolam. Es piekrītu, ka būtu pareizi, ja mēs konstruktīvi par visu runātu. Un, jā, privāti jautājumi nebūtu jāceļ Saeimas sēdē, tam es pilnīgi piekrītu.

Bet par to argumentācijas sadaļu. Es došu vienkārši vienu piemēru. Es domāju, ka vismaz vienu jautājumu mēs šodien nobalsojām, kā mēs nebijām plānojuši nobalsot, tāpēc ka argumentēja pozīcija, konkrēti Kiršteina kungs, par republikas lielajām pilsētām. Viņš nāca šeit, aizstāvēja viedokli. Es redzēju, ka zāle būtu balsojusi savādāk, man arī likās, tas ir nebūtisks jautājums, es nolēmu atbalstīt, loģisks priekšlikums. Un tas man liekas tikai normāli.

Nē, vienkārši, Rihard, ja tu... tu un visi, kas nobalsoja, ka Rēzekne ir lielāka par Jelgavu (Smiekli.)... tomēr būtu tā kā normāli - tu atnāktu un izstāstītu, kā tu to redzi. (Smiekli.) Nu... Ne par personiskām lietām, bet kādā veidā Jelgava kļūst mazāka par Rēzekni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Pleša kungs, vai vēlaties komisijas vārdā ko bilst? Lūdzu! (Starpsauciens.)

A. T. Plešs. Jā. Kas attiecas uz pagastu apvienībām, vēlos norādīt, ka likumprojektā, ko iesniedza arī Ministru kabinets (un komisijā tas tika atbalstīts), tad attiecībā par sadaļu un pantu, kurā ir iezīmēts novadu teritoriālais iedalījums, tiek paredzēta iespēja novadu domēm veidot pagastu apvienības, kas sastāv no novada pagastiem vai no novada pagastiem un pilsētas. Tā ka tas likumprojektā ir risināts.

Bet 18. - deputāta Valaiņa priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Valaiņa iesniegto - 18. - priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 54, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 19. ir Nacionālās apvienības priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojekta pantu ar apriņķa pilsētām un apriņķa pagastiem. Arī par šo komisijā diskutējām, un komisijā tas netika atbalstīts. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens.) Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 48, atturas - 7.  Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

A. T. Plešs. 20. priekšlikums, ko iesniedzis Valaiņa kungs, paredz likumprojekta 3. pantā izteikt un noteikt administratīvās teritorijas, kas sastāvētu no apriņķiem, republikas pilsētām un novadiem. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Turpinām runāt par pārvaldes formām. Un šajā gadījumā šeit ir apriņķis, un šis priekšlikums ir spēkā esošā likuma redakcijā. Šobrīd jau likumā tāds modelis ir piedāvāts. Jautājums: kāpēc VARAM, piedāvājot jauno modeli, atteicās no šī piedāvājuma, kas jau bija likumā noteikts...? Un tā ir savā ziņā atbilde arī Kola kungam. Šie iedalījumi bija jau pamatlikumā iedalīti. Ja mēs nebraucam uz leju, šis, manuprāt, ir tāds veiksmīgāks piedāvājums, kādā veidā veidot otrā līmeņa pārvaldības formas - apriņķus. Vienīgā atšķirība ir... Saprotiet, republikas pilsēta un novads ir viena līmeņa pašvaldība, tās nav divu līmeņu pašvaldības. Apriņķis caur šo priekšlikumu būtu tas līmenis virs. Tā nebūtu pārvaldes forma reģionālā līmenī, tā būtu, iespējams... noteikt to vai nu ap republikas pilsētām, vai vienalga, kā komisija vienotos. Bet tas jau iezīmētu kaut kādu veidojumu.

Pie šī priekšlikuma savulaik nonāca... tā jau bija... nezinu, kura Saeima, 2009. gadā... kas tā bija. Bet viņi tomēr kaut kādu diskusiju rezultātā... pētījumu rezultātā nonāca pie tā, ka šis ir labākais variants. Es vēlētos visiem atgādināt to, ka šajā komisijā ir vairāki pētnieki bijuši - Latvijas Banka, par kuru dokumentu kvalitāti... un tas bija diskusiju dokuments, nevis pētījums... tāpat “Jāņa sēta”. Komisijā “Jāņa sētu” es tā arī neieraudzīju, kaut gan visu laiku uz “Jāņa sētu” atsaucās, ka tādā veidā viņi tur visu pētījuši, organizējuši. Mēs viņus tā arī neredzējām. Bija tikai VARAM.

Bet attiecībā uz apriņķiem, tur gan pētnieki ir bijuši... un šīs komisijas visās 80 slavenajās stundās tā arī nevienu pētnieku šī komisija neuzklausīja. Pēc būtības runāt par pārvaldes modeļiem ar pētniekiem... uzaicināt kādus pētniekus, kas ir eksperti Latvijā... Latvijā tādi ir kādi... nu cik? Kādi četri pieci tādi speciālisti, kas tiešām ir uz pašvaldībām specializējušies un spēj runāt par šiem modeļiem. Par otrā līmeņa pašvaldībām tādu kārtīgu diskusiju Saeimas komisijā, kad mēs lēmām šos jautājumus, vienkārši nebija. Ekspertos, faktos balstītu diskusiju... vienkārši komisijā nebija.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai. Lūdzu!

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es gribētu vērsties pie frakcijas SASKAŅA deputātiem. Jūs nākat te ik pa laikam un sakāt - priekšlikums būtu atbalstāms, par šito tā kā vajadzētu balsot “par”. Kad tad jūs to grasāties darīt? Uz trešo lasījumu? (Aplausi.) Jūs to grasāties darīt kad? Jums kaut kas noticis ar jūsu balsošanas mašīnām? Goldbergas kundze, jūs arī pirms diviem priekšlikumiem nācāt - šis būtu atbalstāms. Kad jūs balsosiet par to? Jums kaut kāds ceturtais lasījums vēl ir paredzēts, vai kad? Vai jums nestrādā tur kaut kas? (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs deputāts Nikolajs Kabanovs. Lūdzu! (Starpsauciens: “Balso arī!”)

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Gribētu pateikt, ka otrā līmeņa pašvaldības... tās ir nobriedušas no pašas dzīves. Piemēram, mēs visi esam ievēlēti no pieciem apgabaliem. Visi zina, kur ir, teiksim, Latgales pilsēta Rēzekne, kur atrodas Kurzemes pilsēta Liepāja. Vēsturiskie apgabali, vēsturiskie novadi, vēsturiskie apriņķi. Tie var būt nosaukti par apriņķiem. Okay! Pēc tam arī ir plānošanas reģioni. Plānošanas reģioni arī atbilst šiem pieciem vēsturiskajiem apgabaliem vai apriņķiem. Latvijai vajadzīgi divi pašvaldības līmeņi, jo tāda paša izmēra... Dānijā, kur platība ir aptuveni 45 tūkstoši kilometru, ir pieci lielie reģioni un ap 90 mazo pašvaldību. Un līdz ar to man liekas, ka Latvijai arī jāpienāk pie šī Skandināvijas modeļa, par kuru daudz runā mūsu valdība.

Tāpēc es aicinu atbalstīt Valaiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Dabīgi, tas priekšlikums principā ir Kazinovska kunga priekšlikums, jo viņš nosaka arī (Starpsauciens.)... Es varu turpināt? (Zālē troksnis.) Es varu turpināt?

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu klusumu zālē!

S. Dolgopolovs. Es gribētu paturpināt ietvertā laika... atvēlētā laika ietvaros.

Jo šeit ir runa par otro līmeni.

Kas attiecas uz balsošanas modeli... mašīnu. Jāsaka, ka nav runa par to, ka mēs esam par priekšlikumu (Zālē troksnis.)... pret priekšlikumu kā tādu vai par priekšlikumu kā tādu. Vairāku priekšlikumu autori uzsver, ka tie priekšlikumi nav līdz galam izstrādāti.

Runājot par otro līmeni. Šinī gadījumā mēs runājam par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Ideja ir atbalstāma kā ideja konceptuāli. Ja mēs runājam par likuma normām, šeit ir jābūt kartei, kur, tāpat kā novadu robežām, būtu jābūt arī apgabala robežām, tāpēc vēlreiz saku: atbalstot to konceptuāli, ne vienmēr mēs varam atbalstīt to formulējumu likuma normā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Pirmajā lasījumā mēs atbalstījām reformas projektu un cerējām, ka uz otro lasījumu visas atbildes uz jautājumiem būs sakārtotas un kopumā mēs redzēsim, kādi līmeņi ir pašvaldībām, kā tās darbosies, kādas būs funkcijas, kā tiks ievēlēti pārstāvji. Neviena atbilde nav sniegta. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Mēs joprojām ceram, ka līdz trešajam lasījumam likumprojekts tiks sakārtots un arī šie līmeņi tiks... skaidri, saprotami un varēs balsot.

Un atšķirībā no daudziem deputātiem es esmu bijusi gandrīz katrā komisijas sēdē un mēģinājusi atrast atbildes. Es vēl šobrīd tās neesmu... atbildes... atradusi un tādēļ arī saviem kolēģiem nevaru likt balsot par nesagatavotiem priekšlikumiem. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Valaiņa kunga priekšlikums jeb tas, ko viņš teica, - tur ir zināms racionāls grauds. Bet es arī piekrītu, ka uz trešo lasījumu šis projekts tiks jebkādā veidā precizēts. Kāpēc? Es tūliņ pateikšu.

Ja Igaunijā ir 15 apriņķi un kaut kādi 65 pagasti, viņiem nav vēl otrā līmeņa, jo šis apriņķis jau ir otrais līmenis. Un mums ir iznācis tagad surogāts starp pirmo un otro līmeni. Un kādā veidā šis surogāts? Ja mums ir Daugavpils novads ar 80... vai cik tur iedzīvotājiem vai, piemēram, paredzētais Jelgavas ar 88... (mēs vēl nezinām, kā beigsies), tad tas jau ir otrais līmenis. Tajā pašā laikā tas, ko arī Viktors teica: pagastu apvienības... Pagastu apvienības kā tādas Latvijā jau eksistē, piemēram, Rēzeknes novadā, un tās arī būs. Bet tas, Viktor, ko tu saki, tas jau nav šinī likumā jāraksta... teritoriālās reformas... tas ir pašvaldību likumā, un tur nekas nav jāvēlē. Neviens likums neaizliedz pagastiem, piemēram, trijiem vai pieciem, vai... vai astoņiem - cik tur bija? Es neatceros... Rēzeknē... izveidot šo pagastu apvienību. Bet mums tas kuriozs ir tāds... Un kāpēc es saku, ka mēs esam pusratā? Ka mums ir, piemēram, dažs novads, kas arī te ir paredzēts. Tas jau faktiski ir mazāks nekā Latvijas lauku pagasts, un to varētu saukt par pagastu apvienību... kurš ieiet kaut kādā lielākā apriņķī. Respektīvi, ko es ar to gribu teikt? Ka uz trešo lasījumu ir jāsamazina šis skaits. Un atcerieties, ka Turlā sastādītajā kartē, kas bija 2019. gada... vēl pirms augusta, ja, tur bija 29... iezīmēti 29 novadi, kas, manuprāt, arī bija par daudz. Jo, kā es teicu, ja mums ir otrā līmeņa, teiksim, nepieciešamās valsts ģimnāzijas, kuras mums ir cik? - 28 vai cik, un četras kritērijiem neatbilst, paliks 24. Tad mums tas otrais līmenis jau ir tur, kur ir šie 80, kā es teicu, tūkstoši, bet nav tur, kur ir kaut kādi 15 vai 10... vai vēl mazāk. Un tāpēc es domāju, ka Kazinovska kunga priekšlikums, ja mēs runājam... Tātad mēs varam runāt uz trešo lasījumu par šiem, nu, saucam, kā gribam, - kara laikā sauca par komisariātiem… Liepājas, Jelgavas, Ventspils. Tagad mēs tos varam saukt par reģioniem, vienalga, kā. Pieci seši, kaut kas tāds, kur tiešām ir varbūt kaut kas. Bet šeit tie ir zaudējuši nozīmi. Nu nav vairs vajadzīgs. Jo kāda bija mana ideja? Novadus pārsaukt par apriņķiem, iztaisīt lielus, un tie jau būtu kā otrā... un pirmais līmenis būtu pagasti ar tiem pagastu apvienojumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai. Lūdzu!

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Pirmkārt, vēlētos Kola kungam norādīt, ka Saeimas debates veido jebkura likuma tiesisko kontekstu. Un tieši tādēļ debates Saeimā ir ļoti svarīgas.

Otrais. Es varētu kolēģus, kuri tiešām neiedziļinājās šajā likumprojektā, iepriecināt. Bez trim līmeņiem, par kuriem mēs šodien runājam, - nulltais līmenis, pirmais un otrais -, būs vēl viens, jo pašlaik Kultūras ministrija, arī pēc Nacionālās apvienības uzdevuma un mūsu komisijas atbalsta, gatavo vēl vienu likumprojektu par kultūrvēsturiskiem novadiem. Un es baidos, ka drīzumā mums visiem vajadzēs tādu interneta piedāvāto programmu, kur varēs vienlaicīgi savienot vairākas kartes. Zināt? Jo vienā kartē mums būs 40 pašvaldības, otrā kartē mums būs administratīvie reģioni, kuru robežas vēl nav noteiktas, un vēl viena karte, kura noteiks, kur Latvijā būs kultūrvēsturisko novadu robežas. Un vēl nekas netiek diskutēts, cik būs to kultūrvēsturisko novadu un kur šajā ceturtajā kartē būs vieta suitu teritorijām, Sēlijai, kur beidzot būs Latgales robeža, jo Varakļānu liktenis vēl nav izlemts un tikai tiks lemts.

Tā ka šeit tiešām, kā norādīja Goldbergas kundze, jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, tāpēc tieši SASKAŅA šodien rīkojas atbildīgi, nebalsojot par to haosu, par kuru ir pārvērties šī likuma otrais lasījums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kiršteina kungs, jūs laikam esat no tā 1998. gada sasaukuma te, vai ne? No tā kolektīvā saprāta, tā laika, kas pieņēma likumu, kurā noteikts, ka jāveido apriņķi. Manuprāt, jūs tad bijāt šeit.

Tas pēdējais teikums, ko jūs teicāt, ka jūsu skatījums bija, ka ir lieli apriņķi un apakšā ir pagasti... es parakstos pilnībā, un es domāju, tas... vēlreiz mans aicinājums atgriezties pie šiem jautājumiem. Es tagad sapratu, un es atbalstu viennozīmīgi.

Bet diena iet uz beigām, un es sajutu nepieciešamību uzkāpt uz tribīnes un draudzīgi vērsties pie kolēģiem no SASKAŅAS... Es saprotu, jūs... Es nezinu, vai tā ir stratēģija vai taktika. Un es saprotu jūsu argumentus, ka labāk šitajā nepiedalīties, bet jūs arī ļoti labi saprotat, ka jūsu balsis šodien pāris reizes varēja izšķirt, kā lai saka, pagriezienu. Tā bija, un es neko nepārmetu, Dieva dēļ, nepārprotiet mani, bet es, kā lai saka, aicinu jūs... Nu es saprotu, ka ir interesanti noskatīties, kā koalīcijas agresīvā daļa ārdās un ar āmuru demolē Latviju. Un jo sliktāk, jo labāk, jo pēc tam jau būs atkal jāceļ no jauna kaut kas, bet es neuzskatu, ka tā ir pareiza taktika. Es katrā ziņā nekad nevarētu piedalīties taktikā izdemolēt savu valsti, lai būtu sliktāk, un tad kaut ko būvēt no jauna. Es ļoti aicinu, bet tas ir tāds draudzīgs aicinājums - pamainīt taktiku... un īpaši apstākļos, kur jūsu balss var izšķirt, ka mēs neizdarām kaut kādas tādas muļķības cietā diska, kā lai saka, vīrusa dēļ, kas tika ielaists jau pirmajā priekšlikumā šorīt no rīta. Un, jā, tas bija tas mans aicinājums... bet es to Kiršteina kunga teikumu... es to atceros. Un tas ir tas, kur mums jāatgriežas, - tieši tā. Lielie apriņķi. Un tad jau, cik ir mazās pašvaldības šajā apriņķī, ir patiešām svarīgs, bet sekundārs jautājums. Un tad mēs varētu debatēt, vai otrais līmenis ir vēlēts vai daļēji vēlēts... izpratnē... no pašvaldību apakšām virzīts.

Polijā, piemēram, ir sadarbības princips, ka otrais līmenis ir gan vēlēts, gan ir valsts pārstāvis - prefekts. Un viņi kopā strādā, viņi kopā izveido savu vojevodistes attīstības plānu. Ne velti viņiem šodien ir normāli ceļi. Kā poļi paši pateica, kad mēs bijām Ilgtspējīgas attīstības komisijas vizītē: paldies Dievam, mums bija gudri priekšteči, kas spēja 30 gadus atpakaļ izveidot šādu valsts pārvaldību, ar kuru Polija ir nokļuvusi tur, kur tā ir šodien.

Tā ka es... (Starpsauciens.) Fantastiski, bet dienas beigās man ir pozitīva sajūta par šo visu procesu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Šis konkrētais priekšlikums ir trijiem lasījumiem jau izgājis cauri iepriekšējās Saeimās, un tā ir koncepcija, par ko Saeima reiz vienojusies. Un Saeima reiz vienojās par otro līmeni. Un kļūda bija tā, ka otrais līmenis tomēr netika izveidots. Un šis likums netika iedzīvināts, bet netika iedzīvināts tieši tāpēc, ka tie jautājumi tika atlikti. Un es vēlreiz aicinu - izdarīsim, nepieļausim šo kļūdu vēlreiz.

Un, Kiršteina kungs, tā ir mana atbilde jums par tām pagastu apvienībām. Es pieļauju: ja šāds priekšlikums šeit netiks nostiprināts, tad būs grūtības ieviest visas vēlēšanu apvienības. Mēs varam nonākt pie ļoti sadrumstalota, ļoti daudzskaitlīga vēlētu apvienību skaita, kurai Saeimā diemžēl varētu pietrūkt balsu, jo es atceros, kas notika komisijā, kad par šo jautājumu sāka diskutēt, sadzirdēju šos skaitļus. Tāpēc arī tā pagastu apvienība... manuprāt, būtu svarīgi, lai tā parādās šeit.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi, kas uzdod jautājumus, kāpēc mēs nepiedalāmies vairākos balsojumos! Ziniet, piedalīties - tas nozīmē parādīt, ka mēs to uztveram nopietni. Nu ko mums te uztvert nopietni? Tās sarunas par to, ka no tā, ka jūs pārgriezīsiet karti... no tā būs kaut kādi spēcīgāki reģioni, kaut kāda ekonomiskā attīstība? Mums to uztvert nopietni?

Te taču principā visiem ir acīmredzami, ka viss tas, kas notiek, ir reforma reformas dēļ, lai viens politiskais spēks varētu sev aktīvā ierakstīt to, ka viņi ir veikuši reformu pret lielo pretestību... citiem tā ir vienkārši elementāra politiska atriebība zaļzemniekiem, un viss.

Pēdējā reize, kad es skatījos uz reitingiem tad, kad... KPV LV, JKP pēc... kā es jau teicu, pēc mazāk nekā trim gadiem jūs nebūsiet. ZZS būs. Un tad viņi grozīs šo likumu, un tad tā pati Jelgava un tā tālāk atkal kļūs par lielo pilsētu vai ļoti lielo pilsētu. Un tad ir absolūti viss.

Tad ko man tvert? Ko man uztvert nopietni? To, kas tas par... nevis republikas pilsētas vai lielās pilsētas? No tā, kā jūs ierakstīsiet likumā, kāds ir... ka Jelgava... ka, piemēram, Rēzekne ir liela pilsēta un Jūrmala ir liela pilsēta, bet Jelgava, kura ir divreiz lielāka nekā Rēzekne un lielāka nekā Jūrmala, nav liela pilsēta, jūs... tikai no pašiem, no sevis, uztaisiet kaut ko, par ko cilvēki smejas. Tas ir absolūti viss.

Jūs esat... Ar apmānu jūs esat tikuši šajā zālē... apmānot cilvēkus. Vieni solīja likvidēt OIK, otri tur ar “3 × 500” un tā tālāk. Un viss. Un tāpat jūs no šejienes pazudīsiet. Un tas būs viss, kolēģi! (Starpsauciens.)

Es jums novēlu labi izklaidēties pa tiem atlikušajiem pāris gadiem! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs deputāts Aldis Gobzems. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jūs zināt: ir tāds termins “kakistokrātija”? Kakistokrātija. Atcerieties šo terminu! Tas ir termins, kas nozīmē valsts iekārtu, kurā pie varas ir sliktākie un zemiskākie cilvēki. Sliktākie un zemiskākie cilvēki pie varas ir valsts iekārtā, ko sauc par kakistokrātiju. Cilvēki, kuri melo vēlētājiem, kuri pārkāpj likumu, kuri korumpējas, kuri nepilda solījumus, kuriem ir nospļauties uz sabiedrības interesēm, kuri paši sev palielina finansējumu un uzspļauj mediķiem... (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Kur ir Juridiskās komisijas vadītāja, kas vispār visu laiku to vien dara kā sarunājas un neiedziļinās tik nopietnā problēmā? (Starpsaucieni. Dep. A. Kaimiņš: “Ko tu vari muldēt? Runā par lietu! Tev nav cita, ko teikt!”)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu debatēt par priekšlikumu! (Starpsaucieni.)

A. Gobzems. Kakistokrātijas labākais... Kakistokrātijas labākais piemērs šajā parlamentā ir deputāts Kaimiņš. Deputāts Kaimiņš ir viss, kas iekļaujas terminā... pie varas... ir sabiedrības sliktākie un zemiskākie cilvēki. (Dep. A. Kaimiņš: “Gribi ar mani runāt?”) Un tas, ko es vēlos pateikt attiecībā uz reformu. Šai reformai ir jābūt tikai pie viena nosacījuma: ja jūs novēršat tās būtiskās kļūdas. Ja jūs tās nenovēršat, tad mīļā sabiedrība, mīļā Latvijas sabiedrība, es aicinu jūs padzīt šos kakistokrātus ar Kaimiņu priekšgalā, padzīt no šī parlamenta Kaimiņu uz visiem laikiem. Tieši tā iemesla dēļ, ka neieklausīties sabiedrības viedoklī ir deputāta necienīgi. Nepildīt solījumus, Kaimiņ, kā tu esi darījis, ir deputāta necienīgi! Korupciju pieļaut, kā tu to esi, manuprāt, darījis, ir deputāta necienīgi! (Dep. A. Kaimiņš: “Netērē laiku!”)

Sēdes vadītāja. Laiks. Nākamā debatēs deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātā sēdes vadītāja! Kolēģi deputāti! Administratīvi teritoriālās reformas viens no galvenajiem uzdevumiem bija veidot lielākas, spēcīgākas sociāli ekonomiskas vienības. Jautājums: vai tas tā notiks un vai izdosies to panākt ar esošo ATR piedāvājumu? Šķiet, ka nē. Un divi apsvērumi, kāpēc uzreiz jau redzams, ka mērķis netiks sasniegts.

Viens. Kāds plāns ir ar iedzīvotāju... mazināšanos reģionos? Pati VARAM savās aplēsēs raksta, ka vēl pēc reformas nākamos 20 gadus iedzīvotāju skaits reģionos būtiski samazināsies.

Un otrs faktors. Mums ir ļoti daudz dotējamu teritoriju, dotējamu pašvaldību, kas saņem līdzekļus no finanšu izlīdzināšanas fonda. Vai kaut kas mainīsies pēc reformas? Vai kaut kas mainīsies pēc reformas? Vai kāda no tām teritorijām, kas šobrīd ir dotējama, pēc tam vairs tāda nebūs? Atbilde ir - nē! Atbilde ir - nē! Un šī ir iespēja atbalstīt... atbalstot priekšlikumus - gan šo, gan citus par otrā līmeņa pašvaldību pārvaldes formas izveidi -, veidot šādas lielākas, spēcīgākas ekonomiskas un pārvaldes vienības, kas kopīgi varētu īstenot infrastruktūras attīstības projektus, kas kopīgi varētu plānot arī uzņēmējdarbības atbalsta projektus un pakalpojumus, kas kopīgi varētu plānot izglītības tīklu. Un tādā veidā tiešām varbūt varētu veidot priekšnosacījumus ekonomiskai izaugsmei un labākai sociālekonomiskai dzīvei reģionos.

Tā ka aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, visas detaļas arī precizējot trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim. Lūdzu!

A. Kazinovskis (JK).

Šī priekšlikuma būtība principā neatšķiras, jo joprojām ir runa par šī likuma 3. pantu. Te atkal ir nosaukti visi līmeņi, vienīgi tas reģionālais līmenis apzīmēts ar vārdu “apriņķi”. Tas varbūt vienam otram deputātam izsauca drusciņ sajukumu, jo iepriekš tas “apriņķa” vārds tika minēts... ka varētu būt nosaukti novadi. Bet apriņķi... nu, Kiršteina kungam varbūt skaidrībai... apriņķi - tie ir tie paši reģioni, reģionālais līmenis... šajā gadījumā principā būtu atbalstāmi. Bet, esot vakardien pie Valsts prezidenta... arī viņam ir uzskats, ka ir jābūt šim reģionālajam līmenim, tikai viņš atkal šos reģionus grib nosaukt par “zemi”. Es nezinu, kāds būs galanosaukums reģioniem. Bet es domāju, ka zemes vai apriņķi, vai reģioni būs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Parlamentārajām debatēm par likumprojektiem ir ārkārtīgi liela nozīme. Bet šodien mēs runājam par konkrētu priekšlikumu. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Mēs runājam par konkrētu priekšlikumu. Traktējumi ir ļoti dažādi.

Kiršteina kunga izpratnē tie ir 29 apriņķi. Kazinovska kunga ideja, kas ir apsveicama, - tā ir plānošanas reģionu attīstība kā otrais līmenis. Līdz ar to mēs runājam par konceptu, bet ne par likuma normu. Tāpēc šinī gadījumā var to precizēt uz trešo lasījumu vai nevar precizēt - tas ir atsevišķu debašu priekšmets. Bet šinī gadījumā Liepiņas kundzei es varu pateikt: atkal tas pats. Mēs nevaram balsot par konceptu, apspriežot likumprojektu par konkrētām normām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Armandam Krauzem. Lūdzu!

Debates slēdzu.

Pleša kungs, vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A. T. Plešs. 20. priekšlikums, ko iesniedza Viktors Valainis, komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. Paldies.

21. priekšlikums, ko iesniedzis Valaiņa kungs, arī paredz izteikt administratīvās teritorijas trīs dažādos veidos, līdzīgi kā otrais... kā 20. priekšlikums, bet nedaudz citādākā veidā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, līdz Saeimas lemtajam pārtraukumam ir palikušas divas minūtes. Vai jums ar tām pietiks? (Starpsauciens.) Valaiņa kungs tātad nevar divās minūtēs iekļauties.

Līdz ar to, kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai rezultātu nolasīšanai, tiklīdz tie būs sagatavoti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Raimonds Bergmanis, Boriss Cilevičs, Inese Ikstena, Ojārs Ēriks Kalniņš, Ieva Krapāne, Janīna Kursīte-Pakule, Ināra Mūrniece, Ivans Ribakovs, Karina Sprūde, Jānis Urbanovičs, Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Izsludinu pārtraukumu līdz 6. marta pulksten 10.00.

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 9. sēde
2020. gada 5. martā

Par darba kārtību
Priekšlikums	- dep. J. Stepaņenko (par)
	- dep. A. Čakša (pret)
	- dep. A. Judins (par)
	- dep. I. Zariņš (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 595/Lp13) (Dok. Nr. 2145, 2145A)
Par likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 596/Lp13) (Dok. Nr. 2146, 2146A)
Par likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 597/Lp13) (Dok. Nr. 2147, 2147A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” (Nr. 598/Lp13) (Dok. Nr. 2148, 2148A)
Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 599/Lp13) (Dok. Nr. 2149, 2149A)
Priekšlikumi (Par procedūru)	- dep. A. Gobzems (par)
	- dep. V. Valainis (pret)
Likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” (Nr. 462/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 2174)
- Ziņo	- dep. A. T. Plešs
Debates	- dep. A. Kiršteins
	- dep. A. Gobzems
	- dep. I. Indriksone
	- dep. V. A. Tērauda
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. D. Šmits
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Jansons
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Šmits
	- dep. I. Zariņš
	- dep. A. Krauze
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. A. Krauze
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. M. Kučinskis
	- dep. D. Šmits
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. A. Adamovičs
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
Par procedūru	- dep. G. Daudze
Debašu turpinājums	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Krauze
	- dep. A. Gobzems
	- dep. I. Zariņš
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. A. Krauze
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Šmits
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Krauze
	- dep. A. Gobzems
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. I. Zariņš
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. A. Krauze
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. D. Šmits
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. J. Dombrava
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Šmits
	- dep. J. Vucāns
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. A. Gobzems
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Krauze
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. M. Bondars
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. D. Šmits
	- dep. M. Kučinskis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. M. Bondars
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Šmits
	- dep. G. Daudze
	- dep. A. Gobzems
	- dep. M. Golubeva
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. D. Šmits
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Muižniece
	- dep. U. Augulis
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. D. Bluķe
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. R. Ločmele-Luņova
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Krauze
	- dep. A. Geidāns
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. M. Kučinskis
	- dep. D. Pavļuts
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. A. Gobzems
	- dep. M. Kučinskis
	- dep. U. Augulis
	- dep. D. Šmits
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. G. Daudze
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Krauze
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. U. Augulis
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. D. Šmits
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. U. Augulis
	- dep. D. Šmits
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. M. Bondars
	- dep. I. Indriksone
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. A. Krauze
	- dep. D. Reizniece-Ozola
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
	- dep. M. Kučinskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. Krauze
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. A. Krauze
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. V. Valainis
Par procedūru (pārtraukums)	- dep. I. Zariņš (par)
	- dep. A. Gobzems (pret)
Debašu turpinājums	- dep. D. Šmits
Par procedūru (pārtraukums)	- dep. V. Valainis (pret)
	- dep. I. Zariņš (par)
Par procedūru (pārtraukums)	- dep. A. Gobzems (pret)
	- dep. D. Pavļuts (par)
Par procedūru	- dep. A. Gobzems
Debašu turpinājums	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Krauze
	- dep. D. Šmits
	- dep. I. Goldberga
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. R. Kols
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. J. Krišāns
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Šmits
	- dep. V. Valainis
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. I. Goldberga
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. D. Šmits
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. S. Dolgopolovs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 05.03.2020 10:14:31 bal001
Par - 32, pret - 37, atturas - 8. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (605/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 05.03.2020 10:22:31 bal002
Par - 31, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā (606/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 05.03.2020 10:33:15 bal003
Par - 59, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par runas laika saīsināšanu . Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.03.2020 11:16:57 bal004
Par - 28, pret - 46, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.03.2020 11:28:18 bal005
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 05.03.2020 12:17:42 bal006
Par - 34, pret - 38, atturas - 7. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

Datums: 05.03.2020 12:23:06 bal007
Par - 32, pret - 46, atturas - 5. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par runas laika pagarināšanu

Datums: 05.03.2020 12:29:56 bal008
Par - 32, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par debašu turpināšanu

Datums: 05.03.2020 12:32:09 bal009
Par - 16, pret - 52, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.03.2020 13:00:26 bal010
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.03.2020 13:29:57 bal011
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 05.03.2020 14:37:57 bal012
Par - 8, pret - 49, atturas - 2. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.03.2020 15:26:26 bal013
Par - 37, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.03.2020 16:00:31 bal014
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 05.03.2020 16:53:25 bal015
Par - 27, pret - 54, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.03.2020 17:44:34 bal016
Par - 37, pret - 48, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.03.2020 17:58:42 bal017
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 05.03.2020 19:20:50 bal018
Par - 31, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 05.03.2020 19:24:01 bal019
Par - 16, pret - 51, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.03.2020 19:28:23 bal020
Par - 29, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 05.03.2020 19:35:42 bal021
Par - 58, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par darba kārtību

Datums: 05.03.2020 19:41:56 bal022
Par - 10, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.03.2020 20:01:39 bal023
Par - 27, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 05.03.2020 20:28:10 bal024
Par - 11, pret - 54, atturas - 2. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.03.2020 20:28:51 bal025
Par - 10, pret - 48, atturas - 7. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.03.2020 20:57:23 bal026
Par - 14, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.03.2020 20:58:16 bal027
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija