Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas ceturtā sēde
2020. gada 30. janvārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Izskatīsim Saeimas 2020. gada 30. janvāra sēdes darba kārtību.
Iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Deputāti Budriķis, Muižniece, Dzintars, Cielēns, Kols, Naudiņš un Rancāns lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.
Agešina kungs, runāsiet “par” vai “pret”? (Dep. V. Agešins: ““Pret”!”)
“Pret” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins. (Dep. V. Agešins: “Pret iekļaušanu!”) Jā, es sapratu - pret iekļaušanu.
V. Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Izlasot šo likumprojektu un arī anotāciju, rodas iespaids, ka tuvojas pasaules gals. (Starpsaucieni.) Es uzskatu, ka šī diezgan plaši interpretējamā norma par panikas raisīšanu sabiedrībā nav jāvirza steigā, un līdz ar to aicinu neatbalstīt likumprojekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Tātad, kolēģi, mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.
Deputāti Rancāns, Budriķis, Riekstiņš, Jurašs un Iesalnieks lūdz likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā” un “Grozījums Imigrācijas likumā” izslēgt no Saeimas sēdes darba kārtības. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Jā!”) Tātad balsosim.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai no Saeimas sēdes darba kārtības izslēgtu likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā” un “Grozījums Imigrācijas likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! (Dep. V. Agešins: “Neviens neko nepaskaidroja!”) Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 25, atturas - nav. Līdz ar to abi likumprojekti no (Starpsauciens.) sēdes darba kārtības ir izslēgti.
Deputāti Kaimiņš, Blumbergs, Kols, Strīķe, Jurašs, Pavļuts un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Artusa Kaimiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šīm darba kārtības izmaiņām? Gobzema kungs runās “par” vai “pret”? (Dep. A. Gobzems: ““Pret”!”) “Pret”.
Tātad “pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems. (Dep. J. Strīķe: “Sen nav dzirdēts!”)
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, kolēģi, vēlreiz! Es aicinu balsot “pret” ļoti vienkārša iemesla dēļ. Runa ir par revīzijas... Publisko izdevumu un revīzijas komisiju. Es atgādināšu, ka Kaimiņa kungam (Dep. A. Muižniece: “Pret iekļaušanu darba kārtībā!”)... Jā, jā, bet vispār par to jautājumu kopumā (Starpsauciens: “Pēc tam varēsi runāt!”)... Pievērsiet uzmanību: Kaimiņa kungam ir aktīvs kriminālprocess, kurā viņš tiek turēts aizdomās par partiju nelikumīgu finansēšanu un par attiecīgu nelikumīgu rīcību ar finanšu līdzekļiem. Publisko izdevumu un revīzijas komisija nebūtu īstā vieta šādai personai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts lēmuma projekts “Par deputāta Artusa Kaimiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 2, atturas - nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tātad ir iekļauts.
Un deputāti Kaimiņš, Blumbergs, Kols, Strīķe, Jurašs, Pavļuts un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Alda Blumberga ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombrovska, Reiznieces-Ozolas, Cileviča, Valaiņa, Stepaņenko un Kučinska iesniegto likumprojektu “Digitālo pakalpojumu nodokļa likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Augsti godātie kolēģi! Pasaule strauji mainās, un arvien lielāku lomu mūsu dzīvē aizņem jaunās globālās digitālās kompānijas, tādas kā Facebook, Google un citas. Vienlaikus tradicionālie mediji - gan drukātie, gan televīzija - piedzīvo norietu un strauji zaudē savas pozīcijas reklāmas tirgū. Savukārt uzņēmumu nodokļu sistēma, kāda tā ir izveidojusies pirms simts gadiem, ir novecojusi un vairs nespēj nodrošināt godīgu nodokļu piemērošanu. Tā, piemēram, neņem vērā to, ka digitālo platformu gadījumā ražošana notiek uz vietas - tur, kur tiek sniegti pakalpojumi. Agrāk bija ražotāji un patērētāji kā divas atsevišķas grupas, turpretim tagad runa ir arvien biežāk par tiem, kas ir it kā gan kāda interneta tīkla patērētāji, gan vienlaikus arī tie, kas ir šā tīkla vērtības ražotāji.
Augsti godātie kolēģi! Es vēršos pie tiem no jums, kas vienmēr ir gatavi ar uzviju izpildīt katru Eiropas Komisijas direktīvu un komandu.
Te ir Eiropas Komisijas izstrādāts un Eiropas Parlamentā akceptēts projekts (piedāvāts pagaidu risinājums) - apgrozījuma nodoklis digitālajiem milžiem. Tiem tā jau ir daudz plašāka grupa, kam tik ļoti patīk koķetēt ar sabiedriskajiem medijiem un žurnālistiem. Te ir absolūti reāla iespēja, ka jūs varat nodrošināt viņiem iespēju pilnvērtīgi strādāt. Ar šā nodokļa ieņēmumiem varētu atrisināt ne tikai sabiedrisko mediju finansēšanas jautājumus, bet arī daudzus citus. Šis nodoklis attiecas uz digitālajām kompānijām - tādām kā Google un Facebook. Tam nav nekāda tieša efekta ne uz Latvijas ražotājiem, ne uz patērētājiem. Pēc Eiropas Komisijas ekonomistu novērtējuma pat būtiska negatīva efekta uz Latvijas biznesu, kas pērk šo kompāniju pakalpojumus, visticamāk, nebūs. Prognozētie ieņēmumi varētu būt līdz pat 30 miljoniem eiro gadā.
Es gribētu arī uzsvērt, kolēģi, ka digitālo pakalpojumu nodoklis ir pagaidu risinājums līdz brīdim, kamēr OECD ietvaros netiks panākta vienošanās par globālu risinājumu uzņēmumu nodokļa piemērošanai globālajām digitālajām platformām.
Augsti godātie kolēģi! Mana prognoze šodien ir tāda, ka koalīcijas deputāti balsos pret šo likumprojektu.
Šoreiz gan būs, es sapratu, arī skaidrojums, un tagad Zakatistova kungs uzkāps tribīnē un pateiks, visticamāk, sekojošo: “Mēs jau neesam pret... konceptuāli. (Starpsauciens.) Bet mēs esam par vienotu Eiropas risinājumu.” Kaut kas tāds, vai ne?
Un tā, kolēģi, būs divkosības paraugstunda, jo, kā es jau teicu, šis ir Eiropas Komisijas izstrādāts, Eiropas Parlamenta akceptēts risinājums, kurš tika noraidīts Ministru padomē, kur lēmumi, kā zināms, tiek pieņemti uz... pēc vienprātības principa: ja kāds ir pret, tad lēmums netiek pieņemts.
Šā digitālo pakalpojumu nodokļa jautājumā dažas valstis, ieskaitot Īriju un Nīderlandi, bija pret. Kāpēc? Te ir četri vārdi, kāpēc - “Dubults īru-holandiešu sendvičs”. Šis ir apzīmējums nodokļu apiešanas shēmai, ko gadiem ilgi izmanto globālās digitālās kompānijas un kur galvenie ieguvēji ir tieši šīs divas valstis - Īrija un Nīderlande. Atšķirībā no Latvijas, kas Eiropā visam piekrīt, šīs valstis māk aizstāvēt savas intereses, līdz ar to pārredzamā nākotnē nekādi lēmumi Eiropas līmenī netiks pieņemti. Un vismaz dažiem jūsu koalīcijā tas ir ļoti labi zināms.
Tāpēc, augsti godātie kolēģi, lai kā jūs šodien balsosiet, jums jāatceras, ka mēs pie šā jautājuma atgriezīsimies tad, kad jūs pavisam drīz visiem parādīsiet, ka jums nav bail piemērot augstākus nodokļus Latvijas iedzīvotājiem un Latvijas uzņēmumiem, bet jums ir bail acīmredzot piemērot taisnīgus nodokļus lielajām ārvalstu kompānijām. Es domāju, ka jums der atcerēties, kolēģi, ka vēlēšanās balso Latvijas iedzīvotāji, nevis ārvalstu kompānijas.
Paldies par uzmanību! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Tātad “pret” pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.
A. Zakatistovs (KPV LV).
Sveiki, kolēģi! Mēs ar Dombrovska kungu viens otru tik labi pazīstam, ka acīmredzot es viņa argumentus varu stāstīt, viņš - manējos, bet, nu, kaut kā es mēģināšu pieturēties pie saviem.
Šajā jautājumā, manuprāt, ir būtiski nodalīt divas lietas - mērķu sadaļu un taktikas sadaļu, kādā veidā nonākt pie šī mērķa. Es pilnībā piekrītu Dombrovska kungam, ka mērķis ir cēls, mērķis ir dabūt vairāk naudiņas mūsu nodokļu sistēmā iekšā.
Tā problēma ir saistībā ar taktiku. Es vēlāk detalizētāk aprakstīšu gan mērķus, gan arī situāciju, kādā mēs atrodamies, bet, tā vienkāršoti sakot, šobrīd ar piedāvājumu, kas ir no likumprojekta iesniedzējiem, tā taktika ir uzņemties cīņu par šo naudiņu vienpersoniski, kurpretī, es domāju, daudz veiksmīgāka taktika šī mērķa sasniegšanai būtu virzīties kopā ar OECD valstīm vai kopējā... lai rastu kopēju lēmumu par šo jautājumu.
Jā, tiešām mēs dzīvojam 21. gadsimtā. Un 21. gadsimts ir mainījis pamatveidu, kā cilvēki pelna naudu. Digitalizācija un globalizācija ir tās pamatlietas. Mēs dzīvojam ekonomiskā sistēmā, ekonomisko nodokļu arhitektūrā, kura ir no 20. gadsimta, kad pamatā pelnīja naudu cilvēki, iestādes... automatizācija, industrializācija. Un šis ir tas pārejas posms, kad nodokļu sistēmām ir jāsāk pielāgoties. Un tām pārmaiņām ir jānotiek koordinēti - dažādos veidos.
Dombrovska kungs pareizi pieminēja, ka Eiropas Savienības ietvaros vienošanās nav. Tieši tāpēc šis jautājums ir pacelts uz pasaules līmeni, uz OECD. Un OECD šobrīd strādā darba grupa, kura rezultātus iesniegs jūnijā. Un tajos rezultātos tad mēs arī redzēsim, kādas ir kopējās tendences šī nodokļa iekasējamībā. (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Pašlaik tas nav skaidrs un acīmredzams?”) Un tas ir vienkāršākais veids, kā mēs varam tikt pie šīs naudas.
Es atbalstu mērķus. Es domāju, ka ne tikai iesniedzēji, ne tikai mēs šeit, šajā telpā, bet arī visa pasaules sabiedrība redz, ka globalizācija un digitalizācija ir novedusi pie nevienlīdzības nodokļu iekasēšanas ziņā. Bet tieši kā šos nodokļus iekasēt - tas nav vienas nācijas vai viena nodokļu režīma stāsts. Tas ir kopējs stāsts. Tātad, ar cieņu izturoties pret likumprojekta iesniedzēju mērķiem un nodalot šos mērķus, es domāju, taktiski mēs esam daudz tuvāk tai naudai, nevis cīnoties vieni paši un mēģinot izgudrot kaut ko jaunu, bet ejot kopā ar pasaules tendencēm, kuras pavisam drīz šeit būs.
Un paldies Dombrovska kungam par ieteikumu atgriezties pie šī jautājuma. Jā, atgriezīsimies pēc jūnija, kad OECD iesniegs savu ziņojumu. (Dep. A. Lejiņš: “Pareizi!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, balsosim.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Digitālo pakalpojumu nodokļa likums” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 47, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombrovska, Reiznieces-Ozolas, Cileviča, Valaiņa, Stepaņenko un Kučinska iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Šis likumprojekts paredz grozīt nodokļu un nodevu likumu, nosakot, ka Latvijā tiek ieviests digitālo pakalpojumu nodoklis un ka tādam nolūkam tiek veidots atsevišķs likums. Un arī es no savas puses vēlos dažus apsvērumus minēt, kādēļ šādu nodokli vajag ieviest Latvijā un kādēļ nevajag gaidīt uz kādu OECD unikālo, ģeniālo priekšlikumu, bet rīkoties jau šobrīd.
Trīs faktori, kādēļ šādu nodokli ir vērts šobrīd arī Latvijā ieviest.
Viens. Jūsu datiem ir vērtība. Un šo vērtību vajag izmantot mūsu valsts labklājības celšanai, nevis kādu multinacionālu kompāniju peļņas celšanai.
Otrs. Mēs daudz runājam par digitālo vienoto tirgu un par mūsu mazo kompāniju vienādām iespējām e-vides uzņēmējdarbībā. Šis ir risinājums, kā kaut nedaudz to godīgo konkurenci nodrošināt, - apliekot ar nodokli lielās multinacionālās kompānijas, kuras šobrīd nodokli nemaksā nemaz un vēl atrod dažādus inovatīvus risinājumus. Dubultais sendvičs jau tika pieminēts, lai vispār nemaksātu nodokļus nedz Eiropā, nedz kur citur.
Un trešais. Medijiem ir nepieciešami papildresursi. Es runāju par Latvijas medijiem, kuriem ir uzdevums cīnīties šobrīd informatīvā kara apstākļos, radot kvalitatīvu saturu. Eiropa jau šobrīd ir parēķinājusi, ka, ļoti strauji mainoties uzņēmējdarbības videi (lielā mērā pārceļoties uz digitālo vidi), mēs neiegūstam nodokļos tik daudz, cik vajadzētu. Salīdzinājumam - tradicionālajās nozarēs arī no pārrobežu darbības efektīvā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme šobrīd ir apmēram 23 procenti, kamēr digitālajā vidē strādājošie pārnacionālie uzņēmumi maksā vien nedaudz vairāk kā 9 procentus. Tas ir tādēļ, ka mums nav efektīvas sistēmas. Tiešām - gan Eiropas Komisija, gan arī paši OECD savos pētījumos ir diezgan skaidri parādījuši, ka esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas kārtība pārnacionālajiem darījumiem nav efektīva. Jo līdzšinējā kārtība paredz, ka tavu uzņēmējdarbību konkrētā valstī pierāda tava fiziskā klātbūtne, aktīvu bāze, kas atrodas noteiktā valstī. Digitālajā pasaulē nav nepieciešama liela aktīvu bāze un katrā gadījumā tai nav jāatrodas valstī, kurā uzņēmējdarbība notiek.
Otrs faktors, kas nav ticis ņemts vērā, ir tas, ka lietotāji rada vērtību. Šie divi faktori ir par pamatu tam piedāvājumam, ko Eiropas Komisija ir izstrādājusi par digitālo pārstāvību. Bet, saprotot, ka, lai tas efektīvi strādātu, ir vajadzīga vismaz OECD valstu vienošanās, Eiropas Komisija to lēmumu ir atlikusi, un ministri arī nav vienojušies, uzsverot, ka ir jāgaida šāds kopīgs starptautisks risinājums. Bet saprotiet, kolēģi, ka šo kopīgo risinājumu OECD izstrādā jau vairāku gadu garumā un tie lēmumi tiks novilcināti tādēļ, ka tur liels spēlētājs ir ASV, kur digitālās kompānijas pelna no šībrīža situācijas, ka nodokļi netiek piemēroti.
Tas ir iemesls, kāpēc jau no 2013. gada atsevišķas valstis piemēro dažādus nacionāla līmeņa risinājumus, novirzot šo finansējumu dažādām nozarēm, piemēram, Francija... piedošanu, Itālija un Slovākija kinematogrāfijas nozares stiprināšanai piemēro jau atsevišķus nodokļu režīmus reklāmai vai lietotāju datu izmantošanai. Tas ir iemesls, kāpēc Francija ļoti aktīvi šo jautājumu ir lobējusi ministru dienaskārtībā.
Diemžēl atbalsts nav gūts, bet es uzskatu, ka mums šī iniciatīva ir jāatbalsta, tāpat kā es to atbalstīju tad, kad biju finanšu ministre. Pieņemam savu nacionālo regulējumu, nosakām arī pārejas noteikumus! Tiklīdz kā būs kopīgs regulējums, mēs varēsim no sava nacionālā regulējuma atteikties. Katras valsts nacionālais regulējums, kas tiks pieņemts, mudinās OECD pieņemt lēmumu ātrāk. Situācijā, kad mums šobrīd nacionālie mediji ļoti būtiski zaudē reklāmas tirgu (Latvijas Reklāmas asociācija pagājušogad rādīja, ka četras lielās korporācijas - Netflix, Google, Facebook un Spotify (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Tieši tā!”) - jau iegūst vairāk Latvijas reklāmas tirgū nekā nacionālie mediji)... Es runāju gan par sabiedriskajiem, gan privātajiem kopā. Mums ir pieņemts lēmums Saeimā par to, ka sabiedriskajiem medijiem jāiziet no reklāmas tirgus ar nosacījumu, ja tiem būs valsts budžeta līdzekļi. Šobrīd valsts budžeta līdzekļi nav pietiekami. Šis ir viens konkrēts resurss (Dep. J. Strīķe: “Laiks!”), kur mēs tos varam iegūt.
Sēdes vadītāja. Paldies, Reiznieces-Ozolas kundze. Runas laiks šeit nav pat pagarināms. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 49, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Budriķa, Muižnieces, Dzintara, Cielēna, Kola, Naudiņa un Rancāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Uldis Budriķis.
U. Budriķis (JK).
Labdien, kolēģi! Šis ir tikai pirmais solis tādas lielākas problemātikas risināšanā. Šobrīd ikvienam no mums ikdiena ir cieši saistīta ar darbībām virtuālajā pasaulē, un, būsim godīgi, kiberhuligānisms - tā jau ir tagad realitāte. Latvijas informatīvajā telpā popularitātes pieaugumu arvien vairāk piedzīvo tā dēvētās klikšķu ķeršanas tīmekļvietnes. Tās nav reģistrētas kā masu saziņas līdzekļi likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” izpratnē, taču mēģina iekarot reklāmas tirgu, savā saturā apzināti iekļaujot provokatīvu, tendenciozu un sagrozītu informāciju. Šādu ziņu veidošana un atsevišķu tīmekļvietņu veidošana un uzturēšana pārsvarā ir mantkārīgu nolūku vadīta. Proti, mantkārīgs nolūks ir tad, ja vainīgā darbības ir saistītas ar cenšanos ar to gūt sev kādu materiālu labumu. Šādu darbību rezultātā Latvijas informatīvajā telpā arvien biežāk parādās nepatiesas ziņas un sagrozīta informācija par norisēm Latvijā, tās politikā, ekonomikā vai sabiedriskajā dzīvē ar mērķi sēt paniku un radīt trauksmi, lai pretī gūtu materiālu labumu, izvietojot automatizētu reklāmu.
Un lūgšu kolēģus ieklausīties - šie ir tādi piemēri tikai no pagājušā mēneša.
“No marta otra valsts valoda būs krievu valoda.”
Tālāk. “No 1. marta par ieeju skolā bērniem būs jāmaksā 1 eiro.”
Šīs acīmredzot ir viltus ziņas, taču mēs ejam vēl tālāk un trakāk.
“Mediķi brīdina: februāra sākumā gaidāms koronavīrusa uzliesmojums Latvijā.” Un dažas dienas pēc tam: “Cēsīs reģistrēti pirmie koronavīrusa gadījumi.”
It kā visi mēs saprotam, ka tās ir viltus ziņas, atsauces šeit ir uz neko, bet dalījušies ir seši tūkstoši cilvēku. Un, ja mēs skatāmies pašreizējās robežās, tie ir divarpus Mālpils novadi.
Būsim godīgi, šis ir kiberhuligānisms. Tam ir mantkārīgs raksturs, jo šo ziņu ievietotājs gūst labumu no šo aplamo ziņu ievietošanas. Šādu ziņu veidošana un atsevišķu tīmekļvietņu veidošana ir atkal ar mantkārīgu raksturu.
Šis kiberhuligānisms ir salīdzinoši jauna tendence. Likumdevējs par šāda veida kiberpārkāpumiem nav paredzējis nekādu atbildību. Iesniedzēju ieskatā, par šādām ekstrēmām sabiedrības maldināšanas epizodēm jānosaka kriminālatbildība, ja tās vērstas uz labuma gūšanu. Normas neesamības dēļ... necik sen... bija nepieciešams gaidīt, kad viens no šo viltus ziņu ražotājiem pārkāpj jau esošu pantu, lai viņu spētu saukt pie kriminālatbildības. Iesniegtā norma paredz ekstrēmākos gadījumos viltus ziņu ražotājus pie kriminālatbildības saukt. Par maldinoša viltus fakta izplatīšanu atzīstams paziņojums, kuru saprātīga persona, redzot, dzirdot vai citādi uztverot, uzskatītu par fakta atspoguļojumu. Paziņojums atzīstams par nepatiesu, maldinošu, ja tas ir kopumā nepatiess, daļēji nepatiess vai arī nepatiesi atspoguļots kopējā kontekstā.
Es jau minēju, ka šī ir tikai maza daļa no tā, ko mēs esam uzņēmušies iesākt. Turpmākie soļi ir vēl pēc šībrīža... Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. panta, kur ir minēts par sīko huligānismu; tur ir minēts tikai netieši par viltus ziņu problemātiku. Tātad likumdevējam būtu tuvākajā nākotnē jāprecizē šīs normas, paredzot viltus ziņu izplatīšanu kā sīko huligānismu, ja viltus ziņu izplatīšana ir vērsta uz sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu kibertelpā, gūstot no tā kādu mantisku labumu.
Un rezumējot - tā, lai Agešina kungs neteiktu, ka mēs steigā kaut ko tādu darām, - es aicinu nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai un pēc tam Krimināltiesību politikas apakškomisijai un - kopā ar Kriminālprocesa likuma darba grupu - kopēji virzīties uz rezultātu. (Dep. V. Agešins: “Bez steigas, ierastajā kārtībā!”) Šī ir ierastā kārtība. (Dep. V. Agešins: “Nē, nav!”) Jo, būsim godīgi, tā visatļautība, kas ir virtuālajā telpā, ir tālu no normālības un robežojas ar noziegumiem pret valsti... un tiem ir mantkārīgs raksturs.
Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Runas laiks beidzies.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Minētais priekšlikums ir nekvalitatīvi sagatavots, un es nosaukšu vairākus piemērus, kas liek domāt, ka tādu mēs nevaram virzīt tālāk.
Tātad lasām piedāvāto redakciju: “Par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu rakstveidā vai citādā veidā, raisot paniku (trauksmi) sabiedrībā, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā [..].” Tātad - raisot trauksmi sabiedrībā, ja tas ir izdarīts mantkārīgā nolūkā.
JKP rakstveidā, mutvārdos solīja “3 × 500”. Tā ir viltus ziņa vai nav viltus ziņa? Tā raisīja trauksmi sabiedrībā? (Starpsaucieni. Aplausi.) Un vai tā bija mantkārīgā nolūkā, lai iekļūtu Saeimā? (Starpsaucieni.) JKP solīja pensijas... 200 eiro minimālās pensijas no 2019. gada. Tas raisīja trauksmi pensionāros? (Dep. S. Riekstiņš: “Tu solīji aizbraukt!”) Tas bija mantkārīgā nolūkā, lai jums būtu amati? Bija. Atbilst šim Krimināllikuma pantam. Tātad jūs jau tur pakļūstat...
Viltus ziņu... Šorīt sociālajā tīklā Daniels Pavļuts ievieto ziņu: “Mēs cīnāmies par PVN samazināšanu medikamentiem.” Viņš pats balsoja “atturoties”, kas ir “pret”. Tā ir viltus ziņa? (Starpsauciens: “Jā!”) Mantkārīgā nolūkā, lai viņš būtu frakcijas vadītājs un būtu ar attiecīgu algu, ja. (Dep. V. Agešins: “Milzīgs kauns!”) Tātad tā ir vēl viena lieta, kas ir. Kas tad ir viltus ziņa?
Vēl viens jautājums ir par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu. Ja tu... mēs, viena daļa, nu, jaunāka gadagājuma cilvēki, lietojam... citi, arī vecāka gadagājuma cilvēki lieto sociālos tīklus. Tad, kad tu nospied Share vai Retweet, tā arī ir apzināta izplatīšana. Tātad tu esi nospiedis... Tātad visi, kas ir nošērojuši Daniela Pavļuta ierakstu, ka viņš cīnās par PVN samazināšanu, vai JKP solījumus “3 × 500” un par 200, - tie visi arī uzreiz ir jāliek cietumā. (Starpsauciens: “Jā!”) Tā tas sanāk pēc šīs redakcijas. (Dep. V. Agešins: “Tā sanāk pēc jūsu redakcijas!”)
Jūs patiesībā... Es jau saprotu, es jau saprotu... JKP tas ir tāds uzdevums - cietumā ielikt visus, visus, ko var ielikt cietumā. (Aplausi.) Vispirms tos, kas visvairāk traucē, pēc tam savus partnerus pa vienam lēnā garā.
Kaimiņš naivi domā, ka viņš izspruks cauri (Smiekli.), viņš jau arī tai sarakstā ir, bet tikai nav pienācis īstais laiks.
Bet problēma ir tā, ka mums ir jācīnās nevis ar jautājumu - kad ir jāizdomā juridiski nepilnvērtīga norma -, bet jūs, mīļie draugi, koalīcija, jūs, JKP tajā skaitā, noraidāt finansējuma palielinājumu mediķiem... tas ir, medijiem. (Starpsaucieni.) Mediķiem arī jūs noraidījāt, starp citu. Bet medijiem... lai stiprinātu medijus, jūs naudu piešķīrāt? Lai sabiedrība iegūtu kvalitatīvu informāciju. Nē, jums naudas nebija, jums nauda bija tikai sev. Jūs tagad varēsiet, ko tur... tur tos džipus pirkt vai ko par to septiņreiz lielāko naudu... Aptuveni tādā veidā. (Starpsaucieni.)
Beigu galā tas pēdējais, ko es gribu pateikt. Patiesībā man ir radusies dziļa pārliecība, ka šo valdību nevada Krišjānis Kariņš, bet ka šo valdību patiesībā vada Juta Strīķe. (Aplausi.)
Kāpēc? Jā, par to ir jāaplaudē, jo taisnība ir tāda, ka jūs visi, visi koalīcijā, ne tikai JKP, jūs visi esat... (Starpsaucieni.) (Mūrnieces kundze, es iztulkošu arī latviski.)... Jūs visi esat Jutas podkablučņiki reāli. (Starpsaucieni.) Latviešu valodā tas ir ‘zemtupeļi’. Zemtupeļi jūs esat! Un tāpēc jūs virzāt tādus nekvalitatīvus priekšlikumus... arī attiecībā uz viltus ziņām. Es, protams, esmu par to, ka izplatīt nepatiesību presē nevajag, bet es aicinu jūs, pirms jūs sagatavojat šādus jautājumus, ne tikai visus iznīcināt, visus ielikt cietumā, bet vispirms stiprināt ne tikai vārdos, bet arī darbos... stiprināt medijus, stiprināt mediķus, pildīt savus solījumus un neizplatīt viltus ziņas, ar ko ir pilnas jūsu partiju programmas.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Nu labi. Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”.
Par procedūru - ieslēdziet mikrofonu deputātam Artusam Kaimiņam! (Starpsauciens: “Ko viņš grib?”)
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es lūgtu šo likumprojektu nodot arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā līdzatbildīgajai komisijai.
Sēdes vadītāja. Kā līdzatbildīgajai, ja? Labi, kolēģi, tātad balsosim.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 25, atturas - 2. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Par atvaļinājuma piešķiršanu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Didzim Šmitam 2020. gada 29. un 30. janvārī.
Saeimas Prezidijs saņēmis deputāta Didža Šmita iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 29. un 30. janvārī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.
Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par deputāta Artusa Kaimiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.
Sākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es aicinu visus deputātus balsot “pret” - nevis tāpēc, ka deputātam Kaimiņam nevajadzētu atrasties kādā komisijā... Viņu droši var likt jebkurā faktiski citā komisijā, īpaši tur, kur kaut kādi tūrisma braucieni, lai labāk brauc kaut kur. Bet Publisko izdevumu un revīzijas komisijā viņu nevajadzētu likt ne tikai tāpēc, ka ir tas kriminālprocess, kur viņam tiek inkriminēti noziedzīgi nodarījumi finanšu jomā, bet... Es pats esmu bijis pazīstams ar Artusu Kaimiņu. (Dep. A. Kaimiņa starpsauciens.) Un es varu pastāstīt... varu pastāstīt, kā Artuss Kaimiņš ar savām bijušajām draudzenēm vai draugiem centās vienoties, lai tie stāsta, kā no bankomātiem tika ņemta un dota naudiņa, kāpēc tas tika darīts, kas tur kam bija parādā. (Dep. V. Agešins: “Pastāsti! Pastāsti!”) Es varētu pastāstīt jautājumus, kas ir saistīti ar iespējamu darbinieku fiktīvu nodarbināšanu, un daudzus citus jautājumus.
Es jūs vienkārši nopietni aicinu apsvērt to lietu, īpaši ņemot vērā Kaimiņa kunga personiskās īpašības. Publisko izdevumu un revīzijas komisija nav tā vieta!
Vislabāk būtu droši vien, ja viņš būtu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, tur vismaz disciplīnu iemācītu, par sevi parūpēties vairāk... un tādā veidā, bet tur, kur ir valsts finansējums... Un tas nav - tas nav! - joks. Tas ir saistīts ar to, ka... manuprāt, šis deputāts melo sabiedrībai par finansējumu, kuru viņš ir objektīvi saņēmis no kompānijām, kurās ir Rūdolfs Meroni. Es varu pastāstīt arī par to, ka 2018. gada vasarā Kaimiņa kungs stāstīja, kā viņš tiksies ar Rūdolfu Meroni vai viņa pārstāvības personām, tajā skaitā Gobiņa kungu, kā mēs varētu finansējumu tur piesaistīt... un tādā garā.
Manā ieskatā, Kaimiņa kungs nav godīgs finansēs (Starpsauciens.), un es to esmu piedzīvojis savā personīgajā dzīvē. Lai visi tie publiskie meli, kas tiek teikti šajā sakarā, netiktu atstāti bez ievērības. Es uzskatu, ka Kaimiņa kungs ir jātiesā par šiem pārkāpumiem. Es pats esmu pārstāvējis Kaimiņa kunga intereses, pārstāvot viņa draudzenes, kas it kā ir bijušas nodarbinātas viņam piederošās kompānijās. Un faktiski tā lielākā problēma bija, ko man pats Kaimiņa kungs ir pats personīgi stāstījis, - ka tas ir ticis darīts, lai viņiem būtu vairāk līdzekļu, ko kopā iztērēt. Tā ir taisnība. To tu esi darījis, Artus. Un tava vieta nav Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Tu neesi tiesīgs revidēt valsts naudas tēriņus, ņemot vērā tavas personīgās īpašības un to, kā tu rīkojies ar naudu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Artusa Kaimiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputāta Alda Blumberga ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Alda Blumberga ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Esam nonākuši līdz likumprojektu izskatīšanai.
Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Daniels Pavļuts.
D. Pavļuts (AP!).
Labdien vēlreiz, kolēģi! Likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” ir sākotnēji sagatavojusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, atbalstījis Ministru kabinets, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to ir izskatījusi... nosakot iepriekš ar mūsu balsojumu, ka tas ir steidzams... un izskatījusi arī otrajam lasījumam.
Likumprojekta būtība ir sekojoša. Tam ir vistiešākais sakars ar mūsu piedzīvoto saistībā ar Rīgas atkritumu krīzi, kad valdībai divreiz nācās lemt un arī mums šeit, Saeimā, lemt par ārkārtas situāciju. Lai turpmāk šādi gadījumi neatkārtotos, likumprojektā ir paredzēts noteikt pagaidu tiesisko regulējumu Rīgas pašvaldības teritorijā atkritumu apsaimniekošanas jomā pēc rīkojuma par ārkārtas situācijas izsludināšanu termiņa beigām, kā arī novērst tādas situācijas un radīt tādu regulējumu, kas būtu piemērojams visām turpmākām ārkārtas situācijām, ja tādas notiktu jebkurā pašvaldībā Latvijā. Tātad tā ir likumprojekta būtība.
Uz otro lasījumu saņēmām divus priekšlikumus.
1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Priekšlikums no nozares, kurš, izdiskutējot ar VARAM un Juridisko biroju, tika atbalstīts komisijā. Tā jēga ir noteikt to, kādā veidā iespējams pieteikties uz atkritumu izvešanas pakalpojumu sniegšanu vajadzības gadījumā un kā iestājas pienākums to apmaksāt. Tātad tas tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Pavļuts. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Attiecas uz likuma stāšanos spēkā. Proti, tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Šis priekšlikums arī tika komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Pavisam īsi. Es vēlos atzīmēt. Šis ir likumprojekts... Protams, tas ir otrais lasījums. Bet tas ir likumprojekts, kura dēļ... kura neesības dēļ faktiski valdošā koalīcija ar Pūces kungu priekšgalā ir izdomājuši, kāpēc Rīgas pašvaldība neesot it kā pildījusi likumu atkārtoti. Lūdzu, ņemiet to vērā! Jo šim likumprojektam bija jābūt jau pēc pirmā ārkārtas situācijas gadījuma izsludināšanas. Bet šis likumprojekts tika novilcināts. Es nezinu, kas ar to tika darīts. Bet, tā kā šī likumprojekta nebija, jūs izdomājāt, ka ir pārkāpts regulējums.
Tāpēc es, protams, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas lielu... liela nozīme nav šim priekšlikumam, bet, lūdzu, ņemiet vērā to, ka šis ir arī viens no iemesliem, kāpēc visa jūsu shēma, kas ir būvēta... un baltiem diegiem šūta, sabruks.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Deputāte tribīnē aicina atbalstīt attiecīgo priekšlikumu. Vai ir kas piebilstams?
Tātad deputāti 2. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu arī atbalsta.
D. Pavļuts. Paldies, kolēģi.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
D. Pavļuts. Paldies.
Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Staķis.
M. Staķis (AP!).
Godātie kolēģi! Esam komisijā izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” trešajam lasījumam.
Saņemts viens priekšlikums, kas ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas veidots, - par to, ka arī ostas policijā strādājošie nevar tikt uzņemti Zemessardzē. Šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Staķis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā”, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gatis Eglītis.
G. Eglītis (JK).
Labdien, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi grozījumus Kredītu reģistra likumā trešajā lasījumā.
Netika saņemts neviens priekšlikums.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Janīna Jalinska.
J. Jalinska (ZZS).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Labdien! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektam “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” iesniegtos 13 priekšlikumus. Lielākoties diskusija bija par bezalkoholisko dzērienu nodokļa likmēm.
1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jalinska. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jalinska. 3. - deputātu Stepaņenko, Gobzema, Liepiņas, Šmita un Sprūdes priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Saeima ir izveidojusi Nodokļu politikas apakškomisiju. Un tie cilvēki, kas varbūt neseko līdzi diendienā tam, kādā veidā tiek pieņemti lēmumi Saeimā, varētu nodomāt, ka mums - gan likumdevējam, gan valdībai - ir nodokļu politika, kurai tiek sekots līdzi. Un nodokļu politika - tas nozīmē, ka tā ir gudra plānošana, balstoties uz pētījumiem, dažādiem aprēķiniem un izvērtējot esošo situāciju (protams, paturot prātā to, ka mūsu cilvēki, mūsu ražotāji ir jāpasargā īpaši!). Tā varētu domāt tāds cilvēks, kurš neiedziļinās lēmumu pieņemšanas procesā. Taču diemžēl nodokļu politika šobrīd, šajās dienās, pie mums nozīmē to: pagrābsim no tā, kurš tuvāk stāv, cik vien iespējams vairāk un kad mēs to gribēsim! Un tā pēc būtības varētu raksturot to priekšlikumu, par kuru šobrīd mēs runājam visa likumprojekta kontekstā. Tas bija priekšlikums, kuru rosināja “Attīstībai/Par!” deputāti, lai būtiski - būtiski! - celtu akcīzes nodokli šiem gāzētajiem, cukurotajiem dzērieniem. Vienalga, ko būtu teicis valdības vadītājs par to, ka nodokļi... nodokļu celšana nenotiek un, ja kaut kas ir plānots, tad tam ir jāiet caur šo apakškomisiju! Vienalga, ko domā varbūt pārējie kolēģi! Tā vēlme paaugstināt nodokli gāzētiem un cukurotiem dzērieniem bija tik ļoti spēcīga, ka vienubrīd pat likās nedaudz aizdomīga. Un šeit mēs, protams, nonākam pie emocionāliem argumentiem, kurus izmantoja mūsu kolēģi. Kurš tad pateiks, ka kola ir veselīga? (Starpsauciens: “Es!”)
Es domāju... Jā, protams, arī šis flangs... arī šis flangs, kurš rosināja celt akcīzi, bieži vien, es redzu, pļumpē šos dzērienus. Bet, ja mēs runājam nopietni, šo emocionālo argumentu izmantošana tādās... tādos nopietnos jautājumos kā nodokļu celšana, kas būtiski ietekmēs tautsaimniecību, ir absolūti nepiedodama, lai neteiktu vairāk.
Šajā gadījumā apspriežot priekšlikumus, mēs komisijā nonācām pie secinājuma, ka nav datu par to, ka būtu audzis patēriņš, ja mēs runājam par veselību, nav datu par to, ka būtu kādam būtiski pasliktinājusies veselība. Mēs, protams, to negribam. Bet, ja mēs runājam par to, kādu efektu var atstāt šis vieglprātīgais priekšlikums, pret kuru mēs arī iesniedzām attiecīgi savu priekšlikumu, lai atgrieztos pie esošās redakcijas... Neviens no priekšlikuma iesniedzējiem par būtisku akcīzes celšanu nav pētījis to, kādā veidā ražotāji varētu mēģināt izvairīties no šīs paaugstinātās akcīzes, pievienojot dzērieniem dažādas neizpētītas vielas, līdz galam neizpētītas vielas, jo mēs zinām, ka, piemēram, ASV ir atzītas par diezgan bīstamām dažādas vielas, kas ir saldinātāji, kuri pie mums vēl joprojām tiek lietoti, ja mēs runājam par Diamant.
Šajā gadījumā arī, iespējams, aspartāms, kurš ļoti bieži tiek pievienots dzērieniem, varētu kādā brīdī tikt atzīts par bīstamu. Un, protams, nekādu atbildību neuzņemsies šie cilvēki, kuri vienā brīdī vienkārši rosināja celt akcīzi cukurotiem dzērieniem, tādā veidā varbūt vairojot savu īsa brīža popularitāti uz tā viļņa, ka viņi cīnās it kā par sabiedrības veselību, tai pašā laikā aizmirstot arī par mediķu algām un tai pašā laikā vienkārši vieglprātīgi iznīcinot, iespējams, daļu nozares.
Tāpēc mēs aicinājām atgriezties pie esošā regulējuma, lieku reizi neraustīt uzņēmējus, nelikt viņiem uztraukties savā plānošanā. Mēs aicinām atbalstīt priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā par šo priekšlikumu kas skaidrojams?
J. Jalinska. 4. priekšlikumu iesniedza deputāti Skride, Dūrītis...
Sēdes vadītāja. 3., 3.! Par 3.! (Starpsaucieni: “Par trešo!”; “Ko komisija par trešo priekšlikumu...?”)
J. Jalinska. Ā! (Dep. J. Strīķe: “Neatbalstīja!”) Komisijā nav atbalstīts. (Dep. A. Kaimiņš: “Nu re, vienkārši!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Stepaņenko, Gobzema, Liepiņas, Šmita un Sprūdes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Jalinska. 4. priekšlikumu iesniedza deputāti Skride, Dūrītis un Voika. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Jānim Butānam.
J. Butāns (JK).
Mani kā sportistu sirdī uztrauc divas lietas.
Viena lieta, ka Eiropas aptaukošanās rangā Latvijas iedzīvotāji ieņem, ja nemaldos, otro vietu. Tas vēl būtu mazākais. (Starpsaucieni.)
Otra lieta, kas mani uztrauc. Sportistiem būtiski ir pie slodzēm padzerties. Padzerties vislabāk būtu ūdeni. Ko nozīmē, ja padzeras kādus saldinātos, šos cukurotos dzērienus? Padzeroties... Jo dzēriens ir cukurotāks, jo organisms nevar uzņemt šo šķidrumu vairāk, respektīvi, tas nozīmē, ka padzerties no šī dzēriena nevar. Kāda velna pēc mums atbalstīt tādus dzērienus, no kuriem nevar padzerties?! (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Nu, kas par izteicieniem?!”) Līdz ar to, ņemot vērā šos divus galvenos apstākļus, aicinu atbalstīt 4. priekšlikumu - Andra Skrides... priekšlikumu. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Skridem.
A. Skride (AP!).
Kolēģi! Latvija novēršamo mirstības risku ziņā ļoti atpaliek no pārējām OECD un Eiropas Savienības valstīm. Un Latvijā tieši tie nāves gadījumi, kas saistīti ar dzīvesveida riska faktoriem, pēc 2019. gada OECD datiem, ir visvairāk... ir tieši tie, kas saistīti ar uzturu. Respektīvi, vairāk... Latvijā 31 procents priekšlaicīgas nāves gadījumu ir saistīti tieši ar uzturu, kamēr OECD valstīs - vidēji tikai 18 procenti.
Ja skatāmies citus riska faktorus, - ar tiem nemaz nav tik traki. Tā, piemēram, pēc 2019. gada smēķēšanas datiem, ar tabaku saistītie riska faktori Latvijā un Eiropas Savienībā ir vienādi: Eiropas Savienībā - vidēji 16 procenti, Latvijā - 17 procenti.
Tā ka - tieši uztura faktors... Pirmkārt, saldinātie dzērieni, otrkārt, transtaukskābes, treškārt, sāls - tās ir tās trīs sadaļas, kas mūs visātrāk nogalina. Un tāpēc tā pirmā cīņa, ko mēs esam uzsākuši, ir tieši ar saldinātajiem dzērieniem. Un pēc tam sekos arī, protams, cīņa ar pārējiem... tagad sekos cīņa arī ar pārējiem produktiem. Un arī Pasaules Veselības organizācija savā 2016. gada ziņojumā par fiskālo politiku neinfekcijas slimību mazināšanai norādīja, ka akcīzes nodokļa piemērošana saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem ievērojami samazina to lietošanu, īpaši, ja preces cena palielinās par 20 procentiem. Un tieši to mēs iegūstam ar mūsu priekšlikumu.
Kā jau es teicu arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, tikai pagājušajā gadā 28 valstīs ir ieviests šis nodoklis. Un mums ir iespēja no Baltijas valstīm būt pirmajiem.
Ja runājam šobrīd arī ļoti plaši par vidi, - īstenībā mums ir ļoti daudz... šis plastmasas piesārņojums. Mēs varam ņemt klāt nevis tikai veselības aspektus; mēs arī vides piesārņojumu mazināsim, samazinot šo saldināto dzērienu patēriņu.
Tā ka es aicinu dzert ūdeni, kas ir mūsu ūdensvados, un aicinu atbalstīt 4. priekšlikumu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai.
I. Voika (AP!).
Cienījamie kolēģi! Vēl mazliet izturības šovakar un mazliet jūsu uzmanības! Paldies, ka jūs atbalstījāt otrajā lasījumā. Mēs jau atbalstījām vēsturisku priekšlikumu - būt pirmajiem Baltijas valstīs... ierobežot... palielinot akcīzi ļoti saldajiem dzērieniem, ierobežot to patēriņu nākotnē.
Šobrīd, mēs zinām, valstis, kuras ir ieviesušas palielinātu akcīzi tieši saldajiem dzērieniem, novēro to, ko mēs gribam sasniegt un ko... Arī iepriekšējās debatēs uzdevu jautājumu, vai tas dos rezultātu. Samazinājums patēriņā ir (Dep. J. Stepaņenko: “Kur ir cipari?”), un ražotāji arī maina savus paradumus.
Iepriekšējā reizē, kad mēs diskutējām, mēs runājām arī par to, ka būtu tālāk jāsaskaņo šie priekšlikumi ar industriju, jākonsultējas ar ministrijām. Komisijā ļoti būtiski izdiskutējām. Veselības ministrija atbalsta, arī Finanšu ministrija atbalstīja šo priekšlikumu. Valsts ieņēmumu dienests nāca klajā ar informāciju par to, ka šo akcīzes nodokli, ko mēs uzliksim no 2022. gada janvāra, varēs piemērot bez papildu izmaksām. Viņi jau tam gatavojas. Līdz ar to... šo priekšlikumu ieviešanai arī Latvijas ražotājiem būs nevis pusotrs gads, kā mēs... nu, jā, pusotrs gads... bet gandrīz divi gadi - līdz 2022. gada janvārim - un būs iespēja pielāgoties.
Vēl ir ļoti būtiski, man liekas, no tiem argumentiem, kas līdz šim ir izskanējuši, pieminēt to, ka mēs nesadārdzinām visus dzērienus - ar šo priekšlikumu tiem dzērieniem, kam cukura līmenis ir līdz 8 gramiem, saglabājas tā pati akcīze, kāda līdz šim, un tas ir tas piedāvājums ražotājiem - lūdzu, domājiet, kā vairāk ražot mazāk saldus dzērienus. Un savukārt, jūs gribat dzert un ražot... pirkt un dzert saldākus, tad maksājiet vairāk. Mēs esam brīva valsts, un, protams, mums ir jābūt saldiem dzērieniem. Bet mums par tiem ir jāmaksā nedaudz vairāk.
Pētījumi arī rāda: ja palielina akcīzi un grib panākt efektu, tad šim paaugstinājumam par saldajiem dzērieniem ir jābūt būtiskam.
Mēs pirmajā lasījumā... un par ko jūs... otrajā lasījumā, par ko jūs nobalsojāt, ierosinājām šos te 30 eiro uz 100 litriem. Mēs parunājām ar industriju, uzklausījām viņus, un šobrīdējais priekšlikums ir zemāks - 20. Taču tas joprojām dotu šo efektu.
5. priekšlikums, kas nāks pēc tam, jau noveda to gandrīz līdz tādam līmenim, kurā tam varētu nebūt efekta tieši no pirkšanas un patēriņa viedokļa.
Pēdējā lieta, ko es gribētu teikt. Tas varbūt ir svarīgi mums visiem, kolēģi. Par to, kā Saeimā nonāca šis Zemkopības ministrijas priekšlikums, ko mēs skatīsim pēc 4. priekšlikuma, 5. priekšlikums, un par ko šodien ir diskusija. Es teiktu, ka tas nav nekāds Zemkopības ministrijas priekšlikums, tas ir industrijas priekšlikums, ar ko tā atnāca uz sarunu ar mums kā ar priekšlikuma autoriem. Rezultātā tapa šis mūsu priekšlikums, ko mēs diskutējām, jo mēs nevarējām piekāpties. Bet Zemkopības ministrija bez aizspriedumiem atnāca un teica: “Lūdzu, šeit ir mūsu priekšlikums!” Tā kā jūs balsosiet par 5. priekšlikumu, tad jūs balsosiet nevis par Zemkopības ministrijas rūpīgi pārdomāto un izstrādāto priekšlikumu, bet par industriju, kas gadiem ir nākusi uz ministrijām un arī uz Saeimu un dabūjusi to, ko ir gribējusi: “Nē, mēs nevaram ražot tādus cīsiņus, kuros ir gaļa!”, “Nē, mēs nevaram ražot to un to, mums ir vairāk jāpelna!” Šajā gadījumā ir runa par mūsu bērnu veselību, un es nesaprotu, kā mēs varētu gribēt šo te neatbalstīt.
Paldies. Aicinu atbalstīt priekšlikumu. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (SASKAŅA).
Es ļoti atvainojos. Ir tāds teiciens - ir meli, lieli meli un Skrides kunga priekšlikums. Atļaušos nocitēt Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras vēstuli, kurā viņi norādīja, ka, balstoties uz bezalkoholisko dzērienu nozarei pieejamiem datiem, diferencētas akcīzes nodokļa likmes nepanāks cukura patēriņa samazināšanas mērķi. Daļai patērētāju ir lielāka pirktspēja, lielākai cenai neiespaidojot to patēriņa izvēles. Daļa patērētāju pāries uz lētākām alternatīvām. Piemēram, Dānijā, kas ieviesa tā saucamo cukura nodokli 2011. gadā, vēlāk nodoklis tika atcelts, nesasniedzot mērķus samazināt cukura patēriņu. Tajā pašā laikā pārrobežu tirdzniecības pieaugums radīja zaudējumus budžetam negūto akcīzes nodokļa ieņēmumu dēļ.
Ir vērts atcerēties, ka tiek plānots akcīzes nodokļa samazinājums alkoholiskajiem dzērieniem, ko atbalsta, tajā skaitā, visticamāk, arī “Attīstībai/Par!”. Patērētāji lielāko daļu cukura uzņem caur bakalejas, konditorejas produktiem, kam seko saldināti piena produkti, un tikai tad - bezalkoholiskie dzērieni. Līdz ar to izcelt atsevišķu produktu grupu, tas ir, bezalkoholiskos dzērienus, nav pamatoti.
Tātad Skrides kungs manipulē ar faktiem un informāciju sev izdevīgā veidā, visticamāk.
Citu valstu piemēri norāda, ka, palielinot cenas bezalkoholiskajiem dzērieniem, palielinās patēriņš citiem lielu kaloriju daudzumu saturošiem produktiem. Tāpēc svarīgi runāt par sastāvdaļām, nevis noteiktu produktu grupu. Tā ir paviršība, sniedzot priekšlikumu. Ieviešot paaugstināto akcīzes nodokļa likmi, pieaugs pārrobežu tirdzniecība, līdzīgi, kā tas pašlaik notiek alus un stipro alkoholisko dzērienu segmentā, Igaunijas iedzīvotājiem braucot uz Latviju, tādējādi radot zaudējumus vietējai nozarei un tātad arī valsts budžetam. Paaugstināta akcīzes nodokļa likme palielinātu produktu cenas patērētājiem; tas spiestu mazumtirgotājus pacelt cenas arī citiem produktiem, lai saglabātu samērīgus peļņas rādītājus. Inflācijas pieaugums radītu papildu slogu patērētājiem, īpaši cilvēkiem ar zemu ienākumu līmeni. Paaugstinātas likmes bezalkoholiskiem dzērieniem ir nesamērīgas salīdzinājumā ar alus un stiprā alkohola likmēm. Tas rada situāciju, kurā, mēģinot ierobežot bezalkoholisko dzērienu patēriņu sabiedrības veselības veicināšanai, var tikt stimulēts alkoholisko dzērienu patēriņš. Un pašlaik nozare jau strādā pie dzērienu receptūras maiņas, gan samazinot kopējo cukura daudzumu, gan arī izmantojot saldinātājus, kā arī ievieš tilpuma ziņā mazāku dzērienu iepakojumu, samazina porcijas lielumu.
Zemkopības ministrija atnāca uz komisiju ar pārdomātāku, izsvērtāku un krietni labāku priekšlikumu attiecībā uz grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”.
Lūdzu neatbalstīt Skrides kunga priekšlikumu un atbalstīt Zemkopības ministrijas priekšlikumu. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Voikas kundze! Jūs kāpāt tribīnē un teicāt, ka jums rūp bērnu veselība. Es atgādināšu, kā jūs budžeta pieņemšanā balsojāt par mediķu algām ar to uzlīmīti uz muguras. (Aplausi.) Jūs balsojāt “pret” mediķu algām. Un jums rūp bērnu veselība!
Jums rūpot bērnu veselība. Taču tad, kad ir jārunā, kā bērnus skolās pabarot, jūs sakāt: “Tas nav valsts uzdevums, lai pašvaldības pašas tiek galā!” Tad pašvaldības... jā, tad ir vajadzīgas pašvaldības, lai gan patiesībā tas ir veids, kā bērnu veselību uzlabot, - pilnībā, simtprocentīgi, valstij nodrošināt bērniem uzturu skolās.
Tribīnē kāpa mediķis Andris Skride. Viņš saka, ka cukurs ir kaitīgs veselībai. Nu, principā neviens jau to neapstrīd. Bet tad, kad jābalso, ka šņabim būs mazāka akcīze, Andris Skride ir pirmais, kurš nobalso, lai šņabis lētāks ir. (Starpsaucieni.)
Dūrīša kungs arī - kā dakteris... Viņš gan dzīvniekus ārstē. Viņam varbūt ar šņabi nav tik liela saistība. Viņš nezina... Bet arī tas... tieši tāds pats risinājums...
Pēc būtības jūs gribat teikt, ka tās jūsu ierosinātās izmaiņas ietekmēs cenu veikalā un tagad kokakola kļūs dārgāka. Coca-Cola savā reklāmas budžetā ir iebudžetējusi vairāk nekā trīs miljardus... Ir lielāki izdevumi tieši reklāmai, nevis lai saražotu... Viņi neskatās: “Diez kāda būs tā akcīze tur, Latvijā? Kā tas ietekmēs mūsu produktu cenu?” Lielajām pasaules korporācijām šādas jūsu ierosinātās izmaiņas neko neizmaina. Tas tikai un vienīgi kaitēs vietējam ražotājam - vietējam ražotājam, kas ražo kvasu vai veselības dzērienu. (Starpsauciens.)
Un, ja jūs gribat sākt ar sevi un veselību, - ir divi piemēri, kas ir jānosauc. Ir skaidrs... Es sākšu ar pirmo piemēru... no šitā flanga. Tas flangs vairs nevar izturēt, ir pieci un sešas minūtes, viņi vairs piecos nevar Saeimas sēdi izturēt. Viņiem viss cauri, beidzies jau! Viss jau! (Aplausi.) Kaimiņš kārto ar Strīķi, kā viņu neizdot tajā prokuratūrā. Tas ir vienīgais, ko viņi pēc pieciem vairs var izdarīt.
Sēdes vadītāja. Nu pievērsieties priekšlikumam! Gobzema kungs, esiet tik laipns! Pievērsieties priekšlikumam! Runājiet, lūdzu, par priekšlikumu!
A. Gobzems. Bet... Mūrnieces kundze, nepārtrauciet mani! Man... Mūrnieces kundze, nepārtrauciet mani! Mūrnieces kundze, man...
Sēdes vadītāja. Sēdes vadītājam ir tiesības pārtraukt deputātu (Starpsauciens: “Tieši tā!”), kad viņš nerunā par priekšlikumu. Esiet tik laipns, runājiet par priekšlikumu!
A. Gobzems. Mūrnieces kundze, manai... Mūrnieces kundze, manai dzīvesbiedrei pirms laulībām bija tāds pats uzvārds kā jums. Varbūt mēs esam radi! Tāpēc nepārtrauciet mani! (Zālē troksnis.)
Sēdes vadītāja. Runājiet par priekšlikumu! (Smejas.) Runājiet, lūdzu, par priekšlikumu!
A. Gobzems. Tāpēc nepārtrauciet mani!
Par veselību. Rūpējamies, lai Latvijā būtu veselība. Mums Sporta apakškomisijā viens no Saeimā lielākajiem pīpmaņiem ir priekšnieks. Sporta apakškomisijā! Es domāju, ka krosu nevar Riekstiņa kungs noskriet vispār. Tā mēs rūpējamies par veselību.
Saeimas ēdnīcā ūdeni - latviešu ūdeni! - nevar nopirkt. Tur tikai kokakola ir. Tikai un vienīgi kokakola! (Starpsauciens.)
Jūs runājat, ka jūs par veselību rūpējaties. Šāds jūsu priekšlikums patiesībā nozīmē zināmā mērā izspiešanu no vietējā uzņēmēja. Lai tas vietējais uzņēmējs pēc tam nāk pie jums un lūdzas, lai viņam dod kaut kādas atlaides. Un tad, pēc tam, jūs sitīsiet sev pie krūtīm, kāpsiet tribīnē un teiksiet, kā jūs vietējo uzņēmēju esat aizstāvējuši un cīnījušies - piecus gadus cīnījāties, lai vietējam uzņēmumam atceltu... samazinātu šo akcīzi. Šāda akcīze... vienīgais, ko tā ietekmēs, ir vietējais uzņēmums.
Es tomēr aicinu sēdes vadītāju ieviest kārtību zālē. Lai mazliet... Es saprotu, ka tur daži arī rupji... šodien ar rupjiem vārdiem runāja no vietas, bet, nu, vismaz lai ir kaut kāda kārtība. Es tomēr aicinu to izdarīt. (Starpsauciens.)
Nobeidzot. Es jūs aicinu neuzturēt šo priekšlikumu un nekaitēt vietējam uzņēmumam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. (Dep. S. Riekstiņš: “Bet tevi es noķeršu, ja vajadzēs!”; dep. A. Gobzems: “Tu jau nevari paskriet!” Zālē troksnis. Starpsaucieni.)
Kolēģi, lūdzu, pievērsīsimies likumprojekta izskatīšanai! Šeit nebūs nekādas skriešanas sacensības! Tas tikai pasakās, kur zaķis ar bruņurupuci skrēja. Šeit ir likumprojekts! (Dep. S. Riekstiņa un dep. A. Gobzema starpsaucieni.)
Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Es varu pagaidīt. (Dep. A. Gobzema starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Pietiek, kolēģi!
V. Dombrovskis. Augsti godātie kolēģi! Šī laikam ir, nu, viskomiskākā situācija, kādu esmu redzējis Saeimā.
Man jāatzīstas, ka arī komisijā sākotnēji atbalstīju šo priekšlikumu, jo, nu, kā jau šeit nesen izteicās kolēģis Zakatistova kungs, nodoms ir cēls un tā tālāk. Bet šeit runa pat nav par taktiku, šeit ir runa par dažiem pieņēmumiem un faktiem.
Jo tas pieņēmums, kāds jums, visticamāk, ir, ir tas, ka priekšlikums ir vērsts uz tādiem dzērieniem kā Coca-Cola, Fanta un tā tālāk, ko pārsvarā patērē cilvēki... bērni... un, sadārdzinot šos dzērienus, tiks samazināts pieprasījums pēc šādiem kaitīgiem dzērieniem un tas veicinās cilvēku veselību, ja? Ar šo pieņēmumu, kolēģi, ir tāds... ir viena vai nu neliela, vai ļoti liela problēma. Ja jūs paskatāties... nu, vai pat var ienākt tajā pašā Google un ierakstīt jautājumu “Vai Coca-Cola izmanto cukuru?” vai “Kāds ir Coca-Cola sastāvs?”. Un tad, kolēģi, izrādās, ka Coca-Cola un pārējos tādos dzērienos jau 30 gadus cukuru neizmanto. Tur izmanto saldinātāju!
Jūs varat paši, kā saka, “uz pierādījumiem balstīta politika” un tā tālāk, to noskaidrot, noskaidrot tos faktus. Globālie dzērienu ražotāji jau 30 gadus neizmanto cukuru, viņi izmanto saldinātāju - sīrupu. Līdz ar to šie priekšlikumi uz to pašu Coca-Cola vispār neattiecas.
Tas neattiecas uz Coca-Cola un pārējiem dzērieniem. Tas nepaaugstinās tās Coca-Cola cenu. Viss, ko tas izdarīs, - tas paaugstinās izmaksas dažiem vietējiem nišas ražotājiem, kas ražo sulas vai iesalu tieši no reāla cukura. Tas ir viens.
Otrs pieņēmums ir tas, ka... Vismaz man nekas nav zināms par to, kāds ir šā saldinātāja efekts uz cilvēka veselību, un komisijas sēžu laikā es arī nevarēju saņemt informāciju, atbildi uz šo jautājumu.
Tātad varētu izrādīties arī tā, ka šiem saldinātājiem varētu būt pat lielāka negatīvā ietekme uz cilvēku veselību nekā reālajam cukuram. Un kas tad, kolēģi, sanāks? Atbalstot šādu priekšlikumu, Coca-Cola cena, salīdzinot ar to vietējo dzērienu, kas tiek ražots, izmantojot reālu cukuru, samazināsies - un šādi tiks veicināts tieši Coca-Cola patēriņš. Ja pēkšņi izrādīsies, ka tam saldinātājam ir lielāks negatīvs efekts, tad ar to patiesībā tiks nodarīts kaitējums cilvēku veselībai.
Tāpēc es, kolēģi, aicinu, tā teikt, atgriezties atpakaļ, varbūt konsultēties ar Saeimas Analītisko dienestu un noskaidrot tos faktus un pieņēmumus. Tik vienkārši!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Skaidrībai - es aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu.
Iepriekš, pie iepriekšējā mūsu priekšlikuma, es paskaidroju, kāpēc man šis frakcijas “Attīstībai/Par!” deputātu priekšlikums, sākotnēji otrajā redakcijā... otrā lasījuma redakcijā iesniegtais un tagad nedaudz koriģētais, šķiet absolūti neprātīgs. Un es vēlos vēl papildināt, ka, manuprāt, tik tiešām, kā jau tikko teica Dombrovska kungs, koalīcijas deputātiem (atšķirībā no opozīcijas vai pat atšķirībā no pie frakcijām nepiederošiem deputātiem) ir milzum daudz iespēju - milzum daudz iespēju! - izpētīt jautājumu, pirms iesniegt šādus priekšlikumus.
Un tiešām - Saeimā ir Analītiskais dienests, kurš... Es patiesībā nezinu, kāds uzdevums šobrīd dienestam ir, ar ko viņi nodarbojas, bet šis būtu ļoti labs uzdevums - izpētīt, kādā veidā un cik lielā mērā nodokļu paaugstinājums nogalinās nozari. Jo mēs esam gandrīz pārliecināti, ka jūsu priekšlikums radīs neatgriezeniskas sekas. Piemēram, tādi dzērieni kā “Mežezers”, “Iļģuciema kvass” un “Cido Grupas” dzērieni arī tiks pakļauti šim akcīzes nodoklim. Un tiešām nedomājiet, ka pāris centu dēļ šos dzērienus nepirks! Nē, problēma būs tajā, ka ražotāji būs spiesti, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, kā jau teicu, vai nu mainīt receptūru uz mazāk veselīgu, pievienojot saldinātājus, vai arī vienkārši aiziet prom no Latvijas tirgus. Tādējādi mēs zaudēsim darbaspēka nodokļus un visas pārējās lietas, kuras principā uzņēmēji šobrīd nodrošina valsts budžetā.
Un, ja runājam par bērnu veselību, ko pieminēja Voikas kundze, tad lūdzu, neaizmirstiet... godātā koalīcija, lūdzu, neaizmirstiet, īpaši jūs, “Attīstībai/Par!” deputāti, kas rosinājāt it kā padomāt par bērnu veselību, ka jūs arī bijāt tie, kuri balsoja par bērnu brīvpusdienu atņemšanu!
Vairākos reģionos, kā mēs zinām, šobrīd pašvaldības nespēj nodrošināt bērniem ēdienu - brīvpusdienas skolā - un tādējādi bērnu veselībai tiek nodarīts tiešs kaitējums, jo mēs ļoti labi zinām, ka ir ģimenes... ir bērni, kuri varbūt nav tik ļoti pārtikuši, kuri ir tiešām... kuru vienīgā cerība bija tiešām paēst normāli pusdienas skolā. Un, ja viņiem šobrīd, pateicoties jums, godātie liekuļi, šī iespēja ir liegta, tad tas ir tikai un vienīgi jūsu nopelns! Un nevajag, godātie kolēģi, piesegties ar veselību un nevajag piesegties ar to... Jūs tūlīt nāksiet un uzskaitīsiet dažādas slimības, kuras var rasties no cukura. Bet tā ir liekulība. (Starpsauciens.) Jo, ja jūs gribat uzlabot sabiedrības veselību un uzskatāt, ka cukurotie dzērieni ir ļoti kaitīgi, tad kāpēc jūs tos neaizliedzat? Kāpēc jūs tos neaizliedzat? Kāpēc jūs neaizliedzat tos iegādāties bērniem līdz 18 gadiem? Nē!
Un šīs pārrunas ar ražotājiem, par kuriem runāja Voikas kundze, vēl jo vairāk šķiet ļoti aizdomīgas man un maniem kolēģiem. Jo ir tāda shēma, par kuru ir dzirdēts, - tiek radīta problēma, mākslīga. Un tad nāk cilvēks ar problēmas atrisinājumu. Vai tiešām tas nav dīvaini, ka tādā veidā, iesniedzot priekšlikumus likumprojektam, jūs rosināt uz sarunu, uz pārrunām ražotājus un pēc tam stāstāt, ka jums ir izdevies panākt kopsaucēju?
Kauns, kolēģi!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.
I. Klementjevs (SASKAŅA).
Labvakar, cienījamie kolēģi! Nu ļoti labi, ka darbadienas beigās mums parādījās tā karstā diskusija. Sākām runāt par sportu, par to, kas ir kaitīgi, kas ne. Par aptaukošanos... Nu, protams, tā tas ir.
No “Rīgas ūdens” mums paziņoja, ka visveselīgākais dzeršanai ir Rīgas ūdens, kas ir mums vienkārši no krāna. Tas atbilst visām prasībām, un var droši dzert to visos rajonos pilsētā.
Bet, runājot par to sarkano vai tumšo dzērienu, kuru jūs šeit pieminējāt, - tā kā kaitīgs, vai ne, bet es pagaidām nedzirdēju, ka pasaulē kāds noticētu, ka firmas ar 130 gadu pieredzi... ka tās dzēriens ir kaitīgs veselībai. Un, ja jūs teicāt, ka, dzerot to dzērienu, var nomirt... Nu tā gandrīz tā kā viena no lielākajām valstīm pasaulē... vajadzēja visiem jau sen nomirt pa 130 gadiem. Bet neviens pagaidām tā kā nav paziņojis, ka es nomiru tikai tāpēc, ka dzēru to dzērienu.
Runājot par sportistiem. Sportistiem diemžēl vajag dzert tos saldos dzērienus, gribi vai ne, cik kaitīgi vai ne, tāpēc ka pati dzīve ir kaitīga. Jūs nevarat nodzīvot veselīgi kā dabā nevienā vietā pasaulē, arī tur dzīvot... ir kaitējums no saules, no radiācijas, arī tā ir.
Cita lieta, es jau teicu no šīs tribīnes, ka mums pašiem vajag izvēlēties, ko mēs dzeram vai ko mēs ražojam, ko mēs atļaujam ievest mūsu valstī. To tumšo dzērienu, ko mēs ievedam šeit, vai tas ražots Igaunijā... bet tas ir citā kvalitātē nekā Eiropas Savienībā un pavisam citā kvalitātē nekā pāri Atlantijas okeānam. Pavisam citā, ticiet man. Jā, dzēriens ir taisīts pēc vienas receptes, ko glabāja tikai četri cilvēki... zina šo recepti pilnībā, bet tā ir cita. Pārbaudīta. Un tur ir viens elements... ķīmiskais elements, kas sākas ar “A” burtu... Ir pierādīts (jau trešajā paaudzē žurkas mirst)... ja jūs lietotu to elementu. Tas ir tajā dzērienā, bet mēs turpinām dzert un dzert to.
Labāk dodam uzdevumu veselības ministram izstrādāt tādu dzērienu, veselīgu dzērienu, kuru mēs varam rekomendēt visiem bērniem, visiem skolēniem. Tad mēs varēsim palepoties ar to, ka mēs kaut ko būsim panākuši šajā dzīvē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Andai Čakšai.
A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, kolēģi! Man liekas, ka šī ir izcila diskusija. Jo, ja šis jautājums un šis priekšlikums ir varējis radīt tādu aktualitāti šķidruma lietošanai, cukuram, bērnu veselībai, tad tas ir lieliski. Īpaši, ja tas notiek Saeimā. Jo - par ko tad ir stāsts? Patiesībā starp 4. un 5. priekšlikumu nav ļoti liela starpība. Bet diskusijā tiek skarts nu ļoti daudz lietu, sākot ar to, ka cukurs patiesībā ir ļoti labs un ka tur nekā daudz nav. Es teiktu... man liekas, te ir svarīgi sadalīt vairākas lietas.
Pirmais. Pilnīgi piekrītu, mums ir jāuzņem noteikts šķidruma daudzums katru dienu, un tas ir ūdens. Vislabāk slāpes veldzē ūdens, un visiem mums un mūsu bērniem ir jālieto ūdens, un šobrīd tas no krāna Latvijā ir labs - Rīgā... visur. Ūdens ir jālieto, nevis jālieto saldinātie dzērieni - vai tie Latvijā ražoti vai citur pasaulē. Tie dzērieni nav veselīgi, tie rada aptaukošanos bērniem. Šobrīd Latvijā bērniem vecumā no 7 līdz 9 gadiem aptaukošanās procents ir vairāk nekā 22 procenti. Tas ir apturēts. Un jūs zināt, kāpēc tas ir apturēts? Tāpēc, ka bija pirmais aizliegums skolās pārdot saldinātos dzērienus. Un tas strādā.
Jūs prasījāt pēc faktiem. Tas strādā. Mēs veselības jomā tieši ieguvām balvu par to, ka pirmie ierobežojām gan bulciņu, gan saldināto dzērienu pārdošanu skolā. Mainot bērnu ēdienkarti, veselības situācija uzlabojas.
Otrs. Ja mēs runājam par to, vai vajadzētu aizliegt saldinātos dzērienus vispār vai varbūt pārdot tiešām tikai no tāda paša vecuma kā alkoholu, es teiktu - jā, jo tur aiz manis kaut kur izskanēja: “Kas ir kola bez viskija?” Patiesībā... Tas kaitējums tiešām ir tieši tāds pats, ja bērni lieto šos saldinātos dzērienus ļoti dažādā veidā. Un vai tur ir maz vai daudz cukura? Ja jūs no rīta kafijā liekat 1 vai 2 tējkarotes cukura, tad saldinātajos dzērienos... tajā pudelē parasti ir 7 līdz pat 10 ēdamkarotes cukura. Tātad tur ir ļoti liels šis cukura daudzums. Protams, ka ļoti lēni notiek šis periods, kad mēs mainām savas garšas izjūtas... par to, ko mēs esam dzēruši līdz šim, - ļoti koncentrētu saldo vai... pārejot uz ūdeni...
Tā ka es domāju, ka ir ļoti labi, ka šī diskusija ir sākusies. Vai šajā gadījumā uzvar vieni vai otri? Svarīgi, ka diskusija ir sākusies un mēs mazinām cukura patēriņu ikdienas uzturā. Un es jums visiem iesaku: ir jālieto šķidrums - vismaz divi litri vai vairāk dienā. Tas ir ūdens, kas ir pirmā izvēle, remdējot slāpes.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Augsti godātie kolēģi! Šis priekšlikums, manuprāt, spilgti apliecina “Attīstībai/Par!” virzīto politiku. Tiek iedomāta liela problēma... un šodien arī... aprakstīta problēma... ka ir milzīga... aptaukošanās problēmas mūsu iedzīvotājiem. Un ka tieši tas, cik maksā kolas pudelīte, ir tas, kas atrisinās visas šīs problēmas. Tas ir tāpat kā jūsu virzītā administratīvi teritoriālā reforma: apvienosim lielākās pašvaldībās un tas atrisinās reģionālās... visas reģionālās problēmas! Tāpat kā mediķiem - naudu nepiešķiram budžetā, bet mainīsim finansējuma modeli, un tas atrisinās visas problēmas. Tāpat arī šeit.
Patiesībā jūs iezīmējat lielu problēmu, bet piedāvājat diezgan nenopietnu risinājumu. Un tas absolūti neko neatrisinās. Ja skatāmies, kāds vispār cilvēkiem ienākumu līmenis reģionos, - viņi gluži vienkārši... Nav starpības, cik tā kola maksās, vai tā maksās vienu naudas summu vai nedaudz dārgāk, viņi tik un tā... iedzīvotāji reģionos vienkārši nevar atļauties vispār nopirkt un nemaz nepērk tos saldinātos dzērienus. Jūs skatāties uz šo jautājumu paši pēc savas prizmas. Reģionos nekas labāks nekļūs no tā, ja aizvērs pusi no vidusskolām ciet, tāpat kā nekas nemainīsies šajā jautājumā, ja jūs pacelsiet akcīzi saldinātajiem dzērieniem. Ir taisnība: nav starpības, kurš priekšlikums - vai nu šis priekšlikums, vai tālāk esošais Zemkopības ministrijas priekšlikums... Tas tāpat nerisina problēmu. Jūs vienkārši esat pacēluši lielu jautājumu, piedāvājot nenopietnu risinājumu. Tā ir tāda tukša, tukša... vienkārši politikas bīdīšana, kas atspoguļojas it visās jūsu politikas jomās.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.
J. Iesalnieks (NA).
Labdien, kolēģi! Šis būs tas jautājums, kurā es piekritīšu savam kolēģim Vjačeslavam Dombrovskim: vienu nelaimi, kas ir pārmērīga - cukura patēriņš pārtikā -, nevajag aizstāt ar citu nelaimi, kas, iespējams, ir vēl mazāk pētīta un ar lielākām sekām cilvēka veselībai, proti, mākslīgo saldinātāju patēriņu. Jo - nebūsim naivi! - tie bērni, kas šobrīd pērk saldinātos dzērienus ar dabīgo cukuru, - viņi... kļūstot šiem dzērieniem dārgākiem, viņi nepāries uz ūdeni, viņi pāries uz šiem te... mākslīgā saldinātāja dzērieniem. Mēs, no vilka bēgot, uzskriesim uz lāča, jo mākslīgie saldinātāji cilvēka veselībai, visticamāk, ir kaitīgāki nekā dabīgais cukurs. (Dep. A. Skride: “Nav kaitīgi!”) Attiecībā uz tiem klīnisko pētījumu ir daudz mazāk nekā attiecībā uz cukuru.
Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt nākamo, 5., - Zemkopības ministrijas priekšlikumu, kas ir zināms kompromiss starp šīm abām pozīcijām, - izvēlēties nevis radikālu risinājumu, bet saprātīgi mērenu risinājumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es tā saprotu, ka šis priekšlikums ir tas, kas... tajā jaunajā Krimināllikuma pantā par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu... ja ceļ trauksmi mantkārīgā nolūkā... Jo... jo principā valstij tā kā vairāk naudas, trauksme ir, kā jūs to jūtat, un apzināti nepatiesas ziņas, ka tas tagad uzlabos visiem veselību.
Nosaukšu piemēru. Kola bez cukura. Kas ir veselīgāk - kola bez cukura vai mūsu vietējā kvasa ražojums? Un, ja kāds man pateiks, ka kolā bez cukura nav mākslīgo saldinātāju, uz ko šī akcīze neattieksies (Starpsauciens: “Kvasā arī ir!”), tad tas ir tikai... tā ir tikai atbilde tam, ka... šāds regulējums nekādā veidā neietekmēs lielos saldo dzērienu ražotājus. Viņi cukura vietā vienkārši izmantos mākslīgos saldinātājus, kas ir vēl neveselīgāki.
Es jau saprotu, ka jums patīk kaitēt Latvijas sabiedrībai un teikt, ka jūs tur cīnāties, lai visiem uzlabojas veselība. Bet, ja jūs gribat uzlabot veselību, vienkārši paceliet mediķiem algas un iedodiet visiem bērniem brīvpusdienas. Dodiet ūdeni par velti skolā, labu pārtiku par velti skolā dodiet visiem, un uzlabosies kopējais veselības stāvoklis.
Tāpat es aicinātu tikpat karsti diskutēt par alkoholisma problēmu Latvijā, kā mēs šodien diskutējam par cukuru.
Un pēdējais. Pēdējais. Ņemot vērā, ka tas nāk no “Attīstībai/Par!” un JAUNĀS VIENOTĪBAS, cukurs - tas nav ar liberālām vērtībām saistīts jautājums. Līdz ar to jums... es domāju, ka tas nav tas, kas jums būtu jāvirza. Jums kā organizācijām, kas aizstāv veselības aprūpi, būtu tieši jāvirza manis iepriekš nosauktie jautājumi - mediķu algas un brīvpusdienas bērniem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Latkovskis, Adamovičs, Pavļuts, Zakatistovs un Dzintars lūdz izsludināt pārtraukumu šā gada 30. janvāra Saeimas sēdē no pulksten 17.30 līdz šā gada 6. februāra pulksten 9.00 no rīta. (Starpsauciens: “Beidzot vienīgais pareizais!”) Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nav!”; “Jā, ir!”; dep. A. Gobzems: “Es gribēju runāt “pret”!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izsludināts pārtraukums Saeimas sēdē līdz šā gada 6. februāra pulksten 9.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Man jūs ir jāinformē par paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Deputātu Zariņa, Klementjeva, Kucina, Nikonova, Orlova un Kabanova steidzamais jautājums ekonomikas ministram “Par Ekonomikas ministrijas rīcību saistībā ar Elektroenerģijas tirgus likumā paredzēto “OIK staciju” līmeņatzīmju noteikšanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Par deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Krauzes, Bergmaņa un Vucāna jautājumu Ministru prezidentam “Par vienotu akcīzes nodokļa likmi alkoholam visās Baltijas valstīs”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.
Par deputātu Ādamsona, Zariņa, Orlova, Ločmeles-Luņovas un Rubika jautājumu iekšlietu ministram “Par narkotisko un psihotropo vielu tirdzniecību tīmekļa vietnēs”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.
Līdz ar to paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem izpaliek.
Ir saņemts deputātu Liepiņas, Stepaņenko, Gobzema, Sprūdes un Daudzes jautājums “Par Saeimas 2018. gada 13. septembra lēmuma izpildi”, ko nododam finanšu ministram atbildes sniegšanai.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!
Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātiem.
A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).
Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Iveta Benhena-Bēkena... nav, Dace Bluķe... nav, Boriss Cilevičs... nav, Raivis Dzintars... redzu, paldies, Marija Golubeva... nav, Armands Krauze... neredzu, Jānis Krišāns... redzu, Edgars Kucins... nav, Inese Lībiņa-Egnere, Linda Ozola... neredzu, Ramona Petraviča... nav, Dana Reizniece-Ozola... Danas nav, Ivans Ribakovs... tad kas jums tur notiek? Jā, ir, Mārtiņš Staķis, Didzis Šmits... nav, Edmunds Teirumnieks... arī kaut kur staigā apkārt, Jānis Tutins un Jānis Vucāns.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz šā gada 6. februāra pulksten 9.00.
(Pārtraukums.)
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 4. sēde
2020. gada 30. janvārī
| Par darba kārtību | |
| Priekšlikumi | - dep. V. Agešins (pret) |
| - dep. A. Gobzems (pret) | |
| Par likumprojektu “Digitālo pakalpojumu nodokļa likums” ( Nr. 569/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2012, 2012A) |
|
| Priekšlikumi | - dep. V. Dombrovskis (par) |
| - dep. A. Zakatistovs (pret) | |
| Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 570/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2013, 2013A) |
|
| Priekšlikums | - dep. D. Reizniece-Ozola (par) |
| Par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 571/Lp13) (Dok. Nr. 2014, 2014A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 572/Lp13) (Dok. Nr. 2029) |
|
| Priekšlikumi | - dep. U. Budriķis (par) |
| - dep. A. Gobzems (pret) | |
| Par procedūru | - dep. A. Kaimiņš |
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Didzim Šmitam 2020. gada 29. un 30. janvārī (Dok. Nr. 2015., 611.1.6/84-1-13/20) |
|
| Lēmuma projekts “Par deputāta Artusa Kaimiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 317/Lm13) (Dok. Nr. 2030) |
|
| Debates | - dep. A. Gobzems |
| Lēmuma projekts “Par deputāta Alda Blumberga ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (Nr. 318/Lm13) (Dok. Nr. 2031) |
|
| Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 513/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1802B) |
|
| Ziņo | - dep. D. Pavļuts |
| Debates | - dep. J. Stepaņenko |
| Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 470/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1994) |
|
| Ziņo | - dep. M. Staķis |
| Likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” (Nr. 384/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2000) |
|
| Ziņo | - dep. G. Eglītis |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 266/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2004) |
|
| Ziņo | - dep. J. Jalinska |
| Debates | - dep. J. Stepaņenko |
| - dep. J. Butāns | |
| - dep. A. Skride | |
| - dep. I. Voika | |
| - dep. Ļ. Švecova | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. V. Dombrovskis | |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| - dep. I. Klementjevs | |
| - dep. A. Čakša | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. J. Iesalnieks | |
| - dep. A. Gobzems | |
| Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem | |
| Informācija par deputātu L. Liepiņas, J. Stepaņenko, A. Gobzema, K. Sprūdes un G. Daudzes jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Saeimas 2018. gada 13. septembra lēmuma izpildi” (Nr. 113/J13) | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretārs A. Klementjevs |
Datums: 30.01.2020 16:04:49 bal001
Par - 41, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 72)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Krimināllikumā (572/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 30.01.2020 16:05:43 bal002
Par - 47, pret - 25, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par likumprojektu Grozījumi Patvēruma likumā (543/Lp13), 1.lasījums un Grozījums Imigrācijas likumā (542/Lp13), 1.lasījums izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības
Datums: 30.01.2020 16:07:31 bal003
Par - 70, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par deputāta Artusa Kaimiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (317/Lm13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 30.01.2020 16:17:10 bal004
Par - 31, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Digitālo pakalpojumu nodokļa likums (569/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 30.01.2020 16:23:12 bal005
Par - 30, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (570/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 30.01.2020 16:34:35 bal006
Par - 52, pret - 25, atturas - 2. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (572/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 30.01.2020 16:39:02 bal007
Par - 69, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Artusa Kaimiņa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (317/Lm13)
Datums: 30.01.2020 16:39:28 bal008
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Alda Blumberga ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (318/Lm13)
Datums: 30.01.2020 16:43:23 bal009
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (513/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.01.2020 16:44:20 bal010
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (470/Lp13), 3.lasījums
Datums: 30.01.2020 16:44:58 bal011
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītu reģistra likumā (384/Lp13), 3.lasījums
Datums: 30.01.2020 16:52:04 bal012
Par - 21, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (266/Lp13), 3.lasījums
Datums: 30.01.2020 17:29:27 bal013
Par - 76, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu
Datums: 30.01.2020 17:31:15 bal014
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija