Latvijas Republikas Saeima

Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas desmitā sēde
2019. gada 31. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Prieks jūs redzēt šodien darba ierindā! Sāksim Saeimas 2019. gada 31. oktobra sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Detektīvdarbības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Dzeņi” Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pierobežas ceļa pie Pāternieku robežkontroles punkta zemes nodalījuma joslai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Godātie deputāti! Esam saņēmuši priekšlikumus par izmaiņām sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” lūdz izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” lūdz izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt likumprojektus, kas ir sēdes darba kārtībā.

Likumprojekts “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Evita Zālīte-Grosa.

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un virza trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”.

Likumprojekts ir daļa no... likumprojekts ir nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ietvaros.

Uz trešo lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Juta Strīķe.

J. Strīķe (JK).

Labrīt visiem! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un trešajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Pirms izskatīšanas trešajā lasījumā ir saņemti divi Juridiskā biroja priekšlikumi. Lai gan Juridiskais birojs šos priekšlikumus ir nosaucis par redakcionāliem, tomēr tas tā nav. Gluži pretēji - šie priekšlikumi paredz būtiski paplašināt to amatpersonu loku, kuras savu amatu var savienot ar amatu sociālajā uzņēmumā. Juridiskajā komisijā abi priekšlikumi netika atbalstīti.

Atgādināšu, ka šī likumprojekta tvērums sākotnēji paredzēja noteikt ierobežojumus Saeimas deputātiem saņemt atlīdzību par darbu biedrībās. Otrajā lasījumā, plaši debatējot, tomēr tika atbalstīti priekšlikumi, kuri paredzēja Saeimas deputātiem ieņemt amatus sociālajā uzņēmumā, nosakot vienlaikus aizliegumu saņemt atalgojumu par šādu darbu.

Vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka argumentācija, kāpēc tika atbalstīta šāda atļauja Saeimas deputātiem savienot savu amatu ar darbu sociālajā uzņēmumā, tika balstīta galvenokārt uz to, ka parlamentā varētu nonākt cilvēki no šādas biznesa vides (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) un turpmāk varētu savienot savu deputāta darbu ar darbu savā vai ģimenes sociālajā uzņēmumā, nesaņemot par to atalgojumu, ar mērķi nezaudēt saikni ar savu iepriekšējo darbavietu.

Šie Juridiskā biroja priekšlikumi iesniegti pirms izskatīšanas trešajā lasījumā, neapspriesti plašākā ekspertu lokā, paredz atļauju plašam amatpersonu lokam (kurā atbilstoši 1. priekšlikumam ietilpst Latvijas Bankas prezidents, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Nacionālo bruņoto spēku komandieris, tiesneši, arī citas amatpersonas un atbilstoši 2. priekšlikumam - pašvaldības domes priekšsēdētājs, Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un citas amatpersonas) savienot savu amatu ar darbu sociālajā uzņēmumā. Uzsvēršu - ar tiesībām par to saņemt arī atlīdzību.

Jāatgādina par riskiem šī likuma satversmības izvērtējumā, trešajā lasījumā atbalstot priekšlikumus, par kuriem nav notikusi diskusija plašākā ekspertu lokā. Papildus tam vēlos norādīt, ka šī likuma spēkā stāšanās ir paredzēta 2020. gada 1. jūlijā.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Pirmām kārtām es vēlos aizrādīt Strīķes kundzei to, ka viņa, manuprāt, nerunāja komisijas vārdā, bet izteica savu personīgo viedokli par šo priekšlikumu, jo... Jā, taisnība, komisijas vairākums neatbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu, bet diskusijas par šo priekšlikumu bija arī otrajā lasījumā, un tas ir saistīts ar Romāna Naudiņa priekšlikumu par sociālo uzņēmumu.

Visbeidzot. Man tomēr šķiet, ka Strīķes kundze nedaudz jauc Saeimu ar savu personīgo ķēķi, jo viņas un viņas kolēģu iesniegtais likumprojekts, kuru, starp citu, parakstījusi arī vēl viena persona, kura ir iesaistīta interešu konfliktā (Starpsauciens.)... Viņa uzskata, ka šo likumu nevar grozīt vispār neviens cits deputāts kā tikai viņa pati, un viņa vēlas pēc iespējas ātrāk panākt šo revanšismu pār dažiem Saeimas deputātiem - tūlīt un tepat uz vietas.

Runājot par pašu priekšlikumu. Es aicinu to atbalstīt pirmām kārtām tāpēc, ka tas ir Juridiskās komisijas... Juridiskā biroja priekšlikums, kurā tik tiešām runāts par redakcionālām izmaiņām, kas ir balstītas uz Romāna Naudiņa priekšlikumu otrajā lasījumā. Tā nav taisnība, ka nav bijušas diskusijas. Un tas, ko... ka tās personas, ko Strīķes kundze nosauca, varētu pēkšņi sākt darboties sociālajā uzņēmumā, man šķiet, ir ļoti liels pārspīlējums.

Es aicinu atbalstīt priekšlikumu un neņemt vērā to, ko it kā komisijas vārdā centās pateikt komisijas vadītāja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Šo priekšlikumu varētu salīdzināt ar tādu situāciju, ka kādam no Saeimas deputātiem ir nepieciešama operācija. Mediķis viņu sāk operēt un tad vienā brīdī apstājas. Viņš saka: “Nu, vairāk es nevaru! Pabeigšu nākamgad!” Aptuveni tā šī Saeima rīkojas pret mediķiem. Tā viņi rīkojas ar interešu konfliktsituācijām. Vakardien, piemēram, nobalsojot... esot totālā interešu konfliktā, nobalsojot par finansējuma palielinājumu sev. Šodien parlaments lemj par to, ka cilvēki nedrīkstēs strādāt sociālajā uzņēmumā, jo tad esot ļoti nozīmīgs interešu konflikts. (Dep. S. Riekstiņš: “Tev Saeimā jāstrādā!”)

Šī Saeima nestrādā mūsu sabiedrības labā. Un tieši tāpēc es aicinu sabiedrību solidarizēties ar mediķiem - 7. novembrī pulksten 8.30 (Dep. J. Strīķe: “Par priekšlikumu!”) ierasties pie Saeimas nama un atbalstīt mediķus...

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu interešu konflikta novēršanas likumā!

A. Gobzems. Un, lai kā arī mani censtos pārtraukt Mūrnieces kundze...

Sēdes vadītāja. Jums ir izslēgts mikrofons. Lūdzu, runājiet par priekšlikumu! (Aplausi.)

Vārds deputātei Jutai Strīķei. (Starpsauciens.)

J. Strīķe (JK).

Cienījamie deputāti! Šo divu priekšlikumu atbalstīšana pavērtu arī ceļu negodprātīgām amatpersonām sociālo uzņēmumu izmantot kā piesegu nepelnītu labumu gūšanai.

Sociālie uzņēmumi, protams, ir ļoti laba iniciatīva. Tā ir sabiedrībai nepieciešama un atbalstāma lieta, tikai jāapzinās, ka jebkuras priekšrocības, kuras mēs radām valsts amatpersonām saistībā ar to darbību sociālo uzņēmēju darbības jomā un kuras pēc tam tiek ļaunprātīgi diskreditētas, var diskreditēt sociālā uzņēmuma nozīmi un lomu sabiedrībā.

Varu minēt vienu šaubīgu darījumu, kurš jau ir radījis neizpratni un liek uzdot jautājumus par to, vai šī nav shēma, kā izmantot sociālo uzņēmumu nepelnītu labumu saņemšanai. Tas ir gadījums ar kāda novada pašvaldības līdzekļu ieguldīšanu gandrīz pusotra miljona eiro apmērā kādas ēkas renovācijā, un tās telpas tālāk tiek bez atlīdzības nodotas lietošanā uz 10 gadiem uzņēmumam “Bļoda.lv”, kurš sociālā uzņēmuma statusu ir ieguvis neilgi pirms domes lēmuma pieņemšanas iznomāt telpas šim uzņēmumam. Arī finanšu dati rāda, ka šis uzņēmums faktiski nav veicis nekādu saimniecisko darbību. Šis ir gadījums, kurš liek uzdot jautājumus, vai sociālās palīdzības mērķi tiek sasniegti, investējot ļoti apjomīgus publiskos līdzekļus, lai radītu iespaidu, ka būs dažādas darba vietas sociālās atstumtības riskam pakļautiem cilvēkiem.

Aicinu būt atbildīgiem un balsot “pret” gan 1., gan 2. Juridiskā biroja priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Nu tā ir tiešām liekulība.

Strīķes kundze, kad jūs izslēgsiet Budriķa kungu no frakcijas, to, kurš ir interešu konfliktā nonācis un parakstījis šo likumprojektu? (Starpsauciens.) Kad jūs to izdarīsiet? Jo tagad jūs par kaut kādu “Bļoda.lv” mums stāstāt, bet jūs paši vakardien nonācāt interešu konfliktā. Jums vairs nevajadzēs vēl shēmot ar kaut kādām bļodām.lv. Jums to nevajadzēs vairs darīt! Jūs, būdama partijas vadībā, varēsiet pa taisno saņemt algu no valsts līdzekļiem. Jums nevajadzēs vairs nekādas piepūles! Jūs vakardien nobalsojāt par to, lai jūs varētu saņemt algu... Mani priekšlikumi otrajā lasījumā bija par to, lai jūs nevarētu saņemt algu... lai neviens no jums nevarētu saņemt no valsts finansējuma algu par partijas vadīšanu. Jūs to noraidījāt, labi zinot, ka nāk partiju finansēšanas likums un jūs varēsiet tērēt to naudu uz nebēdu. Tā ir liekulība!

Es aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumus. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tad, kad Jurašs strādā Tieslietu ministrijā un ir tiesājama persona, tad Strīķei nav interešu konflikta. Tad, kad cilvēki grib strādāt sociālajā uzņēmumā un palīdzēt citiem, tad Strīķei ir interešu konflikts. (Starpsauciens.)

7. novembrī pie Saeimas pulksten 8.30!

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs!

Debates slēdzu. (Aplausi.)

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams vai piebilstams?

J. Strīķe. Komisijas vārdā gribu teikt, ka Juridiskā komisija neatbalstīja 1. - Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Strīķe. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts Juridiskajā komisijā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Strīķe. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 4, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Preču zīmju likums”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens.

A. Ašeradens (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatīsim likumprojektu “Preču zīmju likums” (Nr. 409/Lp13). Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai pārņemtu preču zīmju direktīvā paredzētās prasības, kā arī aktualizētu un pārstrukturētu līdzšinējā likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” ietverto regulējumu. Ņemot vērā, ka iepriekšējais regulējums par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ir gandrīz 20 gadu vecs, Tieslietu ministrija un valdība kopumā pieņēma lēmumu virzīt pilnīgi jaunu likumprojektu, kas arī ir iesniegts, izskatīts komisijā, un komisija to virza pirmajam lasījumam. Lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Preču zīmju likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. Ašeradens. Komisija ir lēmusi, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 15. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15. novembris.

A. Ašeradens. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Dūrītis.

I. Dūrītis (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija ir skatījusi likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.

Īsumā. Likumprojekta mērķis ir nostiprināt valsts atbildību par savlaicīgu attīstības izvērtējumu un iespējamo traucējumu diagnostiku visiem bērniem. Pašlaik normatīvie akti neparedz obligātu kognitīvās un emocionāli psihiskās attīstības agrīnu izvērtējumu visiem bērniem pirmsskolas vecumā. Pedagoģiski medicīniskā komisija sniedz atzinumu par bērna attīstības traucējumiem un no tiem izrietošajām speciālajām vajadzībām tikai no 1. klases un tikai pamatojoties uz vecāku, aizbildņu, aizgādņu vai bāriņtiesas lēmumu. Tādēļ daudzos gadījumos bērni ar īpašām vajadzībām, uzsākot izglītību, nesaņem savām vajadzībām atbilstošu pedagoģisko un psiholoģisko atbalstu izglītības iestādē vai arī ārpus tās.

Komisijā tika plaši debatēts par šo likumprojektu. Sēdē piedalījās arī bērnu psihiatrs, kurš apstiprināja, ka, lai savlaicīgi sniegtu atbalstu bērna attīstībai, nepieciešams šis agrīnais izvērtējums... un ne tikai fiziskās attīstības, bet arī kognitīvās un emocionāli psihiskās attīstības izvērtējums jau pietiekoši agrīnā vecumā.

Šodien psihiskie traucējumi bērniem ir diemžēl diezgan izplatīti, un jo ātrāk tos konstatē, jo ātrāk ir iespējams sniegt palīdzību, tādējādi mazinot bērnu skaitu ar mācīšanās traucējumiem un mazinot viņu sociālo atstumtību.

Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam un, gatavojot likumprojektu nākamajiem lasījumiem, turpinās nopietnu darbu, izvēršot diskusiju ar jums, speciālistiem, atbildīgajām ministrijām, tātad Labklājības ministriju, Veselības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, lai sakārtotu... atrisinātu šodienas sabiedrībai tik aktuālo jautājumu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Komisijā tas tika vienbalsīgi atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es tikai gribētu pateikties komisijai par atbalstu un atgādināt, par ko bija šie grozījumi, jo tas ir diezgan svarīgi.

Katram cilvēkam ir tiesības uz izglītību un patstāvīgu dzīvi, bet ne visiem bērniem ir reālas iespējas realizēt šīs tiesības. Pašreizējā sistēmā Latvijā bērniem, kā jūs jau dzirdējāt, attīstības traucējumi vai mācīšanās grūtības parasti tiek konstatētas tikai, uzsākot obligāto izglītību. Vislabāk ir, ja iespēja iejaukties un palīdzēt bērniem attīstīties ir krietni agrāk.

Tāpēc šis priekšlikums pēc būtības ir par divu pakāpju jeb divu līmeņu izvērtējumu. Viens ir agrīnais attīstības izvērtējums, kas tiek veikts, pirms bērns sasniedz obligātās izglītības vecumu. Otrais ir speciālo vajadzību vai mācīšanās grūtību izvērtējums, uzsākot obligāto izglītību, kas ir mūsu gadījumā piecu gadu vecumā. Tātad šis otrais posms arī ir svarīgs, jo pirmsskolas izglītības iestādes ne vienmēr apzinās, pēc kādām pazīmēm var saprast, ka bērnam ir grūtības vai attīstības traucējumi. Taču ir vesela virkne valstu, kā, piemēram, Ziemeļvalstis, Lielbritānija un citas, kur arī pirmsskolās tas tiek darīts. Un tas nav ļoti sarežģīti, ja ir metodika un ja pedagogs ir apmācīts to darīt vai vismaz ir saņēmis informāciju par to, kā to darīt.

Pēc būtības šie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, nevis kādā nozares likumā, jo centrā ir cilvēku, šajā gadījumā bērnu, tiesības uz patstāvīgu dzīvi un labu izglītību... Un tas, kā nozares nodrošina šo izvērtējumu, lai nodrošinātu vēlāk arī atbalstu, ir jau jautājums par nozaru atbildības jomām, bet tas nav tas, kam jābūt centrā šajā gadījumā likumā.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šos grozījumus un pateicos arī kolēģiem no citām frakcijām, kuri kopā ar mani parakstīja tos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labrīt, kolēģi! Pirmām kārtām paldies iesniedzējiem par šo iniciatīvu. No Jauno konservatīvo frakcijas ir konceptuāls atbalsts šim likumprojektam. Idejiski tā ir ļoti laba iniciatīva un, manuprāt, novedīs pie iecerētā mērķa. Tomēr, manuprāt, ir ļoti svarīgi norādīt, ka... uz to tika vērsta uzmanība arī komisijā, kad šis jautājums tika skatīts... ka patiesībā šis ir jautājums, kuram noteikti ir fiskāla ietekme.

Tas pagaidām ir kā deleģējums... lai neiznāk tā, ka mēs vienkārši ierakstām, līdzīgi kā mums jau ir likumos ierakstītas atsevišķas normas, kuras kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējams īsti līdz galam izpildīt... Noteikti uz otro lasījumu ir krietni jāpadomā par to, kā ne tikai uzlikt pienākumu, piemēram, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem vai atbalsta personālam izvērtēt, bet arī nopietni jāpadomā par vecāku atbildību pēc tam šo izvērtējumu ņemt vērā. Un es ceru, ka mēs otrajā un trešajā lasījumā noteikti ar priekšlikumu palīdzību sakārtosim šo iesniegto normu tā, lai tā patiešām arī darbotos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Dūrīša kungs, vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

I. Dūrītis. Paldies.

Nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Dūrītis. Komisija ir lēmusi, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš tiek noteikts šā gada 9. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9. decembris.

Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labrīt, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” un nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojekts izstrādāts Satiksmes ministrijā un paredz pagarināt termiņu atbrīvojumam piemērot regulu Nr. 1371/2007 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem.

Iepriekš noteiktais atbrīvojums piemērot šo regulu ir spēkā līdz 2019. gada 3. decembrim, tādēļ ierosināts pagarināt šo termiņu vēl uz pieciem gadiem, vienlaikus samazinot atbrīvojuma apjomu.

Ņemot vērā to, ka nākamā gada perioda atbrīvojumam būtu jāstājas spēkā šī gada 4. decembrī, ir lūgts šim likumprojektam noteikt steidzamību.

Komisija likumprojektu ir izskatījusi un lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14. novembris, likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē - šā gada 21. novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14. novembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 21. novembrī.

Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Urbanovičs.

J. Urbanovičs (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr. 1386. Likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. Komisija to izskatīja 23. oktobrī, vienbalsīgi atbalstīja, jo ar šo priekšlikumu tiek pildītas Latvijas saistības pret Eiropas Savienību, proti, konkrētās regulas nosacījumu ieviešana.

Tāpēc aicinu arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo Latvijas saistības ir tos ieviest vēl šogad.

Sēdes vadītāja. Labi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J. Urbanovičs. Aicinām komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Urbanovičs. Komisija gaidīs priekšlikumus līdz 7. novembrim, un plānojam izskatīt tos sēdē 14. novembrī.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7. novembris, izskatīšanas laiks Saeimas sēdē - šā gada 14. novembrī.

Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Labrīt, kolēģes un kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 23. oktobra sēdē tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” pirmajam lasījumam. Šo likumprojektu iesniegusi deputātu grupa no frakcijas “Attīstībai/Par!”, un tā mērķis ir risināt konkurences problēmas atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijā... kuras nebija novērstas līdzšinējās Atkritumu apsaimniekošanas likuma redakcijās.

Tātad šeit tiek risinātas vairākas problēmas.

Pirmām kārtām tiek risināta saasinātā krīze Rīgā ar atkritumu apsaimniekošanu. Acīmredzot iepriekš likums neliedza Rīgas domei noslēgt tādu... izveidot tādu konkursu un publiskās un privātās partnerības procedūru (PPP), kāda tika veikta ar “Tīrīgu”. Tātad - 20 gadi un viena zona, un faktisks monopols. Savukārt šeit tiek piedāvāts samazināt PPP maksimālo termiņu uz 10 gadiem un noteikt, ka Rīgā minimālais atkritumu apsaimniekošanas zonu skaits un minimālais komersantu skaits ir trīs. Citās pašvaldībās ar 50 tūkstošiem... tādējādi risinot problēmas arī citās Latvijas daļās... minimālais zonu skaits ir divas.

Tāpat tiek risināta problēma, ka videi draudzīgiem komersantiem pašlaik nav iespējas pašiem izvēlēties tirgū atkritumu apsaimniekotāju. Šis jautājums tiek risināts.

Tāpat arī tiek piedāvāts risināt krīžu gadījumus. Proti, tā kā Rīgā... ja iepriekšējās procedūras ietvaros strādājošie atkritumu izvedēji... ja šie līgumi beidzas un jaunu to vietā nav, tad tiek noteikts pārejas periods, kurā ir spēkā iepriekšējie līgumi par iepriekšējām cenām.

Komisijā bija diskusijas par šī likumprojekta būtību, bet īpaši asas diskusijas izvērsās par jautājumu, vai šim likumprojektam piešķirt steidzamību. Šeit pamatojums tika sniegts tāds, ka Saeimai ir pienākums iespējami drīz nodrošināt tiesisku skaidrību par to, kādi būs spēles noteikumi atkritumu apsaimniekošanas jomā Latvijā turpmāk, īpaši saistībā ar to, ka 12. decembrī beidzas iepriekš noteiktais, valdības lemtais un Saeimas apstiprinātais ārkārtējās situācijas statuss Rīgā.

Līdz ar to šis priekšlikums bija pretrunīgs un balsis komisijā sadalījās uz pusēm. Steidzamība netika atbalstīta.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jautājums ir: kam šāds likums ir pirmām kārtām izdevīgs? Tie ir privātie atkritumu apsaimniekotāji, kuri neapšaubāmi tiek saistīti ar Andra Šķēles vārdu, kā mēs presē esam redzējuši un virkni gadījumu dzirdējuši. Bet tomēr...

Par šo likumprojektu es jau runāju pirms iesniegšanas... nodošanas komisijai un arī šobrīd neesmu savas domas mainījis. Jūs paņemat Rīgas problemātikas karogu un šo problemātiku attiecināt uz visu pārējo Latviju.

Šis likumprojekts... manuprāt, nav vērtēta tarifu iespējamā izmaiņa, ietekme, kas varētu būt. Tie nav tik daudz uzņēmumi, par kuriem mēs runājam. Vidzemē ir reāli viens uzņēmums... Un es varu droši pateikt, ka Smiltenē, Valmierā, Cēsīs, Limbažos tarifi, visticamāk, nemainīsies. Bet ārpus šīm apdzīvotajām vietām tarifi noteikti pieaugs. Jautājums tikai - par cik tie pieaugs.

Runājot ar šo pašvaldību uzņēmumu pārstāvjiem, viņi minēja, ka 15-20 procenti - šāds pieaugums varētu būt ārpus apdzīvotajām vietām. Šeit tiek izņemta ārā tieši šī rentablā daļa, par ko vienmēr ir cīnījušies, jo rentablā daļa nu izlīdzina vienoto tarifu.

Kolēģi! Tālāk Saeimā skatot šo jautājumu, uz otro lasījumu arī es iesniegšu priekšlikumus. Ja jūs gribat sakārtot Rīgu, tad aprobežojieties ar to, ka jūs kārtojat Rīgu, bet neķerieties klāt bez izvērtējuma visai pārējai Latvijai!

Kolēģi! Manuprāt, šis likumprojekts tā arī turpmāk ir jāskata. Ja komisijā tiks pierādīts, ka tas būs tiešām Latvijas iedzīvotājiem... un visas teritorijas pārklājumam izdevīgs risinājums, es arī atbalstīšu to uz otro lasījumu. Bet šobrīd es to neredzu un nedomāju, ka tas ir iespējams - atbalstīt šādu likumprojektu jau šobrīd pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labrīt! Man jau par atkritumu tēmu no Saeimas tribīnes ir nācies izteikties arī agrāk, pārsvarā paredzot visas darbības, ko veiks Rīgas dome tuvākā vai tālākā nākotnē. Un arī šajā gadījumā ir ļoti interesanti. Mēs, komisijā, atbalstījām Atkritumu apsaimniekošanas likuma atvēršanu, un arī šodien, protams, mums ir jābalso “par” konceptuālu atbalstu likumprojektam.

Viena nianse ir tāda, ka mēs bijām... komisijas vairākums bija “pret”, pareizāk - tur bija vienāds balsu sadalījums... bija “pret” steidzamības piešķiršanu, tāpēc šodien arī netiek lūgta steidzamība šim likumprojektam.

Tas bija arī iemesls pārbaudīt, ko darīs Rīgas dome - kā viņi risinās savu atkritumu krīzi un kādus saistošos noteikumus viņi mēģinās pieņemt. (Dep. R. Ločmele‑Luņova: “Jau pieņēma vakar!”) Un sagadīšanās pēc vakar Rīgas dome pieņēma saistošos noteikumus, kas faktiski (es gan neesmu jurists, jūs varēsiet pēc tam nākt un palabot mani) jau atbilst šim gaidāmajam, ko mēs te tagad pieņemtu, likumprojektam. Tas man rada zināmas aizdomas par to, ka problēmai ar atkritumu krīzi Rīgā būs risinājums... tas tai būs jāmeklē, piemērojot brīvā tirgus principus. (Dep. R. Ločmeles‑Luņovas starpsauciens.) Es vakar sociālajos tīklos iepazinos ar “Rīgas Apkaimju alianses” ierakstu, kur viņi aicina nedalīt Rīgu zonās, piemēram, četrās... nu, kaut vai 50, jo, redzat, katra zona nozīmē, ka tajā konkrētajā zonā ir monopolstāvoklis. Jebkurā gadījumā. Tad vienkārši liela pilsēta, četri monopoli. Man liekas, tas... kad es mācījos ekonomiku... ja ir viens pakalpojuma sniedzējs vienā teritorijas daļā, tas ir monopols. Un tāpēc jau komisijas sēdē un arī vakar to pašu “Rīgas Apkaimju aliansi” es aicināju sūtīt vēstules un sniegt priekšlikumus. Visticamāk, tajā virzienā, ka Rīgā kā lielā un blīvi apdzīvotā teritorijā atkritumu apsaimniekošanā būtu jāpiemēro brīvā tirgus principi. (Dep. R. Ločmele‑Luņova: “Jā, katrai mājai sava mašīna!”) Tas līdzīgi, kā rīkojamies mēs, daudzi rīdzinieki, kas izmanto internetu, piemēram, viens pērk “Tet” pakalpojumus, cits, kam vairāk patīk varbūt kaut kādas citas nianses, pērk “Baltcom” pakalpojumus, un līdzīgi būtu jābūt arī ar atkritumiem.

Mazās pašvaldībās šis princips nestrādā. Mazākās. Jo tas... tur nav tāds blīvums, lai šajā tirgū piedalītos vairāki tirgus dalībnieki. Bet Rīgā, kur saražo (arī varat mani palabot) laikam vairāk nekā pusi Latvijas atkritumu vai pat vairāk (visa Lielrīga), ir iespējams brīvais tirgus atkritumu apsaimniekošanas jomā. (Dep. R. Ločmeles‑Luņovas starpsauciens.)

Un tas, ka vakar Rīgas dome pārbalsoja opozīciju un pieņēma saistošos noteikumus, kas jau atbilst šim likumprojektam (kas ir interesanti, jo tas vēl nav te mums izgājis cauri), nozīmē, ka viņiem jau ir plāns, kā apiet šo gaidāmo regulējumu un izmantot to savā labā. Jo ir jābūt īpaši naivam cilvēkam (un es noteikti pēc iegūtā rūdījuma Rīgas domē tāds vairs neesmu), lai iedomātos, ka Rīgas domes pozīcija kaut ko dara sabiedrības interesēs. Es domāju, ka viņu nolikums, kas šobrīd tiek pieņemts, ir izplānots tādā veidā, ka vienam oligarham, lūk, ir trīs uzņēmumi vai cik tur, vai divi un kartelī ir, piemēram, trīs uzņēmumi, un tad tik arī to zonu vajag, lai visi būtu priecīgi. (Dep. E. Zālīte‑Grosa: “Tieši tā!”) Ja pēc šādiem principiem turpināsies atkritumu apsaimniekošana Rīgā, tarifi celsies, un tas nebūs dabas resursu nodokļa dēļ. Ticiet man! Tas būs tāpēc, ka kāds gribēs iedzīvoties uz sabiedrības rēķina, un šī iedzīvošanās būs pilnīgi likumīga, jo būs akceptēta attiecīgajā pašvaldībā.

Kā zināms, Krimināllikums Latvijā nosaka faktiski, ka ļaunprātīga iedzīvošanās ir sodāma. Var juristi manis teikto arī palabot, bet es vienmēr esmu vadījies pēc šāda principa un esmu mēģinājis pēc iespējas celt trauksmi par šādām situācijām, lai tās novērstu. Nu, lūk! Un tāpēc arī šajā gadījumā es ceļu trauksmi par to, kas būs.

Aicinu pilsoņu... NVO, kuras ir Rīgas pilsētā, to skaitā “Rīgas Apkaimju aliansi” un citas nevalstiskās organizācijas, dažādas apkaimju biedrības, intensīvi piedalīties šajā procesā. Tiks noteikts priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Aicinu Konkurences padomi jau laikus domāt par pareiziem priekšlikumiem, kas tiešām risinās konkurences problēmu pēc būtības šajā jautājumā, nevis pastumt problēmu zem paklāja un izlikties, ka problēma ir atrisināta. Ir liela ticamības pakāpe, ka negodīgi cilvēki vienmēr paliks negodīgi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Sveiki, kolēģi! Krišjānis jau dažas lietas pieminēja.

Saņēmām komisijā šo likumprojektu, skatījām, bija dažādas iebildes, diskusijas... varbūt arī no atbildīgās ministrijas... par deleģējumu Rīgas domei, kas likās tāds nedaudz dīvains, bet uz otro lasījumu, es domāju, ar priekšlikumu palīdzību mēs to salabosim. Un arī par ārkārtējo... nē, bet par šo steidzamību... nu īsti pamata (es pats balsoju “pret”) es neredzēju, jo tas aizbildinājums, ka Rīgai, redz, ir kaut kāda situācija un mums ir steidzīgi viņiem jāpalīdz, neiztur nekādu kritiku, jo, nu, kā saka, paši kūra, paši dega.

Un tad tālāk arī to, ko Krišjānis teica par tām zonām... tas jautājums bija tāds - kādēļ četras zonas? Kādēļ ne sešas, kādēļ ne astoņas? Un... bet, no otras puses, arī diezgan komiski - vienalga, ko mēs darītu... ja pieteiksies konkursā un būs tie divi esošie apsaimniekotāji, kas ir šobrīd, mēs varam mainīt kauliņus, kā gribam, bet viņi ir tikai divi. Un tad ir jautājums - kādēļ brīvās ekonomikas laikā nepiesakās citi? No kaimiņzemēm vai, piemēram, arī... nu, mums ir reģionālie spēlētāji, ja? Tad mēs varam darīt, ko gribam, bet, ja tie ir divi, viņi sadalīs tās zonas savā starpā, un cena noteikti kāps, ja...

Tā ka... un turpmāk kā komisijas vadītājs, lai šo situāciju kontrolētu... vēl to, ko arī Krišjānis teica... Noteikti aicināsim... Uztaisīsim sēdi, kur būs šīs alianses, biedrības, lai saprastu, kādas ir viņu intereses, ko grib viņi. Pietiek lobēt kaut kādas dažu uzņēmēju intereses vai dažu cilvēku grupu intereses. Paklausīsimies, ko runā iedzīvotāji, ko viņi grib. Arī ar Konkurences padomi mēs tiksimies un runāsim.

Tā ka strādāsim. Un noteikti vajag iet pa to ceļu, pa kādu mēs gājām.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Labrīt vēlreiz! Kolēģi, es gribu uzsvērt dažas, manuprāt, būtiskas lietas saistībā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu.

Pirmām kārtām - mazliet par vēsturi. Šo likumu pirms aptuveni 10 gadiem pieņēma 9. Saeima. Ir interesanti, ka jau toreiz... likuma sākotnējā versijā PPP procedūrai bija tie paši 10 gadi. Tos pēc tam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pārtaisīja par 20 gadiem. Nu, to tagad mums tā kā būtu pienākums labot, jo mēs esam citāda Saeima - citāda Saeima, pareizi? (Starpsauciens.) Evij, es pareizi pateicu, ja? Tātad - citāda. Mēs esam citāda Saeima.

Nav jau tā, ka tikai Rīgā būtu problēma un ka tikai tur vajadzētu risināt. Konkurences problēmas atkritumu apsaimniekošanas jomā ir daudzas un dažādas. Piemēram, kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izskanēja pirmā lasījuma sēdē, Latvijā ir vesela virkne pašvaldību, kurās konkurss par atkritumu izvešanu nav bijis nekad. Kāpēc nekad? Tāpēc, ka virknei pašvaldību ir arī savi atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kuriem... Droši vien būsiet dzirdējuši, ka ir tāds anglisks termins - in-house iepirkumi. Citiem vārdiem - ja pašvaldībai ir savs uzņēmums, kas to dara, tad to, izmantojot Publisko iepirkumu likumā paredzēto izņēmumu, var uzticēt viņiem bez konkursa. Nu, atkal likumīgi! (Dep. R. Ločmele‑Luņova: “Tieši tā!”)

Bet mēs varam grozīt likumus. Un šajā gadījumā viens no priekšlikumiem likumprojektā paredz, ka tas ir darāms. Bet vispirms... pirms uzticēt savam uzņēmumam, savai meitas... respektīvi, pašvaldības kapitālsabiedrībai vai kopīgai kapitālsabiedrībai... pirms uzticēt izvest atkritumus, tomēr vajag iziet konkursa procedūru. Ja tur nav rezultātu vai rezultāts tiešām ir neapmierinošs, tad, zinot, kāds ir tirgus cenu piedāvājums, kāds ir konkurences tests, mēs varam vērsties pie pašvaldības uzņēmuma un uzticēt šo funkciju.

Redziet, iepriekš - 10 gadu garumā - ļoti grūti ir nācies darīt lietas, kas ir saistītas ar konkurences veicināšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tostarp arī tieši atkritumu jomā, un šodien, es domāju, balsojums pirmajā lasījumā arī parādīs, kas ir kas.

Tagad, runājot par Konkurences padomi, kas ir daudzkārt tikusi piesaukta, es gribu iedrošināt klātesošos, ka es tiešām esmu aprunājies ar Konkurences padomi. Atgādināšu, savulaik tieši es kā ekonomikas ministrs Skaidrīti Ābramu virzīju amatā, un esmu tiešām kopumā apmierināts ar viņas darbu šajos daudzajos gados Konkurences padomē.

Šie priekšlikumi, ko mēs esam iesnieguši no “Attīstībai/Par!”, ir tiešām daudzkārt 10 gadu laikā Konkurences padomes piedāvāti.

Tā ka ņemiet to vērā tad, kad kritizējat mūsu iesniegtos priekšlikumus, jūs konkurējat daudz... es atvainojos, jūs kritizējat jūsu pašu daudzkārt piesaukto Konkurences padomi. To vienkārši ņemiet vērā!

Tagad es gribu norādīt uz vienu pretrunu, skaidru pretrunu. No vienas puses, piemēram, Feldmana kungs saka, ka vajadzētu... nu, kaunina savā ziņā Rīgas domi par tādiem vai šitādiem, piemēram, iesniegtiem vai pieņemtiem saistošajiem noteikumiem. Es piekrītu, tur ir daudz lietu, kuras būtu jādara citādāk. Tai pašā laikā komisijā, kad es aicinu: “Kolēģi, labojam kļūdas ātrāk, piešķiram steidzamību, kā likumdevējs definējam, kādiem ir jābūt minimālajiem spēles noteikumiem!”, tai brīdī man teikt: “Es... Nē, lai Rīgas dome pati! Lai tā fi...” Jūs cerat, ka tad Rīgas dome savārīs kaut kādas ziepes, lai tad... lai rīdziniekiem būtu sliktāk un lai jūs varētu uz šī rēķina “iznesties”? Vai tā ir tā taktika? Nu tad tā sakām! (Starpsauciens.) Bet tur ir pretruna, kolēģi! (Aplausi.) Mēs Rīgas domi par kaut kādām lietām kritizējam, no otras puses, nelabojam steidzami likumu, lai pateiktu Rīgas domei, kā būs. Kāpēc tā?

Labi. Mēs varam, protams, diskutēt par visiem priekšlikumiem, un tas ir labi. Es ceru, ka šīs diskusijas netiks izmantotas, lai vilktu garumā skaidrības ieviešanu atkritumu apsaimniekošanas jomā. Es domāju, ka likumdevējam ir ļoti svarīgi saprast, ka likumdevējs uzņemas atbildību gan tad, kad dara, gan tad, kad nedara. Atstājot rīdziniekus šībrīža Rīgas domes sasaukuma varā, nedefinējot likuma prasības, ātri neviešot tiesisko skaidrību, mēs arī uzņemamies atbildību.

Nu, lūk, līdz ar ko es aicinātu šodien atbalstīt pirmajā lasījumā šos priekšlikumus un, diskutējot turpmāk par to, kādam būt regulējumam atkritumu apsaimniekošanas jomā, ņemt vērā ne tikai politiskās taktikas apsvērumus, bet arī iedzīvotāju intereses visā Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Dāmas un kungi! Redziet, es dzirdu: “Tas lobē kaut ko, tas varbūt - to.” Ja mums būtu publisks lobētāju reģistrs, ja mums būtu amatpersonu pienākums norādīt savas tikšanās, un, ja tas nav bijis no reģistrā reģistrēta lobētāja, tad prasīt detalizētu tikšanās izklāstu... Ja mums likumprojektu anotācijās būtu rakstīts nevis likumprojekta (grozījumu vai savādāk) iesniedzējs, bet idejas autors... anotācijā būtu jābūt idejas autoram! Protams, arī tad varētu to visu censties apiet, bet būtu krietni sarežģītāk. Varētu jau kāds pieteikties par idejas autoru, bet būtu sarežģīti ilgtermiņā to aizstāvēt, jo, nu, idejas autoram būtu jāsaprot, ko viņš iesniedz. Un diezgan labi varētu redzēt, ka... kurš tad ir vai nav tas idejas autors. Tas par to. (Dep. K. Feldmana starpsauciens.)

Kas mani drusku pārsteidz... nevis pārsteidz, bet... Ja mēs par pretrunām runājam... Krišjāni, tu saki, tur tas viss ir... tur shēma, ja? Bet balsosi “par” tālākvirzību. (Dep. K. Feldmana starpsauciens.) Okay, skatīsimies tālāk, kas būs otrajā un trešajā lasījumā. Bet vēl vienu lietu, Krišjāni, es gribēju pateikt. Tu teici, ka negodīgiem cilvēkiem iespēja palikt negodīgiem ir... aptuveni tā... krietni lielāka nekā kļūt godīgiem. Es aicinu šo atcerēties tad, kad jūs pieņemsiet lēmumu par partiju finansēšanas paaugstināšanu septiņas reizes. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Laika pietiek, tāpēc acīmredzot nedaudz būs jāparunā arī par atkritumu apsaimniekošanu kā tādu. Jo man šķiet, ka tas jau vienreiz ir bijis... Pirms kādiem gadiem astoņiem, kad ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts kopā ar Konkurences padomi jau virzīja dažu iniciatīvu, toreiz diezgan ātri atšifrējās, ka tas bija atsevišķs privāto atkritumu apsaimniekotāju, tā teikt, diezgan (Dep. D. Pavļuts: “Konkrēti kuri tieši?”)... jā... Tas bija... Es izstāstīšu. (Dep. D. Pavļuts: “Kuri priekšlikumi?”) Priekšlikums, kas nāca jau līdzīgi no Konkurences padomes... Tāpēc šis ir... Konkurences... saskaņots ar Konkurences padomi (es gribēju tieši to pateikt). Un Konkurences padome, kas principā... es ļoti cienu Ābramas kundzi, bet uzskatu, ka arī atkritumu apsaimniekošanā ir brīvais tirgus.

Es gribētu paskaidrot un pateikt, ka šajā ziņā diez vai mani varēs uzskatīt par diletantu, jo Vidzeme bija pirmā, kas izveidoja savu atkritumu apsaimniekošanas organizāciju, kas arī vēl tagad pastāv, - “ZAAO”. Un, lai to izdarītu, mēs iepazināmies ar visas pasaules pieredzi, apbraukājām neskaitāmas vietas, to skaitā arī Giterslo apgabalu Vācijā, iepazīstoties ar Vācijas pieredzi.

Un ir jāielāgo trīs lietas, kas ir ārkārtīgi svarīgas.

Pirmkārt. Atkritumu apsaimniekošana, atkritumu savākšana - tā visur ir pašvaldību atbildība. Likumdevējs pēc četriem gadiem nomainīsies ar saviem likumiem, bet atkritumi un iedzīvotāji paliks. Tā ir pirmā patiesība.

Otrā patiesība - ka visur... ka visur... atkritumi... pilsētas (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... pilsētas dotē laukus. Un nebūs neviena vieta, kur brīvā konkurencē trīs kompānijas dosies uz lauku sētu savākt vienreiz mēnesī vienīgo mazo konteineru. Tā nebūs! Par to maksā pilsētas. Tieši tāpēc ir princips, ka visa atkritumu organizēšana tiek sadalīta kaut kādās teritorijās. Un uz šo teritoriju arī ir apsaimniekotājs, ar ko viena vai vairākas pašvaldības slēdz līgumu.

Un trešā patiesība, kas jāielāgo, - nekur visā civilizētajā pasaulē, vismaz Eiropā, atkritumu apsaimniekošanā nav brīvās konkurences. Tas ir regulējošs tirgus. Tas ir, lai mēs varētu aptvert laukus, lai mēs varētu organizēt tātad arī šķirošanu un visu pārējo, tas tiek organizēts. Ja ir brīvā konkurence, nu tad... pasakiet vēlreiz - kur brauc uz šo lauku sētu pēc tā vienīgā konteinera? Vai - tā pati Rīga. Šeit blakus ir Grēcinieku iela, tur ir trīs konteineri. Un tur nedēļā stumjas trīs mašīnas šobrīd brīvā konkurencē - katrs pēc sava konteinera. Protams, Rīga ir kumoss. Un man ārkārtīgi žēl, ka šeit būs grūtāk mums argumentēt tās aplamības, ko jūs gribat šobrīd pieņemt Latvijā. Grūtāk būs argumentēt Rīgas dēļ. Pats par sevi. Tāpēc tas punkts - kaut piespiedu kārtā Rīgā dalīt vairākās daļās... Un es nezinu, kā viņi pirms četriem gadiem, projektā vēl stāvot četrām lotēm, četriem Rīgas apgabaliem, nonāca līdz vienai... Nu, man ir aizdomas, bet es tās šobrīd neminēšu... Bet Rīgai jābūt sadalītai, jo Rīga ir liela. Un tur pietiek.

Vēl viena patiesība, lai jūs visi neslavētu brīvo konkurenci un neteiktu... Ir viena statistiska nianse. Ir tādi rūpnieciskie atkritumi, kas maksā daudz vairāk. Un rūpnieciskie atkritumi, ko ražo rūpnīcas... Tiem jānonāk arī glabāšanā, bet par citu cenu. Un paradokss - izrādās, ka 80 procentus šo atkritumu saražo “Valmieras stikla šķiedras” rūpnīca. Tieši tāpēc, ka vienīgā uzskaite ir “ZAAO” un vienīgā, kas tos arī nodod, ir rūpnīca. Pārējie tos skaita par vienkāršiem atkritumiem, ieskaita pie tām pašām... visa pārējā. Jomā ir ļoti daudz kas jāsakārto. Bet nevar to atraut, vajag skatīt kompleksi.

Ko tad šis... pirmajā lasījumā... nozīmē Vidzemē? Jūs zināt... mēs pirms entajiem gadiem... es jau neatceros, kad... visas Vidzemes pašvaldības savā starpā vienojāmies, ka mēs paši kontrolēsim, kas pie mums notiek, ieskaitot... Un Vidzemē ir ap 200 tūkstošiem... virs 200 tūkstošiem iedzīvotāju. Viņi izveidoja savu organizāciju, un paši joprojām tam seko līdzi.

Jūs tagad liksiet sašķaidīt to divās daļās vai laist iekšā... Es nezinu, kā vārdā tas būs. Brīvā konkurencē uz manu lauku sētu Jērcēnos tagad skries visas Rīgas kompānijas, konkurēs, lai vienu reizi mēnesī izvestu manu vienīgo mazo konteineru? Viņi taču tur nebrauks! Tāpēc es aicinu... Es saprotu, ka šobrīd noskaņās pret to bardaku, ko Rīga izdarīja... Jāatzīst - nē, tas nav bardaks, tā ir augstākā pilotāža, lai sakārtotu tā, ka paliek viena teritorija. Bet es aicinu nesabeigt visu saimniecību Latvijā kopumā. Es saprotu, ka šodien visi konceptuāli nobalsos, viss - uz urrā, jo Rīga ir slikta... Bet es aicinu ļoti apdomīgi skatīt un izanalizēt, patiešām tikties ar ekspertiem. Es vēlreiz par to, ko teica Feldmana kungs... Es neapšaubu jūsu zināšanas par ekonomiku (Dep. R. Ločmele‑Luņova: “Mēs gan apšaubām!” Smiekli.), bet šajā sfērā dažās jomās ir nianses, kurās valsts iejaucas. Un atkritumu apsaimniekošana ir viena no tām jomām, un nedod Dievs, ja neiejauktos. Mēs tiešām nonāktu līdz... es nezinu.

Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es nepiedalījos visās tajās diskusijās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, jo, protams, ka, nedod Dievs, kāds no frakcijas SASKAŅA izrādīs kaut kādu interesi par atkritumu jomu. Te, pateicoties Rīgai, mēs jau nevaram muti atvērt par šo tēmu. Bet tomēr, klausoties visus tos viedokļus, es kaut kā, lai man piedod partijas vadība, nevarēju atturēties no tā, lai kaut ko pateiktu. Tas vairāk jautājumu formā.

Pirmais. Te tagad daudzi no jums saka: “Monopols, monopols! Problēma, ka monopols.” Paskatīsimies uz diviem novadiem - Siguldu un Garkalni. Abos atkritumu izvešana ir monopols. Siguldā vispār - uz 30 gadiem... no kādiem seniem, seniem laikiem. Atkritumu izvešanas tarifs Siguldā - 12 eiro par kubikmetru. Garkalnē arī ir monopols - 18 eiro, ja es pareizi atceros, par kubikmetru. Rīgā, kur ir konkurence, - apmēram 16 eiro par kubikmetru. Kā? Visur monopols!

Otrais. Jūs sakāt tā - ja šobrīd Rīga ir kā viena zona, būs monopols. Pie tam monopols, kuru veido divi uzņēmumi, kuri tagad it kā konkurē. Bet, ja tos sadala uz trim zonām vai četrām zonām, pat desmit zonām, tad jūs gribat teikt, ka katra zona - tas nebūs monopols? Nekādā gadījumā nebūs monopols?

Trešais. Tagad daudz tiek runāts par to, ka būvniecības jomā ir atklāts kartelis. Tātad kartelis - no cik? Nu vismaz padsmit būvniecības jomā strādājošiem uzņēmumiem. Padsmit uzņēmumiem ir izdevies izveidot karteli. A cik daudz uzņēmumu, kolēģi, strādā atkritumu apsaimniekošanas jomā? Trīs? Tur karteļa nav? Vispār. Nevar būt, vai ne?

Ceturtais. Konkurences padome, Konkurences padome! Tieši pēc Konkurences padomes ierosinājuma bija tiesvedība, tiesas lēmums par brīvu konkurenci Rīgas lidostā. Nu, es domāju, ka daudzi no jums to raksturoja ar vārdu “bardaks” un “haoss”. Vai pēc tam vajadzēja pieņemt valdības lēmumu vai pēc būtības atgriezties uz to pašu punktu, ko Rīgas lidosta... uztaisīja ar savu līgumu? Mēs tagad esam turpat, ar tādiem pašiem ierobežojumiem attiecībā uz konkurenci. Nu, tas tā - par Konkurences padomes ne vienmēr spožo izpratni par to, kad konkurence strādā un kad konkurence nestrādā.

Un pēdējais, kolēģi. Te viens mums tagad izrādījās dižs ekonomists (nesaukšu vārdā), kurš ir paredzējis visas pasaules recesijas... un kurš apgalvo, ka viņš tic tam, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā ir iespējama brīva konkurence. Ir tāda valsts, kolēģi, - Īrija. Īrijai daudzi mūsu tautieši uzticas daudz vairāk nekā Latvijai, tāpēc ka latvieši brauc uz Īriju, nevis īri - dzīvot uz Latviju. Un Īrijā, kolēģi, arī ir sava konkurences padome, un šī konkurences padome... es tagad lasu ziņojumu... pirms gada ir sagatavojusi ziņojumu par... tieši par situāciju atkritumu tirgū. Un šī komisija ir secinājusi, ka šajā tirgū... un Īrijā, es jums atgādināšu, ir pieci miljoni iedzīvotāju tagad... nu jā... ja tur tā konkurence tomēr ar lielāku iedzīvotāju skaitu, ne mazāku... ir secinājusi, ka šajā tirgū pastāv (es citēju): “visas tā saucamā dabiskā monopola pazīmes”.

Dižajam ekonomistam es iesaku Google vai kaut kur citur paskatīties, kas ir dabiskais monopols. Tā ir situācija, kur efektīva konkurence pēc būtības nav iespējama. Un Īrijas konkurences padomes ieteikums ir šo tirgu regulēt, jo viņi uzskata, ka tur brīva konkurence, efektīva konkurence, nav iespējama. Bet mums... Kolēģi, te, protams, nav Īrija. Mēs saprotam, kāpēc. (Dep. E. Zālīte‑Grosa: “Mums ir Šķēle! Visu regulē Šķēle!”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pavļuta kunga uzrunā es sadzirdēju praktiski muļķību. Pārmetums tam, ka pašvaldības, kas arī ir valsts varas... vēlēta pārstāvniecība... veic savas funkcijas. Šajā konkrētajā gadījumā atkritumu apsaimniekošanā tās ir nodibinājušas savu uzņēmumu... Sākumā - tikai Vidzemes... Ziemeļvidzemes pašvaldības... Tagad - “ZAAO” kā piemērs. Tur ir pašvaldības, praktiski sākot no Pierīgas, Līgatne tai skaitā, līdz pat austrumu robežai; arī Balvu puses pašvaldības ir šajā “ZAAO” sistēmā. Kādā veidā tad tā apsaimniekošana ir nepareiza, ja tā ir pieejama, no iedzīvotāju un arī firmu puses atzinīgi novērtēta?

Es teikšu, ka mums Balvu pusē arī bija sākotnēji firmas, kas vēlāk pārgāja Šķēles pārziņā. Un šīs firmas neveica savus pienākumus. Bija konkursi, tās tajos vinnēja, bet tās neveica. Pakalpojums dārgs, pretenzijas... kaut ko izdara, kaut ko neizdara... Mēs bijām spiesti no tām atbrīvoties, un, paldies Dievam, bija iespēja pievienoties šai “ZAAO” sistēmai.

Es saprotu, ka viens otrs, kas nav iepazinies ar šo “ZAAO” sistēmu, varbūt nezina šo situāciju. Bet es gribētu atgādināt, ka, ja mēs ejam analogi, tad jāprasa - kāpēc tad nav konkursa “Latvijas valsts mežiem”? Lai tad privātās firmas apsaimnieko Latvijas valsts mežus! Un tamlīdzīgi.

Es domāju, ka, tā kā Rīgā tiešām bija ārkārtējā situācija saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu un šis likums tātad ir atvērts... Protams, pirmajā lasījumā acīmredzot par to ir jānobalso, bet katrā ziņā otrajā lasījumā šim likumprojektam jāparedz garantijas, ka, teiksim, pašvaldības uzņēmums, kāds ir “ZAAO”, turpinās veiksmīgi strādāt. Un tas varētu būt, šis uzņēmums, piemērs arī Rīgai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, kolēģi! Es būšu ļoti īss šajās debatēs. Ja atkritumu apsaimniekošana ir tāda lieta, kur ir vajadzīga ļoti rūpīga (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) kontrole un regulējums, lai nodrošinātu skaidras konkurences apstākļus... Tieši tā iemesla dēļ, kā jau Daniels Pavļuts minēja, ir vajadzīgi šie Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumi, lai nodrošinātu taisnīgāku konkurenci gan Rīgā, gan arī atsevišķās pašvaldībās Latvijā.

Pirmkārt, vēlos atzīmēt to, ka ir ļoti interesanti, ka tiek diskutēts par atkritumu apsaimniekošanu un konkurences apstākļiem...

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli, Pleša kungs! Vienu mirklīti! Kolēģi, jums tiešām tik skaļi kaut kas ir pārrunājams? Lūdzu, izejiet no zāles, jo es, pat šeit sēžot, nevaru dzirdēt runātāju tribīnē! (Aplausi.)

Lūdzu, turpiniet!

A. T. Plešs. Jā, ir (Starpsauciens: “Tuvāk mikrofonu!”)... Jā, ir ļoti interesanti, ka šī diskusija nonāk, runājot par atkritumu apsaimniekošanu un konkurences apstākļiem, līdz “ZAAO”, un tā ir bijis teju vienmēr - gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēs, gan arī šeit, Saeimas debatēs, minot to kā piemēru, uz ko būtu jātiecas. Taču, es domāju, šis ir jautājums, par kuru... kurš prasa tiešām plašākas diskusijas.

Otrkārt, apstāklis, ko vēlos minēt, kas ir svarīgs Rīgas kontekstā. Es būtībā redzu to, ka ar kolēģiem no JKP mums nav būtisku iebildumu pret to, kādā veidā šī problemātika Rīgā būtu jāregulē, jo vakar Rīgas domē par šo tiešām bija diskusijas. Opozīcija nepiedalījās balsojumā, taču JKP Rīgas domes deputāts Kūļa kungs iesniedza priekšlikumu, kas ir ļoti līdzīgs šai likuma redakcijai. Tas paredz Rīgas teritorijā izveidot četras atkritumu apsaimniekošanas zonas ar noteiktu atkritumu apsaimniekošanas līgumu, kas nedrīkst pārsniegt 10 gadus, kā arī noteikt to, ka Rīgas pilsētā drīkst saimniekot ne vairāk kā trīs atkritumu apsaimniekotāji noteiktā zonā.

Tā ka, es domāju, ka retorika ir viens... Bet - prieks, ka domu gājiens par to, kādā veidā problēma ir jārisina, mums sakrīt.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un diskutēt tālāk.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Nu, man kā jaunajam deputātam jāsaka: kārtējo reizi kārtējo Saeimas sēdi kārtējo stundu dzirdot šos... šīs valstiski tik nenormāli svarīgās debates par Rīgas atkritumu apsaimniekošanas stāstu... man tas ir apnicis. Godīgi sakot, man ir apnicis!

Es gribētu redzēt daudz vairāk debašu par valsts attīstību, par valsts ilgtermiņu... ilgtermiņa attīstību un valsts perspektīvu. Es ceru, ka mēs turpmāk arī vairāk šīm lietām pievērsīsimies.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Zālē troksnis.)

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es pilnībā atbalstu to, ko tikko teica Reinis Znotiņš, - ka mums tiešām vajadzētu koncentrēties vairāk uz valsts attīstību, nevis runāt par lietām, kuras... ar kurām, es atvainojos, kolēģi tieši no Jaunās konservatīvās partijas, jūs vairs nenodarbojaties. Fokusējieties uz saviem pienākumiem! Ja mēs šodien runājam par šo... par šiem grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, es arī uzskatu, ka šie grozījumi ir nepieciešami, un tik tiešām mums kā likumdevējam... tas ir mūsu pienākums - izveidot šo ietvaru tādu, lai kaut kādas izmanīgas pašvaldības nespētu izmantot šo biznesu kādās savtīgu biznesa grupu interesēs. Tas ir mūsu uzdevums!

Es ceru, ka kaut ko, vismaz kaut ko, mēs ar šo likumprojektu izdarīsim, bet tas, uz ko es gribu vērst uzmanību, jo sevišķi - to kolēģu uzmanību, kuri vēlas pieņemt likumus pēc revolucionārās pārliecības, nevis pēc sapratnes un faktiem, - vērst uz konkrētām lietām, kas mani satrauc šinī likumprojektā.

Proti, tik tiešām šis bizness ir monopols, bet, kā jau pareizi to norādīja Vjačeslavs Dombrovskis, tas ir dabiskais monopols. Un dabiskā monopola specifika ir tāda... Kāpēc tas saucas par dabisko monopolu? Ka tur ir ļoti liela nozīme ekonomiskās darbības efektivitātei, šim mērogam... darbības mērogam. Un tieši tāpēc bieži šis dabiskais monopols tiek saglabāts. Tur pilnībā nelaiž iekšā konkurenci, jo šī konkurence nespēs nodrošināt tik efektīvu pakalpojumu klāstu, tik efektīvu šo pakalpojumu sniegt par tādām izmaksām, kā to var izdarīt dabiskais monopols. Un tāpēc saprātīgi šeit būtu domāt par to, kā to efektīvi regulēt.

Un ko es vēlētos norādīt? Kur ir liela problēma šinī likumprojektā, kur ir ielikta reāla bumba? Tanī normā, kura paredz, ka atsevišķi komersanti varēs slēgt šos tiešos līgumus. Ko tas nozīmē? Ja mēs runājam par to, ka šis bizness ir dabiskais monopols, un mēs no šīs teritorijas izslēdzam tos... atļaujam iziet tiem uzņēmējiem, kuri ir lielākie atkritumu ražotāji, ar to mēs radām situāciju, ka visiem pārējiem tarifs būtiski pieaugs. Un, ja mēs vēl runājam par to, ka ir nepieciešams veidot šo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu tādu, lai tā veicinātu atkritumu šķirošanu, tad... mēs to gandrīz padarām daudzās vietās praktiski neiespējamu vai ļoti, ļoti dārgu. Un tas ir tas, par ko es aicinātu aizdomāties savus kolēģus no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un par to debatēt. Pretējā gadījumā jūs tagad, lepni šeit stāstot, kā jūs tur kaut ko izdarīsiet labu... jūs tagad gatavojat tieši pretējo - gatavojat to, ka... Patiesībā jūs beigās varat šo tirgu izveidot tik absurdi strukturētu, ka lielai daļai sabiedrības šie tarifi šo likuma grozījumu dēļ būtiski pieaugs. Un šī sistēma sarežģīs... būs sarežģīti pildīt tos Eiropas Savienības izaicinājumus, kuri ir Latvijai attiecībā uz atkritumu šķirošanu.

Tā ka šeit vajadzētu pieiet ļoti pareizi... pareizi strukturēti - kur iespējams, tiešām ieviešam konkurences iespējas. Pirmām kārtām jau tiešām - konkurss uz to, lai izvēlētos pašu efektīvāko apsaimniekotāju, bet tur, kur ir nepieciešams saglabāt šo dabisko monopolu, labāk domājam par to, kā to regulēt, lai tas būtu efektīvs. Jo regulēts dabiskais monopols šinī situācijā nodrošinās patērētājam veiksmīgākus, labākus tarifus, labākus nosacījumus. Viņš spēs darboties efektīvi, ja mēs izveidosim pareizi šo ietvaru.

Savukārt tas, kas pašlaik ir ielikts šinī likumprojektā... Šeit tiešām ielikta reāla bumba, kura var sprāgt un var saārdīt visu šo sistēmu, un panākt tieši pretējo efektu. (Starpsauciens.)

Es atbalstīšu šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet es aicinu komisijā ļoti atbildīgi šo jautājumu izdebatēt, jo Kučinska kungs tiešām pareizi norādīja daudzas lietas, kuras reāli darbojas. Man arī nācies strādāt daudzus gadus ar monopoliem. Es zinu, kā viņi darbojas, zinu plusus un mīnusus no šīs sistēmas. Un es zinu, ka tiešām daudzas lietas labāk ir pareizi risināt ar efektīvu regulēšanu un pareizu likumdošanas ietvaru, nevis dabiskajam monopolam - tas ir dabisks monopols! - pēkšņi pasakot, ka būs brīvā konkurence. Tieši otrādi! Jūs ar to nepanāksiet konkurenci. Jūs ar to panāksiet šo pakalpojumu sniegšanas patvaļu. Un tas var novest pie pretēja efekta. Tas ir tas, par ko es aicinu aizdomāties. Tiešām aizdomāties par šo svarīgo niansi, kā mums to pareizi implementēt, ja mēs vēlamies, lai atsevišķiem komersantiem būtu šīs tiesības iziet no šī tirgus un pašiem pa tiešo slēgt šos pakalpojumu līgumus, jo tas būtiski ietekmēs visu pārējo šī pakalpojuma izmantotāju tarifus, kuri paliks šī monopola ietvaros.

Tā ir ļoti svarīga nianse, kolēģi! Sevišķi es vēršos pie saviem kolēģiem komisijā. Par to izdebatēt un izdarīt pārdomātu risinājumu! Pretējā gadījumā visa sabiedrība ļoti drīz atcerēsies, kurš ir atbildīgs par to.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J. Ādamsons (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi - atkritumu apsaimniekošana ir ļoti labs bizness. Ļoti izdevīgs. (Dep. A. Geidāns: “Tieši tā!”) Un, vai tas ir dabiskais monopols vai daļēji brīvā konkurence, - tam nav nozīmes.

Ko es gribētu sagaidīt no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī no Ekonomikas ministrijas? Tas ir - skatīties nevis vakardienā... bet mēs šodien diskutējam par vakardienu... un lielā mērā piekrītu arī Znotiņa kungam... bet paskatīties mazliet arī uz priekšu.

Vakardien mēs pieņēmām arī to likumu par depozīta sistēmas ieviešanu. Kāda tad ir nākotne? Es labprāt dzirdētu diskusijas no kompetentiem cilvēkiem šeit, no Saeimas tribīnes, kuras būtu veltītas šiem jautājumiem. Atkritumu savākšana - tas ir viens biznesa posms. Šķirošana - tas ir otrs. Trešais ir pārstrāde. Un ceturtais ir galaprodukts. Un, ja likumā to visu nostiprinātu, tad daudzas problēmas tiktu novērstas un šis bizness varētu normāli attīstīties. Tad mums nebūtu jādomā par to, ka viena atkritumu kalna vieta ir jāslēdz, vienalga, kur tā atrodas, bet mēs varam pāriet pie nākošā procesa - kā no atkritumiem dabūt arī produktus. Tad šeit arī varēs runāt par to, ka OIK sistēma darbojas, ir jēga kaut ko maksāt. Es tomēr aicinātu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju paskatīties mazliet tālāk un savā attīstībā iet uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie kolēģi! Es jums gribētu atgādināt Komerclikuma 1. panta otro daļu. Tajā ir šāds teikums: “Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.” Ko es ar to gribu teikt? Ikviena komercdarbība ir savtīga rīcība, jo likums ir paredzējis, ka komercdarbību komersants veic, lai gūtu peļņu sev, un tā ir savtīga rīcība, likumā atļauta darbība.

Šeit mēs šodien runājam par godīgiem un negodīgiem komersantiem. Jautājums tikai ir par to - kas tad ir kritērijs godīgam un negodīgam komersantam. Savtīgums? Viens komersants, kurš gūs peļņu, un otrs, kurš negūs peļņu? Šāds arguments neiztur kritiku, un tas, protams, ir vērsts tikai uz sabiedrību.

Es pilnīgi piekrītu kādam no iepriekšējiem runātājiem, ka vienīgais jautājums, kas atrisinātu šīs debates par atkritumu apsaimniekošanu, ir lobiju likums. Jo ir pilnīgi skaidrs, ka šīs pozīcijas, kas radikalizējas parlamentā, nozīmē tikai to, ka aiz viena vai otra politiskā spēka stāv viens vai otrs komersants, kurš virza vienu vai otru ideju, kā apsaimniekot atkritumus savās interesēs un kā sev gūt peļņu. Es esmu dziļi pārliecināts, ka šāds komersants stāv gan aiz Attīstībai/Par!, gan aiz “KPV LV”, gan aiz JKP un citiem politiskajiem spēkiem.

Tāpēc vēlreiz uzsveru - ne jau savtīgums ir svarīgākais. Svarīgākais šajā diskusijā ir saprast, kuras intereses Saeimas deputāts, kāpjot tribīnē un aizstāvot vienu vai otru pozīciju atkritumu apsaimniekošanā, aizstāv. Ja Latvijā būtu pieņemts lobiju likums, mēs to zinātu. Bet šodien mēs to nezinām, un tāpēc mums ir jāzīlē kafijas biezumos. (Dep. I. Zariņš: “Par 7. novembri aizmirsi pateikt!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es pilnīgi pievienojos Reiņa Znotiņa teiktajam šoreiz par to, ka mums būtu jādiskutē par kaut ko vairāk nekā par atkritumiem. Bet es aicinātu (Jāni, tu vadi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju... kā saka, pozīcija vada pārsvarā visas komisijas, izņemot dažas) tad arī nest... Tas ir draudzīgs aicinājums.

Tiešām ļoti gribētu šeit konceptuālas debates par to, kā mēs attīstīsim lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, visus citus ekonomiskos sektorus (Dep. I. Zariņš: “Zinātni!”) un, jā, arī zinātni, izglītību. Tas būtu tas, kas tiešām šeit būtu jādara. Es esmu opozīcijā, tā ir sanācis, ka esmu opozīcijas komisijā - Ilgtspējīgas attīstības komisijā. Mēs noteikti nesīsim šurp... kādā stadijā Nacionālo attīstības plānu... kam, starp citu, būtu jāiekļauj šīs nozares vistiešākajā veidā. Savādāk sanāk tā, ka tiešām vienīgās aktīvākās tēmas... aktīvākie spēj atnest aktīvāko tēmu. Šobrīd ir sanācis tā, ka aktīvākie ir “atkritumi” Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Goldbergas kundze, vai jums pietiktu ar astoņām deviņām minūtēm debatēm? (Dep. I. Goldberga: “Jā.”)

Vārds deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Visu šo laiku, kamēr notika sarunas par atkritumu apsaimniekošanu, es vēroju un klausījos, un atcerējos, kā ar atkritumu apsaimniekošanu gāja Daugavpilī. Divus mēnešus pēc tam, kad bija noticis konkurss un no in-house kompānijas atkritumu apsaimniekošanu Daugavpilī pārņēma privātā kompānija, tad, kad bija pagājis pārejas periods, pēc pārejas perioda diviem mēnešiem es uzsāku Daugavpilī darbu. Un man kā izpilddirektorei bija uzdevums savākt visus tos... tās atkritumu kaudzes, noorganizēt, lai tos beidzot savāktu, un analizēt visus tos konfliktus, kas bija radušies šajā pārejas periodā. Tas bija ļoti, ļoti grūti. Trīs gadus Daugavpilī darbojās privāta kompānija. Trīs gadus pašvaldības iedzīvotāji pārmaksāja par atkritumu apsaimniekošanu. Trīs gadus kompānija izmantoja likuma nepilnības. Tiesā, mēģinot attiesāt pārmaksāto naudu, nekas nesanāca, jo likumā tāda iespēja tika ļauta. Mums nebija citas izejas, lai aizstāvētu iedzīvotājus, un mēs izmantojām in-house un bijām ārkārtīgi priecīgi, ka tāda pieredze jau pašvaldībām bija. Un mēs rīkojām, Pavļuta kungs, konkursu, par kuru jūs pieminējāt, lai noskaidrotu, vai tā cena, par kādu mūsu pašvaldības uzņēmums spētu apsaimniekot, ir mazākā. Šobrīd apsaimnieko pēc in-house principa iepirktais... pašvaldības uzņēmums.

Es gribētu tomēr atbalstīt to, ka likums tiek atvērts, ka mēs balsojam šodien par šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Bet aicinu ļoti, ļoti, ļoti uzmanīgi paskatīties, kā šo sfēru regulēt, kā reāli var apsaimniekot visu Latvijas teritoriju.

Un paldies jums, Kučinska kungs. Jūs aizskārāt ļoti, ļoti daudzas tēmas, par kurām arī es gribēju runāt.

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

D. Pavļuts. Komisijas vārdā varu tikai atgādināt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē šis likumprojekts tika atbalstīts pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 9, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

D. Pavļuts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 14. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14. novembris.

Likumprojekts “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Urbanovičs.

J. Urbanovičs (SASKAŅA).

Kolēģi! Šis ir arī svarīgs likumprojekts, kura nosaukums ir “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, kurš arī, līdzīgi kā iepriekš manis prezentētais, ir tikai un vienīgi pirmajā lasījumā iestrādāto... attiecīgas Eiropas Savienības regulas prasību un nosacījumu ieviešana.

Tāpēc es aicinu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J. Urbanovičs. Komisijā vienbalsīgi atbalstīto likumprojektu aicinām atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

J. Urbanovičs. Gaidīsim priekšlikumus līdz 7. novembrim un piedāvājam izskatīt otrajā lasījumā 14. novembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7. novembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 14. novembrī.

Laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumam.

Godātie kolēģi! Šonedēļ ļoti skaistu jubileju svinēja mūsu kolēģe Ilze Indriksone, un mēs viņu sveicam! (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai. Reģistrācijas rezultāti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre.)

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Vjačeslavs Dombrovskis... ir, Jānis Dūklavs, Inese Ikstena, Artuss Kaimiņš (Starpsauciens: “Ir!”)... ir, Rihards Kols, Armands Krauze, Ramona Petraviča, Ēriks Pucens... ir, Dana Reizniece‑Ozola un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ēriks Pucens.

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrajā lasījumā strādāja ar likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”.

Ir iesniegti 15 priekšlikumi.

1. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti... Tātad komisijā nav atbalstīts. Deputāti neiebilst.

Ē. Pucens. 2. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ē. Pucens. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.