Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas piektā sēde
2019. gada 3. oktobrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Godātie kolēģi, labrīt! (Starpsaucieni: “Labrīt!”) Lūdzu ieņemt vietas! Sāksim Saeimas 2019. gada 3. oktobra sēdi.
Vispirms izskatīsim iesniegtos grozījumus Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt grozījumu sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” izskatīšanai otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt grozījumu sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt grozījumu sēdes darba kārtībā un izslēgt darba kārtības 16. punktu - likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība... Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt grozījumu sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2019. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Sākam izskatīt grozīto sēdes darba kārtību.
Izskatīsim Saeimas Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Gundara Daudzes, Janīnas Jalinskas un Jāņa Dūklava iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Sākam debates.
“Par” pieteikusies runāt Dana Reizniece-Ozola. Lūdzu!
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Labrīt, kolēģi deputāti! Mēs esam sagatavojuši grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Mēģināšu īsi izklāstīt, kāda ir to galvenā būtība.
Mēs mainām attaisnoto izdevumu klāstu. Šobrīd, kā jums ir zināms, 600 eiro gadā ir attaisnoto izdevumu summa, kurā ir iekļauti vairāki pasākumi - veselības izdevumi, izglītības un interešu pulciņu apmaksa, kā arī ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijām un politiskajām partijām. Tas, ko mēs piedāvājam ar šiem grozījumiem, ir paplašināt šo attaisnoto izdevumu klāstu, iekļaujot tur divas lietas - pirmkārt, vecāku maksu par pirmsskolas izglītības iestādi tajā gadījumā, ja valsts vai pašvaldība nenodrošina bezmaksas bērnudārzu pieejamību, un, otrkārt, pamatskolā, ja ir līdz devītajai klasei brīvpusdienas... nevis brīvpusdienas, bet bērnu pusdienas... Tajos gadījumos, kad pašvaldības nenodrošina šīs pusdienas un vecāki maksu par tām sedz no savas kabatas, būtu iespēja šos izdevumus iekļaut attaisnotajos izdevumos. Šobrīd, kā mēs zinām, valsts sedz... nu, nākamajā gadā segs daļēji, bet šobrīd pilnībā sedz brīvpusdienas pirmajām četrām klasēm. Ir daļa pašvaldību, kuras nodrošina arī vecākajās klasēs, bet tikai daļa. Daudzās pašvaldībās joprojām vecāki paši sedz šo pusdienu izmaksas. Un pēc valdības lēmuma, kas faktiski uz pusi samazina arī finansējumu pirmajām četrām klasēm... tas nozīmē, ka tās pašvaldības, kas vecākajām klasēm ir nodrošinājušas šo finansējumu, varētu būt spiestas no daļas brīvpusdienu atteikties un atkal vecākiem tas būtu pašiem jāsedz.
Vēl par pirmsskolas izglītības iestādēm. Šobrīd joprojām ir milzu rindas uz tām. Pagājušajā gadā mēs Rīgā vien redzējām, ka tūkstoši bērnu gaidīja rindā uz valsts apmaksātu bērnudārzu. Sešarpus tūkstoši izmanto pašvaldības finansējumu. Tas nozīmē, ka jau sūta bērnus privātajās izglītības iestādēs. Atkal - vēl viena joma, kur faktiski būtu jānodrošina valstij, pašvaldībām... Bet tas netiek darīts, un tas gulst uz vecāku pleciem. Un loģiski tad šķiet, protams, šos izdevumus iekļaut attaisnotajos izdevumos. Ja mazāk jātērē ir veselībai, tad šī ir joma, kurā varētu ietaupīt līdzekļus jaunās ģimenes un tos papildus novirzīt bērnu atbalstam.
Lai šis priekšlikums būtu fiskāli neitrāls, mēs esam sagatavojuši arī otru pusi šim stāstam, izņemdami no attaisnotajiem izdevumiem ziedojumus politiskajām partijām. Kādēļ? Šobrīd mēs redzam, ka nodokļu atvieglojums nav galvenais motivators tiem cilvēkiem, kas ziedo politiskajiem spēkiem. Paskatoties ziedotāju struktūru, mēs redzam, ka vien 210 cilvēku nodrošina vairāk nekā pusi no kopējiem partiju ziedojumiem. Tas nozīmē, ka ir samērā mazs to cilvēku skaits, kuri ziedo lielas summas, - un noteikti ne tādēļ, ka viņi var saņemt nodokļu atvieglojumu. Mēs redzam lielākos atbalstītājus politiskajiem spēkiem. Tie pat ir desmiti - vairāki desmiti! - tūkstošu eiro, kas tiek ziedoti īsā termiņā, nepieprasot nodokļu atvieglojumu. Īpaši šobrīd... īpaši šobrīd, kad valdība jau faktiski ir pieņēmusi lēmumu būtiski palielināt valsts finansējumu politiskajiem spēkiem, pat desmitkāršojot to. Tad, protams, šāds nodokļu atvieglojums vēl vairāk zaudē jēgu, un, manuprāt, būtu lietderīgi to novirzīt sociāli svarīgākiem atbalsta pasākumiem.
Tā ka aicinu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijām. Tālāk diskutēsim par niansēm, ja tādas ir nepieciešams uzlabot... un atbalstīt vienu labu lietu, kas faktiski arī neuzliek papildu slogu budžetam, bet katrai ģimenei individuāli savukārt būs būtisks atbalsts.
Šo likumprojektu mēs esam izstrādājuši, arī konsultējoties ar vecāku organizāciju “Mammām un tētiem”. Viņu viens papildu arguments, ko viņi minēja par labu šim likumprojektam, ir arī tas, ka mums joprojām ir ļoti daudz šķirtu ģimeņu. Pēc pēdējām aplēsēm, mums šogad apmēram 40 tūkstoši no vecākiem nemaksā otrai pusei, kas gādā par bērnu, uzturlīdzekļus. Tas nozīmē, ka vienai lielai daļai ģimeņu... ja ir jāmaksā vēl par pirmsskolu, ja ir jāmaksā vēl par pusdienām, tas ir papildu slogs. Šāds neliels, bet svarīgs atbalsts tām būtu nepieciešams.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputāti vēlas balsot par šā likumprojekta nodošanu komisijai? Jā.
Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 47, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Prezidija ziņojumi.
Nākamais darba kārtības jautājums - par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu. Saeimas deputāti Gobzems, Stepaņenko, Sprūde, Liepiņa, Augulis, Dūklavs, Jalinska, Daudze un citi iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam sagatavot informatīvo ziņojumu par Latvijas ilgtspējīgai attīstībai piemērotāko ministriju skaitu”. Sākam... Vai deputātiem ir iebildumi pret šā lēmuma projekta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni: “Ir!”; “Nav!”) Sākam debates. Nē? Nav? (Dep. A. Gobzems: “Labrīt!”)
Vai deputātiem ir iebildumi pret šī lēmuma projekta... nodošanu...? (Starpsauciens: “Jā!”) Ir iebildumi?
Lūdzu... Par izskatīšanu nākamajā ceturtdienā? Jā. (No frakcijas SASKAŅA: “Aldi, runā skaļāk, neko nevar dzirdēt!”)
Vai deputātiem ir iebildumi, ka šo patstāvīgo priekšlikumu izskatām nākamajā Saeimas sēdē? (Starpsauciens: “Jā!”) Ir iebildumi. (Starpsaucieni.)
Balsosim par to, lai šo patstāvīgo priekšlikumu izskatītu nākamajā Saeimas sēdē! (Troksnis zālē. Starpsaucieni: “Par ko balsojam?”; “Viens “par”, viens “pret”!”)
Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 39, atturas - 2. (Starpsauciens: “Noraidīts!”) Patstāvīgais priekšlikums ir noraidīts. (Starpsauciens: “Par ko tad mēs balsojām?”)
Ejam tālāk!
Turpinām sēdes darba kārtību.
Nākamais darba kārtības jautājums...
Juridiskais birojs iesaka par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu... izlemt, kurai komisijai to nodot. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. I. Zariņš: “Kā var iebilst Juridiskajam birojam?”) Ir priekšlikumi, kurai komisijai? (Starpsauciens: “Juridiskajam birojam!”) Lūdzu! (Starpsauciens.)
Lūdzu deputātus izteikt priekšlikumus, vai šo priekšlikumu - patstāvīgo priekšlikumu, ko iesniedza deputāti Gobzems, Stepaņenko, Sprūde, Liepiņa, Augulis, Dūklavs, - nodot kādai no komisijām? (Starpsauciens: “Kurai?”) Lūdzu!
Priekšlikumu nav? “Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems. (Zālē troksnis.)
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, kolēģi! (Starpsauciens. Smiekli.) Mūsu dižais tautas dzejnieks Rainis ir teicis šādus vārdus: “Runas ir garas,
Darbs ir īss;
No darba varas
Liktens trīs.”
Mēs zinām, ka pirms Saeimas vēlēšanām daudzas politiskās organizācijas runāja par ministriju skaita samazināšanu. (Dep. J. Ādamsons: “Viņi jau aizmirsa!”) Mēs zinām, ka pēdējo divu nedēļu laikā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ir izteicis piedāvājumu Tieslietu ministriju pievienot Iekšlietu ministrijai, savukārt Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns ir piekritis šo apvienoto ministriju vadīt. Tas nozīmē, ka vismaz divas koalīcijas partijas ir sākušas pēc vēlēšanām atcerēties to, par ko gari runāja pirms vēlēšanām. (Starpsauciens.)
Tāpēc visiem tiem, kas pirms vēlēšanām teica, ka nav nekādu problēmu par 30 procentiem samazināt valsts aparātu, es gribu atgādināt, ka vajag no garajām runām pāriet uz īsajiem darbiem, ieklausīties mūsu dižajā tautas dzejniekā Rainī un parādīt sabiedrībai, ka runas par Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas apvienošanu nav tikai runas; ka tām seko arī darbi.
Tāpēc es aicinu ļoti maigā formā vienkārši izvērtēt iespējamo... ministriju skaita... optimālo apjomu, kāds ir valstī (Dep. A. Kaimiņš: “17!”)... Skaidrs, ka mans priekšlikums ir samazināt - pretēji kāda deputāta viedoklim, kurš tikko zālē nosauca skaitli “17” un kurš vēlējās, lai šis skaits palielinātos. Jo, saprotams, koalīcijai ministrijas pārsvarā ir tās vietas, kur sadalīt amatus. Varbūt ir pienācis laiks nevis vairs dalīt amatus, bet sākt rūpēties par Latvijas sabiedrību, kura vairs nevar atļauties uzturēt lielo, pārmērīgi uzpūsto valsts aparātu.
Paldies. (Starpsauciens: “Kādai komisijai?”)
Sēdes vadītāja. Paldies. (Zālē troksnis. Starpsaucieni: “Ilgtspējīgajai!”; “Valsts pārvaldes komisijai!”)
A. Gobzems. Es aicinu šo jautājumu (Starpsaucieni: “Juridiskajam birojam!”; “Pieprasījumu komisijai!”)... No zāles reakcijas es saprotu, ka visas komisijas vēlētos šo jautājumu... Šo jautājumu visvairāk, es domāju, vajadzētu nodot Pieprasījumu komisijai. Tā ir mana iekšēja... tāda sajūta. Bet faktiski... faktiski es aicinu to nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
Es aicinu atbalstīt. Es aicinu samazināt ministriju skaitu, es aicinu samazināt ministru skaitu, it īpaši to ministru skaitu, kuru darbi nesakrīt ar viņu vārdiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies, Gobzema kungs.
Vēlreiz deputātiem jautāju: vai ir vēl priekšlikumi par šī patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? (Starpsaucieni: “Valsts pārvaldes komisijai!”; “Ilgtspējīgas attīstības komisijai!”; “Mandātu!” Smiekli.) Lūdzu! Viena (Starpsauciens: “Pašvaldību komisijai!”) - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija...
Lūdzu, balsosim par šī patstāvīgā priekšlikuma nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 49, atturas - nav. Patstāvīgais priekšlikums ir noraidīts. (No frakcijas SASKAŅA: “Kāpēc Prezidijā nav kvoruma?”; “Tad kādai citai nododam!”)
Viss! Kolēģi, virzāmies tālāk! Skatām nākamos darba kārtības jautājumus! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Nākamais darba kārtības jautājums - “Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Rihardam Kozlovskim no 2019. gada 1. oktobra līdz 3. oktobrim”.
Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputāta Riharda Kozlovska iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 1. oktobra līdz 3. oktobrim. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.
Nākamais darba kārtības jautājums - “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aldim Adamovičam no 2019. gada 15. oktobra līdz 17. oktobrim”.
Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputāta Alda Adamoviča iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 15. oktobra līdz 17. oktobrim. Par šo mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aldim Adamovičam no šā gada 15. oktobra līdz 17. oktobrim! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Baltijas jūras Parlamentārās konferences Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”.
Ir saņemts deputātes Beitneres-Le Gallas iesniegums, ar kuru viņa atsauc savu parakstu šajā lēmuma projektā par vadītāja apstiprināšanu, un līdz ar to šis jautājums no darba kārtības ir noņemts.
Deputātu pieprasījumu izskatīšana.
Darba kārtībā - deputātu Zariņa, Agešina, Klementjeva, Tutina, Orlova, Krišāna, Švecovas, Klementjeva, Kucina un Ribakova pieprasījums ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par notiekošo ar AS “Latvenergo” pārraudzību”.
Pieprasījumu komisijas vārdā runās deputāte Linda Liepiņa. Lūdzu!
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labrīt, kolēģi! 18. septembrī Pieprasījumu komisija sāka skatīt divus savstarpēji saistītus pieprasījumus. Abi adresēti ekonomikas ministram Ralfam Nemiro.
Pieprasījums Nr. 15/P13 - “Par notiekošo ar AS “Latvenergo” pārraudzību”. Saņemot atbildes no ekonomikas ministra gan uz šo, gan arī uz nākamo pieprasījumu, nācās secināt, ka lielākā daļa prasīto dokumentu nav iesniegti, ko ministrs, jau klātesot komisijas sēdē, pamatoja ar ierobežotas pieejamības informācijas statusu. Līdz ar to Pieprasījumu komisija pieņēma lēmumu izsludināt sēdes pārtraukumu; komisija abus pieprasījumus, tātad arī šo, par ko mēs šobrīd balsosim, turpināja skatīt slēgtā komisijas sēdē 25. septembrī. Ņemot vērā to, ka sēde bija slēgta un dokumenti ir ar ierobežotas pieejamības statusu, ja kādam ir vēlme, tad ar šiem Ekonomikas ministrijas atsūtītajiem papīriem jūs varat iepazīties Saeimas sevišķajā lietvedībā. Es savā ziņojumā nedrīkstu tos minēt.
Tātad par šiem pieprasījumiem mums būs jābalso atsevišķi.
Par šo konkrēto pieprasījumu. Komisijas sēdē tas tika noraidīts, 4 deputātiem balsojot “par” un 10 deputātiem balsojot “pret”. Līdz ar to pieprasījums ir noraidāms un nav pamata to pieņemt kā Saeimas pieprasījumu.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Dep. I. Zariņš runā ar Juridiskā biroja vadītāju D. Meisteri. Starpsauciens: “Ivar! Tev jārunā!”; dep. A. Klementjevs: “Par augstu uzkāpi!”)
I. Zariņš (SASKAŅA).
Šodien visi runāja ar Juridisko biroju. Es arī pienācu... pieklājīgi lai būtu.
Labdien, kolēģi! Jā, šodien mēs skatīsim divus pieprasījumus saistībā ar “Latvenergo”. Pirmais tātad ir saistībā ar “Latvenergo” pārraudzību.
Kā jūs zināt, “Latvenergo” ir valsts uzņēmums, un akcionāru intereses, tas ir, tautas intereses, šinī uzņēmumā pārstāv Ekonomikas ministrija.
Šovasar sākās dīvaini notikumi attiecībā uz “Latvenergo”. Proti, pēkšņi tika atlaista “Latvenergo” padome, tieši tikpat pēkšņi tika iecelta jauna “Latvenergo” padome, un tieši tikpat pēkšņi šī jaunā “Latvenergo” padome pati atcēla sevi, atsauca sevi kā rīcībnespējīgu.
“Latvenergo” - tas ir Latvijas valsts vērtīgākais uzņēmums, tāpēc šādas manipulācijas un šādi notikumi ar uzņēmuma “Latvenergo” vadību izraisīja, protams, satraukumu un, es pat teiktu, ažiotāžu Latvijas sabiedrībā.
Mēs lūdzām jau vasarā, lai ekonomikas ministrs kā atbildīgais, kā šī uzņēmuma īpašnieku pārstāvis sniegtu skaidrojumus par šīm darbībām, ko ekonomikas ministrs bija veicis, proti, par padomes atlaišanas pamatotību, par to, kādā veidā tika iecelta šī jaunā padome... lai mēs vispār saprastu to būtību - priekš kam viss šis riņķa dancis tika īstenots. Ekonomikas ministrs nespēja atbildēt uz šiem jautājumiem, tāpēc tika sagatavots šis pieprasījums un tika iesniegts tagad, sākoties rudens sesijai, lai ekonomikas ministrs sniegtu atbildi. Kā jau komisijas vadītāja norādīja, no sākuma ekonomikas ministrs izvairījās sniegt jelkādu informāciju, sakot, ka tā ir ierobežotas pieejamības informācija, lai gan patiesībā no informācijas, ko vēlāk viņš iesniedza, redzams, ka lielākā daļa nav nekāda ierobežotas pieejamības informācija, tai nav nekāda sakara ar ierobežotas pieejamības informācijas statusu, jo šī informācija ir pieejama publiski.
Un tagad parunāsim par tiem iemesliem, kāpēc... Ekonomikas ministrs pamatoja, kāpēc bija jāatlaiž padome. Viņš minēja trīs galvenos iemeslus.
Pirmkārt, bija pasliktinājušies uzņēmuma darbības rezultāti, salīdzinot ar pagājušo gadu.
Otrkārt, uzņēmums nebija... padome nebija rīkojusies pietiekami aktīvi, lai samazinātu “Sadales tīkla” tarifu.
Un, treškārt, tika izteikti pārmetumi par darījumu ar “Latvijas Gāzes” akcijām.
Visas šīs trīs lietas ir publiski zināmas. (Starpsauciens: “Pielaide!”) Visas šīs trīs lietas ir publiski zināmas! Šī nav ierobežotas pieejamības informācija. Par kādu pielaidi jūs runājat? (Starpsauciens: “Nesarunājieties ar zāli!” Smiekli.)
Tagad iziesim cauri visiem šiem trim iemesliem, un jūs paši varēsiet spriest, vai šajā gadījumā bija jāatlaiž “Latvenergo” padome vai ekonomikas ministrs.
Proti, iemesls Nr. 1 - būtiski pasliktinājušies “Latvenergo” finansiālie, ekonomiskie rādītāji, salīdzinot ar pagājušo gadu. Tik tiešām, ja uzņēmums sāk strādāt būtiski sliktāk, tad ir pamats izvērtēt padomes darbu. Bet, kolēģi, kādi ir tie faktori, kā dēļ šie uzņēmuma rādītāji pasliktinājušies? Galvenie faktori ir šādi.
Pirmkārt, vienkārši nav bijis lietus. Tā kā nelija lietus, HES nevarēja... HES izstrāde būtiski kritās. Un tāpēc kritās arī finansiālie rādītāji.
Otrs, kāpēc šie finansiālie rādītāji bija pasliktinājušies. Tāpēc, ka valdība un pēc tam, vēlāk, arī Saeima - bet pirmām kārtām jau valdība! - pieņēma lēmumu par to, ka “Latvenergo”... ka turpmāk šīs kompensācijas, kas ir OIK kompensācijas viņiem par TEC darbību, tiks būtiski samazinātas.
Šie bija tie divi būtiskie faktori, kas samazināja “Latvenergo”... kas pasliktināja “Latvenergo” finanšu rādītājus. Tātad abiem šiem faktoriem nav vispār nekāda sakara ar “Latvenergo” padomes rīcību un pieņemtajiem lēmumiem. Tie ir faktori, kurus “Latvenergo” padome nekādi nevarēja ietekmēt. Tā ir viena lieta. Tad jautājums ir - vai ekonomikas ministrs to nesajēdza? Tas vienkārši liecina par Ekonomikas ministrijas... ekonomikas ministra nekompetenci gan enerģētikā, gan ekonomikā.
Nākamais. Par “Sadales tīkliem”. “Sadales tīklu” tarifs netika būtiski samazināts. Iepazīstoties ar visu šo pamatojumu, izrādījās, ka patiesībā “Latvenergo” padomei uzdevums jau bija dots - šo risinājumu ekonomikas ministram sagatavot līdz 1. jūlijam. Līdz 1. jūlijam bija iedots termiņš, lai sagatavotu šos priekšlikumus. Savukārt ekonomikas ministrs atlaida padomi 19. jūnijā, vispār nesagaidot šo termiņu un nesagaidot šos priekšlikumus. Nu, cirks... maksimālais!
Tālāk - trešais jautājums. Par šo darījumu ar “Latvijas Gāzes” akcijām. To mēs skatīsim nākamajā pieprasījumā jau detalizētāk, bet šeit, izskatot būtību, izrādījās, ka pa lielam “Latvenergo” padome vispār nav bijusi... it kā nav bijusi tā, kas to darījumu veidojusi un kas tajā bijusi iesaistīta. Tā ir viena lieta.
Otra lieta - “Latvenergo” padome ļoti korekti bija norādījusi, ka tas būs jautājums, ko viņi virzīs apstiprināšanai uz valdību, - ka ne jau viņi būs tie, kas pieņems šo lēmumu.
Līdz ar to neviens no šiem argumentiem īstenībā nevarēja būt pietiekami pamatots... lai būtu pamats atlaist “Latvenergo” padomi.
Tad jautājums ir: par ko ir notikusi visa šī spēle? Jo tas, ko mēs savā pieprasījumā arī norādījām, - ka mums bija pamatotas bažas, ka patiesībā visas šīs straujās “Latvenergo” padomes nomaiņas nebija saistītas ar rūpēm par Latvijas valsts uzņēmumu, ar rūpēm par sabiedrību, bet patiesībā tas bija kaut kāds... tas varēja tikt veikts kaut kādu politisko darījumu interesēs... lai varētu īstenot šos politiskos darījumus.
Iespējams, tas bija saistīts ar to, ka “Latvenergo”... esošā “Latvenergo” vadība... teiksim tā, tai neveidojās kontakts ar pašreizējo politisko Ekonomikas ministrijas vadību. Un Ekonomikas ministrijas vadība vēlējās kaut kā panākt šo savu politisko ietekmi un pārņemt “Latvenergo” no... teiksim tā, pārņemt šo politisko ietekmi no iepriekšējās politiskās vadības.
Iespējams, tieši tas bija tas iemesls, kāpēc neraksturīgi asi reaģēja Krišjānis Kariņš uz šo visu, sakot, ka šāda Ekonomikas ministrijas rīcība bija nepamatota un neatbilstīga labiem pārvaldības principiem. No vienas puses, it kā izsakot šīs pretenzijas, bet, no otras puses, tanī pašā laikā nekādus tālākus soļus attiecībā uz ekonomikas ministru nepieņemot.
Līdz ar to no šī visa mēs redzam, ka ekonomikas ministram nebija pamata šādai rīcībai. Un šis pieprasījums ekonomikas ministram “Par notiekošo ar AS “Latvenergo” pārraudzību” ir pamatots, un, kolēģi, ja jūs tik tiešām interesē tiesiskums un taisnīgums un jūs vēlaties noskaidrot, kas šeit notiek, tad es... tad pareizi būtu bijis atbalstīt šī pieprasījuma pamatotību. Šeit es vēršos pie saviem kolēģiem no JKP. Jūs nez kāpēc nevēlējāties to noskaidrot. Jūs šajā gadījumā pieņēmāt lēmumu, ka nav vajadzīgs... nav nepieciešamības mums tikt līdz šim tiesiskuma pamatojumam. (Dep. S. Riekstiņš: “Mēs zinām!”)
Jūs šajā gadījumā rīkojāties tā, kā jūs to esat pārmetuši “Saskaņas” frakcijai Rīgas domē. Burtiski viens pret vienu. (Dep. K. Feldmans: “Ivar, mēs tāpat visu zinām!”)
Tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs šodien atbalstīt šo pieprasījumu. Mums, es domāju, ir ļoti svarīgi tikt skaidrībā, kas tad īsti notiek ar “Latvenergo” un vai tiešām tas, kas pašlaik tiek darīts ar “Latvenergo” pārraudzību, šīs pārmaiņas, kas tiek veiktas... vai tās tiešām tiek īstenotas Latvijas valsts un sabiedrības interesēs, nevis tādēļ, lai varētu pārņemt kādas... veidot kaut kādus jaunus politiskos darījumus aiz kāda jauna politiskā piesega.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam. (Starpsauciens.)
D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Dāmas un kungi! Man tāds, varētu teikt, tehniskas dabas jautājums. Es īsti nesaprotu, par ko mēs tūlīt balsosim, jo, ja komisijas vārdā par šo lēmuma projektu informācija pēc būtības nevar tikt sniegta, jo tā ir ierobežotas pieejamības... un vismaz man... Es nezinu, varbūt pārējiem ir bijusi informācija, ka ar šo var iepazīties, kā lai saka, sevišķajā lietvedībā... Es domāju, būtu tikai saprātīgi, ka mēs tādu iespēju deputātiem pirms balsošanas dotu, jo šobrīd mēs balsosim par kaut ko... par to, ko mēs nezinām.
Es saprotu, ka kompetenti var būt tikai Pieprasījumu komisijas locekļi, kuri šeit ir bijuši, bet kuri mums nevar izstāstīt, kas tad ir šajos dokumentos.
Tā ka es aicinu padomāt... nav svarīgi - šis vai cits jautājums... bet ka varbūt pareizi būtu balsot tad, kad zina, par ko.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu... Vai Pieprasījumu komisijas vārdā vēlas ko teikt? Labi. Paldies.
Tātad balsosim.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zariņa, Agešina, Klementjeva, Tutina, Orlova un citu pieprasījumu ekonomikas ministram Ralfam Klementjevam (Smiekli.)... Ralfam Nemiro “Par notiekošo ar AS “Latvenergo” pārraudzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens.) Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens. Smiekli.) Par - 32, pret - 51, atturas - nav. Pieprasījums ir noraidīts.
Darba kārtībā - deputātu Zariņa, Agešina, Klementjeva, Tutina, Orlova, Švecovas, Klementjeva, Krišāna, Kucina un Ribakova pieprasījums ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par atlaistās AS “Latvenergo” padomes veiktajām darbībām un noslēgtajiem darījumiem”.
Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāte Linda Liepiņa.
L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Iepriekš jau es izstāstīju par šiem abiem pieprasījumiem, kas komisijā tika izskatīti. Un tagad runājam par pieprasījumu “Par atlaistās AS “Latvenergo” padomes veiktajām darbībām un noslēgtajiem darījumiem” (Nr. 16/P13, dokuments Nr. 1254).
Pieprasījumu komisija atzina, ka pieprasījums ir noraidāms, komisijā deputāti nobalsoja ar četrām balsīm “par” un 10 balsīm “pret”.
Līdz ar to arī šis pieprasījums ir noraidāms, un komisijas vārdā man jūs jāaicina balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Deputāts Ivars Zariņš. Lūdzu!
I. Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi! Turpinu jau iesākto tēmu, tātad - par šo “Latvenergo” darījumu ar “Latvijas Gāzes” akcijām.
Situācija kļūst aizvien amizantāka.
Lai gan šajā gadījumā mēs komisijā uztaisījām slēgto sēdi, lai ekonomikas ministrs varētu sniegt visu pieprasīto informāciju, viņš atteicās sniegt šo informāciju Saeimai. Šāda informācija vispār netika iesniegta! Un pamatojums - viņš teica, ka viņam to liedzot Saeimas kārtības rullis.
Kas ir amizanti? Jaunā konservatīvā partija, jūs šāda lietu kārtība pilnīgi apmierināja. Tas, pret ko jūs bijāt izmisīgi, vienkārši ar putām uz lūpām iebilduši Rīgas domē, - ka jums nesniedz prasīto informāciju par Rīgas domes pārraudzībā esošo sabiedrību darījumiem... Šeit bija pilnīgi analoģiska situācija. Runa ir par to (Dep. K. Feldmans: “Varam parunāt par to!”), ka “Latvenergo”... uzņēmums, kurš ir veicis tiešām... noslēdzis šaubīgu darījumu... Pat ekonomikas ministrs atzina, ka viņš šo darījumu uzskata par šaubīgu un Latvijas interesēm neatbilstošu. (Starpsauciens.) Un, tā kā šāda informācija bija ierobežotas pieejamības informācija, viņš arī atteicās to sniegt. Un jums tas bija pieņemami! Un jūs bijāt ar mieru balsot un noraidīt šo pieprasījumu kā nepamatotu! Nu, jūsu solījumi kaut kā nesakrīt ar jūsu rīcību.
Bet, atgriežoties pie šī pieprasījuma (Starpsauciens.)... atgriežoties pie šī pieprasījuma, - kas šeit ir amizants pašā šinī... šinīs faktos? Izrādījās, ka viens no iemesliem, kāpēc ekonomikas ministrs atsakās sniegt informāciju par šo darījumu, ir tas, ka padomes rīcībā nemaz šīs informācijas neesot. Tātad iepriekš... Iepriekš viņš teica, ka tas bija viens no iemesliem, kāpēc tika atlaista padome. Tagad viņš mēģināja stāstīt, ka valdes rīcībā šī informācija esot... Un viņam vispār informācijas par šo darījumu nav.
Tad ir jautājums - uz kā pamata viņš pieņēma savus lēmumus un piekrita tiem argumentiem... tiem jautājumiem, kas viņam tika uzdoti?
Pirmām kārtām - kādā sakarā “Latvenergo” vispār bija jāpērk šīs “Latvijas Gāzes” akcijas, jādomā par šo “Latvijas Gāzes” akciju pirkšanu? Jo... proti, pēc gāzes tirgus liberalizācijas “Latvijas Gāze” jau vairs nav monopols, “Latvijas Gāzei” nepieder vairs Inčukalns, nepieder maģistrālie tīkli. Tas ir tāds pats tirgotājs - gāzes tirgotājs -, kāds tagad ir arī “Latvenergo”. Tātad būtībā tie ir divi gāzes tirgotāji. Tad ir jautājums - kāda ir ekonomiskā ieinteresētība un pamatotība “Latvenergo”, kurš jau ir gāzes tirgotājs, pirkt “Latvijas Gāzes” akcijas, ja “Latvijas Gāze” ir tāds pats gāzes tirgotājs? Turklāt - pirkt tikai viena konkrēta mazākuma akcionāra akcijas? (Starpsauciens.) Tātad rodas jautājums - vai šis darījums tika gatavots, veikts, rūpējoties par Latvijas sabiedrības interesēm, par Latvijas valsts interesēm vai rūpējoties par kāda “Latvijas Gāzes” akcionāra interesēm, lai glābtu viņu no sarūkošā gāzes tirgus, no tā, ka akciju vērtība šai kompānijai drīz strauji kritīsies?
Tas bija vēl viens jautājums, ko mēs uzdevām ekonomikas ministram. Kā tad tas sanāk, ka it kā ir politiskie uzstādījumi, pie kuriem mēs tiešām stingri pieturamies, - ka mums pēc iespējas vajag atbrīvoties no dabasgāzes, lai Latvijas enerģētikas tirgū dabasgāzes ietekme pēc iespējas mazinātos (No frakcijas SASKAŅA: “Aizdomīgi uzvedas JKP!”)... Tātad, no vienas puses, mēs cenšamies mazināt šo biznesu, bet, no otras puses, cenšamies tajā ieiet. Tad nu mēs vēlējāmies noskaidrot, kas bija šie gudrie konsultanti, kā tika gatavots šis darījums. Kuras konkrēti bija šīs amatpersonas, kas pieņēma šādu darījumu? Kas palīdzēja viņus konsultēt? Cik naudas tam tika iztērēts?
Un tas viss... tas viss bija slepens. Ekonomikas ministrs atteicās sniegt informāciju par to. Kolēģi no JKP, jums tas neko neatgādina... šī situācija? Jūs tajā nekad neesat atradušies?
Zināt, kāds lēmums tika pieņemts? Ka tas viss ir kārtībā! Varam mierīgi paslaucīt zem tepiķa. Nav nekādu problēmu ar tiesiskumu, ar atklātību! Vienkārši varam rullēt un ignorēt to visu. (Dep. J. Urbanovičs: “Aizdomīgi tas ir!”) Tas ir vismaz aizdomīgi!
Tāpēc šodien šeit es gribētu... ja jūs balsosiet pret šī pieprasījuma pamatotību...
Es uzskatu, ka pareizi šinī situācijā mums būtu rīkoties šādi: mēs pieprasījumu šodien šeit atbalstām. Lai ekonomikas ministrs nāk un stāsta, pamato, kāpēc šāds darījums bija iespējams “Latvenergo”! Kāpēc viņam tas ir jāslēpj? Vēl jo vairāk tāpēc, ka ekonomikas ministrs pats pret šo darījumu iebilda un tas nav noticis. Kādēļ... bet ir svarīgi...
Atvainojiet, jūs... iespējams, ka jums ir tāda anekdotiska izpratne par tiesiskumu... kā tam kontrabandistam, kurš mēģināja krāpties, slepus pārejot robežu. Tanī brīdī, kad viņu pieķēra, viņš teica: “Viss, viss, viss. Neviens nekur vairs neiet!” Tas ir līdzīgi kā ar šo “Latvenergo” darījumu. Ja mēs atstājam šādu iespēju, tas nozīmē, ka tā vietā, lai tiktu skaidrībā, mēs arī turpmāk pieļaujam šādus darījumus... ja vien viņi netiks pieķerti.
Kā tas vispār bija iespējams? Kā, atbilstīgi pārraugot šo valstī vērtīgāko uzņēmumu, šādas shēmas bija iespējamas šinī uzņēmumā? Manuprāt, mums kā Saeimai būtu svarīgi tikt skaidrībā par to. Tāpēc mans priekšlikums šodien ir: šis pieprasījums tiek atbalstīts, un tiekam par to skaidrībā. Pretējā gadījumā, ja jūs tagad to negribat darīt, tad es aicinu pirmām kārtām savus kolēģus no Jaunās konservatīvās partijas nākt šeit, tribīnē, un pamatot, kāpēc jūs tagad esat pret tiesiskumu, pret atklātību. (Dep. S. Riekstiņš: “Neizaicini!”)
Paldies. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā nav nekas piebilstams? Nav. Ļoti labi. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Zariņa, Agešina, Klementjeva, Tutina, Orlova, Švecovas, Klementjeva, Krišāna, Kucina un Ribakova pieprasījumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par atlaistās AS “Latvenergo” padomes veiktajām darbībām un noslēgtajiem darījumiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 51, atturas - nav. Pieprasījums noraidīts.
Godātie kolēģi! Ir vēl viens labojums darba kārtībā šodien. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas - “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Daniels Pavļuts. Lūdzu!
D. Pavļuts (AP!).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Mīļās kolēģes! Kolēģi! Godātie! Šodien ķeramies pie veselas virknes likumprojektu, kuri ir saistīti ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa dekodifikāciju. No Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas šodien būs vesela virkne šādu likumprojektu, un šis ir pirmais no tiem.
Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā”, kuru šodien skatām trešajā, galīgajā, lasījumā, saistīts ar dekodifikācijas procesu.
Izskatījām komisijā četrus Juridiskā biroja priekšlikumus. Tie faktiski visi ir redakcionālas dabas.
1. priekšlikums faktiski maina tikai un vienīgi virsrakstu nodaļai. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
D. Pavļuts. 2. priekšlikums ir redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Pavļuts. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir komisijā atbalstīts un ir redakcionāls pēc dabas.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Pavļuts. Un arī 4. priekšlikums ir no Juridiskā biroja un ir redakcionāls.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Pavļuts. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Paldies.
D. Pavļuts. Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Izskatām likumprojektu “Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.
A. Rubiks (SASKAŅA).
Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā”. Kā jau tika minēts, likuma izmaiņas saistītas ar dekodifikāciju.
Atbildīgā komisija ir izstrādājusi kopumā piecus priekšlikumus.
1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Rubiks. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Rubiks. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Rubiks. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Rubiks. Un 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti atbalsta.
A. Rubiks. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Paldies.
A. Rubiks. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna.
N. Žunna (JK).
Labrīt, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijā tika skatīts likumprojekts “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”, kura mērķis ir nodrošināt efektīvāku darba aizsardzības prasību piemērošanu. Vienlaikus tiek modernizēta darba aizsardzības dokumentācijas izstrādes kārtība un precizēta... un skaidrāk noteiktas prasības sadarbībai darba aizsardzības jautājumos starp darba devēju un darbinieku.
Uz trešo lasījumu saņemts viens priekšlikums - komisijas priekšlikums -, kas paredz papildināt likumprojektu ar noteikumu par likuma spēkā stāšanos 2020. gada 1. jūlijā.
Aicinu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Paldies.
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Staķis. Lūdzu!
M. Staķis (AP!).
Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 24. septembra sēdē izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”.
Tika saņemti divi Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikumi.
1. ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Staķis. Arī 2. ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Staķis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.
Skatām likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Staķis. Lūdzu!
M. Staķis (AP!).
Šajā pašā komisijas sēdē tika izskatīts arī minētais likumprojekts. Kopumā bija trīs priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Staķis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Staķis. 3. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Mārtiņa Staķa priekšlikums, kas precizē pārejas noteikumus. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Staķis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Liels paldies.
Likumprojekts “Grozījumi Arhīvu likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Uldis Budriķis. Lūdzu!
U. Budriķis (JK).
Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Arhīvu likumā”, trešais lasījums. Šis likumprojekts ir saistīts ar dekodifikāciju.
Kopumā iesniegti četri priekšlikumi. Visi ir redakcionāli Juridiskā biroja priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
U. Budriķis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Arhīvu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Paldies.
Likumprojekts “Grozījums Meliorācijas likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.
S. Riekstiņš (JK).
Labdien, kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījums Meliorācijas likumā” trešajā lasījumā.
Likumprojekts ir saistīts ar dekodifikāciju, paredzot Meliorācijas likumā jaunu - VII nodaļu “Administratīvie pārkāpumi meliorācijas jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā”.
Uz trešo lasījumu tika iesniegti četri priekšlikumi.
1. priekšlikums ir Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums par jaunās - VII - nodaļas nosaukumu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Riekstiņš. 2. priekšlikums ir atbildīgās komisijas tehnisks priekšlikums par vārdu aizstāšanu likumprojekta 34. pantā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S. Riekstiņš. 3. priekšlikums ir Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums par šī likuma VII nodaļas spēkā stāšanās laiku. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Riekstiņš. 4., pēdējais, priekšlikums arī ir Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums: “Izslēgt no likumprojekta nosacījumu par likuma spēkā stāšanos.” Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Riekstiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Meliorācijas likumā” trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Meliorācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Paldies.
Likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.
S. Riekstiņš (JK).
Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”.
Šis likumprojekts paredz dekodificēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ietvertos pārkāpumus alkoholisko dzērienu aprites jomā. Likumprojekts paredz papildināt Alkoholisko dzērienu aprites likumu ar jauniem pantiem par administratīvo atbildību par pārkāpumiem alkoholisko dzērienu apritē un kompetenci sodu piemērošanai, norādot iestādi, kurai piekritīga attiecīgā soda piemērošana.
Uz trešo lasījumu tika iesniegti seši priekšlikumi.
1. priekšlikums ir atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums, kas paredz precizēt panta nosaukumu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Riekstiņš. 2. priekšlikums ir finanšu ministra Reira priekšlikums, kas precizē administratīvā pārkāpuma procesa piekritību. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Riekstiņš. 3. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar iestāžu kompetences precizēšanu administratīvā pārkāpuma procesā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Riekstiņš. 4. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas arī ir saistīts ar iestāžu kompetences precizēšanu administratīvā pārkāpuma procesā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Riekstiņš. 5. priekšlikums ir atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums, kas ir saistīts ar šī likuma spēkā stāšanās laiku. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S. Riekstiņš. Un pēdējais, 6., priekšlikums arī ir atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums, kas ir saistīts ar šī likuma spēkā stāšanās laiku. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Riekstiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Paldies.
Likumprojekts “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Armands Krauze.
A. Krauze (ZZS).
Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā”.
Komisijā tika saņemti 10 priekšlikumi.
1. - ekonomikas ministra Ralfa Nemiro priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 2. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Krauze. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Krauze. 3. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Krauze. 4. - ekonomikas ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Krauze. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Krauze. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 7. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Krauze. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Krauze. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Krauze. 9. - ekonomikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Krauze. Un 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Krauze. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Paldies.
Likumprojekts “Grozījums Jūras kodeksā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.
A. Rubiks (SASKAŅA).
Kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr. 1375 - “Grozījums Jūras kodeksā”.
Kopumā ir pieci priekšlikumi. Trīs izstrādāti atbildīgajā komisijā un divi - Juridiskā biroja priekšlikumi.
1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Rubiks. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Rubiks. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Rubiks. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Rubiks. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Rubiks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Jūras kodeksā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Jūras kodeksā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Paldies.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - Ivars Zariņš.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labdien vēlreiz, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””.
Komisijā saņemti seši priekšlikumi. Pārsvarā visi šie priekšlikumi ir tehniska un redakcionāla rakstura.
1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Zariņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Zariņš. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Zariņš. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Zariņš. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsaucieni: “Par ko ir priekšlikums?”; “To viņš no galvas neiemācījās!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Zariņš. 6. ...
Visi tie ir redakcionāli priekšlikumi.
6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Zariņš. Aicinu, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Paldies.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Janīna Jalinska. Lūdzu!
J. Jalinska (ZZS).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie un godājamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” ir izstrādāts, pamatojoties uz nepieciešamību pilnveidot spēkā esošā likuma normas. Likumprojektā pārņemti atsevišķi nosacījumi no Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014/ES, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu. Likumprojekts sākotnēji izstrādāts pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvas, lai Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā un Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā izveidotu atbalsta veidu jaunu darba vietu radīšanai.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu, un komisijas vārdā aicinu virzīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates.
Debatēs pieteicies deputāts Gatis Eglītis. Lūdzu!
G. Eglītis (JK).
Labrīt, kolēģi! Tātad brīvostas un speciālās ekonomiskās zonas... Diemžēl Latvijā šis regulējums nav diez ko atraktīvs, lai piesaistītu jaunas investīcijas, jaunas darba vietas. Mēs redzam, ka Lietuvā Klaipēdas speciālā ekonomiskā zona, Polijā vairākas speciālās ekonomiskās zonas šo regulējumu ir izveidojušas daudz draudzīgāku jaunām investīcijām. Latvijas gadījumā mēs īsti netiekam līdzi. Izņēmums varbūt... nezinu, Liepāja varētu būt.
Tāpēc uz otro lasījumu mēs no savas puses iesniegsim priekšlikumus, kā uzlabot, padarīt atraktīvākus šos nosacījumus potenciālajiem investoriem. Te varētu būt runa par to, ka tiek dotas tiesības piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus, piemēram, par ieguldījumiem arī darbaspēka izmaksās. Tas jo īpaši būtiski Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai, ja? Lai tad... lai mēs redzam šo vilkmi, lai nāk... lai nāk šīs investīcijas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts atbalstīts pirmajā lasījumā.
Nosakiet, lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
J. Jalinska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 24. oktobris.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. oktobris.
Paldies.
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.
J. Butāns (JK).
Sveicināti, kolēģi, ar kuriem vēl neesmu sasveicinājies šodien! Juridiskās komisijas šā gada 24. septembra sēdē tika izskatīts likumprojekts “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai”.
Valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai no nekustamā īpašuma īpašnieces nepieciešams atsavināt nekustamo īpašumu “Vairas” Ķekavas pagastā, Ķekavas novadā, 0,0697 hektāru platībā, kura sastāvā ietilpst atdalītais nekustamais īpašums “Vairas C” (zemes vienība 0,0469 hektāru platībā) un nekustamais īpašums “Vairas” (zemes vienība 0,0228 hektāru platībā).
Uz otro lasījumu tika iesniegti trīs priekšlikumi.
1. ir Juridiskā biroja tehniska rakstura priekšlikums, kurš paredz papildināt likumprojekta nosaukumu ar atsavināmā nekustamā īpašuma nosaukumu. Juridiskajā komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 2. ir deputāta Ulda Auguļa redakcionāla rakstura priekšlikums, kurš paredz precizēt likumprojekta 1. pantu. Daļēji atbalstīts 3. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Butāns. 3. ir Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums, kas paredz precizēt likumprojekta 1. pantu atbilstoši zemesgrāmatā esošajai informācijai... atbilstoši informācijai zemesgrāmatā, kurā atsavināmais nekustamais īpašums ir ierakstīts. Juridiskajā komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. Juridiskā komisija likumprojektu otrajam lasījumam ir atbalstījusi.
Aicinu kolēģus atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Paldies.
Nosakiet, lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8. oktobris... šā gada 8. oktobris.
Sēdes vadītāja. Tātad šā gada 8. oktobris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
Paldies.
Likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans (JK).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” un konceptuāli to atbalstījusi.
Likumprojektu ir izstrādājusi Tieslietu ministrija, un tas sagatavots, lai par gadu pagarinātu jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanas termiņus. Tas faktiski nozīmē esošo kadastrālo vērtību iesaldēšanu vēl uz gadu.
Atbilstoši iepriekšējās valdības protokollēmumam 2018. gada februārī... februāra sākumā kadastrālās vērtēšanas noteikumi tika prezentēti un uzsākta to apspriešana ar sadarbības partneriem - Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Finanšu ministriju un Zemkopības ministriju.
Sadarbības partneri iesniedza priekšlikumus, kuru izvērtēšana un ieviešanas iespēju analīze prasīja laiku, kā arī tika konstatēts, ka jaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas ieviešanai būs nepieciešamas būtiskas izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā, savukārt bez jaunās pilnveidotās kadastrālās vērtēšanas metodikas apstiprināšanas un bez tās ieviešanai nepieciešamo attiecīgo izmaiņu izstrādes Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā nav iespējams uzsākt jaunās kadastrālo vērtību bāzes izstrādi.
Attiecīgi ir nepieciešams mainīt termiņu jaunās (ar pilnveidoto metodiku izstrādātās) kadastrālo vērtību bāzes ieviešanai, tas ir, pārcelt termiņu no 2020. gada uz 2021. gadu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē likumprojektu ir izskatījusi un lūdz to atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vispirms tātad, godātie kolēģi, balsosim par likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. (Dep. K. Feldmans: “Uzsākam debates!”)
Uzsākam debates.
Jā. Lūdzu, Feldmana kungs!
K. Feldmans (JK).
Jā. Es... Nu, šī ir tā tēma, par ko atbild jauno konservatīvo... Tieslietu ministrija un tās pakļautības iestāde - Valsts zemes dienests -, kura faktiski strādā pie jaunās kadastrālo vērtību sistēmas ieviešanas.
Vispār ar šo sistēmu mums... šo metodikas maiņu kaut kā nav vedies. Vispār jau Kučinska valdība 2018. gada februārī, kā jūs iepriekš dzirdējāt, vēlējās to ieviest. Viņi pilnībā ignorēja to, ka ir... faktiski kadastrālajām vērtībām ir tieša saikne ar nekustamā īpašuma nodokļa apmēru, kas ir jāmaksā... katram iedzīvotājam. Tāpēc droši vien kaut kādu iemeslu dēļ vai, visticamāk, tāpēc, ka tuvojās 13. Saeimas vēlēšanas, šī metodika tika ielikta atvilktnē uz kādu laiku. Bet nekādā veidā netika risināts jautājums par to, kā izdarīt tā, lai ir godīga kadastrālā vērtība, bet reizē nav nenormāla... nenormāls nekustamā īpašuma nodoklis.
Nu, lūk, ko es varu pateikt tagad, kad jaunie konservatīvie nodarbojas ar šo jautājumu. Ir pilnīgi skaidrs, ka tieslietu ministrs nevirzīs šo metodiku apstiprināšanai Ministru kabinetā, kamēr netiks rasts risinājums, kā ne tikai nepalielināt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, īpaši par primāro mājokli, Latvijas iedzīvotājiem, bet drīzāk... kamēr netiks atrasts veids, kā samazināt tos... Visticamāk, ar mērķi varbūt atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa par primāro mājokli. Saprātīga izmēra primāro mājokli.
Šajā sakarā es ceru, ka risinājums tiks atrasts pēc iespējas ātrāk. Protams, es saprotu, ka ir ideoloģiskā cīņa. Ir konservatīvie, kas vēlas atbrīvot no nekustamā īpašuma nodokļa par primāro mājokli vai noteikt kaut kādu neapliekamo platību, un ir citi, kas vēlas drīzāk šo nodokli palielināt, jo viņi uzskata, ka vēsturiskajā centrā... piemēram, Rīgas vēsturiskie iedzīvotāji nav pelnījuši dzīvot Rīgā, viņiem būtu jāpārvācas kaut kur ārpus Rīgas. (Starpsauciens: “Kurš vēlas palielināt?”)
Nu, šis konservatīvajiem ir pilnīgi nepieņemams risinājums. Tāpēc vēlreiz atkārtoju, ka faktiski Tieslietu ministrija neko nevirzīs šajā sakarā, kamēr risinājums netiks atrasts.
Labā ziņa - ka vismaz, budžetu veidojot visu vasaru, ir jau identificēts viens risinājums, visreālākais, kāds varētu būt. Valsts zemes dienests kopā ar Tieslietu ministriju piedāvā, kā risināt šo situāciju. Un varētu būt tā, ka ir viens... ir kadastrālā vērtība, bet papildus tiek noteikta speciālā kadastrālā vērtība (nodokļu aprēķina vajadzībām) ēkām, būvēm un zemei, zemei nosakot 20 tūkstošu lielu neapliekamo minimumu kadastrālajā vērtībā un pārējai daļai piemērojot koeficientu 0,2, kā arī ēkām, mājoklim, mājokļa būvei nosakot neapliekamo minimumu 100 tūkstošu apmērā un atlikušajai vērtībai piemērojot koeficientu 0,2.
Modelēšanas rezultātā iegūtie dati liecina, ka faktiski, protams, ārpus lielajām pilsētām nekustamā īpašuma nodoklis par mājokli gandrīz vispār nebūtu jāmaksā; izņēmums varētu būt attiecībā uz kaut kādiem īpaši dārgiem īpašumiem. Un ir iespējama situācija, kad kopumā nekustamā īpašuma nodokļa fiskālā ietekme ir neitrāla... neitrāla, principā pozitīva, dažādu iemeslu dēļ. Jo faktiski, kā jau mēs saprotam, lielie zemes īpašnieki, piemēram, lielie skandināvu... mežu īpašnieki no Skandināvijas, visticamāk, dabūs maksāt lielāku nekustamā īpašuma nodokli nekā Latvijas pamatiedzīvotāji, kas šeit dzīvo simtiem, tūkstošiem gadu.
Tā ka novēlu mums visiem ātrāk nonākt pie kompromisa jautājumā par to, kā mēs varētu to izdarīt. Lieliska iespēja ir vairākām partijām, kuru priekšvēlēšanu programmā tas ir. Protams, jaunajiem konservatīvajiem arī. Mums tikai 16 balsis. Nu domāsim, kā mēs to varam izdarīt.
Tas no manas puses debatēs viss.
Es saprotu, vēl ir kāds pieteicies.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Deputāts Viktors Valainis. Lūdzu! (Dep. J. Urbanovičs: “Ak tad jūs gribat pacelt tos nodokļus!”)
V. Valainis (ZZS).
Labdien, sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Klausoties Feldmana runu, es domāju, Nacionālās apvienības ministriem... Rasnača kungam noteikti ausis kustas, klausoties visu šo - kas ko ir izdarījis, kas ko nav izdarījis.
Bet pats šis likumprojekts kā tāds.... šis likumprojekts ir ļoti svarīgs likumprojekts. Un tas viss, ko runāja pirms brītiņa iepriekšējais runātājs, ir pilnīgi tukši vārdi, ja netiek sakārtotas šīs pamatbāzes lietas. Jaunā konservatīvā partija, es domāju, šis jautājums šobrīd diemžēl nav jūsu prioritāte. Jo, ja tas tā būtu, tad jūs jau būtu sakārtojuši pamatlietas, lai tiešām šos jautājumus (Starpsauciens.) varētu tālāk virzīt, lai mēs varētu sākt runāt par kaut kādiem nodokļa atvieglojumiem vienīgajam mājoklim, par vēl kaut ko. Kamēr pamatlietas nav sakārtotas... un tas ir tiešā jūsu atbildībā... Šobrīd jūs atnākat un no tribīnes nostāstāt, kāda fantastiska dzīve mums būs, un atliekam vēl uz gadu. Pēc gada mēs atnāksim un no šīs pašas tribīnes runāsim atkal - vēl uz gadu atliekam, jo, redz, kāds kaut ko nav izdarījis.
Tās ir sakārtojamas lietas. Jautājums - vai tā ir jūsu prioritāte. Ja tā tiešām būtu jūsu prioritāte, tad mēs šādu likumprojektu šodien šeit neredzētu.
Kolēģi, viss ir jūsu rokās! Sakārtojiet pamatlietas - kadastrālās vērtēšanas pamatlietas! Tas nav Saeimā risināms jautājums, tas ir ministrijas iekšienē kārtojams jautājums. Ja tā nav prioritāte, tad, piedodiet, tas viss, ko iepriekšējais runātājs runāja, ir vienkārši tukša muldēšana, kura beigsies ar to, ka mēs pēc gada atkal sēdēsim pie šāda paša likumprojekta un pagarināsim vēl par vienu gadu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāte Regīna Ločmele-Luņova. Lūdzu!
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Tas, kas tika izstāstīts, nesniedz pilnu ainu par kadastrālās vērtības noteikšanas metodiku un svarīgumu Latvijas iedzīvotājiem, jo ne tikai nekustamā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts no īpašuma kadastrālās vērtības, bet arī tā slavenā piespiedu noma, kuru cilvēki maksā tad, kad daudzdzīvokļu māja stāv uz svešas zemes. Un tas arī bija JKP ministra un Tieslietu ministrijas solījums, ka šī metodika tiks pieskaņota tā, lai cilvēki maksātu mazāku piespiedu nomu: nevis sešus procentus, kā tagad, bet tikai četrus. Tika solīts, ka tas būs izdarīts no 2020. gada 1. janvāra.
Atkal - tukšs solījums! Jā, es zinu... kā izrādās, Tieslietu ministrijas centieniem pretojas Finanšu ministrija. Un zināt, kas tam pamatā? Pamatā ir tas, ka it kā valsts plāno palielināt nomas maksu par valsts zemi līdz pat 10 procentiem.
Vai par to JKP ir lietas kursā? Kāpēc mums par to nestāsta šeit? Kas notiek? (Dep. S. Riekstiņš: “Nesaproti?”) Vai atkal tiešām pēc gada, kā pareizi teica Valaiņa kungs, mēs spriedīsim par to, ka atkal ir jāatliek... bet nekad neuzzināsim, kas tur ir par zemakmeņiem?
Es ļoti, ļoti ceru, ka solījumi tomēr tiks pildīti. Un, protams, liels paldies JKP par atbalstu “Saskaņas” idejai par piespiedu nomas samazināšanu un ļoti labu rīcību. A mēs turpināsim jums sniegt labas idejas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāts Armands Krauze.
A. Krauze (ZZS).
Kolēģi! Es klausos, ko šodien Feldmana kungs šeit runāja un no rīta Latvijas televīzijā, un vispār brīnos. Vēlēšanas būs pēc trijiem gadiem, bet izklausījās, ka kaut kāda pirmsvēlēšanu kampaņa sākusies...
Bet te es gribu atgādināt vēl vienu lietu: ka faktiski jau Feldmana kungs un Jaunā konservatīvā partija gandrīz viens pret vienu ir pārņēmuši ZZS priekšlikumu. Tā ka man ir, protams, prieks savā ziņā. Ja jūs vēlaties nākt mums talkā virzīt mūsu priekšlikumu, paldies. Bet es atgādināšu, ka jūs rīkojaties divkosīgi šodien. Jo šāds priekšlikums... Zaļo un Zemnieku savienības frakcija tādu iesniedza šā gada 16. maijā, un 23. maijā priekšlikums tika skaisti noraidīts. Un šie paši deputāti, kuri šodien stāsta, ka viņi vēlas vienīgo mājokli neaplikt ar nodokli, palīdzēt trūcīgākiem iedzīvotājiem... maijā tādas vēlmes nebija. Maijā viss bija vienkārši “jānorok”. Jaunā konservatīvā partija neiestājās ne par trūcīgajiem, ne tiem, kam ir augsti nodokļi. Tagad pa vasaru laikam kaut kas noticis. Es nezinu. Varbūt kāds deputāts ir izmests ārā no savas dzīvesvietas, jo nav varējis nomaksāt augstos nodokļus. (Dep. S. Riekstiņš: “Nu tu aizrunājies!”) Nu ir pamodušies jaunie konservatīvie.
Man liekas... protams, mēs atbalstīsim šos priekšlikumus. Bet es vēlreiz atgādinu, ka tāda divkosīga rīcība nav korekta. Ja mēs vēlamies palīdzēt, tad jāpalīdz ir uzreiz tiem, kam vajag, šajā gadījumā - trūcīgākajiem, nevis te... tā teikt, jāzog idejas un pēc tam jānāk ar tām vēlvienreiz.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāts Krišjānis Feldmans otro reizi.
K. Feldmans (JK).
Jā, nu redz, kādas karstas debates izcēlās. Nu redzat, vispār jau tā nekustamā īpašuma nodokļa problēma un viss pārējais, tas jau saasinājies tieši iepriekšējo runātāju dēļ.
Atcerēsimies, ka 2010. gadā tieši ZZS pieņēma lēmumu dubultot nekustamā īpašuma nodokļa likmes būvēm no 0,1, 0,3 un tā tālāk uz 0,2, 0,4, 0,6 procentiem. Vienkārši - reiz divi.
Tālāk, piemēram, 2015. gadā “Saskaņa” Rīgas domē par 50 procentiem palielināja nekustamā īpašuma nodokli zemei, kas faktiski izraisīja to, ka daudziem bija lieli parādi, viņi tika nodoti tiesu izpildītājiem. Rīgas dome piedzen visus parādus, sākot no... vismaz no 20 eiro. Tie cilvēki, man liekas, ir tūkstoši, ja ne vairāki tūkstoši, kas arī dabūjuši droši vien... kam atsavināti nekustamie īpašumi. Faktiski tātad arī konfiscēti šie īpašumi Rīgas pilsētā. Nu... Jums bija visas iespējas to darīt pēdējos 30 gadus. Jūs to nedarījāt, jūs tieši pretēji darījāt.
Vēl es vēlos pievērst uzmanību tam, ka ne jau mēs kaut ko kavējam. Piemēram, Latvijas Pašvaldību savienība rosina, ka vajadzētu vēl atlikt... vajadzētu nevis par vienu gadu, bet par diviem gadiem atlikt. Es zinu, kāpēc. Es domāju, ka viņi uzskata, ka konservatīvie pārāk ieskriesies, un viņiem būs jāsāk domāt, no kā tad tās pašvaldības... un tās dzīres turpināt... īpaši kontekstā ar neseno Valsts kontroles ziņojumu par līdzekļu neefektīvo izmantojumu pašvaldībās, tātad arī par neadekvāto... par dīvainībām attiecībā uz pašvaldību deputātu algām.
Tas arī viss man kā debatētājam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Jā. Paldies.
Turpinām debates.
Deputāte Jūlija Stepaņenko. Lūdzu!
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Godātie kolēģi no Jaunās konservatīvās partijas, cik ilgi jums Kučinska kungs traucēs strādāt? (Starpsauciens.) Cik ilgi jums traucēs strādāt tas, ka ZZS kādreiz ir bijusi valdībā? Nu ir pagājis jau gana daudz laika, lai jūs varētu paspēt ķerties klāt savu priekšvēlēšanu solījumu pildīšanai un tam, ko jūs esat... ar ko jūs esat iegājuši Saeimā. Un tagad jūs gribat atlikt vēl šo jautājumu risināšanu?! Tas savā ziņā tad arī vienkārši padara par neiespējamu risināt jautājumu par vienīgā mājokļa neaplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli. Jūs taču to ļoti labi saprotat paši. (Starpsauciens.) Jo šajā likumprojektā nav ne vārda par to, ka jūs varētu sākt domāt par šo jautājumu, bet - tieši otrādi! - šajā likumprojektā ir pavadošais dokuments, kas nosaka: tas informatīvais ziņojums par to, kādā veidā varētu neaplikt... vienīgo mājokli, ir zaudējis spēku.
Atgādināšu jums, kāpēc tas informatīvais ziņojums 2016. gadā ir radies. Tāpēc, ka ManaBalss.lv toreiz, 2016. gadā, bija savākusi vairāk nekā 10 tūkstošus parakstu zem iniciatīvas par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim. Šī iniciatīva nonāca Saeimā, un Saeima uzdeva Ministru kabinetam izdomāt, kādā veidā to varētu izdarīt. Šobrīd zem šīs iniciatīvas jau ir vairāk nekā 52 tūkstoši parakstījušies. Taču vēl joprojām nekas netiek darīts, un jums vēl joprojām traucē Kučinska kungs. Tas ir kauns, kolēģi!
Es aicinu jūs neatbalstīt šo likumprojektu... šo likumprojektu par atcelšanu, šīs problēmas kārtējo atlikšanu uz vēlāku laiku. Jo, atliekot šo jautājumu risināšanu, jūs atliksiet arī NĪN jautājuma risināšanu vēl uz gadu un pēc tam vēl uz gadu, un tas viss turpināsies tālāk.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi. (Starpsauciens: “Apsolos apmaksāt visus izzagtos...”)
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Klausoties JKP pārstāvju uzstāšanos, man rodas šaubas, vai ar tādu statistikas izmantošanas spēju jums ir spēja vispār kaut ko vadīt. Tas ir pirmais.
Tad, kad jūs kaut ko apliecināt... Saeimas kārtības rullis noteic, ka deputātam uzstājoties ir jābalstās uz faktiem. Kad jums būs statistika par Rīgā izliktajiem tieši NĪN... nenomaksātā NĪN dēļ, tad jūs varēsiet to apliecināt.
Otrais jautājums. Spēja lasīt dokumentus. Ja jūs tiešām izlasījāt Valsts kontroles ziņojumu, tur rakstīts ne tikai par pašvaldībām, bet arī par ministrijām. Un visai Latvijai bija iespēja uzzināt, piemēram, to, ka līdz 30 procentiem no budžeta naudas ministrijas izmanto nevis budžeta likumā noteiktajām prioritātēm, bet citiem mērķiem (Starpsauciens.), tanī skaitā algām.
Lai sniegtu cilvēkiem pilnu ainu par valstī notiekošo, lai pieņemtu faktos, statistikā un pētījumos pamatotus lēmumus par tālāku valsts attīstību, ir jāattīsta pašiem savas spējas, ko es jums arī novēlu, JKP.
Aicinu tomēr nobalsot par šo likumprojektu, lai mūsu valdībai būtu laiks vēlreiz pārdomāt kadastrālās vērtības novērtēšanas metodiku un lai no tās neciestu Latvijas iedzīvotāji.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Jā. Paldies.
Kolēģi! Mēs tuvojamies pārtraukuma laikam.
Es gribētu izsludināt pārtraukumu uz pusstundu. Bet, pirms mēs aizejam pārtraukumā, mēs gribētu sveikt kolēģi, kurai šajās dienās bija ļoti skaista dzīves gadadiena.
Linda Ozola, mēs jūs apsveicam! (Aplausi.)
Atgriezīsimies darbā pulksten 11.00 un turpināsim debates. (Starpsauciens: “Reģistrācija!”)
Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!
Vārds... (Pauze.) Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.
A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).
Paldies! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Marija Golubeva... nav, Inese Ikstena... nav, Rihards Kozlovskis... nav, Māris Kučinskis... neredzu, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Anita Muižniece... nav, Ināra Mūrniece... nav, Vladimirs Nikonovs... nav, Ivars Puga... neredzu, Inese Voika... ir, paldies, Ivars Zariņš... brīnums, ir! Jā, paldies jums.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, atgriežamies darba vietās! Nē, nē, nē, mums ir jāiet atpakaļ pie iepriekšējā. Bergmanis... Jūs atsaucāt? Nav? Nu labi...
Godātie kolēģi! Vēl nav, nerodas... Vai nevar iedot zvanu?
Sāksim. Labi, kolēģi! Kas ir šeit zālē, mēs turpināsim.
Turpināsim ar debatēm par likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”, pirmo lasījumu.
Turpinām debates. Kas, lūdzu, runā? Vairs neviens nerunā. Tad debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā deputātam Krišjānim Feldmanam ir kas piebilstams, lūdzu?
K. Feldmans. Es lūdzu... Tātad tā īstenībā nekas piebilstams komisijas vārdā nav, izņemot to, ka komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu!... Zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Jā. Lūdzu rezultātu! Balsošanas režīmu! (Starpsauciens: “Ir jau nobalsots!”) Jau nobalsots... Ļoti jauki! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 4, atturas - nav. Likumprojekts... (Starpsaucieni: “Kvorums!”; “Nav kvoruma!”) Nav kvoruma. (Starpsauciens: “Ir!”) Ir? Pietiek... 48... (Starpsauciens.) Bija reģistrēts, ka mēs esam 88. (Starpsauciens: “Kvorums ir!”) Kārtībā? Kvorums... Juridiskais birojs ziņo, ka kvorums ir. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu!
K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17. oktobris. Un izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas šā gada 24. oktobra sēdē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17. oktobris, izskatīšana Saeimas sēdē - 24. oktobrī.
Paldies.
Likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs. Lūdzu!
J. Dūklavs (ZZS).
Labdien, kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” (Nr. 373/Lp13).
Likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” ir iesniedzis Ministru kabinets atbilstoši nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmas ieviešanai. Kā jau jūs dzirdējāt, mūsu komisijai ir vairāki šādi likumprojekti dienaskārtībā.
Šis likumprojekts paredz papildināt likumu jeb ieviest jaunu - IV - nodaļu “Administratīvā atbildība mēslošanas līdzekļu un substrātu aprites jomā un kompetence sodu piemērošanā”, attiecīgi pārnesot normas no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa un svītrojot tās normas, kuras vairs nav aktuālas. Likumprojektā piedāvāts arī palielināt sākotnējo sodu apmēru un paredzēta jauna soda sankcija - brīdinājums.
Komisija savā 25. septembra sēdē likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 2, atturas - nav. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
J. Dūklavs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. oktobris.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. oktobris.
Paldies.
Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Evita Zālīte-Grosa. Lūdzu!
E. Zālīte-Grosa (JK).
Labdien, kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.
Grozījumi paplašina sociālās rehabilitācijas saņēmēju un pakalpojumu sniedzēju loku, kā arī uzlabo sociālās rehabilitācijas saņemšanas kārtību vairākām grupām.
Kopumā komisijā saņemti septiņi priekšlikumi.
1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 2. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E. Zālīte-Grosa. 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 5. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
E. Zālīte-Grosa. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. 7. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Zālīte-Grosa. Lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
E. Zālīte-Grosa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 14. oktobris.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 14. oktobris.
Paldies.
Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans (JK).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Ievērojot nepieciešamos grozījumus saistībā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu sistēmas dekodifikāciju un pārkāpumu noteikšanu nozares likumos, likumprojektu izstrādājusi Finanšu ministrija. Tas sagatavots, lai noteiktu administratīvās atbildības regulējumu publisko iepirkumu jomā no 2020. gada 1. janvāra.
Likumprojektā uz otro lasījumu tika iesniegti četri priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas redakcionāli precizē XIV nodaļas nosaukumu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 2. - Ministru prezidenta biedra tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas uzlabo 84. panta ceturtajā daļā ietverto dispozīciju. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 3. - Ministru prezidenta biedra tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas uzlabo 87. panta piektajā daļā ietverto dispozīciju. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas redakcionāli precizē 89. panta nosaukumu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 10. oktobris.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. oktobris.
Paldies.
Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Arhīvu likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Uldis Budriķis. Lūdzu!
U. Budriķis (JK).
Sveiki vēlreiz, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Arhīvu likumā”. Pirmais lasījums. Likumprojekta būtība ir saskaņot un iestrādāt nacionālo normatīvo aktu līmenī prasības par fizisko personu datu apstrādi atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām, līdzsvarojot sabiedrības intereses izmantot nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentus ar datu subjekta tiesībām uz datu aizsardzību. Īsumā tas ir viss.
Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Arhīvu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
U. Budriķis. Šā gada 17. oktobris.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17. oktobris.
Paldies.
Likumprojekts “Grozījums Statistikas likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - Sergejs Dolgopolovs.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Likumprojekts “Grozījums Statistikas likumā” arī saistīts ar dekodifikācijas procesu. Uz otro lasījumu komisija saņēma un izskatīja četrus priekšlikumus.
1. ir komisijas priekšlikums. Aicinām Saeimu atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Dolgopolovs. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Dolgopolovs. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Dolgopolovs. 4. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Dolgopolovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Statistikas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Grozījums Statistikas likumā” otrajā lasījumā atbalstīts.
Paldies.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
S. Dolgopolovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 10. oktobris.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. oktobris.
Paldies.
Nākamais likumprojekts - “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans. Lūdzu!
K. Feldmans (JK).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”.
Ievērojot nepieciešamos grozījumus saistībā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa... sistēmas dekodifikāciju un pārkāpumu noteikšanu nozaru likumos, likumprojektu izstrādājusi Finanšu ministrija. Tas sagatavots, lai noteiktu administratīvās atbildības regulējumu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu jomā no 2020. gada 1. janvāra.
Kopumā likumprojekta otrajam lasījumam iesniegti četri priekšlikumi.
1. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas redakcionāli precizē XVIII nodaļas nosaukumu. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 2. priekšlikums ir Ministru prezidenta biedra tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas uzlabo 90. panta ceturtajā daļā ietverto dispozīciju. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 3. priekšlikums ir Ministru prezidenta biedra tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas uzlabo 93. panta piektajā daļā ietverto dispozīciju. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 4. priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz redakcionāli precizēt 95. panta nosaukumu. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
K. Feldmans. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. oktobris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. oktobris.
Skatām nākamo likumprojektu - “Grozījumi Enerģijas dzērienu aprites likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Atis Lejiņš. Lūdzu!
A. Lejiņš (JV).
Godātais Prezidij! Kolēģi! Kā jūs atceraties, pirms Jāņiem mēs pirmajā lasījumā pieņēmām šo likumprojektu - “Grozījumi Enerģijas dzērienu aprites likumā”. Kopš tā laika ir iesniegti divi priekšlikumi.
1. un 2. priekšlikums - tie abi ir no Juridiskā biroja. Un es pateikšu jums, kādi tie ir.
1. priekšlikums. Agrāk pantā bija viens vārds - “pārdevējam”, proti, ka sodu piemēro “pārdevējam”, turpretim tagad ir noteikts, ka sodu piemēro “juridiskās personas darbiniekam - pārdevējam”. Lai būtu galīgi droši!
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 1. priekšlikumu.
A. Lejiņš. 2. priekšlikums paredz ļoti nopietnas izmaiņas. Agrāk panta nosaukums bija tāds: “Kompetence sodu piemērošanā”. Tagad ir pateikts: kompen... kompe... nē... nav tik viegli... “Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā”.
Sēdes vadītāja. Un deputāti atbalsta arī 2. priekšlikumu.
A. Lejiņš. Nu, ja jūs kaut ko no tā saprotat, tad es aicinu balsot “par”.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu!
A. Lejiņš. Paga! Piedošanu! Nospied man pogu!
Sēdes vadītāja. Grozījumi tātad... Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģijas dzērienu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! (Starpsaucieni.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
A. Lejiņš. 10. oktobris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. oktobris.
Tālāk skatām likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!
A. Kaimiņš (KPV LV).
Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Sveicināti, Saeimas deputāti! Skatām likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 98/Lp13).
Komisija ir saņēmusi 44 priekšlikumus.
1. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 32. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 2. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kaimiņš. 3. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 4. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 5. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kaimiņš. 6. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 7. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kaimiņš. 8. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 9. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 10. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Kaimiņš. 11. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kaimiņš. 12. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 14. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 15. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Kaimiņš. 16. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 17. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 18. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Kaimiņš. 19. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 20. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 21. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 22. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kaimiņš. 23. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 24. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Atbalsta.
A. Kaimiņš. 25. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kaimiņš. 26. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 27. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 28. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 29. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kaimiņš. 30. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 31. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti... (Starpsauciens: “Balsot!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu... Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Balsošanas režīmu!
A. Kaimiņš. Mēs balsojam par 29., 30., atvainojos!
Sēdes vadītāja. 31.
A. Kaimiņš. 31. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. “Papildināt likumu ar 74.1 pantu šādā redakcijā: “Pašvaldības finansiālie izdevumi par nepilngadīgas personas bez pavadības izmitināšanu.” [..]” (Starpsauciens: “Pagaidi rezultātu!”) Komisijā ir atbalstīts. (Starpsauciens.) Paldies. (Starpsauciens: “Kas te notiek?!”) Viss notiek. (Starpsaucieni: “Nekas nenotiek! Tu gatavojies labāk!”) Tu arī...
32. priekšlikums - Labklājības ministrijas parlamentārā... (Starpsauciens: “Kā mēs nobalsojām?”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu, lūdzu, atļaujiet no lasīt rezultātu! Lūdzu vēlreiz balsojuma rezultātu! (Starpsauciens: “Runāt gribas, bet gatavoties negribas!”) 31., 31. ... Lūdzu pēdējo balsojuma rezultātu!
A. Kaimiņš. Mēs balsojām par 31. ... Vai arī nobalsojām... Es nevaru tagad saprast. (Starpsauciens.) Nu, kā jūs nobalsojāt? Parādiet, lūdzu!
Sēdes vadītāja. Par - 63, pret - nav, atturas - 17. (Starpsauciens.) Mūsu datos ir. Jā. (Starpsauciens.) Un to var izlasīt. Jā.
Tātad balsošanas rezultāts ir šāds: par - 63, pret - nav, atturas - 17.
Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Lēni un uzmanīgi.
A. Kaimiņš. 32. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 33. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kaimiņš. 34. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji, iekļauts 35. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Kaimiņš. 35. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 36. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 37. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Kaimiņš. 37. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 38. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 39. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļauts 40. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Kaimiņš. 40. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kaimiņš. 41. - arī komisijas priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 42. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Roberta Spruča priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 43. - komisijas priekšlikumā
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Kaimiņš. 43. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. Un pats pēdējais ir 44. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Paldies.
Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
A. Kaimiņš. Šā gada 17. oktobris.
Sēdes vadītāja. Šā gada 17. oktobris ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
Paldies.
Turpinām darbu.
Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Iesalnieks.
J. Iesalnieks (NA).
Labdien, kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” pirmajā lasījumā.
Šie ir no Tieslietu ministrijas atsūtīti redakcionāli precizējumi jau iepriekš Saeimas apstiprinātajos grozījumos Maksātnespējas likumā, kas saistīti ar fizisko personu maksātnespējas procesu.
2015. gada 1. martā Saeima pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, ar kuriem tika mainīta iepriekšējā kārtība, ka fiziskās personas maksātnespējas procesā ne tikai tiek izsolīts cilvēkam piederošais īpašums, bet ka turpmāk tekoši viņam... turklāt trešā daļa no savas algas ir jāpārskaita administratoram kreditora saistību nokārtošanai.
Ar šiem 2015. gada grozījumiem šī kārtība tika mainīta, proti, tika noteikts, ka šī trešā daļa algas vairs nav obligāti jāpārskaita, bet ka to cilvēks var izmantot savam uzturam. Taču tiesu praksē šie grozījumi tika interpretēti citādāk, jo grozījumos bija atstātas atsevišķas “astītes”, kas ļāva tiesai interpretēt tā, ka arī turpmāk var šo trešo daļu prasīt no cilvēka, kurš ir fiziskās personas maksātnespējas procesā.
Ņemot vērā, ka šī tiesu prakse tagad ir attīstījusies neatbilstoši tam, kā tajā laikā Saeima, pamatojot šos grozījumus, lēma, Tieslietu ministrija ir nākusi ar diviem tehniskiem precizējumiem Maksātnespējas likumā, kuri novērstu tiesu prakses ieviesto neprecizitāti.
Aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
J. Iesalnieks. Šā gada 8. oktobris.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8. oktobris.
Paldies.
Skatām likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (KPV LV).
Tātad komija ir saņēmusi likumprojektu, un komisija lūdz (Lasa ļoti ātri.)... “Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, slēdzot līgumu ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, nodrošina maksājumus no valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem par galalietotājiem bez maksas izplatāmo televīzijas programmu sarakstā (Zālē troksnis. Dep. I. Rībena: “Lasi tā, lai var saprast!”) iekļauto programmu (Dep. J. Stepaņenko: “Par stenogrammu nodaļu padomā!”) izplatīšanu ar zemes raidītājiem.”
Runa šeit ir par to, ka mums ir jānoslēdz līgums līdz 2020. gada 1. janvārim (Starpsauciens: “Ziņojums jālasa tā, lai var saprast, ko runā!”), lai virszemes apraidē varētu piedalīties arī komerctelevīzijas. Šajā gadījumā runa ir par trijām komerctelevīzijām. Šim konkursam ir jānotiek pēc iespējas ātrāk, lai televīzijas spētu sagatavoties un piedalīties šajā konkursā.
Līdz ar to šis likumprojekts paredz, ka “pirmkārt, no 2020. gada 1. janvāra tiks turpināta komerciālo televīziju bezmaksas televīzijas programmu zemes apraide Latvijā; otrkārt, izvēlētie pakalpojumu sniedzēji atbildīs tām likuma prasībām, kuras 2020. gada 1. janvārī stāsies spēkā līdzšinējā regulējuma vietā; treškārt, līdz 2019. gada 31. decembrim netiks pārtraukta un apgrūtināta to līdzšinējo pakalpojumu sniegšana, kuri balstās uz vēl spēkā esošo tiesisko regulējumu”.
Komisija lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Jautājums deputātam Aldim Gobzemam. Vai jūs gribat runāt par steidzamību? Par steidzamību. “Par” vai “pret”? (Dep. A. Gobzems ietur pauzi. Smiekli.) “Par”? Man liekas, ka “par” steidzamību... (Starpsauciens: “Par visu viņš grib runāt!”) Lūdzu!
Sākam debates.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Vēlreiz labdien, deputāti! Es gribēju vērsties pie deputāta Artusa Kaimiņa un atgādināt, ka Saeimas kārtības rullī ir noteikts, ka ziņojumiem par likumprojektu ir jābūt izteiktiem skaidri un ziņotājam ir jābūt skaidrā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Es gribu atvainoties kolēģiem. Par šo jautājumu bija man jāziņo, bet es šodien nevaru pamest šo krēslu (Starpsauciens: “Kāpēc? Jūs varat pamest!”), tāpēc kolēģis Artuss Kaimiņš...
Šī likuma būtība ir tāda, ka pirms vairākiem gadiem Latvija izņēma no bezmaksas apraides vairākus komerckanālus, un Eiropas Savienības lūgums bija šo netaisnību likvidēt. (Dep. J. Ādamsons: “Sēdes vadītājai nav tiesību ziņot par likumu!”)
A. Kaimiņš. Tātad mēs esam nobalsojuši par... steidzamu... Nav, nav balsots... Lūdzu balsojumu. Komisija lūdz atzīt par steidzamu...
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
A. Kaimiņš. Paldies.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz sagatavoto likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
A. Kaimiņš. Paldies.
Ja deputātiem nav iebildumu, es lūdzu atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir pieņemts... likums pieņemts.
Paldies.
Nākamā sadaļa - “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.
Pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot sava lēmuma tiesiskumu saistībā ar likumā noteiktā finansējuma palielinājuma nenodrošināšanu veselības aprūpes darbinieku darba samaksai”, ko ir iesnieguši deputāti Zariņš, Tutins, Agešins, Klementjevs, Ādamsons, Kucins, Orlovs, Krišāns, Ločmele-Luņova un Kabanovs.
Sākam debates. Lūdzu! (Dep. I. Zariņš: “Ne debates, ziņojums...”) Vārds motivācijai... Lūdzu!
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Paldies.
Vakar mums bija visnotaļ amizanta Pieprasījumu komisijas sēde, kurā tika runāts par visu ko, tikai ne par pieprasījumu.
Pieprasījums bija Krišjānim Kariņam par valdības lēmuma tiesisko pamatojumu... attiecībā uz finansējuma palielinājumu mediķiem. Lai gan pieprasījums bija par tiesiskumu, Krišjānis Kariņš nez kāpēc atbildēt savā vietā bija atsūtījis veselības ministri. Protams, veselības ministre nevarēja atbildēt pēc būtības uz šo pieprasījumu, tāpēc komisijas vadītāja pieņēma loģisku un pamatotu lēmumu pārtraukt sēdi, lai to turpinātu tad, kad varēs ierasties Krišjānis Kariņš un spēs atbildēt uz šo... un kad šo pieprasījumu varēs izskatīt pēc būtības - tā, kā to paredz Satversme un Saeimas kārtības rullis.
Sēdes turpinājums bija vēl amizantāks. Un šeit es aicinu ieklausīties manus kolēģus no JK. (Starpsauciens.) Jūsu partijas pārstāvji ierosināja balsot par to, vai Krišjānis Kariņš vispār... vai viņam vispār ir jāsniedz tiesiskuma pamatojums par valdības lēmumu, vai vajadzīgs sniegt atbildi uz pieprasījumu, tas ir, viņi piedāvāja pārkāpt Satversmi un Saeimas kārtības rulli. (Dep. S. Riekstiņš: “Beidz muldēt!”) Un tieši jūsu frakcijas balsis bija izšķirošās, lai tas tā arī notiktu.
JK, es ar tādām cerībām klausījos jūsu solījumos, jūsu politiskajos uzstādījumos par tiesiskumu (Starpsaucieni.), par taisnīgumu, par atklātumu. Kas ar jums ir noticis? Jūs jau esat salūzuši! (Starpsaucieni.) Vēlaties kaut kam izkalpoties un tāpēc esat gatavi pārdot savas vērtības? Varbūt jūs ir samaitājuši jūsu koalīcijas partneri? (Dep. K. Feldmans: “Zināmā mērā - jā, Ivar, tev taisnība!”) Vai varbūt jūsu ideāls tagad ir Rīgas domes “Saskaņas” frakcija?! Jo jūs tagad rīkojaties tieši tā, kā viņi to savulaik darīja; to jūs savulaik viņiem pārmetāt. Vēlaties slēpt no sabiedrības patiesību par lēmumiem, kuru pieņemšanā esat piedalījušies? Es tomēr ceru, ka tā vēl ar jums nav noticis; ka tā ir bijusi vienkārši jūsu partijas biedru nekompetence. (Starpsaucieni.) Uz to norāda arī sēdē izteiktie jūsu... jūsu partijas biedru pārmetumi, kāpēc Pieprasījumu komisijā ļauj runāt pieprasītājam. Ziniet, tā ir Pieprasījumu komisijas specifika. Pieprasījumu komisija nodarbojas ar to, ka izskata pieprasījumu. (Starpsaucieni.) Pieprasītāji izjautā, atbildētāji atbild. Pieprasījumu komisija klausās (Dep. S. Riekstiņš: “Ko tu muldi, Ivar!”) un, ja vajag, vēlāk arī uzdod savus jautājumus.
Tāpēc nesatraucieties, jums tiks dota otrā iespēja apliecināt un pierādīt, ka jūsu vērtības... ka solījumi par tiesiskumu un atklātumu nav tikai tukši solījumi. Ja vajadzēs, tiks dota arī trešā un ceturtā iespēja. Šo vingrinājumu mēs jau vienreiz esam izgājuši ar OIK. Un šeit es varu teikt tikai to pašu, ko es teicu ekonomikas ministram, - ka es palīdzēšu jums izpildīt jūsu solījumus neatkarīgi no tā, vai jūs esat gatavi to darīt vai ne.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Zālē troksnis. Starpsauciens: “Nevar runāt!”)
Nav, nav debates. Par šo jautājumu nav debates. (Zālē troksnis.)
Godātie kolēģi! Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam šis pieprasījums ir nododams Pieprasījumu komisijai.
Paldies.
Skatām nākamo pieprasījumu.
Deputāti Stepaņenko, Sprūde, Liepiņa, Gobzems, Papule, Ločmele‑Luņova, Šmits, Švecova, Dombrovskis un Kabanovs ir iesnieguši pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai “Par ministres publiskiem izteikumiem saistībā ar pirmsskolas pedagogu darba slodzi”.
Vārds motivācijai deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Tomēr ministrs kā izpildvaras pārstāvis un kā politikas veidotājs ir, mūsuprāt, atbildīgs par saviem publiskajiem izteikumiem un dažādām idejām, ko ministrs tālāk arī sabiedrībai stāsta.
Tāpēc, ņemot vērā arī to, ka mūs ir lūguši vērsties pie ministres Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji, faktiski šis pieprasījums ir tapis kopā ar arodbiedrību. Pieprasījums ir saistīts ar ministres Šuplinskas publiskajiem izteikumiem raidījumā “Krustpunktā”, kurā viņa bija rosinājusi uzsākt diskusiju pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba slodzes pārskatīšanai.
Mūsuprāt, ministrei šāda veida savi izteikumi būtu jāskaidro sabiedrībai, un šie jautājumi, kas uzdoti ministrei... Mēs gaidīsim atbildes, jo mums jau ir diezgan negatīva pieredze ar ministres iniciatīvām. Jau ir atņemtas brīvpusdienas skolēniem, un, lai (Dep. K. Feldmans: “Nemelo!”) neturpinātos tālāk šī destruktīvā darbība, mēs gribam saprast, cik tālu ministre ir gatava iet (Dep. S. Riekstiņš: “Līdz galam!”), lai vērstos pret pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Jautājums nav diskutējams, un atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam šis pieprasījums nododams Pieprasījumu komisijai.
Tālāk. Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.
Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas dalību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā”.
Izskatām deputātu Kola, Dombravas, Šnores, Indriksones, Jansona, Iesalnieka, Kiršteina, Kursītes-Pakules, Teirumnieka un Dzintara iesniegumu, un viņu vārdā - vārds deputātam Rihardam Kolam. Lūdzu!
R. Kols (NA).
Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Ņemot vērā, ka konkrētais lēmums... lēmuma projekts Saeimā ir jau trešo nedēļu, neizplūdīšu detaļās par tā leģitīmajiem mērķiem un saturu. Visiem, es domāju, ir bijis pietiekams laiks ar to iepazīties.
Bet sniegšu kopainas skaidrojumu. Lēmuma projekta sākums bija šovasar, uzreiz pēc apkaunojošā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas balsojuma par Krievijas balsstiesību beznosacījumu atjaunošanu. Jā, Nacionālā apvienība reaģēja nekavējoties, sagatavojot iesniegšanai Saeimā lēmuma projektu, kas, lai gan nedaudz atšķīrās pēc būtības, paredzēja to pašu, ko paredz projekts, par kuru šobrīd runājam. Proti, Saeimas delegācijas EPPA dalības apturēšanu uz laiku un konkrētu prasību izvirzīšanu EPPA.
Ap to pašu laiku mūs visus sasniedza ziņa par Latvijas un vairāku citu līdzīgi domājošo delegāciju ātro un aso reakciju uz skandalozo EPPA lēmumu. Kopīgs demaršs no plenārsēdes un skaidri formulēts vēstījums Eiropai un pasaulei.
Par to jums atkārtots paldies! Bija lepnums vērot mūsu delegācijas principiālo stāju un spēju efektīvi sadarboties ar citiem. Pēc šiem notikumiem bija absolūti skaidrs, ka līdzīgi domājošu valstu koalīcijas kopīga pozīcija, vēstījums un rīcība būtu spēcīgāks signāls par vienas valsts individuālu rīcību, jo mēs visi zinām, ka... skaidro patiesību, ka viens nav karotājs. Sadarbībā ar EPPA Latvijas delegācija nonāca pie tā lēmuma projekta, kuru Saeima atbalstīja jūlijā, uzdodot mūsu delegācijai sākt konsultācijas ar līdzīgi domājošajām valstīm par iespēju vienoties par kopīgu pozīciju un turpmāko rīcību.
Rezultātā šī gada 6. septembrī notika tāds kā mazais Rīgas samits. Pie viena galda sēdēja deviņu līdzīgi domājošu valstu delegāti. Šķita, ka tālākais jau būs viegli, ka var nenonākt... kā var nenonākt pie vienota rīcības plāna, ja visus vieno pārliecība un gatavība rīkoties? (Dep. I. Zariņš: “Bet Latvija visu izjauca!” Smiekli.) Bet tomēr vienoties bija sarežģīti. Varam tagad reflektēt par to, kāpēc neizdevās tieši 6. septembrī. Varbūt tāpēc, ka Ukrainas jaunais parlaments burtiski tajā pašā nedēļā vispār sanāca uz savu pirmo sēdi. Nebija ievēlēti ne komisiju vadītāji, ne jaunā EPPA delegācija.
Iespējams, progresu nobremzēja pārējo delegāciju nogaidošā attieksme, jo gaidījām Ukrainas pozīciju un pavisam noteikti kopējo procesu ietekmēja arī tas, ka dažiem, pirms pieņemt galīgo lēmumu, bija jākonsultējas ar saviem parlamentiem un pārējiem delegācijas locekļiem. Būtībā - vienkārši nesanāca...
6. septembris šķita kā signāls, ka vajadzīgs pozitīvs grūdiens mums, Ukrainai un pārējām līdzīgi domājošajām delegācijām. Bija jāpanāk, ka visi atkal sagrupējas, lai mēs varētu nepārprotami demonstrēt un skaidri pateikt, ka ar šādu nihilismu un cinismu Eiropas Padomē - organizācijā, kura kopš Otrā pasaules kara beigām ir sevī iemiesojusi Eiropas vērtības un cieņu pret cilvēktiesībām, tiesiskumu un demokrātiju, - mēs neesam mierā. Ka Eiropas Padomes pastāvēšanas septiņdesmito gadu mēs atcerēsimies kā burtiski eksistenciālu krīzi, laiku, kad Eiropas Padome pārdeva un nodeva pati savus principus.
Visam pa vidu vēl redzam un dzirdam, ka uz Ukrainu tiek izdarīts milzīgs spiediens - vienkārši turēt muti un samierināties. Ukraiņi tiek presēti caur visdažākajiem kanāliem un ar visdažādākajām metodēm. Tāpēc vajadzēja lēmuma projektu, lai zina, ka nebūs tā, ka Eiropas Padome savas pastāvēšanas septiņdesmitajā gadā atmetīs pati savas vērtības un principus un mēs visi vienkārši nomierināsimies un strādāsim tālāk, it kā pēdējos piecos gados nekas nebūtu noticis.
Jau pagājušajā Saeimas sēdē teicu, ka mazām valstīm starptautisko tiesību principu ievērošana ir dzīvības un nāves jautājums. Tas attiecas tikpat ļoti uz Ukrainu un Gruziju kā uz mums. Samiernieciskums nestrādā - ne tad, ja otra puse diezgan klaji un atkārtoti demonstrē, ka viņus nekas tāds vispār neinteresē.
Lēmuma projekts nonāca Saeimā. Gāja mums te kā pa celmiem, un pārpratumu bija vairāk, nekā gribētos, bet tomēr mēs līdz kaut kam nonācām. Par spīti tam, ka process līdz šim bija trauksmains un brīžiem kardināli pretrunīgs, mūsu delegācija šonedēļ Strasbūrā izdarīja pareizo izvēli.
Paldies, kolēģi, ka pieņēmāt lēmumu solidarizēties ar Ukrainas delegāciju un ar Ukrainu kopumā un parādījāt ne tikai Latvijas nostāju, bet arī mūsu stāju. Tas arī bija viens no lēmuma projekta mērķiem - nevis gaidīt un reaģēt, bet, skaidri apzinoties, kas ir kas, rīkoties. Lēmuma projekta atrašanās Saeimā - tas bija tas pozitīvais grūdiens, kas iedrošināja Ukrainu nepadoties, nepakļauties spiedienam un formulēt savu pozīciju. Un tas tā arī notika.
Gribu domāt, ka lēmuma projekta nonākšana darba kārtībā palīdzēja mums nonākt līdz šim rezultātam.
Vai kaut ko varējām darīt citādāk, darīt labāk? Noteikti. Mums visiem jāpadomā un jāizvērtē, ko varējām izdarīt labāk. Ir jāsaprot, kas nogāja greizi. Mūsu rīcību vadīja vieni un tie paši motīvi un pārliecība, tāpēc līdz tādām sadursmēm nebūtu bijis jānonāk.
Jārunā par to, kā kvalitatīvāk izvērtēt politiskās konsultācijas par mūsu parlamentāro delegāciju pozīcijām ļoti svarīgos jautājumos. Bet skaidrs - tas jau ir pavisam cits stāsts.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, kā viens no lēmuma projekta parakstītājiem es atsaucu savu parakstu.
Paldies Latvijas EPPA delegācijai par paveikto. Kopā pierādījām, ka reizēm pietiek ar mazumiņu, lai iekustinātu visu vezumu. Nu jau vairākas valstis vienojušās par kopīgu rīcību. Pašapmierinātībā iegrimt nedrīkst, jo arī apstāties tagad vairs nedrīkst.
Nākamais pieturas punkts - sanāksme Kijevā. Aicinām mūsu delegāciju pieprasīt konkrētu rīcību no EPPA, iekļaujot šajā lēmuma projektā definētos pieprasījumus par EPPA rīcības politiku, prasību pēc konkrēta mehānisma, kā Eiropas Padome var vērsties pret valstīm, kuras ar savu rīcību nonāk pretrunā ar Eiropas Padomes statūtiem. Tāpat ir jāuzzina atbilde uz jautājumu par to, vai no 2014. gada līdz šim laikam pieņemtās rezolūcijas par Krievijas Federācijas rīcību joprojām ir spēkā un vai tās ir un būs Krievijas Federācijai saistošas. No saņemtajām atbildēm lielā mērā arī izrietēs potenciālie rīcības virzieni.
Mēs neatstājam Ukrainu vienu cīņā pret samiernieciskumu, šovinismu, revanšismu un merkantilismu. Varbūt tas skanēs pārlieku liriski un dramatiski, bet šobrīd tiešām notiek cīņa par Eiropas vērtību telpu. Un zināmā mērā Eiropas Padomes dvēseli. Man prieks, ka mēs nostājamies ideālu pusē, ka apliecinājām: ja novelkam līniju smiltīs, tai pāri arī nekāpjam. Un tas ir daudz!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tā kā paraksts ir atsaukts, mēs šo priekšlikumu neizskatām.
Bet es dodu vārdu Lindai Ozolai. Lūdzu! Šeit arī nav debates paredzētas.
L. Ozola (JK).
Es saprotu, ka debates joprojām ir iespējamas par šo priekšlikumu.
Godātie kolēģi, būdama Latvijas parlamenta delegācijas pārstāve jau minētajā Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā jeb EPPA, es vēlos pavisam īsi papildināt lēmuma projekta autoru teikto. Un es no tiesas priecājos, ka mēs esam spējuši panākt piecu valstu kopīgu izpratni, ka, lai arī Eiropas Padome šogad tiešām atzīmē savu 70 gadu jubileju, tomēr esošajā situācijā īsti nav, ko svinēt.
Te jāatceras vairākas lietas, par ko iepriekš esam runājuši, ka pēdējā gada laikā triecienātrumā tika mainīti Eiropas Padomes statūti, kā rezultātā asambleja pati sev atņēma tiesības vērsties pret dalībvalstīm, kas šos statūtus pārkāpj vai arī pārkāpj vai ignorē pašas EPPA pieņemtās rezolūcijas. Tas viss tika darīts ar vienu mērķi - ar mērķi pa sētas durvīm atgriezt atpakaļ Krievijas Federācijas parlamentāriešus šajā organizācijā. Jāatzīmē, ka pa parādes durvīm ar godu Krievija negribēja atgriezties, jo tad tiešām būtu jāizpilda visas savas saistības pret Eiropas Padomi pilnā apmērā, tāpat arī pienākumi pret citām Eiropas Padomes dalībvalstīm.
Rezultātā Latvija kopā ar līdzīgi domājošajām valstīm - Lietuvu, Igauniju, Gruziju un Ukrainu - lēma nepiedalīties oficiālajos svētku pasākumos šajā nedēļā. Mēs informējām par savu nostāju gan Parlamentārās asamblejas vadību, gan citu valstu delegācijas, Eiropas Padomes prezidentūru un arī starptautisko sabiedrību. Un ticiet man - šo vēstījumu sadzird! Vēl vairāk! Latvijas delegācija spēja būt vienota, lemjot, ka mēs solidarizēsimies ar Ukrainu un Gruziju, nepiedaloties plenārsēžu darbā šajā sesijā. Šāds solis EPPA ir ļoti reta parādība un tāpēc, tieši tāpēc, arī ļoti pamanāma. Lieki piebilst, ka parlamentārieši... neskatoties uz savu partijas piederību... ja viņi spēj būt vienoti, tad tas delegācijai dod daudz lielāku jaudu, strādājot šādā ļoti daudzskaitlīgā un arī tik dažādas intereses pārstāvošā parlamentāriešu organizācijā.
Otra lieta, ko mēs šonedēļ paveicām, - mēs oficiāli un publiski paudām informāciju par “Baltija+ grupas” dibināšanu, kurā iekļaujas mums līdzīgi domājošās valstis, kā arī atsevišķi parlamentārieši no citiem nacionālajiem parlamentiem.
Vai ar Krievijas parlamentāriešu atgriešanu atpakaļ asamblejā organizācija ir sevi kompromitējusi? Mana atbilde ir - jā, pat ļoti. Šī tiešām bija sesija, kurā mūsu austrumu kaimiņš, ticis atpakaļ pie sarunu galda, izmantoja katru iespēju, lai skaļi aizstāvētu savas ģeopolitiskās intereses. Par nožēlu man ir jāsecina, ka Krievijai ar šādu rīcību ir ietekme uz citu valstu pārstāvju prātiem. Un vēl es arī redzu, ka to balsu, kas iebilst pret šādiem provokatīviem un starptautisko tiesību praksē neatbilstošiem Krievijas izteicieniem, ir ļoti maz.
Bez jau minētajām līdzīgi domājošajām valstīm es saku milzīgu paldies Apvienotās Karalistes un Zviedrijas pārstāvjiem un katram deputātam Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, kas skaļi iebilst pret šādiem brutāliem demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas pārkāpumiem. Un tomēr šo balsu šobrīd ir par maz. Tāpēc, manuprāt, ir svarīgi arī Latvijai turpināt aktīvi strādāt ne tikai Parlamentārajā asamblejā, ko mēs darām un darīsim, bet tāpat arī mūsu ārlietu ministram - Eiropas Padomes Ministru komitejā, ko (es esmu droša) viņš arī dara. Bet papildus es vēršos pie Saeimas kolēģiem visās citās starptautisko organizāciju delegācijās vai divpusējos parlamentāriešu sadarbības formātos un patiesi aicinu būt aktīviem, skaidrojot mūsu valsts nostāju, vēsturi un sociālpolitisko situāciju. Jo tas, kā Latviju uztver ārvalstīs, ir arī mūsu rokās.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N. Kabanovs (SASKAŅA).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi deputāti! Rēgs klīst pa Strasbūru - Latvijas delegācijas rēgs.
Šobrīd tā ir Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas lielākā mīkla, jo Latvijas delegācija pastāv divos agregātstāvokļos vienlaikus. Lūk, Latvijas delegāti dzer kafiju ar kruasāniem viesnīcā, taču neviens no tiem neparādās asamblejas tribīnē. Viņi tomēr nemitīgi strādā ar dokumentiem, kā savulaik mācīja Boriss Jeļcins. Tāpat Latvijas delegāciju var vērot kuluāros, kur viņi aktīvi organizē pret Krieviju koalīciju. Diemžēl Eiropas Savienības lielās valstis nesteidzas pievienoties šādam projektam. Tāpēc mūsu delegācijas pozīcija Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā atgādina pat ne cienīgu Eiropas Savienības valsti, bet kādas Austrumeiropas valsts satelītu.
Šajā sakarā es vēlētos jūs informēt, ka pirms dažām dienām viena no Rīgas tiesām pasludināja spriedumu Latvijas pilsonim Denisam Barteckim - par ko? Par to, ka viņš vienā interneta portālā izvietoja petīciju ar piedāvājumu Latvijai pievienoties ASV kā vienam no štatiem. Viņam par to piespieda 80 stundas spaidu darbu un vienu probācijas gadu. Tā, lūk, Latvijas tiesa vērsās pret cilvēku, kurš apšauba Latvijas suverenitāti!
Un es prasu no Latvijas deputātiem Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā - domājiet vispirms par Latvijas nostāju, nevis sekojiet Ukrainas ārpolitikai!
Un man ir jautājums Ārlietu komisijas priekšsēdētājam - kāpēc šis jautājums nebija iepriekš apspriests mūsu komisijā... komisijas ietvaros dažu mēnešu laikā? Nebija uzaicināti Ārlietu ministrijas pārstāvji no attiecīgā departamenta, kuri nodarbojas ar Latvijas ārpolitiku... ārpolitiskajām organizācijām. Man šķiet, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs un nevajag tā vienpusīgi un partejiski uzstāties par Latvijas iziešanu no tik svarīgas organizācijas.
Būtu arī labi, ja Latvijas delegācijas biedrs no partijas “Attīstībai/Par!”... parunātu par to, kāda ir Latvijas aizsardzības ministra Arta Pabrika pozīcija. Jo mēs tagad runājam par ideāliem, bet Pabrika kunga izteikumi leģionāru kapsētā Morē man šķiet ļoti apšaubāmi, jo viņš pat nepieminēja, ka kritušie pie Mores leģionāri tika iesaukti Vācijas armijā piespiedu kārtā un ar starptautisku konvenciju pārkāpšanu. Kas var noticēt - Pabrika kungs taču pats savulaik bija ārlietu ministrs?!
Ļoti jautri dzīvot valstī, kur katra koalīcijas partija cenšas īstenot savu ārpolitiku. Tas atgādina teiku par gulbi, vēzi un līdaku. Bet šīs mijiedarbības rezultātā mūsu valsts rati nepakustēsies, bet tikai dziļi iegrims purvā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Jautājums tātad ir izņemts no darba kārtības. Un mēs tuvojamies jau mūsu šīsdienas sēdes nobeigumam.
Mums ir jāizskata lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2019. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!
M. Bondars (AP!).
Cienītā sēdes vadītājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Šis bija jautājums, par kuru Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nobalsoja vienbalsīgi un nebija pat neviena jautājuma.
Tāpēc aicinu jūs atbalstīt šo apropriācijas pārdali.
Paldies. (Dep. I. Zariņš: “Par ko ir priekšlikums?”)
Sēdes vadītāja. Paldies. (Dep. A. Gobzems: “Par ko ir ziņojums?”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu (Starpsauciens: “Kāpēc netiek ziņots, par ko ir priekšlikums?”) “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2019. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts.
Paldies. Paldies.
Dārgie kolēģi! Līdz ar to šīsdienas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Bet vēl ir pāris jautājumu, kuriem es lūdzu jūsu uzmanību.
Par atbilžu sniegšanu šodien pulksten 17.00.
Deputātu Klementjeva, Orlova, Rubika, Agešina un Ribakova jautājums labklājības ministrei Ramonai Petravičai “Par Labklājības ministrijas rīcību, lai novērstu bērnu vecāku pabalstu izkrāpšanas gadījumus”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.
Deputātu Klementjeva, Zariņa, Agešina, Orlova un Ribakova jautājums veselības ministrei Ilzei Viņķelei “Par iespējamiem bērnu vecāku pabalstu izkrāpšanas gadījumiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Deputātu Švecovas, Ločmeles-Luņovas, Zariņa, Krišāna un Cileviča jautājums veselības ministrei Ilzei Viņķelei “Par iespējamo krāpniecību un konkurences ierobežošanu Veselības ministrijas iepirkumos”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.
Deputātu Zariņa, Orlova, Agešina, Urbanoviča un Ribakova jautājums ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par Ekonomikas ministrijas rīcību saistībā ar “OIK elektrostaciju” pieslēgumu shēmu pārbaužu rezultātiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Deputātu Zariņa, Orlova, Agešina, Ribakova, Pimenova un Rubika jautājums veselības ministrei Ilzei Viņķelei “Par Ministru kabineta lēmumu attiecībā uz Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzētā finansējuma palielinājuma nenodrošināšanu veselības aprūpes darbinieku darba samaksai”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Deputātu Zariņa, Agešina, Rubika, Krišāna un Pimenova jautājums tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par valdības lēmumu tiesiskumu un Latvijas Republikas tieslietu ministra tiesiskuma principa izpratni”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu aizņemtības dēļ.
Deputātu Zariņa, Orlova, Kabanova, Ločmeles-Luņovas un Klementjeva jautājums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru kabineta locekļa rīcības tiesiskumu, atsakoties sniegt parlamentam deputātu pieprasījumā pieprasīto informāciju saistībā ar valsts uzņēmuma “Latvenergo” veiktajiem darījumiem”. Rakstveida atbilde nav saņemta, bet deputāti jautājumus uzdot nevēlas.
Deputātu Liepiņas, Stepaņenko, Sprūdes, Gobzema un Šmita jautājums finanšu ministram Jānim Reiram “Par skaidras naudas izmaksas ierobežošanu valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.
Cienītie kolēģi! Vēl ir... Es gribu jūs iepazīstināt ar deputātu jautājumiem.
Deputātu Klementjeva, Agešina, Rubika, Krišāna un Zariņa jautājums “Par Labklājības ministrijas bezdarbību, pilnībā nepiemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, tostarp atvieglojumu par invaliditāti, neievērojot likuma prasības” tiks nodots labklājības ministrei Ramonai Petravičai.
Deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Šmita, Sprūdes un Gobzema jautājums “Par likumprojekta Nr. 344/Lp13 “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” saskaņošanas procesu un anotācijā ietverto informāciju” (saistībā ar neskaidrībām, kas radušās, iepazīstoties ar Ministru kabineta 2019. gada 4. jūnija sēdes videoierakstu un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2019. gada 4. septembra sēdes audioierakstu, kurā tika izskatīts likumprojekts Nr. 344/Lp13 “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā”, kā arī iepazīstoties ar likumprojekta anotāciju). Iesniedzēji vēlas saņemt likumprojekta iniciatoru un virzītāju atbildes uz jautājumiem. Šis iesniegums tiks nodots finanšu ministram Jānim Reiram.
Deputātu pieprasījums “Par nekustamā īpašuma...” (Starpsauciens: “Jautājums!”) Jautājums, piedodiet, lūdzu! Deputātu Sprūdes, Stepaņenko, Liepiņas, Šmita un Gobzema jautājums “Par nekustamā īpašuma nodokļa piedziņu” tiks nodots tieslietu ministram Jānim Bordānam.
Un deputātu Zariņa, Tutina, Agešina, Kucina un Ādamsona jautājums “Par ierobežotas pieejamības informāciju saistībā ar valdības lēmuma tiesisko pamatojumu attiecībā uz veselības aprūpei piešķirtā finansējuma apjomu” tiks nodots veselības ministrei Ilzei Viņķelei.
Dodu vārdu motivācijai deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!
I. Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi! Šī ir vēl viena pikanta detaļa saistībā ar vakardienas amizanto Pieprasījumu komisijas sēdi. Izrādījās, ka Krišjānis Kariņš savu atbildi par valdības lēmuma tiesiskumu un pamatotību... bija lūdzis, lai šo atbildi sagatavo veselības ministre, kura šo atbildi par valdības lēmuma tiesiskumu bija klasificējusi kā ierobežotas pieejamības informāciju. Tātad - kur vēl tālāk ar tiesiskumu un atklātību mūsu valstī?!
Pēc tam kad pamatoti tika norādīts, ka... Nu kāds tad varēja būt tam pamatojums? Izrādījās, ka tā esot kļūda. Tad nu mēs prasām, lai Viņķeles kundze paskaidro, kā šāda kļūda varēja rasties. Jo, lai noteiktu informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu, ir jābūt konkrētam pamatojumam, ir jābūt norādītai informācijai, ir jābūt amatpersonai, kas par to visu ir lēmusi. Mēs vēlamies uzzināt, kā, vadoties pēc šādas procedūras, Veselības ministrijā kāda amatpersona var nolemt, ka tiesiskums... ka tā ir slepena informācija šinī valstī.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Godātie kolēģi! Vēl dodu vārdu Regīnai Ločmelei-Luņovai - paziņojumam. (Starpsauciens: “Piereģistrējamies, un tad tikai var dot vārdu!”)
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Kolēģi! Informēju, ka ir savākti paraksti sadarbības grupas dibināšanai ar Kirgizstānas parlamentu. Un dibināšanas sapulce notiks Dzeltenajā zālē uzreiz pēc šodienas sēdes beigām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Esam izskatījuši visus jautājumus. Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.
Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.
A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).
Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs... nav, ja? Nav. Jānis Butāns (Starpsauciens: “Ir! Ir!”)... redzu, Boriss Cilevičs... nav, Marija Golubeva... nav, Inese Ikstena... nav, Rihards Kozlovskis... nav, Māris Kučinskis... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Anita Muižniece... nav, Ināra Mūrniece.. nav, Vladimirs Nikonovs... nav, Ivars Puga... nav, Didzis Šmits... paldies, redzu.
Sēdes vadītāja. Paldies par darbu.
Saeimas sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 5. sēde
2019. gada 3. oktobrī
| Par darba kārtību | |
| Par likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 411/Lp13) (Dok. Nr. 1344, 1344A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr. 412/Lp13) (Dok. Nr. 1345, 1345A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” (Nr. 413/Lp13) (Dok. Nr. 1346, 1346A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 414/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1373, 1373A) |
|
| Priekšlikums | - dep. D. Reizniece-Ozola (par) |
| Par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 417/Lp13) (Dok. Nr. 1388) |
|
| Par lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam sagatavot informatīvo ziņojumu par Latvijas ilgtspējīgai attīstībai piemērotāko ministriju skaitu” (Nr. 228/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1379) |
|
| Priekšlikums | - dep. A. Gobzems (par) |
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Rihardam Kozlovskim no 2019. gada 1. oktobra līdz 3. oktobrim (Dok. Nr. 1380., 611.1.8/7-22-13/19) |
|
| Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aldim Adamovičam no 2019. gada 15. oktobra līdz 17. oktobrim (Dok. Nr. 1381., 611.1.8/7-21-13/19) |
|
| Par darba kārtību | |
| Deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Andreja Klementjeva, Jāņa Tutina, Vitālija Orlova, Jāņa Krišāna, Ļubovas Švecovas, Ivana Klementjeva, Edgara Kucina, Ivana Ribakova pieprasījums ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par notiekošo ar AS “Latvenergo” pārraudzību” (Nr. 15/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1253, 1253A) |
|
| Ziņo | - dep. L. Liepiņa |
| Debates | - dep. I. Zariņš |
| - dep. D. Šmits | |
| Deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Andreja Klementjeva, Jāņa Tutina, Vitālija Orlova, Ļubovas Švecovas, Ivana Klementjeva, Jāņa Krišāna, Edgara Kucina, Ivana Ribakova pieprasījums ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par atlaistās AS “Latvenergo” padomes veiktajām darbībām un noslēgtajiem darījumiem” (Nr. 16/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 1254, 1254A) |
|
| Ziņo | - dep. L. Liepiņa |
| Debates | - dep. I. Zariņš |
| Par darba kārtību | |
| Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 124/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1349) |
|
| Ziņo | - dep. D. Pavļuts |
| Likumprojekts “Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 129/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1358) |
|
| Ziņo | - dep. A. Rubiks |
| Likumprojekts “Grozījumi Darba aizsardzības likumā” (Nr. 63/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1360) |
|
| Ziņo | - dep. N. Žunna |
| Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 93/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1362) |
|
| Ziņo | - dep. M. Staķis |
| Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 94/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1363) |
|
| Ziņo | - dep. M. Staķis |
| Likumprojekts “Grozījumi Arhīvu likumā” (Nr. 119/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1367) |
|
| Ziņo | - dep. U. Budriķis |
| Likumprojekts “Grozījums Meliorācijas likumā” (Nr. 131/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1370) |
|
| Ziņo | - dep. S. Riekstiņš |
| Likumprojekts “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Nr. 185/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1371) |
|
| Ziņo | - dep. S. Riekstiņš |
| Likumprojekts “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā” (Nr. 112/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1374) |
|
| Ziņo | - dep. A. Krauze |
| Likumprojekts “Grozījums Jūras kodeksā” (Nr. 91/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1375) |
|
| Ziņo | - dep. A. Rubiks |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” (Nr. 97/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1376) |
|
| Ziņo | - dep. I. Zariņš |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” (Nr. 380/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1227, 1341) |
|
| Ziņo | - dep. J. Jalinska |
| Debates | - dep. G. Eglītis |
| Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai” (Nr. 32/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1343) |
|
| Ziņo | - dep. J. Butāns |
| Likumprojekts “Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 371/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1218, 1356) |
|
| Ziņo | - dep. K. Feldmans |
| Debates | - dep. K. Feldmans |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. R. Ločmele-Luņova | |
| - dep. A. Krauze | |
| - dep. K. Feldmans | |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| - dep. R. Ločmele-Luņova | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretārs A. Klementjevs |
| Likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” (Nr. 373/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1220, 1357) |
|
| Ziņo | - dep. J. Dūklavs |
| Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 291/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1359) |
|
| Ziņo | - dep. E. Zālīte-Grosa |
| Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 349/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1365) |
|
| Ziņo | - dep. K. Feldmans |
| Likumprojekts “Grozījumi Arhīvu likumā” (Nr. 366/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1213, 1366) |
|
| Ziņo | - dep. U. Budriķis |
| Likumprojekts “Grozījums Statistikas likumā” (Nr. 90/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1368) |
|
| Ziņo | - dep. S. Dolgopolovs |
| Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 350/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1369) |
|
| Ziņo | - dep. K. Feldmans |
| Likumprojekts “Grozījumi Enerģijas dzērienu aprites likumā” (Nr. 335/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1372) |
|
| Ziņo | - dep. A. Lejiņš |
| Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 98/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1383A, 1382) |
|
| Ziņo | - dep. A. Kaimiņš |
| Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 395/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1270, 1390) |
|
| Ziņo | - dep. J. Iesalnieks |
| Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 417/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1388) |
|
| Ziņo | - dep. A. Kaimiņš |
| Par procedūru | - dep. A. Gobzems |
| Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 417/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1388) |
|
| Ziņo | - dep. A. Kaimiņš |
| Par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot sava lēmuma tiesiskumu saistībā ar likumā noteiktā finansējuma palielinājuma nenodrošināšanu veselības aprūpes darbinieku darba samaksai” (Nr. 21/P13) (Dok. Nr. 1400) |
|
| Motivācija | - dep. I. Zariņš |
| Par deputātu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai “Par ministres publiskiem izteikumiem saistībā ar pirmsskolas pedagogu darba slodzi” (Nr. 22/P13) (Dok. Nr. 1401) |
|
| Motivācija | - dep. J. Stepaņenko |
| Par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas dalību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā” (Nr. 219/Lm13) (Dok. Nr. 1308) |
|
| Debates | - dep. R. Kols |
| - dep. L. Ozola | |
| - dep. N. Kabanovs | |
| Lēmuma projekts “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2019. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei” (Nr. 229/Lm13) (Dok. Nr. 1389) |
|
| Ziņo | - dep. M. Bondars |
| Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem | |
| Informācija par deputātu A. Klementjeva, V. Agešina, A. Rubika, J. Krišāna un I. Zariņa jautājumu labklājības ministrei Ramonai Petravičai “Par Labklājības ministrijas bezdarbību, pilnībā nepiemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, tostarp atvieglojumu par invaliditāti, neievērojot likuma prasības” (Nr. 62/J13) | |
| Informācija par deputātu J. Stepaņenko, L. Liepiņas, D. Šmita, K. Sprūdes un A. Gobzema jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par likumprojekta Nr. 344/Lp13 “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” saskaņošanas procesu un anotācijā ietverto informāciju” (Nr. 63/J13) | |
| Informācija par deputātu K. Sprūdes, J. Stepaņenko, L. Liepiņas, D. Šmita un A. Gobzema jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par nekustamā īpašuma nodokļa piedziņu” (Nr. 64/J13) | |
| Informācija par deputātu I. Zariņa, J. Tutina, V. Agešina, E. Kucina un J. Ādamsona jautājumu veselības ministrei Ilzei Viņķelei “Par ierobežotas pieejamības informāciju saistībā ar valdības lēmuma tiesisko pamatojumu attiecībā uz veselības aprūpei piešķirtā finansējuma apjomu” (Nr. 65/J13) | |
| Motivācija | - dep. I. Zariņš |
| Paziņojums | |
| - dep. R. Ločmele-Luņova | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretārs A. Klementjevs |
Datums: 03.10.2019 09:09:55 bal001
Par - 34, pret - 47, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (414/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 03.10.2019 09:12:38 bal002
Par - 28, pret - 39, atturas - 2. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākošās sēdes darba kārtībā
Datums: 03.10.2019 09:18:29 bal003
Par - 35, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu komisijai
Datums: 03.10.2019 09:19:55 bal004
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aldim Adamovičam no 2019.gada 15.oktobra līdz 17.oktobrim
Datums: 03.10.2019 09:33:42 bal005
Par - 32, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par notiekošo ar AS “Latvenergo” pārraudzību (15/P13)
Datums: 03.10.2019 09:41:46 bal006
Par - 31, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par atlaistās AS “Latvenergo” padomes veiktajām darbībām un noslēgtajiem darījumiem (16/P13)
Datums: 03.10.2019 09:44:31 bal007
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (124/Lp13), 3.lasījums
Datums: 03.10.2019 09:45:59 bal008
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā (129/Lp13), 3.lasījums
Datums: 03.10.2019 09:47:25 bal009
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba aizsardzības likumā (63/Lp13), 3.lasījums
Datums: 03.10.2019 09:48:39 bal010
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (93/Lp13), 3.lasījums
Datums: 03.10.2019 09:49:47 bal011
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (94/Lp13), 3.lasījums
Datums: 03.10.2019 09:50:56 bal012
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Arhīvu likumā (119/Lp13), 3.lasījums
Datums: 03.10.2019 09:52:53 bal013
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Meliorācijas likumā (131/Lp13), 3.lasījums
Datums: 03.10.2019 09:55:15 bal014
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (185/Lp13), 3.lasījums
Datums: 03.10.2019 09:57:17 bal015
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā (112/Lp13), 3.lasījums
Datums: 03.10.2019 09:58:34 bal016
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījums Jūras kodeksā (91/Lp13), 3.lasījums
Datums: 03.10.2019 10:00:15 bal017
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību” (97/Lp13), 3.lasījums
Datums: 03.10.2019 10:03:50 bal018
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” (380/Lp13), 1.lasījums
Datums: 03.10.2019 10:06:54 bal019
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa projekta “E67/A7 Ķekavas apvedceļš” īstenošanai (32/Lp13), 2.lasījums
Datums: 03.10.2019 10:10:00 bal020
Par - 77, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (371/Lp13), 1.lasījums
Datums: 03.10.2019 10:28:22 bal021
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 03.10.2019 11:02:46 bal022
Par - 46, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 62)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (371/Lp13), 1.lasījums
Datums: 03.10.2019 11:05:56 bal023
Par - 73, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (373/Lp13), 1.lasījums
Datums: 03.10.2019 11:08:35 bal024
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (291/Lp13), 2.lasījums
Datums: 03.10.2019 11:10:45 bal025
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (349/Lp13), 2.lasījums
Datums: 03.10.2019 11:12:02 bal026
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Arhīvu likumā (366/Lp13), 1.lasījums
Datums: 03.10.2019 11:13:38 bal027
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Statistikas likumā (90/Lp13), 2.lasījums
Datums: 03.10.2019 11:15:55 bal028
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (350/Lp13), 2.lasījums
Datums: 03.10.2019 11:18:10 bal029
Par - 68, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģijas dzērienu aprites likumā (335/Lp13), 2.lasījums
Datums: 03.10.2019 11:22:18 bal030
Par - 63, pret - 0, atturas - 17. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr. 31. Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (98/Lp13), 2. lasījums
Datums: 03.10.2019 11:24:56 bal031
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (98/Lp13), 2.lasījums
Datums: 03.10.2019 11:27:38 bal032
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (395/Lp13), 1.lasījums
Datums: 03.10.2019 11:31:20 bal033
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (417/Lp13), 1.lasījums
Datums: 03.10.2019 11:31:50 bal034
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (417/Lp13), 1.lasījums
Datums: 03.10.2019 11:32:25 bal035
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (417/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 03.10.2019 11:56:42 bal036
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2019. gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei (229/Lm13)
Datums: 03.10.2019 12:04:00 bal037
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija