Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas sestā sēde
2019. gada 10. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2019. gada 10. oktobra sēdi.

Godātie kolēģi, mēs esam pagodināti, ka šodien mūs Saeimas sēdē uzrunās Zviedrijas parlamenta Riksdāga priekšsēdētājs Andreass Norlēns, kurš oficiālā vizītē apmeklē Latviju.

Latviju un Zviedriju vieno īpašas attiecības un cieša parlamentārā sadarbība starp Saeimu un Riksdāgu. Mēs esam tuvi kaimiņi, kurus saista cieša divpusēja sadarbība. Šis gads Zviedrijas parlamentam ir īpašs - tiek svinēta Zviedrijas demokrātijas simtgade.

Andreass Norlēns ievēlēts Riksdāgā kopš 2006. gada no Moderātu partijas. Par Zviedrijas parlamenta priekšsēdētāju ievēlēts 2018. gada septembrī, iepriekš bijis Riksdāga Konstitūcijas komitejas priekšsēdētājs. Ieguvis doktora grādu jurisprudencē.

Dodam vārdu Zviedrijas parlamenta priekšsēdētājam. (Aplausi.)

A. Norlēns (Zviedrijas Karalistes parlamenta priekšsēdētājs).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Parlamenta deputāti! Man ir patiess gods šodien viesoties Saeimā. Man ir patiess gods izmantot šo iespēju runāt par Latviju un Zviedriju, par demokrātiju, tās izaicinājumiem un iespējām. Gribētu pateikties jums, priekšsēdētājas kundze, par to, ka uzņēmāt mūsu delegāciju. Šī lieliskā iespēja uzrunāt jūs un kolēģus ir patiess pierādījums tam, cik ciešas un tuvas ir mūsu divpusējās attiecības.

Mūsu delegācija Latvijā ir oficiālas vizītes ietvaros, bet domāju, ka šo vizīti var uztvert kā apliecinājumu, manifestāciju tam, cik ļoti nozīmīga mums ir demokrātija. Saucu to par manifestāciju vairāku iemeslu dēļ.

Pirmām kārtām pašlaik Zviedrijā notiek svinības. Stokholmā četru gadu garumā notiek Zviedrijas demokrātijas simtgades svinības. 1918. gadā parlamentā tika pieņemts lēmums ieviest vispārējas un vienlīdzīgas vēlēšanas gan vīriešiem, gan sievietēm. Šī reforma tika ieviesta pēc ilgiem centieniem popularizēt un atbalstīt šo kustību. Zviedrijas parlamentā šobrīd notiek svinības, kurās tiek atzīmēts demokrātijas uzplaukums.

Runāju par demokrātijas manifestāciju arī tāpēc, ka 2019. gadā svinam 30. gadadienu, kopš kritis dzelzs priekškars. 1989. gads ir kļuvis vēsturē ļoti nozīmīgs. Šajā gadā Austrumeiropā beidzās apspiestība un totalitārais režīms un cilvēku vēlme pēc brīvības, demokrātijas un cieņas pārspēja tirānijas varu.

Vienlaikus šī manifestācija atzīmē arī Baltijas ceļa trīsdesmitgadi, kad Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji sadevās rokās cilvēktiesību, brīvības un cieņas vārdā. Šī kustība atspoguļoja cieņu pret cilvēku, sapņus un centienus. Un tas tika darīts tiešā veidā, sadodoties rokās.

Visbeidzot jāteic, ka šī manifestācija ir atspoguļojums arī jūsu neatkarības un demokrātijas simtgadei. Šajā kontekstā gribētu minēt, ka sievietēm Latvijā bija iespēja tapt ievēlētām un vēlēt jau divus gadus, pirms tas notika Zviedrijas parlamentā. Šajā ziņā jūs mūs apsteidzāt - dzimumu līdztiesības jomā. Bet vienlaikus tas rāda arī to, ka jūsu mūsdienu demokrātija ir celta uz 100 gadus ilga vēsturiska mantojuma.

Vai tie būtu 100 gadi vai 30 gadi - jebkurā gadījumā mums ir jāapliecina sava vēlme attīstīties demokrātiskā veidā un jāatceras, kādas uzvaras gūtas pagātnē. Ar šo iedvesmu mēs varēsim turpināt attīstīt demokrātiju turpmākos 100 gadus. Kā jau jūs, latvieši, norādījāt savā svinību programmā, citējot Raini: “[..] mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba.”

Cienījamie kolēģi! Mūsu valstis līdz mūsdienām ir nonākušas dažādos veidos, bet tomēr mums ir daudz kā kopīga - mēs esam kaimiņvalstis, mums ir ciešas vēsturiskās saiknes, un mums ir tādas pašas vērtības. 17. gadsimtā Rīga bija lielākā pilsēta Zviedrijā. Savukārt mūsdienās mums ir lieliska sadarbība gan Eiropas Savienības, gan Ziemeļvalstu un Baltijas valstu formātā. Domāju, ka šī sadarbība ir ļoti svarīga gan principiāli, gan vienlaikus arī tāpēc, ka tā ir abpusēji labvēlīga sadarbība gan abām valstīm, gan reģionam. Domāju, ka kopīgais starp mūsu valstīm un kultūrām ir daudz devis, lai veicinātu solidaritāti un draudzību mūsu starpā.

Zviedrija ir stingri atbalstījusi brīvību un demokrātiju gan Latvijā, gan visā Baltijas reģionā. Kā Zviedrijas parlamenta Riksdāga priekšsēdētājs gribētu pieminēt to, kas notika 1990. gada maijā, kad mans priekšgājējs uzaicināja jaunievēlēto Baltijas valstu parlamentu pārstāvjus apmeklēt Riksdāgu. Šī darbība, manuprāt, tika uzskatīta par nozīmīgu signālu tam, ka Baltijas valstis tiek atbalstītas šajā grūtajā laikā. Vienlaikus jāteic, ka ne jau mēs tolaik uzņēmāmies risku, bet gan jūs, - ne jau mēs ieguvām brīvību, bet jūs sev ieguvāt brīvību. Protestēt pret padomju tirāniju nebija bīstami Stokholmā, bet šeit gan tas bija bīstami, bet jūs to tik un tā darījāt.

Runājot par dzelzs priekškaru, - tā bija rēta, kas šķēla Eiropu un šķīra austrumu un rietumu valstis un pilsētas, kurās visās bija ļoti bagāta kultūra un vēsture. Dzelzs priekškara vietā jūs izveidojāt Baltijas ceļu, kas bija brīvības ķēde, brīvības un brālības ceļš, kas vienoja, nevis šķēla un deva mieru, cerību un vēlmi pēc brīvības tad, kad apkārt valdīja apspiestība un tirānija.

Neviens jums brīvību neatdeva, jūs to ieguvāt paši. Un, lūk, viens no svarīgākajiem secinājumiem, ko mēs varam gūt no vēstures: brīvība un demokrātija pasauli padara par labāku vietu. Brīvība un demokrātija aizvieto naidu ar mieru. Brīvība un demokrātija sniedz labklājību.

Cienījamie kolēģi! Pirms 100 gadiem jūs bijāt ceļā uz brīvību, neatkarību un demokrātiju. Šajā laikā arī Zviedrijā notika pārmaiņas. Protams, mūsu situācija nebija salīdzināma ar to, kāda situācija bija valstīs, kurās bija tieši jūtamas kara sekas, bet tomēr dažādie nemieri ieviesa pārmaiņas arī mūsu valstī. Zviedrijā bija potenciāli iespējama revolūcija vai arī miermīlīgas reformas. Tomēr gaisā valdīja bailes no revolūcijas, un tā nenotika. Zviedrija izvēlējās savu ceļu. Tas bija demokrātijas ceļš. Tas bija vienlīdzības ceļš - gan vīriešiem, gan sievietēm. Tas bija kompromisa ceļš.

Bieži vien, runājot par vēsturiskiem notikumiem, mēs uztveram vēsturiskos procesus par pašsaprotamiem, tomēr demokrātijas uzplaukums Latvijā un Zviedrijā nevienā brīdī nebija uztverams par pašsaprotamu.

Demokrātiju nevar uztvert par pašsaprotamu arī mūsdienās. Agrāk sievietes cīnījās par iespēju paust savu viedokli vēlēšanās, savukārt mūsdienās sievietes cīnās par iespēju paust savu viedokli sabiedriskajā telpā, pretī nesaņemot naidu un draudus. Turklāt gan sociālie mediji, gan tradicionālie mediji, gan vārda brīvība tiek apdraudēta, un to dara dažādi spēki, kas vēlas manipulēt ar sabiedrisko telpu, tajā esošo informāciju un tādējādi - ar mūsu sabiedrību.

Kā mēs varam veicināt to, ka gan tiešsaistē, gan dzīvē mums ir atvērta un patiesa komunikācija, un kā mēs to varam uzturēt, neļaujot to izmantot kādiem nelabvēlīgiem nolūkiem? Manuprāt, tie ir vieni no svarīgākajiem demokrātijas izaicinājumiem. Viens no būtiskākajiem aspektiem šajā jomā ir uzticība, kas sabiedrībā ir ļoti nozīmīga un kas plaukst tad, kad sabiedrība redz, ka tā funkcionē veiksmīgi, kad korupcija tiek apkarota un kad iedzīvotāji jūt, ka ir vērtīgi un zinoši. Kā mēs varam panākt šādu sabiedrību? Arī šis ir ļoti svarīgs jautājums.

Demokrātiskās vērtības un gūtās uzvaras, ko mēs esam panākuši 100 gadu garumā gan Latvijā, gan Zviedrijā, ir mantojums, kas uzliek pienākumus mūsdienās. Tādas vērtības kā demokrātija, uzticība un tiesiskums saskaras ar dažādiem izaicinājumiem gan Zviedrijā, gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā. Autoritārie režīmi pieņemas spēkā, un pat Eiropas Savienībā ir tādas dalībvalstis, kuru demokrātiskās institūcijas tiek vājinātas. Politiskais ekstrēmisms, kas pārstāv dažādas ideoloģijas, aizēno un apdraud demokrātiskās sabiedrības. Tas nozīmē, ka demokrātiju nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Katra nākamā paaudze ir jāpārliecina par šīm vērtībām. Mēs nevaram uztvert dzimumu līdztiesību par pašsaprotamu. Vēl daudz kas ir jādara, lai pilnīgi visi varētu dzīvot tādu dzīvi, kurā valdītu patiesa dzimumu līdztiesība.

Mūsu spēju sasniegt vērienīgus kompromisus arī nevar uztvert par pašsaprotamu. Ar katrām debatēm, kurās valda naids, nevis cieņa, ir aizvien grūtāk rast kompromisu, saskaroties ar dažādiem izaicinājumiem, turklāt mums jāspēj kopīgi tikt galā ar šiem izaicinājumiem. Jā, ir problēmas un izaicinājumi demokrātijai šajā nemierīgajā pasaulē, bet tomēr pierādījumi apliecina, ka autoritārisms ir ne tikai morāli mazvērtīgāks, bet tas arī ierobežo radošumu un veicina korupciju, neefektivitāti un atpalicību.

Padomju Savienība nespēja iekarot savu cilvēku sirdis un prātus, bieži vien tā nevarēja apmierināt pat pašas vienkāršākās savu iedzīvotāju materiālās vajadzības. Šī impērija bija balstīta uz ļaunumu, bet vienlaikus arī uz postu, izmisumu un izgāšanos.

Demokrātija visās tās izpausmēs - cilvēktiesībās, sieviešu tiesībās, mazākumtautību un minoritāšu tiesībās, tiesiskumā - ir labākā sistēma, kā mūsdienu sabiedrība var funkcionēt. Un tāpēc, kad jūs pirms 30 gadiem nospiedāt Padomju Savienību uz ceļiem un kad gan Polijas, gan Austrumvācijas, gan citu Austrumeiropas valstu pārstāvji izlēma jums sekot, jūs cīnījāties ne tikai par sevi, bet par mums visiem.

Kad Baltijas valstīs ausa gaisma pēc daudziem tumsas gadiem, šī gaisma mirdzēja visā Eiropā. Kad mūsu kaimiņvalstīs Baltijas jūras austrumu krastos tirāniju un diktatūru nomainīja draudzība, miers un demokrātija, šis bija jauns sākums ne tikai jums - jūs padarījāt mūsu visu pasauli un mūsu visu nākotni labāku, gaišāku un drošāku.

Par jūsu nemainīgo ticību brīvībai, demokrātijai un cieņai pret cilvēku, par jūsu cīņu, par jūsu upuriem, kas tika nesti pirms 30 gadiem un kopš tā laika, es jums pateicos no sirds dziļumiem.

Šī cīņa par demokrātiju un brīvību notika tikai pirms 30 gadiem, tagad jūsu valsts atbalsta citas valstis, kas tiecas pēc demokrātijas, gluži tāpat, kā to darām mēs. Ar prieku saku, ka šobrīd mēs esam partnervalstis cīņā par demokrātiju.

Demokrātijas, brīvības, dzimumu līdztiesības un kompromisu kultūras sekmēšana ir uzdevums, kas kopīgi veicams tuvāko 100 gadu laikā gan Latvijā, gan Zviedrijā, gan visā brīvajā pasaulē. Uzņemsimies šo vērienīgo uzdevumu kopā. Šis pienākums ir it īpaši attiecināms uz parlamenta pārstāvjiem, bet vienatnē mēs to nevaram izdarīt. Saeimā jūs esat 100 deputāti, savukārt Zviedrijā mēs esam 349 deputāti. Kopā tie ir 449 cilvēki, kas ir ievērojams skaits, bet ar to nepietiek. Pat desmitiem tūkstošu vietēji ievēlētu politiķu nevarēs to izdarīt. Mums, ievēlētajiem, ir nepieciešams mūsu elektorāta miljonu atbalsts, it īpaši jaunās paaudzes atbalsts, lai varētu uzturēt un attīstīt demokrātiju. Ar 449 nepietiks. Ar desmitiem tūkstošu nepietiks. Ir nepieciešami miljoni! Tas ir sarežģīts uzdevums, bet tas ir veicams kopīgi, un kopā mēs varam to paveikt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Riksdāga priekšsēdētājam Andreasam Norlēna kungam. Vēlam veiksmīgu vizīti Latvijā!

Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi.

Par iesniegtajām izmaiņām Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Daces Ķezberes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Rancāns, Staķis, Klementjevs, Šnore un Bluķe lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt darba kārtības 10. punktu - likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības izslēgts.

Deputāti Papule, Pimenovs, Ločmele-Luņova, Švecova un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu?

Tātad “par” pieteikusies runāt deputāte Evija Papule.

E. Papule (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Priekšlikuma mērķis, pavisam īsi runājot, ir īsi un ātri dot risinājumu pedagogu trūkumam un jau uzreiz un neatliekami mazināt krīzi izglītībā, atvieglojot direktoru pūliņus atrast skolotājus gandrīz visos mācību priekšmetos gandrīz visās izglītības pakāpēs. Es ceru, ka tas primāri un prioritāri izdosies tieši matemātikā un latviešu valodā.

Zinot, ka vēl šā gada 31. augustā (arī atsaucoties uz cienījamās ministres kundzes preses konferencē teiktajiem datiem) bija 500 vakanču un vēl septembrī bija runāts par 200 vakancēm pirmsskolas izglītības iestādēs... Tas ir objektīvi, un līdz ar to ir nepieciešams objektīvs risinājums - terminēts risinājums tūlīt un tagad.

Protams, no 2020. gada 1. septembra tiks uzsākta jauna sadarbības universitāšu un “Iespējamās misijas” programma, viengadīga skolotāju sagatavošanas programma, bet tas būs tikai nākamgad. Tas, protams, dos risinājumu ar 100 pedagogiem pēc gada. Iespējams, kustība būs pozitīva un risinājumi pakāpeniski veidosies. Protams, no 2021. gada tiks uzsākta superskolotāju sagatavošana četrgadīgā programmā sadarbībā ar vairākām pedagoģiskajām universitātēm. Bet skolu direktoriem palīdzība ir nepieciešama tagad un tūlīt.

Tāpēc priekšlikuma būtība ir ļaut strādāt skolās cilvēkiem ar augstāko izglītību, paralēli apgūstot saīsinātu profesionālās pilnveides programmu pedagoģijā, proti, 36 stundas. Skaidrs, ka skola, piesaistot no citām nozarēm jaunos skolotājus vai citus skolotājus, palīdzēs gan ar savu pieredzi, gan ar atbalstu, gan, iespējams, arī ar mentoru palīdzību.

Man patiesi nav viegli piedāvāt prasību atvieglojumus pedagoga darba darītājiem. Saprotu arī zināmu skepsi par to, ka... varētu ietekmēt prestižu, varētu ietekmēt augstākās izglītības iestāžu, iespējams, monopolu... Bet arī šo īso kursu pēc šā brīža nosacījumiem var piedāvāt tikai tās augstskolas, kas gatavo... īsteno pedagoģijas studijas. Saņemot izmisuma pilnus skolu direktoru vēstījumus un ziņas, īpaši reģionos, domāju, ka šis terminētais... līdz 2023. gadam... un par termiņu var diskutēt... ja veiksmīgi tiek īstenotas manis pieminētās jaunu skolotāju sagatavošanas un tālākizglītošanas programmas, tad tas ir piedāvāts risinājums šeit, tagad un tūlīt.

Kā jau teicu, pēc tam gan jau būs veiksmīgas abas pārējās programmas. Iespējams, skolās atgriezīsies arī tie pedagogi, kas pametuši darbu šogad un pametīs tuvākajā laikā. Jo saprotams, ka zemais atalgojums nav īsti motivējošs. Iespējams, arī uz šo priekšlikumu atsauksies tikai daži.

Tomēr es aicinu jūs darīt lietas tagad un tūlīt un darīt to, ko mēs varam izdarīt. Es ceru, ka arī no kolēģiem Saeimā mēs saņemsim priekšlikumus, kā vēl citādi tagad atrisināt skolotāju trūkuma krīzi skolās.

Vēlreiz saku - man nav viegli piedāvāt šos atvieglojumus pedagogu kvalifikācijas prasībām, bet tomēr lūdzu dot iespēju tiem, kas tomēr riskēs un izvēlēsies strādāt skolā tagad, iespējams, īsu termiņu - gadu vai divus... strādāt tagad un risināt problēmas tieši tagad. Jo tā vairs nav direktoru atbildība - tas, ka viņu skolās nav skolotāju.

Papildus atgādinu, ka šogad - jau šogad! - no 1. septembra ir uzsākta jaunā mācību satura ieviešana pirmsskolā, bet no nākamā gada tas tiek pakāpeniski ieviests arī pamatskolā. Interesanti - ar kādiem resursiem cilvēku ziņā skolas to var īstenot?!

Lūdzu balsot “par”. Es tiešām iesaku balsot “par”!

Paldies. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Anita Muižniece.

A. Muižniece (JK).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi! Jā, mēs saprotam un zinām, ka ir vakances skolās, izglītības iestādēs. Nevienā brīdī neesam to nolieguši. Lai gan jāteic, ka kopējais vakanču skaits - šobrīd vairs nav arī 500 - no kopējā pedagogu skaita nemaz tik lielus procentus neveido, kā tas būtu kādās citās jomās. Tomēr absolūti nav skaidrs, kāpēc tagad, tūlīt, būtu jāveic kaut kādi izņēmumi un atkāpes no normas, kas ir darbojusies.

Atgādināšu, ka par pedagogu drīkst strādāt cilvēks ar augstāko pedagoģisko izglītību vai tāds, kurš to apgūst, proti, tik tikko ir uzsācis studijas; ir iespēja doties uz skolu strādāt, sākot jau ar pirmo dienu augstskolā. (No frakcijas SASKAŅA: “Cik ir vakances?”)

Tāpat jāpiebilst, ka jau šobrīd cilvēkam ar augstāko izglītību ir iespēja apgūt 72 stundu kursu, pēc kura apgūšanas viņš dodas uz skolu strādāt. Es zinu, ka mums ir arī viens kolēģis, kurš to ir veiksmīgi izdarījis. Ceram viņu arī kādreiz ieraudzīt skolā... Tā ka, šādu 72 stundu kursu apguvis, šobrīd jebkurš cilvēks ar augstāko izglītību var doties strādāt uz skolu. Tāpēc nav skaidrs, kamdēļ tagad vēl mazināsim prasības - samazināsim uz 36 stundām...

Tāpat arī, kā Papules kundze norādīja, ar nākamo gadu sāksies šī viengadīgā programma, kas būs vērsta uz mērķtiecīgu atlasi... cilvēkiem, kuri tiešām motivēti strādāt. (Starpsauciens: “Bet cik ir vakances?”)

Kas man šķiet būtiski... arī kā pedagogam un... jā, paldies, Papules kundze, ka jūs arī nenoliedzat, ka tas ir būtiski... Jāsaprot, ka pedagoģija - tā nav tikai viena mācību priekšmeta pārzināšana vai kādas jomas pārzināšana, tās ir prasmes metodikā, psiholoģijā, didaktikā, saskarsmē, vērtēšanā un tamlīdzīgi. Un tagad to visu mazināt un ļaut izglītības jomā nākt iekšā (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Tad labāk, lai stundas vispār nebūtu?!”) vienkārši jebkuram cilvēkam - tas nav īsti pareizi.

Es aicinu iesniedzējus apdomāt - tajā brīdī, kad ir Izglītības likums vaļā... tajā brīdī nākt uz komisiju ar argumentētiem konkrētiem priekšlikumiem, ar anotāciju, ar izvērtējumu par ietekmi, par riskiem un tad arī diskutēt, nevis kā šobrīd - pēdējā brīdī, no rīta, iesniegt kārtējo pārsteigumu.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 46, atturas - 2. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Inesei Lībiņai‑Egnerei šā gada 10. un 11. oktobrī.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ineses Lībiņas-Egneres iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 10. un 11. oktobrī. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei šā gada 16. un 17. oktobrī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei šā gada 16. un 17. oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Atvaļinājums piešķirts.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 17. oktobrī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 17. oktobrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Atvaļinājums piešķirts.

Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana.

Lēmuma projekts - “Par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai”.

Iesniedzēju vārdā - vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien aicinām kolēģus ne tikai lemt par izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas atbilstību amatam, bet arī parādīt ar darbiem un lēmumiem, ka plaši sludinātais bezkompromisu tiesiskums nav tikai tukši vārdi.

Mēs visi esam pārliecināti, ka valsts un sabiedrības izaugsmes pamatā ir pārdomāti lēmumi, ieguldījumi izglītībā un zinātnē, tādējādi nodrošinot ikviena konkurētspēju darba tirgū un kopējo valsts labklājību ilgtermiņā.

Šāda apņemšanās attiecībā uz Latvijas attīstību ir nostiprināta arī vidēja termiņa augstākajā nacionālā līmeņa plānošanas dokumentā - Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam.

Pēdējo gadu laikā ir uzsākta virkne reformu izglītības jomā, kuru konsekventa turpināšana ir būtiska. To virzība lielā mērā ir atkarīga no ministra, kas ir atbildīgs par nozari, kompetences, labticības un cieņas pret nozares pārstāvjiem, tai skaitā nevalstiskajām organizācijām.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska savā darbībā, virzot vairākas pretrunīgi vērtētas iniciatīvas, ir pilnībā pierādījusi kompetences un cieņas trūkumu, kā arī nevēlēšanos rēķināties ar nozarē strādājošo un sabiedrības viedokļiem.

Uzskaitīšu vairākus piemērus.

Joprojām nav atrisināts jautājums par diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā, uz ko vairākkārt norādījusi gan Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, gan bērnudārzos strādājošie un bērnu vecāki. Tai pašā laikā ministre Šuplinska, ignorējot šī jautājuma svarīgumu, nav virzījusi tā izskatīšanu 2020. gada valsts budžeta veidošanas procesā, bet publiski paudusi nepieciešamību vērtēt pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo noslodzi salīdzinājumā ar vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem.

Šādi apgalvojumi norāda uz to, ka ministrei nav izpratnes par pirmsskolas izglītības iestāžu darba procesu un nozīmīgumu, kā arī nav ne mazākās vēlmes darīt visu, lai mūsu mazajiem pilsoņiem būtu iespēja saņemt maksimāli kvalitatīvu aprūpi bērnudārzos un vecāki ar mierīgu sirdi varētu pilnvērtīgi atgriezties darbā.

Neizpratni radīja arī Šuplinskas kundzes priekšlikums samazināt valsts atbalstu brīvpusdienu finansēšanai 1.-4. klašu skolēniem, uzliekot papildu finanšu slogu pašvaldībām.

Jājautā - vai šāda iniciatīva ir atbilstoša mūsu valsts vēlmei un nepieciešamībai atbalstīt ģimenes ar bērniem un uzlabot demogrāfisko situāciju? Siltas pusdienas mazajiem skolēniem tika pretnostatītas pedagogu algu pieaugumam.

Uzskatām, ka šāda ministres rīcība bija klaji ciniska, faktiski pasakot, ka pedagogiem algas tiks paceltas tikai tad, ja samazināsies atbalsts bērniem. Ministre deklaratīvā formā paziņoja, ka šīs bērnu brīvpusdienas nav ministrijas rūpes, necenšoties painteresēties, vai pašvaldības un bērnu vecāki tik īsā termiņā spēs atrast nepieciešamo finansējumu.

Pašvaldības jau ziņojušas, ka vairs nespēs nodrošināt brīvpusdienas vecāko klašu skolēniem. Jāatgādina, ka pilnvērtīgs uzturs ir pamats bērnu attīstībai - gan fiziskajai, gan psiholoģiskajai attīstībai.

Pedagogu algu palielināšana ir neapstrīdama nepieciešamība un prioritāte, ja vēlamies kvalitatīvu un pieejamu izglītību saviem bērniem.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība vairākkārt ir iebildusi ministres iniciatīvām un aicinājusi ieklausīties nozares pārstāvju vajadzībās. Arodbiedrība sola lemt par protesta akciju rīkošanu, jo tās neizpratni un sašutumu raisījis fakts, ka 2020. gada budžeta projektā nav paredzēta pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšana no nākamā gada septembra, kā arī bāzes finansējuma palielināšana zinātnei un augstākajai izglītībai, kaut gan to paredz spēkā esošais likums.

Ministre Šuplinska pārstāv partiju, kura deklarējusi “bezkompromisa tiesiskuma” politikas ēru. Vai normatīvā akta klaja ignorēšana atbilst šiem jaunās politikas principiem?

Tomēr kritiskā robeža bija sasniegta, kad Administratīvā rajona tiesa nolēma apturēt Ministru kabineta lēmumu, ar kuru Indriķis Muižnieks netika apstiprināts Latvijas Universitātes rektora amatā. Šo tiesas apšaubīto valdības lēmumu pēc ilgām diskusijām bija virzījusi ministre Šuplinska, kurai tagad ir jāuzņemas pilna atbildība par sekām. Iejaucoties augstskolas autonomijā, apšaubot tās lēmumus, ministre ir radījusi gan apdraudējumu Latvijas lielākās universitātes reputācijai, gan neskaidrības augstskolas pārvaldībā.

Šuplinskas kundze paziņoja: ja rektoru Muižnieku atjaunos amatā, viņa pametīs ministres amatu. Tomēr ministre Šuplinska tā vietā, lai uzņemtos atbildību par savu rīcību un izteikumiem, apšauba tiesas iedziļināšanos Latvijas Universitātes rektora ievēlēšanas procesā, administratīvās tiesas kompetenci un normatīvā akta piemērotību.

Savulaik Ošo ir teicis: “Cilvēki turpina uzvelt atbildību citiem. Dažreiz sievai, citreiz vīram, arī ģimenei, apstākļiem, bērnībai, mātei, tēvam... dažreiz sabiedrībai, vēsturei, liktenim, Dievam, bet vienmēr kādam citam, ne sev. Lai kam to arī uzveltu, paņēmiens vienmēr tas pats. Cilvēks patiesi kļūst par cilvēku, kad viņš uzņemas pilnu atbildību. Lai kas viņš arī būtu, viņš par to ir atbildīgs. Tā ir pirmā drosmes izpausme, vislielākā drosme.”

Aicinām ministri būt drosmīgai un atbildīgai un jau pirms uzticības balsojuma nolikt ministres portfeli.

Ja ministre nevēlas uzņemties politisku atbildību par savu rīcību, mums, Saeimas deputātiem, ir nopietni jāvērtē, vai Šuplinskas kundzei ir nepieciešamās kompetences, lai pildītu savus pienākumus. Tāpēc aicinām izteikt neuzticību izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai.

Paldies. (ZZS frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai.

I. Šuplinska (izglītības un zinātnes ministre).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Kolēģi! Viesi! Es droši vien sākšu ar to, ka atgādināšu, ar kādām prioritātēm es stājos šajā amatā. Un, ņemot vērā to, ka ļoti atbildīgā Zaļo un Zemnieku savienības rīcība atstāja tehniskā budžeta iespējas, es biju spiesta izvēlēties ļoti skaidru politiku (Dep. A. Gobzems: “Jūs jau gadu esat?”)... un tā bija saistīta ar izglītības kvalitāti, pieejamību, ar zinātniskās pārvaldības modeļa maiņu un arī ar sporta nozares pārvaldības un finanšu modeļa maiņu.

Teikšu uzreiz paldies jums par to, ka ļāvāt pievērst manu uzmanību tieši kvalitātei, jo īstenībā... Nesenā sarunā ar iepriekšējo izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski es sapratu, kur ir viena no būtiskākajām izglītības politikas vainām un kāpēc kvalitāte ļoti bieži gan starptautiskajos reitingos, gan arī visos noteiktajos testos ir tāda, kāda tā ir.

Bija konkrēts piemērs. Raidījums “Kārtības rullis”. Šadurska kungs izteica tādu frāzi: tajā brīdī, kad viņu aicina kāds kolēģis izvērtēt kādu zinātnisko darbu, viņš visbiežāk atsakoties to darīt. Viņam jautāja - kādēļ? Nu, tādēļ, ka ir divi varianti, proti, vai nu ir jāsaka patiesība, objektīva, un tā nebūs patīkama šim kolēģim, un tad būs visas no tā izrietošās sekas, vai... Viņš izvēloties otru - viņš klusējot.

Lūk, šī klusēšanas politika attieksmē pret izglītības kvalitāti ir bijusi iepriekšējo gadu pieredze. Droši vien tieši tāpēc tas ir viens no tiem argumentiem, kādēļ ir tik sarežģīta arī izglītības politikas pieņemšana un kārtošana.

Es atgādināšu savu vīziju. Jo tieši šodien arī dzirdēju visu cienītā Alda Gobzema uzstāšanos, kurā viņš norādīja, ka man noteikti nav nekāda priekšstata par vīziju, un ļoti ātri un drastiski uzskaitīja tos soļus, kas būtu jāveic izglītībā. Tad par vīziju.

Mana vīzija ir gaužām vienkārša - lai uz skolu un augstskolu skolēns, students, arī pirmsskolas iestādē mazais pilsonis, iet ar prieku, jūtas motivēts, atraisīts, savas spējas un talantus piepildošs. Citstarp tur ļoti svarīgs spēlētājs ir arī pedagogs. Un man patiešām ļoti rūp tas, lai pedagogu labsajūta pieaugtu. Bet tā nevar pieaugt tikai uz citu rēķina. Šajā brīdī, lai pieaugtu pedagogu labsajūta un arī atalgojums, ir jākārto arī citas lietas. Citstarp viens ļoti būtisks spēlētājs šajā ziņā ir pašvaldības.

Ja jūs sakāt, ka ar pašvaldībām netiek runāts vai pašvaldības netiek informētas, tad informēšu jūs, Auguļa kungs, un varbūt uzaicināšu - tieši šodien pulksten 14.00 ir kārtējā tikšanās ar pašvaldībām. Jūs varat piedalīties un uzdot savus jautājumus, tos, kas jūs interesē tieši izglītības jomā.

Tad uz šo brīdi personiski esmu tikusies ar vairāk nekā 50 pašvaldībām, plānoju tikties pilnīgi ar katru, lai izrunātu jautājumus, kas ir saistīti ar skolu tīkla sakārtošanu, ar vakancēm, Papules kundze, cik ir nepieciešams konkrētai skolai. Teikšu uzreiz - šobrīd ir aptaujāti vairāk nekā 50 novadi, tātad iespaidīgs skaits arī skolu. Nav gan bijusi Rīga un Daugavpils. Patiešām, tur tas skaitlis varētu pieaugt. Bet šajos 50 novados ir 15 vakances un atsevišķu skolotāju trūkums uz noteiktām stundām. Jā, tādu ir diezgan daudz. Tas kopējais skaitlis veidojas tieši no tā, ka atsevišķos priekšmetos trūkst... fizikā - divas stundas, mūzikā - divas stundas, vēl kādā citā priekšmetā - divas stundas.

Par to, ko jūs minējāt, arī par pārējo, mēs runājam, proti, kāds būs turpmākais pedagogu noslogojums, vai patiešām ir krīze... un lielākā daļa arī runā par to, ka pēc pieciem gadiem - tad gan mums varētu iestāties krīze. Papules kundze precīzi minēja - mums ir tieši gads, lai uzsāktu nebijušu praksi. Nebijušu praksi ne tikai tādā nozīmē, ka būs jauna metodoloģija un pilnīgi citi atlases principi, bet arī tādā nozīmē, ka šie 100 cilvēki, kas tika atlasīti šai programmai, būs izgājuši psiholoģisko testu. Citstarp tas ir viens no kritiskākajiem punktiem, kas šobrīd ir nepieciešams izglītībā. Kritiskā domāšana, misijas apziņa, spēja rīkoties nestandarta situācijās... jo tādā laikā mēs dzīvojam, tādu laiku mums diktē tie noteikumi, ar kuriem sastopamies. Tātad tā ir tā vīzija.

Es izvēlējos formātu, kas varbūt nav pateicīgs, bet tomēr. Viena diena ministres mūžā, proti, tā ir vakardiena. Es jums pastāstīšu, kā rit mana ikdiena, kādas ir problēmas un kādi ir risinājumi.

Pulksten 9.00 ir Nodarbinātības padomes sēde, kurā Ekonomikas ministrija kopā ar Labklājības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju mēģina risināt divus konceptuālus jautājumus. Šajā brīdī tā ir pieaugušo izglītība un zinātnes komercializācija.

Par pieaugušo izglītību. Droši vien man nebūs atkal jāstāsta, ka vienā jaukā brīdī... un tā ir tā vēsturiskā atmiņa, kas mums ir ļoti īsa (citstarp arī atbildība mums ir ļoti īsa)... Tā ir saistīta ar to, ka tiek dota zaļā gaisma ļoti daudziem mācību centriem, kas ļoti labi prot apsaimniekot Eiropas struktūrfondu naudu, bet, pirmkārt, nedod kvalitāti šajos konkrētajos kursos. Otrkārt, nav nekādas uzskaites par to, cik lielā mērā šie kursi ir apmeklēti, kas tos apmeklē un vai tie nedublējas. Treškārt, nedod arī vajadzīgo rezultātu, kas ir saistīts ar darba tirgus pieprasījumu un to kvalificēto darbaspēku, kas mums ir vajadzīgs.

Tātad pirmā lieta, kas šajā Nodarbinātības padomes sēdē tiek risināta, ir jautājums par to, kā mainām esošo likumdošanu, lai paredzētu, ka turpmāk kursu iesaistē piedalās augstskolas, tādā veidā stiprinot savu kapacitāti, ceļot arī docētāju kvalitāti un domājot par to, kas tiešām ir nepieciešams uzņēmējiem.

Otrs jautājums ir zinātnes komercializācija. Gadiem ilgi... un, pārstāvot tieši zinātniekus, es esmu saskārusies ar vienu ļoti skaidru problēmu - it kā ir finansējums, it kā ir arī valdības politika, tā ir saistīta ar to, ka zinātnes sasniegumi ir jākomercializē, un tomēr kaut kas nedarbojas. Tas pamata punkts citstarp ir tas, ka tehnoloģijas... kas Ekonomikas ministrijā ir iedibināts gana sen... pamatā viņi aprobežojas ar darbību, kas ir saistīta ar semināru rīkošanu, bet viņi neizprot, kā... cik... konkrētās nozares vajadzības un to, kas ir saistīts ar konkrēto pakalpojumu. Pavisam elementāra lieta... un arī elementārs risinājums, kas tiek meklēts... Un šajā brīdī mēs arī domājam par to, ka tā ir viena no nākotnes profesijām, kas ir vajadzīga.

Pēc Nodarbinātības padomes sēdes uzreiz ir Ministru kabineta... apbalvojumu izskatīšanas sēde.

Man ir patiess prieks paziņot, ka starp tiem cilvēkiem, kas pretendē uz šo balvu, ir tādas izcilības... uz to mēs ejam izglītībā un sabiedrībā kopumā... tādas kā komponiste Maija Einfelde, kā valodnieks Austris Grasis vai kā... Visu cieņu Albertam Sproģim - trimdiniekam, Minsteres skolas dibinātājam, literātam, trimdas sabiedrības kopējam un nesējam! Un arī Valentīnai Eidukai, kas zina, ko nozīmē cīnīties, un kas zina, ko nozīmē pierādīt... arī rezultātus! Tas nozīmē - mums ir izcilnieki... Un pateikt paldies tajā brīdī, kad darbs ir darīts godīgi un patiesi, - tas vienmēr ir patiesi un labi, un vietā.

Tad ir LIZDA ārkārtas sēde. Pamatjautājumi ir divi: budžets un pirmsskolas izglītība.

Runājot par budžetu... Izglītības un zinātnes ministrija iesniedza prasību attiecībā uz 130 miljoniem, bet... Teikšu uzreiz - arī es tajā brīdī apmulsu, jo, zinot, kādas ir budžeta iespējas, ir skaidrs, ka šī ir tā spēle, ko spēlē gadiem. Mēs mēģinām noteikt ne tikai likumus, bet arī tādas robežas, kas patiesībā no mūsu tautsaimniecības... izrietoši no budžeta iespējām... tas nav realizējami. Šajās budžeta sarunās izglītības un zinātnes nozare iegūst 30 miljonus papildu finansējuma: 23 miljoni ir saistīti ar pedagogu atalgojuma kāpinājuma grafika nodrošinājumu, 8 miljoni ir saistīti ar finansējuma pieaugumu zinātnei. Citstarp - zinātnei tas ir pēc ilga perioda atkal viens solītis uz priekšu, jo ir skaidri definēts, ka... principā zinātne turas tikai uz Eiropas struktūrfondiem. Eiropa ir skaidri definējusi: ja valsts neizprot, ka prioritāte ir zinātne, tas nozīmē, ka tā nesaprot arī savas labklājības pirmcēloņus. Tas nozīmē, ka turpmākajā Eiropas struktūrfondu periodā šis finansējums, kas tiek atvēlēts zinātnei, vienkārši krīt...

Sarunā par budžetu ir arī aktuālais jautājums, proti, vai tiks ievērots šis pedagogu atalgojuma kāpinājuma grafiks? Un, protams, pilnīgi tāpat kā stājoties šajā postenī un pildot izglītības un zinātnes ministres funkcijas jau no šī gada janvāra... uzreiz arī sākas saruna par to, kā to ir iespējams izdarīt. Teikšu uzreiz - pamatbudžetā šīs pozīcijas nav. Jo tās vajadzības, kas ir visā spektrā dažādās nozarēs, ir tik spiedīgas, ka tikai viena lauka prioritātes risināt nav iespējams. Tajā pašā laikā gan budžeta sarunās, gan arī Ministru kabineta sēdēs izskanēja... es ceru, arī Saeimā turpināsies saruna par to, ka budžeta izpildes gadījumā prioritātes joprojām paliek divas - izglītība un veselība. Es nevienā brīdī neapšaubu kādu no nozarēm, bet teikšu uzreiz, ka veselības 50 miljoni mani šajā brīdī nepārliecina. Es ļoti ceru, ka tas, kas notiek kopējā sistēmā... proti, visprimārāk es šeit domāju zemāk atalgotās pozīcijas un caurskatāmību, kādai būtu jāparādās arī veselības nozarē... ka tas tiks sakārtots un šie jautājumi vairs netiks uzdoti... un ka abas šīs jomas tiks sakārtotas.

Pie budžeta sarunām gribēju pieminēt vēl vienu faktu, kas mani pašu šokēja, bet... Varbūt atšķirībā no lētajām ziņām tā netika uzreiz pasniegta pārliecinoši un skaļi. Mēs saskārāmies patiešām ar vidēja termiņa iezīmēšanu... 500 miljonu pieaugumu budžetam. Un man pārsteigums bija par to, ka šajā 500 miljonu pieaugumā es neieraudzīju triju ministriju vārdus. Varat minēt... Auguļa kungs, jūs lasījāt šo savu pieprasījumu manai demisijai... kuras ministrijas tur bija, kuras nebija šajā sarakstā... attiecībā uz 500 miljoniem? (Starpsauciens.) Jā. Tā bija Veselības ministrija, Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija. Un Izglītības un zinātnes ministrijai bija atvēlēta tāda ļoti, ļoti skaista aile - četri miljoni dziesmu svētkiem. Tā ir arī iepriekšējās valdības izpratne par to, ko nozīmē izglītības un zinātnes prioritāte.

Tālāk ejam pie pirmsskolas izglītības. Tātad LIZDA ārkārtas sēdē šis jautājums arī tika aktualizēts. Teikšu uzreiz, ka pirmsskolas izglītība patiešām ir viena no valdības deklarācijas prioritātēm, bet, runājot ar pašvaldībām un jau domājot gan par to, kā attīstīsies kopējo darāmo darbu klāsts, gan to, kādas ir budžeta iespējas, uzreiz bija skaidrs, ka 19 miljoni, kas ir brīvpusdienās... un kāds bija arīdzan pirmais sarunas temats ar pašvaldībām... Ja mēs atsakāmies no brīvpusdienām, vai nav iespējams pārņemt pirmsskolas pedagogu darba samaksu, tad tie bija 55 miljoni. 19 miljoni pret 55 - droši vien, ka uzreiz nebūtu adekvāta arī šī soļa risināšana. Un tajā brīdī arī sākās šī diskusija par to, kā veidojas pirmsskolas pedagogu slodze.

Es teikšu tikai vienu - gan augstskolas darbiniekam, gan skolotājam, gan pirmsskolas pedagogam slodze veidojas no atšķirīgiem darbiem, un nevienā brīdī es neesmu teikusi, ka bērnudārza audzinātājs ir pieskatītājs. Es esmu teikusi, ka šajā darba dienā ir dažādi darba veidi. Tas, kādā veidā to tālāk pasniedzat arī jūs, tā ir jūsu interpretācija.

Par ko mēs vienojāmies sarunā ar LIZDA? Un arī te es aicinu, īpaši opozīcijas pārstāvjus, piedalīties. Tātad 6. novembrī pulksten 10.00 visi ir aicināti uz semināru, kurā piedalīsies vairāk nekā 300 pirmsskolas pedagogu, iestāžu vadītāju un arī pirmsskolas izglītības politikas veidotāju novados, lai ne tikai aktualizētu, bet arī pārrunātu dažādu pieredzi pirmsskolas izglītībā un domātu par to, kas ir efektīvākais veids pirmsskolas izglītībā šajā posmā.

Vēl viena piebilde par to, kādā veidā tiek risināts arī konkrētā dialoga saturs ar LIZDA... galvenokārt. Nevalstiskās organizācijas, godīgi sakot, nāk, piedāvā konkrētus priekšlikumus un atrod arī konkrētus risinājumus.

Ja mēs runājam par sadarbību ar LIZDA, tad publiskajā telpā pamata uzstādījums ir viens - algu kāpinājums. Ja ir konkrēti priekšlikumi, kā to vēl efektīvāk panākt, es noteikti ieklausīšos, bet teikšu uzreiz, ka tas ir arī viens no sarunas rezultātiem ar pašvaldībām. Tātad, runājot ar pašvaldībām, mēs kolekcionējam šo informāciju, kas ir saistīta ar katra novada izmaksām uz vienu izglītojamo. Teikšu uzreiz, ka pat novada ietvaros skolām atvēlētais finansējums ir stingri atšķirīgs. LIZDA vakardienas sarunā atzina, ka Eiropas Savienības 2019. gadā publicētais pārskats par līdzekļu izlietojumu liecina: Latvijā izglītībā un apmācībā finansējums sastāda 5,8 procentus no IKP, Eiropas Savienībā vidēji - 4,6 procentus no IKP. Tas nozīmē, ka tā proporcija, ko mēs atvēlam izglītībai, ir gana liela. Jautājums - cik tā ir efektīva?

Teikšu uzreiz, ka no šiem 5,8 procentiem 1,5 procenti ir augstākā izglītība un zinātne, kas nozīmē, ka tomēr atkal lielākais fundaments tiek likts tieši vispārējā izglītībā. Ko atzina arī LIZDA: jā, mums ir ļoti daudz pakārtotu, netiešu izglītības izdevumu - tādi kā uzturēšanas izmaksas, transporta izmaksas, tās pašas pieminētās brīvpusdienas. Šajā brīdī tad ir jautājums - vai mēs visu laiku kāpinām to finansējuma daļu, kas ir netieša izglītības procesā, vai tomēr visi kopā mēģinām akcentēt savu spēku uz izglītības kvalitāti, skolotāju labsajūtu un skolotāju atalgojuma kāpinājumu?

Pēc LIZDA ārkārtas sēdes uzreiz tālāk ir tikšanās ar privātajām augstskolām, Latvijas Privāto augstskolu asociāciju. Te arī izskanēja šis konkrētais pieņēmums, ka augstskolu pārvaldība ir neskaidra. Latvijas Privāto augstskolu asociācija nāca ar trim ļoti skaidriem pozicionējumiem.

Pirmais. Mums ir prieks, ka augstskolu pārvaldības modeļa apspriešana ir sākusies. Mēs jau šobrīd varam dalīties savā pieredzē ar to, kā valde spēj risināt noteiktus stratēģiskus un arī finanšu punktus.

Tas otrais, uz ko vajadzētu vērst uzmanību augstākajā izglītībā, ir eksportspēja, un mēs to darām ar ļoti daudzu programmu palīdzību.

Un tas trešais, ko viņi teica. Es lūdzu viņus definēt, kāda ir viņu atšķirība, salīdzinot ar valsts augstskolām un kādēļ studentam vajadzētu izvēlēties šo - privāto augstskolu. Viņi teica - kvalitāte. Un tad man gribējās, lai viņi arī apraksta, kādēļ viņi ir tik pārliecināti, ka privātajā izglītībā kvalitāte tomēr ir augstāka. Šī saruna ir atvērta arī jums, un es domāju, ka drīz vien mēs redzēsim konkrēto pienesumu. Bet viņi mani pārliecināja ar atsevišķām unikālām programmām, kuru patiešām nav nevienā no valsts augstskolām un kuras šobrīd ir absolūti pieprasītas starptautiskajā studiju telpā.

Tālāk uzreiz - Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos, kas ir saistīta ar vienu ļoti svarīgu reformu, proti, valsts valodas lomas stiprināšanu mazākumtautību izglītībā. Lai cik liels nebūtu pārsteigums, mēs ļoti ātri vienojāmies gan par tiem problēmjautājumiem, ko šī konsultatīvā padome var risināt, gan arī...

Vēl viens ieskats, ko es sniedzu kopējā pārskatā par savu viesošanos Briselē un konkrētu līdzdalību pedagogu samitā. Mums brīžiem šķiet, ka tās problēmas, kas ir Latvijā, ir akūtas un sāpīgas tikai Latvijas izglītības sistēmai. Bet teikšu uzreiz, ka, otrajā samitā piedaloties, atslēgvārdi ir vieni un tie paši. Pirmais ir izglītības kvalitāte. Visā Eiropā tas ir jautājums numur viens - kā pēc iespējas efektīvāk iedarbināt... un kurus rādītājus... Un atkal es varētu jautāt... un pārsteigums, es domāju, nebūtu tiem, kas visu laiku patiešām seko izglītības procesam. Ir divas atslēgas: viena ir digitālā pratība, un otra - skolotāja personība. Un nevienā brīdī kaut kas cits. Šie divi aspekti kā būtiskākie.

Vēl viena problēma, kas ir ļoti svarīga, - novecošanās. Proti, kā panākt, lai skolā patiešām ienāk ambiciozs, jauns cilvēks.

Un vēl viena problēma - STEM joma, matemātika. Tieši šo prasmju kritums arī visā Eiropā.

Tas nozīmē, ka tie risinājumi, kas tiks meklēti arī mazākumtautību skolu jautājumu konsultatīvajā padomē, ir saistīti galvenokārt ar šiem diviem jautājumiem. Pirmais - kā pedagogus atbalstīt, cik pārliecinoši veidot sistēmu, kurā katrs pedagogs varētu atrast tieši savu... savu individuālo prasmju pilnveidošanu. Otrs jautājums, kas citstarp novembrī tiks iztirzāts (un atkal var piedalīties, ja šāda iespēja jums ir), ir saistīts ar interaktīviem un moderniem mācību līdzekļiem. Visvairāk - tieši latviešu valodā, kas... akūti trūkst mazākumtautību skolās.

Pēc mazākumtautību skolu padomes sēdes ir pavisam īsa sēde, un tā ir saistīta ar digitālo pratību un digitālo kompetenci pedagogiem.

Ienākot ministrijā un klausoties, cik daudzi un dažādi Eiropas struktūrfondu projekti tiek realizēti, uzreiz radās... kļuva skaidra viena lieta, ko varētu izdarīt vēl ar esošajiem līdzekļiem, nepiesaistot papildu budžeta līdzekļus, bet pārstrukturizējot tos rezultātus, ko paredz Eiropas struktūrfondu projekti.  

Tas pirmais bija - nodrošināt 21 tūkstotim šobrīd izglītības sistēmā spēlējošo skolotāju... varbūt no tiem atņemot STEM jomas skolotājus un pieskaitot pirmsskolas pedagogus, kas apmēram 6 tūkstošu apjomā tad būtu... nodrošināt digitālās pratības pilnveides kursus. Vakardien mēs apspriedām 23 moduļus pamatlīmenim, vidējam līmenim un advancētākajam līmenim, kur runa jau ir par konkrētu digitālo rīku programmu izmantošanu katrā priekšmetā. Šie 23 moduļi būs pieejami tālmācībā (katrs pedagogs pēc sava konkrētā grafika to varēs darīt), domājot par tiem priekšmetu skolotājiem, kas varbūt to nekad nav darījuši, un pamatlīmeni nodrošinot arī šajā tiešo nodarbību spektrā.

Otra lieta. Mums patiešām trūkst modernas metodoloģijas, lai risinātu šo akūto jautājumu, lai iedrošinātu skolotājus, kuri varbūt nav paspējuši būt pilotprojektā, kuri varbūt kaut kādu iemeslu dēļ vēl nav piedalījušies kursos. Kopā ar Latvijas Universitātes... Daces Namsones vadīto organizāciju tiek izstrādāta videomateriālu kopa, kas būs domāta pirmām kārtām tieši STEM jomā, - visvairāk - matemātikai, fizikai un ķīmijai. Tieši matemātikas rezultāti un tās prasmes ir tas, kam mēs pievērsīsim visvairāk uzmanības.

Pati pēdējā lieta, ko gribu uzsvērt, kas vakardienas darba kārtībā netika iekļauta, bet šodienas runā - gan.

Es saprotu, ka pilnīgi katram ir viedoklis par izglītību un pilnīgi katrs grib iesaistīties izglītības kvalitātes celšanā. Es būšu pateicīga par patiešām racionāliem priekšlikumiem. Tajā brīdī, kad es televīzijā dzirdu, ka pirmais, ko vajadzētu darīt, - ieviest obligātu... vairāk svešvalodu, tad teicējam atgādināšu, ka šobrīd jau ir iespēja mācīties vairākas svešvalodas un tās patiešām ir obligātas. Mazākumtautību skolās ir iespēja to izvēlēties, ģimnāzijā tās ir līdz pat četrām valodām.

Par STEM jomas priekšmetiem teikšu to pašu. Neviens nav atcēlis obligātumu. Tajā pašā laikā - kāda ir prasība, ja vēlamies iet uz izcilību... Ja vēlamies, lai tie jaunieši, kas mācās tālāk - vidējās izglītības posmā -, vēlāk veido mūsu nākotni un kļūst par tiem, kas patiešām redz un saskata risinājumus zinātnē, tad ļoti svarīga ir padziļināta jomas apguve. Nevis visu priekšmetu spektrs, bet tieši padziļināta STEM vai pilsoniskās izglītības, vai sporta un veselības, vai valodu joma. Uz to mēs arī ejam.

Pašā noslēgumā gribu pateikt milzīgu paldies Valsts prezidentam par to, ka viņš katrā uzstāšanās reizē ne tikai akcentē izglītības un zinātnes lomu, bet arī aicina sabiedrību mainīties. Jautājums patiešām nav par koalīciju un opozīciju, jautājums ir par domājošu un atbildīgu sabiedrību vai par tādu, kas ir pieradusi solīt, neizpildīt un visu laiku malt riņķa danci, ka nav iespējams mainīt procesu, kamēr nav izpildījušies noteikumi “x”, nav iespējams pāriet nākamajā līmenī, jo nav ievērots līmenis “y”.

Jā, aizmirsu vienu ļoti svarīgu tēmu - augstskolu pārvaldība. Proti, semināru ciklā ir četras tikšanās reizes.

Pirmais seminārs ir bijis. Bija prieks redzēt arī atsevišķus Saeimas deputātus, īpaši Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvjus.

Ko gribu aicināt? Gribu aicināt uz nākamo tikšanos. Tātad 23. oktobrī nākamais jautājums ir saistīts ar augstskolu atvērtību. Ko nozīmē internacionalizācija? Kā mēs to saprotam? Kas ir docētāja un studējošā... Eksportspējas celšanas un, jāsaka, Latvijas popularizēšanas labā... cik lielā mērā un atbildīgi Saeimā vērtējam likumprojektus... Šeit es vēršu jūsu uzmanību, ka vienā brīdī ir arī domāts par to, ka, risinot darbaspēka problēmu, varētu pieņemt normu, ka no ārzemēm studējošajam nav liegts strādāt arī 40 stundas nedēļā. Tad es teikšu uzreiz - ja mēs domājam par izglītības kvalitāti un to, ka mums ir nepieciešami tādi ārzemju studenti, kas patiešām ceļ mūsu izglītības prestižu, tad, lūdzu, nekādā gadījumā neatbalstiet šo normu.

Augstskolu pārvaldības trešā semināra tēma būs vissvarīgākā, proti, šajā seminārā ir piekritis piedalīties arī Valsts prezidents. 27. novembrī mēs runāsim par augstskolu pārvaldību. Teikšu uzreiz, ka jau sāk veidoties aprises arī likuma grozījumiem vai jaunam likumam. Tas noteikti ir darba ceļš, kuru risināsim kopā. Bet ir skaidrs viens, ka augstskolu tipoloģija būs izejas princips, ka augstskolu tipiem būs noteikti uzdevumi un misija, būs noteikti kritēriji un būs arī jautājums par to, ko izvēlēties, - vai izvēlēties padomi vai tomēr palikt pie esošā pārvaldības modeļa, ja noteiktai augstskolai noteiktā tās pozīcijā šķitīs, ka tas ir iespējams.

Atgriežoties pie Latvijas Universitātes gadījuma, kas šobrīd, protams, ir ierosinājis arī ātrāku pievēršanos augstskolas pārvaldības modeļa pārskatīšanai. Nevienā brīdī nebūtu rosināts Ministru kabinetā šis lēmums - neapstiprināt Muižnieka kungu kā rektoru -, ja vēlēšanu procesā nebūtu konstatēti pārkāpumi.

Jūs pieminējāt administratīvās tiesas pirmšķietamo spriedumu. Vērsīšu uzmanību tikai uz diviem aspektiem šajā konkrētajā spriedumā.

Pirmais. Šobrīd ir trīs dažādi izpratnes varianti. Ministru kabinetam, Muižnieka kungam un administratīvajai tiesai ir dažāda izpratne par to, ko nozīmē vēlēšanu process.

Ministru kabineta interpretācijā vēlēšanu process ir saistīts ar Augstskolu likuma 17. pantā ierakstīto. Proti, no momenta, kad Senāts apstiprina rektora vēlēšanām paredzētos dokumentus, līdz brīdim, kad tiek iesniegts lēmums konkrētajā ministrijā.

Muižnieka kunga interpretācijā - tas ir tikai šis lēmums...

Savukārt tiesas interpretācijā tā ir pati vēlēšanu procedūra abās sēdēs. Ko pirmšķietamajā tiesas spriedumā atzīst tiesa? Ka 24. maija vēlēšanu process ir bijis neleģitīms. Ko vēl atzīst administratīvās tiesas pirmšķietamais spriedums? Ka arī Augstskolu likuma 50. pants, kas attiecas uz studējošo iesaisti pārvaldes orgānos, ir vērtējams pretrunīgi. Šajā gadījumā mēs vēršam uzmanību uz to, ka tā ir noteikta zīme... ka, pārveidojot augstskolas pārvaldības modeli, mums ir jābūt absolūtā skaidrībā, vai 17. pantā vispār ir jāsaglabā Ministru kabineta apstiprinājums. Ja ir jāsaglabā, tad - ko mēs saprotam ar vēlēšanu procesu? Tikai šī konkrētā pārsūdzība var salikt akcentus uz to, ko šobrīd jau vairāki iesaistītie juristi ir interpretējuši atšķirīgi.

Un pats, pats pēdējais. Es ļoti ceru, ka patiešām šis Saeimas sasaukums un arī valdība spēs riteni iekustināt tā, ka tās reformas, kas ir iesāktas, nepaliks tikai uz papīra, bet būs jūtamas dzīvē un pilnīgi katra cilvēka attieksmes maiņā pret savu profesiju, pret to, ko viņš dara, pret valsti, kurā viņš dzīvo.

Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies ministrei Ilgai Šuplinskai.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es pieņemu, ka jūs visi esat bērnībā lasījuši grāmatu par Karlsonu vai vismaz redzējuši multiplikācijas filmu. (Starpsauciens: “Multeni redzējām!”) Es nezinu, kā jums, bet man, lasot šo grāmatu, radās uzreiz jautājumi. Cik lielam vajadzēja būt tam Karlsona motoriņam, tam propelleram, lai viņš varētu lidot? Un kā tas sanāca tā, ka viņš varēja apēst tik daudz ievārījuma? Kur tas ievārījums palika? Un kā sanāca tā, ka, apēdot šo ievārījumu, Karlsons, kļūstot smagāks, varēja atkal lidot? Ja jums arī radās tādi jautājumi, lasot šo grāmatiņu, tad es pieņemu, ka arī jūsu prāts bija vērsts uz to, ka jūs centāties skatīties lietas dziļāk, mēģināt saprast lietu būtību, kopsakarības, nevis vienkārši akli ticēt pasakām, kas jums tiek stāstītas. (Dep. R. Ločmeles-Luņovas aplausi.)

Es atceros - kad es sāku mācīties fiziku, man bija tiešām interesanti izrēķināt, cik lielam ir jābūt tam propelleram, lai cilvēks varētu lidot. Man paveicās. Man paveicās tādā ziņā, ka man bija lieliska skola. Tā bija Jēkabpils 1. vidusskola, tagad - Jēkabpils ģimnāzija. Man bija lieliski skolotāji, man bija vienkārši lieliskākais fizikas skolotājs - piemērs, kādam vajadzētu būt skolotājam. Viņš mums reāli iemācīja interesi pret fiziku. Mēs visi mācījāmies fiziku. Protams, sekmes bija dažādas. Sliktākie no mums... Un ziniet, kāds bija rezultāts? Rezultāts - mēs visi iestājāmies augstskolā, visi simtprocentīgi, visa mūsu klase. Lielākā daļa no mums iestājās specialitātēs, kuras saistītas ar eksaktajiem priekšmetiem. Un ziniet - tie, kuri starp mums fizikā bija sliktākie, savos kursos bija paši labākie, tur uz viņiem skatījās kā uz fizikas guru!

Kāpēc es to visu stāstu... sevišķi Šuplinskas kundzei? Ar to es jums mēģinu pateikt, cik svarīgs ir šis - skolotāja - faktors. Mēs šeit skaisti runājam tagad par izglītību, par to, cik tas ir svarīgi, lai mūsu nācija būtu radoša, izglītota, prasmīga; ka tas tik tiešām ir mūsu nācijas pastāvēšanas, izdzīvošanas jautājums - bez pārspīlējuma. Daudz un skaisti runājam, bet maz ko darām.

Tāpēc tā viena lieta, uz ko es gribētu fokusēties un tomēr aicināt Izglītības un zinātnes ministriju... tas ir attiecībā uz skolotāju, uz skolotāju algu. Tie 9 miljoni, kas jums ir jāatrod... Kāpēc ir svarīgi tos atrast? Jo jūs paši saprotat - ja mēs šo naudu neatrodam, visas skaistās runas par to, ka mēs tagad veidosim radošāku, izglītotāku nāciju, - tās nestrādās, jo nebūs skolotāju. Mums ir vajadzīgi skolotāji, kuriem deg acis. (Starpsauciens.) Tāds... Kad es runāju par skolotājiem, man acu priekšā ir mans fizikas skolotājs Tālivaldis Asariņš.

Tādi skolotāji, kuri tiešām māk iedvest interesi cilvēkiem pret šo priekšmetu. Pret to pašu fiziku. Paskatieties jūs... Tātad mēs runājam, ka mūsu ekonomikā vairāk nepieciešamas ir tā saucamās lietišķās profesijas - tā saucamais STEM.

Mēs esam gatavi dot naudu augstskolām, bet kāda jēga dot naudu augstskolām, ja pēc tam cilvēki, kas var iestāties... ar šiem priekšmetiem... viņi jau nav mācījušies fiziku, viņi no tās ir baidījušies. Līdz ar to tas nestrādā. Tāpēc tik svarīgi, ja mēs skatāmies ilgtermiņā un tik tiešām vēlamies to panākt... Mums tagad ir jāpanāk, lai tagad - jau no pamatskolas līmeņa - cilvēkiem, bērniem, rastos interese pret šiem priekšmetiem - tādiem kā matemātika un fizika. Tos var mācīt interesanti. Es to zinu pats no savas pieredzes.

Es atceros, ka par to, cik svarīga ir izglītība, es sāku runāt jau kopš tā saucamajiem veiksmes stāsta laikiem. Šeit visi burtiski tādā kā transā stāstīja, kādi mēs esam malači, cik mēs pareizi visu darām, ka viss, kas mums ir jāizdara, - vienkārši jākļūst fiskāli skaistiem. Mūs iemīlēs ārvalstu investori, atnāks šeit, un mums viss būs. Dzīve būs nodrošināta. Tad es mēģināju skaidrot, ka tā ir principiāla kļūda - veidot šo fiskālo skaistumu uz mūsu investīcijām cilvēkkapitālā, apgriežot finansējumu augstākajai izglītībai un inovācijām. Rezultātā mēs esam nonākuši tur, kur esam nonākuši, - reālā ienākumu slazdā, zemu ienākumu slazdā, un mums praktiski nav potenciāla no tā izrauties.

Runājot par to, kas tika solīts un kas tika darīts, es gribētu atgādināt, ko teica Krišjānis Kariņš savā pirmajā sēdē visiem ministriem. Viņš teica: “Mēs strādāsim kopā. Uzklausīsim un atbalstīsim viens otru, lai īstenotu šīs valdības trīs galvenos mērķus - celt tautas labklājību, nodrošināt taisnīgumu un tiesiskumu un samazināt nevienlīdzību sabiedrībā visās tās izpausmēs. Mēs to izdarīsim.” Un - pļurkt! - kas tagad notiek? Budžets tiek dalīts... Kā tiek dalīts budžets?

Tātad bija solījumi. Tātad naudu pielikt algai Ministru prezidentam atrada. Ministru prezidentam alga bija 4565 eiro, tagad būs 4814 eiro (plus 249 eiro). Ministriem alga bija 4334 eiro, tagad būs 4570 eiro (plus 236 eiro). Parlamentārajiem sekretāriem (arī tiem, kas izdoti kriminālvajāšanai) alga būs... bija 3361, tagad būs 3545 (plus 184 eiro). Protams, arī Saeimas deputātiem budžetā ir atrasts, kā pielikt naudu. Tātad plus 162 eiro nāks. Arī partijām atrada 5 miljonus, lai gan likumā vispār nekas par to nebija rakstīts. Es saprotu, tas laikam ir tas sauklis: “Valstij jāsāk ar sevi!” Nu tad mēs budžetā no sākuma atradīsim naudu sev. Toties budžetā neatrada naudu mediķiem, neatrada naudu pensionāriem un invalīdiem par pensiju piegādi... piegāžu padārdzinājuma kompensēšanu. Tikai pēc tam, kad mēs šeit uztaisījām pieprasījumu Saeimā un likām atskaitīties, kā tad tas sanāk, tad pēkšņi to naudu tomēr atrada. Neatrada naudu arī skolotājiem... Tos 9 miljonus. 

Ziniet, šis viss, jūsu ņemšanās ar budžetu, man atgādina epizodi no grāmatiņas par Karlsonu, kā Karlsons ar Brālīti... pareizāk sakot, kā Karlsons dalīja Brālīša saldumus. Viņš, protams, atkal atnāca ar savu mūžīgo stāstu, ka viss ir slikti un ka viņam vajag vairāk ievārījuma. Viņš bija apēdis visus saldumus, pāri bija palikuši divi saldie riekstiņi: viens liels, viens mazs. Karlsons saprata, ka īsti lāgā nebūs un ka viņam jāsāk kaut kā spēlēties. Lai tēlotu, ka viņš ir cēlsirdīgs un domā arī par Brālīša interesēm, tas ir, par visas sabiedrības interesēm, Karlsons teica: “Nu labi, Brālīt, izvēlies tu, kuru riekstiņu ņemsi - to lielo vai to mazo. Tu vari izvēlēties.” Bet uzreiz sekoja piebilde. Viņš teica: “Bet tu atceries - tam, kurš izvēlas pirmais, ir jāņem mazākais riekstiņš.” Tas ir tas veids, kādā valdība strādā ar likumdošanu - tā uzreiz maina spēles noteikumus, lai būtu izdevīgi, lai tā vienmēr paliktu uzvarētāja. Uz to Brālītis viņam atbildēja: “Nu labi, Karlson. Nu tad tu izvēlies pirmais to riekstiņu, kuru tu ņemsi.” Uz to Karlsons paprasīja: “Brālīt, tu tiešām to vēlies?” Brālītis sacīja: “Jā.” Un Karlsons droši pastiepa savu tauko roķeli un paņēma lielāko riekstiņu! Brālītis bija abižojies, protams. Viņš teica: “Nu klausies, Karlson, tas nav taisnīgi! Tu pats stāstīji, kādi ir noteikumi.” Pēc analoģijas - kādi ir likumi, kas būtu tev pašam jāievēro. Uz to Karlsons teica: “Bet par ko tu tā abižojies tagad? Ja tev būtu iespēja izvēlēties, tu būtu ņēmis to mazāko riekstiņu?” Uz to Brālītis teica: “Nu kā?! Tādi ir noteikumi. Es būtu ņēmis mazāko riekstiņu.” Uz to Karlsons viņam atbildēja: “Nu, Brālīt, bet par ko tad tu pārdzīvo? Tu arī dabūji to mazāko riekstiņu!”

Ko es gribu pateikt skolotājiem un mediķiem, kuri tagad klausās to? Izdariet secinājumus no šī stāsta! Ja jūs nepastāvēsiet par savām interesēm, tad noteikumi vienmēr būs uztaisīti tā, ka jūs paliksiet ar to, kas paliks pāri.

Jūs tagad lemjat par to, kā domāt. Es jums varu uzreiz skaidri pateikt, kas šinī valstī pašlaik notiek, - diemžēl demokrātija un tiesiskums ir pārvērsti par fikciju. Un jūs kaut ko panāksiet tikai tad, ja valdība vienkārši citādāk nevarēs rīkoties... un to nedarīt... (Dep. J. Urbanovičs: “Pareizi!”)

Savukārt izglītības un zinātnes ministri un JKP es aicinātu... Jūs esat nākuši ar tādu saukli: ja atlaidīs Šuplinsku, tad JKP koalīcijā nebūs! Ziniet, ja jūs tik tiešām iestājaties par tām vērtībām, par kurām jūs esat runājuši, par tiesiskumu, par atklātību, par godīgumu, tad jums vajadzētu nevis nākt ar saukli, ka, ja Šuplinsku atlaidīs, tad jūsu koalīcijā nebūs, bet vajadzētu pateikt: ja skolotājiem nebūs tās naudas, to deviņu miljonu, tad jūsu koalīcijā nebūs. Lūk, tas būtu drosmīgi, un tas būtu godīgi! (Aplausi.) Tas būtu arī gudri, jo jūs tik tiešām tādā veidā rūpētos par to, lai mūsu nācija kļūtu gudrāka. Un tad jūs nebūtu tādi kā Karlsons. Jūs tagad rīkojaties kā Karlsons - jūs atlidojāt, skaisti sasolījāt visu, kas būs, vienkārši tikāt pie ievārījuma burciņas, izēdāt to un aizlidojāt. (Smiekli. Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Tāpēc, kolēģi, žēl, ka šeit šodien nav premjerministra, jo es viņam ieteiktu pagriezties... Es, manuprāt, saprotu, kur ir problēma viņiem, stādot to budžetu. Tā problēma viņiem, stādot šo budžetu, ir tajā, ka premjerministrs sēž ar muguru pret sienu, uz kuras ir rakstīts: “Viens likums - viena taisnība visiem.” Pasakiet viņam to, ka tas attiecas arī uz valdību, arī uz jums. Ja tik tiešām Latvija ir tiesiska un demokrātiska valsts, kur visiem likums ir jāievēro.

Paldies. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Šodienas realitāte ir šāda: Latvijā ir divu ātrumu sabiedrība. Pirmajā ātrumā brauc tie, kuru zināšanas, svešvalodu un komunikācijas prasmes ļauj saņemt atalgojumu, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi.

Otrajā ātrumā ir tie, kuru prasmju un iemaņu pietiek tikai zemu atalgotam darbam. Šīs sabiedrības daļas pārstāvji dzīvo no algas līdz algai, faktiski bez izredzēm izrauties no šī apburtā loka.

Ja nekas nemainīsies nākotnē, pirmā grupa skaitliski samazināsies, bet otrā - palielināsies. Un plaisa starp tām kļūs par bezdibeni. Iemesls šādai nevienlīdzībai ir tikai viens - mūsu izglītības sistēma. Tikai nedaudziem no mūsu sabiedrības tā spēj iedot zināšanas, kas nepieciešamas, lai radītu inovatīvus produktus un pakalpojumus un spētu tos piedāvāt starptautiskajā tirgū. Faktiski tie ir cilvēki, ar kuriem bērnudārza un skolas gaitu laikā papildus strādāja viņu vecāki. Un tā ir sistēmas vaina. Visiem pārējiem izglītība ir tikai formalitāte bez praktiska rezultāta un faktiska dzīves kvalitātes pienesuma. Manuprāt, šodien visiem ir jābūt skaidram, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir pati svarīgākā ministrija... valdībā un valstī. Tās prioritātēm nevajadzētu būt pakļautām partiju konkurencei, pozīcijai un opozīcijai, un tās darbs būtu jāatbalsta visiem ministriem, un pirmām kārtām visvairāk tieši premjeram. Tāpēc ka tieši Izglītības un zinātnes ministrijai ir atslēga uz mūsu valsts nākotni. Atslēga uz to, kāda tā būs - vai nu moderna un konkurētspējīga Eiropas valsts, vai arī Eiropas valsts, bet tikai nabadzīga un atpalikusi. Šī iemesla dēļ es šodien nevēlos runāt par ministri Šuplinsku. Drīzāk es vēlos jūs aicināt padomāt, ko katrs no jums darītu, ja viņa... būtu viņas vietā. Tas palīdzēs jums labāk saprast, cik sarežģīts ir viņas izaicinājums un cik nepiemērota šim darbam viņa ir.

Ja Šuplinskas vietā būtu es, manas prioritātes būtu:

Pirmkārt. Es skaidri pateiktu, ka pirmsskolas izglītība ir pamatā visiem tālākajiem izglītības posmiem. Bērnudārzs nav, kā ministre apgalvoja, bērnu pieskatīšana. Tas ir augsti kvalificēts pedagoga darbs, par kuru būtu jāsaņem tikpat, cik saņem pedagogs labākajā Latvijas vidusskolā. Tieši no bērnudārza pedagoga darba ir atkarīgs, vai mūsu pirmklasnieki ierodas skolā ar vienādām prasmēm lasīt, rakstīt un rēķināt, vai viņi spēj taisni apsēsties, klausīties un koncentrēties. Tas, vai viņi mācēs mācīties, tiek iemācīts tieši bērnudārzā, un daudz kas no bērnudārzā neiemācītā vai neapgūtā vairs nav apgūstams vēlāk. Aizmirst par pirmsskolas izglītību ir katastrofāla un liktenīga kļūda, kuru labot mums nāksies daudzas paaudzes uz priekšu.

Otrkārt. Es beidzot sāktu valsts pamatskolu un vidusskolu nacionalizāciju, ja tā var izteikties. Visai skolu infrastruktūrai ir jāpieder valstij, un visiem skolotājiem ir jābūt valsts algu sarakstos. Izglītība ir valsts pastāvēšanas un drošības jautājums numur viens. Mēs nediskutējam par to, ka robežsardze un armija ir valsts funkcija, tas šķiet pats par sevi saprotams. Tas pats būtu jāpasaka arī par skolu izglītību. Tā ir valsts prioritāte un valsts funkcija. Pati svarīgākā funkcija, kas stāv pāri partiju kašķiem un personiskām ambīcijām. Atrunāties ar teritoriālo reformu šajā sakarā ir lieki. Nav nozīmes, vai ir 119 vai 35 pašvaldības. Tas nozīmē... jebkurā gadījumā... būs 35 reizes vairāk saimnieku Latvijas skolām, nekā tām nepieciešams, lai tās būtu kvalitatīvas un konkurētspējīgas. Saimniekam ir jābūt tikai valstij.

Treškārt. Es skaidri definētu, ka šobrīd... vismaz īstermiņā... kvalitātes vārdā atsevišķas skolas nepieciešams apvienot, kas nozīmētu arī nepopulāru lēmumu - skolotāju skaita samazināšanu. Tieši tādu pašu, kāda prioritāri nepieciešama visā valsts pārvaldē laikā, kad mūsu kļūst mazāk. Uz tā rēķina būtu iespējams būtisks algu pielikums un tiktu nodrošināts vismaz teorētisks izglītības kvalitātes uzlabojums.

Ceturtkārt. Es panāktu, ka mācībās vairāk laika tiktu veltīts angļu, vācu, franču vai zviedru valodai. Mācības svešvalodās un obligātas eksaktās zinātnes ir priekšnoteikums labai izglītībai, un tas būtu daudz jēgpilnāks ieguldījums mūsu bērnu un mūsu valsts konkurētspējas izaugsmē.

Piektkārt. Es uzsāktu konkrētus soļus augstskolu skaita samazināšanai Latvijā. Mēs esam vieni no līderiem Eiropā pēc augstāko mācību iestāžu skaita uz miljons iedzīvotājiem. Šim faktam ir tieša saistība ar augstāko izglītību, augstskolu kvalitāti un to spēju konkurēt Baltijas un Eiropas mērogā. Lai kā mēs negribētu atzīt, mums būs nepieciešams jauns augstskolu pārvaldes modelis, kam būs jābūt kontekstā ar augstskolu skaita samazināšanu. Argumentācija šādam solim ir identiska administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamībai.

Kad būsim izskatījuši šodien demisijas pieprasījumu, es vēlētos, lai izglītības jautājumos mēs visi vienotos nedomāt dalījumā “pozīcija un opozīcija”. Es vēlētos, lai mūsu valsts nākotnes vārdā mēs spētu apvienot idejas un viedokļus. Ja spēsim spert šo nelielo soli, tas būs labākais, ko savu bērnu un viņu bērnu labā varēsim izdarīt. Ja nebūsim vienoti izglītības jautājumā, tad mūsu valstij nav nākotnes, tad mūsu valstī bērni negribēs piedzimt. Un iesākumā tam nepieciešams tikai viens neliels sīkums - cits izglītības un zinātnes ministrs. (Kāds aplaudē.)

Nobeidzot. Izglītības un zinātnes ministre nav sapratusi savu galveno uzdevumu. Izglītības un zinātnes ministram ir jābūt skolotāju un skolēnu advokātam numur viens (Kāds aplaudē.), cilvēkam, kurš nevis sargā partijas intereses vai koalīcijas stabilitāti, bet gan tādam, kurš saprot, ka izglītība stāv pāri pār partiju vai koalīcijas attiecībām un ka tas ir valsts pastāvēšanas, kā arī mūsu bērnu dzīves kvalitātes un nākotnes jautājums.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Krauzes kungs, vai jums pietiktu ar sešām minūtēm vai... Pietiks vai nepietiks? (Dep. A. Krauze: “Nē.”) Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds deputātam Jānim Vucānam - paziņojumam.

J. Vucāns (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Tūlīt, starpbrīdī, aicinu Dzeltenajā zālē Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisiju kopā ar Baltijas Asamblejas Latvijas delegāciju un Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegāciju. Pavisam īsa sēde.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Aldis Blumbergs, Anda Čakša, Vjačeslavs Dom... (Starpsauciens.)... Čakša ir, Vjačeslavs Dombrovskis, Kaspars Ģirģens, Inese Ikstena, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rihards Kols, Janīna Kursīte-Pakule, Ainars Latkovskis, Atis Lejiņš (Dep. A. Lejiņš: “Nē, re kur es esmu!”)... ir, Inese Lībiņa-Egnere, Linda Ozola, Artūrs Toms Plešs... ir, Mārtiņš Staķis, Didzis Šmits... Didzis Šmits ir, Jānis Tutins un Inese Voika (Starpsauciens: “Ir!”)... ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai”.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministres kundze! Jāsaka, šodien tādi interesanti ziņojumi - arī no ministres kundzes - un debates bija, bet es gribētu vairāk pievērsties vienam aspektam, kas ir saistīts ar neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei.

Tās ir augstskolas, jo īpaši Latvijas Universitāte, un notikumi, kas saistīti ar rektoru. Tas faktiski ir neiedomājami, ka Ministru kabinets un ministres kundze mūsu valsts galvenajai augstskolai var sagādāt šādu “dāvanu” simtgadē. Mēs svinējām valsts simtgadi pagājušajā gadā, visi bijām lepni. Šogad, kad tikpat lepni Latvijas Universitāte varēja svinēt savu simtgadi, viss tika sagandēts. Sagandēts, tieši pateicoties ministrei.

Te vēl es gribētu teikt, ka ir pavisam skaidrs Augstskolu likums un ir pavisam skaidra Latvijas Universitātes Satversme, kas pasaka, kā rektoru ievēlē. Tur ir ļoti vienkārši pateikts, ka rektoru ievēlē atklātā konkursā. Tāpat arī Augstskolu likums pasaka, ka “Ministru kabinets var neapstiprināt rektoru amatā, ja viņš ievēlēts, pārkāpjot šā likuma un augstskolas Satversmes noteikumus”. Es neredzu, ka te būtu vai nu Latvijas Universitātes Satversme, vai Augstskolu likums pārkāpts.

Faktiski ministres kundze ir vērsusies ne tikai pret Indriķi Muižnieku, kurš, starp citu, tagad viens pats kā fiziska persona tiesājas... tiesājas ar Izglītības un zinātnes ministriju, tiesājas ar Ministru kabinetu... Ministres kundze, visticamāk, ir piesaistījusi dārgus juristu kantorus, kā tas ir nojaušams... es nedomāju, ka ministrija var sagatavot šādus atzinumus. Protams, šobrīd tas ministres kundzi neinteresē, viņa tērē valsts naudu savu personisko ambīciju sasniegšanai. Viņa pat neklausās, ko šeit par viņu runā.

Vēl vairāk! Ministres kundze ir faktiski ignorējusi desmitiem un simtiem Latvijas Universitātes darbinieku un studentu lēmumu, kuri piedalījās rektora vēlēšanās. Viņa domā, ka viņa ir galvenā, nevis studenti. Viņa ir vērsusies pret visu augstskolu autonomiju.

Protams, tas atbilst Jaunās konservatīvās partijas politikai. Ja mēs paskatāmies, ko viņi vēlas virzīt... Viņi vēlas virzīt politiskos uzraugus ministrijās - nu nav jau ko tiem augstskolu mācībspēkiem un studentiem pašiem lemt, jāieliek kāds no JKP vai vēl kāds, kas uzraudzīs, vai viņi pareizi virza...

Tāpat arī mediji, protams, jāuzrauga politiskām personām, un vispār - kā tas izskatās, ka viss ir slikti! Jā, ministres kundze, studenti ir slikti, augstskolu mācībspēki ir slikti, arodbiedrības... Vakar mēs noklausījāmies un redzējām, ka arī tur visi galīgi nepareizi domā un ir slikti. Protams, arī mediji ir slikti, jo tie nepareizi atspoguļo.

Man tas sāk atgādināt kādus senus laikus. Arī šodien tas mirklis, kad Jaunā konservatīvā partija klausījās un aplaudēja... Man liekas, tas tā vairāk komjaunatnes... kaut kādu kongresu stilā... astoņdesmitajos gados. Vēl tikai atlika jums piecelties kājās, un tad tiešām mēs atgrieztos tajos laikos. (Opozīcijas deputātu aplausi.)

Te nu man laikam jāsaka, ka tas atbilst patiesībai, jo es paskatījos, kas ir rakstīts par Šuplinskas kundzi un ko viņa tajā laikā... Starp citu, mēs ar Šuplinskas kundzi esam praktiski vienaudži, mums ir divi mēneši starp dzimšanas dienām...

Es nevaru iedomāties, ka es astoņdesmitajos gados būtu darījis kaut ko tādu, ko viņa. Es astoņdesmitajos gados ar saviem tehnikuma kursabiedriem gāju nolikt svecītes 18. novembrī... Tas bija 1987. gads. Es biju pie Brīvības pieminekļa. Knapi tiku ārā no dzelteno autobusu nožogotā laukuma, kad miliči sāka ķert tos cilvēkus.

A ko darīja Šuplinskas kundze? Viņa tajā laikā bija Latvijas Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības pirmorganizācijas sekretāre, kura vēl paņēma un nopublicēja rakstu! Jums ir zināms, kas tajā avīzē ir rakstīts. (Starpsauciens.)  

Mēs cīnījāmies par neatkarību, un mēs riskējām, arī es riskēju, ka mani var noķert un izmest no tehnikuma, un tad es nekādā augstskolā neiestātos līdz neatkarības atjaunošanai.

Bet cienījamā ministre, kura tagad runā par izglītību un kura ir galvenā, kas faktiski pārrauga visu Latvijas, neatkarīgās Latvijas, mūsdienu Latvijas, izglītības sistēmu, - viņa tajā laikā bija pārliecināta komjauniete! Man tas vispār nebīdās kopā. (Dep. A. Kaimiņš: “Tāpat kā tu!”) Un... Un Kaimiņš, kurš, starp citu, tik aktīvi cīnījās pret komunistiem, pret komjauniešiem... tagad viņš bučojas - tā kā Brežņeva laikos - ar šiem pašiem komunistiem. (Dep. A. Kaimiņš: “Ar ko?” Opozīcijas deputātu aplausi.)

Un tagad es gribu tomēr citēt, kas tajā avīzē bija rakstīts un ko teica Šuplinska... vai, pareizāk sakot, kas tur ir rakstīts, kur apakšā ir parakstījusies Ilga Šuplinska. Iespējams, ka viņai partijas pirmorganizācija uzrakstīja, nu, tā teikt, to visu priekšā... Komunistiskās partijas, nevis JKP. Un ko viņa saka? “Neviļus atgriežamies pie 23. augusta notikumiem Rīgā pie Brīvības pieminekļa. [..] mūs, Dagdas vidusskolas 11. klases skolēnus, nepiedabūs savā pusē nacionālistiski noskaņotu cilvēku izprovocētie mītiņa organizatori [..].” Tad sanāk, ka es biju “nacionālistiski noskaņots” kaut kāds mītiņa dalībnieks? A jūs tad, Šuplinskas kundze, bijāt komunistiski noskaņota? Jūs joprojām sapņojat par saulaino tāli? Es vēlreiz atgādinu, ka man šīs lietas tiešām nebīdās kopā manā... manā pārliecībā par neatkarīgu un brīvu Latviju. Kā tajā laikā... Es atceros - jā, man bija 17 gadu, arī Šuplinskas kundzei bija 17 gadu. Tas nav vairs pusaudža vecums. Tas jau ir cilvēks, kurš saprot, ko dara. Es gāju pie Brīvības pieminekļa, viņa - rakstīja to, ko viņa ir uzrakstījusi. Tas ir pilnīgi nepieņemami! Kā tāds cilvēks var mūsdienās, tagad, 2019. gadā, būt izglītības un zinātnes ministrs? Varbūt viņa sāks mācīt arī komunisma idejas?

Es, protams, saprotu, ka Jaunā konservatīvā partija... nu, tur jau komjauniešu jums netrūkst. Arī Bordāns bija aktīvs komjaunietis. Jūs jau tiešām... Ņemiet un nomainiet nosaukumu uz “Jaunā komunistiskā partija”, un tad viss atbildīs jūsu šodienas rīcībai, tai skaitā arī ministres darbi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Ministres kundze! Klausoties ministri, nāk prātā tāda... tā anekdote (iespējams, ka jūs zināt) par dejotāju un to, kas viņam traucē dejot.

Bet, ja nopietni, jokiem nebūtu īsti vietas. Jo, domājot par izglītības un zinātnes ministres darbu un to, kādi izglītības temati ir ministres paveikto darbu sarakstā, tiešām kļūst ļoti skumji. Un pamatoti rodas jautājums - vai tāda ir mūsu valsts attīstības politika?

Izglītības nozare, kas gadiem ir pabērna lomā, saņem kārtējos sitienus. Tagad Latvijas pedagogi zina, ka ir ne tikai mazākās algas saņēmēji starp OECD valstīm, bet ir arī publiski apsaukāti par visnedisciplinētāko publiku, kuriem vēl papildus nav kritiskās domāšanas un medijpratības.

Pirmsskolas pedagogi saprot, ka atalgojums... ka līdzekļi viņu darba samaksai valsts budžetā tā arī neatradīsies, un vienlaikus viņi uzzina arī to, ka viņu darbs ir krietni vienkāršāks nekā vidējās un augstākās izglītības pakāpē. Tāpēc provokatīvi tiks pārskatītas slodzes.

Mazo bērnu vecāki uzzina ministres tālejošos plānus, ka, iespējams, pirmsskolā bērnus varēs tikai pieskatīt un minimāli izglītot. Pašvaldību iedzīvotāji uzzina, ka sākumskolu bērnu brīvpusdienām, pēc ministres domām, nav jābūt valsts finansētām un līdzekļi tāpēc jāmeklē pašvaldību makos. Un Latvijas sabiedrība uzzina, ka tā (citēju): “[..] kritiskās domāšanas robežās ir zemākajā līmenī.” Latvijā... pat ārpus sabiedrības... seko līdzi tam, kā ministre visus savus Izglītības un zinātnes ministrijas un tās padotības iestāžu resursus velta, lai panāktu savu viedokli Latvijas Universitātes rektora jautājumā.

Šādi ir Latvijas izglītības politikas akcenti šobrīd. Varētu uzskaitīt vēl. Tāpat, iespējams, varētu atrast arī kādu iedīgli sabiedrībai saprotamām ministres darbībām, taču runa patiesībā nav par to. Runa ir par vērtībām. Par cieņu un jēgu strādāt sabiedrības labā. Diemžēl katrā ministres pieteiktajā diskusijā kā īlens, maigi sakot, no maisa spraucas laukā nesapratne par nozares vajadzībām, vienpersoniska taisnības apziņa, nicinājums un necieņa pret Latvijas izglītības saimi, kurai, kā teikt, ir jāierāda īstā vieta.

Šuplinskas kundze! Tie taču ir cilvēki, kuri izglīto nākamo paaudzi, kuri, pedagoga darbu darot, vēlas justies vērtīgi un kuri grib ticēt šai valstij. Kā jūs varējāt pieļaut, ka pedagogu atalgojums, Šuplinskas kundze, tiek saistīts ar to, cik daudz Latvijā būs noziedzīgi iegūtu līdzekļu, ko konfiscēt...? Šāda korelācija ir augstākā mērā neētiska un sabiedrībā, kur ir kaut minimāli morāles un vērtību standarti, absolūti nepieņemama.

Šuplinskas kundze šajā mācību gadā novēl būt prasīgiem un atbildīgiem. Es uzskatu, ka arī mums, Saeimai, ir jāuzņemas atbildība. Tā nevar un nedrīkst turpināties! Vismaz izglītības jomā visa pamatā ir jābūt inteliģencei, cieņpilnai attieksmei, demokrātiskas un tiesiskas valsts principiem, ētiskām un garīgām vērtībām. Vai tad šīs nav tieši tās kvalitātes, ko mēs gribam redzēt sabiedrībā? Kuras mēs vēlamies, lai ģimene un skola stiprina mūsu jaunajai paaudzei? Vismaz jaunajos izglītības standartos šīs vērtības ir nosauktas. Laikā, kad bērnudārzi un skolas izmisīgi cenšas mazināt vakanču gūzmu un liela daļa pedagogu ir pirmspensijas vecumā, šāda izglītības ministres attieksme ir klaji neadekvāta. Tā liek konstatēt kompetences, izpratnes trūkumu vai arī neizprotamas varas un savas personiskā pārākuma apziņas dominēšanu pār sabiedrības interesēm. Šāda attieksme šķeļ sabiedrību, raisa negācijas un mazina arī ticību valsts nākotnei.

Es saprotu, ka koalīcijas deputāti, pat ja piekristu daļai no manis teiktā, ir sapinušies... atļaušos, lietošu tādu šobrīd dominējošu terminoloģiju... koalīcijas politiskā karteļa tīklos un, iespējams, nevar balsot pēc savas profesionalitātes vai sirdsapziņas. Tomēr novēlu, lai demisijas pieprasījums kalpo ne tikai par opozīcijas, bet arī nozares un sabiedrības dzelteno kartīti izglītības un zinātnes ministrei.

Iesaku atbalstīt pieprasījumu.

Paldies. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi deputāti! Ilga Šuplinska diemžēl nepieder pie stiprākajiem Ministru kabineta locekļiem. Kā citādi var paskaidrot, ka izglītības un zinātnes ministre sola paaugstināt algas skolotājiem tikai tādā gadījumā, ja bankās tiek atrasta kaut kāda mistiska netīra nauda. Man tā šķiet, ka neviens ministrs pirms Šuplinskas kundzes neskatīja savus amata pienākumus atkarībā no pilnīgi citas varas iestādes.

Šodien ministre pieminēja Latvijas IKP lielu daļu, proti, 5,8 procentus, kuri atvēlēti izglītībai. Tomēr es gribu pieminēt, ka tādai valstij kā Austrumtimora ir visaugstākais rādītājs - 14 procenti. Un tas neko neliecina. Vācijā izglītībai ir tikai 4,6 procenti no IKP, bet Vācijas skolotājs uz rokas saņem aptuveni 4000 eiro mēnesī.

Man šķiet, ka savu administratīvo bezpalīdzību Šuplinskas kundze cenšas kompensēt ar augstprātīgu attieksmi pret cilvēkiem, kuri ir atkarīgi no viņas rīcības.

Septembrī mēs, es un mani kolēģi no frakcijas SASKAŅA, nosūtījām Izglītības un zinātnes ministrijai jautājumus par nacionālo minoritāšu skolu reformu. Turklāt apjautājāmies, kādas skolas ar bilingvālu programmu apmeklēja tieši Ilga Šuplinska. Izrādījās, ka viņa viesojās vien Valmieras vidusskolā, kas jau ir pārgājusi uz latviešu valodas... mācībvalodu, un poļu skolā Daugavpilī, kur šāds process norit veiksmīgi. Tas man atgādina vēsturisko piemēru, ko sauc par Potjomkina sādžām. Lielākais mazākumtautību skolu skaits atrodas tieši galvaspilsētā Rīgā, bet tajās ministre nav ieskatījusies. Acīmredzot viņa baidās.

Vēl viens pavisam svaigs piemērs, kā no Šuplinskas kundzes puses tiek ignorētas pilsoniskās sabiedrības normas. Cik zināms, Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē izveidota Konsultatīva padome mazākumtautību izglītības jautājumos. Bet šajā iestādē tika iekļauts tikai viens krievu kopienas pārstāvis, lai gan daudzi cilvēki, aktīvisti, kuri gadiem interesējas par izglītības jautājumiem, pēdējo nedēļu laikā nosūtīja gan elektroniskus, gan uz papīra rakstītus pieteikumus uz IZM, atsūtīja arī rekomendācijas no sabiedriskajām organizācijām. Atbilde uz šīm vairākām vēstulēm bija pilnīga klusēšana un vakuums. Tāda ir ministres taktika. Viņai ir izdevīgi atstāt šajā padomē viegli manipulējamas personības - hiperlojālus skolu direktorus, kuri atkarīgi no budžeta dotācijām, un viltotus mazākumtautību pārstāvjus, kuri faktiski nepārstāv lielas kopienas, bet labākajā gadījumā piecus procentus no Latvijas mazākumtautībām.

Divdesmitā gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu neatkarīgajā Latvijas valstī Izglītības ministrijā bija vesela mazākumtautību pārvalde, kuru vadīja cienījamais profesors Ivans Jupatovs. Šodien Latvijā arī ir daudz izglītības profesionāļu no mazākumtautību vides, bet diemžēl Ilga Šuplinska necieš sev līdzās īstus darbiniekus, jo uz viņu fona būs redzams viņas pelēkums.

Man ir komunikācija ar krievu skolotājiem, krievu bērnu vecākiem, un es domāju, ka esmu šodien tiesīgs runāt arī viņu vārdā. Es gribētu vērsties ar kolektīvu atbalstu Šuplinskas kundzes demisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Ministres kundze! Es runāšu par vienu no aspektiem, kā dēļ demisija ir pieprasīta, - tas ir jautājums par bērnu brīvpusdienām.

Iesākumā nedaudz vēstures. Šobrīd apmēram 80 tūkstoši bērnu 1.-4. klasēs saņem bezmaksas brīvpusdienas. Tā iniciatīva aizsākās 2008. gadā, kad Baštika kungs izcīnīja iespēju tās nodrošināt 1. klasē. Pēc tam uz 2014. gadu Valda Dombrovska valdība tās nodrošināja pirmajās trīs klasēs. Valdis Dombrovskis, runājot par budžetu, priecājās, ka Mildas attēls no 500 latu naudaszīmēm ir pārcēlies uz 2 eiro monētu, viņš ļoti uzsvēra arī to, cik svarīgs ir atbalsts demogrāfijas jautājumos... un ka ir izdevies nodrošināt šādu svarīgu atbalstu ģimenēm.

Laimdotas Straujumas valdībā Parādnieka kungs un Nacionālā apvienība tādās, es teiktu, titānu cienīgās cīņās ar tālaika finanšu ministru Reiru izcīnīja iespēju finansēt 4. klasēs bērnu brīvpusdienas.

Patiesi - tie būtībā bija kā tādi atbalsta pasākumi ģimenes demogrāfijas veicināšanai un veselības kvalitātei. Iespējams, tas ir iemesls, kādēļ izglītības un zinātnes ministre paziņo, ka bērnu brīvpusdienas - tā nav joma, kas atbilst Izglītības un zinātnes ministrijas mērķiem, sasniedzamajiem rezultātiem, un tā ir neraksturīga funkcija. Ne mana cūka, ne mana druva!

Izglītības un zinātnes ministre acīmredzot sevi kaut kā mēģina izolēt no šīs tēmas, tādēļ ka grib līdzekļus pārdalīt citām jomām. Tad jāsaka tā - ir vērts mācīties no gudrām valstīm. Piemēram, Somija par savu pagājušā gada lielāko inovāciju un panākumu minēja nevis Nokia - tā laika brīnumu -, bet brīvpusdienu ieviešanu skolās! Savu izglītības kvalitāti (ZZS frakcijas aplausi.) viņi skaidro lielā mērā ar to, ka ir bijusi iespēja nodrošināt bērniem brīvpusdienas. Arī Latvijā daudziem bērniem, iespējams, tā ir vienīgā ēdienreize ar siltu ēdienu visas dienas garumā. Tas ir tieši saistīts, un to arī parāda vairāki formāli un neformāli pētījumi, ka paēdis bērns mācās labāk.

Ministres kundze, jums ne tikai ir pienākums domāt par šādām lietām, jums arī bija dota tā privilēģija nodrošināt brīvpusdienas, un privilēģija jums bija dota kopā ar finansējumu. 2015. gadā, kad tika pieņemts lēmums par 4. klases bērnu brīvpusdienu finansējumu, to darīja, palielinot akcīzes nodokli un šos līdzekļus iedodot Izglītības un zinātnes ministrijai. Kas notiek šobrīd? Samazinām akcīzes nodokli alkoholam un atņemam finansējumu brīvpusdienām, un ministres kundze lepni paziņo, ka pašvaldības taču drīkst paņemt naudu nost vecākajām klasēm, kuras tās no savas naudas finansē. Manuprāt, augstprātīgi. 

Jā, mēs nonācām pie naudas. Zariņa kungs šeit minēja Karlsonu un propelleru, uzdodot retorisku jautājumu - cik lielam jābūt propelleram, lai Karlsons varētu palidot? Man savukārt vienmēr, kad es klausos runas par naudu, nāk prātā anekdote, kuru pēc 2008. un 2009. gada krīzes finanšu jomā, nu, kā lai saka, izplatīja vai par kuru jokoja. Tajā laikā bija tāda anekdote. Aiziet viens grieķis un viens itālis uz restorānu un paēd tādu bagātīgu maltīti. Tad, kad viņiem izraksta rēķinu, viņi saka: “Nē, rēķinu maksās tur tas puisis, tas vācietis, kas sēž pie attālākā galdiņa.”

Tad, kad jaunā valdība un arī jūs, ministres kundze, runājat par to, kādēļ jūs kaut ko nevarat izdarīt, jūs visu laiku... nu jau drīz būs otrais gads... gribat, lai Kučinskis apmaksā rēķinus. It kā viņš būtu tas vācietis, kas sēž pie galdiņa un gaida šādu iespēju - apmaksāt jūsu dzīres vai arī ikdienas rēķinus.

Ministres kundze, šobrīd valdību vadāt jeb uz restorānu ejat jūs un jums ir jādomā par to, ka jāņem līdzi arī maciņš un ka tā naudiņa ir arī jānopelna... Ja vien nav doma aizbēgt pēc pusdienām. 

Es zinu, ministres kundze, ka nav patīkami sēdēt uz demisijas soliņa. Es arī esmu tur bijusi. Tiešām ir grūti, un ministra darbs ir piesātināts... Jāsaka, ar savu dienas izklāstu nevar pārsteigt vismaz tos kolēģus, kas valdībā kādu laiku ir pavadījuši, bet es ceru, ka šis demisijas pieprasījums tomēr būs atgādinājums arī jums, ka jūs esat izglītības un zinātnes ministre un ka tam ir jābūt cilvēkam, kurš cīnās par nozari, nevis ar nozari. Kurš mēģina sakārtot nozari, nevis to iedzīt zemē. Jums ir jābūt tam cilvēkam, kurš nevis kāpj šeit, tribīnē, un māca visus, ko nu kurš nav sapratis... vismaz 100 cilvēki, kas šeit sēž... vai ko nu kurš nezina, kā būtu pareizi jādara. Jums ir jābūt tam cilvēkam, kurš valdībā pārliecina pārējos valdības kolēģus par to, ka izglītība un zinātne ir prioritāte, pārliecina arī par to, ka finansējums ir jādod (Dep. D. Šmits aplaudē.), nevis jāpaļaujas uz to.

Es domāju, ka šis ir piemērs, kas parāda, ka jums tas neizdodas, ka jūs pieļaujat, ka pedagogu algas būs atkarīgas no tā, vai tiks noķerti kādi nelegālu līdzekļu legalizētāji. Sak, dod, Dievs, mums naudas mazgātājus... un vēl arī kādu noķert, tad skolotājiem naudiņa būs! Īpaši situācijā, kad Kariņa kungs lepojas ar to, ka ir vēsturē lielākais budžets, īpaši situācijā, kad šogad ieņēmumi ir par 500 miljoniem lielāki nekā iepriekšējā gadā. Un jums pagaidām ir dots mandāts un laiks, lai ar šiem līdzekļiem rīkotos. (Opozīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja, prieks jūs redzēt šodien!

Kolēģi! Latvija ir moderna valsts, neapšaubāmi. Populisms, kas valda daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir arī Latvijā. Mēs neesam nekāds izņēmums.

Mēs redzējām, kas notika priekšvēlēšanu kampaņās un cik daudz tika solīts. Bet tas, kas mani satrauc, - ka šis populisms pāriet uz valdības darbu. Un kas tad notiek? (Dep. I. Zariņš: “Jukas!”) Gluži vienkārši, neredzot šo solījumu izpildi, tiek darīts viss iespējamais, tiek nākts ar visādiem paziņojumiem, kas galīgi neattiecas uz attiecīgo ministru darbu, un pēc tam tikai atliek izlocīties, ka, redz, kaut ko nepareizi pateikuši vai viņus kaut kā nepareizi sapratuši...

Tiklīdz ierauga reitingu kritumu, seko skaļi paziņojumi. Kāds grib atlaist to, ko nemaz nevar atlaist. Kāds sāk runāt par nekustamā īpašuma nodokli, kaut gan maz saprot, par ko viņš vispār runā. Un tādā koalīcijā jūs, kolēģi, visi šobrīd strādājat! Vai jūs esat apmierināti ar to, ka jūs šādā koalīcijā esat? (Starpsauciens: “Jā!”) Es domāju, ka visai šai koalīcijai ir zināms šī haosa iemesls. Iemesls šim haosam pilnīgi noteikti ir Jaunā konservatīvā partija.

Šobrīd mēs redzam ministri, kura uz demisijas soliņa sēž galvenokārt tieši šī populisma dēļ. Mēs redzam ministri, kura, tikai atverot muti, var aizvainot visus pirmsskolas pedagogus. Mēs redzam ministri, kura, sākot runāt, var aizvainot visus pirmspensijas vecuma pedagogus. Mēs redzam ministri, kura “prot” arī strādāt. Un tad, kad viņa sāk strādāt, mēs redzam, kā Latvijas lielāko universitāti nevis cenšas padarīt par... nevis cenšas audzēt tās konkurētspēju, bet atmet vismaz piecus gadus atpakaļ vēsturē, rada haosu augstākajā izglītībā.

Manuprāt, tas ir nepieņemami.

Mēs redzam iepriekšējo valdību konsekventu virzīšanos brīvpusdienu jautājumā. Vienmēr tika domāti risinājumi, kādā veidā šo situāciju uzlabot, liekot klāt arvien jaunas un jaunas klases. Visi apzinās šo problēmu, bet te - nē. Jaunā konservatīvā partija izdomā: “Visiem taču dzīve ir uzlabojusies. Priekš kam to vajag? Atteiksimies no šī principa!”

Manuprāt, tas ir nepieņemami.

Kolēģi! Mēs redzam, kā virzās uz priekšu administratīvi teritoriālā reforma. Mēs redzam, cik liels brāķis ir šī administratīvi teritoriālā reforma, bet... Diemžēl es redzu to, ka izglītības un zinātnes ministre vēl nav pamanījusi, ka notiek administratīvi teritoriālā reforma. Izglītības un zinātnes ministres iesaiste šajā procesā ir gaužām niecīga, ja neteiktu vairāk.

Manuprāt, šis demisijas pieprasījums ir adresēts nevis ministrei, bet... šis ir demisijas pieprasījums pašai koalīcijai un valdībai.

Kolēģi! Jūs uzdodiet paši sev jautājumu, vai jūs esat apmierināti, strādādami šādā modelī? (Dep. A. Gobzems: “Viņi taču ir apmierināti!”) Kolēģi! Jautājums nav par ministri Šuplinsku. Es domāju, ministre Šuplinska varētu lieliski nākt šeit, uz Saeimu, pastrādāt, pamācīties. Šeit ir kolēģi, kas viņai sniegs padomu. Šeit ir ļoti daudz dažādu amatu, ja reiz gribas ieņemt amatu... Prezidijā, Saeimas komisiju vadībā, kur varētu pamācīties, pirms iet, sākt vadīt nozari, tracinot nozari ik dienu, kad skolotājiem, pedagogiem, vienkārši nākas katru dienu skatīties, kas jauns iznāks ārā no ministres mutes, ar ko vēl šodien pārsteigs ministre, nākot ar savu kārtējo ideju, domu parunāties par vienu vai otru tēmu.

Kolēģi, vēlreiz! Šis jautājums nav par Šuplinskas demisiju. Šis jautājums ir par koalīcijas izvēlēto sadarbības modeli.

Aicinu atbalstīt šo demisiju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Augsti godātā ministres kundze! Tiem, kas nav lasījuši, tiem, kas varbūt nezina par Kanāriju salām un Pandoras lādi, es varu pastāstīt par tādu Elisas salu.

Divdesmitā gadsimta sākumā tie bija lielākie imigrantu vārti uz Ameriku. Tūkstošiem cilvēku no dažādām valstīm savulaik vēlējās nokļūt Amerikā, lai izmainītu savu dzīvi. Mēs šodien varam diskutēt par to, vai imigrantu atlases mehānisms bija gana cilvēcīgs un pamatots, bet kāds Elisas salas muzeja eksponāts liecina par to, ka imigrantiem tika liktas priekšā koka figūriņas un tās viņiem bija jāsaliek atbilstošās formās līdzīgi, kā tagad zīdaiņi spēlējas ar attīstības rotaļlietām. Tas bija nepieciešams, lai saprastu, vai šis cilvēks nebūs par apgrūtinājumu sabiedrībai, jaunai sabiedrībai, un tiešām spēs ko sniegt valstij. Varbūt tas ir nežēlīgi, bet nu tāda ir vēsture.

Es nepiedāvāju, kolēģi, ieviest šādu testu cilvēkiem, kas grib pārvaldīt ministrijas. Tas tiešām būtu nežēlīgi. Bet tas, ko es vēlos uzsvērt, ir - cilvēkam, kas jūtas gana spēcīgs pārvaldīt izglītības un zinātnes nozari, tomēr būtu vēlams pārzināt pamatlietas vismaz vispārīgā līmenī. Tā, lai pašu skolotāju priekšā pēc tam nebūtu jāsarkst. Nu nevar persona, kas atbildīga par visu Latvijas bērnu izglītību, nezināt, pie kādas valsts pieder Kanāriju salas, un nevar cilvēks, kurš lieto simbolu “Pandoras lāde”, nezināt, ko šie vārdi nozīmē. Tas ir, es domāju, kauns. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Pārņem bailes par nozari, par to, kas notiks ar to, ja bērnu izglītošanas procesu pārrauga cilvēks, kuram acīmredzami trūkst arī emocionālās inteliģences. Jo kā gan savādāk mēs varētu raudzīties uz ministres izmisīgo cīņu pret nozari? Es arī, pievienojoties kolēģa Gobzema teiktajam, vēlos pasvītrot, ka izglītība tiešām ir jātur tālāk no politikas. Bet Šuplinskas kundze to nav sapratusi, un par to šodien liecināja arī viņas runa.

Šuplinskas kundze, jūsu nozarē nedrīkst būt ierakumu, kur vienā pusē ir pedagogi, bet otrā pusē esat jūs. Jūs tiešām neesat skolotāju advokāts. Jūs esat kā tāda ļauna pamāte, kas strostē skolotājus par jums veltīto kritiku sociālajos tīklos un paziņo aizvien jaunus neizpildāmus uzdevumus skolotāju algu celšanai. Kāpēc mēs šo mēnešu laikā neesam dzirdējuši par tādu, piemēram, Šuplinskas ultimātu valdībā? Mēs esam redzējuši izmisīgus pedagogus pie Saeimas. Cerams, ka mums nenāksies atkal to pašu redzēt arī budžeta sakarā. Bet mēs neesam dzirdējuši, ka Šuplinskas kundze tiešām pieprasītu Kariņa kungam sakārtot pedagogu atalgojuma jautājumu. Tieši pretēji. Kā jau minēja kolēģi - visdažādākie, ar pedagogu algu nesaistītie jautājumi tiek likti galdā. Nākamgad tas jautājums varētu būt, es nezinu, cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem vai cīņa ar ātrumpārkāpējiem, ar PVN karuseļiem... Nu, izdomāt jau var ļoti daudzas problēmas, no kurām varētu būt atkarīgas skolotāju algas.

Principā... Jūs šodien teicāt, ka skolotāju, pedagogu labsajūta nedrīkst būt uz kādas citas nozares vai kādu citu personu rēķina. Bet tajā pašā laikā, kā es saprotu, jūs īsti neiebildāt pret to, ka partiju labsajūta nākamajā gadā būs uz kāda cita rēķina - uz to pašu skolotāju algas rēķina, uz to pašu nodokļu maksātāju rēķina. Pret to jūs neiebilstat.

Jūsu prioritāte nav pedagogi, nav bērni - to mēs redzam. Jūsu prioritāte ir kašķis un konfrontācija. Un par to liecina gan vecāki, gan pedagogi, kuri ir satraukti, izmisuši un gaida nākamo satraucošo paziņojumu no ministres kundzes.

Es aicinu šodien atbalstīt lēmuma projektu, ar kuru tiek pieprasīta ministres kundzes demisija.

Vēlos arī piebilst... Tāds kā aicinājums ministres kundzei: aizveriet, lūdzu, to Pandoras lādi. Nemeklējiet tur skolotāju algu! Tur tās nav. Jo no tās Pandoras lādes jau tik daudzas likstas ir iznākušas ārā, ka mums būs ar tām jācīnās daudzus gadus.

Paldies. (Frakcijas SASKAŅA un citu opozīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Man sanāks papildināt vairāku iepriekšējo runātāju teikto.

Es sākšu ar Pandoras lādi. Es te drusku nepiekritīšu Jūlijai Stepaņenko, ka to vajadzētu aizcirst ciet. Ja es pareizi atceros no skolas laikiem, kad mums šo to mācīja par sengrieķu mitoloģiju, skaistā jaunava Pandora, ziņkāres vadīta, atvēra lādi un izlaida pasaulē visas bēdas, skumjas, slimības un visu negatīvo, bet paspēja to aizcirst ciet, neizlaižot ārā cerību, kas bija lādes apakšā. Tātad tā cerība joprojām ir Pandoras lādē, nevis pasaulē un šeit pie mums, zālē. Tā kā ministre teica, ka viņai šīs lādes nav, būtu labi to atrast un palaist to cerību ārā - cerību, ka šis augstais nams un mūsu nācija kopumā reiz spētu vienoties par valstij svarīgāko prioritāti, ja mēs gribam ne tikai būt gudri un sasniegt virsotnes, bet turpināt pastāvēt kā nācija nākamajās paaudzēs... proti, gribam izglītību, gudrus cilvēkus, kas spēs nākotnē risināt tos sarežģītos uzdevumus, kādi stāvēs priekšā gan mums, gan pasaulei.

Otrs temats, ko es paturpināšu. Tika pieminēta Somija. Vispirms es gribētu pateikt paldies Vjačeslavam Dombrovskim, Arvilam Ašeradenam un visiem pārējiem deputātiem, kas bija... un noteikti Latvijas vēstniecei Somijā Našenieces kundzei... kas bija vizītē... divu dienu vizītē Somijā. Es to vizīti nosauktu par vizīti nākotnē. Tā bija tāda nākotnes vizīte. Mēs tikāmies ar Somijas parlamenta Nākotnes komisiju, kas plāno, kur būs Somija un pasaule pēc 30 gadiem, tikāmies ar Ālto Universitāti, ar domnīcu Sitra, ar Izglītības un zinātnes ministriju un vēl daudzām... Business Finland... jā... un skolā bijām. It kā tas viss ir zināms, tas nav nekas jauns. To var internetā izlasīt, kā iet somiem un kurā vietā viņi pasaulē šobrīd ir. Bet kas bija interesanti - somi nebūt nav ļoti gandarīti par to, kā ir tagad, un redz lielas problēmas nākotnē, jo viņi saprot, ka viņu izglītības sistēma vēl nav gatava tam, ka tie bērni, kas šodien sāk iet bērnudārzā... saprot, ka viņi vismaz piecreiz savā dzīvē pārmācīsies vēlreiz - jaunajās profesijās... saprot, ka viņi tam vēl nav gatavi.

Bet ko es gribu teikt? Ja gribam iet uz priekšu, mums nevajag katru reizi radīt jaunu velosipēdu. Šis “velosipēds” ir tepat netālu, Somijā, - salīdzināmā valstī ar mums pat iedzīvotāju skaitā, salīdzināmā valstiskās neatkarības ilgumā. Vienkārši vajadzētu to “velosipēdu” paņemt un braukt.

Dažas lietas, ko es gribēju pateikt... tikai dažas no šī visa, kas mums būtu jāizdara nedaudz savādāk, nekā mēs to darām šodien.

Varbūt no otra gala sākšu, no augstskolām. Dzirdot Ālto Universitātē un visur citur... par sadarbību starp valdību, valsti un augstskolām, par sadarbību starp augstskolām. Ālto Universitāte necenšas kopēt Helsinku Universitāti, viņi dara to, ko māk vislabāk, un sadarbojas ar viņiem. Tad, kad mēs to visu dzirdējām... Atverot savus mobilos telefonus, ko mēs redzējām Latvijā? Latvijas Universitātes simtgades svinības sākās no rīta ar vienu rektoru un vakarā beidzās jau ar citu. Nevis tāpēc, ka iepriekšējais izcilais rektors savu portfeli nodotu vēl izcilākam rektoram nākotnē un aula stāvētu un aplaudētu, nē, tāpēc, ka tiesa atcēla prettiesisku valdības lēmumu Latvijā. Tas īsumā, kā mēs skatāmies uz augstskolām šodien.

Mēs runājam par kvalitatīvu izglītību, un es domāju, ka tas dīvainais ir tas, ka sabiedrībā plaši... nācijā ir konsenss... ir konsenss par to, ka kvalitatīvas izglītības stūrakmens ir skolotājs. Tikai šajā namā mums konsensa nav. Mēs šobrīd... LIZDA cīnās ar valdību un ministriju par to, lai tiktu izpildīts iepriekš nospraustais grafiks algu paaugstināšanai. Nākamā gada septembrī joprojām būs šī trepe. Par ko mēs vispār runājam? Mēs runājam, ka skolotāju alga sasniegs 790 eiro, ka tie, kas jau ir ieraudzījuši “velosipēdu” no somiem... Igauņiem jau alga nav zemāka par 2500... 1250, es atvainojos! Un viņi objektīvi uzdod jautājumu: “Jums vēl skolās kāds māca?” Mēs pat šodienas Saeimas sēdes darba kārtībā neiekļāvām Papules virzīto jautājumu par to, kā akūti censties šo jautājumu risināt. Mēs pat apspriest to šeit netaisāmies! 

Visbeidzot. It kā varbūt mazāks... bet te man Dana Reizniece-Ozola būs jāpapildina attiecībā uz ēdināšanu skolās... un atkal Somija. Somija ieviesa bezmaksas ēdināšanu visās vecuma grupās uzreiz pēc Otrā pasaules kara. Ja es nemaldos, pat pēc Ziemas kara. Tas primārais mērķis bija tāds, ka bija faktiski bads... Lai visi somu bērni neatkarīgi no viņu vecāku turības, neatkarīgi no tā, kur viņi atrodas, būtu paēduši. Tas bija pirmais solis.

Otrais solis. Viņi saprata, ka šeit ir vēl viena laba lieta. Šis ir diezgan liels pasūtījums somu lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Visa šī pārtika ir somu jau vairāk nekā sešdesmit gadus.

Bet vēl viena lieta, ko viņi saprata pārdesmit gadus atpakaļ, - ka veselīga ēdināšana ir milzīgs stūrakmens cilvēku smadzeņu attīstībai, spējai uzņemt informāciju, noturēt to. Viņi pilnībā pārgāja uz ekoloģisku, veselīgu pārtiku bez piedevām, bez sāls, bez visa cita. To arī deputāti varēja nobaudīt - pusdienas bez sāls.

Vēl viena lieta, ko viņi saprata, ir ekonomiska... biznesa lieta ārpus palīdzības saviem lauksaimniekiem un uzņēmējiem ir tā, ka visa pasaules pārtikas industrija šodien cīnās par bērnības garšu. Tas, ko cilvēks ir ēdis agrā jaunībā un bērnībā, ir tas, ko viņš turpinās ēst un lietot visu savu dzīvi, pirks arī saviem bērniem un veicinās savas valsts ekonomiku. Tā ir vēl viena lieta šajā it kā mazajā stāstā par brīvpusdienām visiem skolēniem.

Ko darām mēs? Mēs noņemam, nevis pilnveidojam to, ko mēs tiešām soli pa solītim... arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs... Solīti pa solītim gājām uz priekšu. Mēs to tagad vēlreiz sagraujam.

Jā, tā cerība tiešām ir ļoti nepieciešama arī šajā zālē. Cerība, ka mēs spēsim kādreiz apvienoties un izvirzīt vienu nācijas prioritāti, proti, izglītotus cilvēkus, kā to dara somi. Somijas parlamenta Nākotnes komisijā vai, es neatceros precīzi, kur tas bija... viņi teica, ka viņi skatījušies, ko 30 gadus iepriekš viņi ir plānojuši attiecībā uz to, kāda būs šodienas Somija un pasaule, un sapratuši, ka pat vistrakākie viņu sapņi jau sen ir sasniegti un pārsniegti.

Līdz ar to secinājums: plānojot dzīvi 30 gadus uz priekšu, viens ir skaidrs - ka tu nevari visu izplānot, ka tu nevari visu paredzēt. Skaidrs, ka būs tehnoloģiju sasniegumi. Par to nav šaubu. Skaidrs, ka būs robotizācija. Par to nav šaubu.

Ko viņi, somi, ir sapratuši? Kāds šodien ir viņu galvenais mērķis izglītībā? Ka pēc 30 gadiem katrs soms... katrs otrais soms būs ar maģistra grādu. Jo tas nozīmēs, ka tie būs izglītoti un gudri cilvēki, un tikai izglītoti un gudri cilvēki spēs tikt galā ar tiem izaicinājumiem, kuri pēc 30 gadiem būs aktuāli Somijai un pasaulei.

Visbeidzot, pabeidzot savu uzrunu, es gribu paturpināt Ivara Zariņa teikto. Viņš nosauca konkrētus skolotājus, kas viņa dzīvē ir bijuši. Es gribu nosaukt arī savējos un pateikt viņiem milzīgu paldies: Skaidrītei Jirgenai par matemātiku, Birutai Šķēlei par fiziku, Aijai Kļaviņai un Aivaram Strangam par vēsturi un Robertam Ķīlim par filozofiju un matemātisko loģiku. Un visbeidzot - saviem vecākiem, kas mani pie viņiem aizveda.

Paldies. (Opozīcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Neapmierinātība ar izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas uzvedību un aktivitātēm nozares darbinieku vidū strauji pieaug. Tāpēc ministres skaidrojumi patiesībā tiek gaidīti ne tikai parlamentā un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā, bet arī skolotāju cunftē kopumā un plašākā sabiedrībā.

Par neapmierinātības un neuzticības izteikšanas iemesliem.

Ir zināms, ka viena no problēmām - pedagogu trūkums. Un ir arī zināms, kādā veidā skolās šo problēmu risina: pedagogi palielina savu slodzi. Bet tas nav pareizais risinājums, jo pēc laika tas var negatīvi ietekmēt gan darba kvalitāti, gan pedagogu labsajūtu.

Es uzskatu, ka pedagogu trūkums ir nacionāla problēma un ilgtermiņā valsts izglītības politikas sekas. Ja ministre nav lietas kursā, tad es vēlos informēt kundzi, ka pedagogiem ir svarīga ne tikai darba samaksa; pedagogiem vienmēr svarīgas arī citas komponentes - sabiedrības attieksme, pedagogu un bērnu tiesību sabalansētība, ministra publiskā retorika, profesionālais un metodiskais atbalsts, arī citi kritēriji un instrumenti. Nav tā, ka pedagogi ir absolūti konservatīvs sabiedrības slānis. Cilvēki ir atvērti pārmaiņām, bet gaida no Izglītības un zinātnes ministrijas lielākus atbalsta mehānismus. Jo nepietiekams atbalsts, kā pašlaik ir, būtiski ietekmē izglītības kvalitāti.

Ja ministre uzskata, ka jaunās paaudzes pedagogu pietiekama neienākšana skolās ir problēma, - kur ir piedāvājums attiecībā uz atbalsta mehānismiem? Man, piemēram, nekas par to nav zināms. Un, es domāju: ja izglītības un zinātnes ministre turpinās tikai liet dubļus uz pedagogu saimi, kā tas notiek pašlaik, tad droši vien jaunie pedagogi vēl mazāk izvēlēsies strādāt šajā profesijā. Drīzāk jādomā, kā un kādā veidā atbalstīt pedagogus, jo, piemēram, izdegšanas sindroms skolā ir reāla problēma. Nekas nav dzirdēts par to, kā šo parādību apkarot.

Arī attiecībā uz pirmsskolas pedagogiem vajadzētu nevis nodalīt izglītošanu no pieskatīšanas, bet domāt, kā pārskatīt slodzes, kādus atbalsta mehānismus nodrošināt, jo pirmsskolas pedagogi ir pirmie, kuri uzsāk kompetencēs balstītu saturu. Pēdējo gadu laikā, arī šajā gadā, ir pieņemti sāpīgi lēmumi par skolu slēgšanu un reorganizēšanu, bet tie nedz līdz galam atrisina pedagogu trūkuma problēmas, nedz iedod papildu naudu darba samaksas grafika realizēšanai. Nereti, slēdzot skolu, pedagogam tiek piedāvāts darbs citā skolā, bet tur slodze ir mazāka, atalgojums arī, vairāk laika jāpavada ceļā, un, visu apsverot, cilvēks nereti izvēlas sevi realizēt citā jomā.

Pēc zināma šaubu posma no šā gada septembra pedagogi tomēr saņēma algas pielikumu no 710 eiro līdz 750 eiro par likmi. Bet vēl aizvien paliek bažas par pedagogu algas pieauguma grafika pildīšanu no 2020. gada septembra. Risinājums ir, un šis risinājums ir absolūti skaidrs. Vienkārši jāpilda spēkā esošie normatīvie akti, Izglītības likums un Ministru kabineta noteikumi par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

2020. gada budžetā ir paredzēti 23 miljoni eiro algas paaugstinājumam līdz 750 eiro, bet nav paredzēta nauda nākamajam solim - tās paaugstinājumam līdz 790 eiro no nākamā gada 1. septembra, kam nepieciešami 9,2 miljoni eiro. Nav arī finansējuma - 8,5 miljonu - augstskolu mācībspēkiem jau no janvāra. Izstrādājot budžetu, vispirms nauda būtu jānovirza spēkā esošo normatīvo aktu izpildei un tikai pēc tam pareizi un korekti būtu nākt ar jaunām iniciatīvām. Lūk, šādi izskatās šis risinājums. Ļoti vienkārši, vai ne, kolēģi!

Un vienlaikus, kā vienmēr pēdējā laikā, Finanšu ministrija norāda - lai dabūtu naudu pedagogu algām, jāturpina sakārtot skolu tīklu. Līdz ar to pašvaldības ir spiestas pieņemt sāpīgus lēmumus par skolu tīkla optimizēšanu un turpināt slēgt skolas. Tomēr pārliecības par pedagogu algas paaugstinājumu nav, jo pedagogiem - tā nu, lūk, gadās mūsu valstī - vienmēr izvirza kādus papildu nosacījumus, kādas papildu prasības. Es uzskatu, ka tas nav godīgi un tas nav gudri... vispār.

Tāpat Ministru kabinetam, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, jāparedz ikgadējais finansējuma pieaugums, ne mazāks par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, augstākajai izglītībai un ne mazāks par 0,15 procentiem no iekšzemes kopprodukta - zinātniskajai darbībai. Es nezinu, vai tas tā būs. Katrā gadījumā vēlamies sagaidīt šeit, parlamentā, kvalitatīvu budžetu.

Ministres kundze! Manā skatījumā, jūsu aktivitāšu rezultāts izglītības sistēmā ir sakaitētas diskusijas ar pedagogiem, abām pusēm apmainoties ar savstarpējiem pārmetumiem... par kritiskas domāšanas trūkumu. Tāpēc es aicinu jūs mainīt savu retoriku, komunicējot ar pedagogiem, jo jūsu retorika ir agresīva un pedagogu profesijas prestižu graujoša. Lūdzu, netraciniet pedagogus!

Es aicinu balsot par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei, tomēr, ja Saeimas vairākums “par” šo demisiju nenobalsos, tad man ir vēl viens ieteikums jums, Šuplinskas kundze. Rūpējieties par savas jomas cilvēkiem, par pedagogiem, nevis cīnieties pret viņiem. Rūpējieties par šīs jomas cilvēkiem, jo izglītības darbinieki ir jāatbalsta, nevis jāapkaro.

Paldies par uzmanību. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aivaram Geidānam.

A. Geidāns (KPV LV).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Ministres kundze! Augsti godātie kolēģi! Šodien no šīs tribīnes skan viss par kaut ko: Zariņš runā par karuseļiem, par karlsoniem (Dep. I. Zariņa starpsauciens.), Reiznieces-Ozolas kundze - par to, ka vienīgā ēdienreize, teiksim, trīsgadīgam bērnam būtu vienreiz dienā. Bet ir jāskatās kompleksi. Nu, cik es tā paklausījos kādu laiku, mēs visu laiku cenšamies izraut kaut kādus jautājumus un skatīt atsevišķi no visa kopējā skata.

Kopējā, lielā bilde mums ir valsts budžets, un ir skaidrs, ka mums nepietiks resursu visam - pie tā saimniekošanas stila, kāds ir šobrīd, kāds ir bijis šos iepriekšējos gadus. (Zālē troksnis. Starpsaucieni: “Ooo!”) Protams, piemērus SASKAŅAS deputāti... protams, viņi jau zina savu saimniekošanas stilu, es (Starpsauciens: “Nolaidies uz zemes!”) neatkārtošos; mani vairāk fascinē tā liekulība, kas skan no Zaļo un Zemnieku savienības puses. Viņi nāk un afišē... runā par to, ka nepietiks pedagogu algām resursu. Nepietiks. Pilnīgi piekrītu - šo resursu nepietiks. Bet kāpēc to nepietiks? Lūk, šāda iemesla pēc: mēs esam uzņēmuši pareizu kursu - šobrīd pašvaldībām šinī valsts budžetā paredzēti, iedalīti mazāki resursi. Ja paskatāmies, piemēram, uz Jelgavas pilsētas budžetu, kurš ir 80 miljoni, tad... Piemēram, pilsētas galva Andris spēj pārvietoties ar automašīnu Volvo S90, pilnīgi jaunu - tādu, kurai tirgus vērtība ir apmēram 100 tūkstoši eiro. (Dep. A. Gobzems: “Kāds tam sakars ar izglītības...?”) Un, lai sevi reklamētu, viņš stāda kokus - ozolus... Tiek patērēti gadā 400 tūkstoši eiro.

Ja skatāmies uz vienas pašvaldības budžetu, - faktiski nelietderīgi tiek izlietoti 500 tūkstoši eiro. Tā ir liela nauda. Un te ir atbilde Reiznieces‑Ozolas kundzei - ka jūsu, teiksim, partijas biedrs varētu padalīties un novirzīt šos resursus... Pašvaldības varētu, teiksim, tos novirzīt bērnu brīvpusdienām līdz 9. klasei. Jo, ja skatāmies ārvalstu pieredzi, tad redzam, ka Dānijā, teiksim, vai tajā pašā Nīderlandē pilsētu galvas pārvietojas ar velosipēdiem un mazās... nu, tur, protams, ir citi mērogi, bet tāda lieluma pašvaldībās kā Jelgava... tur mēri nebraukā ar 100 tūkstošus vērtām automašīnām.

Un sevis reklamēšanai... ārpus partijas iekļautiem tēriņiem... tērē vēl 400 tūkstošus...

Tā ka, es domāju, Zaļo un Zemnieku savienība, sāciet ar sevi! Izstāstiet kādreiz, kā jūs saimniekojat! Šis saimniekošanas stils ir lielākajā daļā pašvaldību, kur jūs esat pārvaldnieki. (Starpsauciens.)

Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai otro reizi.

I. Šuplinska (izglītības un zinātnes ministre).

Paldies visiem, kas piedalījās debatēs.

Teikšu uzreiz ar nožēlu, ka neizdevās papildināt patiešām noderīgu ideju klāstu, kuras varētu palīdzēt uzlabot izglītības politiku.

Un dažas piezīmes.

Zariņa kungs! Diemžēl negaršo ievārījums. Tāpēc tā piezīme par to burciņas izēšanu attieksies uz kādu citu.

Krauzes kungs! Neredzu jūs uzreiz, bet... “Viss ir slikti” - šāds koncepts arī nav manējais. Un man ir ļoti žēl, ka jūs kā Saeimas deputāts (Starpsauciens.) lasāt Pietiek.com un tā ir jūsu vienīgā medijpratības zīme. (Starpsauciens.) Nu, žēl gan! (Starpsauciens.)

Trešā lieta, ko es noteikti vēl gribu jautāt. Agešina kungs, jūsu partijas viena no deputātēm Papules kundze ir ļoti labi informēta par to, kā notiks jauno pedagogu izglītošana. Ja jūs nespējat atnākt līdz Izglītības un zinātnes ministrijai, tad, es domāju, Papules kundze jums neliegs šo padomu.

Bet, kopumā ņemot, es tikai vienu akcentu gribu uzlikt. Un tas ir saistīts ar to, ka, neskatoties uz šo retoriku, kas šodien izskanēja, es patiešām iestāšos par bērniem, jauniešiem un studentiem. (Dep. A. Gobzems: “Kad? Kad?”) Un jau šoreiz budžetā (Starpsauciens.)... un jau šoreiz budžetā ir iestrādāts klāt ne daudz, bet pusmiljons, kas ir domāts tieši jaunatnes politikas stiprināšanai. Un es ļoti ceru, ka tas, kas nenotika noteiktā laika posmā, un tā ir domāšanas maiņa... tā notiks līdz ar jauniešu ienākšanu un aktīvāku līdzdalību kā pilsoniskajā, jāsaka, pasākumu rīkošanā, tā arī visa izglītības procesa kvalitātes izvērtēšanā.

Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministres kundze! Kolēģi! Šodien ir runāts par ļoti daudz ko. Un es droši vien nebūtu pieteicies debatēs, ja man nebūtu radusies sajūta, ka liela daļa no runātājiem nav sapratuši, par ko ir šis priekšlikums par neuzticības izteikšanu.

Tika minēti daudzi tehniski iemesli, ko izglītības un zinātnes ministre būtu varējusi darīt citādāk. Viņa centās skaidrot savu viedokli, bet droši vien šinī brīdī būtu jārunā mazliet arī par vadības filozofiju.

Ko es ar to domāju? Jebkurš vadītājs... kļūstot par vadītāju, viņam ir jāapzinās, ka viņš uzņemas lomu - būt pa vidu starp laktu un āmuru.

Šinī gadījumā tā lakta jeb nozare - izglītības, zinātnes, kultūras, sporta, inovāciju un tā tālāk nozare - ir ļoti plaša, bet vienlaikus tā ir ļoti cieta. Šo cietumu raksturo gan arodbiedrības darbības, gan tas, ka regulāri ir trūcis finansējuma šai nozarei, neskatoties uz tiem ierakstiem likumos, par ko šodien tika runāts. Tur var izteikt tikai apbrīnu, ka izglītības un zinātnes ministre uzņēmusies vadīt šo nozari.

Āmurs... Nu, āmurs šinī gadījumā ir valdība un valdības vadītājs.

Jo augstāk mēs esam šajā vadības hierarhijā, jo... parasti ir tā, ka tā lakta kļūst cietāka un lielāka un āmurs, kāds nu tas ir, tāds ir... Šinī gadījumā mēs esam saskārušies ar ļoti īpatnēju situāciju, jo ministres partija, partija, kuru viņa pārstāv, tās lietas ir pagriezusi tādā veidā, ka izglītības un zinātnes ministre šobrīd ir praktiski valdības pastāvēšanas vai krišanas atslēgas elements. (Starpsauciens.)

Tā demisija, manuprāt, ir saistīta ar divām lietām.

Viena lieta ir saistīta ar latu... laktu, es atvainojos! Pārvaldot šo ļoti plašo nozari, kuras vīziju... vīziju... par kuras vadīšanu ministre izstāstīja, un... es domāju, ka tur ļoti daudz kam, ko viņa stāstīja, mēs varam pievienoties... Lai šo vīziju īstenotu, ir jābūt dziļai empātijai pret nozari, un es gribu teikt, ka atslēgvārds ir “empātija” un šis neuzticības izteikšanas priekšlikums ir par empātijas trūkumu attiecībā pret nozari.

Otra lieta, par ko ir neuzticības izteikšana. Par to, ka starp... salīdzinot ar... Salīdzinot izglītības un zinātnes ministres centienus un arī stāju... nevis šeit, skaidrojot deputātiem to vai citu jautājumu, bet stāju Ministru kabinetā, cīnoties par savu nozari, mums nav radusies pārliecība (šinī gadījumā es domāju Zaļo un Zemnieku savienību un tās frakciju), ka ir darīts viss iespējamais no ministres un ministrijas puses, lai līdzekļus gan skolotāju algām, gan daudzām citām nepieciešamajām lietām šajā nozarē censtos izcīnīt.

Bet nekas nav beidzies. Es esmu gandrīz drošs, ka šis balsojums, kurš pēc neilga brīža būs, ļaus turpināt ministrei vadīt nozari.

Bet rīt, ja esmu pareizi informēts, ir Ministru kabineta sēde, kurā tiks lemts par budžetu. Un šeit nu ir tā alternatīva - finansēt, dāsnāk finansēt, partijas vai finansēt izglītību, zinātni, sportu. Un ministrei rīt būs jābalso Ministru kabineta sēdē par budžetu, kurā būs vai nu dāsnāks finansējums viņas nozarei, vai dāsnāks finansējums partijām. Tas arī ļoti daudz ko parādīs Latvijas cilvēkiem.

Un es gribu beigt ar citātu:

“Runas ir garas,

Darbs ir īss;

No darba varas

Liktens trīs.”

Paldies. (ZZS frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. 

E. Papule (SASKAŅA).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Diemžēl katrā ministres runā kā īlens... maigi sakot, kā īlens no maisa spraucas laukā ministres nesapratne par nozares vajadzībām, vienpersoniska taisnības apziņa, nicinājums un necieņa pret visiem, arī sevi. Tā teikt, par katru cenu jāierāda īstā vieta visiem un jāatrod varbūt sev cita.

Paklausieties, ko kolēģi saka! Mēs runājam gan nopietni, gan stāstām anekdotes. Un tās arī ir zināmā mērā mācību stundas vērta ziņa. Personiski arī jums.

Un, ja drīkst dot padomus, - šoreiz varbūt savā atbildes runā daudz vērtīgāk jums būtu bijis paklusēt un paklausīties. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem otro reizi.

A. Krauze (ZZS).

Ministres kundze! Kolēģi! Redziet, man liekas, ka... Kā var zināt, ko es lasu? Es zinu, ko un kur Šuplinskas kundze ir rakstījusi savulaik, jo to var atrast. Bet tas ir ne tikai Pietiek.com. Redziet, tas ir arī portālā Jauns.lv! Tā ka daudzi mediji par to raksta.

Bet, es domāju, jūs varētu šeit uzkāpt tribīnē un pateikt Saeimai un visai Latvijas tautai (jo šīs mūsu sēdes translē), ka jūs tajā laikā kļūdījāties un ka jūs nožēlojat to, ko jūs tur esat rakstījusi, nevis... starp citu, arī Jauns.lv raksta - jūs vienkārši izvairāties no atbildes. Jūs varat godīgi pateikt: “Tā bija kļūda, mana jaunības dienu kļūda, mani piespieda Komunistiskā partija. Tagad es tā vairs nedomāju un es atvainojos visai latviešu tautai par to, ko es toreiz teicu.” Un par to, ka jūs nosaucāt tos, kas cīnījās pie Brīvības pieminekļa un citur, par nacionālistiem, atnāciet šeit un atvainojieties latviešu tautai! (ZZS frakcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šuplinskas kundze! Tā skarbā dzīves patiesība ir tāda, ka jūs nepatīkat ne skolotājiem, ne skolēniem, ne sabiedrībai, ne žurnālistiem (Dep. J. Strīķe: “Tu visiem patīc!”), bet jūs patīkat savai partijai, jo jūs atbalstāt cietuma būvniecību. (Aplausi.) Es nezinu, Šuplinskas kundze, vai jūs esat lasījusi Viktoru Igo (Izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska: “Kas tas tāds?”), bet, ja jūs būtu to darījusi, tad... Viktors Igo savulaik ir teicis: “Cilvēks, kurš atver skolu, aizver cietumu.”

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi. (Starpsaucieni.)

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vēršos ne pie JKP un ministres, bet pie pārējām koalīciju veidojošajām partijām.

Ja jums šķiet, ka varēsiet norādīt uz JKP un viņu ministriem: “Tie bija tie nekompetentie, tie bija tie, kas mūs piespieda pieņemt prettiesisku lēmumu par rektoru un tā tālāk!” - un ka varēsiet, kā saka, nolikt viņus pie vietas un paši aiziet sausām kājām, - tā nesanāks!

Manuprāt, šobrīd process ir otrāds, pretējs, - jūs liek pie vietas. Neteikšu, pie kuras, bet... pie vietas pilnīgi noteikti.

Tā ir kolektīva atbildība par to situāciju, kāda šobrīd ir ar visiem šiem konfliktiem, kādi šobrīd ir izglītības... augstākās izglītības... Es nezinu, vai ir kāda joma izglītības posmā, kurā šobrīd nebūtu konfliktsituācijas ministrijai ar to, kas šajā jomā strādā. Bet tas ir tā sekundāri.

Primāri. Žēl, ka... Vēlreiz pie Somijas... Žēl, kaut kā tā sanāca, ka neviens no JKP nebija šajā vizītē. Bet tie, kas bija... un es skatos, Arvil, uz tevi pirmām kārtām un Ilgtspējīgas attīstības komisiju... kurā mēs šīs debates vakardien sākām. Es ceru, ka mēs varam... saprotam to, ka izglītības kvalitātei ir jābūt pirmajai prioritātei valstī, ja mēs vispār gribam pastāvēt. Mēs varētu sākt veidot caur Ilgtspējīgas attīstības komisiju - un beidzot arī šajā zālē - nacionālu konsensu par šo prioritāti. Un ne tikai vārdos, bet arī darbos, arī skatoties uz budžetu gan nākamajā, gan turpmākajos gados.

Tas būtu ļoti, ļoti svarīgi - spēt mums visiem atrast vismaz vienā lietā kopsaucēju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Cienījamie kolēģi! Tikai divas īsas lietas gribu pateikt.

Viens. Manuprāt, ir ciniski, ka jūs vispār pieminat augstākās izglītības diskusiju šeit. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, 2013. gadā tie, kas studēja ārzemēs, Latvijas studenti, bija 7 procenti un gribēja studēt ārzemēs 12 procenti. 2017. gadā ārzemēs studēja 9 procenti Latvijas studentu, bet gribēja studēt jau 25 procenti Latvijas studentu. Interesanti, kāpēc tā? (Starpsaucieni.) Tā ir kvalitāte vai kaut kas cits? Man liekas, tieši par kvalitāti šajā sakarā būtu jārunā. Un šī tendence turpina pieaugt. Aizvien vairāk Latvijas studentu brauc un studē ārzemēs ne jau tāpēc, ka viņiem tur labāk patīk dzīvot, bet gan tāpēc, ka šeit ir daudz, daudz sliktāka kvalitāte. Bet ministre... ministre drosmīgi iestājas par šīm pārmaiņām augstākajā izglītībā. Visu cieņu ministrei, ka viņai ir drosme šo jautājumu pacelt, par spīti visiem darboņiem no visām partijām, kas ir salīduši šajā augstskolā... Ministrei ir drosme stāties pretī šai sistēmai un tiešām to mainīt. (Starpsaucieni.) Tā ka, lūdzu, novērtējiet, cieniet viņu par to!

Otrs punkts. Parasti, kad ministri runā... un pieprasa šādas lietas kā, piemēram, ministra demisiju... Nu tad jums, it īpaši ZZS, SASKAŅAI... un šmitgobzemieši, jūs varat pieskaitīt sevi pie SASKAŅAS vai pie ZZS, kā jūs paši gribat, bet vajadzētu tomēr būt kaut kādai cieņai... dot ministrei pēdējo vārdu atbildēt uz jūsu remarkām. (Dep. A. Gobzems: “Izlasi, Znotiņ, Kārtības rulli!”) Bet jūs to nedevāt! Tāpēc, lūdzu, kaut kādai pašcieņai pret sevi vajadzētu būt... pret ministri, pret ko jūs šo pieprasījumu esat iesnieguši.

Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kā jau teicu, man dzīvē ir ļoti paveicies ar skolu, kurā man bija iespēja iegūt zināšanas, un skolotājiem. Es pieminēju savu fizikas skolotāju. Viņš man iemācīja uz lietām skatīties principos, caur atsevišķām izpausmēm... ārējām, virspusējām izpausmēm... ieraudzīt aizmugurē principu. Iemācīja saskatīt sistēmu, redzēt situāciju sistēmiski. Tāpēc, kad es šeit atnācu un stāstīju par Karlsonu, es biju domājis, ka tie, kuri klausījās (un tie, kuri šeit nāca un pilnā nopietnībā uzskatīja, ka šeit runa par Karlsonu), sapratīs, ka runa jau nav par Karlsonu. (Opozīcijas deputātu aplausi.) Vienkārši... un arī par ievārījumu runa nebija, jo nu... Kolēģi, es redzu, ka viena liela problēma ir, ka, iespējams, jums kaut kas ir noticis. Man tādas lietas likās pašsaprotamas, ka pasakām mēs vairs neticam, ka mēs caur tām pasakām redzam to patiesību, ko šī pasaka ir nesusi. Bet man liekas, ka liela daļa no jums joprojām dzīvo tādā pasakā. Uzskata, ka var stāstīt pasaku un visi tev ticēs un pēc tās arī dzīvos. Un tad beigās jūs esat tur, kur esat. Tāpēc mums šodien ir jārunā par visām šīm lietām.

Kolēģi, izdariet ļoti nopietnus secinājumus par to, kas notiek ar izglītību! Izdariet arī nopietnus secinājumus no šīm debatēm. Šeit bija daudz noderīgu lietu. Lai mums vairs šeit nevajadzētu par to diskutēt.

Pretējā gadījumā... Jūs taču atceraties, ko jūs esat solījuši saviem vēlētājiem. Ja tās bija tikai pasakas, kuras var stāstīt, kuras nav jāpilda, tā ir viena lieta, bet, ja jūs gribat kaut ko reāli izpildīt, tad nu dzīvei jāsāk strauji mainīties... tas, ko jūs darāt. Pretējā gadījumā jums nelīdzēs ne partijas finansējums, ne viss pārējais, jūs aiziesiet vienkārši mēslainē. Tāpat kā daudzi šādi pasaku stāstītāji, kas šeit ir nākuši pirms jums... nākuši un stāstījuši pasakas un pēc tam aizgājuši. Un neviens pēc tam vairs viņus neatceras. (Opozīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Godātie jaunie konservatīvie, atkal vēršos pie jums. Manuprāt, jums ir ne tikai emocionālās inteliģences trūkums, bet arī selektīvā redze: jūs runājat par kaut kādām šausmīgām pagātnes lietām... ka izglītība bija ļoti sliktā stāvoklī un arī viss pārējais, bet jūs tā kā neredzat to, ka tajā šausmīgajā pagātnē piedalījās ne tikai ZZS, bet arī VIENOTĪBA. Un VIENOTĪBA bija tā, kas bija vadībā gan izglītībai, gan arī daudzām citām sfērām.

Un visbeidzot - vēlreiz par selektīvo redzi. Jūs neredzat arī Kārtības ruļļa noteikumus, ka ministram patiesībā ir tiesības runāt pa piecām minūtēm pēc tam... kaut vai aiz katra runātāja. Tāpēc Šuplinskas kundzei ir visas tiesības izteikties, un arī mēs labprāt dzirdētu viņu vēlreiz.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Urbanoviča kungs, vai jums pietiktu ar 10 minūtēm? (Starpsauciens. Smiekli.) Pietiks?

Vārds deputātam Jānim Urbanovičam.

J. Urbanovičs (SASKAŅA).

Tik daudz gudru cilvēku... izglītotu... un runā par mācīšanas procesu. Es gribu par kaut ko citu.

Kolēģi! Daudzu gadu novērojumi liecina, ka parasti atsevišķu ministru plosīšana... un valdības... visādi pieprasījumi nāk un dažādas citas nodarbes notiek gadu pirms vēlēšanām, proti, kad ir gaisā jūtamas lielas pārmaiņas. Tagad tas ir sācies jau labu laiku iepriekš, un tas liecina tikai par to, ka ir gaidāmas pārmaiņas. To šajā zālē un ārpus šīs zāles rakstošie un runājošie sen jau ir izanalizējuši, un jautājums ir tikai, kādā veidā tās pārmaiņas būs. Un runa nav par Saeimu, bet runa ir par koalīciju, ja? Tiek gatavota koalīcijas izmaiņa... un darbības, kas, sadarbojoties vai nesadarbojoties pozīcijai ar opozīciju, tuvina šīs pārmaiņas. Un te nav nekāda runa par budžetu. Budžets ir tikai tāds etaps... Joprojām nav iepazinušies ar Kārtības rulli un iet, un runā... Ir grāmata, kuru nav atvēruši... Redziet, tā ir pirmā lieta. Un ar to ir izskaidrojama šī naidīgā runāšana - ar nedzirdēšanu.

Bet ir viena epizode šodien, kas Šuplinskas kundzei liktu aizdomāties. Nupat, pirms jūsu uzvedības, es nezinu, izskatīšanas, pirms šīs runāšanas un aprunāšanas, ne vienmēr korektas, - pirms tam bija, manuprāt, izdarīta ar jūsu ziņu liela muļķība, nu milzīga muļķība. Evijas Papules sagatavoto un mūsu atbalstīto priekšlikumu par pedagogu problēmas un kadru problēmas risināšanu... jūs to vienkārši aroganti izmetāt ārā, nemaz neielaižot Saeimas, teiksim, kambaros, pa durvīm iekšā, lai par to parunātu. Jo jūs nevarat nezināt, cik daudz trūkst... un kāds prestižs ir tiem, kas vēl joprojām kā pēdējie mohikāņi mokās šajā izglītības... sagrautajā sistēmā. Jūs to neizdarījāt. Ja tā ir tikai opozīcijas un pozīcijas greizsirdība, tad es aicinu - nākamajā ceturtdienā iesniedziet paši! (Dep. A. Muižnieces starpsauciens.) Ja jūs to neizdarīsiet, tad... jūs varat iedomāties... kad jūs mēģināsiet runāt, ka, lūk, neiet ne mācīties par pedagogiem, ne strādāt - tie, kas ir mācījušies... līdzīgi kā māsiņas brauc prom... Tie, kas piesakās, Znotiņa kungs... brauc prom... viņi izmanto iespējas alternatīvi... No sagrautās izglītības sistēmas viņi brauc prom uz sakārtotu... un par velti. Tās Erasmus programmas un citas. Dīvaini, ka jūs to nezināt.

Manuprāt, jūs ļoti daudz ko nezināt. Jums vajadzētu iemācīties... sākt lasīt gan Satversmi, gan Kārtības rulli.

Es tiešām gribētu, lai šī koalīcija tik ātri nesabrūk. Tiešām! Man gribētos, lai jūs varētu pateikt, ko jūs esat izdarījuši. Līdz šim jūs visu laiku stāstāt tiešām pasakas par to, kādas jums ir idejas. Nu beidziet to stāstīt! Sāciet darīt!

Paldies. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 51, atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts noraidīts.

Godātie kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Lībiņa-Egnere, Beitnere-Le Galla, Jansons, Tērauda, Ločmele-Luņova, Šteins un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Karela Marka Šišona uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Ašeradens, Benhena-Bēkena, Butāns, Vucāns, Kucins un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Baltijas Jūras Parlamentārās konferences Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Daces Ķezberes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs esam saņēmuši Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vēstuli par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata atstāšanu, kur ir norādīts, ka “ar šo Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk - Padome), ievērojot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 59. panta trešās daļas 1. punktu, informē Saeimu, ka Padomes locekle, kas pilda Padomes priekšsēdētāja amata pienākumus, Dace Ķezbere 2019. gada 30. septembrī ir iesniegusi Padomei iesniegumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās 2019. gada 15. decembrī”.

Lūdzu atbrīvot Daci Ķezberi no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata pēc pašas vēlēšanās ar šā gada 15. decembri.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es šobrīd gribu aicināt jūs, iespējams, pēdējo reizi ieklausīties amatpersonas Ķezberes vārdos: “Reputācijas stiprināšanu aizvien vēl uzskatu par būtisku uzdevumu, jo NEPLP spēja pārstāvēt mediju nozares intereses [..] ir tieši atkarīga no tā, cik pārliecinoša un uzticama būs NEPLP balss.” Šis ir citāts no pēdējā publiski pieejamā darbības pārskata, un šodien mums ir jāskatās un jāsecina, ka pēdējā gadā NEPLP lēmumi ir likuši ne vienu reizi vien apšaubīt, vai NEPLP rīcība ir bijusi pārliecinoša, vai tā ir bijusi uzticama, vai tā ir stiprinājusi vai - tieši otrādi - grāvusi NEPLP reputāciju.

Šodien, lemjot par Ķezberes kundzes atbrīvošanu, esam spiesti atzīt, ka Ķezberes kundzes pašas uzstādītais uzdevums nav izpildīts.

Pēc šodienas lēmuma, visticamāk, būs jau otrā vakance NEPLP. Un gribēju aicināt jūs apsvērt vairākus jautājumus, domājot par to, ko mēs liksim vietā.

Šobrīd gatavošanā ir jauns sabiedrisko mediju likumprojekts, kura rezultātā no NEPLP funkcijām tiks nodalīta sabiedrisko mediju pārraudzība, atstājot NEPLP ziņā tieši regulatora funkcijas mediju nozarē.

Šī būs jauna iespēja NEPLP pilnu uzmanību vērst uz visas mediju nozares stratēģiskajiem izaicinājumiem.

Šodien es gribētu atgādināt tikai par diviem. Viens ir tas, ka mediju satura patēriņa paradumi mainās. Jebkuram Latvijas medijam ir grūtāk noturēt auditoriju globālās informācijas telpas iespaidā un mūsu pašu tehnoloģiju pielietojuma iespaidā. Arvien mazāk cilvēku Latvijā velta laiku tieši Latvijas mediju telpai.

Otrs izaicinājums ir mūsu informācijas telpas drošības jautājumi. Atgādināšu, ka Latvijā NEPLP ir tieši tā institūcija, kas var izmantot tās sviras, ko tai nodrošina likums un Eiropas regulas, lai mazinātu hibrīdapdraudējumus mediju telpā.

Tāpēc es aicinu kolēģus, izraugot jaunus NEPLP locekļus, pirmām kārtām saprast, ka regulators ir neatkarīga iestāde un tāpēc politiskās neitralitātes princips ir ārkārtīgi svarīgs. Aicinu mūs visus celt augstu profesionalitātes latiņu un vērtēt kandidātu spēju saredzēt nozares stratēģiskos izaicinājumus un būt gataviem aktīvi rīkoties, lai rastu šiem izaicinājumiem risinājumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Godātie kolēģi, uzmanību paziņojumam!

Ļoti skaistu jubileju otrdien svinēja mūsu kolēģe Linda Liepiņa. Šodien dzimšanas diena ir Aldim Gobzemam. Sveicam viņus! (Aplausi.)

Vārds deputātam Uldim Budriķim - paziņojumam.

U. Budriķis (JK).

Kolēģi! Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Gruzijas parlamentu locekļus lūdzu nekavējoties virzīties uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpām. Mums būs tikšanās ar Gruzijas ministri sabiedrības saliedētības jautājumos. Tā ka nekavējamies un uzreiz virzāmies!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilze Indriksonei - paziņojumam.

I. Indriksone (NA).

Kurzemes deputātu grupu aicinu uz tikšanos nevis pēc Saeimas sēdes, bet tagad Ārlietu komisijas sēžu zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai. Reģistrācijas rezultāti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Aldis Blumbergs, Vjačeslavs Dombrovskis, Marija Golubeva... ir, Kaspars Ģirģens, Inese Ikstena, Artuss Kaimiņš... ir, Ojārs Ēriks Kaimiņš... es atvainojos, Kalniņš, Andris Kazinovskis, Rihards Kols, Janīna Kursīte‑Pakule, Ainars Latkovskis, Inese Lībiņa‑Egnere, Ināra Mūrniece (Starpsauciens: “Ir!”) ... ir, Linda Ozola, Ivans Ribakovs, Mārtiņš Staķis, Didzis Šmits, Jānis Tutins... (Starpsauciens: “Ir!”), Didzis Šmits... ir, Jānis Tutins, Jānis Vitenbergs... ir.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpinām! Sēdes otrajā daļā turpinām debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Godātie deputāti! Šodien es vairāk vēlējos pie šī darba kārtības jautājuma runāt par lietām, kas varētu būt aktuālas un ko arī jaunie konservatīvie, tai skaitā es, varētu celt dienasgaismā, iztaujājot jebkurus nākamos NEPLP locekļus. Kā zināms, arī šobrīd notiek konkurss uz vismaz vienu no NEPLP locekļa amatiem. Divi konkursi! (Dep. A. Kaimiņš: “Nē! Divi cilvēki uz vienu konkursu!”) Jebkurā gadījumā tad, kad nonāks līdz tam, kad jaunie konservatīvie varēs uzdot jautājumus, viena no lietām, par ko mēs tos jautājumus uzdosim, būs, piemēram, Krievijas propaganda.

Nav nekāds noslēpums, ka Krievijas propaganda un dezinformācija daudzu gadu garumā tiek izplatīta ar Krievijas televīzijas kanālu palīdzību Latvijā, nesastopoties ar nekādu nopietnu pretestību un ierobežojumiem. Jāuzsver, ka dezinformācijas ierobežošana un tās ietekmes mazināšana ir vitāli nepieciešama Latvijas demokrātijas aizsardzībai un drošības uzturēšanai. Es esmu dzirdējis un vispār cilvēki ir dzirdējuši, ka NEPLP uzskatot, ka ar esošajiem Latvijas un Eiropas Savienības likumiem nepietiekot šī mērķa sasniegšanai. Tad man ir jautājums. Kāpēc netika celta pamatīga trauksme gan Rīgā, gan Briselē, lai panāktu nepieciešamās izmaiņas likumos, lai celtu arī NEPLP kapacitāti, piemēram, attiecībā uz mediju satura monitorēšanu?

Te jāpiebilst, ka arī pašreiz spēkā esošie Eiropas Savienības likumi dod iespēju īstenot sankcijas pret tiem medijiem, kuri izplata naida runu un kara propagandu, tai skaitā arī nodarbojas ar sabiedrības šķelšanu. Runa ir par finansiāliem sodiem un kanālu slēgšanu uz laiku. Atšķirībā no Lietuvas Latvija, konkrēti - NEPLP, nav pietiekami izmantojusi šo iespēju. Kanālu slēgšana pie mums ir bijusi uz salīdzinoši īsiem termiņiem, un termiņus noteikusi pati NEPLP. Pie mums ir bijusi... un saskaņo tā šos termiņus ar Briseli, bet to dara tik reti un tik īsus termiņus nosaka, ja salīdzinām ar tām pašām kaimiņvalstīm. Tas ir ar visu to, ka naida runu šajos kanālos var konstatēt katru nedēļu. Varētu jau teikt, ka... vēl viens jautājums, par ko runāt, par ko mēs varētu runāt ar potenciāliem NEPLP locekļa amata kandidātiem ir, ka... par TV kanālu pakotnēm. Privātajos un pat valstij piederošajos, kabeļtelevīzijas nodrošinātajos nav... ir iekļauti Kremļa propagandas kanāli. Un it kā nav NEPLP tieša atbildība... bet publiskajā telpā kaut kā nav izdevies dzirdēt satraukumu par šo lietu. Tāpēc būtu prasījies, ka NEPLP būtu vairāk aktualizējusi šo problēmu. Un joprojām esam situācijā, kur kritizējam Kremļa informatīvos uzbrukumus un vienlaikus paši nodrošinām Krievijas propagandistiem iespēju skalot Latvijas iedzīvotāju smadzenes ar valstij piederošu uzņēmumu palīdzību. Manuprāt, tas ir absurds.

Bet vēl taču ir informatīvās telpas problēma Latgalē. Un vai visi jau aizmirsuši par neveiksmīgo Latvijas Televīzijas valdes atlases konkursu, kas beidzās ar skandālu, vai arī Jāņa Jurkāna interviju tiešraidē kanālam... Kremļa propagandas kanālam Russia Today... kas notika no Latvijas Televīzijas, šķiet, “Panorāmas” studijas?

Tāpēc ir skaidrs, ka katram nākamajam NEPLP loceklim ir jāspēj skaidri atbildēt, ko viņš personiski darīs, lai novērstu visas manis minētās un arī manis neminētās, bet aktuālās problēmas.

Protams, mums nav variantu un ir jāatbalsta, par laimi, šis iesniegums. (Dep. A. Kaimiņa starpsauciens.) Mums noteikti ir jāatbalsta. Un, ja viņa nebūtu to iesniegusi, mums būtu viņa jāatlaiž.

Paldies. (Koalīcijas deputātu aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Cienītais Prezidij! Cienījamie deputāti! Neesmu šobrīd nācis aizstāvēt Ķezberes kundzi, ņemot vērā, ka viņa ir iesniegusi atlūgumu un tā ir viņas izvēle. Tomēr es domāju, ka viņa ir pelnījusi... un vismaz es te pateikšu paldies par darbu, ko viņa ir darījusi.

Viņai vienkārši nelaimējās... būt šajā sarežģītajā laikā par vadītāju... Ne jau NEPLP viena pati, bez jūsu un mūsu, bez valdības un parlamenta, palīdzības varēs atrisināt un izdarīt visas lietas, kuras vienkārši prasās šobrīd... Jaunie apstākļi prasa, informatīvās telpas apdraudējums prasa, iespējams, pavisam citādāk pārvaldīt... Tāpēc arī apakškomisija, es ceru, pabeigs darbu, strādājot pie sabiedrisko mediju uzraudzības mehānisma. Un lai nu tā būtu, lai tie jaunie vadītāji, kas tagad nāks un visiem šiem standartiem atbildīs, kā te tiek zīmēts... lai viņi arī būtu tie, kas izvilks šo situāciju tā, ka ļoti daudzi slavēs. Varbūt... iespējams, Ķezberes kundzes nelaime bija tā, ka viņa par daudz kaut ko gribēja izdarīt. Kas strādā, tie kļūdās. Un es zinu tik daudzas iestādes vēl diemžēl valsts pārvaldē, kuras... ne jūs, ne kāds cits zina, kas tās vada, jo viņš klusi tur sēž, strādā un nevienam nav kaitīgs.

Bet NEPLP uzdevumi patiešām ir grandiozi un sarežģīti. Interneta vide, apdraudējumi, kādi ir, kanālu slēgšana... Ir jau arī tie darbi, ko, iespējams, neviens arī neredz. Jūs nevarat šobrīd nosaukt tos kanālus, kuri neieguva apraides tiesības. Arī tādi ir bijuši.

Un, Kaimiņa kungs, tagad es vēršos pie jums. Kā es jau teicu pirms tam, tā ir ļoti liela atbildība. Faktiski jau jūs “nokodāt” otro vadītāju... divos sasaukumos... Tas nozīmē, ka atbildība ir vēl lielāka - par to, kurš būs trešais vadītājs (Dep. A. Kaimiņa starpsauciens.), kurš būs tas jaunais. Es dzirdu jau aizkulisēs par partiju vienošanos, par putniem, kuri sākuši lidot, lai nosēstos tur... Viss būs mūsu rokās. Es turēšu pie vārda Kaimiņa kungu, kurš man starpbrīdī arī teica, ka komisijas darbs būs objektīvs un komisijas darbā arī atradīs labākos kandidātus, un tie nebūs nekādā ziņā ne angažēti, ne iesūtīti kādus uzdevumus pildīt... ka mēs visi godprātīgi strādāsim, lai šo vidi, kas ir jāuzrauga NEPLP, padarītu tīru un caurspīdīgu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es netaisījos piedalīties šajā diskusijā, jo īpaši nav par ko diskutēt, jo padomes priekšsēdētāja pati iesniegusi atlūgumu, bet, protams, tas nav nejauši. Feldmana kunga uzstāšanās lielā mērā arī parāda, kāpēc profesionāļi neatkarīgās institūcijās nevar strādāt. (Dep. K. Feldmans: “Tāpēc, ka viņi ir Kremļa propagandas...!”)  

Pati Ķezberes kundze teica, ka pamatojums viņas lēmumam lielā mērā bija politiskais spiediens, un tā tas ir. Nu, tagad jūs iesēdināsiet tur savu cilvēku, savu komisāru, drošība tiks nodrošināta, tur nekāda... tur brīvdomība netiks pieļauta, nekāda propaganda un tā tālāk.

Feldmana kungs, jūs esat jauns cilvēks, bet šķiet, ka jūs vēl dzīvojat 20. gadsimtā! Tas, ko jūs piedāvājat, ir iespējams, nu, varbūt Ķīnā. Ir iespējams Turkmenistānā. Varbūt jūs gribat pakonsultēties ar Turkmenbaši, kā var slēgt informatīvo telpu kādā valstī? Jūs zināt datus, kādas tehnoloģijas tagad tiek lietotas, lai nodrošinātu piekļuvi saturam? Jūs vienkārši painteresējieties! Jo kabeļtelevīzija jau nav visizplatītākā, jo zemes apraidi lieto no tām komercpaketēm ap pieciem procentiem, ne vairāk, un tie skaitļi katru gadu mainās. Arvien vairāk cilvēku lieto... patērē saturu caur internetu, jo tagad katrs cilvēks var skatīties to, ko viņš grib, tad, kad viņš grib, izmantojot tādas ierīces, kas viņam ir ērtākas. Jūs runājat par cīņu pret informatīvo karu un tā tālāk. Kā jūs to darīsiet? Jo, Latvija, piedodiet... nu, tomēr neesam Turkmenistāna.

Pirms braukt virsū (piedodiet, tā rupji sakot) profesionāļiem, nebūtu slikti iepazīties ar situāciju. Lai ko mēs ievēlētu nākamreiz, ja jūsu attieksme būs tāda pati, tad arī tie jaunie padomes locekļi būs spiesti demisionēt, jo tomēr mūsu atbildība ir nodrošināt likumdošanas bāzi. Vai mēs esam izdarījuši to? Nē, nepavisam.

Līdz ar to, lai tur kaut ko uzdotu Lattelecom neraidīt, neiekļaut... ne vairāk kā divas programmas... Krievijas profesionāļi jau sen paskaidroja, pie kā tas novedīs - ka no ētera tiks izņemtas Krievijas opozīcijas programmas, jo komersanti tomēr saglabās visskatītākās programmas, un tās ir tās pašas Kremļa balsis. Bet tās nedaudzās programmas, kas šobrīd ir pieejamas, tādas kā “Doždj” un citas opozīcijas programmas, vairs nebūs pieejamas Latvijā, izmantojot kabeļtelevīziju un zemes apraidi. Tās joprojām būs pieejamas internetā... kādreiz - bez maksas, kādreiz - par maksu. Bet šādām metodēm... Ziniet, tas man atgādina manus jaunības gadus, kad komunistiskais režīms cīnījās pret ienaidnieku balsīm. Jūs piedāvājat tādas pašas metodes. Tā tas vairs nedarbojas! Jo vienīgais veids, kā var apkarot propagandu, ir patiešām izmeklēt katru konkrēto gadījumu un piemērot vārda brīvības ierobežojumus, pamatojoties uz tiem izņēmumiem, ko paredz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija. Tas ir ļoti darbietilpīgs process, tas ir nepieciešams, un Eiropas Savienība patiešām tagad strādā... tas jau lielā mērā izdarīts, ka tā izplatīšanas brīvība, pārrobežu televīzijas brīvība, tiek ierobežota un acīmredzot tiks vēl vairāk ierobežota, tomēr tas katrā konkrētajā gadījumā būs sods par katru konkrēto pārkāpumu. Bet pats galvenais ir veidot alternatīvu saturu. Ja jūs tikai aizliegsiet, tad cilvēki tik un tā skatīsies tieši to, ko jūs negribat, lai viņi skatītos, ja jūs nepiedāvāsiet kaut ko citu.

Padomes atbildība pirmām kārtām ir izstrādāt nacionālo pasūtījumu un noteikt tādu saturu, kas varētu konkurēt ar to pašu Krievijas propagandu un Krievijas saturu.

Man ļoti žēl, ka Jaunā konservatīvā partijā joprojām nav sapratusi, ka jūs joprojām turpināt dzīvot 20. gadsimtā, kad ar aizliegumiem varēja panākt visu, ko grib. Nu, baidos, ka tieši tāpēc ir tādi rezultāti.

Mēs tikko runājām par izglītību. Es ļoti ceru, ka medijos jūs nepanāksiet tādu pašu bēdīgu rezultātu, kādu jūs jau esat panākuši izglītības jomā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es pilnīgi piekrītu Feldmana kunga teiktajam, ka ar propagandu ir jācīnās. Bet! Pirmkārt, ar propagandu var cīnīties, izglītojot cilvēkus bērnudārzos, skolās un augstskolās (un tas ir tieši JKP uzdevums), jo ar izglītotiem cilvēkiem nevarēs manipulēt tā, kā to, piemēram, dara Krišjānis Feldmans tviterī.

Es citēšu dažus piemērus. (Dep. K. Feldmans: “Nu! Nu!”)

“Ja nebūtu konservatīvie budžeta sarunās, mēs arī šajā ciklā piedzīvotu smagu ekonomikas lejupslīdi.” Nu tā. (Smiekli. Aplausi.) Vai tā nav propaganda? Vai tā nav adresēta cilvēku daļai, kurus Krišjānis Feldmans uzskata par neizglītotiem? Droši vien ir.

Otrs. Krišjānis Feldmans daudzreiz ir kāpis tribīnē un teicis - un arī tā ir propaganda! -, ka “mēs cīnāmies par “3 × 500” ieviešanu” un tamlīdzīgi. Es gribētu atgādināt, ka parlamentā ir vismaz 52 vai 53 balsis... ja nobalsotu JKP un mums rīt jau būtu “3 × 500” ieviests... Tā ir elementāra matemātika. Un ikviens izglītots cilvēks to saprastu. (Dep. K. Feldmana starpsaucieni.)

Ko es gribu teikt? Ja mēs ierobežojam propagandu, tad pirmām kārtām vajadzētu sākt ar izglītību. Un pirmais, kas būtu jādara, - JKP būtu jāvēršas pie sava ministra, izglītības un zinātnes ministra, un par to jārunā - jārunā, kā to attiecīgi realizēt caur izglītības sistēmu.

Un otrkārt. Ja mēs gribam ierobežot, tad mums pavisam noteikti jāierobežo propagandists Krišjānis Feldmans, kurš tik daudzus nepatiesus apgalvojumus ir izteicis gan sociālajos tīklos, gan arī no šīs Saeimas tribīnes.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šodien šeit izskan daudz pamatotas kritikas par padomes darbu. Taču, manuprāt, būtu pilnīgi absurdi un naivi uzskatīt, ka pie šādiem padomes darbības rezultātiem ir vainojama tikai Ķezberes kundze. Būtu tikpat atbildīgi komisijai jāizvērtē arī pārējo padomes locekļu darbs.

Es ceru, ka, ja tas viss, ko jūs šodien stāstījāt, nebija tikai propagandas piesegs jūsu politiskajiem mērķiem, politiskajam darījumam, lai ieliktu vienkārši tajā vietā kādu sev izdevīgu padomes locekli, tad jūs tagad tāpat izvērtēsiet visus pārējos padomes locekļus. Jo tā problēma, kāpēc padome tā ir strādājusi, jau bija paredzama. (Dep. K. Feldmans: “Propagandists Zariņš!”) Un par to es arī brīdināju jau tad, kad padome tika veidota. Ka tā netika veidota, izvēloties labākos no labākajiem. Tas bija politiskā tirgus rezultāts.

Jūs atceraties, bija pat lapiņas nonākušas, kur bija komisijas... komisijas dalībniekiem pievienots... kā jābalso konkursā - kuram jāliek plusiņš, kuram jāliek mīnusiņš, lai koalīcijas partijas... lai katra dabūtu savu cilvēku padomē. Un tas, ka tagad padomē... tās lietas, kas notika, sevišķi sabiedriskajos medijos... tur absolūti nebija Ķezberes kundzes vaina! Tur ir pavisam citi padomes locekļi, kuri lobē konkrētas partijas intereses. Un tā rezultāts - mēs esam tur, kur mēs esam. Un visi tie pārmetumi, kurus dzirdam, - tie, iespējams, būtu jāsaņem nevis Ķezberes kundzei, bet kādam pavisam citam. (Starpsauciens.)

Un ir jautājums - vai jūs izvērtēsiet pārējos padomes locekļus vai ne? Ja jūs neizvērtēsiet un ja attiecībā uz pārējiem padomes locekļiem nebūs šādu vērtējumu un nebūs līdzīgu lēmumu, tad tas nozīmē, ka šis viss ir vienkārši vecās politikas turpinājums un jūs nodarbojaties ar politisko tirgu un manipulēšanu. (Starpsauciens: “Vajadzēja neatbalstīt?!”)

Tā ka, kolēģi, es aicinu - izdariet darbu līdz galam!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. (Dep. K. Feldmans: “Atteicāties no piemaksām?”)

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Kamēr Feldmana kungs gaida frakcijas vadītājas apstiprinājumu atļaut viņam runāt vēlreiz un saskaņot, kas viņam ir sakāms, vai viņš drīkst to teikt vai ne, es vēlos jums pateikt to, ka es personīgi vispār nepiedalīšos balsojumā, jo uzskatu, ka šis Ķezberes kundzes lēmums tik tiešām ir izdarīts politiskā spiediena rezultātā. Arī Juridiskā komisija principā bija lieciniece tam, ka arī Bordāna kungs gribēja Ķezberes kundzi noņemt no amata ar dažādiem paņēmieniem, lūdzot arī Juridiskās komisijas atbalstu. Visbeidzot es arī Kaimiņa kungam gribu pateikt, ka jūs nebūsiet vienmēr koalīcijā, jūs nebūsiet vienmēr Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs. Tie cilvēki, kas šobrīd jūs izmanto, būs pirmie, kas no jums novērsīsies tad, kad jums vairs nebūs tik laba dzīve.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai no komisijas vēl kas ir piebilstams? (Dep. A. Kaimiņš: “Jā!”)

Lūdzu! Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš. Darba kārtības 21. punkts jeb 21. jautājums “Par Daces Ķezberes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata” - šis ir temats, par ko šeit bija jārunā, nevis par Krievijas propagandu, nevis par to, kurš kā runā... un es runāju... (Starpsaucieni: “Komisijas vārdā!”) Krauzes kungs, es runāju. Komisijas vārdā es jums pateikšu vēl vairāk.

Krievijas propaganda ir palielinājusi savu budžetu no 1 miljarda eiro uz 1,3 miljardiem eiro. Mūsu sabiedriskā medija budžets ir ap 29 miljoniem eiro. Šajā gadījumā... par jaunajiem kandidātiem, kur konkurss ir atklāts līdz 14. oktobra pulksten 17.00, mēs gaidām iesniegumus. Es varu apsolīt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes būs atklātas. Es ļoti lūgtu, lai katrs no jums, kuram ir viedoklis, kā vajag strādāt medijiem, valstij, kā vajag būt uzraugam, cik labam, sliktam, zinošam... Nāciet, lūdzu, uz komisiju. Izjautājiet Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā personīgi paši to cilvēku, jo tikai tur tas kandidāts jums spēs dot atbildes, nevis tad, kad atnāks tie divi... uzvārdi jau šeit, uz Saeimas sēdi, kad jūs vienkārši varēsiet runāt, kāds viņš, iespējams, ir slikts (Starpsaucieni: “Jautājums ir par...!”; “Komisijas vārdā!”), bet viņam nebūs iespējas jums atbildēt. Tāpēc visi laipni aicināti uz atklātajām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdēm, lai izjautātu šos potenciālos kandidātus.

Aicinu balsot par šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Daces Ķezberes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”.

Deputāti Ašeradens, Benhena-Bēkena, Butāns, Vucāns, Kucins, Strīķe, Dzintars un citi iesnieguši lēmuma projektu “Par Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Baltijas jūras Parlamentārās konferences Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.

Deputātu Zariņa, Ločmeles-Luņovas, Dombrovska, Kucina, Agešina, Krišāna un citu pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par tiesisko nihilismu Ministru kabineta rīcībā attiecībā uz likumā paredzētā finansējuma palielinājuma nodrošināšanu veselības aprūpes darbinieku darba samaksai”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāte Linda Liepiņa. Lūdzu!

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Šī gada 2. oktobrī Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Ivara Zariņa, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Vjačeslava Dombrovska, Edgara Kucina, Valērija Agešina, Jāņa Krišāna, Ivana Ribakova, Borisa Cileviča, Jāņa Urbanoviča un Vladimira Nikonova pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par tiesisko nihilismu Ministru kabineta rīcībā attiecībā uz likumā paredzētā finansējuma palielinājuma nodrošināšanu veselības aprūpes darbinieku darba samaksai”.

Lai gan pieprasījums bija adresēts Ministru prezidentam un bija tieši par tiesiskuma ievērošanu vai neievērošanu attiecībā uz Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, Kariņa kungs bija deleģējis veselības ministri Ilzi Viņķeli skaidrot deputātiem viņus interesējošos jautājumus.

Neslēpšu, ka komisijā izvērtās tādas diezgan asas, interesantas un emocionālas debates, ņemot vērā jautājuma nozīmīgumu. Veselības problēmas, veselības aprūpe droši vien vienmēr būs tāda karstākā tēma - līdzīgi, kā mēs dzirdējām, kā tas ir ar izglītību.

Pieprasījuma iesniedzēji rosināja konkrētā jautājuma skatīšanā izsludināt pārtraukumu līdz brīdim, kamēr pats Ministru prezidents atrastu laiku paviesoties Pieprasījumu komisijā (jo līdz šim brīdim mums nav izdevies sastapt Krišjāni Kariņu!), līdz viņam būtu laiks sniegt atbildes uz deputātus interesējošajiem jautājumiem. Taču jāatzīst, ka komisijas locekļu domas šajā jautājumā atšķīrās, un balsojuma rezultāts bija šāds: ar balsu vairākumu tika izlemts, ka Kariņa kunga klātbūtne viņam adresētā pieprasījuma skatīšanā nav nepieciešama.

Ko vēl es gribu teikt? Sēde bija patiešām interesanta. Un savā ziņā veselības ministre deputātiem deva tādu ceļamaizi, kā labāk rīkoties Saeimas deputātiem vispār savu lēmumu pieņemšanā, atzīmējot to, ka papīrs pacieš visu, un to, ka mums kā Saeimas deputātiem vajadzētu tomēr pieņemt gudrākus lēmumus, kas valdībai būtu izpildāmi.

Lūk, uz šādas nots tad komisijā notika balsojums. Un, balsojot septiņiem deputātiem “par” un astoņiem - “pret”, tika pieņemts lēmums šo pieprasījumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ingunai Rībenai.

I. Rībena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godājamie kolēģi! Par pieprasījumā ietverto.

Tiesiskajam nihilismam pamatā ir ieildzis kopējais politiskās vides tiesiskais nihilisms.

Vairāk nekā 16 gadus daudzskaitlīgas ļaužu kopas un eksperti ir sēdējuši sanāksmēs, semināros, apspriedēs, diskusijās. Bezgala daudzas nodokļu maksātāju apmaksātas darba grupas dažādās iestādēs, sākot ar Veselības ministriju un Saeimu un beidzot ar nevalstisko sektoru, ir strīdējušās, pierādījušas, lēmušas par tāda vai citāda veselības apdrošināšanas modeļa ieviešanu.

Ilustrācijai neliels ieskats LETA ziņu virsrakstos.

2003. gada 22. janvāris. “Iepazīstina deputātus ar paveikto obligātās bezmaksas veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanā”.

2003. gada 19. februāris. “Aicinās Saeimu veselības aprūpi noteikt par prioritāti otrajā pusgadā”.

2007. gada 15. jūlijs. “Veldre: nākamajos trīs gados jāievieš vispārējās obligātās veselības apdrošināšanas sistēma”.

2007. gada 14. augusts. ““Jaunais laiks” iepazīstinās ar savu obligātās veselības apdrošināšanas variantu”.

2007. gada 11. septembris. “Nākamgad obligāto veselības apdrošināšanu vēl neieviesīs”.

2008. gada 27. septembris. “Veselības ministrija neatbalsta “Jaunā laika” ideju par obligāto veselības apdrošināšanu”.

2009. gada 29. septembris. “Circene: veselības pakalpojumu saņemšanai papildu nodokļi nebūs jāmaksā”.

2010. gada 3. februāris. “Līdz marta beigām Veselības ministrijas darba grupa izvērtēs obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas lietderību Latvijā”.

2011. gada 24. oktobris. Valda Dombrovska valdības deklarācijā attiecībā uz veselības nozari paustas šādas apņemšanās: “Pilnveidosim finansēšanas sistēmu, saistot personificēto nodokļu maksāšanu valsts budžetā ar plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. Nodrošināsim veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību vienmērīgi visā valsts teritorijā. Definēsim un nodalīsim valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus un maksas pakalpojumus, sniedzot iedzīvotājiem skaidru un nepārprotamu informāciju par pakalpojumu saņemšanas kārtību un apmaksu.”

2012. gada 18. jūlijs. “No nākamā gada jūlija plāno ieviest iedzīvotāju ienākuma nodokļa sasaisti ar plānveida veselības aprūpi”.

2013. gada 21. janvāris. “Valdībā sāk virzīt plānu veselības aprūpes sasaistei ar nodokļa nomaksu”.

2013. gada 29. oktobris. “Atliek lemšanu par jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu”.

2014. gada 18. jūnijs. “Saeimas komisija lems par jaunā veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta turpmāko izskatīšanu”.

2015. gada 16. jūlijs. “Circene: iecere atzīt par spēku zaudējušu koncepciju par obligāto veselības apdrošināšanu ir populistiska un gļēva”.

2015. gada 1. oktobris. “Straujuma: no 2017. gada būtu jāievieš obligātās veselības apdrošināšanas sistēma”.

2016. gada 6. janvāris. “Straujuma: obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana ir valdības šī gada lielais darbs”.

2016. gada 9. februāris. “No Kučinska valdības deklarācijas: izstrādāsim obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modeli, nosakot obligāto veselības iemaksu bāzes avotu un likmes apmēru”.

2016. gada 29. februāris. “Deputāti iepazīsies ar kaimiņvalstu pieredzi veselības apdrošināšanas jomā”.

2016. gada 21. aprīlis. “Belēvičs: valdībai piedāvāsim vairākus veselības apdrošināšanas modeļus”.

2016. gada 2. jūlijs. “Jaunā veselības ministre Čakša atsakās no obligātās veselības apdrošināšanas”.

2016. gada 11. oktobris. “Valdība konceptuāli atbalsta veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas neparedz papildu maksājumus iedzīvotājiem”.

2017. gada 31. marts. “Saeimā notiks starptautiska konference par risinājumiem veselības aprūpes finansēšanai”.

2017. gada 30. maijs. “Kučinskis: apspriešanās laiks ir beidzies, un koalīcijai nākamnedēļ būs jāpieņem lēmums par finansējumu veselības nozarei”.

2017. gada 1. jūnijs. “Veselības ministrija piedāvās divu veidu veselības apdrošināšanas grozus - dalīto un pilno”.

2017. gada 29. jūnijs. “Kučinskis: līdz septembrim izstrādās likumu par veselības nozares finansēšanu”.

Tad pienāk 2017. gada 14. decembris, vēsturisks lēmums. LETA: “2019. gadā sāks darboties valsts obligātā veselības apdrošināšana, nolemj Saeima.” Iespējams, ka sabiedrībā kāds vēl tic tam visam. (Starpsauciens.)

2018. gada 1. septembris. “Var sākt veikt iemaksas visu valsts veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai”.

2019. gada 1. janvāris. “Latvijā ievieš valsts veselības apdrošināšanu un divus veselības pakalpojumu grozus”.

2019. gada 2. janvāris. “Valsts veselības apdrošināšana varētu sākt darboties pēc mēneša”.

2019. gada 8. janvāris. “Čakša: veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos nevajag atlikt, jo tehniski tas būs iespējams tuvāko nedēļu laikā”.

Un tomēr... 2019. gada 17. janvāris. “Saeima līdz 1. jūlijam atliek veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos”.

2019. gada 29. janvāris. “Tuvāko mēnešu laikā Viņķele sola jaunu piedāvājumu veselības aprūpes nodrošināšanai”.

2019. gada 15. marts. “Koalīcija sāks diskusijas par Viņķeles piedāvātajām izmaiņām veselības aprūpes finansēšanā”.

Un tad pienāk 2019. gada 14. maijs. Un neatkarīgi no tā, ka premjers Kariņš un finanšu ministrs Reirs ir politikā tikpat ilgi kā es un veselības ministre Viņķele vēl pat ilgāk, valdība... Citēju LETA ziņas virsrakstu: “Valdība atbalsta veselības apdrošināšanas sistēmas atlikšanu līdz 2021. gadam.”

Un 2019. gada 6. jūnijs. “Saeima konceptuāli atbalsta veselības apdrošināšanas sistēmas atlikšanu līdz 2021. gadam”.

Absolūta putra un absolūta neziņa! Tas viss ir skaidra liecība tam, ka valsts iedzīvotāju veselības aprūpes fundamentālā pārveidē un uzlabošanā 16 gadu laikā nav izdarīts nekas. Un 2019. gada balsojumi liecina, ka 13. Saeimas sasaukums un valdība stafetes kociņu ir pārņēmuši, lai šo bezgalīgo stāstu turpinātu.

Ja ir vēlēšanās atkal kaut ko dzirdēt par Igauniju, - sakārtota, atbildīga, solidāra, personificēta valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēma tur ir spēkā jau no 1993. gada, bet Lietuvā - no 1998. gada.

Un nobeigumā. Politiķi gadiem ilgi gan paši sevi, gan sabiedrību ir trenējuši tiesiskajam nihilismam. Cinisms, bezatbildība un nekompetence vismaz veselības aprūpes finansēšanas jomā ir sasniegusi savus griestus.

Tiesiskā valstī politiķi nedrīkst sabiedrību mānīt un mētāties ar solījumiem. Tiesiskā valstī nedrīkst būt tolerance pret situāciju, ka ir likums, bet nav finansējuma.

Veselības aprūpes sistēma de facto jau sen ir dziļā krīzē, un ar balsojumu “par” vai “pret” pieprasījumu nekas netiek atrisināts.

Aicinu Ministru kabinetu lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu veselības aprūpē. (Starpsauciens: “Jā!” Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja

Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, kolēģi! Notikušais ir tiešām ļoti satraucošs. Un es paskaidrošu, kāpēc. Tiem, kuri klausās.

Vispirms - kas tad ir īsti noticis.

Tātad: šī gada 13. septembrī valdība - pretēji likumā noteiktajam, pretēji skaidri dotajam Saeimas uzdevumam valdībai! - sanāk kopā un nolemj nepiešķirt likumā paredzēto finansējumu mediķu atalgojumam 2020. gadam.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc valdības sēdes iznāk pie žurnālistiem un pauž prieku, ka valdība ir pieņēmusi lēmumu par papildus... naudas pārdali 2020. gada budžetā. Un praktiski tas nozīmē - viņš pasaka, ka esam politiski vienojušies par nākamā gada budžetu un turpmākajās pāris nedēļās tiks veikti tikai precizējumi.

Nez, vai Kariņš pats saprata, ko viņš tanī brīdī pasaka, kamā viņš atzīstas? Tātad viņš pasaka, ka viņiem bija svarīgi politiski savstarpēji vienoties, uztaisīt politisko darījumu, un ka viņiem nav svarīgi, kas ir rakstīts likumā, un ka viņi ir priecīgi par to, ka viņiem ir izdevies savstarpēji politiski vienoties, likumi nav svarīgi.

Notikušais ir nopietni satraucis visu sabiedrību. Jo - kā gan tad sanāk? Tad sanāk, ka mūsu Latvija kā tiesiska un demokrātiska valsts vispār reāli ir fikcija. Ja jau pat valdība nepilda likumu, var atļauties nepildīt likumu, tad... tādā gadījumā (Dep. D. Šmits aplaudē.)... kā tad mēs varam prasīt no pārējās sabiedrības daļas godprātīgi un atbilstīgi likumam pildīt savu darbu?! Prasīt maksāt nodokļus?! Jo pēc tās pašas loģikas jebkurš tagad var pateikt - atvainojiet, es nemaksāšu, man vienkārši nav naudas, es to gribu kaut kur citur iztērēt, tāpēc es jums nodokļus nemaksāšu.

Tāda ir šī rīcība, ko pašlaik demonstrē valdība. Tādēļ mēs sagatavojām pieprasījumu Krišjānim Kariņam, lai viņš sniegtu tiesisku pamatojumu savai rīcībai. Jo tas, kas notiek, - tas vienkārši ir dramatiski! Tas grauj Latvijas valsti kā tiesisku un demokrātisku valsti pašos pamatos.

Vispirms - tikai fakti, lai jūs saprastu, cik situācija ir nopietna. Tātad faktoloģija.

2018. gadā, tas ir, vēl pagājušogad, 13. decembrī Saeima sagatavo likumprojektu “Par valsts budžetu”, liekot paredzēt Ministru kabinetam finansējumu veselības aprūpes darbinieku samaksas paaugstināšanai 20 procentu apmērā. 2020. gadā - 191 miljons eiro. Tas nozīmē, ka budžetā papildus jāatrod 119,7 miljoni. Tātad tas ir ļoti konkrēts deleģējums, uzdevums valdībai. Tā nav vispārīga runāšana. Tā ir speciāla likuma norma un konkrēts uzdevums konkrētā gadā, konkrēta summa valdībai.

Ko dara valdība? Kā jau es minēju, šī gada 13. septembrī, tas ir, tieši pēc deviņiem mēnešiem, zīmīgi, valdība sanāk kopā un pieņem budžeta sadalījumu, kas ir pilnīgā pretrunā ar to, kas teikts likumā. Viņi paredz mediķiem 42 miljonus - algu pieaugumu... Tas ir trīs reizes mazāk, nekā noteikts likumā.

Kas notiek tālāk? Mēs par to iesniedzam pieprasījumu. Šī gada 2. oktobrī notiek Pieprasījumu komisijas sēde. Pieprasījums ir Krišjānim Kariņam par valdības lēmuma tiesiskumu. Vēlamies saņemt pamatojumu. Ļoti konkrēti jautājumi. Pirmām kārtām - kāds ir tiesiskais pamatojums, un kā viņš pats, Krišjānis Kariņš, kurš vada “tiesiskuma un taisnīguma” koalīciju, vērtē šādu valdības lēmumu? Vai viņš uzskata, ka “tiesiskā un taisnīgā” valstī arī valdībai ir jāpilda likumi? Protams, kā vienmēr, Krišjānis Kariņš pats uz pieprasījuma izskatīšanu neierodas. Viņš nez kāpēc atsūta veselības ministri Ilzi Viņķeli. Kāpēc “nez kāpēc” un kāpēc tas ir dīvaini? Tāpēc, ka jautājums jau nav par veselības nozari pašlaik, bet par pašu valdības lēmumu tiesiskumu. Viņš atsūta Ilzi Viņķeli, kura, protams, neko par tiesiskumu nespēj atbildēt. Nespēj sniegt vispār nekādu pamatojumu.

Tā vietā ministre mēģina apvainot Saeimu, pateikt - ziniet, jūs esat pieņēmuši muļķīgu lēmumu. Atvainojiet, es nezinu, pēc kādām tiesību normām tas ir interpretējams, ka, teiksim, likuma normas atkarībā no tā, ka tās ir... kā tās ir bijušas pieņemtas... ka var pateikt - šī likuma norma skaitās, tā jāpilda, bet šī - nav jāpilda. Ja tās visas ir pieņemtas, ja tām visām ir vienāds likumīgs spēks...

Iespējams, ka es atkal kaut ko nezinu. Varbūt mūsu valstī kaut kas pa šo laiku ir mainījies ar tiesiskuma paradigmu un ir līdzīgi kā Orvela stāstā, ka visi ir vienlīdzīgi, bet dažas likuma normas ir vienlīdzīgākas par citām un nav jāpilda.

Bet arī šie izteiktie Viņķeles kundzes pārmetumi... tie ir absurdi pēc savas būtības. Arī Krišjānis Kariņš... Kā viņš ir mēģinājis attaisnoties... Viņš uzrakstīja vēstuli Pieprasījumu komisijai, kurā mēģina iestāstīt, ka katrai... kāpēc viņi tā nav izdarījuši... Viņš norāda, ka Likumā par budžetu un finanšu vadību teikts, ka katrai... “nosakot valstij kādu pienākumu, vienlaikus ir jāparedz līdzekļi attiecīgo izdevumu segšanai”. Nu, bet protams, Krišjāni Kariņ! Tieši tāds arī bija mūsu likumdevēja lēmums demokrātiskā parlamentārā valstī. Mēs tev laikus, 2018. gadā, pateicām: veidojot budžetu, tev ir jāatrod tik daudz naudas konkrēti šai prasībai, konkrēti pasakot, ka šī ir prioritāte. Atruna, ko tagad lieto Krišjānis Kariņš attiecībā uz mediķu atalgojumu... tā būtu vietā, ja Saeima 2020. gadā pēkšņi izdomātu un pateiktu: a ziniet, mēs gribam, lai būtu tik un tik daudz naudas! Tad tik tiešām Krišjānis Kariņš varētu pateikt: “Ziniet, atvainojiet, bet saskaņā ar budžeta likumu mums jau viss ir saplānots. Mēs visu esam salikuši. Ja jūs tagad kaut ko gribat mainīt, tad jums jāatrod, no kurienes to naudu ņemt.” Šajā gadījumā mēs laikus paredzējām šo normu, uzdodot valdībai izdarīt to un atrast to. Savukārt valdība - pretēji tam - vispār neizdarīja neko. “Tiesiskuma un atklātuma” valdība vienkārši ignorēja šo likuma normu.

Kas ir interesanti šinī sēdē? Kas notika tālāk? Tātad parlamentā atbilde par valdības lēmuma tiesiskumu netika sniegta. Un ko tālāk izdarīja šis parlaments? “Tiesiskuma un taisnīguma” koalīcijas deputāti ierosināja: “Ziniet, mums nav arī vajadzīgs, mēs negribam... mēs arī negribam dzirdēt... Mēs negribam, lai pamatojums par valdības lēmuma tiesiskumu vispār tiktu sniegts.” Tātad pēc būtības tas, ko viņi ierosināja, - viņi aicināja pārkāpt ne tikai likumu, bet pārkāpt arī Satversmi.

Un šeit es vēršos pie saviem kolēģiem no Jaunās konservatīvās partijas. Tieši jūsu balsis - tieši jūsu balsis! - bija tās, kas nodrošināja, ka tiek īstenota šāda rīcība, kas ir pretēja Satversmei, pretēja likumiem un pretēja tiem principiem, tām vērtībām, ko jūs esat deklarējuši, runādami par taisnīgumu, tiesiskumu, atklātību. Principā jūs tagad rīkojaties tieši tāpat, darot to pašu, ko esat pārmetuši Rīgas domei, - slēpjat, cenšaties noslēpt to rīcību pamatotību, kurās paši esat piedalījušies. (Starpsauciens.) Kas ar jums ir noticis?

Pēc būtības šī situācija - tas tiešām ir vēl nebijis tiesiskais nihilisms, kas mūsu valstī pašlaik notiek. Šāds tiesiskais nihilisms nebija pieredzēts pat tā saucamo oligarhu veidoto koalīciju laikā. Un tas tiešām grauj Latviju kā tiesisku un demokrātisku valsti.

Tas, ka valdībai nebija tiesību slēpt šo informāciju no Saeimas... to apliecina līdzīga situācija ar... Juridiskā biroja sniegtais atzinums, kad... ka, ja šāds pieprasījums ir sagatavots un Pieprasījumu komisija ir pieprasījusi sniegt atbildi uz to, tad šāda atbilde bija jāsagatavo.

Kolēģi! Tas ir ļoti nopietni - tas, par ko mēs šodien runājam. Ja mēs tagad pieļaujam šo tiesisko nihilismu, tad principā mēs ar to pasakām, ka mūsu valstī likumus var neievērot. Un valdība ar savu piemēru to demonstrē visiem. Kur vēl tālāk iet? Tad sanāk, ka šis princips “Viens likums - viena taisnība visiem” - tā ir pilnīga fikcija; ka arī Latvija kā tiesiska un demokrātiska valsts pašlaik ir kļuvusi fikcija.

Pēc būtības - par ko mēs tagad runājam? Pēc būtības mēs pašlaik runājam par politiskā karteļa izveidi. Līdzīgi kā būvniecībā... Visi bija sašutuši par to, kas būvniecībā (Starpsauciens: “Pareizi!”) notiek, - ka tur ir kartelis, ko Konkurences padomes priekšsēdētāja pamatoti nosauca par vienu no smagākajiem noziegumiem pret sabiedrību. Tieši tāds pats kartelis pašlaik ir izveidojies politikā: vienkārši sanāk kopā atsevišķas politiskās partijas, izdomā, kā tām ir ērtāk, sadala savā starpā labumus - un pat ignorē likumus, pat nepacenšas to izdarīt likuma ietvaros. Atvainojiet, kur vēl tālāk?! Kur mēs esam nonākuši?! Un to pašlaik dzird visa sabiedrība. Visa sabiedrība par to ir sašutusi.

Ja jūs šo situāciju tieši tā arī atstāsiet un nerisināsiet, tad, es domāju, ar to jūs esat ieslēguši savu beigu sākumu. To sevišķi atcerēsies tie vēlētāji, kuri cerēja, ka šeit atnāks tādi, kas veidos jauno politiku. Jauno politiku, kura būs veidota uz taisnīgumu, tiesiskumu un atklātumu. Pašlaik ir pilnīgi pretēji viss.

Kolēģi, es aicinu jūs - domājiet vismaz par savu likteni! Aizdomājieties, ko jūs pašlaik darāt, un atbalstiet šo pieprasījumu! Jo būtu pamatoti, ka šodien šeit mēs pieprasām, lai ierodas Krišjānis Kariņš un sniedz pamatojumu par šā valdības lēmuma tiesiskumu. Ja jūs gatavojaties neatbalstīt šo pieprasījumu, tad es aicinu jūs nākt un šeit no tribīnes pamatot, dot šo pamatojumu - kur ir tiesiskais pamats šādam valdības lēmumam. Ja jūs to šodien nevarat izdarīt, tad jūs pēc būtības atzīstat, ka jūs piesedzat pašlaik tādas rīcības, kuras nevar nosaukt nekā citādāk kā par politisko karteli, kas ir vērsts pret sabiedrības interesēm, pret Latviju kā demokrātisku valsti, pret Latviju kā tiesisku valsti. Izdariet secinājumus!

Ja kāds šodien taisās neatbalstīt to, nāciet šeit un pasakiet. Pretējā gadījumā jūs apliecināsiet to, ka jūs esat zaudējuši savas vērtības, savus principus; ka jūs nododat savus vēlētājus un jums nerūp sabiedrības intereses.

Paldies. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ir dažādas Saeimas un valdības, kurām varētu pielikt kaut kādu nosaukumu. Mums bija valdības, pat vairākas, manuprāt, kas runāja par strukturālām reformām, atkārtojot nepārtraukti... Tā arī aizgāja tās strukturālās reformas nebūtībā. Šī valdība un diemžēl Saeima, kas pieļauj to... es domāju, būs raksturojama ar vārdiem, kas ir šajā pieprasījumā, - ar “tiesisko nihilismu”.

Turklāt šis jau nav pirmais gadījums. Mums ir vienbalsīgs Saeimas lēmums par OIK atcelšanu 31. martā... kur pat no valdības nav iesniegts lēmuma projekts. Es nerunāju, ka tas būtu noraidīts vēlāk. Tas pat netika atnests! Mums ir skolotāju algu... grafiks, kuru solām pildīt, bet, kā mēs redzam, nauda budžetā paredzēta tam nav.

Šis ir tikai vēl viens piemērs, un es neatkārtošu Ivara Zariņa ļoti precīzi... Tas ir, kā savulaik Valdis Zatlers rādīja piemēru, paņemot naudu aploksnēs un nenomaksājot par to nodokļus. Mācība sabiedrībai bija: gribat būt prezidents - pieņemiet aploksnes!

Šeit ir otra mācība. Ja valdība un Saeima var pati... respektīvi, valdība Saeimas lēmumus, Saeima pati savus lēmumus ignorēt, tad tiešām... ko mēs gaidām no cilvēkiem? Kāpēc mēs gaidām, ka ēnu ekonomika valstī kādu dienu pazudīs vai samazināsies? Jo?

Vēl vienu lietu gribu pateikt par budžetu un to, kā mēs plānojam naudu. Nu, kam mums nav? Mums nav veselības... medicīnas darbiniekiem algām, mums nav ieplānots skolotāju algu kāpums atbilstoši grafikam, bet mums būs vēstniecība... Austrālijā! Mums būs vēstniecība Austrālijā! Tas tiešām bija tas, bez kā mēs nevaram iztikt nākamajā gadā un gadus pēc tam. 

Viens no pamatojumiem, kāpēc mums būs vēstniecība Austrālijā, - esot diasporas spiediens uz kaut ko. Tā interesanti liekas... laikam visi mēs te Austrālijā dzīvojam, ka mums nepārtraukti kaut kas spiež.

Tāpat mums būs nauda sev, partijām. Nevis nākamajā sasaukumā, bet šajā! Jo esot spiediens. Nav īsti skaidrs tikai, kāds spiediens. Vai prezidents spiež uz Saeimu, vai Saeima spiež uz prezidentu. Bet, nu, prezidents noteikti par to visu zina.

Es domāju, tas varbūt būs nekorekti, bet acīmredzot mūsu skolotājiem un viņu arodbiedrībai, un veselības... medicīnas darbiniekiem laikam ir jāaizbrauc uz Austrāliju un jāuzzina, kā pareizi un kam, kā lai saka, uzlikt spiedienu (Dep. R. Ločmeles-Luņovas starpsauciens.), lai beidzot iznāk ārā tas, kam jāiznāk.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šo frāzi varētu teikt par jebkuru tēmu, ne tikai veselības aprūpi... par izglītību, visu pārējo, kur ir koalīcijas lielīšanās no tribīnes un medijos par to, kā pēdējos 28 gadus nekas nav sakārtots un tagad mēs cītīgi gadu strādājām un arī 29. gadā neko nesakārtojām.

Bet principā veselības aprūpes sistēmā, es domāju, viss ir pilnīgā kārtībā, un to mēs varam izlasīt presē, jo veselības ministre Ilze Viņķele komandējumā Ņujorkā divas naktis par valsts, tas ir, nodokļu maksātāju, līdzekļiem var nakšņot par 1240,99 eiro, tas ir, 600 eiro par nakti par numuriņu maksāt. Valsts viņai, protams, apmaksāja arī biļetes uz mājām pēc tam, kad viņa Ņujorkā bija pavadījusi komandējumu.

Šodien Ministru prezidents žurnālistiem saka, ka veselības nozarei naudas nav. Nu, spriežot pēc tā, ka Viņķeles kundzei ir atradušies līdzekļi, pieļauju, ka Kariņa kungs nav līdz galam informēts par to, kas notiek veselības aprūpes sistēmā.

Godātie opozīcijas deputāti, jums nevajag sašust par šo jautājumu, jo Kariņa kungs uz parlamentu nenāk acīmredzot tāpēc, ka viņam nav skaidrs, ko un par ko ziņot. Acīmredzot viņš kā premjers nepārzina viņam uzticētās sfēras... un tajā skaitā nepārzina to, kas notiek veselības aprūpes sistēmā.

Vēl viena lieta, kas ir jāsaka par veselības aprūpes sistēmu. Es domāju, ka tā šobrīd jau ir pašsakārtojusies un... Būsim godīgi, Latvijā faktiski nav bezmaksas medicīnas. Latvijā faktiski ir maksas medicīna. Ja tu gribi nokļūt pie ārsta, tad tu par šo ārsta apmeklējumu maksā. Ja tu neesi gatavs gaidīt gadu vai cik tur tos gadus attiecīgajā rindā. Un, tā kā cilvēki ir racionālas un adekvātas būtnes un parasti negaida rindā, tad viņi atver savus maciņus un par medicīnas aprūpi samaksā. Tā, protams, arī ir ironija.

Bet, ja runājam par tiesisko nihilismu, - skaidrs, ka tā ir šīs koalīcijas - un ne tikai šīs koalīcijas! - atbildība. Man ir jāvēršas pie Latvijas sabiedrības. Tās sabiedrības daļas, kas klausās un skatās šodien parlamenta sēdi.

Godātā Latvijas sabiedrība! Kamēr jūs izteiksiet savu neapmierinātību interneta komentāros un savās virtuvēs un kamēr jūs baidīsieties iziet no savas komforta zonas un baidīsieties pieprasīt to, kas jums likumīgi pienākas, to, kas jau likumos ir noteikts, un kamēr jūs baidīsieties protestēt, kā jūs esat baidījušies pēdējos 28 gadus, nekas arī objektīvi nemainīsies. Jo tie politiķi, kas ir pie varas, - viņi arī šobrīd šajā Saeimas zālē lielākoties nevis klausās un risina jautājumus par veselības problēmām, bet skrollē savus skārienjutīgos telefonus; viņus neinteresē šī lieta. Viņi saprot, ka jūs, godātā sabiedrība, neprotestēsiet. Un līdz ar to viņi atļaujas darīt tā, kā tas jau tagad notiek Latvijā, - pieņemt lēmumus, bet tos nepildīt, runāt vienu, bet darīt citu. Kas to var mainīt? Mēs, opozīcija, protams, varam kāpt tribīnē un uz to norādīt, bet vienīgā, kas to var mainīt, ir Latvijas sabiedrība.

Ja Latvijas sabiedrība nevēlas to mainīt, tad var būt tikai viens secinājums: varbūt mums tiešām nav tādu problēmu, kas ir jārisina. Bet, ja šādas problēmas ir, tad katram no mums, kas mīl mūsu zemi Latviju un kas grib, lai Latvijā būtu sakārtota veselības aprūpes sistēma un izglītības sistēma, un jebkas... jebkurš cits jautājums, ir jāsāk mosties.

Es saprotu, ka tas ir grūti. Es saprotu, ka tas ir sarežģīti un tas ir bailīgi, jo var atlaist no darba, var būt dažādas sankcijas, bet nav citu variantu, jo tā to dara jebkurā attīstītā demokrātijā. Un, ja jūs sakāt, ka jums nav spēka, tad paskatieties, mīļā latviešu tauta, uz mūsu kaimiņvalsti! Krievijā par demokrātiju cīnās gadu desmitiem. Cilvēkus liek cietumā, bet viņi nebaidās, viņi lēnā garā mostas un cīnās par savām tiesībām. Pie mums cietumā neliek nevienu. Jums ir tikai jāpieceļas.

Es galvoju, ka dienā, kad krastmalā iznāks 50 tūkstoši... ne tikai Līgo vakarā vai skatīties uguņošanu 18. novembrī, bet iznāks pieprasīt parlamentam un koalīcijai, lai viņi pilda paši savus pieņemtos lēmumus un pilda savus priekšvēlēšanu solījumus... es galvoju, ka pēc šādas miermīlīgas demonstrācijas šeit dzīve mainīsies pilnībā. Es galvoju, ka tajā dienā visa tā retorika, kas ir tāda ieņirdzoša retorika par (Dep. U. Budriķis: “Runā par pieprasījumu!”)... par... par to, ka mēs jau te cīnāmies un mēs jau te kaut ko darām, bet ka mēs vēl vienu gadu neko nebūsim izdarījuši... ka tad tā beigsies.

Tāpēc es aicinu vismaz jūs, veselības aprūpes sistēmas darbinieki (Starpsauciens.)... Es jūs aicinu būt tiem, kuri nāk palīgā opozīcijai, jo mēs jūs atbalstīsim.

Un nobeidzot. Šeit bieži vien koalīcijas deputāti atsaucas uz iepriekšējo valdību, bet es gribētu uzsvērt, ka iepriekšējās valdības veselības ministre ir jūsu koalīcijas partnere šodien. Jūs esat vienā koalīcijā. Jūs esat tie, kas pie varas ir bijuši 29 gadus vienā vai citā formācijā. Jūs neko neesat izdarījuši, un jūs ar to lielāties! Jūs ar to lielāties tikai tāpēc, ka jums šķiet, ka, esot Saeimā, jūs esat pārāki par Latvijas sabiedrību. Bet tā nav taisnība. Tā nav taisnība, Sandi Riekstiņ, ka tiesiskais nihilisms nenozīmē to, ka jūs, godātais deputāt, varat kāpt tribīnē un teikt, ka jūs cīnāties pret mafiju laikā, kad jūs pats esat sodīts par dalību kartelī (Dep. S. Riekstiņš: “Tiešām? Tu nemelo?”), un to ikviens var izlasīt Konkurences padomes mājaslapā. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.)

Tāpēc vēlreiz... jo es zinu, ka atkārtošana ir zināšanu māte. Mīļā sabiedrība, nekas nemainīsies, ja jūs burkšķēsiet virtuvēs un internetos. Jums ir jāmostas un jānāk palīgā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, vēlreiz. Es domāju: graut nav celt. Šis pieprasījums Ministru prezidentam savā ziņā ir likumsakarīgs. Jo - kā gan citādāk? Kā gan bija iespējams vispār kaut kāds cits iznākums situācijā, kad “Attīstībai/Par!” ar tādu milzu enerģiju nāca klajā ar priekšlikumu, ka ir jāatceļ veselības apdrošināšanas reforma, ka ir jāatceļ pakalpojumu grozi un ka tas viss, ko darījusi iepriekšējā valdība, ir nepareizi. Vienīgā problēma ir tā, ka jūs neuzlikāt neko vietā. Lai gan, kā jau es no šīs tribīnes teicu, tajā laikā, kad to atcēla ministre Viņķele, viņa nāca ar piedāvājumu. Diemžēl tam nebija jūsu atbalsta. Diemžēl mēs no šīs tribīnes jums teicām, ka būs problēmas. Būs problēmas ar to, ka vienkārši nebūs resursu, ko izmaksāt mediķiem algās.

Šodien mēs esam šajā situācijā, un tas būtu ļoti nepieņemami, ja jūs šo pieprasījumu neatbalstītu, jo tas radies tieši jūsu bezdarbības dēļ.

Sēdes vadītāja. Debates vēl nebija slēgtas.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es speciāli gaidīju līdz pēdējam brīdim, kad sēdes vadītāja jau būs gatava teikt, ka debates slēdz. Iemesls ļoti vienkāršs. Kad sāku šīs debates, es aicināju jūs, koalīcijas deputātus, kuri ir atbildīgi par šo valdības lēmumu, nākt šeit un dot pamatojumu valdības lēmuma tiesiskumam. Ja jūs tagad nenākat un nesniedzat šā valdības lēmuma tiesiskuma pamatojumu, ar to jūs atzīstat, ka šis lēmums bija prettiesisks, ka tam nav pamatojuma. Jūs pašlaik balsosiet nevis pēc sirdsapziņas, nevis pēc “taisnīguma un tiesiskuma”, bet gan pēc politiskā darījuma. Šis balsojums tūlīt visu parādīs. Un es ceru, ka tie, kas pašlaik seko šai sēdei, to novērtēs un izdarīs secinājumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Regīnas Ločmeles‑Luņovas, Vjačeslava Dombrovska, Edgara Kucina, Valērija Agešina, Jāņa Krišāna, Ivana Ribakova, Borisa Cileviča, Jāņa Urbanoviča un Vladimira Nikonova pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par tiesisko nihilismu Ministru kabineta rīcībā attiecībā uz likumā paredzētā finansējuma palielinājuma nodrošināšanu veselības aprūpes darbinieku darba samaksai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 43, atturas - nav. Pieprasījums noraidīts.

Darba kārtībā - deputātu Viktora Valaiņa, Danas Reiznieces-Ozolas, Jāņa Vucāna, Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Lindas Liepiņas, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Māra Kučinska un Alda Gobzema pieprasījums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem “Par to, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pasūtot pētījumus, neievēro Publisko iepirkumu likumu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Uldis Budriķis.

U. Budriķis (JK).

Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Valaiņa, Vucāna, Krauzes, Reiznieces-Ozolas, Auguļa un citu pieprasījumu ministram Jurim Pūcem “Par to, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pasūtot pētījumus, neievēro Publisko iepirkumu likumu”.

Komisijā lielas diskusijas nebija, tāpēc ka Valaiņa kungs pašā sākumā jau pateica, ka viņš ir vērsies tiesībsargājošajās iestādēs, un tad komisija nebija tiesa. Un kopumā, balsojot ar trīs balsīm “par”, astoņām - “pret” un divām atturoties, un tikai vienam deputātam nebalsojot, komisija nolēma, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Līdz ar to nav pamatojuma pieņemt šo pieprasījumu kā Saeimas pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, mazliet precizēšu ziņotāja teikto. Esmu vērsies nevis tiesībsargājošajās iestādēs, bet Iepirkumu uzraudzības birojā.

Bet... nu, iesākumā gribētos... Es domāju, ka mums visiem ir vienota izpratne par to, ka likums ir jāievēro. Un tas, kādā veidā tiek tērēta valsts nauda... tā būtu, es domāju, svarīga lieta - ievērot mūsu visu pieņemto Publisko iepirkumu likumu.

Protams, ministrs savā darbībā... ir izvēlējies šādu veidu - nevis strādāt ar ministrijas iekšējiem resursiem, bet pasūtīt ārpakalpojumus. Tās ir viņa tiesības, un, protams, viņš tā var darīt. Tomēr ir procedūra, kā var nonākt pie izdevīgākā un visai sabiedrībai saprotamākā piedāvājuma, - tas ir konkurss. Protams, likumā ir paredzēti arī izņēmumi, un ne vienmēr konkursu vajag rīkot. Var būt ārkārtējās situācijas - ugunsgrēki, plūdi -, bet vēršu jūsu uzmanību uz to, ka pat šādos galējos gadījumos... ka ne vienmēr šādas situācijas - plūdi vai ugunsgrēks - var kalpot par pamatu šādas procedūras uzsākšanai. Šo jautājumu - kad var un kad nevar izmantot tās likuma normas, kuras ir izmantojis ministrs, - ir šķetinājusi arī tiesa, un tur ir pateikts skaidri un gaiši, kuros brīžos var un kuros - nevar. Katrā ziņā Saeimas lēmums - Saeimas lēmums, kolēģi! -, ko savā atrakstīšanās vēstulē ministrs minēja kā pamatojumu tam, lai uzsāktu šo ārkārtējās situācijas procedūru... tāds pats lēmums mums ir bijis, kā jau iepriekš minēju, par OIK izbeigšanu. Tur nekādas ārkārtējās situācijas nav. Par mediķu algām - nekādas ārkārtējās situācijas nav. Izgāšanās, organizējot Eiropas Parlamenta vēlēšanas, - tur arī nebija nekādas ārkārtējās situācijas. Bet šajā gadījumā, kad tiek dots laiks - vesels gads - izstrādāt pētījumus, ir ārkārtējā situācija.

Protams, es esmu vērsies Iepirkumu uzraudzības birojā, lai izvērtē to.

Bet par ko tad ir ministra atbildība? Pieprasījums bija adresēts ministram, lai ministrs skaidro savā ministrijā notiekošo. Nu, ne jau ministrs organizē iepirkumus. Bet tas, ka ministrs ar savu parakstu pēc tam atrakstās, stāstot, ka viss ir bijis kārtībā, - tā gan, manuprāt, jau ir ministra atbildība. Šis pieprasījums nav domāts, lai ministram Pūcem par to būtu kaut kāda politiskā atbildība; šis pieprasījums vairāk ir vērsts uz to, lai šādā veidā... lai tas nekļūst par precedentu. Iedomājieties, kas notiks ar valsts resursiem, ja pēkšņi visi - pašvaldības uz kaut kādu lēmumu pamata vai arī ministrijas - sāks šādā veidā tērēt valsts resursus! Manuprāt, tas nav pieļaujami, un tas ir ļoti bīstams precedents. Es ļoti ceru, ka Iepirkumu uzraudzības birojs ar visu, kas viņiem... ar likumā dotajām tiesībām pēc iespējas ātrāk viesīs skaidrību šajā jautājumā.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu gluži vienkārši tādēļ, lai neturpinātu šo pretlikumīgo precedentu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Danas Reiznieces-Ozolas, Jāņa Vucāna, Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Lindas Liepiņas, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Māra Kučinska un Alda Gobzema pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem “Par to, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pasūtot pētījumus, neievēro Publisko iepirkumu likumu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 44, atturas - nav. Pieprasījums noraidīts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Urbanovičs.

J. Urbanovičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā”.

Izstrādāti un akceptēti četri priekšlikumi.

Pirmie divi ir atbildīgās komisijas sagatavoti. Tie sašaurina nosaukumu atbilstoši pantos regulētajiem, teiksim, pārkāpumu formulējumiem. Tāpēc aicinu atbalstīt 1. - komisijas sagatavoto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Urbanovičs. 2. ir līdzīgs un saistīts ar pirmo.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Urbanovičs. Tad ir ļoti labi priekšlikumi ienākuši komisijā no Juridiskā biroja. Abi redakcionāli.

3. - Juridiskā biroja priekšlikumu - mēs komisijā atbalstījām. Aicinām to pašu darīt arī Saeimu. 

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Urbanovičs. Visbeidzot 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir piedāvājums izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanās laiku. Komisija šo priekšlikumu atbalsta, un no tā izriet, ka atbilstoši Satversmes 69. pantam šī likuma stāšanās spēkā būs atkarīga no tā, kad to izsludinās Valsts prezidents.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Urbanovičs. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā...

Sēdes vadītāja. ... trešajā lasījumā. Trešajā!

J. Urbanovičs. ... trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Esam saņēmuši trīs priekšlikumus.

1. priekšlikums - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz... kas nosaka atbildību par bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā izdarītiem pārkāpumiem.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu. Nosakot atbildību iepriekšējā pantā, nākamajā pantā šo atbildību vairs nav nepieciešams norādīt.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas paredz, ka šī likuma spēkā stāšanās kārtība... ka šī likuma VII nodaļas jaunā redakcija stājas spēkā vienlaikus ar likumu par administratīvās atbildības... Administratīvās atbildības likumu.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Paldies, kolēģi! Aicinu atbalstīt galīgajā, trešajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A. Rubiks (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” (Nr. 107/Lp13).

Kopumā ir trīs priekšlikumi.

1. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. Un 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izskatījām likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” pirmajā lasījumā.

Šī likumprojekta mērķis ir veikt likumā grozījumus, jo pašreizējā situācijā faktiski ir tā, ka darbību izbeigušā uzticamā sertifikācijas pakalpojuma sniedzēja - Latvijas gadījumā tas ir LVRTC - informāciju nodot citam uzticamam sertifikācijas pakalpojumu sniedzējam nav iespējams. Likumprojekts ir izstrādāts tādēļ, lai gadījumā, ja LVRTC beidz darbību, droši nodotu visu informāciju citam pakalpojumu sniedzējam.

Likumprojekts pirmajā lasījumā komisijā atbalstīts. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā arī šeit - Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. T. Plešs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 24. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs (AP!).

Likumprojektu “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” atbildīgajā komisijā izskatījām pirmajā lasījumā.

Šis likumprojekts ir saistīts ar dekodifikāciju. Šajā likumā tiek pārņemti divi panti no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, kas paredz piemērot administratīvo sodu par jūras piesārņošanu no kuģiem un termināļiem, kā arī par niršanai jūrā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu. Šie pārkāpumi ir uzskatāmi par bīstamiem un sabiedrības intereses aizskarošiem, jo rada vai var radīt vides piesārņojuma draudus.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. T. Plešs. Šī gada 17. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā” otrajā lasījumā.

Tika saņemti 14 redakcionāli priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Kursīte. Šā gada 17. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Augu aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Augu aizsardzības likumā”. Ievērojot nepieciešamos grozījumus saistībā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu sistēmas dekodifikāciju un pārkāpumu noteikšanu nozares likumos, likumprojektu izstrādājusi Zemkopības ministrija, un tas sagatavots, lai noteiktu administratīvās atbildības regulējumu augu aizsardzības un augu karantīnas jomā no 2020. gada 1. janvāra.

Likumprojektā uz otro lasījumu tika iesniegti 11 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē likuma VI nodaļas nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizē likuma 20. panta nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizē likuma 21. panta nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizē likuma 22. panta nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizē likuma 23. panta nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizē likuma 24. panta nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizē likuma 25. panta nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizē likuma 26. panta nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizē likuma 27. panta nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas papildina likuma pārejas noteikumus, nosakot, ka kodifikācijas grozījumi stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas izslēdz iepriekšējo norādi par likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augu aizsardzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17. oktobris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17. oktobris.

Godātie kolēģi! Deputāti Strīķe, Dzintars, Pavļuts, Pucens un Adamovičs lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Sēdi turpinām bez pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, kolēģi, vēlreiz! Uz otro lasījumu likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”.

Esam saņēmuši 14 priekšlikumus.

1. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 2. - finanšu ministra priekšlikums, kas paredz regulas... jaunās regulas ieviešanu likumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 3. - finanšu ministra priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ietver tātad Juridiskā biroja priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.

 Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas arī ir tehniskas dabas. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 10. - finanšu ministra priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 11. - finanšu ministra priekšlikums, kas ienes šajā likumā paplašinājumu... paplašina šo likumu ar regulas noteikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 13. - finanšu ministra priekšlikums, kas arī ir redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts un...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. ... un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Un 14. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R. Znotiņš. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai ir šā gada 24. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. oktobris.

Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Uz otro lasījumu mēs esam saņēmuši sešus priekšlikumus.

1. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 4. - finanšu ministra redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 5. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Un arī 6. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R. Znotiņš. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai ir šā gada 24. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Atis Lejiņš.

A. Lejiņš (JV).

Paldies, priekšsēdētājas kundze.

Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 411/Lp13).

Labas ziņas - mēs pieņemsim ar šo likumu vēl vienu Latvijas neatkarības nostiprināšanas un labklājības pasākumu. (Starpsauciens.)

Ar šo likumprojektu top Latvijas... vienots Baltijas... varētu teikt, kopīgs gāzes tirgus. Šajā gāzes tirgū jau ir... igauņi un somi jau ir pieņēmuši attiecīgos likumus. Līdz ar to mums, Latvijai, būs kopīgs gāzes tirgus ar Somiju un Igauniju. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka būs vienādi tarifi gāzei, ienākot, vienalga, kurā valstī, un arī izejot. Maksas par to... un arī starp valstīm nebūs nekādi tarifi.

Būs lielāks tirgus, mēs varēsim lētāk iepirkt gāzi. Mēs arī aicināsim Lietuvu pievienoties. Lietuva pagaidām vēl... ar Lietuvu pagaidām notiek sarunas. Baltijas asambleja, kad tiksies novembrī... Latvijas delegācija ir ierosinājusi arī Poliju aicināt. Ko tas nozīmē? Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija un Somija - vienotā gāzes tirgū. Stādieties priekšā, kas tas par spēku!

Protams, tas ir tikai viens solis, ko mēs pēdējos gados esam izdarījuši. Tas jau netop vienas dienas laikā. Notiek arī atsinhronizēšana no Krievijas. Tas būs 2025. gadā. Būs Rail Baltica 2025. gadā. Elektrību jau mēs varam pārdot... un pirkt no Zviedrijas. Integrācijas progress - atpakaļ integrēties Eiropā.

Es ieteicu šo likumu pieņemt šodien steidzamības kārtībā. 

Sēdes vadītāja. Tātad komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A. Lejiņš. Paldies.

Steidzams... Vai... Priekšlikumus es ierosinu iesūtīt līdz 14. ...

Sēdes vadītāja. ... pirmajā lasījumā vēl. Komisija aicina likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Lejiņš. 14. oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14. oktobris.

Paldies.

Izskatīšanas laiks Saeimas sēdē?

A. Lejiņš. 17. oktobris.

Sēdes vadītāja. 17. oktobris. Paldies.

Tātad izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 17. oktobrī.

A. Lejiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - sadaļa “Prezidija ziņojumi”.

“Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Deputāti Inese Lībiņa-Egnere, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Ritvars Jansons, Vita Anda Tērauda, Regīna Ločmele-Luņova, Mārtiņš Šteins, Inguna Rībena, Armands Krauze, Artuss Kaimiņš, Ēriks Pucens, Ramona Petraviča, Dana Reizniece-Ozola, Evita Zālīte-Grosa un Andrejs Judins ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Karela Marka Šišona uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullim šis patstāvīgais priekšlikums bez debatēm nododams Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai. Paldies.

Darba kārtībā - sadaļa “Paziņojumu izskatīšana”.

“Par Saeimas deputātu administratīvo sodīšanu”.

Tātad “Paziņojums par administratīvi sodītiem deputātiem laika periodā no 2019. gada 24. aprīļa līdz 2019. gada 3. septembrim”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Janīna Jalinska.

J. Jalinska (ZZS).

Labdien, cienījamie un godājamie kolēģi! Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Administratīvo pārkāpumu uzskaites nodaļa ir sniegusi ziņas par administratīvi sodītiem deputātiem laika posmā no šī gada 24. aprīļa līdz šī gada 3. septembrim.

Pēc Sodu reģistra rīcībā esošām ziņām pie administratīvās atbildības saukti:

Uldis Budriķis. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.²⁸ panta (“Amatu savienošanas ierobežojumu izpildes kārtības neievērošana”) un 166.³⁰ panta (“Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšana”). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 2. jūlijā.

Jānis Dūklavs. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.²⁴ panta otrās daļas (par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā šī gada 14. augustā.

Anita Muižniece. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 4. nodaļā pieņemts lēmums pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 187. panta “Tīša personu apliecinoša dokumenta bojāšana, nolaidīga glabāšana (Zālē troksnis. Starpsaucieni.) vai tāda personu apliecinoša dokumenta lietošana, kura vietā izsniegts jauns personu apliecinošs dokuments” otrās daļas. Piemērots brīdinājums. Lēmums stājies spēkā šī gada 6. augustā.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tātad paziņojumu esam uzklausījuši.

Sēdes darba kārtība izskatīta.

Man jūs jāinformē saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Zariņa, Agešina, Rubika, Krišāna un Pimenova jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par valdības lēmumu tiesiskumu un Latvijas Republikas tieslietu ministra tiesiskuma principa izpratni”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka iepriekš plānoto darba pasākumu dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Klementjeva, Agešina, Rubika, Krišāna un Zariņa jautājumu labklājības ministrei Ramonai Petravičai “Par Labklājības ministrijas bezdarbību, pilnībā nepiemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, tostarp atvieglojumu par invaliditāti, neievērojot likuma prasības”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka iepriekš plānoto darba aktivitāšu dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Šmita, Sprūdes un Gobzema jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par likumprojekta Nr. 344/Lp13 “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” saskaņošanas procesu un anotācijā ietverto informāciju”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Sprūdes, Stepaņenko, Liepiņas, Šmita un Gobzema jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par nekustamā īpašuma nodokļa piedziņu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.

Par deputātu Zariņa, Tutina, Agešina, Kucina un Ādamsona jautājumu veselības ministrei Ilzei Viņķelei “Par ierobežotas pieejamības informāciju saistībā ar valdības lēmuma tiesisko pamatojumu attiecībā uz veselības aprūpei piešķirtā finansējuma apjomu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu darba vizītes Igaunijas Republikā dēļ.

Par deputātu Zariņa, Orlova, Kabanova, Ločmeles-Luņovas un Klementjeva steidzamu jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru kabineta locekļa rīcības tiesiskumu, atsakoties sniegt parlamentam deputātu pieprasījumā pieprasīto informāciju saistībā ar valsts uzņēmuma “Latvenergo” veiktajiem darījumiem”. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministram Ralfam Nemiro. Rakstveida atbilde nav saņemta. Jautājuma iesniedzēji nevar ierasties un uzklausīt ministra mutvārdos sniegto atbildi. Līdz ar to, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 123. panta pirmo daļu, rakstveida atbilde ministram jāsniedz 48 stundu laikā pēc Saeimas sēdes.

Tātad šodien ministru atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.

Ir saņemti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Zariņš, Krišāns, Rubiks, Ribakovs un Orlovs iesnieguši jautājumu “Par izpildvaras tiesībām nepildīt Saeimas nolemto”, ko nododam tieslietu ministram.

Deputāti Zariņš, Krišāns, Rubiks, Ribakovs un Orlovs iesnieguši jautājumu “Par Ministru kabineta rīcību, nepildot Saeimas uzdevumu”, ko nododam tieslietu ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Krišāns, Rubiks, Ribakovs un Orlovs iesnieguši jautājumu “Par tieslietu ministra rīcību, valdībai ignorējot Saeimas doto uzdevumu”, ko nododam tieslietu ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Krišāns, Rubiks, Ribakovs un Orlovs iesnieguši jautājumu “Par valdības voluntārās rīcības pamatojumu”, ko nododam tieslietu ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Zariņš, Krišāns, Rubiks, Ribakovs un Orlovs iesnieguši jautājumu “Par tiesiskuma principu un likumības principu”, ko nododam tieslietu ministram Jānim Bordānam atbildes sniegšanai.

Deputāti Liepiņa, Šmits, Sprūde, Stepaņenko un Gobzems iesnieguši jautājumu “Par VARAM reklāmas kampaņu”.

Vārds motivācijai deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Mēs tikko, nesen, aizliedzām tos reģionālos izdevumus, lai pašvaldību vadītāji sevi nereklamētu tik daudz, bet nu jau kādu laiku Latvijas medijos redzam, kā Juris Pūce reklamē reģionālo reformu.

Mums Pūces kungam ir daži jautājumi par kampaņas mērķiem, par reklāmas mērķgrupu, kam šī reklāma ir adresēta, par budžetu un arī par izmantotajiem kanāliem, un vēl daži citi jautājumi. Arī par to informatīvo tālruni, par zvanu skaitu, par uzdotajiem jautājumiem... nedaudz statistiku vēlamies saņemt. Ja jau tiek tērēti nodokļu maksātāju līdzekļi šādam cēlam mērķim. Tas par šo īsumā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Jautājumu nododam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem atbildes sniegšanai.

Deputāti Liepiņa, Šmits, Sprūde, Stepaņenko un Gobzems iesnieguši jautājumu “Par situāciju ar OIK saņēmēju uzņēmumu “Lielmežotne””.

Vārds motivācijai deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Vakar bija Pieprasījumu komisijas sēde, uz kuru bija aicināti Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Cita starpā tur tika minēts interesants fakts par OIK saņēmēju - uzņēmumu “Lielmežotne”. Ekonomikas ministrijas pārstāvji norādīja, ka Zemkopības ministrija kavē, iespējams, kāda lēmuma pieņemšanu attiecībā uz šo staciju. Nu tad mēs arī painteresēsimies, kā zemkopības ministrs skaidro minēto situāciju un kas tās ir par tik īpašām darbībām attiecībā uz uzņēmumu “Lielmežotne”, kurš, ja nemaldos, darbojas Kuldīgā. Tas viss.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam zemkopības ministram Kasparam Gerhardam atbildes sniegšanai.

Deputāti Liepiņa, Šmits, Sprūde, Stepaņenko un Gobzems iesnieguši jautājumu “Par skaidras naudas izmaksas ierobežošanu valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem”.

Vārds motivācijai deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Šeit mēs jau ar trešo deputātu jautājumu mēģinām šķetināt situāciju par izmaksām Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem par maksājumu kartēm un kontu uzturēšanu. Izrādās, šīs kompensācijas saņem ne tikai Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki pa tiešo, bet saņem arī kredītiestādes, un tāpēc mēs turpinām uzdot jautājumus, kas tās par kredītiestādēm, kādas summas... un vēl arī par citām valsts iestādēm. Tā ka šī epopeja ar kompensācijām turpinās.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Jautājumu atbildes sniegšanai nododam finanšu ministram Jānim Reiram.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds deputātam Artūram Rubikam - paziņojumam.

A. Rubiks (SASKAŅA).

Kolēģi, kuri vēlas sadarboties ar Kubas parlamentu, laipni lūgti Dzeltenajā zālē tūlīt deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Kubas parlamentu dibināšanai.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Aldis Blumbergs, Anda Čakša, Vjačeslavs Dombrovskis, Gatis Eglītis, Inga Goldberga, Kaspars Ģirģens, Inese Ikstena, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rihards Kols, Janīna Kursīte-Pakule, Ainars Latkovskis, Inese Lībiņa-Egnere, Anita Muižniece, Linda Ozola, Ramona Petraviča, Mārtiņš Staķis, Jānis Tutins un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Paldies. Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 6. sēde
2019. gada 10. oktobrī

Zviedrijas Karalistes parlamenta priekšsēdētāja V.E. Andreasa Norlēna (Andreas Norlén) uzruna
Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. E. Papule (par)
	- dep. A. Muižniece (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr. 415/Lp13) (Dok. Nr. 1386, 1386A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 416/Lp13) (Dok. Nr. 1387, 1387A)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei šā gada 10. un 11. oktobrī (Dok. Nr. 1409., 142.3-6-13/19)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei šā gada 16. un 17. oktobrī (Dok. Nr. 1410., 622.8/5-43-13/19)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 17. oktobrī (Dok. Nr. 1411., 611.1.8/1-44-13/19)
Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai” (Nr. 231/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1399)
Motivācija	- dep. U. Augulis
Debates	- izglītības ministre I. Šuplinska
	- dep. I. Zariņš
	- dep. A. Gobzems
Paziņojums
	- dep. J. Vucāns
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. A. Krauze
	- dep. E. Papule
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. D. Šmits
	- dep. V. Agešins
	- dep. A. Geidāns
	- izglītības ministre I. Šuplinska
	- dep. J. Vucāns
	- dep. E. Papule
	- dep. A. Krauze
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Šmits
	- dep. R. Znotiņš
	- dep. I. Zariņš
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Urbanovičs
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par Daces Ķezberes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata” (Nr. 232/Lm13) (Dok. Nr. 1427)
Ziņo	- dep. A. Kaimiņš
Debates	- dep. V. A. Tērauda
Paziņojumi
	- dep. U. Budriķis
	- dep. I. Indriksone
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. K. Feldmans
	- dep. M. Kučinskis
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. A. Gobzems
	- dep. I. Zariņš
	- dep. J. Stepaņenko
Lēmuma projekts “Par Baltijas jūras Parlamentārās konferences Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu” (Nr. 234/Lm13) (Dok. Nr. 1434)
Deputātu Ivara Zariņa, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Vjačeslava Dombrovska, Edgara Kucina, Valērija Agešina, Jāņa Krišāna, Ivana Ribakova, Borisa Cileviča, Jāņa Urbanoviča, Vladimira Nikonova pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par tiesisko nihilismu Ministru kabineta rīcībā attiecībā uz likumā paredzētā finansējuma palielinājuma nodrošināšanu veselības aprūpes darbinieku darba samaksai” (Nr. 18/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1320, 1320A)
Ziņo	- dep. L. Liepiņa
Debates	- dep. I. Rībena
	- dep. I. Zariņš
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
	- dep. I. Zariņš
Deputātu Viktora Valaiņa, Danas Reiznieces-Ozolas, Jāņa Vucāna, Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Lindas Liepiņas, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Māra Kučinska, Alda Gobzema pieprasījums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem “Par to, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pasūtot pētījumus, neievēro Publisko iepirkumu likumu” (Nr. 19/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1321, 1321A)
Ziņo	- dep. U. Budriķis
Debates	- dep. V. Valainis
Likumprojekts “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” (Nr. 118/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1395)
Ziņo	- dep. J. Urbanovičs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” (Nr. 99/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1403)
Ziņo	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” (Nr. 107/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1404)
Ziņo	- dep. A. Rubiks
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” (Nr. 372/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1219, 1393)
Ziņo	- dep. A. T. Plešs
Likumprojekts “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (Nr. 393/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1268, 1394)
Ziņo	- dep. A. T. Plešs
Likumprojekts “Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā” (Nr. 312/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1402)
Ziņo	- dep. J. Kursīte
Likumprojekts “Grozījumi Augu aizsardzības likumā” (Nr. 348/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1405)
Ziņo	- dep. K. Feldmans
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 331/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1407)
Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr. 330/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1408)
Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 411/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1344, 1428)
Ziņo	- dep. A. Lejiņš
Par lēmuma projektu “Par Karela Marka Šišona uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” (Nr. 233/Lm13) (Dok. Nr. 1433)
Paziņojums par administratīvi sodītiem deputātiem laika periodā no 2019. gada 24. aprīļa līdz 2019. gada 3. septembrim (Dok. Nr. 1391)
Ziņo	- dep. J. Jalinska
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I. Zariņa, J. Krišāna, A. Rubika, I. Ribakova un V. Orlova jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par izpildvaras tiesībām nepildīt Saeimas nolemto” (Nr. 67/J13)
Informācija par deputātu I. Zariņa, J. Krišāna, A. Rubika, I. Ribakova un V. Orlova jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par Ministru kabineta rīcību, nepildot Saeimas uzdevumu” (Nr. 68/J13)
Informācija par deputātu I. Zariņa, J. Krišāna, A. Rubika, I. Ribakova un V. Orlova jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par tieslietu ministra rīcību, valdībai ignorējot Saeimas doto uzdevumu” (Nr. 69/J13)
Informācija par deputātu I. Zariņa, J. Krišāna, A. Rubika, I. Ribakova un V. Orlova jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par valdības voluntārās rīcības pamatojumu” (Nr. 70/J13)
Informācija par deputātu I. Zariņa, J. Krišāna, A. Rubika, I. Ribakova un V. Orlova jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par tiesiskuma principu un likumības principu” (Nr. 71/J13)
Informācija par deputātu L.Liepiņas, D.Šmita, K.Sprūdes, J.Stepaņenko un A.Gobzema jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem “Par VARAM reklāmas kampaņu” (Nr. 72/J13)
Motivācija	- dep. L. Liepiņa
Informācija par deputātu L.Liepiņas, D.Šmita, K.Sprūdes, J.Stepaņenko un A.Gobzema jautājumu zemkopības ministram K.Gerhardam “Par situāciju ar OIK saņēmēju uzņēmumu “Lielmežotne”” (Nr. 73/J13)
Motivācija	- dep. L. Liepiņa
Informācija par deputātu L.Liepiņas, D.Šmita, K.Sprūdes, J.Stepaņenko un A.Gobzema jautājumu finanšu ministram J.Reiram “Par skaidras naudas izmaksas ierobežošanu valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem” (Nr. 74/J13)
Motivācija	- dep. L. Liepiņa
Paziņojums
	- dep. A. Rubiks
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 10.10.2019 09:27:40 bal001
Par - 33, pret - 46, atturas - 2. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Izglītības likumā (424/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 10.10.2019 09:29:31 bal002
Par - 77, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei šā gada 16. un 17. oktobrī

Datums: 10.10.2019 09:29:59 bal003
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 17. oktobrī

Datums: 10.10.2019 10:25:19 bal004
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 10.10.2019 12:23:33 bal005
Par - 32, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (231/Lm13)

Datums: 10.10.2019 12:29:42 bal006
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 10.10.2019 13:53:11 bal007
Par - 63, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par Daces Ķezberes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amata (232/Lm13)

Datums: 10.10.2019 13:54:00 bal008
Par - 72, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Par Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu (234/Lm13)

Datums: 10.10.2019 14:34:13 bal009
Par - 32, pret - 43, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par tiesisko nihilismu Ministru kabineta rīcībā attiecībā uz likumā paredzētā finansējuma palielinājuma nodrošināšanu veselības aprūpes darbinieku darba samaksai (18/P13)

Datums: 10.10.2019 14:40:04 bal010
Par - 31, pret - 44, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par to, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, pasūtot pētījumus, neievēro Publisko iepirkumu likumu (19/P13)

Datums: 10.10.2019 14:42:10 bal011
Par - 65, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā (118/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.10.2019 14:43:41 bal012
Par - 66, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” (99/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.10.2019 14:44:41 bal013
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu” (107/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.10.2019 14:45:53 bal014
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā (372/Lp13), 1.lasījums

Datums: 10.10.2019 14:47:14 bal015
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā (393/Lp13), 1.lasījums

Datums: 10.10.2019 14:49:38 bal016
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sēklu un šķirņu aprites likumā (312/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.10.2019 14:52:34 bal017
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augu aizsardzības likumā (348/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.10.2019 14:56:16 bal018
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (331/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.10.2019 14:57:44 bal019
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījums Kredītiestāžu likumā (330/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.10.2019 15:00:35 bal020
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Enerģētikas likumā (411/Lp13), 1.lasījums

Datums: 10.10.2019 15:01:04 bal021
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (411/Lp13), 1.lasījums

Datums: 10.10.2019 15:12:03 bal022
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija