Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas ceturtās sēdes turpinājums
2020. gada 6. februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpināsim izskatīt šā gada 30. janvāra sēdes darba kārtību.
Vispirms - iesniegtās izmaiņas sēdes darba kārtībā. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Deputāti Pavļuts, Golubeva, Plešs, Tērauda un Rukšāne-Ščipčinska lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Grozījums Vispārējās izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Dep. M. Bondara starpsauciens.) Bondara kungs, runāsiet “par”? (Dep. M. Bondars: “Nē, nē, es par cukuru!” Smiekli.) Jūs esat pieteicies runāt “par”. (Dep. M. Bondars: “Es neesmu...”) Tātad viss! Paldies. Tātad deputāti par to runāt nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izslēgšanu no sēdes darba kārtības? (Dep. V. Dombrovskis: “Ko mēs šodien darīsim?”) Iebildumu nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.
Tātad darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.
Turpinām debates par 4. priekšlikumu.
Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.
I. Dūrītis (AP!).
Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie deputāti! Es gribētu nedaudz atgādināt jums šī priekšlikuma, jau iepriekšējā Saeimas sēdē skatīt uzsāktā priekšlikuma, būtību. Priekšlikums attiecas uz visiem saldinātajiem dzērieniem: tiem, kuriem cukura līmenis būs augstāks par 8 gramiem, tiek noteikts lielāks akcīzes nodoklis, bet tiem, kuriem līdz 8 gramiem, - zemāks. Tātad būtībā šis priekšlikums nav par to, lai kādam kaut ko aizliegtu; šis priekšlikums ir par to, lai veicinātu veselīgāku dzīvesveidu.
Viena no neveselīga dzīvesveida pamatlietām ir nepareizi ēšanas paradumi un pārāk liels cukura patēriņš. Ar šo problēmu faktiski cīnās visas valstis. Ar aptaukošanās problēmu cīnās visas attīstītās valstis, un tostarp arī Latvijā tā ir īpaši aktuāla problēma, un... jau agrīnā vecumā - jau bērna vecumā. Un tāpēc mēs sagatavojām šo priekšlikumu.
Un pirmkārt... Ko šis priekšlikums varētu dot? Pirmkārt, tas varētu samazināt cukura... kopējo diennaktī uzņemto cukura daudzumu. Jo... nav šeit īpaši varbūt jāpierāda, kāda ir Latvijas situācija; kopumā pasaulē pētījumi rāda, ka, palielinot saldināto dzērienu cenas caur akcīzes nodokli, samazinās saldināto dzērienu patēriņš, līdz ar to samazinās kopējais diennaktī uzņemtais cukura daudzums. Tas būtu viens jautājums.
Otra lieta. Es gribētu vēlreiz uzsvērt, ka šie grozījumi attiecas uz visiem saldinātajiem dzērieniem. Iepriekšējie runātāji pagājušajā sēdē uzsvēra, ka tas īpaši... ka cietīs Latvijas ražotāji, taču tas neatbilst patiesībai. Un apgalvojums, ka, piemēram, dzēriens Coca-Cola jau sen vairs nesaturot cukuru (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), ir nepatiess. Jūs katrs varat ieiet kaut vai šo ražotāju mājaslapā un apskatīties. Coca-Cola satur 13 gramus cukura uz 100 mililitriem - tātad krietni vairāk par mūsu noteikto 8 gramu robežu. Un iespējams, ka šādi apgalvojumi, kuri izskan no Saeimas tribīnes, - ka Coca-Cola jau sen vairs nesatur cukuru, - patiesībā ir slēptā šī zīmola reklāma. Jo, protams, katrs iedzīvotājs apzinās, ka cukurs patiesībā, ja tas tiek lietots pārāk lielā daudzumā, ir kaitīgs veselībai un ka tas faktiski būtu jāuzņem mazāk. Līdz ar to tas ir absolūti nepareizi - domāt, ka šis dzēriens, ko ražo visā pasaulē, - Coca-Cola - nesatur cukuru. Jā, ir atsevišķi šī dzēriena veidi, kuri, iespējams, satur saldinātājus un nesatur cukuru, bet kopumā tātad tas neatbilst patiesībai.
Tad vēl viena lieta. Es gribētu teikt, ka vēl viens būtisks efekts... domāt dzērienu ražotājiem par to, kā ražot dzērienus ar mazāku cukura daudzumu. Arī Latvijas ražotāji pie šī ļoti nopietni sākuši strādāt, un mums parādās jau tirgū un veikalu plauktos arī dzērieni ar mazāku cukura daudzumu, tātad mazāk saldi dzērieni. Tas nenozīmē, ka ražotāji cukuru aizvieto ar saldinātājiem, jo cilvēks pierod pie zināmas salduma pakāpes. Un tāpat viņš var arī atrast no zināmas salduma pakāpes. To mēs visi zinām - tie, kas, piemēram, varbūt vairs nelieto kafiju ar cukuru (Dep. K. Feldmana starpsauciens.), - ka principā tieši tāpat... ja jūs pakāpeniski mazāk sākat bērt cukuru tējai vai kafijai, jums vienkārši to arī vairs tik daudz negribas. Tas pats attiecas uz šiem dzērieniem, ko mēs veikalos varam iegādāties.
Tāpēc es domāju, ka tas būs... tas ir labs priekšlikums mūsu kopējai veselības uzlabošanai. Tāpēc es aicinātu, kolēģi, tiešām atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei‑Luņovai. (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Es lūgšu apvienot laikus.”)
Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Labrīt, kolēģi! Visu cieņu frakcijai “Attīstībai/Par!” par priekšlikumu, bet es argumentēti runāšu par to, vai šajā gadījumā cēlais mērķis - rūpēties par mūsu bērnu un pārējo, pieaugušo, veselību - tiks sasniegts tieši ar šo līdzekli.
Pirmais. Mēs te dzirdējām, ka cukurs var novest mūsu bērnus pie aptaukošanās. Citēšu Slimību profilakses un kontroles centra vecāko sabiedrības veselības analītiķi Ivetu Puduli. Viņa atzīst, ka Rietumeiropā korpulentie bērni ir ģimenēs ar zemiem ienākumiem, jo barojošie ēdieni ir lētāki nekā veselīgie, taču Latvijā šāda problēma esot ģimenēs ar labiem ienākumiem, jo tās spēj bērnus vairāk lutināt ar kalorijām bagātiem ēdieniem. Tas ir pirmais.
Otrais. Ja mēs runājam par to, ka tieši cukurs noved pie bērnu aptaukošanās, man būs jānorāda, ka pie tāda paša efekta noved arī tauku un transtaukskābju patēriņš. Ātrie ogļhidrāti. Tad man... Es gaidu priekšlikumu - aplikt ar akcīzi (vai pat labāk aizliegt) tortes, konfektes, kūkas. Aizliegsim Latvijā arī McDonald’s, jo praktiski visi ēdieni, kas ir tur, noved pie liekā svara... varētu novest. Protams, viss jautājums ir par to, cik samērīgi mēs ēdam to vai citu produktu.
Pašlaik Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā darbojas svara korekcijas programma. Un, manuprāt, būtu ļoti labi, ja “Attīstībai/Par!”, kura ir atbildīgā par veselības jomu šajā valdībā, parūpētos par to, lai uz šo programmu samazinātu rindas. Jo pašlaik šajā rindā ir jāgaida trīs vai četri mēneši.
Es gaidu, kad “Attīstībai/Par!” iesniegs priekšlikumu, lai katram bērnam Latvijā, kurš slims ar cukura diabētu, uzreiz, kā šī diagnoze tiek uzstādīta, būtu insulīna pumpis. Zviedrijā tādu insulīna pumpi iedod katram ar diabētu slimam cilvēkam - gan ar 1. tipa, gan ar 2. tipa diabētu.
Es gaidu, kad “Attīstībai/Par!” iesniegs priekšlikumu par to, lai vismaz samazinātu, ja ne atceltu, PVN diabētiķu produktiem, pārtikai. Jūs varētu paskatīties jebkurā veikalā, cik maksā tie produkti, kas jāpatērē cilvēkiem, kuri slimo ar cukura diabētu.
Un vēl es jūs lūgšu papētīt mūsu veikalu plauktos, no kā sastāv produkti, kurus mēs ēdam ik dienu. Nav gandrīz neviena produkta, kurā nebūtu cukura (izņēmums varbūt ir svaiga gaļa, zivis). Visa maize - visa Latvijā ražotā maize! - satur cukuru. Visa, ieskaitot rupjmaizi! Jūs varētu to papētīt un ieraudzīt.
Un pats galvenais. Par līdzekļiem, ar kuriem mēs vēlamies panākt cēlus mērķus. Pat tad, ja jūs šodien pacelsiet (vienalga, līdz kādiem procentiem) šo akcīzi, patērētājs, vienkāršais cilvēks, par to neuzzinās. Jo... piemēram, šī ir sula, kuru ik dienu dzer mans jaunākais dēls (Rāda “Cido” vīnogu sulas paku.)... Es vakardien ilgi meklēju, lai saprastu, cik daudz cukura šeit ir. Bet cukurs šeit ir. (Dep. K. Feldmans: “Vairāk nekā kolā!”) Arī sulās. Bet ne uz kolas pudelēm, ne uz sulas iepakojuma nekur nav norādīts cukura saturs uz vienu litru. Jūs varat celt, cik jūs vēlaties. Cilvēki par to neuzzinās. Sameklējiet! Sameklējiet! Jūs varētu nākt uz veikalu un asistēt cilvēkiem, lai saskaitītu, cik tur ir cukura. (Starpsaucieni: “Tur latviešu valodā ir rakstīts!”; “Parādiet to paku!”)
Tā ka vajadzētu nodarboties ar... tiešām ar rūpēm par cilvēku veselību, nevis par to, ko cilvēki nekad nesapratīs!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ivetai Benhenai-Bēkenai.
I. Benhena-Bēkena (KPV LV).
Labrīt, klātesošie! Vēlos mūsu kolēģa Skrides kunga priekšlikumu skatīt no divām perspektīvām. Abas ir vērts ņemt vērā, tomēr uzskatu, ka viena no tām ir ar lielāku svaru nekā otra.
Piekritīsiet, ka cilvēkam nav nekā svarīgāka par veselību, jo veselā miesā vesels gars. Varam arī pārfrāzēt: vesels cilvēks - laimīgs cilvēks. Viss liecina, ka veselīgs dzīvesveids ir ilga mūža garants. Veselīga pārtika pavisam noteikti mazina nepieciešamību pēc zālēm un uzlabo dzīves kvalitāti. Nenoliedzami, viena perspektīva ir veselība.
Bet paskatīsimies plašāk! Ir arī citas dzīves gudrības. Un viena no tām - ka arī paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks. Jebkurš saprātīgs cilvēks tam piekritīs. Un, lai cilvēks būtu paēdis, kas viņam ir nepieciešams? Pareizi! Ir nepieciešams strādāt un realizēties jeb, citiem vārdiem sakot, - ir nepieciešams darbs. Darbs, uz kuru doties, lai pilnveidotos, radītu vērtības un galu galā - saņemtu samaksu par padarīto. Tātad, ja cilvēkam būs iespēja sev sagādāt nepieciešamos iztikas līdzekļus, būs arī iespēja izvēlēties veselīgāku pārtiku.
Mēs nedrīkstētu domāt tik šauri! Tas nozīmē, ka mums nevajadzētu atbalstīt ar nozari nesaskaņoto Skrides kunga priekšlikumu - pat tad, ja sākotnējā vēlme ir tik cēla. Nesamērīgi un neizrunāti priekšlikumi pirmajā mirklī šķiet pasauli glābjoši, tomēr ilgtermiņā sagādā raizes. Raizes, par kurām būs jāatbild mums visiem.
Tāpēc aicinu neatbalstīt nesamērīgo akcīzes palielinājumu saldinātajiem dzērieniem, bet gan atbalstīt Zemkopības ministrijas priekšlikumu, kurš paredz samērīgu akcīzes nodokļa pieaugumu. Un vēlos pateikt paldies nozarei, kas savstarpējās sarunās spēja vienoties ar Zemkopības ministriju par risinājumu, kas nāk par labu visām iesaistītajām pusēm.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M. Bondars (AP!).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Pagājušajā gadsimtā Kārlis Ulmanis teica, ka vajag trīs karotītes cukura pie tējas: vienu - par Jēkabpili, vienu - par Jelgavu, un vienu - par Liepāju. Šajā gadsimtā ir pienācis laiks domāt nevis par kapitālu, nevis par cukurfabrikām, bet par cilvēkiem. Un tas nozīmē to (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Nav jau...”), ka cukura patēriņš (Dep. I. Zariņa starpsauciens.)... cukura patēriņš būtu jāsamazina. Būtu jāsamazina tāpēc, ka pretējā gadījumā Andrim Skridem nāksies no šīs tribīnes teikt: “Pieliksim mazliet (Dep. A. Gobzems: “Bet ko tad viņš to šņabi tā atbalsta?”) akcīzi par Stradiņa slimnīcu un par Gaiļezera slimnīcu!” Jo pretējā gadījumā - pretējā gadījumā! - tās izmaksas šobrīd veselības aprūpē ir lielākas nekā cukura patēriņa nodarītais kaitējums.
Kolēģi! Es tikai gribu pārtikas industrijai pateikt vienu lietu. Vienalga, kas notiks šodien, nobalsosiet par 4. priekšlikumu, nobalsosiet par 5. priekšlikumu, atstāsiet spēkā to, kas ir otrajā lasījumā... Draugi! Kamēr Andris Skride un viņa politiskais spēks, un viņa kolēģi būs šajā Saeimā, neveselīgajai pārtikai - tai pārtikai, kas nogalina... mēģina nogalināt cilvēkus (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Akcīzi konfektēm!”), - tiks palielināta akcīze. Visam neveselīgajam tiks palielināta akcīze! Šo ņemiet vērā! (Dep. A. Gobzems: “Mārtiņ, kā ar šņabi palika?”)
Vēl... Kolēģi! Es tikai vēlos pateikt vienu lietu. (Starpsauciens.) Ja izmaksas sabiedrībai ir lielākas par ieguvumiem (un cukurs saldinātajos dzērienos ir viens no tiem), kāpēc mums to tolerēt jeb paciest? Mums ir jāceļ šī akcīze būtiski!
Mana kolēģa priekšlikums attiecībā uz... šis 4. priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Tas ir kompromiss starp industriju... un tas ir kompromiss starp to, ko vajadzētu. Industrija izdomāja, ka viņi var aizskriet uz Zemkopības ministriju un iesniegt savu priekšlikumu, un tagad mēs par to šodien spriedīsim, lemsim.
Kolēģi! Aicinu jūs atbalstīt 4. priekšlikumu. Aicinu jūs nostāties cilvēku pusē, nevis kapitāla pusē! Aicinu jūs (Starpsauciens.)... Aicinu jūs būt kopā ar cilvēkiem!
Paldies. (Starpsauciens. Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Skatot 4. priekšlikumu, jāpaliek ļoti racionāliem un zinātniski pamatotiem apsvērumiem, savādāk mēs būsim politiski angažēti un varam pieņemt Latvijas iedzīvotājiem nepareizu lēmumu.
Es gribētu atgādināt Vjačeslava Dombrovska argumentus pret šo priekšlikumu un aicinu ieklausīties. Jo tik tiešām ar šo priekšlikumu, ar šo politiku, kuru uzsāka provaldības koalīcija, politika uzvarēs... mēs tik tiešām varam vienkārši izstumt mūsu ražotājus no tirgus un dot priekšroku inostran... piedodiet, ārvalstu importētājiem. Ko tas nozīmētu? Tas nozīmētu, ka mums tirgū ienāks vairāk kolas, kas nesatur cukuru, un tas būs tik tiešām trieciens mūsu ražošanai. Es nedomāju, ka tas būtu pareizi.
No citas puses, es uzskatu, ka Skrides kunga argumenti ir tik tiešām vērā ņemami. Es domāju, ka, respektējot šos argumentus, mēs varam atrisināt tik tiešām problēmu, kas tagad ir Latvijas skolēniem, proti, aptaukošanos. Tie citi iemesli, kāpēc aptaukošanās rodas mūsu bērniem, manā ieskatā, ir sekundāri, jo tieši cukuru saturošo dzērienu patēriņš (īpaši skolās, īpaši lielajās pilsētās) ir graujošs mūsu bērniem, tāpēc tā ir nopietna problēma.
Bet šeit es vienkārši aicinu kolēģus, kuri izvirzīja šo ideju, sniegt precīzus datus - tātad tomēr, cik lielā mērā tirgū ir kola, kura satur cukuru, un cik lielā mērā ir pārstāvēta kola, kura cukuru nesatur. Tas ir ļoti nopietni.
Īstenībā šis jautājums, es uzskatu, nav sagatavots skatīšanai Saeimā. Ja mēs rīkotos saimnieciski, šo jautājumu vajadzētu vienkārši komisijai atsaukt no skatīšanas, lai negrautu... vispār neapbedītu, bet uzmanīgi izskatīt komisijā vēlreiz, atrast atbildi uz visiem pretargumentiem un tad atkal no jauna iesniegt skatīšanai Saeimas sēdē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Bondara kungs minēja Kārli Ulmani un trīs karotītes cukura. Protams, Ulmaņa kungs, sakot šo, domāja lielā mērā par mūsu tautsaimniecību. Un arī šodien... Es aicinātu ieklausīties tajā, ko saka Latvijas lielākā uzņēmēju organizācija par tautsaimniecību, un skatīt šo priekšlikumu sabalansētā veidā, lai nekaitētu pašai nozarei, jo nozare ir tā, kas maksā tos nodokļus, lai veselības jomā būtu šī nauda. Un mums būtu jāskatās, lai maksimāli... lai pēc iespējas mazāk kaitētu pašai nozarei.
Bet... ja reiz mēs runājam par veselību, tad šī būtu īstā vieta, kur pieminēt to... Akcīze alkoholam - to mēs tā kā samazinām, un tam ar veselību nav ne mazākā sakara, kā izklausās šeit. Tāpat akcīze, piemēram, vīnam... Kāpēc jūs neskatāties uz vīnu? Kāpēc vīnam nevarētu pacelt akcīzi? Tas ir arī, es domāju, ļoti liels ieņēmumu avots. Kāpēc mēs...? Šobrīd daudzi kolēģi arī lieto šos te... tā saucamos IQOS... Un tur... es domāju, kontrabandas šajā jomā nav... Un šai... šī (Starpsaucieni.) gan ir ļoti... manuprāt, vieta, kur varētu gūt papildu ieņēmumus.
Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt tomēr Zemkopības ministrijas sagatavoto priekšlikumu un skatīties uz šo lietu daudz konkrētāk, un būt atklātiem pašiem pret sevi. Šis priekšlikums varbūt vairos budžeta ieņēmumus, bet ar veselības uzlabošanos tam nav nekāda sakara.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (JK).
Labrīt! Te tika skarta interesanta tēma - par to, ka cilvēks, kurš acīmredzot nekad nav bijis laukos, iegājis veikalā un atklājis, ka pat maizē ir cukurs.
Nu, man ir jāsaka tā: ja jūs, piemēram, mēģināt izveidot rudzu maizi, es gribēšu redzēt tos rudzu graudus (ne ģenētiski modificētus!), kurus jūs izmantosiet šajā procesā... kur nebūtu cukura. Jo, cik man zināms, rudzu graudos parasti cukura sastāvs... normālā veidā... uz īpatsvaru ir 1–3 procenti (cik man zināms!). (Dep. I. Zariņa starpsauciens.) Protams, tur var atšķirties no šķirnēm... un tamlīdzīgi.
Latviskās tradīcijas, protams, satur tādu lietu kā rudzu maizes gatavošana. Tiem, kas nezina, kas laukos nav bijuši, paskaidrošu: rudzu maizes gatavošana sastāv no vairākiem etapiem. Pirmais... viens no pirmajiem etapiem ir tā sauktā ierauga gatavošana. Ierauga gatavošana ir process, kurā ciete tiek pārcukurota, lai palielinātu cukura apjomu. Tā ir latviskā dzīvesziņa. Es zinu, ka daudziem tur, kreisajā pusē, tas ir zināms. (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA.)
Un otra lieta. Tā ka maizē cukurs - tas ir ļoti labi un vēlams. Un kāpēc ir vēlams? Latvieši, redziet, nebija muļķi. Cukurs nav visa ļaunuma sakne. Redziet, ir dažādi šūnu veidi, un to barība ir glikoze. Un ir... dažādas šūnas patērē dažādu glikozes apjomu. Tie, kas domā, pārsvarā darbina smadzeņu šūnas. (Dep. R. Ločmeles-Luņovas starpsauciens.) Nu, to jau zinātnieki izpētījuši. (Starpsauciens.) Un tieši smadzeņu šūnas patērē divreiz vairāk glikozes nekā visas citas šūnas. (Starpsauciens.) Tāpēc cukurs nav nekas ļauns, un ir pilnīgi normāli, ka tas tiek patērēts.
Bet ir vēl viena lieta, runājot par cukurotiem dzērieniem. Šajā gadījumā man tomēr vairāk jāpiekrīt liberālajam spārnam, kuri ienīst visu šo (Dep. I. Zariņš: “Cukuru!”)... vēsturisko cukura, kā saka, arvien pieaugušo izmantošanu pārtikā. Tur ir viena lieta: tad, kad jūs maizi mēģināt apēst un sasniegt kaut kādus gramus cukura, jums jāapēd, es nezinu, šitāds te kalns ar maizi. Tas fiziski nav iespējams. (Starpsauciens.) Savukārt tad, kad jūs dzerat, piemēram, sulas, kas, starp citu, ir daudz neveselīgākas bieži vien, salīdzinot cukura daudzumu 100 gramos, par to pašu kolu. Paskatieties! Jūs patērējat ļoti daudz gramu vienā, teiksim, atsvaidzināšanās... vai tādā reizē. Piemēram, jūs taču zināt, ka parasti bez puslitra kolas vai sulas tāpat nekas nenotiek. Minimums - puslitrs. Tur ir tātad vismaz 50 grami cukura. Tā problēma ir, ka šī... tā ir pārtikas prece, kas ir ļoti daudz... ko ļoti daudz patērē tilpuma ziņā un kur kopumā salasās ļoti liels cukura daudzums absolūtos skaitļos. Tāpēc, kaut gan es arī izmantoju kolu (protams, arī, jāsaka atklāti, izmantoju dažādos citos dzērienos kolu), es necietīšu no tā, tāpēc ka es to nedzeru litriem... un arī sulas nedzeru litriem, labāk jādzer ūdens. Tāpēc es tomēr atbalstu akcīzes celšanu cukurotajiem dzērieniem.
Kad jūs, SASKAŅA, pretojoties latviskajai dzīvesziņai, gribēsiet maizei celt akcīzi... cukuram maizē, tad gan es nākšu uz tribīni un lamāšu jūs, un aicināšu braukt uz laukiem. Bet pagaidām, man liekas, ir atbalstāms tieši tas cukuroto dzērienu stāsts.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Skridem otro reizi.
A. Skride (AP!).
Labrīt, cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Atgādinu tātad to būtiskāko, ka nāves gadījumi Latvijā, kuri saistīti ar dzīvesveida riska faktoriem un tieši ar nepareizu ēšanu, ir 31 procents. Eiropā vidēji - tikai 18 procenti. Un tās muļķības, ko es dzirdēju šodien par ogļhidrātu vielmaiņu, man vispār ir prātam neaptveramas. Atcerēsimies, ka cukurs organismā neuzkrājas. Ogļhidrātiem nav iespēju organismā saglabāt savas rezerves. Tie automātiski tiek deponēti aknās, radot taukaino hepatozi - viens; tiek deponēti viscerālajos taukos mums visiem uz vēdera - divi, un tiek pārvērsti par holesterīnu - trīs. Kolēģi, bet, ja mēs ēdam olbaltumvielas, taukus, tā nenotiek, tad tiek veidotas šūnas struktūrai. (Dep. A. Gobzems: “Andri, pastāsti labāk, kā par šņabi balsoji!”) Tas viens.
Otrs, kolēģi. Mēs esam saņēmuši arī Latvijas Pediatru asociācijas vēstuli, kas norāda tieši uz šiem cukuru saturošajiem dzērieniem kā vienu no lielākajām problēmām, un arī Latvijas Pediatru asociācija lūdz mūs palielināt šo te akcīzes nodokli.
Tālāk. Ierunājāties par tabaku. Priekšlikumi jau ir gatavi. Ierunājāties par sāli.
Bet es vēlreiz noslēgumā pasaku, ka trīs lietas, ko mēs ēdam par daudz, mūs nogalina. Un šīs trīs lietas ir. Pirmā - cukurs. Tieši tādā formātā... Ja mēs ogļhidrātus patērējam kā graudus, tas ir okay, bet, ja mēs ogļhidrātus patērējam šajos saldinātajos dzērienos, tas nav labi. Otrā lieta ir sāls, un trešā lieta ir transtaukskābes.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Es noskaitīšu... Koalīcijai bija tāds dzejolītis: “Nodokļus mēs mainīsim vienreiz - 2021. gadā.” Nu ir 2021. gads iestājies, izrādās. Šodien. Tas tā - par ceļošanu laikā.
Bet, ja nopietni, tad vienkārši, lai stenogrammā... lai jūs saprotat, ko jūs darāt. Pēc būtības jūs darāt to, ka veicināt Coca-Cola produktus, kuri arvien vairāk aizstās vietējo ražotāju produktus. Tas ir tieši tas, kas notiks. Absolūti skaidrs, jo Coca-Cola bilancē Latvija īsti neparādās. Tas ir tik maziņš tirgus, ka nav statistikas vērts. Coca-Cola savus produktus varēs turēt, kādā cenu līmenī viņi grib. Tie paliks tādi, bet Latvijas produktu - “ILGEZEEM” kvasa, sulu un visa pārējā - ražotāja cena kāps augšā. Coca-Cola paliks tur, kur ir, pieaugs mūsu produktu ražotāja cena, un, protams, izvēle lēnām... tā jau diezgan strauji ir pārgājusi... Coca-Cola pāries tālāk.
Tas ir tas, ko jūs šodien darāt. Nekāda sakara ar veselību, nekāda sakara ar visu pārējo! Tās ir pilnīgas muļķības. To, es domāju, jūs ļoti skaidri saprotat. Vienkārši, lai tas ir zināms. Jūs šobrīd graujat vietējos ražotājus par labu importētajiem produktiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (NA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ir tāds jēdziens - “veselais saprāts”. Ja mēs dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem nosakām cenu 7,4 (Dep. A. Skride: “Tagad jau eksistē!”) eiro, tad, sasniedzot 8 gramus, mēs palielinām uzreiz gandrīz trīs reizes - uz 20 eiro, kā šeit piedāvā. Komisija izrādīja lielāku saprātu, viņi piedāvāja divreiz pacelt - līdz 14 eiro.
Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu, tas ir, 5. priekšlikumu, balsot “par” to, tad uztaisīt pētījumu. Ja tiešām kāda pusgada vai gada laikā mēs redzam, ka ārzemju dzērienu proporcija vietējā industrijā nepalielinās, tad mēs, protams, varam skatīties kompleksi - vai palielināt vairāk vai nepalielināt. Bet veikt tādus lēcienus - pa trīs reizēm vai pa divām reizēm... Tas ir jau pietiekami daudz, ja mēs divreiz palielinām.
Tāpēc aicinu atbalstīt 5. - komisijas priekšlikumu, bet šo noraidīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai otro reizi.
I. Voika (AP!).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Daudz šķēpu lauzts. Pirmo reizi mēs runājam par akcīzi cukurotajiem dzērieniem. Man liekas, ir būtiski, pieņemot šo lēmumu (to mēs pēc brīža pieņemsim, balsojot par šo priekšlikumu un arī pēc tam par nākamo priekšlikumu), apzināties, ka jūs visi atbalstījāt pirmajā lasījumā daudz niansētāku priekšlikumu, kas bija tieši vērsts uz veselības uzlabošanu. Un mēs ar šo priekšlikumu... sarunās ar Latvijas ražotājiem to mainījām, lai pirmajā reizē šī nodokļa maiņa un dažādu saldināto dzērienu dažāda akcīze būtu pakāpeniskāka. Taču, ja mēs runājam par veselību, ir būtiski, lai mūsu priekšlikums sasniegtu mērķi, ka samazinās ļoti saldo dzērienu patēriņš. Neviens tos neaizliegs. Un ja tas nenotiek... Ir runa - trīsreiz vai divas reizes... Ir ražotāju jautājums, par ko... divas vai trīs reizes. Runa ir par esošo akcīzi. Runa nav par saldināto dzērienu cenu, tā nepalielināsies ne divas, ne trīs reizes. Ir jābūt tā, ka tas akcīzes pieaugums rada pieaugumu... vienai puslitra pudelei - tik būtisku, lai samazinātu patēriņu. Pasaules Veselības organizācija, vēža izpētes centrs un citi ir pateikuši, ka tam pieaugumam ir jābūt pietiekamam.
Un tāpēc mēs radījām šo priekšlikumu, par kuru es lūdzu jūs balsot.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.
Ļ. Švecova (SASKAŅA).
Jā, patiešām Bondara kungam ir taisnība. Pateicoties tādiem politiķiem, kas darbojas (tajā skaitā - arī no “Attīstībai/Par!”), Latvijā vairs nav Liepājas cukurfabrikas, vairs nav Jelgavas cukurfabrikas, vairs nav Jēkabpils cukurfabrikas. Un tagad šie politiķi grib (arī no “Attīstībai/Par!”), lai nav arī sulu ražotāju fabriku un mazo ražotņu.
Lūdzu jūs neatbalstīt “Attīstībai/Par!” priekšlikumu un ļaut sulu ražotājiem Latvijā pastāvēt un attīstīties.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.
J. Butāns (JK).
Klausoties diskusijās, rodas sajūta, ka mēs vienmēr visur gribam būt pirmie, nekādā ziņā ne otrie. Pašreiz Eiropā, kā jau minēju, pēc aptaukošanās līmeņa mēs esam otrie. Nē, ar to ir par maz: mēs gribam būt pirmie! (Aplausi.) Cukurs ir jāpatērē vairāk!
Vēl, kolēģi, vēlos vērst uzmanību. Šis ir kompromisa priekšlikums. Pirmajā priekšlikumā, kas bija loģisks un pamatots (Starpsauciens: “Nākamais ir kompromisa priekšlikums!”)... jā, jā, tātad (Starpsauciens.)... Iepriekšējais, kas bija... līdz 5 gramiem... no 5 līdz 8... virs 8... Nodokļa likmes bija citas. Tur bija daudz lielākas likmes. Un Andris Skride kopā ar kolēģiem atrada kompromisu un piedāvā mazākas nodokļa likmes. Tā vietā mēs cenšamies, lai patēriņš nesamazinātos. Runājam, lai patēriņš paliek iepriekšējā līmenī. Tātad mēs tiecamies uz pirmo vietu aptaukošanās ziņā Eiropā. Jūs esat par to? Es saprotu, ka jā.
Paldies. (Dep. R. Ločmeles-Luņovas starpsauciens. Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Andai Čakšai otro reizi.
A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labrīt, kolēģi! Tas, ko mēs redzam, un tas, ko mēs dzirdam, - ka sabiedrībā ir ļoti, ļoti atšķirīgi uzskati par to, ko nozīmē cukurs un ko nozīmē dažādi saldinātāji. Mans priekšlikums būtībā ir ne tikai par to, ka mums ir jārunā par šīm cenas attiecībām tad, kad cukura daudzums saldinātajos dzērienos palielinās. Viena no tādām ļoti būtiskām lietām ir... bērnudārzos bērniem... Jūs droši vien esat redzējuši, ka viņi nāca mājās un mērīja (tādos mazos maisiņos lika iekšā), cik daudz cukura ir katrā no dzērieniem, sākot arī ar dažādiem piena produktiem, pēc tam - cukurotajos dzērienos. Vizuāli ļoti labi ir redzams, cik daudz cukura ir vienā vai otrā pārtikas produktā.
Bet tad, kad jūs ejat lielveikalā vai vienalga, kurā iepirkšanās vietā, un izvēlaties kādu no šīm lietām, tur... nu es atzīšos - man vajag brilli, lai es tur kaut ko varētu saprast... Šobrīd jau ir ļoti grūti izvērtēt, cik daudz... viens - tur ir cukurs. Vai tas pārsniedz šos piecus gramus, vai ir no pieci līdz astoņi, vai ir vairāk. Otrs - cik tas ir bīstami, un cik liela daļa no tā ir vispār mākslīgais saldinātājs, kas šobrīd... Protams, lielie ražotāji ir jau kļuvuši daudz viltīgāki, un tur vairs nav vienkārši cukurs, tur ir mākslīgie saldinātāji, kas ir vēl bīstamāki par pašu cukuru. (No NA frakcijas: “Tieši tā!”)
Un es domāju, ka šajā gadījumā... Es, protams, iestājos par to, ka ir arī cenai jāpieaug, bet viena ļoti būtiska lieta - ka šai vizuālajai atšķirībai ir jābūt skaidri nolasāmai, lai tā mamma vai tētis, izvēloties nopirkt savam bērnam kādu no šiem dzērieniem, skaidri redzētu, ka šis produkts ir bīstams. Varbūt, iespējams, kaut kam līdzīgam, kā tas ir uz cigaretēm, ir jābūt arī uz šiem mākslīgā saldinātāja un paaugstinātā cukura dzērieniem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam otro reizi.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Jautājums paliek viens - cik lielā mērā tirgū ir pārstāvēta cukuru saturošā kola, un cik lielā mērā ir pārstāvēta cukuru nesaturošā kola. Ja mēs... Kamēr mēs nezināsim šo attiecību, mēs vienkārši nevaram racionāli pieņemt lēmumu par skatāmo priekšlikumu.
Īstenībā visi argumenti par veselību, kuri šeit izskanēja no šīs tribīnes šodien, ir pareizi, bet harmoniskam risinājumam ir nepieciešama statistika. Šādu statistiku ne priekšlikuma autori, ne priekšlikuma kritiķi nav iesnieguši skatīšanai Saeimā. Tāpēc es domāju, ka... Vēlreiz saku, ka jautājums nav sagatavots skatīšanai un mēs varam vienkārši kaitēt labai idejai, ja pieņemsim lēmumu tūlīt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?
J. Jalinska. Labdien, cienījamie kolēģi! 4. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Skrides, Dūrīša un Voikas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 39, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Ko tie pieci dara?”; dep. D. Reizniece-Ozola: “Trīs karotītes dienā!”)
J. Jalinska. 5. - zemkopības ministra Gerharda priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M. Bondars (AP!).
Kolēģi! 5. priekšlikums... Būtu daudz korektāk teikt, ka tas ir nevis zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums, bet zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums, kuru viņš ir iesniedzis pārtikas industrijas vārdā, vai ne? Jo tas nav viņa priekšlikums. Tas ir priekšlikums, ko pārtikas industrija viņam aiznesa, nolika uz galda.
Reiz man bija saruna ar kādu pārtikas industrijas uzņēmuma vadītāju. Un viņš teica: “Ziniet, pārtikas industrijā notiek tāda lieta, ka akcionāri no mums prasa lielāku peļņu. Tas nozīmē, ka mums ir jāsamazina izmaksas. Savukārt patērētāji mums prasa tādu pašu garšu. Tas nozīmē, ka mums ir jālieto tādas vielas, kas nav tik dārgas, bet uzlabo garšas kvalitāti”. Viņš teica (citāts): “Mēs lēnām, bet jūs nogalinām.”
Padomājiet, kolēģi, pirms atbalstiet 5. priekšlikumu! Labāk 5. priekšlikumu noraidiet, jo tad spēkā būs tāda norma, kas palīdzēs Latvijas sabiedrībai.
Es aicinu 5. priekšlikumu noraidīt.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, kolēģi! Es saprotu, ka koalīcijas saldās runas ir iespējamas tikai par cukuru, bet par mediķu algām - ne. Un tāpēc man radās doma attēlot jums to, kā koalīcija runā tad, kad ir runa par cukuru, bet kad nav jārunā par mediķu algām. Tas izklausās aptuveni šādi:
Te notiek kaut kādas spēlītes,
Te iejauktas austiņas, mēlītes
Un varbūt vēl tukli radziņi,
Kur iecērtas sārti nadziņi.
Es nolaizu saldi standziņu
Ar mēli kā jūras bandziņu.
Viss apkārt līpošs un balts,
Un smalki jo smalki malts.
Tā koalīcija runā par cukuru - aptuveni tā. Bet tā problēma, par cukuru runājot... visvairāk es to īstenībā saskatu nevis “Attīstībai/Par!” vēlmē faktiski sagraut vietējo industriju, bet ļoti neaktīvajā Nacionālās apvienības pozīcijā. Kāpēc? (Starpsauciens.) Nacionālā apvienība... Kā mēs visi ļoti labi zinām, Nacionālajai apvienībai Kārlis Ulmanis svēta lieta it kā esot, bet izrādās, ka arī tas ir tāds fake uzstādījums - viltus uzstādījums.
Bondara kungs šodien tribīnē kāpa un teica, ka Kārlis Ulmanis savulaik sacījis, ka katrā tējas un kafijas krūzītē jāliek esot trīs karotes cukura. Kāpēc tad jūs tās Kārļa Ulmaņa idejas neaizstāvat? Kāpēc jūs neaizstāvat, ka vietējais ražotājs ir jāatbalsta? Vietējā ražotāja ierobežošana, par ko jūs šodien balsojat, ir tieši pretēja tām Kārļa Ulmaņa idejām! Visticamāk, jūs... ja jūs tomēr (No NA frakcijas: “Paskaties balsojumu!”)... Visticamāk, jūs neesat tādi īsti un patiesi Kārļa Ulmaņa ideju nesēji. Jo, ja jūs būtu, tad jūs aizstāvētu vietējo ražotāju, Nacionālā apvienība!
Un neklausītos tajās saldajās runās kā dzejas rindās, kuras maļ Nacionālā apvienība... Un Andris Skride... Man vislabāk patīk šajā visā kontekstā Andris Skride. Viņš runā par sirds slimībām un par aptaukošanos, un tamlīdzīgi. Bet tad, kad par alkoholu jābalso, Andris Skride ir pirmais (Dep. A. Skrides starpsauciens.)... Andris Skride pirmais ir par to, lai alkohols būtu lētāks, ja? Viņš, dakteris būdams, uzskata, ka Latvijas tautu vajag nodzirdīt. Tas viņam... viss ir kārtībā! Un arī tad, kad cilvēki dzers kokakolu, uz kuras būs rakstīts “Bez cukura”, domādami, ka tur nav neviena saldinātāja klāt, tad viss kārtībā, - arī tad Andrim Skridem nekādu iebildumu nebūs.
Es domāju, ka šīs ir viltus runas - par to, ka ierobežosim cukura patēriņu, palielināsim akcīzi saldinātajiem dzērieniem un tad mūsu tauta mazāk aptaukosies. Tā ir tāda viltus runāšana. Mums vajadzētu sākt ierobežot milzīgo alkohola patēriņu, un tad Andrim Skridem vajadzētu kāpt tribīnē un atbalstīt nevis lētāku šņabi, bet dažas citas lietas. Vajadzētu runāt par akcīzi vīnam, piemēram; vajadzētu runāt par akcīzi tiem ārvalstu izstrādājumiem, nevis tā kā šajā gadījumā... Tas visvairāk kaitē vietējam ražotājam. Visvairāk cietīs tie, kas ražo vietējo kvasu, vietējo veselības dzērienu, vietējās sulas... šeit, uz vietas. Vai izmainīsies kaut kas kokakolas tirdzniecībā? Pilnīgi nekas neizmainīsies.
Aicinu Nacionālo apvienību kā patriotiskāko organizāciju valstī aizstāvēt vietējo ražotāju un neizlikties par tādiem viltus Kārļa Ulmaņa atbalstītājiem.
Paldies. (Starpsauciens no NA frakcijas: “Balsojumu paskaties!”)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.
J. Butāns (JK).
Gribu piekrist daudzajiem iepriekšējiem runātājiem no viena skatpunkta - atbalstīsim vietējo ražotāju! Un kā tad mēs to vietējo ražotāju varētu atbalstīt? Ļoti vienkārši! Tātad, noraidot šo priekšlikumu, stāsies spēkā sākotnējais priekšlikums. Tātad uzņēmēji sāks domāt inovatīvi - kā padarīt savus dzērienus konkurētspējīgākus, garšīgākus, ar mazāku cukura saturu. Tātad šie uzņēmēji kļūs vairāk uz... eksportspējīgāki, varēs vairāk konkurēt ārējos tirgos. Tas ir viens.
Otrs, ko es dzirdēju. Es dzirdēju runas par Coca-Cola, kurai šeit viss vienalga - šis tirgus. Es varu pateikt, ka arī kolu ražo tepat, uz vietas, Latvijā, un arī šiem vietējiem ražotājiem būtu no svara kļūt konkurētspējīgākiem... tieši noraidot šo priekšlikumu.
Kāpēc sākotnējais priekšlikums ir loģisks un pamatots? Jau iepriekš es teicu, ka padzeroties organisms... Ja grib padzerties un dzerot... organisms spēj šķidrumu uzņemt tajos gadījumos, ja cukura sastāvs šķidrumā ir līdz četriem gramiem uz litru. Tas nozīmē, ka sākotnējā versijā - līdz pieciem gramiem (nu pieļaujama kaut kāda kļūda pie četru gramu robežas) - organisms normāli padzeras. Labi, ja tu gribi kaut ko saldāku, mazliet, mazliet vairāk - tā akcīze... nedaudz. Bet, ja nu tas ir pārsaldināts dzēriens, loģiski - tikai loģiski! -, ka tur akcīzes nodoklis ir krietni augstāks. Un nevajag te oponēt pie vietējiem kvasiem un veselības dzērieniem! Nu nebūsim naivi - šie dzērieni, kas ir augstas kvalitātes dzērieni... Patērētājs to izvēlēsies neatkarīgi no cenas. (Starpsauciens.) Viņš tāpat to dzērienu nopirks. Mēs to nedzeram katru dienu. Bet tad, kad mēs gribam kvalitatīvu kvasu vai veselības dzērienu, mēs pērkam kvalitatīvu, nevis kaut kādu lētu suslu.
Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Vai dieniņ, vai! Tūlīt būs interesanti! Jūs būtu kāds domājis, kāpēc Butāna kungs ir tik liels speciālists, bet jūs nezināt atbildi. Viņš ir “Cēsu alus” akcionārs. (Ovācijas. Frakcijas SASKAŅA aplausi.) Ziniet, kas ir galvenais “Cēsu alus” peļņas veidotājs? Ne jau alus. Nu pirmām kārtām tas ārzemniekiem pieder. Bet ne jau alus! Šie te kokteilīši - diniņi, džiniņi, ja. Šie te kokteilīši, ar kuriem jaunatne nodzeras. Šis kungs pat no tā gūst peļņu! (Smejas.) Un tagad viņš nāk šeit un stāsta, ka taču lētus mēslus nepirks! (Smiekli.) Nopietni?!
Lūk, tas tā - par morālēm un tamlīdzīgi. Man īpaši... Varētu teikt... Varbūt aizej uz akcionāru sapulci un saki: “Klausies, ar nākamo gadu beidzam šitos sūdus ražot!” (Smiekli.) Iestājies kā akcionārs, sasauc visus, nolem, nevis nāc un muldi te sviestu kaut kādu, piedodiet! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.
I. Dūrītis (AP!).
Cienījamie kolēģi! Es tikai gribu ieviest vēl tomēr nedaudz skaidrības šajā jautājumā. Te daudz izskanēja par to, ka vietējais ražotājs no šiem... no mūsu piedāvājuma varētu ciest, sulu ražotāji varētu iznīkt un tālāk.
Pirmām kārtām es aicinu tad tiešām iepazīties ar to, kas ir rakstīts akcīzes nodokļa likumā... likumā “Par akcīzes nodokli”. Pirmām kārtām dzērieni un... dabīgās sulas un dzērieni, kuri satur dabīgās sulas, netiek aplikti vispār ar akcīzes nodokli. Un te, protams, var būt jautājums... un var teikt: “Jā, bet sulas arī satur daudz cukura!”, bet ņemsim vērā - tā ir tiesa... bet dabīgajās sulās tomēr ir ļoti daudz gan dažādu vitamīnu, gan minerālvielu. Tas nav vienkārši ūdens ar cukuru un varbūt vēl pievienotu saldinātāju vai kādu krāsvielu. Līdz ar to... patiesībā grozījumi un akcīzes nodokļa palielināšana saldinātājiem dzērieniem (bet es uzsveru - būtiska palielināšana, nevis tāda, kādu ir piedāvājusi Zemkopības ministrija!) atbalstītu tieši tos ražotājus, kas ražo augļus un dārzeņus, no kuriem iegūst sulas, un tālāk jau dzērienu ražotāji būtu ieinteresēti šīs sulas, dabīgās sulas, pievienot saviem dzērieniem, uz kuriem vispār neattieksies akcīzes nodoklis, ja tur 30 procenti un vairāk ir dabīgā sula. Tātad nevajag šeit būtībā maldināt sabiedrību un Saeimas deputātus!
Patiesībā šis Zemkopības ministrijas priekšlikums šādā redakcijā nav atbalstāms, jo tas patiesībā neko pēc būtības nerisina, pieaugums ir ļoti minimāls. Tas varbūt dos dažu centu pieaugumu produkta cenā. Un tad pēc diviem gadiem, tad, kad šis nodoklis būs stājies spēkā, mēs varēsim teikt: “Nu, redziet, faktiski efekta jau nekāda nebija. Paaugstinājām, bet efekta nekāda nebija.” Efekta nebūs, ja mēs nepaaugstināsim šo akcīzes nodokli kaut cik jūtami, lai tas atsauktos uz produkta galacenu.
Līdz ar to es aicinu neatbalstīt Zemkopības ministrijas piedāvājumu, kas pēc būtības neko nerisina.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai.
I. Voika (AP!).
Labdien, kolēģi, vēlreiz! Par Zemkopības ministrijas priekšlikumu. Es tajā redzu divas problēmas, un uz tām es gribētu šeit norādīt.
Pirmā ir tā, ka mēs jau esam vairākkārt teikuši, ka tas nav Zemkopības ministrijas priekšlikums. Un tam tādā veidā nākotnē arī, Saeimā nākot... Tas, ka industrijai ir savas intereses, ir leģitīmi un saprotami, bet tas, ka Zemkopības ministrija atnes to un pasaka: tas ir mūsu priekšlikums... Tad viņi tur, komisijā, sēž blakus ar Veselības ministriju, kas atbalstīja gan sākotnējo priekšlikumu, gan arī mūsu iepriekšējo priekšlikumu, ko mēs esam tagad noraidījuši... gan Finanšu ministrija, kas arī necēla iebildumus... Un Zemkopības ministrija nepasaka... Tikai pēc spiediena pasaka: “Jā, nu, protams, mēs strādājām ar industriju.”
Mums jābūt ir ministrijām, kas nav industrijas piedēkļi, kādi ļoti ilgstoši šajā valstī ir bijuši, bet kas aizstāv gan iedzīvotājus, gan ražotājus. Tā ir viena lieta. Un mums te, Saeimā, būtu jāzina... bez spiediena un bez tā, ka mēs to nepārtraukti skandinām no tribīnes...
Un otra lieta. Man liekas, ka ražotājiem Latvijā katras izmaiņas būtu jāpārstāj redzēt kā tādu pilnīgu draudu. Ir jāieklausās tajā, ko sabiedrība... kur sabiedrība iet; ir jādomā, kā viņi varētu atbalstīt sabiedrības veselību. Viņiem vajadzētu divu gadu laikā pieņemt šo izaicinājumu un mainīties (bet viņi ir pieraduši, ka labāk spiest uz to, lai nekas nemainās un viss paliek pa vecam), tad arī mēs varēsim ieklausīties tajās lietās, kas viņiem ir vajadzīgas.
Tāpēc lūdzu šo priekšlikumu noraidīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei‑Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Labdien vēlreiz, kolēģi! Es arī lūgšu noraidīt, tādēļ ka šis priekšlikums paredz dubultot akcīzes nodokli cukurotajiem dzērieniem.
Gribētu norādīt Butāna kungam (Starpsauciens: “Neklausies, Jāni!”)... gribētu norādīt Butāna kungam, ka viņa kā Saeimas deputāta pienākums - balstīt savas uzstāšanās tēzes faktos. Faktos! Mani īpaši uztrauc tas, ka faktos nebalsta savas uzstāšanās Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Gribētu norādīt, ka saskaņā ar 2019. gada statistiku Latvija ieņem pasaulē 81. vietu pēc tādu cilvēku skaita, kuriem ir konstatēta aptaukošanās. Un Eiropā Latvija pēc šiem pašiem datiem ieņem 8. vietu, un mums priekšā ir gan Lielbritānija, gan Ungārija, Lietuva, Čehija, Bulgārija, Spānija, un uzreiz aiz Latvijas 9. pozīcijā ir Norvēģija. Un mūs, piemēram, no Norvēģijas šķir tikai 8/10 procenta. Vidēji Eiropā procentuāli cilvēku skaits, kas... kuriem ir aptaukošanās, ir absolūti vienāds. Tas ir starp 21 un 23 procentiem. Tā ka tā ir visas Eiropas problēma un diemžēl man ir jākonstatē, ka Skrides kungs jūs te arī maldināja un ka vajadzētu palasīt Pasaules Veselības organizācijas atzinumus par aptaukošanās cēloņiem. Palasīt arī ANO programmas, palasīt vienkārši mūsu vietējo diētas speciālistu atzinumus, jo no jūsu runas sanāk tā, ka sievietēm vajadzētu turpināt ēst makaronus, baltmaizi, pīrādziņus ar speķi un nekā nebūs! Jo jūs tikko izstāstījāt, ka es runāju muļķības. Es diemžēl pateikšu jums, ka jūs šodien runājat muļķības. (Dep. A. Skrides starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (NA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Padomāsim, kas būs, ja mēs noraidīsim šo priekšlikumu? Tad būs spēkā vecais, iepriekšējais priekšlikums par 30 eiro uz 100 litriem. Tātad tas palielinājums būs četras reizes... praktiski. Mēs jau nepieņēmām iepriekšējo par trim reizēm.
Es aicinu tomēr atbalstīt komisijas atbalstīto un zemkopības ministra iesniegto priekšlikumu - šo te piekto. Un, ja tiešām ir idejas, ka ļoti strauji ir jāpalielina šis akcīzes nodoklis, tad būtu arī jāizstrādā priekšlikums par pakāpenisku palielināšanu, teiksim, līdz kaut kādiem 15 gramiem varbūt mēs varētu likt... teiksim, atstāt šos 14 eiro. Pēc tam līdz 20 gramiem - mēs varbūt varētu pacelt uz 20 eiro... un tā - proporcionāli. Bet es saku vēlreiz - nevar lēkt par trim reizēm uzreiz akcīzes nodoklī... par četrām reizēm. Mēs taču alkoholam arī runājām par pārdesmit procentiem, un mēs strīdējāmies. Bet šeit mēs uzreiz mierīgi esam tagad gatavi... Jo, ja mēs nenobalsosim, es saku, tas būs četrkārtīgs palielinājums. Tāpēc es aicinu atbalstīt šinī gadījumā komisijas priekšlikumu.
Un, Bondara kungs, es arī neredzu neko briesmīgu, ja mēs atbalstām vietējos ražotājus. Ko jūs tā satraucaties? Jūs sakāt, ka... jūs zināt, jūs redzējāt... Vai tad jūs zem galda sēdējāt, kad nāca šie vietējie ražotāji ar saviem priekšlikumiem? Tā ka... lai tā arī būtu.
Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram otro reizi.
M. Bondars (AP!).
Kolēģes un kolēģi! Šeit ir izskanējušas ārprātīgas bažas, ka šis priekšlikums radīs tādu kaitējumu vietējiem uzņēmējiem un ka viņiem ir problēmas. Kolēģi, likumprojekts stājas spēkā pēc diviem gadiem. Ja divu gadu laikā vietējais uzņēmums nav spējīgs saražot veselīgu, garšīgu, bezalkoholisku dzērienu, es ieteiktu labāk aizvērties šodien.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā, es arī, līdzīgi kā Kiršteina kungs, tomēr aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Lai arī tas paaugstina akcīzi, tas paaugstinās mazāk nekā šobrīd.
Bet vēl viena piebilde. Mani sajūsmināja tas, ka aptuveni jau bezmaz par noziegumu tiek uzskatīts tas, ka zemkopības ministrs ir runājis ar nozari, taisījis priekšlikumu, kas nāktu sadarbībā ar nozari. Vēl labāk - ka nozare tātad atrauta no ministrijām, vispār... Es tiešām... Mani nosauca par citplanētieti Daniels Pavļuts, kurš gāja garām. Es atvainojos, es ļoti gribētu, ka es paliktu uz šīs planētas un ka nozares, īpaši tautsaimniecības nozares, strādātu ar savām ministrijām, ar saviem ministriem, nekautrētos no tā, ka šis priekšlikums ir tapis kopā kā kompromisa priekšlikums. Tas būtu tikai normāli. Es ļoti ceru, ka mēs tā turpināsim, nevis, teiksim, atrausim mežus no ministrijas - ministrs darīs vienu politiku, meži darīs citu... Absurds vienkārši! Padomājiet, ko jūs piedāvājat!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Labošu savu kļūdu. Diemžēl būs jāaicina jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo cita varianta nav. Personīgi es esmu pret jebkādu akcīzes celšanu šajā gadījumā, jo uzskatu, ka principiāli jāiet cits ceļš - ir jāsamazina PVN un jebkādā veidā, citiem instrumentiem, cenas veselīgiem pārtikas produktiem un jāmarķē visi pārtikas produkti, kuri satur veselībai kaitīgas vielas.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Starpsauciens: “Ir cukurs vai nav?”)
V. Valainis (ZZS).
Runājot par to, kā radies šis priekšlikums un šie pārmetumi Zemkopības ministrijai, gribētu pievienoties Šmita kungam. Tas ir pilnīgi normāli, ka Zemkopības ministrija strādā ar nozari. Un tam tā arī būtu jābūt - būtu jāstrādā tieši ar nozari. Jebkurai citai ministrijai arī vajadzētu strādāt ar nozarēm, ar nozares pārstāvošiem uzņēmējiem, arodbiedrībām un tādā veidā nonākt pie labākiem priekšlikumiem. Šis tāds ir, pret to neiebilst Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas. Un te jau daudz tika runāts par to, ka tas atstās ietekmi uz konkrētiem ražotājiem.
Bet es tomēr vēlētos vērsties pie frakcijas “Attīstībai/Par!”. Ja jūs tā pārdzīvojat par to, ka kāds ministrs darbojas kopā ar nozari, es jūs aicinātu pašiem pavērtēt... pavērtēt pašiem savus priekšlikumus, kad jūs tos virzāt, un to, kā darbojas jūsu ministri, tajā brīdī, kad kādam basketbola klubam parādās jauni sponsori, jo tad uzreiz parādās jaunas iniciatīvas, jauni virzieni no “Attīstībai/Par!”, no ministriem, kuri ir no “Attīstībai/Par!”.
Tā ka, kolēģi, sāciet paši ar sevi un padomājiet, pirms jūs runājat par kaut kādiem spiedieniem, kādi jūs paši izskatāties!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
“Attīstībai/Par!”, acīmredzot domājot, ka Zemkopības ministrijai nevajag strādāt ar nozari, rīkojas tā... tāpat kā ar reformu.
Tad, kad braucu uz Saulkrastiem vakar, kur ar olām māju apmētāja, ja... ka ar nozari principā negrib sarunāties, negrib ņemt vērā... Viņi droši vien gribētu, lai arī visi uzņēmēji tieši tāpat ar savām attiecīgajām ministrijām problēmas risinātu, apmētājot mājas ar olām... Tā ir viena lieta.
Otra lieta, ko es sapratu šajā cukura diskusijā. Tiem, kuri saka, ka vajag palielināt akcīzi, pēc būtības argumentu nav. Viņiem argumentu nav vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, tāpēc ka tika solīts, ka nodokļi šogad netiks pacelti.
Otrkārt... otrkārt, tiek runātas pilnīgas aplamības, ka nodokļu pacelšana ir tā kā palīdzība uzņēmējiem, lai gan mēs visi saprotam, ka Latvijā kopumā nodokļu slogs uzņēmējiem ir pārāk augsts.
Un trešā lieta, ko es sapratu, - ka tas ir gan tiešā, gan pārnestā nozīmē domājams: šo cukura akcīzes virzīšanu principā aizstāv Saeimas resnākie deputāti - nu, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Tie, kuriem ir lielākā ietekme uz kaut kādiem amatiem, vai tie, kuriem ir atkarība no... acīmredzot no cukura. Jo normālā situācijā... Ja mēs paskatāmies un salīdzinām, - Latvijā nav... uz pārējo valstu fona... Latvijā nav aptaukojusies sabiedrība. Arī mūsu deputāti... Ja paskatāmies deputātus, - nu, šie nav resnākie deputāti, kādi vispār Latvijas vēsturē ir bijuši. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Un... un...
Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, man jums ir jāaizrāda, un es atsaukšos uz Saeimas deputātu ētikas kodeksa 8. pantu, kur ir norādīts: “Deputāts respektē cilvēktiesības un argumentācijai neizmanto atsaukšanos uz sava oponenta rasi, dzimumu, ādas krāsu, tautību, valodu, reliģisko pārliecību, sociālo izcelsmi...”
A. Gobzems. Es neatsaucos.
Sēdes vadītāja. “... vai veselības stāvokli.”
A. Gobzems. Uz veselību es arī neatsaucos.
Sēdes vadītāja. Arī tas ir veselības stāvoklis.
A. Gobzems. Arī uz veselību es neatsaucos.
Sēdes vadītāja. Es jūs aicinu ievērot Saeimas deputātu ētikas kodeksu. (Starpsaucieni: “Laiks!”)
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
J. Jalinska. Zemkopības ministra Gerharda priekšlikums - 5. - atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - zemkopības ministra Gerharda iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 29, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
J. Jalinska. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jalinska. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jalinska. 8. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jalinska. 9. - deputātu Skrides, Dūrīša un Voikas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Jalinska. 10. - zemkopības ministra Gerharda priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Jalinska. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jalinska. 12. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jalinska. 13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jalinska. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.
I. Klementjevs (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” (Nr. 541/Lp13) ir izstrādāti nolūkā mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru apsardzes nozarē, kā arī veicināt godīgu konkurenci. Paredzēts izveidot elektronisko pakalpojumu “Reģistrētie apsardzes komersanti”, kurā kontrolējošās institūcijas, klienti un iedzīvotāji varēs pārliecināties par komersanta reģistrāciju apsardzes darbības veikšanai vai par izslēgšanu no reģistra, kā arī iegūt detalizētāku informāciju par reģistrēto apsardzes komersantu.
Likumprojekts paredz, ka, reģistrējot apsardzes komersantu un iekšējās drošības dienestu reģistrā, apsardzes komersantam vairs netiks izsniegta speciālā atļauja (licence) un attiecīgi iekšējās drošības dienestam - reģistrācijas apliecība. Tā vietā apsardzes komersants un iekšējās drošības dienests tiek reģistrēti reģistrā, kas vienlaicīgi būs arī atļaujas izsniegšana apsardzes pakalpojumu sniegšanai.
Apsardzes komersanta pienākums būs regulāri aktualizēt savu informāciju reģistrā. Par katru komersantu veidosies digitālā lietotne. Paredzētas iespējas reģistru regulāri modernizēt un papildināt. Tas ietvers visus ar apsardzes jomu saistītos subjektus. Reģistrā būs ietverti ne tikai apsardzes komersanti, bet arī ar nozari saistītie mācību centri (profesionālās pilnveides kursi), kas nākotnē izslēgs riskus viltot sertifikātu iegūšanas datumus. Tiks izmantota arī elektroniskā darba laika uzskaite postenī.
Detalizētas prasības noteikt deleģēts Ministru kabinetam, tiek gatavoti arī šim likumprojektam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi.
Likumprojekta izstrādes gaitā notika konsultācijas ar nozaru asociācijām, ar kurām bijusi laba sadarbība. Asociācijas atbalstīja reģistra koncepciju.
Plānotie reģistra lietotāji būs Valsts policija, apsardzes komersanti, operatīvās darbības subjekti, izmeklēšanas iestādes, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts darba inspekcija, tiesa, prokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, valsts drošības iestādes, izglītības iestādes, kā arī ikviena persona, kura vēlas pārbaudīt, vai apsardzes komersants ir reģistrēts apsardzes pakalpojumu sniegšanai, pamata informācijai par komersantu un sniedzamo pakalpojumu klāstu.
Valsts nodevas apmērs par apsardzes komersanta un iekšējās drošības dienesta reģistrāciju tiek atstāts esošajā apmērā un nodrošinās vienādus apstākļus iepriekšējiem un jaunajiem uzņēmumiem. Paredzēts arī tas, ka viena līguma izpildei ģenerāluzņēmējs ir tiesīgs piesaistīt ne vairāk kā vienu apakšuzņēmēju, tādējādi rosinot attīstīt komersanta rīcībā esošo darbinieku skaitu un materiāltehnisko nodrošinājumu.
Komisija likumprojektu savā šī gada 21. janvāra sēdē atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
I. Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 20. februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20. februāris.
Likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Atis Zakatistovs.
A. Zakatistovs (KPV LV).
Labrīt, kolēģi! Komisijā skatījām likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” (Nr. 523/Lp13).
Likumprojekts paredz papildināt Fizisko personu reģistru ar jaunu subjektu loku - Latvijā akreditētajiem ārvalstu diplomātiskajiem pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem. Šiem subjektiem iekļaušanai Fizisko personu reģistrā paredzēta izvēles brīvība.
Šāds regulējums ir nepieciešams, jo Latvijā ir situācijas, kad personas kods ir obligāts, piemēram, dažādu pakalpojumu saņemšanai. Šis regulējums ir radīts saskaņā ar Ārlietu ministrijas ierosinājumu.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
A. Zakatistovs. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam - 20. februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20. februāris.
Likumprojekts “Grozījumi Karatiesu likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Karatiesu likumā” (Nr. 504/Lp13).
Komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un noteikusi... Par to - vēlāk. Bet principā likumprojekta būtība ir tāda, ka tiek paredzēts tieslietu ministra pienākums noteikt karatiesu vietas, karatiesu sastāvu un tamlīdzīgi. Tas ir galvenais jautājums.
Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Karatiesu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
A. Gobzems. Labā ziņa ir tā, ka šī koalīcija karu neplāno tuvākajā laikā, un līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2020. gada 31. marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31. marts.
Likumprojekts “Grozījums Latvijas valsts karoga likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.
R. Jansons (NA).
Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija pirmajam lasījumam ir izskatījusi un atbalstījusi Ministru kabineta virzīto likumprojektu “Grozījums Latvijas valsts karoga likumā”.
Likumprojekts paredz pārnest Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šobrīd ietverto administratīvo atbildību Latvijas valsts karoga lietošanas jomā uz nozares speciālo likumu. Likumprojekts paredz arī kompetentās iestādes, kas veic administratīvo pārkāpumu procesu. Tās ir Valsts policija, pašvaldības policija, pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, NBS Jūras spēku Krasta apsardzes dienests.
Paredzēts, ka likums stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu šā gada 1. jūlijā.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas valsts karoga likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
R. Jansons. Priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam - šā gada 28. februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28. februāris.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ilze Indriksone.
I. Indriksone (NA).
Labdien, godājamie kolēģi! Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu saskaņā ar Saeimā 2018. gada 1. novembrī pieņemto Diasporas likumu un tā 15. panta astotajā daļā noteikto: “Remigrējušam diasporas loceklim, kas uzskatāms par Latvijas rezidentu nodokļu uzlikšanas vajadzībām, attiecībā uz ārvalstīs gūtā pensijas ienākuma aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek piemērots pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī.”
Šis uzdevums Ministru kabinetam bija jāveic līdz 2019. gada 28. februārim. Un šodien mēs to redzam.
Likumprojekta mērķis ir veicināt pirmspensijas vecuma diasporas locekļu atgriešanos Latvijā. Iesniegtais likumprojekts paredz detalizēt nosacījumus, kādos šo neapliekamo minimumu attiecīgā ārvalsts piemēros, un uzliek arī administratīvo slogu iesniedzējiem, kas pieteiksies šim neapliekamajam minimumam, katru gadu iesniegt dokumentu no attiecīgās ārvalsts, kāda ir šī neapliekamā minimuma summa šajā ārvalstī, kopā ar ienākumu deklarāciju. Un vēl nosacījums - ka ir jāsasniedz mūsu valstī noteiktais pensijas vecums, lai pretendētu uz šo attiecīgās ārvalsts neapliekamā minimuma piemērošanu. Ja šīs ārvalsts neapliekamais minimums vai, varētu teikt, pensija netiek aplikta ar nodokļiem, tad uzliek griestus 1000 eiro mēnesī, kas īsti neatbilst šajā Diasporas likuma uzdevumā noteiktajam.
Diskusijas komisijā bija ļoti plašas un detalizētas. Kopumā komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā ar ieceri to pilnveidot un uzlabot turpmāk.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Ar šo likumprojektu sāga par ārvalstīs gūto pensiju neapliekamā minimuma neaplikšanu Latvijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tuvojas savai kulminācijai.
Esam nogājuši garu ceļu kopš 2017. gada rudens, kad, Eiropas Latviešu apvienības uzrunāts, es iesniedzu priekšlikumu 2018. gada budžetam par ārvalstīs gūto pensiju neapliekamā minimuma piemērošanu tādā apjomā, kādā tas noteikts ārzemēs. Toreiz, 2017. gadā, izņemot SASKAŅU, neviena frakcija šo priekšlikumu neatbalstīja. Arī vēlāk priekšlikums par šāgada budžetu un par uzdevumu Ministru kabinetam izpildīt jau Diasporas likumā ietverto solījumu un iesniegt Saeimā grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ar valdības koalīcijas frakcijas balsīm bija noraidīts.
Patlaban, visbeidzot, ir uzsākta lietišķa saruna, kura, cerams, vainagosies ar tāda tiesiskā regulējuma pieņemšanu, kas motivēs ārzemēs mītošos tautiešus atgriezties Latvijā.
Ir skaidrs, ka skatāmā likumprojekta redakcija būs jāpilnveido otrajā lasījumā.
Pirmām kārtām starp Diasporas likuma un tagad skatāmo tekstu ir atšķirība. Diasporas likuma 15. panta astotajā daļā runa ir par ārvalstīs gūtā pensijas ienākuma aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Savukārt šajā likumprojektā regulējums attiecas uz ārvalstīs gūtajiem vecuma pensijas ienākumiem.
Eiropas Latviešu apvienība norāda arī uz citām nepilnībām likumprojektā. Proti, regulējumam nedrīkst radīt neizpildāmus nosacījumus vai nesamērīgu administratīvo slogu tā skartajām personām. Ir jānodrošina, ka nevis katrs individuālais pieteicējs Valsts ieņēmumu dienestam sniegtu ārvalsts izziņu par neapliekamo apmēru, bet ka to savstarpējās informācijas apmaiņas ceļā VID noskaidrotu ar attiecīgo nodokļu iestādi konkrētajā valstī. Individuāli pieteicēji, kuri dzīvo Latvijā, netiktu nostādīti situācijā, kad viņiem ik gadu ir jādodas uz attiecīgo valsti vai citādi jālūdz šādas speciālas izziņas. Šādas izziņas, starp citu... standartformā... lielā daļā valstu nemaz nepastāv, norāda Eiropas Latviešu apvienība.
Jēdziens “pensijas neapliekamais minimums” virknē valstu nepastāv, kā norādīts arī likumprojekta anotācijā. Ir valstis, kur piemēro vispārējo nodokļu režīmu kopējiem ienākumiem, un ir valstis, kur noteikts nevis neapliekamais minimums, bet gan iztikas minimums.
Līdz ar to likumprojektā... no pieteicēja pieprasītajā dokumentā... nevajadzētu obligāti būt specifiskai norādei uz neapliekamo minimumu, bet gan uz slieksni, no kura pieteicēja pensijai ārvalstī tiktu piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Likumprojektam jānodrošina, lai šī iespēja būtu piemērojama ne tikai tiem remigrantiem, kuri atgriezīsies Latvijā un kļūs par tās nodokļu rezidentiem pēc likuma stāšanās spēkā, bet arī pirms tā spēkā stāšanās Latvijā reģistrētajiem remigrējušiem pieteicējiem.
Un vēl. Eiropas Latviešu apvienība norāda uz to, ka pārejas noteikumos paredzamais izvērtējums plānojams piecus gadus jeb 60 mēnešus pēc likuma spēkā stāšanās, nevis trīs gadus, kā noteikts patlaban. Paredzot termiņu 2023. gadā, nebūs pietiekams laiks, lai atgrieztos mērķgrupa, proti, pensionāri, kas grib tik tiešām atgriezties Latvijā, un nebūs iespējas novērtēt viņu ietekmi uz Latvijas nodokļu ieņēmumiem un patēriņu.
Noteikti emigrantus pārstāvošās organizācijas ir jāuzklausa, lai padarītu regulējumu vienkāršu, skaidri un viegli īstenojamu.
Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Judina kungs, jums debatēm pietiks ar piecām sešām minūtēm?
Vārds deputātam Andrejam Judinam.
A. Judins (JV).
Labdien, kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šo likumprojektu, bet, zinot, ka es nestrādāšu komisijā, kas izvērtēs, man gribētos pievērst uzmanību vienai problēmai.
Likumprojektā ir uzsvērts, ka tas ir izstrādāts, lai risinātu problēmu, kas ir remigrantiem. Tas ir ļoti svarīgi un ļoti pareizi. Bet lūdzu ņemt vērā, ka ir ne tikai cilvēki, kas aizbrauca no Latvijas un pēc tam atgriežas Latvijā, bet ir arī cilvēki, kas varbūt piedzima Lielbritānijā, tur nopelnīja naudu un, piemēram, kad viņiem ir 60 gadu, nolēma dzīvot šeit. Un dabūja statusu, un dzīvo šeit. Tātad viņiem būs jāmaksā citi nodokļi, attiecībā uz viņiem būs cita pieeja. Ir arī cilvēki, kas varbūt ir tieši Latvijas cilvēki un nekad nav braukuši prom, bet strādāja kaut kur attālināti un saņēma tad atalgojumu, un viņiem arī pienākas nauda, pensija kaut kāda. Vai tad viņiem arī nebūs piemērojami tie grozījumi, ko mēs iecerējām?
Es uzskatu, ka mums ir jārunā par visām šīm grupām. Mums nevajadzētu fokusēties likumā, izmantojot terminoloģiju... Likumā nevajadzētu rakstīt “remigrants”; mums ir jārunā par cilvēkiem, kuriem ienākumi nāk no ārzemēm.
Lūdzu komisijas deputātus pievērst tam uzmanību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lejiņa kungs, ar četrām minūtēm pietiks? (Dep. A. Lejiņš: “Jā, pilnīgi!”)
Vārds deputātam Atim Lejiņam.
A. Lejiņš (JV).
Jūsu priekšā stāv unikāls cilvēks. (Starpsaucieni.) Es uzturu divu valstu VID - Zviedrijas... es maksāju nodokļus Zviedrijā par to mazo pensiju, ko es saņemu, un es maksāju nodokļus Latvijā, protams. Un VID par to, ka es esmu godīgs, vēl uzliek man papildu nodokļus par to, ka es maksāju par maz nodokļus Latvijai... tāpēc, ka es maksāju... Ai, tas ir baigi sarežģīts (Starpsauciens.)... Nodoklis vien ir, jā. Es tieku dubulti aplikts ar nodokli.
Padomājiet par to, ka jūs tagad izskatāt to priekšlikumu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā?
I. Indriksone. Komisija atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
I. Indriksone. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 21. februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. februāris.
Kolēģi, laiks pārtraukumam.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai, kolīdz tie ir sagatavoti.
M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Iveta Benhena-Bēkena, Boriss Cilevičs, Aldis Gobzems, Janīna Jalinska... ir, Rihards Kols, Ināra Mūrniece... (Starpsauciens: “Esmu!”)... ir, Ivars Puga, Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko un Reinis Znotiņš.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Turpinām izskatīt 30. janvāra sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.
M. Bondars (AP!).
Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Nu ko, esam atpūtušies, jāsāk strādāt!
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms otrā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”.
Ir saņemti četri priekšlikumi. Visi četri priekšlikumi ir saņemti no Juridiskā biroja. Visi četri priekšlikumi ir atbalstīti.
1. priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Bondars. 2. priekšlikums arī ir saņemts no Juridiskā biroja. Un arī tas komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Bondars. Arī 3. priekšlikums ir saņemts no Juridiskā biroja. Un arī tas komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Bondars. Un 4., noslēdzošais, priekšlikums arī ir saņemts no Juridiskā biroja. Un arī tas komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Bondars. Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
M. Bondars. Kolēģi! Jūsu priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 19. februārim.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19. februāris.
Paldies.
M. Bondars. Paldies.
Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Juta Strīķe.
J. Strīķe (JK).
Cienījamie kolēģi! Juridiskajā komisijā tika izvērtēti 19 priekšlikumi pirms likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 425/Lp13) izskatīšanas otrajā lasījumā.
Vēlos īpaši norādīt, ka tika izvērstas diskusijas par šiem priekšlikumiem un citiem saistītiem ierosinājumiem; notika arī vairākas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdes pirms to izskatīšanas Juridiskās komisijas sēdē.
Un tagad es pievērsīšos priekšlikumiem.
1. priekšlikums - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredzēja papildināt Krimināllikuma Vispārīgo daļu ar normu, nosakot, ka Sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos noziedzīgu nodarījumu var kvalificēt kā izdarītu personu grupā arī tad, ja kaut vai viens no grupas dalībniekiem ir speciālais subjekts. Ņemot vērā neskaidrības, kuras varētu radīt normas interpretācija, šis priekšlikums gan apakškomisijā, gan Juridiskajā komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Strīķe. 2. priekšlikums - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredzēja būtiski paplašināt jēdzienu “atsevišķs turpināts noziedzīgs nodarījums”, nosakot par atsevišķu turpinātu noziedzīgu nodarījumu arī tādus nodarījumus, kuri... kurus aptver vienots nolūks un kuru priekšmetu kopējā vērtība sasniedz noteiktu apmēru. Šis priekšlikums, ņemot vērā būtiskus iebildumus gan no teorētiķu, gan praktiķu puses, netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Strīķe. 3., 4. un 5. priekšlikums. Iesniedzēja ir deputāte Karina Sprūde. Priekšlikumi ir saistīti ar naudas soda piemērošanas nosacījumiem. Priekšlikumi ir saistīti arī ar deputātes Sprūdes piedāvātajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Apakškomisijā šie priekšlikumi netika atbalstīti. Juridiskā komisija arī izvērtēja deputātes Sprūdes priekšlikumus, un tie nav guvuši atbalstu.
Tādējādi 3. - deputātes Sprūdes priekšlikums - Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Strīķe. 4. - deputātes Sprūdes priekšlikums. Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Strīķe. 5. - deputātes Sprūdes priekšlikums. Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Strīķe. 6. priekšlikums. Iesniedzējs - tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Šis priekšlikums paredz papildināt atbildību pastiprinošo apstākļu uzskaitījumu, nosakot, ka turpmāk par atbildību pastiprinošu apstākli var atzīt arī to, ka noziedzīgu nodarījumu izdarījusī persona ir sniegusi apzināti nepatiesas liecības. Juridiskā komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. Nākamā ir priekšlikumu grupa, kuru sagatavojusi Tieslietu ministrija.
7., 9. un 10. priekšlikums ir saistīts ar pirmstermiņa atbrīvošanas nosacījumu noteikšanu uz mūžu notiesātajiem. Pēc izvērstām diskusijām Krimināltiesību politikas apakškomisijā un arī Juridiskajā komisijā, uzklausot ekspertu viedokli, deputāti neatbalstīja liberālāku regulējumu attiecībā uz mūžu notiesātajiem, kuri pirms termiņa varētu tikt atbrīvoti no soda izciešanas.
Savukārt 8. priekšlikums paredz noteikt kārtību, ka soda izciešanas laikā netiek ieskaitīts tāds apcietinājums, kas sakrīt laikā ar brīvības atņemšanas soda izciešanu par citu noziedzīgu nodarījumu. Šis priekšlikums ir atbalstīts.
Proti, 7. priekšlikums. Iesniedzējs - tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Strīķe. 8. priekšlikums. Iesniedzējs - tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 9. priekšlikums. Iesniedzējs - tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Strīķe. 10. priekšlikums. Iesniedzējs - tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Strīķe. 11. priekšlikums. Iesniedzējs - tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Paredz - nosakot piespiedu ietekmēšanas līdzekļa veidu juridiskajai personai, ņem vērā ne tikai noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, bet arī to, vai juridiskajai personai ir iepriekš piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 12. priekšlikums. Iesniedzējs - tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Paredz precizēt normu, nosakot, ka par noziedzīgi iegūtu mantu var atzīt arī mantu, kas pieder personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas pēc sava rakstura ir vērsts uz materiāla vai citāda labuma gūšanu neatkarīgi no tā, vai nozieguma rezultātā materiāls vai cits kāds labums ir iegūts. Šis priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 13. un 14. priekšlikums ir redakcionāls.
13. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 14. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 15. priekšlikums. Iesniedzējs - deputāts Andrejs Judins. Paredz noteikt lielāku atbildību gadījumos, kad saistībā ar viltus paziņojumiem ir nodarīts būtisks kaitējums vai smagas sekas. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, bet, ņemot vērā redakcionālus precizējumus, tika izstrādāts Juridiskās komisijas priekšlikums, tajā iekļaujot deputāta Andreja Judina izstrādātās normas. Priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Strīķe. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Sasaucas ar iepriekš minēto deputāta Judina ierosinājumu par lielāku atbildību viltus paziņojumu gadījumos... kvalificētos sastāvos. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 17. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Nosaka kriminālatbildību par bīstamas būves ekspluatācijas aizlieguma pārkāpšanu. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Šis ir tehniskas dabas. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 19. - deputātes Karinas Sprūdes priekšlikums. Tas ir saistīts ar iepriekš minētajiem un komisijā neatbalstītajiem priekšlikumiem par brīvības atņemšanas soda aizstāšanu ar naudas sodu. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts un nav balsojams.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Strīķe. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Strīķe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13. februāris.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13. februāris.
Godātie kolēģi, sēdes darba kārtība ir izskatīta. Mums ir jāreģistrējas.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai. Reģistrācijas rezultāti.
M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Iveta Benhena-Bēkena, Boriss Cilevičs, Anda Čakša, Inese Ikstena (Zālē troksnis. Starpsaucieni: “Otrā pusē!”; “Čakša ir šeit!”)... Anda Čakša, Inese Ikstena, Rihards Kols, Igors Pimenovs, Ivars Puga, Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko un Reinis Znotiņš.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Saeimas šā gada 6. februāra sēdes darba kārtību sāksim izskatīt pēc 10 minūtēm, tātad pulksten 11.25.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 4. sēdes
2020. gada 30. janvārī turpinājums
2020. gada 6. februārī
| Par darba kārtību | |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 266/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2004) |
|
| Ziņo | - dep. J. Jalinska |
| Debašu turpinājums | - dep. I. Dūrītis |
| - dep. R. Ločmele-Luņova | |
| - dep. I. Benhena-Bēkena | |
| - dep. M. Bondars | |
| - dep. I. Pimenovs | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. K. Feldmans | |
| - dep. A. Skride | |
| - dep. D. Šmits | |
| - dep. A. Kiršteins | |
| - dep. I. Voika | |
| - dep. Ļ. Švecova | |
| - dep. J. Butāns | |
| - dep. A. Čakša | |
| - dep. I. Pimenovs | |
| - dep. M. Bondars | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. J. Butāns | |
| - dep. D. Šmits | |
| - dep. I. Dūrītis | |
| - dep. I. Voika | |
| - dep. R. Ločmele-Luņova | |
| - dep. A. Kiršteins | |
| - dep. M. Bondars | |
| - dep. D. Šmits | |
| - dep. R. Ločmele-Luņova | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. A. Gobzems | |
| Likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” (Nr. 541/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1900, 1990) |
|
| Ziņo | - dep. I. Klementjevs |
| Likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā” (Nr. 523/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1861, 1993) |
|
| Ziņo | - dep. A. Zakatistovs |
| Likumprojekts “Grozījumi Karatiesu likumā” (Nr. 504/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1749, 1998) |
|
| Ziņo | - dep. A. Gobzems |
| Likumprojekts “Grozījums Latvijas valsts karoga likumā” (Nr. 501/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1746, 1999) |
|
| Ziņo | - dep. R. Jansons |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 521/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1859, 2001) |
|
| Ziņo | - dep. I. Indriksone |
| Debates | - dep. I. Pimenovs |
| - dep. A. Judins | |
| - dep. A. Lejiņš | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva |
| Likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” (Nr. 505/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2002) |
|
| Ziņo | - dep. M. Bondars |
| Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 425/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2009) |
|
| Ziņo | - dep. J. Strīķe |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva |
Datums: 06.02.2020 09:41:47 bal001
Par - 37, pret - 39, atturas - 5. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (266/Lp13), 3.lasījums
Datums: 06.02.2020 10:07:43 bal002
Par - 56, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (266/Lp13), 3.lasījums
Datums: 06.02.2020 10:09:02 bal003
Par - 88, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (266/Lp13), 3.lasījums
Datums: 06.02.2020 10:12:59 bal004
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apsardzes darbības likumā (541/Lp13), 1.lasījums
Datums: 06.02.2020 10:14:34 bal005
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Fizisko personu reģistra likumā (523/Lp13), 1.lasījums
Datums: 06.02.2020 10:15:54 bal006
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Karatiesu likumā (504/Lp13), 1.lasījums
Datums: 06.02.2020 10:17:38 bal007
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas valsts karoga likumā (501/Lp13), 1.lasījums
Datums: 06.02.2020 10:27:11 bal008
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (521/Lp13), 1.lasījums
Datums: 06.02.2020 10:27:52 bal009
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 06.02.2020 11:05:46 bal010
Par - 66, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (505/Lp13), 2.lasījums
Datums: 06.02.2020 11:13:41 bal011
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (425/Lp13), 2.lasījums
Datums: 06.02.2020 11:14:23 bal012
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija