Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas astoņpadsmitās sēdes turpinājums
2019. gada 19. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpināsim izskatīt Saeimas 2019. gada 12. decembra sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā”. Uz trešo lasījumu ir saņemti četri priekšlikumi.

1. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt 63. panta 3.¹ daļas pirmajā teikumā skaitli “5”. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 2. priekšlikums ir finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 3. priekšlikums ir deputāta Gata Eglīša priekšlikums, kas paredz precizēt kredītiestāžu mantu sarakstā iekļaujamos un neiekļaujamos aktīvus. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Un 4. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz pārejas noteikumos mainīt termiņu no 1. februāra uz 31. martu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labrīt, kolēģi! Trešajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību uz ceļiem. Likumprojekts paredz noteikt administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmes jomā, par tiem piemērojamos sodus un institūciju kompetenci sodu piemērošanā.

Uz trešo lasījumu tika iesniegti 15 priekšlikumi.

1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz autoceļu lietošanas nodevas nesamaksas gadījumā papildu ierobežojumus un liegumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 2. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas paredz kārtību, kā persona var atgūt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, ja tā ir ārstējusies vai ir bijusi sodīta par vadīšanu alkohola, narkotisko vai citu vielu ietekmē. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. ir satiksmes ministra Linkaita priekšlikums, kas paredz, ka mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja dokumentu pārbaudi var veikt arī pašvaldības transporta kontroles dienests. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 4. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Boles priekšlikums, kas ir redakcionāls. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz kārtību, kā tiek apstrādāta informācija un piemēroti sodi par pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 6. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums, kurš paredz palielināt soda sankcijas vadītājam par nepakļaušanos atkārtotai prasībai apturēt transportlīdzekli (par bēgšanu). Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 7. - Iekšlietu ministrijas parlamentārās sekretāres Boles priekšlikums, kas ir redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 8. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums, kas paredz palielināt soda sankciju apmērus par transportlīdzekļa vadīšanu un mācīšanu vadīt, atrodoties alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 9. - finanšu ministra Reira priekšlikums, kas paredz sodu personām - fiziskajām un juridiskajām - par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, attiecībā uz kuru nav veikta civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 10. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums, kas paredz sodu par bērnu neatbilstošu pārvadāšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 11. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums, kas paredz, ka administratīvo pārkāpumu procesus par noteiktiem pārkāpumiem veic pašvaldības policija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 12. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums, kas nosaka piekritību administratīvo pārkāpumu procesa un administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz likuma spēkā stāšanās kārtību. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu, nosakot spēkā stāšanās kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Un 15. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas paredz pārejas noteikumu papildināšanu, nosakot atsevišķi šā likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Privāto pensiju fondu likums”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja priekšlikumus likumprojektā “Privāto pensiju fondu likums”.

Kopumā ir saņemti 36 priekšlikumi. Faktiski visi priekšlikumi ir redakcionālas dabas.

1. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 3. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 4. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 5. - deputāta Eglīša priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 7. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 11. - deputāta Eglīša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 13. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 14. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 15. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 17. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 18. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 19. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 20. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 21. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 22. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 23. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 24. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 25. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 26. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 27. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 28. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 29. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 30. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 31. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 32. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 33. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 34. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 35. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. Un 36. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. Līdz ar to izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu, kolēģi, atbalstīt likumprojektu “Privāto pensiju fondu likums” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Privāto pensiju fondu likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labrīt, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika skatīts likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” pirmajam lasījumam. Likumprojekts paredz iestrādāt speciālajās normās nozaru administratīvos pārkāpumus un noteikt kompetento iestādi, kas piemēros sodus par attiecīgajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Paredzētie naudas sodi netiek mainīti.

Komisijā tika atbalstīts un virzīts balsošanai pirmajā lasījumā Saeimas sēdē. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena-Bēkena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 2. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 2. janvāris.

Likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Atis Lejiņš.

A. Lejiņš (JV).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Iesniegti divi priekšlikumi no Juridiskā biroja.

1. priekšlikums paredz no likumprojekta izslēgt LAPK sadaļu, jo šo sadaļu komisija atdalīja atsevišķā likumprojektā, kuru Saeima pieņēma otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. 1. priekšlikumu deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. Nu, un 2. priekšlikums precizē pārejas noteikumus saistībā ar iepriekš teikto. Un... jā, tas ir loģisks saistībā ar iepriekš teikto.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Lejiņš. Es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Tūrisma likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Lejiņš. 7. janvāris - nākamgad.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 7. janvāris.

Likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Labrīt, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesisku pamatu robežsarga zvēresta institūta ieviešanai. Likumprojekta anotācijā teikts: “Projekts tiesiski ievieš likumprojektā “Valsts robežsardzes likums” ietverto robežsarga zvēresta institūtu.” Nosaka, ka amatpersona, kura ieņem amatu Valsts robežsardzē vai Valsts robežsardzes koledžā, stājoties dienestā, dod Valsts robežsardzes likumā noteikto robežsarga zvērestu.

Komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi savā šī gada 3. decembra sēdē.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 2, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2020. gada 15. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 15. janvāris.

Likumprojekts “Valsts robežsardzes likums”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Strādājam ar likumprojektu “Valsts robežsardzes likums”. Jauns likums ir vajadzīgs, jo esošais ir novecojis. Tas bijis spēkā vairāk nekā 20 gadus, grozīts 18 reizes un no sākotnējā apjoma zaudējis sešas nodaļas.

Tādējādi ir nepieciešams aktualizēt likumu, pilnveidojot robežsardzes tiesisko regulējumu atbilstoši mūsdienu nepieciešamībām un saskaņotībai ar citu normatīvo aktu prasībām. Robežsardzes likumā lietotā terminoloģija ir novecojusi un atšķiras no Eiropas Savienības tiesību aktos, piemēram, Šengenas Robežu kodeksā, lietotās terminoloģijas, un tas rada nekonsekvenci, piemērojot Robežsardzes likuma normas. Atšķirības terminoloģijā pastāv arī starp Robežsardzes likumu un Latvijas Republikas valsts robežas likumu. Arī saistībā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras aktivitātēm paredzēta Eiropas Savienības regulējuma realizācija un Frontex regulas ieviešana.

Jaunais likumprojekts nosaka, ka jābūt robežsardzes savietojamībai ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem gan ekipējumā, gan apmācību, gan procedūru jomā. Tāpat arī ievieš iespēju robežsargu iecelt profesionālā dienesta karavīra amatā. Precizēta robežsarga definīcija, ieviestas minimālās prasības robežsargam un ieņemamajam amatam atbilstošā profesionālā izglītība, kā arī noteikta militārā apmācība robežsardzē. Tāpat atjaunots robežsardzes zvēresta institūts, pietuvinot zvērestu karavīra zvērestam, atcelts aizliegums robežsargiem apvienoties arodbiedrībās un piedalīties streikos. Likumprojektā paredzētas izmaiņas robežsardzes kompetencē. Noteikts, ka robežsargam dienesta pienākumu izpildes ietvaros visā Latvijas teritorijā būs tiesības pārbaudīt personas identitāti un noskaidrot, vai personai ir tiesības uzturēties Latvijā, tāpat arī izņemt nederīgus ceļošanas dokumentus. Precizētas robežsardzes tiesības iekļūt īpašumā, kā arī noteikts, ka robežsargam ir tiesības vajāt, apturēt, pārbaudīt un aizturēt kuģošanas līdzekļus Latvijas Republikas ūdeņos saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvencijas 111. pantu, arī ārpus Latvijas Republikas ūdeņiem. Precizēti Robežsardzes likumā ietvertie šaujamieroču un speciālo līdzekļu pielietošanas nosacījumi, dodot iespēju reaģēt arī gadījumā, kad bezpilota gaisa kuģis traucē robežsardzes funkciju izpildi. Netiek mainīts tas, ka robežsardze ir un paliks operatīvās darbības subjekts un izmeklēšanas iestāde.

Komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi savā šī gada 3. decembra sēdē. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Valsts robežsardzes likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2020. gada 15. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 15. janvāris.

Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Dace Rukšāne‑Ščipčinska.

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” pirmajam lasījumam. Likumprojektu izstrādāja Kultūras ministrija, un tas paredz veicināt ar diasporu saistītu norišu atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā un sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu pieejamību diasporai.

Komisijas 3. decembra sēdē šis likumprojekts ir atbalstīts, un komisijas vārdā es aicinu to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 2020. gada 9. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 9. janvāris.

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi sagatavotos priekšlikumus likumprojektam otrajā lasījumā.

Kopā ir saņemti četri priekšlikumi.

1. ir deputāta Eglīša priekšlikums, kas komisijā netika atbalstīts. Taču pēc tam tika saņemts deputāta iesniegums ar lūgumu... ar paziņojumu, ka viņš atsauc šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

R. Kozlovskis. Pārējie trīs priekšlikumi faktiski precizē neizpaužamu ziņu nodošanu, ko kredītiestādes sniedz kompetentajām personām... amatpersonām un institūcijām.

Un 2. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. Un 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi.

Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Kozlovskis. Šā gada 27. decembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27. decembris.

Likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gatis Eglītis.

G. Eglītis (JK).

Labrīt, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi grozījumus Kredītu reģistra likumā.

Uz otro lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. - finanšu ministra Reira priekšlikums, kas nosaka klientu attālinātu identifikāciju Kredītu reģistrā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 2. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Arī tas komisijā atbalstīts. Tas nosaka galvinieku attālinātu identifikāciju Kredītu reģistrā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. 3. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Arī tas atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

G. Eglītis. Šā gada 27. decembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27. decembris.

Likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.

I. Benhena‑Bēkena (KPV LV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”.

Otrajam lasījumam tika saņemti deviņi priekšlikumi.

1. - finanšu ministra priekšlikums, kas ir tehniska rakstura precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena‑Bēkena. 2. priekšlikums - saņemts no finanšu ministra, tehniska rakstura precizējums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena‑Bēkena. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena‑Bēkena. 4. - finanšu ministra priekšlikums, kas paplašina un precizē pirmajā lasījumā pieņemto redakciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena‑Bēkena. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena‑Bēkena. 6. - finanšu ministra priekšlikums, kas paredz paplašināt normu, kas atļautu palielināt nodokļu bāzē iekļaujamo procentu maksājumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena‑Bēkena. 7. - finanšu ministra priekšlikums, kas paredz izslēgt pārejas noteikumos ietverto atsauci uz likuma 4. panta otrās daļas punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena‑Bēkena. 8. - finanšu ministra priekšlikums, kas paredz izslēgt pārejas noteikumos 44. punktu par noteikumu attiecināšanu uz cesijas darījumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena‑Bēkena. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt noteikumus par grozījumu spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena‑Bēkena. Likumprojekts komisijā kopumā atbalstīts. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Benhena‑Bēkena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 27. decembris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27. decembris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Inga Goldberga.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 60/Lp13) un lūdz Saeimu skatīt to otrajā lasījumā.

Likumprojektā ir noteiktas tiesības un kārtība, kādā pašvaldības izdod informatīvos izdevumus, lai atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta septītajai daļai izpildītu pienākumu “informēt sabiedrību par savu darbību”.

Likumprojekts ir saistīts arī ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas virzīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, kas paredz, ka pašvaldības nevarēs dibināt un izdot preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus. Minētās normas, kas iekļautas likumprojektā, ir ilgu diskusiju (tās aizsākās jau 12. Saeimā) rezultātā panāktais kompromiss. šajā likumprojektā ir arī vairākas normas, kas skar pašvaldību darba organizāciju.

Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi 10 priekšlikumus.

1. ir deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz, ka pašvaldības informatīvos izdevumus var izdot ne biežāk kā reizi nedēļā. Pirmā lasījuma redakcija - vienu reizi mēnesī.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Par šo priekšlikumu. Protams, iesniedzu šo priekšlikumu, jo sākās stāsts par to, cik reizes pašvaldība var vai nevar informēt iedzīvotājus par to, kas notiek katrā konkrētajā teritorijā, tomēr priekšlikumu izskatīšanas gaitā bija tā lieliskā iespēja tikties arī ar pašvaldību lietu ekspertiem (ne tikai Latvijas, bet arī ārpus Latvijas), kas uzrauga arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas (kas ir Latvijas likumos ratificēta) īstenošanu Latvijā. Pēc sarunas ar viņiem es pārliecinājos, ka šis priekšlikums ir absolūti kļūdains un nepareizs.

Es esmu iesniedzis tiešām līdz galam nepārdomātu priekšlikumu un pastāstīšu, kādi ir tie iemesli. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Iemesls ir tāds, ka es ar šo priekšlikumu paredzu noteikt, ka pašvaldība var izdot informatīvo izdevumu reizi nedēļā. Un tā arī ir tā lielākā kļūda, jo tas, cik daudz un cik bieži katra konkrētā pašvaldība vēlas informēt un kādā veidā vēlas informēt par savu darbu vietējos iedzīvotājus, ir tikai un vienīgi viņu pašu izvēles jautājums.

Ja mēs kaut kādā veidā šo pamatbrīvības momentu sāksim ierobežot... Tas vairāk jau izskatās pēc tāda pamattiesību ierobežošanas veida.

Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, līdzīgi kā tas ir izdarīts komisijā. Uz trešo lasījumu es iesniegšu citu priekšlikumu un jau šobrīd varu pateikt, kādu - tas paredzēs, ka katra pašvaldība ar saviem saistošajiem noteikumiem nosaka to, cik reizes... pieņemot normatīvo aktu, nosaka to, cik reizes katrā konkrētajā teritorijā var vai nevar izdot šādus pašvaldības informatīvos izdevumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, vēlreiz - jūs lūdzat balsojumu par priekšlikumu vai ne?

V. Valainis. Protams, jā.

Sēdes vadītāja. Jūs lūdzat. Paldies, jā.

Tātad debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

I. Goldberga. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 80, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Goldberga. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tapis pēc plašām diskusijām par Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumu un ar balsu vairākumu tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”) Tas nosaka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra kompetenci un tiesības apturēt pašvaldības ārējos normatīvos aktus. Komisijā nav... Komisijā ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Goldberga. 3. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas precizē normu par komiteju locekļu skaitu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 4. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Arī tas precizē pašvaldības komiteju darbu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas paredz, izslēdzot 70. pantu, sakārtot normatīvos aktus, jo šīs normas tiek regulētas citur. Priekšlikums tapis saskaņā ar nozares priekšlikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī tas tapis sadarbībā ar nozares speciālistiem, un tas nosaka kārtību, kā pašvaldībās tiek nodrošināta finanšu pārskata revīzija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī tas attiecas uz pašvaldību gada pārskatu veikšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas tapis, pamatojoties uz Valsts kontroles un KNAB priekšlikumiem. Tiks precizēts uz trešo lasījumu... Un tas paredz kārtību, kā pašvaldības atspoguļo finanšu līdzekļu piešķīrumu biedrībām un nodibinājumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 10. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas precizē kārtību, kā pašvaldības izmanto pirmpirkuma tiesības. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Šis priekšlikums ir ļoti svarīgs priekšlikums, kas tapis sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām, jo Pierīgas pašvaldības, kā mēs zinām, ir ļoti dinamiskas gan no attīstības viedokļa, gan no iedzīvotāju skaita viedokļa. Un šīs teritorijas saistībā ar savas ātrās attīstības tendenci prasa savdabīgus risinājumus.

Ko paredz šis priekšlikums? Priekšlikums ir par pirmpirkuma tiesībām. Nav tā, ka šobrīd pašvaldības ļoti aktīvi izmantotu savas pirmpirkuma tiesības. Tas ir ļoti rets gadījums, kad tas notiek, un pārsvarā tie ir atteikumi. Tomēr šajā gadījumā, ja pašvaldībai ir kāda teritorija un ir deficīts pēc šādām teritorijām, piemēram, Pierīgā, lai būvētu bērnudārzus, kur ir ļoti lielas rindas uz bērnudārziem... Atbalstot šo priekšlikumu, kas komisijā diezgan plaši tika debatēts, mēs dotu iespēju pašvaldībām attiecībā uz konkrētām teritorijām izmantot pirmpirkuma tiesības... arī vietās, kur paredzētais mērķis neatbilst... esošais paredzētais mērķis neatbilst pašvaldības nākotnes vajadzībām. Bet... ja konkrētā teritorijā ir vienstāva apbūve un tur tiek tirgots zemes gabals, bet pašvaldība redz, ka tas zemes gabals ļoti labi iederētos, piemēram, bērnudārza būvniecībai, tad šībrīža regulējums pašvaldībām nedod tiesības izmantot šīs pirmpirkuma tiesības attiecīgajam zemes gabalam, ja viņi tur plāno sabiedriski svarīgu būvi, piemēram, bērnudārzu, būvēt.

Ja mēs atbalstītu šo priekšlikumu, tādas tiesības tiktu pašvaldībām dotas. Manuprāt, ja runājam par attīstības jautājumiem, tad tas ir vitāli svarīgi. Un, kā jau teicu, šis priekšlikums ir tapis ne jau tāpēc, ka man gribētos, lai pašvaldībām būtu tāda iespēja, bet tāpēc, ka pašvaldībām... tieši tāpēc, ka nav šādas iespējas tieši Pierīgas pašvaldībām, kur ir ļoti liels iedzīvotāju skaits un problēma tieši ar bērnudārziem ir ļoti liela... šis priekšlikums dotu tām iespēju, un tieši šādas normas neesība ir liegusi teritorijām veiksmīgi attīstīties. Un šeit ir runa konkrēti par bērnudārziem, bērnudārzu būvniecību tajās vietās, kur tie ir tiešām visvajadzīgākie. Tāpēc es tomēr aicinu atbalstīt otrajā lasījumā, lai uz trešo lasījumu varētu precizēt, ja tomēr saglabāsies komisijas balsojums. Es uz trešo lasījumu tik un tā iesniegšu precizētu redakciju un tomēr mēģināšu pārliecināt komisijas locekļus. Ja šis likumprojekts ir tās svarīgās lietas, kā teica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tad mēs virzām šo likumprojektu tagad un tūlīt tikai tāpēc, ka mums jāatrisina tās lietas, kas ir svarīgas pašvaldībām šodien. Šī nu gan ir tā, manuprāt, vienīgā lieta šajā likumprojektā, kas pēc būtības ir svarīga šodien pašvaldībām, lai uzsāktu veiksmīgu attīstību.

Kolēģi, aicinu, ja šodien arī nobalsosiet “pret”, tomēr iedziļināties šajā konkrētajā priekšlikumā visus tos, kuriem kaut mazliet rūp veiksmīga Pierīgas attīstība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

I. Goldberga. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 76, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Goldberga. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Goldberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2020. gada 6. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 6. janvāris.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Zariņš, Dombrovskis, Urbanovičs, Krišāns un Orlovs lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Likumā par ostām”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Vakar mēs pieņēmām grozījumus attiecībā uz mūsu ostām. Opozīcija jums debašu procesā pamatoti norādīja, ka tā, kā šis likumprojekts ir uztaisīts, vai nu jauši, vai nejauši, tas tomēr ir brāķis.

Iespējams, tas ir radies, virzot šo likumprojektu ļoti lielā ātrumā. Jūs noteicāt tik lielu... īsu pieteikšanās... izskatīšanas termiņu šim likumprojektam, ka varbūt daudzi pat vispār nepaguva iepazīties. Savukārt tie, kuri iepazinās, izdarīja visnotaļ dīvainas lietas ar šo likumprojektu. Proti, es jums atgādināšu. Jūs noteicāt ļoti īsu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, un vienīgais iesniegtais priekšlikums, kas tika iesniegts termiņā par šo likumprojektu, bija attiecībā uz Latvijas ostām attiecībā uz privatizāciju piemērot tādu pašu regulējumu kā “Latvenergo”, proti, lai panāktu, ka šo Latvijas valstij un sabiedrībai svarīgo infrastruktūru nebūtu iespējams privatizēt. Katrā ziņā tas tiktu apgrūtināts.

Ļoti dīvainā kārtā tika izdarīts tā, lai šis priekšlikums... Kas notika pēc tam - jau pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa tika sagatavots cits priekšlikums, kurš izslēdza to likumprojekta normu, uz kuru tika veidots šis ierobežojums attiecībā uz privatizāciju. Tas bija jauši vai nejauši? Spriežot pēc tā, kādas šeit notika debates, radās pamatotas bažas, ka tomēr šis plāns atstāt šo... piesedzoties ar steidzamajiem grozījumiem attiecībā uz ostām, tomēr panākt to, ka šīs Latvijas ostas varētu būt privatizējamas. Un jums tas tika arī uzskatāmi nodemonstrēts un parādīts, kādā veidā tas var notikt.

Tas, ko šodien piedāvājam mēs, - atgriezties pie šīm debatēm un vēlreiz iet cauri šim likumprojektam, un izstrādāt tādu šī likumprojekta redakciju, kas tiešām novērstu iespējamos privatizācijas riskus kāda konkrēta vai nekonkrēta privāta investora interesēs.

Tas, kas pašlaik ir šī likumprojekta redakcijā, - ir pievienots tikai viens no iespējamiem privatizācijas veidiem - reorganizācija. Pat ja jūs, kolēģi, domājat privatizēt šīs ostas, jums nav problēmas atbalstīt šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums jums tik un tā dotu vēl citas iespējas. Piemēram, pašlaik mēs runājam par to, ka nevar privatizēt sabiedrības daļas... kapitālsabiedrības daļas, bet šo privatizāciju var uztaisīt veiklāk, neaiztiekot kapitālsabiedrības daļas, bet privatizējot, pārņemot aktīvus. Tā ir... ne man jums jāstāsta šī shēma. Šī... šāda shēma tiek plaši izmantota maksātnespējas procesos, tādā veidā iztīra kompānijas, kad... it kā kompānija netiek aiztikta, bet patiesībā iztīra visus aktīvus. Tāpēc, kolēģi, jums jau nav nekādu problēmu, ja jūs tiešām vēlaties privatizēt, tomēr atbalstiet... atbalstīt šo priekšlikumu, jo jūs tik un tā varēsiet to īstenot. Mans priekšlikums ir, ka mēs ķeramies pie reālām debatēm, sākam tiešām debatēt pēc būtības, nevis tā, kā tas bija vakar, kad jūs mēģinājāt apmānīt sabiedrību, iestāstīt, ka jūs esat izstrādājuši likumprojekta redakciju, kura nepieļauj privatizēt Latvijas ostas, lai gan jums uzskatāmi tika pierādīts, ka tas tā nav. Pie esošās redakcijas ir iespējams tās privatizēt. Jūs esat pavēruši šo ceļu - privatizēt Latvijas ostas! Un tas rada tiešām pamatotas bažas, ka viss šis process ir noticis ar dubultu mērķi. No vienas puses, jūs esat piesegušies ar to, sakot, ka steidzami, steidzami mums ir jāglābj Latvijas ostas, bet tanī pašā laikā radījāt šo iespēju tās nākotnē privatizēt. Es piedāvāju atgriezties pie šīm debatēm un sagatavot likumprojektu, kurš šādu risku novērstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Nē!”) Iebildumu nav. (Starpsauciens: “Ir!”) Likumprojekts... Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts, ja deputātiem nav iebildumu. Un nav jābalso.

Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 510/Lp13), pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr. 510/Lp13 - “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Šis likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā citu likumprojektu, kuru pirms nedēļas mēs atbalstījām, - likumprojektu Nr. 98/Lp13. Es nemēģināšu tagad lasīt anotāciju, bet es gribu sniegt jums papildu informāciju par jautājumiem.

Likumprojekts Nr. 98/Lp13, kuru mēs atbalstījām trešajā lasījumā, tika pieņemts, veicot dekodifikāciju... dekodifikācijas procesu. Uz trešo lasījumu tajā likumprojektā bija iesniegti priekšlikumi attiecībā uz enerģijas dzērieniem, tabakas izstrādājumiem. Un uzaicinātie eksperti sēdes laikā norādīja, ka problēmas pastāv. Piemēram, kā viena no tām bija minēta problēma, ka, neraugoties uz ierobežojumiem bērniem iegādāties cigaretes, policija neko nevar darīt gadījumā, ja bērnam ir atrastas cigaretes, bet viņš nesmēķē. Šādā gadījumā principā policijai nav nekādu iespēju rīkoties. Bija iesniegti arī priekšlikumi paredzēt atbildību par enerģijas dzērienu lietošanu. Bet visi tie priekšlikumi bija iesniegti uz trešo lasījumu. Un komisija negribēja pieļaut situāciju, ka, pārkāpjot procedūru, proti, trešajā lasījumā iebalsojot... atbalstot priekšlikumus, tiktu izveidoti jauni pārkāpumu sastāvi... ka tādām darbībām ir jānotiek citādāk. Proti, ir jāizskata priekšlikumi otrajā lasījumā. Trešajā lasījumā tāda steidzamība neattaisnotos.

Turklāt ir jāņem vērā, ka grozījumi būs spēkā tikai no nākamā gada 1. jūlija. Un, to ievērojot, tika ierosināts izstrādāt likumprojektu... un šajā likumprojektā risināt jautājumus par atbildību... par bērnu atbildību par darbībām ar cigaretēm, enerģijas dzērieniem, tabakas izstrādājumiem. Likumprojekts ir sagatavots, un komisija atbalstīja.

Papildus gribu vērst uzmanību uz to, ka, paredzot atbildību, pamatmērķis nav sodīt bērnus. Un jūs varat redzēt, ka tie sodi nav lieli. Piemēram, par pārkāpumiem attiecībā uz cigaretēm tur ir paredzēts sods līdz 35 eiro. Un jāievēro arī, ka administratīvo atbildību vispār saskaņā ar likumu būs iespējams piemērot tikai tad, kad nebūs iespējams un nebūs lietderīgi piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Es uzskatu, ka šis risinājums, proti, jauna likumprojekta sagatavošana, dos iespēju komisijai izvērtēt sagatavotos priekšlikumus un pieņemt vislabākos lēmumus.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 510/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Judins. 6. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 6. janvāris.

Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par 10 379 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma Saeimai “Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! 2019. gada 17. septembrī Saeima saņēma 10 379 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus”.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi šo iesniegumu, kurā tiek aicināts paplašināt Latvijā ieviešamo depozīta sistēmu. Komisija uzklausīja kolektīvā iesnieguma iesniedzēju pārstāvjus, kuri norādīja, ka ieviešamajā depozīta sistēmā būtu jāparedz ne tikai stikla, PET pudeļu un skārda bundžu pieņemšanas iespēja, bet gan plašāks depozītā pieņemamo iepakojuma veidu skaits.

Iesniedzēji norādīja, ka, neieviešot plašāku depozīta sistēmu jau sākotnēji, notiks finanšu līdzekļu pārmaksa, jo ieviestās tehnoloģijas jau drīzumā būs jānomaina pret citām, kuras būs piemērotas arī citu iepakojuma veidu pieņemšanai.

Komisijā uzaicināto pārstāvju viedokļi bija dažādi. Tehnoloģiju izstrādātāju pārstāvji norādīja, ka ir iespējams izstrādāt tādas depozīta tehnoloģijas, kuras pieņem dažādus iepakojuma veidus, bet daži no ražotāju pārstāvjiem norādīja, ka pietiktu ar šobrīd Iepakojuma likumā paredzētajiem trīs iepakojuma veidiem.

Zemkopības ministrijas pārstāvji sniedza viedokli, ka būtu jāizstrādā regulējums, kas noteiktu, ka priekšroka ir dodama depozīta sistēmas operatoram, kurš nodrošinātu tādas depozīta sistēmas tehnoloģijas, kas nepieciešamības gadījumā būtu papildināmas vēl ar citiem iepakojuma veidiem.

Komisija, pamatojoties uz uzklausītajiem viedokļiem, konstatēja, ka ir nepieciešams uzdot Ministru kabinetam veikt izvērtējumu par iespējām pilnveidot ieviešamo depozīta sistēmu, iesaistot tajā depozīta sistēmas tehnoloģijas, kas nodrošinātu pārstrādei pret atlīdzību nododamo iepakojumu dažādību un iespēju nepieciešamības gadījumā papildināt to ar jauniem iepakojuma veidiem.

Līdz ar to, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 10 379 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma Saeimai “Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus” turpmāko virzību”, uzdodot Ministru kabinetam veikt iepriekš minēto izvērtējumu un līdz nākamā gada 1. oktobrim iesniegt Saeimai ziņojumu par izvērtējuma rezultātu.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Ozolai.

L. Ozola (JK).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Vēlējos pavisam īsi pamatot mūsu balsojumu, pirms balsojam par šo lēmuma projektu.

Atgādināšu, ka Saeima šī gada 24. oktobrī pieņēma likumu “Grozījumi Iepakojuma likumā”, paredzot ieviest tieši dzērienu iepakojuma depozītu no 2022. gada. Tad, jau pēc šī datuma... tātad pēc tam, kad Iepakojuma likuma grozījumi bija pieņemti, mēs Saeimā saņēmām šo pilsoņu iniciatīvu, kuru šobrīd arī skatām Saeimas sēdē, un šī iniciatīva ir par tā saucamo paplašināto depozītu.

Komisijas sēdē mēs analizējām pilsoņu iniciatīvu un izskanēja piedāvājums noteikt valdībai, Ministru kabinetam, par pienākumu Ministru kabineta noteikumos iekļaut paplašinātā depozīta principu. Bet Juridiskais birojs norādīja, ka Ministru kabineta noteikumi kā sekundārs tiesību akts nevar paplašināt likuma tvērumu.

Atgādinu: tātad likuma tvērumā mēs paredzējām šo depozītu tieši dzērienu iepakojumam. Un mēs kā Saeimas sasaukums nevaram ignorēt mūsu pašu pieņemto lēmumu un pausto nostāju attiecībā uz to, kā mēs virzāmies uz priekšu ar depozīta sistēmu. Tātad... mēs varam aicināt Ministru kabinetu veikt vien situācijas izvērtējumu. Un tas ir arī iekļauts šī lēmuma projekta tekstā, nosakot... un aicinot Ministru kabinetu izvērtēt iespējas pilnveidot depozīta sistēmu un tad ziņot Saeimai līdz nākamā gada 1. oktobrim par rezultātiem.

Vienlaikus mums jāņem vērā, ka depozīta sistēma kā tāda šobrīd ieviesta vēl nav. Tā tikai būs. Ir paredzēts, ka tai ir jābūt no 2022. gada. Un šeit nu tīri tehniski paliek atvērts jautājums - ko tieši mēs vērtēsim, ja šī sistēma kā tāda ieviesta vēl nav?

Manuprāt un mūsuprāt (arī manu kolēģu vārdā runāju), mums ir svarīgi reāli ieviest depozīta sistēmu, kāda tā ir šobrīd paredzēta Iepakojuma likumā (tas nepiedodami ilgi ir atlikts!), un pēc tam, vērtējot, kā tā darbojas, tiešām virzīties uz priekšu arī ar tā saucamo paplašināto depozītu.

Paldies. Bet šo... Tātad minētajā redakcijā šo Saeimas lēmuma projektu mēs nevarēsim atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā mēs uzklausījām vairāk nekā 10 tūkstošu iedzīvotāju, parakstītāju, pārstāvja viedokli. Šos parakstu autorus pārstāvēja Sandijs Semjonovs, un viņš klātesošajiem deputātiem nepārprotami norādīja, ka viņi atbalsta depozīta sistēmas ieviešanu.

Vēl vairāk. Viņi arī aicina... un tas šajā laikā... Šīs iniciatīvas izskatīšana sakrita ar komisijā galīgajā lasījumā izskatāmo Iepakojuma likumu... likumprojektu, par ko drīzumā bija jābalso arī Saeimas sēdē. Viņa aicinājums bija atbalstīt šo likumprojektu, tātad to, par ko šeit ir bijušas diskusijas.

Lieta tāda, ka depozīta sistēmas tālākā ieviešana ir Ministru kabineta rokās. Un faktiski... faktiskais vēstījums no iniciatīvas autoriem bija novērst situāciju, lai nu, tautas valodā runājot, negadītos tā, kā tas reizēm ir gadījies, - ka tiek iegādāti veci dzelži, kuri, attīstoties tehnoloģijām, drīz vairs nav pielāgojami, nav aktuāli, un nu mēs tehnoloģiski iepaliekam attiecībā pret citām valstīm.

Es atgādināšu, ka... Jā, starp citu, šādu iniciatīvu atbalstīja arī Zemkopības ministrija, kura... Visā šajā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas jautājuma izskatīšanas gaitā viņi bija vieni no kvēlākajiem šīs iniciatīvas atbalstītājiem. Līdz ar to, manuprāt, nav nekādu bažu, ka te būtu kādi slēpti mērķi vai nodomi.

Es atgādināšu, ka šim lēmumam, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumam, ir rekomendējošs raksturs un... nu, faktiski aicinājums Ministru kabinetam tālākajā procesā ņemt vērā iedzīvotāju viedokli un, strādājot pie kritērijiem, atcerēties arī par to, ka varbūt ir jāizvērtē šis tehnoloģiskais piedāvājums, lai nākotnē būtu iespējams šo tehnoloģiju arī paplašināt attiecībā pret jauniem iepakojuma veidiem. Bet... pilna apņēmība gan iniciatīvas autoriem, gan arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputātiem, kuri balsoja par šo un šodien aicina balsot Saeimas deputātus, bija, lai depozīta sistēma pēc iespējas ātrāk tiek ieviesta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Es arī, kad balsojām par depozīta sistēmu, no šīs tribīnes... un arī tagad varu vēlreiz atkārtot, ka es apzināti nenobalsoju par šo likumprojektu, un varu vēlreiz mazliet paprovocēt augsti godātos kolēģus. Man tiešām nav ne mazākās pārliecības par to, ka Latvijas valsts Ministru kabinets tiešām ieviesīs jaunu, modernu, jaunākajām tendencēm atbilstošu depozīta sistēmu. Es paredzu to, ka šī depozīta sistēma būs vecas kastes, kas vairs nevienam Eiropā nav vajadzīgas, tāpēc es apzināti jūs provocēju un ceru, ka jūs... ka tomēr nenonāksim pie tā, ka mums būs kaut kāda sagrabējusi sistēma, kas nevienam nav vajadzīga. Tā ka mēģiniet apgāzt manas bažas!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Diemžēl, Viktor, es tavas bažas nevarēšu apgāzt.

Es aicinātu kolēģus ieklausīties. Viss nav tā, kā jums daudziem šķiet. Proti, tā kā ir uztaisīts šis likums, tik tiešām, tas tieši tā arī ir uztaisīts. Diemžēl ar šo depozīta sistēmu... ideja bija laba, bet izpildījums ir sanācis brāķis. Un es paskaidrošu - kur.

Tādā veidā, kā tas pašlaik ir uztaisīts, pirmām kārtām tas tik tiešām motivē izveidot tādu tehnoloģisko risinājumu, par ko minēja Valaiņa kungs, lai tas būtu pēc iespējas lētāks (Dep. S. Riekstiņš: “Privatizēsi?”; dep. K. Feldmans: “Tu gribi privatizēt vienkārši...”) un attiektos tikai uz ļoti šauru, ļoti šauru iepakojuma grupu.

Principā šis likumprojekts... tā, kā tas tapa... tika izlobētas šauras biznesa grupas - dzērienu ražotāju - intereses. Šie dzērienu ražotāji... Protams, viņi būs ieinteresēti šo risinājumu taisīt tādu, lai tas būtu piemērots tikai viņiem, viņiem nebūs intereses taisīt paplašināto depozītu.

Ja mēs šādu uzdevumu nedosim Ministru kabinetam tiešām reāli, kamēr vēl ir iespēja, izvērtēt, kādas ir šīs iespējas uztaisīt modernu risinājumu, kurš būs piemērojams plašākam depozītu klāstam, tad tā arī nebūs. Patiesībā tas, ko mēs panāksim, mēs panāksim... ka mēs vienkārši dubultā samaksāsim. No sākuma tiks uztaisīta viena sistēma, kura būs šauras biznesa grupas interesēs... vienkārši, kura izdevīgi atrisinās savus uzdevumus. Jo tas, kas ir, tik tiešām, par ko tika runāts, ka tiešām attiecībā uz dzērienu iepakojumu ir šīs Eiropas Savienības prasības... Bet tā ir tikai daļa Eiropas Savienības prasību, kas Latvijai ir jāizpilda. Otra daļa Eiropas Savienības prasību attiecas uz krietni plašāku iepakojuma un atkritumu tvērumu. Un tās arī Latvijai ir jāizpilda. Latvija tās nevarēs izpildīt ar šo depozīta sistēmu, kādu mēs pašlaik esam izveidojuši. Jo, kā es minēju, šī depozīta sistēma izveidota ļoti šauriem mērķiem. Tādā veidā, kā tā ir izveidota, tā tiešām nemotivē šeit izmantot modernas tehnoloģijas un tādas tehnoloģijas, kas dos iespēju īstenot šo paplašināto depozīta sistēmu. Rezultātā mēs varam dabūt dubultu defektu. Mēs varam... Šis likums, kādu mēs esam pieņēmuši attiecībā uz depozīta sistēmu, motivē izveidot novecojušu, vecu sistēmu ļoti šauram atkritumu... savākšanai.

Tāpēc, manuprāt, būtu ļoti svarīgi atbalstīt šo iniciatīvu un uzdot Ministru kabinetam tiešām veikt izvērtēšanu, kamēr vēl tas ir iespējams - iespējams nākt ar priekšlikumiem, kurus mēs varētu ielikt šinī likumā un labot šo brāķi. Pretējā gadījumā tas ir vienkārši tas, kas ir noticis, - ir izlobētas šauras biznesa grupas intereses uz visas sabiedrības rēķina (Dep. S. Riekstiņš: “Uz kāda sabiedrības rēķina?”), neatrisinot tos izaicinājumus, kas tiešām ir svarīgi Latvijas valstij, Latvijas sabiedrībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Starpsauciens: “Vitālijs guļ!”) Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Starpsauciens: “Nav!”) Nav.

Lūdzu zvanu! Nebija. Labi. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 379 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma Saeimai “Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus” turpmāko virzību”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 15, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par 40 518 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi un kolēģes! 2019. gada 31. oktobrī Saeima saņēma 40 518 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam”. Savās sēdēs 2019. gada 27. novembrī un 4. decembrī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja iesniegumu un uzklausīja iesnieguma iesniedzēju. Iesniedzējs uzsvēra, ka nekustamā īpašuma nodoklis vienīgajam īpašumam ir jāatceļ, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem.

Pirmkārt, nekustamā īpašuma nodokļa likmes dēļ nekustamais īpašums vairs nav pieejams mazāk turīgajiem iedzīvotājiem, un tas veicina iedzīvotāju segregāciju pēc dzīvesvietas.

Otrkārt, dažu darījumu ar nekustamo īpašumu dēļ nekustamā īpašuma nodoklis konkrētajā apkaimē var pieaugt līdz līmenim, kas ir nesamaksājams, kā rezultātā nekustamais īpašums tiek pārdots piespiedu izsolē par cenu, kas nesasniedz īpašuma pašizmaksu.

Treškārt, iedzīvotāju skaits tajās pašvaldībās, kur ir noticis straujš nekustamā īpašuma nodokļa kāpums, samazinās.

Uzklausījusi iesniedzēju un pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 40 518 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” turpmāko virzību”, nododot kolektīvo iesniegumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai. Ievērojot, ka 2016. gada 13. aprīlī Saeimā jau tika iesniegta šāda iniciatīva, komisija nolēma, ka, turpinot iesnieguma tālāko izvērtēšanu, ir jāņem vērā 2016. gada 16. jūnija lēmumā “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” Ministru kabinetam noteiktā uzdevuma ietvaros rastie risinājumi.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt sagatavoto Saeimas lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamās deputātes, godātie deputāti! Es atgādinātu, ka pirms trijiem gadiem, vēl iepriekšējā sasaukumā, Saeima jau bija saņēmusi kolektīvo iesniegumu par... 10 tūkstošu Latvijas pilsoņu iesniegumu “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam”.

Saeima uzdeva Ministru kabinetam izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, lai ļautu nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam nepiemērot vai arī piemērot vienoto samazināto procentu likmi no nekustamā īpašuma vērtības. Tomēr Ministru kabinets neatbalstīja nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam, vienīgajam mājoklim - vienīgajam mājoklim! -, tā vietā rosinot mazināt kadastrālās vērtības ietekmi uz nodokļa aprēķinu.

Ar ko beidzās tas stāsts? LETA rakstīja, ka tika izveidota politiskā darba grupa, kas vienojās uz valdību virzīt Tieslietu ministrijas priekšlikumu iesaldēt kadastrālās vērtības līdz 2020. gadam. Ar to iniciatīva arī vainagojusies.

Tikmēr pilsoniskajā iniciatīvā “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” ir savākti jauni tūkstoši parakstu. Tas liecina, ka mājokļa, bieži vien vienīgās ģimenes bagātības, aplikšana ar nodokli tiek uzsvērta kā netaisnīgums, vienkārši kā rente, ko publiskā vara, neveicot nekādu darbu, regulāri saņem no sveša īpašuma.

Saistībā ar to, ka lēmuma projektā uzdots “rast citus labvēlīgus risinājumus”, es pieminu, ka 2014. gadā es iesniedzu priekšlikumu, kas, manā ieskatā, sociālo nevienlīdzību mazinātu efektīvāk un taisnīgāk nekā nodokļa atcelšana vienīgajam īpašumam, un tas ir - noteikt minimālo dzīvojamo platību, kas netiek aplikta ar nekustamā īpašuma nodokli.

Togad bija izveidota Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba grupa, kuru vadīja deputāts Imants Parādnieks, grupā strādāja Saeimas deputāti, ministriju, valsts iestāžu un Latvijas Pašvaldību savienības speciālisti. Uz manis iesniegtā priekšlikuma pamata grupa izstrādāja normu, kas paredzēja, ka gadījumos, kad pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem nosaka lielāku nekustamā īpašuma nodokļa likmi nekā 0,2, 0,4, 0,6 procenti no kadastrālās vērtības, tiek piemērots atvieglojums, nosakot ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamās dzīvojamās platības daļu 20 kvadrātmetru apmērā par katru šajā dzīvesvietā deklarēto Latvijas valstspiederīgo personu. Tātad, piemēram, ģimenei, kurā ir trīs personas, par 63 kvadrātmetru dzīvokli būtu jāmaksā nodoklis tikai par trīs kvadrātmetriem. Tas priekšlikums pirms pieciem gadiem bija nolemts palikšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja atvilktnē. Un tagad jaunāko politiķu paaudze ir tā paša izaicinājuma priekšā.

Aicinu atbildīgo komisiju un Saeimu pārtraukt publiskās rentes maksāšanu par mājokli un noteikt tādu regulējumu mājokļa aplikšanā ar nekustamā īpašuma nodokli, kas pēc iespējas efektīvāk mazinātu sociālo nevienlīdzību, proti, kas atvieglotu nekustamā īpašuma nodokļa slogu vienīgā mājokļa īpašuma īpašniekam un pārceltu slogu uz īpašumiem, kas netiek izmantoti īpašnieka dzīvošanai, bet gan tirdzniecībai ar īpašumiem, ieķīlāšanai un banku aizdevumu saņemšanai.

Protams, ka atbalstu kolektīvā iesnieguma nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es vēlos līdz ar šo iniciatīvas otrreizējo ienākšanu Saeimā pateikties gan portāla ManaBalss.lv uzturētājiem, gan arī Juridiskajam birojam, jo pēc būtības, pateicoties portāla ManaBalss.lv tehniskajam nodrošinājumam un arī aktīvistu iesaistei, un Juridiskā biroja darbam, mums šobrīd ir iespēja... Principā šī ir unikāla iespēja, šis ir unikāls gadījums, kad ManaBalss.lv savāktie paraksti, kuri jau ir vēlreiz pārsnieguši šo 10 tūkstošu robežu vairākkārt, var atkal... nevis atkal, bet, šķiet, no jauna atdalītie paraksti var ienākt Saeimā un vēlreiz atgādināt likumdevējam par to uzdevumu, kas likumdevējam tika uzdots jau 2016. gada vasarā.

Un tāpēc arī šis... šī iniciatīva atgādina par neizpildīto darbu, un, visticamāk, ka... visticamāk, mēs ļoti ceram, ka šī iniciatīva tik tiešām pārtaps nevis par tikai informatīvu ziņojumu vai noguls kādā atvilktnē, bet pārtaps beidzot par likumprojektu, kas atrisinās šo problēmu un palīdzēs tiem cilvēkiem, kas ir savākuši šos parakstus... vairāk nekā 50 tūkstošus šobrīd.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! Pirmajā mirklī iniciatīva atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim šķiet ļoti simpātiska, bet, protams, sekas tam, ja atceļ šādu pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokli, var prognozēt - ka infrastruktūra būtiski pasliktināsies, pasliktināsies infrastruktūras uzturēšana pie šī vienīgā mājokļa. Kas ir galvenā problēma? Ir izveidojusies situācija, ka nekustamā īpašuma nodoklis daudziem cilvēkiem ir kļuvis nesamaksājams, it īpaši tiem, kas dzīvo Pierīgā, kas dzīvo it kā ekskluzīvajos rajonos, kur kadastrālās vērtības pieaugumi, kas ir bijuši aizvadītajos gados, šo īpašumu vērtību ir paaugstinājuši.

Otra problēma - ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ir absolūti necaurspīdīgs un cilvēks nejūt, kur šis finansējums aiziet. Tiek iemaksāts kopējā pašvaldības katlā, un pašvaldība tālāk šo nodokļa maksājumu izmanto kaut kur visā teritorijā. Daža - varbūt sociālajiem pabalstiem, cita - lai dotu brīvbiļetes cilvēkiem, cita - lai uzceltu kādu kultūras objektu, bet cilvēks neredz, ka uzlabotos dzīves vide pie viņa vienīgā mājokļa.

Šobrīd, digitālo tehnoloģiju laikmetā, mums ir iespēja spert soli uz priekšu un piesaistīt vismaz daļu - pusi vai pilnīgi visu - no nekustamā īpašuma nodokļa konkrētai teritorijai. To ir iespējams viegli identificēt - cik par kuru īpašumu ir samaksāts -, un tālāk šo naudu izlietot konkrētās teritorijas labiekārtošanā - vai tā būtu attiecīgi grāvju padziļināšana vai... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Es atvainojos, baigi grūti runāt. (Zālē troksnis. Starpsauciens: “Tad nerunā!”)

Tātad... atgriežoties... mums ir iespēja konkrēto finansējumu piesaistīt konkrētai teritorijai un par šo finansējumu arī attiecīgi... ja tajā posmā, kur, piemēram, ir kaut kādas privātmājas, kur ir diezgan nekvalitatīvs zemes ceļš... laika gaitā, veidojot uzkrājumu, ir iespēja, piemēram, izveidot labāka seguma ceļu. Un tajā brīdī cilvēki iegūst pilnīgi citu motivāciju maksāt pēc būtības šo infrastruktūras nodokli.

Bet otra lieta, kas ir jāuzsver, - ka šai summai ir jābūt samaksājamai. Nacionālā apvienība pirms vairākiem gadiem jau arī nāca ar iniciatīvu, ka no šī nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina būtu iespējams izslēgt ārā kadastrālās vērtības daļu vai vismaz būtiski to mazināt. Un ir ļoti žēl, ka Finanšu ministrijas vadības, kas ir bijušas dažādos laikos, vēl pagaidām šo iniciatīvu nav virzījušas uz priekšu, bet es tiešām uzskatu, ka 2020. gadā, kad ir plānota vispārīgā nodokļu reforma, šis jautājums ir jāsakārto, kaut vai izjūtot atbildību pret šiem vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri ir norādījuši uz šo problēmu.

Es tiešām ceru, ka Saeima nākamā gada laikā šo jautājumu arī varēs atrisināt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Nekustamā īpašuma nodoklis, tā atcelšana. Protams, šī Saeima, neskatoties uz šo iniciatīvu... vairākkārt ir jau noraidījusi dažādas iniciatīvas, ko ir iesniegusi opozīcija, lai samazinātu nekustamā īpašuma slogu.

Tomēr daudzas lietas, par kurām runāja Dombravas kungs savā uzstāšanās reizē... es gribu teikt, ka tas jau šobrīd notiek. Es domāju, visas moderni domājošās pašvaldības jau izmanto jaunākos pieejamos instrumentus, lai ļoti mērķtiecīgi... lai saprastu, kura teritorija cik samaksā nodokļos, tajā skaitā nekustamā īpašuma nodokli, un attiecīgi veidotu savas investīciju politikas.

Bet tomēr... Kāda tad ir problēma nekustamā īpašuma nodokļa šībrīža aprēķinos, un kāpēc šī iniciatīva šīs Saeimas laikā ir, protams, atbalstāma, bet viņa ir pilnīgi bezjēdzīga? Un paskaidrošu, kāpēc.

Pirmām kārtām jau nekustamā īpašuma nodoklis veidojas... pamataprēķins veidojas no kadastrālajām vērtībām. Un kadastrālās vērtības - tas ir bijis ilgus, ilgus gadus Tieslietu ministrijas uzdevums, ar ko diemžēl Tieslietu ministrija nav tikusi galā. Es uzskatu, ka nav tikusi galā tikai un vienīgi tāpēc, ka tā nekad nav bijusi viņu prioritāte.

Šobrīd Tieslietu ministrija ir JKP pārraudzībā. Es uzskatu, ka šī kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodika... šai ministrijai... es domāju, viņi pat nezina, kas tas tāds ir, un attiecībā uz šo jautājumu tur absolūti neviens neko nedara.

Kāda ir esošā problemātika šodien? Mums ir... Pieņemsim, Rīgā, Purvciemā, ir hruščovka... vai Jelgavā... vienalga, kur... Ir veca māja, un ir blakus jauna māja. Un kā veidojas kadastrālās vērtības? Kadastrālās vērtības ir grupveida vērtēšana pa lieliem blokiem. Un, ja šajā lielajā blokā, teritorijā, mikrorajonā, ir uzbūvēta viena jaunbūve, tad visām hruščovkām, kas tur apkārt ir, arī paceļas kadastrālā vērtība. Vai paceļas tirgus vērtība konkrētajam dzīvoklim? Manuprāt, nē. Un šī vērtēšanas metodika ir ļoti, ļoti neprecīza. Un tas arī rada tās galējības, kad daudzās vietās attiecīgais īpašums galīgi neatbilst tai vērtībai, ko kadastrālās vērtēšanas sistēma tam uzliek. Un šī samaksa ir nesamērīga. Tāpat industriālās teritorijas absolūti lielākajā daļā šobrīd ir tā, ka nemaksā tie, kas var samaksāt. Izmanto šīs blaknes, brāķus šajā sistēmā un gluži vienkārši nemaksā. Pieņemsim, ir... piemēram, benzīntanks, kas ir 25 gadus atpakaļ izveidots kaut kādā teritorijā, apkārt šajā teritorijā nav citu benzīntanku, un nav notikuši darījumi, tad šim benzīntankam, šai teritorijai, pat tad, ja tā ir pilsētas centrā, kadastrālā vērtība nemainās 25 gadus un ir ļoti niecīga. Šīs lietas Tieslietu ministrijai jau gadiem ir norādītas, bet nekas nav noticis.

Un tagad - kāpēc šī iniciatīva ir absolūti bezjēdzīga? Absolūti bezjēdzīga tā ir tikai tāpēc, ka jūs, augsti godātie Saeimas deputāti, kuri balsoja par to, lai atliktu kadastrālās vērtēšanas sistēmas ieviešanu, gluži vienkārši šo iniciatīvu pēc būtības esat atlikuši jau uz nākamo Saeimu. Varbūt nākamā Saeima, ja jūs labi strādāsiet, par ko es stipri šaubos... Es ļoti apšaubu to, ka Tieslietu ministrija atnesīs kaut kādu sakarīgu piedāvājumu. Jo - kāpēc viņi nenolika šo piedāvājumu tad, kad bija termiņš? Tāpēc, ka viņi saprata, ka šis piedāvājums ir vienkārši katastrofāli briesmīgs un kadastrālās vērtības vienkārši uzšausies gaisā, ja kaut ko tamlīdzīgu atbalstīs. Un nekādu citu risinājumu šobrīd nepiedāvā.

Es uzskatu, ka primāri būtu jādod uzdevums šo nosūtīt Tieslietu ministrijai, lai tā beidzot sakārto pamatbāzi kadastrālajām vērtībām, kadastrālās vērtēšanas metodikai, kamēr vēl... Es domāju, te ir tikai laika jautājums, kad Latvijas valsts kā tāda var saņemt aizrādījumus no Eiropas Komisijas par to, ka šī lieta nav sakārtota. Tas ir tikai laika jautājums, kad kāds vērsīsies pret valsti (jo šīs kadastrālās vērtēšanas bāzes ietekmē arī to, par cik tiek iznomāti valsts nekustamie īpašumi) par līdzekļu izšķērdēšanu. Jo, ja bāze absolūti neatbilst realitātei, tad tā ir līdzekļu izšķērdēšana. Tas jautājums jau vienreiz skatīts.

Tāpēc es domāju - kamēr nebūs sakārtota pamatbāzes sistēma, šim iesniegumam nav nekādas jēgas.

Kolēģi, jūs varat kaut ko mainīt, padariet to par Tieslietu ministrijas prioritāti, jo šobrīd no Jaunās konservatīvās partijas atsevišķiem politiķiem ir dzirdami tādi milzīgi solījumi, kas absolūti nav piepildīti ar saturu un ir pilnīgi bezjēdzīgi, un patiesībā satur iedzīvotāju lielu maldināšanu.

Tūlīt būs Rīgas domes vēlēšanas un būs ļoti interesanti, ka Rīgas domes vēlēšanu kontekstā (Dep. J. Kursīte-Pakule: “Par tēmu!”) par šo tēmu jūs, ļoti daudzi politiķi, kas startēs, noteikti izpaudīsieties. Bet taisnība ir tā, ka jūs paši šo tēmu atlikāt uz vairākiem gadiem, atliekot kadastrālās vērtēšanas bāzes noteikumu izstrādi.

Sēdes vadītāja. Runas laiks ir 15 minūtes. Gobzema kungs, vai jums pietiktu ar deviņām? Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem. Aicinām visus pie Saeimas nama pulksten 10.35 uz Ziemassvētku ieskandināšanas pasākumu. (Starpsaucieni.)

Un otrs paziņojums. Kolēģi, lūdzu, uzmanību! 16. decembrī dzimšanas dienu svinēja mūsu kolēģis Rihards Kols, un mēs viņu sveicam! (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātiem.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Artuss Kaimiņš, Armands Krauze, Atis Lejiņš (Dep. A. Lejiņš: “Es esmu!”)... Daniels Pavļuts (Starpsauciens: “Ir!”)... Atis Lejiņš ir, Daniels Pavļuts, Ļubova Švecova un Ivars Zariņš... ir.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām debates.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 40 518 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” turpmāko virzību”.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Šī būs tāda iesildīšanās runa pirms tās galvenās, kā es saprotu, šodien vēlāk...

Bet par nekustamā īpašuma nodokli runājot, es gribētu aicināt koalīciju ieklausīties opozīcijā, jo, kā jūs ieklausāties opozīcijā, tā jums sāk sanākt. Tad, kad opozīcija jums saka, piemēram, par ostām, ka Kariņa kungam jāizmanto sava otrā pilsonība, lai sakārtotu ostas jautājumus, tad tajā brīdī, kad jūs ieklausāties, tad visa amerikāņu tauta pieplok pie Latvijas Republikas Saeimas tiešraides - un stundas laikā problēma ir atrisināta. Tas ir tikai tāpēc, ka jūs ieklausījāties opozīcijā, kā vajag rīkoties.

To pašu es jūs aicinu ņemt vērā, izskatot jautājumu par nekustamā īpašuma nodokli. Un šajā sakarā ir divas tēzes, kas ir jāpasaka.

Pirmā tēze ir ļoti vienkārša - Saeima nepilda savus likumus attiecībā pret mediķiem. Tātad cilvēki var nepildīt savus pienākumus attiecībā pret nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanu. Un tas būtu taisnīgi. Ja Saeima nepilda šādus likumus, tad arī cilvēkiem nav jāpilda attiecīgi likumi.

Līdz ar to mans ieteikums - kā no opozīcijas - ir pozīcijai sākt pildīt likumus un izpildīt tos dotos solījumus, kas attiecas uz mediķu atalgojumu, lai mēs vispār varam runāt, vai ir pamats iekasēt kaut vienu santīmu nekustamā īpašuma nodoklī.

Otra lieta. Mēs ļoti labi zinām, ka no Latvijas daudzi aizbrauc. Un tad, kad iziet ārpus Vecrīgas, iekāpj tajās luksusa klases... par nodokļu maksātāju naudu apmaksātajās mašīnās - S klases mersedesos un visā pārējā (Dep. A. Muižniece: “Pats pēc sevis spried?”), kas te pie Saeimas ēkas stāv, - un aizbrauc mazliet tālāk apskatīties, kāda ir Latvijas laukos dzīve, tad mēs saprotam, ka Latvijas lauki ir tukši. Kāpēc tie ir tukši? Tāpēc, ka mums ir nesamērīgs nekustamā īpašuma nodoklis.

Tas, ko es ieteiktu pozīcijai un koalīcijai (Starpsauciens.), - nevis apspriest tikai jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļa noteikšanu vienīgajam mājoklim, bet patiesībā izskatīt arī jautājumu, ka virknē Latvijas reģionu, piemēram, Latgalē, piemēram, pierobežā, piemēram, tajos apgabalos, no kuriem ir visvairāk cilvēku no Latvijas aizbraukuši un kuriem uz Latvijas ekonomiku šobrīd faktiski nav nekādas ietekmes (pozitīvas ietekmes, es domāju), - ka visos šajos reģionos vajadzētu nevis noteikt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim, bet vispār atteikties no visiem nodokļiem, lai atdzīvinātu šos reģionus. (Dep. R. Kols: “Vispār nodokļus atceļam!”) Vispār atcelt nodokļus!

Starp citu, Kola kungs, jūs kā cilvēks no bagātas ģimenes, kas var atļauties ceļot uz dažādām pasaules malām, noteikti būsiet pamanījis, ka ir valstis, kurās valsts atbalsta šādus trūcīgus reģionus un vēl piemaksā, lai cilvēki brauktu tur dzīvot, vēl nopērk mājas šādos reģionos, kuri ekonomiski ir atpalikuši. (Dep. R. Kols: “Nosauc piemēru!”) Nākamajā savā polittūrisma braucienā aizbrauciet uz kādu tādu valsti, jūs tur ieraudzīsiet šādas vietas, ja. Es saprotu, ka jūs dzīvē nabadzību neesat redzējis, tāpēc aicinu beigt ņirgāties par tiem, kas nevar atļauties samaksāt nekustamā īpašuma nodokli.

Trešā lieta, ko es gribu pateikt šajā sakarā. Trešā lieta attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim ir ļoti vienkāršs secinājums par to, kas ir jāizdara. Liela sabiedrības daļa ir izteikusi savu gribu, ka tādai sistēmai ir jābūt, un parlamentam neņemt vērā sabiedrības gribu ir nepareizi.

Un pats pēdējais, ko es šajā kontekstā gribu pateikt. Ja mēs gribam pareizi saimniekot, mums jāpaskatās, kā mēs saimniekojam, jāpaskatās pašiem uz sevi. Un patiesībā ar “pašiem” es domāju koalīciju, un ar saimniekošanu es domāju Saeimu, Saeimu kā māju, Saeimas mājas, kas ir apkārt.

Ja mēs ieejam, es atvainojos, Saeimas tualetēs un paskatāmies, kādā stāvoklī ir Saeimas tualetes, vai tepat aiz durvīm, kur lampas drīz kritīs nost... un nekas netiek darīts... Tas ir pierādījums tam, ka tāpat, kā jūs saimniekojat šajās mājās, šeit, fiziski, tā jūs saimniekojat arī valstī. Ja jūs nespējat sakārtot savu māju, kurā jūs strādājat un ikdienā pavadāt laiku, tad jūs nespējat arī sakārtot savu valsti.

Un pats pēdējais. Nekustamā īpašuma nodoklis liels var būt tikai bagātā valstī, kurp cilvēki aumaļām brauc, lai dzīvotu tur. Valstī, no kuras pārsvarā aizbrauc, nekustamā īpašuma nodoklim ir jābūt vai nu ļoti mazam, vai... jābūt šādos atpalikušos reģionos atceltam pavisam. Kādēļ? Tādēļ, lai veicinātu reģiona atdzīvošanos un vairotu valsts budžeta ieņēmumus caur citiem nodokļiem. 

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam otro reizi.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, vēlreiz! Tikko atnācu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, kura skata pašvaldības lietas - Rīgas domes problēmu. Tāpēc tā mazliet nokavējos.

Runa ir par ko? Manā ieskatā, Valaiņa kungs... un arī, ciktāl saprotu, Dombravas kungs... izteica bažas, ka šis iesniegums nevar būt racionāli risināts. Manā ieskatā, visas šīs bažas var būt novērstas, ja redzesloka centrā nebūs kadastrālā vērtība, bet būs kāda cita vienība naturālā izpratnē. Es domāju, ka runa ir par platību, dzīvojamo platību, kuru izmanto jebkurš Latvijai piederīgais nodokļu maksātājs.

Un tas ir ļoti svarīgi tāpēc, ka nodokļu maksāšana lielā mērā ir atkarīga no tā, vai nodokļu maksātājs saprot, par ko viņš maksā. Ja nodokļa lielums ir atkarīgs pirmām kārtām no kadastrālās vērtības un iespējamās izmaiņas mūsu likumdošanā saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanu par vienīgo mājokli būs atkarīgas galvenokārt no kadastrālās vērtības, tad nu gan kadastrālās vērtības izmaiņas nevar pārliecināt nodokļu maksātājus, ka notiek taisnīgs... taisnīga aplikšana ar nodokli.

Es domāju, ka minimālās ar nekustamā īpašuma nodokļa neapliekamās dzīvojamās platības noteikšana lielā mērā atrisinās šo problēmu. Es gribētu vēlreiz uzsvērt šo priekšlikumu. Protams, tas nav... tas ir tikai procesa sākums. Es esmu pārliecināts, ka iesniegums būs atbalstīts Saeimā un mēs to turpināsim skatīt arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Mēs atrisināsim tādu... atradīsim iespēju nodrošināt taisnīgu risinājumu. Es domāju, ja katram iedzīvotājam būs mugursomā... konkrēta dzīvojamā platība, par kuru viņš zinās, ka nemaksās nodokli, tas lielā mērā nostiprinās arī pārliecību par to, ka valsts nosaka nodokli taisnīgi, un ikvienam būs iespēja aprēķināt, cik lielu summu... cik liela summa ir jāsamaksā, lai visas saistības pret valsti būtu izpildītas.

Es aicinu padomāt nopietni par tām alternatīvajām iespējām nodrošināt to interesi, kuru izteica iesnieguma iesniedzēji.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šī ir tautas iniciatīva, cilvēki ir savākuši parakstus. Tik daudz parakstu, cik manuprāt, ne par vienu iniciatīvu vēl nav bijis, un būtu tikai pareizi, ka mēs neignorējam šo tautas iniciatīvu un izskatām to pēc būtības. Es domāju, tas ir pareizs lēmums - nodot iesniegumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un sākt to izskatīt. Tas nenozīmē, ka šī iniciatīva būtu... vispirms jau tā būtu izvērtējama, un tad arī saprastu, cik lielā mērā, ko mēs no tās varētu izmantot. Jo es saprotu, ka pašlaik top jauns nodokļa ietvars, tāpēc būtu ļoti svarīgi, ka mēs šo iniciatīvu neignorējam un nododam to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, lai rēķinātos ar to. Tālāk tad tiktu veidots šis jaunais nodokļa ietvars.

Šeit ir ļoti svarīgi saprast tos mērķus, kādus vēlamies sasniegt ar nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām. Manuprāt, tas, kas būtu virsmērķis, kas būtu jāsasniedz, par ko nedrīkstētu aizmirst, ir cīņa ar nabadzību un nevienlīdzību. Jo šo iniciatīvu - to var izmantot dažādi. To var izmantot tā, ka rezultātā visvairāk iegūst visbagātākie, proti, tie, kuri dabūs iespēju, teiksim, nemaksāt par savām pilīm un dārgajiem nekustamajiem īpašumiem. Bet var izdarīt arī tā, ka tiešām šis slogs tiek pareizi pārdalīts... šis atvieglojums tiek pareizi pārdalīts, lai vislielākie ieguvēji tomēr būtu tie, kas ir sociāli vismazāk aizsargāti. Tāpēc es arī redzu, ka šis risinājums, pie kā mēs droši vien nonāksim... būtu loģiski nonākt, ka mēs runājam nevis par nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam, bet runājam vai nu par kaut kādu platību, kas tiek... netiek aplikta ar nodokli, vai arī par kaut kādu summu, kas tiek piemērota nekustamajam īpašumam, kurā dzīvo konkrētais cilvēks... par šo kaut kādu konkrēto summu šis nodoklis netiek piemērots.

Bet atkal tas ir jāskatās plašāk - visas nodokļu reformas aspektā. Proti, iespējams, ka daudz pareizāk ir samazināt nodokļu slogu, kas saistīts ar darbaspēka nodokļiem, un tādējādi tiem, kuri strādā, kuri godīgi maksā nodokļus, kuru ienākumi ir legāli, atstāt vairāk naudas viņu maciņos, lai viņi var nomaksāt šo nodokli. Savukārt tie, kuri nemaksā nodokļus, kuri negūst likumīgus ieņēmumus... tad viņi tādā veidā negūtu savus ienākumus. Tāpēc šeit ir pareizi viss jāsasver un jāsaliek.

Un es aicinātu šo tautas iniciatīvu atbalstīt, to izskatīt un skatīties plašākā kontekstā, neaizmirstot galveno mērķi - lai sociālais taisnīgums būtu primārais. Mēs ar šādas iniciatīvas īstenošanu novērstu sociālo... mazinātu sociālo nevienlīdzību un nabadzību, nevis otrādi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tas jautājums nav tik viennozīmīgs. Protams, es arī balsošu par nodošanu komisijām izskatīšanai.

Bet! Pirmkārt, šis ir pašvaldību nodoklis. Rodas jautājums: kā tas mainīsies katrai pašvaldībai - šī ieņēmumu bāze? Atkarība ir gana liela.

Otrkārt, spekulēšana ar to, ka trūcīgajiem iedzīvotājiem... tam var piekrist, bet ne vienmēr. Vienīgais īpašums ir arī bagātiem cilvēkiem. Tālāk var notikt dažādu veidu spekulācijas, var apvienot šos īpašumus vienā īpašumā. Tātad tas nozīmē, ka jānosaka kaut kāds zināms vērtējums, līmenis; iespējams, vajadzētu noteikt arī katra īpašnieka materiālo stāvokli, līdz kuram tad būtu šī atlaide piemērojama, bet varbūt arī ne.

Un, treškārt, tā kā nekustamā īpašuma nodoklis ir kopējā kontekstā ar visu nodokļu politiku, tad, līdzīgi kā iepriekš, manā skatījumā, tika pieļauta kļūda, pieņemot likumu par veselības aprūpes finansējumu, pirms sāka skatīt budžeta iespējas... mums ar šo likumu ir jāsaskaņo budžeta iespējas, ieņēmumi un izdevumi. Šī prakse, ka likumi skrien pa priekšu finansējumam, būtu jāizbeidz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es tikai vēlos atgādināt, ka gandrīz katrs no politiskajiem spēkiem, kas pārstāvēts šeit, Saeimā, uz vēlēšanām gāja ar piedāvājumu atcelt tādā vai citādā mērā šo nekustamā īpašuma nodokli kādai grupai vai atkarībā no apjoma. Un gan Nacionālā apvienība, gan arī JKP bija starp tiem, kas šo nodokli solīja atcelt.

Kazinovska kungam es gribētu oponēt attiecībā uz pašvaldību ieņēmumiem. Es domāju, ka, ja... jo mazāk valsts budžeta likumos būs kaut kādu mēģinājumu iegrābties pašvaldību budžetos, kā mēs to redzējām, strādājot pie 2020. gada budžeta, attiecībā uz azartspēļu, dabas resursu nodokli, jo... jo vieglāk arī būs atcelt šo nekustamā īpašuma nodokli... attiecībā uz pašvaldību tēriņiem.

Un vēl es arī vēlos jums atgādināt ieskatīties pavisam nesenajā vēsturē. Šie notikumi nemaz nav tik seni, lai jūs par tiem nevarētu pat izlasīt internetā un visās... visos ziņu portālos.

Starptautiskā Valūtas fonda priekšlikumi, ieteikumi bija tie, kas Latvijai lika faktiski ieviest mājokļa nodokli, kurš pārtapa kopumā tagad par nekustamā īpašuma nodokli, kā mēs to redzam... kopā ar... mājoklis kopā ar zemi. Bet tad, kad vēl Latvijas iedzīvotāju īpašums - nekustamais īpašums, mājoklis, dzīvoklis - netika aplikts ar nodokli... tādi laiki ir pavisam nesen bijuši. Vienkārši situācija ir izveidojusies tāda: lai mazāk sāpīgi nodokļu maksātājiem būtu redzēt savos rēķinos atsevišķi mājokļa nodokli un zemes nodokli, šie divi nodokļi tika apvienoti. Un tāpēc arī šobrīd mēs runājam par nekustamā īpašuma nodokli.

Būtībā, godātie kolēģi, šis mājokļa nodoklis ir tas smagākais, kas principā ļoti daudzus Latvijas iedzīvotājus ir iedzinis izmisumā, un iedzīvotāji ir spiesti maksāt gan par pašu uzbūvētām mājām, gan par dzīvokļiem, kurus viņi ir nopirkuši kredītā, un šis netaisnīgais konfiscējošais nodoklis, atgādināšu jums, bija radies nevis tāpēc, ka pašvaldībām bija nepieciešami kaut kādi... ceļus būvēt vai kaut kādu izdevumu segšanai, bet tieši tāpēc, ka šādi ieteikumi bija no mūsu starptautiskajiem aizdevējiem.

Tāpēc es aicinu, godātie kolēģi, jūs pirmām kārtām atcerēties neseno vēsturi un vēlreiz pārlasīt savas priekšvēlēšanu programmas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

J. Vucāns. Kolēģi! Daudzi no tiem argumentiem un aspektiem, kas tikko skanēja no šīs tribīnes, tika pārrunāti arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, runājot par šo pilsoņu kolektīvo iesniegumu. Tieši tāpēc komisija vispirms sagatavoja vienu lēmuma projektu, pēc tam tika saprasts, ka šis lēmuma projekts nedod pietiekamu elastību. Tika sasaukta vēl viena komisijas sēde, un, komisijas ieskatā, sagatavotais formulējums lēmuma projektam ir tāds, kurš pieļauj pietiekami lielu elastību, piemeklējot labāko iespējamo formu gan no saturiskā, gan no citiem viedokļiem, lai virzītos uz nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai nu vienīgajam mājoklim, vai vienīgajam īpašumam. Un kā komisija, kurai šis uzdevums tiek nodots, tiešām tika izvēlēta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, lai varētu sabalansēt iespējas ar vēlmēm.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 40 518 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zariņa, Dombrovska, Urbanoviča, Krišāna un Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījums Likumā par ostām” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Paldies, kolēģi, ka neesat iebilduši iekļaut šo priekšlikumu darba kārtībā. Kā jau es minēju, pat ja jūsu mērķis tomēr ir privatizēt ostas, jums nav jābaidās priekšlikumu atbalstīt un sākt izskatīt, jo, atbalstot šo priekšlikumu, sākot to izskatīt un nododot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, mēs tikai būsim viena gara, sarežģīta ceļa sākumā, jo, kā jau es minēju, iespējas... dotajā gadījumā tā, kā ir izveidots pašlaik esošais likumprojekts, tas dod visdažādākās iespējas, kādā veidā šo Latvijai svarīgo infrastruktūru - Latvijas ostas - var nodot kāda privāta investora rīcībā.

Ja tik tiešām... ja tik tiešām šis mērķis nav bijis, kad jūs izveidojāt šo likumprojektu un uztaisījāt šo caurumu likumprojektā, un pēc tam iebildāt par šī cauruma aizvēršanu, ka tik tiešām jums tas gadījās nejauši, vienkārši jūtu karstumā, pašiem lāga nesaprotot, ko jūs darāt, tad šo kļūdu tagad mēs varam sākt labot.

Pirmais solis ir tātad nodot šo priekšlikumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un sākt to izskatīt.

Kā jau es minēju, reorganizācija ir tikai viens no veidiem, kā var īstenot privatizāciju. Ir arī citi veidi - tās ir manipulācijas ar aktīviem, līdzīgi, kā to dara tā saucamā administratoru mafija, kad kompānijas tiek izputinātas un tiek pārrakstītas uz citām fiziskajām... uz citiem īpašniekiem. Tieši tāpat var izdarīt arī ar ostu.

Kas mani samulsināja - kad vakar mēs par to debatējām, jums bija principiāli iebildumi pret to, ka mēs piemērojam tādu pašu regulējumu, kāds ir attiecībā uz “Latvenergo”.

Es atgādināšu, ka arī savulaik attiecībā uz “Latvenergo” bija pamatotas bažas par to, ka šo kompāniju taisās privatizēt. Un rezultātā tauta sacēlās, un lai... un politiķi bija spiesti meklēt risinājumu. Un šādu risinājumu viņi izstrādāja... kādā veidā to var izdarīt. Es vakar piedāvāju analoģisku risinājumu piemērot attiecībā uz Latvijas ostām. Un, ja tik tiešām jūsu mērķis nav privatizēt, slepenais mērķis nav panākt, ka šīs ostas ir iespējams nodot kāda privāta investora rokās, tad būtu bijis loģiski atbalstīt šādu priekšlikumu, taču jūs neatbalstījāt.

Šodien mums ir atkārtota iespēja tomēr ķerties pie tā (Starpsauciens.) un sākt šo risinājumu. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un uzsākt šo ceļu. Tas gan nenozīmē, ka jūs... ka jūs (Starpsauciens.)... ka jūs novērsāt... ka jūs novērsīsiet šo privatizācijas iespēju, bet vismaz šāda iespēja to neizdarīt būs. To mēs redzēsim, kad mēs noiesim visu šo ceļu.

Es aicinu uzsākt šo ceļu un novērst šīs pamatotās bažas. (Starpsauciens.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Paldies kolēģiem. Rosinu - atbalstām šo priekšlikumu un lai... lai nebūtu debašu šeit, tad izskatām to komisijā.

Un atgādināšu arī to, ka iepriekš arī skatījām komisijā un atbalstījām Ivara Zariņa priekšlikumu jau vakar, taču nu skatīsim vēlreiz acīmredzot. Un aicinu Ivaru (Starpsauciens.)... aicinu Ivaru atrast laiku, atnākt uz komisiju un... arī viņa priekšlikumu prezentēt. (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Likumā par ostām” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Godātie deputāti! Sēdes darba kārtību esam izskatījuši.

Bet deputāti Pavļuts, Plešs, Latkovskis, Pucens un Dzintars lūdz sākt izskatīt 19. decembra sēdes darba kārtību 30 minūtes pēc 12. decembra sēdes darba kārtības jautājumu izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”) Ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai 19. decembra sēdes darba kārtību sāktu izskatīt 30 minūtes pēc 12. decembra sēdes darba kārtības izskatīšanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 28, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darbu turpināsim nākamajā pārtraukumā... nevis šajā pārtraukumā starp sēdēm, bet sēdes pārtraukumā, kas būs, - 19. decembra sēdes pārtraukumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai. Reģistrācijas rezultāti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Artuss Kaimiņš, Armands Krauze un Ļubova Švecova.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 18. sēdes
2019. gada 12. decembrī turpinājums
2019. gada 19. decembrī

Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr. 330/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1806)
Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 369/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1811)
Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Privāto pensiju fondu likums” (Nr. 325/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1817)
Ziņo	- dep. R. Kozlovskis
Likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” (Nr. 505/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1750, 1789)
Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi Tūrisma likumā” (Nr. 423/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1791)
Ziņo	- dep. A. Lejiņš
Likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 489/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1668, 1793)
Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Valsts robežsardzes likums” (Nr. 490/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1669, 1794)
Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu” likumā (Nr. 482/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1594, 1795)
Ziņo	- dep. D. Rukšāne-Ščipčinska
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 363/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1809)
Ziņo	- dep. R. Kozlovskis
Likumprojekts “Grozījumi Kredītu reģistra likumā” (Nr. 384/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1810)
Ziņo	- dep. G. Eglītis
Likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr.476/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1812)
Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 60/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1813)
Ziņo	- dep. I. Goldberga
Debates	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
Par darba kārtību
Priekšlikums	- dep. I. Zariņš (par)
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 510/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1796, 1796A)
Ziņo	- dep. A. Judins
Lēmuma projekts “Par 10 379 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma Saeimai “Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus” turpmāko virzību” (Nr. 280/Lm13) (Dok. Nr. 1807)
Ziņo	- dep. V. Orlovs
Debates	- dep. L. Ozola
	- dep. R. Dzintars
	- dep. V. Valainis
	- dep. I. Zariņš
Lēmuma projekts “Par 40 518 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” turpmāko virzību” (Nr. 281/Lm13) (Dok. Nr. 1808)
Ziņo	- dep. J. Vucāns
Debates	- dep. I. Pimenovs
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Dombrava
	- dep. V. Valainis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. A. Gobzems
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. I. Zariņš
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. J. Stepaņenko
Par likumprojektu “Grozījums Likumā par ostām” (Nr. 535/Lp13) (Dok. Nr. 1890)
Priekšlikumi	- dep. I. Zariņš (par)
	- dep. J. Vitenbergs (pret)
Par kārtējas sēdes sākumu
Paziņojums
	- dep. M. Bondars
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 19.12.2019 09:04:57 bal001
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Kredītiestāžu likumā (330/Lp13), 3.lasījums

Datums: 19.12.2019 09:08:56 bal002
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (369/Lp13), 3.lasījums

Datums: 19.12.2019 09:13:19 bal003
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Privāto pensiju fondu likums (325/Lp13), 3.lasījums

Datums: 19.12.2019 09:14:26 bal004
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā (505/Lp13), 1.lasījums

Datums: 19.12.2019 09:16:05 bal005
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tūrisma likumā (423/Lp13), 2.lasījums

Datums: 19.12.2019 09:17:50 bal006
Par - 84, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (489/Lp13), 1.lasījums

Datums: 19.12.2019 09:21:20 bal007
Par - 82, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Valsts robežsardzes likums (490/Lp13), 1.lasījums

Datums: 19.12.2019 09:22:37 bal008
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (482/Lp13), 1.lasījums

Datums: 19.12.2019 09:24:32 bal009
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (363/Lp13), 2.lasījums

Datums: 19.12.2019 09:25:52 bal010
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītu reģistra likumā (384/Lp13), 2.lasījums

Datums: 19.12.2019 09:28:21 bal011
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (476/Lp13), 2.lasījums

Datums: 19.12.2019 09:33:12 bal012
Par - 7, pret - 80, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (60/Lp13), 2.lasījums

Datums: 19.12.2019 09:33:58 bal013
Par - 28, pret - 59, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (60/Lp13), 2.lasījums

Datums: 19.12.2019 09:39:58 bal014
Par - 12, pret - 76, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (60/Lp13), 2.lasījums

Datums: 19.12.2019 09:40:22 bal015
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (60/Lp13), 2.lasījums

Datums: 19.12.2019 09:48:52 bal016
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (510/Lp13), 1.lasījums

Datums: 19.12.2019 10:02:18 bal017
Par - 78, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par 10 379 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma Saeimai “Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus” turpmāko virzību (280/Lm13)

Datums: 19.12.2019 10:21:29 bal018
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 19.12.2019 11:27:26 bal019
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par 40 518 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” turpmāko virzību (281/Lm13)

Datums: 19.12.2019 11:32:01 bal020
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par ostām (535/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 19.12.2019 11:32:50 bal021
Par - 60, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu

Datums: 19.12.2019 11:33:09 bal022
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija