Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas divdesmit pirmā (ārkārtas) sēde
2019. gada 18. decembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sāksim 2019. gada 18. decembra trešo ārkārtas sēdi.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām”. Likumprojekts ir pieejams visiem deputātiem. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans (JK).
Labdien! Vai jāsaka - labvakar, trešajā ārkārtas sēdē šodien! Tātad man ir labas ziņas. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi abu likumprojektu paketi, kas attiecas uz Ventspils ostu šajā sakarā. Tātad, runājot par likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”, tika saņemti... kopumā izskatīti un arī tabulā iekļauti 14 priekšlikumi. Sākam izskatīt priekšlikumus.
1. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir iestrādāts, lai attiecīgi tātad... tas ir MK priekšlikums, iestrādāts komisijas apstiprinātajā 2. pantā, ko mēs skatīsim vēlāk. Līdz ar to... Es atvainojos, tātad 7. pantā skaidrības labad Ventspils ostas pārvaldība, lai to nejauktu ar pārējo ostu pārvaldību, tiek izdalīta atsevišķā - 1.2 pantā... apakšpunktā, es atvainojos. Līdz ar to tagad saku - komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 2. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir tehniski jāprecizē esošā panta pirmā daļa un panta otrā daļa. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Labvakar, kolēģi! Es tomēr vēlētos no komisijas skaidrojumu.
Vai es pareizi saprotu, ka šobrīd ielabotā redakcija nozīmē to, ka Rīgas ostas pārvalde un Ventspils ostas pārvalde ir atvasinātas publisko tiesību juridiskās... ir atvasināta (vienskaitlī!) publisko tiesību juridiskā persona? Respektīvi, ka abas šīs pārvaldes ir viena juridiskā persona? Jo latviski tas šobrīd tā te ir rakstīts.
Lūdzu skaidrojumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā ir kas skaidrojams?
K. Feldmans. Komisijā atbalstīts 2. priekšlikums. (Smiekli. Dep. L. Liepiņa: “Tev uzdeva jautājumu!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
K. Feldmans. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas saistīts ar 2. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. Jā, labi.
4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Šis ir ļoti būtisks priekšlikums, jo nosaka, ka kapitālsabiedrības akcijas nebūs atsavināmas vai ieķīlājamas. Līdz ar to tiek novērstas bažas par iespējamu tā saukto privatizāciju, kāda notika līdz, šķiet, 2006. gadam, vai arī akciju iespējamo pārdošanu. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Dep. S. Riekstiņš: “Tu no komisijas aizgāji, Ivar! Par ko tu tagad debatēsi?”)
I. Zariņš (SASKAŅA).
Es biju vienīgais, kurš komisijā iesniedza priekšlikumus termiņā (Starpsauciens.), es atļaušos atzīmēt.
Man ir... Man ir (Starpsauciens.)... Ar privatizāciju viss nav tik... tik naivi, kā mums to mēģina pasniegt. Ir dažādi veidi, kā var privatizēt. Tas, par ko pašlaik runā... tiek runāts, - privatizēt... Vienkārši tiešā ceļā paņēma sabiedrību un noprivatizēja - tas ir pats primitīvākais veids, ar kuru vairs neviens nenodarbojas. Ja vēlas kaut ko noprivatizēt, tad to jau tagad daudz smalkākās shēmās... kā mēs to zinām... Sāk kaut ko reorganizēt, dalīt labajos un sliktajos un pēc tam pamazām tādā veidā arī piesaista privāto investoru, proti, rada... reorganizācijas rezultātā rada citu tiesību subjektu, uz kuru visi šie ierobežojumi neattiecas, un tad tas tiek noprivatizēts.
Jautājums - vai mēs ar šādu redakciju, kāda tagad piedāvāta, to novēršam vai nenovēršam? Es kaut kā neredzu, ka mēs to... nenovēršam, jo tas attiecas tikai konkrēti uz šo... Vārds “reorganizācija” ir pazudis no šī...
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Augsti godātie kolēģi! Es domāju, ka šis formulējums nenozīmē absolūti neko, tāpēc ka tas neko nenozīmē. Tāpēc ka tas, pie kā novedīs šis konkrētais sasaukums - jūs konkrēti, kolēģi, -, ir tas, ka pati likuma vara... koncepcija kā tāda ir izsmieta ar to, ar ko jūs nodarbojaties pēdējā laikā. Ar to, ka likumi tiek grozīti tā, kā jums gribas... ar visām tām ārkārtas sēdēm un tā tālāk. Nav absolūti nekādas garantijas par to, ka... kā kurš no jums piecelsies, no kuras kājas... kas jums ienāks prātā. Tiks sasaukta kārtējā ārkārtas sēde; ja vajag - divas ārkārtas sēdes, trīs, četras, piecas. Ja kaut kas neiet vienā komisijā, to nosūtīs uz citu komisiju. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Ārlietu komisija... vēl kaut kas... Jums vajadzēs to kādam pārdot.
Esmu pārliecināts, ka tikpat... tāpat, kā tas notiek šodien, tāpat, kā tas notiks rīt... Jūs sasauksiet tās jums nepieciešamās ārkārtas sēdes, un jūs to izdarīsiet. Tāpēc, manā ieskatā, tam visam nav nekādas nozīmes.
Jūs, kolēģi, esat faktiski iznīcinājuši cilvēku uzticību likumiem kā tādiem... ar ko es jūs apsveicu! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
K. Feldmans. Tātad 4. priekšlikums, kas... (Smiekli.)
Sēdes vadītāja. Gobzema kungam dodiet iespēju padebatēt! (Smiekli. Dep. S. Riekstiņš: “Bet doma bija laba!”; dep. M. Bondars: “Labs mēģinājums, Krišjāni!”)
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jūs jau, protams, redzat, sabiedrība, kāda steiga koalīcijai ir, ja.
Divas lietas, ko es gribēju pateikt. Pirmā lieta ir tāda, ka ir pilnīgi skaidrs, ka opozīcijai vajadzētu iesniegt priekšlikumu - atcelt, vienkārši nobalsot, atcelt Saeimas kārtības rulli. Nu priekš kam to, tāpat dara, kā grib! Priekš kam ievērot procedūras? (Dep. I. Zariņš: “Tas ir bezkompromisu tiesiskums!”)
“Bezkompromisu tiesiskumā” Saeimas kārtības rullis un procedūras nav vajadzīgas, tās tiek pielāgotas situācijai, kā koalīcijai ir izdevīgāk konkrētajā mirklī. Tā nekad nav bijis - nevienos laikos. Tā ir pirmā lieta.
Otra lieta, ko mēs redzam, ar to pārņemšanu un pārvaldību. Kas tad tagad Ventspilī ir iecelts par kārtīgiem saimniekiem? Nu es tā lasu ziņas, ka Ventspilī tagad ostā ir iecelts Ģirts Valdis Kristovskis. (Starpsaucieni: “Ooo!”) Tas tagad būs tas īstais. Es jums gribu atgādināt - Ģirts Valdis Kristovskis politikā ienāca “Latvijas ceļa” laikā. “Latvijas ceļš” noteikti... nekādā gadījumā... nebija ar korupciju saistīts un ar visām privatizācijas shēmām, nekādā gadījumā nebija saistīts, ja!
Ģirts Valdis Kristovskis tagad Jaunajā VIENOTĪBĀ ir. Viņš pa vidu ir samainījis kaut kādas 100 partijas aptuveni un nonācis VIENOTĪBĀ. Un tas, ko es jums gribu no šīs tribīnes teikt (es jums varu apsolīt, es esmu gatavs), - ja Ģirts Valdis Kristovskis nav nekādā veidā saistīts ar Meroni, kuram nav nekādas intereses Ventspils ostā, ja viņš patiešām nav saistīts ar Meroni, tad es esmu gatavs kāpt šajā tribīnē un apgalvot, ka manas... ka man ir Kremļa rokas un Šlesera olas, ja... (Smiekli.) Tas ir... Tas ir tas, ko es esmu gatavs izdarīt, ja Ģirts Valdis Kristovskis nav saistīts ar Meroni.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.
D. Pavļuts (AP!).
Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Divas lietas vēlos teikt par šo konkrēto priekšlikumu. Nu, pirmkārt, es varu liecināt (un bija klāt arī vesela virkne citu komisijas deputātu) deputātam Zariņam, kurš pats nebija uz šī jautājuma izskatīšanu, ka speciāli tika pajautāts klātesošajam Juridiskajam birojam par jūsu uzdoto jautājumu un par jūsu izteikto priekšlikumu, un, saprotot to pēc būtības fundamentālo bažu, kas tika pausta jūsu priekšlikumā, kurš tagad ir 11. priekšlikums... Šis priekšlikums atbildīgās komisijas priekšlikumā pēc būtības, mūsuprāt, tiek risināts. Tātad par jūsu vēlmi parūpējās. (Starpsauciens.)
Runa ir par to, ka šīs daļas nav atsavināmas, ieķīlājamas, tātad šī baža par tā dēvēto privatizāciju šeit tiek risināta... neprivatizāciju tātad.
Otra lieta, ko es gribēju teikt, ka man, protams, ir diezgan gara atmiņa un ir diezgan mulsinoši, kā laikam līdzi mainās dažādi viedokļi un uzstādījumi.
Es brīnišķīgi atceros tos laikus, kad, piemēram, Dombrovska kungs pasūtīja Pasaules Bankai pētījumu kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs par ostu pārvaldību. Atminos, kā mēs kopā strādājām pie ostu reformu plāniem un kāda pretestība toreiz bija jāiztur no ZZS kolēģiem. Un tie paši komentāri par privatizāciju skanēja, ka kāds pie ostām ķeras klāt.
Tā ka es aicinu atminēties šos laikus, kad mēs tiešām runājām par ostu pārvaldes reformām. Šis likumprojekts ir solis tajā virzienā, tostarp arī minētais priekšlikums.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es lasu priekšlikumu. Tur rakstīts, ka “kapitāla daļas (akcijas) nav atsavināmas vai ieķīlājamas”. Kapitāla daļas, bet īpašumi... Īpašumi ir atsavināmi, ieķīlājami, arī uzdāvināmi tie ir. Visi ostas īpašumi ir uzdāvināmi, pilnīgi mierīgi to var izdarīt. Kapitāla daļas paliek, bet viss, kas ir iekšā, - to visu var uzdāvināt. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Juridiski. Bet, mīļie draugi, kā tad ar uzņēmumu pāreju? Varbūt jums vajadzētu palasīt Komerclikumu un paskatīties, ka ir arī tāda opcija kā uzņēmumu pāreja; tur nevajag nekādas kapitāla daļas ne atsavināt, ne ieķīlāt. Vai, piemēram, reorganizācija, ko var izdarīt. Droši vien par labu Meroni, kā to taisās varbūt - varbūt! - VIENOTĪBAS biedrs Ģirts Valdis Kristovskis izdarīt. To mēs šodien nezinām.
Šis regulējums neaptver visus gadījumus. Tas aptver tikai gadījumu, ka uzņēmumu kapitāla daļas nevar atsavināt. Bet uzņēmumu mantu var atsavināt - visu, līdz pēdējam santīmam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Augsti godātie kolēģi! Ja es sākšu visu to atcerēties, stāstīt visu to, kas man ir zināms par visām partijām, kur esmu darbojies vai kā... uhh! Atstāsim to memuāriem. Tiešām.
Bet tagad, Pavļuta kungs, par to, kas kāpēc ko dara. Mēs pirms cik tur gadiem... 2011. gadā ienācām politikā, tā teikt, ar to vēlmi nest Rietumu vērtības kā tādas. Galvenā no tām, es jums atgādināšu, ir likuma vara - ideja, ka viens likums - viena taisnība visiem. Ka jebkurš cilvēks Latvijā var sevī just, ka viņš ir aizsargāts no visatļautības, no bespreģela, no visa tā, ko jūs šobrīd darāt. Tas, ko jūs šobrīd darāt, - jūs sistēmiski graujat likuma varu šajā valstī, uzticību likumam kā tādam. (Aplausi.) Tāpēc, es domāju, tas ir ļoti labs jautājums - kurš ko ir nodevis.
Attiecībā uz to pašu Pasaules Bankas veikto ostas pētījumu, kurš, jā, bija pasūtīts par, kā es jau teicu, 100 tūkstošiem latu... Un jūsu partija... Cik daudz reižu mēs esam dzirdējuši par to - uz pierādījumiem balstītu politiku? Jūs man parādiet - šajā anotācijā vismaz vienu reizi šis pētījums ir pieminēts? Vismaz tas, ko jūs tagad vienas dienas laikā pieņemat bez jebkādām debatēm, diskusijām, - tas kaut kā balstās uz šo pētījumu, par kuru Latvijas valsts nodokļu maksātāji savulaik samaksājuši 100 tūkstošus latu? Es domāju, ka jūs zināt atbildi uz šo jautājumu. Un šī atbilde ir - nē.
Jūs domājat, ka jūs varat pieņemt labus lēmumus šādā veidā dienas laikā?
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debašu laiks ir beidzies.
Paldies.
Vārds satiksmes ministram Tālim Linkaitam.
T. Linkaits (satiksmes ministrs).
Godātie kolēģi! Šajā konkrētajā priekšlikumā ir runa par jaunās valsts akciju sabiedrības veiksmīgu darbību. Šeit ir norādīts, ka akciju sabiedrības akcijas nav pārdodamas, nav atsavināmas, nav ieķīlājamas. Un tā ir arī oficiāla mūsu valdības nostāja. Mums valdības deklarācijā ir skaidri pateikts, ka mēs nodarbojamies ar ostu pārvaldības reformu, nevis ar ostu privatizāciju. Mums tāda mandāta kaut ko privatizēt nav.
Viss. Punkts. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi. (Starpsauciens.)
I. Zariņš (SASKAŅA).
Tātad - par šo absurda šovu, kas pašlaik notiek. Mēs runājam par divām dažādām lietām.
Jā, attiecībā uz šo sabiedrību viss ir skaidrs. Tā ir pašlaik uztaisīta tā, ka attiecībā uz šo sabiedrību nevar uztaisīt privatizāciju.
Bet mēs runājam par to, ka nav pateikts tas, ka, ja tā tiek reorganizēta, tad uz šo jauno sabiedrību attieksies tie paši ierobežojumi. Tas ir tas, ko jūs noraidījāt komisijā, ko jūs neatbalstījāt, ar to pasakot, ka patiesībā šīs baumas, kas pa Rīgas ielām klīst, baumas par to (Dep. S. Riekstiņš: “Tu nemaz nebiji tajā komisijā, ko tu muldi?”), ka patiesībā tiek gatavota ostu privatizācija kādam zināmam investoram... ka tas ir spēkā. Pretējā gadījumā nav neviena argumenta. Atnāciet un pasakiet, kāpēc jūs izņēmāt laukā to, ka arī uz reorganizētu sabiedrību... ka tā būs cita sabiedrība (Dep. K. Feldmans: “Tu nebiji! Tu aizgāji projām!”)... šo ierobežojumu nebūs. Es biju vienīgais, kas komisijā bija iesniedzis savulaik laikā priekšlikumus, un es tos arī pamatoju. Un es uzklausīju visus jūsu pretargumentus. Jums nebija pretargumentu - jūs izdomājāt visādas muļķības, lai tikai (Dep. S. Riekstiņš: “Ko tu gvelz?”) varētu piesegt to, ka šī privatizācija būs iespējama. Jums nebija tādu argumentu. (Dep. S. Riekstiņš: “Kāpēc tu aizgāji no komisijas?”) Nebļauj tur no... Ko tu tur bļauj no stūra? Nāc šeit un pastāsti! Pasaki argumentus, kāpēc reorganizējot to varēs privatizēt? Kāpēc jūs iebildāt pret to?
Jums vēl ir iespēja laboties un ir iespēja pierādīt, ka jūs patiesībā nekalpojat kāda slepena privātinvestora interesēm. Atbalstiet manu priekšlikumu! Tam vēl būs iespēja. Šo priekšlikumu vēl ir iespējams atbalstīt. Manā priekšlikumā bija divas daļas. Viena - tā, ko jūs esat izpildījuši - jā, ka esošo sabiedrību nevarēs privatizēt. Otra ir - ka to nevarēs darīt reorganizācijas ceļā. Tas ir izņemts laukā. Jums būs iespēja pierādīt, ka jūs tik tiešām iestājaties par valsts interesēm un ka šeit, zem šīm valsts interesēm, netiek veidotas kaut kādas shēmas, lai paralēli izpildītu kādus citus politiskus pasūtījumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.
J. Butāns (JK).
Īsti nesaprotu tās kolēģu diskusijas, par ko tad īsti šie strīdi ir. Jo... (Dep. I. Zariņš: “Varbūt vajadzēja sagatavoties?”) Es varētu izstāstīt īsumā, kāda situācija bija līdz šim. Līdz šim principā valsts kontrole pār ostām bija visai ierobežota. Lai arī formāli bija valdes locekļi (dalījās - četri un četri), faktiski ostas pārvaldnieku parasti noteica... izvēlējās pašvaldība, un arī līdz šim pašvaldībā, valdošās partijas šā vai savādāk bija pie varas arī valdībā. Un līdz ar to gribot vai negribot sanāca... varēja nodrošināt sev pārsvaru... un tādējādi valstī faktiski... valstī, kas ir ostas, kas ir visas valsts bagātība, ne tikai konkrētu pašvaldību bagātība. Faktiski šajās ostās darbojās ierobežots cilvēku loks. Un šie cilvēki tad arī rīkojās pēc saviem ieskatiem ar ostas mantu un naudu. (Dep. A. Gobzems: “Jūs par Meroni?”) Tagad mēs esam panākuši to, ka beidzot mēs atgūstam kontroli pār ostām. Beidzot valsts atgūst kontroli pār ostām. (Dep. I. Zariņš: “Kas ir “mēs”? Precizē!”) Ja līdz šim ostas - varētu tikt uzskatīts - bijušas “privatizētas” dažu cilvēku interesēs, tad beidzot mēs atgūstam kontroli un labumu no ostām iegūs visi valsts iedzīvotāji, ne tikai daži izredzētie.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Vai nu ir iestājusies kaut kāda apātija, vai aizmirstība, bet vienkārši atcerēsimies, kā ostas tiek pārvaldītas. Ir četri pašvaldības pārstāvji, un ir četri valsts pārstāvji. Līdz šim. Vai tas ir efektīvi? Es domāju, ka tas ir pārstāvnieciski, varbūt varēja būt divi un divi... Bet, nu, ir reizē pašvaldība un valsts, kur tā ideja bija tāda, ka osta noteiktā pašvaldībā nevar pastāvēt bez pašvaldības interesēm, bet tikai pašvaldības intereses vien būtu nepareizi, jo ostām tomēr ir valsts funkcija... Pa virsu ir valsts, un tāda tā sinerģija bija.
Rezultātā, nu... ko mēs... varbūt vienkārši tad beidzam blefot! Ja mēs pasakām, ka ostās ir bijusi korupcija līdz šim, tas nozīmē, ka korupcija bija... Nepietika ar to, ka korupcija bija tikai pašvaldībās. Tai bija jābūt arī valstī. Vismaz vienā personā. Vai arī otrādi - visiem valstī un vismaz vienam pašvaldībā. Nu, protams, tur ir vēl dažādas matemātiskas kombinācijas, tur trīs un pieci, vai ne... septiņi un viens un tamlīdzīgi. Bet, ja mēs atzīstam (šodien tas ir publiski atzīts šajā sēdē jau vairākkārt), ka ostas ir bijušas korumpētas, tātad mēs principā pasakām, un tas ir arī tas, ko Amerikas Savienotās Valstis novērtējušas, ka mums nav iespējams panākt, ka no astoņiem pārstāvjiem (puse - pašvaldības, puse - valsts) vismaz pieci nav korumpēti... vismaz pieci nav korumpēti. Tātad mēs pasakām, ka valsts un pašvaldības, vienalga, vienas pašas pašvaldības vai vienas pašas valsts, pārstāvji (vai visi kopā) nevar būt nekorumpēti. Un tad vienkārši atklāti jāpasaka, ka... Un es nesaku, ka tas nekur nestrādā; var būt, ka tā pat ir laba ideja, ka ostas ir jāprivatizē, jānodod pilnībā privāta kapitāla rokās un jāmazina šis risks, ja mūsu valsts ir tāda, kurā ne pašvaldībās, ne valstī... kopā skaitot - vidēji virs 51 procenta... nevar būt nekorumpētu cilvēku. Nu, varbūt tas ir pareizi. Vienkārši tad beidzam muldēt! Nu, kāda starpība, vai mēs atstāsim tikai valsti (kādās personās) vai pašvaldību (kādās personās), jo korupcija jau no tā netiks mazināta?! Mēs to skaidri un gaiši... pēc jebkuras - matemātiskās, politiskās vai vienkāršas - loģikas šodien šeit, zālē, atzīstam. Tad arī pasakām, ka labākā ostu pārvaldība Latvijā ir nodota privāta kapitāla rokās! Un es nesaku, ka tas noteikti tā nevar notikt... tādā izpratnē, ka tā noteikti ir sliktākā valdības forma. Nē, iespējams, pat ļoti laba.
Vienkārši beidzam blefot! Nu, tas ir mans aicinājums.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Jā, kolēģi! Par priekšlikumu, kas ir iesniegts. Vajag vai nevajag privatizēt? Es domāju, ka ostas privatizācija... būtu viens tāds reti stulbs gājiens, ja mēs, kaut viens, domātu tajā virzienā, kaut ko tādu pieļautu. Un, ja atbildīgā komisija ir izstrādājusi priekšlikumu, kas to nepieļauj, tas būtu jāatbalsta.
Nesaprotu, kāpēc Zariņa priekšlikumu nevarējāt tādā gadījumā daļēji atbalstīt, ja reiz tas... nu, tabulās tas tā neatspoguļojas, bet... nu tas... tas viens. (Dep. I. Zariņš: “Es izstāstīšu, kāpēc nevarēja atbalstīt!”)
Bet jautājums ir par tām ekspektācijām, ko mēs ar šiem grozījumiem, par ko jau minēju... dažādie pētījumi... Ja jūs domājat, ka tās ekspektācijas ir stipri pārspīlētas un šobrīd valstī... valsts patiesībā uzņemas... pati nemaz līdz galam neapzinās, ko uzņemas...
Un te es vēršos pie satiksmes ministra ar aicinājumu tiešām rūpīgi... saprast, kādā veidā var notikt ostu pārvaldība bez pašvaldības. Un tas būs tas izaicinājums... ne jau no tā, ka viens tur piedalās lemšanā... vai nepiedalās lemšanā... bet ir vesela virkne lietu, kas ir ciešā sasaistē ar pašvaldībām.
Ventspils pilsēta - manuprāt, puse pilsētas ir brīvostas teritorijā. Un tie ir tādi... tie ir tādi, nu, neatraujami jautājumi. Ja agrāk tā bija pašvaldība, kas iedzīvotāju vārdā cīnījās, piemēram, jautājumā par putekļiem, tad kuri tagad būs tie cilvēki, kas cīnīsies iedzīvotāju vārdā, to dialogu risinās? (Starpsauciens.) Ja tā ir valsts, tad nu, piedodiet, tas būs ļoti liels izaicinājums. Un tajā skaitā - arī ar īpašumu pārvaldību saistītie un citi jautājumi... Es domāju, mēs te... jūs te esat sabalsojuši pagājušajā nedēļā ļoti lielas lietas, ko... paši nemaz neapzināties tās sekas, ar kurām nāksies tuvākajā laikā saskarties.
Attiecībā uz tiem labumiem, ko minēja Butāna kungs. Ka labumu no ostām iegūst visi - tas jau ir piedzīvots. Un ir bijuši tādi grozījumi... Un tieši šis ostu pētījums, ko te minēja kolēģi, arī bija tas pētījums, no kura nāca rekomendācijas atgriezt naudu atpakaļ ostām. Jo tās ostas nav vienkārša slaucamā mašīna, no kuras izņemsim naudiņu ārā. Tur vajag arī kādam kaut ko... padziļināt, vajag attīstīt infrastruktūru. Par kaut kādu naudu tas ir jādara. Ja tu to naudu sāksi slaukt ārā, tā būs lielākā muļķība, kādu var izdarīt, un agri vai vēlu mēs nonāksim situācijā, kad šīs ostas vairs nenesīs tos labumus ekonomikai, kurus tās nes šobrīd. Un tas ir lielais jautājums! Un es aicinu tomēr nākotnē domāt ne tikai par to šauro jautājumu, kas ir, - privatizēt vai neprivatizēt -, bet domāt arī par to, kā veiksmīgi pārvaldīt ostas teritoriju, un atgriezties pie jautājuma... kaut kādā mērā atgriezties pie jautājuma, kā atjaunot šobrīd pārcirsto saiti ar pašvaldībām. Kaut kādā veidā pašvaldībām ir jāatgriežas ostu pārvaldībā... kaut vai tajā daļā, kura ir mazākumā.
Tā ir lielākā muļķība, kuras sekas jūs vēl... tikai ar laiku sapratīsiet, jo tā var darīt un tā runāt par tām lietām var tikai tie cilvēki, kas nekad nav bijuši... nav iesaistījušies to jautājumu risināšanā. Un agri vai vēlu jūs to redzēsiet.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.
J. Butāns (JK).
Tātad joprojām, es skatos, tās domas ir daudz un dažādas. (Starpsauciens.) Vienkāršiem vārdiem paskaidrošu.
Līdz šim, ja runā, ka ostā ir jāiegulda, lai tā nestu peļņu... Varu pateikt, ka valsts ir ieguldījusi ostās desmitiem miljonu eiro. Desmitiem miljonu! Pati valsts... (Dep. V. Valainis: “Un cik pašvaldība?!”) Nē, nē... Valsts ir noteikti ieguldījusi vairāk. (Starpsauciens.) Caur struktūrfondu līdzekļiem valsts ir ieguldījusi vairāk nekā pašvaldība, bet pretī valsts nodokļos neko nesaņem. (Dep. V. Valainis: “Kā tu to zini?”) Tas ir viens.
Otrs. Uzņēmējs, lai sekmīgi darbotos un uzņēmums varētu pelnīt, viņš nevar nolaist savu uzņēmumu uz grunti, ir jāiegulda, tas ir jāattīsta, un jādomā, kā efektīvāk pārvaldīt. (Dep. A. Gobzems: “Tu esi kaut vienu uzņēmumu uztaisījis?”)
Līdz ar to demagoģija par to, ka, re kur, tagad uzņēmums nolaidīs uz grunti ostas, neiztur kritiku.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?
K. Feldmans. Tikai tas, ka priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
K. Feldmans. 5. priekšlikums... Ņemot vērā iepriekš atbalstītos priekšlikumus, ir paredzēts izslēgt likumprojekta 1. pantu. Tas ir komisijas priekšlikums, kas komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es saprotu, šis ir tehnisks priekšlikums, tāpēc es arī tehniski gribētu tomēr lietu kārtību salikt pa plauktiņiem. Šeit, no tribīnes, JKP deputāts Butāns teica, ka ostas ir privatizācijas ceļā sagrābtas un tamlīdzīgi.
Es gribētu atgādināt, ka oligarhu laikos, deviņdesmitajos gados, Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora palīgs bija neviens cits kā mūsu satiksmes ministrs Tālis Linkaits. (Dep. J. Butāns: “A kas bija Ivars Zariņš?”) Es to gribētu atgādināt - kurā laikā tās ostas tika sagrābtas privatizācijas ceļā? (Dep. J. Butāns: “Kāds amats bija Ivaram Zariņam?”) Man ir klusas aizdomas, ka tā sagrābšana šobrīd notiek tālāk.
Un vēl viena maza detaļa. Lai novērstu jebkādas šaubas, ka JKP nav saistīta ar Meroni... Es zinu, ka jums patīk braukt uz ārzemēm nodot savu valsti... Es esmu gatavs sagatavot juridisku dokumentu ar lūgumu iekļaut Šveices pilsoni Meroni sankciju sarakstā. Jūs varētu aizvest uz tām valstīm, kur jūs braucat savu valsti nodot. Un tā jūs pierādītu, ka jums ar Meroni nav nekādu saistību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Kas komisijas vārdā sakāms par 5. priekšlikumu?
K. Feldmans. Tikai tas, ka tas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
K. Feldmans. 6. priekšlikums - redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 7. ... Tā, sākam... Tā. Līdzīgi kā iepriekš - esošā likuma 8. panta regulējums par valdes un pārvaldnieka jautājumiem attiecas uz visām ostām, arī mazo ostu un Rīgas ostu pārvaldības institūcijām, un, lai nodalītu šo ostu pārvaldību no Ventspils ostas, attiecīgi ir jāizdara precizējumi panta trešajā un ceturtajā daļā, kā arī pants jāpapildina ar septīto daļu. Faktiski šis ir viens no šīs priekšlikumu grupas.
Tātad 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Man šķiet, tas kaut kur jau ir izskanējis, taču tomēr gribu uzsvērt. Tā kā Ventspils brīvosta faktiski tiek apvainota smagos noziedzīgos nodarījumos korupcijā, tad ir būtiski uzsvērt, no šīs korupcijas ir jānodala pilnīgi visas personas, kas ostā darbojas attiecīgās valdēs. Tajā skaitā arī tie jūsu draugi un paziņas, kas šajās barotavās ir ielikti ne jau tāpēc, ka viņi ir ostu speciālisti. Un būsim godīgi - Ģirts Valdis Kristovskis no VIENOTĪBAS ir kāds speciālists ostu jautājumos? Arī viņš ir jānodala no šīs jaunās organizācijas, kuru jūs veidojat. Un, ja jūs to izdarīsiet, tad es tiešām ticēšu, ka jūs gribat sakārtot ostu jautājumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Kas komisijas vārdā sakāms?
K. Feldmans. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
K. Feldmans. Nākamais ir 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums ar pamatojumu, ko jau iepriekš minēju pie 7. priekšlikuma. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir no tieši tās pašas sērijas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 10. ir... Ir priekšlikums veidot jaunu 8.1 pantu par kapitālsabiedrības “Ventas osta”... Saskaņā ar komisijas priekšlikumu ir pārcelts uz atsevišķu normu 7. pantā, to papildinot ar jaunu 1.2 daļu, un tāpēc likumprojekta 2. pants ir jāizslēdz, attiecīgi mainot turpmāko likumprojekta pantu numerāciju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 11. ir deputāta Zariņa priekšlikums, kuru jau izdiskutējām, šķiet, pie 4. priekšlikuma. (Dep. I. Zariņš: “Par ko viņš ir? Kāpēc tu neziņo?”) Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Nez kāpēc par šo priekšlikumu ziņotājs nevēlējās pastāstīt. Par ko ir šis priekšlikums. Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša - novērst šīs bažas, ka viss šis pašlaik notiekošais netiks izmantots priekš tā, lai varētu privatizēt Latvijas ostas - visai Latvijas valstij svarīgu aktīvu.
Mans priekšlikums bija iekļaut iekšā precīzi tādu pašu definīciju, kāda ir ielikta attiecībā uz “Latvenergo”. Tātad es neko neesmu izdomājis, vienkārši piedāvāju tieši tādu pašu aizsardzību, kāda ir “Latvenergo” uzlikta attiecībā uz privatizāciju, uzlikt uz Latvijas ostām. Nez kāpēc valdošajai koalīcijai tas nepatika.
Bija amizanti klausīties tos argumentus, kuru principā nebija. Kāpēc vajadzētu iebilst, kāpēc šāds priekšlikums būtu neatbalstāms? Ja jūs apgalvojat, ka tas, ko jūs pašlaik darāt, ir godīgi, ir cēli, ir valsts interesēs, ir skaidri un viss ir skaidrs, tad pasakiet, kāpēc jums bija vajadzīga šāda procedūra pašlaik, lai visi šie grozījumi notiktu šādā veidā - steidzami, nedodot iespēju ar tiem iepazīties opozīcijai, vienkārši steidzami nometot šos dokumentus uz galda un piespiežot tos vienas dienas laikā pieņemt? Uz otro lasījumu, kad jūs sasaucāt sēdi, kura tika paziņota burtiski dažas minūtes iepriekš, dokumenti vēl dažas minūtes pirms sēdes vispār nebija pieejami. Tātad jūs uzskatāmi parādījāt to, ka jūs paši ignorējat visu, jums neinteresē ne likumi, ne Kārtības rullis, ne arī iespēja šeit tiešām tiesiski, demokrātiski par to debatēt. Jo jūs principā nedevāt iespēju sagatavoties nevienam, kas nebija piedalījies šinī procesā iepriekš. Tātad principā pozīcija tika izslēgta no šī visa. (Dep. K. Feldmans: “Beidz melot, Ivar!”)
Turklāt... Turklāt, ja mēs paskatāmies tagad, šis priekšlikums joprojām ir aktuāls. Jautājums par reorganizāciju nav atrisināts. Tātad... proti, caur reorganizāciju privatizācija var notikt.
Atnāciet un pasakiet, kāpēc jūs par to iebildāt, - kaut vienu pamatotu argumentu. Kāpēc Latvijas ostas tomēr caur reorganizāciju drīkstēs privatizēt? Kāpēc jūs gribat atstāt šo iespēju? Ja jūs to neizdarāt, tad patiesībā viss tas, ko jūs šodien šeit darījāt, - tas bija vienkārši šī slepenā mērķa dēļ, lai panāktu to, ka tiek uztaisīts šāds likumdošanas brāķis.
Kas ir amizanti - jūs uzskatāmi demonstrējat to, ka “viens likums - viena taisnība visiem” nepastāv. Jūs, no vienas puses, uzliekat šauru, ļoti īsu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, un es biju vienīgais, kas šinī termiņā iesniedza priekšlikumu. Jūs paši neko nevarējāt sagatavot. Pēc tam speciāli tiek vilkts laiks, kaut kas tiek gatavots, pārshēmots, un tad jūs šeit nākat un to, ko jūs esat pārshēmojuši, uzmetat uz galda pēdējā brīdī, burtiski pēdējās minūtēs. Un pasakāt: “Viss. Par šo ir jābalso!”
Jūs tiešām uzskatāt, ka tas ir tiesisks, demokrātisks un atbildīgs process, kurā tiek pieņemti visai valstij svarīgi lēmumi? Vai arī ar to jūs vienkārši uzskatāmi parādāt, ka Latvija nav demokrātiska valsts; ka Latvija neeksistē kā neatkarīga demokrātiska republika; ka kaut kur tas jau ir izlemts, jūs esat izdomājuši un Saeimai ir atvēlēta vienkārši pogu spiešanas funkcija. Jums te jāatnāk visiem un akli jānobalso.
Ja tas tā nav, nāciet un pastāstiet! Pamatojiet, kāpēc ir izvēlēta šāda konstrukcija, kāpēc jūs iebilstat pret to, ka Latvijas ostas nevarēs privatizēt reorganizācijas procesā! (Dep. K. Feldmans: “Beidz fantazēt!”)
Ja jūs to nevarat paskaidrot un pateikt (Starpsaucieni.), tad tas nozīmē, ka patiesais mērķis visai šai pretlikumīgajai, nedemokrātiskajai procedūrai attiecībā uz Latvijas ostām ir tikai šāds. Neatrunājieties un nemēģiniet te pūst burbuļus. Tas, ar ko jūs nodarbojaties, jūs vienkārši raidāt hibrīdkaru pret savu valsti un mēģināt izstumt savus šauros mērķīšus savā visatļautībā, ignorējot likumus, ignorējot Saeimas kārtības rulli. Aizdomājieties, ko jūs darāt! Jums vēl ir iespēja laboties.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Koalīcija, esiet ļoti uzmanīgi tomēr. Un es jums ieteiktu sekot zīmēm. Es atvēru presi un lasu (šodienas presi): “Stiprais vējš nogāž abas galvenās egles Ventspilī.” Tā ir zīme. Tā ir zīme! Tā ir zīme! Un šajā konkrētajā gadījumā tā ir zīme, ka jūs gribat atdot privatizācijai attiecīgo ostu, to nepasakot sabiedrībai. Un es jums paskaidrošu. Jo te lielai daļai, es neizteikšos par lielu daļu, bet es zinu vismaz vienu, kuram ir tikai vidusskolas izglītība un viņam īpašu skaidrojumu vajag. Klausieties! Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2006. gada 22. novembra lēmums. Un tēze no šī lēmuma ir sekojoša: “Reorganizējot komercsabiedrību apvienošanas ceļā un piemērojot pievienošanas procesu, mantas nodošana citai sabiedrībai [..] nav uzskatāma par mantas atsavināšanu.” Tātad reorganizācijas ceļā manta netiek atsavināta un kapitāla daļas netiek atsavinātas, un tas ir tas, ko jūs ļaujat izdarīt, neatbalstot Zariņa kunga priekšlikumu. Tas ir tas, ko jūs nepasakāt sabiedrībai. Kāpēc jūs nepasakāt sabiedrībai? Es jums arī varu to paskaidrot. Kāpēc šobrīd Ģirts Valdis Kristovskis atrodas šajā amatā? Viņš taču ir eksperts, vai ne? Ostu jautājumos. Es lasu presi, neko citu, tikai presi. Kas ir rakstīts presē? Neatkarīgais eksperts no Jaunās VIENOTĪBAS, Jaunās VIENOTĪBAS neatkarīgais eksperts Ģirts Valdis Kristovskis par 5 tūkstošiem eiro mēnesī... pārtiek no “Ventbunkera” samaksātās naudas! (Aplausi.) Kas apsaimnieko “Ventbunkeru”? Meroni.
Par ko neziņo? Gadu Saeimā JKP ir. Cīnās ar oligarhiem (visiem pēc kārtas), ar oligarhiem un oligarhu olām cīnās, bet ar Meroni necīnās, nekad necīnās. Tāpēc es vēlreiz atkārtoju un saku, Juta Strīķe, īpaši jums. Ja jūs aizvedīsiet uz Ameriku vai uz kādu citu valsti vēstulīti ar lūgumu Šveices pilsoni iekļaut sankciju sarakstā, tad es kāpšu šajā tribīnē un parādīšu, ka man ir Šlesera olas.
Paldies. (Smiekli. Dep. S. Riekstiņš: “Tev pat savu nav!”; starpsauciens: “Ekshibicionists!”)
Sēdes vadītāja. Rādīt nevajag.
Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J. Ādamsons (SASKAŅA).
Kolēģi, kā jau es teicu iepriekš, uzstājoties iepriekšējā sēdē, man nav šaubu, ka tiek gatavota slēpta ostu privatizācija gan Ventspilī, gan Rīgā. Man šaubu nav. Noteikti es nejūtos kā speciālists meliorācijā vai klavierspēlē, vai jebkādā citā... bet laikam būšu vienīgais, kuram ir kuģa kapteiņa diploms un kurš kaut ko saprot arī no ostām atšķirībā no ļoti daudziem citiem pašvaldības... valsts pārstāvjiem, kas tur darbojas.
Un, ziniet, te izskan visādi pārmetumi. Liels prieks par to, ka vienas vai otras ostas pārvaldnieks Sarmuļa kungs 25 gadus vadījis attiecīgo brīvostu... Bet viņš bija augstas raudzes speciālists. Jūs te kāpjat tribīnē, runājat par to, ka ir korupcija vienā, otrā, trešā gadījumā. Pasakiet, lūdzu, cienījamā koalīcija, a cik iesniegumu jūs esat uzrakstījuši par korupcijas gadījumiem Ventspils vai Rīgas brīvostā? Satiksmes ministrs māj ar galvu, ka ir saņēmis informāciju par iespējamiem korupcijas gadījumiem. Ja jūs neesat rakstījis ziņojumu, iesniegumu KNAB, tad jūs automātiski esat nozieguma līdzdalībnieks. (Dep. K. Feldmans: “Kā tu to zini?”) Ja jums ir bijusi šāda informācija. (Starpsauciens. Smiekli.)
Un par ko tad ir strīds? Un ko tad mēs panāksim? Galarezultātā mēs panāksim, ka tranzīta vispār nebūs. Jūrnieki pēc savas būtības ir ļoti konservatīvi. Un, tikko kā sagandē reputāciju vienai vai otrai ostai, jūs nekad vairs nedabūsiet atpakaļ tās kravas, kuras aizies prom.
Te ir Gobzema kungam absolūta taisnība, un arī Šmita kungs, kad uzstājās, teica, ka Tallina un Klaipēda jau berzē rokas. Nenāks jaunas kravas uz šejieni. Jūs esat izdarījuši visu, lai to visu sabojātu, un pat negribat atbalstīt Zariņa kunga priekšlikumu, kas paredz, ka aizdomām nav pamata, ka netiks privatizētas slēptā veidā attiecīgās ostas.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es vēl gribētu paturpināt par tām zīmēm... Te, aiz šīm durvīm, ir Saeimas Sarkanā zāle. Tur jau drīz lampas kritīs lejā... Ja jūs tā turpināsiet, tad abas tās plāksnes pie sienas, uz kurām ir rakstīts Satversmes 1. un 2. pants, no kauna atlīmēsies. Un tie nav joki. (Starpsauciens.) To jūs runājat par tiesiskumu... konkrēti, to... tas ir saistīts ar jūsu darbībām - piesmiet Saeimas kārtības rulli, piesmiet likumdošanas procesu, piesmiet sabiedrību, neizstāstīt visu līdz galam. Un tāpēc es nebrīnos, ka man... šeit priekšā deputātiem, kas acīmredzot ir tādi, nu, kaut kā vai nu uz korupciju, vai uz zaglīgumu noskaņoti, ir rakstīts: “Mikrofonus, lūdzu, neaiztikt.” Jo normālam deputātam droši vien nevajadzētu tādu zīmi priekšā nolikt.
Vai tas ir attiecināms uz jums, koalīcija? Kam jūs gribat privatizēt tās ostas? Šajā konkrētajā gadījumā, es domāju, jums ir jāuzkāpj tribīnē un tas jāpasaka. Jo, neatbalstot Zariņa kunga priekšlikumu, jūs dodat iespēju faktiski apiet konkrēto tiesību normu, jo šajā tiesību normā ir runa tikai par akciju atsavināšanas aizliegumu, bet nav nekas runāts par citiem atsavināšanas veidiem, kurus var īstenot reorganizācijas ceļā, uzņēmumu pārejas ceļā un tamlīdzīgi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M. Bondars (AP!).
Kolēģi! Vairākas sēdes atpakaļ es konstatēju, ka šī tribīne ir kļuvusi par “Visu, kas ir sirds!” tribīni. Patiešām, šī tribīne ir kļuvusi... “Visu, kas uz sirds!” Iedomājieties, debatējot par deputāta Zariņa priekšlikumu par ostas... Ventas ostas privatizāciju, kur tik mēs neesam bijuši - korupcijā esam bijuši, plāksnēs esam bijuši... Un daži deputāti pat ir paspējuši gatavoties Lieldienām, jo ir runājuši par olām.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Dažreiz es jūtos tā, ka man jāatgādina kaut kādas tādas sen aizmirstas lietas. Viena - par Meroni, kurš tagad ir labais un ziedojis pusei Saeimas uz šo brīdi, cik var saprast. Vienkārši atcerieties - lai cik jums nebūtu slikts Lembergs, tad Meroni - viņa labā roka. Meroni bija tas čalis, kas izveidoja Ventspils... visas Ventspils impēriju, ja, vienkārši tā, atcerieties!
Tā ka, ja jums liekas, ka jūs saņēmāt naudu no Meroni, nevis no Lemberga... Nē, nē, no Lemberga jūs saņēmāt. (Smiekli.) Ne no viena cita! (Dep. S. Riekstiņš: “Kas saņēma?”) Tas, ka Lembergs varbūt ir vīlies, tā jau cita lieta. Un jūs gandarīt... Jūs (Starpsauciens: “Kas - “jūs”?”)... Jūs, te zālē sēdošie, liela daļa.
Lūk! Tā ir viena lieta, ko es gribēju atgādināt. Ir vēl dažas lietas.
Ja jūs domājat, ka... un te man interesanti... ir jāatceras. Aldis Gobzems jāpiesauc... Es tiešām biju palaidis garām, ka tagad galvenais Ventspils brīvostā ir Ģirts Valdis Kristovskis. Wow! Šķēpmetējs.
Un te ir Nacionālajai apvienībai, es tā skatos... Viņš bija dažādās partijās... bija visvisādās, bet arī Nacionālajā apvienībā. Jums jāatceras, kāda viņam bija iesauka, pie jums esot. (Dep. J. Iesalnieks: “Tēvzemei un brīvībai!”) Nu, vienā no jūsu struktūrvienībām, es atvainojos, jā. (Starpsauciens.) Atceraties, kāda bija iesauka viņam? Esmans. (Starpsauciens: “Nesarunāties ar zāli!”) Viņu sauca par Esmanu. Tam nav nekāda sakara ar SS (lai nebūtu pārpratumu), bet divas saknes - “es” un “man”. “Es” un “man”. Tā ka skaitiet, ka osta jau ir privatizēta.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Augsti godātie kolēģi! Lūk, man tāds vienkāršs jautājums jums. A ja jūs tiešām neplānojat privatizēt... varbūt tā tas arī ir... to Ventspils ostu, kāda problēma atbalstīt Ivara Zariņa priekšlikumu? Kas no tā slikts būs? Jo savādāk tas ir vienkārši pierādījums, nu, pretējam, ja jūs neesat gatavi to atbalstīt, nu tad tas nozīmē - kaut kādi tādi plāni jums tur ir. Tas ir viens.
Otrs. Attiecībā uz to visu, nu, tiesiskumu, ar kuru tas viss... tas viss tiek darīts. Man tagad tāds... mēs te runājām par atmiņām.
Nesen Valsts prezidents bija aicinājis vairāku komisiju vadītājus pie sevis, lai pārrunātu, tā teikt, Saeimas lietas.
Tā diezgan interesanti bija, ka galvenokārt - galvenokārt! - saruna bija par to, ka daži... dažu komisiju vadītāji, īpaši nesaukšu vārdā, īpaši Juridiskās komisijas vadītāja (Smiekli.), sūdzējās Valsts prezidentam par Juridisko biroju. Kaut kā nav atbalstošs tas Juridiskais birojs, vismaz tā atsevišķi darbinieki. Traucē “bezkompromisu tiesiskumam”.
Un tagad mēs dzirdam, ka Saeimas Prezidijs pieņēmis lēmumu nepiešķirt Juridiskajam birojam prēmijas. Vai tā tas ir? Tā tas varētu būt? (Starpsaucieni.) Tikai jautājums.
Nu, es domāju, ka... tā retoriski jautāt, kā tas viss “ierakstās” tajā tiesiskumā... tiesiskuma triumfā “bezkompromisu tiesiskumā”, vai kas tur ir.
Es... nu, vismaz tiešām... Tie no jums, kas nāk ar to kā galveno saukli - vērtības, nu, tiesiskums. Ne šī puse, nē. Jūs tiešām nesaprotat, kas notiek? Kādā pasākumā jūs tagad piedalāties? Un pie kā tas viss novedīs?
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Kolēģi! Diena ir bijusi gara, un tiešām dienas beigās mēģināt vēl koncentrēties un detaļās izprast to, kas ir visos šajos priekšlikumos, nav viegls uzdevums. Droši vien tāpēc gadās arī kādi misēkļi un kādas varbūt ne tā domātas lietas. Un, runājot pēc būtības par 11. priekšlikumu, nu, godīgi sakot, es īsti Ivara Zariņa formulējumam... droši vien nebūtu gatavs piekrist tajā daļā, kur tiek teikts, ka šī akciju sabiedrība “Ventas osta”... ka tā ir tautsaimnieciski svarīgs objekts. Akciju sabiedrība pati par sevi nekad nevar būt tautsaimnieciski svarīgs objekts, jo mēs (Dep. D. Reizniece‑Ozola: “Ja nodos aktīvus, tad būs!”)... jo mēs zinām, teiksim, kaut vai Somijas piemēru ar NOKIA (Starpsauciens.)... Ja mēs atceramies Somijas piemēru ar NOKIA, kas savulaik bija, teiksim, gumijas apavu ražošanas firma un pēc tam pārtapa par industrijas flagmani informācijas tehnoloģiju jomā, telekomunikāciju jomā, tad mēs caur to redzam, ka principā akciju sabiedrības kā čaulas ietvaros var notikt dažāda veida pārmaiņas. (Dep. I. Zariņš: “Tur ir tas pats, kas “Latvenergo”! Es neko neesmu izdomājis!”)
Protams, kolēģi saka, ka šinī gadījumā ir “Latvenergo” piemērs, vai ne, kas ir analogs, un tātad tā mana kritika varbūt attiektos arī uz to. Bet es gribēju šeit runāt arī par šī panta otro daļu, ko Zariņa kungs ir piedāvājis. Un tā tiešām ir tā, kura liek aizdomāties un kuras dēļ es pēc būtības nācu tribīnē. Un tad... Tās ir tās lietas, par kurām runāja jau Šmita kungs un arī Gobzema kungs. Par ko tad ir runa? Runa ir par to, kāpēc tagad, šodien, negrib ierakstīt... Saeimas deputātu vairākums negrib ierakstīt to, ka arī tad, ja šī akciju sabiedrība tiks transformēta, - ka arī tad tā nebūs privatizējama. Un tad tas liek domāt par sekojošiem iespējamiem scenārijiem - ka, iespējams, šobrīd tas balsu vairākums, lai šādu variantu dabūtu cauri, ir pietiekams, bet kas būs pēc kāda laika, ņemot vērā to, ka mums arī Saeimā tie spēku samēri pamazām tiek transformēti? Kas būs pēc kāda laika, ja īsti tās pārliecības nav? Jo pretējā gadījumā, ja šī pārliecība būtu, manuprāt, jūs mierīgi atbalstītu Zariņa priekšlikumu. Un tajā brīdī, kad jums būtu svarīgi, tad jūs iebalsotu arī par to privatizāciju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.
D. Pavļuts (AP!).
Godātie kolēģi! Man bija prieks dzirdēt kolēģa Vucāna paustās bažas par to, ka varbūt šis Zariņa kunga formulējums nemaz nebūtu atbalstāms. Man arī tā liekas. Varbūt drusku cita iemesla dēļ. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tad, kad tika apspriests šis priekšlikums (un jūs ievērojat, ka es - atšķirībā no viena otra - runāju par priekšlikumu), tika apspriesti iespējamie riski no tieši šāda formulējuma. Es atļāvos paust bažas par to, ka šāds liegums atsavināt varētu liegt īstenot tos nodomus, kurus mēs apspriedām pirms nedēļas.
Atgādināšu, ka pirms nedēļas mēs uzdevām Satiksmes ministrijai līdz 1. jūlijam nākt uz Saeimu ar ostu pārvaldes reformas paku, kurā (mans personiskais uzskats) būtu jāparādās arī pašvaldībai kā kapitāla daļu vienam no turētājiem šo ostu kā kapitālsabiedrību gadījumā. Savukārt, liedzot atsavināt, mēs liedzam arī nodot kapitāla daļas pašvaldībai. Tas bija mans uzskats. Es šādas bažas paudu.
Atgādināšu, ka Zariņa kungs neieradās uz to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes daļu, kur Juridiskā biroja klātbūtnē pēc būtības šie priekšlikumi tika diskutēti. Iespējams, ja šāda motivēta diskusija būtu bijusi, mēs kā komisija būtu varējuši lemt - daļēji atbalstīt Zariņa kunga priekšlikumu, un tad mēs varētu šobrīd nediskutēt par to. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N. Kabanovs (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Viens jautājums - vai Ventspils brīvosta ir čaula, vai tā ir kompānija? Tur strādā 250 cilvēki tomēr. Un tā ir trešdaļa no Latvijas ostu apgrozījuma. Man liekas, ka tā ir liela kompānija.
Un Ventspils brīvosta atbilst pasaules augstākajiem korporatīvajiem pārvaldes un grāmatvedības standartiem; par to liecina pērn veiktie auditi, ko īstenoja starptautiskā kompānija PricewaterhouseCoopers. Kāpēc komisijā nebija šā slēdziena? Sakiet, lūdzu, - kāpēc netika uzaicināti Ventspils brīvostas eksperti? Tur strādā kvalificēti speciālisti, kuri tagad būs atvaļināti. Piedodiet, 250 cilvēki - tas ir ļoti daudz tādai mazai pilsētai kā Ventspils.
Labi, ka šajā ostā tagad būs valsts tautsaimniecības objekts, bet man šķiet, ka kolēģa Zariņa priekšlikums par to, ka objekts netiek privatizēts, ir pilnīgi vietā, un es jūs lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Tagad, kad jūsu vilka ausis sāk spīdēt cauri jērādiņai, kuru jūs bijāt uzmetuši ātrumā un mēģinājāt sevi nopārdot, ka esat nevainīgs jēriņš, ko mēģināt dabūt iekšā, jūs pēkšņi sākat runāt: “Jā, a kur tad argumenti?” Visi argumenti bija. Es ierados uz sēdi un iesniedzu visus savus argumentus, paskaidroju. Un tagad šeit notiek debates. Ja jūs esat dzirdējuši un šie argumenti pēkšņi priekš jums ir nostrādājuši, tad kādas problēmas jums atbalstīt tagad šo priekšlikumu? Tad ņemiet un atbalstiet to!
Ir ļoti skaidrs mans priekšlikums. Es to ļoti skaidri izstāstīju. Tas priekšlikums tātad ir analoģiska redakcija “Latvenergo”. Šī “Latvenergo” redakcija kā reiz tapa asās un skarbās debatēs, lai beigās atrastu tiešām šo formulējumu, kurš tiešām nodrošinās to, ka “Latvenergo” nebūs iespējams privatizēt. Un tur bija divas šīs lietas. Viena, ko ir ielicis Juridiskais birojs, - tā ka mums ar Juridisko biroju šeit nav pretrunu. Otra lieta ir attiecībā uz reorganizāciju, kuras nav jūsu atbalstītajā redakcijā. Tieši tāpēc mana redakcija būtu jāatbalsta. Ja jūs tiešām... jums ir svarīgi, lai šo ostu neprivatizētu. Ja jūsu plāns nav tagad zem šīs jērādiņas, ko jūs nesat, dabūt iekšā pavisam citas lietas, lai Latvijas ostas varētu privatizēt. Ja tas tā nav, tad jums mans priekšlikums būtu jāatbalsta. Ja jūs to neatbalstīsiet, tad vismaz atnāciet un pasakiet kaut vienu argumentu, kāpēc jūs iebilstat tam, ka ostu nevarēs privatizēt caur reorganizāciju. Pretējā gadījumā, es domāju, visiem viss ir skaidrs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...
K. Feldmans. Tātad komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Un priekšlikums nav arī balsojams, jo attiecas uz izslēgtu likumprojekta normu.
K. Feldmans. Labi. Ejam tālāk.
12. priekšlikums. Tā būtība ir precizēt Ministru prezidenta vadītās ostu padomes sastāvu, izslēgt Latvijas Ostu asociācijas pārstāvi un iekļaut jaunās kapitālsabiedrības pārstāvi. Izslēgt tātad šo... apvienot likumprojekta 3. panta otro un trešo rindkopu un izteikt to kā otro rindkopu attiecīgajā redakcijā. Komisijas priekšlikums. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 3. ir atbildīgās komisijas...
Sēdes vadītāja. 13.
K. Feldmans. 13., es atvainojos, 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums, juridiskās tehnikas uzlabojums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 14. priekšlikums. Tātad, ņemot vērā, ka likumprojektā vispārēji mainījās tā koncepcija, daudzi jautājumi tiek risināti pārejas noteikumos. Tāpēc tas priekšlikums ir visai garš. Tas ir komisijas priekšlikums, komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es saprotu, ka jūs esat steigušies, bet šajā priekšlikumā, par kuru jūs balsosiet, ir kaut neliela, bet tomēr tāda smieklīga gramatiska kļūda. Lasām: “Papildināt pārejas noteikumus ar 15. punktu šādā redakcijā [..]”. Citēju: “[..] Līdz dienai, kad stājas spēkā likums, ar kuru tiek mainīts Latvijas ostu pārvaldības modelis atbilstoši...” un klausieties! “... labas starptautiskajiem labas pārvaldības principiem [..]”. Es saprotu, ka jūs gribat uzsvērt “laba pārvaldība”, bet... tomēr... tad, kad likumus izstrādā, mazliet pie kvalitātes vajadzētu... Nu mazliet tomēr vajadzētu ievērot kaut kādu kvalitāti arī, jo tādus likumus cilvēki lasīs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V. Agešins (SASKAŅA).
Jā, godātie kolēģi, šis priekšlikums tik tiešām ļoti apjomīgs, manuprāt, konceptuāls, un arī labojams. Priekšlikumā ir runa par vairākām nopietnām lietām - gan par labas pārvaldības principiem, gan par Ministru kabineta nolikumu, gan par valdes locekļiem un to kompetenci, gan par Ventspils ostas zemi un pārējām interesantām lietām. Tāpēc es vienkārši vēlos, lai jūs uzklausītu manu viedokli par šiem procesiem, par šo priekšlikumu, par to, kas pašlaik notiek Saeimā kontekstā ar tranzīta nozari Latvijā. Un padomājiet, lūdzu, par šeit notiekošā sekām.
Redziet, šobrīd tranzīta nozare kopumā saskaras ar jauniem izaicinājumiem pēc būtības, un to mēs redzam saistībā ar kravu apjoma samazināšanos no Krievijas. Piemēram, šajā mēnesī no šīs valsts Latvijas ostās ienākošo dzelzceļa vagonu skaits ir sarucis vairāk nekā par 30 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem. Un tas ir ļoti nopietns pārbaudījums bez tām visām sankcijām.
Kuģniecības uzņēmumi visā pasaulē, kā mēs zinām, brīdināti par sankcijām, kas tiem draud, ja pēc 8. janvāra tiks izmantoti Ventspils ostas pakalpojumi. Skaidrs, ka situāciju, kad ASV noteikušas sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu un Ventspils brīvostas pārvaldi, nevilcināsies izmantot kaimiņvalstu ostas. Un par Klaipēdu es pastāstīšu nedaudz detalizētāk.
ASV Valsts kases lēmums par sankciju piemērošanu pret Lembergu personīgi un arī pret Ventspils brīvostas pārvaldi ir bijis diezgan negaidīts daudziem cilvēkiem Latvijā, un tāpēc šobrīd īsti vēl neviens nevar pateikt, kādas precīzi sekas tas... kādu ietekmi tas atstās uz procesiem tautsaimniecībā, tātad arī uz visu Baltijas reģiona ostu darbību. Būsim godīgi! Ietekme, manuprāt, nebūs ar plusa zīmi, jo visi šie procesi ļoti ietekmē uzņēmējdarbības vidi un uzņēmumi cieš, tas ir skaidrs, visās ostās Latvijā.
Kas attiecas uz Ventspils ostu, Ventspils osta vēsturiski vienmēr ir bijusi ar diezgan tādu specifisku kravu segmentu - naftas produktiem un oglēm -, kas citās ostās arī ir, bet nu ievērojami mazākā īpatsvarā. Un, kas attiecas uz Klaipēdas ostu, Klaipēdas osta jau paziņojusi, ka saskata iespēju pārņemt daļu no Ventspils kravām, kas saistītas ar naftas produktu pārkraušanu. Un šāda iespēja ir ļoti reāla un visnotaļ ticama. Daļa no Ventspilī līdz šim pārkrautajām kravām tiešām varētu aiziet uz Lietuvu, jo Ventspilij piemērotie ierobežojumi un sankcijas būtībā daudziem tranzītbiznesā iesaistītajiem uzņēmumiem var likt meklēt mazākus riskus un augstāku prognozējamību savai darbībai.
Un šobrīd, es uzskatu, mums visiem ir tāds nogaidīšanas laiks (jā, mēs esam domājoši cilvēki!), lai kopumā saprastu situācijas iespējamo tālāko attīstību Latvijā, valsts lomu šajos procesos, valdības lomu un iesaisti. Jo pagājušajā nedēļā atbildīgie valdības pārstāvji izteicās - un arī šodien ministrs un atsevišķi deputāti no Saeimas tribīnes izteicās -, ka patlaban starpvalstu līmenī tiek meklēts risinājums sankciju atcelšanai Ventspils brīvostai. Un tāpēc šajā virzienā es tik tiešām gribu novēlēt veiksmi un ātrāk šo problemātiku atrisināt. Jo tie, kuri saistīti ar ostu, ostās strādājošie, arī... arī ierindas darba ņēmēji, zina... Tur cilvēki izmisīgi cīnās par katru kravas tonnu, lai izdzīvotu, lai ģimenēm būtu, ko paēst, lai būtu atalgojums normāls un tā tālāk.
Un man gribētos cerēt, ka šīsdienas visi Saeimas runātāji to skaidri saprot.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Par juridisko tehniku, kāpēc šis priekšlikums ir juridiski nekorekts.
Manis jau minētā tā gramatiskā lieta - tā ir viena lieta, bet... pēc būtības nav tāda termina “starptautiski labas pārvaldības principi”. Nav starptautisku labas pārvaldības principu un vietējo labas pārvaldības principu, ir vienkārši labas pārvaldības principi. Tas ir juridiski nekorekts formulējums pats par sevi. Tas ir papildus gramatikai.
Otra lieta, kas ir tehniska. Tātad mēs lasām - kā tad tiks izvēlēta šādas ostas vadība. Tās valdē ir četri valdes locekļi - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji. Es ieteiktu vārdus “izvirzīti pārstāvji” nomainīt ar vārdu “čomi”. Tas vairāk atbilst realitātei, jo labas pārvaldības principi pieprasa, ka šādas personas tiek izraudzītas nopietnā, tajā skaitā starptautiskā, konkursā, nevis tiek iecelti savi draugi vai paziņas kā, piemēram, Ģirts Valdis Kristovskis no Jaunās VIENOTĪBAS, kurš ir lielākais eksperts tagad mums visos Latvijas ostu jautājumos.
Bet es vēlreiz atkārtoju - šāda steiga, kā jūs to darījāt, tas ir tikai pierādījums... pierādījums tam, cik nekvalitatīvi tiek sagatavoti likumprojekti Latvijā. Elementāra lieta - vārdu atkārtošanās, elementāra juridiska problēma par to, ka nav tādu starptautisku labas pārvaldības principu vispār kā tādu. Un nav saprotams, vai tas ir domāts uz labas pārvaldības principiem, vai tie ir kaut kādi citi starptautiski principi un tamlīdzīgi. Un šādas kļūdas tiek pieļautas tieši tā iemesla dēļ, ka jūs steidzaties, ka jūs sasaucat ārkārtas sēdi ik pa 15 minūtēm un tamlīdzīgi.
Sēdes vadītāja. Debašu laiks ir beidzies.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Nu šis priekšlikums ir vienkārši kārtējais apliecinājums, ka tas, kas pašlaik notiek, ir viens liels farss - gan pēc formas, gan pēc procedūras, gan arī pēc būtības.
Mēģinājums bija tādā... līdzīgi kā šodien uz ielas ārā... vēja brāzienā vienā mēģina izdzīt cauri Saeimai kā aklai balsošanas mašīnai kādam vajadzīgos likuma grozījumus, kuru, kā mēs redzam, patiesais mērķis var izrādīties pavisam cits, nekā tas tiek sabiedrībai pateikts, pasniegts, proti, lai sagatavotu augsni kārtējai vērienīgajai privatizācijai. Lai ko jūs teiktu, tas tā diemžēl... ir pamats domāt, ja jūs neatnāksiet šeit un nepateiksiet nevienu argumentu, lai to atspēkotu. Diemžēl. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Kolēģi! Es jau šodien teicu, ka mēs visi kopā, gan pozīcija, gan opozīcija, saprotot situāciju, kāda ir izveidojusies, esam ieinteresēti šo likumprojektu, abus šos likumprojektus sazobē izveidot tādus, lai tā problēma tiktu risināta iespējami efektīvi, lai nevajadzētu pie šīs lietas atgriezties. Strādājot lielā tempā, tiešām šīs kļūdiņas iezogas.
Es augstu vērtēju to, ko parasti izlabo Juridiskais birojs, bet šoreiz tas temps ir bijis tāds, ka arī Juridiskā biroja eksperti nav spējuši šajā tempā nodrošināt to, ko viņi parasti nodrošina, un šajā pantā ir gan tā... teiksim, nu, tā - labas, labas... Nodevas lietuviešu valodai... Lieta, par ko minēja Gobzema kungs.
Bet, ja mēs lasām tālāk, tad tur ir vēl virkne lietu, kuras, ja būtu bijis pietiekami daudz laika un pietiekama iedziļināšanās tekstā, būtu bijis tīri gramatiski jālabo, jo šobrīd, runājot par to, kā tad tā ostas darbība tiks regulēta... Es nocitēšu atkal, kā ir rakstīts: “[..] tās darbību nosaka Ministru kabineta apstiprināts nolikums. Ministru kabinets līdz 2020. gada 1. februārim izdod šajā apakšpunktā minētos Ministru kabineta noteikumus.” Tajā apakšpunktā tādi noteikumi nav minēti. Iepriekš būtu vajadzējis pateikt, ka kabinets izdod noteikumus, ar ko apstiprina šo nolikumu, un tad varētu šādu atsauci veidot.
Un tās ir tikai, nu, kļūdas, tiešām nodevas steigai. Neskatoties uz to, acīmredzot šis arī ir jāapstiprina, arī šāds kļūdains labojums, bet, ja šis likumprojekts tiks vērts vēlreiz vaļā, tad es tomēr aicinu šīs semantiskās, gramatiskās un pārējās kļūdas novērst.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?
K. Feldmans. Tātad komisijas vārdā lūdzu atbalstīt 14. priekšlikumu, attiecīgi redakcionāli koriģējot, izņemot šo vienu lieko vārdu “labas”. (Starpsaucieni: “Kā tā var?!”) Un nolasot tātad tas būs (Starpsaucieni.)... Aicinu atbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsaucieni.)... Deputāti atbalsta? (Starpsaucieni: “Jā!”; “Nē!”) Deputāti vēlas balsot? (Dep. I. Zariņš: “A par ko vēlas balsot?”; “Jā!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts. (Dep. S. Riekstiņš: “SASKAŅA, ejiet mājās! Jūs tāpat nebalsojat!”)
K. Feldmans. Visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 531/Lp13) otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 4, atturas - nav. Likums pieņemts. (Starpsauciens.)
Likumprojekts “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans (JK).
Ir izskatīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē likumprojekts “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” (Nr. 532/Lp13).
Ir saņemti un arī tabulā iekļauti četri priekšlikumi. Visi tie ir atbildīgās komisijas priekšlikumi.
1. priekšlikums ir radīts, ņemot vērā to, ka esošajā likumā ir lietota atšķirīga terminoloģija. Tā tiek precizēta atbilstoši Likumā par ostām ietvertajam. Komisijā priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 2. priekšlikums. Tā pēc būtības ir vēsturiska norma, kas tiek izslēgta, jo dublēja Likumā par ostām normu par ostas valdes sastāvu; tas tagad ir ietverts Likuma par ostām pārejas noteikumu 15. punktā. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es saprotu, ka papīrs pacieš visu un uz papīra var skaisti uzrakstīt... “starptautiski labas pārvaldības principi”, piemēram. Bet tas jau nenozīmē, ka tie būs dzīvē. Un tas piemērs ir ļoti vienkāršs. Kāpēc šajā pārvaldības modelī šie labas pārvaldības principi netiks ievēroti? Tas... Realitātē tas izpaužas tā, ka šobrīd... konkrētajās ostu valdēs tiks ielikti konkrētu politisko partiju pārstāvji; tad, kad mainīsies valdība, šie partiju pārstāvji no ostu valdēm tiks arī... kā jau tas praksē ir pieņemts, tiks mainīti. Vai tas nodrošinās sekmīgu ostu attīstību? Nedomāju. Vienīgais pareizais risinājums ir iecelt profesionālus cilvēkus, nevis, teiksim, ministru izraudzītus draugus vai paziņas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā kas piebilstams?
K. Feldmans. Komisijas vārdā lūdzu priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
K. Feldmans. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir faktiski jau arī... faktiski terminoloģijas maiņas priekšlikums. Tiek analoģiski, kā iepriekš, aizstāti vārdi “Ostas valdē” ar vārdiem “Brīvostas pārvaldē”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. Un 4. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tur analoģiski kā ostu likumā specifiski pārvaldības jautājumi, lai skaidri nodalītu kompetences, tiek ietverti pārejas noteikumos. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V. Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Šobrīd, manuprāt, debatēs par šiem likumprojektiem, arī par šo priekšlikumu, iztrūkst vēl viena ļoti būtiska lieta. Šajā jomā notiekošais ietekmē ne tikai uzņēmējdarbības vidi, bet arī šajā jomā strādājošie darbinieki cieš. Tāpēc, runājot par šo priekšlikumu autoriem, es domāju, varbūt ministram, varbūt ziņotājam, bet drīzāk ministram šeit, tūlīt un tagad vajadzētu nomierināt šajā sektorā strādājošos cilvēkus. Viņiem ir nepieciešamas skaidras garantijas, par ko neviens tagad nerunā, ka darbaļaužu stāvoklis nepasliktināsies, ienākumu līmenis nesamazināsies un turpmāk cilvēkiem būs darbs gan Ventspils ostā, gan Rīgas ostā, gan kaut kur citur. Un visiem priekšlikuma autoriem, komisijai droši vien, jāsaprot, ka no brīža, kad faktiski tika izteikta neuzticība Latvijas ostu vadībai un apšaubīta uzņēmumu vadības darbība, to darbinieki pauž lielu satraukumu par to, kā un kādā veidā iespējamās reformas ietekmēs viņu nodarbinātību un sociālo stāvokli. Tāpēc par šo gribētos komentārus pēc būtības vai nu no referenta, vai ministra. Tas ir ļoti būtiski. Neviens par to nerunā... diemžēl.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?
K. Feldmans. Komisijas vārdā lūdzu priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
K. Feldmans. Paldies.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt attiecīgo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 4, atturas - 1. Likums pieņemts.
Paldies satiksmes ministram par dalību Saeimas sēdē un debatēs.
Sēdes darba kārtību esam izskatījuši.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu.
Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātiem, kolīdz tie tiek sagatavoti.
M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Artuss Kaimiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Armands Krauze... ir, Inese Lībiņa-Egnere, Igors Pimenovs, Dana Reizniece-Ozola, Ivans Ribakovs, Ļubova Švecova... Ribakovs ir.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Saeimas 2019. gada 18. decembra trešo ārkārtas sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 21. (ārkārtas) sēde
2019. gada 18. decembrī
| Likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 531/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1875B) |
|
| Ziņo | - dep. K. Feldmans |
| Debates | - dep. J. Vucāns |
| - dep. I. Zariņš | |
| - dep. V. Dombrovskis | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. D. Pavļuts | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. V. Dombrovskis | |
| - satiksmes ministrs T. Linkaits | |
| - dep. I. Zariņš | |
| - dep. J. Butāns | |
| - dep. D. Šmits | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. J. Butāns | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. I. Zariņš | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. J. Ādamsons | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. M. Bondars | |
| - dep. D. Šmits | |
| - dep. V. Dombrovskis | |
| - dep. J. Vucāns | |
| - dep. D. Pavļuts | |
| - dep. N. Kabanovs | |
| - dep. I. Zariņš | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. V. Agešins | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. I. Zariņš | |
| - dep. J. Vucāns | |
| Likumprojekts “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” (Nr. 532/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1876B) |
|
| Ziņo | - dep. K. Feldmans |
| Debates | - dep. A. Gobzems |
| - dep. V. Agešins | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva |
Datums: 18.12.2019 17:27:08 bal001
Par - 53, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Likumā par ostām (531/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 18.12.2019 17:51:24 bal002
Par - 66, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Likumā par ostām (531/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 18.12.2019 17:53:26 bal003
Par - 64, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Likumā par ostām (531/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 18.12.2019 17:55:41 bal004
Par - 64, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Likumā par ostām (531/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 18.12.2019 18:35:14 bal005
Par - 57, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Likumā par ostām (531/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 18.12.2019 18:35:40 bal006
Par - 65, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par ostām (531/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 18.12.2019 18:38:24 bal007
Par - 62, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Ventspils brīvostas likumā (532/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 18.12.2019 18:41:25 bal008
Par - 62, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Ventspils brīvostas likumā (532/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 18.12.2019 18:41:53 bal009
Par - 64, pret - 4, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ventspils brīvostas likumā (532/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 18.12.2019 18:42:19 bal010
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija