Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas astoņpadsmitā sēde
2019. gada 12. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2019. gada 12. decembra sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Zitas Zariņas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Edgara Korčagina atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””.

“Par” pieteicies runāt deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Šodien mēs esam lūguši iekļaut Saeimas darba kārtībā un skatīt jautājumu, kurš ir izskatīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, attiecībā uz kārtības maiņu, kā notiek pašvaldību vēlēšanas Latvijā. Tie ir divi saistīti likumprojekti. Tie tika kārtīgi izdiskutēti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Izteicās tiesību zinātņu eksperti, izteicās deputāti, izskanēja daudz komentāru “par” un “pret”.

Man pats svarīgākais likās saklausīt to, ka tiesību zinātāji, tostarp arī konstitucionālo tiesību pazinēji, pauda viedokli, ka esošā pašvaldību ievēlēšanas kārtība Latvijā ir diskutējama. Piemēram, tas galvenais punkts, uz kuru mēs arī atsaucamies anotācijā... tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ šis likumprojekts ir ticis izstrādāts... 15 mēneši, kurus ārkārtas... es atvainojos... ja Saeima pieņem lēmumu par pašvaldības atlaišanu, tad 15 mēnešus pirms kārtējām vēlēšanām vēlēšanas pašvaldībā netiek rīkotas un darbojas administratori. Tas nav nedz pietiekami demokrātiski, nedz pārstāv tieši iedzīvotāju gribu attiecīgās pašvaldības teritorijā, tāpēc šis punkts būtu grozāms.

Protams, tas īpaši svarīgi kļūst šobrīd, jo mēs zinām... mēs vēl neesam redzējuši... mēs zinām, ka VARAM strādā pie likumprojekta un saskaņo likumprojektu... šobrīd Ministru kabineta kārtības ruļļa apritē... par Rīgas domes atlaišanu, kas ir juridiski pamatota, kas ir saistīta ar atkārtotu likuma pārkāpšanu Rīgas pašvaldībā, ar autonomo funkciju nepildīšanu. Par to visi mēs esam dzirdējuši. Tagad iedomājamies, ka šis likumprojekts sasniegs Saeimu, mēs par to spriedīsim, šī likuma pieņemšana kavēsies un mēs nonāksim pie tā, ka Rīgas pašvaldībā 15 mēnešus no vietas, iespējams, varētu darboties šādi valdības iecelti administratori. Tas nav vēlams scenārijs.

Mūsuprāt, šī situācija ir jālabo. (Dep. A. Gobzems: “Kāda situācija jālabo?”) Līdz ar to mēs aicinātu par šo jautājumu diskutēt, šodien darba kārtībā skatīt, lemt, skatīt arī par... lemt arī par steidzamību un pēc iespējas ātrāk izlabot šo situāciju atbilstoši mūsu priekšlikumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Es tā saprotu, ka pēc pagājušās nedēļas balsojuma, kurā nepiedalījās... par azartspēlēm... Daniels Pavļuts... viņš ir noņemts no trases... par Rīgas mēru... bet joprojām uztur jautājumu spēkā par to, ka pašvaldības varētu ievēlēt nevis tā kā demokrātiskā valstī - uz četriem gadiem, kas ir atbilstoši Satversmei -, bet uz ilgāku laiku. Vienīgais pamatojums ir tas, ka ir palicis... palikuši 15 mēneši, ja? No Pavļuta kunga mēs nedzirdējām, kur ir tā robežšķirtne, ja ir ārkārtas vēlēšanas pašvaldībā vai Saeimā, - cik mēnešiem ir jābūt, lai tomēr nevajadzētu pagarināt pašvaldības... šo ievēlēšanas laiku, bet ārkārtas vēlēšanās ievēlētā pašvaldība strādātu tātad šo saīsināto laiku, kā ir paredzēts Satversmē. Tādu argumentu nav, ir tikai arguments - mums būs par īsu laiks, lai pilnībā noreiderētu visu, kas... ko mēs esam plānojuši izdarīt.

Vēlreiz es gribu uzsvērt: visi šie grozījumi pēc savas būtības ir antikonstitucionāli, demokrātiju ierobežojoši. Visa sabiedrība saprot, ka demokrātija... vēlētā institūcijā darbojas uz četriem gadiem. Četri gadi ir tas maksimālais termiņš. Pretējā gadījumā arguments, ka 15 mēnešu ir par maz... var piemērot tieši tādu pašu argumentu, ka piecarpus gadi arī ir par maz. Nu, nevar paspēt piecarpus gados visas “globālās” reformas izdarīt, nu tad varbūt uzreiz uz 10 gadiem mēs varētu pārlikt termiņu. Pēc tam - arī 10 gados nevar, jo plānus... jo ķīnieši plānus taisa uz 100 gadiem. Tad vajadzētu vēl garāku.

Principā konkrētais jautājums ir saistīts tikai un vienīgi ar to, ka politiķi, kas šo virza, nav gatavi uzņemties atbildību un startēt ārkārtas vēlēšanās, par kurām mēs runāsim droši vien nākamajā nedēļā no šīs tribīnes, nav gatavi uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus ātri, izdarīt visas nepieciešamās darbības, kas pašvaldībām būtu jāizdara 15 mēnešu laikā.

Vēl viena lieta. Likumā... Nevienā no likumiem nav noteikts, ka ārkārtas vēlēšanu gadījumā ir īsāks vai garāks laiks, kurš būtu jāpieskaņo attiecīgi pie šī pašvaldības darbības termiņa. Tātad 15 mēnešu atskaites termiņš nevar būt arguments, ka tas ir par īsu vai par garu. Ārkārtas vēlēšanas vienmēr ir neprognozēta darbība, un tā var notikt agrāk vai vēlāk. Un ar to ir jārēķinās gan ievēlētajiem pašvaldības deputātiem, gan arī sabiedrībai - ka līdz ar to ārkārtas vēlēšanu gadījumā konkrētā pašvaldība varētu strādāt īsāku vai garāku termiņu. Tas ir demokrātiski, un tas ir tiesiski.

Tāpēc es aicinu balsot “pret” to... “pret” to, ko vēlas... faktiski Latvijā legalizēt, ka mēs tagad noteiksim, ka mums vēlēšanas ir uz garāku termiņu, nekā Satversme to ir paredzējusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Balsosim par likumprojekta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Labrīt, kolēģi! Kā jau minēju, runājot par iepriekšējā likumprojekta iekļaušanu šodienas darba kārtībā, šis ir saistīts likumprojekts, un šeit kā reiz tad arī varam runāt par termiņiem. Tātad mūsu priekšlikums pēc būtības... ko mēs kā piecu koalīcijas frakciju vadītāji esam iesnieguši, ir pārskatīt kārtību, kādā veidā pašvaldību vēlēšanas var notikt.

Pirms es minu konkrētus mēnešus, datumus, vēlos reflektēt uz to, ko kāds mūsu kolēģis tikko minēja, runājot par konstitucionālajām lietām.

Cilvēki, kas piedalījās diskusijā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, noteikti ir uzskatāmi par augstākās raudzes zinātājiem, tostarp arī Satversmes jautājumos, un viņu viedoklis bija, ka šāds likumprojekts, kādu mēs piedāvājam šodien iekļaut darba kārtībā, noteikti ir izskatāms un diskutējams un ka likumdevējam ir noteiktas plašas tiesības lemt par veidu, kā un uz kādiem termiņiem tiek organizētas vēlēšanas Latvijas pašvaldībās.

Mūsu kolēģim atgādināšu, ka, pirms te tā droši apgalvot kaut ko par... pasludināt Satversmei atbilstīgu vai ne, šādus lēmumus Latvijas Republikā pieņem Satversmes tiesa. Atgādināšu arī to, ka Satversme nenosaka konkrētu termiņu, uz kādu būtu ievēlējamas pašvaldības. Šeit mums, likumdevējam, vadoties no lietderības apsvērumiem, vadoties no daudziem citiem mums saistošiem apsvērumiem, protams, ir tiesības lemt.

Līdz ar to mēs piedāvājam šodien šo likumprojektu iekļaut darba kārtībā, skatīt, izdebatēt, izrunāt visus “par” un “pret” arī šeit, no šīs tribīnes, kā tas tika izdarīts arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā divās sēdēs divu dienu garumā. Par to paldies komisijas locekļiem un pieaicinātajiem ekspertiem.

Tātad mēs aicinām skatīt šo piedāvāto grozījumu - ja pašvaldības dome ir nostrādājusi līdz pusei no termiņa un tā kaut kādu likumīgu iemeslu dēļ tiek ar Saeimas lēmumu atlaista, tad šādā gadījumā rīko ārkārtas vēlēšanas līdz šī termiņa beigām, tātad četru gadu ietvaros. Savukārt, ja pašvaldība ir nostrādājusi vairāk par pusi, tad šādā gadījumā, pašvaldības ārkārtas vēlēšanas rīkojot, termiņus apvieno - atlikušo un nākamo. Tātad maksimālā versijā šāda pašvaldība var nostrādāt nepilnus sešus gadus.

Tai pašā laikā vēršu uzmanību, ka attiecībā uz pašvaldību domju atbrīvošanu... atlaišanu ir ļoti augsta juridiska latiņa. Tas ir lēmums, kas ir jāpamato. Ir vajadzīgs fiksēt atkārtotu pārkāpumu... jābūt brīdinājumam, atkārtotam pārkāpumam, tam jābūt fiksētam. Ir jāizstrādā likums, tam jātiek pieņemtam valdībā. Tam ir jātiek atbalstītam Saeimā, to var pārsūdzēt Satversmes tiesā. Tātad juridiskās pārbaudes latiņa šeit ir ļoti augsta.

Un es vēlētos kliedēt bažas, kuras varētu rasties kādam, klausoties kādus šī priekšlikuma kritiķus... ka tiek mainīts termiņš, uz kādu ievēlē pašvaldības. Pamattermiņš netiek mainīts, tas paliek - šie četri gadi. Mēs runājam tikai un vienīgi par ārkārtas situācijām, kuras var izveidoties tad, ja tiek pamatoti atlaistas domes.

Un visbeidzot. Priekšlikuma būtība. Vēl viens elements svarīgs - ja līdz vēlēšanām paliek deviņi mēneši vai mazāk, tad, jā, tajā gadījumā tiešām varētu darboties šie administratori, kurus ieceļ valdība. Pārejas mehānisms nepieciešams. Bet tātad aicinu šodien iekļaut darba kārtībā, kārtīgi izdebatēt, paust savu likumdevēja gribu un pieņemt lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Sergejs Dolgopolovs.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Godīgi sakot, es brīnos, ka par normālām lietām mēs sākam mētāties ar vārdiem un spekulēt. Jāpilnveido pašvaldību vēlēšanu sistēma vai ne? Neapšaubāmi, tas ir jādara.

Par ko ir runa? Ir runa, ka mēs mainām divus likumus... tikai tādā kontekstā, ka vajag... ir nepieciešams atlaist Rīgas domi. Ja parādīsies nepieciešamība atlaist kādu citu domi, mēs atkal mainīsim šos likumus... un varbūt arī kādus citus, ja ir runa par ostām, teiksim. Vai tas ir normāli, vai tas nav normāli? Man šķiet, ka ne īpaši.

Jo, runājot par debatēm, kas izskanēja komisijā, ko... atzina arī Pavļuta kungs... tur bija vieta diskusijām un bija vieta daudziem jautājumiem. Līdz ar to uzsākt šo debati varētu, bet ne tādā procedūrā, kā piedāvā cienījamā koalīcija... ar visu savu nepieciešamību ātrāk, ātrāk un vēl ātrāk...

Tikko bija teikts, ka vajag izdiskutēt šīs lietas. Komisijas sēdē izskanēja priekšlikums par to, ka nu steidzamība ir ārkārtīgi nepieciešama. Es... kad uzprasīju: varbūt mēs dosim 15 minūtes priekšlikumu iesniegšanai? -, nē, nē, nē! Daudz garāks termiņš - mēs piedāvājam vienu dienu. Tā ir tiešām ļoti nopietna diskusija par nu ļoti nopietnu jautājumu. Punkts viens.

Punkts divi. Jāsaka, ka šie grozījumi, kas ir piedāvāti, būtiski maina pašvaldību vēlēšanu sistēmu. Es gribu atgādināt kolēģiem, kas varbūt nezina, ka ir tāda institūcija, kura saucas “Venēcijas komisija”, kura izstrādā rekomendācijas, kā un ko var darīt, pilnveidojot vēlēšanu sistēmu kopumā. Un viens no pamata ieteikumiem, kuri izskan no Venēcijas komisijas, kuriem ir obligāts raksturs, - ka būtiskās... būtiskie grozījumi vēlēšanu sistēmā nevar būt izsludināti ātrāk par vienu gadu līdz nākamajām vēlēšanām. Līdz ar to, jau pat teorētiski runājot, šis grozījums, ko piedāvā Pavļuts un kompānija, neattiecas uz tām vēlēšanām, kas tiek paredzētas attiecībā uz Rīgas domi.

Trešais punkts. Tā kā ir runa par ārkārtas situācijām, kas ir par pamatu, lai atlaistu vienu vai otru pašvaldības domi... Ārkārtas situācija tāpēc arī saucas “ārkārtas situācija”, ka tā nav ne prognozējama, ne vērtējama katrā konkrētajā gadījumā. Jo Rīgas domes gadījumā ir runa par atkritumu apsaimniekošanu. Līdz ar to, ja pat būs runa par to, ka atlaist šā iemesla dēļ Rīgas domi, katru reizi vajadzēs domāt par to - par iemesliem, par sekām un par mehānismiem. Šeit nevar būt universāls mehānisms - vai administrēšana vai neadministrēšana. Te ir jābūt - katrs individuāls gadījums ir vērtējams un no likuma viedokļa izvērtējams individuāli.

Un visbeidzot. Kad mēs runājam par ārkārtas vēlēšanām, par ārkārtas situācijām, jāsaprot, ka šeit tomēr 100 gudrās galvas uzņemas to lomu, ko parasti spēlē vēlētājs. Un šeit galvenais ir nevis runa par to - garš vai īss ir administrēšanas process; vai tas ir demokrātiski vai nav demokrātiski, pirmais pamata jautājums ir: vai demokrātiski ir tas, ka vēlētāja izvēli atceļ 100 cilvēki? Dabīgi, ne 100, bet, nu, 100 cilvēku auditorija ir tā lēmējauditorija, kas lemj vēlētāju vietā. Šis moments ir ārkārtīgi nedemokrātisks, un līdz ar to no tā ir jāizvairās ar jebkuriem spēkiem.

Es ierosinu šodien tomēr neiekļaut šo likumprojektu darba kārtībā, ielaist viņu parastajā, normālajā... izvērtēt arī no Ministru kabineta puses... redakcijā... un tikai tad skatīt, pieliekot klāt arī plašo debati. Starp citu, šodien jūs tikko nobalsojāt par to, lai iekļautu pašvaldību likuma grozījumus. Šodien darba kārtībā ir grozījumi pašvaldību...

Sēdes vadītāja. Dolgopolova kungs, runas laiks ir beidzies. Nav pagarināms, es atvainojos. Nav pagarināms...

S. Dolgopolovs. Es aicinu neiekļaut...

Sēdes vadītāja. Nav pagarināms.

Kolēģi, mums tātad ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 32, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret (Starpsauciens: “Nav!”) likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Sākam izskatīt Prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu un tās protokolu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

komisijai ir nodots.

 

Ir iesniegti priekšlikumi par izmaiņām sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 510/Lp13). Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Šī gada 11. decembrī tika saņemta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa vēstule par priekšlikumiem grozījumos Likumā par ostām.

Šajā vēstulē ir teikts, ka valdības deklarācijā kā viena no valdības prioritātēm ir minēta cīņa ar korupciju - tas ir valdības deklarācijas 33. punkts -, kā arī modernas pārvaldības īstenošana, tostarp valsts pārvaldes reformas, lai uzlabotu tās pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un samazinātu korupcijas riskus. Un valdība ir secinājusi, ka Ventspils brīvosta un Rīgas brīvosta ir pakļauta augstam korupcijas riskam, tādējādi nepieciešamas neatliekamas reformas šo ostu pārvaldībā, lai izpildītu valdības deklarācijā noteikto prioritāti (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Liepājas osta nav pakļauta korupcijai?”) - cīņu pret korupciju - un uzlabotu šo ostu pārvaldību.

Un korupcijas riski Ventspils brīvostā ir iemesls arī Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja 2019. gada 9. decembra lēmumam par sankciju noteikšanu pret Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.

Šis Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja lēmums papildus pamato nepieciešamību nekavējoties rīkoties, lai izveidotu neatkarīgu Ventspils brīvostas un Rīgas brīvostas pārvaldi, kas samazinātu korupcijas riskus šajās ostās. Un šāds modelis, kāds ir norādīts un izveidots iesniegtajā likumprojektā, palīdzēs veidot neatkarīgas Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas pārvaldes, kas par pienākumu izpildi būs tieši atbildīgas Ministru kabinetam, un tādējādi tieši Ministru kabinets spēs kontrolēt šo ostu pārvaldību.

Un šajā sakarā lūdzu nodot likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 515/Lp13) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un lūdzu atbalstīt arī, balsojot atbilstoši - pret korupciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Nu, esam - iespējams, ka ne pēdējo reizi esam - iekļauti ASV melnajā sarakstā. Iespējams, ka februārī būs vēl viens melnais vai “pelēkais” saraksts.

Tas viss, protams, ir ļoti nožēlojami. Es absolūti piekrītu, ka attiecībā uz Ventspils brīvostu nepieciešams nekavējoties rīkoties. Bet jautājums ir: rīkoties kā? Vai tas nebūtu loģiski - premjeram Kariņam nu tiešām iekāpt nākamajā lidmašīnā un aizlidot uz Ameriku, un uzdot jautājumus, ka... labi, mēs, iespējams, sapratām attiecībā uz konkrēti Lemberga kungu, bet kāpēc no tā jācieš Ventspils ostai un Ventspilij, un Ventspils ekonomiskajai zonai? Vai tas nav kāds pārpratums? Kā šo pārpratumu ir iespējams operatīvi risināt? Pat, ja pieņemsim, ka no ASV tiek saņemta norāde, ka problēmu var atrisināt, pilnībā nomainot Ventspils brīvostas pārvaldi, tad mums, kolēģi, ir nākamais jautājums - a kāpēc Rīgas brīvosta? Vai attiecībā...? Vai Rīgas brīvosta arī ir iekļauta melnajā sarakstā? Un, ja tā nav iekļauta melnajā sarakstā (Dep. J. Strīķes starpsauciens.)... ja tā nav iekļauta melnajā sarakstā, tad kāds ir pamatojums šeit iekļaut arī Rīgas brīvostu? Un, ja iekļauta arī Rīgas brīvosta, kāpēc jūs neesat iekļāvuši Liepājas brīvostu? (Dep. I. Zariņš: “Skulti!”) Varbūt arī Skulti, Salacgrīvu un tā tālāk.

Jūs, kolēģi... attiecībā uz jūsu sagatavotības līmeni... liecina vismaz tas fakts, ka, ja jūs paskatīsieties uz šā likumprojekta anotāciju... Jūs paskatieties - anotācijas otrā lapaspuse: “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kopējā teritorija aizņem 65...” un tā tālāk. Kāda Liepāja?! Jūs vismaz anotāciju varētu pareizi uzrakstīt? (Frakcijas SASKAŅA smiekli un aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mums ir jābalso par likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā, iekļaujot to Saeimas sēdes darba kārtības sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir iebildumi?

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām” tiktu iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā... “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmais darba kārtības jautājums! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 23, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” kā pirmais jautājums.

Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 379 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma Saeimai “Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus” turpmāko virzību”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu - patstāvīgo priekšlikumu “Par 40 518 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam” turpmāko virzību”.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Borisam Cilevičam šā gada 12. decembrī.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Borisa Cileviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 12. decembrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivanam Ribakovam šā gada 12. decembrī.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivana Ribakova iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 12. decembrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janīnai Kursītei no 2020. gada 21. janvāra līdz 23. janvārim.

Godātie deputāti! Mums šajā gadījumā ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janīnai Kursītei no 2020. gada 21. janvāra līdz 23. janvārim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts, un atvaļinājums ir piešķirts.

Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu.

Lēmuma projekts “Par Saeimas 2019. gada rudens sesijas slēgšanu un 2020. gada ziemas sesijas sākšanu”.

Ir priekšlikums slēgt Saeimas rudens sesiju 2019. gada 27. decembrī un sākt ziemas sesiju 2020. gada 9. janvārī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas 2019. gada rudens sesijas slēgšanu un 2020. gada ziemas sesijas sākšanu”! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

“Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Mārtiņa Kazāka ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Mārtiņa Kazāka kandidatūru ievēlēšanai Latvijas Bankas prezidenta amatā, un gribu teikt - iespaidīgs, iespaidīgs CV, iespaidīgas atbildes komisijā kolēģiem. Un komisijas lielākā daļa ir atbalstījusi Mārtiņa Kazāka būšanu... tapšanu par Latvijas Bankas prezidentu, jau sākot ar šī gada decembra otro pusi.

Tā ka lūgums jums atbalstīt Mārtiņu Kazāku par Latvijas Bankas prezidentu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (AP!).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi! Šodien 13. Saeima turpina atjaunot augstāko vadības sastāvu Latvijai. Šis gads mums ir bijis bagāts ar uzdevumiem. Mēs esam ievēlējuši Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju, Valsts prezidentu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju. Šodien ir kārta Latvijas Bankas vadībai.

Tāpat kā iepriekšējās reizes, šogad “Attīstībai/Par!” frakcija šim uzdevumam piegāja ar lielu atbildību, mēs pārrunājām, kā mēs redzam Latvijas Bankas lomu Latvijā un Eiropā, izvirzījām svarīgākos kritērijus jaunajam vadītājam un runājām ar trim, mūsuprāt, piemērotākajiem kandidātiem, kas bija izteikuši gatavību vadīt Latvijas Banku.

Šībrīža likums nosaka, ka Latvijas Banku... Bankas vadību virza tīri politiskā procesā 10 Saeimas deputātu... ar 10 Saeimas deputātu pieteikumu. Nekādi papildu kritēriji formāli netiek izvirzīti. Un pēc tam, kad koalīcijas partijas bija vienojušās par vienu kopīgu kandidātu - Kazāka kungu -, daži vēlētāji nopūtās: “Atkal tomēr bijis politisks process!” Un, kolēģi, šajā vilšanās nopūtā es dzirdu to traumu, ko mums ir atstājusi iepriekšējo gadu un gadu desmitu politika Latvijā.

Politiskajām partijām šobrīd uzticas apmēram 15 procenti Latvijas iedzīvotāju. Tas ir ļoti maz. Vienlaicīgi tas, protams, ir vairāk - pat trīsreiz vairāk! -, nekā tas bija vienā no zemākajiem punktiem, kad vēlētāji nobalsoja par 10. Saeimas atlaišanu. Un mums ir svarīgi ar savu darbību uzturēt un vairot šo uzticību. Tāpēc ir svarīgi, lai vēlētāji šodien zinātu, ka attiecībā uz Latvijas Bankas prezidentu... atšķirībā no iepriekšējiem laikiem mēs nemeklējām lielāko kretīnu. Mēs meklējām kandidātu, kura redzējums par Latvijas Banku padarītu to par stipru institūciju, kas spēj virzīt Latvijas tautsaimniecību uz visiem tik vajadzīgo attīstību, kandidātu, kura izglītība un dzīves gājums palīdzētu to nodrošināt. Mēs nemeklējām arī mazāko ļaunumu, kas mūs tik... ka tik neapkaunotu starptautiski, bet mēs meklējām kandidātu, kas spētu jaudīgi diskutēt pie Eiropas Centrālās bankas galda kopā ar pārējiem kolēģiem par eirozonas nākotni un panāktu lēmumus, kas būtu izdevīgi Latvijai. Pie šī galda Latvijai ir viena balss, un tikai ar angļu valodu un sagatavotiem dokumentiem nepietiktu. Spēcīga un niansēta izpratne par makroekonomiku, spēja diskutēt un ļaut sevi sadzirdēt ir tas, ko mēs sagaidām no jaunā Latvijas Bankas vadītāja.

Mēs gribam nodot savu balsi par Latvijas Bankas vadītāju, kuram ir nevainojama reputācija, kas palīdzētu vairot uzticību ne tikai pašai Latvijas Bankai, bet visai Latvijas valstij, kura vadošos amatos izvēlas labākos un spējīgākos kandidātus.

Latvijas Saeimai tieši ar Latvijas Bankas vadību īsti nav bijusi pieredze... šajā gadsimtā izvēlēties... Jauna vadība... Latvijai... pēdējo reizi Latvijas Bankā bija pirms 18 gadiem, jo līdzšinējo vadītāju atkārtoti ievēlēja uz trešo... uz otro un tad trešo termiņu. Pa šo laiku bērni izauguši un jauni piedzimuši.

Tagad tā vairs nebūs, jo šajā Saeimā esam nobalsojuši par to, ka būs iespējami tikai divi termiņi un būs pieci gadi, tātad kopā - 10.

Pa šo laiku mums ir jāattīsta ne tikai Latvijas Banka (un tur būs daudz darba, jo esam lēmuši apvienot Latvijas Banku ar finanšu un kapitāla tirgus... uzraudzību, bet arī būtu jāpārdomā vadības izvēles procedūra. Lai cik mēs gandarīti esam par rezultātu, vajadzētu saprast, kā izvairīties no tādas taustīšanās, kāda bija šajā reizē.

Kandidātu izvirzīšanu... izvirzīšanu un izvērtēšanu var apvienot ar politisku procesu. Un politiskam procesam var būt pozitīva vieta Latvijas attīstībā, ja tas ir atbildīgs. Atbildīgs nevis pret kādiem konkrētiem cilvēkiem, kas bieži slēpjas aizkulisēs, bet atbildīgs pret Latvijas sabiedrības kopējām interesēm.

Aicinu atbalstīt Mārtiņa Kazāka kandidatūru Latvijas Bankas... vadības... amatam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tātad šodien liels notikums - vēlējam Latvijas Bankas prezidentu.

Gribēju iedot tādu ceļamaizi Kazāka kungam, ja viņš tiks ievēlēts.

Pirmkārt, mums ir jāapzinās, kas tad ir Latvijas Banka. Šobrīd Latvijas Banka ir politiski neatkarīga institūcija - ar uzsvaru uz vārdiem “neatkarīga institūcija” - ar lielāko analītisko resursu Latvijas valstī. Šobrīd - aptuveni 500 darbinieku. Neviena cita institūcija nav ar tik jaudīgu analītisko resursu... kura nebūtu tieši pakļauta politiskam spiedienam.

Tāpēc šo, Kazāka kungs, ir ļoti svarīgi atcerēties, ka jums ir iespēja būt drosmīgam, neatkarīgam un aktualizēt dažādus svarīgus jautājumus un varbūt mazāk populārus jautājumus pēc tam, kad jūs būsiet... ja jūs būsiet ievēlēts.

Viens... Viena lieta, ko es vēlētos redzēt, lai jūs darāt, - analizējiet gan valdības darbu, gan ministriju darbu. Jums ir tāda iespēja. Atkal - jūs neesat atkarīgs no politiskajām partijām, jums ir iespēja tiešām iet un to darīt.

Otrs - regulāri informējiet deputātus par valdīb... un valdību par pasaules ekonomikā notiekošo un pasaules ekonomikas tendencēm. Šīs zināšanas ir ļoti svarīgas, lai Saeimas deputāti un arī valdība pieņemtu ilgtermiņa... ilgtermiņa tiešām nozīmīgus lēmumus, nevis fokusētos tikai uz ienākošajām problēmām.

Tāpat gribētos redzēt, lai jūs aktīvi pievērstos tehnoloģiju attīstībai un palīdzētu Latvijas finanšu sistēmai iet inovāciju virzienā, tāpat arī atbalstot finanšu tehnoloģiju uzņēmumus. 

Latvijas Bankā šāda kapacitāte ir. Ir cilvēki, kas tiešām saprot kaut ko par finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Diemžēl tā attiecība, kā mēs zinām, ir... šobrīd ir 80 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kas ir saņēmuši valsts atbalstu Lietuvā, un nulle - Latvijā. Tā ka arī šo jums būs iespēja mainīt.

Tomēr man gribētos teikt, ka bez tā, ka jums ir jābūt drosmīgam, ir arī jāapzinās un jāsaprot, ka neatkarīga institūcija nenozīmē beztiesiskumu vai visatļautību. Jums ir jāstrādā sabiedrības interesēs. Nevar Latvijas Bankā būt lielāks darbinieku skaits... kā, piemēram, Zviedrijas regulatorā, kur ir... Nu, tas nav vienkārši pieļaujams. Un šis ir īstais laiks to risināt. Tā ka mēs par šo jautājumu ar jums esam sprieduši un gaidām aktīvu rīcību. Un sekosim līdzi.

Otrkārt. Aicinu jūs rīkoties vispirms Latvijas valsts interesēs un tikai pēc tam domāt par dažādu starptautisko institūciju ieteikumiem, kuri ir jāņem vērā, bet... Primārās - Latvijas valsts intereses.

Un ļoti svarīga lieta, kas, manuprāt, jums ir jāatceras, stājoties šajā amatā, - ka jūsu reputācija ir viena no svarīgākajām lietām. Saglabājiet savu reputāciju un izvirziet to par prioritāti! Tāpat arī šī termiņu maiņa, ko... termiņu maiņa, ko iepriekšējā runātāja jau minēja, tātad pieci plus pieci gadi, nevis mūžīgi... nevis 18 gadi, bet pieci plus pieci... ar konkrētiem nospraustiem sasniedzamiem rezultātiem.

Un nobeigumā man jāsaka, ka man ļoti patika Kazāka kunga ieteikums, ka līdzīgi, kā mēs reizi gadā organizējam šeit ārpolitikas debates, reizi gadā vajadzētu organizēt Saeimā arī ekonomikas valsts debates, kur uzstājas gan Latvijas Bankas prezidents, gan arī ekonomikas ministrs, gan arī deputāti diskutē par ekonomikas norisēm un aktualitātēm valstī.

Tā ka, ja jūs ievēlēs, novēlu veiksmi. Un aktīvi sekosim līdzi, kā jūs šos ieteikumus ņemsiet vērā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es jau plānoju uzsākt savu runu ar to, ka diemžēl uz visa tā notikumu fona - ASV sankcijas, Lembergs, ostas un tā tālāk - jaunā Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšana nesaņems pietiekamu uzmanību, bet... bet tagad es skatos uz to runātāju sarakstu, kuri ir pieteikušies, un es domāju, ka tomēr tas jautājums kaut kādu uzmanību saņems. (Starpsauciens.)

Es domāju, ka, kolēģi, šodien ir labs brīdis atskatīties uz Latvijas Bankas lomu kopumā, uz tās panākumiem un uz tās neveiksmēm un runāt arī par to, kādu jauno Latvijas Bankas vadītāju mēs vēlētos. Nu, vismaz no frakcijas SASKAŅA puses.

Pirmām kārtām es gribētu pateikt dažas pozitīvas lietas par Latvijas Banku pēdējos 30 gados... nu, ka tai pēc būtības bijis viens... labi, divi vadītāji, bet tomēr es uzskatu, ka viens.

Pirmā pozitīvā lieta. Es gribētu atzīmēt Latvijas Bankas lomu kā padomdevēja lomu. Latvijas Banka ilgstoši tomēr ir bijusi tāda... salīdzinoši... veselā saprāta balss, neskatoties uz ļoti dažādām šajos 30 gados politiskajām partijām un šo politisko partiju, tā teikt, IQ un izpratnes līmeni.

Latvijas Banka arī vairākkārt mēģinājusi iet ārpus savas bāzes kompetences un piedāvāt savu padomu, pat ja šo padomu neviens nebija prasījis, arī citās jomās. Sākot no nodokļu politikas un beidzot ar skolu tīklu un veselības aprūpi, un tā tālāk. Es šodien neteikšu neko par šo padomu kvalitāti. Es nevaru pateikt, ka es daudz kam piekrītu, bet es katrā ziņā pozitīvi vērtēju šo iniciatīvu kā tādu. Un es domāju, ka Latvijas Bankai šādi arī vajadzētu turpināt.

Ir arī negatīvas lietas. Un ļoti, ļoti nozīmīgas. Pati galvenā ir 2009. gada krīze. Es uzskatu, ka Latvijas Banka nav novērsusi šo krīzi, bet tā varēja to novērst. Tas galvenais iemesls, manuprāt, bija tas, ka Latvijas Banka pieļāva kreditēšanu tieši eirovalūtā, kas... No iedzīvotāju puses bija saprotama motivācija ņemt kredītus tieši eiro, tāpēc ka kredīti eiro bija ar daudz zemāku procentu likmi nekā kredīti latos. Bet... No jebkāda skatpunkta tas bija pilnīgi nepareizi un kļūdaini - pieļaut tik lielu un masīvu kreditēšanu citā valūtā. Un uz to brīdi... es atgādināšu, ka Latvijas iedzīvotāji saņēma savus ienākumus tieši latos. Tā bija milzīga kļūda no Latvijas Bankas puses, ko tā spēja nepieļaut, bet tā to ir pieļāvusi. Salīdzinājumam - tāda valsts kā Polija nekādu tādu finanšu krīzi kā Latvija nav piedzīvojusi. Es tikai saku, ka tas bija iespējams.

Tā pati Latvijas Banka savā laikā arī pamodās pārāk vēlu. Tā pamodās tikai pie augstas inflācijas, kas bija jau pārkaršanas procesa, tā teikt, pats pēdējais posms.

Tālāk bija cīņa ar krīzi. Es uzskatu, ka Latvijas Banka ir izdarījusi monumentālu kļūdu, izvēloties to ceļu, kas ir iekšējā devalvācija... kuru tā ir izvēlējusies. Bija cilvēki - tādi kā, piemēram, Alfs Vanags, kura diemžēl vairs nav, es, daži citi, varam pie tiem pieskaitīt arī Nobela... laureātu Polu Krugmanu, arī Starptautisko Valūtas fondu, vairākus ekonomistus -, kas uzskatīja, ka iekšējā devalvācija ir milzīga kļūda. Šie cilvēki prognozēja pazaudētu desmitgadi, kura arī ir notikusi.

Es tajos laikos diezgan labi pazinu gan Latvijas Bankas cilvēkus, gan tās lēmumu pieņemšanas metodes, un man nav nekādu šaubu, ka šis lēmums netika pieņemts pēc rūpīgas un vispusīgas analīzes par iekšējās devalvācijas vai devalvācijas iespējamām sekām, bet tas bija pieņemts... To pieņēma faktiski viens cilvēks, to pieņēma Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Un viss, ko darīja... Latvijas Bankas ekonomistiem faktiski bija tikai divas izvēles. Viņiem vajadzēja vai nu atstāt savu darbu Latvijas Bankā, vai meklēt pamatojumus sava priekšnieka jau iepriekš pieņemtajiem lēmumiem. Nu, te jau 100 procenti izvēlējās pēdējo ceļu, protams.

Sēdes vadītāja. Debašu laiks ir beidzies, Dombrovska kungs.

V. Dombrovskis. Vai drīkst apvienot?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav.

V. Dombrovskis. Paldies.

Līdz ar to es uzskatu, ka 2009. gada krīze un tās smagums lielā mērā ir bijusi tieši Latvijas Bankas atbildība.

Un, lūk, te, kolēģi... Cik milzīgas varētu būt sekas valstij no tā, ja mēs izvēlēsimies nepiemērotu cilvēku šim darbam!

Nākamais ir, protams, “Parex bankas” sindicētā kredīta jautājums. Tieši Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs uzstāja, ka Latvijas valstij, tas ir, nodokļu maksātājiem, vajag pilnībā apmaksāt “Parex bankas” sindicēto kredītu starptautiskajiem privātajiem aizdevējiem. Un mēs te runājam par 775 miljoniem eiro... ko nekad nevajadzēja darīt.

Tie, kas strādā starptautiskajos tirgos, finanšu tirgos, kas nodarbojas ar finanšu operācijām, labi saprot, ka biznesa risks ir risks. Ka var un vajag rēķināties ar to, ka tie, kam mēs esam aizdevuši naudu, to var neatdot.

Savukārt Latvijas valdība izdarīja milzīgu kļūdu, atmaksājot pilnībā, simtprocentīgi, viens pret vienu, visu šo naudu... pārliekot to uz Latvijas nodokļu maksātājiem. Un tas tika izdarīts, pateicoties tieši Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča padomiem un rīcībai.

Beidzot, protams, zem milzīgas aizdomu ēnas ir Rimšēviča kunga loma un iesaiste komercbanku sektorā. Nu, šeit, tā kā man laiks beidzas, es diemžēl nevarēšu to iztirzāt detalizētāk.

Bet, kolēģi, dažreiz arī koalīcijai sanāk izdarīt dažas labas izvēles. Es Mārtiņu Kazāku pazīstu jau vairākus gadus. Ne vienmēr esam bijuši... uz vienas lapas. Par to pašu devalvāciju esam daudz un smagi strīdējušies. Bet kopumā, es domāju, Mārtiņš Kazāks ir ļoti laba izvēle Latvijas Bankas prezidenta amatam. Es novēlu viņam veiksmi darbā.

Vismaz es no savas puses viņu atbalstīšu un aicinu kolēģus darīt to pašu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es gan zinu, ka Voikas kundze tā nedomāja un arī tāpēc tas tā tieši nav domāts... Bet tas, ko viņa netīšām pateica, bija - ka līdz šim Latvijas Bankas prezidenti bija lielākie kretīni, bet nu tas, protams, tā nebija domāts, jo mēs vēlam šoreiz... Mēs vēlējam jaunu Latvijas prezidentu... Bankas prezidentu, un pirmo reizi gan, man jāatzīst, bija kaut kas cits, jo viņš tika ievēlēts, neskatoties uz to, ka... Es zinu, ka katrai no koalīcijas partijām bija savs favorīts, un tomēr jūs vienojāties par vienu, bet... tāds zināms rūgtums, jo mums neviens neko neprasīja. Un tad, nu, protams, gaidīsim, iespējams, nākamo lēmumu, kurā... es vairs ne par ko nebrīnos pēdējos mēnešos... kurā vispār Saeima... samazinās savu skaitu... par opozīciju...

Bet mēs tajā pašā laikā... protams, paši noklausījāmies visu, un es patiešām izsaku lielu gandarījumu, ka kandidātu atlase... kandidāti, kas bija... pieteicās, bija patiešām labi, un šoreiz bija vērts arī izvērtēt un ieskatīties, un katrs parādīja arī savu modeli, un viņi zināmā mērā bija atšķirīgi, bet kaut kas bija arī kopīgs. Un es gribētu... gribu tāpēc arī pirmām kārtām teikt, ka ZZS atbalsta Kazāka kungu šajā postenī, un pateikt vienu novēlējumu no savas iepriekšējās pieredzes: nekad, nekad nedomāt uzkāpt ziloņkaula tronī vai justies Latvijas Bankā kā ziloņkaula tronī, no kurienes tad var noskatīties un citus pamācīt, bet būt aktīvam līdzdalībniekam visos ekonomiskajos un citos procesos, kuros Latvijas valstij Bankas pienesums ir nepieciešams! Vienmēr domāt par valsti un godprātīgi arī strādāt!

Mēs atbalstām, un es nešaubos, ka šodien arī balsojums būs pozitīvs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ja runājam par Latvijas Bankas prezidenta amatu, tad... Es domāju, ka situācija ir nopietnāka, nekā varbūt sākumā liekas, un, ja mēs paskatāmies uz pēdējiem 10-15 gadiem, tad mēs to varētu nosaukt par Latvijas Bankas nepārtrauktu nekompetenci un blefošanas periodu.

Pirmais. Atcerēsimies, kādus solījumus mēs saņēmām pirms pievienošanās eirozonai gan no Latvijas Bankas valdes locekļiem, ekspertiem, gan no Bankas prezidenta, - ka augs investīcijas, pieaugs iekšzemes kopprodukts. Un pat IKP prognoze mums bija solīta... no 2014. gada... ka pieaugums būs astoņi miljardi gadā līdz 2020. gadam. Faktiski investīcijas samazinājās, un arī IKP šādos tempos nepieauga. Tātad Latvijas Banka bija vai nu kļūdījusies, vai bija uzpūtusi savas prognozes. Situācija faktiski ir tieši otrāda, nekā paredzēja. Un var būt, ka tieši Latvijas Bankas labam prezidentam ir arī jābūt cilvēkam, kas izskaidro, kāpēc viss notiek tieši otrādi, nekā bija iepriekš paredzēts.

Salīdzināsim. 2018. gadā Polijas ekonomika pieauga vairāk par 5 procentiem (iekšzemes kopprodukts), Ungārijai pieauga vairāk par 5 procentiem. Arī Latvijai auga, jo līdz pagājušajam gadam palielinājās eksports... drusciņ gan lēnāk nekā Centrāleiropas valstīm un tām valstīm, kas ārpus eirozonas, bet šogad šis pieaugums apstājās.

2019. gada otrais ceturksnis pēc Eurostat datiem: Polijai - 4,5, Ungārijai - 4,9, eirozonai - 1,2, Vācijai - 0,4, Latvijai pēc izlīdzinātās prognozes - 1,8 otrajā ceturksnī. Nu, šīgada rezultāti... mums varētu būt kādi 2,5.

Eiropas Savienības portāls... tāds interesants... Political Union... tur ir Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas dalībnieces Klotildes Armānas raksts par to, ko bagātās valstis dara nepareizi vai... kāpēc nauda plūst no jaunajām Eiropas valstīm, no Eiropas austrumiem, uz Eiropas rietumiem. Mums arī Latvijas Banka stāstīja, ka mēs, pievienojoties Eiropas Savienībai un iestājoties eirozonā, saņemsim vairāk, nekā mēs atmaksājam. Tad, lūk, Klotilde Armāna ir izrēķinājusi ārkārtīgi precīzi, un es domāju, ka mums ir jātic Eiropas Parlamenta Budžeta komitejai.

Viņa saka tā, ka visas jaunās valstis vidēji saņem no 2 līdz 4 procentiem no IKP (nu mums 1 procents - tas ir apmēram 300 miljoni), bet atdod vidēji 4 līdz 8 procentus bagātajām valstīm. Un konkrēti dati: Čehija saņem 2 procentus no IKP gadā, samaksā 7 procentus no IKP gadā, Ungārija saņem 3 procentus, atdod 7 procentus, Polija saņem 3 procentus, atdod 5 procentus, Latvijai un Lietuvai labāka situācija - mēs saņemam drusciņ mazāk par 4 procentiem, nu, un atdodam drusciņ vairāk.

Kādā veidā šī atdošana notiek? Tā notiek tādā veidā, ka jaunās valstis atver savus tirgus. Tātad parādās šīs ķēdes... Nu, viņa ir analizējusi Rumānijas pieredzi. Tur, piemēram, visu tirdzniecību ir pārņēmusi Francija kā tāda, ja. Tātad līdzmaksājumi pie šiem Eiropas Savienības projektiem, kohēzijas projektiem, tirdzniecība, banku kredīti, procentu maksājumi kopsummā - milzīga naudas plūsma plūst no jaunajām Eiropas Savienības valstīm uz vecajām, bagātajām valstīm.

Otrais... ko es gribēju pateikt. Latvijas Bankā ir valdījusi diezgan liela bezatbildība. Piemēram, atstādinātais Latvijas Bankas prezidents, kuru gan Eiropas Centrālā... kuru gan Eiropas tiesa tā kā, nu, attaisnoja daļēji, pēc kriminālprocesa uzsākšanas pret viņu... no šī gada jūnija līdz oktobrim nobraucis komandējumos vairāk nekā 40 tūkstošus eiro. Tātad cilvēks, kuram nav...

Es drīkstu apvienot ar otro?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? (Starpsaucieni: “Nav!”) Iebildumu nav.

A. Kiršteins. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanas, protams, ļoti interesants darbs būs banku administrēšana. Un mēs zinām, ka bez šīm četrām galvenajām bankām, no kurām divas ir amerikāņu, divas - skandināvu, mums vēl ir kādas 11 bankas, no kurām varbūt pusei arī var būt kaut kāda problēma. Bet nu tas būs arī viens no galvenajiem šī jaunā bankas prezidenta uzdevumiem.

Bet pēdējais, ko es gribētu pateikt. Ja līdz pagājušajam gadam izaugsme balstījās uz eksportu, tad šis eksports praktiski var apstāties pavisam sakarā ar Amerikas Savienoto Valstu un Ķīnas konfliktiem... sakarā ar tirdzniecības kariem, kas ir iesākušies. Mēs zinām, ka tagad prezidents Tramps ir pateicis, ka palielinās ievedmuitu attiecībā uz Francijas produktiem. Francija ir uzlikusi muitu attiecīgajām lielajām starptautiskajām korporācijām, tādām kā Google, Facebook maksāt, teiksim, nodokļus attiecīgi līdz 3 procentiem. Faktiski šī tirdzniecība var apstāties.

Ko mēs varam darīt? Un te varbūt arī ir Bankas prezidenta galvenais uzdevums, - vai viņš ir tā persona, kura ieklausīsies Eiropas Centrālajā bankā, kad notiks šīs diskusijas par Eiropas Savienības ekonomisko politiku, vai Eiropas Centrālā banka var veicināt iekšējo tirgu? Kāpēc mēs visu laiku orientējamies, ka mūsu galvenais izaugsmes avots varētu būt eksports, ja šis eksports var apstāties, bet Eiropas Savienība, kas ir pietiekami liela ar saviem 500 miljoniem iedzīvotāju, neveicina pati savu eksportu. Mēs zinām, kāda ir situācija Vācijā, kas pati pārkāpa Eiropas Savienības noteikumus... kur ir profesijas... Tātad mums ir jāveicina iekšējais patēriņš. Un mazajām valstīm interese Eiropas Centrālajā bankā atšķiras no lielo valstu interesēm.

Tāpēc novēlu jaunajam bankas prezidentam parādīt savu mugurkaulu un panākt to situāciju, lai vismaz kāds viņu klausa arī Eiropas Centrālajā bankā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es gribētu parunāt drusciņ no cita aspekta. Esmu dzirdējis vairākas intervijas, viedokļus, kas ir izskanējuši no Kazāka kunga attiecībā... par valsts pārvaldes iekārtas reformu.

Es tomēr gribētu atgādināt šo (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... Gribētu atgādināt šo situāciju tieši kandidātam, tā kā viņa viedoklis, nu, teiksim tā, šobrīd nesakrīt ar to situāciju, kas ir... kāda virzība ir šeit, Saeimā, deputātiem.

Tātad - vēlreiz... Administratīvi teritoriālā reforma notiek. Protams, tiek veidots pirmais līmenis, apvienojot novadus, bet arī otrais līmenis... Kazāka kungs, jums būtu jāpaklausās, nevis jāpārrauj (Starpsauciens.)...

Bankas speciālistiem ir gana liels potenciāls. Jā, tur ir gana gudri cilvēki, bet, skatot šos reformu jautājumus attiecīgajās komisijās, no šiem speciālistiem ne vienmēr ir izskanējusi tāda... loģika un arī sasaiste ar to viedokli, kas šobrīd ir Saeimas vairākumam.

Tātad... pēc kārtas. Pirmais. Saeima ir nobalsojusi par 4. stratēģisko mērķi Nacionālajā attīstības plānā. Tātad - reģionālā attīstība.

Otrs. Koalīcija tomēr ir vairāk vai mazāk vienojusies par šo administratīvo reģionu izveidošanu atbilstoši Satversmes 3. pantam, kas... balstās uz plānošanas reģionu bāzes. Tātad pieci administratīvie reģioni, iespējams, būs.

Nākošais. Reģionālā attīstība spēlē ļoti lielu lomu daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tikko kolēģis Kiršteina kungs minēja Poliju, Ungāriju. Tur, jā, ir šis, otrais, līmenis ļoti stabils, kas nosaka valstī līdzsvarotu attīstību; tur ir šie reģioni. Taisni Polijā un Ungārijā tie spēlē ļoti nozīmīgu lomu.

Arvien biežāk intervijās mūsu Saeimas deputātiem tiek uzdots šis jautājums par otro līmeni. Pēdējais, ko es atceros, - Liepiņas kundzei bija šī diskusija kanālā “RīgaTV 24”. Gods kam gods, viņa normāli atbildēja, izteica savu viedokli, bet uzņēmējs, kas tur bija blakus... viņa viedoklis bija tāds, ka jāattīsta tikai centrs, Rīga. Nu, tas ir galīgi aplami. Protams, ir demokrātija, ir iespēja izteikt viedokļus, bet, ja televīzijā dominē šādi viedokļi, kas ir pretrunā ar visu kopējo valsts attīstību, tad mūsu deputātiem ir tomēr pēc iespējas vairāk jāzina pamatojums, kāpēc vajadzīgi šie reģioni.

Es gribētu minēt vienu piemēru. Tad, kad Vācija tika sakauta pēc Otrā pasaules kara, sabiedrotie ierobežoja šīs valsts centrālās varas attīstības iespējas. Ko darīja vācieši? Tajā brīdī viņi ļoti lielu uzmanību... varu, lēmējvaru nodalīja tieši reģioniem, zemēm. Un faktiski notika brīnums. Šie reģioni ļoti strauji attīstījās Vācijā, līdz ar to arī visa Vācija. Tas ir Vācijas fenomens pēc kara.

Šo principu ņēma vērā tad, kad veidoja Eiropas Savienību. Reģionālās attīstības princips šobrīd ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības pamatakmeņiem. Mēs nedrīkstam palaist garām iespēju arī savā valstī izmantot šo reģionālo principu.

Es tomēr novēlu Kazāka kungam iet soli solī ar Saeimu, ar tiem... ar to lēmumu, kas ir šeit mums, deputātiem, un visu savu potenciālu, kas būs viņa rīcībā, bankas ekspertus iesaistīt un palīdzēt valsts attīstībā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es no savas puses arī vēlos apsveikt vispirms Mārtiņu Kazāka kungu par to, ka jūs esat jau - jau! - uzvarētājs. Jūs esat Saeimas ēkā visatzītākais, vismaz šobrīd, no trīs ļoti labiem konkurentiem. Un, manuprāt, viss tas process faktiski bija ļoti labs un arī sabiedrībai aizraujošs, jo pirmo reizi notika diskusijas, visi kandidāti nāca ar savām idejām, kā būtu jāstrādā Latvijas Bankai, un bija tiešām pārliecība, ka jebkurš, kurš uzvarētu, būtu šī amata cienīgs, jūs tai skaitā.

Bet - arī daži vārdi par to, kāds man ir redzējums, ko jums kā Latvijas Bankas prezidentam vajadzētu darīt.

Nu, viena lieta, kas mums ir jāsaprot, - mēs esam Eiropas Savienības, eirozonas dalībvalsts, līdz ar to monetāro politiku lielā mērā šobrīd veic ECB, kur mums būs viena balss. Fiskālā politika ir ierobežota, ar to mēs nevaram tā aktīvi spēlēt krīzes laikos vai arī ļoti labos ekonomikas laikos. Mums ir Māstrihtas kritēriji, kas ir jāievēro. Kas paliek, lai veicinātu dalībvalsts attīstību? Tās ir strukturālās reformas.

Un šeit Latvijas Banka tiešām var būt ļoti labs partneris valdībai šādu reformu īstenošanā. Mums ir arī ļoti laba pieredze jau iepriekšējā sadarbībā, piemēram, nodokļu reformā. Latvijas Banka ir bijis ļoti labs partneris, gan veicot aprēķinus, gan veidojot pamatojumus, gan domājot par to, kā vajadzētu labāk. Līdzīgi šobrīd ir arī administratīvi teritoriālajā reformā - Pūces kungs un arī ministrijas ierēdņi faktiski uz jautājumu, kādi būs ekonomiskie ieguvumi... vienīgais, ko var parādīt, ir Latvijas Bankas aprēķini.

Tā ir labā ziņa, ka mums vismaz ir kādi aprēķini un tos ir veikusi Latvijas Banka.

Sliktā ziņa - ka, manuprāt, tieši šis pētījums nav pārāk kvalitatīvs... un Latvijas Bankai kā ekonomikas un sociāli ekonomisko procesu profesionāļiem būtu ļoti liela uzmanība jāpievērš tieši kvalitātei, īpaši - zinot, ka dažkārt tiešām jūs būsiet vienīgie, no kurienes varēs ņemt kādu analīzi.

Otra lieta. Jums, visticamāk, pievienos Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, un jūsu rīcībā nonāks banku un kapitāla tirgus uzraudzība. Šeit dažas lietas. Protams, ka viens no būtiskiem uzdevumiem, kur jums būs jāpalīdz un... jānodrošina, ir vietējā kapitāla banku biznesa modeļu transformācija. Tas vēl ir tikai sākuma periodā, bet, es domāju, mēs visi esam ieinteresēti, lai tiešām arī dažas no vietējā kapitāla bankām kļūtu spēcīgas un spētu veidot konkurenci iekšējā tirgus kreditēšanā.

Vēl viena lieta. Skandināvu bankas... Tiešām arī jūs kā Latvijas Bankas prezidentu aicinātu strādāt ar tām un tomēr mēģināt noturēt šeit pietiekamu skandināvu kapitālbanku pārstāvību, lai būtu iespējami maz transformāciju no meitas kompānijām uz filiālēm, kas nozīmētu, ka mums būtu mazāk kontroļu, mazāk drošības spilvenu, piemēram, garantiju fondā, un līdz ar to arī mazāka finanšu jeb banku tirgus stabilitāte.

Šajā kontekstā, protams, es domāju, ka Latvijas Bankas vadībā varētu būt daudz aktīvāka darbība arī kapitāla tirgus stiprināšanā, ko FKTK, manuprāt, ir palaidusi novārtā. Daļēji var saprast, jo visu starmešu gaisma šobrīd ir uz banku sektoru, bet kapitāla tirgus attīstība arī ir viens būtisks priekšnosacījums ekonomikas attīstībai.

Un nākamais šajā kontekstā. Es domāju, ka ir svarīgi domāt arī par alternatīviem finanšu instrumentiem vai institūcijām, krājaizdevu sabiedrību attīstību. Tā ir arī mūsu politiskā spēka prioritāte, un ļoti novērtēsim, ja jūs kā Latvijas Bankas vadītājs šo virzienu neatstāsiet novārtā.

HML kontekstā... Nu, tā būs tā bagāža, kas jums nāks līdzi arī ar FKTK pārņemšanu. Es jūs kā Latvijas Bankas prezidentu arī aicinātu Eiropas līmenī ECB kontekstā diskutēt un atbalstīt ideju par centralizētu, vienotu Eiropas naudas mazgāšanas... terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības īstenošanu. Vai uz ECB bāzes vai kā neatkarīgu citu institūciju, vai uz EVU bāzes - tas, es teiktu, ir gaumes jautājums, bet es ļoti lūgtu jūs to atbalstīt.

Runājot par Latvijas Banku kā valdības partneri. Tas ir ne tikai atbalsts strukturālo reformu īstenošanā, padomu došana... Es domāju, tas ir arī naudas jautājums. Vismaz divus pēdējos gadus mēs redzam, ka Latvijas valsts budžeta veidošanas procesā tā sadarbība nav bijusi īpaši konstruktīva vai tāda koleģiāla, vai savlaicīga, jo Latvijas Banka mums katru gadu strādā ar peļņu un katra gada beigās pieņem lēmumu, cik daudz no šiem līdzekļiem atstāt rezervēs, cik daudz novirzīt Latvijas valsts budžetam mums sasāpējušu vai aktuālu jautājumu risināšanai...

Sēdes vadītāja. Reiznieces-Ozolas kundze, debašu laiks...

D. Reizniece-Ozola. Vai ir iespējams to pagarināt?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

D. Reizniece-Ozola. Paldies jums.

Un tā situācija ir tāda, ka vien uz otro lasījumu pēkšņi no kādas kabatas tiek izņemti papildlīdzekļi, kurus it kā Latvijas Banka papildus var novirzīt no savas peļņas valsts budžetā. Šim procesam ir jābūt savlaicīgam, caurspīdīgam, lai Finanšu ministrija, valdība kopumā un arī Saeima var rēķināties ar noteikta apjoma finansējumu. Nevis uz otro lasījumu kādu degošu jautājumu risināt, bet laikus...

Un visbeidzot. Par sabiedrības informēšanu. Esot finanšu ministres amatā, es tikos ar nu jau iepriekšējo Vācijas Centrālās bankas vadītāju Akselu Vēberu, un mēs diskutējām par Eiropas monetāro politiku. Un - kas bija uzkrītoši? Ka viņš ļoti novērtēja to, ka Vācijas sabiedrība, katrs iedzīvotājs, kas ir daudzmaz izglītots un ieinteresēts politiskajos un ekonomiskajos procesos, ļoti aktīvi diskutē par Eiropas monetāro politiku. Tas nenotiek Latvijā. Latvijā, es domāju, lielā mērā tas nenotiek tādēļ, ka sabiedrībai vispār nav informācijas par tiem procesiem, kas notiek Eiropas līmenī. Un šeit ir liela loma tieši Latvijas Bankas prezidentam. Ja Latvijas Bankas prezidents nesēž ziloņkaula tornī, kā bijušais premjers minēja, bet aktīvi iesaistās diskusijā ne tikai ar augstākā ranga politiķiem, bet arī ar sabiedrību, skaidro lēmumus, rada to interesi, ko jums izdevās, manuprāt, arī radīt šajā atlases procesā, tad arī Latvijas sabiedrība kļūs daudz izglītotāka, ieinteresētāka un varēs būt jums arī atbalsts un padomdevējs.

Tā ka vēlu veiksmi darbā!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeima! Godātais Kazāka kungs! Jūs vēl neesat ievēlēts par Latvijas Bankas prezidentu, bet, jūs redzat, viena no jūsu iecerēm jau īstenojas - tieši ekonomiskās debates Saeimā ir sākušās.

Pēc kādām 10 minūtēm un 20 sekundēm jūs kļūsiet par Latvijas Bankas prezidentu. Tas ir skaidrs. Tomēr es gribēju teikt, ka es gribēju atbalstīt citu pretendentu, kurš, manā ieskatā, sekmīgāk veicinātu Latvijas izraušanu no apburtā loka. Un, tā kā nav man tagad šīs iespējas izvēlēties, es balsojumā nepiedalīšos.

Tomēr, zinot un cienot Kazāka kunga zinātnisko, analītisko un politisko kapacitāti, kā arī Latvijas Bankas direktora posteņa kapacitāti, es atļaušos šajā svētku atmosfērā arī nosaukt dažas lietas, kurām... proti, trīs, kurām kā nepieciešamas reformēšanas virzieniem aicinu Kazāka kungu pievērst īpašu uzmanību jaunajā amatā.

Pirmkārt. Un par to jau uzrunāju jūs, Kazāka kungs, mūsu komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, sēdē. Latvijas Bankas mērķis ir jāpaplašina, proti, cenu stabilitātes nodrošināšana ir jāpapildina ar maksimālas nodarbinātības veicināšanu. Cenu stabilitātes saglabāšana un maksimālas nodarbinātības veicināšana ir klasiskās monetārās politikas divi savstarpēji saistīti mērķi. Tie veido pāri. Tie ir neatdalāmi viens no otra: ekonomiskā cikla lejupslīdes laikā, piemērojot monetārās politikas instrumentus, veicina nodarbinātību, savukārt augšupejas laikā, neļaujot ekonomikai pārkarst, notur zemu inflācijas līmeni, stabilas cenas nolūkā nodrošināt ekonomisko izaugsmi. Abi galvenie mērķi kļūst prioritāri dažādos ekonomiskā cikla posmos. Savukārt prakse rāda, ka viena no diviem mērķiem neesamība tiesiski saistošā dokumentā, proti, likumā “Par Latvijas Banku”, ļauj viegli norobežoties no tā ievērošanas, kā norobežojās bijušais Eiropas Centrālās bankas valdes priekšsēdētājs Žans Klods Trišē, jo viņa mandāts bija tikai - tikai! - zema inflācija. Un rezultāti ir acīm redzami.

Savukārt ASV Federālo rezervju sistēmas padomes priekšsēdētājam Benam Bernankem bija mandāts un pienākums mazināt bezdarbu. Un viņš turēja zemas likmes, kamēr bezdarbs samazinājās līdz sešiem procentiem, uzturot inflāciju divarpus procentu līmenī. Tas ļāva Amerikai jau 2010. gadā iziet no krīzes, bet Eiropas Savienībā krīzes pārvarēšana pārtapa ilgstošā stagnācijā.

Otrkārt. Eiropā arvien ātrāk tuvojas saprašana, ka stingras taupības politika bankrotē, ka fiskālā kompakta stratēģiskā revīzija ir nepieciešama un ka stabilitātes un izaugsmes pakta revīzija ir nepieciešama tāpat. Kas kļūst arvien skaidrāk... ir, ka nacionālās konkurētspējas nodrošināšanai prioritārajām ir jābūt valsts investīcijām, tāpēc Eiropas Savienības darbakārtībā ir jāiekļauj publiskās finansēšanas zelta likums. Tas nosaka, ka ekonomiskā cikla ietvaros valdība drīkst aizņemties investīcijām, nevis tekošiem izdevumiem un ka valsts investīcijas netiek - netiek! - uzskaitītas, aprēķinot budžeta deficītu.

Treškārt. Investīciju pietrūkst ne tikai Latvijā, bet visas Eiropas Savienības dalībvalstīs. Un tas nav tikai Latvijas trūkums, bet visas eirozonas vaina. Ģenētiskais defekts izpaužas tādējādi, ka, cenām pieaugot, valstij nav iespēju aizsargāt savu ārējo konkurētspēju, devalvējot valūtu, jo valūta ir viena visai savienībai, visai konfederācijai.

Nākamais cēlonis. Valsts nevar aizņemties pāri noteiktajam limitam, jo stingras taupības politika ierobežo valsts aizdevumus, kā es jau teicu. Tātad divi finanšu politikas rīki valstij iet garām. Atliek vēl viens, kuru aktīvi izmanto Eiropas Savienība un kura piemērošana Latvijā tika uzsākta 2018. gadā. Un šis rīks ir progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Bet vai spēkā esošā nodokļa progresivitāte ir tā, kas... pietiek Latvijā?

Vēl divas minūtes, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

I. Pimenovs. Drīkst? (Starpsauciens: “Jā!”) Paldies, kolēģi!

Manā ieskatā, progresivitāte nodokļu piemērošanā Latvijā ir kūtra un nekonsekventa. Ja uzņēmuma ienākumi ir sadalīti dividendēs, tās ir apliktas ar 20 procentu ienākuma nodokli un šī likme neprogresē, tā ir līdzena likme. Gan kafejnīcas īpašnieks, gan žurnāla Forbes saraksta personāžs maksā 20 procentus nodoklī. Tātad progresivitātes princips tiek piemērots algām, bet netiek piemērots dividendēm.

Un te ir atbilde, kur ņemt naudu valsts pienākumu izpildei skolotāju un mediķu priekšā. Dividenžu aplikšanai ar ienākuma nodokli arī ir jāpiemēro progresivitātes princips. Sistēma ir jāreformē.

Un man te ir sabiedrotie. Es atgādinu gan Pūces kunga kvēlo uzstāšanos no šīs tribīnes vēl tad, kad viņš bija deputāts... kad viņš uzstājās par to, ka ir jāatceļ solidaritātes nodoklis un ka jāapvieno visi likumi vienā, tos vienkāršojot. Arī pavisam nesen ministre Viņķele publiski izteicās, un es ceru, ka Kazāka kungs arī ir pamanījis, ka ēnu ekonomikas apkarošana viena nevar sniegt pietiekamus rezultātus. Attiecīgi jādomā arī par nodokļu pieaugumu. Un kā pirmo jomu ministre minēja nodokļus kapitāla pieaugumam, kas esot mazāki nekā darba algām. Attiecīgi valdībai uz nākamo budžetu būtu jāizvērtē šis regulējums.

Es, pabeidzot savu uzrunu, novēlu Kazāka kungam jaunajā amatā (jo skaidrs, ka viņš būs ievēlēts ar jūsu balsīm, kolēģi) būt drosmīgam un atcerēties, ka viņš varbūt ir vienīgais cilvēks, vienīgā persona valstī, kura tik tiešām varēs ietekmēt finanšu politiku Eiropas Savienībā tajās sanāksmēs, kas notiks Frankfurtē un Briselē. Diez vai arī mūsu Ministru prezidents ir tik ietekmīgs kā Latvijas Bankas direktors, pārvaldnieks... varbūt arī ietekmīgāks... nekā viņš būs Latvijas Republikas ietvaros.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.) Lai jums veicas, Kazāka kungs!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirmām kārtām es gribēju uzteikt, ka šī ir pirmā un faktiski vienīgā reize, kad, izvēloties kādu Latvijas valsts amatpersonu, ir nevis politiskais tirgus, bet bija reāla, acīmredzama konkurence. (Dep. J. Urbanovičs: “Tu vienkārši nezini, kā bija!”) Citas reizes nav bijušas. Visas pārējās reizes ir bijis tikai un vienīgi politiskais tirgus un sarunāšana iepriekš. Tas ir ļoti labi, jo mēs runājam par Latvijas Bankas vadītāju. Kaut arī daži kolēģi saka, ka es vienkārši nezinu, esmu pārāk jauns deputāts un vienkārši nezinu, kā bija patiesībā, ļaujiet man domāt, ka šī bija īsta cīņa par konkrēto posteni. Bet ir dažas darvas karotes, kuras es gribu ieliet medus mucā. Šīs darvas karotes nav saistītas ar kandidātu, kurš noteikti ir augstas klases profesionālis un kuru šodien noteikti var apsveikt jau faktiski ar to, ka viņš tiks ievēlēts Latvijas Bankas prezidenta amatā, bet ar procedūru, par ko es esmu runājis iepriekš no šīs tribīnes. Manuprāt, nav Latvijā pareiza šī procedūra - un Latvijas Republikas Saeimas kārtības rullis nav atbilstošs -, ka mēs ievēlam vienu no visaugstākajām Latvijas amatpersonām un šī amatpersona nav tiesīga uzkāpt šajā tribīnē un paust savu redzējumu, ko viņa darīs šajā amatā.

Manuprāt, šāda kārtība būtu jāmaina. Šādi priekšlikumi ir bijuši izteikti Saeimas Juridiskajā komisijā, bet pagaidām tādi nav pieņemti. Un līdz ar to atkal mēs te nodarbojamies zināmā mērā ar nelielu teātri.

Es kā Saeimas deputāts labprāt dzirdētu Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāta uzrunu no Saeimas tribīnes - kādi ir viņa mērķi un ko viņš darītu šajā amatā.

Un pabeidzot. Kaut arī es jūs, Kazāka kungs, uzskatu par augstas klases profesionāli, es nepiedalīšos balsojumā nevis tāpēc, ka man būtu pretenzijas pret jums kā pret Latvijas Bankas prezidentu, bet... Jūs nebijāt ieinteresēts savu redzējumu izklāstīt neatkarīgo deputātu grupai, līdz ar to man nav personiska viedokļa par jums un es nevaru piedalīties šajā balsojumā, kaut par to, ko es par jums zinu, varu teikt tikai pozitīvu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, vai jums pietiktu ar četrām minūtēm līdz pārtraukumam?

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Augsti godātais Kazāka kungs! Kā mans kolēģis Aldis Gobzems teica, mums kā neatkarīgajiem deputātiem diemžēl nav iespējas cieņpilni izjautāt kandidātu. Mēs taču to nedarīsim kafejnīcā vai kaut kur uz ielas. Prezidijs šajā ziņā varētu mums nākt pretī un piešķirt kaut vai telpu, kurā mēs varētu satikties ar šādiem kandidātiem, lai noskaidrotu viedokļus.

Un es vēlos novēlēt Kazāka kungam patiesu neatkarību. Patiesu neatkarību tajā ziņā, ka viņam ļoti drīz nāksies... nu, pie viņa nāks... Var būt kaut kādi mēģinājumi atmazgāt koalīciju no atbildības par “pelēko” sarakstu, no atbildības par to, kāpēc mūsu finanšu sistēma šobrīd ir tādā smagā situācijā. Un, ņemot vērā to tiešām augsto amatu, kuru ieņems Kazāka kungs, viņam visvairāk noderētu tiešām stingrs mugurkauls un neatkarība no visiem, kuri mēģinās šobrīd atmazgāt savu kažoku uz Latvijas Bankas rēķina.

Un pēdējais ir novēlējums arī aizdomāties par Latvijas neatkarības stiprināšanu, suverenitātes stiprināšanu attiecībā uz Latvijas zelta rezervēm, kuras joprojām glabājas Anglijas bankā, - 7,7 tonnas, kas ir ekvivalentas aptuveni 300 miljoniem eiro. Faktiski viens no mūsu neatkarības tādiem, var teikt, garantiem atrodas šobrīd pavisam citā valstī - pretēji tam, ka šobrīd Ungārija, Polija un Nīderlande jau ir repatriējušas savas zelta rezerves.

Es uzskatu - un domāju, ka daudzi mani kolēģi atbalstīs to viedokli -, ka mums vajadzētu aizdomāties arī par to, kādā veidā mēs varētu savu, Latvijas, zeltu repatriēt atpakaļ uz Latviju, un šis būtu ļoti labs uzdevums arī Kazāka kungam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Adamovičs, Plešs, Pucens, Strīķe un Bondars lūdz turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz darba kārtības 10. jautājuma izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Ir!”; “Nav!”) Ir iebildumi? (Frakcijas SASKAŅA starpsauciens: “Ir!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma līdz darba kārtības 10. jautājuma izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 22, atturas - nav. Līdz ar to turpinām Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz darba kārtības 10. jautājuma izskatīšanai.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (JV).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis būs ļoti svarīgs balsojums... kas drīz arī sekos. Sākot - par pašu izvēles procesu. Es noteikti savā vārdā un arī visas frakcijas vārdā, frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā, gribu teikt lielu paldies visiem četriem kandidātiem, kurus gan atrada partijas, gan arī paši pieteicās šim amatam. Un visi bija tiešām vērā ņemami, bet vienu, kā mēs redzam, pašās beigās... Koalīcija vienojās izvēlēties vienu kandidātu, kura īpašības šķita... un spējas šķita piemērotākās šim amatam.

Kādēļ liels paldies? Es gribu teikt, ka šis nebūt nav pats labākais brīdis Latvijas Bankas vēsturē, un patiesībā Latvijas Bankas prezidentam stāv priekšā ārkārtīgi sarežģīti uzdevumi. Un uzņemties tos ir patiesi cienījami, patiesi cienījami, ka šis kandidāts ir gatavs uzņemties šos amata pienākumus.

Vispirms jau es gribu teikt, ka Latvijas Banka ir jaunā attīstības ciklā. Un šis vēsturiskais cikls ir beidzies. Diemžēl lielā mērā... man jāsaka, ka daudzām kritikas daļām, kas šeit ir izskanējušas, man ir jāpievienojas. Latvijas Bankas prezidentam būs jāsāk ar jaunas attīstības vīzijas izstrādāšanu sadarbībā gan ar parlamentu, gan ar valdību, gan ar visu finanšu sektoru. Es ceru, ka tas rezultēsies jaunā Latvijas Bankas likumā.

Jāsaka arī tas, ka šīm lietām ir jāietver ļoti daudzas ārkārtīgi smagas problēmas, kas... ko mēs... ko Bankas prezidents mantos no iepriekšējā laika. Vispirms jau mums ir jārunā par starptautisko sankciju seku likvidēšanu. Jāsaka, tas ir neatliekams darbs, kas būs jādara kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, jo mēs redzam, ka šī situācija, kā tā ir attīstījusies šobrīd, ka banku sektors īsti nav piedalījies iepriekšējā ekonomiskā cikla izaugsmē... Šķiet, ka šādā veidā, ja tas turpināsies... nepiedalīsies... nebūt neveicinās Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.

Ja mēs runājam par pašu banku sektoru, tad arī šeit ir nepieciešama būtiska attīstība. Mēs redzam šajā situācijā šo četru banku situāciju... četru sistēmisko banku situācija nebūt neveicina kopējos tirgus attīstības uzdevumus. Banku sektora attīstības vīzija ir... tieši tāpat kā nepieciešama aktīva rīcība šo te starptautisko tirgus... finanšu tirgus noteikumu neievērošanas sankciju rezultāts.

Nākamā smagā lieta ir, protams, kapitāla tirgus attīstība. Jāsaka, tā ilgstoši ir bijusi liela problēma. Šobrīd alternatīvas finansēšanai Latvijas tirgos bez banku sektora ir praktiski tuvu nullei. Arī šeit ir nepieciešama Bankas prezidenta aktīva rīcība.

Bet pats pēdējais un, manuprāt, pats svarīgākais. Tas ir jautājums par Bankas un visas Latvijas reputāciju. Latvijas reputācija ir iedragāta šajā sektorā ļoti nopietni gan ar atsevišķu banku rīcību, gan ar mūsu situāciju ar oligarhiem, ko mēs šobrīd redzam, gan arī iepriekšējais bankas prezidents ir gādājis par to, lai Latvijas Bankas un tās vadības reputācija būtu nopietni apšaubīta. Ja mēs runājam par banku, tad bankai nav nekā svarīgāka par reputāciju, un tas ir jautājums ne tikai par banku pašu, tas ir jautājums par valsti, par valsts starptautisko konkurētspēju, un šeit nu es gribu novēlēt vislielākās sekmes jaunajam Latvijas Bankas prezidentam, cīnoties par to, lai iespējami īsā laikā tiktu atjaunota šajā sektorā gan Latvijas Bankas reputācija, gan līdz ar to arī Latvijas valsts reputācija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Zālē troksnis. No frakcijas SASKAŅA: “Nekas, nekas! Paši gribējāt!”)

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem, kolēģi! Es aicinātu nelolot ilūzijas. Arī par Bankas prezidentu notika politiskais tirgus, vienkārši tas nesanāca, un tāpēc rīkojās kā tanī anekdotē: nu tad pa godīgo! Un rezultāts tiešām ir labs. Personīgi es (Starpsauciens. Zālē troksnis.)... personīgi es atbalstīšu Mārtiņu Kazāku, jo es uzskatu, ka viņš ir viens no tiem retajiem banku ekonomistiem, kas spēj paskatīties uz tautsaimniecības procesiem plašākā... nekā tikai fiskālā līmenī. Un, manuprāt, tas ir ļoti vērtīgi priekš Latvijas Bankas vadītāja.

Un tāpēc es aicinātu arī Mārtiņu nesteigties... nesteigties ar “asins nolaišanu” Latvijas Bankā, jo... iespējams... Ja jūs paskatīsieties uz to, ko var darīt Latvijas Banka, - Latvijas Banka tiešām ir viena no tām retajām institūcijām, kurā tiešām ir smadzeņu potenciāls, ir arī finanšu potenciāls. Un iespējams, ka jūs varat likt atstrādāt šiem cilvēkiem to algu, ko jūs tagad maksājat, pirms viņus atlaist, un varbūt tad viņus nevajadzēs atlaist. Un iespējams, ka viņi varēs darīt tādas lietas, kuras var ļoti noderēt visai tautsaimniecībai, jo sevišķi politikas veidotājiem. Un tik tiešām šis dialogs starp Latvijas Banku un Saeimu būtu ļoti noderīgs, jo mums šeit... ir acīm redzams, ka šis intelektuālais potenciāls tautsaimniecības jautājumos un, jāatzīst, arī daudzos citos jautājumos... atliek vēlēties labāku... lai tas būtu labāks. Un tāpēc tiešām šī ideja par debatēm būtu ļoti laba; Latvijas Banka varētu tās ierosināt un šeit nākt ar savu ziņojumu, par kuru mēs varētu debatēt.

Un viena no lietām, uz ko es gribētu aicināt, - Latvijas Banka varētu paskatīties, kur tiešām varētu palīdzēt politiķiem, runājot par mūsu valsts attīstību. Tas ir saistīts ar tām iespējām, ko mūsu valsts pašlaik neizmanto, piemēram, ar šo Eiropas Centrālās bankas finansiālās... latviski sakot, mīkstināšanas programmu... Tas ir, šī milzīgā nauda, kas nāk... Latvijai... miljardi, kas ir paredzēti Latvijai un kuri iet garām Latvijas ekonomikai, jo vienkārši mūsu politiķi nemāk to paņemt. Un šeit Latvijas Banka varētu nākt un palīdzēt vispirms intelektuāli, un varbūt pēc tam tad arī politiķi būtu spējīgi saņemties, jo to mazspējības politiku, ko mēs redzam visapkārt... tās rezultāti tagad ir uzskatāmi. Ja mēs neizdarīsim šos nepieciešamos mājasdarbus, tad, es baidos, mēs Latviju kā savu valsti varam pazaudēt; tas jau notiek.

Tāpēc, Mārtiņ, es personīgi uz tevi lieku lielas cerības un ceru, ka šī sadarbība starp Latvijas Banku un Saeimu tieši šinī ziņā, intelektuālā potenciāla ziņā, būs veiksmīga un varētu daudz ko dot.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Šajā diskusijā par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu ļoti daudz šorīt esam dzirdējuši - gan par to, ko Latvijas Banka būtu varējusi darīt līdz šim un nav darījusi, gan arī par to, kāda ir Latvijas Bankas vieta visā Eiropas banku sistēmā un kāda ir Latvijas Bankas prezidenta atbildība šajā sistēmā, esot Eiropas Centrālās bankas padomes loceklim.

Ir jāteic, ka diskusija par to, vai Mārtiņš Kazāks - tieši Mārtiņš Kazāks - varētu būt Latvijas Bankas prezidents, sākās jau 12. Saeimā. Tajā brīdī, kad vajadzēja meklēt jaunus Latvijas Bankas padomes locekļus. Un toreiz bija cīņa. Bija cīņa par to, lai Mārtiņš būtu Latvijas Bankas padomē. Viņam bija pietiekami nopietns oponents - jau ar pieredzi šajā darbā. Un toreiz šajā diskusijā - ne viennozīmīgi, ne ar vienprātīgu deputātu atbalstu - Mārtiņš guva virsroku. Un jau toreiz - tad, kad mēs iepriekšējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par šo jautājumu diskutējām, - Mārtiņam bija iespēja būt klāt un apliecināt tās savas kompetences, par kurām šodien tika runāts. Un, ja toreiz būtu bijis jautājums par to, kurš no tajā brīdī apskatītajiem kandidātiem ir cienīgākais būt par Latvijas Bankas prezidentu, jau toreiz viņš būtu virzīts uz šādu posteni.

Tā ka es negribu aizņemt jūsu laiku. Es vēlu Kazāka kungam veiksmi, drosmi, izturību, jo atbalsts jums būs!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Mārtiņa Kazāka ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Apsveicam Mārtiņu Kazāku! (Aplausi. Starpsaucieni.)

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. (Starpsaucieni.)

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Boriss Cilevičs, Jānis Dombrava, Ilmārs Dūrītis... ir, Aivars Geidāns, Marija Golubeva... ir, Artuss Kaimiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rihards Kols, Ainars Latkovskis, Inese Lībiņa-Egnere, Ināra Mūrniece... ir (I. Mūrniece: “Tā ir kļūda droši vien!”), Ivans Ribakovs, Ļubova Švecova, Viktors Valainis, Inese Voika... ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.10.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam atsākt darbu!

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Zitas Zariņas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 10. decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Zitas Zariņas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Kopš 2015. gada 21. decembra Zita Zariņa ir Valsts kontroles padomes locekle, Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktore. Pildot Valsts kontroles padomes locekles pienākumus, Zita Zariņa ir iestājusies iestādes stratēģiskajā vadībā saskaņā ar Valsts kontroles likumā noteiktajiem Valsts kontroles padomes uzdevumiem, tai skaitā pieņēmusi lēmumus par iekšējo tiesību aktu, piemēram, stratēģisku dokumentu, budžeta pieprasījumu apstiprināšanu, pieņēmusi lēmumus par sūdzību izskatīšanu, piedalījusies revīzijas ziņojumu projektu izskatīšanā.

Kā Revīzijas un metodoloģijas departamenta direktore Zita Zariņa ir vadījusi un organizējusi departamenta darbu, nodrošinot ikgadējo saimnieciskā gada pārskata revīziju veikšanu un atzinumu sagatavošanu Saeimai par saimnieciskā gada pārskatiem, nodrošinājusi finanšu revīziju veikšanu Centrālajā vēlēšanu komisijā, kā arī lietderības atbilstības revīziju veikšanu.

Zitai Zariņai ir atbilstošas profesionālās zināšanas un pieredze, lai turpinātu pildīt Valsts kontroles padomes locekļa amata pienākumus.

Juridiskās komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu atkārtoti apstiprināt Zitu Zariņu par Valsts kontroles padomes locekli ar 2019. gada 21. decembri.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Ir svarīgi, ka mēs, Saeima, veidojam politisko kultūru un politisko... teiksim, politiskās tradīcijas valstī.

Un, zināt, tā jocīgi sanāk, ka frakcijai kā tādai ne par vienu no Valsts kontroles locekļiem... ne ar vienu no Valsts kontroles locekļiem nebija iespējas satikties. Juridiskā komisija nobalsoja, un viss notiek savu gaitu. Es varu justies kā podziņu spiedējs. Nepārprotiet! Es nospiedīšu podziņu “par” par abiem Valsts kontroles locekļiem. Man tikai lūgums - nākotnē iedodiet mums laiku satikties!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Juridiskās komisijas vārdā būtu kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zitas Zariņas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Edgara Korčagina atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 10. decembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Edgara Korčagina atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

Kopš 2015. gada 21. decembra Edgars Korčagins ir Valsts kontroles padomes loceklis, Piektā revīzijas departamenta direktors. Kā Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins ir iesaistījies iestādes stratēģiskajā vadībā saskaņā ar Valsts kontroles likumā noteiktajiem Valsts kontroles padomes uzdevumiem, tātad arī pieņēmis lēmumus par iekšējo tiesību aktu (piemēram, stratēģisko dokumentu, budžeta pieprasījumu) apstiprināšanu, pieņēmis lēmumus par sūdzību izskatīšanu, piedalījies revīzijas ziņojumu projektu izskatīšanā.

Kā Piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins ir vadījis un organizējis departamenta darbu, nodrošinot revīziju veikšanu pašvaldībās, nodrošinājis ikgadējo saimnieciskā gada pārskata... pašvaldību daļā... revīziju veikšanu.

Edgaram Korčaginam ir atbilstošas profesionālās zināšanas un pieredze, lai turpinātu pildīt Valsts kontroles padomes locekļa amata pienākumus.

Juridiskās komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atkārtoti apstiprināt Edgaru Korčaginu par Valsts kontroles padomes locekli ar 2019. gada 21. decembri.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Edgara Korčagina atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Esam saņēmuši deputātu Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Gundara Daudzes, Didža Šmita, Jāņa Dūklava, Danas Reiznieces-Ozolas, Alda Gobzema un Jāņa Vucāna pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem “Par ministra patvaļību, izrīkojot Centrālo vēlēšanu komisiju un publiski maldinot sabiedrību”.

Pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labdien! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 515/Lp13) jau šorīt. Un tātad es vēlējos nedaudz norādīt, kas tad ir šajā likumprojektā.

Pirmām kārtām jūs jau zināt, ka mums Latvijā ir trīs lielās ostas, kuras tiek pārvaldītas kā atvasinātas valsts pārvaldes institūcijas. Un šajā gadījumā runa ir par Ventspils brīvostu un Rīgas brīvostu, kuras abas ir nozīmīgi spēlētāji Latvijas tranzīta nozarē. Un, kā jau teicu, runājot par likumprojekta nodošanu komisijai, arī, nu, valdība ir secinājusi, ka gan Ventspils osta, gan Rīgas osta ir pakļauta augstam korupcijas riskam un tāpēc ir nepieciešamas nekavējošas... neatliekamas reformas šo ostu pārvaldībā.

Un šajā sakarā vēlējos iezīmēt, paskaidrot, ka tātad likumprojektā tā būtiskākā izmaiņa ir tāda, ka, ja jau... kā jau zināms, gan Rīgas, gan Ventspils brīvostā šobrīd ir astoņi valdes locekļi, kur četrus ieceļ vietējā pašvaldība un četrus ieceļ Ministru kabinets... kas pārstāv četras atšķirīgas ministrijas. Un tātad pēc šiem grozījumiem... šie grozījumi paredz, ka paliek... valdēs - gan Rīgas, gan Ventspils - četri valdes locekļi astoņu vietā. Un tātad šie valdes locekļi, ko ieceļ Ministru kabinets, tiešā veidā kontrolē brīvostu darbu... nekavējoties - jau pēc likuma izsludināšanas. Un arī likumprojekts paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Tas nozīmē - nu, tuvāko dienu jautājums tas ir.

Un, protams, likumprojektā tiek arī regulēta kvoruma prasība valdes sēdēs.

Komisijas sēdē, jāpiezīmē, tika kliedēti dažādi tādi nepatiesi apgalvojumi un apšaubāma rakstura, nezinu, vai... kā to lai pasaka... viltus ziņas... nu varbūt arī kādam tie ir kādi pamatoti... pamatotas aizdomas par to, ka izpildinstitūcijas izmaiņas kaut kā var ietekmēt ostas teritoriju vai zemes, kas ir ostai, un tamlīdzīgi. Komisijas sēdē šīs bažas tika kliedētas. Tātad no tā, kāda ir valde brīvostai, nav atkarīgs, kāda ir ostas teritorija. Tātad, nu, piemēram, bija šāds jautājums. Un tās bažas tika kliedētas. Un, tā kā kopumā komisijā nevienam nebija tādu... nebija iebildumu pret likumprojekta virzību... tā, kā tas ir nosūtīts arī vēstulē... norādīts - Saeimas Prezidijam...

Un šajā sakarā komisija atbalstīja līdz ar to arī likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Tad lūdzu atzīt likumprojektu...

Sēdes vadītāja. ... par steidzamu.

K. Feldmans. ... par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par ostām” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

K. Feldmans. Nu, jā, un arī komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds satiksmes ministram Tālim Linkaitam.

T. Linkaits (satiksmes ministrs).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Dzīvojam mēs trauksmainā laikā... tādā situācijā, kur pa dienām mainās notikumi. Un arī attiecībā uz tranzītnozari ir pienākuši trauksmaini laiki.

Kā jūs zināt, ASV attiecīgās institūcijas 9. decembrī pieņēma lēmumu iekļaut sankciju sarakstā vienu fizisko un četras juridiskās personas, starp tām arī diemžēl Ventspils brīvostas pārvaldi. Attiecīgi mums kā valdībai vajadzēja nekavējoties rīkoties, lai nodalītu Ventspils ostas darbību no sankcionēto personu tiešas vai netiešas ietekmes, un nodrošināt, lai mūsu tranzīta nozare turpinātu strādāt, lai mūsu ostas turpinātu veiksmīgi darboties un ostu uzņēmumiem būtu pārliecība par to, kā... kādā juridiskā ietvarā, kādā finansiālā ietvarā mēs turpmāk strādāsim.

Un šeit es gribētu atgādināt, ka Ventspils osta mums ir otra lielākā osta Latvijā - ar 20 miljonu tonnu apgrozījumu gadā. Tajā strādā ne tikai ostas termināļi - 14 -, bet arī 38 ražošanas uzņēmumi, kas eksportē savu produkciju uz visām pasaules valstīm. Šajos uzņēmumos, ar ostu saistītajos ražošanas uzņēmumos, strādā 2500 cilvēki, ostas termināļos - 1200, pašā brīvostas pārvaldē - 250. Nemaz nerunājot par to, kādu ietekmi šī osta atstāj arī uz visu tālāko loģistikas un transporta ķēdi, uz “Latvijas dzelzceļu” un uz citām iesaistītajām pusēm.

Tāpēc mums ir jārīkojas ātri, izlēmīgi, jo mūsu konkurenti nesnauž, un jau tagad ir paziņojumi, ka mēģinās pārtvert tās kravas, kas iet caur Ventspils ostu, novirzīt tās uz mūsu kaimiņvalstīm.

Tātad mēs Ministru kabineta ārkārtas sēdē pieņēmām lēmumu lūgt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju šos grozījumus, jums jau prezentētos, virzīt steidzamības kārtībā. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Mēs pieņēmām lēmumu nodot vai, pareizāk sakot, pārņemt brīvostas valdes - Rīgas un Ventspils... valdes - valsts kontrolē.

Es pieļauju, ka ar šīm darbībām vēl nebūs līdzēts, lai mazinātu visas tās sekas, ko pieņemtie ASV lēmumi mums radīs. Iespējams, ka būs vajadzīgi vēl papildu juridiskie mehānismi, kā nodrošināt Ventspils ostas veiksmīgu darbu, un, ja tas būs nepieciešams, mēs pie jums vērsīsimies ar attiecīgiem priekšlikumiem... vēl kādām izmaiņām likumos.

Vēl gribu atgādināt, ka šī valdība tika izveidota, lai cīnītos pret korupciju un nodibinātu labu valsts pārvaldību, tai skaitā arī ostu teritorijā, un mūsu valdības deklarācijā bija iekļauts un joprojām ir aktuāls jautājums par ostu pārvaldības uzlabošanu.

Ostu sakārtošana - tas ir iepriekš plānots darbs, mēs pie tā strādājām. Vairāki soļi tajā virzienā jau bija veikti. Bet šie notikumi mūs pamudināja šajā pārvaldības sakārtošanas virzienā strādāt ātrāk, un tāpēc arī likumprojektā ir paredzēts, ka līdz 2020. gada 1. jūlijam mēs iesniegsim Saeimā izvērtētu ostu pārvaldības modeli. Ja tas būs iespējams, mēs to darīsim pēc iespējas ātrāk, izrunāsim ar visām iesaistītajām pusēm un iesniegsim Saeimā.

Kolēģis Krišjānis Feldmans jau minēja, ka saistībā ar šo konkrēto likumprojektu tiek izplatīti dažādi maldīgi spriedumi. Es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka pašlaik iesniegtie grozījumi nemaina ne ostu maksu, ne finansēšanas kārtību, ne arī kādus citus darbības principus. Mainīta ir vienīgi ostu valdē esošo valdes locekļu iecelšanas un atcelšanas kārtība.

Aicinu ar atbildību izturēties pret šo situāciju un atbalstīt valdības priekšlikumus un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā akceptēto likumprojektu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamie deputāti! Saeimas priekšsēdētāja! Ministra kungs! Vakar pievakarē, saņemot šo piedāvājumu, pārņēma tādas ļoti dažādas pārdomas. Es šobrīd nerunāšu par iemesliem un nerunāšu arī par rīcību konceptuāli. Katram ir skaidrs... un pat ZZS balsotu par to, ka ir jāglābj Ventspils osta un jādara viss nepieciešamais, lai tur nepazustu pilnīgi visas kravas, lai cilvēki uz Ziemassvētkiem saņemtu algu. Tai gadījumā tā ir vienkārši saruna, un tas ir jādara, lai no tā izbēgtu. Protams, ir jautājums... kas ir jautājums premjeram, - vai ar to būs pietiekoši? Vai tas garantēs, ka šajā 30 dienu laikā Ventspils brīvosta izies no šī melnā saraksta un nekas... vismaz darbinieki nebūs apdraudēti... Kaut neviens neapšauba, ka ekonomikai trieciens būs. Taču tur tā rīcība būtu konsekventa.

Bet, ņemot vērā, ka vakar parādījās arī pēkšņi... Kāpēc arī nepaņemt pie viena Rīgu līdzi? Galu galā bardaks ir visur... Uz ko gan es varētu teikt... Tūliņ es varētu sākt pārskaitīt arī visu to pārvaldības bardaku. Diemžēl... Diemžēl valsts pārvaldes vadītajās struktūrvienībās... un, ja jūs tagad meklējat kaut kādus lielus tādus paraugus, tad, man šķiet, tāds vienīgais labais pārvaldības paraugs, kur netiek raustīti (arī tikai pagaidām - indikācijas jau ir) cilvēki, ir “Latvijas valsts meži”. Un arī varbūt tikai tāpēc, ka Strīpnieks pirmajam, kurš mēģināja kaut ko darīt... to aizsūtīja uz KNAB savā laikā.

Bet pārdomas sekojošas. Pirmā pārdoma - kas tas ir par signālu. Es lasu: “Valdība ir secinājusi, ka Ventspils brīvosta un Rīgas brīvosta ir pakļauta augstam korupcijas riskam.” Un tad gribas teikt: “Hallo, investori! Ja kāds vēl domāja, ja kādam vēl bija šaubas, ka jāvācas no Rīgas projām, ka jāvācas uz Lietuvu vai Igauniju, vai kaut kur citur, tagad ir kļuvis pilnīgi skaidrs.”

Un otrā pārdoma ir tāda, ka es kaut kad... Es vienmēr cenšos būt korekts un teikt par valdību un par tās lēmumiem arī labus vārdus, ja tie ir, bet es kaut kad tā netīšām izspļāvu, ka ir viena tēma, par ko valdība nedomā un koalīcija - vispār, un tā ir ekonomika. Pēc tam es pats nobijos, domāju - droši vien pārsālīju -, mocījos ar to, bet tagad es vairs īsti nemokos, jo man šķiet, ka tas parāda to... tādu šauro, es gribētu teikt, Strīķes kundzes skatījumu - ir sliktais, viņš jānogrābj, jānograuj, bet mums nav jāskatās uz pārējo, jo gan jau pēc tam kaut kas notiks arī šai valstī, gan jau kaut kas arī būs.

Jautājums... Atgriežos pie Rīgas ostas un pie ostu sistēmas vispār. Vēl es pārliecinājos vakar neformālās sarunās, ka, man šķiet, ļoti lielai daļai nav īsti skaidrs, kā šīs ostas funkcionē, jo... pat likās, ka tur Lembergs sagaida kuģus, izkrauj kravas, ietekmē, ņem naudu legāli, nelegāli, un viss notiek. Patiesībā šobrīd ir tas modelis, ko Latvija ir izvēlējusies, - atvasināt publisku personu, līdzīgi kā pašvaldībai. Un patiesībā arī šis projekts, ko jūs iesniedzāt, runā par virsbūvi - tas ir par cilvēkiem, kas sanāk kopā veiksmīgi vai neveiksmīgi, kā nu katru reizi laimējas.

Pašvaldība ostā ir ieguldījusi visas savas zemes, ēkas, valsts, šķiet, arī - kaut kādas ēkas... kaut kas ir. Un tas viss ir jāpārvalda Latvijas labā, lai šajā teritorijā, ieskaitot gan ūdeņus, gan arī zemes, kaut kas notiktu. Šī zeme, ūdeņi tiek izīrēti stividoriem, un tie ir tie, kuri patiesībā krauj iekšā kuģos vai krauj no kuģiem ārā. Kas ir unikāli priekš Latvijas un labi - ka šajās zonās var ievilkt iekšā arī uzņēmējus ar savām rūpnīcām, kā, piemēram, Liepājā Pīlēna kungs ļoti veiksmīgi to izmanto... Liepāja vispār ir labākais paraugs. Mēs jau kādus trīs gadus ar Rīgu runājām, ka tas būtu jāizmanto arī Rīgai. Rīga to diez kāpēc nedara. Tāpēc es varu teikt atzinīgus vārdus par tagadējo vadību... Zeltiņa kunga vadībā... Bet par daudz ko pagātnē es arī paklusēju. Tajā pašā laikā... protams, šobrīd... lai saprastu, ka tie cietēji jau ir tieši tie, kas izkrauj un iekrauj... viņu darbinieki var nesaņemt algas... Viņiem ir jānodrošina pārvaldība... Tas, par ko jūs šodien runājat... un kur izņem ārā pašvaldības... tā ir tāda virsbūve... nu, būsim godīgi, kuriem pat īsti nav tāda... teikšu, kā ir, - īsti ko darīt jau nav. Galvenais, lai būtu ļoti... pārvalde... ļoti, ļoti... kurš grib, protams... tāpat kā mēs, Saeimas deputāti... kurš grib, var darbu atrast, bet, ja negrib, var arī neatrast. Tad... tad... viņi izīrē... šī virsbūve izīrē visiem pārējiem... Bet kopumā visiem jārūpējas, lai kravas augtu.

Un tagad atgriežamies pie Rīgas. Kāpēc man šķiet, ka tas ir visnepatīkamākais, vissliktākais signāls, ko šodien Latvijas parlaments taisās dot visiem tiem, kuri vēro Latviju no ārpuses un kaut ko vēlas šeit ieguldīt? Rīgas apgrozījums - 31,5 miljoni, un katra pārkrautā tonna - 10,7. Labi, pagaidām 31,5 miljoni no tā vai 36,4 dod... dod... nē... Pagaidām... pagaidām liels īpatsvars ir tranzītam. Akmeņogles... Šobrīd pēc... divus gadus atpakaļ... pēc norunām, ko Latvijas valsts toreiz ar Baltkrieviju... zināma daļa... no Lietuvas pārcēla naftas kravas uz Latviju. Bet tas, kas mani visvairāk Rīgā šobrīd priecē, - ka 31,5 miljoni ir apgrozījums, ko vietējie uzņēmēji sūta projām caur mūsu ostu. Un tas, kas man tur nepatīk... šajos ciparos, - ka vēl ļoti liels procents ir, kur mūsu uzņēmēji sūta projām preces caur Klaipēdu, sūta projām caur Tallinu.

Un, atgriežoties pie signāla, - es arī uzskatu, ka punkts... un tas var būt pretēji tam, ko domā droši vien arī iesaistītās pašvaldības... un tām arī jābūt jaunajā veidojumā... Bet punkts, kurā Tālim Linkaitam un Satiksmes ministrijai ir uzdots gatavot jaunu pārvaldības modeli... Jā, es arī uzskatu, ka, iespējams, šis ir novecojis, šis ir deviņdesmitajos gados izveidots... Mums ir jāievieš kaut kas arī moderns, lai... ja tikai ar to netiek domāts tā, ka būs attiecīga nākamā Saeimas sēde kaut kad pavasarī, kurā būs lēmums nacionalizēt visas zemes un visus tos īpašumus, kas ir pašvaldībai, un ielikt savus (Starpsauciens.)... jā, ja tie visi būtu labākie pārvaldītāji, es ticētu, bet arī jūsu prakse diemžēl šobrīd parāda, ka, nu, ne visās vietās tiek labākie atrasti.

Es ceru, ka būs analīze. Es ceru, ka tas būs kopdarbs visiem, lai izvēlētos Latvijai konkurētspējīgu un labāko... labāko modeli. Bet mana prognoze - ka pēc šodienas, pēc tā... ka pēc šī signāla investoriem mūs gaida ļoti liels kritums... Un neaizmirst - tomēr ostu kopdevums ekonomikā ir pietiekoši nozīmīgs! Un tad nevajag raudāt, ka nevar budžetā kaut ko atrast, tad nevajag raudāt, ka ekonomika iet uz leju.

Es iesniegšu priekšlikumu uz otro (Dep. J. Strīķes starpsauciens.)... Es iesniegšu uz otro lasījumu priekšlikumu izņemt Rīgas brīvostu no šī ārā vismaz. Tas neattiecas uz tiem tālākiem modeļiem, kas ir jāveido. Bet šobrīd noņemt signālu par to, ka... Ja kāds zog, tad, lūdzu, ir jābūt iesniegumiem. Tie paši labie valsts pārstāvji (Starpsaucieni.) - kur tad viņi ir? (Dep. K. Feldmans: “Cik tu esi uzrakstījis iesniegumus?”) Es nestrādāju brīvostā. Tagad tavs laiks, jaunekli!

Un tagad (Dep. K. Feldmana starpsauciens.)... padomāt šodien, pirms pieņemt galalēmumu šajā sakarā! Mēs atbalstītu arī visus tos centienus, visu, kas tiek darīts, lai šajā situācijā glābtu Ventspils apgrozījumu, Ventspils cilvēkus, kas strādā šajās ostās. Bet piekabināt tikai tāpēc, ka te atsevišķi cilvēki grib... Man aizvien vairāk rodas iespaids, ka koalīciju vada jau Strīķes kundze, nevis Kariņa kungs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi deputāti! Saeimas priekšsēdētājas kundze! Vispirms paldies ministra kungam, ka jūs mēģināt ātri reaģēt un vismaz kādus priekšlikumus piedāvāt. Bet es arī uzskatu, ka tieši šādā regulējumā, kāds... kādi grozījumi ir sagatavoti, ar to, no vienas puses, nav pietiekami un, no otras puses, ir par daudz. Un mēģināšu to paskaidrot - kādēļ.

Salīdzinot ar medicīnu, ir tā: ja ir kāds audzējs, tad to nevis neārstē, bet izgriež jeb izoperē sirdi. Tas diemžēl ir tas, ko jūs šobrīd darāt. Tādēļ, ka ir problēmas Ventspils ostā, jūs bojājat visu ostu sistēmu Latvijā un radāt milzīgus riskus.

Ventspils osta šobrīd tiešām ir toksiska, un es zinu no pieredzes, velkot paralēles ar finanšu sektoru, ka šādā situācijā, kad osta ir iekļauta sankciju sarakstā, ne tikai tiem uzņēmējiem, kas tur tieši strādā, bet visiem sadarbības partneriem, kas kaut mazāko darījumu ar ostu veic, var būt nepatikšanas. Nu, līdzīgi kā “ABLV Bank” gadījumā formāli aizliegums bija tikai veikt darījumus ar ASV tirgus spēlētājiem, bet praktiski banku izolēja visi - gan Eiropas, gan citi finanšu tirgus spēlētāji -, jo saprata, ka to nedrīkst darīt.

Un tādā situācijā, protams, vajadzētu saprast, ko darīt tiem uzņēmējiem, kas šobrīd ostā strādā. Man šķiet, ka būtu vien normāli mēģināt tos šādā krīzes situācijā pārvilināt uz kādu citu no Latvijas ostām - Liepāju vai Rīgu.

Bet, ja jūs vienlaikus dodat signālu, ka arī Rīgā nekas nav kārtībā un ka tai var būt nopietnas problēmas, un ka valdība šobrīd mēģinās veikt nopietnas pārvaldības reformas, tad kāpēc lai es kā uzņēmējs, kas šobrīd strādā Ventspils ostā un gribētu mainīt vietu, jo man darbs ir jādara, vispār skatītos Rīgas virzienā? Loģiskāk, pat tuvāk, ir Klaipēdas osta. Un ministra kungs jau pats minēja, ka konkurenti nesnauž. Bet kāpēc palīdzēt konkurentiem? To es patiesi nesaprotu. Ja gribat sagrābt Rīgas ostu, tad vismaz pagaidiet! Krīzes situācija ir kā ugunsgrēks, tad parasti to ugunsgrēku mēģina ierobežot un nodzēst, nevis aizkurināt vēl kaut kur, lai tik uzsprakšķ uguntiņa... Kopā būs jautrāk. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Par pasākumiem. Kāpēc es saku, ka nav pietiekami? Ja kāds iedomājas, ka no sankciju saraksta Ventspils brīvostu izņems tikai tādēļ, ka tiks samazināts ostas pārvaldē strādājošo skaits, tā ir alošanās. Ar to nepietiks.

Un tieši tāpēc jau šodien jābūt skaidram valdības plānam, kas vēl tiks darīts, lai ostu izņemtu no sankciju saraksta. (Dep. J. Strīķe: “Ko jūs darījāt, lai viņa tur nenokļūtu?”) Kas vēl tiks darīts, lai ostu izņemtu no sankciju saraksta? (Dep. J. Strīķe: “Ko jūs kā ministre darījāt?”) Un atkal jau paralēles. Ja kāds iedomājas, ka, piemēram, bankai, kurai ir nepatikšanas šādā pat kontekstā, nomainītu vadību un tā tiktu izņemta no sankciju saraksta... Tas nenotiek.

Tāpēc tuvākajā laikā mēs lūdzam, lai jūs, valdība, un jūs, ministra kungs, nāktu ar konkrētiem priekšlikumiem, lai mums rastos pārliecība, ka ir tiešām reāls plāns, jo šobrīd situācija ir kritiska. (Dep. S. Riekstiņš: “Pateicoties kam?”) Bez tā, ka ikdienas darbības nevar veikt ostā, algas nevar izmaksāt, cilvēki nāk pēc bēru pabalstiem, un grāmatveži priecājas, ka ir skaidra nauda kasē, ka to var... ka var atbalstīt tos cilvēkus, kuriem algas nu nebūt nav tās lielākās. 

Seši lieli projekti ir īstenošanā, kur būvnieki un sadarbības partneri gaida maksājumus. Un tie ir tādi pasākumi, kas nevar gaidīt mēnešiem, pat ne mēnesi. Tā ka tā ir otra lieta, kur bez šīs formālās kosmētiskās darbības ir steidzams plāns nepieciešams.

Trešais. Tad, kad jūs domājat par kādam reformām, nu, padomājiet vēlreiz, cik nopietni izskatās tas, ka jūs vēlaties dibināt kapitālsabiedrību ar 35 tūkstošu pamatkapitālu, lai vadītu... operētu ar gandrīz miljardu vērtiem aktīviem. Nav pārliecinoši!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Cienītā Mūrnieces kundze! Godātie kolēģi! Daudzus gadus politiķi izlikās neredzam necaurspīdīgās naudas plūsmas gan Rīgas, gan Ventspils ostās, savējo likšanu amatos, ka ostas tiek izmantotas kā politiskās tirgošanās instruments.

Ostas līdz šim ir bijušas kā karalistes, kuras kontrolē ierobežots cilvēku loks. Attiecīgi tos labumus arī izmantoja tie, kas... pietuvinātie šiem cilvēkiem. Vēl vairāk - daudzi izlikās nezinām, kurš ir... kuras ir bijušas šīs personas, un joprojām izliekas, ka viss ir kārtībā, neskatoties pat uz to, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs pieņēmis lēmumu par Aivara Lemberga iekļaušanu sankciju sarakstā kopā ar Ventspils brīvostu. Izlikšanās sekas ir zaudējumi cilvēkiem, pašvaldībai un valstij.

Caur partiju “Latvijai un Ventspilij” minētā persona joprojām ir oficiāls sadarbības partneris vienam no Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Turpinot izlikties, sekas būs baisas. Sākumā mēs to redzam tikai Ventspils brīvostā, bet nerīkojoties var gadīties līdzīgi arī Rīgas brīvostā.

Lai situāciju glābtu, ir nepieciešama šī likumprojekta pieņemšana. Bet tas būs tikai pirmais solis, jo vēža metastāzes ir ielaistas par tālu.

Lūdzu to atbalstīt, kā arī atbalstīt turpmākos soļus, kas būs nepieciešami, lai situāciju atrisinātu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Situācija izveidojusies ļoti slikta šobrīd, un es saprotu, ka likumprojekts ir vajadzīgs un rīcība ir vajadzīga ne tikai no valdības, bet no parlamenta puses arī.

Bet - ko es lasu likumprojekta anotācijā? “Valdība ir secinājusi, ka Ventspils un Rīgas osta ir pakļauta augstam korupcijas riskam, tādējādi nepieciešamas neatliekamas reformas šo ostu pārvaldībā, lai izpildītu valdības deklarācijā noteikto prioritāti cīņai pret korupciju un uzlabotu šo ostu pārvaldību.”

Vai valdes locekļu skaita samazināšana no astoņiem uz četriem uzlabos ostas pārvaldību? Nē! Viss pārējais paliks tieši tāpat.

Vēl jo vairāk... Ja valdība runā par augstu korupcijas risku, tad es gribētu atgādināt, ka valdošās koalīcijas politiķi šobrīd arī ir ostu pārvaldē un... šajās ostu valdēs. Un pašvaldībām nebūt nav vairākums. Tur ir četri pret četri. Un, ja mēs paskatāmies... ja runājam par gada pārskatiem, par galvenajiem lēmumiem, kas par ostu attīstību tiek pieņemti, tad... valdības pārstāvji balso un apstiprina to pašu, ko arī pašvaldību vadītāji. Tad jau valdības pārstāvim vajadzēja būt visu laiku opozīcijā. Un, ja runā par šo korupcijas ēnu, tad... es saprotu, ka, piemēram, korupcijas ēna krīt arī pār Ģirtu Valdi Kristovski, kurš ir politiķis. Tad korupcijas ēna krīt arī pār vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces biroja vadītāju Lailu Spaliņu, kura ir ostas valdē. Tad tā tas ir jāsaprot?

Un, ja mēs kopumā paskatāmies, tad šī situācija ir vēl nepatīkamāka, zinot, kādi ir Jaunās konservatīvās partijas sponsori un kādas ir šo sponsoru vēlmes. Šeit es gribētu teikt, ka, piemēram, “TV3” raidījums “Nekā personīga” jau kādu laiku atpakaļ ir norādījis... par Pēteri Aloizu Ragaušu, kurš ir viens no lielākajiem Jaunās konservatīvās partijas ziedotājiem, kurš ir ziedojis līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai pirms Saeimas vēlēšanām un kurš cenšas Skultes ostā, kas ir, man liekas, ceturtā lielākā osta Latvijā, attīstīt sašķidrinātās gāzes termināli (Dep. K. Feldmans: “Viņš ir arī Latvijas goda konsuls!”)... dažādiem veidiem. Un vēl jo trakāk - viņš ir Latvijas goda konsuls, un viņš virza biznesu savās interesēs... un caur politisko partiju. (Dep. J. Strīķe: “Tas ir slikti?”)

Es jums pateikšu, kāda ir tā sāls Skultes ostā... ko šie investori vēlas. Tie investori vēlas, lai, protams, infrastruktūra ir viņu privātais īpašums, jo neviens nevēlas nomas līgumu. Viņi vēlas pārņemt, nopirkt, privatizēt vai atsavināt - sauciet, kā gribat. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Un tie ir JKP sponsori. Vēl jo vairāk - viņi arī vēlas garantijas no valsts. Tā ka es domāju, ka šinī gadījumā Jaunā konservatīvā partija ir... atbalsta shēmu... jaunu OIK, kā no valsts izkrāpt miljonus. (Dep. A. Muižniece: “Atbalsta shēmu - nezagt!”) Piemēram, šis pats... Jaunās konservatīvās partijas sponsori - ko viņi vēlas? Viņi vēlas, lai šo sašķidrināto gāzi, ko vedīs caur Skulti, - lai to garantē valsts... ka pirks “Latvenergo” un citi valsts uzņēmumi. (Dep. S. Riekstiņš: “Kāds sakars ar likumprojektu?”) Tas ir absurds.

Nu, acīmredzot tagad Jaunā konservatīvā partija vēlas paplašināt arī savu, tā teikt, ietekmi uz Rīgas ostām, uz Ventspils ostām, var būt, ka... lai tur netraucē bizness Skultē... Bet varbūt vispār tagad uztaisīs termināli sašķidrinātajai gāzei Rīgā, jo daudz tuvāk jau ir uz “Latvenergo” nogādāt tepat, no Rīgas ostas, nav caur Inčukalna krātuvi tā gāze jāpumpē.

Tāpēc es domāju, ka mums ir, protams, jāpieņem lēmumi (Dep. A. Muižniece: “Par likumprojektu!”) attiecībā uz šī brīža situāciju, bet mums ir ļoti uzmanīgi jāvērtē korupcijas riski attiecībā uz Jauno konservatīvo partiju (Dep. A. Muižnieces un dep. K. Feldmana starpsaucieni.), attiecībā uz ministru Tāli Linkaitu, jo, visticamāk, ka arī ministrs un šie deputāti, kas te sēž... tepat, zālē, man pretī, viņi ir izmantojuši to naudu savā priekšvēlēšanu kampaņā. Un tagad - tagad! -, pieņemot lēmumu, nerisinot vis konkrētu Ventspils problēmu, bet attiecinot to plašāk uz Rīgu, viņi faktiski atstrādā savu sponsoru naudu. Man liekas, ka šī situācija ir ļoti nepieņemama, un te es varētu arī vēlreiz atgādināt - šis sponsors - Pēteris Aloizs Ragaušs -, viņš ir ziedojis Jaunajai konservatīvajai partijai pagājušā gada 22. jūnijā 10 tūkstošus eiro. Es domāju, ka šī ir ļoti pamatota korupcijas ēna pār Jauno konservatīvo partiju.

Tad es atgādināšu, ko Jaunā konservatīvā partija piedāvāja valdības deklarācijā attiecībā uz infrastruktūru: “Lielās ostas pārņemsim pilnā valsts kontrolē, to pārvaldē piemērojot OECD valsts kapitālsabiedrības principus.” Šī daļa ir ļoti laba, bet tālāk ir punkts. (Dep. J. Strīķe: “Nu? Pildām savus solījumus!”) Un tālāk ir punkts: “Pārskatīsim nomas līgumus ostās, lai infrastruktūru varētu pārdot vai iznomāt investoriem.” Nu, te jau ir tas investors no Amerikas, kurš vēlas... nu, es domāju, ka nopirkt, nevis arī iznomāt, jo iznomāšana nav stabila. Un te tad es gribētu teikt vēl vienu lietu. Nu, paskatīsimies, ko šis pats raidījums raksta par Ragauša kungu. Raidījums vēsta, ka Ragauša... tātad attīsta šo Skultes LNG termināli un pirms kļūšanas par Latvijas goda konsulu ir strādājis British Petroleum un citās lielās kompānijās. Atsaucoties uz vairāku politiķu un diplomātu atmiņām, raidījums vēstīja, ka Ragaušs palīdzējis organizēt (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) politiķu tikšanos ar Teksasas naftas un gāzes biznesmeņiem. Nu, tad jau, es nezinu, varbūt Jaunā konservatīvā partija arī Teksasā ir iebraukusi.

Nu, es tomēr aicinātu... jā, šinī gadījumā risināt Ventspils problēmas un visiem, visai sabiedrībai, ļoti uzmanīgi sekot līdzi šīm, iespējams, koruptīvajām shēmām, kuras šobrīd veido Jaunā konservatīvā partija.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Es klausos šīs debates un lasu iesniegto likumprojektu vēl un vēl. Un es saprotu, ka, manuprāt, nav pat vieglas nojausmas... pēc būtības... kas ir noticis un kur mēs šobrīd esam, un kas ir koriģējams.

Aivars Lembergs vai kāds cits, kas iekļauts sarakstā, būtu viena lieta. Sarakstā ir iekļauta Ventspils brīvosta kā vienība ar visiem četriem valsts pārstāvjiem, ar visām četrām ministrijām. Faktiski Latvijas valdība ir iekļauta sarakstā, Latvijas valsts ir iekļauta sarakstā. Un, lai ko jūs tagad negrozītu, atstājot tikai šos četrus pārstāvjus, kas arī ir iekļauti sarakstā, tas nemaina situāciju. Latvijas valsts ir jādabū ārā no šī saraksta. Un visi tie, kas piedalījās tās iekļaušanā, braucot pie mūsu lielā sadarbības partnera, tagad ir atbildīgi: braukt tur atpakaļ un iztaisnot situāciju!

Nekādi mūsu grozījumi šeit nemainīs to, ka Ventspils brīvostas pārvalde ir iekļauta sarakstā. Ja kaut ko gribētu šeit mainīt... ņemot vērā, ka šis sasaukums jau ir vairāk nekā gadu un valdība drīz - gadu... un neko nav koriģējusi tajā, lai mēs tur nebūtu... ir pieļāvuši šo situāciju, tad visprātīgākais, ko varētu izdarīt, ir pašatlaisties un izsludināt Saeimas ārkārtas vēlēšanas, tādā veidā atjaunojot uzticību šim namam un valdībai, kas ir sarakstā (protams, valdību mainot un tad veicot smagas diplomātiskas sarunas ar mūsu lielo sabiedroto).

Bet es gribu vēl vienu lietu pateikt. Lai kā šajā zālē un citur sēdošie neieredzētu - pamatoti vai ne - Aivaru Lembergu un lai kā nebūtu noziedzies Aivars Lembergs, viņš ir Latvijas Republikas pilsonis, kas ir jātiesā Latvijas Republikas tiesā. Ar to es nesaku, ka Latvijā mums viss ir kārtībā ar tiesu sistēmu. Desmit un vairāk gadu ilgi tiesas procesi - tā ir, protams, absolūta anomālija, absolūti prettiesiska situācija, ko visi likumdevēji pirms mums ir radījuši. (Dep. J. Strīķes starpsauciens.) Tas mums ir jāmaina. Bet, piedodiet, tā ir mūsu valsts iekšējā lieta. Un tie, kas dodas savas valsts iekšējās lietas kārtot uz ārvalstīm, nodod savu valsti. (Dep. J. Strīķe: “Tu droši vien uz Krieviju brauktu, ne?” Aplausi.) Precīzi. Tieši tā!

Tā ka noteikti debates vēl turpināsies. Es aicinu saprast vispār situāciju. Bijušais premjers šobrīd... runāja par ekonomisko situāciju. Pilnībā, simtprocentīgi, pievienojos, bet tā ir tikai maza šķautne. Mēs esam paši pateikuši starptautiski un esam sadzirdēti, ka Latvija nav tiesiska, nav demokrātiska... faktiski - valsts, kuru mēs nespējam pārvaldīt.

Es atvainojos! Katram politiķim ir tiesības uzrakstīt vēstules un aizbraukt atzīt savu impotenci, ja viņš to vēlas. Bet atzīt Latvijas impotenci - tas ir, vēlreiz atkārtoju, noziegums pret savu valsti. Tas ir tieši tas, ko jūs esat darījuši.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šajā brīdī droši vien ir jāatceras vairāki tautas teicieni: “Pirms kaut ko dari, apdomā galu” vai arī - “Kas citam bedri rok, pats tajā iekrīt.”

Kāpēc es to saku? Ja es gribētu izturēties pret šo situāciju tikpat ciniski kā cilvēks, kas ziņo par šo likumprojektu, es varētu teikt vienkārši: “Jūs šīs nepatikšanas izmantojat... “Lemberga faktoru” radījāt? Paši tieciet ar viņiem galā!” Bet es esmu ventspilnieks, un es esmu arī partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes loceklis, tāpēc es tomēr jūtu atbildību pret saviem līdzcilvēkiem un cenšos ar šo likumprojektu kā deputāts iepazīties, kaut arī laika bija ļoti maz, tikai mazliet vairāk par stundu kopš tā brīža, kad tas parādījās uz mūsu galdiem šorīt.

Un ko es redzu, skatoties šajā likumprojektā?

Es pēc būtības redzu mēģinājumu sagrābt to, ko noteikta cilvēku daļa (šinī gadījumā es runāju par lielāko... vairumu no ventspilniekiem) ir centusies radīt pēdējo 20 gadu laikā, kad Ventspils tiešām no ostas kļuva par modernu Eiropas brīvostu, attīstot industriālās teritorijas, attīstot ražošanu, radot jaunas darba vietas, radot inovāciju atbalsta mehānismus, radot tehnoloģiju parkus un... es varētu turpināt šo uzskaitījumu.

Pats es esmu bijis ļoti cieši... kopš 2020. ... kopš 2000. gada... iesaistīts šajos procesos, tāpēc man tiešām par visu to sāp sirds arī tīri personīgi.

Un ko es redzu šajā likumprojektā? Es redzu to, ka tur ir paredzētas izmaiņas. Tūlīt citēšu. Tātad 7. panta trešās daļas 1. punktā: “Izslēgt trešās daļas 1. punktā vārdus “un attiecīgās pašvaldības attīstības programmai””. Par ko tad ir runa? Pilnā tekstā tas skan sekojoši: “[..] Ostas pārvalde kā privāto tiesību subjekts veic šādas funkcijas: 1) izstrādā ostas attīstības programmas projektus atbilstoši apstiprinātai Latvijas ostu attīstības koncepcijai un attiecīgās pašvaldības attīstības programmai un teritorijas plānojumam [..].” Un tagad šos vārdus “un attiecīgās pašvaldības attīstības programmai” jūs piedāvājat ņemt ārā, bet vārdus “teritorijas plānojumam” atstāt.

Konsultējoties kaut vai šodien ar tiem cilvēkiem, kas pārstāv citas Latvijas pašvaldības (un arī starp pozīcijas deputātiem tādu ir daudz)... vai jūs spējat iedomāties teritorijas plānojumu bez attīstības stratēģijas, pašvaldības attīstības stratēģijas? Manā skatījumā tas nav savienojams. Tad kāpēc šie vārdi tiek ņemti ārā? Acīmredzot tikai tāpēc, lai formāli mazinātu to, ka tur ir kaut kāda pašvaldības pārstāvju pārstāvniecība... kaut kādā veidā ar brīvostu ir saistīta... tātad brīvosta ir saistīta ar pašvaldību.

Te droši vien ir jāpaskaidro tas... un te es varu runāt... Ja premjers vairāk runāja par Rīgu un par Liepāju, tad es varu runāt specifiski par Ventspils brīvostu, ka, protams, osta ar tās akvatoriju, ar piestātnēm, ar inženierbūvēm ir daļa no pilsētas, bet brīvosta - tā ir daudz lielāka daļa no pilsētas, kas ietver arī industriālās teritorijas un ļoti lielā mērā arī praktiski rūpnīcu telpas, nomas telpas, dažādu citu veidu infrastruktūru, kas ir domāta uzņēmējdarbības attīstībai, un kur pēdējos gados ir radīta vesela virkne modernu uzņēmumu. Un es te varu daļu no viņiem varbūt nosaukt. Tas ir HansaMatrix, kas strādā elektronikas sistēmu un to komponentu ražošanas jomā. Tas ir Accenture - viens no lielākajiem pasaules IT uzņēmumiem, kura filiāle... galvenā filiāle atrodas šeit... atrodas Ventspils brīvostā. Tas ir Immer Digital - Ziemeļeiropas lielākais fleksiblo iepakojumu ražotājs. Tas ir Wasserkabel Baltic - jaunās paaudzes apkures un dzesēšanas sistēmu ražotājs. Tas ir EuroLCDs - šķidro kristālu displeju rūpnīca. Galu galā tā ir tā saucamā tīrā telpa (vienīgā šāda veida... viena no nedaudzajām šāda veida... Latvijā), kur var radīt produktus, kuru ražošanā ir nepieciešama speciāla vide. Un tas ir tikai... tikai tie uzņēmumi, kas ir izvietoti Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā. Ventspilī ir vairākas šādas zonas ar šiem uzņēmumiem.

Un, citējot sagatavoto likumprojektu, likumprojekta 4. pants paredz, ka “Rīgas ostas un Ventspils ostas teritorijā pirmpirkuma tiesības uz zemi un citu nekustamo īpašumu kā atvasinātai publisko tiesību juridiskajai personai ir Rīgas ostas pārvaldei un Ventspils ostas pārvaldei”. Respektīvi, tām institūcijām, kurās pašvaldības pārstāvju nebūs. Pēc būtības tas nozīmē, ka caur šo mehānismu tiek iedotas tiesības privatizēt to, kas ir radīts šajos pēdējos gados, tātad paņemt... tai skaitā arī brīvās platības, kas ir brīvostas teritorijā, pārlikt tās uz to pārvaldības institūciju, kurā pašvaldībai nebūs nekādas ietekmes.

Manā skatījumā, šāds pārvaldības modelis nav pārdomāts. Es zinu, ka Ventspils... Ventspils brīvostas pārvaldības modelis ir savā laikā aizgūts no Roterdamas. Un Roterdamas ostā šis modelis strādā joprojām un sekmīgi strādā. Un tad jautājums - kāpēc ir jāmaina labi strādājošs modelis, izmantojot tikai (Starpsauciens: “Tā nav osta, bet uzņēmums!”)... izmantojot tikai to, ka ir šis iegansts - “Lemberga faktors”?

Butāna kungs! Savā runā, ko jūs nolasījāt, jūs parādījāt to, ka jūs neko nesaprotat no tā, kā operē brīvosta (Frakcijas SASKAŅA aplausi.), cik lielā mērā tas ir saistīts ar reāliem cilvēkiem, kas tur strādā, cik lielā mērā tas ir saistīts ne tikai ar ražotājiem, bet arī ar visu to tehnoloģisko un inovāciju vidi, kas ir apkārt radīta. Un jūs pašreiz gribat ar šādiem pāris ierakstiem likumā visu šo labi veidoto sistēmu nojaukt.

Tāpēc es personīgi šajā farsā nepiedalīšos, nebalsošu “par” šo likumprojektu. (Dep. S. Riekstiņš: “Tu jau nemaz nedrīksti!”)

Es uzskatu, ka tiem, kas tiešām radīja šo problēmu, sākot ar premjeru, turpinot ar ministru un tā tālāk, steidzīgi ir jādara tas, lai cilvēki, kuru darbs un kuru iztikas līdzekļi ir saistīti ar to... Viņiem ir jādara viss iespējamais, lai situāciju vērstu par labu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J. Ādamsons (SASKAŅA).

Kolēģi! Runājot par tautas parunām, jāsaka - paši māva, paši mala. Ko paši, braukājot apkārt, sastāstīja, to mēs šobrīd arī saņemam atpakaļ. Un tā situācija ir ļoti līdzīga... tas veids, kādā mums notika... notiek “ABLV Bank” pašlikvidācija. Ka, iespējams, kāda valsts amatpersona, braukājot apkārt, it sevišķi uz ASV, ilgi un dikti stāstīja, kāpēc viņi ir sliktie, kāpēc viņi... ka viņi atmazgā naudu. Kaut gan ir pagājuši vairāki gadi, no ASV puses nav neviena iesnieguma par naudas atmazgāšanas gadījumiem, kas būtu nonācis pie mums, nav krimināllietu šajā sakarā, bet banku mēs likvidējām. Nodokļi, kurus viņi maksāja, nav vajadzīgi. Bet tas, iespējams, notika tikai tāpēc, ka attiecīgie cilvēki negribēja kādam... kādai valsts amatpersonai maksāt nelegālos... nelegālo naudiņu.

Šobrīd mēs esam kārtējās afēras priekšā. Un acīmredzot nākošā Saeima dibinās izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu cēloņus un sekas. Cēloņi... Kas brauca apkārt, kas stāstīja, ka Aivars Lembergs ir tāds vai citāds un kāpēc viņš ir iekļaujams sarakstā? Man ir absolūti skaidra tā shēma, kā tā darbojas, kādā veidā to visu var panākt. Es pilnīgi piekrītu Šmita kungam, ka tie, kas braukāja apkārt un to stāstīja, nepadomāja par sekām, kādas iestāsies, - ka faktiski melnajā sarakstā... pilnīgi pareizi... ir iekļauta Latvijas valdība vai vismaz četri ministriju... četras ministrijas, kuras ir izvirzījušas savus pārstāvjus.

Ja runājam par augstiem korupcijas riskiem, nu tad parādiet kādu statistiku - kas ir ierosināts, kādus iesniegums jūs esat rakstījuši, ko KNAB izmeklē.

Ja runājam par tiesvedības procesiem, - Tieslietu ministrijai būtu steidzīgi jāpārdomā, kā tas sanāk, ka mums gadu desmitiem tiek... notiek iztiesāšana.

Kāpēc es runāju par... nākotnes formā par izmeklēšanas komisiju? Tāpēc, ka tā shēma ir ļoti skaidra un vienkārša. Tiks meklēts veids... kādā veidā valstī pilnībā pārņemt vadību... šobrīd jau tas daļēji notiek... vadību un arī visus īpašumus attiecīgo ostu teritorijā, lai pēc tam sameklētu stratēģisko investoru... no stratēģisko partneru puses... un pēc tam par smiekla naudu to pārdotu, kā tas notika ar “Citadeli”.

Saprotiet, interesants bizness... Latvijā ir tā pieņemts... “Parex bankas” glābšanā ieguldīts no Latvijas budžeta miljards eiro. Banku mēs pārdodam “stratēģiskiem”, “drošiem” investoriem, kaut gan viens no viņiem nosēdēja četrus gadus cietumā Kairā par korupciju par 74 miljoniem. Lūk, viss bizness! A nodokļu maksātāju nauda kur palika? A kas to lai zina? Mēs uztaisām afēras ar OIK, 2,4 miljardi šobrīd samaksāti. Kad mēģina noskaidrot: “Klausieties, a kāds ir pamatojums? Kādi ir aprēķini, lai ieviestu to sistēmu?” - ne pamatojumu, ne aprēķinu nav. Visi cīnījušies ar OIK, tikai neviens nevar pateikt, kas tad konkrēti ir izdarīts.

Šeit ir tā šķietamība, ka mēs ļoti cītīgi cīnīsimies ar korupcijas draudiem, kurus neviens nav identificējis. Galarezultātā - ko mēs saņemsim? Galarezultātā mēs par smiekla naudu pārdosim savas ostas kādam ārvalstu investoram, un ar to, kolēģi, viss arī beigsies.

Un es visus šos grozījumus - gan Likumā par ostām, gan likumā “Par pašvaldībām” -, to, kas skar vēlēšanas, Rīgas domes atlaišanu, ārkārtas situāciju... es tos visus redzu kā vienas ķēdes posmus.

Nav tā, ka šī informācija par iespējamo valsts pārņemšanu... par to, ka valsts... valdība centīsies pārņemt Rīgas un Ventspils ostas... ka tā necirkulēja vismaz pēdējos pāris gadus kuluāros... Un ka tās tiks attiecīgi pārdotas citu valstu stratēģiskajiem investoriem - arī šaubu nav.

Jautājums: “A kāpēc mēs visi esam šeit ievēlēti?” Es saprotu, ka mūsu stratēģiskajiem partneriem ir savas intereses, bet varbūt laiks padomāt arī par mūsu tautas interesēm, par to, kāpēc mēs visi šeit esam ievēlēti. Gadu atpakaļ tika ievēlēta jaunā Saeima un daudziem šeit dega acis - kā mēs visi cīnīsimies ar korupciju un (Dep. E. Zālīte-Grosa: “Mēs to arī darām!”) kā... Ar ko tad tas viss beidzās? (Dep. K. Feldmans: “Tev arī dega acis cīnīties pret korupciju?”)

Tā... Šobrīd es varu pamatoti pateikt... Ja gadu atpakaļ es varēju runāt no šīs tribīnes... un runāju par to, ka mēs esam tāda valsts ar pusmafiozām iezīmēm, tad šobrīd valsts pārvalde - ar mafiozām iezīmēm. Un jūs tā vietā, lai reāli cīnītos, nevis šķietami, jūs apkalpojat tās pašas vecās struktūras. Te ir tas bēdu stāsts. 

Jūs ziniet - Latvijas tauta noteikti pārdzīvos arī šo. Bet noteikti, es uzskatu: šis parlaments ir jāatlaiž. Un jo ātrāk, jo labāk. Tāpēc ka tas... Tie zaudējumi, ko mēs iegūsim šādas pārvaldības rezultātā, ir briesmīgi.

Mēs te runājam par to, ka... Es labi atceros: Judina kungs iepriekšējā parlamentā gandrīz katru otro sēdi nāca, uzstājās no Saeimas tribīnes... Un ko jūs teicāt par Lemberga kungu? “Smagos noziegumos apsūdzētais Lemberga kungs.” Labi!

Tagad ir divi smagos noziegumos apsūdzēti jūsu koalīcijas partneri. Tas jums nemaisa sēdēt pie viena galda. (Aplausi.) Kur tad ir tās konsekvences?

Kolēģi, pirms spiežat pogas, padomājiet, ko jūs darāt! Vai tiešām mūsu galvenā interese ir apkalpot citu valstu bagātniekus, vai tomēr mums ir jāaizstāv mūsu valsts intereses?

To, kas skar vienu vai otru personu... Rakstiet iesniegumus! Rosinām lietas! Saucam pie kriminālatbildības! Mainām kriminālprocesu!

Pie tam arī Bondara kungs, kurš neklausās... Starp citu, Bondara kungs, jūs arī gribējāt nākt uzstāties, varbūt jūs izstāstiet arī par saviem piedzīvojumiem “Latvijas Krājbankā”: kādā veidā Antonova kungs tika pie legāliem Latvijas iedzīvotāju dokumentiem, kur viņš tos rāva, kas palīdzēja tos noformēt. Arī var padalīties pieredzē.

Un diemžēl man ir tā pārliecība, ka lielākie naidnieki mūsu valstī, kas apdraud mūsu valsts nacionālo drošību, ir šī koalīcija un valdība.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Lēdijas un džentlmeņi! Tika uzsākta viena no pēdējām lielajām Latvijas tautsaimniecības aktīvu sadalēm. Uzsākas izsole. Latvijas valdības rīcības iemesls bija ASV institūcijas lēmums. Bet kas bija mūsu stratēģisko partneru rīcības patiesais cēlonis? Varbūt Ventspils osta cietusi no tās personas ietekmes, pret kuru tika ieviestas sankcijas? Tieši pretēji! Pēc statistikas, Ventspils osta uzrādīja šogad vislabāko rezultātu salīdzinājumā ar pārējām valsts ostām. Ņemam Centrālās statistikas pārvaldes datus. No Latvijas ostām 2019. gada pirmajā pusgadā nosūtīja uz... nosūtīja un ostas saņēma 32,4 miljonus tonnu kravu; tas ir par 0,2 procentiem mazāk nekā 2018. gada pirmajā pusgadā. Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 16,2 miljoni tonnu - par 6,3 procentiem mazāk. Ventspils ostā - 11,5 miljoni tonnu jeb par 15,4 procentiem vairāk. Tomēr Ventspils osta strādā labāk nekā pirms gada.

Tagad Kariņa labā valdība gatavojas veikt nacionalizāciju. Man kā sociāldemokrātiskās partijas pārstāvim vajadzētu priecāties par šādu ekonomisko dialektiku, bet es tomēr zinu, ka drīz šī nacionalizācija kļūs par “prihvatizāciju”. Tāpat kā valsts pārņēma... pārņemtā banka krīzes laikā... īsā laikā... kļuva par privātu uzņēmumu ar amerikāņu kapitālu, tā arī ostas... Būs cita “Citadele”, pat divas citadeles.

Pagaidām stratēģiskie investori tikai pieskata Ventspils un Rīgas ostas. Koalīcija jauno valsts uzņēmumu valdē iesēdina savus advokātus, likvidatorus un citus lielus jūras transporta “speciālistus”. Vai jūs nopietni domājat, ka jums kāds ticēs? Jūs esat elementāri vēlējušies pabarot jums vajadzīgos cilvēkus, nomainot ostu valdi no pašvaldībām uz valdi no ministrijām. Bet pēdējā nav mazāk politiska par bijušo struktūru, jo visas ministrijas Latvijā kalpo pirmām kārtām politisko partiju vajadzībām un vairākums to vadītāju nemaz nav profesionāli saistīti ar savām nozarēm.

Es gribētu atzīmēt vienu vēsturisku niansi. Deviņdesmito gadu sākumā Ventspils ostas pilsētas, kurā atradās daudznacionālā darba klase un padomju armijas vienības, vadītājs varēja nepieļaut vardarbīgus notikumus Ventspilī un nekāda pretstata neatkarībai tur nebija. Šī persona arī nobalsoja šajā namā par Latvijas neatkarību. Atcerieties arī to, ka Ventspilī cilvēki vienmēr dzīvojuši mierīgi un pietiekami... materiāli droši! Un persona, pret kuru izsludinātas sankcijas, aiziet no politiskās un ekonomiskās arēnas uz pensiju. Pēc sevis šī persona atstās diezgan sakoptu pilsētu un vairumam ventspilnieku - labu atmiņu par sevi. Bet ko jūs atstāsiet?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Nešaubieties! Korupcija Latvijā nav noziegums bez upuriem. Korupcijai ir sekas. Gan vietējie, gan ārvalstu investori ir mums teikuši, ka korupcijas radītie zaudējumi attur viņus no lielāku investīciju ieguldīšanas Latvijā; rezultātā valsts zaudē labi atalgotas darba vietas, kas varētu veicināt ekonomisko izaugsmi, nepieļautu izcilu un izglītotu jauniešu aizplūšanu uz ārzemēm un piesaistītu tos, kuri jau ir aizbraukuši un vēlas atgriezties atpakaļ ar savām ģimenēm.

Daži uzņēmumu vadītāji pat apgalvo, ka, ja tuvākajā laikā situācija neuzlabosies, viņi pārtrauks investēt Latvijā. Nesen uzzinājām, ka liela apjoma investīciju projekts vienā no Latvijas stratēģiskajām nozarēm neīstenojās pēdējā brīdī, jo ārvalstu investoriem bija bažas par korupciju.

Mēs, jaunie konservatīvie, politikā nācām, lai visiem iemesliem... visiem iespējamiem rīkiem cīnītos pret korupciju, jo tieši korupcijas dēļ mēs zaudējam darba vietas valstī, netiek iekasēti nodokļi un cilvēki ir spiesti emigrēt. Starptautiskajos pētījumos ir aprēķināts, ka korupcijas dēļ valsts kasei garām iet simtiem miljonu eiro, varbūt pat vairāk. Mēs esam aktīvi ķērušies klāt kopā ar visu valdību. Mēs cieši strādājam gan ar saviem stratēģiskajiem partneriem Amerikas Savienotajās Valstīs, gan arī ar... citām Rietumvalstīm. Mūsu mērķis ir atbrīvot Latviju no korupcijas vēža, lai tieši Latvija ir labākā valsts, kur dzīvot, strādāt un audzināt bērnus. Arī man pašam ir vairāki bērni, un gribu, lai tie dzīvotu no korupcijas brīvā valstī. (Dep. A. Gobzems: “Netaisnojies, netaisnojies!”)

Attiecībā uz Lemberga teikto, ka Jānis Bordāns vai citi mūsu līderi diktēja priekšā Donaldam Trampam, ko un kā iekļaut sankciju sarakstā... Tas, protams, būtu ļoti pagodinoši, ja mums būtu tāda ietekme. Bet tas izklausās pat vairāk nekā komiski (Starpsauciens.), un viņš jebkurā cīņā pret korupciju (ar to es domāju - Lembergs) cenšas pasniegt to kā politisku cīņu, lai gan Lembergam vajadzēja debatēt ar prokuroriem, nevis medijiem... un kameru un gaismu... starmešu gaismā.

Mēs uzskatām, ka no korupcijas apkarošanas, tai skaitā ostas sakārtošanas, Latvijā būs lieli ieguvēji. Mēs iegūsim papildu līdzekļus ārstu algām, skolotāju algām. Protams, mums ir žēl, ka situācija ir nonākusi tik tālu, ka Lemberga dēļ var ciest arī parastie ostu strādnieki. Tēlaini izsakoties, mums, konkrētāk, valdībai, ir jāstrebj 30 gadu laikā Aivara Lemberga sastrādātie mēsli, bet mēs esam gatavi to darīt, jo redzam, ka tas būs ieguvums visai Latvijai.

Lēmumi par Rīgu un Ventspili nav atraujami viens no otra. Ja mēs redzam, ka rodas tāda situācija kā Ventspilī, kad ir apdraudētas algu izmaksas tūkstotim darbinieku, tad ir (Dep. A. Gobzema starpsauciens.) nepieciešams rīkoties proaktīvi, lai šāda situācija neatkārtotos Rīgā, kur darbinieku ir pat vairāk. (Dep. A. Gobzems: “Paši jūs to situāciju radījāt!”) Ir pamats domāt, ka arī Rīgas osta var nonākt sankciju sarakstā (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Kādā veidā?”), jo mūsu rīcībā ir informācija, ka Lembergam ir zināmas intereses arī Rīgas ostā. Tālis Linkaits jau ir paudis iepriekš: valstij ir asi jāparāda, ka Rīgas ostā līdzīgs scenārijs kā Ventspilī nevarēs notikt. Kravu tranzītsfērā ir liela konkurence, un mūsu ostu konkurenti to vien gaida, ka mēs paklupsim. Tādēļ Rīgas ostas pārņemšana ir ļoti svarīga. Valsts prezidents uzskata, ka valdības lēmums ir pareizs, un atbalsta valdību. Valsts būs vislabākais saimnieks ostām, kas ir valsts stratēģiskā infrastruktūra. Tai jābūt valsts kontrolē, lai nodrošinātu stabilitāti un novērstu drošības riskus. (Starpsauciens.)

Kāda būs sankciju ietekme uz Latvijas ekonomiku? Visvairāk pašreiz var ciest Ventspils pilsēta un tās iedzīvotāji, kuri strādā Ventspils brīvostā un saistītajos uzņēmumos, tāpēc izlēmīga un ātra rīcība ir ļoti svarīga. Valdībai ir jāparāda, ka tā ne tikai veic sankciju sarakstā iekļautās personas izolāciju no Ventspils brīvostas, bet arī kopumā cīnās pret korupcijas riskiem un ievieš labas pārvaldības principus, kuri vajadzīgi ne tikai Ventspils, bet arī Rīgas brīvostā un kas dos pamatu sankciju ieviesējiem potenciāli pieņemt Latvijai pozitīvus lēmumus. Ieguvumi no izlēmīgas rīcības šajā situācijā būs milzīgi. Tas būs nebijis ieguvums visiem! Un, kā ir paziņojis ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins: “Korupcija atņem savu valstu iedzīvotājiem resursus, pamata pakalpojumus un ekonomiskās iespējas, kamēr tā padara bagātus dažus atsevišķus cilvēkus un veicina vides iznīcināšanu, politisko nestabilitāti un konfliktus.”

ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs savā 9. decembra paziņojumā par smagos noziegumos apsūdzēto, no pienākumu pildīšanas atstādināto Ventspils mēru Aivaru Lembergu... ievietoja to globālajā Magņitska sankciju sarakstā... ir norādījis: “Korupcija gadiem ilgi ir bremzējusi Latvijas ekonomiku, atņemot naudu no Latvijas iedzīvotājiem paredzētajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem un ļaujot noziedzīgām personām nodarīt kaitējumu Latvijas valstij un NATO aliansei.” Paziņojumā teikts: “Šis paziņojums pasvītro Amerikas Savienoto Valstu saistības ar Latviju un mūsu apņemšanos saukt korumpētus oligarhus pie atbildības par viņu darbībām pret nozīmīgu sabiedroto Eiropā, tas ir, pret Latvijas valsti.”

Lembergs sarakstā iekļauts kā bijusī vai esošā amatpersona, kas atbildīga, līdzdalīga... tieši vai netieši iesaistīta... iesaistīta korupcijā... tai skaitā - valsts līdzekļu izšķērdēšanā, privāto līdzekļu piesavināšanā personīga labuma gūšanai, korupcijā, kas saistīta ar valdības iepirkumiem vai dabas resursiem, vai kukuļošanu.

Paziņojumā norādīts, ka Lembergs kontrolē organizācijas caur politiskajām partijām (Starpsauciens.) un korumpētiem politiķiem, sistemātiski izmanto šīs organizācijas un indivīdus ekonomiskiem ieguvumiem. Lembergs ir izmantojis savu ietekmi uz politisko partiju vadību, lai ietekmētu personas valdībā un ieceltu noteiktas amatpersonas konkrētos amatos, vienlaikus kavējot nevēlamu amatpersonu nonākšanu vadības pozīcijās.

Tāpat Lembergs ir ietekmējis un korumpējis tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, lai aizsargātu savas intereses un novērstu tādu politiķu darbību, kuru nebūtu iespējams citādi kontrolēt.

Tiek nosauktas šajā paziņojumā četras organizācijas, kuras pieder Lembergam vai atrodas viņa kontrolē. Piemēram, Ventspils brīvostas pārvalde, Ventspils attīstības aģentūra, Latvijas Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija. Un es varu droši teikt - gan pats Lembergs, gan viņa ģimenes locekļi, gan iepriekš minētās juridiskās personas, gan tās juridiskās personas, kas nav precīzi ierakstītas šajā sarakstā, ir kļuvušas infekciozas, un katram ir jāapzinās, ka jebkāda saikne ar šīm personām un arī ar citiem Latvijas oligarhiem potenciāli var maksāt ļoti dārgi.

Šajā sakarā lūdzu atbalstīt likumprojektu un atbalstīt turpmākos izlēmīgos soļus, ko veiks Latvijas valdība un kas būs nepieciešami, lai novērstu krīzi un oligarhu ietekmi uz Latvijas valsti un tautsaimniecību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, vai jums pietiktu ar piecām minūtēm debatēm?

Tādā gadījumā dodamies pārtraukumā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Boriss Cilevičs, Jānis Dombrava, Aivars Geidāns, Artuss Kaimiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rihards Kols, Armands Krauze... Krauze ir, Ainars Latkovskis, Inese Lībiņa-Egnere, Ivans Ribakovs, Ļubova Švecova, Viktors Valainis, Inese Voika... ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām”. Turpinām debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Droši vien vismaz kāds no jums ir sajutis, ka sāk šobrīd... Mēs esam sākuši savu ceļu uz jauniem laikiem. Un tie jaunie laiki iezīmēsies ar ļoti daudzām interesantām lietām.

Tad, kad bērni lasīs grāmatās par šiem notikumiem, par visu, kas tālāk sekoja, sēžot skolās un nezinot, piemēram, kas ir internets... vai internets būs arī aizliegts... un lasot grāmatās stāstus par to, ka jaunie konservatīvie iet talkās un cīnās ar korupciju, jo nekā cita jau viņiem nebūs, ko vispār lasīt... Tad varbūt kāds no bērniem pajautās skolotājam: “Sakiet, lūdzu! Mans tētis visu laiku atkārto mājās tādu vārdu - es to esmu dzirdējis pāris reizes - “tiesiskums”. Kas tas tāds ir?” Un skolotājs viņam pateiks, ka tas ir tāds ļoti, ļoti vecs vārds, arhaisms, kas principā jau sen vairs neeksistē šajā valstī. Un tā vietā, protams, valda reiderisms, tā vietā valda oportūnisms (Dep. V. Agešins: “Renegāts!”) un daudzas citas ļoti interesantas lietas, kuras varbūt mēs ar jums jau sāksim pieredzēt, bet nākamā paaudze izbaudīs, visticamāk, pilnā... pilnā spektrā. 

Jā, šodien mēs varam secināt, ka, pirmkārt, tā nauda, kas ir bankās katram, nepieder personai. Tātad jebkurā brīdī uz jebkuru aizdomu pamata, protams, šī nauda var tikt aizturēta un var tikt uzliktas sankcijas no bankas puses, pētot, vai pareizu pamperu paku tu esi nopircis šodien.

Otrkārt, secinājums ir arī tāds, ka principā mēs šobrīd dzīvojam starp stukačiem. Un, ja mēs skatāmies uz jauno laiku, teiksim... Šis jaunais laiks ar stukačiem iezīmējas ar to, ka patiesībā ir cilvēki... Brīnums - tie ir Latvijas valsts pilsoņi, kuri droši vien uzskata sevi par patriotiem, bet... Šie cilvēki priecājas par to, ka viņiem ir iespēja pazemot savu valsti. Un tas ir ļoti tiešām zīmīgi! Viņi priecājas par to, ka viņi var staigāt apkārt pa pasauli, sūdzoties par savas dzimtās valsts tiesu sistēmu, likumiem un pastāvošo iekārtu, kuru viņi paši principā arī... nu, šeit, no Saeimas tribīnes, stiprināja. Šādi cilvēki ir starp mums, jā, un viņi tik tiešām priecājas, un viņi ir pateicīgi mūsu sabiedrotajiem par to, kas šobrīd notiek.

Tātad - 30 dienas... Godātie kolēģi! Neviens no jums, koalīcijas kolēģi, nav pieminējis to, ka principā jums kā valdības... valdībā sastāvošām partijām ir uzdevums šo 30 dienu laikā centīgi strādāt pie tā, lai izglābtu mūsu ekonomiku, kuru jūs paši šobrīd esat sagrāvuši ar savu staigāšanu apkārt pa pasauli. (Dep. S. Riekstiņš: “Jūs jau neļaujat strādāt!”) Kāpēc jūs to tik ātri šobrīd gribat sakārtot? Kāpēc jums gribas divos lasījumos vienā dienā izraut cauri šo likumprojektu? Kur ir vispār jūsu vēlme noprecizēt, kas tad īsti no mums tiek gaidīts? Tādas vēlmes nav. Un šeit šodien Reiznieces-Ozolas kundze minēja... viņa salīdzināja šo situāciju ar degošu... ar ugunsgrēku un to, ka jūs vēl tai mājai pielejat klāt benzīnu. Bet es šo situāciju vairāk salīdzinātu ar to, ka tātad deg māja, a jūs gribat no blakusmājas... vienkārši pie visa tā... pie visas šīs situācijas, pie haosa, jūs no blakusmājas velkat ārā dārgās mantas - mēbeles, televizoru. Tas ir tas, ko jūs šobrīd darāt. Nu, kā saka, pie vienām sāpēm! Jo neviena juridiska argumenta, neviena pamatojuma tam, ka šobrīd šajā likumprojektā ir iekļauta Rīgas brīvosta, jums nav un arī nebūs.

Un atkal atgriežos pie jaunajiem laikiem. Butāna kungs ļoti labi šodien noraksturoja šo situāciju. Tātad profilaksei - profilaksei! - mēs iztīrīsim arī Rīgas brīvostu. Es varētu nosaukt ļoti daudzas situācijas, kurās profilaksei Butāna kungam gan kā vīrietim, gan kā autovadītājam, gan kā deputātam, politiķim varētu uzlikt sankcijas, jo viņš potenciāli varētu arī zagt, viņš potenciāli varētu arī kādu nobraukt vai, nedod Dievs, vēl kaut kādu vardarbību izdarīt. Arī, protams... nu, viņam ir potenciāls, ja. (Starpsauciens.) Šajā gadījumā, protams, jūs runājat arī par Rīgas brīvostu kā par... kā par tādu potenciālu korupcijas perēkli. Protams, jums jau nevajag nekādus pierādījumus un kaut kādas... tiesa jums vispār nav vajadzīga, jo jums jau ir “lielais brālis”, kuram jūs... varat jebkurā gadījumā aizbraukt un pasūdzēties.

Bet es gribētu saprast - kas jums patiesībā Rīgas brīvostā nepatīk? Vai jums tādi cilvēki kā Baiba Bāne... Baiba Bāne no Finanšu ministrijas vai Innusas kundze no Satiksmes ministrijas... vai viņi ir sūdzējušies, ka viņiem kāds no pašvaldības vadītājiem un pašvaldības pārstāvjiem Rīgas brīvostā traucē strādāt un traucē gūt kaut kādu peļņu priekš Rīgas brīvostas? Pāvels Rebenoks no Ekonomikas ministrijas arī ir valdības ieceltais pārstāvis Rīgas brīvostā. Jums droši vien... jā, jūs... noteikti jūs viņu atstāsiet, jo tāda doma ir - valdības pārstāvjus tikai atstāt. Ļoti labi! Viesturs Zeps no Rīgas domes - nu, gaišais tēls! Kāpēc jūs viņu gribat šobrīd aiztikt? Kas īsti ir noticis? Tāpēc es gribu saprast, kuri no šiem cilvēkiem, no šiem gaišajiem tēliem, - Pāvels Rebenoks, Viesturs Zeps, Innusas kundze un Bānes kundze, - kuri no šiem gaišajiem tēliem jums ir sūdzējušies, ka tie sliktie no Rīgas domes traucē kravu kustībai vai traucē kaut kādai, teiksim, finanšu plūsmas tīrībai. Profilakse - tātad jūs sakāt, ja? Bet kas patiesībā atbildēs? Un šeit iestājas klusums. Kas atbildēs par to, ka pēc tam, kad jūs būsiet iztīrījuši Rīgas brīvostu no jums netīkamiem cilvēkiem, mums iestāsies liela ekonomiskā krīze, ka kravas vairs neienāks Rīgas brīvostā, un nauda vienkārši pārstās plūst?

Strīķes kundze atbildēs par to. Strīķes kundze atbildēs par to, ko viņa ir sastrādājusi. Bet droši vien (Dep. J. Strīķe: “Protams!”)... droši vien mēs to nekad nesagaidīsim. Bet tas ir Strīķes kundzes lēmums, jūs taču saprotat.

Visbeidzot - es, kolēģi, gribētu pateikt, ka man, protams, nav nekādas cerības, ka jūs šo politisko reiderismu kaut kādā veidā, nu, tomēr apturēsiet, bet man ir tiešām kauns par jums, ko jūs šobrīd darāt. Tā ir tīrākā izlaupīšana, tas ir tīri... tā ir tīrākā varas sagrābšana. Un, ticiet man, šajā mūsu mīļajā valstī ir ļoti daudz cilvēku... šodien, šajās dienās, kuri vairs nejūtas kā dzimtajā Latvijā. Viņi jūtas tā, it kā pār Latviju ietu kaut kādi sveši zābaki un svešas rokas grābstītos gar pilnīgi visu. (Dep. S. Riekstiņš: “Rīgā jau 10 gadus tā notiek! Rīgas dome jau 10 gadus grābstās gar rīdzinieku makiem!”; dep. A. Gobzems: “Riekstiņ, vispirms augstskolā iestājies!”; starpsauciens: “Viņš jau studē!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. (Dep. S. Riekstiņa un dep. A. Gobzema starpsaucieni.)

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Es pagaidīšu... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Ļaujiet taču sākt runāt runātājam tribīnē!

S. Dolgopolovs. Cienījamie kolēģi! Mani ļoti iespaidoja Feldmana kunga runa. Par daudzām lietām tā atgādināja. I par slaveno “Internacionāli”, ka visu veco pasauli sagrausim līdz pamatiem, i par dažām citām lietām.

It īpaši man patika tas, ka tika minētas Bordāna... biedra Bordāna, Jaunās konservatīvās partijas biedra Bordāna, aktivitātes... it kā esošas... sarunās ar Trampu... it kā esošā.

Saprotams, ka Tramps, 9. decembrī pamostoties, ierakstīja tviterī: “Paņemiet Lembergu pie dziesmas un iekļaujiet viņu sarakstā.” Viss, punkts!

Tālāk izveidojas cita situācija, parādās reakcija. Vai šī reakcija ir adekvāta vai nav adekvāta? Vai, pieņemot attiecīgu priekšlikumu, kas nāca... nāk no Ministru kabineta, šī situācija tiks atrisināta vai ne? Tas ir pirmais jautājums.

Starp citu, ar vārdiem... es jau šodien par to esmu runājis... ir jābūt ļoti piesardzīgiem. Ostu darbībā ir baigā konkurence šodien. Tā būs vēl lielāka, it īpaši Baltijas jūras ostās nākotnē. Ja valdības dokumentā parādās tāds ieraksts, ka korupcijas riski Rīgā un Ventspilī ir ārkārtīgi lieli, tas nozīmē, ka šeit var nepretendēt uz to... nākamā zīda ceļa galapunktiem vai kaut ko citu nopietnu. Šeit nav sīkumu un nav kaut kādu mazu detaļu.

Viens piemērs. Somijā izdotā loču grāmatā ir minēts, ka Rīgas līcī ledus situācija ziemās pastāv. Ko tas nozīmē? It kā sīks novērojums, bet sakarā ar to tiek sadārdzinātas kravas un kuģu apdrošināšanas izmaksas. Neliels sīkums. Šeit valdība un parlaments (ja tas būs akceptēts) atzīst, ka, lūk, kungi, dāmas, biedri, klienti, neriskējiet ar šīm te divām brīvostām, jo te pastāv baigais korupciju risks, ar ko mēs netiekam galā ilgus gadus.

Bet, runājot par pašu piedāvājumu, situācija ir ārkārtīgi nopietna - priekš Ventspils brīvostas pirmām kārtām. Priekš Ventspils brīvostas un tiem cilvēkiem, uzņēmējiem, darbiniekiem, uzņēmumiem kā tādiem, kas tur pastāv.

Līdz ar to - kas būtu jādara šinī gadījumā? Šmita kungam ir absolūta patiesība, kad viņš teica, ka attīrīt brīvostas valdi no pašvaldību ļaudīm, - tas nav nekāds risinājums, jo šeit tas neglābs no iekļaušanas... brīvostas iekļaušanas šinī sarakstā. Jautājums - a kas tad varētu būt darāms, lai tiešām garantētu šo te lietu? Tas ir tas pamata jautājums. Ir dota atbilde uz to? Es domāju, ka nav. Jo šinī gadījumā izveidojas tiešām ārkārtas situācija. Līdz ar to arī jārīkojas kā ārkārtas situācijās, nevis ar vispārpieņemtajām metodēm, tīrot Rīgu, Jūrmalu... es nezinu, vēl ko... valdes un tā tālāk. Veidojas ārkārtas situācija, un par to būtu jārunā Likumā par ostām, ka tādas situācijas var izveidoties un kā rīkoties, ja tāda situācija izveidojas. Tas ir punkts viens. Te būtu jātaisa grozījumi Likumā par ostām.

Otrs. A kas būtu darāms, ja izveidojas šāda veida ārkārtas situācija? Konkrēti, runājot par Ventspils brīvostu, - visdrīzāk, šeit ir jāmaina pārvaldības modelis kā tāds. Kaut uz laiku, līdz noskaidrosies visi apstākļi un būs noteikts cits modelis, par ko runā valdības pārstāvis - cienījamais Linkaita kungs. Tie būtu tie grozījumi, kas būtu šodien jāapsver.

Līdz ar to šodien tas, kas ir piedāvāts, nerisina ne par mata galu šo problēmu. Un - nekādas garantijas, ka visas smagās, tiešām smagās sekas, kas izriet no tā, ka uzņēmums un kapitālsabiedrība ir iekļauta sankciju sarakstā, ar to tiks likvidētas.

Es aicinātu 10 reizes padomāt, pirms pieņemt sasteigtu lēmumu ar negarantētu iznākumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Man šodien būtu mazāk jautājumu par iesniegto likumprojektu, ja anotācijā, kura pievienota tam, būtu tiešām pamatojums un skaidrojums, kādēļ tas notiek. Ja tur būtu plāns un arī apsolījums tam, ka, pārņemot Ventspils un Rīgas (it īpaši - Rīgas) ostu valsts kontrolē, palielināsies šo divu ostu kravu apgrozījums, tiks sakārtotas teritorijas, kuras ietilpst brīvostas pārziņā.

Varbūt jūs nezināt, ka piektā daļa Rīgas ir brīvostas teritorija, bez kuras piekrišanas nekas šajā teritorijā nevar būt ne sakārtots, ne uzbūvēts, ne attīstīts. Tāda pamatojuma tur nav. Jums nav ne ciparu, ne pētījumu, ne kaut kādu minimālu priekšstatu par to, kā mainīsies Ventspils un Rīgas brīvostu darbība pēc tam, kad šīs ostas tiks pārņemtas valsts kontrolē.

Es saprastu, ja būtu likumprojekts tikai par Ventspils ostu, jo tiešām tas skar konkrētu cilvēku, darbinieku, uzņēmēju, aktuālo darbību. Tad varētu izskaidrot gan likumprojekta ātro parādīšanos Saeimā, gan to steidzamību, kādā mēs šodien to pieņemsim (ir jau visiem zināms, ka šodien būs jau otrais lasījums un uzreiz tas būs vienas dienas jautājums). Tur nekā tāda nav. Toties ir norāde, par kuru jau runāja vairāki deputāti šodien, - norāde uz iespējamiem augstiem korupcijas riskiem, pie tam abās ostās. Nerunāšu par Ventspils ostu, runāšu par Rīgas brīvostu, kur valsts pusi pārstāv divi cilvēki no partijām, kuras ir pārstāvētas Saeimā:

Viesturs Zeps, kurš pārstāv Attīstībai/Par! un ir Rīgas domes deputāts, un ir deleģēts Rīgas brīvostas valdē no VARAM puses;

Pāvels Rebenoks, kurš ir deleģēts savukārt no “KPV LV” partijas kā Ekonomikas ministrijas pārstāvis. Šajos divos uzvārdos slēpjas augstais korupcijas risks? Vai kā? Tā domās cilvēki, kuri nezina to informāciju, kuru jūs negribat ne izpaust, ne publicēt. Par kādu atklātību mēs runājam? (Dep. S. Riekstiņš: “Tu atdevi rīdziniekiem naudu jau?”)

Runājot par likumprojekta sagatavošanas līmeni, par uzticību tautai, kurai jūs negribat atklāt neko, izņemot to, ko jūs rakstāt anotācijā, tikpat labi varētu apgalvot, ka korupcijas riski saistīti ar iespējamo JKP pārstāvju ienākšanu jaunajā valdē vai jaunajā uzņēmumā, par kuru mēs nekā nezinām. Jo, ja ASV žurnālisti iepazītos ar to, ko raksta Latvijas prese, viņi uzzinātu, ka arī JKP ir sponsori, kuri ir ļoti ieinteresēti ostas biznesa attīstībā. (Starpsauciens.) Runa gan pagaidām ir nevis par Rīgas brīvostu, bet par Skultes ostu, par jūsu sponsora, kas dzīvo Amerikā, interesi izveidot pretī Skultei sašķidrinātās gāzes bāzi atklātajā Baltijas jūrā. Es brīnos, kā Latvijas dabas aizstāvji par to vēl nesit trauksmi. Ļoti dīvaini tas viss izskatās! Vispār pēdējās dienās man ir ļoti noteikts... ļoti noteikts iespaids par to, ka mūsu valstī notiek apvērsums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Prezidij! Kolēģi! Es gribu atskatīties, kas ir tagad sasniegts.

Pirmkārt, ir... tiek paralizēta ostu darbība.

Otrkārt, ir šoka stāvoklis ventspilniekiem.

Treškārt, ir iespēja, ka darbinieki pilsētas ostā nedabūs algas. (Dep. A. Gobzems: “Bet jūs taču gribējāt!”; dep. J. Stepaņenko: “Malači!”)

Ceturtkārt, viss... valsts tautsaimniecība kopumā tiek ietekmēta. (Dep. J. Stepaņenko: “Jūs vispār aptverat, ko jūs esat izdarījuši?”)

Jo ASV melnajā sarakstā ir iekļauts ZZS ilgstošais premjera amata kandidāts, smagos noziegumos apsūdzētais, no Ventspils mēra pienākumu pildīšanas atstādinātais, pensijā esošais videoblogeris (Smiekli.) Aivars Lembergs.

Bet, ja nopietni, ir skaidrs, ka ir jāsper proaktīvi soļi, lai glābtu Latvijas tranzītnozari, ventspilniekus un valsts tautsaimniecību kopumā. Rīgas un Ventspils ostas ir divas lielākās ostas Latvijā. Turklāt arī Rīgā ir zināma ietekme personām, kuras ir aktīvi piedalījušās “Rīdzenes sarunās”. Nav arī izslēgts, ka “Rīdzenes sarunās” pieņemtie lēmumi arī tiek īstenoti šobrīd, piemēram, par mediju uzpirkšanu, izmantojot brīvostu līdzekļus, iespējams, NRA. Bet, lai novērstu iespējas, ka uz Rīgas ostu varētu attiekties sankcijas vai ierobežojumi, proaktīvs un reizē arī preventīvs solis ir risināt abu ostu pārvaldības jautājumus kopumā. Šis ir tikai pirmais etaps, kolēģi, lai mēs spētu attīrīt Latvijas tranzītnozari no ielaistās slimības, kuru ilggadīgi ir atbalstījuši ZZS politiķi Ventspilī un “Saskaņas” politiķi Rīgā.

Paldies ministram par aktīvu reaģēšanu. Un es aicinu atbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam otro reizi.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es vēlos pieskarties arī Latvijas tēla jautājumam visā šajā lietā... griezumā.

Vakar man izdevās apmeklēt diskusiju, ko Rīgā organizēja tāda iestāde kā StratCom. Tas ir NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, kas rūpējas... pret feikiem un pret maldu ziņām... propagandu un tā tālāk.

Bet šodien mēs paši dibinājām ieganstu, lai par Latviju runātu slikti un pazemojoši. Bet... taču mēs uzbūvējām lielu termināli Rīgā. Neviens šodien diskusijā nepiemin Krievu salu, bet tur bija ieguldīti 189 miljoni eiro piecu gadu laikā. Tā ir liela būvniecība, kuru īstenoja Rīgas brīvosta. Bet kam tagad būs piederīgs šis terminālis? Faktiski Rīga tiks sagrābta no ārienes - 66 hektāri, 15,5 metru dziļuma piestātnes, ogļu izkraušanas, iekraušanas termināli un modernas ierīces. Tas ir Krievu salā.

Mazliet par Ventspili. 2001. gadā Ventspils kravu apgrozījums sasniedza maksimumu un bija tuvu 40 miljoniem tonnu, bet 2018. gadā tas saruka līdz 20 miljoniem tonnu. Kāpēc? Tāpēc, ka Baltijas jūrā Krievija izveidoja lielu ostu Primorskā. Un pērn kravu apgrozījums Primorskā no janvāra līdz oktobrim sasniedza vairāk par 50 miljoniem tonnu. Tas ir kopā Rīga un Ventspils.

Ko es ar to gribētu teikt? Es gribu teikt, ka mēs nedzīvojam bezgaisa telpā. Tranzīta konjunktūra ir ļoti smaga. Ostas cīnās par apjomiem, bet jūs ar saviem krampjainiem paņēmieniem nevarat sasniegt tranzīta nozares uzlabojumu, bet tikai pazeminājāt Latvijas ostu reitingu un reputāciju. Tagad industrijā viss notiek uz personīgas saskarsmes, teiksim tā, pamatiem. Un, ja stividori un biznesmeņi, kas strādā ar attiecīgās ostas valdēm, vairs nesatiek šos cilvēkus... vienkārši kravas aiziet uz Klaipēdu vai uz Primorsku, vai uz Tallinu un tā tālāk.

Bet, kā man ir zināms, nākotnē Krievija visu savu tranzītu virzīs caur savām ostām un diez vai Latvijai izdosies saņemt Baltkrievijas vai Kazahijas tranzītu. Un tādā gadījumā jebkurš jūsu pilnvarotais būs tikai pludmales direktors.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Ozolai.

L. Ozola (JK).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Ministra kungs! Kolēģi! Šodien, klausoties debates, neviļus mums pašiem sev ir jājautā: kā mēs nonācām līdz šādam darba kārtības punktam, kas ļoti lielā steidzamībā tika ielikts Saeimas darba kārtībā?

Mēs visi zinām šīs pirmdienas paziņojumu no ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja, un es nolasīšu trīs mazus punktiņus.

“Aivars Lembergs kontrolē iestādes caur politiskajām partijām un korumpētiem politiķiem.” Tas ir viens.

“Lembergs ir izmantojis savu ietekmi uz politisko partiju vadību, lai noteiktu valdības personālu un ieceltu atsevišķas valdības amatpersonas noteiktās pozīcijās, kā arī kavētu citu amatpersonu iespēju ieņemt vadošus amatus.” Tas ir otrais.

Un trešais. “Aivars Lembergs ir savam labumam ietekmējis un korumpējis tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas.” Kāpēc? “Lai aizstāvētu savas intereses un pakļautu vēl tos politiķus, kurus citādi nevarēja ietekmēt.” Trešais punkts.

Un šajos trijos punktos... Mums diemžēl ir jāsecina, ka šī konkrētā fiziskā persona mūsu valstī ietekmē trīs varas pīlārus, uz kuriem balstās jebkura demokrātiskā valsts, - likumdevējvaru, izpildvaru un tiesu varu. (Starpsauciens.)

Ja jūs aizdomājaties par šo apjomu, kādā viena fiziskā persona var kompromitēt veselu valsti... Man tas uzdzen šermuļus patiesībā. Un šodien no tiesas mēs esam ļoti izšķirīgā brīdī, jā, varbūt zināma apvērsuma priekšvakarā (Starpsaucieni.), bet mūsu sabiedrības interesēs ir tas, kā mēs pārvaldām savu valsti, - vai mēs to darām mūsu sabiedrības interesēs, vai mēs to darām mūsu valsts interesēs, kas ir izcīnīta, kolēģi, pirms simt gadiem. Un te, paturot šos citātus prātā, mēs varam katrs sev pajautāt: kurš tieši ir grāvis visu ostu sistēmu... kā šodien no šīs tribīnes izskanēja, ekonomiku un Rīgu? Tas ir tas, ko es piefiksēju, varbūt vēl kaut kas bija... palaidu garām. Bet kuram ir jāuzņemas atbildība? Šim Saeimas sasaukumam, kas ir nostrādājis gadu? Mēs, no tiesas, asi reaģējam un esam gatavi darboties, lai šo situāciju labotu. Nekas cits neatliek.

No šīs tribīnes daudz tika runāts par vārdu salikumu, kas ir iekļauts šī likumprojekta anotācijā, respektīvi, “korupcijas riski”.

Kolēģi! Korupcijas riski pastāv ļoti daudzām, piemēram, amatpersonām... pēc definīcijas... ja viņi strādā ar lieliem finanšu apjomiem, pieņem atbildīgus lēmumus valstī, tad šajās pozīcijās pastāv korupcijas riski. Mums ir iestādes, valsts iestādes, kurās pēc definīcijas pastāv korupcijas riski. Vai tas ir kaut kas necienīgs vai kompromitējošs? Nē! Ir svarīgi apzināties, kuras ir tās vietas, kur riski pastāv, lai tos varētu kontrolēt un preventīvi novērst. (Dep. S. Dolgopolovs: “Lielākais risks ir deputātiem, kuri pieņem budžetu!”) Un mūsu pieredze rāda (uz ko norāda arī šis ASV iestādes paziņojums), ka diemžēl... Bet, ja ir fakts, Rīgas, Ventspils... Rīgas un Ventspils brīvostās šie korupcijas riski pastāv, pie tam ne tikai pastāv, tie, baidos, ir arī realizējušies.

Tie, kas uztraucas par Latvijas tēlu... Tas fakts, ka valsts spēj identificēt, kur ir riski, un tos kontrolēt, nevis grauj, bet uzlabo šo tēlu. Un tas rada drošu pārliecību investoriem, ka šajā valstī var ienākt. Bet, ja tā valsts neņem vērā šos riskus un par to vispār nerunā, baidos, ka tad investoriem tik tiešām nekas cits neatliek, kā izvēlēties citas teritorijas, kur attīstīt savu ekonomisko darbību.

Ja kāds ir ļoti uztraucies, kāpēc Rīgas brīvosta ir iekļauta šajā likumprojektā, tad paldies jāsaka žurnāla “Ir” portālam, kurš šonedēļ arī (Starpsaucieni.) atgādināja ar saviem rakstiem par to, kas tieši tika runāts tā saucamajās “Rīdzenes sarunās”. Un baidos, ka mēs redzam diezgan tiešu sasaisti... attiecībā uz to, ka... Riski, ka sankcijas varētu tikt vērstas arī pret šo ostu, pastāv. Un tas pēc definīcijas vēl nav nekas slikts. Mums ir jāspēj patiesībai skatīties acīs un, ja pastāv riski, tad tos atbildīgi kontrolēt un novērst.

Un par to mēs... es arī no savas puses saku paldies satiksmes ministram par rīcību, kas parāda, ka mēs savus stratēģiskos aktīvus Latvijā aizsargāsim un neļausim nevienam citam izmantot. Jā, varbūt iepriekšējās valsts pārvaldes kļūdas, pieļautās kļūdas, nolaidība... Mēs parūpēsimies, lai to labotu un lai mūsu stratēģiskie aktīvi kalpotu mūsu valstij un sabiedrībai.

Kolēģi! Aicinu atbalstīt šo likumprojektu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. (Starpsauciens.)

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Es tevi nedzirdu, runā skaļāk!

Augsti godātie kolēģi! Es jūs visus apsveicu ar iekļaušanu ASV melnajā sarakstā. Es domāju, ka varbūt pat vajag, nu... šodien pieņemtajos grozījumos... lai šī diena turpmāk būtu kāda tāda īpaša atceres diena... Un tad mums februārī būs vēl viena diena... Būs melnā saraksta diena, un būs “pelēkā” saraksta diena.

Bet vispār... Es nezinu, vai jūs... tad kaut kā lasījuši, iepazinušies ar to, kas tas par sarakstu tādu, ja. Es jums drusku pastāstīšu.

Runa ir par melno sarakstu, kas ir balstīts uz tā saucamo Magņitska globālo aktu, kas sākotnēji tika pieņemts, lai cīnītos pret (es citēju) “cilvēktiesību pārkāpumiem visā pasaulē”, un pēc tam to papildināja ar cīņu pret kleptokrātiem un korumpantiem. Un pret kādām valstīm tas tiek darbināts? Tā ģeogrāfija ir sekojoša: Gambija, Nikaragva, Kongo, Dominikāna, Haiti. Tajā dienā, kad parādījās ziņas par to, ka Latvija ir faktiski iekļauta šajā sarakstā, ziņa parādījās par Latviju un Kambodžu. Ļoti laba kompānija, kolēģi! Ļoti laba kompānija!

Lai gan vārdā nosaukts Lembergs, Ventspils brīvosta un dažas citas juridiskās personas, bet pēc būtības, kolēģi, - pēc būtības! - melnajā sarakstā iekļauta visa mūsu valsts. Jo mēs esam ierindoti kopā ar Gambiju, Nikaragvu, Kongo, Dominikānu, Haiti un Kambodžu.

Jūs te... tagad daudz kas izskanējis - ZZS, ZZS, ZZS, Lembergs. Bet jūs, VIENOTĪBA, Nacionālā apvienība, - jūs taču esat bijuši ilggadēji un vistuvākie Zaļo un Zemnieku savienības, Lemberga partneri! Es tikai pirms vēlēšanām atceros, ka ZZS frakcijas vadītājs Brigmanis sauca Nacionālo apvienību par savu vistuvāko partneri, ar kuru ir tāda... vislabākā, īpašā izpratne. Mums tagad... Īpaši Jaunā konservatīvā partija priecājas, ja, par to, ka... par šo soli. Bet jūs padomājiet - šis solis... Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka jūs paši nevarat tikt galā. Viņi redz, ka tā tiesvedība ir tik ilga un ka tā acīmredzot nekad nebeigsies. Ar šo soli ASV pateica visu, ko viņi domā gan par visiem iepriekšējiem tieslietu ministriem (jā, Nacionālā apvienība!), gan arī par esošo tieslietu ministru. Tas nozīmē, ka ASV uzskata, ka esošais tieslietu ministrs un arī visa valdība ar ASV pilsoni Kariņu priekšgalā ir absolūti nespējīga tikt galā ar saviem aizdomās turamajiem oligarhiem un kleptokrātiem. Un jūs te priecājaties un gavilējat, bet šis ir spļāviens sejā, koalīcija, tieši jums. Labi, jūs kritizēt var pat bezgalīgi, bet ko vajadzētu darīt īstam premjeram, kolēģi? Īsts premjers spētu aizstāvēt savas valsts intereses. Īsts premjers jau nākamajā dienā pēc šā ASV paziņojuma pārliecinātu ASV izņemt no šā saraksta Ventspils brīvostu.

Man... kolēģi, mani īpaši neinteresē, vai Ventspils brīvostā un Rīgas brīvostā strādās četri vai astoņi valdības pārstāvji, nedz arī tas, cik daudzi Jaunās konservatīvās partijas... māsas, māsīcas, brālēni (Dep. K. Feldmans: “Faktus!”) strādās tajās ostās. Es domāju, ka šo valsts arī pacietīs. (Dep. S. Riekstiņš: “Negvelz!”) Bet galvenais ir tas, kas notiks ar tranzītu, kolēģi, ar nozari, kas joprojām nodrošina katru desmito darba vietu mūsu tautsaimniecībā. Un jūsu izpratni par šo nozari var arī redzēt šā likumprojekta anotācijā. Tur, kur ir rakstīts: “Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību.” Kas jums ir rakstīts? “Likumprojekts šo jomu neskar.”

Augsti godātie kolēģi! Es domāju, ka pēc visiem šiem balsojumiem (es saprotu, ka būs tikai divi) jūs, īpaši Jaunās konservatīvās partijas deputātus, kā arī, domāju, visu koalīciju aicinās uz pieņemšanu Lietuvas vēstniecībā... Es domāju, ka Lietuvas vēstnieks jau ir nopircis šampanieša kasti un tajā kastē droši vien ir arī apsveikuma kartīte, kurā, visticamāk, ir rakstīts: “Sveicieni un vislabākie novēlējumi!” Paraksts: “Ar pateicību - Klaipēdas osta.”

Tātad, augsti godātie kolēģi, man jums ir labas ziņas! Sākot ar šo dienu, viss, kas notiks tranzīta nozarē, ir jūsu - un tikai jūsu! - atbildība.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Viena tehniska piebilde, replika, un viena tāda drusku būtiskāka.

Proti, tehniskā piebilde. Ja mēs skatāmies šo likumprojektu... par to, kāpēc mēs kaut ko grozām, tas... Ir Amerikas Savienoto Valstu lēmums iekļaut sarakstā Rīgas brīvostu. Bet - kas interesanti? Bāzējoties uz šī lēmuma, mēs pievienojam Ventspils brīvostai... es atvainojos, pievienojam Rīgas brīvostu... Tas var nozīmēt tikai divas lietas - vai nu mēs zinām, ka tūlīt sekos sarakstā arī Rīgas brīvosta, vai mēs vienkārši paši voluntāri to pievienojam. Es nerunāšu par ekonomiskām sekām šeit, jūs tās visas redzēsiet tuvāko nedēļu laikā. Un par citām sekām es jau izteicos savā pirmajā uzrunā.

Otra lieta, ko es gribēju pateikt. Kad es te uzstājos ar pirmo uzrunu, bija tāds starpsauciens... kas ir atļauts, kā mēs zinām... Es gan to drīzāk sauktu par starpkliedzienu - no Jutas Strīķes. Es nesaklausīju visu, bet vienu es dzirdēju: “Krievija!” Krievija. Ņemot kontekstā, kurā brīdī tas starpsauciens bija, tas acīmredzot nozīmē, ka ir... Jutas Strīķes izpratnē ir divas iespējas - vai nu mēs ejam pēc ārējas palīdzības savu jautājumu risināšanā pie Amerikas Savienotajām Valstīm, vai pie Krievijas.

Un te es... Linda Ozola arī man palīdzēja, kā lai saka, nokļūt atpakaļ laikā, pieminot Brīvības cīņas un Latvijas neatkarības pasludināšanu... kas tika izcīnīta un iegūta pirms 100... pareizāk sakot, 101 gadu atpakaļ... Pētot tālaika vēsturi un Latvijas nodibināšanās, teiksim, priekšnosacījumus, politiskās debates un sabiedrības noskaņojumu... un kas arī liecināsies vēlāk faktā... tajā laikā, ka... ja Lietuva un Igaunija valsti nodibināja jau 1918. gada februārī, mēs kavējāmies, nodibinājām to tikai novembrī. Un kāpēc mēs kavējāmies? Mēs kavējāmies... Kavēšanās galvenais iemesls bija neticība. Neticība savai valstij, neticība tam, ka mēs varam savu valsti pārvaldīt. To katrs, kas interesējas par vēsturi, var ļoti precīzi izpētīt.

Tajā laikā ne tikai cilvēki parastie, kā saka, bet arī politiķi sēdēja krogos, mājās pie azaida galda un patiesībā sprieda nevis par Latvijas neatkarīgu valsti... tik daudz... bet par to, zem kā būs labāk - zem vāciem vai zem krieviem.

Mums sanāca tā... faktiski gandrīz vai divreiz Latvijas vēsturē (bet pirmo reizi pilnīgi noteikti), ka valsts iespēja mūsu priekšā bija ātrāk, nekā tauta bija kļuvusi par nāciju. Proti, tautu no nācijas atšķir tas, ka par nāciju tauta kļūst tad, kad viņa spēj izvirzīt vienotus mērķus iekšējā un ārējā politikā. Tam bija vajadzīgs laiks. Arī valsti dibinot, mēs redzam, ka arī tad Rīgas 2. teātrī... ne visi ticēja, ka tas ir ilgi. To apliecina kaut vai viens fakts, ka pirmajā Pagaidu valdībā, teiksim, aizsardzības ministra posteņa nebija. Mēs nedomājām, ka mums būs jākaro un jācīnās.

Un īsto ticību Latvijas valstij... īsto ticību Latvijas valstij radīja citi cilvēki, nekā to parasti mēdz dēvēt, proti, ziemeļlatvieši Vidzemē. Ziemeļlatvieši Vidzemē, kuri kopā ar igauņiem sakāva fon der Golcu. Un patiesībā viņi jau nesakāva fon der Golcu, viņi sakāva neticību saviem spēkiem un neticību Latvijas neatkarīgas valsts iespējai. (Starpsauciens.)

Šī starpība starp tautu un valsti, kur pa vidu ir nācija, ir ļoti grūti pieaudzējama, ja tas nav noticis dabiski. Toreiz to pieaudzēja ziemeļlatvieši, vēlāk studenti, kas apvienojās rotās un pretēji armijas... pavēlei ieņēma Daugavas krastu un piespieda tālaika valdību mainīt uzskatus, ka Rīgu nevar atdot vāciem un sēdēt Juglā.

Tas, ko mēs tagad redzam un ko šis starpsauciens ļoti skaidri apliecina, ka mēs nojaucam šo visu starpposmu un nokļūstam atpakaļ pie šī Rīgas krogu līmeņa, kur līmenis ir apspriest, zem kā labāk - zem vāciem vai zem krieviem. Tikai vācu vietā ir viena cita valsts tagad.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es galvoju - ja Lembergs būtu ziedojis JKP... Strīķei vai Jurašam... tad šodien JKP klusētu, tāpat kā klusē par Meroni. (Aplausi.) Viņi klusētu tāpat, kā klusēja laikā, kad Juraša sieva brīvostā bez konkursa tika ielikta amatā, lai saņemtu lielu algu (Starpsauciens.) un laikam piesegtu to korupciju. (Starpsauciens: “Par ko tu runā?”) Lemberga problēma ir tā, ka viņš nav ziedojis JKP. Acīmredzot.

Bet kāpēc es piesaucu Meroni? Meroni es piesaucu, Linkaita kungs, jūsu sakarā. Satiksmes ministra sieva Baiba Rulle ir strādājusi ar Meroni saistītām kompānijām. Tālim Linkaitam, satiksmes ministram, piederošā “Lucidus komunikācijas” ienākumus droši var papētīt šajā sakarā.

Un tāpēc ir jautājums - kāpēc JKP par tādu ietekmīgu personu kā Meroni Latvijā neuztraucas?

Jūs, starp citu, esat pamanījuši - kur ir Strīķe, tur iestājas haoss. KNAB, piemēram. KNAB tam ir uzskatāms piemērs. Kā Jutu Strīķi izmeta no KNAB, tā KNAB sāka strādāt labi. (Smiekli.) Tagad (Aplausi.)... tagad, kad... tagad atliek tikai Strīķes kundzi izmest no Saeimas, lai arī Saeima sāktu strādāt labi. Tad haoss un beztiesiskums šajā valstī, mūsu zemē, beigtos.

Jūs esat pamanījuši vēl vienu lietu? (Starpsauciens.) Viss, kam pieķeras JKP, - viss iet uz grunti, pilnīgi viss! Satiksme, dzelzceļš iet uz grunti. Vienīgais, kas ir izdarīts, - ir samaksātas lielas kompensācijas - pusmiljons vai cik. (Starpsauciens.) Bet kravu apjoms samazinās, darbiniekus tūlīt atlaidīs neskaitāmā skaitā. Ceļi iet uz grunti. Tagad arī ostas iet uz grunti. Paldies jums, JKP, par fantastisko uzraudzību pār satiksmes nozari!

Izglītība. Bērnu brīvpusdienas - atsakāmies. Skolotāji tūlīt streikos, valsts neapmaksās studiju kredītus vairs. Arī izglītībā mums viss iet uz grunti.

Tiesiskums. Tiesājama persona kopā ar tieslietu ministru - tiesājama persona kopā ar tieslietu ministru! - brauc uz citu valsti nodot savu valsti. Zināt, kā to sauc? Vēsturē ir tāds posms. JKP, ieklausieties! Tas posms saucas... vasaļi. Tas ir feodālais laikmets. Starp citu, vasaļa pienākumos ietilpa - tajā laikā, tāpat kā šodien - arī materiālā atbalsta sniegšana senjoram. Par to senjors deva savam vasalim zemi ar dzimtcilvēkiem jeb tā saukto feodu.

Šajā konkrētajā gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka mērķis jau nav bijis viens Latvijas Republikas pilsonis, bet mērķis ir bijis ieņemt ostas. Ļoti iespējams, atdot senjoram. Tāpēc vasalis devās pie senjora ar attiecīgu lūgumu.

Un jums, sabiedrība, ir jāsaprot, ka jūs šeit tiekat uztverti par dzimtcilvēkiem, par kalpiem un par vergiem, jo jūsu viedoklim par Latvijas valsti nav nekādas nozīmes. Šeit netiek izlemts jūsu liktenis. Jūsu liktenis tiek izlemts citur, citās zemēs. Jo tie, kas šeit ir uzurpējuši varu, - arī tie nepieņem lēmumus. Viņi brauc saņemt norādījumus citās zemēs. Un tā nenotiek demokrātiskā, tiesiskā valstī, tā nenotiek brīvā valstī!

Pat Amerikas Savienoto Valstu štatos ir lielāka brīvība nekā Latvijas Republikā. Nevis valsts, bet savu sponsoru intereses kā vasaļiem - tā ir jūsu domāšana. Un jūs šodien priecājaties, ka jūs esat kritiskā situācijā nolikuši visus ventspilniekus, visu Latviju, lai ieriebtu... kā boļševiki, lai ieriebtu vienai personai, kurai, ļoti iespējams, ir jāatbild tiesas priekšā, bet... tādas prastas cilvēciskas ieriebšanas dēļ jūs ieriebjat visai mūsu valstij, visiem cilvēkiem, un par to jūs priecājaties, JKP.

Iedomāsimies situāciju - ja Putins būtu pieņēmis sankcijas pret Lembergu un Ventspils brīvostu, kā rīkotos JKP? (Starpsauciens.) Tieši kā rīkotos JKP tādā situācijā? Un tas ir tas, par ko runāja mans... iepriekšējais... kolēģis no tribīnes. Zem kuras valsts varas tad mēs būsim? Vai mēs būsim zem krieviem, vai mēs būsim zem kaut kurienes citurienes? Bet, ja šie cilvēki nebūtu ar vasaļu domāšanu, viņi teiktu: “Nē, tā ir brīva valsts! Tā ir mūsu valsts! Mēs nebūsim ne zem vienas citas valsts. Mēs paši tiesāsim savus noziedzniekus. Un mēs paši spēsim atrisināt... lēmumus. Un mēs nebrauksim ar saliektām mugurām”... tajā skaitā arī jūs, Eglīša kungs... “uz citu valsti lūgties sankcijas pret mūsu zemi.” (Smiekli.)

Strīķes kundze! Jūs te smejaties. Un es jums paskaidrošu, ka jūsu smiekli ir nevietā, jo arī es balsošu “par”, jo negribu, ka ostā bez konkursiem ir Juraša sieva. Tad, kad jūs klusējāt, Strīķes kundze, tad, kad jūs klusējāt un piesedzāt šo notikumu... tāpat kā piesedzat visus tos savus sponsorus - zināmos un nezināmos... Es balsošu “par”, jo negribu, ka ostā ir Jaunupa klasesbiedra Pūces biroja vadītāja... vienlaikus arī Jaunupa draudzene... Laila Spaliņa. Tie laikam ir tie korupcijas riski, ja? Tā laikam ir tā korupcija - Juraša sieva un Laila Spaliņa. Tāpēc jūs pieņemat šodien tos lēmumus. Es arī negribu, tāpēc es balsošu “par”.

Starp citu, ja mēs runājam par nevainīguma prezumpciju, un te ir ļoti nopietns jautājums, un es gribu, lai visa Latvijas sabiedrība ieklausās, jo tas ir... jautājums attiecas uz katru. Tas attiecas uz katru, kas skatās šo pārraidi, kas klausās šo pārraidi, arī uz tiem, kas tur, JKP rindās, raksta telefonos šobrīd... ar Strīķi priekšgalā, - uz visiem. Mūsu valstī nevainīguma prezumpcija vairs neeksistē. (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Kāda te nevainīguma prezumpcija? Aizmirsti!”) Mūsu valstī pietiek, ka Sandis Riekstiņš ar vidusskolas izglītību vai Strīķe ar boļševistisku atriebes kāri, vai Bordāns ar tādu it kā valsts nodevēja gēnu vienkārši iznāk un pasaka: “Tu esi zaglis!” vai “Tu esi korumpants!” Ar to pietiek Latvijā. Bet tiesiskā valstī pat lielākajam slepkavam ir tiesības uz aizstāvību. Nevainīguma prezumpcija nav atcelta tiesiskā valstī.

Un šeit es gribu vērsties pie Latvijas sabiedrības. (Dep. S. Riekstiņš: “Asaru izspied vēl!”) Riekstiņa kungs, es saprotu, ka jūs “Turībā” nevarējāt iestāties, tāpēc jums vajadzēja Sporta akadēmijā... tur vismaz svarus var cilāt. (Smiekli. Aplausi. Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.)

Es gribu vērsties pie Latvijas sabiedrības. Un jūs, Latvijas sabiedrība, zināt, ka es vienmēr runāju tiešu un skarbu valodu. Un šoreiz es vērsīšos ar tiešu un skarbu valodu tieši pie Latvijas sabiedrības. Ozolas kundze no JKP ļoti precīzi definēja to, ko viņa dara. Šobrīd notiekot valsts apvērsums. Un tā ir taisnība. Un tāpēc, Latvijas sabiedrība, es jums uzdošu pāris jautājumus.

Jums tiešām patīk dzīvot vienā no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, kura kļūst vēl nabadzīgāka Eiropas kontekstā? (Dep. A. Lejiņa starpsauciens.) Jau gadu desmitiem kļūst nabadzīgāka, pateicoties, Lejiņa kungs, tam, ka VIENOTĪBA vairāk nekā 10 gadus ir bijusi premjera un finanšu ministra posteņos (Starpsauciens.), pateicoties tam, ka Dombrovskis pēc Zolitūdes traģēdijas aizbrauca 50 tūkstošus mēnesī saņemt (Starpsauciens: “Kad tu brauksi?”), pateicoties tam, ka jūs arī vienmēr esat tikai nolaizīti kā roboti, liekušies citu varu priekšā, nevis bijuši saimnieki šeit un nevis spējuši pieņemt lēmumus mūsu iedzīvotāju labā. Tieši tam pateicoties, Lejiņa kungs! (Dep. A. Lejiņa starpsauciens.)

Vai jums, sabiedrība, pietiek ar šīm nolaizītajām runām, ka viss būs labāk? Vai tad jūs neredzat, ka viss kļūst sliktāk? Cilvēki aizbrauc aizvien vairāk. (Starpsauciens: “Meli!”) Aizvien vairāk aizbrauc cilvēki no Latvijas! (Starpsaucieni.) Un tāpēc, Latvijas sabiedrība, es gribu teikt par to, ko dara JKP vai par to, ko dara VIENOTĪBA, esat atbildīgi arī jūs. Un tas ir tieši, skarbi un patiesi.

Jo, ja jūs, sabiedrība, nespējat piecelties kājās, ja jūs nevarat savākt parakstus un atlaist šo parlamentu, tad jūs esat pelnījuši dzīvot vienā no nabadzīgākajām valstīm. (Dep. J. Strīķe: “Par likumprojektu!”) Tad jūs esat pelnījuši, ka visa Ventspils tiek nolikta uz ceļiem, ka visa Latvija šobrīd tiek nolikta uz ceļiem tikai personiskas atriebības kāres dēļ, tikai tāpēc, ka 10 gadu laikā cilvēki ar juridisku izglītību nav spējuši sakārtot tieslietu sistēmu, esot pie varas.

Starp citu, atcerēsimies vienu senu faktu - vienu senu faktu! Einars Repše - “Jaunais laiks”, tas, kas pirms VIENOTĪBAS bija, Strīķi arī bez konkursa gribēja iecelt tādā vienā amatā. Tiem, kam ar vēstures zināšanām labi, atcerēsies šo faktu.

Tas ir tas izpratnes līmenis par tiesiskumu. Savējos... Savējos - amatos! Un tagad izmainīsim... ostās, tagad mums būs vairāk tās barotnes priekš savējiem! Tas ir vienīgais, ko vēlas JKP sponsors Ragaušs, kas, starp citu, saistīts ar Kariņa tēvu - netiešā veidā, bet saistīts. Amerikas latvietis. Viņam intereses ostās - tas ir tas iemesls, kāpēc ostā šobrīd notiek tas, kas notiek. Ne jau nabaga Lembergs (Dep. S. Riekstiņš: “Nabaga Lembergs!”) tur ir tas galvenais, uz ko tas trieciens ir vērsts. Tas galvenais trieciens ir vērsts, lai pārņemtu ostas un tās atdotu acīmredzot par velti saviem sponsoriem. 

Un, ja mēs paskatāmies vēsturi, - “Parex banku” pārņēma valsts... Pārņēma valsts “Parex banku” un pēc tam par sviestmaizi atdeva investoriem. Un kaut kā nejauši gadījās - kaut kā ļoti nejauši gadījās! -, ka tieši tajā laikā Kariņa ģimenei bija fantastiskais kino “Pionieris” darījums. Pēc tam ģimenes... vai kāda tur ārste... Kariņa dzīvesbiedre par vairākiem miljoniem bez kredīta varēja nopirkt māju Tērbatas ielā. Ļoti iespējams, ka pēc šodienas lēmumiem mums ir jāskatās, kurš būs nākamais Kariņa “kino “Pionieris” darījums” un kuru nākamo māju Tērbatas ielā nopirks Kariņa dzīvesbiedre bez kredīta.

Šī Saeima ir jāatlaiž. (Starpsauciens.) Šī Saeima ir jāatlaiž! Jāatlaiž cilvēki, kam nav augstākās izglītības un kas kā Sandis Riekstiņš var vienīgi kliegt no vietas nepārtraukti. Tas ir tas līmenis, kurā viņi atrodas. (Starpsaucieni.)

Šī Saeima ir jāatlaiž, un par to atbildīgi esat jūs, sabiedrība, arī jūs, mediķi! Es aicinu jūs katrā mediķa kabinetā ielikt paziņojumu saviem pacientiem, lai viņi parakstās par Saeimas atlaišanu. Un, jo ātrāk jūs to izdarīsiet, jo labāk! (Dep. J. Strīķe: “Par likumprojektu!”)

Un, Strīķes kundze, man trešoreiz jums jāsaka: beidziet bļaut kā toreiz Garciemā pie Polkovņika Juras. Te ir Saeima, te nav Garciems, kur ar pusstopu var staigāt un bļaustīties! (Dep. S. Riekstiņš: “Par mani arī trešo reizi pasaki!”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi. (Starpsaucieni.)

J. Butāns (JK).

Šodien dzirdēju daudz... dažādas pasakas par ostām Rīgā un Ventspilī. Es jūs lūdzu būt atbildīgiem, atbalstīt likumprojektu, lai palīdzētu Latvijai.

Lemberga ēra ir galā. Jūs tagad esat brīvi, jums viņš vairs nav jāklausa. (Starpsauciens. Aplausi.) Balsosim “par”!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Zālē troksnis. Starpsaucieni. Smiekli.)

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

K. Feldmans. Komisijas vārdā nekas vairs nebūs piebilstams. Tā ka, lūdzu, vienkārši atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K. Feldmans. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai būtu - pulksten 15.30. Viena stunda. (Starpsauciens: “Ooo!”)

 

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš...

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Sveiki! Es ierosinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - pulksten 15.00.

Sēdes vadītāja. Tātad pusstunda, ja? Pusstunda. (Starpsauciens.)

Tātad mums ir divi priekšlikumi: priekšlikumu iesniegšanas termiņš - stunda, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30 minūtes. Mums ir jābalso. Mēs balsojam par tālāko. (Starpsauciens.) Ir priekšlikumi? (Starpsauciens.)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Urbanovičam. Trīs minūtes... (Smiekli.)

Labi, tātad mēs... Ieslēdziet mikrofonu deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Es piedāvāju vienu minūti.

Sēdes vadītāja. Viena minūte. (No frakcijas SASKAŅA: “Mazāksolīšana - 30 sekundes!”)

Tātad mums ir jābalso par tālāko priekšlikumu - viena stunda.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi Likumā par ostām” - viena stunda! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 71, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30 minūtes.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 30 minūtes likumprojektam “Grozījumi Likumā par ostām”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 18, atturas - nav. Tātad spēkā paliek priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 30 minūtes.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - līdz pulksten 15.02.

Lūdzu noteikt izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

K. Feldmans. Likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā šodienas Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Tātad likumprojekta izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 12. decembrī.

Paldies.

Godātie kolēģi! Ir priekšlikumi par darba kārtības grozījumiem.

Deputāti Pavļuts, Strīķe, Dzintars, Pucens un Adamovičs lūdz likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 511/Lp13) pārcelt pirms darba kārtības 11. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 511/Lp13) tiktu pārcelts pirms darba kārtības 11. punkta! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 31, atturas - nav. Tātad likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” ir pārcelts pirms darba kārtības 11. punkta.

Un deputāti Pavļuts, Strīķe, Dzintars, Pucens un Adamovičs lūdz likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 512/Lp13) pārcelt pirms darba kārtības 11. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 512/Lp13) tiktu pārcelts pirms darba kārtības 11. punkta! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 30, atturas - nav. Līdz ar to lēmums pieņemts. Likumprojekts pārcelts pirms darba kārtības 11. punkta.

Turpinām Saeimas sēdi ar likumprojektu izskatīšanu.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Dace Bluķe.

D. Bluķe (AP!).

Labdien, godātie kolēģi! Pirmajā lasījumā pēc divu dienu... divu sēžu debatēm komisija nolēma nodot pirmajam lasījumam grozījumu likumā “Par pašvaldībām”.

Tā, tūlīt... dokumentu (No frakcijas SASKAŅA: “Par kuru pašvaldību ir runa? Precizē!”)... tūlīt, tūdaļ atvēršu, precizēšu (Frakcijas SASKAŅA starpsauciens: “Gaidām, gaidām!”)... Jā, grozījums likumā “Par pašvaldībām” paredz izteikt jaunā redakcijā likuma 92. panta trešo daļu. Tā skan jaunajā redakcijā šādi:

“Saeima, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma ieceļ attiecīgajā administratīvajā teritorijā pagaidu administrāciju un nosaka, kādā termiņā jānotiek jaunām domes vēlēšanām. Jaunās domes un pagaidu administrācijas pilnvaru termiņu nosaka normatīvie akti par republikas pilsētu un novadu vēlēšanām.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Visi jau zina, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai sēžu zāle ir ļoti neliela. Šī nedēļa bija tāda, ka... uz grīdas sēdēja žurnālisti, lai būtu klāt mūsu komisijas sēdē. Pat Strīķes kundze bija atnākusi un visas divas dienas godīgi nostāvēja, turot rokā savu tālruņa numuru... tālruni, jo tur ir daži čatiņi, kur... kurus viņa izmanto komunikācijai ar kolēģiem, kas ceļ roku. Par ko tad tika celtas rokas?

Šis likumprojekts ir tikai pirmais no divu likumprojektu paketes, kuru varētu uzskatīt par vēl topoša, par Saeimā vēl neiesniegta likumprojekta par Rīgas domes atlaišanu... Un kāds mērķis ir šai likumprojektu paketei, kur... kurš pavada šo topošo likumprojektu? Protams, pirmajā dienā iesniedzēji mēģināja apgalvot, ka nekādā gadījumā tas nav saistīts ar Rīgas pašvaldību, ar plānu atlaist domi. Otrajā dienā pēkšņi viedoklis mainījās un tika atzīts, ka, jā, tomēr saistīts. Viss tas, kas notika komisijā, bija liels teātra uzvedums pēc noteikta scenārija. Jo tad, kad, nobalsojot ar balsu vairākumu par abiem projektiem... iesniedzēji... iesniedza pārstāvošās partijas... piedāvāja steidzamību šim likumprojektam... nu, vajadzēja redzēt izbrīnu pat Juridiskā biroja pārstāvja sejā. Jo, ja par pašu likumprojektu varētu vēl apgalvot, ka tas vismaz atbilst Satversmei, tad par to, ka pretēji Venēcijas komisijas ieteikumiem, ka jebkuras izmaiņas vēlēšanu likumos... ir jānotiek ne agrāk par vienu gadu pirms tam, mēs mēģinām zibenīgā ātrumā, dažu dienu laikā, pieņemt likumus, saskaņā ar kuriem varētu Latvijā iestāties tāda situācija, ka viens un tas pats pilsonis četru gadu laikā var nobalsot, piemēram... pat īsākā periodā - trīs gadu laikā, divu gadu laikā - var nobalsot par trim pašvaldībām. Jūs pajautāsiet - kādā veidā? A tā: tagad notiks, piemēram, Rīgas pašvaldības vēlēšanas, cilvēks aizies (pēc deklarētās dzīvesvietas), nobalsos pirmo reizi. Nākamajā gadā viņš... pēc sava īpašuma... nobalsos citā pašvaldībā... un trešo reizi - piemēram, par to pašvaldību, kuru vēlēs tad, kad jaunais vai vecais VARAM ministrs atlaidīs kārtējo pašvaldību. Jo, ja jums ir cerība, ka šie likumi tiks izmantoti tikai pret Rīgu... es domāju, tā ir bezcerīga cerība. Šis likums... Šie likumi tiks izmantoti pret jebkuru pašvaldību, kura pretosies valdībai, jo, kā konstatēja gan Juridiskais birojs... parlamentārais Juridiskais birojs, gan prezidenta juridiskais pārstāvis, pašlaik Latvijā nepastāv juridisks mehānisms, kas ļautu apstrīdēt izpildvaras vai likumdevēja varas prettiesisko, pretlikumīgo lēmumu attiecībā uz tautas ievēlētām pašvaldībām. Tāda nav! Un par to valdība neuztraucas. Par to valdošā koalīcija neuztraucas.

Tas, kas šodien notiek, ir Latvijas demokrātiskas pārvaldes pamatprincipu graušana. Jūs nozagsiet paši sev un savai tautai valsti. Pašvaldības jūs šodien nozagsiet simtprocentīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Te ir aizmirsusies lapiņa, tur scenārijs, teātris... un tā... tas laikam būs Regīnas Ločmeles-Luņovas. (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Vari izmantot! Dāvinu!”)

Es vēlējos vēlreiz atgādināt jūsu uzmanībai tos argumentus, kādēļ šī likumprojekta iesniedzēji šos likumprojektus ir iesnieguši.

Jo, jāsaka, ka daudz kas izskanēja tikko arī kolēģes Ločmeles-Luņovas izpildījumā, bet es īsti nedzirdēju kritiku... varbūt nesaklausīju... kritiku attiecībā uz būtiskajiem iemesliem un apsvērumiem, kādēļ šie likumprojekti vispār ir iesniegti.

Un tie ir sekojoši. Kā jūs visi zināt, šobrīd likumdošana attiecībā uz veidu, kā tiek organizētas pašvaldību vēlēšanas, pašvaldību domju vēlēšanas, nosaka to, ka gadījumā, ja... un precedentu tiešām nav daudz, tie ir divi. Tā ir Rendas pašvaldība, un tā ir attiecīgi Ķekavas pašvaldība. Gadījumā, ja šī dome tiek atlaista un ir ārkārtas vēlēšanas paredzētas, tad savukārt, ja ir vairāk nekā 15... atvainojos, ja palikuši mazāk nekā 15 mēneši līdz kārtējām vēlēšanām, tad ārkārtas vēlēšanas nerīko un šo pašvaldību demokrātiski tiešās vēlēšanās ievēlētu pārstāvju vietā pārvalda administratori. Vai tā ir problēma? Mūsu skatījumā, tā var kļūt par problēmu.

Šobrīd, kolēģi, situācija ir mainījusies. Ja līdz šim par Rīgas domes atlaišanas varbūtību mēs runājām tikai pieļāvuma formā, tad šobrīd mēs zinām, ka VARAM ir iesnieguši Valsts kancelejā likumprojektu ar lūgumu iekļaut to tuvākajā Ministru kabineta sēdē - par Rīgas domes atlaišanu. Tātad šis process ir kļuvis reāls, kolēģi. Tās vairs nav pļāpas, tie vairs nav pieņēmumi. Tas ir konkrēts likumprojekts, kurš uzsāk savu virzību Ministru kabineta kārtības ruļļa apritē... un pēc tam nonākot, visticamāk, arī līdz Saeimai visdrīzākajā laikā.

Mēs varam pieņemt, ka atbilstoši gan Saeimas kārtības rullim, gan Satversmei un citiem normatīvajiem aktiem šīs diskusijas var ievilkties... un kas tad tajā brīdī notiks? Tajā brīdī mēs varam nonākt pie situācijas, ka lielākajā Latvijas pašvaldībā, kurā dzīvo vai kurā strādā puse vai vairāk Latvijas iedzīvotāju - kas ir vairāk nekā puse Latvijas ekonomikas -, līdz 15 mēnešiem varēs darboties administratori, jo valdība būs spiesta un mēs kā Saeima būsim spiesti apstiprināt... iecelti šie administratori.

Mūsuprāt, tas nebūtu vēlams. Tas nebūtu demokrātiski. Mūsuprāt, ir jāmaina šī situācija un jāgroza normatīvie akti, kas nosaka vēlēšanu sistēmu pašvaldībās, samazinot šo termiņu. Tādēļ mēs piedāvājam šajos divos saistītajos likumprojektos samazināt šo termiņu līdz deviņiem mēnešiem.

Šis tiesību zinātāju, juristu, Satversmes un konstitucionālo tiesību zinātāju acīs... tiek uzskatīts, kā mēs esam pārliecinājušies... tostarp arī debatēs, kas notika Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā divu dienu garumā par, iespējams, demokrātiskāku risinājumu. Šajās diskusijās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā mēs pārliecinājāmies, ka tiesību zinātāji atzīst, ka šis ir jautājums, par kuru Saeimā būtu lietderīgi debatēt; ka šis jautājums ir tāds, kas ir izšķirams Saeimai tiesībpolitiskā diskusijā, pieņemot tiesībpolitisku lēmumu. Tas ir precīzi tas, ko mēs rosinām darīt, tas ir tieši tas, ko mēs šodien arī darām.

Mēs tāpat arī piedāvājam šajos likumprojektos pārskatīt kārtību, kā tiek organizētas ārkārtas vēlēšanas. Un te ir cits... te ir vairs... te ir lietderības apsvērumi: vai ir vērts tajā gadījumā, ja līdz domes pilnvaru termiņa beigām ir palicis, piemēram, gads un trīs mēneši, kā tas, iespējams, varētu notikt pavisam drīz, - vai ir lietderīgi organizēt vēlēšanas... uz gadu un trīs mēnešiem. Mūsu ieskatā, tas nav lietderīgi. Mūsu ieskatā, vēlētājiem ir jādod iespēja izvēlēties savu pašvaldību un ietaupīt vienlaikus tomēr arī līdzekļus, nerīkojot divas vēlēšanas ar gada atstarpi. (Starpsauciens.) Mūsuprāt, tas nav lietderīgi. Un šajā gadījumā mēs piedāvājam veikt attiecīgos grozījumus un tad, ja pašvaldība ir nostrādājusi vairāk nekā pusi sava likumā šobrīd noteiktā četru gadu termiņa, paredzēt šo iespēju apvienot termiņus. Tādējādi pašvaldība varētu strādāt... iespējams, jaunievēlētā pašvaldība... ārkārtas vēlēšanās... līdz nepilniem sešiem gadiem.

Vēl viena lieta, ko es gribu pasvītrot. Protams, bija īsas diskusijas par steidzamību, bet... Par šo steidzamību es tomēr arī gribu runāt, jo tas nav mazsvarīgs faktors. Mums kā likumdevējam ir arī jānodrošina, ka šis jautājums tiek izdiskutēts pamatīgi. Manuprāt, šī diskusija tiešām arī notiek. Tie, kas bija klāt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā... Kā jau kolēģe Ločmele-Luņova minēja, šīs komisijas sēžu zāle bija stāvgrūdām pilna. Bija diskusija, tika pārstāvēti dažādi viedokļi. Bija arī asas vārdu pārmaiņas kādu brīdi, bet diskusija pēc būtības par šā likumprojekta saturu notika.

Steidzamība ir būtiska, manā skatījumā, arī no tāda viedokļa, ka šobrīd gan sabiedrība, plašsaziņas līdzekļi... mēs, deputāti, šeit, zālē... arī Rīgas dome zina, ka šāds likumprojekts savu virzību ir uzsācis. Rīgas domes atlaišanas varbūtība nupat kļūst reāla. Mums par to būs jāpieņem lēmums. Tāpēc ir svarīgi, ka mēs šeit, Saeimā, rīkojamies, novēršam nepilnības pašvaldību vēlēšanu sistēmā un viešam skaidrību - skaidrību sabiedrībai, uz kādu termiņu, uz kādiem nosacījumiem varētu notikt tuvākās... šīs ārkārtas vēlēšanas, ja mēs par to lemsim, Rīgas domē. Kā arī novērst riskus, par kuriem es minēju, proti, vairot demokrātiskumu pašvaldību vēlēšanu sistēmā un samazināt termiņu, kurā administratori var pārvaldīt ievēlētu deputātu vietā pašvaldību, no 15 līdz 9 mēnešiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Nu sāksim ar to... ar to pēdējo, ko kolēģis Pavļuta kungs teica - vai tā diskusija bija vai nebija.

Es apmeklēju tikai otro dienu... šīs sēdes. Par pirmo dienu es runāt nevaru. Es tajā otrajā dienā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē nekādu diskusiju neesmu redzējis pēc būtības.

Manā ieskatā, diskusija ir tad, kad priekšlikuma iesniedzēji diskutē, apmainās ar viedokļiem, atbild viens uz otra jautājumiem, vai, ja tā ir koalīcija pret opozīciju, tad koalīcija un opozīcija diskutē. Tad tā ir diskusija. Ja 99 procenti runātāju ir tikai opozīcijas deputāti, tā nav diskusija! Tās nav debates! Kāda tā ir diskusija, ja pēc kādām 20 minūtēm... vai cik nu tur bija... pēc sēdes sākuma VARAM parlamentārais sekretārs A. T. ... A. T. ... sekretārs... Pelšs... nē... (Starpsauciens.) sāka... ierosināja beigt diskusiju un pāriet pie balsojuma, un to pašu ierosināja visi pārējie koalīcijas deputāti. Vai tā ir diskusija? Vai pēc tam var pateikt, ka diskusija ir bijusi? Man jau patiesībā, lūk, tas jautājums ir sekojošais, ja?

Ja mēs skatāmies uz likumprojekta anotāciju, kur pateikts, kāpēc šāds likumprojekts vispār ir iesniegts... kas šeit ir rakstīts? “Satversmes tiesa ir norādījusi, ka valstij ir liela izvēles brīvība vēlēšanu tiesību īstenošanā.” Tāpēc pēc būtības mēs varam to grozīt, mēs to grozām, tāpēc ka mēs varam. Vai tas ir pamatojums?

Kāpēc likumprojekta iesniedzējiem nepateikt to, kas... nu jau visi zina, visa sabiedrība lasa ziņas... kas ir reāls pamatojums. Ka Attīstībai/Par! vēlas atlaist Rīgas domi... un lai ārkārtas vēlēšanas būtu pēc iespējas ātrāk, un lai tā jaunievēlētā Rīgas dome strādātu gandrīz sešus gadus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņiem šķiet, ka tagad viņiem ir vislabākās izredzes uzvarēt šajā politiskajā cīņā, nu, vai vismaz dabūt lielāko balsu skaitu. Un tad mēs visi zinātu, ka šī koalīcija uzskata, ka tas kopumā ir okay - rīkot vēlēšanas nevis tad, kad tām vēlēšanām jābūt pēc likuma, bet: “Ā, mums šodien ir labs reitings, a mūsu oponentiem - zems reitings! Rīkojam vēlēšanas rīt!” Tas taču ir tas, kas tas ir, vai ne? Tāpēc... kāpēc kaut ko tādu neierakstīt šajā deklarācijā... šajā anotācijā, piedodiet.

Un tad man ir vēl viens jautājums. Tagad Pavļuta kungs ir ļoti aizņemts, bet tomēr. Es te arī nolasīšu no šīs iesniedzēju anotācijas, kur pirmais, kas ir parakstījis, ir Daniels Pavļuts. Es... Tāpēc es pieņemu, ka Pavļuta kungs, ja ne pats uzrakstījis, tad vismaz ir iepazinies ar šo anotāciju. Tātad šeit ir rakstīts: “Turklāt no demokrātijas virsprincipiem izriet valsts varas leģitimitātes princips, kas nodrošina, ka suverēnās valsts varas nesējai - tautai - ir jābūt ietekmei uz lēmumu pieņemšanu valstī. [..] Citiem vārdiem, valsts varai ir jābūt tautas leģitimētai.”

Tad man ir jautājums gan jums, kolēģi, gan tiem, kas ir šī likumprojekta iesniedzēji. Ja jau jūs esat tik lieli demokrātijas aizstāvji, kāpēc jūs nedodat iespēju lemt par Rīgas domes atlaišanu un iniciēt Rīgas domes atlaišanu tieši tautai, tieši rīdziniekiem? Kas jums traucē vai kas jums traucējis visu šo gadu, kad jums ir vairākums Saeimā? Jums ir vairākums Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Kas jums traucējis virzīt uz priekšu un grozīt likumu par pašvaldību referendumiem? Jūs taču to demonstrējat, jūs to varat darīt dienas laikā... pusstundas priekšlikumu iesniegšanas termiņš, diskusijas, ja? Un viss. Tad no kā jūs baidāties? Jūs domājat, ka rīdzinieki neatbalstīs to jūsu iniciatīvu? Ja jūs sakāt, ka jums demokrātija ir vērtība, tad esiet konsekventi - dodiet rīdziniekiem pašiem tiesības, iespēju izlemt, vai viņi grib atlaist Rīgas domi vai negrib.

Nu, beidzot es tajās diskusijās, kas bija vakardien... tā saucamajās diskusijās... es uzdevu jautājumu Pavļuta kungam - ja šajā anotācijā nekas nav rakstīts par to, ka tam ir kaut kāds sakars ar Rīgas domes atlaišanu... Un Pavļuta kungs pateica, ka šī anotācija ir patiesa un izsmeļoša. Bet tajā anotācijā, šajā pamatojumā, nekas par Rīgas domes atlaišanu nav pateikts. Tad varbūt Pavļuta kungs vēlreiz uzkāps uz šīs tribīnes un pateiks, ka šim likumprojektam nav nekāda sakara ar mūsu ministra... ar viņa ministra Pūces kunga plānoto Rīgas domes atlaišanu. Tad pasakiet to - protokolam! Lūdzu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs turpinām debates, kolēģi, deputāti Vitenbergs, Feldmans, Dzintars, Pavļuts un Strīķe lūdz neizsludināt pārtraukumu no pulksten 15.30 līdz 15... no 15.00 līdz 15.30, bet izsludināt pārtraukumu no 15.30 līdz 16.30. Vai deputātiem ir iebildumi? (No frakcijas SASKAŅA: “Ir!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai neizsludinātu pārtraukumu no pulksten 15.00 līdz 15.30, bet izsludinātu pārtraukumu no 15.30 līdz 16.30! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 29, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Tātad pārtraukums netiek izsludināts no 15.00 līdz 15.30, bet tiek izsludināts no 15.30 līdz 16.30. (No frakcijas SASKAŅA: “Dara, ko grib!”; “Tiesiskums!”; “Bez robežām!”)

Turpinām debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Daži novērojumi. Es saprotu Pavļuta kunga rūpes par to, lai neveidotu pagaidu administrāciju ārkārtas situācijas... nu, ne ārkārtas situācijas... ārkārtas vēlēšanu... līdz ārkārtas vēlēšanas tiktu izsludinātas. To ļoti viegli var saprast. Jo ārkārtīgi grūti šinī koalīcijas draugu terārijā atrast administratoru, kam varētu uzticēt arī šo atbildīgo misiju. Tā ir viena no problēmām, kas... dabīgi, rosina pagarināt arī pilnvaru termiņu un rīkoties savādāk. Bet ne par to ir stāsts.

Par kādu demokrātiju ir runa šodien? Mēs runājam par to, ka, lūk, šie grozījumi ir domāti visām pašvaldībām. Punkts viens. Ka tie nekādi nav saistīti ar Rīgas domes eventuālo atlaišanu. Punkts divi.

Tagad parādās, ka varbūt Ministru kabinets tomēr atbalstīs un iesniegs Saeimai likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Varbūt jūs varat man pateikt, kāds būs balsojuma rezultāts? Es varu pateikt: 53 - “par”.

Līdz ar to šodien 53 gudrās galvas iepretim pārējām stulbām galvām pieņems lēmumu par to, ka Rīgas dome ir jāatlaiž. Nākamā dienā parādīsies vēl viens balsojums par vēl vienas domes atlaišanu, un tā tālāk, un tā joprojām, un šis demokrātiskais process turpināsies līdz bezgalībai. Un mēs runāsim par to, ka, lūk, mēs rūpējamies par demokrātijas attīstību, demokrātija ir mūsu punkts numur viens. Nākamais punkts mums ir tiesiskums - bezkompromisa.

Ja mēs runājam par bezkompromisa tiesiskumu, šinī gadījumā mēs runājam par administratīvo aktu, kas padara iespējamu atlaist ievēlēto domi, kuru ievēlē, starp citu, nevis 100 gudrās galvas, bet ievēlē tomēr iedzīvotāji, pilsoņi, pat Eiropas Savienības pilsoņi. Šinī gadījumā ir jābūt attiecīgai motivācijai, kāpēc tā.

Kā jau bija minēts arī komisijas sēdē, savulaik tāda motivācija pastāvēja un bija arī tiesiskā ekspertīze, ko veica ģenerālprokurors. Šodien varbūt to vajadzētu uzticēt Satversmes tiesai, bet tāda priekšlikuma nav. Un likumprojektā tas arī neparādās. Tas ir punkts divi.

Un punkts trīs. Par steidzamību. Šodien jau... Esošās Saeimas pastāvēšanas periodā ministrija ir iesniegusi vairākus priekšlikumus, grozot likumu “Par pašvaldībām”, un oficiāli izteikusi savu vēlmi iesniegt Saeimai jaunu, no nulles izstrādātu, likumprojektu “Par pašvaldībām” nākamā gada martā.

Šodien mums jau vēl viens jautājums, ko mēs skatām par pašvaldībām... Tur arī būs uzlikts zināms ielāpiņš uz tā likuma... Šodien mēs mēģināsim ekstratempā risināt arī šo svarīgo problēmu, nedomājot par to, ka vajadzētu tomēr tiešām stiprināt demokrātiju un stiprināt tiesiskumu. Un par to būtu jāveic diskusijas un jāpieņem attiecīgi lēmumi, nevis tā, kā tas ir sasteigti taisīts, pieņemts šodien.

Un nevajag taisīt jokus un nevajag liekuļot, ka līdz... nav vēl zināms, kā būs ar Rīgas domes atlaišanu. Es saku to, ko es teicu pašā sākumā. Tas jautājums ir izlemts. Un ne rīdzinieki, ne pārējie Latvijas iedzīvotāji šinī procesā nav iesaistīti. Es redzēju piketus pie Saeimas durvīm: “Nost ar Saeimu!”, “Vāksim parakstus Saeimas atlaišanai!” Es neredzēju nevienu piketu, kas prasītu no likumdevējiem: “Atlaidiet Saeimu... Rīgas domi, jo savādāk dzīvi turpināt nevar!” Nebija ne pie Rīgas domes durvīm, ne pie Saeimas durvīm. Tāpēc tas jautājums... noteikti vajag pasteidzināt. Bet vispār vēl labāk būtu, ja šo likumprojektu noraida.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Klausoties šīs dramatiskās debates, tiešām rodas iespaids, ka drīz demokrātijai Latvijā pienāks gals. Man gan šķiet, ka demokrātijai gals nepienāks. Gals, iespējams, pienāks Rīgas domes valdošajai koalīcijai, un es, protams, ļoti ceru, ka tas tā būs. Un, protams, ka lielā mērā tas, kāpēc mēs runājam par šiem samērā tehniskajiem grozījumiem (Starpsauciens.), ir... saistībā ar iespējamu Rīgas domes atlaišanu... neapšaubāmi.

Rodas iespaids, ka pašlaik neviens nenāk un no tribīnes neoponē arī citos likumprojektos (un arī publiskajā telpā neoponē pret Rīgas domes atlaišanu), jo, nu, kaut kā visi saprot, ka Rīgas dome ir tik nepopulāra un tik pašsaprotama ir nepieciešamība to atlaist, ka pret to iestāties ir grūti. Līdz ar to ir jāizvēlas kāds cits objekts. Un šajā gadījumā kā objekts ir izvēlēti pietiekoši, nu, tehniski priekšlikumi.

Šis likumprojekts un nākamais, par ko mēs runāsim, kur mēs spriežam par to, ka, ja pašvaldība tiek atlaista, kā to izdarīt pēc iespējas loģiskāk, prātīgāk un sabiedrības interesēm atbilstošāk. Tātad šī diskusija nav ideoloģiska, šī diskusija ir praktiska. Un, diskutējot arī ar mūsu partijas atbalstītājiem, ar iedzīvotājiem, uzklausot viņu viedokli, arī viņu uzskats tiešām ir, ka nav prātīgi administratoru iecelt uz 15 mēnešiem, ka īsāks termiņš ir saprātīgāks, un tieši tas ir tas, par ko mēs arī balsosim, ka, ja notiek Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas vai vēlāk arī jebkuras citas pašvaldības vēlēšanas līdzīgā situācijā, lai tas notiek sabiedrībai izdevīgākajā veidā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz! Dzintara kungs! Debates par Rīgas domes atlaišanu vispār vēl nav sākušās! Tā ka nevajag uztraukties - būs jums gan argumenti, gan “pret”, gan ar visiem faktiem... atšķirībā no jums... un ar visu, kas jums ļoti iepatīkas.

Pavļuta kungs! Jūs man pārmetat, ka nav argumentācijas. Labi. Atgādināšu to, ko jau stāstīju komisijā. Satversmes tiesas spriedumā 2002. gada 23. septembrī lietā Nr. 2002-08-01 tika teikts: “Būtisku vēlēšanu noteikumu maiņa īsi pirms kārtējām vēlēšanām negatīvi ietekmē to norisi. Ja sabiedrībā radies jautājums par vēlēšanu noteikumu maiņu, nepieciešams noteikts laiks, lai sabiedrībai dotu iespēju izteikt savu viedokli.” Sabiedrībai dotu iespēju izteikt savu viedokli!

Anotācijā šim likumprojektam ir rakstīts, ka konsultācijas notikušas ir tikai ar vienu institūciju - ar VARAM. Ar to pietiek? Tā ir sabiedrība? Neiet runa par to, ka kāds pretojas tam, lai pēc Rīgas domes atlaišanas, ja tā tiks atlaista argumentēti, notiktu ārkārtas vēlēšanas. Neviens tam nepretojas. Runa ir par to, ka dome tiks vēlēta uz pieciem gadiem un deviņiem mēnešiem un, lai izdarītu to izvēli, gan partijām, jums, gan vēlētājiem būs trīs mēneši - trīs mēneši! -, lai sagatavotu kvalitatīvu piedāvājumu, lai izstrādātu kvalitatīvu programmu, lai atskaitītos vēlētājiem par to, kas ir izdarīts, kas nav... iepriekšējā vēlēšanu periodā un ko mēs darīsim tālāk. Trīs mēneši? Nopietni? Un cilvēki vēlēs uz pieciem gadiem un deviņiem mēnešiem... Šeit būs bišķiņ mazāk... pieci gadi, seši mēneši... tagad notiek tā spēle... es domāju, daži no jums sēž ar kalendāriem kabatās. Pavļuta kungs, es tiešām aizmirsu šeit šo savu plānu, jo es nekad nerakstu... ļoti reti kad rakstu runas, parasti man tāds plāns. Šeit palika viens punkts, par kuru es tiešām nerunāju. Šeit ir rakstīts: “Pūce, demisija.” Un to neesmu es izdomājusi. Vakardien bija raidījums “Tieša runa”, kur bija iespēja skatītājiem balsot par piedāvātajiem variantiem. Pirmais variants bija - atlaist Rīgas domi. Otrais bija - neatlaist Rīgas domi. Un trešais variants bija - lai demisionē pats Pūce. Un kas uzvarēja? Uzminiet nu! Skatītāji (Dep. S. Riekstiņš: “Gandrīz vienādi!”)... Skatītāji nobalsoja par to, lai demisionē pats Pūce. Tas jums neliecina ne par ko? (Dep. S. Riekstiņš: “Un tikpat bija, ka jāatlaiž Rīgas dome!”) Par ko domā paši cilvēki, par ko domā sabiedrība...

Vēl. Ja Rīgas dome tomēr tiks atlaista (es par to arī stāstīju komisijā), Latvija varētu ieiet Eiropas Savienības vēsturē ar lielāko - vislielāko! - atlaisto pašvaldību skaitu visā Eiropas Savienības vēsturē. Jo līdz ar Eiropas Savienības izveidošanu... visu Eiropas Savienības valstu starpā tika atlaistas tikai divas pašvaldības. Viena - Itālijā, tāda pilsētiņa ar nosaukumu Redžo di Kalabrija, kur dzīvo 186 tūkstoši cilvēku. Un vēl viena pilsēta Spānijā - Marbelja, kur dzīvo 141 tūkstotis cilvēku.

Kā jau teica mani kolēģi, Latvijā mēs līdz šim... atlaidām Rendu, kur dzīvo 966 cilvēki, un Ķekavu - 23 220 cilvēku. Toreiz nekādu jautājumu par to... par Ķekavu... vai būs spējīga pagaidu valde pārvaldīt Ķekavas pagastu... nebija. Te pēkšņi uztraucas, protams, jo - vēlreiz - runa ir par lielāko Latvijas pašvaldību, runa ir par vienu no Eiropas lielākajām pašvaldībām. Un jūs gribētu ar rīdziniekiem, ar Latvijas galvaspilsētas iedzīvotājiem, izrīkoties tā, kā Eiropas Savienībā neviena cita valsts nevar atļauties. Un palasiet, par ko tika atlaistas gan Itālijas, gan Spānijas mazo pilsētiņu vadības. Varbūt tas jums kaut ko... es nezinu, kā pat uzrunāt jūs šodien!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jā, divu dienu garumā mums tiešām bija ļoti plašas diskusijas par šo un nākamo likumprojektu, ko mēs skatīsim, jo tie ir skatāmi kopā. Es teiktu, ka debates un diskusijas šo divu sēžu garumā bija vienas no vislielākajām un visplašākajām, kādas šajā sasaukumā es esmu redzējis, jo tiešām šie jautājumi tika apskatīti no visdažādākajiem aspektiem. Un liels prieks, ka arī dažādi - tiesību un konstitucionālo tiesību - eksperti sniedza savu viedokli par šo... par šiem likumprojektiem un skaidri norādīja, ka attiecībā uz to, kādā veidā tiek diskutēts par vēlēšanu kārtību, par pašvaldību vēlēšanām sevišķi... šeit nav tādā ziņā ne satversmībai, ne Satversmei... nav tiesību ziņā būtisku risku. Tā ir politiska izšķiršanās, kur politiķi diskutējot nonāk līdz labākajam viedoklim, kādā veidā mēs organizējam pašvaldību vēlēšanas.

Un šeit arī vēlos norādīt uz debatētājiem, kas iepriekš te runāja, - nāk tribīnē, jauc visu vienā katlā - ārkārtas vēlēšanas, kārtējās vēlēšanas. Šis konkrēti, par ko mēs runājam, ir par ārkārtas vēlēšanu gadījumu. (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Nav likumā tādas definīcijas!”) Ja ir tāda situācija, tad... ja ir šāda situācija, ka dome ir jāatlaiž... kam ir jābūt par juridisku pamatu. Ir jābūt skaidri saprotamam risinājumam, kā mēs dodamies tālāk.

Un, Dombrovska kungs, ja ir vēlme uzdot jautājumus iesniedzējiem komisijās, tad tas arī ir jādara. To, ko mēs redzējām divu dienu garumā... labi, jūs bijāt tikai otro dienu... iesniedzējiem jautājumus uzdeva ļoti maz. Un tagad jūs nākat un no tribīnes sakāt, ka tie iesniedzēji... vispār nebija tiesību runāt. Tā patiešām bija. Tā ka jautājumus vajag uzdot, un uz tiem noteikti arī taps atbildēts. Vēlreiz uzsverot - šeit neiet runa ne par kādu kārtējo vēlēšanu izmaiņu.

Tāpat netiks mainīts tas, ka pašvaldību vēlēšanas notiks reizi četros gados. Ja mēs runājam par demokrātiskiem principiem, par nedemokrātiskiem principiem, tad, piemēram, Beļģija, Francija, kur pašvaldības kārtējās vēlēšanās ievēlē uz sešiem gadiem, viņi dzīvo nedemokrātiskāk nekā mēs?

Es vēlreiz vēlos uzsvērt, ka tiešām... ka šajā gadījumā ir divi ļoti būtiski apsvērumi, kas ir jāņem vērā.

Pirmām kārtām. Mēs... Ir grūti spriest, kāda ir bijusi sākotnējā likumdevēja griba, paužot to, ka, nu, ja gadījumā notiek... dome tiek atlaista un ir šis termiņš - 15 mēneši -, ka tik ilgu laiku var darboties šie administratori pašvaldībā. Kā norādīja arī dažādi eksperti, šis 15 mēnešu termiņš ir ļoti ilgs... pie tā, cik ļoti svarīgi, ka lēmumus par konkrētas pašvaldības rīcību pieņem demokrātiski vēlēti pašvaldību deputāti. Un vēl jo vairāk - tiešām, kamēr gaisā ir šis jautājums par iespējamo Rīgas domes atlaišanu... kur tā ir lielākā pašvaldība šeit, Latvijā... ir ļoti svarīgi, lai šādā gadījumā - potenciāli, ja gadījumā šāda situācija notiek, - iedzīvotāji zina un ir teikuši savu vārdu par to, kas viņu vietā lēmumus pieņem.

Līdz ar to es saskatu, ka iesniedzēji, iesniedzot šo likumprojektu, ir rīkojušies politiski atbildīgi gan no kopējas sistēmas viedokļa, gan domājot nākotnē, kādā veidā, ja potenciāli apgrūtinājumi vai problēmsituācijas rodas, ko mēs darām un kā mēs rīkojamies... un padarām šo sistēmu kopumā daudz demokrātiskāku.

Tā ka, es domāju, kolēģi, nāciet! Visiem ir iespēja izteikties. Debates ir ļoti svarīgas par šo jautājumu... kā jau to daudzi izteica.

Aicinu atbalstīt gan šo, gan arī nākamo likumprojektu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Tad, nu, par tām debatēm, kas uzsāktas... Varu runāt par otro dienu.

Cik es sapratu, uz otru dienu bija ieradušies Juridiskā biroja pārstāvis un prezidenta juridiskais padomnieks. Jautājumus Juridiskajam birojam... un prezidenta padomniekam Plepam uzdeva tikai un vienīgi opozīcijas deputāti. (Dep. J. Kursīte-Pakule: “Tā nav taisnība!”) Nevienam... nevienam pozīcijas deputātam komisijā nebija neviena jautājuma Juridiskajam birojam. (Dep. J. Kursītes-Pakules starpsaucieni.) Kam?

Tātad vēlreiz - kas ir debates? Debates ir tad, kad cilvēki nāk, ja... iepriekš ar kādiem... iepriekš, tā teikt, iepriekšējām pozīcijām... ja viņi ir sagatavoti... Viņi nāk ar gatavību uzklausīt otras puses argumentus un, ja šie argumenti ir pārliecinoši, tad arī maina savu lēmumu.

Šādā ziņā nekādas debates nav notikušas. Nekādas diskusijas nebija, tāpēc ka opozīcijas deputātu, tā teikt, monologi vai tas, ka viņi opozīcijā diskutēja savā starpā, - tās nav debates.

Bija pilnīgi acīmredzami, ka visi koalīcijas deputāti atnāca ar iepriekš pieņemtu lēmumu, kā, piemēram, tad, kad bija balsojums par steidzamību. Par to vispār nebija nekādas diskusijas, bet kaut kā katrs koalīcijas deputāts zināja, ka viņam jābalso “par” steidzamību.

Tāpēc, kolēģi, nekādu debašu nebija. Lai man... uzdot jautājumu, pat vienu jautājumu, Pavļuta kungam, šā likumprojekta iesniedzējam, man gandrīz vajadzēja izturēt balsojumu. Komisijas locekļi gandrīz balsoja par to, lai dotu man iespēju uzdot šo jautājumu. Vot, tādas debates... tā saucamās... ir bijušas šajā komisijas sēdē. Un... Pelša kungs, kurš tagad te no tribīnes mums runāja, stāstīja par to (Starpsauciens: “Plešs!”)... VARAM parlamentārais sekretārs, kurš mums tikko no šīs tribīnes stāstīja par to, cik... cik brīnišķīgas, cik lielas debates ir bijušas, kā es jau teicu, pats pēc kādām 20 minūtēm ierosināja par šo vairs nerunāt un pāriet pie balsojuma. Šāda demokrātija, šāda diskusija tur ir bijusi. Un tāda ir “jaunās politikas” izpratne par parlamentārajām debatēm.

Tāpēc, kolēģi, vēlreiz - viss, kas šeit notiek, ir tas, ka viens konkrēts politiskais spēks, konkrēti Attīstībai/Par!, vēlas mainīt spēles noteikumus - likumu -, lai nodrošinātu sev labvēlīgāku rezultātu Rīgas domes vēlēšanās. Tas arī absolūti viss, kas tas ir. 

Jūs uzskatāt, ka tas ir labi vai normāli, vai kā, bet tā nav. Ir viena lieta - uzvarēt oponentu godīgā cīņā, pārliecināt vēlētāju, ka jums ir labākais piedāvājums (vai tas būs Rīgas domē vai kur citur) esošo spēles noteikumu ietvaros. Un ir cita lieta - mainīt tos spēles noteikumus, lai nodrošinātu sev labāku rezultātu. Ar šo jūs tikai apliecināt savu vājumu un bailes. Jūs baidāties par to, ka esošos spēles noteikumus jūs nevarat... nevarēsiet uzvarēt. Un jūs domājat, ka vēlētājs to neredz un nesapratīs. Redz un sapratīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Labdien! Es komisijā debatēs nepiedalījos. Es redzēju Strīķes kundzi, kura stāvēja durvīs un uzpasēja visus, kas tur bija iekšā, savējos, un es sapratu, ka zāle tiešām bija pilna... mazā... un bija ļoti liela interese par šo likumprojektu.

Bet es gribētu teikt, ka, klausoties debates šeit... Ja šobrīd mums nebūtu nekādu saasinājumu saistībā ar Rīgas domi, ja būtu vienkārši debate par to, ka mēs ieviešam šādu kārtību un attiecinām to uz nākošo periodu, kad sākas nākošais pašvaldību termiņš (tātad pēc pašvaldību vēlēšanām, kas ir visā Latvijā), tad, man liekas, tas būtu ļoti pareizi un normāli, un pieņemami. Es domāju, ka mums noteikti būtu jāapspriežas arī ar pilsonisko sabiedrību, ar organizācijām, ar tām organizācijām, kas ne tikai Rīgā, bet arī citur Latvijā strādā ciešā sasaistē ar pašvaldībām un rūpējas par to, lai pašvaldību nodrošinātās funkcijas tiek izpildītas.

Bet galvenais, ko mēs iegūstam... Patiesību sakot, mums šī debate par pieciem gadiem būtu jāpaceļ daudz savādākā līmenī, jo šobrīd... Pašvaldību vēlēšanas notiek reizi četros gados, un, ja mēs gribētu ieekonomēt valsts naudu un gribētu arī to, lai lielāka vēlētāju aktivitāte un politiskā līdzdalība, tad mums... pareizi būtu vispār pašvaldību vēlēšanas apvienot ar Eiroparlamenta vēlēšanām un arī palielināt tiešām šo termiņu līdz pieciem gadiem. Es domāju, tas būtu pareizs solis, tas būtu pareizs virziens. Protams, ne jau vienas dienas laikā vai dažu dienu laikā un... steidzamības kārtā.

Tas, ko es gribu pateikt, - ka debate ir vajadzīga un tai ir jābūt. Šobrīd izskatās, ka vienkārši vairākums cenšas izveidot noteikumus priekš sevis. Nu, jūs tiešām gribat, lai ilgāku laiku jūs esat Rīgas domē. Bet, ziniet, jūs varat arī iekrist. Un, ja tiešām Aivars Lembergs nāks uz Rīgu un piedalīsies vēlēšanās, tad tie būs pieci gadi viņam Rīgā.

Sēdes vadītāja. Vārds... Tātad, Gobzema kungs, jums debatēm pietiktu ar to laiku, kas laiks līdz pārtraukumam? (Starpsauciens.)

Tādā gadījumā dodamies pārtraukumā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumam.

Godātie kolēģi! Strīķes kundze un Skrides kungs, lūdzu, pārtraukumā... pēc sēdes pienāciet tūlīt pie manis. (Starpsaucieni.)

Vārds Golubevas kundzei reģistrācijas...

Atvainojiet, vārds Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Kolēģi! Aicinu jūs sanākt uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi trijos... pulksten 15.25.

Sēdes vadītāja. Vārds Golubevas kundzei reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie tiek sagatavoti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Boriss Cilevičs, Jānis Dombrava, Aivars Geidāns, Andrejs Judins, Artuss Kaimiņš... Judins šeit, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rihards Kols, Ainars Latkovskis, Inese Lībiņa-Egnere, Ivans Ribakovs, Ļubova Švecova un Viktors Valainis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 16.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tas tā kā skolā - kamēr visi ierodas, ieņem savas vietas, iekārtojas... Un tad var sākt.

Tas, ko es vēlos teikt, - šis piemērs... grozījumi likumā “Par pašvaldībām”, kas ir tiešā veidā saistīti ar Rīgas domi, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, kuras... vēl gan nav teikts, ka tās notiks. Par tām vēl ir jānobalso, bet, nu, šie ir tie sagatavošanās darbi.

Proti, tā problēma, kas ir... Es gribētu runāt par Saeimas darba kvalitāti. Nu ir skaidrs, ka ir vairāki virzieni, kādos Saeima darbojas.

Viens virziens ir pieņemt likumus un tos nepildīt. Un tad ir otrs virziens. To sauc par kazuistisko virzienu, proti, pieņemt likumus konkrētam gadījumam. Nevis sistēmiski pareizus likumus, bet konkrētam gadījumam. Un faktiski šie konkrētie grozījumi ir šāds kazuistisks jautājums.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē vienu. Tas nozīmē to, ka Saeimas darba kvalitāte ir ļoti zema. Jo, ja parlamenta deputāti vēlas valstī pieņemt labus likumus, kvalitatīvus likumus, viņi nenodarbojas ar kazuistiku, viņi nepieņem likumus konkrētam gadījumam. Tas, ko šajā gadījumā virza “Attīstībai/Par!”, - viņi cenšas pieņemt likumu, lai viņu partijai būtu izdevīgāki nosacījumi, startējot pašvaldības vēlēšanās - vienās konkrētās vēlēšanās.

Kazuistiska likumu pieņemšana - šis nav pirmais un diemžēl droši vien arī nebūs pēdējais gadījums - ir novedusi pie daudzām juridiskām problēmām, kas ir... (Zālē troksnis.) Es nevaru, kad te runā visu laiku! (Starpsaucieni.)

Nē, nu... Es jau saprotu, ar āmuru sit tikai tad, kad koalīcijas pārstāvis runā; kad opozīcija, tad jau vienalga. Tas tā parasti ir, jā... Nav jau pirmā reize arī šajā ziņā. (Dep. K. Feldmans: “Runā!”)

Es, protams, saprotu, ka tā parlamenta darba kvalitāte, salīdzinot ar kādu attīstītu valsti un tādu vasaļu valsti, ir atšķirīga. Teiksim, tajā vasaļu valstī, protams, ir tā, ka parlamenta darba laikā ir jānodarbojas ar visām blakuslietām, nevis jārīkojas sabiedrības interesēs. Un attīstītas valsts parlamenta prezidijā... attiecīgā parlamenta sēdes vada neitrāla persona, nevis tāda, kas piespēlē koalīcijai un faktiski ir pret opozīciju. Nu, tas arī tā... šeit nav novērots.

Bet tas, ko, pabeidzot tematu, es gribu teikt. Kazuistisku likumu pieņemšana... konceptuāli... es nerunāju šajā gadījumā par Rīgas domes vēlēšanām, bet es runāju konceptuāli. Kazuistisku likumu pieņemšana pēc tam praksē nozīmē sarežģītu un bieži vien kļūdainu likumu piemērošanu.

Tas noved tieši pie tā, ka mums ir gari, sarežģīti tiesvedības procesi, tas noved pie tā, ka mums nav tiesiski paredzama lietu kārtība, ka pie mums cilvēki nevar paļauties uz likumu. Un... un... no likumu pieņemšanas viedokļa tā, protams, nav pareiza rīcība. Bet, es saprotu, koalīciju tas viss neinteresē. Viņiem - ātrāk pieņemt un iet mājās, jo mēs jau strādājam gandrīz pilnu darbadienu. Tik ilgi koalīcija nosēdēt nevar.

Ja runājam par konkrēto situāciju un par Rīgas domi, - šis kazuistiskais piemērs... uz Rīgas domi... nozīmē tikai vienu lietu. Tas nozīmē to, ka šādu likuma grozījumu varēs piemērot vienmēr - katrās vēlēšanās. Principā tas nozīmē to, ka atlaist pašvaldību varēs... faktiski, nu, ja mēs jūtam, ka konkrētajā brīdī kādai varas partijai ir varbūt mazliet labāks... vai kādam oponentam mazliet sliktāks reitings, tad mēs atlaižam kādu konkrētu pašvaldību un taisām ārkārtas vēlēšanas. Tā mēs iegūstam piecus sešus gadus, kurus valdīt kādā pašvaldībā... Vai tas Rīgā vai kādā citā - tam nav nozīmes. Un tas ir nedemokrātiski. Tas nav demokrātiski. Ja tas notiks vienreiz - tas ir tāpat, kā velnam iedot mazo pirkstiņu. Nu, ja būs vienreiz, pēc tam būs otrā, trešā... un pēc tam jau tā būs sistēma. Tā no sākuma būs sistēma pašvaldībā, pēc tam tā būs sistēma valstī. Nu kāpēc Saeimas darbības termiņi... Ja jau pašvaldībā var pagarināt pašvaldības darbības termiņu vairāk par četriem gadiem, tad jau arī Saeimai var pagarināt. Tad jau var arī Valsts prezidenta pilnvaru termiņu pagarināt uz ilgāku laiku, un tādā garā.

Un... tā problēma ir, ka koalīcija kāpj tribīnē... un man žēl, ka Daniels Pavļuts kāpj tribīnē un saka, ka tas ļoti nopietni diskutēts komisijās, kas, protams, ir meli. Nekādas nopietnas diskusijas Saeimas komisijās par šo jautājumu nav bijušas. Un faktiski tas tiek virzīts vienkārši triecientempā cauri, lai varētu paspēt faktiski februāra... 29. februārī lai varētu noturēt Rīgas domes vēlēšanas.

Kopš pagājušās nedēļas vienīgais, kas ir pamainījies, ir tas, ka acīmredzot pagājušonedēļ, lai sabiedrība atcerētos, bija balsojums par azartspēlēm. Daniels Pavļuts nenobalsoja tā kā “Attīstībai/Par!”. Līdz ar to tas, visticamāk, bija iemesls, kāpēc Danielam Pavļutam bija jānoņem sava kandidatūra no mēra amata. Visticamāk! Visticamāk!

Un tāpēc tagad ir cits kandidāts, kurš nobalsoja “par” to, ka azartspēlēm Rīgā būt! Nu viņš kā uzņēmējs... Staķa kungs... Staķa kungs kā uzņēmējs saprot, ka no trūcīgākās... atkarībās esošās daļas vajag turpināt ņemt līdzekļus, nu, viņš tāpēc arī balsoja, lai azartspēles Rīgā turpinātu būt.

Bet tas viss ir nepareizi! Mēs nevaram pieņemt likumus kaut kādās savtīgās, nezinu, vienas, divu vai trīs, vai četru partiju interesēs. Mums tomēr likumi ir jāpieņem sabiedrības interesēs, un sabiedrības intereses visupirms ir jūsu pašu minētais tiesiskums. Un, ja mēs runājam par tiesiskumu, tad tiesiskums tomēr izriet no Satversmes. Satversme tomēr pasaka zināmus ierobežojumus, kas ir attiecināmi uz vēlētām institūcijām. Un kāpēc šādi ierobežojumi pastāv... uz vēlētām institūcijām? Tie pastāv tikai un vienīgi viena iemesla dēļ - lai nenotiktu varas uzurpācija. Lai notiktu reāls demokrātisks process. Tāpēc arguments, ko Pavļuta kungs no tribīnes saka - ja būs dome nostrādājusi vairāk par diviem gadiem, nu tad varēs būt maksimālais termiņš - seši gadi... Bet tas nav juridisks arguments. Kāpēc domei vajadzētu būt maksimālajam termiņam - seši gadi? Kāpēc ne septiņiem gadiem? Vai septiņiem ar pusi? (No frakcijas SASKAŅA: “Divpadsmit!”) Kāpēc tieši sešiem? Juridiskas atbildes uz šo jautājumu nav, un to nespēj sniegt arī tie, kas šo likuma grozījumu virza. Bet likums - tas ir juridisks dokuments, un līdz ar to juridiskā dokumentā ir nepieciešams konstatēt tos juridiskos pamatojumus, kāpēc tas tiek virzīts. 

Un nobeidzot. Pabeidzot. “Attīstībai/Par!”, Staķa kungs, Pavļuta kungs, es saprotu, ka jūs bīdāt uz priekšu šos likumprojektus cerībā, ka jūs vinnēsiet Rīgas domes vēlēšanas. Bet atcerieties, “Attīstībai/Par!”, es vēl neesmu teicis, ka es nestartēšu Rīgas domē. (Smiekli.) Atcerieties to! Un tas var izjaukt visus jūsu plānus. Esiet piesardzīgi un nepārrēķinieties! Tāpēc labāk ievērojiet likumu un, ja ir ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē, tad atbilstoši likumam ļaujiet tām notikt uz 15 mēnešiem, kā to šobrīd paredz mūsu spēkā esošā konstitūcija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates vēl nebija šoreiz slēgtas.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsauciens: “Kas tev ir, Ivar?! Kāpēc tu pogu nevari laicīgi nospiest?”)

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Ja tas viss, ko jūs šodien šeit stāstījāt, nav vienkārši liekulība, nav vienkārši mēģinājums uztaisīt politiskās izrēķināšanās procesu, nav mēģinājums pārspēlēt situāciju sev izdevīgu, lai varētu veidot politiskās intrigas, tad visus tos pašus argumentus, ko jūs attiecinājāt uz pašvaldību vēlēšanām, būtu taisnīgi attiecināt arī uz Saeimas vēlēšanām. Proti, kad... ja nu šis termiņš kļuvis mazāks par pusi, tad tieši tāpat arī Saeimai - ja pienāks ārkārtas vēlēšanas (un tas var gadīties), tad arī šīs ārkārtas vēlēšanas īstenojam pēc tādiem pašiem principiem: ja palikusi mazāk nekā puse, tad Saeima tiek ievēlēta gan uz šo atlikušo laiku, gan uz nākošās Saeimas laiku.

Jums būs iespēja apliecināt to, ka tas, ko jūs darījāt, nebija liekulība. Ka tās nav tikai politiskās manipulācijas; ka jūs ar tādu pašu kaismi, ar tiem pašiem argumentiem, ko jūs pateicāt, atbalstīsiet arī šādus grozījumus attiecībā uz Saeimu.

Pretējā gadījumā jūs vienkārši turpināt ņirgāties par to uzrakstu, kas ir jūsu... uz jūsu valdības sienas, - “Viens likums - viena taisnība visiem”. Kārtējo reizi. Un es aicinu sabiedrību to atcerēties.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vēl divas lietas, kas šajā kontekstā ir jāpasaka.

Pirmā - kas nav likumprojektā un ko likumprojekta virzītāji nav sapratuši. Nu pieņemsim, ka viņi tagad saka: ievēlē uz sešiem gadiem. Ārkārtas vēlēšanas... Un tā ievēlē, bet pēc pusgada arī to domi atlaiž - nu, to, kas ārkārtas vēlēšanās tika ievēlēta. Tad nākamā tiek ievēlēta - uz cik ilgu laiku? Uz 12 gadiem vai atkal uz sešiem gadiem? Uz kādu termiņu tad tā tiek ievēlēta? To likums neregulē. Un līdz ar to tā ir vēl viena juridiska problēma.

Un otra lieta... otra lieta, ko es gribu pateikt sabiedrībai. Lai sabiedrība saprastu, kāpēc tad, kad es kāpju tribīnē, es parasti runāju skaļāk. Tāpēc, ka... Tāpēc, ka šajā zālē parasti tad, kad kāds uzstājas no tribīnes, viss parlaments savā starpā sarunājas, un tu jau pats vairs nedzirdi, ko tu runā, jo tik skaļi tas viss šeit notiek. To nevar redzēt un dzirdēt tie, kas skatās tiešraidi vai klausās tiešraidi, bet tas ir sajūtams no šīs tribīnes, un tāpēc ir nepieciešams runāt paaugstinātā tonī, jo ir tāda sabiedrības daļa, kas saprot tikai tad, kad uz viņiem kliedz. Un ir tāda sajūta, ka tā sabiedrības daļa - viena no tās sabiedrības daļām - atrodas šajā zālē. Viņi saprot tikai tad, kad ir paaugstināts tonis. Un paaugstinātā tonī var runāt. Tad, kad tu runā mierīgi, šeit neviens neklausās, tad šeit visi sarunājas savā starpā. Un tā ir klasika! Tā tas ir ne tikai šodien, tā ir vienmēr, un tas bija mans lielākais pārsteigums, kļūstot par Saeimas deputātu. Tad, kad tu šeit ienāc, tu domā, ka šeit notiek tāda kvalitatīva diskusija, bet patiesībā tā nav; patiesībā ir viens cilvēks, kurš runā no tribīnes, un tad ir ļoti daudzi deputāti, kas savā starpā vienkārši skaļi sarunājas zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

D. Bluķe. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tika izlemts par likumprojekta steidzamību, tāpēc komisija (Starpsauciens.) lūdz Saeimu atzīt minēto likumprojektu par steidzamu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gundaram Daudzem.

G. Daudze (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 92. pantu... 92. panta pirmo daļu lēmumu par steidzamību pieņem pirms debatēm par likumprojektu pirmajā lasījumā. Debates nupat sēdes vadītāja slēdza, līdz ar to par steidzamību mēs balsot vairs nevaram, lai nepārkāptu likumu. (Dep. I. Zariņš: “Kurš te likumus ievēro?”) Līdz ar to mēs varam balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā. (No frakcijas SASKAŅA: “Game over!”)

Sēdes vadītāja. Varam?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 26, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

D. Bluķe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš komisijā tika noteikts viena diena. (No frakcijas SASKAŅA: “Nevar!”)

Sēdes vadītāja. Nav iespējams. (No frakcijas SASKAŅA: “Izlasi Kārtības rulli!”) Tātad... 

Tātad iespējamais ātrākais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 17. decembris.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam! Vai vēlaties runāt par priekšlikumu iesniegšanas...? Nē. Tātad Dolgopolova kungs nevēlas runāt. (Starpsauciens.)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Pirmām kārtām komisija nav pieņēmusi lēmumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - piecas dienas. Līdz ar to šodien mums ir brīva izvēle. Es piedāvāju divas nedēļas - līdz 26. decembrim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artūram Tomam Plešam!

A. T. Plešs (AP!).

Jā, par procedūru vēlējos parunāt šajā kontekstā. Komisijas atzinumā kontekstā ar šo likumprojektu ir lūgta steidzamība. Vēlētos komentāru par to, kādā veidā šo mēs varam atrisināt. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ērikam Pucenam!

Ē. Pucens (KPV LV).

Jā. Man būtu lūgums - priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt... 16. decembris. (Starpsauciens: “Nevar!”)

Sēdes vadītāja. 17. pēc kārtības...

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Bondaram!

M. Bondars (AP!).

Es ierosinātu, kolēģi, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir... ja jau nav steidzamība, tad ir piecas dienas.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš ierosināts - 17. decembris.

Vai deputāti vēlas par to balsot? (Starpsaucieni.) 26. Tātad 26. decembris un 17. decembris.

Tātad vispirms balsosim par tālāko priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 26. decembris.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” - šā gada 26. decembris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 52, atturas - nav. Līdz ar to paliek spēkā priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17. decembris.

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”.

Komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut to izskatīšanai pēc likumprojekta “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām” izskatīšanai otrajā lasījumā pēc likumprojekta “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” izskatīšanas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 24, atturas - nav. Līdz ar to lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai otrajā lasījumā par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 515/Lp13), un uz otro lasījumu komisijā tika saņemti septiņi priekšlikumi.

1. ... (Starpsauciens.) Ko, lūdzu?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ziņojiet, nesarunājieties ar zāli!

K. Feldmans. 1. priekšlikums - deputāta Māra Kučinska priekšlikums, kas faktiski, kā noprotams no priekšlikuma, ir vērsts uz to, ka Rīgas ostu... ostas valde nu paliktu tā kā iepriekšējā sastāvā un turpinātu tā korupcijas ēna tur būt. Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Es uzskatu, ka mūsu valstī ir divas lielākās problēmas. (Starpsauciens.)

Pirmā - tā ir mūsu sabiedrības sašķeltība, ko mērķtiecīgi ir kultivējušas valdošās partijas, lai varētu uzturēt sarkanās līnijas, kas dotu iespēju tām bezatbildīgi un visatļautīgi atrasties pie varas (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”), un tāpēc... tas ir par priekšlikumu... tāpēc varas nomaiņa nav iespējama šinī valstī, varas pašattīrīšanās nenotiek.

Tā rezultāts ir otrā lielākā problēma - tā ir korupcija mūsu valstī. Un lai cīnītos ar korupciju... un es atbalstīšu jebkuru soli, kas ir saistīts ar tiešām reālu cīņu ar korupciju, taču tas, kādā veidā pašlaik tas tiek darīts... Es domāju, ka Višinskis vienkārši no laimes raud tagad savā kapā. Tas, kā jūs pašlaik rīkojaties. (Starpsauciens: “Nezaimo, ja!”)

Jo - pēc būtības, ko jūs piedāvājat? Jūs piedāvājat kaut kādas lietas risināt, nevis balstoties uz faktiem, nevis balstoties uz argumentiem, nevis tiesiskā veidā, bet vienkārši uz aizdomu, uz revolucionārās pārliecības pamata pasludinot: lūk, šie ir sliktie, ar šiem ir jāizrēķinās. Un tas ir tas, kādā veidā... ja jūs kāds izlasījāt to likumprojektu, par kuru jūs nobalsojāt... kādā veidā tiek piemērots... piedāvāts piemērot šīs sankcijas, teiksim tā, pret Rīgu, pret Rīgas ostu.

Par Ventspili - tur viss ir skaidrs. Tur tiešām mēs nevarējām atrast (Starpsauciens.)... mēs nevarējām atrast pierādījumus, mūsu starptautiskie sadarbības kolēģi ir palīdzējuši to izdarīt. Mēs pieņemam, ka viņi tiešām to ir izdarījuši, un atbilstoši rīkojamies. Taču attiecībā uz Rīgu... ja jūs lasījāt likumprojektu, tad... tur ir vienkārši viens teikums: valdība secina, ka Rīgas ostā ir lieli korupcijas riski. Un tālāk nav neviena fakta - vispār neviena fakta! - par to. Un uz tā pamata mēs tagad grozām likumu, pieņemam likumu! Tiesiskā valstī tā nedara, tiesiskā valstī vajadzēja būt šiem faktiem uzskaitītiem.

Tagad, kad mums bija komisijas sēde, es lūdzu sniegt šos faktus. Nespēja iesniegt šos faktus. Nav nekādu faktu! Vēl vairāk - valdes locekle, kas bija Rīgas ostā, apgalvoja, ka viss ir kārtībā, ka visi strādā godprātīgi. Tad uz kā pamata mēs tagad veicam... pieņemam šādu likumu? Tāpēc, manuprāt, tas, ko piedāvā Kučinska kungs... tas ir pamatoti, ka mēs no šī likuma pagaidām Rīgas domi izņemam laukā. Vai arī - nāciet šeit un dodiet šos faktus. Pretējā gadījumā jūs atkal nodarbojaties ar tiesisko nihilismu. Jo, ja jūs vēlaties cīnīties ar korupciju, tad tas ir jādara tiesiskā veidā. Pretējā gadījumā... jūs, mēģinot apēst vienu čūsku, taisāt citu - vēl lielāku čūsku. Un rezultātā jūs dabūsiet vēl lielākas problēmas no tā visa.

Kolēģi! Nu atnāciet un izdariet lietas līdz galam! Pretējā gadījumā jūs nevis uzlabosiet situāciju, bet tieši pasliktināsiet. Un pēc būtības jūs darbojaties tagad kā boļševiki, pēc boļševiku labākajiem piemēriem. Kā es jau teicu, Višinskis savā kapā raud no laimes, to visu redzot.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Manuprāt, debatēs par šo likumprojektu trūkst vismaz divas svarīgas lietas.

Pirmām kārtām. Ostās strādājošie cilvēki, ierindas darba ņēmēji, izmisīgi cīnās par katru kravas tonnu. Un man pēc šīsdienas debatēm nav pārliecības par to, ka visi runātāji to skaidri saprot.

Un punkts Nr. 2. Likumprojekta autoriem šeit un tūlīt vajadzētu nomierināt tos cilvēkus, kuri strādā šajā sektorā. Pašlaik ir nepieciešamas skaidras garantijas, ka darbaļaužu stāvoklis nepasliktināsies, ienākumu līmenis nesamazināsies un arī turpmāk cilvēkiem būs darbs. Un visiem runātājiem, arī tiem, kuri bārstās ar saukļiem par oligarhiem un tā tālāk, jāsaprot, ka no brīža, kad faktiski tika izteikta neuzticība Latvijas ostu vadībai un apšaubīta uzņēmumu vadības darbība, darbinieki pauž satraukumu par to, kā un kādā veidā iespējamās reformas ietekmēs viņu nodarbinātību un sociālo stāvokli.

Tāpēc es aicinu autorus nekavējoties sniegt atbildi uz jautājumu, vai šie jūsu iecerētie pasākumi ietekmēs darba vietu skaitu Latvijas ostās un nodarbināto atalgojumu. Kurš ir gatavs uzņemties atbildību - es lūdzu uz tribīni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamie deputāti! Cienījamā priekšsēdētāja! Es ar savu priekšlikumu arī apmeklēju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi un patiesībā paliku vēl bēdīgāks un zināmā mērā pievilts. Pievilts no tā, ka tagad liekas, ka tie visi... tā kā tādi tukši braucieni ir bijuši... uz Baltkrieviju, Japānu, uz Indiju... stāstot par to, kādas ir perspektīvas un ko mēs varam izdarīt ar savām ostām.

Ticiet man, es kā ekonomists ļoti arī skatījos... patiešām... kur ir lielākās priekšrocības un potenciāls. Un viennozīmīgi tā ir Rīgas brīvosta ar vēl brīvajām zemēm, kas tiek dāvātas Ķīnai un Ķīnas uzņēmējiem un visiem iespējamiem interesentiem, lai tie tur vēl veidotu savus loģistikas centrus. Un jau rīt viņi saņems caur savām vēstniecībām signālu, ka Rīgas ostā ir augsta korupcija un ka tur labāk nevajag iet un savus ieguldījumus veikt.

Es pieņemu, ka no tā būs jāatkopjas ilgākus gadus. Protams, es skatos uz šiem jaunajiem varoņiem - Strīķes kundzi ar saviem rokaspuišiem, kuri Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā kārtīgi pieskatīja, lai pārējie kā zombiji cietiem ģīmjiem, tā teikt, nobalsotu un tikai nelauztu kaut kādu šo disciplīnu nost... un tiktu pieņemts. Jo pretējā gadījumā, es saprotu, tiek apdraudēti arī citi likumi. Es zinu, kā strādā koalīcija, un tomēr man ir ārkārtīgi... ārkārtīgi skumji... un tas viss, ko es gribu šobrīd pateikt, lai paliek stenogrammai. Patiešām būs atsitiens. Un atsitiens būs pietiekoši liels un jūtams. Un tad nevainojiet opozīciju, kura par daudz ir runājusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Divas lietas. Pirmā lieta. Man, protams, liekas ļoti dīvaini, ka Rīgas brīvostā, kurā ir valsts un pašvaldību pārstāvji, visi šie pārstāvji balso par lēmumiem, ja? Un balso principā vienādi. Un rezultātā sanāk tā, ka vieni, kas balso tieši tāpat kā otri, nav korupcijā iesaistīti, bet otri, kas balso tieši tāpat, ir korupcijā iesaistīti. Kaut kā... kaut kā neloģiski tas priekšlikums skan no šīs koalīcijas puses šobrīd.

Tāpēc loģiski būtu... Ja jau jūs sakāt, ka Rīgas brīvostā ir tāda milzīga korupcija, tad atlaidiet arī visus tos valsts pārstāvjus, kurus jūs esat ielikuši brīvostā kā barotavā, lai tur būtu lielākas algas. Jūsu čomiem lai būtu aldziņa, lai tur varētu fīrēties. Atbrīvojiet arī tos! Un tad tas būtu vismaz saprotams, ar ko jūs tur gribat cīnīties. Bet šobrīd tas īsti saprotams nav. Tā ir pirmā lieta.

Un otrā lieta. Es gribu uzdot jautājumus šim parlamentam un sabiedrībai kopumā. Un šie jautājumi ir sekojoši. Vai jums nešķiet, ka JKP, īpaši Juta Strīķe un Bordāns, kuru dēļ faktiski šī situācija ir radusies, pēc savas būtības ir radīti tikai tam, lai sagrautu, lai iznīcinātu un lai likvidētu? Vai jums nešķiet, ka šī organizācija kā tādi boļševiki - nav spējīgi neko labu radīt vietā? Viss līdz šim ir bijis tikai vienā virzienā - sagraut, iznīcināt, likvidēt. (Starpsauciens: “Atņemt!”) Un vēl ir jautājums - kur tad šiem boļševikiem ir valsts attīstības plāns? Kā rīkoties, lai rīt, parīt, aizparīt visa Ventspils nepaliktu bez līdzekļiem? Kā rīkoties? Un ko tieši jūs esat izdarījuši, lai šīs sankcijas tiktu noņemtas no Ventspils brīvostas? Un, kāpēc tas tā ir, tas arī ir loģiski izskaidrojams. Un tas izskaidrojums ir vienkāršs.

Savā dzīvē nevienu uzņēmumu JKP līdere Juta Strīķe nav radījusi, izveidojusi un nav nopelnījusi nevienu santīmu, bet ir tikai sēdējusi uz nodokļu maksātāju naudas. Un tieši tāpēc arī acīmredzot ir izpratne, ka labus rezultātus var panākt, tikai likvidējot, sagraujot un neskatoties uz valsts attīstību kopumā, bet tikai uz šaurām savu sponsoru interesēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Mums te... cik... mēs jau kādu gadu vai vairāk dzīvojam šajā... Moneyval “pelēkā” saraksta, tā teikt, ēnā. Mums tagad visu laiku stāsta, ka, vot, tūlīt, tūlīt, tūlīt mums ir risks, ka mūs iekļaus tajā “pelēkajā” sarakstā, mums jādara tas, tas un tas. Kas tika, netika darīts? Tika grozīti likumi. Tiek ieviestas... faktiski noņemta... tā legālā... nevainīguma prezumpcija. Tā ka tagad, es domāju, neviens ārzemnieks savā veselajā saprātā šeit neatbrauks ne ar kādām... ne ar kādiem aktīviem, jo tagad esat pieņēmuši tādu... likumdošana ir tāda, ka viņam to var acumirklī atņemt. Ir iztērēti 14 miljoni eiro kā minimums, lai pieņemtu darbā jaunus ierēdņus, kas cīnītos ar naudas atmazgāšanu un tā tālāk. Bet te ir tāds jautājums: a kā būs, ja tajā februārī tomēr pieņems lēmumu, ka mūs tomēr iekļaus tajā “pelēkajā” sarakstā? Jo, kā nesen savā rakstā apliecinājis jaunais ASV vēstnieks... attiecībā uz atbildi uz jautājumu, vai Latviju iekļaus tajā “pelēkajā” sarakstā, viņš uzrakstīja: “Es nezinu.” Viņš nezina.

Tātad būs tā diezgan amizanti, ka pēc visiem tiem likumu grozījumiem, pēc visiem tiem miljoniem un ar vairākiem desmitiem jauno ierēdņu mūs tomēr iekļaus tajā “pelēkajā” sarakstā. Un tad... Kas būs vēl smieklīgāk? Tas, ka, ja mūs iekļaus tajā “pelēkajā” sarakstā, tad mēs redzēsim, ka nu nekas īsti nav noticis ar ekonomiku - nekāds krahs nav iestājies. Tā, piemēram, nesen Islande tika iekļauta “pelēkajā” sarakstā. Un - kas? Mēs redzam virsrakstus, redzam ziņojumus par to, ka Islandē tautsaimniecība beidzas, ka tur neviens nevar norēķināties ārzemēs un tā tālāk? Neko tādu mēs neredzam.

Es... kolēģi, kāpēc to visu saku par to “pelēko” sarakstu? Sakiet, lūdzu, tie, kas vispār kaut ko... ir kursā par visiem tiem vienas dienas laikā pieņemtajiem likumiem, - a jums vispār ir vismaz kaut kāda pārliecība vai informācija, ka, ja jūs pieņemsiet tagad visus šos grozījumus, ASV tiešām izņems, nu, vismaz Ventspils brīvostu no tā melnā saraksta? Jeb jūs rīkojaties vispār bez jebkādas... teiksim, bez jebkāda priekšstata, ja? Ka izdarīsim šo, varbūt nostrādās. Nav nostrādājis? Tā. Nu tad vēl izdarīsim šo. Vēl grozīsim šo un šo likumu. Vēl pieņemsim darbā kādus jaunus ierēdņus.

Vai jums pašiem ir vismaz kaut kāda informācija no premjera, no satiksmes ministra, ka viņiem ir bijušas tikšanās, viņi ir runājuši ar šiem ASV cilvēkiem un ka tie ir devuši garantijas, ka jums jāizdara tas, tas un tas un tad noteikti tā Ventspils brīvosta tiks izņemta no šī saraksta? Jo anotācijā es par šo neko neredzu.

Tāpēc - vai jūs neizskatīsieties kā... drusku tā, nu, muļķīgi gadījumā, ja pēc visa tā Ventspils brīvostu neizņems no šī saraksta? Te kāds var atbildēt uz šo jautājumu? Lūdzu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es arī no savas puses aicinu atbalstīt Kučinska kunga priekšlikumu un šajā stāstā neiejaukt Rīgas ostu.

Graut nav būvēt! Tie, kam ir kāda pieredze ar uzņēmējdarbību, saprot, ka tādu uzticības pilnu attiecību veidošana pat uzņēmumu līmenī, kur nu vēl valsts līmenī, tiek veidota gadiem ilgi un to sagraut ir ļoti viegli. Ar vienu šādu paziņojumu, ka Rīgā ir augsti korupcijas riski, jūs nodzēšat daudzu gadu garumā valdības vadītāju, arī Rīgas brīvostas vadītāju veikto darbu un ieguldītos līdzekļus. Ne tikai laiku, bet arī naudu.

Un tas, kas, manuprāt, arī šajā stāstā ir jāsaprot, ka jūs pēc būtības problēmu neatrisināt. To diezgan viegli norādīja deputāti jau šeit, tribīnē, bet to arī norādīja starptautiskie vērtētāji - ja jūs tiešām uzskatāt, ka ir augsti korupcijas riski, tad tas, kas būtu jādara, ir jāiedarbina tiesībsargājošās iestādes, lai tās dara savu darbu. Vai ir kaut viens kriminālprocess ierosināts par kādiem koruptīviem darījumiem Rīgas brīvostas pārvaldē? Nu nav! Vismaz es nezinu tādu.

Un, ja jūs mēģināt šos korupcijas riskus mazināt ar valdes locekļu maiņu, tad tiešām vērā ņemams ir fakts, ka jūs tādā veidā metat ēnu uz tiem valdības deleģētajiem pārstāvjiem, kas tur joprojām strādā. Rīgā - Baiba Bāne, Džineta Innusa, Pāvels Rebenoks, Viesturs Zeps; Ventspilī - Ģirts Valdis Kristovskis, Inguna Strautmane, Rūdolfs Nerets, Laila Spaliņa.

Neviens lēmums nevienā brīvostā nevar tikt pieņemts tikai pašvaldības deleģēto valdes locekļu dēļ vai valsts puses dēļ. Ir jābūt abu pušu gandrīz vienprātībai. Un, ja mēs paskatāmies vēsturi, tad es šaubos, ka ir daudz tādu lēmumu (jautājums, vai vispār ir, īpaši pēdējā laikā), kur nav bijusi vienprātība valsts un pašvaldību deleģētajiem pārstāvjiem... vienojoties.

Ja jūs pasakāt, ka ir korupcijas riski, tas nozīmē, ka arī šie valsts pārstāvji ir pieņēmuši kādam, ne valstij, labvēlīgus lēmumus. Padomājiet divreiz, ko jūs darāt! Jūs faktiski šādā veidā vēl vairāk diskreditējat esošo ostas pārvaldību.

Un otrs faktors, ko es jau minēju, - ja vienā vietā ir ārkārtīga krīze un mēs gribam, lai vismaz daļa no tiem uzņēmējiem, kas šobrīd nevar tikt apkalpoti Ventspils brīvostas pārvaldē, paliek Latvijas ostās, objektīvi - Rīgas ostā -, tad nedrīkst radīt haosu Rīgas ostā.

Ja šie priekšlikumi būtu nākuši vēl no Linkaita kunga (no Satiksmes ministrijas politikas veidotāju puses), kurš, nu, ir visupirms atbildīgs par situācijas atrisināšanu šobrīd kopā ar premjeru, tad vēl varētu saprast, bet tie nav priekšlikumi, kas ir nākuši no atbildīgās ministrijas. Tie ir politiski lēmumi, kas ļoti traumē ekonomiku.

Es īpaši vēršos pie tiem politiskajiem spēkiem, kas Saeimā nav nākuši ar tādu revolucionāru pārliecību apkarot visus un kavēt tautsaimniecību, “Attīstībai/Par!”, JAUNĀ VIENOTĪBA, kam ir milzīga pieredze, Nacionālā apvienība, un arī JKP rindās ir cilvēki, kas ar uzņēmējdarbību ir nodarbojušies. Nu, ieklausieties argumentos! Šeit, šajā priekšlikumā, nav nekā savtīga, tieši otrādi - priekšlikums ir domāt par valsts interesēm šobrīd, kad mēs visi esam vienā laivā. Mēs esam krīzes situācijā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts.)

Premjers Kariņš mums, sabiedrībai, saka: naudas ir ļoti daudz, tik daudz naudas, kā nekad nav bijis. Mediķiem - nepietiek.

Premjers Kariņš saka: mēs sekmīgi cīnāmies ar finanšu sektora sakārtošanu. Bet aizmirst pateikt, ka, visticamāk, 2020. gada februārī Latvija būs “pelēkajā” sarakstā. Tas nozīmēs ļoti nopietnas ekonomiska rakstura problēmas. Un īstam valsts vadītājam vajadzētu uzkāpt tribīnē un vienkārši godīgi sabiedrībai to pateikt.

Un ja jau šāda cīņa notiek... Kāpēc mums šodienas apstākļos ir jārisina tā problēma, par ko mēs runājam ostu sakarā, ja jau mēs tik sekmīgi esam cīnījušies visus šos gadus, kamēr VIENOTĪBA ir bijusi pie varas? Tā ir visīstākā un tiešākā VIENOTĪBAS atbildība. VIENOTĪBA ir atbildīga par to, kas notiek ostās. VIENOTĪBA ir bijusi premjera krēslā vairāk nekā 10 gadus. VIENOTĪBA ir bijusi finanšu ministra postenī vairāk nekā 10 gadus. Vienotībai ilgstoši ir bijis iekšlietu ministra postenis, Kozlovska kungs.

Un mēs šodien runājam par milzu korupciju Rīgas domē, mēs runājam par korupciju Rīgas brīvostā vai Ventspils brīvostā. Kurš tad par to ir atbildīgs, ja ne Vienotība, kas visu varēja šajos 10 gados izmainīt? Kurš ir atbildīgs par finanšu sektoru Latvijā, kurš neesot sakārtots un kurā esot bijušas dažādas... daudzas atmazgāšanas shēmas pēdējo daudzu gadu laikā? Vienotība ir tā, kas par finansēm ir bijusi atbildīga.

Iedzīvotāji, beidziet klausīties šajās nolaizītajās runās! Atveriet acis un paskatieties, kas ir atbildīgs par to vājprātu, kas šobrīd notiek Latvijas Republikas teritorijā! Un tā ir Vienotība, kurai ir arī šodien premjers, kurš var no tribīnes pateikt tikai par bremžu klučiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šis likums... šis likumprojekts ir konkrēta atbilde uz konkrēto lietu, kas šodien skar konkrētu brīvostu - Ventspils brīvostu.

Ja tiešām tas risinājums... koalīcija uzskata, ka tas ir labākais risinājums... kaut gan, godīgi sakot, man ir liela skepse... Runa ne par to. Runa ir par to, ka šo reakciju nevajag paplašināt uz citām teritorijām, uz citiem subjektiem, jo tas vājina pašas reakcijas būtību. Punkts viens.

Punkts divi. Kāpēc ir atbalstāms Kučinska kunga priekšlikums? Ne tikai to argumentu dēļ, kas jau šodien izskanēja no šīs tribīnes, bet arī tādēļ, ka, noraidot šo priekšlikumu un saglabājot abas divas brīvostas vienā likumprojektā, mēs aicinām Amerikas Savienotās Valstis attiecināt ievestās sankcijas arī uz Rīgas brīvostu.

Padomājiet par to!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Es šodien jau norādīju uz to, ka šo likumprojektu, kuram ir noteikts īpašs - steidzamības - statuss, pavada ļoti daudz neskaidrību. It īpaši neskaidrs (es domāju, vairākumam Latvijas iedzīvotāju tas absolūti nav skaidrs) konteksts un notikumu secība - kurš uz kurieni aizbrauca, ko kurš kuram izstāstīja, kas kādu lēmumu ietekmēja un kas veicināja sekas, kuras tikko iestājās Ventspils ostai un Lembergu ģimenei.

Tikko publiskajā telpā publicēta Lemberga sievas vēstule, kur viņa stāsta, ka viņai nobloķēti visi līdzekļi un viņai tiešām nav iespējas nopirkt saviem bērniem (Dep. S. Riekstiņš: “Viņai deklarācijā 87 tūkstoši - skaidras naudas uzkrājumi! Labrīt!”)... Dažiem deputātiem ir tik liela informācijas pārpilnība, ka viņi ir gatavi dalīties. Es būtu pateicīga JKP biedriem par to, ja viņi padalītos ar informāciju, ko tieši jūsu partijas biedri, proti, tieslietu ministrs Bordāns un Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, ir darījuši Amerikā un kādu informāciju ir nodevuši Amerikas oficiālajām personām.

Aizdomas par to, kas notiek, man radās pagājušo ceturtdien, kad es saņēmu atbildes uz deputātu jautājumiem sakarā ar piespiedu zemes nomas maksas regulējumu. Atbildes uz jautājumu ir parakstījis Tālis Linkaits - satiksmes ministrs. Pagājušo ceturtdien. Vienlaicīgi saņēmu informāciju, ka tieslietu ministrs nevar ierasties uz atbilžu sniegšanu. Atgādināšu, ka šis jautājums skar 300 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, kuri pēc jaunā gada paliks bez regulējuma piespiedu nomas jautājumos. Un Latvijas tiesas nebūs... viņiem nebūs regulējuma, pēc kura viņi varēs spriest noteiktas lietas.

Šodien es cerēju satikt tieslietu ministru, lai uzdotu viņam visus jautājumus. Saņēmu informāciju, ka viņa atkal nav. Jautājums - kur viņš ir? Un vai viņš tiešām nodarbojas ar tiem jautājumiem, kuri ir svarīgi vairākumam Latvijas iedzīvotāju? Un es jūs ļoti lūdzu, esiet, lūdzu, cieņpilni pret Latvijas iedzīvotājiem un mēģiniet viņiem paskaidrot to, kas neizriet no šo likumu anotācijas.

Es jūs aicinu balsot “par” šo 1. priekšlikumu, jo tas pašlaik ir pirmais no sakarīgiem priekšlikumiem, kuri beidzot ir iesniegti šajā likumprojektā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

K. Feldmans. Jā. Nu komisija, protams, uzklausīja arī Satiksmes ministrijas gan parlamentāro sekretāru, gan valsts sekretāra vietas izpildītāju... attiecībā, lai saprastu, kas tad īsti ir Rīgas brīvostā, un ir pamats domāt, ka ir korupcijas riski, un arī mēs jau visi zinām. Es arī uzdevu jautājumu komisijas sēdē par tā saukto sadarbības vizīti, ko veica KNAB Rīgas brīvostā 7. februārī šajā gadā. Nu... apstiprināja, ka fakts tāds ir. Nu, sīkāk droši vien tur nevarēja arī stāstīt. Bet katrā ziņā komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kučinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. Skaidrs.

Tālāk ir 2. - deputāta Vucāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Par sava priekšlikuma būtību es jau runāju tad, kad pirmajā lasījumā mēs šodien diskutējām par šo likumprojektu.

Un tiešām man nav saprotams tas, kā var runāt par teritorijas plānojumu, nerunājot par attiecīgās pašvaldības... tā mirklīti... par attiecīgās pašvaldības attīstības programmu. Un te varbūt tā problēma ir daudz dziļāka, jo, godīgi sakot, neatbalstot šo manu priekšlikumu, izskatās tā, ka jūs, neiedziļinoties lietas būtībā, vienkārši rullējat un pat necenšaties izlabot tās loģiskās un gramatiskās kļūdas, kuras ir tajos tekstos, ko kāds jums ir piedāvājis. Jo, ja mēs tagad lasīsim, kas tad ir sanācis, izslēdzot šos vārdus, ko jūs slēdzat ārā no atbilstošā panta, tad, es nocitēšu, iznāk tā: “Ostas pārvalde privāto tiesību jomā veic šādas funkcijas [..].” Un pirmā no tām ir: “[..] izstrādā ostas attīstības programmas projektu atbilstoši apstiprinātajai Latvijas ostu attīstības koncepcijai un teritorijas plānojumam.”

Un tad es jums jautāšu - kādam teritorijas plānojumam? Jo, ja iepriekš tajā daļā, ko jūs izslēdzāt ārā, bija - atbilstošās teritorijas... atbilstošās pašvaldības teritorijas plānojumam... Pašreiz tiek runāts par kaut kādu abstraktu teritoriju, kas neattiecas ne uz ostām, ne uz valsti kopumā, un likumprojektā ir ļoti liela neskaidrība līdz ar to. Un šajā sakarā es lieku jums vienkārši... aicinu jūs vienkārši aizdomāties par to. Vai jums vispār, pieņemot šādus grozījumus, ir sajēga par tiem plānošanas dokumentiem, kādi ir spēkā Latvijas Republikā, un kas no kā izriet? (Starpsauciens: “Protams, ka nav!”)

Un, lai saprastu, par kādām lietām mēs runājam, mums ir Nacionālais attīstības plāns, un šobrīd valstī runā par teritoriālo reformu. Tātad Nacionālais attīstības plāns ir augstāks dokuments, un no tā vajadzētu izrietēt reformai. Principā ar šo, arī ar šiem grozījumiem Likumā par ostām, jūs apliecināt to, ka jūs gribat lietas darīt otrādi.

Un tiem, kuriem varbūt ir vajadzīgi praktiskāki pielietojumi... praktiskāki piemēri. Droši vien daudzi no jums ir dzirdējuši par neveiksmīgo vēja parka ideju starp Tukumu un Dobeli. Šis vēja parks netika atbalstīts, tāpēc ka nebija saskaņojuma no vietējās pašvaldības... no vietējām pašvaldībām. Nebija iespējams, uzklausot iedzīvotāju intereses, iekļaut to teritorijas plānošanas dokumentos, jo tas nebija teritoriju attīstības programmās. Teritoriju iedzīvotāji nebija deleģējuši saviem pašvaldību deputātiem to iekļaut savās attīstības programmās. Tāda ir tā Latvijā noteiktā kārtība. Ja būtu šis stimuls caur attīstības programmām, tad, iespējams, arī ar to vēja parku būtu gājis savādāk.

Es aicinu par šīm lietām aizdomāties, bet savu priekšlikumu es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Man jāatzīst, man viss notiekošais ļoti patīk. Es... man tas atgādina notikumus, kas bija apmēram 2011. gadā, kad tā laika Reformu partija (šeit ir arī daži cilvēki, kas tā vai savādāk piedalījās tajā pasākumā) arī strādāja pie iespējamas ostu reformas. Bet... nu, mēs tad... visi šie cilvēki... viņiem bija, iespējams, tāds naivs priekšstats par to, kā tās lietas jādara. Viņi tur pasūtīja pētījumus no Pasaules Bankas, tātad Pasaules Banka par kādiem 100 tūkstošiem eiro taisīja pētījumu par ostām. Tas viss bija diskutēts valdībā - par, pret... un tā tālāk.

Man jāatzīst, ka mums tad kopā ar kolēģiem (daži no kuriem arī šeit ir - zālē) neienāca prātā... Kā?! Kādi pētījumi?! Kāda tur uz pierādījumiem balstīta politika, kaut kas tāds?! Var taču dienas laikā sacept vēstuli... vajag tā, tad vienas dienas laikā Saeimā steidzamības kārtā pieņemt likumu, un tas ir viss. Kādi tur pierādījumi? Kādi argumenti? Kādas debates? Kur šeit ir debates? Kur vismaz viens koalīcijas pārstāvis, kas vēlas par kaut ko debatēt, kaut ko argumentēt, kaut kā tā?

Bet man jums, kolēģi, ir daži jautājumi, lasot šo “brīnišķīgo” anotāciju, kas... Es cenšos saprast, kas jums tur galvās vispār notiek, ja. Piemēram, ir rakstīts: “Valdība ir secinājusi, ka Ventspils osta un Rīgas osta ir pakļauta augstam korupcijas riskam (Dep. A. Muižniece: “Par priekšlikumu!”), tādējādi nepieciešamas neatliekamas reformas šo ostu pārvaldībā, lai izpildītu valdības deklarācijā noteikto prioritāti cīņai pret korupciju [..].” (Dep. J. Butāns: “Priekšlikums ir par kaut ko citu!”)  

Sakiet, lūdzu, a jūsu valdība to izsecināja precīzi kad? (Starpsauciens.) Jums taču valdībā ir četri pārstāvji katrā ostā: četri - Ventspilī un četri - Rīgā. Kad precīzi jums tie pārstāvji ir paziņojuši par visiem tiem augstiem korupcijas riskiem? (Starpsaucieni.) Vai tas bija vakardien, aizvakardien? Pirms mēneša? Jums ir tie... pārstāvji ir bijuši patiesībā vairākus gadus. Kad?

Jautājums Nr. 2. Jums ir sākotnēji anotācijā rakstīts, ka tie augstie korupcijas riski ir gan Ventspils brīvostā, gan Rīgas brīvostā. Un tas ir it kā tas sākotnējais iemesls, kāpēc valstij vajag pārņemt to savā pārvaldībā. (Dep. A. Muižniece: “Anotācija pirmajā lasījumā ir jālasa!”) Bet tad jūs anotācijā rakstāt: “Vienlaikus, lai nodrošinātu vienādus pārvaldības principus abās lielākajās Latvijas ostās...” (Vienlaikus runā gan sēdes vadītāja, gan V. Dombrovskis. V. Dombrovska runa nav skaidri saklausāma.)

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu (ko iesniedzis deputāts Jānis Vucāns), kas paredz izslēgt no likumprojekta 2. panta... ar ko tiek izslēgts likuma 7. panta trešās... vārdus “un attiecīgās pašvaldības attīstības programmai”! Lūdzu, pievērsieties debatēm par konkrēto priekšlikumu! Par priekšlikumu, lūdzu, runājiet!

V. Dombrovskis. Es runāju par ostām... par ostu pārvaldību... Priekšlikums ir par ostu pārvaldību, un mani jautājumi arī ir par ostu pārvaldību. (Dep. A. Muižniece: “Nē, nav! Izlasi priekšlikumu!”)

Es atvainojos! Tātad “[..] pārvaldības izmaiņas tiktu veiktas arī Rīgas brīvostas pārvaldībā”. Tāpēc... Kā tad tas sanāk? Tad kāpēc arī Rīgas brīvosta? Tāpēc, ka vajag tāpat kā Ventspilī? A tad kur ir Liepājas brīvosta? 

Es domāju, ka Liepājas brīvosta būtu ļoti aizvainota, ja jūs Liepājas brīvostu neuzskatāt par kādu nozīmīgu Latvijas ostu.

Tālāk, kolēģi. Jūs rakstāt: “Šāds modelis palīdzēs veidot [..]”... bla, bla, bla... “kas par pienākumu izpildi būs tieši atbildīgas Ministru kabinetam [..].”

Tad, kolēģi, jūs saprotat pārvaldības modeli? Četri pašvaldības pārstāvji, četri valdības pārstāvji. Nevienu lēmumu bez valdības vismaz vienas partijas piekrišanas pieņemt nav iespējams. Nav iespējams pieņemt nevienu lēmumu.

Tad sanāk, ka visu šo laiku... visu šo laiku par ostu pārvaldību tik un tā bija atbildīgs tieši Ministru kabinets. Tas tagad absolūti neko nemaina. Tātad man kāds var paskaidrot, lūdzu, kas te bija domāts?

Es, protams, aicinu atbalstīt... es aicinu atbalstīt Vucāna kunga priekšlikumu. Ļoti labs priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tas, protams, ir absurds, ka turpmāk ostu darbībā nebūs svarīgi šo ostu darbību saskaņot ar kaut kādu... pašvaldību attīstību, ja... Tātad ostas neatradīsies... ostu teritorijas neatradīsies pašvaldībā, pašvaldībai būs pilnīgi vienalga, kā attīstās šī pašvaldības teritorija, un tāpēc nekāda saskaņošana vai mijiedarbība, vai sadarbošanās principā nav vajadzīga. Tas, protams, ļoti sekmēs veiksmīgu biznesa attīstību, tas, protams, sekmēs ļoti veiksmīgu ekonomikas uzrāvienu - nesadarbošanās starp valsti un pašvaldību. Es, protams, ironizēju.

Mērķis droši vien ir pavisam cits. Mērķis ir ļoti vienkāršs, un sabiedrībai tā arī jāpasaka: “Šobrīd valdošā koalīcija ir sapratusi, ka visiem valdošās koalīcijas pārstāvjiem nav saviem cilvēkiem barotavās vietas. Viņiem vajag saviem cilvēkiem barotavās vietas.” Nu, piemēram, droši vien Jaunupa kungam - vēl kādai draudzenei vai vēl kādam klasesbiedram vajag vietu Rīgas brīvostā... vai, piemēram, JKP ir tāda apdalīta no Rīgas brīvostas. Nu, piemērs mums ir ar Saeimu. Feldmana kunga... deputātam Feldmanam, piemēram, māsa jau ir iekārtota prezidijā... Droši vien gribētu brīvostā kādu amatiņu, jo prezidijā tur, nu, nezinu, vadīt biroju - tik liela alga nav. Brīvostā būtu lielāka alga. (Dep. K. Feldmans: “Es vispār te visu kontrolēju!” Aplausi.) Tā kā Feldmana kungam arī pašam, piemēram, nu, tas varētu nest kādu labumu, jo 7. klases BMW jau vairs nav pirmā svaiguma. Vajadzētu labāku, piemēram. Riekstiņa kungam BMW X5 arī nav pirmā svaiguma, vajadzētu labāku. Es pieļauju, ka tie ir tie jautājumi, kāpēc šobrīd mēs runājam par izmaiņām brīvostas pārvaldībā, mēs nerunājam par to, kā attīstīsies konkrētā osta. Mēs nerunājam pēc būtības, mēs runājam tikai par jautājumiem, par ko ir grozījumi... visi kopumā, visa ideja... kādi cilvēki... kas ieliks cilvēkus šajos amatos, šajās barotavās. Par to ir visi šie priekšlikumi.

Savukārt loģisks priekšlikums, kas ir Vucāna kunga priekšlikums par to, ka valstij ir jāsadarbojas ar pašvaldību teritorijas attīstībā, biznesa attīstībā un tamlīdzīgi, ir... tiek... netiek atbalstīts. Pret to koalīcija tagad balsos - “pret”.

Skaidrs, ka “pret” balso cilvēki, kas paši dzīvē nevienu dienu acīmredzot nav ar biznesu nodarbojušies, un skaidrs, ka “pret” var balsot cilvēki, kuriem dzīves lielākais sasniegums ir Saeimas deputāta alga. Cilvēki, kas kaut ko saprot no tā, kā attīstās bizness, kā tiek palīdzēts biznesam, saprot, ka bez savstarpējas sadarbības un mijiedarbības tas nav iespējams. Ka tas nav iespējams... vienkārši savējos, nezinu, māsas vai ko tur, vai draudzenes, vai klasesbiedrus liekot amatos, nekādas attīstības nebūs. (Dep. J. Cielēns: “Tu pēc savas pieredzes stāsti?”)

Un pabeidzot. Eglīša kungs! Varbūt jums arī turpmāk pirms katra jautājuma, ko jūs pieņemat... Un ko tad jūs tā kautrīgi vienreiz braucāt klanīties uz citu valsti? Varbūt jūs pirms katra balsojuma... katru nedēļu aizšaujat... Paklanieties tur, tajā citā valstī, saņemiet norādījumus, kā jums jābalso, Eglīša kungs! Kā jums jābalso... Aizbraukt jūs varat par nodokļu maksātāju naudu. Saņemat visu... Tur jūs varat klanīties savā kalpa stājā un tad braukt atpakaļ un nobalsot. Nu vienreiz nedēļā brauksiet atskaitīties saviem senjoriem. Es domāju... Es domāju, ka tā ir “pareiza” valsts pārvaldība, un tā tikai turpiniet! Šādā veidā turpinot, ir pilnīgi skaidrs, ka nākamā gada februārī ir iespējamība - ļoti, ļoti liela iespējamība -, ka Latvija atradīsies “pelēkajā” sarakstā un mūsu ekonomika viennozīmīgi, kā es te stāvu šodien, nākamgad strauji ies uz leju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā kas piebilstams?

K. Feldmans. Nu, par priekšlikumu jau diezgan maz bija te... Nav īsti, ko komentēt.

Nu, runājot par Vucāna kunga (Starpsauciens: “Komisijas vārdā!”) priekšlikumu, - jā, komisijas vārdā (Starpsauciens: “Nomainiet ziņotāju!”) varu teikt, ka priekšlikums tika noraidīts, jo nu faktiski bija bažas par to, vai šī tā saucamā attīstības programma... vai tas nerada, nu, kaut kādas potenciāli... kaut kādas saistības nākotnē. Un tāpēc tas komisijā ir noraidīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. Tālāk. 3. priekšlikums ir deputāta Kučinska priekšlikums, kas saistīts faktiski ar viņa iesniegto 1. priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsaucieni: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Kučinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 4. - deputāta Vucāna priekšlikums. Tas ir par pirmpirkuma tiesībām. Rīgā šobrīd ir pirmpirkuma tiesības brīvostai. Ventspilī - nav, un viņš nevēlas, lai ir Ventspilī. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Jā. Kolēģi! Par priekšlikuma būtību es jau runāju tad, kad diskutējām pirmajā lasījumā.

Bet, ziniet, ar šo te jūsu priekšlikumu pašreiz ir sanācis tāds interesants kāzuss, kā teica Gobzema kungs. Šobrīd iznāk tā (es nocitēšu to versiju, kura tagad būs apstiprinātā versija, ja jūs nobalsosiet): “Rīgas ostas un Ventspils ostas teritorijā pirmpirkuma tiesības uz zemi un citu nekustamo īpašumu kā atvasinātai publisko tiesību juridiskajai personai ir Rīgas ostas pārvaldei un Ventspils ostas pārvaldei.” Šis saiklis “un” nozīmē, ka Rīgas ostas pārvalde var izmantot pirmpirkuma tiesības uz zemi Ventspilī un otrādi. Ja jūs to bijāt domājuši - bravo!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

K. Feldmans. Tikai tas, ka komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 5. ir Saeimas deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, Krauzes kunga priekšlikuma būtība ir ne tikai samazināt valdes locekļu skaitu, noņemot iespēju pašvaldībai deleģēt savus pārstāvjus, bet vienlaikus arī nomainīt visus valsts deleģētos pārstāvjus. Kāpēc šāds priekšlikums? Ja jūs sakāt, ka Ventspils un Rīgas brīvostā ir augsti korupcijas riski, tas nozīmē, ka vismaz viens no valsts deleģētajiem pārstāvjiem regulāri ir pieņēmis lēmumus, kas ir korupcijas riskanti, iespējams. Nu līdz ar to, ja jūs šobrīd to redzat kā vienīgo risinājumu un nekā cita pagaidām nav, kā mēģināt izņemt Ventspils brīvostas pārvaldi no sankciju saraksta un kā mazināt augstus korupciju riskus gan Ventspils brīvostas pārvaldē, gan Rīgas brīvostas pārvaldē, tad šis, manuprāt, ir adekvāts priekšlikums, jo tas patiešām varbūt šos riskus mazinās, ja tādi ir identificēti.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Latvijas sabiedrība, es gribu vērst jūsu uzmanību... ko jūs būsiet palaiduši garām. Pavērojiet! Tagad ir 17.41 un mēs lemjam jautājumus, kā... koalīcija tos lemj, kā amatos salikt savējos, - ostās, barotavās. Ir sanākuši padomnieki... no premjera biroja ir sanākuši... un viss te notiek ļoti strauji.

Pēc tam mēs lemsim jautājumus, vēlreiz - atkārtoti. (Dep. J. Kursīte-Pakule: “Par priekšlikumu!”) Es jau redzu, ka tiks iesniegts vēlreiz par tām Rīgas domes vēlēšanām... tur, kur ziņotājs nolaida fēleri - nepieteica steidzamību un izjauca kārtību. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Būs vēlreiz... tiks iesniegts iekšā, ja? Tiks sniegts šodien. Mēs strādāsim līdz naktij, lai varētu arī ātri to Rīgas domi... ātri taisīt tagad... un tos... tagad tos amatus. Bet, kad par mediķiem - tad nevar ne strādāt, neko! Tad nav laika! Tad nav naudas! (Starpsauciens: “Viņš arī runā par amatiem!”)

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu runājiet! Lūdzu, runājiet par konkrēto priekšlikumu!

A. Gobzems. Šo priekšlikumu. Mūrnieces kundze, tad, kad... Mūrnieces kundze, tad, kad Kariņš...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet par konkrēto priekšlikumu!

A. Gobzems. Mūrnieces kundze, tad, kad Kariņš runāja par bremžu klučiem... tad jūs tā kā sālsstabs klusa esat.

Sēdes vadītāja. “Vienas kalendārās nedēļas laikā pēc šī likumprojekta stāšanās spēkā amatu zaudē visi Rīgas ostas un Ventspils ostas valdes locekļi un Ministru kabinets ieceļ jaunas Rīgas ostas un Ventspils ostas pagaidu valdes četru locekļu sastāvā, kas darbojas [..].”

A. Gobzems. Es esmu lasījis.

Sēdes vadītāja. Tad runājiet, lūdzu, par konkrēto priekšlikumu!

A. Gobzems. Es runāju par... Mūrnieces kundze, tad, kad Kariņš runā par bremžu klučiem...

Sēdes vadītāja. Es aicinu runāt par konkrēto priekšlikumu!

A. Gobzems. Mūrnieces kundze! Tad, kad Kariņš runā par bremžu klučiem, tad jūs klusējat kā sālsstabs, ja!

Sēdes vadītāja. Aicinu runāt par priekšlikumu!

A. Gobzems. Esiet neitrāla! Tas ir jūsu uzdevums kā Prezidija vadītājai.

Sēdes vadītāja. Aicinu deputātu runāt par konkrēto priekšlikumu.

A. Gobzems. Es runāju par amatiem. Es runāju par to. Tad, kad jādala amati sev, tad var strādāt līdz naktij. Tad var runāt līdz naktij! Strādāt un visu kaut ko... Bet tad, kad mediķiem algas ir jāpaaugstina, tad - ātrāk mājās! Tad ātrāk uz mājām! Tā strādā šī koalīcija. Sev - amatiņus, sev - piemaksiņas, saviem draugiem - barotaviņas... pārņemsim saviem sponsoriem ostas... un tādā garā. Par mediķiem - nē! Tad mums gads jāgaida. Šis temats izsmelts.

Šeit mēs šovakar laidīsim, jo koalīcija ir sajutusi... tas ir tā kā dzīvniekiem, kas sajūt asins garšu... Viņi ir sajutuši asins garšu, ka viņi tūlīt varēs lielo medījumu, lielo laupījumu, iegūt. Staķa kungs jau laimīgs sēž - viņš tūlīt būs Rīgas domes... mērs. Viņš ir gatavs sēdēt līdz rītam. Bet tad, kad runa par mediķiem, - tad Staķa kungs mūk... kopā ar dakteri Skridi mūk ārā no zāles. (Dep. A. Muižniece: “Tev pie ārsta vajag!”)

JKP arī... vienīgie, kas ir spējīgi palikt zālē. JKP kā tāds nesekmīgs skolnieks... JKP nespēj nosēdēt savās vietās, viņi gaida, kad būs zvans, kad varēs aiziet pie sponsoriem. (Dep. S. Riekstiņš: “Tev jau sen ir nozvanījis! Tikai tu to vēl neesi pamanījis!”) Un Riekstiņa kungs... Riekstiņa kungs ar savu vidusskolas izglītību... joprojām... vienīgais, ko var, - kā orangutans no vietas kliegt. Tas ir vienīgais, kas šajā zālē notiek. Tā notiek Saeimas sēdes. Tā notiek tās! Kad runa par mediķiem - es piekto reizi atkārtošu, jo tas ir būtiski! -, jūs nelemjat, jūs nelemjat. Jūs lemjat tikai savu sponsoru interesēs. Un man ir klusas aizdomas, ka viens no sponsoriem jums ir Meroni. (Dep. S. Riekstiņš: “Beidz, Aldi, lietot, citādi nojūgsies!”; dep. A. Gobzems: “Par mani neuztraucies! Iegūsti izglītību, tad parunāsim!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. (Zālē troksnis. Starpsaucieni. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi!

Sēdes vadītāja. Ļaujiet runāt deputātei tribīnē.

J. Stepaņenko. Paldies.

Godātie kolēģi! Es vēlos atgādināt frakcijai “Attīstībai/Par!” to, ka viņu kolēģis, partijas kolēģis Viesturs Zeps, kurš šobrīd arī tiek atzīts par vienu no korupcijas ēnām... cik es saprotu, strādājot Rīgas brīvostā... atbilstoši JKP sacītajam... šodien publiski raidījumā “Preses klubs” bija iebildis pret šo steidzamo reformu, atgādinot, ka steidzamas reformas nenes neko labu un Rīgas brīvostas pieķeršana klāt šim stāstam nav pareiza.

Un tad sanāk tā, ka... Es nezinu, kāds ir... teiksim, kāda ir jautājuma cena šobrīd jums, godātie kolēģi, - vai tur tās azartspēles atkal jums ir jāaizstāv un tas Rīgas... gāšanas plāns jums ir svarīgāks nekā jūsu kolēģis Rīgas brīvostā -, bet jūs šodien ejat, protams, uz pilnu banku - to var redzēt. Un tik tiešām - kaut kādu domu par... par mediķiem, kuri šodien arī izteica neuzticību faktiski visam Ministru kabinetam, un kaut kādu raižu par to, ka jūs joprojām rullējat tālāk, ignorējot likumus, jums jau vairs nav. Un tāpēc ļoti interesanti arī vērot to, kā jūs savā šajā ceļa ruļļa ceļā visu laiku... jau sākat kļūdīties. Un mēs no savas puses to novērojam un novēlam jums kļūdīties vēl biežāk savā alkatībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tas, ko es gribēju pateikt papildus iepriekš minētajam.

Es saprotu, kāpēc par mediķiem šeit nevar lemt koalīcija, bet par saviem amatiem, kāpēc var par partiju karteli lemt, kāpēc tagad grib izveidot savu karteli ostās. Atbilde ir ļoti vienkārša. Mūsu deputāts Sandis Riekstiņš jau ir sodīts par dalību kartelī, viņam ir pieredze, kā veidot karteļus. Tagad viņš kopā ar pārējiem saviem līdzdalībniekiem šo pieredzi grib pārnest arī uz ostām. Tas ir tas jautājums, ko mēs risinām. Un tieši tāpēc mēs sēžam šovakar vakarā, lai varētu JKP izveidot savu karteli ostās.

Riekstiņa kungs, jūs par dalību karteļos sodīts ar Konkurences padomes lēmumu... Jūs varētu atnākt šeit, priekšā, un pastāstīt arī visai sabiedrībai, kā... kā tas notiek. (Dep. S. Riekstiņš: “Mani nevar kā fizisku personu sodīt! Tu tiešām jurists esi?!”)

Bet es saprotu. Es saprotu - šeit tribīnē neviens no JKP nekāps, jo Juta Strīķe to ir aizliegusi pat Sandim Riekstiņam, kurš it kā tēlo drosmīgu vīru, bet viņš nedrīkst šeit kāpt, ja Juta Strīķe viņam to neļauj.

Pabeidzot. Mīļā sabiedrība! Es jūs aicinu ieraudzīt, ka šobrīd Saeimā ilgstošā laika posmā... tas, kas tiek darīts, - jums vienkārši brutāli tiek nozagti jūsu līdzekļi, jūsu pensijas, jūsu algas un viss pārējais, lai pietiktu šiem cilvēkiem... šiem cilvēkiem un viņu sponsoriem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

K. Feldmans. Nē. Arī šajā gadījumā 5. priekšlikums, vienkārši jāsaka, komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Krauzes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 6. ir deputāta Kučinska priekšlikums. Nu, faktiski, saistīts ar iepriekšējiem viņa priekšlikumiem, nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Kučinska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. Tā. Un 7. - pēdējais priekšlikums - ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas, nu, faktiski, redakcionāli precizē un nosaka tātad stāšanās... tātad dažādus termiņus, kad normas stājas spēkā... līdz kam kas ir Ministru kabinetam jāizdara un tā tālāk. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 515/Lp13) otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 22, atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie deputāti! Ir priekšlikumi par izmaiņām sēdes darba kārtībā.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz darba kārtības 33. punktu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pārcelt pirms darba kārtības 11. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? (Smiekli. Starpsauciens.) Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem... Vai...? Ja kādam deputātam ir iebildumi, lūdzu, dariet to zināmu! Tātad iebildumu nav. (Dep. J. Stepaņenko: “Ir! Es teicu, ka ir!”) Tātad deputātei Stepaņenko ir iebildumi. (Dep. J. Stepaņenko starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai darba kārtības 33. punkts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” tiktu pārcelti pirms darba kārtības 11. punkta! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz darba kārtības 32. punktu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” pārcelt pirms darba kārtības 11. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz darba kārtības 12. punktu “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” pārcelt aiz darba kārtības 31. punkta. (Starpsauciens.)

Tātad Gobzema kungs runās “pret” vai “par”? (Starpsauciens.)

“Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Lai sabiedrība saprastu, kāpēc tagad mēs pārceļam darba kārtību tā... šitādā veidā. Tāpēc, ka koalīcija... tur, kur tā nolaida fēleri un nepaprasīja steidzamību, tā nav paspējusi sagatavot jauno to... jauno likumprojektu. (Starpsaucieni.) Viņiem vajag laiku novilkt. Tāpēc viņi tagad lēnā garā groza darba kārtību, lai iegūtu laiku. (Starpsauciens.) Tā, sabiedrība! Tā tas notiek Saeimā! Vienkārši nevis skata vienu... pēc kārtas, bet, lai iegūtu laiku, mēs pamainīsim darba kārtību, un tagad rakstām... Jau skraida Pavļuts ar tām lapām, lai varētu iesniegt tos visus...

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības 12. punkta (“Grozījums Administratīvās atbildības likumā”) pārcelšanu aiz darba kārtības 31. punkta! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens: “Shēmotāji!”) Par - 51, pret - 27, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Dace Bluķe.

D. Bluķe (AP!).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu. (No frakcijas SASKAŅA: “Labāk pirmajā lasījumā!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 31, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

D. Bluķe. Likumprojekts paredz izteikt 1. pantu jaunā redakcijā. Panta redakcija ir papildināta ar punktiem, ka gadījumos, kad pašvaldības dome ir atlaista normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, jaunās vēlēšanās domi ievēlē uz šādiem termiņiem: ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši vairāk nekā 24 mēneši, tad ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu; ievēlē uz atlaistās domes atlikušo pilnvaru termiņu un šā likuma 1. panta pirmajā daļā noteikto termiņu, ja līdz kārtējām vēlēšanām palikuši 9-24 mēneši.

Taču, ja dome ir atlaista un līdz kārtējām vēlēšanām palikuši mazāk nekā 9 mēneši, darbojas pagaidu administrācija.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pirms uzsākam debates, deputāti Pavļuts, Bluķe, Skride, Tērauda un Staķis lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz darba kārtības 11. punkta izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma līdz darba kārtības 11. punkta izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 27, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Un tagad uzsākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Ja kāds vēl nav sapratis, - tas ir otrais likumprojekts no tās pašas likumprojektu paketes, no tās, kas pavada topošo lēmumu par Rīgas domes atlaišanu. Un sakarā ar to, ka mēs jau zinām, kas notiek, kad steidzami tiek rakstīts likumprojekts, lai labotu šodien pozīcijas deputātu pieļauto kļūdu, es neko vairāk nestāstīšu un aicināšu uz tribīni iesniedzējus, piemēram, Pucena kungu, Pavļuta kungu, lai viņi varētu paskaidrot, kādi argumenti bija, sagatavojot to likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

D. Bluķe. Aicinu balsot par likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Pirmajā lasījumā.

D. Bluķe. Pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

D. Bluķe. Komisija nolēma par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt vienu dienu. (Starpsauciens: “Nevar tā!”)

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

D. Bluķe. Un izskatīšana Saeimas sēdē 19. decembrī. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (KPV LV).

Es rosinātu priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 16. decembra pulksten 12.00. (Starpsauciens: “Ļoti pareizi!”)

Sēdes vadītāja. 16. decembra pulksten 12.00. Un izskatīšana Saeimas sēdē? 19., ja? 19. decembris. Vai ir vēl kāds priekšlikums? Tas nozīmē, ka mēs balsojam par tālāko priekšlikumu - 16. decembra pulksten 12.00. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektam “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” tiktu noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16. decembra pulksten 12.00. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - nav. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16. decembra pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 19. decembrī.

Likumprojekts “Grozījums Administratīvās atbildības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija otrajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Administratīvās atbildības likumā”. Likumprojekts paredz, ka Administratīvās atbildības likums stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā, nevis 2020. gada 1. janvārī, kā tas pieņemtajā likumā bija paredzēts.

Otrajam lasījumam netika saņemts neviens priekšlikums.

Juridiskās komisijas sēdes diskusijās tika akcentēts, ka nav pieļaujama likuma stāšanās spēkā vēlāk par 2020. gada 1. jūliju. Tieslietu ministrijas pārstāve komisijas sēdē skaidroja - Ministru kabinets ir lēmis, ka visām nozaru ministrijām līdz 2020. gada 31. janvārim ir jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā trūkstošie nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas likumprojekti vai jāinformē Tieslietu ministrija, ja administratīvās atbildības regulējums nav nepieciešams.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ieva Krapāne.

I. Krapāne (KPV LV).

Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Saņemts kopumā 21 priekšlikums.

1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 2. - Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 5. - Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 6. - Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Krapāne. 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 8. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 10. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 12. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 13. - labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 14. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 15. - labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Krapāne. 16. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Krapāne. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Krapāne. 19. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 20. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. Un 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie deputāti! Ir iesniegtas izmaiņas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Pavļuts, Plešs, Bluķe, Šteins un Skride lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 516/Lp13) un iekļaut pirms darba kārtības 11. punkta. (Starpsauciens.)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gundaram Daudzem.

G. Daudze (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Šis iesniegtais likumprojekts vārds vārdā saskan ar likumprojektu, kuru tikko Saeima pieņēma pirmajā lasījumā. Tur pat komati neatšķiras. Un līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības rulli divus identiskus likumprojektus mēs skatīt nevaram. Lai Juridiskais birojs varbūt pasaka, ka tā tas tiešām ir!

Sēdes vadītāja. Juridiskais birojs atzīst, ka var, jo iepriekšējais likumprojekts tika atbalstīts. Tas ir Juridiskā biroja viedoklis.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artūram Tomam Plešam. (Starpsauciens: “Par nodošanu.”)

Tāds ir Juridiskā biroja viedoklis šobrīd. (Dep. L. Liepiņa: “Ko jūs stāstāt?!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 516/Lp13) iekļaušanu (Dep. J. Urbanovičs: “Kas ir Juridiskais birojs?”)... Vai deputāti vēlējās runāt par procedūru? (Dep. J. Urbanovičs: “Varbūt lai Juridiskais birojs vada sēdi?!” Zālē troksnis. Starpsauciens: “Mēs par to jau esam balsojuši!”)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, es vēlos saņemt Juridiskā biroja skaidrojumu par procedūru. Kādā sakarā Saeima vēlreiz balsos precīzi par to pašu, par ko tā jau ir nobalsojusi? (Starpsauciens.) Tikko! Precīzi! Vienkārši Juridiskajam birojam lūdzu, lai viņi sniedz skaidrojumu. Iznāk pilnīgs absurds, mēs par to jau esam balsojuši. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Juridiskā biroja atzinums: mēs varam balsot par grozījumiem sēdes darba kārtībā. (Starpsauciens: “Par procedūru!”)

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Aldim Gobzemam par procedūru!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es atvainojos, nav tāda Juridiskā biroja atzinuma. Vismaz deputāti to nav redzējuši. Es gribētu redzēt, ka ir tāds atzinums. Ja nav tāda atzinuma, tad, lūdzu, Saeimas priekšsēdētāja, uzrādiet to visiem Saeimas deputātiem!

Sēdes vadītāja. Tas ir Juridiskā biroja vadītājas mutiski pausts viedoklis (Starpsauciens.), pēc kura mēs šobrīd varam balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 516/Lp13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā pirms darba kārtības 11. punkta! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 29, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts. (Dep. V. Agešins: “Nekas tizlāks nav redzēts!”)

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””, otrais lasījums. (Starpsauciens.) Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ieva Krapāne.

I. Krapāne (KPV LV).

Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu (Starpsaucieni.) “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. (Starpsaucieni.)

Saņemti trīs priekšlikumi.

1. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta? (Starpsauciens: “Jā!”) Atbalsta. (Dep. A. Gobzems: “Mēs neatbalstām neko, ko šī Saeima lemj!”) 

I. Krapāne. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. Un 3. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. (Starpsaucieni.)

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pavļuta, Pleša, Bluķes, Šteina un Skrides iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 516/Lp13) nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Gobzema kungs, runāsiet “pret”? (Dep. A. Gobzems: “Es runāšu “pret”, jā.”)

“Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems. (Starpsaucieni.)

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ir ļoti dīvaini runāt “pret” likumu, par kuru jau ir nobalsots... Viss. Saeima jau ir nobalsojusi “par” šo likumu. Vārds vārdā. 

Bet koalīcijai... Paldies, koalīcija! Tas, ko jūs dabūsiet pretī šī te dēļ... Es jums apsolu, ka jūs pretī dabūsiet identiskus... 100 vienādus likumprojektus un sēdēsiet kā mīļie katru ceturtdienu līdz naktij! (Aplausi.) Katru ceturtdienu! (Aplausi.) 100 vienādus! Ar vienādu tekstu! Tas, ko jūs tagad darāt... ar Pavļutu priekšgalā. Tāds cilvēks gribēja būt par Rīgas mēru! (Starpsaucieni.)

Kā var būt... Kā var būt cilvēki, kas šeit, parlamentā, katru nedēļu pārkāpj likumu?! Katru nedēļu! Mēs tagad skatām likumprojektu, par ko mēs visi esam izdiskutējuši (Starpsauciens.) vārds vārdā... nobalsojuši jau. Vēlreiz! Komats komatā. Pat komatu jūs nespējāt izņemt ārā! Pamainīt! Vienu vārdu pamainīt vai vēl kaut ko.

Es domāju, ka tādu tiesisko nihilismu Latvijas parlaments nav pieredzējis nevienos laikos, pat padomju laikos ne! (Starpsaucieni.) Pat padomju laikos nav bijis tā, kā ir šodien. Un kas to pieļauj? To pieļauj lielākie tiesiskuma sludinātāji. Eiropeiskie... tie visi eiropeiskie globālisti un visi (Starpsauciens.)... Tikmēr Staķa kungs joprojām sēž un smaida un jau sapņo, ka būs Rīgas mērs. (Smiekli.) Bet, Staķa kungs, jums jāatceras - es arī vēl varu kandidēt. Un tad jūsu izredzes ļoti samazināsies. Ļoti samazināsies, ja es kandidēšu uz Rīgas domi. (Starpsauciens: “Neatņem balsis SASKAŅAI!”)

Mīļā Latvijas sabiedrība! Es jūs ļoti aicinu (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Atlaist Saeimu!”)... Es jūs ļoti aicinu: parakstieties par Saeimas atlaišanu! 

Nu, tas nav adekvātam, izglītotam cilvēkam, kurš grib strādāt Latvijas labā, kurš grib pieņemt likumus tā, kā normālā valstī pieņem likumus, nevis skatīties uz to prettiesisko rīcību...

Mīļā Latvijas sabiedrība! Ja jūs gribat dzīvot bagātā valstī, nu kāpēc jūs pieļaujat to? Kāpēc jūs ticat gadu gadiem, gadu desmitiem vieniem un tiem pašiem? Ticat, ka viņi tūlīt sakārtos visu, ka viss tūlīt būs ļoti skaisti. Tā īstā dzīves patiesība ir ļoti skarba - tūlīt mēs būsim “pelēkajā” sarakstā (Starpsauciens.), tūlīt būs valsts... principā notiek šobrīd valsts varas uzurpēšana un valsts apvērsums. Tūlīt saliks atkal jaunus savus cilvēkus amatos, un jums, mediķi, nebūs tās algas, jo jums nākamgad teiks, ka naudas nav, jo vajadzēs droši vien Feldmana māsai algas pielikumu vai vēl kādam aizbraukt uz kaut kurieni. Uz Ameriku - Eglīša kungam vienreiz nedēļā, piemēram. Viņš jau labprāt. Viņi jau negrib būt Latvijā, viņi grib būt citās valstīs, viņi negrib risināt šīs valsts problēmas, mūsu valsts problēmas, viņi grib tikai braukt polittūrisma ceļojumos, biežāk braukt stučīt mūsu valsti. Mūsu valsti stučī.

Es pat nerunāju par konkrētiem cilvēkiem, man vienalga, ko konkrētie cilvēki... Bet aiztaisīt veselu pilsētu ciet... Nu kā ir jāienīst mūsu valsts, lai izdarītu tā, ka vesela pilsēta būs ciet?! Kā ir jāienīst mūsu valsts, lai Saeimā taisītu un sniegtu absurdu likumprojektu?! Pavļuta kungs, jums taču it kā ir augstākā izglītība, jūs tur protat... protat, viskautko protat. (Smiekli.) Bet likumprojektu... vismaz ar vienu vārdu citādāk... uzrakstīt neprotat. (Starpsaucieni.) Bet patiesība ir tāda, ka jūs to... arī šo likuma punktu jūs nezinājāt... ka vajag mazliet citādāk. Tāpat kā jūsu ziņotājs nezināja, ka jautājums par steidzamību ir jāpiesaka pirms debatēm, nevis pēc debatēm. Un tāpēc jums šis fēleris kaut kādā veidā šodien ir jālabo. (Starpsauciens: “Slikti sagatavojušies!” Starpsauciens.)

Es ļoti ceru... Es ļoti ceru, ka nākamajā Saeimā nebūs cilvēku ar vidusskolas izglītību vai cilvēku, kas rīkojas pret Latvijas tautas interesēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteikusies runāt deputāte Dace Bluķe.

D. Bluķe (AP!).

Godātie deputāti! Šis iesniegtais likumprojekts ir kļūdas labojums. Jā, es atzīstu, ka gadījās misēklis - sajaukt vietām rindiņas un nolasīt... Tāpēc mēs sniedzam vēlreiz šo likumprojektu, jo tas tomēr ir steidzams, ļoti svarīgs un būtisks.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 516/Lp13) nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans. (Starpsaucieni: “Beidzam!”)

K. Feldmans (JK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā”.

Uz otro lasījumu tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Butāna priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 1. pantu, kas saistīts ar nepieciešamību veikt papildu diskusijas un drošības risku izvērtējumu par to, vai pieļaujama nekvalificēta autentifikācija, piekļūstot oficiālajai elektroniskajai adresei. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 2. - Juridiskā biroja iesniegts priekšlikums, kas koriģē datumu pārejas noteikumu 2. punktā. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 3. ir Juridiskā biroja iesniegts priekšlikums, kas redakcionāli precizē pārejas noteikumu 3. punktu. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti! Komisijas ārkārtas sēde - pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Boriss Cilevičs, Jānis Dombrava, Aivars Geidāns, Artuss Kaimiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Armands Krauze, Ainars Latkovskis, Inese Lībiņa-Egnere, Ramona Petraviča, Ivans Ribakovs, Ļubova Švecova un Viktors Valainis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 18.50.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tehniskais pārtraukums līdz pulksten 19.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījuma izskatīšana.

Par saņemto deputātu pieprasījumu.

Esam saņēmuši deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Jāņa Dūklava, Alda Gobzema, Karinas Sprūdes, Didža Šmita, Jūlijas Stepaņenko un Jāņa Ādamsona pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Latvijas Republikas Ministru kabineta veiktajiem pasākumiem, lai Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs atceltu noteiktās sankcijas attiecībā pret LR Ministru kabineta pārraudzībā esošo publisko tiesību subjektu Ventspils Brīvostas pārvalde”.

Iesniedzēju vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola. Vārds motivācijai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Mēs esam sagatavojuši pieprasījumu premjerministram Krišjānim Kariņam saistībā ar situāciju sankciju kontekstā.

Mēs šodien redzam, ka faktiski no valdības ir viens neliels, vien kosmētisks, remonts ostu pārvaldības formātā, paredzot, ka no ostu vadības tiek izņemti pašvaldību valdes locekļi. Bet skaidrs (un to arī lielā mērā atzina šodien pats satiksmes ministrs... ministra kungs), ka ar to vien nepietiks, lai Ventspils brīvostas pārvaldi izņemtu no sankciju saraksta. Mēs saprotam, ka katra diena, kas tiek pavadīta sankciju sarakstā, kaitē gan uzņēmējiem, gan valsts tēlam kopumā. Un tādēļ mēs lūdzam valdību nekavējoties sagatavot un iesniegt Saeimai pasākumu plānu un tā laika grafiku, lai mēs redzētu, ko tieši valdība grasās darīt, lai iespējami īsā laikā Ventspils brīvostas pārvaldi no sankciju saraksta izņemtu.

Nākamā lieta. Tā kā šodien steidzamības kārtā tiek virzīti arī likuma grozījumi, respektīvi, ostu likuma grozījumi, paredzot arī jaunu pārvaldības kārtību Rīgas brīvostas pārvaldē... Un, kā te jau plašās diskusijās tika norādīts, mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka tas negatīvi ietekmēs Rīgas ostas darbību. Tas negatīvi ietekmēs arī iespējas no Ventspils brīvostas vismaz daļu no kravām pārvirzīt Rīgas virzienā. Mēs lūdzam no valdības precīzu analīzi par to, kā šāds lēmums, manuprāt... mūsuprāt, nevietā, sasteigts, sliktā laikā, var ietekmēt kopējo Latvijas tautsaimniecību un tranzīta nozari - īpaši.

Tā ka šis ir pieprasījums, kas ir sagatavots no deputātu puses. Aicinu jūs arī to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 98/Lp13), trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 98/Lp13). 

Mēs saņēmām 18 priekšlikumus un daļēji atbalstījām, bet ir arī priekšlikumi (jūs redzēsiet), kuri netika atbalstīti. Bet lūdzu ņemt vērā, ka uz trešo lasījumu bija iesniegti priekšlikumi, kas paredzēja noteikt atbildību par darbībām ar enerģijas dzērieniem, ar tabakas izstrādājumu glabāšanu... Mēs tieši komisijas sēdē norādījām, ka trešajā lasījumā paredzēt atbildību par jauniem pārkāpumiem nedrīkst.

Tātad mēs nolēmām rīkoties šādi. Mēs izdalījām šos priekšlikumus jaunā likumprojektā, un šīsdienas darba kārtībā ir arī likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 510/Lp13), par kuru tad mēs varēsim vēlāk... nu, ne šodien, varbūt nākamajā nedēļā diskutēt. Bet šodien... komisija atbalstīja... uz šo sēdi mēs atbalstījām priekšlikumus, kas saistīti ar dekodifikāciju, nu, un dažām citām tad... citus priekšlikumus, kuriem ir redakcionāla nozīme.

Tātad ir 18 priekšlikumi.

1. priekšlikumu formulē Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, un tas ir priekšlikums, kas izstrādāts pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas, lai nodrošinātu tiesisko pamatu informācijas sistēmā (adopcijas reģistrs) veiktajiem pilnveidojumiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta sistēma (1. kārta)” ietvaros. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 2. - veselības ministres Viņķeles priekšlikums, kas paredzēja noteikt, ka nedrīkst glabāt tabakas izstrādājumus, elektroniskās smēķēšanas ierīces, alkoholiskos dzērienus, enerģijas dzērienus. Kā es jau teicu, mēs nolēmām turpināt strādāt ar šo priekšlikumu citā likumprojektā, izskatīt trijos lasījumos, izvērtēt visu. Līdz ar to šajā likumprojektā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums (kā arī citi Juridiskā biroja priekšlikumi) ir redakcionāls. Atbalstīts.  

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. Tālāk mums ir vairāki deputāta Vitenberga priekšlikumi, kas attiecas uz enerģijas dzērieniem. Kā es jau teicu, kopumā konceptuāli mēs atbalstām, bet izskatīsim citā likumprojektā.

4. priekšlikums ir noraidīts. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 5. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 6. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 7. - veselības ministres Viņķeles priekšlikums, kas paredz atbildību bērnam par alkoholisko dzērienu glabāšanu. Nav atbalstīts. Strādāsim ar to citā likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 8. - atbildība par tabakas izstrādājumu glabāšanu. Arī nav atbalstīts. Citā likumprojektā izskatīsim.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 9. - veselības ministres priekšlikums. Arī netika atbalstīts. Turpināsim darbu citā likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 10. - deputāta Vitenberga priekšlikums. Nav atbalstīts. Strādāsim citā likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 11. - deputāta Vitenberga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Judins. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē likuma grozījumu spēkā stāšanās laiku. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. 16. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Lipšāna kunga priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot to 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Tā. 17. priekšlikumu veidoja komisija. Tas ir atbalstīts un paredz, ka Ministru kabinets līdz 2020. gada 30. jūnijam izdod Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31. panta ceturtajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. Un pēdējais ir 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Judins. Kolēģi! Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 98/Lp13) trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Detektīvdarbības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Detektīvdarbības likumā” (Nr. 457/Lp13) trešajā lasījumā.

Komisija izskatīja šo likumprojektu. Diemžēl nav iesniegti nekādi priekšlikumi. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Detektīvdarbības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

I. Klementjevs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”.

Uz trešo lasījumu komisija ir saņēmusi 10 priekšlikumus.

1. - deputāta Gata Eglīša priekšlikums, kas paredz to, ka emitenta publiskais piedāvājums par paša izdotiem pārvedamiem vērstpapīriem nav uzskatāms par ieguldījumu pakalpojumu (pie noteiktajiem nosacījumiem). Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Iveta Benhenai-Bēkenai.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labvakar! Latvijas normatīvie akti paredz iespēju dibināt ne tikai sabiedrības ar ierobežotu atbildību jeb SIA, bet arī akciju sabiedrības. Mēs zinām daudz par SIA, bet par akciju sabiedrībām - ne tik daudz.

Uzņēmēju vidū akciju sabiedrības nav populārākā izvēle. Kāpēc? Vai viens no iemesliem varētu būt, ka tām ir nepieciešams vismaz 35 tūkstošu eiro liels pamatkapitāls? Jā, akciju sabiedrību nevar reģistrēt ar viena eiro pamatkapitālu, kā tas ir SIA gadījumā. Ja akciju sabiedrība vēlas piesaistīt finanses no ieguldītājiem, tad tai ir jākļūst par publisku akciju sabiedrību. Tas nozīmē, ka emitētie vērstpapīri ir jānodod tirdzniecībai akciju biržā. Tas uzliek pienākumus - paredz nepieciešamību reģistrēt prospektu un regulāri atklāt finanšu informāciju. Tas viss ir vērsts uz ieguldītāju interešu aizsardzību, turklāt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai jānodrošina uzraudzība. Ja mērķis ir radīt lielāku rosību kapitāla tirgū - un tā ir pamatota vēlme -, tad labāks risinājums būtu stimulēt tieši publisko akciju sabiedrību dibināšanu.

Tomēr šis priekšlikums neveicina ilgtermiņa kapitāla tirgus attīstību. Priekšlikums paredz ļaut mazajiem un vidējiem uzņēmumiem emitēt vērtspapīrus, kurus nav plānots kotēt biržā.

Esmu par attīstību, un mani satrauc viens jautājums - uz kā rēķina notiks šī attīstība? Ja pavērtējam riskus, ko rada priekšlikums, tad redzam, ka tas paver iespējas ikvienai SIA publiski piesaistīt naudas līdzekļus bez jebkādiem noteikumiem, bez ieguldītāja informēšanas par riskiem vai par uzņēmuma finanšu rādītājiem, plāniem un citiem nosacījumiem, kas ļautu ieguldītājiem novērtēt gan reputāciju, gan ienesīgumu, gan to cenas pamatotību.

Tas būtībā atļauj piesaistīt finanšu resursus, veiksmīgi pārdodot sapņus. Un kurš gan negrib ticēt solījumiem? Īsā laika periodā kļūt stāvus bagātiem, jo tieši tāds būs meistarīga pārdevēja solījums, tirgojot SIA emitētos vērtspapīrus. Ne emitentam, ne valsts uzraugošajām iestādēm nebūs pienākums pat brīdināt iedzīvotājus par to, ko atsevišķi uzņēmēji piedāvā.

“Banka Baltija” - pirmais piemērs, kas nāk prātā. Solīja augstus procentus par noguldījumiem. Un kāds bija rezultāts? Liels skaits iedzīvotāju, kuri pazaudēja savus ietaupījumus... un ne tikai ietaupījumus, bet arī ticību banku sektoram kā tādam.

Šis ir analoģiski iespējamais scenārijs - pazaudēt ne tikai savus iekrājumus, bet pazaudēt arī ticību kapitāla tirgum. Pieredze rāda, ka ar labiem nodomiem ceļš bruģēts uz elli. Esmu par vienkāršotu pieeju, bet - ne uz ieguldītāju rēķina.

Es ticu, ka iesniedzējam ir cēlākie mērķi, kas vērsti uz attīstību. Tomēr riski ilgtermiņā ir pārāk augsti. Tāpat priekšlikums ir konceptuālas dabas, bet šis ir likumprojekta trešais lasījums. Konceptuālas izmaiņas nedrīkst būt stihiskas, ja vien nav ārkārtas situācija. Un tāda šajā mirklī nav. Tāpēc priekšlikumam būtu jābūt pragmatiskam un pārdomātam, izrunātam ar visām iesaistītajām pusēm. Jā, tas prasa laiku, un piekrītu, ka vajadzētu darboties straujāk un, iespējams, izlēmīgāk. Tomēr runa nav tikai par vienu cilvēku, bet gan par visiem Latvijas iedzīvotājiem. Mūsu atbildība ir pieņemt izsvērtus lēmumus, kas veicina ilgtermiņa attīstību. Tāpēc lūdzu izvērtēt un nosliekties par labu ieguldītāju interešu aizstāvībai. It sevišķi to, kuri tic, ka nauda aug kokos.

Aicinu neatbalstīt šo un pārējos Jaunās konservatīvās partijas deputāta Gata Eglīša iesniegtos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

R. Znotiņš. Jā. Tātad, kā es jau minēju, šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts. (Starpsaucieni: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Benhenas kundze, es atvainojos, jūs lūdzāt atbalstīt vai neatbalstīt? (Dep. I. Benhena-Bēkena: “... neatbalstīt!”) Neatbalstīt. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Eglīša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 34, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Znotiņš. Tātad 2. priekšlikums ir deputāta Gata Eglīša priekšlikums par to, ka atbrīvojums no prospekta sagatavošanas pienākuma tiek piemērots ne tikai vienā dalībvalstī - Latvijā - izteiktiem publiskajiem piedāvājumiem, tādējādi paredzot mazākus ierobežojumus normu formulējumos. Komisijā arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un deputāti ir lūguši balsojumu arī par šo, ja? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Eglīša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 34, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Znotiņš. 3. priekšlikums ir deputāta Gata Eglīša priekšlikums par to, ka normā par atbrīvojumu no prospekta sagatavošanas pienākuma tiek iekļauta atsauce uz regulas Nr. 2017/1129 25. pantu, tādējādi tuvinot panta redakciju prospekta... regulas tekstam. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Bet deputāti ir lūguši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Eglīša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 33, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Znotiņš. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Terminoloģiska veida precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 5. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Precizēta norma, saskaņojot to ar spēkā esošo panta redakciju. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 6. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, ar ko precizēta norma, saskaņojot to ar spēkā esošo panta redakciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 7. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, ar ko veikts precizējums, paredzot ikvienai personai iespēju ziņot komisijai par pantā minētajiem pārkāpumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 8. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, ar ko veikts redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 9. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums, ar ko veikts redakcionālas dabas precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ar ko pagarināts pārejas noteikumos norādītais termiņš par likuma prasību izpildi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 516/Lp13) (Dep. V. Agešins: “Tas jau bija šodien!”) pēc darba kārtības 15. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā! Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 516/Lp13) pēc darba kārtības 15. punkta! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 29, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 516/Lp13), pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Dace Bluķe.

D. Bluķe (AP!).

Labdien vēlreiz, deputāti! (Starpsauciens: “Labvakar!”) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tika izskatīti grozījumi likumā “Par pašvaldībām”.

Juridiskais birojs atzina, ka atbilstoši Kārtības rullim... Tā kā šāds likumprojekts jau pirmajā lasījumā ir atbalstīts, nav šķēršļu šādu likumprojektu, kura saturs pēc būtības ir izdiskutēts, iesniegt vēlreiz.

Komisija aicina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 30, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

D. Bluķe. Tālāk. Aicinu balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām es gribu izmantot iespēju pateikt paldies visiem iesaistītajiem, kas ir palīdzējuši labot kļūdu, kas mums... tika pieļauta, procedurāli strādājot pie iepriekšējās versijas ar identisku saturu.

Vienkārši daži skaidrošanas vārdi par to, kāpēc ir iespējams skatīt identisku likumprojektu. Kā mums paskaidroja Juridiskais birojs komisijas sēdē, tad, ja likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts, nevis noraidīts, nav šķēršļu to skatīt vēlreiz līdzīgā izskatā. Ja tas būtu bijis noraidīts, tad būtu bijusi cita situācija.

Kolēģi! Es gribētu izmantot šo iespēju atbildēt pēc būtības uz dažiem jautājumiem vai replikām, kas izskanēja no šīs tribīnes, kad mēs skatījām identisku likumprojektu, šodien arī pirmajā lasījumā diskutējām par šo jautājumu, par pašvaldību likuma grozījumiem.

Kolēģis Dolgopolovs pauda viedokli, kuru es gribētu atzīmēt. Proti, es gribu pasvītrot to, ka Dolgopolova kungs piekrita, manuprāt, no šīs tribīnes (tā es to sadzirdēju), ka sistēma, kāda šobrīd pašvaldību likumā un pašvaldību vēlēšanu likumā - otrā saistītajā likumā - ir noteikta attiecībā uz administratoriem, ir diskutējama... ir problemātiska, ir diskutējama. Tas ir precīzi tas, ko mēs šeit, kolēģi, darām, ja. Mums ir visas tiesības, mums ir pat pienākums, jo īpaši šobrīd, zinot, ka ir reāla varbūtība, ka Rīgas pašvaldībā var notikt ārkārtas vēlēšanas, tomēr radīt apstākļus, lai tiktu ievēlēti pilnvērtīgi deputāti, sabiedrības pārstāvji caur vēlēšanu mehānismu, nevis administratori.

Kolēģis Vjačeslavs Dombrovskis uzstājīgi vaicāja par to, vai šie grozījumi likumā ir vai nav saistīti ar Rīgu, ar Rīgas domes iespējamām ārkārtas vēlēšanām. (Dep. V. Agešins: “Nē, nav!”) Kolēģi, nu tas būtu vienkārši neloģiski, jo īpaši tagad, situācijā, kad mēs zinām, ka Valsts kancelejā ir iesniegts VARAM sagatavots likumprojekts... Tās vairs nav baumas, tie nav Gobzema kunga pareģojumi. Ir konkrēts likumprojekts iesniegts Valsts kancelejā par Rīgas domes atlaišanu. 

Mēs zinām, ka šie grozījumi, ko mēs piedāvājam, ir saistīti ar pašvaldību ievēlēšanas kārtību, ar visu pašvaldību ievēlēšanas kārtību Latvijas Republikā. Visos gadījumos, ja būtu situācija, ka notiek... tiek atlaista pašvaldības dome un notiktu ārkārtas vēlēšanas. Tā ka, protams, tam ir sakars ar Rīgu. Protams, ka mēs veidojam apstākļus un vidi, kurā mums jāparūpējas arī par Rīgas pašvaldības iedzīvotājiem.

Es vēlētos pasvītrot vēlreiz komentāru, kuru es jau iepriekš sniedzu Regīnai Ločmeles kundzei... Ločmeles-Luņovas kundzei, proti, ka vairāk kritikas šodien izskan par procedūru, par iesniedzēju nodomiem, nevis par saturu, nevis par to, vai 15 mēneši ir labi vai nav; vai to vajag labot vai ne. Mēs domājam, ka vajag. Vai deviņi mēneši administratoriem ir pietiekami? Vai seši gadi? Un tā tālāk. Lielākoties no mūsu kolēģiem, vismaz no SASKAŅAS, izskan šie komentāri par formu.

Visbeidzot, Ločmeles-Luņovas kundze minēja komentāru par... par satversmību un pieminēja Satversmes tiesas spriedumus un paredzamību.

Kolēģi, nu, pirmo reizi Latvijas jaunu laiku vēsturē ir situācija, kad mēs reāli strādājam ar jautājumu, ka varētu būt Rīgas domes atlaišana un ārkārtas vēlēšanas. Tā savā ziņā ir ārkārtas situācija.

Tāpat kā mēs šeit, Saeimā, esam jau divreiz lēmuši par atbalstu valdības izsludinātajai ārkārtas situācijai, kas ir saistīta ar atkritumu krīzi Rīgā. Ir ārkārtas situācija. Ir pārkāpts likums... atkārtoti... Rīgas domē. Šāds lēmuma projekts tuvojas, un mums ir jāstrādā ar tām problēmām, kas sabiedrības un arī Rīgas dienaskārtībā ir.

Es domāju, ka mēs pietiekami skaidri un paredzami strādājam. Mēs debatējam par šiem likumprojektiem, un mēs šajā gadījumā strādājam nevis ar kārtējām vēlēšanām, par ko, manuprāt, bija runa minētajā Satversmes tiesas spriedumā, bet ārkārtas. Tātad mēs runājam pēc būtības par ārkārtas situāciju. (Dep. A. Gobzems: “Visu laiku pārkāpjat procedūru! Visu laiku!”)

Un visbeidzot. Es vēlētos varbūt savā ziņā retoriski jautāt. Ja tiek vaicāts mums nemitīgi: “Kāds ir “Attīstībai/Par!”... vai kāds ir koalīcijas partiju vadītāju, sākotnējo iesniedzēju, motīvs šobrīd iesniegt šādus grozījumus?”

Kolēģi, es tikpat labi varētu vaicāt: “Kāds ir, piemēram, partijas... SASKAŅA motīvs, iebilstot un... iebilstot pret steidzamību, kavējot šī likumprojekta izskatīšanu, iebilstot pret tā saturu?” Var būt, ka tas tikpat labi... es varētu pieļaut... ir saistīts ar nevēlēšanos atzīt, ka Rīgas pašvaldībā sistemātiski un ilgstoši ir notikuši pārkāpumi, ir pārkāpts likums, kādēļ arī tiek rosināta Rīgas domes atlaišana. Ir bezgala daudz skandālu iepirkumos, korupcijas... korupcijas apsūdzības saistībā ar autobusu un mikroautobusu iepirkumiem, Daimler lieta, nanoūdens, “Rīgas ūdens”, Rīgas Tūrisma attīstības birojs (Dep. A. Gobzems: “Kino “Pionieris”!”) un ar to saistītās izmeklēšanas un daudzas, daudzas citas situācijas. Vai tie paši ap 70 cilvēkiem, kas ir tikuši nodarbināti vairāku gadu garumā par konsultantiem, fiktīvi nodarbināti dažādos Rīgas domes uzņēmumos... kas kopumā, kā aprēķinājuši Re:Baltica pētnieki, ir izmaksājis Rīgas nodokļu maksātājiem vismaz 3,7 miljonus eiro.

Varbūt tas ir tas iemesls, kāpēc mēs dzirdam šos iebildumus, gan par formu, gan par saturu šiem likuma grozījumiem.

Paldies.

Lūdzu jūsu atbalstu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsauciens: “Pirmo reizi!”)

I. Zariņš (SASKAŅA).

Mēs pašlaik esam tādā visnotaļ dīvainā situācijā. Un man šeit atmiņā nāk mans pirmais brauciens uz Amerikas Savienotajām Valstīm. (Starpsauciens: “Tu arī biji!”) Jā, es tur arī biju, biju uzaicināts, jā.

Kad mēs lidojām, pa ceļam... kad mēs lidojām, pa ceļam... tur, ziniet, lidmašīnās... Nu tiem, kuri nav bijuši, kuri nav lidojuši uz Amerikas Savienotajām Valstīm, es varu pastāstīt - tur rāda visādas filmas pa ceļam. (Starpsauciens.) Un toreiz tur rādīja filmu - tanī laikā vēl pavisam nezināmu filmu... Tā tikko bija parādījusies, pie mums to nebijām redzējuši. Manuprāt, tās vēl nebija uz kinoekrāniem. Tā saucas “Forests Gamps”. Es domāju, daudzi no jums to ir redzējuši. Skaista, tiešām interesanta filma. (Dep. K. Feldmans: “Pastāsti!”)

Es to nevilšus sāku skatīties (lai gan es nebiju domājis... nebiju domājis to darīt), jo tiešām sižets bija visnotaļ interesants. Un galvenais varonis... tiem, kas nezina, - viņu līdzcilvēki uzskatīja, teiksim tā, par stulbu. Un ne bez pamata, jāsaka. (Smiekli.) Taču... Un tur, tanī sižetā, bija... bet viņam bija ļoti daudz vērtīgu atziņu, pat viņam. Un viena no viņa atziņām bija, ka... Viņš teica: “Kad es redzu cilvēku, kurš staigā ar štrumbantēm...” Štrumbantes ir tāda lieta, kuras uzvelk vīrieši, lai bikses nekristu nost. “Ja es redzu vīrieti, kurš staigā gan ar štrumbantēm, gan ar jostu, tad man liekas, ka viņš nav riktīgi normāls.”

Un tas ir apmēram tas, ar ko mēs pašlaik šeit nodarbojamies. Tas ir - mēs esam pieņēmuši vienu likumprojektu, esam atbalstījuši to pirmajā lasījumā. Un tagad mēs to ieliekam darba kārtībā vēlreiz. Un vēlreiz skatīsim un vēlreiz apstiprināsim. Nu, tas ir apmēram kā tas vīrs ar tām štrumbantēm un ar tām... un ar to sprādzi... un ar to jostu - vienlaicīgi divas šīs lietas viņam vajadzīgas.

Un tik tiešām es tā arī neesmu saņēmis atbildi, kāpēc ir vajadzīga steidzamība. Mums ar putām uz lūpām mēģina iestāstīt, ka Rīgā ir atkritumu krīze. Nu, es nezinu, kur jūs kāds esat viņu redzējuši. Varbūt atnāciet un pastāstiet, kā viņa izpaužas, šī atkritumu krīze. Kas te ir tik steidzams? Žurkas jau skraida pa ielu? Mums ir sākusies ekoloģiskā katastrofa? Nu, šie stāsti par to, ka Rīgā ir atkritumu krīze, - tas ir apmēram tāpat kā zinātniskā konference par to, vai ir dzīvība uz Marsa. Un marsieši mēģina iestāstīt, ka ir, bet neviens netic. Un apmēram tāpat ir ar šo krīzi. Rīgas dome nāk un uzskatāmi parāda, ka nav nekādas krīzes, viss ir kārtībā, pašvaldība pilda savas funkcijas, bet nez kāpēc kāds ir izdomājis, ka nu Rīgā ir krīze un steidzami šī pašvaldība ir jāatlaiž.

Es ļoti gribētu, ka jūs atnāktu un pastāstītu, kur ir tā pamatojamība. Jo pretējā gadījumā... pretējā gadījumā nu jūs... Un arī jūs stāstāt - nu, likums nav izpildīts. Es atvainojos, bet tad jūs attiecināt to paši arī uz sevi. Un tādā gadījumā, es ceru... un to es jau tad, kad debatējām... jau tad, kad mēs iepriekšējo reizi... Jau tad, kad šo likumprojektu pieņēmām pirmajā lasījumā, es jūs aicināju: ja tā visa nav liekulība no jūsu puses, tad tieši tādu pašu pieeju, kādu jūs tagad attiecībā uz Rīgas domi... attiecināsim uz Saeimu.

Tātad, pirmkārt, arī šeit pasakām, ka, ja Saeimu gadījumā atlaiž, tad, kad ir atlicis mazāk kā pustermiņš, tad arī nākamo Saeimu ievēlam uz šo atlikušo laiku un uz nākošo termiņu. Un arī... tieši tādā pašā gadījumā kā... Jūs attiecībā uz Rīgas domi sakāt, - ja Rīgas dome nav pildījusi likumu, tad viņa ir jāatlaiž. Nu tad piemērojam tieši to pašu arī attiecībā uz Saeimu, paši uz sevi! Ja neesat pildījuši likumu, tad šāda Saeima ir jāatlaiž, un tas ir acīm redzami. Pretējā gadījumā jūs vienkārši turpināt ņirgāties par šo principu, kas stāv rakstīts uz jūsu valdības sienas: “Viens likums - viena taisnība visiem.”

Un ļoti labi, ka sabiedrība šodien to redz. Es aicinu tam sekot līdzi un izdarīt savu izvēli - sabiedrībai iet un parakstīties par šīs Saeimas atlaišanu! Jo ātrāk tas notiks, jo ātrāk mēs izglābsim savu valsti no vienkārši katastrofas.

Paldies. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Patiešām, cik patīkami bija saprast no Pavļuta kunga teiktā, ka viņš klausās to, kas notiek debašu laikā!

Vienīgi neliela problēma ir ar to, ka klausīties vēl nenozīmē sadzirdēt. Es saprotu, ka diena ir gara, smaga, debates arī nav vienkāršas. Es gribētu pateikt, atkārtot drusku to, ko es esmu teicis jau, kad mēs runājām par pirmo versiju. Un, starp citu, šeit Zariņam ir pilna taisnība. Būs nelielas problēmas, jo apspriest abus divus likumprojektus... vienāda satura un vienādas jēgas vienādos laikos - tas vienkārši sarežģī visas tās procedūras un darbības.

Punkts viens. Es, runājot par to, ka administratora iecelšana nav ne demokrātisks, ne pareizs risinājums... es atkārtoju to pašu. Tā ir taisnība. Ir runa par kaut ko citu - ka mēs pieļaujam situācijas (un te ir tā galvenā problēma), ka vajag iecelt to administratoru, un mēģinām iespraust šo prasību likumā, nevis vērtēt katrā gadījumā atsevišķu ārkārtas situāciju. Starp citu, spilgts piemērs tam bija debates par ostas lietām, kur mēs arī, analizējot konkrētu lietu, mēģinājām vispārināt un attiecināt visus tos savus risinājumus uz visiem. Tāpēc ir runa par to, ka jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi. Līdz ar to visi mehānismi un viss pārējais, kas saistīts ar atlaišanu, vienalga, vai tā ir Rīga vai Gulbene, vai kāda cita pašvaldība... Šinī gadījumā ir jāpieņem atsevišķs likums, kā to, starp citu, arī prasa normatīvie akti. Un katrā atsevišķā likumā ir jāparedz mehānismi, ar kādiem šo situāciju, kas izveidojās, likvidē. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Runājot par tiem baigajiem pārkāpumiem, kas ir... Nu tiešām neredzēt baļķi savā acī un redzēt salmiņus (un ne tikai salmiņus), bet arī baļķus citu acīs - tas nav īpaši godprātīgi. Jo, godīgi sakot, ja tagad sāktu skaitīt visu, ko varētu pārmest valdībai par neizdarībām - par garantijām, par kredītu garantijām -, par citām neizdarībām, sākot ar OIK, un par citām lietām, man liekas, tas saraksts būtu daudz garāks nekā Rīgas domei. Neaizstāvot Rīgas domi - vēlreiz gribu to pateikt - neaizstāvot to! -, es runāju par principiem. Un, kad es runāju par vēlēšanu sistēmas pilnveidošanu... mēs jau šodien skatām arī to pašu jautājumu, kas nāk no Centrālās vēlēšanu komisijas, ka tiešām ir jāpilnveido vēlēšanu sistēmas... vēlēšanu mehānisms un vēlēšanu process. Par to ir runa. Ka tas ir nepilnīgs, tas ir skaidrs. Kādi ceļi tur ir izvēlami, par to diskusijas jau ilgst gadus. Vajag kādreiz pielikt arī punktu un pateikt: “Jā, mēs tiešām gribam uzlabot šo sistēmu.”

Punkts trīs. Es jau šodien to teicu. Es redzēju piketus, es redzēju demonstrācijas pie Saeimas durvīm. Es dzirdēju prasību atlaist Saeimu... kas nāk no mediķiem, no pašvaldību darbiniekiem... ne no Rīgas, starp citu, bet no reģioniem. To es dzirdēju. Es neredzēju nevienu piketu... rīdziniekiem... kur rīdzinieki prasītu nekavējoties iejaukties pašvaldības darbā un nekavējoties atlaist Rīgas domi. To es gan neesmu dzirdējis. Būsim objektīvi!

Un šeit... šinī gadījumā, ja mēs tiešām runājam par likumdošanas procesiem, tad tiem ir jābūt tiešām izsvērtiem un pamatotiem, tā, kā to, starp citu, no mums prasa svinīgais solījums, ko katrs no mums ne tikai nolasīja no šīs tribīnes, bet arī ir parakstījis, ka mēs strādāsim pēc labākās apziņas, - uz ko es arī aicinu. Par to ir runa. Par labāko apziņu, par labākiem risinājumiem, par profesionālismu, nevis par tādu voluntāro pieeju... Es nezinu, ar ko tas ir diktēts un kas to izsauc... vai atriebības garša vai vēl kaut kas cits. Es runāju par veselo saprātu vai par saprātu kā tādu, ja nevar piešķirt tam saprātam raksturojumu - vesels.

Paldies. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es gribētu izteikt pateicību Danielam Pavļutam par viņa drosmi beidzot atzīt... ja jums vajag nofotografēties, es varbūt netraucēšu... beidzot atzīt, ka visiem tiem iesniegtajiem likumprojektiem tomēr ir kaut kāds sakars ar Rīgu. Tas ir... atšķirībā no tā, ko es dzirdēju otrdien.... trešdien, piedodiet, tad, kad Daniels Pavļuts par šā likumprojekta anotāciju, kur par Rīgas domes atlaišanu nav absolūti ne vārda, pateicis, ka šī anotācija tajā sadaļā, kāpēc šis likumprojekts ir vajadzīgs, ir izsmeļoša un patiesa. Tagad beidzot tas ir Rīgas dēļ. Pēc jūsu vārdiem, tas viss ir izskaidrots ar rūpēm par rīdzinieku labklājību, bet... Bet vai jūs, Attīstībai/Par!, neesat ieinteresētā puse visā tajā, kas attiecas uz politisko pārstāvniecību jeb varu Rīgā?

Pavisam nesen bija Rīgas domes vēlēšanas. Vai Attīstībai/Par! nekandidēja tajās vēlēšanās? Kāds ir bijis faktiski galvenais Attīstībai/Par! lozungs? “Gāžam Nilu!” Ar to bija - kas? Jā... Bondara kungs, Juris Pūce un tā tālāk. “Gāžam...” (Starpsauciens.) Vai jūs tur esat, Bondara kungs? A kur jūs esat? Kāpēc jūs neesat Rīgā? Kāpēc jūs nestrādājat rīdzinieku labā, kā jūs viņiem solījāt priekšvēlēšanu laikā? Tāpēc... vēlēšanās jums tas nav izdevies. Rīdzinieki ir izdarījuši savu izvēli. Labi, jums tā izvēle nepatīk. Bet savu izvēli viņi ir izdarījuši.

Tālāk. Jums, Attīstībai/Par!, bija vairākas iespējas, arī šodien ir iespējas. Jo, cik man ir zināms par to Rīgas politisko bildi, tas tā saucamais četrinieks, kas ir SASKAŅAS bijušais četrinieks, jums atklāti pateica: “Lūdzu, veidojam jauno Rīgas domes vadību kopā ar jums!” Jums vismaz divas trīs reizes bija iespēja izveidot valdošo koalīciju Rīgā, pārņemt tur varu. Kas jums traucē to darīt? Jūs esat izvēlējušies to nedarīt. Tad, ja jūs... Esat visi tak par demokrātiju, un jums likumprojekta anotācijā vairākas reizes rakstīts par to, cik tas ir svarīgi, lai vara pieder tautai, ka jābūt leģitimizētai... tautai... un tā tālāk. Bet, ja tā tas ir, kāpēc jūs nedodat iespēju rīdziniekiem pieņemt pašiem lēmumu par Rīgas domes atlaišanu? Vāciet parakstus, groziet pašvaldību referendumu likumu! Ja vajag, sāciet parakstu vākšanu! Un tad, iespējams, - iespējams! - jūs pilnīgi demokrātiskā veidā spēsiet panākt referendumu. Nu, un tad rīdzinieki pieņems lēmumu - vai viņi grib atlaist Rīgas domi, vai viņi negrib atlaist Rīgas domi.

Tālāk. Jūs te runājat par ārkārtējo situāciju. Vēlreiz palasīsim likumu “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”! Pašā 1. pantā ir pateikts šā likuma mērķis. Ir runa par situācijām, kurās ir apdraudējums valsts drošībai. Jūs vēlaties pateikt, ka tagad atkritumu joma ir apdraudējums valsts drošībai? Jūs to nopietni? Iesim (Dep. K. Feldmana starpsauciens.)... Jā, jā, tā ir katastrofa, jā, jums galvā ir katastrofa, Feldmana kungs.

Tālāk. Mēs te visu... mēs turpināsim otrajā reizē, kolēģi.

Paldies. (Opozīcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien... Labvakar jau, kolēģi, vēlreiz! Jā, atkārtoti runājot par šo jautājumu, ir gari un plaši runāts par to, kādā veidā vēlēšanu sistēmu mēs varētu uzlabot un kādos virzienos raudzīties. Un, ja raugāmies vēsturiski, raugāmies uz citu valstu piemēriem, ir skaidrs, ka ir bijis ļoti dažāds attīstības ceļš... tas, kādā veidā vēlēšanu sistēma kopumā ir bijusi attīstīta.

Protams, ja raugāmies uz kārtējo vēlēšanu kārtību, tad... pašvaldību vēlēšanās, kārtējās vēlēšanās, domi mēs varam ievēlēt uz četriem gadiem. Šodien mēs gan iepriekš, gan arī šobrīd runājam par to, kādā veidā un ko mēs varētu darīt ārkārtējās situācijās, ja gadījumā kāda pašvaldības dome tiek atlaista.

Un ir skaidrs, ka pašvaldību domes nevar atlaist tāpat vien - iedomājoties kādam ministram vai kā citādi vienkārši izlemjot, ka es gribu, lai dome pazūd. Ir jābūt ļoti juridiski skaidriem iemesliem, ko dome attiecīgi nav darījusi, lai tādā veidā šo lēmumu pieņemtu.

Skaidrs, ka, runājot par ļoti dažādiem gadījumiem... arī Latvijā ir bijuši dažādi piemēri, kādā veidā domes ir bijušas... ir atstādinātas... kā jau minētie šie divi piemēri, kas... (Starpsauciens: “Par tematu!”) kas jau ir... (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Ir iespēja... Turpiniet debates!

A. T. Plešs. Un... Jā, raugoties uz šo situāciju, ir skaidrs, ka, lai kaut kādā mērā mēs mūsu sistēmu, vēlēšanu sistēmu, padarītu demokrātiskāku, kas, ja gadījumā šādas potenciālas situācijas pastāv, ir ļoti būtiski, lai vēlētāji, kuri izdara savu izvēli kā kārtējās vēlēšanās, lai viņiem būtu iespēja pārliecināties par to, ka viņi ir ievēlējuši pārstāvjus... un kuri zina to, kuri pieņem šos attiecīgos lēmumus. Jo ļoti daudzi lēmumi... Protams, mēs varam runāt par pašvaldību kā saimniecisku vienību. Tā, protams, kā tāda arī ir. Taču bieži vien pašvaldībā ir jāpieņem arī politiski lēmumi, un tas nav retums.

Līdz ar to ir ļoti būtiski, kas šādus lēmumus pieņem, - vai tie ir iecelti administratori, vai tā ir demokrātiski ievēlēta pašvaldības dome. Un tas... par šo būtībā arī ir jautājums, kādā veidā mēs varam attīstīt mūsu vēlēšanu sistēmu uz priekšu, protams, raugoties uz mūsu kopējo pašvaldību sistēmu kopumā... Vienlaicīgi, kā jau ir izskanējis, mēs nevaram noliegt arī tos apstākļus, kas potenciāli pastāv saistībā ar iespējamo Rīgas domes atlaišanu, un Rīga, protams, ir mūsu lielākā un bagātākā pašvaldība, kur politiski lēmumi ir jāpieņem teju katru dienu, un tādu ir ļoti daudz.

Ja teorētiski sanāk tā, ka iestājas šāds gadījums, ka Rīgas dome tiek atlaista... un šobrīd likumā paredzētie termiņi ir tādi, ka administratori varētu strādāt šos 15 mēnešus. Pie tik lielas un tik nozīmīgas pašvaldības šis tomēr ir ļoti būtisks laiks, kurā tiešā veidā nav pārstāvētas rīdzinieku intereses izteikt viedokli... un par to, kādā veidā pašvaldība būtu jāattīsta... jo ir skaidrs, ir dažādi veidi, kādā veidā pašvaldība var sadarboties ar iedzīvotājiem, bet šis ir viens no tādiem svarīgiem veidiem.

Jā, protams, arī atzīstot šīsdienas... jau līdz šim pieņemto lēmumu... un diskusijas, kas ir bijušas par konkrēto... par konkrēto likumprojektu, bet kas ir... kas ir bijis tādā ziņā arī analoģisks iepriekšējam... skaidrs, ka ir bijušas, nu, tā teikt, kā lai saka, procedūru... procedurālas kļūdas, bet ir prieks, ka tādā ziņā šis ir atbalstīts.

Bet ir... arī ir vairāki apstākļi, kāpēc pēc būtības... kāpēc ir svarīgi, lai šāds priekšlikums vispār pēc būtības tiktu apsvērts. Un šeit viens no priekšlikumiem, viens no tādiem svarīgiem argumentiem... un būtiskiem... ir lietderības apsvērums, kā tas ir izskanējis daudz un... kā tas ir izskanējis arī daudz un dažādās diskusijās. Tad, protams, ir ļoti svarīgi, uz... kādā kontekstā mēs raugāmies... un uz cik ilgu laiku ir notikušas šīs ārkārtas vēlēšanas... teiksim, nevis ārkārtas vēlēšanas, atvainojos par kļūdu, bet, ja gadījumā kāda pašvaldības dome tiek atlaista. Un skaidrs, ka ir ļoti nelietderīgi pēc iespējas... ļoti, teiksim, īsā termiņā rīkot atkārtotas... rīkot atkārtotas vēlēšanas, jo tas, loģiski, uzliek salīdzinoši lielu slogu uz valsts un pašvaldību budžetiem. Un es domāju, ka arī iedzīvotāju interesēs absolūti nav - nav! - bieži doties uz vēlēšanām un bieži paust savu viedokli. Vēl jo vairāk, ņemot vērā to, ka tas ir tiešs nodokļu maksātāju naudas izlietojums. Un tas tādā ziņā ir viens ļoti, ļoti būtisks aspekts, kas parādījās... par ko mēs diskutējām arī komisijā un kas ir izskanējis... arī no dažādiem ekspertu viedokļiem.

Kā otrs svarīgais aspekts, protams, ir šis - demokrātiskais aspekts, par ko es... nedaudz pieskāros sākumā, bet gribētu nedaudz detalizēti parunāt. (Starpsauciens.) Ja mēs redzam... ja mēs (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)...

Paldies. (Starpsaucieni. Zālē atgriezušies deputāti: “Ej, tevi nopirka?!”)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Lūdzu, netraucējiet runātājam tribīnē! Viņš runā konceptuāli par likumprojektu pirmajā lasījumā. (Starpsaucieni: “Vari nerunāt!”; “Ej prom!”; “Nepārtraukt!” Starpsaucieni.)

A. T. Plešs. Jā, ja mēs runājam par šo demokrātisko principu, mēs redzam, ka būtībā ļoti daudzās... gan Eiropas, gan citās pasaules valstīs ir dažādi piemēri, uz cik ilgu laiku ievēlē pašvaldību domes. Un tas, kas šeit arī ir izskanējis, - ka pieci gadi... pēkšņi ir kaut kas ļoti nedemokrātisks. Un ko mēs redzam? Ka tas absolūti tā nav. Un arī vairāki konstitucionālo tiesību eksperti ir skaidri atzinuši, ka pieci gadi - potenciāli tas nav kaut kas tāds... kas ir nedemokrātisks. Vēl jo vairāk, ja vēlētāji zina, uz cik ilgu termiņu viņi ievēlē konkrēto pašvaldību. Problēma ir tad, ja ievēlē kādu pašvaldību un tad pagarina šo te... to termiņu.

Tā ka līdz ar to es domāju, ka mēs esam nonākuši līdz tādam risinājumam, kas arī ilgstoši un sistēmiski risina tās problēmas, kas potenciāli varētu būt dažādās pašvaldībās, jo, laikam ejot uz priekšu, mēs redzēsim, kādā valstī mēs dzīvosim. Problēmas var būt. Ir ļoti labi, ka mēs savlaicīgi padomājam par to, kā tās novērst.

Paldies. (Koalīcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es ceru, ka ar Pucena kungu tagad viss ir kārtībā un viņš zina, ka viņam vajag pareizi rīkoties. Ja nē, tad varbūt Belovas kundzei vajadzētu ieņemt vietu blakus viņam un pārliecināties par to, ka viņš... ka viņš nospiedīs pareizo pogu.

Bet, kolēģi, mēs esam... un kur mēs esam apstājušies? Tātad - pie Rīgas domes atlaišanas. Tātad viss, ko mēs dzirdējuši pēdējā... cik tur... gandrīz gada laikā, ir - korupcija, korupcija, korupcija. Cik korumpēta ir tā Rīgas dome, tāpēc to Rīgas domi vajag atlaist.

Bet, ja mēs tagad skatāmies uz to, kāds ir pamatojums, kas ir Daniela Pavļuta kolēģa ministra Pūces pamatojums, kāpēc jāatlaiž Rīgas dome, mēs neredzam neviena vārda par korupciju. Neviena vārda! Tātad Rīgas dome jāatlaiž, bet ne tā dēļ, ka tur ir bijusi kaut kāda korupcija. Vai tad... kolēģi Pavļuta kungs, vai tas nozīmē, ka tomēr Rīgas domē nekādas korupcijas nav? Un tad līdz ar to tas ir tāds jūsu atzinums, ar šo jūs apliecināt, ka jūs visu šo laiku bijāt runājuši kaut kādas muļķības, ja, par to, ka Rīgas domē ir kaut kāda korupcija? Jo tad... kāpēc to atlaist kaut kāda cita iemesla dēļ?

Tālāk. Jūs, Pavļuta kungs, mums esat jautājis, kāpēc Saskaņa rīkojas tā, ka esat, tā teikt, pret, un kaut ko... cenšas novilcināt visu jūsu likumprojektu pieņemšanu vienas dienas laikā. Nu, atbilde ir vienkārša, Pavļuta kungs. Mums ir likumi. Likumi saka, ka mums vēlēšanas notiek reizi četros gados, tādos datumos. Un vēlētāji savu izvēli ir izdarījuši. Ja jūs uzskatāt, ka vēlētājiem vajadzētu izdarīt citu izvēli, tad, lūdzu, kā es jau teicu, atgriežamies pie parakstu vākšanas, pie referenduma par Rīgas domes atlaišanu. Bet tad lai tie būtu vēlētāji, kas pieņem šo lēmumu, nevis Pūces kungs vai Pavļuta kungs, vai Jaunupa kungs, vai... kurš nu tur patiesi pieņem šādus lēmumus pie jums.

Tālāk. Jūs, Pavļuta kungs, sakāt, ka ir pārkāpts likums. A jūs neesat pārkāpuši likumu par mediķu atalgojumu? Par mediķu atalgojumu jūs neesat pārkāpuši likumu? Jūs visi neesat pārkāpuši likumu par mediķu atalgojumu? Par augstskolu finansējumu? Par zinātni? Jūs esat vairākkārt pārkāpuši likumus! (Dep. I. Zariņš: “Tas neskaitās!”) Tad jūs jāatlaiž, vai ne? Ja jūs sakāt, ka Rīgas dome jāatlaiž, ka tā ir pārkāpusi kaut kādus likumus... lai arī kādus. Tad tādus pašus standartus jums jāpiemēro arī sev! Tad, tā kā jūs arī esat pārkāpuši likumus, jums jānoliek savi mandāti. Visiem!

Tālāk. Korupcijas skandāli. Bet, piedodiet, OIK - kas tas ir vispār? Tas nav korupcijas skandāls? (Dep. I. Zariņš: “Miljardi neskaitās!”) Nav Saeimas lēmuma to OIK likvidēt arī, par ko jūs visi, katrs no jums ir nobalsojis. OIK likvidēts? Kariņa valdība, ko, ir izpildījusi Saeimas lēmumu likvidēt OIK? Šis nav korupcijas skandāls? Kas tas ir vispār? Konsultanti. Sakiet, lūdzu, ir tāds Vilnis Ķirsis. Viņš gadījumā nav padomnieks ārlietu ministram? (Frakcijas SASKAŅA aplausi.) Viņš nav konsultants? Viņš tiešām strādā, vai viņš fiktīvi saņem savu atalgojumu? Un es domāju, ka, ja mēs sāksim izmeklēt katru jūsu Rīgas domes deputātu, es domāju, ka mēs redzēsim, ka viņi tur nedzīvo vienīgi uz Rīgas domes algu 700... cik tur... 90 eiro apmēram... mēnesī. Vienkārši mēs visi saprotam, ka Re:Baltica nepēta koalīcijas deputātu darbības un nodarbinātību, iespējams, arī fiktīvu. Tāpēc, kolēģi, paskatieties uz sevi! Ja jūs kaut ko prasāt no citiem, tad tādus pašus standartus esiet gatavi piemērot pirmajā kārtā - pirmajā kārtā! - sev.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Ņemot vērā, ka mans kolēģis aicināja piemērot tādus pašus standartus mums kā visiem pārējiem - sev un tā tālāk (Dep. I. Zariņš: “Jā, pareizi tu pateici - mums un ...”)... es tikai daļēji... tikai daļēji no šīs tribīnes šobrīd runāšu par esošo likumprojektu. Jo šeit šodien mēs redzam, ka šī tribīne tiek izmantota gadījumam “Viss, kas man uz sirds”.

Ziniet, man uz sirds ir tas, ka pašvaldībā Rīga, jo likums ir “Par pašvaldībām”, atrodas Saeima. Un Saeimā šobrīd ir milzīgais kašķis starp diviem deputātiem. Man pat liekas, ka konflikts ir starp deputātu Aldi Gobzemu un deputātu Sandi Riekstiņu. (Dep. J. Stepaņenko: “Par likumprojektu!”) Es visu laiku domāju, nu kā, nu kā tagad var šo situāciju labot, šajā pašvaldībā... kas notiek... Rīga. Un man liekas... man liekas, ka es esmu atradis risinājumu. Ir nepieciešams sports! Ir nepieciešams sports, kura rezultātā...  kura rezultātā notiek boksa mačs starp Aldi Riekstiņu un... (Smejas.) Aldi Gobzemu un Sandi Riekstiņu. Boksa mačs. (Starpsauciens: “Priekšsēdētāj, lai viņš runā par priekšlikumu!”) Man ir priekšlikums. Ņemot vērā, ka tas notiks Rīgas pašvaldībā, un ņemot vērā, ka no šīs tribīnes es dzirdēju, ka jaunais Rīgas mērs būšot Mārtiņš Staķis, tad es domāju, ka par tiesnesi varētu iecelt tieši Mārtiņu Staķi.

Kā jums liekas, šis priekšlikums šajā likumprojektā... otrajā lasījumā... varētu būt labs? (Starpsaucieni.) Par pašvaldībām. Jo šeit mēs runājam visu, kas uz sirds. (Smejas.)

Kolēģi, man priekšlikums - pāriet pie balsošanas un beigt šo farsu.

Paldies. (Koalīcijas aplausi. Dep. U. Augulis: “Mūrnieces kundze, kā tā var?!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Mārtiņ! Mārtiņ, man tev koleģiāls ieteikums - pilnmēnesī labāk nenāc šeit, uz tribīnes, runāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēl kas skaidrojams?

D. Bluķe. Komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 5, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas...

D. Bluķe. Komisija nolēma par priekšlikumu...

Sēdes vadītāja. ... un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

D. Bluķe. Komisija nolēma noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 16. decembra pulksten 12.00.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana?

D. Bluķe. Un izskatīšana otrajā lasījumā - 19. decembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 16. decembra pulksten 12.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 19. decembrī.

Godātie kolēģi! Deputāti Dzintars, Strīķe, Pavļuts, Adamovičs un Vitenbergs lūdz izsludināt Saeimas sēdē pārtraukumu pēc likumprojekta “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” izskatīšanas līdz šā gada 19. decembra pulksten 9.00. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izsludināts pārtraukums līdz šā gada 19. decembra pulksten 9.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 27, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Tātad tiek izsludināts pārtraukums.

Godātie kolēģi! Saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem - tā tiek pārcelta uz nākamo nedēļu.

Deputāti Zariņš, Kabanovs, Ādamsons, Krišāns un Orlovs iesnieguši jautājumu “Par likumos paredzēto prasību izpildei nepieciešamo finansējuma apjomu 2020. gada valsts budžetā”, kas ir adresēts Ministru prezidentam Kariņa kungam.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Sabiedrībai būtu jāzina, ka pašlaik valdošā koalīcija, izmantojot masu medijus, mērķtiecīgi maldina sabiedrību, ka likumā apsolītais, paredzētais finansējums mediķiem - tas bija neizpildāms solījums. Patiesībā tā nav. Mēs pieprasījumā prasām, lai Krišjānis Kariņš iesniegtu... atskaitītos par to, kā tad īsti ir ar tām likuma prasībām un ar pieejamo finansējumu. Viņš to nodeva finanšu ministram, savukārt finanšu ministrs atteicās sniegt šo informāciju. Jau tad... jau tad, kad mēs viņiem likām atbildēt par saviem vārdiem, par tiem vārdiem, kas... Tiek stāstīts, cik daudz naudas ir paredzēts likumos un ka ar budžeta prasībām to nevar izpildīt. Viņš vienkārši atteicās. Viņš teica: “Mēs neko tādu nezinām.”

Tāpēc mēs tagad rakstām Krišjānim Kariņam un tomēr pieprasām, lai viņš pastāsta, kā tad īsti bija patiesībā - cik daudz naudas bija budžetā un cik daudz saskaņā ar likuma prasībām... Bija jāizpilda. Vai tiešām tās bija neizpildāmas prasības?

Ja viņš to neizpildīs, mums ir instrumenti, kā mēs panāksim, ka viņš šeit nāks un darīs to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai. Reģistrācijas rezultāti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis, Boriss Cilevičs, Jānis Dombrava, Aivars Geidāns, Artuss Kaimiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Kols, Armands Krauze, Ainars Latkovskis, Inese Lībiņa-Egnere, Daniels Pavļuts... ir, Ramona Petraviča, Ivars Puga... ir, Ivans Ribakovs, Ļubova Švecova, Viktors Valainis un Jānis Vitenbergs.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz šā gada 19. decembrim pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 18. sēde
2019. gada 12. decembrī

Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. D. Pavļuts (par)
	- dep. A. Gobzems (pret)
	- dep. D. Pavļuts (par)
	- dep. S. Dolgopolovs (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 510/Lp13) (Dok. Nr. 1796, 1796A)
Par likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 513/Lp13) (Dok. Nr. 1802, 1802A)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu un tās protokolu” (Nr. 514/Lp13) (Dok. Nr. 1803, 1803A)
Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 515/Lp13) (Dok. Nr. 1836)
Priekšlikumi	- dep. K. Feldmans (par)
	- dep. V. Dombrovskis (pret)
Par darba kārtību
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Borisam Cilevičam šā gada 12. decembrī (Dok. Nr. 1818., 611.1.8/1-59-13/19)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivanam Ribakovam šā gada 12. decembrī (Dok. Nr. 1819., 611.1.8/1-60-13/19)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janīnai Kursītei no 2020. gada 21. janvāra līdz 23. janvārim (Dok. Nr. 1820., 611.1.8/2-47-13/19)
Lēmuma projekts “Par Saeimas 2019. gada rudens sesijas slēgšanu un 2020. gada ziemas sesijas sākšanu” (Nr. 282/Lm13) (Dok. Nr. 1814, 1815)
Lēmuma projekts “Par Mārtiņa Kazāka ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu” (Nr. 283/Lm13) (Dok. Nr. 1816)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Debates	- dep. I. Voika
	- dep. R. Znotiņš
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. M. Kučinskis
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Ašeradens
	- dep. I. Zariņš
	- dep. J. Vucāns
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Lēmuma projekts “Par Zitas Zariņas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli” (Nr. 284/Lm13) (Dok. Nr. 1825)
Ziņo	- dep. V. Agešins
Debates	- dep. M. Bondars
Lēmuma projekts “Par Edgara Korčagina atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli” (Nr. 285/Lm13) (Dok. Nr. 1826)
Ziņo	- dep. V. Agešins
Par deputātu pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem “Par ministra patvaļību, izrīkojot Centrālo vēlēšanu komisiju un publiski maldinot sabiedrību” (Nr. 25/P13) (Dok. Nr. 1837)
Likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 515/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1836)
Ziņo	- dep. K. Feldmans
Debates	- satiksmes ministrs T. Linkaits
	- dep. M. Kučinskis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. J. Butāns
	- dep. A. Krauze
	- dep. D. Šmits
	- dep. J. Vucāns
	- dep. J. Ādamsons
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. K. Feldmans
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. U. Budriķis
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. L. Ozola
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Butāns
Priekšlikumi	- dep. J. Vitenbergs
	- dep. V. Dombrovskis
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 511/Lp13) (1.lasījums) (Komisija ierosina atzīt par steidzamu) (Dok. Nr. 1800, 1828)
Ziņo	- dep. D. Bluķe
Debates	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. D. Pavļuts
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. R. Dzintars
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Krauze
Paziņojums
	- dep. J. Vitenbergs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. A. Gobzems
	- dep. I. Zariņš
	- dep. A. Gobzems
Par procedūru (steidzamību)	- dep. G. Daudze
Priekšlikumi	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. Ē. Pucens
	- dep. M. Bondars
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 515/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1836B)
Ziņo	- dep. K. Feldmans
Debates	- dep. I. Zariņš
	- dep. V. Agešins
	- dep. M. Kučinskis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Gobzems
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. J. Vucāns
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Vucāns
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
Par darba kārtību
Priekšlikums	- dep. A. Gobzems (pret)
Likumprojekts “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 512/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1801, 1829)
Ziņo	- dep. D. Bluķe
Debates	- dep. R. Ločmele-Luņova
Priekšlikums	- dep. Ē. Pucens
Likumprojekts “Grozījums Administratīvās atbildības likumā” (Nr. 506/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1760B)
Ziņo	- dep. R. Jansons
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 494/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1833)
Ziņo	- dep. I. Krapāne
Par darba kārtību
Par procedūru	- dep. G. Daudze
	- dep. I. Zariņš
	- dep. A. Gobzems
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 493/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1832)
Ziņo	- dep. I. Krapāne
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 516/Lp13) (Dok. Nr. 1847)
Priekšlikumi	- dep. A. Gobzems (pret)
	- dep. D. Bluķe (par)
Likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” (Nr. 487/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1642C)
Ziņo	- dep. K. Feldmans
Paziņojums
	- dep. I. Goldberga
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Latvijas Republikas Ministru kabineta veiktajiem pasākumiem, lai Amerikas Savienoto Valstu Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs atceltu noteiktās sankcijas attiecībā pret LR Ministru kabineta pārraudzībā esošo publisko tiesību subjektu Ventspils Brīvostas pārvalde” (Nr. 26/P13) (Dok. Nr. 1842)
Motivācija	- dep. D. Reizniece-Ozola
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 98/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1788)
Ziņo	- dep. A. Judins
Likumprojekts “Grozījumi Detektīvdarbības likumā” (Nr. 457/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1792)
Ziņo	- dep. I. Klementjevs
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 331/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1805)
Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Debates	- dep. I. Benhena-Bēkena
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 516/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1847, 1848)
Ziņo	- dep. D. Bluķe
Debates	- dep. D. Pavļuts
	- dep. I. Zariņš
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. M. Bondars
	- dep. I. Zariņš
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I. Zariņa, N. Kabanova, J. Ādamsona, J. Krišāna un V. Orlova jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par likumos paredzēto prasību izpildei nepieciešamo finansējuma apjomu 2020. gada valsts budžetā” (Nr. 105/J13)
Motivācija	- dep. I. Zariņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 12.12.2019 09:12:08 bal001
Par - 53, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (511/Lp13), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.12.2019 09:22:16 bal002
Par - 54, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (512/Lp13), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.12.2019 09:25:25 bal003
Par - 53, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Likumā par ostām (515/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.12.2019 09:31:45 bal004
Par - 52, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par ostām (515/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 12.12.2019 09:32:46 bal005
Par - 53, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 12.12.2019 09:35:28 bal006
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janīnai Kursītei no 2020.gada 21.janvāra līdz 23.janvārim

Datums: 12.12.2019 09:36:25 bal007
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas 2019. gada rudens sesijas slēgšanu un 2020. gada ziemas sesijas sākšanu (282/Lm13)

Datums: 12.12.2019 10:29:31 bal008
Par - 54, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 12.12.2019 10:39:19 bal009
Par - 76, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par Mārtiņa Kazāka ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu (283/Lm13)

Datums: 12.12.2019 10:40:26 bal010
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 12.12.2019 11:15:36 bal011
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par Zitas Zariņas atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli (284/Lm13)

Datums: 12.12.2019 11:17:44 bal012
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par Edgara Korčagina atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli (285/Lm13)

Datums: 12.12.2019 11:22:37 bal013
Par - 46, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Likumā par ostām (515/Lp13), 1.lasījums

Datums: 12.12.2019 12:26:14 bal014
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 12.12.2019 14:29:47 bal015
Par - 51, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par ostām (515/Lp13), 1.lasījums

Datums: 12.12.2019 14:31:30 bal016
Par - 1, pret - 71, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /1 stunda/

Datums: 12.12.2019 14:31:56 bal017
Par - 53, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /30 minūtes/

Datums: 12.12.2019 14:33:13 bal018
Par - 53, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 12.12.2019 14:34:06 bal019
Par - 53, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 12.12.2019 14:55:08 bal020
Par - 53, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 12.12.2019 15:18:46 bal021
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 12.12.2019 16:49:54 bal022
Par - 49, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (511/Lp13), 1.lasījums

Datums: 12.12.2019 16:52:29 bal023
Par - 29, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /26.12.2019/

Datums: 12.12.2019 16:53:44 bal024
Par - 51, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par punkta Par 41. darba kārtības punkta Grozījumi Likumā par ostām (515/Lp13), 2.lasījums pārcelšanu aiz 30.darba kārtības punkta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.12.2019 17:22:38 bal025
Par - 30, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Likumā par ostām (515/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.12.2019 17:37:40 bal026
Par - 28, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Likumā par ostām (515/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.12.2019 17:38:11 bal027
Par - 27, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Likumā par ostām (515/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.12.2019 17:39:48 bal028
Par - 25, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Likumā par ostām (515/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.12.2019 17:49:53 bal029
Par - 32, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Likumā par ostām (515/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.12.2019 17:50:22 bal030
Par - 29, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Likumā par ostām (515/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.12.2019 17:51:21 bal031
Par - 52, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par ostām (515/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.12.2019 17:52:28 bal032
Par - 73, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par punkta Par 33. darba kārtības punkta Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (494/Lp13), 2.lasījums pārcelšanu pirms 11. darba kārtības punkta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.12.2019 17:54:16 bal033
Par - 51, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par punkta Par 12. darba kārtības punkta Grozījums Administratīvās atbildības likumā (506/Lp13), 2.lasījums pārcelšanu aiz 31. darba kārtības punkta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.12.2019 17:55:18 bal034
Par - 45, pret - 31, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (512/Lp13), 1.lasījums

Datums: 12.12.2019 17:56:53 bal035
Par - 52, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 12.12.2019 17:58:19 bal036
Par - 46, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (512/Lp13), 1.lasījums

Datums: 12.12.2019 17:59:41 bal037
Par - 78, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu

Datums: 12.12.2019 18:01:58 bal038
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvās atbildības likumā (506/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.12.2019 18:06:04 bal039
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (494/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.12.2019 18:09:30 bal040
Par - 43, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (516/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.12.2019 18:11:01 bal041
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (493/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.12.2019 18:17:35 bal042
Par - 45, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (516/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 12.12.2019 18:19:17 bal043
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā (487/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 12.12.2019 18:20:00 bal044
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 12.12.2019 19:10:41 bal045
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (98/Lp13), 3.lasījums

Datums: 12.12.2019 19:11:33 bal046
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Detektīvdarbības likumā (457/Lp13), 3.lasījums

Datums: 12.12.2019 19:17:26 bal047
Par - 45, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (331/Lp13), 3.lasījums

Datums: 12.12.2019 19:18:08 bal048
Par - 45, pret - 34, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (331/Lp13), 3.lasījums

Datums: 12.12.2019 19:18:49 bal049
Par - 45, pret - 33, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (331/Lp13), 3.lasījums

Datums: 12.12.2019 19:20:22 bal050
Par - 75, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (331/Lp13), 3.lasījums

Datums: 12.12.2019 19:21:16 bal051
Par - 44, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (516/Lp13), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 12.12.2019 19:22:27 bal052
Par - 45, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (516/Lp13), 1.lasījums

Datums: 12.12.2019 19:59:35 bal053
Par - 45, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par pašvaldībām” (516/Lp13), 1.lasījums

Datums: 12.12.2019 20:01:07 bal054
Par - 49, pret - 27, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 12.12.2019 20:03:14 bal055
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija