Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas sestās sēdes turpinājums
2020. gada 20. februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpināsim izskatīt 13. februāra sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Jūras kodeksā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs.
J. Dūklavs (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Strādājam ar dokumentu “Grozījumi Jūras kodeksā” (Nr. 479/Lp13). Komisijā uz otro lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi. Visus trīs priekšlikumus ir iesniedzis satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
1. - satiksmes ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Dūklavs. 2. - satiksmes ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Dūklavs. Un arī 3. - satiksmes ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Dūklavs. Lūdzu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Jūras kodeksā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Dūklavs. Gaidīsim priekšlikumus līdz 27. februārim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27. februāris.
Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.
Lēmuma projekts “Par 11 189 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Palīdzi novērst ilggadīgu koku izciršanu un izveidot parku bijušā velotreka “Marss” vietā!” turpmāko virzību”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.
A. Adamovičs (JV).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! 2020. gada 20. janvārī Saeima saņēma 11 189 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Palīdzi novērst ilggadīgu koku izciršanu un izveidot parku bijušā velotreka “Marss” vietā!”.
Šā gada 5. februārī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja šo iesniegumu, kurā Latvijas pilsoņi aicina novērst koku izciršanu bijušā velotreka “Marss” teritorijā Brīvības gatvē 207 un lūdz rast risinājumu parka izveidei minētajā vietā.
Komisijā diskusijas bija diezgan emocionālas.
Iniciatīvas pārstāvji aicināja uz diskusiju un sabiedrības interešu ievērošanu, lemjot par minētās teritorijas apguvi Valsts drošības dienesta vajadzībām.
Valsts drošības dienesta priekšnieka vietnieks norādīja uz izņēmumiem normatīvajos aktos attiecībā uz sabiedrisko apspriešanu un striktiem kritērijiem zemes un vietas izvēlē, plānojot ēkas būvniecību Valsts drošības dienesta vajadzībām.
Rīgas domes priekšsēdētājs Burova kungs norādīja, ka pašvaldības teritorijā ir nekustamie īpašumi, kurus ir iespējams nodot valsts rīcībā, kā arī pauda gatavību nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu zaļo zonu atpūtai šīs teritorijas tuvākajā apkaimē.
Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārstāvis informēja komisiju par procedūru, kādā tiek piedāvāti nekustamie īpašumi jaunu ēku būvniecībai valsts vajadzībām.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, 10 deputātiem balsojot “par”, diviem - “pret”, vienam atturoties un vienam nebalsojot, nolēma nodot kolektīvo iesniegumu Nacionālās drošības komisijai tālākai izvērtēšanai. Līdz ar to, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 11 189 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Palīdzi novērst ilggadīgu koku izciršanu un izveidot parku bijušā velotreka “Marss” vietā!” turpmāko virzību”.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Lindai Ozolai.
L. Ozola (JK).
Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Visiem labrīt! Es personīgi neatbalstīju šo Saeimas lēmuma projektu atbildīgajā komisijā. Un esošajā redakcijā es nevarēšu atbalstīt to arī šodien, jo lēmuma projekts paredz šīs iniciatīvas nodošanu tālāk Nacionālās drošības komisijai skatīšanai. Bet jāpiemin, ka šīs komisijas sēdes ir slēgtas. Un es paskaidrošu arī sīkāk.
Tātad mēs runājam par iniciatīvu, kur... interneta platformā un klātienē iedzīvotāji parakstījās, savāca vairāk nekā 15 tūkstošus parakstu par jau minēto apbūvi Brīvības gatvē 207. Bet šī apbūve paredz simtgadīgu, ar nodomu... ļoti īpaši domātu... stādītu koku izciršanu. Un jāuzsver, ka sabiedriskā apspriešana par šo lietu nav notikusi. Nav noskaidrots vispār iedzīvotāju viedoklis, ko tieši viņi grib redzēt šajā vietā, - vai tā ir publiska ēka -, kāds ir viņu viedoklis par šo simtgadīgo koku izciršanu vidē, kur šiem pašiem iedzīvotājiem, šiem cilvēkiem ir jādzīvo. Un te svarīgi arī atzīmēt, ka Satversmes 115. pants šādas tiesības iedzīvotājiem paredz. Mūsu pamatlikums to paredz, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Mums visiem ir skaidrs, ka šajā punktā iedzīvotāju intereses un tiesības uz labvēlīgu vidi saskaras ar drošības dienesta interesēm. Bet tieši tāpēc jau ir sabiedriskās apspriešanas, lai par šīm lietām runātu, un tieši to arī lūdz iniciatīvas autori.
Un jāpiezīmē, ka, lai arī mēs, visas partijas, parlamentā pārstāvētās, atbalstām un aicinām cilvēkus uz pilsonisko aktivitāti, šī jautājuma sakarā tiešām ir vairākas amatpersonas izteikušās, ka... Cilvēki, kas ir aktīvi vēlējušies runāt par koku izciršanu, par savu interešu aizstāvību, ir apzīmēti par “saujiņu cilvēku”. Un vai tad tas nozīmē, ka viņus nevajadzētu uzklausīt? Un uzsvēršu vēlreiz, ka mēs runājam par sabiedrisko apspriešanu, kura nenotika, saistībā ar apkaimes apbūvi un koku izciršanu. Apspriešana ir paredzēta mūsu normatīvajā regulējumā. Un patiesībā šī procedūra būtu jāievēro visiem neatkarīgi no tā, kas ir projekta virzītāji - vai tie būtu privātas personas vai valsts iestādes.
Bet runāt mēs varam. Komisijā piedalījās arī iekšlietu ministrs, un viņš norādīja, kā jau arī ziņotājs pieminēja, uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts”, kuri nosaka: informācija par valsts drošības iestāžu objektu plānojumu un atsevišķu struktūrvienību dislokāciju jeb atrašanās vietu ir slepena.
Šobrīd gan ir ļoti svarīgi uzsvērt, ka šī informācija par to, kas atradīsies Brīvības... kāds objekts atradīsies Brīvības... ir paredzēts Brīvības gatvē 207, ir atslepenota, visiem pieejama. Saskaņā ar mūsu likumu “Par valsts noslēpumu” un Informācijas atklātības likumu šī informācija vairs nav noslepenojama. To vairs nedrīkst slēpt no sabiedrības.
Bet tad ir jautājums, vai maz vispār ir vēlme uzzināt, ko iedzīvotāji vēlas, ko viņi domā, vai arī tā ir vienkārši aroganta attieksme pret sabiedrību. Jo pēc būtības šajā sabiedriskajā apspriešanā nav jāapspriež objekta plānojums, bet mēs varam uzklausīt, ko iedzīvotāji domā par savas vides attīstību, un to var izdarīt, ja grib.
Tāpat mūsu visu rīcībā publiskajā telpā šobrīd jau ir arī ļoti konkrēts piemērs par to, ka Tieslietu ministrija līdzīgā situācijā, plānojot īpašu objektu, drošības intereses skarošu, ir spējusi sarīkot sabiedrisko apspriešanu un uzklausīt iedzīvotāju viedokli, ko viņi domā, tostarp par vērtīgu koku izciršanu. To var darīt, ja grib. To ir iespējams darīt. Jautājums - vai mēs gribam.
Komisijā iekšlietu ministrs atsaucās uz kādu apspriešanu, kas bija notikusi 2008. gadā, kad šajā adresē vēl bija plānots būvēt Rīgas apgabaltiesas ēku, un ka tajā laikā nevienam neesot bijis iebildumu. Šeit gan jāatzīst, ka 2008. gads mums visiem atmiņā palicis kā ļoti īpašs gads, laiks, kad sākās ekonomiskā krīze, un pilnīgi iespējams, ka pilsoniskās aktivitātes un cilvēku prāti bija vērsti citu jautājumu risināšanā. Tiešām viņi varbūt arī neiesaistījās. Šobrīd mēs runājam par pilnīgi citu ēku, par citu projektu, un šī projekta sakarā sabiedriskā apspriešana nav notikusi.
Tāpat iekšlietu ministrs runāja par naudas ieguldījumiem, kas jau ir ieguldīti un pretējā gadījumā... tikšot zaudēti. To nevar noliegt, tas tik tiešām tā būtu, bet šis nu galīgi nav vienīgais projekts, kurā tā būtu noticis. Šeit man īpaši gribas pieminēt vēl mūsu sasaukumā un šīs valdības laikā aktualizēto jautājumu par Liepājas cietuma būvniecību, kas arī ir atlikta. Arī tur tiek zaudēti aptuveni divi miljoni eiro.
Šeit es atļaušos pavisam nelielu atkāpi. Atliekot, piemēram, šādu objektu (kas, protams, nav mūsu skatāmais jautājums), tas ļoti tieši skar visas Latvijas sabiedrības drošības intereses. Mēs daudz runājam par cilvēktiesību pārkāpumiem, jo īpaši pēdējās nedēļās. Mēs kā... Mūsu valdība ir vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, aicinot Latvijas pilsoni neizdot valstij, kuras ieslodzījuma vietās ir konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi, bet par nožēlu jāatzīst, ka šādi cilvēktiesību pārkāpumi ir konstatēti arī mūsu ieslodzījuma vietās. Vienlaikus, neskatoties uz jau veiktiem lieliem finansiāliem ieguldījumiem, valdība ir atteikusies turpināt šo projektu, kas ir visas sabiedrības drošības intereses skarošs.
Un vēl. Ir arī diezgan skumji, ka atsevišķas amatpersonas, arī premjers, intervijā sabiedriskajā televīzijā ir mēģinājuši pārlikt atbildību uz Rīgas domi šajā jautājumā. Mēs runājam par sabiedrisko apspriešanu, kura nav notikusi. Mēs Rīgas domei no tiesas pārmetam ļoti daudz ko un ļoti pamatoti, bet laikam šo konkrēto lietu mēs nevarēsim viņiem pārmest, jo Rīgas dome nav projekta virzītājs. Sabiedriskā apspriešana bija jārīko citiem. Bet Rīgas domei, protams, ir jāiekārto zaļās zonas saviem iedzīvotājiem, tostarp Ropažu ielā, ko viņi ir pieminējuši kā alternatīvu. To nevajag kā alternatīvu, to vienkārši vajag tās apkaimes iedzīvotājiem.
Bet galvenā problēma ir tā, ka paši iedzīvotāji tiek atstumti no jebkādas līdzdalības šajā procesā un iespējas diskutēt un runāt par to, kā šis projekts ietekmēs viņu vidi.
Ļoti svarīgi piezīmēt, domājot par komisiju, kurai šis projekts tiks nodots, - ja būtu runa par drošības iestādes budžeta jautājumiem, tad tiešām likums paredz to nodot Nacionālās drošības komisijai. Tad tas būtu jādara. Bet šajā iniciatīvā runa nav par naudu, runa ir par sabiedrības iesaisti, par tās viedokļa uzklausīšanu un par koku izciršanu vidē, kur šiem cilvēkiem ir jādzīvo.
Tāpat es gribu uzsvērt, ka komisijas sēdē patiesībā tie nebija iniciatīvas pārstāvji, kas mēģināja jebkādā veidā pretnostatīt drošības un sabiedrības intereses. Es drīzāk teiktu, ka tie bija kolēģi deputāti, kas mēģināja uzsvērt šo aspektu, un tas ir jo īpaši skumji. Sabiedrības... šīs iniciatīvas pārstāvji izrādīja ļoti lielu sapratni par to, ka drošības intereses ir ļoti svarīgas mūsu valstij.
Un vēl es vēršos pie kolēģiem, gandrīz visu partiju pārstāvjiem, kuri droši vien plāno piedalīties arī nu jau drīz gaidāmajās Rīgas domes vēlēšanās. Visi, kas šajā priekšvēlēšanu laikā aicinās sabiedrību uz iesaisti, gribēs sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām, ar apkaimes biedrībām, šī ir mūsu reālā iespēja uzklausīt iedzīvotājus un apliecināt savu interesi sarunāties ar viņiem un dzirdēt viņu viedokli!
Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo lēmuma projekta redakciju, atgriezt to komisijā, kas sagatavotu lēmuma projektu par jautājuma nodošanu, piemēram, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā es to piedāvāju arī komisijas sēdē, jo šis jautājums skar cilvēku pamattiesības Teikas apkaimē un Rīgas pilsētā.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.
M. Kučinskis (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es šobrīd ne par būtību, bet par procesu.
Es gribu apliecināt, ka Nacionālās drošības komisija ir gatava pieņemt šo... šos parakstus un sākt izskatīšanu, un atbildēt uz visiem jautājumiem pēc būtības. Jo tas, kas šobrīd izskan un ko mēs dzirdam, analizējot gan Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas tekstus, gan arī iepriekšējās runātājas... tas viss sastāv no dažādām puspatiesībām, no pieņēmumiem un vienu otru brīdi - arī no meliem, ja tā var teikt.
Bet komisija jau šobrīd ir griezusies gan pie “Valsts nekustamajiem īpašumiem”, gan pie Rīgas domes un citiem iesaistītajiem, lai saņemtu visu šo informāciju, kas ir nepieciešama jautājuma analīzei. Mēs to izskatīsim vairākās sēdēs. Mēs esam jau vienojušies par ekspertu uzklausīšanu saistībā ar pašu procesu un vēsturi, proti, vēsturi no 2006. gada, attiecībā uz šī zemes gabala esamību un nozīmi - kā šo zemes gabalu paredzēja pašvaldība apbūvēt un kas tur bija paredzēts, un kādas apspriešanas bijušas. Tāpat mēs uzklausīsim arhitektus, lai saprastu... Nacionālās drošības komisija šajā gadījumā ir tieši tā komisija, kura var pēc būtības izskatīt. Jo... es apliecinu, ka komisijas nākamā sēde, kur mēs sagatavosim analīzi par to, kas ir bijis līdz šai dienai, būs pilnīgi atklāta sēde, kurā mēs uzaicināsim gan VEFRESH, gan Teikas apkaimes biedrību un uzklausīsim visus cilvēkus, kuri ir iestājušies...
Es gribu jautāt jebkuram no mums: ja kāds no jums atnāktu un pateiktu, ka jūsu mājai blakus kaut ko taisās būvēt parka vietā, kurš no mums neuzliktu parakstu...? Es noteikti parakstītos.
Jautājums jau ir par atbildi... Mums ir uzdevums atbildēt, un tāpēc mēs, parlaments, šeit esam, lai atbildētu pēc būtības un atbildētu uz katru jautājumu. Un ir jautājumi, kas patiešām būs zināmi... un objektīvi likums “Par valsts noslēpumu” to nosaka... būs zināmi, iespējams, tikai katras frakcijas pārstāvim - deputātam, kurš ir mūsu komisijā. Bet lielākā daļa šo jautājumu katrā ziņā ir pilnīgi atbildami bez kaut kāda slepenības zīmoga, un visas šīs atbildes un visu šo analīzi jūs redzēsiet.
Es apliecinu, ka komisija ir gatava sākt izskatīšanu jau nākamajā nedēļā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.
J. Butāns (JK).
Labrīt, cienītie kolēģi! Šeit es paskatīšos mazliet no cita skatpunkta. Tā nu ir sanācis, ka netālu no šī parka esmu nodzīvojis... blakus... vairāk nekā 10 gadus un zinu šo situāciju arī no iedzīvotāju skatpunkta. Līdz šim iedzīvotāji šo vietu uzlūkoja kā vietu ar cerību, gāja garām žogam un cerēja, ka reiz šis žogs pazudīs un tur būs pieejama publiska telpa (Starpsauciens: “Viņš arī pazudīs!”)... Vai nu tur būs skvērs, vai parks... bet cerēja, ka tur būs sakopta teritorija, kurā būs iespēja iekļūt arī iedzīvotājiem. (Dep. R. Bergmaņa un dep. Ē. Pucena starpsaucieni.)
Tagad, spriežot pēc visa, kur tas process virzās, šeit varētu būt žogs bez cerības. Viss virzās uz to, ka būs žogs bez cerības un iedzīvotājiem būs liegta iespēja (Starpsauciens.) apmeklēt vai nu parku, vai skvēru. Un vēl jo vairāk - noslepenojot šo jautājumu no iedzīvotājiem, kuriem šī vieta ir svarīga (un atgādināšu, ka Teikas apkaimē dzīvo ap 30 tūkstošiem iedzīvotāju), mēs visi kopā nerēķināmies ar šo iedzīvotāju vēlmi un viedokli. Tā vietā, lai (Dep. J. Iesalnieks: “Lietuviešu attīstītāji!”) uzklausītu šos iedzīvotājus, mēs vienkārši nolemjam tur uzbūvēt žogu.
Kāpēc nevarētu būt kompromiss, uz ko iedzīvotāji būtu gatavi? Kaut vai šī pati apgabaltiesas ēka, kurai iepriekš šajā lokālplānojumā... detālplānojumā bija paredzēta ēkas būvniecība ar pieejamu skvēru, kur katram iedzīvotājam būtu pieejams skvērs... ar parka elementiem... soliņu. Bet tā vietā mēs tagad uzliksim žogu. (Starpsauciens.) Manuprāt, tas nav pareizi.
Aicinu balsot “pret” šo iniciatīvu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jutai Strīķei.
J. Strīķe (JK).
Katru dienu vācam ziedojumus: vācam paliatīvajai aprūpei, vācam bērniem ar kustību traucējumiem, vācam smagi slimo pacientu glābšanai, vācam trūcīgajām ģimenēm (Starpsauciens: “Patversmēm!”), arī patversmēm vācam. Vācam, vācam... tāpēc ka mūsu kopējā kasē visam nepietiek naudas.
Tiešām jūs tā domājat? Pilnīgas muļķības! Mēs šobrīd to vienkārši nometam zemē - tikai nieka plus mīnus 50 miljonus eiro Mežvieta vadītajam Baltijā neefektīvākajam drošības dienestam graujošā prestiža celšanai. Ne katrs valdības vadītājs var būt tik naivs, lai iedomātos, ka pārsteidzoši dārgas un moderni projektētas mājas trūkums (Dep. I. Benhenas-Bēkenas starpsauciens.) ir iemesls valsts drošības kantora kliedzošai mazspējai.
Nākamā gaudu dziesma visskaļāk dzirdama no bijušā ZZS premjera Māra Kučinska, tagad Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja, par to, ka VDD būves projektā jau iztērēti miljoni, vilciens jau ir aizgājis un nākamās pieturas vairs nav, jo, redziet, tiek apdraudēta valsts drošība.
Šāds arguments ir pastulbs pēc būtības. Skaidri tiek pateikts, ka, ja jau esam izšķērdējuši pāris miljonus, tad pa iesākto taciņu tik jāturpina iet, kamēr visa valdībai liekā nauda (nu tā - ap 50 miljoniem) izšķērdēta līdz galam.
No bijušā fiskālās disciplīnas eksperta dzirdēt ko tādu! (Starpsauciens.) Īsti ZZS cienīgs darbošanās stils! Un tad nav jābrīnās, ka budžetā vienmēr pietrūkst naudas opozīcijas izcilajiem budžeta šķērdēšanas ierosinājumiem. Bez tam šis te Kučinskis taču skaitās Baltijā sliktākā drošības dienesta kontrolieris. Kāpēc šādam tipam tiek uzticēta šādas būtiskas komisijas vadība, - ir vēl viens jautājums, tostarp mūsu koalīcijas partneriem. Nožēlojami, ka vārdu “drošība” vadošie runasvīri piemin, domājot tikai par personīgo labsajūtu, nevis reālu darbu valsts interesēs.
Nez cik no šīs zemē bērtās naudas paliktu pāri, ja visiem grūtdieņiem ziedojumi tiktu aizstāti ar valsts finansējumu? Nu, labi! Grūtdieņiem naudas žēl. Bet kā tad ar trūkuma jūgā iedzīto Valsts policiju? Nesen Ēķu famīlijas pārņemtajā TV24 kāds zināms kadrs žēlojās par policijas ļoti rezervēto attieksmi, jo, redz, policisti neskrēja pa galvu pa kaklu sniegt palīdzību zzesņikam viņa problēmās.
Nu gan policija ir novesta tik tālu, ka tur pat vairs nav vērts žēloties, toties visādi ekskluzīvi uzraugi, kontrolieri un drošībnieki zeļ un plaukst! (Starpsauciens.) Taču tie, kas nodrošina sabiedrības drošības bāzes līmeni, ir pēdējie rindā uz supermājām, superaprīkojumu un algas pielikumu. Un tas pie mums esot normāli. Kam? Sabiedrībai vai kādam silto amatu kārotājam un cienītājam?
Es noteikti zinu, ka šie 50 miljoni varētu būt krietns atspaids policijas ikdienas darbības uzlabošanai, ja vien premjers būtu prasīgāks un iekšlietu ministrs kaut necili būtu iepazinis policijas ikdienas darbu.
Gribētu atgādināt iekšlietu ministram, ka valsts budžeta līdzekļu ietaupīšana un runāšana par to nav un nevar būt drauds valsts drošībai. Tas tā kā iekšlietu ministram pa šo laiku bija jāapgūst. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.
V. Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Es komisijas sēdē atbalstīju sagatavoto lēmuma projektu... ar mērķi, ka mums jābūt kaut kādam lēmumam... un nodot to komisijai, Nacionālās drošības komisijai, turpmākai izskatīšanai.
Bet komisijas sēdē nebija... Vismaz es nesaņēmu atbildi uz vienu jautājumu: kāpēc tieši tur vajadzētu uzbūvēt Drošības policijai ēku un kāpēc nevar atrast citu vietu?
Man atmiņā atnāk viena situācija: tad, kad ASV vēstniecība nolēma meklēt sev citu vietu, viņi atrada blakus “Spicei” tukšu vietu, kur bija uzbūvēta ēka, kura atbilst visām prasībām... drošības prasībām. Un, manuprāt, par kaut ko līdzīgu vajadzētu domāt Drošības policijai. Man liekas, ka Rīgas centrā, apbūvētajā centrā, uzbūvēt vēl vienu ēku, kura atbilst NATO drošības... man liekas... nu, negribētos teikt, ka nav iespējams, bet būs ļoti apgrūtināti...
Līdz ar to es ceru, ka Nacionālās drošības komisijas locekļi, izskatot šo jautājumu, saņems arī atbildi uz šo jautājumu - vai ir iespēja uzbūvēt nepieciešamo ēku, kura atbilst visām prasībām, citur, nevis Rīgas centrā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N. Kabanovs (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Protams, mēs visi esam par zaļu Rīgu. Tomēr priekšvēlēšanu cīņa galvaspilsētā jau ir sākusies. Un mums acu priekšā ir konkrēti piemēri šādai kampaņai.
Simtgadīgu koku liktenis Brīvības ielā 207 ir tikai iemesls vēl nozīmīgākai intrigai. Proti, Jaunās konservatīvās partijas centieni palielināt savu pilnvaru apjomu valdībā, pazeminot esošā iekšlietu ministra reitingu. Bet acīmredzams fakts ir tas, ka esošais ministrs Ģirģens nav pieņēmis lēmumu par Valsts drošības dienesta ēkas celtniecību velotreka “Marss” vietā. Tas bija plānots jau iepriekšējā ministra no VIENOTĪBAS laikā.
Protams, katrā valstī ir iekšējās drošības dienests, bet tā atrašanās galvaspilsētas centrālajā ielā diez vai atbilst mūsdienīgai izpratnei. Šāda vieta ir apšaubāma no šīs iestādes konfidencialitātes viedokļa, apdraud iestādes informācijas drošību un darbinieku personas datus. Arī sastrēgumi Brīvības ielā var traucēt operatīvā transporta kustību. Valsts drošības dienesta ēkas būvniecība jāveic citā vietā, kas ir attālāka no transporta plūsmām un aizsargātu visas ziņas.
Vēl es vēlētos piebilst kolēģiem, ka jaunā termināļa celtniecībai lidostā “Rīga” plānots nocirst 210 kokus. Un es rekomendēšu dabas aizstāvjiem no Jaunās konservatīvās partijas pievērst uzmanību arī šim apstāklim.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pirmām kārtām bija prieks dzirdēt Jaunās konservatīvās partijas deputātus, runājot par demokrātijas pamatvērtībām un iedzīvotāju iesaisti apspriešanās. Es gribētu jums atgādināt: jūs esat valdībā. Jums ir visas iespējas turēt valdību, lai šie principi tiktu ievēroti... un ne tikai runājot par vienu mazu teritoriju, kur jūs esat sadzirdējuši un saklausījuši, bet par visu Latviju kopumā. Un ieklausīties Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa ekspertos, starptautisko ekspertu teiktajā (Dep. A. Geidāna starpsauciens.) par demokrātijas procesiem Latvijā, par to, kādā veidā tiek veikta apspriešana daudz plašākā teritorijā, tas ir, visā Latvijā.
Bet īpaši interesanti man bija klausīties JKP deputātes Jutas Strīķes uzrunu šodien. Nu tā, manuprāt, bija visnožēlojamākā uzruna, kāda pēdējā laikā vispār ir dzirdēta. (SASKAŅAS un ZZS aplausi.) Jūs tikko runājāt par ziedojumiem, ka tauta vāc ziedojumus. Jūsu valdība, kurā jūs esat šobrīd, nobalsoja pret paliatīvo aprūpi vecumdienās. Pēc tam Pieci.lv veselā sabiedriskā akcijā vāca šos ziedojumus. Un ko gan darīja JKP politiķi? Gāja, noziedoja piecīti! Gāja, noziedoja piecīti un fotografējās uzreiz pēc tam, kad bija noraidījuši šo priekšlikumu - finansēt no valsts budžeta...
Bet par ko gan cīnījās JKP valsts budžetā? Par cietuma būvniecību Liepājā! (Aplausi.) Kolēģi, ar ko atšķiras šis no cietuma Liepājā? Padomājiet par savu runu, ko jūs tikko norunājāt no šīs tribīnes! (Dep. J. Strīķes starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.)
K. Ģirģens (KPV LV).
Labdien, kolēģi! Es mēģināšu vispirms atgādināt: kad bija budžeta pieņemšana, mēs ļoti labi atceramies, kā Gobzema kungs un Stepaņenko kundze nāca un brīdināja par apslēptajiem 40 miljoniem tieši tieslietu... nevis tieslietu, bet šai... ēkas būvniecībai. JKP klusēja. Jūs neko neteicāt par šādu summu! Šobrīd, kad ir sācies priekšvēlēšanu laiks, jūs esat atklājuši brīnumus!
Vēl es atgādināšu. Jūs šobrīd protestējat pret to, ka šī ēka tiks celta daudzdzīvokļu māju rajonā. Jūs aizbrauciet uz Jēkabpili! Bordāns nesen... vēl vasarā... atnāca un atklāja jauno tieslietu namu, kurš ir uzcelts tieši daudzdzīvokļu māju centrā. Spilgts piemērs.
Un vēl es mēģināšu atgādināt to, ka Tieslietu ministrijai bija piešķirti 500 tūkstoši, lai veidotu revīziju un analizētu, kāpēc mums šie tiesu procesi ir tik ilgi. Ko jūs izdarījāt? Paturējāt naudu, lai varētu projektam... cietumam atstājāt. (Dep. J. Jurašs: “Nemelo!”) Tā ir? Daļu atgriezāt, daļu atstājāt sev, lai ir cietumam! Sāciet! (Aplausi.)
Nākamais. Ja mēs runājam no Satiksmes ministrijas puses... Mēs atnākam un skaisti runājam. Ko es tikmēr daru? Jums rakstu iesniegumus, lai uzsāktu kādus kriminālprocesus. Klusums. Jūs neko nedarāt! Jūs tagad apvainojat arī policijas iestādes, ka viņi neko nedara. (Dep. J. Butāna starpsauciens. Starpsauciens: “Ko tu esi izdarījis?”) Kamēr jūs neko nedarāt, es iesniedzu policijā... un tiek ierosināti kriminālprocesi “Latvijas dzelzceļā”!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām debates.
Vārds deputātam Atim Zakatistovam. (Starpsauciens: “Sadod viņiem! Sadod!”)
A. Zakatistovs (KPV LV).
Labrīt, kolēģi! Es piedalījos komisijas sēdē, atbildīgās komisijas sēdē, kurā tika izskatīts šis jautājums. Un es vēršos pie jums ar lūgumu - atbalstīt komisijas piedāvājumu - nosūtīt šo jautājumu izskatīšanai uz Nacionālās drošības komisijas sēdi... uz Nacionālās drošības komisiju.
Es vēlētos runāt par divām lietām. Viena lieta ir par zemes gabalu, parku un ēku. Un otra lieta ir par nacionālās drošības jautājumiem plašākā kontekstā.
Vispirms par ēku un parku. Tā situācija ir diezgan vienkārša: ja ir konkurence starp parku un ēku, tad vajag pārcelt vai nu parku, vai to ēku. Un situāciju padara nedaudz pikantu tas fakts, ka, lai padarītu parka ideju par unikālu, tas tiešām ir jāpamato. Un es jums izstāstīšu, kā šīs idejas atbalstītāji mēģināja atbildīgajā komisijā pamatot to, ka šis parks, šie koki ir ne tikai unikāli, bet absolūti unikāli. Viņi teica, ka šī vieta... ka šie koki ir pārdzīvojuši padomju okupāciju (Zālē troksnis. Smiekli. Aplausi.) un 1990. gada bandītismu. Parādiet man vienu Rīgas zemes gabalu, kurš nav pārdzīvojis padomju okupāciju un deviņdesmito gadu bandītismu! (Zālē troksnis. Aplausi.) Burovs bija atnācis, un viņš norādīja, ka 300 metrus tālāk ir zemes gabals ar tieši tādiem pašiem kokiem, ar tieši tādu pašu unikālo spēju pārdzīvot padomju laika okupāciju. (Smiekli.) Un tagad padomāsim par šo jautājumu. Tātad, ja mēs gribam ne tikai unikālu, bet ultraunikālu vietu, mums jāiet skūpstīt sūnas uz simtgadīgiem ošiem. Nu tad iesim (Dep. K. Feldmans: “Tu jau to dari!”)... un apskatīsimies, kas tiek likts pretī! Tiek likts pretī jautājums par valsts drošību. Mēs varam kritizēt, mūsu kā deputātu pienākums ir sekot valsts drošības jautājumiem. Bet, ja tu vienā pusē noliec koku ar sūnām, kuru skūpstīt vajag, un valsts drošību, es saku - valsts drošība ir neskarama.
Un mums ir izcils iekšlietu ministrs! Un mūsu izcilais iekšlietu ministrs saprot, ko nozīmē Latvijas reputācija pasaulē. (Dep. J. Strīķe: “Izcilais?”; starpsauciens: “Bravo!”) Un tas, ko es varu apgalvot, - lēmumi šajā jautājumā ir pieņemti atbildīgi. Ģirģena kungs kā iekšlietu ministrs dara mūs lepnus. Un uzbrukumi viņam ir (Dep. J. Strīķe: “Uzbrukumi valsts drošībai!”)... nu, droši vien nāk no Sputņika. Un man ir kauns redzēt, ka mūsu sadarbības partneri koalīcijā šajā brīdī ir sadevušies rokās ar SASKAŅU jautājumā, kurš ir tiešs uzbrukums Latvijas drošībai. (Dep. J. Strīķes starpsauciens.)
Lūdzu, balsojiet kopā ar komisiju, nododiet Nacionālās drošības komisijai šo jautājumu izskatīšanai! (Zālē troksnis. Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.
J. Butāns (JK).
Es klausos un brīnos - acīmredzot dažiem liekas, ka tie iedzīvotāji ir kaut kas tāds gaistošs un pazūdošs. Un ka Latvijas iedzīvotāji - tie nav Latvijas drošība. (Dep. A. Gobzema un dep. L. Liepiņas starpsaucieni.) Latvijas iedzīvotāji, protams, tiem nav svarīgi, svarīgs ir kaut kāds dienests.
Es jums pateikšu: iedzīvotāji (Starpsaucieni.)... iedzīvotāji ir gatavi kompromisiem, bet ar iedzīvotājiem ir jārunā, nevis jānoslepeno katrs jautājums. Publiski mēs visi gudri... varam atbalstīt un teikt: “Jā, mēs jūs atbalstām, bet tālāk ar jums nerunāsim.” (Dep. L. Liepiņa: “Uz redzēšanos, Butān!”) Kāpēc gan nevar runāt ar iedzīvotājiem? Iedzīvotāji ir gatavi kompromisiem.
Iepriekš piesauktie 300 metrus tālāk esošie koki. Es labi zinu šos kokus. Personīgi esmu (Smiekli.)... Personīgi esmu rakstījis iesniegumu Rīgas domei par šīs teritorijas sakopšanu, uz ko Rīgas dome, tai skaitā piesauktais Burova kungs, kurš bija pie varas, atrakstījās, ka tā nav viņu darīšana un viņi tur neko netaisās ne sakopt, ne ierīkot. (Dep. V. Valainis: "Cik tu gadus tur dzīvoji?”) Bet kāpēc tad nav iespējama šī diskusija ar iedzīvotājiem - vai šo teritoriju atvērt, apbūvēt daļēji, pilnībā... vai parku pārvirzīt citur? Nē! Tā vietā mēs gribat noslepenot, nerunāt un aizmirst.
Ceru, ka iedzīvotāji šo vēro un novērtēs, kādi mums ir tie (Starpsauciens.) tautas pārstāvji, kuri neieklausās iedzīvotājos. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.
R. Dzintars (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tas, ko es teikšu, laikam neiederēsies šajā priekšvēlēšanu gaisotnē, kur par katru priekšlikumu mēs droši vien varam stāstīt anekdotes un taisīt šovu, bet es aicinu atcerēties, ka šodien mēs balsojam par lēmuma projektu, ar ko uzdodam Nacionālās drošības komisijai izvērtēt pilsoņu iniciatīvu. Faktiski mēs pilsoņu iniciatīvu virzām tālākai izskatīšanai. Tātad - ja mēs balsojam “par”, mēs šo iniciatīvu nododam komisijai izskatīšanai, ja mēs balsojam “pret”, tad mēs nenododam izskatīšanai.
Komisijas sēdē, kurā tika gatavots attiecīgais lēmuma projekts, diskusijās... Nebija diskusiju par to, ka šo jautājumu varētu nedot tālāk skatīšanai, diskusijas bija tikai par to, vai nodot Nacionālās drošības komisijai vai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Lielākā daļa komisijas... tātad vairākums komisijas deputātu uzskatīja, ka, ja ir jāvērtē drošības aspekti, ja jāvērtē, cik šīs ēkas atrašanās vieta, šīs ēkas nozīmīgums ir svarīgs tieši no nacionālās drošības viedokļa, tad lielāka ekspertīze un mazāk priekšvēlēšanu šova, kas šim pasākumam nav vajadzīgs, būtu tieši Nacionālās drošības komisijā.
Līdz ar to, protams, nevar liegt deputātiem debatēt un gatavot priekšvēlēšanu klipiņus, bet, ja mēs runājam par šī konkrētā lemjamā jautājuma būtību, tad es aicinu balsot “par”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Godātā snaudošā princese JKP, kas beidzot ir pamodusies un runā par tautas balsi! Mīļie kolēģi! Kur jūs bijāt budžeta pieņemšanas laikā?! (Aplausi. Smiekli.) Mīļie kolēģi, kur jūs bijāt tad, kad mēs apspriedām ManaBalss.lv iniciatīvu par partiju finansēšanas apturēšanu?! Kolēģi! Ko jūs tagad mēģināt te runāt par to, ka ir cilvēki beidzot... Jā, cilvēki lūdz... ManaBalss.lv ļoti daudzās iniciatīvās lūdz pievērst uzmanību ļoti daudziem jautājumiem, bet jūs izceļat šo tāpēc, ka jums ir svarīga šobrīd Rīga, kuru jūs speciāli ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu un Rīgas domes atlaišanas likumu esat tagad nolikuši sev par mērķi.
Kolēģi! Tiešām nav kauns par to, ka jūs tur dažādus kokus pazīstat un visu pārējo?! Kolēģi! Es domāju, ka tiešām nav lielākas nekaunības, kāda šodien skan šeit, no tribīnes, no jūsu puses, piesaucot cilvēkus ar kustību traucējumiem, piesaucot atkal to pašu iedzīvotāju gribu.
Kolēģi! Cilvēki ar kustību traucējumiem, kuriem jūs paši šajā budžetā liedzāt iespēju saņemt lielāku atbalstu no cilvēkiem, kas ar viņiem strādā.
Pieci.lv kustība. Arī tas pats, ko mani kolēģi pieminēja. Jūs esat tādi divkoši, kādus mēs, es domāju, nekad neesam redzējuši. Tāpēc guliet vien tālāk! Es domāju, tā labāk būs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Iedomājieties šīs debates apstākļos, kad JKP kolēģiem būtu izdevies Valsts drošības dienesta šefa amatā dabūt savu cilvēku. Vai iedomājieties šīs debates, ja JKP būtu izdevies iegūt iekšlietu ministru... vai vismaz kontrolēt Ģirģena kungu... kas manāmi neizdodas. Es domāju, ka būtu diezgan vienaldzīgas Butāna kunga romantiskās pastaigas gar sētu (Smiekli.) un fakts, cik labi viņš pazīst katru koku un ko viņš ar tiem kokiem vai zemi ir darījis.
Tā ka tas jau ir tas būtiskākais jautājums... tagad ir atrasta tēma, par kuru, kā saka, sist gan sev nelojālo dienesta vadītāju, viņuprāt, un ministru.
Tas ir īsumā par to.
Bet, protams, - kura lieta nav melna vai balta? Un te ir viena problēma. Nevajag censties slepenot lietas, kurām nav teorētiski iespējams būt slepenām. To, ka kaut kur būvēs dienesta ēku, kur tas būs, nevar noslepenot. Protams, mums ir lietas, kuras nav jāzina visiem, it īpaši mūsu nedraugiem. Bet tas, kur ēka būs, - tas gan droši vien nav noslēpums. Un tas īstenībā izsauc šo sabiedrības reakciju. Tas ir loģiski, un tas ir jāsabalansē. Tieši šī slepenošana rada šo te... šāda tipa debates, kādas mums ir šodien. Manuprāt, tas nekādā veidā neliecina par mūsu kolektīvo saprātu un spēju debatēt par drošības jautājumiem tādā veidā, kādā būtu par tiem jādebatē, un nekādā veidā neliecina par... nav veicinājis Latvijas drošību.
Tā ka es arī atbalstu nodošanu Nacionālās drošības komisijai. Tā ir vieta, kur ir jautājums jādiskutē.
Protams, cilvēku iniciatīva nedrīkst tikt, kā lai saka, neuzklausīta. Bet ir, protams, jāsamēro visi apstākļi un arī iepriekšējie ieguldījumi šajā procesā, kādi ir bijuši arī iepriekšējās valdībās. Es ceru, ka šajos jautājumos, kuri skar drošību, mēs spējam kaut kādu kontinuitāti nodrošināt valstī.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, kolēģi! Visupirms es gribētu lūgt jūsu vētrainos aplausus Atim Zakatistovam un Kasparam Ģirģenam par viņu lielisko uzstāšanos, kas šodien bija. Bet... es saprotu, ka jūs negribat viņiem veltīt vētrainos aplausus, jo viņi ir koalīcijā.
Bet nu turpināšu ar to, ko vēl es sapratu. Es sapratu, kāda būs JKP programma uz Rīgas domes vēlēšanām. Es to varu tagad nocitēt (Starpsauciens: “Sāc!”):
“Labrīt, koki, kā es jūs visus mīlu!
Labrīt, koki, bez jums es nevaru!
Man katru rītu vajag redzēt divus kokus,
Bez diviem kokiem pat tramvajs nekustas.”
Tā būs visa JKP programma, jo Jānis Butāns no JKP labi zina kokus, Teikā viņš katru no tiem apčamdījis. Bet ļoti slikti zina budžetu. Ļoti slikti zina budžetu!
Un šajā sakarā man ir jāatgriežas pie budžeta debatēm, kas bija. Es gribētu JKP aicināt atcerēties un varbūt nožēlot, ka jūs toreiz saīsinājāt opozīcijas iespējas izteikties par budžetu... uz minūti. Jo, tā kā jūs paši nepārzināt budžetu, opozīcija budžeta pieņemšanas laikā runāja par to, ka budžetā ir iebudžetēti šie jautājumi. Es personīgi par to runāju, par to runāja Jūlija Stepaņenko, par to runāja Valaiņa kungs, par to runāja... man liekas, arī Dana Reizniece-Ozola runāja par šiem jautājumiem. Tad jums tas bija vienaldzīgi, jo tad nebija Rīgas domes vēlēšanu. Tagad jums tas ir aktuāls jautājums. Bet es gribētu pateikt, ka jūsu ministram, kuram vajadzētu atņemt pielaidi, - Jānim Bordānam - bija jau tajā laikā pieejamas visas šīs ziņas par to, kurā vietā un kādas ēkas cels. Viņš cēla kādu traci tajā laikā? Nē, viņš necēla. Tāpēc ka viņš budžetu nepārzināja.
Un tāpēc, ja jūs nonāksiet Rīgas domē, man būs tiešām liels, liels uztraukums par to, ka jūs nezināt, kādi ir budžeta skaitļi. Jūs... vienīgais, ko varat apmīļot, - kādu koku kā Butāna kungs, un tas arī viss. Tā ir jūsu politiskā darbība. Jums rūpot cilvēki. Jūs sakāt, ka jūs, Butāna kungs, tūlīt 1500 vai 2500 cilvēkus dzelzceļā atlaidīsiet. Jums viņi rūp acīmredzot, tāpēc jūs viņus atlaidīsiet, ja? Jums rūp cilvēki? Kā jūs budžetā balsojāt par mediķiem vai par skolotājiem, vai par invalīdiem, vai par daudzbērnu ģimenēm? Jums cilvēki rūpot! Vienīgais, kas jums rūp patiesībā, ir tas, ka... jūs jau gribējāt to ēku celt, jo tad jums pastāvētu iespēja ar Jurašu priekšgalā varbūt kādu otkatiņu dabūt. Un pieredze jau ir - tā brīvosta, kur Juraša sieva bija nomināli direktore par 4000 eiro. Speciāli to amatu uztaisīja viņai! Speciāli! Un tā ir arī šajā gadījumā. Koki jūs interesē, kurus jūs mīļojat? Jūs interesē vienīgi nauda... kā Butānam, kurš saņem parlamentārā sekretāra amatā mazliet vairāk nekā deputāts un vēl pieprasa 40 eiro kompensāciju par to, ka viņš ar autobusu brauc. Jo viņam nepietiek ar tiem 3000, ko viņš saņem Satiksmes ministrijā. Nauda ir vienīgais, kas jūs interesē... Nevis cilvēki, nevis valsts drošība, nevis viss pārējais.
Bet, ja mēs runājam par pašu ēku, es piekrītu Didzim Šmitam par to, ka, nu, tas, protams, ir objektīvi absurds, ka vieta, kur būvēs ēku, pati par sevi ir valsts noslēpums. Tas ir... tā ir parodija par valsts noslēpumu, nevis valsts noslēpums. Tad jau sanāk, ka šobrīd valsts noslēpums ir tas, ka pie Daugavas sporta nama atrodas Valsts drošības dienests vai ka pie Lielajiem kapiem atrodas Satversmes aizsardzības birojs. Tad jau tas arī ir valsts noslēpums. Tieši tas pats. Tas, protams, ir absurds, tāpēc ka Latvijā lielākais valsts noslēpums ir tas, ka tāda noslēpuma patiesībā nemaz nav.
Un vēl viena lieta. Šī... Šis sašutums ir par teritoriju, kas vēsturiski ir tikusi paredzēta, lai to apbūvētu. Es kā cilvēks, protams, esmu pret to, ka drošības dienestiem ir jāatrodas pie Brīvības pieminekļa vai Rīgas centrā. Es domāju, ka daudz drošāka situācija būtu, ja viņi atrastos kādā, nezinu, klajumā, kur viss ir tālu un skaisti pārredzams, kur nevar tā vienkārši dronus uzlaist un tamlīdzīgi, ka pilsētas centrs nav tā pati labākā vieta. Taču, ja tas ir bijis jau vēsturiski ieplānots un ja tur ir bijusi paredzēta būvniecība jau vēsturiski... un tikai tāpēc, ka blakus esošās mājas attīstītājs ir samelojis šo dzīvokļu pircējiem, sakot, ka viņš tur ierīkos parku konkrētajā vietā, lai gan viņam uz to nav bijušas tiesības, - tas nepadara šo mājas attīstītāju par labāku iepretim drošības dienestiem, kas konsekventi gadu no gada ir strādājuši pie šī jautājuma.
Ja jūs šādā veidā, JKP, turpināsiet “cīnīties” (pēdiņās) par cilvēku labklājību, tad tiešām būs tā, Butāna kungs, kā jūs teicāt, - ka no Latvijas cilvēki izgaisīs, ka tā ir kaut kāda gaistoša matērija, un tā tas arī ir. Latvijā cilvēki ir gaistoša matērija, un viņi izgaist tādu kā jūs, deputāt Butān, dēļ, kurš lielāku aldziņu saņem parlamentārā sekretāra amatā. Bet tajā pašā laikā mums dzelzceļa pārvadājumi ir nokritušies gandrīz uz pusi. Jums būtu jāatsakās no tās aldziņas, jo jūsu darba sasniegums ir tāds, ka jūs atlaidīsiet cilvēkus, tāds, ka tranzīts ir beidzies. Un tagad jūsu sasniegums būs tas, ka jūs no tribīnes lamāsiet Valsts drošības dienestu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.
I. Klementjevs (SASKAŅA).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Nu, vajag atcerēties par to, ja kāds mums raksta vēstules un ja 11 189 cilvēki (vai tie ir rīdzinieki, vai iedzīvotāji) ir atsūtījuši mums vēstuli, ka viņiem ir tā vēlme tur kaut ko darīt. Šeit mums rakstīts... 12. Saeimā tika atjaunotas divas plāksnes, kur rakstīts: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā ir tauta... izvēlējās un uzraksta vēstuli. Viņi grib to.
Ja mēs paskatāmies, kas noticis tajā vietā 113 gadus atpakaļ. Tieši tauta par ziedoto naudu nopirka šo zemesgabalu, lai uzbūvētu velotreku “Marss”. Un tas bija uzbūvēts... kalpoja līdz 1985. gadam. Bija nodedzis Pirmā pasaules kara laikā, pēc tam atjaunots; vēl arī 1975. gadā atjaunots.
Bija slaveni sportisti, kas tur izauga, un arī tas bija prieks. Latvijā pirms Otrā pasaules kara bija 10 velotreki un 10 velodromi. Tagad, kā jūs zināt, nav neviena un laikam nebūs. Tā ir vēsture.
Tā ka varbūt izpildīsim to varu, ko mūsu tauta grib. Paklausāmies drusku! Mums taču ir Pieprasījumu komisija, kura laikam gandrīz vienmēr visus iesniegumus noraida. Nu, paklausāmies, ko runā tauta! Nevajag visu laiku iet pret tautu. Vajag skaitīt naudu! Mums premjers paziņoja, ka šis budžets ir vislielākais, bet naudas pietrūka tāpat.
Un ja mēs gribam izcirst kokus dzīvojamā rajonā Teikā, kas uzbūvēts stadiona vietā... Diemžēl tur parka nav. Nav izveidots parks. Tāds bija detālplānojums, saskaņotais projekts. Uzbūvēja daudzas mājas... No vienas puses ceļš, no otras puses ceļš... Ar suņiem vai ar bērniem nav, kur staigāt, nav, ko elpot tur.
Un arī tajā vislielākajā Latvijas budžetā, kas ir 10 miljardi... vajag atcerēties to, ka vajag skaitīt naudu. Pareizi, Mārtiņ? Kāpēc vajag skaitīt? Atgriežamies vēl 15 gadus atpakaļ! Tad, kad sākām būvēt Iekšlietu ministrijas jauno ēku, sākotnējais pirmais projekts bija 28 miljoni latu. Atnāca “Jaunais laiks” 2002. gadā pie varas un teica: “Nē, par dārgu, uzbūvēsim lētāku. Taisām jaunu konkursu!”
Uztaisījām jaunu konkursu, uzbūvējām - par cik? Par 53... laikam... miljoniem latu.
Ļoti lēti! Divreiz lētāk! Tādu lētu projektu mums Latvijā nevajag. Tāpēc ka mums nav naudas.
Par īpašuma apsaimniekošanu. Tad, kad mēs uzbūvējām to Iekšlietu ministrijas ēku, daudzas ēkas atbrīvojās, kuras joprojām vēl stāv tukšas. Tā pati čekas māja stāv tukša, kur vienmēr bija tās iestādes tieši... kas atbilst tām prasībām drošības dienestam. Lūdzu, varbūt pāriesim tur, uz čekas māju, aizpildīsim...! Čiekurkalna ielā arī stāv tukšas mājas, kas pieder Iekšlietu ministrijai, kurai nav naudas lai atjaunotu... otro kārtu un trešo kārtu... kuras bija paredzētas sākotnējā projektā. Tur, aiz žoga, tajā pašā Ezermalas ielā arī, kur ir Aizsardzības ministrijai... kur bija Policijas akadēmija... arī tur stāv milzīgas tukšas ēkas. A mēs gribam būvēt vēl, vēl, vēl.
Nu padomāsim par savu, Latvijas, budžetu un par tautu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.
J. Iesalnieks (NA).
Labrīt, kolēģi! Tas, protams, ir interesanti, ka laikā, kad gandrīz katru nedēļu mēs pat publiski dzirdam, ka Valsts drošības dienests ir piedalījies kādā operācijā vai citādi vērsies pret valsts nelabvēļiem, ir izvērsta šāda masīva nomelnošanas kampaņa pret mūsu Valsts drošības dienestu. Ne jau Valsts drošības dienests izdomāja, ka viņiem vajag būvēt ēku tieši tur, kur šobrīd aug koki. To viņiem piedāvāja “Valsts nekustamie īpašumi”, un (Dep. A. Gobzems: “Jāni, ne tur jāskatās...”)... protams...
Interesanti, ka šobrīd šeit nāk tribīnē... Un Saskaņas pārstāvji, tāpat publiskajā telpā Burovs stāsta, ka šeit varētu atrasties parks un Valsts drošības dienestu varētu izvietot jebkurā graustā, kas mums Rīgā atrodas. Bet tieši Rīgas dome jau gadiem bija paredzējusi visos plānojumos, ka šī teritorija ir apbūvējama teritorija. Un Drošības dienests ir šobrīd kļuvis ķīlnieks šim plānojumam un tam, ka atsevišķiem lietuviešu investoriem ir izdevīgi, lai šeit atrastos parks.
Es, protams, saprotu, ka Jaunajai konservatīvajai partijai ir zvērīgs naids ar Zaļo un Zemnieku savienību, bet nevajadzētu kaut kādam priekšvēlēšanu populismam pakļaut valsts drošības intereses, kas šajā gadījumā ir.
Mēs šajā brīdī spriežam par to, ka jautājums ir izlemjams Nacionālās drošības komisijā, kuru vada bijušais premjers Kučinskis. Atcerēsimies, ka viņa laikā tieši NATO partneri beidzot šeit sāka lielākā apmērā piedalīties mācībās, nāca iekšā ar savu militāro tehniku (Dep. D. Reiznieces-Ozolas aplausi.), nodrošinot Latvijas drošību! Un nevajadzētu to, ka šobrīd mēs atrodamies dažādās, teiksim, koalīcijās Saeimā, izmantot pret... izmantot kaut kādā priekšvēlēšanu populismā, uzbrūkot Zaļo un Zemnieku savienībai vai Kučinskim, jo ir skaidrs, ka šajā jautājumā man personīgi nav bažas, ka Kučinskis nebūs pietiekami profesionāls, lai izlemtu šo jautājumu. Šeit mums nav jādalās koalīcijā... opozīcijā. Te mums visiem kopā ir jādomā par valsts drošības interesēm, nevis kaut kādu priekšvēlēšanu populismu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Jurašam.
J. Jurašs (JK).
Labrīt, kolēģi! Man tiešām, šodien klausoties daudzus no tiem, kas uzstājās, ir patiess kauns par to, ko es dzirdēju, par to attieksmi pret Latvijas (Dep. A. Gobzema starpsaucieni.), pret Rīgas sabiedrību, pret tiem cilvēkiem, kuri ir šo kolektīvo iesniegumu iesnieguši Saeimā. Tik klaji ciniski nepieņemamu attieksmi es, godīgi teikšu, iepriekš neesmu dzirdējis.
Manuprāt, tas, kas šodien kļūdaini tiek mēģināts pasniegt, - tiek mēģināts pretnostatīt valsts drošības intereses pret kāda Rīgas mikrorajona iedzīvotāju interesēm pēc patīkamas vides, pēc parka. Šī diskusija vispār nebūtu notikusi, ja šis process būtu īstenots saprātīgi - tā, kā tas demokrātiskā valstī ir pieņemams. Būtu organizēta sabiedriskā apspriešana, šie sabiedrības pārstāvji būtu aicināti uz dialogu, mēs varētu uzklausīt vienu pusi, otru pusi un izvēlēties labākos risinājumus. Ir piemēri.
Mums līdzīgā situācijā ir Satversmes aizsardzības birojs ar konkrētu teritoriju. Mēs visi ļoti labi zinām, kur šī teritorija ir plānota. Ir bijusi sabiedriskā apspriešana, ir aicināti dendrologi, dažādi citi... citi interesenti, kuriem bija svarīgi piedalīties šajā procesā. Šī teritorija ir iekļauta UNESCO sarakstā, viss ir saskaņots, ir realizēts normāls, demokrātisks process. Ja šāds process būtu līdzīgā veidā piemērots arī šajā gadījumā, dārgie kolēģi, mēs šodien netērētu laiku destruktīvām sarunām, nemēģinot viens otru nomelnot, gāzt visādus sūdus viens pār otra galvu. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Kurš tad to darīja?”)
Tas, kas šeit, manuprāt, ir jāatceras. Mēs esam pieraduši, ka viss, kas attiecas uz valsts drošības iestādēm, ir slepens. Tas tā nav! Tas tā nav!
Es aicinu tomēr noraidīt šo konkrēto priekšlikumu par šī kolektīvā iesnieguma vērtēšanas nodošanu Nacionālās drošības komisijai. Es uzskatu, ka daudz saturīgāka saruna, kurā būtu iespējams piesaistīt visus interesentus, varētu tikt īstenota tieši Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Manuprāt, šī konkrētā situācija ap šo Valsts drošības dienesta ēku ir parādījusi to, ka mēs esam ļoti tālu no tās demokrātijas, kurā vēlētos atrasties. Jo kā spilgtu piemēru es varu minēt iepriekš cildināto iekšlietu ministru, kura rīcība ir pielīdzināma totalitāras valsts iekšlietu ministram, kurš draud jebkuram, kurš iebilst, jebkuram, kuram ir savādāks viedoklis nekā Valsts drošības dienestam vai iekšlietu ministram, ar sarkanām mapītēm, draudot vākt informāciju. (Frakcijas KPV LV starpsaucieni.)
Ziniet, jebkurā demokrātiskā valstī iekšlietu ministrs pēc tādiem izteikumiem demisionētu. Ar sūdainu koku padzītu! (Starpsaucieni: “Sāciet ar sevi!”; “Noliec mandātu!” Aplausi.)
Aicinu (Dep. A. Gobzema un dep. K. Ģirģena starpsaucieni.)... aicinu ieklausīties Tieslietu ministrijas piedāvājumā. Tieslietu ministrija jau sen ir piedāvājusi Valsts drošības dienesta ēkai teritoriju, kas ir daudz vairāk piemērota nekā šobrīd izraudzītā Brīvības ielā. (Starpsaucieni.) Šis konkrētais piedāvājums sevī ietver gan Valsts drošības dienestam nepieciešamo infrastruktūru, gan dod iespēju saglabāt šo teritoriju, kurā varētu ierīkot parku, gan vienlaikus ļauj ieekonomēt milzīgu naudas summu.
Es aicinu uz saprātīgu rīcību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J. Dombrava (NA).
Godātā Saeima! Vieni grib ēku dabūt citā vietā, citi jeb iesniedzēji grib saglabāt kokus. Taču faktiski tā lielākā problēma ir diezgan neprasmīga un nepārdomāta Rīgas pilsētplānošana, un šajā ziņā akmens nav metams SASKAŅAS virzienā, bet vēl senākā laika posmā. Jo mēs atceramies šo kvartālu, par kuru ir runa, kur šobrīd slejas Jaunās Teikas greznie nami, - tā bija sabiedriskā telpa, bija milzīga zaļā zona ar stadionu, ar slidotavu ziemas periodā; to ieskāva ļoti daudzas industriālas ēkas, ražošanas ēkas. Un tad privatizācijas rezultātā viss kaut kā nonāca līdz tam, ka starp šīm daudzajām ražotņu ēkām tika iespiests dzīvojamo māju kvartāls.
Un man tiešām šķiet interesanti - kas pēc dažiem gadiem notiktu ar kolektīvajiem iesniegumiem, ja, piemēram, Latvija pieņemtu lēmumu, ka mēs tomēr vilcienus neiepirksim no Spānijas vai no citurienes, bet ražosim paši uz vietas - Rīgas Vagonbūves rūpnīcā. Jaunās Teikas iedzīvotājiem savā ziņā ir paveicies, ka pēdējos gados Rīgas Vagonbūves rūpnīca faktiski nav strādājusi, kā arī daudzi citi šie ražotņu objekti ir pietiekami klusi. Bet, ja šī ekonomiskā aktivitāte pieaugs, tad būs jauni kolektīvie iesniegumi - par trokšņošanu un par daudzām citām lietām. Tāpēc mums pietiekami kritiski ir arī jāraugās uz šo jautājumu... par to, ka pēkšņi teritorija, kurā bija jau sen ieplānota apbūve un kurā, pēc visas loģikas, arī var būt apbūve... ka tagad tas viss... nu, viss pasākums tiek vilkts dažādos virzienos.
Ja runājam par kļūdām, tad jāteic, ka lielākā kļūda bija tā, ka savulaik vispār tika likvidēta milzīga zaļā zona, kur šobrīd slejas Jaunā Teika. Tā bija teritorija, ko varēja atstāt tuvējo apkaimju iedzīvotājiem, sakopt, un tad nevienam nebūtu problēmas, kur viņiem meklēt rekreācijas vietu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Tikai trīs īsas piezīmes, kas mazliet pierāda divkosību. Tās piezīmes ir šādas.
Liepājas cietuma būvniecībai koki nebūs jānocērt, es tā saprotu. Neviens koks, ja? Tikai Teikā - tur koki jānocērt. Tur, kur Liepājas cietumu, kuru jūs gribējāt, nu, droši vien savu otkatu dēļ... tur koki nav...
Liepājas cietuma būvniecībai sabiedriskā apspriešana ir bijusi, ja? Ka visi cilvēki piekrīt un visi grib, lai tur būtu cietums, un tamlīdzīgi... Visi liepājnieki ir superapmierināti ar šo lietu. Tā ir otra divkosības pazīme.
Trešā lieta, kas ir divkosības pazīme. Un šo piezīmi es gribētu vērst pret mūsu Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci. Es tomēr aicinātu... tad, kad deputāts Jurašs lieto diezgan rupjus izteikumus no tribīnes (Dep. J. Iesalnieka starpsauciens.), es tomēr aicinātu arī tajā gadījumā āmuru lietot.
Paldies. (Starpsauciens. Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Piezīmes par sēdes vadītāju nav pieļaujamas. Es aicinu arī jūs, deputāt Gobzem, izlasīt Saeimas kārtības rulli. (Dep. A. Gobzems: “Es aicinu jūs izlasīt Kārtības rulli un nodrošināt kārtību Saeimā!”; dep. S. Riekstiņš: “Tad tevi jāaizvāc!”)
Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Es... Es vispār esmu par benzīntanku. Es esmu par LMT. Jo man liekas, ka nevajag jaukt LMT nost, ja tur būs drošības dienesta ēka. LMT ir augstāks par valsts... Es ceru, ka LMT joprojām paliks augstāks, nu, ja tur gadījumā būs tā māja; tad no augšas varēs, teiksim, Bindes kungs, redzēt, kas notiek iekšā tajā teritorijā. Tā sanāk, nu, pēc loģikas. Bet patiesībā es esmu... no Teikas, ja godīgi. Patiesībā es pat parakstīju arī to petīciju, nezinot nemaz visu šo peripetiju, par ko mēs šeit runājam, - par iedzīvotāju, būvnieku interesēm... Mēs vēl pat nezinām, kas būs tie būvētāji. Tad, kad mēs uzzināsim, kas būs tie būvētāji, ui, kas te panesīsies. (Starpsauciens.) Iespējams.
Bet es nezinu, Butāna kungs, par šo sētu, kokiem, kurus jūs pieminējāt. Runa jau ir par to, ka tā ir vienkārši mirusi teritorija, un es neredzu iespēju, kāpēc tur būtu šajā gadījumā jāceļ kaut kāda veida strukturēta speciālas nozīmes ēka, ja vienkārši... Cik cilvēki? 11 189 cilvēki ir parakstījušies par to, ka... Labi, parunājam. Kas jūs ievēlēja? Jūs paši? Nē. Iespējams, ļoti daudzi no viņiem. Iespējams, domas gigantam no Turaidas, kuram pašam uz mājas aug simtgadīgas sūnas - un tā ir taisnība... (Dep. A. Gobzema starpsauciens.) Ja jums noliktu blakus šādu te ēku jūsu mājai, jūs nebūtu laimīgs. Jūs neesat laimīgs tādā gadījumā. Un šeit domas gigantam nav taisnība - ņirgāties par sabiedrību, ka viņi nav varējuši aizstāvēt savu domu (Dep. I. Benhenas‑Bēkenas starpsauciens.) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā! Viņiem nav... viņi nav to pelnījuši, tāpēc ka jūs vienkārši mācāt... (Starpsauciens.)
Lūk, es piedāvāju... es piedāvāju atklātā veidā... Nacionālās drošības komisijā viss ir labi. Tikai viena lieta - pēc protokola tur uzaicinātajām pusēm ir jāparaksta papīrs, ka nedrīkst izpaust informāciju. Te ir runa par to, ka gribas, lai cilvēki saprot, par ko ir runa. Nacionālās drošības komisijā protokols pieprasa, tā tas ir. Tāpēc ir runa par to, ka... nomainīt komisiju - tikai un vienīgi par to. Šajā gadījumā Nacionālās drošības komisijā nevarēs nākt iekšā citi cilvēki no malas, tā nebūs atklāta komisijas sēde. Tā nevar būt atklāta komisijas sēde Nacionālās drošības komisijā. Nu, nevar tā būt, pat pēc Kārtības ruļļa nevar būt! Jūs sakāt... nu, jūs... Nu, tā nevar būt! Tāpēc ka ir Valsts drošības dienests. (Starpsauciens.) Tāpēc ka ir slepenā informācija. (Starpsauciens: “Var būt!”) Tikai par to ir runa, Kučinska kungs! Nesarunājoties ar zāli - jums būs atklātās sēdes? Neskatieties uz mani, jo mēs nesarunājamies! Jums būs atklātās sēdes? (Starpsauciens.) Es jums jautāju - tagad jums būs atklātās sēdes? (Starpsaucieni.) Atklātās sēdes. Ļoti labi! Ļoti labi! Ļoti labi! Ļoti labi! (Starpsaucieni: “Nesarunājies ar zāli!”)
Un tad vēl. (Dep. A. Gobzems: “Mūrnieces kundze, kur jūsu āmurs ir?”) Es kaut kā nesaprotu, ka Latvijas valsts jau ir iztērējusi aptuveni divus miljonus eiro, lai taisītu šo projektu tur, kur nekā jau nav. Tā nauda ir iztērēta, bet tur nekas nav izdarīts. Tas ir kaut kādās mapēs salikts? Tas tiešām maksā jau divus miljonus? Jau tas ir izdarīts. (Dep. V. Valaiņa starpsauciens.)
Nē, es vienkārši brīnos par to, cik smalki var atņemt divus miljonus eiro, jo tad, kad es ieraudzīju šo petīciju ManaBalss.lv, man nebija ne ziņas par diviem miljoniem eiro, ne par to, kādā veidā kuras puses... kas ko karo... un tāpēc es saku: es esmu par benzīntanku, kurš būs jāver tur ciet. Tas ir vienīgais principā, kas tur ir!
Un vēl - Teikas iedzīvotāji vienmēr ļoti labi zina, cik ir pulkstenis, jo uz LMT augšā ir pulkstenis. Tagad sanāk, ka tas LMT tur nebūs. Es nedomāju, ka tas ir to vērts. Tāpēc jau es arī domāju par to atklātību. Šie abi jautājumi tiks izskatīti. Un, ja to saka mans klasesbiedrs Viesturs Celmiņš, kuram es esmu uzticējies vienmēr, kurš ir ļoti godprātīgs cilvēks, kurš bija šajā komisijā un kuram domas gigants no Turaidas kliedza virsū... šeit no tribīnes... tad šajā gadījumā es absolūti atbalstīšu Viesturu Celmiņu. Un man vienalga, vai tur ir Burovs vai nav, vai tur ir “saskaņa”, Nacionālā... vai vienalga kas... Nē, es runāju par to - par atklātību, tikai un vienīgi. Cilvēki grib saprast, a jūs ņirgājaties. Viss.
Paldies. (Dep. A. Gobzema starpsauciens. Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Ja mēs redzam arī šī kolektīvā iesnieguma nosaukuma pirmo daļu “Palīdzi novērst ilggadīgu koku izciršanu”, te nav jautājums par VDD ēkas esību vai neesību. Šeit cilvēkiem sāp sirds par to, ka būvniecības procesa laikā varētu, jā, pazust koki. Protams, tagad ir doma - veidojam parku! Bet mūsdienu tehnoloģijas pieļauj dažādus risinājumus, arī tādus, ka kokus var arī nenocirst. Ir tā saucamā transplantācija. Mēs pavisam nesen redzējām - Rīgā tas praksē tiek īstenots, kur tiek būvēta depo ēka: ar speciālu tehniku atbrauc, koku saudzīgā veidā izrok ārā un pārstāda citā vietā. Ja mums tiešām rūp, lai tiešām ir tie simtgadīgie koki ar lielu vēsturi, kas izgājuši cauri okupācijas... un dažādiem laikmetiem, tos var pārstādīt citā vietā.
Protams, viss šis jautājums ir par un ap diskusiju - diskusiju ar sabiedrību. Bet es nevēlētos redzēt, ka kolektīvie iesniegumi ir, kā viens deputāts izteicās no šīs tribīnes, nu, iespēja parunāties. Ziniet, mēs varam parunāties, nav obligāti jābūt Saeimā. Mēs varam tikties ar iedzīvotājiem, ar vēlētājiem, pārrunāt dažādas lietas. Šeit, ir skaidrs, mērķis ir panākt kaut kādu risinājumu. Es domāju, ka mums nevajadzētu vairs plaši par šo debatēt, ir jānodod komisijai. Komisija, protams, ir ar tādu statusu, kas liedz organizēt publiskas sēdes. Bet, es domāju, var arī kolektīvā iesnieguma pārstāvji, attiecīgi apliecinot savu... ievērojot konfidencialitātes noteikumus, piedalīties šajā sēdē un diskutēt.
Bet nu... Kā man teica viens pazīstams cilvēks - aizver acis un tevi neviens neredzēs. Es domāju, ka šeit neveram acis ciet, uz mums skatās, mūs vēro sabiedrība. Un beigsim ķidāties starp partijām - kuram ir taisnība, kuram nav taisnība! Lai komisija šo jautājumu risina!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam otro reizi.
I. Klementjevs (SASKAŅA).
Diskusijas laikā presē arī bija tā informācija, ka nu jau ieguldīta nauda, ka mēs nevaram to atcelt... Kā Kaimiņš šodien paziņoja, 2 miljoni ieguldīti. Nezinu, par ko. Es neredzēju, kā izskatīsies tā ēka, kas tur būs, un cik stāvu augstumā tā būs.
Bet, strādājot par Rīgas domes deputātu no 2001. gada līdz 2005. gadam, es... Strādāju gan Izglītības komitejā, gan Attīstības komitejā, kur arī izskatīja - jau tad! - šo jautājumu. Taču tad bija tāda doma, tādas runas, ka tur gribot būvēt prokuratūru. Bet prokuratūru tomēr uzbūvēja Abrenes ielā, un tas jautājums atkrita.
Bija arī tāds Rīgas domes deputāts (viņš tagad vairs nav deputāts) Jānis Misa, kas bija sporta nama “Daugava” direktors, kas cīnījās par to, lai tomēr “Marss”... velotreks “Marss” tur būtu... Diemžēl viņam neizdevās to īstenot... Bet protesti bija gan pie Rīgas domes - cilvēki stāvēja ar plakātiem, protestēja... Paņemiet un palasiet tā laika avīzes, un jūs redzēsiet...
Tā ka nav tā, ka neviens neko... ka tikai tagad, kad ir gatavs projekts... Tā ka cilvēki vienmēr bija par to, lai tur būtu velotreks “Marss”.
Paldies. Tā ka nevajag arī...
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā būs kas piebilstams, skaidrojams? Nē. Būs? (Dep. A. Adamovičs: “Nebūs!”) Nebūs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 11 189 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Palīdzi novērst ilggadīgu koku izciršanu un izveidot parku bijušā velotreka “Marss” vietā!” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 18, atturas - nav. Kolēģi, lēmums ir pieņemts.
Godātie kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas sēdes darba kārtībā.
Deputāti Feldmans, Kaimiņš, Riekstiņš, Cielēns un Eglītis lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt lēmuma projektu “Par Centrālās zemes komisijas sastāva apstiprināšanu”.
Gobzema kungs, runāsiet “par” vai “pret”? Par vai pret? (Dep. A. Gobzems: ““Par”! “Pret”! Vienalga!” Smiekli.) Nu, nav mums iespējas runāt “nu vienalga”. Tad “par” vai “pret”? (Dep. A. Gobzems: ““Pret”!”)
“Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Tas, ko es gribēju pateikt. Jūs redzat, šis ir piemērs tam, ka brīdī, kad Ģirģens Kaspars un Zakatistovs ļoti precīzi pateica par JKP tieši sejā tā, kā ir, tajā brīdī JKP sāk izdarīt atriebības gājienu - personīgu atriebības gājienu! - Vitenbergam. Un tas nav pieņemams - parlamentā šādā veidā risināt jautājumus. Mēs varam strīdēties par idejām, nevis personīgi iegriezt Vitenbergam. Man ir daudz bijis... un es esmu arī kritizējis Vitenbergu no šīs tribīnes - jūs to ļoti labi zināt. Bet personiska atriebība tikai tāpēc, ka vienai frakcijai ir citāds viedoklis, nekā jums ir, - tas pierāda to, ka jūs neesat cienīgi būt parlamentā, JKP deputāti.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Tā nav taisnība, ko tikko teica iepriekšējais deputāts, jo patiesībā šis jautājums jau bija iepriekšējās sēdes darba kārtībā (Dep. L. Liepiņa: “Ko nu stāsti?!”)... un man radās jautājumi. Man radās jautājumi par to, ka šis komisijas, Centrālās zemes komisijas (Starpsauciens: “Meli!”), pats par sevi pasākums kā tāds... No Vitenberga kunga puses es esmu dzirdējis gada laikā tā, ka tā komisija vispār nav vajadzīga. Jāni! Un tagad vienkārši, nu... nu, arī par tiem video, kas ir bijuši feisbukā, un tā tālāk. Vitenbergs dara un izdara, viss ir forši. Piekrītu, labi.
Bet, bet! Un šīs atbildes man nav, un šī atbilde mani ļoti, ļoti interesē. Ja mēs runājam par fiskālo konservatīvismu, kas tautas (vienkāršo ļaužu) valodā nozīmē ‘taupība’, tad man ir jautājums un tev būs ļoti laba iespēja uz šo tribīni atnākt un pateikt, jo... Vai taisnība, ka beigās tava alga šeit, Saeimā, sublimēsies tāda pati kā Ministru prezidentam vai Valsts prezidentam, ņemot vērā, ka tu kā komisijas vadītājs, deputāts, vēl šīs te komisijas sastāva priekšsēdētājs, kurš... teju 600 eiro piemaksa paredzēta. Tu viņu... tu nezināji?
Tāpēc jau mēs gribam izņemt... ārā, lai komisijā vēlreiz apskatītu šo jautājumu... vai arī atnāc un pasaki: “Viss, es no šīs piemaksas atsakos.” Tas ir... Tas ir tas jautājums - vai tiešām, Jāni Vitenberg?! (Starpsaucieni no frakcijas KPV LV.) Jo jautājums, vai tu... varbūt... nu, saproti, par ko ir runa? Tikai par to - atnāc, pasaki: “Es atsakos.” Viss. Fine, ejam uz priekšu!
Tā ir tā lieta. Tā ir tā lieta, par ko ir šis jautājums. (Dep. R. Bergmaņa starpsauciens.) Ja tu saki - tu tagad nevarēsi nākt, lai iet uz priekšu. Bet tad, kad būs... par tavu vēlēšanu, tad, lūdzu, nāc un pasaki, ka tu atsakies. Un man tas ir pilnīgi pieņemami, jo tu pats esi teicis, ka komisija ir jāslēdz ciet. Bet tas nemaksā, manuprāt, 6000 eiro gadā fiskālā konservatīvisma jeb taupības režīmā, vai ne... nu, kuru tu tagad it kā pārstāvi. Par to ir tas jautājums.
Paldies. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Par procedūru - es aicinu nevienu neaicināt nākt te pateikt kaut ko “par” vai “pret” vai kaut ko izskaidrot. Par izmaiņām darba kārtībā viens deputāts runā “par”, otrs - “pret”. Viss. Ja ir jautājumi, savā starpā var uzdot tos cits citam vai komisijas sēdē.
Kolēģi, mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Centrālās zemes komisijas sastāva apstiprināšanu” izslēgšanu no Saeimas šā gada 13. februāra sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 48, atturas - 5. Lēmuma projekts no sēdes darba kārtības netiek izslēgts.
Deputāti Feldmans, Kaimiņš, Riekstiņš, Cielēns un Eglītis lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Vitenberga ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. A. Kaimiņš: “Var atsaukt parakstu un iet tālāk uz priekšu...?”) No tribīnes var nākt un atsaukt parakstu. (Dep. L. Liepiņa: “Kā tad tā?!”)
Vārds deputātam Artusam Kaimiņam tātad par procedūru.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Es atsaucu parakstu, lai mēs varam iet uz priekšu, lai Vitenberga kungs var nākt uz tribīni.
Sēdes vadītāja. Tātad šis paraksts ir atsaukts. Priekšlikums par izmaiņām Saeimas sēdes darba kārtībā netiek izskatīts.
Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Centrālās zemes komisijas sastāva apstiprināšanu”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.
J. Kursīte (KPV LV).
Labrīt, kolēģi! Izskatām lēmuma projektu “Par Centrālās zemes komisijas sastāva apstiprināšanu”.
Saskaņā ar likumu “Par zemes komisijām” Centrālās zemes komisijas sastāvu apstiprina Saeima. Ar pēdējiem grozījumiem minētajā likumā Centrālās zemes komisijas sastāvs ir samazināts līdz deviņiem locekļiem, to skaitā paredzēti tikai divi Saeimas deputāti.
Likumā ir noteikts, ka Centrālās zemes komisijas darbības beigu datums ir 2021. gada 30. jūnijs. Un tāpēc atbildīgā komisija tagad ir sagatavojusi lēmuma projektu un lūdz apstiprināt Centrālo zemes komisiju šādā sastāvā:
Jānis Vitenbergs - Saeimas deputāts;
Atis Lejiņš - Saeimas deputāts;
Judīte Mierkalne - Valsts zemes dienesta deleģēta pārstāve;
Jānis Eglīts - Zemkopības ministrijas deleģēts pārstāvis;
Armīns Skudra - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas deleģēts pārstāvis;
Ramona Bērziņa - Ģenerālprokuratūras deleģēta pārstāve;
Sniedze Sproģe - Latvijas Pašvaldību savienības deleģēta pārstāve;
Edgars Pastors - Rīgas domes deleģēts pārstāvis;
Iveta Freiberga - Centrālās zemes komisijas deleģēta pārstāve.
Lūdzu apstiprināt Centrālo zemes komisiju.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (JK).
Labdien! Interesanti, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika radīts iespaids, ka Centrālās zemes komisijas locekļi nesaņems nekādu atalgojumu. Un, kā es saprotu, arī vadībā esošie - priekšsēdētājs un vietnieks - nesaņems atalgojumu... vai arī tas būs ļoti simbolisks. Man tika radīts iespaids, ka tas atalgojums būs ļoti simbolisks.
Vakar pēcpusdienā es saņēmu... sāku saņemt informāciju (arī no Saeimas deputātiem) par to, ka ir... faktiski ir noteikta citā likumā, kas netika vispār apspriests šajā... Pieņemot šos divus lēmuma projektus (darba kārtības 31. un 32. punkts) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, tas netika apspriests... Izrādās, ka, piemēram, priekšsēdētājam pienākas piemaksa vai atalgojums, vai... kā tur tas skaitās... Tajā skaitā... nu, Saeimas deputātam - 80 procenti no aizpagājušā gada vidējās algas mēnesī (nu, kaut kas tamlīdzīgs, es varu varbūt kļūdīties citējot). Šāda lieta komisijas sēdē netika apspriesta.
Man ir radušies jautājumi arī par visiem pārējiem šiem Centrālās zemes komisijas locekļiem.
Es zinu, mūsu mērķis ir šo reliktu, kas ir, es saprotu, no deviņdesmitajiem gadiem, pēc iespējas ātrāk likvidēt.
Es šobrīd, ņemot vērā, ka ir mainījušies apstākļi un es uzskatu, ka es personīgi esmu bijis maldināts, nevaru atbalstīt ne šo lēmuma projektu par zemes komisijas izveidi ar ašpadsmit ierēdņiem un arī pāris deputātiem... Visu cieņu Lejiņa kungam! Viņš droši vien būtu viens no retajiem, kas ietu uz to komisijas sēdi, starp citu... Protams, nevaru arī atbalstīt priekšsēdētāja ievēlēšanu, jo par to jautājumu - par algas apmēru, piemaksu - es biju konkrēti... konkrēti man tika samelots.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mums pēc trīs minūtēm būtu jādodas pārtraukumā. Prezidijam ir priekšlikums izskatīt sēdes darba kārtību (No JK frakcijas: “Mums arī!”) un tad doties 30 minūšu pārtraukumā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.
Tātad turpinām debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es turpināšu ar divkosību.
Krišjāni Feldman! Es lasu 2020. gada 12. februāra... jūsu parakstītu vēstuli Saeimas Prezidijam. Jūs - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt Saeimas attiecīgās darba sēdes kārtību un iekļaut tajā jautājumu par Centrālo zemes komisiju un par Vitenberga ievēlēšanu tajā. Jūs kā šīs komisijas priekšsēdētāja biedrs esat tas, kas lēmuma projektu paraksta, jūs kā (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.)... kā biedrs to virzāt.
Rezultātā kas sanāk? Jūs tagad sakāt, ka jūs nezinājāt. Komisijas priekšsēdētāja biedrs neko nezina, kas notiek viņa komisijā! Tāpat kā jūs nezināt budžetā... ka tur ir iebudžetēta attiecīgi mājas celtniecība, ja? Jūs neko nekad nezināt. Jūs sakāt - divkosība.
Jūs sakāt, ka, jā, Vitenbergs kaut ko saņems... kaut kādu atlīdzību. Es atvainojos, Feldmana kungs, kāpiet tribīnē un pasakiet, ka Butāns papildus savai Saeimas algai saņem atalgojumu kā Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs un ar to viņam nepietiek! (Starpsauciens: “Ne papildus, bet vienu!”) Viņam vēl vajag 40 eiro braukšanas kompensāciju! (No JK frakcijas: “Beidz muldēt!”) Viņam nepietiek ar 3000 eiro. Citi dzīvo nabadzībā, bet viņam vajag vēl kompensāciju! Kāpēc jūs tad neiestājāties, Feldmana kungs?! Tagad jūs kāpjat tribīnē un cenšaties kā vienmēr muļķot cilvēkus, kā jūs esat maldināts kā komisijas priekšsēdētāja biedrs! Ko jūs darāt tajā komisijā? Atsēžat! Atsēžat tāpat kā tajā Satiksmes ministrijā, kur viss tranzīts jau ir beidzies, kur visa satiksme uz grunti iet. Tā ir īstenībā!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.
J. Vitenbergs (KPV LV).
Sveiki, kolēģi! Apsveicu ar vēlēšanās sākumu un... vēlēšanu sākumu, un būs interesanti skatīties, kā tas attīstīsies tālāk. Bet par pašu komisiju te izskan dažāda informācija. Par atalgojumu man nav nekādas informācijas, un neko līdz šim arī neesmu dzirdējis. Tā ka, Krišjāni Feldmana kungs, skatīšos, sekošu līdzi, kas tur notiek.
Bet par pašu Centrālo zemes komisiju. Mēs komisijā lēmām, un paldies kolēģiem par to atbalstu, skatot šo... komisiju. Viņi strādā no 1992. gada. Tas ir gandrīz 30 gadus, un reāli viss lielais darbs ir izdarīts. Ir palikušas tikai nianses, un tad tas ir jāpaveic... un mēs bijām arī iniciatori.
Es atceros, kā komisijā mēs runājām - pēc iespējas mazāku laiku -, un tas, ko lūdza arī komisija un Valsts zemes dienesta iesaistītās puses, - noteikt šo gadu. Būtībā... man arī, ja atbalstīsiet un ļausiet vadīt, nav stratēģijas par to, lai ieviestu šeit kaut kādus jaunumus un veiktu kaut kādas milzīgas korekcijas. Būtībā šis darbs ir par to, lai šo komisiju aizslēgtu, saliktu dokumentus kastēs, aiznestu tos uz Valsts zemes dienestu.
Izvēlējos un ieteicu par palīgu Ati Lejiņu, jo Atis ir centīgs, arī ārzemju latvietis, pieredzējis daudzas šīs lietas. Es domāju - kopā mēs gada laikā to izdarīsim.
Jūs te runājat par naudas lietām. Mēs 100 tūkstošus gadā tērējam Centrālajai zemes komisijai jau 30 gadus. Tā ka paldies, kolēģi, un, ja atbalstīsiet, būšu pateicīgs. Pretējā gadījumā, nu, tad meklēsim citu vadītāju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Par Centrālo zemes komisiju, protams, tā diskusija jau bija budžeta pieņemšanas laikā. Un bija diezgan liela vienprātība visā parlamentā par to, ka šī komisija ir jālikvidē, bet, Krišjāni, tas tiešām... Tajā brīdī, kad mēs runājam par darbiem, nu šajā gadījumā par to, ka vajadzētu kādam vadīt šo Centrālo zemes komisiju, nu tad ļoti vienkārši - jāstrādā... Vitenbergs, Lejiņa kungs - nu, lai tad viņi iet un strādā. Bet tajā brīdī, kad parādās naudas jautājums, ka tur vēl algu saņem, tā uzreiz kolēģi ir tribīnē un aiziet: “Nē, tomēr šis jautājums ir jāpārskata!” Nu, kolēģi, tas bišķiņ smieklīgi izskatās. Ja strādājam, tad strādājam!
Ja gribas tikai naudu saņemt... Nu te jau Gobzema kungs minēja, kāda ir jūsu politika. Piemēram, balsojums par Saeimas deputātu atalgojumu. Visi augstprātīgi nobalso. Ļoti skaisti! Bet tomēr daži deputāti izvēlas saņemt to parlamentārā sekretāra aldziņu... tomēr... jo uz to šis balsojums neattiecas.
Nu, kolēģi, būsim... domāsim par darbiem! Un šajā gadījumā jūs tiešām, Krišjāni, saņemat algu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā par to darbu, ko jūs darāt. Dariet savu darbu un iepazīstieties ar jautājumiem, kurus jūs pats parakstāt!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi, pavisam īsi. Komisijas priekšsēdētāja biedrs Feldmana kungs mums no tribīnes teica, ka viņš ir ticis maldināts. Es domāju, ka komisijas priekšsēdētāja biedram ir gana daudz iespēju un resursu, lai viņš netiktu maldināts, lai viņš varētu saprast lietas būtību un neparakstīt tādus dokumentus, kurus viņš nesaprot. Tāpēc šī atbildība komisijas vadītāja biedram ir gana liela - kopā ar atalgojumu. Es domāju, ka jūs neesat pelnījis šo amatu... šajā amatā atrasties, ja jūs tik naivi ļaujat sev likt priekšā papīrus, kas jums ir jāparaksta.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi.
K. Feldmans (JK).
Paldies par svētulīgajām pamācībām un liekulīgajiem tekstiem, ko es dzirdēju attiecībā uz to, kā man būtu jāpilda valsts amatpersonas pienākumi. (Dep. J. Stepaņenko un dep. L. Liepiņas starpsaucieni.)
Jā, es parakstīju komisijas vārdā šo lēmuma projektu (manuprāt, abus), tāpēc ka tiešām es esmu šīs komisijas priekšsēdētāja biedrs un ir jānodrošina komisijas darbs atbilstoši tam, kā es to saprotu. Un šajā gadījumā bija runa par Vitenberga kungu, un būtu diezgan muļķīgi likt viņam pašam parakstīt par sevi lēmuma projektu, tāpēc es to izdarīju, lai pēc tam demokrātiskā procesa ietvaros šeit, Saeimā, diskutētu par šo jautājumu pēc būtības. Tas ir manos pienākumos, un tāpēc es to izdarīju.
Un tāpēc nevis es tur tagad cīnos, kā tur... vai mans paraksts uz tā papīra ir vai nav, vai tur... vai to var atsaukt vai ko... bet mēs iesniedzām - ir piecu deputātu paraksti! -, lai var izņemt ārā un atkal komisijā skatīt normālā veidā. Bet komisijas darbs no tā nedrīkst tikt traucēts, un tas arī netiks traucēts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Lai ko arī Krišjānis Feldmans teiktu no šīs tribīnes, visam parlamentam ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir vienkārši prasta atriebība KPV LV.
Ja, strādādami vienā komisijā... Feldmana kungs ar Vitenberga kungu strādā vienā komisijā... Kā tad jūs strādājat, ja jūs savstarpēji nepārrunājat jautājumus? Jūs esat viņa biedrs šajā komisijā, tātad jūsu pienākums - pārrunāt visus jautājumus. Jūs tagad no tribīnes sakāt, ka jūs nezināt un ka jūs kāds ir maldinājis... Jūs Vitenberga kungs maldināja? Viņš jums meloja kaut ko par to, kāda ir tā lieta? Tā taču nav. Mēs taču visi saprotam, ka komisijā... ka komisiju vadība savstarpēji pārrunā visus jautājumus. Un, ja jums ir tādas lietas, ko teikt par Vitenbergu, tad būtu jūs uzkāpis tribīnē un pateicis, nevis prasti vienkārši melojis visai sabiedrībai!
Tā ir prasta atriebība KPV LV, nekas vairāk.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J. Kursīte. Lūdzu tiešām tikai apstiprināt Centrālo zemes komisiju. (Starpsauciens: “Vienbalsīgi!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Centrālās zemes komisijas sastāva apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 16, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Vitenberga ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju”.
J. Kursīte (KPV LV).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūdzu ievēlēt par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju Saeimas deputātu Jāni Vitenbergu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu!
Uzsākam... Kolēģi, bija zvans, tomēr bija zvans! (Dep. J. Iesalnieks: “Vajag laicīgi pieteikties!”) Varējāt pieteikties debatēt, kamēr ziņoja ziņotājs.
Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Vitenberga ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 16, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!
Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību vienam paziņojumam!
Nesen apaļu jubileju svinēja mūsu kolēģis Aldis Adamovičs, pusapaļu - Didzis Šmits. (Aplausi. Starpsaucieni: “Rūgts! Rūgts!”)
Pusapaļu jubileju svinēja mūsu kolēģis Didzis Šmits. (Aplausi.)
Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātiem.
M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Jānis Ādamsons, Anda Čakša, Gatis Eglītis, Kaspars Ģirģens, Inese Ikstena, Janīna Kursīte, Romāns Naudiņš, Ivars Puga, Juta Strīķe, Vita Anda Tērauda, Ivars Zariņš un Reinis Znotiņš.
Paldies. (Dep. J. Strīķe: “Es esmu šeit!”) Juta Strīķe ir.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
20. februāra sēdes darba kārtību sāksim izskatīt pulksten 11.10.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 6. sēdes
2020. gada 13. februārī turpinājums
2020. gada 20. februārī
Datums: 20.02.2020 09:04:09 bal001
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūras kodeksā (479/Lp13), 2.lasījums
Datums: 20.02.2020 10:18:07 bal002
Par - 71, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par 11 189 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Palīdzi novērst ilggadīgu koku izciršanu un izveidot parku bijušā velotreka "Marss" vietā!” turpmāko virzību (321/Lm13)
Datums: 20.02.2020 10:22:51 bal003
Par - 16, pret - 48, atturas - 5. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par punkta Par lēmuma projekta "Par Centrālās zemes komisijas sastāva apstiprināšanu" (330/Lm13) izslēgšanu no š.g. 13.februāra Saeimas sēdes darba kārtības
Datums: 20.02.2020 10:36:43 bal004
Par - 73, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Centrālās zemes komisijas sastāva apstiprināšanu (330/Lm13)
Datums: 20.02.2020 10:37:36 bal005
Par - 71, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jāņa Vitenberga ievēlēšanu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju (331/Lm13)
Datums: 20.02.2020 10:38:06 bal006
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija