Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas divpadsmitās (ārkārtas) sēdes
2019. gada 13. novembrī turpinājums
2019. gada 14. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē.

Godātie deputāti, mēs nevaram pāriet pie Saeimas 14. novembra sēdes darba kārtības, kamēr nav izskatīta ārkārtas sēdes darba kārtība. Līdz ar to turpinām izskatīt ārkārtas sēdes darba kārtību.

Deputāti Latkovskis, Lībiņa-Egnere, Dzintars, Strīķe, Dombrava, Feldmans un citi lūdz 13. novembra ārkārtas sēdē noteikt visus kārtējos pārtraukumus ik pēc 90 minūtēm – 15 minūtes, bet pārtraukumu noteikt stundu garu - no pulksten 12.15 līdz 13.15. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Nē!”) Deputātiem iebildumu nav.

Tātad darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Debates par 3. priekšlikumu.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam. (Starpsauciens.)

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! (Starpsauciens: “Sveiks, sveiks!”) Arī zagļi un noziedznieki atsakās no nozieguma izdarīšanas, ja ir daudzas modras acis, kas seko līdzi. Pagājušovakar, pagājušonakt Latvijas sabiedrība ļoti modri sekoja līdzi, lai zagļi un laupītāji nevarētu apzagt Latvijas tautu.

Šodien, ja mēs runājam par konkrēto priekšlikumu... arī šis priekšlikums ir cinisks, jo Juridiskais birojs ir pateicis, ka tas ir faktiski pretējs Satversmei, bet koalīcijai ir vienalga. Viņi tikai dragā tālāk! Koalīcijai ir vienalga, ka viņi samazinās bezdarbniekiem līdzekļus, jo tā esot Ziemeļvalstīs. Mazāk sociāli aizsargāti esot Ziemeļvalstīs.

Tas, ko es šorīt gribu teikt... un es esmu ņēmis vērā to, ar ko koalīcija nodarbojās vakardien, proti, Kariņa kungs nav spējīgs kāpt tribīnē ne par vienu priekšlikumu pēc būtības. Viņš ir spējīgs runāt par ēzeļiem, par aitām, par citiem dzīvniekiem, bet nav spējīgs pamatot nevienu budžeta pozīciju. Ir skaidrs, ka viņš šo budžetu nav lasījis. Ir skaidrs, ka koalīcijai šodien ir garlaicīgi un vakar bija garlaicīgi, un tā diena ir kaut kā jāīsina. Tāpēc es esmu iegādājies un Kariņa kungam vēlos šodien uzdāvināt krāsojamo grāmatu, lai viņam būtu vismaz, ko darīt, ja viņš nespēj sabiedrībai un tautai izskaidrot budžeta pozīcijas. Un, ja viņam vajag arī šajā ziņā padomu, tad Sandis Riekstiņš būs labākais padomdevējs, kā to grāmatu izkrāsot.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, labrīt! Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Turpināsim runāt par priekšlikumiem.

Šis priekšlikums, kā jau minēju, saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu, kuru jūs vakardien noraidījāt. Tomēr man šeit gribētos vērst ministra Reira kunga uzmanību - šorīt televīzijā jūs skaidrojāt, ka ir runāts ar sociālajiem partneriem. Diemžēl tās sarunas jau ir vienvirziena... tāds vienvirziena monologs. Un Nacionālā trīspusējās sadarbības padome - es gribētu jums atgādināt, kolēģi, - šo budžetu nav atbalstījusi. Un šis sociālo garantiju samazinājums vēl joprojām... es ceru, jūs pa nakti esat apdomājuši to. Te joprojām ir šis satversmības risks, kas nav vēl novērsts. Un tā arī neviens no šīs tribīnes nav izskaidrojis. Bet tas, kas ir bijis skaidrots... ir bijusi, nu, tāda maldināšana šorīt televīzijā, ka tas ir runāts ar sociālajiem partneriem. Nu, piedodiet, tās ir tikai izstāstītas idejas, kuras apstiprinātas jau valdībā. Tā nav runāšana. Tā ir tāda informēšana.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J. Ādamsons (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Reira kungs! Un cienījamā koalīcija! Es pat tik daudz nerunāšu par priekšlikumu, bet par procedūru.

Kolēģi! Vairākos Satversmes tiesas spriedumos ir norādīts: ja tiek pieņemts vai noraidīts kāds priekšlikums, ir jābūt pamatojumam, Bondara kungs. Es līdz šim neesmu dzirdējis nevienu pamatojumu par lēmumiem, kuri ir pieņemti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par vienu elementāru lietu... Kāpēc viens vai otrs priekšlikums ir pieņemts, kāpēc viens vai otrs priekšlikums ir noraidīts? Varbūt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļiem ir tas zināms. Bet es gribētu arī personīgi dzirdēt šo pamatojumu. Kas ir par lietu? Kāpēc ir atbalstīts? Vai tas ietekmē budžetu vai neietekmē budžetu, ietekmē tautsaimniecību vai neietekmē? Lūdzu, nāciet un skaidrojiet! Dodiet šādu pamatojumu par katru priekšlikumu, kuru jūs pieņemat vai noraidāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Meli no Ministru kabineta joprojām turpinās. Mēs, kā jau mans kolēģis šodien norādīja... Reira kungs nekautrējās šodien publiski pateikt, ka, lūk, neviens sociālais partneris nav pie viņa vērsies. Jo nevienam sociālajam partnerim vienkārši nebija izstāstīts, ko jūs plānojat darīt. Nevienam sociālajam partnerim nebija pastāstīts. (Finanšu ministra J. Reira starpsaucieni.) Jūs varēsiet nākt un tiešām pamatot savus publiskos izteicienus. Neviens sociālais partneris kā, piemēram, audžuģimeņu apvienība... tā ir vērsusies Saeimas komisijā, tāpēc ka viņiem neviens nav jautājis: “Vai jūs piekrītat tam, ka jūsu pabalsti tiek samazināti?” Vai viņiem tagad ir jāzīlē, kas jūsu prātā notiek? Vai viņiem ir jāzīlē un jāseko līdzi tam, kas liktenīgajā 13. septembrī bija valdībā noticis? Viņiem nav nekā cita, ko darīt?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai... Vārds finanšu ministram Jānim Reiram.

J. Reirs (finanšu ministrs).

Labrīt, augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Diemžēl nākas nodarboties ar skaidrošanas darbu. Es saprotu, ka ir pieņemami, ja tomēr nav lielas pieredzes... Bet Stepaņenko kundzei laikam tomēr ir lielāka pieredze.

Valdības sociālie partneri ir Darba devēju asociācija un Brīvo arodbiedrību (Dep. D. Šmits: “Konfederācija!”) savienība. Šie ir sociālie partneri! Sociālie partneri ir izveidojuši deviņas nozaru apakšpadomes, kurās notiek darbs, kas tātad skar sociālo nozari, medicīnas nozari, finanšu nozari un tā tālāk. Deviņas nozaru apakšpadomes.

Šī budžeta veidošanas procesā ar sociālajiem partneriem mēs tikāmies divas reizes septembrī. Tātad parasti tiekamies vienu reizi, bet, ņemot vērā, ka pirmajā tikšanās reizē bija jautājumi, tad šīs tikšanās tika organizētas divas reizes. Līdz ar to uz jautājumu... Stepaņenko kundze pazuda, ja? Ā, viņa tur sēž. Uz žurnālistu jautājumu, vai bija konsultācijas ar sociālajiem partneriem... Bija tikai konsultācijas, bet praktiski visa procedūra ievērota... (Dep. J. Stepaņenko: “Kur tas anotācijā ir norādīts? Anotācijā jau nav!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Liels paldies finanšu ministram par paskaidrojumu. Tiešām jums ir liela pieredze sociālajā jomā, un paldies, ka šajā zālē jūs esat arī šodien.

Gribētu precizēt tomēr, ka uz valdības lēmuma pieņemšanu sakarā ar bezdarbnieka pabalsta izmaksas termiņa samazināšanu un apjoma samazināšanu konsultācijas ar partneriem... sociālajiem partneriem vēl nebija notikušas. (Finanšu ministrs J. Reirs: “Jautājums bija par sociālajiem partneriem!”) Šeit pašlaik mēs runājam par konkrētu priekšlikumu konkrētam likumprojektam.

Pirmkārt. Atgādināšu, ka vakardien es norādīju tieši uz to, ka Latvijas Darba devēju konfederācijas pozīcija šajā jautājumā, ja jūs uzmanīgi izlasīsiet gan Meņģelsones kundzes intervijas, gan to pētījumu, kuru pēc tam veica Re:Baltica... Pirmkārt, viņa atzinās, ka nav speciāliste šajā jomā. Otrkārt, Re:Baltica norādīja uz to, ka viņa, maigi izsakoties, maldinājusi sabiedrību, izsakot savu viedokli jautājumā, kur viņa nav speciāliste, kā viņa pati atzinusies. Lūk, tātad pārrunas ar sociālajiem partneriem... Nemaz nerunājot par piekrišanu. Tas nav noticis.

Otrkārt. Tieši šim likumprojektam ir ārkārtīga ietekme uz sociālo politiku valstī kopumā. Ir ietekme un būs ietekme (vēl neprognozējama) uz Latvijas ekonomiku kopumā. Jo, kā mēs vakardien pamatojām, pirmkārt, likumprojekta anotācijā ir norādīta maldinoša informācija par OECD pozīciju, un, otrkārt, kā norādīja mana kolēģe Švecova, arī Eiropas Komisijas pozīcija attiecībā uz Latvijas politiku, attiecībā uz bezdarba jautājumu risināšanu...

Tāpēc vēlreiz lūdzam jūs atsaukt gan šo likumprojektu, gan budžeta projektu kopumā, jo tas rupji pārkāpj tiesiskās paļāvības principu un kopumā ir nelikumīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi deputāti! Premjerministra kungs! Ministra kungs! Ir tāds teiciens, ka viena galva gudra, divas - vēl gudrākas. Un es domāju, ka Nacionālā trīspusējās sadarbības padome un viss process... kad arī likumdevējs un arī valdība, veidojot savas likumdošanas iniciatīvas, konsultējas ar partneriem. Ja tas šinī gadījumā būtu kvalitatīvi darīts, es domāju, ka arī tādu principu kā samērīguma princips varētu pārrunāt ar viņiem un rast tādu risinājumu, lai pēc tam nebūtu satversmības risku un valstī nebūtu risku zaudēt.

Ja mēs ieklausāmies Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kolēģos, tad viņu viedoklis par to sarunu jeb komunikācijas procesu ir ļoti kritisks. Ir notikušas divas sanāksmes. Uz pirmo sanāksmi materiāli tika atsūtīti iepriekšējā vakarā pulksten vienpadsmitos, tādēļ sanāksmē sociālie partneri atteicās par šo jautājumu diskutēt. Un otrajā sanāksmē sociālie partneri skaidri pateica, ka šādu budžetu neatbalsta, jo ir nodarīts pārāk liels kaitējums sabiedrībai. Pārāk daudz lēmumu, kas atņem sabiedrībai.

Ministra kungs, Reira kungs, šorīt intervijā teica, ka Saeimas lēmumi vien paši par sevi naudu nerada. Es nevaru piekrist. Ir lēmumi, kas naudu var radīt, piemēram, apkarojot ēnu ekonomiku. Bet katrā ziņā ir ļoti daudzi lēmumi, kas naudu atņem. Un, ja jūs nobalsosiet “par” šo likumprojektu un neatbalstīsiet šo konkrēto priekšlikumu, jūs atņemsiet cilvēkiem, kuri ir palikuši bez darba, 12,33 miljonus. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mīļā Latvijas sabiedrība! Parādiet, lūdzu, kaut vienu augsti attīstītu pasaules demokrātiju vai kaut vienu Ziemeļvalsti, kurā valsts vadītājs nav spējīgs ne reizi uzkāpt tribīnē, lai aizstāvētu paša izstrādātu budžetu, lai pēc būtības sniegtu skaidrojumus sabiedrībai!

Kāpēc finansējums tiek samazināts bezdarbniekiem, kāpēc netiek iedots mediķiem, skolotājiem, kāpēc tiek atņemts invalīdiem, kāpēc netiek pildīti solījumi, kas doti skolotājiem? Neviena argumenta! Tikai par aitām, ēzeļiem... Vienu reizi premjers ir spējīgs uzkāpt tribīnē, pārējā laikā viņš iet un konsultējas ar Riekstiņu, kā izkrāsot krāsojamo grāmatu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Vai jūs esat beidzis sist savu sievu? Un uz šo jautājumu mums ir jāatbild ar “jā” vai “nē” - tādas ir mūsu opcijas. (Starpsauciens.) Jo tas ir tas, ko mums prasa mūsu cienījamie kolēģi no opozīcijas.

Es varētu pastāstīt no akadēmiskām grāmatām, ko vajadzētu opozīcijai darīt. (Dep. A. Gobzems: “Mārtiņ, tu pats teici, ka tu neesi lasījis budžetu! Tu pats to teici!”) Un man ļoti žēl... man ļoti žēl, ka mūsu kolēģi rada sabiedrībā tādas gaidas, kādas vispār nav iespējamas. (Dep. J. Stepaņenko starpsauciens.) Un man ļoti žēl, ka mūsu kolēģi nespēj pieņemt vēlēšanu rezultātus un demokrātiskos procesus. Man ļoti žēl, ka tie paši sadarbības partneri (Starpsauciens.), kuri šobrīd redz, ka vai nu sociālajās jomās nauda nav samazināta, nav atņemta kādam, bet - tieši otrādi - vai nu ir pielikta klāt, vai atstāta tāda pati... (Dep. V. Valainis: “12 miljoni, Mārtiņ, 12 miljoni!”) Jā, tas (Starpsauciens: “Par šito priekšlikumu!”)... tas ir... tas notiek šeit, šajā zālē, šobrīd. (Starpsaucieni.) Un tas, ko sociālie partneri ir akceptējuši iepriekš... 28 miljonus deputātu kvotās, kas šobrīd nav... Miljons - pērtiķiem un čūskām! Es atvainojos, tas arī šobrīd nav... (Starpsaucieni: “Bondars veiksmīgi paslēpis.” Zālē troksnis.) Tas ir... tas ir izmainīts! Un tagad šī jaunā politika ir citāda. Un, ja jūs tam neticat, paskatieties tajā budžetā. Jūs neatradīsiet šādas pozīcijas, es atvainojos. (Starpsaucieni. Zālē troksnis.)

Tā ka... vai jūs esat beiguši sist savu sievu? Ar “jā” vai “nē” mēs neatbildēsim. Veiksmi darbā!

Paldies. (Dep. A. Gobzems: “Mārtiņ, Mārtiņ, vispirms izlasi budžetu!” Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam otro reizi.

J. Vucāns (ZZS).

Labrīt, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi! Deputāti!

Bondara kungs! Jautājums, kas ir ticis uzdots valdībai un kas ir ticis uzdots arī jums kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam, nav tas, kuru jūs tikko minējāt no Saeimas tribīnes. Jautājums ir pavisam cits. Jautājums ir par to, vai šīs naudas summas, kuras no sociālajām iemaksām ir tikušas novirzītas, lai iedzīvotāji atbilstoši ekonomikas modelēšanas principiem saņemtu adekvātu pabalstu apdrošināšanai bezdarba gadījumam... vai šīs summas adekvātā veidā tagad tiek pārnestas uz grozījumiem likumā, gan saīsinot termiņu, kādā bezdarbnieka pabalsts tiek maksāts, gan arī bezdarbnieka pabalsta apjomu. Jautājums ir tīri ekonomisks. Un mēs... tas, uz ko mēs lūdzam atbildēt - vai šie aprēķini ir veikti un vai šī balansēšana ir izdarīta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Tutinam.

J. Tutins (SASKAŅA).

Labrīt, dārgie kolēģi! Es vakardien ļoti uzmanīgi klausījos debates, skatījos uz jums un, zināt, pilnīgi brīnījos. Kas ar jums ir noticis? Sevišķi ar jauno partiju deputātiem. Vēl gadu atpakaļ, vēl pat pusgadu atpakaļ jūsu acīs bija redzamas pozitīvu pārmaiņu dzirksteles. Jūsu runās skanēja pozitīvas domas, jūs kritizējāt iepriekšējās Saeimas par to, ka tās bija kļuvušas par balsošanas mehānismiem.

Un kas ir tagad? Jūsu acīs tagad ir redzama pilnīga vienaldzība. Runas ir tikai atrunu pēc. Solījumi ir palikuši tikai nodomu līmenī. Gan jau pēc gada, pēc diviem, pēc trijiem... Un paši jūs arī esat kļuvuši kā balsošanas mehānismi. Sava viedokļa nav. Un, ja tā ir, tad - uz priekšu! Spaidām tālāk pogas! Vēlu veiksmi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (KPV LV).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Deputāti! Bezdarbnieka pabalsta samazināšana, jā, es piekrītu, ir nepopulārs lēmums. Taču šis ir rūpīgi pārdomāts un izsvērts solis, par ko es esmu pārliecināta. (Dep. I. Zariņš: “Vienu argumentu nosauc!”) Darbaspēka pieejamība ir viena no aktuālākajām problēmām uzņēmumiem, uz kuru norāda Latvijas darba devēji beidzamajos gados. Tā kļūst par nopietnu problēmu un ekonomikas attīstības klupšanas akmeni. Tāpēc jautājums par bezdarbnieka pabalstu ir viens no motivācijas instrumentiem ātrākai un pilnvērtīgākai iesaistei darba tirgū. (Starpsaucieni.) Bet pabalsts, protams, nav vienīgais instruments, ar ko atgriezt atpakaļ darbiniekus darba tirgū. Tam ir arī vesela virkne pasākumu Nodarbinātības valsts aģentūrā... Kā arī izskanēja, ka ne ar vienu no sadarbības partneriem nav pārrunāts... Tad Latvijas Darba devēju konfederācija ir atbalstījusi šīs izmaiņas, arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome ir izteikusies atzinīgi par šādu soli. Jo darbaspēka nepietiekamību var risināt divējādi - izmantojot darbaspēka rezervi vai iesaistot ārvalstu darbaspēku.

Pēdējo gadu ekonomiskās izaugsmes iespaidā uzlabojusies darba tirgus situācija un tas sekmējis arī nodarbinātības kāpumu, jaunu darba vietu veidošanos, bezdarba samazināšanos un arī veicinājis pieprasījumu pēc darbaspēka. (Starpsauciens: “Bezdarbs samazinās sakarā ar ekonomisko situāciju!”) Ja mēs paskatāmies pēc profesijām, tad brīvās darba vietas, piemēram, kravas automobiļu vadītājiem, ir reģistrētas 2220, bet tajā pašā laikā bezdarbnieki, kuri meklē darbu šajā pašā profesijā, ir 474. Un šeit pat nevar teikt, ka tās ir kādas reģionalitātes problēmas vai savādāk, jo šie cilvēki strādā Eiropā. Tas ir gluži vienalga, vai viņš dzīvo Kurzemē vai Latgalē. (Starpsauciens.) Un no visiem bezdarbniekiem, kas šobrīd ir reģistrēti, - 5,6 procenti (ir jāatzīmē arī, ka par bezdarbnieku ir jāreģistrējas tām personām, kas saņem garantēto minimālo ienākumu)... Tā ka šis skaitlis, cik ir aktīvo darba meklētāju, ir daudz mazāks.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

Tātad vārds Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Paldies, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Kolēģi! Ministri! Nu tad sāksim debatēt un runāt par būtību! Kāda valstī ir situācija attiecībā uz darbaspēku? Gan es, gan, esmu pārliecināts, visi deputāti, kuri brauc pie tautas, dzird jau ilgstoši: “Mums trūkst darbaroku. Mums trūkst darbaroku!”

Mums ir faktiski tikai divas izvēles attiecībā uz to, no kurienes mēs varētu īsā laikā ņemt jaunus darbiniekus. Pat tad, ja dzimstība paaugstinātos, mums laikam būtu jāgaida kādi 18 vai 19 gadi, kamēr tie ienāks darba tirgū. Tātad mēs varam vai nu labāk izmantot... ļaut tiem cilvēkiem, kas Latvijā dzīvo... lai tie atgrieztos darba tirgū, vai arī varam debatēt - arī tās būtu smagas debates! - par to, kādā veidā un kādā mērā mēs veicināsim imigrāciju un no kurām valstīm un cik tūkstošus cilvēku mēs ņemsim. Mūsu valstī bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir diezgan pieklājīgs - deviņi mēneši. Ierosinājums ir to samazināt par vienu mēnesi. Tas nenozīmētu, ka cilvēkiem, kuri zaudē darbu... nu, tas stātos spēkā tikai attiecībā uz tiem, kuri potenciāli varētu zaudēt darbu, sākot ar janvāri, ne uz esošajiem...

Kad... sākot tajā laikā... Mēs kā valsts faktiski aizvien ļoti dāsni, bet mēs mēģināsim uzrunāt šos cilvēkus, lai viņi nevis sēž uz bezdarbnieka pabalsta mājās, bet lai iet un atrod darbu, jo Latvijā ir darba vietu trūkums. Un tas ir tas iemesls, kāpēc kaut nedaudz (Starpsauciens.)... Tas ir drīzāk simbolisks samazinājums. Tas jau nav reāls samazinājums, tas ir simbolisks samazinājums. Bet mēs kā valdība jau arī negribam raustīt un gāzt. Mums ir pakāpeniski jāpārveido mūsu cilvēku profili... no tā, ka mēs esam, kā saka, saņēmēji, uz to, ka mēs rodam kaut ko. Un tas ir simbolisks solis - pakāpeniski nedaudz samazināt bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgumu, lai cilvēki atgrieztos darba tirgū, lai man nebūtu jāstāv šajā tribīnē, saucot ciparus, cik lielā mērā mums būtu jāpalielina imigrācija un no kurām valstīm... ar visām esošajām integrācijas problēmām vai gaidāmajām integrācijas problēmām... un tā tālāk.

Tātad tā vietā, lai veicinātu imigrāciju, mēs gribam veicināt, lai cilvēki, kuri šobrīd ir bezdarbnieki, atgrieztos darba tirgū, jo darbs viņus, paldies Dievam, šodien Latvijā gaida.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Man te vakardien daži uzdeva jautājumu, kāpēc tā opozīcija šādi ir tik aktīva, šādi uzvedas. Es te drusku par to padomāju un... ziniet, jau pirms vairākiem gadiem tiešām sabiedrībai bija tāds priekšstats, ka, lūk, vienā pusē ir tādi... pragmatiskie politiķi un otrā pusē plosās Artuss Kaimiņš. Bet tagad kaut kas mainījies, kolēģi.

Mēs te šodien runājam par priekšlikumu samazināt bezdarbnieka pabalstu - ar pamatojumu, ka tas motivēs cilvēkus ātrāk atgriezties darba tirgū, jo vidēji... kā mums saka Petravičas kundze, vidēji bezdarbnieks ir spējīgs atrast darbu četru mēnešu laikā. Tagad, kolēģi, taisnība ir mūsu pusē un jūsu pusē ir Artuss Kaimiņš. Un mēs to zinām. Un jūs to arī jūtat, un jūs to arī zināt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Dāmas un kungi! Es aicinātu būt uzmanīgiem ar šo priekšlikumu, jo pēc tam, kad beidzot šī sēde beigsies un budžets būs pieņemts, (pieņemts, pārkāpjot likumus!), jūsu darba laiks politikā strauji tuvosies beigām. (Smiekli. Aplausi.) Un tad jūs varbūt atcerēsieties šo punktu.

Bet, ja drusku nopietnāk, tad... Protams, darba devējs labprāt vispār nemaksātu... un valsts - pabalstus, un cilvēki ātri rotētu no darba uz darbu. Es saprotu to domu, un man nav nekas pret, ka cilvēks ātrāk atgrieztos darba dzīvē. Bet es domāju, ka te nevajag ielikt baigās cerības un kaut ko runāt, salikt kopā ar imigrāciju un darbaspēku, tāpēc ka tie, kas nevēlas strādāt, viņi nestrādās. Neatkarīgi no tā, vai būs deviņi vai astoņi mēneši. (Dep. K. Feldmans: “Viņiem jāmaksā pabalsti!”) Nē, un tas nebūs stāsts par kompensāciju. Tie, kas vēlēsies strādāt, tie atradīs darbu ātrāk nekā astoņos mēnešos vai deviņos.

Es balsošu “par”, tikai beidziet likt tur tādas cerības, ka tas kaut ko dos Latvijas darbaspēka tirgū. Neko!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A. Klementjevs (SASKAŅA).

Labrīt! Parunāsim par skaitļiem! Ja jūs domājat, ka bezdarbnieks var izdzīvot ar bezdarbnieka pabalstu tā zaļi, zaļi un dzīvot un nedomāt par to, kas būs vakariņās... Es jums iedošu skaitļus par vasaru. Vidējais bezdarbnieka pabalsts Latvijā - 306 eiro. Es nedomāju, ka par šo naudu var mierīgi dzīvot un nedomāt meklēt darbu. Vasarā vidējais bezdarbnieka pabalsts bija 306 eiro. (Starpsauciens: “No kurienes šie dati?”) Jūs... Ir dati. Varbūt jūs neizmantojat un nezināt, tad pārbaudiet! Man nav problēmas jums uzrādīt avotus publiskajā telpā. Bet saprotiet, ja jūs apšaubāt to, ko es saku, tad jums vajag arī pierādīt to, kāpēc šaubāties, un pēc tam publiski atvainoties, ka jūs apšaubījāt pareizus datus. Es jums parādīšu, atsūtīšu, ja jūs nemākat izmantot publiskus informācijas avotus.

Tā. Latgalē - 13 procenti. 13 procenti šodien un vasarā bija bezdarbs Latgalē. Es nedomāju, ka šie cilvēki speciāli ļaunprātīgi izmanto... lai dzīvotu ar 306 eiro mēnesī. Es pateikšu tā, ka jūs nerunājat ne tikai par to, ka jūs samazināt bezdarbnieka pabalstu uz astoņiem mēnešiem, bet jūs to trešajā mēnesī samazinājāt uz 25 procentiem. Tas arī ļoti būtiski sit pa cilvēku, ja viņš vidēji četrus mēnešus meklē darbu. Tas nozīmē, ka jūs atņēmāt cilvēkam... no 306 eiro uz 230 eiro trešajā mēnesī. Viņš ir aktīvā darba meklēšanā, un jūs - hop! - viņam vēl noņemat no tā niecīgā pabalsta. Es jums vēl vairāk pateikšu: ka šodien reāli mēs nevaram... par ilgstošajiem bezdarbniekiem, kuri varbūt arī ir profesionāli tajā jomā, bet 31 procents regulāri saņem šo pabalstu. Tas nozīmē, ka 31 tūkstotim cilvēku tas pabalsts ir vajadzīgs.

Un par konsultācijām. Arodbiedrība visu laiku bija partneris, un arodbiedrība visu laiku mēģināja palīdzēt gan valdībai, gan parlamentam atrast kopīgo valodu, lai tas sitiens pa bezdarbniekiem un cilvēkiem, kuri ir darba devēji... lai atrastu kompromisu.

Šodien arodbiedrībā jums saka: viņi vērsīsies Satversmes tiesā, tāpēc ka arī viņi pamanīja, ka ir pārkāpts... Satversmes tiesā.... konkrēti varianti... Tas nozīmē, ka tās konsultācijas nebija labas. Un konsultācijas nebija veiksmīgas, ja arodbiedrība jau šodien, kamēr mēs vēl neesam pieņēmuši šo likumu, runā par Satversmes tiesas pieteikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Premjerministra kungs! Paldies, ka debatējāt.

Bet dažas tēzes. Jūs runājat tikai par mēnešiem - no deviņiem uz astoņiem. Tas, ko paredz likumprojekts... Jūs neesat izlasījis... tas paredz arī procentuālo samazinājumu. Šie bezdarbnieki katru mēnesi saņems mazāk naudas. (Ministru prezidenta A. K. Kariņa starpsauciens.) Nemainot iemaksas, jūs radāt Satversmības risku, ka cilvēks ir apdrošinājis sevi, nesaņemot tādu pašu pakalpojumu, kāds bija iepriekš. Ja jūs novirzītu to ietaupīto naudu citam apdrošināšanas veidam, problēmu nebūtu.

Otra lieta. Ja jums tas šķiet smieklīgi, tad man gan tā nešķiet. Ja ministres kundze saka, ka neatkarīgi no tā, vai cilvēks strādā Rīgā vai Latgalē, viņš taču strādā Eiropā! Tad padomājiet, ministres kundze! Ja vidējā alga Latgalē ir vien 700 eiro bruto un pēdējos bezdarba mēnešus jūs maksāsiet tikai 45 procentus no pabalsta, tad kādā Eiropā viņi jutīsies? (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi! Es jau vakar minēju apstākļus. Nu nevajag domāt, ka visi bezdarbnieki ir kaut kādi ļaundari. Dzīvē ir dažādas situācijas, kur uzņēmējam dažādu apstākļu dēļ nākas savu biznesu pārtraukt, bet cieš darba ņēmēji. Nebūt ne visas mājsaimniecības, nebūt ne visi cilvēki ir spējīgi divos mēnešos pārkārtot savu dzīvi, it sevišķi, ja darbavieta ir kādā citā reģionā. Faktiski mēs mājsaimniecībai, kas ir, iespējams, ņēmusi aizdevumus labā ticībā, ka būs ilgstoši šī darbavieta... mēs iesitam pa ģimeni, pa ģimenes iespējām atrast darbu un tālāk attīstīties. Es nekur neredzēju šeit, apakšā, sociālekonomisko izvērtējumu. To es teicu arī vakar.

Ministres kundze! Nevis bezdarbniekiem ir... GMI saņēmējiem ir jāreģistrējas kā bezdarbniekiem, bet... bezdarbnieki, kuri vairs nesaņem... kuri ir ilgstošie bezdarbnieki... viņiem ir iespējas no pašvaldības saņemt arī GMI jeb garantēto minimālo ienākumu. Ja mēs runājam, tad runājam precīzi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Krišānam.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamais Ministru prezidenta kungs! Godājamie kolēģi! Es atkārtošu ļoti īsi.

Pirmkārt, es jau to teicu vakar, ka tas ir tāds slikts signāls par sociālajām garantijām. Un, otrkārt, vēlreiz atkārtošu, ka šis likums ir galīgi greizs un novecojis no visām pusēm. Premjers teica, ka nu tas mudinās tos tā kā strādāt. Mums ir ļoti aktīvi centri, kuros trūkst darbinieku, bet mums arī ir novadi, kuros nav darba. Vienīgais, ko mēs panākam, - ka tiem lauku novadiem tiek jauktas ģimenes, kāds no viņiem brauc uz Rīgu vai uz kādu citu centru. Nu, tas valstij diez vai ir liels ieguvums. Tā ka es tomēr piedāvāju likumu kardināli mainīt, nevis likt uz tā mazus ielāpiņus, kas mums, valstij, nekādu īpašu labumu nedos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Es atgādināšu ciparus, ja jums ir problēmas ar kognitīvajām spējām un atmiņu.

Vēlreiz atkārtoju: Latvijā septembra beigās, šogad, 53 tūkstoši bezdarbnieku. Aktuālo vakanču skaits - 31 tūkstotis. Izdariet elementāru matemātisko darbību! Pietrūkst 20 tūkstoši darba vietu, nevis darbaroku.

Tālāk. Latgalē uz 16 tūkstošiem bezdarbnieku 154 aktuālas vakances. Uz 16 tūkstošiem bezdarbnieku! Līdzīga situācija Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē, kur bezdarbnieku skaits par četrām līdz piecām reizēm lielāks nekā vakanču skaits. 81 procents brīvo vakanču ir Rīgā, 36 procenti no vakancēm - būvniecībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsauciens.) Debates jau slēgtas.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

I. Indriksone. 3. - deputātes Švecovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Kāpēc?”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!(Starpsauciens.) Par - 27, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Indriksone. 4. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Lipšāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Fiskālās   disciplīnas   padome   savā   atzinumā   par   budžeta  ievaru  2020.-2022. gadam norāda, ka valdībā trūkst pienācīgas ekonomisko ciklu analīzes un nav izstrādāts adekvāts politiskās rīcības plāns.

Iniciatīva pārskatīt bezdarbnieka pabalstu ir atbalstāma, taču ir novēlota. Citas ekonomiskā cikla ārējās problēmas nav pienācīgi ņemtas vērā. Ir jāsagatavo atbilstoši pasākumi, rēķinoties ar iespējamu ekonomikas lejupslīdi nākotnē. Galvenokārt koncentrējoties uz citiem projektiem un... kurus varētu sagatavot... uzsākšanas laiku... savlaicīgi... Valdība tagad pieņem lēmumu attiecīgi... par tiem momentiem... samazināt bezdarbnieka pabalstu, neņemot vērā ekonomikas sabremzēšanos un iespējamo stagnāciju. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Kolēģi! Tā vietā, lai atzītu un labotu tik acīmredzamu kļūdu, jūs tagad metaties to aizstāvēt. Un uz šīs kļūdas taisāt vēl jaunas un jaunas kļūdas. Pie kā, jūs domājat, tas viss varētu novest? Es jums atgādināšu, ka mums šī valdība, labklājības ministre, kuru tagad metas aizstāvēt premjers Kariņš, pēc būtības mums saka: ja vidēji bezdarbnieks atrod darbu četru mēnešu laikā, tad var samazināt bezdarbnieka pabalstu... Jūs tagad, premjera kungs, to pasakiet tiem LNT žurnālistiem, kas tikko pazaudējuši darbu. Jo vidēji bezdarbnieks var atrast darbu četru mēnešu laikā, nu tad arī viņi var atrast darbu! Kas nākamais, premjera kungs? Jūs varat iedomāties, ka jūs, teiksim, esat saslimis. Vidēji cilvēks var atgūties četru piecu dienu laikā. Un tad iedomājieties, ka jūs tagad esat slimnīcā... Kad jūs nedēļas laikā nevarat atgūties no slimības, jums saka: “Tā kā vidēji slimnieks var atveseļoties piecu dienu laikā, jums tagad valsts apmaksātā medicīniskā palīdzība ir liegta.”

Mēs, premjera kungs, tuvojamies Ziemeļvalstu līmenim, vai ne? Kā izskatās situācija ar bezdarbnieka pabalstu Ziemeļvalstīs? Zviedrijā - 200 dienas. Bezdarbnieka pabalsta ilgums - 200 dienas. Pat Igaunijā... mūsu kaimiņš... līdz 360 dienām. Gads! Somijā - līdz 400 dienām. Vairāk nekā gads. Ziemeļvalstis.

Tātad, kolēģi, es domāju, tas ir diezgan tāds retorisks jautājums: vai mēs ar šo tuvojamies Ziemeļvalstu līmenim, vai - tieši pretēji - mēs no tā ejam prom? (Finanšu ministrs J. Reirs: “Tuvojamies!”) Tuvojamies.

Sakiet, lūdzu, Reira kungs, es tagad, izmantojot iespēju, gribētu pajautāt. Jūs šodien pateicāt televīzijā, ka Saeima ir atzinusi kļūdu attiecībā uz mediķu likumu. Jūs varat, lūdzu, kāpt tribīnē un mums visiem paskaidrot, no kurienes jūs esat dabūjis to informāciju, ka Saeima ir atzinusi kļūdu? Jo es neatceros šeit tādu balsojumu, ka Saeima būtu atzinusi kaut kādu kļūdu. Kāpēc, Reira kungs, jūs izplatāt viltus ziņas? (Finanšu ministrs J. Reirs: “Palasiet avīzes!”) Nāciet un pastāstiet mums par tām avīzēm, kuras jūs lasāt! (Finanšu ministrs J. Reirs: “Nevajag ar zāli sarunāties!”) Reira kungs, nāciet un pastāstiet! 

Sēdes vadītāja. Vārds veselības ministrei Ilzei Viņķelei.

I. Viņķele (veselības ministre).

Labrīt, kolēģi! Varbūt mēs varam šo dienu pavadīt citādāk nekā vakar, proti, ar tikpat kaismīgu retoriku (Dep. A. Gobzems: “Jūs atkāpsieties?”), ar tikpat ārkārtīgi emocionālu iesaisti, bet ar drusku vairāk faktiem. Un man ir diemžēl jākomentē visnotaļ cienījamā kolēģa Dombrovska teiktais... Atkal tiek maldināta sabiedrība, piesaucot LNT žurnālistus kā piemēru gadījumā par bezdarbnieku apdrošināšanu. LNT žurnālistu sociālā neaizsargātība ir tādēļ, ka vairumā viņi ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kas faktiski nozīmē, ka šo uzņēmumu (Starpsauciens.)... ar šo režīmu tiek optimizētas normālas darba attiecības.

Un atmiņas atsvaidzināšanai (Dep. A. Gobzems: “Par priekšlikumu runājiet!”)... Lai to novērstu, 2015. vai 2016. gadā faktiski jau bija grozīts likums, kas palielinātu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju sociālās aizsardzības slieksni. (Starpsauciens: “Runājiet par priekšlikumu!”) Ekonomikas ministre (tolaik) Dana Reizniece-Ozola uzskatīja, ka šis režīms ir jāsaglabā, un šeit mēs esam ar sekām.

Vēl vairāk. Atgādināšu, ka tieši šo pašu pieeju, ka cilvēks pats ir atbildīgs par saviem riskiem, turpināja arī kolēģe Anda Čakša un iepriekšējā valdība, kas pieņēma tādu veselības apdrošināšanas likumu, kurā, ak tu brīnums, atkal mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji (Dep. A. Gobzems: “Pagaidiet! Viņi taču ir jūsu kolēģi koalīcijā!”) izkrita cauri un kļuva par cilvēkiem, kuru atbildība ir totāli un pilnīgi uz viņu pašu pleciem.

Kolēģi, tad darām tā! Man ir prieks dzirdēt, ka jūs esat gatavi labot šīs... šos caurumus, šīs acīm redzamās nepilnības cilvēku sociālajā aizsargāšanā.

Darīsim to!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Būtu labi tiešām runāt par faktiem. Un, ja jūs domājat, ka, ja jūs vairākas reizes atkārtosiet melīgus apgalvojumus, tad tie kļūs par patiesību, jūs maldāties.

Es gribu norādīt Reira kungam, ka viņš kļūdās, sakot, ka sociālie partneri ir mierā ar šo likumprojektu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, ja tā varētu tikt uzskatīta par sociālo partneri, uzskata... Tātad Egils Baldzēns, tās priekšsēdētājs, aģentūrai LETA sacīja, ka Labklājības ministrijas iecere mainīt bezdarbnieka pabalsta izmaksu apmēru un ilgumu ir pretrunā ar darbinieku interesēm un devalvē sociālo iemaksu principu, jo tiek radīta situācija, ka daļai darbinieku - pie pilnīgi vienādām sociālajām iemaksām! - bez jebkāda pārejas perioda samazinās pabalsta apmērs. Tiesiskais nihilisms diemžēl sasniedzis arī labklājības nozari, sacīja Baldzēns. Kā vienu no galvenajām problēmām saistībā ar bezdarbnieka pabalsta sistēmas grozījumiem viņš minēja pārejas perioda neesību, kas nozīmē, ka persona, kura ir pieteikusies bezdarbnieka pabalstam 31. decembrī, saņems radikāli atšķirīgu bezdarbnieka pabalstu salīdzinājumā ar kādu, kas pabalstam pieteicies 1. janvārī. Savienība esot mudinājusi veidot pārejas periodu, lai izvairītos no šādas nenormālības.

Un, ja runājam par to, ka jūs minējāt kaut kādas... jūs neminējāt konkrētus datumus, kuros notika šī apspriešana ar sociālajiem partneriem. Iespējams, jūs minējāt... es dzirdēju... septembri. Otrs datums... jūs varbūt varēsiet precizēt. Bet, ja lasām vēlreiz šī likumprojekta anotāciju, tad redzam, ka anotācijā skaidri un gaiši rakstīts, ka pēc liktenīgā 13. septembra lēmuma Ministru kabinets bija uzdevis... 17. septembrī... 17. septembrī... tātad mazāk par mēnesi laika līdz... budžets atnāca pie mums 14. oktobrī... Labklājības ministrijai bija jāsagatavo šie grozījumi, par kuriem mēs šobrīd strīdamies.

Es vēlos, lai jūs norādītu, kurā konkrētā brīdī starplaikā starp 17. septembri un 14. oktobri jūs saskaņojāt šos grozījumus ar sociālajiem partneriem, kuri, jūsuprāt, nesniedza nekādus komentārus. Reira kungs, es ceru, ka jūs dzirdējāt manu jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministram Jānim Reiram.

J. Reirs (finanšu ministrs).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Stepaņenko kundze! Pieliekot savu interpretāciju un ieliekot melīgus vārdus (Dep. J. Stepaņenko: “Es lasīju LETA ziņu!”) citu cilvēku mutē, tie nekļūst par taisnību.

Es nekad neesmu no šīs tribīnes teicis, ka sociālie partneri ir mierā ar (Dep. J. Stepaņenko: “LETA ziņa!”)... Tātad sociālie partneri ir... Jūs varat noklausīties šo ierakstu. Es teicu, ka ir veiktas konsultācijas ar sociālajiem partneriem. (Dep. J. Stepaņenko: “Publiska informācija liecina par to, ka jūs melojat.”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Paldies, Ministru prezidenta kungs, par sniegtajiem skaidrojumiem. Arī Viņķeles kundzei. Prieks, ka ministri iesaistās šajās debatēs.

Tomēr es gribu vērst uzmanību, kolēģi, ka jūs tomēr... vēl joprojām turaties pie tā viena argumenta, kam es pilnībā piekrītu. Es pilnībā piekrītu, ka tā sistēma varētu būt labāka (Finanšu ministrs J. Reirs: “Tad atbalstiet šo priekšlikumu!”) un tas virziens, kurā jūs dodaties, ir pareizs.

Jautājums, ko es visu laiku jau esmu uzdevis (jau otro dienu uzdodu, un, man liekas, šī jau būs kāda septītā astotā reize, kad es kāpju tribīnē un ceru sagaidīt atbildi), ir par to, kāpēc jūs nemaināt sociālās iemaksas. Jūs samazināt šos termiņus, bet nemaināt sociālās iemaksas. Un tas ir tas, ko arī mans kolēģis Vucāna kungs minēja... ka tas ir tas dialogs, kurš būtu jāveic nevis ar darba devējiem... Nu kāda... darba devējam? Darba devējam vajag ātrāk darbinieku. Bet tas būtu jāveic ar sociālajiem partneriem, tieši ar darba ņēmējiem. Un šī dialoga neesība... pagaidām vismaz izskatās... un tā arī neviens tieši par šo jautājumu nav diskutējis no šīs tribīnes. Un tas ir tas, ko mēs aicinām jūs izdarīt. Jo acīmredzot ne komisijā, ne kaut kur citur Saeimā, ne... no anotācijas... Mēs varam izlasīt tikai vienu lietu no šiem... pieejamiem jautājumiem. Mēs kā opozīcijas deputāti esam izlasījuši Juridiskā biroja atzinumu, ka šis likumprojekts ir pret Satversmi un šeit ir ļoti augsts risks... 109. pantam. Tieši tāpēc, ka šis samērīgums nav vērtēts.

Mēs jau otro dienu... es personīgi sesto septīto reizi prasu kādu atnākt un izstāstīt, kurā vietā, kur ir šis samērīgums vērtēts tieši no darba ņēmēja puses, ne no darba devēja. No darba devēja... es jūs saprotu, jā, mazāks termiņš, ātrāk iesaistīsies. Cerēsim, ka tie cilvēki neaizbrauks prom no Latvijas. Bet jautājums jau ir par to, ka cilvēki iemaksā kaut kādus maksājumus. Viņi cer saņemt pretī kaut kādas garantijas. Ar šādu pieeju... ja mēs neizskaidrojam sabiedrībai šos jautājumus, pieņemam likumu steidzamības kārtībā par tik būtisku, sociāli jūtīgu tēmu... Mēs varam radīt risku, ka cilvēks vispār zaudē ticību sistēmai, ticību valstij. Tas ir tas, no kā mēs aicinām izvairīties. Ja skaidrojuma nav bijis komisijā, tad mēs jau otro dienu izmisīgi aicinām šeit nākt tribīnē un stāstīt. Padebatēsim pēc būtības! Nu, izrunāsim šos jautājumus! Pagaidām mēs runājam kā ar tukšu sienu, jo visi nāk stāstīt... Es jau pirmajā runā teicu, ka šeit ir tikai ekonomiskie apsvērumi. Nekas vairāk! Jūsu atsūtītā vēstule mums, opozīcijas deputātiem... ekonomiskie apsvērumi, kurus šodien vēl lasīju. Mēs jau vakardien visu dienu lasījām šo vēstuli, kuru šodien vēlreiz ministres kundze nolasīja, argumentējot to, ka te nav tās atbildes, ko mēs gaidām.

Ministra kungs, es redzu, ka jums ir liela apņēmība nākt un stāstīt. Cerams, ka jūs izstāstīsiet, mēs turpināsim par to debatēt. Un tiešām visu cieņu jums kā finanšu ministram. Labklājības ministre, lūdzu, ņemiet piemēru! Uz šiem jautājumiem jums būtu jāatbild. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministram Jānim Reiram otro reizi.

J. Reirs (finanšu ministrs).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Varbūt tiešām netika skaidrots... bet es varu pateikt to, ka šis priekšlikums par pabalsta samazināšanu bezdarbniekiem ir kompromisa priekšlikums, jo sākotnēji bija piedāvājums samazināt līdz sešiem mēnešiem un dažām kategorijām (Dep. V. Dombrovskis: “Kas to piedāvāja?”)... Tātad to piedāvāja Latvijas Darba devēju konfederācija. Un dažām kategorijām pat vispār nepiešķirt pabalstu. Bet Labklājības ministrija, izvērtējot šo situāciju, nolēma tomēr rast kompromisa variantu.

Par naudu, līdzekļiem, satversmības risku. Sociālais nodoklis 30 vai sociālā iemaksa 35,09 procentu apmērā. Ir iezīmētas dažas ļoti pamatīgas lietas. Kā, piemēram, 1 procents veselības aprūpei pārskaitīts tiek katru gadu. Un arī 24 procenti tiek novirzīti pensiju sistēmai. Tātad 20 procentu individuālā uzskaite, no kuriem 14 procenti ir 1. pensiju līmeņa uzskaite, kura tiek virtuāli uzskaitīta cilvēkam, bet izmaksāta esošajiem pensionāriem, 6 procenti iet kopēji 2. pensiju līmenim, ko cilvēks pats var izvēlēties, kura fonda turētāji pensiju apkalpo, un 4 procenti ir kopējā budžetā, lai maksātu tiem, kuriem nav šī pensiju uzkrājuma. Tātad, kuri strādāja tādos režīmos bez līgumiem vai režīmos, kur ir... zem minimālā pensiju uzkrājuma. 

Pārējās procentuālās lietas sadala Ministru kabinets, un šinī gadījumā, vērojot, kāda ir situācija, kāda ir izpilde, kādi ir pieprasījumi, šinī gadījumā ir pabalsts... bezdarbnieku pabalstiem tātad ir mīnus 12 miljoni, bet pagājušajā gadā un šogad mēs plānojam, ka, piemēram, slimības pabalsti pieaugs par 30 miljoniem. Pēc jūsu loģikas tad mums būtu jāpalielina slimības pabalstiem, kas pieaugs, nodoklis, bet mēs šādu ceļu neiesim. Arī Saeima, pieņemot māmiņu algas, kuras tiek maksātas no sociālā budžeta, nepalielināja sociālās iemaksas ne par vienu procentu. Līdz ar to šeit tiek piemērotas citas līdzsvarojošas metodes, lai kopēji sociālais budžets tiktu uzturēts un varētu nodrošināt visas tās sešas nozares, kuras ir nepieciešamas. Tātad, Valaiņa kungs, - lūdzu! Jums tas ir skaidrojums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šajā likumprojektā mēs pamatā runājam par tiem cilvēkiem, kuriem ir pilns sociālais nodrošinājums, kuri regulāri veic sociālās iemaksas. Vai šajā gadījumā, kad saņemtais pakalpojums jeb apdrošināšanas apjoms viņiem tiek samazināts, netiek pārkāptas viņu tiesības? Taisnība ir ministrei Viņķeles kundzei, ka ir vēl vesela grupa citu Latvijas iedzīvotāju, kas strādā citos režīmos, piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, autoratlīdzības saņem. Un te ir vēl virkne darbu, kas darāmi, lai viņu sociālo nodrošinājumu tiešām nodrošinātu.

Bet man arī jānorāda... Viņķeles kundze aizrādīja Dombrovska kungam, ka viņš it kā runājot puspatiesības. Taču to pašu dara ministres kundze. Viņa pieminēja, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms ir slikts un ka ministre Dana Reizniece-Ozola nav ļāvusi to sakārtot. Es atgādināšu, ka ministre Dana Reizniece-Ozola bija vienīgā, kas šajā tribīnē mēģināja aizstāvēt to, ka ir jāsaglabā minimālās sociālās iemaksas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Un 12. Saeima, kuras deputāte bija Viņķeles kundze, bija tā, kas to atcēla. (Aplausi.)

Par autoratlīdzībām. Viena liela daļa no tiem žurnālistiem, kuri šobrīd paliks bez darba - es ceru, ka tādu būs maz -, ir nevis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, bet autoratlīdzību saņēmēji. Un tieši mēs nodokļu reformas laikā ieviesām principu, ka nevar nemaksāt sociālās iemaksas, ja tev ir darba līgums... paralēli... kur tu saņem nulli - atalgojumu. Mēs ieviesām nodokļu reformas laikā minimālo sociālo iemaksu arī pašnodarbinātajiem, lai vismaz pensijas uzkrātos. Mēs ieviesām vienu procentu... veselības apdrošināšanu... sociālajās iemaksās, kuru Viņķeles kundze ar vieglu roku atcēla daļēji un tālāk netiek.

Viņķeles kundze, puspatiesībās runājat un arī darbos diemžēl vien puskārti lecat. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Tātad valdība ir pieņēmusi... nostājusies Petravičas kundzes pusē. Tā vietā, lai no tā maksimāli distancētos, jūs to visu atbalstāt.

Es citēju Petravičas kundzi, ka “bezdarbnieka pabalsts ir viens no veidiem, kā fiskālā politika mazina ekonomiskā cikla svārstīgumu”.

Tad man ir jautājums pirmām kārtām Reira kungam par to periodu, kad jūs bijāt labklājības ministrs. Tad ekonomikas izaugsme bija gandrīz pieci procenti. Kāpēc jūs tajā laikā nesamazinājāt bezdarbnieka pabalstu? Jums taču vajadzēja darīt tieši tā, kā to saka Petravičas kundze.

Tad man ir jautājums arī visai šai koalīcijai un premjeram. Mums gan Fiskālās disciplīnas padome, gan arī jūsu, koalīcijas, galvenais ekonomists... Feldmana kungs saka, ka mums ir iestājusies recesija. Bet, ja mums ir iestājusies recesija un lejupslīde, tad jums vajag darīt tieši pretējo - jums vajag palielināt bezdarbnieka pabalstu.

Kolēģi, kur tad ir jūsu konsekvence?

Sēdes vadītāja. Runas laiks ir beidzies.

Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mīnus 12 miljoni bezdarbniekiem, plus 11 miljoni Finanšu ministrijā algām. Ir loģiski, kāpēc jāsamazina pabalsti bezdarbniekiem: lai Finanšu ministrijā būtu algas!

Par bezdarbniekiem runājot, problēma ir ne tikai tajā, ka faktiski minētie priekšlikumi ir pretēji Satversmei, bet problēma ir arī tā, ka valdība nepiedāvā šiem cilvēkiem iespēju atgriezties darba tirgū, nepiedāvā izglītības iespējas. Piemēram, Attīstībai/Par!, atcerieties visi, pirms vēlēšanām teica, ka visas Latvijas iedzīvotājus iemācīs angliski runāt. Gada vai divu gadu laikā visi te runās angliski... Viņi pat savai ministrei Viņķelei nav iemācījuši angliski runāt! (Veselības ministres I. Viņķeles starpsauciens.)

Ministre Viņķele runā par medijiem, kuriem tagad ar bezdarbnieku pabalstiem varētu būt problēmas, viņa runā par oligarhiem, bet aizmirst, ka viņas bijušais partijas biedrs, tagad koalīcijas pārstāvis Ašeradens “Dienu” pārdeva Roulendiem. Tad Viņķele klusēja. Viņa vienmēr klusē tad, kad jāaizstāv cilvēki, tad, kad jāaizstāv bezdarbnieki, lai viņi varētu atgriezties darba tirgū. Šeit neviens no valdības nerunā par šo jautājumu.

Ministrs Reirs kāpj tribīnē un pasaka, ka Saeima ir atvainojusies, ka kļūdījusies. Saeima nekad, Reira kungs, nav pieņēmusi tādu lēmumu. Tas bija vienpersonisks Mūrnieces kundzes paziņojums, kas nebija saskaņots ar Saeimu un kam liela daļa Saeimas deputātu nav devuši savu piekrišanu. Tas bija Mūrnieces kundzes pilnvaru pārkāpums, arī tā ir ciniska rīcība, lai maldinātu sabiedrību, starp citu. Uz to nedrīkst atsaukties.

Saeima ir pieņēmusi tādus likumus, kādi ir spēkā, un šie likumi ir jāpilda. Arī attiecībā uz bezdarbniekiem, es domāju, ka ir būtiski pateikt, ka nedrīkst rīkoties tā, lai mēs nonāktu bīstamībā, ka būs vēl viens tiesas process Satversmes tiesā. Es saprotu, ka jūs tas nebaida, jo tad, kad tas tiesas process būs, visticamāk, šī Saeima jau būs atlaista.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, Reira kungs, kaut kas ar to patiesību tomēr jums nav kārtībā. 46 Saeimas deputāti, kā mēs vakar saskaitījām, no esošajiem deputātiem var un, iespējams, arī apliecinās šodien to, ka viņi ir melojuši mediķiem.

Tikai 46! Mazāk nekā puse. Visi pārējie ir vai nu opozīcija, vai jaunpienācēji, tāpēc jums nav taisnība, un Mūrnieces kundze nedrīkstēja mūsu visu vārdā teikt publiski, ka mēs nožēlojam mūsu veikto.

Un, Reira kungs, jūs esat šodien... šorīt rīta intervijā sniedzis informāciju. LETAS ziņa. Lūdzu, izlasiet! 14. novembris: “Reirs: no sociālo partneru puses pārmetumi par nākamā gada budžetu nav dzirdēti.” To jūs teicāt “Rīta Panorāmai”. Es nezinu, kas izmainījās šīs stundas vai dažu stundu laikā jūsu apziņā, ja jūs sakāt no rīta vienu, bet tagad šeit, no Saeimas tribīnes, sakāt pavisam kaut ko citu. (Dep. J. Strīķe: “Laiks!”) Lūdzu, esiet konsekvents!

Sēdes vadītāja. Runas laiks beidzies.

J. Stepaņenko. Jā, laiks.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam. 

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es šeit gribētu ļoti piekrist Viņķeles kundzei par to, ka LNT gadījums neatver šo stāstu par astoņiem, deviņiem vai jebkādiem citiem mēnešiem grozījumos, ko mēs pieņemam. LNT gadījums atver kaut ko daudz, daudz, daudz, daudz, daudz nopietnāku. Faktiski vesels televīzijas kanāls gadu desmitiem de facto ir bijis ēnu ekonomikā. Ar ārvalstu kapitālu, pie tam ļoti daudzus gadus pēdējā laikā. Es saprotu, ka juridiski korekti... bet pie tā, ka juridiski tas, iespējams, ir bijis korekti, es tomēr gribētu teikt, ka kāds droši vien ir atbildīgs... un tas, kas vadīja valsti pēdējos 10 gadus.

Patiesībā jau mēs zinām, ka ne jau LNT ir vienīgais. Visas pārējās privātās mediju grupas rīkojas... Es nezinu, vai visas, bet absolūts vairākums rīkojas līdzīgi. Arī pašu žurnālistu izveidotās kompānijas, kas taisa raidījumus, “TV3”, piemēram, ir tādā pašā situācijā. Un šis iet ārpus šī priekšlikuma. Šis ir ļoti nopietns jautājums, jo kādu... kādus sižetus, kādu objektīvu žurnālistiku par ēnu ekonomiku, par sociālo atbildību, par aplokšņu algām mēs varējām sagaidīt no žurnālistiem, kas paši atrodas vistiešākajā ēnu ekonomikā gadu desmitiem? Tas nav gads vai divi. Tie ir gadu desmiti - vismaz divi, tuvu trijiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Mēs vakar runājām, ka kāpjam tribīnē un tad saucam faktus.

Reira kungs, es nupat sazinājos ar Latvijas Darba devēju konfederāciju. Es nezinu, no kurienes jums tādas ziņas. Latvijas Darba devēju konfederācija nekad nav piedāvājusi sarunās ar Labklājības ministriju bezdarbnieka pabalstu samazināt uz sešiem mēnešiem. (Aplausi.)

Latvijas Darba devēju konfederācija ar gariem zobiem ir piekritusi uz šiem astoņiem mēnešiem... nebūt ne aiz savas labas gribas, skaidri apzinoties, ko nozīmē sociālās apdrošināšanas sistēma un ko nozīmē cilvēku ticība valstij un sistēmai.

Tā ka, kolēģi, es aicinu tomēr: ja ir fakti, tad pieturamies pie īstiem, patiesiem faktiem! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Paldies Reira kungam par skaidrojumu. Tomēr... Jūs minējāt - slimības pabalsti pieaug. Protams, arī to cilvēku skaits pieaug, kuri nonāk no ēnu ekonomikas normālā ekonomikā. Līdz ar to rodas jautājums, kuram šodien vajadzētu būt arī darba kārtībā, - kādā veidā mēs kontrolējam šos slimības pabalstus. Jautājums arī par to... Tomēr tā ir personificētā nauda, un tie ir 12 miljoni, kas izkrīt... Un ir jautājums - kā tie atgriežas pie šiem cilvēkiem? Tas vēl joprojām paliek neatbildēts.

Un jautājums Viņķeles kundzei. Jūs tā ļoti kaismīgi runājāt, bet tomēr man būtu akmens jāmet arī jūsu dārziņā. Jūs ar lielu spēku, entuziasmu... pat puse politiskās kampaņas, manuprāt, uz vēlēšanām bija par to, ka vajag atcelt tos divus veselības grozus, bet jūs to izdarījāt līdz pusītei. Un tieši tāpēc šodien, kolēģi, mediķiem... tas ir viens no lielākajiem iemesliem, kāpēc mediķiem dotos solījumus nevar izpildīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man ir priekšstats par to, kāpēc pēkšņi valdība piedāvā samazināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiku.

Tagad mūsu valstī ir ļoti akūts jautājums par pabalstiem maksātnespējīgās “PNB Bankas” 500 darbiniekiem. Viņiem būs jāmaksā pabalsti.

Tālāk. Par maksātnespējīgu nesen pasludināts “Dzintars” - 400 darbinieki.

Visiem tiem darbiniekiem viņu darba devēji izmaksā algas oficiāli. Tas nozīmē, ka valstij būs jāmaksā miljoni eiro pabalstos. Kāpēc ir jāmaksā, ja mēs varam tagad samazināt bezdarbnieku... termiņu?! Man šķiet, ka tas ir pilnīgi oportūnistisks gājiens no valdības puses.

Tagad vēl viens jautājums. Šodien tika runāts par to, ka tikai nākamgad būs jauna kārtība un ka pašlaik tie cilvēki var pretendēt uz deviņu mēnešu... Nē, nemaz tā nav! Kopš šī brīža - kopš brīža, kad mēs pieņemsim šo likumu! -, cilvēki, kuri paši... uzteiks darba attiecības ar darba devēju pēc pašu iniciatīvas, nevarēs saņemt deviņu mēnešu pabalstu, bet tikai astoņu mēnešu, jo viņiem... ir šis divu mēnešu posms, kad viņi vēl nekļūs par bezdarbniekiem oficiāli.

Tāpēc man šķiet, ka mūsu valdība nodarbojas ar sīkām blēdībām. Tas nav Ziemeļvalsts valdības cienīgi!

Lūdzu neatbalstīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Viņķeles kundze un Šmita kungs aizsāka tādu interesantu tēmu, kā ir nodarbināti cilvēki Latvijā un par žurnālistiem konkrēti runājot. Nu, kāpēc jāmeklē privātā sektorā? Nevienam taču nav noslēpums, nu, vismaz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šī gada laikā vairākkārt ir izskanējusi informācija par to, ka arī valsts televīzijā un valsts radio darbinieki tiek nodarbināti uz autoratlīdzību pamata. (Starpsauciens: “Tieši tā!”) Un netiek nomaksāti nodokļi. Taču... kur mēs... kāpēc mēs runājam par kaut kādu privāto sektoru, ja valsts televīzijā un radio notiek tieši tas pats?

Runājot par bezdarbnieka pabalstu, par ko mēs tagad te diskutējam, arī tas nav noslēpums, ka bezdarbnieka pabalstu lielākie izmantotāji, tieši tāpat kā slimības lapu īpašnieki, ir tieši valsts sektorā nodarbinātie. 

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nevienā pasaules valstī darbaspēka pieplūdums nerodas no bezdarbnieku sociālo garantiju samazināšanas. Darbaspēka pieplūdums, Kariņa kungs, veidojas no neapliekamā minimuma paaugstināšanas, no darba algu paaugstināšanas, no elektrības cenu samazināšanas, lai ekonomika atdzīvojas. Un no sabiedrībai un tirgum draudzīga finanšu sektora, kas nevis visiem aizslēdz kontus un izdzen ārā, bet ļauj šeit darboties. Tad atdzīvojas tirgus, un tad cilvēkiem ir, kur strādāt un saņemt līdzekļus.

Bet, ja jūs domājat, ka, nogriežot pabalstus bezdarbniekiem, tagad te mēs uzplauksim, tā nebūs! Tā nenotiek nekur pasaulē! Varat pamēģināt nogriezt pavisam - un redzēsiet, ka tas nedarbojas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Reira kungs, jūs vēlētos, lai mēs priecātos par to, ka valdība neceļ nodokļus. Paldies par to! Bet es domāju - gan mēs, gan sabiedrība vairāk priecātos, ja valdība veiktu visu valsts tēriņu auditu.

Lai valdība varētu atspēkot arī Valsts kontroles atzinumus par to, ka, Valsts kontroles ieskatā, 30 procenti no ministriju tēriņiem nav saistīti ar budžetā noteiktajām prioritātēm. Šis jautājums joprojām paliek neatbildēts. Kāpēc tā? Un vai tur nevajadzētu meklēt to naudu, kuru varētu izmantot prioritātēm? Bet pašlaik šī budžeta shēma izskatās šādi, un šī shēma tieši ir 2020. gada budžeta atslēga. Tātad atņemt bērniem pusi no pusdienām, lai pieliktu klāt skolotājiem, atņemt bezdarbniekiem, lai pieliktu klāt pensionāriem, atņemt pašvaldībām, lai pieliktu mediķiem, un mēģināt uzpirkt jaunos ārstus rezidentus, lai atņemtu solīto medmāsām.

Lūdzu, vēlreiz nobalsojiet par priekšlikumu, mainiet likumprojektu un atsauciet šo nelikumīgo budžetu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Diskutējot par šo likumprojektu un arī konkrēti par šo priekšlikumu, jau vairākkārt ir izskanējuši divi vārdi... divi jēdzieni - “tiesiskā paļāvība” un “samērīgums”. Un konkrēti šis priekšlikums ir par to, ka tiem cilvēkiem, kuri būs ieguvuši bezdarbnieka statusu līdz šī gada beigām, paliks spēkā šobrīd esošā kārtība par deviņiem mēnešiem un atbilstošām procentuālajām izmaksām, bet no 1. janvāra... Tie, kuri iegūs bezdarbnieka statusu pēc 1. janvāra, tur būs šī jaunā paredzētā kārtība ar astoņu mēnešu periodu un daudz mazākām procentuālajām izmaksām.

Un tie gadījumi, tie konkrētie gadījumi, par kuriem šodien runāja kolēģi, gan pieminot akciju sabiedrību “Dzintars”, gan citus uzņēmumus, - tie ir tiešām gadījumi, kuri trāpīs, žargonā runājot, trāpīs zem šiem likuma grozījumiem, jo, ja uzņēmumam šobrīd pasludina maksātnespēju, tas nozīmē, ka šajās dienās uzņēmuma darbiniekiem tiek paziņots par darba attiecību pārtraukšanu. Pēc mēneša darba attiecības tiks pārtrauktas. Tas būs decembra vidus. Un tad viņiem būs iespēja sākt pretendēt būt par bezdarbniekiem, bet tas jau nenotiek vienā dienā vai divās dienās. Tur atkal ir procedūra. Un šī procedūra, visticamāk, turpināsies jaunajā gadā. Un tas nozīmē, ka tiem cilvēkiem, kuri jau darba uzteikumu ir saņēmuši šodien, vēl būs deviņu mēnešu periods. Tiem, kuriem darba uzteikums būs decembra vidū vai, teiksim, decembra otrajā dekādē, iespēju uz deviņu mēnešu pabalstu praktiski vairs nav. Vismaz man tā izskatās. Un līdz ar to es redzu tiešām nesamērīgu šo priekšlikumu... nesamērību šajā priekšlikumā. Es pieļauju, ka vajadzēja būt kaut kādam pārejas periodam, daudz savādākā veidā uzbūvētam, nekā tas ir izteikts ar šo priekšlikumu, jo tas pēc būtības nav par pārejas periodu, tas ir par nogriešanu vienā brīdī. Un es to uzskatu par kļūdu. Par apdraudējumu arī tiesiskās paļāvības principam. Tas jau izsauca šeit minētos riskus par atbilstību Satversmei. Un es tiešām lūdzu ieklausīties.

Jo, ja lieta par šo likumu, par šiem likuma grozījumiem nonāks Satversmes tiesā, tad visas šīs te šodien runātās lietas un jo sevišķi atbildes, kuras izskanēja no ministru puses, tiks vērtētas. Un tas ir ļoti būtiski, kādas būs bijušas šīs atbildes un vai tās būs ar kādu...  jelkādu ekonomisko pamatojumu.

Tāpēc lūdzu ministrus vēlreiz nākt un skaidrot.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runas laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nepagāja ne diennakts, un es saprotu budžeta diskusijas jēgu. Proti, var uzzināt šo to jaunu.

Es tiešām atvainojos par savu nezināšanu, es tiešām nezināju un nespēju iedomāties, ka sabiedriskajos medijos, valsts medijos, par žurnālistiem netiek veiktas pilnas sociālās iemaksas. (Starpsauciens.) Tas man ir tiešām jaunums! Un tādā gadījumā tas, ar ko mēs šodien nodarbojamies, - es negribu teikt, ka tās ir muļķības, bet... nu, tā ir kaut kāda butaforija. Tā ir butaforija! Jo kāda starpība - astoņi vai deviņi mēneši, ja valsts televīzijā un radio netiek maksātas pilnas sociālās iemaksas?!

Tā ir butaforija jeb... nu, vēl viens kartons, ko mēs šodien būvējam, bīdām.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Kariņa kungs, jūs aicinājāt runāt ar faktiem. Tad nu es runāšu ar faktiem. Tas, ko jūs tikko teicāt, - tā bija ļoti zīmīga lieta. Jūs teicāt (es citēju tagad to, kas jau ir rakstīts LETA): “Esmu pārliecināts, ka visi dzird jau ilgstoši, ka trūkst darba roku. Mums ir tikai divas izvēles, no kurienes īsā laikā ņemt jaunus darbiniekus.” Proti, jūs teicāt, ka mums jānodrošina vai nu atgriešanās darba tirgū, vai arī jāveic debates par to, kā veicināt imigrāciju. Tātad šis jūsu teiktais uzskatāmi parāda jūsu rīcībspēju un jūsu izpratni par to, kā jūs spējat risināt valsts izaicinājumus. (Aplausi.)

Gadiem jau... Par to, ka trūkst darbaroku, par to, ka būs problēmas darbaspēka tirgū, es jau brīdināju, man liekas, aiziepriekšējā Saeimā, uzskatāmi parādot šīs tendences, norādot uz jums, jūsu VIENOTĪBU (jūs tad bijāt valdībā). Norādīju, kādas problēmas sagaida valsti un arī pareizo risinājumu.

Jūsu izpratnē... Tas risinājums, ko jūs piedāvājat, lai dabūtu darba tirgū atpakaļ cilvēkus: vienkārši nogriezīsim viņiem bezdarbnieka pabalstu! Hop! Atrisināts jautājums.

Pareizais risinājums, par ko jums jau sen tika runāts, ja jūs vēlaties risināt šo problemātiku, tas ir, kā celt ekonomikas produktivitāti: lai cilvēki atgrieztos darba tirgū, viņiem jābūt atbilstošam darba piedāvājumam, kurš nevar rasties, ja ekonomikai nav atbilstošas produktivitātes. Savukārt, lai produktivitāti celtu, ir jāveic ieguldījumi inovācijās, zinātnē, augstākajā izglītībā. Precīzi! Tas ir tas, ko jūs nedarāt! Uz tā rēķina jūs visu apgriežat. (Aplausi.) Un tad jūs šeit nākat un gaudojat, ka budžetā nav naudas: “Mēs neko nevaram izdarīt! Mēs esam sociāli atbildīgi.” Jūs esat totāli bezatbildīgi! Jūs esat pat tik bezatbildīgi, ka jūs vispār nesaprotat, cik lieli nejēgas jūs esat, kādu... ko jūs darāt ar Latvijas valsti! Tas ir vienkārši lāsts! Jūsu režīms - jūsu, VIENOTĪBAS, režīms! - radījis tādus zaudējumus, kādus nav radījis ne Hitlers, ne Staļins! (Starpsauciens: “Ej nu ej!”) Jums ir jāiet mājās! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. 

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

I. Indriksone. 4. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Lipšāna priekšlikums, kas papildina pārejas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 7, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Indriksone. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 32, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Notariāta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (KPV LV).

Kolēģi, likumprojektā “Grozījums Notariāta likumā” (Nr. 438/Lp13) priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Notariāta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 17, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” paredz atsaistīt Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamo apjomu no minimālās algas, sākot no 2020. gada 1. janvāra.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi sešus priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam, tos ir izskatījusi un virza arī izskatīšanai Saeimas sēdē.

1. priekšlikums - deputātu Stepaņenko, Sprūdes, Liepiņas, Gobzema un Šmita priekšlikums par likumprojekta 1.-8. panta izslēgšanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Arī šis ir viens no vairākiem koalīcijas “bailīgajiem” darbiem, ar kuriem viņi mēģina sevi pasargāt no minimālās algas celšanas negatīvā efekta uz valsts pienākumiem. Tātad šī ir viltus ziņa: “Mēs celsim minimālo algu.” Bet nekādus pienākumus, kuri izriet no minimālās algas celšanas, mēs nesegsim.

Arī šis likumprojekts tika skatīts attiecīgi komisijās, un, es saprotu, arī Juridiskais birojs aicināja šo likumprojektu izņemt no budžeta paketes, tāpēc ka tas neskar budžetu. Bet acīmredzot jūs tik ļoti baidāties par to, ka pēc šī noziedzīgā budžeta pieņemšanas jūs vairs nevarēsiet šādus lēmumus pieņemt nākamgad, tāpēc jūs gribat ātri, ātri visu tiešām sabāzt šajā paketē, lai tad 2021. gadā jums vispār nevajadzētu nevienu pavadošo likumprojektu likt un ātri, ātri kaut ko sashēmot. Es nezinu, vai jūs veidosiet šo nākamo - 2021. gada - budžetu. Tas, protams, ir liels jautājums. Bet tās bailes no minimālās algas celšanas ir jūtamas vairākos pavadošajos likumprojektos. Un arī šeit jūs aicināt atsaistīt uzturlīdzekļu minimālo... minimālo uzturlīdzekļu apmēru... kas ir piesaistīts... tostarp arī audžuģimeņu pabalsti... Mēs to vakar jau zinājām, dzirdējām. Jūs gribat atsaistīt to no minimālās mēnešalgas, tādējādi samazinot garantēto uzturlīdzekļu izmaksas ģimenēm, kurās ir vientuļš vecāks un nevar šos uzturlīdzekļus sagaidīt no otras pusītes. Jūs pametat šobrīd likteņa varā šīs ģimenes, vismazāk aizsargātās ģimenes, - ne tikai invalīdus un ne tikai audžuģimenes, kā mēs dzirdējām vakardien, bet arī vientuļās māmiņas vai vientuļos tēvus... kāda nu kuram ir situācija. Un šajā gadījumā šis arī ir vēl viens nelietīgs lēmums, ko jūs šodien gribat izgrūst cauri. Īpaši jāņem vērā tas, ka jūs uz absolūti neleģitīma papīra pamata esat saīsinājuši debašu laiku visiem runātājiem... vēl no vakardienas... (Aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Iespējams, ka ziņojumos par kādu konkrētu likumprojektu ziņotājam būtu jāziņo arī par to, kāds tad lēmums ir bijis līdzatbildīgajās komisijās. Līdzatbildīgā komisija par šo likumprojektu ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šis likumprojekts tika noraidīts budžeta paketē. Tieši tāpat kā likumprojekts, par kuru mēs runājām vakar, - par bērnu tiesību aizsardzību.

Kaimiņa kungs gan minēja, ka Juridiskā biroja viedoklis kaut kā ir sadalījies divās daļās. Ka Juridiskais birojs... viena daļa tā kā atbalsta tālāku virzīšanu, otra - īsti ne... Es nesaprotu šo argumentāciju. Bet ceru, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, kas komisijā balsoja “pret” šī likumprojekta tālāku virzīšanu budžeta paketē, arī šodien balsos tāpat, kā viņi balsoja komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie koalīcijas deputāti! Es labi saprotu jūsu, nu, teiksim tā, neapskaužamo situāciju. Jūs, tā teikt, tur sēžat, dzīvojat savu dzīvi. Jums saka - jābalso “par” šo budžetu. Jo tur, tajā pusē, ir visi tie pretvalstiskie spēki un oligarhi, un tā tālāk... Un jūs te esat vieni, tā teikt, savā salā...

Es zinu, ka katrs no jums... es domāju, ka pat nesaprot 99 procentus no tā, par ko jūs balsojat. Jums saka - jāatsaista vairāki izdevumi no minimālās algas. Jūs pat nesaprotat, kas tas ir. Bet es jums paskaidrošu, kolēģi. Jūs... esmu pārliecināts, ka jums bērnībā jūsu mamma un tētis mācīja to morāles zelta likumu, ka tie paši noteikumi, kurus jūs attiecināt uz sevi, jāattiecina uz citiem, vai ne? Jums pat pašā valdībā ir tas “Viens likums - viena taisnība visiem”, ja. Jūs par to nekad nebijāt aizdomājušies, ja? Nu tad padomājiet, lūdzu. Jūsu atalgojums ir atkarīgs no vidējās algas privātajā sektorā: vidējā alga privātajā sektorā ceļas, un tātad jūsu atalgojums arī ceļas. Šādi noteikumi ir attiecināmi uz jums. (Starpsauciens: “Uz mums!”) Bet tas, ko jūs tagad darāt attiecībā uz uzturlīdzekļiem bērniem... Mēs runājam par uzturlīdzekļiem bērniem, kuriem acīmredzot... nu, nav varbūt vai nu mammas, vai tēta, vai... Uz viņiem bija attiecināms līdzīgs mehānisms - piesaiste pie minimālās algas. Tā, kā tas parasti notiek, esot normālām valdībām: ja ceļas vidējā alga valstī, valdība ceļ arī minimālo algu. Līdz ar to tā piesaiste arī strādā diezgan līdzīgā veidā. Bet tagad jūs vēlaties šo piesaisti noņemt. Tātad uz jums, cienījamie deputāti un ministri, būs attiecināmi vieni noteikumi, ka jūsu atalgojums automātiski celsies kopā ar vidējo algu valstī, bet uz bērniem - absolūti citi noteikumi?! Jums to mācīja bērnībā? (Starpsauciens: “Tāpat nesapratu!”) Jūs tāpat nesapratāt... (Dep. A. Gobzems: “Viņi jau nav lasījuši to budžetu, viņiem tikai pogas jāspiež!”)

Man jūsu tiešām patiesi, patiesi žēl. Jo pasaulē nekas, nekas nepazūd bez sekām. Viss atgriežas, absolūti viss. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Lasot šo likumprojektu, man tiešām šķita kādā brīdī, ka kaut kas ir sajaukts, ka likumprojekta autori ir mēģinājuši sodīt tos vecākus, kas neuztur savus bērnus. Bet, kolēģi, šis likumprojekts ir par bērniem, kurus neuztur vecāki. (Aplausi.) Un tas, ko jūs grasāties darīt, - jūs grasāties iesaldēt atbalstu viņiem. Jūs pat likumā gribējāt noteikt, ka mūžu mūžos bērns vecumā līdz septiņiem gadiem saņems 107 eiro un 50 centus un no 7 līdz 18 gadiem - 129 eiro. Neskatoties uz to, ka pašiem algas augs, ka valstī minimālā alga augs un ka par to naudu pēc diviem gadiem ne nieka vispār vairs nopirkt nevarēs.

Kolēģi, un to jūs darāt situācijā, kad Latvijā 40 tūkstoši bērnu ir tādi, par kuriem vecāki nerūpējas. To jūs darāt situācijā, kad katra trešā ģimene ar vienu vecāku dzīvo uz nabadzības sliekšņa. To pati Labklājības ministrija atzīst. (Dep. M. Bondara starpsauciens.)

Brīdī, kad Jaunā konservatīvā partija startēja vēlēšanās, tad tā solīja zāles visām vainām. Bija tāda formula “500, 500, 500”. Tas visu izārstēs. Šis ir viens no piecsimtniekiem, un izskatās, ka šīs zāles ir antibiotikas, kurām ir nenormāli smagas blaknes. Lai palielinātu algu līdz 500 eiro mēnesī, jūs atņemat bērniem uzturlīdzekļus, tiem, kas audžuģimenēs dzīvo; jūs atņemat uzturētos... garantētos līdzekļus bērniem, par kuriem vecāki nerūpējas; jūs atņemat naudu invalīda asistentiem un vēl daudzām citām sociāli jūtīgām sabiedrības grupām. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, vai jums pietiktu ar vienu minūti? Nē.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātiem.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Dagmāra Beitnere-Le Galla, Aldis Blumbergs, Boriss Cilevičs, Ilmārs Dūrītis, Inese Ikstena, Ivans Klementjevs, Armands Krauze un Evija Papule.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 10.45.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja

Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”.

Debates par 1. priekšlikumu.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Jautājums ir - vai šis likumprojekts un šis priekšlikums savā ziņā arī palīdzēs jums atgriezties pie normālas pārvaldības principiem? Vai šis likumprojekts demonstrē labu pārvaldību? Labo pārvaldību, par ko jūs ļoti daudz esat iestājušies?

Šis likumprojekts to nedemonstrē. Šis likumprojekts ir izvirzīts bez diskusijām ar tiem cilvēkiem, uz kuriem šis likumprojekts attiecas. Un kas tad šeit ir? Šeit pamazām jau... šis ir viens no daudzajiem likumiem, par kuriem mēs vakardien visu dienu runājām un šodien turpināsim runāt, kurš paredz vienu būtisku lietu. Kolēģi! 2021. gadā palielinās minimālo algu. Un normālā kārtībā, minimālo algu palielinot, vienmēr Finanšu ministrija rēķināja iekšā tās izmaksas, kas no valsts budžeta nāk līdzi minimālās algas palielinājumam.

Kolēģi! Ar šo budžeta priekšlikumu, ar šo likumprojektu jūs vienkārši izvairāties no šīs trepes paaugstināšanas. Tās ir tās blaknes, par kurām runāja Dana Reizniece-Ozola.

Kolēģi! Ir forši palielināt minimālo algu, bet esiet konsekventi. Un arī pārējos likumos... Nu kāpēc vajadzīgas šīs izmaiņas? Nu ko darīt mums, opozīcijai, tajā brīdī, kad mēs redzam, ka tiek virzīts likumprojekts, kuram nav nekāda sakara ar nākamā gada budžetu? Absolūti nekāda sakara ar nākamā gada budžetu, pilnīga nulle! To jūs varat izlasīt arī Saeimas Juridiskā biroja atzinumā, kur lūdz šo likumprojektu (Starpsauciens.) izmest ārā no budžeta likumprojektu paketes.

Kāds šeit tiesiskums, kolēģi? Jūs runājat par tiesiskumu, bet tajā pašā laikā rīkojaties prettiesiski. Šim likumprojektam nebija šeit jāatrodas. Šo likumprojektu vajadzēja skatīt normāli - trijos lasījumos, paaicināt visus sociālos partnerus un pēc būtības izdiskutēt, kolēģi!

Šis priekšlikums ir par to... šis priekšlikums ir par to, lai ļautu jums labot šo kļūdu un atgriezt to visu atpakaļ tā, kā bija. Un arī nākošais priekšlikums tāds ir.

Kolēģi, jūs bez diskusijām laižat tālāk tik svarīgus jautājumus! 500 eiro - minimālā alga. Forši! Bet dariet to līdz galam! Izdariet to līdz galam, nevis tā - pa pusītei. Iedosim cilvēkiem 500 eiro algu, bet par tām trepēm, kas tam nāk līdzi, mēs aizmirstam. Tieši otrādi, pretēji, - darām visu iespējamo, lai cilvēkiem pasliktinātu dzīves apstākļus. Kolēģi, tas ir tas, par ko mēs jau otro dienu šeit no tribīnes runājam. Un šis ir kārtējais likums, par kuru ir jārunā. Nu ko tad jūs? Cerat sagaidīt no opozīcijas, ka mēs klusēsim? Nu, piedodiet, tas tā nenotiksies! Mēs nāksim vēl un vēl šeit runāt, lai atvērtu jums acis. Nu pamodiniet savu sirdsapziņu kaut vienā brīdī! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runas laiks beidzies.

Vārds veselības ministrei Ilzei Viņķelei. (Dep. V. Valainis: “Kolēģi, tas bija jums!”)

I. Viņķele (veselības ministre).

Kolēģi! Mēs (ar “mēs” domāju koalīciju) acīmredzot esam paskaidrojumu parādā arī par vakardienu. Proti, daudz emocijas raisošu piedāvājumu - virkni sociālo pabalstu un šobrīd arī uzturlīdzekļus atsaistīt no minimālās algas. Kādēļ tas tiek darīts? Tādēļ, ka mēs vēlamies veidot mūsdienīgu sociālo politiku Latvijā. Minimālā alga Latvijā... šis ir administratīvs koncepts, principā tā ir vienošanās starp darba devējiem, arodbiedrībām un valdību, un tā attiecas uz darba attiecībām, tā attiecas uz visu, izņemot sociālo politiku. Šāda sasaiste principā traucē mērķētu un efektīvu savlaicīgu iejaukšanos tur, kur tā būtu nepieciešama. Sociālām grupām ir dažādas vajadzības. Un, ja mēs visu piesaistām minimālajai algai, īstenībā mēs varam pat bremzēt situācijas uzlabošanos tajās sociālajās grupās, kurās tas būtu nepieciešams straujāk. Modernajā sociālās drošības politikā sasaistes indikatori pabalstiem nav minimālā alga. Tas ir iekšzemes kopprodukta pieaugums, tas ir cenu indekss, tas ir vidējo ienākumu pieauguma līmenis, tas ir tas, kas mums ir rakstīts arī valdības deklarācijā un uz ko mēs iesim. Tā ir minimālās ienākumu līmeņa koncepcijas iedzīvināšana dzīvē. Un nemaldināsim sabiedrību! Atsaiste no minimālās algas nepamazina un nepazemina atbalsta apjomu ne invalīda asistentiem, ne arī Uzturlīdzekļu garantiju fondam. Aicinu jūs strādāt kopā uz to, lai mēs iespējami ātri ieviešam Latvijā tik ļoti nepieciešamo minimālā ienākumu līmeņa koncepciju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sabiedrība, jūs tikko dzirdējāt, kā Viņķeles kundze jums vienkārši atklāti no Saeimas tribīnes meloja. Es paņēmu anotāciju konkrētajam likumprojektam, un tur melns uz balta rakstīts iemesls - kāpēc šāds piedāvājums tiek piedāvāts. Un es citēju: “Veicot uzturlīdzekļu apmēra atsaisti no minimālās algas, nākotnē tiek ierobežots valsts budžeta izdevumu pieaugums.” Proti, ja minimālā alga palielinātos par 10 eiro, tad valsts budžetam papildus uzturlīdzekļos vajadzētu maksāt 1,3 miljonus. To viņi paši saka. Viņi grib atsaistīt... no minimālās algas, lai nevajadzētu pacelt uzturlīdzekļu izmaksas tām ģimenēm, kur viens vecāks audzina bērnus. Tādas ģimenes ir vairāk nekā 40 tūkstoši. Un tas pats attiecas uz jebkuru jautājumu - par invalīda asistentiem, par audžuģimenēm un par visu pārējo. Tas, ko jums, mīļā tauta, grib iestāstīt, ka tagad mums būs minimālā alga 500, viņi šo minimālo algu grib pacelt, atsaistot visas neaizsargātākās sociālās grupas no minimālās algas, lai to palīdzību, kas ir vajadzīga šīm neaizsargātākajām grupām, nevajadzētu palielināt. Un ja mēs, Viņķeles kundze, runājam par iekšzemes kopproduktu, tad jums vajadzētu zināt, ka iekšzemes kopprodukts ceļas arī tad, kad paceļ elektrības cenu, tad, kad paceļ nodokļus, un ka iekšzemes kopprodukts neliecina par ekonomikas veselību vai neveselību. Ka tas ir vienkārši izdomāts fiktīvs skaitlis.

Par ekonomikas veselību liecina tas, cik mums ir mazs vai liels neapliekamais minimums darbaspēka atalgojumam. Tādēļ, mīļie cilvēki, vēlreiz - ļoti uzmanīgi! Arī šajā sadaļā bērniem, kas dzīvo bez viena vecāka, tiks atņemti līdzekļi. Tiks samazināts uz partiju finansējuma rēķina, uz ierēdniecības atalgojuma palielinājuma, uz deputātu atalgojuma palielinājuma, uz Kariņa miesassargu palielinājuma rēķina un tādā garā. Mīļā tauta, nepieļaujiet to! Jūs atkal taisās cirpt kā aitas! Saprotiet to vienreiz. Jo Viņķele kāps tribīnē un atklāti melos pretēji tam, kas ir rakstīts likumprojekta anotācijā. Un tur ir rakstīts - mums vajag atsaistīt no minimālās algas, lai mums nevajadzētu palielināt uzturlīdzekļu apmēru. (Dep. D. Reiznieces-Ozolas starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Godātie Ministru kabineta locekļi! Nomainiet, lūdzu, tās personas, kas jums raksta priekšā uz papīrīša jūsu tēzes, tāpēc ka jums ir jāieskatās likumprojektu anotācijās. Tas, ko jūs sakāt, gan Reira kungs, gan Viņķeles kundze, nav - absolūti nav! - taisnība, jo mēs šobrīd runājam par pavadošajiem likumprojektiem pie budžeta. Mēs nerunājam par jūsu vēlmju domāšanu... kā jūs to noteicāt.

Un visbeidzot mēs esam arī aicinājuši samazināt piemaksu apmēru tajā gadījumā, kad viens ministrs nomaina otru ministru. Es saprotu, ka Viņķeles kundze šobrīd runā Petravičas kundzes vietā. Mēs aicinām, lai Viņķeles kundze saņemtu nevis 50 procentu apmērā palielinājumu par to, ka viņa Petravičas kundzes vietā runā, bet tikai 30 - tāpat kā visi pārējie ierēdņi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Es pilnīgi piekrītu Viņķeles kundzes teiktajam, ka piesaistīt bērna uzturlīdzekļu apmēru minimālajai mēnešalgai ir nepareizi un pat, varētu teikt, noziedzīgi. Jo... vēlreiz atkārtošu - manuprāt, jau trešo reizi šo debašu laikā -, ka saskaņā ar Pasaules Bankas pētījuma datiem Latvijā nabadzības robežvērtībai būtu jābūt 19,70 eiro dienā jeb 594 eiro mēnesī. Protams, var būt, ka tie aprēķini ir par pieaugušu cilvēku, bet tomēr atgādināšu, ka pašlaik uzturlīdzekļu apmērs Latvijā tiek noteikts bērniem līdz septiņu gadu vecumam 25 procentu apmērā no minimālās mēnešalgas un šogad un nākamgad tie būs 107,50 eiro, bērniem no 7 līdz 18 gadiem - 30 procentu apmērā no minimālās mēnešalgas, un tie ir 129 eiro. Tas, par ko jūs, koalīcija, tagad balsosiet, nozīmē to, ka jūs liegsiet tiem bērniņiem saņemt mēnesī... no 2021. gada attiecīgi bērniem līdz septiņiem gadiem 125 eiro un bērniem no 7 līdz 18 gadiem - 150 eiro. Tā ir tā ekonomija, kura... par kuru ir rakstīts šajā anotācijā. Un visi tie solījumi, par ko te... ka jūs mainīsiet sociālo politiku un tā tālāk, pagaidām ir tukši vārdi. Tāpat kā tie pieci varianti, par kuriem vakardien stāstīja Reira kungs, kurus vēl neviens nav redzējis... Es šaubos, vai pati Petravičas kundze ir redzējusi un zina par tiem pieciem variantiem; vismaz šeit no tribīnes nav nekas par to stāstīts.

Vēlreiz atgādināšu, ka likums, par kuru mēs pašlaik runājam, skar nepārprotami gan cilvēktiesības, gan bērnu tiesības. Vēlreiz uzsveru - bērnu tiesības! Mēs nerunājam par vecākiem - atbildīgiem, bezatbildīgiem... par to, kāpēc viņi aizgāja no ģimenes, kāpēc viņi šķīrās un tā tālāk. Mēs runājam par bērniem un viņu tiesībām ēst un dzīvot normāli mūsu valstī.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Paldies, Viņķeles kundze, par cenšanos izskaidrot, bet tomēr šis skaidrojums galīgi nekam neder. Es domāju, ka Saeimā atbildīgās komisijas saprot to, ka šis likumprojekts neiederas budžeta paketē, tikai atbildīgā komisija, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, ir tā, kas tomēr uzskata, ka tas iederas.

Tas, par ko jūs, Viņķeles kundze, runājāt, ir pilnīgi pareizi. Un tad to vajag arī normālā kārtā izdebatēt Saeimā. Nākamajā gadā nekas nemainīsies. Nākamajā gadā arī varēja visas šīs atsaistes no minimālās algas un vēl tās modernās lietas, par kurām jūs runājat, tās arī varēja izrunāt. Šobrīd mēs redzam tikai to, ka jūs nevis normāli ieviešat 500 eiro minimālo algu, bet jau skatāties, kā ietaupīt, un ietaupāt tieši uz visneaizsargātākajiem cilvēkiem - uz sociālajām garantijām. Tas ir tas, kur jūs ietaupāt, nekas no tā, ko jūs teicāt... mēs te neko tādu neesam redzējuši.  

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, es arī priecātos, ka tiešām valdība mums piedāvātu redzējumu par mūsdienīgu, modernu sociālā atbalsta sistēmu, bet diemžēl nekādu piedāvājumu nav. Tas, ko mēs redzam, ir plāns, ka 2021. gadā 2,9 miljonus ietaupīs uz invalīda asistentiem, 2,6 miljonus - uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izdevumiem, 162 tūkstošus - uz uzturlīdzekļiem audžuģimeņu bērniem. Neviena eiro klāt. Šis ir ietaupījums, kuru novirza citām valdības prioritātēm, un - vēl vairāk! -, ja citos likumprojektos bija paredzēts, ka Ministru kabinetam ir deleģējums šo apjomu noteikt, tas nozīmē, nu, zināmā mērā tiešām elastību un ātru reakciju, tad šajā likumprojektā, ja jūs gribējāt precīzas summas ierakstīt likumā, - kur šeit ir elastība? (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mēs ļoti daudz dzirdam šodien komentārus, un tajā skaitā arī no ZZS puses, par to, ka visas piedāvātās politikas esot ļoti nepilnīgas, bet tanī pašā laikā, kad šeit izskan pamatoti argumenti, piemēram, no valdības puses, - es domāju šajā gadījumā Viņķeles kundzes norādi uz to, ka piesaiste pie minimālās algas nav īsti pareizs veids, kā regulēt šāda veida valsts ieguldījumus sociālajā drošībā -, tas, ko mēs dzirdam atbildē, ir... (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Dariet to vienlaicīgi ar jaunās politikas iniciatīvu!”) Tas, ko mēs dzirdam atbildē, ir tikai, ka šī esot nepatiesa ziņa. Viena lieta. Es tikko pārbaudīju gan OECD, gan Pasaules Bankas publikācijas. Tā ir. Tiešām piesaiste pie minimālās algas nav progresīvākais un mūsdienīgākais veids, kā to darīt. Tanī pašā laikā tur ir rakstīts arī ļoti daudz par tām politikām, kuru dēļ mūsu valdības rīcībā esošie līdzekļi nav tādi, kādi varētu būt (Starpsauciens.), un tiek norādīts specifiski uz iepriekšējās valdības veselības finansēšanas reformu kā lielu kļūdu. OECD norāda uz to, ka tā jālabo, un labi, ka jaunā valdība sāka to labot.

Otra lieta, uz kuru tur norādīts nepārprotami, ir, ka mūsu resursu trūkums daļēji ir saistīts ar vilcināšanos ar administratīvi teritoriālo reformu, un OECD sirsnīgi iesaka to ieviest. (Starpsaucieni. Dep. A. Gobzems: “Kāds sakars uzturlīdzekļiem ar administratīvo reformu?” Aplausi.)

Tā ir. Paskatieties, lūdzu, OECD ziņojumu par Latviju 2019. gadā! Tur ir skaidri rakstīts, ka tas, ka mēs vēl līdz šim neesam ieviesuši administratīvo reformu un ka pašvaldības ir tik mazas... (Starpsaucieni.) par to, ka pašvaldības ir tik mazas, resursu trūkums ir lielā mērā saistīts ar to. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Būsim paškritiski arī, opozīcijas kolēģi, nevis tikai visu laiku norādīsim uz it kā esošu mūsu liekulību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Kolēģi, tas ir ļoti labi, ka jūs beidzot esat nokāpuši no, tā teikt, savām virsotnēm un sākat runāt ar mums, bet tas nepalīdzēs.

Viņķeles kundze saka, ka tas nav progresīvi un tā tālāk. Labi! Esmu gatavs pieņemt šādu argumentu, bet tas, ko jūs sakāt, tas nozīmē, ka šim priekšlikumam nav vietas budžeta paketē.

Tad ņemiet to ārā, jo tam nav arī nekādas finansiālas tiešas ietekmes. Ņemiet to ārā un virziet parastajā kārtībā! Tad jautājums ir - kāpēc jūs to nedarāt? Es pat nejautāšu, kāpēc jūs to nedarījāt, kad jūs bijāt labklājības ministre. Labi. Ja jūs tā sakāt, sekojiet saviem vārdiem! Ņemiet ārā, virziet parastajā kārtībā! Runāsim par to, kādi ir tie visprogresīvākie veidi, pie kā piesaistīt pabalstus. Bet jūs taču zināt, ka jūs to darāt nevis tāpēc, ka jūs meklējat labāku politiku (Starpsauciens.), bet tas ir tikai un vienīgi finanšu apsvērums. (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.  

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es nevaru saprast vienu - bērniem mēs atsaistām no minimālās algas, bet deputātiem mēs esam piesaistījuši vidējai darba samaksai... Varbūt samainām otrādi - bērniem uzturlīdzekļus piesaistām vidējai darba samaksai, bet deputātiem atsaistām arī no minimālās algas? Tas ir Nr. 1.

Golubevas kundze! Normālā valstī vispirms izstrādā koncepciju, kāda būs sistēma, nevis... tagad mēs atceļam un pēc tam domāsim, kāda būs kārtība. Tas arī pierāda šo visu absurdumu, ka jūs pat neesat izdomājuši, kāda būs tā nākotnes kārtība.

Un pabeidzot. Kas šajā budžetā ir pats lielākais absurds vispār - mums ir budžeta bāze, un tas ir tā kā tāds skaitlis π - neapspriežams vispār. Neaizskarams, neapspriežams... kas ir absurdu absurds.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

R. Znotiņš. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Stepaņenko, Sprūdes, Liepiņas, Gobzema un Šmita iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. 2. priekšlikums ir deputāta Valaiņa priekšlikums par šaujamieroču atļaujas darbības apturēšanu parādniekiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Šis priekšlikums (un arī nākamais) ir arī jau iepriekšējā gada budžetā iesniegts priekšlikums. Manuprāt, ja mēs ietu šādu ceļu, tas būtu līdzīgi tam, ko pieņēma iepriekšējā Saeima. Uzturlīdzekļu nemaksātājiem šobrīd tiek ierobežotas tiesības saņemt autovadītāja apliecību. Deputāts Kaimiņš noteikti ir ļoti lietas kursā par šo priekšlikumu. Viņš bija viens no aktīvākajiem virzītājiem. Un, manuprāt, šī pieeja būtu jāturpina un jāpaplašina.

Mums ir 40 tūkstoši uzturlīdzekļu nemaksātāju. Mums ir ļoti lieli naudas resursi, ko mēs no valsts budžeta un arī šogad budžetā tērēsim šīm lietām. Un tas būtu tikai loģiski, ja mēs paplašinātu... ietu tālāk šo ceļu. Un attiecībā uz atsevišķām lietām, kā, piemēram, šajā priekšlikumā, mēs arī papildinātu un ierobežotu šiem cilvēkiem tādas... nu, ārpus primārām lietām... ārpuskārtas izklaides...

Mēs iepriekšējā Saeimā pieņēmām un neviens nav plānojis mainīt to lēmumu attiecībā uz autovadītāja apliecībām; tas, manuprāt, ir tāds... viens no tādiem primāriem jautājumiem. Pieņēmām tomēr šādu lēmumu, un, kā runā, tas veiksmīgi strādājot - šie alimentu nemaksātāji tomēr sāk pievērsties alimentu maksāšanai. Savukārt tagad šie priekšlikumi ir par tādām... nu, teiksim tā, ārpus primāro vajadzību apmierināšanas... Un šeit nu gan... Nu kāpēc cilvēkam doties medībās, ja viņš ir alimentu nemaksātājs? (Starpsauciens.) Nu kāpēc? Kāpēc? (Starpsauciens.) Tiesības mēs varam atņemt, bet ierobežot alimentu nemaksātājam iespēju doties medībās... Nu, viņš jau... ne jau iet sev barību mēģināt nomedīt, bet dodas vienkārši izklaidēties.

Un šādos apstākļos, manuprāt, būtu tikai prātīgi turpināt šo ceļu. Es ceru, ka deputāts Kaimiņš arī atbalstīs. Būs arī nākošais priekšlikums. Un, kolēģi, lūdzu, izsakieties par to. Bet, manuprāt, tas būtu tikai prātīgi.

Jautājums - kur ņemt mediķiem algu? Mēs veicām provizoriskus aprēķinus. Mēs ieplānojuši bijām to, ka no šī un nākamā priekšlikuma atbalstīšanas tie varētu būt aptuveni 2 miljoni, kurus, kolēģi, jūs varētu budžetā ietaupīt un novirzīt... Es pat nesaku, kādām vajadzībām, pilnīgi vienalga, virziet, kur gribat. Bet tas ir avots, reāls avots, kur iegūt naudu, kolēģi. Es aicinu atbalstīt un turpināt iepriekšējās Saeimas uzsākto ceļu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Juridiskajā komisijā tika ļoti ātri prezentēts likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, un tieslietu ministrs arī tostarp atzīmēja, ka ir ļoti grūti ievākt šos uzturlīdzekļus, un ar to ir problēma.

Valaiņa kunga piedāvājums uzlabo šo uzturlīdzekļu atmaksu. Mēs arī lasām, ka likumprojekta anotācijā norādīts: tik tiešām, jā, vairāk nekā 40 tūkstoši vecāku nepilda šo pienākumu - uzturēt savus bērnus -, un no fonda līdzekļiem katru mēnesi vidēji tiek izmaksāti 4,5 miljoni eiro, lai atbalstītu ģimenes. Tātad, lai sekmētu parādu atgūšanu, kuri šobrīd ir... pārsniedz jau 320 miljonus eiro, kā arī lai motivētu vecākus pildīt ar likumu noteikto pienākumu nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem, parādnieku motivēšanai tiek ieviesti aizvien jauni mehānismi. Un šobrīd Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums paredz vairākas iespējas. Tātad parādniekam, kura vietā uzturlīdzekļi tiek izmaksāti administratīvā procesa ietvaros, ir tiesības noslēgt vienošanos par kārtību, kādā viņš veic parāda maksājumus, parādnieks tiek atbrīvots no pienākuma maksāt aprēķinātos likumiskos procentus noteiktajā kārtībā... un tāpat ir vairāki ierobežojumi. Tātad ziņas par parādnieku publiski pieejamas Latvija.lv, parādniekam var tikt piemērots transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums. Kaimiņa kungs, jūsu iniciatīva. Kāpēc jūs neatbalstāt Valaiņa kunga iniciatīvu? Parādniekam var tikt apturēta šaujamieroča atļaujas darbība. Parādniekam var tikt piemērota kriminālatbildība par izvairīšanos no bērna uzturēšanas un citi ierobežojumi. Un minēto pasākumu rezultātā ir būtiski palielinājies atgūtā parāda apmērs. Piemēram, 2018. gadā vidēji tika atgūti 16 procenti no izmaksātajiem uzturlīdzekļiem, 2019. - 21 procents, savukārt 2019. gada jūlijā - jau 23,8 procenti. Tomēr, neskatoties uz ieviestajiem ierobežojumiem, kas veicinājuši atgūto līdzekļu pieaugumu, kopējās nemaksātāju parādsaistības pret valsti ar katru gadu turpina pieaugt. Kolēģi, kur šeit ir problēma? Tas ir risinājums. Kāpēc jūs neatbalstāt?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Valdība nav atbalstījusi šo priekšlikumu. Es domāju, šī ir ļoti laba iespēja Saeimai atbalstīt labu iniciatīvu. Kāpēc es tā saku? Šis priekšlikums, ko Valaiņa kungs ir piedāvājis, paredz tiem cilvēkiem, kas par saviem bērniem nerūpējas... tos iekļaut pašatteikušos personu reģistrā. Ko tas nozīmē? Šie cilvēki nedrīkstēs spēlēt azartspēles. Situācijā, kad gada budžets Uzturlīdzekļu garantiju fondam ir 58 miljoni un tas tiešām katru gadu pieaug, atgūt valsts spēj tikai 7,9 miljonus. Kā lielu panākumu mēs pagājušajā gadā svinējām to, ka 7,9 miljonus no 58 valsts ir spējusi atgūt. Ir jāmeklē risinājumi - nevis kā ierobežot izmaksas bērniem, kuriem patiešām tā nauda ir vajadzīga, bet kā ierobežot to cilvēku skaitu, kas negodprātīgi izvairās no atbildības par bērniem. Un par kuriem viņu vietā maksā valsts. Šis, manuprāt, ir ļoti labs priekšlikums... tās personas, kas par bērniem nerūpējas, un īpaši ja dažkārt to dara ļaunprātīgi, ka viņi nevar iet un spēlēt azartspēles. Feldmana kungs, jūsu iespēja parādīt, ka jūs tiešām esat pret azartspēļu lobismu! (Dep. S. Riekstiņš: “Vēl viena zupa būs?”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Staķim.

M. Staķis (AP!).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es tikai gribēju norādīt to, ka Saeima jau par šo ir nobalsojusi Ieroču aprites likumā, kurā ir noteikts, ka tiek apturēta ieroča nēsāšanas atļauja, ja viņš Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma noteiktajā kārtībā... (Starpsauciens: “Cits priekšlikums!”; dep. D. Reiznieces-Ozolas starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Staķa kungs! Jums jāseko līdzi! Šis priekšlikums nav par ieročiem, par azartspēlēm. Jo es saprotu, ka jūs, Attīstībai/Par!, esat tā partija, kas pārtiek no azartspēļu sponsoriem, ja? Un jums tas ļoti būtiski ir. (Dep. M. Šteina starpsauciens.) Šis priekšlikums būs pierādījums faktam, ka JKP par azartspēļu ierobežošanu tikai runā, bet neko nedara, jo pēc šīs diskusijas JKP nobalsos “pret”. Tas ir pilnīgi skaidrs, ka viņi nobalsos “pret” azartspēļu ierobežošanu attiecībā uz tām personām, kas ir uzturlīdzekļu nemaksātāji.

Kur vēl klasiskāka situācija varētu būt - uzturlīdzekļus nevar samaksāt, bet azartspēles spēlēt var?!

Tāpēc Viktora Valaiņa priekšlikums ir pilnībā atbalstāms.

Un, Mārtiņ Staķa kungs, lūdzu, sekojiet līdzi darba kārtībai. Ja ne, man ir vēl krāsojamās grāmatas un flomāsteri. Arī jums es varu tos izsniegt, ja jums ir garlaicīgi budžeta izskatīšanā un jūs nezināt, par ko ir konkrētais jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Šis patiešām iepriekš arī bija mans priekšlikums šeit no tribīnes - ka ir jāaizliedz autovadītāja apliecību lietošana šiem uzturlīdzekļu nemaksātājiem. Tā ir taisnība, Valaiņa kungs. Ja godīgi, es atbalstīšu jūsu priekšlikumu. Bet mēs esam Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā runājuši par to, kādā veidā vēl ierobežot, lai nebūtu šīs tā saucamās ekstras, tātad ūdensmotors... ūdensmoči un tā... Autovadītāja tiesības - tās ir atņemtas. Mēs runājām vēl par to, ka (Starpsauciens: “A jahtas?”)... mēs runājām... tas ir arī... Un mēs runājām par to, ka makšķerēšanas licences mēs nevaram tehniski atņemt, jo jebkurā “Narvesen” tu vari ieiet un nopirkt makšķerēšanas karti. Tā ir tā problēma. Par to tehnisko izpildījumu.

Valsts meža dienests ir tas, kurš izsniedz medību atļaujas. Nu lai viņi cīnās reizi pusgadā! Es atbalstīšu šo lietu.

Par azartspēļu lietu. Ir tā, ka... protams, ja tu nemaksā par saviem bērniem, tad kādas vispār... par ko mēs te runājam, kādas azartspēles! Nekādā gadījumā! Bet te ir atkal tehniskais izpildījums. Šī inspekcija, kas ir par azartspēlēm atbildīgā... Ja fonds dod informāciju, ka, pieņemsim, persona X ir šāds nemaksātājs, tad viņiem tā informācija ir, bet visos tajos tā saucamajos kazino vai, nezinu, spēļu zālēs... tur nav vienotā reģistra. Tie paši... tās pašas personas X... viņi paši iet un labprātīgi piesakās attiecīgi: “Es lūdzu: nelaidiet mani tur iekšā!” Dabā tas ir tā.

Līdz ar to es tiešām atbalstīšu jūsu priekšlikumu. Un tā likuma jēga ir absolūti skaidra. Pilnīgi jums piekrītu! Bet kā to izdarīt tehniski? Es nezinu risinājumu. Mēs esam diskutējuši par to, meklējam risinājumu. Es saku - es jūs atbalstīšu.

Sēdes vadītāja. Vārds... Debates slēdzu.

Debates jau ir slēgtas.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Znotiņš. Jā, komisija ņēma vērā gan Staķa kunga paustos argumentus, gan arī Kaimiņa kunga paustos argumentus un tāpēc nolēma neatbalstīt (Dep. I. Zariņš: “Opozīcijas argumentus neņēma vērā!”) šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par to, ka Ministru kabinets nosaka no fonda izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Tātad turpinām tēmu par uzturlīdzekļu minimālā apmēra atsaisti no minimālās algas.

Šeit mēs esam nonākuši pie šādas situācijas... Valdība bija plānojusi ielikt jau likumā šo uzturlīdzekļu apmēru, un arī tieslietu ministrs Juridiskajā komisijā pateica, ka ir nedaudz palielināts uzturlīdzekļu apmērs... teiksim, līdz tam, kāds ir šobrīd... no 430 eiro (minimālās mēnešalgas)... par... vidēji par trim eiro... Tātad tas ir nedaudz pieaudzis šajā likumprojektā. Un it kā var pateikt, ka nedaudz ir pacelti uzturlīdzekļi, vai ne? Var taču arī palepoties ar to. Bet vienlaicīgi mēs redzam, ka šis risinājums, ko bija piedāvājusi valdība, aicināja noteikt precīzu uzturlīdzekļu apmēru likumā, nevis Ministru kabineta noteikumos, uz kuriem varētu cerēt, ka Ministru kabinets, sekojot līdzi situācijai, varētu arī mainīt šos uzturlīdzekļus uz augšu. Protams, šeit mums tika piedāvāts likums. Šeit mums tika piedāvāts to noteikt likumā. Salīdzinot, protams, ar deputātu algām, kurām ir koeficients, un deputātu algas aug automātiski katru gadu. Šeit, lai mainītu uzturlīdzekļu apmēru, tika vienkārši noteikts, ka ir jāgroza likums, un šo likumu vajadzētu grozīt, nu, visticamāk, katru gadu, sekojot līdzi ekonomikas izaugsmei. Bet es saprotu, ka kolēģi no “Attīstībai/Par!” grib progresīvu sociālo politiku un progresīvā sociālā politika nozīmē tātad mazāk aizsargāto grupu nolikšanu otrajā plānā un savu prioritāšu un savu dzelteno krūzīšu apmaksu no valsts budžeta pēc iespējas lielākā apmērā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Bērnu uzturlīdzekļiem mēs atņemam, lai, piemēram, deputāte Inese Voika varētu uztaisīt vēl vienu dzeltenu partijas “Attīstībai/Par!” somu, uz kuras uzlīmēt uzlīmi: “Atbalstām mediķus!”, un nobalsot pēc tam “pret” mediķiem, lai palielinātu partijas finansējumu sev septiņkārt. Aptuveni tā koalīcija rīkojas visos šajos priekšlikumos.

Ir pilnīgi skaidrs, ka vienīgais veids, kā mūsu valsti vispār atdzīvināt, ir tas, ja bērns mūsu valstī būs prioritāte. Es saprotu, ka te ir daudzi cilvēki, kuriem nav bērnu un kuriem bērni nav prioritāte... bet tikai tā valsts, kurā bērns ir prioritāte... kurā bērnam ne tikai jācīnās par minimāliem uzturlīdzekļiem, bet kurš varētu atļauties saņemt tādus uzturlīdzekļus, kā deputāti, piemēram, saņem algas, jo tās netiek ne no kā atsaistītas, tās tūlīt pieaugs. Stipri vairāk nekā uzturlīdzekļu apmērs, starp citu. Tikai tad valsts varēs uzplaukt. Valsts varēs uzplaukt tad, kad tādi deputāti kā Inese Voika nelīmēs uzlīmītes uz savas somas... partijas, kas būs nopirkta par nodokļu maksātāju naudu, ar it kā atbalstu mediķiem... bet tad, kad šie bērni saņems veselības aprūpi no mediķiem, kas nav pārstrādājušies un ir labi atalgoti. Mūsu valsts uzplauks, ja bērni varēs mācīties izcilās izglītības iestādēs, kuras nevis aizver, bet kuras tiek Latvijā atvērtas pēc iespējas vairāk un nodrošinātas gan ar bezmaksas pusdienām, ko nodrošina valsts, gan arī ar izciliem pasniedzējiem, ko nodrošina valsts... Nevis tērē, piemēram, savos polittūrisma braucienos, nevis tērē, piemēram, savos autoparkos, kas te gar Saeimu ir, vai miesassargos, vai vēl nezin kā... Piemaksās benzīnā, kā, piemēram, Butāna kungam, kuram pie 3300 eiro algas vajag vēl 40 eiro benzīna piemaksiņu, jo viņš nevar atļauties, nabags, par 3300 eiro algu pats samaksāt par benzīnu. Tāpēc mēs atņemsim bērniem. Tāpēc mēs atņemsim uzturlīdzekļiem. Tie bērni nav vainīgi pie tā, ka viņiem ir tikai viens vecāks, kurš viņus audzina... Vairāk nekā 40 tūkstoši bērnu... Tāpēc arī mūsu valstī nekas nevar izdoties, ka mūsu valstī pat politiķi nerūpējas par bērniem. Lai gan politiķiem pirmajiem to vajadzētu darīt, pirmajiem vajadzētu rūpēties par mūsu valsts visneaizsargātāko sabiedrības daļu, kas pati par sevi parūpēties nevar.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Paldies kolēģiem, kas atbalstīja manu iepriekšējo priekšlikumu, un es atvainojos Staķa kungam, te sanāca neliels pārpratums ar iepriekšējo priekšlikumu. Un Znotiņa kungam... mazliet vairāk sekot līdzi, par ko ir priekšlikumi.

Bet nu par šo konkrēto priekšlikumu. Šis priekšlikums būtībā parāda to, cik pārsteidzīgi pats likumprojekts ir bijis izstrādāts. Kā jau minēja Stepaņenko kundze, likumprojektā jau biji fiksēti naudas apmēri. Likumā... Un tas ir tāds likums, ko... valdība ir atsūtījusi uz Saeimu, un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tad nu veic šīs izmaiņas, lai šo tā saukto elastību ieviestu. Bet tas ir tikai viens piemērs, kas tikai apliecina to, ka tas likumprojekts ir ne tikai sagatavots nekvalitatīvi, bet sagatavots lielā steigā. Jo, es domāju, arī valdības pārstāvji nevienā brīdī nebija domājuši iestrādāt likumā tādu muļķību. Bet tomēr tas tika izdarīts un Saeimai tas bija jālabo.

Nākamais jautājums. Šis priekšlikums lielā mērā sasaistās arī ar 1. priekšlikumu, kur... Mūsu kolēģe, deputāte no “Attīstībai/Par!”, minēja, ka mēs par daudz kritizējam. Kolēģi, tā kritika ir absolūti vietā! Ja mēs runājam par OECD pārskatiem, nu tiešām palasīsim tos, tiešām padebatēsim par tiem!

Šobrīd... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir par to, lai labotu ļoti, ļoti rupju kļūdu. Un jūs sakāt, ka nekas nemainīsies! Nu kā - nemainīsies? Nu kā jūs varat teikt, ka nekas nemainīsies?! Ir anotācijā konkrēti skaitļi pateikti... ka ne tikai nemainās, bet arī mainās par sliktu Uzturlīdzekļu garantiju fonda maksājumu saņēmējiem. Tur jau ir tā problēma, par ko mēs šodien te visu laiku runājam.

Jūs stāstāt, ka ZZS... ka ir bijušas smagas, lielas, nepareizas reformas... Protams. Es jau iepriekš minēju. Jūs tās reformas vienkārši atcēlāt pusceļā un neko vietā nepiedāvājāt. Ar lielu pompu atcēlāt un pie tā arī palikāt. Nu kur tad ir visas Viņķeles kundzes lielās iniciatīvas par maksājumiem, par vienlīdzīgiem nodokļu režīmiem? Kur tas viss palika? Tas palika jūsu pašu frakcijā, pie jums palika! Un tāpēc šodien mediķi protestē. Mediķi piketē tieši tāpēc, ka jums nepietika dūšas nobalsot normāli par veselības... likumu un izdarīt to, ko Viņķeles kundze teica... izdarīt līdz galam. Jums nepietika dūšas. Jūs mācējāt skaisti atcelt, bet neko tālāk izdarīt nemācējāt. Nu, kolēģi...! (Dep. M. Bondars: “Man patīk jūsu smaids!”; dep. V. Valaiņa starpsauciens. Dep. M. Bondars: “Es redzēju, kā tu smaidīji!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es zinu, ka liela daļa no jums... visticamāk, neesat paskatījušies, par kādu priekšlikumu mēs tagad runājam. Tas ir kaut kāds... 3. priekšlikums, ja? Es jums paskaidrošu.

Pašlaik uzturlīdzekļu apmērs ir ierakstīts likumā, tātad - konkrētas summas, kādas katram bērnam jāizmaksā. Priekšlikuma būtība ir pateikt, ka to nosaka valdība. Tā ka, kolēģi, jūs padomājiet, lūdzu, paši! Tam priekšlikumam nav nekāda fiskālā efekta. Vai jūs tagad, jau otro dienu dzirdēdami par visu to, ko ir sastrādājusi jūsu valdība, tiešām vēlaties valdībai uzticēt lēmumu pieņemšanu par uzturlīdzekļiem? Varbūt labāk paturēt, kā tas ir ierakstīts likumā? (Starpsauciens.)

Jo valdībā taču ir tas, ko mēs varam tagad nosaukt par Petravičas doktrīnu. Tas ir - ja bezdarbnieks vidēji četru mēnešu laikā atrod darbu, tad vajag samazināt bezdarbnieka pabalstu. Tad... A ja šī valdība šo Petravičas doktrīnu attiecinās arī uz uzturlīdzekļiem? Vai šādi motivējat bērnus, kuri ir bez vecākiem, ātrāk atrast vecākus, ja? Un tad jums nākamais solis būs - jums valdība piedāvās samazināt bērniem uzturlīdzekļu apmēru: tāpēc ka vidējais... bērns vidēji var atrast jaunus vecākus gada laikā, mēs maksāsim bērniem uzturlīdzekļus tikai, maksimums, gadu. Nu tā ir tā Petravičas doktrīna, uz kuru tagad parakstījies arī premjers Kariņš.

Tāpēc nu, kolēģi, tiešām padomājiet - vai jūs tiešām gribat valdībai uzticēt šo jautājumu? Vai varbūt labāk, lai tas viss paliek skaidri noteikts likumā?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mēs runājam par bērnu uzturlīdzekļiem. Ko dara koalīcija? Klačojas, sarunājas savā starpā. Viņus neinteresē bērni. Viņiem ir vienalga, kas tiek runāts no tribīnes. Atņemsim tiem bērniem uzturlīdzekļus! Tas nekas, ka no viņiem arī var piedzīt vēl tos uzturlīdzekļus, atņemt caur tiesu un tamlīdzīgi. Tāda ir koalīcija. Viņi sēž. Es nobildēšu. Sēž Pavļuts ar Ašeradenu šobrīd priekšā. Mēs runājam par uzturlīdzekļiem (Dep. K. Feldmans: “Jūs varat par priekšlikumu?”)... Viņi stāv un klačojas vienkārši. Viņus uzturlīdzekļi neinteresē!

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs! Nu atgriezieties pie debatēm par priekšlikumu! Esiet tik laipns!

A. Gobzems. Ierādiet kārtību saviem koalīcijas deputātiem, Mūrnieces kundze!

Sēdes vadītāja. Atgriezieties pie debatēm par priekšlikumu.

A. Gobzems. Ierādiet kārtību saviem koalīcijas deputātiem, lai viņi neklačojas!

Sēdes vadītāja. Atgriezieties pie debatēm par priekšlikumu!

A. Gobzems. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, šis ir priekšlikums, ar kuru izgaismojas tas, ka koalīcija kādā brīdī saprata, ka nesmukums sanācis. Ka to, ko viņi paslepus gribēja izdarīt visos citos likumprojektos, deleģējot iespēju noteikt Ministru kabinetam sociālā atbalsta apmēru... Tad šeit kaut kā roka paspruka vai pildspalva, un tas ierakstījās likumā. Jo nekāda nodoma palielināt neko nav.

Es varētu atbalstīt šo priekšlikumu, ja tiešām būtu tā, ka komplektā ar to 2021. gadā būtu paredzēts budžeta pieaugums un lielāks atbalsts tiem bērniem, kas nesaņem līdzekļus no saviem vecākiem, bet no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Tā kā šis jūsu priekšlikums nāk komplektā ar mīnus 2,6 miljoniem 2021. gadā, to nevar atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Gribētu pievērst uzmanību vēl vienai detaļai, kura neizskanēja arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, kad mēs apspriedām šo jautājumu. Runa ir par to, kur valdība atrada tos 18 miljonus, lai piedāvātu mediķiem tomēr palielināt viņu atalgojuma fondu nākamajā gadā. Citēju: “Sākoties mediķu protestiem, valdība pārvērtēja plānotos budžeta izdevumus un atrada vēl vairākus miljonus eiro. 1. No Ārlietu ministrijas - 3,2 miljonus, kas ieekonomēti, atliekot vēstniecības atklāšanu Austrālijā, 5 miljonus eiro no “Latvijas valsts meži” peļņas,” un tagad - uzmanību: “2 miljonus no Uzturlīdzekļu garantijas fonda, kur, uzlabojoties darbam ar piedzenamajām naudas summām, būs nepieciešams par 2 miljoniem eiro mazāk līdzekļu.”

Par ko mēs tagad runājam? Tas ir tas pats stāsts, kuram es pievērsu uzmanību vakardien. Viss, ko izdarīja Finanšu ministrija, izstrādājot šo budžetu pavadošo likumprojektu paketi, tas ir mēģinājums sakārtot cipariņus, fiskālo telpu, un tam nav nekāda reāla sakara ar reālo valsts finanšu stāvokļa novērtējumu. Absolūti!

Es jūs lūdzu nobalsot tā, lai uzturlīdzekļu apmērs netiktu atsaistīts no minimālās algas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Premjera kungs! Vērsīšos pie jums. Minimālās algas celšana vienmēr sev ir nesusi līdzi kaut kādas papildu izmaksas. Par to nevienam nav jautājumu. Vienmēr par to ir debatēts, un tas vienmēr budžetā ir ierēķināts. Kāpēc mums nākas šodien balsot par visiem šiem likumprojektiem, nosaucot tos par moderniem... par virzīšanos modernā virzienā, kas pēc būtības... nu mēs neesam neviens akls. Pēc būtības tas nozīmē to, ka jūs vienkārši negribat pildīt šo trepi, palielinot minimālo algu, saprotot to, ka tas prasa papildu izmaksas. Nekā savādāk šī minimālās algas celšana un pavadošo likumu grozīšana... mēs nevaram pateikt... to šodien neviens pēc būtības nav skaidrojis. Bija dažādi mēģinājumi skaidrot, bet, nu piedodiet, tie nebija nekādi skaidrojumi. Tie bija... mēģināt pastāstīt, ka nekas jau nemainās. Nākamgad nekas nemainās. 2021. gadā... Jā...

Sēdes vadītāja. (Nerunā mikrofonā.)... beidzies.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Znotiņš. Komisijā 3. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 17, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Znotiņš. 4. - deputāšu Švecovas un Ločmeles-Luņovas priekšlikums par Ministru kabineta iespēju palielināt uzturlīdzekļu apmēru, ņemot vērā minimālās mēnešalgas pieaugumu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Mana priekšlikuma būtība ir uzturlīdzekļu apmēra noteikšanu sasaistīt ar minimālās mēnešalgas pieaugumu.

Es jums nolasīšu, kādu redakciju piedāvāja valdošā koalīcija uzturlīdzekļu apmēra izvērtēšanai 20. pantā. Pants skan: “Uzturlīdzekļu apmēru pārskata pēc tieslietu ministra ierosinājuma, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju un valsts budžeta iespējas.”

Vai nebūtu pareizi tā vietā, lai klaji paņirgātos par 40 tūkstošiem bērnu, kuri aug bez vecāka atbalsta... definējot budžetu, ka tas ir budžets, kas tuvina Latviju Ziemeļeiropas valstu vērtībām... Vai šie 40 tūkstoši bērnu nav Latvijas vērtība? Vai vērtība ir tas, ka tieslietu ministrs plānoja pats noteikt, kādā apmērā, ņemot vērā ekonomisko situāciju un valsts budžeta iespējas, būs tas atbalsts bērniem? Man liekas, ka šī norma bija absurda, klaja ņirgāšanās par bērniem. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Vēlos pateikt divas lietas.

Šeit no tribīnes izskanēja, ka valsts nevēlas ekonomēt uz bērnu rēķina, uz šo uzturlīdzekļu rēķina. Tā nav taisnība, tādēļ ka arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē pārstāve no Tieslietu ministrijas norādīja uz šo ietaupījumu, kas ir paredzēts no 2021. gada un ko tiek plānots novirzīt konkrēti tiesnešu algu paaugstinājumam. Tā ir viena lieta.

Un otra lieta. Jūs runājat, ka šis ir budžets, kas mazinās nevienlīdzību. Un arī tā nav taisnība. Jo ar šo te izmaiņu, Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksas vairs nepiesaistot pie minimālas darba algas, parādīsies arī nevienlīdzība starp tiem bērniem, kuri uzturlīdzekļus saņems no godprātīgiem vecākiem, jo tiem vēl joprojām šie uzturlīdzekļi būs piesaistīti pie minimālās algas... Bet šīs garantiju fonda izmaksas vairs nebūs. Tā ka - vai nu nosauciet lietas īstajos vārdos, kā tas ir, - ka šis grozījums vēl pavairos šo nevienlīdzību −, vai arī... Nu, nesaskan kaut kā - rakstāt jūs vienu, bet darbos ir kaut kas pilnīgi cits.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Savā ziņā šis priekšlikums paredz atgriezties pie tās vecās, vecmodīgās, pilnīgi nekam nederīgās un valstij kaitnieciskās politikas... Un tomēr tas tāds ir. Un šeit nāk kolēģi aizstāvēt šo priekšlikumu un pastāsta, kur tad ir tā loģika.

Valdība šobrīd piedāvā, kā Golubevas kundze teica, modernu... kā Viņķeles kundze teica, modernu pieeju šī jautājuma risināšanai. Tas, kā es to nolasu, tā ir gluži vienkārši budžeta līdzekļu meklēšana (Liepiņas kundze to tikko arī apstiprināja)... un budžeta līdzekļu meklēšana uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā minēto personu rēķina.

Nu, nāciet un kaut mēģiniet izstāstīt, vai tiešām tas nav tā... Nu, es uzskatu, ka tas ir tā, ka jūs vienkārši, lai celtu 500 eiro minimālo algu, nevarat to izdarīt un jums vienkārši vajag šīs sasaistes atsaitīt. Tas maksā kaut kādu naudu, un tam nav nekāda sakara. Šobrīd, es uzskatu, jūs mānāties, stāstot par kaut kādām modernām politikām. Tam nav nekāda sakara ar modernām politikām.

Vēlreiz. Tam nav nekāda sakara ar nākamā gada budžetu, absolūti nekāda sakara nav (Dep. M. Bondara starpsauciens.), un, Bondara kungs, jūs kā izcils Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs arī varētu kādreiz iedziļināties tajos jautājumos, ko jūs virzāt caur Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Ir atbildīgās komisijas, kas pēc būtības vērtē jautājumus. Un atbildīgās komisijas, kas ir vērtējušas šos pavadošos likumprojektus, ne viena vien ir noraidījusi tos (Dep. M. Bondars: “Es nevaru vienmēr nodrošināt televīzijas kameru budžeta komisijā!”), uzskatot, ka šie likumprojekti nav izdiskutēti un nav izdebatēti. Es šos visus likumprojektus lasu kā vienu vienīgu lietu - mēģināsim kaut kur rast līdzekļus. Gribam pacelt 500 eiro algu. Nevaram to izdarīt, jo, redz, tur taču ir viss kaut kas sasaistīts kopā ar šo 500 eiro algu. Nu, tad atsijāsim!

Šajā likumprojektā bija... jūs ieviesīsiet... jūs tātad... nu, neveiksmīga kļūda, kur jūs to vienkārši... šī kļūda vienkārši izgaismo to visu, kā tas patiesībā ir. Tam nav nekāda sakara ar jaunām politikām. Tas ir gluži vienkārši līdzekļu ietaupījums (Aplausi.) uz kaut kādām, nu, jaunām reformām, jauniem priekšlikumiem... nu, partiju finansēšana - vai tas ir tas, kā dēļ mēs šo visu darām? 500 eiro minimālā alga? Ja ir tāds uzstādījums, Jaunā konservatīvā partija, saprotiet, ka tam ir kaut kādas sekas! Un tas ir jādara, jātiek galā ar šiem izaicinājumiem, nevis vienkārši tagad jāmaina sociālie likumi, mainot šīs sasaistes, vienkārši iegūstot naudu budžetā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Cienījamā sabiedrība! Lūdzu, neticiet tiem meliem, kas šodien izskan no valdības pārstāvjiem! Nav iespējams mazāk kā mēneša laikā uztaisīt reformu uzturlīdzekļu apmaksā, jo tas ir tas, ko Viņķeles kundze un Golubevas kundze šodien mēģināja jums iestāstīt. Likumprojekta anotācijā nav ne vārda minēts par kaut kādu progresīvu, savādāku pieeju attiecībā uz uzturlīdzekļiem. Ne vārda, kolēģi! (Aplausi.)

Tas, ko jūs, Viņķeles kundze un Golubevas kundze, gribējāt mums pateikt, ka ir jāmaina šī pieeja... un jūs to gribējāt izgrūst cauri, sākot ar 17. septembri, līdz 14. oktobrim. Vai tiešām tādā veidā jūs šīs reformas veicat?

Anotācijā ir rakstīts, ka “vienlaikus uzsverams, ka ar grozījumiem Fonda likumā netiek mainīts vecākam Civillikuma 179. panta piektajā daļā noteiktais pienākums nodrošināt katru savu bērnu ar uzturlīdzekļiem vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā”.

Liepiņas kundzei ir absolūta taisnība. Šī nevienlīdzība, uz kuru valdība virza sabiedrību, šajā likumprojektā ir acīmredzama. Un likumprojekts neliegs vecākiem savstarpēji vienoties par to, kādā veidā viņi atbilstoši savām iespējām sedz ikmēneša izdevumus bērna uzturam, lai tiktu nodrošināts iespējami labākais bērna fiziskajai un garīgajai attīstībai atbilstoši apstākļiem. Kaut kas te ir pat izlaists šajā anotācijā, tik ļoti jūs steidzāties. Tāpat ir uzsverams, ka, lai gan likumprojekts paredz konstantu summu, kāda tiks izmaksāta no fonda, ievērojot fonda izveidošanas mērķi, vienlaikus tiek paredzēts, ka uzturlīdzekļu apmērs tiek pārskatīts pēc tieslietu ministra ierosinājuma, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju un valsts budžeta iespējas. Un šī norma tika iestrādāta likumprojektā. Un tas ir arī rakstīts anotācijā. Tātad tieslietu ministrs sev bija paģērējis tādu... tādu vienu PR pasākumu, ar kuru viņš varētu nākt klajā katru gadu, stāstot, ka viņš ir izlēmis pacelt uzturlīdzekļus.

Jūs, kolēģi, tiešām, tiešām uzskatāt, ka tas ir tas pareizais veids, kādā vispār strādāt pie likumprojektiem, pie budžeta? Vai tiešām tā ir pareizi?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Ja šis likumprojekts un konkrētais pants paredzētu, ka uzturlīdzekļus ir paredzēts palielināt un to paredzēts darīt atbilstoši mūsdienīgai sociālā atbalsta sistēmai, viss būtu lieliski un es labprāt atbalstītu. Bet kas tur patiesi ir rakstīts? Ka to darīs tikai tad, ja tieslietu ministram labpatiksies un ja budžets to atļaus. Bet mēs katru gadu no jums dzirdam, ka budžets neko neatļauj. Tas nozīmē, ka nekad tas netiks izdarīts. (Aplausi.)

Nu, kopumā var piekrist, ka sistēmas reforma ir nepieciešama, bet... kolēģi, Pūce vismaz cenšas... Bet kopumā šī valdība un reformas - tas ir tā kā Ostaps Benders un šahs. Pirmie gājieni tiek izdarīti, bet tālāk jau saprot, ka viņš nenieka... nemāk to izdarīt... un sāk jau likt figūras pa sitienam. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā saka sekojošo: “Diemžēl par 10 miljardiem eiro es visu nezinu. Šoreiz ir noticis tā... ne tā, kā vajadzētu būt. Ir Bondars vienkāršais.” Tā Mārtiņš Bondars Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Viņš, starp citu, šajā pašā komisijas sēdē saka arī šādus vārdus: “Stulbi ir pieņemt likumus, kurus nevar izpildīt.” Reflektējot uz šādu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja atziņu, ka viņš nezina, kas ir rakstīts budžetā, var teikt: šāds budžets, kuru nepārzina pat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs, ir nonācis Saeimā. Un tas ir pierādījums faktam, ka šis budžets un šī budžeta apspriešana un pieņemšana ir farss. Šajā zālē lielākajai daļai jeb vairumam nav nekādas izpratnes par to, kas ir budžetā, nav vēlēšanās nemaz iedziļināties šajā dokumentā. Un vienīgais, ko visi šodien gaida, - lai tas ātrāk tiktu pieņemts. Tāpēc runu ilgums tika samazināts, lai partijām piešķirtu septiņkārtīgu finansējumu. To gaida koalīcija - jo ātrāk pieņems, jo labāk. Viss pārējais neinteresē. Tas ir dienas svarīgākais notikums.

Šis budžets ir farss arī tā iemesla dēļ, ka nevienā veiksmīgā uzņēmumā nav iespējama situācija, ka, apspriežot turpmākos finanšu rādītājus, neiedziļinātos un neizanalizētu visu, kas ir bijis līdz šim. Bet mūsu valsts vadītāji, Kariņu ieskaitot, saka: mums nevajag apspriest bāzi. Tas ir neaizskarams lielums, to nekādā gadījumā nedrīkst kustināt. Mēs drīkstam tikai diskutēt par to papildinājumu, par šiem papildu 500 vai 700 miljoniem, bet nekādā gadījumā nedrīkstam izanalizēt, cik pareiza vai nepareiza ir bāze, lielākā daļa no budžeta. Tāda ir izpratne par valsts vadīšanu.

Patiesībā šīs izpratnes vispār nav. Un patiesībā cilvēki, kas vada valsti, nemaz negrib iedziļināties šajos jautājumos. Viņi grib ātrāk pieņemt partiju finansējuma palielinājumu. Vienīgais, kāpēc viņi šeit atrodas, - lai saņemtu no nākamā gada septiņreiz vairāk līdzekļu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Ļoti labi, ka pēc manis uzreiz uzstāsies Bondara kungs, jo man arī ir jautājumi sakarā ar iespēju konstruktīvi spriest par budžetu un tā pozīcijām. Piemēram, piektdien darbs komisijā, kuru vada Bondara kungs, tika organizēts tā, ka ne visi priekšlikumi, kuri skāra konkrētas ministrijas... ka tiem klāt bija konkrēti ministriju pārstāvji. Nu, piemēram, Iekšlietu ministrijas budžeta pozīciju mēs apspriedām, kad bija klāt tikai Tieslietu ministrija... Bet, ja mēs runājam par šo konkrēto priekšlikumu, tad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē Tieslietu ministrijas pārstāve apliecināja... Uz jautājumu “Kāpēc notiek tā atsaiste?” viņa skaidri un gaiši pateica: “Mums nav naudas!” Tā ka tas ir tas galvenais, un tam nav nekāda sakara ne ar rūpēm par bērniem, par bērnu tiesībām, ne ar nodomiem ieviest Latvijā modernu pieeju sociālās politikas īstenošanai.

Lūdzu, Bondara kungs, jums ir, ko teikt šajā sakarā? Es ceru, ka tā būs runa par bērniem un bērnu tiesībām.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Klausoties šodien debates gan par šo - 4. - priekšlikumu, gan arī par citiem priekšlikumiem, rodas tāda sajūta, ka šodienas... precīzāk sakot, sēdi, kas sākās vakar un turpinās šodien, varētu nosaukt “Par visu, kas uz sirds”.

Bet, runājot par 4. priekšlikumu, kolēģi, nu, var jau, protams, fokusēties uz to, ka tur ir ierakstīts, ka tieslietu ministrs to minimālo apmēru nosaka. Bet es jums varu pateikt uzreiz, ka 5. priekšlikumā šo 4. ... jeb precīzāk - šo pantu izslēdzam. Tā ka viss ir kārtībā! Tā ka, kolēģi, lūdzu uzmanīgāk iepazīties ar visu dokumentu. Jo pretējā gadījumā... Pretējā gadījumā jums iznāk debatēt... nu tā... par visu to, kas uz sirds.

Paldies. (Starpsauciens: “Tabula sastādīta nepareizi!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! “Par visu, kas uz sirds”. Tiešām, Bondara kungs, jums vajadzētu rūpīgāk klausīties, un arī, valdības pārstāvji, ieklausieties tajā, ko mēs sakām. Mēs kritizējam šo budžetu, un, manuprāt, tas ir mūsu galvenais darbs šodien - kritizēt šo budžetu un darīt to maksimāli konstruktīvi. Šodien jūs divas reizes kāpāt... par šiem jautājumiem atbildēt, un paldies Reira kungam, kas centās atbildēt, pēc būtības centās atbildēt uz vienu no iepriekšējiem likumprojektiem. Bet šobrīd no koalīcijas šie skaidrojumi - nu nav par tēmu! (Dep. A. Ašeradena starpsauciens.) Nu nav par tēmu! Nav par tēmu absolūti! Kas tas par... Bondara kungs tikko minēja. Kāds sakars tam ar to, ko mēs jau te stundu runājam? Kolēģi, mēs konkrētus jautājumus uzdevām valdībai. Nu nāciet izskaidrot!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šāda koalīcijas rīcība un šāds budžets, kad faktiski tiek atņemts sociāli mazaizsargātajām grupām un tiek teikts, ka ir stulbi pieņemt likumus, kurus pēc tam mēs paši nepildām, morāli attaisno nodokļu nemaksāšanu. Jo ir stulbi maksāt nodokļus tādai koalīcijai, kas nepilda likumus, kas atņem bērniem, kas atņem mediķiem, kas atņem skolotājiem, invalīda asistentiem, kas atņem audžuģimenēm un tā tālāk. Ir šodien presē no rīta jau... ir preses slejās rakstīts, ka faktiski šī koalīcija ir devusi zaļo gaismu morālām tiesībām Latvijas iedzīvotājiem nemaksāt nodokļus. Tā ir jūsu... tās ir jūsu rīcības sekas. To jau žurnālisti raksta, ka Latvijā nodokļus maksāt nav vērts, tāpēc ka šie nodokļi tiek iztērēti partiju finansējuma palielināšanai.

Sēdes vadītāja. Runas laiks beidzies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Droši vien Bondara kungam ir taisnība tajā ziņā, ka par 4. priekšlikumu un par 5. priekšlikumu būtu jādebatē kompleksi. Jo, ja 4. priekšlikums netiks atbalstīts un darba kārtībā nāks 5. priekšlikums, ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pati ir izstrādājusi un ir atbalstījusi, protams, tad... tādā gadījumā šī iespēja, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, palielināt maksājumus Uzturlīdzekļu garantiju fondā... tātad šajā pantā aprakstītajā situācijā šāda iespēja nebūs paredzēta.

Šobrīd... Likumprojekta izstrādātāji to bija paredzējuši ar tieslietu ministra ierosinājumu. 4. priekšlikumā... Tas ir ar Ministru kabineta rosinājumu... Bet šai iespējai ir jābūt, manuprāt. Tas, ko savā priekšlikumā, 5. priekšlikumā, piedāvā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, - tas nav risinājums. Tas šo situāciju nerisina.

Tāpēc es aicinu atbalstīt 4. priekšlikumu un noraidīt 5. priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es atklāšu jums vienu noslēpumu. Sēdes vadītāja nav Mūrnieces kundze. Sēdes vadītāja ir Strīķes kundze. To vajag ierakstīt Kārtības rullī, ka pēc Strīķes kundzes ierosinājuma viskautkas var notikt. Es tikko redzēju, kā viņa aicināja Bondara kungu atsaukt savu runu.

Bet, ja mēs runājam par to... viss, kas uz sirds... Bondara kungs, jūs taču atceraties, ka tad, kad jūs 12. Saeimā nācāt tribīnē ar kurpju kasti un kratījāt to zābaku no tribīnes, tas bija ļoti skaists šova elements. Bet tā taču bija tik tiešām jūsu runa - viss, kas ir uz sirds. (Dep. A. Kaimiņš: “Tas nebija zābaks! Tā bija kurpe!”) Jūs jau to zābaku ņēmāt līdzi tikai tāpēc, lai iekļūtu pēc tam dažādās ziņu slejās un fotogrāfijās. Un jūs nemaz... jūs neuztrauc vispār šis budžets. Mēs to redzam.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Diemžēl man ir jānorāda, ka Bondara kungs jūs atkal maldināja. Jo 4. priekšlikuma būtība bija nevis izslēgt likumprojekta 8. pantu... Pants skanēja tā: “Uzturlīdzekļu apmēru pārskata pēc tieslietu ministra ierosinājuma, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju un valsts budžeta iespējas.” Mēs ar Švecovas kundzi piedāvājām papildināt ar to: “Uzturlīdzekļu apmēra izvērtēšana. Ministru kabinets ierosina uzturlīdzekļu apmēra palielinājumu, ņemot vērā minimālās mēnešalgas pieaugumu.” Un tas... tieši šī daļa nav ietverta komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Tā ka, lūdzu, nemaldiniet deputātus! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsaucieni.)

Debates jau ir slēgtas. (Starpsauciens: “Es paspēšu!”) Debates jau tika slēgtas. (Starpsauciens: “Lai runā!”)

Vai ir kas piebilstams par 4. priekšlikumu?

R. Znotiņš. 4. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāšu Švecovas un Ločmeles-Luņovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. 5. priekšlikums ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likumprojekta 8. panta izslēgšanu. Pants paredzēja uzturlīdzekļu apmēra pārskatīšanu pēc tieslietu ministra ierosinājuma, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju un valsts budžeta iespējas. Komisijā ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātam Gundaram Daudzem.

G. Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi! Pirms balsot par šo priekšlikumu, es aicinu vēlreiz atcerēties, ko nupat teica mūsu kolēģis Jānis Vucāns. Ja mēs izslēdzam šo pantu, tas nozīmē, ka nav vispār nekāda mehānisma, pēc kura varētu lemt par uzturlīdzekļu palielināšanu un piemērošanu aktuālajai situācijai. Padomājiet, ko jūs darāt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. (Aplausi.)

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Tā kā atkal daudziem no jums tas ir vienkārši kaut kāds priekšlikums Nr. 5, es jums paskaidrošu, kas tas ir. Pašreizējā redakcija saka: “Uzturlīdzekļu apmēru pārskata pēc tieslietu ministra ierosinājuma [..]”. Un šī priekšlikuma būtība ir “tieslietu ministra” vietā ielikt “Ministru kabinetu”. Proti, ja pašreizējā redakcija uzliek personīgu atbildību tieši tieslietu ministram, tad šis priekšlikums saka - nē, tā būs visa Ministru kabineta atbildība. Es šeit... Kolēģi, es jūs aicinu drusku tā padomāt par to, vai tiešām ir vērts to darīt, jo pašreizējā redakcija dara kaut ko tādu, kas ir, nu, diezgan rets fenomens mūsu valsts pārvaldē, proti, tā nosaka konkrētu atbildīgo personu par to, vai uzturlīdzekļi... nu vismaz tāds ierosinājums... būs vai nebūs. Ka par to konkrēti atbildīgs ir tieslietu ministrs. Un, ja tas ir Ministru kabinets, tad taču jūs zināt - tas nozīmē, ka atbildīgi ir visi tā locekļi un vienlaicīgi arī neviens.

Bet šeit... Šeit diemžēl nav mana kolēģa Zariņa kunga, kurš jums varētu izstāstīt to vienu anekdoti par partneriem. Nu, jūs, iespējams, zināt šo anekdoti.

Tāpēc es jūs aicinu, tās partijas, kuras nav JKP, nu, esiet labi partneri savam kolēģim tieslietu ministram! Atstājiet šo atbildību... ka atbildīgs ir tīri tieslietu ministrs. Tad mēs nākamajā gadā redzēsim, vai tieslietu ministrs, tā teikt, uz sevi liktās cerības būs attaisnojis vai nebūs, un tad mums visiem būs skaidrs, kurš ir atbildīgs par to, vai... kas ir svarīgāk - uzturlīdzekļu apmērs vai Liepājas cietums, vai kas tur ir...

Esiet labi partneri! Neatbalstiet šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram. (Starpsauciens.)

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

R. Znotiņš. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 14, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Znotiņš. 6. - deputātu Stepaņenko, Sprūdes, Liepiņas, Gobzema un Šmita priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu, paredzot palielināt finansējumu uzturlīdzekļiem, vienlaikus atsakoties no paredzētā finansējuma politiskajām partijām.

Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mūsu priekšlikums nav finansējuma palielinājums. Mūsu priekšlikums nosaka: Ministru kabinetam, sastādot 2021. gada budžetu, nodrošināt to apjomu... ko jūs grasāties ietaupīt, atsaistot uzturlīdzekļu apmēru no minimālās mēnešalgas. Neaiztikt to, ko jūs tagad sagrābstījāt šī mazāk nekā mēneša laikā, nesaprotamu domu virzīti! Tātad 1,35 miljoni eiro, kurus jūs paņemat no vientuļajām māmiņām vai tēviem, jums būtu jāatgriež atpakaļ un jāatsakās no savu partiju finansēšanas modeļa. Un jāatsakās no tā, ko jūs gribat sev piešķirt. Jo, sarēķinot šo ietaupījumu kopā ar invalīda asistentu ietaupījumu, kopā ar audžuģimeņu pabalsta apmēra ietaupījumu, ziniet, sanāk summa, kas ir ļoti līdzīga tai summai, kuru jūs šodien grasāties paši sev piešķirt. Man ir pamatotas aizdomas, ka jūs ietaupāt šajās sfērās un no šīm sfērām paņemat sev. Jo - no kurienes jūs ņemsiet to partiju naudu? Likumprojektā par partiju finansējumu nav ne vārda. Un tā nav patiesība, ka Bondara kungs saka, ka mediķu algu likumam bija obligāti jāparedz avoti. Viņš saka, ka bija jāparedz avoti, bet tanī pašā laikā viņš ļoti... ar vieglu roku atbalsta partiju finansējuma likumu, kurā nav norādīts finansēšanas avots.

Tāpēc es aicinu, godātie kolēģi, atbalstīt mūsu priekšlikumu un neaplaupīt ģimenes, vientuļās māmiņas un vientuļos tēvus. Godātie “Attīstībai/Par!”, jūs taču ļoti gribat būt sociāli atbildīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šo opozīcijas priekšlikumu, jo tas pēc būtības nolīdzinās to netaisnību, ko jūs ar likumprojektu mēģināt panākt.

Mani īpaši uzrunāja, protams, Bondara kunga debates. Uzkāpjot šajā tribīnē, viņš man atgādināja viena Latvijas klasiķa filmu “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Tad, kad Mirttatante ar savu jauno žigulīti aizbrauca uz pilsētu, viņa gāja pie visiem vietējiem policistiem (par miličiem laikam tos sauca tajā laikā) un mēģināja iestāstīt: “Tas ir mans krustdēls, un man ar papīriem viss ir kārtībā.”

Mārtiņ Bondar, neparastais! Lūdzu, nāc tribīnē un pastāsti, kāpēc tu kā deputāts gribi atņemt 2,6 miljonus bērniem, kas šobrīd saņem finansējumu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, ne no saviem vecākiem, nevis par to, ka tev viss ar papīriem ir kārtībā! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es citēšu kāda žurnālista šodien teiktos vārdus: “Budžeta palielinājums - vairāk kā 700 miljoni, bet valdošā koalīcija pamanījās no šī palielinājuma uztaisīt budžetu, ar kuru nevis var lepoties, bet no kura pašai jākaunas. Apkaunojošais budžets. Apsveicu Krišjāni Kariņu ar (pēdiņās) “izcilu” veikumu.” Tā raksta kāds Latvijas žurnālists šodien.

Mīļā Latvijas sabiedrība, jums likumīgā veidā ir jāiet ielās, citādi viņi to turpinās! (Starpsauciens.) Jums tas ir jādara. Jums ir jāmostas, un jums beidzot ir jāparāda, ka jūs esat spēcīgāki par Viņķeli, kas no 1995. gada ir politikā un sola, un sola, un sola, un sola, un par Kariņu, kas no 2002. gada ir politikā un sola, un sola, un sola, un par visiem pārējiem (Dep. E. Zālīte-Grosa: “Par priekšlikumu!”), kurus jūs te gadu desmitiem...

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, runājiet par konkrēto priekšlikumu...

A. Gobzems. Mūrnieces kundze, es zinu, ka jums patīk sliktie zēni, bet esiet uzmanīga. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. ... kas paredz papildināt pārejas noteikumu 12. pantu, izsakot to sekojošā redakcijā...

A. Gobzems. Esiet uzmanīga! Manī ir viegli iemīlēties, bet grūti aizmirst. Esiet uzmanīga!

Sēdes vadītāja. Esiet tik laipni, runājiet par konkrēto priekšlikumu.

A. Gobzems. Mīļā Latvijas sabiedrība! Jūs redzat - šeit apklusinās vienmēr, ja runās priekš jums, ja runās, lai jūs aizstāvētu. Jums ir jāceļas un jāmostas, jums jāatlaiž šī Saeima. Nebaidieties, jūs esat spēcīgāki. Dariet to tagad!

Sēdes vadītāja. Konkrētais priekšlikums paredz papildināt pārejas noteikumu 12. pantu un piedāvā citu redakciju.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Par priekšlikumu. Priekšlikums paredz pēc būtības ar pārejas noteikumiem nostiprināt to, kas jau šobrīd likumā esošs, nemainot veco kārtību.

Kolēģi! Tas ir priekšlikums, kurš, kā jau minēju, aicina atgriezties pie tās vecās, nekam nevajadzīgās un sliktās sistēmas. Un mēs šobrīd to vien darām kā kritizējam jūsu jauno piedāvāto sistēmu, un vienīgie argumenti, kuri ir bijuši par labu šim likumprojektam, neiztur nekādu kritiku, tie to nosauc par modernu pieeju un... ka tas neietekmēs nekādā veidā Uzturlīdzekļu garantiju fonda maksājumu saņēmējus. Tas ietekmēs, un tas ir rakstīts šajā budžetā, un tā ir deputātu maldināšana, ja saka, ka tas neietekmēs. Mēs aicinām tomēr nostiprināt... atgriezties pie vecā regulējuma, un, ja ir idejas par kaut kādu jaunu regulējumu, nu tad nāciet normālā kārtībā, izrunājiet, kāds tad būs tas jaunais regulējums. Pieņemam kopā, saprotam, par ko mēs balsojam.

Šobrīd... nu kā savādāk to saprast? Neviens nenāk skaidrot, kas tad ir šī te jaunā kārtība, jaunā politika, un vai tiešām tā ir, ka mēs esam... ka ieviesusies kaut kāda kļūda šajā likumprojektā? Varbūt mēs kaut kā nepareizi lasām... Ka tie nav tie miljoni, ko noņem nost no šī fonda? Ka tas ir kaut kas cits un ka tā nauda varbūt iet kādam cēlākam mērķim? Nu tad diskutēsim par to! Paskatīsimies, kā tad... kādam mērķim tad aiziet šī nauda. Noteikti jau mēs vēlāk šodien diskutēsim. Jautājums par to, kur jūs esat meklējuši šos avotus. Mēs aicinām negrābstīties šajā tēmā... Skatieties kaut kur citur! Mēs esam piedāvājuši avotus, jūs tos neesat izvērtējuši. Pat šajā likumprojektā 2 miljoni - reāls avots. Jūs to skaisti noraidījāt, kaut gan tas bija avots, kolēģi. Viss paliek pa vecam. Ieviešas jaunā politika. Jaunā politika bez jebkādiem skaidrojumiem. Jaunas pārvaldības principi. Vai tie ir tie pārvaldības principi, kolēģi? Tā kritika ir vietā, un nevajag rakstīt Twitter un vēl sazin kur, ka opozīcija nodarbojas ar kaut kādām neiedomājamām lietām, ko nekad iepriekš neesat redzējuši. Ļoti normālas debates, uz kurām mēs vienkārši nesaņemam atbildes.

Un nākamais likumprojekts, kas būs “Grozījumi Izglītības likumā”, to tikai apliecinās. Jūs sapratāt, par ko ir runa grozījumos Izglītības likumā. Šie likumprojekti ir tieši tādi paši kā grozījumi Izglītības likumā. Vienkārši šo jūs laikam nespējat uztvert. Likumprojektā “Grozījumi Izglītības likumā”, kad ir runa par skolu slēgšanu, to jūs kaut kādā veidā saprotat. Bet šeit tā problēma ir tikpat liela, un, tāpat kā likumprojektā “Grozījumi Izglītības likumā”, arī šeit ne ar vienu nekas nav izrunāts. Un nevajag mānīt sevi un mānīt mūs visus, ka viss ir izrunāts, ka sabiedrība ir uzklausīta (Starpsauciens: “Laiks!”), nevalstiskās organizācijas uzklausītas. Piedodiet, nav tas izdarīts! Par to arī mēs runājam.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mēs tik tiešām aicinām koalīciju uz kvalitatīvām debatēm. Mēs aicinām koalīciju ieklausīties mūsu skaidrojumus par to, ko jūs esat atbalstījuši pirmajā lasījumā. Jo, visticamāk, jūs vienkārši nezināt, par ko jūs balsojat. Tāpēc tas, ko mēs darām, - ļoti cītīgi jums skaidrojam, ka jūs šobrīd atkal un atkal, un atkal kāpjat uz veciem grābekļiem. Tā cerība, kas ir mums, ir par to, ka jūs šī gada laikā tomēr nāksiet pie prāta (ja vēl būsiet valdībā) un neaiztiksiet šos uzturlīdzekļus, neaiztiksiet šos pabalstus un invalīda asistenta apmaksas. Jūs vienkārši atgriezīsiet to atpakaļ. Ja jums pietiks prāta, jums sabiedrība iemācīs.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Debašu laiks arī ir beidzies.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G. Eglītis. 6. priekšlikums komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Kāpēc?”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātu Stepaņenko, Sprūdes, Liepiņas, Gobzema un Šmita iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Eglītis. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 31, atturas - 1. Likums pieņemts.

Laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Dagmāra Beitnere-Le Galla, Aldis Blumbergs, Boriss Cilevičs, Ilmārs Dūrītis, Inese Ikstena, Andrejs Klementjevs (Starpsauciens: “Šeit!”), Ivans Klementjevs... Andrejs Klementjevs... ir, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Evija Papule.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.15.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Deputāti Latkovskis, Iesalnieks, Kols, Pucens un Bondars lūdz izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 13. novembra ārkārtas sēdē no šā gada 14. novembra pulksten 20.30 līdz šā gada 15. novembra pulksten 9.00. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”) Kuriem ir iebildumi? Tātad ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izsludināts pārtraukums šā gada 13. novembra ārkārtas sēdē no šā gada 14. novembra pulksten 20.30 līdz šā gada 15. novembra pulksten 9.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 4, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Tātad turpinām darbu pie likumprojektiem.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (KPV LV).

Kolēģi! Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām”” priekšlikumi nav saņemti.

Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena. (Starpsaucieni. Dep. M. Bondars: “Es varu aiziet kolēģes vārdā?”)

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Strādājam ar likumu “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīts. Nav saņemts neviens priekšlikums.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gatis Eglītis.

G. Eglītis (JK).

Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

Ir saņemti seši priekšlikumi.

1. - deputātes Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Mans priekšlikums ir neatsaistīt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzību par vienu stundu tā dēvētajā mājas dežūrā.

No savas puses vēlētos norādīt, ka Iekšlietu ministrija bija vienīgā ministrija, kura tiešām bija sapratusi, par ko ir runa, un tiešām bija centusies, nu tā... vismaz 2020. gadā saglabāt un nodrošināt saviem darbiniekiem, teiksim tā, pašreizējā situācijā adekvātu atalgojumu par “mājas dežūrām”. 

Kas tas ir - “mājas dežūras”? Tas nozīmē, ka darbinieks, policists, ieslodzījuma vietas darbinieks, neatrodas savā darbavietā, viņš it kā atrodas mājās, it kā ar ģimeni, bet tanī pašā laikā viņš nevar ar to ģimeni, ar bērniem nekur izbraukt. Viņam ir jāpaliek mājās. Pat ne... nu, teiksim, parasti darbinieki saka tā, ka - it kā čībās, bet ir jābūt gatavam jebkurā brīdī tās čības nomainīt pret savu dienesta formu un doties sakarā ar kaut kādu ārkārtēju situāciju... kad viņš ir nepieciešams darbavietā.

Atsaistot šo te stundas atalgojuma likmi no minimālās mēnešalgas, nākamgad Iekšlietu ministrijas darbiniekiem pat ir neliels pieaugums atalgojumā, bet, atsaistot šo likmi no minimālās mēnešalgas, 2021. gadā šiem darbiniekiem par to vienu stundu būs par - iedomājieties! - par diviem centiem mazāks atalgojums, nekā tas būtu, ja šī likme paliktu piesaistīta minimālajai mēnešalgai.

It kā tas ir sīkums, bet, ziniet, ir tāds teiciens, ka Dievs ir sīkumos, bet Sātans detaļās. No vienas puses, tas ir sīkums, bet, no otras puses, ja mēs paskatāmies uz to kā kopīgas sistēmas detaļu... kā detaļu, tas apliecina to, ka tomēr ir šīs valdības centiens ieekonomēt arī uz Iekšlietu ministrijas un ieslodzījuma vietu darbinieku rēķina.

Es pateicos Iekšlietu ministrijai par to, ka jūs tiešām pacēlāt šogad izmeklētājiem algu - beidzot! Tas tiešām ir panākums. Bet vēlos norādīt, ka joprojām Iekšlietu...

Sēdes vadītāja. Runas laiks ir beidzies!

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā...? (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Okay. Es varētu apvienot ar vēl vienu minūti?”)

Debates jau slēgtas.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

G. Eglītis. Jā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi 1. priekšlikumu. (Starpsauciens: “Kāpēc?”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Ločmeles-Luņovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Eglītis. Deputāti Stepaņenko, Sprūde, Liepiņa, Gobzems un Šmits ir iesnieguši 2. priekšlikumu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka Ministru kabinetā šis jautājums netika skatīts tā iemesla dēļ, ka tā ir Saeimas kompetence. Un Saeimā tas tika skatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur netika atbalstīts.

Šodien vairākas reizes mēs dzirdējām no dažādiem kolēģiem to, ka mums ir ierobežotas finanšu iespējas un ir jādomā par dažādiem taupības pasākumiem, un tas, ko līdz šim jūs esat darījuši šā budžeta ietvaros un pavadošo likumprojektu ietvaros, ir - veikt dažādus taupības pasākumus sociālajā sfērā.

Taču jūs esat aizmirsuši arī par sevi, godātie kolēģi, īpaši - īpaši! - ņemot vērā jūsu, 46 koalīcijas deputātu, atbildību par neizpildīto likumu mediķu algu sakarā. Un šajos 46 koalīcijas deputātos ietilpst vairāki komisiju vadītāji, tostarp arī to komisiju vadītāji, kuras bija gatavojušas šo likumprojektu. To komisiju vadītāji... Bondara kungs, kurš noraidīja dažādus priekšlikumus ar avotiem par mediķu algu celšanu.

Tāpēc es uzskatu... un mēs ar kolēģiem esam vienisprātis par to, ka jūs, godātie kolēģi, kas saņemat šīs papildu piemaksas, varētu no tām atteikties vairāku iemeslu dēļ. Viens no iemesliem ir tas, ko es tikko minēju. Tātad jums ir jāuzņemas atbildība par to, ko jūs esat pieļāvuši, ko jūs esat izdarījuši. Jūs neesat pelnījuši piemaksas, Bondara kungs un visi pārējie! Jūs gribēsiet varbūt pateikt, ka šīs papildu piemaksas jums ir vajadzīgas tāpēc, ka jūs ļoti daudz strādājat, vairāk nekā pārējie deputāti, taču tā nav taisnība, jūs esat nodrošināti gan ar atbalsta personālu, gan ar autotransportu, un visas jūsu vēlmes, visas jūsu nepieciešamās... šīs funkcijas, kas ir saistītas ar papildu pienākumu izpildi, ir nodrošinātas no valsts budžeta, un papildu piemaksas jums nav nepieciešamas.

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, īpaši ņemot vērā to, ka publiskajā telpā ļoti bieži parādās dažādas ziņas par piemaksu čempioniem, kuri kolekcionē šīs piemaksas. Vairākas - divas, trīs... Un tad jau tās summas ir kosmiskas. Un īpaši mediķiem lasīt šīs ziņas, es domāju, tiešām nebūs patīkami.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Protams, deputātiem ir jāsaņem atalgojums, un deputātiem arī būtu tiesības uz prēmiju, ja deputāti būtu izdarījuši to, ko ir solījuši vēlētājiem. Tā būtu loģiska un saprotama rīcība.

Bet tas, kas man nav saprotams... un es par to esmu vairākkārt runājis no tribīnes... un, manuprāt, tas nav pieņemams, nu, tādā loģiskā praksē, ka... Nu es tikai... es varu piemērus nosaukt. Un te nav kaut kāds... neskatoties uz to, ka tas kaut kur... Ir varbūt mums tur personisks konflikts, bet tas ne dēļ tā... es gribu Kaimiņa piemēru nosaukt. Kaimiņš reāli dzīvo septiņu minūšu attālumā no Saeimas, un viņš saņem transporta kompensāciju 139 eiro. Tātad viņam, nabadziņam, no mājām līdz Saeimai vajag 139 eiro. Viņš vienlaikus ir komisijas vadītājs, par ko viņš saņem piemaksu. Vienlaikus viņš ir frakcijas, man liekas... vēl tas vietnieks... vismaz kādreiz bija, ja nav izmests ārā... par ko viņš saņem piemaksu. Frakcijai vēl ir transportlīdzekļi, komisijām, komisiju vadītājiem ir nodrošinājums, un papildus viņš vēl saņem individuāli šādu kompensāciju. Tas ir kā piemērs, ka... kaut kas īsti pareizi tajā sistēmā nav.

Man piekto reizi jānosauc, bet tas arī ir ļoti labs, vienkārši uzskatāms piemērs. Nu nevar būt tāda situācija, ka Butāna kungs no JKP, kurš algu saņem kā parlamentārais sekretārs Satiksmes ministrijā, jo tur ir lielāka nekā Saeimā, prasa šo transporta kompensāciju - 40 eiro. Nu tie ir... deputātam tie 40 eiro neko nenozīmē, bet mediķim vai pensionāram 40 eiro ļoti daudz ko var nozīmēt.

Vai, piemēram, Muižnieces kundze, kura saņem lielāku algu nekā Saeimas deputāta alga Izglītības un zinātnes ministrijā kā parlamentārā sekretāre. Arī viņa prasa par benzīnu atlīdzību.

Vai Budriķa kungs no JKP... kur iedzīvotāji raksta Saeimas deputātam, ka Budriķa kungs reāli Liepājā nav dzīvojis gadu gadiem. Viņš uzrāda, ka it kā dzīvojot Liepājā, tāpēc viņam vajag īres kompensāciju Rīgā. Liepājnieki raksta, ka tā īstenībā nav patiesība.

Kiršteina kungs, kurš dzīvo man netālu kaimiņos, vai Blumberga kungs - viņi prasa transporta kompensācijas. Es esmu pierādījis, ka var atbraukt no tuvējās Pierīgas bez transporta kompensācijas.

Tās ir tādas sīkas detaļas, bet šajos sīkumos arī salasās... Bet Kaimiņš ir labākais piemērs. (Starpsauciens: “Laiks!”) Kaimiņš ir labākais piemērs.

Kā, lūdzu? (Starpsauciens: “Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Debašu laiks ir beidzies. (Smiekli.)

A. Gobzems. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tātad, godātie kolēģi, piemaksas saņem frakciju vadītāji un vadītāju vietnieki, komisiju vadītāji, sekretāri un vadītāju vietnieki, apakškomisiju vadītāji un sekretāri. Un šis piemaksu apmērs, kurš ir noteikts kopīgā skaitā Saeimai, tātad ir... 54 432 eiro katru mēnesi šīs piemaksas izmaksā nodokļu maksātājiem, pēc deputātu algu celšanas tie būs 63 322 eiro mēnesī. Gadā, kolēģi, šī summa ir 759 864 eiro. Tie ir gandrīz 760 tūkstoši eiro, kuri tiks samaksāti par jūsu papildu... apmaksājot jūsu papildu piemaksas pie algas par deputāta amata pienākumu pildīšanu.

Sēdes vadītāja. Debašu laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Bet vienlaikus es sabiedrībai arī godīgi gribu pateikt - es personīgi uzskatu, ka deputātiem ir jābūt lielām algām. Vienlaikus es uzskatu, ka mums nevajag 100 deputātus. Šeit ir arī pierādījies, ka patiesībā var būt roboti, kas spiež pogas. Objektīvi mums uz pusi mazāku parlamentu vajadzētu. Mums nevajadzētu tās kompensācijas, piemaksas un visu pārējo. Vienkārši godīgi noteikt vienu lielu algu, lai nav tur jālasa pa tām... papildus pa tiem amatiņiem tās papildu kompensācijas. Tā būtu tāda atklāta, godīga sistēma, kas parādītu... Un es, kaut arī tā varbūt ir nepopulāri teikt, es uzskatu, ka Saeimas deputātiem vajag lielu atalgojumu, lai motivētu gudrākos, nevis vājākos startēt uz parlamentu, jo tad, kad vinnē vājākie un ienāk, tad viņi turas pie tiem krēsliem un balso tā, kā priekšniecība liek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G. Eglītis. Jā. Tātad 2. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Stepaņenko, Sprūdes, Liepiņas, Gobzema un Šmita iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Eglītis. Deputāti Stepaņenko, Sprūde, Liepiņa, Gobzems un Šmits ir iesnieguši 3. priekšlikumu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mēs aicinām noteikt, ka Ministru kabineta loceklim, kurš aizvieto kolēģi, šis piemaksu apmērs... Varbūt jūs, godātā sabiedrība, nezinājāt, ka, aizvietojot viens otru, Ministru kabineta locekļi saņem piemaksas. Šīs piemaksas apmērs būtu pielīdzināms standarta piemaksas apmēram, kāds ir paredzēts ierēdņiem... nevis 50 procentu apmērā no noteiktās mēnešalgas ministram, bet 30 procentu apmērā. Mēs vienkārši aicinām šo summu samazināt, tāpēc ka... kā jau teica arī kolēģis Dombrovska kungs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (viņam bija pieredze, strādājot Ministru kabinetā)... Tātad šī aizvietošana, šī kolēģu aizvietošana, nereti ir tikai un vienīgi dažādu papīru parakstīšana. Un, kā mēs zinām arī no nesenās vēstures, tātad Pavļuta kungs... kad viņš arī parakstīja atsevišķus dokumentus Ministru kabinetā, viņš nezināja, ko viņš īsti paraksta. Viņš teica: kad viņam kaut ko iedeva, tad viņš arī parakstīja.

Tātad, kolēģi, ņemot vērā to, ka šī pienākumu pildīšana nav saistīta ar ļoti lielu un smagu darbu, tas būtu tikai godīgi, ja šī piemaksa nebūtu augstāka kā visiem pārējiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Par šo jautājumu es vēlos līdzīgi kā par Saeimas deputātiem teikt... Arī es uzskatu... un tā es teicu arī pirms vēlēšanām, un tā uzskatu arī tagad... es uzskatu, ka ministriem ir jāsaņem... konceptuāli ir jāsaņem... varbūt ne laikā, kad viņi nepilda likumu (tas nebūtu pareizi), bet konceptuāli būtu jāsaņem daudz vairāk, lai par ministriem vēlētos kļūt, teiksim, Latvijas nopietnākie prāti - tādi cilvēki, kas tiešām spēj Latviju pacelt. Un ar tādu konkurētnespējīgu atalgojumu, lai gan varbūt ikdienas cilvēkam tas liekas liels, to nevar izdarīt... Taču ir viena cita problēma. Mums pavisam noteikti nevajag 13 ministrus un premjeru. Jo tas mums neko, kā mēs redzam, valstī neuzlabo, tikai pasliktina. Mums ir vajadzīga maza valsts pārvalde. Un mums ir jāsamazina - ievērojami jāsamazina! - gan ministru skaits, gan ministriju skaits. Tas, ko solīja JKP un “KPV LV”... Tautā īstenībā jūs jau šobrīd sauc par “kapi.lv”... piedodiet, bet tā tas ir, tā jūs tiešām sauc. Jūs solījāt samazināt to valsts pārvaldi. Pie samazinātas valsts pārvaldes būtu tikai objektīvi, ja premjeram būtu 10... 15 tūkstošus eiro liela alga. Un es nebaidos par to runāt no tribīnes, bet... mums nebūtu premjers, kurš... kurš nepārzina budžetu kā Kariņš. Mums varbūt būtu labs, tiešām finanses pārzinošs cilvēks, kurš ir pats pierādījis sevi dzīvē, nevis tāds, kuram visa karjera bijusi saistīta ar to, ko tētis ir uzdāvinājis vai kur ir sieva... kādus ofšoru darījumus nokārtojusi.

Tāpēc... tāpēc... un tad arī nevajadzētu, teiksim, pie tādām situācijām... piemēram, nevajadzētu... piemēram, tā kā Viņķeles kundzei... uz valsts rēķina... lai aizbrauktu atpūsties uz Ņujorku, to piekombinēt ar it kā konferenci, kur trīs minūtes lauzītā angļu valodā kaut ko norunā un tad nedēļu tur dzīvo... lai par valsts naudu aizbrauktu turp un atbrauktu atpakaļ... Un tad beigtos šī... tā sīkmanība... tad vienkārši tas būtu godīgi - atkal liela, jā, liela alga, seši ministri kopā ar premjeru, un tad arī ir, ko prasīt, nevis tā, kā tagad... Jūs jau paši sevi dzenat strupceļā, tur knapinoties... nevis knapinoties, bet lasot tās piemaksiņas no vienas vietas un no otras.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es... man jāteic, es biju diezgan pārsteigts redzēt šo normu. Šāda norma, ja es nemaldos, nebija spēkā tajā laikā, kad es pats strādāju valdībā. Un šeit jums... nu atkal visiem tiem, kas nesaprot, par ko ir runa, - jums jāsaprot, ka tad, kad viens ministrs aizvieto otru ministru, viņš nepilda tieši nekādus pienākumus. Viss, ko tas nozīmē, ir tas, ka ministram dienā ir nevis viena dokumentu paka, kas jāparaksta, bet - dienā divas dokumentu pakas, kas jāparaksta. Tas ir viens.

Otrs. Nu tomēr tāds... es varu tad ironiski piezīmēt, ka šī norma ir tāds naudas pielikums Jaunās VIENOTĪBAS ministriem. Tāpēc ka, nu, uzminiet, kurš ir tas ministrs, kurš ceļo visvairāk un kuru vajag visbiežāk aizvietot? Tas, protams, ir ārlietu ministrs, kas ilgstoši ir VIENOTĪBAS monopols, un, tā kā parasti ministrus aizstāj vienas partijas ministri, tad, protams, citi Jaunās VIENOTĪBAS ministri saņem šādu algas pielikumu.

Nu, es domāju, ka tāda ideja šādā pusslēptā veidā palielināt vienas partijas ministru atalgojumu, - tā nav, kolēģi, ļoti laba doma. Ja uzskatāt, ka ministru atalgojumam vajadzētu palielināties, tad labāk to darīt atklāti.

Un vēl es domāju, ka ir... der tiešām padomāt par to, kāpēc ir šādas, maigi izsakoties, nejēdzības, ka, piemēram... Paņemsim Ekonomikas ministriju. Tātad ministra atalgojums būs apmēram... Cik? Ap kādiem 3 tūkstošiem eiro uz rokas. Tad ministra pārraudzībā ir divas iestādes, kuras ir visiem pazīstamā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kas faktiski ir galvenā, kas atbild par ārvalstu investīciju piesaisti... Kā jums ir labi zināms, ja es tagad pareizi atceros skaitļus, LIAA vadītājs “uz papīra” saņem 2 tūkstošus eiro. Tātad cilvēks, kurš ir atbildīgs par ārvalstu investīciju piesaisti, saņem “uz papīra” divus tūkstošus eiro. Viņš vada kolektīvu, kurš ir tikpat liels kā visa Ekonomikas ministrija.

Tajā pašā laikā ir cita iestāde - ar nosaukumu “Reverta” -, kas nodarbojas ar to nekustamo īpašumu pārdošanu, kas atlikusi no “Parex bankas”. Šīs iestādes valdes vadītāja saņem, ja es pareizi atceros, nu, ne mazāk kā kādus 10 tūkstošus eiro mēnesī. Kolēģi, jums tas nekādi nešķiet dīvaini?

Tāpēc varbūt jūs labāk izdariet kaut ko šajā sakarā! 

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, arī man zināms pārsteigums ir šis priekšlikums, un paldies kolēģiem, ka viņi aktualizēja šo tēmu. Šajā sakarā man gribētos runāt par vienotās atlīdzības sistēmu mūsu valstī. Mēs vēl joprojām gaidām, kad šis likumprojekts nonāks atbildīgajā komisijā. Es gribētu teikt, ka nu jau vairāk nekā piecus gadus tas tiek solīts, ka tas tāds būs.

Mēs zinām par valsts sekretāriem - lai nodrošinātu pienācīgu atalgojumu, tiek izdomāti dažādi veidi, kā to izdarīt, un Valsts kontrole ne vienu reizi vien ir norādījusi uz to, ka tā nav normāla kārtība.

Bet -, saprotot arī to otru pusi, es uzskatu, ka tomēr valsts sekretāriem ir jābūt pienācīgam atalgojumam, lai šajos amatos būtu maksimāli augstākās kvalifikācijas cilvēki. Tāpat arī ministriem jābūt ir augstam atalgojumam, lai arī šajos amatos strādātu maksimāli labākie, spēcīgākie cilvēki, un ministriem ir arī jārāda piemērs pārējiem. Diemžēl šis ir tāds diezgan liels melnums aiz naga, ja šāda sistēma pastāv. Es ceru, ka vienotās atlīdzības likums nonāks beidzot Saeimā, premjers uzspiedīs uz Valsts kancelejas vadītāju, lai tas beidzot notiktu, jo pagaidām... nu, ir ļoti daudzas prezentācijas redzētas - cik tas būs skaisti un labi un kā tas viss notiks -, bet līdz reālam likumprojektam mēs tā arī neesam nonākuši. Tur ir daudzas problēmas.

Es gribu teikt, ka šo problemātiku attiecībā uz ministru atalgojumu - ka ministram kompensē... piemaksā par to, ka viņš aizvieto citu ministru, - daudzi no mums zina, ir atsevišķi gadījumi, un tie ir ļoti, ļoti atsevišķi gadījumi. Un es te gribu uzteikt bijušās valdības ministru Rihardu Kozlovski, kas tiešām pēc būtības arī strādāja un aizvietoja citu ministru - un ļoti sarežģītā laikā. Un es saprastu šādas normas esību. Bet tas nav pareizi. Pareizi būtu tad, ja mēs pēc būtības arī atklāti pateiktu, cik tad ministram ir jāsaņem, nevis slēptos aiz tā, ka alga ir tāda, bet, re, kur saņem vēl piemaksas, kas var izveidot pusi no algas. Vienotās atlīdzības likumam tas ir jāizdara.

Es nelieku nekādas cerības uz to, ka jūs šodien šo priekšlikumu atbalstīsiet, līdzīgi kā neatbalstījāt iepriekšējos priekšlikumus, kurus jūs esat noraidījuši, bet es aicinu jūs atcerēties šo. Un, kad vienotās atlīdzības likumu skatīs, atgriezties pie šī jautājuma, un to izskatīt, un atbalstīt normālu atalgojumu ministriem - noformēt to bez jebkādām shēmām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vēl papildināšu. Tā sistēma, ka ir jāsavāc no dienas naudām, no darba vienā amatiņā, otrā komisijā, trešā - tā ir nepareiza sistēma pēc būtības. Tā neveicina veselīgu valsts attīstību. Vajag godīgi pateikt sabiedrībai: jā, ministriem un deputātiem ir objektīvi jāsaņem liels atalgojums! Bet šobrīd varbūt simboliski tas būtu... Šī atalgojuma apmērs un apmēra palielinājums būtu jāpiesaista - simboliski būtu jāpiesaista! - mediķu algu apmēra palielinājumam. Tas būtu godīgi, un tas būtu pareizi un simboliski šodien, bet konceptuāli ilgtermiņā daudz labāk būtu, ja visa sabiedrība zinātu, ka ir viena konkrēta alga, kas ir lielā apmērā. Un, kā jau es teicu, premjeram vai ministriem nākotnē tie varētu būt - un tiem vajadzētu būt! - ap 10 vai 15 tūkstošiem eiro.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Kolēģi! Iespējams, es zinu, kā drusku tagad pievērst jūsu uzmanību. Atcerieties - fiktīvie konsultanti. Nē? JKP! Fiktīvie konsultanti. Tagad domājiet, fiktīvie ministri! Padomājiet, kas būs, ja no “Nekā personīga” vai kādi no tiem izmeklējošajiem žurnālistiem sāks uzdot ministriem, kuri aizstāj citu ministru, jautājumus: “A ko jūs tieši bijāt darījuši, kad jūs aizstājāt to ministru? Jūs tiešām pildījāt tos tiešos pienākumus?” Nu padomājiet! Uzdos jums katram! (Starpsauciens: “Es padomāju!”) Jūs nespēsiet atbildēt uz tādiem jautājumiem.

Un tad tam ir tikai viens vienīgs nosaukums - “fiktīvie ministri”. Tāpēc ka pavisam noteikti ir skaidrs, ka tie ministri, kas aizstāj, pēc būtības tos tiešos pienākumus nepilda. Tāpēc tiešām labāk atgriezties vismaz pie iepriekšējās sistēmas. Labi, vajag parakstīt vēl vienu dokumentu paku - parakstiet! Bet nevajag izlikties, ka tas ir kaut kāds... tiešām papildu darbs, par kuru jāsaņem pielikums 50 procentu apmērā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte.)

Godātie kolēģi! Zālē šobrīd sēž vairāki ministri, vairāki Ministru kabineta locekļi, un viņi nespēja paskaidrot, kāpēc viņiem būtu nepieciešamas lielākas piemaksas tikai par to, ka viņi paraksta likumprojektus un citus dokumentus (Dep. J. Ādamsons: “Tas ir grūts darbs!”) savu kolēģu vietā.

Mēs aicinām jūs nākt... Paldies, ka jūs šodien esat, bet nāciet, lūdzu, un paskaidrojiet, kāds ir tas iemesls, kāpēc jums ir nepieciešams lielāks finansējums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Lai samazinātu uzturlīdzekļu apmēru, valdība piedāvā uzturlīdzekļu apmēru noteikt pēc tieslietu ministra ierosinājuma, ņemot vērā valsts ekonomisko situāciju un valsts budžeta iespējas. Tad kāpēc valdība negrib nākt klajā ar analoģisku piedāvājumu, arī izvērtējot attiecīgo sniegumu attiecīgajos resoros valsts ekonomikas un tautsaimniecības attīstībā, nosakot tajā skaitā un atbrīvojot fiskālo telpu?

Bet kāds tad ir mūsu sniegums šogad? FKTK labprātīgi piespiedu kārtā atstājušās amatpersonas ir saņēmušas kompensācijas. Viena amatpersona 86 400 eiro, otra - 72 960. Tagad “Latvijas dzelzceļš”, valsts uzņēmums. Amatpersonas kompensācijās saņēma tuvu ceturtdaļai miljona. Valdošās koalīcijas politiķu rīcības rezultātā gandrīz pusmiljons ir izmaksāts Ārlietu ministrijas ierēdņiem atlīdzībai prēmijās.

Tagad paskatīsimies, kāds tad ir Latvijas sniegums valsts pārvaldes reformas ieviešanā un kā to novērtē Eiropas Komisija. Izrādās, ka Latvijai ir panākts neliels progress valsts pārvaldes uzlabošanā. Vienīgais sasniegums ir - pieņemts Trauksmes celšanas likums. Ir ierobežots progress, kas panākts valsts pārvaldes pārskata atbildības un efektivitātes uzlabošanā. Jā, Valsts kancelejas direktors ziņoja, ka no 20 mazajām valsts institūcijām likvidēta tikai viena, tas ir, saskaņā ar plānu, kas bija apstiprināts un izstrādāts 2017. gadā. Tajā pašā laikā Latvijā ir slēgtas 10 skolas. Lieliski!

Tagad Latvijā ir tikai 198 603 juridiskās personas - nodokļu maksātāji. Bet valsts pārvaldē strādājošo skaits ir 200 086 cilvēki. No tiem 223 tūkstoši - vispārējā valdības sektorā un 63 tūkstoši - dažādos nodibinājumos, biedrībās un fondos. Ir acīmredzams kroplīgs mehānisms nodokļu maksātāju līdzekļu pārdalē, kas skaidri parāda, ka valdība nav spējīga veidot valstij to finanšu plūsmu, pamatojoties uz sinerģiju un atbildību visas sabiedrības priekšā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Droši vien loģiski būtu, ja kāds no esošajiem ministriem kāptu tribīnē un izteiktos par šo priekšlikumu, bet tas ir grūti. Par sevi nevar runāt. Bet man ir tā pieredze - valdībā strādāt, un tāpēc es arī gribu teikt, ka es nevaru šo priekšlikumu šobrīd atbalstīt, jo es zinu, ka ir gadījumi, kad tiešām ministri aizvieto citu kolēģi ilgstošas prombūtnes laikā un pēc būtības ļoti smagi strādā. Jau bija pieminēts Rihards Kozlovskis, kurš ilgstoši pildīja satiksmes ministra pienākumus un risināja ļoti sarežģītus jautājumus. Premjerministra kungs aizstāja veselības ministri, ilgstoši un pēc būtības strādāja, uzņemoties pilnu atbildību arī reformu īstenošanā. Tie ir tikai divi piemēri no daudziem citiem gadījumiem. Es saprotu, ka šis ir izdevīgs brīdis, kad būtu iespēja atkal sodīt tos ministrus, bet nedomāju, ka to vajag šobrīd darīt. Tieši otrādi - vajadzētu viņus motivēt vairāk, rūpīgāk, dūšīgāk strādāt, lai mēs varam sagaidīt rezultātu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

G. Eglītis. Tātad 3. priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Stepaņenko, Sprūdes, Liepiņas, Gobzema un Šmita iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Eglītis. Deputāti Stepaņenko, Sprūde, Liepiņa, Gobzems un Šmits ir iesnieguši 4. priekšlikumu. Budžeta komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Stepaņenko, Sprūdes, Liepiņas, Gobzema un Šmita iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 52, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Eglītis. Deputāti Dzintars, Indriksone, Iesalnieks, Jansons un Naudiņš ir iesnieguši 5. priekšlikumu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Kolēģi! Nu, šeit jautājums ir katram pašam sev. Man pašam priekš sevis uzstādījums ir tāds, ka, ja tu esi parādā, tu nevari braukt ceļojumā. Un viss.

Šeit ir, es domāju, solidarizēšanās gan ar solījumiem, kas ir mediķiem doti... Manuprāt... Es piekrītu Nacionālās apvienības domai par šo... Un, ja šis... no 2020. gada 1. janvāra šis pieaugums deputātiem, ministriem (atvainojiet, ministri!) un citām amatpersonām ir pie šīs vidējās algas valstī piesaistīts...

Es atbalstu šo priekšlikumu, un es domāju, ka deputātiem un manis iepriekš nosauktajiem... es ceru, ka frakcijās ir brīvais balsojums par šo. Ceru, ka SASKAŅA arī piedalīsies un nevilks savas kartes ārā...

Es iesaku atbalstīt šo.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. 

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgā sabiedrība! Nu, lai jūs saprastu: šis ir absolūti populistisks, divkosīgs priekšlikums. (Smiekli.) Bet nesmejieties, noklausieties līdz galam! It īpaši Kaimiņš runā par to, ka viņš solidarizējas, bet par to, ka no parka otra gala brauc, saņem 139 eiro benzīna kompensāciju... Septiņas minūtes viņam ir jāiet, bet 139 eiro mēnesī viņš saņem... Plus viņš saņem piemaksas kā vadītājs, plus viņš saņem partijas finansējumā... pie miljona... kur viņi tās algas izmaksās tāpat. Un tad viņi tagad paziņo: “Mēs iesaldēsim algas pielikumu! Mēs iesaldēsim! Kā mēs solidarizējamies ar mediķiem!” Bet pāris balsojumus tālāk - paņemsim miljonu, kuru sadalīsim pa kluso... Tieši tāpat, pa kluso, visu laiku ir visas šīs piemaksas, lai tās kaut kā nepamanītu, neieraudzītu un tamlīdzīgi...

Tieši tāpēc tas ir dubultmorāles... divkosīgs priekšlikums... Tikko koalīcija, kas smējās... jūs, JKP, smējāties visgardāk, ja... Jūs smējāties, un jūs nobalsojāt pret savu piemaksu atcelšanu. Solidarizētāji atradušies! Es atvainojos... Tā jau ir tā dubultmorāle un divkosība. Šeit es aicinu jūs - neatsakieties no šīs piemaksas, bet visi kā viens... tā, kā es solīju no tribīnes, apsoliet arī jūs visi, ka jūs katrs šo piemaksu atdosiet konkrētai medmāsiņai! Atdodot konkrētai medmāsiņai šo piemaksu, jūs izdarīsiet daudz vairāk laba, nekā taisot šo populistisko gājienu. Labāk izdariet tā, un tas būs daudz efektīvāks līdzeklis. Un, ja mēs nobalsosim par piemaksas... nevis par piemaksu, bet šī atalgojuma palielināšanu uz nākamo gadu, kā jau es teicu...

Un aicinu vēlreiz Saeimas Administrāciju šo papildinājumu atdod konkrētai medmāsiņai un darīt man zināmu šīs konkrētās medmāsiņas vārdu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Neatkarīgajiem deputātiem absolūti nav bail no algu iesaldēšanas. Mums nav grūti atbalstīt jūsu sirdsapziņas atmazgāšanās priekšlikumu. Jūs domājat, ka jums paliks vieglāk ap sirdi, ja jūs paši sev nogriezīsiet šo algu piemaksu un tādā veidā atrisināsiet to problēmu, kuru jūs paši - paši! - esat radījuši, bet tā nebūs. Jā, tas, ka jūs nogriezīsiet sev deputātu algas piemaksu līdz 13. Saeimas beigām, - tas neatrisinās mediķu algu problēmu nekādā gadījumā, un tas nepadarīs jūs godīgākus, jo tieši tā, kā teica mans kolēģis, - jūs grasāties atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kur nav noteikts, ka jūs nedrīkstēsiet saņemt algu par partiju vadīšanu, par darbošanos partijā. Ministru kabineta noteikumi par to, kādā veidā tiks izmantota šī partijām piešķirtā nauda, vēl tikai top. Vēl tikai top. Iespējams, ka tur kaut kas būs ierakstīts, iespējams, ka tas viss arī paliks tikai projekta līmenī.

Bet, kolēģi, es vienkārši... es brīnos par jūsu divkosību, jo pagājušajā dienā gandrīz pusi nakts jūs cīnījāties par to, lai samazinātu algu invalīda asistentiem. Runa bija par viņu algas atsaistīšanu no minimālās mēnešalgas, un jūs tik ļoti gribējāt to panākt... Domājat, ka jūs tagad, atsaistot savu mēnešalgu no koeficienta, varēsiet teikt saviem vēlētājiem: “Nu, mēs taču... Redziet, mēs taču esam kopā ar jums! Mēs solidarizējamies.” Lai jūs varētu solidarizēties ar visiem tiem, kuriem jūs esat nodarījuši pāri šajā budžetā, jums būtu jāstrādā bez algas un vēl jāpiemaksā par to, ka jūs esat tiesīgi atrasties šajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Nu, kolēģi, šis jautājums... tas noteikti piesaista uzmanību, un, manuprāt, šis ir vienīgais jautājums, es teiktu, kopš vakardienas, par kura iznākumu neviens no deputātiem nevar būt drošs, ar ko tad šis balsojums beigsies.

Vēl joprojām nevienam nav skaidrs... Kaimiņa kungs aicināja balsot pēc... kā nu paši vēlas, kā paši uzskata, bet tas, ko es gribētu teikt, nu, skumji, ka vēl joprojām tie paši... vēl joprojām tie paši runātāji runā par šo būtisko priekšlikumu, bet neviens no iesniedzējiem. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Autoru!”)

Varētu tiešām autoru studijā! Nāktu priekšlikumu iesniedzējs argumentēt, kāpēc šāds priekšlikums ir iesniegts... kā nekā šis priekšlikums prasa debates. Prasa debates tieši no iesniedzēju puses paskaidrot to motivāciju. Presē mēs esam lasījuši, bet šodien tiešām no šīs tribīnes nākt izskaidrot... Manuprāt, ar šādu iesniegtu priekšlikumu būs smagi par maz. Smagi par maz, lai attaisnotu visus tos, ko jūs šajās divās dienās jau esat sabalsojuši, visas tās sociālās programmas, kuras jūs jau esat apraustījuši un ko vēl taisāties darīt. Es domāju arī, ja mēs skatāmies uz mediķiem... Mediķiem vajag algas pielikumu. Mediķiem vajag algas pielikumu! Un tas, ka kāds lies gaužas asaras, ka viņam nav algas pielikuma, es domāju, nevienam Latvijas mediķim omu neuzlabos. Solidarizācija? Jā, bet vai ar to pietiek? Vai solidarizāciju nozīmē tikai un vienīgi šis priekšlikums?

Vēlreiz. Kolēģi, es tiešām gribu, lai par šo priekšlikumu nāk arī autori, debatē, paskaidro, kāds tad būs tas sabiedrības ieguvums un cik ļoti jūs atrisināsiet mediķu problēmas un visas sociālās problēmas, kuras jūs paši divu dienu garumā jau esat radījuši, apraustot sociālās programmas. Vai tiešām tas būs tas pietiekamais?

Kolēģi, lūdzu, attiecībā uz to algu iesaldēšanu, es domāju, ka arī ministriem vajadzētu pārdomāt, vai viņiem nevajadzētu pievienoties šai kategorijai, par ko šeit tiek runāts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi, īpaši šā priekšlikuma autori! Tā kā jūs neplānojat, es redzu, nākt un pamatot šo savu priekšlikumu, es varu pateikt, ka, manā ieskatā, tas jūsu priekšlikums liecina par jūsu gļēvumu. Jā, Dzintara kungs, par visas jūsu frakcijas un jūsu gļēvumu.

Jums pietiek drosmes izpildīt savu... ne tikai solījumu, bet likumu, par kuru katrs no jums ir nobalsojis, - par mediķu atalgojuma palielināšanu? (Starpsauciens.) Jūs tagad lēti cenšaties novērst uzmanību no tā, ka jūs nepildīsiet šo likumu, ar to, ka jūs pasakāt: “Ā, mēs tagad ierosinām visiem iesaldēt algu!”

Jūs domājat, mediķiem no tā būs silti vai auksti? Tas ir gļēvums!

Dzintara kungs! Nāciet un pamatojiet, kāpēc jūs tagad nepildīsiet šo likumu! Jūs taču vēlaties parādīt drosmi, atbalstot atalgojuma palielināšanu mediķiem?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es vēlreiz sabiedrību aicinu īpaši ieklausīties - īpaši ieklausīties! Šis priekšlikums ir paredzēts, lai paslēptu to, ka no partiju finansējuma, kuram septiņkārtīgs palielinājums būs, Nacionālā apvienība sev tās algas atmaksās atpakaļ. Tāpēc konkrētajā gadījumā šāds priekšlikums ir populistisks - šī iemesla dēļ. Ja visi deputāti, kuri balsos “par” partiju finansējuma septiņkārtīgu palielināšanu, noziedos mediķiem vismaz no šī partiju finansējuma desmito daļu (10 procentus - mediķiem!), tad mēs varētu ticēt, ka tā ir labā griba.

Šobrīd tas ir tikai un vienīgi populisms, lai apmānītu lētticīgo vēlētāju, nekas vairāk.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Es gribu vērsties pie autoriem un uzdot jautājumu, uz kuru vismaz man nav atbildes.

Cik es saprotu, tas skars Saeimas deputātus, kuri saņem atalgojumu no Saeimas budžeta. Bet mums daļa deputātu ir tādi, kuri ir ministriju parlamentārie sekretāri, kuri saņem atalgojumu no ministrijas. Un līdz ar to, cik es sapratu, tad, ja grozījums būs pieņemts tādā redakcijā, tas nozīmēs to, ka pārējiem deputātiem būs atalgojums iesaldēts, bet tie deputāti, kuri saņem atalgojumu kā parlamentārie sekretāri, saņems to pieaugumu. Līdz ar to es gribētu dzirdēt no autoriem, kā viņi skatās uz to, ka viņi grib šādi sadalīt deputātus “labajos” un “sliktajos”. Tie, kuri... daļa... Piemēram, Dūrīša kungs saņem atalgojumu no Saeimas budžeta kā parlamentārais sekretārs, Butāna kungs saņem no Satiksmes ministrijas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es piekrītu Artusam Kaimiņam, ka šis ir katra individuālais stāsts. Katrs no mums var savu atlīdzību ziedot vai savādāk novirzīt tur, kur viņš vēlas, - bērniem, “Ulubelei”, vēl kaut kam. Jo, ja šis balsojums būs pozitīvs, tas nozīmēs, ka šo naudu pārdalīs koalīcija. Kā viņi to pārdala, mēs redzam, šo budžetu pieņemot.

Un kas ir interesanti tad, kad ir runa un vēl būs runa par partiju finansēm? Tad tiek stāstīts, ka vajag partijas atbrīvot no karteļiem, no ziedotājiem, no atkarībām. Zināt, ko šis balsojums liecina? Kartelis ir sācis izmaksāt uz galviņām, nevis partijām!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Skaidrs, ka šis priekšlikums ir populistisks - tāds, ar kuru viens koalīcijas partneris grib izskatīties labāks par pārējiem četriem. Bet es to atbalstīšu tādēļ, ka tas kaut nedaudz varbūt emocionāli nolīdzinās to, ka jūs esat jau paguvuši atteikties no pieauguma uzturlīdzekļiem bērniem... audžuģimenēm, invalīda asistentiem, sportistiem, es varētu minēt vēl un vēl, par ko jau mēs esam diskutējuši. Vienīgais padoms - nākamreiz jūs šo likumprojektu ielieciet pašās, pašās budžeta izskatīšanas beigās. Jo tad ar šādu priekšlikumu jūs kā Poncijs Pilāts pēc visiem, kā te jau bija minēts, melnajiem darbiem varētu rokas smuki nomazgāt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Kā daudzi citi priekšlikumi - tas ir brīnišķīgs priekšlikums, bet ne līdz galam pārdomāts.

Šo ierosinājumu vajadzētu attiecināt uz visām kategorijām... kuri ir apmaksāti pēc attiecīgiem noteikumiem, sākot ar Valsts prezidentu. Punkts viens.

Punkts divi. Tā kā šī nauda diemžēl neglābs ne mediķus, ne pedagogus kopumā un nepalīdzēs pildīt arī likuma normu, kas pastāv, bet netiek pildīta... šķiet, ka šeit vajadzētu katram deputātam, katram cilvēkam, kas ir pakļauts šai sistēmai, iesaldēšanas gadījumā ietaupīto summu adresēt konkrētam skolotājam vai konkrētam mediķim. Tad jutīs cilvēki, un tad tas būs konkrēts darbs. Nevis tā, kā tas ir piedāvāts šodien. Tas izskatās un izklausās, piedodiet, kā muļķība un spļāviens cilvēkiem sejā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

G. Eglītis. Budžeta komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātu Dzintara, Indriksones, Iesalnieka, Jansona un Naudiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 4, atturas - 10. Priekšlikums ir atbalstīts.

Godātie kolēģi! Deputāti Papule, Agešins, Rubiks, Pimenovs, Švecova un citi saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140. pantu lūdz nolasīt balsošanas rezultātu par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu darbinieku atlīdzības likumā” 5. priekšlikumu, ko iesnieguši deputāti Dzintars, Indriksone un citi. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu nolasīti balsošanas rezultāti par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu darbinieku atlīdzības likumā” 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 44, atturas - nav. Līdz ar to balsošanas rezultāti netiek nolasīti.

G. Eglītis. Tātad 6. - deputātes Švecovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

2018. gada 19. oktobrī valdošās politiskās elites... ministru... premjera kandidāti... parakstīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras piedāvāto aicinājumu, kur definēti mērķi, ka “Latvija - vieta, kur pulcējas talanti. Gudra nācija neatkarīgi no dažādiem faktoriem atradīs labākos risinājumus [..]”. Man ir jautājums. Ar tādu sociālo budžetu, kurš ir pašlaik... kas tiek diskutēts... vai ir iespējams, ka Latvija patiesi būs tā vieta, kur pulcējas talanti? Ja mēs paskatīsimies uz Pārresoru koordinācijas centra novērtējumu, kas attiecas uz Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2020. gada vidusposma novērtējumu, tad mēs redzam, ka stratēģisko mērķu izpildē no NAP noteiktajiem 19 procentiem rādītāja vidusposmā novērtējums ir atzīts par neapmierinošu. 20 procenti stagnē.

2018. gadā OECD izvērtējumā par labāko regulējumu Eiropas Savienības valstīs Latvija ierindota zemu regulējuma sākotnējās ietekmes un politikas ietekmes novērtējuma veikšanā. Tas liecina gan par politiķu, gan par ierēdņu, ministru zemo darba kvalitāti.

Eiropas Komisijas ziņojumā norādīts, ka Latvijā joprojām ir augsts nevienlīdzības līmenis un... sniegums attiecībā uz sociālo rezultātu pārskata rādītājiem... un ka Eiropas sociālo sniegumu attiecībā uz tiesību pīlāra pamata... ir ļoti neviendabīgs. Cilvēku īpatsvars, kuriem draud nabadzība, ir augsts, it īpaši neaizsargāto grupu vidū. Latvijas mājsaimniecību bagātība ir vismazākā eirozonā, bet darba samaksas līmenis sabiedriskajā sektorā ir augstāks nekā privātajā sektorā.

Pārresoru koordinācijas centra gada budžets ir 1,5 miljoni.

Publisko akciju pārvaldītāja Possessor (Privatizācijas aģentūras) personāla izmaksas - 1,4 miljoni gadā.

Saeimas Analītiskajā dienestā - 354 tūkstoši eiro gadā.

Valsts pārvaldes sniegums. Kā es jau teicu, no 20 mazajām iestādēm, ko vajadzēja likvidēt, likvidēta tikai viena (pievienojot), saglabājot gan finansējumu, gan arī cilvēkus.

Mans priekšlikums ir noteikt, ka Ministru kabinets līdz 2020. gada 1. martam iesniedz Saeimai likumprojektu par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas pilnveidošanu, paredzot konkrētus kritērijus amatpersonu bāzes mēnešalgas apmēra pieaugumam vienīgi tikai tad, ja pieaug iekšzemes kopprodukta apmērs (Starpsauciens: “Laiks!”) uz vienu iedzīvotāju... (Nav saklausāms.)

Sēdes vadītāja. Runas laiks beidzies. Paldies, runas laiks ir beidzies. Runas laiks ir beidzies.

Vārds deputātei Ingai Goldbergai. (Starpsauciens: “Inga runās “pret”?”)

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Vēlos informēt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija skatīja šo likumprojektu, nepaspēja... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to izskatīja daudz ātrāk. Laikam arī pareizi, jo īsti uz budžeta paketi tas neattiecas. Kāpēc?

Gribu arī nocitēt Valsts kancelejas atbildīgā cilvēka teikto, ka “bija ilgs saskaņošanas process attiecībā uz Datu valsts inspekcijas direktora amatalgas noteikšanu likumā”... un ka “vienīgais pārliecinošais Tieslietu ministrijas arguments bija, ka Datu valsts inspekcijas vadītājam ir jānodrošina neatkarības princips”. Ļoti grūti iedomāties, kādi kritēriji tam varētu būt pamatā. Un, protams, paaugstinot vai nosakot... ir jābūt zināmiem kritērijiem, kas tiek noteikti Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Piedāvātais termiņš, manuprāt, ir ļoti ambiciozs, bet izpildāms - vēl jo vairāk tādēļ, ka administratīvi teritoriālās reformas ietvarā šis likums arī būs jāpārskata, ņemot vērā Valsts kontroles atzinumus (kaut vai, piemēram, par deputātu apmaksu pašvaldībās). Tādēļ informācija, ko sniedz Valsts kanceleja, ka šo likumprojektu... šo likumu jaunā izskatā bija plānots izsludināt 31. oktobrī, droši vien nav patiesa.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Labdien, kolēģi! Es ļoti īsi. Šis priekšlikums ir tikai par pārejas noteikumiem... papildināšanu, lai izstrādā jaunu koncepciju Valsts kanceleja.

Es vēlos atgādināt arī komisijas deputātiem, ka Valsts kancelejas direktors Citskovska kungs ir solījis līdz gada beigām iesniegt koncepciju par jauno atlīdzības likumu. Tāpēc šī ir dublējoša norma.

Lūdzu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Ja jūs neatbalstīsiet šo priekšlikumu, tas nozīmēs, ka jūs joprojām, neskatoties uz jūsu liekulīgo balsojumu un priekšlikumu samazināt pašiem sev algas... jūs tagad varat priecāties, likt sociālajos tīklos balsošanas sarakstu un rādīt viens otram to... Jūsu darbība vienalga nenesīs nekādu labumu sabiedrībai, jo mediķu algas, jūs uzskatāt, var augt tikai tad, ja aug IKP. Nu, tas izriet no jūsu loģikas, jo jūs teicāt, ka IKP prognozes tātad neattaisnojas šim budžeta projektam, tāpēc jūs atkāpjaties no likuma.

Bet ministru algas - ministru algas! - tāpat augs. Un augs visu pārējo algas, kuras ir iestrādātas šajā likumprojektā. Bet tik tiešām taisnīgi būtu noteikt: ja valdības rīcība nonāk... un arī Saeimas deputātu darbs pozitīvi ietekmē IKP, tikai tādā gadījumā, arī par ministriem runājot, tikai tādā gadījumā varētu panākt to, ka šīs algas attaisnoti augtu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šim likumprojektam tiešām nav vietas budžeta paketē, jo no budžeta lietām te ļoti pakārtoti ir minēts viens ierēdnis, kuram vajadzētu stabilizēt algu. Tiesa, šis likumprojekts vispār parādījās krīzes apstākļos, kad bija nepieciešamība taupīt. Šodien tā nepieciešamība parādās atkal, jo mēs nevaram aizlāpīt visus caurumus, līdz ar to ir jādomā par to, kā veidot normālu, civilizētu samaksas sistēmu publiskajā sektorā, par ko tiešām Valsts kancelejā ir uzsāktas debates un uzsākts darbs.

Tāpēc būtu loģiski, ka šis likumprojekts vispār nebūtu skatīts budžeta paketē, bet mēs atgrieztos pie jauna likuma... likumprojekta, kas tiešām varētu atbildēt uz jautājumiem, būtiskiem jautājumiem, un kur nevajadzētu aizrauties ar tādiem smieklīgiem un populistiskiem soļiem, ko atļaujas Nacionālā apvienība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Vienoto atlīdzības likumprojektu mēs gaidām Saeimā jau gadiem. Manuprāt, atbalstot šo priekšlikumu, mēs tikai pietuvotos tam... Saeima uzdotu uzdevumu tiešām Valsts kancelejai saņemties un nodot šo jautājumu atbildīgajai komisijai. Tas nav izdevies visām iepriekšējām valdībām. Vienmēr tas jautājums ir saskaņošanas sanāksmēs. Un beigās, līdzīgi kā daudzi citi likumprojekti, tas atnāks uz Saeimu kā brāķis, jo gluži vienkārši nebūs saskaņots starp dažādām institūcijām, un Saeimai tāpat tas būs jāizstrādā no nulles.  

Tas nav pirmais un nav arī pēdējais gadījums. Pēdējā laikā... arī iepriekš... Ministru kabinets ir uzņēmis tādu kursu, ka diskutējamie jautājumi, par ko galalēmums jāpieņem Saeimai, tiek gluži vienkārši atlikti, atlikti, atlikti, un beigās... tādu pusfabrikātu nodod.

Kolēģi, šī priekšlikuma jēga ir, lai pēc iespējas ātrāk šis likumprojekts nonāktu Saeimā. Ņemot vērā iepriekšējo balsojumu un šodienas debates par šo likumprojektu, es domāju, ka būtu pareizi, ja Valsts kanceleja... ja mēs atbalstītu šo priekšlikumu un Valsts kanceleja ņemtu vērā visas tās debates, kas šodien no šīs tribīnes ir notikušas... gan no koalīcijas deputātiem, gan no opozīcijas deputātiem, vēršot uzmanību uz to, kurās vietās būtu jāuzlabo vienotā atlīdzības sistēma. Un, manuprāt, šeit bija jāņem vērā arī balsojums attiecībā uz deputātu algām un šim balsojumam... jābūt ir vienlīdz... tādiem pašiem kā visiem... Un arī parlamentārajiem sekretāriem vajadzētu iekļauties vienotās atlīdzības sistēmā kopā ar pārējiem Saeimas deputātiem. Šodien daži viegli balsoja... Redzēs, kāda būs tālākā viņu rīcība, lai iekļautos vienotā saimē kopā ar visiem pārējiem Saeimas deputātiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (KPV LV).

Labdien, deputāti! Deputātu algas - tā nav vienīgā iespēja, kā mēs varam kādus papildu līdzekļus iegūt; noteikti mums vajadzētu skatīties arī uz šo kolektīvo iesniegumu, ko ir iesnieguši vairāk nekā 10 tūkstoši iedzīvotāju, tieši par Valsts kontroles revīziju Saeimā.

Diemžēl... Es vēlos arī publiski to pateikt: kā komisijas priekšsēdētājs es jau atkārtoti, jau vairākkārt, rakstu uz Juridisko biroju, bet šis process kā nevirzās, tā nevirzās uz priekšu.

Līdz ar to šī būtu vēl viena iespēja, kā samazināt izdevumus tieši mūsu mājā.

Es vēl vēlētos komentēt Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska nelielu izteikumu, ko viņš ir paudis publiskajā telpā: “Patlaban Valsts kancelejā norit darbs pie valsts iestādēs strādājošo atalgojuma regulējuma sakārtošanas un iekšējo procesu pārskatīšanas, savukārt nākamgad plānots identificēt tās publiskā sektora nozares un iestādes, kurās atalgojuma līmenis ir par zemu.”

Es šo izteikumu dzirdu jau vairākkārt. Un arī uz komisiju mēs esam aicinājuši Jāni Citskovski. Mēs to dzirdam un dzirdam visu laiku. Zemas algas mums ir tieši tāpat kā mediķiem... ir ļoti daudz... un mēs vēlētos paaugstināt, bet mums ir tā problēma, par kuru tā īsti nerunā, - mums ir ļoti daudzas personas un amatpersonas, kuras, strādājot pat divos trijos valsts darbos, saņem simtiem tūkstošu, pat 200 tūkstošus lielu atalgojumu. Kā piemēru es varu minēt kaut vai Liepājas speciālo ekonomisko zonu, kur šobrīd ir deviņi valdes locekļi. Piemēram, no LIAA un no tās pašas Satiksmes ministrijas ir. Un viņi piedalās apmēram vienā valdes sēdē mēnesī vai pusotrā mēnesī, un katrs par šādu braucienu līdz Jūrmalai vidēji saņem 5 tūkstošus eiro. Tādējādi gadā viņi saņem no 40 līdz 60 tūkstošiem vienkārši par to, ka aizbrauc uz šo valdes sēdi. Tieši tāpat ir arī ar Latvijas Banku, kur nopelna vairāk nekā 220 tūkstošus valdes loceklis. Šīs ir tās amatu kategorijas, par kurām mēs nerunājam.

Un man ir ļoti žēl, ka arī savā komisijā... Es biju izsaucis Jāni Langi no “Latvijas dzelzceļa” padomes skaidrot par šīm valdes locekļu kompensācijām, un pat satiksmes ministrs nespēja izskaidrot, cik ir izmaksāts un kādas ir kompensācijas. Pat Publisko izdevumu un revīzijas komisijai tiek liegts un neļauj iepazīties ar to, cik lieli zaudējumi valstij ir nodarīti. Mēs šobrīd varam tikai teikt, ka tie varētu būt apmēram 550... 500 tūkstoši.

Varētu vēl palūgt laiku?

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav.

K. Ģirģens. Nākamā lieta, pie kā noteikti mēs strādāsim Publisko izdevumu un revīzijas komisijā un ko mēs esam iesākuši jau šobrīd... esmu uzrakstījis vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam ar lūgumu izvērtēt Pārresoru koordinācijas centra lietderību, jo šobrīd... no 800 tūkstošiem... jau tiek prasīti miljons 300. Komisijā mums bija iespēja pārliecināties, ka diemžēl nepilda tos mērķus un uzdevumus, kas bija sākotnēji izvirzīti, dibinot šo institūciju. Līdz ar to gaidīsim vēstuli un sekos turpmākās darbības, bet noteikti jau nākamajā nedēļā, otrdien, pievērsīsim uzmanību Valsts kontroles 2017. gada ziņojumam par tieši šīm mazajām nelietderīgajām institūcijām, kuras ir izveidotas valsts pārvaldes iestādēs un... tieši ministrijās. Ministriem vajadzētu pievērst tam uzmanību, un to mēs arī prasīsim. Kā piemēru var minēt šo 2017. gada revīziju, kurā konstatēts, ka 18 mazajās iestādēs, tādās kā, piemēram, Latvijas Institūts, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, kopumā budžets bija 107 miljoni. Šīs institūcijas ir likvidējamas vai reorganizējamas jau tūlīt pat, un šī nauda ir ietaupāma, lai arī maks... izmaksātu mediķiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

G. Eglītis. Jā. Tātad 6. priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Eglītis. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 3, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Mediācijas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrajam, galīgajam, lasījumam tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi Mediācijas likumā”.

Uz otro lasījumu netika saņemti priekšlikumi. Komisija atbalstīja likumprojektu kopumā.

Tādējādi lūdzu jūsu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Mediācijas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.

Kopumā ir saņemti 20 priekšlikumi.

1. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta... (Starpsauciens: Balsot!”) Vēlas balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Kozlovskis. 2. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 19. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Kozlovskis. 3. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, šis priekšlikums ir diezgan tehnisks, bet tam var būt arī pozitīva ietekme uz valsts budžeta ieņēmumiem. Tas atkal ir par riepām. Mēs nedaudz jau diskutējām par to pie nodokļiem un nodevām. Es jums minēju statistiku, ka Latvijā atrodas apmēram 105 tūkstoši tonnu riepu, un no tām liela daļa - 39 procenti ir importētas, taču oficiāli nerealizētas. 34 procenti ir oficiāli realizētas, taču nesavāktas riepas, un vēl 27 procenti ir no transportlīdzekļu importa, kur reizē tiek importētas arī riepas. Statistika rāda, ka Latvijā, katru gadu ievedot automašīnas, tiek ievesti 7 līdz 8 tūkstoši tonnu riepu, par kurām faktiski dabas resursu nodoklis netiek maksāts. Un, ja netiek maksāts dabas resursu nodoklis situācijā, kad dabas resursu nodoklis ir mazāks nekā... ir kopumā daudz lielāks nekā apsaimniekošanas maksa un ir liela konkurence apsaimniekotāju vidū, kas ir novedusi pie cenu dempinga, mēs nonākam pie tā, ka uzņēmumi dažādos veidos izvairās no šo riepu apsaimniekošanas un mums ir pilni meži... un dažādas nelegālās riepu kraušanas vietas tiek piepildītas ar riepu kalniem.

Mūsu priekšlikums pēc būtības paredz, ka tajā dabas resursu nodoklī, kas šobrīd tiek maksāts par automašīnu, netiek iekļautas riepas. Par riepu ievešanu ir jāmaksā atsevišķi daudz lielāka summa, lai ar to pietiktu tālākā procesa uzturēšanai, riepu savākšanai, pārstrādei, nepiesārņojot apkārtējo vidi.

Šis priekšlikums tika iesniegts jau arī pagājušā gada budžeta procesā, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija solīja, ka nāks ar plašu pasākumu kompleksu, lai riepu apsaimniekošanu sakārtotu. Diemžēl situācija nav pēc būtības uzlabojusies, un tāpēc mēs atkārtoti šo priekšlikumu iesniedzam, lai jūs varētu vērtēt un ņemt vērā, ka tam - nu, mūsu aplēses rāda - varētu būt apmēram 2,6 miljonu... pozitīva ietekme uz budžeta ieņēmumiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Pūces kungs, labdien! Esam nonākuši beidzot arī līdz jums. Un šis jautājums, manuprāt, pilnīgi pamatoti... Reiznieces-Ozolas kundze jau nosauca skaitļus. No kopējā apjoma - no 105 tūkstošiem tonnu - 7 līdz 8 tūkstoši tonnu šobrīd nav vispār nekādos “radaros”, nekādā uzskaitē. Nodeva par to netiek maksāta. Mēs redzam, kādi riepu kalni veidojas tepat, Rīgā. Es domāju, ka tā ir tāda... jau tā kā drošības problēma ar atsevišķām riepu izgāztuvēm un piemēslotām ceļmalām... piemēslotām vienkārši ar riepām.

Šobrīd mainās sezona. Mēs to varam redzēt... par to var pārliecināties jebkurš no mums. Es domāju, šis ir daudz aktuālāks jautājums nekā jautājums par pudeļu depozītu.

Kolēģi, lūdzu, pievērsieties tam ar lielāku nopietnību. Mēs jau otro gadu piedāvājam kaut kāda veida risinājumus - pretstatā tam, ka atbildīgais ministrs praktiski neko nav darījis šajā jomā, lai kaut kādā veidā sakārtotu to, uzlabotu. Viena ierēdne ir atlaista, cits ierēdnis iecelts, bet pēc būtības nekas nav mainījies. Un arī šo priekšlikumu jau otro gadu bez debatēm noraida.

Nu, kolēģi, kā vēl jums norādīt? Riepas jākrauj pie Saeimas, lai jūs ieklausītos, saprastu?! Jābrauc, jāfilmē, jārāda tas. Jūs paši neredzat to situāciju? Jūs paši neredzat, ka Rīgas centrā novieto riepu kalnus? Apiet visu šo sistēmu... Tas ir pilnīgi nejēdzīgi...

Jebkurš priekšlikums, kas vērsts uz to, lai kaut kādā veidā uzlabotu šo... šo pilnīgi nesakārtoto sistēmu...

Šeit darbojas shēmotāji, afēristi šajā jomā. Un mēs vienkārši izliekamies, ka viss ir kārtībā. Cik televīzijas sižetu nav bijis par šīm tēmām!

Mēs no savas frakcijas piedāvājam kaut kādā veidā... katrā ziņā ne lielāko daļu, bet vismaz daļu - daļu! - no tā uzlabot. Varbūt jums tas šodien nešķiet svarīgi, bet, nedod Dievs, atkal notiks kaut kāds ugunsgrēks! Atceramies, ka pie Jūrmalas viena nelegālā atkritumu novietne aizdegās. Kas notika, kāda tā bija dabas katastrofa! Iedomāsimies, kas notiks, ja Rīgas centrā aizdegsies kāds no šiem nelegālajiem riepu kalniem, kuri vēl joprojām pastāv. Cilvēki pat neiedomājas sodu maksāt, vienkārši palaiž uzņēmumu uz maksātnespēju, dibina nākamajā dienā jaunu, saņem jaunas atlaides, atkal veido riepu kalnus. Un mēs absolūti neko nedarām, lai šo sistēmu kaut kādā veidā sakārtotu.

Kolēģi! Aicinu jūs nākt un skaidrot. Šis ir kārtējais priekšlikums, kur... Gada laikā jūs neesat izdarījuši neko - neko! -, lai uzlabotu situāciju.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Kozlovskis. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 4. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 7, atturas - 14. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Kozlovskis. 5. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Kozlovskis. 6. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Starpsaucieni.)

R. Kozlovskis. 7. - Zaļo un Zemnieku...

Sēdes vadītāja. Nu, jūs atbalstījāt! (Starpsaucieni.) Jūs atbalstījāt. Turpiniet! (Starpsaucieni: “Balsot!”)

R. Kozlovskis. 7. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis priekšlikums paredz atgriezt atpakaļ likumā to kārtību, kas šobrīd ir spēkā, ka 40 procenti no dabas resursu nodokļa tiek novirzīti valsts pamatbudžetā, bet 60 procenti atstāti pašvaldības budžetā. Pašvaldībām ir funkcijas, kas ir saistītas ar vides uzlabošanu, un šobrīd valsts vienkārši voluntāri samaina šo proporciju otrādi, lielāko īpatsvaru paņemot valsts budžetā.

Bet vēl interesanti, kam es vēlos pievērst jūsu uzmanību... Ir vēl viena lieta. Īpaši varētu saausīties zaļie un tie, kas runāja par to, ka šajā budžetā nav deputātu kvotu. Kā šī nauda tiks tērēta valsts budžetā? Atstājot naudu pašvaldībai, protams, ir skaidrs, ka pamatā šis finansējums ir jāizmanto ar vidi saistītās jomās. Bet valdība ir lēmusi, ka to naudu izmantos dažādiem ar vidi saistītiem pasākumiem 2020. gadā, bet būs arī atbalsts reģionālajiem medijiem, Latvijas literatūras eksports, NVO fonds... nu tas vēl tā. Bet tagad klausāmies tālāk - reģionālās attīstības atbalsta pasākums “infrastruktūras pielāgošana un uzturēšana”, aiz kā slēpjas pasākums “nodrošināt atbalstu sporta infrastruktūras attīstības projektu īstenošanai”. Un tad vēl ir “nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības, integrācijas politikas un valstiskās piederības pasākums”. Kāds tam ir sakars ar vidi?

Nosaukt mēs varam dažādi, bet pēc būtības, kolēģi, tie, kas ir pieredzējuši, saprot, ka šīs ir vistiešākās deputātu kvotas. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai.

J. Jalinska (ZZS).

Labdien, cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Es jau pagājušajā sēdē runāju par grozījumiem dabas resursu nodoklī, par nepieciešamību pašvaldībām šī nodokļa sadalē un izmantošanā dabas aizsardzības pasākumu organizēšanai... un attiecībā... Ir negodīgi veikta nodokļa pārdale attiecībā uz tām pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas šie poligoni, - šī pārdale, kas ir mainīta no 40 procentiem uz 60 procentiem valsts labā... un par atkritumu apglabāšanu pašvaldībām vispār ir noņemti nost procenti. Pašvaldības iepriekš varēja šos līdzekļus izmantot dabas aizsardzības pasākumiem.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kad tika uzdots jautājums, kāpēc tiek noņemti šie procenti par atkritumu apglabāšanu pašvaldībām, ministrijas pārstāve to motivēja tā, ka pašvaldības ir sakārtojušas infrastruktūru. Ko tas nozīmē - pašvaldības ir sakārtojušas infrastruktūru? Tas nozīmē to, ka poligoni vienalga atrodas šo pašvaldību teritorijā un pašvaldībām ir jāsaņem atbilstošie procenti par atkritumu apglabāšanu. Bet mēs neviens nekur nerunājam... Poligoni atrodas pašvaldību teritorijā, un apkārt dzīvo iedzīvotāji, un mēs nerunājam par to, ka šiem iedzīvotājiem ir ļoti lielas neērtības saistībā ar nekustamā īpašuma vērtību, jo nekustamā īpašuma vērtība šiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo poligonu apkārtnē, ir krasi samazinājusies, jo neviens jau negrib pirkt mājas, kurām blakus atrodas poligoni. Par to mēs daudz nerunājam, bet tas ir ļoti, ļoti svarīgi.

Tāpēc es aicinu atbalstīt Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, vai jums ar divām minūtēm pietiktu līdz pārtraukumam?

Tādā gadījumā laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Dagmāra Beitnere-Le Galla, Boriss Cilevičs, Ilmārs Dūrītis, Inese Ikstena, Nikolajs Kabanovs, Andris Kazinovskis... (Starpsauciens: “Ir!”) Kazinovskis ir, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Evija Papule, Ivans Ribakovs (Starpsauciens: “Esmu!”)... ir un Jānis Vucāns... ir.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Šis ir viens no tiem piemēriem, kur mēs parādām... precīzāk sakot, jūs parādāt to, ka jūs neinteresē reģionu attīstība.

Šis priekšlikums pēc būtības nozīmē to, ka reģioniem tiek noņemta nauda, kas ir Dabas resursu nodokļa likumā paredzētie maksājumi gan šiem poligoniem, par ko jau iepriekšējie runātāji runāja... Tomēr šī nauda ir domāta videi, lai uzlabotu vides, apkārtējās vides, apstākļus.

Daudzkārt ir teikts, ka šajā budžetā nav kvotu. Kolēģi, ja paskatāmies, - pašvaldībām tiek noņemta nost nauda. Un te ir jūsu pašu dokumenti, kas ir pievienoti šim budžeta likumprojektam. Un neapšaubāmi arī ministrija uzsver, ka šis nodoklis ir domāts vides problēmu risināšanai.

Pašvaldības norāda uz to: ja mēs mainām šo proporciju, tad, protams, tas ietekmēs viņu autonomo funkciju izpildi, viņu spēju veikt šo funkciju veiksmīgu izpildi. Tomēr šajā likumprojektā... Visu cieņu ministram Pūcem, viņš zina labāk, un viņš ar savu meistarību... es pat teiktu, ka šī ir tāda zināma meistarklase, kas ir iestrādāta šajā budžetā, - kā paslēpt deputātu kvotas. Bet tās nav nekādas mazās kvotas, tās ir tādas kārtīgas, treknas kvotas, kurām nav absolūti nekāda sakara ar vidi. Ja jūs paši sakāt, ka šis nodoklis ir domāts vides problēmu novēršanai, tad... piedāvājot noņemt nost, bet pēc tam citos priekšlikumos pasekot, kur šī nauda aizies... mēs skaidri redzam, ka tur ar vidi nav vispār nekāda sakara. Atsevišķi jautājumi ir tādi, kur mēs aiz ausīm varētu pievilkt vides prasības.

Nākamais runātājs pēc manis būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs, kurš varētu izskaidrot, kā tad tas būs, kā neietekmēt šo (Dep. D. Pavļuts: “Viņš jau pieteicās!”)... kā būs šī nauda izlietota, ko jūs paņemat pēc būtības no reģioniem. Pēc šiem priekšlikumiem mēs redzam to, ka ļoti konkrētā veidā šī nauda, visticamāk, tiks izlietota Vecrīgā kabinetos, dažādām IKT platformām, atjauninājumiem, programmām... Mani māc šaubas, ka tā kaut kādā brīdī varētu atgriezties reģionos. Tā gluži vienkārši ir paņemta nauda no pašvaldībām, un tie ir tikai tukši vārdi, ka jūs domājat par reģionu attīstību.

Kolēģi, aicinu pievērst uzmanību šim likumprojektam. Tas neapšaubāmi atstās ietekmi uz reģionu attīstību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Pirmkārt. Man ir liels prieks dzirdēt, ka Zaļo un Zemnieku savienība ir pēkšņi kļuvuši par ļoti kvēliem vides aizstāvjiem. Tas tiešām ir jaunums.

Otrkārt. Par šīm deputātu kvotām runājot. Tā tiešām ir pagātne. Tie 28 miljoni, kas tika sadalīti iepriekšējā Saeimā, šeit nav redzami. Un acīmredzot, ja jūs tik daudz par to runājat, jums tā pietrūkst. Bet, atvainojiet, to jūs šeit neatradīsiet un neredzēsiet.

Kā jau minēju, runāju arī iepriekš, pirmajā lasījumā, šie kopējie likuma grozījumi ir vērsti uz to, lai stiprinātu vides institūcijas, jo iepriekš tās tiešām ir bijušas ļoti vājas, un es ceru, ka ne apzināti vājinātas. Līdz ar to, lai tās - Valsts vides dienests, Dabas aizsardzības pārvalde, Vides aizsardzības fonds - būtu stiprākas, ir ļoti svarīgi celt šo institūciju kapacitāti. Un tas tiks darīts gan nākamā gada budžetā, gan arī turpmāk uz priekšu.

Ja runājam konkrēti par dabas resursu nodokļa pārdali šajā kontekstā, tad, jā, mēs redzam Valsts kontroles ziņojumu, kur ļoti skaidri un gaiši parādās, kādā veidā vides objektiem un vides aizsardzības mērķiem pašvaldības ir izmantojušas šo finansējumu. Nu, piemēram, kancelejas preču iegādei, nodokļu un soda naudu nomaksai, sētnieku algošanai, jumtu remontiem, kapu inventarizācijai, lapeņu izbūvei, apstādījumu kopšanai, kaķu sterilizācijas uzskaitei, peldošu strūklaku izveidošanai un tā tālāk, un tā tālāk. Tādi ļoti skaidri mērķi, kas sasaucas ar vides aizsardzību.

Bet pašvaldībām nav, par ko bažīties, jo nākamā gada budžetā pašvaldībām būs papildu līdzekļi dažādām vajadzībām - pašvaldībām nākamā gada budžetā būs 63 miljoni eiro, ko tās varēs izmantot dažādiem mērķiem, tai skaitā tiem, kas ir saistīti ar vides aizsardzību.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Latvijas Pašvaldību savienība savā atzinumā raksta: “Samazinot pašvaldībām līdzekļus vides pasākumu finansēšanai, tiks veicināta vides kvalitātes pasliktināšanās, kas radīs draudus iedzīvotāju veselībai un samazinās cilvēku dzīves kvalitāti, kā arī apdraudēs ES prasību izpildi un mērķu sasniegšanu.” Pūce uz šo atbild - samazinot pašvaldībām līdzekļus vides pasākumu finansēšanai, to budžetos netiks veicināta vides kvalitātes pasliktināšanās, kas radīs draudus iedzīvotāju veselībai, samazinās cilvēku dzīves kvalitāti. Pūce zina labāk. Pūce arī pasaka, ka turpmāk pašvaldības gudrāk izmantos savus resursus. Tagad to naudiņu dalīšu es - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. 2020. gadā - 7 miljonus, 2021. gadā - 8,5 miljonus, 2022. gadā - 9,4 miljonus. Sporta infrastruktūrai, IT projektiem, vietējo mediju atbalstam un līdzīgiem ar vidi saistītiem pasākumiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šorīt no rīta Kariņa kungs attiecībā uz bezdarbnieku... laika un summas samazināšanu teica, ka tas ir simbolisks solis. Šis arī ir viens kārtējais simboliskais solis. Notiek finansējuma pārdale par labu valstij, noņemot pašvaldībām. Un ir situācijas, kad tam īstenībā varētu piekrist, ja ne divi aspekti... Pašvaldības par šo līdzekļu izmantošanu tika ļoti, ļoti kontrolētas, un Pleša kungs tikko teica. Pats mazākais sīkums - Valsts kontrole sodīja, apsauca un neļāva. Bet valdība plāno noņemtos līdzekļus lietot pilnīgi citām vajadzībām. Jūs jau dzirdējāt, kādām.

Un ironiski, ka šajā situācijā tā nauda tiks izlietota ar mērķi stiprināt nacionālo identitāti un veicināt valstisko piederību. Tātad vieni var, bet otri nevar.

Un otrs aspekts ir tas, ka mēs atkal mainām noteikumus, kamēr neesam vēl tikuši skaidrībā, kādas tās pašvaldības īsti būs, kā veidosies to finansējums. Šajā brīdī vēl neesam pieņēmuši galīgos lēmumus, bet jau atkal mainām noteikumus.

Tādēļ - šo divu aspektu dēļ! - lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un nemainīt finansējumu šajā brīdī.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pleša kungs! Varbūt... Kur viņš palicis? Nav. (Starpsaucieni: “Te, pašā priekšā!”; “Viņš vienmēr te sēž!”; “Viņam brilles ir!”) Ļoti labi...

Pleša kungs, vai jūs varētu, lūdzu, izskaidrot, kas VARAM budžetā ir paslēpts zem pozīcijām... vairākām pozīcijām.

Piemēram, “integrēta pieeja resursu pārvaldībai (pirmais posms)”. Man ir informācija, ka tās ir algas.

Un vairākās pozīcijās... es vienkārši nosaukšu dažus skaitļus.

Tātad vienā daļā izmaiņas izdevumos, salīdzinot ar projektu... Tātad pieaugums - 932 290, 333 506, 880 287, 439 519 un tā tālāk. Un šādas pozīcijas ir vairākas - gandrīz 10. Tātad kopumā paprāvas summas sanāk.

Varbūt jūs varat izskaidrot, kas ir šī “integrētā pieeja resursu pārvaldībai (pirmais posms)”, kas tika atbalstīta Ministru kabineta sēdē 17. septembrī?

Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Pleša kungs! Paldies jums, ka iesaistāties debatēs, mēģināt to vismaz darīt, tomēr gaužām neveiksmīgi. Jums tikko jau mana kolēģe izstāstīja. Šis 7 miljonu noņēmums... reģioniem noņemta nost vides nauda. Jūs varat lasīt Valsts kontroles ziņojumus. Un tas ir mūsu pienākums - rūpēties par to, lai pašvaldību sistēma tiktu sakārtota tā, lai pēc iespējas mazāk šī nauda tiktu tērēta neatbilstoši mērķim. Tas ir mūsu un tātad arī jūsu kā VARAM parlamentārā sekretāra pienākums. Bet tajā pašā laikā tā lielākā nauda tomēr tiek investēta vides un klimata jautājumiem tieši reģionos. Šobrīd jūs noņemat nost.

Papildus tiem 78 miljoniem, ko noņēmāt nost no mērķdotācijas pašvaldībām dažādu savu ideju īstenošanai... no šīs konkrētās summas 7 miljoni tiek noņemti nost Vecrīgas darbinieku algu palielināšanai... iespējams, futbola stadiona būvniecībai. Un kāds tam ir sakars ar klimata jautājumiem, ar vides jautājumiem?

Kolēģi, sagatavojieties, pirms jūs nākat runāt. Mēs lasām to, kas ir iesniegts jūsu dokumentos. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jūsu laiks ir beidzies!

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Nu, šis jautājums... Protams, mēs nerunājam par kaut kādām ļoti lielām summām, kuras pāries no pašvaldību budžetiem uz valsts budžetu, bet tomēr... Jūs sapratāt - tā ir daļa no šīs kopējās tendences... tas, ko jūs darāt.

To pašu jūs darāt ar ieņēmumiem no azartspēļu... no akcīzes nodokļa, to pašu jūs darāt ar tām pašām mērķdotācijām un tā tālāk. Saprotiet, lielajā bildē tas, ko jūs darāt, - savas tā saucamās fiskālās telpas meklējumos... jūs pelnāt naudu... Panākt kaut kādu ekonomikas izaugsmi, darba vietas, investīcijas, to, lai no tā būtu lielāki nodokļu maksājumi, - jūs to nespējat. Tad savos meklējumos, kur to fiskālo telpu dabūt... jūs lielā mērā to risināt uz pašvaldību rēķina. Tad saprotiet, lieta ir tāda, ka mēs visi dzīvojam vienā valstī un tie paši iedzīvotāji, kas ievēlēja jūs, tie paši ievēlē arī pašvaldību deputātus. Iedzīvotāji arī no pašvaldībām saņem pakalpojumus un tā tālāk. Tāpēc jūs pēc būtības... jūs valsts mērogā... jūs nodarbojaties ar naudas pārlikšanu no vienas kabatas uz otru kabatu un domājat, ka esat atklājuši kaut kādu tādu jaunu perpetuum mobile, kaut kādu jaunu ieņēmumu avotu uz pašvaldību rēķina. Jūs tiešām domājat, ka tam nebūs absolūti nekādu seku? Jums te kāds ir iestāstījis, ka pašvaldības peld naudā. Kā es jau teicu vakardien, šāds priekšstats varēja izveidoties tikai tādam cilvēkam, kurš ar pašvaldību saprot Pierīgas pašvaldību, kaut kādu Mārupi vai Garkalni.

Bet, kolēģi, vidējā pašvaldība pavisam nepeld naudā. Vidējā pašvaldība piedzīvo iedzīvotāju skaita samazināšanos, 10 gadu laikā - vismaz 30 procentu apmērā, un tā tas arī turpināsies.

Tāpēc no šīm pašvaldībām, kuras atrodas jau tā bēdīgā situācijā, kurām nav finansējuma, lai finansētu savu infrastruktūru, sociālos pakalpojumus un tā tālāk -, jūs vēl viņiem atņemat finansējumu. Un vai jūs tiešām domājat, ka tam nebūs nekādu seku, ka tas nekādā veidā kā bumerangs pie jums neatgriezīsies?

Mēs tiešām tuvojamies kaut kādām beigām, kaut kādam lielam notikumam, kolēģi. Es domāju, ka es to redzu ļoti skaidri.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pleša kungs, ko tad jūs tāds kluss palikāt, kad jums uzdeva jautājumu par to, kas ir paslēpts programmā “Integrēta pieeja resursu pārvaldībai”? Visai sabiedrībai jāzina, ka šāda programma (kas ir ieslēpta šajā budžetā) “Integrēta pieeja resursu pārvaldībai” - ir algas, un šīs algas ir vairāki, cik mēs te skaitām, miljoni, kurus jūs varat atdot mediķiem. Par to jūs klusējat. Negribat atbildēt no tribīnes, negribat pateikt, kāpēc šo naudu jūs mediķiem nevar atdot, bet kāpēc jums tā ir jāieslēpj šajā programmā?

Vēl viena lieta. Jūs runājat par SIA “Valsts investīciju fonds”, ja. Jūs runājat un pēc būtības sakāt, ka... Tas ir... “Vides investīciju fonds” - es pārteicos... ka vajag atbalstīt... tur valstij vajag naudu likt iekšā. Tā ir SIA, komercsabiedrība! Izlasiet Komerclikuma 1. pantu! Komercsabiedrības uzdevums ir gūt peļņu, nevis valstij jāiegulda komercsabiedrībā nauda. Komerclikuma 1. pantā tas ir pateikts. Un tas ir pilnīgs absurds. Komercsabiedrības izveido, lai tās radītu līdzekļus un lai tās papildinātu budžetu, nevis lai šīs komercsabiedrības tiktu uzturētas no budžeta. Šīs pozīcijas jūs arī mierīgi varat atdot mediķiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

R. Kozlovskis. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 8. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Identiska rakstura priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Identisks 7., bet debates ir iespējamas.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Ja jau sākām... un VARAM parlamentārais sekretārs minēja to, ka tā nauda tomēr būs videi un vides mērķiem, kādu piemēru jūs rādāt? Kolēģi, jūs stāstāt... šodien un vakar daudz laika pavadījāt, stāstot par dažādām lietām, ka labi mērķi un ka laba, efektīva pārvaldība...

Jūs nupat no tribīnes, kad bijām pie iepriekšējā priekšlikuma, kritizējāt pašvaldības par to, ka tās nejēdzīgi iegulda naudu. Tikko! Jūs pēc vairākiem runātājiem... Vairāki runātāji norādīja to, ka jūs šo naudu vienkārši iztērēsiet Vecrīgas darbinieku algām. Un jums vairs nav, ko teikt. (Starpsauciens.)

To, ka jūs vienkārši būvēsiet, es saku, iespējams, futbola stadionus sporta infrastruktūrai... Kolēģi! Nu, vai jums neizklausās... Pleša kungs minēja, ka ir... mēs esam aizgājuši prom no deputātu kvotām. Kvotu vairs nav. Nu tad (Starpsauciens: “Nekad nebija!”)... Nekad nav bijušas iespējamas, jā...

Bet šis ir jau kaut kāds jauns līmenis - šīs ir tādas politiskās kvotas, ieslēptas dažādos veidos. Un šodien mēs vēl runāsim arī par citām politiskajām kvotām, kuras mēs esam atraduši šajā budžetā. Kolēģi! Nu nav jau slikti, ka jūs atbalstāt šādas programmas, bet nosauciet to atklātā veidā, kas tas tāds ir. Nemēģiniet to iebāzt zem dabas resursu nodokļa, nemēģiniet kritizēt pašvaldības, sakot: “Pašvaldības, jūs slikti strādājat, mēs būsim tie labie, un mēs vienkārši ieguldām Vecrīgā - birojos. Jā, būvēsim futbola stadionus.” Jā, politiskās kvotas! Ja jūs to neesat pamanījuši, tad Attīstībai/Par! jūs vienkārši ir apčakarējuši.

Kolēģi! Vai jūs visi esat par to lietas kursā? (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Koalīcijas padome ir!” Starpsauciens.) Koalīcijas padome, pieņemsim, ir lietas kursā. Bet, kolēģi, šī kritika, manuprāt, ir vietā. Un šodien bija ļoti centības pilni, bet tomēr diezgan neveiksmīgi mēģinājumi aizstāvēt... Un pats sliktākais ir tas, ka, mēģinot aizstāvēt šo priekšlikumu, jūs kritizējāt pašvaldības. Jums būtu jāzina tas, ka tie pārmetumi, kuri minēti Valsts kontroles ziņojumā, tie jau, es domāju, lielākā daļa sen ir novērsti. Un lielum lielākā daļa šo resursu naudas tiek investēta attiecīgajā mērķī. Un lielum lielākā daļa naudas, pilnīgi visa tā nauda... Jebkurā gadījumā! Kaut vai strūklakas viņi būvē par šo naudu, tā tik un tā tiek investēta reģionos. Un reģionu nevienlīdzība palielinās, un jūs ar šo lēmumu gluži vienkārši reģioniem paņemat šo naudu nost.

Un šis ir kārtējais tāds lēmums šajā budžetā. Nepietiek ar to, ka mērķdotāciju samazina pašvaldībām, jūs vēl visos citos iespējamos veidos ņemat šo naudu nost, šos resursus.

Kolēģi! Reģionos dzīve kļūs ļoti sarežģīta turpmākajos gados, ja būs šāda politika. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dabas resursu nodoklis ir tā pozīcija, kur šī koalīcijas valdība arī melo visai sabiedrībai. Kariņš savos reklāmas klipiņos rāda un saka: “Mēs nodokļus šogad necelsim.” Dabas resursu nodoklis ir nodoklis, kurš objektīvi tiek celts ar šo budžetu, un par to tiek sabiedrībai melots.

Otra lieta šajā pašā kontekstā ir - kāpēc tādi priekšlikumi no “Attīstībai/Par!”, kāpēc tos atbalsta Jaunās VIENOTĪBAS valdība? Tur atkal mēs kaut ko būvēsim, atkal kaut kādus stadionus vai nezin ko.

Un faktiski, lai sabiedrība saprastu, kāpēc tik ļoti tiek atbalstīts viss šis būvniecības kartelis... Patiesībā jau jūs visi te kliedzat, tajā skaitā arī JKP, - kliedzat par oligarhiem, karteļiem. Jūs jau atbalstāt to, jūs jau esat izveidojuši to karteli. Ja nebūtu jūsu, tad nebūtu arī, piemēram, tāda būvniecības karteļa, nebūtu tāda būvuzņēmēja Martinsona ar nepārtrauktiem valsts pasūtījumiem, vai “RE & RE”, kuras dēļ sagāzās... un notika Zolitūdes traģēdija, bet kura joprojām saņem valsts pasūtījumus. Jums ir nepieciešams visu laiku, lai būtu ko būvēt, būvēt, būvēt, jo tur ir iespējams visvienkāršākajā veidā acīmredzot dabūt tā saucamos otkatus.

Tāpēc arī JKP to cietumu gribēja budžetā ielikt. Jo tur varētu būvēt un arī dabūt, ļoti iespējams, tos otkatus atpakaļ. Kukuļus - latviski sauksim tos - kukuļus! Un patiesībā tas ir tas, kā jūs sarunājaties ar sabiedrību, - pilnīgi pat acis nepamirkšķinot, melojat, sakot - “Nodokļus mēs necelsim!” Nu šis ir piemērs, ka nodokļi jau tiek celti šajā budžetā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi un ļoti cienījamā valdība! Vai mēs no jums nedzirdam visu laiku, ka mums jāmazina nevienlīdzība? Jūs saskaitiet, cik daudz reizes katrs no jums to ir pateicis. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā gandrīz katru dienu, vai ne? “Mums jāmazina nevienlīdzība!” Vai jūs vispār...? Jūs taču dzīvojat šajā valstī. Vai jūs nezināt, ka mums liela daļa no nevienlīdzības ir tieši reģionālajā aspektā? Kur ir visaugstākais bezdarba līmenis? Reģionos. Kur visvairāk samazinās iedzīvotāju skaits? Reģionos. Jo tālāk no Rīgas, jo lielāks iedzīvotāju skaita samazinājums. Kur ir viszemākie ienākumi? Reģionos. Un ko jūs darāt? Jūs no tiem, kuriem jau tā ir vissliktākais stāvoklis valstī, jūs no viņiem vēl atņemat finansējumu! Jūs darāt absolūti pretējo: nevis mazināt nevienlīdzību, bet nodarbojaties ar nevienlīdzības palielināšanu! Jums tas nav skaidrs? Kā tas var nebūt skaidrs? Jūs no tiem, kas šajā valstī ir visnabagākie, no reģioniem, paņemat vēl finansējumu. Kā jūs pēc tam varat kādam cilvēkam teikt, ka jūsu prioritāte ir nevienlīdzības mazināšana?! Vai tā nav melošana? Jūs paši nesaprotat?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Jalinskai.

J. Jalinska (ZZS).

Gribu pateikt paldies Pleša kungam, kurš iesaistījās debatēs par šo jautājumu, bet nepiekrītu vienam jautājumam saistībā ar Valsts kontroli. Valsts kontrole pārbauda ne tikai pašvaldības, bet arī valsts iestādes, ministrijas un tā tālāk. Un tas nenozīmē to, ja ministrijā atrod kaut kādus pārkāpumus... un notiek kaut kāda līdzekļu pārdale... vēl kaut kur uz kādu citu ministriju, vai ne? Par to ir jāsoda! (Aplausi.) Par to ir jāsoda, ja pašvaldības vai valsts iestādes ir pārkāpušas likumu un nav izmantojušas konkrētos līdzekļus, kas bija paredzēti, dabas aizsardzībā. Par to ir jāsoda, un tas nav atbalstāmi. Bet atbalstāmi nav arī tas, ja no pašvaldībām izņem šos līdzekļus ārā un tanī pašā laikā valsts šos līdzekļus neizmanto dabas aizsardzībai. Tas tiešām nav nedz attaisnojami, nedz labi. Un tas, ka šie līdzekļi arī aizies no reģioniem... Piemēram, Daugavpils novads - mīnus pāri par 600 tūkstošiem, kas aizies no Daugavpils novada pašvaldības... tieši no dabas resursiem... jo tur poligons atrodas. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Toties futbola laukumu var uzcelt!”) Jā, un tas aiziet projām no konkrētām teritorijām.

Tāpēc es arī aicinu atbalstīt Viktora Valaiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, šķiet, ne velti Kariņa kungs ir pazudis no telpas, kad debatējam par likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Es domāju, viņam tiešām varētu būt kauns par šo likumprojektu, jo viņš bija tas, kurš visu laiku vēl līdz pēdējām dienām publiski medijiem un sabiedrībai stāstīja, ka mēs neceļam nodokļus! Šis ir likumprojekts, kur tiek celti nodokļi. Dabas resursu nodoklis tiek celts būtiski vien dažus mēnešus pirms to izmaiņu spēkā stāšanās. Ja kāds saka, ka maz, lai pajautā tādam uzņēmumam kā “Cemex”, kurš ir aplēsis, ka nākamajā gadā šo “nieka” izmaiņu dēļ viņiem būs par pusmiljonu lielāki izdevumi.

Otrs. Viņš ir paņēmis naudu no pašvaldībām, lai to naudu sadalītu deputātu kvotās. Tas nav bijis viegli. To gan es arī ievēroju, jo tas, kas īpaši piesaistīja uzmanību, - ka uz katriem 7 miljoniem eiro apmēram 1 miljons tiek novirzīts Kultūras ministrijai. Un tad es domāju - kāpēc tā? Bet tad es atcerējos. Iepriekšējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs bija no Nacionālās apvienības. Viņi zina, kā tas strādā, un prata esošajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram paprasīt savu daļu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Mēs daudz runājam par valdības rīcību, kuru jūs taisāties legalizēt ar nākamajiem balsojumiem. Tomēr... Kas mani nomāc - šeit redzējām diezgan, nu, centīgu mēģinājumu attaisnot ministra rīcību, bet pats ministrs kaut kur ir pazudis. Tas būtu diezgan traki, ja Reira kungam būtu jāiet par Pūces kunga lietām runāt. Es ticu, ka viņš to varētu izdarīt, bet... Pūces kungs visu dienu šeit sēdēja, taču tad, kad beidzot pienāk viņa jautājums, viņš ir pazudis.

Kolēģi! Ja ne kāds no jums... Piezvaniet Pūces kungam un pasakiet: “Likumprojekts vēl tiks izskatīts, mums vēl būs jautājumi!” Lai tad nāk ministrs un paskaidro šo grozījumu ietekmi! Ja viņš to nedomā darīt, tad es nesaprotu, kāpēc viņš te visu dienu vispār atradās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, un tieši jūs, VIENOTĪBA, tieši jūs esat pieļāvuši, ka gadu gadiem būvniecībā var darboties čaulas kompānijas - čaulas kompānijas! -, kurām nav reāli ne savas mantas, ne savu darbinieku, jo tā ir vieglāk tos otkatus jeb kukuļus dabūt, un tāpēc jums būvniecība vienmēr ir bijusi prioritāra... pār cilvēku. Turpiniet aplaupīt pašvaldības, cilvēkus, uzņēmējus... Bet man jums ir sliktas ziņas: ir sākts vākt parakstus par Saeimas atlaišanu. Oficiāli tas ir sākts šodien. Turpiniet šādā pašā garā, JKP, VIENOTĪBA, Nacionālā apvienība, Attīstībai/Par!, Kaimiņš jeb “kapi.lv”. Turpiniet, un pilnīgi skaidrs, ka šī Saeima tiks atlaista, jo šī Saeima ir pelnījusi, lai tā tiktu atlaista.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā par 8. priekšlikumu...? Nē. Tas arī nav balsojams.

Turpinām ar 9. priekšlikumu.

R. Kozlovskis. 9. - deputātes Švecovas priekšlikums, kas paredz proporcijas maiņu attiecībā uz ieņēmumiem pašvaldības vai valsts budžetā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Nu, priekšlikums ļoti līdzīgs manam iepriekšējam priekšlikumam, tomēr... Tā kā neatbalstījāt iepriekšējo... Šis tomēr piedāvā 50 uz 50. Veicam šo dalījumu... tomēr kaut kādā veidā panākam pretī pašvaldībām!

Parādiet, ka jūsos ir parādījusies kaut kāda sirdsapziņa! Varbūt pārskatām tās naudas izlietojumu, kuru Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir ieplānojusi izlietot absolūti neatbilstoši Dabas resursu nodokļa likumā noteiktajiem mērķiem? Nu, pārskatām, paskatāmies!

Kolēģi! Mēs iepriekš jau norādījām... Neviens nenāk apšaubīt to, ko mēs sakām, un acīmredzot tā arī ir. Bet... nu, ja ne pilnā apmērā, tad vismaz 50 uz 50. Būtu normāli sadalīt šo dabas resursu nodokli starp pašvaldībām. Būtu grūti pateikt, ka pašvaldības piekrīt šim likuma grozījumu piedāvājumam.

Šis ir kārtējais labas pārvaldības principu ievērošanas... Piedāvātais likumprojekts ar pašvaldībām ir saskaņots tikai pēc fakta. “Mēs izdomājām, mēs pieņemam, un tad mēs ejam izstāstīt, ko mēs izdomājām. Jūs varat teikt, ko jūs gribat. Tāpat mēs balsosim tā, kā mēs izdomājām.”

Tāda diemžēl ir šī valdība, lai vai ko teiktu par iepriekšējo - Kučinska valdību.

Es atceros, kādā veidā tika veidota nodokļu reforma, - tur bija visi... pie viena galda sēdēja visi sociālie partneri, apsprieda idejas - pie viena galda. Un tas viss, kas no tā sanāca, - bija ļoti daudzi sociālie partneri, kas atbalstīja, bija daudzi, kas procesa laikā “nolēca nost”, bet diskusijas bija ar visiem kopā. Šobrīd jūs demonstrējat... un nevajag noliekt galvas brīdī, kad mēs kritizējam jūs, tas ir tikai jūsu pašu, galvenokārt - ministru, augstprātības un darbības rezultāts.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt Švecovas kundzes priekšlikumu. Manuprāt, tas ir zināms kompromiss. Neatbalstījāt pirmo, atbalstiet tad vismaz otro, kas ir pakāpi zemāks.

Mums vēl būs šodien, es domāju, ne viens vien jautājums par šo tēmu, tā ka, kolēģi, ieklausieties tajā, ko mēs sakām!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Mana priekšlikuma būtība nedaudz atšķiras no Valaiņa kunga priekšlikuma, un es tikai piedāvāju, ievērojot subsidiaritātes principu, pārdalīt šo nodokli attiecīgi starp pašvaldības un valsts budžetu, jo - ko tad ir nogrēkojušies tie iedzīvotāji, kas dzīvo pašvaldībā un kuriem tagad būtu jāapmaksā valdošās koalīcijas vēlme pēc centralizācijas un neremdināmā apetīte tērēt gan pašvaldības, gan arī budžeta naudu.

Man liekas, ka pēc būtības valsts stabilitāte (tajā skaitā arī lielākā mērā) ir atkarīga no tā, cik patstāvīga un neatkarīga ir pašvaldība, cik pašvaldība ir lojāla pret tiem cilvēkiem, kas dzīvo tās teritorijā. ASV dzīvojošais pētnieks un rakstnieks Nasims Nikolass Talebs vienā no savām pēdējām grāmatām ļoti vērš uzmanību uz to, ka tieši Šveices pārvaldības modelis, kas orientēts uz patstāvīgām, neatkarīgām un ļoti stabilām pašvaldībām, pašvaldību funkcijām un decentralizāciju, nodrošināja šīs valsts labklājību un bagātību. Un man liekas, ka varbūt pašlaik tas, kas notiek, ir ļoti liela un būtiska kļūda, un apzagt vietējās pašvaldības iedzīvotājus, pārdalot dabas resursu nodokli par labu tikai un vienīgi valsts... varu kārojošajai politiskajai elitei, ir netaisnīgi. (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es ceru sagaidīt no Pleša kunga kaut ko vairāk nekā tikai vēršanos pret pašvaldībām, jo diemžēl arī Eiropas lietu komisijā, kad Pleša kungs nāk un stāsta par klimata pārmaiņām un to, ka mums visiem tam ir jāsagatavojas un jāuzņemas atbildība... Kad ir konkrēti jautājumi, kā šis jautājums atspoguļosies uz, piemēram, autotransporta īpašniekiem vai privātmāju īpašniekiem, vai būs kādas izmaiņas vai ne un cik daudz, - tad viņš nespēj paskaidrot. Viņš runā vispārīgās frāzēs.

Tāpat viņš nespēj paskaidrot, ko nozīmē “integrēta pieeja resursu pārvaldībai”. Mēs gaidām. Bet priekšlikumu vēl ir daudz pie šī likumprojekta, varbūt Pleša kungs tomēr beidzot atradīs šo informāciju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es domāju, ka jautājums par dabas resursu nodokli, kas tiek paaugstināts... kura izskatīšanas laikā premjers Kariņš neatrodas Saeimas zālē un vispār neatrodas Saeimā... Pirms mirkļa es gan viņu redzēju ar viņa 17 miesassargiem ēdnīcā, bet šobrīd viņš šī būtiskā jautājuma izskatīšanā šeit nav klāt... Tad, kad atbildīgajai personai no VARAM - deputātam Plešam - tiek uzdots elementārs jautājums: kas slēpjas aiz pozīcijas “integrēta pieeja resursu pārvaldībai”, kur ir miljoni iekšā... elementārs jautājums... tad šī atbildīgā persona nespēj atbildēt. Ja mums būtu īsts valsts vadītājs, tad viņš kāptu šajā tribīnē Pleša kunga vietā, kurš acīmredzot nav kompetents un nespēj atbildēt sabiedrībai, kas tur ir ieslēpts, un šāds valsts vadītājs izskaidrotu visai sabiedrībai, kas ir šajā pozīcijā, kā tā tiks izmantota, izskaidrotu arī par vides... attiecīgo fondu un paskaidrotu, kāpēc dabas resursu nodoklis tiks celts. Viņš arī paskaidrotu, kāpēc Latvijā ir iespējami būvniecības karteļi ar čaulas būvniecības kompānijām un kāpēc tieši būvniecības jomā ir lielākā korupcija, un paskaidrotu, kāpēc tieši ar būvniecību ir saistītas, manuprāt, tādas partijas kā Attīstībai/Par! vai VIENOTĪBA.

Tas būtu īsts valsts vadītājs, kurš varētu uzkāpt tribīnē un sabiedrībai paskaidrot. Protams, viņam nebūtu ko slēpt. Bet, visticamāk, mūsu valsts vadītājs nevada valsti, jo ir pilnīgi skaidrs, ka par budžetu pēc būtības viņš šo divu dienu laikā nav pateicis nevienu teikumu. Joprojām! Un visu laiku sūta... vai nu Reiru sūta šeit mēģināt attaisnoties, vai Petravičas kundzi sūta, vai kādu citu, bet pats nespēj. Tāds nevar būt valsts vadītājs, un tāds valsts vadītājs ir jāatlaiž! Vienīgais veids, kā šobrīd atlaist tādu valsts vadītāju, - cilvēkiem iet un parakstīties par Saeimas atlaišanu, parādīt VIENOTĪBAI, ka VIENOTĪBAS laiks tuvojas beigām. (Dep. J. Strīķe: “Par priekšlikumu!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. (Dep. A. Gobzems: “Strīķes kundze, nu beidziet, lūdzu, vienreiz!” Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.)

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Latvijā ir kādi... varat manis teikto palabot... kādi 11 atkritumu poligoni, un tās pašvaldības, kurās atrodas šie sadzīves atkritumu poligoni, būs tās, kas cietīs visvairāk. Šis priekšlikums, varat manis teikto palabot... Varbūt to ir vairāk vai mazāk, bet pēc būtības aptuveni tik to arī ir. Un tajā novadā, kura teritorijā poligons atrodas... pieņemsim, visa Vidzeme ved uz vienu poligonu savus atkritumus... tad tajā novadā, protams, rodas izaicinājumi attiecībā uz dabas, vides kvalitāti. Taču jūs tagad vienkārši noņemat tam novadam šo naudu nost, lai gan viņiem jārūpējas gan par ceļu, lai šīs “miskastes mašīnas” brauktu un neputekļotu apkārtni, gan par dažādiem citiem klimata un vides jautājumiem. Viņiem par to visu jārūpējas vistiešākajā veidā!

Es teikšu, kā ir: šobrīd tā stulbākā lieta šajā likumprojektā, ir tā, ka jūs vienkārši Vecrīgas birojos šos līdzekļus ieguldāt, kā jau mēs šeit norādījām. Ka tas vienkārši biroju darbinieku algu kāpināšanai. Un tā ir vienkārši tāda maskēšanās!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Nu vajag jau saprast VARAM duālo situāciju. No vienas puses, jāizspiež kaut kādi nodokļi, lai papildinātu budžetu. No otras puses, jārūpējas par pašvaldībām, jo tā ir viena no atbildīgajām funkcijām... Turklāt nevis vienkārši jārūpējas par pašvaldībām, bet jārūpējas arī par pašvaldību reorganizāciju, par administratīvi teritoriālo reformu.

Es domāju, ka principā Pleša kungam vajadzētu ar abām rokām atbalstīt šo priekšlikumu... ar vienu nosacījumu... lai papildinātu to ar normu: tie, kas brīvprātīgi apvienojas, - no tiem 50 uz 50. A tam, kas negrib brīvprātīgi apvienoties, - piga! Ļoti normāls priekšlikums. (Aplausi. Starpsauciens: “Tā jau ir!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kariņa kungs! Jūs ar savu augstību beidzot esat mūs pagodinājis un atrodaties šajā zālē. Nu tad varbūt jūs varat atbildēt, kas tā ir par pozīciju VARAM budžetā - “integrēta pieeja resursu pārvaldībai”? Parādiet Latvijas sabiedrībai, ka jūs pārzināt budžetu! Bet izskatās, ka jūs nepārzināt. Izskatās, ka jūs vienmēr, kad es sāku uz jums runāt un uzdot jums jautājumus, kaut kā nosarkstat un novēršaties. Kariņa kungs, sāciet valsti vadīt vienreiz! Sāciet iepazīties ar budžetu, lai jūs varētu sabiedrībai atbildēt, ka šādās pozīcijās ir ieslēptas ierēdniecības algas, ieslēpts algu paaugstinājums, lai mediķi neredzētu, ka mediķiem nepietiek. Tieši šādās pozīcijās. Un tas ir iemesls, kāpēc Pleša kungs, kurš pārstāv VARAM intereses un ir, cik es saprotu, parlamentārais sekretārs šajā ministrijā, nekāpj tribīnē un nepaskaidro.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Es ļoti labprāt piekristu šādai pārdalei, dabas resursu nodokļa lielāku īpatsvaru novirzot pašvaldībām... nevis pašvaldībām... valstij, nevis pašvaldībām, ja VARAM spētu pamatot, ka tiešām prot līdzekļus izmantot gudri un videi mērķēti. Un tāpēc nāciet, Pleša kungs, pastāstīt mums, kā jūs esat līdz šim izmantojuši dabas resursu nodokļa ieguvumus, kā jūs līdz šim esat izmantojuši emisiju kvotu tirdzniecībā iegūto finansējumu. Ja nevarat jūs, tad varbūt Kariņa kungs var nākt pastāstīt, kā jūsu “kvotas” - tādas kā futbola laukumi, tādas kā IT projekti, tādas kā atalgojuma palielinājums, tādas kā Kultūras ministrijas prioritātes - konkrēti veicinās vides kvalitātes uzlabojumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Kozlovskis. 9. - deputātes Švecovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 10. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti grib balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 28, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Kozlovskis. 11. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Deputāti piekrīt? (Starpsauciens: “Jā!”) Piekrīt.

R. Kozlovskis. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Dep. M. Bondars: “Jā!”)

R. Kozlovskis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 14. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 15. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces iesniegto priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 30, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Kozlovskis. 16. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, ar šo priekšlikumu mēs piedāvājam, ka dabas resursu nodoklis netiek palielināts, vismaz no 1. janvāra noteikti ne. Kādēļ mēs to darām?

Pirmkārt. Valdība solīja, ka nodokļus šajā budžeta procesā nepalielinās.

Otrkārt. Tāds uzņēmums kā “SCHWENK Latvija”... un citi... kā “Cemex”... kurš gadā samaksā 8 miljonus eiro nodokļos, mūs komisijā informēja, ka tas ir būtisks papildu slogs uzņēmumam, ka ar viņiem neviens nav konsultējies - ne ar viņiem, ne ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā, ne ar kādām citām uzņēmējus pārstāvošām organizācijām. Un norādīja, ka 71 procenta nodokļu pieaugums smiltij tik īsā laikā ir nesamērīgs, grauj tiesisko paļāvību un būtiski palielina izmaksas uzņēmējiem. VARAM ir piedāvājusi, ka... respektīvi skaidrojusi, kāpēc, piemēram, smiltij ir tik būtisks nodokļa palielinājums. Tas galvenais arguments, ko ministrija lieto, ir - lai samazinātu ēnu ekonomiku nozarē. Tāpēc ka ir uzņēmēji, kas neuzrāda reāli iegūto smilti. Un es teiktu tā: vēl absurdāku argumentāciju es neesmu dzirdējusi. Man liekas, katrs cilvēks, kas ir kaut vienu ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu mēģinājis īstenot, saprot, ka tajās jomās, kur ir liela ēnu ekonomika, nodokļi ir jāsamazina, nevis jāpalielina un kontrole jāpastiprina. Ja jūs palielināt nodokļus, jūs tiem blēdīgajiem uzņēmumiem, kas jau tā nelegāli iegūst smilti, padarāt to par vēl izdevīgāku biznesu.

Mācieties no iepriekšējās pieredzes! Augļi, dārzeņi... Tajā jomā bija milzīga ēnu ekonomika. Samazinājām PVN - legalizējās tirdzniecība. Tajās nozarēs, kur nebija iespējams samazināt PVN un bija liela ēnu ekonomika, mēs ieviesām reverso PVN.

Tas, ko jūs darāt, ir pilnīgs absurds - palielināt nodokļus un cerēt, ka būs mazāk blēdīgu uzņēmumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ēnu ekonomikas apkarošana, šis priekšlikums un valdības virzītais likumprojekts... Kopumā jau Dabas resursu nodokļa likums... jau pēc šīm debatēm, es domāju, jums vajadzētu sākt aizdomāties, ka kaut kas ar šo likumu nav kārtībā, tātad arī šajā priekšlikumā, kur... Latvijā ir pa lielam tikai viens tāds liels uzņēmums, kuru tas varētu ietekmēt. Neapšaubāmi tas arī ir noticis. Un neapšaubāmi šī ietekme būs arī tālāk... šī ietekme... Tas atstās arī tālāk ietekmi uz būvniecības cenu izmaksām.

Manuprāt, šis nav sevišķi tālredzīgs priekšlikums, ko ir izstrādājuši, bet tas apliecina gan vienu lietu, par kuru, es domāju, runāšu tad, kad nonāksim pie dažiem ļoti nozīmīgiem priekšlikumiem vēlāk, - ka ir vesela virkne jomu (un ļoti daudzas jomas!), kur valdība nav uzskatījusi par vajadzīgu konsultēties... gluži vienkārši pakonsultēties, pirms pieņem lēmumus. Vienkārši braucam tālāk! Jau otro dienu mēs runājam par labas pārvaldības principu... kā notiek lēmumu pieņemšana. Mēs pieņemam lēmumu un tad skatāmies, kas no tā iznāks. Uz kaut kādām... ideju balstīt “kaut kur kaut kas notiek”... Nu tad pieņemam un paskatāmies, kas tur notiks tālāk! Labi, samazinām reģioniem atbalstu. Vajag mums naudu dažādām iniciatīvām - ņemam nost reģioniem. Tagad paskatīsimies... jā, smiltis... Apkarosim ēnu ekonomiku. Palielinām nodokļus - izdarām pilnīgi pretējo! Un pēc tam ejam runāt ar uzņēmējiem. Ja viņi paši nenāk, nu tad... nu, kā šajā gadījumā... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... uzrunāja šo... un pastāstīja, cik tas ir nepareizi. Bet nu Bondara kungs demonstrē savu meistarību braukt uz priekšu, neskatoties ne uz ko: pareizi, nepareizi - vienkārši balsojam, ejam tālāk.

Kolēģi! Tas jau parāda jūsu pašu attieksmi pret jautājumiem, pret likumprojektiem, kurus jūs virzāt, - kas jums ir svarīgs, kas nav svarīgs. Un cik ļoti jūs varat uzskatīt, ka nav jākonsultējas ar nozari, ja pieņemam lēmumus attiecībā uz viņiem. Bet šodien vēlāk es jums skaidrošu par atsevišķiem lēmumiem, kurus mēs varētu pieņemt arī bez konsultācijām ar nozari. Bet cik ļoti... Valdība arī mums ir atrakstījusi atbildes vēstuli, cik ļoti tā uztraucas par šo konkrēto nozari un cik ļoti tā grib pasargāt šo konkrēto nozari. Un te runa ir par obligātā iepirkuma komponentes biznesmeņiem, par kuriem, redz, valdībai ir īpaša rūpe. Bet šajā gadījumā izdomājam - laižam pilnīgi pretēji jebkādiem principiem, dragājam tālāk!

Kolēģi! Es aicinu ieklausīties šajās lietās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kariņa kungs! Ja jūs pārzinātu budžetu, tad jūs pavisam noteikti pēc videorullīšiem, ko jūs VIENOTĪBAS mājaslapā liekat (ka nodokļi netiek paaugstināti), varētu saukt par meli. Bet, tā kā jūs budžetu nepārzināt un šos rullīšus jums sagatavo citi (tie ir ar priekšā uzrakstītu tekstu, ko jūs pats neesat rakstījis), par meli jūs saukt nevar.

Un jūs nezināt to, ka dabas resursu nodoklis tiek pacelts tā iemesla dēļ, lai ierēdniecībai - nevis mediķiem! - samaksātu 6,5 miljonus algās, algu paaugstinājumos. Šos 6,5 miljonus neatkarīgie deputāti ir piedāvājuši atdot mediķiem likumprojektā par budžetu nākamajam gadam, ko jūs arī, protams, esat noraidījuši, lai Pleša kungs, kurš pārstāv VARAM intereses, varētu savā Facebook profilā uz bildītes uzlikt, ka viņš arī iestājas par veselību. Tā viņš iestājas par veselību: sadaļā “Integrēta pieeja resursu pārvaldībai” ieslēpti 6,5 miljoni atalgojumam. Tā slēpj no sabiedrības acīm tos algas pielikumus sev, kurus patiesībā varētu novirzīt mediķiem un par kuriem patiesībā premjers Kariņš vispār neko nesaprot, jo viņš nespēj kāpt tribīnē un pierādīt vai pamatot, ka tas tā nemaz nav. Viņš nezina to, kas ir rakstīts budžetā, un to mēs redzam šīs divas dienas. Tāds valdības vadītājs, kas nepārzina budžetu, nevar vadīt Latvijas valsti!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Tātad nodokļi nemainās, ja? Kariņa kungs saka visiem, ka nodokļi nemainās.

Bet... Uz palodzes sēdēt, man liekas, nav pieklājīgi.

Ja mēs skatāmies uz Ministru kabineta 17. septembra protokollēmumu, tad 30. punkts nosaka... Ko tas nosaka? Tātad: “atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas precizētos priekšlikumus par dabas resursa nodokļa likmes izmaiņām,”... nu ne jau samazinājumu, vai ne?... “ieņēmumu pārdali starp valsts un pašvaldību budžetiem, vienlaikus nodrošinot sistēmas sakārtošanu un likmju izlīdzināšanu, un atbalstīt, ka papildu ieņēmumi tiek novirzīti izdevumiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasākumiem 2020. gadam 6 528 648 eiro apmērā,” 2021. gadam - 7,1 miljona apmērā un 2022. gadam un turpmāk ik gadu 8,3 miljonu apmērā. 

Un tālāk: Finanšu ministrijai precizēt dabas resursa nodokļa ieņēmumu prognozes, valsts pamatbudžetā palielinot tās par 7,6 miljoniem 2020. gadam, 8,5 miljoniem - 2021. gadam un 10 miljoniem - 2022. gadam un pašvaldību budžetā samazinot 5,4 miljonus eiro 2020. gadam, 4,5 miljonus 2021. gadam un 4,6 miljonus 2022. gadam.

Sakiet, lūdzu, vai šī nav nodokļu celšana? Nē? Un šī nav naudas ieslēpšana VARAM budžetā? Nemaz?

Mēs aicinām to naudu, ko jūs esat paredzējuši un ieslēpuši algām, atdot mediķiem. Tieši jūs esat atbildīgi par VARAM, un jūs esat atbildīgi par piemānītajiem mediķiem, godātie “Attīstībai/Par!”!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Man ir divas lietas, ko pateikt par šo jautājumu. Šeit ir... Ļoti labi, ka Linkaita kungs šeit sēž zālē, man lūgums nekur neiet pagaidām, ja.

Nu, pirmais, es... Par to, kas jau bija pateikts, par to, vai nodokļi tiks vai netiks celti. Man arī, godīgi sakot, pirmā reakcija bija tieši tāda: nu kā tā? Tieši premjers vairākas reizes televīzijā... visur... teica, ka nodokļi netiks celti. Mums pat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Finanšu ministrija rādīja to lielisko prezentāciju, kurā ir tas slaids, kur ir sabiedrības ieguvumi no nākamā gada budžeta, tie galvenie... cik tur... deviņi punkti. Pirmais punkts bija tiešām tāds, ka nodokļi netiks celti. Tad es izlasīju uzmanīgāk, un, jā, labi, es tāds... (Dep. D. Reiznieces-Ozolas starpsauciens.) Tas precīzi, kas bija pateikts, ka netiek piedāvātas nodokļu politikas izmaiņas iedzīvotājiem, nu, šeit... Nu, labi. Tas kaut kā kvalificējas kā tāda puspatiesība, ja. Cik lielā mērā šī nodokļu celšana ir iedzīvotājiem? Un tad ir arī jautājums attiecībā uz nākotni: dārgā valdība un koalīcija, kuri nodokļi, jūsuprāt, ir iedzīvotājiem un kuri - nav iedzīvotājiem? Piemēram, pievienotās vērtības nodoklis. Jūs uzskatāt, ka tas ir... to maksā iedzīvotāji jeb... uzņēmēji? Nu tā, lai uz nākotni... Tad, kad jūs teiksiet, ka jūs necelsiet nodokļus, jūs domājat tā - visus nodokļus jeb nodokļus iedzīvotājiem? Kuri, jūsuprāt, ir nodokļi iedzīvotājiem? Nu, ja jūs šādi operējat ar tādām puspatiesībām, tiešām būtu labi zināt.

Otrais punkts. Šis nodoklis pirmām kārtām skars būvniecības uzņēmumus, pie tam tādus... tādu diezgan... sava veida būvniecību, kas... nu, ne gluži to, kur pieprasījums ir no parastiem iedzīvotājiem, bet pavisam noteikti tā būs ceļu būvniecība. Es domāju, var absolūti droši pateikt, ka ceļu būvniecības izmaksas būs lielākas.

Un man jums ir jautājums. Vai jūs to vispār kaut kā esat mēģinājuši aprēķināt un prognozēt, Linkaita kungs, par cik palielināsies būvniecības izmaksas, piemēram, ceļiem? Tā ka tas, kas jums ir budžetā, visas tās plānotās izmaksas ceļu uzturēšanai un renovācijai... vai tas viss tur tagad ir, nu, kaut cik reālistisks? Tas pats Ķekavas apvedceļš. Tas... Jūs spēsiet iekļauties iepriekšējā tāmē, ja?

Tātad, kolēģi, kopumā jums ļoti viegli var sanākt, ka patiesībā galvenais pieprasījums lielā mērā šajā būvniecībā ir no valsts un pašvaldības... un ka jūs... patiesībā jūs celsiet... jūs esat uzzīmējuši ieņēmumus no šā nodokļa, kas ir no valsts budžeta un pašvaldību budžeta. Nu, tas ir tā... par to varētu drusku pasmaidīt, ja tas nebūtu... ja tas nebūtu tik skumji, kolēģi. (Aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Nodokļu nomaksas kultūra patiesībā balstās vienā elementārā atziņā - cik tie ir saprotami, vienkārši un cik saprātīgā laika periodā tie ir ieviešami.

Man rodas jautājums. Kā jūs domājat - vai, likvidējot Valsts ieņēmumu dienestu, ēnu ekonomika samazināsies vai palielināsies? Jo saskaņā ar Stockholm School of Economics in Riga pētniekiem... viņi konstatēja, ka kopš 2016. gada... 2016. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars bija 20,7 procenti no IKP, 2017. gadā tas jau bija 22 procenti, un 2018. gadā tas sasniedza 24,2 procentus. Tas pieaug ar katru gadu. Un par to ir atbildīga Finanšu ministrija.

Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām ir vērojams būvniecības nozarē. Bet mēs zinām, ka tieši šī nozare būtībā ir atkarīga no Eiropas fondu finanšu plūsmas. Un mēs ļoti labi zinām arī to, ka tieši Eiropas fondu finanšu plūsmu pārsvarā administrē Finanšu ministrija. Un, proti, finanšu ministrs Reira kungs.

Ir jāsaprot, ka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājas Znotiņas kundzes informāciju... viņa ir pateikusi, ka Latvijā darbojas 12 grupējumi, kas nodarbojas ar finanšu līdzekļu legalizāciju. Informācijai: Latvijā izmeklēšanu veic 11 tiesībaizsardzības iestādes. Sanāk praktiski uz vienu grupēju pa vienai tiesībaizsardzības iestādei.

Ko es ar to gribu pateikt? Ka mūsu valstī gan tiesībaizsardzības iestādēm, gan arī valsts pārvaldei kopumā piemīt viena ļoti nopietna un būtiska kaite. Pasaules Bankas eksperti 2018. gadā, vērtējot Latvijas valsts pārvaldes kompetenci un kvalitāti, ierindoja to 24. vietā starp 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Un patiesi - Latvijā vājākie posmi ir iestāžu vadītāji un valsts aparāta darbības jēgas neesība, kas savukārt sakņojas augstāko ierēdņu politiskajā angažētībā un bezatbildībā sabiedrības priekšā.

Atļaušos nocitēt ASV pētnieka Taleba atziņu no viņa grāmatas “Par asasīniem kā demokrātiem un par politiku”: “Ja demokrātiska sistēma nenodrošina normālu pārvaldību un viņa to nenodrošina, pateicoties radniecības saitēm un slēptai korupcijai, mēs vienmēr zinām, ko vajag darīt. Vajag uztaisīt rotāciju augšā. Cilvēks labprāt pieņems un ievēros skaidrus, vienkāršus, saprotamus spēles noteikumus, kas definēti likumos, būs lojāls valstij, kas nodrošina labklājību un drošību ģimenei, cienīs nodokļu disciplīnu, ja redzēs, ka nodokļi ir caurspīdīgi un taisnīgi, un nepiedalīsies ne mītiņos, ne demonstrācijās, ja saņems adekvātu atalgojumu par kvalitatīvi padarītu darbu.”

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dažus citātus vai tuvu citātiem.

Koalīcija ir vienojusies nodokļus celt vienreiz - un 2021. gadā.

Ministru prezidents, iesniedzot budžetu Saeimai: labā ziņa - 2020. gada budžetā nodokļi celti netiks.

Paralēlajā pasaulē mēs esam paspējuši, es nezinu, vai es visus uzskaitīšu, mēs esam paspējuši samazināt nodokli šņabim (Starpsauciens: “Jā!”), tūlīt gan jau atkal celsim martā, 2020. gada martā, nevis 2021. Pacelt limonādei... (Dep. D. Reiznieces-Ozolas starpsauciens.) Jā, tagad pacelt smiltīm. (Smiekli. Starpsaucieni.) Kaut kāda... kaut kāda drusku, kā lai saka, manuprāt, šizofrēniska situācija veidojas.

Un es lēnām sāku saprast, ko prezidents Levits teica “900 sekundēs”, ka varētu pieņemt arī likumu par laiku... Lai mēs legalizētu šos lēmumus atbilstoši teiktajam un nolemtajam... šai koalīcijai ap 2021. gadu... Mums droši vien vajadzētu kaut kā to leģitimizēt un pieņemt likumu, ka dažreiz 2021. gads iestājas arī 2019. Nu, vairākas reizes... Nu vairākas reizes pēc kārtas... dažreiz.

Ir, protams, tāds žanrs - zinātniskā fantastika -, un tur diezgan daudzos stāstos ceļo laikā. Bija tāda filma “Atpakaļ nākotnē”.

Bet es aicinātu būt uzmanīgiem ar tiem likumiem par laiku un ceļošanu laikā, jo, iespējams, aizceļojot uz 2021. gadu, jūs tur sevi šajā zālē nesatiksiet. Uzmanīgi! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Jā, augsti godātie kolēģi! Šis ir... Man ir tikai jautājums, ko es gribētu uzdot ministram Pūcem, bet, tā kā viņa nav zālē, tad tam jaunajam cilvēkam, kurš ir šīs ministrijas parlamentārais sekretārs.

Sakiet, lūdzu, ceļot šo nodokli, jūs taču sadārdzināsiet izejvielas cenu, ja? Izejvielas, kura ir pieejama arī Lietuvā un Igaunijā. Varbūt jūs varat kāpt tribīnē un mums paskaidrot, vai jūs esat uztaisījuši kādu analīzi par to, kādas būs tās salīdzinošās izmaksas un vai varētu gadīties tā, ka ar šo savu nodokļa celšanu jūs palielināsiet pieprasījumu pēc tās izejvielas, kas būs no Lietuvas un no Igaunijas. Jo taču atcerieties, ka jūsu ministrija ir ne tikai vides, bet arī reģionālās attīstības un tie uzņēmumi lielā mērā strādā tieši reģionos.

Tāpēc, vai jūs varat, lūdzu, mums ieviest skaidrību šajā jautājumā, cik lielā mērā tas veicinās reģionālo attīstību?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Man šķiet, ka ir jāpapildina Zariņa kunga priekšlikums par šo vārdu “Viens likums - viena taisnība visiem” noņemšanu no Ministru kabineta zāles... Jāpapildina ar to, ka tas ir jūsu moto, kas pavada šo budžetu: “Deviņas reizes atkārtoti meli kļūst par patiesību.”

Un tieši tāpat deviņas reizes noklusēta informācija sabiedrībai aizmirstas, “integrēta pieeja resursu pārvaldībai” aizmirsīsies, bet mēs to atgādināsim vēlreiz un vēlreiz. Šīs jūsu apslēptās algas sabiedrībai taps zināmas, ticiet mums!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribēju papildināt kolēģi Didzi Šmitu.

Mūsu prezidents teica, ka ir likumi, kuri ir jāpilda, un ir likumi, kurus var nepildīt. Nu tā, pēc izvēles, kā valdība vēlas. Sabiedrība arī... Nu, es saprotu, tas dabas resursu nodoklis it kā tiek pacelts tagad, bet to jau var nepildīt līdz 2021. gadam. Prezidents taču teica, ka var pildīt un var nepildīt likumus. Tātad, ja valdība teica, ka līdz 2021. gadam nodokļi netiks celti... šogad budžetā it kā ir pacelts, bet, nu, lai sabiedrība nepilda... 2021. gadā sāks pildīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Kozlovskis. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 18. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Likumā ir paredzēts, ka CO₂ emisiju... dabas resursu nodoklis tiek dubultots. Un tas pēc būtības, es domāju, arī varētu būt pareizs solis, ja to darītu, laikus konsultējoties ar uzņēmējiem, ar sabiedrību, nevis to budžeta... vakara... likumprojekta paketē ieslēgt un cerēt, ka neviens nepamanīs.

Mulsina vēl kaut kas - ka tiešām šie iegūtie līdzekļi netiek novirzīti vides sakārtošanai, netiek novirzīti mediķu algām, netiek novirzīti pedagogu algām, bet tiek novirzīti futbola laukumiem un IT projektiem. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Valaiņa kungs, nāciet debatēt (Dep. V. Valainis: “Jā, jā! Es atvainojos!”), nekavējiet laiku!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Man nākas pievienoties tam. Galvenais uzstādījums un tāda savā ziņā lepnība, iesniedzot šo budžetu, bija tā, ka nodokļi netiek mainīti.

Nodokļi tiek mainīti, un šeit mēs uzskatāmi demonstrējam, kā tie tiek mainīti. Un šis emisiju... priekšlikums par emisijām... VARAM... Kolēģi! VARAM parlamentārais sekretār Pleša kungs, ieklausieties tajā! Jums būs turpmāk, nākotnē, izaicinājumi, ar kuriem jums nāksies saskarties, - gan jau presē pieminētie... šīs krāsniņas dzīvojamās mājās būs jānomaina kaut kādā veidā... gan tas, ko... Te jau no Ekonomikas ministrijas nāca jautājumi par mašīnām... ka vajadzētu ieviest jaunas likmes, jaunas normas. Tie ir tie izaicinājumi, ar kuriem jums būs jāsaskaras jau tuvākajā nākotnē. Jums nebūs iespējas no tā izvairīties. Tā būs šī Saeima, kurai būs par to jālemj, un tie būsiet jūs, kuriem tas viss būs jāsagatavo.

Tas, uz ko es vēršu uzmanību, - jūs šobrīd grābstāties gar dabas resursu nodokli un šo naudu pārdalāt. Lai vai kā man nepatiktu tas, ka jūs to pārdalāt... bet kā jūs to pārdalāt un kur jūs to naudu investējat... Jūs neskatāties tālredzīgi, jūs vienkārši ieinvestējat biroja darbinieku algās, bet tajā pašā laikā aizmirstat to, ka jums būs vēl daudz lielāki izaicinājumi.

Te bija pirms tam ministre - noskaitīja jau veselu virkni programmu, kurās jūs šo naudu investējat, - dabas resursu nodoklim, Kultūras ministrijai, nevalstiskajām organizācijām... Nu, ir labi, ir labi... Bet, saprotiet, tās krāsniņas cilvēkiem būs jāmaina. Un būtu labi, ja tur būtu kaut kāda valsts atbalsta programma vai vēl kaut kas, bet jūs tā vietā, vienkārši noslēpjot zem kaut kādas mistiskas programmas, veidojat politiskās kvotas... atbalstot futbola laukuma būvniecību. Laba programma, bet ielieciet to pie sporta, lai Riekstiņa kungs apakškomisijā to izskata! Izskatiet to atbilstoši sporta... sporta lietām Izglītības un zinātnes ministrijā, skatiet to plašākā kontekstā. Tagad VARAM... no Dabas resursu nodokļa likuma... būvēs sporta laukumus. Es saprotu, ka tā ir laba iniciatīva un kādam politiķim gribas parādīt to, ka viņi to ir izcīnījuši. Skaisti, bet, nu, to vajag darīt pareizāk... un no šī nodokļa ienākumiem, tai skaitā no emisijām jo īpaši. Ir jāsaprot, kādi izaicinājumi mūs sagaidīs tuvākajos gados un kā mēs ar šiem izaicinājumiem tiksim galā. Tie ir tie avoti, un jums būs par to jānāk runāt... un jums būs jāatzīst tas, ka esat kļūdījušies šajā jautājumā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. (Starpsaucieni.)

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Patiesībā ir vēl sliktāk nekā ar deputātu kvotām. Agrāk deputātu kvotas bija atklātas. Visi redzēja, kā partijas dala naudu un tamlīdzīgi. Tagad tās ir slēptas. Tagad partiju pārstāvji brauc pie pašvaldībām un saka: “Mums ir kvota iedalīta. Nu, skaļi par to runāt nedrīkst. Ko jums vajag? Ko mēs varētu jums tur izfīrēt?” (Starpsauciens: “Jā!” Aplausi.) Tieši tā tas notiek šobrīd, tikai slēptā veidā. Tas ir “bezkompromisu tiesiskums”, tā ir dubultmorāle, un pilnīgi loģiski, ka ar tādu valdību, kāda ir šobrīd, nekas cits nav iespējams. Dubultmorāles valdība tā ir! Ar savām slēptajām kvotām, un likumprojektā “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” tas ir ļoti acīmredzams.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

R. Kozlovskis. Minētais priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 20. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Ir saprotama Kultūras ministrijas vēlme pārdalīt dabas resursu nodokļa ieņēmumus par labu saviem pasākumiem. Ir saprotama arī citu ministriju un arī koalīcijas deputātu vēlme sadalīt naudiņu kvotās. Bet tas, kas nav saprotams un ko vajadzētu ministram atcerēties, ka viņš nav tikai pašvaldību iznīcinātājministrs, viņš ir vides ministrs, un tas, ko viņš dara šobrīd ar dabas resursu nodokli un šo ienākumu sadalīšanu kvotās, ir noziegums, tāpēc ka pēc tam viņš, attaisnojoties ar to, ka ir Eiropas Savienības regulas un prasības mums vides mērķa sasniegšanā, izrakstīs rēķinu sabiedrībai, palielinot nodokli par automašīnu izmantošanu, pasakot Zemkopības ministrijai, ka ir jāsamazina lopiņu skaits, jo tie rada lielas emisijas, pasakot transportlīdzekļu vadītājiem, ka ir būtiski jāsamazina degvielas patēriņš, uzliekot nodokli, ja jūsu mājoklis nebūs pietiekami energoefektīvs... un būs daudzi citi pasākumi, kas radīs papildu izmaksas ne jau pašvaldību iznīcinātājministram, ne jau vides iznīcinātājministram, bet jums, Latvijas iedzīvotāji.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Nu, šis te tāds pats priekšlikums kā iepriekšējais, un arī šeit partija Jaunā VIENOTĪBA pirms kāda laika ar ļoti lielu pompu vērsās, lai “KPV LV” ministrs Ralfs Nemiro izvērtē viņu ministrijas sagatavoto dokumentu par automašīnām. Kas bija, un ar ko tas beidzās? Šobrīd jūs ar šiem izaicinājumiem, kas bija šajā Ekonomikas ministrijas ziņojumā... nu, kaut kā būs jācīnās. Tie jau nekur nepazūd. Tie nav mūsu nacionāli noteikti. Un tai pašā laikā jūs atbalstāt vienkārši šīs naudas, nu teiksim tā, iztērēšanu neatbilstoši mērķiem. Ko teiks Valsts kontrole, kad skatīsies... šo likumprojektu, kādu jūs esat atbalstījuši... kā jūs tērējat dabas resursu nodokļa naudu? Manuprāt, tas nav pareizi. Un, kolēģi, vēlreiz atgādināšu - atcerieties to, kam šis nodoklis ir mērķēts.

Es domāju, ka ar šo nodokļa pieņemšanu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ir izdarījis divas lietas - viņš ir parādījis to, ka viņš nav pašvaldību lietu ministrs un ka viņš nav arī vides ministrs, jo abas divas šīs jomas viņš neaizstāv. Un šis likums to spilgti apliecina.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paturpināsim par slēptajām kvotām. Kāpēc tiek palielināts dabas resursu nodoklis? Es lasu Ministru kabineta, tas ir, Kariņa Ministru kabineta 17. septembra protokolu Nr. 42. No dabas resursu nodokļa palielināšanas 2020. gadā Kultūras ministrijai kvota 1 miljons 200 tūkstoši eiro, 2021. gadā no šī nodokļa - 1 miljons 400 tūkstoši, 2022. gadā - 1,7 miljoni eiro. Tas ir iemesls, kāpēc Nacionālā apvienība par šādām slēptajām kvotām un par šādu nodokļu palielināšanu balso. Tā tas ir ieslēpts, un tieši tā iemesla dēļ šis nodoklis tiek palielināts - lai varētu slēptā veidā, pa kluso, dalīt kvotas starp partijām, starp frakcijām, starp dažādām nozarēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

R. Kozlovskis. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. Kopumā visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 30, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi! Kolēģes!

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Vēlos norādīt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ikvienam diskusijās tika dots vārds - visiem, kas izrādīja interesi.

Šajā likumprojektā saņemti trīs priekšlikumi. Sākam!

1. priekšlikums - tas ir 72. priekšlikums no 479 priekšlikumiem, kuri mums jāizskata.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir gan redakcionāls, gan saturiski norāda, ka ārvalstīs studējošajiem ir tiesības pretendēt uz šā likuma 79. pantā noteiktajiem studiju kredītiem un studējošo kredītiem. Atbalstīts komisijā, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Pieteicos diskutēt par šo priekšlikumu, tāpēc ka šajā budžeta paketē tas ir viens no nedaudzajiem priekšlikumiem, kurā Ministru kabineta pozīcija ir atšķīrusies no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedokļa. Esmu priecīgs, ka gan Kariņa kungs, gan Bondara kungs ir šeit klāt. Viņi varētu ieviest skaidrību, kāpēc šīs atšķirības ir.

Ziņotājs jau par šo likumprojektu minēja, ka runa ir par to, ka turpmāk studiju kredītiem, tas ir, tiem kredītiem, ar kuriem var apmaksāt studiju maksu, un studējošo kredītiem, kas ir domāti studentu sociālo vajadzību segšanai... tad, ja šie kredīti tiek ņemti no kredītiestādēm, garantiju varēs sniegt ne tikai Latvijas valsts, kā tas ir bijis līdz šim, bet varēs šo garantiju iegūt arī no speciālām programmām ar Eiropas Savienības fondu atbalstu vai no starptautiskajām finanšu institūcijām.

Tā kā ar Saeimas deleģējumu esmu vienas šādas starptautiskās finanšu institūcijas Latvijas pārstāvis (es runāju par Ziemeļu Investīciju banku, kur es esmu Kontroles komitejas loceklis), tad mani pirmām kārtām interesē jautājums - vai arī šeit ir paredzēts piesaistīt Ziemeļu Investīciju bankas kaut kādas programmas?

Priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un priekšlikuma būtība ir tāda (ko nebija pamanījusi... acīmredzot nebija pamanījis Ministru kabinets, un nebija pamanījusi tā ministrija, kas gatavoja šo likumprojektu), ka, paredzot deleģējumu garantijām no Eiropas fondiem un starptautiskajām finanšu institūcijām, ir nepieciešams mainīt arī Ministru kabineta noteikumus. Iepriekšējie Ministru kabineta noteikumi ir tikuši pieņemti 2001. gadā. Tagad ar šo likumprojektu... ar šiem Juridiskā biroja priekšlikumiem tiek dots deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt jaunus noteikumus. Tā kā šie jaunie priekšlikumi galvenokārt skars tos Latvijas jauniešus, kuri vēlas doties studēt uz ārzemēm un vēlas studiju maksai vai sociālajām vajadzībām iegūt šos garantētos kredītus, tad šobrīd nav zināms, ko ir paredzēts rakstīt jaunajos Ministru kabineta noteikumos.

Es būtu ļoti priecīgs, ja vai nu no Ministru kabineta, vai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, kur šie... kā tika stāstīts, šis likumprojekts tika ļoti rūpīgi vērtēts, kāds varētu nākt un izstāstīt, kā tie Latvijas jaunieši, kuri vēlas doties studēt uz ārzemēm, turpmāk varēs iegūt šo paplašināto garantiju iespēju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai kas piebilstams komisijas vārdā?

M. Šteins. Šis Juridiskā biroja priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Šteins. 2. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas nosaka deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus par studiju un studējošo kreditēšanu, un noteikts, kuri noteikumi jāievēro līdz jaunu noteikumu... līdz noteikumi tiks izstrādāti. Šis priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 3. - izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts arī atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Tāpat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Norādu, ka visiem, kuri vēlējās diskutēt par likumprojektu, komisijā tika dots vārds.

Kopumā par likumprojektu saņemti 44 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, tehnisks un redakcionāla rakstura. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 2. - deputāšu Evijas Papules un Ļubovas Švecovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāte Švecova vēlas debatēt. Vai jums pietiktu ar divām minūtēm?

Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Dagmāra Beitnere-Le Galla, Boriss Cilevičs, Ilmārs Dūrītis, Inese Ikstena, Andris Kazinovskis (Starpsauciens: “Esmu!”), Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Evija Papule un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 16.45.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”. Debates par 2. priekšlikumu.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Vēršu jūsu uzmanību, ka 24. punkts “nosaka interešu izglītības programmu un valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu finansēšanas kārtību”. Šādā veidā tiek diskriminētas un ierobežotas tiesības visiem bērniem saņemt vienādas iespējas apmeklēt interešu izglītības iestādes, līdz ar to tika piedāvāts papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Izslēgt likuma 14. panta 24. punktā vārdus “un valsts nozīmes interešu izglītības iestāžu”, nodrošinot visiem bērniem vienādas iespējas saņemt interešu izglītību iestādēs.

Vēršu uzmanību, ka Latvijas Pašvaldību savienība savā vēstulē arī norādīja, ka šajā pantā ietvertais tiesiskais regulējums ir vispirms rūpīgi jāizvērtē un jāizdiskutē, iesaistot vecākus un sociālos partnerus, un tikai tad atsevišķi jāvirza likumprojekts vispārējā kārtībā.

Līdz ar to likumprojekts nav virzāms steidzamības kārtībā. Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

M. Šteins. Komisijā 2. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāšu Papules un Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. Arī 3. ir deputāšu Papules un Švecovas priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

24.¹ punkts “nosaka kritērijus un kārtību, kādā interešu izglītības iestādēm tiek piešķirts un anulēts valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statuss”.

Ja šī norma nebūtu diskriminējoša, tā tiktu atbalstīta. Bet mēs lūdzam papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Izslēgt likuma 14. panta 24.¹ punktu (attiecībā uz kritērijiem un kārtību, kādā interešu izglītības iestādēm tiek piešķirts un anulēts valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statuss, kas stāsies spēkā 2020. gada 1. septembrī).” Jo norma ir diskriminējoša un neļauj visiem bērniem saņemt vienādas tiesības attiecībā uz interešu izglītību. (Dep. A. Muižniece: “Nesaprotu, par ko jūs runājat?”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

M. Šteins. Komisijā 3. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāšu Papules un Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 4. - deputāšu Papules un Švecovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, kolēģi! Es arī uzskatu, ka šis priekšlikums ir noraidāms. Bet tas, manuprāt, ir būtiski - ne tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem, kas bija klāt, kad tika skaidrots, kāpēc šis priekšlikums tiek noraidīts, bet arī pārējiem paskaidrot. Proti, priekšlikuma būtība ir tāda, ka 2018.-2020. gadam valstī ir paredzēts, tā teikt, sociālā atbalsta spilvens pedagogiem, kas ir vecāki par 65 gadiem un ir ar vismaz 25 gadu darba stāžu un strādā speciālajās izglītības iestādēs, lai viņi varētu, tā teikt, doties pensijā ātrāk un saņemt no valsts atbalstu.

Priekšlikuma būtība ir paplašināt šo loku arī uz mūzikas un sporta pedagogiem, un tas izklausās ļoti labi un pat varbūt vēlami.

No otras puses, sarēķinot un redzot, ka šī sociālā atbalsta nodrošināšanai finansējums, kas ir paredzēts šajā gadā, pietiek 16 līdz, maksimums, 20 cilvēkiem un ka tas reālais saņēmēju loks varētu būt 248 cilvēki (kā minimums), lūdzu neatbalstīt šo deputāšu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Šveicovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Jā, patiešām šī norma paredz papildus sociālā atbalsta spilvena nodrošināšanu arī pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem un sporta pedagogiem. Un, ņemot vērā, ka valdošā koalīcija atrada naudu partiju finansējuma palielinājumam, es lūdzu atrast finansējumu, lai nodrošinātu pedagogiem cienīgu iespēju pensionēties un līdz ar to uzlabotos arī kvalitāte izglītības jomā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo Papules kundzes un Švecovas kundzes priekšlikumu, jo arī piedalījos diskusijā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur mēs runājām par to, kāda ir fiskālā ietekme un cik daudz tad īsti būtu to pedagogu, kuri varētu izmantot šo atbalstu.

Tad, kad Šadurska kungs bija ministrs un grasījās īstenot nopietnas reformas, mēs kopīgi nodrošinājām tādu drošības spilvenu vispārējās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem, ja viņi reformu rezultātā ir zaudējuši darbu, un vecāka gadagājuma pedagogiem, kuri strādā speciālās izglītības iestādēs.

Šobrīd - atbilstoši arī pašas Muižnieces kundzes minētajam - no to pedagogu klāsta, kuri vispār varētu izmantot šo atbalstu, 11 pedagogi no jauna... šogad ir atbalstīti un 9 - no iepriekšējā gada. Mēs redzam, ka ir ļoti mazs to pedagogu skaits, kuri pēc būtības izvēlas šādu iespēju nestrādāt un šo sociālo atbalstu saņemt. Jo tas nav vienkārši - ir jābūt 25 gadu stāžam, ir jābūt vismaz 3 gadiem līdz pensijai, un ir stipri ierobežojumi, nosakot, ka faktiski nu gandrīz neko šis cilvēks nevar darīt. Līdzīgi kā tāda izdienas pensija, varētu teikt.

Un tas Papules kundzes priekšlikums paredzēja paplašināt šo atbalstu speciālās... pirmsskolas izglītības pedagogiem un sporta izglītības pedagogiem, ņemot vērā, ka arī no šī pedagogu klāsta noteikti vien neliela daļa varētu izmantot šo atbalstu. Un, ja šobrīd - arī atbilstoši pašas Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtajai informācijai - no 372 tūkstošiem ir vien padsmit tūkstoši izmantoti, mēs jau redzam, ka ir diezgan liela rezerve un mēs to varam atļauties.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Jū-li-ja!”)

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Cik es noprotu, jaunajiem konservatīvajiem ar LIZDA pirms vēlēšanām nav bijušas daudzas plašas sarunas, nu vismaz no LIZDAS vēstules var spriest, ka ir runāts ar ZZS, “Saskaņu”, Attīstībai/Par!, “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, bet ar jaunajiem konservatīvajiem - nav. Tāpēc droši vien arī ir tik vienkārši noraidīt visus priekšlikumus, kas saistīti konkrēti ar pirmsskolas pedagogu, speciālās izglītības pedagogu un sporta pedagogu izdienas pensijām. Vēršu jūsu uzmanību... es saprotu, ka ļoti daudzi kolēģi nemaz nezina, par ko ir runa, bet es jūs izglītošu.

Tātad 1993. gadā tika pārtraukta izdienas pensiju piešķiršana pedagogiem, un LIZDA vairākkārt bija norādījusi, ka šis jautājums ir pakāpeniski risināms, nodrošinot izdienas pensijas piešķiršanu trijām pedagogu grupām - pirmsskolas, speciālās izglītības un sporta pedagogiem. Ņemot vērā to, ka īpaši šīs grupas ir pakļautas visaugstākajai izdegšanas pakāpei, likumprojekts “Speciālās izglītības skolotāju, sporta skolotāju un pirmsskolas skolotāju izdienas pensiju likums” tika pieņemts Saeimā pirmajā lasījumā 2015. gada 17. septembrī. Taču tālākā virzība nav notikusi.

Arodbiedrība īpaši uzsver to, ka izglītības nozarē ir vērojams jauno pedagogu trūkums, profesionālā izdegšana, kas būtiski ietekmē izglītības kvalitāti, kā arī apdraud bērnu drošību. LIZDA norāda uz to, ka saskaņā ar vienošanos, kura bija noslēgta pirms 13. Saeimas vēlēšanām ar partijām Jaunā VIENOTĪBA un Attīstībai/Par!, bija atrunāts tas, ka tiks risināts jautājums par sociālā atbalsta programmas nodrošināšanu pedagogiem. Ar Nacionālo apvienību noslēgtā vienošanās paredz to, ka tiks risināts jautājums par izdienas pensiju vai sociālā atbalsta programmas nodrošināšanu pedagogiem. Šīs vienošanās, godātie kolēģi, ir jāpilda, un ir jāatbalsta šis priekšlikums. Es saprotu, ka jaunie konservatīvie nav ne par ko vienojušies ar LIZDA, tāpēc arī tik droši var kāpt tribīnē un neatbalstīt šos priekšlikums. Bet es arī ļoti brīnos par to, ar kādu retoriku jūs vēršaties pret arodbiedrību. Ne vienu reizi vien es to esmu dzirdējusi, un es tiešām neizprotu to, ka jūs domājat, ka varat vērsties pret savas ministrijas nozares pārstāvjiem un turpināt tālāk cīnīties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Laikā, kad valstī tiek plānotas ļoti apjomīgas skolu tīkla reformas, manuprāt, mums ir atbildīgi jāskatās arī uz šo jautājumu - tieši no sociālām garantijām. Man ir ļoti liels prieks, ka Muižnieces kundze iesaistās šajās debatēs... Tiešām ļoti argumentēti un vietā.

Es vēlos uzsvērt to, ka jūsu minētais potenciālais cilvēku skaits, kas varētu izmantot šo normu, nebūt nenozīmē, ka viņi visi to izmantos. Jau šobrīd spēkā esošajā likumā... uz jau spēkā esošā likuma normu... ir ļoti daudz cilvēku, kas to varētu izmantot, bet neizmanto. Šeit ir lūgums paplašināt šo... ar sporta un pirmsskolas pedagogiem... un es domāju, ka tam nevajadzētu būtiski mainīt to, kas jau budžetā ir ieplānots.

Kolēģi, tādu aplēšu “kā varētu būt, ja būtu” - es domāju, nevienam šeit nav. Bet man negribas ticēt, ka tas varētu kaut kā būtiski ietekmēt budžetu un ka budžets nevarētu šo te... ja arī tas izraisītu kaut kādu sadārdzinājumu, nevarētu šo sadārdzinājumu novērst.

Vēlreiz atkārtoju: ir ļoti daudz runāts par to, un arī atsevišķi ministri ir izteikuši, izpauduši par šo tēmu savu viedokli, ka gados vecākiem skolotājiem vajadzētu ļaut gados jaunākiem nākt viņu vietā un strādāt. Nu, šis ir patiesībā arī viens no priekšlikumiem, kas varētu to veicināt, ja mēs to atbalstītu.

Man ļoti patīk šis likumprojekts, jo īpaši tāpēc, ka ir ne viens vien priekšlikums, par ko Saeimas deputāti ir lēmuši paši un domājuši par to, ko viņi dara, un balsojuši pretēji tam, kā ir lēmis Ministru kabinets. Par to man tiešām liels prieks, un es ticu, ka arī Muižnieces kundze tajā ir ieguldījusi lielu darbu, lai tas tā notiktu.

Es aicinu deputātus arī šo priekšlikumu tomēr šeit, Saeimas Sēžu zālē, vienoti... vienotā balsojumā atbalstīt un saprast to, ka tie riski budžetam šeit nav tik lieli, cik signāls pirmsskolas pedagogiem un sporta pasniedzējiem, kuriem ikdienā slodze ir samērā liela... arī fiziskā slodze. Tie ir pedagogi, kuriem 25 gadu un vairāk stāžs, tie nav nekādi jaunieši... Aicinu šo iespēju dot un uzņemties pašiem atbildību par šo balsojumu, un atbalstīt šo priekšlikumu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Tie deputāti, kuri par šo priekšlikumu runāja jau pirms manis, pietiekami precīzi aprakstīja gan to priekšvēsturi, gan diskusiju ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, kura tiešām ir jau diezgan daudzu gadu garumā.

Bet es gribu teikt, ka šajā situācijā tiešām tas būtiskākais... tie būtiskākie vārdi, kuros būtu jāieklausās, ir balstīti objektīvā patiesībā, nevis subjektīvās vēlmēs.

Mēs runājam par trijām ļoti specifiskām... pedagoga profesijas trijiem virzieniem.

Par sporta pedagogiem. Mums katram droši vien skolā ir bijis savs sporta skolotājs vai savs treneris. Ja viņš ir gados jauns... ja viņš ir spēcīgs un gados jauns, tad arī skolēniem parasti tas ir interesanti. Ja šis sporta pedagogs ir viedāks cilvēks, tad viņš var nodot savas zināšanas, bet viņš vairs nevar ar personisko piemēru daudz ko parādīt.

Speciālajā izglītībā - tur tiešām ir ļoti augsts izdegšanas risks, jo ir jāstrādā ar īpašiem izglītojamajiem, ar netradicionālām metodēm; tur katrs izglītojamais praktiski ir īpašs gadījums. Un tas praktiski liek šim pedagogam ik dienu, ik stundu, ik sekundi būt paaugstināta stresa situācijā.

Un par pirmsskolas izglītojamajiem jeb pirmsskolniekiem un pirmsskolas pedagogiem. Visi tie no mums, kam bērni ir vai ir bijuši pirmsskolas vecumā, mēs zinām, cik tas ir nozīmīgi, tieši ar kādiem pedagogiem viņi saskaras, - vai tas ir tāds pedagogs, kurš gaida, kad viņam pienāks pensijas vecums, vai arī tāds, kurš ar savu aizrautību spēj mūsu bērnus, jauniešus aizraut.

Tāpēc es aicinu tiešām domāt par šo objektīvo nepieciešamību un šiem objektīvajiem kritērijiem. Jo, protams, sarunas ar arodbiedrību ir svarīgas, kā es jau teicu, bet tas šoreiz nav galvenais. Šoreiz galvenais ir tas, ka mēs runājam par trijām īpašām pedagogu kategorijām.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi. (Starpsauciens: “Jūlija!”)

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es saprotu, ka Šuplinskas kundze bija tikusies... padomē divas reizes un bija izteikusi atbalstu šai idejai, bet kaut kas pēkšņi bija noticis un sociālā atbalsta programmā tika finansēta nevis šī iniciatīva, bet Valsts izglītības informācijas sistēma. Vai jums ir kādi komentāri?

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas viedoklis?

M. Šteins. Komisijā 4. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāšu Papules un Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 1. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Šeit droši vien ir jārunā uzreiz par 5., 6., 7. un 8. priekšlikumu, kuri ir zināmā mērā saistīti ar tālākajiem - 17., 18., 19., 20. un 21. priekšlikumu.

Šeit atkal saskaramies ar to situāciju, ka Ministru kabineta viedoklis ir bijis viens, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis viedoklis ir mainījies. Tomēr ir jāsaka - šis jautājums ir... tika izdiskutēts ļoti detalizēti, arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, piedaloties pašvaldību pārstāvjiem.

Lai tie no jums, kas varbūt nav iepazinušies ar šo jautājumu, saprastu, par ko tad ir runa manis nosauktajos priekšlikumos... Stāsts ir par to, ka līdz šim tā kārtība bija tāda, ka ir minimālie kritēriji, tā saucamie minimālie kritēriji, kurus izpildot studiju, tas ir, mācību programmas skolā pilnā apmērā tiek finansētas no valsts budžeta. Gadījumā, ja šie kritēriji par skolēnu skaitu netiek izpildīti, tad tas ir uz pašvaldības pleciem - vai pašvaldība lemj tālāk turpināt šādu izglītības programmu un, ja nepieciešams, piefinansēt, lai tā programma normāli varētu strādāt. Tad pašvaldība arī pieliek klāt savus līdzekļus.

Šajos priekšlikumos iestrādātā kārtība ir tāda: ja šie minimālie kritēriji par skolēnu skaitu netiek izpildīti, izglītības iestādei vispār tiek liegtas tiesības īstenot šādas izglītības programmas, neskatoties uz to, vai tā izglītības iestāde ir kaut kur valsts nomalē ar zemu iedzīvotāju blīvumu, vai tur ir kādi citi apstākļi, kāpēc vajadzētu... Mēs runājam par vidējās izglītības pakāpi... kāpēc vajadzētu īstenot šādu izglītības programmu tur, kur šo minimālo skolēnu skaitu nav iespējams nodrošināt.

Es nesaku, ka šāds risinājums nevarētu būt. Bet to ir nepieciešams izdiskutēt ar Latvijas Pašvaldību savienību. Tās pārstāvji, kuri piedalījās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs, apliecināja, ka šāda diskusija nav bijusi.

Šis nav jautājums, kuru nepieciešams virzīt steidzamības kārtībā. Tāpēc arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lēma par to, ka šis priekšlikums par atbilstošo punktu izslēgšanu būtu atbalstāms, un pati virzīja šādu priekšlikumu. Šis priekšlikums skar tālāk arī minētos 17.-21. priekšlikumu, kur ir runa par finansējuma piesaisti šādām programmām. Arī šos punktus ir rosināts no likumprojekta izņemt.

Aicinu atbalstīt gan vienas, gan otras šo priekšlikumu kopas izņemšanu no likumprojekta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Vispirms jāsaka paldies, ka vismaz kāds opozīcijas priekšlikums ir atbalstīts. Nevarēsim teikt, ka koalīcijas kolēģi nevienu nav ņēmuši vērā. Par to - paldies!

Bet ministres kundzei es arī vēlos dažas lietas minēt. Ministres kundze atbalstīja nākamā gada budžetā diezgan lielu finansējumu kosmosa nozarei, tāpēc salīdzinājums no tās nozares. Jūs zināt, ka nesējraķete ir liela, bet tā derīgā krava ir pavisam maza pašā nesējraķetes virsotnē, viss pārējais ir degviela. Nesējraķetei paceļoties, lai to kravu nogādātu orbītā, tā sadeg un ik pa laikam tās liekās daļas, nu, atkrīt. Līdzīgi ir ar lielām reformām. Lai to lielo reformu nogādātu kosmosā jeb īstenotu, ir nenormāli daudz degvielas vajadzīgs, un labākā degviela ir sadarbības partneri. Un tas ir tas, kā... manuprāt, tāds viens noslēpums, kas lielam reformatoram būtu jāatceras. Un, es domāju, šis likumprojekts ir piemērs, ka... var būt, ka jūs vēl neesat to sapratusi... jo faktiski bez pietiekamām konsultācijām par to, kā nodrošināt transporta pakalpojumus bērniem, ja viņu skola tiek slēgta, līdz tuvākajai izglītības iestādei, kā nodrošināt viņiem brīvpusdienas, interešu izglītības pieejamību, kā vienoties par mazo skolu saglabāšanu tajās vietās, kur tas ir attaisnojams, un daudziem citiem jautājumiem... pietiekamas diskusijas nebija bijušas. Bija vēlme budžeta paketē iekļaut normas, kas faktiski aizslēgtu vairāk nekā 200 skolu Latvijā. Un tas nav pareizi. Tā nav tā degviela, ar kuru var lielas un labas reformas īstenot.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Šis ir tas priekšlikums... un arī visi nākamie, kas ir atbalstīti, ir tie, par kuriem es runāju jau pie budžeta nodošanas... un viena no galvenajām tēmām, uz kurām es jau esmu vērsis uzmanību.

Un šodien no šīs tribīnes es gribu pateikt lielu paldies tieši Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajai sekretārei Muižnieces kundzei, kura to jau vēl pirms tam, kad notika atbalstīšana pirmajā lasījumā, bija saklausījusi un kura arī no šīs tribīnes... kāpa tribīnē un argumentēja par to, ka šīs normas tiks ņemtas ārā.

Un paldies arī jums, kolēģi, ka jūs tik būtisku jautājumu tomēr esat saklausījuši un esat atbalstījuši opozīcijas priekšlikumu. Manuprāt, šis ir viens no svarīgākajiem jautājumiem šajā budžetā, pret kuru vajag izturēties ar vislielāko atbildību.

Kolēģi! Tas, kas mani ne pārāk apmierina, ir tas, ka... Mēs redzam - šeit, tajās tabulās, ir divas ailītes. Vienā ailītē ir, kā ir lēmusi Saeima, otrā ailītē ir, kā ir lēmis Ministru kabinets. (Starpsauciens.) Un Ministru kabinets tomēr ir nolēmis neatbalstīt šo... priekšlikuma izņemšanu. Un tas tomēr liecina par kaut ko.

Un es, līdzīgi kā Dana Reizniece-Ozola, aicinu... ministrei turpmākajā šo jautājumu risināšanā... Es pieļauju, ka tas tikai laika jautājums, ka šie grozījumi normālā kārtā, likumprojekta izskatā, nonāks Saeimā un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā par to būs jārunā... un problēma nav vienkārša... bet ka to darīs kopā ar sadarbības partneriem, jo, grozies, kā gribi, pašvaldības ir tās, kas dibina izglītības iestādes, tās, kas uztur izglītības iestādes. Ir daudz kas tur jādara, ir jāveic kaut kāda veida izmaiņas, bet ir svarīgi nepieļaut kļūdas, šīs izmaiņas veicot. Un ir svarīgi ieklausīties vienam otrā tajā brīdī, kad šie jautājumi tiek tālāk virzīti.

Šis piegājiens, veids, kādā valdība centās šo jautājumu... un saņemt pilnu Saeimas mandātu tik būtiskā jautājumā, man nebija atbalstāms, un es esmu priecīgs, ka jūs, kolēģi, arī esat tajā visā ieklausījušies - un ne tikai manī, bet arī tajās daudzajās organizācijās, kuras vērsās... un kuras norādīja uz to, ka tas īsti normāli nav - tas, kādā veidā šis process tiek virzīts.

Kolēģi! Vēlreiz paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Es tikai precizēšu to, kādēļ varētu būt atšķirības starp Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Ministru kabineta lēmumiem šajās tabulās. Konkrēti par 4., 5., 6. un 7. priekšlikumu runājot, ir tā, ka tas ministrijas iesniegtais (tātad - manā personā iesniegtais) grozījums paredzēja grozīt tieši likumprojekta 1. pantu, un tā ir juridiskā tehnika, nevis kaut kāda viena vai otra pozīcija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas sakāms?

M. Šteins. Komisijā 5. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Ņemot vērā, ka šis priekšlikums atbalstīts, pārējie trīs nav balsojami, jo ir vienādi.

6. - deputāšu Papules un Švecovas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Komisijā atbalstīts.

Nākošais ir 7. šajā likumprojektā un 400 vispār. Vēl 400 palikuši... kas mums jāizskata.

7. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Tieši tāds pats kā 5. Nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 8. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas arī paredz izslēgt likumprojekta 1. pantu. Komisijā atbalstīts un nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 9. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Anitas Muižnieces priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Balsot!”) Balsot. Lūdzu zvanu!

M. Šteins. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Balsosim par 9. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Muižnieces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - nav, pret - 80, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Šteins. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Vakar mēs diskutējām par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Tad, kad es nācu tribīnē runāt par to likumprojektu, es teicu, ka mēs pie šīs tēmas atgriezīsimies tad, kad skatīsim grozījumus Izglītības likumā. Jo tā norma par 1.-4. klašu ēdināšanu... bērnu, kas mācās 1.−4. klasē, ēdināšanu no Bērnu tiesību aizsardzības likuma tiek pārcelta uz šo likumu, un šī ir precīzi tā vieta, kur ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 10. priekšlikumu ir paredzēts šo normu iestrādāt.

Vakardien es norādīju uz to, ka tā pārcelšana no viena likuma uz otru likumu notiek gandrīz pilnīgi. Tikai šajā pārcelšanas procesā ir pazudis vārdiņš “pašvaldībām”, kas nozīmē to, ka tie valsts budžeta līdzekļi, kuri ir paredzēti 1.-4. klašu skolēnu ēdināšanai un kuri līdz šim ir ceļojuši vispirms uz pašvaldību un pēc tam no pašvaldības uz skolu... ka, iespējams, šeit ir paredzēts kāds cits šo līdzekļu jeb naudas plūsmas ceļš.

Vakar atbildi uz šo manu jautājumu es nesadzirdēju. Neviens nenāca uz to atbildēt. Vai tiešām ir domāts jauns ceļš, vai vienkārši šis vārds “pašvaldībām” te ir pazudis, vai arī tajos Ministru kabineta noteikumos, kuri tiks izdoti atbilstoši šim pantam, vienalga tas ceļš... naudas ceļš tiks paredzēts caur pašvaldībām. Varbūt jūs šodien esat gatavi nākt un uz šo jautājumu atbildēt? Ļoti vēlos dzirdēt atbildi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Jūsu valdība skaidri norādījusi, ka šīs tā saucamās brīvpusdienas skolās jums nav nekāda prioritāte. Šeit ir viena otra partija, kurai ļoti patīk mācīt visus pārējos ar to, ka viņi lasa OECD pētījumus, visādus citus pētījumus un kopumā, tā teikt, vadās tikai no politikas, kas ir balstīta uz pierādījumiem. Ļaujiet man jums arī nocitēt dažus pētījumus, kuros norādīts uz to, ka ir saikne starp bezmaksas brīvpusdienām skolās un skolēnu un arī studentu ne tikai veselību, bet arī akadēmisko performanci.

Vispirms gribu vērst jūsu uzmanību uz... nesen bija publikācija no... Pensilvānijas Universitātes. Es domāju, ka tieši valdības vadītājam tā varētu būt ļoti pazīstama, tāpēc ka viņš Pensilvānijas Universitātē mācījās un ieguva izglītību. Šeit, piemēram... tātad, kas te ir pateikts. Ka nesen mācījās un ieguva izglītību. Šeit, piemēram, tiek pateikts, ka... Nesen intervijā avīzei The Guardian Maikls Veicmans no Ņujorkas Universitātes pateica, ka ASV Slimību kontroles un novēršanas centrā... nesen publicējuši pētījumu, kurā norāda uz to, ka ir konstatēta saikne starp studentu veselīgu ēdināšanu un akadēmisko performanci, Kariņa kungs. Un viens no tiem galvenajiem mesidžiem ir tas, ka veselīgāki studenti ir sekmīgāki visos akadēmiskās performances līmeņos - gan akadēmiskajā performancē, gan uzvedībā, gan kognitīvajās iemaņās un attieksmēs.

Tālāk. Kolēģi! Mums visiem ir zināms, ka... un arī valdības vadītājs norāda uz to, ka mēs vēlamies virzīties Ziemeļvalstu virzienā. Somija ir viena no Ziemeļvalstīm. Somijā no 1943. gada visiem skolēniem - absolūti visiem skolēniem! - skolās tiek piedāvāta bezmaksas ēdināšana. No 1943. gada!

Kolēģi! Arī vairāki pētījumi rāda, ka tā nav nekāda sakritība, ja... ka pēc tā saucamās PISA pētījumiem... Es arī lūdzu apvienot uzstāšanās laikus.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav.

V. Dombrovskis. Paldies.

... ka saskaņā ar tā saucamo PISA pētījumu Somijā ilgu laiku ir bijusi viena no labākajām izglītības sistēmām pasaulē. Un tam, kolēģi, ir saikne arī ar to... Kā es jau teicu, no četrdesmitajiem gadiem Somijā visas skolas piedāvā bezmaksas ēdināšanu. Turklāt, kā nesen kolēģis Šmita kungs stāstīja, ēdieni, kas ir veselīgi, kas uzlabo šos rezultātus.

Cits pētījums, kolēģi. Šis ir no Kalifornijas Universitātes. Arī diezgan sarežģīta metodoloģija... atrod saikni starp studentu akadēmisko performanci un bezmaksas ēdināšanu skolās.

Iesim tālāk. Vēl viens pētījums - no trim ekonomistiem, kuri pētīja Zviedrijā, teiksim, rezultātus no... piecdesmitajos un sešdesmitajos gados... ka Zviedrijā... Zviedrija arī, starp citu, kolēģi, ir Ziemeļvalsts... Zviedrijā arī pastāv bezmaksas ēdināšana skolā. Un tā kā Zviedrija ievāc ļoti kvalitatīvus datus...

Kolēģi, es jums turpināšu par to stāstīt pie nākamā priekšlikuma. Mēs vadāmies no pierādījumiem... (Turpina runāt bez mikrofona. Starpsauciens: “Pārsniedz laiku!”)

Sēdes vadītāja. Debašu laiks beidzies. Jums ir izslēgts mikrofons. (Starpsauciens.)

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Švecovas kundze, lūdzu!

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Bērnu ēdināšana... Ir pilnīgi skaidrs, ka visām vajadzībām nepietiek. Tas ir saprotams. Taču runa ir par prioritātēm. Kas ir šīs koalīcijas prioritātes, kuras vienlaikus ir arī Latvijas šībrīža prioritātes? Lopkopība? Tas tā, protams, varētu būt. Bet tad nevajadzētu melot savai tautai, vārdos teikt kaut ko citu. Aicinu būt patiesiem.

Es nevēlos pretnostatīt nozares. Taču tikai tad, kad mūsu valstī būs valdības vadītājs, kas spēs visos veidot vienotu izpratni par vērtībām un prioritātēm, un kad būs skaidrs valsts ilgtermiņa plāns, nevis “ķeksīša” dokuments, Zemkopības ministrijai nebūs aizvainojumā jātaisnojas par savas nozares finansējumu un nozaru pretnostatīšanu. (Starpsauciens.)

Es paskaidrošu, ka akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” peļņa sastāda gadā 93 miljonus, no kuriem 10 miljonus valdība nolēma novirzīt lopkopības ciltsrakstu veidošanai un ģenētiskās ekspertīzes noteikšanai. (Starpsauciens.)

Latvijas valsts meži ir valsts bagātība, Latvijas tautas bagātība. Bērni arī ir Latvijas bagātība un nākotne. Jo bez paēduša bērna nebūs arī nākotnes, nebūs arī prāta, nebūs arī izaugsmes. Ja valdība nosaka, ka Zemkopības ministrijai no valsts mežiem 10 miljoni... ja tā ir prioritāte, tad tā arī jāpasaka.

Visi zina, kurā gadā katrai nozarei pienāks brīdis finansējuma pārpalikumam. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai. (Starpsauciens.)

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! JAUNĀS VIENOTĪBAS deputāti, kas sēž mums blakus! Vecā VIENOTĪBA man patika labāk, jo vecā VIENOTĪBA katru... (Aplausi. Starpsauciens: “Var iestāties!”) vecā VIENOTĪBA katru gadu... pa vienam gadam... atrada līdzekļus, lai palielinātu valsts finansējumu bērnu brīvpusdienām, sākumā - 1. klasei, tad 2., 3., 4., un plānoja to darīt arī nākamajos gados, jo saprata, ka bērnu ēdināšana ir ne tikai kvalitatīvas izglītības, bet arī veselības un nevienlīdzības mazināšanas jautājums. 

JAUNĀ VIENOTĪBA kopā ar pārējiem četriem koalīcijas partneriem izņem pienākumu finansēt bērnu brīvpusdienas no valsts budžeta. No Bērnu tiesību aizsardzības likuma - pavisam, likumprojektā “Grozījumi Izglītības likumā” pasaka: ja vispār kaut ko finansēs, tad darīs to tikai pirmajām četrām klasēm. Aizmirstiet par 5., 6. un pārējām.

JAUNĀ VIENOTĪBA, vecā VIENOTĪBA bija forša! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Patiesībā tas ir, ja pavisam godīgi, tas ir pilnīgs vājprāts, ka mums ir jādiskutē par bērniņu un bērnu, studentu, skolēnu pabarošanu skolā 1.-4. klasē... ka mums ir jāstrīdas par tādu elementāru jautājumu. Pēc tam premjers Kariņš ies ārā un teiks: “Mēs tuvojamies Ziemeļvalstīm.” Man liekas, ka šeit 100 deputātiem neatkarīgi no tām krāsām - zili, zaļi, sarkani vai kādi - ir vienkārši visiem kopā jāpasaka: “Ja mēs gribam būt tajās Ziemeļvalstīs, mums visi bērni ir jāpabaro skolā, visiem bērniem jābūt pusdienām skolā no rītdienas.” Nevis te jādiskutē - būs, kas maksās, kas nemaksās, no kādiem līdzekļiem? Koalīcija, jūs vispār saprotat, kādām Ziemeļvalstīm jūs tuvojaties?

Šis ir jautājums, par kuru premjeram Kariņam vajadzētu kāpt tribīnē un teikt: “Es uzņemos personisku atbildību, un, pateicoties man, no rītdienas visi bērni būs pabaroti skolā. No rītdienas visi bērni skolā ne tikai būs pabaroti, bet viņi ēdīs veselīgu pārtiku. Un tas būs pamats veselīgai mūsu jaunajai paaudzei - mūsu valsts nākotnei.” Tā būtu jāuzstājas Kariņam no tribīnes šodien šeit, Saeimā, bet viņš jau ir noguris, viņš grib iet mājās. Viņš nav spējīgs joprojām kāpt tribīnē un pieņemt kā valstsvīrs vienu kārtīgu, drosmīgu lēmumu - citādāku, nevis to, ko ierēdņi ir priekšā nolikuši.

Mēs diskutējam par brīvpusdienām 1.-4. klasei. Kur būs līdzekļi? Ziemeļvalsts! Mēs tuvojamies Ziemeļvalstij! 

Tāda ir tā Jaunās VIENOTĪBAS, Jaunās konservatīvās partijas, Nacionālās apvienības, Attīstībai/Par! un “KPV LV” valdība.

Tāda ir viņu izpratne par Ziemeļvalstīm.

Tāds ir mūsu premjers.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, 10. priekšlikums. Būtisks priekšlikums. No 2015. gada... šī Saeima... ir bijušas daudzas politikas, bet ir bijusi viena politika, ko Saeima vienprātīgi ir balsojusi un vienprātīgi uz to virzījusies, un tur nav bijušas diskusijas: koalīcija - opozīcija. Visi kopā virzījās - viena klase, divas, trīs klases, četras klases...

Premjere Laimdota Straujuma uzsvēra to, ka tā ir viena no labākajām iniciatīvām, viena no labākajām politikām.

Mēs gadu no gada lēnā garā ejam uz priekšu, turpretim šobrīd mēs speram - valdība piedāvā spert! - tādu plašu soli atpakaļ, pasakot, ka tā tagad būs pašvaldību atbildība - ēdināt bērnus skolās -, bet tajā pašā laikā paņemot no pašvaldību mērķdotācijām nost 78 miljonus. Jautājums - par kādu naudu tās to darīs? 

Pašvaldības to mēģinās nodrošināt un nodrošinās. Nedod Dievs, ka būs kaut kāda vieta, kur to neizdarīs! Bet ir pilnīgi skaidrs, ka tādā pilsētā kā Liepāja vecāko klašu audzēkņiem šis pakalpojums - brīvpusdienas - tiks attālināts. Tajā pašā laikā būs - mēs varam skaidri pateikt, ka būs! - virkne vietu, kur skolās... pašvaldības bija plānojušas šo visnotaļ vajadzīgo pakalpojumu paplašināt ārpus šīm četrām klasēm, dot vēl vairāk... un dažādām mērķgrupām dot vairāk. Šobrīd mēs sakām, ka tas vairs... Mēs speram pirmo plato, lielo soli virzienā, lai no tā visa atteiktos. Kas noticies pa šo nepilnu gadu, Ministru prezidenta kungs?

Bija cits premjers no VIENOTĪBAS, un bija daudz vairāk reģionālo partiju pārstāvju frakcijā. Frakcija pati par sevi bija lielāka, un visi atbalstīja šādas iniciatīvas. Šobrīd viens pats Adamovičs palicis ir. Un acīmredzot viņš nespēj izcīnīt to, lai brīvpusdienas skolās tiktu nodrošinātas.

Kolēģi! Vēlreiz atkārtoju - šis priekšlikums palielina nevienlīdzību.

Jau atkal... Divas dienas jau runājam par to, ka nevienlīdzība... ka sociālās programmas apgraizām. Šis ir visspilgtākais piemērs. Nu kāpēc vajadzēja ķerties klāt bērnu brīvpusdienām?! Ar ko jūs konsultējāties, pirms pieņēmāt šo lēmumu? Vai tiešām tikai paši ar sevi? Un pēc tam nometat priekšā pašvaldībām: “Nu tieciet nu jūs galā! Saprotiet, kādam tas būs jādara, mēs to nedarīsim, dariet to jūs!”

Kolēģi! Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. (Ministru prezidents A. K. Kariņš: “Es atvainojos, vai es varētu?”)

Es atvainojos, vārds Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Paldies.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Tik tiešām ir labi, ka par šādu jautājumu debatē, jo jautājums ir faktiski plašāks - kādā veidā mums, teiksim, sociālo palīdzību valstī vajadzētu nākotnē organizēt.

Līdz šim mums principā ir bijis tā: ja mēs esam paredzējuši kādu pabalstu vai palīdzību, tad kā valsts mēs to plakani sniedzam visām ģimenēm neatkarīgi no tā, vai tās būtu turīgākas ģimenes vai mazāk turīgas ģimenes. Un tagad sanāk tā, ka, ja naudas daudzums jebkura veida pabalstam ir ierobežots, nevarētu šo pabalstu sniegt visiem, kam tas ir nepieciešams, jo mēs daļēji sedzam arī tiem, kuriem tas pabalsts nav nemaz nepieciešams.

Un šajā variantā valdība piedāvā budžetā... ka šīm brīvpusdienām... sadalīt starp valsti un pašvaldību... faktiski pašvaldību funkcijas. Tas jau nav tas īstais strīds vai īstās debates. Īstais strīds vai īstās debates ir par to, lai nākotnē mēs varam mērķtiecīgāk virzīt sociālo pabalstu tieši tām ģimenēm, kam tas ir nepieciešams, atsakoties sniegt šo palīdzību tām ģimenēm, kuras var atļauties...

Kā cienījamais deputāts jau atgādināja, mēs virzāmies uz Ziemeļvalstu variantu. Tas, kā faktiski šajās pārtikušajās valstīs pabalsts tiek sniegts, - nevis vienādi visiem, bet tiem, kam tas visvairāk ir vajadzīgs.

Tas šobrīd nav iestrādāts šajā budžetā. Šis jautājums nav izdiskutēts šajā Saeimā. Es to piesaku kā jautājumu, ko mums vajag skatīt, un mums vajag tiešām domāt, kā mēs kā sabiedrība varam labāk un prātīgāk tos līdzekļus, kas mums jebkurā brīdī pieejami jebkura veida sociālajam pabalstam... tēmēt to pabalstu tām ģimenēm, kurām tas ir nepieciešams, lai varētu nesniegt līdzīgu atbalstu tām ģimenēm, kuras pēc zināmiem kritērijiem ir gana turīgas atļauties...

Tas ir diskutējams jautājums. Es domāju, pilnīgi pareizi, mums ir jārunā, kā mēs sasniegsim šo ziemeļu labklājības līmeni. Bet šajā jautājumā faktiski tas netiek tieši uzrunāts, bet es domāju, ka ļoti labi, ka arī opozīcija paceļ šo jautājumu... Es atbalstu, ka mēs kā koalīcija kopā ar Saeimu... kopā domājam nākotnē, kā aizvien uzlabot šādu pabalstu sistēmu.

Paldies. (Koalīcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirmām kārtām es nepiekrītu tam, ka bērni būtu jāšķiro pēc viņu vecāku turības. Un te ir runa tieši par bērniem, nevis par sociālajiem pabalstiem kopumā. Tas ir viens.

Otra lieta, ko es sapratu no jums, Ministru prezidenta kungs, ka jūs neesat sapratis šī jautājuma kopējo bildi. Tas nav tikai sociālā pabalsta jautājums. Tas jautājums ir daudz, daudz plašāks... Par to Vjačeslavs Dombrovskis runāja, mēs esam vairākas reizes no šīs tribīnes runājuši.

Tā faktiski ir veselības un izglītības politikas sastāvdaļa - nodrošināt visiem vienādu, kā saka, iespēju - ne tikai pirmajām četrām klasēm, bet patiesībā visai... mērķis būtu visai vidusskolai, lai nodrošinātu vietējas izcelsmes bioloģisku, ekoloģisku pārtiku bez piedevām, tādējādi rūpējoties par cilvēku veselību, par izglītību. Jo pārtika, kādu bērns uzņem, ir ļoti tiešā saistībā ar to, kā smadzenes vēlāk funkcionē. Mums jārada paradums mūsu jaunajai paaudzei arī pašiem vēlāk izvēlēties ekoloģisku, bioloģisku vietējo pārtiku.

Un tas bēdīgākais ir tas... Kad es biju Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā... Es ļoti labi atceros, kā šis dzima, ar kādām mokām solīti pa solītim tikām līdz tam. Nacionālā apvienība noteikti to atceras, ZZS to atceras - cik grūti bija pieņemt šos lēmumus un panākt rezultātu. Es atceros vienu sarunu. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā mēs bieži runājām ar lauksaimnieku organizācijām par to, ka tā ir fantastiska iespēja - vēl nedaudz sakārtot likumdošanu... izpratnē - iepirkumu, kas patiesībā bija ļoti vienkārši sakārtojams. To virkne bērnudārzu pierāda - vienkārši... ierakstot iekšā “bioloģiski audzēts”, faktiski var nokļūt pie vietējās bioloģiskās pārtikas. Bija ierosinājums pacelt pusdienu maksu no 1,42 eiro, man liekas, pāri 2 eiro, lai varētu ne tikai bioloģiskos augļus un dārzeņus dabūt, bet arī gaļu.

Tas viss tika tālu virzīts, un mums bija saruna ar lauksaimniekiem, un es saku: “Šis ir fantastisks atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai, jo kopumā, ja mēs saskaitītu visu, ko mēs varam tur ietvert, arī slimnīcas, piedodiet, cietumus, armiju, visu pārējo, tas budžets ir ap 200 miljoniem eiro. Tas ir pasūtījums, ko jūs varētu izpildīt.” Un tie lauksaimnieki teica: “Klausies, bet nebūs tā, ka mūs ņems un uzmetīs kā parasti? Nebūs tā, ka šo visu atcels?” Un es ar dziļu pārliecību teicu: “Nē, nē, nē! Tas nevar būt tā. Mēs esam baigi tālu tikuši, un taču nebūs neviens tik traks, ka šo visu sagraus.”

Izrādījās, ka tiem lauksaimniekiem taisnība. Diemžēl.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Kad Kariņa kungs uztic ēzelītim nest to smago nastu, viņš droši vien saka ēzelītim: “Es tev uzticu nest šo nastu, un tā saucas “līdzdalība”.” (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Bravo!”)

Ja mēs paskatāmies, ko par to runā Izglītības un zinātnes ministrijas informācija atklāti pieejamā mājaslapā, tad atkal mēs nonākam pie liktenīgā 13. septembra lēmuma. Atkal. Jo “pārskatot Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu 2020. gadam, atkārtoti tika konstatēts, ka brīvpusdienu nodrošināšanas funkcija ir neraksturīga kopējai IZM darbībai, kuras pienākums primāri ir gādāt par izglītības saturu, metodoloģiju un kvalitāti”. Un tāpēc... Un tāpēc, nevis tāpēc, ka Kariņa kungs te nāk un saka, ka ir tagad jādala bērni, kā Padomju Savienībā bija atsevišķi veikali armijniekiem, valūtas veikali un arī... bērniem arī bija sadalīts... Tātad - ir bērni, kuriem ir pusdienas, un ir bērni, kuriem pašiem jāpērk... Tā droši vien Kariņa kungs grib - tagad atgriezties Padomju Savienībā.

Bet, kā mēs redzam, šajā Ministru kabineta 13. septembra sēdes lēmumā tika uzdots ministrijai sagatavot un iesniegt izskatīšanai 2020. gada budžeta likumprojektu paketē šos konkrētos grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā (es nezinu, ko vispār ministrijā un valdībā dara juristi, ja viņi nesaprot, ka tādus grozījumus nedrīkstēja iesniegt!) un Izglītības likumā.

Un, ziniet, kolēģi, ietaupījums no šiem pasākumiem... jo, kā mēs atceramies, 13. septembrī tika uzdots paplašināt fiskālo telpu, nevis domāt par bērniem un sociālo pabalstu reformu, kā te mums tagad tiek stāstīts... Zili brīnumi! Paplašinot šo fiskālo telpu, ietaupījums no šīs “nastas uzticēšanas ēzelītim” ir 9 miljoni - aptuveni 9 miljoni eiro. Savukārt skolotājiem trūkst... no 1. septembra minimālās algas paaugstināšanai... trūkst aptuveni 8 vai 9 miljoni. Bet jūs jau to summu neesat ielikuši! Domājams, ka jūs to izdarījāt tādēļ, lai skolotājiem nodrošinātu šo drošības sajūtu, lai viņiem nav atkal jāuztraucas, kas būs vasarā, - vai jūs paaugstināsiet viņiem to algu vai ne. Jūs to naudu esat kaut kur atkal ieslēpuši!

Kur paliks tā nauda, ko jūs ietaupīsiet uz skolēnu brīvpusdienām? Kur tā paliks?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es sabiedrību aicinu ļoti uzmanīgi ieklausīties tajā, ko teicis Krišjānis Kariņš. Viņš runāja par bērnu brīvpusdienām kā par sociālajiem pabalstiem, lai gan tas nav sociālo pabalstu jautājums. Tā ir sociālās funkcijas izpilde. Sociālie pabalsti jau šodien tiek dalīti pēc iedzīvotāju ienākumu dažādiem līmeņiem un tiek rēķināti dažādi.

Konkrētajā gadījumā tas ir tikai pierādījums, ka mūsu premjers pat īsti nesaprot, kas ir bērnu brīvpusdienas, kur nu vēl to, kas ir Ziemeļvalstis!

Tā ir maza nianse, ko izgaismo katra šāda premjera uzkāpšana tribīnē un runāšana par jebkuru jautājumu. Tālāk par ēzeļiem, aitām un kļūdām, pamatojot savu viedokli, premjers netiek. Tāds premjers ir jāmaina!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā... Nu patiesi nav liels prieks, ka ir jākritizē premjers tik bieži. Bet tas ir jādara. Jo - interesanti, par kurām turīgajām ģimenēm premjers runā, ja Latvijā katra piektā ģimene ar bērniem dzīvo uz nabadzības sliekšņa, ja Latvijā ir 40 tūkstoši personu, kuras negādā par saviem bērniem, un ja katra trešā no ģimenēm, kurās ir viens vecāks, dzīvo uz nabadzības sliekšņa?! (Dep. E. Zālīte-Grosa: “Uz ko attiecas jūsu reklāma?”) Kuras ir tās ģimenes, kurām Kariņa kungs grib atņemt brīvpusdienas pavisam? Kuras ir tās ģimenes, kurām, kā premjers uzskata, gan brīvpusdienas, gan cita veida atbalsts no valsts ir jāsamazina?

Kariņa kungs minēja, ka sākas jaunas diskusijas. Tad viņam pirms tam ir jāatlaiž labklājības ministre, kura uzskata, ka bērnu brīvpusdienas ir mērķtiecīgākais atbalsta veids tieši bērniem neatkarīgi no ģimenes mantiskā stāvokļa.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Atkārtošu vēlreiz to, kas tika teikts arī vakardien, - ka saglabāsies brīvpusdienas skolēniem. Un, ja kāda pašvaldība atļausies brīvpusdienas atcelt, tad tai pašvaldībai ir jārēķinās ar to, ka cilvēki var tur iet un protestēt pret to, ka tā pašvaldība (Zālē troksnis.) nerūpējas par saviem cilvēkiem.

Attiecībā uz to, ko pauda Kariņa kungs... Tur es viņam absolūti nepiekrītu, jo... Bet tas arī šobrīd nav likumā ietverts...

Nedrīkst veidot to, kas bija Latvijā deviņdesmitajos gados, kad brīvpusdienas tika nodrošinātas tikai sociāli maznodrošinātajiem, kas bija reģistrējušies. (Starpsauciens: “Jā!” Aplausi.) Tas nevajadzīgi sadalīja bērnus, radīja diskrimināciju pret tiem, kuri bija reģistrējušies kā maznodrošinātie. Tajā pašā laikā bija citi bērni, kuriem ienākumi ģimenē bija varbūt pat mazāki nekā tiem, kas bija reģistrējušies, kuri nevarēja atļauties paēst skolā. Ar šo priekšlikumu, ko Nacionālā apvienība savulaik izvirzīja, mēs šo diskrimināciju novērsām un parūpējāmies par to, ka šis dalījums starp bērniem tiek pārtraukts. Arī turpmāk šī programma ir jāturpina identiski - tā, kā tā ir bijusi līdz šim, nevis mēģinot to pataisīt par sociālā atbalsta pasākumu kādai šaurai bērnu kategorijai.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Es tā īsti nesaprotu, kāpēc opozīcija tā uztraucas. Man personīgi ļoti patika premjera runa, jo viņš pierādīja divas lietas. Pirmais - atkal izskanēja solījums, ka mūsu cilvēki dzīvos labāk. To cilvēku saraksts ir pielikumā. Un otrs, ka viņš ir absolūti tālu no reālās dzīves.

Kāpēc? Es nerunāju par to, ka brīvpusdienas, it īpaši jaunāko klašu audzēkņiem, ir ne tikai sociālais pabalsts, tā ir arī nevienlīdzības mazināšanas iespēja. Tā ir arī garantija, ka bērni, kas nāk no turīgām ģimenēm, nesaņems sviestmaizi ar melnajiem ikriem un paklusām neēdīs to zem sola. Tad ir garantija, ka viņi var saņemt veselīgu uzturu. Bet ne tikai tas.

Kāpēc es saku, ka jūs esat ļoti tālu no dzīves? Lai pierādītu, ka šodien bērna ģimenes apstākļi ir tādi... ka viņam dota mīlestība, atļauja izmantot brīvpusdienas, viņam vajadzēs katru dienu nest uz skolu izziņu, ka viņa vecāku dzīves apstākļi ir tādi, kādi tie ir. Un te nevarēs darīt kā ar neapliekamo progresīvo minimumu - vienreiz gadā parādīt cilvēkiem, ka viņi ir pārmaksājuši... nav pārmaksājuši... nav saņēmuši vairāk, nekā viņiem pienākas. Šeit to vajadzēs darīt katru nedēļu, kad notiek samaksa par brīvpusdienām vai par brīvpusdienu organizēšanu. Tā ir tīri tehniska lieta. Bet tā ir pazemojoša bērniem un bērnu ģimenēm. Kā to var nesaprast - es to nesaprotu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Atbildēšu Kariņa kungam. Pēc viņa teiktā sanāk, ka 1.-4. klašu bērni būtu jādala: kuri ies uz kafejnīcu un kuri ies uz restorānu. Manuprāt, tāds dalījums no Saeimas nav pareizs. Bet par šo iespēju - plakani visām ģimenēm... daļēji sedzam arī tiem, kuriem nav nepieciešams. Augsti godātais Kariņa kungs, ja jūs kaut kur Saeimas ēkā šo dzirdat, tad ieklausieties - Latgalē iedzīvotāji dzīvo trīs reizes sliktāk nekā Rīgā. Trīs reizes sliktāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Ar šo budžetu mēs 15 miljonus noņemam nost Latgalei. Mērķdotācija konkrēti Latgalei tiek samazināta par 15 miljoniem.

Kolēģi, attiecībā uz to, vai mēs skatāmies plakani vai neplakani, iedzīvotāju ienākuma nodoklī 1 miljards tiek iedots atvieglojumos visiem pēc kārtas, nešķirojot - vajag, nevajag... 1 miljards atvieglojumos. Tur mēs neskatāmies! Bet uz bērnu brīvpusdienām gan mēs paņemam... paskatāmies kā uz pirmajām, kur varētu kaut ko ietaupīt un uzdot pašvaldībām tās finansēt tālāk.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Sveiki vēlreiz! Man šķiet svarīgi atgādināt, ka šis priekšlikums ir par deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiek izlietoti valsts budžeta līdzekļi. Konceptuālā diskusija bija pie pirmā lasījumā, un, manuprāt, ir svarīgi arī pateikt, ka šis faktors - ir runa par iespējamo diskrimināciju un bērnu šķirošanu - absolūti neiztur kritiku, jo jau šobrīd ar tehnoloģiskajiem risinājumiem tas tiek darīts skolās tā, ka bērni pat nezina, vai kāds maksā vai kāds nemaksā par pusdienām. Ir čipkartes, tas viss ir regulējams, nevienam nav ar pirkstu jārāda, kurš ir brīvpusdienu saņēmējs un kurš - ne. (Dep. D. Reiznieces-Ozolas un dep. A. Gobzema starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es nezinu, kā jūs to saucat, bet... Ja mēs saucam lietas pēc būtības, - mēs likvidējam to programmu. Tā nebija perfekta, tā bija jāpielāgo vēl ilgi un dikti, lai mēs nokļūtu līdz ekoloģiskai, bioloģiskajai pārtikai, bet tagad ar šo soli, kas varbūt kādam liekas tehnisks, tā programma tiek aizvērta ciet.

Es varētu piekrist visam, ko teica Jānis Dombrava. Pilnīgi visam, izņemot vienu lietu - ka nekas īpaši nemainīšoties, un, ja kāda pašvaldība nepildīs, cilvēki varēšot protestēt... Nē... Protams... Bet, ja tos protestus pašvaldība ņems vērā tieši tāpat, kā jūs veselības aprūpes darbinieku protestu, tad droši vien no tā īpaši lielas jēgas nebūs, vai ne?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Var, protams, katrā no skolām izveidot tādu sistēmu, lai būtu tie čipi. Bet, lai tiktu līdz čipam, vecākiem ir jāsaņem maznodrošinātā vai trūcīgā statuss. Vai kāds no jums ir... zina to procedūru, kā tas notiek, un ka ir vecāki, kuri vienkārši laikus neiesniedz dokumentus? Un, ja vecākiem nebūs tāda statusa, ko tad bērns darīs?

Varbūt jūsu premjeram arī varētu kāds pastāstīt, kāda Latvijā ir sistēma, lai cilvēks varētu pierādīt, ka viņa ienākumi nav pietiekami.

Vēlreiz atkārtoju: šis jautājums ir par bērna tiesībām - par bērna tiesībām!

Jūs pašlaik runājat par kaut ko, kas skar pieaugušo pasauli. Un dažiem šajā pieaugušo pasaulē tiešām ir vairāk ilūziju nekā priekšstata par reālo dzīvi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Nodokļi un pabalsti - tas ir veids, kādā valsts sarunājas ar saviem iedzīvotājiem. Un mēs to esam jau vairākas reizes apsprieduši. Ja valsts uzskata, ka ir jāatbalsta ģimenes, tad valsts dara visu, lai ģimenes justos labi valstī. Jo vairāk bērnu ģimenēs dzimst, jo labāk. Valsts vienkārši saka “paldies”, visos iespējamos veidos sadarbojoties.

Šeit jūs piedāvājat tiešām šķirot ģimenes - kam pienākas, kam nepienākas -, iedzenot nabadzībā vidusslāni un pazemojot tos, kuriem jūs gribat it kā sniegt šo palīdzību. Bet ja ēzelītim, kuram ir uzkrauts ļoti daudz... ja to nosauc par instalāciju, tas vienalga ir ēzelītis.

 

Sēdes vadītāja. Runas laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A. Adamovičs (JV).

Labdien, kolēģi! Es gribētu Vucāna kungam paskaidrot, ka to, ko viņš prasīja... kur ir rakstīts, ka pašvaldībai ir jāfinansē ne mazāk kā puse no valsts piešķirtā finansējuma? Tas ir 23. priekšlikums šajā likumprojektā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Šteins. Komisijā šis, 10., priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 30, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Šteins. 11. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Mēs ļoti daudz jau par šo jautājumu esam debatējuši. Arī šodien jau ir pienācis vakars, un jāsaka - varbūt, ka ir laiks gūt jaunu pārliecību, ka līdzdalība un pašvaldības un valsts sadarbība šajā jautājumā ir ļoti laba.

Par to arī šis priekšlikums. Ministres kundze jau vakardien informēja, ka ir ļoti daudz pašvaldību, faktiski lielākā daļa, kas brīvprātīgi, bez valsts uzdevuma, nodrošina brīvpusdienas 5.-9. klasēm no saviem budžeta līdzekļiem. Tad nu lūk... Tad nu lūk, mēs piedāvājam: ja valsts grib dalīt finansējumu 1.-4. klasēm, tad valsts tikpat draudzīgi varētu piedalīties ar valsts budžeta finansējumu tajos gadījumos, kad pašvaldība 5.-9. klasēm brīvprātīgi nodrošina brīvpusdienas. Tad mēs patiešām varētu runāt par to, ka pakalpojums kopumā bērniem nesamazināsies. Jo mēs diezgan labi saprotam: ja šobrīd valsts uzliek finansējuma slogu uz pašvaldību pleciem, tad daļa pašvaldību vai nu samazinās atbalsta apjomu 5.-9. klasēm, vai vismaz nebūs spējīgas šo atbalstu paplašināt tiem bērniem, kas mācās vecākajās klasēs.

Es aicinu jūs uz līdzdalību, uz solidāru sadarbību šajā jautājumā, īpaši - Nacionālo apvienību. Pierādiet, ka jūs neesat bijušie demogrāfijas sargi!

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pirms turpinām debates, 10 deputāti - Feldmans, Dzintars, Latkovskis, Šteins, Pucens, Strīķe un citi - lūdz 13. novembra ārkārtas sēdē saīsināt runas laiku par visiem priekšlikumiem visiem sēdes likumprojektiem saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 65. panta pirmās daļas 1. punktu un 65. panta trešo daļu, nosakot katram runātājam par priekšlikumiem - vienu minūti pirmo reizi un vienu minūti otro reizi. (Starpsauciens: “Ooo!”; dep. A. Gobzems: “Malači! Malači!” Ilgstoši aplausi, ovācijas. Dep. A. Gobzems: “Bravo! Atkārtot!”)

“Par” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans. (Aplausi.)

K. Feldmans (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Dārgie kolēģi! Šodien pulksten sešos paies 24 stundas, kopš mēs esam šeit iestrēguši... (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ļaujiet runāt! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru. Aplausi. Troksnis nerimstas.) Pagaidīsim. Lai papriecājas! (Starpsauciens: “Atkārtot! Atkārtot!”) Nu ļausiet runāt “par”?

Tātad “par” - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans. Paldies par aplausiem. Tātad. Šodien pulksten 18.00 paies 24 stundas, kopš uzsākta šī budžeta likumprojektu paketes izskatīšana. Ir izskatīti 84 priekšlikumi, kas ir aptuveni 17 procenti no tiem. Ar tādu ātrumu mums ir nepieciešamas vēl astoņas darba dienas, lai pabeigtu budžeta izskatīšanu. Mums par to maksā naudu nodokļu maksātāji, tāpēc tā ir necieņa pret nodokļu maksātājiem.

Šajā sakarā, vai tas nav adekvāti - ierobežot debašu laiku līdz vienai minūtei, nosakot otro uzstāšanās reizi arī vēl vienu minūti? Ņemot vērā, ka vēl ir nepieciešams izskatīt vairākus simtus priekšlikumu. Es domāju, ka tas ir adekvāti, un, neskatoties uz to, ka kleptokrātu koalīcija opozīcijā mēģina par katru cenu kavēt budžeta pieņemšanu, es varu pateikt: budžets tiks pieņemts, valsts turpinās strādāt un attīstīties.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu neizmantot skaņu pastiprinošās iekārtas. Tas ir liegts.

Tehniskais (Dep. A. Gobzems tur rokā skaļruni: “Mūrnieces kundze! Mūrnieces kundze...”) pārtraukums.

Ja jūs izmantosiet skaņu pastiprinošas iekārtas (Dep. A. Gobzems: “Tā ir skaņu pastiprinošai ierīcei līdzīgs priekšmets.”), tas būs liegts. (Dep. A. Gobzems: “Atlaist šo Saeimu! Atlaist šo koalīciju! Atlaist viņus visus! Atlaist Strīķi! Atlaist! Pirmo - Pavļutu, otro - Kaimiņu, trešo - Dzintaru, ceturto... un Kariņu - pa priekšu! Atlaist!” Starpsaucieni.) Jums vēl vārds netika dots.

Tātad ir priekšlikums. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo priekšlikumu - saīsināt runas laiku? Iebildumu nav. Tātad (Starpsaucieni: “Ir! Ir!”)... Ir tomēr iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai 13. novembra ārkārtas sēdē tiktu saīsināts runas laiks attiecībā uz visiem priekšlikumiem visos sēdes darba kārtībā iekļautajos likumprojektos (saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 65. panta pirmās daļas 1. punktu un 65. panta trešo daļu), nosakot katram runātājam par priekšlikumu vienu minūti pirmo reizi un vienu minūti - otro reizi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 4, atturas - 1. Tātad runas laiks tiek saīsināts. (Starpsaucieni.)

Tātad turpinām debates. (Starpsaucieni. Frakcijas SASKAŅA un ZZS frakcijas deputāti, kā arī daži pie frakcijām nepiederošie deputāti pamet Sēžu zāli. Koalīcijas deputāti aplaudē. Dep. J. Iesalnieks: “Klātbūtnes reģistrāciju!”)

Turpinām izskatīt likumprojektu.

M. Šteins. 11. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 12. - deputāšu Papules un Švecovas priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 13. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Anitas Muižnieces priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Atzīmēšu, ka es vēlējos debatēt par 12. priekšlikumu. Tas ir iespējams?

Sēdes vadītāja. Nē, vairs nav.

M. Golubeva. Nē, nav... Skaidrs.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti 13. priekšlikumu atbalsta.

M. Šteins. Šo atbalstot, 14. un 15. priekšlikums nav balsojami, jo tie ir vienādi.

14. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tauta, mostieties! Padzeniet šo Saeimu, padzeniet Strīķi! Bezkompromisu meli! Padzeniet, padzeniet šos cilvēkus, kuri nakts melnumā izdarīs noziegumu pret tautu, kuri ierobežo demokrātiju! Kariņu padzeniet, kurš neko nesaprot par budžetu! Padzeniet šos cilvēkus! Mostieties un celieties.

Šis ir jūsu laiks, Latvijas sabiedrība! Padzeniet blēžus, laupītājus, kas tūlīt jūs aplaupīs un pieņems likumu par partiju finansēšanu septiņkārt... nakts melnumā kā visus noziegumus... visi tiek izdarīti nakts melnumā. Padzeniet šos cilvēkus! Atcerieties, kas tie ir, un jūs, žurnālisti, viņus safilmējiet! Safilmējiet viņus un parādiet, kas ir Latvijas lielākie noziedznieki!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Jā. Runājot par šo priekšlikumu, ir tā, ka pirms gadiem četriem man studijā bija ciemos Ainārs Šlesers, kurš uz šīs Bībeles zvērēja (Dep. A. Gobzems: “Tā, starp citu, ir manējā! Atdod arī naudu par mobilo un mašīnu!”), ka viņam nepieder osta. Jā. Tāpēc, lūdzu, Gobzema kungs, paņemiet savu Bībeli, es jums to atnesu. Paņemiet, lai jums dzīvē labi iet. Ja jūs ejat, tad ejiet. (Starpsauciens.) Jūs teicāt - ja jūs nokļūsiet opozīcijā, jūs pametīsiet valsti. Tagad jūs sakāt - jūs pametīsiet sēdi. Ejiet, lūdzu! Ejiet prom. Paņemiet Bībeli un ejiet prom. (Starpsauciens.)

Līdz ar to es aicinu 14. priekšlikumu atbalstīt... kā komisijā arī ir skatīts...

Paldies. (Starpsaucieni, dep. A. Gobzemam pametot Sēžu zāli.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Šteins. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts un nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 15. - deputāta Kucina priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 16. - deputāšu Papules un Švecovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. Tā. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 18., 19., 20. un 21. līdz ar to nav balsojami, jo ir vienādi.

18. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts... komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 19. - deputāšu Papules un Švecovas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 20. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 21. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 22. - deputāšu Papules un Švecovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 23. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Anitas Muižnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 25. - Izglītības...

Sēdes vadītāja. 24.!

M. Šteins. Es atvainojos. 24. - deputāšu Papules un Švecovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 25. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. ... un nav balsojams, jo 17. jau ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā.

M. Šteins. Arī 26. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Anitas Muižnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

M. Šteins. 27., 28. un 29. arī nav balsojumi, jo 17. jau ir atbalstīts.

Bet 27. ir deputāšu Papules un Švecovas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 28. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 29. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 30. - deputāšu Evijas Papules un Ļubovas Švecovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 31. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 32. - deputāšu Papules un Švecovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 33. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 34. - deputāšu Papules un Švecovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M. Šteins. 35. - deputāšu Papules un Švecovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M. Šteins. Nav balsojams, bet debates...

Sēdes vadītāja. Tātad par 35.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi! Es mēģināju saprast, kāpēc tad opozīcija izvēlējās iet prom šobrīd. Nu, acīmredzot es beidzot... beidzot sapratu.

Vakardien viņi septiņos iesniedza 25 priekšlikumus, lai ietu mājās, jo uzskatīja, ka acīmredzot ilgāk par septiņiem Saeima nevar strādāt. Un šodien viņi atkal gribēja iet laicīgāk mājās, sešos sakrāmēja, kā ierasts, mantiņas un bija prom. Un beidzot mēs esam atraduši iemeslu, kāpēc tad viņi ir izlēmuši neturpināt šodien strādāt. (Dep. A. Latkovskis: “Negrib strādāt!”) Nu, tieši tā, diemžēl negrib strādāt. Nu, tad strādāsim bez viņiem.

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

M. Šteins. 35. - deputāšu Papules un Švecovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts un nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M. Šteins. 36. - deputāšu Papules un Švecovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 37. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. ... un nav balsojams, jo 17. jau ir atbalstīts, tāpat arī nākošie divi.

38. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Anitas Muižnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 39. - deputāšu Papules un Švecovas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 40. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 41. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas viedoklis. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 42. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas viedok...

Sēdes vadītāja. Priekšlikums.

M. Šteins. ... priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 43. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 44. - deputāšu Evijas Papules un Ļubovas Švecovas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Kolēģi! Mēs turpinām ar likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”.

Vēlos norādīt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā visiem interesentiem tika dots vārds, lai diskutētu. Šis likumprojekts ir būtisks mūsu valsts demokrātijas stiprināšanai un parlamentārisma attīstībai.

Kopumā saņemti 37 priekšlikumi.

1. - deputātu Strīķes, Dzintara, Latkovska, Pavļuta un Pucena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 2. - Ministru prezidenta biedra tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 3. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 4. - deputātu Strīķes, Dzintara, Latkovska, Pavļuta un Pucena priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jutai Strīķei.

J. Strīķe (JK).

Faktiski šis priekšlikums ir par to, ka viena fiziskā persona politiskajai partijai varēs ziedot vairs ne 50 minimālās mēnešalgas, bet 20. Tas ir saistīts ar kopīgo... kopīgo nostāju, ka, jo vairāk partija saņem no valsts... jo vairāk ir valsts finansējuma, jo mazāk viņi drīkstēs piesaistīt privātos ziedojumus... Un arī mazāk viena fiziskā persona drīkstēs... viena... ziedot politiskajai partijai. Bez tam arī citi priekšlikumi ir saistīti ar ziedojumu samazināšanu politiskajām partijām, lai mazinātu fizisko personu ietekmi uz politisko partiju finansējumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! Ja mēs vienkārši tikai paaugstinātu to summu, kura no valsts budžeta nokļūst partiju atbalstam un to darbam, tad tas būtu bezjēdzīgi, ja mēs nemainītu šo limitu, kāds ir noteikts likumā... ko var ziedot privātpersonas. Pašlaik tās ir 50 minimālās algas, tas ir, apmēram... vairāk nekā 21 tūkstotis. Tā ir pietiekami liela summa, lai kāds, kas šādu summu ziedo, mēģinātu kaut kā, teiksim, ietekmēt partijas lēmumus. Tas, ko mēs piedāvājam, ir vairāk nekā divas reizes mazāk - 20 minimālās mēnešalgas, tas ir, astoņarpus tūkstoši. Es domāju, tas ir pareizais ceļš.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Šteins. Komisijā šis, 4., priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 5. - deputātes Švecovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 6. - deputātu Stepaņenko, Sprūdes, Liepiņas, Gobzema un Šmita priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 7. - Ministru kabineta priekšlikums, kas paredz izteikt 7.¹ panta pirmās daļas apakšpunktus šādā redakcijā: 4,5 eiro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās, 0,5 eiro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldību domes vēlēšanās... un 0,5 eiro par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tas attiecas uz valsts budžeta finansējumu, kā tas tiks novirzīts politiskajām partijām.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (KPV LV).

Cienījamie palikušie deputāti! Šīs summas diemžēl neko daudz nemainīs, un mans līdzšinējais uzskats ir, ka mums ir daudz svarīgākas... un prioritātes secībā daudz svarīgākas lietas, kuras būtu jāatbalsta. Tā ir tā pati iekšlietu sistēma, tā pati medicīna, izglītības sistēma. Līdz ar to mans personīgais uzskats ir, ka šis ir šobrīd pārsteidzošs lēmums un mums jārīkojas līdzīgi kā ar deputātu algām... mēs iesaldējam uz turpmāko, līdz kādam noteiktam konkrētam laikam.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums ir pārtraukums.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins, Uldis Augulis, Jānis Ādamsons, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Raimonds Bergmanis, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Dūklavs, Ilmārs Dūrītis, Aldis Gobzems, Inga Goldberga, Inese Ikstena, Janīna Jalinska, Nikolajs Kabanovs, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Armands Krauze, Jānis Krišāns, Edgars Kucins, Māris Kučinskis, Linda Liepiņa, Regīna Ločmele-Luņova, Vladimirs Nikonovs, Vitālijs Orlovs, Evija Papule, Igors Pimenovs, Dana Reizniece-Ozola, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko, Didzis Šmits, Ļubova Švecova, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Viktors Valainis, Jānis Vucāns un Ivars Zariņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 18.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Premjerministr! Ministri! Turpinām Saeimas sēdi.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”.

Turpinām debates.

Par 7. priekšlikumu vārds iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam.

S. Ģirģens (iekšlietu ministrs).

Godātie kolēģi! Es gribētu tomēr uzdot retorisku jautājumu - cik maksā demokrātija un politisko partiju, organizāciju atklātums? Vai tiešām tas ir jautājums par četriem pieciem miljoniem eiro? Diez vai.

Manuprāt, tas vispār nav un nevar būt naudas jautājums, jo neatkarību, godīgumu un atklātību nedrīkst un nevar pirkt par naudu un godīgums, atklātums nav vērtējams naudas izteiksmē. Es arī iepriekš esmu debatēs norādījis, ka tas nav īstais laiks un vieta, lai šobrīd... šādā laika periodā, kad ir nepieciešama palīdzība gan skolotājiem, gan mediķiem, gan iekšlietu sistēmas darbiniekiem, gan arī pārējiem... lai mēs faktiski šo summu nenovirzītu viņiem.

Līdz ar to, godātie kolēģi, es gribētu arī norādīt, ka jau šobrīd mums...

Sēdes vadītāja. Ministra kungs, debašu laiks... Tātad - vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

S. Ģirģens. Godātie kolēģi! Mums jau šobrīd Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikts, ka jebkura fiziskā persona var ziedot politiskajai organizācijai ienākumus ne vairāk kā 30 procentu apmērā un partija var veidot savu biedru skaitu neierobežoti... un arī pārliecināt cilvēkus atbalstīt partijas, kas... Kopumā varētu būt arī pat lielāka summa. Līdz ar to tas, kāds ir pieejamais finansējums partijai, - tas ir tikai un vienīgi mūsu... pašu darbs.

No vienas puses, es izprotu arī šo argumentu, ka tas varētu veidot politisko partiju neatkarību. Jā, varbūt, bet jautājums ir - kad? Vai šodien tiešām ir īstais laiks? Es uzskatu, ka prezidenta un Jaunās konservatīvās partijas šī ideja, iniciatīva nav realizējama šobrīd. Mums ir citas, daudz būtiskākas prioritātes.

Godātie kolēģi! Mums ir diezgan... ļoti (Starpsauciens: “Laiks!”)... regulējums attiecībā uz partiju finansēšanu, tāpēc es aicinu šobrīd neatbalstīt šo iniciatīvu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Ģirģena kungs, nu, tagad ir laiks! Mēs paši nobalsojām par debašu laiku.

Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Labdien, kolēģi! Es gribētu aicināt jūs saprast, ka ir laiks šim grozījumam.

Pirms 20 gadiem Latvijai jau uzstādīja diagnozi Pasaules Banka - bija runa par augsta riska... valsts sagrābšanas valsti. 20 gadus mēs mēģinām ierobežot privātās naudas ietekmi politikā. 20 gadus mēs to esam darījuši pa druskai. Nevalstiskās organizācijas, skatoties, ka tiesībsargājošās instances nereaģē, ir pašas skaitījušas partiju naudas, panākušas, ka arī likumus sāk ievērot. Visus šos 20 gadus žurnālisti, izmeklējošie žurnālisti, mums ir devuši ieskatu, ko nozīmē privātā nauda politikā.

Ja mēs atceramies stipendiātu sarakstus, Saeimas kafejnīcā noklīdušus koferīšus...

Sēdes vadītāja. Tēraudas kundze, man jāteic, laiks debatēm pagājis.

V. A. Tērauda. Vai es varētu apvienot, lūdzu, debašu laikus?

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

V. A. Tērauda. Tā. Saeimā noklīdušie koferīši... Mums ir bijušas “Rīdzenes sarunas”, mums arī šodien... mēs skatāmies joprojām, kā žurnālisti sasaista pašvaldības naudas plūsmas... neleģitīmas... uz partijas kasēm, izmeklē šobrīd KNAB.

Mēs esam mēģinājuši ierobežot neleģitīmo naudas plūsmu, bet visu šo laiku mēs neesam spējuši atļaut leģitīmām naudas plūsmām atbalstīt partijas. Šis likums to darīs, mēs radām leģitīmu pamatu partiju darbībai, līdztekus mēs uzliekam stingrus ierobežojumus privātām naudas plūsmām. Un budžeta apstiprināšanā... mēs arī stiprināsim KNAB kapacitāti, atbalstīsim NVO uzraudzībā un atbalstīsim medijus, lai viņi pilda sargsuņa funkcijas.

Aicinu atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Kolēģi! Mana kolēģe Vita Anda Tērauda jau atgādināja to, kāds sakars agrāk bija privātajam finansējumam ar oligarhiem. Es domāju, ka šis ir brīdis, kad mums nav jābūt populistiem. Mēs esam diezgan daudz šajā parlamentā redzējuši populisma piemērus, lielākoties gan no opozīcijas. Es domāju, ka mums tiešām vajadzētu vienreiz pieņemt lēmumu pēc būtības, domājot nevis par to, vai tas būs tūlītēji populārs, bet vai tas atstās ilglaicīgu pozitīvu nospiedumu Latvijas politiskās vides veselībā. Un mēs zinām, ka šis ir veids, kā padarīt šo vidi ilgtermiņā veselīgu.

Es lūdzu apvienot laikus, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītāja. Ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

M. Golubeva. Viena no lietām, ko partijas varēs atļauties, ja būs šis valsts finansējums (Starpsaucieni. Dep. I. Rībena: “Nākamajam sasaukumam to vajag!”), - tā ir iespēja pacelt partiju analītisko kapacitāti, lai lēmumu pieņemšana būtu kvalitatīvāka. Un izskatās, ka mums daudziem, ne tikai pozīcijas partijām, tas ir vajadzīgs.

Otra lieta, kas ir vajadzīga, ir finansējums tām partijām, kuras sasniegušas 2 procentu barjeru, bet nav sasniegušas 5 procentu barjeru. Ja mēs atliekam šo finansējumu tagad, tad arī tās to nesaņems. Un mums ir nepieciešams uzlabojums politikas vidē pašlaik, nevis pēc trīs gadiem.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Kolēģi! Es vēlos atgādināt, ka priekšlikumā, par kuru mēs šobrīd diskutējam, faktiski runa ir tikai par tehnisku precizējumu, kur vārdi “iepriekšējās vēlēšanas” tiek aizstāti ar vārdiem “pēdējās vēlēšanas”.

Līdz ar to aicinu atbalstīt šo tehnisko priekšlikumu - balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A. Lejiņš (JV).

Kolēģi! Nu, protams, ka to vajag pieņemt. Kad Igaunija to pieņēma - sen, sen atpakaļ. Viņi pieņēma arī sen, sen atpakaļ nulles deklarāciju. Cik ilgi mums gāja ar nulles deklarāciju. Un tagad - cik ilgi mums ir gājis sekot Igaunijai, Somijai, Zviedrijai, Vācijai, visām valstīm, kas ir Eiropā. Atkal būs 20 gadi jāgaida?

Es aicinu atbalstīt - “par”! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

M. Šteins. 7. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Šteins. 8. - deputātu Strīķes, Dzintara, Latkovska, Pavļuta un Pucena priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 9. - Ministru kabineta priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jutai Strīķei.

J. Strīķe (JK).

Šis priekšlikums ir par to, lai finansējums tiktu izmaksāts divreiz gadā.

Un šeit ir laba ziņa jebkuram Latvijas iedzīvotājam, jo politika vairs nebūs bagāto izklaide vai oligarhu miljonu vairošanas iespēja. Tagad arī cilvēks, kuram nav uzkrājumu, lielu ienākumu vai miljonu, varēs segt izdevumus, kas ir nepieciešami birojam, kas ir nepieciešami reklāmām. Nebūs tā, ka viņš... vienīgais, ko viņš darīs, mājās saņems simtiem tūkstošus... apmaksāto “Dienas Biznesa” lapeli, kuru ir izdevis Gobzema “tēvs” Šlesers un cer viņu redzēt par premjerministru.

Tagad jebkurš cilvēks varēs doties politikā un zināt, ka viņš ar vienlīdzīgiem noteikumiem konkurēs ar visiem tiem, kas pašlaik piedalās politikā. Jo ātrāk tas notiks, jo labāk būs mums visiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Cik es saprotu, runātāji balsojumu neprasa un atbalsta komisijas viedokli?

Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Tagad ir 9., ja?

9. - Ministru kabineta priekšlikums paredz, ka maksājumi tiks veikti divas reizes gadā - līdz 15. janvārim un 15. jūlijam. Pēc Saeimas, pašvaldību domes vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārrēķina šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā paredzēto valsts budžeta finansējumu, ievērojot Saeimas, pašvaldību domes vai Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, un to izmaksā, sākot ar nākamo kalendāra gadu. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Tā. 10. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Bordāna priekšlikums: “Šā panta pirmās daļas 2. punktā paredzētais valsts budžeta finansējums netiek piešķirts par balsīm, kas nodotas par kandidātu sarakstu, kuru Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā paredzētajā kārtībā iesniegušas vēlētāju apvienības vai divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā.” Komisijā šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 11. - deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 12. - deputātu Stepaņenko, Sprūdes, Liepiņas, Gobzema, Šmita priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, nav balsojams, jo 11. jau ir atbalstīts... nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 13. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Bordāna priekšlikums paredz, ka atteikt, pārtraukt vai apturēt valsts budžeta finansējumu var gadījumā, ja “ir konstatēts, ka politiskā organizācija (partija) pārkāpusi šā likuma 7.⁴ panta noteikumus, pretlikumīgi izmantojot tai piešķirto valsts budžeta finansējumu attiecīgajā gadā vairāk nekā 30 tūkstošu eiro apmērā, un lēmums par pretlikumīgi izlietoto valsts finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā ir stājies spēkā, - uz vienu gadu”. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 14. - deputātu Stepaņenko, Sprūdes, Liepiņas, Gobzema, Šmita priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

M. Šteins. 15. - deputātu Stepaņenko, Sprūdes, Liepiņas, Gobzema, Šmita priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 16. - deputātu Strīķes, Dzintara, Latkovska, Pavļuta, Pucena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 17. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 18. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums paredz, ka “politisko organizāciju (partiju) apvienība, kurai piešķirts valsts budžeta finansējums, var to piešķirt tās sastāvā esošai politiskajai organizācijai (partijai), pārskaitot uz politiskās organizācijas (partijas) atvērtu atsevišķu kontu Latvijā reģistrētā kredītiestādē, ja politiskā organizācija (partija) bijusi politisko organizāciju (partiju) apvienības sastāvā, kandidējot pēdējās Saeimas vēlēšanās”. Šis priekšlikums, komisijas priekšlikums, komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 19. ir deputātu Stepaņenko, Sprūdes, Liepiņas, Gobzema, Šmita priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 20. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 21. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz, ka “politiskā organizācija (partija) iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam valsts budžeta finansējuma izlietošanas pamatojuma dokumentus vienu reizi gadā atbilstoši noteikumiem, kurus nosaka Ministru kabinets”. Komisijā šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 22. - deputātu Stepaņenko, Sprūdes, Liepiņas, Gobzema, Šmita priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 23. - deputātu Stepaņenko, Sprūdes, Liepiņas, Gobzema, Šmita priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 24. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 25. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds premjerministram Arturam Krišjānim Kariņam.

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Cienījamās Saeimas deputātes! Kundze! Godājamie deputāti! Kā jau vairāki deputāti ir izteikušies, šis partiju finansēšanas likums, manuprāt, ir nozīmīgs mūsu valstī demokrātijas nostiprināšanai. Jo, kā mēs redzam, daudzās valstīs pamatā nauda ļoti ietekmē politiku. Tad ir jautājums: no kurienes šī nauda nāk? Līdz šim mūsu valstī nauda politiskajām partijām pamatā nākusi no iedzīvotājiem. Nereti no cilvēkiem, kuri ir gana naudīgi, lai ziedotu, gana dāsni pret politiskajām partijām. Un tas dod demokrātiskā sistēmā nesamērīgu ietekmi dažiem indivīdiem, kuri nav politiķi, nav ievēlēti, un dod zināmu priekšroku un sviru viņu viedokļiem, kas ņem virsroku pār pārējiem valsts iedzīvotājiem. Pārējā Eiropas Savienībā jau sen šis jautājums ir risināts tādējādi, ka politiskās partijas tiek finansētas no publiskām naudām, respektīvi, no valsts budžeta vai no nodokļu maksātājiem kopumā. Un tas... tā norma, ko šis likums paredz, faktiski ir analoga normām, kādas ir pārējā Eiropā... ieviest arī Latvijā. Un tas nozīmē, ka, no naudas viedokļa raugoties, tie ir nodokļu maksātāji kopumā, kuri ietekmēs politisko partiju aktivitātes, nevis pārmērīgi kādi indivīdi, jo šeit arī ar vairākiem, manuprāt, labiem likuma grozījumiem tiek ierobežots... līdz ar valsts naudas saņemšanu ierobežo privāto ziedotāju iespējas ziedot. Tātad ir limits, cik to naudu var saņemt. Ir jau vienreiz samazināta šī nauda... tā norma tiek pakāpeniski ieviesta, tātad ne viss uzreiz, un šis ir... tā ir norma, kura netiek ieviesta tāpēc, ka būtu populāra vai nepopulāra. Tā tiek ieviesta, jo sen ir bijusi nepieciešama. No malas mūsu Eiropas un citu valstu organizāciju vērotāji un komentētāji jau sen ir ierosinājuši, ka šāda norma varētu samazināt indivīdu naudas ietekmi lēmumu pieņemšanā politikā. Un līdz ar šā likuma pieņemšanu mēs būsim stiprinājuši demokrātiju mūsu valstī arī nākotnes paaudzēm.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministram Jānim Reiram.

J. Reirs (finanšu ministrs).

Augsti godājamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es ļoti īsi. Neizmantošu visu laiku - 59 minūtes.

Tātad divas lietas es gribētu pateikt. Pirmā lieta ir tā, vai par agru vai par vēlu, vai citā reizē. Es domāju, ka ir par vēlu, bet ir jāpieņem. Jo ļoti līdzīga situācija bija, kā Lejiņa kungs teica, par nulto deklarāciju... nulles deklarācijām. Es tieši vadīju Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju laikā, kad to pieņēma ar 20 gadu nokavēšanos. Skaidrs, ka kaut kādu izvērtējumu Valsts ieņēmumu dienests varēja veikt. Bija arī personīgie auditi šo deklarāciju rezultātā. Bet skaidrs, ka tas bija ļoti, ļoti novēlots gadījums. Šeit es domāju, ka ir nepieciešams. Un piemērs mums ir Igaunija. Mums šodien, vakar, aizvakar, katru dienu gan Saeimas Sēžu zālē, gan sabiedrībā atskan: Igaunijā tas, Igaunijā šitas, Igaunijā tā, Igaunijā šitā. Kāpēc? Tāpēc ka deviņdesmitajos gados viņi jau ieviesa finansējumu un viņiem praktiski nebija tādu lielu problēmu, un tur tiešām es sekoju līdzi. Katrs, kurš ir Baltijas Asamblejā, zina, kas notiek Igaunijā, kas notiek Lietuvā, un tā politiskā kultūra un politiskā vide stipri atšķiras. Un Lietuva arī spēra šos soļus gadus četrus piecus atpakaļ, un tur arī mainījās šī politiskā kultūra, un, es domāju, pie mums arī būs tas pats. Ļoti pozitīvi ir arī tas, ka tā nav papildu nauda, tā ir nauda, kas aizvietos privāto finansējumu, jo... paldies par tiem priekšlikumiem, kas ļoti stingri samazina privātpersonu finansējumu, ierobežo finansēšanu, un arī par tiem priekšlikumiem, kas normatīvajos aktos dod KNAB papildus gan finansējumu, gan kontroles iespējas.

Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam. Jums ir iespēja apvienot abus debašu laikus.

S. Ģirģens (iekšlietu ministrs).

Kamēr runāja Reira kungs, pie manis pienāca Strīķes kundze un teica: “Jūs esat iekšlietu ministrs, un jāievēro disciplīna!” Bet man ir savs viedoklis. Mēs par šo viedokli neesam vienojušies koalīcijas līgumā, un Jaunā konservatīvā partija iekšlietu ministram nediktēs to, ko viņam teikt, vai to, ko viņam neteikt. Es uzskatu, ka šeit - šeit, šeit! - man ir tiesības izteikt savu viedokli. Tautai ir tiesības saņemt to maksājumu, to, kas viņiem pienākas, un šie četri pieci miljoni nekādā veidā šobrīd negarantē politisko partiju objektivitāti.

Otrais. Lūdzu... ir nepieciešams sakārtot lobisma likumu, lai visiem būtu skaidrs, kurš ar kādu iniciatīvu nāk pie politiskajām partijām un kādas intereses attiecīgi vēlas realizēt. Un, ja kādai personai ir nelegāli ienākumi, jums ir jāziņo tiesībsargājošām iestādēm, lai uzsāktu kriminālprocesu, un šādas personas ir jāsauc pie likumā noteiktās atbildības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (KPV LV).

Cienījamie deputāti! Mēs visi esam zvērējuši pildīt savus pienākumus godprātīgi un pēc labākās apziņas. Un, lai pildītu šo noteikumu, ko mēs esam... šo zvērestu teikuši latviešu tautai, nav nepieciešami četri miljoni eiro, vienkārši vajag izpildīt to, ko mēs esam zvērējuši.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams?

M. Šteins. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti lūdz balsojumu?

M. Šteins. Daļēji atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Nelūdz, piekrīt komisijas viedoklim.

M. Šteins. 27. - deputātes Švecovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 28. - deputātu Stepaņenko, Sprūdes, Liepiņas, Gobzema, Šmita priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 30. - deputātu Strīķes, Dzintara, Latkovska, Pavļuta, Pucena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 31. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. Un 32. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz pārejas noteikumu... par normu spēkā stāšanos, tāpat arī to, ka “parādsaistības, par kurām politiskā organizācija (partija) nav veikusi samaksu 90 dienu laikā no nākamās dienas pēc tā datuma, kad politiskajai organizācijai (partijai) bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, un nav to veikusi līdz 2019. gada 31. decembrim, politiskā organizācija (partija) sedz triju gadu laikā pēc šā likuma” konkrēto pantu un daļu spēkā stāšanās. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 33. - deputātes Švecovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 34. - deputātes Švecovas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 35. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 36. - deputātu Stepaņenko, Sprūdes, Liepiņas, Gobzema, Šmita priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. 37. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Šteins. Kolēģi! Aicinu otrajā, galīgajā, lasījumā balsot par likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 3, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sēdē izskatīja grozījumus Enerģētikas likumā.

Kopumā ir saņemti trīs priekšlikumi. Faktiski visi trīs ir redakcionāla rakstura priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. 

R. Kozlovskis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. Un 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. Lūdzu, kolēģi, atbalstīt grozījumus likumprojektā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Energoefektivitātes likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (KPV LV).

Kolēģi! Par likumprojektu “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” saņemti pieci priekšlikumi.

1. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Petraviča. 2. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Petraviča. 3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Petraviča. 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Petraviča. Un 5. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Lūdzu atbalstīt...

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Petraviča. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (KPV LV).

“Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” - saņemti deviņi priekšlikumi.

1. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Petraviča. 2. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Petraviča. 3. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Petraviča. 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Petraviča. 5. - deputātu Stepaņenko, Sprūdes, Liepiņas, Gobzema un Šmita priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Petraviča. 6. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Petraviča. 7. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Petraviča. 8. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Petraviča. Un 9. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Petraviča. Lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrajam, galīgajam, lasījumam tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””.

Uz otro lasījumu tika saņemti četri priekšlikumi.

1. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Benhena-Bēkena. 2. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz Ministru kabinetam noteikt uzdevumu izstrādāt ogļūdeņražu licences izsniegšanas... ieguves... uzraudzības, kā arī licences anulēšanas nosacījumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums papildināt pārejas noteikumus ar termiņu, līdz kuram Ministru kabinetam ir jāizstrādā šie iepriekš minētie noteikumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums pilnveidot izmantoto terminoloģiju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Komisija atbalstīja likumprojektu kopumā virzīšanai un izskatīšanai Saeimas sēdē. Lūdzu un aicinu atbalstīt arī plenārsēdē, tādējādi lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”.

Kopumā saņemti 13 priekšlikumi.

1. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 2. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 3. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 4. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 5. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 6. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 7. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 8. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 9. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 10. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 11. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 12. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. Budžeta... 13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. Lūdzu, kolēģi, atbalstīt grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Budžetu... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sēdē izskatīja priekšlikumus otrajam lasījumam likumprojektā “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”.

Kopumā ir saņemti 15 priekšlikumi. Un faktiski tie visi saistās ar to, ka Latvijas Zinātnes padome tiek pārveidota par tiešās pārvaldes iestādi un līdz ar to ar noteiktajām... noteiktām funkcijām. Tātad, kā es teicu, 15 priekšlikumi.

1. ir Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Muižnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 2. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Tas paredzēja faktiski to, ka padome ir attiecīgi Ministru prezidenta pārraudzībā. Savukārt mēs atbalstījām to, ka šī padome ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā. Komisijā 2. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Kozlovskis. 3. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, līdzīga rakstura. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Kozlovskis. 4. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Muižnieces priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 6. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Muižnieces priekšlikums. Kopumā ir atbalstīts, attiecīgi arī mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Man ir lūgums izdalīt atsevišķu balsojumu par 6. priekšlikumu, atsevišķi balsojot par 2. pantu, jo tas ir identisks Juridiskā biroja 5. priekšlikumam, un tad 4. ... par likumprojekta 4., 5. un 8. panta izslēgšanu.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums sadalīt šo 6. priekšlikumu - vispirms nodalīt, izslēgt likumprojekta 2. pantu, faktiski šo... šādu priekšlikumu mēs jau esam atbalstījuši... un pēc tam balsot par 4., 5. un 8. pantu, respektīvi, šo pantu izslēgšanu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu.

R. Kozlovskis. 7. - Juridiskā...

Sēdes vadītāja. Pagaidiet vienu... vienu mirkli!

R. Kozlovskis. Ko mēs darām...?

Sēdes vadītāja. Tātad par... par likumprojekta 2. panta izslēgšanu mēs jau esam lēmuši, bet ir priekšlikums balsot par 4., 5. un 8. panta izslēgšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta 4., 5. un 8. panta izslēgšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret un atturas - nav. Lēmums... tātad priekšlikums ir atbalstīts, un izslēgts likumprojekta 4., 5. un 8. pants.

R. Kozlovskis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 8. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Kozlovskis. 9. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Kozlovskis. 10. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Kozlovskis. 11. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

R. Kozlovskis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 14. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Muižnieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. Un 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. Līdz ar to, kolēģi, lūdzu balsot un atbalstīt grozījumus Zinātniskās darbības likumā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Mēs skatām likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam”. Komisijā par šo likumprojektu uzklausījām visus, kuri vēlējās ko teikt.

Šobrīd sākam ar 1. priekšlikumu. 1. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 3. ir Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 4. ir deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 5. - deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 6. ir deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 7. ir deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 8. ir deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 9. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 10. ir deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 11. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 12. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 14. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 15. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 16. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 17. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 18. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 19. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 20. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 21. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 22. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 23. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 24. priekšlikums - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 25. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 26. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 27. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 28. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 29. - deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 30. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 31. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 32. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 33. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 34. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 35. - deputāta Ādamsona priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 36. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 37. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 38. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 39. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 40. - SASKAŅAS... frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 41. - deputātes Papules priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 42. - deputātes Papules priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 43. - deputātes Papules priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 44. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 45. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 46. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 47. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 48. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 49. - Papules priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 50. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 51. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 52. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 53. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 54. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars 55. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 56. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 57. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 58. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 59. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 60. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 61. - deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 62. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 63. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. (Sekretariāta darbiniece ielej dep. M. Bondaram glāzē ūdeni.) Es atvainojos, kolēģi!... Paldies.

64. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 65. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 66. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 67. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 68. - deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 69. - deputātes Papules priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 70. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 71. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 72. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 73. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Un vienu mirkli! Man ir jānolasa par šo priekšlikumu.

Deputāti Zariņš, Agešins, Rubiks, Pimenovs, Švecova un citi - kopumā 10 deputāti - lūdz saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 140. pantu nolasīt balsošanas rezultātus par 73. priekšlikumu likumprojektā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam”. Tomēr neviens no deputātiem balsojumu neprasa, tātad nav iespējams nolasīt balsošanas rezultātus.

M. Bondars. 74. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 75. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 76. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 77. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 78. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 79. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 80. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 81. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 82. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 83. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 84. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 85. - deputāta Orlova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 86. - deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 87. - deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 88. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 89. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 90. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 91. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 92. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 93. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 94. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 95. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 96. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 97. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 98. - deputāta Orlova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 99. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 100. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 101. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 102. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 103. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 104. - Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 105. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 106. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 107. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 108. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 109. - deputāta Agešina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 110. - deputāta Agešina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 111. - deputāta Agešina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 112. - deputāta Agešina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 113. - deputāta Agešina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. Un visbeidzot 114. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Lūgums balsot par likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” un atbalstīt to.

Paldies jums. Komisijā atbalstīts. (Dep. I. Rībena: “Varonis!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Un likumprojekts “Par valsts budžetu 2020. gadam”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Tātad skatām likumprojektu “Par valsts budžetu 2020. gadam”. Arī šo likumprojektu izskatot, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā visiem - visiem! -, sākot ar kolēģiem... gan no pozīcijas... gan opozīcijas, gan arī nevalstiskajām organizācijām... bija iespēja izteikties, un mēs uzklausījām.

Tātad 1. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 3. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 5. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti... Par kuru priekšlikumu?

M. Bondars. Par 5.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 6. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 7. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 8. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 9. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 10. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 11. - Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 12. - deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 13. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 14. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 15. - deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 16. - deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 17. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 18. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 19. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 20. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 21. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 22. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 23. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 24. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 25. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 26. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 27. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 28. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 29. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 30. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 31. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 32. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 33. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 34. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 35. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 36. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 37. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 38. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 39. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Trīsdesmit...

Sēdes vadītāja. 40.

M. Bondars. 40. Es atvainojos. 40. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 41. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 42. ...

Sēdes vadītāja. 74. lappusē.

M. Bondars. Jā, es ļoti atvainojos. 72. ...

Sēdes vadītāja. 42.

M. Bondars. 42. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 43. ...

Sēdes vadītāja. 82. lappuse.... 88. lappuse.

M. Bondars. Tā, 88. ... 43. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 44. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 45. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 46. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 47. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 48. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 49. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 50. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 51. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 52. - deputāta Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 53. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 54. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 55. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 56. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 57. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 58. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 59. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 59. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 59. atbalstījām. 60.

M. Bondars. 60. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 61. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 62. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 63. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 64. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 65. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 66. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 67. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 68. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 69. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 70. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 71. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 72. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 73. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 74. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 75. - deputāta Ādamsona priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 76. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 77. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 78. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 79. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 80. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 81. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 82. - deputātes Papules priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 83. - deputātes Papules priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 84. - deputātes Papules priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 85. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 86. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 87. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 88. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 89. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 90. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 91. - deputātes Papules priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 92. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 93. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 94. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 95. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 96. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 97. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 98. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir atbalstīts. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Ir atbalstīts, es atvainojos, 98. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un deputāti to atbalsta.

M. Bondars. 99. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 100. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 101. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 102. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 103. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 104. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 105. - deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 106. - deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 107. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 108. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 109. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 110. - Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 111. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 112. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 113. - deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 114. - deputātes Papules priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 115. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 116. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 117. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 118. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 119. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 120. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 121. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 122. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 123. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 124. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 125. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 126. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 127. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 128. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 129. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 130. - deputāta Orlova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 131. - deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 132. - deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 133. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 134. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 135. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 136. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 137. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 138. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

M. Bondars. 139. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 140. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 141. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 142. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 143. - deputāta Orlova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 144. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 145. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 146. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 147. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 148. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 149. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 150. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 151. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 152. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 153. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 154. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 155. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 156. - deputāta Agešina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 157. - deputāta Agešina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 158. - deputāta Agešina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 159. - deputāta Agešina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 160. - deputāta Agešina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 161. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds finanšu ministram Jānim Reiram.

J. Reirs (finanšu ministrs).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Pie šī pēdējā priekšlikuma gribu atgādināt, ka šajā mūsu likumprojektā un nu jau pēc dažām minūtēm nākamā gada budžeta likumā nav piedāvātas nodokļu politikas izmaiņas iedzīvotājiem. Esam ievērojuši Eiropas Komisijas ieteikumus sociālās nevienlīdzības mazināšanai.

No 2020. gada 1. janvāra tiek palielināts iedzīvotāju neapliekamais nodokļu... diferencētais neapliekamais minimums, nosakot to 300 eiro apmērā un arī nākamajos gados palielinot līdz 300, 400... līdz 500 eiro.

No 2021. gada 1. janvāra tiek piedāvāts palielināt minimālo algu līdz 500 eiro. Aizsardzībai nodrošināsim 2 procentus no IKP.

Lielākās izdevumu pozīcijas - mediķu algām un veselības nozarei... prioritātēm - 68 miljoni, pašvaldībām - 63 miljoni, nodrošinot pieaugumu vidēji 3,5 procenti katrai pašvaldībai. Nevienai pašvaldībai nav mazāks pieaugums pedagogu algām - 23 miljoni, kā arī kultūras, iekšlietu sistēmas, tieslietu sistēmas darbinieku atalgojumam.

Ir paredzēti papildu līdzekļi zinātnei, demogrāfijai, tieslietām, iekšlietām un citām prioritātēm. Visām pieaug garantētais minimālais ienākumu līmenis. Budžeta projekts tika sagatavots atbilstoši fiskālās disciplīnas nosacījumiem un ievērojot NAP2020 noteiktās prioritātes.

Un, kolēģi, pēdējais, ko es gribētu pateikt, - lielu paldies. Paldies sadarbības partneriem par budžeta sagatavošanu valdībā un darbu... un arī daudziem deputātiem, kas jau vasarā sāka piedalīties darba sagatavošanā, Saeimai par... Saeimai, visiem Saeimas darbiniekiem par to, ka palīdzēja mums šo vairāk nekā 24 stundu maratonu nodrošināt, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, konsultantiem, Gitai, Juridiskajam birojam, Dinai, pārējām atbildīgajām komisijām par budžeta izskatīšanu, vēlreiz visiem darbiniekiem, kuri palīdzēja mums nodrošināt šo sēdi, Finanšu ministrijas komandai un Baibai Bānei - zinu, viņa skatās translāciju -, visiem ministriju valsts sekretāriem un finanšu komandām, kā arī viennozīmīgi žurnālistiem, kuri šo divu dienu laikā atspoguļoja budžeta izskatīšanas grafiku. Un lūdzu atbalstīt šo budžetu balsojumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Jā, kolēģi, paldies par darbu! Gribēju pieminēt pāris faktus un pāris ieteikumus - pāris no tām lietām es jau minēju savā iepriekšējā runā par budžetu. Un viena no lietām ir, manuprāt, tā, ka tomēr budžeta veidošanas procesā varēja daudz, daudz labāk to visu izdarīt. Un būtu lūgums Finanšu ministrijai, ko es atkārtošu, - iesaistīt šīgada budžetā... nākamā gada budžetā... 2021. gada budžeta veidošanā deputātus jau no 1. janvāra, lai tās lietas, ko šoreiz, kā Finanšu ministrija norādīja, nepaspēja izdarīt un deputātu ieteikumus nepaspēja... ko nepaspēja ieviest realitātē, lai būtu laiks to visu arī izdarīt. Tātad tas ir pirmais.

Otrais. Gribētos nākamā gada budžetā arī redzēt tomēr pārskatu, jo... ministriju finansējumu pārskatījumu un sadalījumu attiecīgi valdības prioritātēm. Nav noslēpums, ka vēl joprojām ir ministrijas un padotības iestādes, kuras ir pārfinansētas... un ir arī noteiktās valdības prioritātes - izglītība, veselība un nodokļu sloga samazināšana -, kur tomēr resursus vajadzētu vairāk.

Sēdes vadītāja. Znotiņa kungs... Znotiņa kungs, runas laiks ir beidzies.

R. Znotiņš. Jā, ja varētu... vai varētu apvienot?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav.

R. Znotiņš. Tātad veselībai un nodokļu sloga samazinājumam, kur vajadzētu resursus vairāk novirzīt. Tas ir otrais lūgums.

Un trešais ir... Es aicinu visus deputātus un arī ministrus, un Ministru kabinetu nopietni, nopietni pievērsties un strādāt pie Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam. Tas ir, manuprāt, nākamais lielais darbs, un tas ir kaut kas, ko mēs varam izdarīt daudz labāk, nekā tas šobrīd var būt tādā stadijā, kā tas šobrīd ir. Un es vēlreiz aicinu tomēr uztvert to nopietni, tas ir nākamais septiņu gadu plāns. Gribētos tur redzēt, kā no punkta, kur esam šobrīd, septiņos gados, stratēģiski investējot, mēs nonākam labākā situācijā un vedam savu valsti tur, kur gribam, lai tā būtu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Es arī vēlos pateikties, pateikt paldies. Paldies vispirms es vēlos pateikt pilsoniskajai sabiedrībai par to, ka tā nav vairs vienaldzīga un iziet ielās, un spēj pateikt savu viedokli demokrātiskā veidā un formā par to, kas tai rūp, kas tai sāp, par ko tā iestājas. Un tas ir ļoti svarīgi 2020. gada budžeta sakarā. Līdz šim nekas tāds nav bijis, un, ticiet man, no rītdienas sākot, mūsu darbs... mūsu darbam ir jābūt veltītam tam, lai mēs cīnītos gan par mediķiem, gan par skolotājiem, jo tie izaicinājumi, kas mums ir nākamo 10-15 gadu laikā šajos abos sektoros vai šajās abās industrijās, vai šajās abās vietās, ir ļoti būtiski un svarīgi.

Paldies valdībai, paldies sadarbības partneriem, paldies jums visiem par to, ka jūs šajā budžetā bijāt saprotoši.

Sēdes vadītāja. Bondara kungs, man jums jāteic - runas laiks beidzies.

M. Bondars. Paldies. Paldies. (Starpsaucieni: “Bravo!”; “Urā!” Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Patiešām šis bija ļoti garš un interesants laiks, patiešām smags process, šo budžetu veidojot. Un šajā budžeta procesa veidošanas laikā pats labākais, ko mēs esam paveikuši, ir izdevumu pārskatīšana, kur mēs ministrijās atradām šos 93 miljonus. Un tas ir tieši par 93 miljoniem vairāk, nekā tas... tas ir bijis visos iepriekšējos gados. Tas ir tieši par 93 miljoniem vairāk, ja šī izdevumu pārskatīšana nebūtu notikusi. Tie ir 93 miljoni, kuri budžetā ir ienākuši ne no nodokļu palielināšanas, bet tieši taupīgi saimniekojot. KPV LV... taupība ir mūsu prioritāte, un arī tas parādās tieši šajā... mūsu 2020. gada budžetā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Jebkurā gadā valsts budžeta pieņemšana nekad nav viegla. Mēs procesu uzsākām augustā.

Šajā Saeimā mēs atceramies, ka piecas partijas sanāca kopā samērā sarežģītos apstākļos. Un mēs atradām veidu, kopsaucējus, kā strādāt kopā. Mums ir atsevišķi uzskati atsevišķos jautājumos - tas ir nenoliedzami, tas ir tikai sagaidāmi un veseli. Tomēr mēs, kopā sadarbojoties, atradām iespēju ne tikai iekustināt konkrētas reformas, bet arī no valdības puses piedāvāt un, cerams, no Saeimas puses apstiprināt 2020. gada valsts budžetu.

Kā finanšu ministrs teica, viens no galvenajiem... nu, grūti tā teikt... viens no nozīmīgajiem faktoriem šajā budžetā vai faktiem ir tas, ka mēs, pieņemot budžetu, neesam vienkārši cēluši iedzīvotāju nodokļus - ne iedzīvotāju ienākuma nodokli, ne pievienotās vērtības nodokli, ne sociālo nodokli -, kas ir tie nodokļi, kurus visbiežāk jebkura valdība, jebkura koalīcija grib izmantot, lai palielinātu izdevumus. Jo mēs saprotam - katrs nodokļu pacēlums kādam maksā naudu. Un mums ir jādomā arī par mūsu valsts uzņēmējiem, kas ir visu mūsu valsts nodokļu un pārdales avots. Tā pārdale nav bijusi viegla, un es labi apzinos, ka ne visi gan šajā zālē, gan sabiedrībā kopumā uzskata, ka tas ir vislabākais vai visvēlamākais risinājums, jo sabiedrībā mums ir ļoti daudzas intereses. Bet tur ir tas mūsu lielais izaicinājums, kādā veidā samērot dažādās sabiedrības intereses, specifiskās intereses, lai tomēr visi būtu... kam būtu pieņemams variants pēc iespējas visplašākai sabiedrības daļai.

No visām prioritātēm, kuras mēs izvirzījām, mēs izvirzījām... un arī sabiedrība uzskata, ka veselības aprūpe ir viena no galvenajām. Un tik tiešām no pārdalāmajām papildu naudām, kuras mēs atradām, respektīvi, pārdalījām, vislielākais pārdalījums ir tieši veselības aprūpes sistēmai, galvenokārt mediķu algu celšanai. Mūsu otrs lielākais... ko mēs papildus vienojāmies, kā pārdalīt naudu, ir izglītības sistēmai, pārsvarā skolotāju algu celšanai. Un vēl viena no vislielākajām prioritātēm vai virzieniem, kur mēs vienojāmies pārdalīt papildu naudu, ir tieši iekšlietu sistēmai, ja mēs skatāmies uz visu kopējo.

Kolēģi! Šis ir tikai solis no vairākiem soļiem uz priekšu, kas būs jāsper.

Valdības veidošana vienmēr ir kompromisu māksla. Budžeta veidošana vienmēr ir kompromisu māksla. Un mums būs jāuztur šis gars, ko mēs esam iedibinājuši, lai strādātu arī pie turpmāko gadu budžetiem. Viens no lielajiem darbiem, ko šajā sakarā veiksim pēc šī budžeta pieņemšanas, - mēs uzsāksim ar nodokļu sistēmas pārskatīšanu, kam arī, protams, būs tieša ietekme uz valsts budžetu 2021. un 2022. gadā un uz priekšu.

Tātad paldies visiem par ļoti labo sadarbību, paldies visiem par sava viedokļa paušanu - vai tas bija no opozīcijas, vai tas bija no pozīcijas, vai tas bija veidošanas procesā... no visām ministrijām, protams, visiem ministriem, no visām frakcijām. Un īpaši man jāsaka paldies mūsu finanšu ministram Jānim Reira kungam, kas no Finanšu ministrijas puses novadīja visu procesu, mūsu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram par procesu novadīšanu ļoti izaicinošos apstākļos šajā Saeimā.

Tātad paldies, kolēģi, par darbu! Es aicinu, protams, atbalstīt 2020. gada budžetu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Debates slēgtas. Un runātāji balsojumu neprasa.

Deputāti priekšlikumu atbalsta.

M. Bondars. Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Lūgums atbalstīt arī likumprojektu “Par valsts budžetu 2020. gadam” otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par valsts budžetu 2020. gadam” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57 (Aplausi.), pret un atturas - nav. Likums pieņemts. (Nav saklausāms.)

Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi.

Deputāti Pavļuts, Strīķe, Dzintars, Pucens un Latkovskis lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Darba kārtībā - Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi.

Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Vārds Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Deputāti un ministri! Mēs nupat esam pieņēmuši 2020. gada budžetu, kas nodrošinās faktiski visos sektoros Latvijā nākamgad naudas pieaugumu, visos sektoros algas pieaugumu, tai skaitā pateicoties arī gaidāmajai ekonomiskajai attīstībai.

Jums visiem ir pirms kāda laika nosūtīts mans ziņojums par mūsu valdības padarīto darbu, to jums ir iespēja izlasīt. Es varbūt pāris vārdos pastāstīšu par to, kā es saredzu mūsu darbību kopumā un kur saredzu virzienu, kurā mums ir jāiet.

Mūsu mērķis, veidojot šo valdību (un tas ir ļoti daudz izskanējis pēdējās divas diennaktis valsts budžeta debatēs), - sasniegt Ziemeļvalstu labklājības līmeni. Šis nav mērķis, kas ir sasniedzams vienā dienā, nedēļā, mēnesī vai gadā, bet tas ir mērķis, kuru mēs sasniegsim, strādājot soli pa solim. Lai sasniegtu šo lielo mērķi, izvirzījām konkrētas darbības, ko mēs kā koalīcija kopā gribam veikt. Es tās atgādināšu.

Mums bija tas, ko es, veidojot valdību pirms deviņiem mēnešiem, nosaucu par nulto prioritāti. Mums bija nultā prioritāte - finanšu sektora sakārtošana. Tas lielā mērā, protams, saistās ar tiesiskuma nostiprināšanu mūsu valstī, tad mums ir administratīvi teritoriālā reforma, veselības aprūpes reforma, izglītības reforma un, protams, arī mūsu drošības sistēmas stiprināšana - ne tikai mūsu militārā drošība ar NATO ieguldījumiem, bet arī mūsu iekšlietu sistēmā.

Ko mēs esam līdz šim samērā īsos deviņos mēnešos jau paveikuši?

Finanšu sektora reformu... tas, ko es savulaik nosaucu par to kapitālo reformu... kapitālo remontu... mēs esam noslēguši to, ko varētu saukt par pirmo fāzi. Mēs ar jums, kolēģi, Saeimā esam pieņēmuši veselu virkni likumu uzlabojumu, kas stiprina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespēju pārvaldīt un novadīt mūsu finanšu... padarīt mūsu finanšu sektoru stiprāku, gan ar... nu, kā tas... gan ar likumiem, gan arī, protams, ar to, ka mums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sastāvs un padome ir mainīta, Saeima ir jau apstiprinājusi šīs padomes priekšsēdētāju un vienu no diviem vietniekiem.

Mums šajā procesā ir vēl jāpieņem... Saeimai būs jāatbalsta otrs vietnieks Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, un decembrī Saeimai būs jāapstiprina jauns Latvijas Bankas priekšsēdētājs. Tātad tas mums arī vēl ir, bet tas lielais pirmais solis ir sperts. Mums tagad ir nepieciešams, lai jaunā struktūra, ko mēs esam izveidojuši... lai tā augļus nestu tanī, ka mūsu finanšu sektors ir ne tikai stabils, bet arī mūsu komercbankas sāk atkal vairāk kreditēt tautsaimniecību, nebaidās atvērt kontus iedzīvotājiem un varētu, tā teikt, atsākt savu pilnvērtīgo darbību.

Tad mums ir administratīvi teritoriālā reforma, ko ministrs Pūce ir uzņēmies novadīt. Un tā jau tiek tagad skatīta Saeimā, īpašā komisijā, un ir debates vairāk par detaļām, vai piedāvātā novadu karte tiks vai netiks piekoriģēta vienā vai otrā vietā.

Bet tas, ko darām, - mēs veidosim pietiekami lielas un spēcīgas pašvaldības ar labiem attīstības centriem tajās, kur būtu pietiekami liels iedzīvotāju skaits, nodokļu bāze, lai varētu pilnvērtīgi sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem izglītībā, veselībā, sociālajā aprūpē, drošībā.

Veicot šo reformu, mums arī paveras iespēja, kas gadiem ilgi nav bijusi iespējama, jo Saeimas vairākums nav gribējis šādu reformu veikt, - mēs pēdīgi varēsim sakārtot mūsu izglītības tīklojumu, nemaz nerunājot par mūsu izglītības satura reformu. Tātad Šuplinskas kundzes vadībā faktiski mums ir divas paralēlas reformas - viena par skolu tīklojumu, kā to padarīt efektīvāku, un otra par satura reformu, kā skolās mūsu bērnus varēs aizvien labāk un mūsdienīgāk apmācīt, lai viņi būtu konkurētspējīgāki, ieejot darba tirgū.

Vēl viena paralēlā reforma, kas tiek iespējināta, jo mēs veicam administratīvi teritoriālo reformu, ir veselības aprūpes sistēmas uzlabojumi, ko Viņķeles kundze mums kā atbildīgā ministre virza uz priekšu. Šī reforma veselības aprūpes sistēmā, iespējams, ir viena no vissarežģītākajām, kas ir jāveic, jo tajā ir vairākas šķautnes; visur ir vairākas, šeit ir daudzas šķautnes.

Pirmais ir pats finansējums. Un viens no jautājumiem tur... un ka mēs arī uzrunāsim... tagad mēs sāksim, kad budžets ir pieņemts, strādājot pie nodokļu sistēmas... kā mēs varam padarīt nodokļu sistēmu taisnīgāku, respektīvi, lai visi nodokļu maksāšanā piedalās vienmērīgi, proporcionāli, jo visi dodas, grib doties un viņiem jābūt iespējai doties pie ārsta, bet ir pienākums arī visiem vienmērīgi iemaksāt.

Mēs zinām, ka mums ir vairāki legāli nodokļu režīmi, kur tiek maksāts proporcionāli daudz mazāks nodoklis nekā citur un no sociālā nodokļa vispār uz veselības aprūpes tiešo finansēšanu... tur šobrīd nauda netiek pārskaitīta. Mums tas būs jākoriģē. Tas ir viens no elementiem, kas palīdzēs ar naudas jautājumu nākotnē. Mums jau ir 12 procenti no valdības kopējiem izdevumiem, nedaudz virs četriem procentiem no iekšzemes kopprodukta, no pīrāga daudzuma... it kā tas ir tas atbilstošais, ko 2016. gadā vajadzēja, bet ir skaidrs, ka mums nākotnē vajadzēs meklēt, kā vēl vairāk līdzekļu gādāt.

Bet tad ir otrs jautājums, līdzīgi kā izglītības sistēmā, kā padarīt veselības aprūpes sistēmu efektīvāku, lai katrs eiro, kas ieiet iekšā, tiek mērķtiecīgi izmantots un lai nav lieka dublēšanās, vai tas ir aparatūrā vai personāla apmaksā. Līdzīgi, kā mēs negribam, ka skolotājiem būtu jāstaigā vai jābrauc starp trim skolām, lai “salasītu” slodzi un algu, mēs arī nevēlamies, lai mūsu ārsti braukā starp trim slimnīcām vai veselības aprūpes iestādēm, lai “salasītu” algu, bet to varētu darīt vienā vietā. Tā sistēmas efektivizēšana daļēji ir... caur tā saucamo slimnīcu līmeņošanu, definējot katrai slimnīcai tās funkcijas, bet tur vēl daudz kas cits darāms, proti, arī no pacientu aprūpes viedokļa.

Anekdotisks piemērs. Tie, kam ir automašīnas, zina, ka šodien aizved automašīnu uz servisu, un tad... man tā ir bijis, ka no servisa zvana: “Labdien! Te no servisa. Mēs skatāmies, ka jūsu bremžu kluči ir nodiluši līdz tik un tik milimetriem. Protams, jūs vēl varētu kādu laiciņu pabraukt, bet, ja nodils vēl tālāk, ja nenomaina klučus savlaicīgi, tad jau diski tiks bojāti, tad jau būs ļoti dārgs remonts. Ieteikums jums nomainīt bremžu klučus tagad, tas izmaksā tik un tik. Ko jūs, lūdzu, sakāt par to?” Ļoti uz servisu orientēta industrija ir izveidojusies - auto remonta darbnīcas. Mums vajag panākt, ka līdzīgi visās veselības aprūpes iestādēs... un dažās tā notiek... bet ka visās veselības aprūpes iestādēs pacients arī zinātu, ka būtu kāds, kas viņam vai viņai skaidro, kas notiek, kāpēc notiek, cik ilgi notiks, kādas varētu būt izjūtas, kas ir jādara pēc procedūras un tā tālāk. Un tas neprasa tikai naudu, tas varbūt pat vispār neprasa naudu. Bet tas prasa piepūli un organizētību un ir viens no elementiem, kas mums kā valdībai ir jāizrunā un kas ir ministrei lielais izaicinājums - panākt šīs pārmaiņas.

Līdzīgi drošības sistēmā. Mēs esam jau gadiem... vairākus gadus mēs veltām... un šogad vai nākamgad būs nedaudz virs diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta... mēs veltām mūsu bruņotajiem spēkiem. Es pats esmu apskatījis vairākus mūsu objektus, un var skaidri redzēt, kā šī nauda tiek ļoti lietderīgi ieguldīta - gan kazarmās karavīriem, kur dzīvot, gan ekipējumā, mūsu kaujas spējās un tā tālāk. Mūsu zēni un meitenes, kas piedalās starptautiskajās operācijās, tiek pieskaitīti vislabākajiem karavīriem, kādi ir NATO bruņotajos spēkos. Cilvēks pret cilvēku... Un mums jāturpina šīs spējas stiprināt. Kāpēc? Jo mūsu drošība ir stipra tad, kad jebkurš pretinieks saprot, ka cena ir pārāk dārga.

Bet, protams, mūsu drošība nav saistīta tikai ar bruņotajiem spēkiem, mums ir arī iekšējā drošība - drošība, kas saistās ar Valsts policiju, drošība, kas saistās ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Tie ir dienesti, ar kuriem cilvēki sastopas daudz biežāk nekā ar bruņotajiem spēkiem. Un 2020. gada budžetā mēs spējām nedaudz zem 19 miljoniem eiro atrast papildus. Ir skaidrs, ka arī šai sistēmai vajadzīga nauda, un, protams, arī efektivizēšanai ir vienmēr vieta. Mēs zinām, ka ministrs Ģirģens ir jau uzsācis policijā lielāku reformu, kur samazinātu skaitu. Ja es pareizi atminos, Ģirģena kungs... ap 600 policistu, kā Valsts policija skaidroja mūsu valdības sēdē pirms pāris mēnešiem. Tātad efektivizēšana visos līmeņos.

Veidojot 2021. gada budžetu, mums būs vēl viens izaicinājums - pārskatīt bāzes izdevumus. Tas ir izskanējis arī no tribīnes, debatējot par 2020. gada budžetu, ka šis mums ir jādara rūpīgāk, jo nauda nav ņemama tikai no nodokļu maksātāja, bet naudu vienā aptuveni 10 miljardu budžetā ir iespējams arī pārdalīt. Un mēs daudz esam jau izdarījuši 2020. gadā, bet uz 2021. gadu, uz tām vajadzībām... kas tas ir - vai tie ir ugunsdzēsības depo, vai tie ir vēl ieguldījumi veselības aprūpes sistēmā vai izglītības sistēmā... Tur arī mums jāatrod vairāk līdzekļu mūsu ministriju tēriņos. Un es aicinu ikkatru ministru, ikkatru frakciju runāt, meklēt, analizēt un nākt ar priekšlikumiem, kā mēs varētu vēl gudrāk pārdalīt valsts nodokļu maksātāju naudu.

Un visbeidzot par mūsu nākamo vai tuvāko darbu - par nodokļu sistēmas pārskatīšanu. Šeit ir jāsaprot, ka mans mērķis nav nodokļu celšana kā tāda. Mans mērķis ir, ka mēs kopīgiem spēkiem atrodam un vienojamies, kā varam padarīt nodokļu sistēmu taisnīgāku. Taisnīgāku! Lai nav tā, ka viens kaimiņš runā (Starpsaucieni. Smiekli.) ar otru, prasa: “Kāpēc man maksāt šādu slogu? Un kāpēc līdzdzīvotājs var legāli maksāt proporcionāli krietni mazāk?” Tātad darbs pie šī turpināsies un mums ir jāpieņem lēmumi līdz 2020. gada jūnija beigām. Tā, lai likumi visi būtu spēkā pusgadu, lai stātos... pirms viņi stājas spēkā, visi jau Jāņos zinātu, kādi būs spēles noteikumi janvārī.

Kolēģi! Ir skaidrs, un budžeta pieņemšanas process arī norāda uz to, ka šobrīd mēs dzīvojam tādā sakāpinātu emociju laikā. Un tiem, kam emocijas... ir sakāpinātas... tas nav nesaprotami vai pat nepamatoti. Mums kā valdībai un kā valdības koalīcijai ir jāsaprot, ka cilvēka sāpes ir īstas, mums ir jāieklausās šajās sāpēs. Mums jārunā ar cilvēkiem, un mums ir jārunā ar opozīciju. Protams, vēlams, lai opozīcija arī runātu ar mums ar zināmu cieņu, jo personiski pārmetumi ir lēti, bet diemžēl nav nez cik auglīgi. Tātad mums ir jāmeklē, kā atrisināt un uzklausīt. Un tas ir mūsu mērķis, tas ir tas, ko arī es kā valdības vadītājs ikdienā cenšos darīt, tas arī... Mēs, valdība, nupat... šo nedēļu bijām izbraukuma sēdē Alūksnē... Alūksnē, kur valdība vēl nebija bijusi, tik tālu. Viens no novadiem, kas savā ziņā rāda, kāda būs Latvijas nākotne, viens no novadiem, kur nav plānotas nekādas ārējo robežu maiņas, kur mēs redzam, kur... Šis novads ir jau veicis vērienīgas reformas un uzlabojumus, tai skaitā savā izglītības sistēmā un skolu tīklojumā, racionalizējot naudu, jo tā nauda kā visur ir ierobežota.

Tātad, kolēģi, paldies visiem valdības ministriem par viņu pašaizliedzīgo darbu, un to es varu teikt par visiem. Paldies visiem koalīcijas deputātiem par ieguldījumu debatēs, ieteikumos, kritikā, lai uzlabotu mums šo darbu. Un, protams, paldies arī opozīcijai par kritiku, kas var tikai uzlabot darbu. Tātad strādāsim kopā, domāsim par mūsu valsti, centīsimies ieklausīties un uzrunāt! Mēs neesam ne pret vienu, mēs esam par - par to, lai mēs visi un mūsu bērni dzīvotu pārtikušā valstī.

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies premjerministram.

Vārds veselības ministrei Ilzei Viņķelei.

I. Viņķele (veselības ministre).

Labvakar, kolēģi! Manuprāt, mēs esam brīdī, kad uzmanība veselības aprūpei ir pievērsta vairāk nekā jebkad agrāk. No vienas puses, tas nav viegls brīdis, jo šie mediķu protesti, kas ir arī pamatoti, faktiski nav ērta pozīcija, bet, no otras puses, tā ir brīnišķīga iespēja tomēr kopā ar nozari veikt un turpināt arī, jāatzīst... turpināt tās lieliskās ieceres, kas veselības aprūpē ir uzsāktas.

Veselības aprūpes politika, manuprāt, ir sarežģītākā no rīcībpolitikām, jo tajā ir ārkārtīgi daudz līmeņu, katram cilvēkam par to ir viedoklis, arī politiķiem par to ir viedoklis. Bet sistēma ir ļoti niansēta un trausla, un jebkuras intervences tajā var radīt ļoti nopietnas konsekvences.

Bet, runājot par to, kas ir paveikts šo nu jau gandrīz 10 mēnešu laikā un kādas ir ieceres, pirmām kārtām es gribu teikt paldies premjeram... lai arī mums ne vienmēr domas sakrīt par rīcību, kas būtu nepieciešama, bet tomēr... par atbalstu iniciatīvām, kas ir vērstas uz veselības aprūpes sistēmas sakārtošanu.

Liels projekts, kas ir patiešām iepriekšējās valdības laikā aizsākts un šobrīd piedzīvo ieviešanas fāzi, ir mūsu slimnīcu līmeņošana, proti, ir noteikti pakalpojumu apjomi, tādi grozi, ko slimnīcas sniedz. Un jautājums šobrīd... mēs ar ļoti kritisku, objektīvu aci novērtējam, cik šie pakalpojumi ir kvalitatīvi, vai tie vispār ir, vai tie ir organizēti optimāli, vai ir iespēja lielākai pakalpojumu... sarežģītāku pakalpojumu koncentrācijai ar mērķi tos padarīt pirmām kārtām kvalitatīvākus un arī drošākus pacientiem. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šobrīd Latvijas slimnīcas tiek inspicētas, lai pārliecinātos par to, kādā kvalitātē un apjomā pakalpojumi tiek sniegti. Un nākamā fāze ir priekšlikumi, kā mēs acīmredzot augstas sarežģītības operācijas, izmeklējumus vairāk koncentrēsim reģionālās slimnīcās un universitātes klīnikās, nodrošinot pieeju labai, kvalitatīvai primārajai aprūpei reģionos.

Otrs virziens, kas, manuprāt, arī ir ļoti būtisks un iezīmē savā veidā jaunu lappusi attiecībās ar farmācijas industriju, ir tas regulējums, ar ko Ministru kabinets šobrīd strādā... par plašāku zāļu aktīvo vielu ierakstu un lietošanu, kas ļautu mūsu pacientiem būtiski ietaupīt uz samazinātiem līdzmaksājumiem. Šis smagais lēmums, kura pieņemšanai vajadzēja 10 gadus, ir pieņemts tieši šīs valdības laikā, un, cerams, no 1. aprīļa mēs piedzīvosim jau ļoti praktiski šī lēmuma sekas. Aplēsts, ka tas varētu ietaupīt cilvēkiem līdzmaksājumos līdz 20 miljoniem eiro.

Par nākotnes iecerēm varētu stāstīt gari un plaši, tas portfelis ir ārkārtīgi apjomīgs, bet par vienu it kā šķietami mazāku lietu, bet ārkārtīgi svarīgu pacientiem, kuri pēc insulta vai ar smagām onkoloģiskām saslimšanām sava veselības stāvokļa dēļ paši nevar paēst, nevar uzņemt pārtiku tādā veidā, kā to dara veseli cilvēki... un jāsaka paldies arī varbūt ne gluži ērtām diskusijām Saeimā, proti, diskusijām par enterālo un parenterālo barošanu. Šobrīd valsts ambulatorajiem pacientiem to neapmaksā. Un situācija var būt tāda, ka cilvēks, kurš ir apārstēts vai kuram ir sniegta medicīniskā palīdzība insulta gadījumā, faktiski cieš no bada, jo viņš nevar paēst. Un...

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Viņķeles kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies. Jūs varat lūgt papildu laiku - divas minūtes, ja jūs to vēlaties.

I. Viņķele. Jā... man vajadzēs pavisam mazliet.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti neiebilst? (Starpsaucieni: “Nē!”)

I. Viņķele. Vienvārdsakot, pēc tam, lai arī budžetā papildu finansējums šīs programmas uzsākšanai netika piešķirts, mēs, pārskatot Veselības ministrijas programmas, esam raduši risinājumu, kā šo ēdināšanu smagi slimajiem pacientiem no nākamā gada vidus nodrošināt.

Tas arī īsumā būtu viss.

Paldies. Un veselība ir lielākais sabiedrības aktīvs.

Sēdes vadītāja. Paldies veselības ministrei Ilzei Viņķelei. (Aplausi.)

Nākamā debatēs pieteikusies labklājības ministre Ramona Petraviča. Lūdzu!

R. Petraviča (labklājības ministre).

Kolēģi! Es īpaši vēlos akcentēt šo vārdu - kolēģi! Lai arī mēs pārstāvam dažādas partijas un mums ir dažādi viedokļi par to, kas un kā būtu jādara, bet šodien mēs esam formulējuši savu attieksmi pret gada laikā padarīto un nākamajā gadā plānoto.

Līdz ar to mēs, no šāda aspekta raugoties, esam kopīga darba veicēji. Protams, ir deputāti, kas iestājas par valdības darbu, zinot, cik daudz tas ir mērīts, griezts, atkal mērīts un pēc tam stiķēts un koriģēts. Bet reāls! Un, protams, ir tādi, kas domā, ka viss ir darīts nepareizi.

Kā jau parasti, kad tiek veidots budžets, mēs konstatējam acīm redzamo. Proti, mūsu vēlme un spējas tērēt diemžēl krietni pārsniedz mūsu spējas pelnīt. Ir taču skaidrs, ka ilgtspējīgu izaugsmi var nodrošināt tikai uz stabiliem pamatiem, nevis dzīvojot pāri saviem līdzekļiem. Bet naudas jau kā vienmēr pietrūkst. Un tas ir skaidrs.

Pirms divām nedēļām, runājot par nākamā gada budžetu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš no šīs tribīnes teica: “Mums jāpadara sistēma taisnīgāka. Tā, lai visi, kas Latvijā strādā, vienmērīgi un proporcionāli iemaksātu nodokļus sistēmā.” Jo runa jau ir ne tikai par naudu, bet arī par to, ko vēlamies sagaidīt no valsts un ko vēlamies kopīgi darīt.

Lai arī šodien izskanēja daudzi dažādi pārmetumi par to, ko mēs esam samazinājuši tieši sociāli jūtīgajām grupām, es gan gribētu akcentēt, ka kaut kas ir nevis samazināts, bet tieši palielināts.

Labklājības nozares budžets 2020. gadā sasniegs 3,3 miljardus eiro, tas ir par vairāk nekā 200 miljoniem lielāks, nekā bijis iepriekš. Pamatbudžetā valsts sociālajiem pabalstiem, izdienas pensijām, piemaksām pie vecuma pensijas, valsts sociālajiem pakalpojumiem paredzēti 703 miljoni eiro.

Ir palielināti pabalsti ģimenēm, kurās aug bērni ar īpaši smagu invaliditāti, kam noteiktas indikācijas īpašās kopšanas nepieciešamībai smago funkcionālo traucējumu dēļ, šis pabalsts ir palielināts par 100 eiro mēnesī.

Tāpat ir ieviests jauns pabalsts adoptētājiem, lai katram... ikvienam bērniņam nodrošinātu ģimeni. Ir ievērojami paceltas algas sociālās aprūpes centru darbiniekiem. Lai sniegtu atbalstu tādām nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riskiem visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām kā pensijas vecuma cilvēki un personas ar invaliditāti, valdība ir lēmusi palielināt garantētā minimālā ienākuma līmeni no 53 līdz 64 eiro.

Pensiju indeksācijai ir tērēts 201 miljons. No nākamā gada aprēķina bāze minimālajai vecuma pensijai un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam cilvēkiem ar invaliditāti būs 80 eiro, bet cilvēkiem ar invaliditāti kopš bērnības - 123 eiro. Kopumā šie pasākumi pozitīvi ietekmēs vairāk nekā 70 tūkstošus iedzīvotāju.

Protams, es esmu tālu no domas, ka piedāvātais dažādu problēmu risinājums ir ideāls, tas, protams, tā nav. Mēs ne tuvu neesam nabagi, bet arī par bagātiem sevi saukt nevaram. Vajadzību mums ir daudz. Sociālā sfēra, izglītība, veselība - tās ir jomas, kur naudas vajadzētu krietni vairāk.

Jā, kas attiecas uz bēdīgu slavu ieguvušo mediķu atalgojuma jautājumu, domāju, mums ir jāatzīst, ka mēs kļūdījāmies, ierakstot likumā skaitļus, kuriem patiesībā nebija seguma. Kļūda ir nopietna. Un to mēs visi saprotam, tagad tā ir jāizlabo. Bet pats galvenais - mums visiem ir jāmācās no tās, jo tikai tā mēs varam atgūt savu ar šo gadījumu diezgan pabojāto reputāciju.

Jā, līdz šim iespētais un tuvākajā laikā plānotais nedod atbildes uz visiem jautājumiem un nekādus brīnumus nesola. Toties tas viss ir reāls un pamatots, reālos aprēķinos balstīts. Faktiski jau visās sfērās noderētu biezāks maciņš. Es piekrītu premjera Kariņa teiktajam, ka esam sistēmas sakārtošanas stadijā. Valsts patiešām ir uzbūvēta pamatīgi, un tas viss strādā. Tāpēc mēs varam atļauties tādu greznību kā plānot uz priekšu - gudri, sabalansēti un pārdomāti.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies labklājības ministrei Ramonai Petravičai.

Nākamā debatēs pieteikusies izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Lūdzu!

I. Šuplinska (izglītības un zinātnes ministre).

Labvakar, kolēģi! Ir vēla vakara stunda, un tāpēc, nekavējot jūsu uzmanību, patiešām tikai īsi pamata jeb būtiskākie aspekti.

Tātad izglītības un zinātnes politikā ir trīs pamatprioritātes: izglītības pieejamība, kvalitāte, konkurētspēja - pirmais; otrais - zinātnes finansējuma palielināšana; trešais - sporta pārvaldības modeļa maiņa un arī jauniešu politikas akcenti.

Pavisam īsi par šo konkrēto prioritāšu stāvokli šajā brīdī.

Tātad papildu budžets, kas ir iegūts Izglītības un zinātnes ministrijā, nav liels, tie ir 30 miljoni, bet tas ir ļoti vērtīgs, jo garantē pirmā prioritārā virziena īstenošanu. Mēs ejam uz pedagoga atalgojuma kāpinājumu. Un otrām kārtām mēs esam panākuši ne lielu, bet būtisku ieguvumu arī zinātnes finansējuma kāpinājumam. Nav mazsvarīgi, ka arī jaunatnes politikas īstenošanai ir pavisam neliels, bet būtisks pieaugums. Nedaudz nostāk ir palikusi sporta nozare, un tā patiešām ir prioritāte nākamajam periodam, jo tur tieši starptautisko pasākumu finansēšanā ir noteikti jābūt starpinstitucionālam risinājumam, par ko mēs ne tikai domājam, bet jau arī rakstām konkrētus priekšlikumus.

Šajā brīdī Izglītības un zinātnes ministrija ir atvērta vairākām ļoti svarīgām diskusijām. Tā viena ir saistīta ar pašvaldībām, esam šobrīd runājuši ar 70 pašvaldībām, ar pārējām vēl runāsim. Un runājam par skolu tīkla sakārtošanu, par stāvokli, kāds ir pedagogu korpusā, par to, cik plašs ir atbalsta personāls, arī par šodien tik daudz apspriestajām pusdienām, kā tās organizēt un cik lielā mērā pašvaldības tam ir gatavas. Var teikt uzreiz, ka patiešām šīs sarunas ir vērtīgas, jo ļauj sakārtot ļoti daudzas lietas, kas pašvaldībās un arī Izglītības un zinātnes ministrijā ļoti ilgu laika posmu nav kārtotas.

Otrs ļoti būtisks dialogs šajā brīdī ir iesākts par augstskolu pārvaldības jautājumu sakārtošanu, un tur šīs diskusiju grupas ir vairākas. Tieši šodien, starp citu, ir sācies arī diskusiju cikls, var teikt, ar studējošajiem. Studējošie ir gatavi aktīvi iesaistīties ne tikai augstskolu pārvaldībā, bet arī izglītības kvalitātes un pieejamības kāpināšanā, un tas ir ļoti svarīgi.

Tā trešā lieta, kas arī ir iekustināta un kur mēs esam gatavi ļoti plašai sadarbībai, ir saistīta ar digitalizāciju, jo šis gads Izglītības un zinātnes ministrijā ir pasludināts par tehnoloģiju gadu. Un viss, kas ir saistīts ar digitālo pratību, jau arī šajā mirklī, nu, vismaz mūsu perspektīvā, ir sagaidāms skolā ne tikai līdz ar kompetenču izglītību, bet arī ar to, ka nākamā gada ietvaros 20 tūkstoši pedagogu būs aicināti iesaistīties digitālās pratības kursos. Tam ir atvēlēts finansējums, ir izstrādāta programma, šajā brīdī gaidām anketu rezultātus, lai saprastu, cik daudziem pedagogiem ir nepieciešams pamata, vidējais vai augstākais līmenis.

Ja mēs runājam par jaunatnes politiku, tad ļoti aktīvi aicinu iesaistīties katru... ļoti... it kā elementāras un sabiedrībā visu laiku diskutētas, teikšu tā, terminu sfēras apspriešanā... Proti, tā ir neformālā izglītība, interešu izglītība un pilsoniskā līdzatbildība. Šobrīd sadarbībā ar Jaunatnes konsultatīvo padomi un ne tikai viņiem, arī ar interešu izglītības pārstāvjiem, esam konstatējuši, ka tur ir vairākas pretrunas, kas atkal šo sistēmu, kāda tā bijusi izglītībā, padarījusi fragmentāru. Katru, kam ir pieredze un kas vēlētos šo bloku stiprināt, mēs aicinām arī iesaistīties. Vēl jo vairāk - tieši šajā brīdī Izglītības un zinātnes ministrijā jauniešu politikai ne tikai būs pievērsta pastiprināta uzmanība, bet tiks izcelti vairāki politikas akcenti, kas ir ļoti svarīgi. Jo atslēga domāšanas maiņai ir jauniešos. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijā pamatakcents šobrīd tiek likts uz tikšanās reizēm un diskusijām ar pusaudžiem, jauniešiem, studējošajiem. Jo tikai tajā brīdī, kad to kapacitāti, kas ir viņu domāšanā, viņu ambiciozitāti, rīcībspēju, citādo pasaules skatījumu, arī to, kā bieži vien pietrūkst citu paaudžu domātājiem, varēsim pārnest arī uz pārvaldību, tad varēsim runāt par ļoti būtiskām izmaiņām sabiedrībā. Un es ļoti ceru, ka arī nākamās diskusijas Saeimā būs saistītas tieši ar šo domāšanu. Jebkuram priekšlikumam, kas šeit skan, ir jābūt pamatotam un argumentētam, nevis tādam, kas liecina par konkrētā deputāta vēlmi izpatikt vai populistiski solīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai.

Nākamais debatēs satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Lūdzu!

T. Linkaits (satiksmes ministrs).

Labvakar, kolēģi! Man bija sagatavota detalizēta atskaite par to, ko mēs satiksmes nozarē jau esam izdarījuši un ko gatavojamies darīt. Bet, ņemot vērā to, kādā veidā šodien notika diskusija, un sēdes gaitu, es gribētu uzsvērt, ka esmu pārliecināts demokrāts un uzskatu, ka jābūt gan stingrai parlamenta kontrolei pār valdības darbu, gan arī valdībai un valdības ministriem iespējai skaidrot opozīcijai savus lēmumus un kopā ar sabiedrību atrast tos labākos risinājumus katram no apskatāmiem jautājumiem. It īpaši tāpēc, ka satiksmes nozarē pieņemamie lēmumi un veicamie procesi nav vienkārši.

Pašlaik mēs strādājam pie sabiedriskā transporta sistēmas reformas. Vēlamies dzelzceļu iedibināt kā pārvadājumu mugurkaulu, organizējam konkursus sabiedriskā transporta pārvadājumiem, esam uzsākuši darbu pie ostu pārvaldības maiņas, un jau pirmie soļi rāda, ka sastapsimies ar acīmredzamu pretestību. Tiek gatavota ceļu uzturēšanas tirgus atvēršana, tiek gatavoti ilgtermiņa plāni Latvijas Valsts ceļu attīstībai līdz 2040. gadam, tiek gatavota tehniskās apkopes staciju tirgus atvēršana. Ļoti nozīmīgi lēmumi arī turpmāk būs jāpieņem attiecībā uz Rail Baltica projektu un citiem lielajiem Eiropas Savienības projektiem. Tāpat arī strādājam pie tā, lai uzņēmumu pārvaldībā izskaustu dažāda veida shēmošanas un citas negatīvas darbības, par kurām daudz runā mediji, daudz runā arī šeit, Saeimas komisijās. Un, lai to visu novērstu, ir nepieciešams gan jūsu atbalsts, gan arī opozīcijas atbalsts, uz ko arī ceru un paļaujos.

Vēl vēlos atzīmēt, ka līdz šim mums valdībā ir bijusi laba komanda. Kaut arī mēs esam no dažādām piecām partijām nākuši, tomēr es jūtu kolēģu plecu un atbalstu, lēmumus pieņemot, paļāvību citam uz citu un vēlos izteikt pateicību arī premjeram Kariņam, ka viņš mūs visus satur kopā un virza vienā konstruktīvā darbā.

Paldies jums! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies satiksmes ministram.

Nākamais debatēs tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Lūdzu!

J. Bordāns (tieslietu ministrs).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es runāšu divās personās tajā nozīmē, ka es esmu tieslietu ministrs, bet šeit ir mūsu valdības pirmā budžeta sastādīšana, pirmā budžeta apstiprināšana, un es esmu arī Jaunās konservatīvās partijas vadītājs, tāpēc vēlos Jaunās konservatīvās partijas vārdā pateikt, ka mēs esam nākuši šajā valdībā strādāt, pamatojoties ne tikai uz kompromisiem, bet arī uz konsensa principu, proti, balstīt mūsu darbību uz kopīgu risinājumu meklēšanu. Un visi mūsu, kā jūs redzējāt, kā kolēģi valdībā redzēja, visi mūsu ministri, protams, aizstāvot savas vērtības, aizstāvot savas kā ministru intereses un arī kopējo partijas programmu, ar kādu ir nākuši un esam ievēlēti, ir rūpējušies par visas valdības sekmīgu darbību.

Un kāpēc? Jo šī valdība... papildināšu premjera minēto... teikto, ka tā ir dažāda. Es gan teiktu, ka šī ir visplašākā iespējamā... Latvijā šobrīd iespējamā reformu valdība un visspēcīgākā reformu valdība, kāda vien bijusi. Mūsu partija stāvēs, kā jūs redzat, arī stāv (un tas nemainīsies) saliedēti. Un stāvēs gan par savām vērtībām, gan par šīs valdības vērtībām, jo programma un deklarācija, kāda ir šai valdībai, ir mūsu kopīgi sastādīta un atbilst mūsu bezkompromisu tiesiskumam, tirgus ekonomikas un demokrātijas principiem.

Skatoties uz to, kā notika mūsu valdības budžeta sastādīšana... tās gaitā izskanēja dažādas lietas, kas varbūt netika daudz atspoguļotas presē. Nu lūk, arī tagad sabiedrības... sabiedriskā prese un privātā prese, televīzijas nefilmē neko, kad uzstājas premjers un ministri. Bet tomēr protokolam, man liekas, ir ļoti svarīgi pateikt... savā laikā es nerunāšu visu, kas tiešām bija ieplānots, bet... pateikt par to, ka izskanēja dažādi mīti, pat apmelojumi, pat nepatiesības par tieslietu sistēmu, par to, ko tieslietu sistēma grasās darīt un kā tā grasās darīt. Dažas lietas es gribētu pieminēt.

Tātad atbilstoši valdības darba prioritātei vēl viena svarīga lieta. Es domāju, ka šis ir svarīgāk nekā minēt dažādas detaļas par tiesu sistēmu... Jūs redzat, opozīcijas šobrīd nav, bet pirms tam bija sapulcinātas... nu, jūs jau zināt, cik liels spēks un cik lielas finanses organizatoriski, koordinēti, orķestrēti bija izmantotas, lai torpedētu valdību, ir runa pat par dažādiem... bezspēcīgiem mēģinājumiem gāzt šo parlamentu, jo vis... atļaušos tomēr teikt, ka visbīstamākais vārds, ko šī opozīcija un aiz tās stāvošie oligarhi izlasījuši, ir tas bezkompromisu tiesiskums, ar kādu visa mūsu valdība ir nākusi un šos lielos darbus jau sākusi darīt. Viņi ir sajutuši, ka mēs cīnāmies pret neefektīviem tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem, pret neefektīvu sistēmu visdažādākajās izpausmēs - gan veselības, gan izglītības, gan tieslietu jomā.

Tas, ko Tieslietu ministrija ir spējusi izdarīt... tā ir spējusi sadarboties ar dažādām Latvijas institūcijām. Ļoti laba sadarbība iznākusi ar Valsts kontroli, un tā attīstīsies. Tās rezultātā tuvākajos gados mēs veiksim ļoti vērtīgas pārmaiņas mūsu tieslietu sistēmā. Mēs esam spējuši sadarboties ar Valsts ieņēmumu dienestu. Mums ir lieliska starptautiska sadarbība, mēs esam noslēguši līgumu ar Amerikas Savienoto Valstu valdību par investīcijām tieslietu sistēmas stiprināšanā. Mēs esam uzsākuši sadarbību ar Eiropas Padomes Komiteju tiesu efektivitātei. Mums vairākās tiesās ir ieviestas īpašas programmas, teiksim tā, eksperimentālas programmas, bet tās nesīs rezultātus.

Es gribētu minēt vienu salīdzinājumu ar atkāpi. Ģirģena kungs minēja... un kopā ar Gobzema kungu un Vjačeslavu Dombrovski... ir izteiktas pretenzijas pret finansējumu partijām. Es gribu minēt salīdzinājumu. Saeimā iekļuvušajām partijām savas darbības nodrošināšanai būs paredzēts finansējums - 100 tūkstoši gadā, bet tas būs stingrā KNAB uzraudzībā, turklāt tādā gadījumā privātajiem ziedotājiem limits tiks samazināts desmitkārt. Vai tas ir daudz vai maz? Bet runāsim par faktiem. Pērn oficiālie...

Sēdes vadītāja. Bordāna kungs, piecu minūšu debašu laiks ir iztecējis. Jūs varat lūgt papildus divas minūtes.

J. Bordāns. Pērn oficiālajā priekšvēlēšanu periodā viens laikraksts ar diviem izlaidumiem vien samaksāja 100 tūkstošus eiro - visu šo gada summu - tikai par divām Gobzema un Vjačeslava Dombrovska publikācijām “Dienas Biznesā”. Tad salīdziniet šīs summas un padomājiet, vai tā ir divkosība, vai tie nav dubultie standarti!

Paldies. Lai mūsu valdībai veicas! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies tieslietu ministram Jānim Bordānam.

Nākamais runātājs - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Lūdzu!

J. Pūce (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).

Augsti godātā Saeima! Man ir patiess gandarījums jūs informēt par to, kā noticis darbs Ministru kabinetā un manā atbildībā esošajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā šajos nepilnos 10 mēnešos, kopš strādā Krišjāņa Kariņa valdība.

Mūsu ministrijas atbildībā ir viena no lielākajām prioritārajām reformām, ko šī valdība piedāvājusi. Proti, izveidot jaunu vietējo pašvaldību sistēmu, jaunas pašvaldības, kas cels iedzīvotāju dzīves kvalitāti, mazinās nevienlīdzību saņemtajos pakalpojumos neatkarīgi no iedzīvotāju dzīvesvietas.

Mēs apzināmies, un tas ir bijis kopīgs valdību veidojošo partiju lēmums, kas arī atbalstīts Saeimā, gan pieņemot lēmumu par reformas turpināšanu, gan arī atbalstot jau Saeimā iesniegto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu pirmajā lasījumā... Mēs apzināmies to, ka pozitīvu pārmaiņu veikšanai ir nepieciešamas stipras, attīstīties spējīgas pašvaldības.

Iedzīvotāju interesēs ir lielākas, ekonomiski spēcīgākas pašvaldības, kas spēj nodrošināt labus pakalpojumus un kļūt par spēcīgu partneri valstij, tādā veidā dodot iespēju īstenot arī citas valsts attīstībai nepieciešamas reformas.

Mēs esam gājuši garu ceļu, un es esmu Saeimā ziņojis par to, kā esam nonākuši līdz tam, lai šī reforma Saeimā tiktu izskatīta.

Priekšā ir vēl intensīvs, atbildīgs darbs Saeimā, lai panāktu izsvērtu, iedzīvotāju interesēm pilnībā atbilstošu administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumu.

Vienlaikus man ir jāuzsver pašvaldību darba jomā arī tas fakts, ka ministrijā esam nozīmīgi efektivizējuši pašvaldību darba uzraudzību. Mēs esam stiprinājuši darbu pārraudzības jomā, mēs padziļināti izvērtējam sūdzības un kompetento institūciju sniegto informāciju par pašvaldībām.

Šī darba ietvaros pēc 12 gadu pārtraukuma ministrija kā šajā gadījumā iestāde, bet arī es kā atbildīgā amatpersona... mēs pieņēmām rīkojumu par Rīgas pašvaldības vadītāja atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas.

Šāda uzraudzības darbība tiek veikta arī attiecībā uz citām pašvaldībām, un ministrija turpina uzraudzīt arī jau iepriekš pieminētās Rīgas domes darbību, pastāvīgi pieprasot dažādus dokumentus izvērtēšanai, koriģējot Rīgas domes darbību, regulāri caurskatot dokumentus un panākot labāku darba rezultātu.

Bez šīs varbūt publiski manāmākās jomas es gribētu pieminēt vēl divas nozīmīgas mūsu ministrijas darbības tēmas.

Klimata pārmaiņas. Es esmu priecīgs, ka šī valdība ir aktīvi pastāvējusi uz to, ka Latvijai jābūt to valstu grupā, kuras iestājas par pozitīvu klimata politiku, par tādu politiku, kas mazina klimata pārmaiņas un vienlaikus dod Latvijai jaunu ekonomiskās attīstības impulsu.

Nākotne, virzība uz tā saukto klimata neitralitāti - tā ir Latvijas iespēja attiecībā uz jaunām, labi apmaksātām darba vietām, jaunām tehnoloģijām, jaunu ražošanu, uz to, ka mēs dosim savas preces un pakalpojumus visai pasaulei.

Otra lieta. Vides aizsardzības joma.

Vides aizsardzības jomā šī Saeima ir pieņēmusi vēsturisku lēmumu. Pēc 20 gadu debatēm ir pieņemts lēmums par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, lēmums, kas ir kavējies garās diskusijās un kautiņos starp dažādām atkritumu saimniecības sistēmā iesaistītajām pusēm. Tagad mūsu ministrijai ir liela atbildība - nākamajos divos gados nodrošināt to, ka šī sistēma sāk pilnībā funkcionēt, un es apņemos to panākt.

Savukārt e-pārvaldes jomā mēs esam veikuši nozīmīgu pāreju uz to, lai Latvija turpmāk e-pārvaldes pakalpojumus attīstītu daudz centralizētākā un pārdomātākā veidā. Šeit mums ir bijis ļoti labs modelis sadarbībai ar Saeimu, ar atbildīgo Saeimas apakškomisiju un ļoti aktīvas deputātu darbības rezultātā ir iesniegta jauna likumprojektu pakete, kas uzsākusi savu ceļu caur Saeimu. Un es ļoti ceru, ka šīs pārmaiņas Latvijā mainīs veidu, kādā mēs izstrādājam e-pārvaldes piedāvājumu.

Kopīgā darbā Ministru kabinets ar Saeimu var izdarīt daudz. Un es esmu pārliecināts, ka arī turpmāk mēs to izdarīsim.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem.

Nākamais runātājs - iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Lūdzu!

Deputāti, vai jums ir iebildumi pret to, ka ministra kungs apvieno abus debašu laikus? Deputātiem nav iebildumu.

S. Ģirģens (iekšlietu ministrs).

Godātie kolēģi! Paldies par jūsu darbu. Paldies visiem, kas ir piedalījušies pie šī budžeta tapšanas, jo šinī budžetā mēs esam ietvēruši ne tikai skolotāju un mediķu atlīdzības jautājumus, bet arī kultūras darbinieku jautājumus un ir rasts arī risinājums jeb virziens, kuru es uzskatu par nepieciešamu mūsu valsts attīstībai, - iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojuma pārskatīšanai, plānveidīgai palielināšanai, jo bez tā mēs nevaram turpināt savu ceļu - stiprināt šinī valstī tiesiskumu un arī nodrošināt nacionālo drošību.

Šis budžets, arī manuprāt, ir skaidra vīzija, ka turpmāk mēs rūpēsimies par visu darbinieku materiālo labklājību, sociālajām garantijām, jo, manā izpratnē, ir jārūpējas par ļoti plašu, visplašāko Latvijas Republikā strādājošo dažādu nozīmīgu profesiju pārstāvju loku. Kā runājām, tie ir gan policisti, gan ugunsdzēsēji, gan robežsargi, gan drošības dienesta darbinieki, gan skolotāji, gan mediķi, gan arī citu profesiju pārstāvji, jo pat Satversmes tiesa 2006. gadā ir pieņēmusi spriedumu, kurā norādīja, ka Latvijas Republika ir sociāli atbildīga valsts un Latvijas Republikai ir pienākums domāt par sociālajām garantijām visplašākajam personu lokam.

Tuvojas 18. novembris, Latvijas Republikas Proklamēšanas diena. Un es tiešām vēlos vispirms pateikt lielu, lielu paldies visiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem, arī viņu ģimenēm, par mūsu brīvās, neatkarīgās Latvijas drošības stiprināšanu, par negulētajām naktīm. Ļoti liels paldies par to, ka jūs ikdienā strādājat. Mēs strādājam plecu pie pleca un arī turpināsim stiprināt sistēmu kopumā.

Bet, nākot... faktiski arī pildot iekšlietu ministra amatu, man ir viens ļoti liels mērķis, par kuru esmu runājis ar kolēģiem. Es tiešām ticu, ka Latvija līdz 2027. gadam var kļūt par vienu no drošākajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar zemu noziedzības un korupcijas līmeni, jo mana dziļākā pārliecība ir tāda, ka tikai tiesiska valsts ar zemu noziegumu un korupcijas līmeni ir spējīga nodrošināt labklājību, piesaistīt starptautiskās investīcijas un veidot arī šo drošo finanšu sektoru, kura ietvaros mēs esam uzņēmuši kursu uz tā savešanu kārtībā.

Vēl, godātie kolēģi, es varbūt vēlētos norādīt uz būtiskākajiem darbiem, kas jau ir izdarīti. Mēs... Faktiski valsts iekšējā drošība pirmām kārtām ir atkarīga no tā, cik izglītoti darbinieki strādā nozarē. Un, lai paaugstinātu iekšlietu nozares amatpersonu kvalifikāciju, no 2020. gada rudens semestra augstskolā topošajiem jomas pārstāvjiem, kuri būs beiguši pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studijas Valsts policijas koledžā, tiks piedāvāta arī akreditēta bakalaura studiju programma “Policijas darbs”. Un profesionālās bakalaura studiju programmas “Policijas darbs” absolventiem noteiktā skaitā un atbilstoši tiesībaizsardzības iestāžu rekomendācijām tiks nodrošināta iespēja kvalificēties uzņemšanai profesionālajā maģistra studiju programmā “Tiesību zinātne” jurista kvalifikācijas grāda iegūšanai par budžeta līdzekļiem. Līdz ar to šis arī ir diezgan būtisks pavērsiens, jo, kā zinām, 2009. gadā tika likvidēta Latvijas Policijas akadēmija... un mēs esam spējuši 10 mēnešu laikā atrast labāko un efektīvāko modeli, kādā veidā apmācīt šo tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, lai palielinātu un paaugstinātu izmeklēšanas kapacitāti un kvalitāti.

Gribētu norādīt arī uz to, ka, reaģējot uz mainīgajiem drošības izaicinājumiem, Valsts drošības dienests sadarbībā ar pārējām valsts drošības iestādēm un nozaru ministrijām ir izstrādājis Nacionālās drošības koncepciju, kas ir apstiprināta Saeimā 26. septembra sēdē un šobrīd notiek aktīvs darbs pie Nacionālās drošības plāna izstrādes.

Lai īstenotu Moneyval ziņojumā ietverto prasību stiprināt Latvijas spēju cīnīties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, ir veiktas izmaiņas likumos, kas ievērojami atvieglo pierādīšanas standartus un tādējādi atvieglo arī izmeklēšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu lietās. Tikai daži piemēri.

2019. gada deviņos mēnešos Valsts policija ir uzsākusi 107 kriminālprocesus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju... kopumā uzsākusi 164 kriminālprocesus un nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai jau 37 krimināllietas. Kopumā 2019. gada deviņos mēnešos ir piemērots arests noziedzīgi iegūtai... iespējams, noziedzīgi iegūtai mantai jau 197 miljonu eiro apmērā. 2018. gadā tika piemērots mantas arests noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem 121,3 miljonu eiro vērtībā. Uz šo brīdi ir konfiscēta, iespējams, noziedzīgi iegūtā manta 16 790 895 eiro apmērā, un mēs redzam, ka šī tendence kļūst lielāka un lielāka. 

Ko es ar to jums gribēju teikt, godātie kolēģi? Mēs redzam, ka joprojām faktiski ir iespējams veikt darbības, kas ir noziedzīgi nodarījumi, un ir vēl joprojām daudz darāmā, lai strādātu pie noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas un noziegumu atklāšanas. Bet, lai atklātu minētos noziegumus, lai konfiscētu un arestētu... lai arestētu un konfiscētu noziedzīgi iegūtos līdzekļus, ir nepieciešams viennozīmīgi stiprināt iekšlietu resoru. Un, kā mēs redzam, šie vairāki simti miljonu eiro, kas tiek konfiscēti, tiešā veidā nonāks arī valsts budžetā, un mēs tos attiecīgi varēsim izmantot gan skolotāju, gan mediķu, gan arī pārējo amatpersonu atalgojuma palielināšanai un sociālajām garantijām.

Apsveicu vēl vienu reizi jūs visus ar budžeta pieņemšanu. Paldies kolēģiem, paldies premjeram, paldies finanšu ministram. Ir paveikts tiešām ļoti nozīmīgs darbs. Ir uzsākta nozīmīga reforma, un, es uzskatu, arī turpināsim strādāt visi kopā, lai visas nozares attīstītu vienmērīgi, lai solidāri un pareizi, atbilstoši pareizām prioritātēm sadalītu līdzekļus un lai mūsu valsts attīstītos un būtu labklājīga.

Paldies jums visiem par ieguldīto darbu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam.

Nākamais runātājs - ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (ekonomikas ministrs).

Jā. Paldies, kolēģi! Budžeta pieņemšanas periods tiešām nesākās divas dienas iepriekš. Tas sākās pirms krietna laika, kad mēs sākām plānot mūsu izdevumu pozīcijas. Mēs esam koalīcijā piecas partijas. Katrai no partijām, protams, ir savas prioritātes, bet budžetā līdzekļu ir tik daudz, cik ir. Mums nācās salāgot šos izdevumus, lai apmierinātu tās nepieciešamības, kuras gadu gadiem nav bijušas apmierinātas, kā arī problēmas dažādos sektoros. Stājoties ekonomikas ministra amatā, protams, ir daudzas lietas, kuras es vēlējos izdarīt citādi. Tomēr katra no šīm pozīcijām ir saistīta ar līdzekļiem, kas ir paredzēti konkrētai nozarei. Gan finanšu sektora sakārtošanas jautājums ir bijis ļoti svarīgs... Arī tagad daudzi uzņēmēji sūdzas jeb, precīzāk, norāda uz to, ka ir problēmas ar bankas konta atvēršanu vai, tieši otrādi, ir paziņojumi par tā slēgšanu. Tomēr mēs esam iecēluši ar Saeimas balsojumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas jauno vadītāju. Un līdz ar to mēs varam pretendēt un cerēt uz izmaiņām šajā procesā.

Neapšaubāmi, ir daudz izaicinājumu, ar kuriem mums nāksies saskarties, un tie vairāk ir saistīti ar VID darbībām. Lai gan Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja ir ļoti vērsta uz sadarbību un mēs periodiski rīkojam tikšanās, kuru rezultātā mēs runājam, kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi.

Neapšaubāmi, uzņēmēji prasa arī pieejamu mājokli. Pieejams mājoklis nav vienas dienas risinājums. Tas ir jautājums, pie kura mums ir jāstrādā ilgstoši. Tāpat es uzskatu par lielu sasniegumu būvniecības sektorā noslēgto ģenerālvienošanos, kas ir pamats domāt par ēnu ekonomikas mazināšanu. Šie ir kompleksi pasākumi, pie kuriem mēs esam strādājuši un turpināsim to darīt.

Neapšaubāmi, mēs varam darīt vairāk, tas prasa šad tad arī daudz līdzekļu un daudz enerģijas, bet pie tā mēs strādāsim. Tāpēc pats galvenais Ekonomikas ministrijas uzstādījums ir inovācijas produktivitāte. Bieži vien uzņēmējiem aug apgrozījums, taču produktivitāte netiek līdzi. Tāpēc mums ir programmas, un tajā pašā laikā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra nāk ar palīdzīgu roku... Turpmākās darbības šajā iestādē, es domāju, mainīsies, un būs jauni uzsvari uz tehnoloģijām un eksportu. Un nākotnē noteikti mums ir jāstrādā kopā.

Man ir liels prieks, ka enerģētikas sektorā man ir izdevusies laba sadarbība ar citām ministrijām - Satiksmes ministriju, Zemkopības ministriju, VARAM. Un noteikti mēs gaidīsim arī šādu pašu sadarbību no Finanšu ministrijas ierēdņiem, kad runāsim par OIK atcelšanas pasākumiem.

Tajā pašā laikā es vēlos, lai jūs neaizmirstat, ka mums ir jāpateicas pirmām kārtām uzņēmējiem, kuri nodrošina, ka mēs varam vispār dalīt budžetu. Vakardien mēs pasniedzām TOP 500 balvu labākajiem uzņēmējiem. Un man ir liels prieks un gandarījums par uzņēmējiem, kuri audzē apgrozījumu, kuri izaug, kuri kļūst starptautiski spējīgi konkurēt ar dažādām precēm, dažādiem pakalpojumiem. Mūsu IKT sektors ir audzis - pakalpojumu apmērs ir audzis par 5,4 procentiem, un, es domāju, mēs kā valsts varam būt lepni ar mūsu uzņēmējiem.

Budžets tiešām nav bijis viegls, bet mēs esam strādājuši, un mūsu rezultātus vēlētājs varēs novērtēt pēc laika, kas varētu būt divi trīs gadi.

Jā, opozīcija šodien atstāja telpas tajā brīdī, kad tika saīsināts laiks debatēm.

Kolēģi! Mums ir jākoncentrējas, mums jārunā par lietu, tāpēc paldies jums par balsojumu. Mums ir darbs priekšā! (Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Paldies ekonomikas ministram.

Vārds aizsardzības ministram Artim Pabrikam.

A. Pabriks (aizsardzības ministrs).

Labvakar, godātie kolēģi! Liels paldies par šo budžetu. Jo, lūkojoties no Aizsardzības ministrijas puses, es esmu pateicīgs un priecīgs par to, ka koalīcijā neviens neapšaubīja šo lielo nepieciešamību noturēt mūsu, teiksim tā, aizsardzības budžetu divu procentu apmērā un ne mazāk, jo mēs daudzi vēl atceramies, kā tas bija, kad Latvijas bruņotie spēki bija izdzīvošanas režīmā, kad Latvijas Zemessardze bija izdzīvošanas režīmā ar vienu procentu, un mēs patiesībā nevarējām garantēt neko tajā laikā, izņemot izdzīvošanu saviem bruņotajiem spēkiem.

Pašlaik ir citādi. Latvijai ir kaujas spējīga armija, un es uzdrošinos apgalvot, ka mēs patiesībā vairākās vai pat daudzās jomās esam arī labāki par dažu labu savu kaimiņu (Dep. A. Kaimiņš: “Kas tev ar Kaimiņiem?”)... Bet ne par jums!... Un es arī gribu teikt, ka patiesībā izpratne par to, ka mums šie divi procenti ir ļoti būtiski, ir ne tikai koalīcijā, bet pat opozīcijā, jo tad, kad mēs diskutējām par nepieciešamību rast tik vajadzīgos līdzekļus arī Latvijas medicīnai, pat no opozīcijas nenāca piedāvājumi samazināt divus procentus aizsardzībai, un tas ir būtiski.

Tas ir varbūt būtiski arī tāpēc, ka es varu pateikties daudziem šeit... jā, tiešām, mūsējie ir visur, arī šeit, Latvijas parlamentā, ir zemessargi. Līdz ar to es gribu pateikties tiem deputātiem, kuri ir paralēli savam darbam ieguldījuši savu brīvo laiku Latvijas aizsardzībā, esot Zemessardzē. Un es gribu teikt, ka viens no būtiskiem aspektiem, ko mēs plānojam, ko mēs plānojam izdarīt arī ar šīs valdības palīdzību, ir ieviest visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu. Tā ka, ja atļausiet man nedaudz pajokot, es šeit redzu arī ļoti daudzus rezervistus.

Bet, ja nopietni, tad visaptveroša valsts aizsardzība, kā premjers norādīja, ir tas veids, kā mēs varam sasniegt pat labāk tos mērķus, ko atsevišķās valstīs pilda obligātais dienests. Mēs varam sagatavot savu sabiedrību dažādām krīzēm, arī kaujai un, teiksim, kara apstākļiem, un, ieviešot šādu sistēmu, mēs varam lētāk panākt to, ko daudzās valstīs ar šo obligāto dienestu grib paveikt.

Paralēli mēs palīdzam arī izglītības sistēmai, un šeit es runāju par valsts aizsardzības mācību, kas lielā mērā mūsu jauniešiem ne tikai dos iespēju apgūt labāk tās vērtības, uz kurām balstās patriotisms, bet arī sagatavos viņus labāk dzīvei, un nav arī jāiet bruņotajos spēkos vai Zemessardzē - pat strādājot privātā uzņēmumā vai kaut kur citur, viņi būs sagatavoti.

Mums ir arī ļoti laba sadarbība ar Iekšlietu ministriju. Mēs esam atbalstījuši iekšlietu struktūras, robežsardzi - iespēju robežās gan finansiāli, gan materiāli. Mēs esam pārapbruņojuši ar G36 ieročiem mūsu robežsardzi. Mēs esam palīdzējuši apmācībās arī daudziem, daudziem policistiem. Šī sadarbība mums turpināsies arī tālāk - mūsu robežas modernā izbūvē.

Es gribu pateikt, ka, runājot par to, ka Latvijas armija ir kaujas spējīga, mums jāatceras, ka mums ir būtiski piedalīties starptautiskajās misijās, mums ir būtiski uzturēt solidaritāti ar mūsu sabiedrotajiem NATO.

Mēs gribam balstīties uz divām kājām. Viena ir mūsu pašu gatavība, lai neviens negribētu vienkārši mūsu robežu pārkāpt, un otra ir mūsu gatavība būt labākajiem starp sabiedrotajiem, ja gadījumā rodas nepieciešamība, lai šie sabiedrotie tiešām pie mums ierastos.

Tādēļ šie divi procenti no IKP ir svarīgi, tādēļ mūsu starptautiskās misijas ir svarīgas, un tādēļ mūsu pašu kaujasspējas ir svarīgas.

Un visbeidzot. Vēl viena būtiska lieta. Kad dažs labs runā par tiem līdzekļiem, kas nonāk aizsardzības nozarē, es gribu pateikt, ka lauvas tiesa, ļoti daudz šo līdzekļu paliek Latvijas ekonomikā, Latvijas izaugsmē, Latvijas eksportā, jo mēs ar ieguldīšanu Latvijas ekonomikā panākam divas lietas.

Miera apstākļos mēs veicinām eksportu, Latvijas saimniecību, nodarbinātību, uzņēmējdarbību, modernās tehnoloģijas, kas iziet, teiksim, pārbaudes caur mūsu armiju, bet - nedod Dievs! - kara apstākļos tas nodrošinās mums pirmās apgādes, jo mēs nevarēsim vienmēr paļauties uz to, kas notiek ārpus robežas vai kas tiek piegādāts no ārpuses.

Tā ka atbalstiet savus karavīrus, tāpat kā viņi atbalsta jūs, un paldies šai Saeimai, šim parlamentam par šo budžetu. Tas ir pirmais budžets šajā koalīcijā, bet es ļoti ceru, ka mums vēl daudzi kopīgi budžeti priekšā, jo mēs iziesim no šīs zāles šodien daudz saliedētāki.

Paldies jums! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies aizsardzības ministram.

Vārds kultūras ministram Naurim Puntulim.

N. Puntulis (kultūras ministrs).

Labvakar, kolēģi! Esmu amatā nedaudz vairāk kā trīs mēnešus, tādēļ varu runāt galvenokārt par uzsāktiem darbiem, un lielākoties tie visi saistāmi ar jaunā - 2020. gada - budžeta veidošanas procesu, kurā tad arī izgaismojas visas Kultūras ministrijas prioritātes. Bet vispirms par dažām aktualitātēm, kas neskar budžetu, un tie ir konkrēti plānošanas dokumenti, kuriem šobrīd ir noslēdzies termiņš un kuri šobrīd ir manis vadītajai ministrijai jārada no jauna.

Tātad vispirms jau šeit pieminētais Nacionālās attīstības plāns. Kultūras ministrija ir sniegusi jau savus priekšlikumus, turpinās darbi pie šī dokumenta kopā ar jums.

Otrkārt. Šībrīža aktualitāte - jaunas kultūrpolitikas pamatnostādnes. To radīšanā esmu nolēmis iet ceļu... veidojot šo dokumentu, plaši iesaistīt nozari. Tas ir sarežģītāks ceļš, noteikti sarežģītāks nekā deleģēt šādu dokumentu radīt atrauti no realitātes kaut kur ierēdņu kabinetos, taču es esmu pārliecināts, ka rezultāts būs ievērojami labāks un mēs radīsim nevis vien birokrātisku dokumentu, bet reālu ceļa karti ar pavisam konkrētiem mērķiem. Jā, tieši konkrētiem un sasniedzamiem mērķiem, kuru tik ļoti ir pietrūcis ne vien atsevišķu nozaru, bet valsts mērogā kopumā.

Atgādinu, ka šīs valsts radīšanas pamats ir kultūrnācija. Kultūra un valoda ir šīs valsts pastāvēšanas jēga, un tieši tādēļ uzskatu, ka kultūrpolitikas dokumentos jābūt skaidri definētiem visas valsts mērķiem, un tieši tādēļ šī dokumenta radīšanā esmu nolēmis iesaistīt iespējami plašu sabiedrības intelektuālo potenciālu. Darbs pie šī dokumenta radīšanas ir sācies, un manis vadītās diskusijas dažādos formātos turpinās.

Līdzīgi ir arī ar jaunajām nacionālās identitātes un pilsoniskās sabiedrības un integrācijas pamatnostādnēm. Tas ir dokuments, kurš šobrīd atrodas apspriešanas stadijā valsts reģionos. Un tā ir mūsu ministrijas horizontālā prioritāte, taču man un, es domāju, jums visiem tā ir ļoti svarīga.

Treškārt. Es allaž esmu uzsvēris, ka mums ir pamats lepoties ar savu plašo kultūrizglītības sistēmu un tās plašo pieejamību. Tā kopā ar dziesmu svētku procesu un amatiermākslas neticami plašo apjomu kopumā, manuprāt, ir radošas nācijas pamats. Vienmēr esmu uzsvēris, ka mēs kā nācija globālajā un, atļaušos teikt, bieži vien merkantili domājošajā pasaulē spēsim izdzīvot tikai tad, ja būsim radoši. Kultūrizglītība un amatiermāksla ir tās kalves, kur tiek likti pamati mūsu kultūras un mākslas izcilībām un nācijas radošumam kopumā.

Tādēļ te minami divi darbi: pirmkārt, darbs pie kultūrizglītības uzlabošanas ar nozares iesaisti, kas ir sākts jau augustā, un, otrkārt, tiek turpināts darbs pie Kultūras centru likuma.

Ceturtkārt, koncertzāle. Ir paveikts darbs, vēlreiz esam precizējuši visas nepieciešamības, modelējuši iespējamās situācijas gan telpu, gan satura kontekstā, un šo jautājumu esam ievirzījuši precīzā, labi pārdomātā gultnē ar konkrētu mērķi. Tas ir - publiskā un privātā partnerība kā valstij visizdevīgākais modelis.

Nākamās paveiktās lietas būtu grūti skatīt atrauti no 2020. gada valsts budžeta. Un te vispirms es saku paldies premjeram, kolēģiem ministriem un arī jums, deputātiem. Nākamā gada budžetā kultūras nozare nav bārenīte. Beidzot kultūras nozares budžets netiek skatīts pēc pārpalikuma principa, bet nozares vajadzības tiek vētītas svaru kausos līdzvērtīgi ar medicīnas, iekšlietu, tieslietu un citām nozarēm. Patiešām solidāri, patiešām koleģiāli. Tas man kā ministram ļauj cerēt, ka šis - 2020. gada - budžets ļaus atrisināt vai daļēji atrisināt tik vitāli nepieciešamās lietas.

Minēšu pirmās trīs. Pirmkārt, atalgojums kultūras nozarē, otrkārt, atbalsts tiem kultūrtelpas dalībniekiem, kas nav valstiski aizsargāti caur Kultūrkapitāla fondu, un, treškārt, mūsu lieliskās iniciatīvas, kas tika uzsāktas valsts simtgades ietvaros: projekts “Latvijas skolas soma”, mūsu lieliskais kino un literatūra. Minēšu savu neseno vizīti Frankfurtē, kur uzsāku sarunas par Latvijas kā viesu valsts statusu no 2025. līdz 2027. gadam.

Un visbeidzot. Plāni. Es šeit atgriezīšos sarunās par Kultūras centru likumu, es pie jums Saeimā atgriezīšos sarunās par Brīvības pieminekļa juridisko statusu. Esmu apņēmības pilns šo jautājumu atrisināt.

Un noslēdzot šo. Es apzināti nepieskāros vēl vienai horizontālajai prioritātei. Tā ir mediju joma. Esmu saņēmis premjera rezolūciju. Darbs pie tā notiek. Mēs gatavojam savus priekšlikumus, ar tiem nākšu klajā. Tikai iepriekš varu pateikt to, ka šo jautājumu mēs nevarēsim skatīt atrauti no Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas kapacitātes jomas. 

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies kultūras ministram.

Vārds zemkopības ministram Kasparam Gerhardam.

K. Gerhards (zemkopības ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Kolēģi! Lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares Latvijā ir būtiska daļa no visas valsts tautsaimniecības. Tās ir nozares, kas nodrošina lauku reģionu dzīvotspēju. Tās ir nozares, kas veido vairāk nekā 40 procentus Latvijas eksporta. Šie aspekti skaidri iezīmē to, kāpēc ir tik svarīgi veicināt lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru attīstību. Tas ir ieguldījums Latvijas ekonomikā, iedzīvotāju labklājībā, lauku reģionu dzīvotspējā un, protams, arī valsts budžetā. Lauku telpa ir nozīmīgs Latvijas tautsaimniecības resurss, un tajā saražotā kvalitatīvā produkcija un pakalpojumi nodrošina ekonomiskās aktivitātes iespējas lauku apgabalos. Mēs atbalstām ražojošas saimniecības, lai rosinātu cilvēkos uzņēmību radīt, ražot un pārstrādāt, pievienot lielāku vērtību saražotajam. Tas motivē cilvēkus palikt un turpināt vai arī sākt strādāt laukos.

Latvijas lauku apdzīvotība, kā arī sociāli ekonomiskā aktivitāte tajā nav iedomājama bez lauku saimniecībām un uzņēmējdarbības laukos. Nevienam nav noslēpums, ka lauku apdzīvotību nodrošina tieši lauksaimniecības uzņēmumi, kas dod gan pastāvīgas, gan sezonālas darba vietas apkaimes iedzīvotājiem. Tas savukārt nodrošina Latvijas lauku vides - šā jēdziena visplašākajā nozīmē - saglabāšanos. Jo tur, kur ir saimnieciski aktīvi cilvēki, ir arī skolas, bērnudārzi, kultūras nami, bibliotēkas, veikali un pakalpojumi, sociālā un veselības aprūpe.

Tālāk. Par konkrētiem darbiem, kā mēs to panākam un panāksim arī turpmāk. Šobrīd aktīvi tiek īstenotas Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības programmas lauksaimniecības konkurētspējas stiprināšanai, uzņēmējdarbības veicināšanai, vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Šogad caur Lauku atbalsta dienestu tiks novadīti lauksaimniecībai 560 miljoni eiro. Tas gan ir mazāk nekā 2018. gadā - 600 miljoni eiro -, bet tas ir saistīts ar to, ka viena atbalsta programma - atbalsts lauksaimniecībai nelabvēlīgajiem reģioniem - tika izmaksāta piecos gados, nevis septiņos gados šajā plānošanas periodā. Tāpēc īpaši nozīmīgi ir tas, ka esam raduši iespēju nodrošināt pārejas periodu - valsts atbalstu gan šogad vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, gan arī, pateicoties pieņemtajam budžetam, nākamajā gadā vairāk nekā 25 miljonu eiro apmērā, un tas ir gan kredītprocentu dzēšanai, gan atbalsts lopkopībai, par ko pēdējā laikā bija diskusijas.

Turpinām arī strādāt pie jautājumiem likumdošanas jomā, kas sniegtu atbalstu lauksaimniekiem un zivsaimniekiem. Mums ir laba ziņa Latvijas zvejniekiem. No 2020. gada sākuma no akcīzes nodokļa tiks atbrīvota dīzeļdegviela arī ārpus ostām un to varēs izmantot zvejas kuģos piekrastes ūdeņos. Lauksaimnieki ļoti aktīvi izmanto zemes iegādes kreditēšanas programmas - piedāvāto iespēju ar pazeminātiem aizdevuma procentiem iegādāties ražošanai lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Programma ir orientēta uz mazām un vidējām saimniecībām, kā arī jaunajiem lauksaimniekiem, kuriem ir ekonomiski pamatoti saimniecību attīstības plāni, bet paaugstinātā riska vai trūkstošā nodrošinājuma dēļ nav iespējams saņemt aizdevumu komercbankās. Valdība nolēma palielināt programmas finansējumu līdz 100 miljoniem eiro. Lauksaimniecības veiksmīgai tālākai attīstībai ir būtiski nodrošināt saimniecības stabilitāti un mazināt finansiālos zaudējumus, tāpēc ir nepieciešams arvien plašāk ieviest risku novēršanas pasākumus, sevišķi ņemot vērā klimatisko apstākļu nepastāvību pēdējos gados.

Šogad lauku attīstības programmā iedalīti papildu 10 miljoni eiro apdrošināšanas polišu izdevumu daļējai segšanai. Un šovasar valdība apstiprināja valsts atbalsta piešķiršanas kārtību apdrošinātajiem sausuma radīto izmaksu kompensēšanai. Līdz ar to no šī gada lauksaimniekiem apdrošināšana pret sausuma radītiem zaudējumiem ir kļuvusi pieejamāka.

Varētu apvienot arī...

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

K. Gerhards. Godātie kolēģi! Nevienam nav noslēpums, ka pelēkā ekonomika rada pamatīgus zaudējumus gan mūsu uzņēmējiem, gan tautsaimniecībai un valsts budžetam. Tāpēc ir svarīgi visi pasākumi, kas pelēko ekonomiku ierobežo. Viens no tādiem pasākumiem mūsu nozarē bija pievienotās vērtības nodokļa samazināšana līdz pieciem procentiem svaigiem augļiem, dārzeņiem un ogām. Tas ir paaugstinājis mūsu ražotāju konkurētspēju, palielinājis iedzīvotāju pirktspēju, kā arī samazinājis nelegālo tirdzniecību.

Šobrīd mēs veicam analīzi un gatavojam priekšlikumus par samazināta pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu arī citām pirmās nepieciešamības pārtikas precēm - svaigai gaļai un zivīm, olām, piena produktiem.

Un visbūtiskākais. Latvijas lauksaimniecības politika nevar būt atsaistīta no kopējās Eiropas lauksaimniecības politikas. Šobrīd notiek ļoti nopietnas diskusijas par to, kāda būs kopējā lauksaimniecības politika nākamajā plānošanas periodā. Un mums ir jārisina jautājumi, kas ir vēsturiski izveidojušies, piemēram, par to, ka Latvijai, līdzīgi kā Lietuvai un Igaunijai, ir diemžēl viszemākie atbalsta maksājumi.

Šobrīd mēs esam kopā ar mūsu kolēģiem Baltijas valstīs izstrādājuši kopīgu pozīciju, kuru aktīvi aizstāvam Eiropas līmenī, un arī gatavojam priekšlikumus, kā šo kopējo lauksaimniecības politiku ieviesīsim šeit, Latvijā. Sadarbībā ar zemnieku organizācijām šie priekšlikumi tiek plaši diskutēti, un, manuprāt, ir ļoti svarīgi... ar precīziem mehānismiem, precīziem pasākumiem vērsties pie galvenajām grupām, varbūt katrai ar atsevišķu... mazajiem saimniekiem - viens atbalsta mehānisms, vidējiem var būt cits, un lielajiem, kas šobrīd konkurē ne tik daudz Latvijā, bet drīzāk Eiropas un pasaules tirgos, - cits. Protams, jāskatās, vai ir pieejams būtisks valsts atbalsts, ko pielieto praktiski visas mūsu kaimiņvalstis, piemēram, Somija, Polija.

Godātie kolēģi! Valsts ir tik brīva, cik tā ir spējīga savus iedzīvotājus pabarot ar valstī saražoto pārtiku.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies zemkopības ministram.

Vārds finanšu ministram Jānim Reiram.

J. Reirs (finanšu ministrs).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šī valdība atšķiras arī ar to, ka mums nav muižas vai lēņi un mēs esam ļoti starpdisciplināri. Un daudzi kolēģi jau skāra tās problēmas, kuras arī es gribēju atzīmēt. Domāju - šodien esmu daudz runājis, vakar nedaudz, varbūt neuzstāšos, bet tomēr vienu lietu... par pāris lietām es gribētu runāt.

Viena no šīm lietām ir kapitālais remonts... ne tieši kapitālais remonts, bet Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Jo pašlaik svarīgākais uzdevums ir rast līdzekļus uzņēmēju finansēšanai. Un tas, kas ir noticis šī gada garumā... iepriekš bankas piegāja ļoti lineāri, iztīrot uzņēmumus, neizvērtējot, vienkārši slēdzot kontus un nedarot neko, lai izvērtētu riskus. Šī situācija ir jābeidz. Jaunajā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā ir jāpanāk, lai bankas izvērtē klientus, nevis vienkārši izslēdz tos no aprites. Es domāju, ka šāda lieta palīdzēs. Pieeja jāpārskata arī tām bankām, kuras bija orientētas uz pārskaitījumiem. Tām ir pavisam citas prudenciālās prasības. Ja mēs ļaujam strādāt iekšējā tirgū, kreditēt, tas nozīmē, ka jāmaina arī prasības šīm bankām, līdz ar to jāpazemina kapitāla pietiekamība un citas prasības.

Un es tiešām, kolēģi, priecājos par katru finanšu ziņu, par katru lielu kredītu virs pieciem septiņiem miljoniem, kad uzņēmums pāriet no kādas lielas bankas uz Latvijas kapitāla banku, un tādu pietiekami daudz mums ir pēdējā laikā. “Dienas Biznesā” var pa reizei šādu informāciju saņemt. Un tiešām tā ir ļoti laba un pozitīva informācija. Tātad mūsu kapitāla bankas sāk finansēt tautsaimniecību, un tas ir labi.

Otrs svarīgs jautājums ir saistīts ar publiskās partnerības ieviešanu. Reālu publisko un privāto partnerību.

Mums ir jāapgūst pozitīvā pieredze, mums ir jāatrod veidi, kā šī partnerība palīdz ekonomikas attīstībai, palīdz tautsaimniecības infrastruktūras būvniecībai, bet nerada slogu mūsu budžetam, un jāatrod risinājumi, kā mēs to varētu izdarīt.

Kolēģi, ņemot vērā, ka arī ārlietu ministrs pieteicies runāt, es izmantošu tikai daļu no sava laika, lai ātrāk beigtu. Paldies jums, kolēģi, par atbalstu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministram.

Vārds ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam.

E. Rinkēvičs (ārlietu ministrs).

Paldies, kolēģi! Un paldies finanšu ministram par to, ka jau pieteica mani.

Pirmkārt, paldies par sadarbību. Otrkārt, pilnīgi noteikti mēs tiksimies janvārī ārpolitikas debašu laikā, tāpēc es šeit negribu izvērst plašas runas, vienīgi minēšu, ka pēdējā gada laikā mēs visi esam ļoti daudz un smagi strādājuši, lai pēc iespējas sagatavotos Brexit, kas vēl nav noticis, bet kas pilnīgi noteikti notiks nākamajā gadā, un paldies Saeimai arī par likumiem, kas tika pieņemti šajā sakarā.

Treškārt. Gan šis gads, gan nākamais gads paies cīņā par maksimāli labiem Eiropas Savienības budžeta nosacījumiem. Neapšaubāmi, būs darbs pie valsts drošības stiprināšanas, par ko man ir īpašs prieks, ka arī Latvija, stiprinot starptautisko tiesiskumu, bija spējīga beidzot oficiāli pievienoties ANO Starptautiskajai tiesai.

Arī šis gads parādīja, ka Latvija spēj kļūt par līderi Eiropas Savienībā vismaz divās jomās. Pirmā joma ir klimata pārmaiņas. Mēs pilnīgi par 180 grādiem mainījām savu piesardzīgo attieksmi un šobrīd esam viena no vadošajām valstīm, kas aicina Eiropas Savienību kļūt par klimata neitrālu līdz 2050. gadam.

Un pats pēdējais, kas bija ļoti svarīgi, - mēs pavisam nesen, ņemot vērā mūsu pieredzi finanšu sektora sakārtošanā, esam to valstu vidū, kas aicina izveidot Eiropas Savienības līmeņa finanšu regulatoru un finanšu noziegumu apkarošanas institūciju.

Nākamais gads būs interesants gan transatlantisko saišu stiprināšanā, gan mūsu valsts drošības stiprināšanā. Daudz darba būs arī Diasporas likuma ieviešanā, bet vēlreiz gribu teikt lielu paldies šai Saeimai par lielisko sadarbību, un uz tikšanos janvārī! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies ārlietu ministram.

Debates slēdzu.

Godātie kolēģi! Līdz ar to Ministru prezidenta ziņojumu Saeimai esam uzklausījuši.

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs, finanšu ministr, valdības ministri, mēs jums šodien vairākkārt esam teikuši paldies par darbu, paldies par budžetu! (Zālē klātesošie godinot pieceļas kājās.)

Godātie deputāti! Paldies jums par ļoti intensīvo divu dienu darbu!

Līdz ar to darba kārtība izskatīta (Starpsauciens.), Saeimas ārkārtas sēdi varam slēgt. (Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Un vēl formalitāte - deputātu reģistrācijas rezultātu nolasīšana.

Vārds Marijai Golubevai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies deputāti: Valērijs Agešins, Uldis Augulis, Jānis Ādamsons, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Raimonds Bergmanis, Aldis Blumbergs, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Vjačeslavs Dombrovskis, Jānis Dūklavs, Ilmārs Dūrītis, Aldis Gobzems, Inga Goldberga, Inese Ikstena, Janīna Jalinska, Nikolajs Kabanovs, Artuss Kaimiņš, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs (Starpsauciens: “Ir!”), Armands Krauze, Jānis Krišāns, Edgars Kucins, Māris Kučinskis, Linda Liepiņa (Starpsauciens: “Linda Liepiņa arī ir!”), Vladimirs Nikonovs, Vitālijs Orlovs, Evija Papule, Igors Pimenovs, Ivars Puga (Starpsauciens: “Ivars ir!”)... ir, Dana Reizniece-Ozola, Ivans Ribakovs, Artūrs Rubiks, Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko, Didzis Šmits, Ļubova Švecova, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Viktors Valainis, Jānis Vucāns un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Saeimas ārkārtas sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 12. (ārkārtas) sēdes
2019. gada 13. novembrī
turpinājums
2019. gada 14. novembrī

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 437/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1471B)
Debašu turpinājums	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Ādamsons
	- dep. J. Stepaņenko
	- finanšu ministrs J. Reirs
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Gobzems
	- dep. M. Bondars
	- dep. J. Vucāns
	- dep. J. Tutins
	- dep. R. Petraviča
	- Ministru prezidents A. K. Kariņš
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Klementjevs
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. U. Augulis
	- dep. J. Krišāns
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. V. Dombrovskis
	- veselības ministre I. Viņķele
	- dep. J. Stepaņenko
	- finanšu ministrs J. Reirs
	- dep. V. Valainis
	- finanšu ministrs J. Reirs
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. D. Šmits
	- dep. U. Augulis
	- dep. V. Valainis
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. A. Gobzems
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. J. Vucāns
	- dep. D. Šmits
	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījums Notariāta likumā” (Nr. 438/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1472B)
Ziņo	- dep. R. Petraviča
Likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 439/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1473B)
Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Debates	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. V. Valainis
	- veselības ministre I. Viņķele
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. M. Golubeva
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. M. Staķis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. V. Valainis
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Gobzems
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. M. Bondars
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Vucāns
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. G. Daudze
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Stepaņenko
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām”” (Nr. 440/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1474B)
Ziņo	- dep. R. Petraviča
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” (Nr. 441/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1475B)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 442/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1476B)
Ziņo	- dep. G. Eglītis
Debates	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Orlovs
	- dep. D. Šmits
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. I. Goldberga
	- dep. U. Budriķis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. K. Ģirģens
Likumprojekts “Grozījums Mediācijas likumā” (Nr. 443/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1477B)
Ziņo	- dep. I. Benhena -Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Nr. 444/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1478B)
Ziņo	- dep. R. Kozlovskis
Debates	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. J. Jalinska
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. V. Valainis
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. I. Goldberga
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. J. Jalinska
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. D. Šmits
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 445/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1479B)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Debates	- dep. J. Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 446/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1480B)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debates	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. A. Muižniece
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Vucāns
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Vucāns
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Muižniece
	- dep. J. Vucāns
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
	- Ministru prezidents A. K. Kariņš
	- dep. D. Šmits
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. J. Dombrava
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Muižniece
	- dep. D. Šmits
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Adamovičs
	- dep. D. Reizniece-Ozola
Par procedūru	- dep. K. Feldmans (par)
Debašu turpinājums	- dep. M. Golubeva
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. R. Znotiņš
Likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 447/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1481B)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Debates	- dep. J. Strīķe
	- dep. A. Latkovskis
	- dep. K. Ģirģens
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- iekšlietu ministrs S. Ģirģens
	- dep. V. A. Tērauda
	- dep. M. Golubeva
	- dep. R. Dzintars
	- dep. A. Lejiņš
	- dep. J. Strīķe
	- Ministru prezidents A. K. Kariņš
	- finanšu ministrs J. Reirs
	- iekšlietu ministrs S. Ģirģens
	- dep. K. Ģirģens
Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 448/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1482B)
Ziņo	- dep. R. Kozlovskis
Likumprojekts “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” (Nr. 449/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1483B)
Ziņo	- dep. R. Petraviča
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 450/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1484B)
Ziņo	- dep. R. Petraviča
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” (Nr. 451/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1485B)
Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 452/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1486B)
Ziņo	- dep. R. Kozlovskis
Likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 453/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1487B)
Ziņo	- dep. R. Kozlovskis
Par procedūru	- dep. A. Muižniece
Likumprojekts “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” (Nr. 454/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1489)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Par valsts budžetu 2020. gadam” (Nr. 455/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1490)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Debates	- finanšu ministrs J. Reirs
	- dep. R. Znotiņš
	- dep. M. Bondars
	- dep. Ē. Pucens
	- Ministru prezidents A. K. Kariņš
Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību (Dok. Nr. 1567)
Ziņo	- Ministru prezidents A. K. Kariņš
Debates	- veselības ministre I. Viņķele
	- labklājības ministre R. Petraviča
	- izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
	- satiksmes ministrs T. Linkaits
	- tieslietu ministrs J. Bordāns
	- vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce
	- iekšlietu ministrs S. Ģirģens
	- ekonomikas ministrs R. Nemiro
	- aizsardzības ministrs A. Pabriks
	- kultūras ministrs N. Puntulis
	- zemkopības ministrs K. Gerhards
	- finanšu ministrs J. Reirs
	- ārlietu ministrs E. Rinkēvičs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 14.11.2019 09:36:55 bal001
Par - 27, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (437/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 10:18:12 bal002
Par - 71, pret - 7, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (437/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 10:18:35 bal003
Par - 55, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (437/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 10:19:23 bal004
Par - 67, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Notariāta likumā (438/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 10:29:24 bal005
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 14.11.2019 11:08:30 bal006
Par - 30, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (439/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 11:20:15 bal007
Par - 34, pret - 50, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (439/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 11:37:18 bal008
Par - 53, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (439/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 11:59:55 bal009
Par - 31, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (439/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 12:03:47 bal010
Par - 59, pret - 14, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (439/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 12:14:55 bal011
Par - 32, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (439/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 12:15:22 bal012
Par - 55, pret - 31, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (439/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 12:15:45 bal013
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 14.11.2019 13:18:31 bal014
Par - 63, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 74)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 14.11.2019 13:19:22 bal015
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes komisijām” (440/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 13:20:20 bal016
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” (441/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 13:24:38 bal017
Par - 24, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (442/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 13:34:25 bal018
Par - 8, pret - 56, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (442/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 13:53:23 bal019
Par - 7, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (442/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 13:53:53 bal020
Par - 8, pret - 52, atturas - 13. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (442/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 14:10:55 bal021
Par - 54, pret - 4, atturas - 10. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (442/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 14:11:54 bal022
Par - 26, pret - 44, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par balsojuma rezultātu nolasīšanu

Datums: 14.11.2019 14:28:39 bal023
Par - 28, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (442/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 14:29:05 bal024
Par - 74, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (442/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 14:29:55 bal025
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Mediācijas likumā (443/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 14:30:56 bal026
Par - 58, pret - 0, atturas - 18. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (444/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 14:31:21 bal027
Par - 60, pret - 0, atturas - 19. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (444/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 14:37:12 bal028
Par - 22, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (444/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 14:37:38 bal029
Par - 59, pret - 7, atturas - 14. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (444/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 14:38:02 bal030
Par - 58, pret - 0, atturas - 18. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (444/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 14:43:37 bal031
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 14.11.2019 15:19:59 bal032
Par - 26, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (444/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 15:46:49 bal033
Par - 30, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (444/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 15:47:16 bal034
Par - 55, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (444/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 15:48:25 bal035
Par - 57, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (444/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 16:10:42 bal036
Par - 27, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (444/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 16:16:33 bal037
Par - 27, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (444/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 16:21:27 bal038
Par - 32, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (444/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 16:21:57 bal039
Par - 57, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (444/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 16:26:52 bal040
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Augstskolu likumā (445/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 16:27:49 bal041
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (445/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 16:29:07 bal042
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 14.11.2019 16:49:50 bal043
Par - 19, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 72)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Izglītības likumā (446/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 16:51:17 bal044
Par - 19, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Izglītības likumā (446/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 17:06:13 bal045
Par - 28, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Izglītības likumā (446/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 17:16:27 bal046
Par - 0, pret - 80, atturas - 3. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Izglītības likumā (446/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 17:54:31 bal047
Par - 58, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Izglītības likumā (446/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 18:00:48 bal048
Par - 51, pret - 4, atturas - 1. (Reģistr. - 61)
Balsošanas motīvs: Par runas laika saīsināšanu

Datums: 14.11.2019 18:09:55 bal049
Par - 56, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 58)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (446/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 18:15:44 bal050
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 14.11.2019 18:40:48 bal051
Par - 52, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 56)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (447/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 18:57:17 bal052
Par - 53, pret - 3, atturas - 1. (Reģistr. - 58)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (447/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 18:58:26 bal053
Par - 56, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 58)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (448/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 19:00:02 bal054
Par - 57, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 58)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Energoefektivitātes likumā (449/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 19:01:43 bal055
Par - 56, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 58)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (450/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 19:03:30 bal056
Par - 55, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 58)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (451/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 19:06:14 bal057
Par - 56, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 58)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (452/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 19:09:44 bal058
Par - 57, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 58)
Balsošanas motīvs: Par 6. priekšlikumu. Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (453/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 19:11:20 bal059
Par - 56, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 58)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (453/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 19:22:46 bal060
Par - 57, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 58)
Balsošanas motīvs: Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam (454/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 19:51:24 bal061
Par - 57, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 58)
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2020. gadam (455/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.11.2019 21:18:16 bal062
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija